Nr 14 28 02 2002

Nr. 14 (1213) 28.02.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Jauna starptautiska ma©istra studiju 2. lpp. programma

RTU studenti 3. lpp.

ECOSYS spélé

8. lpp.

5. lpp.

Konference biomedicînå

10. lpp.

Vîru koris Gaudeamus

Seminårs Baltic Organization Kam rüp students? 9. lpp.

Meeting

2

2002. gada 28. februåris

Uzmanîbu, mehåni˚i!

Jüs gaida 3. starptautiskå bionikas, biomehånikas un mehatronikas zinåtniskå konference Varna 2002.

Konferences organizatori: Bulgårijas Zinåtñu akadémija, Rîgas Tehniskå universitåte un Krievijas Zinåtñu akadémija.

Sponsors: SIA Atipiskås protezéßanas laboratorija.

Konference notiks Varnå (Bulgårija) no 3. lîdz 5. jünijam.

Pieteikumus un referåtus jåiesniedz elektroniski (bionika@adm.rtu.lv) lîdz 20. maijam.

Sîkåka informåcija RTU Atipiskås protezéßanas laboratorijå, MeΩa ielå 1, IV korpuså, tålr. 7089527, fakss: 7089549.

Konferences zinåtniskås sekretåres Tatjana Ogurcova (Latvija) un Daniela Vasi¬jeva (Bulgårija). Konferences priekßsédétåjs Jevgénijs DjukendΩijevs (Latvija).

Bulgårijas Zinåtñu akadémija konferences dalîbniekiem nodroßina naktsmåjas, ce¬ß turp un atpaka¬ jåorganizé paßiem.

Martå sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå Studentu pilsétiñas ßveicari Ausmu Åzi, Apsardzes dienesta sargu Vitåliju Losevu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes docentu Jåni Rudñevu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes darbinieci Veru Smilteni, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes docenti Veltu Tupureinu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes lektoru Heinrihu Budreiko, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes profesoru Jåni Jankovski, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes profesoru Artüru Medvidu, Nesagraujoßo testéßanas metoΩu laboratorijas inΩenieri Igoru Pçe¬incevu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes vadoßo speciålisti Dainu Strautu, InΩenierekonomikas fakultåtes docenti Valentînu Vasi¬jevu, Büvniecîbas fakultåtes docenti Ga¬inu Veidi, InΩenierekonomikas fakultåtes docentu Vladimiru Jansonu, Liepåjas MZTK laboratorijas vadîtåju Juriju Koçetkovu, Valodu institüta lektori Aiju éberi, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes laboratorijas vadîtåju Dainu Zicåni, Pårvaldes laboratorijas vecåko inΩenieri matemåti˚i programmétåju NadeΩdu Bensoni, Valodu institüta lektori Irinu Dmitriçenko, Studentu pilsétiñas strådnieku Valériju Pîlåci.

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Atklåta jauna starptautiska ma©istra studiju programma Rüta Lapsa, Evita Serjogina Ekarts Herolds, Hågenas Tålmåcîbas 13. februårî müsu augstskolas Mazajå universitåtes rektora pilnvarota persona zålé pulcéjås studenti no trim Baltijas valstîm, lai piedalîtos jaunas starptautiskas ma©istra studiju Rîgas Studiju centra darbîbas jautåjumos profesors Dîters programmas Våcijas studijas (Deutschlandstudien) atklåßanå. Gutcens, Hågenas Tålmåcîbas universitåtes prorektors plånoStarptautisko ma©istra studiju programmu izstrådåjusi Hågenas ßanas un finansu jautåjumos profesors Georgs Simonis un Tålmåcîbas universitåte (Våcija) sadarbîbå ar Bohumas Latvijas Universitåtes zinåtñu prorektors profesors Indri˚is Universitåti un Leipcigas Universitåtes Herdera institütu. Uz ßo MuiΩnieks. Pasåkumu atklåja RTU måcîbu prorektors asoc. svinîgo pasåkumu RTU bija ieradies Våcijas véstnieks Latvijå profesors Elmårs Be˚eris, îsumå atceroties, kå Latvijå radås tålmåcîba un kå ßajås aktivitåtés iesaistîjås RTU. 1995. gadå, pateicoties Starptautisko sakaru da¬as vadîtåjai Mårai Sni˚erei, RTU paspårné tika izveidots Hågenas Tålmåcîbas universitåtes informåcijas centrs, kura uzdevums bija informét Latvijas studentus par iespéjåm iegüt izglîtîbu tålmåcîbå. 1997. gadå informåcijas centrs pårtapa par Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas Studiju centru. Paßlaik Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas Studiju centrs lîdzås regulårajåm studiju programmåm seßås universitåtes fakultåtés piedåvå arî speciåli Latvijai izstrådåtas tålåkizglîtîbas studiju programmas psiholo©ijå, dubultdiploma ma©istrantüras programmu ekonomikå, kuras îstenoßanå piedalås arî RTU un LU, un våcu valodas kursu ekonomistiem.

Jaunå studiju programma Våcijas studijas ir pirmå Hågenas Tålmåcîbas universitåtes studiju programma, kas tiek piedåvåta visås trijås Baltijas valstîs. Måcîbu prorektors E. Be˚eris izteica Klåtesoßos uzrunå Våcijas véstnieks Latvijå Ekarts Herods. cerîbu, ka nåkotné Hågenas Tålmåcîbas universitåte un RTU ➥

3

2002. gada 28. februåris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

RTU studenti piedalås ECOSYS spélé E. Serjogina Pasåkuma idejas autors ir projekta Swiss No 10. lîdz 16. februårim Íau¬u UniverBaltic Net vadîtåjs Dr. Makss Íveicers. sitåtes Sociålo zinåtñu fakultåté studenti, doktoranti, jaunie zinåtnieki un måcîbspéki no Rîgas Tehniskås Spéles norisi finansiåli atbalstîja Geberta Rufa fonds un Ernsta universitåtes, Tallinas Tehniskås universitåtes, Kauñas Tehno- Ímidheinija fonds.

Spéli vadîja Dr. Hanss Sigs un Dr. Ernsts Figlißtålers no lo©iskås universitåtes, Liepåjas Pedago©ijas akadémijas, Vi¬ñas Gedimina Tehniskås universitåtes, Vi¬ñas Juridiskås augstskolas Cîrihes Brîvås ©imnåzijas.

Jautåtas par gütajiem iespaidiem, studentes sacîja: «Viss bija un Íau¬u universitåtes piedalîjås datorizétå simulåcijas spélé brîniß˚îgi! Tikai laiks bija slikts un ˚înießu édiens påråk salds.

ECOSYS. Müsu universitåti ßajå pasåkumå pårståvéja Imitåcijas un Més tikåmies ar Íveices véstnieku Villiju Holdu, iepazinåmies ar studentiem no modeléßanas profeLietuvas un Igausora grupas studiju nijas, ieguvåm jaunus programmas Indusdraugus, nedaudz pat triålås lo©istikas apguvåm lietuvießu sistému vadîßana valodu. Lietuvießiem studentes Oksana måcîjåm latvießu vaBurska, Jana Bilodu. Vietéjå prese kovska, Natalija izrådîja ¬oti lielu Kardaßa. interesi par notieECOSYS ir spéle koßo, sniedzåm interpar ekonomiku ar vijas gan avîΩu reekolo©isku ievirzi. portieriem, gan stuSpéles mér˚is ir dentu televîzijai.» iepazîstinåt tås daRTU lîdzîgas silîbniekus ar mazas mulåcijas spéles savalsts darbîbas modarbîbå ar Gentes un deli, to, kå veidojas Linçépingas univervalsts ekonomikas sitåtém industriålås un privåtå biznesa lo©istikas sistému vaattiecîbas, kå darbojas valsts uzñé- No kreisås: Jana Bikovska, G. Rufa fonda dele©étais pårståvis Baltijas valstîs Makss Íveicers, dîßanas apguvé jau tiek izmantotas. Íîs mumi un privåtås Oksana Burska un Natålija Kardaßa. spéles palîdz studenkompånijas. Spéles dalîbniekiem bija jåiejütas raΩotåju, patérétåju, valdîbas un tiem labåk izprast, kå teorétiskie algoritmi un metodes darbojas preses lomås, jåveic daΩådi uzdevumi, jåpieñem lémumi. praksé. Strådåjot grupås, studenti var pårbaudît, kå notiekoßo Universitåtém uz gadu tika izsniegta licence spéles izmanto- uztver citi un, kopîgi apsprieΩoties, nonåkt pie optimålå ßanai måcîbu proceså, un visi dalîbnieki sañéma sertifikåtus, kas problémas risinåjuma. Tå ir lieliska iespéja labåk iepazît savus studiju biedrus, måcîties vienam no otra. ❏ ¬auj måcît citus spélét ßo spéli.

Atklåta jauna starptautiska ma©istra studiju programma ➦ kopå izstrådås kådu studiju programmu inΩenierzinåtnés un tålmåcîbå varbüt tiksim arî lîdz doktora studijåm. Èsumå par programmu Våcijas studijas. Jaunatklåtajai starptautiskajai tålmåcîbas ma©istra studiju programmai ir trîs apakßprogrammas: Våcu valodas måcîßanas metodika; Våcijas politiskå sistéma, sabiedrîba un kultüra; Våcu literatüra.

