2011. gada 24. marts by Neatkarīgās Tukuma Ziņas

Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

www.ntz.lv

Rîcîbas dienâ aicina protestçt pret netaisnîbu

Redakcijas sleja Vai spçjam vienoties lîdzjûtîbai?

FOTO - Jānis Vītols

Toms Reinsons

Kopð postoðâs zemestrîces Ja pânâ, jau pagâjuðas vairâkas nedç ïas. Joprojâm grûti aptvert milzîgos postîjumu apmçrus, ar kuriem japâòi paðaizliedzîgi cînâs. Pa tiesu apbrînu raisa japâòu tautas savaldîba, organizçtîba, savstarpçjâ izpalîdzîba... Japânai savu atbal stu sniedz daudzas pasaules val stis – tiek vâkti ziedojumi, sûtîta humânâ palîdzîba, glâbðanas die nestu darbinieki. Arî Latvijas valdîba pieòçmusi lçmumu pieðíirt Ls 100 000 Japânai... Bet tâ nu sanâca, ka daþos portâlos palasîju Latvijas iedzîvo tâju komentârus par ðo valdîbas lçmumu. Daïa bija vienaldzîgi, citi izteica lîdzjûtîbu, atbalstot valdîbas lçmumu un lûdzot Dievu par japâòu tautu, tomçr, kas izbrînîja visvairâk – liels skaits komentçtâju nosodîja ðo lçmumu. Iemesli daþâdi – par ðo naudu, lai labâk “pabaro jot Latvijas trûcîgos”, lai “iedodot pensionâriem”, “sociâlajiem pabal stiem”, “japâòi tâpat mûsu portâlus nelasa”, tâdçï izteikt lîdzjûtîbu “esot stulbi”... Prieks, ka lielai daïai Latvijas iedzîvotâju piemît empâtija – spçja just lîdzi un izprast citu cilvçku ne laimi, tomçr vienlaikus kauns par tiem, kuri nespçj izrâdît elementâru cieòu – kaut paklusçjot. Un þçl, ka tâdu cilvçku izrâdîjies pietieka mi daudz. Var jau bût, ka tâ ðíiet ti kai man, bet mûsu pašeizçjâ krîze, salîdzinot ar Japânas traìçdiju, tâdas pupu mizas vien ir! Neesmu naivs un saprotu, ka reâlu palîdzîbu mçs Japânai sniegt tikpat kâ nevaram un ka Ls 100 000 ir tikai simboliska palîdzîba un labas gribas izrâdîðana. Taèu mums arî tas ir daudz! Nevie na valsts mums nepârmetîs “pârâk mazu” palîdzîbas sniegðanu, jo krîze Latvijâ ir kïuvusi pasaulslavena un nevienam nav maldîgu ilûziju par to, cik spçjam dot. Cits spçj zie dot latu, cits – divus, vçl kâds – aizlûgt par traìçdijâ cietuðajiem un arî tâ ir palîdzîba. Pats galvenais – cilvçcîba. Ekonomiskâs krîzes nâk un iet (neðaubos, ka pçc gadiem 20 piedzîvosim jau nâkamo...) Taèu tas, kas noticis Japânâ, ir traìçdija. Nebûsim pârlieku paðpârliecinâti, ka dzîvojam no da bas kataklizmâm pasargâtâ vidç, jo, nedod Dievs, kas lîdzîgs notik tu Latvijâ! Vai mçs negaidîtu citu atbalstu un kaut vai lîdzjûtîbu? Vai mçs spçtu tikt galâ ar ðâda mçroga katastrofâm? Neðaubos, ka Japâna jau pçc daþiem gadiem atkal bûs vie na no vadoðajâm valstîm pasaulç un galvenokârt japâòu tautas disciplinçtîbas un augsto morâlo standartu dçï. Bet mçs... pat portâlu komentâros neesam spçjîgi bût vie noti, izsakot lîdzjûtîbu otrai valstij.

Nr. 35 (1596) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Pasažieru pārvadātāji saka – ja valsts naudas nebūs, no daudziem autobusu maršrutiem nāksies atteikties Agita Puķīte

Ðodien, 24. martâ 12.00, pie Prezidenta pils un Saeimas nama Rîgâ daþâdu nozaru pârstâvji rîko protesta akciju, lai piesaistîtu valdîbas uzmanîbu ekonomiskajai situâcijai daþâdâs nozarçs, kâ arî straujâ elektrîbas tarifu pieauguma iespçjamajâm sekâm. Akciju atbalsta Latvijas Neatkarîgo meþizstrâdâtâju asociâcija, Latvi

jas Pasaþieru pârvadâtâju asociâcija, Latvijas Autopârvadâtâju nacionâlâ asociâcijaunautopârvadâtâjuasociâcija «Latvijas auto» un Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîba. Jâpiebilst, ka tieði 24. martu arî Eiropas arodbiedrîbu organizâcijas nodçvçjuðas par Rîcîbas dienu. Vienlaikus domubiedru grupa aicina iedzîvotâjus pie Rîgas pils paust neapmierinâtîbu ar elektrîbas cenu kâpumu.

Satrauc finansçjuma samazinâjums Sava sâpe ir arî pasaþieru pârvadâtâjiem, tâpçc viòi ir pro

testçtâju vidû. Arvien sama zinâtais valsts finansçjums vis tieðâk ietekmç iedzîvotâjus – no vienas puses uzòçmumi spiesti samazinât marðrutu skaitu, no ot ras – mazâk satiksmes iespçju lau ku iedzîvotâjiem. Mçìinot parâdît, kâdi bûtu regulârie pasaþieru pârvadâjumi, ja nebûs finansçjuma, ðodien SIA «Tukuma auto» atcçlis daudzus autobusu reisus. SIA «Tukuma auto» valdes priekðsçdçtâjs Ilgvars Kalniòð stâstîja, ka akcija îpaði ieplânota skolçnu brîvlaikâ, lai neradîtu problçmas mâcîbu darbâ.

Ceturtdienas sarunas Ðodien no 18.00 lîdz 19.00 pa tâlruni 28444558 vai 63125250 jûs uzklausîs laikraksta žurnālists Vents Dubrovskis

Nauda beigsies 1. novembrī – Kâdas ir pasaþieru pâr vadâtâju lielâkâs problç mas? – Lielâkâ problçma tâ, ka kat ru gadu tiek samazinâta tâ nau das summa, ko valsts pieðíir pâr vadâtâjiem zaudçjumu kompen sâcijai. Jau pçrn tika noòemti 20%, tomçr nevienu rei su nesamazinâjâm, bet ðogad noòçma atkal 20%. Nenosegtie zaudçjumi janvârî bija Ls 9700, februârî – ap Ls 9000.

u3. lpp.

Ziņas

2 latvijā un pasaulē Par spiegiem un piesâròojumu

Spiegi uzdarbojas. Kâ liecina Satversmes aizsardzîbas biroja gada pârskats, pçrn vairâkkârt konstatçts, ka ârpus NATO un ES esoðo valstu institûcijas mçìina ietekmçt Latvijas sociâlpolitisko situâciju, kâ arî diskreditçt Latviju starptautiskâs sabiedrîbas acîs. Daïâ no ðiem konstatçta arî ârvalstu specdienestu lîdzdalîba. Kâ piemçrs tiek minçts laiks pirms Saeimas vçlçðanâm, kad aktivizçjâs jautâjums par kâdreizçjâ èeèenu lîdera Dþohara Dudajeva gatves Rîgâ pârdçvçðanu. Tika vâkti paraksti, dibinâta «Biedrîba par Dþohara Dudajeva gatves pârdçvçðanu», kâ arî Krievijas ziòu aìentûrâ «Regnum» izvçrsta atbalsta kampaòa ðai iniciatîvai. Tâpat arî specdienestu darbîba manîta 25. augustâ sarîkotajâ piketâ, kas, lai gûtu lielâku ievçrîbu, bija pieskaòots toreizçjâ Maskavas mçra Jurija Luþkova vizîtei Rîgâ. Patiesais ðî nesankcionçtâ piketa ierosinâtâjs bijis Krievijas Federâcijas Ârçjâ izlûkoðanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs. Latvija uzvar ES tiesâ. Latvija uzvarçjusi Eiropas Savienîbas tiesâ pret Eiropas Komisiju, apstrîdot valsts enerìçtikas un raþoðanas kompânijâm iedalîtâs pârâk mazâs siltumnîcefekta emisijas kvotas. EK 2007. gadâ pieòçma lçmumus samazinât Latvijai iedalîtâs ikgadçjâs siltumnîcefekta emisiju kvotas lîdz 3,43 miljoniem metrisko tonnu gadâ, salîdzinot ar Latvijas valdîbas ierosinâtajiem 6,25 miljoniem tonnu. Jâpiebilst, ka pçrn Latvijas emisiju daudzums sasniedza 2,5 miljonus tonnu ogïskâbâs gâzes ekvivalenta, lîdz ar to atlikuðo kvotu viena miljona tonnu apmçrâ iespçjams pârdot. Un, kâ norâdîts tiesas spriedumâ, EK ir ïoti ierobeþotas pilnvaras pârskatît nacionâlos plânus par siltumnîcefekta gâzu emisiju kvotu sadali ES emisijas tirdzniecîbas sistçmâ, kas ir pasaulç lielâkais siltumnîcefekta emisijas kvotu tirgus. Lîdzîgu atzinumu 2009. gadâ saòçmusi jau Polija un Igaunija, tiesas spriedumu vçl gaida Èehija, Lietuva un Rumânija. Radioaktîvie putekïi sasniedz Eiropu. Îslandç atrasts neliels daudzums radioaktîvo daïiòu, kuri tur, visticamâk, nonâkuði no avarçjuðâs Japânas atomelektrostacijas «Fukuðima 1». Tikmçr arî Francijas kodoldroðîbas aìentûra lçð, ka drîz vien arî ðo valsti sasniegs radioaktîvâs daïiòas un tas esot tikai daþu dienu jautâjumus, kad tâs izplatîsies pa visu Centrâleiropu. Tomçr, kâ eksperti mierina, to daudzums ir tik niecîgs, ka nekâdus draudus cilvçka veselîbai nerada – daïiòu koncentrâcija gaisâ ir tûkstoðiem reiþu mazâka nekâ pçc Èernobiïas AES avârijas. Jau ziòots, ka Japânâ turpinâs darbi, lai normalizçtu situâciju avarçjuðajâ «Fukuðima 1» AES. Otrdien eksperti lçsa, ka piesâròojuma lîmenis Tokijas ûdensvadâ ir tik augsts, ka ðo ûdeni nekâdâ gadîjumâ neiesaka dot maziem bçrniem.

Interneta portâlus “pârlapoja” Liena Trçde

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

Ceturtdienas sarunas Par «Latvenergo» tarifiem – Zvana no Slampes. Gribçju parunât par jaunajiem «Latvenergo» tarifiem, kurus arî jûsu laikrakstâ aizstâv atbildîgais uzòçmuma darbinieks. Kampaòas sâkumâ taèu apgalvoja, ka tikai 20% klientu patçrç vairâk nekâ 100 kWh, lîdz ar to uz pârçjiem 80% jaunie tarifi neattiekðoties. Pçc tam, kad sabiedrîbâ un arî masu medijos sâka protestçt, «Latvenergo» apgalvoja – tie bûðot 50%. Ziniet, tad taèu jâdomâ, ka viòi mûs dezinformç jeb – kâ tautas valodâ saka – vienkârði melo! Man ir pamatotas aizdomas, ka reâlâ situâcija krietni atðíiras no tâ, kas runâts. Kâdçï es tâ domâju? Centrâlâ statistikas pârvalde no janvâra uzsâkusi pçtîjumu par to, cik vidçji Latvijâ mâjsaimniecîbas patçrçjuðas elektrîbu pagâjuðajâ gadâ. Arî mçs iekïuvâm ðajâ apsekojumâ. Pie mums ieradâs intervçtâja Sabîne, uzdeva jautâjumus, un es painteresçjos, cik daudz saimniecîbu viòa ir apmeklçjusi. Izrâdîjâs, ka viòas pârziòâ ir Dþûkstes, Slampes, Engures un Smârdes pagasts un pirms mums viòa apmeklçjusi vairâk nekâ 100 ìimenes. Kad vaicâju, vai daudz ir tâdu, kas iekïaujas ðajos 100 kWh, saòçmu atbildi – daþas, kas, kâ es to saprotu, ir trîs èetras mâjas. Starp citu, intervçtâja apmeklçja arî mûsu kaimiòu mâju, kurâ dzîvo pensionçta skolotâja. Arî viòai pavaicâju, kâds

ir viòas elektroenerìijas patçriòð un vai viòa iekïaujas 100 kWh, par ko kundze sâka smieties un pastâstîja, ka zinot tikai vienu cilvçku, kurð tieðâm tçrçjot mazâk par 100 kWh. Tâ esot viòas 80-gadîgâ kolçìe, kura dzîvo viena un ir tik taupîga, ka pat maizi nepçrk sagrieztu, bet veselu kukulîti, jo tas esot par santîmu lçtâks. Aptaujâtâ kaimiòiene, tâpat kâ mûsu ìimene, vidçji mçnesî patçrç 200 kWh. Tâdçï jâjautâ, ja «Latvenergo» tâ melo, kâ var ticçt visam pârçjam! Un, ja stâsta, ka pirms gadiem 15 tarifs bijis 1 santîms par kWh, tad jâjautâ, vai tieðâm Daugavas ûdens, kas ar enerìiju apgâdâ pusi Latvijas, pa ðiem gadiem kïuvis seðas reizes dârgâks? Algas taèu nav pieauguðas 11 reizes. Man ðíiet, ka hidroelektrostacijas saraþotâ enerìija ir viena no lçtâkajâm. Un, ja apgalvo, ka mçs tâpat maksâjam mazâk nekâ vidçji Eiropâ, jâatgâdina, ka ne, piemçram, Somijâ, ne Zviedrijâ enerìiju neraþo hidroelektrostacijas. Jâsaka arî, ka uzòçmums «Latvenergo» kopumâ saimniekojis nolaidîgi. Kaut vai piemçram pagâjuðâ gada ziemâ, kad visur Latvijâ bija elektrîbas pârrâvumi, bija daudz resursu jâpatçrç, lai tos labotu. Taèu kâdçï jau vasarâ netika attîrîtas lînijas? Tad taèu izdevumi bûtu daudz mazâki. Padom-

