Nr 2 12 09 2001

Nr. 2 (1201) 13.09.2001.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

11

6

7

6 5

4

2

2001. gada 13. septembris

Olas, tåpat kå cå¬us, RTU skaitåm rudenî Kå parasti pirms jaunå måcîbu gada såkßanas RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts 31. augustå universitåtes Aulå sveica RTU måcîbspékus un darbiniekus, sakot klåtesoßajiem uzmundrinoßus un iedvesmojoßus vårdus jaunajam darba célienam, kas péc aizvadîtajå vasarå iegütås starptautiskås akreditåcijas solås büt vél spraigåks un ar pavisam citu vérienu nekå lîdz ßim. Jo augstskolas akreditåcija paver jaunas iespéjas ikvienam RTU studentam un sniedz lielåku paßapziñu un lepnumu visiem, kas tå vai citådi devußi savu ieguldîjumu augstskolas attîstîbå un ßå nozîmîgå panåkuma kaldinåßanå. Rektors savå uzrunå sniedza ieskatu RTU starptautiskås akreditåcijas proceså un tajå gütajås atziñås, atskatîjås uz pédéjå laikå paveikto, îsumå iepazîstinåja ar studentu skaita dinamiku un ßågada pirmkursnieku uzñemßanas rezultåtiem un novéléja klåtesoßajiem arî turpmåk veltît visus spékus tam, lai RTU vårds skanétu ne vien Latvijå, bet arî pasaulé.

Paßå uzrunas såkumå rektors itin aßi izkliedéja klåtesoßo aizdomas par to, ka viñi nevi¬us devußies ce¬ojumå laikå, – ßådas baΩas gluΩi pamatoti varéja modinåt Lieldienas atmiñå atsaucoßås jautri kråsainås olas un cåléni, kas rotåja zålé skatåmo apsveikumu jaunajå måcîbu gadå. Ío ß˚ietami tikai pavasarim raksturîgo ainu 1. septembrim pietuvinåja akadémi˚is I. Knéts, neattapîgåkajiem izskaidrojot: cåléni

esot RTU akadémiskais personåls, kurß cerîbu pilns gaidot, kas nu izß˚ilsies no olåm – pirmkursniekiem. Kas izß˚ilsies, to rådîs laiks un droßi vien lielå mérå jau pirmå sesija, toties cåléni, kuru vairåkumam jau sarma matos, ilgus darba gadus veltîjußi tam, lai RTU bütu studentiem pievilcîga, müsdienîga augståkå måcîbu ieståde un tås absolventi bütu pieprasîti un konkurétspéjîgi darba tirgü.

Nepakavéjoties pie akreditåcijas norises, par kuru ßå måcîbu gada pirmajå (30. augusta) laikraksta Jaunais InΩenieris numurå raksta måcîbu prorektors asoc. profesors Elmårs Be˚eris, pavisam îsi téΩu veidå sniedzam ieskatu atziñås, ko akreditåcijas proceså izteikusi starptautiskå Novértéßanas komisija un savå uzrunå RTU darbiniekiem atgådinåja rektors.

Pozitîvais: 1. Absolventu un darba devéju augstais RTU vértéjums.

2. Ir nodroßinåta labu speciålistu sagatavoßana visås pieprasîtajås nozarés.

3. RTU ir koncentréts labåkais Latvijå pieejamais måcîbspéku un zinåtnieku potenciåls.

4. RTU ir ieguvusi un saglabåjusi augstu prestiΩu.

5. RTU ir laba bibliotéka.

6. Sekmîgi strådåjoßs Tålmåcîbas centrs.

Negatîvais:

Foto: Ojårs Gri˚is.

31. augusts îpsalå. No kreisås: IEF dekåns K. Didenko, SP prezidente J. Jasukeviça, rektors I. Knéts, kanclers R. Taraßkeviçs.

1. Nav skaidras attieksmes pret masveida augståko izglîtîbu.

2. Påråk daudz daΩådu studiju programmu – sadrumstalotîba.

3. KoledΩas studiju programmas nav raksturîgas universitåtém.

4. Nav droßa plåna måcîbspéku kontingenta atjauninåßanå.

5. Nepietiekami tiek izmantoti darba devéji materiålå atbalsta piesaisté.

6. RTU maz kooperéjas ar citåm augstskolåm vispårizglîtojoßo priekßmetu nodroßinåßanå.

7. Zinåtniski pétnieciskå darba atdeve var büt lielåka – universitåtes studijåm jåbalstås uz zinåtni.

8. RTU organizatoriskå struktüra ir påråk komplicéta, ¬oti grüti pieñemt kardinålus lémumus.

9. RTU struktürvienîbas ir påråk izkliedétas.

10. Jåizvérté filiå¬u lietderîba. Ieteicams aktîvåk piesaistît ES lîdzek¬us re©ionålajai attîstîbai. ➥ 4. lpp.

RTU Studéjoßo kredîta pieß˚irßanas komisija informé Sakarå ar to, ka no kredîtiestådes lîdzek¬iem Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas noteiktais studéjoßo kredîta kopéjais apjoms 2001./2002. studiju gada 1. semestrim nesedz studentu pieprasîjumus, kredîta sadalîßanai tiek noteikta ßåda procedüra: 1. Studéjoßo kredîta pieprasîjumus komisija pieñems Ka¬˚u ielå 1, 326. telpå, såkot no 10. septembra lîdz 10. oktobrim.

Péc 10. oktobra pieprasîjumi studiju gada 1. semestrim vairs netiks pieñemti.

2. Studéjoßo kredîta apmérs vienam studéjoßajam nepårsniedz: ➾ no 1. lîdz 3. studiju gadam – Ls 60 ménesî; ➾ såkot no 4. studiju gada – Ls 80 ménesî;

➾ doktorantiem – Ls 100 ménesî.

3. Studéjoßo kredîta procentu likme kredîta ñéméjam – 5% gadå.

4. Kredîtñéméjam nepiecießami divi galvotåji.

Jåiesniedz ßådi dokumenti: ➾ galvotåju izziñas no darbavietas par paståvîgiem ienåkumiem un to apméru; ➾ galvotåju pasu kopijas; ➾ galvotåju rakstiska piekrißana; ➾ kredîtñéméja pases kopija un pédéjås sesijas ieskaißu lapiñas kopija (izñemot 1. kursu); ➾ sociålo statütu apliecinoßo dokumentu kopijas, ja: – students ir bårenis vai invalîds,

– studenta vecåki ir ß˚îrußies vai kåds no vecåkiem ir invalîds vai miris, – students ir no daudzbérnu ©imenes, studentu ©imenes, viens audzina bérnu.

PIEˆEMÍANAS LAIKI: Pirmdienås 15.00–17.00 Treßdienås 15.00–17.00 Piektdienås 12.00–14.00 Ka¬˚u ielå 1, 326. telpå.

Péc 20. oktobra ar komisijas slédzienu par studéjoßo kredîta pieß˚irßanu varés iepazîties fakultåßu informåcijas stendos Ka¬˚u ielå 1, 1. ståvå.

Sîkåka informåcija: A. Petrova, tålr. 6426302.

3

2001. gada 13. septembris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

SOCRATES/ERASMUS STIPENDIJU KONKURSS Socrates/Erasmus ir viena no populåråkajåm studentu apmaiñas programmåm Eiropå. RTU bakalaura programmas vecåko kursu, ma©istrantüras un doktorantüras studenti tiek aicinåti pieteikties uz stipendijåm, lai 2001./ 2002. måcîbu gada pavasara semestrî studétu Be¬©ijas, Dånijas, Grie˚ijas, Itålijas, Nîderlandes, Portugåles, Somijas, Spånijas, Våcijas, Zviedrijas universitåtés un augstskolås.

Erasmus programma sniedz finansiålu palîdzîbu studentiem studiju periodam citå dalîbvalstî no trîs méneßiem lîdz pilnam måcîbu gadam, ievérojot starp augstskolåm saskañotus noteikumus. Finanséjums domåts, lai palîdzétu segt mobilitåtes izmaksas studijåm årzemés, t.i., valodas apgüßanas un ce¬a izdevumus, kå arî atß˚irîbas dzîves dårdzîbå.

Stipendijas sañemßanas priekßnoteikums – labas ang¬u vai attiecîgås valsts valodas zinåßanas, skaidrs årzemju studiju perioda mér˚is.

