HORIZONTS
HORIZONTS
HORIZON
MAD Arhitektūras Telpas burtnīca
Kuratori: arhitektu birojs NRJA (Uldis Lukševics, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Zigmārs Jauja, Ieva Lāce-Lukševica, Līga Jumburga, Inga Dubinska) Gleznas: Rudolfs Dainis Šmits Drukāts uz papīra, kas bija daļa no Latvijas ekspozīcijas UNWRITTEN 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennālē
2020
HORIZONTS | PARĀDĪBAS, PĀREJAS [SLIEKŠŅI] UN JAUNI SĀKUMI HORIZON | MANIFEST TRANSITIONS - NEW BEGINNINGS
SENGRIEĶU VALODĀ - ὉΡΊΖΩΝ = HORÍZŌN, IZRIET NO ὍΡΟΣ (HÓROS) = “ROBEŽA” Rudolfs Dainis Šmits MATS, Dipl. Arch. dzimis Amerikas Savienotajās Valstīs latviešu imigrantu ģimenē un, pirms pārcelšanās uz dzīvi Latvijā 1992. gadā, dzīvojis Čikāgā. Šobrīd viņš ir lektors Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” Arhitektūras un dizaina nodaļā (RISEBA FAD) un vada savu arhitekta praksi “RDSA Studio”, kas atrodas Rīgā. Viņš ir studējis arhitektūru, mākslas vēsturi un glezniecību Ilinoisas Universitātē, Čikāgā, kā arī 2010. gadā ieguvis maģistra grādu teoloģijā Convenant teoloģiskajā seminārā, Sentluisā, ASV.
5
Saulkrasti I Akrils, stiepts audekls 1000 x 700 cm Latvija, 2018
Robežu un robežlīniju ietekme uz pilsēttelpā un būvformā mītošo subjektu. Tās darbojas gan kā visa sākums, gan arī kā visa gals. Robežas pēc savas būtības ir starpstāvoklis un kalpo par slieksni starp šīm attiecībām: 1. Robežsituācijas (liminalitāte) un barjeras (konstruētajā – fiziskajā vidē esošo malu un robežu uztvertā vai neuztvertā ietekme): •
Limināls (liminal):
Kaut kas, kas izriet no, attiecas uz vai atrodas sajūtu slieksnī: tik tikko uztverams vai spējīgs reaģēt; Kaut kas, kas izriet no, attiecas uz vai atrodas starp stāvokļiem vai fāzēm: starp kaut ko, pagaidu; •
Sublimināls (subliminal):
Kaut kas, kas nespēj radīt sajūtu vai uztveri;
Kaut kas, kas saistīts ar zemapziņu (atrodas zem uztveres robežas) •
Slieksnis (threshold):
Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti dēlis, akmens vai koka gabals);
Gals, gala robeža;
Sākums, ieeja;
Robeža, kur sāk veidoties fizioloģiska vai psiholoģiska ietekme; Pieļaujamā vērtība, intensitāte vai robeža, virs kuras esošie nosacījumi ir patiesi vai izpildīsies un zem kuras esošie nosacījumi nav patiesi un neizpildīsies;
7 2.
Masa (solīdā forma) pret tukšumu (telpu):
• Būvforma kā [telpisks slieksnis]. Pārejas un kustības starp telpiskām vidēm; • Fasāde kā fiziska robeža ar telpiskiem atvērumiem (logi, durvis utt); 3.
Ietvari, struktūras un improvizācija:
• Struktūras kā platformas improvizācijām noteiktu apstākļu un nosacījumu kopumu ietvaros; 4.
Robežsituāciju stāvokļi:
•
Iekšpus / starp stāvokļiem / ārpus
•
Publisks / privāts
•
Būvforma / pilsēttelpa
•
Zeme / ūdens
•
Gaisma / tumsa
•
Dzīvība / nave (pārejas posms)
5.
Ietvērums un porainums:
Pētot caurlaidīgu membrānu iespējas un robežas starpdisciplināru apstākļu ietvaros – starp arhitektūru, mākslu, mūziku u.c. disciplīnām. •
Dažādas ontoloģijas;
•
Starpdisciplināra caurlaidība;
8
9
Twenty Two XXII Akrils, grafÄŤts, stiepts audekls 1000 x 800 cm Latvija, 2020
“Poētiskais atspoguļojums, gan auglīgs, gan destabilizējošs, ir tas, kas arhitektūrai ļauj radīt iekāres telpu, kurā fikcija savijas ar cilvēciskajām darbībām. Tā vilina iemītniekus/darbības dalībniekus rīkoties – izzināt un mijiedarboties ar iekāri, bet pasargājot sevi no iznīcības, tādā veidā pārsniedzot nevis mazinot mūsu mirstīgo stāvokli.” /Alberto Peress-Gomezs
11
Find Myself a City Akrils, stiepts audekls 1000 x 800 cm Latvija, 2020
13
Horizon II Akrils, stiepts audekls 1000 x 700 cm Latvija, 2019
“Arhitektūra ir bezgalīgi absorbējošu jautājumu kopums mūsu sabiedrībai, nevis apkopoti skaidri definēti objekti ar īpašu ietekmi. Arhitekti ir sabiedrības inteliģences pārstāvji, kas veido formas, ar kuru palīdzību iespējams pasauli piedzīvot un ieraudzīt atšķirīgā gaismā.” /Marks Viglijs
15
Horizon III Akrils, stiepts audekls 1000 x 800 cm Latvija, 2019
17
Twenty Four XXIV Akrils, grafÄŤts, stiepts audekls 1000 x 800 cm Latvija, 2020
19
UrbÄ na UvertÄŤra Akrils, stiepts audekls 800 x 1000 cm Latvija, 2020
“Objekta izcelsmes pamatā ir arhitektūras - pilsētvides tekstila struktūra. Pēc tā apzināšanas, objektu nepieciešams pētīt relatīvi tā novietojumam apziņā attiecībā pret kopējo arhitektūras fonu.” /Tods Viljamss
21