RIGA IFF 2016 FILM GUIDE (LV)

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS 13 – 23 / 10 / 2016

SPLENDID PALACE KINO BIZE K SUNS

Šis ir Rīgas Starptautiskā kino festivāla jeb Riga IFF trešais gads.

Festivāls dzima 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta un te notika Eiropas Kinoakadēmijas balvas grandiozā pasniegšanas ceremonija. Otrajā gadā festivāls sevi pieteica kā patstāvīgs notikums, iedibināja Latvijā unikālu starptautisko filmu konkursu un radīja sazarotu programmu struktūru, kas ļauj skatītājiem uzzināt svarīgāko Eiropas (un ne tikai) kinematogrāfā šodien, bet organizatoriem dod iespēju izrādīt Latvijas kino pasaules kontekstā. Šogad Rīgas Starptautiskais kino festivāls notiek no 13. līdz 23. oktobrim. Festivāla galvenā norises vieta nemainīgi ir leģendārais Rīgas kinoteātris Splendid Palace, kura kino zālēs notiks lielākā daļa festivāla filmu seansu, bet pārējās telpās – ieskaitot restorānus Tinto un Film Noir – festivālam veltītie pasākumi: lekcijas, konferences, diskusijas, saviesīgi pasākumi, kā arī pasākumi ģimenēm. Festivāla seansi notiks arī Rīgas jaunākajā kinoteātrī Kino Bize un vienas zāles kinoteātrī K Suns. Visi trīs kinoteātri atrodas uz Elizabetes ielas, uz desmit dienām to pārvēršot par festivāla epicentru un pilsētas kino svinēšanas ielu.

SATURS RIGA IFF CILVĒKI

3

VITĀLIJS MANSKIS BRĪVĪBA — TĀ IR AKSIOMA

13

RIGA IFF EVENTS

4

NORDIC HIGHLIGHTS

14

SONORA BROKA VAI FILMA IR STĀSTS?

5

SHORT RIGA INTERNATIONAL COMPETITION PROGRAMMA

16

RIGA IFF ATKLĀŠANAS FILMA RADINIEKI, REŽ. VITĀLIJS MANSKIS

5

SHORT RIGA BALTIC STUDENT COMPETITION PROGRAMMA

18

RIGA IFF COMPETITION PROGRAMMA

6

SHORT RIGA BALTIC MUSIC VIDEO COMPETITION PROGRAMMA

20

RIGA IFF SELECTION

8

AGNESE LOGINA JAUNAIS VECAIS ŽANRS

22

DITA RIETUMA PĒRLĪŠU SPĒLE

9

KRISTĪNE SIMSONE MĀCĪTIES LASĪT ATTĒLUS

23

IN KINO VERITAS

10

KIDS WEEKEND

24

OLAFS MILLERS CITA VEIDA JĒGA

11

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE

26

ARTDOCFEST/RIGA

12

ZANE BALČUS TIKŠANĀS UZ STREIČA CEĻA

28

ŠIS KATALOGS TAPIS SADARBĪBĀ AR

HENRIETA VERHOUSTINSKA REDAKTORE ANDRIS KUPRIŠS, SERGEJS TIMOFEJEVS TULKI AINIS PERMINS, UNA BERGMANE DIZAINERI TIPOGRĀFIJA POLIGRĀFIJAS GRUPA MŪKUSALA PAPĪRS AVĪŽU UZLABOTAIS PAPĪRS 52 g/m2

2

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

AIJA BĒRZIŅA

LIENE TREIMANE

SONORA BROKA

Kino skatīšanās man vienmēr ir bijusi īpaša pieredze. Filma kā tāda pasaule, kurā ienirt un ik reizi piedzīvot citādu emocionālo satricinājumu. Bet festivālā šai pieredzei pievienojas jauna dimensija iespēja satikt šo dažādo pasauļu veidotājus, autorus. Festivāla seanss pats par sevi ir notikums, kurš turpinās arī pēc tam, kad no ekrāna izdzisuši pēdējie titri un iedegtas spuldzes.

Mans lielākais prieks ir tāda notikuma radīšana, kur notiek satikšanās. Es gribu pieredzēt to, kā stāstītājs satiek savu klausītāju, kā skatītājs satiek savu filmu, kā kino zālē sēdošie kopīgi piedzīvo mākslas faktu. Es gribu, lai skan smiekli, lai līst asaras, lai cilvēki savā starpā sarunājas un pasaule kļūst par kripatiņu labāka.

Visticamāk, festivāla apmeklētāji nemaz nenojauš, cik liels ir mans uztraukums, vērojot zāles reakciju uz filmu, un cik liels gandarījums, redzot, ka filma ir satikusi savus skatītājus.

KRISTĪNE SIMSONE

ANNA VEILANDEKUSTIKOVA

AMANDA BOKA

RIGA IFF DIBINĀTĀJA, PREZIDENTE

KIDS WEEKEND KURATORE

RIGA IFF DIREKTORE

Cilvēka priekšstatu par kino lielā mērā veido tieši bērnībā noskatītās filmas.

Festivāla uzdevums ir parūpēties par to, lai šis priekšstats veidojas pēc iespējas labāks, neaizmirstamāks un pozitīvāks, ļaujot uzlūkot kino kā iztēli barojošu, horizontus paplašinošu brīnumpasauli, kāds tas savā pilnībā arī ir.

SHORT RIGA KURATORE

PROGRAMMU DEPARTAMENTS

KOMUNIKĀCIJAS DEPARTAMENTS

SONORA BROKA RIGA IFF Radošā direktore

ELVISS ZANTS Riga IFF Komunikācijas departamenta vadītājs

KRISTĪNE SIMSONE KIDS WEEKEND kuratore VITĀLIJS MANSKIS ARTDOCFEST/RIGA kurators ILZE PELNĒNA ARTDOCFEST/RIGA kuratora asistente ANNA VEILANDE-KUSTIKOVA SHORT RIGA kuratore AGNESE LOGINA SHORT RIGA Baltic Music Video Competition kuratore

Īsfilma ir kino forma, kuras uzdevums ir aizraut skatītāju jau pirmajās sekundēs, un turpmākās minūtes piesātināt ar stāstu, kas neatstās skatītāja prātu vismaz pāris nedēļas.

Mans un manas komandas prieks ir meklēt šādus brīnumus visā pasaulē, bet Baltijas jaunos talantus ik gadu izcelt starptautiskā kontekstā.

ZANE DZENE Mediju koordinatore KRISTS KONDRĀTS rigaiff.lv veidotājs HENRIETA VERHOUSTINSKA Riga IFF kataloga redaktore

RIGA IFF VIDEO EDUARDS LAĶIS KASPARS KURSIŠS ARTŪRS LIEPIŅŠ

RIGA IFF EXPO 2016

VIESU SERVISS

ANDREJS STROKINS Fotogrāfs, ekspozīcijas autors

JANA PAKALNA Riga IFF viesu servisa vadītāja

ZIGMĀRS JAUJA Arhitekts, pētnieks

ANNIJA KORPA Riga IFF viesu servisa vadītājas palīdze

RIGA IFF RADOŠĀ DIREKTORE

RIGA IFF INDUSTRY EVENTS KURATORE

Kino - tas ir stipro sports, kurā Riga IFF ir kā iedvesmojošs atspēriena punkts ikvienā tā disciplīnā, kā saspringtā startā, tā straujā skrējienā, tā priekpilnās uzvaras svinībās.

ELVISS ZANTS

RIGA IFF KOMUNIKĀCIJAS DEPARTAMENTA VADĪTĀJS Vakardien bija tāda saruna par to, ka mēs ļoti bieži pārprotam “atpazīstamības” jēdzienu. Tas, vai tu esi “zināms” bieži vien ir par to, kā tu esi zināms. Proti, tas daudz biežāk ir kvalitatīvs, ne kvantitatīvs rādītājs. Šīs komandas izaicinājums ir tajā, ka paši sev esam kategorija, neesam vēl vieni svētki starp daudzajiem notikumiem Latvijā, mēs esam Rīga IFF – nosaukums un kategorija vienā abreviatūrā.

VITĀLIJS MANSKIS

ARTDOCFEST/RIGA KURATORS Krievijā desmitais Artdocfest notiks ar moto “Brīvības vietā”. Rīgā mēs gribam ielūkoties nākotnē. Jo Latvija mums jau šodien ir vieta Brīvībai!

RIGA IFF EVENTS

FILMU DAĻA

ANETE EGLĪTE Riga IFF pasākumu koordinatore

LIENE HAPANIONEKA Riga IFF filmu transporta koordinatore

AMANDA BOKA Riga IFF Industry Events kuratore

HĀRDIJS CIBUĻSKIS Riga IFF filmu bāzes pārzinis

VIKTORIJA KASPEROVIČA Baltic Film Talent Lab kuratore AGNESE LOGINA Riga IFF Critics Meeting kuratore MĀRTIŅŠ ŠMITS Riga IFF pasākumu un seansu tehniskais menedžeris DAIGA LIVČĀNE Riga IFF brīvprātīgo vadītāja

AKREDITĀCIJU BIROJS KASPARS KONDRATJUKS Riga IFF akreditāciju biroja un festivāla INFO centra vadītājs

RIGA IFF DISTRIBUTION SERGEJS TIMOŅINS SERGEJS MUSATOVS

TULKOŠANAS BIROJS ASNĀTE VASILJEVA Riga IFF tulku koordinators SERGEJS TIMOFEJEVS Riga IFF tulks (krievu valoda)

ANDRIS KUPRIŠS Riga IFF tulks (angļu valoda)

ANNA MIESNIECE Riga IFF Akreditāciju biroja vadītāja palīdze

3

RIGA IFF EVENTS

16/10/2016 13.00–15.00 ARTDOCFEST/RIGA UN EBERTA FONDS. ŽURNĀLA ISKUSSTVO KINO APAĻAIS GALDS. PATRIOTISMS DOKUMENTĀLAJĀ KINO CAFÉ FILM NOIR Jēdzieniskais radikālisms – DOK. robežu pārkāpšana.

Propaganda, cenzūra un radošā brīvība. Diskusijas pamatvaloda: krievu. Ieeja – bez maksas 17/10/2016 11.00–13.30 ARTDOCFEST/RIGA UN EIROPAS KOMISIJAS PĀRSTĀVNIECĪBA LATVIJĀ.

RADIO SVOBODA APAĻĀ GALDA DISKUSIJA. KARŠ UN MIERS. UKRAINAS PIEREDZE CAFÉ FILM NOIR

13/10/2016 – 23/10/2016 RIGA IFF EXPO 2016 SPLENDID PALACE Fotomākslinieks Andrejs Strokins atradis vērienīgu fotoarhīvu ar Padomju Latvijas kinoteātra Palladium “aizkulisēm”. Arhitekts Zigmārs Jauja devies pa pēdām foto arhīva autoram.

13/10/2016 KATRĪNAS NEIBURGAS ĪSFILMAS GARĀŽA (26’) PIRMIZRĀDE SPLENDID PALACE MAZĀ ZĀLE

18.00

Garāžu kooperatīva savrupais mikrokosmoss. Vīri te ir kā šķūnīšu labirintos un rotaļu aizgrābtībā pazaudējušies puikas. Ne vienam vien ķimerēšanās ap motoriem vai pašizgudrotiem mehānismiem ir gan hobijs, gan izdzīvošanas metode ēnu ekonomikas zonā. Biļetes iepriekšpārdošanā – rigaiff.lv 14/10/2016 10.00–17.00 RIGA IFF CRITICS MEETING SEMINĀRS. KINO KRITIKAS LOMA UN VĒSTURE. MEDIJU SPECIFIKA. KINO KRITIKAS JĒGA. KINO MUZEJS Riga IFF Critics Meeting ir jauna platforma kino kritikas nozīmes aktualizēšanai un kritikas attīstībai Latvijā. Uzstājas kino kritikas vides profesionāļi: kritiķi, teorētiķi, mediju pārstāvji, FIPRESCI biedri un universitāšu pasniedzēji.

Vairāk par Riga IFF Critics Meeting: critics.rigaiff.lv.

Semināra darba valoda – angļu. Ieeja – bez maksas.

14/10/2016 RIGA IFF OPENING EVENT SPLENDID PALACE LIELĀ ZĀLE

19.00

Par tradīciju kļuvis atklāt Rīgas Starptautisko kinofestivālu ar nacionālu pirmizrādi. Festivāla Artdocfest un tā Rīgas programmas kuratora Vitālija Manska otrā Latvijā producētā filma Radinieki – personisks stāsts par režisora radiniekiem Ukrainā – piedzīvos Latvijas pirmizrādi pēc ļoti veiksmīgas turnejas pa šī gada starptautiskajiem festivāliem.

Ierobežots skaits biļešu iepriekšpārdošanā rigaiff.lv 15/10/2016 UN 16/10/2016 10.00–15.00 KIDS WEEKEND GARĀS BROKASTIS SPLENDID PALACE & RESTORĀNS TINTO Kino apmeklējums var būt lieliska iespēja laiku kopā pavadīt visai ģimenei, tāpēc festivālā paredzēta rotaļu zona bērniem, bet jau no plkst. 10 rītā restorānā Tinto – pankūku brokastis par īpašu kino apmeklētāja cenu! Biļetes iepriekšpārdošanā – rigaiff.lv 15/10/2016 KIDS WEEKEND DISKUSIJA. KINO KĀ MĀCĪBU LĪDZEKLIS CAFÉ FILM NOIR

13.00–14.30

Attīstot no kino un izglītības profesionāļiem uzklausītos viedokļus par kino izglītības situāciju un problemātiku, Riga IFF KIDS WEEKEND ietvaros notiekošās paneļdiskusijas gaitā ceram rast atziņas, kas atvieglotu bērnu kino integrāciju izglītības sistēmā. Ieeja – bez maksas.

16/10/2016 RIGA IFF CRITICS MEETING. BIROJNĪCA (BERGA BAZĀRS) 14.30–16.00 PANEĻDISKUSIJA I: KINO KRITIKAS LOMA MŪSDIENU LATVIJAS KINO VIDĒ 16.15–18.00 PANEĻDISKUSIJA II: KINO KRITIKAS LOMA MŪSDIENĀS Diskusijas notiek kinokritiķu – Vladana Petkovica (Serbija) un Olafa Millera (Vācija) – vadībā.

Diskusiju pamatvaloda: angļu. Ieeja – bez maksas

4

21/10/2016 10.00–16.00 RIGA IFF FORUM. PROJEKTU PREZENTĀCIJAS CAFÉ FILM NOIR Pirmā starptautiskā filmu tirgus Rīgā ietvaros – Latvijas filmu projektu prezentācijas: pilnmetrāžas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kuras paredzēts pabeigt līdz 2018. gada beigām. Pasākuma darba valoda: angļu.

21/10/2016 16.00–18.00 RIGA IFF FORUM LEKCIJA. MICHAEL GUBBINS. AUDITORIJAS PIESAISTE EIROPAS FILMĀM DIGITĀLĀS ĒRAS APSTĀKĻOS CAFÉ FILM NOIR

Dokumentālo filmu autoriem no Lietuvas, Latvijas, Ukrainas, Polijas un Krievijas ir savs skatījums uz Ukrainas - Krievijas konfliktu un masu mediju lomu šī notikuma atspoguļošanā.

Diskusijā uzstājas filmu autori un aicinātie eksperti. Diskusijas moderators – Radio Svoboda komentētāja, dzejniece Jeļena Fanailova. Diskusijas pamatvaloda: krievu. Ieeja – bez maksas.

Filmu auditorijas uzvedība pārsātinātajos mūsdienu tirgus apstākļos, kā filmu veidotājiem atrast auditoriju savām filmām, izmantojot interneta un sociālo tīklu piedāvātās iespējas, kā būt radošiem mārketinga aktivitātēs. Maikls Gabins (Michael Gubbinss) ir pieredzējis žurnālists, pētnieks un konsultants, kas strādā filmu industrijas un mediju jomā. Maikls ir arī Velsas Filmu Aģentūras vadītājs, iepriekš strādājis par žurnālu Screen International un Music Week redaktoru. Lekcijas valoda: angļu.

17/10/2016 17.00–18.30 RIGA IFF APAĻAIS GALDS. IN KINO VERITAS CAFÉ FILM NOIR

21/10/2016 SHORT RIGA. THE WIP KINO BIZE

Festivāla retrospekcijas IN KINO VERITAS ievadā – apaļā galda diskusija, kuras dalībnieku vidū – Riga IFF Critics Meeting viesi Olafs Millers (kino zinātnieks, Vācija), Vladans Petkovičs (Serbija), kā arī Latvijas kino teorētiķi un kritiķi. Sarunas par naratīva attīstību kino un dažādiem stāstniecības paņēmieniem.

Diskusijas pamatvaloda: angļu. Ieeja – bez maksas.

Vēl nepabeigto īsfilmu prezentācijas, kur izteikt viedokli par īsfilmām tiek aicināti arī seansa apmeklētāji. Pasākuma darba valoda: angļu

18/10/2016 11.00–13.30 ARTDOCFEST/RIGA. RADIO SVOBODA APAĻĀ GALDA DISKUSIJA. NACIONĀLISMS NO HITLERISKĀS VĀCIJAS LĪDZ PUTINA KRIEVIJAI CAFÉ FILM NOIR Hitleriskās Vācijas koncentrācijas nometnes, kas pēc II Pasaules kara iemiesoja šausmas un šokēja, nu ir kļuvušas par tūrisma objektu. Savukārt mūsdienu Krievijā valsts vara, lai sasniegtu savus mērķus, izmanto nacionālismu, radot spriedzi sabiedrībā.

Diskusijas pamatvaloda: krievu. Ieeja – bez maksas.

19/10/2016 10.00–12.00 BALTIC FILM TALENT LAB LEKCIJA UN RADOŠĀ DARBNĪCA. ŠARLOTE MUNKA. NO IECERES LĪDZ EKRĀNAM ZIRGU PASTS Filma sākas ar ideju par scenāriju. Kas notiek pēc tam? Kas scenārijam būtu jāpastāsta? Ko tas nevar noklusēt?

Munka strādā par scenāriju konsultanti gan ar pašiem scenāristiem, gan režisoriem, un pēdējos septiņus gadus ir pasniegusi aktiermākslu dažādos izglītojošos semināros. Vairāk par Baltic Film Talent Lab bftl.rigaiff.lv Lekcijas un darbnīcas darba valoda: angļu. Ieeja – bez maksas.

20/10/2016 11.00–17.00 ZINĀTNISKĀ KONFERENCE. JĀNIS STREIČS, VIŅA FILMAS UN LAIKMETU ZĪMES CAFÉ FILM NOIR Latviešu kinorežisora un scenārista Jāņa Streiča daiļrades pētniecība, analizējot viņa uzņemtās filmas, to recepciju un kontekstu. Konference notiek Jāņa Streiča jubilejas gada “Streiča kino gads” pasākumu ietvaros. Rīkotāji: Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Rīgas Kino muzejs, LKA Zinātniskās pētniecības centrs, FIPRESCI Latvijas nodaļa un biedrība “Ekrāns”.

Konferences darba valoda: latviešu un angļu (tiks nodrošināts sinhronais tulkojums). Ieeja – bez maksas.

20/10/2016 18.00–19.30 SHORT RIGA UN NORDIC SHORT FILM FESTIVALS NETWORK PANEĻDISKUSIJA. NO KĀ MŪSDIENĀS SASTĀV KINOFESTIVĀLS? CAFÉ FILM NOIR Ik pa laikam rodas un strauji pazūd aizvien jauni visdažādāko žanru kinofestivāli, tāpēc šī starptautiskā diskusija ir mēģinājums sarunāties par to, kas nosaka kinofestivāla kritērijus un kas jādara, lai izlauztos cauri blīvajam komunikācijas troksnim.

Diskusijas pamatvaloda: angļu. Ieeja – bez maksas.

16.00–18.00

21/10/2016 21.00 SHORT RIGA SCREENING-SLASH-PARTY. BALTIC MUSIC VIDEO KONKURSA PROGRAMMA CAFÉ FILM NOIR Mūsdienu mūzikas video – līdzīgi kā īsfilma – piedāvā iespēju eksperimentēt ar kinematogrāfisko formu, stāsta uzbūvi un stilistiku. Vienīgais konkursa seanss vienlaikus ir arī tikšanās ar video autoriem – režisoriem, kā arī to varoņiem – mūziķiem, beigu beigās – viena liela bilžu un trokšņu ballīte! Biļetes iepriekšpārdošanā – rigaiff.lv 22/10/2016 10.00–12.00 RIGA IFF FORUM PANEĻDISKUSIJA. KINO BĒRNIEM. NOZĪME. STATISTIKA. PIEREDZE. NOVĒROJUMI. SECINĀJUMI CAFÉ FILM NOIR Saruna par bērnu kino aktuālo situāciju starptautiskā mērogā, lai labāk izprastu mūsdienu bērnu kino auditoriju interneta, viedierīču un citu audiovizuālās izklaides kanālu laikmetā, kā arī smeltos pieredzi starptautiskā kontekstā. Diskusijas pamatvaloda: angļu. Ieeja – bez maksas.

22/10/2016 12.00–18.00 RIGA IFF FORUM. EIROPAS BĒRNU FILMAS. TOPOŠO PROJEKTU PREZENTĀCIJAS CAFÉ FILM NOIR Pilnmetrāžas bērnu filmu projektu prezentācijas (auditorijai līdz 13 gadu vecumam), kurus paredzēts pabeigt līdz 2018. gada beigām.

Pasākuma darba valoda: angļu.

23/10/2016 10.00–14.00 EUROPEAN SCRIPT MEETING SEMINĀRS. IENS LONGS. ŽANRU PĀRKLĀŠANĀS. MAZBUDŽETA ZINĀTNES FANTASTIKA CAFÉ FILM NOIR Longs ir rakstnieks, pasniedzējs, scenāriju redaktors un konsultants. Viņš ir konsultējis Lielbritānijas Kino padomes Jaunā Kino fondu, First Film Foundation, Script Factory un daudzas citas organizācijas un producentus. Pašlaik Longs raksta scenāriju pilnmetrāžas filmai mistikas žanrā, ko filmēs Itālijā.

Vairāk par European Script Meeting: esm.rigaiff.lv Semināra pamatvaloda: angļu. Ieeja – bez maksas.

23/10/2016 14.30–18.00 EUROPEAN SCRIPT MEETING DARBNĪCA. DŽIMIJS KARLSONS. SCENĀRIJA ATTĪSTĪŠANAS METODOLOĢIJA CAFÉ FILM NOIR Dž. Karlsons ir scenārists un scenāriju konsultants.

Viņš ir režisējis vienu pilnmetrāžas filmu un piedalījies divu televīzijas seriālu veidošanā. Viņa darbi top galvenokārt Zviedrijā un Somijā. Vairāk par European Script Meeting: esm.rigaiff.lv Darbnīcas pamatvaloda: angļu. Ieeja – bez maksas.

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

VAI FILMA IR STĀSTS? Ir miglains rīts, un skaidri saskatāmi tikai tuvākie objekti. Sudrabvītoli, krūmājs un māju stāvi tinas maigā baltumā, un rīta skrējēja stāvs attālinoties ātri saplūst ar sporta laukumu. Mazliet līdzīgi jau ir arī ar kino — ir stāsta līnijas, kuras izstrādātas pilnībā, bet kādus varoņus redzam tikai epizodēs, arī asums kadrā nevar būt visur. Bet skatītājs ir piedodošs, ja tiek ievērots viens galvenais likums — ir iespējams izsekot stāstam.

Kādēļ tieši no kino visvairāk tiek prasīta šī skaidrība, un kādēļ esam pieļāvīgāki pret tēlotājmākslu, mūziku, deju? Iemesls visticamāk meklējams kino agrīnajā posmā, kad tam bija galvenokārt izklaidējoša funkcija.

Nenoliedzami, filma vai grāmata, kas atļaujas apšaubīt stāsta nepārtrauktības un attīstības pamatprincipus, riskē zaudēt daļu lasītāju/skatītāju. Jo pieprasa daudz intensīvāku līdzdalību, iesaisti, garīgu aktivitāti.

Skatītājs kļūst par atšifrētāju, vērotāju vai arī ļaujas vizuālās virknes plūdumam kā melodijai — tieši šādu

atslēgu saviem darbiem iesaka Luiss Klārs, amerikāņu režisors, kura Sešdesmit seši ir viena no In Kino Veritas programmā iekļautajām filmām. Pagājušogad ar retrospektīvas programmas palīdzību runājām par dokumentālā kino un realitātes attiecībām, bet šogad pievēršamies stāstam un dažādajiem veidiem, kā to stāstīt. Vai nestāstīt vispār. Šis jautājums ir nemainīgi aktuāls, īpaši mūsdienās, kad skatītājs bieži vien izrādās nespējīgs “lasīt” nenaratīvu kino.

Par to dokumentālajā filmā Doktora Madina 1000 acis runā kanādiešu režisors Gajs Madins, par to runā arī Deivids Linčs: “Es nezinu, kādēļ cilvēki sagaida no mākslas kādu jēgu, ja viņi pieņem, ka dzīvei nav jēgas,” un Bela Tars, “es patiešām uzskatu, ka, veidojot filmu, nav jādomā par stāstu. Filma nav stāsts.

Galvenokārt tas ir attēls, skaņa, daudz emociju.”

Desmit oktobra dienas Riga IFF aicina mesties starptautiskā kino krāšņajā vērpetē, atrast savu stāstu vai atklāt, ka var arī bez tā, novērtēt nacionālā kino programmu starptautiskā kontekstā, klātienē satikt filmu veidotājus, iepazīt vēl topošos projektus, attīstīt scenārijus, uzasināt jauno kritiķu prasmes. Trešais gads vairs nav nejaušība, tas ir nopietns pieteikums tradīcijai.

politiskās situācijas sašķeltās Ukrainas spogulis Radinieki, angliskajā versijā Close Relations jeb “ciešās attiecības”, kas, iespējams, ir vēl precīzāks nosaukums. Filmai, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja pavisam nesen — Karlovi Varu kinofestivāla dokumentālo filmu konkursa programmā, bez politiskā vēstījuma ir arī ļoti personisks slānis. Tas ir aktuāls sociālais pētījums, kurā varam atrast atsauces arīdzan uz Latvijas sabiedrību, uz mūsu ģimenēm.

Māsas, kuras nesarunājas dažādo politisko uzskatu dēļ, divu jaungadu svinēšana — pēc Maskavas un vietējā laika —, kuru nesen savā izrādē Cerību ezers izmantoja arī teātra režisors Vlads Nastavševs.

Radinieki ir īpaša filma arī pašam Riga IFF — filmas režisors, starptautiski atzītais dokumentālists Vitālijs Manskis, un viņa vadītais dokumentālā kino festivāls Artdocfest ir daļa no mūsu komandas jau kopš festivāla pirmsākumiem. Šī tradīcija atklāt festivālu ar kādu no Latvijas producentu vadošo kompāniju filmu pirmizrādēm ir mūsu atzīšanās mīlestībā latviešu kino. Ticības apliecinājums tā spēkam.

Un jau trešo gadu Rīgas Starptautiskajam kino festivālam ir sava tradīcija — to ievada Latvijas kino pirmizrāde. 2014. gada festivālu aizsāka Herca Franka un Marijas Kravčenko kopdarbs dokumentālā filma Baiļu robeža, 2015. gadā — Uģa Oltes dziļi personiskais Gruzijas portrets filmā Dubultie svešinieki. Šogad festivālu atklās Vitālija Manska kinematogrāfiskais ģimenes albums un arī nokaitētās

Tiekamies kinoteātrī!

SCEN. Vitālijs Manskis, KAM. Aleksandra Ivanova, MŪZ. Harmo Kallaste, Mihails Tariverdijevs, PROD. Guntis Trekteris, Simona Baumane, Natālija Manska, Marianna Kāta, KOMP. Ego Media (Latvija), Saxonia Entertainment (Vācija), Vertov (Latvija), Baltic Film Production (Igaunija), 435 Films (Ukraina), DISTRIB. Deckert Distribution

ģimenes locekļi dzīvo visdažādākajās Ukrainas vietās — Ļvovā, Odesā, separātiskajā Donbasā un Sevastopolē, Krimā. Filmā tiek meklēti konflikta iemesli, kāpēc vienas valsts iedzīvotāji, arī režisora ģimenes locekļi, nostājas dažādās barikāžu pusēs.

Filmas pamatnaratīvs risinās šeit un tagad, bet pagrieziena punkts ir Ukrainas eksprezidenta Janukoviča aizlidošana uz Krieviju. Taču līdzās šim tagadnes stāstam ir vēstures klātbūtne, jo katru filmas protagonistu dzīves soli ir ietekmējusi valsts vēsture. Šis paralēlais vēstījums stāsta par Krievijas un Ukrainas konflikta un arī ciešo attiecību dziļajām saknēm daudzu gadsimtu garumā.

SONORA BROKA FESTIVĀLA RADOŠĀ DIREKTORE, PROGRAMMU RIGA IFF SELECTION, NORDIC HIGHLIGHTS, IN KINO VERITAS, LIELAIS KRISTAPS. IZLASE KURATORE

FESTIVĀLA ATKLĀŠANAS FILMA

VITĀLIJS MANSKIS

РОДНЫЕ RADINIEKI

Vācija, Latvija, Igaunija, Ukraina / 2016 / 112’ / dokumentāla filma

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

Filmas Radinieki režisors Vitālijs Manskis ir dzimis Padomju Ukrainā, bet pēc studijām kino institūtā dzīvojis un strādājis Maskavā. Savā jaunākajā filmā viņš apceļo Ukrainu un caur savas ģimenes prizmu pēta Ukrainas sabiedrību pēc Maidana. Viņa

5

ERIKS SKJOLDBERGS

ŠARBANŪ SADATA

ALEKSANDRS MINDADZE

DEDZINĀTĀJS

VILKS UN AITAS

DĀRGAIS HANSS

PYROMANEN

Norvēģija / 2016 / 98’ / spēlfilma SCEN. Bjērns Olafs Johanesens, KAM. Gesta Reilands.

LOMĀS Pērs Frišs, Agnese Kitelsena, Tronds Nilsens, PROD. Āge Āberge, Edvards A Dreijers, Džons Einars Hagens, Simons Ofenlohs, KOMP. Glør Film As, Neue Road Movies, ZDF/Arte, DISTRIB. Trustnordisk Liesmas izgaismo kāda ciemata naksnīgās debesis.

Notiek pirmais ugunsgrēks. Seko vēl vairākas uguns nelaimes, un vietējie iedzīvotāji ir panikā. Ciemata policistam pietiek savu personisko „ugunsgrēku”, taču viņš nevar izvairīties no skarbās patiesības: dedzinātājs nav kāds svešinieks, bet gan ciemata ugunsdzēsējs.

Dags ir mīlēts bērns. Viņš nāca pasaulē, kad vecākiem jau šķita par vēlu bērnam, un tagad viņi ir trīs savā trauslajā ģimenē. Dags nesen atgriezies no militārā dienesta. Vecāki pamana ko nelāgu dēla uzvedībā, taču neviens neuzdrošinās par to runāt. Apstākļi paliek sarežģītāki, bet Dags - aizvien noslēgtāks. Klusās sāpes nomoka ģimeni, līdz parādās pirmie ugunsgrēki.

WOLF AND SHEEP

Afganistāna, Dānija, Francija, Zviedrija / 2016 / 86‘ / spēlfilma SCEN. Šarbanū Sadata, KAM. Virdžinī Surdejs, LOMĀS Sadika Rasuli, Amina Musavi, Zahars Karimi, Masuma Hasanī, Muhameds Amins, Kurbans Ali, Ali Hans Atae, PROD. Katja Adomeite, KOMP. Adomeit Film (Dānija) sadarbībā ar La Fabrica Nocturna Productions (Francija), Zentropa Sweden (Zviedrija), Film Väst (Zviedrija), Wolf Pictures (Afganistāna), DISTRIB. Alpha Violet Dziļi Afganistānas laukos cilvēki joprojām tic pašu sacerētiem stāstiem, kas cenšas izskaidrot mistisko pasauli, kuru ļaudis nespēj saprast. Lai gan klāt nav neviena pieaugušā, bērni labi zina vispārpieņemtos noteikumus. Galvenais no tiem paredz, ka zēniem un meitenēm jādzīvo atsevišķi. Zēni apgūst kaujas prasmes ar lingu, lai aizsargātos pret vilkiem. Meitenes dedzina kviešu salmus un pa kluso spēlē kāzās, sapņodamas par īstu iziešanu pie vīra. Katru rītu Sedika ved ganībās aitu un kazu ganāmpulku, bet katru vakaru aizdzen tās atpakaļ pie saimnieka. Viņa sapņo apgūt lingas griešanu, kā to dara zēni, un reiz arī pati trāpīt vilkam. Par vienpadsmit gadus veco Kodratu sāk baumot, kad viņa māte atkārtoti apprecas — šoreiz ar vecu vīru, kam jau ir divas sievas. Kodrats labprāt pavada laiku vientulībā kalnu ieskautās vietās, kur satiek un sadraudzējas ar Sediku, līdz Kodrata māte nolemj sūtīt zēnu prom.

Filma izrādīta 2016. gada Kannu festivāla režisoru programmā, kur saņēma Art Cinema balvu.

МИЛЫЙ ХАНС, ДОРОГОЙ ПЕТР

Krievija, Vācija, Lielbritānija / 2015 / 124’ / spēlfilma SCEN. Aleksandrs Mindadze, KAM. Oļegs Mutu, LOMĀS Jākobs Dīls, Birgita Minihmajra, Marks Vaške, Roza Hairuļina, Marks Hozemans, Andrjus Darjala, Anna Skidanova, Svetlana Kosolapova, MŪZ. Valērijs Sivers, PROD. Aleksandrs Mindadze, Liza Antonova, Valērijs Harjkovs, Andrejs Annenskis, Heino Dekerts, Lens Blavatniks, KOMP. Passenger Film Studio (Krievija), MA.JA.DE. (Vācija), AI FILMS (Lielbritānija), DISTRIB. Dogwoof 1941. gada pavasaris. Īsi pirms nacistiskās Vācijas iebrukuma Krievijā — laikā, kad ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm vēl rit pilnā sparā, vācu inženieru delegācija ar galveno varoni Hansu (Jākobs Dīls) dodas uz Padomju Savienību, lai piedalītos optisko lēcu izstrādē kādā stikla fabrikā.

Gaisā jūtama kara klātbūtne, un atmosfēra ir saspringta. Kad Hansa neuzmanības dēļ eksplodē rūpnīcas krāsns, kas izraisa vairāku cilvēku nāvi, situācija kļūst vēl saspīlētāka. Dārgais Hanss ir aizraujoša vēsturiska drāma, kurā piedalās Vācijas aktiermeistarības grandi, tostarp Jākobs Dīls, Birgita Minihmajra, Marks Vaške un Marks Hozemans.

BALVAS: Krievijas Nacionālās kinomākslas un zinātnes akadēmijas balva Zelta Ērglis par labāko scenāriju (2016) un Nika par labāko scenāriju un labāko filmu (2016), Krievijas Filmu kritiķu ģildes balva Baltais Zilonis par labāko filmu, labāko scenāriju, labāko režiju, labāko operatora darbu (Oļegam Mutu) un labāko aktiera darbu (Jākobam Dīlam) (2016). Čikāgas filmu festivālā Blow-up filma saņēma balvas kā labākā pilnmetrāžas filma, par labāko aktiera un operatora darbu.

RIGA IFF COMPETITION

Pērn iedibinātajā festivāla Riga IFF starptautiskajā pilnmetrāžas filmu konkursā šogad iekļautas deviņas filmas no dažādām Baltijas jūras valstīm. Kopā ar skatītājiem tās vērtēs starptautiska kino profesionāļu žūrija, kurai līdz sestdienas vakaram jāizraugās viena filma — šāgada Riga IFF balvas laureāte. Apzinoties Baltijas jūras reģiona dokumentālā un animācijas kino potenciālu un spēcīgās tradīcijas, kā arī saistošos starpžanru eksperimentus, Riga IFF pilnmetrāžas filmu konkursa skatei nav ne stilistisku, ne žanrisku ierobežojumu. Konkursā iekļautos darbus vieno spilgta autorība, iezīme, kura atšķir kino, ko atceramies, no kino, ko aizmirstam uzreiz pēc noskatīšanās. Šo filmu režisori ir personības. Bieži vien šīs filmas ir kā sava laikmeta zīme, kā laika kapsula. Šogad programmā gan īsti ziemeļnieciska spēlfilma ar leļļu animācijas epizodēm, gan poētiska un personiska dokumentālā filma, kurā režisore vairāk kā astoņus gadus vērojusi uzaugam savus dēlus, gan vairākas vizuāli satricinošas spēlfilmas, kurās novilkt robežu starp realitāti un vīziju šķiet neiespējami. Šā konkursa skate ir festivāla iespēja paust savu redzējumu par aktuālajiem un būtiskajiem kino procesiem.

SONORA BROKA, FESTIVĀLA RADOŠĀ DIREKTORE

6

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

AŠLAVA HOLMA

JUHO KUOSMANENS

BRĀĻI

LAIMĪGĀKĀ DIENA OLLI MEKI DZĪVĒ

BRØDRE

HANNA SKĒLDA

GRANNY’S DANCING ON THE TABLE

HYMYILEVÄ MIES

VECMAMMA DEJO UZ GALDA

Norvēģija / 2015 / 100‘ / dokumentāla filma

Somija, Zviedrija, Vācija / 2016 / 92’ / spēlfilma

SCEN., KAM. Ašlava Holma, MŪZ. Džons Eriks Kāda, PROD. Fenris Film As, DISTRIB. NFI

SCEN. Miko Millilahti, Juho Kuosmanens, KAM. Jans Peters Passi, LOMĀS Jarko Lahti, Ona Airola, Ēro Milonofs, PROD. Jussi Rantameki, KOMP. Elokuvayhtiö Aamu, One Two Films, Film Väst, Tre Vänner, DISTRIB. Must Kaasi

Brāļi Markuss un Lūkass dzīvo vecā savrupnamā Oslo centrā, netālu no upes. Paradīzes saliņa lielpilsētas vidū. Vēl ir arī Smēla — vieta, kur uzaugusi viņu māte un kur abi pavada vasaras brīvdienas. Mēs vērojam, kā zēni pieaug un kā dzimst viņu sapņi un gaidas. Šīs dokumentālās filmas autore ir Ašlava Holma, zēnu māte, kas astoņu gadu gaitā filmējusi, kā viņas zēni pieaug.

Brāļi saņēmuši daudz balvu, tostarp Zelta Krēslu par labāko dokumentālo filmu norvēģu īsfilmu festivālā (2015), Norvēģijas nacionālo kinobalvu Amanda par labāko režiju (2015), balvu par labāko starptautisko dokumentālo filmu Hot Docs festivālā Kanādā (2016) un Taivānas Starptautiskā dokumentālo filmu festivāla galveno balvu (2016).

1962. gada vasara. Olli Meki ir iespēja izcīnīt pasaules čempiona titulu boksā vieglā svara kategorijā. Šķiet, viss ir noticis tā, kā tam bijis jānotiek ceļā no Somijas laukiem līdz Helsinku arēnas prožektoru gaismai. Olli ir tikai jāzaudē svars un jākoncentrējas cīņai. Taču ir viens šķērslis — viņš iemīlas Raijā.

Olli bija pirmais soms, kas nokļuva līdz pasaules čempionāta finālcīņai, taču piedzīvoja pazemojošu nokautu otrajā raundā. Viņš pats to sauc par labāko dienu savā mūžā.

Pasaules pirmizrādi filma piedzīvoja šogad Kannās, kur saņēma galveno balvu programmā Un Certain Regard.

IVANS TVERDOVSKIS

BENEDIKTS ERLINGSONS

ЗООЛОГИЯ

Zviedrija / 2015 / 85’ / spēlfilma SCEN. Hanna Skēlda, KAM. Ita Zbronjecs Zajts, LOMĀS Blanka Engstrēma, Lenarts Jēhkels, ANIM. Daniels Svensons, Hanna Skēlda, MŪZ. Džordžo Džampā, PROD. Helēne Grankvista, KOMP. Nordic Factory Sweden, DISTRIB. Film Republic Einija aug dziļi mežā, nošķirta no pārējās sabiedrības kopā ar savu valdonīgo un vardarbīgo tēvu — vīrieti, kas pats baidās no pasaules, tādēļ nelaiž meitu prom. Stāsti par vecmammu un Einijas pašas iztēle veido viņas iekšējo pasauli, no kuras viņa smeļas spēkus izdzīvošanai skarbajā vidē.

“Ja vēlies ko sirsnīgu klusā un lietainā pēcpusdienā, tālāk par šo filmu nav jāmeklē.” Film-book.com DĀVIS SĪMANIS

PELNU SANATORIJA EXILED

THE SHOW OF SHOWS

ZOOLOĢIJA

IZRĀŽU IZRĀDE

Latvija, Lietuva / 2016 / 100‘ / spēlfilma Krievija, Francija, Vācija / 2016 / 88’ / spēlfilma

Islande, Lielbritānija / 2015 / 76’ / dokumentāla filma

SCEN. Ivans Tverdovskis, KAM. Aleksandrs Mikeladze, LOMĀS Natālija Pavļenkova, Dmitrijs Groševs, Irina Čipiženko, Marija Tokareva, PROD. Natālija Mokritska, Mila Rozanova, Uļjana Saveļjeva, KOMP. Arizona Films, Moviebrats Films & Animation, New People Film Company, DISTRIB. Kino Bize

MŪZ. Georgs Holms, Ori Pals Dīrasons (Sigur Ros), Ērns Hilmarsons, Kjartans Dagurs Holms, PROD. Margreta Jonasdotira, Marks Etkins, Hetera Kroalla, Vanesa Tolmina, KOMP. Sagafilm, Crossover sadarbībā ar BBC, DISTRIB. Dogwoof

Nataša dzīvo divatā ar māti nelielā piejūras pilsētiņā. Viņas dzīve ir garlaicīga un paredzama.

Viņa strādā zoodārzā, kur sen jau ir kļuvusi par kolēģu izsmiekla objektu. Taču pēkšņi ar Natašu notiek dīvaina metamorfoze — ne no šā un ne no tā viņai izaug aste. Sievietei jāpārvar kauns un izmisums, lai atgūtu sevi no jauna.

Filma ir stāsts par ceļojošiem cirka māksliniekiem, kabarē un vodeviļas izrādēm un atrakciju parkiem. Tā ir cirka, frīkšova, varietē, operetes un kūrortpilsētu izklaides industrijas hronika divdesmitajam gadsimtam, kurai oriģinālmūziku sarakstījuši Sigur Ros. Režisors Benedikts Erlingsons ved ceļojumā uz laikmetu, kad pa pasauli klejoja visneparastākie, prasmīgākie un elpu aizraujošākie mākslinieki un viņu izrādes.

Bagātīgais vizuālais piedzīvojums tapis ekskluzīvā sadarbībā ar Šefīldas Nacionālo atrakciju arhīvu.

SCEN. Dāvis Sīmanis, Tabita Rudzāte, KAM. Andrejs Rudzāts, LOMĀS Ulrihs Matess, Agnese Cīrule, Dmitrijs Jaldovs, Leonīds Lencs, Toms Liepājnieks, Marina Janaus, Pēteris Liepiņš, MŪZ. Andris Dzenītis, PROD. Roberts Vinovskis, Uljana Kima, KOMP. Lokomotive Productions un Studio Uljana Kim, DISTRIB. Reel Suspects Filmas darbība norisinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība.

Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies — agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.

STARPTAUTISKĀ ŽŪRIJA

ROBERTO KUETO Audiovizuālās komunikācijas profesors Kārļa III Universitātē Madridē. Sansebastjanas kinofestivāla atlases komitejas biedrs.

PETERS ŠEPOTINIKS Kino kritiķis, Maskavas Starptautiskā kinofestivāla programmas veidotājs.

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

EISTENS EGE Programmu veidotājs un kurators Norvēģijas Starptautiskajā kinofestivālā Hogesundā.

DITA RIETUMA Dita Rietuma, kritiķe, kino zinātniece, mākslas zinātņu doktore, Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja.

KĀRELS KŪRMĀ Programmu veidotājs Tallinas kinofestivālā Melnās naktis kopš 2006. gada. Kopš 2009. gada veido programmu arī Docpoint - Helsinku Dokumentālo filmu festivālā.

7

JŪENS MAKGREGORS

KSAVJĒ DOLANS

ASGARS FARHADI KOMIVOJAŽIERIS

AMERICAN PASTORAL

JUSTE LA FIN DU MONDE

AMERIKĀŅU PASTORĀLE

TAS IR TIKAI PASAULES GALS

ASV / 2016 / 126’ / spēlfilma

Kanāda, Francija / 97’ / spēlfilma

Irāna, Francija / 2016 / 126’ / spēlfilma

SCEN. Džons Romano, ROMĀNS Filips Rots, KAM. Martins Rūe, LOMĀS Jūens Makgregors, Dakota Faninga, Dženifera Konelija, Ruperts Evanss, Valorija Kjūrī, MŪZ. Aleksandrs Desplā, PROD. Gerijs Lukēzi, Toms Rozenbergs, KOMP. Lakeshore Entertainment, DISTRIB. Acme

SCEN. Ksavjē Dolans, Žans Liks Lagarss, KAM. Andrē Turpēns, LOMĀS Natālija Beja, Vensāns Kasels, Mariona Kotijāra, Lea Seidū, Gaspārs Ulī, MŪZ. Gabriels Jareds, PROD. Ksavjē Dolans, Silvēns Korbels, Nensija Grānta, Natanjēls Karmics, Mišels Merkts, KOMP. Sons of Manual, MK2 Productions, Téléfilm Canada, DISTRIB. Spektrs

SCEN. Asgars Farhadi, KAM. Hoseins Džafarjans, LOMĀS Tarane Alidosti, Šahabs Hoseini, Babaks Karimi, MŪZ. Satars Oraki, KOMP. Arte France Cinéma, Farhadi Film Production, Memento Films Production, DISTRIB. Riga IFF

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados kāds veiksmīgs uzņēmējs (Jūens Makgregors) cenšas atrast savu meitu (Dakota Faninga), kas aizbēgusi pēc tam, kad policija apsūdzējusi viņu spridzināšanā.

Vīrietis redz, kā viņa šķietami ideālā dzīve sāk brukt, kad meitas jaunā politiskā piederība sāk iznīcināt viņu ģimeni. Filma, kas veidota pēc Filipa Rota romāna motīviem, ir Makgregora debija režijā. Pats romāns 1998. gadā saņēma Pulicera prēmiju un tika iekļauts žurnāla Time 100 labāko romānu sarakstā.

Rakstnieks Luī (Gaspārs Ulī) pēc 12 gadu prombūtnes atgriežas dzimtajās mājās, lai svinīgās vakariņās saviem tuviniekiem pavēstītu, ka drīzumā mirs. Taču viņa rūpīgi izplānoto izjauc līdzcilvēku neiecietība un nevēlēšanās uzklausīt pašus tuvākos. Filmas scenārijs veidots pēc Žana Lika Lagarsa (1957—1995) lugas motīviem.

Filma ieguvusi Kannu festivāla žūrijas galveno un Prix du Jury Oecuménique (2016).

ANDREA ARNOLDA

KRISTI PUIU

AMERIKĀŅU SALDUMIŅŠ

SJERANEVADA

AMERICAN HONEY

SIERANEVADA

FORUSHANDE

Filma ir stāsts par kādu pāri, kuru attiecības sāk pasliktināties laikā, kad abi strādā pie Artūra Millera lugas Komivojažiera nāve iestudēšanas. Viņi ir spiesti pamest savu dzīvesvietu blakus esošā nama bīstamo remontdarbu dēļ un ievākties jaunā dzīvoklī Teherānas centrā. Taču viņi nav brīdināti, ka dzīvoklī pirms tam mitinājusies vieglas uzvedības sieviete. Negadījums, kas saistīts ar iepriekšējo īrnieci, dramatiski mainīs jaunā pāra dzīvi.

Filma saņēmusi divas balvas 2016. gada Kannu kinofestivālā — par labāko aktierspēli (Šahabam Hoseini) un scenāriju.

DEREKS SIANFRANSS

THE LIGHT BETWEEN OCEANS GAISMA STARP OKEĀNIEM

ASV / Lielbritānija / 2016 / 163’ / spēlfilma SCEN. Andrea Arnolda, KAM. Robijs Raiens, LOMĀS Saša Leina, Šaija Labafs, Railija Koha, PROD. Tomass Benskis, Alisone Roza Kartere, Marisa Kliforda, Roza Garneta, Melisa Huka, KOMP. Parts and Labor, British Film Institute (BFI), Film4, DISTRIB. FC Jauna meitene, kam dzīvē vairs nav ko zaudēt, pievienojas jauniešu grupai, kas busiņā ceļo pa Ameriku, uzdodoties par žurnālu abonementu pārdevējiem. Viņu piedzīvojumi bīstami tuvojas likuma robežai un pat pārkāpj to. Pirmajā acumirklī šķietami bezrūpīgais dzīvesveids ievelk meiteni aizvien dziļāk — gluži kā Alisi truša alā...

Filma saņēmusi Kannu kinofestivāla žūrijas balvu (2016).

Rumānija, Francija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonija / 2016 / 173’ / spēlfilma SCEN. Kristi Puiu, KAM. Barbu Balasoiu, LOMĀS Mimi Kornela Branešku, Mirela Apostu, Eugēnija Bosancenu, PROD. Sabina Brankoviča, Zdenka Golda, Anka Puiu, KOMP. Mandragora, Production 2006, Studioul de Creatie Cinematografica al Ministerului Culturii, DISTRIB. KINO PAVASARIS Distribution Trīs dienas pēc teroristu uzbrukuma Parīzē Charlie Hebdo redakcijai un četrdesmit dienas pēc tēva nāves Larijs grasās pavadīt sestdienu ar ģimeni, lai pieminētu aizgājējus. Larijs ir spiests sastapties ar savām bailēm un pagātni un beidzot sākt atklāti paust savu redzējumu par notikušo.

ASV, Jaunzēlande, Lielbritānija / 2016 / 126‘ / spēlfilma SCEN. Dereks Sianfranss, KAM. Adams Arkapavs, LOMĀS Maikls Fasbenders, Alīsija Vikandere, Reičela Vaisa, MŪZ. Aleksandrs Desplā, PROD. Rosija Alisone, Džefrija Kliforde, Toms Karnovskis, KOMP. Heyday Films, LBO Productions (II), Dreamworks SKG, DISTRIB. Acme Filma veidota pēc M.L. Stedmana tāda paša nosaukuma romāna. Tajā bākas uzraugs un viņa sieva dzīvo Austrālijas rietumu piekrastē un audzina mazuli, kuru izglābuši no nomaldījušās laivas. “Būtībā mans mūža darbs ir bijis pētīt ģimenes un attiecības tajās,” apgalvo rež.

RIGA IFF SELECTION

Riga IFF Selection ir mūsu festivāla krāšņā zīļu rota, kurā atmirdz no visiem lielākajiem Eiropas festivāliem atceļojušās spilgtākās filmas, atpazīstamākie režisori un aktieri, aizraujošākie stāsti un krāšņākā kino estētika. Tie ir vakari, kad, sanākuši kopā kinozālē, svinam kino. Riga IFF Selection izlasē vienuviet apkopots svarīgākais, kas šogad noticis Eiropas un pasaules kino. Filmas, kuras jau ir vai potenciāli kļūs par šāgada prestižāko balvu laureātēm. Vārdi, par kuriem runās, tēmas, kuras turpināsies. Programma, ar kuru droši var sākt iepazīt festivālu kino, ja tā ir vēl neiepazīta teritorija. Tiesa gan, tā ir tikai aisberga virsotne, kura spēj iekvēlināt iekāri pēc jauna audiovizuāla baudījuma.

Jūena Makgregora debija režijā, Ksavjē Dolans, kas savā filmā vienā istabā sapulcējis buķeti ar izcilākajiem franču aktieriem, Andrea Arnolda ar sprādzienbīstamu duetu Amerikāņu mīlulītes galvenajās lomās — pārsteidzošo, atskabargaino ekrāna debitanti Sašu Leinu un Šaiu Lebafu, kā arī, protams, rumāņu jaunā viļņa nepārspējamais Kristi Puiu, kura Sjeranevada tiek virzīta Oskaram.

SONORA BROKA, RIGA IFF SELECTION KURATORE

8

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

BREIDIJS KORBETS

THE CHILDHOOD OF A LEADER

MIA HANSENA LĒVE

APIČATPONGS VĪRASETAKULS

GAIŠĀ NĀKOTNE

GREZNĪBAS KAPSĒTA

L’AVENIR

RAK TI KHON KAEN

VADOŅA BĒRNĪBA

Francija, Vācija /104‘ / spēlfilma Lielbritānija, Ungārija, Francija / 2015 / 116’ / 35mm / spēlfilma SCEN. Breidijs Korbets, Mona Fastvolda, LOMĀS Toms Svīts, Berenise Bežo, Roberts Patinsons, Liams Kaningems, Steisija Martina, MŪZ. Skots Vokers, KAM. Lols Krolijs, PROD. Antuāns de KlermonsToners, Kriss Koens, Rons Kērtiss, Helēna Danielsona, KOMP. Bow and Arrow Entertainment, Bron Capital Partners, Filmteam, DISTRIB. Protagonist Pictures Filmas pamatā ir Žana Pola Sartra stāsts Vadoņa bērnība un Džona Faulza 1965. gada romāns Maguss. Nevainīga bērna sejas panti var slēpt nākamā sociopāta pazīmes — par to vēsta šā drosmīgā un nervus kutinošā aktiera Breidija Korbeta debija kino režijā. Kādas ģimenes privātās dzīves murgu perfekti izspēlē starptautiskus panākumus guvušie aktieri Roberts Patinsons un Benerise Bežo (filma Mākslinieks). Darbības norisinās Pirmā pasaules kara laikā un tā izskaņā un seko līdzi jaunam amerikāņu diplomāta dēlam Francijā, kā viņš apgūst prasmes manipulēt ar pieaugušajiem.

Stilistiski nevainojams tour-de-force — filma sasniedz drudžainu kulmināciju, pateicoties aizraujošajam operatora darbam un mežonīgajai mūzikai, kuru sarakstījis leģendārais stila pionieris Skots Vokers.

Filma saņēmusi vairākas godalgas 2015. gada Venēcijas un Lisabonas filmu festivālos un īpašo žūrijas balvu 2016. gada Stambulas Starptautiskajā filmu festivālā.

PĒRLĪŠU SPĒLE Riga IFF Selection jeb izlases programmā sapulcinātas filmas, kuras nepavisam nav baltas lapas — šo filmu režisori ir atzīti autorkino vārdi, kuru veidotās filmas parasti tiek izrādītas pasaules nozīmīgāko festivālu skatēs — konkursa programmās. Mēģinot konceptualizēt Riga IFF izlases programmas atlases principus, varu tos argumentēt ar festivāla organizētāju vēlmi ļaut vēlreiz un jau bez steigas un Kannu festivāla sacensību histērijas mudināt ieskatīties izcilu pasaules klases režisoru jaunākajos darbos un, protams, nodemonstrēt tos Rīgas kinoskatītājiem.

Iespējams, šādus programmas atlases principus ir diktējis bērnišķīgs spēles un eksperimentu prieks, izberot dārgumus — pērlītes, krāšņus stikliņus — vēlreiz un no jauna. Citā vietā un citā laikā tie var radīt pilnīgi citus zīmējumus un (jēgas) rakstus. Cerēsim.

Ko gaidīt no RIFF izlases programmas?

Ekstravagantā Ksavjē Dolana filmu Tas ir tikai pasaules gals / It’s Only the End of the World, kas jau ir ieguvusi vienu no galvenajām šāgada Kannu festivāla balvām (par labāko režiju).

27 gadus vecais Kanādas režijas brīnumbērns (ar sešām pilnmetrāžas filmām ķešā) ir radījis spēcīgu lugas adaptāciju un teatrālisma principus padarījis par filmas Tas ir tikai pasaules gals īpašo spēku. Pazudušais dēls atgriežas ģimenē, lai pateiktu ko ārkārtīgi svarīgu. Radu pļāpu histēriskajā čaboņā svarīgais “tas” tā arī paliks nepateikts, bet ir vērts redzēt, kā Dolans to ir nofilmējis.

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

SCEN. Mia Hansena Lēve, KAM. Denī Lenuārs, LOMĀS Izabella Ipēra, Andrē Markons, Romans Kolinka, PROD. Šarls Žilbērs, Remī Burā, Fabiāns Gasmiā, Olivjē Perē, KOMP. CG Cinéma, Detailfilm, Arte France Cinéma, DISTRIB. Riga IFF Natālija pasniedz filosofiju kādā Parīzes vidusskolā.

Viņa tic savam darbam un ir īpaši gandarīta nodot domāšanas mīlestību arī citiem. Natālija ir precējusies, ģimenē aug divi bērni. Savu laiku viņa velta galvenokārt ģimenei, bijušajiem studentiem un ļoti valdonīgajai mātei. Kādu dienu Natālijas vīrs paziņo, ka pamet viņu kādas citas sievietes dēļ. Jaunatklātā brīvība ļauj viņai palūkoties uz savu dzīvi no jauna.

Mias Hansenas-Lēves piektā pilnmetrāžas filma iezīmē attālināšanos no ierastās jauniešu tēmas; šoreiz viņa izvēlas pētīt brieduma gadus, attēlojot tos spēcīgā, taču ironiskā sievietes portretā. Filma pieskaras laimes, likteņa un vispārpieņemto dzīvesveidu jautājumiem. Tā pēta ne tikai kādu individuālu dzīves ceļu, bet arī uzdod jautājumu, cik lielā mērā filosofija ir izmantojama praktiskā ikdienas dzīvē.

Filma ir saņēmusi Sudraba lāci par labāko režiju Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā (2016) un balvu tādā pašā kategorijā Bukarestes Starptautiskajā kinofestivālā.

Groda, noslēgtā telpā izspēlēta dramaturģija ir raksturīga vēl divām programmas filmām — gan rumāņu filmai Sjeranevada / Sieranevada (rež. Kristi Puiu), kas noslēgtā telpā — dzīvoklī — risina kādas ģimenes drāmu, kļūstot par Rumānijas sabiedrības spoguli, gan irāņu režisora Ashara Farhadi filmai Komivojažieris / Salesman. Arīdzan tā ir ģimenes drāma, kurā varoņa vēlme atriebties par uzbrukumu viņa sievai kļūst par destruktīvu apsēstību. Filmas varoņi ir aktieri, kuri iesaistīti Artura Millera lugas Komivojažiera nāve izrādes iestudējumā. Virtuozā režija, dzīves un teātra mijiedarbe apliecina, ka Ashars Farhadi ir viens no šābrīža spēcīgākajiem Irānas un arī pasaules režisoriem (filma tapusi kā Irānas un Francijas kopražojums).

Absolūta alternatīva noslēgtai spēles (filmas) telpai un teātra elementu klātbūtnei, ko piedāvā minētās trīs filmas, ir talantīgās britu režisores Andreas Arnoldas ceļa filma Amerikāņu saldumiņš/ American Honey (arī šai filmai ķešā ir šāgada Kannu festivāla balva). Filmas sižets ir visai nosacīts — par to, kas notiek ar jaunu amerikāņu meiču, kura pievienojusies jauniešu klejotāju (produktu pārdevēju) baram —, un svarīgākais ir sajūtas — dzīve kā kustība, jutekliska pieredze bez konkrēta mērķa un virsuzdevuma. Filmas īpaša vērtība un būtisks elements tās formveidei ir filmas skaņu celiņš.

Suverēnāk programmā izskan izcilā taiešu režisora Apičatponga Vīrasetakula filma Greznības kapsēta/ Cemetery of Splendour. Vīrasetakuls ir pasaulē zināmākais taizemiešu režisors — autors, kurš 2010. gadā ieguva Kannu festivāla Zelta palmas zaru.

Vīrasetakula filmas ir nesteidzīgs, budisma tradīcijās un pasaules izjūtās sakņots lēns ceļojums un pasaules izziņas process. Viņa jaunākajā filmā neeksistē robežas starp realitāti, miegu un sapni — Vīrasetakulam visas šīs realitātes ir vienlīdz būtiskas. Greznības kapsēta, kas pirmizrādi piedzīvoja šāgada Kannu festivālā, stāsta par īpašu miega slimību, letarģisku stāvokli, kas piemeklējusi karavīru grupu. Vīrasetakuls vienmēr ir veidojis radikālas filmas — bez kompromisiem.

Taizeme, Lielbritānija, Vācija, Francija, Malaizija, Dienvidkoreja, Meksika, ASV, Norvēģija / 2015 / 122‘ / spēlfilma SCEN. Apičatpongs Vīrasetakuls, KAM. Diego Garsija, LOMĀS Džendžira Pongpasa, Banlops Lomnoi, Džarinpatra Rueangrama, KOMP. Kick the Machine, Anna Sanders Films, Match Factory Productions, DISTRIB. KINO PAVASARIS Distribution Mazā pilsētiņā pie Mekongas upes Taizemes ziemeļos karavīru grupa sasirgst ar neizskaidrojamu miega slimību. Dženira kopj vienu no kareivjiem un sadraudzējas ar Kengu, jaunu gaišreģi, kura palīdz tuviniekiem sazināties ar gulošajiem. Vai pastāv saistība starp noslēpumaino sindromu un teiksmaino vietu, kas atrodas zem pamestās skolas, kur izmitināti slimnieki? 2010. gadā taizemiešu kinorežisora un mākslinieka Apičatponga Vīrasetakula filma Tēvocis Bunmī, kas var atcerēties savas iepriekšējās dzīves saņēma Zelta palmas zaru Kannu kinofestivālā.

Ironiskā kārtā Vīrasetakuls nav guvis atzinību tieši savā dzimtenē — Taizemē, kur pieprasītas straujākas un smieklīgākas filmas. Mūsdienās Vīrasetakuls jau ir kļuvis par pasaulē slavenāko taizemiešu režisoru, par kuru Taizemē neviens neko nezina.

Trauslāka šajā atzīto autoru kompānijā šķiet franču režisore Mia Hansena-Lēve, kuras filma Gaišā nākotne/Things to Come ir dzīvesgudra drāma, kas centrējas ap spēcīgu sievietes raksturu — izcilās franču aktrises Izabellas Ipēras tēloto filozofijas pasniedzēju, sievieti pusmūžā (darba zaudējums, ģimenes problēmas u. c.).

Spuraināks, negaidītāks elements RIFF programmā ir amerikāņu aktiera Bredija Korbē filma Vadoņa bērnība/The Childhood of a Leader — tā ir jauna režisora pārliecinoša debija, kurā izmantoti šausmu filmas un vēsturiskās drāmas elementi. Filma savu ceļu pasaulē sāka pērnā gada Venēcijas festivālā.

Savukārt režisora Dereka Sianfransa filma Gaisma starp okeāniem/Lights Between Oceans akcentē šā spēcīgā autora interešu zonu — kaislīgas melodrāmas žanru. Filmā galvenajās lomās ir labi, pelnīti populāri aktieri — Maikls Fasbenders un Alīsija Vikandere.

Intriģējošs šķiet arī atzītā britu aktiera Jūena Makgregora darbs — viņa debija režijā — ģimenes drāma, kuras darbība risinās XX gs. 50. gados, — Amerikāņu pastorāle/American Pastoral, kur galvenās — vienu brīdi veiksmīgu, bet citu — jau satriektu dumpīgas pusaudzes vecāku — lomas izspēlē Dženifera Konelija (filmas Brīnišķais prāts / A Beautiful Mind zvaigzne) un pats Makgregors.

Lūk, jūsu priekšā Riga IFF piedāvātā pērlīšu spēle.

Meklējam negaidītas saspēles un jaunas atklāsmes!

DITA RIETUMA, KINOZINĀTNIECE, LEKTORE. LATVIJAS NACIONĀLĀ KINO CENTRA VADĪTĀJA. ABSOLVĒJUSI MASKAVAS KINEMATOGRĀFIJAS INSTITŪTU, STAŽĒJUSIES ŅUJORKAS UNIVERSITĀTĒ, IEGUVUSI DOKTORA GRĀDU LATVIJAS UNIVERSITĀTĒ. PUBLICĒJAS LATVIJAS PRESĒ KOPŠ 1987. GADA, ĪPAŠI LAIKRAKSTĀ DIENA. GRĀMATU PLANĒTA NEHOLIVUDA (2002), 365 DIENAS FILMAS (2005), PERSONĪBAS. PARĀDĪBAS. PERSONĪGI (2009) UN FILM NOIR (2014) AUTORE.

9

LUISS KLĀRS

SIXTY SIX

ASV / 2015 / 90’ / animācija SCEN., KAM., PROD. Luiss Klārs, MŪZIKA Marks Entonijs Tompsons, Džošs Rozens, DISTRIB. LUX Distribution Kolāžu meistars Lūiss Klārs jau ilgu laiku bijis viens no interesantākajiem amerikāņu neatkarīgā kino režisoriem. Acīmredzami iedams vienā solī ar Endiju Vorholu un Roju Lihtenšteinu, viņš reformē sešdesmito gadu populārās kultūras vizuālo arhīvu, konstruēdams melanholiskas miniatūras, kurās Marvel komiksu personāži sastop sengrieķu traģēdiju varoņus. Sixty-Six, ko kritiķi vienbalsīgi slavēja tās pirmizrādē Ņujorkas Modernās mākslas muzejā, sastāv no divpadsmit nodaļām. Filma ir īpašs atskaites punkts režisora karjerā. Tā ir kulminācija Klāra desmitgažu ilgam darbam kolāžu kinematogrāfā. Filma ir kā hipnotizējošs sapnis par sešdesmito un septiņdesmito gadu popkultūru.

ĪVS MONMAIJĒ

MARSELS HANUNS

DOKTORA MADINA 1000 ACIS

VASARA

1000 EYES OF DR. MADDIN

L’ÉTÉ

Francija, ASV / 2015 / 65’ / dokumentāla filma

Francija / 1968 / 66’ /spēlfilma

SCEN., KAM. Īvs Monmaijē, MŪZIKA Džims Tirvels, PIEDALĀS Kenets Angers, Udo Kīrs, Gajs Madins, PROD. Sedriks Delports, Damjens Labušē, Tjerī Tripo, KOMP. Brainworks, DISTRIB. Taskovski Films

SCEN., KAM. Marsels Hanuns. LOMĀS Graciella Buči, Pjērs Anrī Delo. DISTRIB. RE:VOIR

Kā apgalvo Gajs Madins, lai saglabātu skatītāja modrību, ir svarīgi viņa acī iesēt gruzi. Šim moto viņš bijis uzticīgs visu karjeru — arī jaunākajā filmā Aizliegtā istaba. Šajā neparastajā dokumentālajā filmā skatītājs dodas aizraujošā ceļojumā pa Madina personāžu blīvi apdzīvoto visumu, kur mīt gan viņa lielākas iedvesmas avots — vācu režisors Frics Langs, gan brāļi Kveji un pats Bunjuels. Madins kā lielisks skolotājs gan stāsta par savu darbu pirmsākumiem, gan atklāj, kā nelineārs stāstījums kino rada pats savus nosacījumus.

2015. gadā filma saņēmusi Venezia Classici balvu.

Pēc 1968. gada nemieriem, kas izraisīja visaptverošus streikus un draudēja gāzt valdību, jauna sieviete patveras lauku mājā. Ar viņu ir noticis kāds negadījums, kurš neliek viņai mieru, bet kurš mums pilnībā netiek atklāts. Lielāko daļu laika viņa pavada, rakstot vēstules un sapņodama atkal apvienoties ar savu mīļāko – revolucionāru. Viņa mīl viņu, taču nesaprot tā karstgalvīgos politiskos uzskatus. Tāpat viņa maz saprot sociālās reformas. Taču viņa apzinās – viņas dzīve ir apstājusies tādu apstākļu dēļ, par kuriem viņai ir maz izpratnes un arī nav vēlēšanās izprast.

KRISS MĀRKERS

LA JETÉE PIESTĀTNE

Francija / 1962 / 28’ / spēlfilma SCEN. Kriss Mārkers, KAM. Žans Šiabo, Kriss Mārkers, LOMĀS Helēna Šatlēna, Davos Anišs, Žaks Ledū, PROD. Anatols Dimāns, Filips Lifšics, KOMP. Argos Films, DISTRIB. Tamasa Distribution

IN KINO VERITAS

Pasaulē pēc Trešā pasaules kara visa dzīvība uz Zemes ir iznīcināta un visu ir pārņēmusi radiācija.

Zinātnieki cer rast glābiņu, ceļojot laikā - pagātnē un nākotnē. Tikmēr dzīve risinās pazemē izvietotajās koncentrācijas nometnēs. Tur, viens no vīriem, kas ir pakļauts ceļojumam laikā, pirms nāves izdzīvos mīlasstāstu ar kādu sievieti no cita laika.

Vai filmai noteikti jābūt kā īpaši izstāstītam stāstam, lai tā radītu īpašu pieredzi? Vai tā noteikti jāveido kā romāns, nevis dzejolis vai dziesma? Šogad Riga IFF retrospekcijas programma pievērsusies kino naratīva jeb stāsta dažādajām izpausmēm. No Bergmana līdz Madinam — šīs filmas iezīmē brīžus, kuros autori ir izaicinājuši publiku, bet pašiem autoriem izaicinājumus metuši viņu pašu nopelni. Šajā programmā iekļautās filmas nav atlasītas pēc kāda vēsturiska vai kino teorijā balstīta principa. Sākotnēji plānota kā nenaratīvā kino programma, tā pārauga programmā, kas pulcē gan filmas, kuras izvēlas nestāstīt stāstu, gan arī filmas, kas stāsta — tikai citādi. In Kino Veritas raugās kino vēsturē un arī tagadnē plaši atvērtām acīm un prātu, pulcējot vienkopus visdažādākos talantīgu un drosmīgu režisoru radošos meklējumus, no kuriem vieni guvuši nepelnīti maz uzmanības, bet citi iekļuvuši kino vēstures zelta fondā.

SONORA BROKA, IN KINO VERITAS KURATORE

10

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

GAJS MADINS, EVANS DŽONSONS

LORIJA ANDERSONE

INGMARS BERGMANS

AIZLIEGTĀ ISTABA

SUŅA SIRDS

PERSONA

THE FORBIDDEN ROOM

HEART OF A DOG

PERSONA

Kanāda / 2015 / 130’ / spēlfilma

ASV / 2016 / 75’ / dokumentāla filma

Zviedrija / 1966 / 85’ / spēlfilma

SCEN. Gajs Madins, Evans Džonsons, KAM. Bendžamins Kazulke, Stefānija Anne Vēbere Bīrone, LOMĀS Rojs Dipuī, Klāra Fjurī, Luijs Negins, Metjū Amalriks, Udo Kīrs, Džeraldīne Čaplina, MŪZIKA Golens Džonsons, Gajs Madins, Džeisons Stačeks, PROD. Deivids Kristensens, Gajs Madins, Fransuā Pjērs Klavēls, Fēbe Grīnberga, KOMP. Buffalo Gals Pictures, Kanādas Nacionālā Filmu Padome, DISTRIB. Pascale Ramonda

SCEN., MŪZIKA Lorija Andersone, KAM. Lorija Andersone, Tošiaki Ozava, Džošua Cukers-Pluda, PROD. Lorija Andersone, Dens Dženvejs, KOMP. Canal Street Communications, DISTRIB. NonStop Entertainment

SCEN. Ingmars Bergmans, KAM. Svens Nīkvists, LOMĀS Bibi Andersone, Līva Ulmane, Gunārs Bjernstrands, Margareta Krūka, MŪZIKA Larss Johans Verle, PROD. Ingmars Bergmans, KOMP. AB Svensk Filmindustri, DISTRIB. Swedish Film Institute

Lorija Andersone ir viena no pasaules stilīgākajām mūziķēm un māksliniecēm, amerikāņu mūziķa Lū Rīda sieva. Šeit viņa izpaužas personiskā stāstā par nāvi, mīlestību, valodu un suni. Sākdama filmu ar stāstu par terjeru Lolabellu, šī Ņujorkas ikona rada lielu kino no intīmām formām, kur sapin kopā bērnības atmiņas, sapņus, budistu filosofiju, amerikāņu apsēstību ar citu novērošanu, Vitgenšteinu un Kjerkegoru, iedvesmodamās no animācijas, vecām 8 mm filmām, kolāžām, tikko iemūžinātām ainām, personiskiem stāstījumiem un no mūzikas.

Filma ieguva Linas Mandžakapres balvu Venēcijas Filmu festivālā (2015), balvu par labāko dokumentālo filmu Starptautiskajā Sinefīlu biedrības balvas pasniegšanas ceremonijā, Cinema Eye balvu par oriģinālmūziku, bet 2016. gadā tā Trumses Starptautiskajā kinofestivālā godalgota ar Auroras balvu.

Jauna medicīnas māsa Alma tiek norīkota aprūpēt pacienti Elizabeti Vogleri — aktrisi, kas šķiet pilnīgi vesela, taču atsakās runāt. Pavadīdama laiku kopā ar Elizabeti, Alma visu laiku sarunājas ar viņu, taču nekad nesaņem atbildi. Alma atklāj šķietami saprotošajai Elizabetei savus noslēpumus un nemana, kā viņas patība pakāpeniski saplūst ar Elizabetes personu.

Filma ieguva balvu kā labākā filma ceturtajā Guldbage balvas pasniegšanas ceremonijā un saņēma Amerikas kino kritiķu nacionālās apvienības balvu par labāko režiju un scenāriju. Britu Filmu institūta visu laiku labāko filmu aptaujā 2012. gadā Persona ierindojās 17. vietā — līdzās Akiras Kurosavas filmai Septiņi samuraji —, savukārt labāko režisoru kategorijā ieņēma 13. vietu.

daudz ko teikt, bet bija daudz, ko parādīt. Tālaika skatītājam ar to bija gana, ņemot vērā, ka skatītājs visticamāk uzskatīja kino par panorāmas un diorāmas jaunāko radinieku. Vēstījums, vismaz kādu brīdi, nozīmēja skečus un anekdotes jau pieminēto skatu pavadībā, elementus sarežģītā un daudzšķautņainā mozaīkā, kurā stundu garš seanss saturēja neredzētu savvaļas dzīvnieku attēlus, neparastus akrobātiskus trikus, pilnīgi komisku anarhiju, ar roku izkrāsotu ziedu un koku liego skaistumu. Protams, arī šajos galēji nesavienojamos elementos ir vēstījums gan par pastāvīgi mainīgiem garastāvokļiem un iespaidiem, gan par atklājumiem un sajūsmu.

Kad divdesmitā gadsimta pirmās desmitgades pēdējos gados buržuāzijas teātris un literatūra tika iepazīstināta ar vēstījuma modeli, to sauca par avangardu un uzdrošināšanos — tas bija kas cits nekā iepriekš.

Drīz vien tas kļuva par strauji augošās kinoindustrijas standartu, izstumjot agrākos poētiskākos, jutekliskākos un asociatīvākos modeļus malā.

Mistiskais vilina uz turieni, kur tie joprojām ir atrodami, brīnumu un dzīvības pilni. Priecājieties, ja rodas iespēja redzēt kino, kas runā caur tekstūru un

formu, stāsta divdomīgus stāstus, kuru vēstījums dzimst ķermeņu kustībā, piedāvā tēlus (drīzāk gleznas, nevis tiešus realitātes nospiedumus) pētniecībai un vērojumam, sniedz baudu radošā, pārsteidzošā, neērtā skaņu un attēlu pretnostatījumā! Uzskatiet šo par uzaicinājumu kļūt par svešinieku svešā zemē (kas var būt gan pagātne, gan nākotne), par iebraucēju, par bēgli no vienmuļības klajumiem, kurā kino — nē, visas mākslas — pauž vienu: pārliecināt ikkatru, ka tas, ko jūs zināt, ir tas, kas patiesībā ir jāzina. Joprojām ir tik daudz visa kā, ko mums nav bijis iespējas piedzīvot, turklāt vajadzēs vairāk par izgriezumiem no komiksiem, kas samontēti cits pēc cita, lai ieinteresētu mūs stāstos, kas vēl nav izstāstīti.

Nekad pirms tam neredzēts mežstrādnieks mistiskā kārtā uzrodas uz zemūdenes, kas mēnešiem ilgi ar nestabilu kravu uz borta bijusi iesprostota jūras dzelmē. Nolemtā kuģa šausmās dzīvojošā apkalpe spiesta piedzīvot cita veida ceļojumu — sastapties ar savām slēptākajām bailēm. Stāsti izriet cits no cita kā nebeidzama ķēdes virkne, atainojot, kā nolemtie jūrnieki cenšas dubultot skābekļa krājumus, ēzdami saldumus; kā jauni mežstrādnieki dodas no laupītājiem glābt sievieti, kuru mīl; traku vīru vilcienā, kuru uzrauga ar sievietēm apsēsts psihoterapeits; ķirurgu, kuru nolaupījusi “sieviešu skeletu” banda, un ūsas, kas vēlas sniegt mierinājumu atraitnei, kuras vīra seju tās kādreiz rotājušas.

Filma nominēta un saņēmusi vairākas kritiķu balvas.

CITA VEIDA JĒGA Aptuveni pēc desmit eksperimentu gadiem ar nejaušības stratēģijām kino radīšanā austriešu avangarda māksliniekam Markam Adrianam vajadzēja atzīst sakāvi — bija neiespējams radīt filmu, kas neko nevēstītu. Citiem vārdiem, pieredze parādīja, ka skatītāji vienmēr centīsies saskatīt noteiktu kārtību tajā, ko redz, pat ja redz kāršu kavu, kas iesviesta cepurē, no kuras cilvēks ar aizsietām acīm velk tās ārā un ko pavada dažādu krāsu kadri, atbilstoši katrai izvilktajai kārtij. Cilvēki tik un tā centīsies pārtulkot nejaušo notikumu secību un secināt... kaut ko.

Lai nu kā, bet agrīnās filmas dāvāja ieskatu, impresijas un iespaidus par pasauli, kurai nebija

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

OLAFS MILLERS, ĶELNĒ DZIMIS UN DZĪVOJOŠS FILMU KRITIĶIS, RAKSTNIEKS UN KINO KURATORS. VIŅU DĒVĒ PAR STARPTAUTISKĀS KINO KRITIKAS JAUNĀ VIĻŅA LĀPNESI, KURŠ PAMAZĀM IEŅEM AIZVIEN LIELĀKU VIETU LĪDZĀS TRADICIONĀLAJIEM KRITIĶIEM.

11

VLADI ANTONEVIČS

MANTS KVEDRAVIČUS

ALISE KOVAĻENKO, ĻUBOVA DURAKOVA

SLEPKAVĪBAS ATĻAUJA

MARIUPOLE

ALISE KARA ZEMĒ

КРЕДИТ НА УБИЙСТВО

Izraēla / 2015 / 87’ / dokumentāla filma SCEN. Vladi Antonevičs, KAM. Džons Černijs, PROD. Vladi Antonevičs, Gabriels Romanovs, KOMP. Mockofiction 2007. gadā interneta vietnē YouTube parādījās šokējošs video, kurā bija redzams, kā krievu neonacisti nežēlīgi nogalina divus puišus. Tas bija tikai sākums vairākiem ārkārtīgi asiņainiem notikumiem Maskavā. Režisors no Izraēlas Vladi Antonevičs nolemj izpētīt šo gadījumu, kas pakāpeniski kļūst par viņa apsēstību. Kopā ar draugu Šuravi viņš sešus gadus aizvada, meklēdams patiesību par šo dubultslepkavību. Antonevičs iefiltrējas kādā krievu neonacistu grupējumā, lai gan tas paredz piedalīties nažu kaujā ar vienu no tā līderiem. Šķetinot mezglu, viņš aizvien skaidrāk sāk saskatīt biedējošo problēmas sakni: kāda tieši ir Krievijas slepeno dienestu loma neonacistu vardarbības apkarošanā. Un kāpēc slepkavību sērija, kas sekoja sākotnējam video, pēkšņi pārtrūka 2008. gada martā?

Atļauja nogalināt ir stilizēts dokumentāls trilleris, kas lēni ieperinās dziļi prātā un ilgi neliek mieru.

МАРІУПОЛІС

ALISA W KRAINIE WOJNY

Vācija, Francija, Lietuva, Ukraina / 2016 / 90’ / dokumentāla filma

Polija, Ukraina / 2015 / 76’ / dokumentāla filma

SERGEJS LOZŅICA

FILIPS REMUNDA

SCEN., KAM. Alise Kovaļenko, Ļubova Durakova, SCEN. Mants Kvedravičus, KAM. Mants Kvedravičs, PROD. Miroslavs Dembinskis, KOMP. Doc’n’World Vadims Ilkovs, Slava Cvetkovs, PROD. Mants Kvedravičs, Foundation Uļjana Kima, Tanasis Karatanoss, Nadja Turinceva, Anna Palenčuka, KOMP. Rouge International, Studio Uljana Kad sākās Maidana revolūcija, Alisei bija 26 gadi.

Kim, Twenty Twenty Vision, Extimacy Films, 435 Films, Tāpat kā daudzi citi režisori, arī viņa sāka filmēt DISTRIB. Rouge International svarīgos notikumus. Taču attālums starp kameru un realitāti ļoti strauji saruka. Dzīve un nāve kļuva Kāds vīrs, salabojis zvejas tīklu, dodas uz tiltu. Divi svarīgākas par filmas veidošanu. Turpmākos divus tramvaji saskrienas, taču neviens nav cietis, un vadi tiek gadus Alise atradās viskarstākajās konflikta zonās, salaboti tajā pašā dienā. Izskan neliels koncerts fabrikas sākot ar Maidana laukumu Kijevā un Slavjanskas strādniekiem, un vijolnieka sirsnīgais priekšnesums liek kontrolposteņiem un beidzot ar Doņeckas lidostas cilvēkiem raudāt. Jūrā krīt bumbas, taču neviens to drupām. Šis ir arī stāsts par ukraiņu meiteni nepamana. Ukrainas pilsētas Mariupoles ikdienā dominē dokumentālisti, kura nonāk izvēles priekšā līdzīgi sprādzienu draudi. Šis ir vizuāli spilgts stāsts par pilsētu kā lielākā daļa viņas valsts pilsoņu, kad vēsturiskie krīzes laikā, veltīts tās dzejniekiem un kurpniekiem. notikumi negaidīti ielaužas viņu personīgajā dzīvē.

AUSTERLITZ

BLÍZKÝ DALEKÝ VÝCHOD

Vācija / 2016 / 94’ / dokumentāla filma

Čehija / 2015 / 70’ / dokumentāla filma

SCEN., PROD. Sergejs Lozņica, KAM. Sergejs Lozņica, Jese Macuhs, KOMP. Imperativ Film

SCEN. Filips Remunda, KAM. Martins Tokars, PROD. Petrs Kubica, KOMP. Hypermarket Film, DISTRIB.

AUSTERLICA

Sergeja Lozņicas jaunākā kinodarba filmēšana noritēja bijušajās koncentrācijas nometnēs Dahavā, Belzenē, Rāvensbrikā, Zaksenhauzenē un Dorā-Mitelbavā. Filma stāsta par muzejiem, kuri šobrīd atrodas nometņu teritorijās. Taču pārsteidzošākais Lozņicas darbā ir tūristu emocijas, kuri apmeklē nāves nometnes.

TUVIE TĀLIE AUSTRUMI

Czech Television

Režisors Filips Remunda atkārtoti atgriežas Ukrainā ar savu kameru. Viņa dzimtas saknes un tuvās attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem ļauj ieskatīties personiskajā un ģimenes dzīvē un caur tām atspoguļot situāciju sabiedrībā, ko šķeļ viedokļi un politika. Emblemātisks ir kādas ģimenes stāsts: viena tās daļa dzīvo Ukrainas austrumos, bet otra — Kijevā. Attālie radinieki vairs nespēj atrast kopēju valodu par to, kas īsti notiek viņu valstī. Režisors ceļodams nokļūst frontes līnijās, dokumentējot to iedzīvotāju dzīvi, kas palikuši separātistu kontrolētajā teritorijā. Nogurums no ieilgušā kara ir jūtams abās ierakumu pusēs, taču jautājums, kad konflikts beigsies, paliek neatbildēts.

ARTDOCFEST /RIGA

Pirms daudziem gadiem aizsāktais Maskavas festivāls nu kļuvis ietekmīgāks, nekā pats Vitālijs Manskis būtu varējis paredzēt. Ja viņa veidotā dokumentālo filmu izlase spēj tik ļoti satraukt pašu Krieviju, ka filmu autoriem jābaidās par savu un savu varoņu dzīvībām, tajā noteikti jābūt kaut kam tādam, kas svarīgs ne tikai kaimiņvalstu, bet arī visas pasaules mērogā.

12

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

ALEKSANDRS KUZŅECOVS

ОСВОБОЖДЕНИЕ. РУКОВОДСТВО ПОЛЬЗОВАТЕЛЯ

ROMĀNS BONDARČUKS

УКРАЇНСЬКІ ШЕРИФИ UKRAINAS ŠERIFI

JEVGĒŅIJS MITTA

ВЫСТУПЛЕНИЕ И НАКАЗАНИЕ PRIEKŠNESUMS UN SODS

ATBRĪVOŠANA. ĪSA PAMĀCĪBA

Latvija, Ukraina, Vācija / 2015 / 85’ / dokumentāla filma

Francija / 2016 / 77‘ / dokumentāla filma SCEN., KAM. Aleksandrs Kuzņecovs, PROD. Rebeka Houzele, KOMP. Petit à Petit, DISTRIB. Wide House International Sales & Production Sibīrijas province. Meitenēm, kas no bērnunama pa tiešo nonāk psihiatriskajā aprūpē, ir liegtas viņu pilsoņu tiesības uz brīvību, darbu un ģimeni. Cīņa par šīm tiesībām, ņemot vērā biedējošo Krievijas birokrātiju, ir gara un sarežģīta. Dažreiz kādam izdodas, taču jaunatrastā brīvība izrādās lēciens nezināmajā. Jauno cīnītāju niknums, drosme un neatlaidība ir apbrīnojama, gluži kā paša režisora Aleksandra Kuzņecova talants, spēja ieklausīties un vērot. Filmas vēstījums ir spēcīgs, vienkāršs un nesamierināms. Kamera vienmēr ir pareizā attālumā un ļauj mums patiešām tuvu ieskatīties drāmā, ko izdzīvo filmas galvenie varoņi. Tajā pašā laikā tā ir emocionāli neuzmācīga, kā, piemēram, beigu ainā, kur viss tiek pateikts ar skatiena mirkli vai aizvērta loga tukšo klusumu.

BRĪVĪBA — TĀ IR AKSIOMA Artdokfest ar RigaIFF apvienojās tikai pirms trim gadiem. Mūsu sadarbība sākās ar vilšanos, kas vienmēr nāk par labu, lai radītu kaut ko tiešām nozīmīgu.

Pirmajā gadā uz Rīgas Artdokfest mēs atvedām ļoti jaudīgu filmu programmu, bet saskārāmies ar visai vēsu latviešu auditorijas attieksmi. Filmas, kuras visā pasaulē skatījās pārpildītās 500—700 vietu zālēs, bet Maskavā publika, lai tās noskatītos, kinozālēm pat izlauza durvis, Rīgā mazo kinoteātra K suns zāli piepildīja labākajā gadījumā par divām trešdaļām.

Mēs sapratām, ka tāpat vien uz urrā Rīgu nepaķersi, ka mums jāmeklē sava intonācija, savs iemesls eksistēt valstī, kurā daudzas problēmas, kuras Maskavā vēl tikai plāno risināt, jau ir atrisinātas, bet daudzi jautājumi, par kuriem vecajā Eiropā viss jau noskaidrots, Latvijā vēl nav nonākuši dienas kārtībā. Proti, Latvija izrādījās unikālāka par to, ko mēs tai ātrumā piedāvājām.

Pagājušajā gadā šīs kļūdas ņēmām vērā un saņēmām gan pilnas skatītāju zāles, gan Latvijas kinematogrāfistu un mediju elites labvēlību. Mēs rēķināmies ar Latvijas unikālo ģeopolitisko un ģeoestētisko komponenti.

Tāpēc varam šeit rādīt filmas, kuras Krievijas juridiskās un faktiskās lietu kārtības dēļ Artdokfest Krievijas programmā nevar iekļaut. Piemēram, divu filmu dēļ, kuras mēs šogad esam atveduši uz Latviju, Krievijā ar mums norisinās tiesvedība. Tās ir Priekšnesums un sods un Alise kara zemē. Pirmā no tām — režisora

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

SCEN. Darja Averčenko, Romāns Bondarčuks, KOMP. VFS Films, South, Taskovski Productions, DISTRIB. Taskovski Films Ltd. Kā putns debesīs plīvo mazs Ukrainas karogs, kas piestiprināts pie automašīnas, ar kuru brauc divi „šerifi”, kurus kāda Austrumukrainas ciema iedzīvotāji ievēlējuši no sava vidus. Šerifi paglābj kādu sievieti no čūskas, iemitina bomzi Koļu tukšā mājā, lai viņš beidzot kļūtu par cilvēku, glābj lasīt neprotošu indieti no nenovēršama aresta.

Bieza ziemas migla. Valsts austrumos notiek karš.

Vīrieši saņem armijas pavēstes. Bērni raksta kareivjiem vēstules un vāc sūtījumus ar konserviem un silto veļu. Ciematā parādās prokrievisks separātists. Šiem cilvēkiem valsts nozīmē viņu ciemu. Nāk pavasaris, un dzīve uzplaukst ar jaunu sparu. Šerifi ar zelta krāsu noklāj pieminekli padomju zaldātam iepriekšējā kara uzvarētājam. Pavasarī tradicionāli viņi svin Uzvaras dienu, lai gan līdz uzvarai šodienas karā vēl tālu.

Jevgēņija Mittas darbs — ir stāsts par mākslas akcionārisma un mūsdienu Krievijas politiskās sistēmas sadursmi, jo savas ierobežotības dēļ sistēma nespēj pieņemt mākslinieciskās izteiksmes brīvību. Šo filmu vēl interesantāku dara dzimtes skatpunkts — proti, tajā tiek runāts par sieviešu akcionārismu cauri gadsimtiem, caur tradīciju pārmantojamību nonākot pie Pussy Riot.

Varas darbības pret filmu noveda pie tā, ka titros savus vārdus ļāva ierakstīt tikai režisors un operatori, bet viss tehniskais personāls savus vārdus no titriem palūdza izņemt. Filma Slepkavības atļauja ir unikāls žurnālistisks un kinematogrāfisks pētījums par to, kā Kremlis izmanto Krievijas nacionālistus, lai uzturētu spriedzi sabiedrībā. Izliekoties par amerikāņu desantnieku, kurš iestājas par nacionālisma idejām, autors iefiltrējās krievu nacionālistu kaujinieku organizācijā un filmēja šo filmu. Tas viņam ir abpusēji bīstami — kā Kremlis izrēķinās ar sev neērtiem cilvēkiem, mēs jau sen zinām, bet arī nacionālisti nav diez ko adekvāti cilvēki.

Un tomēr es principiāli atsakos Artdokfest definēt kā politisko filmu festivālu. Mēs esam brīva autorkino festivāls. Lai gan vārds “brīvs” šeit pat ir lieks, jo autorkino ir brīvs pēc definīcijas, citāds tas nemaz nevar būt. Tas īpaši jāuzsver tikai tad, ja mēs par to runājam Krievijas kontekstā, bet, ja mēs par autorkino domājam pasaules mērogā, autoru brīvība ir aksioma, kura nav jāpierāda. Bet, tā kā Krievijā brīvība ir pretvalstisks postulāts un cilvēki, kuri šo vārdu lieto un iestājas par savu brīvību, ātri kļūst par pretvalstiskiem elementiem, tad Krievijai mēs tiešām esam politisks festivāls. Pārējai pasaulei Artdokfest ir normāls dokumentālā autorkino festivāls. Šodien ir sarežģīti iztēloties krievvalodīgu dokumentālo filmu festivālu, kurā netiktu skarta Ukrainas tēma. Es pat nesaprotu, kam tādi festivāli būtu vajadzīgi. Šogad piecas no Artdokfest filmām ir ne vien saistītas ar Ukrainu, bet arī tur filmētas.

Tādas ir gan Ukrainas šerifi (Ukrainas un Latvijas kopražojums), gan Alise kara zemē — unikāla filma, jaunas meitenes pašportrets, kurā dokumentēts, kā šī meitene dodas filmēt karu, bet beigās skarbi un

Krievija / 2015 / 90’ / dokumentāla filma SCEN., PROD. Jevgēņijs Mitta, KAM. Vladimirs Kanareikins, Aleksandrs Kuzņecovs, Igors Malahovs, DISTRIB. ANTIPODE Sales & Distribution Šis ir kinopētījums par akcionismu — sadursmi starp mūsdienu mākslu un ikdienas realitāti. Tas stāsta par šā mākslas žanra vēsturiskajiem priekšnosacījumiem un pēctecību mūsdienu kultūras procesā. Filmas centrā ir stāsts par grupu Pussy Riot.

Tā parāda, ka akcionisms kā parādība atrodams tur, kur krustojas māksla, vēsture un politika. Pussy Riot akcijās var saskatīt krievu galma ākstu tradīcijas turpinājumu, kuri nebaidījās teikt nepatīkamu patiesību pat cariem. Krievu avangarda māksla smēlās iedvesmu sakrālajā glezniecībā, savukārt Pussy Riot meiteņu spilgtie apģērbi atgādina Kazimira Maļeviča supremātiskos tēlus.

nepielūdzami pati kļūst par kara upuri. Arī vācu— franču—lietuviešu—ukraiņu kopražojuma filma Mariupole, kas pirmizrādi svinējusi šāgada Berlinālē, un čehu filma Tuvie tālie austrumi, kas tika filmēta abās Ukrainas pusēs — rietumos un austrumos.

Un beigu beigās ne gluži Artdokfest programmas filma, bet bez šaubām festivāla daļa, jo ar to atklāj festivālu Riga IFF — tā ir mana filma Radinieki, kura arī producēta Latvijā un arī stāsta par Ukrainu.

Pēcgaršai vēl par divām filmām. Viena no tām ir pagājušā gada Riga IFF Grand Prix ieguvēja — režisora Sergeja Lozņicas filma Austerlica, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja nupat Venēcijas kinofestivālā. Savukārt Francijā producētā Atbrīvošana. Īsa pamācība ir nokļuvusi starp 50 Eiropas Kinoakadēmijas balvas kandidātēm uz labākā dokumentālā kino godu un stāsta par cilvēktiesību izpratni Krievijā — īpaši, ja tā skar cilvēkus, kuri nonākuši psihiatriskajā aprūpē.

Ne mazāk svarīga kā Artdokfest / Riga IFF filmu programma festivālam ir tā diskusiju sadaļa. Šogad tiks diskutēts arī par tādām tēmām kā Nacionālisms no hitleriskās Vācijas līdz Putina Krievijai un Krievu — Puškina vai Putina — valoda. Mēs vēlamies runāt par to, ko šodien nozīmē krievu valoda un vai, piemēram, Kremļa retorika ir neatņemama tās daļa. Latvijā šī tēma ir aktuāla, jo aptaujas rāda, ka 52 procenti iedzīvotāju “lieto” Krievijas televīziju ideoloģizēto saturu. Protams, notiks arī sarunas ar skatītājiem pēc filmu noskatīšanās. Tādā veidā mēs gribam nopietnāk iekļauties Latvijas kultūrā, sabiedrībā un aktualitātē.

Noslēgumā piebildīšu, ka Rīgas Artdokfest moto šogad ir “Vieta brīvībai”. Krievijā Artdokfest sauklis ir “Brīvības vietā”. Un tas daudz ko izskaidro.

VITĀLIJS MANSKIS, REŽISORS (DOKUMENTĀLA TRILOĢIJA PAR GORBAČOVU, JEĻCINU, PUTINU, FILMAS T.A.T.U. ANATOMIJA, NEVAINĪBA, TRUBA, SAULES STAROS U. C.), FESTIVĀLA ARTDOCFEST PREZIDENTS

13

SAMANŪ AKEKE SALSTRĒMS

I DINE HÆNDER TAVĀS ROKĀS

Dānija / 2015 / 88’ / spēlfilma SCEN. Samanū Akeke Salstrēms, KAM. Braiens Kurts Pedersens, LOMĀS Lisa Karlheda, Peters Plauborgs, Kirstena Olesena, Gustavs Gīze, Johanna Vokaleka, MŪZIKA Augusts Rosenbarums, PROD. Larss Fon Trīrs, Meta Luīze Foldagere, Sāra Namere, DISTRIB. Antipode Marija ir jauna un gādīga medicīnas māsa, kas vēlas izrauties no rutīnas. Nils ir neārstējami slims pacients, kas vēlas doties uz Šveici, lai izdarītu pašnāvību eitanāzijas klīnikā. Kopā viņi dodas ceļojumā, kas abus tuvinās vienu otram un viņu pašu sapņiem.

Filma saņēma žūrijas balvu Annonē Starptautiskajā debijas filmu festivālā, kā arī FIPRESCI balvu un balvu par labāko filmu Gēteborgas filmu festivālā (2015).

HALKATS MUSTAFA

EL CLÁSICO

Norvēģija, Irāka / 2015 / 95’ / spēlfilma

SCEN. Anderšs Fagerholts, Halkats Mustafa, KAM. Kjells Vasdals, LOMĀS Vria Ahmeda, Dana Ahmeda, Kamarans Raofs, MŪZIKA Tronds Bjerkness, PROD. Halkats Mustafa, KOMP. Hene Film, DISTRIB. LevelK

Alanam, kādas veiksmīgas Irākas kurdu tējnīcas pārzinim (Vria Ahmeds), ir sirsnīgas acis, Mikelandželo Dāvida vaigu kauli un drosmīga sirds mazajā augumā. Viņš ir nolūkojis daiļu ciemata meiteni, kurai vēlas uzbūvēt lielu māju, kurā audzināt desmit bērnu. Taču meitenes stingrais tēvs iebilst pret laulībām. Mīlas moku mocītais Alans pierunā brāli doties neprātīgā ceļojumā ar sagrabējušu motociklu uz Madridi, lai uzdāvinātu īpaši izgreznotu futbola buču pāri sporta zvaigznei Krištianu Ronaldu, tādējādi cerēdams iegūt sava nākamā sievastēva un kluba Real Madrid fanu labvēlību.

BILLE AUGUSTS

STILLE HJERTE KLUSĀ SIRDS

Dānija / 2014 / 97’ / spēlfilma SCEN. Kristians Torps, KAM. Dirks Briels, LOMĀS Gita Nērbī, Paprika Stēna, Danika Čurčiča, Mortens Grunvalds, MŪZIKA Anete Foksa, PROD. Mihaels Fleišers, Jespers Morthorsts, Lisa Bleka, KOMP. SF Film Production, TV2 Danmark, Det Danske Filminstitut, DISTRIB. New People Film Company/Konkord Kādā paaudžu senā ģimenes namā Estere, stipra un nesatricināma pensionēta vidusskolas skolotāja, un viņas vīrs Pols, racionāls atvaļināts ārsts, gaida ierodamies viesus. Pirmā ierodas Heidija (abu valdonīgā vecākā meita) ar savu iebaidīto vīru Mihaelu un viņu īgno pusaugu dēlu Džonatanu. Ka Heidija ir īsta “tētuka meitiņa”, ir skaidri redzams pēc tā, kā viņa vēlas saņemt tēva uzmanību. Drīz mēs uzzinām, ka pirms dažiem mēnešiem ģimene ir apsolījusi Esterei, kura cieš no amiotrofās laterālās sklerozes smagā formā, palīdzēt izdarīt pašnāvību. Šķiet, visi ģimenes locekļi pēc neilgām pārdomām ir pieņēmuši viņas lēmumu.

Esteres pēdējā vēlēšanās ir pavadīt vēl vienu — pēdējo — nedēļas nogali ar ģimeni viņu mājās.

2014. gadā filma ieguvusi prestižo Dānijas kinobalvu Bodil vairākās nominācijās: par labāko filmu, par labāko otrā plāna lomu (Pilū Asbekam), labāko aktrises darbu (Danikai Čurčičai) un labāko scenāriju. Bet Paprika Stēna saņēma Sudraba gliemežnīcu par labāko aktrises darbu Sansebastjānas Starptautiskajā filmu festivālā.

NORDIC HIGHLIGHTS

Ziemeļvalstu kino pie mums pazīst un mīl jau sen. Šogad aprit 25 gadi kopš Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā atvēršanas. Pateicoties šim jaunpienācējam, Rīgas kultūras dzīve ieguvusi krietni vien ziemeļnieciskākas aprises. Mūsu ziemeļu kaimiņu kino aktīvi izrādīja kinoforums Arsenāls, vēlāk arī Ziemeļvalstu kino dienas, kā arī, protams, kinoteātri, tostarp leģendārā Kinogalerija. Labas tradīcijas nemēdz vienkārši izplēnēt pelnos, un Riga IFF turpina iepazīstināt skatītājus ar šā reģiona kino, kopā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju, Dānijas Kultūras institūtu, kā arī Dānijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas vēstniecībām veidojot ziemeļvalstu kino izlasi, kurā atrodami gan labi pazīstamu autoru vārdi — Bille Augusts, Tomass Vinterbergs, Dagurs Kari —, gan arī mazāk pazīstamu, bet daudzsološu režisoru filmas, piemēram, Samanū Akeke Salstrēma satriecošā filma Tavās rokās.

Ziemeļi nemaz nav tik tālu, kā varētu likties. Ziemeļnieciskais kino joprojām var šķist īpašs, savdabīgs, pat eksotisks, taču kaut kur dziļi, dziļi šie stāsti ir vispārcilvēciski, būtiski katram no mums.

SONORA BROKA, NORDIC HIGHLIGHTS KURATORE

14

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

MARKO RĒRS, KIMS SĀRNILOTO

JONASS SELBERGS AUGUSTSENS

TOMASS VINTERBERGS

EZERA PASAKAS

ATKRITUMU HELIKOPTERS

KOMŪNA

JÄRVEN TARINA

SOPHELIKOPTERN

KOLLEKTIVET

Somija / 2016 / 76’ / dokumentāla filma

Zviedrija, Katara / 2015 / 100’ / spēlfilma

Dānija, Zviedrija, Nīderlande / 2016 / 111’ / spēlfilma

SCEN. Marko Rērs, Anti Tūri (stāsti), KAM. Tēmu Ljaka, LOMĀS Samuli Ēdelmans, Džonatans Hatčingss, Johanna Kurkela, PROD. Marko Rērs, KOMP. Matila & Röhr Productions, DISTRIB. LevelK

SCEN. Jonass Selbergs Augustsens, KAM. Anders Bohmans, LOMĀS Džesika Ščope, Kristofers Burjanskis, Daniels Ščope, Mikaels Andrens, Josefs Baloks, MŪZIKA Jans Sandstrēms, PROD. Andreass Emanuelsons, Jans Blomgrēns, Pērs Ēriks Svensons, KOMP. Bob Film Sweden Abmore, Doha Film Institute, Filmpool Nord See, DISTRIB. Swedish Film institute

SCEN. Tobiass Lindholms, Tomass Vinterbergs, KAM. Jespers Tefners, MŪZIKA Fonss Merkiess, LOMĀS Trīne Dirholma, Ulrihs Tomsens, Faress Faress, Helēne Reinharde Neimane, PROD. Mortens Kaufmans, Marija Gade Denesena, Marks Denesens, KOMP. Zentropa Entertainments, Danmarks Radio (DR), Det Danske Filminstitut, DISTRIB. RIGA IFF

Kaut kur Zviedrijas plašumos pārtrūkst ķēde zem helikoptera, kas nes milzīgu atkritumu konteineru. Tas krīt pret zemi ar iespaidīgu triecienu, bet atkritumi lido uz visām pusēm. Tajā pašā laikā kāda veca romu sieviete pamostas savā mājā ar neparasti stipru vēlēšanos atgūt savu sienas pulksteni. Pulkstenis ir bijis pie meistara jau ilgāk par gadu, un nu vecā sieviete jūt, ka tam ir pienācis laiks atgriezties mājās.

Viņa zvana vienam no saviem mazbērniem, kas uz zvanu viņai atbild otrā valsts pusē un svēti solās pulksteni nogādāt. Pēc divām dienām trīs romu jaunieši sēžas mašīnā, lai vestu sienas pulksteni viņu vecmammai, kas dzīvo 1030 kilometrus uz dienvidiem no viņiem. Visiem trim ir vairāk jautājumu nekā atbilžu par valsti, kurai viņi pirmo reizi dodas cauri.

Eriks, arhitektūras pasniedzējs, no tēva manto lielu vecu savrupmāju Kopenhāgenas ziemeļos. Viņa sieva Anna, pazīstama TV ziņu diktore, ierosina uzaicināt draugus kopīgi apdzīvot lielo namu. Šādi viņa cer izvairīties no garlaicības, kas sāk parādīties abu laulībā. Drīz vairākas sievietes, vīrieši un bērni ievācas viņu lauku īpašumā, sāk pieņemt kolektīvus lēmumus, diskutē un kopā dodas peldēties uz tuvējo pludmali. Trauslā harmonija sāk plaisāt, kad Eriks iemīlas savā studentē Emmā un jaunā sieviete pievienojas komūnai. Filmas pamatā daļēji ir paša režisora Vinterberga bērnības pieredze, kurā viņš vēsta par privātu eksperimentu, kurā kopība un individualitāte, brīvība, tradīcija un laimes apsolījumi var slēpt negaidītus pavērsienus.

Trīne Dirholma par Annas lomu saņēmusi Berlināles Sudraba lāci kā labākā aktrise (2016).

Filmas pamatā ir pasakas, teikas, leģendas un ticējumi no somu mitoloģijas. Teicēja un galvenā varone ir jūras dievību Ahti un Vellamo meita Ahitara, ūdens jaunava — gars, kas dzimst no pavasara. Stāstā ir pieci cēlieni, bet gadalaiki seko cits citam cēlienu starplaikos.

DAGURS KARI

FÚSI FUSI

KADRI KEUSĀRS Islande, Dānija / 2015 / 93’ / spēlfilma

EMA MĀTE

SCEN. Dagurs Kari, KAM. Rasmuss Videbēks, LOMĀS Gunars Jonsons, Ilmura Kristjansdotira, Margrēta Helga Johansdotira, Sigurjons Kjartansons, MŪZIKA Slowblow, PROD. Baltasars Komakūrs, Agnese Johansena, Bū Erhardts, Mikels Jersins, KOMP. Sögn / RVK Studios, Nimbus Film, Icelandic Film Centre, DISTRIB. Bac Films Stāsts par četrdesmitgadīgu vīru Fusi, kas dzīvo ar māti un strādā tuvējā lidostā. Brīvajā laikā viņš uz galda rekonstruē leģendāras karu kaujas, klausās radio un bauda ēdienreizes. Četrdesmit otrajā dzimšanas dienā Fusi dāvanā saņem deju stundu apmeklējumu. Viņš iemīlas, cīnās ar tiem, kuri viņu izsmej, taču viņa depresīvā draudzene viņu pamet. Viņš palīdz bijušajai meitenei atrast laimi, pārbūvēdams graustu par ekskluzīvu ziedu veikalu.

Kad Fusi jūt, ka vecā rutīna draud ieraut viņu atpakaļ, viņš nolemj mainīties un dodas ceļojumā uz Ēģipti.

2015. gadā Ņujorkā Tribekas kinofestivālā filma saņēma trīs godalgas: par labāko pilnmetrāžas filmu, labāko scenāriju un labāko aktierspēli (Gunaram Jonsonam). Tā arī ieguva Ziemeļu Padomes kinobalvu un Sudraba piramīdu Kairas Starptautiskajā kinofestivālā (2015).

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

Igaunija / 2016 / 89’ / spēlfilma

SCEN. Leana Jalukse, Els Volkats, KAM. Žans Noels Mustonens, LOMĀS Tīna Mēlberga, Andress Tabuns, Andress Normetss, PROD. Aets Laigu, KOMP. Meteoriit Oü

Māte ir trillera cienīgs stāsts par pārsteidzīgiem lēmumiem, kas pieņemti sapņu vārdā, bet vēl ilgi ietekmē galveno varoņu dzīves.

Filma stāsta par sievieti, kuras pieaugušais dēls pēc sašaušanas nokļūst komā. Māte turpina aprūpēt dēlu, kamēr visa pārējā pilsēta cenšas saprast, kas tieši notika. Taču vidē, kurā visi viens otru pazīst un zina visu, izņemot to, kas notiek viņu acu priekšā, šī šķietami vienkāršā krimināllieta, izrādās, nav nemaz tik viegli atrisināma.

15

MARA TRIFU

SAIMONS ELLISS

GUDRUNA KREBICA

PERFECTION IS FOREVER

WORLD WAR CUP

EXOMOON

Lielbritānija, Rumānija / 2015 / 18’ / dokumentāla filma SCEN., KAM. Mara Trifu, MŪZ. Terenss Danns, PROD. Nacionālā Kino un Televīzijas skola

Lielbritānija / 2016 / 7’ / dokumentāla filma KAM. Greiems Kroulijs

Austrija, Lielbritānija / 2015 / 6’ / animācijas filma MŪZ. Marians Mentrups, KOMP. Sixpackfilm

Bēdīgs piemērs par aplamu patriotisma izpratni un bara instinktu uz 2010. gada Pasaules kausa Anglijas un Vācijas futbola izlašu spēles fona.

Tāpēc, ka tik ilgu laiku viņa bijusi viena un blakus neviena nav bijis, viņa tikpat labi varētu dzīvot arī uz Mēness.

IDEĀLS UZ MŪŽU

Koks vienmēr ir pilnīgs tāds, kāds ir. Turpretī cilvēki vienmēr vēlas kļūt par kaut ko vairāk, cenzdamies apturēt laiku un iegūt mūžīgu mīlestību, jaunību un skaistumu. Divas zudušas dvēseles satiekas Holivudā kādas nomaļas palmas paēnā, jo vēlas izdarīt ko varonīgu.

AITORS ONJEDERRA

I SAID I WOULD NEVER TALK ABOUT POLITICS

ES TEICU, KA NEKAD NERUNĀŠU PAR POLITIKU

PASAULES KARA KAUSS

JOANNA RĪTELA

KVĒLĀS MAMMAS

Zviedrija / 2016 / 12’ / animācijas filma ANIM. Tims Mārse, Mikaels Lindboms, MŪZ. Saralunden, PROD. Zviedrijas Filmu institūts

Austrija / 2015 / 10’ / spēlfilma KAM. Kristians Gisers, KOMP. Sixpackfilm

Spānija / 2015 / 10’ / animācijas filma SCEN. Aitors Onjederra, MŪZ. Šabats Lertšundi, KOMP. Kimuak Dons Mariano ar lidmašīnu dodas uz kādu prestižu restorānu, kura īpašajā piedāvājumā ir dabīga liellopu gaļa ar zemu tauku un holesterīna saturu.

PUNAMS TUKS HA, METS LUCERO, TUANS ENDRŪ NGUJENS

ВОЗВРАЩЕНИЕ ЭРКИНА ERKINA ATGRIEŠANĀS

Krievija / 2015 / 29’ / spēlfilma SCEN. Marija Guskova, KAM. Deniss Guskovs Erkins iznāk no cietuma un vēlas atgriezties iepriekšējā dzīvē. Taču viss ir mainījies un viņš nezina, vai spēs dzīvot kā brīvs cilvēks.

JOZEFS DABERNIGS

ZLATÉ PIESKY ROCKET LAUNCH

MOMS ON FIRE

Kā tas ir — būt pilnīgi stāvoklī četras dienas, pirms tev jādzemdē? Tu gribi masturbēt, bet nevari pat aizsniegties, tavs vīrietis ir nevarīgs un garlaicīgs lohs, tu gribi nedaudz papriecāties, bet tu esi stāvoklī. Atkal! Cik var!?!

MARIJA GUSKOVA

EKSOMĒNESS

THE LIVING NEED LIGHT, THE DEAD NEED MUSIC DZĪVAJIEM VAJAG GAISMU, MIRUŠAJIEM VAJAG MŪZIKU

RAĶETES PALAIŠANA ZELTA SMILTĪS

Kā salauzt lielo un simetrisko ar mazo un kodolīgo, un otrādi — šis princips atkārtojas Jozefa Daberniga mākslā. Arī šajā filmā, ko savos pamatos var interpretēt kā alegoriju par pasaules (nespēju uzveikt) bipolaritāti.

PAULS VENNINGERS

UNCANNY VALLEY BAIGĀ IELEJA

Austrija, Francija / 2015 / 13’ / animācijas filma SCEN. un KAM. Pauls Venningers, PIEDALĀS Jans Jakubals, Pauls Venningers, Rauls Maija, ANIM. Niks Hammers, KOMP. Sixpackfilm

Vjetnama / 2014 / 22’ / dokumentāla filma SCEN. Punams Tuks Ha, Mets Lucero, Tuans Endrū Ngujens, KAM. Punams Tuk Ha, MŪZ. Trins Kongs Sons, KOMP. TPG Films

Baigajā ielejā Pirmā pasaules kara kinoarhīva materiālu motīvi savienoti ar aktierspēli, lai ar animācijas un diorāmas palīdzību uzburtu muzejam raksturīgu gaisotni.

Vizuāls un muzikāls ceļojums iepazīstina ar neparastām Dienvidvjetnamas bēru tradīcijām un rituāliem. Filmā tiek mēģināts atrast kopīgo globālo dienvidu apbērēšanas paražās.

TEODORS UŠEVS

SONÁMBULO SOMNAMBULS

Kanāda / 2015 / 4’ / animācijas filma ANIM., SCEN. Teodors Uševs, MŪZ. Kottarashky un Nikolā Gruevs, KOMP. Bonobostudio

SHORT RIGA INTERNALTIONAL COMPETITION

Sirreālistisks ceļojums krāsās un formās, ko iedvesmojis Federiko Garsijas Lorkas dzejolis. Vizuāla dzeja fantastisku sapņu un kaislīgu nakšu ritmā.

Ziņkāri mēs ienirām Short Riga 2016. gada datubāzē, kurā atradām pavisam 500 filmu, kas šogad pieteiktas starptautiskajam konkursam. Papildu tam esam noskatījušies arī filmas no starptautiskajiem īsfilmu festivāliem Klermonā-Feranā un Oberhauzenē, Tamperē, no Berlināles, Malmes Nordisk Panorama, Norvēģijas īsfilmu festivāla Grimstadē un citām vietām. Mums ir bijis gods “apceļot pasauli” ar īsfilmu mākslas starpniecību. Daudzas izcilas filmas neiekļuva konkursā, taču 24 filmas no 20 valstīm tagad veido mūsu galīgo programmu.

Lai godinātu augsto kvalitāti un daudzveidību, ko sniedz īsfilmu formāts, esam atlasījuši dažādu žanru un tematikas filmas, kuras visas caur vizuālo valodu, dialogiem, stilu vai pēcgaršu atklāj to veidotāju personības. Mūsu kritēriji bija radošums, oriģinalitāte un novatorisms savienojumā ar filmas spēju nodot vēstījumu. Pēc tā, ko redzējām, mēs secinājām, ka daudzas spēcīgas un oriģinālas balsis starptautiskajā kino tagad pieder režisorēm sievietēm. Desmit no mūsu programmas 24 filmām ir sieviešu veidotas, to vidū arī Marijas Guskovas jau godalgotā Erkina atgriešanās (Krievija), prestižās Kannu Cinéfondation balvas ieguvēja 2015. gadā, un Uglas Huksdotiras filma Cik daudz viņa atļāvās (Islande/ASV, 2016), kas veidota pēc Mērijas Hudas ar Flenerijas O’Konoras balvu godalgotā stāsta. Mēs uzskatām, ka līdzās Danielam Malojam viņas pieder pie jauno un drosmīgo Eiropas kino talantu paaudzes. Šovasar Daniels tika atkārtoti nominēts Eiropas īsfilmu balvai ar savu jauno filmu Mājās (Kosova/Lielbritānija, 2016), kuru esam lepni piedāvāt arī skatītājiem Rīgā. Mēs pamanījām arī, ka Austrija ir valsts ar ārkārtīgi spēcīgām kino kā vizuālās mākslas tradīcijām. Tas izskaidro, kāpēc šogad programmā ir veselas trīs filmas no šīs valsts: Gudrunas Klebsas Eksomēness, Paula Veningera Baigā ieleja un veterāna Jozefa Daberniga Raķetes palaišana — trīs ļoti atšķirīgas filmas gan satura, gan formas ziņā, kuras izplata pazīstamā kompānija Sixpackfilm, bezpeļņas organizācija, kas kopš 1990. gada strādā pie austriešu kinomākslas popularizēšanas.

Sveicam filmas no Āzijas, Amerikas, Eiropas, Skandināvijas un Baltijas! Mēs ticam, ka šī programma paver citu perspektīvu uz aktuālām tendencēm mūsu sabiedrībā un jaunu balsu un virzienu parādīšanos kino.

ANNA VEILANDE-KUSTIKOVA, TORUNA NJENA, SHORT RIGA KURATORES

16

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

TĒMU NIKI

Sešu minūšu vizuāla un muzikāla kolāža, kas kompilēta no Ibsena Pēra Ginta, norvēģu folkloras, Edvarda Grīga skaņdarba, paralizējošām panikas lēkmēm pievienojot trolli Bojgu, kas vienmēr zina, kur mēs esam.

MADARA DIŠLERE

HALKO

DĀRZNIEKS

Somija / 2016 / 7’ / spēlfilma SCEN. Tēmu Niki, KAM. Jirki Arnikari, LOMĀS Jari Virmans, Alina Tomnikova, Mari Rantasila, PROD. Jans Pēse, Westerberg Kurzfilmagentur

Latvija / 2016 / 21’ / spēlfilma SCEN. Madara Dišlere, KAM. Gatis Grīnbergs, Jānis Reinfelds. KOMP. Tasse Film

BAĻĶIS

GARDENER

Režisors vēlas frontālu kailskatu, taču aktierim ir par daudz, ko rādīt.

ANETE MELECE

ANALYSIS PARALYSIS

Vecais dārznieks harmonijā ar dabas ritmu un seno latviešu dzīves gudrību no rīta līdz vakaram strādā dārzā. Dārzs ir viņa piepildījums. Gados jaunie mājas saimnieki, vēlēdamies atvieglot dārznieka ikdienu, pieņem jaunu dārznieku. Vecā dārznieka mīlestība pret dārzu un nevēlēšanās to dalīt ne ar vienu liek viņam pieņemt lēmumu, kā palikt savas dzimtas dārzā uz mūžīgiem laikiem.

ANALĪZES PARALĪZE

Šveice / 2016 / 9’ / animācijas filma SCEN., MĀKSL. Anete Melece, ANIM. Stefans Holauss, Anete Melece, MŪZ. Efrems Lēkingers, BALSIS Peters Brēkers, Sabīne Timoteo, PROD. Saskja fon Viraga, KOMP. Virage Film Antons ir apmaldījies pats savā galvā, līdz kādu dienu dzeltens zābaks parāda viņam izeju.

JASMINA ŠROFERE

ASCENSION DEBESBRAUKŠANA

Portugāle / 2016/ 18’ / spēlfilma SCEN. Pedro Peralta, KAM. Žoau Ribeiru, KOMP. Portugal Film Rītausmā vairāki zemnieki cenšas izvilkt no akas kāda jauna puiša līķi. Sievietes aizsedz sejas klusumā, kamēr vīri tiek galā ar situāciju.

Māte gaida uz sava dēla glābšanu.

KJŪ JANGS

RI GUANG ZHI XIA

ŠAI SAULĒ

Ķīna, Austrālija / 2015 / 19’ / spēlfilma SCEN. un PROD. Kjū Jangs, KAM. Taruns Hansens, PROD. Natālija Erika Džeimsa Notiek kāds negadījums, kas saved kopā divas ģimenes. Šai saulē viss pa vecam.

TARIKĀTS

Nīderlande / 2015 / 17’ / dokumentāla filma KAM. Marjoke Hāgsma, PROD. Rianne Ebelinga, KOMP. Someshorts

ĶEROT VĒJU

Gruzija / 2016 / 16’ / spēlfilma SCEN. Zura Demetrašvili, Vladimers Katčarava, KAM. Iraklijs Ahalkaci, LOMĀS Zaza Salia, Davids Gotsiridze, Inga Kirchalija, KOMP. 20 Steps Productions Pagātnē Dato pieļāvis daudz kļūdu, taču pēc tam, kad viņš iemīlas kurlmēmā meitenē Ingā, Dato cenšas mainīt savu dzīvi. Pasaulē viņam tic tikai divas radības — viņa suns un draudzene, taču sabiedrība otru iespēju nedod, un viss beidzas ar Dato nāvi.

ASV / 2016 / 3’ / animācijas filma SCEN., KAM. Eilīna Omēra, MŪZ. Tims Malonejs Vai zināt tās uzmācīgās domas, kas sākas ar “vai plīts palika ieslēgta?” un pārtop par “vai esmu dzemdējusi sātana izdzimumu?”. Šī ar roku zīmētā animācijas filma pēta trauksmi, apsēstību un kādas sievietes trauslo saikni ar realitāti.

“WHAT HAPPENS IN YOUR BRAIN IF YOU SEE A GERMAN WORD LIKE ...?”

“KAS NOTIEK SMADZENĒS, KAD REDZI VĀCU VĀRDU, PIEMĒRAM, …?”

Vācija / 2015 / 5’ / animācijas filma SCEN. Zora Ruksa, Freds Burle, KAM. Malte Zīpens, LOMĀS Stīvens Genge, Hanss Cišlers, KOMP. Deutsche Film & Fernsehakademie Berlin Sirreāls ceļojums kāda ārkārtīgi gara vācu vārda pasaulē.

CIK DAUDZ VIŅA ATĻĀVĀS

MIHAELS BUSTOSS GUTJEREZS

HOW FAR SHE WENT ASV / 2016 / 13’ / spēlfilma SCEN., PROD. Hloja Lenihana, KAM. Markuss Englmers, LOMĀS Džohanna Deja, Džordīna Di Natale, Vilss Pullens, Karls Lundsteds Filmas pamatā ir ar Flenerijas O’Konoras balvu godalgotais Mērijas Hudas stāsts, kas seko līdzi sarežģītajām attiecībām starp vecmammu un viņas atsvešināto mazmeitu.

MARIJA ZENSTRĒMA

LAST DAYS OF LENINGRAD Krievija, Zviedrija / 2016 / 28’ / dokumentāla filma KAM. Vlads Naudžus, LOMĀS Tamāra Kotikova, Natālija Zjuravela, Nikolajs Izpolatovs, PROD. Mortens Nilsons, KOMP. Gnufilm, Filmform

CHASING THE WIND

PANIKAS LĒKME

UGLA HAUKSDOTIRA

ĻEŅINGRADAS PĒDĒJĀS DIENAS

ZURA DEMETRAŠVILI

PANIC ATTACK!

ZORA RUKSA

TARIKAT

Tarikāts ir vizuāla poēma par ceļu uz apgaismību.

Mistiska sapņa vadīta, Derja nokļūst starp dvēselēm, kas seko islāma sūfisma tradīcijai.

Viņi vienojas hipnotiskā dejā un trauksmainos ritmos, izšķīzdami klusuma okeānā.

PEDRO PERALTA

EILĪNA OMĒRA

Filma par nabadzīgo inteliģenci astoņdesmito gadu beigās. Tā filmēta piekrāmētā dzīvoklī pilsētā, ko 1989. gadā vēl sauca par Ļeņingradu.

A TALE OF LOVE, MADNESS AND DEATH

TEIKSMA PAR MĪLESTĪBU, ĀRPRĀTU UN NĀVI Čīle / 2016 / 22’ / dokumentāla filma SCEN. Mihaels Bustoss Gutjerezs, KAM. Alvaro Angvita, MŪZ. Karims Habibs Elfakihs, PROD. Mihaels Bustoss Gutjerezs, Paulīna Moja, Alvaro Angvita

„Mans vecākais tēvocis ir šizofrēniķis un arī hronisks smēķētājs. Manas vecmammas plaušas cigarešu dūmu iespaidā kļuva aizvien vājākas, tāpēc viņa bija spiesta pārvākties pie vienas no meitām. Kopš tā brīža manam vectēvam bija vienam jārūpējas par tēvoci, vienlaikus klusi noskatoties savas mīļās sievas tuvošanos nenovēršamajai nāvei.”

DANIELS MALOJS

HOME MĀJAS

TROLLIS BOJGS

Kosova, Lielbritānija, Serbija, Albānija / 2016 / 21’ / spēlfilma SCEN. Daniels Malojs, KAM. Viktors Segvins, Pols Makejs, LOMĀS Džeks O’Konels, Holideja Greindžere, Talija Loulza, Zakijs Ramadani, PROD. Špats Deda, Entonijs Ostins, Erols Bilibani, Sallija Kempbela

Norvēģija / 2016 / 6’ / animācijas filma SCEN. Kristians Pedersens, MŪZ. Eriks Hedins, PROD. Norvēģijas Filmu institūts

Laikā, kad tūkstošiem bēgļu — vīriešu, sieviešu un bērnu — cenšas iekļūt Eiropā, nodrošināta angļu ģimene dodas, kā pašiem šķiet, atvaļinājumā.

KRISTIANS PEDERSENS

BØYGEN

STARPTAUTISKĀ ŽŪRIJA

PELA DEL ALAMO Strādājis reklāmā un televīzijā.

2013. gadā kļuva par Curtocircuíto starptautiskā kinofestivāla direktoru.

LIENE LINDE kino režisore un kritiķe. Viņas bakalaura darbs Latvijas Kultūras akadēmijā – spēles īsfilma Četri mielasti (2013) – ieguvis vairākas starptautiskas balvas, arī Latvijas nacionālo kino balvu Lielais Kristaps.

ANDREA VINKA Filmu festivālu kuratore no Vācijas, goEast-Young Professionals, projekta, kas pievēršas Vācijas, Centrāl- un Austrumeiropas jauno kino profesionāļu apmācībai, koordinatore.

AIGARS CEPLĪTIS RISEBA studiju programmas Audiovizuālā mediju māksla radošais direktors.

17

MARLĒNA ROSNA

RINALDS ZELTS

KRISTIĀNS RIEKSTIŅŠ

Igaunija / 2015 / 25’ / spēlfilma

Latvija / 2016 / 30’ / spēlfilma

Latvija /2016 / 32’ / spēlfilma

SCEN. Marlēna Rosna, KAM. Otss Tīgirands, LOMĀS Karls Laumets, Līsa Līnheina, Rūmets Pūms, PROD. Baltijas Filmu, Mediju Mākslas un Komunikācijas skola

SCEN. Rinalds Zelts, KAM. Marika Šengelija, LOMĀS Rinalds Zelts, Armands Berģis, Arnolds Osis, Kristaps Dzenis, IZPILDPROD. Annija Korpa, PROD. Latvijas Kultūras akadēmija

SCEN. Kristiāns Riekstiņš, KAM. Mārtiņš Jurevics, MŪZ. Matīss Runtulis, LOMĀS Kārlis Krūmiņš, Ieva Segliņa, Dārta Daneviča, Regnārs Vaivars, PROD. Latvijas Kultūras akadēmija

Puisis izvēlas būt antisociāls un mūk uz kādu lauku māju kopā ar savu suni Tumsa. Suns pazūd, un, meklējot to, viņš atrod sevī bailes no vientulības.

Pēc strīda ar draudzeni reklāmas firmas darbinieks Pauls sāk izspiegot pretējā mājā dzīvojošu sievieti Sandru. Paula apsēstībai padziļinoties, viņš kļūst par liecinieku Sandras slepkavībai.

8 KG

8 kg ir melnā humora piesātināts stāsts par jauniešiem un viņu piektdienas vakariem, kad notiek visas labās (vai sliktās) lietas.

SILTS KLUSUMS

APAKŠSTRAUME

SHORT RIGA BALTIC STUDENT COMPETITION Baltijas Studentu konkurss ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kinostudiju talantus vienojošs notikums, kurš šogad norisinās otro reizi. Šā konkursa atlases principi paredz autoru obligātu dalību festivāla norisē, kur katram dalībniekam tiek sniegti žūrijas komentāri un ieteikumi profesionālās karjeras attīstībai. Dalībnieku atlase veikta, izskatot visus šāgada diplomdarbus un kursadarbus no nozīmīgākajām Baltijas kino apguves iestādēm — Baltijas Filmu, mediju, mākslas un komunikācijas skolas, Lietuvas Teātra mākslas un mūzikas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas, Igaunijas Mākslas akadēmijas —, kā arī no citām izglītības iestādēm. Šāgada konkursā piedalās astoņas studentu īsfilmas — četri Latvijas, divi Igaunijas un divi Lietuvas darbi. Šķiet, ka šāgada vadmotīvs studentu darbiem Latvijā ir pašanalīze un dokumentālās realitātes ievīšana spēles īsfilmā. Savukārt Lietuvā nemainīgi aktuāla ir attiecību tēma: lielākajā daļā studentu darbu risināts mīlestības jautājumus starp diviem vai trijiem varoņiem. Šogad konkursā iekļuvuši darbi, kas attiecību tēmu piedāvā pavisam neierastā formā vai aspektā. Igaunijas studentu darbi lielākoties demonstrē vērojošu un ironisku autoru pozīciju. Šogad studentu konkursu darbos ir daudz komisma, tādēļ šie svaigie un atraktīvie darbi solās izklaidēt un sasmīdināt arī skatītājus.

ANNA VEILANDE-KUSTIKOVA, SHORT RIGA KURATORE

18

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

DOMS PETRONIS

TORMI TOROPS

RŪGTĀS SAKNES

ZŪDOŠAIS SKAISTUMS

ŠAKNYS KARČIOS

ELĪNA VEIRA

ÜÜRIKE ILU

TELPA BEZ ŪDENS JEB PELĒKIE FRAKTĀĻI

Lietuva / 2016 / 17’ / spēlfilma

Igaunija / 2016 / 12’ / spēlfilma

Latvija / 2016 / 17’ / eksperimentāla filma

KAM. Zbigņevs Bartoševičs, LOMĀS Ģedrus Ķela, Juste Nemanīte, Sauļus Čučelis, Darjus Meškausks, Rūta Petronīte, Sims Kvints, Laurīns Bareiša, Vitauts Pluks, Rapols Baļukonis, Tads Ambrazs, PROD. Lietuvas Teātra un Mūzikas akadēmija

SCEN. Johans Kudu, KAM. Eriks Ēnapū, LOMĀS Jāns Pehks, Henarīka Lāksola, Ragnars Ūstals, Laura Kalle, PROD. Hanna Krūsi sadarbībā ar Baltijas Filmu, Mediju Mākslas un Komunikācijas sSkolu

KAM. Rinalds Zelts, PROD. Latvijas Kultūras akadēmija

Kāds pāris izmisīgi cenšas ieņemt bērnu, taču diemžēl Vits ir neauglīgs. Viņi meklē jebkādu risinājumu un ir gatavi izmēģināt aizvien dīvainākas metodes. Pēc visa tā Vits sāk apšaubīt savu vīrietību. Filmas stāsts ataino kāda izmisīga pāra sarežģītās savstarpējās attiecības.

LIENE LINDE

SEPTIŅAS NEVEIKLA SEKSA REIZES. PIRMĀ DAĻA

Latvija / 2016 / 26’ / spēlfilma SCEN. Liene Linde, KAM. Dainis Juraga, MŪZ. Juris Simanovičs, LOMĀS Inga Tropa, Liene Linde, Klāvs Mellis, Jurijs Djakonovs, Toms Liepājnieks, Baiba Broka, Gatis Gāga, Jānis Vimba u. c., PROD. Latvijas Kultūras akadēmija Jauna rež. mēģina uzņemt savu pirmo filmu, par pamatu izmantojot pašas seksuālo pieredzi.

Stāsts par kādu jaunu puisi Kaido, kas strādā botāniskajā dārzā. Viņš sastop meiteni Līsu, kas ir pilnīgs Kaido pretstats. Stāsts par brutāli godīgu mīlestību, par īsiem laimes mirkļiem, kas pazūd kā sniegs jūlijā.

Absurda drāma, kas balstīta uz Albēra Kamī romāna Mēris motīviem. Epidēmija pārņem kādu pilsētu, un tās iedzīvotāji paliek nošķirti no pārējās pasaules tiešā nāves klātbūtnē.

VIGANTS BAHMACKIS

VISI PASIILGO PRANO IVNANAUSKO VISI ILGOJAS PĒC PRANA IVANAUSKA

Lietuva / 2016/ 21’ / spēlfilma SCEN. Vigants Bahmackis, Vitauts Katkus, KAM. Vitauts Katkus, PROD. Elena Rožukaite sadarbībā ar Lietuvas teātra un Mūzikas akadēmiju Prans pārcietis pusmūža krīzi un ir gatavs atgriezties pie ģimenes. Tas nav viegli izdarāms, tādēļ viņš nolemj inscenēt paša nāvi, lai pierādītu ģimenei, cik daudz viņi zaudētu. Tobrīd pasaule piedzīvo kādu asu diplomātisku krīzi, kas izraisa pasaules karu. Taču nav lielas atšķirības, vai karš notiek ģimenē vai pasaulē.

STARPTAUTISKĀ ŽŪRIJA

RENĀRS VIMBA Latviešu režisors. 2016. gadā viņa filma Es esmu šeit Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā saņēma Kristāla lāci.

ŠARLOTE MUNKA Dāņu aktrise. Konsultējusi režisorus, scenāristus un pasniegusi aktiermākslu dažādos izglītojošos semināros.

ANNA PURKRABKOVA Karlovivaru festivāla programmu departamenta locekle. Koordinē Future Frames programmu, kas popularizē jaunos Eiropas kinematogrāfistus.

The festival's partner in pan-Baltic travel

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

JINGS HĀSE Tirgus menedžeris festivālā Nordisk Panorama, kas ir bezpeļņas organizācija, kas nodarbojas ar Ziemeļvalstu īsfilmu un dokumentālu filmu popularizēšanu.

MARIJA RAZGUTE Lietuviešu kinoproducente.

Eiropas Kinoakadēmijas locekle.

luxexpress.eu

19

JANARS ARONIJA

IVARS MURDS

PIJUS VEBERIS

I WEAR* EXPERIMENT – PATIENCE

ZEBRA ISLAND – LIGHTS AND SHADOWS

NO REAL PIONEERS – CLOUDS BELOW

Pirmās mīlestības kaislīgā kulminācija un mulsinošās beigas caur kāda jauna pāra acīm.

Rīts pēc ballītes, kas netaisās beigties.

Eksperimentāls mūzikas piedzīvojums.

EDGARS ŠUBROVSKIS, OSKARS UPENIEKS

RIMS SAKALAUSKS

ANDREJS SKURJATS

Video radīts Lietuvas Atmodas kustības laika grupas Antis dziesmai, kas godina ansambļa ieguldījumu Lietuvas mūzikā.

Videoklips filmēts Ziemeļīrijā – Silent Valley dabas rezervātā un galvaspilsētā Belfāstā. Zīmīgi, ka videoklipā redzams kulta filmas Atpakaļ nākotnē (Back to the Future) auto DeLorean DMC12, kas filmā pārveidots par laika mašīnu.

ANSAMBLIS MANTA – EVA EVA

Klips pārsvarā filmēts vietās, kur ansamblis nakšņojis koncertbraucienos - tie bieži ir viesu nami un īres dzīvokļi, kuru interjers iedvesmo justies un uzvesties dīvaini. Anomālos kadrus ne vienmēr bija iespējams noķert ar profesionālu kameru, tādēļ kopējā video kvalitāte tika pielāgota kadriem, kuri filmēti ar tālruni.

ANTIS – DUOKIT MEDALĮ

OZOLS – SUPERHAIPS

SHORT RIGA BALTIC MUSIC VIDEO COMPETITION

Šis konkurss jau otro gadu iezīmē Baltijas mūzikas videoklipu dažādību. Programmā pārstāvēti ne tikai dažādi mūzikas stili, bet arvien atšķirīgāki video risinājumi, un tos vieno ritms — brīžiem šķiet, ka ekrāns teju pulsē.

Ritma reiboni, no vienas puses, raksturo augsta pašironija un nepretenciozitāte videoklipu saturā un formā, no otras — greznums un ekstravagance. Arī šogad daudz dziesmu ir Baltijas valstu nacionālajās valodās, un tematiski tās dažbrīd pieskaras nacionālajai piederībai. Šī programma iezīmē mūzikas videoklipus Baltijā kā platformu, kas tiek izmantota dažādiem mērķiem, tostarp, lai runātu par vēsturi, popularizētu savu valsti un eksperimentētu ar analogo materiālu video vidē. Šāds kaleidoskopisks skatījums uz notiekošo Baltijas mūzikas videoklipu vidē palīdz saskatīt jaunos talantus, kā arī ilgi gaidītas atgriešanās uz mūzikas skatuves.

AGNESE LOGINA, SHORT RIGA BALTIJAS MŪZIKAS VIDEO KONKURSA KURATORE

20

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

AUGUSTS VARUSTINS

LEXSOUL DANCEMACHINE – BEEF GRINDER

Video autors ir Augusts Varustins, jauns animators, kas cieši iesaistījies fanka mūzikā, jau kopš pirmo reizi zīmējis Mišas Panfilova dziesmas Planetarium klipu. Iedvesmojies no seriāla Family Guy un Dona Hercfelda, viņš iedzīvina varoņus arī daudzās citās animācijas filmās.

MARTINS ENČJUS

ANTIKVARINIAI KASPIROVSKIO DANTYS – TU MANO VASARA

„Katra mūziķa dzīvē ir bijis brīdis, kas bija jāapmeklē līdzīga ballīte. Mēs neesam citādi. Mēs neko neslēpjam, tāpēc saucam šo video par īstu dokumentālu filmu,” apgalvo mūziķi no Antikvariniai Kašpirvoskio dantys ZANE ZELMENE

GAS OF LATVIA – SNIEGAVĪRS Kad noriet mēness, debesis ir vistumšākās, paverot skatu uz miljoniem zvaigžņu, kas mīt Sniegavīra sirdī. Dziesma no albuma “Swan Lake” 2015

ADRIANA ROZE

JĀNIS ĀBELE

Sirreāls un ironisks stāsts, kas risinās distopiskā pasaulē, kurā individualitāte tiek apspiesta un daudzo ierobežojumu vidū ir aizliegums nēsāt izlaistus matus. Absurdas sauszemes sinhronās peldēšanas komandu vērtē totalitārā režīma pārstāvji. Viņiem par pārsteigumu priekšnesums nenotiek kā iecerēts.

Mīlasstāsts par diviem cilvēkiem, kuri iespējams nekad viens otru nesatika. Klips ir iedvesmots un vienlaicīgi ir “atzīšanās mīlestībā” filmai La Jetée (rež. Kriss Mārkers).

LUKS ŠIDLAUSKS

NORMUNDS GRIESTIŅŠ, KRISTĪNE VĪTOLA

STŪRĪ ZĒVELE – CEHA DISPEČERAM

BANDMASTER – GET LIVE

SVENTINIS BANKUCHENAS – LIETUVOS ISTORIJOS REPAS

TV MASKAVA – BESTEST THEATRE

Bestest theatre jeb Visjaunākā Rīgas teātra radošais kolektīvs ir izveidojuši mūzikas izdevniecības dirty deal audio mākslinieka TV Maskava skaņas celiņa video papildinājumu, kas vienlaikus ir korporatīvs video, kurā tiek reklamēta Latvijā bāzētas sintezatoru firmas jaunākā produkcija.

Sventinis bankuchenas ir lietuviešu komiķis un mūziķis. Viņa mūziku var nosaukt par komisku priekšnesumu, kuru iedvesmojuši daudzi mūzikas žanri, tostarp lietuviešu pops, dzeja, hiphops un citi. Šī dziesma stāsta par Lietuvas valsts vēsturi kopš tās pirmās pieminēšanas rakstu darbos 1009. gadā līdz mūsdienām.

TOMIJS KEŠS

TOMMY CASH – WINALOTO

LUISS VELASKO

JURGIS DID, MARTYNAS LEVICKIS & COLOMBIAN BARBERS SYNDICATE – PATINKA Lietuviešu valoda ir viena no mūsdienās vecākajām.

Mēs uzskatām, ka labs veids, kā saglabāt mūsu kultūras mantojumu, ir dalīties ar to, arī tad, ja tas notiek neierastās vietās vai netradicionālā manierē.

Ritmisks neprāts, neskaitāmi kaili ķermeņi un viens no pasaules lokanākajiem reperiem: šajā video Tommy Cash, kā parasti, pārsteidz pats sevi.

STARPTAUTISKĀ ŽŪRIJA

RAITIS ABELE Latviešu režisors. Studējis Ņujorkas kinoakadēmijā.

Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā.

TORUNA NJENA Kino kuratore, programmu veidošanas komitejas locekle Norvēģijas Īsfilmu festivālā Grimstadē un festivālā Movies on War.

SAUĻUS BARADINSKS Neatkarīgs kino un mūzikas video režisors no Viļņas.

The festival's partner in pan-Baltic travel

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

AIGA LEITHOLDE Mūzikas menedžere un Latvijas tiešsaistes mūzikas žurnāla www.parmuziku.lv redaktore.

MĀRTIŅŠ GRAUDS Mūzikas video klipu režisors no Latvijas, veidojis arī modes īsfilmas, dokumentālas pilnmetrāžas filmas.

luxexpress.eu

21

JAUNAIS VECAIS ŽANRS Šajā festivālā mēs iepazīstinām ar šķietami jaunu audiovizuālās mākslas īsformāta darbu veidu — mūzikas videoīsfilmu. Ne gluži mūzikas videoklips, ne gluži īsfilma — šā formāta labākie piemēri nevar tikt iekļauti nevienā eksistējošā kategorijā, tāpēc mēs tiem šobrīd radām savu atsevišķu telpu. Šis formāts, kas ir pārāk neparasts MTV un līdzīgām televīzijām, taču arī neatbilstošs īsfilmu festivāliem, lieliski iederas YouTube vidē, kur definīcijas paliek otrajā plānā, bet galvenais ir viralitātes potenciāls.

Tiesa, šo formātu definēt ir ārkārtīgi sarežģīti, tāpēc sāksim no pašiem pamatiem. Pirmais šā formāta raksturlielums ir darba garums: mūzikas videoīsfilmas mēdz būt garākas par vidējo mūzikas videoklipu, tomēr tas vien, ka videoklips ir garāks nekā parasti, to nepadara par īsfilmu. Mūzikas videoīsfilmām ir

izkopts un pārdomāts naratīvs. Vēl varētu minēt, ka mūzikas videoīsfilmas arī tiek radītas citu iemeslu dēļ — krietni retāk tās top par mārketinga līdzekli mūzikas popularizēšanai, visbiežāk tās tiek veidotas mākslinieka ambīciju apmierināšanai. Mūzikas videoīsfilmas aizvien biežāk parādās A līmeņa zvaigžņu daiļradē, piemēram, Bejonse Noulza 2016. gadā ir izdevusi jau otro mūzikas videoalbumu, kurš ir vienots audiovizuāls darbs ar tekstuāliem iespraudumiem, pārkāpjot žanru un formātu robežas.

Mūzikas videoīsfilmas var raksturot kā īstenu hibrīdformātu, kas pārņem galvenās iezīmes gan no mūzikas videoklipa, gan no īsfilmas, apvienojot to jaunā, patstāvīgā formā. No mūzikas videoklipiem jaunais formāts pārņēmis to, kā tiek risinātas attiecības starp attēlu un skaņu, proti, konvencionālā īsfilmā mūzika paliktu otrajā plānā, galveno uzmanību ļaujot pievērst vizuālajam vēstījumam, kamēr mūzikas videoīsfilmā naratīva veidošanā fundamentāla nozīme ir skaņai. Taču mūzikas videoīsfilmai ir nepieciešams kas stabilāks un taustāmāks par mūzikas videoklipa kaleidoskopisko attēlu. Tāpēc mūzikas videoīsfilmās ir izteikta naratīva klātbūtne, kas raksturīga īsfilmām, bet nav bieža iezīme mūzikas videoklipos.

Mūzikas videoīsfilmai ir senas un dziļas saknes — līdz pat skaņas kino dzimšanas periodam. Attiecības starp mūziku un video šajās filmās vēstures gaitā mēdza būt sarežģītas, kas savukārt veicināja robežu pārkāpšanu un jaunu darbu dzimšanu. Piemēram,

Besijas Smitas (Bessie Smith) 1929. gada īsfilma St. Louis Blues, ko vienkāršojot varētu saukt par dziesmas dramatizējumu laikā, kad vēl pat nepastāvēja žanra nosaukums “mūzikas videoklips”. Laika gaitā, kustīgā attēla un skaņas attiecībām kļūstot arvien stabilākām, veidojās arī pilnīgi cita veida attiecības starp mūziku un attēlu: attiecības, kurās viens elements nebija pakļauts otram, bet abi bija vienlīdz svarīgi. Tie bija mūzikli, tās bija mūzikas filmas, kā Bītlu Yellow Submarine (1968) un grupas Pink Floyd leģendārā The Wall (1982). Kopš MTV parādīšanās 1981. gadā apstākļi mainījās: kā nopietnu spēlētāju audiovizuālajā pasaulē sevi pieteica mūzikas videoklipi. Tie ir kā laika kapsulas, kurās ne tikai prezentēta dziesma, bet arī iemūžināts konkrētais laiks un telpa.

Un drīz vien mūzikas videoklipi sāka pārtapt par jaunām, īpašām īsfilmām. Kā pagrieziena punkts mūzikas video vēsturē ir Maikla Džeksona dziesmas Thriller video (1982). Šis darbs ir viens no pirmajiem, kas liek runāt par mūzikas videoīsfilmām kā atsevišķu žanru. Kopš 2005. gadā parādījās interneta vietne YouTube, mūzikas videoīsfilmas beidzot ir radušas savas mājas — tur tās organiski iederas, un tur tās gaida spoža nākotne.

AGNESE LOGINA, SHORT RIGA BALTIJAS MŪZIKAS VIDEOKLIPU KONKURSA KURATORE, KĀ ARĪ VIENA NO SHORT RIGA LĪDZDIBINĀTĀJĀM.

SHORT RIGA ĪPAŠAIS SEANSS – LEKCIJA

Kadrs no Džeses Kendas videoklipa Arca kompozīcijai Sin Rumbo (2016)

WTF = A MUSIC VIDEO SHORT FILM?

22

Mūzikas video īsfilmu izlase ir eksperimentāla programma ar jautājuma zīmi tās nosaukumā, programmu veidojušas četras kuratores ar specialitāti dažādās nozarēs: Sonora Broka (kino programmu kuratore, Riga IFF radošā direktore), Anna VeilandeKustikova (īsfilmu un animācijas pētniece, Short Riga kuratore), Agnese Logina (mūzikas video un kino pētniece, kuratore) un Inese Vēriņa-Lubiņa (audiovizuālo mediju māksliniece, vīdžejs un pedagoģe).

Programmas mērķis ir reaģēt uz pēdējā laika aktuālo parādību — mūzikas video īsfilmu jeb music video short film apzīmējumu, kas tiek lietots dažādu audiovizuālo darbu aprakstīšanai. Kuratoru uzmanību saistīja šo darbu izteiktā dažādība. Līdz ar to radās jautājums, vai šādam apzīmējumam

ir vieta mūsdienās jau tā pārbagātajā žanru un formātu piedāvājumā, un, ja ir — kādus brīnumus mums sola šis vārdu savienojums.

Short Riga veidotā programma ir dažādu veidu, vecumu un izcelsmes darbu apkopojums, kas, mūsuprāt, pilntiesīgi varētu tikt saukti par mūzikas video īsfilmu un paši par sevi ir audiovizuāls baudījums. Programmas izrādīšanas laikā kuratori sniegs komentārus un raisīs dialogu par izvēlētajiem darbiem un citiem šāda veida īsformāta veikumiem mūsdienās.

ANNA VEILANDE-KUSTIKOVA, SHORT RIGA KURATORE

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

PRETENDERS

ES ESMU ŠEIT

AMRION, STUDIO ULJANA KIM IGAUNIJA /LIETUVA

TASSE FILM LATVIJA

STUDIO ULJANA KIM, AMRION LIETUVA / IGAUNIJA

MAMMU, ES TEVI MĪLU FILM STUDIO TANKA LATVIJA

filmēšanas tehnika filmēšanas tehnika krāsu korekcija • filmas master krāsu korekcija • filmas master KALIBRĒTA filmēšanas tehnika DCP krāsu korekcija • filmas master

filmēšanas tehnika krāsu korekcija FILMĒŠANAS

2K PROJEKCIJA

TEHNIKA

THE GAMBLER

SENECA’S DAY

KRĀSU KOREKCIJA

МАМЫ 3 “ЭНДЖОЙ МУВИЗ” KRIEVIJA

filmēšanas tehnika

STUDIO ULJANA KIM LIETUVA

RUSSIAN WORLD STUDIOS, FORTE FORTISSIMO FILMS, KRIEVIJA

filmēšanas tehnika

FILMAS MASTER FAILU SAGATAVOŠANA UN ARHIVĒŠANA

MĀCĪTIES LASĪT ATTĒLUS

Kāda bija jūsu bērnības mīļākā filma? Ko jūs no tās atminaties? Brīnumainus, pārpasaulīgus piedzīvojumus, aizrautīgu līdzi jušanu galvenajiem varoņiem, neprātīgu jautrību, vai — gluži otrādi — kādu neapvaldāmu asaru? Lai kādas arī būtu atmiņas par bērnībā redzētajām filmām, to pamatā vispirms ir līdzpārdzīvojums. Tieši (ie)spēja līdzpārdzīvot un spēt sevi iztēloties varoņu ādā, nevis tikai atsvešināti vērot neizprotamus personāžus rosāmies citā pasaulē veido ne vien tikai neaizmirstamu skatīšanās pieredzi,

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

PLATFORMA FILMA LATVIJA

filmēšanas tehnika

filmēšanas tehnika krāsu korekcija • filmas master

filmēšanas tehnika krāsu korekcija • filmas master

ЗАБЫТЫЙ

IZGATAVOŠANA UN TESTA PICAS PROJEKCIJAS HARGLA COMPANY, DIGITAALNE SPUTSAPŅU KOMANDA 1935 NIK, LATVIJA / IGAUNIJA

KING’S SHIFT TREMORA / FILM ANGELS PRODUCTIONS LIETUVA / LATVIJA

filmēšanas tehnika krāsu korekcija • filmas master

bet arī kino skatītāju — līdzdalībnieku —, nevis kino patērētāju. Šī arī ir viena no neaizvietojamākajām bērnu kino vērtībām: ieraudzīt pasauli no cita — vienaudžu — skatpunkta. Tas baro iztēli, ļaujot fantazēt par jaunām vietām un piedzīvojumiem, un aptvert viedokļu un uzskatu daudzveidību.

Laikmetā, kura simptomātika ir audiovizuālās informācijas pārbagātība, uzskatīt, ka ikviena noskatīta filma ir pieredze, kas spēlē lomu mūsu personības veidošanā, iespējams, ir vecmodīgi. Taču kvalitatīvs un gudrs Eiropas bērnu kino mūsdienās vairāk kā jebkad iepriekš tiek veidots ar šādu apziņu. Holivudas zelta laikmeta apogejā vairums uz jaunajiem skatītājiem orientēto 20. gadsimta kinodarbu lūkoja savu publiku izklaidēt, mudinot iztēlei ceļot uz brīnumu pasaulēm no pasaku grāmatu lapām vai sekot līdzi šovbiznesa numuriem, bet mūsdienās bērnu filmas tiek veidotas, arvien vairāk apzinoties kino kā medija spēku. Šie darbi nāk talkā, reālistiskā un saistošā valodā ne tikai izstāstot par izaicinājumiem, kas aktuāli konkrētās vecuma grupas skatītājam, bet arī sniedzot draudzīgu un — būtiskākais — nedidaktisku padomu, kā šīs situācijas izdzīvot un risināt. Tāpat bērnu filmu varoņi, gluži tāpat kā to skatītāji, aug un mainās līdzi laikam — līdzās jautājumiem par fundamentālām vērtībām, kā, piemēram, godīgums, lojalitāte un humānisms, tie saskaras ar aktuālām sociālām tēmām (atvērtība pret citādo, finansiālas un ģimenes problēmas, arī zaudējums).

Taču bērnu kino sniedz ne tikai emocionāli un intelektuāli vērtīgu kultūrizglītību. Tas ir neatsverams solis uz izglītotas sabiedrības (piln)veidošanu. It īpaši šobrīd — laikā, kad lielāko daļu informācijas

BRUŅINIEKU IELA 28-57 • RĪGA, LV1011 +271 29 29 86 67 • INFO@BBRENTAL.EU

uztveram vizuāli, — bērnu kino mudina iepazīt audiovizuālās izteiksmes veidus jau agrīnā vecumā, līdzīgi kā skolās piedāvājam jaunajai paaudzei izglītoties no labākajiem un ievērojamākajiem darbiem kā literatūrā, tā mūzikā un glezniecībā.

Ir vienlīdz svarīgi veicināt māku “lasīt attēlus”. Un to varam darīt, piedāvājot kvalitatīvu, vecumam atbilstošu kino — vitāli svarīgu instrumentu izglītotas un kritiski domājošas sabiedrības veidošanā un vērtīgu ceļvedi, navigējot cauri nebeidzamajai attēlu un simbolu jūrai multimediālā vidē.

KRISTĪNE SIMSONE, KIDS WEEKEND KURATORE

23

PILNMETRĀŽAS FILMAS NORBERTS LEHNERS

ENTE GUT! MADCHEN ALLEIN ZU HAUS DROSMĪGAJIEM VEICAS

EKREMS ERGINS

HÖRDUR — ZWISCHEN DEN WELTEN HORDURS

OLIVJĒ RANŽĒ

LES OISEAUX DE PASSAGE GĀJPUTNI

Vācija / 2016 / 96’ / spēlfilma

Vācija / 2015 / 84’ / spēlfilma

Beļģija, Francija / 2015 / 84’ / spēlfilma

SCEN. Antonija Rothe, Katrīna Milhāne, KAM. Namhe Okons, LOMĀS Linna Dortčaka, Liza Bahati Vīštuca, Linda Fuong Anh Danga, MŪZ. Martins Unterbergers, PROD. Norberts Lehners, KOMP. Kevin Lee Film Gmbh, Mitteldeutscher Rundfunk, Bayerischer Rundfunk, Kika, DISTRIB. Kevin Lee Film GmbH

SCEN. Doroteja Nolle, KAM. Ēriks Ferranti, LOMĀS Almila Bagrjačika, Hilmi Sozers, Felicitasa Volla, MŪZ. Moriss Deniss, Tims Štancels, PROD. Stefānija Platnere, Sebastians Štorms, KOMP., DISTRIB. Storming Donkey Productions

SCEN. Īvs Ranžē, Olivjē Ranžē, KAM. Mīnia Popesku, LOMĀS Klarisa Žurovski, Lea Varnī, Alēns Eluā, Mirjama Akedjū, MŪZ. Bruno Aleksiu, PROD. Olivjē Ranžē, Antuāns Semkins, KOMP. Ring Prod, Les Films d’Antoine, Good Lap, RTBF, DISTRIB. Ring Prod

Padsmitniecei Eilinai pēc saķeršanās ar klasesbiedru apcelšanu tiek piespriests piespiedu darbs piepilsētas zirgu stallī. Tur viņa atklāj citu pasauli — pavisam atšķirīgu no ikdienas. Arī tajā ik dienu ir jāsastopas ar izaicinājumiem.

Ieteicamais vecums: 10+

Keitijas dzimšanas diena ir 29. februārī, bet ar to nedienas nebeidzas. Tēvs viņai uzdāvina savādu dāvanu — olu, no kuras jāizšķiļas putnēnam. Savukārt Margo ir citas rūpes — viņa ir nogurusi pārliecināt vecākus, ka ir daudz patstāvīgāka, nekā viņi domā.

Taču, kad noslēpumainā ola beidzot šķiļas, abas meitenes tiek ierautas neaizmirstamā ceļojumā.

Ieteicamais vecums: 6+

Māsu Linas un Tienas mātei pēkšņi uz laiku ir jāatgriežas Vjetnamā. Viņas prombūtnes laikā Lina braši pieskata mazo māsu un uzrauga ģimenes restorānu, cenšoties nevienam neizpaust noslēpumu, ka abas dzīvo vienas. Taču meiteņu noslēpumu nojauš pāri pagalmam mītošā Paulīne.

Viņai ir okšķera daba un jaudīgs teleskops.

Ieteicamais vecums: 6+

ARNE TŪNENS

DE BOSKAMPI’S MAZAIS GANGSTERIS

KIDS WEEKEND

Nīderlande / 2015 / 102’ / spēlfilma SCEN. Lote Tabere, KAM. Rutgers Storms, LOMĀS Tors Brauns, Henrijs Van Lūns, Merala Polata, MŪZ. Ēriks Jans Grobs, KOMP. Shooting Star Filmcompany, Hazazah Pictures, DISTRIB. Shooting Star 11 gadus vecajam Rikam ir apnicis, ka viņu un viņa lādzīgo tēvu visi apceļ. Pēkšņa dzīvesvietas maiņa sniedz iespēju šo nepatīkamo situāciju mainīt — Riks, noskatījies televīzijā gangsterfilmu, sāk visiem stāstīt, ka viņa tēvs ir mafijas boss. Taču meliem ir īsas kājas — drīz vien tie Riku noved neapskaužamā situācijā.

Ieteicamais vecums: 6+

Going to movies is an event, especially now when they can be watched in the comfort of your own home. Being aware of the fact that for many young viewers this may be their first journey to a cinema, our task was to make this event even more unforgettable and introduce kids to the beauty of watching cinema – exciting, revealing and smart – just like we ourselves see it. That is why the most beautiful theatre in Riga, Splendid Palace, for the whole two days of the KIDS WEEKEND will belong to children and their families.

The big screen will show the little viewers many inspiring stories and follow a variety of brave characters. Meanwhile, at the workshops that will take place at Cafe Film Noir kids will have an opportunity to discover, under the guidance of experienced film professionals, how the silverscreen magic is born. Like every proper film set, this one will not go without a break for a leisurely delicious meal, on both days prepared by our friends at the restaurant Tinto.

KRISTĪNE GILUCE, CURATOR, KIDS WEEKEND

24

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

ANIMĀCIJAS ĪSFILMU PROGRAMMA IETEICAMAIS VECUMS: 2+ ENDRE SKANDFERS

SILVIJA SKILĀZA

KLEMENTĪNE ROBĀŽA

DUNDERLIJA

KĀDAS MINIATŪRAS LAPSAS STĀSTS

AKMEŅU ZUPA

DUNDER

LE RENARD MINUSCULE

LA SOUPE AU CAILLOU

Norvēģija / 2016 / 10’ / animācijas filma

Francija / 2015 / 9’ / animācijas filma

Francija, Beļģija / 2015 / 7’ / animācijas filma

SCEN. Endre Skandfers, KAM. Sunits Pareks, MŪZ. Sindre Hotvedts, PROD. Merete Korsberga Dalsbē, Endre Lunds Eriksens, KOMP., DISTRIB. Fabelfjord AS

SCEN. Silvija Skilāza, Alīna Kertēna, MŪZ. Timotejs Džolijs, PROD. Korinna Detomba, Arno Demujenks, Nikolā Burlē, KOMP., DISTRIB. Folimage

SCEN. Klementīne Robāža, MŪZ. Falters Bramnks, PROD. Arno Demujenks, KOMP. Les Films du Nord, DISTRIB. Studio Wasia

Mošķu zemes Dunderlijas iemītnieku, draugu Buldera un Modikas, pikošanās kauju pārtrauc klusais Lekss, aicinot Modiku vērot sniegpārslas. Nešpetnais Bulders dara visu, lai atgūtu draudzenes uzmanību.

Kādā leknā dārzā reiz satikās maza meitene un miniatūra lapsa. Drīz vien viņas atklāj, ka, aplaistot ar lejkannu, aug ne tikai dārzeņi, bet arī citas lietas.

Ir vakariņu laiks, kāda nama iemītnieki ar nepacietību gaida iemīļotā kulinārijas šova jaunāko sēriju. Taču pēkšņi pazūd elektrība! Bet kaimiņi neliekas traucēti un kopīgiem spēkiem gatavo vakariņas pagalmā.

ANDRESS TENUSĀRS

SIRI MELHIORA

NATĀLIJA MALIHINA

MIRIAMAS ATRASTAIS SUNS

LILĪ TĪRA ZOBUS

MIRIAMI KODUTU KOER

LILI BØRSTER TÆNDER

DEN VESLE GRÅ ULVEN. EN VINTERHISTORIE MAZAIS VILCIŅŠ

Igaunija / 2015 / 5’ / animācijas filma

Dānija, Lielbritānija / 2015 / 7’ /animācijas filma

SCEN. Lēlo Tungals, Pēps Pedmansons, MŪZ. Tīts Kikass, PROD. Kerdi Ēngo, Andruss Raudsalu, KOMP., DISTRIB. Nukufilm

SCEN. Kims Fupcs Ākesons, MŪZ. Tanera Doukinsa, PROD. Marī Bro, KOMP. Dansk Tegnefilm, Ladybird Films, DISTRIB. Dansk Tegnefilm

Miriama ar ģimeni ceļ sniegavīru — viņus vēro pieklīdis suns, kuram arī ļoti patīk sniegavīrs.

Bērni četrkājaino draugu ielaiž mājās pasildīties, taču nākamajā rītā atrodas suņa saimnieks.

Trīsgadniece Lilī mācās tīrīt zobus. Kopā ar savu uzticamo draugu, suni Vauvu, viņa dodas uz vannas istabu, atrod zobu pastu un cītīgi birstē visu, kas gadās pa ceļam, taču aizmirst pašu galveno — savus zobus.

Norvēģija / 2016 / 6’ / animācijas filma SCEN., ANIM., PROD. Natālija Malihina, MŪZ. Matīss Sērums, KOMP., DISTRIB. Ulvenfilm Ziema ir gara un auksta — mazajam vilcēnam neklājas viegli. Taču drīz vien viņš mežā nejauši uziet ko brīnumainu. Šis negaidītais atklājums ziemai liek paskriet vēja spārniem.

SEMJUELS GENOLĒ

UNE AUTRE PAIRE DE MANCHES ARTŪRS ĢĒRBJAS

Francija, Beļģija / 2015 / 6’ / animācijas filma SCEN. Semjuels Genolē, MŪZ. Falters Bramnks, PROD. Arno Demujenks, KOMP. Les Films du Nord, DISTRIB. Studio Wasia Pieaugušajiem šķiet, ka apģērbties ir vienkārši.

Mazais Artūrs ir pretējās domās — viņa iztēlē šis ir nevaldāms piedzīvojums!

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

25

SIGNE BIRKOVA

PACELŠANĀS

LAILA PAKALNIŅA

AUSMA

Latvija / 2016 / 9’ / animācija

Latvija, Polija, Igaunija / 2015 / 96’ / spēlfilma

SCEN., MĀKSL., KAM., ANIM. Signe Birkova, MŪZ. Ernests Ansons, PROD. Jānis Putniņš, KOMP. Camera Obscura

SCEN. Laila Pakalniņa, KAM. Vojcehs Starons, LOMĀS Viktors Zborovskis, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Antons Georgs Grauds, Liena Šmukste, MŪZ. Vestards Šimkus, PROD. Laila Pakalniņa, Malgožata Starona, Kaspars Kallass, KOMP. Hargla (Latvija), KOPPROD. Staron-Film (Polija), Miracle Worker (Polija), Digitaalne Sputnik (Igaunija), DISTRIB. Dragon Horse Films

Signes Birkovas eksperimentālā animācijas filma Pacelšanās stāsta par kāda kovboja gaitām pilsētvidē.

Vīrieša ceļojumu uz pilsētu pārtrauc brutāls spēks.

Bezsamaņas stāvoklī viņa apziņa tiek konfrontēta ar zemapziņu, kur, transformēts par melnu marioneti, kovbojs izdzīvo sāpīgu pašattīrīšanās procesu.

Filmas materiālu veido 16 mm filma, kā arī neliela deva Super 8 mm kinolentes. Filmēšanā izmantotas kinokameras Bolex, Krasnogorsk un Nizo. Filmas tapšanā iesaistīti dabas materiāli — sāls, āda, pelni, zeme, dažādi fluīdi, koki, tīģeracs, uguns, māli, vasks, spalvas, muļķu zelts, kristāli, šungīts, taureņi, ragi, vistas kājas; kosmiski izspļāvieni, urbāni un pastorāli artefakti un vēl daudz kas cits no gaisa nokritis. Filmas veidošanā nav izmantoti datorefekti.

Padomju mītradē populārs bija stāsts par mazo pionieri Pavļiku Morozovu — viņš nodeva čekai savu tēvu, kurš nebija apmierināts ar padomju varas rīcību, un Pavļiku par to nogalināja paša ģimene. Pavļika Morozova “varoņdarbs” padomju propagandai kalpoja kā neapšaubāms paraugs jebkuram padomju pilsonim kļūt par ziņotāju, lai ko tas arī maksātu. Šajā filmā, vairāk nekā 80 gadus pēc Pavļika Morozova, mazais zēns nosaukts par Jāni un dzīvo padomjlaika Latvijā — kolhozā Ausma. Viņa tēvs ir padomju varas ienaidnieks un plāno sazvērestību, dēls nodod tēvu, un tēvs viņam atriebjas. Kurš īsti šajā padomju pasakā ir labais un kurš — sliktais? Filma atklāj, ka “izmežģītas” smadzenes ir bīstamas visos laikos. Arī mūsdienās.

Filmas kam. Vojcehs Starons saņēmis balvu Tallinas starptautiskajā kinofestivālā Melnās naktis / Black Nights (2015). Filma saņēmusi arī balvu par vizuālo koncepciju Andreja Tarkovska vārdā nosauktajā festivālā Spogulis (Krievijā, 2016). Šogad Ausma ir iekļauta Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) to 50 pilnmetrāžas filmu sarakstā, kuras sacentīsies par labākās spēlfilmas nomināciju.

VITĀLIJS MANSKIS

В ЛУЧАХ СОЛНЦА SAULES STAROS

Latvija, Krievija, Vācija, Čehija / 2015 / 106’ / dokumentāla filma SCEN. Vitālijs Manskis, KAM. Aleksandra Ivanova, MŪZ. Kārlis Auzāns, PROD. Vits Klušaks, Filips Remunda, Simona Baumane, Natālija Manska, Petrs Kubica.

KOMP. Studio Vertov, DISTRIB. Deckert Distribution Filma Saules staros ir stāsts par ideālu dzīvi ideālā valstī. Tas ir stāsts par to, kā šajā dzīves etalonā tiek ievadīti jauni, ideāli cilvēki. Filma ataino, cik daudz pūļu Ziemeļkorejas pilsoņi velta, lai uzturētu šo ideālo pasaules kārtību. Tam katrs korejietis pašaizliedzīgi ziedo savu dzīvi. Filma seko ideāla radīšanas procesam. Filmas galvenā varone, ideālu vecāku meita, gatavojas pievienoties Bērnu savienībai.

Viņas vecāki strādā ideālos uzņēmumos, dzīvo ideālā dzīvoklī, kas atrodas ideālas pilsētas centrā. Drīz viņa kļūs par daļu no ideālas sabiedrības, ko mūžīgi apspīd Saule — kā varenā tautas līdera Kimirsena simbols. Filmēšanas grupa bija Ziemeļkorejā divas reizes, to nemitīgi pavadīja dažādas amatpersonas, kas kontrolēja filmēšanas procesu. Taču saskaņā ar režisora koncepciju kamera netika izslēgta arī brīžos, kad kadrs nebija paredzēts filmēšanai. Līdz ar to iegūts unikāls materiāls dokumentālai filmai.

Kā labākā dokumentālā filma Saules staros saņēmusi balvas DocAviv Film festivalā Izraēlā (2016), Honkongas Starptautiskajā festivālā, Jihlavas starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā Čehijā (2015), festivālā Millennium Docs Against Gravity Polijā (2016), Triestes Starptautiskajā kinofestivālā Itālijā.

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE

Festivāla Riga IFF komanda, cienot savu kolēģu — Latvijas nacionālās kino balvas un festivāla Lielais Kristaps veidotāju izvēles un darbu, ir izveidojusi pati savu latviešu kino izlasi, ko piedāvāt gan tiem skatītājiem, kuri kaut ko palaiduši garām tieši pirms Riga IFF noritējušajā Lielajā Kristapā, gan festivāla ārvalstu viesiem. Mūsu deviņas filmas veido varbūt neobjektīvu, tomēr gana plašu kino ainavu — te ir gan spēcīgs dokumentālais autorkino, gan diametrāli pretējas estētiskā un saturiskā uzstādījuma ziņā, tomēr vienlīdz skaļi izskanējušas pilnmetrāžas spēlfilmas, gan eksperimentāla vai vienkārši asprātīga animācija. Visu mūsu Latvijas kino izlases autoriem kopīgs ir tas, ka viņi nemēģina iekļauties meinstrīmā vai kalkulēt pieeju masveida auditorijai (lai gan vairākiem no viņiem tas ir izdevies bez kādām spekulācijām), bet vienkārši rada savu kino, stāstot stāstus, kas nevarēja palikt neizstāstīti

26

RĪGAS INTERNACIONĀLAIS FILMU FESTIVĀLS

RENĀRS VIMBA

JĀNIS PUTNIŅŠ

VLADIMIRS LEŠČOVS

Latvija / 2016 / 106’ / spēlfilma

Latvija / 2015 / 55’ / dokumentālā filma

Latvija /2016 / 8’ / animācijas filma

SCEN. Renārs Vimba, KAM. Arnars Torisons, LOMĀS Elīna Vaska, Andžejs Jānis Lilientāls, Edgars Samītis, Zane Jančevska, Ruta Birgere, MŪZ. Ēriks Ešenvalds, PROD. Alise Ģelze, Aija Bērziņa, KOMP. Tasse Film

SCEN. Jānis Putniņš, Pauls Bankovskis, KAM. Andrejs Rudzāts, MŪZ. Ivans Pavlovs, PROD. Kaspars Rolšteins, Elīna Rode, MONT. Andris Grants, KOMP. Film Angels Studio

MĀKSL., SCEN. Vladimirs Leščovs, ANIM. Līga Skirmane, Vladimirs Leščovs, Kristīne Zvirbule, MŪZ. Pjērs Īvs Drapo, PROD. Vladimirs Leščovs, KOMP. Lunohod

Filma ir aizkustinošs stāsts par meiteni Raju (17) un viņas brāli Robi (12), kuri spiesti dzīvot kopā ar vecmammu Olgu, jo viņu tēvs ir miris un māte darba meklējumos aizbraukusi uz Angliju. Pretēji bērnu gribai vecmamma vēlas pārdot lauku īpašumus, kas piederējuši viņu tēvam. Situācija mainās pēc Olgas nejaušās nāves. Rajai un Robim ir jāizvēlas — ziņot par viņas nāvi un nokļūt bērnunamā vai noslēpt šo faktu un cīnīties par savām dzimtajām mājām un ģimeni. Raja kļūst par ģimenes apgādātāju un reizē piedzīvo savu pirmo mīlestību.

Filma ir Berlīnes starptautiskā kinofestivāla konkursa programmas Generation kategorijas 14 plus galvenās balvas — Kristāla lāča — ieguvēja.

Latvijas Universitātes matemātikas students Iļja (Elijahu) Rips 20 gadu vecumā Rīgas centrā mēģināja sadedzināties. Tas bija protests pret padomju okupāciju Čehoslovakijā. Nu jau vairāk nekā 40 gadus Ripss dzīvo Izraēlā, ir ortodoksāls ebrejs un tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem un oriģinālākajiem matemātiķiem pasaulē. Tomēr arī zinātniskajā darbā viņš robežas nepazīst. Ripsa centieni atšifrēt Svētajos Rakstos apslēptus vēstījumus turpina šķelt gan zinātnisko, gan reliģisko sabiedrību.

Vientuļas sētnieces vēstule nezināmajam rakstīta jaunā gada pirmajā dienā. Gads, kas tiek pavadīts, vērojot gadalaikus un sapņojot par Jaungada brīnumu.

VALLO TOOMLA

JURĢIS KRĀSONS

KĀRLIS VĪTOLS

Latvija / 2016 / 11’ / animācijas filma

Latvija / 2016 / 8,5’ / animācijas filma

SCEN., MĀKSL., PROD. Jurģis Krāsons, KAM. Mārtiņš Veļa, BALSIS Gints Grāvelis, Sandra Kļaviņa, Laila Kirmuška, Andris Bērziņš, Santa Didžus, ANIM. Marina Trēde, MŪZ. Andris Barons, KOMP. Krasivo Limited

SCEN. , MĀKSL., ANIM. Kārlis Vītols, MŪZ. Jēkabs Nīmanis, PROD. Līga Gaisa, DISTRIB. Air Productions

ES ESMU ŠEIT

METAFOORIDE PILDID LOMU SPĒLES

Latvija, Igaunija, Lietuva / 2016 / 90’ / spēlfilma SCEN. Andris Feldmanis, Līvija Ulmane, KAM. Ēriks Pollumā, LOMĀS Mirtele Pohla, Juhans Ulfsaks, Marī Abela, Prīts Voigemasts, MŪZ. Andris Dzenītis, PROD. Rīna Sildosa, Roberts Vinovskis, Uljana Kima, KOMP. Amrion (Igaunija) sadarbībā ar Locomotive Productions (Latvija), Studio Uljana Kim (Lietuva), DISTRIB. WIDE International sales

DEGOŠAIS

KĀ ES ATMETU SMĒĶĒŠANU

Šīs filmas beigās tiks atmesta smēķēšana. Bet filmas sākumā kāda skandināviete gandrīz nomira, jo galvenais varonis lidostā aizsmēķēja cigareti.

GAIDOT JAUNO GADU

MĪNOTAURS

Tas ir stāsts par mazo Mīnotauru, kurš cenšas atrast rotaļu biedrus bezgalīgā labirintā, kamēr viņa tētis strādā. Taču viņam izdodas satikt tikai ar savām ambīcijām pārņemtus mitoloģiskus personāžus.

Anna un Juhans cer, ka, atpūšoties bagātu draugu jūrmalas mājā, izdosies uzlabot savas attiecības. Viņi piedāvā naktsmājas vētras pārsteigtam pārim, kuri uzskata viņus par mājas īpašniekiem. Anna un Juhans pieķeras jaunajām lomām un uzsāk spēli, kas viņiem kļūst bīstama.

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

27

Filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981) uzņemšana. Foto no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma, fotogrāfs Guntis Grunte.

TIKŠANĀS UZ STREIČA CEĻA Ir tādas filmas, kuras vietējā vai starptautiskā mērogā kļūst par neatņemamu kalendārā gada notikuma pavadoni, atbilstot kolektīvai izpratnei par kādiem konkrētiem svētkiem — Frenka Kapras Brīnišķā dzīve (Its a Wonderful Life, 1946) jau arī aiz ASV robežām ir Ziemassvētku laika filma, bijušajā Padomju Savienībā tāda bija Eldara Rjazanova divsēriju televīzijas filma Likteņa ironija jeb Vieglu garu! (1975/76), bez kuras vēl arvien arī Latvijas TV kanālu programmas neiztiek gada nogalē vai 1. janvārī, bet vasaras saulgriežos mums Latvijā ir Jāņa Streiča Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981). Limuzīns — gaišas krāsas žigulis, ko loterijā laimējusi Saknīšu Mirta, veca sieviņa, — kļūst par attiecību katalizatoru Mirtas radu un kaimiņu starpā, liekot uzvirmot slēptām emocijām un radīt

kaislības. Mašīna, pēc kādas tajā laikā kāro daudzi, bet tikai retajam iespējams tikt, ir precīzs laikmetu raksturojošs objekts, kādus Streiča 22 pilnmetrāžas spēlfilmās var atrast daudz, un tie runā paši par sevi, atklājot savu laiku, mums tikai jāprot tos saskatīt.

No Latgales, Preiļu pagasta nākušais Jānis Streičs (dzimis 1936. gadā) kino ienāca caur teātri — Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu vadīja teātra un kino režisors Aleksandrs Leimanis (1913—1990), pie kura drīz vien kā režisora asistents Rīgas kinostudijā sāka strādāt Streičs. Pēc dažiem gadiem — 1967. gadā — kopā ar režisoru Ēriku Lāci tapa arī pirmais režijas darbs Kapteiņa Enriko pulkstenis (1967), bet vēl pēc neilga laika — pirmā patstāvīgi režisētā filma Šauj manā vietā (1970).

Un tā regulāri dažādu tēmu, norises laikmetu un žanru ietvaros top jaunas filmas — vieglāko žanru darbi pazīstami daudziem, bet ir arī tādas filmas, kuras ļautu atklāt plašai publikai mazāk zināmo Streiču, kā, piemēram, Carmen Horrendum (1989), kas būs skatāma šā festivāla programmā.

20. gadsimta sākumā, kad kino vēl bija pavisam jauns, raisījās pirmās teorētiskās diskusijas par kino kā mākslas veidu — vai tā ir sestā (varbūt septītā) māksla vai tikai citu mākslas veidu apvienojums. Šis jautājums jau vairs netiek apspriests, kino ir attīstījis savu valodu, audiovizuālās komunikācijas formu,

ko prasmīgi pārvalda profesionāli autori, to vidū arī Streičs. Ir ļoti interesanti vērot, kā Streičs par vienu no stabiliem savas kinovalodas elementiem izmanto izrādi (teātri, animāciju, filmu skatīšanās procesu) un atkāpšanos no filmas varoņu reālās darbības vides iedomātā pasaulē. Televīzijas filmā Teātris (1978) pati filmas darbība saistās ar teātra vidi, Atcerēties vai aizmirst (1981) nelielā izrādes fragmentā tiek izspēlēti būtiski sižeta elementi, Vecās pagastmājas mistērija (2000) ir par filmas uzņemšanas procesu, Šauj manā vietā (1970) galvenais varonis ir kinomehāniķis vēl mēmā kino laikā — 20. gs. sākumā —, Svešās kaislības (1983) ietver kino izrādi laukos pēckara laikā, Kapteiņa Enriko pulkstenī bērni vēro pamācošu animācijas filmu par smēķēšanas kaitīgumu, Cilvēka bērnā (1991) ietvertas vairākas vīzijas. Un tā varētu turpināt... Šie elementi filmas padara daudzslāņainas, cits citam līdzās formējas vairāki naratīvie līmeņi, piesātināti ar spilgtiem tipāžiem, atmiņā paliekošām kodolīgām frāzēm un laikmetu detaļām, kuras, gadiem ritot, iegūst jaunas interpretācijas iespējas. Šis ir režisora 80. jubilejas gads, tādēļ Latvijas kino vidē tas pasludināts par Jāņa Streiča kino gadu, un Rīgas Starptautiskais kino festivāls, protams, arī piedalās!

ZANE BALČUS, RĪGAS KINO MUZEJA VADĪTĀJA

ĪPAŠAIS SEANSS

Foto no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma. Fotogrāfs - Guntis Grunte JĀNIS STREIČS

Vasiļjeva, Tatjana Čerkovska, Marina Kalmikova, Valentīna Teļičkina, Romualds Ancāns, MŪZ. Mārtiņš Brauns, KOMP. Rīgas Kinostudija, DISTRIB. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Latvija / 1989 / 96’ / spēlfilma

Šī nav tipiska “Streiča” filma, kuru parasti raksturo humora un sentimenta īpašs mikslis. Carmen Horrendum (briesmīgā Karmena — latīņu val.) veidota kā psiholoģiska drāma. Tā stāsta par

CARMEN HORRENDUM

SCEN. Ingrīda Sokolova, KAM. Miks Zvirbulis, LOMĀS Ilona Ozola, Vizma Kvēpa, Jekaterina

28

pavisam jaunām sievietēm pēckara skarbajā laikā, kad ierasta lieta bija “tautas ienaidnieku” raganu medības. Nežēlīgais karš sakropļojis gan meiteņu ķermeņus, gan viņu dvēseles, un kara hospitālī, kur viņas uzturas, notiek nežēlīgas raksturu sadursmes, tiek vērptas intrigas, risinās sarežģītas attiecības.

Tomēr filmas veidotājiem šķiet, ka sieviete jebkuros apstākļos ir un paliek sieviete, kas ilgojas pēc mīlestības, sapratnes, uzticības un maiguma.

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS