Party!

PARTY!

MAD Arhitektūras Telpas burtnīca Kuratori: arhitektu birojs NRJA Izstādes autori: arhitektu birojs SAMPLING (Liene Jākobsone, Manten Devriendt, Paula Elīza Brūvere, Kristiāna Erta, Laine Nameda Lazda, Elīna Paula, Laura Polkmane, Elīza Anna Zeibote) Teksts: Liene Jākobsone Performances foto: Andrejs Strokins Drukāts uz papīra, kas bija daļa no Latvijas ekspozīcijas UNWRITTEN 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennālē

2020

3

Arhitektūrai un kulinārijai ir daudz kopīga. Abas divas savā būtībā ir dažādu pamatsastāvdaļu salikums, kura rezultāts ir atkarīgs galvenokārt no darītāja prasmēm. Turklāt nav viena pareizā veida, kā to darīt, jo vienas un tās pašas sastāvdaļas ar lieliskām sekmēm kopā saliekamas bezgalīgi daudzās variācijās.

4

Architecture and cooking have a lot in common. Both are essentially compositions of various basic ingredients, the result of which depends largely on the skills of the practitioner. Furthermore, there is no one correct way of doing it. The same ingredients can be very successfully combined in endless variations.

5

Romas Kolizeja kūka, City Cakes, Ņujorka Roman Colosseum Cake by City Cakes, New York

6 Pārtika un mājoklis ir divas no mūsu pamata vajadzībām, tāpēc, lai tās apmierinātu, lielākā daļa cilvēku sev ikdienā gatavo ēst un labprāt iesaistās arī būvdarbu plānošanā.

Citi savukārt to dara profesionāli, par samaksu sniedzot ēdiena gatavošanas un projektēšanas pakalpojumus.

Taču gan arhitektūra, gan kulinārija var būt arī māksla, tādā ziņā, ka daži to praktizē ievērojami meistarīgāk, nekā pārējie. Turklāt, lai sasniegtu šādu līmeni, nepietiek vien ar regulāru treniņu, bet nepieciešamas arī teorētiskas zināšanas un talants.

Arī paši pavāri un arhitekti dažādos laikos saskatījuši līdzības abās disciplīnās un ļāvušies kārdinājumam pārkāpt savas nozares robežas.

7 Food and shelter are two of our basic needs. In order to satisfy them most people cook their meals on a daily basis and readily undertake construction planning activities.

Others practice it as a professional occupation, offering their services in cooking and architectural design.

However, both architecture and cooking can also be a form of art, in the sense that some master it significantly better than the rest of us. Besides, regular practice is not enough in order to reach such a level of proficiency; theoretical knowledge and talent are equally necessary.

Many chefs and architects historically and nowadays have noticed similarities between both disciplines and eventually passed the borders of their professional fields.

9

Bompas & Parr, Jelly Parlour of Wonders, 2016

10

Arhitektūra konditoru fantāziju jo sevišķi ietekmējusi Viktorijas laikmetā, kad plaši izplatītas kļuva arī greznās, daudzstāvu kāzu kūkas, kuru popularitāte nav zudusi vēl šobaltdien. Tas ir galvenokārt franču galma šefpavāra Marī-Antuāna Karēma (Marie-Antoine Carême, 1784-1833) nopelns.

11

Karalienes Viktorijas meitas princeses Luīzes kāzu kūka, 1871 Wedding cake of Princess Louise, Queen Victoria’s daughter, 1871

12

Šefpavāra Marī-Antuāna Karēma pièces montées projekta zīmējumi Designs for pièces montées by chef Marie-Antoine Carême

13 1815. gadā Karēms sarakstījis traktātu Le pâtissier royal parisien, kurā apkopoti arhitektūras projektēšanas principi, kas piemērojami arī konditorejā. Viņš kļuva slavens pateicoties savām pièces montées – detalizēti izstrādātām konstrukcijām, kas tika izmantotas kā centrālais svētku galda elements. Nereti tās bija pat vairāku pēdu augstumā un sastāvēja tikai no mīklas, cukura, marcipāna un citiem pārtikas produktiem. Iedvesmu pièces montées dizainam Karēms smēlās arhitektūras vēstures grāmatās, kas bija atrodamas Francijas Nacionālajā bibliotēkā, un viņa darbos bija jaušamas ietekmes gan no tempļiem un piramīdām, gan dažādu senu celtņu drupām.

15

Šefpavāra Marī-Antuāna Karēma zīmējumi no traktāta Le pâtissier royal parisien Designs by chef Marie-Antoine Carême from the treatise Le pâtissier royal parisien

16

Imagination of the pastry chefs has particularly been influenced by architecture during the Victorian era, when also the sumptuous multi-storey wedding cakes, as we still know them, became popular. This happened mainly thanks to the contribution of le Chef des Rois Marie-Antoine CarĂŞme (1784-1833).

17

In 1815 Carême wrote Le patissier royal parisien, a treatise that codified architectural principles that could be applied also in pastry. He became renowned for his pièces montées – intricate confectionery centerpieces, which sometimes were several feet high and made entirely out of foodstuffs such as sugar, marzipan, and pastry. Designs of the pièces montées were inspired by temples, pyramids, and ancient ruins, which Carême had seen in the architectural history books at the nearby Bibliothèque Nationale.

18

Taču gadās arī otrādi, – arhitektūra atgādina kūku.

Nav liecību, ka arhitekti jebkad šādu līdzību būtu iecerējuši ar nolūku, tomēr noteiktām ēkām nekā neizdodas izvairīties no dažādiem ar konditoreju saistītiem apzīmējumiem.

19

Dzīvojamais nams Kurdinskas laukumā, Maskavā Kudrinskaya Square residential building, Moscow

21

Cukurotas glazĹŤras klÄ tais Strawberry Hill nams, Horess Valpols Sugarcoated Strawberry Hill House by Horace Walpole

22

Sometimes it’s the other way around – architecture resembles cakes. There is no evidence that architects would ever have intended it, but certain buildings cannot avoid being associated with pastry.

23

Ēka kā kūkas gabals – Džeimss Stērlings, No 1 Poultry, Londona Building as a piece of cake – James Stirling, No 1 Poultry, London

24

Dinaras Kasko algoritmiski modelēta kōka Algorhitmically modeled cake by Dinara Kasko

25

Izrādās, ka ēku projektēšanai un konditorejai ir vairāk kopīga, nekā varētu šķist, raugoties tikai no kulināru perspektīvas. To apliecina daudzi augstākā līmeņa šefpavāri, kas sākotnēji izglītību ieguvuši tieši arhitektūrā un tikai pēcāk pievērsušies darbam virtuvē, specializējoties saldumu gatavošanā.

26

Apparently building design and pastry have more in common than it might seem considering from the culinary perspective. It is affirmed by numerous top-level chefs who have studied and even practiced architecture before deciding to dedicate themselves to pastry.

27

Kūka nr.1 no Ģeometriski kinētisko kūku sērijas, arhitekte-konditore Dinara Kasko sadarbībā ar mākslinieku Hosē Margulisu Tart nr.1 from the Geometrical kinetic tarts series, architect-pastry chef Dinara Kasko in collaboration with artist José Margulis

28

Kādēļ diplomēti arhitekti, turklāt pēc vairākiem praksē pavadītiem gadiem, izšķiras par tik radikālām pārmaiņām savā karjerā?

Iemesls esot vienkāršs – darbā pie konditorejas izstrādājumiem noder tās pašas prasmes un dotības, kas arhitektūrā: radošums, izpratne par konstrukcijām un materiālu atšķirīgajām īpašībām, spēja veidot estētiskas un vizuāli intriģējošas kompozīcijas. Taču atšķirībā no arhitektūras, kurā ir daudz iesaistīto pušu un procesus reglamentē dažādi likumi un normatīvi, virtuvē radošā brīvība ir krietni lielāka, rezultāts sasniedzams paša rokām, un gandarījums ir tūlītējs.

29

Arhitekte-konditore D탑enifera J카 gatavo 훮bolu str큰deli Architect-pastry chef Jennifer Yee makes an apple strudel

31

Arhitekte-konditores Dinaras Kasko digitāli modelētā kūkas forma 3D drukas iekārtā Digitally modeled cake mould by architect-pastry chef Dinara Kasko in a 3D printer

32

Dinara Kasko ar digitāli modelētā silikona formā veidotu kūku Dinara Kasko with a cake made in a digitally modeled silicone mould

33

So, why do architects make such a radical career shift, after years of studies and practice in architecture?

The reason is simple – they claim that pastry requires a very similar skill set: creativity, comprehension of constructions and physical properties of various materials and substances, capability of creating aesthetically pleasing and visually intriguing compositions. But unlike architecture, which involves a lot of different parties and must abide to building laws and regulations, cooking allows for much more creative freedom, the result can be achieved on one’s own and the gratification is immediate.

34 Būtiska atšķirība starp kulināriju un arhitektūru, kura gan patiesībā vēl vairāk uzsver abu disciplīnu līdzību, ir realizācijas laiks, izmaksas un pielietotā materiāla apjoms.

Pavāri var izmēģināt neskaitāmas viena ēdiena versijas, līdz nonāk pie ideālā varianta, kurpretī arhitektiem projekts jāizstrādā tik pārdomāti, lai ar pirmo piegājienu izdotos uzbūvēt apmierinošas kvalitātes ēku. Ja ēdiena pagatavošana būtu vienlīdz dārga un laikietilpīga kā celtniecība, tad receptes pavisam noteikti varētu pielīdzināt arhitektūras projektiem.

Tādā gadījumā pavāri savu laiku pavadītu nevis eksperimentējot virtuvē, bet gan plānojot perfekto maltīti pie rakstāmgalda.

35 There is one significant difference between cooking and architecture, which actually rather emphasizes the similarities. It is the time and cost of the realisation, as well as the amount of material used. Cooks can try endless versions of the same dish until they are contented with the result, while architects have to elaborate their projects so meticulously as to achieve a satisfying building with the first attempt. If cooking was equally expensive and time consuming as construction works, chefs would spend their entire time at a desk planning the perfect meal, instead of experimenting in the kitchen.

37

Londonas mērs Sadiks Hans griež torti, kas izgatavota Londonas biroju ēkas St. Mary-Axe ielā 30 jeb Gurķa formā, Bompas & Parr, 2017 Mayor of London Sadiq Khan cuts the cake made in the shape of the 30 St. Mary-Axe ‘Gherkin’ office building, Bompas & Parr, 2017

38 Šie pētījumi par arhitektūru un kulināriju aizsākās, domājot par procesiem, kuru centrā ir Pasaules tirdzniecības centra ēka Rīgā, Elizabetes ielā 2. Tajos skaidri iezīmējas arī citkārt plašākā sabiedrībā ar arhitektūru saistītās publiskās debatēs un privātās sarunās vērojama tendence – izvērtēt ēkas tikai “jauns-vecs” un “lēts-dārgs” kategorijās un uztvert jaunumu kā vērtību pašu par sevi.

Mūsu sabiedrības zināšanas par arhitektūru ir tik seklas, ka cilvēkus parasti neinteresē, kāds būs šis jaunais, kas to projektēs (vai ir jau izprojektējis) un kā tas iespaidos lietotājus un apkārtējo vidi. Šajā gadījumā “vecā” biroju ēka pavisam pēkšņi un negaidīti nostājusies ceļā jaunajai Rīgas

39 koncertzālei. Par jauno pašlaik ir zināms vien tas, ka tā būs jauna (tātad laba). Par veco ir zināms diezgan daudz, taču galvenie argumenti sabiedriskajās diskusijās par tās likteni ir no iepriekšminētās “lēts-dārgs” kategorijas.

Skaidrs, ka šādā strīdā viss runā par labu jaunajai. Entuziasms, kas saistās ar vecās nojaukšanu ir liels, un to vairo apsolījums par jauno, kura nāks vietā. Ir sajūta, ka nav jāgaida, līdz koncertzāles atklāšanai, jo pati esošās ēkas likvidēšana jau ir svinama. Tāpēc tagad, kamēr jaunās celtnes apveidi vēl nav zināmi, piedāvājam visiem kopā saviesīgi nobaudīt kūku Pasaules tirdzniecības centra ēkas formā, vienlaikus arī simboliski atvadoties no tās.

41

Alisonas un Pītera Smitsonu projektētā Robin Hood Gardens brutālisma ēku kompleksa demontāža 2017.gadā Demolition of Alison and Peter Smithson’s Robin Hood Gardens brutalist building complex in 2017

42 This research over architecture and cooking emerged as a result of reflection on the processes taking place in relation to the building at 2 Elizabetes street, Riga. There is a tendency in both public debates and private conversations to consider architecture only in terms of ‘new-old’ and ‘cheap-expensive’. Furthermore, ‘new’ is always perceived as good per se. Our society’s knowledge of architecture is so limited, that people are almost never interested in what is this ‘new’ going to be, who will be designing it (or has already designed), and how it will affect its users and the environment.

This time all of a sudden, the “old” building has become an obstacle to the new concert hall of Riga. Regarding

43 the new, we only know it will be new (thus – good). Regarding the old, we know a lot about it, yet the main arguments used in the public debate are raised from the ‘cheap-expensive’ perspective.

It’s clear that in such dispute everything is favor of the new. Enthusiasm surrounding the idea of demolishing the old is immense, and it is even more enhanced by the promise of the new that will come to replace it. It seems that there is no need to wait for the opening of the concert hall, as we can already celebrate the dismantling of the existing building. Therefore now, while the shape of the new building is yet unknown, we are glad to offer everybody a piece of the cake in the shape of the World Trade Centre, meanwhile symbolically taking leave of it.

45

47

48

49

50

51

53

55

57

58

59

60

Lejuplādē izstādes burtnīcu/Download exhibition booklet