Apakßprogramma Våcu valoda un tås måcîßanas metodika varétu büt interesanta galvenokårt våcu valodas skolotåjiem, jo tajå iek¬auti kursi, kas palîdzés padzi¬inåt zinåßanas metodikå un didaktikå, uzlabot profesionålo kompetenci un sniegs ieskatu våcu valodas attîstîbas tendencés. Apakßprogrammå Våcijas politiskå sistéma, sabiedrîba un kultüra tiek apskatîti vésturiskie, sociålie un kultüras aspekti Våcijas pårvaldes sistémå un sabiedrîbå, attîstîta spéja analizét un interpretét notikumus Våcijas politikå, ekonomikå un kultürå Eiropas un pasaules notikumu kontekstå. Apakßprogrammå Våcu literatüra iek¬auti jautåjumi par våcu literatüras attîstîbu, jaunåkajåm tendencém ©ermånistikas teorijå, metodolo©ijå un tematikå.

Èpaßa nozîme ßai programmai ir Eiropas paplaßinåßanås kontekstå. Viena no ekonomiski nozîmîgåkajåm Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm – Våcija – vésturiski ir bijusi cießi saistîta ar Baltiju. Arî paßlaik tå ir nozîmîgs partneris daudzås jomås, un nåkotné såktå sadarbîba noteikti turpinåsies, k¬üstot vél daudzveidîgåka. Tåpéc ir nepiecießami zinoßi speciålisti, kas brîvi pårvalda våcu valodu un labi orientéjas ar Våciju saistîtos jautåjumos. Jaunå starptautiskå ma©istra studiju programma Våcijas studijas ir lieliska iespéja iegüt Eiropas standartiem atbilstoßu izglîtîbu un Våcijas universitåtes diplomu tepat Baltijå. Studijas jaunajå ma©istra programmå ßogad ir såkußi 70 studenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kuri Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas Studiju centrå tikås pirmoreiz, lai piedalîtos nedé¬u ilgå seminårå Våcijas profesoru vadîbå.

Atklåßanas pasåkuma nobeigumå tå neformålo da¬u kuplinåja RTU vîru koris Gaudeamus un saksofonists Artürs Jußka, radot patîkamu un svétkiem atbilstoßu noskañojumu. ❏

4

2002. gada 28. februåris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Stipendijas studijåm Zieme¬våcijas pilsétå îlé îles pilsétas paßpårvalde sadarbîbå ar îles Universitåti piedåvå trîs daΩådu veidu stipendijas studijåm Zieme¬våcijas pilsétå îlé 2002. gada vasarå un 2002./2003. måcîbu gadå: (1) Stipendijas lîdzdalîbai starptautiskajå vasaras universitåté Kiel Summer School (KiSS), kas notiks no ß.g. 27. maija lîdz 12. jülijam. Tajå galvenokårt tiks piedåvåti akadémiski kursi ekonomikas un sociålajås zinåtnés (studiju valoda – ang¬u), kå arî intensîvi våcu valodas kursi. Pretendét uz ßîm stipendijåm var visu specialitåßu studenti, kuri pavasarî beigs vismaz 3. kursu un ¬oti labi pårvalda ang¬u valodu. Våcu valodas zinåßanas nav obligåtas, bet ir vélamas. Detalizéts pårskats par ßîs vasaras universitåtes programmu un norisi atrodams internetå http://www.bwl.uni–kiel.de/KiSS. (2) Stipendijas inΩenierzinåtñu studentiem gadu ilgåm studijåm îles Universitåté 2002./03. m.g. ßådås ma©istra studiju programmås: Master in Materials Science and Engineering un

Master in Science in Digital Communications. Studijas notiek ang¬u valodå. Priekßnoteikumi ir bakalaura gråds attiecîgajå (vai radniecîgå) specialitåté un ¬oti labas ang¬u valodas zinåßanas.

(3) Stipendijas ekonomikas un sociålo zinåtñu studentiem gadu ilgåm studijåm îles Universitåté 2002./03. m.g. individuåli izvélétås programmås. Studijas notiek våcu valodå. Pretendét uz stipendijåm var studenti, kuri pavasarî beigs vismaz 2. kursu un ¬oti labi pårvalda våcu valodu.

Sîkåku informåciju par katru no ßîm stipendiju programmåm, pieteikumam nepiecießamajiem dokumentiem, kå arî pieteikuma veidlapas var sañemt Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå, tålr. 7089313 vai 7089343, e–mail: alina.grinberga@rtu.lv.

Pieteikuma dokumenti jåiesniedz Starptautisko sakaru da¬å lîdz ß.g. 5. aprîlim.

RTU ievieß augstas tehnolo©ijas Stradiños principiåli jaunas ortozéßanas iespéjas RTU ir pasaulé vienîgå augstskola, T. Ogurcova, péc profesora J. DjukendΩijeva metodes, kura paraléli akadémiskajai un profesioProtéΩu mehånikas grupas doktorante kuras paredzétas pacientiem ar vairåkåm nålajai programmai sagatavo visu lîmeñu speciålistus bionikas un protezéßanas jomå (akreditéta 2001. amputåcijåm un defektiem, cerebrålo paralîzi, mugurkaula bojåjumiem u.c. smagu slimîbu skartajiem, kam nekustîguma gada 27. decembrî uz seßiem gadiem).

Lîdz ßim müsu studentu praksi un pacientu pieñemßanu dé¬ draud ˚ermeña un orgånu atroféßanås.

P. Stradiña klîniskås universitåtes slimnîcas medicînas Atipiskås protezéßanas laboratorijå un Invalîdu apmåcîbas speciålisti radußi jaunas iecentrå apgrütinåja tießu spéjas sañemt visu lîmeñu kontaktu trükums ar nozîkvalifikåciju, apgüstot Bionimîgåkajåm medicîniskajåm kas un protezéßanas proorganizåcijåm. Péc RTU grammas. Liels pieprasîjums zinåtñu prorektora profesora ir péc integrålåm profesijåm: L. Ribicka un ProtéΩu meårsts protézists, måsa prohånikas profesora grupas téziste, kurus var apmåcît péc vadîtåja profesora J. Djuindividuålå plåna RTU ProkendΩijeva iniciatîvas ßîs téΩu koledΩas programmå. grütîbas ir pårvarétas – 24.

Sadarbîbas lîgums starp janvårî tika parakstîts saLatvijas lielåko slimnîcu un darbîbas lîgums starp RTU un Zieme¬eiropas vecåko tehnisP. Stradiña klînisko ko augstskolu licis pamatus universitåtes slimnîcu, kur 21. gadsimta zinåtniskajai ProtéΩu mehånikas profesora sadarbîbai inΩenieru medicîgrupai ierådîtas arî telpas. nas jomå. Ir plånota kopéju Jau kopß 1. februåra müsu zinåtnisko konferençu un speciålisti sniedz konsultåcijas un pieñem protezéßanai No kreisås: profesors J. DjukendΩijevs, P. Stradiña Klîniskås universitåtes seminåru rîkoßana. slimnîcas 30. korpuså (Pilsoñu slimnîcas direktors dr. M. P¬aviñß, saimnieciska direktora vietnieks V. irsis un ❏ ielå 13). Èpaßu interesi rada galvenais inΩenieris E. Zeltkalns.

5

2002. gada 28. februåris

Par biomedicîniskiem efektiem 3. un 4. februårî Rîgå, RTU telpås Ka¬˚u ielå 1, notika starptautiska konference par elektromagnétiskå lauka biomedicînisko ietekmi uz biolo©iskiem objektiem. Par konferences norisi sîkåku informåciju sniedza viens no tås dalîbniekiem RTU profesors Jurijs Dehtjars.

Konference nebija plaßa, tå drîzåk bija tikßanås, kurå eksperti apsprieda diezgan ßauru problému, dibinåja kontaktus, diskutéja par iespéjamiem jauniem projektiem. Konference notika zem Eiropas Savienîbas karoga, un tås pamatå bija Eiropas projekts par biomedicîniskiem efektiem, saistîtiem ar elektromagnétiskiem starojumiem. Piedalîjås dalîbnieki no Latvijas, Polijas, Horvåtijas, Austrijas, Krievijas un Zviedrijas. Galvenais saieta mér˚is bija ekspertu diskusijas par elektromagnétiskå lauka iedarbîbu uz biolo©iskajiem objektiem, arî uz cilvéku no biologu, biofizi˚u un bio˚îmi˚u viedok¬a. Konference skåra trîs pamattémas. Pirmå – kåpéc paståv elektromagnétiskå lauka probléma. Otrå – biolo©iskie efekti uz organismu un tå ßünåm, ja darbojas elektromagnétiskais starojums. Treßå – elektromagnétiskå lauka izraisîtie efekti, kuri vél nav pilnîbå izpétîti un kuru mérîßanas tehnolo©ija arî ir stipri neskaidra.

No Latvijas ar referåtiem uzståjås daudzi, no RTU piedalîjås V. Popovs ar referåtu par mobilå tålruña elektromagnétiskå starojuma iedarbîbu uz cilvéku.

Viñß savå darbå centås apré˚inåt, kådu siltuma efektu ierosina telefona radîtais starojums, ja to pietuvina smadzeném.

K. Krümiñß, D. SprüdΩa un V. Pétersons nolasîja referåtu par elektromagnétiskå lauka monitoringu Rîgå. Viñi demonstréja nelielu aparåtu, ar kura palîdzîbu ir iespéjams pårbaudît, ir vai nav elektromagnétiskais lauks. A. Kolodinskim bija referåts par to, kå cilvéki psiholo©iskå ziñå uztver bîstamîbu, kura saistîta ar elektromagnétisko lauku, kå pieméru izmantojot pétîjumus bijußå Skrundas lokatora apkaimé. Neparasts bija M. Kalnbérzas referåts, kurå viña izvirzîja un pierådîja hipotézi, ka, izmantojot magnétisko lauku, ir iespéjams nedaudz uzlabot asins ßünas. Profesors J. Dehtjars uzståjås ar referåtu par elektromagnétisko vi¬ñu iedarbîbu diapazonå no ultravioletå lîdz gamma starojumam. Viñß mé©inåja parådît, kas notiks ar cilvéka audiem, tådiem kå kauls, ja tie tiks apstaroti. No Traumatolo©ijas un ortopédijas slimnîcas uzståjås profesors I. Detlavs, kurß izmanto magnétisko starojumu årstniecîbå.

Viñß bija ievérojis, ka, pårbaudot encefalogrammu – elektriskos signålus, kurus raida cilvéka smadzenes, cilvéks, esot spécîga elektromagnétiska lauka iespaidå, atrodas it kå narkozé. Mazliet agråk

bija uzståjies V. Veliks no LU Biolo©ijas fakultåtes, kurß kopå ar lîdzautoriem E. Ceiheneri un J. Aivaru eksperimentéjot ar Ωurkåm, konstatéja, ka tåm mainås sirds ritms. Kå norådîja J. Dehtjars, tas ir ¬oti interesanti, jo medicînas diagnostikå tiek izmantota jauna tehnolo©ija – magnétiskå rezonanse: cilvéku apstaro ar elektromagnétisko lauku un papildus ar magnétisku impulsu ierosina atomu kodolus. Ío ierosinåjumu ir iespéjams re©istrét, lîdz ar to uz ekråna atspogu¬ojas, cik daudz kodolu atrodas cilvéka ˚ermenî. Ja ßis signåls ir noreguléts, pieméram, uz üdeñradi, ir iespéjams novérot, cik daudz üdeñraΩa un kådå koncentråcijå ir cilvéka organismå. Íai metodei ir årkårtîgi liela nozîme, lai pårbaudîtu metabolismu – kå cilvéka organisms pårstrådå glikozi, îpaßi smadzenes. Ja I. Detlava un LU Biolo©ijas fakultåtes pårståvja V. Veliksa un viña lîdzautoru eksperimentu rezultåti ir pareizi, tad iznåk, ka, atrodoties ßai magnétiskås rezonanses aparåtå, cilvéka smadzenes ir it kå narkozé un aparåta Profesors J. Dehtjars uzståjås ar referåtu par mérîjumi neatspogu¬o patieso situ- elektromagnétisko vi¬ñu iedarbîbu diapazonå no åciju. ultravioletå lîdz gamma starojumam.

Viens no interesantåkajiem årvalstu referåtiem bija Krievijas medicînas ir par daudz zemas, lai ierosinåtu zinåtñu doktora J. Grigorjeva darbs. Ir zi- biolo©isku efektu. Konferencé tika daudz nåms, ka cålis, izß˚i¬oties no olas, pirmo, diskutéts par to, vai ßis biolo©iskais efekts ko ierauga, uzskata par savu måti. Grigor- tießåm ir vai nav. J. Dehtjars uzskata, ka jevs savå eksperimentå parådîja cålim tas tomér nav normåli – tik cießå bumbiñu, un vélåk cålis, ieraugot bum- saskarsmé ar cilvéku izmantot tießi to biñu, devås tai klåt, uztverot to par savu diapazonu, kuru tas absorbé visvairåk, un måti. Ieraugot citus priekßmetus, viñß ka ßajå ziñå nepiecießams kaut ko mainît. netuvojås. Nåkamajå eksperimenta solî Ir standarti, kuri ierobeΩo normas, cik viñß cåli, vél olå esot, apstaroja ar no- liels drîkst büt elektromagnétiskais teiktas frekvences elektomagnétisko im- starojums, un mobilo telefonu operatori pulsu. Kad cålis izß˚îlås, tika ieslégta ßos standartus nepårkåpj. Konferencé lampiña, kura mirgoja ar tådu paßu izraisîjås diskusija par paßu standartu – frekvenci. Cålis devås uz ßo gaismas im- vai tas ir pareizs.

Elektromagnétiskå lauka izraisîto pulsu, uztverot to par savu måti. Ja lampa mirgoja ar citu frekvenci, cålis tai efektu izpéte ar katru gadu paplaßinås proporcionåli sadzîves elektronikas attîsnetuvojås.

Tika runåts arî par mobilo tålruñu tîbai, ziñoja LU Biolo©ijas institüta vadoiedarbîbu uz cilvéku. Pilnîgi skaidrs ir ßais pétnieks A. Kolodinskis. Latvija tas, ka mobilie tålruñi izmanto cilvékam marta såkumå iesaistîsies vél plaßåkå visbîstamåko elektromagnétiskå lauka projektå COST281 ar 16 dalîbvalstîm par frekvenci. Tå kå mobilie tålruñi tika sadzîves elektronikas radîtå elektromagizgudroti salîdzinoßi nesen, citas frek- nétiskå lauka izpéti, kurß turpinåsies vences jau bija aizñemtas un ßis bija piecus gadus. Íå projekta vadîtåjs Latvijå vienîgais diapazons, kurå tiem darboties. büs A. Kolodinskis.

Mobilo tålruñu raΩotåji pierådîja, ka tås Pierakstîja Juniors jaudas, kuras nodroßina mobilais tålrunis,

6

Dekånu runas 7. februåra sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: – Sañemta véstule no firmas Ekodators ar piedåvåjumu februårî pirkt labus datorus par zemåm cenåm, turklåt tos iespéjams iegådåties arî uz kredîta.

– 5. februårî ståjas spékå rektora rîkojums par årzemju komandéjumu noforméßanas jauno kårtîbu. Pirms dokumentus iesniedz Starptautisko sakaru da¬å, komandéjamais noråda, no kådiem lîdzek¬iem komandéjumu apmaksås.

– MK noteikumi paredz programmu paßnovértéßanås ziñojumu ikgadéju apstiprinåßanu Senåtå. RTU ar rektora rîkojumu noteikta ßåda kårtîba – programmas paßnovértéßanås ziñojumu katru gadu lîdz 10. oktobrim iesniedz måcîbu prorektoram, tad ziñojumus izskata Senåta Studiju programmu komisija un pieñem lémuma projektu, ko iesniedz apstiprinåßanai Senåta sédé.

Måcîbu prorektors E. Be˚eris piebilda, ka ikgadéjie ziñojumi ir izdevîgi atkårtotai akreditåcijai, jo tad péc seßiem gadiem eksperti gatavo slédzienu, izskatot tikai ikgadéjos paßnovértéßanås ziñojumus. Paßnovértéßanås ziñojuma apjoms – aptuveni 10 lappuses.

– Izdots rektora rîkojums par Eiropas kredîtpunktu pårneses sistémas koordinatoriem fakultåtés: AF – S. Treija, BF – A. Korjakins, DITF – G. Matisons, ETF – A. Strauts, EEF – J. Gerhards, IEF – M. Íénfelde, MLF – M. Jure, TMF – ‰. Geriñß. Måcîbu prorektors par galveno koordinatoru uzdevumu uzskata informåcijas paketes sagatavoßanu, tåpéc diviem çaklåkajiem autoriem solîja samaksåt prémiju no Måcîbu lîdzek¬u attîstîbas fonda lîdzek¬iem.

– Augståkås izglîtîbas padomé (AIP) pieñemts lémums par nozares profesoru padomju pårraudzîbas kårtîbu. Augstskolu senåtiem jåiesniedz noteiktas formas gadskårtéjås atskaites. RTU ir 13 nozares profesoru padomes. AIP måjas lapå var iepazîties ar profesoru véléßanåm nepiecießamo dokumentu sarakstu, ar starptautiskajiem profesoru vértéßanas kritérijiem, ar tabulu, kurå jåieraksta vértéjums par atbilstîbu kritérijiem. Katra eksperta vértéjuma pamatojumu fiksé protokolå, bet kopéjo lémumu pieñem, aizklåti balsojot. Ir priekßlikums profesora valodu zinåßanas vértét, noklausoties viña atklåto lekciju. Ja pretendents lekcijas laikå neparåda pietiekamas valsts valodas zinåßanas, viñu no konkursa var izslégt. Izskanéja priekßlikums vértét arî profesoram prasîtås sveßvalodu zinåßanas, kas ir nepiecießamas starptautiskås sadarbîbas attîstîbå. ☞ I. Pujåts informéja par jaunåko vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izstrådé. No ßå gada februåra uz çetriem méneßiem ar firmu DESLA noslégts sadarbîbas lîgums un sastådîts kalendårais plåns, kas katru ménesi paredz darba nodoßanu un pieñemßanu. Paßlaik strådå ar projekta finansu da¬u, to saskañojot ar gråmatvedîbas programmåm. LietveΩiem turpmåk nebüs lokålås datu båzes, bet viñi strådås ar RTU datu båzi, kurai ir autorizéta pieeja un katram lietvedim limitéta kompetence. Izstrådåtais programmu produkts büs RTU îpaßums, k¬üdas tiks novérstas gada laikå. Måcîbu prorektors izteica cerîbu, ka jaunå sistéma dos iespéju sakårtot arî priekßmetu re©istru, kurå paßlaik ir ap 7000 priekßmetu, no kuriem individuålajos plånos izmantoti aptuveni 3000.

I. Pujåts izteica savus iebildumus pret firmas Ekodators piedåvåjumu, jo tås datori it kå esot novecojußi un bez programmu nodroßinåjuma. ☞ AIP pieprasîjusi IZM 2003./2004. studiju gadå uzñemamo studentu skaita sadalîjumu pa studiju jomåm. Rektora priekßlikums – sadalît pieprasîjumu divås da¬ås. Pirmkårt, saglabåt 2003./2004. m.g. tådu paßu uzñemamo skaitu, kåds noteikts 2002./2003. m.g., un prasît tam 10% finanséjuma pieaugumu atbilstoßi MK

2002. gada 28. februåris

noteikumiem (Ls 6 771 000 + Ls 677 100). Íie MK noteikumi paredz, ka optimålo vértîbu nozaru koeficienti sasniegs 2010. gadå (RTU tas büs 2,9 pie esoßå studentu skaita, paßlaik – 2,7). Otrkårt, tå kå RTU gatavo speciålistus çetros no MK noteiktajiem pieciem prioritårajiem zinåtnes virzieniem, tad pieprasît studentu skaita papildu pieaugumu un finanséjuma pieaugumu (1,82, nevis 1,7).

Augståkås izglîtîbas un zinåtnes attîstîbas vadlînijas paredz 2010. gadå valstî 4500 doktorantus (paßlaik ir tikai 708), kas arî prasa iedalît papildu studiju vietas ar attiecîgu finanséjumu.

Izvérsås diskusija par finanséjumu RTU studéjoßajiem.

Kanclers R. Taraßkeviçs paskaidroja, ka noteikto 1,2 miljonu vietå RTU sañémusi tikai 700 000, un atzinîgi novértéja to, ka MK beidzot atzinusi nozaru koeficientus un visas augstskolas vairs nefinansé vienådi kå agråk. Uz dekånu piezîmém, ka måcîbspéku atjauninåßanu galvenokårt traucé algas, måcîbu prorektors E. Be˚eris atgådinåja, ka, runåjot par algåm, daΩkårt neprotam novértét citas priekßrocîbas, ko dod darbs augstskolå. Interesanta vårdu pårmaiña izskanéja par firmåm un augstskolu. Uz pretenziju, ka firmas dzîvo uz müsu ré˚ina, dzirdéjåm divas atbildes: firmas nedzîvo uz müsu ré˚ina, firmas uztur valdîbas aparåtu; firmas müs neuztur, bet tås prasa par savu preci tik, cik tå makså, turpretî més par savéjo (t.i., studentu sagatavoßanu) prasåm mazåk, nekå tå makså, t.i., strådåjam par dempinga cenåm. ☞ Èså aptaujå rektors noskaidroja katra dekåna viedokli par studiju ilgumu daΩådos lîmeños, lai RTU studiju sistému saskañotu ar Latvijas likumu prasîbåm. Akadémiskajå zarå – bakalaurs + ma©istrs – (3 + 2) vai (4 + 2) gadi, profesionålajå – profesionålais bakalaurs un inΩenieris + ma©istrs – (4 +2), (4 + 1,5) vai (4,5 + 1,5) gadi. Vairåkums sliecas uz shému (3 + 2) akadémiskajå zarå (izñémumi 4 + 2), profesionålajå – (4 + 1,5) un (4 + 2). Tålåk ßo jautåjumu risinås Studiju programu komisija un Studiju da¬a, ievérojot fakultåßu viedok¬us. ☞ Dekåniem iesniegts izskatîßanai projekts nolikumam par RTU ma©istrantüru ar lügumu trîs dienu laikå atsütît piezîmes un priekßlikumus, lai nåkamå Dekånu padomes sédé varétu izskatît redi©éto nolikumu un to apstiprinåt Senåta februåra sédé.

Måcîbu prorektors informéja, ka sañemts piedåvåjums izsludinåt konkursu par ma©istra darbu témåm IT, telekomunikåciju, elektronikas un citås ar tåm saistîtås jomås ar nolüku rast sadarbîbas partnerus. ☞ Studiju satura un programmu noda¬as vadîtåjs H. Gu¬evskis skaidroja klåtesoßajiem, ka jåmaina attieksme pret måcîbu praksi, jo jaunajå likumå praksei ierådîta nozîmîga vieta un arî prakses apjomi ir lieli. Reglamentéti ir divi prakses dokumenti – prakses programma un prakses lîgums. Prakses nolikuma un lîguma uzmetums dekåniem izskatîßanai iesniegts elektroniski.

Izvértås dzîvas pårrunas par prakses organizéßanas iespéjåm.

Dekåni uzskata, ka nolikumam jåbüt rekomendéjoßa rakstura, nevis obligåta, jo fakultåtes neko piedåvåt nevar un prakses organizéßana ir paßa studéjoßå ziñå. Studiju da¬as viedoklis – at¬aujam studentiem meklét darbu, bet atbildîbu par praksi nevar uzlikt studentam, tå jåuzñemas programmu realizéjoßai struktürvienîbai.

Vienojås – dokumentam jåbüt rekomendéjoßam ar noteiktåm prasîbåm måcîbspékiem, un tam jåapstiprina, ka firma piekrît pieñemt studentu praksé. Studiju da¬ai jåturpina risinåt jautåjumu par praksi, bet dekåniem priekßlikumi jåiesniedz Studiju satura un programmu noda¬as vadîtåjam H. Gu¬evskim. ☞ MLF dekåns profesors V. Kampars informéja: • 21. februårî pulksten 15 LU Mazajå aulå notiks seminårs par profesoru véléßanåm, ko nozaru profesoru padomju priekßsédétåjiem organizé Latvijas Augstskolu profesoru asociåcija (LAPA).

• Ir sañemama LAPA sagatavota detalizéta informåcija par visu augstskolu asociétajiem profesoriem.

14. februåra sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja dekånus, ka ßodien ar izglîtîbas un zinåtnes ministru parakstîs lîgumu, kas noteiks abu ➥

7

2002. gada 28. februåris

Studentu parlaments informé 20. februårî notika otrå Studentu parlamenta kopsapulce.

Aktuålåkå informåcija, ko uzklausîjåm sédé, bija ßåda. Prezidente Jolanta paståstîja par SP måjas lapas izveidi. Patlaban måjas lapa tiek uzlabota un pilnveidota, un jau tuvåkajå laikå to varés aplükot visi interesenti.

2. martå Daugavpilî notiks Latvijas Studentu apvienîbas (LSA) kongress. Tas ir svarîgs notikums, jo tiks véléts LSA prezidents un viceprezidents. RTU delegåcijai ßajå kongreså piederés 28 balsis. Íajå kongreså arî tiks dalîtas LSA Gada balvas. Müsu universitåte ir pieteikusi sevi trîs nominåcijåm – gada labåkå paßpårvalde, gada labåkais students un balva par ieguldîjumu studentijas attîstîbå.

Jolanta paståstîja par ieceri izveidot atpütas vietu studentiem bijußås édnîcas telpå Ka¬˚u ielå 1, ko tagad neviens neizmanto.

Ir ieceréts tur izveidot lasîtavu, kurå students varés iepazîties ar jaunåko presi un/vai izmantot datoru.

Viceprezidents Oskars nolasîja protokolus no paßpårvalΩu sédém. Divas fakultåßu paßpårvaldes ir nolémußas mainît SP

delegåtus. Turpmåk no îmijas fakultåtes paßpårvaldes sédes apmeklés Sergejs Gaidukovs, bet no Elektronikas un ener©étikas fakultåtes paßpårvaldes – Aleksandrs SapoΩñikovs. Sveicam jaunos parlamentårießus un novélam viñiem aktîvu un raΩîgu iesaistîßanos SP dzîvé.

Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs Uldis paståstîja par studentu tiesîbåm un pienåkumiem, jo kå izrådås daudzi RTU studenti to nezina (ne tikai no 1. kursa). Paßu minimålåko ieskatu var iegüt izlasot rakstu Tas jåzina katram RTU studentam, kas publicéts Jaunajå InΩenierî 14. februåra numurå. Ja, izlasot rakstu, tomér ir vél kådas neskaidrîbas, tad laipni aicinåm Uldim rakstît uz e–pasta adresi: likumdoshana@inbox.lv.

Sociålo lietu noda¬as vadîtåja Anastasija paståstîja par kredîtiesniegumu pieñemßanu. Rezultåti büs izlikti péc 25. februåra Ka¬˚u ielå 1 foajé pie paziñojumu stenda.

Sporta noda¬as vadîtåjs Aleksejs paståstîja par Ledus balli, kas notiks 8. martå hokeja skolå Rîga.

Dekånu runas

zinåmu stabilitåti.

Dekåni vélas laikus sañemt oficiålu vadîbas apstiprinåtu budΩeta finanséto vietu skaita sadalîjumu, lai varétu labåk plånot darbu. Kanclers R. Taraßkeviçs uzskata, ka ar rektora rîkojumu jådod studiju vietu sadalîjums pa fakultåtém, jo tålåkais sadalîjums pa programmåm jau ir fakultåßu ziñå. Måcîbu prorektors E. Be˚eris paskaidroja, ka studiju programmu struktüru akceptés Senåta Studiju programmu komisija un iesniegs Senåtå attiecîgo lémuma projektu. Specializåciju programmå noteiks tikai izvéles priekßmetu bloks. ☞ Péc kanclera paskaidrojumiem un priekßlikumiem apsprieda RTU studiju vietas båzes finanséjumu un studiju maksas apjomu 2002./2003. m.g., par ko jau såkußi intereséties nåkamie reflektanti.

Izteiktos priekßlikumus kanclers ievéros, gatavojot attiecîgo Senåta lémumu. ☞ Izskatîja EEF ieteikto jauno finanséßanas variantu: lai palielinåtu fakultåßu patståvîbu naudas izmantoßanå un racionålåk izlietotu RTU darba algu fondu, fakultåtés izveidot SIA telpu uzturéßanai un apkalpoßanai. Ar ßo SIA slédz lîgumu, bet apmaksu veic no infrastruktüras lîdzek¬iem, nevis obligåti no darba algu fonda, ko tad varétu labåk izmantot akadémiskå personåla apmaksai. Kanclers uzskata, ka ßåda sistéma varétu veiksmîgi darboties tikai atseviß˚ås fakultåtés, nevis centralizéti, jo visa RTU mérogå struktüra bütu påråk necaurskatåma. Protams, iespéjamas arî daΩådas problémas, jo SIA parådîsies arî savas intereses.

Dekånu domas dalîjås, daΩi ßo variantu vértéja negatîvi, daΩi – ka doma laba, bet nerealizéjama RTU. Izskanéja arî årzemju pieméri – årzemés ne édnîcas, ne studentu viesnîcas, ne apkalpojoßie dienesti nav augstskolu pak¬autîbå. Tika nolemts pagaidåm ßo jautåjumu nerisinåt. ☞ Sîki apsprieda nolikumu par ma©istrantüru. ☞ Rektors informéja, ka apa¬ajai ékai MeΩa ielå pieteikußies îrnieki. Rektora padome un Dekånu padome rekomendé éku neizîrét, bet nodot studentu pasåkumiem. ☞ ETF dekåns I. Slaidiñß informéja, ka Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas raΩoßanas asociåcija såkusi uzñémumu aptauju par daΩådiem nozaru speciålistu jautåjumiem.

RTU måcîbu prorektors aptaujai ieteicis arî müsu augstskolu intereséjoßus jautåjumus, pieméram, vai uzñémumu speciålisti var nolasît atseviß˚us kursus, vai var ieteikt studentu kvalifikåcijas darbu témas, vai var dot prakses vietas. Jau ir sañemtas daΩas pozitîvas atbildes gan par lekcijåm, gan darbu témåm, gan prakses vietåm.

M.E.

➦ pußu pienåkumus, kådi nepiecießami studiju procesa nodroßinåßanai. ☞ I. Pujåts informéja par jaunåko vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izstrådé. Darba grupa paßlaik intensîvi strådå, saskañojot sareΩ©îtos jautåjumus ar gråmatvedîbas sistému. Ío jautåjumu risinåßana skars arî fakultåßu lietveΩu darbu, jo jauninåjumi büs jåievieß arî datu båzé Students. Tå kå juridiski neviens maksåjums nedrîkst notikt bez lîguma, ßie lîgumi tiks fikséti arî datu båzé Students.

Paplaßinåsies arî rîkojumu da¬a datu båzé, jo jebkurß maksåjums jåpamato ar rîkojumu. I. Pujåts cer, ka tuvåkajås dienås trîspusîgå lîguma uzdevumus pabeigs DESLA, RTU un grupa, kas strådå ar gråmatvedîbas sistému.

Radußås neskaidrîbas ar årzemju studentiem, jo visi nav laikus fikséti Pilsonîbas un imigråcijas departamenta datu båzé. Vajadzîga aktîvåka Årzemju studentu departamenta iesaistîßanås ßå jautåjuma risinåßanå.

Datu tîklu satraukusi no Studentu parlamenta puses dzirdétå replika, ka «studenti saimnieko pa lokålajåm datu båzém». Datu tîkls lüdz nekavéjoties ziñot, ja ir konstatéti ßådi iejaukßanås gadîjumi. ☞ Apsprieda 2003./2004. m.g. papildus uzñemamo studentu skaita sadalîjumu pa studiju jomåm, ko pieprasa IZM. Rektora priekßlikums: 1) prasît esoßajam studentu skaitam ikgadéju 10% finanséjuma koeficienta pieaugumu, kå norådîts MK rîkojumå; 2) iesniegt IZM pieprasîjumu pieß˚irt ßådas valsts budΩeta finansétas papildu studiju vietas bakalaura un profesionålås studijås, ma©istrantürå un doktorantürå pa zinåtnes jomåm: fizikå un ˚îmijå – 15, 10, 4; inΩenierzinåtnés – 50, 30, 7; arhitektürå un büvniecîbå – 30, 10, –; apkårtéjås vides zinåtné – 10, 4, –; kopå RTU – 105, 54, 11. Papildu studiju vietas pieprasîjußas arî citas augstskolas (LU – 130, Vidzemes augstskola – 100 u.c.). Íîm papildu studiju vietåm kopéjais nepiecießamais finanséjums ir Ls 950 000.

Jaunums ir AIP pieprasîtais papildu finanséjums profesoru vietåm, jo pienåcis laiks, kad uz valsts profesoru vietåm var kandidét asociétie profesori, taçu vairåkåm augstskolåm trükst finanséjuma profesoru algåm. RTU no iedalîtajåm 144 profesoru vietåm finanséjums sañemts 56 vietåm. AIP pieprasîjusi RTU papildus finansét vél 70 profesora vietas ar Ls 200 ménesî. Ja ßo papildu finanséjumu RTU sañemtu, tas ¬oti palîdzétu darbå, jo dotu

Lîga

2002. gada 28. februåris

8

Seminårå Kam rüp students 2002 Seminårå zinoßi lektori ziñoja par ßådåm témåm: SP nozîme personîbas attîstîbå, karjeras veidoßanå (Aigars Nords); Informåcija par LSA (Antra Kukuka); Kå pasniegt savu ideju (Oskars Mazulis); Praktisks komunikåcijas treniñß (Egita Aizsilniece); Kå students var realizét ieceréto augstskolå (Juris Püce); Demokråtijas spéle (Mihails DΩondΩua); Kåpéc sadarboties ar citåm SP, LSA (‰riks Blumbergs, Artürs Veide, Andis Maléjs); Komandas veidoßanas noslépumi (Mihails DΩondΩua); Informåcija kå SP prece (Daniels Pav¬uts).

Vakara da¬a tika organizéta seriåla Baywatch stilå. Jaunießi tika aicinåti ierasties pludmales térpos ar piepüßamiem peldrîkiem. Vakara gaitå notika daΩådas atrakcijas – pirmås palîdzîbas sniegßana, pîlîßu stumßanas sacensîbas, tika kronéti vakara Pamela un Miçs. Karstasinîgås atrakcijas pirtî un ap baseinu nebeidza rimties lîdz rîta gaismai.

Esmu pårliecinåta, ka bija izvéléti paßi labåkie delegåti, jo viñi bija pårsteidzoßi aktîvi un ar atsaucîbu pieñéma sniegto informåciju un lîdzdarbojås seminårå.

Priecéja tas, ka visi uzaicinåtie lektori izrådîja lielu atsaucîbu un lekcijas bija kvalitatîvas. Èpaßs prieks par sadarbîbu ar LSA vecbiedriem, kas arî bija seminåra lektori.

Seminårs noteikti veicinås daudzu paßpårvalΩu tuvåku sadarbîbu. Seminåra delegåti sañéma dalîbnieku adreßu lapas, kas palîdzés kontaktéties arî turpmåk.

Delegåtus lüdza arî aizpildît anonîmas seminåra novértéjuma anketas, lai organizatori, izanalizéjot tås, varétu novérst iespéjamås k¬üdas turpmåk, rîkojot lîdzîgus seminårus. Seminåra dalîbniekiem un organizétåjiem ir izveidota kopéja elektroniskå pasta adrese, kas ¬auj aktîvi pårspriest seminårå piedzîvoto un idejas, kuras såk realizét SP. Ir notikusi jau pirmå KRS 2002 dalîbnieku tikßanås saistîbå ar datu båzi, par kuras izveidi ideja radås seminåra laikå.

Tajå plånots apvienot Latvijas augstskolu SP galvenos paveiktos darbus, realizétos projektus, lai vajadzîbas gadîjumå varétu dalîties pieredzé ar citåm SP. Esmu pårliecinåta, ka ne tikai SP, bet arî LSA ir ieguvusi sev jaunus, aktîvus cilvékus. KRS misija ir veikta!

Seminåra dalîbnieki apgalvo, ka seminårs vél nav beidzies. Tas turpinås, jo KRS 2002 gütås idejas tiek pakåpeniski realizétas SP. Seminårs turpinås, jo izveidotå KRS interneta pastkaste nepårtraukti pildås ar jaunåm ziñåm.

Íajå seminårå no müsu augstskolas piedalîjås trîs studenti – Maija Bogdanova (ETF 2. kurss), Armands Meiråns (ETF 1. kurss) un Jur©is Lauks (ETF 1. kurss).

2. februåris. Sestdienas rîts.

Cik laba diena studentu dzîvé, beidzot var izguléties péc grütas darbdienas. Bet… trîs RTU studenti, divi pirmkursnieki Jur©is un Armands, kå arî otrå kursa studente Maija, ßodien ce¬as agri, lai nenokavétu autobusu. Kas tad notiek? Bija sañemta ßifréta Seminåra dalîbnieku draudzîgå saime. véstule: «KRS 2002, LSA, taçu parasti tie pårvértås par lielu kopéju Margrietiñas, 35, ekavå, 17» utt.

Jau plkst. 9 més nok¬üstam viesnîcå tusiñu, kurå reålais garîgais darbs un Margrietiñas, kur arî notiks ßî slepenå izglîtoßanås notika nosacîti.

KRS 2002 bija jütams, ka organizétåji sanåksme. Tad séΩamies pie brokastu galda. Pie galda RTU studenti atceras, cik nopietni domåjußi par to, lai lekcijas müs piesaistîtu un lai, aizbraucot måjås, més forßi baroja Aktîvskolå Lîçupé. pañemtu lîdzi vairåk nekå tikai atmiñas Tad såkas lekcijas. par forßu tusiñu.

RTU studenti dalås savos iespaidos: Íîs divas dienas manî un manos Jur©is: «KRS 2002 seminårs ekavå man bija kaut kas jauns un vél nepie- uzskatos daudz ir mainîjußas. Esmu dzîvots. Tå jau nav, ka agråk neesmu ieguvis daudz jaunu draugu, ar kuriem piedalîjies seminåros. Kad måcîjos vidus- kopå jutos kå savéjais, kå lielå draudzîgå skolå, tad iznåca aizbraukt uz daΩiem, ©imené, taçu ieguvu arî zinåßanas, kå arî

vélmi un motivåciju ßîs zinåßanas likt lietå. Tas, manupråt, ir ¬oti svarîgi.»

Armands: «KRS? Tas ir – aizraujoßas lekcijas un grupu darbi, Baywatch party pusnaktî pirtî ar baseinu, atrakcijas un izklaides ar koktei¬iem pie baseina, jauno vokålistu koncerts uz pirts låvas, jauni draugi, plaßåks redzesloks, iedvesma, motivåcija turpinåt vai såkt darboties Studentu parlamentå vai organizåcijå, neizsakåms prieks par to, ka tießi es biju viens no KRS 2002 dalîbniekiem! Ak, jå!

KRS – Kam rüp students? Un students visvairåk rüp otram studentam!»

Maija Bogdanova: «Gribu pievienoties visam iepriekß teiktajam. Tas tik tießåm bija kolosåli. Lai gan es jau gandrîz gadu esmu parlamentåriete un aktîvi darbojos savas fakultåtes paßpårvaldé, pat es uzzinåju daudz jauna.

Ar augsti paceltu galvu ziñoju, ka müsu sañemtajå novértéjumå bija rakstîts «Tu esi forßs», bet tådi bija tikai diviem KRS dalîbniekiem.»

2. un 3. februårî ekavå, viesnîcå Margrietiñas, notika Latvijas Studentu apvienîbas (LSA) rîkots seminårs Kam rüp students 2002 (KRS), kurå piedalîjås 32 delegåti no 16 daΩådåm Latvijas augstskolåm. Seminåra mér˚is bija izglîtot un motivét jaunos studentu paßpårvalΩu (SP) aktîvistus darbîbai Latvijas mérogå (informét par SP lomu augstskolås, izglîtot, kå uzlabot SP darbu).

Katru gadu SP piepulcéjas jauni un darboties griboßi studenti, taçu viñiem nereti trükst nepiecießamås informåcijas, motivåcijas, lai darbotos produktîvåk.

Lîdz ßim notikußi trîs seminåri Kam rüp students, un LSA ir novérojusi, ka péc tiem darbs SP uzñem jaunus apgriezienus, tåpéc atkal tika organizéts lîdzîgs seminårs.

Jåcer, ka arî KRS 2002 delegåti savå SP ienesîs jaunas vésmas, lielåku vélmi darboties studentu pårståvniecîbas organizåcijås, – tå pirms pasåkuma sprieda LSA. KRS organizéja astoñi iepriekßéjo seminåru dalîbnieki, kå arî iesaistîjås jauni cilvéki, ieguldot lielu darbu gan seminåra sagatavoßanas posmå, gan norises laikå. Gandarî tas, ka delegåti patiesi augstu novértéja organizétåju paveikto.

KRS 2002 dienas bija ¬oti noslogotas ar lekcijåm un praktiskiem treniñiem.

Latvijas Studentu apvienîbas projekta KRS 2002 organizatori

SP Sabiedrisko attiecîbu komisija

9

2002. gada 28. februåris

Baltic Organization Meeting (BOM) Lietuva, Birßtona. 25.–27. janvåris.

No 25. lîdz 27. janvårim Lietuvå, nelielå pilsétiñå Birßtonå, kas atrodas aptuveni 30 km no Kauñas, notika otrå Baltijas valstu studentu organizåciju tikßanås (BOM). Pirmå notika 1999. gada augustå Latvijå, ekavå, kurå arî piedalîjos, lai gan tad biju tikai Åréjo sakaru noda¬as vadîtåja RTU Studentu parlamentå. Íåda veida tikßanås organizé uz lîguma pamata, kas noslégts starp Latvijas Studentu apvienîbu (LSA) un Lietuvas Studentu apvienîbu (LSS). Lai gan lîgums ir noslégts tikai divpuséji, tomér abas reizes tajå ir piedalîjußies arî müsu zieme¬u kaimiñi igauñi. Tikßanås mér˚i ir apspriest studentus intereséjoßos jautåjumus, apmainîties ar pieredzi, rast problému risinåjumus vai vismaz vîzijas nåkotnei un, protams, veidot kontaktus starp lîdzîgåm augstskolåm Baltijas valstîs. BOM piedalås pårståvji no valsts studentu organizåcijåm un augstskolu paßpårvalΩu vadîtåji, kå arî lektori. Seminåra darba valoda bija ang¬u valoda, bet pasåkuma laikå varéja dzirdét piecas valodas, ar kuru palîdzîbu seminåra dalîbnieki sazinåjås, tås bija – ang¬u, krievu, lietuvießu, latvießu un igauñu. Íogad seminårs notika Birßtonas sanatorijå Versme (latviski tas nozîméjot – veldze). Ja neñem vérå to, ka visas telpas bija necießami izsalußas – aukstas, tad var teikt, ka izvélétå vieta bija måjîga un jauka. BOM piedalîjås 13 lietuvießi, 14 latvießi un 15 igauñi. DiemΩél pasåkumå nepiedalîjås Latvijas un Lietuvas nacionålo studentu organizåciju prezidenti, jo tai laikå abiem bija tikßanås Vi¬ñå, kur tie risinåja politiskus jautåjumus.

Piektdiena, 25. janvåris. Péc dalîbnieku re©istråcijas notika savstarpéja iepazîßanås ar katras valsts delegåcijas uzståßanos. Lietuvießi rådîja teatrålu priekßnesumu Tipisks studenta rîts, igauñi izpildîja bérnu dziesmiñu, kuru dziedot jåveic daΩådas kustîbas, bet més – latvießi – oficiåli prezentéjåm katru pårståvéto augstskolu (LU, RTU, LLU, RSU, BKI, VeA, DU, NAA, LMA, BA, RPIVA, ISMA). Péc ne visai édamåm pusdienåm sekoja lekcijas par Socrates/Erasmus programmåm. Seminåra dalîbniekiem bija iespéja iepazîties ar Socrates/ Erasmus programmu izplatîbu Lietuvå un finanséßanas sistému, kå arî ar programmas darbîbu atseviß˚å augstskolå.

Jåatzîst, ka Lietuvå ßî apmaiñas izglîtîbas programma ir guvusi daudz lielåku atsaucîbu un arî lielåku finanséjumu nekå Latvijå, jo Socrates/Erasmus programmai tiek paredzétas finanses arî no Lietuvas valsts budΩeta. Katra dalîbnieka îpaßumå

Jolanta Jasukeviça, RTU SP prezidente

nonåca koßs, kråsains buklets, kas paredzéts Socrates/Erasmus programmas studentiem, kas vélas doties studét uz Lietuvu. Tajå ir ievietota svarîgåkå informåcija par visåm Lietuvas augståkajåm måcîbu iestådém. Par Latvijas augstskolåm gan ßådu bukletu neesmu redzéjusi, bet iespéjams, ka tåds paståv.

Péc lekcijåm norisinåjås aktîvs darbs grupås par ßådåm témåm: 1. Vai Socrates/Erasmus programma ir nepiecießama, vai arî tå ir tikai velta naudas ß˚ießana?

2. Kå studéjoßo paßpårvaldes var ietekmét Socrates/Erasmus programmas ievießanu savå augstskolå?

3. Problémas, kas saistîtas ar Socrates/ Erasmus programmas darbîbu.

Darba grupas prezentéja debatés iegütos rezultåtus. Bija skaidri redzams, ka vél daudz kas jåpilnveido, lai Baltijas valstîs Socrates/Erasmus programma darbotos nevainojami, tomér tika atzîts, ka tå ir lieliska iespéja studentiem un pasniedzéjiem un ir daudz pozitîvi momenti, kåpéc bütu jåizmanto ßî iespéja studét vai paaugstinåt savu kvalifikåciju årzemés.

Vakara da¬a notika jaukå krodziñå, kurå viss bija veidots no koka un klüdziñåm, kur pie klåta galda valstu pårståvji dziedåja tradicionålas studentu dziesmas un iepazinås ar citu valstu tradîcijåm. Un, protams, neizpalika arî dejas.

Sestdiena, 26. janvåris. Sestdienå laiks tika sadalîts starp igauñiem un latvießiem. Lîdz pusdienåm bija tå sauktais Estonian time, bet péc pusdienåm lîdz vakara da¬ai bija Latvian time.

Igauñu laikå Latvijas, Lietuvas un Igaunijas studentu organizåciju pårståvji

prezentéja savas organizåcijas darbîbas modeli, mér˚us un atbildîgo personu ievéléßanas kårtîbu. Tad tika runåts par sadarbîbu starp nacionålajåm studentu organizåcijåm un augstskolu studéjoßo paßpårvaldém. Tålåk norisinåjås darbs grupås, kur visi jautåjumi bija saistîti ar sadarbîbu daΩådos lîmeños, tås veicinåßanu un vélamajiem rezultåtiem.

Latvießu laiks saståvéja no divåm da¬åm. Pirmajå da¬å katra valsts prezentéja augståkås izglîtîbas modeli, kåds paståv katrå valstî, un péc tam ar darbu grupås centås noskaidrot, kåds bütu ideåls augståkås izglîtîbas modelis studentu skatîjumå. Otrajå da¬å péc påris ener©iju uzjundoßåm spélém visi dalîbnieki sadalîjås trijås darba grupås, lai apspriestu ßådas témas: 1. Does money makes the world go around? Vai augståkå izglîtîba ir prece, par kuru bütu jåmakså? Vai ßî cena ir samérojama ar iegüto rezultåtu?

2. Never–ending why's Kå notiek izvéle starp profesionålo un akadémisko izglîtîbu? Kas nosaka specialitåtes izvéli?

3. To be or not to be? Kådi ir augståkå izglîtîbas stereotipi? Kåpéc augståkå izglîtîba ir nepiecießama? Kåpéc cilvéki izvélas augståko izglîtîbu?

Péc darba grupås bija jåizveido reklåma augståkajai izglîtîbai tå, lai jebkuru jaunieti ieinteresétu studijåm augstskolå.

Sestdienas vakars noslédzås ar skaisti klåtu galdu, spélém, saunu un dejåm.

Siltajå (+28°) un plaßajå baseinå varéja spélét basketbolu, volejbolu, baudît kaskådes un zemüdens masåΩas.

Svétdiena, 27. janvåris. Íis rîts jau seminåra dalîbniekiem bija krietni grütåks nekå iepriekßéjais. Péc brokastîm såkås lekcija par müΩizglîtîbu (Lifelong Learning), ko lasîja Lietuvas bijußais kultüras ministrs Arüns Beksta. Viñß ilustréja un sîkåk izskaidroja Lietuvå iegütos rezultåtus diskusijås par müΩizglîtîbu – seßus atslégas véstîjumus par müΩizglîtîbu. Péc lekcijas notika darbs grupås par ßådåm témåm: 1. MüΩizglîtîbas procesa attîstîbas modelis Baltijas valstîs.

2. MüΩizglîtîbas mér˚i un metodes.

3. Paßreizéjå situåcija un problémas, kas saistîtas ar müΩizglîtîbas ievießanu.

Péc rezultåtu prezentéßanas dalîbnieki novértéja seminåru, tå pozitîvås un negatîvås puses, un pasåkums tika slégts.

Tagad Latvijas Studentu apvienîbas mér˚is ir panåkt lîguma parakstîßanu no Igaunijas Nacionålås studentu federåcijas puses, lai sadarbîba bütu trîspuséja. Nåkamais seminårs notiks Latvijå ßå gada vasaras beigås vai rudenî. ❏

10

2002. gada 28. februåris

RTU Kultüras centrå

Gaudeamus ce¬ latiñu arvien augståk Ieva Mi˚elsone EEF docents Jånis Priedîte, MLF do9. februårî Rîgas Sv. Jåña baznîcå bija cents Jånis Millers u.c. Daudzi dziedåtåji nozîmîgs notikums viså Latvijas müzikas dzîvé – pirmatskañojumu piedzîvoja Jåña nieka Karla Mihaéla Belmana dzîru ir RTU absolventi. Ilgus gadus kora Lüséna skañdarbs Magnificat, kurß iezî- dziesmas, kuras vîru korim aranΩéjis Juris prezidents bija zinåtñu prorektors profemé jaunu pakåpi populårå komponista Vaivods, bet libretu radîjis Belmana at- sors Leonîds Ribickis, kurß noslogotîbas dai¬radé, apliecinot viña talantu nopietnås dzejotåjs un popularizétåjs Latvijå Knuts dé¬ diemΩél vairs nedzied korî, toties nav müzikas laukå. Koncertå pirmo reizi Lat- Skujenieks. Íî programma varbüt nebüs aizmirsis Gaudeamus un reizém atsüta uz vijå skanéja arî våcu komponista Kurta vokåli tik sareΩ©îta, toties koristiem nåk- kori pa kådam jaunam dziedåtåjam no Veila dramatiskais Berlînes rekviéms, sies likt lietå lîdz ßim mazåk izmantotos savu studentu vidus.

Kas gan liek ßiem vîriem divreiz neklausîtåjus priecéja arî F. Íüberta Garu aktieru talantus. Klausoties diri©enta dziedåjums pår üdeñiem un J. Bråmsa ståstîto par ßo ieceri, kuras realizåcija dé¬å likt visus darbus malå un doties uz Rapsodija. Íos skañdarbus lieliski izpil- nudien solås büt gana atraktîva un vizuåli mé©inåjumiem, vaicåju kora prezidentam Andim Ozolidîja RTU vîru ñam, kurß arî ir koris GaudeRTU absolamus, kas kopå vents: «Dzîve ar Liepåjas un korî nenolieNîcas apvienoto dzami ir intevîru kori pieråresanta, arî redîja, ka arî amapertuåra ziñå tieru korim ir pa måksliniecisspékam lielåkas kais vadîtåjs formas sareΩ©îti Ivars Cinkuss skañdarbi, kuru vienmér izdomå atskañojumå kaut ko jaunu, piedalîjås arî izvirzot dzieLiepåjas simfodåtåjiem arvien niskais or˚estris jaunus mér˚us. un izcili solisti – Ja ir mér˚is, tad Viesturs Janmikroklimats sons, Gundars korî ir labDzi¬ums, Antra vélîgs, dziedåBigaça, Linda tåjiem ir intereLoçmane u.c. santi. Gandarî10. februårî ßo jumu sniedz tas, programmu pårka varam nopildîtajå Liepådziedåt labå lîjas Sv. Jåzepa katedrålé no- Kas liek ßiem vîriem divreiz nedé¬å likt visus darbus malå un doties uz mé©inåjumiem? Viñus vieno îpaßa menî arî sareΩ©îtu repertuåru, klausîjås arî gaisotne un tas, ka visi kopå viñi var radît kaut ko skaistu. ka koncertos ir Liepåjas müzidaudz klausîtåju. Müs vieno tas, ka varam kas mî¬otåji. Tå kå ne visiem gribétåjiem bija iespéja to noklausîties, jåcer, ka aizraujoßa, turklåt zinot Belmana lipîgos visi kopå radît kaut ko skaistu. Kordzieizdosies noorganizét vél kådu koncertu un meldiñus, liekas, ka nu ir îstais brîdis dåßana ienes zinåmu pårmaiñu citådi atkårtot ßo lielisko programmu, kuras sasparoties visiem dziedåtspéjîgajiem reizém vienmu¬ajå un stresa pilnajå sagatavoßanå diri©enti Ivars Cinkuss, RTU puißiem, kas lîdz ßim nav sañé- ikdienå, ¬auj tikties ar draugiem, jo ßajos Jékabs Ozoliñß, koristi un påréjie mußies pieteikties paßlaik labåkajå gados esam k¬uvußi par draugiem.

Latvijas vîru korî, kuram raksturîgs ne Rîkojam draudzîbas vakarus arî ar citiem izpildîtåji ieguldîjußi lielu darbu. Íajås dienås Gaudeamus måkslinie- vien spécîgs skanéjums un allaΩ intere- kolektîviem, îpaßa draudzîba müs vieno ciskais vadîtåjs diri©ents Ivars Cinkuss sants un ori©inåls repertuårs, bet arî ar vairåkiem sievießu koriem. Organizésåk iestudét gluΩi jaunu programmu, kura ilgajos paståvéßanas gados izveidojies jam kopéjus koncertbraucienus. Paßlaik, atkal sola negaidîtu pavérsienu kora snie- draudzîgs un saliedéts kolektîvs. Vairåki pieméram, rit pårrunas par piedalîßanos gumå, ßoreiz pilnîgi citå Ωanrå – teatra- koristi tajå ir jau kopß Gaudeamus dibi- Sidnejas kultüras dienås ßå gada beigås lizéta uzveduma veidå koristi izpildîs nåßanas 1959. gadå, arî Arvîds Kånbergs, un koncertiem Austrålijå, kur esam zviedru populåråkå 18. gadsimta dziesmi- EEF docents, ilggadéji dziedåtåji ir arî uzaicinåti, cerams, ka to izdosies realizét,

11

2002. gada 28. februåris

RTU Kultüras centrå Gaudeamus ce¬ latiñu arvien augståk lai gan ce¬ß ir tåls un dårgs.»

Gaudeamus diri©ents Verners Krésliñß, tåpat kå kora måkslinieciskais vadîtåjs Ivars Cinkuss, skolas gados pats dziedåjis Gaudeamus ilggadéjå diri©enta Edgara Raçevska vadîbå: «Topoßam diri©entam dziedåt pie Raçevska bija kolosåla laboratorija. Tolaik Gaudeamus bija augstas kultüras kolektîvs ar augstu iekßéjo organizétîbu. Íî gaisotne ir saglabåjusies joprojåm un droßi vien büs tåda arî péc divdesmit gadiem. Més ar Rihardu Rudzîti atnåcåm uz kori kå diri©enti strådåt 1996. gadå, kad müs uzaicinåja Ivars Cinkuss. Veiksmîgi turamies Latvijas vîru koru spicé un daråm visu, lai saglabåtu ßo godpilno vietu. Íopavasar atkal atjaunosies sievießu un vîru koru dziesmu kari, kas noslégsies ar koru salidojumu Durbes estrådé 1. jünijå, bet skates såksies jau martå. Gribam noturét savas pozîcijas.»

Lai gan dziedåtåjiem noteikti spilgti iespaidi palikußi no brauciena pirms diviem gadiem valsts jubilejå uz Ameriku un koru konkursiem Budapeßtå un Türå, tomér bütiskåki par årzemju braucieniem un piedalîßanos konkursos, kå uzskata Verners Krésliñß, ir koncerti tepat Latvijå, jo nereti tajos aizsåkusies sadarbîba un draudzîba ar citiem kolektîviem rosina jaunas ieceres un paver plaßåkas iespéjas pilnveidoties, kå tas bija arî nesenajos koncertos Rîgå un Liepåjå. Íajå programmå Gaudeamus piedalîjås, lielå mérå pateicoties jau pirms çetriem gadiem såktajai sadarbîbai ar Nîcas vîru kori, kura diri©entam Jékabam Ozoliñam pérn dzima doma pasütît Jånim Lüsénam, arî liepåjniekam, lielåkas formas skañdarbu vîru korim kopå ar or˚estri. Tagad ßî ideja ir veiksmîgi realizéta, kopdarbå iesaistoties arî diri©entam Ivaram Cinkusam un Gaudeamus. Verners Krésliñß, jautåts par ßo programmu, ståsta: «Tå bija ¬oti jauka sadarbîba, un ir gandarîjums, ka publikai ßie koncerti sagådåja prieku un atståja lielu iespaidu. Kurta Veila skañdarbs, kam arî bija pirmatskañojums, tika izpildîts ¬oti interesantå saståvå – izmantojot tikai püßamos instrumentus, ér©eles, ©itåru, brîniß˚îgus solistus.

SareΩ©îts skañdarbs, müzika koristiem nåca ar smagu darbu, bet ar to latiña tiek celta aizvien augståka. Tiekßanås péc aizvien grütåk izdziedamiem skañdarbiem palîdz sasniegt izpildîjuma augståku kvalitåti. Lielåko da¬u latvießu tradicionålå vîru kora repertuåra esam apguvußi, kora 40. jubilejas gadå iznåca müsu disks

RTU vîru koris Gaudeamus kopå ar Liepåjas un Nîcas apvienoto vîru kori un Liepåjas simfonisko or˚estri 9. februårî Rîgas Sv. Jåña baznîcå.

ar vîru koru romantisko müziku – programmu, kas tika sagatavota jubilejas koncertam. Müsu repertuårå ir arî Jåzepa Vîtola Dzîvîte, Krîvu krîvs, kuras citi vîru kori Latvijå aiztiek nelabpråt, jo tås amatieru korim ir ¬oti sareΩ©îtas. Esam dziedåjußi françu komponistu Dariusa Mijo 121. Psalmu un Fransisa Pulenka Çetras Sv. Asîzes Franciska mazas lügßanas, kas arî ir vieni no sareΩ©îtåkajiem paraugiem 20. gs. vîru koru literatürå.

Nesen ierakstîjåm krievu pareizticîgo dziedåjumus. Müsu måkslinieciskais vadîtåjs cenßas vienmér atrast ko jaunu, interesantu, netradicionålu, un tas arî piesaista dziedåtåjus, piespieΩ måcîties, paplaßina redzesloku.»

Par repertuåra izvéli taujåju arî måkslinieciskajam vadîtåjam. Diri©ents Ivars Cinkuss: «Atrast interesantus skañdarbus prasa zinåmu darbu, jo labas müzikas, ko var izmantot amatieru vîru koriem, nemaz nav tik daudz. Tåpéc jåmeklé jauni risinåjumi. Viens no veidiem – mudinåt latvießu komponistus rakstît vîru koriem, ir bijußas konkrétas sarunas ar Vilni Ímîdbergu, Maiju Einfeldi, Artüru Maskatu. Galvenais, jålauΩ stereotips par vîru koriem, ka veçi sanåk kopå, iedzer aliñu un uzdzied MüΩam zili vai Lük, rozes zied, lielåkos latvießu hitus, un tas arî viss. Müsu uzdevums ir ar savu darbu un varéßanu apliecinåt pretéjo. To arî cenßamies darît,

tåpéc repertuåru pårsvarå izvélamies tådu, ko korim nav pa spékam uzreiz izdziedåt. Ar regulåru darbu esam sasniegußi to pakåpi, ka daΩos mé©inåjumos apgüstam vienkårßas lietas, ko cits koris varbüt pusgadu måcås. Jo treniñß ir ¬oti liels. Tas nenozîmé, ka citi to nevarétu izdarît, – tas ir tikai treniña un gribéßanas jautåjums. Més neizvélamies vieglåko ce¬u – dziedåt vieglåkas dziesmas. Jo tad koris droßi vien åtri izjuktu, ja nebütu jåpiestrådå – galu galå padziedåt var arî pie galda måjås, tåpéc nav jånåk uz kori.

Ir jåbüt citam saturam, lai vîri nåktu, nemitîgi jåatrod kaut kas jauns, kas aizrautu dziedåtåjus.»

To, ka ßåda pieeja var piesaistît dziedåtåjus un ka Gaudeamus vîriem nav jågarlaikojas, man ir skaidrs. Taçu ar ko diri©entu piesaista tießi vîru koris? Ivars Cinkuss: «Pirmåm kårtåm vienreizîga ir vokålå amplitüda, ko var panåkt, – no årkårtîga ska¬uma lîdz absolütam klusumam. Un galvenais – gaisotne kolektîvå ir ¬oti veselîga, lîdz ar to ir viegli strådåt. Mani atbruño un vienlaikus arî stiprina dziedåtåju uzticéßanås. Tas nervs, kas ir vîru koros, ir unikåls un interesants.»

P. S. Gaudeamus gaida jaunus dziedåtåjus pirmdienås un treßdienås pulksten 18.30 Ka¬˚u ielå 1, Lielajå zålé.

2002. gada 28. februåris

12

RTU Kultüras centrå

Lai arî Ziemassvétku laiks jau sen aiz muguras, Kultüras centra izråde Sniegbaltîte un septiñi rü˚îßi turpina dzîvot savu dzîvi un priecét savus skatîtåjus. 12. februårî, tießi Meteños, izrådi noskatîjås bérni Mazturîgo ©imeñu centrå. Tå bija RTU Kultüras centra labdarîbas akcija. Péc izrådes skatîtåji kopå ar aktieriem un pasåkuma mammåm Asju Visocku un Inesi Krümu gåja rota¬ås, zîméja un veidoja. Tika izteikts priekßlikums ßådus un lîdzîgus pasåkumus rîkot reizi ménesî. Plånos jau paredzéti Lieldienu olu kari.

10. martå plkst. 12 RTU Mazajå zålé mazo vokålistu konkursa Cålis 2002 Rîgas pilsétas Centra rajona finåla koncerts.

Valentîndienå Kultüras centrå notika vél nebijis pasåkums: tå dalîbnieki muzicéja kopå ar müzi˚i Nilu Èli un gleznoja kopå ar måkslinieci un psiholo©i Ingrîdu Indåni. Pasåkums tießåm noritéja – kå jau nosaukumå teikts – vienotos sirds ritmos.

Tradîciju turpinås Iekßéjais teåtris – 7., 14., 21. un 28. martå psiholo©e un måksliniece Ingrîda Indåne iepazîstinås jüs ar metodi, kas balstîta uz psihosintézi.

Izstådé Skola 2002, kas notiks Starptautiskajå izståΩu hallé îpsalå no 7. lîdz 10. martam, 9. martå no plkst. 11 lîdz 13 lielå skatuve piederés RTU Kultüras centram. Piedalîsies visi augstskolas tautas måkslas kolektîvi, intereßu klubi un fakultåßu erudîtu komandas.

Nåciet, varbüt radîsies véléßanås studét vélreiz!

RTU Sporta klubå Pirmais panåkums ßogad 3. februårî Salaspilî notika Latvijas kausa izcîña svaru bumbu celßanå garajå ciklå. Íogad ßîs bija pirmås sacensîbas un pirmais müsu sportistu panåkums – Latvijas kauss RTU komandai. Müsu sportistu labåkie rezultåti: lîdz 60 kg – M. Zvirbulis (1.vieta); lîdz 65 kg – S. Íutovs (2. vieta); lîdz 70 kg – J. Zvirbulis (1. vieta); lîdz 90 kg – J. Lavrinoviçs (2. vieta); I. Naumenko (3. vieta).

Galvenais pretendents uz meda¬u svaru kategorijå lîdz 65 kg A. Mortu¬evs nepiedalîjås sacensîbås traumas dé¬, jo jåtaupa spéki un veselîba Universiådei, kas notiks 9. martå. Universiådei jågatavojas nopietni, jo konkurenti ar katru gadu uzlabo rezultåtus, var rasties pat zinåmi pårsteigumi. Maija såkumå Latvijå pulcésies spécîgåkie Baltijas svaru bumbu célåji, lai noskaidrotu Baltijas kausa îpaßnieku.

J. Zvirbulis

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru