Nr 20 22 05 2008

Nr. 20 (1358) 2008. gada 22. maijs P Ĺ 0 7 .

R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O

0 2 .

1 9 5 9

ÂŤBaltic Sea Virtual CampusÂť ikgadÄ“jÄ tikĹĄanÄ s

A. Muitiniece 15. maijÄ RTU notika Baltijas jĹŤras reÄŁiona valstu augstskolu konsorcija ÂŤBaltic Sea Virtual CampusÂť (BSVC) ikgadÄ“jÄ tikĹĄanÄ s.

Jau ceturto gadu kÄ dÄ no Baltijas jĹŤras valstu augstskolÄ m tikÄ s rektori un augstskolu pÄ r­ stÄ vji, lai izvÄ“rtÄ“tu paveikto un pÄ rrunÄ tu turpmÄ ko sadarbÄŤbu. LÄŤdz ĹĄim konsorcija tikĹĄanÄ s norisinÄ juĹĄÄ s ViÄźĹ†Ä , HamburgÄ un Ĺ cecinÄ . RÄŤgÄ bija ieraduĹĄies viesi no VÄ cijas, Polijas, Lie­­tuvas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas.

Viesus uzņēma RTU rektors akadÄ“miġis Ivars KnÄ“ts, mÄ cÄŤbu prorektors profesors Uldis Sukovskis, zinÄ tņu prorektors akadÄ“miġis LeonÄŤds Ribickis, zinÄ tņu prorektora vietnieks

pro­­fesors Bruno Grasmanis, IEF profesore Maija Ĺ enfelde, Starptautisko un sabiedrisko at­ tiecÄŤbu departamenta vadÄŤtÄ jas vietniece Jolanta JurÄ“vica un RTU IT dienesta InformÄ ci­jas tehnoloÄŁijas stratÄ“ÄŁiskÄ s attÄŤstÄŤbas nodaÄźas vadÄŤtÄ js Gatis PraliÄ?s.

KÄ informÄ“ja SSAD vadÄŤtÄ jas vietniece J. JurÄ“vica, klÄ tesoĹĄie universitÄ ĹĄu pÄ rstÄ vji at­ ska­tÄŤjÄ s uz padarÄŤto, sniedza pÄ rskatu par e-studiju programmÄ m, izteica idejas un priekť­ likumus, kÄ nÄ kotnÄ“ veicinÄ t un paplaĹĄinÄ t sadarbÄŤbu.

PieminÄ“ĹĄanas vÄ“rts ir fakts, ka RTU un LÄŤbekas Lietiťġo zinÄ tņu augstskola e-studijas ÄŤs­ teno jau 11 gadu, ierindojoties 1. vietÄ pÄ rÄ“jo BSVC augstskolu vidĹŤ.

BSVC stiprina Baltijas jĹŤras reÄŁiona valstu augstskolu sadarbÄŤbu un studentu virtuÄ lo mo­ bilitÄ ti, kÄ arÄŤ rada iespÄ“ju nÄ kotnÄ“ ÄŤstenot kopÄ“jus ES lÄŤdzfinansÄ“tus projektus.

RTU svin Pasaules TelekomunikÄ ciju dienu Egita KancÄ ne, InformÄ cijas centra korespondente Par godu Pasaules TelekomunikÄ ciju dienai 16. maijÄ ETF TelekomunikÄ ciju ins­ti­ tĹŤts sadarbÄŤbÄ ar SIA ÂŤTele 2Âť rÄŤkoja konferenci ÂŤLatvija un perspektÄŤvÄ s tele­ko­mu­­ nikÄ ciju tehnoloÄŁijasÂť, kuras laikÄ telekomunikÄ ciju speciÄ listi uzstÄ jÄ s ar priekť­­la­ sÄŤjumiem par elektronisko sakaru un telekomunikÄ ciju attÄŤstÄŤbu LatvijÄ .

Konferences laikÄ valsts a/s ÂŤLatvijas Valsts radio un televÄŤzijas centrsÂť valdes loceklis Dzintars Zariņť RTU ETF 1.–3. kursa telekomunikÄ ciju un elektronikas programmu stu­­­ den­tiem dÄ vinÄ ja multimediju disku (attÄ“lÄ , pasniedzot disku fakultÄ tes dekÄ nam G. Balo­ dim), kurÄ atspoguÄźoti nozÄŤmÄŤgÄ kie fakti par radio un tele­vč­zijas pirmsÄ kumiem LatvijÄ .

DiskÄ vizuÄ li saistoĹĄÄ , Ä“rti uztveramÄ un saprotamÄ veidÄ ap­­kopota vÄ“rtÄŤga informÄ cija par radio un televÄŤzijas pirmsÄ kumiem LatvijÄ un parÄ dÄŤta teh­noloÄŁiju straujÄ attÄŤstÄŤba no 20. gadsimta sÄ kuma lÄŤdz mĹŤsdienÄ m, kÄ arÄŤ izskaidroti ap­rai­des procesa pamatprincipi: signÄ la ceğť no studijas lÄŤdz televÄŤzijas skatÄŤtÄ jam un radio klau­­sÄŤtÄ jam.

Pasaules TelekomunikÄ ciju dienu visÄ pasaulÄ“ ik gadu svin 17. maijÄ . Ĺ ajÄ dienÄ 1865. ga­ dÄ tika dibinÄ ta StarptautiskÄ elektrosakaru savienÄŤba, kas veicinÄ ja sakaru sistÄ“mu at­tÄŤs­ tÄŤbu visÄ pasaulÄ“ – sÄ kot no telegrÄ fa lÄŤdz mĹŤsdienu komunikÄ cijÄ m. Lai popularizÄ“tu in­ for­mÄ cijas un komunikÄ ciju tehnoloÄŁijas, ANO ĢenerÄ lÄ asambleja 2006. gadÄ 17. maiju pa­­sludinÄ ja par Starptautisko informÄ cijas sabiedrÄŤbas dienu.

Svinot Pasaules TelekomunikÄ ciju dienu, Latvijas telekomunikÄ ciju speciÄ listi piebied­ ro­­jas kolÄ“ÄŁiem visÄ pasaulÄ“ un cer vairot pasaules sabiedrÄŤbas izpratni par to, cik svarÄŤgas mĹŤsdienÄ s ir informÄ cijas un komunikÄ ciju tehnoloÄŁijas, kÄ arÄŤ informÄ“ gan par iespÄ“jÄ m, kÄ das sniedz ĹĄis globÄ lais instruments, gan par to, kÄ dÄ veidÄ pasaules mÄ“rogÄ iespÄ“jams likvidÄ“t ÂŤdigitÄ lo nevienlÄŤdzÄŤbuÂť.

2

INFORMĀCIJA

2008. gada 22. maijs

Jūnijā sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Studentu pilsētiņas šveicari Regīnu Karpoviču; Apsardzes dienesta vadītāja vietnieku Juri Miķelsonu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes sargu Robertu Teterovski, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes laboratorijas vadītāju Haraldu Vorpu, Studentu pilsētiņas šveicaru Fēliksu Cini, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesoru Jāni Krastiņu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes docentu Gunāru Matisonu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vecāko laboranti Inesi Meiju, Transporta un mašīnzinību fakultātes pētnieci Anitu Rocēnu, Transporta un mašīnzinību fakultātes praktisko docentu Eduardu Milašu, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Ļubovu Popčenko, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Gaļinu Solovjovu,

Liepājas filiāles apkopēju Birutu Vakuļsku, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes asociēto profesori Ludmilu Aleksejevu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes lektoru Guntaru Dziļumu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes asociēto profesoru Ilmāru Iltiņu, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Nataļju Jānīti, Studentu pilsētiņas remontstrādnieku Edvīnu Krastiņu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesori Gaļinu Merkurjevu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesoru Pēteri Misānu, Zinātniskās bibliotēkas galveno bibliotekāri Daci Kivlišu, Zinātniskās bibliotēkas galveno bibliotekāri Sandru Silmani, Zinātniskās bibliotēkas bibliotekāri Daci Zariņu.

«Tehnoferium» – «Festo Didactic» mobilais izstāžu auto Klajā laists atkārtots «Doktoranta rokasgrāmatas» izdevums Mācības, zināšanas un izglītība ir šā gadsimta atslēgvārdi

«Doktoranta rokasgrāmata» ir palīglīdzeklis doktorantiem un promocijas darba va­dītājiem doktora studiju darba organizēšanā.

Grāmatā ir apkopoti likumi un normatīvie akti par studijām RTU doktorantūrā, kā arī zinātniskā grāda iegūšanas noteikumi. Doti norādījumi promocijas darba un tā kopsavil­ku­ ma noformēšanai. Sniegta informācija par promocijas darba iesniegšanas kārtību, promo­ cijas darba vērtēšanas kritērijiem, kā arī promocijas darba aizstāvēšanas kārtību.

«Doktoranta rokasgrāmatu» doktorants vai promocijas darba vadītājs var saņemt attie­ cīgajā fakultātē pie dekāna vietnieka zinātniskajā darbā.

«Doktoranta rokasgrāmata» izdota ar Eiropas Sociālā fonda atklātā konkursa projekta «Dok­torantūras studiju programmu un to kvalitātes attīstība Rīgas Tehniskajā universitātē» Nr. 2005/0132/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0050/0007 un RTU Doktorantu studiju da­­ļas finansiālo atbalstu.

Izglītības satura un eksaminācijas centra sadarbība ar RTU

Anita Muitiniece 30. aprīlī pēc brauciena pie Ventspils, Liepājas un Jelgavas studentiem «Techno­fe­ rium» – mobilais izstāžu auto – ieradās Rīgā un tika novietots iepretim RTU Trans­ porta un mašīnzinību fakultātei, lai pirms došanās tālāk uz Kauņu vienu dienu ar «Fes­to Didactic» stendiem varētu iepazīties interesenti, kas tos vēl nebija paguvuši ap­skatīt.

«Festo Didactic» piedāvā 40 gadu pieredzi automatizācijas apmācībā. Šo gadu laikā ir izstrādāti un attīstīti risinājumi ātrai un ražīgai apmācībai plašā automatizācijas līdzek­ļu un tehnoloģiju jomā. Šī pieredze un zināšanas nosaka «Festo Didactic» vadošo lomu šajā uz nākotni orientētajā darbības laukā. «Festo Didactic» mācību sistēmas automatizācijas jomā ir daudzpusīgas un ietver tādas nozares kā pneimatika, elektropneimatika, hidraulika, elektrohidraulika, elektronika, sensori, robotika, CNC tehnoloģijas, PLC un datu tīklu teh­ noloģijas, ražošanas tehnoloģijas un procesu vadība, mehatronika. Tā kā pieprasījums pēc zināšanām nepārtraukti pieaug, «Festo Didactic» par mērķi izvirza iespējami efektīvu mā­ cību sistēmu radīšanu, un mobilais izstāžu auto dod iespēju ne tikai apskatīt, bet arī iz­mē­ ģināt darbībā laboratoriju jaunāko aprīkojumu.

SIA «Festo» izpilddirektors Jānis Spoģis iepazīstināja ar «Technoferium» hidraulikas un pneimatikas imitācijas stendiem, kas studentiem un firmu darbiniekiem, kuri veic iekār­tu apkopi, palīdz apgūt hidraulikas un pneimatikas pamatprincipus, bet Mašīnbūves tehnoloģijas institūta asoc. profesors Andris Kamols izklāstīja detaļu robotizētās šķirošanas un apstrādes imitācijas stenda tehnoloģisko ciklu. Uz interesentu jautājumiem kompetentas atbildes sniedza arī Mašīnbūves tehnoloģijas institūta Aparātbūves katedras asoc. profesors Oskars Liniņš. RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes dekāns profesors Ēriks Geriņš pastāstīja, ka apmācība automatizācijas procesā ietilpst gan fakultātes, gan starpfakultāšu studiju programmās, un kredītpunkti šajā jomā jānopelna ne tikai TMF studentiem, bet arī tiem, kas studē DITF un ETF. RTU Mehānikas institūta docents Ainis Kārkliņš, izmantojot lielisko iespēju apmeklēt Rīgā «Tehnoferium» izstāžu auto, bija ieradies kopā ar saviem studentiem, jo, kā zināms, tuvāko nākotni noteiks automatizācija un tā paaudze, kas tieši tagad apgūst zināšanas augstskolās.

Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu nacionālās programmas projektu «Mācību satura izstrāde un skolotāju tālāk­ izglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos». Šā gada martā un aprīlī notika projekta organizētie semināri RTU docētājiem, kuros se­­mi­­nāra dalībnieki tika informēti par pārmaiņām mācību saturā un procesā vidusskolas dabas­zinātņu un matemātikas mācību priekšmetos: 7. martā Inženiermatemātikas katedras do­cētājiem; 17. aprīlī Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes docētājiem.

Projekta vadītāja Dace Namsone Izglītības satura un eksaminācijas centra vārdā RTU rektoram Ivaram Knētam adresētā vēstulē izsaka gandarījumu par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību un pateicas Inženiermatemātikas katedras vadītājai profesorei Intai Vo­lodko, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekānam profesoram Valdim Kam­­param un Tehniskās fizikas institūta direktoram profesoram Mārim Knitem par at­ balstu semināru organizēšanā. Šā gada jūnijā RTU rīcībā tiks nodoti projektā sagatavotie skolotāju atbalsta materiālu komplekti dabaszinātnēs un matemātikā 10.–12. klasei, cerot, ka tie noderēs arī augstskolas darbā.Sadarbības partneri tiek aicināti izteikt priekšlikumus turpmākās sadarbības iespējām.

