Zemākās cenas pilsēta by NRJA

ZEMĀKĀS CENAS PILSĒTA Matīss Groskaufmanis Instagram: @matissgroskaufmanis

MAD Arhitektūras Telpas burtnīca nr.8 Kuratori: arhitektu birojs NRJA (Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica, Elīna Lībiete, Zigmārs Jauja, Līga Jumburga, Inga Dubinska) Drukāts uz papīra, kas bija daļa no Latvijas ekspozīcijas UNWRITTEN 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennālē

2020

Neviens nevar norādīt kur tieši tā atrodas, bet katrs tajā ir bijis. Zemākās cenas pilsēta iemieso kopsaucēju starp birokrātiju, uzņēmējdarbību, un dizainu. Aspirācijas radīt ēkas, kas atspoguļo atturīgu estētiku un augstvērtīgu materialitāti sastāda vien plānu, atmosfērisku virskārtu. Zem tās atrodas apjomīgs birokrātiskās modernitātes slānis. Ieturēts vienotā estētikā, tas reprezentē

faktisko versiju kolektīvajai iztēlei par telpiskās vides— ēku, interjeru, sabiedriskas infrastruktūras objektu— jaunradi un reģenerāciju. Zemākās cenas pilsēta atrodas tieši šajā slānī. Tā sastāv no ierobežota repertuāra arhitektūras un urbānisma elementiem. To raksturo fasādes apmetums, metāla barjeras, betona bruģis, un citi standartizēti un viegli replicējami risinājumi, kas piedāvā

saimnieciski visizdevīgāko risinājumu telpiska dizaina problēmām. Velo infrastruktūras ieviešanai, energoefektivitātes veicināšanai, kultūras programmas attīstībai, pilsētas ārtelpas reģenerācijai, un citiem strukturāliem izaicinājumiem visbiežāk atbilde ir viena un tā pati dizaina formula, vienas un tās pašas izejvielas.

Jebkura vieta var sevi radīt no jauna ieviešot šos attīstības principus. Daudzas pašvaldības to arī ir sekmīgi izdarījušas, un pēdējos gados brauciens cauri lauku un pilsētas ainavām saplūst vienotā miglainā attēlā, kuru sastāda periodiski skati uz ceļa segumu, apmalēm, pakešu logiem, un abstraktām krāsu kombinācijām. Tam starpā mežs, lauki, dižakmeņi, baļķi, un daudz ēku, kas šķietami

vēl gaida savu kārtu tikt absorbētām Zemākās cenas pilsētas teritorijā. Pievienošanās Davosas deklarācijai 2018.gadā pasludināja konsensu par to, ka būvkultūra ir būtiska sabiedrības kopējā labuma sastāvdaļa, un tā ir jākopj. Praktiskā izpratnē tas nozīmē pastiprinātu publiskā sektora (valsts institūciju) iesaisti kvalitatīvu ēku un pilsētvides attīstībā, kvalitātes popularizēšanā

19 gads, kura mērķis ir atzīt vēsturiskā aspekta vērtību būvētā vidē, ir atbilstošs laiks, lai to paveiktu; uzsverot, ka ikvienam, neatkarīgi no izcelsmes, ir tiesības piedzīvot, dalīties un būt par daļu no kultūras vides, ka to, kā mēs pastāvam līdzās un attīstāmies kā kopienas, galvenokārt, nosaka kultūra, un, līdz ar to, mūsu dzīves telpas izveide, pirmkārt, ir kulturāla darbība,

ar šo deklarējam:

Kultūras centrālā loma būvētajā vidē. 1.

Kultūra sekmē un veicina ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju. Tā veido mūsu identitātes un nosaka mūsu mantojumu. Līdz ar to, kultūrai jākļūst par attīstības politiku stūrakmeni un jāuzsver tās ieguldījums kopējā

labuma sasniegšanas centienos. Demokrātiska, mierpilna un ilgtspējīga attīstība nav iedomājama, ja tās Mūsu redzējums par augstas kvalitātes būvkultūru pamatā nav kultūras. 2. 7.

Politikā ir jāuzsver nepieciešamība uz kultūru vērstas, ilgtspējīgas pieejas attīstību un Mums steidzami nepieciešama jauna,veidot pielāgojama pieeja būvētās vides veidošanai; tāda, kasjebkurā balstāsjomā kultūrā, jebkurāceļmērogā. jāizceļ nodrošina Eiropas ainavu un kultūras mantojuma vērtībamūsu un neaizvietojamība, aktīvi sociālo Īpaši saliedētību, vides ilgtspēju un sniedz ieguldījumu visu veselībā un koncentrējoties tikai kvalitātes uz pilsētām un pilsētu teritorijām, bet arī uz perifērajām un lauku teritorijām, un to labklājībā. Tā ir ne augstas būvkultūra. savstarpējo savienojamību.

Būvētās vides dizains, mijiedarbība starp objektiem un to būvēto un dabisko apkārtni, telpiskā saskaņotība,

Mums steidzamiizvēle: nepieciešama visaptveroša, kultūru vērsta pieeja būvētai videiLīdz un ar humānistisks mērogs,irmateriālu visiem šiem faktoriem iruz tieša ietekme uz mūsu dzīves kvalitāti. to, augstas redzējums par to, kā mēs visi kopāapzināta, veidojamlabi savupārdomāta dzīves telpudizaina un mantojumu, ko atstājam sevis. kvalitātes būvkultūra izpaužas piemērošanā ikvienāaizbūvniecības un labiekārtošanas darbībā, dodot priekšroku kultūras vērtībām, nevis īstermiņa saimnieciskam labumam. Tādējādi, augstas kvalitātes būvkultūra ne tikai atbilst funkcionālajām, tehniskajām un ekonomiskajām Būvkultūras (Baukultur) koncepts prasībām, bet arī apmierina cilvēku sociālās un psiholoģiskās vajadzības.

Būvkultūra aptver ikvienu cilvēka darbību, kas pārveido būvēto vidi. Visu būvēto vidi, ieskaitot ikvienu

Kultūras mantojumam ir īpaša kvalitātes būvkultūras veidošanā. Tam, kā kā mēsvienotu lietojam, uzturam projektētu un uzbūvētu lietu, loma kas iraugstas iestrādāta un saistīta ar dabisko vidi, jāuztver veselumu. un aizsargājam savuuzkultūras šodien, būs būtiska augstas kvalitātes būvētās vides attīstībā Būvkultūra attiecas esošāmmantojumu ēkām, tostarp, pieminekļiem unloma citiem kultūras mantojuma elementiem, kā arī nākotnē. uz laikmetīgo ēku, infrastruktūras, publisko teritoriju un ainavu projektēšanu un izbūvi.