Pieteikßanås termiñß – 5. oktobris.

Plaßåku informåciju un pieteikuma anketas iespéjams sañemt Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå, tålr. 7089343; e–pasts: Jolanta.Jurevica@rtu.lv Izmantojiet iespéju iepazît citas kultüras, paplaßinåt redzesloku, bagåtinåt zinåßanas un pieredzi! Gaidîsim jüs SSD pieñemßanas laikos: otrdien, ceturtdien 14.00–17.00, treßdien 9.00–12.00.

Våcijas Akadémiskås apmaiñas dienesta (DAAD) stipendijas studijåm Våcijå 2002./2003. m.g.

Våcijas Akadémiskås apmaiñas dienests (DAAD) ir Våcijas augstskolu izveidota organizåcija, kas ik gadu pieß˚ir stipendijas årzemju studentiem un zinåtniekiem studijåm vai zinåtniska darba veikßanai Våcijå. DAAD piedåvåtås stipendiju programmas ir daudzveidîgas, un atkarîbå no pretendentu lîdzßinéjås izglîtîbas iespéjams gan padzi¬inåt våcu valodas prasmi vasaras kursos, gan studét Våcijå vienu divus gadus, kå arî veikt zinåtniskus pétîjumus.

Kopß 1999. gada DAAD sadarbîbå ar kompåniju Siemens AG piedåvå speciålu stipendiju programmu inΩenierzinåtñu studentiem divus gadus ilgåm ma©istrantüras studijåm Våcijå.

RTU studentiem tå ir lieliska iespéja apgüt Våcijas pieredzi un sañemt Eiropå atzîtu ma©istra diplomu. Veidojot ßo stipendiju programmu, îpaßi domåts arî par måcîbu valodu – tå kå lielåkå da¬a inΩenierzinåtñu studentu labåk pårvalda ang¬u, nevis våcu valodu, studijas notiek ang¬u valodå.

Stipendiåtu atlases pirmå kårta studijåm 2002./2003. m.g. notiks jau ßågada decembrî. Íogad Latvijas studentiem un zinåtniekiem iespéjams pieteikties uz stipendijåm ßådås programmås:

Rîgas Tehniskås universitåtes Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrs RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centra mér˚is ir palîdzét studentiem un måcîbspékiem sagatavoties studijåm vai pétnieciskam darbam årzemés. Valodu centrå studenti un måcîbspéki var uzlabot un nostiprinåt savas sveßvalodu prasmes un iemañas, kas nepiecießamas studijåm, zinåtniskå darba veikßanai un ikdienas komunikåcijai, kå arî güt priekßstatu par augståkås izglîtîbas sistému un kultürvidi årpus Latvijas robeΩåm.

Såkot jauno måcîbu gadu, aicinåm apgüt: • våcu valodu; • ang¬u valodu; • lietiß˚o ang¬u valodu; • ang¬u valodas gramatiku; • krievu valodu; • latvießu valodu.

Informåcija un pieteikßanås lîdz ßågada 21. septembrim RTU Starptautisko sakaru da¬å, Rîgå, Ka¬˚u ielå 1–222, tålrunis 7089012. E–pasts: evita.serjogina@rtu.lv

• gada stipendijas augstskolu absolventiem, ma©istrantüras studentiem un jaunajiem zinåtniekiem; • gada stipendijas ekonomikas studentiem; • stipendijas zinåtniska pétîjuma veikßanai jaunajiem zinåtniekiem; • stipendijas ©ermånistikas studentiem (semestra stipendijas; stipendijas bakalaura vai ma©istra darba izstrådåßanai); • stipendijas studijåm augstskolu vasaras kursos; • stipendijas zinåtniska pétîjuma veikßanai zinåtñu doktoriem; • atkårtotas stipendijas zinåtniska pétîjuma veikßanai; • DAAD un Siemens AG stipendijas inΩenierzinåtñu studentiem divus gadus ilgåm ma©istrantüras studijåm.

Dokumentu iesniegßanas termiñß atkarîbå no izvélétås programmas: 2001. gada 19.–23. novembris.

Informåciju un pieteikuma veidlapas var sañemt LZP Zinåtnes starptautiskås koordinåcijas centrå, Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå; tålr.

7089313, 7089012 vai 7089343; otrdien un ceturtdien 14.00–17.00, treßdien 9.00–12.00. E–pasts:snikere@acad.latnet.lv

Tiek izsludinåta pieteikßanås uz centralizéto våcu valodas eksåmenu Test DaF Eksåmens notiks ßågada 18. oktobrî, pieteikßanås lîdz 27. septembrim.

Centralizétais eksåmens Test DaF ir ekvivalents ang¬u valodas eksåmenam TOEFL un tiek atzîts visås Våcijas augstskolås kå våcu valodas prasmi apliecinoßs dokuments.

Intensîvie sagatavoßanås kursi notiks 19., 21. un 26. septembrî no plkst. 17 lîdz 20 Rîgå, Ka¬˚u ielå 1.

Informåcija un pieteikßanås: Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centrå Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå, tålr. 7089012.

E–pasts: snikere@acad.latnet.lv. www.testdaf.de

4

2001. gada 13. septembris

Olas, tåpat kå cå¬us, RTU skaitåm rudenî ➦ 2. lpp.

Kas padarîts?

➾ Pieñemta Satversme. ➾ Radîts Padomnieku konvents (konventa nolikumu varéjåt lasît JI 30. augusta numurå). ➾ Atjaunots RTU Goda biedra nosaukums (par pirmo RTU Goda biedru péc nosaukuma atjaunoßanas k¬uvis akadémi˚is Jånis Stradiñß). ➾ Mainîti atseviß˚u fakultåßu nosaukumi. ➾ Mainîta zinåßanu vértéßanas sistéma. ➾ IZM un MK ierosinåts jautåjums par valstij piederoßo RTU éku un zemes nodoßanu RTU îpaßumå. ➾ Ierosinåts jautåjums par ékas Ka¬˚u ielå 1 nodoßanu RTU. ➾ Pieñemts lémums aizliegt smé˚éßanu RTU telpås. ➾ Pieñemti RTU darba kårtîbas noteikumi.

Risinåmås problémas:

➾ Droßas informåcijas un vadîbas sistémas izveide. ➾ Finanséjuma izmantoßanas sistémas pilnveidoßana. ➾ Vairåk jåpelna paßiem!!! ➾ Laikus jådzéß parådi!!! ➾ Ir profesora grupas, kurås tikai vienam cilvékam ir doktora gråds vai kurås ir mazs studentu skaits. ➾ Nav racionåls éku un telpu izmantojums. ➾ Par studentiem jåcînås. ➾ Vajag radît interesantas, studentiem pievilcîgas studiju programmas. ➾ Programmåm jåbüt ar lietoßanas vértîbu praktiskajå dzîvé. ➾ Orientåcija uz akadémisko un profesionålo programmu tuvinåßanos. ➾ Ma©istru programmås nedrîkst büt neliels (2–3) studentu skaits.

Dienas vidü îpsalå augstskolas vadîba tradicionåli tikås ar pirmkursniekiem. Íogad atß˚irîbå no pagåjußå gada pasåkums notika nevis izståΩu zålé, bet pagalmå. Tikßanos atklåja Sabiedrisko lietu da¬as vadîtåjs Juris Briedis. Jaunos studentus ar måcîbu prorektoru asoc. profesoru Elmåru Be˚eri, zinåtñu prorektoru profesoru Leonîdu Ribicki, fakultåßu dekåniem un struktürvienîbu vadîtåjiem iepazîstinåja rektors akadémi˚is Ivars Knéts. Pasåkumu kuplinåja kori Delta, Gaudeamus un studentu pütéju or˚estris SPO.

Péc svinîgås da¬as vakarpusé RTU studenti (un ne tikai) bija laipni lügti uz nakts pasåkumu îpsalas izståΩu zålé. Tå kå arî pérn bija iespéja pabüt ßådå paßå pasåkumå, vélos tos abus mazliet salîdzinåt.