12. maijā Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš kopā ar SIA «MV project» IEF Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadī­šanas katedrai dāvināja jaunā būvdarbu izcenojumu kataloga ceturtā izdevuma «BIK 2008» 24 eksemplārus.

Viesi sagaidīja IEF dekāns profesors Remigijs Počs un Būvuzņēmējdarbības un nekusta­ mā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedras vadītāja profesore Ineta Geipele. Dāvinā­jums paredzēts jaunu konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanai būvuzņēmējdarbības un ne­kustamo īpašumu jomā.

2008. gada 22. maijs

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

3

«ERACON 2008» – zem Lisabonas zvaigznēm Evita Serjogina, Jolanta Jurēvica Modernās tehnoloģijas ļauj mums ik dienu sazināties ar kolēģiem tuvās un tālās ze­ mēs un operatīvi risināt visdažādākos jautājumus. Taču laiku pa laikam virtuālos kon­tak­ tus ir lietderīgi papildināt ar tikšanos klātienē, lai nesteidzīgās sarunās pārrunātu problēm­ jautājumus un labāk iepazītu sadarbības partnerus.

«Erasmus» apmaiņas programma sniedz neaizmirstamu pie­re­ dzi gan studentiem, gan mā­cībspēkiem, gan universitāšu adminis­ trācijas pārstāvjiem. Sajūsmas pilni stāsti, jaun­iegūti draugi, uz­la­ botas svešvalodu prasmes un nenovērtējama zināšanu un prak­tis­ko iema­ņu bagāža visam mūžam. Taču ir arī ēnas puses, ar kurām vis­biežāk nākas saskarties stu­dentiem un «Erasmus» programmas koordinatoriem. Gan par pozitīvo pieredzi, gan ne­ga­tīvo tika runāts ikgadējā «Erasmus» programmas koordinatoru kon­ ferencē «ERACON 2008», kas šogad notika Portugālē (Li­ sa­bonā) – vienā no RTU studentu iemī­ļotākajām studiju ze­ mēm.

Konferenci organizēja 2004. gada jūnijā dibinātā Eiropas «Eras­ mus» koordinatoru asociācija (EAEC – European Association of Erasmus Coordinators), kuras mērķis ir vei­cināt un pilnveidot «Erasmus» programmas darbību. Šā gada konference pulcēja vai­ rāk ne­kā 300 dalībnieku, t.sk. 11 no Latvijas. RTU konferencē pār­stāvēja šo rindu autores un SSAD projektu vadītājas Evita Miš­ čuka un Inese Poruka.

Konferencē īpaša uzmanība tika veltīta tieši «Erasmus» prakšu programmai, jo tā Mūž­izglītības programmā (LLP – Lifelong Learning Programme) tiek īstenota pirmo gadu. Gan augstskolu pārstāvji, gan pieaicinātie uzņēmumu pārstāvji atzinīgi vērtē iespēju studentiem iepazīt darba tirgus prasības un kultūras īpat­ nības dažādās Eiropas Savienības valstīs. Lai pilnveidotu šo prog­rammu, tiek izstrādāts vienots kvalitātes standarts, kas ļaus

sekmīgāk kontrolēt prakses norisi un vēlāk arī dot vērtējumu par tās laikā apgūto.

Visvērtīgākie bija Lietuvas, Kipras un Itālijas kolēģu stāsti par veiksmīgākajiem projek­ tiem, kas īstenoti «Erasmus» programmā. Te īpaši gribas pieminēt Trento Universitātes pie­ redzi iebraucošo studentu uzņemšanā. Itāļu kolēģu viesmīlība sākas, vēl pirms students ir pametis savu dzimto zemi, kad tiek kārtotas visas birokrātiskās formalitātes. Pirmajās ap­

No kreisās: E. Serjogina, I. Poruka, J. Jurēvica.

maiņas programmas nedēļās ārzemju studentiem tiek piedāvāta īpaša programma – kino va­kari (Cinerasmus), valodas kafejnīcas, kurās satiekas visdažādāko tautību pārstāvji un iepazīstina cits citu ar savas zemes tradīcijām, valodu un kultūru. Katram vies­ studentam ir savs «itāļu draugs» – vietējais students, kas palīdz neapjukt jaunajā vidē un dod ikdienā noderīgus padomus. Parasti drauga lomu labprāt uzņemas vietējie studenti, kas paši nesen atgriezušies no «Erasmus» studijām. Draudzība tiek stiprināta arī nedēļas nogalēs, kad Gar­da ezerā vietējie un ārzemju studenti bauda vēju un sauli un apgūst burāšanas prasmi.

Konferences dalībnieki ne tikai klausījās referātus un piedalījās diskusijās, bet arī iepa­zīstināja ar savu universitāšu studiju pie­dā­ vājumiem izglītības izstādē. Visaktīvāk pašlaik jaunus partnerus mek­lē Turcijas universitātes, taču sadarbībai atvērtas ir arī citu valstu augst­skolas. Izmantojot iespēju, iepazīstinājām ārzemju ko­ lēģus ar RTU organizētajām va­sa­ras skolām un aicinājām nodot šo informāciju studentiem.

2012. gadā – trīs miljoni «Erasmus» studentu. Tādu mērķi Eiro­ pas Komisija izvirzījusi «Erasmus» dalībaugstskolām. 2002. gadā Eiropa svinēja svētkus par godu miljonajam «Eras­mus» studentam, un Briselē notika visu programmas dalībvalstu studentu tikšanās.

Bi­jām lepni par to, ka Latviju šajā pasākumā pārstāvēja RTU stu­ dente, kuras pieteikums ti­ka atzīts par labāko. Centīsimies, lai arī triju miljonu «Erasmus» studentu svētkos mēs būtu tikpat veiksmīgi!

«Erasmus» prakse – tava iespēja ražīgi pavadīt vasaru!

Lai gan pieteikšanās studijām ES partneraugstskolās ar «Erasmus» programmas atbalstu jau ir beigusies, pieteikumi «Erasmus» praksei joprojām tiek pieņemti!

Padomā par to, ko darīsi vasarā! «Erasmus» prakse Eiropas Savienības uzņēmumā – tā ir neatsverama pieredze, jaunas zināšanas un jauni draugi!

Papildinformāciju un pieteikuma anketu meklē RTU mājaslapā: http://www.rtu.lv/content/view/369/1007/lang,/ vai RTU SSAD. (Evita Miščuka, «Erasmus» prakšu koordinatore, Kaļķu iela 1–222, +371 6 7089314, evita.miscuka@rtu.lv)

4

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ/ERASMUS

2008. gada 22. maijs

«Erasmus» – arī mācībspēkiem Jau kopš 1998. gada RTU aktīvi darbojas «Erasmus» programmā, kuras piedāvātās iespējas izmanto arvien vairāk mūsu studentu. Paralēli studentu apmaiņas organizēšanai aicinām arī RTU mācībspēkus pieteikties stipendijām, kas nodrošina iespēju īstenot mācībspēku apmaiņas braucienus uz RTU partneraugstskolām. Īpaši atbalstāmas ir tās aktivitātes, kuras nodrošina, ka vieslektora ieguldījums būs neatņemama partneraugstskolas studiju programmas daļa, un kuras ļauj nostiprināt esošos un sagatavot jaunus fakultāšu sadarbības projektus. Jāatzīst, ka arī mācībspēku interese par «Erasmus» programmu pieaug. Sākot jaunu tradīciju, aicinām mācībspēkus dalīties pieredzē un pa­ stāstīt «JI» lasītājiem par apmaiņas braucieniem uz RTU partneraugstskolām, kā arī rosināt arī citus kolēģus kļūt par «Erasmus» programmas dalībniekiem.

Šoreiz vārds TMF asociētajam profesoram Vitālijam Beresņevičam: Aprīļa beigās, izmantojot Eiropas Savienības programmas «Erasmus» iespējas, vienu nedēļu pavadīju Truā Tehniskajā universitātē (Université de Technologie de Troyes) Francijā kā vieslektors Mehānisko sistēmu departamentā. Truā Tehniskā universitāte iekļaujas Fran­cijas triju vadošo tehnoloģisko universitāšu asociācijā (Truā Tehniskā universitāte, Kompjeņas Tehniskā universitāte – Université de Technologie de Compiègne un Belforas-

Monbeljāras Tehniskā universitāte – Université de Technologie de Belfort-Montbéliard), kurām ir kopēja administratīvā vadība, saskaņotas studiju programmas un zinātnisko pē­ tījumu virzieni. Pateicoties šādai koordinācijai, tiek nodrošināta vienota un kvalitatīva sis­ tēma inženiertehnisko speciālistu sagatavošanā nacionālās ekonomikas vajadzībām.

Truā Tehniskā universitāte uztur partnerattiecības ar vairākām ārzemju mācību iestādēm.

Par starptautiskās sadarbības apmēriem var spriest pēc šāda fakta: ceturtā daļa no visiem pašreiz studējošiem ir ārzemnieki. Plaši tiek praktizēta ārzemju vieslektoru iesaistīšana, gal­venokārt – ar pārskata lekcijām par mūsdienu zinātnes un tehnikas virzieniem.

Mehānikas departamenta vadība man piedāvāja nolasīt lekcijas un noturēt semināru nodarbības par studiju kursu «Mehānisko sistēmu dinamika un vibrācijas». Nodarbību te­ matika iepriekš tika saskaņota ar Francijas kolēģiem. Vienojāmies, ka galvenā uzmanība jā­ vērš uz to, lai studenti izprastu vibrāciju efektu praktisko izmantojumu dažādās tehnikas un ražošanas jomās (tehnoloģiskās vibrācijas mašīnas, tehniskā vibrodiagnostika, vibro­aiz­ sardzības iekārtas). Manuprāt, nodarbības notika pozitīvā radošā gaisotnē, bija daudz jau­ tājumu, bija jūtama studentu interese par aplūkojamām problēmām.

Notika arī tikšanās ar franču studentiem, kas vēlējās vairāk uzzināt par Latviju, par RTU un par atsevišķu studiju priekšmetu apgūšanu mūsu universitātē, izmantojot «Erasmus» programmu. Esmu pārliecināts, ka RTU var piedāvāt ārzemju studentiem interesantas ies­ pējas, un centos par to pārliecināt arī klausītājus. Daži mehānikas studenti izrādīja acīm­ redzami patiesu interesi par mehānikas profila studiju priekšmetu apgūšanu RTU. Man bija iespēja arī iepazīties ar universitātes mācību metodisko bāzi, apskatīt Mehānis­ ko sistēmu dinamikas zinātniskās pētniecības laboratoriju. Piedalījos ar referātu zinātniskā seminārā, īsumā iepazīstinot ar ZPL «Svārstību sistēmu nelineārie efekti» (laboratorijas va­dītājs – prof. S. Cifanskis) zinātnisko pētījumu pamatvirzieniem mašīnu dinamikas un vibrodiagnostikas jomā. Diskusiju laikā ar franču kolēģiem (prof. L. Roucoules, asoc. prof.

J. Noailles u. c.) atklājās kopējas zinātniskās intereses, kas nākotnē varētu kļūt par pamatu sadarbībai un kopējiem zinātniskiem projektiem.

Kopumā brauciens bija ļoti noderīgs gan no mācību metodiskā, gan arī no zinātniski teh­ niskā viedokļa. Iegūtā pieredze un zināšanas palīdzēs man turpmākajā darbā.

Stipendijas maģistra studijām uzņēmējdarbībā (starptautiskā ekonomika) Itālijā

Stipendijas maģistra studijām apdrošināšanā un riska menedžmentā Itālijā

Triestes MIB Menedžmenta skola (Itālija) piedāvā stipendijas pilsoņiem no bijušajām PSRS republikām.

Stipendijas segs līdz 100% no mācību maksas (20 000,00 eiro ekvivalents). Stipendijas summa tiks atskaitīta no mācību maksas.

Stipendijas tiks piešķirtas labākajiem kandidātiem, vērtējot iegūtās izglītības kvalifikā­ciju, profesionālās iemaņas un motivāciju, kura tiks demonstrēta kandidātu atlases inter­vijā.

Prasības kandidātiem: - akadēmiskais grāds (vai ekvivalenta kvalifikācija) jebkurā disciplīnā; - labas angļu valodas zināšanas specialitātē (ieteicams TOEFL sertifikāts); - vismaz triju gadu darba pieredze; - vecums līdz 35 gadiem (2008. gada septembrī).

Plānotais mācību programmas laiks: 2008. gada septembris – 2009. gada septembris.

Nepieciešamie dokumenti: - akadēmisko grādu apliecinošs dokuments; - divas ieteikuma vēstules; - TOEFL tests (zināšanu pārbaudi var veikt arī skolā); - GMAT tests (zināšanu pārbaudi var veikt arī skolā).

Pieteikuma anketa jāaizpilda elektroniski www.mib.edu.

Pieteikuma dokumenti līdz 2008. gada 30. jūnijam jāsūta uz adresi: Ms. Barbara Sepic Admissions Officer MIB School of Management Largo Caduti di Nasiriya 1 34142 Trieste – Italy Papildu informācija par programmu: www.mib.edu.

Triestes MIB Menedžmenta skola (Itālija) piedāvā stipendijas pilsoņiem no bijušajām PSRS republikām.

Stipendijas segs līdz 100% mācību maksas (18 000,00 eiro ekvivalents). Stipendijas summa tiks atskaitīta no mācību maksas.

Stipendijas tiks piešķirtas labākajiem kandidātiem, vērtējot iegūtās izglītības kvalifikā­ ciju, profesionālās iemaņas un motivāciju, kas tiks demonstrēta kandidātu atlases intervijā.

