Nr 18 11 04 2002

Nr. 18 (1217) 25.04.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

RTU sievießu koris Delta .

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

3. lpp.

ZB – divas jaunas datu båzes.

4. lpp.

DITF DADI un Siemens rîko seminåru.

4. lpp.

Véstures lappuses: Gustavs Kizerickis.

8. lpp.

10. lpp.

Rektora kauss aerobikå.

9. lpp.

RTU florbolistu uzvara.

9. lpp.

2

2002. gada 25. aprîlis

LIF mér˚programmas Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai

stipendiju konkurss studentiem un ma©istrantiem Sveicam RTU studentus, ma©istrantus un doktorantus, kuri ir uzvaréjußi stipendiju konkurså 2001./2002. måcîbu gada 2. semestrî: DITF ma©istrantus Gundegu Lazdåni, Janu Bikovsku, Oksanu Bursku.

MLF studentu Sergeju Gaidukovu; ma©istrantus Madaru Pétersoni, Dmitriju Çerñaku, Ilzi Åboliñu, Ievu Jaunzemi, Maksimu Vañejevu, Dmitriju Íabaßovu; doktorantu Remo Meriju Meri.

ETF ma©istrantus Juriju Jonasu, Vadimu Bistrovu, Uldi Vilku, Romasu Pauliku.

EEF studentu Vadimu Strelkovu; ma©istrantus Konstantînu Markovu, Mariju Dañilovu, Annu Mutuli, Guntaru Jokstu, Uldi Kaminski, Andri Krümiñu, Andreju Podgornovu.

BF ma©istrantus Gati Åbeli, Oskaru Pårpuci, Verneru Straupi, Sandi Feldmani, Ziedoni Lazdu, Raiti Låci.

TMF doktorantu Sergeju I–icki.

Dzelzce¬a transporta institüta studentus Vjaçeslavu Dobroserdovu, O¬egu Andrejevski; ma©istrantus Rolandu Zuti, Fjodoru Mihailovu, Bogdanu Jarbusu, Romånu Ostrovski, Viktoriju Íileju.

IEF studenti Lindu Vinokurovu; ma©istrantus Igoru Petrovu, Jekaterinu Komkovu.

Konkursu sponsoréja a/s Dati, a/s Grindeks, a/s Latvijas dzelzce¬ß, SIA Lattelekom, a/s Latvijas autoce¬u direkcija, a/s Latvijas gåze, valsts a/s Latvenergo un LEB, Rîgas laku un kråsu rüpnîca.

LIF mér˚programma Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai

Apsveicam!

Ar Triju ZvaigΩñu ordeña Zelta Goda zîmi apbalvotas Brîvîbas pieminek¬a akmens restauratores, MLF docente Linda Krå©e un doktorante Inese Sidraba. Apsveicam!

Maijå sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå: Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes sargu Jåni Ozoliñu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes vecåko inΩenieri O¬egu Belavinu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes vadoßo speciålisti Ilgu Blümu, Büvniecîbas fakultåtes docentu Gunåru Kalniñu, Büvniecîbas fakultåtes docentu Valdi Lediñu, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes sardzi Intu Valci, Iekßéjå sakaru tîkla apkalpoßanas dienesta administratoru Juri Eizentålu, Saimnieciskå dienesta katlu måjas operatoru Albertu Gågu, Saimnieciskå dienesta ve¬as pårzini Ainu Gaili, Büvniecîbas fakultåtes vadoßo speciålistu Pjotru Jegorcovu, Saimnieciskå dienesta santehni˚i Vilni Boitmani, Rîgas Biznesa institüta sargu Arni Eihentålu, Sporta katedras lektori Måru Kampusi, Liepåjas MZTK lektori Valentînu Kårkliñu, Daugavpils MZC direktora vietnieku Òevu Lipkoviçu, Daugavpils MZC docentu Aleksandru Stepanovu, Humanitårå institüta lektori Larisu Zeltiñu, Büvniecîbas fakultåtes galdnieku Viktoru Balodi, Arhitektüras fakultåtes lektoru Aldi Lapiñu.

Informācijas diena RTU

RTU Informåcijas dienå, kas notika 6. aprîlî, interesentu netrüka. Müsu augstskolu apmekléja vairåk nekå 1000 jaunießu, kuri intereséjås par studiju iespéjåm RTU. Par studiju programmåm klåtesoßos informéja måcîbu prorektors E. Be˚eris, par 2002. gada uzñemßanas noteikumiem – Uzñemßanas komisijas atbildîgais sekretårs I. Odîtis. Péc tam jaunießi devås uz fakultåtém.

3

2002. gada 25. aprîlis

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Aicinåm uz tikßanos ar brémenießiem Íodien un rît müsu universitåti apmeklé viesi no Rîgas sadraudzîbas pilsétas Brémenes – Brémenes Universitåtes mårketinga da¬as vadîtåjs H. J. Tîfenzé, åréjo sakaru da¬as pårståve K. Rodevalde, Brémenes Universitåtes students O. Stellings un firmas Siemens pårståvis E. Vildgrübe.

Brémenießu vizîtes mér˚is ir iepazîstinåt müsu universitåtes måcîbspékus un, galvenais, studéjoßos ar studiju iespéjam Brémenes Universitåté un praksi firmå Siemens un vienoties par konkrétiem sadarbîbas projektiem. Viesi ieceréjußi apmeklét Transporta un maßînzinîbu fakultåti, kå arî Materiålzinåtnes un

SWISS BALTIC NET∏

ESTONIA LATVIA LITHUANIA www.grstiftung.ch

Íveices Zinåtnes balva RTU studentiem Evita Serjogina

Geberta Rufa fonds (Gebert Rüf Stiftung) saistîbå ar projektu Swiss Baltic Net izsludina konkursu uz 2002. gada balvu RTU studentiem par aktîvu zinåtnisko darbu.

Balvas mér˚is ir: 1) atbalstît jaunos zinåtniekus un stimulét viñu centienus iesaistîties zinåtniskå darba veikßanå; 2) sekmét aktuålus, ar müsdienu Latvijas un pasaules norisém saistîtus pétîjumus inΩenierzinåtnés, dabaszinåtnés, vadîbas zinåtnés un arhitektürå, jo îpaßi pétîjumus, kas saistås ar jaunu tehnolo©iju izstrådi un ievießanu; 3) veicinåt izglîtîbas iegüßanu un profesionålås kvalifikåcijas paaugstinåßanu, kå arî starptautisku sakaru attîstîbu.

Balvu pieß˚ir par aktîvu zinåtnisko darbu pédéjo divu gadu laikå. Vértéßanas kritériji: 1) pétîjumu aktualitåte un nozîmîba zinåtnes attîstîbå, atbilstîba müsdienîgai izpratnei par zinåtni; 2) dalîba zinåtniskås konferencés, publikåcijas.

Pieteikumu iesniegßanas un izskatîßanas kårtîba.

Ik gadu tiek pieß˚irtas divas balvas – katra 500 CHF (apméram Ls 190).

Konkurså var piedalîties ikviens RTU ma©istrantüras vai doktorantüras students, kurß aktîvi darbojas zinåtnes jomå.

Pretendenti uz balvu var pieteikties paßi vai arî tikt izvirzîti no fakultåtém vai institütiem.

Pieteikuma dokumenti iesniedzami ang¬u vai våcu valodå: • pretendenta CV; • sîks un precîzs pétnieciskå darba apraksts, kå arî lîdzßinéjås zinåtniskås darbîbas pårskats; • publikåciju saraksts un svarîgåko publikåciju kopijas; • viena RTU profesora rakstiska atsauksme par pretendenta zinåtnisko darbu.

Pieteikumus izvértés RTU Zinåtñu prorektora dienesta izveidota atlases komisija, nepiecießamîbas gadîjumå konsultéjoties ar Swiss Science Officers Baltijas valstu tehniskajås universitåtés un Geberta Rufa fonda pårståvjiem. Íveices Zinåtnes balvu pasniegßana notiks 2002. gada 20. jünijå.

Pieteikumi jåiesniedz lîdz 2002. gada 20. maijam RTU Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå.

Tålr. 7089021, fakss: 7089312, e–pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

lietiß˚ås ˚îmijas fakultåti un RTU Tålmåcîbas centru.

Visi interesenti, kas vélas ko vairåk uzzinåt par studiju un prakses iespéjåm Brémené, ir laipni aicinåti ßodien, 25. aprîlî, plkst. 13 Ka¬˚u ielas 1 219. telpå un rît, 26. aprîlî, plkst. 12 Ezermalas ielå 6 uz tikßanos ar Brémenes Universitåtes un firmas Siemens pårståvjiem. Gaidîti büs arî tie, kas ßaubås par savåm våcu valodas zinåßanåm, jo RTU Starptautisko sakaru da¬as darbinieces tikßanås laikå nodroßinås sarunu tulkojumu latvießu valodå.

NATO – ne tikai militåra organizåcija…

Jolanta Jurévica

Müsu apziñå iesakñojies priekßstats par NATO kå par politisku un militåru organizåciju, taçu nepelnîti tiek aizmirsta NATO treßå – zinåtniskå – dimensija, kas vérsta uz zinåtnes attîstîbas veicinåßanu un ir atvérta jebkuram zinåtnes virzienam.

Lai to atgådinåtu un popularizétu NATO zinåtnes programmas, marta beigås LATO – Latvijas Transatlantiskå organizåcija (www.lato.lv) – organizéja seminåru NATO zinåtniskås stipendijas Latvijas zinåtniekiem, uz kuru tika aicinåti galvenokårt augstskolu pårståvji. Diskusijå piedalîjås LATO biedrs un dibinåtåjs Tålavs Jundzis, Latvijas oficiålais pårståvis NATO zinåtnes komisijå Andrejs Siliñß, NATO partnervalstu zinåtnisko projektu eksperts Mårcis Auziñß, kå arî NATO stipendiåti, kuri dalîjås pieredzé par stipendiju iegüßanu, projektu pieteikßanu un to îstenoßanas gaitu.

NATO zinåtnes programma ietver çetras apakßprogrammas: 1) zinåtnes stipendiju programma (Science Fellowships); 2) sadarbîba zinåtnes un tehnolo©iju jomå (Cooperative Science & Technology); 3) infrastruktüras izpétes atbalsts (Research Infrastructure Support); 4) zinåtne mieram (Science for Peace).

Sîkåka informåcija par NATO zinåtnes programmu un pieteikuma veidlapas atrodamas internetå: http://www.nato.int/science.

Aicinot Latvijas zinåtniekus aktîvåk iesaistîties NATO zinåtnes programmås un izmantot NATO valstu piedåvåtås materiåli tehniskås iespéjas, diskusijas dalîbnieki vairåkkårt uzsvéra, ka formålå stipendijas pieteikuma procedüra salîdzinoßi nav tik komplicéta un birokråtiska un katra pieteikuma izvértéßanai tiek veltîts pietiekami daudz laika un uzmanîbas. Un tomér zinåtnieku atsaucîba lîdz ßim nav bijusi liela… Bütisks stipendijas iegüßanas priekßnosacîjums ir nodibinåti kontakti ar uzñemoßo iestådi, kas arî büs stipendijas sañéméja. Latvijai ßajå jomå ir daudz neizmantotu iespéju, tåpéc aicinåm visus zinåtniekus tuvåk iepazîties ar NATO zinåtnes programmu un tås piedåvåjumiem! ❏

4

2002. gada 25. aprîlis

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Hågenas Tålmåcîbas universitåtes (Våcija) Rîgas studiju centrs aicina topoßos ekonomikas bakalaurus un ma©istrantüras studentus apmeklét informatîvo seminåru par dubultdiploma ma©istrantüras studiju programmu ekonomikå, kas izstrådåta Hågenas Tålmåcîbas universitåté sadarbîbå ar Rîgas Tehnisko universitåti un Latvijas Universitåti.

Studijas notiks latvießu un våcu valodå.

Beidzot studijas, absolventi iegüst Latvijas un Våcijas augståkås izglîtîbas diplomus.

Informatîvais seminårs par programmas norisi un uzñemßanas noteikumiem notiks ß.g. 11. maijå plkst. 11.00 Rîgå, Ka¬˚u ielå 1, 219. telpå.

Vadîtåjs: profesors V. Arnolds (Hågenas Tålmåcîbas universitåte). Tålr. uzziñåm: 7089012.

Seminårs Programméjamie lo©iskie kontrolleri un tehnolo©isko procesu automatizåcija RTU DITF Datorvadîbas, automåtikas un datortehnikas institüts (DADI) un SIA Siemens rîko divu dienu bezmaksas seminåru Programméjamie lo©iskie kontrolleri un tehnolo©isko procesu automatizåcija.

Seminåra mér˚is: iepazîstinåt ar firmas Siemens pilnîgi integrétas automåtikas (Totally Integrated Automation) pamatsaståvda¬åm, galvenokårt ar programméjamiem lo©iskiem kontrolleriem (PLC) S7–200, S7–300 un to programméßanu.

Mér˚auditorija: RTU studenti, darbinieki un pasniedzéji.

Vieta un laiks: DITF, MeΩa iela 1, korp. 3 , 311. auditorija.

Seminåra pirmå diena: 15. maijs, no plkst. 9 lîdz 16.

Programma Pirmå diena: firmas Siemens pilnîgas integrétas automåtikas

pamatnostatnes – S7/C7, HMI, industriålå komunikåcija.

Kontrolleru S7–200, S7–300 apskats, pamatîpaßîbas, funkcijas.

PLC programméßanas valodas, programméßanas pamatprincipi, instrukcijas.

Otrå diena (daΩådos datumos): praktiskås nodarbîbas – kontrollera PLC S7–200 lietojumprogrammas sastådîßana uz datora, tås ievadîßana PLC un pårbaude.

Praktiskås nodarbîbas notiks firmas Siemens atbalstîtajå DADI PLC måcîbu klasé. Lai varétu nokomplektét grupas otrås dienas praktiskajåm nodarbîbåm un saskañot nodarbîbu laikus, lüdzu lîdz 10. maijam – paziñot par savu lîdzdalîbu seminårå.

E–pasts: aozols@egle.cs.rtu.lv, tålr. 7089532.

RTU Zinåtniskajå bibliotékå divas jaunås datu båzes – Oxford English Dictionary Online un Oxford Reference Online Britu padome Latvijå savå 10 gadu jubilejå piedåvå iespéju lîdz 31. jülijam bez maksas izmantot Oksfordas Universitåtes ang¬u valodas vårdnîcu un Oksfordas uzziñu literatüras tießsaistes datu båzes.

Oxford English Dictionary Online datu båze ir bagåts lingvistiskais kråjums tiem, kas meklé vårda definîciju vai etimolo©iju.

Oxford Reference Online, kura izveidota ßå gada martå, apvieno 100 vårdnîcas un uzziñu gråmatas vienotå datu båzé.

Oxford Reference Online ietver 1,5 miljonus definîciju, faktu, skait¬u, daΩådu tému apkopojumu, såkot no vispåréjåm uzziñåm,

citåtiem lîdz zinåtnei – medicînai, humanitårajåm un sociålajåm zinåtném, biznesa un profesionålajiem jautåjumiem.

