Buklets bērniem "Ekspedīcija "Ūdens brīnums" "

S IE

SKAID

RO A ID

ME S

E NOSK T I R

PIEDALAM

– Ei, tu tur...

– Ko? – Pati varde! Ko tu tik savādi skaties, varde, ar smīnā savilkto plato muti? Ne jau katram var būt peldplēves starp kāju pirkstiem. Un tev, savukārt, neder mani gumijas zābaciņi.

– Ko gan nozīmē šis “kvā, kvā”? Ak tā, tu rājies par to pudeli!

Kurš gan kaut ko tādu met mūsu upē?

Uzskatāms piemērs gadījumam “tik liels muļķis un gudrāks kļūt nevēlas”... Brītiņu – tur pudelē ir kāda zīmīte! Ārkārtīgi dīvaini.

Smalki izkombinēju: pudeles pasts! Varbūt karte, kas rāda ceļu uz dārgumu glabātuvi?

Ak, Skaidrīte atradīs dimantus, dārglietas, lakricas un marcipāna kalnus!

2

– Nu jā, bet kas tur rakstīts?

Daži burti izdzisuši... vēl brīdi... jā, tūlīt būs rokā.

“Palīgā... Varavīksne... iznīcināta.”

Pavisam izplūdis teksts. Uzskatāms piemērs gadījumam “ūdens uzpilējis tintei”. Detektīve

Skaidrīte zina, ko darīt. Kombinēju tālāk: droši vien kāds Varavīksnes kungs vai kāda Varavīksnes kundze nonākuši briesmās.

Tikai nebaidīties: Skaidrīte, bezbailīgā glābēja, ir jau ceļā! Tas ir kāds nelaimes gadījums, un galu galā var jau iesaistīt draugus. Man ir draugs – Galaksikus, ar kuru iepazināmies pavisam nesen. Un viņš ir no Kosmosa. Ļoti steidzīgiem gadījumiem draugs man atstāja savu Gamma-GT-Turbo-Digitālo kosmosa mobilo telefonu. Tā jau ir. Ja gribi atsaukt ārpasaules draugu, nepietiek vien ar zvanu pie namdurvīm.

Tiklīdz gribu nosūtīt signālu, tas jau pienāk pats. Vai tika pārraidītas domas?

– Nē, skolas ekskursija, – jau atbild Galaksikus un cieši apskauj mani. Pabraukāties skolas ekskursijā pa Visumu un ar meteoriem paspēlēt bumbu! Cik vareni!

Taču klases ekskursijā mēs ar skolotāju tikai pa purvu čāpojam un lasām zālītes. Garlaicīgi gan.

– Palīgāāā! Kas tas par lidojošu skārda spaini?

– Tas ir “Alfa-Viens”, mans mācību robots, – stāsta Galaksikus.

– Skolotājs no skārda?

Būtne līdzinās lidojošam apstādījumu pulkstenim. Trūkst tikai spraugas, kurā monētu iemest.

– Kaut kas ar to pudeļpastu jādara,– nospriež Galaksikus.

Skaidrāks par skaidru, ka jādara.

Viņš paņem zīmīti un iebāž skārda datora “Alfa-Viens” vēderā. Lidojošā apstādījumu pulksteņa acis izskatās kā tā buļļa acs māmiņas veļas mašīnā. Tikai tur negriežas bikses un krekli, bet gan cipari un burti. Čiks – un rezultāts gatavs!

– Vēl viens trūkstošs teikums identificēts, – bilst graboša balss.

– Teikums skan: seko ūdenim!

Galaksikus no kosmosa kuģa izbrauc ar zemūdeni.

3

– Tā ir zonde upju, ezeru un jūru izpētei. Mums taču jāizseko ūdens ceļi, – saka Galaksikus.

Taču jau labāk nekā piepūšamā gumijas laiva!

– Kuģis atiet, dod ceļu, tūļīgā pīle! Te brauc ekspedīcijas komanda aizvien dziļāk un dziļāk...

Kā šos džungļus sauc? Un kur ir krokodili?

– Tie nav džungļi, – “Alfa-Viens” skaidro savā dzelzs balsī. Tad viņš sparīgi turpina: – Upes biotops – dzīves telpa neskaitāmiem augiem un dzīvniekiem. Daudzu upju formas veidojušās jau leduslaikmetā. Neviena no upēm nelīdzinās citai, un visas pastāvīgi mainās. Uzskatāms piemērs tam, ka upē atrodams viss.

To Skaidrīte saprot. Un tur pa augšu bija pārvietojusies pasta pudele. Gribētos arī zināt, kāda izskatās varavīksne. “Alfa-Viens” grabēdams dodas uz priekšu.

4

Viņš mums paskaidro, ka krasta līnija ar vītoliem, apsēm, papelēm, ošiem, vilkvālītēm nav tikai dzīvnieku un kukaiņu dzīves vieta, bet arīdzan ar savu ēnu neļauj uzsilt ūdenim.

Skaidrs, ka arī zivis tad jūtas labāk. “Alfa-Viens” izvelk savu cieto disku: – Dabiskajos ūdeņos ar lielu plūsmas ātrumu var rasties krasta nogruvumi un krāces. Tad smiltis un dūņas tiek ierautas līdzi un nogulsnējas upē. Hallo, sēklis!

Varbūt Varavīksnes kungs vai kundze uzskrēja sēklim un tagad gaida jūras... nē – upes glābšanas kuģa virsadmirāli Skaidrīti?!

– Ievilkt galvu plecos, tuvojas helikopters!

– Nē, ziņa ir neprecīza, jo runa ir par spārēm, – nograb “Alfa-Viens”.

Eh, izjauca visu spēli!

– Vai šis “Alfa-Viens” vienmēr runā galopa ritmā?

– Nē, – atbild Galaksikus, – viņš ieprogrammēts kā mācību dators un viņam jāprot izskaidrot likumsakarības.

Savādas lietas tai ārpasaulē notiek!

“Alfa-Viens” rāda uz krasta nogāzi: – Tur kopā sadzīvo visdažādākie dzīvnieki. Bebri, ūdri, peles, bizamžurkas, ūdens strazdi un zivjdzenīši.

Vēl var minēt miljoniem kukaiņu, kā, piemēram, mušas, mārītes, lapsenes. Daudzi no tiem ir svarīgi lauksaimniecībā, jo iznīcina kaitēkļus. Krasta nogāze dod putniem ligzdošanas vietas, barību un paslēptuves, kur patverties no ienaidniekiem.

Ak vai, kas tad to visu var iegaumēt?!

Stop, varbūt Zivjdzenīša kungs var sponsorēt kādu saldējumu? Meklējumi ir ļoti nogurdinoši. Visapkārt nav ne miņas no Varavīksnes kunga vai kundzes.

Pēkšņi lidojošais “apstādījumu pulkstenis” izvelk no vēdera stikla caurulīti un paņem ūdens paraugu.

– Te taču viss pavisam tīrs, – es saku.

“Alfa-Viens” piekrītoši pamāj: – Ūdens kvalitāte ir laba, tomēr tajā ir augu mēslojuma un aizsardzības līdzekļu pēdas.

Skābekļa saturs pietietiekams.

Tad jau labi. Vēl tikai pietrūka, ka zivīm vajadzētu pastaigāties pa sauszemi, lai mazliet ieelpotu skābekli...

– Nepareizi, nepareizi, nepareizi! – ierunājās “Alfa-Viens”.

Tātad jokus tas “apstādījumu pulkstenis” vispār nesaprot. Katrs taču zina, ka zivis neorganizē atvaļinājumus uz sauszemes.

– Joks, – es paskaidroju.

– Joks? – jautā “Alfa-Viens”. – Kas ir joks?

Ak vai!

5

Ass pagrieziens pa kreisi. Visi uz burām... ai, buru šoreiz nebūs. Beidzot mūsu laivai ir kombinēta sprauslu skrūvju piedziņa. Ievēro: tā ir galaktiska.

Kad savairojas glīvenes, gundegas un elodejas...

– Palīgā, skat, kur elodeja!

– Tie jau ir tikai tādi augu nosaukumi! – mūs mierina vīrs.

– Šo augu attīstība atkarīga no barības vielu satura ūdenī, no gaismas un ūdens temperatūras.

Ja augšana norit pārāk strauji, var rasties ūdens uzstādinājums un līdz ar to arī plūdi. Vai arī ūdens līmeņa krišanās. Tāpat lietus ūdens nevar aizplūst.

Trīs reizes gadā mums jānāk ūdeni iztīrīt.

Strādnieks savu izkapti noliek malā.

– Ūdens attīrīšana no augiem un pļaušana jāveic – Nē, mēs pļaujam krasta nogāzi, apgriežam kokus un krūmus. Un vēl mēs izpļaujam ūdeņus. ļoti uzmanīgi, jo jāsargā augi un dzīvnieki.

Tā uz ūdens ir laiva pļaušanai.

Vīrs šķiet ļoti zinīgs. Gribu noskaidrot, vai viņš – Jūs pļaujat ūdeni?

Strādnieks iesmejas. nav saticis Varavīksnes kungu vai kundzi. Vai – Nē, ūdenszāles. Tā sauc ūdensaugu izņemšanu. varbūt ar pudeli saņēmis kādu citu pastu.

Uz nogāzes stāv kaut kas līdzīgs traktoram, kas aprīkots ar pļaušanas mehānismu, bet ūdenī peld savāda laiva. Modelis īpaši dīvains. Vai krastam tiek izmēģināts jauns “matu griezums”? Varbūt te tiek būvēta māja?

Strādnieks noraidoši pakrata galvu. Tad sūta mūs pie sava kolēģa: – Varbūt viņš būs kaut ko atradis.

Cik labi, ka Galaksikus ar savu kosmosa zondi var braukāt arī pa dūņām.

Oho-ho – kāda ekskursija pa dubļiem! Ekspedīcijas vadītāja Skaidrīte to pieprot!

Visu laiku ieturēt kursu, skatoties uz to taifūnu...

– Fui, notašķīju acis ar dubļiem.

– Un stingri turēties!

6

Bruuuum-flaččč-peng! Kāds vīrs braukā ar savu buldozeru pa upes pieteku un stumj kopā dūņas. Varbūt tā Varavīksne nosmērējusies ar dubļiem un netiek vairs ārā?

Arī Galaksikus nezina, kurp doties. Skaidrs tikai viens: tādai upes aprūpei nepieciešams ļoti daudz darba.

Vīrs no buldozera mums piekrītoši pamāj.

– Un ko tās nabaga zivis dara?

– Kad mēs pazeminām ūdens līmeni, tās jau sen ir aizbēgušas. Viņām labāk patīk uzturēties mierīgākos ūdeņos.

Jā, patiesi: visapkārt neredz neviena asara, zuša, mailītes vai upes vēža.

Un kā vispār te rodas dubļi? Vīrs izslēdz buldozera motoru.

– Nu tā: upes ūdens pārvieto granti, smiltis un dūņas, dažviet tās uzkrājas. Šad un tad arī zari vai koki tiek ierauti straumē. Lai upei būtu laba

caurtece un viss varētu bez šķēršļiem plūst tālāk, mums ar “Elfrīdu” jāiet talkā.

– Ar kādu “Elfrīdu”?!

– Tā es saucu savu buldozeru, – vīrs smejas.

Viņš uzsit uz skārda un atkal rāpjas sēdeklī.

Dubļos guļ plastmasas maisiņš, tam blakus – skārda spainis.

– Nu jā, tos ūdenī iemet cilvēki, – stāsta vīrs un sastumj atkritumus vienā lielā kaudzē. Vēlāk tā tiek aizvākta un nogādāta uz izgāztuvi.

Pēkšņi tur kaut kas iemirdzas, pavisam augstu dubļu kalnā. Visās varavīksnes krāsās. Galaksikus no atkritumu kaudzes izvelk vecu lietusmēteli.

Uzskatāms piemērs tam, ka informācija var būt maldinoša. Mēteļi noteikti nesūta pastu ar pudelēm. Tad vīrs atkal iedarbina savu dubļu monstru “Elfrīdu”.

– Kas tikai viss nenotiek tādā upē un pie tās! – iesaucas Galaksikus un atzinīgi pamāj.

7

Tikai “Alfa-Viens” atkal nesaprot komplimentu.

Viņš izkar savu roku – teleskopu. Tās vidū parādās ekrāns, uz kura varam redzēt dažus dzīvniekus, kuri mīt pie upes un upē. Vēzītis, gliemeži un kaut kāda zivs. Bet tur ir arī dēles, sānpeldvēži, bizamžurkas, ovālais dīķgliemezis un moluski. Bez tam arī dzēlējodi, mušas un viendienītes. Viņas dzīvo tikai vienu dienu. Cerēsim, ka viņām gadīsies labi laika apstākļi.

“Alfa-Viens” tarkšķ un grab. Kā lai aptur tādu skolotāju – robotu, kam piemīt trīskārša gudrība?

Varbūt ar jautājumu, uz kuru viņš nevar atbildēt?

– Kāpēc nav vissvarīgākā?

– Kas tas varētu būt?

– Zivju nūjiņas, taču!

Nu var skaidri saskatīt, kā viņa procesori ir pārkarsuši.

– Savā datu bāze nevaru atrast nevienu zivju nūjiņu.

Arī Galaksikus nevar savaldīt smieklus: – Tās izskatās četrstūrainas un ir tādas kā kraukšķīgas, ēdamas.

Kas gan tur? Pie vienas no upes pietekām tā skaidri saskatāma. Virmojoša peļķe! Izskatās kā izplūdusi varavīksne. “Alfa-Viens” iedzer no tās vienu malku, ieliedams to sava vēdera kabatā.

– Tā nepārprotami ir eļļa, – liecina analīze.

Ko tad eļļa meklē upē? Rūpējas, lai upe nečīkstētu? Upes jau tā īsti nemaz neprot čīkstēt.

Pilnu pagriezienu atpakaļ, un tad pret vēju un pretēji braukšanas virzienam tuvojamies vēl nepazīstamajam plankumainajam ūdenim.

Varavīksnes kungs vai kundze, mēs esam jums uz pēdām!

8

Fui, upe sāk smirdēt! Ūdens ir duļķaini drūms. Akmeņiem pielipušas aļģes, un krastā guļ beigta zivs. Līdzās – tukšas pudeles un kārbas. Aizvien dziļāk ienirstam “biezputrā”.

Kaut kur beidzot vajadzētu uziet Varavīksnes kungu vai kundzi. Tomēr apetīti tas viss gan neizraisa.

Pēkšņi starpgalaktiku speciālo pētījumu kuģis sāk vibrēt. Galaksikus piespiedis samazināšanās sviru. Tagad mūsu modelis ir “Ūdensblusa”.

Mūsu priekšā iznirst veci bērnu ratiņi un sarūsējis velosipēds. Uzskatāms piemērs tam, kā izskatās zemūdens atkritumu izgāztuve. Upe ir pilnīgi piegānīta! Dažiem ļaudīm patiešām trūkst prāta!

– Tā gluži vienkārši mest atkritumus upē!?

– Turklāt aļģu pastiprināta vairošanās notiek minerālmēslu ietekmē. Tos lietus ir ieskalojis no laukiem. Aļģes pārējām dzīvām būtnēm atņem skābekli. Viss dzīvais izmirst arvien vairāk. Par to pat “Alfa-Viens” izskatās pavisam noskumis.

Asarim, kurš peld uz mūsu pusi, visur starp zvīņām ir pumpas. Palīgāāā! Viņš atver savas milzu žaunas...

– Ak, nē! Ardievu pasaule... viss beidzies!

Drosmīgā kapteine Skaidrīte, augstākais virsnieks Galaksikus un “parka pulkstenis” pazūd milzīgās valzivs rīklē...

– Ak dievs, cik te tumšs... Vai kāds nevarētu ieslēgt gaismu?!

9

Hups!

– Tagad labāk stingri turēties!

Mēs tiekam izspļauti!

Liekas, ka nabaga asarim nešķitām garšīgi. Lielā zivs laikam jau pietiekami daudz bija metāla saēdusies.

– Uzmanību, tu, “odiņ”, nost no ceļa! Te tuvojas “klīstošais holandietis” – Galaksikus vēlreiz piespiež samazināšanas sviru.

Taču pārāk spēcīgi!

– Kas tad tas?!

– Ūdens tvaika kondensācija, – noklab “parka pulkstenis”. – Te veidojas sīkas pilītes, kas ir tik mazas un vieglas, ka nevar krist.

Tās izveido mākoni.

Tā kā esam tik mazi un viegli, mēs paceļamies gaisā.

Vismazākie mini ūdenslāsīšu bērni pieķeras mūsu gaisa kuģim, un tad pēkšņi attopamies pieaugošas ūdenslāses vidū. Īstenībā tā nav lielāka par blusas vasaras raibumiņu.

Tagad esam daļa no miglas.

Kopā ar silto gaisu ceļamies augšup. “Alfa-Viens” deguns kļūst zaļgans. Un kuģis nemaz negāzelējas.

10

Lifts salīdzinājumā ar to visu nav nekas. Mēs lidojam pretī debesīm.

Galaksikus gluži labi orientējas arī uz mūsu planētas.

– Šāda migla veidojas, kad siltais un mitrais gaiss virzās pāri vēsai jūras straumei vai sauszemes daļai.

Turklāt īpaši bieži tad, kad gaisa masas plūst pāri ezeram vai upei.

Uz mūsu dzimtās planētas ir tāpat.

Skaisti un labi, bet uz kurieni ved mūsu ceļš? Vai Kosmosā? Arī Galaksikus kļūst nervozs, uz viņa antenām veidojas radziņi. Galu galā tā jau bija rakstīts pasta pudelē: seko ūdenim!

– Oho! Mēs kļūstam par ūdens cirkulācijas daļu, – “Alfa-Viens” skaidro, ka dzīvība uz mūsu planētas varēja attīstīties tikai pateicoties ūdenim. Īsts dabas brīnums!

Saule ir Visuma šefs. Tā ar saviem stariem sasilda zemi, un tādā veidā ūdens var nepārtraukti cirkulēt. Saule “apkurina” arī ūdens virsmu un pārvērš ūdeni tvaikā. Ūdeni tvaikā pārvērš arī augu lapas un šļūdoņi. Bieži šie smalkie tvaiki nav pat saredzami.

Tad mazie mini lāsīšu bērni atkal sanāk bariņā un izveido mākoni.

– Palīgā, tikai neskaties lejup! Ap mums viss izskatās viļņaini mīksts. It kā... nu jā, kā vates kušķīšu jūra. Tikai mitra.

– Kā būtu, ja pastaigātos pa mākoņiem?

Vai arī sarīkotu mākoņu vates spilvenu kaujas?

“Alfa-Viens” noliedzoši purina galvu.

Nu jā, tad jau nevarēs.

Pēc ārējā izskata mākoņus iedala spalvu vai laba laika mākoņos, kas līdzinās spalvām, un gubu mākoņos, ko var saukt arī par kaudzi, masu, un tie var pieteikt negaisu. Trešais mākoņu veids ir lietus mākonis, kas izplešas ļoti lielā teritorijā. Tāpat kā gaiss, arī mākoņi nemitīgi ir kustībā un pastāvīgi mainās.

Līdz šim mēs pavisam precīzi sekojām pudeles pasta norādījumiem. Bet ne jau precīzi pa pēdām... Un “Alfa-Viens“ arī nevar beigt pļāpāt. Lāses saspiežoties aizvien ciešāk kopā – tā viņš mums paskaidro. Un tad, atkarībā no temperatūras, veidojas ledus kristāli, kas pārvēršas par krusas graudiem vai sniegpārslām. Vai lietus lāsēm...

Kas teicis, ka mēs gribam lēkt ar gumijām? Palīgā, kur tad ir gumijas saite?!

11

Piepeši Galaksikus izskatās pavisam komisks.

Vai viņam nav kļuvis slikti?

Arī “Alfa-Viens” laistās visās krāsās. Viņš, protams, kā vienmēr saprot, kas notiek.

– Mēs nolīstam ar lietu, un mūs apspīd saule.

Gaismas stari pilienos “lūst”, un mēs esam kļuvuši par daļu no varavīksnes. Varavīksne ir kā saules gaismas kokteilis, kas sastāv no sarkanās, oranžās, dzeltenās, zaļās, zilās, indigo un violetās krāsas. Katra lietus lāse sašķeļ balto gaismu šādās krāsās.

– Tas patiešām ir dubultsuper-megagigants!

Vai atļausiet? Skaidrīte Varavīksne! Oho! Kāda spoža sajūta! Viss ap mums mirguļo un laistās.

– Priecājies, ka nepārvērties par krusas graudu, – saka Galaksikus.

Brrr, lidot ar ledus gabalu... Uzskatāms piemērs gadījumam, kad jāsaka: nē, paldies, labāk nevajag!

Mūsu lietus lāse krīt tālāk, tuvojoties zemei.

Plunkš!

Tā varētu būt upe....

– Hei! Mēs esam piezemējušies mirdzošā un krēmīgā peļķē!

Vai varavīksne būtu iztecējusi... vai kaut kas tamlīdzīgs? Vai tā drīkst darīt?

12

“Alfa-Viens” iedzer pamatīgu malku no šīs krāsainās masas, tad analizē to savā vēdera laboratorijā.

Kaut nu tikai viņam neuznāktu sāpes!

Rezultāts nepārprotams: veca eļļa.

Mūsu zemūdene – “ūdens analīzes zonde” – nespēj manevrēt.

– Ko tas nozīmē?

– Mēs esam noķerti eļļā!

Tā tikai vēl trūka! Vispirms mūs gandrīz vai apēda zivs, tad mēs braucām uz mākoņa, kļuvām par varavīksnes daļu, nolijām ar lietu, un tagad nespējam atgūt dabisko lielumu, jo esam ielipuši eļļas putrā.

Piepeši virs mums parādās kāda zēna milzīgā seja. Viņš ar spaini eļļu nosmeļ.

Tuvumā var pamanīt arī citus bērnus.

Viņi vāc atkritumus un izvelk no ūdens sarūsējušu kasti.

Pēkšņi esam brīvi, un Galaksikus piespiež sviru.

Brumm... – un mēs uz pasaules atkal esam savā dabīgajā lielumā.

Ilgi skraidīt apkārt kā Miniskaidrītei arī nav nekas labs. Tad vienmēr jāskatās uz augšu, ja kāds stāv tavā priekšā, un jāuzmanās, lai nenonāktu zem citu cilvēku apavu zolēm.

Zēns no brīnumiem iepleš acis. Es iepazīstinu viņu ar savu draugu Galaksikus un stāstu, ka viņš nāk no ārpasaules.

– Jā?! Es esmu Larss un par citplanētiešiem esmu dzirdējis, bet kasss... tasss?!! Šausmās viņa acis sastingst. Es pagriežos. Aiz mums stāv “Alfa-Viens” ar cepuri, bārdu un saulesbrillēm. Viņa balss iešķindas: – Uzmanību: maskēšanās ierīce ir aktīva.

13

Larsa uzvārds nebūt nav Varavīksne. Taču pudeli ar pastu viņš tomēr bija nosūtījis. Larss stāsta, ka viņš un citi bērni strādā par “avotu šefiem”. Viņi kopā ar savu skolotāju rūpējas par ūdeni. Viņi apkārtnē savāc atkritumus un rūpējas, lai zivis un kukaiņi justos labi.

Avota šefs! Superideja! Viņi palīdz saglabāt ūdens tīrību. Arī apdraudētas dzīvnieku sugas te atrod jauku mājvietu. Piemēram – spāres.

– Veicot daudzus sīkus darbiņus, iespējams uzlabot arī zvēru dzīves telpu krastā, – stāsta Larss.

– Nu jā, un tagad mums ļoti steidzami vajag palīdzību. Runa galu galā ir par... par...

Pēkšņi aiz mums noplunkšķ ūdens. Zivs ir īpatnēja... tā izskatās kā...

Larss paskaidro: – Tā ir varavīksnes forele. Par to es taču rakstīju

pudeles pastā! Tām nepieciešams pilnīgi tīrs ūdens, citādi šīs zivis nevar izdzīvot!

Varavīksnes forele! Par to es nekad nebūtu iedomājusies! Uzskatāms piemērs gadījumam: “tīrīgs zvēriņš”. Larsa seja kļūst skumja, un viņš norāda uz eļļaino laukumu.

– Vecā eļļa ieplūst avotā un apdraud arī citus zvērus.

Tas ir skaidrs. Ja zvīņas eļļā tik ļoti salipušas, tad nepalīdz arī vislabākais šampūns. Pat pretblaugznu šampūnam nav nekādu izredžu palīdzēt.

– Viens piliens eļļas var padarīt netīru vienu miljonu ūdens pilienu, – stāsta Larss.

– Tātad eļļa jāaizvāc, turklāt jo ātri, – skaļi domā Skaidrīte.

14

Uzskatāms piemērs gadījumam: Skaidrīte kļūst aktīva. Mūsu peldošā ūdens zonde, protams, prot arī lidot.

Galaktikas tehnika! Ar tālskati pētām apkārtni. No kaut kurienes šim naftas klīsterim taču jānāk.

Abos upes krastos plešas tīrumi un pļavas. Iespējams, no turienes nākuši minerālmēsli, ko “Alfa-Viens” uzgāja upes piesārņotajā daļā. Nekā aizdomīga. Virs mums sablīvējas mākoņi. Un tajos es biju iekšā? Tik un tā man vēlāk neviens cilvēks neticēs. Pat Larss nolūkojas pavisam neticīgi.

Mazāk nekā viens procents mūsu rīcībā ir svaigs, izmantojams ezeru, dīķu, strautu, upju saldūdens un apakšzemes saldūdens.

Un arī tas tiks saindēts ar eļļu? Skaidrīte tam nepiekrīt.

“Alfa-Viens” atkal uzrāda dažus skaitļus. Ūdens krājumi uz Zemes ir gigantiski. Uz jūsu planētas ir 1260 miljoni kubikkilometru ūdens.

Kas tas par spīdoši brūnu spalvu plankumu pļavā?

Galaksikus pielido tuvāk. Skaidri redzams – bēgošs bebrs. Arī viņam te liekas par netīru...

– Hei, tur jau arī stāv tie ļaundari!

Te nu Skaidrītei būtu ilgi jo ilgi jāmazgājas dušā, lai to patērētu.

– 97 procenti ūdens piesaistīti sāļajām jūrām, bet divi procenti ūdens ir šļūdoņos un aisbergos.

Trīs izrūsējušas mucas ar neizlietotu eļļu. Kāds te tās vienkārši novietojis un aizmirsis. Ja viņš pats būtu piedalījies ūdens cirkulācijā, viņš noteikti divreiz apdomātos, vai tā darīt. Ja ne, tad 15

viņam par sodu vajadzētu apēst zupu, kas vārīta ūdenī no šā eļļas plankuma! Šķīvja izmērs: brīvdabas peldbaseins bērniem. Tas palīdzētu. Vairumā gadījumu noteikti.

“Alfa-Viens” izbīda ceļamkrānu no kosmosa kuģa uz tuvāko mucu. Problemātiskas lietas tiek savāktas un padarītas nekaitīgas.

Tauki, eļļas, vecas baterijas.

Tam visam jānonāk speciālajos atkritumos.

Arī krāsu atlikumi, neona lampas, paklāju atliekas un elektroniskās ierīces atrodas izgāztuvē un tiek nodotas otrreizējai pārstrādei.

Daudzas vielas spēj saindēt cilvēkus un dzīvniekus, tāpēc nekādā gadījumā tās nedrīkst nonākt zemes dzīlēs vai ūdenī.

Lidojošais “parka pulkstenis” sāk pamatīgi svīst, taču tad viņš ierauga vannu, kurā tiek vākta eļļa.

– Uz pasaules ik pēc divpadsmit sekundēm netīra ūdens dēļ mirst cilvēks, – “Alfa-Viens” zina pastāstīt.

– Sevišķi ar kaitīgām vielām piesārņots ir Āfrikas un Āzijas dzeramais ūdens.

“Alfa-Viens” rīcībā ir vēl viens megaskaitlis. Uz jūsu zemeslodes 1,2 miljardiem cilvēku trūkst tīra ūdens! Uzskatāms piemērs tam, ka var atgadīties kaut kas slikts. Dzeramais ūdens ir vērtīgs. Daudz vērtīgāks par zeltu: vai jūs kaut kad esat ar zeltu dzesējuši slāpes?

Dzeramais ūdens tiek ļoti rūpīgi pārbaudīts, un tomēr ar šo vērtīgo šķidrumu jāapietas taupīgi. Tas taču skaidrs, vai ne?

Tikai caur mājas izlietni vien katrs cilvēks diendienā liek plūst 50 litriem ūdens. Ja to saskaita kopā, kas iznāk? Vismaz Niagāras ūdenskritums!

16

Ar maziem trikiem var ietaupīt ļoti daudz!

Piemēram, netīrīt zobus un neko neskalot, kad no krāna tek ūdens.

Nekavējoties saremontēt bojātus ūdens krānus un izlietnes.

Ik dienas pa pilieniņam vien slepus var “pazust” apmēram 20 litri ūdens.

Dārzu laistīšanai pēc iespējas vairāk jāizmanto lietus ūdens. Ūdens jātaupa, strādājot ar elektroietaisēm, jo mazgājot ar tām tiek patērēts daudz ūdens.

Dušā cilvēki izmanto krietni vien mazāk ūdens, nekā mazgājoties vannā.

Ko darīsim ar satikto Bebra kungu? Viņu atpakaļbraucienā ņemam līdzi. Sākumā viņš tā nesaprotoši brīnās, kad “Alfa-Viens” šo noķer tīklā, bet vēlāk lidināšanās viņam sagādā īstu prieku. Beidzot mēs atrodam viņam jauku, tīru vietiņu. Tur bebram noteikti patiks.

Virs upes notiek lēkāšana. Zem mums, nē – virs, nē – atkal zem... nav tik vienkārši aptvert tādus lēcienus... Visa varavīksnes foreļu ģimene plunčājas tīrā ūdenī. Nekur apkārt nemana eļļainus plankumus. Ziņoju, ka operācija “Varavīksne” izdevusies, ūdens ir tīrs. Un varavīksnes foreļu ģimene ir pārlaimīga.

Darbības režīms “NOLAIŠANĀS”.

“STOP”

un

tad

–

Bebrs tver pēc savas mugursomas un sāk būvēt jaunu mītni. Varbūt viņam drīz būs jauni kaimiņi.

Viens vai divi kilometri sauszemes joslas ir bebram vajadzīgā teritorija. Varbūt Skaidrīte vēlāk varētu kļūt par bebru zobārsti. Šiem asajiem priekšzobiem! Taču vai viņiem mēdz būt arī darba nespējas lapas? Un vai viņi dakterim maksās ar koku zariem?

17

– Es zinu, kur vēl ir daudz darāmā, – uzskatāms piemērs tam, ka Skaidrīte kļūst par šefu.

“Alfa-Viens” nograb, saceldams troksni.

– Ir jau labi, – saka Galaksikus. – Mums jāpošas uz mājām. Viņš ar tālvadību izsauc kosmosa kuģi.

Mūsu nelielā ūdens zonde tiek salocīta, un Galaksikus ir gatavs aizceļot. Viņš apsola drīzumā atkal mani apciemot. Tas izklausās pēc jauniem piedzīvojumiem!

– Izlidojam pēc četrām minūtēm, – “Alfa-Viens” nograb un ar savu roku-teleskopu papurina manu plaukstu. Īstenībā šis “parka pulkstenis” ir gluži jauks, un viņam galvā ir vesela zinību bagāža.

Tomēr jāsaka – nabaga Galaksikus... Nevarētu būt īpaši jautri vienmēr atrasties blakus tādam uzmanītājam, skolotājam un robotam.

Galaksikus sagatavo vēl vienu pārsteigumu. Arī viņš gribot būt šefs. Tas skan noslēpumaini.

– Precīzākas ziņas sniegšu vēlāk, – viņš saka.

– Kad būs tas vēlāk?

– Pulksten septiņos jāieslēdz televizors.

– Hm, kurš kanāls?

– Jebkurš kanāls! Mēs uz brīdi iegriezīsimies ciemos pie viena televīzijas satelīta.

Man nav nekādas jausmas, ko tas varētu nozīmēt.

18

Mājupceļā savācu savu aprūpējamo – asari.

– Saki, vai tu esi zēns – asaris vai meitene – asaris?

Viņš nu atpūšas Galaksikus kosmonauta ķiverē, ko man Galaksikus uzdāvināja ceļojuma beigās. Saulespuķi es iestādīju brīvā dabā, un slieka Feodi atkal caurumo zemi.

Parīt es aiznesīšu asari uz upes tīro daļu.

Viņš jau arī pats varētu uz turieni aizpeldēt, bet šefs jeb krustmāte Skaidrīte jau nav tāda, viņa palīdzēs savam aprūpejamajam.

– Hei, asari, tu taču vari pie upes sadraudzēties ar bebru! Viņš nupat tur ievācies.

Pulksten septiņos esam tikuši līdz televizoram. Visos kanālos ir dzirdama Galaksikus balss, turklāt megastipra.

– Starpgalaktiku ziņas Zemes iedzīvotājiem. Šī zilā pērle ir jūsu planēta. Sargājiet to! Uz redzēšanos!

Tātad mans draugs ir visas Planētas šefs!

– Uz redzēšanos, Galaksikus!

Uz visiem ekrāniem ir redzama Zeme. Mūsu zilā planēta. Kāpēc tā ir zila, tas taču ir skaidrs, vai ne? Uzskatāms piemērs gadījumam: megasuper-gigantiski daudz ūdens. Tieši tā!

Un lai tā arī turpmāk būtu tik skaisti zila, un lai visiem cilvēkiem un zvēriem būtu, ko dzert, mums visiem kaut kas jādara.

– Vai skaidrs?

19

S IE

SKAID

RO A ID

ME S

E NOSK T I R

PIEDALAM

Vertrieb in Deutschland: Gesellschaft zur Förderung der Abwassertechnik e.V. (ATV-DVWK) Theodor-Heuss-Allee 17, 53773 Hennef Text: Michael Koglin, Hamburg Illustration: Jürgen Marin, Kiebitzreihe Izdevējs un izplatītājs Latvijā: SIA “Liepājas ūdens” Kr. Valdemāra iela 12, LV-3401, Liepāja Latvisko izdevumu sagatavoja: Jānis Zviedris (Tālrunis: +371 29295064) 2. izdevums latviešu valodā 2018.

Tirāža – 2950 Izdevums sagatavots SIA “ColorArt Media” Tirāžas atbalstitāji: Biedrības “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” biedri RTU Ūdens Inženierijas un Tehnoloģiju katedra RTU Ūdens pētniecības laboratorija SIA Inducont Jebkuru materiālu no šīs grāmatiņas izmantošana pilnai pārdrukai, kā arī izvilkumu veidā, saskaņojama rakstiskā veidā ar izdevēju – SIA “Liepājas ūdens”.

Iespiests uz 100% otrreizēji izmantota papīra.