Nr. 14 (1352) 2008. gada 28. februÄ ris P Ĺ 0 7 . R3 ÄŞÄŞ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I Ä“S 4K Ä€6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E Ä“ R5 S& 4I T "Ä€7 TÄŞ ;E &S A* ;V / ÄŞ Ä“Z , E ,. 0 I1 ZĂ€ N Ä€ K K O
0 2 .
1 9 5 9
ÂŤGudrajiem audumiemÂť veltÄŤts seminÄ rs Daina Ostrovska, RTU projektu vadÄŤtÄ ja Egita KancÄ ne, InformÄ cijas centra korespondente 15. februÄ rÄŤ RTU MazajÄ zÄ lÄ“, Kağġu ielÄ 1, notika starptautisks seminÄ rs ÂŤGudro audumu izaicinÄ jumsÂť, kurÄ nozares eksperti diskutÄ“ja par tekstila industrijas, dizaiÂna un tehnoloÄŁiju mijiedarbÄŤbas potenciÄ lu. Par ÂŤgudrajiem audumiemÂť dÄ“vÄ“ jaunÄ s paaudzes tekstilmateriÄ lus, kuros iestrÄ dÄ tas teh noÂloÄŁijas, kas spÄ“j uztvert stimulus un reaÄŁÄ“t uz tiem. TekstilmateriÄ li spÄ“j mainÄŤt krÄ Âsu, for mu, tekstĹŤru un pat vadÄŤt elektrÄŤbu. Saukti par ÂŤgudrajiem audumiemÂť, ĹĄie materiÄ li sÄ ÂkotÂnÄ“ji tika lietoti kosmosa un militÄ rajÄ industrijÄ . MĹŤsdienÄ s tie arvien vairÄ k tiek izmantoti cil vÄ“ku ikdienÄ . SeminÄ rÄ ÂŤGudro audumu izaicinÄ jumsÂť tika akcentÄ“ts tekstila kÄ nÄ kotnes mateÂriÂÄ la po tenÂciÄ ls, mÄŤksto tehnoloÄŁiju un ÂŤgudro audumuÂť mijiedarbe ar ġermeni un tÄ daudzÂveiÂÂdÄŤÂ gaÂjÄ m vidÄ“m. UzmanÄŤba tika pievÄ“rsta arÄŤ starpdisciplinÄ rai dizaina un tehnoÂloÄŁijas izÂpÄ“tes praksei. Ĺ ie jautÄ jumi tika skatÄŤti no Zviedrijas un Latvijas zinÄ tnieku, dizaineru, tehÂnologu, ekonomistu un mÄ cÄŤbspÄ“ku viedokÄźa. SeminÄ rs ÂŤGudro audumu izaicinÄ jumsÂť ir viena no pasÄ kumu cikla ÂŤBody & Space– inoÂÂÂvaÂtÄŤvais tekstildizains no ZviedrijasÂť aktivitÄ tÄ“m. Tekstildizainam veltÄŤto pasÄ kumu cikÂÂÂ
lu organizÄ“ kultĹŤras organizÄ cija ÂŤe-text+textilesÂť sadarbÄŤbÄ ar Zviedru tekstildizaina augst skolu un RTU. ÂŤSaules gaismu absorbÄ“joĹĄas tapetes, ar ġermeņa siltumu ÂŤdarbinÄ msÂť krekls – 21. gad simÂtÄ elektroniskie jeb ÂŤgudrie audumiÂť vairs nav tikai zinÄ tniskÄ fantastika. TÄ ir realitÄ te, kuÂras tapĹĄanÄ var lÄŤdzdarboties arÄŤ ikviens RTU sagatavotais inĹženieris. Dizains un tehÂnoÂlo ģijas ir perspektÄŤva starpdisciplinÄ ra pÄ“tniecÄŤbas un raĹžoĹĄanas joma. TekstilmateriÄ lu un ap ģērba dizaina un raĹžoĹĄanas process pakÄ peniski kğōst tikpat komplicÄ“ts kÄ automobiÄźu di zains un raĹžoĹĄana, kuru veiksmÄŤgÄ realizÄ“ĹĄanÄ nepiecieĹĄams inĹženieru darbs,Âť atzÄŤst RTU TekstilmateriÄ lu tehnoloÄŁiju un dizaina institĹŤta direktore profesore Ausma ViÄźumsone. SeminÄ ra ÂŤGudro audumu izaicinÄ jumsÂť tÄ“ma praktiski turpinÄ sies radoĹĄajÄ darbnÄŤcÄ ÂŤEduÂÂWearÂť, kurÄ RTU tekstilmateriÄ lu tehnoloÄŁiju un dizaina studenti un datorzinÄ tņu stu denti kopÄ ar Latvijas MÄ kslas akadÄ“mijas studentiem Zviedru tekstildizaina augstskolas speÂÂciÄ listu vadÄŤbÄ apgĹŤs elektronisko audumu programmÄ“ĹĄanas un attÄŤstÄŤĹĄanas paņēmienus. RadoĹĄÄ darbnÄŤca notiks RTU no 4. lÄŤdz 7. martam. VÄ“l lÄŤdz 9. martam LNMM izstÄ Ĺžu zÄ lÄ“ ÂŤArsenÄ lsÂť apskatÄ ma izstÄ de ÂŤÂŤBody& Spa ceÂť. InovatÄŤvais tekstildizains no Zviedru tekstildizaina augstskolasÂť. P. S. Par radoĹĄo darbnÄŤcu lasiet kÄ dÄ no nÄ kamajiem ÂŤJIÂť numuriem.
RTU atklÄ ta arhitektĹŤras studentu zÄŤmÄ“jumu izstÄ de Evita Serjogina, APF projektu koordinatore 13. februÄ rÄŤ RTU MazajÄ zÄ lÄ“ Kağġu ielÄ 1 tika atklÄ ta ArhitektĹŤras un pilsÄ“tÂplÄ Â noĹĄanas fakultÄ tes studentu zÄŤmÄ“jumu izstÄ de. Studentu mÄ cÄŤbu darbu izstÄ dei dots zÄŤmÄŤgs nosaukums ÂŤAr iedvesmuÂť, jo ikvienÄ no at lasÄŤtajiem zÄŤmÄ“jumiem un gleznojumiem vÄ“rojams radÄŤtprieks, kas padara ĹĄos darbus ÄŤpaÂÂĹĄus, galvas tiesu pÄ rÄ kus par bezkaislÄŤgiem, mÄ cÄŤbu programmas obligÄ to prasÄŤbu atspulgiem. LÄŤdzÄ s ĹĄodien ierasti piedÄ vÄ tajam un vispÄ rpieņemtajam datora bezkaislÄŤgumam topoĹĄie arhitekti APF TÄ“lotÄ jmÄ kslas katedrÄ apgĹŤst tradicionÄ lus mÄ kslinieciskÄ s izteiksmes lÄŤÂ dzekÂÄźus, mÄ cÄ s brÄŤvi pÄ rvaldÄŤt un baudÄŤt lineÄ ro plastiku, akvareÄźa tehnikas burvÄŤbu, krÄ su saskaņas un kompozÄŤcijas likumÄŤbas. APF TÄ“lotÄ jmÄ kslas katedras vadÄŤtÄ ja docente Anita Meldere ir gandarÄŤta, ka var palÄŤÂ dzÄ“t izkopt jauno arhitektu telpisko domÄ ĹĄanu, lai tÄ bĹŤtu nolasÄ ma gan prasmÄ“ kÄ rtot kluÂ
sÄ s dabas apjomus un nosacÄŤtas formas, gan interjera un ainaviskÄ s vides plastikas uzÂtveÂres brÄŤvÄŤbÄ . ÂŤArhitekta profesijas izvÄ“le priekĹĄstatu lÄŤmenÄŤ nenoliedzami saistÄŤta ar pieÂņē muÂmu par tehniskÄ s domÄ ĹĄanas dotumu obligÄ tiem nosacÄŤjumiem garajÄ ceÄźÄ uz izÂkop tu profesionalitÄ ti. TajÄ paĹĄÄ laikÄ grĹŤti iedomÄ ties vÄ“l otru uz tehniskÄ m zinÄ ĹĄanÄ m fun damentÄ li balstÄŤtu profesiju, kur prÄ tam un jĹŤtÄŤgumam ir tik nepiecieĹĄami bĹŤt tandÄ“mÄ saÂkausÄ“tiem un nepÄ rtrauktÄ dialogÄ esoĹĄiem, lai viegli un organiski raisÄŤtos ideju plĹŤsma, pÄ rtopot bĹŤvapjomu un veselu pilsÄ“tu konceptuÄ lÄ s vÄŤzijÄ s, formu, krÄ su, lineÄ rÄ ritmÄ . APF TÄ“lotÄ jas mÄ kslas katedrai ir patiess prieks, uzdevums un misija vienlaikus bĹŤt ĹĄÄ procesa paĹĄÄ viducÄŤ, lai jaunie apgĹŤtu tik nepiecieĹĄamÄ s iemaņas un prasmes ne tikai redzÄ“t, bet arÄŤ saskatÄŤt un iztÄ“loties.Âť Studentu darbu izstÄ de RTU MazajÄ zÄ lÄ“ bĹŤs skatÄ ma lÄŤdz 7. martam. Ja vÄ“laties ap skatÄŤt izstÄ di, lĹŤdzu, vÄ“rsieties Studentu klubÄ , Kağġu ielÄ 1–216. Kluba darbinieki jĹŤs laip ni pavadÄŤs.
AicinÄ m uz RTU labdarÄŤbas koncertu CienÄŤjamie RTU mÄ cÄŤbspÄ“ki, darbinieki un studenti! Piektdien, 29. februÄ rÄŤ, Kağġu ielÄ 1 LielajÄ zÄ lÄ“ plkst. 19 norisinÄ sies labdarÄŤbas konÂcerts ÂŤIepriecini mazÄ s sirdis!Âť, kura laikÄ savÄ ktie zie dojumi tiks ieguldÄŤti bÄ“rnu sociÄ lÄ s aprĹŤpes centra ÂŤTeikaÂť rotaÄźu lau kuma sakÄ rtoĹĄanÄ .
AicinÄ m uz koncertu, kurÄ paredzÄ“ti daĹžÄ di patÄŤkami pÄ rsteigumi un uzÂstÄ sies Verners Martinovs, ÂŤMorning AfterÂť, Maria, ÂŤSoulemotionsÂť. Ar ĹĄÄŤ koncerta starpniecÄŤbu visi kopÄ bÄ“rnu sociÄ lÄ s aprĹŤpes centra ÂŤTeikaÂť bÄ“rÂniem vaÂram sagÄ dÄ t skaistu Lieldienu dÄ vanu – jaunas ĹĄĹŤpoles, kas LieldienÄ s Äźaus mazajiem izĹĄĹŤÂpoties pÄ“c sirds patikas. Ieeja koncertÄ â€“ pret ziedojumiem. PalÄŤdzot kÄ dam, mÄ“s kğōstam stiprÄ ki.
2
INFORMĀCIJA
Martā sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Studentu pilsētiņas šveicari Veltu Briedīti; Transporta un mašīnzinību fakultātes laborantu Jevgeņiju Afanasjevu; Būvniecības fakultātes apkopēju Valēriju Igovenu; Apsardzes dienesta sardzi Jevdokiju Jeremenko; Būvniecības fakultātes profesoru Andri Krēsliņu; Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Juriju Paramonovu; Transporta un mašīnzinību fakultātes asociēto profesoru Aivaru Šulcu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo pētnieku Andri Cimmeru; Transporta un mašīnzinību fakultātes apkopēju Zaigu Dunsku; Studentu pilsētiņas apkopēju Astru Mickēviču; Saimnieciskā dienesta dežuranti Velgu Alonderi; Valodu institūta lektori Ludmilu Derkaču; Daugavpils filiāles lektori Ludmilu Rotaju; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo pētnieku Modri Rozi; Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesoru Antanu Sauļu Sauhatu; Transporta un mašīnzinību fakultātes docentu Sergeju Gluhiku; Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Zoju Kiprejevu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes biroja vadītāju Mariju Rutkovsku; Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes pētnieku Jāni Voitkānu; Zinātniskās bibliotēkas bibliotekāri Ināru Altu; Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas Dienesta viesnīcas skolotāju Skaidrīti Inķi; Liepājas filiāles lektori Larisu Novikovu; Meža ielas kompleksa darba organizācijas inženieri Edgaru Siliņu; Valodu institūta praktisko docenti Ilzi Siliņu; Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes asistentu zinātniskajā darbā Igoru Uteševu.
Cienījamie kolēģi!
2008. gada 28. februāris
Dekānu runas Dekānu padomes sēde notika 7. februārī. Rektors akadēmiķis Ivars Knēts informēja: ● par savu piedalīšanos divās 2007.–2008. gada plānošanas perioda ES struktūrfonda Uzraudzības padomes sēdēs. Pa domei, kurā ir aptuveni 80 ekspertu, jāapstiprina dažādu projektu pieteikšanās kritēriji. Priekšlikumi jau bija iepriekš sa ņemti, un katrs varēja izteikt labojumu priekšlikumus; ● Studentu parlaments 23. un 24. februārī Mārupē rīko «SP akadēmiju 2008», kurā analizēs studentu problēmas, uz pa sākumu aicināta arī RTU vadība; ● medijos joprojām aktuāls ir jautājums par studiju maksām RTU. 1. Par līgumu starp izglītības un zinātnes ministri un RTU rektoru uz nākamajiem pieciem gadiem attiecībā uz speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību (iepriekšējais līgums bija parakstīts 2002. gadā ar ministru K. Greiš kalnu); par pielikumiem attiecībā uz studējošo kopskaitu, par absolventu skaitu, par zinātnes finansējumu univer sitātes zinātniskās darbības atbalsta programmās, par kopējo finansējuma apjomu. Mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis informēja, ka jaunajā līgumā lielu izmaiņu nav – tagad tajā ir gan studiju, gan zinātnes sadaļa. Iepriekš bija atsevišķi līgumi. Studiju sadaļā ir divi jauni punkti: universitātei būs tiesības pārdalīt stu dentu skaitu jomās un līmeņos (10% apjomā no līgumā noteiktā studentu skaita); turpmāk katru mēnesi jāfiksē reālais stu dentu skaits un 1. datumā tas jādara zināms IZM. Zinātnes sadaļā noteikts, ka IZM-RTU projektu konkurss jāizsludina līdz 1. oktobrim, projektu vērtēšanas komisijā jābūt vismaz vienam LZP ekspertam. 2. Par sekmīgo maksas studentu rotāciju uz atskaitīto vai mazāk sekmīgo budžeta studentu vietām. Mācību prorektors informēja par šāda rotācijas principa ieviešanas nepieciešamību – noteiktā laikā jāizsludina konkurss un jārada iespēja labākajiem maksas studentiem iekļūt vājāko budžeta studentu vietās. Konkursa kritēriji jānosaka ar fa kultāšu lēmumu. Rotācijas princips jau darbojas DITF, ETF un TMF. Rektors atgādināja, ka pārējo fakultāšu domēm šāds lēmums jāpieņem līdz 1. martam, un ierosināja, ka rotāciju varētu izmēģināt fakultātes, kurās ir maksas studenti, – APF un BF. 3. Par to, cik var būt nenokārtotu eksāmenu, kas jānokārto līdz nākamajai sesijai (pašreiz līdz nākamajai sesijai students var būt parādnieks četros mācību priekšmetos. Vai tādu studentu vispār var pārcelt uz nākamo semestri vai nākamo studiju gadu?). Mācību prorektors informēja par esošo situāciju šajā jautājumā un aicināja dekānus to pārdomāt. Rektors lūdza jautājumu izskatīt Senāta Studiju kvalitātes komisijā un, salīdzinot, kā šo jautājumu risina citas augstskolas, izteikt priekšlikumus. 4. Par nostrādāto stundu uzskaiti. Kanclers Ronalds Taraškevičs informēja, ka atbilstoši Darba likuma 137. pantam darba devēja pienākums ir precīzi uz skaitīt visas darbinieku nostrādātās darba stundas (savulaik bija Algu daļā nododama tabele). Kanclers informēja, ka tiks ieviesta elektroniska uzskaite. 5. Par zinātniskās darbības aktualitātēm. Zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis informēja: ● 1. februārī ir nodotas IZM-RTU 2007. gada projektu (izpildes) atskaites; ● apkopoti dati zinātnes bāzes finansējuma aprēķiniem 2009. gadam; RTU kopējais pētnieku skaits ir 435; ● nodotas LZP grantu atskaites par 2007. gadu; ● trīs fakultātēs izsludināts zinātnisko iekārtu iepirkumu konkurss (prorektors lūdza dekānus sekot iepirkuma priekš likumu dokumentācijas sagatavošanai); ● notiek 2008. gada IZM-RTU projektu izskatīšana, problēmas rada «iekšējo» ekspertu atrašana, jo daudzos gadījumos veidojas interešu konflikts. 6. Par Senāta 25. februāra sēdes darba kārtību. Senāta priekšsēdētāja profesore Māra Jure informēja par sēdes darba kārtību. Dekānu padomes sēdes noslēgumā SP nodeva dekāniem vēstuli, kurā uzdoti jautājumi par studiju maksas paaugstināša nas pamatojumu un studiju kvalitāti. R. L.
Lieldienu brīvdienās 18. martā tiek plānots gadskārtējais RTU metodiskais seminārs un 2007. un 2008. gadā izstrādāto mācību līdzekļu izstāde. Semināra tēma: E-studiju lietošanas pieredze studiju kvalitātes celšanai. Lūdzu līdz 3. martam pieteikt ziņojumu tēmas (orientējošais uzstāšanās ilgums 15 minūtes), norādot: ● autoru (vārds, uzvārds, amats, struktūrvienība); ● uzstāšanās tēmu. Mācību līdzekļi izstādei jāiesniedz prorektora palīdzei E. Jasukevičai līdz 10. martam. RTU mācību prorektors U. Sukovskis
Rīgas Tehniskās universitātes avīze
Ienāc! u.lv https:bs,//tavosrte-puasts.s, rt tavs informācijas avots!
Tavas studijas, tavs dar
Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
2008. gada 28. februāris
Stipendiju grantu shēma
Studentu mobilitāte
Šī mobilitāte Latvijas augstskolās vai koledžās reģistrētiem studentiem dod iespēju kā du laiku mācīties Eiropas Ekonomikas zonas EBTA valsts (Norvēģijas, Īslandes vai Lih tenšteinas) augstskolā. Mobilitātes iespējamas visos līmeņos – bakalaurantūrā, maģistran tūrā vai doktorantūrā. Prasības pretendentiem: * Studentam jābūt oficiāli reģistrētam kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm. * Pieteikuma iesniegšanas brīdī studentam nav akadēmisko parādu. * Pieteikuma iesniegšanas brīdī students nestudē pirmajā vai pēdējā semestrī (studējot bakalaurantūrā). * Studentam pašam jāatrod augstākās izglītības iestāde EEZ EBTA valstī, kurā vēlētos studēt, jāsaņem apstiprinājumu par uzņemšanu un par to jāinformē RTU vadība, lai noslēg tu vienošanos ar EEZ augstskolu par iegūstamo kredītpunktu atzīšanu un pārnešanu. Mācību ilgums: 1 semestris – 1 mācību gads. Stipendijas apjoms, kurā iekļauti ceļa, apdrošināšanas un uzturēšanās izdevumi: 1200 eiro mēnesī. Vērtētie kritēriji: * Studenta vidējā atzīme iepriekšējos mācību semestros. * Studiju mācību valodas prasme (angļu/īslandiešu/norvēģu/vācu). * Spēja pamatot mobilitātes ietekmi uz zināšanām un prasmēm. * Spēja pamatot studijas EEZ EBTA valstīs. * Mobilitātes rezultātu un informācijas izplatīšana. * Izvēlētās valsts valodas prasme (īslandiešu/norvēģu/vācu). Pieteikumu iesniegšanas laiks: 2008. gada un 2009. gada marts. Kopā ar pieteikuma anketu jāiesniedz: * Studenta sekmju izraksta kopija par iepriekšējo mācību gadu. * Curriculum vitae (CV) latviešu valodā. * Rekomendācija no studenta mājas augstskolas. * Apliecinājums angļu valodā no ārzemju augstskolas par studenta uzņemšanu studiju programmā (studiju kursos).
Izglītības darbinieku mobilitāte
Šī mobilitāte valsts, pašvaldību vai privāto vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem vai profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, augstskolu vai koledžu akadēmiskajam per sonālam un valsts vai pašvaldību iestāžu administrācijas darbiniekiem izglītības jomā dod iespēju piedalīties profesionālās pilnveides kursos, valodu kursos, skolotāju praksēs, kon ferencēs, praksēs skolotāju izglītības iestādēs, kā arī pieredzes apmaiņas nolūkos sniegt lek cijas vai prezentācijas Īslandē, Lihtenšteinā vai Norvēģijā. Prasības pretendentiem: * Izglītības darbiniekam ir jāstrādā par pedagogu kādā no valsts, pašvaldību vai privā tajām vispārējās izglītības iestādēm vai profesionālās izglītības iestādēm vai ir jābūt aka dēmiskā personāla sastāvā kādā no augstskolām vai koledžām, vai jāstrādā par izglītības jomas administrācijas darbinieku kādā no valsts vai pašvaldību iestādēm. * Izglītības darbinieks ir saņēmis ielūgumu no kursu organizētāja vai uzņemošās iestādes, kas atrodas Īslandē, Lihtenšteinā vai Norvēģijā. Mobilitātes ilgums: 1–6 nedēļas. Stipendijas apjoms, kurā iekļauti ceļa, apdrošināšanas un uzturēšanās izdevumi: 1600 ei ro par vienu nedēļu; 1880 eiro par divām nedēļām; 2160 eiro par trim nedēļām; 2440 eiro par četrām nedēļām; 2720 eiro par piecām nedēļām; 3000 eiro par sešām nedēļām. Izglītības darbinieks papildus var pretendēt uz finansējumu (līdz 1000 eiro) kursu mācību maksas segšanai, ja tādu pieprasa kursu organizētājs.
3
Vērtētie kritēriji: * Spēja pamatot izvēlētās mobilitātes nepieciešamību. * Spēja pamatot mobilitātes ietekmi uz pretendenta profesionālo izaugsmi un atbilstību profesionālajām vajadzībām. * Mobilitātes rezultātu un informācijas izmantošana un izplatīšana. * Mobilitātes ietekme uz sadarbības veicināšanu starp Latviju un EEZ EBTA valstīm. * Valodas prasmes atbilstība izvēlētajai mobilitātei (angļu/īslandiešu/norvēģu/vācu). * Iepriekšēja gatavošanās izvēlētajai mobilitātei. Pieteikumu iesniegšanas laiks: 2008. gada un 2009. gada marts, jūnijs, septembris un decembris. Kopā ar pieteikuma anketu jāiesniedz: * Curriculum vitae (CV) latviešu valodā * Ielūgums angļu valodā no kursu organizētāja vai uzņemošās iestādes EEZ EBTA valstī.
