Riga IFF catalogue 2015 (Latvian version)

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

2 | SATURS

IEVADVĀRDI

RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA SONORA BROKA. PĀRKĀPJOT ROBEŽAS

RIGA IFF IZLASE DAIRA ĀBOLIŅA. EIROPAS KINO JAUNAJĀ GADSIMTĀ

RIGA IFF RETROSPEKTĪVA. IN KINO VERITAS

6

9 11

22 23

35

SANITA GRĪNA. REALITĀTES KONSTRUĒŠANA

37

DĀVIS SĪMANIS. DONBASA SIMFONIJA

38

ZIEMEĻVALSTU KINO IZLASE. ZIEMEĻU GAISMAS

ZIEMEĻVALSTU FILMAS BĒRNIEM. BĒRNU BRĪVDIENAS ANIMĀCIJAS DARBNĪCAS

ZIEMEĻVALSTU FILMAS JAUNIEŠIEM. #JAUNIEŠU_LIETAS LIENE LINDE. ZAUDĒTĀ NEVAINĪBA

44

57 65

66 67

SATURS | 3

ĪSFILMU PROGRAMMA SHORT RIGA

73

STARPTAUTISKĀ KONKURSA PROGRAMMAS

74

BALTIJAS STUDENTU FILMU PROGRAMMAS

86

BALTIJAS MŪZIKAS VIDEOKLIPU KONKURSS

90

SHORT RIGA PASĀKUMI

92

DOKUMENTĀLO FILMU IZLASE ARTDOCFEST/RIGA

94

VITĀLIJS MANSKIS. ARDOCFEST RĪGĀ

95

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE

106

KRISTĪNE MATĪSA. LATVIJAS KINO IR CEĻĀ

107

IEVA ROMANOVA. MIKS ZVIRBULIS

119

RIGA IFF ĪPAŠAIS SEANSS. ČETRI BALTI KREKLI

122

RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI

123

ZIGMĀRS JAUJA. ZUDUŠOS KINOTEĀTRUS MEKLĒJOT

125

LKA STUDENTU FILMU PROGRAMMA PĒC SKOLAS

127

INGRĪDAI BERGMANEI – 100. ZANE DZENE. LIKTENĪGĀ LOMA

129

INGRĪDAI BERGMANEI – 100. INTERMECO

131

LEKCIJA NORDIC NOIR NOSLĒPUMI

132

SEMINĀRS EIROPAS FILMU MĀRKETINGS UN IZPLATĪŠANA

134

EUROPEAN SCRIPT MEETING

135

RĀDĪTĀJI

136

4 | RIGA IFF KOMANDA

AIJA BĒRZIŅA

Festivāla prezidente

SONORA BROKA

Radošā direktore

LIENE TREIMANE

Rīkotājdirektore

ELVISS ZANTS

Komunikācijas vadītājs

KRISTĪNE SIMSONE

BĒRNU BRĪVDIENAS un #JAUNIEŠU_LIETAS kuratore

ANNA VEILANDE-KUSTIKOVA

SHORT RIGA radošā direktore, kuratore

AGNESE LOGINA

SHORT RIGA rīkotājdirektore, kuratore

VITĀLIJS MANSKIS

ARTDOCFEST prezidents

IEVA ROMANOVA

Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes locekle

ZANE DZENE

Preses centra vadītāja

MĀRTIŅŠ ŠMITS

Tehniskais direktors

LIENE HAPANIONEKA

Filmu transports

AIJA BIEZAITE

Tulkošanas biroja vadītāja

AMANDA BOKA

EUROPEAN SCRIPT MEETING vadītāja

ANETE FREIBERGA

Pasākumu koordinatore

VIKTORIJA KASPEROVIČA

SHORT RIGA Baltijas Studentu konkursa koordinatore

MĀRTIŅŠ MIĶELSONS

Viesu servisa vadītājs

JANA PAKALNA

Viesu servisa vadītāja asistente

KASPARS KONDRATJUKS

Akreditācijas biroja vadītājs

SANTA TIVAŅENKOVA

Starptautiskā konkursa žūrijas koordinatore

RENĀTE BĀLIŅA

ARTDOCFEST viesu koordinatore

ANNIJA KORPA

European Script Meeting viesu koordinatore

PATRĪCIJA KRAUZE

European Script Meeting viesu koordinatora asistente

DACE LĪDUMNIECE

Animācijas darbnīcu koordinatore

PATEICĪBAS | 5

PALDIES GAĻINA AIZVAKARA, GUNTA APSE, EDGARS ARNĪTIS, SIGNE ĀBOLA, DAIRA ĀBOLIŅA, ZANE BALČUS, INETA BALULE, KASPARS BEĶERIS, JANA BĒRZIŅA, MARTA BITE, DŽINA BRIŠKA, ELĪNA CIRE, SIMON DREWSEN-HOLMBERG, ALVIS HERMANIS, IEVA HERMANSONE, JAN ERIK HOLST, ZIGMĀRS JAUJA, JĀNIS KALVE, ANDRIS KANGERIS, KRISTS KONDRĀTS, GIEDRĖ KRIKŠČIŪNAITĖ, PĒTERIS KRILOVS, KASPARS KURSIŠS, MĀRA LAZDĀNE-AVOTA, ARTŪRS LIEPIŅŠ, MAIJA LĪNE, ALEKSANDRS MAMONTOVS, KRISTĪNE MATĪSA, LAIMA MINCENOFA, SERGEJS MUSATOVS, LELDA OZOLA, DITA RIETUMA, MARTA ROMANOVA-JĒKABSONE, INĀRA RUBENE, INITA SAULĪTE-ZANDERE, REINIS SEMĒVICS, DĀVIS SĪMANIS, STĪNA SKULME, GUNA STAHOVSKA, SANDRA ŠTEINA, SERGEJS TIMOŅINS, GINTA TROPA, IEVA VALTERE, VINETA VERIKA, SANDIS VOLDIŅŠ, AGNESE ZAPĀNE, AGNESE ZATERMANE, AGNESE ZELTIŅA, LAURA ZIEMELE Īpašs paldies visiem brīvprātīgajiem, kuri ir neaizvietojami palīgi festivāla veidošanā.

RIGA IFF kataloga veidotāji Redaktore un tekstu autore SANITA GRĪNA Tulkotājs ANDRIS KUPRIŠS Mākslinieks ELVISS ZANTS Datorgrafika KASPARS VĒVERIS Vāka foto DARO SULAKAURI

6 | IEVADVĀRDI

Kinofestivāls ir ne tikai svētki, bet arī unikāla tikšanās vieta – tajā, visi vienuviet, sastopas filmas, to veidotāji un skatītāji. Šīs satikšanās spēj izvērsties gan saviļņojošā pieredzē, kas rodas pēc laba kinodarba noskatīšanās, gan vērtīgā diskusijā par redzēto un vislabākajā gadījumā – tiekoties uz viena viļņa esošiem kinoļaudīm – arī jaunā filmā. Riga IFF komanda otro gadu neatlaidīgi turpina strādāt, lai šo pilsētu padarītu par nozīmīgu kino nozares centru ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā – un tas ir iespējams, par to mēs esam pārliecināti.

Tāpat ir skaidrs, ka kino nespēj pastāvēt bez skatītāja, un mēs ticam, ka attīstīta un domājoša sabiedrība nespēj pilnvērtīgi augt bez kino – pret apkārtējo vidi jūtīga, emocionāla, analītiska un tik spēcīga izteiksmes līdzekļa. Un festivālam šajā izaugsmē ir vitāli svarīga loma: ik gadu pasaulē uzņemto filmu tūkstošos saredzēt, atlasīt būtiskākos laikmeta kinodarbus un tos nogādāt skatītājam, ļaujot kā redzēt, tā izprast kino attīstību un augt tai līdzi. Jo tikai tā nostiprinās autoru atgriezeniskā saite ar skatītāju un tiek lauzts viens nejēdzīgs stereotips – festivālu kino nav savienojams ar publikas vēlmēm. Viss taču ir daudz vienkāršāk: tieši festivālā kino spēj būt vienlīdz tuvu gan skatītājiem, gan autoriem, iedvesmojot savstarpēju izpratni un diskusiju. Tālab Riga IFF desmit norises dienas ir ar rūpību rīkotas dzīres, diskusiju platforma un Eiropas labāko filmu skates visiem – gan nozares smalkumus pārzinošiem kinoļaudīm, gan rūdītiem filmu mīļiem, gan ikvienam no mums, kas ļāvušies valdzinājumam piedzīvot kaut ko skaistu un neaizmirstamu – filmu, kas kļūst par notikumu.

AIJA BĒRZIŅA, Rīgas Starptautiskā kino festivāla prezidente

Otrais albums mūziķiem vienmēr ir izaicinājums, ko neizbēgami pavada liels auditorijas spiediens. Vai visas idejas realizētas jau pirmajā, vai tiks turpināta konceptuālā līnija, vai gaidāmi eksperimenti? Ja mēs pieļaujam šādu salīdzinājumu, tad Riga IFF otrais izlaidums ir priviliģētākā situācijā kā pirmais. Vismaz no programmas veidošanas aspekta. Riga IFF 2014, nenoliedzami, daudz ieguva no Eiropas Kinoakadēmijas balvas klātbūtnes un zvaigžņu putekļiem. Tomēr šogad varējām ātri ievilkt elpu, un paraudzīties apkārt ar neierobežotu, nebēdnīgu kinematogrāfisku interesi. Likumsakarīgi, ka Eiropas gars Rīgu uzreiz nepameta – no tā iedvesmojoties, ir tapušas pat divas programmas – gan Riga IFF izlase, gan šāgada jaunums – Starptautiskā konkursa skate, kurai gan izvēlējāmies vēl nedaudz sašaurināt ģeogrāfisko mērauklu.

Bet citādi – Rīgas Starptautiskais kino festivāls nevairās huligāniski spēlēties ar vārdiem, vēstot – In Kino Veritas! Šā gada festivāla programma apliecina mūsu cieņu pret kino mantojumu, kino dīvām, kino vēsturi, kas vienu otru reizi, ja atsaucamies uz cinema verite un direct cinema, ir krietni jauneklīgāka kā nevēsture.

Ikdiena, un, nenoliegšu, nupat arī naktis man paiet Riga IFF zīmē, un sakot – kino, domāju – festivāls. Pagājušais, šāgada, un nu jau arī nākošais sāk iegūt zināmas aprises. 2015. gada programma ir nokomplektēta, festivāla viesi apstiprina savas vizītes, Riga IFF birojs kļūst par bišu stropu, esam notikuma gaidās. Vēl neliels mirklis, un mēs satiksimies kinozālēs. Un tajos brīžos, vairāk nekā citkārt, es izjūtu to, ka kino nav pašpietiekams. Kino rodas, mijiedarbojoties ar skatītāju. Pirms tam tā ir vien ar lielāku vai mazāku rūpību, meistarību, talantu veidota nekustīgu attēlu virkne. Zināmā mērā kino burvība slēpjas tajā, ka, skatoties vienu un to pašu filmu, mēs katrs galarezultātā redzam ko citu.

Kinozāles gaiss ir dzīvs, blīvi domu un emociju caurstrāvots, un šīs dzīvības valdzināti mēs tur atgriežamies atkal un atkal.

SONORA BROKA, Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore

FOTO: AGNESE ZELTIŅA

IEVADVĀRDI | 7

FOTO: JĀNIS DEINATS

8 | IEVADVĀRDI

„Šobrīd mums vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams runāt citam ar citu, ieklausīties citam citā, saprast, kā redzam pasauli, un kino tam ir vislabākais starpnieks,” teicis izcilais režisors Martins Skorsēze.

Straujajā un mainīgajā pasaulē vēlos viņam pievienoties šajā atziņā.

Kultūra spēj ietekmēt un mainīt viedokļus, intereses un dzīvesveidu, un bieži vien labai filmai ir pa spēkam daudz vairāk nekā lielai konferencei vai ekspertu diskusijām. Kino spēj raisīt interesi par lietām, kuras mums agrāk bijušas svešas, tas izglīto un izklaidē, raisa emocijas, saviļņo un maina mūs – cerams, biežāk uz labo pusi. Jo interese veicina sapratni, bet sapratne palīdz just cieņu un rosina līdzpārdzīvojumu, kura mums reizēm tik ļoti trūkst ikdienā.

Rīgas Starptautiskais kino festivāls piedāvā labu kino teju visām gaumēm: gan pašiem mazākajiem, gan pieredzējušiem kino gardēžiem, retro cienītājiem un jaunu dārgumu meklētājiem, īsfilmu sprinteriem un garo distanču cienītājiem – visiem, kas mīl kino vai tikai sāk savu ceļu pie tā. Novēlu, lai katram festivāla apmeklētājam izdodas atrast jaunu tēmu izpratnes pilnai sarunai. Jo, kā viedi apgalvo festivāla retrospekcijas programmas nosaukums, – In kino veritas!

DACE MELBĀRDE, Kultūras ministre

Mūsdienās festivāli ir kļuvuši par ārkārtīgi būtisku Eiropas kino izrādīšanas platformu, jo, pateicoties festivāliem, līdz daudzu valstu, arī Latvijas ekrāniem, nokļūst filmas, kurām nebūtu ne mazāko izredžu tikt izrādītām šajās valstīs – vispirms jau šo filmu “nekomercialitātes” dēļ. Festivāli ļauj kino vērtēt ne tikai no garu, prātu un jēgu “savažojošā” komerciālā rakursa, bet arī no mākslas un radošu eksperimentu pozīcijām. Spēcīga festivāla un tam lojālas uzticīgas auditorijas klātbūtne ir ārkārtīgi būtiska veselīgas kultūrvides radīšanā. Arī Rīgai un Latvijai ir nepieciešams savs pamatīgs, rūpīgi būvēts festivāls, kas spēj piedāvāt gan profesionāli veidotu, pārliecinošu filmu programmu, gan iekarot vietu starptautiskā festivālu apritē. Rīgā ir bagātīgas labu kinofestivālu tradīcijas; diemžēl ir bijis šīs tradīcijas pārrāvums, bet Rīgas Starptautiskajām kino festivālam, kurš šogad notiek otro reizi, ir visas iespējas audzēt muskuļus un kļūt par pasākumu, kas nozīmīgs gan Latvijas kinoskatītājam, gan arī starptautiskajai auditorija. Par to liecina gan enerģiskais aizsākums pērn, gan šā gada daudzveidīgā filmu un pasākumu programma.

Lai izdodas gan šis, gan nākamie festivāli! Lai izdodas atrast savu vietu arī visai nežēlīgajā starptautiskajā kinofestivālu konkurencē!

DITA RIETUMA, Nacionālā Kino centra vadītāja

RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA

“KINO JAU KOPŠ TĀ PIRMSĀKUMIEM TIECIES PĀRKĀPT ROBEŽAS”

RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA | 11

PĀRKĀPJOT ROBEŽAS

SONORA BROKA

Savā ziņā tas bija neprātīgs lēmums – jau otrajā festivāla gadā aizsākt Starptautiskā konkursa programmu. Bet neprātīgie lēmumi bieži vien ir paši labākie, ar šo domu prātā tapis Riga IFF un ar šo domu azotē ir tapusi 2015. gada konkursa programma.

Kā divus galvenos kritērijus konkursam esam izvēlējušies reģionu – Baltijas jūras valstis, kā arī žanrisko principu, jeb pretprincipu – tās var būt gan spēlfilmas, gan dokumentālās vai animācijas filmas, vai arī visu iepriekšminēto apvienojums.

Reģionālo principu mēs turklāt redzam kā ieguvumu, nevis ierobežojumu. Tas ir izaicinājums kā konkursa programmas veidotājiem, tā arī žūrijai – lūkoties pēc līdzīgā vai, gluži pretēji, atšķirīgā. Savukārt žanriskais uzstādījums izriet no tā, ko redzam visapkārt – kino jau kopš tā pirmsākumiem tiecies pārkāpt robežas, un pēdējā desmitgadē šī tendence nojaukt robežas starp realitātes dokumentēšanu un spēli ir redzama īpaši uzskatāmi, varam pat runāt par šādu virzienu. Ne tikai runāt – valodā ienākušie termini – mocumentary, postdoc – liecina, ka par to tiek arī domāts un rakstīts. Domājot Baltijas reģiona kontekstā, liela loma, saprotams, ir attīstītajai dokumentālā kino, kā arī animācijas tradīcijai.

Tomēr lai jūs nebiedē eksperimenta piesaukšana – tā ir vien nianse, ar kuras pieminēšanu mēs paveram durvis diskusijai. Par kino valodas attīstību, mainību, iespējams, regresiju. Par kino izteiksmes līdzekļu transformāciju, autorības lomu tajā. Vai Sergeja Lozņicas “Notikums” ir dokumentālais kino, vai “Burvju kalns” animācija? Konkursā iekļauta arī viena no mocumentary pionieriem, Alekseja Fedorčenko (“Pirmie uz Mēness”) jaunākā filma “Revolūcijas eņģeļi”. Vai forma neaizēno vēstījumu, vai skatītājs ir gatavs šādam pavērsienam, paturot prātā, cik vienkāršota ir kino formula vairumam TV un kinoteātru repertuārā piedāvātā. Vai autorkino nākotnē migrēs no kinoteātriem uz mākslas izstādēm?

Konkursa programma veidota, līdzsvarojot spilgtu autorību ar minētajiem meklējumiem, kas, protams, neizslēdz viens otru. Aplūkojot Baltijas jūras valstu reģiona kino, es uzdrīkstos teikt, ka varam runāt par reģionu vienojošu estētiku, kas mūs atšķir no Vidusjūras reģiona, Balkāniem vai Austrumeiropas. “Auni”, “Sangailes vasara”, “Ne savā dabā”, un, protams, Šarūnas Bartas “Miers mūsu sapņos” ir tam spilgta liecība. Un Riga IFF konkursa programma dod iespēju šo atšķirību konstatēt un piefiksēt.

12 | RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA

RIGA IFF STARPTAUTISKĀ KONKURSA ŽŪRIJA

JĀNIS PUTNIŅŠ (LATVIJA) Kinorežisors un sinefils ar personīgo kolekciju, kurā ietilpst vairāki tūkstoši filmu, viens no zinošākajiem kino ekspertiem Latvijā. Ar izcilību beidzis Masačūsetas mākslas koledžu ASV, maģistra grādu ieguvis Ņujorkas Valsts universitātē, kurā atgriezies kā vieslektors.

Spēlfilmu “Vardarbības meditācija” (1993), “Paslēpes” (2003), “Vogelfrei” (2007, kopā ar Annu Viduleju, Gati Šmitu, Jāni Kalēju) un topošās dokumentālās filmas “Elijahu Rips. Degošais” (2015) autors.

Kopš 2002. gada reklāmas klipu režisors “Film Angels Studio”.

MARIETE RISENBEKA (VĀCIJA) Dzimusi Nīderlandē, studējusi vācu valodu un literatūru; strādājusi Vācijas kino izplatīšanas uzņēmumā “Tobis Filmkunst”. Kā producente kompānijā “Regina Ziegler Filmproduktion” strādājusi ar Fridrika Tora Fridriksona, Mikas Kaurismeki, Josa Stellinga u.c. projektiem, producējusi arī TV filmas. Mikas Kaurismeki filmas “Lielceļa romantiķi” (1999) līdzproducente. Kopš 2002. gada strādā Vācijas nacionālajā kino informācijas aģentūrā “German Films” un kopš 2010. gada ir tās direktore. Risenbeka ir arī Berlīnes filmu festivāla uzraudzības padomes, “European Film Promotion” valdes un Minhenes Kino un televīzijas universitātes konsultatīvās padomes locekle.

RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA | 13

KIRSI TUKKULAINENA (SOMIJA) Daudzus gadus vadījusi Somu filmu fondu; strādājusi Maskavas Starptautiskajā kino festivālā, vadot filmu atlasi; bet paralēli nopietnajiem amatiem kino industrijā Kirsi redzama vairākās filmās kā aktrise, tostarp starptautiski atpazīstamā autorkino kulta režisora – Aki Kaurismeki filmās, piemēram, “Ļeņingradas kovboji sastop Mozu” (1994), kas atmiņā daudziem noteikti palikusi, pateicoties grandiozajām frizūrām.

ZARA ABDULAJEVA (KRIEVIJA) Kino zinātniece, kritiķe, Krievijas vadošā ilggadējā kinožurnāla “Isskustvo kino” (Kino māksla) veidotāja. Regulāri publicē rakstus un esejas par kino vēsturi un teoriju, teātri un literatūru, raksta blogu vietnē www.kinoart.ru. Vairāku grāmatu autore, tostarp publicējusi monogrāfijas par režisoriem Kiru Muratovu un Ulrihu Seidlu un pētījumu “Postdoc. Ne/spēles kino” par situāciju, kas seko postmodernisma tendencei dažādos mākslas veidos.

SANTA LINGEVIČIŪTE (LIETUVA) Ieguvusi maģistra grādu kino studijās Londonas Karalienes Mērijas universitātē; Viļņas Starptautiskā kino festivāla “Kino pavasaris” radošā direktore, Eiropas kino veltītā projekta Artscape kuratore un koordinatore, kā arī žurnāla “Kinas” galvenā redaktore. Raksta filmu, grāmatu un kino festivālu apskatus vairākiem Lietuvas žurnāliem un laikrakstiem. Lietuvas Kino kritiķu savienības locekle.

14 | RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA

AUNI ORIĢINĀLNOSAUKUMS

HRÚTAR ISLANDE, DĀNIJA / 2015 / 93 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA

GRIMURS HAKONARSONS

SCENĀRIJS

GRIMURS HAKONARSONS

KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

STURLA BRANDTS GRĒVLENS SIGURDURS SIGURJONSONS, TEODORS JULIUSONS, ŠARLOTE BĒVINGA, JONS BENONJSONS, GUNNARS JONSONS GRIMARS JONSONS NETOP FILMS KINO BIZE

Brāļi Gumi un Kidi ir aitkopji, kas lepojas ar labākajiem ganāmpulkiem Islandē. Tomēr, lai gan brāļus vieno nodarbošanās, bet viņu aitas – kopīgs sencis, abi nav runājuši jau gadu desmitiem. Kad Kidi ganāmpulks inficējas ar nāvējošu slimību un valdība nolemj, ka visas aitas jāiznīcina, brāļiem jāpārvar nesaskaņas, lai novērstu katastrofu un glābtu savas saimniecības. Bruņojušies ar bisi un izdomu, Gumi un Kidi ir gatavi visam.

Pieredzējušā dokumentālista Grimura Hakonarsona otrā spēlfilma ir sirsnīga traģikomēdija par cilvēkiem un auniem, kas ieguvusi Kannu kinofestivāla balvu “Un Certain Regard” programmā, kurā apkopoti festivāla neparastākie un oriģinālākie darbi.

RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA | 15

BURVJU KALNS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

LA MONTAGNE MAGIQUE

RUMĀNIJA, FRANCIJA, POLIJA / 2015 / 87 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA, MELNBALTA REŽIJA SCENĀRIJS

ANKA DAMIANA ANKA DAMIANA, ANNA VINKLERE

MĀKSLINIEKS

TEODORS UŠEVS, SERGIJU NEGLIUČI, RALUKA POPA, DANS PANAITESKU, DRAGOŠS STEFANS, TOMEKS DUCKI

PRODUCENTS

ANKA DAMIANA, GIJOMS DE SEIJĒ, BENEDIKTE TOMASA, DŽOANNA RONIKERE, VLODZIMIRS MATUŽEVSKIS

STUDIJA IZPLATĪTĀJS

APARTE FILM, FILMOGRAF, ARIZONA PRODS. PASCALE RAMONDA

Poļu antikomunista Adama Jaceka Vinklera (1937–2002) neparastais dzīvesstāsts atdzīvojas stilistiski žilbinošā animācijas filmā, kas balstīta Vinklera zīmējumos, fotogrāfijās un dienasgrāmatās. Vinklers pamet dzimteni un apmetas Parīzē; viņš ir aizrautīgs, impulsīvs, cinisks un atkarīgs no adrenalīna. Kad sākas karš Afganistānā, Vinklers atrod kopīgu valodu ar modžahediem un cīnās līdzās pašam Ahmedam Šāham Masudam. Atgriezies Eiropā, Vinklers, kurš ir arī kaislīgs alpīnists, vienatnē dodas iekarot kalnu, kurā uzkāpt sapņojis visu mūžu, un tur – viņa “burvju kalnā” viņa mūžs arī noslēdzas.

“Burvju kalns” ir režisores Ankas Damienas otrā animācijas filma un otrā filma varonības triloģijā, ko aizsāka filma “Kruličs: ceļš uz aizsauli” (2011). Filma saņēmusi žūrijas īpašo atzinību Karlovivaru kinofestivālā.

16 | RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA

MIERS MŪSU SAPŅOS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

RAMYBE MUSU SAPNUOSE

LIETUVA, FRANCIJA, KRIEVIJA / 2015 / 107 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA REŽIJA

ŠARUNAS BARTAS

SCENĀRIJS

ŠARUNAS BARTAS

KAMERA LOMĀS PRODUCENTS

EITVĪDS DOŠKUS ŠARUNAS BARTAS, INA MARIJA BARTAITE, LORA KMIELIAUSKAITE JURGA DIKČIUVIENE, ŠARUNAS BARTAS

STUDIJA

STUDIJA KINEMA

IZPLATĪTĀJS

STUDIJA KINEMA

Dabas tuvums rosina ļaudīs pārdomas par eksistenciāliem jautājumiem. Tēvs ar meitu, kuru lomās pats Šarunas Bartas un viņa meita, pavada vasaras nogali laukos, mēģinot izprast, kādēļ atsvešinājušies. Viņiem pievienojas tēva draudzene – jauna vijolniece, kas jūtas nonākusi krustcelēs starp karjeru un mīlestību. Šarunas Bartas ir viens no Lietuvas pazīstamākajiem režisoriem, kura filmu meditatīvais plūdums un iedziļināšanās cilvēka dvēseles ēnainākajos nostūros ļauj viņu salīdzināt ar Andreju Tarkovski un Ingmaru Bergmanu. “Miers mūsu sapņos” ir balāde aizejošai vasarai, zūdošai nevainībai un šaubām, kas ir vienmēr klātesošas cilvēka dzīvē.

RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA | 17

MUSTANGS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

MUSTANG

TURCIJA, FRANCIJA, VĀCIJA, KATARA / 2015 / 97 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

DENĪZE GAMZE ERGJUVENA DENĪZE GAMZE ERGJUVENA, ALISE VINOKŪRA DAVIDS ŠIZALĒ, ERSINS GOKS NEŽIHE SENSOJA, DOGA ZEINEPA DOGUSLU, TUGBA SUNGUROGLU, ELITA ISKANA, ILAIDA AKDOGANA, NIHALA KOLDAS, AIBERKS PEKANS ŠARLS ŽILIBĒRS CG CINEMA, VISTAMAR FILMPRODUKTION, UHLAND FILM, BAM FILM, KINOLOGY KINO BIZE

Garajiem matiem plīvojot kā kumeļu krēpēm, piecas jaunas māsas skrien pa lauku ceļu.

Taču šovasar viss mainīsies vienā acumirklī: pēc tam, kad māsas neapdomīgi iesaistījušās nevainīgā rotaļā ar klasesbiedriem, viņu konservatīvā vecmāmiņa un tēvocis nolemj meitenes izprecināt, ar vai bez viņu piekrišanas. Telefoni un datori tiek konfiscēti, modernās drēbes aizstāj brūnas maisveida kleitas, logi tiek aizrestoti un mājā ierodas virkne radinieču, kas par savu misiju uzskata nepaklausīgo skuķu pāraudzināšanu par priekšzīmīgām saimniecēm. Iedomu un baiļu dēļ, kas pastāv tikai aizspriedumainos prātos, lūzt jauno sieviešu dzīves.

Pēc dalības Kannu kinofestivālā Denīzes Ergjuvenas melanholisko, feministisko drāmu kritiķi nodēvējuši par “Jaunavu pašnāvībām” turku gaumē. “Mustangs” ir režisores debija pilnmetrāžas kino.

18 | RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA

NE SAVĀ DABĀ ORIĢINĀLNOSAUKUMS

MOT NATUREN NORVĒĢIJA / 2014 / 80 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA

OLE GJEVERS, MARTE VOLDE

SCENĀRIJS

OLE GJEVERS

KAMERA LOMĀS

ŪŠTEINS MAMENS OLE GJEVERS, MARTE MAGNUSDOTIRA SOLEMA, SIVERS GJAVERS SOLEMS, REBEKA NĪSTABAKA, TRONDS PETERS SAMSO MUNKS

PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

MARIJA EKERŪDA MER FILM SPEKTRS

Martins, zēniska izskata trīsdesmitgadnieks, dodas nedēļas nogales skrējienā kalnos. Taču no domām aizbēgt nav iespējams, un, tāpat kā daudzi no mums, Martins nespēj vienkārši būt, neanalizējot savas attiecības ar sievu un mazo dēlu, apnikumu darbā, gruzdošo atsvešinātības sajūtu... Liekas, kaut kas ir neatgriezeniski zudis un rodas vēlme rīkoties drastiski. Kas notiku, ja viņš izšķirtos? Bet ja viņa sieva aizietu bojā? Un ja nu nelaimes gadījumā ciestu viņš pats? Kad dzīve piespēlē iespēju ļauties brīvībai, ko Martins šķietami alkst, kāda būs viņa izvēle?

Oles Gjevera vienkāršais un dziļi personiskais stāsts – viņš ir filmas scenārija autors, režisors un galvenās lomas atveidotājs – rezonē ar ikvienu, kas nonācis emocionālās krīzes priekšā un spiests atšķetināt sava prāta samezglojumus.

RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA | 19

NOTIKUMS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

СОБЫТИЕ

NĪDERLANDE, BEĻĢIJA / 2015 / 74 MIN / DOKUMENTĀLĀ / MELNBALTA REŽIJA KAMERA PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

SERGEJS LOZŅICA DMITRIJS SIDURIVS SERGEJS LOZŅICA, MARIJA ČOSTOVA-BEIKERE ATOMS & VOID, CINEMATEK ATOMS & VOID

Ļeņingrada, 1991. gada augusts. Televīzijā raida “Gulbju ezeru”. Pilsētas ielās pulcējas satraukti cilvēki. Baumo, ka valstī noticis apvērsums, taču drošu ziņu no Maskavas nav.

Pūlis vēl nezina, ka šis notikums, neveiksmīgais Augusta pučs, kļūs par vēsturisku lūzuma punktu, sākumu PSRS sabrukumam un jaunam dramatisku pārmaiņu laikmetam.

Režisora Sergeja Lozņicas (“Miglā”, “Maidans”) jauno dokumentālo filmu veido arhīva materiāli, kas Augusta puča dienās uzņemti Ļeņingradas ielās; kādā zīmīgā kadrā redzams arī pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins... “Notikumu” var uzlūkot arī kā Lozņicas pagājušā gada filmas “Maidans” turpinājumu, kas apcer vēstures cikliskumu.

Ukrainā dzimušais Sergejs Lozņica ir 17 dokumentālo un 2 spēlfilmu autors. Viņa filma “Miglā” (2012), kuras viena no līdzproducējošām valstīm ir Latvija, saņēmusi FIPRESCI balvu Kannu kinofestivālā.

20 | RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA

REVOLŪCIJAS EŅĢEĻI ORIĢINĀLNOSAUKUMS

АНГЕЛЫ РЕВОЛЮЦИИ KRIEVIJA / 2014 / 113 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS

ALEKSEJS FEDORČENKO DENISS OSOKINS ŠANDORS BERKEŠIJS DARJA JEKAMASOVA, PĀVELS BASOVS, GEORGIJS IOBADZE, KONSTANTĪNS BALAKIRJEVS, OĻEGS JAGODINS, ALEKSEJS SOLONČEVS DMITRIJS VOROBJEVS, ALEKSEJS FEDORČENKO, LEONĪDS ĻEBEĢEVS

STUDIJA

29TH FEBRUARY FILM COMPANY

IZPLATĪTĀJS

29TH FEBRUARY FILM COMPANY

Jaunizveidotajā Padomju Savienībā, kurā vēl valda patiesa ticība gaišai nākotnei, Sarkanās armijas komandiere Poļina un viņas draugi, avangarda mākslinieki – komponists, kinorežisors, skulptors, arhitekts un teātra režisors – tiek nosūtīti uz Krievijas ziemeļiem, lai ar kulturālām metodēm pārliecinātu vietējās hantu un ņencu ciltis par jaunās varas priekšrocībām.

Alekseja Fedorčenko filmas pamatā ir patiesi notikumi, bet tā uzņemta režisora iemīļotajā maģiskā reālisma stilā. Košas, groteskas vinjetes skaudri fiksē cīņu, kurā zaudētāji ir visi, ideālisma bojāeju un tradīciju iznīcināšanu, tomēr filmā atrodas vieta arī oriģinālam humoram. Fedorčenko saņēmis Venēcijas kinofestivāla balvu par pseidodokumentālo filmu “Pirmie uz Mēness” (2005) un pašlaik strādā pie brāļu Strugacku zinātniskās fantastikas romāna “Mazulis” ekranizācijas.

RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA | 21

SANGAILES VASARA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

SANGAÏLÉ

LIETUVA, FRANCIJA, NĪDERLANDE / 2015 / 88 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA REŽIJA

ALANTE KAVAĪTE

SCENĀRIJS

ALANTE KAVAĪTE

KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

DOMINIKS KOLĒNS JULIJA STEPONAITĪTE, AISTE DIRŽIŪTE ŽIVILE GALLEGO, ANTONS SIMKINS FRALITA FILMS, LES FILMS D’ANTOINE ACME FILM LITHUANIA

Septiņpadsmitgadīgā Sangaile sapņo lidot, taču paniski baidās no augstuma. Vasaras brīvdienās lauku ciematā, apmeklējot vietējo aviošovu, viņa iepazīstas ar savu vienaudzi Aušti. Koķetā, pašpārliecinātā brīvdomātāja Aušte ir īsts pretstats trauslajai, biklajai Sangailei, tomēr Auštei izdodas iekarot Sangailes uzticību un uzzināt viņas lielāko noslēpumu. Auštes mīlestība iedrošina Sangaili pārvarēt bailes un ļauties lidojumam – tiešā un pārnestā nozīmē.

Alantes Kavaītes reibinošais, jutekliskais stāsts par pirmo mīlestību saņēmis balvu par labāko režiju Sandensas filmu festivālā un Lietuvas kino balvu “Sudraba dzērve” kā gada labākā filma.

RIGA IFF IZLASE

RIGA IFF IZLASE | 23

EIROPAS KINO JAUNAJĀ GADSIMTĀ

DAIRA ĀBOLIŅA

Kā mums kino otrajā gadsimtā izturēties pret jēdzienu “Eiropas kino”? Mākslu sasaitēt ģeogrāfijā nozīmē to nogalināt...

No vienas puses, kino pašlaik vairāk nekā jebkad reflektē savu sākotni. Dara to rafinēti, bezkaunīgi, azartiski un, iespējams, arī nostalģisku iemeslu dēļ. No otras puses, kino cīnās ar déjà vu sajūtu, pasaules jaunatklāšanas un jaunradīšanas nepieciešamību. Šis duālisms, kas ir mākslai eksistenciāls jautājums, atspoguļojas jaunajā kino tik asi kā vēl nekad.

Estētiski nav šobrīd nekā greznāka, modernāka un izsmalcinātāka par melnbalto kino.

Krāsu bābele tiek apkarota uz ekrāna, gan spītīgi pretojoties digitālajai ērai un filmējot uz klasiskās 35 mm filmas, gan “noraujot” krāsas ar modernām kino tehnoloģijām. Melnbalts kino šobrīd ir izaicinājums un kārdinājums vienlaicīgi gan režisoriem, gan potenciālajai kino publikai. Tās ir kino vēstures citātu spēles ar atgriezenisku efektu. “Aferim!” tulkojumā nozīmē “bravo”, un rumāņu filmā tas tiek lietots ironiski. Taču režisors Radu Žude to ir dzirdējis patiesās ovācijās, adresētās savam Balkānu vesternam, ar komplimentāriem salīdzinājumiem par saspēli ar Džona Veina kino manieri. Rumāņu kino hiperreālisma vilnis ir ieguvis žanra kino piešprici un humora izjūtu, un nav izšķīdis atkārtojumos un pakaļdarinājumos.

Kino žanri un to parafrāzes ir Eiropas kino jaunā parole. Tā ir koķetērija gan ar vēsturi, gan tagadni un tātad – publiku. Definēt žanru nozīmē iedot kinoskatītājam orientierus, padarīt viņu par savas filmas sabiedroto – iedrošināt ienākt filmas labirintā, apsolot, ka izeja ir tepat aiz stūra, tomēr atstājot intrigu ar māņu ceļiem filmas estētikā un dramaturģijā. Distopija, romantika, zinātniskā fantastika, trilleris (“Omārs”), ja gribat – četri vienā, radot psihodēliski biedējošu un valdzinošu pasauli, kur daudz kas ir tik atpazīstams. Cits piedāvājums – pasaka, romantika (neviens nepasaka priekšā, cik skarba), gotika, melanolija (“Baisās pasakas”) un tāls kino vēstures sveiciens no Paolo Pazolīni... Tīrs kino žanrs vairs neeksistē tāpat kā tīrs ūdens un gaiss uz planētas. Taču šie žanru hibrīdi provocē pilnīgi negaidītas emocijas, manipulē gandrīz fizisko maņu orgānu līmenī un trāpa arī intelektam.

Un tomēr Eiropas kino dievs ir autors. Lai arī maskējies aiz žanra kino vai jauno/veco “kino viļņu” apzīmējumiem, autors ar savu cilvēcisko vēstījumu filmu padara par notikumu.

“TĪRS KINO ŽANRS VAIRS NEEKSISTĒ TĀPAT KĀ TĪRS ŪDENS UN GAISS UZ PLANĒTAS”

RIGA IFF IZLASE | 25

Nesašaurināsim šo jēdzienu līdz režisora personībai, jo kino nav vientuļnieku māksla. Kas gan Lāzlo Nemešs būtu bez kinooperatora Matjaša Erdeli un aktiera Gēzas Roriga, un kas viņi visi kopā būtu bez tiešas vai kultūrvēsturiskas saskarsmes ar ungāru kino klasiķi Belu Taru? No turienes šī skrupulozā attieksme pret katru detaļu, cilvēka seju kā ainavu, skaņu, kura vizualizē stresu varbūt pat ģenētiskā līmenī, no senčiem mantotā un vārdos neizsakāmā veidā (“Saula dēls”). Šī gada ungāru kino fenomens pierāda, ka nav izsmeltu vai nekomerciālu tēmu. Jā, tas ir nopietni un prasa nopietnību arī kino zālē.

Eiropa nekļūs par kino mākslas rezervātu, ja tā kādreiz tiks galā arī ar vajadzību rušināties savā smilšu kastē ar apvainotu seju... Ne tikai Eiropas kino jaunpienācēji, bet arī lielie kino maestro arvien vairāk veido filmas angļu valodā. Iespējams, ir kļuvis mazāk nacionālā egoisma taisīt filmas tikai savējiem; vai varbūt ir vairāk baiļu palikt pašizolācijā. Vai tas ir labi vai slikti – redzēsim. Taču tas paver iespējas filmu budžetiem, mazu valstu kopražojumiem un, galu galā, filmu stāstiem. Pagātne un nākotne, kur jaunākais kino labprāt izspēlē savus sižetus, ir tāds pagājības vai nezināmā vairogs, aiz kura mēs jūtamies ja ne komfortabli, tad drošāk. Starp citu, viens no skaistākajiem sižetiem, kurš dažādās variācijās sastopams jaunajos filmu stāstos, ir nepieciešamība atrast partneri. Dzīves, dzīvošanas, mīlestības partneri... ja paveiksies. Tam ir dzīvības un nāves cena. Kāpēc lai to neuztvertu kā Eiropas kino šī brīža metaforu?

26 | RIGA IFF IZLASE

AFERIM! ORIĢINĀLNOSAUKUMS

AFERIM!

RUMĀNIJA, BULGĀRIJA, ČEHIJA / 2015 / 105 MIN / SPĒLFILMA / MELNBALTA REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

RADU ŽUDE RADU ŽUDE, FLORINS LAZARESKU MARIUŠS PANDURU TEODORS KORBANS, MIHAJS KOMANOJU, TOMA KUZINS, ALEKSANDRS DABIŽA ADA SOLOMONA, OVIDIJS SANDORS, JIRI KONEČNIJS, ROSITA VALKANOVA HI FILM PRODUCTIONS, KLAS FILM, ENDORFILM, EZ FILMS BETA CINEMA

Rumānija, 19. gs. sākums. Varasvīrs Kostandins kopā ar dēlu dzen pēdas izbēgušam čigānu vergam. Varētu šķist, ka Kostandins ir paštaisns un divkosīgs, un viņa dzīves pamācības dēlam ir apšaubāmas, taču viņš dzīvo pēc principa “jādzīvo, kā varam, nevis, kā gribam.” Tādēļ atliek vien noteikt “labs darbiņš, kas padarīts” jeb – aferim! Un kas par to, ka izklausās ciniski – vai pēc divsimt gadiem tas kādam vairs rūpēs?

Režisora Radu Žudes melnbaltajā stāstā par mežonīgajiem austrumiem ir daudz vairāk pelēkā nokrāsu, nekā šķiet pirmajā mirklī, tādēļ nav brīnums, ka Rumānijā šī filma izsaukusi pretrunīgu reakciju. Tomēr tā izvirzīta kā savas valsts pārstāve ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” Labākās ārzemju filmas kategorijā, bet Berlīnes kino festivālā Žude saņēma labākā režisora balvu – “Sudraba lāci”.

RIGA IFF IZLASE | 27

BAISĀS PASAKAS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

IL RACCONTO DEI RACCONTI

ITĀLIJA, FRANCIJA, LIELBRITĀNIJA / 2015 / 125 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

MATEO GARONE MATEO GARONE, EDOARDO ALBINATI, UGO ČITI, MASIMO GAUDIOSO PĪTERS SUŠICKIS SELMA HAJEKA, VENSĀNS KASELS, DŽONS K. REILIJS, TOBIJS DŽONSS, BĪBĪ KEIVA, ŠĒRLIJA HENDERSONE, HAILIJA KĀRMAIKLA MATEO GARONE, ŽANS LABADĪ, DŽEREMIJS TOMASS ARCHIMEDE FILM, LE PACT, RECORDED PICTURE COMPANY SPEKTRS

Reiz tāltālā zemē dzīvoja karaliene, kas tik ļoti vēlējās bērnu, ka bija gatava ziedot visu; princese, kas ilgojās apprecēties ar spēcīgu un skaistu princi; un karalis, kas iemīlējās noslēpumainā daiļas balss īpašniecē... Varētu domāt, ka šo stāstu turpinājumi ir viegli paredzami, taču Mateo Garones (“Gomorra”) pasaka pieaugušajiem ir negaidītu pavērsienu pilna. Smēlies iedvesmu vienā no Eiropas senākajām pasaku grāmatām, Garone aizved fantastiskā ceļojumā, kas ies pie sirds filmu “Pāna labirints” un “Brāļi Grimmi” cienītājiem.

Krāšņas Itālijas ainavas tajā slēpj baisus radījumus un pārsteidzošas pārvērtības, kā arī vienu otru padomu dzīvei. Filma izrādīta Kannu kinofestivāla konkursa programmā.

28 | RIGA IFF IZLASE

EIMIJA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

AMY

LIELBRITĀNIJA, ASV / 2015 / 128 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA REŽIJA KAMERA PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

ASIFS KAPADIA METS KĒRTISS DŽEIMSS GAJS-RĪZS, DŽORDŽS PENKS, POLS BELLS UNIVERSAL MUSIC, PLAYMAKER FILMS, KRISHWERKZ ENTERTAINMENT A-ONE FILMS BALTIC

Šis ir skumjš stāsts par paparaci zibspuldžu izgaismotu dzīvi un nāvi: dziedātājas Eimijas Vainhausas spožo karjeru un pāragro bojāeju. Trīs gadus rūpīgi veidotajā dokumentālajā filmā apkopti līdz šim neredzēti video materiāli un intervijas ar dziedātājas tuviniekiem un draugiem, kā arī skan vēl nedzirdēti Vainhausas dziesmu ieraksti. Tāpat kā savā iepriekšējā dokumentālajā filmā “Senna” par leģendāro F1 pilotu Kapadia izvairās no aizkadra komentāra; tomēr nepārprotami apsūdz nežēlīgo tabloīdu kultūru un rosina pārdomas par privātumu un atbildību par tiem, kas atrodas nemitīgā mūsu uzmanības centrā.

RIGA IFF IZLASE | 29

GAUSIE RIETUMI ORIĢINĀLNOSAUKUMS

SLOW WEST

LIELBRITĀNIJA, JAUNZĒLANDE / 2015 / 84 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA REŽIJA

DŽONS MAKLĪNS

SCENĀRIJS

DŽONS MAKLĪNS

KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

ROBIJS RAIENS KODIJS SMITS-MAKFĪ, MAIKLS FASBENDERS, KARENA PISTORIUSA, BENS MENDELSONS IANS KANINGS, REIČELA GARDNERE, KONORS MAKKOGANS, EMILS ŠERMANS FILM4 PRODUCTIONS, SEE-SAW FILMS, DMC FILM ACME FILM LATVIA

Ja Vess Andersons un Kventins Tarantino kopā uzņemtu filmu, tad šis varētu būt viņu sadarbības rezultāts: ekscentrisks vesterns, ko vienādās daļās veido romantika, piedzīvojumi, apšaudes un melnais humors. Režisora, kādreizējā The Beta Band mūziķa Džona Maklīna pilnmetrāžas debija ir saņēmusi ievērojamā neatkarīgā kino festivāla Sandensas žūrijas balvu un kvēlas kritiķu atsauksmes par izdomas bagāto klasiskā vesterna žanra interpretāciju.

Ir 19. gadsimts. Sešpadsmitgadīgais Džejs no Skotijas ir devies uz Ameriku, lai uzmeklētu savu pirmo mīlestību Rozu. Jaunekli savā paspārnē paņem Silass Selleks, noslēpumains un pieredzējis ceļotājs. Abi kopā dodas uz mežonīgajiem rietumiem, un, izrādās, sapņotājam un ciniķim ir vienam no otra ko pamācīties.

30 | RIGA IFF IZLASE

ISTABENES DIENASGRĀMATA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

JOURNAL D’UNE FEMME DE CHAMBRE FRANCIJA, BEĻĢIJA / 2015 / 95 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

BENUĀ ŽAKO BENUĀ ŽAKO, ELĒNA ZIMMERA ROMĒNS VINDINGS LEA SEIDŪ, VENSĀNS LINDONS, KLOTILDE MOJĒ, ERVE PJĒRS, MELODIJA VALEMBERGA ŽANS-PJĒRS DARDĒNS, LIKS DARDĒNS, ŽANS-PJĒRS GVERINS, KRISTINA LASRSENA, FILIPS LOŽĪ LES FILMS DU LEMMING RUS REPORT

Istabene Selestīne no Parīzes ierodas lauku ciemā, lai uzsāktu darbu pie Lanlēriem, mietpilsoniska pāra. Jauno sievieti sagaida uzmācīgs saimnieks, sadistiska saimniece un rezervēta attieksme no citiem kalpotājiem. Taču arī viņa pati ir gatava izmantot visus līdzekļus sava labuma gūšanai.

Franču anarhista Mirbo romānu “Istabenes dienasgrāmata” savulaik ekranizējuši jau Žans Renuārs (1946) un Luiss Bunjuels (1964), taču skandalozais materiāls viegli padodas jaunai interpretācijai – šī kostīmfilma ietver asu sociālpolitisku komentāru. Režisors Benuā Žako darbu kino sācis kā franču jaunā viļņa režisoru asistents, bet plašāku ievērību ieguvis ar jau 21. gs. uzņemtajām filmām “Ardievu, mana karaliene” un “Trīs sirdis”.

RIGA IFF IZLASE | 31

MANA MĀTE ORIĢINĀLNOSAUKUMS

MIA MADRE ITĀLIJA, FRANCIJA / 2015 / 106 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

NANNI MORETI NANNI MORETI, VALIA SANTELLA, FRANČESKO PIKOLO ARNALDO KATINARI MARGERITA BUJA, DŽONS TURTURO, DŽULIA LAZARINI, NANNI MORETI, BEATRIČE MANČINI NANNI MORETI, DOMENIKO PROKAČI SACHER FILM, FANDANGO, LE PACTE A-ONE FILMS BALTIC

Vudija Alena itāliešu “brālēna” Nanni Moreti filmas ir ikdienas traģikomēdijas – tajās savijas humors, silta cilvēcība un dziļa izpratne par dzīvi visā tās prieku, grūtību un skumju daudzveidībā. Moreti darbos nereti ir autobiogrāfiski elementi; lai gan filmas viņš uzņem jau gandrīz 40 gadu, Moreti teic, ka neesot režisors – vien brīžos, kad tiešām sakrājies sakāmais, uzņemot kādu filmu. Šie vārdi nevarētu būt patiesāki attiecībā uz Moreti jaunāko kinolenti “Mana māte”, kuras ideja radās filmas „Mums ir pāvests” (Habemus Papam) uzņemšanas laikā, kad no dzīves aizgāja Moreti māte. Filmas centrā ir kinorežisore Margerita – brīžiem pašpārliecināta, brīžiem nervoza, viņa cenšas saglabāt kontroli pār savu filmu un dzīvi: tikt galā ar šarmanto un neciešamo amerikāņu zvaigzni Bariju (lomā viens no brāļu Koenu aktieriem Džons Turturo), mātes slimību un meitas pieaugšanu. “Mana māte” ir aizkustinošs stāsts par samierināšanos ar nenovēršamu zaudējumu.

32 | RIGA IFF IZLASE

OMĀRS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

THE LOBSTER GRIEĶIJA, ĪRIJA, LIELBRITĀNIJA, FRANCIJA, NĪDERLANDE / 2015 / 118 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA: IZPLATĪTĀJS

JORGS LANTIMOS EFTIMS FILIPO, JORGS LANTIMOS TIMIOS BAKATAKIS KOLINS FARELS, REIČELA VEISA, BENS VIŠAVS, DŽONS K. REILIJS, LEA SEIDŪ, OLIVIJA KOLMANA SESI DEMPSIJA, EDS GVINEJS, JORGS LANTIMOS, LĪ MAGIDEJA ELEMENT PICTURES, FALIRO HOUSE, HAUT ET COURT, LEMMING FILMS, SCARLET FILMS ACME FILM LATVIA

Netālā nākotnē vientuļnieki ir spiesti doties uz Viesnīcu, kur tiem 45 dienu laikā jāatrod partneris vai jātop pārvērstiem par dzīvniekiem. Kad Deivida (Kolins Farels) centieni iekarot Viesnīcas iemītnieču uzmanību izgāžas, un cilvēka dzīvei atvēlētais dienu skaits nepielūdzami sarūk, vīrietis aizbēg un pievienojas mežā mītošajai Vientuļnieku kopienai – un, par nelaimi, iemīlas.

Godalgotās kinolentes “Acu zobs” režisora Jorga Lantimos jaunākā filma ir ekscentriska komēdija, pie kuras šūpuļa stāvējuši Bunjuela, Jonesko un Borhesa rēgi; “Omārs” ir vienlaikus satīriska un romantiska, sirreāla un pakļauta stingriem iekšējās loģikas likumiem.

Kannu kinofestivālā ieguvusi žūrijas balvu, šī filma noteikti varētu kandidēt arī uz gada aizkustinošākās un savdabīgākās filmas godu.

RIGA IFF IZLASE | 33

PARABELLUM ORĢINĀLNOSAUKUMS

PARABELLUM

ARGENTĪNA, AUSTRIJA, URUGVAJA / 2015 / 75 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

LUKASS VALENTA RINNERS ANA GODOJA, ESTEBANS PRADO, LUKASS VALENTA RINNERS ROMANS KASEROLLERS EVA BIANKO, PABLO SEIHO, MARTINS ŠANLIJS HUANS PABLO MARTINEZS, HAVJĒRS FAVO, ALEKSS PIPERNO, LUKASS VALENTA RINNERS, ANA GODOJA NABIS FILMGROUP PATRA SPANOU

Argentīnai un, iespējams, visai pasaulei draud katastrofa. Kāds vīrietis pievienojas ļaužu grupai savādā treniņnometnē dziļi džungļos. Tās dalībnieki apgūst dažādas izdzīvošanai noderīgas prasmes, taču iemācās arī to, ka sabrūkot sabiedrības iekārtai, tās likumi vairs nedarbojas. Šīs zināšanas atmodina viņos tumšus instinktus.

Režisora Lukasa Rinnera minimālistiskā debija pilnmetrāžas kino ir anti-blokbāsters: šī filma aizved prom no notikumu epicentra un atstāj neziņā par tuvojošās katastrofas iemesliem, tomēr notur skatītāja uzmanību no pirmā līdz pēdējam lieliskajam kadram. Filma izrādīta Roterdamas kinofestivāla konkura programmā.

34 | RIGA IFF IZLASE

SAULA DĒLS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

SAUL FIA UNGĀRIJA / 2015 / 107 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

LĀZLO NEMEŠS LĀZLO NEMEŠS, KLARA ROJERE MATJAŠS ERDELI GĒZA RORIGS, LEVENTE MOLNĀRS, URSS REHNS, SANDORS ŽOSTERS GABORS SIPOŠS, GABORS RAJNA LAOKOON FILMGROUP RIGA IFF

Aušvices nāves nometnes ieslodzītais Sauls, kurš norīkots strādāt nometnes krematorijā, atrod jēgu dzīves pēdējām dienām, cenšoties apglabāt maza zēna mirstīgās atliekas saskaņā ar ebreju tradīcijām.

Vaicāts, kādēļ savai pirmajai pilnmetrāžas filmai izvēlējies tik smagu tēmu, režisors Lāzlo Nemešs atbild, ka, viņaprāt, neiedomājamo tomēr ir jāmēģina aptvert. Lai gan kamera visā filmas garumā neatkāpjas no tās galvenā varoņa, tieši tas, kas notiek viņa redzes un dzirdes perifērijā, ļauj skatītājam gandrīz ķermeniski izjust nāves nometnes šausmas, padarot “Saula dēlu” par vienu no visu laiku iespaidīgākajām filmām, kas uzņemta par holokaustu. Filma saņēmusi Kannu kinofestivāla žūrijas balvu un Eiropas kinokritiķu asociācijas FIPRESCI žūrijas balvu.

IN KINO VERITAS

“PAT TIK UNIVERSĀLU SAJŪTU KĀ LAIMI NAV IESPĒJAMS DEFINĒT VIENNOZĪMĪGI”

IN KINO VERITAS | 37

REALITĀTES KONSTRUĒŠANA

SANITA GRĪNA

Mūsdienās esam piesardzīgi pret realitātes dokumentālu atspoguļojumu, apzinoties, cik viegli manipulēt ar attēlu. Taču izrādās, arī pagātnes kino veidotājus mocījusi neiespējamība uz ekrāna rekonstruēt “īsto dzīvi”.

Franču intelektuālis Edgars Morēns un antropologs Žans Rušs sprieda – lai tiktu pie realitātes kino, atklāti jārāda, kā filma top. “Vienas vasaras hronikas” pirmajos kadros redzam filmas asistenti dodamies Parīzes ielās, lai garāmgājējiem pavaicātu: “Vai jūs esat laimīgs/-a?” Bet pat tik universālu sajūtu kā laimi nav iespējams definēt viennozīmīgi.

Tālāk skatītājs tiek ievilināts personiskās sarunās ar dažādu vecumu, šķiru, nodarbošanos un ģimenes stāvokļu ļaudīm. Vairums ir vienkārši ļaudis – no fabrikas strādnieka līdz studentiem – tas saista Rušu un Morēnu ar Dzigu Vertovu, kura padomju ikdienas hroniku sērijai “Kino-pravda” par godu savu pieeju viņi sauca cinéma-vérité.

