GENOME HOMESTEAD
1 SĒTAS GĒNS
FREE SPACE - FREE MY SPACE vajadzība pēc personiskās telpas ir latvieša telpiskā identitāte NRJA piedāvājuma Latvijas dalības Venēcijas 2018.gada arhitektūras biennālē tematika, plānotā izpēte un ekspozīcijas skice. Sagaidot Latvijas simtgadi, mūsu ekspozīcijas un to balstošās izpētes pieteikums veltīts Viensētas gēnam. Tas ir pētījums par vēsturē un tradīcijās balstīto vēlmi veidot savu privāto mikrokosmu (viensētu, mazdārziņu, iekoptu balkonu) pretēji kopīgi lietojamai publiskai telpai. Viensētas savu īpašo kultūras nozīmi ieguva līdz ar agrāro reformu Latvijā brīvvalsts pirmajos gados – līdz ar Latvijas valsts simtgadi atzīmēsim arī viensētas 100 gadus. Viensētas gēns ir izdzīvojis padomju laikus, kolhozus un komunālos dzīvokļus bez īpašas sargāšanas vai stimulēšanas. Šībrīža situācija nav starpposms ceļā uz eiropeisko socializēšanos urbānajā telpā; tas ir tradīcijās un vēsturē sakņots tautas dabiskais stāvoklis. Tas ir izdzīvojis un turpinās dzīvot, jo ir latvieša dabā. Latviešiem kā ziemeļu tautai vēsturiski un ģeogrāfiski ir izveidojusies atšķirīga izpratne par savstarpēju interakciju un privāto un kopīgo telpu, kas turpina manifestēties arī mūsdienās. Nozīmīgākie izklaides pasākumi arvien biežāk tiek pārcelti no piektdienas vakara uz ceturtdienu un trešdienu. Piektdienas vakarā galvenās valsts maģistrāles ir pārpildītas, latvietis pazūd no pilsētas. Vienalga, vai uz savu, radu, draugu vai īrētu māju vai būdiņu, bet prom pie dabas, būt pašam ar sevi un saviem tuvākajiem. Latvieša ciešā saikne ar dabu paredz, ka šīs vietas parasti ir ainaviskas – jūra, upe, dīķis, veci koki. Kā nozīmīgākais enkurs ir tuvāku vai tālāku senču mājas. Atjaunotas, pārbūvētas vai dabīgi novecojušas. Bet savas, ar saknēm pie kurām turēties. Mūsu brīvība ir brīvība būt vienatnē. Mūsu brīvā telpa ir privāta. Mūsu vajadzība pēc personiskās telpas ir latvieša telpiskā identitāte. Klimatiskie apstākļi, ekonomiskais un politiskais stāvoklis ir radījis priekšnosacījumus Viensētas gēna dzīvošanai. Mums nekas netraucē tā arī turpināt. Lai saprastu, kā ir izveidojusies situācija, kurā latvietis vislabāk jūtas savā mikrokosmā ar ierobežotu dalībnieku skaitu, jāpārskata vēsturiskie notikumi, kas radījuši šo izpratni. Ekspozīcijas pētījums un drukātie materiāli veltīti Viensētas gēna nozīmīguma akcentēšanai Latvijas kultūrtelpā, tā vēsturei, attīstībai, izpausmēm un izplatībai dažādās dzīves sfērās – sākot ar sakoptu, apzaļumotu, privātu balkonu pretstatā nekoptam kopīgam pagalmam, beidzot ar mūsdienu arhitektūras viensētām un politiskām tendencēm valsts lēmumos. Šis ir pētījums par to, kā viensētas koncepts ir evolucionējis pilsētnieka prātā, dzīvojot urbānā, mūsdienīgā vidē. Gadsimta laikā zemes Latvijas teritorijā vairākkārtīgi mainījušas īpašniekus, un līdz ar to ir mainītas privātās telpas robežas, nereti padarot tās netveramas un iztēlotas, taču ne mazāk reālas latvieša prātā. Ekspozīcija Arsenālā radīta interpretējot Sou Fujimoto „forest of light”. Krītošajam staru kūlim tiek piešķirta materialitāte, radot sētu/žogu no gaismu vadošām optiskajām šķiedrām ap iedomāto privāto telpu. Ekspozīcija Arsenālā multimediāliem izteiksmes līdzekļiem rāda privātās telpas trauslumu, iedomātību un mijiedarbību ar publisko telpu. Esot šī gaismas kūļa iekšienē, apkārtējā tumšā telpa tiek uztverta minimāli, uzmanību piesaista nelielajā displejā rādītās Latvijas Kultūras akadēmijas Filmu skolas studentu gatavotās īsfilmas par dažādām viensētas gēna manifestācijām. Šajā konceptuālajā privātajā telpā ir tikai viens ekrāns, viens soliņš un vieta vienam cilvēkam, lai piedzīvotu personīgo brīvo telpu. Pētījums un ekspozīcija kopā runā par publiskās/privātās telpas dažādām uztverēm un par neiespējamību pielietot unificētus kopīgās telpas organizēšanas rīkus neņemot vērā kultūrvides un vēsturisko kontekstu. Daudzviet tieši vēsturiski izveidojušies priekšstati un tradīcijas nosaka kopīgās publiskās telpas nepieciešamību vai tās organizēšanas pamatnosacījumus. Latvijas publisko telpu nav iespējams analizēt bez Viensētas gēna nozīmīguma apzināšanās. Latvieša brīvā telpa ir privāta, sava. Šī brīvā telpa ir viens no Latvijas valsts resursiem – privilēģija būt vienatnē ar sevi un dabu.
2
FREE SPACE - FREE MY SPACE The need for personal space is the spatial identity of a Latvian. NRJA’s proposal for Latvia’s participation in the 2018 Venice Architecture Biennale – theme, planned research and sketch of the exposition. Anticipating the centennial of Latvia NRJA’s proposal for the exposition and research underlying it is dedicated to the genome Viensēta/Homestead. It’s an investigation of the historical and traditional need for a private microcosm (a homestead, a garden, a balcony) opposed to a public, shared use space. Homesteads gained their special cultural significance following the agrarian reform during the first years of free Latvia. Celebrating the centennial of Republic of Latvia we also commemorate hundred years of homesteads. Homesteads have survived the soviet years, kolkhozes and communal apartments without being specifically protected or stimulated. The current situation is not an intermediate step towards the European socialising in the urban space; it is the natural state of our nation that is rooted in history and tradition. It has survived and will continue to thrive because it is the nature of Latvians. Due to historical and geographical circumstances Latvians as a Nordic nation have developed a different understanding of interpersonal interactions and private/public space. This unique understanding continues to manifest itself in the contemporary life of Latvia. The most significant cultural events are being held on Thursdays and Wednesdays more and more often than on Fridays. On a Friday evening the main highways are overcrowded, Latvians are fleeing the city. It does not matter if it is one’s own house, homestead or hut, or if it’s a friend’s, or a relative’s, or simply rented. What matters is to get away, to be in nature, to be with one’s self and kin. These places are usually scenic due to the close connection Latvians have with nature – the sea, a river, a pond, old trees. The key contributor to one’s sense of roots is often the homestead of close or distant ancestors. Restored, rebuilt or naturally weathered, but a place where to put one’s roots down. Our freedom is freedom to be in solitude. Our free space is private. Our need for personal space is the spatial identity of a Latvian. To understand why Latvians feel most at ease in their own microcosm with few others, a close look must be taken at the historical circumstances that have created such a comprehension. The research and printed materials are devoted to the importance of the homestead in the cultural space of Latvia, it’s history, development, manifestations and prevalence in various everyday domains – like a groomed, green private balcony opposed to the unused common courtyard, or contemporary homesteads and political trends in government decisions. It is an investigation into the evolution of the concept of a homestead in the mind of an urban dweller. Through the centuries the lands in the territory of Latvia have been owned by different powers. This has in turn shifted the boundaries of private space, often rendering them intangible, but no less real in the mind of a Latvian. The exposition is an interpretation of Sou Fujimoto’s „forest of light”. The light rays have been given materiality, creating a fence from light emanating optic fibre cables around the imaginary private space. Through multimedia tools the exhibition suggests the fragility and intangibility of private space, as well as explores its interaction with public space. While being inside of the light rays, the surrounding space is perceived minimally, drawing the attention to short films about the manifestations of the genome Viensēta/Homestead. In this conceptual private space there is only one display, one seat and room for only one person, allowing the experience of a private, personal space. The research and exposition explore the different perceptions of public/private space and the impossibility to use unified tools for spatial organisation without any regard for cultural and historical context. Often these historically formed notions and traditions determine the need for shared use public space and its basic conditions. It is impossible to analyse the public space of Latvia without an awareness of the genome Viensēta/Homestead. The free space of Latvians is private, one’s own. This free space is one of the resources of Latvia – the privilege to be in solitude with one’s own self and nature.
3
PĒTĪJUMS Viensētas Gēna pētījums. Sadaļas: LAUKU VIENSĒTA (1SĒTA ekspozīcijas konceptā ) Viensētu kultūras vēsturiskā attīstība Latvijas teritorijā, - viensēta - pirmais latvieša īpašums, - viensētas ziedu laiki (agrārās reformas likums 1920.g. 21. dec.) - padomju kolhozs vs viensēta - viensētu atdzimšana 90o gadu sākumā, - mūsdienu viensētas, - latvietis ārpus Latvijas (veido viensētu) VIENSĒTU PILSĒTA - pagalmu projekts – nespēja vienoties par kopīgās telpas attīstību, - Pierīgas privātmāja – kompromiss starp būšanu savā sētā uz savas zemes un attālumu līdz darbavietai, - ģimenes dārziņš kā viensētas izpausme urbānajā telpā, - pilsētnieka garāža kā noslēgtas privātās telpas piemērs, - sakopts, apzaļumots privātais balkons vs dzīvojamā rajona iekšpagalms, - nepieciešamā privātā telpa sabiedriskajā transportā - klusās brīvdienas pilsētā - latvietis pazūd no pilsētas. IEDOMU VIENSĒTA, imaginārās robežas VIENSĒTAS GĒNS KULTŪRĀ - kultūras kanons - literatūra (E.Virza „Straumēni”, es esmu šeit, A.Priedīte „Stuburi”, „Latvijas viensētu stāsti”) - kino (R.Vimba „Es esmu šeit”) - filosofija (ESF projekts “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas”, A.Priedīte „Zaļās zemes dievsunīšu un likteņa līdumnieku laiki” Zinātne 2012.) - māksla (Eliass, Rozentāls utt.) - arhitektūras teorija (manifests “Māja”LAS Lauku arhitektu kopa 1990, Janīna Kursīte “Latvieša māja”, P.Kundziņš „Latvju sēta”, Ģ.Ādminis „Latvieša mājoklis pasaules enerģētiskajālaukā”) - folklora (Laimes lācis, Pasaka par cimdiņu, P.Šmits „Latviešu mitoloģija”) - - -
4
ekonomika (pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbība) sociālo faktoru ietekme, socioloģija dabas pētniecība ( viensēta – „gada dzīvotne”, viensētu ainavas )
PERSONĪGĀS TELPAS ROBEŽA - OUR FREE SPACE IS PRIVATE - Latviskās privātās brīvās telpas dimensiju pētījums, - apzaļumots balkons vs nekopts pagalms, - nepieciešamais, drošais attālums no kaimiņa, - free my space, i’m introvert, - viensētas mikrokosms, VIENSĒTAS GĒNA ATTĪSTĪBAS TENDENCES - sarūkošās pilsētas (shrinking cities), - jaunas ģimenes iegādājas lauku īpašumus, - ir nepieciešamie priekšnoteikumi Viensētas gēna dzīvošanai AKTUĀLO CITĀTU APKOPOJUMS par latvieša telpisko identitāti - J.Kursīte, - I.Zībārte, - A.Priedīte, - A.Kleina, - utt… ESEJAS par 1SĒTAS gēnu, publiskās un privātās telpas mijiedarbību (plānotie autori): - A.Rapaports, - A.Rītups, - K.Vērdiņš, - J.Taurens, - I.Ījabs Ieguvums sabiedrībai no Pētījuma. Viensētas gēna Pētījuma rezultātā tiktu precīzāk apzināts to īpašību un apstākļu kopums, kas formē latvisko 1SĒTAS gēnu. 1SĒTAS gēna nozīme latviskās publiskās telpas pētīšanā un plānošanā ir neapšaubāmi nozīmīga. To apzinoties, pastāv iespēja nākotnē publisko telpu plānošanā vadīties ne tikai no importētām risinājumu shēmām, bet ievērtējot 1SĒTAS gēnu un tā noteiktās privātās brīvās telpas prasības, radīt publisko telpu, kas atbilstu mūsu reģionālajām prasībām. Līdz šim pamatuzmanība ir tikusi veltīta viensētai – vēsturiskajam latviešu mājokļa modelim. Ir pienācis laiks atzīt 1SĒTAS gēna nozīmīgumu, gan kā viensētas virzītājspēkam, gan latviskās telpiskās sajūtas noteicošajam vadmotīvam. Līdz šim mēs esam apskatījuši un Kultūras kanonā iekļāvuši rezultātu – Viensētu. Ir pienācis laiks atzīt 1SĒTAS gēnu kā iemeslu vai cēloni.
VENĒCIJAS BIENNĀLES PIEDĀVĀJUMA DAĻAS
EKSPOZĪCIJA, SATELĪTIZSTĀDE, INTERNETA VIETNE, PUBLIKĀCIJA
FREE MY SPACE BIENNĀLE
SATELĪTIZSTĀDE
INTERNETA VIETNE
PUBLIKĀCIJA
5
LAIKA LĪNIJA
VIENSĒTAS 1500 GADI
6
LAIKA LĪNIJA
VIENSĒTAS 1500 GADI
LAIKA LĪNIJA
VIENSĒTAS 100 GADI
8
LAIKA LĪNIJA
VIENSĒTAS 100 GADI
9
VIENSĒTAS
GĒNS* (L.) LATVIETIM RAKSTURĪGA VAJADZĪBA PĒC SAVAS PRIVĀTĀS TELPAS
10
INFOGRAFIKA
VIENSÄ’TU SKAITS PA NOVADIEM
11
/KM
2
LATVIJA IR VIENA NO MAZĀK BLĪVI APDZĪVOTAJĀ VALSTĪM PASAULĒ
12
INFOGRAFIKA
IEDZĪVOTĀJU SKAITS LATVIJĀ
13
VIENSĒTU
PILSĒTA*
(L.) URBĀNĀ VIDE, KURĀ JOPROJĀM MANIFESTĒJAS VIENSĒTNIEKA DOMĀŠANA UN TELPAS KONFIGURĀCIJAS
14
INFOGRAFIKA
IEDZĪVOTĀJU SKAITS UZ 1 KVADRĀTKILOMETRU
15
VIENSĒTAS KONCEPTS IR EVOLUCIONĒJIS
PILSĒTNIEKA PRĀTĀ DZĪVOJOT URBĀNĀ, MŪSDIENĪGĀ VIDĒ
16
SHĒMA
VIENSĒTAS GĒNA MANIFESTĀCIJAS
VALSTS
17
LATVIEŠA INTROVERTĀ DABA UN VĒSTURISKU GADĪJUMU UN NEGADĪJUMU RADĪTĀ VĒLME PĒC SAVA STŪRĪŠA, SAVA KAKTIŅA LIEK MUMS DOT PRIEKŠROKU
PRIVĀTĀKAI, ATTURĪGĀKAI TELPAI
18
SHĒMA
LATVIETIM TIPISKAS SĒDĒŠANAS SITUĀCIJAS
19
KATALOGA SKICE
VÄ€KS
20
KATALOGA SKICE
SATURS
1 SĒTA / 1 SPACE IZSTĀDES KATALOGS - PĒTĪJUMS
LAUKU VIENSĒTA Viensētu kultūras vēsturiskā attīstība Latvijas teritorijā, Viensēta - pirmais latvieša īpašums, Viensētas ziedu laiki (agrārās reformas likums 1920.g. 21. dec.) Padomju kolhozs vs viensēta Viensētu atdzimšana 90o gadu sākumā, Mūsdienu viensētas, Latvietis ārpus Latvijas (veido viensētu)
VIENSĒTU PILSĒTA Pagalmu projekts – nespēja vienoties par kopīgās telpas attīstību Pierīgas privātmāja – kompromiss starp būšanu savā sētā uz savas zemes un attālumu līdz darbavietai, Ģimenes dārziņš kā viensētas izpausme urbānajā telpā, Pilsētnieka garāža kā noslēgtas privātās telpas piemērs, Sakopts, apzaļumots privātais balkons vs dzīvojamā rajona iekšpagalms, Nepieciešamā privātā telpa sabiedriskajā transportā Klusās brīvdienas pilsētā - latvietis pazūd no pilsētas.
IEDOMU VIENSĒTA VIENSĒTAS GĒNS KULTŪRĀ Kultūras kanons Literatūra (E.Virza „Straumēni”, es esmu šeit, A.Priedīte „Stuburi”, „Latvijas viensētu stāsti”) Kino (R.Vimba „Es esmu šeit”, u.c.) Filosofija (ESF projekts “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas”, A.Priedīte „Zaļās zemes dievsunīšu un likteņa līdumnieku laiki” Zinātne 2012.) Māksla (Eliass, Rozentāls u.c.) Folklora (Laimes lācis, Pasaka par cimdiņu, P.Šmits „Latviešu mitoloģija”) Arhitektūras teorija (manifests “Māja”LAS Lauku arhitektu kopa 1990, Janīna Kursīte “Latvieša māja”, P.Kundziņš „Latvju sēta”, Ģ.Ādminis „Latvieša mājoklis pasaules enerģētiskajālaukā”)
Ekonomika (pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbība) Sociālo faktoru ietekme, socioloģija Dabas pētniecība ( viensēta – „gada dzīvotne”, viensētu ainavas)
VIENSĒTAS GĒNS ATTĪSTĪBAS TENDENCES Sarūkošās pilsētas (shrinking cities), Ir nepieciešamie priekšnoteikumi Viensētas gēna dzīvošanai Jaunas ģimenes iegādājas lauku īpašumus,
PERSONĪGĀS TELPAS ROBEŽA OUR FREE SPACE IS PRIVATE Latviskās privātās brīvās telpas dimensiju pētījums, Apzaļumots balkons vs nekopts pagalms, Nepieciešamais, drošais attālums no kaimiņa, Free my space, i’m introvert, Viensētas mikrokosms,
AKTUĀLO CITĀTU APKOPOJUMS (par latvieša telpisko identitāti) J.Kursīte, I.Zībārte, A.Kleina, u.c.
1 SĒTA / 1 SPACE ESEJAS PAR PUBLISKĀS UN PRIVĀTĀS TELPAS MIJIEDARBĪBU (plānotie autori): A.Rapaports, A.Rītups, K.Vērdiņš, J.Taurens, I.Ījabs
21
KATALOGA SKICE
AKTUĀLO CITĀTU APKOPOJUMS
Latvieši vislabāk ir vieni. Kolektīvie individuālisti. Viensētā dzīvē un ar glītu sētiņu iežogotā kapā pēc tam. Un, ja vien palaimējas, arī starppilsētu autobusos latvieši labāk sēž pa vienam*
* - Agnese Kleina, «Whimsical Agnesiga» plānotāja 2015 ievads.
22
KATALOGA SKICE
KULTŪRAS KANONS
Latviešu viensēta un tās elementi 16.-21. Gs. Straujā informācijas aprite, globalizācija, masām pieejami zinātniskie sasniegumi mūsdienās vietas padara līdzīgas citu citai. Par spīti vienādojošajiem procesiem, Latvijas lauku ainavu joprojām raksturo vēsturiskais latviešu mājokļa modelis – viensēta. Visbiežāk tā ir koku ieskauta ēku grupa lauka vidū ar raksturīgajiem divslīpju jumtiem un lakonisku formu. Liela daļa ēku gadu gaitā ir pārveidotas, taču kā funkcionējoša atmiņa par latviešu dzīvi pagājušajos gadsimtos ir saglabājies viensētas princips. Vērtīga koka ēku kolekcija ar piemēriem no visiem četriem Latvijas novadiem atrodama Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Te ir gan savrupā Zemgales sēta, gan Kurzemes sēta ar lielo pagalmu, gan gleznainā Vidzemes sēta ar vairāku mazāku ēku grupu un Latgales mājokļu ciemi. Mūsu senči dzīvošanai izraudzījās labāko un skaistāko vietu, nekur tālu nebija jāmeklē arī ezers vai upe. Lai arī katrā novadā ēku arhitektūra ir atšķirīga, to vieno unikālā viensētas ideja. Viensēta ir vienas ģimenes saimnieciskais centrs, ko veido iežogota, ap pagalmu kārtota ēku grupa īpašuma vidū. Jo saimniecība bija lielāka un bagātāka, jo vairāk ēku bija sētā. Katrai funkcijai sētā bija sava ēka un katrai vienkāršajai sadzīves lietai – sava vieta. Latviešu sēta bija lieciniece cilvēka dzīves ritumam no šūpuļa līdz kapam. Te noritēja gan darbs, gan atpūta, tika svinēti svētki un veikti rituāli. Viensēta un tās elementi ir arhetips vienkāršai un skaidrai
arhitektūrai, ko citē un interpretē arī mūsdienu arhitekti. Vai tie būtu 20. gadsimta 30. gadi, kad rocība un pilsētās noskatītais ļāva laukos ieviest vairāk komforta, vai padomju okupācijas laiks, kad arhitekti mēģināja atdzīvināt mantojumu Latvijas kolhozu arhitektūrā, viensēta ir kalpojusi par nacionālās arhitektūras idejisko vaduguni. Joprojām noderīgi ir arī vēsturiskie būvniecības paņēmieni – taisnstūrveida plānojums ar skursteni viducī, koka guļbūves konstrukcija, divslīpju jumts ar salmu vai niedru segumu. 21. gadsimts ir zīmīgs ar ilgtspējas aktualizēšanos, un daudzi arhitekti zināšanas par dabai nekaitīgu būvniecību meklē tautas tradīcijās. Moderni pilsētnieki dodas uz dzīvi lauku viensētās, tikai bez saimnieku mājas kādreizējās rijas vai klēts vietā sētā atrodama mākslinieku darbnīca, viesu māja vai kāda cita jauno laiku funkcija. Daudzas jaunas ēkas uzceltas uz veco viensētas ēku pamatiem, citas – veido jaunu ainavu, citējot vēsturi. Arhitekti nebaidās arī no vēstures interpretācijām, drosmīgi reducējot arhitektoniskās detaļas. Rezultāts ir mantojumam labvēlīga izpratne par reģionam un cilvēka dzīvei piemērotu arhitektūru. Latviešu viensēta un tās elementi ir arī vienkāršas dzīves un dabiska skaistuma kods. Tās ir vērtības, kas ir saprotamas mums pašiem un par kurām mēs varam pastāstīt citiem. Ieva Zībārte http://www.kulturaskanons.lv/
23
KATALOGA SKICE
VIENSĒTAS GĒNS KULTŪRĀ - MĀKLSA
Eduards Kalniņš - Lauku ainava, 1936
Eduards Kalniņš - Lauku sēta, 1937
Jēkabs Apinis - Ainava, 20.gs. 20-tie gadi
24
Edgars Vinters - Ainava ar siena gubu un mājiņu, 1959
Jānis Rozentāls - Agrs pavasaris Kurzemē, 1909
Ģederts Eliass - Pie akas, 1935
KATALOGA SKICE
PĒTĪJUMS
Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas*
Starpdisciplināra pētnieku grupa (sociālantropologi, kulturologs, politologs, vides zinātnieks, valodnieki un literatūrzinātnieks) no 2010. 2012.gadam ir pētījusi cilvēka dzīvi laukos.
8) Kārkliņa, R. (2011) Starpdisciplinārs skats uz Latvijas lauku vidi, 82lpp.
Projekta galvenās publikācijas:
4. Cimdiņa, Agnese, Raubiško, Ieva. (2012) Cilvēks un darbs Latvijas laukos: sociālantropoloģisks skatījums. Rīga: Apgāds Zinātne, 192 lpp., 4 kartes.
1. Ieteikumi lauku pašvaldībām, valsts institūcijām, politikas veidotājiem. 2. Akadēmiskā 2011/2012:
Dzīve
Nr.48,
1) Dzenovska, D. (2011) „Dānis” Latvijas laukos: mīti un pēcpadomju agrārā kapitālisma kritika, 3-15.lpp. 2) Pavasars, I. (2011) Bioloģiskās daudzveidības diskursa globālcentriskā pozīcija un Latvija, 16-24.lpp. 3) Raubiško, I. (2011) Kas ir „labbūtība”, un kāpēc „labbūtība”? Ieskats labas dzīves izpratnē Latvijas laukos, 2534.lpp. 4) Cimdiņa, A. (2011) Lauku dzīves racionalitāte un kultursociālā iesakņotība, 35-45.lpp. 5) Priedīte, A. (2011) Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes starpdisciplinārā skatījumā, 46-59.lpp. 6) Sedlenieks, K. (2011) Vai Cibiņš bija lāga zēns?, 60-74.lpp.
* - Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes Eiropas Sociālā fonda atbalstīts projekts Nr. 2009/0222/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/087
7) Trumpa, E., Stepiņa, A. (2011) Dažas piezīmes par jaunākajiem latgaliskās identitātes pētījumiem, 75-81.lpp.
3. Dzīve – attīstība - labbūtība Latvijas laukos. (2012) Rakstu krājums. Sast. Cimdiņa, Agnese, Raubiško, Ieva. Rīga: Apgāds Zinātne, 264 lpp.
5. Dzenovska, Dace. (2012) Aizbraukšana un tukšums Latvijas laukos: starp zudušām un iespējamām nākotnēm. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 198 lpp. 6. Hanovs, Deniss. (2012) Latvijas reģionu mazo pašvaldību stratēģijas dažādības vadībā. Sabiedriskās politikas analīze un rekomendācijas situācijas maiņai. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 261 lpp. 7. Trumpa, Edmunds. (2012) Latviešu ģeolingvistikas etīdes. Rīga: Apgāds Zinātne, 255 lpp., 16 kartes. 8. Priedīte, Aija. (2012) Zaļās zemes dievsunīšu un likteņu līdumnieku laiki. Literatūrsocioloģiskā pētījuma „Zaļās zemes dievsunīšu un likteņu līdumnieku laiki” pirmā daļa. Rīga: Apgāds Zinātne, 254 lpp. 9. Priedīte, Aija. (2012) Stuburi. Kādas Latvijas viensētas dzīve. Literatūrsocioloģiskā pētījuma „Zaļās zemes dievsunīšu un likteņu līdumnieku laiki” otrā daļa. Rīga: Apgāds Zinātne, 151 lpp.
25
KATALOGA SKICE
PĒTĪJUMS - ĢIMENES DĀRZIŅU RAŠANĀS UN ATTĪSTĪBA
Ģimeņdārziņa lapene Rīgā, 1938.g.