Skolotāju asistentu mobilitāte
Šī mobilitāte Latvijas topošajiem un jaunajiem skolotājiem dod iespēju kādu laika posmu strādāt par skolotāju asistentu kādā no Īslandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas skolām. Prasības pretendentiem: * Jaunais skolotājs ir sekmīgi studējis kādā no pedagoģijas izglītības programmām ne mazāk kā četrus semestrus vai strādā par pedagogu kādā no valsts, pašvaldību vai privā tajām vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādēm; pedagoģiskā darba stāžs nepārsniedz vienu gadu. * Pretendents ir saņēmis oficiālu apstiprinājumu par skolotāja asistenta vietas piešķiršanu kādā no EEZ EBTA valstu skolām. Asistentūras ilgums: 3–10 mēneši. Stipendijas apjoms, kurā iekļauti ceļa, apdrošināšanas un uzturēšanās izdevumi: 1800 EUR mēnesī. Vērtētie kritēriji: * Pretendenta vidējā atzīme iepriekšējā mācību gadā. * Asistentūrai nepieciešamās valodas prasme (angļu/īslandiešu/norvēģu/vācu). * Citu valodu prasme. * Spēja pamatot savu izvēli strādāt EEZ EBTA valstī. * Mobilitātes rezultātu un informācijas izplatīšana. * Pretendenta īpašās prasmes darbā ar skolēniem. * Radoša attieksme pret mācāmo priekšmetu. * Iepriekšēja pieredze darbā ar skolēniem. * Iniciatīva. Pieteikumu iesniegšanas laiks: 2008. gada un 2009. gada marts. Kopā ar pieteikuma anketu jāiesniedz: * Jaunā skolotāja sekmju izraksta kopija par iepriekšējo mācību gadu. * Curriculum vitae (CV) latviešu valodā. * Rekomendācija latviešu valodā no studenta mājas augstskolas vai skolas, kurā jaunais skolotājs strādā. * Apliecinājums angļu valodā no EEZ EBTA valsts skolas par pretendenta pieņemšanu asistenta darbā. Visu triju mobilitātes veidu pieteikuma veidlapas atrodamas Akadēmisko programmu aģentūras mājaslapā: www.apa.lv, sadaļā «EEZ mērķfinansējums». Aizpildītā veidlapa un nepieciešamie pielikumi divos eksemplāros – oriģināls un kopija – jāiesniedz Akadēmisko programmu aģentūrā Blaumaņa ielā 28, Rīgā, LV-1011. Tālr. 67280138. Veidlapa jāiesniedz arī elektroniskā veidā kompaktdiskā (CD) vai jānosūta uz e-pasta adresi apa@apa.lv.
Ķīnas Tautas Republikas valdība piedāvā stipendijas Ķīnas TR valdība piedāvā stipendijas 2008./2009. akadēmiskajam gadam studijām vai pētniecības darbu veikšanai Ķīnā. 2008./2009. akadēmiskajā gadā Latvijas stu dentiem tiek piešķirtas trīs stipendijas. Priekšroka tiek dota maģistrantiem un doktorantiem. Iesniedzamie dokumenti: ● pieteikuma veidlapa (saņemama IZM Starptautisko sakaru nodaļā). ● notariāli apstiprinātas izglītības dokumentu kopijas ar visiem pielikumiem. ● studiju vai pētniecības plāns (ne mazāk kā 200 zīmes bakalaurantiem, ne mazāk kā 500 zīmes maģistrantiem, doktorantiem un pētniekiem). ● 2 ieteikuma vēstules. Tiem, kas vēlas studēt maģistrantūrā vai doktorantūrā, apstiprinājuma vēstule par uzņem šanu no uzņēmējas augstskolas Ķīnā.
Medicīnas izziņa (jāaizpilda īpaša veidlapa, kas saņemama IZM Starptautisko sakaru nodaļā). Lūdzam iesniedzamos dokumentus sakārtot minētajā secībā. Dokumentiem jābūt tulkotiem angļu vai ķīniešu valodā. Ķīnas Stipendiju padomes mājaslapas adrese: www.csc.edu.cn; e-pasts: laihua@csc.edu.cn. Papildu informāciju var saņemt Izglītības un zinātnes ministrijas Starptautisko sakaru nodaļā, Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr. 67047877, e-pasts: aija.jakovica@izm.gov.lv. Pieteikšanās termiņš: 2008. gada 14. marts. Dokumenti jāiesniedz trīs eksemplāros (pirmais eksemplārs – CV, ieteikuma vēstules, iz ziņa par veselības stāvokli – oriģināli, izglītības dokumentu kopijas ar apstiprinājuma zī mogu; otrais un trešais eksemplārs ir pirmā eksemplāra kopija) Izglītības un zinātnes mi nistrijas Starptautisko sakaru nodaļā.
4
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ/ERASMUS
2008. gada 28. februāris
Stāstā par «Erasmus» studentiem – Itālija Apraksti par augstskolu, sadzīvi, kultūru
Itālija. Bolcāno Itālija. To nevar izstāstīt. Tā ir jāredz un jāsajūt. Un neapšaubāmi – jābauda! Kalni! Straujas upes. Neskaitāmas baznīcas un kultūras pieminekļi, Venēcijas ūdens ielas, pasta, Monte Bianco, Džuljetas balkoniņš, vīnogulāju lauki, Pizas šķībais tornis... Mācījāmies Free University of Bozen-Bolzano (UNIBZ), kas atrodas pašos Itālijas zie meļos. Šejienieši gan uzskata, ka tā īsti nav Itālija, bet – Dienvidtirole. Universitātē mā cības notiek angliski, taču kopumā retais itālis prot kādu citu valodu, izņemot itāļu. To mēr Dienvidtiroles reģionā, kas pēc Otrā pasaules kara tika atdalīts no vāciski runājošās Austrijas un pievienots Itālijai, vide ir diezgan daudznacionāla. Par Itāliju kā valsti pietiekami daudz informācijas iespējams iegūt gan dažādos drukātajos avotos, gan arī palasot «draugiem.lv» ceļojumu aprakstus. Tāpēc šajā rakstā vairāk tieši par Bolcāno pilsētu un studijām UNIBZ.
Pilsēta, klimats
Bozen-Bolzano nosaukuma pirmā daļa ir vācu, bet otrā – itāļu valodā, jo te ir divas ofici ālās valodas, ja neskaita vienu dialektu. Galvenais provinces ienākumu avots ir tūrisms – te ir piemēroti kalni trakiem slēpotājiem, ierīkotas pastaigu takas, kur ar kalnos kāpšanas piedzīvojumiem var iepazīties gan studenti, gan vācu pensionāri. Dzīvošanai pilsētā, kas vairāk orientēta uz tūristiem, ir gan plusi – sakārtota infrastruktūra pat augstu kalnos, gan mīnusi – daļā veikalu cenas ir nepamatoti augstas. Itāļiem ir paradums neiespringt, dzīvot šodienai un pārējo atlikt uz rītdienu. Varbūt ar to skaidrojams, ka apkalpojošais personāls ar strādāšanu pārāk neaizraujas – veikali tiek slēgti 18.00, bet daļa krogu – ap 21.00. Kad atbrauc uz citu valsti, īsti nevar zināt, kāds būs klimats. Ziema Bolcāno tā arī netika sagaidīta. Pilsētā sniegs parasti nesnieg, tas ir tikai kalnos, stundas brauciena attālumā. Daļa koku ir zaļi visu ziemu, bet citi nokaltušās lapas tā arī nenomet līdz pavasarim. Dažbrīd iznāk aizmirst, kas ir īsts lietus un vējš. Dienas lielākoties ir saulainas (ak, cik Latvijā tomēr ir pelēks ziemā!) un siltas.
Free University of Bozen-Bolzano
Universitāte (http://www.unibz.it/) ir gan moderni aprīkota, gan arī vizuāli pievilcīga, tur klāt visas lekcijas notiek vienā ēkā. Laiks, kas katru nedēļu jāpavada, sēžot lekcijās un no darbībās, ir 30 stundas. Mājasdarbi un projekti pārsvarā nav obligāti, bet atsevišķos priekš metos ar tiem var iegūt papildu punktus gala vērtējumam. Lielākoties tiek piedāvāta iespēja semestra vidū rakstīt starpeksāmenu, kas, ja ir uzrakstīts labāk nekā gala eksāmens, veido 30–50% no gala vērtējuma. Lai gan pielaides pārsvarā nav nepieciešamas, paši eksāmeni ir grūti, kam studenti ļoti gatavojas. Turklāt sekmīgs vērtējums ir, ja esi ieguvis 18 punktus no 30 (tātad – nevis 4, bet 6 pēc Latvijas sistēmas). Arī automātu te nav. Nenolikts eksāmens šajā universitātē nav liels kauna traips, taču jāapzinās, ka nākamā reize, kad šo eksāmenu varēs pārlikt, būs pēc vairākiem mēnešiem.
Studentu serviss
Lai izdzīvotu universitātē, nepieciešams atcerēties tikai vienu paroli, kas jāievada, gan lietojot bibliotēkas un praktisko nodarbību datorus, gan reģistrējoties eksāmeniem, gan piekļūstot mācību materiāliem dažādās interneta vietnēs un, protams, lai piekļūtu univer sitātes e-pasta kastītei, kur regulāri tiek sūtīta informācija gan par akadēmiskajiem jautā jumiem, gan izklaides pasākumiem. Vērtīga lieta ir studenta apliecība, ar kuras palīdzību iespējams iegūt sev nepieciešamā kās lietas – sākot ar sevis pabarošanu un beidzot ar grāmatu paņemšanu bibliotēkā. Studentu apliecība darbojas gan kā bibliotēkas lasītāja karte, gan kā maksājumu karte (universitātes telpās). Studenti savu apliecību var papildināt, speciālā automātā ievietojot naudiņu, kas au tomātiski tiek pārskaitīta uz studenta kontu. Universitātes mājaslapā students var izsekot vi siem maksājumiem ar karti, arī to nobloķēt, ja gadās karti nozaudēt. Tā kā reģions ir dārgs, vietējā pašvaldība sedz daļu no izmaksām pašapkalpošanās au tomātos, kur ūdens, našķi un kafija maksā tikai ap trīsdesmit centiem. Turklāt šajos auto mātos nav jāmet eiro centi, bet gan jāizmanto karte – studenta apliecība. Tāpat jāmaksā arī universitātes ēdnīcā, kur atliek tikai izvēlēties vienu no trim komplekso pusdienu piedā vājumiem un pie kases skenerim uzrādīt savu apliecību. Ēdnīcā tiek piedāvāti vairāki pastas veidi, savukārt citi ēdieni, piemēram, gaļa vai zivs ar kartupeļiem, kroketēm, rīsiem vai po lentu, mainās katru dienu. Turklāt pusdienot vai vakariņot ēdnīcā, ņemot vērā vispārējo ce nu līmeni Itālijā, ir salīdzinoši lēti un ērti. Universitātes bibliotēka ir četros stāvos ar pieejamu ļoti plašu literatūru par visdažādākajām nozarēm. Parasti bibliotēka strādā līdz plkst. 23, bet sesijas laikā studenti var mācīties līdz pat pusnaktij. Grāmatas bibliotēkas personālam var nodot tikai līdz plkst. 19, citā laikā iespējams izmantot pašapkalpošanās automātu, kurā ievieto grāmatas, lai noskenētu svītru kodu. Katram studentam vienam semestrim tiek piešķirts bezmaksas printēšanas kredīts 400 lapu apjomā. Līdz ar to materiālus un lekciju konspektus students var printēt no jebkura datora, kas atrodas universitātē. Turklāt ir ļoti ērti, ja lekciju saraksts ir online. Tas nozīmē – jebkuras izmaiņas, pārceltas/ atceltas/papildu nodarbības tur tiek atspoguļotas. Līdz ar to pirms došanās uz augstskolu va ri pārliecināties, vai plānotā lekcija nav atcelta.
Dienesta viesnīca
Lielākajai daļai (ne visiem!) «Erasmus» studentu dzīvesvietas atrašanas problēma atri sinās brīdī, kad UNIBZ Starptautisko attiecību departaments piešķir vietu «Rainerum» dienesta viesnīcā. «Rainerum» atrodas gandrīz vai vecpilsētā un ir ļoti tuvu universitātei. Vienvietīgas eiroremonta istabas, kas lieluma ziņā atbilst Ķīpsalas kopmītņu C istabai, īre ir 240 eiro mēnesī. Tualete, duša un ledusskapis jādala tikai ar vienu cilvēku. Par trim eiro var izmazgāt veļu. Lielākā daļa iemītnieku ir tādi paši visdažādāko tautību «Erasmus» stu denti.
Citas aktivitātes
Daļa brīvā laika tiek pavadīta kopmītnēs, kur iespējams iepazīt dažādu tautu kultūru, kas spilgtāk izpaužas tieši virtuvē. Ir interesanti vērot, kā dzīva itāliete gatoavo īstu tiramisu vai kā ēdienu gatavo indieši. Rīsi austrumnieku gaumē garšoja pat man – rīsu nīdējai. Turklāt indiešu gatavotais plovs bija tik ass, ka klāt piekostais svaigais sīpols šķita vien kā tāds ma zais bērns – sīpola garšu vispār nevarēja just. Uz Bolcāno ieteicams braukt tiem, kas nopietni aizrāvušies ar kalnu priekiem un ir pie tiekami pieredzējuši slēpotāji vai snovotāji. Šie cilvēki noteikti nenožēlos Bolcāno pavadīto laiku ziemas sezonā. Tie, kurus stāvās nogāzes tomēr biedē, var pamēģināt braukšanu ar ragaviņām – piemēram, 4,5 km garā trase Reinsvaldē spēj sniegt pietiekami asas izjūtas. Kalnu priekus iespējams izbaudīt arī vasarā, kad var doties garos, piedzīvojumu pilnos pār gājienos ar mērķi iekarot kādu vietējo virsotni, baudīt skatus, priecāties par dzidrajiem kal nu ezeriem. Bolcāno ģeogrāfiskais novietojums paver iespēju apceļot gan pašu Itāliju, gan tās kaimiņ valstis, piemēram, Insbruka Austrijā atrodas aptuveni divu stundu brauciena attālumā. Var apceļot gan tuvākos kalnu miestus, gan pazīstamākās Itālijas lielpilsētas: Veronu, Venēciju, Florenci, Romu. Dažādu laikmetu pilis, muižas, senas mājas, kultūras un vēstures pieminekļi Itālijā sa stopami vai uz katra stūra. Ja vidusskolas laikā patika kultūras vēsture, tad, braucot uz Itā liju, šī priekšmeta pierakstus var ņemt līdzi un dzīvē redzēt to, par ko pirms pāris gadiem tikai dzirdēts. Pārstāvēti vai visi stili, taču izteiksmīgākā, protams, ir renesanse, kas dzimusi tieši šeit. A presto!* Aiva Bite, Viktorija Klimko, DITF * Uz drīzu redzēšanos!
2008. gada 28. februāris
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ/ERASMUS
5
Itālija. Milāna Pirms došanās studēt uz Milānu runājām ar iepriekšējos gados ārzemēs bijušajiem stu dentiem, jo pusgads tomēr ir ilgs laiks un gribējās to pavadīt sev piemērotākajā zemē. Iz vēlējāmies Milānu, jo par to bija labas atsauksmes mācību kvalitātes ziņā, kā arī no turienes viegli sasniegt un apceļot daudzas citas pilsētas un valstis. Pirmās grūtības, ar ko, šķiet, saskaras visi ārzemēs studēt gribošie, ir dzīvesvietas mek lējumi. Milānas Politehniskās universitātes kopmītnes uzreiz tika atmestas ar domu, ka līdz aizbraukšanai ir vēl daudz laika un būs iespējams atrast ko labāku. Kā vēlāk noskaidrojās, universitātes kopmītnes ir patiešām sliktā stāvoklī, taču, dzīvojot kopmītnēs dažādu tautu studentu vidū, ir iespējams daudz ātrāk un vieglāk apgūt valodu. Citas iespējas dzīvošanai Milānā ir īrēt gultasvietu, istabu vai dzīvokli pašam. Izīrēt apmešanās vietu uz gadu ir sa līdzinoši viegli – sevišķi, ja palīdzību meklē arī universitātē, kur darbojas speciāla orga nizācija, kas koordinē un palīdz «Erasmus» studentiem. Meklējot dzīvesvietu, noteikti ir vēlamas kādas priekšzināšanas itāļu valodā, jo, tā kā itāļi angliski runā maz, var rasties grūtības, ar viņiem kontaktējoties. Ja brauc dzīvot uz ārzemēm uz pusgadu, dzīvesvietas meklējumi kļūst ievērojami sarežģītāki, jo uz tik īsu laiku reti kurš vēlas izīrēt istabu vai dzīvokli. Kopmītnes izmaksas ir tādas pašas kā paša meklētai gultasvietai vai istaba. Īrējot dzīvokli, jārēķinās ar salīdzinoši lielo īres maksu, kā arī drošības naudu, kas parasti ir 2–3 mēnešu īres naudas apmērā, kas jāiemaksā ievācoties un tiek atdota aizbraucot. Ja nav izdevies atrast dzīvesvietu, vēl esot Latvijā, tad to var darīt arī ar daudzo sludinājumu palīdzību, kas lielā skaitā izlīmēti visapkārt Milānas Politehniskajai universitātei. Meklējot dzīvesvietu, svarīgi arī zināt, kurā universitātes daļā (Leonardo vai Bovisā) notiks lielākā daļa lekciju (arhitektiem lekcijas pārsvarā notiek Leonardo blokā), jo abas šīs daļas atrodas diezgan lielā attālumā viena no otras, lai gan ir savienotas ar sabiedrisko transportu. Pirms mācību sākšanas ir vēlams apmeklēt bezmaksas intensīvos itāļu valodas kursus, kas notiek mēnesi pirms mācību gada sākuma Itālijas pilsētā Komo (mācības universitātē rudens semestrī sākas no oktobra). Uz šiem kursiem jāpiesakās krietni iepriekš, jo vietu skaits ir ierobežots. Divas vai trīs reizes nedēļā notiek valodas kursi arī visu mācību gadu. Itāļu valodas zināšanas ļoti noder, jo mācības notiek itāliski (ir iespējams apmeklēt lekcijas arī angliski, bet šo priekšmetu ir ļoti maz un nevar izvēlēties tieši to, ko vēlas). Milānas Politehniskajā universitātē rudens semestris ilgst no oktobra līdz februārim – ja brauc studēt uz vienu semestri, jārēķinās, ka Latvijā nākamais semestris jau būs sācies. Pirmo mēnesi ir iespējams neiet uz konkrētām lekcijām, bet staigāt no telpas uz telpu un izvēlēties sev pieņemamākās lekcijas. Jau pirmajās lekcijās patīkami pārsteidz lekciju
Itālija. Roma «La Sapienza» ir Romas lielākā universitāte un viena no lielākajām Eiropā. Tai ir izvei dota atsevišķa universitātes pilsētiņa, kas atrodas pilsētas centrā. Turpat blakus izvietotas studentu kopmītnes, uz kurām gan nevar pretendēt «Erasmus» studenti, un galvenā univer sitātes ēdnīca, kur var labi un ļoti lēti paēst. Tikai dažas fakultātes neatrodas šajā universitātes pilsētiņā, bet citās pilsētas daļās. Tajā skaitā arī abas arhitektūras fakultātes, gan «Valle Giulia», gan «Ludovico Quaroni», kas iz vietotas atsevišķās ēkās vairāk uz pilsētas ziemeļiem, pie «Villa Borghese» parka. «La Sapienza» ir viena no labākajām augstskolām Itālijā, un mācību līmenis tajā ir augsts. Tā kā vairāk pārzinām mūsu fakultāti – «Valle Giulia», tad nedaudz sīkāk pastāstīsim par norisēm un mācību procesu tieši šajā fakultātē. Fakultāte ir sadalīta vairākās nozarēs, piemēram, ainavu arhitektūra, multimediju un grafikas dizains, Eiropas arhitektūra u. c. «Erasmus» studentiem ir iespēja izvelēties jebkurus priekšmetus no jebkuras nozares. Nodarbības pārsvarā notiek labo ratorijas veidā. Katrs profesors ar vairākiem asistentiem piedāvā dažā du projektu izstrādi, līdz ar to veidojas apmēram piecas lielas studentu grupas, katrā ap septiņdesmit studentiem. Savukārt turpmākais darbs noris di vu līdz trīs studentu grupās. Profesori katru nedēļu nolasa vismaz vienu lek ciju par aktuālo tēmu projekta attīs tības gaitā, paralēli notiek praktiskās nodarbības, kuru laikā studenti var konsultēties ar profesoru un asis tentiem. Reizi mēnesī studentiem jā atrāda paveiktais darbs, profesors de
kvalitāte. Pasniedzēji nāk uz lekcijām ar mērķi studentiem kaut ko iemācīt, ar aizrautību stāsta par savu tēmu, iesaista studentus lekciju norisē. Studenti arī apmeklē lekcijas, jo, lai students tiktu pielaists pie eksāmena, viņam jāapmeklē 75% lekciju. Pasniedzējiem ir daudz asistentu, kas dod iespēju katram studentam personiski konsultēties ar pasniedzējiem. Lekcijas ir daudz garākas nekā Latvijā – viena lekcija ilgst četras stundas ar mazu starpbrīdi pa vidu. Tā kā dienā parasti ir divas lekcijas, tad dienas lielākā daļa jāpavada skolā un mā cības apvienot ar darbu ir gandrīz neiespējami. Braucot studēt arhitektūru Milānā, būtu nepieciešams savs portatīvais dators, jo lielākā daļa mācību darba notiek ar datoru un taisīt projektus tikai universitātē vai interneta kafej nīcās varētu būt diezgan neērti. Kā jau minēts, universitātē darbojas organizācija, kas palīdz «Erasmus» studentiem. Pie viņiem var meklēt palīdzību un rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, jau esot Latvijā. Tie ši «Erasmus» studentiem tiek rīkoti dažādi pasākumi, ekskursijas un braucieni visa gada laikā. Kopējās dzīvošanas izmaksas, salīdzinot ar Latviju, ir mazliet lielākas (īres maksa ir augstāka un arī pārtika maksā dārgāk), kā arī mācību materiāli pārsvarā jāpērk pašiem. Laura Laudere un Didzis Jaunzems, APF studenti Itālijā talizēti izskata visus darbus un konsultē par nepieciešamajiem labojumiem. Studentiem ir pieejama plaša specializētā fakultātes bibliotēka, kā arī centrālā universitātes bib liotēka. Universitātes pilsētiņā un at sevišķās fakultātes telpās ir pie ejams «La Sapienza» bezvadu in terneta tīkls, ko bez maksas var lietot jebkurš students. Studijas notiek itāļu valodā, un lielākā daļa macībspēku ne pārvalda angļu valodu. Bet cil vēki ir atvērti un gatavi palīdzēt, pārvarot valodas barjeru. Galvenās grūtības drīzāk sais tītas nevis ar studijām, bet ar sa dzīvisko pusi. Tā kā nav iespē jams dzīvot kopmītnēs, tad laikus jāmēģina atrast dzīvesvietu. Īres cenas vienvietīgai istabai svārs tās no 400 līdz 600 eiro, vietai divvietīgā istabā – ap 300 eiro. Dažādas problēmas palīdz at risināt vietējie studenti, kas dar bojas «Erasmus Student Network Roma» organizācijā. Viņi rīko arī dažādus kultūras un izklaides pasākumus, kā arī ceļoju mus tieši «Erasmus» studentiem. Varam tikai ieteikt izmēģināt pašiem piedzīvot mūžīgās pilsētas gaisotni, baudīt atšķirī gu kultūru, klimatu un satikt cilvēkus no visas pasaules. Madara un Elīna, APF studentes Itālijā
6
VĒSTURE
2008. gada 28. februāris
Divi profesori – divas personības Ilgars Grosvalds
Stefans Šimanskis beidzis Rīgas Politehnikuma Ķīmijas nodaļu 1895. gadā. Pedagoģisko un zinātnisko darbu viņš turpināja savā «alma mater». Kad 1903. gadā pensionējās vispusīgais ķīmijas tehnologs profesors Maksimiliāns Glā zenaps, pamazām gatavoja jaunos speciālistus, kas varētu pārņemt viņa darbu: Karlu Blaheru – kurināmo vielu teh noloģijā, Erhardu Bricki – metalurģijā un minerālmēslu ra žošanā, Mihelu Vitlihu – rūgšanas tehnoloģijā un Stefanu Šimanski – tekstilrūpniecībā. Lasot lekcijas šķiedrvielu un krāsvielu tehnoloģijā, S. Šimanskis izteica domu dot vispu sīgu inženiera izglītību. RPI absolvents inženieris ķīmiķis Jānis Dāvis raksta: «Galamērķis bija sagatavot inženieri en ciklopēdistu, kas, būdams vai vienīgais inženieris kādā lielā Krievijas nomalē, varētu tikt galā ar visādām problēmām un sarežģījumiem fabrikas darbā.» Profesors Stefans Šimanskis savās lekcijās mēdza šo principu uzsvērt, piemetinādams: «Jūsu fabrikas strādniecei var uznākt dzemdības, un var ga dīties, ka, trūkstot pratējam, jums viņai būs jāpalīdz.» S. Šimanskis mācību darbā iesaistīja vecāko kursu au dzēkņus. Tā par viņa palīgu, studijas beidzot, kļuva vēlākais Ukrainas PSR ZA akadēmiķis un PSRS ZA korespondētāj loceklis Pjotrs Budņikovs. Viņi kopā sarakstīja praktikumu laboratorijas darbiem krāsvielu tehnoloģijā. Pirmā pasaules kara laikā Rīgas Politehniskajam insti tūtam pārceļoties uz Maskavu, S. Šimanskis turpināja pe dagoģisko darbu savā augstskolā (1915–1918). Uz RPI bāzes 1918. gadā nodibinot Ivanovo-Voskresenskas Politehnisko institūtu, par ķīmijas fakultātes attīstības noteicējiem kļuva agrākie Rīgas mācībspēki: K. Blahers, E. Bricke un S. Ši manskis. Maskavā un Ivanovā vēl ciešāka kļuva S. Šimanska sadarbība ar P. Budņikovu. Viņi krievu valodā sarakstīja augstskolas mācību grāmatu «Kvalitatīvā analīze» (1916). S. Šimanska redakcijā iznāca P. Budņikova «Šķiedrvielu ķīmijas tehnoloģija» un «Elementārais kurss ķīmijā». 1922. gadā S. Šimanskis atgriezās Rīgā. Līdz savai nāvei viņš bija N. Okolo-Kulaka krievu tehnikuma direktors (1922–1931). Prīmaņu dzimta devusi divus ievērojamus mācībspēkus – ķīmijas tehnologu profesoru Mārtiņu Prīmani un viņa brāli medicīnas profesoru Jēkabu Prīmani, kas sekmīgi strādājis gan Latvijas Universitātē, gan arī ārzemēs. Mārtiņš Prīmanis ir viens no mūsu nacionālās augst skolas – Latvijas Universitātes – dibinātājiem 1919. gadā un pēdējais tās rektors (1937–1940; 1941–1944). Viņš beidzis Rīgas Politehniskā institūta ķīmijas nodaļu 1908. gadā kā
Paverot Latvijas augstākās tehniskās izglītības vēstures lappuses, ieraugām divus profesorus, divas personības – Stefanu Šimanski un Mārtiņu Prīmani. No S. Šimanska dzimšanas dienas 1868. gada 7. janvārī pagājuši jau 140 gadi, no M. Prīmaņa 1878. gada 24. janvārī – 130 gadi.
inženieris tehnologs ar uzslavu. Beidzamos studiju gadus, sākot ar 1905. gadu, viņš strādāja par Pēterburgas ZA aka dēmiķa profesora Paula Valdena privāto asistentu. M. Prī manis raksta: «Profesors Valdens mani uzaicināja palikt par asistentu neorganiskās ķīmijas laboratorijā. Man bija jau 30 gadu, un turēju sevi par vecu, lai iesāktu grūto ceļu, pa kuru toreiz bija jāiet teorētiskās ķīmijas priekšstāvjiem. Atteicos no uzaicinājuma un iestājos kā fabrikas pārstāvis Rendzina ķīmiskā fabrikā Petrikovas guberņā Polijā, kur strādāju līdz 1910. gadam. No 1910. līdz 1915. gadam biju rīcības inženieris A. G. Rūtenberga ķīmiskā fabrikā Rīgā.» Pirmā pasaules kara laikā M. Prīmanis strādāja par Šērin ga Krievu akciju sabiedrības Maskavā farmaceitiskās fabri kas tehnisko vadītāju, Šliselburgas pulvera fabrikas filiāles Harkovas apgabalā jaunbūves skābju nodaļas priekšnieku. 1918. gadā, kad vācu karaspēks okupēja Harkovas guberņu, M. Prīmanis atgriezās Latvijā. Pēc profesora P. Valdena uz aicinājuma viņš kļuva par Baltijas Tehniskās augstskolas kvalitatīvās analīzes laboratorijas asistentu (1918–1919). Kad izveidoja Latvijas Universitāti, 1919. gada augustā M. Prīmani ievēlēja Ķīmijas fakultātes organizācijas komi tejā, 1919. gada 5. septembrī par Neorganiskās ķīmijas teh noloģijas katedras docentu, bet 1921. gada 1. aprīlī – par vecāko docentu. Viņš kļuva par universitātes pirmo saim niecisko lietu prorektoru (1919–1920), kā arī par Ķīmijas fa kultātes sekretāru (1919–1922) un dekānu (1929–1931). M. Prīmanis atjaunoja Ķīmijas fakultātes Izmēģinājumu un pētījumu laboratoriju. Tās vadītājs viņš bija līdz 1931. gadam. M. Prīmanis pasniedza kursu «Ķīmijas pamat rūpniecība» un «Siltums un ūdens tehnoloģija». Nikolajs Brakšs izsakās: «Savas lekcijas viņš lasīja visai interesanti, skaidri un nosvērti, un viņu klausīties tiešām bija patīkami. Pret studentiem un mācībspēkiem profesors Prīmanis bija visai izturēts, solīds un iejūtīgs.» M. Prīmaņa asistents Arvīds Veidemanis viņu raksturo: «Pateicoties viņam, no noplukuša, demobilizēta karavīra, kam neviens negribēja dot darbu, un no studenta ar patukšu vēderu, bet ar stingru apņemšanos pabeigt savas kara dēļ pārtrauktās studijas kļuvu par viņa subasistentu. Profesors M. Prīmanis bija ne tikai mans šefs Latvijas Universitātē, bet arī mans labais draugs, kuram varēju uzticēt savus priekus un bēdas. Vispirms viņš bija sirds cilvēks – līdzjūtīgs, iz palīdzīgs katram, kas bija nonācis grūtībās, iecietīgs pret ci tu cilvēku kļūdām, nekad tās nepārmeta.» Līdzīgi M. Prīmani raksturo fakultātes mācībspēks Ni kolajs Brakšs: «Kad man radās iespēja kļūt par jaunāko
Stipendija studijām Bāzeles Universitātes Eiropas institūtā Geberta Rifa fonds (Gebert Rüf Stiftung) izsludina pieteikšanos uz stipendiju studijām Bāzeles Universitātes Eiropas institūta starpdisciplinārā maģistra programmā «Master of Advanced Studies in European Integration» 2008./2009. studiju gadā. Studiju programmā iekļauti kursi tiesību zinātnē, politikā, ekonomikā un Eiropas integ rācijas jautājumos. Līdzās akadēmiskajām studijām paredzētas arī praktiskas nodarbības un tikšanās ar ekonomikas un politikas pārstāvjiem dažādās Eiropas Savienības institūcijās Strasbūrā, Briselē un Luksemburgā. Studiju programmu beidzot, tiek iegūts starptautiski atzīts maģistra grāds. Pieteikties studijām var interesenti, kas ieguvuši augstāko izglītību tiesību zinātnē, eko nomikā vai politikā, kā arī šajās nozarēs strādājošie, sociālo zinātņu vai dabaszinātņu spe ciālisti. Studijas notiek vācu un angļu valodā. Stipendija – 31 700 Šveices franku – tiek piešķirta uz 10 mēnešiem (no 2008. gada sep tembra līdz 2009. gada jūnijam) un ir paredzēta uzturēšanās izdevumu segšanai. Stipendiāti
ir atbrīvoti no studiju maksas. Pieteikumi studijām un stipendijai jāiesniedz līdz 2008. gada 30. aprīlim «Swiss Baltic Net» Rīgas birojā RTU, Kaļķu ielā 1–222; tālr. 67089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv vai Bāzeles universitātes Eiropas institūtā: Gellertstrasse 27, PO Box, Basel CH-4020. Nepieciešamie dokumenti: ● pieteikuma anketa http://www.unibas.ch/index.cfm?uuid=27177AE2FA405C9541357 A2CC9983B6D&&IRACER_AUTOLINK&&; ● CV ar fotogrāfiju; ● motivācijas vēstule, kurā pamatota studiju programmas izvēle un ieceres, kas ar to sais tītas, un izklāstīti pretendenta nākotnes plāni profesionālajā ziņā; ● apstiprināta diploma un diploma pielikuma kopija ar tulkojumu angļu vai vācu valodā; ● angļu un vācu valodas zināšanas apliecinoši sertifikāti. Informācija par studiju programmu «European Integration» atrodama internetā: http:// www.europa.unibas.ch vai zvanot pa tālr. +41 61 317 97 67; e-pasts: europa@unibas.ch.
2008. gada 28. februāris asistentu, attiecīgās drošības iestādes bija atklājušas, ka es esot «sarkanais», tāpēc politisku iemeslu dēļ ne tikai ma na avansēšanās, bet arī līdzšinējā palikšana augstskolā vispār nav vēlama. Profesors Straumanis, atzīdams, ka mans personīgais darbs un zinātniskā darbība vienmēr ir bijusi pietiekami sekmīga, ieteica man griezties pie rekto ra profesora M. Prīmaņa. Uzmanīgi manu bēdu stāstu no klausījies, rektors mūsu sarunas beigās, kā par brīnumu, jo skaidri un noteikti pateica, ka norādīto apstākļu dēļ vien ta ču nevarot izjaukt un pazudināt labi iesāktu darbu un sagan dēt turpmāko dzīvi un likteni. Rektora humānā pieeja šoreiz tiešām paglāba manu likteni.» Profesora M. Prīmaņa lielākais zinātniskais darbs bija vi ņa disertācija «Pētījumi par Kurzemes Mel dzeres rajona brūnoglēm», kas deva iero sinājumu to saimnieciskai izmantošanai, kuru sāka Brocēnu cementa fabrika 1940. gadā, kad radās importēto akmeņogļu pie gādes grūtības. 1936. gadā, sekmīgi aiz stāvējis disertāciju, M. Prīmanis saņēma ķī mijas tehnoloģijas doktora grādu. Par šiem pētījumiem viņam 1937. gadā piešķīra arī Krišjāņa Barona prēmiju. M. Prīmanis bija cieši saistīts ar Latvijas rūpniecību. Viņš veica sarežģīto eksperta šķīrējtiesneša darbu, kurā apmācīja arī savu palīgu – asistentu A. Veidemani. M. Prīmanis bija arī akciju sabiedrības cementa fabrikas «C. Ch. Schmidt» valdes priekšsēdētājs. 1936. gadā M. Prīmani ievēlēja par pro fesoru, bet 1937. gadā arī par rektoru. Viņa darbību šajā amatā spilgti apgaismojis uni versitātes sekretāra palīgs Jānis Vēliņš: «Ru nājot par sava priekšnieka personību, man vispirms ir jāmin viena īpašība, kura piemīt tikai retiem cilvēkiem – spēja un prasme va dīt. Rektors M. Prīmanis patiešām vadīja universitāti. Viņu respektēja kā mācībspēki, tā studenti, tāpat viņu respektēja arī valsts un pārējās iestādes, ar kurām viņam kā uni versitātes vadītājam iznāca darīšanas. Un beigās rektoram M. Prīmanim netrūka arī Valsts Prezidenta atbalsta.» Rektora M. Prīmaņa laikā 1938. gadā atvēra Romas kato ļu teoloģijas fakultāti, nodibināja Studiju fondu un 1939. ga dā izveidoja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju ar di vām fakultātēm uz Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pamata. Par nopelniem augstākās izglītības attīs tībā M. Prīmanis saņēmis II un III šķiras Triju Zvaigžņu or deni, Francijas Akadēmisko Palmas zara un Svētā Krēsla Svētā Silvestra II šķiras ordeni. M. Prīmanis bija Latvijas Universitātes rektors līdz
7
VĒSTURE 1940. gada 29. jūlijam, kad izglītība tika pārorganizēta padomju garā un viņam nācās atteikties no amata. Atlūgumā izglītības ministram viņš rakstīja: «Lūdzu šo manu iesniegumu neuzskatīt par atteikšanos no darba, bet domāju, ka universitātes pilnveidošanu sekmīgāk varēs veikt kāds jaunāks darbinieks.» Mārtiņam Prīmanim vajadzēja nodot lietas jaunajam rek toram Jānim Paškēvicam, kas Rīgā bija ieradies sarkanarmi jas virsnieka tērpā ar rotas politiskā vadītāja – «poļitruka» – nozīmēm. Amata pārņemšanai vajadzēja notikt pulksten 11. «Ap pulksten 9 no rīta sekretārs Aleksandrs Valdmanis bija iegājis pēc kādiem dokumentiem rektora kabinetā,» raksta J. Vēliņš, «un atradis pie rektora galda sēžot svešu cilvēku.
Tas rakņājies dokumentos. Uz vaicājumu, kas viņš tāds ir, nepazīstamais atbildējis, ka esot universitātes rektors.» Tā sākās J. Paškēvica valdīšanas laiks. Par savu uzdevumu viņš uzskatīja «sagraut visu veco sistēmu un radīt jaunu ļoti īsā laikā augustā un septembrī, lai 1. oktobrī sāktu mācības uz padomju pamatiem». Vispārīgā «baigā gada» iebiedētības atmosfērā, kad ne viens nevarēja būt drošs par savu dzīvību, M. Prīmanis 1941. gada februārī izšķīrās par repatriāciju uz Vāciju. Viņa tālākais ceļš kopā ar dēlu Georgu veda pie meitas Irēnas uz Zārbrikenu.
Stipendijas čehu valodas vasaras kursiem Čehijas Republikas Izglītības, jaunatnes un sporta ministrija studentiem un mā cībspēkiem piešķir divas stipendijas dalībai čehu valodas vasaras kursos no 2008. gada 30. jūnija līdz 25. jūlijam. Kursus organizē Prāgas Kārļa Universitāte. Kursi notiks Podebrados, 50 km no Prāgas. Iesniedzamie dokumenti: 1) CV; 2) motivācijas vēstule; 3) viena ieteikuma vēstule; 4) izglītības dokumentu kopijas. Pēc Čehijas vēstniecības norādījuma, kad iesniegtie dokumenti būs izvērtēti, pieteikuma veidlapu aicināsim aizpildīt divus cilvēkus, kā arī divus rezerves kandidātus. Pieteikšanās pēdējā diena – 2008. gada 10. marts. Dokumentu iesniegšanas vieta: Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas lietu de partamenta Starptautisko sakaru nodaļa Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr. 67047877, e-pasts: aija.jakovica@izm.gov.lv.
Ar vācu karaspēka ienākšanu Rīgā 1941. gada 1. jūlijā un vācu civilpārvaldes izveidošanu augustā Latvijas Uni versitātei sākās grūti laiki. Vācu komisariāta izglītības no daļas vadītājs vācbaltietis, 1939. gada repatriants Karls fon Strickis Latvijas Universitāti pārdēvēja par Universitāti Rī gā, kavēja universitātes darbību un rektora M. Prīmaņa at griešanos. Atbilde bija – universitātes nav, kam gan vaja dzīgs rektors, vai arī – rektora nav, kam gan universitāte. M. Prīmanis ieradās Rīgā 1941. gada 6. decembrī. Viņa pir mais uzdevums bija atrast kontaktu ar vācu civilpārvaldes vadošām personām izglītības jautājumos. Karls fon Strickis, kas izcēlās ar iedomību un uzpūtību, juta cieņu pret M. Prī mani. No viņa M. Prīmanis arī saņēma plašas pilnvaras kārtot universitātes lietas. Pēc M. Prīmaņa uzskata: «Nepielūdzama īstenība ir tāda, ka mēs esam un paliekam starp Vāciju un Krie viju, starp Eiropu un Āziju. Mums, latviešiem, tāpēc skaidri un noteikti jāizšķiras, kam mēs īsti piederam – Eiropai vai Āzijai. Jau savās jaunības dienās es izšķīros par Eiropu. Tāds ir mans viedoklis šinī jautājumā, pie kā es esmu visu mūžu pieturējies.» Karam turpinoties, M. Prīmanim nācās ar vien grūtāk aizstāvēt Latvijas studentu in tereses – pabeigt studijas. 1943. gada pa vasarī viņš bija spiests piekrist studentu mobilizēšanai vācu karaspēkā. M. Prīmanim nācās uzņemties arī izglītības un kultūras ģenerāldirektora pienākumus, nomainot 1942. gada 13. maijā pazīstamo izglītības darbinieku inženieri ķīmiķi Jāni Celmu. Jāstrādā bija ļoti grūtos apstākļos, jo dau dzas skolu ēkas bija rekvizētas lazaretēm un kazarmām. Skolēni mācījās nepiemērotās telpās divās, pat trijās maiņās, bet mācības netika pārtrauktas. 1944. gada rudenī, kad fronte tuvojās Rī gai, rektors M. Prīmanis, dodoties trimdā uz Vāciju, savā vietā atstāja prorektoru V. Burkēvicu, bet viņš savukārt profesoru A. Ķešānu, kas rūpējās, lai neciestu universitātes īpašums. Pēc kara M. Prīmanis dzīvoja pie savas meitas Irēnas Vā cijā, Ratingenā. Viņš jutās samērā vientuļš, bija nospiestā garastāvoklī. Te viņš 1950. gada 11. decembrī aizgāja aiz saulē. Atgūstot Latvijas neatkarību, vēl nesenā pagātnē – 90. ga dos, viņa dēls Georgs Prīmanis, pēc profesijas ārsts, izstai gājot tēva takas Latvijas Universitātē, iegriezās agrākajā Ķīmijas fakultātē, Kronvalda bulv. 4. Kā atmiņa par šo ap ciemojumu palikusi viņa dāvātā ādas vākos iesietā sena ķī mijas grāmata franču valodā.
LIF stipendiju konkurss dzelzceļa transporta specialitātēs Latvijas Izglītības fonds izsludina stipendiju konkursu 2007./2008. studiju gada 2. semestrim dzelzceļa transporta specialitātēs. Pieteikuma dokumenti stipendijām iesniedzami divos eksemplāros valsts valodā, obli gāti pievienojot fakultātes apstiprinātu atzīmju grāmatiņas norakstu par visiem mācību se mestriem ar aprēķinātu vidējo atzīmi, kā arī dekanāta vai zinātniskā darba vadītāja studenta vai maģistranta raksturojumu. Maģistrantiem pieteikumam jāpievieno arī curriculum vitae (CV). Pieteikumi jāiesniedz līdz 2008. gada 25. februārim. Informāciju pretendenti var iegūt Dzelzceļa transporta institūta dekanātā. Konkursa no likumu var saņemt LIF programmu birojā – Kuldīgas ielā 45b, tālrunis 67067765.
8
STUDENTU LAPA/ZiKo ezīša piezīmes
2008. gada 28. februāris
ZiKo ezītis jautā
Cilvēks un dabas parādības
Gribam sākt jaunu erudīcijas konkursu, cerams, ka tas aizraus daudzus interesentus. Atrodi atbildes uz jautājumiem!
Alķīmiķu sapnis
Kāds slavens zinātnieks G. S. 1980. gadā vairākus tūks tošus svina atomu pārvērta par x elementa atomiem. Izman tojot kodolfizikas metodes, viņš no svina atomiem izsita da žus protonus un neitronus. Šī tehnoloģija izrādījās pārāk dārga praktiskai izmantošanai, tomēr vistuvākais veikums kādai senai alķīmiķu vēlmei. Kas ir šis noslēpumainais elements x?
1899. gadā N. T. savā laboratorijā ieguva kādu dabā novē rojamu parādību, kas ir garākā laboratorijā iegūtā – 40 m. Kas ir šī dabas parādība?
Mazliet ieildzis eksperiments
1930. gadā tika sākts eksperiments kādas vielas viskozi tātes noteikšanai, ievietojot to stikla piltuvē, kuru ielika at sevišķā konteinerā. Līdz 2000. gadam bija nopilējuši tikai daži pilieni. Izrādījās, ka viela ir apmēram 100 miljardus reižu viskozāka par ūdeni. Kas ir šī viela?
Sieviete izgudrotāja
S. M. tiek uzskatīta par pirmo sievieti izgudrotāju ASV. Ko 1712. gadā viņa izgudroja?
Cilvēka paradums
Tikai 1950. gadā tika atklāta saistība starp kādu cilvēka paradumu un vēzi. Kas ir šis kaitīgais paradums? Atbildes sūti uz e-pasta adresi ziko.ezitis@gmail.com. Pirmajam pareizo atbilžu sniedzējam – pārsteigums! Atbil des lasi nākamajā numurā. ZiKo ezītis
Sperts pirmais solis sava robota būvēšanā Robotikas sacensības tuvojas... Gribas piedalīties, bet ar ko lai sāk? Varbūt tuvumā ir vēl kāds ar līdzīgu jautājumu? Tā rodas ideja par semināru «Pirmais solis sava robota bū vēšanā»... RTU Robotikas klubs ir pretimnākošs... 17. februārī DITF telpās pulcējās 20 interesenti, lai piedalītos seminārā «Pirmais solis sava robota būvēšanā». Starp dalībniekiem bija arī Latvijas Universitātes, Ventspils Augstskolas studenti, kā arī skolēni. Dažādi cilvēki, bet ar kopēju mērķi – uzzināt kaut ko vairāk par robotiem. Lektoru lomā RTU Robotikas kluba pieredzējušie biedri, kam pāris sacensību jau aiz muguras un pamatīga pieredzes bagāža kabatā. Interesanti, bet katram sava specialitāte – Agrim programmēšana, Mārim elektronika un Guntim mehānika. Tā nu caur stāstiem par
kāpšanu uz dažādiem grābekļiem un jokiem semināra dalībniekiem tiek doti dažādi padomi robotu būvēšanā. Kaut kas aizķeras aiz auss, bet, kā jau bieži vien tiek minēts, tad tikai «caur saviem grābekļiem» kaut ko var iemācīties. Ieguvums – noderīga informācija, kontakti un impulss sākt darbu pie sava robota. 15. aprīlī notiks «Robotika 2008», iespējams, ka tur šī semināra dalībnieki tiksies vēlreiz. Ja Tev arī ir vēlēšanās piedalīties šādā vai līdzīgā seminārā, dod ziņu, rakstot: dainis@rtusp.lv! P. S. Paldies RTU Robotikas klubam par padomiem. Vairāk informācijas – www. robotikasklubs.lv. Semināra dalībnieks Dainis un ZiKo ezītis
Izaicinājums inženierzinātņu studentiem!
«Robotika 2008» Šogad 15. aprīlī atkal tiks dota zaļā gaisma robotiem. Gada laikā pasākuma organizatoru, dalībnieku, entuziastu un atbalstītāju darbotieskāre un panākumi pirmajās sacensībās ir sa snieguši dzirdīgas ausis, un šogad sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un RTU «Robotika» uzņem vēl nebijušus apgriezienus un notiks jau plašākās telpās – Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā. Pats galvenais un intriģējošākais Zinātnes un tehnoloģijas dienas posms, protams, ir ro botikas sacensības, kas notiks jau otro gadu, tikai šoreiz pašmāju censoņiem nopietnu kon kurenci gatavojas pieteikt arī Lietuvas un Igaunijas komandas. Šogad jau zināmajām «lī nijsekotāju» un «sumo» disciplīnām ir pievienotas vēl citas – «līnijsekotāji» šķēršļu joslā un «sumo roomba» programmēšanas kategorijas, tā paplašinot potenciālo dalībnieku loku un padarot sacensības vēl aizraujošākas skatītājiem. Sadarbībā ar Rīgas un reģionālajām augstskolām, kā arī ar lielākajiem tehnisko nozaru uzņēmumiem «Robotikas 2008» laikā notiks Zinātnes un tehnoloģiju izstāde. Atšķirībā no līdzīgām tehnoloģiju izstādēm pilnīgi visi izstādes eksponāti tiks izrādīti praktisku demons trāciju un simulāciju veidā, kā arī būs apskatāmi tādi ekskluzīvi un citur neredzēti roboti kā «ABB» vairākas tonnas smagais industriālais robots. Tiem, kas tomēr vēl nejūtas tik pārliecināti par savām inženiertehniskajām spējām robotu būvēšanā, lai piedalītos sacensībās, būs lieliska iespēja izmēģināt spēkus radošajās darbnīcās un profesionāla konsultanta vadībā uzmeistarot savu pirmo vai varbūt jau divdesmit piekto robotu. Nodarbības radošajās darbnīcās notiks trīs sarežģītības līmeņos, sākot ar jau gatavu detaļu samontēšanu un beidzot ar programmēšanu uz «FESTO Robotīno» robotiem. Ja mūsu robotikas entuziastu gatavotie roboti tev liekas pārāk vienkārši, būs iespēja dar bībā apskatīt 2007. gada Eiropas robotikas sacensību labāko komandu augstāka līmeņa ro botus. «Eurobot» sacensības Eiropas inženierzinātņu studentu un pasniedzēju aprindās ir vienas no vissvarīgākajām sacensībām – pēc astoņu mēnešu saspringta darba un negulētām naktīm «Eurobot» izvēršas par vērienīgu festivālu, kur paralēli pašām sacensībām, tehnis
kās jaunrades darbnīcām, uzņēmumu sagatavotajām aktivitātēm un prezentācijām notiek traki un netehniski pasākumi – pa sacensību halli skraida divmetrīgi pūkaini rozā zaķi un citas dīvainas radības, notiek lāzeršovi un uguņošana. Nu ko – mēģināsim pārspēt! Sacensības, radošās darbnīcas un «Eurobot» šovs vairāk patiks studentiem un skolēniem, bet speciāli vidusskolu, profesionālo un augstskolu mācībspēkiem tiks organizēts forums un paneļdiskusija. Forumā uzstāsies savā jomā atzīti Eiropas profesionāļi, kā arī vietējie uzņēmēji, kas savā darbībā atspoguļo labas prakses piemērus sadarbībā ar skolām. Foruma mērķis ir izvērst diskusiju par mācību procesa modernizēšanu, izmantojot jaunākos tehno loģijas sasniegumus. Varbūt tev šķita, ka, lasot šo rakstu, pārāk bieži parādās vārdi – tehnoloģijas, zinātne, mehānika, roboti? Organizējot «Robotiku 2008», mūsu mērķis ir jauniešiem pierādīt, ka inženierzinātnes nav tikai sausa teorija, «iezubrāmā» obligātā mācību viela vai garlaicīga sausiņu padarīšana. Tās ir lietas, kas atrodas mums visapkārt, likumi, pēc kuriem miljo niem gadu ir darbojusies pasaule. Tos izzināt un saprast nozīmē būt soli tuvāk brīnumam, ko sauc par radīšanu, – pašam radīt vidi, kurā vēlies dzīvot. Māršals Breins (inženieris un datorspeciālists) ir izskaitļojis, ka jau 2030. gadā roboti būs pilnībā izkonkurējuši cilvēkus no tādām nozarēm kā mazumtirdzniecība un apkalpojošais personāls viesnīcās, lidostās, pazudīs vajadzība arī pēc mājkalpotājiem, jo praktiski jeb kurus saimniecības darbus spēs paveikt attiecīgi ieprogrammēti roboti. Savukārt Māstrihtas universitātes profesors Deivids Levijs prognozē, ka ap 2050. gadu roboti būs tik dziļi in tegrējušies sabiedrībā kā pilntiesīgi tās locekļi, ka tiks legalizētas laulības starp cilvēku un robotu. Varbūt pienācis laiks sadraudzēties ar robotiem? Dalībnieki – robotu konstruētāji – vēl var paspēt pieteikties mūsu mājaslapā: www. robotika.lv. Materiālu publicēšanai sagatavojusi Kristīne Akmentiņa
ar
dru
iņi
ap
a)
kar
p īr
Pil d 4,0 spal va 0
Ma 0,4 pe (p 5 a
Ats 2,2 lēgu 0 p ie
ku
Pil d 0,5 spal v 5
pd
ra
aa
o)
r uk
u
Pi
il d sp a
likt nis
rp
pa
rs a
le s
L āz 14, erpo 00 int e
Da 2,5 tora p 0 e
lv u
Z
K rū 5,0 ze (p 0 o
Ce p 3,0 ure 0
rce a, b
l ān or d
īm (trī ldsp 0,5 ulis z ī m s v i e al v (ba n 0 a lt s , 15, ulis). ā – sark ar g 00 an rav me a+ lns zila ēju m ) pil dsp u k alv as a + tīt ē
rav ēju mu
or d
rg
Pil d 12, spal 50 va a
Ma 21, ks (ā 50 das ,b
o)
re k ls ( v īr
Pu 16, lksten 00 is
Ka k 1,8 la le nte 0 s
Bo 3,2 rdo T 0 k ie š u)
5,0 0
, la
e šu
al o
145 »
ie š u)
dā )
iev
s (s
s« RT U v
le t
ek l
uk t vi
Ub g ļu
RT (an
G lā 3,0 ze 0
Ba l 3,6 ts T k 0 r
Sp ē 5,8 le «Š 5 a
ija
hs»
kak 20,00 las ait ei
et v
Ka k Dā lasa v a 2,3 nu ite 0 kas tīte
Viz 3,6 ītkar šu 0
Pie Pie zīmju zīm b l ju b oks lok A4 s A 0,4 5 0 5 ,42
Dā 0,7 vanu 5– 0,9 maisi 5 ņi
Ats 0,6 tarot 0 āji
2008. gada 28. februāris
SSAD piedāvā dažādus reklāmas priekšmetus (ar apdruku vai gravējumu) gan biroja ikdienas vajadzībām un svētku reizēm, gan biznesa dāvanas īpašiem sadarbības partneriem un prezentācijas pasākumiem. Suvenīrus iespējams iegūt, sazinoties ar SSAD darbiniekiem pa tālruni 67089314, rakstot uz e-pastu evita.miscuka@rtu.lv vai arī vēršoties RTU centrālās ēkas (Kaļķu ielā 1) 222. telpā. Ierobežotu suvenīru klāstu ir iespējams iegādāties RTU grāmatnīcā Kaļķu ielā 1. SSAD atgādina, ka suvenīru daudzums ir ierobežots. Ja nepieciešams liels skaits dāvanu, tās jāpasūta jau laikus.
RTU dāvanas – svētkiem un ikdienai!
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
9
10
STUDENTU LAPA
Student, neesi vienaldzīgs – nosaki savu nākotni pats! Ikviens students zina, ka parāds nav brālis ne mācībās, ne citā ziņā. Reizi pa reizei gan parāds kļūst par brāli, taču, iespējams, brāļošanās ar parādiem drīz vien varētu kļūt citāda... Lai mudinātu par budžeta līdzekļiem studējošos labāk mācīties un lai tiem maksas studentiem, kuru atzīmes ir labas, būtu iespēja pretendēt turpināt studijas par valsts līdzekļiem, izskanējuši priekšlikumi ieviest rotācijas principu fakultātēs; dzirdēti arī priekšlikumi par pieļaujamo parādu skaita samazināšanu utt. Tāpēc RTU Studentu parlaments aicina ikvienu studentu paust savu viedokli par šiem ierosinājumiem, ierodoties uz studentu diskusiju 11. martā plkst. 16 Ķīpsalā. (Informāciju par telpu meklē plakātos vai www.rtusp.lv).
Student, ir pienācis tavs laiks būt aktīvam!
Valentīndiena «ditfos»
Studentus, kas Svētā Valentīna dienā ieradās uz lekcijām, pie Meža ielas 1/1 ieejas sagaidīja sirsnīgs apsveikums no viņu draugiem – DITF Studentu pašpārvaldes. Lai iemūži nātu šo gaisā virmojošo mīlestības auru, ikviens varēja nofo tografēties jaukajā fotostūrītī, kļūstot par eņģelīti vai velniņu. Katrs, kurš nekautrējās iejusties vienā no šiem personāžiem, ieguva neaizmirstamu bildi, kas vēlāk atceļoja uz e-pastu. Kā pēcāk manīja DITF SP, šīs bildes tika ievietotas gan «draugiem.lv», gan nosūtītas kā sveiciens mīļotajam cilvē kam, bet pats galvenais – studentos tika radīta svētku sajū ta. Par piedalīšanos aktivitātēs studenti tika iepriecināti ar garšīgām konfektēm, kas saldināja šo dienu vēl vairāk. Bez dāvaniņām nepalika arī tie citu fakultāšu studenti, mācīb spēki un darbinieki, kas nekautrējās no «ditfiem» un pie dalījās atrakcijās. Mikus Saulītis, DITF SP
2008. gada 28. februāris
Mīlestības svētki 2008
Mīlestības noslēpums ir dot, neprasot neko pretī, tā ir ziedošanās kam augstākam un varenākam, tā ir iespēja būt labākam
nekā pirms brīža. Tieši ar šādu mērķi šogad tika rīkoti «Mīlestības svētki 2008», lai radītu nesavtīgu mīlestības sajūtu. Studentiem bija iespēja ziedot savas asinis, lai palīdzētu cilvēkiem, kuru dzīvība ir atkarīga no mūsu palīdzības. Valsts asins donoru centra pārstāvjus un organizatorus patīkami pārsteidza tas, ka šogad atsaucīgo ir bijis trīs reizes vairāk – 611, no kuriem 541 drīkstēja ziedot asinis. Pēc divu nedēļu ilgās akcijas visi, kas kļuva par donoriem, varēja apmeklēt vienu no «Mīlestības svētku 2008» pasākuma daļām «Līvu akvaparkā», kurā četru stundu garumā apmeklētājus priecēja augstskolu priekšnesumi, konkursi, atrakcijas un citi pārsteigumi. Pēc peldes apmeklētājiem bija iespēja doties uz vakara otro daļu – apvienoto pasākumu Dzelzceļa muzejā un «Fashion Club». Katrā no šīm vietām studentus priecēja bagātīga programma, daudz pārsteigumu, šovu, populāru mūziķu uzstāšanās un, protams, mīlestība. Šajā vakarā mīlnieki ļāvās skūpstiem, bet vientuļnieki atrada sev otro pusīti. Programmā bija iekļauti videosveicieni no Latvijā populāriem cilvēkiem, kas vēlēja mūsu studentiem mīlēt, būt mīlētiem un ziedot daļu no sevis, palīdzot kādam nelaimē nonākušajam, jo, iespējams, pienāks diena, kad šāda palīdzība būs nepieciešama tieši mums. Katrs vārdu «mīlestība» izprot atšķirīgi, mēs – organizatori un atbalstītāji – bijām uz viena viļņa, mūsu izpratnē mīlestība ir pašaizliedzīga ziedošana, domāšana par citiem, katru pretimnācēju uzskatot par draugu, palīdzot, ja kāds ir pastiepis roku. Paldies organizatoriem – RTU SP, BAT, RSU, RSEBAA Kultūras nodaļas censoņiem, mūsu studentu draugam «SEB» Studentu bankai, atbalstītājiem: «Shark», a/s «Aldaris», «Double Coffe», «draugiem.lv», RTU portālam «ORTUS», «Blackcare», «Coyote Fly», «Tt stils», «DUREX», kā arī Valsts asins donoru centram un visiem māksliniekiem, kas padarīja šo pasākumu lielisku. Mēs ceram, ka šis pasākums ir palīdzējis tiem, kas pēc tā ilgojās, un licis aizdomāties tiem, kuri spēj palīdzēt. Tiekamies nākamgad! Liene
2008. gada 28. februāris
STUDENTU LAPA
«Budēlis 2008»
Šis pasākums ir kļuvis par ikgadēju RTU Studentu pašpārvalžu tradīciju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā dalībniekiem vajadzēja iejusties pasaku tēlos, šogad dalībnieku uzdevums bija iejusties mūsdienām atbilstošākā veidolā – pasaulslavenās kinolomās. Uz «Budēli 2008» bija ieradušās tādas zvaigznes kā Lara Krofta, Konans Barbars, Misters Bīns, Lielā Mamma un Ostins Pauerss. Veselu gadu «ditfu» labvēlību un rūpes baudīja ceļojošais Budēļlācītis. Tomēr, mums esot nedaudz aizņemtiem, Budēļlācītis bija pamanījies iemaldīties Holivudas filmu labirintos, tāpēc pašpārvalžu pārstāvjiem – šī vakara dublieriem – bija jāpārvar dažādas grūtības, lai atrastu nozudušo lācīti. Kamēr pārliecinošie un satriecoši burvīgie filmu varoņi nodarbojās ar sev raksturīgajām nodarbēm, atgaiņājoties no fanu pūļiem, demonstrējot savu eleganci, apburot ar šarmu un Ostinam dejojot neaizmirstamāko un karstāko striptīzu, tikmēr tēlu dublieri cīnījās par iespēju kļūt par vadošajiem varoņiem: Larai Kroftai bija jāparāda savas atlētiskās šaušanas prasmes – šaujot svecītes ar ūdenspistoli, Konanam Barbaram bija jāpierāda neparasts spēks, veiklība un gudrība, pārplēšot lielu skaitu veco «Jauno Inženieru», Misteram Bīnam bija jāuzšuj savs lācītis, savukārt Lielajai Mammai atbilstoši savam talantam bija jāpagatavo lielākais un gardākais burgers, ko vēlāk visa komanda gardi notiesāja, bet Ostinam Pauersam nācās nodejot savu seksīgo deju – limbo. Par labākajiem savās nominācijās tika atzīti: Visspēcīgākais Konans Barbars – Oskars Lauva (BF) Seksīgākais Ostins Pauerss – Gunārs Dardets (BF) Izveicīgākā Lara Krofta – Sanita Rubene (BF) Visgardākā Big mamma - Laura Dembovska (BF) Sirsnīgākais Misters Bīns – Raimonds Nikoluškins (TMF) Oriģinālākā budēļu komanda – TMF SP. Uzvarētāji: Budēlīgākā Budēļa komanda – BF SP! Ar tik pārliecinošu sniegumu arī izdevās atrast, pareizāk sakot, pamodināt Budēļlācīti, kas, saldi saritinājies, bija čučējis «ditfa» ērtajā hūtē. Tā nu lācītis atkal uz gadu devies ceļojumā papētīt, kā tad Būvniecības fakultātes gaiteņos sokas. Gan jau BF SP spēs par viņu parūpēties, turklāt, cik tad vairs tālu līdz «Budēļa 2009» rīkošanai! Apbalvošanas ceremonijā «ditfi» izlēma būt oriģināli un pasniegt ne tikai galvenās balvas attiecīgajās nominācijās, bet arī, pēc žūrijas vērtējuma, izcelt acij un sirdij tīkamākos varoņus, dāvinot tiem slepenajā DITF laboratorijā radītās balvas. Pēc pasākuma visiem dalībniekiem bija iespēja izbaudīt īstu kinovaroņa gaisotni ar vienreizēju mūziku, karstu jo karstu pirti, piedalīties aizraujošās atrakcijās un padarboties aizkulisēs. Madara, DITF SP
Būvnieku «TOP 7» «Radio SWH» viļņos
11
Jau pāris nedēļu «Radio SWH» viļņos svētdienās ir dzirdams jauns tops – «Meteors», ko veido studenti no dažādām Latvijas augstskolām un fakultātēm. Tieši tā pēc arī būvnieki ir tikuši pie sava mīļāko dziesmu «TOP 7»! Būvnieki ir radoša tauta. Tieši tāpēc topā iekļāvām ne tikai plašai publikai zināmas dziesmas, bet arī pašu būv nieku radītos skaņdarbus: «BSP» – «BFSP himna», «Weron Martin» – «Pasoki man», «Greenfield» – «Nekā vairs», Šons Karčers – «Think of what you have». Taču tas ir tikai pirmais četrinieks. Pārējās trīs dziesmas izvēlējās fakultātes studenti no to mūziķu repertuāra, kas nav saistīti ar būvniecību. 5. vietā – «Coldplay» – «Scientist», 6. vietā – «Metallica» – «Battery», 7. vietā – «Cacao» – «Ripoja akmens». Jāpiebilst, ka aptaujas laikā daudzi studenti nevarēja uz reiz precīzi nosaukt savas mīļākās dziesmas izpildītāju, tāpēc pareizais vārds un dziesmas nosaukums tika meklēts «mp3» atskaņotājos, kas bija kā apliecinājums tam, ka dziesmas pārsvarā tiek vērtētas pēc satura, nevis pēc izpildītāja. Atliek vien novēlēt mūziķiem jaunas un radošas idejas, un, kas zina, varbūt pavisam drīz tiksimies jau kādā citā topā!
«Betona lietus 2008» Jaunais gads nesen sācies, pagājuši nepilni divi mēneši, taču būvnieki jau atkal turpina darboties pilnā sparā. Kamēr ziema joprojām ir kaut kur pazudusi un droši vien kavējas Rīgas sastrēgumos, lietus turpina līt. Tāpat arī pār Būvniecības fakultātes studentiem un Studentu pašpārvaldi ir nolijis kārtējais «Betona lietus». 22. un 23. janvārī jau otro gadu pēc kārtas notika seminārs «Betona lietus». Šoreiz Inčukalnā. Programmas dienas daļā ieinteresētie studenti apmeklēja būvfirmu prezentācijas, kur guva konkrētāku informāciju gan par uzņēmumu darbības specifiku, gan darba un karjeras iespējām tajos. Neizpalika arī darbs grupās, kas palīdzēja iepazīt jaunus draugus, to pošos kolēģus, kā arī, strādājot komandā, radīt jaunas ide jas. Tika aktualizēts jautājums par Studentu pašpārvaldi. Dalībniekiem bija iespēja izteikt domas par pašpārvaldes darbību, ierosināt savas idejas. Tika izstrādāti arī vairāki iespējamie projekti pašpārvaldes telpas renovācijai. Vakara programmā sekoja kopēja atpūta. Tradīcijas ir un paliek nezūdoša vērtība. Tāpēc mūsu fa kultāte gan iedibina jaunas, gan saglabā jau esošās. Idejas plosa prātu, tiek realizēti jauni projekti, taču sīkāk par to nākamreiz. Verners
12
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ
2008. gada 28. februāris
ČETRI SAULES RITUMA GODI
LIELĀS DIENAS SAULES RITI 11. MARTĀ PLKST. 19
RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES LIELAJĀ ZĀLĒ KAĻĶU IELĀ 1 IESIM PRETĪ SAULEI KOPĀ AR FOLKLORAS GRUPU «SKANDINIEKI» UN VOKĀLO GRUPU «VECPILSĒTAS DZIEDĀTĀJI BŪS: RITUĀLI, SPĒLES, DZIEDĀŠANA, DANCOŠANA, SENU ZINŠU APGŪŠANA, PAUTŠAUŠI, OLU KRĀSOŠANA ORGANIZĒ:
ATBALSTA:
BIĻETES PIRMS SARĪKOJUMA: PIEAUGUŠAJIEM LS 3, BĒRNIEM LS 2, INFORMĀCIJA 67212477
Māksliniece Inita Grīnberga
Informācija par dziesmu un deju svētkiem
Aicinām atraktīvus studentus pieteikties 9. Latvijas studentu teātra dienu 2008 darba grupā Ja brīvajā laikā kaut reizi esi noskatījies teātra izrādi vai tev vienkārši ir paziņas LLU vai LPA, LMA vai LKA, LU vai RA, ViA vai VeA un tev vēl nav aizņemta marta pēdējā nedēļas nogale, tad dodam interesantu iespēju pavadīt to kopā ar augstskolu studentu teātriem. Neesi nekad spēlējis teātri, bet gribētos, un esi tik drosmīgs, lai pats piedalītos teātra etīdē… kāpēc gan ne? Piesakies RTU Studentu klubā, Kaļķu ielā 1, 216. kabinetā pie Ineses Krūmas, raksti inese.kruma@rtu.lv.
Runā, ka tuvojas 6. RTU Vīru spēles! Un baumas ir patiesas. Ja vēlies iepazīt un apliecināt sevi tajās šogad, tad sāc trenēties un asināt prātu!
Uzdevums treniņam: Divi autobusi vienlaikus izbrauca no Cēsīm un pa vienu un to pašu maršrutu devās uz Siguldu. Pirmais autobuss visu laiku brauca ar ātrumu 60 km/h. Otrais autobuss pusi ceļa brauca ar ātrumu 50 km/h, bet otru pusi – ar ātrumu 70 km/h. Kurš no autobusiem pirmais iebrauca Siguldā? Puiši! 1. kārta jau aprīļa beigās! Biļetes sāk pārdot no 10. marta Biļešu paradīzes kasēs.
Fotomirkļi no 2007. gada spēļu fināla RTU, pie Mazās zāles Kaļķu ielā 1, 201. Anketas – RTU Studentu klubā, Kaļķu 1, 216!