ju laikâ ðo darbu darîja rûpîgi un, ja lînijas tolaik bûtu tâdas, kâ tagad, atbildîgie zaudçtu darbu. Tâpçc neticu, ka kâds kaut ko salabos vai raks jaunus kabeïus. Redakcija: iedzîvotâjas jautâjumu-viedokli izvçrtçt un ko mentçt lûdzâm Rolandu Lûsveri, a/s «Latvenergo» regulâcijas lietu vadîtâju, kurð piedalîjâs arî mûsu laikraksta rîkotajâ telefonakcijâ. – A/s «Latvenergo» rîcîbâ esoðie dati par patçriòu liecina, ka aptuve ni puse no mâjsaimniecîbâm patçrç mazâk par 100 kWh mçnesî. Pama tojums ðim aprçíinam ir òemts no uzòçmuma klientu datu bâzes, un ar ðiem datiem ikviens var iepazîties a/s «Latvenergo» mâjas lapâ. Òemot vçrâ, ka uzòçmuma rîcîbâ nav un arî nevar bût informâcija par to, kâdiem nolûkiem tiek patçrçta elektroenerìija katrâ konkrçtajâ pieslçgumâ vai objektâ, nav iespçjams atbildçt uz jautâjumu par to, kuri konkrçti ir tie gadîjumi, kad ðis patçriòð atbilst 100 kWh, kâpçc tas ir mazâks vai lielâks? Tomçr uzòçmums ir balstîjies uz konkrçtiem skaitïiem par konkrçtu patçriòa apjomu un centies nodroðinât, lai saskaòâ ar lîdzðinçjo klientu patçriòa informâciju tarifu izmaiòas neskartu aptuveni pusi mâjsaimniecîbas lietotâju. Tâdçjâdi «Latvenergo» uzòçmuma klien tu datu bâze ir daudz precîzâka

par atseviðíu statistikas biroju veiktajâm aptaujâm, un ir darîts viss, lai nâktu pretim pçc iespçjas lielâkam klientu skaitam. Jâsaka gan, ka ðajâ gadîjumâ a/s «Latve nergo» kâ komercuzòçmums veic sev nepiemçrotu sociâlo funkciju, jo ar ðâdu atbalsta akciju rîkoðanu bûtu jânodarbojas atbilstoðajai valsts institûcijai. Tâpat ir jâòem vçrâ, ka enerìçtika ir nozare, kurâ tiek iz mantotas tehnoloìijas, kas visâ pasaulç ir lîdzîgas, un arî izmaksas tâm globâlâ lîmenî ir salîdzinâmas. Lai nodroðinâtu kvalitatîvu un ilgt spçjîgu energoapgâdi arî nâkotnç, a/s «Latvenergo» un a/s «Sadales tîkls» nepârtraukti realizç daþâdus rekonstrukcijas un raþoðanas attîstîbas projektus, par kuriem maksâ mûsdienu naudas vçrtîbas izpratnç, nevis tajâ vçrtîbâ, kâda naudai bija piecpadsmit gadus senâ pagâtnç. Turklât arî mûsu energosistçma tiek pakâpeniski integrçta vienotâ tîklâ gan Baltijas, gan ziemeïvalstu mçrogâ, lîdz ar to elektroenerìijas izmaksas vairs ne var tikt uzlûkotas ðauri lokâlâ vienas valsts ietvarâ. Tas jo îpaði aktuâli ir Latvijai, kura vçsturiski vienmçr bi jusi elektroenerìijas deficîta valsts, tâpçc vienmçr ir bijis nepiecieðams sadarboties ar ârvalstu raþotâjiem. Liena Trēde

melnā hronika

Suòi plosa stirnas, saimnieki – maksâ

23. marta rîtâ Durbes un Smârdes ceïu krustojuma malâ milzkalnieks Elmârs Grûbe atrada stirnas paliekas. Suòu darbs – viòð ir pârliecinâts, lai gan sçrsnâ pçdas nav redzamas. Lai nu kârtîgs saimnieks suni ziemâ vaïâ nelaiþ, tomçr acîmredzot netrûkst arî neapzinîgo, tâpçc, lûk, rezultâts. Jâpiebilst, ka klaiòojoðie suòi novadâ ir îpaða problçma, kurai pagaidâm nav risinâjuma. It kâ medniekiem ir tiesîbas likvidçt suni, kas atrodas 250 m attâlumâ no apdzîvotas vietas, taèu viòi nav ieinteresçti to darît divu iemeslu pçc: var iekulties tiesu darbos ar saimnieku (ej nu sazini, kur privâtâs zemes robeþas) un otrs – lielo zemes platîbu îpaðnieki, kas ïauj suòiem paklaiòot, visbieþâk ir noslçguði lîgumu ar medîbu

kolektîvu par medîbu platîbu izmantoðanu, tâpçc medniekiem izdevîgâk neredzçt saplosîtu stirnu nekâ zaudçt medîbu platîbu. Ðai problçmai ir vçl kâda nianse – suòi, kas ieraduði nogalinât, var kïût bîstami cilvçkiem. Tâ pçrn Sçmç kâds suns daudzdzîvokïu mâju pagalmâ sakoda èetrus cilvçkus, pirms tika ievilinâts pagrabâ, kur to sagûstîja dzîvnieku íçrâji no Jûrmalas, jo tukumnieki kaut kâdu iemeslu pçc nevarçja ierasties. Vçlâk jûrmalnieki par suòa turçðanu nedçïas garumâ un iemidzinâðanu no paðvaldîbas iekasçja vairâk nekâ Ls 100... Òemot vçrâ ðo precedentu, novada domç ir aktualizçjies jautâjums par suòu reìistrçðanu un paaugstinâtu suòu turçðanas nodokli. Ja nodoklis no tiesas pieaugs, par to pilnîbâ varçsim pateikties neapzinîgajiem suòu saimniekiem... Vents Dubrovskis

21. un 22. martâ reìistrçti 24 notikumi, noformçti 27 administratîvo pârkâpumu protokoli, tai skaitâ viens par nelikumîga alkohola glabâðanu un divi – par akcizçto preèu aprites noteikumu pârkâpðanu – izòemtas 840 cigaretes bez LR akcîzes markas. Ceïu satiksmes negadîjumi nav reìistrçti. 4. martâ 13.20 Tukumâ, Brîvîbas ielâ, aizdomâs par narkotisko vielu lietoðanu aizturçts kâds 1979. gadâ dzimis vîrietis. Noskaidrots, ka vîrietis lietojis narkotiskâs vielas bez ârsta nozîmçjuma atkârtoti gada laikâ. Uzsâkts kriminâlprocess. 11. martâ 12.00 Engurç, no pagalma un plçves mâjas nozagtas daþâdas mantas, materiâlie zaudçjumi tiek noskaidroti. Uzsâkts kriminâlprocess. 21. martâ 8.30 Tukumâ, Zvaigþòu ielâ, automaðînai AUDI A4 AVANT no-

zagta valsts priekðçjâ numura zîme. Laika posmâ no 1. lîdz 31. oktobrim 2010. gadâ Tukuma novada Jaunsâtu pagastâ nozagti 30 metâla þoga posmi, tâdçjâdi nodarot materiâlo zaudçjumu Ls 900 apmçrâ. Materiâls pievienots iepriekð uzsâktam kriminâlprocesam, kurâ ir noskaidrotas iespçjamâs vainîgâs personas. 22. martâ 14.00 Kandavas novada Cçres pagastâ no saimniecîbas çkas nozagtas daþâdas mantas. Uzsâkts kriminâlprocess.

22. martâ 20.50 Tukumâ, Alînes ielâ, izcçlâs ugunsgrçks dârza mâjâ 9 m² platîbâ. Ziòas sniedza Valsts policijas Zemgales reìiona pârvaldes priekðnieka palîdze Ieva Sietniece, apdarināja VENTS dUBROVSKIS

Brîvîbas laukums 10 Tukums, LV - 3101

www.ntz.lv

Tâlr./ fakss: 63125216 Mob. : 28338989, 28444558 E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude. Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks. Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069. Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425. Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00. Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta. Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs. Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli. Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz. Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs. Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

Agita Puíîte

Pirmdienas preses konferencç 21. martâ Tukuma novada domes priekðsçdçtâjs Juris Ðulcs informçja par to, ka nolemts stingri vçrsties pret komunâlo pakalpojumu ïaunprâtîgajiem nemaksâtâjiem un atslçgt viòiem dzeramo ûdeni. Sarunâ piedalîjâs novada domes vadîba un pakalpojumu sniedzçju pârstâvji.

Parâdi pieauguði trîs un èetras reizes Lai arî apsaimniekotâji SIA «Tukuma nami» un SIA «Jauntukums» iedzîvotâjiem rakstîjuði brîdinâjumus, slçguði vienoðanos un piesaistîjuði parâdu piedzinçjus, parâdu apmçrs daþu gadu laikâ pieaudzis trīsreiz. SIA «Tukuma nami» izpilddirektors Uldis Eglîtis stâstîja, ka 2007. gada 1. februârî, kad parâdu ziòâ bijis zemâkais punkts, tas bijis Ls 105 228, bet tagad pieaudzis trîs reizes – uz 1. martu parâds bijis Ls 441 428,67. Savukârt SIA «Jauntukums» izpilddirektore Ludmila Kenidra stâstîja, ka uz 1. martu parâds bijis Ls 206 921, bet, piemçram, 2008. gadâ tas bijis Ls 44 181. Abi apsaimniekotâji gan atzina, ka arî tarifi pieauguði vairâkas reizes, bet maksâtspçja samazinâjusies. Taèu ðâds parâdu apjoms jau kïuvis draudîgs pakalpojumu sniedzçjiem, kas nevar iepirkt kurinâmo, nomaksât kredîtus, pats samaksât par pakalpojumiem. Ja pastâvîgâs izmaksas ir lielâkas nekâ iekasçtâ nauda par pakal-

pojumu, tad kaut kas ir jâdara, un viens no risinâjumiem ir pakalpojuma atslçgðana dzîvoklim, kurð par ðiem pakalpojumiem ir parâdâ. – Bet ko darîs, ja cilvçks bûs noslçdzis vienoðanos par parâda atmaksu? – Ja cilvçks ir noslçdzis vienoðanos un maksâ pçc grafika, ja saòem sociâlo palîdzîbu, ja cenðas pamazâm parâdu dzçst, viòam pakalpojumu neatslçgs. – No kâdas parâda summas atslçgs ûdeni? – Nav runas par summu, bet par maksâðanas regularitâti. Ja kaut ko cilvçks maksâs, ðai cilvçku kategorijai neatslçgs. Bet, ja ilgstoði lieto pakalpojumu un nemaksâ, ûdeni atslçgs. – Mçs piedâvâjâm publicçt laikrakstâ katras mâjas parâda summu, taèu apsaimniekotâjs atteicâs dot skaitïus. – Ðâdu skaitïu publiskoðana neko nedos, jo tad sanâks, ka par parâdu atbildîga visa mâja kopâ, lai gan tajâ ir daudz maksâtâju, kam par to nav jâatbild. Mçs nolçmâm ar ûdens atslçgðanu vçrsties pret konkrçto nemaksâtâju. – Vai ðîs kârtîba attieksies uz novadu? – Nç, pagaidâm tikai uz pilsçtu.

Ûdens atslçgðana ir atïauta – Vai dzeramâ ûdens atslçgðana vispâr ir pieïau jama? Tas ir pamatpakalpo jums. – MK noteikumu nr. 298 «Kârtîba, kâdâ pârtraucama sabiedrisko pakalpojumus sniegðana» 27. punkts nosaka, ja lietotâjs par saòemtajiem

pakalpojumiem nemaksâ lîgumâ noteiktajâ termiòâ, pakalpojumu sniedzçjs ir tiesîgs pârtraukt sniegt ûdensapgâdes un kanalizâcijas pakalpojumus, par to rakstiski brîdinot lietotâju 30 dienas iepriekð. Atkârtoti lietotâjs tiek rakstiski brîdinâts trîs darbdienas pirms pakalpojuma pârtraukðanas. – Varbût vispirms var atslçgt karsto ûdeni? – Karsto ûdeni atslçdz uzreiz, tiklîdz cilvçks nemaksâ. Pilnîbâ atslçgt karsto ûdeni daudzdzîvokïu mâjâm nebûtu pareizi, jo daudz cilvçku par to godîgi maksâ un grib saòemt ðo pakalpojumu. – Kâ mehâniski ûdeni atslçgs? – Katrâ dzîvokli ir skaitîtâjs, aiz kura krâns, ko aizgriezîs un noplombçs. – Ja dzîvoklî nebûs aukstâ ûdens, kâ varçs lietot tualeti? – Atbilstoði noteikumiem pakalpojumu sniedzçjam jânodroðina 25 l ûdens uz vienu personu diennaktî. Par to izrakstîs aktu, bet par paðu ûdeni bûs jâmaksâ. – Un kâ tas notiks? Pagalmâ bûs cisterna? – SIA «Tukuma ûdens» kopâ ar apsaimniekotâju ir uzòçmies ðo darbu darît un tad arî izdomâs, kâ to noorganizçt. Noteikumi paredz, ka tas ir jânodroðina, un mçs to arî izdarîsim, piemçram, atvedîsim ûdeni ar mucu noteiktâ laikâ. Protams, pilsçtâ ir brîvkrâni, kur ûdeni var dabût, var iet uz avotiòu tam pakaï. Atslçdzot pakalpojumu, ir jâraksta akts, kurâ bûs noteikts, kur varçs saòemt ûdeni, cik daudz un cik tas maksâs.

FOTO - Jânis Vîtols

Ja nemaksâs par komunâlajiem pakalpojumiem, atslçgs ûdeni

Jâmaksâ vai jâmeklç sociâlâ palîdzîba – Bet ja nu tomçr cilvçks ne var samaksât? – Ls 11 000 apmçrâ mçnesî mçs maksâjam iedzîvotâjiem dzîvokïu pabalstu, ir arî cita veida atbalsts. Problçma tâ, ka daudz iedzîvotâju ïaunprâtîgi nemaksâ, krâj parâdu un neliekas par to ne zinis. – Pieïaujat, ka ðâds lçmums var palielinât pabalstu saòç mçju loku? – Varbût nedaudz, bet ne lielâ

Rîcîbas dienâ aicina protestçt pret netaisnîbu u1. lpp. Degvielas cena pamatîgi pieaugusi; parçíinâju, ka no 2010. gada 1. janvâra lîdz 2011. gada 1. janvârim – par 15 santîmiem litrâ jeb seði santîmi uz vienu kilometru. Ja mçnesî nobraucam 80 000 kilometru, tad degvielas cenu pieauguma dçï vien mums jâtçrç par Ls 4800 vairâk. Turklât uzreiz pieaug cena rezerves daïâm un citiem pakalpojumiem. – Cik daudz naudas no valsts patlaban saòemat? – Ðobrîd tie ir kâdi Ls 20 000 mçnesî, bet kâdreiz maksâja Ls 23 000 un vairâk, un tad bija arî citi kompensâcijas mehânismi, citas cenas degvielai un visam kam citam. – Un cik vajadzçtu? – Ap Ls 30 000 mçnesî. Taèu nav runas par to, cik mums vajag, bet kâda starpîba veidojas starp ieòçmumiem un izdevumiem, jo valsts ðo starpîbu maksâ. Ja valsts starpîbu samazina, mums jâatsakâs no marðrutiem – piemçram, gadâ nobraucam 930 000 km; ja 20% finansçjuma jâsamazina, attiecîgi jâsamazina marðruti par 180 000 km, un tas ir milzîgs apjoms. Iznâk tâ, ka divarpus mçneðus nevarçsim braukt vispâr, jo naudas pietiks lîdz 1. novembrim.

– Marðrutus mazinâsiet? – No 1. aprîïa samazinâsim – “iztaisnosim” marðrutu Jaunsâtos, nebrauksim vasarâ Íîðu marðrutu lîdz Zemîtei, tikai skolas laikâ, nebrauksim svçtdienâ uz Enguri. Taèu arî ðis izmaiòas nesegs zaudçjumus – tie kopâ bûs kâdi 8000 km gadâ. Jau zinâm, ka, iespçjams, valsts nesegs braukðanas izmaksas invalîdiem, bâreòiem, pirmsskolas vecuma bçrniem, kas tagad brauc bez maksas. Iepriekðçjos gados to kompensçja, ðogad valstij tam pietrûkst 2,2 miljoni latu. Ja ðo jautâjumu nerisinâs, 1. oktobrî atlaiþu vairs nebûs. – Vai pieaugs arî cena? – Maksa pilsçtas autobusos ir Ls 0,35, bet droði vien tâ augs, jo esam vieni no pçdçjiem ar zemâko cenu. Laukos ir tarifs – Ls 0,045 par kilometru un tâds tas ir jau divus gadus. Ðîs maksas mums apstiprina. – Valsts sola, ka 3 miljonus latu iedos un papildus vçl Ls 500 000? – Mçs neko nezinâm, pat to, kâds bûs ðî gada finansçjums. Esam pateikuði, kas mums vajadzîgs, bet mums saka – maziniet... Es tad saku, lai samazinâjumu izdara valsts. Ja autobuss neies, cilvçki teiks – kâpçc Kalniòð noòçmis autobusu? Nevis, ka valsts to izdarîjusi. Vai tad tâ nav? – Vai nevar reizçm lielâka

autobusa vietâ sûtît mazâku? – Mçs esam autobusu parku stipri nomainîjuði, brauc daudz nelielu autobusu. Taèu nevar vienu dienu braukt ar mazo, bet otru dienu ar lielo – tad divtik vairâk autobusu vajag, turklât jau nevar paredzçt, kad tie cilvçki bûs. – Cilvçki nereti uz redakciju zvana, ka autobuss aizbraucis no pieturas âtrâk vai neaiz brauc vispâr. – Zinu, ka no redakcijas zvanîja un par to teica. Mçs pârbaudîjâm, ka autobuss tur bija bijis, jo kâda biïete bija pârdota. Pieïauju, ka kaut kas bija sajaukts, tomçr mçs arî ðoferus kontrolçjam. Protams, nevaram fiziski bût klât katrâ vietâ, bet ðoferim taèu nav intereses nebraukt – ja noíers – 30% no algas pazaudçs. Ja kâdu minûti pieturâ ir vçlâk vai âtrâk – tas ir iespçjams. Bet laukos jau cilvçki parasti laikus ir pieturâ. Patiesîbâ ðoferis var vçlâk aizbraukt, nevis âtrâk. Pat lielajâ salâ milzîgu problçmu nebija!

Tiesu lietas turpinâsies

– Ciktâl pavirzîjusies pârvadâtâju apstrîdçtâ kon kursa lieta tiesâ? (2009. gadâ SIA «Tukuma auto», «Ogres autobuss», Aizkraukles ATU, «Aips», «Autotransporta fir ma Jûrmala SV» apstrîdçja tiesâ Autotransporta direk cijas izsludinâtâ konkur

Protestç pret

* Pievienotâs vçrtîbas nodokïa, ceïu nodokïa un degvielas akcîzes celðanu, jo netiek iegûti kvalitatîvi ceïi * Elektrîbas cenu kâpumu * Neatkarîgo meþizstrâdâtâju asociâcija prasa Administratîvo pârkâpumu kodeksâ iekïaut prasîbu, ka par nopietniem pârkâpumiem atbild uzòçmçjs, bet sîki un vidçji pârkâpumi bûtu autovadîtâja atbildîba * Prasa atvçrt un labiekârtot ceïmalu stâvvietas, kas ïautu kravu pârvadâtâjiem ievçrot atpûtas laika prasîbas * Prasa nemazinât finan sçjumu pasaþieru pârvadâ jumiem sa rezultâtus. – Red.) Pçdçjâ ziòa bija, ka lîdz jaunam kon kursam brauks lîdzðinçjie pârvadâtâji. – Tâ ir tiesa. Apgabaltiesa bûs oktobrî; bûs jau divi pilni gadi, kopð tiesâjamies. Tagad izsludinâts jauns konkurss uz 32 mçneðiem tais paðos marðrutos. Dokumenti jâiesniedz lîdz 1. aprîlim. – Piedalîsieties? – Jâ, kopâ ar citiem pârvadâtâjiem no Ogres, Aizkraukles, Bauskas un Jûrmalas, ar kuriem bijâm kopâ toreiz. Tomçr mûsu iespçjas reâli ir vâjâkas nekâ toreiz, taèu konkursa prasîbas lielas.

apmçrâ. Ja mums nebûtu sakârtotas sociâlâs palîdzîbas sistçmas, ja nebûtu apjausts tik daudz cilvçku, kam patlaban tiek sniegta visdaþâdâkâ palîdzîba, varbût arî pie ðâdiem soda mēriem neíertos. Gluþi vienkârði tad mçs nezinâtu, cik daudziem vajadzîga palîdzîba. Tagad to zinâm, turklât esam palielinâjuði pabalstu saòçmçju loku, nosakot, ka, lai saòemtu dzîvokïa pabalstu, rçíinâm ienâkumus uz ìimenes locekli nevis Ls 90, bet gan Ls 120 apmçrâ.

ziņas Rîta pusç bûs slçgts Lielâs ielas posms

Ðodien, 24. martâ no 9.30 lîdz 10.30, bûs slçgts posms Lielajâ ielas gar Brîvîbas laukumu un Tukuma kultûras namu. Ðo posmu varçs apbraukt pa Jauno ielu. Ðajâ laikâ Brîvîbas laukumâ kokiem tiks apzâìçti zari un veidoti vainagi.

Uìim Grantiòam – izstâde Tumç

Ðodien, 24. martâ 16.00, Tumes kultûras namâ atklâs fotogrâfa Uìa Grantiòa fotogrâfiju izstâdi «Katram savs nesamais».

Piemiòas pasâkumi novadâ 25. martâ

Tukumâ – 12.00 Pils tornî pasâkums «1949. gada 25. marta deportâcija»; 13.00 – atceres brîdis piemiòas vietâ pie Tukums II stacijas (autobuss no Katrînas laukuma aties 12.30). Dþûkstç – 10.00 Piemiòas parkâ. Pûrç – 16.00 Piemiòas vietâ pie kultûras nama. Irlavâ – 19.30 pie Piemiòas akmens pagasta centrâ. Lappusi sagatavoja Agita Puķīte

Mâcâs iepazît, izzinât un sargât dabu Aizvadîtâ nedçïa Kandavas internâtvidusskolâ bija veltîta dabas zinîbâm. Lai mâcîbu stundâ skolçni iegûtu iespçjami plaðâku informâciju par dabu, skolçnus papildus izglîtot bija aicinâti pazîstami dabas pazinçji un tâs pçtnieki. 9. lîdz 11. klaðu skolçniem izglî tojoðu nodarbîbu «Skaties, vçro, izpçti» vadîja Slîteres nacionâlâ parka teriologs jeb zvçru pçtnieks Vilnis Skuja. 8. klaðu audzçkòus ar putnu dzîvi iepazîstinâja Latvijas Ornitoloìijas biedrîbas pârstâvis Viesturs Íerus, bet Latvijas Lauku konsultâciju un izglîtîbas centra speciâliste Inese Mailîte 1. lîdz 7. klaðu audzçkòus iepazîstinâja ar meþa daudzveidîbu. Mçs vçrojâm dabas zinîbu stundu 3.a klasç, kur skolotâjas lomâ radoði iejutâs I. Mailîte, bet skolotâjas Anita Rulle un Anita Nikolajenko lîdzdarbojâs kopâ ar audzçkòiem. Stunda aizsteidzâs gluþi nemanot, saistoðâs sarunâs par putniem, par dzîvniekiem, par kokiem un augiem – par visu dzîvo

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

radîbu, kas vien sastopama meþâ. Ðim nolûkam I. Mailîte bija sarûpçjusi nepiecieðamos uzskates materiâlus – putniòus ar katram raksturîgu dziesmu, koku lapas, daþâdu koku koksnes ðíiedras paraudziòus, no koka darinâtus priekðmetus (svilpîtes, stabulîtes, virpotas koka olas, rotaïlietas un citas ikdienâ noderîgas praktiskas lietas). Bçrni mâcîjâs noteikt koksnes struktûru un saskatît tâs bûtiskâkâs atðíirîbas, piemçram, rokâs “nosvçrt” divas koka olas, vienu darinâtu no liepas, bet otru no gobas koka. Kopîgs secinâjums – liepas ola ir daudz vieglâka nekâ gobas. Nodarbîbas noslçgumâ visi ietçrpâs daþâdos tçrpos un pârtapa par èaklu bitîti, garausi zaíîti, zaïsvârci egli, kuplasti lapsu, koðu muðmiri un citiem meþa tçliem. Turklât katram “meþa pârstâvim” bija jâpastâsta par sevi, savu vietu un nozîmi meþâ, tostarp arî abâm skolotâjâm. Meþa grâmatas izzinâðanas stunda noslçdzâs ar kopîgu solîjumu – saudzçt un mîlçt dabu. Inese Valtenberga

Mirkïi no dabas pazinçjas Ineses Mailîtes vadîtâs dabas zinîbu stundas 3.a klasç

25. MARTS - koMUNISTISKĀ GENOCĪDA UPURU PIEMIŅAS DIENA

Iespçjams, Kandavas novada iedzîvotâjiem, mâkslas mîïotâjiem un daudziem profesionâïiem Viïa Bçrziòa vârds ir piemirsies vai vispâr nav zinâms, jo daudzus gadu desmitus par viòu ir klusçts. Tâ nu ir sanâcis. Varbût nebija, kam par viòu runât, varbût biogrâfija nebija îsti pareiza... Vilis Bçrziòð Kandavâ un Tukumâ Vilis Bçrziòð (1900-1979) piedzima Kandavas pagasta «Zoíos» un skolas gaitas uzsâka Jura Birznieka (18711950) privâtajâ sâkumskolâ Kandavâ. Iespçjams, tieði ðeit viòam radâs interese par mâkslu un literatûru. 1911. gadâ V. Bçrziòð sâka mâcîties Tukuma komercskolâ, bet Pirmâ pasaules kara notikumi mâcîbas izjauca, jo gan komercskola, gan V. Bçrziòa ìimene evakuçjâs uz Krievijas iekðieni. Pçc atgrieðanâs Latvijâ Vilis Bçrziòð sâka mâcîties Tukuma vidusskolâ, kuru beidza 1924. gadâ. Vairâk nekâ desmit gadus pçc skolas beigðanas viòa klases biedrs Jânis Plaudis (1903-1952) publicçja savu labâko un mâkslinieciski augstvçrtîgâko românu «Ìimnâzisti», kurâ spilgti aprakstîja Tukuma vidusskolas skolçnu dzîvi Latvijas Republikas pirmajos gados. Româns izraisîja plaðas lasîtâju diskusijas, jo, lai gan tâ personu vârdi bija mainîti, daudzi românâ atpazina paði sevi. Sava vieta te bija arî Vilim Bçrziòam, par kuru J. Plaudis româna sâkumâ rakstîja: “Otrâ klasç, kas pçc skolçnu skaita bija pati lielâkâ, valdîja augsta vienprâtîba. Klases pârstâvis (..) pirms stundu sâkðanâs aprunâjâs ar klasi, vai uzdevumi sagatavoti, vai nç. Ja divi treðdaïas þçlojâs, ka uzdevumi bijuði par grûtiem, tad parasti nolçma griezties pie skolotâja, lai neatprasa, bet lai vçlreiz izskaidro un uzdod nâkoðo. (..) Bija tâ iegâjies, ka gandrîz visi skolotâji ðo kârtîbu pieòçma. Bet, ja kâds nepieòçma,

tad tanî stundâ neviens nedrîkstçja atbildçt. (..) Visgrûtâk ðai kârtîbai pierast bija jaunpienâkuðajam – Vilim Kârkliòam. Viòð vienmçr visu zinâja. Pirmajâs dienâs ðad tad atbildçja viens pats, bet, kad pie tâ pienâca Mazais Misters ar delegâciju, kurâ piedalîjâs arî tâdas ievçrojamas personîbas kâ Èempiòð, un noprasîja, vai viòð grib strâdât kopâ ar klasi, vai pret viòu, Vilis Kârkliòð padevâs. (..) Pçc tam viòu iesauca par Lielo Misteru – gudrîbas dçï”. Tâ ar atnâkðanas brîdi V. Bçrziòð aktîvi iesaistîjâs klases un skolas dzîvç. Lielisko zîmçðanas spçju dçï viòu skolâ sauca par zîmçðanas karali, un daþi klases biedri (kâ românâ Fçlikss Dzçrve) zîmçt un rasçt paði neuzdroðinâjâs, bet pastâvîgi maksâja Lielajam Misteram, lai viòð slepus sagatavotu uzdoto. Vidusskolu V. Bçrziòð beidza ar apaïiem piecniekiem. Ar daudziem klases biedriem viņš vairs netikās. 1978. gadâ, atzîmçjot rakstnieka J. Plauþa 75. jubileju, bijuðie klases biedri Tukumâ rîkoja “prototipu” salidojumu. Sliktâ veselîbas stâvokïa dçï V. Bçrziòð tajā nepiedalījās, tâpat kâ savas personâlizstâdes atklâðanā Ikðíilç. No ðî laika saglabâjusies sarakste un J. Plauþa dçla Egila Plauþa (19311987) V. Bçrziòam veltîts dzejolis.

Vilis Bçrziòð mâkslas labirintos Pçc vidusskolas beigðanas V. Bçrziòð tomçr neaizgâja studçt glezniecîbu, bet iestâjâs Latvijas Universitâtes íîmijas fakultâtç. 1925. gadâ viòð pârgâja uz arhitektûras fakultâti, kurâ interesi par glezniecîbu nostiprinâja izcilais gleznotâjs Vilhelms Purvîtis (18721945). Diemþçl veselîbas problçmu dçï V. Bçrziòð sâkotnçjos nodomus nerealizçja. Lîdzekïus dzîvoðanai nâcâs pelnît gadîjuma darbos – viòð pasniedza privâtstundas matemâtikâ un piestrâdâja par palîgu nelielu bûvju projektçðanâ un bûvniecîbâ. Bet glezniecîbu neaizmirsa. Viņa gleznas izstâdîja «Neatkarîgo mâkslinieku

FOTO - no KAndavas muzeja krājuma

Lielais Misters – Vilis Bçrziòð

Mākslinieki Leonīds Āriņš un Vilis Bērziņš; 20.gs. 70. gadi savienîbas», «Zaïâs vârnas» un Kultûras fonda izstâdçs. Diemþçl ðî laika darbi nav saglabājušies. 1939. gadâ nomira V. Bçrziòa tçvs, un viòam nâcâs atgriezties tçva mâjâs Kandavas pagasta «Zoíos». 1940. gadâ V. Bçrziòð apprecçjâs, ìimenç piedzima trîs bçrni. Tomçr ne smagie lauku darbi, ne ìimenes apgâdâðana nespçja V. Bçrziòu atraut no gleznoðanas. Viòa gleznu siþeti bija vienkârði: ziedi, aramlauki, lauku ceïi, klusâs dabas. Tâs vçlâk tika râdîtas skatîtâjiem Kandavâ, Tukumâ, Ikðíilç, Liepâjâ un citâs Latvijas vietâs. Pie V. Bçrziòa uz laukiem brauca daudzi ievçrojami mâkslinieki, literâti un citi inteliìences pârstâvji. Te viesojâs gleznotâji Leonîds Âriòð (1907-1991) un Kârlis Miesnieks (1887-1977), grâmatu izdevçjs un rakstnieks Atis Freinâts (18821955), kurð kïuva par meitas Antras krusttçvu, un citi. Lauku klusumâ un mierâ atbraucçji varçja nodoties glezniecîbai un reizçm arî bohçmai, te varçja pçc sirds patikas strîdçties

par mâkslu vai vienkârði runât par dzîvi. Prombraucot viòi atstâja savas krâsas, lai V. Bçrziòam no darba brîvajâ laikâ bûtu ar ko gleznot. V. Bçrziòð bija tik spilgta sava laika personîba, ka par viòu savu diplomdarbu Latvijas Mâkslas akadçmijâ rakstîja toreizçjais Tukuma mâkslas un novadpçtniecîbas muzeja mâkslas sektora vadîtâjs Ivars Runkovskis (1953). Tajâ laikâ vairâkas mâkslinieka gleznas nonâca toreizçjâ Tukuma mâkslas un novadpçtniecîbas muzeja krâjumâ. Visu mûþu V. Bçrziòð interesçjâs par mâkslas dzîves notikumiem, pats rakstîja recenzijas, bet savas iegûtâs dzîves atziòas atzîmçja savâs daudzajâs burtnîcâs.

Drûmie dzîves gadi Lielâkais trieciens V. Bçrziòa dzîvç noteikti bija izveðana uz Sibîriju 1949. gada 25. martâ. Tika izvesti viòi abi ar sievu un trîs mazgadîgie bçrni, kâ arî viòa mâte Lîba (1872-

1949). Glezniecîbai uz ilgu laiku tika pielikts punkts. Pçc izsûtîjuma mâjâs atbrauca dzîves norûdîti cilvçki, vien mâte palika Sibîrijas plaðumos, jo neizturēja viòas vâjâ sirds. Ìimene apmetâs «Pïavmalâs», V. Bçrziòð sâka strâdât meliorâcijâ, taèu Sibîrijas gadi bija ietekmçjuði veselîbu. Mâkslinieks mira 1979. gada 23. janvârî.

Atgrieðanâs 20. gadsimta 90. gadu sâkums radîja pârmaiòas daudzu cilvçku dzîvç. Savus îpaðumus atguva arî V. Bçrziòa bçrni. Apstâkïu sakritîbas pçc Kandavas novada muzeja darbinieki uzzinâja, ka mâkslinieka V. Bçrziòa gleznas atkal atgriezuðâs mâjâs. Ðogad – V. Bçrziòa 111. jubilejâ – tâs parâdîsim plaðâkai publikai Kandavas novada muzejâ, kur izstâdi atklâsim 25. martâ 14.00. Kandavas novada muzeja krâjuma glabâtâja Inâra Znotiòa

Lai

arî mûsu meþi un pïavas vçl sniega pilnas, pa vasaris gaisâ tomçr jûtams. Ja nu kâdam to ap jaust pagrûti, iesakâm izlasît mûsu ceïojuma iespaidus par saulaino Jaunzçlandi. Tâlu gan, tomçr ilgas pçc ceïoðanas ðis stâsts noteikti rosinâs. Varbût ne gluþi uz Jaunzçlandi, bet uz pavasarîgo Nîderlandi gan, kur aicinât aicina skaistie ziedu lauki… Bet, ja vçlaties izpçtît Latvijas dabas takas, botâniskos dârzus un pat augu un sçòu marðrutus, jums bûs nepiecieðams Latvi jas Botâniskais ceïvedis – par to tûrisma ziòâs.

2011. gada 24. marts

Garâ Baltâ mâkoòa zemç

Ziņas 51. pasaulç Kâ liecina Pasaules ekonomikas foruma pârskats par pasaules zem ju konkurçtspçju tûrisma jomâ, Lat vija 133 izpçtîto valstu vidû paðlaik ir 51. pievilcîgâkais tûrisma galamçríis pasaulç. Jâpiebilst, ka salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo pçtîjumu Latvijas sniegums tûrisma konkurçtspçjas indeksâ ir vâjinâjies par trim pozîcijâm. Pârskats liecina, ka Latvijâ viens no labâkajiem râdîtâjiem ir viesnîcu cenas – tas novçrtçts kâ septîtais konkurçtspçjîgâkais pasaulç. Izvçrtçjot Latvijas tûrisma infrastruktûru, pçtnieki secinâjuði, ka lielu automaðînu nomas kompâniju pârstâvniecîbu ziòâ mûsu valsts ir pasaules mçroga lîdere. Savukârt vissliktâkais rezultâts Latvijai ir râdîtâjâ, kurâ izvçrtçta vietçjo iedzîvotâju attieksme pret ârvalstu tûristiem – ðajâ jomâ mûsu valsts ir vienâ no pçdçjâm vietâm pasaulç – 130. vietâ. Tûrisma jomâ viskonkurçtspçjîgâkâs pasaules valsts titulu ðogad saglabâjusi Ðveice, kurai seko Vâcija un Francija.

Kultûras nakts Zviedrijâ

Îpaða stâsta vçrta ir jûras piekraste – tâ ir ïoti daudzveidîga, sâkot no smilðu pelçkâm pludmalçm un beidzot ar vçja erozijâ izdçdçjuðiem klinðu krâvumiem. Dabâ krâsas vçl skaistâkas nekâ bildç. Pçrn tukumniece Anita tîja viòas komandas biedrs Val- pasaules èempionâts rogainingâ. Tâds kâ pârgâjiens ar kâjâm, tikai Rogainings ir 24 stundu diennakts nedaudz sportiskâks. Taèu braukt Liepiòa devâs uz rogaininga ters Kaminskis no Cçsîm. navigâcijas sacensîbas mazâm tik tâlu uz sacensîbâm Jaunzçlandç sacensîbâm Jaunzçlandç, spor – 2 lîdz 5 cilvçku – komandâm. un tikai sportot, neko citu nere Apvienojot tiskos mçríus apvienojot ar sa sportu ar atpûtu Lîdzîgi kâ orientçðanâs sacensîbâs dzot, protams, ir noziegums pret las iepazîðanu. Aicinâjâm viòu nepazîstamâ apvidû jâmeklç kon sevi, savu laiku un lîdzekïiem, V. Kaminskis: uz sarunu, taèu Anita atkal bija – Pamatideja un iemesls troles punkti; meklçðana no tâpçc nolçmâm – ja braucam, ceïa jûtîs – ðoreiz uz Portugâli, ceïojumam ir tâds, ka reizi divos tiek gan dienâ, gan arî naktî un 2. lpp. tâpçc par Jaunzçlandi pastâs gados kâdâ pasaules malâ notiek neatkarîgi no laika apstâkïiem.

Pretî pavasarim un ziedoðiem dârziem Rûta Fjodorova

Lîdz brîdim, kad pavasara puíes uzziedçs arî pie mums, jâgaida labs laiks, taèu zie doni daudz âtrâk var sagaidît Nîderlandç. Pat ja kâdreiz pavasarî tur jau bûts, aizvien apskatâms kaut kas jauns un neredzçts. Lai to redzçtu, var izmantot arî tûrisma firmu piedâvâjumu. Uz Nîderlandi var braukt gan ar autobusu, gan lidmaðînu. Ðâdâ braucienâ var apskatît Amsterdamu – Madam Tisso muzeju, Van Goga muze ju, pabraukât ar kuìîti pa Amster damas kanâliem, apskatît diman tu rûpnîcu, protams, arî slave no Madurodam – Amsterdamu miniatûrâ un Brîvdabas muzeju ar holandieðu tupelçm, siera raþotni un daudzajâm vçjdzirnavâm. Puíu

draugi aizvien noskatâs arî ziedu parâdi un iegrieþas Alsmeras zie du izsolç. Tomçr pats galvenais, protams, ir redzçt skaisto ziedu mîïotâju me ku – Keukenhofas parku Lisç. Keu kenhofas parks aizòem 32 ha, tas radîts uz angïu ainavu parka bâzes, tajâ aug simtgadîgi koki. Ziedu dârzs pirmo reizi apskatei tika no dots 1949. gadâ. Ik rudeni parkâ rûpîgi plânotajâs dobçs iestâda ap septiòi miljoni daþâdu sugu un ðíiròu puíu sîpolu, tostarp 4,5 miljoni tulpju – 100 daþâdu ðíiròu. Tas viss ir roku darbs. Stâdîjumi tiek rûpîgi izplânoti – gan to krâsas, gan kompozîcija, gan au gu saderîba. Turklât plânojumam izvirzîts arî mçríis, lai dârzs bagâtîgi ziedçtu divus mçneðus. Ðogad izstâde veltîta Vâcijai – dzejnie ku un filozofu zemei. Tieði vâcieði esot vislielâkie pavasara ziedu

svçtku apmeklçtâji. Paredzçts, ka atklâðanas ceremonijâ piedalîsies arî Vâcijas prezidents Kristiâns Vulfs ar kundzi Betînu. Ðâ gada iespaidîgâkâ ziedu kompozîcija – Brandenburgas vârti. Parkâ ir vairâki paviljoni ar daþâdu citu augu kolekcijâm, kâ arî îpaðs piedâvâjums bçrniem – at rakcija «Dârgumu meklçtâji», kuras laikâ jaunâ paaudze uzzinâs, kâ iz aug un uzzied puíes. Savukârt dâr ziòu îpaðnieki speciâlos tirdziòos var iegadâties puíu sîpolus. Ke ukenhofas parks atvçrts no 24. mar ta lîdz 20. maijam katru dienu no 8.00 lîdz 19.30. Ðajâ laikâ notiek arî slavenâ ziedu parâde – gâjiens cauri ciematiòiem un mazpilsçtâm no Nordvikas lîdz Hârlemai 40 ki lometru garumâ. Parâdç piedalâs apmçram 20-50 ziediem greznotas automaðînas. Tiem, kuri dodas uz Nîderlandi

1., 2. un 3. aprîlî – holandieðu tau tas tçrpu festivâls 16. aprîlî – galvenâ ziedu parâde 22. – 24. aprîlî – plçsîgo putnu demonstrçjumi 24. un 25. aprîlî – Lieldienu olu izstâde 12., 14. un 16. aprîlî – cepuru parâde 12.-20. maijâ Wilem Alexander paviljonâ paredzçta lielâkâ pasaules liliju izstâde, kurâ bûs apskatâmas vairâk nekâ 300 liliju ðíirnes, ðim mçríim iestâdîti 30 000 liliju sîpoli. pavasari baudît individuâli, varçtu noderçt mâjas lapa www.lindber gh.nl, www.keukenhofa.nl. Keukenhofas parks 2010. gadâ atzîts par 10. pasaules visvairâk apmeklçto tûrisma objektu. Biïeðu cena 14,5 EUR, bçrniem (4-11 g.) 7 EUR.

4. aprîlî Stokholmâ notiks kârtçjâ Kultûras nakts, kuras laikâ muze ji, izstâþu zâles un citas kultûras iestâdes piedâvâs îpaðus pasâkumus. Akcija notiks no 18.00 lîdz pusnaktij. Kultûras nakts ietvaros notiks vairâk nekâ simts pasâkumu, ieskaitot eks kursijas pa pilsçtu, mâkslas izstâdes, deju vakarus, fotoizstâdes, skaòu instalâcijas, kaligrâfijas festivâlus, teâtra izrâdes un daudzus citus. Ieeja pasâkumos ir bez maksas. Organi zatori – pilsçtas varas iestâdes – so la norîkot speciâlus bezmaksas au tobusus un kuìîðus, kuri çrti viesus nogâdâs uz galvenajâm pasâkumu vietâm.

Kā baudît dabu Baltijâ? Asociâcija «Lauku ceïotâjs» lai dusi klajâ karti un îpaðu ceïvedi, kas tûristiem palîdzçs baudît da bu visâ Baltijâ. Kartç apkopota informâcija par 100 Baltijas mçrogâ nozîmîgâm un labiekârtotâm da bas teritorijâm – nacionâlajiem da bas parkiem, rezervâtiem, dabas lie gumiem, aizsargâjamo ainavu ap vidiem un tajâs esoðajiem apskates objektiem, kâ arî atseviðíi pieminçt vçrtiem dabas pieminekïiem – ko kiem, akmeòiem, ieþu atsegumiem u.c. Katrai teritorijai ir norâdîti piemçrotâkie tâs apceïoðanas vei di un ieteicamie marðruti. Kartç vienlaicîgi atrodama informâcija par 383 naktsmîtnçm. Karte bez maksas pieejama «Lauku ceïotâja» birojâ. Tâpat karti iespçjams ielâdçt savâ datorâ mâjas lapâ www.celotajs.lv. Savukârt izdevums «Latvijas Botâniskais ceïvedis. Sugu noteicçjs» bûs palîgs tiem, kas vçlas gût vçl dziïâkas zinâðanas par Latvijas dar bu. Ceïvedî iekïautas 14 dabas takas, 24 diþi koki, 14 botâniskie dârzi un dendrâriji, 11 lauku labumi un citi objekti, 5 augu un sçòu marðruti. Arî ðis izdevums aplûkojams internetâ.

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts Ceļojums

Garâ Baltâ mâkoòa ze 1. lpp. tad arî jâpaceïo un jâapskata, kas iespçjams. Atsauksmes no citiem Jaunzçlandes apceïotâjiem liecinâja, ka parasti ceïojuma galvenais trûkums bijis nepietiekams laiks. Mçs to bijâm paredzçjuði. Jaunzçlandç bijâm pçrn novembrî. Biïetes lidojumam vislabâk iegâdâties laikus, izmantojot akciju piedâvâjumus. Lai bûtu lçtâk, òçmâm nevis pilnu lidojumu no Rîgas lîdz Jaunzçlandei, bet pa daïâm – vispirms lîdz Londonai, pçc tam caur Dubaju uz Melnburnu un Oklendu. Katrâ vietâ pârsçðanâs un sava pieredze – Dubajâ zelta íçdes no ruïïa tirgoja pçc svara... No Londonas lidojums ilga 18 stundas, taèu bija baudâms – katrâ sçdvietâ pretî mazs ekrâniòð, kur varçja klausîties mûziku, skatîties jaunâkâs filmas vai sekot lîdzi lidojumam. Dubajas aviokompânija «Emirates» izceïas ar mçrenu cenu, lielisku servisu un personâlu, kurâ katrs apkalpes loceklis ir daþâdu pasaules zemju pârstâvis; lidmaðînâ îpaði tiek uzsvçrta iespçja sazinâties ar personâlu vismaz astoòâs pasaules tautu valodâs.

Kalni lîdzinâs Alpu kalniem – ar sniegotâm virsotnçm, bet, atðíirîbâ no Eiropas kalniem, çrti pieejami. Tâ Jaunzçlandes augstâkajai virsotnei – 3754 m augstajam Kuka kalnam – ikviens var pieiet pie paðas pakâjes. Baiba, Velga, Anita un Valters vienā no skatu laukumiem

Viena no bezmaksas izklaidçm visâ Jaunzçlandç ir staigâðana p takas atrodas norâdes ar takas nosaukumu, garumu un laiku, brîdinâjums: «Apdomâ, vai tieðâm spçsi ðo ceïu paveikt?»

Visi èetri uz viena viïòa No Latvijas kopâ bijâm èetri cilvçki (divas komandas) – fizioterapeite Velga, sporta pedagoìe Baiba, biðkopis Valters un fitnesa trenere, floriste, tukumniece Anita Liepiòa. Ðâdâ sastâvâ kopâ ceïojâm pirmoreiz, lai gan pazîstam viens otru no citiem braucieniem. Milzîgs pluss bija tas, ka mums nebija bûtisku domstarpîbu, kur braukt un ko darît – intereðu ziòâ bijâm uz viena viïòa. Savâcâmies kopâ, lai ceïoðana bûtu ekonomiskâka – uz èetriem lçtâka automaðînas îre un nakðòoðana. Par brauciena izmaksâm runâjot: turp un atpakaïceïam jârçíinâs ar Ls 1000 (tikai par lidojumu); visas pârçjâs izmaksas – apmçram Ls 25 uz cilvçku dienâ (automaðînas îre + degviela + dzîvoðana + çðana). Kopumâ ceïojums bez extrâm izmaksâja apmçram Ls 1700, taèu, kâ zinâm, tur ir ïoti daudz vilinoðu piedâvâjumu daþâdâm atrakcijâm. Summa pietiekoði liela, bet, ja ir iespçja pâris gadus atturçties no lielâkiem ceïojumiem un sakrât “spçkus”, tad brauciens kïûst par realitâti. Interesanti, bet lielâkoties maksas apskates objektiem lîdzâs bija ne tik diþi, taèu ne mazâk skaisti skati bez maksas. Arî tur bizness veidots pçc TOP vietu principa, kâ tas ir visâ pasaulç. Mûsu laiks un virzieni Jaunzçlandç bija saplânoti “lielos vilcienos”, uz vietas ïâvâmies improvizâcijai pçc mûsu mazâ kolektîva ikdienas noskaòojuma un vietçjâs informâcijas.

Rîgas lidostâ jâkïûst par klauniem – Ko liki ceïasomâ? – Tas ir atseviðís stâsts par kilogramu skaitîðanu. Mûsu izvçli ierobeþoja aviokompâniju «Ryanair» un «AirBaltic» normatîvi, kuru dçï pieredzçjuði ceïotâji zinâmâ mçrâ kïûst par klauniem – savelk trîs bikses, èetras jakas un piebâþ pilnas kabatas, bet pirms tam mâjâs

Apaïo akmeòu lîcis – viens no dabas brînumiem; apaïo akmeòu vidû dzintaram lîdzîga masa. Ðî ir vienîgâ vieta pasaulç ar ðâdiem akmeòiem viens no svarîgâkajiem darbiem ir svçrðanâs uz svariem kopâ ar somu. Ja esi ticis lîdz Londonai, tâlâk problçmu nav – tur atïautais svars uz tâliem reisiem ir krietni lielâks. Vienu lietu gan noteikti òçmâm lîdzi – tâ bija telts, kas ïâva ietaupît naktsmîtòu izmaksas uz vietas. Ceïð lîdz Jaunzçlandei ir salîdzinoði tâls un dârgs, tâpçc jâskatâs, lai dzîvoðana uz vietas bûtu maksimâli vienkârða un lçta. Lielâkoties tûristi noîrç kâdu transportlîdzekli (vieglo automaðînu vai kempera busiòu), un tad var doties jebkurâ virzienâ. Jaunzçlandç ðâds individuâlo ceïotâju serviss ir ïoti attîstîts. Pa gabalu, protams, redzçjâm, kâdas izskatâs viesnîcas un restorâni, tomçr ðo iespçju neizmantojâm, jo mûsu mçríis bija iespçjami îsâ laikâ ar minimâliem lîdzekïiem apskatît pçc iespçjas vairâk. Necentâmies iedziïinâties viòu politiskajâ dzîvç, ekonomikâ vai statistikâ, pasarg dies, vçl kâdâ privâtajâ dzîvç, – vienkârði baudîjâm Jaunzçlandes dabu, sadzîvi un tûrisma servisu, kâ ikviens tûrists no plaðâs pasaules. Jâpiebilst, ka daudzi jaunieði, jo îpaði no Eiropas, dodas uz Jaunzçlandi iepazît dzîvi. Ceïâ lidmaðînâ satikâm divas meitenes no Dânijas, kam uz krekliòa bija uzraksts «Mçs uz 12 mçneðiem dodamies piedzîvojumos» – Jaunzçlandç cilvçks bez îpaðas vîzas var uzturçties 12 mçneðus. Jaunieði tur

atrod darbu un iegûst lîdzekïus, lai iepazîtu ðo zemi.

Uzmanîbu – ceïu var ðíçrsot pingvîns Pirmais, ar ko Jaunzçlande pârsteidz – ar savu vienkârðîbu. Ikdiena un sadzîve tur ir loìiska un sakârtota. Piemçram, runâjot par ceïu tîklu – nekâ lieka, ik vietâ saprotamas norâdes un to stâvoklis – ideâls. Vienîgâ bedre, ko atradâm, bija tâlu zemes vidienç. Visas norâdes domâtas nevis, lai apgrûtinâtu braukðanu, bet palîdzçtu. Ja nav îpaðu ierobeþojumu, atïautais âtrums ir 100 km/h. Platâkas maìistrâles bija vienîgi lielâko pilsçtu priekðpilsçtâs, visur citur (un tas mûs pârsteidza) pat tâ saucamais ceïð Nr.1 bija tikai ar divjoslu brauktuvi. Viòi taupa arî uz tiltu platumu – daudzâs vietâs ceïð pâr tiltu iet tikai vienâ joslâ, bet savâdâ kârtâ sastrçgumus tas nerada; varbût tâpçc, ka lielâkie ceïotâji ir tûristi; vçlâkâs vakara stundâs ceïi ir praktiski tukði. Vietâm braucot redzamas ceïa zîmes “Uzmanîbu, ceïu var ðíçrsot kivi putns” vai tas pats par pingvîniem. Parasti tas attiecas uz krçslas laiku vai nakti, un tad, ja paveicas, var ieraudzît ceïa zîmç minçtos radîjumus uz ceïa. Otrs lielais pluss – kempingu un daþâdu lçtu naktsmîtòu pieejamîba. Katrâ pilsçtiòâ un katra tûrisma objekta tuvumâ ir vairâkas nakðòoðanas iespçjas. Parastais va-

riants – kempings ar mâjiòâm un telðu vietâm. Vienam cilvçkam tas izmaksâ ap Ls 6, taèu par ðo naudu iespçjams lietot tualeti, nomazgâties duðâ, koplietoðanas virtuvç pagatavot çst un pasçdçt pie televizora, bet par simbolisku papildus maksu var izmazgât un izþâvçt drçbes. Nâkamais lîmenis, ko arî reizçm izmantojâm, ir vienkârðas tûristu mâjiòas. Vidçjâ maksa – sâkot no Ls 10 par cilvçku. Reizi diennaktî personâls mâjiòu uzkopj, pârçjâ laikâ tûristi sevi apkalpo paði. Çdamo pirkâm vietçjos lielveikalos un lauksaimnieku kioskos – òçmâm produktus ar akciju atlaidçm un gatavojâm paði. Tâds ir Jaunzçlandes apceïoðanas lçtâkais variants. – Bet tâdu iespçju, kâ uzsliet telti kâdâ ceïmalas pïaviòâ, nebija? – Nemçìinâjâm, un to arî neieteica, jo lielâkoties zeme ir privâtîpaðumâ. Viens izòçmums gan bija – nacionâlo parku teritorijâs, ko apsaimnieko valsts Dabas aizsardzîbas departaments (DOC), bija iespçja apmesties bez maksas, taèu tur nebija papildus servisa. Nâkamais pârsteigums, kas sagaidîja jau lidostâ – milzîgs apjoms bezmaksas informâcijas. Pirms ceïojuma Latvijâ par padsmit latiem nopirku grâmatu par Jaunzçlandi, bet tur uz vietas analogs izdevums bija pieejams bez maksas... Informâcijas stendi ar daþâdiem bukletiem un kartçm ir pieejami jebkurâ vietçjâ centrâ, plus vçl pa visu valsti izvietoti «E-Site» informâcijas biroji, kur bez maksas var saòemt jebkâdu informâciju – uzzinât par pasâkumiem, sarunât naktsmîtni, paòemt katalogus un tamlîdzîgi. Nezinu, kâds ir ienâkums no ðâda veida servisa, taèu par to ir padomâts pilnîbâ. Ðajâ ziòâ Latvijâ vçl augt un augt... Kas man patika – ïoti plaðs ir lçto naktsmîtòu piedâvâjums. Latvijâ tâ ir problçma – cena diemþçl neadekvâta kvalitâtei. Mums netrûkst viesu

mâju ar dþakuzi un pirti, taèu vai vienmçr to vajag? Ceïojumu galvenâ priekðrocîba ir iespçja salîdzinât – atbraucot atpakaï, vismaz kâdu laiku uz lietâm savâ zemç raugies pavisam citâm acîm...