Arh. G. Verners
Tieksme pēc zemes latvietī, laikam, nekad nebūs noslāpējama, un kaut zemes gabaliņš būtu laba dūraiņa lielumā, tas tomēr dara savu īpašnieku garīgi bagātāku un apzinīgāku.*
* - Darzkopibas un Biskopibas zurnals, Nr.2 (01.02.1938), Ģimenes dārziņu iekārta, 74.-76.lpp
26
KATALOGA SKICE
MŪSDIENU VIENSĒTAS
Māja Saulkrastos
Viensēta “Pūcītes“
Māja Kaltenē
ARHIS ARHITEKTI
Arh. Andra Šulca, Liene Griezīte
Arh. Zaiga Gaile
Amatciems
Saliekamā ģimenes māja
8 blacks
Čiris
Arh. Ervīns Krauklis
NRJA
27
KATALOGA SKICE
TRADICIONĀLĀS VIENSĒTAS
Viensēta Burtnieku novadā
28
Viensēta pie Amatas
Viensēta Vidzemē
Viensēta Sēlijā
Viensēta Kurzemē
Viensēta Zemgalē
KATALOGA SKICE
AKTUĀLO CITĀTU APKOPOJUMS
Kaut tikai atpūtas brīžos, bet prom no burzmas, laukos, tuvāk dabai. Latvietim arī Vajadzīgs savs zemes pleķītis, vai tas būtu piemājas dārziņš, vai puķu un zaļumu kaste uz SAVA balkona, uz SAVAS palodzes*
* - Nora Micpapa
29
MĀJASLAPA Papildus drukātajiem materiāliem tiks izveidota Viensētas gēna mājaslapa, apkopojot pētījuma materiālus, esejas un fotofiksācijas. Iedzīvotāji tiks aicināti iesūtīt liecības - fotomateriālus un stāstus par tā izpausmēm gan privātajā, gan publiskajā telpā. Iesūtītie materiāli būs pieejami apskatei ekspozīcijas telpās digitālā veidā. Ņemot vērā Viensētas gēna nozīmīgumu, apkopotie materiāli kļūs par pamatu Viensētas gēna pētīšanai, precīzai formulēšanai un atzīšanai par latviskās telpas uztveres galveno stūrakmeni. 1 SĒTA Facebook un Twitter kontos pētījuma un ekspozīcijas sagatavošanas periodā tiks regulāri atjaunota informācija par pētījuma papildinājumiem. Ieguvums sabiedrībai no Pētījuma. Viensētas gēna Pētījuma rezultātā tiktu precīzāk apzināts to īpašību un apstākļu kopums, kas formē latvisko 1SĒTAS gēnu. 1SĒTAS gēna nozīme latviskās publiskās telpas pētīšanā un plānošanā ir neapšaubāmi nozīmīga. To apzinoties, pastāv iespēja nākotnē publisko telpu plānošanā vadīties ne tikai no importētām risinājumu shēmām, bet ievērtējot 1SĒTAS gēnu un tā noteiktās privātās brīvās telpas prasības, radīt publisko telpu, kas atbilstu mūsu reģionālajām prasībām. Līdz šim pamatuzmanība ir tikusi veltīta viensētai – vēsturiskajam latviešu mājokļa modelim. Ir pienācis laiks atzīt 1SĒTAS gēna nozīmīgumu, gan kā viensētas virzītājspēkam, gan latviskās telpiskās sajūtas noteicošajam vadmotīvam. Līdz šim mēs esam apskatījuši un Kultūras kanonā iekļāvuši rezultātu – Viensētu. Ir pienācis laiks atzīt 1SĒTAS gēnu kā iemeslu vai cēloni latviskajai telpas un robežu sajūtai.
30
INTERNETA VIETÅ…U SKICE
FACEBOOK VIETNE
31
IZSTĀDE Ekspozīcija Arsenālā multimediāliem izteiksmes līdzekļiem rāda privātās telpas iedomātību, trauslumu un netveramību. Mijiedarbība starp privāto un publisko telpu ir otrs svarīgākais ekspozīcijas aizskartais jautājums. Gandrīz nemateriālās robežas starp privāto un publisko telpu uzskatāmi rāda neiespējamību tās nošķirt pilnībā. „Free my space”- personīgās brīvās telpas nepieciešamība kā pretmets kopējai devīzei „Freespace”, kas runā par kopīgo urbāno publisko telpu. Ekspozīcijas telpā Arsenālā izvietoti 6 privāto telpu apzīmējoši staru kūļi, kuri norobežoti ar gandrīz nemateriālām gaismu vadošām elastīgām optiskajām šķiedrām. Optisko šķiedru kūļi veido konusus, uz grīdas ierobežojot apļus diametrā no 1.5 – 2.4m. Ierobežotā telpa ir pietiekama un ērta vienam cilvēkam, ko akcentē nosaukums 1SĒTA gan kā norobežojošas konstrukcijas, gan kā telpas apzīmējums. Iedomātajai privātajai telpai apzināti nav mēģināts piešķirt kādu īpašu formu, optisko šķiedru kūlis kopē gaismas kūļa dimensijas, tās iezīmējot materiāliem līdzekļiem. Optisko šķiedru konusa spicē iebūvēti LED prožektori, kas nodrošina gaismas pārvadīšanu caur optiskajām šķiedrām, radot gaismas staru kūļa iespaidu. Esot šī gaismas kūļa iekšienē, apkārtējā tumšā telpa (publiskā zonā) tiek uztverta minimāli, uzmanību piesaista nelielajā displejā rādītās Latvijas Kultūras akadēmijas Filmu skolas studentu gatavotās īsfilmas par dažādām viensētas gēna manifestācijām. Iekārtas virzītās skaņas skandas nodrošina vizuālajam materiālam atbilstoša audio materiāla atskaņošanu. Virzītās skaņas skandas tiek noregulētas, lai skaņas materiāls būtu uztverams tikai atrodoties konusa iekšpusē – privātajā telpā. Skaņu un gaismu 1SĒTĀ ieslēdz kustības sensors, kurš reaģē uz apmeklētāja ienākšanu 1SĒTĀ. Šajā konceptuālajā privātajā telpā ir tikai viens ekrāns, viens soliņš un vieta vienam cilvēkam, lai piedzīvotu personīgo brīvo telpu. Nelielais apaļais ekrāns nedaudz pacelts virs zemes, lai radītu nepieciešamību pieliekties pie tā, lai saskatītu attēlu, tādā veidā paspilgtinot intimitāti, esot privātās telpas robežā. Taisnstūrveida koka soliņš stiprināts nerūsējošā tērauda trosēs, kas kopā ar optisko šķiedru kūli iekārts Arsenāla jumta kopnēs, stabili „atsiets” pret grīdas konstrukciju. Iekares sistēma rada sajūtu par levitējošu soliņu iedomātā privātā telpā. Gaismu vadošās elastīgās optiskās šķiedras līdzinās nostieptai gumijai, kas ļauj apmeklētājam interaktīvi piedalīties, gan mainot 1SĒTAS robežas, gan izvēloties ieiešanas vietu privātajā