RTU pirmkursniekiem, fukßiem, ßis pasåkums bija par brîvu, påréjiem – Ls 1, Ls 1,5 vai Ls 2 atkarîbå no viñu operativitåtes (iepriekßpårdoßanå bi¬etes bija létåkas). Taçu tas, kas tika par ßo naudu piedåvåts, krasi atß˚îrås no pagåjußå gada – piedodiet, organizatori – neveiksmes. Var jau, protams, diskotékå spélét alternatîvo müziku, bet, ja tå tiek piedåvåta arî kå koncerts, tad nav tålu jåmeklé pieticîgås apmeklétîbas iemesls. Íogad uz îpenes skatuves uzståties bija uzaicinåti sabiedrîbå pat ¬oti pazîstami müzi˚i. Varbüt grupai Autobuss debesîs ar savu samérå mierîgo müziku nevajadzéja uzståties paßai pirmajai, bet tas nu ir tikai mans subjektîvais viedoklis. Toties kur nu vél labåkas grupas jaunießu izklaidéßanai par A–Eiropu un Labvélîgo tipu?! Òoti daudzi cilvéki no malas apmekléja ßo pasåkumu tikai ßo triju grupu dé¬ un vélåk, péc koncerta, gåja måjås vai turpinåja nakts uzdzîvi kur citur. Tomér ievérojams skaits jaunießu, daudz vairåk nekå pagåjußajå gadå, palika, lai turpinåtu dzert diezgan dårgo alu un izdejotos péc sirds patikas diskotékå, kas sekoja péc koncerta. Pirmo reizi bija iespéja (tiesa, bija arî jau tradicionålå ßautuve zåles galå) piedalîties atrakcijå, kurå, imitéjot seno bruñinieku cîñas, varéja dueléties uz zirgu (måkslîgo) muguråm, tomér augstå cena un mu¬˚îgie noteikumi noveda pie tå, ka ß˚épi tika krustoti tikai vienu reizi.

Pasåkums ir beidzies, lai dzîvo pasåkums! Íåda veida dullîbas studentiem ir vajadzîgas un vajadzîgas péc iespéjas bieΩåk, lai likvidétu tås liekås smadzeñu ßünas, kuras, pårmérîgi måcoties, rodas klåt, un galvå saglabåtos lîdzsvars. Joks ne joks, bet uzcîtîbu un labas sekmes ne tikai alus dzerßanå visiem pirmå (un ne tikai) kursa studentiem no sirds novélam.

31. augusta pasåkumus aprakstîja Ieva Mi˚elsone, Rüta Lapsa un Juniors Vakara pasåkuma ©enerålsponsors: Unibankas Studenta banka.

Atbalstîtåjs: karjeras Ωurnåls jauniem cilvékiem Mér˚is.

Informatîvais atbalsts: interneta portåls Apollo.

Mobilos sakarus nodroßinåja TELE 2 Zelta zivtiña.

Foto: Ojårs Gri˚is.

Foto: Ojårs Gri˚is.

31. augusts îpsalå.

Vakara pasåkuma vadîtåjs Imants Vekmanis eksaminé fukßus par Zelta zivtiñas tému.

5

2001. gada 13. septembris

2. pasaules latvießu zinåtnieku kongress 2. pasaules latvießu zinåtnieku kongress (PLZK) 14. un 15. augustå Rîgå pulcéja aptuveni 1000 latviski runåjoßu zinåtnieku no visas pasaules. Íis kongress, kura moto «Uz zinåßanåm balstîta sabiedrîba Latvijå» ir cießi saistîts ar sabiedrîbas izglîtoßanu, tåtad – arî ar augståkås izglîtîbas iegüßanas iespéjåm, kårtéjo reizi visai Latvijai atgådinåja, ka, par spîti nepietiekamajam valsts atbalstam, kura dé¬ pédéjos desmit gados strauji sarucis zinåtnieku skaits, zinåtne turpina paståvét un attîstîties un daudzås nozarés ir veikti nozîmîgi pétîjumi.

Kongresa tematika aptvéra visas zinåtñu nozares, kuras nosacîti var iedalît çetros lielos blokos: humanitårås un sociålås zinåtnes; dabas zinåtnes; dzîvîbas zinåtnes; tehniskås zinåtnes.

Daudzi referåti un ziñojumi bija orientéti uz plaßåku interesentu loku, analizéja viena vai vairåku savstarpéji saistîtu zinåtnes virzienu attîstîbas tendences un mijiedarbîbu ar augståko izglîtîbu. Diskusijås un apa¬å galda sarunås tika apspriesti, pieméram, ßådi temati: investîciju piesaiste zinåtnei, Latvijas sievietes zinåtné, Latvijas zinåtnieku reemigråcija u.c. Liela loma kongresa organizéßanå bija RTU måcîbspékiem – profesoram Dr. h. inΩ. Andrim Krésliñam (viña pårziñå bija inΩenierzinåtnes un arhitektüra), profesoram Dr. h. inΩ..

Jånim Grundspeñ˚im (informåtika, datorzinåtne) un profesorei Dr. h. ˚îm. Emîlijai Gudriniecei (dabaszinåtnes). Tå kå profesors Andris Krésliñß bija arî viens no Vispasaules latvießu zinåtnieku kongresa (VLZK, kas notika 1991. gadå, neilgi pirms augusta puça) organizétåjiem, JI lüdza viñu dalîties iespaidos par 2. PLZK norisi.

– Latvijas zinåtniekiem ßis kongress bija ¬oti svarîgs notikums un turpinåjums VLZK, kas notika 1991. gada vasarå, kad Latvija vél nebija îsti brîva, neatkarîga valsts un årvalstu zinåtniekiem iebraukßanai Latvijå vél vajadzéja kårtot vîzas un at¬aujas Maskavå. Tomér toreiz kongress pulcéja kopå daudzus Latvijas izcelsmes zinåtniekus.

Jåatgådina, ka tolaik ne visi Latvijas zinåtnieki pårvaldîja latvießu valodu, jo zinåtnisko atskaißu rakstîßanai un publikåcijåm lielåkoties lietoja krievu valodu. Un nu pirmo reizi zinåtnieki no visas pasaules varéja sazinåties latvießu valodå. Galvenais VLZK ieguvums bija kontakti ar Rietumu zinåtniekiem, jo drîz péc kongresa, péc augusta puça, sabruka PSRS, un gan zinåtniekiem, gan studentiem pavérås plaßas iespéjas veikt pétîjumus un måcîties årzemés, kuras lîdz tam bija ¬oti ierobeΩotas. Tagad, péc 10 gadiem, praktiski visu RTU fakultåßu måcîbspéki piedalås daΩådås starptautiskås programmås, arî NATO zinåtniskos pétîjumos daudzås nozarés, kas nav saistîtas ar militåro jomu. Pårskatu par pétîjumiem inΩenierzinåtnés kongresam sniedza RTU zinåtñu prorektors profesors Leonîds Ribickis.

2. PLZK summéja desmit gados paveikto un sasniegto atseviß˚ås zinåtñu nozarés. Lai gan Latvijas zinåtnieku paßlaik ir vairåkkårt mazåk, tomér referentu skaits ßogad bija tåds pats kå VLZK. (Aptuveni 700 referåtu téΩu kråjums, kurå faktiski fikséts paßreizéjais zinåtnes ståvoklis, pieejams visås lielåkajås bibliotékås, arî RTU bibliotékå.

Tajå ir visu referentu – pusotra tükstoßa zinåtnieku – alfabétiskais rådîtåjs un satura rådîtåjs pa zinåtñu nozarém. TéΩu kråjumu var nopirkt Latvijas Zinåtnieku savienîbå, tas ir pieejams elektroniskå formå uz CD–ROM.) Jåteic, ka ßogad bija daudz grütåk noteikt, cik bija no årzemém iebraukußo, cik – Latvijas zinåtnieku, jo apméram 1000 zinåtnieku, kas lîdz 1991. gadam dzîvoja un strådåja Latvijå, paßlaik vai nu paståvîgi, vai uz laiku atrodas årzemés, piedaloties årvalstu programmås uz daΩiem méneßiem vai pat gadiem, tomér

saglabåjot kontaktus ar Latviju. (Íai sakarå vélos atgådinåt, ka nupat jülijå notikusî RTU akreditåcija ¬auj jebkuram RTU studentam Latvijå såktås studijas turpinåt un papildinåt, måcoties årzemju augstskolås. LZP Zinåtnes starptautiskås koordinåcijas centrå (Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå) ir lieliska bibliotéka ar årzemju augstskolu programmåm, kur var izpétît ßîs iespéjas un uzzinåt, kå atrisinåt stipendiju, pabalstu, grantu iegüßanu studijåm årzemés.)