Mçríis nebija uzvarçt par katru cenu Mçs nebijâm strikti izplânojuði marðrutu, taèu bija noteikts laika limits, lai noteiktâ vietâ un laikâ piedalîtos sacensîbâs. Jaunzçlandç ieradâmies divas nedçïas pirms sacensîbâm, sacensîbas ilga vairâkas dienas, un tad ceïojâm vçl nedçïu. Kopumâ tur pavadîjâm gandrîz mçnesi un nobraucâm 5656 km. Jâsaka – ar tik labu ceïu tîklu un tûrisma infrastruktûru nobraukt ðâdu attâlumu nebija problçmu. Un lai arî ne visus, bet galvenos Jaunzçlandes tûrisma objektus apskatîjâm. No Oklendas izbraukâjâm lielâko daïu ziemeïu salas lîdz pat Velingtonai (Jaunzçlandes galvaspilsçtai), no kuras ar kuìîti pârcçlâmies uz dienvidu salu, kur notika rogaininga sacensîbas, tad apceïojâm arî ðo Jaunzçlandes daïu. – Pastâstiet par sacensîbâm? – Mûsu mçríis nebija uzvarçt sacensîbâs par katru cenu, bet zinâjâm – ja nebûs lielu kïûmju, rezultâts bûs labs. Sacensîbâs piedalîjâs 550 cilvçki no vairâk nekâ 20 pasaules valstîm. Komandas dalîjâs vîrieðu, sievieðu un jauktajâs (mçs ar Anitu startçjâm jaukto komandu grupâ); vçl bija papildus vçrtçjuma grupas veterâniem (virs 40 gadiem), superveterâniem (virs 55 gadiem) un junioriem – lîdz 18 gadiem. Sacensîbas notika atklâtâ, bet nosacîti ðíçrðïotâ apvidû. Pçc Jaunzçlandes dabas krâðòuma sacensîbu vieta ðíita vienkârða (75% aizòçma vietçjâs aitu ganîbas), taèu apvidus izrâdîjâs ar visai sareþìîtu reljefu. Vietçjo pauguru grçdas okeâna krastâ sasniedza 400 m un vairâk, tâ ka sacensîbu distance

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts Ceļojums

emç

Fakti par Jaunzēlandi

Oklendas skatu tornî tiek piedâvâtas daþâdas atrakcijas: staigâðana pa karnîzi ar alpînisma droðinâjumu, laiðanâs pa trosi no skatu toròa un restorâns ar skatu uz pilsçtu

pa maríçtâm takâm. Uz kas jâpavada ceïâ, kâ arî nemitîgi vijâs gan augðup, gan lejup... 24 stundu laikâ mçs pieveicâm 120 km, un kopçjâ kâpuma summa (tas ceïð, ko veicâm pret kalnu) bija 4,5 km; faktiski gandrîz uzkâpâm Monblânâ. Viena no ðo sacensîbu îpatnîbâm – bija jâðíçrso vairâk nekâ 200 ganîbu þogi, turklât lielâkâ daïa no tiem bija aprîkoti ar elektriskâ gana vadiem. Ja mums tas sagâdâja zinâmas problçmas (viens tvçra vadus ar gumijas cimdu un pieturçja, kamçr otrs tiek pâri), tad varçja vienîgi minçt, kâ jutâs dalîbnieki superveterânu grupâ... Mûsu tempu distancç es sauktu par omîtes riksîti. Anitai kâ soïotâjai temps gan bija tik âtrs, kâ citam skrienot. – Kâ ðâdu rûdîjumu var iegût? – Atðíirîbâ no Anitas es esmu kârtîgs sporta amatieris – orientierists, bet rûdîjums vairâk tiek gûts piedzîvojumu sacensîbâs. Laika formâts tajâs lîdzîgs – parasti vismaz 24 stundas. Nereti tâs notiek vairâkas diennaktis bez pârtraukuma. – Un kâds bija rezultâts? – Ieguvâm 10. vietu visu komandu kopvçrtçjumâ un 3. vietu – jaukto komandu grupâ. Vakarâ uznâca bieza migla, naktî vçjð un lietus, tâpçc labâk veicâs tiem, kam bija piedzîvojumu sacensîbu rûdîjums. Meitençm – Velgai un Baibai – sacensîbas vairâk bija izklaide. Par uzvaru domâsim pçc diviem gadiem, kad sacensîbas notiks Èehijâ. Stiprâkâs komandas lîderis bija Pasaules piedzîvojumu sacensîbu uzvarçtâjs – jaunzçlandietis; otrajâ vietâ bija Dienvidâfrikas komanda un treðajâ – mûsu kaimiòi igauòi... Vispâr ðajâs sacensîbâs viss notiek “pa vienkârðo”, galvenais ir distancç pavadîtais laiks un piedzîvojumi, nav dârgu balvu un greznas ceremonijas. – Vai pirms tik skarba pârbaudîjuma ievçrojât îpaðu treniòu vai çðanas reþîmu?

Jaunzçlande atrodas seismiski aktîvâ joslâ, un visas modernâs çkas bûvçtas uz gumijas spilvenu pamatiem. Mçness krâtera vulkâns ir apdzisis, bet, uzkâpjot krâtera malâ (tur filmçtas «Gredzenu pavçlnieka» ainas), dzirdama ðòâkoòa. Zeme ir silta, gar malu lauþas ârâ karstâs gâzes. – Nç, vienkârði ceïojâm un baudîjâm Jaunzçlandes dabu. Çdâm pilnîgi normâlu pârtiku, vienîgi – reizi trijâs dienâs trençjâmies, kas izpaudâs lçnâ skrçjienâ – apmçram 30 km dienâ... – Ko tu sauc par normâlu pârtiku? Attîstîtajâs valstîs taèu pat rupjmaizes nav!? – O, nç, viòiem ir visâdas graudu maizes un lielisks siers. Mçs çdâm daþâdus salâtus un vietçjos augïus. Daudzviet ceïa malâ bija lauksaimniecîbas produktu kioski – pat bez pârdevçja, tur plauktos gatavi sainîði – atstâj naudiòu kastîtç un brauc tâlâk...

Tîrîba, vienkârðîba un dabas skaistums – Kas ir pirmais, kas nâk prâtâ, atceroties Jaunzçlandi? – Galvenâs lietas, kas raksturo Jaunzçlandi, – tîrîba, vienkârðîba un dabas skaistums. Tîrîba ir viòu apsçstîba – lidostâ pat pârbauda, kas aizíçries kurpju zolçs. Viòuprât – visbîstamâkais, ko valstî var ievest, ir daþâdas vîrusu infekcijas un augu slimîbas. Jaunzçlandç dabâ nav nekâdu plçsçju vai indîgu èûsku, daþviet vienîgi uzmâcîgi kniðïi. Viòiem tikpat kâ nav mîïdzîvnieku – suns ir vai nu

sargs, vai aitu gans, bet kâ bçrnu neviens to lîdzi nevadâ. Toties ïoti iecienîta ir biðkopîba – medus produktus izmanto visdaþâdâkajos veidos, nobaudîjâm pat saldçjumu ar medus garðu. Pârsteidza divas lietas – dabas daudzveidîba un vietçjâ sabiedrîba – ceïojuma beigâs mums paveicâs nonâkt gadatirgû, kur varçjâm novçrtçt viòu sabiedrîbu un sociâlo kultûru – tur bija roþu izstâde, atrakcijas, amatnieki, tirgotâji un tâdâ garâ – viss raibâ kaleidoskopâ. Mani uzrunâja tas, ka viòi visi kaut ko dara; ïoti daudzi nodarbojas ar mâjraþoðanu – taisa rotaslietas, sadzîves vai mâkslas priekðmetus. Izrâdâs – mûsu tautietis Andris Apse ir slavenâkais Jaunzçlandes dabas skatu fotogrâfs. Daudzi Jaunzçlandç ir ieceïojuði pçc II Pasaules kara un sauc sevi nevis par jaunzçlandieðiem, bet kiwi people – kivi cilvçkiem. Kas jo svarîgi – visa ceïojuma laikâ neredzçjâm nevienu iereibuðu cilvçku vai bezpajumtnieku. Jaunzçlandç ir ïoti harmoniska sabiedrîba – atðíirîga no tâs, ko varam redzçt Eiropas pilsçtâs. Jau otro gadu Jaunzçlande atzîta par miermîlîgâko pasaules valsti... Vents Dubrovskis

Jaunzçlandç pârsteidz termâlo ûdeòu daudzums. Tie var parâdîties visnegaidîtâkajâs vietâs: izlauzties pludmales smiltîs bçguma laikâ, iztecçt kâ strauts upes krastâ un tamlîdzîgi. Strautiòâ ir apmçram 40°C temperatûra – iesçsties nav viegli, bet nosçdçt iekðâ var

Jaunzçlandes pilsçtâ Dunedinâ atrodas pati stâvâkâ pasaules iela – Baldwin Street. Tâs slîpums ir 19°.

Ìeogrâfiskais stāvoklis: Jaunzçlande atrodas Klusajâ okeânâ – 1500 km dienvidaustrumu virzienâ no Austrâlijas; sastâv no divâm galvenajâm salâm – Dienvidsalas un Ziemeïsalas, kâ arî no vairâkâm mazâkâm salâm. Jaunzçlandç var ieraudzît gandrîz visas dabas ainavas – sâkot no smilðainâm pludmalçm, subtropu meþiem, zaïiem ganîbu pakalniem lîdz karstiem avotiem, karsto dubïu vannâm, vulkâniem un kalniem ar sniegotâm virsotnçm. Platîba: 266,200 km2 Iedzîvotâju skaits: 4 miljoni; 14 % no kopçjâ skaita – pamatiedzîvotâji maori. Valsts iekârta: Parlamentâra republika. Galvaspilsçta: Velingtona – tiek dçvçta par “pastaigu pilsçtu”, jo tâs râdiuss ir tikai 2 km. Tâ atrodas zaïu kalnu lokâ pie Kuka ðauruma. Lielâkâs pilsçtas: Oklenda, Hamiltona, Neipîra, Kraistèçrèa un Danîdina. Oficiâlâ valoda: Angïu un maoru valoda. Reliìija: Protestantu un katoïu, taèu vienlaikus tiek pielûgti arî maoru dievi. Klimats: Jaunzçlandes dienvidos ir subtropu un mçrenâ temperatûra. Siltâkie mçneði ir decembris, janvâris un februâris. Aukstâkie – jûnijs, jûlijs un augusts. Vasarâ vidçjâ temperatûra ir no 20 lîdz 30°C un ziemâ no 10 lîdz 15°C. Ziemeïsalâ visu gadu ir silts, mitrs klimats. Dienvidsalâ ir vçsâks un ziemâ iespçjams neliels sals. Vçsture: Jaunzçlandes pamatiedzîvotâji ir Maori. Viòi Jaunzçlandç ieradâs apmçram pirms 1000 gadiem no Polinçzijas. Maori ir pârstâvçti arî valdîbâ, kas cenðas viòus nodroðinât ar vienlîdzîgâm veselîbas aprûpes, izglîtîbas un darba iespçjâm, kuras viòiem iepriekð bija liegtas. Pçtnieks Kupe, kurð, kâ leìenda vçsta, pirmais atklâja Jaunzçlandi, nosauca jauno zemi par Aotearoa – Garâ, baltâ mâkoòa zemi. Pirmais dokumentçtais eiropietis, kurð atklâja Jaunzçlandi, bija dâòu jûrasbraucçjs Abels Tasmans, kurð ieradâs Jaunzçlandç 1642. gadâ. Vairâk nekâ pçc 125 gadiem kapteinis Dþeims Kuks pieprasîja to Lielbritânijai un 1769. gadâ izveidoja valsts karti. Waitangi lîgums tiek uzskatîts par Jaunzçlandes dibinâðanas dokumentu. Tas tika parakstîts 1840.gadâ Salu lîcî starp galvenajiem Maori virsaiðiem un Lielbritânijas Kroòa pârstâvjiem Vaitangî. Lîguma parakstîðanas diena – 6.februâris, – vçlâk kïuva par Jaunzçlandes nacionâlo dienu, sauktu par “Waitangi Day” (Waitangi diena). No 1840.gada lîdz 1907.gadam Jaunzçlande bija Lielbritânijas kolonija, bet pilnîgu neatkarîbu ieguva 1947.gadâ. Jaunzçlande ir pârtikusi un progresîva valsts. Tâ ir pirmâ zeme, kur sievietçm pieðíîra balsstiesîbas. Neparasti fakti: Íînieðu çrkðíoga tika ievesta Jaunzçlandç ap 1900. gadu un vçlâk nosaukta par kivi augli pazîstamâ putna kivi vârdâ, kas mît ðajâ zemç. Tagad Jaunzçlande ir galvenâ ðo augïu raþotâjvalsts un eksportç tos uz daudziem pasaules reìioniem. *** Jaunzçlandç dzîvo putni – Zî (zea), kuri çd gumiju ap maðînu stikliem.

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts Ceļojums

LMT internets, mājas un mobilie telefonsakari komplektā izdevīgāk Lai taupītu laiku un naudu, vairums no mums pērk preces lielākos iepakojumos vai izvēlas pakalpojumus komplektos, jo tas ir daudz izdevīgāk un praktiskāk. Tas attiecas arī uz telekomunikācijām – arvien vairāk cilvēku izvēlas tos operatorus, kas var nodrošināt kvalitatīvus un drošus visa veida sakarus. Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ir sācis piedāvāt Latvijā pirmo mobilo sakaru komplektus – Ģimenes un Uzņēmēja komplektu, kurā par izdevīgu cenu ir apvienoti trīs ikdienā biežāk izmantotie un iedzīvotājiem būtiskākie telekomunikāci-

ju pakalpojumi – internets, mājas telefons un mobilās sarunas. Komplektam ir fiksēta mēneša maksa, kas iekļauj noteiktu minūšu skaitu zvaniem uz Lattelecom un LMT tīkla numuriem, noteiktu datu apjomu interneta patēriņam, neierobežotas sarunas līdz pat 6 LMT klientiem savstarpēji. LMT piedāvā trīs pieslēgumu veidus – Ģimenes komplekts par Ls 9 un Ls 12 mēnesī un Uzņēmēja komplekts par Ls 25 mēnesī. Piedāvājums spēkā ar Mazcenas līgumu uz 24 mēnešiem. LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš stāsta: “Šis ir īpaši izdevīgs piedāvājums gan ģimenēm, gan maziem uzņēmumiem, jo ļauj paredzēt un kontrolēt ikmēneša tēriņus un tos ērti apmaksāt vienotā rēķinā. Turklāt ar šo kom-

plektu mājas telefons un internets tagad ir kļuvis pieejams virknei mājsaimniecību, līdz kurām nesniedzas fiksēto pakalpojumu sniedzēju “kabelis”.” Šie ir pirmie telekomunikāciju komplekti ar mājas telefonu, kas nav piesaistīti konkrētai vietai (mājām vai birojam), un tos var izmantot visā Latvijas teritorijā, kur ir pieejams LMT tīkls. Jaunie pakalpojumu komplekti ļauj vienlīdz izdevīgi zvanīt kā uz Lattelecom, tā uz LMT tīkla numuriem un izmantot īpašu tarifu zvaniem uz ārzemēm. Pateicoties komplektā iekļautajam jaunākās paaudzes rūterim, pakalpojumu lietotājiem ir pieejams bezvadu internets

visā mājā vai birojā, turklāt to ir iespējams lietot vairākos datoros vienlaicīgi. Rūteris nodrošina iespēju pievienot arī printeri vai ārējo disku, drukāt dokumentus, kā arī attālināti saglabāt liela apjoma failus. Komplektam ir vienkārša uzstādīšana un lietošana – lai to pieslēgtu, nav nepieciešama profesionāļu palīdzība, bet to var izdarīt pats, sekojot instrukcijām. Vairāk par LMT Ģimenes un Uzņēmēja komplektiem var uzzināt: www.lmt.lv, vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80000076.

Līga Nomada no Neretas novada, mājsaimniece “Ģimenes komplektu iegādājās mans dēls, pats izvēlējās un vienu dienu atnesa mājās. Iepriekš bijām Lattelecom klienti, tagad vairs ne. Manuprāt, jaunajā komplektā pats svarīgākais ir tā praktiskums un cena. Manuprāt, Ģimenes komplekts ir daudz labāks par Lattelecom piedāvājumu, nevar pat salīdzināt. Pirmais iespaids ir ļoti pozitīvs. Par tā izmaksām neesmu informēta, šos jautājumus kārto mans dēls, kurš pakalpojumu izvēlējās. Galvenokārt, protams, mēs zvanām radiniekiem, mums to ir daudz gan Daugavpilī, gan arī Rīgā. Mūsu ģimenē Ģimenes

komplektu vienlaikus lieto pieci cilvēki, ieskaitot mani. Kopumā, manuprāt, lielisks pakalpojums.”

Svetlana Radkeviča no Rīgas, pensionāre, 71 gads “Pakalpojumu izvēlējos pati, apskatot jauno piedāvājumu LMT interneta mājas lapā. Mani ieinteresēja bezmaksas minūtes, kā arī radiotelefons. Gāju Aizkrauklē meitai pārreģistrēt telefona pieslēgumu un pie vienas reizes arī iegādājos sev Ģimenes komplektu. Iepriekš mums bija iBirojs19, bet finansiāli komplekts, protams,

ir vēl izdevīgāks. Internets mums ģimenē ir ļoti nepieciešams, lai mēs ar bērniem, kas dzīvo Anglijā, varētu sarunāties Skype. Savukārt mājā palikušie bērni internetu izmanto mācībām. Tas, ka komplektā ir iekļauts mājas telefons, ir ļoti labi, jo pie tā jau ir pierasts. Kopumā mana ģimene ir ļoti apmierināta ar LMT Ģimenes komplektu.”

Rasma Celmiņa, Ogresgala pagasts, Orges novads “Ģimenes komplektu izvēlējās mans dēls, manuprāt, viņš par pakalpojumu uzzināja TV, rek-

lāmā. Arī pirms tam jau lietojām LMT pakalpojumus un bijām ļoti apmierināti. Mūsu ģimenē ir vairāki datora lietotāji, dēlam ir portatīvais dators, ir arī stacionārais. Likumsakarīgi, visvairāk lietojam tieši internetu, svarīgi, ka iespējams piezvanīt ģimenes locekļiem. Ģimenē vismaz pieci cilvēki noteikti ikdienā lieto Ģimenes komplektu (es, vīrs, dēls, meita, mazdēls).”

Ligita Plasiņa, Garoza, Ozolnieku novads “Ģimenes komplektu izvēlējās mans vīrs, es pat nezinu vi-

sas iegādes detaļas. Abi ar vīru esam apmierināti, jo LMT esam izmantojuši arī iepriekš. Vīrs vairāk izmanto internetu un zvana ar darbu saistītos jautājumos, es vairāk zvanu ģimenei.”

Aldis Stepiņš, Svētes pagasts, Jelgavas novads “Ģimenes komplektu izvēlējos, jo tiek piedāvātas bezmaksas minūtes, kā arī iespējams 3+1 saslēgt kopā. Iepriekš es lietoju Vienādais 7, un Internets 7, sievai bija O!Karte, draugiem lielākoties arī LMT. Tā kā tā bija tikai loģiska izvēle. Mēs šobrīd esam divi cilvēki ģimenē, kas lieto Ģimenes komplektu. Galvenokārt zvanām ģimenes locekļiem, protams, arī darba vajadzībām.”

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

Ritmikas svçtki Engures Mûzikas un mâkslas skolâ

Engures novada domes sçdç

Par naudas lietâm

Engures novada domes sçde notika 15. martâ, tâs darba kârtîbâ bija 36 jautâjumi. Uz sçdi nebija ieraduðies deputâti Edmunds Pçtersons, Gints Kellers un Olita Ulmane.

Visus jautâjumus izskatîja pâris stundâs, vien plaðâka diskusija, kuru ar savu iesniegumu rosinâja Lapmeþciema iedzîvotâjs Normunds Janelsiòð, bija par skursteòa nojaukðanu Lapmeþciemâ.

Pieðíir naudu novada skolâm Deputâti nolçma pieðíirt finan sçjumu Engures novada skolâm, lai tâs varçtu apbalvot skolçnus par izciliem sasniegumiem. Finan sçjuma apmçrs – Ls 1,60 vienam skolçnam, savukârt Engures Mûzikas un mâkslas skolai – Ls 0,80 vienam skolçnam.

Par papildus materiâlajiem pabalstiem

16. martâ Engures Mûzikas un mâkslas skolâ notika ritmikas svçtki, kas norisinâjâs divâs grupâs. Pirmie ritma pasauli iepazina paði mazâkie skolas un bçrnudârza bçrni. Viòi bliezt pa bungâm bija atnâkuði kopâ ar savâm audzinâtâjâm. Tad pie sitamajiem instrumentiem darbojâs divas skolas vecuma bçrnu grupas un noslçgumâ kopçjo priekðnesumu sniedza perkusionists Dzintars Vîksne kopâ ar

mûzikas un mâkslas skolas ìitâristiem, atskaòojot brazîlieðu ritmus. Priekðnesuma laikâ visi saplûda vienâ kopîgâ ritmâ – darbojâs kâjas, rokas, plaukstas, augums, mute... Apmeklçtâjiem ritmikas svçtki patika, uz tiem bija atbraukuði arî interesenti no Milzkalnes. Ina Selivanovièa

īsziņas Piedalîsies izstâdç No 7. lîdz 10. aprîlim Íîpsalâ notiks izstâde «Intertekstil Balticum 2011». Latvijas Lauku sievieðu apvienîbas ekspozîcijâ piedalîsies arî Lapmeþciema rokdarbnieces.

Aktivitâtes Zaíîðu pirtiòâ Gan ziemas mçneðos, gan tagad pavasarî Lapmeþciema sievietes apgûst jaunas prasmes – Anita Piroga mâcîjusi no dziju dzîpariem pagatavot ziedus, Dagnija Petrovska – iemaòas adîðanâ, bet 17. aprîlî notiks kulinârijas skolas nodarbîba, kurâ firmas «Dansukker» pârstâves mâcîs sagatavot ievârîjumus un citus naðíus.

Atzîmçs E. Birznieka-Upîða 140. dzimðanas dienu Smârdes bibliotçkâ 6. aprîlî gatavojas atzîmçt Ernesta BirzniekaUpîða 140. dzimðanas dienu – kopâ ar Smârdes pamatskolas jaunâko klaðu audzçkòiem iecerçta ekskursija uz Pastariòa muzeju.

Fotoizstâde bibliotçkâ No 21. marta lîdz 1. maijam Smârdes bibliotçkâ apskatâma Andra Poiða foto izstâde «Putni Smârdes apkârtnç». Apskatâmi materiâli par putnu bûrîðu gatavoðanu.

Izstâde mûzikas un mâkslas skolâ Lîdz 15. aprîlim Engures Mûzikas un mâkslas skolâ apskatâma audzçkòu kolâþas darbu izstâde un foto izstâde «Engure – mana dzimtâ vieta». Izstâde tapusi projek-

tu nedçïas ietvaros. Projektu tçma «Nacionâlâs identitâtes meklçjumi mûzikâ un mâksla».

Lapmeþciema muzejâ grafikas izstâde Lapmeþciema muzejâ lîdz 16. aprîlim skatâma Kristînes Beltes grafikas darbu izstâde «Saulainais skats». Tikðanâs ar jauno mâkslinieci paredzçta 25. martâ 15.00.

Aicinâjums dejot Ja pieteiksies interesenti, Milzkalnes tautas namâ bûs iespçjams apmeklçt vçsturiskâs dejas attîs tîbas improvizâcijas un ritmikas nodarbîbas. Tiek piedâvâta katra spçjâm atbilstoða slodze. Iecerçts organizçt grupu pieauguðajiem un bçrniem. Nodarbîbas vadîs Ilze Paparinska.

Aicina skolçnus piedalîties konkursâ Atkritumu apsaimniekoðanas sabiedrîba (AAS) «Piejûra» aicina Jûrmalas, Tukuma, Engures, Kandavas, Mçrsraga, Talsu, Dundagas, Rojas, Mçrsraga izglîtîbas iestâþu audzçkòus piedalîties makulatûras un PET pudeïu vâkðanas konkursâ «Mçs skolâ ðíirojam atkritumus». Konkurss turpinâsies lîdz 5. maijam. “Zinâm, ka zemç nomesta PET pudele saglabâjas gadiem ilgi, taèu, ja pudeles savâc, tâs noder izejvielai plastmasas izstrâdâjumu raþoðanai. Savukârt tonna makulatûras ïauj saglabât

14 kokus, kas bûtu jânocçrt celulozes raþoðanai,” konkursa ideju pamato tâ rîkotâji no AAS «Piejûra». Veiksmîgâkajiem atkritumu vâcçjiem un ðíirotâjiem balvâ paredzçta ekskursija uz Laumu dabas parku Talsu pusç.

Smârdç paplaðinâs ûdenssaimniecîbu un kanalizâcijas sistçmas Engures novada dome noslçgusi lîgumu ar SIA «Firmus Desing and Con struction» par Smârdes ciema ûdens ieguves un sagatavoðanas sistçmas un kanalizâcijas sistçmas paplaðinâðanas tehniskâ projekta izstrâdi. Smârdes pagasta iedzîvotâji tiks aicinâti uz sapulci, kurâ iedzîvotâjiem bûs jâiesniedz savi priekðlikumi par ûdens un kanalizâcijas pievadu izbûves vietu katram îpaðumam. Ja viss veiksies, kâ iecerçts, bûvdarbi tiks pabeigti ðâ gada rudenî.

Gatavojamies Lielajai talkai 30. aprîlî notiks Lielâ talka. Tai gatavojas arî Engures novadâ, kur talku Smârdes pagastâ koordinçs Ilze Turka (t. 29528441), Engures pagastâ – Jolanta Kraukle (t. 26323201) un Lapmeþciema pagastâ – Dace Galandere (t. 26177441). Tie, kuri vçlas talkas dienâ kâdâ vietâ strâdât kolektîvi, aicinâti pieteikties pie talkas koordinatoriem. Tie, kuri nebûs nekur pieteikuðies, 30. aprîlî varçs talciniekiem pievienoties jebkurâ vietâ. Lappusi sagatavoja Ruta Fjodorova

Noteica jaunus materiâlos pabalstus Engures novadâ. Ðâdi pabalsti, kurus iepriekð izmaksâja konkrçtiem cilvçkiem, bet tagad izmaksâs noteiktâm cilvçku grupâm, bûs vairâki: pensionâriem, kas vecâki par 80 gadiem, maksâs Ls 10 Ziemassvçtkos; cilvçkiem, kuri sasniegs 100 gadu vecumu – Ls 100; ìimençm ar trim un vairâk bçrniem – Ls 10 par katru bçrnu Ziemassvçtkos; represçtâm personâm – Ls 10 Latvijas Republikas proklamçðanas dienâ.

Naudas balvas sportistiem Deputâti nolçma pieðíirt sportistiem naudas balvas par izciliem sasniegumiem sacensîbâs. Par sasniegumiem Latvijas mçroga èempionâtos bçrniem un junioriem: par 1. vietu naudas balva paredzçta Ls 50, par 2. vietu – Ls 30, bet par 3. vietu – Ls 20. Pieauguðajiem: par 1. vietu – Ls 80, 2. vietu – Ls 60, 3. vietu – Ls 40. Par uzvaru pasaules mçroga èempionâtos bçrniem un junioriem naudas balva: par 1. vietu – Ls 150, 2. vietu – Ls 100, 3. vietu – Ls 70; pieauguðajiem: par 1. vietu – Ls 250, par 2. vietu – Ls 200 un par 3. vietu – Ls 150. Eiropas èempionâtâ bçrniem un junioriem balva par 1. vietu – Ls 100, 2. vietu – Ls 50, par 3. vietu – Ls 40; pieauguðajiem –par 1. vietu – Ls 200, par 2. vietu – Ls 100 un par 3. vietu – Ls 50. Pasaules un Eiropas kausu kopvçrtçjumâ pieauguðajiem par 1. vietu – Ls 250, par 2. vietu – Ls 200, par 3. vietu – Ls 150.

Atsaka apmaksât ceïa izdevumus Deputâti saòçma biedrîbas «Saulespuíe» iesniegumu, kurâ lûgts apmaksât ceïa izdevumus Ls 464,66 apmçrâ vienam bçrnu nama audzçknim un biedrîbas pârstâvim braucienam uz 5. Eiropas kongresu cilvçkiem ar îpaðâm vajadzîbâm. Kongress notiks Vînç. Deputâti lûgumu noraidîja.

Atbalstîs sportistus

Biedrîba «Sporta klubs «Brîvsolis»» lûdz finansiâlu atbalstu Ls 336 apmçrâ novada èempionâtam basketbolâ, kas norisinâsies lîdz maijam Engures novada sporta zâlçs. Turnîrâ piedalîsies deviòas komandas – trîs no Tukuma novada un seðas no Engures novada. Deputâti piekrita turnîru atbalstît ar Ls 336. Tukuma novada komandas izdevumus par piedalîðanos segs paðas.

Ðtata vietu neplâno Pie deputâtiem vçrsâs tautas lietiðíâs mâkslas studijas «Engure» dalîbnieces ar lûgumu rast iespçju atalgot cilvçku, kas veic organizatorisko darbu, lai studijas dalîbnieces varçtu piedalîties izstâdē, gadatirdziòos u.c. Deputâti uzskatîja, ka rokdarbi lielâkoties top pie rokdarbniecçm mâjâs, tâpçc studijas vadîtâjam atalgojumu nepieðíîra. Tika norâdîts, ka izveidot ðâdu ðtata vietu nav paredzçts ne 2011. gadâ, ne arî 2012. gadâ, tomçr paðvaldîba varçtu atbalstît mâkslas studiju un segt ceïa izdevumus braucieniem uz izstâdçm un pieredzes apmaiòas braucieniem.

Plieòciemâ bûs jauns stâvlaukums Deputâti atbalstîja Plieòciema zemes îpaðnieces Valentînas Þukas ierosinâjumu izveidot savâ îpaðumâ «Lakstîgalas» auto stâvvietu vasarâ.

Izstrâdâs meliorâcijas projektu Tika nolemts izstrâdât melio râcijas projektu Doòu ielai Ragaciemâ un Krastmalas ielai Lapmeþciemâ. To finansçs Lapmeþciema pagasta pârvalde.

Nodod apsaimniekoðanâ automaðînu stâvlaukumu Deputâti nodeva apsaimnie koðanâ automaðînu stâvlaukumus autoceïa Sloka-Talsi 14,8 kilometrâ (stâvlaukuma platîba 13 000 m²) un 18,2 kilometrā (9000 m2) paðvaldîbas uzòçmumam «Krants». . Par apsaimniekoðanu tiks slçgts lîgums uz gadu.

Nodod iznomâðanai Deputâti iznomâja paðvaldîbai piederoðu un 52,6 m² lielu garâþu Lapmeþciemâ, Talsu ielâ 9/8, apstiprinâja nomas lîguma projektu un pilnvaroja pagasta pârvaldes vadîtâju Daci Galanderi slçgt lîgumu. Nosacîtâ nomas maksa 0,50 Ls/m², piesaistîtâs zemes noma Ls 1,74 mçnesî. Paredzçts nomas lîgumu slçgt uz 10 gadiem.

Izsolîs telpu nomu Engurç Deputâti nolçma nodot rakstiskâ izsolç 10,8 m² lielu telpu Engurç, Jûras ielâ 85, kurâ paredzçts sniegt friziera pakalpojumus. Telpas nomas maksa 0,80 Ls/m², piesaistîtâs zemes maksa Ls 0,12 mçnesî. Rakstiskâ izsolç nodotas arî telpas raþoðanas vajadzîbâm Engurç, Rosmes ielâ 9, ar kopçjo platîbu 53,9 m². Nosacîtâ nomas maksa Ls 0,31 m². Turpmāk vēl.

Ziņas

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs 21. diena (pilns mçness Strçlnieka zîmç) – zirgs, diena; spçcîgi izpauþas prâta spçjas, viegli apgût jebkurati – ðîs dienas enerìçtika modina cilvçkâ aktivitâti, dod neparastu drosmi; var izðíirties par jebkuru rîcîbu; rekordu un varoòdarbu laiks; labi iekârtoties jaunâ darbâ, sâkt karjeru; jâbût godîgiem un taisnîgiem pat sîkumos; ; sapòiem nav îpaðas nozîmes – no 25. marta 2.03 lîdz 26. marta 2.56. 22. diena (pilns/dilstoðs (14.08) mçness Strçlnieka/ Meþâþa (3.58) zîmç) – zilonis – jaunu zinâðanu uzkrâðanas

ras prasmes; var uzzinât daudz jauna par sevi un pasauli; var atklâties slepenas zinîbas, ienâkt prâtâ oriìinâlas idejas, rasties atrisinâjumi sen ieilguðâm problçmâm; zinâðanas drîkst izmantot tikai labiem mçríiem; ðajâ dienâ dzimuðie var kïût par zinâtniekiem, izdarît globâlus atklâjumus; sapòi sniedz jaunas zinâðanas un informâciju par problçmu risinâjumiem, palîdz mainîties uz labo pusi – no 26. marta 2.56 lîdz 27. marta 4.31.

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

Reklﾄ［a un sludinﾄ）umi

Ziņas

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

aptauja Vai jûs spçjat lîdzi just nelaimç citiem cilvçkiem, citâm tautâm? Jûsuprât, kâ ðâdu lîdzi juðanu var iemâcîties? Tas ir briesmîgi. Tâpat arî karð. Lîdzi juðanai jâbût katrâ jau no bçrnîbas – vecâku, sko las ieaudzinâtai.

var. Tai katrā jau no bçrnîbas jâbût ìimenç ieaudzinâtai.

mâcu cilvçkiem, dzîvai radîbai lîdzi just.

Valçrijs (patlaban bezdarbnieks): – Mçs savâ Latvijâ dzîvojam mierîgi, cilvç kiem draudzîgâ zemç. Pie mums nenotiek zemestrîces, nav cunami. Var taèu kâda cita nelai me notikt. Cilvçki nedrîkst norobeþoties, dalît: tas nav mans vai tas ir tâlu. Pie nekâ laba tas nenovedîs. Zeme ir mûsu kopçjâs mâjas. Cilvçkiem vieniem otriem nelaimç jâpalîdz. Es jûtu lîdzi tautai, ku ra jau 24 000 cilvçku dzîvîbu ir zaudçjusi.

Santa (audzina dçlus Nameju un Gustavu): Edvîns (kurinâtâjs katlu mâjâ): – Spçju, jâspçj. Arî par traìçdiju Japânâ. Domâju, ka Japânai mûsu materiâlâ palîdzîba ne vi sai vajadzîga. Paði esam nabagi. Varçtu varbût celtniekus, speciâlistus palîgâ aizsûtît. Lîdzi juðanu iemâcîties ne

– Lîdzi jau mçs jûtam. Japâòiem, visai cilvçcei tâ ir liela ne laime. Nekad nevaram bût pârliecinâti, ka pie mums arî kaut kas tâds nevarçtu notikt. Palîdzçt japâòiem? Paðiem grûti. Savâs sirdîs varam lûdzi just vienîgi. Lîdzi juðana patiesîbâ jau ìimenç sâkas. Saviem bçrniem

Antonija (uz poliklîniku dodas): – Ïoti lîdzi jûtu. Vi siem un vienmçr, kad lielas un mazas nelai mes notiek. Cilvçkiem man lîdzâs, kad nereize, cenðos palîdzçt, ja varu. Par lielajâm nelaimçm, arî par Japânu atliek vien Dievu pielûgt. Esmu ticîga katoliete. Baznîcâ jau aizlûdzu. Lîdzi juðana no bçrnîbas, no Dieva. Jânis Vîtols

Mūsu absolventi

Bçrnudârzâ – “Koru kari”

FOTO - Uldis Randohs

Nâkotnes tiltâ – pa ðodienas mirklim

Pirmsskolas izglîtîbas iestâdç «Vâlodzîte» bçrni nodarbîbâs dzied un de jo vai katru dienu, taèu 22. martâ visi bija sapulcçjuðies, lai izrâdîtu savas dziedâtprasmes vietçja mçroga “Koru karos”. Katras grupiòas bçrni bi ja ietçrpuðies vienotas krâsas tçrpos un arî repertuârs izvçlçts atbilstoðs. Dziesmu «Minka nâk» izpildîja dzeltenais kaíu koris. Par lidmaðînâm dziedâja violetais lidotâju koris, bet mazos blçòdarus attçloja sarka nais velnçnu koris. Zaïais jûras dzelmes koris dziesmâ atklâja lielâs zivs noslçpumu. Neiztika arî bez ârzemju viesiem – uzstâjâs zilais negai sa koris un oranþais Zambijas koris. Bet priekðnesumus izvçrtçja þûrija, kas bija parûpçjusies ne tikai par daþâdiem pârsteigumiem, bet arî par balviòâm “Koru karu” dalîbniekiem. Jâpiebilst, ka ðis bija tikai ieskaòu koncerts, jo jau maijâ «Vâlodzîtç» norisinâsies dziesmu un deju svçtki. Mûzikas skolotâjas – Daiga Goba, Inga Freiberga

Aicinâm dārzkopjus uz ikgadçjo tikðanos! 26. martâ 10.00 aicinâm visu novadu dârzkopjus uz gadskârtçjo tikðanos Tukuma ledus hallç. Esam atkârtoti plânojuði tikðanos ar Mârtiòu Maltenieku, kurð mums solîja stâstît par delfînijâm. Neesam aizmirsuði arî par pagâjuðâ gadâ solîto lekci ju par krûmmellençm. Maltenie ka kungs bûs gatavs atbildçt arî uz jautâjumiem par puíuziròiem, asterçm un citâm puíçm, kâ arî viòð solîja atvest ðo puíu sçklas. Savukârt

par puíu un dârzeòu audzçðanu un jaunumiem sçklu piedâvâjumâ stâstîs Ieva Kamerâde no SIA «Agrimatco», kas sadarbojas ar vairâkâm pasau lē labi pazîstamâm sçklu firmâm un aizvien gâdâ par jaunumiem puíu un dârzeòu pasaulç. Protams, kâ ierasts, bûs arî muzikâli pârsteigumi un kâda garduma degustâcija. Jûsu «Neatkarîgâs Tukuma Ziòas»

Lapmeþciema pamatskolas devîtie ar audzinātāju Benitu Egli pie savas, vēl aizsalušās, jūras Jānis Vītols

Ar domu par nâkotni, par iespçju arî pçc gadiem desmit, divdesmit ieraudzît ðodien ieliktos pamatus, esam nolçmuði nofotografçt Tukuma, Kandavas, Jaunpils un Engures novada skolu 9. un 12. klaðu absolventus. Arî uzzinât, kâ viòus raksturo skolotâji, kâdus viòi redz sevi paði, kâdas ir ðî gada absolventu nâkotnes ieceres. To paveiksim lîdz izlai-

dumiem, vçlot labas sekmes un panâkumus turpmâkajâ dzîvç. Lapmeþciema pamatskolâ Lapmeþciema pamatskolas devîtie: Artis Arbidâns, Uvis Briòíis, Jânis Dârznieks, Rolands Grînbergs, Raivis Kalçjs, Reinis Lakða, Viljams Meliksetjans, Evita Ozoliòa, Oskars Ronis, Gustavs Sils, Jânis Verdens savu audzinâtâja Benitu Egli slavç, ved jûras maliòâ, uz viïòu muguriòâm ðûpina. Benita jau piekto gadu viòus audzina. Visâdi gâjis. Ne allaþ tik lîgani

kâ pa vilnîðiem sokas. Daudz reiz audzinâtâjai nâcies puiðus no íezas laukâ vilkt. Spuraini kâ jau zvejniekciema nâkamie vîri. Klasç divi Jâòi mâcâs. Lielais un Mazais – paði tâ viòus dçvç. Abiem arî pa blçòai pasprûk. Klasç viena vienîga meitene – Evita Ozoliòa. Un Evitai arî ir raksturiòð. Puiði gan gribçtu mei teni uz rokâm nçsât, bet viòa ir patstâvîga, liela prâtâ – kâ visas zvejnieksievas. Nu klasç sâcies pusklusums. Vi si mâcâs, mâcâs un mâcâs. Skola taèu ar godu jâpabeidz!