Oxford English Dictionary Online URL:http://www.oed.com un Oxford Reference Online URL:http://www. oxfordreference. com datu båzes ir pieejamas no Centrålås bibliotékas datoriem, kå arî no bibliotékas filiå¬u datoriem.

Konsultåcijas sniedz interneta zåles (îpsalas ielå 10, 304. telpa), Informåcijas centra (îpsalas ielå 10, 209. telpa, tålr. 9341 vai 9102) un filiålbibliotéku darbinieki.

IZMANTOJIET IESP‰JU IEGËT INFORMÅCIJU!

5

2002. gada 25. aprîlis

Gatavojoties Eiropas Savienîbas 6. ietvarprogrammai Piektdien, 19. aprîlî, Zinåtñu akadémijå notika informatîvais seminårs par ES 6. ietvarprogrammu (IP) zinåtnes un tehnolo©iju attîstîbas jomås.

6. ietvarprogramma ir finansu instruments, kurß tiek koordinéts Eiropas Komisijas lîmenî un caur kuru tiek sadalîta neliela da¬a Eiropas zinåtnei veltîtå finanséjuma. Íai programmai paredzétais budΩets ir 17,5 miljardi eiro. Jaunås programmas darbîbas laiks noteikts no 2002. lîdz 2006. gadam. IP koncentréjas uz tådu kopéju uzdevumu risinåßanu, kas prasa Eiropas valstu pétnieku spéku apvienoßanu.

Pateicoties tam, ka Latvija ir Eiropas Savienîbas asociétå valsts, tå varéja piedalîties jau 5. ietvarprogrammå, bet seminårå par iespéjåm un nosacîjumiem piedalîties 6. IP plaßåk ståstîja ZA viceprezidents A. Siliñß. Profesors A. Siliñß uzsvéra, ka asociétås valsts statuss Latvijas pétniekiem dos praktiski visas tås paßas iespéjas un tiesîbas, kas ir ES valstu pétniekiem, tostarp tiesîbas sadarbîbå ar citu valstu pétniekiem pieteikt projektus ßajå programmå un konkursa izturéßanas gadîjumå sañemt finanséjumu

Sandra Vasi¬evska

savam darbam ßajå projektå. Pétnieks, kas piesaka projektu 6. IP, var pårståvét gan akadémisku institüciju, gan arî uzñémumu, gan arî valsts iestådi.

Maija Bundule no Latvijas Nacionålå kontaktpunkta (NKP) informéja seminåra dalîbniekus, ka Eiropas Komisija ir izsludinåjusi intereßu pieteikumu iesniegßanu par piedalîßanos integrétajos projektos un ekselences tîkla projektos.

M. Bundule uzsvéra, ka EK ir devusi vienreizîgu iespéju zinåtniekiem paßiem ietekmét programmas saturu. Pétnieki var iesniegt savus priekßlikumus par savåm interesém atbilstoßåm témåm. Tas palîdzés komisijai sagatavot pirmos uzsaukumus projektu iesniegßanai ßå gada rudenî. Pétnieki var iesütît savus priekßlikumus EK lîdz ßågada 7. jünijam.

Par prioritåtém iespéjamiem integrétajiem projektiem un ekselences tîklu projektiem vairåk ståstîja D. Tirzîte, D. Bérziña un A. Ëbelis. Galvenås 6. ietvarprogrammas témas büßot genomika un biotehnolo©ija veselîbas aprüpes jomå, informåcijas tehnolo©ijas, nano-

Tieto Kontam jau 10 gadu Latvijas vadoßå finansu IT kompånija Tieto Konts 11. aprîlî bija sarîkojusi 10 gadu jubilejai veltîtu preses konferenci, kurå uzzinåjåm, ka kompånija maina nosaukumu un paplaßina darbîbas jomu.

Turpmåkais kompånijas nosaukums büs SIA Tieto Enator Financial Solutions. Tå ir viena no lielåkajåm finansu institücijas apkalpojoßajåm IT firmåm Baltijå un kopß 1998. gada – Skandinåvijas vadoßås IT korporåcijas Tieto Enator saståvda¬a.

Darbîbas joma paplaßinåsies gan ©eogråfiski – no Baltijas re©iona arî uz NVS, Centråleiropas un Austrumeiropas valstîm –, gan funkcionåli. Lîdz ßim Tieto Konts galvenokårt nodarbojås tikai ar

maksåjumu karßu TransmasterTM izstrådi un pårdoßanu. No 2002. gada aprî¬a SIA Tieto Enator Financial Solutions nodroßinås arî citu Tieto Enator programmatüras produktu, konsultåciju un pakalpojumu piegådi bankåm un finansu institücijåm viså minétajå re©ionå.

Konferencé uzståjås: Måris Ozoliñß, Tieto Enator Banking and Finance vecåkais viceprezidents un SIA Tieto Enator Financial Solutions ©eneråldirektors; Veli Pohjolainens, Tieto Enator vecåkais viceprezidents; Jånis ReΩais, SIA Tieto Enator Financial Solutions valdes loceklis un vadîbas padomes priekßsédétåjs.

M. Eizentåle

tehnolo©ijas, jauni materiåli un raΩoßanas procesi, aeronautika, pårtikas droßîba, lîdzsvarota attîstîba un ener©étika un transports.

Diskusijås informatîvå seminåra dalîbnieki apsprieda zinåtnieku mobilitåtes iespéjas un pieredzes apmaiñas iespéjas ar citu valstu pétniekiem.

Vél tikai jåpiebilst, ka Rîgas Tehniskås universitåtes zinåtnieki lîdz ßim ir veiksmîgi piedalîjußies 5. ietvarprogrammå. Daudzåm profesora grupåm, pateicoties ßai programmai, ir izdevies iegüt finansiålu atbalstu saviem pétîjumiem.

RTU zinåtnieki ir iesniegußi vairåk nekå 50 projektus, kuri paßlaik tiek izvértéti Eiropas Komisijå vai arî jau ir guvußi atbalstu. Visvairåk veiksmîgu projektu ir bijis Büvniecîbas fakultåtes Materiålu un konstrukciju institütam, profesoram Rolandam Rikardam un Neorganiskås ˚îmijas pétnieciskajam institütam profesora Jåña Grabja vadîbå. Atliek tikai novélét veiksmîgus projektus 6. IP, kura daudziem pétniekiem dos jaunas sadarbîbas iespéjas ar citu valstu zinåtniekiem un Eiropas zinåtnieka cienîgu atalgojumu par veikto darbu. ❏

6

Dekånu runas 4. aprî¬a sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • izglîtîbas ministram K. Greißkalnam atkårtoti lügts izskatît jautåjumu par éku nodoßanu universitåßu îpaßumå, nevis valdîjumå. Rektors uzskata, ka paßreizéjås cîñas ap Saulesdårzu apliecina, ka müsu Ezermalas kompleksa vértîba ar laiku var tikai pieaugt.

• rektors atgådinåja dekåniem par RTU Informåcijas dienu, kura notiks rît.

• nav izlietota Kurzemes un Latgales re©ionam paredzétå PHARE projekta nauda. IEF dekånam K. Didenko lügts padomåt par iespéjåm vél iek¬auties projektå, sadarbojoties ar Daugavpils MZC. • tiek gatavoti RTU Attîstîbas fonda dibinåßanas dokumenti.

Fonda valdé jåbüt trîs personåm, fonda darbu vadîs izpilddirektors, un vél jåbüt neatkarîgai personai – revidentam.

Priekßlikums valdé iek¬aut rektoru un dekånus I. Slaidiñu un K. Didenko, izpilddirektors büs A. Pakrastiñß. I. Slaidiñß savu kandidatüru atsauc. ☞ Måcîbu prorektors E. Be˚eris informéja: • jåprecizé nåkamå måcîbu gada studiju procesa såkums RTU; vecåkie kursi varétu såkt darbu 2. septembrî, bet 1. kursam tå bütu iepazîßanås diena; • 25. un 26. aprîlî RTU notiks Brémenes universitåtes prezentåcija, pasåkumu vietu un laikus vél precizé; • ir vairåki jautåjumi, par kuriem vajadzétu nopietni padomåt: 1) vai ir pietiekams kontaktstundu skaits fundamentålajos priekßmetos, vai 1. kursam nevajag palielinåt paßreizéjos 16 KP; 2) vesela rinda programmu transporta nozarés nebüs akreditétas, un tajås nevarés izsniegt valsts diplomus. Ko darîsim? ☞ Dekåniem lîdz 25. martam bija jåiesniedz fakultåtes domes lémums par valsts budΩeta finanséto studiju vietu sadalîjumu pa studiju programmåm. Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede ziñoja, ka vél nav sañémis lémumus no filiålém un tikai 4. aprîlî lémumus iesniegußas BF, ETF un TMF. Jautåjuma izskatîßanu atlika uz 11. aprî¬a sédi, lai Studiju da¬a varétu sagatavot kopsavilkumu par visas universitåtes valsts budΩeta finanséto studiju vietu sadalîjumu pa programmåm. ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja par pårrunåm ar IZM pårståvjiem par RTU valsts finanséjumu 2003. gadå. Bija ieplånots divu veidu finanséjums. Pirmais – iepriekßéjam måcîbu gadam lîdzîga vietu skaita finanséßana ar 10% jomas koeficienta palielinåjumu; otrais – finanséjums papildu vietåm.

Ar IZM panåkta vienoßanås par datorzinåtñu pårcelßanu uz inΩenierzinåtñu jomu. Ar to müsu båzes finanséjums pieaug par Ls 200 000. Savukårt IZM pieprasîja samazinåt studiju vietu skaitu sociålajås zinåtnés un uzñéméjdarbîbas vadîbå.

Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede uzskata, ka nepiecießams inΩenierzinåtñu jomas studiju vietas sadalît pa fakultåtém.

Måcîbu prorektors ieteica vispirms lemt katras fakultåtes domé un tad dekåniem savstarpéji vienoties par kopéjo sadalîjumu.

Péc rektora pieprasîjuma P. Sliedem uzdots sagatavot vietu sadalîjuma projektu. ☞ Par prakses nolikuma projektu informéja Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede. Lîdz ßim no dekåniem par Studiju da¬as sagatavoto nolikuma projektu sañemta tikai viena atsauksme.

Galvenais strîdus åbols ir prakses lîgums, ko varétu aizståt ar vårdu vienoßanås, ko slédz par programmu atbildîgå struktürvienîba.

Studiju da¬as vadîtåjs gatavos laboto nolikuma variantu un vél divas nedé¬as gaidîs piezîmes un labojumus.

2002. gada 25. aprîlis

☞ Atkårtoti izskatîja RTU struktürvienîbu ieñémumu un izdevumu tåmi 2000./2001. m.g., kuru iepriekßéjå sédé iesniedza dekåniem. Rektoru neapmierina daΩådo komunålo maksåjumu pieaugums, salîdzinot ar iepriekßéjo gadu, tåpéc tiek prasîta pilna atbildîba no katra dekåna, lai fakultåté bütu uzstådîti un darbotos skaitîtåji elektrîbai, siltumam un üdenim.

Rektors vélas panåkt arî nekustamå îpaßuma nodok¬a atlaidi.

Kanclers R. Taraßkeviçs paskaidroja: 1) apré˚inos k¬üdaini MLF un BF ékai izdevumi pieskaitîti divreiz, kas tagad ir izlabots; 2) elektrîbas un siltuma patériñå ßogad ir ietaupîjums.

Kanclers piebilda, ka paskaidrojumus par tåmi lîdz ßim prasîjusi tikai MLF un rektors, kaut arî vispåréja interese par tåmi ir jütama.

Rektors vélas, lai dekåni veiktu tåmes datu analîzi.

Zinåtñu prorektors L. Ribickis izteica atzinîbu, ka såkts ré˚inåt un runåt par komunålajiem maksåjumiem, taçu prorektors uzskata, ka profesoram ir jåpilda viña darba lîgumå paredzétie uzdevumi un ar saimnieciskajiem jautåjumiem jånodarbojas saimnieciskajam personålam.

ETF dekåns vélas sañemt arî kori©éto tåmes variantu analîzei un uzskata, ka kopéjå analîze bütu jåveic kanclera dienestam, kuram arî jåizstrådå priekßlikumi – kur un ko mainît. Íogad îpsalas dekåni izteikußi pretenzijas par påråk karstajåm telpåm, taçu nekåda konkréta Saimniecîbas da¬as rîcîba nav sekojusi.

11. aprî¬a sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • sañemts oficiåls dokuments – Rîgas domes sédes protokols, kas apstiprina vienoßanos par kompromisu – RTU paliek savå administråcijas ékå Ka¬˚u ielå 1, bet pagalmu pårbüvés atbilstoßi Vecrîgas detålplånojumam. Ir problémas ar RTU apkures katla novietojumu. Novietot katlu ékas pagrabå neat¬auj Latvijas gåze, piedåvåjot ékas béniñståvu. RTU piedåvå lîdzås édnîcai novietot konteinertipa gåzes katlu måju.

• 6. un 7. maijå Tartu (Igaunija) notiks kårtéjais Baltijas seminårs universitåßu administratoriem. Vienojås, ka piedalîsies dekåni vai dekånu vietnieki no visåm fakultåtém.

• 27. un 28. maijå Turku (Somija) notiks konference par paßreizéjiem virzieniem Eiropas pétniecîbas vadîbå, kurå bütu lietderîgi piedalîties zinåtñu prorektoram un kådam no zinåtñu prodekåniem.

• 11. aprîlî pulksten 14 Latvijas Akadémiskajå bibliotékå Lielbritånijas padome atver datu båzi. Zinåtniskås bibliotékas direktore A. Janbicka aicinåja aktîvi izmantot ßo datu båzi, jo trîs méneßus büs brîvais pieslégums.

• 15. maijå Nacionålo bruñoto spéku (NBS) rekrutéßanas centrs vélas organizét ßova pasåkumus îpsalå ar karavîru cîñas demonstréjumiem. Pasåkuma norisé, ieintereséjot skatîtåjus, bütu jåiesaistås Studentu parlamentam, jo, kå zinåms, Nacionålås aizsardzîbas akadémijå uzñem tikai augstskolu absolventus. No RTU administråcijas puses sadarbîba ar NBS pasåkuma organizéßanå uzticéta zinåtñu prorektoram L. Ribickim. ☞ Apsprieda Studiju da¬as apkopotos fakultåßu priekßlikumus RTU valsts finanséto studentu vietu sadalîjumam pa studiju programmåm. Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede paskaidroja, ka ßî ir orientéjoßa informåcija, kas izteikta gada vidéjos skait¬os. Nav uzrådîti Baltech programmas dati, un visi skait¬i vél arî jåpårbauda.

Izskanéja daΩådas domas: • BF péc nozares apvienîbu un atbilstoßo ministru kopéjas apspriedes cer sagaidît, ka büvniecîbas studijåm tiks iedalîtas papildu vietas; • nav jégas fiksét uzñemamo vietu skaitu, ja ministrija ➥

7

2002. gada 25. aprîlis

TMF studentu paßpårvaldes viedoklis

Pārdomām un diskusijai Godåjamie studenti! Vai jüs zinåt, kåpéc més esam ieståjußies Rîgas Tehniskajå universitåté? Vai més esam ßeit, lai studétu un ar pilnu atdevi sagatavotos darba tirgum vai lai bégtu no Latvijas armijas, izpatiktu vecåkiem, turpinåtu kådas tradîcijas, iepazîtos ar pretéjo dzimumu vai vienkårßi forßi tusétu? Ceru, ka katrs no mums par to kådreiz ir padomåjis.