Prasības kandidātiem: - akadēmiskais grāds (vai ekvivalenta kvalifikācija); - labas angļu valodas zināšanas specialitātē (ieteicams TOEFL sertifikāts).

Plānotais mācību programmas laiks: 2009. gada janvāris–decembris.

Nepieciešamie dokumenti: - akadēmisko grādu apliecinošs dokuments; - divas ieteikuma vēstules; - TOEFL tests (zināšanu pārbaudi var veikt arī skolā); - GMAT tests (zināšanu pārbaudi var veikt arī skolā).

Pieteikuma anketa jāaizpilda elektroniski: www.mib.edu.

Pieteikuma dokumenti līdz 2008. gada 17. novembrim jāsūta uz adresi: Ms. Barbara Sepic Admissions Officer MIB School of Management Largo Caduti di Nasiriya 1 34142 Trieste – Italy Papildu informācija par programmu: www.mib.edu.

2008. gada 22. maijs

5

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ/ERASMUS /RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Mācības Truā Tehniskajā universitātē Marija Beresņeviča, 4. kursa studente, Uzņēmējdarbība un vadīšana University of Technology of Troyes, Francija Es vienu semestri mācījos Šampaņas-Ardennas (Champagne-Ardenne) reģionā, Truā Tehniskajā universitātē (University of Technology of Troyes). Mācības šajā uni­ versitātē bija ļoti interesantas, un bija vērtīgi iepazīt arī jaunu kultūru, tradīcijas un cilvēkus. Francūži ir atvērti, laipni un atsaucīgi.

Dzīvoju universitātes kopmītnēs kopā ar citiem studentiem. Istabas bija labas un kom­ fortablas. Augustā mums bija noorganizēti franču valodas kursi, kuros pasniedzējs mācīja franču valodas gramatiku, kā arī stāstīja par franču kultūru un vēsturi. Šo kursu laikā mums bija noorganizēti arī dažādu Francijas rūpnīcu apmeklējumi un ekskursijas.

Septembrī sākās lekcijas. Man bija divi kursi franču valodā, divi angļu valodā. Lekcijas bija praktiskas, daudz strādājām grupās, gatavojām prezentācijas. Lekcijas bija ļoti augstā līmenī. Pasniedzēji bija atsaucīgi un, saprotot, ka ārvalstu studentiem ir grūtāk mācīties ne­ kā francūžiem, vienmēr bija gatavi atbildēt uz maniem jautājumiem.

Bibliotēkā studenti var atrast jebkuru grāmatu, mācību materiālus vai DVD ar filmu ieraks­ tiem. Universitātē ir ļoti daudz datorklašu, kurās var izmantot internetu vai izdrukāt mācībām nepieciešamos materiālus. Studentiem ir iespēja apmeklēt baseinu, kā arī aero­biku.

Ar ārvalstu studentiem strādāja seši darbinieki. Viens bija atbildīgs par studiju prog­rammu, cits par jautājumiem saistībā ar dzīvokli, vēl cits par kultūras pasākumu apmeklēšanas

Senāta aprīļa lēmumi Senāta sēde notika 28. aprīlī.

Rektors akadēmiķis I. Knēts un zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis pasniedza eko­nomikas doktora diplomus IEF doktorantēm N. Fiļipovičai un T. Tambovcevai.

Rektors nodeva ETF dekānam G. Balodim glabāšanā Rīgas Tehniskajai universitātei pie­ šķirto Starptautiskās telekomunikāciju universitāšu rektoru konferences (IRCTU) dibinātā­ ja sertifikātu.

Rektors apsveica aprīlī dzimušos senatorus: APF dekānu U. Bratuškinu, prof. A. Glazu, RBS direktoru J. Grēviņu, prof. M. Kniti, prof. J. Merkurjevu, asoc. prof. A. Purviņu.

Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: ● Par MK komitejas lēmumiem, kas paredz valsts ēku un zemes nodošanu īpašumā uni­ versitātēm. Komitejā izskatīts Augstākās izglītības likums, pēc kura pieņemšanas Saeimā diplomdarbi būs jāuzglabā trīs gadus agrāko piecu gadu vietā. ● IZM pieprasījusi iesniegt to objektu (zemes un ēku) sarakstu, ko RTU vēlas pārņemt īpašumā no valsts. ● Par MK lēmumprojekta nesaskaņošanu attiecībā uz RTU Ķīpsalas teritorijas daļu, ko sev pieprasījusi Rīgas dome. ● IZM lūgusi iesniegt zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanai nepieciešamo detalizēto informāciju. ● Notiks CFLA (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) pārbaude par RTU ēku renovācijas 2004.–2006. gada projekta izpildi. ● Valsts kontrole pieprasa sagatavot lielu informācijas apjomu par RTU darbību. * Par profesoru un asociēto profesoru vakantajām štata vietām Senāts nolēma: 1.

Izsludināt konkursu uz šādām vakantajām profesoru štata vietām: 1.1. Ķīmijas inženier­zi­ nātnes nozares Organisko vielu tehnoloģijas apakšnozarē. 1.2. Transporta un satiksmes nozares sauszemes transporta un infrastruktūras apakšnozares specializācijā Transporta sis­tēmu tehniskais nodrošinājums.

2. Izsludināt konkursu uz šādām asociēto profesoru vakantajām štata vietām: 2.1. Ener­ ģētikas nozares siltumenerģētikas apakšnozarē. 2.2. Būvzinātnes nozares siltu­ma, gā­zes un ūdens inženiersistēmu apakšnozarē. 2.3. Ķīmijas nozares fizikālās ķīmijas apakš­ no­zarē. * Senāts nolēma izvirzīt Dr. chem. L. Zaulas un BF profesora F. Bulava kandidatūru Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanai. * Senāts piešķīra RTU Goda darbinieka nosaukumu BF asoc. profesoram R. Ozoliņam. * Par RTU darbinieku veselības apdrošināšanas polisēm Senāts nolēma: 1. Apdroši­ nāt veselību RTU darbiniekiem, kuru darba stāžs RTU ir trīs gadi un vairāk, iegādājoties polises konkursa kārtībā. Augstākā līmeņa polisi darbinieks var iegādāties, sedzot polises cenas starpību no personiskajiem līdzekļiem. 2. Ja darbinieka darba stāžs ir mazāks par trim gadiem, lēmumu par polises iegādi pieņem struktūrvienības vadītājs, vadoties no struk­ tūrvienības finanšu iespējām. 3. Pensionētajiem RTU Goda darbiniekiem, kas vēlas iegā­ dāties veselības apdrošināšanas polises, tās apmaksā no struktūrvienību līdzekļiem, kuras izvirzījušas personas RTU Goda darbinieka nosaukuma iegūšanai. 4. Struktūrvienību va­ dītāju parakstītos apdrošināmo darbinieku sarakstus iesniegt Sabiedrisko lietu daļā līdz ter­ miņam, ko nosaka Rektora rīkojums. 5. Līgumu ar apdrošināšanas iestādi slēgt cen­tra­lizēti,

iespējām. Darbinieki bija ļoti atsaucīgi, un man bija viegli adaptēties jaunajā vidē. Bija or­ ganizēts ārzemju studentu pusdienu pasākums, kad katras valsts pārstāvji gatavoja savu tra­ dicionālu ēdienu. Katru pirmdienu veidojām prezentācijas par savu valsti, un es uzzināju daudz jauna un interesanta.

Mācības Truā universitātē ļāva apgūt franču valodu un uzlabot arī angļu valodas zinā­ šanas. Dzīvojot patstāvīgi, iemācījos organizēt vairākas lietas. Kopumā ieguvu plašāku ska­ tījumu uz dzīvi un uz sevi.

Studēt uz ārzemēm brauc, ne tikai lai mācītos, bet arī apskatītu pasauli. Francija šajā ziņā ir valsts ar plašām iespējām, katrs Francijas reģions ir brīnišķīgs, un cilvēki ir laipni. Nav arī pārāk tālu jābrauc līdz Vācijai, Šveicei, Beļģijai. Parīze ir tikai pusotras stundas brauciena attālumā, ja brauc ar vilcienu. Daži studenti pavadīja Parīzē visas brīvdienas. Arī Truā ir pilsēta ar bagātu vēsturi un laipniem cilvēkiem.

Man palaimējās, un man tika piešķirta «Erasmus» stipendija. Visiem studentiem iesaku braukt mācīties ārzemēs, pat uz gadu. Ja nolemj braukt uz Franciju, bet nerunā franciski, tā nav problēma, jo valodu var iemācīties universitātē mācību laikā!

Francija, universitāte un tās mācībspēki atstāja vislabāko iespaidu. Nebija nekā tāda, kas man nepatiktu!

Gribētu vēlēt veiksmi visiem, kas brauks studēt, izmantojot «Erasmus» programmu. Tā ir unikāla iespēja gūt jaunu pieredzi, zināšanas un iepazīt jaunus cilvēkus. Tā ir neaizmirstama pie­redze, kas jāizmanto! izmantojot RTU pašu ieņēmumus, samazinot struktūrvienību pārējo līdzekļu summu par lie­ lumu, kas atbilst struktūrvienībās apdrošināto darbinieku polišu izmaksām. 6. Līgumu par RTU darbinieku veselības apdrošināšanu slēdz RTU kanclers. 7. Anulēt RTU 2007. gada 26. februāra Senāta sēdes lēmumu «Par RTU darbinieku veselības ap­drošināšanas polisēm». * Par uzņemšanas plānu 2008. gada augstākā līmeņa studijās ar budžeta finan­sē­ jumu Senāts nolēma: 1. Apstiprināt šādu budžeta finansēto vietu skaitu uzņemšanai RTU augstākā līmeņa studijās 2008. gadā sadalījumā pa fakultātēm un studiju programmām: APF – 47; BF – 144; DITF – 218; EEF – 173; ETF – 141; IEF – 180; BALTECH – 12; MLĶF – 84; TMF – 137. (Sadalījumu pa programmām skat. ortus.rtu.lv – Red.) 2. Noteikt, ka uzņemšanas laikā mācību prorektors atbilstoši reālajai konkursa situācijai, saskaņojot ar attiecīgo fakultāšu dekāniem, drīkst izdarīt izmaiņas uzņemšanas plānā. Šīs izmaiņas no­ dodamas RTU Senātam apstiprināšanai 2008. gada septembra sēdē. * Par izmaiņām Senāta lēmumā «Par uzņemšanas plānu 2008. gadā pamatstudijās ar valsts budžeta finansējumu» Senāts nolēma: RTU 2008. gada 31. marta Senāta lēmumā «Par uzņemšanas plānu 2008. gada pamatstudijās ar valsts budžeta finansējumu» veikt šā­­das iz­­maiņas: Transporta un mašīnzinību fakultātes 1. līmeņa profesionālo studiju programmā «Aviācijas transports» – 25 budžeta vietas. * Apstiprināja Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības politiku RTU. * Apstiprināja ziņojumu par RTU Revīzijas komisijas pārbaudes rezultātiem. * Apstiprināja grozījumus 2007. gada 23. aprīļa Senāta lēmuma «Par vienota RTU teritoriālā kompleksa izveidi» 1. punktā un 4. punkta papildinājumu. * Apstiprināja izmaiņas profesionālo studiju programmā «Ķīmijas tehnoloģija». * Apstiprināja izmaiņas profesionālo studiju programmā «Enerģētika un elektro­ tehnika». * Par Būvzinātnes un arhitektūras nozares profesoru padomes sastāvu Senāts nolēma: 1. Anu­lēt 2004. gada 13. decembra Senāta sēdes lēmumu par Būvzinātnes un arhitektūras nozares profesoru padomes sastāvu. 2. Apstiprināt Būvzinātnes un arhitektūras noza­res pro­ fesoru padomi šādā sastāvā: RTU profesori – Dr. habil. sc. ing. A. Krēsliņš (priekš­sē­dētājs), Dr. habil. sc. ing. K. Rocēns, Dr. habil. sc. ing. F. Bulavs, Dr. habil. arch. J. Krastiņš, Dr. habil. sc. ing. V. Mironovs, Dr. habil. hist. J. Štrauhmanis, Dr. habil. sc. ing. E. Dzelzītis, Latvijas Siltuma gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības prezidents, Dr. sc. ing.

M. Dobelis, Dr. arch. J. Briņķis, Dr. sc. ing. A. Čate, Dr. sc. ing. J. R. Naudžuns; Dr. habil. sc. ing. J. Brauns, LLU prof.; Dr. habil. sc. ing. J. Jansons, LU prof.; S. Ņikiforovs, Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs.

M. E. Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

6

Dekānu runas

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Dekānu padomes 8. maija sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts iepazīstināja klātesošos ar jauno SP pārstāvi Dekānu pado­ mē Zani Skreiju (MLĶF 2. k.).

Rektors informēja: ● Kolēģiem, kas vēlas piedalīties Daugavpils Universitātes 50. zinātniskajā konferencē, jāpiesakās līdz 16. maijam. ● ESF izvērtēšanas konferencē 29. maijā jāpiedalās RTU pārstāvjiem. Rektora priekš­ likums – IEF profesori R. Počs un M. Šenfelde, kā arī Stratēģiskās attīstības departamenta pārstāvis. ● Izdots rektora rīkojums, ka veselības polišu iegādes sakarā Arodkomitejas grāmatvedei T. Jutānei līdz 10. maijam jāiesniedz to struktūrvienības darbinieku saraksti, kas RTU strā­ dā vairāk nekā trīs gadus. ● AIP apspriesti kritēriji (galvenokārt LU priekšlikums), kādus izvirzīs augstskolām, lai tām piešķirtu finansējumu infrastruktūras attīstībai. AIP un Latvijas Augstskolu rektoru pa­ dome iebilst pret augsto detalizācijas pakāpi prasībā iesniegt ilgtermiņa stratēģiju ar sīku analīzi, jo pašlaik nav normatīvu, kas noteiktu stratēģijas veidošanas prasības. ● Katram vadošajam pētniekam, kurš saņem zinātnes bāzes finansējumu, jāaizpilda Zi­ nātņu daļas prasītās anketas. ● Saņemti noteikumi par darba samaksu valsts budžeta finansētajos projektos. ● Izstrādāts dokuments par LZP ekspertu komisiju. Par ekspertiem var strādāt zinātnieki, kuru kvalifikācija un pieredze apstiprināta zinātniskajās publikācijās. LZP strādās piecas eks­pertu komisijas. Komisijas priekšsēdētājs mainās katru gadu. Eksperti var strādāt ko­ misijā tikai divus termiņus pēc kārtas. Eksperts nedrīkst izskatīt vairāk par 30% no attie­ cīgajai komisijai iesniegto projektu skaita. ● Noteikta fundamentālo zinātņu un lietišķo projektu izvērtēšanas un finansēšanas kār­ tība. Projekta ilgākais termiņš ir četri gadi. Ir zinātnisko grantu projekti un pētnieciskās sa­ darbības projekti. Nav ieteicams piedalīties vairāk nekā divu projektu izstrādē.

1. RTU pašreizējais finansiālais stāvoklis. (R. Taraškevičs) Beidzies pirmais gada ceturksnis, un ir jāsniedz atskaite par izlietotajiem līdzekļiem pre­ cēm, pakalpojumiem un kapitālajiem izdevumiem. Aprīlī preču un pakalpojumu līdzekļi iz­ tērēti par 123%. Izdevumi ir jāplāno precīzāk, lai izpildītu plānu un līdzekļi būtu izlietoti, īpaši tas attiecas uz darba algu fondu.

Zinātņu prorektors L. Ribickis piebilda, ka Zinātņu daļas darbinieki jūtas bezspēcīgi cīņā par zinātnes bāzes finansējuma pārējo līdzekļu izmantošanu paredzētajā laikā, un brīdināja, ka kavētājiem līdzekļus atņems un izlietos centralizēti.

2. Situācija ESF un citu ES projektu ieviešanā un uzraudzībā. (M. Zeltiņš) Rektora vietnieks stratēģiskās attīstības jautājumos M. Zeltiņš informēja, ka vairāk nekā

2008. gada 22. maijs

10 projektu izpilde atpaliek no grafika. Dažiem projektiem jāpārslēdz līgumi – par blakus darbu un arī papildu pienākumiem. Darbu aprakstiem jābūt precīziem. Pamatdarbā un pa­ pildu darbā amata pienākumi nevar būt vienādi. Ir jauna ESF projektu rezultātu datu bāze.

Bija rektora rīkojums par projektu ieviešanu, kas līdz 18. aprīlim prasīja iesniegt kon­takt­ personu sarakstu. Tie saņemti tikai no HI, ETF, DITF un ZB. 3. Rīgas Zinātnes un tehnoloģiju parka izveides gaita. ( M. Zeltiņš) Rektors informēja, ka Ekonomikas ministrijas sanāksmē RTU tiek lūgts vairāk kon­cen­ trēties uz tehnoloģiju izstrādi. Īpaši to pieprasa «Grindeks», uzsverot, ka trūkst laboratoriju prakses analīžu veikšanā, tāpēc būtu vairāk jāiegādājas nepieciešamā ārzemju aparatūra, jā­ attīsta bioloģiski medicīniskā aparātbūve.

M. Zeltiņš informēja, ka Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem bijusi tikšanās ar augstskolām un privātām firmām. Izteiktas šaubas par divu tehnoloģisko parku (Kleisti un Pulka sēta) lietderību. Uzdevums – RTU un LU veidot kopēju biznesa plānu. LU ir jau daudz izdarījusi, sadarbojoties ar OSI un «Grindeks». RTU ir grūtāk, jo projektam ir zemā­ ka komercializācijas pakāpe. Iespējami trīs pamatbloki: 1) Rīgas Materiālzinātnes attīstības centrs ar biomateriālu inovācijām un kompozītmateriāliem; 2) Medicīnas inženierijas centrs; 3) Ilgtspējīgas attīstības izpētes centrs un biznesa inkubatori.

Rektors atgādināja, ka inkubatora firmas jāizvēlas ļoti rūpīgi, jo līdzekļu nav daudz.

4. Zinātniskās darbības problēmas. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis informēja, ka joprojām nav saņemts solītais finansējums IZM–RTU projektiem. Struktūrvienībās ir jādomā par projektu menedžeriem, kas nodarbotos tikai ar šo birokrātiju. Jāapspriež cilvēkmēnešu un cilvēkdienu definīcijas.

Tiek pārbaudīts doktorantu un pētnieku nodrošinājums ar darba vietām.

5. E-studiju vides lietošana. (Z. Zitmanis) Rektora vietnieks IT jautājumos Z. Zitmanis informēja, ka e-studiju vide plaši tiek lie­ tota jau divus semestrus. Apzināti konkrētie lietotāji, veikti pētījumi, kā šo vidi izmanto. Or­ ga­nizētas apmācības mācībspēkiem un lietvežiem, tajās piedalījās 110 klausītāju, puse no tiem – IEF personāls. Analizēti rezultāti studentu plūsmās. Mazajās plūsmās e-materiāliem atdeve mazāka, lielajās plūsmās – 18%. E-vidē materiāli pieejami 6% priekšmetu.

Apmācības un atbalsts ir pieejams, var organizēt grupas uz vietām. Pašlaik mācībspē­ kiem trūkst motivācijas ievietot materiālus e-vidē. Nolikums par e-vides lietošanu tiek iz­ strādāts.

Mācību prorektors U. Sukovskis norādīja, ka ir ieinteresēts, lai e-vidē materiālu būtu vai­ rāk. Būs rektora rīkojums par nodarbību plānu un priekšmetu vērtēšanas kritēriju un prasību ievietošanu e-vidē. Rudens semestra priekšmetiem e-vidē būtu jāparādās jau maijā.

6. Senāta 26. maija sēdes darba kārtība. (M. Jure) Rektors atgādināja, ka Studentu zinātniskās konferences katras sekcijas vadītājam līdz 14. maijam jāiesniedz rektora palīdzei apbalvojamo studentu saraksti.

Senāta priekšsēdētāja M. Jure iepazīstināja dekānus ar nākamās sēdes darba kārtību un lūdza komentārus par diskutējamiem jautājumiem iesniegt nedēļas laikā.

M. E.

Par inovācijām un attīstību jeb Kā mēs braucām pieredzi lūkoties (Turpinājums no «JI» 18. numura. Skat. «JI» 15., 16. numuru.)

Cits uzņēmuma darbības virziens saistīts ar prezentāciju tehnoloģiju attīstīšanu. Mums tiek nodemonstrēts projek­ tors, kurš sniedz iespēju prezentāciju vadīt ne tikai ar datoru, bet arī ar interaktīvā ekrāna palīdzību! Patiesību sakot, pats ekrāns ir parasts, bet īpašs ir rādāmkociņš, kas dod iespēju aktivizēt uz ekrāna redzamo. Mūsu kolēģe Māra mēģina no­ skaidrot, kādas būtu iespējas iegādāties šādu tehnoloģiju arī mūsu fakultātes vajadzībām.

Iepazīstamies arī ar darba apstākļiem. Uzņēmuma dar­ binieku rīcībā ir atpūtas telpas un trenažieri. Visus sajūs­ mi­na neliels japāņu dārzs, kurā uzņēmuma darbinieki var re­laksēties un gūt enerģiju. Fotografējam japāņu dārzu un at­ceramies, ka mums Meža ielas kompleksā ir pagalms, ku­ ru varētu izveidot par jauku atpūtas vietu, kurā enerģiju un iedvesmu varētu gūt gan mācībspēki, gan studenti. Varbūt kā­das Taivānas idejas būs noderīgas?

Līdz ar to dienas programma ir galā, dodamies uz savu vies­nīcu Hotel Royal Hsinchu, baudām vakariņas, viesnīcas bārā spēlē dzīvā mūzika. Pārsteigums mūs sagaida viesnī­cas numuriņu vannas istabā. Tur ir Panasonic izstrādājums. Nē, tas nav nedz televizors, nedz mūzikas aparāts, pat ne dušas elektroniskā vadība. Tā ir Panasonic elektroniskās vadības pults klozetpodam! Patiesībā nebūtu solīdi tādu smalku augs­to tehnoloģiju produktu nodēvēt par podu. Tas ir WC un bidē krustojums, kurš piedāvā lielu daudzumu dažādu

re­žīmu kombināciju. Pults izvēlnē tiek piedāvātas dažādas temperatūras apsildāmajai poda malai, ūdens temperatūrai, septiņi dažādi ūdens strūklas režīmi. Vai nav smalki? Un mēs domājām, ka mums pazīstamie WC jau ir pati pilnība.

Trešdiena, 20. februāris No rīta dodamies uz National Chiao Tung University.

Uni­versitātes vēsture sniedzas līdz 1896. gadam, kad tika no­dibināta Nanyang koledža Šanhajā, vēlāk attīstot savu

dar­bību Ķīnā un Taivānā. Tagadējo nosaukumu universitāte ieguvusi 1958. gadā. Nacionālā Chiao Tung universitāte sauc sevi par Taivānas MIT (Masačūsetsas Tehnoloģijas institūtu), tā atrodas blakus Taivānas «Silikona ielejai».

Lep­nums nav bez pamata, jo atsevišķos pētniecības dar­ ba rādītājos MIT Masačūsetsas tehnoloģijas institūts tiek apsteigts. Universitāte ir vadošā inženierzinātnēs un dator­ zinātnēs Taivānā, pasaules inženierzinātņu augstskolu rangā

2008. gada 22. maijs

7

FAKULTĀTĒS

Pirms piecdesmit gadiem Profesors E. Šīrons

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Latvijā strauji at­ tīstījās metālapstrādājošā rūpniecība, arī aparātbūvniecība, kura piecdesmito gadu vidū kļuva par vienu no vadošajām nozarēm un deva apmēram 25% rūpnieciskās produkcijas.

Bet aparātbūves inženieri netika gatavoti. Toreizējās Latvijas Valsts universitātes vadībai maz interesēja tehniskās fakul­ tātes un jaunas specialitātes, jo aizkulisēs jau virmoja Rīgas Politehniskā institūta izveide.

Un tā 1958. gadā izveidojās labvēlīga situācija spe­ ci­alitātes atvēršanai un Aparātu būves katedras (AB) izveidošanai – 1958. gada 1. septembrī atdzima Rīgas Poli­ tehniskais institūts.

Sākotnēji AB katedras sastāvā bija septiņi darbinieki, no tiem trīs mācībspēki: katedras izveidošanas iniciators, arī pir­mais katedras vadītājs docents A. Vācietis (pirms tam ilg­

gadējs rūpnīcas VEF darbinieks – šajā laikā arī Mehānikas fakultātes dekāns), vecākais pasniedzējs I. Kauliņš – ražo­ šanas automatizācijas entuziasts (VEF automatizācijas bi­ ro­ja konstruktors). Automatizācijas līdzekļi (elementi) ir apa­rāt­būves daļa un asist. E. Šīrons – jaunais speciālists kopš 1957. gada. Sākumā katedrai nebija ne slodzes, ne arī studentu kā profilējošai katedrai, bet tiem laikiem spēcīga ma­teriālā bāze – Tehniskās mērīšanas un Automatizācijas ele­mentu mācību laboratorijas.

Pirmos divus darba gadus (1958–1960) katedra veica Ma­ šīnbūves tehnoloģijas katedras slodzi, bet jau 1961 gadā bija pirmais izlaidums – 45 automatizācijas inženieri. Pirmais iz­laidums aparātbūvē 1966. gadā – 18 aparātbūves inženieri.

Sagatavoto speciālistu pieaugums bija tik straujš, ka jau pēc desmit gadiem, 1968. gadā, no Aparātbūves katedras at­da­ lījās Automatizācijas katedra.

Pēc piecdesmit gadiem, 2008. gadā, Aparātbūves katedra

Rektors I. Knēts pasniedz RTU Atzinības rakstu pašreizējam katedras vadītājam un Mašīnbūves tehnoloģijas institūta direktoram profesoram J. Rudzītim.

RTU Atzinības rakstu saņēma arī raksta autors.

izveidojusies par mūsdienām atbilstošu katedru ar moder­ nām mācību laboratorijām un vairāk nekā 2000 sagatavo­ tiem speciālistiem aparātbūvē. Bet tas jau ir cits stāsts citai jubilejai.

16. maijā, svinīgi atzīmējot apaļo katedras jubileju, notika absolventu salidojums.

«Pavasara lasījumi» APF turpinās E. Serjogina Martā APF doktoranti ar stāstiem par veiktajiem zi­ nāt­­nis­kajiem pētījumiem sāka jaunu tradīciju – «Pa­va­ sara lasīju­mus», kas turpinājumu radis divās pub­lis­kās lekcijās.

Aprīļa nogalē ar priekšlasījumu fakultātē viesojās Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe (attēlā). Viņš stu­den­ tus un mācībspēkus informēja par aktualitātēm Rīgas ap­ bū­ves un attīstības jautājumos, īpašu uzmanību veltot Dau­ ga­vas krei­sā krasta vīzijai un plāniem Ķīpsalas attīstībai.