Sabiedrības ieguvumi nounaugstas kvalitātes būvkultūras 5. Bez arhitektūras, konstruktīvā ainavu dizaina un tā materiālās īstenošanas, būvkultūra izpaužas arī ēku projektu, infrastruktūras tīklu, pilsētu, ciematu un brīvdabas ainavu plānošanas procesos.

10. Augstas kvalitātes būvkultūra uzlabo mūsu vietas izjūtu. Sniedzot cilvēkiem iespēju identificēties ar savu

Mūsu redzējums parsekmēta augstas kvalitātes dzīves telpu, tiek iekļaujoša unbūvkultūru saliedētametodēm, sabiedrība, diskriminācija un radikalizācija, 6. Būvkultūra attiecas gan uz detalizētām būvniecības gan mazināta liela apjoma transformācijām un apbūvēm, veicināta un pilsoniskā apziņa. Tas attiecas ne prasmes, tikai uz pilsētu un vēsturiskām vietām, aptverot integrācija tradicionālās un vietējās būvniecības kā centriem arī inovatīvus paņēmienus. 7.

bet uz ikvienu Eiropas dzīves vides aspektu; priekšpilsētu un lauku teritorijām, ciematiem, industriālajām Mums nepieciešama jauna, pielāgojama pieeja būvētās vides veidošanai; tāda, kas balstās kultūrā, zonāmsteidzami un infrastruktūru. aktīvi ceļ sociālo saliedētību, nodrošina vides ilgtspēju un sniedz ieguldījumu mūsu visu veselībā un

labklājībā. Tā ir augstas kvalitātes būvkultūra. 11. Augstas kvalitātes būvkultūra sekmē plaukstošu un daudzveidīgu kopienu veidošanos. Tā rada būvēto vidi, 8.

kas aptver laikmetīgās kultūras izpausmes, tai pašā laikā respektējot kultūras mantojumu. Tā sniedz Būvētās videsdzīves dizains,apstākļus mijiedarbība starp objektiem to būvēto unradot dabisko apkārtni, telpiskā saskaņotība, ilgtspējīgus un stiprina sociālo un dzīvesprieku, pienācīgus, par saprātīgu cenu mērogs, materiālu izvēle: visiem šiem faktoriem ir tieša ietekme uz mūsu dzīves kvalitāti. Līdz ar to, augstas nopērkamus un pieejamus mājokļus. kvalitātes būvkultūra izpaužas apzināta, labi pārdomāta dizaina piemērošanā ikvienā būvniecības un

labiekārtošanas darbībā, dodotaizsargā priekšroku kultūras nevis īstermiņa saimnieciskam labumam. 12. Augstas kvalitātes būvkultūra vidi. Tā atbalstavērtībām, ilgtspējīgu transportu un atbildīgu zemes lietojumu,

2018. gada Davosas deklarācija, 2.lpp.

Tādējādi, augstas kvalitātes ne tikaiunatbilst tehniskajām un ekonomiskajām palielina apzaļumoto teritorijubūvkultūra daudzumu pilsētās sekmēfunkcionālajām, veselību un bioloģisko daudzveidību. prasībām, bet arī apmierina cilvēku sociālās un psiholoģiskās vajadzības. 13. Augstas kvalitātes būvkultūra vairo ekonomisko vērtību, radot augstas kvalitātes un izturīgākus aktīvus un 9.

Kultūras ir īpaša loma augstas kvalitātessabiedrībā. būvkultūrasTāveidošanā. Tam,ilgtspējīgā kā mēs lietojam, labvēlīgusmantojumam apstākļus ekonomiskajam uzplaukumam lieto resursus veidā, uzturam tādējādi un aizsargājam savu kultūras mantojumu šodien, būs no būtiska lomasociālās augstasun kvalitātes būvētās vides attīstībā nodrošinot, ka arī nākamās paaudzes spēs gūt labumu pozitīvas ekonomiskās attīstības. nākotnē.

Sabiedrības ieguvumi no augstas kvalitātes būvkultūras 10. Augstas kvalitātes būvkultūra uzlabo mūsu vietas izjūtu. Sniedzot cilvēkiem iespēju identificēties ar savu

dzīves telpu, tiek sekmēta iekļaujoša un saliedēta sabiedrība, mazināta diskriminācija un radikalizācija, 2018. Davosas deklarācija, veicināta integrācija un pilsoniskā apziņa. Tas attiecas ne tikai uz pilsētu centriem un gada vēsturiskām vietām, 3.lpp.

bet uz ikvienu Eiropas dzīves vides aspektu; priekšpilsētu un lauku teritorijām, ciematiem, industriālajām zonām un infrastruktūru. 11. Augstas kvalitātes būvkultūra sekmē plaukstošu un daudzveidīgu kopienu veidošanos. Tā rada būvēto vidi,

kas aptver laikmetīgās kultūras izpausmes, tai pašā laikā respektējot kultūras mantojumu. Tā sniedz ilgtspējīgus dzīves apstākļus un stiprina sociālo dzīvesprieku, radot pienācīgus, par saprātīgu cenu nopērkamus un pieejamus mājokļus. 12. Augstas kvalitātes būvkultūra aizsargā vidi. Tā atbalsta ilgtspējīgu transportu un atbildīgu zemes lietojumu,

palielina apzaļumoto teritoriju daudzumu pilsētās un sekmē veselību un bioloģisko daudzveidību. 13. Augstas kvalitātes būvkultūra vairo ekonomisko vērtību, radot augstas kvalitātes un izturīgākus aktīvus un

labvēlīgus apstākļus ekonomiskajam uzplaukumam sabiedrībā. Tā lieto resursus ilgtspējīgā veidā, tādējādi nodrošinot, ka arī nākamās paaudzes spēs gūt labumu no pozitīvas sociālās un ekonomiskās attīstības.

Vispārējā konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (Faro Konvencija) definē kultūras mantojumu kā svarīgu resursu kultūras daudzveidības veicināšanai un sabiedrības, ekonomikas un vides attīstībai. Eiropas līmenī kultūras prasības tiek izvirzītas arī attiecībā uz laikmetīgo plānošanu un būvniecību. ES ir atzinusi augstas kvalitātes būvētās vides nozīmīgumu ilgtspējīgai pilsētai un ir to noformulējusi divu ES padomes lēmumu formā.20 Abi lēmumi aicina paaugstināt arhitektūras kvalitāti, pievēršot īpašu uzmanību pilsētu ilgtspējai, tostarp, saudzīgai attieksmei pret to kultūras mantojumu. Būvētajai videi ir jānodrošina labi, droši un veselībai nekaitīgi dzīves apstākļi un kultūras vide, kas sekmē sociālo saliedētību. Kultūras vide ietver visas pēdas, ko fiziskajā vidē atstājusi cilvēka darbība visas vēstures laikā. Kultūras vide aptver telpisko kontekstu, kas var saturēt gan lietas, gan ar attiecīgo vietu saistītos nemateriālos aspektus, tādus kā tradīcijas, prakses, zināšanas un prasmes. Publiskās kultūras vides pārvaldība sastāv no organizētiem procesiem, kas rūpējas par kultūras vidi mūsdienu sabiedrībā. Ikvienam, neatkarīgi no izcelsmes, ir tiesības pieredzēt šo kultūras vidi un būt par tās daļu. Tam nepieciešama starpnozaru sadarbība un pārvaldība vienlaikus vairākos līmeņos, kur visas ieinteresētās personas atbild par daudzveidīgas kultūras vides nodrošināšanu kvalitatīvā telpiskā apkārtnē, kas ir iekļaujoša un pieejama ikvienam.