Otrkårt, otrå kongresa saturs, sekciju skaits un nosaukumi ir mainîjußies – parådîjußås, pieméram, Latvijå populåras studiju nozares, kas saistîtas ar informåcijas tehnolo©iju, par ko pirms 10 gadiem kongreså klausîjåmies kå par zinåmu novitåti. Plaßi pårståvéti bija zinåtnieki Mehånikas, maßînbüves un ener©étikas sekcijå, ko vadîja profesori Jånis Vîba un Rolands Rikards, kurß lielu laiku pavada årzemés, vadot svarîgus starptautiskus projektus. Saistoßas diskusijas raisîjås Büvniecîbas, arhitektüras un måkslas zinåtñu sekcijå, kurås tika apspriesta gan pilsétbüvniecîbas situåcija kopumå, tås attîstîbas perspektîvas, gan Råtslaukuma apbüves téma, kas saistîta arî ar RTU galveno éku.

Sabiedrîbai svarîgi jautåjumi tika skatîti arî profesora Viktora Zéberga vadîtajå Ener©étikas un vides aizsardzîbas sekcijå, pieméram, par gåzi un siltumapgådi, kas ir ne tikai zinåtnisks un tehnisks jautåjums, bet arî sociåla probléma, saistîta ar iedzîvotåju maksåtspéju.

Tika skartas vides aizsardzîbas problémas, pieméram, kaitéjums Latvijas upém, raΩojot elektrîbu mazajås hidroelektrostacijås.

Visås sekcijås bija tådu zinåtnieku skolu pårståvji, kas darbojas starptautiskås programmås, pieméram, éku ener©étikas jomå, kura saistîta ar siltuma taupîßanas pétîjumiem, – nupat grupa doktorantu un studéjoßo divus gadus strådåja da¬éji Dånijå, da¬éji ßeit un tika sagatavoti, lai varétu veikt éku auditus un izvértét to siltumtehnisko efektivitåti, ßajå jomå turpinås sadarbîba arî ar citåm Skandinåvijas valstîm un tajå iesaistîts arî manis vadîtais Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ijas institüts.

Atß˚irîbå no 1991. gada kongresa, kurå bija témas, par ko varéja ziñot tikai årzemju zinåtnieki, un bija Latvijas zinåtnieku pétîjumi, kuros årzemnieki nesaskatîja aktualitåti, tagad lielåkå da¬a vietéjo zinåtnieku referåtu bija pasaules lîmenî un tos ar interesi uzñemtu jebkurå årzemju zinåtnieku auditorijå. Zinåtne Latvijå nav gåjusi bojå, tå ir pårstrukturéjusies un, varétu teikt, k¬uvusi eiropeiskåka.

Pierakstîja I. Mi˚elsone

RTU Zinåtniskås bibliotékas jaunumi No 2001. gada 17. lîdz 22. septembrim RTU ZB notiks kårtéjås bibliotékas

informåcijas dienas.

Periodisko izdevumu lasîtavå (îpsalas ielå 10, 2. ståvå, 202. ist.) no plkst. 10 lîdz18 büs iespéja iepazîties ar jaunåko literatüru, ko sañémusi bibliotéka.

6

2001. gada 13. septembris

RTU RBI septîtais izlaidums Svinîbu såkumå 15. jünijå kråßñå Melngalvju nama zåle atgådinåja pu˚u dårzu, bet, kad pie prezidija galda vietas ieñéma Bufalo universitåtes, Otavas universitåtes un RTU måcîbspéki amata térpos un ieveda mantijås térptos ßågada 47 absolventus, zåles greznums un ziedu kråßñums it kå atkåpås, goda vietu atdodot akadémiskumam.

RTU Rîgas biznesa institüta direktors M. Ozoliñß atklåja svinîgo izlaiduma aktu, nosaucot to par îpaßu, jo ßogad institüts atzîmé desmit gadu jubileju. Skanéja trîs valstu (ASV, Kanådas, Latvijas) himnas, atgådinot trîs valstu augstskolu aktîvo kopdarbu institüta izveidé un ikdienas studijås desmit gadu garumå. RTU rektors akadémi˚is I. Knéts sveica institütu jubilejå, uzsverot, ka RBI jau ir iekarojis savu vietu Latvijas izglîtîbas sistémå un k¬uvis par prestiΩu måcîbu iestådi.

Rektors apsveica absolventus, nolasîja Latvijas valdîbas apsveikumu un pasniedza IZM atzinîbas rakstu Par nopietno ieguldîjumu Latvijas un ASV attiecîbu veicinåßanå RTU Biznesa institüta izveides iniciatoram, Bufalo universitåtes profesoram Voldemåram Innusam.

Savus apsveikumus un novéléjumus izteica ASV véstnieks Latvijå DΩeimss Holmss, akcentéjot RBI nozîmîgumu Latvijas nåkotnes veidoßanå, Kanådas véstnieks Latvijå P. L. Makkellars, Bufalo universitåtes Starp-

M. Eizentåle tautisko programmu dekåns DΩons Tomass un Otavas universitåtes profesors Ûeroms Dutrio.

Un tad RBI vadîba, Bufalo un Otavas universitåtes profesori veica galveno svétku dienas pienåkumu – svinîgi izsniedza ma©istra

diplomus un akadémiskås atß˚irîbas zîmes.

Pirmie diplomus sañéma trîs izcilnieki – Iveta Ezeriña, Miks Misåns, SIA Philips Latvia noda¬as vadîtåjs, un Gatis Graubins, Latvijas Hipotéku un zemes bankas Informåcijas sistému metodiskås noda¬as vadîtåjs, – un péc tam alfabéta kårtîbå påréjie 44 jaunie ma©istri. ❏

Ma©istra diploms tülît tülît büs rokå.

Studentu parlaments informé Prezidente Jolanta paståstîja par Latvijas studentu apvienîbas domes sédi, kas notika ßågada 15. septembrî RTU. Ir izstrådåti Dienesta viesnîcas pieß˚irßanas noteikumi un studiju maksas atvieglojumu kritériji. Vél Jolanta informéja, ka pirmås divas nedé¬as Ka¬˚u ielå 1, foajé pie Aulas, studenti varés noslégt lîgumus ar Kråjbanku, Unibanku un Hansabanku par stipendijas un citu maksåjumu pårskaitîjumu sañemßanu minétajås bankås. Íogad, tåpat kå pagåjußajå gadå, studentiem büs iespéja iegådåties Studiju plånotåju. Plånotåja cena büs Ls 0,50.

SP Sporta un Kultüras noda¬as sadarbîbå ar RTU Sporta klubu rîko sporta dienu Ronîßos (skat. 10. lpp.). Pieteikties RTU SP, Ka¬˚u ielå 1– 324. Íovasar Studentu parlaments (SP) sadarbîbå ar Studentu pilsétiñu nodarbojås ar dienesta viesnîcu sadali 1. kursa studentiem. Gribétåju bija daudz, tåpéc darbs bija grüts un atbildîgs. Centåmies izvéléties labåko variantu katram studentam, par kritériju ñemot fakultåti, kurå students måcås. Grütåk ir ar maksas studentiem, jo viñi RTU tiek ieskaitîti vélåk nekå budΩeta studenti, un tåpéc daudzi no viñiem pirmajås divås måcîbu nedé¬ås vél nezina, kur varés dzîvot. Cenßamies palîdzét savu iespéju robeΩås.

Ja studentam ir südzîbas par kopmîtném, aicinåm nåkt uz Studentu parlamentu – risinåsim problémas kopå.

Izraksts no RTU Dienesta viesnîcas pieß˚irßanas nolikuma 2. Dienesta viesnîcas pieß˚irßanas kritériji 2.1. Dienesta viesnîcu pieß˚ir RTU studéjoßiem dienas noda¬as studentiem, ja pases pieraksta adrese ir tålåk nekå 60 km no Rîgas.

2.2. Dienesta viesnîcas tiek sadalîtas prioritåri sekmîgiem bakalaura un inΩenieru studiju studentiem, kå arî ma©istrantüras un doktorantüras studentiem.

2.3. RTU filiå¬u (Liepåja, Ventspils, Daugavpils) studentiem dienesta viesnîcas tiek pieß˚irtas automåtiski.

2.4. Akadémiskajå atva¬inåjumå esoßie studenti saglabå tiesîbas îrét dzîvojamo platîbu dienesta viesnîcå lîdz ar studiju atsåkßanu.

2.5. Ja dienesta viesnîcås ir brîvas vietas, tad akadémiskajå atva¬inåjumå esoßie studenti var îrét dzîvojamo platîbu.

2.6. Studentiem, kuri ir atskaitîti no RTU, dienesta viesnîcu nepieß˚ir.

2.7. Citu Latvijas Republikas augstskolu studentiem RTU dienesta viesnîcu nepieß˚ir, izñemot gadîjumus, ja dienesta viesnîcå ir brîvas vietas.

7

2001. gada 13. septembris

Otrå Baltijas un Bulgårijas zinåtniskå konference bionikå, biomehånikå un mehånikå Jau otro reizi Bulgårijas Zinåtñu akadémijas Mehånikas institüts, Rîgas Tehniskå universitåte un Kauñas Tehniskå universitåte Bulgårijas un Baltijas zinåtniekiem organizéja starptautisku konferenci, kas notika Varnå vasaras såkumå, no 4. lîdz 6. jünijam. Tajå piedalîjås 46 zinåtnieki no Bulgårijas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Francijas.

Dalîbnieki lasîja referåtus Bionikas, Biomehånikas un Mehånikas sekcijå. No 34 autoriem 16 pårståvéja zinåtnieku jauno paaudzi.

Daudzi referåti izsauca seviß˚u interesi un dzîvas diskusijas.

Aktuåls bija prof. J. DjukendΩijeva referåts Bioniskås pårneses ar reguléjamu spraugu, jo tas, ka biokinemåtiskåm ˚édém nav spraugu, ir viena no galvenajåm to atß˚irîbåm no tehniskajåm ˚édém. Sprauga apgrütina mehånismu vadîbu un pozicionéßanas precizitåti. Prof.

H. Voskis savos pétîjumos formuléja jaunus uzdevumus zinåtniekiem tehnikas jomå, interesantå prof. J. Vîbas referåta téma par triecienu teoriju atklåja nepiecießamîbu ßåda tipa uzdevumus risinåt daΩådås zinåtnes jomås. No jauno zinåtnieku darbiem lielåko interesi izraisîja T. Ogurcovas pétîjumi par kustîbå esoßas cilvéka pédas kontaktiem ar atbalsta plakni.

Nosléguma diskusiju Par 21. gadsimta zinåtni ievadîja RTU zinåtñu prorektora prof. L. Ribicka referåts RTU pieredze tehnolo©iju apmaiñå starp universitåtém un maziem un vidéjiem uzñémumiem.

Prof. L. Ribicka nosléguma referåta téma påréjo valstu zinåtniekiem bija ¬oti aktuåla, ko apliecinåja spraigå domu apmaiña un problému apsprießana péc referåta. Konferences noslégumå visi referåtu autori sañéma sertifikåtus un lîdzautori – apstiprinåjumu par piedalîßanos konferencé.

Péc konferences organizatori devås uz Sofiju, kur Bulgårijas Zinåtñu akadémijå sniedza pårskatu par konferences gaitu. Nåkamo konferenci noléma organizét 2002. gadå, bet galîgi tas tiks izlemts ßå gada pédéjå ceturksnî.

Konferences dienås laiks bija méreni silts, saule referentu domas uz pludmali nepårvilinåja, un gaisu sildîja vien karstås diskusijas. Pirmås

RTU rektora vietnieks L. Ribickis, konferences priekßsédétåjs J. DjukendΩijevs un Bulgårijas ZA Mehånikas institüta direktora vietnieks Kostadins Kostadinovs.

konferences dienas vakarå dalîbnieki iepazinås ar bulgåru tradîcijåm, folkloru un édieniem. Èpaßu iespaidu atståja ma©iskå deja, ko dejotåju påris basåm kåjåm izpildîja uz kvélojoßåm oglém. Visi varéja pårliecinåties par lielisko bulgåru virtuvi, vîniem un rakiju. Tika dzirdéts daudz atzinîgu vårdu.

Konferences pédéjås dienas vakarå péc organizatoru nosléguma runåm un sertifikåtu sañemßanas Jüras dårzå lîdzås BZA Mehånikas institütam notika nosléguma vakars – pikniks, kurå cits citu jau iepazinußie dalîbnieki interesantåkos jautåjumus un sadarbîbas virzienus varéja apspriest jau neoficiålå gaisotné, kå arî güt jaunas idejas savåm izstrådném.

DaΩas atpütas dienas péc konferences dalîbnieki varéja izmantot péc saviem ieskatiem. Neaizmirstamus iespaidus sniedza jüra, pludmale, viesmîlîgie ¬audis un ekskursijas pa Melnås jüras piekrastes skaiståkajåm vietåm.

V. Mihnoviçs, RTU asistents

Starptautiskå konference Eco–Balt 2001 Rîgå 2001. gada 14.–15. septembrî Norises vieta: Starptautiskå izståΩu centra îpsala konferençu zåle.

Dalîbnieku re©istråcija 14. septembrî no 9.30 lîdz 10.30 îpsalå, RTU Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåté, Åzenes ielå 14/24, pirmå ståva foajé.

Iepriekßéjå re©istråcija no 10. lîdz 12. septembrim turpat, 231. kabinetå.

15. septembrî re©istråcija nenotiks!

Lai sañemtu dalîbnieka karti, nepiecießama fotogråfija (3x4 vai 4x6 cm). Dalîbnieka karte nodroßina apmekléjumu divås konferences un trijås izstådes dienås.

Konferences atklåßana notiks 14. septembrî plkst. 11 Starptautiskå izståΩu centra îpsala konferençu zålé.

Konferences témas: • Vides piesårñojuma pakåpes novértéßana un novérßana.

• îmija un problémas.

• Pilséta un attîstîba.

Iespéjamå tematika: • Vides piesårñojums, tå novértéßana.

• Zinåtniskås izstrådnes un tehnolo©iskie risinåjumi vides sakopßanå.

• îmijas attîstîbas perspektîvas.

• Lietiß˚å ˚îmija.

• Zinåtniskie pétîjumi un to nodroßinåjums.

• Pilséta, pilsétas attîstîba, saimniecîba un problémas.

Pasåkumu High–Tech Baltics 2001 organizé starptautisko izståΩu firma BT1, Latvijas Zinåtñu akadémija, Latvijas Tehnolo©iskais centrs un firma Intego plus.

Konferences organizatori: Vides aizsardzîbas un re©ionålås attîstîbas ministrija, Rîgas Tehniskås universitåtes Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåte, Latvijas Universitåtes îmijas fakultåte.

Konferences tematika saskan ar komplekså pasåkuma High–Tech Baltics 2001 galvenajiem virzieniem.

Dalîbas maksa: Ls 5. Studentiem, kas iepriekß re©istréjußies, konferences un izstådes apmekléjums par brîvu.

Sîkåka informåcija par konferenci: www.ecobalt.lv.

Eco–Balt 2001 Dr.Modris Drille SIA Intego plus Åzenes iela 14/24 – 231, LV 1048, Rîga tålr. +(371)–7615797; fax. +(371)–7089198 E–mail: contact@integoplus.lv

2001. gada 13. septembris

8

Dekånu runas 6. septembra sédé ☛ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja par RTU pasåkumiem tuvåkajås svinamås dienås.

Atzîméjot RTU 139 gadu jubileju – 2001. gada 14. oktobrî –, notiks ßådi pasåkumi: 1. RTU Zinåtniskå konference ar årzemju viesu piedalîßanos: sekciju sédes – 11. un 12. oktobrî, plenårséde – 13. oktobrî pulksten 9 RTU Aulå.

2. Senåta svinîgå séde 12. oktobrî pulksten 16, Ka¬˚u ielå 1 – 201. 3. Svétku jubilejas koncerts 12. oktobrî pulksten 18.30 Lielajå ©ildé, koncertå piedalås RTU tautas måkslas kolektîvi un LNO soliste Dita Kalniña.

Atzîméjot Latvijas valsts proklaméßanas dienu, notiks: 1. Senåta svinîgå séde 16. novembrî pulksten 16 Ka¬˚u ielå 1 – 201.

2. Svétku vakars 16. novembrî pulksten 18.30 Ka¬˚u ielå 1, RTU Aulå. ☛ Par departamenta darbu atskaitîjås Årzemju studiju departamenta direktors I. Tipåns. Pagåjußå måcîbu gadå departamentå studéja 90 årzemnieki no 17 valstîm. Vairåk pårståvétas ir: Libåna (38), Bangladeßa (13), Pakiståna (13). Bakalaura un inΩeniera studijas notiek septiñås nozarés, ma©istrantürå studé 1 un doktorantürå – 1.

Nesekmîbas un citu iemeslu dé¬ atskaitîti 17. Íogad ir daudz jaunu pieteikumu studijåm, jo vairåk uzmanîbas tika veltîts reklåmai.

Lielåkå departamenta probléma ir precîzi noformétas årzemju studentu studiju programmas, tåpéc dekåniem tika lügts piegriezt vairåk vérîbas ßo programmu sagatavoßanå. Departaments veido datu båzi arî par saviem absolventiem, lai sekotu, kå veidojas viñu tålåkå karjera. Panåkums ir jaunradîtå Latvijas un Libånas studentu asociåcija, kurå bez RTU studentiem piedalås arî Latvijas Medicînas akadémijas studenti.

Pagåjußå gada jaunums – departamentå kopå ar RTU årzemju studentiem bija arî studenti no Eiropas, kas pie mums måcås, izmantojot SOCRATES apmaiñas programmu. Aptaujas anketås ßie studenti ierakstîjußi ¬oti atzinîgus vårdus par müsu måcîbspékiem, ko nevar teikt par atbildém uz jautåjumiem par sadzîves apståk¬iem. Årzemju studiju departamenta direktora I. Tipåna darba lîgumu noléma pagarinåt. Dekåniem uzdots neatlaidîgåk un precîzåk sagatavot programmas årzemju studentiem gan latvießu, gan ang¬u valodå, precîzi ievérojot programmu apstiprinåßanas formalitåtes. ☛ Rektors informéja par konkursu uz Valodu institüta direktora amatu, kurå bijußi divi pieteikumi un nolemts apstiprinåßanai Senåtå izvirzît asoc. prof. L. I¬jinsku. ☛ Par Uzñemßanas komisijas darbu informéja måcîbu prorektors E.Be˚eris.

Uzñemßanå, salîdzinot ar iepriekßéjiem gadiem, bija atß˚irîbas: 1) IZM rîkojums noteica vélåku dokumentu pieñemßanas såkumu, tåpéc arî ieskaitîßana notika vélåk. 2) IZM noteica kopéjo budΩeta finanséto studentu skaitu pa studiju jomåm, bet 1. kurså uzñemamo skaitu ar Senåta lémumu noteicåm paßi – 1900 + 20. Papildu 20 vietas bija nodotas måcîbu prorektora pårziñå, lai, atbilstoßi konkrétajai situåcijai, nedaudz varétu palielinåt vietu skaitu programmåm ar augstu konkursa koeficientu. 3) Reflektanti aizpildîja tikai vienu pieteikuma veidlapu, norådot tajå prioritåßu secîbå izvélétås studiju programmas.

4) Visiem tika prasîts eksåmens matemåtikå (vai ˚îmijå MLF). Tas varéja büt vidusskolas centralizétais eksåmens vai ieståjpårbaudîjums péc reflektanta izvéles. Uz ieskaitîßanu årpus konkursa péc atzîmju summas seßos priekßmetos varéja pretendét tikai reflektanti ar centralizétå eksåmena vértéjumu ne zemåku par C lîmeni. 5) DITF,

ETF un BF, salîdzinot ar pagåjußo gadu, paaugstinåja seßu priekßmetu atzîmju summu, kas nepiecießama ieskaitîßanai årpus konkursa. 6) Atcelta ieskaitîßana par da¬éju maksu, un ar 26.03.2001. Senåta lémumu noteikta pilnå studiju maksa. 7) Tika izstrådåta un lietota jauna informåcijas sistéma reflektantu iesniegumu apstrådei.

Trükumi un priekßlikumi: 1) Uzñemßanas komisijas atbildîgajam sekretåram vajadzîgs vietnieks, kas pårzinåtu informåcijas sistému un orientétos situåcijå, kå arî vél vismaz viens palîgs, kas atbild uz telefona zvaniem. 2) RTU vajadzîgs izziñu dienests, kas sniedz ar universitåti saistîtu informåciju.

3) Kårtéjo reizi informåcijas sistéma netika galå ar datu apstrådi. Pilnîgi nepiecießams sastådît skaidru tehnisko uzdevumu ßådas sistémas izveidei un to pårbaudît, izmantojot ßå gada datus. 4) Tå kå joprojåm reflektantiem rodas pårpratumi par daΩådiem ieskaitîßanas jautåjumiem, bütu lietderîgi sagatavot katram reflektantam informåcijas lapiñu. 5) Visa jaunåkå informåcija par ieskaitîßanu jåievieto internetå, tåpéc nepiecießams cilvéks, kas seko, lai ievietotå informåcija bütu papildinåta ar jaunåkajiem datiem. 6) Ne visu fakultåßu uzñemßanas komisijåm bija nodroßinåti normåli darba apståk¬i. Telpas, aprîkojums un sakari jånodroßina laikus. 7) Milzîgås rindas pie kases, ieskaitot studentus par maksu, apliecinåja, ka neprotam pañemt naudu, kad mums to dod, nepazemojot devéju.

Fakultåtés ieskaitîti uz budΩeta vietåm (iekavås – ieskaitîti par maksu): AF – 22 (24); BF – 166 (118); DITF – 389 (137); EEF – 175 (14); ETF – 175 (27); IEF – 245 (165); MLF – 95 (2); TMF – 356 (42). ☛ Måcîbu prorektors atgådinåja dekåniem, ka gada pårskata iesniegßanas termiñu nokavéjußas BF, IEF, TMF un MLF. Pårskati parådniekiem jånodod lîdz 15. septembrim. ☛ Måcîbu prorektors E. Be˚eris atgådinåja dekåniem, ka 11. un 12. oktobrî Såremå LU organizé starptautisku augstskolu vadîbas seminåru. ☛ Zinåtñu prorektors L. Ribickis informéja, ka 14. un 15. septembrî RTU Starptautiskajå izståΩu cetrå îpsala notiks izståde un seminåri Baltic Dynamics – 2001, kurå RTU un LTP büs savs stends. ☛ Sañemta informåcija, ka Silikona ielejas pårståvji vélas organizét pårståvniecîbu Baltijå, tåpéc aicina pieteikties jaunos speciålistus, kas vélétos strådåt pårståvniecîbå un pirms tam bütu ar mieru apgüt atbilstoßu måcîbu kursu ASV. ☛ Kanclers R. Taraßkeviçs atgådinåja, ka lîdz 24. septembrim jåiesniedz saraksti par telpu piederîbu struktürvienîbåm. ☛ Uz nåkamo sédi dekåniem jåsagatavo savi jautåjumi un priekßlikumi par atseviß˚as tåmes ievießanu darbam ar maksas studentiem. ☛ Kanclers lüdza dekåniem ievérot jauninåjumu likumdoßanå, saskañå ar kuru arî stundu pasniedzéjiem pienåkas apmaksåts atva¬inåjums, ko apré˚ina péc pédéjo divu méneßu algas apméra. ☛ Rektors akadémi˚is I. Knéts atgådinåja, ka jåsakårto visa saimniecîba atbilstoßi ugunsdroßîbas prasîbåm un fakultåtés jåizvirza cilvéki, kas pavadîtu telpu apgaitå ugunsdroßîbas pårbauΩu inspektorus un spétu atbildét uz viñu jautåjumiem. ☛ Dekåniem un Studiju da¬ai jårüpéjas, lai lîdz 1. oktobrim uz visu fakultåtes auditoriju durvîm bütu telpas noslodzes kartes. ☛ Måcîbu prorektors informéja, ka Brémenes universitåte atkårtoti piedåvå ma©istrantüru müsu studentiem, kå arî iepazîßanås braucienu uz Brémeni. ☛ Turpinås Siemens balvu konkurss izcilåkajiem studentiem, tåpéc nepiecießams apzinåt un izvértét labåkos ma©istra darbus, kuri bütu ßîs balvas cienîgi. Vérté darbus matemåtikå, fizikå, vides zinåtnés, elektrotehnikå un elektronikå, mehånikå, informåtikå. ☛ Zinåtniskås bibliotékas direktore A. Janbicka lüdza izskatît un izvértét parakståmås literatüras sarakstus. ☛ Rektors ieteica iepazîties ar pédéjiem MK lémumiem: par augståkås izglîtîbas finanséßanu (Nr. 334, 2001. g. 24. jülijs), par kårtîbu, kådå izsniedz kvalifikåciju apliecinoßos dokumentus (Nr. 339, 2001. g. 31. jülijs).

M.E.

9

2001. gada 13. septembris

Maskavas kauss galda hokejå – EEF studentam Raivim Sternåtam 25. augustå Krievijas galvaspilsétå Maskavå notika 1. atklåtå Maskavas kausa izcîña, kurå piedalîjås arî labåkie Latvijas izlases spélétåji: Raivis Sternåts (EEF 3. kurss), Mårtiñß Zirnis, Sergejs Mihejevs un Jånis irsis (ßådå secîbå spélétåji ierindojås Latvijas çempionåtå). Uz turnîru bija ieradußies seßi no astoñiem galda hokejistiem, kuri pårståvéja Krieviju 7. pasaules çempionåtå Çehijå, kå arî labåkie Çe¬abinskas sportisti. Ío turnîru var uzskatît par NVS un Baltijas valstu neoficiålo çempionåtu.

Sacensîbas organizéja Maskavas Galda hokeja lîga un Maskavas Sporta komiteja. Par nopietnu valsts atbalstu liecina arî tas, ka turnîrs notika Krievijas Federåcijas Statistikas pårvaldes telpås.

Péc priekßsacîkstém çetri Latvijas sportisti iek¬uva pirmajå piecniekå, un astotda¬finåla barjeru bez problémåm pårvaréja visi müséjie.

Ceturtda¬finåls saveda kopå J. irsi un M. Zirni, sîvå cîñå sérijå ar 3:2 påråks izrådîjås irsis, vél pusfinålå iek¬uva R. Sternåts, S. Mihejevs un M. Margolis (Maskava), pårspéjot attiecîgi D. Òeußinu, A. Çernovu un M. Martinovu (visi –

R. Sternåts, RTU SK Galda hokeja sekcijas vadîtåjs

Sanktpéterburga). Pusfinålå R. Sternåts ar 3:1 pårspéja J. irsi, bet S. Mihejevs ar tådu paßu rezultåtu – M. Margoli. Finålå R. Sternåts ar 4:1 (4:3, 4:3, 2:3, 2:1, 3:2) pårspéja S. Mihejevu, revanßéjoties par zaudéjumu Rîgas Kausa izcîñas finålå 2000. gada decembrî.

Spélé par 3. vietu J. irsis tikai ar 3:2 pårspéja M. Margoli. Visi atzina, ka Krievijas spélétåji péc pasaules çempionåta Çehijå ir nopietni progreséjußi, un, lai viñus pårspétu, nåcås krietni vien papüléties. Interesanti, ka no çetriem krieviem, kas iek¬uva ceturtda¬finålå, trîs bija no Péterburgas, bet Krievijas izlasé spélé septiñi no astoñiem ßîs pilsétas pårståvjiem. Péterburgas Sporta komiteja pieß˚îrusi lîdzek¬us, lai såktu jaunießu trenéßanu galda hokejå, bet Çe¬abinskas pårståvjiem vietéjå vara apmaksåja ce¬a izdevumus.

Latvijas izlases kodols (septiñi no astoñiem) ir rîdzinieki, un jåpiebilst, ka praktisku palîdzîbu Rîgas galda hokeja klubam sniedz tikai Stigas oficiålais pårståvis

Latvijå SIA Intrad, kas palîdz ar sporta inventåra iegådi, un RTU, kuras telpås notiek Rîgas çempionåts. Ja galda hokejam nebüs valsts atbalsta, tad 5. vieta pasaulé var palikt augståkais Latvijas galda hokejistu panåkums.

15. septembrî notiks 2. RTU atklåtais çempionåts, bet jau 29. septembrî såksies 3. Rîgas atklåtais çempionåts galda hokejå.

Lai piesaistîtu jaunus spélétåjus, Rîgas çempionåts ßosezon tiks organizéts divås lîgås. Ja ir radusies interese par galda hokeju, zvaniet uz RTU Sporta klubu, tålr. 7089307. ❏

Raivis Sternåts.

RTU vingrotåju starts pasaules çempionåtå Estétiskå grupu vingroßana ir jauns un skaists sporta veids, kas strauji güst popularitåti daudzås pasaules valstîs. Latvijå tas galvenokårt attîstås augstskolås un jau vairåkus gadus ir ieviests universiådes programmå, kurå arî notiek vingrotåju atlase startam pasaules çempionåtå. Prasmîga ßå sporta veida organizåcija nåkotné piesaistîs vingroßanai daudzas meitenes, radîs tåm interesi par sportu, skaiståm kustîbåm un patiesåm dzîves vértîbåm. Atzîstami, ka estétiskå grupu vingroßana ir iek¬auta RTU obligåto sporta nodarbîbu programmå. Íovasar – jülijå – Tallinå notika 2. pasaules çempionåts estétiskajå grupu vingroßanå. Tajå piedalîjås 20 komandas no 12 valstîm. Somija, Igaunija, Kanåda, Çehoslovåkija un Latvija çempionåtå piedalîjås ar vairåkåm komandåm. No Latvijas vislabåk startéja RTU komanda, kura bija pastiprinåta ar çetråm vingrotåjåm no LSPA. Müsu apvienotå komanda (10 vingrotåjas) péc priekßsacîkßu rezultåtiem iek¬uva finålgrupå, t.i., 10 labåko komandu skaitå, iegüstot tiesîbas startét finålsacensîbås.

Finålå müsu komanda startéja veiksmîgi.

Meitenes bez k¬üdåm rådîja, ko spéj, un izcînîja 8. vietu. Íåda méroga sacensîbås startéjot pirmo reizi, tas ir liels müsu

O. Martinsone

komandas un treneres, Sporta katedras lektores Ga¬inas Po¬akovas panåkums, kas ¬auj cerét uz labiem rezultåtiem arî turpmåk. Òoti augstu meistarîbu ßajås sacensîbås demonstréja Somijas, Igaunijas un Çehoslovåkijas vingrotåjas, kuras pelnîti savå starpå sadalîja vietas uz goda pjedeståla.

Augsto meistarîbas lîmeni var izskaidrot ar to, ka estétiskajå vingroßanå nereti starté meitenes, kas agråk nodarbojußås ar måkslas vingroßanu. Arî müsu meitenes bija müsdienîgi un prasmîgi sagatavotas. Sagatavoßanas periodå un sacensîbås lielu atbalstu komandai sniedza Sporta katedras vadîtåjs un delegåcijas vadîtåjs sacensîbås Jånis MuiΩnieks. Komandai sagatavoties sacensîbåm

palîdzéja arî LSPA docente Òubova Malerenko.

Péc sacensîbåm notika Pasaules estétiskås grupu vingroßanas asociåcijas konference, kurå tika apspriestas ßå sporta veida perspektîvas un attîstîbas tendences un notika asociåcijas daΩådu komisiju pårvéléßana – Estétiskås vingroßanas tehniskajå komisijå no Latvijas tika ievéléta arî RTU lektore Ga¬ina Po¬akova. Viña ir starptautiskås kategorijas arbitre un ir piedalîjusies kå tiesnese jau divos pasaules çempionåtos. Çempionåts parådîja, ka müsu meitenes ir spéjîgas startét arî ßåda méroga sacensîbås, viss atkarîgs no ieguldîtå darba apjoma, sacensîbu pieredzes, radoßiem mekléjumiem, müzikas un kompozîcijas izvéles un materiålå nodroßinåjuma.

RTU apvienotås komandas saståvå no RTU piedalîjås: Òubova Hohlova, Veronika Fedorenko, Anna Zelenska, Anaståsija Skrinda, Svetlana Timoßenska, Je¬ena Evina; no LSPA: Darja Medjuha, Natålija Kapustinska Aleksandra Isajeva, Svetlana Po¬akova.

Visas komandas, kas ßajå çempionåtå startéja finålsacensîbås, ir izcînîjußas tiesîbas startét arî nåkamajå pasaules çempionåtå Prågå 2002. gada maijå. ❏

10

2001. gada 13. septembris

22. septembrî Studentu parlaments un Sporta klubs organizé RTU Sporta dienu Ronîßos Programmå: 9.00 –

izbraukßana no Ka¬˚u ielas 1 (divi autobusi)*; 10.00–11.30 – organizéßanås; 11.50 – atklåßanas paråde; 12.00–18.00 – sacensîbas; 20.00 – diskotéka lîdz rîtam; 22.00 – pirmais autobuss uz Rîgu*; 23.00 – otrais autobuss uz Rîgu*. * Autobusi vedîs bez maksas.

Sportistiem pusdienas bez maksas.

Sporta veidi: Strîtbols 3 cilvéku komanda sievietém un vîrießiem Volejbols 4 vîr. + 2 siev.

Tautas bumba 5 vîr. + 3 siev.

Galda teniss sievietém un vîrießiem Íautriñu meßana sievietém un vîrießiem Novuss sievietém un vîrießiem Íahs Stafete 4 vîr. + 2 siev.

Pieteikties uz kådu no ßiem sporta veidiem var lîdz 18. septembrim Studentu parlamentå (Ka¬˚u 1–324), Sporta klubå (Åzenes 16–338). E–pasts: spsports@inbox.lv, tålrunis 7089372.

Piesakoties iepriekß, dzîvoßana måjiñås bez maksas (måjiñu skaits ierobeΩots).

Student!

Ja vélies atklåt un apliecinåt sevi, veido fakultåtes erudîtu komandu – çetri dalîbnieki + kapteinis

STARPFAKULTÅÍU ERUDÈTU KONKURSAM, kas notiks 2001. gada 27. oktobrî.

Balvas visiem!

Uzvarétåji: ☞ piedalîsies Latvijas studentu konkurså Jelgavå; ☞ sagaidîs Jauno gadu uz slépém Augstajos Tatros.

Pieteikumu veidlapas varat sañemt Studentu klubå, Ka¬˚u ielå 1–216.

Pirmås pårrunas ar komandåm 21. septembrî plkst. 16 Ka¬˚u ielå 1–201.

Visus spicos gaida RTU Studentu klubs!

28. septembrî plkst. 18 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1– 201, koncerts – sarîkojums bérniem

Rîgas Zelta dålderis.

Piedalås vokålie ansamb¬i Vecpilsétas dziedåtåji un Palåsîtes. Èpaßi aicinåti Ronîßu vasaras nometnes dalîbnieki.

Psiholo©ijas klubs Mekléjumu laboratorija 20. septembrî plkst. 18 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1– 201, tikßanås ar Mårtinu Greju (ASV).

Téma: Pasaules svétvietas 22. septembrî plkst. 10 praktiskås nodarbîbas – Joga miesai un garam.

Kopß 1983. gada Mårtins Grejs apce¬o pasauli, våcot zinåßanas par svétvietåm, to îpaßo ietekmi uz cilvékiem. Viñß ir apmekléjis un izpétîjis simtiem pasaules svétvietu. Pédéjos desmit gadus M. Grejs dalås ßajås zinåßanås, vadot diapozitîvu seansus un îpaßu vingrojumu nodarbîbas. Íos pasåkumus ir apmekléjußi vairåk nekå 65 000 cilvéku ASV un Latîñamerikå.

1997. gada beigås Mårtins Grejs izveidoja måjas lapu internetå, kurå viñß iepazîstina ar ce¬ojumos güto pieredzi (http://www.sacredsites.com).

Cienîtås RTU darbinieces!

Aicinåm apmeklét vingroßanas nodarbîbas RTU peldbaseina aerobikas zålé otrdienås un piektdienås plkst. 17.

Nodarbîbas vada Dace Eglîte.

Sîkåka informåcija pa tålr. 7217294 péc plkst. 20.

18. septembrî plkst. 19.30 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1–201,

aicinåm uz sadancoßanu kopå ar Rîgas Dançu klubu.

Psiholo©ijas klubs Mekléjumu laboratorija RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1–201, 14. septembrî plkst. 18 Budisms Austrumu valstîs.

Tikßanås ar budistu lamu no Ladakas, kas atrodas starp Indiju un Tibetu Himalaju kalnu apkårtné, joginu KONÇJANGU SANGJE. Skolotåjam ir 28 gadi, un jau kopß 10 gadu vecuma viñß ir müks. Sangje piecus gadus pavadîjis absolütå vientulîbå, lai nodotos meditåcijai un apcerei.

11

2001. gada 13. septembris

Tiekamies Ronîßos!

RTU Sporta un atpütas båze Ronîßi – nosaukums, kuru dzirdéjis gandrîz ikviens müsu universitåté studéjoßais. Taçu ne katram ir bijusi iespéja tur nok¬üt.

Pabüt ßajå sporta un atpütas båzé var ne tikai RTU sporta izlaßu dalîbnieki vai Studentu parlamenta (SP) pårståvji, tåda iespéja ir ikvienam müsu universitåtes studentam. Arî såkot ßo måcîbu gadu, SP un RTU Sporta klubs piedåvå atpüsties un pasportot Ronîßos, rîkojot Sporta dienu (22. septembrî), kurå var piedalîties ikviens, iepriekß piesakoties SP. Par ßo pasåkumu Ronîßos ir jåpateicas ne vien sporta organizatoriem, bet arî desmit studentiem no BEST–Riga (BEST – Board of European Students of Technology, kas tulkojumå nozîmé Eiropas Tehnisko universitåßu studentu apvienîba), kuri augusta pédéjås dienås veltîja savu brîvo laiku, lai uzspodrinåtu sporta båzi, – kråsoja måjiñas, lai ikviens Sporta dienå, ierodoties Ronîßos, varétu iekårtoties måjiñå un vajadzîbas gadîjumå palikt pa nakti. Kråsoßanu studenti uzñémås arî tådé¬, lai BEST–Riga da¬u savu kursu varétu organizét Ronîßos.

BEST–Riga ir studentu organizåcija, kura ne tikai RTU studentiem piedåvå iespéju braukt uz vairåk nekå 60 citu grupu organizétajåm aktivitåtém viså Eiropå, maksåjot tikai ce¬a izdevumus, bet arî Latvijå organizé pasåkumus, uzaicinot studentus no visas Eiropas un ne tikai no Eiropas.

Pieméram, uz ßogad notikußajiem kursiem

Braßå kråsotåju komanda.

No kreisås: Inga, Zanda, Nelda, Santa, Arnis, Ingrîda, Inese un Ieva.

Have Fun in Robinson’s Week! bija ieradies arî students no Meksikas (viñß patlaban studé Stokholmå). Íådi pasåkumi ¬auj iepazît ne tikai citas Eiropas valstis un to kultüru, bet arî iegüt draugus viså pasaulé.

Par paßu kråsoßanu runåjot – bija jau arî tådi aktîvisti, kas 7.55 sédås autobuså un devås

uz Ronîßiem, lai tur sagaidîtu nåkamos, kuri ieradås ap pusvienpadsmitiem. Katram tika iedots savs kråsu trauciñß, ota un nepiecießamîbas gadîjumå arî cimdi, no papîra tika pat salocîtas kråsotåju cepurîtes. Måjiñas kråsojåm no iekßpuses, såkot no griestiem un beidzot ar grîdåm, daΩai labai arî jaunuzslietås kåpnîtes pie lieveña. Izsalkußajiem kråsotåjiem bija sagatavotas gardas pusdienas.

Arî otrå diena bija gana jauka, jo lielåkå da¬a darba tika paveikta jau pirmajå dienå. Tå kå BEST–Riga ir organizåcija, kurå jaunie biedri åtri vien k¬üst par draugiem, jåteic, ka kråsot draugu pulkå bija divtik jauki. Kopîgi izbaudîjåm arî saules un kåpu pievilcîbu.

Par Ronîßiem varu sacît tikai to: ir vérts uz turieni aizbraukt – kaut vai tikai kråsot måjiñas. Iesaku ikvienam studentam Sporta dienå droßi doties uz Roñiem (tå més, studenti, ßo båzi dévéjam) un iesaistîties BEST–Riga, lai paviesoties Ronîßos varétu bieΩåk un ne tikai kråsojot måjiñas, bet arî izklaidéjoties.

Ceru satikt ikvienu no jums 22. septembrî Ronîßos vai BEST–Riga (Åzenes ielå 14 – 265).

Inita Indråne, IEF SESMI, 1. M, BEST–Riga prezidente

Pirms kråsoßanas viss bija pamatîgi jåizméΩ.

No kreisås: Ingrîda, Inese, Ieva.

12

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

2001. gada 13. septembris

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru