Š
Ē
N
B
E
R
G
A
R E P U B L I K A S L
A
U
K
U
M
S
ŠĒNBERGA REPUBLIKAS LAUKUMS AKUSTISKĀ KONCERTZĀLE
MAD Arhitektūras Telpas burtnīca Kurators: Uģis Šēnbergs Drukāts uz papīra, kas bija daļa no Latvijas ekspozīcijas UNWRITTEN 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennālē
2020
Republikas laukums - valdības centrs. 1965. gadā arhitekti E. Pučiņš, K. Alksnis un V. Dorofejevs izstrādāja jaunu Republikas laukuma plānojuma projektu. Triju augstceltņu grupa bija mēģinājums radīt Citadelē valdības centru apvienot vairākās augstceltnēs daudzās ministrijas.Ēku kompleksu bija iecerēts brīvi izvietot zaļumos, turklāt veidojot zaļumu parteru kā Pionieru (tagad Pils) laukuma apstādījumu turpinājumu. Zaļumu josla būtu izveidota arī starp laukumu un Daugavas krastmalu. Demonstrāciju laukumu bija paredzēts būvēt divās terasēs, no kurām augstākā domāta tribīnei, Laukuma perspektīva dienvidu virzienā pavērstos pret Rīgas pili, bet ziemeļu virzienā to noslēgtu Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas piecdesmitajai gadadienai veltīts monuments (kura projektēšana sākās 1969. gadā, bet 1975. gadā projekts tika iesaldēts par labu Uzvaras monumenta celtniecībai un būvniecība netika uzsākta) Republikas laukuma izveides sākas ap 1965. gadu un ar pārtraukumiem turpinājās līdz 1986. gadam.Ēkas kompleksam piederīga ir zeme 13 500 m² platībā. Projekta autors uzskatīja, ka projektējamā kompleksa saturs un izmēri (188x65 metri) ļauj īstenot uzdevumu - “radīt Rīgas galveno sabiedrisko laukumu masu demonstrācijām, armijas un fizkultūriešu parādēm, tautas svētkiem”.[3] Vienos no galvenajiem autora argumentiem par labu paaugstinātai apbūvei Citadelē bija fakts, ka šeit krustojas divu galveno Pārdaugavas maģistrāļu - Vienības un Jūrmalas gatves turpinājuma optiskās asis un attiecīgi izkārtojot kreisā krasta apbūvi, administratīvā kompleksa augstceltnēm jānoslēdz šo maģistrāļu perspektīva uz centra sliekšņa. Rīgas Citadeles pamatne izjauca Republikas laukuma pilnīgu izvedi daļu ēku nespēja nojaukt padomju varas gados. Republikas laukums palika nepabeigts...
5
Republikas laukuma apbĹŤves makets, 1965.g.
Republikas laukuma apbĹŤves skice, 1965.g.
Republikas laukuma priekĹĄlikums #1. 20.gs. 50. gadi
7
Šai vietā uzturoties nepamet sajūta, ka vietas nosaukums neatbilst realitātei – nekāds laukums te neeksistē. Jā, Latvijas republikai ir 100 gadi, bet laukums īsti nav piedzimis! Gaisā vējo sajūta, ka tas ir pārstāt beigušās Padomju Latvijas laukums, puspabeigts, nogrimis aizmirstībā, apkārtnes iedzīvotāju neiemīļots
9
Republikas laukuma apbĹŤves makets, 1971.g.
11
Latvijas nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrāde Republikas laukumā Uģis Šēnbergs
Atbalstot Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrādes gaitu un nepieciešamo finansējumu juridisko risinājumu izstrādei”, ir izstrādāts priekšlikums. Kultūras ministrijas (KM) gatava diskusijai par vairākām iespējamām Nacionālās koncertzāles atrašanās vietām. Mūsu galvenais uzdevums ir bijis meklēt valstij visizdevīgāko risinājumu, tāpēc nolemts īstenot PPP modeli. 1.Valstij un pašvaldībai īpašumā ir brīva zeme Vecrīgā, Republikas laukumā un tai pieguļošajos zemesgabalos, kur būvēt koncertzāli.
2.Izvēloties PPP modeli, piesaistot privāto partneri,tas ļaus palielināt konkurenci investīcijās.
3. Lai palielinātu konkurenci un piesaistītu investorus, koncertzāle ir jābūvē komplektā ar konferenču centru, kas šo ideju padarītu pievilcīgāku privātajam partnerim un ekonomiski izdevīgāku valstij.
4. Biznesa tūristi, kas apmeklē konferences, ir visienesīgākā tūristu grupa, jo tērē apmēram trīs reizes vairāk nekā parasti tūristi.Republikas laukums Vecrīgā jau ir ar potenciālu, lai būtu reģiona līderis biznesa tūrisma attīstībā, un biznesa tūristu piesaistei ir pietiekami liela konferenču centra atrašanās Rīgā. Republikas laukuma apkaime ir jau tagad dabisks Rīgas Konferenču centrs sastāvošs no brīvstāvošām ēkām ar infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai. Daudzfunkcionalitātes iespējas saistībā ar apkārtējām ēkām samazina Rīgas Konferenču centra uzturēšanas izmaksas. Šajā tuvi savtarpēji izvietoto ēku klasterī ir publiski pieejamas sanāksmju telpas, kas padara iespēju apvienojoties rīkot konferences un kongresus.
13 Jau šobrīd kopējais vietu skaits ir 3460 cilvēkiem .Tā ir ar infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai,” Māksla ir sākt izmantot to ,kas mums ir. Publiski pieejamas sanāksmju telpas: 1.Zāle 200 vietām, Zemkopības ministrijas augstceltne 2.Akustiskā koncertzāle 260 vietas ,Pētera un Pāvila baznīca 1987. gadā tika restaurēta un pielāgota koncertzāles vajadzībām pēc arhitekta M. E. Meņģeles projekta un tā ieguva AVE SOL koncertzāles vajadzībām. 3.Konferenču zāle 150 vietām, AS “Parex banka”ēka (tagad banka “Citadele”) 1974. gadā parka stūrī pie Elizabetes ielas tika uzbūvēta LKP CK ēka. 4. Konferenču zāle 1000 vietām, 1982. gadā vietā, kur atradās Vācu strēlnieku biedrības ēka, uzcelts LKP CK Politiskās izglītības nams .Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas to pārdēvēja par Rīgas Kongresu namu, 5. Konferenču zāles 1000 un 300 vietām, Nacionālais teātris 6.Zāle 100 vietām, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola 7. Zāle150 vietām ,1971. gadā pie paša kanāla uzbūvēja jaunu “Piena restorānu”, vēlāko kafejnīcu “Ainava” (šobrīd ēkā atrodas Rīgas brīvostas pārvalde). 8.Zāle 150 vietām ,Ārlietu ministrijas. Republikas laukums ir jau tagad tikšanās vieta 2500 tuvāko māju iedzīvotājiem un 2000 tuvākos birojos strādājošajiem 9. Zāle 150 vietām ,Rīgas pils. 10.Akustiskā koncertzāle 300 vietām, Pasasaules tirdzniecības centrs .
15
EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko ir žurnālistiem skaidrojis, ka tas ir labs piemērs, kur, tūrisma attīstības vajadzības saliekot kopā ar kultūras vajadzībām, var izveidoties daudz efektīvāks finanšu modelis.. PPP modelis šajā gadījumā nav sarežģīts, jo “mūsu īpašumā ir zemes”. Optimistiskā scenārija gadījumā jaunā koncertzāle uzņems klausītājus jau 2025.gadā,kad mēs svinam Livonijas 800 gadu jubileju . Rīgas pils laikā 1225.-1562. Īpaši pamatīgi nocietinātā vieta un celtne kļuva par Livonijas ordeņa mestra rezidenci. Kultūras un darījumu tūrisma infrastruktūras objekta uzbūvēšana palīdzēs sasniegt darījuma tūrisma attīstībā izvirzīto mērķi Rīgai (Latvijai) – kļūt par darījuma tūrisma centru Baltijā. Republikas laukumam ar Akustisko koncertzālei jābūt arhitektūras objektam, kas potenciāli var kļūt par pilsētas simbolu, tam jāieņem būtiska loma pilsētas tēla veidošanā. Divas zāles vienā kompleksā – akustiskā koncertzāle ar 1400 sēdvietām un konferenču zāle ar 3000 sēdvietām. Koncertzālei būs viens rezidents – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un telpas Mūzikas akadēmijai, Kopējais telpu apjoms ir 25 tūkstoši kvadrātmetru. Te būtu valsts (koncertzāle) un pašvaldības (konferenču centrs,autosstāvietas ) sadarbības iespējas. Koncertzāles vietas izvēle Republikas laukumā. Publiski nozīmīgā celtne Akustiskā koncertzāle varētu atrasties publiski nozīmīgā, ērti pieejamā un labi eksponētā vietā Republikas laukumā.
17 Galvenie vietas atbilstības pilsētbūvnieciskā vērtējuma kritēriji: Laukuma saistība ar publisko ārtelpu. Republikas laukums . Laukumam ir potenciāls kļūt par Vecrīgas modernās dzīves laukumu. Tā rietumu pusē atrodas ministrija ar ikonisku lielpilsētu augstceltņu ēkas formu. No laukuma redzamās četras tuvējas Vecrīgas baznīcas piešķir teritorijai noteiktu garīgumu un vērtību stabilitātes jēgu. Iecerētā Rīgas koncertzāle pēc satura un formas iedos laukumam radošo elpu , iezīmējot jaunu laikmetu pilsētai. Vietai ir sava vēsture. Rīgas Citadele. Militāro kompleksu sāka būvēt 1650. gadā pēc kara inženiera Rodenburga izstrādātā plāna kā trešo cietoksni Daugavas labajā krastā,ar aizsarggrāvjiem, diviem ravelīniem, zemes vaļņiem, 6 bastioniem un tādām pašām slepenām ejām kā zem Rīgas aizsargvaļņiem, lai varētu negaidīti uzbrukt aplencējiem. Ar pilsētu Citadeli savienoja paceļamais tilts un valnī iebūvētie Karaļa vārti. Pētera un Pāvila baznīcu sāka celt 1778. gadā pēc arhitektu Z. Zēges un K. Hāberlanda projekta un atradās tā sauktajā Citadelē. 1836.gadā Pētera un Pāvila baznīcai tiek piešķirts katedrāles statuss, un tā kļūst par pirmo katedrāli Baltijas guberņās. 19. gs otrajā pusē katedrāle kļuva par atdusas vietu diviem pareizticīgās garīdzniecības pārstāvjiem - bīskapam Benjamiņam un bīskapam Filafetam. Baznīca 1987. gadā tika restaurēta un pielāgota koncertzāles vajadzībām pēc arhitekta M. E. Meņģeles projekta un tā ieguva AVE SOL koncertzāles vajadzībām. Laukuma saistība ar apkārtējo pilsētas audumu Apkārtējais pilsētas audums ar daudzveidīgu arhitektūru. Zemkopības ministrijas augstceltne (1978.gads) ,AS “Parex banka”ēka (tagad banka “Citadele”) un vairākas daudzdzīvoklu ēkas ( celtas laikā no 2005. gadam līdz 2017. gadam) , rekonstruētas divas Citadeles provianta noliktavas (1723 un 1728), virssardzes ēka (1775) un kazarmas (18. gs. beigas).
19
Akustiskā koncertzāle Republikas laukumā 2020
Vietas publiskā nozīmība Latvijas valdības ēku tuvums koncertzālei Zemkopības un Ārlietu ministrijas. Republikas laukums ir jau tagad tikšanās vieta 2500 tuvāko māju iedzīvotājiem un 2000 tuvākos birojos strādājošajiem Rīgas pils tuvums koncertzālei. 1225.gadā pēc Livonijas dibināšanas aizsākta 1330. gada 15. jūnijā šajā vietā likti pamati Rīgas pilij, kuras būvdarbi tika pabeigti 1353. gadā (tos vadīja mūrnieks Dītrihs Kreige). Laikā 1225.-1562. īpaši pamatīgi nocietinātā vieta un celtne kļuva par Livonijas ordeņa mestra rezidenci. Latviešu un igauņu kopīgs valstisks veidojums. Būvapjoma atbilstība vides mērogam un kontekstam. Zāles būvapjoma augstums mainīgs no 10 m, nepārsniedzot 24 m ,veidojot dialogu ar blakus esošo augstceltni. Zemkopības ministrijas augstceltne ir tipiska 1960. gadu modernisma parauga 26 stāvus augsta biroju ēka Rīgā , uzcelta no 1968. līdz 1978. gadam (arhitekts Artūrs Reinfelds). Augstceltnē atrodas Latvijas Republikas Zemkopības ministrija un daudzu citu firmu un organizāciju biroji. Radīt apkārtnē jaunu aktīvu pilsētvides zīmolu nosaukumu „ Republikas laukums „, ar mūziķu, zinātnieku, mākslinieku, studentu,skolnieku un uzņēmumu radošu klātesamību, garīgās un intelektuālās apmaiņas vietu. Augstceltņu grupa Citadelē, arh. A.Reinfelds, V.Maike, V.Kadirkovs, 1965.g. Kā toreiz rakstīja — “Trīs brāļi” no dzelszsbetona un stikla. Projekta autori paredzēja visus namus savstarpēji saistīt ne tikai arhitektoniski. Tos vienotu arī īpaša gredzenveida galerija, kas bija paredzēta 3. stāva līmenī. Triju augstceltņu grupa bija mēģinājums radīt Citadelē valdības centru - apvienot vairākās augstceltnēs daudzās ministrijas.Ēku kompleksu bija iecerēts brīvi izvietot zaļumos, turklāt veidojot zaļumu parteru kā Pionieru (tagad Pils) laukuma apstādījumu turpinājumu. Zaļumu josla būtu izveidota arī starp laukumu un Daugavas krastmalu.
21 Republikas laukums pārbūves iespējas. Iebūvējot akustisko koncertzāli ,tiktu izveidots priekšlaukums vērst pret dienvidiem ,neliels ,viduslaiku laukuma izmēra brīvdabas pasākumu laukums pret Ave sol koncertzāli.Te allaž ir aizvējš no Daugavas rietumu vējiem.Te vienmēr ir klusums ,jo nav satiksme.Uz laukumu vestu deviņas gājēju uzejas no visām četrām debess pusēm . -Vieta, kur dzimt, attīstīties visdaudzveidīgākajām mākslinieciskajām idejām. - Skatuve mūsdienīgiem skaņu mākslas projektiem, muzikāliem eksperimentiem, žanrā neierobežotām koncertprogrammām. - Platforma dažāda vecuma grupu bērnu, jauniešu izglītojošu koncertlekciju un meistarklašu rīkošanai, arī profesionālu mūziķu tālākizglītības programmu īstenošanai. Radošuma slavas aleja . 300 metru garā Citadeles iela koncertzāli savienos ar MAD mākslas, arhitektūras un dizaina centru, Elizabetes ielā 2A. Būvapjoma uztvere no nozīmīgiem skatu punktiem Republikas laukuma izveides sākas ap 1965. Gadu. Vienos no galvenajiem autora argumentiem par labu paaugstinātai apbūvei Citadelē bija fakts, ka šeit krustojas divu galveno Pārdaugavas maģistrāļu - Vienības un Jūrmalas gatves turpinājuma optiskās asis un attiecīgi izkārtojot kreisā krasta apbūvi, administratīvā kompleksa augstceltnēm jānoslēdz šo maģistrāļu perspektīva uz centra sliekšņa. Rīgas Citadeles pamatne izjauca Republikas laukuma pilnīgu izveidi daļu ēku nespēja nojaukt padomju varas gados. Republikas laukums tā sakotnējā veidolā palika neizveidots . Iederība pilsētainavā Būvapjoms kā Rīgas panorāmu veidojošs elements. Pieejamība un transports Laba pieejamība no publiskā transporta
Ideāla gājēju un velosipēdistu zona. laukuma ziemeļu daļu ieskauj mācību iestādes, studentu un zinātnieku tikšanās, garīgās apmaiņas un izglītības centra ēkas. Pieejamība no transporta ceļiem RAIL BALTICA projekta ietekme uz pilsētas daļu . RAIL BALTICA stacija 15 minūšu gājiena attālumā. Rīgas pasažieru ostas ēka celta 1965. gadā pēc arhitektu M. Ģelža, V. Savisko un konstruktora A. Brieža projekta. Latvijas nacionālās koncertzāles attīstības projekta izstrāde Republikas laukumā . Projekta komanda: Uģis Šēnbergs ,Zigmārs Jauja ,Egīls Markuss ,Margarita Krauze ,Patricija Lidere un Linda Vītola .
23
25
ŠĒNBERGA REPUBLIKAS LAUKUMS*
*videoinstalācija, garums 4:31
27
29
31
33
VAI TU JAU PARAKSTĪJIES PAR TO, KA TEV PATĪK ŠĪ IDEJA?
35