telpā. Liela nozīme ekspozīcijas sajūtas radīšanai ir 5m augstām spoguļu plaknēm, kas izvietotas brīvstāvošos tērauda rāmjos gar 3 telpas sienām. Spoguļplaknes augšējā daļa veidota ar punktveida rastra apdruku, kas, nemanāmi sākoties, pāriet viendabīgā melnā apdrukā, vizuāli „izgaisinot” spoguli un saplūstot ar neizgaismoto, tumšo virskopņu telpu. Gaismas konusi un apmeklētāji, atspoguļojoties paralēlajās spoguļu plaknēs, vizuāli bezgalīgi multiplicē iedomāto privāto telpu robežas. Nelielā telpā šādā veidā tiek vizuāli parādīts privāto robežu bezgalīgais skaits. Šīs robežas principiāli neatšķiras, atšķiras tikai veids kā mēs saskaramies ar apkārtējo pasauli. Stāsts ir par jebkura cilvēka privātajām robežām, kas, atkarībā no dažādiem apstākļiem, nošķir no publiskās telpas vai pārklājās ar to, radot dažādus „Freespace” paveidus. Šie apstākļi var būt tradīcijas, teritoriālās īpatnības, klimats, vēstures notikumi, nacionālā mentalitāte, kultūra. Jo izteiktākas apstākļu atšķirības, jo atšķirīgāka attieksme pret publiskās/privātās telpas robežām. Ekspozīcija runā par publiskās/privātās telpas dažādām uztverēm un par neiespējamību pielietot unificētus kopīgās telpas organizēšanas rīkus neņemot vērā kultūrvides un vēsturisko kontekstu. Latvijas publisko telpu nav iespējams analizēt bez Viensētas gēna nozīmīguma apzināšanās. Uz ekspozīcijas telpas ceturtās sienas izvietots ekspozīcijas koncepcijas apraksts, kurā konspektīvā veidā izstāstīta Viensētas gēna nozīme Latvijas publiskās telpas veidošanas procesā un kopsakarības globālajā privātās un publiskās telpas mijiedarbībā. Ekspozīcijas ieejas telpā slīpi pret ieeju novietota 5m augsta spoguļa plakne uz kuras drukāta informācija par ekspozīciju. Spoguļa plaknē vienlaicīgi atspoguļojas gan ieejas durvis, gan ieeja ekspozīcijā, radot interesi par tur notiekošo. Drukātā pētījuma konspektīvu materiālu vairākās valodās iespējams ielādēt savā datu nesējā vai saņemt drukātu kopiju. Aiz spoguļplaknes ieejas telpā iekārtots slēdzams skapis personāla privātajām lietām un ekspozīcijas prezentācijas materiāliem
32
MAKETS
EKSPOZĪCIJAS TELPA
33
EKSPOZĪCIJAS TELPAS PLĀNS M 1:100
FUKCIONĀLĀ SHĒMA
A
D
TELPA BEZ ROBEŽĀM - LIELO EKSPOZĪCIJAS ZĀLI IETVEROŠA SPOGUĻSIENA
11585
C
PERSONAL FREE SPACE - 6 "1 SĒTAS" 1 MAZDĀRZIŅŠ 2 VIENSĒTA 3 BALKONS 4 TRAMVAJS 5 PARKS 6 MODERNĀ VIENSĒTA
C
4 1
NODALĪTA ZONA PALĪGMATERIĀLU GLABĀŠANAI 995
1730
0
IEVADS
BRĪVSTĀVOŠA SPOGUĻA PLAKNE AR EKSPOZĪCIJAS TĒMU UN IEVADRAKSTU "FREE MY SPACE"
EKSPOZĪCIJAS IEVADA TELPA
EKSPOZĪCIJA ±0.000
2
LIELĀ EKSPOZĪCIJAS ZĀLE
6 3
9020
FREE MY SPACE
PLAUKTS
5
B GALVENĀ IEEJA EKSPOZĪCIJĀ
B IEEJA -0.280
14570
D
34
A
EKSPOZĪCIJAS TELPAS PLĀNS M 1:100
MATERIALITĀTES SHĒMA
A
D
TELPA BEZ ROBEŽĀM - LIELO EKSPOZĪCIJAS ZĀLI IETVEROŠA SPOGUĻSIENA 5M AUGSTUMĀ AR IZGAISTOŠU SPOGUĻA EFEKTU AUGŠDAĻĀ
11585
C NOSTIEPTĀS TROSĒS IEKĀRTA SĒDVIRSMA "ŠŪPOLES" STATĪVĀ IEVIETOTS EKRĀNS AR TĒMU IETVEROŠU VIDEO STĀSTU C PERSONAL FREE SPACE - 6 "1 SĒTAS" PIE ESOŠĀM KOKA SIJĀM STIPRINĀTI OPTISKĀS ŠĶIEDRAS KŪĻI, KAS GAISMOTI AR LED DIODĒM NO AUGŠAS
995
1730
0
IEVADS EKSPOZĪCIJA ±0.000
BRĪVSTĀVOŠA - IEKĀRTA SPOGUĻA PLAKNE AR EKSPOZĪCIJAS TĒMU UN IEVADRAKSTU "FREE MY SPACE"
ESOŠĀS ARSENĀLA MŪRA SIENAS
9020
TELPAS GRĪDA AR MĀKSLĪGĀ ZĀLIENA IESEGUMU
FREE MY SPACE
PLAUKTS EKSPOZĪCIJAS KATALOGU UN CITU PALĪGMATERIĀLU GLABĀŠANAI
B
GALVENĀ IEEJA EKSPOZĪCIJĀ
B IEEJA -0.280 TELPAS GALA SIENĀ PROJICĒTS EKSPOZĪCIJAS NOSAUKUMS
14570
D
A
35
EKSPOZĪCIJAS TELPAS PLĀNS M 1:100
KUSTĪBAS SHĒMA
A
D
11585
C
PERSONAL FREE SPACE - 6 "1 SĒTAS" 1 MAZDĀRZIŅŠ 2 VIENSĒTA 3 BALKONS 4 TRAMVAJS 5 PARKS 6 MODERNĀ VIENSĒTA
C
4
NODALĪTA ZONA PALĪGMATERIĀLU GLABĀŠANAI
1
IEVADS 995
1730
0
6 EKSPOZĪCIJA ±0.000
3
BRĪVSTĀVOŠA SPOGUĻA PLAKNE AR EKSPOZĪCIJAS TĒMU UN IEVADRAKSTU "FREE MY SPACE"
9020
FREE MY SPACE
PLAUKTS
5
EKSPOZĪCIJAS IEVADA TELPA
2
LIELĀ EKSPOZĪCIJAS ZĀLE B GALVENĀ IEEJA EKSPOZĪCIJĀ
B IEEJA -0.280
14570
D
36
A
EKSPOZĪCIJAS TELPAS PLĀNS M 1:100
PRIVĀTĀS/PUBLISKĀS TELPAS SHĒMA
A
D
11585
C
PERSONAL FREE SPACE - 6 PRIVĀTĀS TELPAS JEB "1 SĒTAS"
C
4 1 995
1730
0
IEVADS
EKSPOZĪCIJA ±0.000
6 3
PUBLISKĀ KOPTELPA - LIELĀ EKSPOZĪCIJAS ZĀLE EKSPOZĪCIJAS IEVADA TELPA
2
9020
FREE MY SPACE
PLAUKTS
5
B
B IEEJA -0.280
14570
D
A
37
“Ozola, kļavu un liepu ieskauta viensēta ar iekoptu puķu un sakņu dārziņu, tālumā vīd zeltaini labības lauki. Gar veco ozolu līkumo upe, pļavā smaržo āboliņš, bet ceļmalas sargā pelēki laukakmeņi. Ja mums vajadzētu uz mirkli iztēloties tipisku Latvijas lauku ainavu, tajā noteikti atrastos šie trafareti, tikpat kā iekodēti latvieša DNS.”
/Andris Klepers
38
LKA STUDENTU ĪSFILMA
TRADICIONĀLĀS VIENSĒTAS
39
“Говоря об организации пространства и в архитектуре, и в живописи мы по-разному имеем дело с обрамлением самих себя. Рама становится местом трансцендентного контакта реальности и инобытия. Выйти за раму - следовательно выйти за рамки - прежде всего закона и притязаний.”
/Александр Гербертович Раппапорт
40
LKA STUDENTU ĪSFILMA
MŪSDIENU VIENSĒTAS
41
“Cilvēki arī arhitektūrā meklē mazdārziņa efektu, gribas apsēsties, papriecāties par puķītēm, sildīties saulītē.”
/Ieva Zībārte
42
LKA STUDENTU ĪSFILMA
MAZDĀRZIŅI
43
“Šai Latvija galā dzīvo īpaši maz cilvēku, un starp viņiem ir lieli attālumi. Kad ārzemniekiem reizēm cenšos izstāstīt, ko nozīmē būt latvietim, tad parasti saku tā: latvieši izsenis dzīvo nevis ciematos, bet mežos, atsevišķi cits no cita. Latvietis jūtas brīnišķīgi tikai tad, ja pa logu nevar redzēt nevienu citu latvieti. (...) Katrs pats sev saimnieks un karalis.”
/Alvis Hermanis
44
LKA STUDENTU ĪSFILMA
BALKONI
45
“Kāpēc mums neattīstās publiskie laukumi, mēs neesam kā grieķi, kā itāļi, kā francūži? Vai teiksim krievu sādžā, vai baltkrievu sādžā vakarā sēž uz beņķīša, mēs nesēžam sādžā uz beņķīša, mums ir viensēta. Tava pasaule, tavs modelis.”
/Zaiga Gaile
46
LKA STUDENTU ĪSFILMA
SOLIŅI
47
“Latvietis kā savu spēj iedomāties tikai savu viensētu, mūsdienās tā var būt arī privātmāja, dzīvoklis un darba kabinets. Latvieši joprojām ir nespējīgi vienoties kopīgam darbam pat daudzdzīvokļu mājas līmenī, kad nepieciešams vienoties par slēdzamu durvju ierīkošanu, nemaz nerunājot par tādiem kopdarbiem kā lifta ierīkošanu un mājas siltināšanu. Tāpat nav iespējama vienošanās kvartāla, ciema, pilsētas, valsts mērogā.”
/Kristians Rozenvalds 48
LKA STUDENTU ĪSFILMA
VILCIENI
49
EKSPOZĪCIJAS TELPA
GAISMAS KŪĻI Ekspozīcijas telpā Arsenālā izvietoti 6 privāto telpu apzīmējoši staru kūļi, kuri norobežoti ar gandrīz nemateriālām gaismu vadošām elastīgām optiskajām šķiedrām. Optisko šķiedru kūļi veido konusus, uz grīdas ierobežojot apļus diametrā no 1.5 – 2.4m. Ierobežotā telpa ir pietiekama un ērta vienam cilvēkam, ko akcentē nosaukums 1SĒTA gan kā norobežojošas konstrukcijas, gan kā telpas apzīmējums. Iedomātajai privātajai telpai apzināti nav mēģināts piešķirt kādu īpašu formu, optisko šķiedru kūlis kopē gaismas kūļa dimensijas, tās iezīmējot materiāliem līdzekļiem. Optisko šķiedru konusa spicē iebūvēti LED prožektori, kas nodrošina gaismas pārvadīšanu caur optiskajām šķiedrām, radot gaismas staru kūļa iespaidu. Esot šī gaismas kūļa iekšienē, apkārtējā tumšā telpa (publiskā zonā) tiek uztverta minimāli, uzmanību piesaista nelielajā displejā rādītās Latvijas Kultūras akadēmijas Filmu skolas studentu gatavotās īsfilmas par dažādām viensētas gēna manifestācijām, tās pasniedzot ar personīgu stāstu palīdzību. Iekārtas virzītās skaņas skandas nodrošina vizuālajam materiālam atbilstoša audio materiāla atskaņošanu. Virzītās skaņas skandas tiek noregulētas, lai skaņas materiāls būtu uztverams tikai atrodoties konusa iekšpusē – privātajā telpā. Skaņu un gaismu 1SĒTĀ ieslēdz kustības sensors, kurš reaģē uz apmeklētāja ienākšanu 1SĒTĀ. Šajā konceptuālajā privātajā telpā ir tikai viens ekrāns, viens soliņš un vieta vienam cilvēkam, lai piedzīvotu personīgo brīvo telpu. Nelielais apaļais ekrāns nedaudz pacelts virs zemes, lai radītu nepieciešamību pieliekties pie tā, lai saskatītu attēlu, tādā veidā paspilgtinot intimitāti, esot privātās telpas robežā. Taisnstūrveida koka soliņš stiprināts nerūsējošā tērauda trosēs, kas kopā ar optisko šķiedru kūli iekārts Arsenāla jumta kopnēs, stabili „atsiets” pret grīdas konstrukciju. Iekares sistēma rada sajūtu par levitējošu soliņu iedomātā privātā telpā. Gaismu vadošās elastīgās optiskās šķiedras līdzinās nostieptai gumijai, kas ļauj apmeklētājam interaktīvi piedalīties, gan mainot 1SĒTAS robežas, gan izvēloties ieiešanas vietu privātajā telpā.
50
SHĒMA
GAISMAS KŪĻI
GAISMAS AVOTS/ KONSTRUKCIJAS TURĒTĀJS
IZGAISMOTI OPTISKĀS ŠĶIEDRAS KABEĻI PUBLIKĀCIJAS KOPIJAS
IEKĀRTS SOLIŅŠ NELIELS EKRĀNS VIDEO APSKATEI NEĪSTAS ZĀLES SEGUMS
51
EKSPOZĪCIJAS TELPA M 1:50
NOTINUMS/GRIEZUMS A-A
TELPA BEZ ROBEŽĀM LIELO EKSPOZĪCIJAS ZĀLI IETVEROŠA SPOGUĻSIENA AR PĀREJU LĪDZ CAURSPĪDĪGAM STIKLAM AUGŠDAĻĀ
PERSONAL FREE SPACE - PIE ESOŠĀM KOKA SIJĀM STIPRINĀTI OPTISKĀS ŠĶIEDRAS KŪĻI, KAS GAISMOTI AR LED DIODĒM NO AUGŠAS VIRZĪTAS SKAŅAS SKANDAS AR NOSKAŅAI UN TĒMAI ATBILSTOŠU AUDIO IERAKSTU
NOSTIEPTĀS TROSĒS IEKĀRTA SĒDVIRSMA "ŠŪPOLES" STATĪVĀ IEVIETOTS EKRĀNS AR TĒMU VIZUALIZĒJOŠU VIDEO STĀSTU
52
FREE MY SPACE
EKSPOZĪCIJAS TELPA M 1:50
NOTINUMS/GRIEZUMS B-B
TELPA BEZ ROBEŽĀM LIELO EKSPOZĪCIJAS ZĀLI IETVEROŠA SPOGUĻSIENA AR PĀREJU LĪDZ CAURSPĪDĪGAM STIKLAM AUGŠDAĻĀ PERSONAL FREE SPACE - PIE ESOŠĀM KOKA SIJĀM STIPRINĀTI OPTISKĀS ŠĶIEDRAS KŪĻI, KAS GAISMOTI AR LED DIODĒM NO AUGŠAS
VIRZĪTAS SKAŅAS SKANDAS AR NOSKAŅAI UN TĒMAI ATBILSTOŠU AUDIO IERAKSTU
NOSTIEPTĀS TROSĒS IEKĀRTA SĒDVIRSMA "ŠŪPOLES" STATĪVĀ IEVIETOTS EKRĀNS AR TĒMU VIZUALIZĒJOŠU VIDEO STĀSTU
53
EKSPOZĪCIJAS TELPA M 1:50
NOTINUMS/GRIEZUMS C-C
TELPA BEZ ROBEŽĀM - LIELO EKSPOZĪCIJAS ZĀLI IETVEROŠA SPOGUĻSIENA AR PĀREJU LĪDZ CAURSPĪDĪGAM STIKLAM AUGŠDAĻĀ
PERSONAL FREE SPACE - PIE ESOŠĀM KOKA SIJĀM STIPRINĀTI OPTISKĀS ŠĶIEDRAS KŪĻI, KAS GAISMOTI AR LED DIODĒM NO AUGŠAS
VIRZĪTAS SKAŅAS SKANDAS AR NOSKAŅAI UN TĒMAI ATBILSTOŠU AUDIO IERAKSTU
STATĪVĀ IEVIETOTS EKRĀNS AR TĒMU VIZUALIZĒJOŠU VIDEO STĀSTU
NOSTIEPTĀS TROSĒS IEKĀRTA SĒDVIRSMA "ŠŪPOLES"
54
EKSPOZĪCIJAS TELPA M 1:50
NOTINUMS/GRIEZUMS D-D
TELPA BEZ ROBEŽĀM LIELO EKSPOZĪCIJAS ZĀLI IETVEROŠA SPOGUĻSIENA AR PĀREJU LĪDZ CAURSPĪDĪGAM STIKLAM AUGŠDAĻĀ
VIENSĒTAS GĒNS* (L) LATVIETIM RAKSTURĪGA VAJADZĪBA PĒC SAVAS PRIVĀTĀS TELPAS
EKSPOZĪCIJAS KONCEPCIJAS APRAKSTS
VALSTS
VIENSĒTA MAZDĀRZIŅŠ BALKONS SOLIŅŠ
LAUKU VIENSĒTA VIENSĒTA - PIRMAIS LATVIEŠA ĪPAŠUMS VIENSĒTAS ZIEDU LAIKI PADOMJU KOLHOZS vs VIENSĒTA
VIENSĒTU PILSĒTA PAGALMU PROJEKTS - NESPĒJA VIENOTIES ĢIMENES DĀRZIŅŠ SABIEDRISKAIS TRANSPORTS GARĀŽA BALKONS KLUSĀS BRĪVDIENAS
IEDOMU(NEMATERIĀLĀ, IMAGINĀRĀ) VIENSĒTA CITAS VIENSĒTAS KULTŪRAS KANONS LITERATŪRA FILOSOFIJA EKONOMIKA MĀKSLA ARHITEKTŪRAS TEORIJA FOLKLORASOCIOLOĢJA
IEEJA GALVENAJĀ EKSPOZĪCIJU ZĀLE
55
SATELĪT-IZSTĀDE Vienlaicīgi ar ekspozīciju Arsenālā, 1SĒTA -privātās telpas staru kūlis tiks eksponēts Latvijas Nacionālajā Bibliotekā, nodrošinot Venēcijā notiekošā tiešraides projekciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. LNB ir nacionālo kultūras vērtību glabātāja, tāpēc simboliski svarīgi ir atzīt 1SĒTAs gēnu par nacionālo vērtību, kas nosaka latviskās publiskās telpas veidošanos. Informācija par ekspozīciju Venēcijas Arsenālā un pats pētījums būs pieejams katram iedzīvotājam, arī nebraucot uz Venēciju. Ieguvums sabiedrībai no Pētījuma. Viensētas gēna Pētījuma rezultātā tiktu precīzāk apzināts to īpašību un apstākļu kopums, kas formē latvisko 1SĒTAS gēnu. 1SĒTAS gēna nozīme latviskās publiskās telpas pētīšanā un plānošanā ir neapšaubāmi nozīmīga. To apzinoties, pastāv iespēja nākotnē publisko telpu plānošanā vadīties ne tikai no importētām risinājumu shēmām, bet ievērtējot 1SĒTAS gēnu un tā noteiktās privātās brīvās telpas prasības, radīt publisko telpu, kas atbilstu mūsu reģionālajām prasībām. Līdz šim pamatuzmanība ir tikusi veltīta viensētai – vēsturiskajam latviešu mājokļa modelim. Ir pienācis laiks atzīt 1SĒTAS gēna nozīmīgumu, gan kā viensētas virzītājspēkam, gan latviskās telpiskās sajūtas noteicošajam vadmotīvam. Līdz šim mēs esam apskatījuši un Kultūras kanonā iekļāvuši rezultātu – Viensētu. Ir pienācis laiks atzīt 1SĒTAS gēnu kā iemeslu vai cēloni latviskajai telpas un robežu sajūtai..
56
VIZUALIZĀCIJA
EKSPOZĪCIJAS PRIEKŠTELPA
57
FREE MY SPACE
- PERSONĪGĀS BRĪVĀS TELPAS NEPIECIEŠAMĪBA KĀ PRETMETS KOPĒJAI DEVĪZEI
FREE SPACE
58
VIZUALIZĀCIJA
EKSPOZĪCIJAS TELPA
59
STĀSTS IR PAR JEBKURA CILVĒKA
PRIVĀTAJĀM
ROBEŽĀM KAS, ATKARĪBĀ NO DAŽĀDIEM APSTĀKĻIEM, NOŠĶIR NO
PUBLISKĀS
TELPAS
60
VIZUALIZĀCIJA
EKSPOZĪCIJAS TELPA
61
SATELĪT-IZSTĀDE Vienlaicīgi ar ekspozīciju Arsenālā, 1SĒTA -privātās telpas staru kūlis tiks eksponēts Latvijas Nacionālajā Bibliotekā, nodrošinot Venēcijā notiekošā tiešraides projekciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. LNB ir nacionālo kultūras vērtību glabātāja, tāpēc simboliski svarīgi ir atzīt 1SĒTAs gēnu par nacionālo vērtību, kas nosaka latviskās publiskās telpas veidošanos. Informācija par ekspozīciju Venēcijas Arsenālā un pats pētījums būs pieejams katram iedzīvotājam, arī nebraucot uz Venēciju. Ieguvums sabiedrībai no Pētījuma. Viensētas gēna Pētījuma rezultātā tiktu precīzāk apzināts to īpašību un apstākļu kopums, kas formē latvisko 1SĒTAS gēnu. 1SĒTAS gēna nozīme latviskās publiskās telpas pētīšanā un plānošanā ir neapšaubāmi nozīmīga. To apzinoties, pastāv iespēja nākotnē publisko telpu plānošanā vadīties ne tikai no importētām risinājumu shēmām, bet ievērtējot 1SĒTAS gēnu un tā noteiktās privātās brīvās telpas prasības, radīt publisko telpu, kas atbilstu mūsu reģionālajām prasībām. Līdz šim pamatuzmanība ir tikusi veltīta viensētai – vēsturiskajam latviešu mājokļa modelim. Ir pienācis laiks atzīt 1SĒTAS gēna nozīmīgumu, gan kā viensētas virzītājspēkam, gan latviskās telpiskās sajūtas noteicošajam vadmotīvam. Līdz šim mēs esam apskatījuši un Kultūras kanonā iekļāvuši rezultātu – Viensētu. Ir pienācis laiks atzīt 1SĒTAS gēnu kā iemeslu vai cēloni latviskajai telpas un robežu sajūtai..
62
VIZUALIZĀCIJA
SATELĪT-IZSTĀDE LATVIJAS NACIONĀLAJĀ BIBLIOTĒKĀ
63
64