Nr 1 30 08 2001

Nr. 1 (1200) 30.08.2001.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

2

2001. gada 30. augusts

Apsveicu! psveicu visu lielo RTU studentu, måcîbspéku un darbinieku saimi ar lielisko sasniegumu – jauno studiju gadu més såksim kå starptautiski akreditéta universitåte! Iegüt ßo akreditåciju – tas bija müsu pats svarîgåkais uzdevums pagåjußajå måcîbu gadå. Un esam pierådîjußi, ka varam strådåt vienoti, åtri un augstvértîgi.

Tas ir müsu visu liels, kopéjs nopelns!

Müsu jaunie, spéjîgie absolventi arvien vairåk tiek pieprasîti gan Latvijå, gan viså Eiropå. Ir vajadzîgi gan akadémiskå, gan profesionålå lîmeña bakalauri un ma©istri. Ir vajadzîgi speciålisti arhitektürå un biznesa vadîbå, informåcijas tehnolo©ijå un inΩenierzinåtnés. Ir vajadzîgi jauni talantîgi zinåtñu doktori, kas aizvietos müsu vecåkås paaudzes måcîbspékus.

Ir vajadzîgi speciålisti, kas ne vien grib måcîties, bet kas arî spéj ieguldît visas püles savu mér˚u sasniegßanai.

Novélu visiem studentiem jaunajå studiju gadå, kåpjot lielajå zinîbu kalnå, daudz veiksmes un patiesa prieka par sasniegto, piedzîvoto un pårdzîvoto!

Novélu visiem måcîbspékiem un darbiniekiem lieliskus, radoßus panåkumus un stipru veselîbu, jo mums vél daudz kas jåpaveic Rîgas Tehniskås universitåtes vårdam taçu jåskan pasaulé tikai pozitîvå nozîmé!

Apsveicu arî müsu tik ¬oti iecienîtås avîzes «Jaunais InΩenieris» radoßo kolektîvu, jo tießi pirms gada iznåca tås pirmais kråsainå iespiedtehnikå veidotais numurs! Daudz skaistu domu un ideju!

Akadémi˚is Ivars Knéts, RTU rektors

A

Sveicinåti, visi RTU studenti!

Ikvienam kårtîgam studentam jaunais gads såkas ar septembri.

Katrs gads studentam paver jaunas iespéjas, sniedz vértîgas zinåßanas un ¬auj iegüt daudz draugu un paziñu.

Visiem studentiem novélu cienît vienam otru, respektét pasniedzéjus, mîlét administråciju un, protams, sekmîgi studét.

Pirmkursniekiem novélu büt stipriem un izturét pirmo lielo pårbaudîjumu – pirmo måcîbu semestri – un klusîbå ceru, ka jüsu rindas nesaruks. Vecåko kursu studentiem novélu tikpat labi turpinåt såkto.

Padariet savu studiju laiku neaizmirstamu! Ja jums lîdz ßim tas nav izdevies, såciet to darît ßogad. Un neaizmirstiet, ka Studentu parlaments ir atvérts jebkuram no jums un gatavs palîdzét vienmér.

Veiksmi jums visiem, un tiksimies 31. augustå Vispåréjos iepazîßanås svétkos îpsalå!

SP prezidente Jolanta Jasukeviça

Kå akreditéja RTU Asoc. profesors Elmårs Be˚eris, måcîbu prorektors Tas nu reiz ir noticis – 2001. gada 12. jülijå Augståkås izglîtîbas padome (AIP) vienbalsîgi léma par RTU akreditåciju. Ko tas mums nozîmé?

Pirmkårt, akreditåcijai ir gluΩi praktiska nozîme: 1. Tikai akreditétas augstskolas par akreditétu studiju programmu absolvéßanu izsniedz valsts atzîtu diplomu, kas atbilstoßi Lisabonas konvencijai (1997. gada 11. aprîlî parakstîta Eiropas Padomes un UNESCO Eiropas re©iona konvencija par tådu kvalifikåciju atzîßanu, kas saistîtas ar augståko izglîtîbu, turklåt UNESCO Eiropas re©ions ietver arî ASV, Kanådu, Izraélu un Austråliju) paredz vienåda lîmeña kvalifikåciju atzîßanu valstu starpå, ja vien nevar uzskatåmi demonstrét bütiskas atß˚irîbas.

2. Studiju kredîtu var sañemt tikai akreditétu augstskolu studenti, kas studé akreditétås studiju programmås (ßî norma attiecîbå uz valsts augstskolåm ståsies spékå ar 2001. gada 17. novembri).

Otrkårt, tå sniedz apziñu, ka esam vértéti un atzîti par pietiekami labiem.

Kå notika vértéßana?

Pirmajå etapå vértéjåm paßi sevi, sastådot Paßnovértéjuma ziñojumu, kas tika iesniegts Augståkås izglîtîbas kvalitåtes novértéßanas centram.

Otrajå etapå ßis centrs, saskañojot ar mums, izveidoja starptautisku Novértéßanas komisiju. Pirmoreiz Latvijå, vértéjot augstskolu, komisijå bija iek¬auti tikai rektori vai bijußie rektori: Stokholmas Karaliskå Tehnolo©iskå institüta rektors A. Flodstréms, Tallinas Tehniskås universitåtes bijußais rektors, tagad Igaunijas Biznesa skolas rektors O. Årna, Kauñas Tehnolo©iskås universitåtes bijußais rektors, tagad KTU Eiropas institüta direktors K. Krisçüns, Latvijas Universitåtes bijußais rektors J. Za˚is.

Treßajå etapå Novértéßanas komisija ieradås divu dienu vizîté RTU, kur tikås ar struktürvienîbu vadîtåjiem, måcîbspékiem, studentiem, absolventiem, darba devéjiem, apmekléja bibliotéku, Tålmåcîbas centru, iepazinås ar pétnieciskå darba organizåciju MLF, studiju darba organizåciju BF. Íiem vîriem ir liela augstskolas vadîßanas pieredze, viñi ir kodußi problémas, kas ir lîdzîgas tåm, kuras nomoka müs, un notiekoßo augstskolå pamana un saprot no acu uzmetiena. Tåpéc ir vérts ieklausîties viñu atziñås, vértéjumos un ieteikumos, kas izteikti individuålajos ziñojumos un komisijas kopéjå ziñojumå. Nav jau tå, ka viñi bütu mums atvérußi acis uz kaut ko tådu, ko més paßi neapzinåtos. Bet viñi centås büt konstruktîvi un ieteikt iespéjamus, savå pieredzé balstîtus risinåjumus. Daudzi kolé©i bija klåt nosléguma tikßanås reizé ar Novértéßanas komisijas ekspertiem un dzirdéja viñu izteiktos apsvérumus. Es nekonspektéju toreiz teikto, bet bütiskåko, manupråt, izteica Flodstréms un Årna.

A. Flodstréms: – Jums bütu jåizvirza sev kåds liels uzdevums, kas vienotu un mobilizétu novecojoßo, påråk sîki saskaldîto un telpå izkliedéto universitåtes personålu. Kaut ko lîdzîgu amerikåñu Méness programmai. Nu, pieméram, – sakoncentréties visai universitåtei, teiksim, îpsalå.

O. Årna: – Bütiskåkais ir ilgtspéja. Pieñemot jebkuru lémumu augstskolå, jådomå, vai tas virzîts uz attîstîbu un augstskolas paståvéßanu vél daudzus gadus uz priekßu. Apsveriet, vai jüs pietiekami domåjat par ilgtspéju vai arî lükojat tikai noturéties vél daΩus gadus.

Ceturtajå (nosléguma) etapå notika AIP séde, kurå RTU pårståvji atbildéja uz daudziem Novértéßanas komisijas ziñojuma rosinåtiem jautåjumiem, un péc tam AIP, aizklåti balsojot, léma par akreditåciju.

Ekspertu nosléguma ziñojumi såkti ar atzinîgiem vårdiem: «RTU ir nozîmîga Latvijas un tås ekonomiskås izaugsmes vértîba»; «RTU studé talantîgi jaunießi, tai ir labs akadémiskais personåls un pieñemama ➥ 3. lpp.

3

2001. gada 30. augusts

Kå akreditéja RTU ➦ 2. lpp.

infrastruktüra» (A. Flodstréms); «RTU ir starptautiski atzîta, viena no Latvijas vadoßåm augstskolåm» (K. Krisçüns); «Més jau te faktiski vértéjam Latviju kå valsti, jo kas gan bütu Latvija bez RTU» (J. Za˚is, uzståjoties AIP).

Bet lai nu paliek ßie un vél daudzi citi patîkamie vårdi, kas gan, gribas ticét, bija teikti no sirds, un pievérsîsimies kritikai un priekßlikumiem. Neminéßu visu to, kas adreséts valdîbai, politi˚iem un no mums maz atkarîgs. Påréjos kritiskos vértéjumus var tematiski sagrupét.

1. Kurp ejam? Nåkotnes vîzijas skaidrîba Augstskolai ir iespéjami divi attîstîbas ce¬i: uz pétniecîbu un zinåtni orientéta universitåte, atståjot citiem zemåka lîmeña profesionålu programmu realizåciju, virzîba uz Kalifornijas universitåtes tipa raibu, samérå neatkarîgu fakultåßu un koledΩu konfederåciju.