"Kvalitāte" kā stratēģiskais imperatīvs

Būvniecība kalpo mākslinieciskiem, estētiskiem, kultūras un sociāliem, kā arī ekonomiskiem un tehniskiem mērķiem. Tās uzdevums ir garantēt piemērotību mērķim, ilgmūžību, drošību, komfortu un veselību no vienas puses, bet no otras puses apvienot cilvēkus, sniegt tiem labklājības sajūtu un veicināt sociālo saliedētību. Būvniecība rada vietu, kurā tikties ar citiem cilvēkiem. Atraktīvas, daudzveidīgas un iekļaujošas pilsētas, ciematus un ainavas var radīt tikai tad, ja visiem būvniecības aspektiem izvirza augstas kvalitātes prasības. vidi, un to savstarpējo mijiedarbību, lai radītu humānas infrastruktūras iekārtas, ēkas,kvalitāte pilsētas,attiecas ciematus Augstas kvalitātes būvniecība vairo mūsu dzīves vides vērtību. Šajā gadījumā augsta ne un ainavas. tikai uz būvētās vides augstākā labuma ārējo izskatu, bet arī uz radīšanas un projektēšanas procesu kvalitāti un visu būvniecības dalībnieku spējām un kompetenci. Kā ilgtspējīgas attīstības koncepcija, šī Būvētās vides ārējam izskatam ir liela nozīmē būvētās tās sociālās ĪpašāmPievienotā lietotāju vajadzībām prasība pēc kvalitātes pievērš īpašu uzmanību videsfunkcijas sociālajaiziņā. funkcijai. vērtība, ko pielāgots izkārtojums dizains sekmē viņu saikni argalvenokārt, būvēto vidi, orientējas stiprina sociālo saliedētību un tādējādi mēs cenšamies panākt,unpateicoties augstai kvalitātei, uz plašu sociālo ietekmi un, vidi, unatsvešinātību. to savstarpējoPubliskai mijiedarbību, lai radītu humānas infrastruktūras iekārtas, ēkas, pilsētas, ciematus novērš ārtelpai kā kopējas lietošanas un mijiedarbības vietai ir svarīga loma līdz ar to, tai ir ekonomiska nozīme. Veiksmīgu augstas kvalitātes īstenošanu nosaka, izmantojot šādas un ainavas. sociālās ziņā, tāpēc tai ir jāpaliek publiski pieejamai. Nodrošinot augstu šādas teritorijas, tās pozitīvasintegrācijas sekas: lietošanas un biežas apmeklētības kvalitāti, tiek novērsta situācija, kad uz to pretendē jebkāda viena Būvētās ārējam izskatam ir liela nozīmē tās sociālās funkcijas ziņā. Īpašām lietotāju vajadzībām grupa, unvides netieši, taču būtiski palielināta tās drošība. Papildus noteiktu cilvēka pamata vajadzību apmierināšanai, būvētā vide, lielā mērā, veido mūsu dzīves pielāgots izkārtojums un dizains sekmē saikni ar būvēto vidi, stiprina sociāloēkas, saliedētību unciematus tādējādi vidi, un toPirmā savstarpējo mijiedarbību, laiviņu radītu humānas iekārtas, pilsētas, kvalitāti. nosacījuma augstas kvalitātes dizains varinfrastruktūras uzlabot otro nosacījumu un sniedz ievērojamu novērš atsvešinātību. Publiskai ārtelpai kā kopējas lietošanas mijiedarbības vietai ir svarīga loma un ainavas. Iekļaujot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanas no un vienas puses, tiek sekmēta kopienu ieguldījumu subjektīvajā labklājībā, apmierinotprocesos, cilvēku psiholoģiskās, t.i., kognitīvās, emocionālās, sociālās integrācijas ziņā, tāpēcvidi tai un ir jāpaliek publiski pieejamai. Nodrošinot augstu šādas teritorijas, tās identificēšanās ar viņu būvēto stiprināta viņu kopējās atbildības par vides savu apkaimi; taču, no sociālās un, visbeidzot, kultūras vajadzības. Tāpēc, lai panāktu augstusajūta būvētās kvalitātei, ir ļoti Būvētās vides ārējam izskatamlaiiriedzīvotāji liela nozīmē tāsinformēti sociālās par funkcijas ziņā. lietotāju vajadzībām lietošanas un biežas apmeklētības kvalitāti, tiek novērsta situācija, kad uzĪpašām to pretendē jebkāda viena otras puses, tam nepieciešams, kvalitātes un būvniecības un svarīgi iekļaut šos vides psiholoģijas aspektusbūtu šaurākā nozīmē, un izpētīt cilvēku attiecībasjautājumiem ar viņu būvēto pielāgots izkārtojums un dizains sekmē viņu saikni ar būvēto vidi, stiprina sociālo saliedētību un tādējādi grupa, un netieši, taču būtiski palielināta tās drošība. spētu tostoizprast. vidi, un savstarpējo mijiedarbību, lai radītu humānas infrastruktūras iekārtas, ēkas, pilsētas, ciematus novērš atsvešinātību. Publiskai ārtelpai kā kopējas lietošanas un mijiedarbības vietai ir svarīga loma un ainavas. Iekļaujotintegrācijas iedzīvotājus pieņemšanas procesos, no vienas puses, tiek šādas sekmēta kopienu sociālās ziņā,lēmumu tāpēc ir jāpaliek publiski pieejamai. Nodrošinot augstu tās Demogrāfiskais pieaugums un tai pieaugošā urbanizācija pieprasa atrast jaunus viedus, kā teritorijas, dzīvot kopā. https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list/(apskatīts 2017. gada apkaimi; identificēšanās ar viņu būvēto vidi atbalsta un stiprināta viņu dzīvojamās kopējās atbildības sajūta par savu taču, no lietošanas unprojektēšanas biežas kvalitāti, tiek kad uzĪpašām to pretendē viena Līdzdalības procesi arī/conventions/treaty/176 jaunu vides modeļu radīšanu unjebkāda nodrošina to Būvētās vides ārējamapmeklētības izskatam ir liela nozīmē tāsnovērsta sociālās situācija, funkcijas ziņā. lietotāju vajadzībām 22. novembrī) otras puses, tam nepieciešams, lai pielāgošanās iedzīvotāji būtu informēti vērtību par kvalitātes un būvniecības jautājumiem un 19 grupa, unPadome: netieši, taču būtiski palielināta tās drošība. sociāli ekonomiski ilgtspējīgu spēju. Eiropas Vispārējā konvencija parviņu kultūras mantojuma Faro (Faro), pielāgots izkārtojums un dizains sekmē saikni ar būvēto vidi,sabiedrībai, stiprina sociālo saliedētību un tādējādi spētu tos izprast. 2005. gadshttp://www.coe.int/en/web/conventions/full-list/-/conventions/rms/0900001680083746 (apskatīts novērš atsvešinātību. Publiskai ārtelpai kā kopējas lietošanas un mijiedarbības vietai ir svarīga loma 2017. gada 4. septembrī) Iekļaujot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanas procesos, no daudzveidībā. vienas puses, Kultūras tiek sekmēta kopienu Būvētās vides kultūras izpaužas izaugsmes mantojums un 20 sociālās ziņā, bagātība tāpēc tai ir jāpaliek savas publiski pieejamai. Nodrošinot augstu šādas teritorijas, tās Eiropasintegrācijas Savienības Padome: Padomes par arhitektonisko kvalitāti pilsētas unviedus, lauku vidē Demogrāfiskais un pieaugošā urbanizācija pieprasa atrast jaunus kā (2001/C73/04), dzīvot kopā. identificēšanās arpieaugums viņu būvēto un rezolūcija stiprināta viņu atbildības sajūta par savu apkaimi; taču, no laikmetīgā jaunrade kāvidi vienots veselums, kaskopējās veido būvētās vides kultūras vērtību. Jaunas ēkas, lietošanas un biežasjāuztver apmeklētības kvalitāti, tiek novērsta situācija, kad uz to pretendē jebkāda viena 2001. gads http://eur-lex.europa.eu/leaal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32001G0306(03)&from=EN Līdzdalības projektēšanas procesi atbalsta arībūtu jaunu dzīvojamās vides modeļu radīšanu un nodrošina to otras puses,2017. tam lai iedzīvotāji informēti par Padomes kvalitātes un būvniecības jautājumiem infrastruktūra unnepieciešams, sabiedriskās vietas jābūvē, ņemot vērā vietējā plānojuma kontekstu. Konstrukcijām (apskatīts gada 16. septembrī); Eiropas Padome: secinājumi par kultūru: kultūras un grupa, un netieši, taču būtiski palielināta tāsSavienības drošība. sociāli unizprast. ekonomiski ilgtspējīgu pielāgošanās spēju. spētu tos ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā 319/05), 2008. gads http://eur-lex.europa.eu/legaljāattiecas uz savu apkaimi un(2008/C jāveido dinamisks dialogs ar vietējām iezīmēm un to īpašībām, mēroga, content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52008XG1213(02)&from=EN (apskatīts 2017. gada 16. septembrī) tipoloģijas un būtiskumalēmumu ziņā. Iekļaujot iedzīvotājus pieņemšanas procesos, no vienas puses, tiek sekmēta kopienu7/16 Būvētās vides kultūras bagātība izpaužasurbanizācija savas izaugsmes un Demogrāfiskais pieaugums un pieaugošā pieprasadaudzveidībā. atrast jaunus Kultūras viedus, kāmantojums dzīvot kopā. identificēšanās ar viņu būvēto vidi un stiprināta viņu kopējās atbildības sajūta par savu apkaimi; taču, no laikmetīgā jaunrade jāuztver kā vienots veselums, kas veido būvētās vides kultūras vērtību. Jaunas ēkas, Līdzdalības projektēšanas procesi atbalsta arī jaunu dzīvojamās vides modeļu radīšanu un nodrošina to Specifiski, risinājumi stiprina dizaina daudzveidību, tādējādi reģionālo atšķirību otras puses, nestandarta tam nepieciešams, lai iedzīvotāji būtu informēti par kvalitātes unnovēršot būvniecības jautājumiem un infrastruktūra un sabiedriskās vietas jābūvē, ņemot plānojuma kontekstu. Konstrukcijām sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu pielāgošanās spēju. vērā vietējā vienādošanu. Līdz ar to, dizaina tradīcijas un tehnoloģiskās inovācijas ir vienlīdz svarīgi atskaites punkti spētu tos izprast. jāattiecas uz savu laikmetīgam apkaimi un jāveido dialogs armeistarība vietējām iezīmēm to īpašībām, mēroga, augstas kvalitātes darbam.dinamisks Augstas kvalitātes nodrošinaunēku, infrastruktūras un Būvētās vides kultūras bagātība izpaužas savas daudzveidībā. Kultūras mantojums un tipoloģijas un būtiskuma ziņā. sabiedrisko vietu ilgmūžību, mazina vajadzību pēc izaugsmes to uzturēšanas, līdz jaunus ar to, ievērojami to Demogrāfiskais pieaugums un pieaugošā urbanizācija pieprasa atrast viedus, kāpaaugstinot dzīvot kopā. laikmetīgā jāuztver kā vienots veselums, kas veido būvētās vides kultūras vērtību. Jaunas ēkas, ilgtspēju. jaunrade Līdzdalības projektēšanas procesi atbalsta arī jaunu dzīvojamās vides modeļu radīšanu un nodrošina to Specifiski, nestandarta risinājumi stiprina dizaina novēršot reģionālo atšķirību infrastruktūra un sabiedriskās vietas jābūvē, ņemotdaudzveidību, vērā vietējā tādējādi plānojuma kontekstu. Konstrukcijām sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu pielāgošanās spēju. vienādošanu. Līdz ar to, dizaina tradīcijas un tehnoloģiskās inovācijas ir vienlīdz svarīgi atskaites punkti jāattiecas uz savu apkaimi unun jāveido dinamisks dialogs vietējām iezīmēm unvai to ainavas īpašībām, mēroga, Topogrāfiskās, morfoloģiskās sociālekonomiskās būvesarveido pilsētas, ciemata raksturu un augstaspar kvalitātes laikmetīgam darbam. Augstas kvalitātes meistarība raksturo nodrošinaneēku, un tipoloģijas un būtiskuma ziņā. kalpo pamatu to kultūras identitātei. Būvētās autentiskumu tikaiinfrastruktūras tās apbūve, bet, Būvētās vides kultūras bagātība izpaužas savasvides izaugsmes daudzveidībā. Kultūras mantojums un sabiedrisko vietu ilgmūžību, mazina vajadzību pēc to uzturēšanas, līdz ar to, ievērojami paaugstinot to būtībā, arī tās sociālā struktūra. laikmetīgā jaunrade jāuztver kā vienots veselums, kas veido būvētās vides kultūras vērtību. Jaunas ēkas, ilgtspēju. nestandarta risinājumi stiprina dizaina daudzveidību, tādējādi novēršot reģionālo atšķirību Specifiski, infrastruktūra un sabiedriskās vietas jābūvē, ņemot vērā vietējā plānojuma kontekstu. Konstrukcijām vienādošanu. Līdz ar to, dizaina tradīcijas un tehnoloģiskās inovācijas irdzīves vienlīdz svarīgi atskaites punkti Ekonomiskās dinamikas uzturēšana ir ļoti svarīga apdzīvotās vietas kāiezīmēm un darba vides kvalitātei. jāattiecas uz savu apkaimi unun jāveido dinamisks dialogs arveido vietējām unvai to ainavas īpašībām, mēroga, Topogrāfiskās, morfoloģiskās sociālekonomiskās pilsētas, ciemata augstas laikmetīgam darbam. Augstas kvalitātes meistarība nodrošina infrastruktūras un Augstaskvalitātes kvalitātes būvniecība izvērtē ekonomiskās unbūves tehnoloģiskās prasības no toēku, ietekmes uzraksturu apkārtējo tipoloģijas un būtiskuma ziņā. identitātei. kalpo par to kultūras Būvētās autentiskumu ne tikai tāspaaugstinot apbūve, bet, sabiedrisko vietu ilgmūžību, mazina vajadzību pēc to uzturēšanas, ar pasargātu to, ievērojami to būvēto vidipamatu un sociālajām struktūrām viedokļa, unvides novirza attīstībulīdz tā,raksturo lai kultūras identitātei būtībā, arī tās sociālā struktūra. ilgtspēju. nozīmīgas īpašības. Specifiski, nestandarta risinājumi stiprina dizaina daudzveidību, tādējādi novēršot reģionālo atšķirību

vienādošanu. Līdz ar to, dizaina tradīcijas un tehnoloģiskās inovācijas vienlīdz atskaites punkti Ekonomiskās dinamikas irarī ļotiilgtermiņa svarīga apdzīvotās vietas kāirdzīves unsvarīgi darba vides kvalitātei. Topogrāfiskās, morfoloģiskās sociālekonomiskās būves veido pilsētas, ciemata vai ainavas raksturu un Augstas kvalitātes būvētāuzturēšana videundarbam. rada pievienoto ekonomisko vērtību, uzlabojot pozitīvai augstas kvalitātes laikmetīgam Augstas kvalitātes meistarība nodrošina infrastruktūras un Augstas būvniecība izvērtē ekonomiskās un tehnoloģiskās prasības no ne toēku, ietekmes apkārtējo kalpo parkvalitātes pamatu to kultūras identitātei. Būvētās vides autentiskumu raksturo tikai tās uz apbūve, bet, komerciālai attīstībai nepieciešamos apstākļus. sekas,līdz piemēram, vispārēja labklājības sabiedrisko vietu ilgmūžību, mazina vajadzību pēc Sociālās to uzturēšanas, ar to, ievērojami paaugstinot to būvēto arī viditās unsociālā sociālajām struktūrām viedokļa, un novirza attīstību tā,integrāciju, lai pasargātu kultūras identitātei būtībā, struktūra. uzlabošanās, izraisa stabilitāti un sekmē sociālo saliedētību un kas savukārt uzlabo ilgtspēju. nozīmīgas īpašības. ekonomisko produktivitāti. Turklāt augstas kvalitātes būvniecība aizsargā vidi un dabas resursus, ar 21 Ekonomiskās dinamikas uzturēšana attīstības ir ļoti svarīga apdzīvotāsnākamajām vietas kā dzīves un darba vides kvalitātei. Augstas kvalitātes pozitīviem rezultātiem ekonomiskās nodrošināšanai Topogrāfiskās, morfoloģiskās un sociālekonomiskās būves veido pilsētas, paaudzēm. ciemata vai ainavas raksturu un kvalitātes būvētā vide rada arī ilgtermiņa pievienoto ekonomisko vērtību, uzlabojot pozitīvai Augstasvide kvalitātes būvniecība izvērtē ekonomiskās un tehnoloģiskās prasības no to ietekmes uz veidojošs apkārtējo būvētā sniedzto tūlītējas priekšrocības arī no ekonomikas viedokļa; kvalitāte nav izmaksas kalpo par pamatu kultūras identitātei. Būvētās vides autentiskumu raksturo ne tikai tās apbūve, bet, komerciālai attīstībai nepieciešamos apstākļus. Sociālāsapbūves sekas, tā, piemēram, labklājības būvēto vidi un sociālajām struktūrām viedokļa, un novirza attīstību lai pasargātu kultūras identitātei faktors, bettās gan pievienotās vērtības veidotājs. Piemēram, atrašanās vietavispārēja un kvalitāte ir īpaši būtībā, arī sociālā struktūra. uzlabošanās, izraisa un sekmē sociālo nozarēm, saliedētību un integrāciju, savukārt uzlabo nozīmīgas īpašības. svarīga vietējā mērogastabilitāti tirdzniecības un ekonomikas piemēram, īpašumakas tirgum un tūrismam. ekonomisko nevar produktivitāti. Turklāt augstas kvalitātes būvniecība aizsargā vidi unbūvēto dabas vidi resursus, ar Visbeidzot, novērtēt par zemu sociāli un ētiski atbildīgas pret nozīmi Ekonomiskās dinamikas uzturēšana ir ļoti svarīga apdzīvotās vietasattieksmes kā dzīves un darba vides kvalitātei. Augstas kvalitātes būvētā vide potenciāla radaattīstības arī ilgtermiņa pievienoto ekonomisko vērtību,21uzlabojot pozitīvai Augstas kvalitātes pozitīviem rezultātiem ekonomiskās nodrošināšanai nākamajām paaudzēm. privātajā sektorā, tābūvniecība reputācijas ziņā, kasun var tieši ietekmēt peļņu. Augstas kvalitātes izvērtē ekonomiskās tehnoloģiskās prasības no to ietekmes uz apkārtējo komerciālai attīstībai nepieciešamos Sociālās viedokļa; sekas, piemēram, vispārēja būvētā vide sniedz tūlītējas priekšrocībasapstākļus. arī no ekonomikas kvalitāte nav izmaksaslabklājības veidojošs būvēto vidi un sociālajām struktūrām viedokļa, un novirza attīstību tā, lai pasargātu kultūras identitātei uzlabošanās, izraisa stabilitāti un sekmē sociālo saliedētību un atrašanās integrāciju, faktors, betaugstas gan pievienotās vērtības veidotājs. Piemēram, apbūves vietakas un savukārt kvalitāte iruzlabo īpaši Līdz ar to, nozīmīgas īpašības.kvalitātes būvētā vide ne tikai augstākajā pakāpē atbilst funkcionālajām un ekonomikas ekonomisko Turklāt augstas būvniecība aizsargā vidit.i., untirgum dabasunresursus, ar svarīga vietējā tirdzniecības un ekonomikas piemēram, īpašuma tūrismam. prasībām, betproduktivitāti. arīmēroga apmierina tās iedzīvotāju un kvalitātes lietotājunozarēm, sociālās un psiholoģiskās, kultūras vajadzības. Augstas kvalitātes pozitīviem rezultātiem ekonomiskās attīstības nodrošināšanai nākamajām paaudzēm. Visbeidzot, nevar novērtēt par rada zemu un ētiski atbildīgas attieksmes pret 21būvēto vidi nozīmi Augstas kvalitātes būvētā vide arīsociāli ilgtermiņa pievienoto ekonomisko vērtību, uzlabojot pozitīvai būvētā vide sniedz priekšrocības arī nokas ekonomikas viedokļa; kvalitāte nav izmaksaslabklājības veidojošs privātajā sektorā, tātūlītējas reputācijas potenciāla ziņā, var tieši ietekmēt komerciālai attīstībai nepieciešamos apstākļus. Sociālās sekas, peļņu. piemēram, vispārēja faktors, bet gan pievienotās vērtības veidotājs. Piemēram, apbūves vietakas un savukārt kvalitāte iruzlabo īpaši 21 uzlabošanās, izraisa stabilitāti un sekmē sociālo saliedētību un atrašanās integrāciju, Apvienoto Nāciju Organizācija: Ilgtspējīgu ēku un būvniecības programma (SBC), 2015. gads Līdz ar to, augstas kvalitātes būvētā vide ne tikai augstākajā pakāpē atbilst funkcionālajām un ekonomikas svarīga vietējā mēroga tirdzniecības un ekonomikas nozarēm, piemēram, īpašuma tūrismam. ekonomisko produktivitāti. Turklāt augstas kvalitātes būvniecība aizsargā vidi untirgum dabasunresursus, ar8/16 prasībām, betnevar arī apmierina tās iedzīvotāju un lietotāju sociālās un psiholoģiskās, t.i.,21būvēto kultūrasvidi vajadzības. Visbeidzot, novērtēt par zemu sociāli un ētiski atbildīgas attieksmes pret nozīmi pozitīviem rezultātiem ekonomiskās attīstības nodrošināšanai nākamajām paaudzēm. Augstas kvalitātes privātajā sektorā, reputācijas potenciāla arī ziņā, var tieši ietekmēt būvētā vide sniedztātūlītējas priekšrocības nokas ekonomikas viedokļa;peļņu. kvalitāte nav izmaksas veidojošs faktors, bet gan pievienotās vērtības veidotājs. Piemēram, apbūves atrašanās vieta un kvalitāte ir īpaši 21 Līdz ar to, augstas kvalitātes būvētā vide ēku ne tikai augstākajāprogramma pakāpē atbilst funkcionālajām un ekonomikas Apvienoto Nāciju Organizācija: Ilgtspējīgu un būvniecības (SBC), 2015. gads svarīga vietējā mēroga tirdzniecības un ekonomikas nozarēm, piemēram, īpašuma tirgum un tūrismam. prasībām, bet arī apmierina tās iedzīvotāju un lietotāju sociālās un psiholoģiskās, t.i., kultūras vajadzības.8/16 Visbeidzot, nevar novērtēt par zemu sociāli un ētiski atbildīgas attieksmes pret būvēto vidi nozīmi privātajā sektorā, tā reputācijas potenciāla ziņā, kas var tieši ietekmēt peļņu. 21

Apvienoto Nāciju Organizācija: Ilgtspējīgu un būvniecības (SBC), 2015. gads un ekonomikas Līdz ar to, augstas kvalitātes būvētā vide ēku ne tikai augstākajāprogramma pakāpē atbilst funkcionālajām 8/16 prasībām, bet arī apmierina tās iedzīvotāju un lietotāju sociālās un psiholoģiskās, t.i., kultūras vajadzības.

Apvienoto Nāciju Organizācija: Ilgtspējīgu ēku un būvniecības programma (SBC), 2015. gads

8/16

1) iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajā minimālajā piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esības termiņā; 2) ja iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts, ka pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, pirms iepirkuma līguma noslēgšanas iesniedz saistību izpildes nodrošinājumu, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz šādu saistību izpildes nodrošinājumu; 3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. (6) Nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam vai pasūtītājs ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja: 1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums; 2) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, pasūtītāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu; 3) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos pasūtītāja noteiktajā termiņā. (7) Ja iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā ir noteikts, ka pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, iesniedz līguma nodrošinājumu pēc līguma noslēgšanas, attiecībā uz šo personu piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz dienai, kad tā iesniedz šādu līguma nodrošinājumu. (Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.04.2018. lik umu, k as stājas spēk ā 01.06.2018.) izvērtēšanas 51. pants.kritērijus. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji (6) Pasūtītājs iepirkuma procedūras norāda visus piedāvājuma izvērtēšanaspiedāvājumam. kritērijus to nozīmīguma izvērtēšanas kritērijus. (1) Pasūtītājs piešķir iepirkuma līgumadokumentos slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam secībā, kritēriju vērtības un, ja attiecināms, vērtību diapazonus, kā arī piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un apraksta, kā tiks piemērots katrs no norādītajiem izvērtēšanas kritērijiem. (6) Saimnieciski Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos (2) visizdevīgāko piedāvājumu nosaka:norāda visus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju vērtības un, ja attiecināms, vērtību diapazonus, kā arī piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem izvēles kritēriju, atbilstoši kuram (7) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda izšķ irošo piedāvājuma kritērijiem un apraksta, kā vai tiks piemērotspiemērojot katrs no norādītajiem kritērijiem. 1) izmantojot cenu izmaksas, efektivitātesizvērtēšanas pieeju (piemēram, vērtējot aprites cikla izmaksas); izvēlēsies piedāvājumu, ja pirms tam, kad pieņems lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Pasūtītājam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma irošo piedāvājuma izvēles kritēriju, atbilstoši kuram (7) 2) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda izšķ ņemotnoteikt vērā cenu izmaksas ar iepirkuma līgumaatbilstību priekšmetu saistītus kvalitātes kritērijus, izvēles kritēriju tāduvaikritēriju, kasun raksturo piegādātāja sociālās aizsardzības prasībām,piemēram: tai skaitā to, izvēlēsies piedāvājumu, ja pirms tam, kad pieņems lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ka izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Pasūtītājam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma noslēdzis a) koplīgumu ar skaitā arodbiedrību, kaspriekšrocības, ir nacionāla estētiskās līmeņa arodbiedrības biedre (ja piedāvājumu iesniegusi kvalitāti, tehniskās unsociālās funkcionālās īpašības, pieejamību, atbilstību izvēles kritēriju noteikt tai tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību aizsardzības prasībām, tai skaitā to, personālsabiedrība vai personu apvienība, koplīgumam jābūt noslēgtam ar katru personālsabiedrības biedru un katru universālajam dizainam, sociālās un videskas aizsardzības prasības, raksturlielumus un biedrs pārdošanas piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, ir nacionāla līmeņa inovatīvos darba devēju organizācijas un ir ka izraudzīto personu apvienības dalībnieku). noslēdzis nosacījumus, koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (ja piedāvājumu iesniegusi 2018. lik umu, k as stājas spēk ā 01.06.2018.) (Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.04. personālsabiedrība vai personu apvienība, koplīgumam jābūt noslēgtam ar katru personālsabiedrības biedru un katru b) iepirkuma līguma izpildes vadības struktūru un iesaistītā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja iepirkuma personu apvienības dalībnieku). līguma izpildes kvalitāti būtiski ietekmēt personāla kvalifikācija un pieredze, 2018. lik umu,iesaistītā k as stājas spēk ā 01.06.2018.) (Ar grozījumiem, k as izdarīti arvar 26.04. 52. pants. Aprites cikla izmaksas c) pēcpārdošanas pakalpojumus un tehnisko palīdzību, piegādes nosacījumus, piemēram, piegādes (1) cikla izmaksas ietver pilnībā vai daļēji šādasvai produkta, pakalpojuma vaiperiodu. būvdarbu aprites cikla izmaksas: datumu, piegādes procesu un piegādes periodu piegādes pabeigšanas 52. Aprites pants. Aprites cikla izmaksas 1) izmaksas, kas rodas pasūtītājam vai daļēji citiem lietotājiem, piemēram: (3) Kvalitātes kritēriji ir saistīti arpilnībā iepirkuma līguma priekšmetu, ja tie attiecasvai uzbūvdarbu jebkuru aprites būvdarbu, piegādes vai (1) Aprites cikla izmaksas ietver vai šādas produkta, pakalpojuma cikla izmaksas: pakalpojuma aprites cikla posmu, kā arī uz faktoriem, kas saistīti ar būvdarbu veikšanas, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas vai kādu citu procesu aprites cikla posmā, pat ja šādi faktori nav tieši pārdošanas a)vai ar iegādi saistītas izmaksas,procesu 1) izmaksas, kas rodas pasūtītājam vai citiem lietotājiem, piemēram: saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu (piemēram, vides aizsardzības prasību vai sociālo kritēriju ievērošana pakalpojuma sniegšanas, produkta ražošanas vai būvdarbu veikšanas laikā). b) izmaksas (piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš), a) lietošanas ar iegādi saistītas izmaksas, (4) Pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai ir tiesīgs izmantot tikai cenu, ja iepirkums tiek veikts šā c) izmaksas, b) apkopes lietošanas izmaksas kārtībā (piemēram, un cituspecifikācija resursu patēriņš), 10. pantā noteiktajā vai jaelektroenerģijas sagatavotā tehniskā ir detalizēta un citiem kritērijiem nav likuma 9. vai būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē. d) beigu izmaksas (piemēram, savākšanas un reģenerācijas izmaksas); c) aprites apkopescikla izmaksas, (5) Pasūtītājs nosaka konkurenci neierobežojošus un objektīvi salīdzināmus vai izvērtējamus piedāvājuma 2) produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites ciklā radušās un un reģenerācijas ar ietekmi uz izmaksas); vidi saistītas izmaksas (piemēram, d) aprites cikla beigu izmaksas (piemēram, savākšanas izvērtēšanas kritērijus. siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju izmaksas, uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos 39/68 klimata pārmaiņām vērstu pasākumu izmaksas), ja tās var izteikt naudas izteiksmē un pārbaudīt. produkta,iepirkuma pakalpojuma vai būvdarbu aprites ciklā radušās ar ietekmi izvērtēšanas uz vidi saistītas izmaksas (piemēram, (6) 2) Pasūtītājs procedūras dokumentos norāda visus un piedāvājuma kritērijus to nozīmīguma citu piesārņotāju emisiju izmaksas, uz piedāvājuma klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos kritēriju vērtībasgāzu un, un ja attiecināms, vērtību diapazonus, kā arī izvēles algoritmu saskaņā ar šiem secībā,siltumnīcefekta procedūras dokumentos norāda aprites izmaksu aprēķina metodiku un aprēķina (2) klimata Pasūtītājs iepirkuma pārmaiņām pasākumu izmaksas), ja tās var izteiktcikla naudas izteiksmē un pārbaudīt. un apraksta, kā vērstu tiks piemērots katrs no norādītajiem izvērtēšanas kritērijiem. kritērijiem veikšanai nepieciešamos datus, ko iesniegs pretendenti. procedūras dokumentos dokumentos norāda norāda izšķirošo aprites cikla izmaksu izvēles aprēķina metodiku un aprēķina (2) Pasūtītājs iepirkuma iepirkuma procedūras (7) Pasūtītājs piedāvājuma kritēriju, atbilstoši kuram (3) Ar ietekmi uz vidi saistīto izmaksu aprēķināšanas metodikai jāatbilst šādiem nosacījumiem: veikšanai datus, iesniegs piedāvājumu, ja pirmskotam, kad pretendenti. pieņems lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, izvēlēsies nepieciešamos konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Pasūtītājam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma 1) tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji; kritēriju noteikt kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām, tai skaitā to, izvēles (3) Ar ietekmi uz viditādu saistīto izmaksu aprēķināšanas metodikai jāatbilst šādiem nosacījumiem: ka izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir koplīgumu arodbiedrību, kasunpersonām; irnediskriminējoši nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (ja piedāvājumu iesniegusi noslēdzis 2) irpamatā pieejama visām ieinteresētajām 1) tā tās ir ar objektīvi pārbaudāmi kritēriji; personālsabiedrība vai personu apvienība, koplīgumam jābūt noslēgtam ar katru personālsabiedrības biedru un katru apvienības dalībnieku). personu 3) aprēķiniem nepieciešamie dati ir piegādātāju 2) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām;rīcībā, tai skaitā to piegādātāju rīcībā, kuri reģistrēti valstī, kas (Ar nav grozījumiem, k as izdarītidalībvalsts, ar 26.04.2018. likPasaules umu, k as Tirdzniecības stājas spēk ā 01.06.2018.) Eiropas Savienības bet ir organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu vai citu Eiropas Savienībai saistošu starptautisku līgumu puse, vai ir viegli iegūstami. 3) aprēķiniem nepieciešamie dati ir piegādātāju rīcībā, tai skaitā to piegādātāju rīcībā, kuri reģistrēti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu 52. pants. Aprites cikla izmaksas vai citu Eiropas Savienībai saistošu starptautisku līgumu puse, vai ir viegli iegūstami. 53. pants. Nepamatoti lēts piedāvājums (1) Aprites cikla izmaksas ietver pilnībā vai daļēji šādas produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksas: (1) Ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam šķiet 53. pants. Nepamatoti lēts piedāvājums lēts, pasūtītājs pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām. nepamatoti 1) izmaksas, kas rodas pasūtītājam vai citiem lietotājiem, piemēram: (1) Ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam šķiet (2) Skaidrojums īpaši varpieprasa attiekties uz: a)lēts, ar iegādi saistītas izmaksas, nepamatoti pasūtītājs skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām. 1) ražošanas procesa, būvdarbu metodes vai sniedzamoun pakalpojumu b) lietošanas izmaksas (piemēram, elektroenerģijas citu resursuizmaksām; patēriņš), (2) Skaidrojums īpaši var attiekties uz: 2) izraudzītajiem tehniskajiem un īpaši izdevīgajiem veikšanas, preču piegādes vai c) apkopesprocesa, izmaksas, 1) ražošanas būvdarbu risinājumiem metodes vai sniedzamo pakalpojumu būvdarbu izmaksām; pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam; d) aprites cikla tehniskajiem beigu izmaksas (piemēram,un savākšanas un reģenerācijas izmaksas); 2) izraudzītajiem risinājumiem īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai 3) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti; pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam; 2) produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites ciklā radušās un ar ietekmi uz vidi saistītas izmaksas (piemēram, 40/68 siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju izmaksas, uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos 3) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti; klimata pārmaiņām vērstu pasākumu izmaksas), ja tās var izteikt naudas izteiksmē un pārbaudīt.