Müsu augstskolå ir studentu grupa, kas sevi dévé par Studentu parlamentu.

Studentu parlamentårießu pienåkums ir uzñemties atbildîbu un vadît studentu dzîvi RTU. Péc manas pieredzes lielåkå da¬a RTU studentu nezina, kas ir Studentu parlaments, nepazîst parlamentårießus – studentu pårståvjus un aizståvjus.

Studentu parlaments ir iekßéji vérsts, viñi nodarbojas ar sevis izklaidéßanu, bet neveic tos pienåkumus, kas bütu primårie, t. i., studiju un sociålie jautåjumi.

Jüs visi esat ieståjußies augstskolå, lai sasniegtu savus mér˚us, lai iegütu izglîtîbu un veiksmîgi konkurétu darba tirgü. DiemΩél RTU studiju kvalitåte daudzås studiju programmås neatbilst müsdienu darba tirgus prasîbåm. Tåpéc RTU institücijåm, kas uzñémußås atbildîbu par studiju organizéßanu, ir jåveic pasåkumi, lai situåciju uzlabotu. Íajå proceså jåbüt ieinteresétåm abåm pusém, bet visvairåk studentiem – RTU Studentu parlamentam.

Ko ßajå studiju gadå studiju kvalitåtes uzlaboßanas jomå ir ierosinåjis RTU Studentu parlaments? RTU Studentu parlamentam nerüp studiju kvalitåte un studiju jautåjumi kopumå. RTU SP pat neuzskatîja par vajadzîgu aizståvét topoßos RTU maksas studentus, kuriem no nåkamå studiju gada tiks paaugstinåta studiju maksa, nemainot studiju kvalitåti.

Tajå paßå laikå RTU Studentu parlaments ir aizñemts ar sava téla veido-

Dekånu runas

➦ apstiprina tikai kopéjo vietu skaitu; • jåskatås reålå situåcija, kura mums nepårtraukti mainås; • izvéloties uzñemamo vietu skaitu, ir nopietni jåkalkulé, ievérojot, cik ßogad universitåti pabeigs, jo ir noteikts kopéjais vietu skaits.

Rektors uzskata, ka uzñemamo studentu skaits ir jånosaka jülija såkumå, t.i., tießi pirms uzñemßanas, kad büs zinåms arî studijas beigußo skaits. Jåatceras arî to studentu skaits, kurus més apmåcåm bez jebkåda finanséjuma. ☞ Apsprieda Senåta lémuma projektu par otrå lîmeña profesionålo studiju programmu struktüru, diskutéjot par prakses ilgumu, par priekßmetu sadalîjumu galvenajos un izvéles priekßmetos, par valsts pårbaudîjumu u.c.

Vienojås, ka péc projekta izskatîßanas Senåta Studiju programmu komisijå to izskatîs Senåta aprî¬a sédé. ☞ Apsprieda otro variantu Prakses nolikumam, kuru gatavo kå måcîbu prorektora rîkojumu. Dekåni izteica piezîmes par nolikumå paredzéto prakses vietu atbildîbu, kuras tika ñemtas vérå. Atbildîba par praksi pilnîbå gulsies uz programmu îstenojoßo RTU struktürvienîbu. Dekåniem elektroniski izsütîs laboto nolikuma variantu, un vél nedé¬u Studiju da¬a gaidîs dekånu piezîmes par nolikuma tekstu. ☞ Kanclers R. Taraßkeviçs ziñoja par SIA îpsalas attîstîba izsludinåto konkursu uz nepabeigtås kopmîtnes ékas tålåko apsaimniekoßanu. Ir nodibinåta konkursa komisija, izstrådåts un komisijå apstiprinåts konkursa nolikums. Konkursa komisijas saståvå no RTU iek¬auti kanclers R. Taraßkeviçs un Senåta Infrastruktüras komisijas priekßsédétåjs I. Slaidiñß. Tagad tiek gaidîti pretendentu pieteikumi.

ßanu, atståjot novårtå pat savu iekßéjo darba organizåciju, kuru ir nepiecießams pilnveidot, lai uzlabotu Studentu parlamenta darbu kopumå. Tiek likvidéta Likumdoßanas noda¬a, bet tås vietå izveidota Sabiedrisko attiecîbu noda¬a.

Més gribétu visus domåjoßos studentus lügt nopietni apsvért, cik daudz sasniegsiet un paveiksiet ar paßreizéjåm zinåßanåm? Cik daudz laika un lîdzek¬u vél nåksies iztérét, lai izskaustu robus zinåßanås? Òoti gribétu uzzinåt jüsu domas, ko un kå vajadzétu uzlabot studiju proceså.

Kådi jauninåjumi bütu nepiecießami, lai studét bütu interesanti?

Neturiet savas domas un idejas zem püra, kopå més varam izdarît vél vairåk!

Izsakåm lielu pateicîbu tåm RTU studentu paßpårvaldém, kuras joprojåm cenßas domåt par studentiem, – DITF un BF. TMF studentu paßpårvalde

☞ Zinåtñu prorektors L. Ribickis informéja: • 8. aprîlî prorektors piedalîjies Stokholmå notikußå Eiropas investîciju forumå, kurå apskatîta uzståßanås firmås ar nolüku sañemt no tåm investîcijas. Forums noritéjis ¬oti atraktîvi, demonstrétas vairåkas idejas par IT un T iespéju lietoßanu. Forumå piedalîjußies arî daudzi pasaules bañ˚ieri.

• Zviedrijas InΩenierzinåtñu akadémija, gatavojoties piedalîties 6. ietvarprogrammå, aicina RTU sadarboties. Prorektors jau apzinåjis desmit müsu zinåtniekus vecumå lîdz 40 gadiem, kuri vélétos sadarboties ar partneriem Zviedrijå, un aicinåja dekånus piesaistît vél citus pretendentus. Maija vidü vél gaidåms pasåkums ßajå sakarå, un prorektors, uzsverot tå nopietnîbu, lüdza censties tajå aktîvi piedalîties. ☞ Måcîbu prorektors: • precizéja, ka ßogad maksa par studijåm ma©istrantürå viså RTU büs atbilstoßa ßå måcîbu gada Senåtå noteiktajai; • lüdza iesniegt Uzñemßanas komisijå datus par fakultåßu uzñemßanas komisiju ßå gada saståviem; • atgådinåja par Brémenes universitåtes prezentåcijas pasåkumiem 25. un 26. aprîlî.

M.E.

Sludinåjums 11. maijå notiks RTU darbinieku ekskursija uz Dobeli un Pokaiñiem.

Autobuss attiet plkst. 9 no Ka¬˚u ielas 1.

Pieteikties Arodkomitejå, Ka¬˚u ielå 1–224, tålr. 9405.

2002. gada 25. aprîlis

8

Vēstures lappuses

Direktors Gustavs Kizerickis Müsu augstskolas priekßteça – Rîgas Politehnikuma – otrais direktors (tå rektoru sauca lîdz 1917. gadam) bija baltvåcietis Gustavs Kizerickis (1830–1896).

Politehnikumå par matemåtikas profesoru viñß såka strådåt drîz péc tå dibinåßanas – jau 1864. gadå.

G. Kizerickis dzimis 1830. gadå Césîs, kur viña tévs strådåja par pilsétas domes sekretåru. Gustavam bija iespéja apmeklét vienu no labåkajåm tå laika skolåm – Bérzaines ©imnåziju – un péc tam turpinåt izglîtîbu Térbatas Universitåté, kur viñß studéja matemåtiku. Mîlestîbu uz matemåtiku un vésturi viñß mantoja no måtes, bet ener©iskumu un nopietnîbu – no téva, kurß bija advokåts. Péc universitåtes beigßanas 1852. gadå G. Kizerickis såka strådåt par skolotåju – vispirms Bérzaines ©imnåzijå, vélåk Rîgå un Pérnavå. Lai strådåtu par skolotåju, viñam bija jåpaaugstina sava kvalifikåcija. 1856. gadå viñß nokårtoja eksåmenu un k¬uva par tå saukto zinåtnisko skolotåju. Büdams Pérnavas pro©imnåzijas virsskolotåjs, G. Kizerickis sañéma skolu kolé©ijas atzinîbu – 100 rub¬u.

1864. gadå viñam pieß˚îra jau 200 rub¬u lielu prémiju. Péc augståkås matemåtikas profesora Gustava Céfusa nåves 1864. gadå G. Kizericki uzaicinåja strådåt Politehnikumå. Viñß pårcélås dzîvot uz Rîgu un visu atlikußo müΩu strådåja augstskolå.

Rîgas Politehnikumå G. Kizerickis såka strådåt par matemåtikas profesoru, bet 1875. gadå péc pirmå direktora Ernsta Nauka nåves profesoru kolé©ija Gustavu Kizericki ievéléja un apstiprinåja par augstskolas direktoru lîdz 1878. gadam. Rîgas Politehikuma Padomes lémumi bija viñam labvélîgi arî 1878., 1881. un 1884. gadå. Tolaik direktoru véléja uz trim gadiem, nåkamås véléßanas bija paredzétas 1887. gadå, taçu 1885. gada 21. oktobrî G. Kizerickis pieprasîja viñu atbrîvot no augstskolas vadîbas. 11 darbîbas gados, direktora amatå esot, bija paveikts gana daudz – augstskola paplaßinåjås, 1875. gadå reorganizéja lauksaimniecîbas noda¬u, 1876. gadå – tirdzniecîbas, 1883. – arhitektüras, îpaßumå tika iegüta Péternieku måcîbu pétîjumu saimniecîba. G. Kizericka laikå tika pieñemts lémums par to, ka ar izcilîbu beigußie absolventi sañem zelta nozîmîti.

Studentu skaits pieauga, un nåcås paplaßinåt augstskolas telpas. Tika panåkts, ka palielinåja måcîbspéku algas. Pårveidoja kancelejas darbu, ieviesa jaunu

Alîda Zigmunde, RTU Vétures muzeja vadîtåja

amatu – vicedirektors. Pirmais vicedirektors Augusts Lîventåls 1886. gadå k¬uva par G. Kizericka pécteci direktora amatå.

Péc 11 direktora amatå nostrådåtajiem gadiem profesors G. Kizerickis vél 11 gadus strådåja par Rîgas Politehnikuma matemåtikas profesoru. Viñam atlika vairåk laika pievérsties ne tikai matemåtikai, bet arî vésturei un botånikai. Nozîmîga ir viña sarakstîtå gråmata (Festschrift der Polytechnischen Schule zu Riga zur Feier ihres 25 jaehriges Bestehens) par augstskolas pirmajiem 25 gadiem.

Dzîves pédéjos gados profesors såka slimot un véléjås, lai 1895. gada 1. septembrî viña vietu ieñem kåds cits. Tomér augstskolas Padome – acîmredzot måcîbspéku trükuma dé¬ – lüdza viñu vél pastrådåt. To viñß arî darîja, bet måcîja vairs tikai augståkås matemåtikas 2. da¬u.

DiemΩél 1896. gada 31. augustå slimîbas izraisîtås cießanas pårtrauca nåve.

G. Kizerickis apbalvots ar Sv. Stañislava un Sv. Annas 3. ß˚iras ordeñiem.

G. Kizerickis esot bijis bargs kungs ar lielisku atmiñu. Visus studentus* zinåjis nosaukt vårdå, pat ja bija redzéjis viñus tikai svinîgajå uzñemßanå, kura notika visiem reizé, katram péc vårda nosaukßanas roku spieΩot. Uz viña lekcijåm, kad durvis bija aizvértas, nedrîkstéja vairs ierasties. Ja kåds ienåca, tad profesors uzsauca: «Tür zu – von aussen!»** G. Kizericki bija iesaukußi par Bismarku, jo viñß skaidri un stingri tiecås uz mér˚i, strådåja ar neizsîkstoßu ener©iju un likås skarbs. Taçu zem åréjå raupjuma esot slépusies zelta sirds – pilna lîdzcietîbas un prieka par citu veiksmém. Pilns ideålisma, skaidrîbas un patiesîbas, viñß bija labs tévs saviem bérniem, uzmanîgs un uzticîgs vîrs sievai.

Profesors bija precéjies divas reizes.

G. Kizericka pirmå sieva, kas diemΩél 28 gadu vecumå nomira, bija Bérzaines ©imnåzijas direktora Hollandera (1796–1868) meita. Viñu vecåkais déls Gustavs Kizerickis (1858–1941) beidza Rîgas Politehnikumu, k¬uva par inΩenieri un strådåja Våcijå, bija Prüsijas üdensierîcîbas direkcijas vadîtåjs, Prüsijas Celtniecîbas akadémijas loceklis. Meita Pollija Kizericka (1860–1919) bija pazîstama pedago©e, kura savas zinåßanas papildinåja Våcijå, Francijå, Itålijå un Íveicé. 20. gadsimta såkumå Rîgå viña bija Meiteñu arodskolas vadîtåja, Våcu sievießu savienîbas pirmå prezidente un viena no dibinåtåjåm,

darbojås Vidzemes våcießu savienîbå.

G. Kizericka brå¬a Nikolaja meita Jozefîne Kizericka arî bija papildinåjusi zinåßanas årzemés, Íveicé. Viña strådåja våcu skolås, un viñas darbs 1930. gadå tika novértéts ar Triju ZvaigΩñu ordeni.

G. Kizericka otrås sievas brålis EiΩens Alts (1843– 1891) no 1890. lîdz 1891. gadam bija Rîgas Politehnikuma docents lauksaimniecîbas tiesîbås un mérniecîbas likumos, bet brå¬a Vilhelma déls Péteris Kîzerickis 1915. gadå beidza Rîgas Politehniskå institüta Mehånikas noda¬u un bija Litenes papîrfabrikas direktors (1921– 1923).

Rîgas Politehnikumå strådåja arî G. Kizericka pirmås sievas bråléna déls Bernhards Hollanders (1856–1937), kurß 1930. gadå tika apbalvots ar Triju ZvaigΩñu ordeni.

Kå redzams, Kizericku dzimtå pedagogu netrüka. Visi viñi strådåja, ievérojot Rietumeiropas valstu pedago©iskås atziñas, un liela loma müsu augstskolas pirmsåkumos bija Bérzaines ©imnåzijai, kuras måcîbspéki balstîjås uz labåkajåm tå laika Eiropas ©imnåziju tradîcijåm un izglîtîbas sistému. Tåpéc Rîgas Politehnikuma darbîbå varam atrast daudz kopéja ne tikai ar Rietumeiropas skolåm, bet arî ar Bérzaini.

1896. gads bija nozîmîgs visai Rîgas Politehnikuma saimei. Augstskolu pårveidoja par Rîgas Politehnisko institütu ar krievu måcîbu valodu, tika mainîti statüti. * No 1875. lîdz 1885. gadam kopéjais studentu skaits no 200 palielinåjås lîdz 700. ** Durvis ciet – no årpuses! (våcu val.)❏

9

2002. gada 25. aprîlis

Sports

Rektora kausa izcîña aerobikå saprotams, jo ikdienå jåtrenéjas zålé, kurå 13. aprîlî Daugavas sporta namå notika Juniors nav spogu¬u!» Ja arî smaida brîΩiem bija par Rektora kausa izcîña aerobikå meiteném. Íåda veida sacensîbas notiek jau piekto gadu, taçu agråk tås maz, tad izdomas un centîbas netrüka, par ko liecinåja daudzu rîkoja VEF sporta zålé, kura ir daudz mazåka un kurå nav komandu térpi. Èpaßi izcélås IEF 5. komanda, kuras dalîbnieces bija pår©érbußås par vîrießiem un skatîtåju vietu. «Riskéjåm un noorpat uzzîméjußas bårdas. ganizéjåm ßîs sacensîbas lielåkå zålé, Aerobikas aizsåkumi RTU un jåteic, tas ir attaisnojies. Íeit mekléjami jau 70. gados, kad pietiek vietas gan skatîtåjiem, gan studentes augstskolå nodarbojås ar dalîbniecém,» par jauninåjumu måkslas un sporta vingroßanu. atzinîgi izteicås sacensîbu galvenå Grupåm saplüstot, sporta veidu tiesnese Dace Eglîte. pårdévéja par ritmisko vingroßanu.

Sacensîbas atklåja RTU Sporta Tikai kopß deviñdesmito gadu kluba prezidents R. Jasüns ar svinîgu vidus, sekojot jaunåkajåm uzrunu, kurai sekoja komandu tendencém pasaulé, ßo sporta veidu paråde. Tad savu priekßnesumu sauc par aerobiku. demonstréja IEF 2. kursa studente Rezultåti: 1. kursu grupå: 1.

Je¬ena Keiråne, kura konkurså Mis vietå – IEF 5. komanda; 2. – DITF Zeme 2002 ieguva Mis Talanta titulu.

1. komanda; 3. EEF un ETF Sacensîbås piedalîjås 17 komandas I apvienotå komanda; 4. TMF un II kursu disciplînås. Starplaikos komanda; 5. AF un BF apvienotå starp komandu priekßnesumiem savu komanda. estétiskås vingroßanas måkslu rådîja 2. kursu grupå: 1. vietå – TMF treneres Ga¬inas Po¬akovas vadîtås komanda; 2. – EEF un ETF abas RTU izlases komandas, kas apvienotå komanda; 3. DITF gatavojas Universiådes sacensîbåm 4. komanda; 4. – IEF komanda; 5. – maijå. «Nenåciet uz sacensîbåm kå AF un BF apvienotå komanda. uz darbu, vairåk smaidiet,» sacensîbu Kopvértéjumå: 1. vietå DITF; 2. noslégumå meiteném aizrådîja R. un 3. vietu dala EEF un ETF Jasüns. D. Eglîtei par to ir savs apvienotås komandas; 4. – IEF; 5. – viedoklis: «Studenßu sniegumå ßogad TMF. ❏ mazliet mazåk smaida, un tas ir

RTU florbolisti saglabå vietu augståkajå lîgå Florbols ir spéle, kas ar savu dinamiku, azartu un atraktivitåti k¬üst arvien populåråka. RTU florbola komanda jau ceturto gadu starté Latvijas çempionåta augståkajå lîgå. Izcînot 9. vietu çempionåtå, studenti saglabå iespéju arî nåkamgad startét ßåjå lîgå.

Komandå notikusi paaudΩu maiña, tajå ir jauni spélétåji, kas såkußi måcîbas RTU. Komandå spélé Andris Pommers, Andris RegΩa, Edgars Goba, Jånis MeΩotnis, Jånis Jur˚elis, Oskars Jonåns, Andis Blinds, Jurijs

Kårlis Cinîtis

Poida, Romåns Gemma, Valérijs Brîvers, Juris Bleidels, Gatis Taurenis, ‰riks Akulovs, Jånis Magons. Tagad komanda gatavojas studentu spélém, kuras notiks

17.–19. maijå Tartu.

Pirmajå lîgå startéja RTU–2 komanda, kurå spélé studenti, kas tikai péc ieståßanås RTU såkußi spélét florbolu.

Viñu iegütå 7. vieta ir cerîgs pieteikums uz panåkumiem nåkotné.

Jaunajå sezonå abåm komandåm atkal büs jåpieråda sava spéja spélét augståkajå un pirmajå lîgå.

Visi, kas grib spélét florbolu, var zvanît RTU florbola trenerim Kårlim Cinîtim – tålr.

9232896. ❏

10

2002. gada 25. aprîlis

Sieviešu koris Delta gatavojas dziesmu kariem Ieva Mi˚elsone Leons Amoliñß joprojåm nav aizmirsis 13. aprîlî RTU éku Ka¬˚u ielå 1 savas meitenes (lai gan dziedåtåju saståvs pieskandinåja skanîgas balsis – dziesmu svétkiem pamazåm gatavojas koristi, un Misa brevis dziedåta kopå ar Hamburgas nemitîgi atjaunojas un par kora RTU sievießu koris Delta draudzîbas baznîcas kori. Deltas repertuårå bez pirmsåkumiem 1959.–1960. gadå, arî koncertå uz sadziedåßanos bija pulcéjis tautasdziesmåm un garîgås müzikas ir kora darbîbas påris pirmajåm desmitdomubiedrus un draugus – jaukto kori gan pasaules koru müzikas pérles, gan gadém tagad varam uzklausît vien bijußo Deltas dziedåtåju atmiñu ståsVentus no Ventspils augstskolas tîjumus) un tießi Deltai veltîjis diri©entes Angelikas Ceplîtes RTU sievießu koris Delta vairåkas dziesmas. Deltas vadîbå un kamerkori Motus, kuru dibinåts 1960. gadå. meiteñu skanîgås balsis priecésavulaik izveidojusi Deltas dirijußas klausîtåjus gan Latvijå, ©ente Inta Eizenberga-Cérmane, Kora måkslinieciskie vadîtåji: gan arî tålåkås zemés. Neaizbet tagad vada Intas skolniece 1960-1962 – Viesturs Liepiñß, mirstami bijußi braucieni uz diri©ente Evija Milzaråja. 13. ap1962–1978, 1980 – Leons Amoliñß, Nîderlandi, Austriju, labi draugi rî¬a koncertå, kas zinåmå mérå 1979 – Jånis Garançs, atrasti Våcijå, Hamburgå un arî bija arî ventspilnieku atbildes 1981 – Jånis Keiçs, Lampertheimå. Lampertheimvizîte péc Deltas viesoßanås kopß 1982 – Inta Eizenberga-Cérmane. ießi péc viesoßanås Rîgå, 1990.

Ventspilî rudens pusé, skanéja 1966. gadå par kormeistari Deltå såka strådåt diri©ente gada dziesmu svétkos, ßo granskaiståkås latvießu tautasdziesDaina Klißåne. diozo svétku iespaidå véléjußies mas, kuras iek¬autas dziesmu Ar kori strådajußi kormeistari Aija Putniña, Indra lîdzîgu tradîciju iedibinåt arî svétku repertuårå. Atkal tuvojas Ce¬doma, Zinaîda Zeltkalne, Je¬ena Og¬ezñeva, Lîga Våcijå un uzaicinåjußi piedasievu koru dziesmu kari, kas solås Klismeta, Evija Milzaråja, Agita Ramata u.c. lîties Deltu – tå nu arî Våcijå büt gana spraigi, un arî tas motivé Kopß 1981. gada ar kori neiztrükstoßi ir kopå paßiem våcießiem visai neiedziedåtåjus pårbaudît balsu skakoncertmeistare Måra Bilzone. rastajå dziesmu svétku (pareizåk nîgumu. Paßlaik Delta intensîvi Solodziedåtåjas karjeru Deltå såkußas Sonora Vaice, varbüt bütu teikt – koru lielgatavojas koru skatei, kas notiks Ingrîda Vîtola, kopå ar Deltu dziedåjusi operas soliste koncerta) gåjienå so¬ojußas arî 28. aprîlî, un noslîpé pédéjos Dita Kalniña u.c.

Deltas meitenes koßajos latvießu akordus. Jo tuvojas 1. jünijs ar sievießu un vîru koru salidojumu izcilu latvießu komponistu – B. Skultes, tautastérpos.

Nesot RTU un Latvijas vårdu pasaulé, Tukumå, Durbes estrådé, – tradîciju, ko T. eniña, P. Vaska, L. Amoliña, S. varétu dévét par mazajiem dziesmu Mences, M. Einfeldes, M. Brauna u.c. – Delta piedalîjusies vairåkos nozîmîgos svétkiem. Svétku repertuårå bez daudzåm skañdarbi. Dziedåtåjas lepojas ar to, ka kora müzikas festivålos. Viens no nolatvießu kora müzikas zelta fonda Deltas ilggadéjais (1962–1979) diri©ents zîmîgåkajiem panåkumiem ir izcînîtais ➥ dziesmåm iek¬autas arî ßodienas aktualitåtes – dziesmas no populårajåm muzikålajåm izrådém Kaupén, mans mî¬ais un Tobågo.

Kå teic paßas Deltas dziedåtåjas – par garlaicîbu nevarot südzéties, jo kora måkslinieciskå vadîtåja diri©ente Inta EizenbergaCérmane, kas kopå ar Deltu ir nu jau vairåk nekå divdesmit gadu, allaΩ atrod ko jaunu un interesantu, un repertuårs ir daudzveidîgs un rüpîgi pårdomåts, lai bütu saistoßs ne vien dziedåtåjåm, kas, protams, arî nav mazsvarîgi, bet arî spétu priecét un aizraut klausîtåjus. Deltas izpildîto Mocarta Kronéßanas mesu ar aizturétu elpu klausîjußies ne vien rîdzinieki müsu paßu Doma baznîcå, bet arî våcu publika elnes filharmonijå, kad RTU meitenes piedalîjås jaunießu koru festivålå un dziedåja simfoniskå Delta koncerté arî paßu måjås – RTU Mazajå zålé. or˚estra pavadîjumå. Mocarta

2002. gada 25. aprîlis

Pirmajå rindå: koncertmeistare Måra Bilzone; otrajå no labås: diri©ente Daina Klißåne, måkslinieciskå vadîtåja Inta Eizenberga–Cérmane un kormeistare Agita Ramata.

11

Deltas meitenes Kurzemes novada Lubezeres

tautastérpos saulainajå Itålijå, 1998. gads, ➦ zelta diploms DΩ. Verdi I starptautiskajå tenes izsmîdina, izståstot pa kådai DΩ. Verdi koru konkursa laikå. anekdotei. Vislielåkais baudîjums meitekoru konkurså Itålijå 1998. gadå.

Brigita Ålere, RTU Zinåtniskås bib- ném gan ir dziedåßana – tå liek aizmirst varétu vai kalnus gåzt. Neapßaubåmi – tås liotékas Celtniecîbas un arhitektüras fi- nogurumu un visas likstas. Péc pagaras dvéseles un garîgås vibråcijas, kuras raisa liålbibliotékas vadîtåja, kura Deltå dzied darba dienas reizém ß˚iet – nu nemaz müzika, dod spéku Deltas dziedåtåjåm, jau piecpadsmito sezonu, vaicåta, kas vairs nav spéka, bet péc mé©inåjuma, kas no kuråm daudzas ir RTU studentes, gan palîdz meiteném saglabåt uzticîbu dzie- aizskréjis véja spårniem, nogurums kå ar darbam, gan måcîbåm. ❏ dåtpriekam un veltît tam daudzos va- roku noñemts un ener©ijas tik daudz, ka karus, kå vienu no iemesliem min repertuåru, kurß ir tå veidots, ka tießåm patîk paßåm koristém, otrs iemesls – draudzîgais kolektîvs, apskauΩami ener©iskå, atraktîvå måkslinieciskå vadîtåja diri©ente Inta EizenbergaCérmane, vienmér un visur elegantå un jauneklîgå diri©ente Daina Klißåne un kormeistare Agita Ramata.

Par diri©enti Intu runåjot, Brigita piemin, ka, viesojoties pat pie dienvidnieciski temperamentîgajiem itå¬iem, tie esot apbrînojußi Intas nerimstoßo dzîvesprieku, smaidu un ener©iju. Un tas kå vîruss aplipinåjis arî koristes – arî tålåkos braucienos koristes péc koncertiem vél spéj gan uzspélét bumbu, gan sarîkot jautras balles un nåkamajå rîtå ar jauniem spékiem dziedåt un gatavoties nåkamajam koncertam.

Arî mé©inåjumu laikå Inta dzirkste¬ot dzirkste¬o Delta müzicé RTU Studentu kluba iepriekßéjå måjvietå – Anglikåñu baznîcå. un atslodzei nereti mei-

2002. gada 25. aprîlis

12

RTU Kultūras centrā Bérnu svétki Malacis 2002. gada 26. maijå RTU, Ka¬˚u ielå 1 Plkst. 12 – Mazajå zålé 15. le¬¬u térpu modelétåju konkurss Lelles–2002 Konkurss notiek divås vecuma grupås: lîdz 9 gadiem un no 10 lîdz 13 gadiem.

• Måjas darbu témas: 1) Austrumu motîvs; 2) Pu˚u bérni.

• Darbs uz vietas aplikåciju tehnikå – balerînas térps izrådei...

Lîdzi jåñem ß˚éres, lîmes zîmulis.

• Térpu kolekciju demonstréjumi: Piena ce¬ß – Evija Dokåne, Skotijas téma – Diåna Rozenblate, TATI 3. kursa studentes.

Konkursam pieteikties lîdz 17. maijam RTU Kultüras centrå, Ka¬˚u ielå 1–216.

Dalîbas maksa – Ls 2.

Plkst. 15 – Lielajå zålé Radoßås darbnîcas Pasaules dårgumi.

Plkst. 18 – Muzikålais ku©is – Lielå balva visiem dalîbniekiem.

Dalîbas maksa påréjiem – Ls 1.

8. maijå plkst. 19 vokålås grupas Putni programma MADRIGÅLS.

2. maijå plkst. 19 Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1–201 Krievu dråmas studijas Kamertonis pirmizråde.

P. Gladilins

Cits cilvéks.

2 vfz d 19 xfc. d Vfkjv pfkt HNE> ek. Rfkmr/ 1–201 Ghtvmthf heccrjq ntfnhfkmyjq cnelbb Rfvthnjy G. Ukflbkby

Lheujq xtkjdtr Müzika no viduslaikiem lîdz müsdienåm.

Vadîtåja Antra Dre©e.

Kustîbu reΩisors Agris Dañi¬éviçs.

Térpu måksliniece Juta imenîte (TATI studente).

Piedalås: Sergejs Sjomins (lauta).

Audis Aleknaviçs (Ωonglieris).

Ielügumi fakultåßu dekanåtos un Studentu klubå.

6. maijå plkst. 20.00 – Balles deju klubs 7. maijå plkst. 18.00 – Lînijdejas 7. maijå plkst. 20.00 – Rîgas dançu kluba sarîkojums 2., 9. maijå plkst.18.00 – Psiholo©ijas klubå: Paßtéla veidoßana. Lektore – Ingrîda Latißa.

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

Apsveicam jaunos vecåkus – Arni un Brigitu – ar meitiñas Katrînas piedzimßanu!

Studentu parlaments «JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru