HOW WILL WE LIVE TOGETHER WITH A MACHINE? KĀ SADZĪVOT AR MAŠĪNU?
TEH20
TEH20 Eksterjera sienā ir dīvains atvērums, kas izskatās kā logs, taču nepilda loga funkcijas. Es nevaru pa to paskatīties ārā, jo tam nav stikla, bet gan metāla panelis. Es nevaru to atvērt, jo roktura vietā pie rāmja ir motoriņš, kas to savieno ar metāla paneli. Šo logu automātiski atver un aizver attālināti vadāma datorsistēma. Pat tad, ka logs ir vaļā, es pa to neko neredzu un gaiss neiekļūst ēkā, jo atvērumam priekšā ir ciešs metāla režģis. Tam nav ne loga forma, ne saturs. Kādu dienu grupa inženieru apmeklēja ēku, lai demonstrētu jaunās realizētās energoefektivitātes normas. Es viņiem nedaudz naivi pajautāju, kāpēc vairs nevaru atvērt šo savādo logu. Viņu atbilde bija pārsteidzoša:
“TRŪMERA KUNGS, JŪS NESAPROTAT.
ŠIS LOGS NAV DOMĀTS JUMS.
TAS IR DOMĀTS ĒKAI.” /”Architecture in the Age of Hyperobjects”, Peter Trummer
“Logs“ Arhitektūras fakultātes ēkā Insbrukas Universitātē
TEH20 TEHNOLOĢIJU INOVĀCIJAS ATSTĀJ ARVIEN
MAZĀK TELPAS
- GAN TIEŠĀ, GAN PĀRNESTĀ NOZĪMĒ -
NE TIKAI CILVĒKAM, BET ARĪ
ARHITEKTŪRAI
TEH20 PLÄ€NS M 1:100
TEH20
GRIEZUMS 1-1 M 1:100
GRIEZUMS 2-2 M 1:100
TEH20
TEHNOLOĢISKO IEKĀRTU KLĀTBŪTNE NEATGRIEZENISKI IETEKMĒ
ARHITEKTŪRAS VĒSTURISKO SUBSTANCI
TEH20
LOW-TECH ILGTSPĒJĪBA
UN TEHNOLOĢIJU ĪSAIS DZĪVES CIKLS DEMONSTRĒTI, IZMANTOJOT TEHNISKI FUNKCIONĒJOŠAS, TAČU JURIDISKI NEDERĪGAS IEKĀRTAS.
TEH20
PARASITIC PROGRESS Vai tehnoloģijas ir kļuvušas par vienu no arhitektūras pamatelementiem? Vai tehnoloģiskais progress ir parazītisks? Kad tehnoloģiju lietojums kļūst pārmērīgs un pašmērķīgs? Kāda ir arhitektūras estētiskā, sabiedriskā un kulturālā nozīme strauja tehnoloģiska progresa laikmetā?
/”Micro-Utopia”, Paula Strunden, Bartlett School of Architecture
TEH20
/Tirdzniecības centrs ”Akropole”, “Sarma un Norde arhitekti“
TEH20
THE SPACE BETWEEN INFRASTRUCTURE Kāda jēga investēt infrastruktūrā, aizmirstot par saturu? Kā Latvijas arhitektūru ietekmē energoefektivitātes celšana un ražošanas potenciāla celšana? Vai mums vairāk vajadzīga transportu tīklu attīstīšana vai pārdomāta publiskā ārtelpa? Kas paliek pāri telpā starp infrastruktūras projektiem?
/”Print My Village”, Gintare Stonkute, Bartlett School of Architecture
TEH20
/”New Hansa city”, “Schaller Kyncl Architekten“
TEH20
DOMINATED BY TECHNOLOGY Kā enerģijas resursu un sistēmu attīstība un dažādošanās ietekmē arhitektūru? Kādu iespaidu mūsdienu energoefektivitātes prasības atstāj uz vēsturiskām ēkām? Vai arhitektūra nākotnē kļūs par čaulu tehnoloģiskām iekārtām? Vai siltumizolēšana ir skaistuma iekonservēšana nākotnei?
/”Raw Bot”, Gilles Retsin, Manuel Jimenez Garcia, Vicente Soler, Bartlett School of Architecture
TEH20
/”LU Zinātņu māja”, “Sestais stils“
TEH20
/”Ventspils koncertzāle un mūzikas skola”, “HaasCookZemrich Studio 2050“
TEH20
ACCIDENTAL SUSTAINABILITY Kā Latvija ir iekļuvusi pasaules zaļāko valstu TOP5? Vai neattīstīta rūpniecība un zemās tehnoloģijas ir problēma vai risinājums? Cik zaļas ir zaļās tehnoloģijas? Vai Eiropas Savienības regulas ir viens risinājums visiem? Ko mums var iemācīt “stulbās“ mājas?
TEH20
/”Hanzas perons”, “Sudraba arhitektūra“
TEH20
A WAY FORWARD Kā jebkurš rīks, tehnoloģijas ir tikai līdzeklis kāda mērķa sasniegšanai. Ar savu instalāciju mēs vēlamies jautāt: vai mērķi, kuriem kalpo viedie rīki, vienmēr ir mūsu pašu nosprausti? Kā arhitektiem mums nereti gadās saskarties ar tehnoloģiskiem risinājumiem, kuru klātbūtni projektā diktē nevis ēkas lietotāju komforts vai patiesi ilgtspējas apsvērumi, bet abstrakti normatīvi vai finansējuma nosacījumi. Mūsuprāt, tas ir ceļš uz vides tehnoloģisko piesārņojumu gan individuāli lokālā, gan globālā mērogā. Lai sekmētu cilvēku draudzīgas un ilgtspējīgas attiecības ar viedajām ierīcēm, ir vienmēr rūpīgi jāizvērtē lietotāju patiesās vajadzības un jāatsakās no priekšstata, ka vairāk iekārtu pēc definīcijas ir labāk. Tehnoloģijas ātri attīstās, un ātri arī noveco, tāpēc piepildīt ēkas ar neatbilstīgiem standarta risinājumiem faktiski nozīmē vairot atkritumus. Mēs novērtējam tehnoloģiju pozitīvo sniegumu cilvēku ikdienas uzlabošanā un globālo problēmu risināšanā, un labi apzināmies, ka sadzīvot ar tām ir mūsu liktenis. Taču mūsu ziņā ir panākt, lai tās kalpo mūsu mērķiem un nepārvēršas par bezjēdzīgu un resursietilpīgu čaulu, ar ko pēc inerces apaudzējam savu telpu. Tāpēc brīdī, kad gaisa iekārtu mudžeklis vairs neatstāj vietas brīvai elpai, vērts apsvērt neaugsmes (degrowth) pieejas iedzīvināšanu tehnoloģiju jomā.