Paralēli okeāna otrā pusē, Kanādā, ar mērķi pietuvoties realitātei uzplauka “tiešais kino” (direct cinema), kas deklarēja pretējo – filmētājām jābūt “kā mušai uz sienas” – jāvēro neiejaucoties. Franču kolēģi indivīdu uzlūkoja kā sociālas grupas pārstāvi, bet režisoru Žilu Grolu interesēja atsevišķie dzīvesstāsti. Viņa “Čempionāts “Golden Gloves”” ieved Kvebekas amatieru boksa vidē, kas 27 minūtes īsajā filmā atveras negaidītā emociju gammā. Paradoksāli, Grola spožākā filma “Kaķis maisā” ir inscenēta. Filma par divu jauniešu sadursmi ar realitāti, kurā lēni izšķīst viņu attiecības, notvērusi pārlaicīgu dzīves esenci – dažā ziņā pusgadsimtu senie personāži, kas brauc ar velosipēdiem un brančo ar kafiju un kruasāniem, varētu būt mūsu laikabiedri.

Džona Kasavītisa “Sejas” piedāvā savādāku fakta un fikcijas saplūsmi. Veiksmīgs kino un TV aktieris, Kasavītiss vesternos nopelnīto honorāru ieguldīja savu filmu uzņemšanā, kļūstot par neatkarīgā kino pionieri. “Sejas” iemūžina kāda pāra eksplozīvu šķiršanos.

Graudainā 16 mm kinolente, svaidīgā rokas kamera un haotiskais dialogs ir plānota dzīves neprognozējamības konstrukcija. Filmu režisors uzņēma savās mājās; vienā no lomām ir viņa sieva Džīna Roulendsa.

Kad režisora dzīve pārvēršas par mākslu, bet dokumentālā kino autori atzīst, ka kameras klātbūtne realitāti aktīvi veido, vai būtu drūmi jāsecina – jo vairāk mēs tiecamies aizsniegt realitāti, jo tālāk tā atkāpjas? Es domāju, ka ne. Jo realitāti mēs taču ik mirkli konstruējam savā prātā, katrā lēmumā un tam sekojošā rīcībā. Kino ir vien šī fakta atspoguļojums.

38 | IN KINO VERITAS

DONBASA SIMFONIJA

DĀVIS SĪMANIS

„Mans darbs ir radīt jaunu pasaules uztveri!” tie ir Dzigas Vertova vārdi īsi pirms „Donbasa simfonijas” uzņemšanas. Būdams bezkaunīgākais no visiem padomju montāžas tradīcijas režisoriem, Vertovs bija pārliecināts, ka lietu patieso kārtību var ieraudzīt tikai ar viņa aukstās un mehāniskās „kinoacs” palīdzību. Vienīgais „cilvēks ar kinokameru” bija priviliģēts dokumentēt patiesību īpašā veidā un ticībā, ka tā arī ir īstā revolūcija. Vertovam kā autoram bija skaidrs, ka tikai viņam ir pa spēkam atšifrēt komunistisko pasauli un parādīt to pārējai pasaulei kā pieejamu kodu. Tāpēc „Donbasa simfonijā” režisors atrada vietu visplašākajam tehnisko manipulāciju spektram, tikai tādēļ, lai radītu internacionālu kino valodu, kas pie reizes kalpotu arī vajadzīgajiem ideoloģiskajiem mērķiem. Kaut gan filmas otrais nosaukums „Entuziasms” norāda, ka autoru interesēja daudz sarežģītākas struktūras par piecgades plāna glorificēšanu vai ogļraču un metalurgu ikdienas smagā darba apdziedāšanu vienotās komunisma idejas un nākotnes vārdā, savu nodevu padomju sistēmai viņš pildīja kārtīgi.

Tomēr visam pāri bija autora-dokumentālista apmātība, intīma atkarība no kino medija un jaunas pasaules radīšanas azarts. Pateicoties tam, no realitātes jēlmateriāla, kas tika uzņemts Donbasa raktuvēs, rūpnīcās un pilsētās, radās vizuāla „industriālā simfonija”. Jau tās ievadā alkohola patērēšana, bezdarbība un reliģiskā tumsonība tiek aizstāts ar totālu industrializāciju, kur mašīnas nepārtrauc griezt zobsiksnas, bet cilvēki pie konveijera kustas ar šo pašu mašīnu automātismu. Tas arī ir kolektivizācijas pasaules skaistums – cilvēku tumšās sejas, melnās alas un kvēlojošās krāsns mutes, mitrums, soļojošas strādnieku kolonnas un viegli sajūtamā bezcerība. Jāatzīst, ka Donbasa šī brīža skumjā realitāte šo mehānisko kadru kontekstu dara pavisam savādu. Tikpat kā neplānots apokalipses jātnieks, Vertovs, rādot, kā baznīcas tiek sagrautas, ikonas sadragātas, bet masas metas iekšā kolektīvisma reibumā, jau laikus signalizē par nenovēršamās nākotnes traģēdijas tuvošanos. Tā vien šķiet, ka režisors ar nodomu mums rāda ideoloģisko fantomu līdzības, kas tikpat labi varētu būt pareizticības misticisms vai komunisma propaganda, vai pat Jaunkrievijas ideja.

Vienlaikus redzams, ka Vertovs-režisors pavisam viegli aizmirstas filmēšanas un montāžas baudās, un, kamēr jaunā udarņiku un stahanoviešu kultūra svin piecgades plāna uzvaru, filma pietuvojas izcilam kino eksperimentam. Optiskie efekti, netradicionālie kameras leņķi, mežonīgais kadru salikums – tā ir tikai daļa no pārcilvēciskās piepūles, kas šeit ielikta.

Un kārtējo reizi Vertovam izdevies perfektās formas kino, turklāt pirmoreiz savienojot vizuālo simfoniju ar muzikālo. Šī simfonija darbojas kā apdullinošs mehānisks universs, izplānots līdz pēdējai detaļai, tāpēc skatītājam atliek tikai tajā iegrimt un pazust pavisam.

IN KINO VERITAS | 39

ENTUZIASMS (DONBASA SIMFONIJA) ORIĢINĀLNOSAUKUMS

ЭНТУЗИАЗМ (СИМФОНИЯ ДОНБАСА)

PADOMJU SAVIENĪBA / 1931 / 67 MIN / DOKUMENTĀLĀ / MELNBALTA REŽIJA

DZIGA VERTOVS

KAMERA

BORISS CEITLINS

MŪZIKA

DMITRIJS ŠOSTAKOVIČS

STUDIJA

UKRAINFILM

IZPLATĪTĀJS

AUSTRIAN FILM MUSEUM

Padomju montāžas kino pionieris Dzigas Vertovs vislabāk pazīstams kā filmas “Cilvēks ar kinokameru” (1929) autors, iemūžinot modernās dzīves ritmu jaunās padomju valsts pilsētu ielās. Savā pirmajā skaņu filmā “Entuziasms”, Vertovs, paša vārdiem runājot, tiecās “notvert drudžaino Donbasa dzīves realitāti, pārraidīt, pēc iespējas patiesīgāk, tās āmuru dunoņu, vilcienu svilpes un strādnieku dziesmas”. Liekot lietā veselu kino izteiksmes līdzekļu arsenālu, ar ģeniālu izdomu montējot kadrus un trokšņus no raktuvēm, rūpnīcām, pilsētu ielām un fragmentus no Dmitrija Šostakoviča Pirmās simfonijas, Vertovs ir radījis himnu industrializācijai, kurā vienlaikus ieskanas drūmas, it kā par nākotnes traģēdiju vēstošas, notis.

40 | IN KINO VERITAS

ČEMPIONĀTS “GOLDEN GLOVES” ORIĢINĀLNOSAUKUMS

GOLDEN GLOVES KANĀDA / 1961 / 28 MIN / DOKUMENTĀLĀ / MELNBALTA

REŽIJA

ŽILS GROLS

SCENĀRIJS

ŽANS LE MOINS

KAMERA

GIJS BOREMĀNS

PRODUCENTS

VIKTORS ŽOBINS, FERNĀNS DANSERO

STUDIJA

NATIONAL FILM BOARD OF CANADA

IZPLATĪTĀJS

NATIONAL FILM BOARD OF CANADA

Kanādiešu dokumentālista Žila Grola virtuozā, dinamiskā kamera seko trim bokseriemamatieriem, kas gatavojas dalībai “Golden Gloves” turnīrā. Uzvara brutālajā čempionātā ir viņu cerība izrauties no nabadzības. Atklātās sarunās puiši stāsta par savu aizraušanos ar boksu, sapņiem un ambīcijām.

Grols ir dzimis strādnieku ģimenē, un savās filmās izteiksmīgi fiksējis neizpušķoto Kvebekas realitāti, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem t.s. “tiešā kino” (“direct cinema”) žanra režisoriem.

IN KINO VERITAS | 41

KAĶIS MAISĀ ORIĢINĀLNOSAUKUMS

LE CHAT DANS LE SAC KANĀDA / 1964 / 79 MIN / SPĒLFILMA / MELNBALTA

REŽIJA

ŽILS GROLS

SCENĀRIJS

ŽILS GROLS

KAMERA LOMĀS PRODUCENTS

ŽANS-KLODS LABRESKS KLODS GODBO, BARBARA ULRIHA ŽAKS BOBĒ

STUDIJA

NATIONAL FILM BOARD OF CANADA

IZPLATĪTĀJS

NATIONAL FILM BOARD OF CANADA

Klodam ir 23, viņš daudz lasa un brauc ar velosipēdu, interesējas par politiku un cenšas dzīvot estētiski, bet jūtas nedaudz apmaldījies dzīvē. Barbarai drīz būs 20, viņa apgūst aktiermākslu, uzskata sevi par optimisti, grib ceļot un dzīvot Parīzē. Reizēm viņi ēd vēlās brokastis kopā ar draugiem – bērnu grāmatu ilustratoru un burvju mākslinieku. Barbara atnes kafiju un kruasānus, bet Klods nenoņem saulesbrilles pat lasot avīzi. Šķiet, viņi varētu mūsu laikabiedri, taču jaunais pāris ir kanādiešu kinorežisora Žila Grola filmas “Kaķis maisā” (1964) varoņi, kurā Klods un Barbara pārmaiņus vēsta savu šķiršanās stāstu. Dokumentālajā manierē uzņemtā filma ieturēta Grola radītajā “tiešā kino” (“direct cinema”) estētikā, taču tajā nepārprotami jaušamas arī režisora siltās jūtas pret franču jaunā viļņa kino revolucionāriem, īpaši Žanu-Liku Godāru.

42 | IN KINO VERITAS

SEJAS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

FACES ASV / 1968 / 130 MIN / SPĒLFILMA / MELNBALTA

REŽIJA

DŽONS KASAVĪTISS

SCENĀRIJS

DŽONS KASAVĪTISS

KAMERA LOMĀS PRODUCENTS IZPLATĪTĀJS

ALS RUBANS DŽONS MARLEJS, DŽĪNA ROULENDSA, LINNA KARLINA, SEIMORS KASELS MORISS MAKENDRĪ, ALS RUBANS TONY LYTLE MEDIA SALES

Ričards, pavecs biznesmenis, negaidīti pamet sievu un uzsāk attiecības ar jaunāku sievieti.

Tajā pašā laikā viņa sieva Marija iepazīstas un pavada nakti ar jaunāku vīrieti. Abu attieksme pret notikušo ir kardināli atšķirīga. Nokaitēta atmosfēra, kas ik pa brīdim izlādējas emocionālā eksplozijā, rokas kamera un it kā nejauša kadra kompozīcija – “Sejas” apkopo leģendārā amerikāņu neatkarīgā kino režisora Kasavītisa rokraksta spilgtākās pazīmes.

Kopā ar draugu un domubiedru grupu, tostarp sievu Džīnu Roulendsu, Kasavītiss veidoja “Sejas” trīs gadus, finansējot filmas uzņemšanu no personīgajiem līdzekļiem. Tāpat kā Kasavītisa vēlākās filmas “Vīri” (1970), “Ietekmētā sieviete” (1974) un “Mīlas straumes” (1984), “Sejas” pieder pasaules neatkarīgā kino zelta fondam.

IN KINO VERITAS | 43

VIENAS VASARAS HRONIKA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

CHRONIQUE D’UN ÉTÉ FRANCIJA / 1961 / 90 MIN / DOKUMENTĀLĀ / MELNBALTA

REŽIJA KAMERA PRODUCENTS IZPLATĪTĀJS

ŽANS RUŠS, EDGARS MORĒNS ROŽERS MORIJĒ, RAULS KUTĀRS, ŽANS-ŽAKS TARBĒ, MIŠELS BROLS ANATOLS DUMONS, FILIPS LIFŠICS TAMASA DISTRIBUTION

Kanoniskā dokumentālā filma “Vienas vasaras hronika” ir kreisā intelektuāļa Edgara Morēna un antropologa Žana Ruša kopdarbs. Ar savam laikam avangardisku pieeju, neslēpjot kameras klātbūtni un filmas tapšanas procesu, Rušs un Morēns tiecās pēc nebijuša autentiskuma realitātes atspoguļojumā, īstenojot Morēna ideju par cinéma-vérité, kino-patiesību. Vienas vasaras gaitā Morēns un Rušs seko līdzi vairāku parīziešu ikdienai.

Viņi intervē fabrikas strādnieku, mākslinieku pāri, studentus, tumšādainu imigrantu, jaunu sievieti, kas pametusi nodrošinātu dzīvi vecāku mājās, un citus, kas stāsta par savu dzīvi un darbu, rūpēm un sapņiem, dalās atmiņās un pārdomās, diskutē par politiskajām aktualitātēm un komentē filmas veidotāju ieceri. “Vasaras hronika” ir saistošs laikmeta vērojums, kurā nojaušamas liegas to pārmaiņu vēsmas, kas raksturos 20. gs. 60. gadus, un vienlaikus – filma, kas caur tās varoņu dzīvēm un sarunām pievēršas pārsteidzoši aktuālām tēmām – sociālajai nevienlīdzībai, karam, koloniālisma sekām un imigrācijai.

Programma tapusi sadarbībā ar Norden – Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā, Dānijas Karalistes vēstniecību Latvijā, Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā, Zviedrijas vēstniecību Latvijā, Somijas vēstniecību Rīgā un Dānijas Kultūras institūtu Rīgā.

ZIEMEĻU GAISMAS

ZIEMEĻU GAISMAS | 45

Dārgie kino draugi!

Es sveicu jūs un Rīgas Starptautiskā kino festivāla komandu ar šo nozīmīgo notikumu – festivālu, kas uz Rīgu atvedis labu kino no daudzām valstīm! Kā mazas kinovalsts – Norvēģijas – vēstnieks Latvijā, es jo īpaši priecājos par to, ka festivālā tiks izrādītas dažas no labākajām nesen tapušajām un pasaules slavu ieguvušajām Norvēģijas filmām.

Es pilnībā piekrītu norvēģu kinorežisora Joahima Trīra, kura filma iekļauta festivāla programmā, teiktajam – kino ir starptautiska valoda, kas spēj šķērsot valstu robežas. Un ne tikai to – filmas veicina arī valstu savstarpēju sadarbību. Ziemeļvalstu filmu programma “Ziemeļu gaismas” ir pierādījums Latvijas un Norvēģijas ciešajai sadarbībai kino jomā.

Ceru, ka Rīgas Starptautiskais kino festivāls raisīs jūsos interesi par Norvēģijas kinomākslu, un ceru, ka filmas sniegs jums prieku un iespēju palūkoties uz dzīvi norvēģu acīm.

STEINARS ĒGILS HĀGENS, Norvēģijas vēstnieks Latvijā

Somijas vēstniecība Latvijā priecājas piedalīties šī gada Rīgas Starptautiskā kino festivāla un tā programmas “Ziemeļu gaismas” veidošanā. Kino piemīt brīnišķīga spēja mūs aizkustināt, likt mums domāt, ieraudzīt, saprast, rīkoties – un savstarpēji tuvināties. Filmas var izglītot, izklaidēt, iedvesmot un iztēlot iespējamo; un laiku pa laikam gadās kāda filma, kas viena pati spēj to visu. Filma var aiznest jūs uz svešu zemi un mainīt jūsu domas par šo vietu un tās ļaudīm.

Labs kino paplašina mūsu redzesloku un ļauj mums labāk saprasties citam ar citu. Ceru, ka tieši to jums sniegs šī gada Ziemeļvalstu kino izlase.

OLLI KANTANENS, Somijas vēstnieks Latvijā

46 | ZIEMEĻU GAISMAS

Lūkojoties no Zviedrijas perspektīvas, 2015. gads liek atminēties vairākas ikoniskas kino vēstures dīvas. Diemžēl, šī gada janvārī no mums aizgāja Anita Ekberga. 2015. gads būtu bijis Grētas Garbo 110. jubilejas gads, un Ingrīdas Bergmanes 100. jubilejas gads.

Ja pievēršamies nesenākai pagātnei, vairākas no Zviedrijas režisorēm ir ieguvušas atzinību pasaules mērogā. Viena no viņām ir Lisa Langseta, kuras debijas filma “Nevainīgā” (2010), aizsāka Alīsijas Vikanderes spožo karjeru. Langseta un Vikandere vēlreiz sadarbojās filmā “Viesnīca” (2013), kas tiks izrādīta festivālā. Programmā iekļauta arī filma “Pēdējais vārds” (2012), kuras autors Jans Trūels ir viens no Zviedrijas starptautiski pazīstamākajiem režisoriem; viņa filma “Iebraucēji” (1971) nominēta “Oskaram” labākās režijas un labākā scenārija kategorijās.

Mūsu Ziemeļvalstu kaimiņu kino ir pelnījis tādu pašu ievērību, un esmu priecīgs, ka kopā varam piedalīties šī festivāla veidošanā.

HENRIKS LANDERHOLMS, Zviedrijas vēstnieks Latvijā

Dārgie Ziemeļvalstu kino cienītāji!

Pirms 23 gadiem Ziemeļvalstu informācijas birojs sadarbībā ar “Scandinavian Films” organizēja pirmās Ziemeļvalstu filmu dienas Latvijā. Kopš tā laika Latvijas kino dzīvē tās ir kļuvušas par tradīciju.

Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā patiesi priecājas turpināt šo tradīciju, sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu, Ziemeļvalstu vēstniecībām un Dānijas Kultūras institūtu aicinot apmeklēt programmu “Ziemeļu gaismas” – labāko nesen tapušo Ziemeļvalstu filmu parādi. Mēs lepojamies par iespēju iepazīstināt jūs ar Nordic noir fenomenu – šis žanrs, kas sakņojas Skandināvijas kriminālliteratūrā un piedāvā reālistisku stilu un drūmu, morāli sarežģītu noskaņu, pēdējā laikā iemantojis popularitāti visā pasaulē. Un, tā kā festivāls ir lieliska iespēja satikties kino profesionāļiem, mēs ceram, ka tas ienesīs arī jaunas tendences Ziemeļvalstu un Latvijas kino veidotāju sadarbībā.

Uz tikšanos festivālā, JANS VIDBERGS, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors

ZIEMEĻU GAISMAS | 47

Pēdējo divu desmitgažu laikā, Dānijas filmas un TV drāmas ir guvušas fantastiskus starptautiskus panākumus, piesaistot skatītāju uzmanību visā pasaulē. Filmu režisoriem – gan gados jaunajiem, gan iesācējiem – ir uzstādīta augsta latiņa. Mēs lepojamies, ka Rīgas Starptautiskajā kino festivālā varam izrādīt gan pazīstamus, gan jaunus autorus, iepazīstinot ar Dānijas kino radošo daudzveidību.

Viena no Dānijas filmām, kas tiks izrādīta, ir “Lūša stunda” (2013), kuras režisors Sērens Krāgs-Jākobsens aktīvi līdzdarbojās 1995. gadā uzsāktajā avangarda kustībā “Dogme”. Šī filma vēsta par atrašanos ārpus “normas” un atsvešinātības sajūtu. Savukārt filma “Ziemeļrietumi” (2013), ko veidojis Mihaels Nuers, ir skarbs, bet aizraujošs nozieguma portretējums, darbībai risinoties vienā no nabadzīgākajām multietniskajām Kopenhāgenas priekšpilsētām.

Mēs aicinām jūs iepazīties ar Dānijas kino dažādajām niansēm un novēlam lielisku filmu festivālu!

HANSS BRASKS, Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijā SIMONS DREVSENS HOLMBERGS, Dānijas Kultūras institūta Rīgā direktors

48 | ZIEMEĻU GAISMAS

AUNI ORIĢINĀLNOSAUKUMS

HRÚTAR ISLANDE, DĀNIJA / 2015 / 93 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA

GRIMURS HAKONARSONS

SCENĀRIJS

GRIMURS HAKONARSONS

KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

STURLA BRANDTS GRĒVLENS SIGURDURS SIGURJONSONS, TEODORS JULIUSONS, ŠARLOTE BĒVINGA, JONS BENONJSONS, GUNNARS JONSONS GRIMARS JONSONS NETOP FILMS KINO BIZE

Brāļi Gumi un Kidi ir aitkopji, kas lepojas ar labākajiem ganāmpulkiem Islandē. Tomēr, lai gan brāļus vieno nodarbošanās, bet viņu aitas – kopīgs sencis, abi nav runājuši jau gadu desmitiem. Kad Kidi ganāmpulks inficējas ar nāvējošu slimību un valdība nolemj, ka visas aitas jāiznīcina, brāļiem jāpārvar nesaskaņas, lai novērstu katastrofu un glābtu savas saimniecības. Bruņojušies ar bisi un izdomu, Gumi un Kidi ir gatavi visam.

Pieredzējušā dokumentālista Grimura Hakonarsona otrā spēlfilma ir sirsnīga traģikomēdija par cilvēkiem un auniem, kas ieguvusi Kannu kinofestivāla balvu “Un Certain Regard” programmā, kurā apkopoti festivāla neparastākie un oriģinālākie darbi.

ZIEMEĻU GAISMAS | 49

ES ESMU INGRĪDA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

JAG ÄR INGRID

ZVIEDRIJA / 2015 / 114 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA, MELNBALTA REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

STĪGS BJERKMANS STĪGS BJERKMANS, STĪNA GARDELA, DOMINIKA DAUBENBUHELA EVA DĀLGRENA, MALINA KORKEASALO STĪNA GARDELA, MAKSS HALENS MANTARAY FILM, ZDF SWEDISH INSTITUTE

“Es esmu Ingrīda, un šis ir mans stāsts.” Veidojot dokumentālo filmu par kino ikonu Ingrīdu Bergmani, režisors Stīgs Bjerkmans smēlies viņas dienasgrāmatās, vēstulēs un ģimenes kinoarhīvā. Daudzus filmas kadrus ar amatieru kinokameru uzņēmusi pati aktrise.

Ainas ar Bergmanes bērniem, kas draiskojas Itālijas saulē, mijas ar fotoaparātu zibšņiem filmu pirmizrādēs un Romas ielās, kur paparaci cenšas notvert jaunākā skandāla varoņus – Bergmani un režisoru Roberto Roselīni. Drosmīgas, talantīgas un neatkarīgas sievietes, kas apsteidza savu laiku un tā paradumus, dzīvesstāstu pirmajā personā pavēsta pati filmas varone (aizkadra balss – Alīsija Vikandere).

Stīgs Bjerkmans veidojis dokumentālās filmas par režisoriem Ingmaru Bergmanu un Larsu fon Trīru. Filma par Ingrīdu Bergmani tapusi pēc viņas meitas, aktrises Isabellas Roselīni ierosinājuma.

50 | ZIEMEĻU GAISMAS

LŪŠA STUNDA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

I LOSSENS TIME DĀNIJA, ZVIEDRIJA / 2013 / 100 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

SĒRENS KRAGS-JAKOBSENS JONASS T. BENGTSONS, TOBIASS LINDHOLMS, SĒRENS KRAGS-JAKOBSENS LASSE FRANKS SOFIJA GROBELA SIGNE EGHOLMA OLSENA, FREDERIKS JOHANSENS NIMBUS FILM APS DANISH CULTURE INSTITUTE, DANISH FILM INSTITUTE

Mācītāja Helēna tiek uzaicināta apmeklēt psihiatriskajā klīnikā ieslodzītu pusaudzi, kas nogalinājis padzīvojušu pāri un neveiksmīgi mēģinājis izdarīt pašnāvību. Zēns apgalvo, ka rīkojies Dieva vārdā. Slimnīcas psihiatre Līsbeta mēģina atrast kontaktu ar jaunieti, iesaistot viņu programmā, kas uztic pacientiem rūpes par kādu mājdzīvnieku, taču viņas eksperiments beidzas traģiski. Vai Helēnai izdosies atklāt, kas slēpjas pusaudža dvēseles dzīlēs? Filmas pamatā ir Pēra Ulova Enkvista tāda paša nosaukuma luga.

Sērens Krāgs-Jakobsens ir viens no atzītākajiem dāņu režisoriem un “dogma95” manifesta līdzautors, ievērību guvis ar filmu “Mifunes pēdējā dziesma” (1999). Kopš tā laikā režisors atgriezies pie konservatīvākas kino uzņemšanas manieres, un viņa jaunākā filma “Lūša stunda” iekļaujas “Nordic noir” tradīcijā.

ZIEMEĻU GAISMAS | 51

NE SAVĀ DABĀ ORIĢINĀLNOSAUKUMS

MOT NATUREN NORVĒĢIJA / 2014 / 80 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA

OLE GJEVERS, MARTE VOLDE

SCENĀRIJS

OLE GJEVERS

KAMERA LOMĀS

ŪŠTEINS MAMENS OLE GJEVERS, MARTE MAGNUSDOTIRA SOLEMA, SIVERS GJAVERS SOLEMS, REBEKA NĪSTABAKA, TRONDS PETERS SAMSO MUNKS

PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

MARIJA EKERŪDA MER FILM SPEKTRS

Martins, zēniska izskata trīsdesmitgadnieks, dodas nedēļas nogales skrējienā kalnos. Taču no domām aizbēgt nav iespējams, un, tāpat kā daudzi no mums, Martins nespēj vienkārši būt, neanalizējot savas attiecības ar sievu un mazo dēlu, apnikumu darbā, gruzdošo atsvešinātības sajūtu... Liekas, kaut kas ir neatgriezeniski zudis un rodas vēlme rīkoties drastiski. Kas notiku, ja viņš izšķirtos? Bet ja viņa sieva aizietu bojā? Un ja nu nelaimes gadījumā ciestu viņš pats? Kad dzīve piespēlē iespēju ļauties brīvībai, ko Martins šķietami alkst, kāda būs viņa izvēle?

Oles Gjevera vienkāršais un dziļi personiskais stāsts – viņš ir filmas scenārija autors, režisors un galvenās lomas atveidotājs – rezonē ar ikvienu, kas nonācis emocionālās krīzes priekšā un spiests atšķetināt sava prāta samezglojumus.

52 | ZIEMEĻU GAISMAS

PĒDĒJAIS VĀRDS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

DOM ÖVER DÖD MAN

ZVIEDRIJA, NORVĒĢIJA / 2012 / 126 MIN / SPĒLFILMA / MELNBALTA REŽIJA

JĀNS TRŪELS

SCENĀRIJS

KLAUSS RIFBERGS, JĀNS TRŪELS

KAMERA LOMĀS

MIŠA GAVRJUSJOVS JESPERS KRISTENSENS, PERNILLA AUGUSTA, ULLA SKOGA, BJERNS GRANASS

PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

FRANSIJA SUTINGERA FILMLANCE INTL. SWEDISH INSTITUTE

Zviedru kino vecmeistara Jāna Trūela biogrāfiskās drāmas varonis ir žurnālists Torgnijs Sēgersteds, pazīstams ar savu stingro antinacistisko nostāju laikā, kad vairums viņa laikabiedru deva priekšroku diplomātiskai attieksmei. Sēgersteds asi nosodīja Zviedrijas neitralitāti, savas dzīves laikā iegūstot ne vienu vien ienaidnieku. Ne mazāk izaicinošs Sēgersteds bija savā privātajā dzīvē – lai gan jau ar sirmu galvu, precētais žurnālists iemīlas un uzsāk romānu ar savu drauga, avīzes izdevēja sievu. Šis ir stāsts par to, kā nepazaudēt dzīves kaislību līdz pēdējam uzrakstītajam vārdam un pēdējam skūpstam.

Trūela filmas raksturo rūpīgi izvēlētas detaļas un dabas metaforas; galvenajā lomā ir zviedru aktiermākslas klasiķis Jespers Kristensens, kurš tikko nofilmējies arī jaunākajā Bonda grāvējā “Spektrs”.

ZIEMEĻU GAISMAS | 53

SKAĻĀK PAR SPRĀDZIENIEM ORIĢINĀLNOSAUKUMS

LOUDER THAN BOMBS

NORVĒĢIJA, FRANCIJA, DĀNIJA / 2015 / 109 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

JOAHIMS TRĪRS JOAHIMS TRĪRS, ESKILS VOGS JAKOBS ĪRE DŽESE EIZENBERGS, GABRIELS BĪRNS, ISABELLA IPĒRA, DEIVIDS STRATERNS, EIMIJA RAIENA TOMASS ROBSĀMS, DŽOŠUA ASTRAHANS, ALBERTS BERGERS, RONS IERKSA, MARKS TĒRTLTOBS, ALEKSANDRS MALĒ-GIJS MOTLYS, MEMENTO FILMS PRODUCTION, NIMBUS FILM RIGA IFF

Klusas, emocionālas eksplozijas zem rāmas ārienes – norvēģu režisors Joahims Trīrs savu filmu kadros izcili ietver papildu dimensiju – neredzamu, bet skaidri sajūtamu. “Skaļāk par sprādzieniem” ir atšķirīgs stāsts par pieaugšanu, ko pēc pāragra zaudējuma piedzīvo filmas varoņi – divi brāļi un viņu tēvs, kad ir spiesti atgriezties pie nobēdzinātām atmiņām un sāpīgiem pagātnes noslēpumiem. Būdama trešais un pirmo reizi pilnībā ārpus Norvēģijas uzņemtais darbs perspektīvā režisora – kādreiz skeitborda video zvaigznes – filmogrāfijā, šī filma apgūst jaunas teritorijas Trīra kino kartē, turpinot izzināt autora iemīļotās tēmas: atmiņu un identitāti.

54 | ZIEMEĻU GAISMAS

VIESNĪCA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

HOTELL ZVIEDRIJA, DĀNIJA / 2013 / 97 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA

LĪSA LANGSETA

SCENĀRIJS

LĪSA LANGSETA

KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

SIMONS PRAMŠTENS ALĪSIJA VIKANDERE, DEIVIDS DENČIKS, ANNA BJELKERUDA, MIRA EKLUNDA, HENRIKS NORLENS PATRIKS ANDERSONS, FRIDA JONASONE EN-B-REEL SWEDISH INSTITUTE

Ērika ir jauna un talantīga interjera dizainere, kura kontrolē visu savā dzīvē... līdz kādu dienu dzīve piespēlē ko tādu, ko Ērika nespēj ietekmēt. Viņa ieslīgst depresijā, un sāk apmeklēt grupu terapiju. Sapņojot, kaut būtu iespējams paņemt atvaļinājumu no sāpēm un problēmām, grupas dalībnieki uz savu roku nolemj izmēģināt netradiconālu terapijas metodi un apmetas viesnīcā – vietā, kur izlikties par kādu citu ir vieglāk par vieglu.

Līsas Langsetas filma par to, kā pieņemt sevi un pārvarēt emocionālu traumu, ir aizkustinoša un negaidīti izklaidējoša iespēja redzēt uzlecošo Holivudas zvaigzni Alīsiju Vikanderi (“Ex Machina”, “Vīrs no U.N.C.L.E.”) pirms viņas žilbinošā karjeras pavērsiena.

ZIEMEĻU GAISMAS | 55

VIŅI IR IZGLĀBUŠIES ORIĢINĀLNOSAUKUMS

HE OVAT PAENNEET SOMIJA, NĪDERLANDE / 2014 / 102 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

J.P. VALKEAPĒ J.P. VALKEAPĒ, PILVI PELTOLA PIETARI PELTOLA TEPPO MANNERS, ROZA SĒDERHOLMA, PETTERI PENNILĀ, PELLE HEIKILĀ ALEKSI BARDIJS, REIMONDS VAN DER KAIS, DIANA OLSEJA-HOTA HELSINKI-FILMI, REVOLVER AMSTERDAM THE YELLOW AFFAIR

Joni un Raisa iepazīstas bērnu namā grūti audzināmiem pusaudžiem, kas vairāk atgādina cietumu. Viņi nozog bērnu nama automašīnu un aizbēg. Jaunieši nonāk paradīzei līdzīgā salā, kur viņu bezbēdīgais brauciens pārtop sirreālā narkotiku tripā, taču tajā drīz vien ielaužas realitāte.

Pusaudziskā brīvdomībā režisors J.P. Valkeapē miksē kino žanrus un aizved vizuālā un skaniskā ceļojumā, kas maina intensitāti no maiga sapņa līdz šausmu filmai. “Viņi ir izglābušies” ir J.P. Valkeapē otrā pilnmetrāžas filma. Tā atzīta par gada labāko filmu Somijā (un ieguvusi atzinību arī par attēla un skaņas montāžu), kā arī saņēmusi Svena Nīkvista vārdā nosaukto balvu par operatora darbu Gēteborgas kino festivālā.

56 | ZIEMEĻU GAISMAS

ZIEMEĻRIETUMI ORIĢINĀLNOSAUKUMS

NORDVEST DĀNIJA / 2013 / 91 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

MIHAELS NUERS RASMUSS HEISTERBERGS, MIHAELS NUERS MAGNUSS NORDENHOFS JENKS GUSTAVS DĪKJERS GĪSE, OSKARS DĪKJERS GĪSE, LĒNE MARIA KRISTENSENA, ROLANDS MŪLERS, DULFI AL-DŽABURI TOMASS RADŪRS, RENĒ EZRA NORDISK FILM DANISH CULTURE INSTITUTE, DANISH FILM INSTITUTE

Kopenhāgenas Ziemeļrietumu rajons ir pazīstams ar augsto jauniešu noziedzības līmeni.

Astoņpadsmitgadīgais Kaspers ir viens no jauniešiem, kas piepelnās ar sīkām zādzībām, zagtās mantas pārdodot uzpircējam Džamalam. Kad Kasperam rodas izdevība pievienoties konkurējošā gangstera Bjerna bandai, viņam šķiet, ka beidzot izdosies izrauties no nabadzības; taču puiša ilūzijas sagrauj Džamala atriebība, un bandu cīņā ierautajam Kasperam par svarīgāko kļūst pasargāt savu ģimeni, īpaši jaunāko brāli, kuru viņš neapdomīgi iesaistījis savās kriminālajās aktivitātēs.

Reālistiskā krimināldrāma ir režisora Mihaela Nuera, Dānijā pazīstama dokumentālista, otrā spēlfilma, par kuru viņš saņēmis FIPRESCI balvu Gēteborgas kino festivālā.

PROGRAMMA TAPUSI AR EEZ ATBALSTU

BĒRNU BRĪVDIENAS

58 | BĒRNU BRĪVDIENAS

JA NU… ORIĢINĀLNOSAUKUMS

TÄNK OM...

ZVIEDRIJA / 2014 / 13 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA

REŽIJA

LINDA HAMBEKA, MARIKA HEIDEBEKA

SCENĀRIJS

LINDA HAMBEKA, MARIKA HEIDEBEKA

MĀKSLINIEKS

LĒNA ŠĒBERGA

PRODUCENTS

LINDA HAMBEKA

STUDIJA IZPLATĪTĀJS

L EDITION ENTERTAINMENT FILM, FILM I VÄST SWEDISH FILM INSTITUTE

Animācijas filmā iedzīvināti bērnu dzejoļi, kas dzīvnieku tēlos stāsta par draudzību starp lielajiem un mazajiem un viņu kopīgajiem piedzīvojumiem. Par to, kā būtu, ja es būtu sikspārnis un tu – mans sikspārnēns, tu – blusiņa un es – lielā blusa. Filmas pamatā ir Zviedrijā bērnu iemīļota dzejas grāmata (autore un ilustratore Lēna Šēberga), un tās skaņu celiņā – “The Cardigans” solistes Ninas Pēršones iedziedātas dziesmas.

BĒRNU BRĪVDIENAS | 59

OPERĀCIJA “ARKTIKA” ORIĢINĀLNOSAUKUMS

OPERASJON ARKTIS NORVĒĢIJA / 2014 / 87 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA

GRĒTE BŪE-VĀLA

SCENĀRIJS

GRĒTE BŪE-VĀLA

KAMERA

GAUTE GUNNARI

LOMĀS:

PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

KAISA GURINE ANTONSENA, IDA LEONORA VALESTRANDA EIKI, LEONARDS VALESTRANDS EIKE, LĪNE VERNDĀLA, NIKOLAJS KLĒVE BROHS, KRISTOFERS HIVJU DŽONS M. JAKOBSENS, SVEINUNGS GOLIMO, MARKUSS BRODERSENS FILMKAMERATENE NORWEGIAN FILM INSTITUTE

Norvēģu režisores Grētes Būes-Vālas debijas filma izcili iemieso Skandināvijas ģimenes kino esenci: aizraujoša piedzīvojuma veidā vēstīt par būtiskām tēmām – atbildību pret apkārtējiem, īpaši ģimeni, spēju saprasties un būt godīgam. Režisores gleznaini uzņemtais kinodarbs skatītāju ved neticamā piedzīvojumā uz pašiem Norvēģijas ziemeļiem – tur, nevilšus iekāpjot nepareizajā lidmašīnā, nokļūst divas māsas ar brāli. Viņus gaida elpu aizraujošiem atklājumiem un negaidītām briesmām pilns piedzīvojums.

60 | BĒRNU BRĪVDIENAS

LUPATIŅI ORIĢINĀLNOSAUKUMS

LUPATIŅI LATVIJA / 2014–2015 / 28 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS

EDMUNDS JANSONS INESE ZANDERE

MĀKSLINIEKS

REINIS PĒTERSONS

PRODUCENTS

SABĪNE ANDERSONE

STUDIJA

ATOM ART

IZPLATĪTĀJS

ATOM ART

Kopš 2011. gada, salīdzinoši neilgā četru gadu laika sprīdī, studijas Atom Art īsfilmu sērija “Lupatiņi” ir kļuvusi gluži vai par bērnu kino žanra klasiku kā vietējā mērogā, tā aiz Latvijas robežām. Sirsnīgie, animācijā iedzīvinātie Lupatiņi izzina pasauli tāpat kā to “vienaudži” – paši jaunākie kino skatītāji. Šogad Rīgas SKF būsiet liecinieki Lupatiņu jaunākajiem piedzīvojumiem – festivāla laikā pirmizrādi piedzīvos četras jaunas filmas. Tajās Lupatiņi mācās rūpēties par draugiem, būvēt māju, kārtot istabu un rotaļāties.

BĒRNU BRĪVDIENAS | 61

KĀ LUPATIŅI PRECĒJĀS Lupatiņi spēlē “Cirku”. Zeķītei neveicas, viņa labāk grib darīt ko citu, piemēram – precēties. Bet ar ko?

KĀ LUPATIŅI VESEĻOJĀS Cimdiņš, Lakatiņš un Spilventiņš ir savārguši. Zeķīte braši rūpējas par visiem, līdz – apčī! – arī viņa piepeši apslimst!

KĀ LUPATIŅI BŪVĒJA MĀJU Lupatiņi vēlas tikt pie mājas mīluļa. Viņi apzinās, ka par to būs jārūpējas, un visi ir gatavi uzbūvēt tam māju. Kad mājas ir uzbūvētas, izrādās, ka katrs domājis par citu mīluli...

KĀ LUPATIŅI SLĒPĀS Lai varētu mierīgi lasīt, Lakatiņš nolemj paslēpties. Kad pārējie Lupatiņi sāk spēlēt paslēpes, izrādās – Lakatiņš, pašam to nezinot, ir noslēpies labāk par visiem!

KĀ LUPATIŅI KĀRTOJA MĀJU Lupatiņu istaba ir tik nekārtīga, ka tajā vairs neko nevar atrast. Lai to sakārtotu, no sākuma jāatrod, kur katra lieta dzīvo.

62 | BĒRNU BRĪVDIENAS

RĪTPUTNIŅA UN MURKŠĶA ZIEMAS BRĪVDIENAS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

MORGENFUGL OG MURMELDYR PÅ VINTERFERIE NORVĒĢIJA / 2014 / 8 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA

REŽIJA

ANETE SEUGESTĀDA HELLANDE

SCENĀRIJS

ANETE SEUGESTĀDA HELLANDE

MĀKSLINIEKS

ANNA ERLANDSONE, ANNIKA BERGSTRĒMA

PRODUCENTS

LĪSE FERNLEJA, TONJE SKARA REIERSENA

STUDIJA IZPLATĪTĀJS

MIKROFILM NORWEGIAN FILM INSTITUTE

Ko lai Matilde iesāk, kad vasarā līst un viņai jāpaliek istabā? Būtu ziema, lietus vietā jauki snigtu. Matildes sapni par tūlītējām ziemas brīvdienām spēj piepildīt vienīgi viņas mazie iedomu draugi – un kur gan citur kā ledusskapja saldētavā!

BĒRNU BRĪVDIENAS | 63

ZĒNS ZELTA BIKSĒS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

POJKEN MED GULDBYXORNA ZVIEDRIJA / 2014 / 99 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA

ELLA LEMHĀGENA

SCENĀRIJS

ELLA LEMHĀGENA

KAMERA

ANDERSS BOMANS

LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

LUKASS HOLGERSONS, OLLE KRANCS, NINA SANDA, ŠANTI RONEJS FREDRIKS VIKSTROMS NIKASTRO TRE VÄNNER PRODUKTION AB SWEDISH FILM INSTITUTE

Pazīstamā zviedru rakstnieka Maksa Lundgrēna bērnu romāns, savulaik pārtapis Ziemeļvalstīs iemīļotā televīzijas seriālā, tagad iedzīvināts filmā, ir aizraujošs stāsts, uzspicēts intriģējoša piedzīvojumu kino veidolā. Filmas galvenā varoņa Matsa rokās nonāk neparasts atradums – viņš uziet bikses, kuru kabatās esošā nauda ir neizsīkstoša. Taču kamēr Matss priecājas par atradumu, pērkot visu, ko sirds jelkad kārojusi, viņš vēl nezina, ka zelta bikšu pāri alkst atrast kādi bīstami spēki.

64 | BĒRNU BRĪVDIENAS

ZUPAS PILSĒTAS SLEPENĀ BIEDRĪBA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

SUPILINNA SALASELTS IGAUNIJA / 2015 / 105 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS

MARGUSS PAJU MIHELS ULMANS, KRISTIANS GAMSS MILLERS-HERISS MĒLIS VĒREMETS OLĪVIJA VĪKANTE, ARABELLA ANTONS, HUGO SOSĀRS, KARLS JAKOBS VIBURS, EVELĪNA VOIGEMASTA ESKO RIPSS, DIANA MIKITA

STUDIJA

NAFTA FILMS

IZPLATĪTĀJS

NAFTA FILMS

Desmitgadīgā Marī ir pārliecināta, ka vecāku darbs tiem ir svarīgāks par viņu, bet par laimi viņai ir lielisks vectētiņš – profesors, kuram piemīt tāds pat atklājēja gars kā Marī.

Kopā ar draugiem Marī bauda piedzīvojumu pilnu vasaru līdz brīdim, kad pilsētu pārņem noslēpumaina slimība – visi pieaugušie sāk uzvesties kā bērni. Slimības sekas ir draudīgas, un Marī uzņemas rast risinājumu.

Igauņu režisora Margusa Paju jauneklīgā debijas filma ir nepiespiestas atmosfēras caurstrāvots, aizraujošs piedzīvojums, kas kopš pirmizrādes pavasarī Igaunijā ir kļuvusi par visu laiku skatītāko ģimenes filmu.

BĒRNU BRĪVDIENAS | 65

ANIMĀCIJAS DARBNĪCAS

17. UN 18. OKTOBRĪ PĒC ANIMĀCIJA FILMU SEANSIEM BĒRNIEM KINO KAFEJNĪCĀ “FILM NOIR”

Lupatiņu varoņi Zeķīte, Cimdiņš, Spilventiņš un Lakatiņš dzīvo animācijas filmā. Kā viņi filmā ir nokļuvuši, pēc jauno “Lupatiņu” pirmizrādes sestdien, 17. oktobrī, varēs uzzināt “LUPATIŅU ANIMĀCIJAS DARBNĪCĀ”. Filmas varoņus varēs kustināt un veidot jaunus Lupatiņu piedzīvojumus. Bērniem būs iespēja strādāt ar animācijas programmu, kurā uzreiz var redzēt izveidoto kustību – kā īstās animācijas studijās! Kā Cimdiņš lec, kā Spilventiņš čāpo un kā Zeķīte dejo ar Lakatiņu? Kustības varēs būs visdažādākās, un bērniem pašiem būs jāizdomā, ko šie varoņi varētu darīt. Visas idejas varēs zīmēt uz īstām scenārija lapām, kuras tiks nodotas filmas autoriem – studijai “Atom Art”. Un var gadīties, ka scenāriji iepatiksies pašiem Lupatiņiem.

Darbnīcā kopā ar vecākiem bērni varēs darboties jau no 4 gadu vecuma, bet vieni paši – no 7 gadiem.

“RĪTPUTNIŅA UN MURKŠĶA ANIMĀCIJAS DARBNĪCA” svētdien, 18. oktobrī, domāta bērniem vecumā no 7 līdz 14 gadiem, kuri vēlas pamēģināt veidot animācijas filmas. Bērni izdomās filmām scenārijus, taisīs tēlus un animēs. Darbnīcā varēs iepazīties ar galvenajiem animācijas kustības veidošanas principiem un uzzināt, kā vienkāršā veidā var izveidot papīra tēlus. Filmas tiks veidotas ar profesionālas animācijas programmas palīdzību, rezultāts būs iegūstams ļoti labā izšķirtspējā, un ieguldītais darbs, veidojot tēlus, būs labi redzams.

Filmu scenāriji un tēli tiks veidoti, iedvesmojoties no festivālā skatāmās norvēģu animācijas īsfilmas “Rītputniņa un Murkšķa ziemas brīvdienas”, un filmas varoņi būs gatavi nebijušiem piedzīvojumiem.

Darbnīcas vadīs bērnu animācijas studija ”Multenkulten”.

Ar EEZ un Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā atbalstu

PROGRAMMA TAPUSI AR EEZ ATBALSTU

#JAUNIEŠU_LIETAS

#JAUNIEŠU_LIETAS | 67

ZAUDĒTĀ NEVAINĪBA

LIENE LINDE

Franču jaunā viļņa kinorežisors Fransuā Trifo reiz izteicās, ka cilvēki, kuri atceroties savu bērnību kā laimīgu, vienkārši ciešot no sliktas atmiņas. Tieši Trifo pirmo filmu “400 sitieni” mēdz uzskatīt par vienu no spilgtākajiem tā sauktā coming-of-age jeb pieaugšanas kino žanra piemēriem, kura centrā ir varonis pārejas posmā starp bērnu un pieaugušo. Trifo darbs iezīmē brīdi, kad kinematogrāfā šāds žanrs vispār top iespējams, proti, apmulsis pusaudzis tiek uzskatīts par pietiekami suverēnu būtni, lai kļūtu par pilnmetrāžas filmas galveno varoni. Itāļu neoreālisms četrdesmitajos gados, piemēram, bērnu neuzskatīja par tēlu ar aktīvas rīcības potenciālu, tādēļ neoreālisma virziena filmās bērns ir personāžsvērotājs, tikai liecinieks pieaugušā vājumam.

Tradicionālā coming-of-age žanra paraugā varonis visbiežāk būs jauns pusaugu vīrietis, kas samērā īsā periodā (teiksim, vienas vasaras laikā) saduras ar neizbēgamu nepieciešamību “pieaugt”; ar pieaugšanu šo filmu naratīvā saprotot brīdi, kad varonim pirmoreiz jāpieņem būtiski lēmumi ārpus savas līdzšinējās atbildības zonas, līdz ar to sākot sevi apzināties kā lemtspējīgu būtni, kura rīcība un izpratne par pasauli kaut ko maina savā vai citu liktenī, pat ja tikai mikrosituācijas līmenī. “Būtiskie lēmumi” var būt saistīti ar draugiem, profesiju, izglītību, ģimeni (kā Rīgas SKF programmā iekļautajā zviedru drāmā “Mana tievā māsa”), tā var būt pirmā sastapšanās ar nāvi, savas seksualitātes apzināšanās u.tml. Daudzos no šiem darbiem varonis ģeogrāfiski pārvietojas telpā, izmantojot patriarhālās sabiedrības arhetipu par vīrieti, kam jāpamet sava teritorija, lai “iekarotu” jaunu un plašāku telpu šajā naidīgajā pasaulē.

Coming-of-age žanra saknes mēdz saistīt ar Bildungsroman motīviem – 19. gadsimtā populāru romāna formu, kurā naivs jauneklis no provinces dodas uz pilsētu un tur neglābjami zaudē ilūzijas, saprotot, kas par sūru padarīšanu ir tā jūsu pieaugušo dzīve. Filmās šo dzīvi simbolizē ainava; vai tā būtu dabas vai pilsētas, tā visbiežāk ir svešāda un bīstama un kliedz uz varoni: “Izdzīvo, velns parāvis!”

Coming-of-age kino alternatīvi varētu dēvēt par iniciācijas filmām, jo šis žanrs ir kinematogrāfiska shēma par iniciācijas rituāliem – visām sabiedrībām raksturīgu simbolisku aktu par iecelšanu pieaugušā kārtā. Teritorija, kurā velkama robeža starp pieaugušo un bērnu, protams, ir visai abstrakta, tāpēc lielākoties tā definēta, ņemot talkā fizioloģiju – meitenes pāreju sievietes kārtā vēsturiski iezīmējušas pirmās mēnešreizes, zēniem tas ir brīdis, kad sāk dīgt bārda vai piedzīvots balss lūzums. Mūsdienu sabiedrībā “pārejas” normatīvs

“...CILVĒKI, KURI ATCEROTIES SAVU BĒRNĪBU KĀ LAIMĪGU, VIENKĀRŠI CIEŠOT NO SLIKTAS ATMIŅAS”

#JAUNIEŠU_LIETAS | 69

ir noteikta gadu skaita sasniegšana, no kura indivīdam tiek piešķirta apšaubāmā brīvība vēlēt, lietot alkoholu, smēķēt, vadīt automašīnu vai stāties laulībā. Šis universālais pārejas vecuma normatīvs, protams, nenozīmē, ka ikviena to sasniegusī persona ir pietiekami nobriedusi savas jauniegūtās brīvības aptveršanai un atbildībai to lietot. Iniciācijas rituālu galvenā sastāvdaļa – ceremoniāls pierādījums sev un sabiedrībai, ka esi “īsts” tās loceklis, – ir atmirusi, palikusi tikai “pieaugšanas” institucionalizācija dokumenta formā. Tieši ar šī vakuuma aizpildīšanu nodarbojas coming-of-age kino, kas konfrontē varoni – filmas sākumā definētu kā bērnu, tās beigās kā jaunu pieaugušo – ar pārbaudījumiem, kuru pārvarēšanai tam vēl nav instrumentu. Nereti filmas pasaule arī nepiedāvā pozitīvu pieaugušā cilvēka paraugu, kam līdzināties, tāpēc varonis filmas gaitā definīciju par “jauno sevi” uzraksta pats.

Visinteresantākais, ko pauž iniciācijas žanra kino, ir refleksija par sabiedrības vienošanos, ka bērnība vai pusaudžu gadi ir tikai pagaidu konstrukcija, kūniņa, no kā jāizlaužas jauna līmeņa metamorfozei – pieaugušajam jeb “īstam” cilvēkam. Šī iemesla dēļ coming-of-age filmām raksturīgs nostaļģisks skatpunkts – lūk, kā neīstais, marginalizētais “es” pārtapis par “īstu cilvēku” jeb personu, kas spējīga ieņemt konvencionālu lomu, ietilpt normativizētās attiecībās, saprast, kā darbojas sociums un atrast savu zobrata vietu tajā. Šis žanrs piepilda kolektīvo fantāziju par to, ka mēs esam spējīgi uzturēt sociālu kārtību. Varonim tiek atņemta nevainība, tās vietā piešķirot “brīvību” būt pieaugušam. Savā kodolā coming-of-age filmu naratīvi nav tikuši sevišķi tālāk par to, kas mācīts Bībeles stundās – Dievs mūs reiz izdzina no paradīzes, līdzi iedodams pauniņu ar brīvību un paņemdams par to trimdas cenu. Es neesmu droša, vai tas bija godīgs darījums.

70 | #JAUNIEŠU_LIETAS

MANA TIEVĀ MĀSA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

MIN LILLA SYSTER ZVIEDRIJA, VĀCIJA / 2015 / 95 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA

SANNA LENKENA

SCENĀRIJS

SANNA LENKENA

KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

MORICS ŠTULTHAISS REBEKA JOZEFSONE, EIMIJA DĪSISMONA, ANNIKA HALLINA, HENRIKS NORLENS, MAKSIMS MEHMETS ANNIKA ROGELA TANGY KINO BIZE

Stellas acīs vecākā pusaugu māsa Katja ir īsta zvaigzne – viņa ir ģimenes acuraugs un talantīga daiļslidotāja, kuras dienas paiet neatlaidīgos treniņos. Kad Katjas sportošana sāk atgādināt apsēstību, un viņas izturēšanās kļūst arvien saltāka, Stella ir pirmā, kas atklāj māsas noslēpumu un saprot tā iespējami postošās sekas. Viņai jāpieņem grūts lēmums: izstāstīt par to vecākiem un novērst briesmas, vai turēt Katjai piespiedu kārtā doto solījumu klusēt.

Jaunās zviedru režisores Sannas Lenkenas, Stokholmas Dramatiskā institūta absolventes, debijas filma ir intriģējošs un sirsnīgs ieskats māsu attiecībās. Tas jūtīgi iemūžina bērna skatu uz vissarežģītākajām dzīves norisēm un paradoksālo spēju ar tām dažbrīd tikt galā labāk par pieaugušajiem.

#JAUNIEŠU_LIETAS | 71

SKAĻĀK PAR SPRĀDZIENIEM ORIĢINĀLNOSAUKUMS

LOUDER THAN BOMBS

NORVĒĢIJA, FRANCIJA, DĀNIJA / 2015 / 109 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

JOAHIMS TRĪRS JOAHIMS TRĪRS, ESKILS VOGS JAKOBS ĪRE DŽESE EIZENBERGS, GABRIELS BĪRNS, ISABELLA IPĒRA, DEIVIDS STRATERNS, EIMIJA RAIENA TOMASS ROBSĀMS, DŽOŠUA ASTRAHANS, ALBERTS BERGERS, RONS IERKSA, MARKS TĒRTLTOBS, ALEKSANDRS MALĒ-GIJS MOTLYS, MEMENTO FILMS PRODUCTION, NIMBUS FILM RIGA IFF

Klusas, emocionālas eksplozijas zem rāmas ārienes – norvēģu režisors Joahims Trīrs savu filmu kadros izcili ietver papildu dimensiju – neredzamu, bet skaidri sajūtamu. “Skaļāk par sprādzieniem” ir atšķirīgs stāsts par pieaugšanu, ko pēc pāragra zaudējuma piedzīvo filmas varoņi – divi brāļi un viņu tēvs, kad ir spiesti atgriezties pie nobēdzinātām atmiņām un sāpīgiem pagātnes noslēpumiem. Būdama trešais un pirmo reizi pilnībā ārpus Norvēģijas uzņemtais darbs perspektīvā režisora – kādreiz skeitborda video zvaigznes – filmogrāfijā, šī filma apgūst jaunas teritorijas Trīra kino kartē, turpinot izzināt autora iemīļotās tēmas: atmiņu un identitāti.

72 | #JAUNIESU_LIETAS

SMELDZE ORIĢINĀLNOSAUKUMS

ÖMHETEN ZVIEDRIJA / 2013 / 80 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA

SOFIJA NORLINA

SCENĀRIJS

SOFIJA NORLINA

KAMERA

PETRUS SJOVIKS

LOMĀS: PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

SEBASTIĀNS HJORTS AF ORNASS, LĪNA LEANDERSONE, ALFREDS JUNTI, ELLA NORDINA, DŽENIJA T. SANDBERGA OLIVERS GVERPIJONS DFM NONSTOP ENTERTAIMENT

Ikdienišķa, taču reizē tik savdaba, Zviedrijas pilsēta Kiruna aiz polārā loka lielāko daļu gada aizvada ziemas atsvešinātībā, bet tās galvenais iztikas avots – dzelzs raktuves – pastāvīgi tricina pilsētas pamatus. Radio izplata bažīgas ziņas par iespējamu katastrofu un Kirunas pārcelšanu; tikmēr, pakļāvīgi sadzīvojot ar draudīgo situāciju, pusaudži Markuss, Daniels un Zerīna iepazīst “pieaugušo” dzīvi, tās izaicinājumus un emocionālās turbulences. Jaunās režisores Sofijas Norlinas poētiskā pieaugšanas drāma skarbo vidi vērīgi ataino kā šo sajūtu atbalsi.

SHORT RIGA

74 | SHORT RIGA

JAUNIE ČIGĀNU LAUVAS A CIAMBRA / Režija JONASS KARPINJANO / ITĀLIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 16 MIN

MĀJAS DOM / Režija AGŅEŠKA BOROVA / POLIJA / 2015 / ANIMĀCIJA / 15 MIN

STARPTAUTISKAIS ĪSFILMU KONKURSS ZAĻĀ PROGRAMMA Zaļā ir krāsa, kuras nianses cilvēka acij ir visvieglāk atšķiramas. Tā ir pati dabiskākā krāsa, ko cilvēks uztver. Ikviens, kas sasniedzis divdesmit gadu vecumu, šajā programmā atradīs filmas, kas sasauksies ar paša pieredzi. Vai tas būtu vērojums par to, kā noveco vecāki, vai stāsts par pirmo seksuālo pieredzi, kino veidotāji no visas pasaules allaž meklē jaunus veidus, kā vēstīt par bērnību un pusaudzību. Piemēram, šajā programmā iekļautajā Ivana Salatiča īsfilmā ieraudzīsim neizturamo garlaicību un ciešanas, ko vientulīgas vasaras brīvdienas sagādā pusaudzim. Ja programmas pirmā filma liek skatītājam vēlēties, lai taču beidzot kaut kas notiktu, otrā – izteiksmīgā metafora “Skolas pagalmā” ieved biedējoši eskalējošā skolēnu rotaļā karstā vasaras dienā. Gleznieciski plūstošajā animācijas filmā “Mājas” Agņeška Borova jutīgi attēlo, kā mainās skatījums, atgriežoties vecāku mājās, kur nekas nav mainījos kopš bērnības. Programmas noslēgumā – itāliešu filma par to, ko nozīmē izaugt pirms laika.

SHORT RIGA | 75

PATVĒRUMS ZAKLONI / Režija IVANS SALATIČS / MELNKALNE / 2014 / SPĒLFILMA / 24 MIN

SKOLAS PAGALMĀ PROAVLIO / Režija RINIO DRAGASAKI / GRIEĶIJA / 2013 / SPĒLFILMA / 10 MIN

76 | SHORT RIGA

DROŠĀ VIETA GESCHÜTZTER RAUM / Režija ZORA RUKSA / VĀCIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 13 MIN

IEDZIMTĀ ALKATĪBA LAKOMSTWA ENDEMITA / Režija NATĀLIJA DZIEĢICA / POLIJA / 2014 / ANIMĀCIJA / 11 MIN

STARPTAUTISKAIS ĪSFILMU KONKURSS SARKANĀ PROGRAMMA Sarkanā ir aizlieguma krāsa. Visā cilvēces vēsturē iekāre ir bijusi viena no visnoliegtākajām un vienlaikus visdabiskākajām cilvēka tieksmēm. Šajā programmā iekļautās filmas reflektē par to, kā šāda pašcenzūra iespaido mūsu sabiedrību un ikvienu indivīdu. Iesildīsimies ar vienīgo programmas filmu, kas neskar diskutablas tēmas – Natālijas Dzieģicas animācija atveido kaislību ar vienkāršu līniju, kas, tāpat kā iekāre, nerod mieru, kamēr nesasniedz savu mērķi. Adriana Sitaru “Māksla” aplūko jautājumu par to, kā ētiski attēlot smagu tēmu – nepilngadīgo prostitūciju, konfrontējot aktrisi, viņas māti un topošās filmas veidotājus ar dažādām baiļu un labas gribas izpausmēm. Joprojām pastāvošais uzskats, ka upuri paši vien ir vainīgi pie tā, kas ar viņiem noticis, tiek analizēts Zoras Ruksas filmā “Drošā vieta”, kas apvieno izdomas bagātu filmējumu un aizkadra stāstījumu. Bet programmas ceturtās filmas dalībnieki apzinās, ka viņu vēlmes nevajadzētu apmierināt – Guido Hendriksa dokumentālā filma “Starp mums” vēsta par kādu bargi nosodāmu kaislību.

SHORT RIGA | 77

MĀKSLA ARTA / Režija ADRIANS SITARU / RUMĀNIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 19 MIN

STARP MUMS ONDER ONS / Režija GUIDO HENDRIKSS / NĪDERLANDE / 2014 / DOKUMENTĀLĀ / 24 MIN

78 | SHORT RIGA

ELPA DE SCHNUUF / Režija FABIANS KAISERS / ŠVEICE / 2014 / EKSPERIMENTĀLĀ / 11 MIN

KORIS CORO DOS AMANTES / Režija TIAGO GUEDESS / ITĀLIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 23 MIN

STARPTAUTISKAIS ĪSFILMU KONKURSS MELNĀ PROGRAMMA Melnā ir krāsa, kas neeksistē. Tā ir neesamība, nezināmais, kas rada mūsos bailes un pazemību. Šīs programmas filmas ļaus saskarties ar dabas spēkiem, izjust bailes zaudēt savus tuvākos un zaudēt sevi pašu, un neizbēgamo cīņu ar šīm bailēm. Tiago Guedesa dinamiskā, aizraujošā filma dokumentē attiecības, ko sagrauj bailes zaudēt vienam otru. Ja programmas pirmās filmas režisors izmanto mākslīgu attēla dekonstrukciju, lai ilustrētu emocionālo distanci, otrās filmas “Elpa” autors ļauj mums kļūt par lieciniekiem kāda ugunsdzēsēja patiesajām bailēm inscenētos apstākļos – apmācības laikā. Paulīnas Skibinskas dokumentālā filma “Objekts” ir oda ledus skaistumam un spēkam, līdz mirklim, kad ledus atklāj savu patieso varu pār cilvēka dzīvību. Programmas pēdējā filma ir emocionāli satriecošs dokuments, kas iemūžina bēgļu sāpes un izmisumu, atvadoties no ceļabiedriem, kas nesasniedza otru krastu.

SHORT RIGA | 79

OBJEKTS OBIEKT / Režija PAULĪNA SKIBINSKA / POLIJA / 2015 / DOKUMENTĀLĀ / 15 MIN

VRAKS SHIPWRECK / Režija MORGANS KNĪBE / NĪDERLANDE / 2014 / DOKUMENTĀLĀ / 15 MIN

80 | SHORT RIGA

JĀ, MĒS MĪLAM JA VI ELSKER / Režija HALVARS VITCE / NORVĒĢIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 15 MIN

KĀRINA UN KONSULTANTE KARIN OCH KURATORIN / Režija MONIKA ANDREA / NORVĒĢIJA / 2014 / DOKUMENTĀLĀ / 27 MIN

STARPTAUTISKAIS ĪSFILMU KONKURSS ZILĀ PROGRAMMA Zilā krāsa tiek asociēta ar laika ritējumu. Allaž mainoties, laiks nes mūs vienā virzienā bez atgriešanās iespējām un spiež mūs nemitīgi pielāgoties jauniem apstākļiem. Tas rada skumjas, bet ir taču arī cerības. Programmas pirmās filmas varone Kārina meklē cerību konsultantē, kas palīdz viņai atgūt pēc vīra nāves pazaudēto identitāti. Kārina atrod ne vien cerību un jaunu draudzību, bet arī drosmi, un sāk pat kalt plānus par Kubas cigāru kontrabandu! Dotana Moreno animācijas īsfilmā cerība, ka nākotne būs labāka, dod spēku dzīvot jaunam vīrietim, kas ik dienas krīt par upuri savas mātes mīlestībai un manipulācijām. “Jā, mēs mīlam” ir filma, kas iedvesmoja šīs programmas nosaukumu.

Piecpadsmit minūšu laikā tā parāda četras paaudzes, kas atrodas dzīves, cerību, cerību trūkuma un skumju krustcelēs, kas liek cilvēkiem izspēlēt pašus ironiskākos dzīves scenārijus. Programmas pēdējā filma ir mākslas darbs, kas atjauno cerību, ka arvien vēl ir iespējami oriģināli veidi, kā izmantot kinoekrānu sarunai ar skatītāju.

SHORT RIGA | 81

MANAS DVĒSELES SKAŅA GLOS MOJEJ DUSZY/ Režija VOICEKS BAKOVSKIS / POLIJA / 2014 / ANIMĀCIJA / 13 MIN

SHOUK SHOUK / Režija DOTANS MORENO / KANĀDA, IZRAĒLA / 2014 / ANIMĀCIJA / 18 MIN

82 | SHORT RIGA

1+1 1+1 / Režija DŽILS ALKABECS / LIELBRITĀNIJA / 2014 / ANIMĀCIJA / 11 MIN

SĀTANISKAIS DŪKSNĀJS DIVI DAS SATANISCHE DICKICHT – ZWEI / Režija VILLIJS HANSS / VĀCIJA / 2015 / SPĒLFILMA / 31 MIN

STARPTAUTISKAIS ĪSFILMU KONKURSS BALTĀ PROGRAMMA Baltā nav īsti krāsa, bet drīzāk – visu redzamo krāsu kombinācija. Tikai uztverē eksistējošas robežas ļauj mums nošķirt krāsas citu no citas. Šīs programmas filmas aizved uz sociāli konstruētā veselā saprāta nomali. Ja filmas veidotājs spēj atrast jaunu skatpunktu, tad arī skatītāji sāk apšaubīt to, kas ticis definēts kā “normāls”. Villija Hansa cikla “Sātaniskais dūksnājs” otrajā filmā tieši “normālie” ļaudis ir tie, kas uzvedas neprātīgi, sastapušies ar personām, kam ir garīgās veselības traucējumi. “1+1” aizrauj skatītāju, radot izsmalcinātu slepkavas-maniaka prāta portretu ar vienkāršu melnbaltu animāciju. Turpretī “Zelta leģenda” piepilda ekrānu ar fotogrāfijām, zīmējumiem un gleznām, kas pārņēmušas kāda kolekcionāra domas. Visbeidzot, Pablo Lobato mākslinieciskā dokumentālā filma par kādu tradīciju – kolektīvu neprātu, ko radījusi un saglabājusi kristīgā baznīca.

SHORT RIGA | 83

ZELTA LEĢENDA THE GOLDEN LEGEND / Režija OLIVERS SMOLDERS / BEĻĢIJA, FRANCIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 24 MIN

VIRVE CORDA / Režija PABLO LOBATO / BRAZĪLIJA / 2014 / DOKUMENTĀLĀ / 8 MIN

84 | SHORT RIGA

SHORT RIGA STARPTAUTISKĀ KONKURSA ŽŪRIJA

LORENSS BOISS (Laurence Boyce, Igaunija) dzimis Lielbritānijā, taču šobrīd dzīvo un strādā Igaunijā. Žurnālists, vairāku starptautisko apbalvojumu ieguvējs. Sadarbojas ar vairākiem pazīstamiem kino medijiem, tostarp “Screen International” un “Cineuropa”, kur raksta par Baltijas valstu filmām un ir sadaļas “Cineuropa Shorts” redaktors.

Regulāri publicējas arī Igaunijas laikrakstos SIRP un “Eesti Ekspress”.

Starptautiskā īsfilmu festivālu “Sleepwalkers” programmu direktors, strādā arī “Black Nights” un Līdsas Starptautiskajiem filmu festivāliem. BAFTA, FIPRESCI, Londonas Kinokritiķu apvienības un Eiropas Kinoakadēmijas biedrs.

PĒTERIS KRILOVS (Latvija) ir kino un teātra režisors un izcils pedagogs, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors. Kino sācis darboties 60. gados kā režisora asistents, bet savu pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu uzņēmis 1977. gadā. Pēteris Krilovs arī pats filmējies vairākās kinolomās kā aktieris, bet pēdējo gadu laikā īpašu ievērību un nacionālā kino festivāla “Lielais Kristaps” balvas izpelnījušās režisora dokumentālās filmas “Klucis. Nepareizais latvietis” (2008) un “Uz spēles Latvija” (2014).

JUKKA-PEKKA LAKSO (Jukka-Pekka Laakso, Somija) ir viens no Tamperes filmu festivāla direktoriem un festivāla filmu atlasē un programmas sastādīšanā piedalās kopš 2000. gada. Šobrīd viņa pienākumos ietilpst arī festivāla stratēģiskā plānošana. Jukka-Pekka Lasko ir arī Tamperes Pirkanmā kino centra izpilddirektors. Centrs ir bezpeļņas organizācija, kas nodarbojas ar art-house kino izrādīšanu, kino izplatīšanu Somijā un izglītojošiem pasākumiem mediju jomā.

Jukka-Pekka Lasko ir Somijas Filmu padomes un Eiropas Kinoakadēmijas biedrs.

SHORT RIGA | 85

SHORT RIGA BALTIJAS STUDENTU FILMU KONKURSA ŽŪRIJA

NILSS FONSEKA (Niels Fonseca, Dānija) ir filmu un televīzijas scenāriju redaktors un pasniedzējas ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi.

Strādā visos žanros, tostarp rediģē scenārijus televīzijas filmām un seriāliem. Attīsta un rediģē nacionālo un starptautisko pilnmetrāžas filmu scenārijus. Konsultē filmu finansēšanas aģentūras. Filmu attīstīšanas producents. Pēdējā laikā aktīvi darbojas TV seriālu un starpmediju projektu attīstības jomā.

VOUTERS JANSENS (Wouter Jansen, Nīderlande) kopš 2009. gada ir starptautiskā īsfilmu festivāla “Go Short” programmu direktors.

Ieguvis maģistra grādu kultūrpolitikā. Pirms trīs gadiem dibinājis “Some Shorts” filmu izplatīšanas aģentūru, kas strādā pārsvarā ar Nīderlandes režisoru veidotām, vizuāli spēcīgām un drosmīgām īsfilmām. Aģentūras izplatītās filmas tikušas iekļautas 250 festivālu programmās, tostarp SXSW, Berlīnes, Lokarno, IDFA, Sansebastiānas un Visions du Réel festivālos, un saņēmušas vairāk nekā 70 balvas.

ROBERTS VINOVSKIS (Latvija) ir producents, kas ne bez panākumiem ņēmis savā paspārnē vairākus Latvijas jaunos daudzsološos režisorus, tostarp Aiku Karapetjanu, kura filma “Cilvēki tur” ieguvusi starptautisku uzmanību un izraisījusi asas diskusijas Latvijas sabiedrībā. Roberts Vinovskis arī pats uzņēmis virkni dokumentālo filmu kā režisors un operators.

86 | SHORT RIGA

SHORT RIGA BALTIJAS STUDENTU FILMU KONKURSS ŠODIENAS TALANTI – RĪTDIENAS KINO REŽISORI

No 22.–24. oktobrim SHORT RIGA aicina noskatīties 8 aizraujošus stāstus un, vēl svarīgāk – tikties ar 8 talantīgiem režisoriem – šo stāstu veidotājiem un Baltijas Studentu filmu konkursa dalībniekiem. Šī ir ļoti īpaša SHORT RIGA programma, jo tajā katrai filmai un tās radošajai komandai tiks pievērsta atsevišķa uzmanība. Programmas ietvaros norisināsies arī vēl tikai topošo studentu projektu prezentācijas. Savukārt, kino seansus papildinot, būs iespēja piedalīties vairākos industrijas pasākumos studentiem un kino skolu absolventiem, tostarp starptautiskajā diskusijā “Studentu filma un festivāls” un noklausīties ekspertu vieslekcijas, veltītas īsfilmu žanra nākotnei.

SHORT RIGA | 87

AUGSTĀK PAR ZEMI

MAN IR APTUVENI DIVDESMIT GADI

DEMBAVA

Režija JĀNIS ĀBELE LATVIJA 2015 SPĒLFILMA 27 MIN

MAN DVIM KELI Režija MARIJA KAVTARADZE LIETUVA 2014 SPĒLFILMA 20 MIN

DEMBAVA Režija LAURINAS BAREISA LIETUVA 2014 SPĒLFILMA 10 MIN

PROGRAMMA I. DIVI PUIŠI, VIENA MEITENE Šķiet, ka tieši šāda dalījuma galveno tēlu trīsstūris ir viena no iecienītākajām studentu tēmām pēdējo divu gadu laikā, jo patiešām tēlu kombinācija – divi puiši un viena meitene – rada vietu visdažādākajiem pavērsieniem un stāstiem. Programmā tiek piedāvātas trīs versijas situācijas attīstībai – divas no Lietuvas un viena no Latvijas, katrā no tām ir daļa dramatisma, daļa jaunības, kā arī daļa no mūsdienu pasaulē vēl mītošās bezjēdzības.

Jānis Ābele filmā “Augstāk par zemi” risina nebēdnīgu jauniešu mīlas trīsstūri, savukārt režisore Marija Kavtaradze liek puišiem un meitenēm bezmērķīgi klīst pa naksnīgo Viļņu, ironizējot par mūsdienu jaunatni. Iepriekšminētie stāsti pastarpināti balstīti jauniešu pieredzē un reālajos notikumus, kādus, iespējams, piedzīvojis ikviens. Programmas pēdējā filma, režisora Laurinas Bareisa “Dembava” ir patiesos notikumos balstīta, skumja fikcija, kas mēģina uzminēt, kas notiek divu necilvēcīgu jauniešu prātos.

88 | SHORT RIGA

LĀCARS

KĀRŠU NAMIŅŠ

ZEME IR VISVIENTUĻĀKĀ PLANĒTA

Režija KRISTIĀNS RIEKSTIŅŠ LATVIJA 2015 SPĒLFILMA 28 MIN

HOUSE OF CARDS Režija KARLOSS E. LESMESS IGAUNIJA 2014 SPĒLFILMA 27 MIN

Režija LIENE LINDE LATVIJA 2015 SPĒLFILMA 13 MIN

PROGRAMMA II. VIENTULĪBA Vientulība un vienpatība ir tikai šķietamas sociālas formas, jo ikviens no mums ir sabiedrības jeb sociuma loceklis. Tā ir mūsu izvēle, kā ar to sadzīvot un kā pieņemt to, ko sociums mums sniedz – gan līdzcilvēku, gan garāmgājēju veidā. Veidojot indivīda tēlu, režisoram jāmācas atklāt tā īpašības un likt skatītājiem līdzpārdzīvot vai citā veidā reaģēt uz filmas varoņa darbībām. Studiju laikā šis ir sarežģīts uzdevums un ne visiem tas izdodas. Šajā programmā apkopotas īsfilmas, kas atklāj dažādus indivīdus un tik tiešām spēj radīt dzīvus un ticamus tēlus. Kristiāns Riekstiņš īsmetrāžās trillerī “Lācars” atklāj divu veidu vientulību – to, kas rodas, kad tu zini kaut ko, ko citiem nevari teikt, un to, kas rodas, kad tevi nesaprot. Savukārt igauņu režisors, Karloss E. Lesmess koncentrējas uz viena jaunieša vēlmi mainīt savu dzīvi un meklēt laimi ārvalstīs – dzimtajā Tallinā viņš vada striptīzklubu, kur viņam apkārt ir vientuļnieki, kas tiecas pēc draudzības. Latviešu režisore Liene Linde par savu galveno varoni izvēlējusies meitenīti, kuras vecāki ir aizņemti ar savām lietām.

SHORT RIGA | 89

PLENČI

GAISMA

Režija GATIS UNGURS LATVIJA 2015 SPĒLFILMA 23 MIN

TO LIGHT Režija NORA SĀRAKA IGAUNIJA DOKUMENTĀLĀ FILMA 2015 30 MIN

PROGRAMMA III. LAUKU IESPAIDS Kino rada iespēju pabūt visdažādākajās pasaules malās, un bieži vien ainavas ir filmas skaistākie brīži. Tomēr vide nav vien fons, tās raksturs veido stāstu un ļauj tā varoņiem dzīvot. Daudzi pasaulē pazīstami režisori guvuši atzinību, portretējot savas valsts nostūrus, to tradīcijas un ikdienu padarot par sava rokraksta sastāvdaļu. Šajā programmā iekļautas divas īsfilmas, kas katra mazliet citādāk atklāj gan stereotipiskus priekšstatus, gan reālijas Latvijas un Igaunijas laukos. Gata Ungura “Plenči” skatītāju ierauj latviešu tautas pasaku un mūsdienu realitātes mutācijā, kas izvērsta humorpilnā 27 minūšu īsfilmā. Igauņu režisore Nora Sāraka dokumentālajā īsfilmā “Gaisma”, izmantojot fotogrāfiskas ainavas un garus, tumšus kadrus, ieved skatītāju divu igauņu dīvaiņu dzīvē, kas pārsteidzoši atbilst Baltijā valdošajam uzskatam par šis nacionalitātes lēnīgumu un amizantumu.

90 | SHORT RIGA

BALTIJAS MŪZIKAS VIDEOKLIPU KONKURSS BALTIJAS SAPŅI UN EKSPERIMENTI

Mūzikas videoklipi ir kā laika kapsula, kas iekonservē aktuālo, interesanto, stilīgo un saistošo. Diemžēl tas nereti nozīmē to, ka mūzikas videoklipi noveco daudz ātrāk nekā citi audiovizuāli darbi. Atlasot klipus pirmajam Baltijas mūzikas video konkursam, esam īpašu uzmanību pievērsuši tam, lai klipi būtu saturīgi, ne tikai vizuālie iespaidīgi – tā, lai tos būtu saistoši skatīties arī pēc vairākiem gadiem. Šī konkursa programmas atlasē esam centušies aptvert to, kas šobrīd ir aktuāls Baltijā, un rezultāti ir pārsteidzoši savā dažādībā. Konkursa programmā varēsim atrast klipus, kas mēģina caur šo žanru aptvert padomju pagātni, pajokot par tēmām, kas citos žanros būtu grūti aplūkojamas, sastopama arī nostalģija un ilgošanās pēc gadus desmit senas pagātnes, kurā viss, iespējams, bija mazliet saprotamāks, kā arī mitoloģiski stāsti un ilgošanās pēc tāltālām zemēm.

Esam īpaši priecīgi, ka liela daļa šajā programmā izrādīto darbu būs autoru dzimtajā valodā, tādējādi parādot, ka ir iespējams runāt par Baltijas mūzikas videoklipu vidi kā vietu, kas ir skatāma kopumā, taču katra valsts saglabā arī savu īpašo identitāti. Ņemot vērā to, ka konkurss notiek pirmo reizi, esam nolēmuši izrādīt arī dažus videoklipus, kas ir vairākus gadus veci, dodot iespēju arī tiem nonākt pie plašākas publikas.

Apzinoties, ka nekādi vienas programmas ietvaros nevaram parādīt visu, kas notiek šajā dinamiskajā žanrā, aicinām nākt uz programmu ar atvērtu prātu un vēlmi labi pavadīt laiku, kā arī gūt ieskatu Baltijas mūzikas videoklipu vidē.

SHORT RIGA | 91

BALTIJAS MŪZIKAS VIDEOKLIPU KONKURSA ŽŪRIJA

MARTA GRIGALE Marta Grigale ieguvusi aktrises izglītību Londonā un pašlaik spēlē vairākos Latvijas teātros. Paralēli strādā medijos – darba dienās dzirdama radio Pieci.lv ēterā, bet pirmdienās vada 360 TV sarunu raidījumu “Kino domnīca” par aktuālo Latvijas un pasaules kino.

EDUARDS ZAGAINOVS Mūziķis, montāžas režisors, piedalījies dažādu latviešu mūzikas videoklipu tapšanā, strādā arī “Veto Magazine”.

MĀRTIŅŠ RATNIKS Mārtiņš Ratniks strādā mediju mākslas, audiovizuālās performances un grafikas dizaina jomās. Grupas F5 ietvaros pārstāvējis Latviju Sanpaulu (2002) un Venēcijas (2005) biennālēs. No 2000. gada darbojas jauno mediju kultūras centrā RIXC, piedaloties daudzos starptautiskos projektos. No 2003. gada pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā.

92 | SHORT RIGA

SHORT RIGA PASĀKUMI

SHORT RIGA BALTIJAS STUDENTU FILMU KONKURSA ŽŪRIJAS ĪSLEKCIJAS 23. OKTOBRĪ KAFEJNĪCĀ FILM NOIR 23. oktobrī SHORT RIGA Baltijas studentu filmu konkursa ietvaros norisināsies žūrijas īslekcijas, un tajās ikvienam interesentam būs iespēja gūt praktisku informāciju par studentu īsfilmu demonstrēšanai un izplatīšanai vispiemērotākajiem filmu festivāliem un to pieteikšanās un dalības nosacījumiem, kā arī diskutēt par īsfilmu žanra mūsdienu pazīmēm un iespējamiem attīstības virzieniem.

STARPTAUTISKĀ DISKUSIJA “STUDENTU FILMA UN FESTIVĀLS” 23. OKTOBRĪ KAFEJNĪCĀ FILM NOIR Starptautiskā diskusija “Studentu filma un festivāls” tiek organizēta SHORT RIGA Baltijas studentu filmu konkursa ietvaros, un tajā festivāla žūrija, konkursā iekļauto filmu autori, kino skolu studenti un absolventi, kā arī visi interesenti tiks aicināti diskutēt par filmu festivālu lomu jauno režisoru karjeras veicināšanā, kā arī kopīgi mēģināt iezīmēt īsfilmu žanra attīstības virzienus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta studentu īsfilmām, to festivālu izplatīšanas stratēģijām un festivālu konkursu filmu atlasei.

Diskusiju moderē: LORENSS BOISS (Laurence Boyce, Igaunija), žurnālists, kinokritiķis Piedalās: VOUTERS JANSENS (Wouter Jansen, Nīderlande), starptautiskā īsfilmu festivāla “Go Short” programmu direktors; NĪLSS FONSEKA (Niels Fonseca, Dānija), pilnmetrāžas filmu un televīzijas scenāriju redaktors, pasniedzējs.

SHORT RIGA BALTIJAS STUDENTU TOPOŠO FILMU (WIP) PREZENTĀCIJAS 24. OKTOBRĪ KINOTEĀTRĪ KINO BIZE SHORT RIGA WIP projekts ir paredzētas vēl tikai topošo Baltijas studentu filmu projektu prezentācijai, un tā mērķis ir sniegt autoriem darbu analīzi un ieteikumus filmu pabeigšanai.

WIP projektu prezentācijas būs atvērtas un pieejamas ikvienam interesentam.

VAIRĀK INFORMĀCIJAS PAR DALĪBNIEKIEM UN PASĀKUMU LAIKIEM WWW.RIGAIFF.LV UN WWW.FACEBOOK.COM/SHORTRIGA

SHORT RIGA | 93

ARTDOCFEST/RIGA

ARTDOCFEST/RIGA | 95

ARDOCFEST RĪGĀ

VITĀLIJS MANSKIS, festivāla ARTDOCFEST prezidents

“Artdocfest” Rīgā – tas nozīmē spilgtāko un aktuālāko dokumentālo filmu pirmizrādes Latvijā. Lielākā daļa mūsu filmu ir saistītas ar Krieviju, un, paradoksāli, Krievijā tās nevar izrādīt. Nevar, jo tas apdraud filmu varoņus un autorus, nevar – Krievijas cenzūras, Krievijas likumdošanas un Krievijas nelikumību dēļ. Iemesls, kādēļ šīs filmas Krievijā nav iespējams izrādīt, ir mūsdienu Krievija pati. Par to arī vēsta šīs filmas, no kurām dažās tapušas tūkstošiem kilometru attālumā no Krievijas robežas.

Pirmo reizi savu programmu mēs jums izrādījām pagājušajā gadā, kad Latvijā piedzima šis starptautiskais kino festivāls. Sastādot dokumentālo filmu programmu Rīgai, mēs ne reizi vien rīkojāmies “uz dullo”. Mēs nezinājām, kas atnāks uz mūsu seansiem.

Mēs ne pārāk labi sapratām, pēc kā ir pieprasījums. Un arī Latvijas skatītāji mums ne visai uzticējās. Pēc zudībā aizgājušā festivāla “Arsenāls” Latvija bija kļuvusi par gandrīz vai vienīgo Eiropas valsti bez sava centrālā kino notikuma. Vairākus gadus ilgušais klusums bija sācis ārdīt saikni, kas pastāv starp prasīgu skatītāju un īstu kino.

Kino taču ir dzīvs tikai tik ilgi, kamēr tas vajadzīgs skatītājiem! Tādēļ mana uzruna ir veltīta jums.

Festivāls “Artdocfest”, gan turpinot darbību arī Krievijā, ir kļuvis par Rīgas Starptautiskā kino festivāla līdzvērtīgu partneri un neatņemamu daļu, un tādēļ mūsu pienākums ir uzbūvēt stingru pamatu mūsu darbībai Latvijā. Neslēpšu, ka tad, kad mēs, par spīti grūtībām, organizējam “Artdocfest” Krievijā, mēs ļoti labi pazīstam savus skatītājus.

Mēs viņus saprotam un sajūtam. Mēs elpojam vienā ritmā ar viņiem. Mēs skaidri zinām, ka esam viens otram vajadzīgi. Tādēļ “Artdocfest” seansi Maskavā un Sanktpēterburgā vienmēr notiek pārpildītās zālēs, vai tas būtu rīts, vai vakars. Latvija un Rīga mūsu pieredzē ir jauna lappuse. Mēs esam patiesi ieinteresēti un vēlamies izprast mūsu jauno publiku. Iepazīsimies! Mēs esam paspēruši soli pretī jums, un nu ir jūsu kārta pārkāpt festivāla zāles slieksni. Šogad tas ir labi pazīstamais, brīnišķīgais “Splendid Palace” kinoteātris.

Mums ir jāvienojas arī par mūsu pazīšanās principiem. “Artdocfest”, tāpat kā tā veidotāji, nepretendē diktēt patiesību. Mēs vēlamies uzsākt sarunu ar saviem skatītājiem kā līdzīgs ar līdzīgu. Mēs piedāvājam meklēt jēgu kopā. Tādēļ mēs izvirzām neviennozīmīgas tēmas, kas tieši izriet no programmas filmām. Piemēram, vai iespējams piekrist apgalvojumam, ka tikai diktatūra var Čečenijā nodrošināt ko līdzīgu mieram un noturēt to Krievijas robežās?

96 | ARTDOCFEST/RIGA

Kas labāk – diktatūra, bet miers, vai demokrātija un karš? Šādi jautājumi neizbēgami rodas, noskatoties šveiciešu filmu “Groznijas blūzs”, un tos, mēs labi zinām, var attiecināt ne tikai uz šābrīža apstākļiem Čečenijā.

Cits jautājums – vai cilvēkam ir tiesības būt laimīgam, neatkarīgi no seksuālās orientācijas? Ja jā, tad tiesības ir arī noslēgt viendzimuma laulības, un audzināt savā ģimenē bērnus. Francijā simtiem tūkstošu cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret šāda likumprojekta pieņemšanu. Latvija ir Eiropā, un – viss var būt... Bet kaimiņos, Krievijā, par neko tādu vēl ilgi nebūs iespējams pat sapņot. Šādā neiespējamībā dzīvo desmitiem, bet varbūt simtiem tūkstoši ļaužu. Divi no viņiem ir filmas “Ļaujiet man vienkārši būt” varoņi – šīs filmas pirmizrāde notiks “Artdocfest/Riga” programmas ietvaros.

Pārdomas izraisa arī pagājušā gada festivālu hīts, poļu filma “Domino efekts”, kas vēsta par kādas krievu sievietes sarežģīto integrāciju abhāzu ģimenē; un Austrijas filma “Apžilbinātie”, par narkomānu pāri no Pēterburgas, kas par spīti loģikai sapņo par skaisto nākotni, kādas viņiem, saprotams, vairs nevar būt; un mana filma “Ikonoskops” par televīzijas maģiju, par šo jauno reliģiju, kas skar ikvienu zemeslodes iedzīvotāju, ko aizsniedz televīzijas ētera viļņi. Mana filma ir viens no nedaudzajiem dokumentālajiem “blokbāsteriem” Krievijā, tomēr tās televīzijā filma tā arī nav parādīta. Filma “Doņeckas lidosta” ir ne vien dramaturģiski spraiga, tā satriec ar pārsteidzošu niansi, kas šokē skatītājus – nāvīgie ienaidnieki, ierauti nežēlīgā cīņā, pat savus pēdējos vārdus izdveš vienā, savā kopīgajā, krievu valodā.

Ikviena no programmas filmām ir apspriešanas vērta, un tādēļ tām ir nepieciešami skatītāji. Diemžēl daļu no filmām, kas tiek izrādītas Latvijā, Krievijas skatītāji nevarēs noskatīties.

Taču arī tā var būt sarunas tēma, un sarunāsimies ar jums mēs noteikti. Diskusijas būs neatņemama “Artdocfest/Riga” daļa, gan tās, kas notiks uzreiz pēc katras filmas seansa, gan tās, kas organizētas kā atsevišķs pasākums festivāla ietvaros. Pirmo reizi Rīgā norisināsies tradicionālā “Artdocfest” un žurnāla “Isskustvo kino” apaļā galda diskusija.

Tās vadītājs, žurnāla galvenais redaktors Daņils Dondurejs diskusijas dalībniekiem un skatītājiem iecerējis uzdot visai provokatīvu jautājumu: “Vai dokumentālais kino var nebūt propaganda?” Tāpat varētu vaicāt, vai televīzija var nebūt propaganda, un žurnālistika kopumā? Un ja var, kādai ir jābūt valstij un sabiedrībai, kurā masu mediji nav propagandas instruments? Pirmo reizi Rīgā notiks arī radio “Svoboda” apaļā galda diskusija un tās televīzijas versijas ieraksts, ko moderēs raidījuma “Brīvība klubos” pastāvīgā vadītāja, dzejniece Jeļena Fanailova.

Rezumējot – apsolām, ka ieinteresētam, prasīgam un domājošam cilvēkam garlaicīgi nebūs! Uz tikšanos “Artdocfest/Riga”!

ARTDOCFEST/RIGA | 97

BRODSKA MANTINIEKI ORIĢINĀLNOSAUKUMS

ДЕТИ ИОСИФА KRIEVIJA / 2015 / 78 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA

DMITRIJS ALTŠULERS-KURČATOVS, SERGEJS NURMAMEDS

AUTORE

JEKATERINA GORDEJEVA

KAMERA

ANDREJS LAZAREVS, SERGEJS NURMAMEDS, ALEKSEJS KREMEŅECKIS, VADIMS ČAJUKOVS, ARTURS BERGARTS, PAVELS BASS, ALEKSEJS TITOVS

PRODUCENTS

KONSTANTĪNS ERNSTS, JEKATERINA GORDEJEVA

RIGA IFF PRIEKŠVAKARS 15. OKTOBRĪ PLKST. 19:19 KINOTEĀTRIS SPLENDID PALACE, KAFEJNĪCA FILM NOIR

Ja Josifs Brodskis varētu atgriezties šodienas Krievijā, šie būtu ļaudis, ko viņš sastaptu. Šī filma ir paaudzes portrets. Tās dalībnieki runā par Brodski, taču viņi nav literatūrzinātnieki, bet vienkārši cilvēki, uz kuriem Brodska dzīve un daiļrade atstājusi neizdzēšamu iespaidu, kaut gan viņu pašu tiem nemaz neizdevās sastapt. Par spīti tam – viņi ir Brodska mantinieki.

98 | ARTDOCFEST/RIGA

APŽILBINĀTIE ORIĢINĀLNOSAUKUMS

WENN ES BLENDET, ÖFFNE DIE AUGEN AUSTRIJA / 2014 / 75 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA

IVETE LEKERE

SCENĀRIJS

IVETE LEKERE

KAMERA PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

FRANKS AMANS RALFS VĪSERS MISCHIEF FILMPRODUKTION SIXPACKFILMS

Krītot “dzelzs priekškaram”, Krievijā sākās narkomānijas epidēmija. Žanna un Aleksejs ir izdzīvotāji: viņiem ir pāri trīsdesmit, viņi dzīvo mazā dzīvoklītī Sanktpēterburgā kopā ar Alekseja māti un kontrolē savu atkarību no heroīna. “Apžilbinātie” iejūtīgi seko Žannas un Alekseja ikdienai, apliecinot, ka pat šķietami visdrūmākajos apstākļos atrodams maigums, kluss prieks un humors. Režisore Ivete Lekere studējusi slāvu studijas, Austrumeiropas vēsturi un socioloģiju, un darbu kino sākusi veicot izpēti dokumentālajām filmām. Šī ir režisores trešā patstāvīgi veidotā filma.

ARTDOCFEST/RIGA | 99

DIVAS DIENAS ILOVAISKĀ ORIĢINĀLNOSAUKUMS

ДВА ДНІ В ИЛОВАЙСЬКУ UKRAINA / 2015 / 23 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA

RUSLANS GANUŠČAKS

KAMERA

RUSLANS GANUŠČAKS

IZPLATĪTĀJS

LETTER TO FEST DISTRIBUTION

Filma veltīta kaujā par Donbasu kritušo Ukrainas varoņu piemiņai. Šis ir vienkāršs, autentisks stāsts, kas ļauj uzzināt, kā pasauli redz brīvprātīgie kaujinieki, kas piedalījās traģiskajā kaujā pie Ilovaiskas 2014. gada augustā. Bez diktora teksta vai citiem izpušķojumiem filma liek sajust reālo kara elpu. Filmas veidotājs Ruslans Ganuščaks ir pretrunīgi vērtētā brīvprātīgo bataljona AZOV kaujinieks, kara reportieris.

100 | ARTDOCFEST/RIGA

DOMINO EFEKTS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

ПРИНЦИП ДОМИНО VĀCIJA, POLIJA / 2014 / 76 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA

ELVĪRA ŅIVIERA, PIOTRS ROSOLOVSKIS

SCENĀRIJS

ELVĪRA ŅIVIERA, PIOTRS ROSOLOVSKIS

KAMERA PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

PIOTRS ROSOLOVSKIS ANNA VIDRA, TOMASS KUFUSS, ANNA KAROLINA RENINGERE OTTER FILMS, ZERO ONE FILM AUTLOOK FILMSALES

Abhāzija ir viens no postpadomju “iesaldēto” konfliktu reģioniem. Tās ļaudis ir lepni par savu vēsturisko mantojumu un neļauj tādiem niekiem kā apskretušajiem mājokļiem un regulāriem elektrības piegādes traucējumiem mazināt dzīvesprieku. Lai popularizētu savu dzimto zemi, sporta ministrs Rafaels organizē starptautisku domino čempionātu – tiesa, dalībnieku skaits varētu būt kuplāks, jo pagaidām piedalās vien tās valstis, kas oficiāli atzinušas Abhāzijas neatkarību. Bet Rafaela sieva Natālija ir nelaimīga – viņai šķiet, ka patriotiski noskaņotie abhāzi izturas naidīgi, jo viņa ir krieviete, bez tam Suhumi nav īstā pilsēta, kur turpināt operdziedātājas karjeru... Melnā komēdija iz dzīves, kas apbalvota Leipcigas dokumentālo filmu festivālā un Vision Du Reel festivālā.

ARTDOCFEST/RIGA | 101

DOŅECKAS LIDOSTA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

АЭРОПОРТ ДОНЕЦК ASV / 2015 / 36 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA

ANDREJS JERASTOVS

AUTORE

ŠAHIDA TULAGANOVA

KAMERA

ANDREJS JERASTOVS, VASĪLIJS RUDS

PRODUCENTS

ANTONS ZOLOTIHS

STUDIJA

RADIO FREE EUROPE/RADIO LIBERTY

IZPLATĪTĀJS

RADIO FREE EUROPE/RADIO LIBERTY

Sergeja Prokofjeva vārdā nosauktā Doņeckas lidosta, atjaunota 2012. gadā, un divus gadus vēlāk pilnībā sagrauta karā starp Ukrainu un Doņeckas separātistiem. Nežēlīgā kauja par Doņeckas lidostu – drīzāk simbolisku, nekā stratēģisku mērķi – šajā filmā atklāta abu pušu kaujinieku acīm. Šis ir stāsts arī par cilvēka biedējošo spēju pielāgoties, kad dzīvībai draud briesmas.

Filmas autore Šahida Tulaganova ir žurnāliste, kas strādājusi BBC un radio “Brīvā Eiropa”, vairāku pētniecisko dokumentālo filmu veidotāja.

ARTDOCFEST/RIGA PROGRAMMAS IETVAROS KAFEJNĪCĀ FILM NOIR, 2015. GADA 21. OKTOBRĪ PLKST. 13.00 Radiostacijas “Svoboda” apaļā galda diskusija un tās TV versijas “Brīvība klubos” ieraksts “Vai nebrīvā valstī ir iespējama radošā brīvība?” Diskusiju vada žurnāliste un dzejniece Jeļena Fanailova.

Diskusija notiek ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu un interneta medija Meduza informatīvo atbalstu.

102 | ARTDOCFEST/RIGA

GROZNIJAS BLŪZS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

GROZNY BLUES ŠVEICE / 2015 / 104 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA PRODUCENTS

NIKOLĀ BELLUČI NIKOLĀ BELLUČI, LUČIA SGUEGLIA SIMONS GIJS FESLERS FRENKS MATERS

STUDIJA

SOAP FACTORY GMBH

IZPLATĪTĀJS

SOAP FACTORY GMBH

Divdesmit gadu pēc neveiksmīgā mēģinājuma iegūt neatkarību dzīve Čečenijas galvaspilsētā Groznijā aizvien rit trauslā līdzsvarā starp karu un mieru. Arhaiskas tradīcijas un politiskas represijas kontrastē ar modernām augstceltnēm un brīvības ilgām. Filmas četras varones cīnās par cilvēktiesību ievērošanu, kamēr situācija valstī kļūst arvien toksiskāka.

Pārmaiņas aptvert cenšas arī jaunieši, kuri apmeklē blūza klubu, kas atrodas vienā ēkā ar cilvēktiesību organizācijas biroju. Viņiem Čečenijas karš nozīmē tikai neskaidras bērnības atmiņas. Kombinējot dažādos laikos uzņemtus materiālus vienā simultānā, simboliskā realitātē, režisors Nikolā Belluči komponē “Groznijas blūzu” – poētisku, personīgu un politisku.

ARTDOCFEST/RIGA | 103

IKONOSKOPS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

ИКОНОСКОП

KRIEVIJA / 2012 / 104 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA, MELNBALTA REŽIJA

VITĀLIJS MANSKIS

KAMERA

JŪLIJA GALOČKINA

PRODUCENTS STUDIJA

IĻJA BAČURINS, FJODORS BONDARČUKS GLAVKINO, VERTOV. REAL CINEMA

IZPLATĪTĀJS

GLAVKINO

Divdesmitajā gadsimtā televīzija kļuva ne tikai par neatņemamu kultūras sastāvdaļu un brīvā laika pavadīšanas veidu, bet arī par spēcīgu Aukstā kara propagandas ieroci. Kopā ar ASV un Padomju Savienības ekrāna leģendām, filma aplūko televīzijas vēsturi, šķetinot tās popularitātes un ietekmes mistēriju.

Viens no Krievijas pazīstamākajiem dokumentālistiem Vitālijs Manskis ir vairāk nekā 30 filmu autors. Viņa filmas izrādītas daudzos starptautiskos kinofestivālos, tostarp IDFA Amsterdamā un Kannu kinofestivālā, un saņēmušas vairāk nekā 30 balvas.

ARTDOCFEST/RIGA PROGRAMMAS IETVAROS KAFEJNĪCĀ FILM NOIR, 2015. GADA 19. OKTOBRĪ PLKST. 13.00 Žurnāla “Isskustvo kino” (Krievija) apaļā galda diskusija “Vai dokumentālais kino var nebūt propaganda?” Diskusiju vada žurnāla galvenais redaktors, sociologs Daņila Dondurejs.

Diskusija notiek ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu.

104 | ARTDOCFEST/RIGA

ĻAUJIET MAN VIENKĀRŠI BŪT ORIĢINĀLNOSAUKUMS

МОЖНО Я ПРОСТО БУДУ?

KRIEVIJA / 2015 / 75 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA

MATVEJS TROŠINKINS

SCENĀRIJS

MATVEJS TROŠINKINS

KAMERA

MATVEJS TROŠINKINS

PRODUCENTS

MARIJA ČUPRINSKA

STUDIJA

ФОНД ЭТНОГЕОГРАФИЧЕСКИХ ИССЛЕДОВАНИЙ

IZPLATĪTĀJS

ФОНД ЭТНОГЕОГРАФИЧЕСКИХ ИССЛЕДОВАНИЙ

Žeņa Cojs ir pārvērtību mākslinieks, kas parodē Krievijas šovbiznesa grandus, pārģērbjoties, piemēram, par Filipu Kirkorovu vai dziedātāju Lolitu. Viņam ir 33 gadi un viņš jau sen dzīvo kopā ar Maksimu – pasaulē šarmantāko autobusa vadītāju. Taču vai 21. gadsimta Krievijā ir iespējams dzīvot, kā tīk, nodarboties ar to, kas aizrauj, un vienkārši mīlēt vienam otru?

“Etnoģeogrāfiskās izpētes fonds” darbojas kopš 2000. gada, un šī ir studijas jaunākā filma. Fonda veidotās filmas izrādītas Leipcigas dokumentālo filmu festivālā, Tamperes filmu festivālā Somijā un “Hot Docs” festivālā Kanādā.

ARTDOCFEST/RIGA | 105

MUZEJS “REVOLŪCIJA” ORIĢINĀLNOSAUKUMS

МУЗЕЙ “PЕВОЛЮЦИЯ”

KRIEVIJA, UKRAINA, AUSTRIJA / 2014 / 73 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA REŽIJA

NATĀLIJA BABINCEVA

SCENĀRIJS

NATĀLIJA BABINCEVA

KAMERA PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

DMITRIJS RUDAKOVS, SERGEJS STETSENKO, DENISS MEĻŅIKS ANATOLIJS GOLUBOVSKIS, DENISS BRAŅICKIS KINOKI STUDIO LTD. KINOKI STUDIO LTD., BABYLON’13

Revolūcija pārvērš sociālo un politisko ainavu, taču vispirms – reālo ainavu. Nevienas Eiropas galvaspilsētas centrs ilgu laiku nebija izskatījies tā, kā vēl nesen izskatījās Kijevas Neatkarības laukums, vienlaikus atgādinot viduslaiku karnevālu un futūristisku fantāziju. “Šī ir totāla instalācija,” tā Maidanu filmā raksturo kāds mākslinieks. Tāpat kā karnevālā, revolūcijā ikdienas priekšmeti maina nozīmi un piepeši kļūst par muzeja artefaktiem, kas tiek izstādīti kopā ar mākslinieku apgleznotiem policijas vairogiem un pompoziem gāztās varas atribūtiem. “Muzejs “Revolūcija”” ir neparasts skats uz Ukrainas notikumiem ar mākslinieku, muzeju darbinieku un kuratoru acīm, kuri cenšas saglabāt nākotnei tagadni, kamēr tā vēl risinās viņu acu priekšā.

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE | 107

LATVIJAS KINO IR CEĻĀ

KRISTĪNE MATĪSA, Nacionālā Kino centra nozares informācijas speciāliste

Ja nepieciešams lakoniski raksturot situāciju, kādā šobrīd atrodas Latvijas kino, jāsaka vienkārši – Latvijas kino ir ceļā. Turklāt soļo, braši kājas cilādams un piesvilpodams, nevis velkas, sāpošo muguru braucīdams. Vēl pirms neilga laika bija pieņemts Latvijas kino veselību pārbaudīt reizi divos gados, biežāk īsti nebija vērts. Kopš 2014. gada decembra, kad Nacionālais filmu festivāls “Lielais Kristaps” izskanēja varenā kopīgā akordā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu (Riga IFF), turklāt Eiropas Kino akadēmijas mobilizējošajā klātbūtnē, kļuva skaidrs, ka latvju kino gaita ceļā paātrinās un nav vērts to mākslīgi bremzēt, tāpēc “Lielais Kristaps” jārīko katru gadu. Un šobrīd nav lieki Riga IFF kataloga lappusēs runāt par citu festivālu – “Lielo Kristapu” –, jo Latvijas kino arī šogad ir ciešā simbiozē ar Rīgas Starptautisko kinofestivālu, no kura iegūst iespēju “sevi parādīt un uz citiem paskatīties”, iegūst nopietnu Eiropas un pasaules kontekstu, kurā salīdzināties.

Bet pats būtiskākais, ka Latvijas kino ceļš nav bezmērķīga pastaiga uz to pusi, kur deguns rāda. Ceļam ir pat vairāki mērķi, cits tuvākā, cits tālākā nākotnē sasniedzams. Viens konkrēts un taustāms mērķis ir Latvijas valsts simtgade 2018. gadā, kuru Latvijas kino sagaidīs ar vairāk nekā desmit īpaši veidotām pilnmetrāžas filmām, žanriski daudzveidīgām un sabiedriski nozīmīgām. Priekšdarbi jau ir sākti, programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” pirmās kārtas projektu atlases konkursi notikuši, rezultāti (ražošanai sagatavoto filmu anotācijas un materiāli) ir arī sabiedrībai publiski pieejami portālā filmas.lv. Izsludināta konkursa otrā kārta, un īpašā ekspertu žūrija decembra sākumā paziņos tās spēlfilmas, dokumentālās filmas un animāciju, kuru ražošana tiks atbalstīta, lai sabiedrība valsts jubilejas gadā saņemtu dažādas augstvērtīgas kinodāvanas. Svarīgi, ka šai programmai paredzēts arī finansiāli nozīmīgs atbalsts no valsts budžeta vairāku gadu garumā, un galu galā ir skaidrs, ka nākamajiem Riga IFF festivāliem draud vēl nopietnāka sacensība par vietu Baltijas konkurencē.

Otrs mērķis, uz kuru ilgāks ceļš ejams, ved pie Latvijas filmu skatītāja. Tas prasa skaidru apjēgu par to, kā mainās pasaule un kinoskatītāju ieradumi, formāti, tehnoloģijas un attiecības. Latvijas filmu producenti arvien mērķtiecīgāk rūpējas par filmu pieejamību arī digitālās platformās, ne tikai kinoteātros, lai gan arī tur pēdējo divu gadu laikā strauji augusi interese par pašmāju produkciju – 2014. gadā katrai pirmizrādītajai spēlfilmai kinoskatītāju skaits bija mērāms desmitos tūkstošu, līdz ar TV pirmizrādēm sasniedzot pat 100 000 skatītāju skaitu. 2015. gadā savukārt uzvaras gājienu turpināja dokumentālais

“LATVIJAS KINO CEĻŠ NAV BEZMĒRĶĪGA PASTAIGA UZ TO PUSI, KUR DEGUNS RĀDA”

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE | 109

kino – faktam, ka vienlaikus divas Latvijas dokumentālās filmas (kas abas iekļautas Riga IFF Latvijas kino izlases programmā) īsā laikā kļūst par kases grāvējiem, jaunāko laiku Latvijas kinovēsturē nav precedenta. Uzmundrinoši augšupejošo skatītāju intereses tendenci vainago veselīgā ažiotāža ap Nacionālā Kino centra veidotās platformas filmas.lv jauno sadaļu “Latvijas filmas tiešsaistē” – neviens kultūras satura portāls līdz šim nav piedzīvojis tādu spriedzi darbības pirmajās dienās un nedēļās; vēl brīdi pirms pusnakts filmas.lv vienlaikus sēž ap 300 apmeklētāju. Ko viņi tur sadara? Drīz vairs šādi jautājumi nebūs jāuzdod, drīz mēs zināsim, ka tas ir pašsaprotami – Latvijas skatītājs grib redzēt Latvijas filmas. Un ceļš turpinās.

110 | LIELAIS KRISTAPS. IZLASE

ČAU, RASMA! ORIĢINĀLNOSAUKUMS

ČAU, RASMA! LATVIJA, IGAUNIJA / 2015 / 38 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA

LAILA PAKALNIŅA

SCENĀRIJS

LAILA PAKALNIŅA

KAMERA PRODUCENTS

ARKO OKS LAILA PAKALNIŅA, ARKO OKS, JURĢIS KRĀSONS

STUDIJA

HARGLA

IZPLATĪTĀJS

HARGLA

Otrā pasaules kara beigās pie Igaunijas salām uzskrēja mīnai un nogrima Latvijas tvaikonis “Rasma”, kura kravā bija Rīgas šūšanas fabrikas aprīkojums, Husqvarna velosipēdi, graudi un milti. Filma “Čau, Rasma!” uzņemta Mohni salā un piekrastes ciematos Turbunēme, Vīnistu un Parsipea 2013. gada vasarā, gandrīz 70 gadu pēc kuģa bojāejas. Autori meklē ne tikai divriteņus un šujmašīnas, kas nākuši no tvaikoņa “Rasma”, bet arī atmiņas un stāstus.

Viena no pazīstamākajām latviešu kinorežisorēm Laila Pakalniņa kino darbojas kopš 80. gadu beigām, uzņemot gan dokumentālās, gan spēlfilmas – kopumā jau vairāk nekā 30. Pakalniņas jaunākās spēlfilmas “Ausma” pirmizrāde notiks 2015. gada beigās.

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE | 111

DUBULTIE SVEŠINIEKI ORIĢINĀLNOSAUKUMS

DUBULTIE SVEŠINIEKI LATVIJA, GRUZIJA / 2015 / 56 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS

UĢIS OLTE UĢIS OLTE, DARO SULAKAURI, GIVI ODIŠARIA

KAMERA

VALDIS CELMIŅŠ, ULDIS CEKULIS

PRODUCENTS

ULDIS CEKULIS, ANNA DZIAPŠIPA

STUDIJA IZPLATĪTĀJS

VFS FILMS, SACDOC FILM VFS FILMS

Apvidus karte ir bezgalīga lasāmviela, kurā var ierakstīt arī savu stāstu. Filmētājs no Ziemeļiem, kopā ar fotogrāfi no Dienvidiem, dodas uz svešu zemi. Tur mīt vēstures nogurdināti ļaudis un laiks tiecās sastingt, bet jebkura tikšanās ir greizais spogulis, lai ieskatītos pazīstamās acīs.

Uģis Olte ir pieredzējis studijas VFS Films veidoto TV raidījumu un montāžas režisors, divu spēles īsfilmu autors. “Dubultie svešinieki” ir viņa ceturtā dokumentālā filma.

112 | LIELAIS KRISTAPS. IZLASE

LAIKS IET ORIĢINĀLNOSAUKUMS

LAIKS IET LATVIJA / 2015 / 6 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA

REŽIJA

IVO BRIEDIS

SCENĀRIJS

IVO BRIEDIS

MĀKSLINIEKS

VALDIS BROŽE, ANU-LAURA TUTELBERGA

PRODUCENTS

SABĪNE ANDERSONE

STUDIJA

ATOM ART

IZPLATĪTĀJS

ATOM ART

“Laiks iet” – rakstīts uz zīmītes, ko vējš pielipina pie loga rūts. Šie vārdi pamudina vientuļo vīru iziet pilsētā, taču vecais vīrs ir pārāk lēns un apģērbšanās aizņem pārāk daudz laika, lai viņš paspētu aiziet, pirms iestājusies nakts. Un tā notiek katru dienu – viņš dodas gulēt, sagatavojies doties ārā, un pamostas, apņēmies apģērbties pirms pienāk nakts.

Laiku apstādināt nav iespējams, toties tas var apturēt mūs – bet varbūt tomēr nevar?

Ivo Briedis rakstījis scenārijus vairākām Latvijas filmām, kā režisors uzņēmis īsfilmu “Filma” un dokumentālo filmu “Nacionālais pieskāriens” (kopā ar norvēģu režisoru Mortenu Trāviku). Pēc Brieža idejas un scenārija uzņemtā Jurģa Krāsona animācijas filma “Norīt krupi” (2010) saņēmusi trīs Grand Prix starptautiskos animācijas filmu festivālos un iekļauta Kannu kinofestivāla īsfilmu konkursā.

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE | 113

MANS TĒVS BAŅKIERIS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

MANS TĒVS BAŅĶIERIS LATVIJA / 2015 / 68 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA KAMERA PRODUCENTS

IEVA OZOLIŅA ALEKSANDRS GREBŅEVS GINTS GRŪBE

STUDIJA

MISTRUS MEDIA

IZPLATĪTĀJS

MISTRUS MEDIA

Režisores Ievas Ozoliņas debijas filma ir personisks detektīvstāsts. 20. gadsimta 90. gados viņas tēvs – bankrotējušas bankas prezidents – pazūd bez vēsts. Tēvs ir Interpola meklēšanā sešpadsmit gadus, līdz beidzot pienāk ziņa, ka kāds vīrietis ar meklējamā vīrieša personas datiem ir pieteicies Kualalumpuras psihiatriskajā klīnikā. Vai tas patiešām ir Ievas tēvs, un kā viņš nonācis Malaizijā? Aizraujošs un smeldzīgs stāsts par cilvēku, kurš pazaudē sevi pārmaiņu laikā.

114 | LIELAIS KRISTAPS. IZLASE

M.O.Ž.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS

М.О.Ж.

LATVIJA, IGAUNIJA / 2014 / 71 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA

AIKS KARAPETJANS

SCENĀRIJS

AIKS KARAPETJANS

KAMERA LOMĀS PRODUCENTS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

JĀNIS EGLĪTIS, JURĢIS KMINS MAKSIMS LAZAREVS, ANTA AIZUPE, ĀRIS ROZENTĀLS ROBERTS VINOVSKIS LOCOMOTIVE PRODUCTIONS WIDE

Nesaudzīgi atlaidis streikojošos strādniekus, ostas uzņēmuma īpašnieks nolemj atpūsties, dodoties brīvdienās uz Itāliju ar savu jauniņo sievu. Vakarā pirms prombraukšanas viņa greznajā villā iekļūst viens no atlaistajiem darbiniekiem, jauns vīrietis oranžā ostas strādnieka vestē. Svešiniekam izdodas īstenot savus slepkavnieciskos nodomus, taču tas ir tikai sākums mistisku notikumu virknei, kas atbrīvo viņā mītošos dēmonus.

Talantīgā jaunās paaudzes režisora Aika Karapetjana “M.O.Ž” ir pirmā šausmu filma, kas Latvijā tapusi pēdējo 20 gadu laikā. Filmas pasaules pirmizrāde notika Monreālas fantāzijas filmu festivālā Kanādā.

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE | 115

ROŅU SALA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

ROŅU SALA LATVIJA / 2014 / 6 MIN / ANIMĀCIJA / MELNBALTA

REŽIJA

EDMUNDS JANSONS

SCENĀRIJS

EDMUNDS JANSONS

MĀKSLINIEKS

EDMUNDS JANSONS

PRODUCENTS

SABĪNE ANDERSONE

STUDIJA

ATOM ART

IZPLATĪTĀJS

ATOM ART

Pelēkas jūras vidū ir pelēka Roņu sala. Uz pelēkās salas savu pelēko dzīvi dzīvo pelēki mednieki. Viss šeit ir vienkāršs un skarbs. Roņi un mednieki sadzīvo brutālā līdzsvarā.

Kādu dienu uz salas ierodas fotogrāfs dokumentēt šo vidi. Viņam tas izrādās nāvīgi sarežģīti.

Edmunds Jansons debitējis animācijas režijā 1995. gadā. Panākumus ieguvis ar dokumentālā materiālā balstīto filmu “Čiža acīm”, starptautisku ievērību izpelnījušās arī filmas “Kora turneja” un “Starptautiskā Tēva diena”, bet režisora jaunākā filma “Roņu sala” izrādīta pasaulē prestižākajā animācijas konkursā Anesī festivālā Francijā. Kopš 2011. gada Jansons veido ārkārtīgi populāro animācijas filmu ciklu “Lupatiņi” pašiem jaunākajiem skatītājiem.

116 | LIELAIS KRISTAPS. IZLASE

RUČS UN NORIE ORIĢINĀLNOSAUKUMS

RUČS UN NORIE LATVIJA / 2015 / 65 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA

INĀRA KOLMANE

SCENĀRIJS

INĀRA KOLMANE

KAMERA PRODUCENTS

ANDREJS VERHOUSTINSKIS JĀNIS JUHŅĒVIČS, INĀRA KOLMANE, MARTA MANNENBAHA

STUDIJA

FILMU STUDIJA DEVIŅI

IZPLATĪTĀJS

FILMU STUDIJA DEVIŅI

Antropoloģijas studente Norie no Japānas ierodas Latvijā, lai pētītu un rakstītu savu maģistra darbu par suitu novadu. Te viņa satiek vienu no vecākajām suitu sievām Mariju Steimani, sauktu par Ruču, kura nezina ne vārda angliski, toties dzied. Norie iemācās latviešu valodu un dziesmas. Antropoloģiskā interese pārvēršas patiesā draudzībā, kas neapdziest pat tad, kad Norie atgriežas Japānā: Ručs raizējas par Norie “tur, tālumā” un uztraucas par katru zemestrīci Japānā, bet Norie sauc Ruču par savu Latvijas vecmāmiņu, Japānā iet uz futbola spēli latviešu tautastērpā un kopā ar draugiem sauc: “Sarauj, Latvija!”

Režisore un producente Ināra Kolmane darbojas kino kopš 80. gadu beigām. Līdz šim lielāko ievērību guvusi viņas filma “Mans vīrs Andrejs Saharovs”, bet sirsnīgā “Ručs un Norie” ir kļuvusi par īstu kases grāvēju. Pašlaik Kolmane strādā pie savas otrās spēlfilmas “Bille”, kas balstīta populārajā Vizmas Belševicas autobiogrāfiskajā romānā.

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE | 117

SEJA ORIĢINĀLNOSAUKUMS

SEJA LATVIJA / 2014 / 14 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA

JURĢIS KRĀSONS IVO BRIEDIS MĀRTIŅŠ VEĻA

MĀKSLINIEKS

JURĢIS KRĀSONS

PRODUCENTS

LAILA PAKALNIŅA, JURĢIS KRĀSONS

STUDIJA IZPLATĪTĀJS

HARGLA, KRASIVO LIMITED KRASIVO LIMITED

Paša atspulgs spogulī viņam šķita tik svarīgs, līdz mirklim, kad viņš sevi tajā nesaskatīja.

Jurģis Krāsons ir godalgots šobrīd Latvijā ražīgākais spēlfilmu mākslinieks, kurš ik pa laikam radoši un veiksmīgi izpaužas animācijas režijā. Par animācijas filmu “Melnā kaste” nominēts kā viens no labākajiem debitantiem. Krāsona otrā animācijas filma “Norīt krupi” atnesa viņam ne tikai “Lielā Kristapa” balvu kā labākajam animācijas režisoram, bet arī iespēju piedalīties Kannu starptautiskā kinofestivāla īsfilmu konkursā.

“KRĀSA, GAISMA UN KUSTĪBA IR VIŅA SABIEDROTIE”

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE | 119

MIKS ZVIRBULIS BALVAS “PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU LATVIJAS FILMU MĀKSLĀ” LAUREĀTS

IEVA ROMANOVA, Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes locekle

Festivāla “Lielais Kristaps” balva “Par mūža ieguldījumu Latvijas filmu mākslā” 2015. gadā piešķirta izcilajam kinooperatoram Mikam Zvirbulim, kurš piedalījies ap 40 latviešu dokumentālo un spēlfilmu veidošanā. To skaitā ir “Kārkli pelēkie zied” (1961), “Kapteinis Nulle” (1964), “Akmens un šķembas” (1966), “Elpojiet dziļi” (1967), “Klāvs – Mārtiņa dēls” (1970), “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975), “Tās dullās Paulīnes dēļ” (1979), “Akmeņainais ceļš” (1983), “Bailes” (1986) un daudzas citas skatītāju iemīļotas kinolentes. Savas radošās karjeras laikā viņš sadarbojies ar izcilajiem latviešu kino režisoriem Gunāru Piesi, Oļģertu Dunkeru, Rolandu Kalniņu, Jāni Streiču, Aloizu Brenču, Gunāru Cilinski un citiem.

Miks Zvirbulis dzimis 1937. gadā Rīgā un jau pēdējos vidusskolas gados zinājis, ka nekļūs par skolotāju, ārstu, agronomu vai grāmatvedi. Ar fotografēšanu aizrāvies jaunietis aizbrauca mācīties uz Kinoinstitūtu Maskavā un kļuva par vienu no ražīgākajiem latviešu kinooperatoriem. Savu pirmo filmu „Salacgrīva” (1960) viņš kopā ar režisoru Gunāru Piesi uzņēma pirms 55 gadiem.

Miks Zvirbulis – tā ir kvalitāte filmas dramaturģijas atklāsmē, stila izjūtā un vizualizācijā.

Viņa kamera ir plastiska un ritmiska, asa vai rotaļīga, bet vienmēr izteiksmīga. Krāsa, gaisma un kustība ir viņa sabiedrotie, ar ko meistars bagātinājis mūsu kino valodu.

Savu laiku cenzūras “plauktā” nogulējušās filmas “Akmens un šķembas” un “Elpojiet dziļi” (abām režisors Rolands Kalniņš) ir spoži paraugi novatorismam un izteiksmībai.

“Elpojiet dziļi” iekļauta Latvijas Kultūras kanona sarakstā kā viena no 12 visu laiku labākajām filmām.

Miks Zvirbulis – tā ir autoritāte, kam piemīt arī dzīves dramaturģijas risinājumu talants un stila izjūta. Filmēšanas grupās viņš allaž pratis uzturēt možu garu, pratis cilvēkus motivēt darīt visu labi un viegli – citreiz ar joku vai trāpīgu teicienu, citreiz ar jautājumu, padomu vai tikai skatienu, vai zaptīgu stāstu no Jūrmalciemu zvejnieku dzīves.

Izpelnījies augstu kolēģu cieņu un uzticību, veselus 18 gadus Miks Zvirbulis vadīja Latvijas Kinematogrāfistu savienību (1968–1986). Viņa valdības laikā tā izveidojās par ietekmīgu nozares spēlētāju. Nozīmīga loma bija regulārai filmu ražas radošai analīzei ikgadējos plēnumos un kongresos. Kopā ar Ansi Epneru dzima doma par nozares balvas iedibināšanu.

120 | LIELAIS KRISTAPS. IZLASE

ATTĒLI NO LKA RĪGAS KINO MUZEJA KRĀJUMA FOTO: JURIS DZENIS

Tā 1977. gadā piedzima “Lielais Kristaps”, balva, ko toreiz kokā izgreba tēlnieks Mārtiņš Zaurs un kuru piešķīra labākajai filmai Kinosavienības biedru balsojuma rezultātā. Laika gaitā mainījies balvas veidols, apbalvošanas process pāraudzis par Nacionālo filmu festivālu un visas sabiedrības kino svētkiem, bet “Lielais Kristaps” par katra balvas laureāta lepnumu un atpazīstamu filmu nozares zīmolu.

Paldies Mikam Zvirbulim par filmu mākslai veltīto mūžu, par stāju, koleģiālo draudzību, par filmām un radošo enerģiju. Paldies par “Lielo Kristapu”!

DAUKA $1,0Ă&,-$6 ),/08 678',-$

ATTĒLS NO LKA RĪGAS KINO MUZEJA KRĀJUMA. FOTO: JURIS DZENIS

122 | RIGA IFF ĪPAŠAIS SEANSS

ČETRI BALTI KREKLI (ELPOJIET DZIĻI...)

LATVIJA / 1967 / 80 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA REŽIJA

ROLANDS KALNIŅŠ

SCENĀRIJS

GUNĀRS PRIEDE

KAMERA

MIKS ZVIRBULIS

LOMĀS

ULDIS PŪCĪTIS, DINA KUPLE, LĪGA LIEPIŅA, ARNOLDS LINIŅŠ, PAULS BUTKĒVIČS

STUDIJA

RĪGAS KINOSTUDIJA

STUDIJA

NACIONĀLAIS KINO CENTRS

Telefonu montieris Cēzars no darba brīvajā laikā sacer dziesmas un tekstus, muzicēdams kopā ar draugiem izveidotajā ansamblī. Tomēr, lai ansamblis nonāktu līdz publikai, jāiziet garš tarifikācijas un atļauju saņemšanas ceļš. Kultūras komisijas locekle Anita Sondore pavirši noklausās Cēzara dziesmas un nokritizē tās, bet vēlāk vairs gribēdama nevar apstādināt dažādu sabiedrisko apspriešanu dzirnakmeni, kuru pati iekustinājusi.

Rolanda Kalniņa filmās vairāk nekā jebkura cita viņa laikabiedra latviešu kinorežisora darbos atrodamas formālas, stilistiskas, jēdzieniskas sasauces ar tā laika pasaules kino virzieniem – franču un čehu jauno vilni. Tas, protams, ir arī filmas operatora Mika Zvirbuļa ieguldījums, kura kamera jutīgi iemūžinājusi 60. gadu Rīgas ielas un laikabiedrus, bet rotaļīgā filmas sākuma titru sekvence ir kļuvusi par vienu no ikoniskākajiem Latvijas filmu fragmentiem.

RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI

124 | RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI

1977

2015

1968

2015

RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI | 125

ZUDUŠOS KINOTEĀTRUS MEKLĒJOT

ZIGMĀRS JAUJA

“Drīzumā darbu pārtrauks Rīgas kinoteātris “Kino 52”, DB informēja kinoteātra apsaimniekotāja pārstāvis Ilvars Gudrimovičs. Viņš atklāja, ka “Kino 52” slēgšana esot bijusi paredzama jau pirms diviem gadiem, kad kļuva skaidrs, ka Rīgā būs daudzzāļu kinoteātris,” raksta avīze “Dienas Bizness” 2003. gada 7. novembrī. Īsa ziņa Latvijas biznesa pasaules jaunumiem veltītajā laikrakstā patiesībā nozīmēja kādas gadsimtu ilgas ēras beigas. Tobrīd kā pēdējie vienas zāles kinoteātri bija palikuši tikai “Kinogalerija” un “Rīga” – iespējams, tāpēc ka tie joprojām saņēma finansiālu atbalstu no pašvaldības un valsts. Bet pati ēra patiesi bija varena. Jau trīsdesmito gadu beigās visādās Rīgas malās bija ap 40 kinoteātru. Pēc Otrā pasaules kara kinozāļu skaits bija samazinājies līdz 24, bet tupmākajos padomju okupācijas gados kinoteātru skaits lēnam pieauga, un citās Rīgas malās, kur veidojās jauni dzīvojamo ēku rajoni – Ķengaragā, Iļģuciemā un Sarkandaugavā, uzradās jaunas kinozāles. Periodā no 2. pasaules kara beigām līdz neatkarības atjaunošanai Rīgā ir bijis ap 40 kinoteātru.

Kinoteātris savā apkaimē – bieži neplānoti – izrādījās centrālā pulcēšanās vieta. Piemēram, Zemitāna laukumā 2 (vācu okupācijas laikā – Berlīnes laukums 2, padomju okupācijas laikā – 21. jūlija laukums 2) jau kopš 1938. gada atrodas kinoteātra “Teika” ēka. Par spīti tam, ka pats kinoteātris jau vairāk nekā desmit gadus slēgts, un tā ieejas vestibila sienas rotājušos slavenāko latviešu aktieru portretus nomainījis tikpat glīti izkārtots vīriešu un sieviešu apakšveļas tirdzniecības stends, tā fasādi joprojām rotā liels uzraksts KINO “Teika” – tā, it kā šīs telpas gaidītu kino rādīšanas atdzimšanu šajā ēkā. Kad ievietoju pāris bildes ar kinoteātri manis veidotajā feisbuka lapā “Zudušos kinoteātrus meklējot”, tās skatītāji pamatīgi sarosījās uz kinoteātra atjaunošanu, un katra nākamā komentāros ierakstītā atmiņa izsauca aizmirstas sajūtas par to, kā mēs, Teikas bērni, uz kino visbiežāk gājām pēc skolas. Mācību gads tuvojās beigām, un maija saule pamatīgi uzsildījusi gaisu – tik siltu, ka radās nepārvarama vēlme ātri iegādāties biļeti uz tuvāko kinoseansu un patīkami vēsajā kinozāles telpā noskatītos kārtējo sarkano vesternu vai indiešu spriedzes filmu. Drīz vien lapas komentētāju uzvārdos sāku atpazīt turpat Teikas vidusskolā (tajā laikā – 36. vidusskola) zināmos skolēnus no citām klasēm, atcerējos Teikas rajona sadzīvi ar turpat esošo pārtikas veikalu “Gastronoms” un tajā baudītos saldējuma kokteiļus.

Nodomāju, ka droši vien tāda pati un vienlaikus katrai vietai individuāla noskaņa bija arī citās Rīgas apkaimēs: Vecrīgas kinoteātros “Aina” un “Komjaunietis”; Centra kinoteātros “21. jūlijs”, “Palladium”, “Rīga”, “Spartaks”, “Pionieris”, “Lāčplēsis”, “Daile”, “Blāzma”,

126 | RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI

Kinozāļu skaits Rīgā

un sadalījums pa apkaimēm, sākot no 20. gs. sākuma līdz 2015. gada rudenim.

1901. gadā Puškina bulvārī uzbūvē mazu koka kinoteātri .

Nosaukums ''Ilūzija''

1910. gada vidus - Rīgas būvvaldē iesniegti vismaz 52 projekti uz kinoteātru būvniecību. Ne visus saskaņo, bet liela daļa tiek izbūvēti nelegāli.

30. gadi Elizabetes iela ir Rīgas Brodveja.

Pilsētā 37 kinoteātri un 6 no tiem grupējas ap Elizabetes ielu

50

1946. gads. Rīgā palikuši vien 16 kinoteātri

Apkaimes

Labais krasts ārpus centra Kreisais krasts ārpus centra Centrs Splendid Palace

70. gadu vidus pē ckara augstā kais punkts - Rīgā 36 kinoteā tri

Rīgā 3 daudzzāļu kinoteātri. Kopā 30 kinozāles Uzrodas jauns mazs kinoteātris pēc ilgiem laikiem. ''Kino Bize'' 2003. gadā uzbūvē ''Forum Cinemas'', kas uzreiz aizņem lielāko kino izrādīšanas tirgus daļu ar 14 kinozālēm

0 1900

1914

1939

1976

2003

2015

“Džeržinska klubs” un “Gaisma”; Sarkandaugavas kinoteātros “Sarkandaugava” un “Aurora”; Āgenskalna kinoteātros “Sarkanā ausma” un “Oktobris”; Torņakalna kinoteātrī “Liesma”; Juglas kinoteātrī “Jugla”; Maskačkas kinoteātros “Daina” un “Udarņik”; Iļģuciema kinoteātrī “Ilga”; Dzirciema kinoteātrī “Dzintarpils”; Šampētera kinoteātrī “Imanta”; VEF apkaimes kinoteātrī “VEF”; Čiekurkalna kinoteātrī “Zvaigzne” un Bolderājas kinoteātrī “Bolderāja”. Bija arī sezonālie kinoteātri vasarām: Arkādijas parka kinoteātris “Arkādija”, Mežaparka kinoteātris “Uzvara” un Vecāķu vasaras kinozāle “Vasara”.

Ja kāds nepacietīgs lasītājs jautātu, kas vēl bija tik labs faktā, ka kinoteātri izkaisīti pa visu Rīgu un tu varēji izbraukāt visu pilsētu, tuvējā kinoteātrī vajadzīgo filmu neatradis, es teiktu, ka papildus ceļošanai un pilsētas izbaudīšanai visā tās dažādībā, arī pati kino skatīšanās pieredze bija īpatnēja. Kā aptaujāti izteicās daudzi tā laika kino baudītāji, tā bija kino skatīšanās ar pievienoto vērtību. Iespējams, šo pievienoto vērtību veidoja apkaimes iemītnieki un viņu radītā sociālā un pilsētvide. Piemēram, Teikas apkaimes iemītnieku miers un pieklājīga cilvēka daba bija jūtama arī kinozālē. Turpretim kādā brīnumainā feisbuka lapas “Zudušos kinoteātrus meklējot” komentārā Ilze Verhaeghe stāstīja: “Maskačkas “Udarņikā” es pirmoreiz redzēju “Andreju Rubļovu”; kaktā bija krāsns, pilnīgs bezgaiss un iereibusi publika...”

Par to arī būs 28 kinoteātru foto izstādes “Zudušos kinoteātrus meklējot” stāsts – par gadsimtu ilgušas ēras beigām, par to, kā šodien izskatās kinoteātri, kas savulaik dažādās pilsētas malās bagātināja kino skatīšanās pieredzi, un par to, ka, laikam neapstādināmi un liegi ritot uz priekšu, tie var arī izzust ne tikai no dzīves, bet arī no mūsu atmiņām.

RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI | 127

RIGA IFF PRIEKŠVAKARS

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS AUDIOVIZUĀLĀS MĀKSLAS KATEDRAS STUDENTU FILMU PROGRAMMA “PĒC SKOLAS” 15. OKTOBRĪ PLKST. 19:19 KINOTEĀTRIS SPLENDID PALACE, LIELĀ ZĀLE

Tas nenozīmē, ka skola ir beigusies, un visi iet mājās. Mūsu skolas firmas zīme ir, ka katru mācību uzdevumu, lai cik tas arī nebūtu metodiski konkrēts, studenti izpilda kā mazas filmas.

Studiju gados sanāk daudz mazu filmu. Tās ir tapušas no brīvas ieceres, ar radošām mokām un pašiem sev un draugiem, kursa biedriem par prieku. Te būs neliela daļa.

VIENA KADRA FILMA (UZ CEĻA) Režija un kamera MĀRTIŅŠ JURĒVICS / 2013 / 4 MIN SISTĒMA Režija ARMANDS ZAČS / Kamera JĀNIS REINFELDS / 2010 / DOKUMENTĀLĀ FILMA / 13 MIN KK-2678 REŽIJA UĢIS OLTE / KAMERA JURIS ZEMĪTIS / 2006 / SPĒLFILMA / 16 MIN LIFTS Režija LIENE LINDE / Kamera DAINIS JURAGA / 2012 / SPĒLFILMA / 2 MIN KINONOVELE “PAGĀTNE SAUC” Režija PĒTERIS ROZĪTIS / Kamera KĀRLIS JAUNZEMS / 2015 / DOKUMENTĀLĀ FILMA / 7 MIN LOKŠĀVĒJS Režija un kamera RINALDS ZELTS / 2014 / DOKUMENTĀLĀ FILMA / 13 MIN PAŠPORTRETS Režija GATIS UNGURS / Kamera GUNDARS JĀKOBSONS / 2013 / SPĒLFILMA / 5 MIN TERITORIJA Režija VENTS GRĪNBAUMS / 2015 / SPĒLFILMA / 17 MIN REBEKKA Režija DĀVIS DREIMANIS / Kamera IVO SKANSTIŅŠ / 2015 / SPĒLFILMA / 19 MIN PLENČI Režija GATIS UNGURS / Kamera KRISTAPS DZENIS / 2015 / SPĒLFILMA / 24 MIN

“NEVIENS NEVIENU NEATKLĀJA. NEVIENS NEVIENU NEPABIKSTĪJA. VIŅA ATKLĀJA PATI SEVI”

INGRĪDAI BERGMANEI – 100 | 129

LIKTENĪGĀ LOMA

ZANE DZENE

1936. gada 17. novembrī Ingrīda Bergmane dienasgrāmatā rakstīja: “Man nebija iemesla baidīties. Kritika bija patiešām laba. Šoreiz nav neviena, kas teiktu kaut vienu sliktu vārdu par mani. Viņi teica, ka Gesta Ekmans, protams, bija ļoti labs – viņi to arī bija gaidījuši –, taču pārsteigums un sensācija bija Ingrīda Bergmane. Es esmu tik laimīga.” Viņa bija nospēlējusi lomu, kas aktrisi padarīs par pasaules mēroga zvaigzni, taču, lai kā arī vēlāk viens no leģendārākajiem Holivudas producentiem Deivids O. Selzniks censtos visus Ingrīdas Bergmanes atklāšanas laurus savākt sev, patiesībā viņa pati bija tā, kas atklāja Ingrīdu Bergmani.

Jozefs Gēbelss saviem padotajiem lika manīt, ka, iespējams, Vācijā būs jauna kinozvaigzne. Viņas māte bija vāciete, tāpēc ar “papīriem viss bija kārtībā”, taču, kamēr nacisti domāja, Gustafs Molanders bija pieņēmis citu lēmumu. Galveno sieviešu lomu melodrāmā “Intermeco” viņš piešķirs Ingrīdai Bergmanei, kura piecās lomās jau bija pierādījusi savu talantu, un saliks pārī ar zviedru teātra un kino leģendu Gestu Ekmanu, nemaz nenojaušot, kādas pārmaiņas ienesīs 20 gadus vecās aktrises dzīvē.

Stāsts nav oriģināls. Pasaulslavens vijolnieks, kura privātajā dzīvē apdzisušas mīlas liesmas, iemīlas savas meitiņas klavierskolotājā, taču drīz saprot, ka nav ar mieru atteikties no sievas, ar kuru pavadīti tik daudzi gadi. 20. gadsimta 30. gadu vidū šāds melodramatisms nozīmēja vienu – skatītāji uz kinoteātriem trauksies bariem, un par to bija pārliecināts gan Molanders, gan Ekmans, turklāt bija vēl vairāki elementi, kas ļāva kaldināt tik skaistus sapņus. Pāri visam bija mūzika – “Intermeco” galvenā tēma vēl gadu desmitiem skanēja to skatītāju ausīs, kas bija vērušies Molandera filmas kadros, taču pat tā nobālēja Ingrīdas Bergmanes priekšā, tāpat kā piekāpās arī tēmu izklāsta priekšā, kas atbilstoši laikmeta noskaņojumam spēja aizkustināt par viscietsirdīgākā skatītāja sirdi. Taču nevienā no filmas ainām nenolasās, cik dramatiska bija filmas uzņemšana. Gesta Ekmans katru vakaru uzstājās teātrī, un filmēšana sākās pēc pusnakts un turpinājās arī pēc pirmo gaiļu dziesmām.

Ne reizi vien filmēšanā iesaistītie bija ar mieru visam atmest ar roku, un kārtējo reizi kā glābējeņģelis parādījusies Bergmane, ideāli nospēlējusi ainu, un Molanders visiem ļāvis doties mājās. Viņai, kurai nebija formāli iegūtas izglītības, piemita aktrisei kas daudz vērtīgāks – emocionālā inteliģence, un Ingrīda Bergmane to piešķīra savām varonēm.

Pēc pirmizrādes Gustafs Molanders atzina, ka “Intermeco” panākumu atslēga ir Ingrīda Bergmane. “Neviens nevienu neatklāja. Neviens nevienu nepabikstīja. Viņa atklāja pati

130 | INGRĪDAI BERGMANEI – 100

sevi,” dāsns bija režisors, un ar viņu vienisprāt bija skatītāji. 1937.gadā zviedri par populārāko aktrisi atzina Ingrīdu Bergmani – viņa krietni apsteidza savu tautieti Grētu Garbo, kura jau 10 gadus strādāja Holivudā, un filmas nonākšana Atlantijas okeāna otrā krastā izraisīja nopietnu interesi par jauno aktrisi. Žurnāls “Variety” prognozēja, ka Bergmanei lemts spīdēt Holivudā.

Deivida O. Selznika Ņujorkas birojā nepagurusi strādāja Keja Brauna un viņas palīdze Elza Noibergere. Viņu pienākumos ietilpa lielajam ekrānam adaptējamu lugu meklējumi, ārvalstu kino skatīšanās un jaunu talantu piedāvāšana savam priekšniekam. Kāds jauns vīrietis, nesen atgriezies no Zviedrijas, Elzai ieminējās, ka viņa vecāki ir gluži vai bez prāta par filmu “Intermeco” un meiteni, kura tajā spēlē. “Varbūt jums ir vērts paskatīties uz viņu,” puisis ierosinājis. Pirmā uz kino devās Elza, drīz to skatījās arī Keja, pēc tam nosūtot Selznikam telegrammu, lai viņš iegādājās šīs “Intermeco” ekranizēšanas tiesības un sāk domāt par amerikānisko versiju, iespējams, ar Bergmani vienā no galvenajām lomām.

Viņa sagādāja atsauksmes par jauno aktrisi, viņas foto un arī pašu filmu, taču Selzniks bija pārņemts ar “Vējiem līdzi” un “Rebekas” radīšanu un tikai pēc ilgas pierunāšanas bija ar mieru dažu kolēģu sabiedrībā filmu noskatīties. Reimonds Klūns vēlāk stāstīja, ka “Intermeco” atgādinājusi ziepju operu, taču Ingrīda Bergmane bijusi izcila un visi klātesošie skubinājuši Selzniku darīt visu, lai viņa ierodas Holivudā. Producents gan iebilda, ka seanss rīkots, lai saprastu, vai vērts pārfilmēt “Intermeco”, nevis uz Holivudu atgādāt vēl vienu aktrisi, bet Klūns bija nepiekāpīgs: “Jā, protams, taču rimeiku mēs veidosim ar Bergmani.” Tikmēr par jauno zviedrieti interesējās Londonā, citās Holivudas studijās un arī Vācijā, un no Kejas Braunas ziņojumiem beidzot arī Selznikam tapa skaidrs, ka, ja viņš nepasteigsies, līgumu ar Bergmani parakstīs kāds cits. Viņa patmīlība to nepieļāva.

Anitas Hofmanes lomu Ingrīda Bergmane izdzīvoja vēlreiz – 1939.gadā tapa Holivudas melodrāma ar Lesliju Hovardu galvenajā vīriešu lomā –, un zvaigzne bija dzimusi. Ilgās karjeras laikā Bergmane ar milzu panākumiem strādāja gan Amerikā, gan Eiropā, gan kino, gan teātrī, gan televīzijā, viņa saņēmusi trīs Oskarus, četrus Zelta globusus, divas Emmy balvas, Volpi kausu Venēcijā un Tony. Bet tas jau ir cits stāsts – par Holivudas dīvu, ne vienkāršu meiteni no Zviedrijas, kura sapņoja par aktrises karjeru.

INGRĪDAI BERGMANEI – 100 | 131

INTERMECO ORIĢINĀLNOSAUKUMS

INTERMEZZO ZVIEDRIJA / 1936 / 93 MIN / SPĒLFILMA / MELNBALTA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS STUDIJA IZPLATĪTĀJS

GUSTAFS MOLANDERS GESTA STEVENSS, GUSTAFS MOLANDERS EKE DALKVISTS GESTA EKMANS, INGRĪDA BERGMANE, INGA TIDBLADA SVENSKA FILMINDUSTRI SWEDISH FILM INSTITUTE

Pasaulslavens vijolnieks iemīlas savas meitas klavierskolotājā, un uzaicina viņu līdzi savā nākamajā koncertturnejā. Anitas jūtas ir dziļas un patiesas, un tieši tādēļ viņa atsakās no attiecībām, lai nekaitētu Brandta ģimenei un karjerai. Atgriezies pie sievas un bērniem, Brandts saprot, ka aizraušanās ar Anitu bijusi tikai starpspēle, intermeco, viņa dzīvē.

Emcionāli niansētā Gustafa Molandera filma kļuva par Ingrīdas Bergmanes Holivudas karjeras sākumpunktu – trīs gadus vēlāk viņa atkārtoja Anitas lomu Deivida Selznika producētajā filmas rimeikā Holivudā.

132 | RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI

ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES BIROJS LATVIJĀ PIEDĀVĀ LEKCIJA “NORDIC NOIR NOSLĒPUMI”

KINOTEĀTRA SPLENDID PALACE KAFEJNĪCĀ FILM NOIR 2015. GADA 20. OKTOBRĪ, PLKST. 16.00

Zviedru kriminālžanra ekspertes Kerstinas Bergmanes lekcija ļaus uzzināt, kas ir Nordic noir, ar ko tas atšķiras no citiem kriminālžanra paveidiem un kāpēc tas kļuvis tik populārs visā pasaulē.

Tāpat uzzināsim par kriminālžanra tradīcijas niansēm katrā no Ziemeļvalstīm un iepazīsimies ar Nordic noir jaunākajām tendencēm.

Dr. Kerstina Bergmane ir zviedru kriminālžanra pētniece, literatūras kritiķe un Zviedrijas Kriminālliteratūras akadēmijas locekle. Viņa ir grāmatas “Zviedrijas kriminālliteratūra: Nordic noir radīšana” (Swedish Crime Fiction: The Making of Nordic Noir, 2014) autore, izdevuma “Zviedrijas kriminālliteratūras reģioni: no Skanes līdz Lapzemei” (Deckarnas svenska landskap: Från Skåne till Lappland, 2014) redaktore un grāmatas “Kriminālliteratūra: attīstība, žanri, perspektīvas” (Kriminallitteratur: Utveckling, genrer, perspektiv, 2011) līdzautore. Viņa ir daudzu akadēmisku un populārzinātnisku rakstu autore, kuru tēmas ietver gan zviedru, gan starptautisko kriminālliteratūru. Kā kriminālžanra eksperte, rakstniece un pasniedzēja viņa uztur mājas lapu un blogo vietnē crimegarden.se (zviedru valodā).

Pēc lekcijas, plkst. 17.00, turpat Film Noir tiks demonstrēta filma “Bezmiegs” (rež. Eriks Skjoldbjergs, 1997).

Lekcija un filmas seanss – bez ieejas maksas

RIGA IFF ĪPAŠAIS SEANSS | 133

BEZMIEGS ORIĢINĀLNOSAUKUMS

INSOMNIA NORVĒĢIJA / 1997 / 96 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SCENĀRIJS KAMERA LOMĀS PRODUCENTS

ERIKS SKJOLDBJERGS NIKOLAJS FROBENIUSS, ERIKS SKJOLDBJERGS ERLINGS TŪRMANS-ANDERSENS STELLANS SKĀRSGARDS, SVERRE ANKERS OUSDĀLS, BJERNS FLOBERGS, GĪSKENA ARMANDA TOMASS BAKSTRĒMS, PETTERS J. BORGLI, TOMS REMLOVS

STUDIJA

NORSK FILM

IZPLATĪTĀJS

FILMPARKEN

Policijas inspektors Engstroms izmeklē slepkavību kādā Norvēģijas pilsētā aiz Polārā loka. Vajājot meklēto slepkavu, bezmiega mocītais Engstroms nejauši nogalina savu kolēģi.

Viņš cenšas savu noziegumu noslēpt, taču, kad atklājas, ka meklētais slepkava ir bijis liecinieks negadījumam, Engstroms tiek ierauts arvien dziļāk bīstamā melu virpulī.

Filmas Holivudas rimeikā, ko 2002. gadā uzņēmis režisors Kristofers Nolans, lomās filmējušies Als Pačino, Robins Viljamss un Hilarija Svanka.

134 | RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI

CREATIVE EUROPE MEDIA LATVIJA UN NACIONĀLAIS KINO CENTRS PIEDĀVĀ SEMINĀRS “EIROPAS FILMU MĀRKETINGS UN IZPLATĪŠANA”

KINOTEĀTRĪ SPLENDID PALACE 2015. GADA 16. OKTOBRĪ

Ik gadu Eiropā top vairāk nekā 1000 spēlfilmas, bet vairumam neizdodas nokļūt aiz savas valsts robežām. Arī Latvija ir šo valstu skaitā – tikai dažas no šeit tapušajām filmām ir komerciāli izplatītas ārvalstīs. Creative Europe MEDIA seminārā aplūkosim pašreizējo situāciju Eiropas filmu izplatīšanā Latvijā un citās Eiropas valstīs, Creative Europe MEDIA sniegto atbalstu filmu izplatīšanai, vietējos ar kino izplatīšanu un mārketingu saistītos pasākumus un Latvijas filmu iespējas nokļūt starptautiskajā kino izplatīšanas apritē.

Semināra īpašais viesis Kristians Have, kas pārstāv Dānijas kompāniju “Have Communications”, dalīsies pieredzē par efektīvākajiem filmu mārketinga paņēmieniem. Par savas kompānijas mērķiem Kristians Have saka tā: “Mums komunikācija nenozīmē pēc iespējas skaļāk kliegt, lai par katru cenu tiktu sadzirdēti arvien haotiskākajā mediju vidē. Mūsuprāt, komunikācijas pamatā ir ticamība. Labs saturs.

Sava vīzija. Kultūrā, biznesā, politikā – un sabiedrībā kopumā.

Mūsu klienti ir dažādi, un mūsu specialitāte ir stāsti, stratēģiskā zīmolvedība, pieredzē balstīta komunikācija un tieša saskarsme ar medijiem. Trīs desmitgadēs esam kļuvuši par vienu no vadošajām komunikāciju aģentūrām Skandināvijā – gada laikā mēs īstenojam 150 projektus.

Mēs nodrošinām, ka mūsu klienti ietekmē publisko vidi. Mēs popularizējam labu saturu un nodrošinām mediju interesi, neskatoties uz to, vai projekts ir plaša vai šaura mēroga. Mēs droši un apņēmīgi burājam mediju vidē un garantējam atpazīstamību, kas rada pievienoto vērtību – atpazīstamību, kam ir nozīme.”

Ar nepacietību gaidām iespēju uzklausīt Kristianu Havi un citus semināra viesus, un esam pārliecināti, ka “Films for Latvia” gaida spoža nākotne!

KRISTIANS HAVE (Dānija) ir Have Communications dibinātājs (1983), īpašnieks, līdz 2010. gadam – izpilddirektors un pašlaik – radošais direktors. Komunikācijas jomā Kristians Have ir stradājis ar virkni izcilu projektu, tostarp Amerikas Kinoakadēmijas balvu ieguvušo Susannas Bīras spēlfilmu “Labākā pasaulē”. Viņš ir vairāku grāmatu autors, kuru tēmu loks aptver komunikāciju kultūras nozarē, auditorijas analīzi un slavenību kultūru. Kopenhāgenas Biznesa skolas un Ālborgas universitātes asociētais profesors.

RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI | 135

EUROPEAN SCRIPT MEETING

2015. GADA 24. UN 25. OKTOBRĪ KINO KAFEJNĪCĀ “FILM NOIR”

“European Script Meeting” (ESM) ir kino nozares pasākums, kura mērķis ir veicināt starptautisku radošo partnerību, veidojot filmu scenārijus. Pasākumā tiekas starptautiski atzīti, pieredzējuši filmu scenāristi un filmu veidotāji no visas pasaules, lai individuālās tikšanās apspriestu iespējamu savstarpēju sadarbību. ESM dalībnieki piedalās arī visos Riga IFF pasākumos un dodas īpaši organizētās filmēšanas lokāciju izpētes tūrēs Rīgā un tuvākajā apkārtnē.

Plašākai auditorijai tiek piedāvātas lekcijas, semināri, gadījumu izpēte un darbnīcas par stāstu starptautisku konvertējamību.

PROGRAMMA 24. oktobris, kino kafejnīca “Film Noir”, plkst. 10.00–18.00 Individuālās tikšanās.

Ieeja tikai dalībniekiem.

25. oktobris, kino kafejnīca “Film Noir”, plkst. 10.00–18.00 Lekcijas, semināri, gadījumu izpēte un darbnīca.

Ieeja ikvienam interesentam, bez ieejas maksas.

Visi pasākumi notiek angļu valodā.

Tālr. +371 26551248, e-pasts: scriptmeeting@rigaiff.lv Dalībnieku saraksts un norises grafiks: esm.rigaiff.lv

136 | RĀDĪTĀJI

VALSTIS Argentīna Parabellum

33

ASV Doņeckas lidosta Eimija Sejas

101 28 42

Austrija Apžilbinātie Muzejs “Revolūcija” Parabellum

98 105 33

Beļģija Istabenes dienasgrāmata Notikums Zelta leģenda

30 19 83

Brazīlija Virve

83

Bulgārija Aferim!

26

Čehija Aferim!

26

Dānija Auni Lūša stunda Skaļāk par sprādzieniem Viesnīca Ziemeļrietumi

14, 48 50 53, 71 54 56

Francija Aferim!

Baisās pasakas Burvju kalns Istabenes dienasgrāmata Mana māte Miers mūsu sapņos Mustangs Omārs Sangailes vasara Skaļāk par sprādzieniem Vienas vasaras hronika Zelta leģenda

26 27 15 30 31 16 17 32 21 53, 71 43 83

Grieķija Omārs Skolas pagalmā

32 75

Gruzija Dubultie svešinieki

111

Igaunija Čau, Rasma!

Gaisma Kāršu namiņš M.O.Ž.

Zupas pilsētas slepenā biedrība

110 89 88 114 64

Islande Auni

14, 48

Itālija Baisās pasakas Jaunie čigānu lauvas Koris Mana māte

27 74 78 31

Izraēla Shouk

81

Īrija Omārs

32

Jaunzēlande Gausie rietumi

29

Kanāda Čempionāts “Golden Gloves” Kaķis maisā Shouk

40 41 81

Katara Mustangs

17

Krievija Brodska mantinieki Ikonoskops Ļaujiet man vienkārši būt Miers mūsu sapņos Muzejs “Revolūcija” Revolūcijas eņģeļi

97 103 104 16 105 20

RĀDĪTĀJI | 137

Latvija Augstāk par zemi Čau, Rasma! Četri balti krekli (Elpojiet dziļi...)

Dubultie svešinieki Kā Lupatiņi būvēja māju Kā Lupatiņi kārtoja māju Kā Lupatiņi precējās Kā Lupatiņi slēpās Kā Lupatiņi veseļojās Laiks iet Lācars Mans tēvs baņķieris M.O.Ž.

Plenči Roņu sala Ručs un Norie Seja Zeme ir visvientuļākā planēta

87 110 121 111 60, 61 60, 61 60, 61 60, 61 60, 61 112 88 113 114 89 115 116 117 88

Lielbritānija 1+1 Baisās pasakas Eimija Gausie rietumi Omārs

82 27 28 29 32

Lietuva Dembava Man ir aptuveni divdesmit gadi Miers mūsu sapņos Sangailes vasara

87 87 16 21

Melnkalne Patvērums

75

Nīderlande Notikums Omārs Sangailes vasara Starp mums Viņi ir izglābušies Vraks

19 32 21 77 55 79

Norvēģija Bezmiegs 133 Jā, mēs mīlam 80 Kārina un konsultante 80 Ne savā dabā 18, 51 Operācija “Arktika” 59 Pēdējais vārds 52 Rītputniņa un Murkšķa ziemas brīvdienas 62 Skaļāk par sprādzieniem 53, 71

Padomju Savienība Entuziasms (Donbasa simfonija) Polija Burvju kalns Domino efekts Iedzimtā alkatība Mājas Manas dvēseles skaņa Objekts

39 15 100 76 74 81 79

Rumānija Aferim!

Burvju kalns Māksla

26 15 77

Somija Viņi ir izglābušies

55

Šveice Elpa Groznijas blūzs Turcija Mustangs Ukraina Divas dienas Ilovaiskā Muzejs “Revolūcija”

78 102 17 99 105

Ungārija Saula dēls

34

Urugvaja Parabellum

33

Vācija Domino efekts Drošā vieta Mana tievā māsa Mustangs Sātaniskais dūksnājs – DIVI

100 76 70 17 82

Zviedrija Es esmu Ingrīda Intermeco Ja nu...

Lūša stunda Mana tievā māsa Pēdējais vārds Smeldze Viesnīca Zēns zelta biksēs

49 131 58 50 70 52 72 54 63

138 | RĀDĪTĀJI

REŽISORI Alkabecs, Džils Altšulers-Kurčatovs, Dmitrijs Andrea, Monika Ābele, Jānis Babinceva, Natālija Bakovskis, Voiceks Bareisa, Laurinas Bartas, Šarunas Belluči, Nikolā Bjerkmans, Stīgs Borova, Agņeška Briedis, Ivo Būe-Vāla, Grēte Damiana, Anka Dragasaki, Rinio Dzieģica, Natālija Ergjuvena, Denīze Gamze Fedorčenko, Aleksejs Ganuščuks, Ruslans Garone, Mateo Gjevers, Ole Grols, Žils Guedes, Tiago Hakonarsons, Grimurs Hambeka, Linda Hanss, Villijs Heidebeka, Marika Hellande, Anete Seugestāda Hendrikss, Guido Jansons, Edmunds Jerastovs, Andrejs Kaisers, Fabians Kalniņš, Rolands Kapadia, Asifs Karapetjans, Aiks Karpinjano, Jonass Kasavītiss, Džons Kavaite, Alante Kavtaradze, Marija Knībe, Morgans Kolmane, Ināra Krāgs-Jakobsens, Sērens Krāsons, Jurģis Langseta, Līsa

82 97 80 87 105 81 87 16 102 49 74 112 59 15 75 76 17 20 99 27 18, 51 40, 41 78 14, 48 58 82 58 62 77 60, 115 101 78 121 28 114 74 42 21 87 79 116 50 117 54

Lantimos, Jorgs Lekere, Ivete Lemhāgena, Ella Lenkena, Sanna Lesmess, Karloss E. Linde, Liene Lobato, Pablo Lozņica, Sergejs Maklīns, Džons Manskis, Vitālijs Molanders, Gustafs Moreno, Dotans Moreti, Nanni Morēns, Edgars Nemešs, Lāzlo Norlina, Sofija Nuers, Mihaels Nurmameds, Sergejs Ņiviera, Elvīra Olte, Uģis Ozoliņa, Ieva Paju, Marguss Pakalniņa, Laila Riekstiņš, Kristians Rinners, Lukas Valenta Rosolovskis, Piotrs Ruksa, Zora Rušs, Žans Salatičs, Ivans Sāraka, Nora Sitaru, Adrians Skibinska, Paulīna Skjoldbjergs, Eriks Smolders, Olivers Trīrs, Joahims Trūels, Jāns Trošinkins, Matvejs Ungurs, Gatis Valkeapē, J.-P. Vertovs, Dziga Vitce, Halvars Volde, Marte Žako, Benuā Žude, Radu

32 98 63 70 88 88 83 19 29 103 131 81 31 43 34 72 56 97 100 111 113 64 110 88 33 100 76 43 75 89 77 79 133 83 53, 71 52 104 89 55 39 80 18, 51 30 26

RĀDĪTĀJI | 139

FILMU NOSAUKUMI 1+1 Aferim!

Apžilbinātie Augstāk par zemi Auni Baisās pasakas Bezmiegs Brodska mantinieki Burvju kalns Čau, Rasma! Čempionāts “Golden Gloves” Četri balti krekli (Elpojiet dziļi...)

Dembava Divas dienas Ilovaiskā Domino efekts Doņeckas lidosta Drošā vieta Dubultie svešinieki Eimija Elpa Entuziasms (Donbasa simfonija) Es esmu Ingrīda Gaisma Gausie rietumi Groznijas blūzs Iedzimtā alkatība Ikonoskops Intermeco Istabenes dienasgrāmata Ja nu...

Jaunie čigānu lauvas Jā, mēs mīlam Kā Lupatiņi būvēja māju Kā Lupatiņi kārtoja māju Kā Lupatiņi precējās Kā Lupatiņi slēpās Kā Lupatiņi veseļojās Kaķis maisā Kārina un konsultante Kāršu namiņš Koris Laiks iet Lācars Lūša stunda Ļaujiet man vienkārši būt

82 26 98 87 14, 48 27 133 97 15 110 40 121 87 99 100 101 76 111 28 78 39 49 89 29 102 76 103 131 30 58 74 80 60, 61 60, 61 60, 61 60, 61 60, 61 41 80 88 78 112 88 50 104

Mana māte 31 Mana tievā māsa 70 Manas dvēseles skaņa 81 Man ir aptuveni divdesmit gadi 87 Mans tēvs baņķieris 113 Mājas 74 Māksla 77 Miers mūsu sapņos 16 M.O.Ž.

114 Mustangs 17 Muzejs “Revolūcija” 105 Ne savā dabā 18, 51 Notikums 19 Objekts 79 Omārs 32 Operācija “Arktika” 59 Parabellum 33 Patvērums 75 52 Pēdējais vārds Plenči 89 Revolūcijas eņģeļi 20 Rītputniņa un Murkšķa ziemas brīvdienas 62 Roņu sala 115 Ručs un Norie 116 Sangailes vasara 21 Saula dēls 34 Sātaniskais dūksnājs – DIVI 82 Seja 117 Sejas 42 Shouk 81 Skaļāk par sprādzieniem 53, 71 Skolas pagalmā 75 Smeldze 72 Starp mums 77 Vienas vasaras hronika 43 Viesnīca 54 Viņi ir izglābušies 55 Virve 83 Vraks 79 Zelta leģenda 83 Zeme ir visvientuļākā planēta 88 Zēns zelta biksēs 63 Ziemeļrietumi 56 Zupas pilsētas slepenā biedrība 64

140 | RĀDĪTĀJI

LATVIJAS FILMU STUDIJAS A.Bley Film Studio +371 29455955 aija@bley.lv Air Productions +371 29299353 liga.gaisa@airproductions.lv Animācijas Brigāde +371 67520770 ab.studija@apollo.lv Anša Epnera Studija AVE +371 67370087 z.ivars@gmail.com Art Novo +371 29464262 info@artnovofilmproduction. com Atom Art + 371 67612709 sabine@atomart.lv Avantis Promo +371 67317464 inga@avantis.lv Balti +371 67804160 info@balti.lv Baltic Film Services +371 6 7790390 info@bfs.eu.com Baltic Pine Films +371 67888502 info@balticfilms.com Biedrība “Jaunās demokrātijas centrs” +371 29195876 antra.gaile@gmail.com

Boheme International +371 67313510 Brox Media +371 67704191 rita@brox.lv Camera Obscura +371 26306688 camera.obscura@inbox.lv Deviņi +371 67241688 devini@parks.lv Ego Media +371 67291720 guntis@egomedia.lv Eiropas Dokumentālā Kino simpoziji +371 67210022 pipars@mailbox.riga.lv

Forma Pro Films +371 27775814 info@formaprofilms.com FreshStep Productions +371 27108152 info@freshstep.lv Ģilde +371 67210022 pipars@mailbox.riga.lv Hansa Media +371 67217092 info@hansamedia.lv Happy Plum’s Trust +371 29484838 meirans@gmail.com Hargla +371 29235618 laila.pakalnina@inbox.lv

Elm Media +371 28366800 elmmedia@elmmedia.lv

Jura Podnieka Studija +371 67216967 jps@jps.lv

FA Filma +371 26995300 fafilma@fafilma.lv

Kaupo Filma +371 67217722 arvi@btv.lv

Fenixfilm +371 29475390 fenixfilm@inbox.lv

Kinolats +371 26440907 art.is@apollo.lv

Film Angels Studio +371 67331921 studio@angels.lv

Klipu filmu darbnīca +371 26480909 kfd@kfd.lv

Fly for Film +371 29466250 kaspars.brakis@gmail.com

Krasivo Limited +371 29725013 jurgis@department.lv

F.O.R.M.A. +371 29219041 s.forma@studioforma.lv

Krukfilms +371 22051060 info@krukfilms.com

RĀDĪTĀJI | 141

Labvakar +371 67521414 birojs@labvakar.lv

Rīgas Kinostudija +371 67790303 office@studio.lv

Subjektiv Filma +371 29299564 subjektivfilma@inbox.lv

Locomotive Productions + 371 29298667 office@locomotive.lv

Rija +371 67362656 info@rijafilms.lv

Tanka +371 26156356 alise@tanka.lv

Lunohod +371 29141832 vl@lunohod.lv

Screen Vision +371 29293688 laima@screenvision.lv

TAL FILM +371 27775814 maxims.pavlovs@gmail.com

SCUBA Films +371 29449464 sandijss@hotmail.com

Tarhun Sisters +371 26569418 zane@tarhunsisters.lv

Sibīrijas Bērni +371 67629960 dzintrag@inbox.lv

Tasse Film +371 26156356 alise@tasse.lv, aija@tasse.lv

Mistrus Media +371 67313314 birojs@mistrusmedia.lv Nida Filma +371 29296914 office@nidafilma.lv Nomadi +371 29637192 kristaburane@inbox.lv PARUS Studio +371 29462055 info@parusstudio.com Platforma +371 27222009 alina.sikstule-talarova@ platforma.lv Red Dot Media +371 67188440 rdm@reddotmedia.lv Riverbed +371 29473007 info@riverbed.lv

Studija 2 +371 29231357 studija.divi@gmail.com Studija Centrums +371 29457957 bruno.ascuks@ studijacentrums.lv Studija NPGD studijanpgd@gmail.com Studija Ruuk +372 53433032 studija.ruuk@gmail.com

Terra Europa +371 29299564 terra.europa@inbox.lv Urga +371 29107124 viesturs@2annas.lv Vides Filmu Studija +371 67503588 vfs@vfs.lv Vilks Post Production +371 66018014 denis@vilks-post.com

Studija Trīs +371 67537996

Visio +371 67505470 visio@versija.lv

Style Masters Studio +371 67814241 sms@stylemasters.lv

Vizuālās Kultūras klubs +37129722602 info@vkklubs.org

142 | RĀDĪTĀJI

IZPLATĪTĀJI 29th February Film Company Ekaterinburg, Russia +7 343 2571661 A-One Films Baltic Vilnius, Lithuania +370 67340590 giedre@a-onefilms.lt ACME Film Latvia Riga, Latvia +371 67338027 info@acmefilm.lv ACME Film Lithuania Kaunas, Lithuania +370 37333433 film@acmefilm.lt Atom Art Riga, Latvia + 371 67612709 sabine@atomart.lv ATOMS & VOID Den Haag, Netherlands +31 70 3509292 atomypustota.info@gmail.com Austrian Film Museum Vienna, Austria +43 15337054 kontakt@filmmuseum.at Autlook Filmsales Vienna, Austria +43 720 346934 peter@autlookfilms.com Babylon’13 Kiev, Ukraine info@babylon13.com Beta Cinema GmbH Munich, Germany +49 89 673469828 beta@betacinema.com

Danish Culture Institute Copenhagen, Denmark +45 33135448 dankultur@dankultur.dk

Latvijas Kultūras Akadēmija Riga, Latvia +371 67809532 zirgupasts@lka.edu.lv

Danish Film Institute Copenhagen, Denmark +45 33743400 dfi@dfi.dk

Letter To Fest Distribution

Filmparken AS Oslo, Norway +47 67525300 email@filmparken.no Filmu studija Deviņi Riga, Latvia +371 67241688 devini@parks.lv НО Фонд этногеографических исследований Moscow, Russia +7 916 6740654 ethnofund@mail.ru Glavkino Moscow, Russia +7 495 2255883 info@glavkino.ru Hargla Company Riga, Latvia +371 29235618 laila.pakalnina@inbox.lv Kino Bize Riga, Latvia maris.prombergs@kinobize.lv KinoKi Krasivo Limited Riga, Latvia +371 29725013 jurgis@department.lv

Mistrus Media Riga, Latvia +371 67313314 birojs@mistrusmedia.lv Nacionālais Kino centrs Riga, Latvia +371 67358875 zigita.saulite@nfc.gov.lv Nafta Films Tallinn, Estonia +372 6836660 info@nafta.ee National Film Board of Canada Montreal, Canada distribution@nfb.ca NonStop Entertainment Stockholm, Sweden + 46 8 40010000 info@nonstopentertainment.com Norwegian Film Institute Oslo, Norway + 47 22474500 post@nfi.no Pascale Ramonda Paris, France +33 6 62013241 pascale@pascaleramonda.com Patra Spanou Dusseldorf, Germany patra.spanou@yahoo.com

RĀDĪTĀJI | 143

Radio Free Europe/Radio Liberty Prague, Czech Republic +420 221121111 levisonj@rferl.org Riga International Film Festival Riga, Latvia info@rigaiff.lv Rusreport Moscow, Russia +7 499 157-90-51 roman@rusreport.com Sixpackfilm Vienna, Austria +43 152609900 office@sixpackfilm.com

soap factory GmbH Basel, Switzerland +41 616320050 film@soapfactory.ch

Tony Lytle Media Sales London, United Kingdom +44 0 208 892 4265 tony@tonylytlemedia.com

Spektrs Riga, Latvia +371 26033995 moosatov@gmail.com

Tamasa Distribution Paris, France +33 1 43590101

Studija Kinema Vilnius, Lithuania +370 65388512 studija@kinema.lt

VFS Films Riga, Latvia +371 67503588 vfs@vfs.lv

Swedish Film Institute Stockholm, Sweden +46 8 6651100 registrator@sfi.se

WIDE Paris, France +33 1 53950464 infos@widemanagement.com

Swedish Institute Stockholm, Sweden +46 8 4537800 si@si.se

The Yellow Affair Helsinki, Finland +358 50 3600350 sigrid@yellowaffair.com