40/68 (2) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda aprites cikla izmaksu aprēķina metodiku un aprēķina veikšanai nepieciešamos datus, ko iesniegs pretendenti. (3) Ar ietekmi uz vidi saistīto izmaksu aprēķināšanas metodikai jāatbilst šādiem nosacījumiem: 1) tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji; 2) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām; 3) aprēķiniem nepieciešamie dati ir piegādātāju rīcībā, tai skaitā to piegādātāju rīcībā, kuri reģistrēti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu vai citu Eiropas Savienībai saistošu starptautisku līgumu puse, vai ir viegli iegūstami.

53. pants. Nepamatoti lēts piedāvājums (1) Ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam šķiet nepamatoti lēts, pasūtītājs pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām. (2) Skaidrojums īpaši var attiekties uz:

un attīstībā. Tomēr Zemākās cenas pilsētas kontekstā šis pagaidām nemaina lietu kārtību—lielā mērā būvkultūra ne birokrātiski, ne ideoloģiski nav piesaistīta ar būv–ekonomikai. Tādēļ pagaidām Zemākās cenas pilsēta var attīstīties esošajā trajektorijā, kur, artikulēta caur iepirkumu procedūrām un finansējuma programmām, kvalitāte tiek vienādota ar saimniecisku izdevīgumu.

Iespējams, ka arī Eiropas Komisijas augošais uzsvars uz klimata pārmaiņu seku likvidēšanu, CO2 izmešu samazināšanas mērķi, un tiem atvēlētie līdzekļi ir impulss Zemākās cenas pilsētas tālākai ekspansijai. Komisijas priekšsēdētājas fon der Leienas uzruna par stāvokli Savienībā Eiropas Parlamenta plenārsēdē 2020.gada Septembrī uzsvēra enerģijas efektivitātes uzlabošanu kā pamatu

jauna, starpdisciplināra Eiropas “Bauhaus” institūta dibināšanai. No šī skatupunkta, Eiropas arhitektūras renesanse būs enkurota energoefektivitātes uzlabošanā un citās telpiskās vides transformācijās, kas vērstas uz kvantitatīvu emisiju rādītāju uzlabošanu. Līdz ar to, pēc–pandēmijas atveseļošanās finanšu injekcijas stimulēs efektīvu, un kvantitatīvos rādītājos izmērāmu progresu, un tas

lieliski sader ar Zemākās cenas pilsētas attīstītības principiem. Un tomēr, varbūt ir iespējams iztēloties alternatīvu scenāriju, kur būvkultūra un būvekonomika nav nodalītas sfēras. Lai to realizētu, ir nepieciešams pārskatīt birokrātijas, uzņēmējdarbības, un dizaina attiecības; vienoties par to kā interpretēt kvalitāti un sabiedrības ieguvumu. Lai šo risinātu, varbūt nepieciešams

apsvērt nepieciešamību pēc institūcijas, kas koordinētu attiecības starp birokrātiskiem kritērijiem, finanšu injekcijām, estētikas un kultūras attīstību, pārdomātu, funkcionālu telpisko vidi. Varbūt Zemākās cenas pilsētas nākotne ir Augstākas kvalitātes pilsēta?

Administratīva ēka Digitāla druka 80 x 80 cm 2020

Pilsētas centra ēka Digitāla druka 80 x 80 cm 2020

KultĹŤras celtne DigitÄ la druka 80 x 80 cm 2020

Daudzdzīvokļu ēka Digitāla druka 80 x 80 cm 2020

InfrastruktĹŤras objekts DigitÄ la druka 80 x 80 cm 2020

ZEMĀKĀS CENAS PILSĒTA Autors: Matīss Groskaufmanis Instagram: @matissgroskaufmanis MAD Arhitektūras Telpas burtnīca nr.8 Kuratori: arhitektu birojs NRJA (Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica, Elīna Lībiete, Zigmārs Jauja, Līga Jumburga, Inga Dubinska) Drukāts uz papīra, kas bija daļa no Latvijas ekspozīcijas UNWRITTEN 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennālē 2020