Nr 12 31 01 2002

Nr. 12 (1211) 31.01.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Vésture

10. lpp.

8. lpp.

12. lpp.

Atjaunots RTU Türisma klubiñß

RTU jauno dizaineru veikums

4. lpp.

2

2002. gada 31. janvåris

LIF konkurss Latvijas Izglîtîbas fonda mér˚programma Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai izsludina stipendiju konkursu studentiem un ma©istrantiem 2001./2002. m. g. 2. semestrim: • datorzinåtnés un informåtikå (jauns nolikums); • uzñéméjdarbîbas vadîbå; • transporta ekonomikå; • aizsardzîbå pret koroziju; • farmåcijas ˚îmijå un biolo©iski aktîvu vielu sintézé, • autoce¬u izpété un büvniecîbas tehnolo©ijå, • ener©étikå un elektrotehnikå, • gåzes tehnolo©ijå; • telekomunikåciju inΩenierzinåtnés; • dzelzce¬a transporta specialitåtés; • gaisa satiksmes specialitåtés.

Pretendenta pieteikumam obligåti jåpievieno attiecîgås fakultåtes apstiprinåts noraksts no atzîmju gråmatiñas par visiem måcîbu semestriem ar apré˚inåtu vidéjo atzîmi, kå arî studenta vai ma©istranta raksturojums no dekanåta vai profiléjoßås katedras (institüta) un/vai raksturojums no zinåtniskå darba vadîtåja.

Ma©istrantüras studenti pievieno arî Curriculum vitae (CV).

Pieteikumu dokumenti veicinåßanas stipendijåm iesniedzami divos eksemplåros valsts valodå.

Pieteikumi konkursam jåiesniedz lîdz 2002. gada 12. februårim (péc ziemas eksåmenu sesijas).

Sîkåku informåciju pretendenti var iegüt savås fakultåtés.

Pilnu nolikumu par stipendijas pieß˚irßanas kårtîbu un pieteikuma veidlapas konkursam var sañemt Mér˚programmas birojå, Kuldîgas ielå 45, katru darbdienu no plkst. 10 lîdz 16, tålrunis 7067765.

Ieeja Mér˚programmas birojå RITI ékå no Gregora ielas, 205. kabinets.

Sabiedriskais transports – 21. un 9. trolejbuss; 38. un 4. autobuss lîdz pieturai Kuldîgas iela, 7. trolejbuss (lîdz galapunktam Ågenskalna Priedés), 2. tramvajs (lîdz pieturai Zasulauka stacija), vilciens (Zasulauka stacija).

Jaunumi zinåtniskajå bibliotékå

Centrålajå bibliotékå – gråmatu droßîbas vårti Tå kå Zinåtniskajai bibliotékai pieß˚irtais finanséjums informåcijas iegådei ir neliels – ßogad Ls 10 000 no valsts budΩeta un Ls 3375 no studiju maksåm periodisko izdevumu un gråmatu iegådei visåm studiju programmåm –, bibliotéka jauno literatüru var iegådåties tikai nelielå eksemplåru skaitå (1–3) no katras gråmatas nosaukuma. Jaunås literatüras lielåkå da¬a atrodas Centrålås bibliotékas brîvpieejas lasîtavå, no kurienes diemΩél atseviß˚i izdevumi pazüd. Tåpéc lîdz ßim pilnîgi visu jauno literatüru brîvpieejå izvietot nebija iespéjams. Årzemju bibliotéku standarts ir – visa literatüra atrodas brîvpieejå un nodroßinåta ar droßîbas sistémåm.

Lai nodroßinåtos pret nesankcionétu literatüras izneßanu, bibliotékå gråmatu un periodisko izdevumu aizsardzîbai ir uzstådîta droßîbas sistéma ar vårtiem un attiecîgo aparatüru.

Pateicoties tai, visu jaunåko literatüru büs iespéjams izvietot brîvpieejas fondå un tå büs labåk pårskatåma bibliotékas lietotåjiem.

Bibliotékas darbinieki cer, ka vairs nebüs aizmårßîgu lietotåju, kuri pårkåps bibliotékas lietoßanas noteikumus.

Februårî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå: Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes Skait¬oßanas centra 2. kategorijas speciålistu Nikolaju Sirotkinu, Saimnieciskå direktora dienesta sargu Ojåru Åbeli, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes docenti Tatjanu Bikovu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes profesori Viktoriju Kanceviçu, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes docentu Hariju Stanki, Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬as vadîtåju Aini Kårkliñu, Büvniecîbas fakultåtes lektoru Juri Kauråtu, Arhitektüras fakultåtes 1. kategorijas speciålisti Rutu Doveiku, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes asociéto profesoru, zinåtñu prorektora vietnieku Bruno Grasmani, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes asociéto profesoru Anatoliju Mahñitko, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes asociéto profesoru Oskaru Liniñu, Liepåjas MZTK apkopéju Remmu Ri¬kovu, Zinåtniskås bibliotékas noda¬as vadîtåju Anitu Brasliñu, Liepåjas MZTK skolotåju Rutu Plostnieci, Galvenå gråmatveΩa vietnieku Orestu Niedriñu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes laboratoriju vadîtåju Bo¬eslavu Raçko.

Latvijas bibliotéku e–kopkatalogs Internetå ir pieejams septiñu Latvijas bibliotéku elektroniskais kopkatalogs – http://www.linc.lv/ Kopkataloga dalîbnieces: 1. RTU Zinåtniskå bibliotéka (RTU ZB); 2. Latvijas Universitåtes bibliotéka (LUB); 3. Latvijas Nacionålå bibliotéka (LNB); 4. Latvijas Lauksaimniecîbas universitåtes fundamentålå bibliotéka (LLU FB); 5. Patentu tehniskå bibliotéka (PTB); 6. Latvijas Medicînas akadémijas bibliotéka (LMAB); 7. Medicînas zinåtniskå bibliotéka (MZB).

Visas ßîs bibliotékas ir såkußas strådåt ar jaunu integréto bibliotéku informåcijas sistému ALEPH 500 (ExLibris, Izraéla).

Elektroniskais kopkatalogs ir pieejams katram interneta lietotåjam bez paroles.

Ir iespéjams meklét informåciju par izdevumiem septiñu bibliotéku elektroniskajå kopkatalogå – LNC04 datu båzé vai katras atseviß˚as bibliotékas elektroniskajå katalogå. Lai izvélétos konkrétås bibliotékas katalogu, lietotåjam jåuzklikß˚ina uz izvélnes augßéjås rindas nosaukuma Datu båzes.

Informåcijas mekléßanai jåizmanto kreiså råmja izvélne Mekléßana vai Pårlükoßana.

3

2002. gada 31. janvåris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Izsludinåta pieteikßanås uz Måcîbu plåna resursu centra rîkotajiem kursiem Måcîbu plåna resursu centrs (CRC – Curriculum Resource Center) ir viena no CEU (Central European University) programmåm, kas paredzéta pasniedzéjiem un/vai profesionå¬iem, kuri saistîti ar måcîbu procesu augstskolå. Programma palîdz sagatavot måcîbu kursu, izmantojot CEU bibliotéku, apmekléjot CRC rîkotos kursus un sadarbojoties ar citu valstu speciålistiem.

Paßlaik CRC piedåvå ßådus studiju kursus: • Vésture – no 2002. gada 18. lîdz 23. martam; • Vides zinåtñu studijas un politika – no 2002. gada 18. lîdz 23. martam; • Nacionålisms – no 2002. gada 25. lîdz 30. martam.

Pieteikßanås termiñß – 2002. gada 1. februåris.

• Starptautiskais menedΩmenta centrs – no 2002. gada 13. lîdz 18. maijam; • Sociolo©ija (Varßavå) – no 2002. gada 20. lîdz 25.maijam.

Pieteikßanås termiñß – 2002. gada 1. aprîlis.

Katru gadu apméram 300 speciålistu no Centråleiropas un Austrumeiropas apmeklé CRC organizétos kursus. Saistîbå ar programmu tiek segti transporta un uzturéßanås izdevumi, kå arî neliela summa atvéléta kopéßanas izdevumiem un gråmatu iegå-

dei, kas paredzétas tås universitåtes bibliotékai, kurå strådå dalîbnieks.

Programmå var pieteikties pretendenti ar labåm ang¬u valodas zinåßanåm, lai varétu piedalîties grupu darbå un izmantot bibliotékas materiålus. Programmå ir paredzéts, ka pretendenti ierodas uz kursiem ar jau sagatavotu plånu, kuru kursu laikå varétu papildinåt un izstrådåt. Priekßroka tiek dota tiem kandidåtiem, kuru izvélétais kurss atbilst CEU piedåvåtajåm specialitåtém. Péc kursiem dalîbnieki iesniedz izstrådåtu kursu Måcîbu plåna resursu centrå.

Pieteikuma veidlapas un informåciju par programmu var sañemt Valodu måcîbu centra Izglîtîbas informåcijas centrå, Smilßu ielå 1/3, 3. ståvå, tålr. 7211407 (kontaktpersona Sorosa fonda Latvija programmu koordinatore Dace Visnola), e–pasts: dvisnola@lanet.lv vai Curriculum Resource Center Central European University, Nador utca 9, H–1051 Budapest, Hungary, tålr. (36–1)3273189 vai 3273000, fax (36–1)3273190, e–pasts: crc@ceu.hu vai måjaslapå: www.ceu.hu/crc/ Pieteikuma anketas un visi nepiecießamie dokumenti ir jåsüta uz Budapeßtu.

RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrs aicina måcîties RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrs aicina interesentus apgüt ang¬u, våcu un krievu valodu.

Såkot no 2002. gada februåra, RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrå var sagatavoties ang¬u valodas eksåmenam IELTS un våcu valodas eksåmenam TestDaF. IELTS (International English Language Testing System, www.ielts.com) ir ang¬u valodas eksåmens, ar kura palîdzîbu nosaka, vai kandidåta ang¬u valodas zinåßanas ir pietiekamas, lai såktu studijas kådå no årzemju augstskolåm.

IELTS eksåmenu Rîgå var nokårtot reizi ménesî Lielbritånijas Padomé, www.britishcouncil.lv.

TestDaF ir Våcijå izstrådåts centralizéts våcu valodas zinåßanu un prasmju pårbaudes eksåmens, veidots péc ang¬u valodas eksåmena TOEFL (Test of English as a Foreign Language) parauga. TestDaF priekßrocîba ir tå, ka ikviens årzemnieks, kurß vélas såkt studijas kådå no Våcijas augstskolåm, nebraucot uz Våciju, var nokårtot valodas pårbaudes eksåmenu. Eksåmens parasti notiek divas reizes gadå – aprîlî un oktobrî. Precîzus eksåmena norises datumus var atrast TestDaF institüta måjaslapå internetå, www.testdaf.de.

IELTS un TestDaF sertifikåti noderés visiem, kas vélas pieteikties studijåm, zinåtniska darba veikßanai vai piedalîties kvalifikåcijas celßanas un tålåkizglîtîbas kursos årzemju augstskolås. Íajå semestrî esam îpaßi domåjußi par ekonomistiem un lietiß˚å vidé strådåjoßajiem.

Våcu valodas kursu ekonomistiem Wirtschaftsdeutsch ir izstrådåjußi Våcijas un Latvijas speciålisti tießi Latvijas eko-

nomikas zinåtñu studentiem un ekonomikas jomå strådåjoßajiem, kas vélas uzlabot savas studijåm vai darbam nepiecießamås våcu valodas zinåßanas un sadarboties ar uzñéméjiem våciski runåjoßajås zemés.

2002./2003. gada ziemas semestrî Rîgas Tehniskås universitåtes InΩenierekonomikas fakultåtes un Latvijas Universitåtes Ekonomikas fakultåtes studentiem atkal tiks piedåvåta iespéja såkt studijas dubultå diploma ma©istrantüras programmå ekonomikå. Íî programma tiek îstenota sadarbîbå ar Hågenas Tålmåcîbas universitåti (Våcija). Studijas beidzot, tiek iegüts HTU diploms un RTU vai LU ma©istra diploms ekonomikå.

Tiem, kas plåno pieteikties studijåm dubultdiploma programmå vai såkt ekonomikas studijas kådå no Våcijas augstskolåm, våcu valodas kurss Wirtschaftsdeutsch palîdzés uzlabot studijåm nepiecießamås våcu valodas zinåßanas, apgüt specifisko nozares leksiku un iepazît Våcijas augstskolu prasîbas.

Nodarbîbas notiek divas reizes nedé¬å – treßdienås no plkst.

17.45 lîdz 19.15 un sestdienås no plkst. 9.30 lîdz 11 – Ka¬˚u ielå 1.

Kursu nobeigumå, veiksmîgi nokårtojot eksåmenu, dalîbnieki sañem Hågenas Tålmåcîbas universitåtes tålåkizglîtîbas sertifikåtu.

Tiek piedåvåts arî ang¬u valodas kurss Business English.

Visus, kas vélas uzlabot sveßvalodu zinåßanas, aicinåm lîdz 4. februårim pieteikties RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrå, Rîgå, Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå. Sîkåku informåciju var iegüt, zvanot pa tålruni 7089021 vai rakstot e–pastu: evita.serjogina@rtu.lv.

4

2002. gada 31. janvåris

RTU jauno dizaineru veikums Rit septîtais måcîbu gads, kopß RTU atvérta studiju programma Amatniecîbas tehnolo©ijas un dizains. Vienå no ßîs programmas kuplåkajåm specializåcijåm Koka amatnieciskås tehnolo©ijas un dizains çetros kursos studé 90 jaunießi.

Studéjoßo skaits ar katru gadu pieaug.

2001. gadå sudijas såka 31 pirmkursnieks. Studétgribétåju iepriekßéjå pieredze ir daudzveidîga – tie ir Rîgas Amatniecîbas koledΩas absolventi, zéni no galdniecîbas arodvidusskolåm Rîgå un viså Latvijå, no måkslas koledΩåm un meistaru skolåm.

Profesore Silvija Kukle

t.i., at¬auju no Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas, ßîs programmas atvérßanai – varam tikai atbildét uz nåkamo ma©istru zvaniem: «DiemΩél vél nav, bet ceram, ka tuvåkajå nåkotné büs.»

Oskars Veinbergs, 3. kursa students Péc vidusskolas måcîjies Rîgas Lietiß˚ås måkslas koledΩå Koka dizaina noda¬å. Péc beigßanas strådåjis firmå Juve, 1999. gadå såcis studijas RTU Amatniecîbas tehnolo©iju un dizaina noda¬å.

Paraléli studijåm ir dizainers mébe¬u salonå I klubs.

Biroja mébe¬u méroga maketi. Oskars Veinbergs.

Pirmajos divos izlaidumos 2000. un 2001. gadå tehnologa dizainera diplomu sañémußi 18 studijas beigußie. Par darba piedåvåjumiem südzéties nevar – ir iespéjas strådåt gan Rîgå, gan savå dzimtajå pusé, gan arî doties uz naudîgåkåm zemém, protams, ja ir darba at¬auja.

Ne vienmér izdodas kvalifikåcijas darbam nepiecießamo ideju nobriedinåt uzreiz, îpaßi, ja lîdztekus studijåm jåpelna iztika; bieΩi maizes darbs un arî ©imene prasa savu da¬u uzmanîbas. Ne katrreiz izdodas to sekmîgi savienot. Steidzamu problému risinåßanai var izmantot iespéju pårtraukt studijas uz gadu, lai ar jauniem spékiem ˚ertos pie pårtrauktå darba. Otra meda¬as puse – ja strådå atbilstoßi savam amatam, progreséjot studijås, notiek arî virzîba pa karjeras kåpném. Ir gadîjumi, kad absolvents reizé ar augstskolas diplomu sañem ievérojamu paaugstinåjumu darbå. Protams, dzîves ce¬a mekléjumi ne vienmér ir viegli.

Ir vélme turpinåt izglîtoßanos. Jau kopß septembra esam izveidojußi divgadîgu studiju programmu studijåm profesionålå ma©istra gråda iegüßanai. DiemΩél pagaidåm nav izdevies sañemt licenci,

Patîk strådåt ar maketiem, atveidojot tajos pat vissîkåkås mébe¬u deta¬as. Jau Lietiß˚ås måkslas koledΩå såcis veidot savu stilu, kuru mé©ina risinåt visos savos darbos. Tas ir lakonisks, par pamatu ñemta kvadråta téma. Ío formu izvéléjies tåpéc, ka to viegli kontrolét, viegli atrast sakarîbas proporcijås, kombinét ar citåm formåm, to vienkårßi ß˚elt, dalît, samazinot k¬üdu iespéjas.

Séta. Artis Ûugs.

Mébeles vértîbu saskata vismaz minimålå koka savienojumå ar citiem materiåliem – stiklu, metålu. Tas ce¬ dizaina vértîbu. Patîk tîras formas, tås var büt nedaudz monumentålas; patîk gludas, kvalitatîvas virsmas (pieméram, Ωurnålu galdiñu maketi, arî pats galdiñß).

Nåkotnes plåni: turpinåt attîstît savu stilu diplomdarbå ar mér˚i izveidot mébe¬u kolekciju mazsériju raΩotnei. Ja sistéma at¬aus, péc studiju beigßanas gribétu rast iespéju savas radoßås idejas (tås viñam neliekot mieru) iemiesot dzîvé. Bütu ¬oti noskumis, ja paståvoßo ierobeΩojumu dé¬ no tå büs jåatsakås.

Kluss sapnis – studét mébe¬u dizaina pieredzi Itålijå.

Artis Ûugs, 1. kursa students Dzîvo mazå, skaistå, jaunå pilsétiñå – Balvos. Sevi sauc par koka puiku, jo patîk visas lietas, kas ir no koka, gan tå labås, gan sliktås îpaßîbas. Koku såka iepazît kokapstrådes pulciñå, kur tapa pirmais objekts – nüja ar kokgriezumiem. Veicot ßo darbu, saprata, kåds ir koka apstrådes process, un tas iepatikås.

Péc pamatskolas noléma måcîties Balvu amatniecîbas vidusskolå, jo tur varéja apgüt galdniecîbas darbus. Bija ¬oti apmierinåts ar savu izvéli, jo måcîjås to, kas viñu intereséja. Íajå skolå centås apgüt amatu, taçu ar to ß˚ita par maz, tåpéc vasaras brîvdienas veltîja kvalifikåcijas paaugstinåßanai, strådåjot galdniecîbas uzñémumå. Tur izgatavoja daudz daΩådu koklietu, kuras bütu labpråt iegådåjies savå îpaßumå. Taçu galdniekam ir teiciens, ka sev kaut ko izgatavot nav laika. Íovasar nolémis vienu ménesi veltît savam izstrådåjumam – sétai. Kåpéc tießi séta? Séta norobeΩo iemîtniekus no årpasaules, sargå no åréjiem trokßñiem, automobi¬u izplüdes gåzém, véjiem, klaiñojoßiem suñiem un meΩa zvériem, kå arî ➥

5

2002. gada 31. janvåris

Apnikusi sesija?

Sesija nokårtota, smagåkais jau aiz muguras... Var atkal såkties studenta dzîve. Í˚iet, ka tai nav ne vainas, tomér varbüt pietrükst asuma un jaunu piedzîvojumu. Tåpéc RTU studentu organizåcija BEST–Riga un Eiropas studentu organizåcija BEST tehnisko universitåßu studentiem piedåvå apce¬ot un iepazît Eiropu, ieguldot pavisam nelielus finansiålos lîdzek¬us. Tå ar prieku varam paziñot, ka klåt ir BEST pavasara kursu sezona.

Ko tad piedåvå BEST pavasarî? Pavisam 12 aktivitåtes – gan akadémiskås (Latvijas studentiem tås ir bezmaksas), gan neakadémiskås par nelielu dalîbas maksu.

Akadémiskås aktivitåtes: Energy Crisis: Finding Alternatives – Barselona (Spånija), 16.–23. marts; Tunnels and underground structures – Louvain–la–Neuve (Be¬©ija), 16.–24. marts; WDM Networks for optical Internet. The new game for Telecom Station II – Valladolid (Spånija), 17.–24. marts; Quality of Web Services – Milan (Itålija), 17.–23. marts; The European Week – Supélec (Francija), 6.–14. aprîlis; Paper Technology – Coimbra (Portugåle), 13.–20. aprîlis; New Technologies in Building Industry versus Environment Protection – Lodz (Polija),

14.–20. aprîlis; Just Manage It! – The Basics of Project Management – Bucharest (Rumånija), 12.–19. maijs; The propulsion of Ariane 5 – Paris Ecole Centrale (Francija), 22. maijs–2. jünijs.

Neakadémiskås aktivitåtes: SNOW WEEK in the French Alps – Grenoble (Francija), 18.–26. marts; Enhancing the Modern Technical University – Chania (Krétas sala, Grie˚ija), 20.– 24. marts; ACAISURE – Shortening the distance between ACAdemic and leISURE events – Sofia (Bulgårija), 24.–31. marts; Adriatic sailing week – Split (Horvåtija), 11.–18. maijs.