Izskatås, ka RTU grib büt vienîgå tehniskå augstskola Latvijå, kas nosedz visu iespéjamo pécvidusskolas tehnisko izglîtîbu, bet tas diez vai ir ce¬ß, kå ierindoties Eiropas vadoßo augstskolu saimé (A. Flodstréms).

Zinåtniskås darbîbas lîmenis ir påråk zems, lai uzturétu ilgåkå perspektîvå modernu augståko izglîtîbu. Ir påråk daudz daudzveidîgu studiju programmu, kas sadrumstalo spékus, rekomendéjama pårdomåta studiju programmu revîzija, ietverot arî finanséßanas mehånisma revîziju. Nepiecießams iesaistît studiju proceså speciålistus ar starptautisko modernas raΩoßanas pieredzi (visi eksperti). Ir vérts pårskatît koledΩas programmu vietu (îpatsvaru) un orientéties galvenokårt uz pétniecîbå balstîtåm programmåm (O. Årna).

2. Organizatoriskå struktüra Eksperti to vérté kå nedaudz novecojußu. Universitåtei jåk¬üst vairåk orientétai uz uzñéméjdarbîbu (K. Krisçüns). Organizatoriskå struktüra ir påråk komplicéta. Lielais struktürvienîbu skaits un augstå kole©ialitåtes pakåpe lémumu pieñemßanå padara to smagnéju, un tas

prasa påråk daudz laika. Bütu lietderîgi samazinåt struktürvienîbu skaitu un saîsinåt lémumu pieñemßanas ce¬u (A. Flodstréms).

Lietderîgi ierobeΩot Senåta kompetenci tikai ar akadémisko problému loku. Vajadzîga neliela un efektîva straté©isku lémumu gatavoßanas padome, kurå iek¬auti arî profesionålo asociåciju pårståvji (O. Årna).

3. Studiju vide Neatbilstoßå finanséjuma dé¬ studiju vide un infrastruktüra (auditorijas, datorklases, laboratorijas, koplietoßanas telpas) acîm redzami neatbilst modernas universitåtes lîmenim un neveicina studentu noskañoßanos kvalitatîvam måcîbu darbam. Traucéklis ir arî universitåtes struktürvienîbu izkliedétîba, un nav jütams, ka universitåtes vadîbai bütu noteikta koncepcija ßo problému risinåßanai.

Ieteicams izstrådåt skaidru attîstîbas plånu, meklét iespéjas piesaistît uzñéméju lîdzek¬us, efektîvåk izmantot (apsaimniekot) esoßos resursus, kå arî kooperéties ar citåm augstskolåm (pieméram, LU un RTU kooperåcija ˚îmijas, fizikas, datorzinåtñu studiju nodroßinåßanai). (Visi eksperti.)

4. Filiåles Jåizvérté filiå¬u (Liepåja, Daugavpils, Ventspils) lietderîba, darot to kopå ar paßvaldîbåm. Iespéjams, filiåles var izmantot Eiropas Savienîbas re©ionålås attîstîbas fondu lîdzek¬u piesaistei (K. Krisçüns).

5. Akadémiskais personåls Universitåtes situåcija personåla novecoßanås dé¬ ir draudîga. Ir jåizgudro jaunu doktoru piesaistes mehånisms. (Èpaßs fonds? Ska¬a apeléßana pie valdîbas sapråta? Iesaistît ma©istrantus un doktorantus palîgpersonåla lomås?) (Visi eksperti.)

6. Kvalitåtes nodroßinåßanas sistéma Ir kvalitåtes nodroßinåßanas elementi, bet vél pietrükst efektîvas kvalitåtes vadîbas sistémas, kas orientéta uz klientu prasîbu apmierinåßanu (O. Årna).

Såcies jauns studiju gads, esam k¬uvußi vél vecåki, bet mazliet atpütußies un, iespéjams, atsåksim darbu ar daΩådåm idejåm.

Priecåsimies par akreditåciju, bet paturésim pråtå müsu problémas un meklésim to risinåßanas ce¬us. Jo vairåk tåpéc, ka RTU k¬üst arvien pievilcîgåka jaunießiem, un ßogad esam sañémußi itin cerîgus pirmkursniekus. Neliksim viñiem vilties! ❏

Vésturiskais brîdis. Augståkås izglîtîbas padomes priekßsédétåja akadémi˚e Baiba RivΩa sveic RTU rektoru akadémi˚i Ivaru Knétu ar müsu augstskolas sekmîgu akreditåciju.

No kreisås: Måkslas akadémijas rektors Jånis Osis, Biznesa augstskolas Turîba rektors Aldis Baumanis, I. Knéts, B. RivΩa, LZA viceprezidents akadémi˚is Juris Ekmanis, Izglîtîbas darbinieku arodbiedrîbas priekßsédétåja Astrîda Herbaceviça.

4

2001. gada 30. augusts

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Pasniegtas Íveices zinåtnes balvas Evita Serjogina Balvu pasniegßanas ceremoniju Èsi pirms Jåñiem RTU rektors véroja arî R. Brogle, Cîrihes profesors Ivars Knéts un Geberta Tehniskås universitåtes (ETHZ) Rufa fonda dele©étais pårståvis interneta avîzes ETH Life ΩurnåBaltijas valstîs Dr. Makss Íveicers lists. RTU un Cîrihes Tehniskå unisvinîgi pasniedza pirmås Íveices ziversitåte jau kopß RTU dibinåßanas nåtnes balvas diviem doktorantüras ir bijußas cießi saistîtas. Taçu kådu studentiem – Anitai Anteniß˚ei un laiku agråkie kontakti bija gandrîz I¬jam Galkinam. pårtrükußi. Nu abas universitåtes ir Anita Anteniß˚e studé arhitekizrådîjußas interesi atjaunot senos türu un veiksmîgi apvieno pedagosakarus. Lai iepazîtos tuvåk ar ga darbu Arhitektüras fakultåté un situåciju RTU, R. Brogle tikås ar radoßu darbu projektéßanas birojå. rektoru, pabija RTU Zinåtniskajå Viña ne tikai studé un veic zinåtnisbibliotékå un Vides piesårñojuma kus pétîjumus, bet arî aktîvi iesaisanalîtiskås kontroles laboratorijå. tås sabiedriskajå darbå, pieméram R. Brogles iespaidi par redzéto Rîgas domes darba grupå par attîsne tikai RTU, bet arî citås Baltijas tîbas un apbüves koncepciju Rîgå. valstu tehniskajås universitåtés ir I¬ja Galkins jülijå aizståvéja savu doktora disertåciju un arî lasa lek- No kreisås: G. Rufa fonda dele©étais pårståvis Baltijas valstîs Dr. Makss lasåmi internetå www.ethlife. cijas Ener©étikas un elektrotehnikas Íveicers, I¬ja Galkins, projekta Swiss Baltic Net koordinatore RTU un ethz.ch ßågada 9. jülija izdevumå.

Sadarbîba, kas saistîta ar profakultåté. Viñß ir piedalîjies vairå- raksta autore Evita Serjogina un Anita Anteniß˚e. jektu Swiss Baltic Net, turpinåsies kås starptautiskås konferencés un Foto: SSD arî jaunajå måcîbu gadå. Íveices zinåtnes balva tiks pieß˚irta arî simpozijos, kå arî vietéja méroga studentu konferencés.

Balvu ieguvéjus sveica RTU rektors profesors Ivars Knéts, pauΩot nåkampavasar, un uz to varés pieteikties ikviens ma©istrantüras un prieku par studentu sasniegumiem, un véléja arî turpmåk nepamest doktorantüras students, kuru interesé nopietns zinåtniskais darbs.

Jaunie zinåtnieki jau tagad var pieteikt savas kandidatüras Geberta Rufa universitåti un darboties tikpat aktîvi kå lîdz ßim. Íveices zinåtnes balvu saistîbå ar projektu Swiss Baltic Net fondam un pretendét uz finansiålu atbalstu dalîbai zinåtniskås (www.swissbaltic.net) ir iedibinåjis Geberta Rufa fonds. Tås mér˚is ir konferencés, kas tiek organizétas Íveicé. Informåciju par konferencém atbalstît jauno zinåtnieku centienus, sekmét aktuålu pétîjumu un jaunu var iegüt internetå www.swiss–science.org, Íveices universitåßu un tehnolo©iju izstrådi un ievießanu, kå arî veicinåt profesionålås pétniecîbas institüciju måjas lapås, kå arî RTU Starptautisko sakaru da¬å. ❏ kvalifikåcijas paaugstinåßanu un starptautisko sakaru attîstîbu.

P‰TNIECISKÅ DARBA IESP‰JAS KANÅDÅ Esam sañémußi informåciju par NATO partnervalstîm paredzétu stipendiju programmu pétîjumu veikßanai dabas un inΩenierzinåtnés Kanådas universitåtés. Pretendentu nominé attiecîgå Kanådas universitåte, ar kuru iepriekß jåvienojas par pétîjuma veikßanu un darba vadîtåju.

Nepiecießamas labas ang¬u vai françu valodas zinåßanas (atkarîbå no re©iona, kur atrodas izvélétå universitåte).

Pretendentiem jåbüt ar doktora grådu, kas iegüts péc 1999. gada 30. septembra, vai doktorantiem, kuri plåno aizståvét doktora disertåciju lîdz 2002. gada 30. jünijam.

Dokumentu iesniegßanas termiñß – ßå gada 1. oktobris.

Sîkåku informåciju un pieteikuma anketas var sañemt Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå; tålr. 7089313, 7089343, vai internetå: www.nserc.ca

STIPENDIJU KONKURSS HUMANITÅRO UN SABIEDRISKO ZINÅTˆU P‰TNIEKIEM Vudrova Vilsona centrs (Woodrow Wilson Center, ASV) izsludinåjis stipendiju konkursu 2002./2003. gadam humanitåro un sabiedrisko zinåtñu pétniekiem.

Pieteikßanås termiñß – ßå gada 1. oktobris.

Pieteikuma veidlapas un sîkåku informåciju var sañemt SSD vai internetå: www.wilsoncenter.org

5

2001. gada 30. augusts

Studentu zinåßanu alkas nerimst pat vasaras svelmé Savienîbu, tika spriests un diskutéts Paßå vasaras vidü, kad dårzos E. Serjogina par visdaΩådåkajåm témåm: politiku, sårtojas zemenes un ˚irßi, sienåΩi nepråtîgi çîgå un pråts tå vien nesas doties prom no Rîgas – kaut kur ekonomiku, literatüru, vésturi. Vesela pécpusdiena pagåja, runåjot par tuvåk üdeñiem, pie dabas –, RTU gaiteños bija vérojama rosîba. Tie ßodien Latvijå aktuålo korupcijas jautåjumu. Kådi ir korupcijas céloñi, nebija RTU studétgriboßie vidusskolu absolventi – bija sabraukußi 37 kå ar tiem cînîties, kåda ir Våcijas pieredze ßajå jomå, – ßådi jautåjumi zinåtkåri studenti no Baltijas valstîm, lai divas nedé¬as no 1. lîdz 15. tika uzdoti R. Devillem no Våcijas Tieslietu ministrijas. Studentiem jülijam Rîgå piedalîtos 3. starptautiskajå vasaras universitåté «Tilti, interesantas un garu diskusiju vértas ß˚ita speciåli no Våcijas kurus ce¬am, – titi, pår kuriem ejam». Vasaras universitåte Rîgå jau ir atbraukußo referentu – VFR Bundeståga KDS frakcijas deputåta G. Nok¬uvusi par tradîciju. Finansiåli to atbalsta Våcijas Akadémiskås kes, Hågenas Tålmåcîbas universitåtes profesora B. Sudeika –, kå arî apmaiñas dienests (DAAD), bet galvenie organizatori ir Hågenas vietéjo referentu – LR Årlietu ministrijas valsts sekretåra vietnieka A. Tålmåcîbas universitåte un, protams, Rîgas Tehniskå universitåte un Gütmaña, profesora P. Krupñikova – lasîtås lekcijas par integråcijas un transformåcijas problémåm Eiropas Savienîbå, politisko sistému Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centrs.

Var rasties jautåjums, kåpéc DAAD ir ieintereséts finansét ßådu Våcijå, daΩådiem årpolitikas aspektiem, îpaßi jau Baltijas valstu un vasaras universitåti Baltijas valstu studentiem. Pirmkårt, Våcijas puse Krievijas attiecîbu prognozéjamo un neprognozéjamo nåkotni, Rîgas vélas Baltijas studentos radît interesi par Våciju un studiju iespéjåm vésturisko attîstîbu, kå arî vienotas valütas ievießanu un ekonomikas Våcijå. DAAD ir organizåcija, kas finansiåli atbalsta årzemju studentu attîstîbas perspektîvåm.

Atseviß˚a darba grupa Baltijå iznåkoßå méneßraksta Baltische vélmi izglîtoties Våcijas augstskolås un dod iespéju jaunajiem zinåtniekiem veikt pétîjumus Våcijå. Katru rudeni våciski runåjoßie Rundschau galvenås redaktores vietnieces J. B. Levonigas vadîbå divas studenti var pieteikties uz sev piemérotåm stipendijåm un jau nåkamå dienas strådåja, veidojot minétå méneßraksta pielikumu – neatkarîgu gada vasarå apmeklét vasaras kursus vai arî rudenî såkt studijas. vasaras universitåtes avîzi Somni–Rundschau.

Ekskursijås pa Rîgu, Melngalvju namu, Okupåcijas muzeju, Valsts Otrkårt, DAAD pårståvji uzskata, ka ir svarîgi, lai Baltijas valstu starpå valdîtu savstarpéja sapratne un draudzîgas kaimiñattiecîbas. Ío aspektu måkslas muzeju, Fotogråfijas muzeju vasaras universitåtes dalîbnieki savå atklåßanas runå uzsvéra arî Zieme¬reinas–Vestfålenes federålås iepazina Rîgas un Latvijas vésturi un kultüru. Atpütas komplekså Lido zemes Izglîtîbas ministrijas Augstskolu noda¬as vadîtåjs Dornburga tika baudîta latvießu virtuves daudzveidîba. Deju vakarå kopå ar kungs. RTU rektors prof. I. Knéts, atklåjot 3. starptautisko vasaras folkgrupu I¬©i un Rîgas Dançu klubu apgütas latvießu tautas dziesmas universitåti, novéléja studentiem iepazît citam citu, atrast draugus, un dançi. Péc ekskursijas Rîgas Doma baznîcå studenti varéja uzzinåt daudz jauna, atklåt citu tautu kultüru, vésturi, tradîcijas, kå arî ieklausîties arî Doma ér©e¬u skañås. Nacionålajå Operå speciåli vasaras universitåtes dalîbniekiem koncertu sniedza pütéju kvartets Brass baudît Rîgas viesmîlîbu tås 800. jubilejas gadå.

Vasaras universitåtes dalîbnieki divas nedé¬as intensîvi apguva Quartett. Tika uzzinåts ne mazums noslépumu, par kuriem daudzi våcu valodu DAAD lektoru vadîbå. Klausoties lekcijas un strådåjot operas apmeklétåji ikdienå nemaz nenojauß.

Laikam jau zinådami, ka Rîgå müzika arvien bijusi cieñå un ka nu darba grupås, studenti paplaßinåja savas zinåßanas par Eiropas jau bijußais Våcijas véstnieks Latvijå Reinhards Krauss ir liels müzikas mî¬otåjs, kas arî pats ßad tad koncerté, studenti speciåli Våcijas véstniecîbas apmekléjumam bija sagatavojußi muzikålus priekßnesumus.

Dziedåts tika arî nedé¬as nogalé, buråjot pa Daugavu lîdz jürai un braucot ekskursijå uz Kurzemes pusi, kur Pedvålé tika skatîtas Ojåra Feldberga spéles ar akmeñiem, mércétas kåjas Abavas rumbå, izstaigåta zvejniekciemu pludmale un éstas tikko küpinåtas zivis.

Vasaras universitåtes noslégums notika dzejnieka un tulkotåja Matiasa Knolla dårzå. Matiass Knolls studentiem sagådåja nelielu pårsteigumu, iesaistot viñus Måras Zålîtes lugas Margaréta improvizétå lasîjumå. Margarétas un advokåta lomås iejutås arî pati lugas autore Måra Zålîte un namatévs, kas Margarétu ir atdzejojis våcu valodå. Uz skatuves bija manåmi arî Våcijas véstniecîbas kultüras ataßejs Franks Jaraßs un Hågenas Tålmåcîbas universitåtes profesors Dîters Gucens. Klåtesoßie varéja iepazîsties ar studentu veikumu, pétot müsdienu våcu literatüru un Baltijas literatüras tulkojumus våcu valodå.

Tika lasîti studentu veiktie daΩådu autoru darbu atdzejojumi latvießu, lietuvießu, igauñu un våcu valodå.

Piedalîties vasaras universitåté varéja ikviens students ar labåm våcu valodas zinåßanåm un interesi par Våciju un procesiem Eiropas Savienîbå. Arî trîs RTU studenti – Sigita Lazdiña, Darja Markova un Rüdolfs Mauråns – bija vasaras universitåtes dalîbnieku vidü. ❏ Vasaras universitåtes dalîbnieki Pedvålé, apskatot O. Feldberga darbus.

6

2001. gada 30. augusts

Par budΩeta lîdzek¬iem pirmajå kurså måcîsies 1952 studenti Tießi Rîgas 800. gadu jubilejas paßå priekßvakarå müsu augstskolå beidzås pirmkursnieku ieskaitîßana uz budΩeta vietåm – pirmå péc RTU akreditåcijas. Par to, kå noritéja jauno studentu uzñemßana un ar ko tå atß˚îrås no pagåjußå gada, ståsta måcîbu prorektors profesors Elmårs Be˚eris. Íogad dokumentu pieñemßanu såkåm krietni vélåk nekå pérn – pak¬aujoties IZM rîkojumam såkt uzñemßanu ne agråk par 21. jüliju, lai varétu ñemt vérå centralizéto eksåmenu rezultåtus (Augstskolu likums gan nosaka, ka tie büs jåñem vérå, såkot no 2004. gada), izsludinåjåm dokumentu pieñemßanu no 16. jülija, paredzot, ka pieteiksies arî iepriekßéjo gadu absolventi. Izglîtîbas un zinåtnes ministrs péc augstskolu pårståvju protestiem vélåk atcéla ßo rîkojumu, un citas valsts augstskolas uzñemßanu såka agråk.

Gaidîjåm ar baΩåm, kå notiks dokumentu iesniegßana, lai gan jåteic, ka ßajå situåcijå bija arî pozitîvs moments salîdzinåjumå ar pagåjußo gadu, kad daudzi masveidå, îpaßi InΩenierekonomikas fakultåté, re©istréjås studijåm, bet péc tam pårdomåja un izñéma dokumentus, jo vienlaikus ståjås arî LU vai citås augstskolås, un såkås liels juceklis, tautas staigåßana. Íogad zinåjåm: ja reflektanti iesniegußi dokumentus RTU, tie büs müséjie – viñiem vairs nav citur kur iet.

Par spîti baΩåm sakarå ar vélåk såkto dokumentu pieñemßanu, rezultåti ir labåki nekå ceréts. Pérn sañémåm 4377 reflektantu pieteikumus, ßogad jau par tükstoti vairåk – 5430. 906 no viñiem tika ieskaitîti bez ieståjeksåmeniem péc vidusskolas ateståta atzîmém. Kopå uz budΩeta vietåm ieskaitîti 1952 studenti. Jåteic, ka visås fakultåtés ßogad konkurss bija lielåks. Íî tendence, ka tehniskås zinåtnes un arî müsu augstskola k¬üst aizvien populåråka, ir ¬oti cerîga.

Tradicionåli vislielåkais konkurss bija Arhitektüras fakultåté – uz 20 budΩeta vietåm pretendéja 265 reflektanti (konkurss – 13,2 uz vienu vietu). InΩenierekonomikas fakultåté – uz 235 vietåm 694 reflektanti (2,95), Büvniecîbas fakultåté uz 145 budΩeta vietåm gribéja ieståties 353 reflektanti (2,4), Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåté – uz 370 vietåm 818 (2,2). Pirmoreiz pédéjo desmit gadu laikå konkurss bija arî uz budΩeta vietåm Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåté (1,09). Íogad atß˚irîbå no citiem gadiem neviens (izñemot vidéjo speciålo måcîbu ieståΩu absolventus, kam nebija jåkårto centralizétie eksåmeni, tomér nåkamgad arî attiecîbå uz ßiem reflektantiem paredzam pårskatît uzñemßanas nosacîjumus) nevaréja iespraukties RTU bez eksåmena matemåtikå

(vai ˚îmijå MLF reflektantiem). Centralizétå eksåmena atzîmi ñémåm vérå kå ieståjeksåmenu, bet, ja reflektants véléjås, viñß varéja kårtot ieståjeksåmenu matemåtikå, mé©inot ßo vértéjumu uzlabot. Uz ieskaitîßanu

Uz budΩeta vietåm ieskaitîti 1952 studenti.

Jåteic, ka visås fakultåtés ßogad konkurss bija lielåks. Íî tendence, ka tehniskås zinåtnes un arî müsu augstskola k¬üst aizvien populåråka, ir ¬oti cerîga årpus konkursa péc ateståta atzîmju summas norådîtajos seßos priekßmetos (atkarîbå no prognozétå konkursa fakultåtés ßî summa bija atß˚irîga – 42, 45, 48) varéja pretendét tikai reflektanti ar centralizétå eksåmena vértéjumu ne zemåku par C lîmeni. Pérn ßî summa bija noteikta påråk zema un, pieméram, ASTF (tagadéjå DITF) bez eksåmeniem uzñemamo reflektantu skaits pat pårsniedza paredzétås 315 budΩeta vietas. Vélåk, analizéjot atskaitîßanas datus par pirmo kursu, izrådîjås,

ka tajås fakultåtés, kurås visvairåk tika uzñemti péc vidusskolas ateståta atzîmém, visvairåk ir arî atskaitîto studentu. Tåpéc ßogad noteikumus papildinåjåm ar ßo nosacîjumu – ka ir kårtots centralizétais eksåmens matemåtikå un ne zemåk par C lîmeni – un vairåkås fakultåtés (DITF, ETF, BF) ßî seßu atzîmju summa bija augståka nekå pérn. Tas mazinåja spriedzi ieskaitîßanå.

31,2% reflektantu izkrita ieståjeksåmenå. Lai gan matemåtikas eksåmenå bija iek¬auti arî çetri pavisam vienkårßi uzdevumi, daudzi pat tos nespéja atrisinåt, arî tådi reflektanti, kas ståjås DITF. Toties daudzi, kam bija C lîmenis centralizétajå eksåmenå, liekot ieståjeksåmenu, sañéma labåku atzîmi.

Atß˚irîbå no pagåjußå gada, kad krievu skolu absolventiem bija jåpilda latvießu valodas tests (lai zinåtu, kå komplektét grupas un kuriem studentiem nepiecießams uzlabot valodas zinåßanas), ßoreiz ñémåm vérå atzîmi, kåda sañemta centralizétajå latvießu valodas eksåmenå. Tas atviegloja gan uzñemßanas komisijas darbu, gan mazinåja reflektantu stresu.

Tika atcelta ieskaitîßana par da¬éju maksu – ar ßågada 26. marta Senåta lémumu noteikta pilnå studiju maksa. Visi reflektanti, kas vélas måcîties neklåtiené vai vakara noda¬å par maksu, jåuzñem bez ieståjeksåmeniem (arî dienas noda¬å, ja vien ir neaizpildîtas maksåtåju vietas) – tåds bija Dekånu padomes lémums. Manupråt, tas ir amoråli un kaité augstskolas prestiΩam. Tomér péc pirmås sesijas jau varés redzét, kå veiksies ßiem studentiem un kå viñi spés nokårtot sesiju. Pérn ieståjeksåmenå izkrita vairåk nekå treßå da¬a no tiem, kas ståjås neklåtienes un vakara noda¬å (no 416 reflektantiem 152), un droßi vien daudzi no uzñemtajiem nespés nokårtot jau pirmo sesiju.

Més gåjåm pretî reflektantiem – pagåjußajå gadå, ja reflektants gribéja startét vairåkås fakultåtés vai programmås, par katru bija jåaizpilda sava anketa un arî atseviß˚i jåmakså, ßogad bija jåaizpilda tikai viena veidlapa, norådot izvéléto programmu prioritåtes. Reflektantam kårtojot eksåmenu vienå fakultåté, sañemtå atzîme tika izmantota konkursam atbilstoßi visåm prioritåtém.

DiemΩél jaunå informåcijas sistéma, kas bija izveidota reflektantu iesniegumu apstrådei, netika galå ar prioritåßu saß˚iroßanu. Bijåm spiesti pieñemt lémumu – tå kå nav laika meklét informåcijas sistémå utis (lîdz nåkamajai uzñemßanai uz ßågada datu pamata jåizstrådå precîza informåcijas sistémas programma un praktiski tå jåizmé©ina un jåpårbauda), ßie piecarpus tükstoßi iesniegumu ➥ 7. lpp.

7

2001. gada 30. augusts

RTU STUDIJU KREDÈTA pieß˚irßanas komisija informé Sakarå ar to, ka Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas augstskolai no kredîtiestådes lîdzek¬iem noteiktais studiju kredîta kopéjais apjoms 2001./2001. studiju gada 1. semestrim nesedz studentu pieprasîjumus, kredîta sadalîßanai tiek noteikta ßåda procedüra un kritériji: 1. Studiju kredîta pieprasîjumus komisija pieñems (Ka¬˚u ielå 1, 314. telpå): no 1. kursa studentiem lîdz ßå gada 30. augustam; no påréjo kursu studentiem (bakalaura, ma©istra, doktora gråda vai augståkås profesionålås izglîtîbas profesionålås kvalifikåcijas iegüßanai) lîdz 14. septembrim.

2. Visus iesniegtos pieprasîjumus kredîta pieß˚irßanas komisija izskatîs lîdz 21. septembrim. Péc ßå datuma ar komisijas slédzienu varés iepazîties fakultåßu informåcijas stendos Ka¬˚u ielå 1, 1. ståvå.

3. Pilnå apmérå pieprasîtais kredîts

(sañemßanai Latvijas Kråjbankå) tiks apstiprinåts: båreñiem; bez vecåku gådîbas palikußajiem bérniem; studéjoßajiem no trücîgajåm ©imeném.

4. Atlikußais studiju kredîta apjoms proporcionåli iesniegumiem tiks sadalîts, ñemot vérå: a) studenta veselîbas un ©imenes ståvokli: studentiem, kuri ir 1. vai 2. grupas invalîdi; studentiem no daudzbérnu ©imeném; studentiem, kuriem viens no vecåkiem ir miris; studentiem, kuriem viens (vai abi) no vecåkiem ir 1. vai 2. grupas invalîds vai pensionårs; studentiem, kuru apgådîbå ir bérns; studentu ©imeném. b) studenta sekmes: 1. kursa studentiem – péc ieståjpårbaudîjumu rezultåtiem; vecåko kursu studentiem – péc pédéjås pårbaudîjumu sesijas rezultåtiem.

Dekånu runas 21. jünija sédé ☛ Rektors akadémi˚is I. Knéts apsveica visus ar vasaras såkumu (21. jünijå pulksten 9.36) un, diviem klåtesoßiem Jåñiem uzliekot Jåñu vainagus, novéléja visiem priecîgu lîgoßanu. ☛ Rektors iepazîstinåja ar RTU akreditåcijas ekspertu komisijas darba kårtîbu 28. un 29. jünijå, precizéja dekånu pienåkumus un lüdza laikus informét par fakultåtés notiekoßajiem pasåkumiem ßajås dienås. ☛ Izskatîja un apsprieda Senåta 25. jünija sédes lémumprojektus. ☛ Rektors informéja, ka Senåta Straté©ijas komisijå izstrådåti RTU darbîbas straté©iskie mér˚i un uzdevumi, kurus izdos atseviß˚å izdevumå. ☛ Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede iepazîstinåja ar sañemtajåm piezîmém un precizéja rektora rîkojumus – par vienoto vértéßanas sistému, par noteikumiem uzñemßanai ma©istrantürå.

M.E.

Par budΩeta lîdzek¬iem måcîsies... ➦ 6. lpp.

jåß˚iro ar rokåm. Vélos izteikt pateicîbu visiem proceså iesaistîtajiem darbiniekiem par izturîbu, par to, ka, izprotot situåciju, viñi raka zemi un nelamåja müs vismaz darba gaitå, trîs çetras diennaktis strådåjot verga darbu – ß˚irojot anketas pa prioritåtém, saskañojot, kurß reflektants kurå fakultåté ieskaitåms péc eksåmenu atzîmém, ñemot vérå prioritåtes. Tå bija visai saspringta komunicéßanås vairåku dienu garumå.

RTU uzñemßanas noteikumi paredz, ka ieskaitåm reflektantus pirmajå kurså vienîgi ar dokumentu ori©inåliem, kas bija jåiesniedz lîdz 10. augustam. Tad gan radås iespaids, ka ßogad ståjas tie, kas såkußi iet skolå seßu gadu vecumå, uzvedås tießåm kå no bérnudårza nåkußi... «Bet més nezinåjåm, més nesapratåm. Mums neviens nepateica!»

Rakstîja südzîbas avîzém, pa universitåti klîda mammas. Tåpéc nåkamgad katram izsniegsim informåcijas lapu, kurå viss uzrakstîts pa punktiem, un liksim katram reflektantam parakstîties, ka ir izlasîjis un iepazinies ar noteikumiem. Jo viens no Mérfija likumiem skan apméram tå – jüs varat skaidrot, cik labi vien gribat, vienmér atradîsies kåds, kas jüs

büs pårpratis. Pieredze liecina, ka pårprot 1–2%, tåtad absolütos skait¬os 50–60 cilvéku, kuri te visu véla apkårt. Prasa: kå tad tå – eksåmenu reflektants ir nolicis, bet jüs neieskaitåt! Tad man jåpaskaidro: mums ir konkurss, atlasåm labåkos no reflektantiem, un uzñemßanas noteikumos ir arî punkts, ka ieskaitîti tiek tie, kuri iesniedz dokumentu ori©inålus. Lîdz ar to tie, kuri nav varéjußi to saprast, apjégt un izdarît, nav izturéjußi konkursu. Tomér Rîgas svétkiem par godu izsludinåju amnestiju un ßogad uzñémåm visus, kas atnesa dokumentu ori©inålus vismaz ieskaitîßanas dienå, lai nebojåtu nervus sev un citiem... Tådéjådi gan pårkåpu Senåta lémumu, kas nosaka ieskaitåmo skaitu uz budΩeta vietåm, taçu, atceroties to, ka pérn apméram 40, kas bija ieskaitîti uz budΩeta vietåm, vispår nesåka studijas, pie¬auju, ka ßogad situåcija varétu büt lîdzîga. Parasti ir vairåki tådi, kas ieståjas augstskolå tikai tådé¬, lai izvairîtos no armijas, un nemaz negrasås studét. Un ir tådi malaçi, kas pamanås pirmo semestri sañemt stipendijas pat trîs çetrås augstskolås, tå arî nesåkot studét, – jo citås augstskolås uzñem ar dokumentu kopijåm.

Tåpéc arî prasåm dokumentu ori©inålus, lai ßo studentu skaitu samazinåtu.

Íogad IZM nenoteica budΩeta vietu skaitu kå pérn (1. kurså bija jåuzñem 2010 studentu), bet gan visai universitåtei kopéjo no budΩeta finanséto studentu skaitu studiju jomåm. Tå kå budΩeta finanséto vietu skaits ir mazåks par kopéjo faktisko studentu skaitu, tika nolemts samazinåt budΩeta finanséto vietu skaitu pirmajå kurså, paaugstinot ieståjprasîbas, un noteikt to 1900, kå arî 20 papildvietas, kuras izmantojamas atbilstoßi konkrétajai situåcijai – uzñemot reflektantus ar praktiski vienådiem konkursa rådîtåjiem, nedaudz palielinot vietu skaitu programmåm ar augstu konkursa koeficientu.

Ir bijußi iebildumi, ka budΩeta vietu sadalîjums esot netaisnîgs, tås jåsadala proporcionåli pieprasîjumam, konkursam, bet tam pilnîbå nevaru piekrist – tådå gadîjumå vairåkås vajadzîgås specialitåtés varétu nebüt studentu vispår... Varu piekrist, ka rezerve situåcijas izlîdzinåßanai ir vajadzîga. Tå ßogad lieti noderéja.

Ar måcîbu prorektoru Elmåru Be˚eri tikås Ieva Mi˚elsone

2001. gada 30. augusts

8

Septembrî sveicam Apsveicam nozîmîgå dzîves jubilejå: Transporta un maßînzinîbu fakultåtes 1. kategorijas inΩenieri Gunåru Reiniku, Arhitektüras fakultåtes docentu Jåni Auzukalnu, Studentu pilsétiñas vecåko administratori Skaidrîti Slengmani, Büvniecîbas fakultåtes lektori Terézi Ínepsti, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes docentu Vilni Kazåku, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes profesoru Juri Ziemeli, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes asistenti Veru Goßteini, Büvniecîbas fakultåtes vadoßo pétnieku Vladimiru Kasjanovu, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes ßveicari ˆinu Rakçejevu, Liepåjas MZTK apkopéju Dzintru Balodi, Valodu institüta asistentu Igoru Ivaßkinu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes laboratoriju vadîtåju Aleksandru Janußevski, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes asociéto profesoru Valdi Kokaru, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes vecåko laboranti Benitu Odiñu.

RTU–Rîgas Stars U–10 komandu un treneri Borisu Vinogradovu ar izcînîto 2. vietu, sudraba meda¬u un kausu lielåkajå Baltijas futbola turnîrå Peipsi cup (Peipusa kauss), kurß notika Tartu (Igaunija) no 14. lîdz 17. jünijam, 3. vietu zénu komandu futbola turnîrå Engures kauss un 3. vietu Rîgas çempionåtå!

Starptautisko sakaru da¬å Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centrs aicina studentus un pasniedzéjus apgüt våcu valodas tålmåcîbas kursu ekonomistiem Wirtschaftsdeutsch für Letten.

Tålmåcîbas kurss Wirtschaftsdeutsch für Letten palîdzés: apgüt specifisko nozares leksiku; uzlabot studijåm un darbam nepiecießamås våcu valodas zinåßanas; iegüt prasmi strådåt ar daΩådiem ekonomiska satura tekstiem.

Studijas Hågenas Tålmåcîbas universitåté notiek tålmåcîbas reΩîmå. Tas nozîmé, ka studenti måcîbu vielu apgüst patståvîgi. Reizi ménesî, sestdienås, kursa dalîbnieki tiekas ar pasniedzéju un klåtienes seminårå pårrunå apgüto vielu un ar vingrinåjumu palîdzîbu nostiprina un pårbauda savas zinåßanas praksé. Arî tad, ja students ir aizñemts un nevar apmeklét klåtienes seminårus, iespéjams patståvîgi turpinåt studijas, individuåli konsultéjoties ar pasniedzéju.

Aicinåm visus izmantot iespéju çetru méneßu laikå bütiski uzlabot våcu valodas zinåßanas un iegüt Eiropå atzîtu sertifikåtu!

Sîkåka informåcija un pieteikßanås lîdz ßå gada 14. septembrim Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centrå.

Rîga, Ka¬˚u iela 1, 222. telpa, tålrunis 7089012, e–mail: snikere@acad.latnet.lv www.fernuni–hagen.de

Rîgas Tehniskås universitåtes Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrs aicina studentus un pasniedzéjus apgüt ang¬u, våcu, krievu un latvießu valodu.

Informåcija un pieteikßanås RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrå Rîgå, Ka¬˚u ielå 1–222, vai pa tålr. 7089012, e–mail: evita.serjogina@rtu.lv

9

2001. gada 30. augusts

Stipendija par müΩa devumu profesoram L. Niceckim A/s Dati, Latvijas Zinåtñu akadémijas (LZA) un Latvijas Izglîtîbas fonda (LIF) mér˚programmas Izglîtîbai, zinåtnei, kultürai zelta meda¬u un stipendiju par müΩa devumu datorzinåtnés un informåtikå 2001. gada 26. jünijå LZA sañéma RTU emeritétais profesors Leonîds Niceckis. Par nozîmîgu informåcijas sistému izstrådes veicinåßanu zelta meda¬u sañéma arî SIA Tilde programmizstrådes direktors Andrejs Vasi¬jevs.

Atzinîgus vårdus balvas sañéméjiem teica LZA prezidents J. Stradiñß, LIF valdes priekßsédétåjs I. Meirovics un a/s Dati prezidents V. Lokenbahs. LZA viceprezidents J. Ekmanis atgådinåja, ka profesors L. Niceckis izstrådes såcis laikå, kad informåtika bija tik tåla no prioritåtes, ka par to nebija pieñemts pat runåt, un profesors bijis pirmais ASTF dekåns, 22 gadus vadîjis Skait¬oßanas tehnikas un programméßanas katedru, kå arî bijis zinåtniskais vadîtåjs 13 disertantiem. Abi laureåti, a/s Dati vadîba un profesors I. Meirovics atbildéja arî uz preses un TV Ωurnålistu jautåjumiem. Íî bija jau ceturtå vasara, kad tiek pieß˚irtas divas a/s Dati dibinåtås meda¬as.

Pirmås meda¬as Par Latvijas informatizåciju a/s Dati pieß˚îra 1998. gada jünijå Jånim Gobiñam (Våcija) un Latvijas Pasta ©enerål-

Mudîte Eizentåle direktoram Aivaram Droiskim. 1999. gadå vienoßanos par kopîgas balvas pieß˚irßanu parakstîja a/s Dati, LZA un LIF mér˚programma Izglîtîbai, zinåtnei, kultürai.

A/s Dati ir gandarîta par sadarbîbu ar LZA, jo IT mainås un attîstås ¬oti strauji, zinåßanas apméram reizi piecos gados ir pilnîbå jåatjauno, tåpéc prakti˚iem darbå lieti noder zinåtnieku atbalsts. Jau septiñus gadus ilgå sadarbîba ar LIF liecina, ka a/s Dati izglîtîbu un zinåtni ir izvéléjusies par savu sponsoréßanas prioritåti, fondam ziedoti vairåk nekå Ls 250 000, konkursa atlases kårtîbå 373 studenti sañémußi semestra stipendijas.

Péc Latvijas neatkarîbas atjaunoßanas, pateicoties veiksmîgai Latvijas IT kompåniju attîstîbai, nenotika IT nozares gaißåko pråtu aizplüßana no Latvijas. Tå nenotiek arî tagad, jo müsu speciålisti, tostarp arî jaunå IT profesionå¬u paaudze, strådåjot tepat, Latvijå, var pildît arî årzemju pasütîjumus. Atzîstot, ka IT jomå nåkotne pieder jaunatnei, vislielåko cieñu pelnîjußi zinåtnieki – jaunås paaudzes audzinåtåji. Ir îpaßs prieks, ka lîdzßinéjo astoñu balvas laureåtu vidü divi (25%!) ir RTU emeritétie profesori – J. Osis (2000.g.) un L. Niceckis (2001.g.). ❏

Atklåts piemineklis Vilhelmam Ostvaldam

Kår¬a Ivanova piemiñai ... tavs darbs un tu biji viens – müΩîbå ieaudies pavediens.

Íovasar aizsaulé aizgåjis bijußais IEF dekåns un Maßînbüves ekonomikas organizåcijas un vadîßanas katedras docents Dr.ekon. Kårlis Ivanovs (27.12.1926.– 02.06.2001.), RTU pasniedzéjs no 1964. gada.

Docents bija spéjîgs vadîtåjs, kvalificéts un labvélîgs måcîbspéks, kurß bija iemantojis cieñu un popularitåti studentu vidü, mér˚tiecîgs un radoßs zinåtnieks.

IEF kolektîvs vél ilgi glabås docenta Pasaules latvießu zinåtnieku kongresa atklåßanas dienå, 14. augustå, tika atklåts piemineklis Kår¬a Ivanova piemiñu.

Rîgas Politehnikuma profesoram Vilhelmam Ostvaldam.

IEF vårdå profesors A. Magidenko Attélå no kreisås: a/s Grindeks valdes priekßsédétåjs Valdis Jåkobsons, Valsts prezidente Vaira Vî˚e-Freiberga, RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts, V. Ostvalda mazmeita Braueres kundze un LZA prezidents akadémi˚is Jånis Stradiñß.

P.S. Rakstu par kongresu, kas 15. un 16. augustå notika Rîgå, lasiet nåkamajå «JI» numurå.

10

2001. gada 30. augusts

Senatoru lémumi atva¬inåjuma gaidås Senåta séde notika 25. jünijå ☛ Rektors akadémi˚is I. Knéts apsveica vienu senatori – Lîgu un divpadsmit senatorus – Jåñus. ☛ Rektors informéja: ➾ par RTU akreditåcijas ekspertu komisijas darba kårtîbu 28. un 29. jünijå; ➾ ka arî ßogad izcilåkie ma©istri individuåli tiks uzñemti doktorantürå; ➾ ka Senåta Straté©ijas komisija izstrådåjusi «RTU straté©iskos mér˚us un uzdevumus», ko gatavo iespießanai, lai visi interesenti varétu ar tiem iepazîties; ➾ ka RTU Padomnieku konventa saståva kandidåti ir izvéléti un viñiem izsütîtas véstules ar lügumu dot piekrißanu piedalîties konventa darbå; ➾ par rektora pienåkumu pildîtåjiem vasaras atva¬inåjuma laikå. ☛ Rektors pateicås Liepåjas MZTK direktoram V. Kårkliñam par rüpém RTU telpiskås emblémas tapßanå (viena ßåda embléma jau grezno vestibilu Ka¬˚u ielå 1, otra – RTU Aulai – vél top). ☛ Apstiprinåja RTU Padomnieku konventa nolikumu.

1. Vispårîgie noteikumi. 1.1. Rîgas Tehniskås universitåtes Padomnieku konvents (turpmåk KONVENTS) ir saskañå ar Augstskolu likuma 16. pantu un RTU Satversmes 5.3. punktu Senåta ievéléts konsultatîvs orgåns. 1.2. KONVENTU dibina péc RTU Senåta iniciatîvas vai izglîtîbas un zinåtnes ministra pieprasîjuma. 1.3. KONVENTS darbojas, ievérojot ßo nolikumu, RTU Satversmi un Latvijas Republikas likumus. 1.4. KONVENTA nolikumu un tå grozîjumus apstiprina RTU Senåts. 1.5. Senåts ir tiesîgs lemt par atseviß˚u KONVENTA locek¬u nomaiñu un KONVENTA darbîbas beigßanu.

2. Darbîbas mér˚is un uzdevumi. 2.1. KONVENTA galvenais mér˚is ir veicinåt RTU attîstîbu, nosakot tås darbîbas straté©iskos virzienus atbilstoßi valsts tautsaimniecîbas vajadzîbåm. 2.2. Konsultét Senåtu un rektoru RTU attîstîbas straté©ijas jautåjumos. Atbalstît augstskolas materiålo un finansiålo resursu veidoßanu. 2.3. Ne retåk kå reizi gadå izvértét RTU darbîbu, iesniegt rekomendåcijas un izteikt priekßlikumus par augstskolas attîstîbu kopumå.

3. KONVENTA ievéléßana. 3.1. Par KONVENTA locek¬iem var izvirzît zinåtnes, izglîtîbas, kultüras un tautsaimniecîbas speciålistus, kuru pamatdarbs nav RTU un kuri ar savu profesionalitåti un darba pieredzi var veicinåt augstskolas attîstîbu. 3.2. KONVENTA skaitlisko saståvu nosaka Senåts. 3.3. Kandidatüras KONVENTA saståvam var izvirzît Senåts, rektors vai fakultåßu domes. 3.4. Ja kandidåti ir piekritußi darboties KONVENTÅ, viñus ievélé Senåta sédé, aizklåti balsojot, ar vienkårßu balsu vairåkumu. 3.5. KONVENTU ievélé uz trim gadiem. Ja tå locek¬i pårtrauc darbîbu KONVENTÅ pirms termiña beigåm, Senåts lemj par jauno locek¬u ievéléßanu KONVENTA saståvå. 3.6. KONVENTS no sava saståva ievélé priekßsédétåju, priekßsédétåja vietnieku un sekretåru.

4. KONVENTA sédes un tå tiesîbas. 4.1. KONVENTA sédes sasauc priekßsédétåjs ne retåk kå divas reizes gadå. 4.2. Årkårtas sédi sasauc péc priekßsédétåja vai ne mazåk kå treßås da¬as tå locek¬u ierosinåjuma.

4.3. KONVENTS ir tiesîgs lemt, ja sédé piedalås vismaz puse no tå locek¬iem. 4.4. Lémumus KONVENTS pieñem ar vienkårßu balsu vairåkumu, atklåti balsojot. Vienåda balsu skaita gadîjumå pieñem to priekßlikumu, par kuru balso priekßsédétåjs (viña prombütné – priekßsédétåja vietnieks). 4.5. Informåcijas sañemßanai KONVENTAM ir tiesîbas uz savåm sédém uzaicinåt augstskolas administråcijas pårståvjus. 4.6. KONVENTS savas rekomendåcijas iesniedz RTU Senåtam. Tam ir tiesîbas ierosinåt izskatît jautåjumu Senåta vai Akadémiskås sapulces sédé. 4.7. KONVENTA locek¬iem ir tiesîbas piedalîties Senåta vai Akadémiskås sapulces sédé. ☛ Péc rektora akadémi˚a I. Knéta skaidrojuma Senåts noléma: 1. Nodibinåt RTU Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes saståvå Biomateriålu un biomehånikas institütu, apvienojot tajå BF Biomateriålu un biomehånikas profesora grupu, MLF Biomateriålu

zinåtniskås pétniecîbas laboratoriju un BF Biomehånikas zinåtniskås pétniecîbas laboratoriju. 2. Apstiprinåt Biomateriålu un biomehånikas institüta nolikumu. ☛ RTU Goda darbinieka nosaukumu pieß˚îra BF lektorei Genovefai Fjodorovai. ☛ RTU Emeritétå profesora goda nosaukumu pieß˚îra BF profesoram Albertam Skudram. ☛ Péc izsludinåtå konkursa uz vakanto praktiskå docenta ßtata vietu Valodu institüta Åréjo ekonomisko sakaru valodu docétåju grupå ievéléta Iréna Blumfelde. ☛ Noléma izsludinåt konkursu uz vakanto profesora ßtata vietu inΩenierzinåtñu ener©étikas un elektrotehnikas nozaré elektroapgådes optimizåcija. ☛ Kå papildinåjumu Senåta lémumam Par måcîbu maksu 2001./2002. måc. g. Senåts noléma noteikt: 1. Årvalstu pilsoñiem, kuri vélas iegüt augståko izglîtîbu RTU, pilnå studiju maksa Uzñéméjdarbîbas un vadîßanas bakalaura programmå ir 625 LVL. 2.

TMZF RaΩoßanas kvalitåtes institüta profesionålå ma©istra un inΩeniera studiju programmå Kvalitåtes nodroßinåßana un vadîba nepilna laika (neklåtienes) studiju maksa ir 430 LVL. ☛ Apstiprinåja RTU 2002., 2003. gada uzñemßanas noteikumu pamatprasîbas: 1. Izpildot Augstskolu likuma pårejas noteikumu 13. punkta prasîbas par uzñemßanas noteikumu paziñoßanu programmåm, kuras tiek îstenotas un kurås uzñemßana notiks lîdz 2004. gadam, Rîgas Tehniskajå universitåté noteikt ßådas uzñemßanas noteikumu pamatprasîbas: 1.1. Arhitektüras fakultåté konkurså uz valsts budΩeta finansétajåm vietåm piedalås ar zîméßanas ieståjpårbaudîjumå iegüto atzîmi, ja matemåtikas ieståjpårbaudîjumå iegüta vismaz atzîme 4 vai centralizétå eksåmena atzîme matemåtikå nav zemåka par D lîmeni.

1.2. Büvniecîbas, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas, Elektronikas un telekomunikåciju, Ener©étikas un elektrotehnikas, InΩenierekonomikas, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas, Transporta un maßînzinîbu fakultåtés var ieståties bez ieståjpårbaudes kårtoßanas, ja centralizétais eksåmens matemåtikå (Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåté matemåtikå vai ˚îmijå) nokårtots vismaz C lîmenî (izñemot vidéjo profesionålo måcîbu ieståΩu absolventus) un izglîtîbas dokumentå gada atzîmju summa algebrå, ©eometrijå, fizikå, ˚îmijå, informåtikå un sveßvalodå (tehnikuma diplomå matemåtikå, fizikå, ˚îmijå, informåtikå, sveßvalodå un diplomprojektå) (InΩenierekonomikas fakultåté – algebrå, ©eometrijå, fizikå, ˚îmijå, informåtikå, sveßvalodå vai algebrå, ©eometrijå, dabaszinîbås, ekonomikå, informåtikå, sveßvalodå) nav zemåka par fakultåté noteikto, ko paziño kårtéjå uzñemßanas gadå. 1.2.1.

InΩenierekonomikas fakultåtes programmås ar studiju såkumposmu koledΩå virzienos ekonomika, gråmatvedîba un nodok¬i, uzñéméjdarbîbas lo©istika un transporta ekonomika, tirgzinîbas un tirdzniecîba ieskaita kopéjå konkursa kårtîbå uz valsts budΩeta finansétajåm vietåm péc atzîmju summas izglîtîbas dokumentå ßådos priekßmetos: matemåtika, ekonomika, informåcijas apstråde, gråmatvedîba, tirgzinîbas, biznesa sveßvaloda. 1.3. RTU Valodu institüta Tehnisko tulku referentu studiju programmå konkurså piedalås ar ieståjpårbaudîjuma atzîmi sveßvalodå vai centralizétå eksåmena atzîmi sveßvalodå, ja tas nokårtots vismaz C lîmenî. 1.4. Ja nevar izpildît punktå 1.2. noteiktås prasîbas, reflektants péc paßa izvéles kårto ieståjpårbaudîjumu matemåtikå (Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåté matemåtikå vai ˚îmijå) vai piedalås konkurså uz brîvajåm valsts budΩeta finansétajåm vietåm fakultåté ar centralizétå eksåmena atzîmi matemåtikå (Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåté matemåtikå vai ˚îmijå), ja tå nav zemåka par D lîmeni. ☛ Apstiprinåja RTU uzñemßanas noteikumu pamatprasîbas 2004. gadam. 1. Izpildot Augstskolu likuma pårejas noteikumu 12. punkta prasîbas par uzñemßanu studiju programmås, pamatojoties uz centralizéto eksåmenu rezultåtiem, Rîgas Tehniskajå universitåté noteikt ßådas uzñemßanas noteikumu pamatprasîbas akadémisko un

2001. gada 30. augusts

profesionålo studiju programmås fakultåtés: 1.1. Studijåm var pieteikties personas ar vidéjo izglîtîbu, kuras ieguvußas gada atzîmi informåtikå ne zemåku par 4 un nokårtojußas centralizéto eksåmenu latvießu valodå (valsts valodå) vismaz D lîmenî un centralizétos eksåmenus fakultåtés noteiktajos priekßmetos. 1.2. Konkursa nosacîjumi fakultåtés: 1.2.1. Arhitektüras fakultåté konkurså piedalås ar centralizétå eksåmena atzîmi sveßvalodå, matemåtikå un ieståjpårbaudîjuma atzîmi zîméßanå. 1.2.2. Büvniecîbas, Datorzinåtnes un informåtikas tehnolo©ijas, Elektronikas un telekomunikåciju, Ener©étikas un elektrotehnikas, Transporta un maßînzinîbu fakultåté konkurså piedalås ar centralizétå eksåmena atzîmi sveßvalodå, matemåtikå un fizikå. Materiålu tehnolo©ijas un dizaina specializåcijas programmå – ar centralizétå eksåmena atzîmi sveßvalodå, matemåtikå un ieståjpårbaudîjuma atzîmi zîméßanå. 1.2.3. InΩenierekonomikas fakultåté konkurså piedalås ar centralizétå eksåmena atzîmi sveßvalodå, matemåtikå, fizikå vai dabaszinîbås, vai biznesa ekonomikas pamatos.

1.2.4. Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåté konkurså piedalås ar centralizétå eksåmena atzîmi sveßvalodå, matemåtikå, fizikå vai ˚îmijå, vai dabaszinîbås. 1.2.5. RTU Valodu institüta konkurså piedalås ar centralizétå eksåmena atzîmi sveßvalodå. ☛ Apstiprinåja doktora programmas telekomunikåcijas un datoru tîkli, analîtiskå ˚îmija. ☛ Atbilstoßi Senåta 2001. gada 29. janvåra lémumam Par påreju uz vienotu studiju rezultåtu vértéjumu sistému Senåts noléma noteikt vienotajå vértéjumu sistémå ßådus kritérijus studiju rezultåtu (zinåßanu un prasmju) novértéßanai konkrétå studiju priekßmetå: izcili (10) – zinåßanas pårsniedz priekßmeta programmas prasîbas, liecina par spéju veikt patståvîgus pétîjumus, problému dzi¬u izpratni; teicami (9) – pilnîgi apgüta priekßmeta programma, iegüta prasme patståvîgi lietot iegütås zinåßanas; ¬oti labi (8) – pilnîgi apgüta priekßmeta programma, taçu atseviß˚os jautåjumos nav pietiekami dzi¬as izpratnes, lai zinåßanas patståvîgi lietotu sareΩ©îtåku problému risinåßanå; labi (7) – kopumå apgütas zinåßanas priekßmeta programmas prasîbu lîmenî, taçu konstatéjama atseviß˚u mazåk svarîgu jautåjumu neizpratne, ir nelielas grütîbas atseviß˚u praktisku uzdevumu risinåßanå; gandrîz labi (6) – kopumå apgüta priekßmeta programma, taçu vienlaikus konstatéjama atseviß˚u lielåku problému nepietiekama izpratne, ir da¬éjas grütîbas iegüto zinåßanu praktiskå lietoßanå; viduvéji (5) – visumå apgüta priekßmeta programma, lai gan konstatéjama vairåku svarîgu problému nepietiekami dzi¬a izpratne, ir grütîbas iegüto zinåßanu praktiskå izmantoßanå; gandrîz viduvéji (4) – visumå apgüta priekßmeta programma, tomér konstatéjama nepietiekama daΩu pamatkoncepciju izpratne, ir ievérojamas grütîbas iegüto zinåßanu praktiskå izmantoßanå; våji (3) – zinåßanas virspuséjas un nepilnîgas, students nespéj tås lietot konkrétås situåcijås; ¬oti våji (2) – ir virspuséjas zinåßanas tikai par atseviß˚åm problémåm, priekßmeta lielåkå da¬a nav apgüta; ¬oti ¬oti våji (1) – nav izpratnes par priekßmeta pamatproblemåtiku, priekßmetå praktiski zinåßanu nav. Vértéjums gandrîz viduvéji (4) ir zemåkå apmierinoßå atzîme. ☛ Sakarå ar bijußås Rîgas Aviåcijas universitåtes (RAU) pårñemto studiju programmu virzîßanu uz akreditåciju Senåts noléma: lai nodroßinåtu Augstskolu likumå noteiktås studentu tiesîbas pabeigt studijas 1999. gadå no RAU pårñemtajås studiju programmås, apstiprinåt, ka akreditéßanai tiek virzîtas ßådas no RAU pårñemtås studiju programmas, kå arî noteikt ßo programmu îstenoßanas pédéjo gadu: bakalaura studijåm (lîdz 2002. gadam ieskaitot) – maßînzinîbas, aviåcijas transports, elektronika, transporta radioelektroniskås sistémas, datorzinåtnes; ma©istra studijåm (lîdz 2004. gadam ieskaitot) – maßînzinîbas, aviåcijas transports, elektronika, transporta radioelektroniskås sistémas, telekomunikåcijas; pécbakalaura inΩeniera studijåm (lîdz 2004. gadam ieskaitot) – gaisa ku©u un dzinéju tehniskå ekspluatåcija, gaisa ku©u elektronisko iekårtu tehniskå ekspluatåcija, transporta lîdzek¬u remonta tehnolo©ija, automobi¬u konstruéßana, raΩoßana un izmé©inåßana, datorsistémas un tîkli; profesionålåm studijåm péc vidusskolas (lîdz 2003. gadam ieskaitot) – gaisa ku©u un dzinéju tehniskå ekspluatåcija, automobi¬u konstruéßana, raΩoßana un izmé©inåßana.

Minétås programmas uzskatît par RTU studiju programmu Transports un Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas attiecîgåm specializåcijåm. Íådu no RAU pårñemto studiju programmu darbîbu beigt,

11 pårtraucot uzñemßanu ar 2001. gadu: ma©istra studijåm – maßînzinîbas (nav studentu 1. kurså); datorzinåtnes (4 studenti 1. kurså; programma neatbilst fakultåtes profilam); pécbakalaura inΩeniera studijåm – aviåcijas sakaru sistémas (nav studentu 1. kurså, ir jauna RTU programma); skait¬oßanas tehnika un automatizéto sistému programmatüra transportå (nav studentu vispår); telekomunikåcijas (nav studentu vispår, ir jauna RTU programma); profesionålåm studijåm péc vidusskolas – transporta lîdzek¬u remonta tehnolo©ija (nav studentu vispår). ☛ Par profesionålo studiju programmu Bionika un protezéßana Senåts noléma: 1. Ar 2001./2002. måc. g. RTU programmu sarakstu papildinåt ar programmu Bionika un protezéßana tådu profesionålo studiju programmu îstenoßanai, kurås paredzéts pieß˚irt profesionålos grådus. 2. Apstiprinåt 1. punktå nosauktajå RTU programmå profesionålo studiju programmu ma©istra gråda iegüßanai. 3. Kad profesionålå ma©istra studiju programma tiks licencéta, tad pårtraukt uzñemßanu akadémiskås ma©istra studiju programmå Bionika un protezéßana. ☛ Koksnes kompleksås pårstrådes studiju programmas koledΩas studiju programmå apstiprinåja izmaiñas priekßmetu sarakstå, kvalifikåcijas darba ievießanu un kopapjoma maiñu – obligåtajiem studiju priekßmetiem no 68 uz 63 kredîtpunktiem (KP), ierobeΩotås izvéles priekßmetiem no 4 uz 7 KP. ☛ Papildinot 2000. gada 31. janvåra RTU Senåta lémumu Par måcîbu maksu studentiem, Senåts noléma: 1. RTU akadémiskå personåla un måcîbu palîgpersonåla darbinieki, kuriem RTU ir pamatdarba vieta, ir atbrîvoti no måcîbu maksas. 2. Uz pilnu slodzi strådåjoßo RTU ßtata darbinieku ar 10 gadu darba ståΩu pirmås pakåpes radinieki, kuri sekmîgi måcås RTU, ir atbrîvoti no måcîbu maksas. ☛ Noklausîjås Senåta Kultüras, sadzîves un sporta komisijas priekßsédétåjas A. Janbickas pårskatu par komisijas darbu.

Komisijå pieteikußies vienpadsmit senatori, no tiem – septiñi studenti. Notikußas divas komisijas sédes un paståvîga sarakste ar e–pasta starpniecîbu. Pirmajå sédé uzklausîti viedok¬i par såpîgåkajåm problémåm, kas galvenokårt attiecas tießi uz sadzîvi: dienesta viesnîcu telpu neapmierinoßais ståvoklis (seviß˚i Ezermalas ielå); dienesta viesnîcu maksa; dzîvoßanas nosacîjumi; vietu sadale viesnîcås, auto novietoßanas maksa, trükst struktürvienîbu izvietojuma shémas; nesakårtotas pieguloßås teritorijas; smé˚étavu trükums; tualeßu ståvoklis; sporta kompleksa trükums, neskaidrîbas par peldbaseina izmantoßanas iespéjåm; trükst iekßéjås kårtîbas noteikumu (04.07.01. tie jau ir apstiprinåti. Red. piez.); RTU nav pieejami jurista pakalpojumi.

Pårrunåta tradicionålo kultüras pasåkumu norise, telpu noforméjums. Nåkamå sédé uzaicinåti piedalîties: Saimnieciskå dienesta direktors J. Buka, Studentu kluba direktore A. Visocka, Sporta kluba valdes priekßsédétåjs R. Jasüns. Sporta kluba vadîtåjs R. Jasüns izteicis pretenzijas par SP sporta pårståvju darbu. Viñapråt, sporta båzes darbotos labåk, ja katrai no tåm bütu viens saimnieks, nevis kå tagad – da¬éji Sporta klubs, da¬éji Saimniecîbas da¬a.

Studentu kluba direktore A. Visocka uzsvérusi RTU îpaßo gaisotni citu augstskolu vidü, ko apliecina arî tas, ka måkslinieciskås paßdarbîbas kolektîvos pårståvétas visas paaudzes. Par nozîmîgåko problému A. Visocka uzskata mé©inåjumu zå¬u trükumu un par neétisku – RTU Aulas izmantoßanu plüsmas lekcijåm, péc kuråm zåle parasti paliek ¬oti nekårtîga. A. Janbicka uzskata, ka RTU kultüras dzîves vadîba atrodas îstajås rokås.

Saimnieciskå da¬a dienesta viesnîcu problémås vaino finansu trükumu, jo viesnîcåm netiekot pieß˚irti RTU nopelnîtie lîdzek¬i.

Nolemts, ka SP Sociålo lietu da¬as vadîtåja kopå ar Studentu pilsétiñas direktori izstrådås studentu sadales noteikumus dienesta viesnîcås, bet vélåk SP Sociålo lietu da¬a to atzinusi par nelietderîgu, jo precîza kårtîba jau esot noteikta informåcijas sistémå. SP prezidente gan izteikusi ßaubas par ßîs sistémas darbîbu, tåpéc lîdz uzñemßanas såkumam vél noteikti tå jåpårbauda. Rekomendéts – komisijai nepårñemt Saimnieciskå dienesta funkcijas, bet izskatît likumdoßanas jautåjumus un ierosinåjumus ståvok¬a uzlaboßanai.

Nåkamajå måcîbu gadå kopå ar SP attiecîgo noda¬u vadîtåjiem komisija mé©inås risinåt esoßås problémas un izstrådås komisijas nolikumu. Senåts A. Janbickas pårskatu pieñéma zinåßanai.

M.E.