Ik­viens klāt­­esošais varēja pilsētas galvenajam arhitektam

uz­dot jau­­tā­ju­mus un paust savu viedokli un idejas par pil­ sētas nā­kot­nes ieceru īstenošanu.

Latvijas arhitektūras 2007. gada Lielās balvas laureāts pro­­­jektēšanas biroja «ARHIS» arhitekts Andris Kronbergs ar lekciju «Lietu kārtība arhitektūrā» APF uzstājās 15. maijā.

Go­­dalgotajā tipogrāfijas «Britania» ēkā A. Kronbergam iz­ de­vies radīt harmoniju starp šķietami nesavienojamām lie­ tām – industriālu celtni un ainavu, kas glabā informāciju par cilvēka un dabas attiecībām ilgā laika periodā. Par to, kā tas panākts un kādi ir būtiskākie lietu kārtības pamatprincipi ar­hitektūrā Lielās balvas ieguvēja skatījumā, uzzināsiet kā­ dā no nākamajiem «JI» numurā.

APF studenti piedalīsies starptautiskā konkursā Dubrovnikos Uzņēmums «Saint-Gobain Isover», kas nodrošina būv­ ma­­te­ri­ālu tirgu ar siltuma un skaņas izo­lā­ci­jas materiāliem, akustisko griestu sistēmām, kā arī tehno­lo­ģis­ko iekārtu un inženierkomunikāciju siltuma un skaņas izo­lācijas ma­teri­ āliem, ik gadu rīko starptautisku konkursu arhitektūras un būvniecības studentiem. Konkursa mērķis ir rosināt jaunos un topošos arhitektus pievērsties ekoloģiska­jai būvniecībai, efektīvi un saprātīgi izmantojot enerģiju un resursus.

Šogad pirmajā – nacionālā līmeņa – konkursa kārtā varēja pie­dalīties RTU APF un LLU studenti. Konkursa dalībnie­ ku uzdevums bija izstrādāt projektu multifunkcionālai sko­ lai, kurā apvienoti gan klasiskie, gan modernie mācību vi­ des elementi un ievēroti ilgtspējīgas būvniecības principi un drošības nosacījumi. Studentiem bija jāpiedāvā arī ide­ jas skolas apkārtnes labiekārtojumam, un skolas tuvumā jā­ paredz vieta spēļu laukumam un dārzam, kur skolēni varētu pavadīt brīvo laiku un praktiskajās nodarbībās iepazīt bio­ loģiskās lauksaimniecības īpatnības. Būtisks papildu no­sa­

cījums – skolai jākalpo ne tikai kā vidējai mācību iestā­dei, bet arī kā pieaugušo un interešu izglītības un kultūras centram, kas pieejams ikvienam tuvējās apkārtnes iedzī­vo­tājam.

Konkursā darbus iesniedza četras RTU APF komandas.

Acīmredzot LLU studentiem uzdevums nebija pa spēkam.

Pie­ci RTU studenti – Dāvis Graudiņš, Aleksandrs Čepiguss, Didzis Jaunzems, Laura Laudere un Māris Bārdiņš – ar trim projektiem pārstāvēs Latviju otrajā, starptautiskajā konkur­ sa kārtā, kas no 1. līdz 4. jūnijam notiks Dubrovnikos.

2007. gadā iekļauta piecdesmitniekā. Universitāte lepojas ar to, ka tajā mācās 36 pasaules valstu studenti, to piesaistei tiek piešķirtas gan universitātes stipendijas, gan valdības stipendijas, kuras svārstās no 630 līdz 950 ASV dolāriem mēnesī, turklāt šī nauda domāta dzīvošanas izdevumu seg­ šanai, jo papildus tiek segta arī studiju maksa.

Mūs ieinteresē universitātes piedāvātā Global MBA prog­ ramma, kura ieguvusi prestižo AACSB akreditāciju. Studiju maksa visnotaļ pieņemama – 10 000 ASV dolāru. Izrādās, ka 64% no blakus esošajā Hsinchu zinātnes parkā izvietoto uzņēmumu vadītājiem ir šīs universitātes absolventi. Šā apraksta sagatavošanas laikā, 2. aprīlī, saņemam DHL sūtījumu no Nacionālās Chiao Tung universitātes ar materiāliem, kuros piedāvāts mūsu studentiem studēt univer­ sitātes starptautiskajās studiju programmās. Piedāvājumā ir gan Globālā MBA programma, gan programmas Elektro­ inženierijas un datorzinātņu jomā. Mūsējiem tiek piedāvāta gan stipendija, gan atbrīvojums no studiju maksas, gan

iespē­jas piepelnīties universitātē papildus studijām. Piesa­ kieties! Varbūt, ka tā ir Jūsu Lielā Iespēja? Chiao Tung uni­ver­sitātes absolventu vidū ir daudz pasaules biznesa pro­mi­nenču, arī mums pazīstamās datorfirmas «Acer» di­ bi­nātājs. Informācija par studiju iespējām pieejama RTU Starptautisko sakaru daļā.

Pēcpusdienā ar autobusu apbraukājam visu Hsinchu zi­ nāt­nes parka teritoriju, kura aizņem 1300 hektāru. Par­ ka zinātniskās attīstības bāzi nodrošina trīs «vaļi»: jau pieminētie – Nacionālā Chiao Tung universitāte un Industriālo tehnoloģiju pētniecības institūts, kā arī Nacio­ nālā Tsing Hua universitāte. Parka infrastruktūra izveidota tādējādi, ka tā teritorijā var mācīties, nodarboties ar zinātni un īstenot biznesu. Ir uzbūvēti dzīvojamie kvartāli un atpū­ tas zonas. Ko vēl var vēlēties? Taivānieši neuztraucas par «sma­dzeņu noplūdi». Viņi veicina jauniešu studijas ārvalstu universitātēs, un nebaidās, ka tie paliks tur. Taivānieši no­ drošina visus apstākļus, lai gudrākajiem un iniciatīvas ba­

gā­tākajiem būtu iespējas savu potenciālu īstenot savā dzim­ tenē! Un viņi to arī īsteno. Hsinchu zinātnes parkā valdība ieguldījusi 1,9 miljardus ASV dolāru, parka teritorijā strādā 350 augsto tehnoloģiju uzņēmumi, kopējais ražošanas ap­ joms – ap 30 miljardiem ASV dolāru gadā.

Vakarā vēl apmeklējam nakts tirdziņu, kas pēc būtības ir jautrs tingeltangelis. Šeit var baudīt dažādus ēdienus, sākot no vistas spārniņiem ķīniešu gaumē un beidzot ar zemenēm šokolādē, var pagaršot eksotiskus augļus vai svaigi spiestas sulas. Mūsu pārtikas un veterinārajam dienestam, iespē­jams, būtu iebildumi pret tirdzniecības vietām, taču mūsu vēderi ir pietiekami izturīgi. Tirdziņā tiek piedāvātas dažādas lo­ terijas, atrakcijas un, protams, sīkbodīšu preces. Kopējā gai­ sotne ir visai eksotiska. Par dažiem dolāriem nopērku pa­ lielu paku rožu pumpuru tējas.

Atgriežamies viesnīcā, vēl paspējam apmeklēt uz jumta te­rases izvietoto baseinu un tvaika pirti. Armands apmeklē viesnīcas masāžas salonu. Esot forši!

Turpmāk vēl!

E. Serjogina

8

STUDENTU LAPA

2008. gada 22. maijs

«Mehu kari 2008» noslēdzas bez cietušajiem

Jau piekto reizi TMF studenti pulcējās kopā vērienīgā četru dienu pasākumā «Mehu kari», lai atpūstos, sa­cens­ tos, izglītotos, sadraudzētos un šoreiz arī dotu savu iegul­ dījumu «mehu» un citu studentu nākotnes uzlabošanā, pie­ daloties diskusijā ar fakultātes un RTU vadību par studiju kva­litāti.

Bet nu par visu pēc kārtas.

Lielā balva, jautrās stafetes, basketbola soda metieni un citas aktivitātes bija pirmajā dienā organizētās discip­līnas.

Taču vienas no nozīmīgākajām šajā dienā bija konstruē­ šanas sacensības, kas ir neatņemama «Mehu karu» sastāv­ daļa. Šogad dalībniekiem no dotajiem materiāliem bija jā­

uzkonstruē maza mašīna, kas darbotos ar baterijām un būtu spējīga izbraukt pa līkumotu un nelīdzenu trasi. Uzvarētāja bija komanda ar nosaukumu «Emourlas».

Tika uzstādīts jauns rekords, pārbaudot TMF studentu paš­pārvaldes zaļo automašīnu. Tā tiešām bija pirmā reize, kad žigulī «Vitālijs» vienlaikus atradās 18 cilvēki.

Otrā diena bija izglītojošā diena, kad līdztekus pit-stop sa­censībām un erudīcijas pārbaudījumiem ikvienam bija ies­pēja ziedot asinis Valsts asinsdonoru centra speciāli aprī­ kotajā autobusā. Iespēju palīdzēt kādam nelaimē nonāku­šam cilvēkam, ziedojot asinis, izmantoja vairāk nekā trīsdesmit cilvēku.

Iespējams, visnozīmīgākais pasākums «Mehu karos» bi­ja fakultātes un RTU vadības diskusija ar studentiem par stu­ diju kvalitāti, balstoties uz iepriekšējā semestra beigās veik­ tās studentu anketēšanas rezultātiem. Tika apskatītas tādas tēmas kā lekciju plānojums, ēdināšana fakultātē, mācību ma­te­riālu pieejamība, studiju grūtības pakāpe, lekciju no­ rise krievu valodā. Studenti izteica viedokli par sev ak­ tuāliem jautājumiem un problēmām, ar ko saskārušies stu­ diju laikā. Diskusija bija produktīva, jo studenti un vadība veidoja dialogu, kura laikā tika meklēti iespējamie problē­ mu risinājumi. Daži jautājumi tika arī atrisināti – lai risinātu problēmu ar ēdināšanu, tika nolemts fakultātē uzstādīt sviest­maižu automātu, portatīvo datoru īpašnieku ērtībām pir­mā stāva foajē ierīkot papildu elektrības rozetes.

Trešajā dienā notika veiklības sacensības ar kādu no «M.T.Z. Serviss» iekrāvējiem. Sacensību dalībniekiem bij­a jāveic trase, jāapgāž līmlentes rullītis un jāatgriežas sākum­ punktā, pa ceļam neskarot nevienu kociņu, ar ko iezīmēta trase. Ikvienam interesentam bija iespēja pārbaudīt savu fi­ zisko spēku un izveicību virvju trasē.

Trešās dienas noslēdzošā aktivitāte bija orientēšanās sa­

«Mehi» stūrē Biķerniekos!

«Mehu karu» laikā 9. maijā notika gada lielākās «me­ hu» sacīkstes «Mehu stūre», kas šogad no iepriekšējo ga­ du «Mehulandes» plača tika aizstūrēta līdz Biķernieku kartodromam.

Tā kā organizatori bija izaicinājuši uz derībām citas fa­ kultātes un universitātes – kurš apsteigs «mehus» «Mehu tra­sē», uz sacīkstēm bija ieradušies ne tikai «mehi», bet arī pārstāvji no citām fakultātēm un pat citas universitātes, kopumā 23 dalībnieki.

Sportisti tika iedalīti trijās klasēs. C klase – automobiļi ar priekšējo vai aizmugurējo piedziņu, kuru motora tilpums nepārsniedz 2 litrus, B klase – arī abu veidu piedziņas spēk­ rati ar motora tilpumu virs 2 litriem un A klase – piln­ piedziņas klase. Gaidījām arī motociklistus, tomēr šīs kla­ses dalībnieki, domājams, vēl tikai gatavojās vasaras sezonai.

Treniņbraucieni, līkumu trajektoriju izpēte, riepu izvēle un

to spiediena regulēšana, šie jautājumi uztrauca dalībniekus visu pirmsstarta laiku. Tikmēr trases malā jaukas meitenes cepa šašliku, lai sportisti varētu iestiprināties un uzņemt ener­ģiju pirms braucieniem.

Dalībnieki veica divus braucienus, kopā katrā no tiem vei­ cot trīs apļus – ieskriešanās apli, kurā tika uzņemts laiks, un bremzējošo apli. Pirmie sāka startēt C klases dalībnieki. Lai arī ar ne tik jaudīgiem motoriem, tomēr šīs klases braucēji bija visātrākie. Visu izšķīra veiklība. Pirmo vietu izcīnīja Mār­tiņš Feters-Fekters ar «VW Beetle», uzstādot «Mehu stū­res» labāko apļa laiku – 1:14:63 min. Otro vietu ieņēma Mārtiņš Vilce, braucot ar «BMW 318», ar apļa laiku 1,16,06 un trešajā vietā palika Krišjānis Feters-Fekters ar «VW Golf» un laiku 1,16,46.

B klasē uzvaru izcīnīja Mārcis Riekstiņš ar «Ford Mon­ deo» un laiku 1,17,75, otro vietu ieguva Valdis Zingers ar

cen­sības, kurās galveno balvu – ceļojumu uz Norvēģiju – iegu­va komanda «Potētāji». Šāda veida orientēšanās pie «me­hiem» notika pirmo reizi. Dalībniekiem ar personīga­ jām automašīnām bija jāizbrauc kontrolpunkti, kuri atradās apkārt Ķīšezeram un kuros elektroniski bija jāatzīmē sava ierašanās. Pavisam orientēšanās sacensībās piedalījās gan­ drīz divdesmit komandu.

«Mehu karu» noslēdzošā diena sākās ar «Mehulandes» sa­kopšanas talku, kas jau otro gadu pēc kārtas notika sa­ darbībā ar projektu «Pēdas». Savukārt Biķernieku tra­ sē notika «Mehu stūre» – sacīkstes ar personiskajām auto­ mašīnām dažādas klasēs.

«Mehu karu» noslēgumā neizpalika arī kopīga hokeja spē­ les Latvija-Somija skatīšanās, kam sekoja dejas un atrakcijas kopā ar grupu «Ēnas» līdz pat rīta gaismai. Noslēguma pa­ sākumā tika apbalvoti veiksmīgākie un aktīvākie «Mehu ka­ru» dalībnieki. Īpašu simpātiju balvu saņēma meiteņu ko­manda «100% pūciņas» no IEF par dalību dažādās ak­ tivitātēs, arī orientēšanās sacensībās.

Dita Vinovska, TMF SP

«BMW 320» un laiku 1,18,43 un trešo – Viktors Jankovskis ar «Honda Accord» un laiku 1,21,31.

A klasē dominēja un dubultuzvaru izcīnīja brāļi Varis un Valdis Veinbergi ar rezultātu attiecīgi 1,16,38 un 1,16,82, braucot ar veco labo «Audi Coupe», un trešajā vietā palika Artis Aramins ar jaunāku «Audi» kupeju, sasniedzot rezul­ tātu 1,18,44. Īpaši tika sumināta vienīgā sieviešu kārtas pārstāve «Me­ hu stūrē» Liene Ozoliņa, kas brauca pilnpiedziņas klasē ar «Subaru Impreza», uzrādot rezultātu 1,24,50.

Spraigā cīņā, pat nosvilinot pāris riepu, «mehi» nepade­ vās, un arī šogad derībās godpilnās vietas uz pjedestāla ieņē­ma «mehi».

Pēc abiem braucieniem visu klašu uzvarētājiem tika pa­ sniegts šampanietis, kas, skatītājiem par nožēlu, netika lais­tīts, jo visi dalībnieki gribēja uz mājām aizbraukt, ne­ saķeroties ar vīriem zaļajās vestēs. :) Pārējās balvas uzvarētā­ ji saņēma vakarā – «Mehu karu» noslēguma pasākumā.

Liels paldies visiem, kas palīdzēja veiksmīgi nostūrēt šo «Mehu stūri»! Un pats lielākais paldies dalībniekiem, bez ku­riem šīs sacīkstes nebūtu notikušas!

Sildām riepas un tiekamies nākamajā «Mehu stūrē»!

«Mehi»

STUDENTU LAPA/TMF

2008. gada 22. maijs

9

Iepazīsti jauno RTU Studentu parlamenta valdi (Turpinājums. Sākums «JI» 19. numurā.)

23. aprīlī RTU Studentu parlamenta biedri un ieinteresētie aktīvisti pulcējās uz vēlē­ šanu kopsapulci, lai ievēlētu RTU SP valdi. Turpinām iepazīstināt ar tās jauno sastāvu.

1. Viens teikums, kas tevi raksturotu.

2. Pastāsti par savu nodaļu un darbības jomu, jaunajām idejām un plāniem. Ar kādiem jautājumiem/problēmām strādā, un ar kādiem jautājumiem studenti var vērsties pie tevis?

3. Par ko gribēji kļūt bērnībā? Un kas šķita saistošs šajā profesijā/nodarbē?

4. Kādā studiju programmā studē? Kurā kursā? Un cik lielā mērā šā brīža studijas un darbs saistās ar bērnībā izsapņoto profesiju?

5. Izvēlies sirdij tuvāko no piedāvātajiem variantiem.

Kafija

Tēja

Suņi

Kaķi

Kečups

Majonēze

Piezvanīt

Aizsūtīt SMS

Proza

Dzeja

Teātris

Kino

Skatīties basketbolu

Skatīties futbolu

Spēlēt basketbolu

Spēlēt futbolu

Alternatīvo energoresursu izmantošana

Fosilo energoresursu izmantošana

Fonts «Times New Roman»

Fonts «Arial»

Sporta nodaļas vadītājs Ritvars Bērziņš 1. Jaunietis, kas savu mērķu dēļ ir gatavs uz visu, bet prot arī uz­ klausīt citu viedokli.

2. Mana nodaļa nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu un turp­ māk arī strādās, lai celtu sporta kvalitāti RTU. Pie manis studenti var vērs­ties ar jebkādiem jautājumiem, kas skar sportu. Ir šādas tādas idejas par jaunām sporta sacensībām, bet tās pagaidām tiek turētas sle­penībā.

3. Bērnībā laikam gribēju būt lidotājs, kāpēc – to gan diemžēl vairs nepateikšu, bet zinu, ka tā bija viena no noturīgākajām profesijām, kādus divus mēnešus bija topā, tieši pēc po­licista un pirms ugunsdzēsēja profesijas.

4. Studēju datorsistēmas DITF 1. kursā. Šā brīža studijas un darbs ne tuvu nesaistās ar bērnībā izsapņoto, bet gan atbilst tam, ko pašlaik vēlos darīt.

5. Tēja. Suņi. Majonēze. Piezvanīt. Dzeja. Kino. Skatīties basketbolu. Spēlēt futbolu. Al­ ternatīvo energoresursu izmantošana. «Arial».

Sociālo lietu nodaļas vadītājs Ervīns Šķesters 1. Esi mierīgs, viss būs labi!

2. Sociālās nodaļas pamatmērķis ir veidot sociālo vidi, RTU stu­ dentam ienākot RTU ēkās (vai to apkārtnē) un izejot no tās. Nā­ ka­majam gadam par pamatuzdevumiem ir izvirzīta jauno biedru pie­saiste nodaļai, pašas nodaļas atpazīstamības veidošana un ak­ tīvas sadarbības veicināšana ar RTU saimnieciskā virziena struk­ tūrvienībām. Students varēs vērsties pie manis, lai saņemtu atbildi vai arī rīcību, kas at­ri­ sinās ar sociālo vidi saistītu problēmu RTU. 3. Gribēju kļūt par zvejas kuģa kapteini. Ļoti patika zivju iegūšanas process un visas lie­ tas, kas ļauj veikt šo darbību.

4. RTU ETF telekomunikāciju programmas 3. kurss. Šā brīža un bērnības profesijai ir at­ šķirīgas tehniskās nianses, bet pamatproblēmas, ko nākas risināt, ir līdzīgas. Kā vienu no tām var minēt faktu, ka vienmēr atradīsies lietas, kas traucē veikt pamatuzdevumu – troks­ nis sakaru kanālā vai arī jūrā nogrimis kuģis.

5. Kafija. Kaķi. Majonēze. Piezvanīt. Proza. Kino. Skatīties basketbolu. Spēlēt basketbolu.

Alternatīvo energoresursu izmantošana. «Times New Roman». Ārējo sakaru nodaļas vadītāja Līga Indriksone 1. Augsti mērķi, gribasspēks un radošais gars!

2. Ārējo sakaru nodaļas mērķis ir veicināt RTU SP attīstību, at­ pazīstamību un sadarbību ar organizācijām un augstskolām gan Lat­vijas, gan starptautiskā mērogā.

Viens no Ārējo sakaru nodaļas uzdevumiem ir informēt RTU SP biedrus un RTU studentus par iespējām pilnveidoties un veidot sadarbību, kā viens no piemēriem ir informācija par semināriem un konkursiem RTU SP mājaslapas sadaļā «Iespējas». Tā ir arī informācijas plūsmas vei­ došana ārpus RTU SP – SP darbības un aktivitāšu popularizēšana citās augstskolās un paš­ pārvaldēs. Ārējo sakaru nodaļa veido un veicina sadarbību ar citām augstskolām un organizācijām, organizē seminārus un informācijas apmaiņas tikšanās ar citu augstskolu pārstāvjiem gan

Latvijā, gan ārvalstīs. Ārējo sakaru nodaļa organizē RTU SP dalību un pārstāvniecību Lat­ vijas Studentu apvienībā un veicina studentu iesaistīšanos Latvijas Studentu apvienības ak­ tivitātēs. Ārējo sakaru nodaļa bieži vien ir RTU SP vizītkarte – prezentācijas RTU viesiem, līdz­ dalība ārzemju studentu uzņemšanas un adaptēšanās procesā RTU – tie ir daži no darbības virzieniem, kas palīdz veidot RTU SP kā spēcīgas un atsaucīgas organizācijas tēlu. Ja vēlies iesaistīties, droši pievienojies!

3. Bērnībā sapņoju kļūt par balerīnu. Vēlējos iemācīties tikpat graciozi un skaisti kustē­ ties kā balerīnas Latvijas Nacionālās operas izrādēs un arī pati uzkāpt uz LNO skatuves. Uz­ kāpusi gan esmu, tomēr ne kā balerīna.

4. Studēju Inženierekonomikas fakultātes Uzņēmējdarbības un vadīšanas profesionālā ba­kalaura programmas 3. kursā.

Diemžēl balerīnām uzņēmējdarbības bakalaura grāds nav nepieciešams. Un tomēr manam dar­bam SP un balerīnas profesijai ir kas kopējs – uzstāšanās publikas priekšā, uztraukuma pārvarēšana un savākšanās pat tad, ja ir grūti.

5. Kafija. Kaķi. Kečups. Piezvanīt. Proza. Teātris. Skatīties basketbolu. Spēlēt basketbolu.

Alternatīvo energoresursu izmantošana. «Times New Roman».

Finanšu nodaļas vadītāja Inese Poruka 1. Tieša, mērķtiecīga, reizēm spītīga un vienmēr cīnos par tais­ nību. Vienmēr cenšos izpalīdzēt un uzmundrināt citus.

2. Finanšu nodaļas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu finanšu plūsmu, sekot līdzi finanšu izlietojumam un uzlabot tā efek­ tivitāti. Finanšu nodaļa ir kā atbalsta nodaļa pārējām nodaļām. Stu­ dentiem ir nepamanāma, taču ikdienā nodrošina RTU SP dar­bību. Ša­jā gadā Finanšu nodaļas mērķis ir piesaistīt ilgtermiņa spon­sorus, kas ļautu SP realizēt vairāk kvalitatīvu projektu kultūras, studiju un sociālajā jomā.

3. Bērnībā man bija trīs sapņu profesijas: a) ārste – mammas ietekmē, kā arīdzan patika operēt savus lāčus un pārējās spēļmantiņas; b) skolotāja – ietekmēja bezgala jaukā 1. klases audzinātāja; c) pārdevēja – jo bērnībā ļoti patika skaitīt naudu.

4. Pašlaik studēju IEF 3. kursā studiju programmā «Uzņēmējdarbība un vadīšana». Kaut kas no naudas skaitīšanas laikam tur ir.

5. Kafija. Suņi. Kečups. Piezvanīt. Dzeja. Kino. Skatīties futbolu. Spēlēt futbolu. Alter­ natīvo energoresursu izmantošana. «Arial».

FSP Koordinēšanas nodaļas vadītājs, viceprezidents Aleksejs Rutkovskis 1. Mērķtiecīgs, neatlaidīgs, jauks un gudrs jauneklis, kam patīk izaicināt likteni un stāties pretim grūtībām!

2. PKN jeb Pašpārvalžu koordinēšanas nodaļa. Lielākoties mans darbs izpaužas kā komunikācija ar pašpārvalžu vadītājiem un dažādu veidu informācijas nodošana tiem. Saliedēšanas un moti­vācijas pasā­ kumu rīkošana. Pie manis var vērsties ar jebkādiem jautājumiem, vien­mēr būšu priecīgs palīdzēt!

3. Godīgi sakot, neatceros neko tādu, par ko bērnībā būtu sapņojis.

4. Pašlaik studēju medicīnas inženieriju un medicīnas fiziku. Mācos trešajā kursā un es­mu vairāk nekā pārliecināts, ka bērnībā par līdzīgas profesijas pārstāvjiem nebiju neko dzirdējis.

5. Tēja. Suņi. Majonēze. Piezvanīt. Dzeja. Teātris. Neskatos. Spēlēju basketbolu. Fosilo energoresursu izmantošana. «Times New Roman».

Studiju nodaļas vadītāja Zane Skreija 1. Daudz smaida un enerģijas.

2. Ideju un plānu daudz, ceru, ka to visu varēšu realizēt, bet, lai ne­ radītu vilšanos, tagad neko sīkāk nestāstīšu, par to liecinās mani dar­bi.

Studiju nodaļa ir ļoti atbildīga, manuprāt, galvenie darbības virzieni ir trīs: studijas, studenti un motivācija, tad nu visus labos darbiņus arī tā dalīšu, jo galvenais mērķis ir kvalitatīvas studijas. Gaidu ikvienu studentu, kam ir kādas neskaidrības ar studijām saistītos jautājumos.

Vai arī vienkārši vēlas aprunāties, es nekad neatsaku!

3. Hmm... kad biju maza, teicu – būšu Princese! Ko dara princese? Daudz smaida, ir at­ bildīga par saviem pavalstniekiem un ir labs draugs, tas bija mans skatījums uz šo «amatu».

Laikam jau pats galvenais – ir pati sev noteicēja! Pēc tam gan nāca cita profesija, kuru gan jau kādreiz izdosies izdzīvot.

4. Studēju Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, būšu ķīmijas tehnologs un paš­ laik esmu jau 2. kursā. Šajā fakultātē nonācu aiz ziņkārības un vēlmes īstenot savu nelielo sapni. Bet šķiet, ka ar bērnības sapņiem tas nekādi nav saistīts.

5. Tēja. Kaķi. Kečups. Piezvanīt. Proza/dzeja. Teātris. Skatīties basketbolu. Spēlēt bas­ket­ bolu/futbolu. Alternatīvo energoresursu izmantošana. «Times New Roman».

10

STUDENTU LAPA/DITF

2008. gada 22. maijs

Tīrasiņu DITF sacensības

Projekta «Šķērsgriezumā» kulminācija bija «Tīrasiņu DITFs» sacensības DITF studentiem. Savas intelektuālās spē­­jas studenti jau ir parādījuši ar to vien, ka studē DITF, ta­ču darba tirgus IT speciālistiem pieprasa arī šarmu un ko­ mu­nikācijas spējas.

Sacensībās piedalījās studenti no 1. kursa bakalaurantiem līdz pat 1. kursa maģistrantiem. Katram studentam bija jā­ iziet septiņi pārbaudījumi, kas pierādīja dažādas spējas.

Ma­­te­­mātiski filozofiska problēmuzdevuma veikšana ap­lie­ ci­­nā­ja prāta asumu un atjautību, «šaušana» mērķī tre­nēja mērķ­tiecību. Izdzert litru ūdens bija liels izturības pie­rā­

dī­jums, bet spēja uzzīmēt kaut ko «DITFisku» apstiprināja dalībnieka radošumu. Lēmumu pieņemšana vislabāk atspo­ guļojās «Solitaire» spēlē, ko ne visi spēja paveikt. Tīrasiņu «DITFam» jābūt apveltītam ar lielisku atmiņu, ko varēja pār­ baudīt ar uzdevumu, cik daudz attēlu students spēj atcerē­ ties pusminūtes laikā. Tika liktas lietā arī elektroniskās de­ju grīdas, jo katram «DITFam» jāspēj izdancināt ķīmiķu mei­ tenes vai griezties dejās ar «mehu» puišiem.

Katrs dalībnieks saņēma ielūgumu uz pasākumu klu­bā «Jim Beam», kur notika apbalvošana. Sīvā cīņā un konku­ ren­cē 1. vietu ieguva 2. kursa bakalaurants Filips Batarags:

«At­klāti sakot, negaidīju šādu iznākumu. Pirmā vieta man bi­ja kā pārsteigums. Jāpateicas kursabiedram Mārim Pas­ to­­ram, kurš ieteica piedalīties konkursā.» Filips atklāj, ka «vis­­­vairāk patika dzert ūdeni. Vienmēr esmu teicis, ka vi­sas veselības problēmas ir no nepietiekama šķidruma dau­dzuma organismā. Otrajā vietā ierindotu «Dance Dance Re­­volution» mašīnu». Par vissarežģītāko Filips atzina uz­de­vumu, kurā bi­ ja jāatceras visi attēli pēc minūtes pre­zen­tācijas. «Tomēr do­ māju, ka ar atmiņu viss kārtībā!» at­zīst Filips.

«Tīrasiņu DITFam ir jābūt izglītotam, ar labu humora iz­ jūtu un saskarsmes spējām, turklāt arī labi jāizskatās. Bik­­­ses, kas beidzas virs zeķes – not cool. Viņam jābūt ekspertam savā jomā, tomēr jāatceras, ka ne visi jums apkārt saprot teh­­nis­ko žargonu,» atzīst Filips.

Ēnu diena «DITFam pa pēdām» Lai iepazītu DITF un izlemtu, vai RTU ir tieši tā augst­ skola, kur iegūt augstāko izglītību, 27. marta rītā DITF pulcējās zinātkāri, par augstskolas izvēli nedaudz no­ba­žī­ ju­šies skolēni.

Skolēni, kas bija ziedojuši vienu sava brīvlaika dienu, gu­

va priekšstatu par DITF, vērojot DITF SP sagatavoto pre­ zentāciju, kurā bija iekļauta informācija par studiju prog­ rammām, iestāšanās prasībām un budžeta vietām. Otrā pre­zentācijā DITF SP deva ieskatu ārpusstudiju nodarbībās un universitātes sabiedriskajā dzīvē.

Katram no studentiem, kas bija iesaistījušies šajā pa­ sākumā, visu dienu sekoja divi skolēni un lekciju starplaikos uzdeva jautājumus par studijām augstskolā, kā arī uzzināja visus knifus par studiju procesu. Skolēni savām acīm re­dzē­ ja un piedzīvoja, kā notiek lekcijas. Kopumā skolēniem bija iespēja apmeklēt divas no pirmā vai otrā kursa lekcijām: par datoru tīkliem, objektorientēto programmēšanu, fiziku, elektrotehniku un elektroniku, ķīmiju un matemātiku. Sko­ lēni pamanīja, ka universitātē lekcijas ir garākas nekā stun­ das vidusskolā, kā arī lekcijas tiek organizētas citādi ne­kā stundas.

Pēc lekciju apmeklējuma studenti un skolēni devās eks­ kursijā pa Ķīpsalu, jo tieši pirmajā kursā DITF studenti vis­ vairāk pārvietojas no Ķīpsalas uz Meža ielu. Skolēni uz­ zināja, kur atrodas citas RTU fakultātes, Ķīpsalas studentu

dienesta viesnīca, kolonāde un Zinātniskā bibliotēka. Pēc ekskursijas pie pusdienu galda studenti ar skolēniem pār­ ru­nāja piedzīvoto.

Skolēni ēnu dienu novērtēja ar 8,33 ballēm. 80% skolēnu radās pozitīvs pirmais iespaids par RTU un DITF. Dažiem skolēniem šķita, ka lekcijas augstskolā reizēm ir garlaicīgas.

Kopumā skolēni ieguva priekšstatu, kāds ir universitātes tēls un bija gandarīti par iespēju redzēt, kādas ir mācību me­to­ des DITF.

Zinātnes forums «uzZINĀTt Nav grĒks» 27. marta pēcpusdienā kopā pulcējās DITF studenti un zi­nātnes foruma lektori J.Osis, J. Grabis, Z. Markovičs, A. Ņi­­­kitenko un A. Vališevskis, kas sniedza atbildes uz jau­ tājumiem – kas ir zinātnieks un ko dara DITF zināt­nieki.

Viss sākas no zinātnes. Katrā cilvēkā mīt pētnieka gars, jau no bērnu dienām mazais cilvēks cenšas izpētīt apkārtējo pasauli un izprast, kā tā ir iekārtota. Nereti vecāki apslāpē pētnieka garu, taču agri vai vēlu tas atkal var izlauzties uz āru. Zinātnieki Latvijā nav populāri, taču citur pasaulē jau­ nie pētnieki veido spīdošu zinātnieka karjeru un šī profesija ir prestiža. Profesors Jānis Osis: «Zinātne – tas ir hobijs, par kuru vēl arī maksā.»

J. Grabis stāstīja par globālās pozicionēšanas sistēmu in­ tegrēšanu uzņēmumos (piemēram, «Latvijas Pastā»), kā arī atklāja, ka arī «ORTUS» var būt noderīgs zinātniskās in­for­ mācijas avots.

A. Ņikitenko uzsvēra, ka ir jābūt dzirkstelei acīs un ir jā­ grib zināt, lai kļūtu par zinātnieku. Zinātnieka profesijai ir vairākas priekšrocības – iespēja atklāt kaut ko jaunu, iegūt domubiedrus visā pasaulē, zinātnieks pats organizē savu dar­­­bu un var ceļot pa pasauli, tā gūstot pieredzi.

Z. Markovičs iepazīstināja ar datorzinātnes pētījumiem, kas ir noderīgi medicīnas nozarē. Piemēram, kā attālināti se­­kot pacienta veselības stāvoklim, par rādītāju ņemot asins­

spiedienu, un nepieciešamības gadījumā dot rekomendā­ci­ jas veselības uzlabošanai.

Zinātni pasniegt populārā veidā izdevās A. Vališevskim.

Lai auditorija labāk izprastu ekspertu sistēmas, lektors stās­ tīja pasaku par gailīti un pupu: vistiņa gribēja izmantot svies­­­tu, lai palīdzētu gailītim atsvabināties no pupas, kas iest­rē­­gusi rīklē, taču, lai iegūtu sviestu, vistiņai bija jāveic papildu uzdevumi. Līdzīgi tika sniegts ieskats neironu tīklu apmācības procesā, kas balstīts uz faziloģiku. Šajā gadīju­ mā A. Vališevskis kā piemēru izmantoja dažādas bildes, kas ti­ka raksturotas kā «kaķis» un «nekaķis» vai arī «drīzāk ka­ ķis nekā nekaķis».

2008. gada 22. maijs

STUDENTU LAPA/DITF/BF

Darbs grib studentu!

Nē, tas nebija nekāds joks – 1. aprīļa pēcpusdienā «DITF­ ijā» satikās vairāk nekā 60 studentu un pārstāvju no tādiem uzņēmumiem kā SIA «Lattelecom Technology», SIA «Tie­ to­­Enator», SIA «Deac», SIA «Biti», «Exigen Services», SIA FMS, a/s «Rix Technologies», lai pārrunātu aktuālās prob­­­lēmas IT nozarē darba tirgū, noskaidrotu pieprasītā­kās specialitātes, darba devēju prasības jaunajam darbiniekam un īpašības, kādām jāpiemīt labam darbiniekam IT nozarē.

Pirms pasākuma tika rīkota neliela kafijas pauze uzņēmumu pārstāvjiem un fakultātes darbiniekiem.

Tiekoties ar studentiem, SIA «Biti» pārstāvis atklāja, ka IT studentiem ir divas karjeras iespējas: vadītājs vai eks­ perts. Pirmajiem, lai kļūtu par IT daļas vadītāju vai struk­tūr­ vienības vadītāju IT uzņēmumā, jāpiemīt plašai izpratnei par dažādiem IT jautājumiem, spējai vadīt cilvēkus un iz­pratnei par biznesa jautājumiem. Savukārt IT eksperti spe­cia­lizējas ļoti šaurā nozarē, kuru pārzina perfekti. Taču jā­atceras, ka pa­­stāv risks, ka konkrētā specializācija ar laiku vairs nebūs pieprasīta.

Dažbrīd no uzņēmumu pārstāvjiem izskanēja viedoklis: «Augs­tākā izglītība ir tikai sev pašam – savu ambīciju ap­mie­ rināšanai.» Tomēr tika atzīts, ka pēc dažiem gadiem augst­­ skolā cilvēkam ir pilnīgi cits redzējums uz procesu. Kāds uzņēmuma pārstāvis ir novērojis, ka cilvēkiem, kam augstākā matemātika nesagādā grūtības, arī darbā ar uz­devumiem veicas viegli. Turklāt uzņēmumā «Exigen Ser­vices» 84% darbinieki ieguvuši augstāko izglītību un 13% studē. Lielākā

daļa (35%) šā uzņēmuma darbinieku ir bijušie RTU studenti.

Liela daļa uzņēmumu, izvēloties darbiniekus studentu vi­ dū, meklē cilvēkus ar lielu potenciālu, jo jauno speciālistu ir gatavi apmācīt. Augstu tiek vērtēta topošā darbinieka spēja komunicēt ar ne IT cilvēkiem, spēja racionāli domāt un kon­­ centrēties uz rezultātu. Retums esot darbinieki, kuriem da­ žādas tehniskās dokumentācijas sagatavošana latviešu va­lo­ dā nesagādā grūtības.

Studenti nekautrējās pajautāt to, kas viņus interesē – gan par komandējumu biežumu, gan izaugsmes iespējām. Vie­ dok­ļi dalījās atbildēs uz studenta jautājumu, vai iespējams piln­­vērtīgi strādāt mājās: vieni piedāvāja darbu «kaut plud­ malē, smiltiņās», citi šādu iespēju noliedza, jo «ir jājūt sava ko­manda, ko, neesot uz vietas, izdarīt pagrūti». Pašpārval­des aktīvistus interesēja, kā šo viņu darbību vērtē darba devēji.

Vair­ākums piekrita, ka pašpārvaldē tiek iegūta neatsverama pieredze, bet panākumus viņu uzņēmumā būs iespējams gūt tikai gadījumā, ja tagadējam studentam ir patiesa interese par IT nozari.

Bariņš studentu izmantoja to, ka SIA «TietoEnator» pār­ stāve pēc pasākuma nedaudz aizkavējās, un individuāli uz­ deva savus jautājumus. Līdz ar to izveidojās papildu dis­ku­ sija vēl krietnu pusstundu pēc pasākuma beigām.

Nobeigumā – «Lattelecom Technology» uzmundrinošais jautājums: «Mēs patlaban rakstām IT&T industrijas nā­kot­ ni – vai tu piedalies?»

Aiva Bite, DITF

«Document Freedom Day»

11

Liels pārsteigums bija 26. marta rītā, atverot ierastos teh­ noloģiju portālus un ieraugot pārveidotus uzņēmumu lo­ go. Kāpēc tādas pārmaiņas? Atbilde diezgan vienkārša – šaj­ā dienā tika atzīmēta vispasaules Dokumentu brīvības die­na (Document Freedom Day), un tas bija tikai solis, lai uzsvērtu šīs dienas un galvenokārt idejas nozīmīgumu. Arī RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē ik­vienam interesentam bija iespēja klausīties aizraujošas lek­cijas un piedalīties diskusijās par atvērtiem standartiem un dokumentu brīvību.

Par to, kā notiek cīņa par atvērto standartu ieviešanu valsts līmenī, lai mums netiktu uzspiests tikai viens konkrē­ta iz­ strādātāja formāts, par to, kas vispār ir dokumentu brīvība, kas ir licences, pastāstīt bija ieradušies «Oracle Latvija» teh­noloģiju konsultants Edgars Ruņģis un Latvijas Atvērtā koda asociācijas (LAKA) pārstāvis Aigars Mahinovs.

Dokumentu brīvība nozīmē visu elektronisko doku­men­ tu savietojamību neatkarīgi no autora un lasītāja iz­man­ totās datora platformas, operētājsistēmas vai programm­ no­drošinājuma – tāpēc runāts tika par lietām, kas skar gan teh­noloģiskās problēmas, gan ekonomiskos aspektus.

Kā izrādījās, valsts iestādē var nepieņemt mūsu elektro­ niski sagatavotos dokumentus, kas veidoti, piemēram, «Li­ nux» vidē. Bet viss ir virzībā, un jau pavisam drīz savu sa­ gatavoto dokumentu jeb vienkārši kursa darbu vai referātu varēsim iesniegt sev tīkamākajā formātā. Diskusiju laikā ti­ ka runāts arī par licencēm un to, kā tas ietekmē dažādu pro­ duktu attīstību, kā arī skarta izglītības tēma par ideju at­vēr­ tos standartus ieviest arī mācību vidē.

Visi pasākuma dalībnieki par piemiņu un par apliecināju­ mu dalībai forumā savā īpašumā ieguva Document Free­dom Day krekliņu, ar kuru vajadzētu nest šīs idejas tālāk.

Jānis Bērziņš, DITF

Kojinieks vēro!

Būvnieki iečeko pavasari Klāt ir laiks, kad vairs nedrīkst sēdēt četrās sienās, bet ir rikšiem vien jāskrien pretī pavasarim! Tāpēc 8. maijā būvnieki jau trešo gadu pēc kārtas rīkoja orientēšanās un piedzīvojumu sacensības «Checkpoint», kuru laikā stu­ dentu komandām bija jāatrod kontrolpunkti un jāveic dažādi uzdevumi.

Pasākumā varēja piedalīties ikviens RTU students, galvenais – atrast vēl pāris komandas biedru, un – aiziet! Kopumā ša­jās sacensībās piedalījās un savā starpā sūri un grūti par uzvaru cīnījās septiņas komandas. Orientēšanās sacensību starts ti­ka dots Ķīpsalas Kolonādē tieši plkst. 17. Kontrolpunkti bija izvietoti dažādās Rīgas vietās – pie Raiņa pieminekļa Esplanādē, pie Kongresu nama, «Daugavas» stadiona, pie «Arēnas «Rīga»», t/c «Domina» un citviet. Dalībniekiem katrā punktā bija jāveic kāds uzdevums – jāatrod automašīna ar noteiktu numura zīmi, jāuzbūvē piramīda no glāzītēm, jāatrisina sudoku mīk­ la, jāliek lietā savas zināšanas origami mākslā utt. Lai iegūtu augstāku rezultātu, tas viss bija jāpaveic pēc iespējas ātrāk. Pēc uzdevuma komandas saņēma aploksni ar norādi, kurp doties tālāk.

Pēc vairāku stundu aktīva skrējiena pa Rīgu visi nonāca pēdējā kontrolpunktā – autoostā, no kurienes tālāk devās uz Zaķumuižu, kur norisinājās gan uzvarētāju apbalvošana, gan pasākuma afterparty ar pirti, dejām, spēlēm. Šogad «Check­ point» uzvarēja komanda «Dini12»: Kristīne Ķīse, Rasa Brūna, Viesturs Sproģis un Kārlis Vīksne!

Bez šaubām, arī nākamgad Būvniecības fakultātes studentu pašpārvalde turpinās šo tradīciju. Un tāpēc – tiksimies nā­ kamajā «Checkpoint»!

BF Studentu pašpārvalde

Kojinieks, kā jau kārtīgs koju īrnieks, rūpējas, lai visi rē­ ķini vienmēr tiktu nomaksāti laikus. Bet kas tad te? Infor­ matīva lapa, ka jūnijā jāsamaksā par visiem trim vasaras mē­ nešiem uz priekšu... Vai man’ šes! Kojiniekam mati sacēlās stāvus. Tā jau iznāk tīri skaista summiņa. Atkal Kojinieks neēdīs pusmēnesi... Vai, vai, vai...

Badoties nedrīkst – jāmeklē risinājums. Domāts – darīts!

Kojinieks sazinājās ar galveno administratori. Un ko viņa sa­ ka? To, ka Kojinieks tomēr necietīs badu, jo, redz, var tomēr arī katru vasaras mēnesi maksāt atsevišķi, ja tā vēlies.

Kojinieks jautā Vai tiešām vajag šādi mulsinoši šokēt studentus? Vai pa­ reizāk nebūtu, ja pastāvētu viens noteikts viedoklis? Kuram lai tagad tic? Un kas būtu bijis tad, ja kojinieks nebūtu uz­zinājis, ka tomēr pastāv iespēja maksāt katru mēnesi at­se­višķi?

Kojinieks P. S. Ja zini kaut ko par kojām tādu, ko vajadzētu zināt ci­ tiem, raksti: kojinieks@gmail.com.

12

STUDENTU LAPA/SPORTS

2008. gada 22. maijs

«RTU Vīru spēles 2008» Uzvarētāji ir noskaidroti!

Spraigi aizvadītas divas spēļu atlases kārtas, kurās tika noskaidroti izturīgākie, spēcīgākie, atraktīvākie RTU puiši 2008. gadā.

1. kārtā vīri mērojās spēkiem «City Fitness» sporta zālē, 2. kārtā žūrija izvērtēja puišu erudīciju un spēju uzstāties publiski.

6. RTU VĪRU SPĒĻU finālisti: Māris Pededzis (ETF), Aleksandrs Aņiščenko (TMF), Jānis Paeglis (EEF), Kār­lis Bokmanis (ETF), Rūdolfs Kroičs (BF), Haralds Gribusts (DITF), Roberts Mednis (EEF), Andris Broks (EEF), Gints Laus (EEF), Artis Riepnieks (ETF), Eduards Cers (IEF), Dmitrijs Muhins (TMF), Gatis Lapiņš (TMF), kuri 17. maijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sacentās orientēšanās sacensībās ar kontrolpunktiem, kuros jāveic dažādu grūtības pakāpju uzdevumi (no bruņukrekla adīšanas līdz ratu

vilkšanai), tad konkursa radošā daļa notika RTU Mazajā zālē, kur vīri klātesošos iepazīstināja ar saviem īpašajiem talantiem un iejutās dažādu āķīgu situāciju spēlēs. Kā paši puiši atzina, šis bija viens no grūtākajiem uzdevumiem šā gada spēlēs! Par godu Latvijas gadadienai konkursā «Lāčplēsis» tika pārbaudītas puišu patriotiskās jūtas. Šāgada uzvarētēji ir: 1. vieta – Haralds Gribusts, DITF 1. kurss (attēlā); 2. vieta – Aleksandrs Aņiščenko, TMF 3. kurss, 3. vieta – Māris Pededzis, ETF, 1. kurss. Suminām!

Pateicība arī atbalstītājiem – RTU, ceļojumu firmai «AL MILE», Dailes teāt­ rim, TTstilam, SIA «Bonnita», «AQUA Villa SPA», «City Fitness» un visiem lus­tīgajiem līdzjutējiem!

Rektora kausa izcīņa aerobikā

S. Koļesova, Sporta katedras lektore 26. aprīlī, saulainā sestdienā, Meža ielā 5 notika sa­ cen­­sības Rektora kausa izcīņā aerobikā. Sacensībās pie­ dalījās komandas no visām fakultātēm, un dalībniekus vēr­ tēja augsti kvalificēti speciālisti, kuru vidū bija arī Latvijas Aerobikas asociācijas viceprezidente R. Tarnopoļska un aero­bikas tiesnešu kolēģijas priekšsēdētāja V. Kalniņa.

Komandu iegūtās vietas: 1. vietā – TMF (A. Jeremenko, D. Be­­lo­kurova, N. Kreislere, A. Kadiķe, J. Veidemane, J. Smir­­­­ nova, M. Proskurjakova, O. Pavlova, J. Ježova, J. Va­siļje­va); 2. – BF; 3. – IEF; 4.– EEF; 5. – DITF; 6. – ETF; 7. – MLĶF. Visas komandas saņēma balvas un suvenīrus. Tika pie­šķir­ tas arī speciālās balvas: «Mis Grācija» – IEF 1. kursa stu­ dente I. Maure; «Mis Smaids» – MLĶF 1. kursa studente J. Burova.

Savu aktivitāti parādīja 2. kursa meitenes, uzstājoties ar priekšnesumiem ārpus konkursa – īpaši jāatzīmē S. Bicūze (BF) un I. Faguciste (DITF).

Spilgtie tērpi (par to paldies dekāniem, kas sniedza ma­ teriālu atbalstu komandām), modernā mūzika, emocionālais noskaņojums, krāšņi noformētā zāle atstāja patīkamu iespai­ du uz dalībniekiem un skatītājiem.

Sporta katedras vadītāja V. Bondera un Sporta kluba priekš­­sēdētāja R. Jasūna atsaucība lielā mērā atviegloja šo sa­­censību sagatavošanu un organizēšanu. Šogad 11. maijā RTU izlases komanda aerobikā pirmo rei­­zi piedalījās Rīgas pilsētas atklātajā čempionātā spor­ta aero­bikā un savā vecuma grupā izcīnīja 2. vietu. Koman­dā startēja IEF 2. kursa studentes: Inese Ūdača, Diāna Pšeņič­ ņikova, Līva Cimure, Santa Strazdiņa, Elīna Lukaševiča, Lī­ga Gulbe, Linda Laura, Lāsma Ivansone.

Paldies studentēm par atsaucību!

Vingrotāju starti aizejošajā mācību gadā Olga Martinsone Mācību gads strauji tuvojas beigām. Sportistēm at­ licis vēl pēdējais starts – eksāmenu sesijā. Kāds ir bijis šis gads sportā? Kādās sacensībās piedalījušās mūsu estētiskās grupu vingrošanas komandu meitenes? Šajā mācību gadā pirmais starts tradicionāli bija Lat­ vi­jas kausa izcīņas sacensībās. RTU izlase sešu komandu konkurencē izcīnīja otro vietu, nedaudz zaudējot LSPA ko­ mandai. Uzreiz pēc ziemas sesijas sekoja Rīgas čempionāts, kur mūsu komanda izcīnīja pirmo vietu, finālā revanšējoties LSPA komandai par zaudējumu iepriekšējās sacensībās.

RTU «Orhideja» šajās sacensībās ierindojās ceturtajā vietā, «Arabeska» – piektajā. Šīs sacensības bija kā sagatavošanās galvenajam šā gada startam – Ei­ro­pas studentu universiādē Tartu, kas notika vienlaikus ar starptautiskajām «Miss Va­ lentein» sacensībām. Šajā ving­rotāju forumā piedalījās ko­ mandas no 12 valstīm. Krievija un Ukraina startēja ar vai­ rākām ļoti spēcīgām komandām, jo šajās valstīs ir senas

ving­rošanas tradīcijas. Spēcīgajā kon­­kurencē mūsu meitenes iz­cīnīja devīto vietu. Sacensību uzvarētāju lauri tika labi sagatavotajai Tartu universitātes komandai. Jāpiebilst, ka šī komanda šogad izcīnīja pasaules čempiones nosaukumu – arī augstskolā var sagatavot augstas klases komandu.

Marta sākumā sporta katedras docentes Gaļinas Poļako­ vas vadībā tika organizēts RTU čempionāts estētiskajā gru­ pu vingrošanā. Jaunais sporta veids iemantojis popularitāti mūsu studentu vidū. Par to liecina lielais dalībnieču skaits.

Sacensībās piedalījās visu fakultāšu studentes, kopskaitā 14 komandas. Katrā komandā startēja 6–8 meitenes. Ar šo sporta veidu studentes nodarbojas obligātajās sporta no­darbībās un divās izlases komandās. RTU čempionātā uzvarēja IEF studentes.

RTU čempionātā 1. vietu izcīnīja izlases komanda, 2. vie­ tā – «Orhideja», 3. vietā – «Arabeska».

Pēc RTU čempionāta sekoja mūsu izlases starts Pasaules kausa izcīņas sacensībās «Spring Breez» Tallinā. Šajās pres­tižajās sacensībās mūsu komanda ierindojās 14. vietā

24 komandu konkurencē.

Aizejošā mācību gada pēdējais starts mūsu divām ko­man­ dām bija 18. Latvijas universiādes sacensībās, kuras šogad rī­koja LSPA. Sacensībās piedalījās sešas komandas no pie­ cām augstskolām. RTU komanda izcīnīja zelta medaļas un 1. vietu.

Komandu vērtējumi: 1. vieta – RTU; 2. vieta – LSPA; 3. vie­ta – RSU. Ļoti žēl, ka mūsu komanda šogad nepiedalīsies pasaules čem­pionātā Kanādā, jo tas maksātu pārāk dārgi. Nākamajā mā­cību gadā būs daudz citu sacensību, tostarp SELL spēles, kas notiks Latvijā. RTU pārstāvēs vairākas komandas. Sa­ cen­sību galvenā tiesnese būs mūsu trenere, starptautiskās ka­ tegorijas tiesnese G. Poļakova. RTU izlases komanda – Vera Čivkule, Ļubova Čivkule, Ales­ja Demčenko, Natalija Leo­ nova, Inga Perlovska, Je­ka­te­ri­na Soboleva, Inna Kaspara; 2. ko­manda «Orhideja» – Je­katerina Pivneva, Baiba Ose, Ind­ra Norenberga, Vera Su­hova, Anastasija Bekasova, Santa Romanova, Zane Zon­daka.