Sîkåku informåciju par BEST varat atrast adresé www.BEST.eu.org – par Rîgas grupu www.BEST.eu.org/Riga, kå arî pieñemßanas laikos Åzenes ielå 14–265. Informåciju par pieñemßanas laikiem no 1. februåra varésiet atrast informåcijas stendos.

Tåpéc, ja vélies atpüsties péc smagås sesijas, izmanto ßo burvîgo iespéju.

BEST–Riga prezidente Inita Indråne

RTU jauno dizaineru veikums

➦ no nevélamiem cilvékiem. Kåpéc tießi tåda, kåpéc balta? Katrs galdnieks savu izstrådåjumu cenßas izgatavot atbilstoßi iespéjåm. Gribéjås lauzt tradîciju – kråsot sétu brünå vai za¬å kråså. Ío ideju droßi vien realizés citås sétås nåkotné.

Viens no sapñiem ir apkårtni padarît tådu, kådu viñß to redz sapnî. Viena no sapña da¬åm ir îstenojusies – nu ir tapusi skaista séta. Ejot gar to, ¬audis saka, ka pie ßîs sétas labi iederétos jauna skaista måja, bet visas vélmes nav iespéjams îstenot vienlaicîgi. Nåkamajås vasaras brîvdienås centîßoties îstenot vél vienu da¬u no sava sapña.

«Paßlaik esmu RTU 1. kursa students.

Gribu pilnveidot un tålåk attîstît savas prasmes un iegüt jaunas zinåßanas, tåpéc esmu izvéléjies Amatniecîbas tehnolo©iju un dizaina studiju virzienu un ar savu izvéli esmu apmierinåts.»

Kårlis Kazåks, 4. kursa students Dizainers ar izveidotu rokrakstu, mekléjoßs, kombinéjoßs. Ne påråk runîgs, bet mér˚tiecîgs un zinoßs, vienmér steidzîgs. Tådu Kårli pazîst kursa biedri un måcîbspéki.

Visagråkås bérnîbas atmiñas saistîtas ar dizainu – apméram piecu gadu vecumå vérojis, kå tévs veido interjeru ©imenes jaunajam trîsistabu dzîvoklim, un tas viñu ietekméjis uz müΩu. Labas atzîmes skolå bijußas tikai müzikas un praktiskajos priekßmetos. Péc devîtås klases bija jåizdara grüta izvéle starp karjeru müzikå vai dizainå. Lemts tika par labu Rîgas

Bérnu rota¬laukums Piemaskavå. Kårlis Kazåks.

Amatniecîbas vidusskolai. Tur pavadîtie pieci gadi ¬åva apjaust, ka dizains nav atraujams no prakses. Ap 1997.–1998. gadu kopå ar tévu izveidoja vienkoçu studiju, kur måcås saprast un izsekot dabas noteiktås formas kokå. Ap 1999. gadu tapis viens no monumentålåkajiem darbiem – vîna pagraba mébe¬u ansamblis.

Uzskata, ka svarîgåkais gan mébelés, gan tå arî nepamestajå müzikå, gan cilvéku attiecîbås ir dabiskums.

Pédéjå laikå såk savienot koka dabisko formu ar precîzåm ©eometriskåm lînijåm (pieméram, bérnu laukuma stabiñu rinda, rota¬måjiña). Koka dabiskås

formas un faktüras vienotas ar neieraståm un dekoratîvåm konstrukcijåm dårza mébe¬u grupå Baltezera krastå.

Diploma projektå ieceréjis galveno uzmanîbu vérst uz gaismas, skañas un dizaina vienotîbas mekléjumiem, risinot kompleksa apgaismojuma problémas modes skatés, interneta måjaslapu un telpas apskañoßanas rébusus.

Ieguvis diplomu, domå radikåli nemainît savu dzîves ce¬u un pieturéties pie jau izvélétajåm vadlînijåm – dizaina, müzikas un attiecîbu mekléjumiem starp ßîm divåm måkslåm. Un dabiskuma visur un vienmér.... ❏

6

2002. gada 31. janvåris

Studentu parlaments informé 23. janvårî notika SP kopsapulce. Prezidente Jolanta informéja par LSA kongresu, kas notiks 2. februårî Daugavpilî. Tur tiks pasniegta arî LSA gada balva daΩådås nominåcijås – gada labåkå studentu paßpårvalde, gada students u.c. Íonedé¬ notiks arî LSA rîkotå seminåra Kam rüp students 3. kårta, kurå piedalîsies çetri pårståvji no müsu universitåtes. Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåja Sigita ståstîja par izstådi Skola 2002, kura notiks îpsalas hallé no 7. lîdz 10. martam. Sociålo

lietu noda¬as vadîtåja Anastasija informéja, ka tiks sasaukta komisija, kura izvértés studentu dzîvi kopmîtnés. Jaunumus Sporta noda¬å pavéstîja jaunais noda¬as vadîtåjs Aleksejs. 2. februårî notiks starpfakultåßu basketbola turnîra 3. kårta, un martå ir paredzéta ikgadéjå ledus balle.

Studiju noda¬as vadîtåjs Jånis paziñoja aptaujas rezultåtus. Íî aptauja notika starp pirmå kursa studentiem, un més uzzinåjåm, kå viñi vérté pasniedzéju darbu.

Krista

Viñß, kurß organizé Robinsonu spéli studentiem

– Kå tu nok¬uvi Studentu parlamentå?

– Pirmajå kurså biju aktîvs kursa vecåkais, staigåju pa dekanåtiem, meklédams pasniedzéjus un kårtodams visådas lietas, kas saistîtas ar studentu dzîvi. Tajå laikå vél bija ranga tabulas (1998. gads) un nevienam negribéjås maksåt par studijåm. Tå nu grupas biedri ierosinåja, ka varbüt es varot ßîs lietas sakårtot SP, jo tam it kå esot ietekme. Gåju noskaidrot, kå lai iek¬üstu SP. Izrådîjås, ka tuvu bija paßpårvaldes véléßanas, uzrakstîju iesniegumu un veicu priekßvéléßanu a©itåciju starp grupas biedriem, tå arî beigu beigås mani ievéléja TMF paßpårvaldé (toreiz vél MZF).

Pamazåm no paßpårvaldes nok¬uvu SP un Senåtå. SP darbojos Åréjo sakaru noda¬å, jo kå daudziem studentiem man arî patika sapñot par braucieniem uz årzemém.

– Ìimenes situåcija?

– Paßlaik esmu saderinåts, bet vél neprecéts.

– Vai tev ir sievietes ideåls?

– Ir – Nikitas (seriåls Nikita) un mis Pårkeres (seriåls Emulators) apvienojums.

– Varbüt tev ir arî vîrießa ideåls, péc kå tu tiecies?

– Labs jautåjums. Simtprocentîga ideåla nav, bet kådu da¬iñu no filmu zvaigzném tomér gribétos. Pieméram, no DΩeroda (seriåls Emulators) – spéju pårzinåt daudzas zinåtñu nozares, åtri måcîties un spét objektîvi analizét

Arnis Resnis Personas dati Dzimis 1977. gada 17. maijå Saldü.

Izglîtîba: 1998. gads – inΩenierstudijas RTU TMF; 1992.–1998. gads – Rîgas Amatniecîbas vidusskola, kokapstrådes grupa; 1983.–1992. gads – N. Draudziñas ©imnåzija.

Sabiedriskås aktivitåtes: kopß 1998. gada rudens – grupas vecåkais; no 1999. gada aktîvi organizéjis Amatniecîbas tehnolo©ijas un dizaina specializåcijas izståΩu stendu izstådés Mébeles 98, Amatniecîba 99, 2000, 2001; 1999. gada pavasaris – TMF paßpårvaldes loceklis, parlamentårietis, RTU senators, Åréjo sakaru noda¬as darbinieks; 2001. gada pavasaris – RTU SP Åréjo sakaru noda¬as vadîtåjs.

Valodas zinåßanas: latvießu valoda – dzimtå, krievu valoda – labi, ang¬u valoda – labi, våcu valoda – ar vårdnîcas palîdzîbu.

Papildu izglîtîba: 1998. gads – iegüti Latvijas Amatniecîbas kameras mébe¬u galdnieka un kokgriezéja amata ze¬¬a diplomi; 2000. gads – iegüta pedagoga apliecîba.

Dzîves moto: «Neskrien ar galvu sienå, to var izmantot daudz noderîgåk.»

Dzîves stils: «Esmu jautrs, nebédnîgs, skraidîju pa zåli kå årpråtîgs.» situåciju, paredzét cilvéku rîcîbu stresa situåcijå un attiecîgi uz to rea©ét, no filmas Spoku suns galvenå varoña – samuraju dzîves filozofiju. Tas ir tikai virziens, péc kå tiekties, jo visumå esmu apmierinåts ar sevi.

– Runå, ka tu darbojies ne tikai RTU Studentu parlamentå?

– Tå ir taisnîba – paraléli SP aktîvi darbojos sabiedriskå organizåcijå BEST (Board of European Students of Technologies) kopß tås atdzimßanas 2000. gada pavasarî.

Tagad tå ir k¬uvusi par manu otru ©imeni ar savåm måsåm un brå¬iem, izklaidém un piedzîvojumiem.

– Vai tev ir kåda aizraußanås?

– Paßlaik man ir divas aizraußanås – pirmå ir saistîta ar informåcijas pasniegßanas veidiem un komunikåcijåm. Otrå aizraußanås ir saistîta ar cilvéka garîgo spéku pétîßanu un izmantoßanu.

– Kå tu atpüties?

– Ziemå visiecienîtåkais veids ir sédét pie televizora un skatîties kårtéjo gråvéju vai arî Discovery kanåla visiecienîtåkås programmas Battle field, Extreme machines un Discovery magazine.

Vasarå cenßos doties kådå pårgåjienå vai izbraucienos pie dabas. Patîk daΩådas

nometnes brîvå dabå ar ievirzi – izdzîvoßana ekstremålos apståk¬os.

Darbdienu vakaros labpråt skatos müzikas videoklipus. Kåda noteikta müzikas virziena piekritéjs neesmu, müziku izvélos atkarîbå no garaståvok¬a. Diapazons ir ¬oti plaßs – såkot no meditatîvas Austrumu müzikas un beidzot ar modernås müzikas novirzieniem (repu, house, alternatîvo stilu).

– Tavs spilgtåkais notikums 2001. gadå?

– Visspilgtåkais notikums aizvadîtajå gadå bija vasarå, kad man bija tas gods büt BEST vasaras kursu Have a fun in Robinson's week iniciatoram, dalîbniekam un organizatoram. Bija daudz asu piedzîvojumu, stresa situåciju un jautrîbas.

– Tu daudz runå par ekstrémåm lietåm, vai tu uzskati sevi par ekstrému personîbu?

– Esmu komunikabls, samérå nosvérts un grüti izprovocéjams, spéju åtri risinåt problémas. Ekstrémi pasåkumi man patîk, ja tå ir atpüta, nevis dzîvesveids.

– Vai tev ir kåds novéléjums citiem studentiem?

– Izturîbu lîdz galam un neatkåpties pat tad, ja liekas, ka esat nonåkußi bezizejas situåcijå, un neaizmirstiet péc smaga darba labi atpüsties! ❏

7

2002. gada 31. janvåris

Uzcîtîgajiem studentiem sesija jau aiz muguras Labajiem un uzcîtîgajiem studentiem sesija jau ir aiz muguras, un viñi, atviegloti uzelpojot, var kådu laiciñu atpüsties, lai drîz ar joni såktu gatavoties pavasara pårbaudîjumiem. Citiem diemΩél ir aiz˚érußies kådi parådi, un visa uzmanîba jåvelta ßo parådu sekmîgai nokårtoßanai. Viñiem atliek tikai noskatîties, kå veiksmîgåkie kursabiedri lîksmo. Prieki izpaliek, jo jåmåcås.

Lîga Jéruma – DITF 2. kursa studente un ir viena no labajiem, jo nupat nokårtojusi sesiju un ar prieku piekrita dalîties ar JI savos iespaidos par to.

– Cik tev ßajå sesijå bija eksåmenu?

– Pieci. Tie bija: elektrotehnikå un elektronikå, datu struktürås, diskrétås struktürås datorzinåtnés, sveßvalodå un diskrétå matemåtikå.

– Vai tavas sekmes tevi apmierina?

– Jå, tîri normåli, ja ñem vérå to, ka måcoties es nepavadîju îpaßi daudz laika.

– Kåda ir tava vidéjå atzîme?

– Vidéjå atzîme ir 6 vai 6,5, neesmu ré˚inåjusi.

– Kå tev ß˚iet, kåpéc bija problémas, pasniedzéju vai paßas vainas dé¬?

– Protams, tikai un vienîgi paßas vainas dé¬. Pasniedzéji nav vainîgi, ka es mazliet noslinkoju.

– Kå veicås taviem kursa biedriem?

– Tie, kas måcîjås un tam, lai sagata-

Juniors

votos eksåmenam, veltîja trîs vai çetras dienas, tie tad arî dabüja 8 vai 9.

– Tådu bija daudz?

– Né, patiesîbå ¬oti maz, kådi pieci cilvéki no visas grupas.

– Cik studentu ir tavå grupå?

– Kådi 16, 17 cilvéki, es îsti nezinu.

Ne jau visi paståvîgi apmeklé lekcijas un uztur kontaktus ar grupas biedriem. Ir tådi, kurus pirmo reizi ieraudzîju tikai eksåmenå.

– Tad jau iznåk, ka apméram treßå da¬a nokårtoja sesiju labi?

– Jå. Bija tå, ka eksåmenos pårsvarå visiem bija vai nu labas, vai sliktas atzîmes.

– Vai bija kåds, kurß vispår nenokårtoja sesiju?

– Jå, viså kurså tådu bija pat ¬oti daudz. Bija tådi, kuri uz pirmajiem eksåmeniem negåja, tad vél bija tådi, kas ieradås uz pirmo un otro eksåmenu, bet pie nåkamajiem viñus nepielaida, tåpéc viñi neturpinåja kårtot sesiju. Bija ¬oti daudz arî tådu, kuri kårtoja visus eksåmenus, bet tie visi ir jåpårliek, jo rezultåtå sañemts vieninieks.

– Vai tev bija kåds eksåmens jåpårliek?

– Né, neviens. Par vienu gan domåju, ka nenolikßu, tomér viss beidzås labi.

– Kå, tavupråt, ßî sesija atß˚îrås no tavas pirmås sesijas?

– Íî, protams, bija nopietnåka un grütåka. Priekßmeti nebija tik vispårîgi, bet vairåk uz specialitåti virzîti.

– Vai tu ßai sesijai gatavojies vairåk nekå pirmajai sesijai?

– Pirmajå kurså bija vairåk tå, ka, pirms eksåmena mazliet pamåcoties, varéja to nolikt, bet ßo sesiju varéja nokårtot, ja visu måcîbu gadu bija sekots lîdzi tam, kas notiek lekcijås. Bija vieglåk tåpéc, ka es jau biju pieradusi pie studijåm RTU, nebija tå kå pirmajå gadå.

Tad, tülît péc vidusskolas, bija grüti pierast pie måcîbåm universitåté.

– Vai pirmajå kurså péc pirmås sesijas daudzi atkrita?

– Jå, ¬oti daudzi. Man ß˚iet, tåpéc, ka viñi nezinåja, ko nozîmé studijas universitåté. Bija gaidîjußi, ka büs tikpat viegli kå skolå.

– Kå tu domå, vai péc ßîs sesijas arî kåds atkritîs?

– Jå, domåju, ka noteikti. No müsu grupas divi cilvéki pat nemaz nesåka piedalîties sesijå, viñi atkrita jau pirms tås. Viñi vienkårßi saprata, ka netiek ar to galå, jo bija jåsagatavo arî trîs studiju darbi un tas varéja sagådåt lielas problémas tiem, kuriem patîk slinkot.

– Vai sesijas laikå tu varéji arî atpüsties vai nepårtraukti måcîjies?

– Viens eksåmens bija nedé¬as såkumå, otrs – beigås. Kad noliku eksåmenu, divas dienas atpütos un tad varéju atkal såkt måcîties. Ar to, ka divas, trîs dienas gatavojas eksåmenam, pilnîgi pietiek, tas pat ir ¬oti daudz.

– Vai tu biji tikpat noslogota, kå ikdienå måcoties?

– Sesijas laikå man bija daudz vairåk brîvå laika, jo parasti visi måjas darbi un studiju darbi aizñéma praktiski visu vakaru un daΩreiz pat nakti. Tagad varéju satikties ar ilgi neredzétiem draugiem un pasédét vakaros kådå krodziñå.

– Ko tu vélétos pateikt visiem sesijas nomocîtajiem pirmkursniekiem?

– Varu pateikt vienîgi to – ja visu gadu seko lîdzi måcîbåm, tad sesiju nokårtot ir ¬oti viegli, daudz vieglåk, nekå mé©inot iemåcîties tikai uz eksåmenu. Uz eksåmenu it kå jau to visu var apgüt, ja såk gatavoties nedé¬u iepriekß, tomér tas nav tas. Nevar spét iemåcîties, kur nu vél saprast pavisam jaunas lietas daΩu dienu laikå. Tu arî tad vairs nevari paspét konsultéties ar pasniedzéjiem par to, ko tu nesaproti.

Labåk ir visu gadu sekot lîdzi un jautåt, kad kaut kas nav skaidrs. Mans ieteikums ir visiem måcîties lekciju, nevis sesiju laikå. ❏

Cienîtie RTU telefonu lietotåji!

Müsu müΩam mainîgajå telefonu gråmatå izdarîti otrie precizéjumi un sagatavots telefonu gråmatas treßais izdevums (2002. gada 2. janvåris).

Pirmais müsu telefonu gråmatas izdevums (za¬os un baltos våkos) iznåca 2000. gada maijå. 2001. gada janvårî tam izdoti precizéjumi, kas, izmantojot kancelejas palîdzîbu, tika aizsütîti uz fakultåtém. Otrais telefonu gråmatas izdevums iznåca 2001. gada 2. janvårî.

Otrajå precizéjumå ir ietverti tikai tie labojumi, kas radußies péc 2001. gada janvåra, tåpéc, labojot savas telefonu gråmatas, pårliecinieties, kurß izdevums ir jüsu rîcîbå. Ja esat pirmås gråmatas îpaßnieks un pirmo precizéjumu (k¬üdu labojumu) neesat sañémis, varat to sañemt Ka¬˚u ielå 1, 115. un 319. telpå. Ja vélaties, turpat varat sañemt arî treßo telefonu gråmatas izdevumu, kurß iznåcis 2002. gada 2. janvårî un kurå visi precizéjumi jau ir izdarîti.

Veiksmîgas sarunas 2002. gadå!

RTU Iekßéjå sakaru tîkla apkalpoßanas dienests

2002. gada 31. janvåris

8

Müsu augstskolas pirmå rektora E. Nauka darbîba 1862. gada oktobrî tika nodibinåta Rîgas Politehniskå skola, kuras paståvéßanå nozîmîga loma bija tås pedagogiem.

19. gadsimta otrajå pusé Latvijå augstskolu pedagogu nebija, tåpéc pirmie måcîbspéki tika uzaicinåti no årzemém.

Kå liecina îsi ieraksti skolas Padomes protokolu gråmatå, 1861. gada septembrî un oktobrî tås divi pårståvji – O. Millers un H. Íteins – apmekléja Våcijas un Íveices augståkås amatu un tirdzniecîbas skolas, lai iepazîtos ar to pårvaldi un pårñemtu no tåm labåko. Padomes delegåti årzemju ce¬ojuma laikå izraudzîjås iespéjamos kandidåtus direktora amatam. No çetriem kandidåtiem Padome izvéléjås Kréfeldes amatu skolas direktoru Dr. philos. Ernstu Nauku. Kåpéc tießi viñu?

Man gribas apgalvot, ka rîdzinieki rüpés par augstskolas dibinåßanu plaßi apsprieda ßo jautåjumu. Rîgå dzîvoja daudz våcießu, kuri augstskolas izglîtîbu bija ieguvußi Våcijå. Lîdz 1859. gadam Rîgå dzîvoja Ernsta Nauka brålis Augusts Nauks (1822–1892). Dr. phil. A. Nauks péc Halles Universitåtes beigßanas 1851. gadå ieradås Rîgå un strådåja par privåtskolotåju. Drîz vien viñß apprecéja savu skolnieci. 1858. gadå A. Nauks k¬uva par Péterburgas Zinåtñu akadémijas akadémi˚i. Noteikumi paredzéja, ka akadémi˚iem jåpårce¬as uz dzîvi Péterburgå, bet vai tåpéc akadémi˚is A. Nauks Rîgas Politehniskås skolas dibinåtåjiem nevaréja ieteikt izvéléties par skolas direktoru savu bråli Ernstu? Diezin vai materiålie apståk¬i varéja pamudinåt speciålistus pårnåkt uz Rîgu no Våcijas, Austrijas un Íveices.

Algas måcîbspékiem bija ¬oti mazas, bet valdîbas pieß˚irtås darba tiesîbas – vél sliktåkas: nebija tiesîbu sañem no valsts pensiju, bet kategorijas ziñå profesora amats tika pielîdzinåts vidusskolas skolotåjam.

Un tomér Rîgas Politehnikumu uzñémås vadît Ernsts Nauks (1819–1875).

Viñß bija pirmais un vienîgais direktors ar pedago©isko izglîtîbu. Jaunîbå E. Nauks nodarbojås ar gråmatu iespießanu, tad saslima ar smagu acu slimîbu un péc izårstéßanås noléma k¬üt par skolotåju.

No 1838. lîdz 1840. gadam viñß måcîjås Erfurtes skolotåju seminårå. Péc tå beigßanas kå diplométs skolotåjs E. Nauks ar labiem panåkumiem strådåja par tautskolotåju un reizé veica zinåtniskus pétîjumus dabaszinåtnés. Viña kolé©i lüdza Prüsijas izglîtîbas ministru at¬aut viñam ieståties Berlînes Univer-

Alîda Zigmunde, RTU muzeja vadîtåja

sitåté bez ieståjeksåmeniem. Lügums tika izpildîts, un E. Nauks sekmîgi studéja Berlînes Universitåté, apgüstot specialitåti îmija, ©eolo©ija un fizika. Brîvlaikos E. Nauks nodarbojås ar ©eolo©iskiem un ©eognostiskiem pétîjumiem, sañemdams pat Aleksandra fon Humbolta (1769–1859) – viena no müsdienu zinåtniskås ©eogråfijas pamatlicéjiem – atzinîgu vértéjumu.

Péc Berlînes Universitåtes beigßanas 1849. gadå E. Naukam piedåvåja strådåt rüpniecîbå, taçu viñß atteicås, jo par viña dzîves tålåko mér˚i bija k¬uvis skolotåja darbs. Drîz péc Berlînes Universitåtes beigßanas viñß Halles Universitåté ieguva doktora grådu filozofijå (1850). Sekoja darbs reålskolå Berlîné un Karaliskajå Amatniecîbas institütå. 1851. gadå E. Nauks såka strådåt jaundibinåtajå Kréfeldes Amatniecîbas skolå, kur 1852. gadå viñß jau k¬uva par direktoru. Tåtad Rîgå ieradås pedagogs ar vairåk nekå 10 gadu ilgu pieredzi un tülît péc ieraßanås (1862. gada janvårî) såka augstskolas veidoßanu. Bija jåsaståda måcîbu plåni, jåizstrådå programmas, jåkomplekté pedago©iskie kadri un jåveido bibliotéka.

Profesora darbîbå atbalsojås tås idejas, kuras viñß pieredzéja studiju gados.

Pirmåm kårtåm tas bija humånisms.

Minétå A. fon Humbolta brålis Vilhelms fon Humbolts (1767–1835) 1809. gadå nodibinåja humånistisko ©imnåziju un 1810. gadå – Berlînes Universitåti, kur studéja Ernsts Nauks. Humånpedago©ija kå audzinåßanas zinåtne par patståvîgu zinåtnes nozari izveidojås 19. gadsimta vidü – tießi tad, kad Nauks såka pedagoga darbu. Humånistiskå pieeja izglîtîbas

saturam un tå îstenoßanas procesam katrå måcîbu nodarbîbå, ievérojot audzékñu intereses un iespéjas, izpaudås jaunajå Rîgas Politehniskajå skolå. Tå kå daudzi nebija spéjîgi uzreiz k¬üt par studentiem, jo trüka reålskolu un iepriekßéjå izglîtîba bija nepietiekama, péc direktora E. Nauka iniciatîvas nodibinåja sagatavoßanas kursus. Véléßanos studét jaunajå måcîbu iestådé 1862. gada rudenî bija izteikußi tikai 15 jaunießi. Tie paßi izrådîjås våji sagatavoti, tåpéc 1862. gada rudenî darbu såka sagatavoßanas kursi. Direktors måcîja fiziku. Èstås studijas såkås tikai 1863. gada 1. septembrî. Bet, tå kå bija tikai 16 studentu, måcîbas varéja organizét ne vairåk kå divås grupås. Vienå grupå bija apvienoti çetri lauksaimnieki un divi ˚îmi˚i, otrå studéja 10 inΩenieri.

Måcîbspéki bija 12, to vidü – divi valodu pasniedzéji. Direktors E. Nauks pirmajos gados måcîja daudzus priekßmetus: fiziku, ˚îmiju, mineralo©iju, meteorolo©iju, agro˚îmiju un gruntsmåcîbu. Direktors izplånoja Rîgas Politehniskås skolas struktüru un visu noda¬u programmas, kå arî nokomplektéja måcîbspéku saståvu. Tika uzcelta paßiem sava éka Raiña (toreiz – Troñmantinieka) bulvårî 19 (tagad – LU galvenais korpuss). Jåpiebilst, ka lîdz 1869. gadam Rîgas Politehniskå skola darbojås îrétås telpås tå sauktajå Kaula namå – pretî Vérmanes parkam tagadéjås Nacionålås bibliotékas rajonå (skat. attélu 1. lpp.).

Péc E. Nauka studiju biedra arhitekta Gustava Hilbiga (1822–1887) projekta augstskola tika pie savåm telpåm. Liela nozîme tika pievérsta laboratorijåm, bibliotékai, eksperimentiem, måcîbu lîdzek¬iem, kuri såkumå bija nepietiekami.

Tåpéc pirmajås divås paståvéßanas desmitgadés Rîgas Politehniskås skolas måcîbspéki pievérsås ne tik daudz zinåtniskajai darbîbai, cik måcîbu metodikåm un tehniskajåm novitåtém. Starp Rîgu un Våcijas, Austroungårijas, Íveices zinåtniskajiem institütiem un Térbatas Universitåti notika pietiekami rosîga måcîbspéku (profesoru) apmaiña.

Zinåtnisko darbu zinåmå mérå ietekméja tas, ka pirmajiem profesoriem bija liela organizatoriskå un måcîbu darba slodze. Ernsts Nauks pildîja ne tikai direktora pienåkumus, bet arî lasîja lekcijas vairåkos priekßmetos. 1864. gada pavasarî péc profesora Ernsta Nauka, Vidzemes Ekonomiskås biedrîbas sekretåra Karla Héna un manufaktüras padomnieka Ådolfa Tîlo ierosinåjuma dar➥

9

2002. gada 31. janvåris

Dekånu runas 10. janvåra sédé ➾ Datu tîkla direktors I. Pujåts informéja par vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izstrådes gaitu. Paßlaik programmétåji veic sareΩ©îtu darbu ar demo modeli. Båze tiks pårlikta RTU serverî, lai lietveΩi var pårbaudît un izteikt savas pretenzijas, bet darba variants paliks firmas serverî. Ir problémas ar tekstiem krievu valodå (zinåtnisko publikåciju nosaukumi), jo tulkoßana ¬oti sareΩ©î datu båzes uzbüvi. Dekånu padome vienojås, ka tekstus krievu valodå netulkos, bet tos rakstîs ar latîñu burtiem. I. Pujåts atkårtoti lüdza sütît Datu tîklam jautåjumus un priekßlikumus sistémas izveidei. Datu tîkls ir ¬oti ieintereséts, lai Studiju da¬a åtråk izlemtu, kå universitåtes darbîbu saskañot ar esoßo likumdoßanu.

Rektors akadémi˚is I. Knéts iesniedza dekåniem MK noteikumu nr. 2 Noteikumi par valsts akadémiskås izglîtîbas standartu un nr. 3 Augståkås izglîtîbas iestådé îstenojamo studiju programmu licencéßanas kårtîba kopijas, lai precizétu vairåkus noteikumu punktus. Par abu noteikumu punktiem izvértås dzîvas pårrunas. Rektors atgådinåja, ka no pieciem MK apstiprinåtajiem prioritårajiem zinåtnes virzieniem Latvijå çetri (IT, organiskå sintéze un biomedicîna, materiålzinåtnes, koksnes tehnolo©ijas) ir piederîgi müsu universitåtei. ➾ Par katedru paraugnolikuma izstrådi informéja Senåta Likumdoßanas komisijas priekßsédétåjs MLF dekåns V. Kampars.

Labotais nolikuma projekts ir izsütîts dekåniem. Dekånu ieteikums – nolikumå minét divas katedru veidoßanas iespéjas: 1) katedru dibina no jauna; 2) katedru veido uz vairåku esoßo struktürvienîbu båzes, pårñemot to telpas, inventåru u.c. ➾ Måcîbu prorektors E. Be˚eris piedåvåja dekåniem jaunu studiju programmu izstrådes un realizåcijas shému, kas aizståtu 10 daΩådus attiecîgos Senåta lémumus. Ieteiktå secîba: 1) jaunås programmas idejas autors iesniedz fakultåtes domes akceptétu pieteikumu Måcîbu prorektora dienestå; 2) ja Studiju da¬a pieteikumu akcepté, fakultåtes dome veido programmas izstrådes grupu

(starpnozaru programmu gadîjumå grupu veido Dekånu padome); 3) kad grupa nokårtojusi visas formalitåtes Studiju da¬å, izveido nozares studiju programmu komisiju.

Studiju satura un programmu noda¬as vadîtåjs H. Gu¬evskis ir izstrådåjis ßîs komisijas nolikuma uzmetumu. Paredzéts, ka komisija veiks studiju programmas uzraudzîbu un paßnovértéßanås ziñojuma sastådîßanu.

Péc rektora priekßlikuma vienojås, ka uzmetumu izskatîs Senåta Studiju programmu komisija, lai nolikumu sagatavotu apstiprinåßanai Senåta februåra sédé. Rektors ieteica fiksét konkréto atbildîgo par studiju programmu – dekånu, institüta direktoru, katedras vadîtåju. ➾ Zinåtñu prorektors L. Ribickis iepazîstinåja ar RTU zinåtnisko rakstu izdoßanu, iesniedzot dekåniem izdoto un plånoto zinåtnisko rakstu kråjumu astoñu sériju sarakstu. 2000. gadå izdoti 10 kråjumi (MLF – 1, AF un BF – 1, IEF – 2, EEF – 1, DITF – 4, TMF – 1).

2001. gadå – 19 kråjumi (MLF – 2, AF un BF – 1, IEF – 2, EEF – 3, DITF – 4, TMF – 5, ETF – 1, HI – 1). 2002. gadå plånots 21 kråjums (MLF – 2, AF un BF – 1, IEF – 2, EEF – 3, DITF – 4, TMF – 7, ETF – 1, HI – 1). Zinåtñu prorektors uzteica DITF, kura izdevusi visus plånotos kråjumus. Íajå gadå vislielåko kråjumu skaitu (7) ieplånojusi TMF, un vél jåapsprieΩas, vai finanses tam pietiek.

Rektors uzskata, ka zinåtnisko rakstu kråjumus noteikti ir jåat¬auj izdot, ja fakultåtei ir izdoßanai nepiecießamie lîdzek¬i.

Izvértås gara diskusija par RTU tipogråfijas darba kvalitåti un cenåm, ko rektors pårtrauca, pårce¬ot jautåjuma detalizétu izskatîßanu uz Rektora padomi. ➾ Måcîbu prorektors E. Be˚eris atgådinåja par ikgadéjå paßnovértéßanås ziñojuma sastådîßanas nepiecießamîbu, ko vajadzétu apvienot ar fakultåtes gada atskaiti. Ja katru gadu uz seßiem gadiem akreditétajai studiju programmai saståda ßådus ziñojumus, tad eksperts, ar tiem iepazîstoties, var sniegt atbilstoßo rekomendåciju par atkårtotu akreditåciju uz nåkamajiem seßiem gadiem. Vél atliek vienoties par ziñojuma formu, glabåßanas veidu un periodiskumu.

Vienojås jautåjumu apdomåt lîdz nåkamajai sédei un tad pieñemt attiecîgo lémumu. ➾ Rektors atgådinåja, ka laikus jåpårdomå budΩeta finanséto

➥

Müsu augstskolas pirmå rektora darbîba

➦ bu såka analîtiskås un lauksaimniecîbas ˚îmijas izmé©inåjumu stacija, kuru pårraudzîja direktors un ˚îmijas un lauksaimniecîbas profesori. Turklåt E. Nauks bija viens no Rîgas Amatu biedrîbas dibinåtåjiem, darbojås aktîvi Dabas pétnieku un Rîgas tehniskajå biedrîbå. Rîgas Amatu biedrîbå profesors pårzinåja izglîtîbas lietas. Èsi pirms nåves 1875. gadå viñß piedalîjås Tautas apgaismîbas ministrijas izstrådåjamo skolu statütu apsprießanå un pilnveidoßanå.

Berlînes Universitåté E. Nauks kå students piesaistîja måcîbspéku interesi, un viñam deva iespéju veikt zinåtniskus pétîjumus, ar izpratni un mîlestîbu izturéjås pret viñu, deva iespéju attîstîties.

Tießi tåpat viñß centås izturéties pret saviem studentiem Rîgå. Gan sabiedriskajå darbå, gan saskarsmé ar studentiem profesors Nauks bija laipns, vienkårßs, pieticîgs un prata cilvékus piesaistît ar labu garaståvokli un jokiem. Viña zinåßanas bija ¬oti plaßas, bet, ja uz kådu jautåjumu profesors nezinåja atbildi, viñß to vienmér samekléja un atbildéja. Åréji Nauks vienmér bija mierîgs, brîvajos brîΩos spéléja ßahu un klavieres.

Eksåmenos savukårt vienmér esot liktas mazliet augståkas atzîmes, lai neviens

nejustos netaisnîgi novértéts.

DiemΩél vispusîgå un darbîgå profesora müΩs apråvås jau 56 gadu vecumå (1875. gada 26. janvårî), Rîgas pilî spéléjot ßahu ar Baltijas ©enerålgubernatoru P. Bagrationu. Viña 13 gadu darbs Rîgå bija veiksmîgi virzîjies uz priekßu. Bija nodibinåtas seßas noda¬as (fakultåtes), studentu skaits bija pieaudzis lîdz 201.

Rîgas Politehnisko skolu bija beigußi 110 labi sagatavoti speciålisti.

Humåna attieksme pret audzékñiem bija noteikta ar likumu – 1861. gada 16. maijå Krievijas ˚eizars Aleksandrs II apstiprinåja Rîgas Politehniskås skolas nolikumu. Tajå teikts, ka audzékñi ir atsvabinåti no miesas soda un rekrüßu pienåkumiem, kaut arî péc izcelßanås viñi bütu ßiem pienåkumiem pak¬auti. Audzékñiem, kuri nevainojami uzvedås un beidza Politehniskås skolas pilnu kursu, ar finansu ministra apstiprinåjumu izsniedza uzslavas ateståtus, ar kuru sañemßanu viñi tika atsvabinåti uz visiem laikiem no rekrüßu pienåkumiem un miesas soda. Íie likuma punkti da¬éji turpinåja çehu pedagoga J. A. Komenska (1592–1670) ideju par audzinåßanu ar apzinîgås disciplînas palîdzîbu. Gan

Komenska, gan citu humånisma piekritéju idejas izpaudås tå, ka Politehniskajå skolå uzñéma visu kårtu personas, kas pieteikußås péc brîvas gribas. Tülît gan jåpiebilst, ka ar véléßanos studét vien nepietika. Vajadzéja maksåt måcîbu maksu – 120 rub¬us gadå, bet, såkot no 19. gadsimta astoñdesmitajiem gadiem, – 150 rub¬u. Studentiem vajadzéja papildus maksåt par praktiskajiem darbiem ˚îmijas laboratorijå 40 rub¬u gadå, bet fizikas kabinetå – 8 rub¬us gadå. Augstå måcîbu maksa automåtiski reguléja studentu skaitu un saståvu. Mazturîgo vecåku bérniem måcîties ßajå skolå bija visai grüti. Tå bija pati dårgåkå måcîbu ieståde Krievijå.

Mums augstu jånovérté augstskolas organizétåju prasme un panåkumi viñu rüpés par skolas attîstîbu un studijåm, izvéloties par måcîbspékiem personas, ar kuråm varam lepoties vél tagad.

Pamazåm Rîgas Politehniskajå skolå ienåca arî citi måcîbspéki, kuriem nebija pedago©iskås izglîtîbas, bet paraléli savai specialitåtei viñi to apguva péc augstskolas beigßanas un turpinåja papildinåt pedago©iskås zinåßanas, strådåjot ar studentiem. ❏

10

2002. gada 31. janvåris

Vismazåkais fotoaparåts pasaulé Latvijas Zinåtñu akadémijå pågåjußå gada rudenî pasaules vismazåkå fotoaparåta izgudrotåjam rîdziniekam Valteram Capam svinîgi pasniedza akadémijas Goda doktora diplomu.

Valters Caps dzimis 1905. gada 4. septembrî Rîgå. Tévs Kårlis – Lielbritånijas pavalstnieks, tirgotåjs. Måte Emîlija Antonija Ida Burhads – baltvåciete. Capu ©imene nejaußu apståk¬u dé¬ 1921. gadå nok¬uva Tallinå. Valters 1922. gadå såka darbu måcek¬a amatå Tallinas labåkajå måkslas fotogråfijas darbnîcå. Íeit viñam radås ideja par miniatüras fotokameras konstruéßanu.

1932. gadå Valters Caps un Rihards Jirgens nodibinåja kopuzñémumu. Valters apñémås ieguldît uzñémumå savas zinåßanas, Rihards – naudu. Iesaistot darbå opti˚i Karlu Indusu un mehåni˚i Hansu Epneru, çetru gadu laikå radås unikålå fotoaparåta paraugs. Tomér atrast rüpnîcu, kura raΩotu ßådu fotoaparåtu, Capam un Jirgenam neizdevås atrast ne Igaunijå, ne vairåkås Rietumeiropas lielvalstîs.

Caps nejaußi Igaunijå iepazinås ar VEF pårståvi, kurß noorganizéja Valtera Capa tikßanos ar VEF direktoru Teodoru Vîtolu. Lîgumu par fotoaparåta raΩoßanu pa-

Profesors Jåzeps Loçmelis

rakstîja 1936. gada 6. oktobrî (ir le©enda: it kå T. Vîtols esot konsultéjies ar K. Ulmani, vai riskét ßådå pasåkumå.

Ulmanis iedroßinåjis, lai riskéjot).

Miniatürå fotoaparåta raΩoßana norisa ¬oti lielå slepenîbå. VEF darbinieki par notiekoßo nedrîkstéja ståstît pat saviem tuviniekiem. 1932. gada 12. aprîlî VEF nåca ar sensacionålu paziñojumu – ir såkta pasaules mazåkå fotoaparåta raΩoßana un pårdoßana. Fotoaparåta nosaukums – VEF MINOX. Tå izméri – 15 x 27 x 80 mm, svars – 125 g, minimålais attålums fotograféßanai – 20 cm, filmai 50 kadri.

Vislielåkie nopelni aparåta konstruéßanå bija vefießiem Jurim Liepiñam (VEF tehniskajam direktoram, mums pazîstamå RTU darbinieka Indu¬a Liepiña tévam), Nikolajam Feldmanim (tehniskå direktora palîgam), Valteram Grînbergam, Eduardam Bérziñam, Jånim Bérziñam, O¬©ertam Bérziñam, Fricim Freindam, Eduardam Peteram, Edvînam Straujajam, Herbertam Ímitam, Jånim Veisam, Artüram Zariñam u.c.

Fotoaparåtu raΩoßanu pårtrauca 1942. gadå. Péc daΩu autoru ziñåm, tika

Dekånu runas ➦

jaunuzñemamo studentu un par maksu uzñemamo studentu vietu skaits, lai galvenos skait¬us varétu apstiprinåt Senåta februåra sédé. ➾ Profesors V. Kampars informéja par Latvijas augstskolu profesoru asociåcijas sédi, kurå apspriesti profesüras forméßanas jautåjumi.

AIP priekßsédétåjas B. RivΩas ziñojumå minéts, ka no 144 RTU iedalîtajåm profesoru vietåm aizpildîtas ir tikai 54, turklåt profesüras vecums ir ¬oti liels. Nepiecießams AIP iesniegt savus priekßlikumus un finansu pieprasîjumu jaunu profesora vietu finanséßanai.

24. janvåra sédé ➾ Par vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izstrådes gaitu informéja Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts. Sañemta ceturtå dokumentåcija par paveiktajiem un daråmajiem darbiem. Èstenota internetå pieejamå darba versija. Paßlaik ar to aktîvi strådå programmétåji un lietveΩi, jo vél nåkamajå nedé¬å nepiecießams veikt daΩas korekcijas, lai varétu visiem parådît. Tad nepiecießamo interneta adresi darîs zinåmu visiem lietveΩiem, un internetå pieejamå Studenta datu båze ¬aus veikt daudzas procedüras. No datu båΩu teorijas viedok¬a korekcijas prasa studentu maksåjumu operåciju programméßana, ko var veikt tikai kopîgi ar gråmatvedîbas bloku.

Izstrådåts lîguma projekts, lai no februåra våcu firma strådåtu citå statuså, t.i., par maksu. Cerams, nåkamnedé¬ lîgumu varés parakstît.

Kanclers R. Taraßkeviçs atgådinåja, ka no 2001. gada janvåra ståjies spékå Fizisko personu datu aizsardzîbas likums, tåpéc no 2002. gada visas datu båzes jåre©istré Valsts datu inspekcijå. Re©istréßanas procedüra ir sareΩ©îta, bet jåre©istré vismaz çetras datu båzes – Students, Kadri, Algas, Stipendijas. I. Pujåts piebilda, ka likums prasa slégt speciålus lîgumus ar visiem operatoriem, kuri ar ßîm datu båzém strådås, jo viñi k¬üst par atbildîgåm personåm valsts mérogå. ➾ Par a©itåcijas pasåkumiem informéja Pirmsaugstskolas un informåcijas da¬as vadîtåjs A. Kårkliñß. Darbs ar skolåm såkts jau decembrî un turpinås. RTU Atvérto durvju diena ßogad büs 6. aprîlî.

Nopietnåkais un dårgåkais pasåkums ir piedalîßanås izstådé Skola 2002, kura ßogad notiks no 7. lîdz 10. martam. Jau noslégts attiecîgais

saraΩoti vairåk nekå 17 000 fotoaparåti.

Iekårtas MINOX raΩoßanai tika izvestas uz Våciju.

Fotoaparåtu raΩoßanu Våcijas pilsétå Veclårå atsåka 1945. gadå.

Svinîgajå sédé uz uzslavu, ka Valters Caps ir radîjis pasaules brînumu, Valters atbildéja: «Pasaules brînums ir vefießi, kuri pusotra gada laikå ne no kå radîja raΩotnes un apguva raΩoßanas tehnolo©iju. Våcijå fotorüpnîcai ar gataviem darba rîkiem vajadzéja divus gadus, lai noorganizétu raΩoßanas procesu!»

Pie Valtera Capa teiktå gribétos piebilst – toreiz daudzi VEF strådåjoßie bija LU tehnisko fakultåßu (RTU priekßteces) absolventi. ❏

lîgums un veikti maksåjumi, top stendi. Konceptuåli konstrukcija paliek tåda pati kå pagåjußå gadå, bet mainås pamatkråsa – no zilas uz zelta. Stenda vidü paliek tornis, bet ap to 12 darba vietas – visåm fakultåtém, Humanitårajam un Valodu institütam, Vakara un neklåtienes departamentam, Rîgas Biznesa institütam un Starptautisko sakaru da¬ai, lai sniegtu informåciju par studiju iespéjåm årzemés.

Vadîba un dekåni neiebilda pret konceptuålo nostådni un novéléja såkto darbu turpinåt. A. Kårkliñß lüdza fakultåtes nekavéties ar a©itåcijas materiålu iesniegßanu. ➾ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja par viesoßanos TMF Institütu direktoru padomé. Rektoru patîkami pårsteidzis ékas iekßtelpu sakårtotîba péc veiktajiem remontiem visu ståvu gaiteños. Institütu direktorus satraukusi vésts par darba algas samazinåjumu, bijußas pretenzijas pret garo procedüru årzemju komandéjumu forméßanå.

Rektors paskaidroja, ka jau sagatavots rektora rîkojuma projekts par årzemju komandéjumiem, kas paredz ßo procedüru vienkårßot. ➾ Par 2002./2003. m.g. uzñemamo studentu skaita sadalîjumu pa fakultåtém ziñoja måcîbu prorektors E. Be˚eris. Kopéjais studentu skaits – 1550 – pa fakultåtém sadalîts ßådi: AF – 20, BF – 140, DITF – 300, EEF – 150, ETF – 150, IEF – 120, MLF – 90, TMF – 300, HI – 35, Daugavpils MZC – 120, Liepåjas MZTK – 85, Ventspils MC – 40. Skait¬i apré˚inåti, ñemot vérå kopéjo valsts finanséto studentu skaitu un ievérojot 1. kurså atskaitîjumu – 20%, 2. kurså – 10%. Plånots, ka trijos gados to studentu skaits, kurus RTU apmåca bez jebkåda finanséjuma, büs minimåls. Studiju da¬ai IZM jådod gan uzñemamo studentu, gan visu studéjoßo sadalîjums pa nozarém. Måcîbu prorektors atgådinåja, ka nåkamgad IZM jåiesniedz budΩeta finanséto studentu vårdiskie saraksti. Tå kå izvértås debates par sîkåkiem jautåjumiem, rektors tås pårtrauca un lüdza jautåjumus noskaidrot darba kårtîbå ar måcîbu prorektoru. ➾ Rektors informéja par gaidåmo seminåru – Boloñas process – ietekme uz grådu struktüråm, kvalitåtes vértéßanu un mobilitåti, kas notiks LU Mazajå aulå 28. janvårî pulksten 10, un par RTU studiju sistémas saskañoßanu ar Latvijas likumu prasîbåm. Årzemju tendences: studiju procesam jåbüt îsåkam, jo ßajå laikå, kad informåcija tik åtri noveco, iemåcît visu nevar; akadémiskais bakalaurs var strådåt ne tikai zinåtnisko darbu; par absurdu uzskata

➥

2002. gada 31. janvåris

Gunårs Rumba (1927–2001) Paßå gada nogalé, kad jau domas saistîjås ar nåkamå gada plåniem un darbiem, 18. decembrî no mums pékßñi ß˚îries un müΩîbas ce¬os devies ilggadéjais RTU (RPI) docents, ˚îmijas doktors Gunårs Rumba.

Gunårs Rumba dzimis 1927. gada 2. martå Rüjienå; 1948. gadå, pabeidzis Rüjienas vidusskolu, ieståjås Latvijas Valsts universitåtes îmijas fakultåté organiskås ˚îmijas specialitåté, kuru beidza ar izcilîbu 1953. gadå. Paraléli studijåm no 1951. gada viñß strådåja Zinåtñu akadémijas îmijas institütå.

Gunåra Rumbas sapnis bija darboties zinåtnes jomå, bet péc sadales viñu nosütîja uz Rîgas 2. vidusskolu strådåt par ˚îmijas skolotåju. Jau péc diviem gadiem avîzé parådîjås cildinoßs raksts par to, ka, pateicoties aizrautîgajam skolotåjam, daudziem skoléniem radusies liela interese par ˚îmiju.

Péc trim gadiem Gunårs Rumba atgriezås LZA îmijas institütå, såkumå viñß strådåja par küdras pårstrådes eksperimentålås iekårtas inΩenieri, tad ieståjås Neorganiskås ˚îmijas institüta aspirantürå, vélåk strådåja par jaunåko zinåtnisko lîdzstrådnieku, vecåko zinåtnisko lîdzstrådnieku, grupas vadîtåju. 1963. gadå G. Rumba aizståvéja disertåciju par tému Pétîjumi par metilciklosilazånu sintézi un to pårvérßanu lielmolekulåros savienojumos. Par ßo tému uzrakstîtas 36 publikåcijas un referåti, kas nolasîti zinåtniskajås konferencés

Dekånu runas ➦

viedokli, ka profesionålo izglîtîbu vérté kå kaut ko zemåku; politehniskås augstskolas Våcijå ang¬u valodå sevi sauc par lietiß˚o zinåtñu universitåtém.

Måcîbu prorektors E. Be˚eris informéja, kådas korekcijas jåizdara müsu studiju programmås, jo apstiprinåts akadémiskås izglîtîbas standarts, kas paredz bakalaura darbam 10 KP, ma©istra studijåm – 80 KP. Rektors un måcîbu prorektors klåtesoßos iepazîstinåja ar daΩådåm studiju shémåm. Vadîbas ieteikums – katrai programmai izvértét, kuru ma©istrantüru izvéléties – akadémisko vai profesionålo, jo abas uzturét nav lietderîgi.

Rektors ieteica jautåjumu nediskutét Dekånu padomé, bet paplaßinåtå Studiju programmu komisijas sédé, lai sagatavotu attiecîgu Senåta lémuma projektu. ➾ Ar priekßlikumiem par valsts noteikto jauno bakalaura un ma©istra studiju programmu sistému iepazîstinåja Studiju satura un programmu noda¬as vadîtåjs H. Gu¬evskis. Dekåniem iesniegtajå variantå iestrådåtas standarta prasîbas un RTU pieñemtie principi, palielinåts bakalaura darba apjoms un palielinåta obligåtås izvéles priekßmetu da¬a.

Vienojås, ka dekåni lîdz 31. janvårim priekßlikumus iesniegs Studiju da¬å, kas tos apkopos un nodos izskatîßanai Studiju programmu komisijå. ➾ Apsprieda, kå RTU nodroßinåtas pilsoña tiesîbas – iegüt Latvijå augståko izglîtîbu valsts valodå. SprieΩot péc studentu südzîbåm, ko sañem måcîbu prorektors, joprojåm RTU sastopamas

11 (Maskavå – 1967. gadå, Tbilisi – 1968. un 1980. gadå). Par ßo paßu tému G. Rumbas vadîbå disertåciju aizståvéjis J. Dreimanis. Kopumå uzrakstîtas 67 publikåcijas, to skaitå 39 zinåtniskås un 21 metodiskå publikåcija, sañemtas 3 autora apliecîbas un izdotas 4 gråmatas.

1968. gadå Gunårs Rumba pårgåja darbå uz RPI, tagadéjo RTU, kur îmijas tehnolo©ijas fakultåté aizritéja viña darba dzîves lielåkå da¬a – 27 gadi docenta amatå, lasot neorganiskås ˚îmijas kursu Celtniecîbas fakultåtes studentiem, tad vispåréjås un neorganiskås ˚îmijas pamatkursu îmijas tehnolo©ijas fakultåtes studentiem. Ar ßo priekßmetu saistîts vairåkums metodisko darbu.

Veicinot ˚îmijas izglîtîbas attîstîbu Latvijå, Gunårs Rumba darbojies Mende¬ejeva ˚îmi˚u biedrîbå, Latvijas ˚îmijas véstures muzeja padomé, ZA Terminolo©ijas komisijå, organizéjis un vadîjis Jauno ˚îmi˚u svétdienas skolu RPI îmijas fakultåté u.c. Kopß 1975. gada bijis Latvijas Jauno ˚îmi˚u sekcijas priekßsédétåjs, ar ko saistîts darbs ˚îmijas olimpiåΩu organizéßanå: såkumå Latvijå, tad PSRS mérogå un visbeidzot bijis starptautisko olimpiåΩu Ωürijas loceklis: 1991. gadå Lodzå, Pitsburgå (1992), PerudΩå (1993), Oslo (1994), Pekinå (1995), Maskavå (1996), Monreålå (1997), Melburnå (1998), Bangkokå (1999). Péc viña ierosinåjuma kopß 1993. gada ik gadu maijå notiek Baltijas valstu ˚îmijas olimpiåde, pårmaiñus Latvijå, Lietuvå un Igaunijå.

Gandrîz 25 gadus, lîdz pat pédéjai dzîves dienai, skolénu sagatavoßana ˚îmijas olimpiådém bija Gunåra Rumbas dzîves piepildîjums. Darbs jaunås paaudzes izglîtoßanå tika novértéts ar daudziem goda un atzinîbas rakstiem, Ata Kronvalda prémiju. Arî aizejot pensijå, Gunårs Rumba nespéja nodoties mierîgai pensionåra dzîvei, bet turpinåja gatavot skolénus gan Rîgas skolås, gan arî apbraukåjot Latvijas rajonu pilsétas, kå arî vadîja olimpiåΩu uzdevumu sastådîßanas metodisko komisiju un Latvijas komandas sagatavoßanu starptautiskajåm ˚îmijas olimpiådém.

Esam zaudéjußi atsaucîgu, zinoßu un darbîgu kolé©i un ievérojamu müsu republikas ˚îmijas olimpiåΩu entuziastu, kura ieguldîjums jaunås ˚îmi˚u paaudzes izglîtoßanå nesîs aug¬us vél daudzus gadus.

Katedras kolé©u vårdå Modris Drille situåcijas, kad nodarbîbas nenotiek valsts valodå.

Izskanéja daΩådi viedok¬i: – ja struktürvienîba nespéj nodroßinåt lekcijas un praktiskos darbus latvießu valodå, tad tai noñem finanséjuma mainîgo da¬u; citå valodå studijas var organizét par maksu; katrå struktürvienîbå jånodroßina savs iekßéjais audits, struktürvienîbas vadîbai jånodroßina paståvîga kvalitåtes kontrole; ja nevar realizét priekßmetu valsts valodå, tas jånodod citai struktürvienîbai, kas to var nodroßinåt; ja profesors nevar nolasît lekcijas valsts valodå, tad lekcijas jålasa citam, bet profesoram jåvada praktiskås nodarbîbas vai laboratorijas; tas nav apsprieΩams jautåjums, jo administråcijai jåievéro likumi un Senåta lémumi, tåpéc priekßmets jåizñem no re©istra, ja prasîbas netiek izpildîtas. ➾ Izskatîja un izteica piezîmes par RBI uzñemßanas noteikumu projektu. ➾ Zinåtñu prorektors L. Ribickis izteica priekßlikumu – doktora diplomus pasniegt Senåta sédé, nevis fakultåßu domes sédés, kam dekåni piekrita. ➾ Måcîbu prorektors lüdza dekåniem norîkot atbildîgos par Eiropas kredîtpunktu pårneses sistému, kuriem vélams büt dekånu vietnieka lîmenî ar labåm sveßvalodu zinåßanåm. ➾ Dekåniem iesniegti priekßlikumi par metodisko seminåru, lai informétu fakultåtes personålu. ➾ Zinåtniskås bibliotékas direktore A. Janbicka informéja, ka internetå pieejams septiñu bibliotéku literatüras kopkatalogs <www.linc.lv>. * Rektors precizéja koledΩu programmu sarakstu, kuras plånotas par valsts budΩeta finanséjumu, uzskatot, ka koledΩas lîmeña izglîtîbai universitåté jåbüt galvenokart par maksu.

M.E.

12

2002. gada 31. janvåris

Atjaunots RTU Türisma klubiñß daudz, bet asaras nevienas. DaΩi iesåcéji, 9. janvårî tika atjaunots RTU Türisma Evija Za¬üksne ß˚iet, bija dzimußi slépotåji, jo, neievérojot klubiñß. Tå dienas kårtîbå bija trîs punkti.

Pirmais no tiem – atskats uz kopéjo braucienu uz Augstajiem mazåkos kalnus, uzreiz traucås izmé©inåt kådu varenåku trasi.

Tatriem Slovåkijå no 26. decembra lîdz 2. janvårim. Otrkårt, Un ar panåkumiem. Tie, kas pamé©inåja slépot, arî saslima ar ßo tika apsveikti visi müsu kluba Kaspari vårda dienå – tiesa gan, kalnu slimîbu. Bütu gréks nedarît to vélreiz.

Slépoßana nebija vienîgais, par ko no sirds priecåjåmies tikai divi, kas nodévéti par Lielo un Mazo Kasparu. Kå treßo pårrunåjåm nåkamo braucienu uz årzemém. Íoreiz tas paredzéts ßajås dienås. Katru pécpusdienu devåmies uz baseinu. Baudîjåm gan turku pirti, gan 37 grådus siltos termålos üdeñus. Bija Lieldienu brîvdienås uz Itåliju.

Par müsu pirmo ce¬ojumu... Septiñiem no mums patießåm pasakaina sajüta ziemas laikå peldkostîmå atrasties årå un pat tas bija pirmais lielais ce¬ojums uz årzemém, ja neñem vérå staigåt ar plikåm kåjåm pa sniegu, zinot, ka jebkurå laikå varési sasildîties baseinå. Ja nekad to neesi darîjis, tad, redzot sniegå Latvijas tuvåkås kaimiñvalstis Igauniju un Lietuvu.

Kå tad mums tur gåja? Jau ce¬ojuma såkums tepat Rîgå cilvékus peldkostîmos, ar ßausmåm domå, ka tå nespési. Més izvértås par vienu lielu kuriozu. Varbüt bijåm påråk satraukti par uzdroßinåjåmies un tajå mirklî iedomåjåmies – kaut tå varétu gaidåmajåm brîvdienåm kalnos, bet varbüt nevaréjåm tås bieΩåk!

Lai izbaudîtu visus ziemas priekus, més ne tikai slépojåm, sagaidît, taçu nepårprotami iekåpåm un ieñémåm vietas nepareizajå autobuså. Taçu k¬üda tika novérsta, kad ieradås Asja bet arî slidojåm. Tie, kas neatrada savu îsto es uz slépém, atrada Visocka. Kå gan més varéjåm zinåt, ka ßis nav müsu autobuss, to uz ledus. Tåpat kå slépojot, arî slidojot reizi pa reizei kritåm, ja tas arî dodas uz Tatriem? Íis notikums vél turpmåkajå taçu kuram gan negadås?

Un, protams, arî Jauno gadu sagaidîjåm godam. Ja svinétu ce¬ojuma gaitå, visiem sirsnîgi pasmejoties, tika pieminéts ne Latvijå, tad sagaidîtu tikai vienu. Slovåkijå atceréjåmies to reizi vien.

Polijå aizkavéjåmies nedaudz ilgåk, nekå plånots, jo salüza sagaidît gan péc Latvijas, gan péc Slovåkijas laika. Patiesîbu autobuss, taçu tas tikai kåpinåja müsu vélmi åtråk redzét kalnus. sakot, netika aizmirsts arî Krievijas laiks. Izdevås trîskårßas Turpmåko ce¬u lîdz pat viesnîcai pavadîjåm po¬u autobuså ar svinîbas. Kå tas pienåkas, sagaidot Jauno gadu péc latvießu po¬u ßoferi pie stüres. Lai arî tas bija påråk ßaurs, salîdzinot ar laika, ne tikai dzéråm ßampanieti un devåm viens otram buças, müsu érto autobusu, un més nedrîkstéjåm pa to staigåt brauciena bet dziedåjåm arî Latvijas himnu. Tas vien jau padarîja ßo mirkli laikå, bijåm nedaudz ßokéti un nobijußies par po¬a prasmi îpaßu.

Bet måjupce¬å vél paspéjåm apmeklét Krakovu braukt. Més ne vien apsteidzåm visus autobusus, kas brauca mums priekßå, bet arî vairåkas vieglås automaßînas. Vél viens ménessgaismå. DaΩi no mums bija noilgojußies péc måjåm, bet citi labpråt bütu pace¬ojußi vél. Kå gan citådi, ja jåsåk domåt par negaidîts, taçu neaizmirstams pavérsiens.

Slovåkijå iebraucåm naktî. Müsu viesnîcas îpaßniekiem tika sesiju un ikdienas darbiem. Visas müsu emocijas un notikumi paziñots, ka ieradîsimies ar novéloßanos, tåpéc pulksten trijos tika iemüΩinåti. Arî jums ir iespéja ßo to apskatît.

Nobeigumå vélos bilst daΩus vårdus par Lieldienåm Itålijå. més tikåm mî¬i sagaidîti ar siltåm vakariñåm. Lai arî bijåm pamatîgi izbadéjußies, tomér uz tîtaru gan neceréjåm. Arî turp- Brauciens paredzéts no ßå gada 27. marta lîdz 3. aprîlim. Tiks måkås dienås müs labi baroja. Jåpiebilst, ka såkumå gan bija apskatîtas Macohas alas, Sanmarîno, Verona un daudz kas cits. grüti pierast pie slovåku édieniem, tomér vélåk més pielå- Büs iespéja izbaudît arî termålos baseinus. Bet, ja interesé kas vairåk par gaidåmo ce¬ojumu, varat intereséties Studentu klubå. gojåmies pavåru gatavotajam, bet viñi – müsu gaumei.

Guléjußi tikai påris stundu, taçu spéka pilni no rîta devåmies Varu teikt tikai vienu – ce¬ot nekad nav par daudz!

P.S. Ja nebiji ßoreiz kopå ar mums, nebédå – Türisma uz kalniem. Skats bija fantastisks. Ilgi lükojåmies kalnos ar sajüsmu. It seviß˚i tie, kas uz kalniem bija devußies pirmo reizi. klubiñß atkårtos braucienu uz Tatriem. Un tas notiks no Såkumå grüti gåja tiem, kas slépot vél nemåcéja. Kritienu bija 23. februåra lîdz 3. martam. Intereséties Studentu klubå. ❏

Bija pasakaina sajüta ziemas laikå peldkostîmå atrasties årå, zinot, ka jebkurå laikå varési sasildîties baseinå.

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

Septiñi rü˚i pirmo reizi dodas uz årzemém!

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru