Nr 21 05 06 2008

3 Ī ( " 4 5 & ) / * 4 , ē 4 6 / * 7 & 3 4 * 5 ē 5 & 4 " 7 Ī ; & * ; / ē , , 0 1 À

RTU rektors pasniedz balvu Nobela prÄ“mijas laureÄ tam Egita KancÄ ne, InformÄ cijas centra korespondente 26. maijÄ RTU viesojÄ s Nobela prÄ“mijas ġčmijÄ laureÄ ts profesors Kurts VÄŤtrihs (Kurt WĂźthrich) no Ĺ veices. RTU rektors akadÄ“miġis Ivars KnÄ“ts pasniedza pro­fe­so­ ram Paula Valdena balvu. Kurts VÄŤtrihs savukÄ rt nolasÄŤja lekciju par savu darbu ġčmijas zinÄ tnÄ“, uzsverot to, ka panÄ kumi zinÄ tnÄ“ nav atkarÄŤgi no valsts, kurÄ zinÄ tnieks dzÄŤvo, bet gan no centÄŤbas un aizrautÄŤbas, ar kÄ du viņť strÄ dÄ .

Profesora Kurta VÄŤtriha goda vizÄŤtes galvenais iemesls bija gan aizvadÄŤtÄ gada nogalÄ“ RTU pieťġirtÄ Paula Valdena balva par izciliem sasniegumiem ġčmijas zinÄ tnÄ“, gan Lat­ vi­jas ZinÄ tņu akadÄ“mijas pieťġirtais Ä€rzemju locekÄźa diploms. Paula Valdena medaÄźu 2007. gada decembrÄŤ saņēma arÄŤ K. VÄŤtriha kolÄ“ÄŁis RTU profesors un Latvijas OrganiskÄ s sintÄ“zes institĹŤta FizikÄ li organiskÄ s laboratorijas vadÄŤtÄ js akadÄ“miġis Edvards Liepiņť par ievÄ“rojamu devumu organisko vielu un proteÄŤnu struktĹŤras atĹĄifrÄ“ĹĄanÄ ar kodolu magnÄ“tis­ kÄ s rezonanses (KMR) spektroskopijas palÄŤdzÄŤbu. E. Liepiņť trÄŤs gadus (1990–1993) ir sta­ Şējies K. VÄŤtriha vadÄŤtajÄ laboratorijÄ CÄŤrihÄ“ un uzskata profesoru VÄŤtrihu par skolotÄ ju, no kura daudz mÄ cÄŤjies.

IzklÄ stot ar ġčmijas zinÄ tni saistÄŤto pÄ“tÄŤjumu nozÄŤmi, RTU notikuĹĄajÄ lekcijÄ K. VÄŤtrihs pateicÄ s E. Liepiņam par darbu laboratorijÄ CÄŤrihÄ“ un aicinÄ ja Latvijas kolÄ“ÄŁus meklÄ“t jau­ nus aspektus tradicionÄ lajos pÄ“tÄŤjumos, vairÄ k tajos iedziÄźinÄ ties un neatlaidÄŤgi iet uz mÄ“rġi, lai gan zinÄ tnÄ“ bieĹži vien darba rezultÄ tus nÄ kas gaidÄŤt pat gadiem ilgi.

Profesors Kurts VÄŤtrihs Nobela prÄ“miju ġčmijÄ saņēma 2002. gada 10. decembrÄŤ par no­ zÄŤmÄŤgiem pÄ“tÄŤjumiem un nopelniem KMR spektroskopijas attÄŤstÄŤbÄ .

Seviťġi iespaidÄŤgi K.VÄŤtriha laboratorijas sasniegumi ir pÄ“dÄ“jos gados, jo lÄŤdz ar TROSY (transversÄ s relaksÄ cijas optimizÄ“tÄ s spektroskopijas) un CRINEPT (kroskorelÄ“tÄ s relaksÄ Â­ cijas pastiprinÄ tÄ s polarizÄ cijas pÄ rneses) metoĹžu ievieĹĄanu ir iespÄ“jams bĹŤtiski palielinÄ t pÄ“tÄ mo objektu izmÄ“rus un molekulsvaru (pat lÄŤdz 800–1000 kDa). Ĺ ÄŤs metodes padara iespē­jamus struktĹŤras un dinamikas pÄ“tÄŤjumus membrÄ nu proteÄŤniem, kas konstituÄ“ti ĹŤdenÄŤ ťġčstoĹĄÄ s micellÄ s, kÄ arÄŤ milzÄŤgu proteÄŤnu agregÄ tu pÄ“tÄŤjumus, kuri tieĹĄi raksturo fizikÄ li ġčmiskos parametrus bioloÄŁiskajos dzÄŤvÄŤbas procesos.

Visu ĹĄo darbu netieĹĄs, bet Ä rkÄ rtÄŤgi bĹŤtisks izmantojums ir K.VÄŤtriha laboratorijÄ izstrÄ dÄ Â­

to KMR spektrÄ lo metoĹžu un principu izmantoĹĄana jaunu Ä rstniecÄŤbas preparÄ tu radÄŤĹĄanÄ .

MedicÄŤnisko preparÄ tu prototipu molekulu mijiedarbÄŤbas pÄ“tÄŤjumi ar biomakromolekulÄ m vairÄ kkÄ rtÄŤgi paÄ trina zÄ Äźu radÄŤĹĄanas procesu, lÄŤdz ar to revolucionizÄ“ medicÄŤnisko prepa­ rÄ tu radÄŤĹĄanas tehnoloÄŁiju un dod milzÄŤgu ekonomisko efektu. ÂŤStrÄ dÄ t lielajÄ zinÄ tnÄ“ ir Ä rkÄ rtÄŤgi grĹŤts un smags darbs, un ne katrs tam ir piemÄ“rots,Âť K. VÄŤtriha lekcijas laikÄ atzina E. Liepiņť. ÂŤNe velti profesoru K. VÄŤtrihu un viņa kolÄ“ÄŁus, staŞējoties CÄŤrihÄ“, bija ierasts sastapt laboratorijÄ pat svÄ“tdienÄ s. ZinÄ tne ĹĄÄ da lÄŤmeņa zi­nÄ t­ niekiem ir visa dzÄŤve.Âť K. VÄŤtrihs ir Ĺ veices FederÄ lÄ TehnoloÄŁiju institĹŤta (ETH Swiss Federal Institute of Tech­ nology) BioloÄŁijas un biofizikas institĹŤta profesors, kÄ arÄŤ Skripsa PÄ“tniecÄŤbas institĹŤta (Scripps Research Institute (TSRI) in La Jolla) LahoijÄ (ASV) viesprofesors.

Paula Valdena balvu par izciliem sasniegumiem ġčmijas zinÄ tnÄ“ RTU pasniedz kopĹĄ 1988. gada. Pauls Valdens (1863–1957) bija izcils ġčmijas profesors, septiņu daĹžÄ du valstu zinÄ tņu akadÄ“mijas ÄŤstenais loceklis, Ä?etru universitÄ ĹĄu goda doktors, kÄ arÄŤ RTU (tolaik – RÄŤgas Po­ litehniskÄ institĹŤta) direktors no 1902. lÄŤdz 1905. gadam un no 1917. lÄŤdz 1918. gadam.

ZinÄ tnes komunikÄ cijas speciÄ lists viesojas RTU

Frenks BÄ“rnets (Frank Burnet), viens no LielbritÄ nijas un Eiropas ievÄ“rojamÄ kajiem zi­ nÄ tnes komunikÄ cijas speciÄ listiem, bijis LatvijÄ jau vairÄ kkÄ rt. Viņť lasÄŤjis lekcijas, pie­da­ loties gan ZinÄ tnieku nakts programmÄ , gan zinÄ tnes komunikÄ cijas kursam Latvijas Uni­ versitÄ tÄ“. Ĺ ogad 21. maijÄ arÄŤ RTU studentiem, doktorantiem un mÄ cÄŤbspÄ“kiem bija iespÄ“ja noklausÄŤties lekciju par Frenka BÄ“rneta pieredzi zinÄ tnes komunikÄ cijas darbÄ un par

tÄ s funkcijÄ m mĹŤsdienu sabiedrÄŤbÄ .

AicinÄ jÄ m lekcijas klausÄŤtÄ jus izteikt savu vÄ“rtÄ“jumu un komentÄ rus.

DaĹži no tiem: ÂŤEs bĹŤtu vÄ“lÄ“jusies uzzinÄ t informÄ ciju, kas man nebĹŤtu zinÄ ma, tomÄ“r lietas, par ko stÄ s­ tÄŤja profesors, ir zinÄ mas, tikai parasti tÄ s nav apkopotas vienÄ referÄ tÄ .Âť ÂŤNo lekcijas gaidÄŤju vairÄ k zinÄ tnisku izklÄ stÄŤjumu, bet lekcija ar to arÄŤ patÄŤkami pÄ r­stei­ dza – pasniedzot visiem sen zinÄ mas lietas tik vienkÄ rĹĄÄ un atvÄ“rtÄ veidÄ , vÄ“lreiz atgÄ Â­dinot par uzstÄ ĹĄanÄ s un informÄ cijas pasniegĹĄanas stila svarÄŤgumu.Âť ÂŤEs pat ieteiktu kÄ du konkursu par to, kÄ doktoranti iepazÄŤstina nezinÄ tniekus ar sa­ viem pÄ“tÄŤjumiem. Un arÄŤ pats lektors bija Äźoti kolorÄŤta persona – nebija garlaicÄŤgi, bet Äźoti noderÄŤgi.Âť ÂŤNo lekcijas sapratu, ka zinÄ tne jÄ uztver nedaudz ar humoru, un galvenais – kÄ dÄ veidÄ ĹĄo informÄ ciju mÄ“ÄŁina ÂŤaiznestÂť sabiedrÄŤbÄ .Âť ÂŤLabs lekcijas pasniegĹĄanas veids – komunicÄ“jot ar zÄ li, lektors spÄ“ja piesaistÄŤt publikas uzmanÄŤbu. Labi apkopotas galvenÄ s problÄ“mas komunikÄ cijÄ ar sabiedrÄŤbu, un tÄ s tika arÄŤ izprotami pasniegtas.Âť 99% aptaujÄ to novÄ“rtÄ“ja lekcijas kvalitÄ ti ar ÂŤlabiÂť un ÂŤteicamiÂť un 80% guvuĹĄi jaunas ierosmes. VisvairÄ k priecÄ“ja atbilde uz anketas jautÄ jumu ÂŤVai saskatÄ t iespÄ“ju izmantot lek­cijÄ paustÄ s idejas?Âť 70% no aptaujas dalÄŤbniekiem redz iespÄ“ju realizÄ“t kÄ du konkrÄ“tu vai pat vairÄ kas idejas.

KlausÄŤtÄ ju atsauksmes dos mums ierosmi turpmÄ kiem pasÄ kumiem ar interesantu perso­ nÄŤbu piedalÄŤĹĄanos. Paldies, ka veltÄŤjÄ t laiku aptaujas lapu aizpildÄŤĹĄanai!

InformÄ ciju sagatavojusi Daina Ostrovska

2

RTU rektors tiekas ar Grieķijas Republikas vēstnieci

INFORMĀCIJA

2008. gada 5. jūnijs

Apsveicam IEF doktorantu Konstantinu Kozlovski, kas 2008. gada 25. aprīlī aizstāvējis promocijas darbu «Mazo un vidējo investoru finanšu investīciju vadīšanas stratēģijas globalizācijas apstākļos» un ieguvis ekonomikas doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.

IEF doktorantu Eduardu Stavecki, kas 2008. gada 25. aprīlī aizstāvējis promocijas darbu «Kvalitātes sistēmas nodrošināšanas pilnveidošanas problēmas Latvijā» un ieguvis ekonomikas doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.

Klajā laista ilustrēta terminu vārdnīca Lai apspriestu jautājumus par RTU un Grieķijas augstskolu sadarbības pa­pla­ ši­nāšanu un ārvalstu studentu piesaisti mūsu universitātei, 20. maijā RTU rektors akadē­miķis Ivars Knēts tikās ar Grieķijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēst­ nieci Hrisanti Panajotopulu (Chrysanthi Panagiotopoulou).

Sarunā piedalījās ETF Radioiekārtu katedras vadītājs profesors Ilmārs Slaidiņš, TMF Ra­žošanas kvalitātes institūta asoc. profesors Jānis Mazais, Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta vadītājas vietniece Jolanta Jurēvica un projektu vadītāja Agrita Žu­ kure.

Rektors I. Knēts iepazīstināja ar RTU studiju sistēmu un iespējām, kā arī īsumā pieskārās RTU vēsturei. I. Slaidiņš dalījās pieredzē par lasītām lekcijām Kavalas Tehniskajā institūtā un grieķu profesoru vizītēm RTU ETF. Grieķijas Republikas vēstniece H. Panajotopulu izrādīja lielu interesi par dzirdēto un iz­ teica gatavību veicināt RTU un Grieķijas augstskolu sadarbību.

Kā pastāstīja SSAD vadītājas vietniece J. Jurēvica, Grieķija ir viena no pirmajām RTU partnervalstīm «Erasmus» programmā – sadarbība ar Patrasas Universitāti sākās jau pirms 10 gadiem, 1998. gadā. RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte ar Kavalas Teh­ noloģisko institūtu (Technological Educational Institute of Kavala) sadarbojas kopš 2003. gada.

R. Lapsa Pirmo reizi Latvijā iznākusi ilustrēta teminu vārdnīca četrās valodās «Būvprocesu mehanizācija». Tās autors – RTU BF profesors Viktors Mironovs. Grāmata paredzēta būvniecības un ceļu būves nozares profesionāļiem, būvtehnikas tirgotājiem un speciālis­ tiem, kuru darbs saistīts ar būvprocesu mehanizāciju. Augstskolu mācībspēkiem tā var no­ de­rēt kā metodiskais līdzeklis, mācot būvniecības specialitāšu studentus.

Kā ievadā raksta grāmatas autors: «Lai ieviestu būvniecības mehanizāciju, procesos iesais­tītajiem cilvēkiem nepieciešamas labas zināšanas. Būvniecības procesu un tehnikas jomā ļoti svarīgi ir orientēties terminos, jo sevišķi tāpēc, ka Latvijā ir daudzvalodu sa­bied­ rība.»

Galvenā uzmanība grāmatā veltīta celšanas mašīnām un mehānismiem, konveijeriem, iz­k rau­šanas-iekraušanas mašīnām. Aplūkoti dažādi vilcēji, automobiļu un traktoru, kā arī galvenie piekabju un puspiekabju veidi.

Ilustrētā vārdnīca satur 900 terminu un 500 ilustrāciju ar nosaukumiem latviešu, angļu, krievu un vācu valodā.

RTU rektors tiekas ar Čehijas Republikas vēstnieku

Korejas Republikas stipendija maģistrantiem, doktorantiem un pētniekiem 21. maijā vizītē pie RTU rektora akadēmiķa Ivara Knēta ieradās Čehijas Republi­ kas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Tomašs Pštross (Tomáš Pštross).

Rektors I. Knēts informēja par mūsu augstskolas vēsturi, studiju programmām un iespēj­ ām. Sarunā piedalījās Inženierekonomikas fakultātes profesores Elīna Gaile-Sarkane un Na­taļja Lāce, kuras stāstīja par IEF līdzšinējo sadarbību ar Čehijas augstskolām.

Savukārt Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja Agrita Žu­kure klātesošiem pastāstīja par RTU vēlmi intensificēt studentu un pētnieku apmaiņu, kā arī kopēju zinātnisku projektu izstrādi.

Starptautiskās apmaiņas programmā «Erasmus» RTU ir sadarbības līgumi ar trim Če­ hijas Republikas universitātēm – Brno Tehnisko universitāti, Čehijas Tehnisko universitāti Prāgā un Liberecas Tehnisko universitāti.

Kopš 2004./2005. m. g. «Erasmus» apmaiņas braucienos Čehijā bijuši septiņi RTU studenti.

Korejas Republikas vēstniecība Stokholmā aicina Latvijas maģistrantus un dok­to­ rantus, kā arī pētniekus pieteikties Korejas Republikas valdības stipendijai.

Latvijai 2008. gadā paredzētas divas stipendijas. Prasības, kurām jāatbilst, lai varētu pre­ tendēt uz šo stipendiju, kā arī iesniedzamo dokumentu uzskaitījums un aizpildāmās veid­ lapas atrodamas: http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/stipendijas/2613.html?print=1. Viena no šīm divām stipendijām domāta juristam vai topošajam juristam.

Visi prasītie dokumenti jānosūta uz Korejas Republikas vēstniecību Zviedrijā ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms mācību sākuma izvēlētajā Korejas Republikas augstskolā. Ja rodas jautājumi, var zvanīt vai rakstīt uz Korejas Republikas vēstniecību Stokholmā: Embassy of the Republic of Korea, Laboratoriegatan 10, Box 27237, 10253, Stockholm, Sweden. Korejas Republikas vēstniecības tālrunis: (46) 854 589 400. E-pasts: koremb.sweden@mofat.go.kr.

Informācija ievietota, pamatojoties uz LR Ārlietu ministrijas atsūtīto informāciju.

2008. gada 5. jūnijs

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

3

Skaisti dzīvot Taurupē, skūpstīt lūpas tavas :)!

Edgars Ivanovs Ievads Mani sauc Edgars Ivanovs (11.12.1985), un es, tāpat kā vēl 17 tūkstoši progresīvāko Lat­ vijas jauniešu, par savu alma mater esmu izvēlējies lielo un vareno RTU – Latvijas labā­ kās augstskolas studentu sarakstā esmu jau ceturto gadu, proti, studēju Enerģētikas un elek­ trotehnikas fakultātes maģistrantūrā (uz beigām iet pirmais kurss).

Ideja Pēc dabas esmu ļoti aktīvs un ziņkārīgs (labā nozīmē :)), tāpēc vienmēr sekoju līdzi noti­ kumiem un jaunumiem pasaulē, Latvijā un, protams, RTU. Jau pirmā kursa beigās biju per­ sonīgi iepazinies ar RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentu, kas mani iz­­glītoja par plašajām studiju un prakses iespējām ārzemēs. Divas reizes man nevajadzēja at­ gādināt, un jau otrā kursa sākumā mana motivācijas vēstule, atzīmju izraksts un «Eras­mus» programmas anketa atradās Kaļķu ielas pirmā nama otrajā stāvā un gaidīja izskatīšanu, kam vēlāk sekoja intervija un pusgads Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, kur, izmantojot «Erasmus» programmu, vienu semestri apguvu enerģētiku un elektrotehniku Berlīnes Tehnikas un eko­ nomikas augstskolā (Fachhochschule für Technik und Wirtschaft Berlin).

Atgriezies Latvijā, universitātē, savā grupā, sāku apzināties, cik daudz esmu ieguvis (un varbūt neticēsiet – pilnīgi neko neesmu zaudējis), pavadot šo pusgadu citā vidē. Sākot ar jau­ nām zināšanām (gan tehniskajā nozarē, gan vācu valodā) un beidzot ar dzīves pieredzi un jauniem draugiem. Es uzskatu, ka Vācija ir viena no visprogresīvākajām un visvairāk at­ tīstītajām valstīm Eiropā, no kuras Latvijai ir ko pamācīties. Lai gan esmu Latvijas patriots un negribu to pamest, kā to dara daudzi citi, ar visām četrām esmu «par» izglītības un darba pieredzes iegūšanu aiz Latvijas robežām. Tā es turpināju mīt taciņu uz RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentu, ar kura palīdzību un sadarbību šodien rakstu jums no Lēverkūzenes Vācijā, kur strādāju praksi ar «Erasmus» programmas atbalstu.

Darbs Šeit, Vācijas rietumos, no 11. marta līdz 11. augustam esmu pilnvērtīgs (gandrīz piln­vēr­ tīgs :)) darbinieks kompānijā «Smart Consulting AG» (www.smart-consulting.de). Kompā­ nija ir samērā jauna, bet, kā es pēc 2,5 darba mēnešiem varu secināt, ļoti progresīva. Par to liecina gan darbinieku skaita pieaugums, gan augošais projektu un klientu skaits.

Firma ir izveidota kā sadarbības partneris pasaules slavenajai datorprogrammu ražotāj­ kompānijai «Intergraph» (www.intergraph.com). Tāpēc tās galvenie darbības virzieni ir saistīti ar «Intergraph» «Smart Plant» programmatūru – tās instalēšana, lietošana, konsul­ tēšana un apmācība. Lai gan «Smart Plant» programmu skaits ir milzīgs, kompānija gal­ venokārt nodarbojas ar piecām no tām: «SmartPlant® The piping and instrumentation dia­gram (P&ID)», «SmartPlant® Instrumentation», «SmartPlant® SmartSketch», «Smart­ Plant® 3D» un «SmartPlant® Electrical». Visas nosauktās programmas savā starpā ir saistītas (protams, tās darbojas arī atsevišķi, bet, lietojot kopā, var panākt maksimālo rezul­ tātu) un ir paredzētas rasējumu, shēmu un citu aprēķinu elektronizēšanai.

Es kā enerģētikas speciālists tiku apmācīts darboties ar «SmartPlant® Instrumentation» un «SmartPlant® P&ID» programmām. Abas šīs programmas ir lielisks palīgs un darba atvieglotājs elektroinženieriem (un ne tikai), kas rasē, projektē, modelē un aprēķina.

Valoda Vienmēr ir labi apvienot lietderīgo ar patīkamo, ne tā? Skolā mēs visi mācījāmies angļu valodu, un, ja vien stundās nav dzīti gurķi, tad lasīt, rakstīt un runāt tajā nevajadzētu būt nekādām problēmām. Tāpēc izdomāju, ka pavadīt pusgadu valstī, kurā komunicēšu anglis­

ki, ir pilnīgi nelietderīgi, cita lieta Vācija, te es varu iegūt nepieciešamās darba iemaņas, kā arī papraktizēt valodu, kurā runā 96 miljoni un kura ir 10. populārākā pasaulē.

Tagad ir pagājuši nedaudz vairāk nekā divi gadi (sāku mācīties 2006. gada janvārī, kad uzzināju, ka esmu akceptēts «Erasmus» studentu apmaiņai Berlīnē) kopš manas pirmās vā­ cu valodas nodarbības, apzinos, ka neesmu kļuvis par vācu valodas ekspertu, tomēr ikdienas sarunās netiek lietota neviena cita valoda, izņemot «vāceni». Jāatzīst – lai gan daudzi vārdi ir līdzīgi angļu valodai, vācu valoda ir krietni sarežģītāka savu locījumu, dzimtu un artikulu dēļ. Bet nekas, es pie tā visa strādāju – mostos ar TV ziņām vāciski, tālāk seko ikrīta «small talk» ar kaimiņiem un astoņu stundu darba diena ofisā – vāciski, kad esmu pārnācis mājās, mani izklaidē 40 TV kanāli vācu valodā, un, visbeidzot, vakara skriešanas laikā ausīs skan vācu šlāgeri un Alpu jodelēšana, kas neļauj man aizmirst nu jau tik mīļos «die, das, der». :) Izklaide Par manu labklājību un visu pārējo, kas saistīts ar darbu un manu atrašanos šeit, ir pa­ rūpējusies kompānija, taču par izklaidi jādomā pašam. Tomēr diezgan kūtri ir tie vācieši at­ tie­cībā uz sportu un aktīvo atpūtu, kas ir mana labākā izklaide. Cik reižu esmu mēģinājis izvilināt tos pabraukt ar riteni, paskriet vai aizbraukt uz kādu citu pilsētu, tāpat vien – «im­ possible» – jāstrādā dārzā, mājās divgadīgs bērns, nav velosipēda... Toties, kad uzaicināju uz sālsmaizi... eh, ēst gan viņiem patīk! Šā iemesla dēļ par manu galveno kompanjonu ir kļuvis velosipēds, kas šo nepilno triju mēnešu laikā (kamēr esmu Vācijā) ir noripinājis apmēram 1700 km.

Tā kā Lēverkūzene atrodas ģeogrāfiski labā dislokācijas vietā, proti, samērā tuvu citām lielām un pasaules kartē zīmīgām pilsētām, katru nedēļas nogali kāpju uz sava velosipēda un dodos izzināt Vāciju (un ne tikai). Nestāstīšu, ka ar riteni esmu bijis Ķelnē, Diseldorfā, Bonnā, Dīsburgā, Esenē, Dortmundē un Āhenē, pateikšu tikai, ka maija sākumā ar savu for­ šo velo aizminos līdz Holandes galvaspilsētai Amsterdamai (ceļā 20 h un 300 km). Ta­gad plānoju apskatīt Briseli (Beļģijas galvaspilsēta), kas ir aptuveni 280 km attālumā no «dzim­ tās» Lēverkūzenes.

Gandarījums Laikam neko vēl neesmu pieminējis par savu iepriekšējo darba pieredzi. Jāatzīst godīgi, tā nebija diez ko liela, pareizāk sakot, «Erasmus» prakse Vācijā ir mans pirmais «full time job», kur katru dienu no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā man ir iespēja mācīties to, par ko mūsu firmas («Smart Consulting AG») klienti maksā bargu naudu.

Iespējams, kādam tas liksies smieklīgi vai pašsaprotami, bet man tas ļoti patīk un motivē, proti, manu jauno kolēģu attieksme pret mani ir neaprakstāmi laba. Sākumā domāju, ka tā ir tikai pirmās vai pirmo divu nedēļu maska, bet nu jau gandrīz trīs mēneši ir aizritējuši kop­ darbībā, bet iecietība pret manām vācu valodas zināšanām, daudzajiem jautājumiem darba jomā nav mazinājusies. Varbūt tas ir tāpēc, ka «Smart Consulting AG» kolektīvs ir visai krā­ sains, proti, līdzās vāciešiem te ir arī divi marokāņi, turks, lībietis, šveicietis, austrietis un tagad arī viens superīgs students no Latvijas.

Nobeigums Kā izskatīsies mana profesionālā dzīve pēc prakses beigšanās, rādīs laiks, bet noteikti zi­ nu, ka šo pavasara semestri es atcerēšos ilgi un nekad nenožēlošu padarīto. Tāpēc ikvienam silti iesaku aizsoļot uz RTU Starptautisko un sa­ biedrisko attiecību departamentu un ap­jau­tāties par iespējām, samotivēties un šaut pasaulē laimi meklēt. Pavisam nopietni!

Pagaidām viss – Auf Wiedersehen!

4

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ/ERASMUS

Ar «Erasmus» – uz Amsterdamu Eva Eņģele, APF Pateicoties «Erasmus» stipendijas atbalstam, pašlaik izmantoju iespēju dzīvot Am­ sterdamā un praktizēties arhitektu birojā «ANA architecten».

«ANA architecten» ir neliels, deviņu radošu arhitektu kolektīvs, kas jau ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi strādā pie dažādiem pasūtījuma un konkursa projektiem. Darbs birojā ir ļoti dinamisks, tāpēc tā organizācijai tiek pievērsta liela nozīme, katra pirmdiena sākas ar nelielu apspriedi, kurā tiek runāts par jaunajiem un jau sāktajiem projektiem. Tiek veidotas komandas un sadalīti pienākumi. Komandu vadītāji organizē nepārtrauktu darbu, taču bi­ roja vadītāji nosaka, kādā virzienā projektu attīstīt.

2008. gada 5. jūnijs

Patlaban birojā esmu vienīgā praktikante, un ir patīkami, ka mani pienākumi bieži mai­­nās.

Tieku iesaistīta visos projektos dažādās projektēšanas stadijās. Sāku darbu kā, iespējams, vairākums praktikantu – ar maketu veidošanu, taču tagad strādāju arī ar rasējumiem, 3D un literatūras studijām. Tā kā darba ir daudz, tad dažreiz tieku arī pie kāda atbildīgāka pie­­nākuma ar iespēju radoši izpausties. Patīkami, ka birojs ir ieinteresēts, lai es apgūtu pēc iespējas vairāk. Tāpēc ideju apmaiņas un diskusijas bieži notiek angļu valodā, kas nav mazsvarīgi un ko ļoti novērtēju!

Kāpēc Amsterdama? Amsterdamā viss notiek, būvnieku un arhitektu lauciņā darba ne­ trūkst. Pateicoties atvērtai un liberālai sabiedrībai, te valda patīkama darbošanās vide, kur rodas un tiek novērtētas jaunas idejas. Daudz kas tiek bez žēlastības nojaukts un vietā atkal uzbūvēts, viss notiek ātri, tomēr pārdomāti. Tāpēc Nīderlandē labu arhitektūras piemēru kon­centrācija ir tik liela, ka ar prakses sešiem mēnešiem var nepietikt, lai to visu apskatītu.

Taču prakse kādā uzņēmumā tomēr atšķiras no studijām ārzemēs. Ļoti daudz atkarīgs no paša uzņēmības, jo jāvar ne tikai pielāgoties jaunajai darba videi, arī visa sadzīve ir jā­ nokārto patstāvīgi, kas sākumā nav viegli. Bet tagad, nu jau atskatoties atpakaļ, varu teikt, ka visas grūtības bija tā vērtas. Nomainot trīs reizes dzīvesvietu, ir labi iepazīta pilsēta, ta­ gad esmu iekārtojusies pašā Amsterdamas sirdī un pamazām apgūstu vietējo valodu un iepa­zīstu kultūru. Te noder «izdzīvošanas» rokasgrāmatas, kas ir sarakstītas, lai iebraucēji nebrīnītos par neizprotamām tradīcijām un mentalitātes iezīmēm, kuras paši holandieši arī uztver ar smaidu.

Iegūto pieredzi nevar pielīdzināt līdzšinējai pieredzei Latvijā, ir pārāk daudz atšķirību, un tas mani priecē. Jo ar tādu mērķi arī braucu – sajust un novērtēt atšķirības.

PIEREDZES APMAIŅA HELSINKOS 2007. gada maijā tika atbalstīts RTU Zinātniskās bibliotēkas (RTU ZB) mobilitātes projekts «Informācijpratības pilnveidošana» Eiropas Kopienas Mūžizglītības prog­ ram­mas (2007–2013) «Leonardo da Vinci» apakšprogrammā. Mūsdienās bibl­iote­kā­ ram jāsniedz informācija ne tikai par bibliotēku, bet arī par informācijas sistēmām un to izmantošanu. Bibliotekāram jāprot parādīt, kā informācija bibliotēkas sistēmā palīdz lie­ totājam atrast atbildes uz viņa jautājumiem. Svarīgi saprast, ka informācijpratība* ir būtiska mācību procesa sastāvdaļa, kas veidojas veiksmīgā sadarbībā ar augstskolas akadēmisko per­sonālu.

Lai īstenotu projekta mērķus un uzdevumus, pieredzes apmaiņā uz Helsinku Tehnoloģis­ kās universitātes bibliotēku 2008. gada aprīlī uz nedēļu devās sešas Rīgas Tehniskās univer­ sitātes Zinātniskās bibliotēkas speciālistes: Sarmīte Krauze, Larisa Levinoka, Dzintra Lī­ daka, Dace Kivliša, Maija Neilande, Ilrita Jundase. Tika pētītas un apgūtas inovācijas lie­totāju informācijpratības pilnveidošanas darbā, datubāzu administrēšanā. Praktiski pie­ dalījāmies darba grupās un informācijpratības nodarbībās.

Projekta dalībnieces klātienē iepazinās ar Helsinku Tehnoloģiskās universitātes, Inže­ nier­zinātnes un menedžmenta, Būvniecības un arhitektūras, Mākslas un dizaina, kā arī Espo Kultūras centra bibliotēku darba metodēm, programmām, kursiem un semināriem in­ for­mā­cijpratības apguvē un pilnveidošanā.

Helsinku Tehnoloģiskās universitātes bibliotēka (HTUB, http://lib.tkk.fi/index-en.html) ti­ka izvēlēta par partneri tāpēc, ka tai un RTU ZB ir radniecīgi mērķi un uzdevumi un tās strādā ar līdzīgām nozarēm. Abas sniedz bibliotekāros pakalpojumus universitātes studen­ tiem, zinātniekiem, inženieriem, arhitektiem un citiem interesentiem. HTUB ir 40 gadu liela pieredze informācijpratības kursu organizēšanā, un tā nepārtraukti progresē informācijas pa­kalpojumu, tehnoloģiju un informācijpratības kursu izstrādē un to pilnveidošanā. Ņemot vērā lietotāju prasmes un vajadzības, bibliotēka sagatavo, organizē un piedāvā da­žādu līmeņu informācijpratības kursus. Bibliotēkas darbinieki lasa lekcijas un va­da nodarbības studentiem par datubāzēm, lekcijas un nodarbības par bibliotēku, tās pakal­ po­jumiem un to izmantošanu. Bibliotēkas sagatavotās un vadītās nodarbības ir iekļautas ob­ligātajos priekšmetos kā studiju sastāvdaļa. Augstskolas studentiem obligāti jākārto eksā­mens/ieskaite, un par to nokārtošanu viņiem tiek piešķirti kredītpunkti. Īpašas infor­ mācijpratības apmācības programmas tiek piedāvātas vecāko kursu studentiem un ārzemju studentiem.

Darba programmā bija ieplānotas arī vizītes uz citu augstskolu bibliotēkām, kurās ir vēr­ tīga pieredze informācijpratības jomā. Mums visprofesionālākās un efektīvākās šķita Māks­ las un dizaina augstskolas bibliotēkas darba formas. Šajā augstskolā studentiem ir jāapmeklē bibliotēkas organizētie un vadītie kursi informācijpratībā. Ja students neapmeklē šos kursus, tad viņam tiek dota iespēja nokārtot testu. Pēc sekmīgas kursa apguves tiek piešķirti trīs kre­dītpunkti. Interesentu grupām no citām institūcijām ir iespēja noklausīties kursu par 50 eiro.

Bibliotēkas lietotājiem pieejami dažādi informatīvie bukleti par bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem, bibliotēkas lietošanas noteikumiem un to, kā lietot elektronisko katalogu un datubāzes.

RTU ZB ir paredzējusi labāko, mums piemērotāko Helsinku augstskolu bibliotēku piere­ dzi aprobēt savā darbā:

 pilnveidot visu bibliotēkas darbinieku zināšanas informācijpratībā;  iesaistīt vairāk darbinieku informācijpratības kursu izstrādē un vadīšanā;  sadarbībā ar docētājiem izstrādāt jaunus kursus un nodarbības studentiem infor­mā­cij­ pra­­tībā;  piedāvāt un popularizēt individuālās konsultācijas visiem bibliotēkas lietotājiem;  papildināt un pilnveidot RTU 1. kursu studentu apmācības bibliotēkas izmantošanā;  uzlabot sadarbību ar mācībspēkiem;  reorganizēt lokālo datubāzu administrēšanu;  sagatavot jaunus informatīvos materiālus, papildināt informāciju RTU ZB mājaslapā;  turpināt sadarbību ar HTUB informācijpratības speciālistiem.

Jāpiebilst, ka lielāko daļu savu ieceru bibliotēka var realizēt tikai sadarbībā ar RTU. Bija sagatavots un pirmajā darba dienā Somijas kolēģiem prezentēts materiāls par RTU un RTU Zinātnisko bibliotēku. Prezentācijas noslēgums pārtapa par abpusēju jautājumu un atbilžu pēcpusdienu. Mūs ļoti iepriecināja HTUB kolēģu patiesā interese par mūsu biblio­ tēku, RTU un Latviju. Pēdējā darba dienā no Helsinku kolēģiem nāca piedāvājums palīdzēt apmācīt informācijpratības speciālistus bibliotekāru vidū.

Brīvajā laikā projekta dalībnieces iepazinās ar Helsinkiem, Espo un Otaniemi, klātienē redzēja somu mākslinieka Pekas Halonena izcilās gleznas un slavenā somu arhitekta un di­ zai­nera Alvara Ālto celtnes. Helsinku Tehnoloģiskās universitātes studentu pilsētiņa arī ir Alvara Ālto projektēta.

Vissirsnīgākais paldies RTU un bibliotēkas kolēģēm par atbalstu un sadarbību. Ļoti no­ derīgas bija Silvijas Sīmanes vadītajās angļu valodas nodarbībās iegūtās zināšanas. Paldies Somijas kolēģiem HTUB par pārdomāti un detalizēti izstrādāto darba plānu. Paldies visiem, kas veltīja RTU ZB projekta dalībniecēm savu laiku un uzmanību Somijā. Ceram, ka RTU ZB un HTUB sadarbība arī turpmāk būs tikpat veiksmīga kā līdz šim. Ceram, ka kopā ar RTU docētājiem pilnveidosim inženiertehnisko zinātņu studentu prasmes informācijpratībā. * Informācijpratība – spēja atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un izmantot informāciju, spē­ja efektīvi piekļūt informācijai un to izvērtēt atbilstoši savām vajadzībām.

5

PROJEKTI

2008. gada 5. jūnijs

ESF līdzfinansējuma atbalsts «Elektrotehnoloģiju datorvadības» studentu praksei Jānis Zaķis, EEF IEEI doktorants, Ansis Avotiņš, EEF IEEI laboratoriju vadītājs Turpinot iepriekšējo gadu pieredzi, RTU Industriālās elek­­­tro­nikas un elektrotehnikas institūta profesionālo stu­ di­ju programmu «Elektro­teh­­no­loģiju datorvadība» stu­ dentiem bija iespēja piedalīties tri­jos ESF līdzfinansētos pro­jektos: «Prakšu pilnveidošana RTU ba­­kalaura stu­ diju programmā «Elektrotehnoloģiju dator­va­­dība» 2008_L», «Prakšu pilnveidošana RTU bakalaura stu­­diju programmā «Elektrotehnoloģiju datorvadība» 2008» un «Prakšu pilnveidošana RTU maģistra studiju programmā «Elektrotehnoloģiju datorvadība» 2008». Pa­tei­coties ESF at­ balstam, par studentu prakses vadītājiem bi­ja iespēja piesaistīt uzņēmumu vadošos speciālistus, kas studentiem palīdzēja apgūt praktiskās iemaņas un jau­no tehnoloģiju know-how.

Alvja Braufmaņa un Normunda Strēļa prakses vieta ir a/s «Augstsprieguma tīkls» Telekomunikāciju dienestā. Prak­ ses lai­kā praktikanti iepazīstas ar dažādu dispečervadības sis­tēmu (DVS) iekārtu ražotāju – «Siemens», ABB, «Arcus Elek­tronika» u. c. iekārtu uzbūvi, darbības principiem, pie­­slēgšanas veidiem un programmatūru. Praktikantiem jā­­veic mērpārveidotāju verifikācijas uzskaite, kā arī dis­­pečervadības sistēmu nodrošinājuma ar garantētu bez­ pār­traukuma elektrobarošanu pārbaude. Tika veikta arī DVS iekārtu atjaunināšana.

Praktikants Alvis Braufmanis ar prakses vadītāju Mārtiņu Leiti pie dispečervadības sistēmas.

Praktikants Normunds Strēlis ar prakses vadītāju Juri Ružu pie dispečervadības sistēmas.

Aldis Šēlis: «Praksi strādāju SIA «OMS», kur gatavoju dažādu pro­jek­tu izpilddokumentāciju. Strādāju pie tīklu re­ kon­s­truk­ci­jas un uzskaišu sakārtošanas vairākos Latvijas pa­gastos un iepazinos ar uzstādīto transformatoru punktu, kabeļu sa­da­ļu un uzskaites sadaļu elektriskās aizsardzības līdzek­ļiem – izmantotajiem drošinātāju nomināliem, tipiem, kā arī zemējuma kontūru un atkārtoto zemējuma kontūru ierīko­šanu.

Esmu piedalījies uzņēmumā organizētajās darba drošības apmācības dienās, kurās tika apskatīti reāli darba drošības tehnikas pārkāpumi elektroietaisēs un sniegti ieteikumi, kā attiecīgajās situācijās būtu jārīkojas.»

Praktikants Gundars Ašmanis darbojas ar elektro­magnē­ tiskā starojuma mērīšanas antenu.

Guntars Orlovskis: «Praksi a/s «Sadales tīkls» sāku kā tehniskās informācijas tehniķis, tagad elektrotehniķis.

Viens no svarīgākajiem uz­de­vumiem bija veikt izmaiņas ĢIS sistēmā, t.i., pēc agrāko izpildu dokumentāciju piesais­ tēm veikt 20 kV un 0,4 kV tīk­la iezīmēšanu XPOWER vi­ dē, salīdzināt esošo situāciju da­bā un fiksēt izmaiņas. Pēc nodotajiem jaunizbūvēto objektu (TP, LU, KS, UKS, kabeļu, gaisvadu utt.) tehniskajiem ma­teriāliem iezīmēju precīzu atrašanās vietu un veicu do­ku­men­tācijas saskaņošanu.»

Praktikants Guntars Orlovskis veic izmaiņas ĢIS sistēmā.

Uģis Sirmelis: «Prakse veikta SIA ZTF «Lāsma», kur prakses laikā iepa­zi­nos ar dažādo sensoru un devēju klāstu, kā arī to iz­man­to­ju­mu un uzstādīšanu industrijā.

Veicu dažādu (PIXSYS, CAL, LAE, Technologic) procesu kontrolieru programmēšanu at­bils­toši tehnoloģiskajam uz­ devumam.

Asistēju arī Cīravas HES ģeneratora palaišanas un aptu­ rēšanas shēmas izstrādē, šajā laikā apguvu elektrisko shēmu rasēšanas programmu «Splan.»

elektro­apgādes, zibensaizsardzības, ēkas iekšējā un ārē­jā apgaismojuma projektēšanu, elektro­iekārtu izvēlni, iepazīšanos ar saskaņošanas kārtību ar iein­teresētajām insti­ tūcijām. Jaunās zināšanas lieti noderēs tā­lākai profesijas pilnveidei, jo tās ietver gan juridisko jomu – izpratni par tehnisko noteikumu prasībām, to ievē­ro­šanu, LEK prasību izpratni un izmantošanu –, gan sa­dar­bības un projektēšanas jomu – iekļauties komandā un veikt patstāvīgu objekta projektēšanu.»

Praktikante Veronika Ponomarjova ar prakses vadītāju Elīnu Teteri projekta izstrādes procesā.

Valērijs Fadejevs un Viktors Žukovs: Valērija Fa­dejeva un Viktora Žukova prakses vieta bi­ja SIA «IDS», kur praktikanti iepazinās ar jaunajām teh­nolo­ģi­jām un ierīcēm drošības sistēmu jomā. V. Fadejevs pētīja video­ novērošanas sistēmas un sistēmas, kas saistītas ar pe­ri­metra aizsardzību. Prakses laikā V. Fadejevs iepazinās ar dažādu veidu videokamerām un videoierakstīšanu ciparu iekār­tās un mācījās uzstādīt un noskaņot aparatūru.

V. Žukova darba pienākumi bija jauno sistēmu testēšana, pārbaude, profilakse, programmēšana, regulēšana gan darb­ vietā, gan arī reālos objektos. Prakses laikā V. Žukovs strā­ dāja arī pie drošības sistēmu automātiskās vadības.

Praktikants Valērijs Fadejevs ar prakses vadītāju Vasiliju Tirinu pārbauda videonovērošanas kameru darbību.

Praktikants Uģis Sirmelis ar prakses vadītāju Jāni Kuzminu apspriež jauno projektu.

Romāns Leičenko: «Mana prakses vieta bija a/s «Sa­ dales tīkls», kur strādāju par Perspektīvas attīstības de­par­ tamenta (PAD) tehniskās in­formācijas tehniķi.

Mani darba pienākumi ir palīdzēt prakses vadītājam un viņa pakļautībā esošajiem inženieriem pēc iespējas daudz­ veidīgi realizēt un noformēt pilotprojektu saistībā ar 1 kV sprie­guma līmeņa ieviešanu Latvijā.»

Jurijs Mihejevs: «Prakses laikā iemācījos izman­ tot teorētiskās zināša­nas automātikā, frekvenču pārvei­ dotājos industriālajā elektro­nikā. Apguvu firmas «Con­trol Techniques – Emerson» frek­venču pārveidotāju speci­fi­kā­ ciju un lietojumu praksē. Iegu­vu pamatzināšanas par pie­ skārienjutīgajiem monitoriem, vi­zu­ali­zācijas programmas lie­tošanā un to realizēju projek­tā «Gudrā māja», kurā ir visas mājsaimniecības pilnīga auto­mātiskā vadība no viena vadības punkta – Touch Panel.»

Praktikants Viktors Žukovs ar prakses vadītāju Vladimiru Katļinski testē automatizācijas un telekomunikāciju sistēmas.

Aleksejs Manakovs: «Praksē SIA «BST» mans uz­ devums bija aprēķināt un ieprogrammēt «SOFTPLC» kla­ ses kontrolleri un tās modu­ļus ar «IsaGraf 3.55» prog­ rammatūras palīdzību. Radīt sis­tēmu, ar kuras palīdzību spe­cializējošais lietotājs var viegli veikt datu nolasīšanu un apstrādi internetā. Tā mēs nolasām datus no ciparu ūdens skaitītājiem, kas uzstādīti jaunā mājā Baložos.»

Praktikants Aldis Šēlis ar prakses vadītāju Kārli Skābi.

Gundars Ašmanis: «Mana prakses vieta ir Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centrs (LEITC), kurā strā­ dāju ar elektromagnētiskā starojuma mērīšanas iekār­ tām. Izmantojot šī centra iekārtas, varēju veikt kompleksus pārbaudes pakalpojumus elektromagnētiskās saderības un elektrodrošības jomā atbilstoši ES prasībām. Man kā LEITC darbiniekam bija pieejama modernākā mēraparatūra Baltijas valstīs.»

Praktikants Aleksejs Manakovs pie «SOFTPLC» klases kontrolleriem

Praktikants Jurijs Mihejevs ar prakses vadītāju Dzintaru Medni pie frekvenču pārveidotāju stenda.

Veronika Ponomarjova: «Strādāju akciju sa­bied­ rībā «Ceļuprojekts». Prakses laikā bija jāapgūst jaunas zi­ nā­šanas, lai spētu pilnvērtīgi veikt prakses uzdevumus –

Par prakses sadarbības iespējām ar Industriālās elektro­ nikas un elektrotehnikas institūtu sazināties ar Ansi Avoti­ ņu (mob. tālr. 29138573, e-pasts: ansis@eef.rtu.lv).

6

KONFERENCES

2008. gada 5. jūnijs

«EcoBalt 2008» – ar domu par bērniem un bērnu bērniem Anita Muitiniece 15. un 16. maijā Rīgā, studentu korporācijas «Seloni­ ja» mājā, norisinājās gadskārtējā vides jautājumiem – vi­ des izglītībai, vides piesārņojumam, tā novērtēšanai un novēršanai, lietišķajai ķīmijai, pilsētas attīstībai un at­ kri­­tumu saimniecībai – veltītā starptautiskā konferen­ ce «EcoBalt 2008», kurā piedalījās 114 zinātnieki un prak­ti­ķi, sabiedrisko kustību aktīvisti, firmu un uzņē­ mu­­mu pārstāvji no Francijas, Dānijas, Čehijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, tika nolasīti 23 referāti, 10 ziņojumi un apskatei izvietoti 36 stendi.

Konferenci atklāja Latvijas Republikas Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens un nolasīja LR vi­­des ministra Raimonda Vējoņa īpaši konferencei veltīto uzrunu (vides ministrs šajā laikā uzturējās komandējumā ASV). Ievadā sacīts: «Starptautiskajai konferencei «Eco­ Balt», manuprāt, ir stabila loma zinātniski pamatotu, mūs­ dienīgu un efektīvu vides aizsardzības problēmu risinājumu meklējumos Baltijas reģionā. Šā foruma dalībnieku, zināt­ nieku un studentu lielais entuziasms, darba intensitāte un vēlme iepazīstināt kolēģus ar saviem secinājumiem un pa­nā­ kumiem vieš pārliecību, ka jau tuvākā nākotnē mēs pratīsim daudz efektīvāk izmantot dabas resursus un sama­zināt vides piesārņojumu.»

Viens no konferences organizatoriem RTU asoc. profe­ sors Modris Drille stāsta, ka katru gadu konferencē tiekot ak­­tualizēts kāds jautājums. Vai atmosfēras globālā sasilšana ir mīts vai realitāte? Atbildi uz šo jautājumu gan referātos, gan diskusijās konferences dalībnieki meklēja šogad, un jo­ projām tā ir tikai hipotēzes līmenī. «.. tā nav tikai ķīmiskā industrija un pat ne industrija ko­ pumā, kas emitē piesārņojošas vielas gaisā, ūdenī un augs­ nē. Straujais iedzīvotāju skaita pieaugums un to aizvien pie­ augošās vajadzības ir pārslogojušas atmosfēru ar oglekļa di­ok­sīdu un toksiskiem savienojumiem, ūdeņus piesārņo­ju­ šas ar notekūdeņiem un augsni ar atkritumiem. Zemes da­ biskā ietilpība ir pārsniegta, un sekas nav prognozējamas.

Acīm­redzamas globālās sasilšanas sekas ir arktisko un kal­ nu ledāju kušana, un, iespējams, pēdējos gados bieži no­ vērojamās ekstremālās dabas parādības ir temperatūras pa­ augstināšanās sekas. Straujais naftas un dabas gāzes cenu kā­pums norāda, ka Zemes fosilie degvielas resursi, kas ir mo­dernās ekonomikas pamatā, nonākuši uz izsīkšanas ro­ bežas. Cilvēcei ir jāpieņem un jāievēro ilgtspējīgas attīstības principi, lai izdzīvotu un nodrošinātu sabiedrībai pieņema­ mu dzīves standartu.» (A. Vīksne, G. Bajārs, LU) Vai šīs atziņas nav biedējošas? Varbūt pamodinās vēl kā­ du ērtībās iesnaudušos vienaldzīgo?

Pirmā «EcoBalt» konference notika 1993. gadā Kaļķu ielā 1 līdztekus izstādei ar vadmotīvu «Vides piesārņojuma analītiskā kontrole un vides atveseļošanas tehnoloģiskie ri­ si­nājumi», un kopš tā laika jau sešpadsmito gadu pēc kārtas šajās konferencēs tiekas cilvēki, kam rūp vides problēmas, lai tās ne tikai izvērtētu, bet arī lai dalītos pieredzē ar jau­ nām videi draudzīgām izstrādnēm. Un to, cik tās ir aktuālas un nepieciešamas, zina ikviens, kas vēl ir spējīgs redzēt, dzir­dēt un just.

Modris Drille atzīst, ka «EcoBalt» ir pierādījums tam, ka vides zinātne un sabiedrība ir viena vienība, kas savstarpēji darbojas kopējam mērķim – tādas sabiedrības attīstībai, ku­ ra arvien lielāku lomu piešķir vides izglītībai. Tāpēc vides

zinātnieki mācās runāt ar sabiedrību tai saprotamā veidā un aicina visus līdzdarboties vides saglabāšanā un sakopšanā.

«Sabiedrībā pastāv ideoloģija, kas balstās materiālo va­ja­ dzību izcelšanā pār garīgajām. Sabiedrības pārstāvji vē­las apmierināt savas materiālās vajadzības, pēc iespējas ma­zāk patērējot savu laiku un enerģiju, radot produktus un iekār­ tas, kas rada vides piesārņojumu, no kā savukārt vēlāk cieš paši...» (Didzis Pilāns, RSU) Ar konferences «EcoBalt» vēsturi, referātu tēzēm un arī jaunāko informāciju jebkurš interesents visā pasaulē var iepazīties mājaslapā www.ecobalt.lv. Modris Drille vēlē­ ju­mu ikvienam no mums izteic kā jautājumu: «Ko mēs katrs esam darījuši, lai saglabātu apkārtējo vidi nākamajām paaudzēm? Kāda būs vide, kad mūsu šeit vairs nebūs? Vai tiešām – aiz mums kaut ūdens plūdi? Vai mēs vēlamies, lai mūsu bērni un bērnu bērni dzīvotu aizvien sliktāk? Nē. Mēs taču gribam, lai mūsu bērniem un bērnu bērniem būtu laba dzīve. Bet kopumā darām pilnīgi otrādi. Mums ir ierobežota domāšana – līdz manai sētiņai viss ir kārtībā, un puķes zied, bet, lūk, aiz sētas tiek mests viss, ko vien var izmest, jo tā nav mana teritorija. Ko darīt? Ir jāmāca prasme uzvesties sa­biedrībā – un tas ir jādara skolai un augstskolai.»

Modris Drille izsaka pateicību konferences programmas komitejai un organizācijas darba grupai, kā arī studentu dar­ba grupai, kas palīdzēja veikt sagatavošanas darbus, arī konferences telpas iekārtotājiem un konferences darba no­ drošinātājiem un neslēpj prieku par to, ka ir jaunieši, kas pārņem šā nozīmīgā pasākuma stafeti. Modris Drille at­zīst, ka viens no šīs konferences mērķiem ir jaunatnes audzi­ nāšana. «Ir nepieciešams radīt jauniešos interesi, lai vi­ ņi ne tikai klausītos, ko stāsta pieredzējušie speciālisti, bet arī paši uzstātos, iedzīvotos konferenču vidē. Ikviena augst­ skola ir ieinteresēta sagatavot jaunos speciālistus, un jauno speciālistu sagatavošanā ietilpst arī uzstāšanās konferencēs.

Daudzas konferences notiek ārzemēs, un, lai uz tām nebūtu jādodas trīcošām rokām un kājām, ir lieliski, ja pirmoreiz startēt var pašu mājās, kur, kā mēdz sacīt, pat sienas palīdz!

Viņi sagatavojas savu mācībspēku vadībā, sagatavo referā­ tus un prezentācijas, uzstājas, turklāt angļu valodā, jo šī taču ir starptautiska konference!» Šādas konferences studentos attīsta videi draudzīgu do­ mā­šanu un attieksmi, un, jādomā, šī attieksme nevar tā vien­ kārši pazust līdz ar studiju beigšanu, bet gan nostiprinās un kļūst par pašsaprotamu dzīves pārliecību un tiek integrēta arī turpmākajā profesionālajā darbībā.

LR vides ministra uzrunas noslēgumā teikts: «Starp­tau­ tiskā konference «EcoBalt» ir kļuvusi par nepārtrauktu pro­ cesu, jo vienas konferences noslēgums ir gatavošanās sā­ kums nākamajai konferencei. Tādēļ novēlu zinātniekiem un studentiem vienmēr apzināties augstos Latvijas zinātnei un vi­des sektoram izvirzītos mērķus, sākt gatavoties nākama­­jai, jau septiņpadsmitajai konferencei, kā arī aktīvi piedalīties lī­dzīgos pasākumos, īpaši tādos, kuros pašvaldības un uz­ ņē­mēji tiek informēti par dažādām jaunām un progresīvām tehnoloģijām. Lai jums veiksmīgs un radošs darbs, lai jūsu sasniegumi kļūst aizvien pārliecinošāki!»

Paldies konferences «EcoBalt» organizētājiem un at­bals­ tītājiem! Konferenci organizēja LR Vides ministrija, RTU Mate­riāl­zinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, LU Ķīmijas fa­kul­tāte, SIA «Intego Plus».

Konferences ģenerālsponsors – Latvijas Vides aizsar­dzī­ bas fonda administrācija, atbalstītāji un sponsori – Latvijas Zinātnes padome, SIA «Armgate», a/s «Map Latvia».

2008. gada 5. jūnijs

KONFERENCES, SEMINĀRI

Latvijas testēšanas profesionāļu 9. konference. Šogad – RTU A. Muitiniece

22. maijā RTU Lielā zāle bija sapulcējusi IT jomas aktīvākos dalībniekus uz 9. ikga­ dējo konferenci «Testēšanas teorija un prakse», lai dalītos pieredzē un iespaidos par industrijas jaunumiem. Konferenci šogad organizēja Latvijas Informācijas tehnoloģiju kla­steris (tā sadarbības partneru vidū ir arī RTU) kopā ar programmatūras kvalitātes un testēšanas interesentu grupu. Konferences mērķis jau kopš tās pirmsākumiem ir vei­cināt akadēmisko zināšanu un IT uzņēmumu pieredzes apmaiņu par testēšanas un citu prog­ram­ matūras dzīves ciklu jautājumiem.

Mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis, konferenci atklājot, izteica gandarījumu par to, ka deviņu gadu laikā no nelielas entuziastu grupiņas dalībnieku skaits ir ievērojami pieaudzis un konference ir kļuvusi par starptautiska līmeņa profesionāļu tikšanos. Profesors uzsvēra, ka neatsverama nozīme ir tam, ka konferences notiek universitāšu paspārnē, jo augs­­ta līmeņa vispusīgi izglītotus speciālistus, kādi ir nepieciešami un kādi īstenībā arī ir šīs nozares profesionāļi, var sagatavot tikai universitātes. U. Sukovskis atzīmēja, ka ieprie­ cina šajā konferencē īpaši uzmanības lokā izceltā testētāju apmācība un sertifikācija, kā arī pieredzes apmaiņa IT projektu uzraudzībā, jo testēšana kā IT risinājumu kvalitātes un uz­ ticamības nodrošinātāja ir būtiska sastāvdaļa programmatūras inženierijā.

Konferenci vērtē Lilita Sparāne, Latvijas IT klastera izpilddirektore: «Iesniegtie referāti un konferencē sniegtās prezentācijas analizēja iepriekšējo gadu aktualizētās problēmas, un vienlaikus tā tika paplašināta ar citām saistītām tēmām programmatūras izstrādes no­ zarē. Klausītāju interesi piesaistīja gan IT nozarē strādājošo profesionāļu referāti, gan aka­ dēmisko mācībspēku skatījums uz tendencēm programmatūras testēšanā. Šogad konfe­ren­ ces dalībniekiem tika dota iespēja arī uzzināt ārvalstu jaunumus, kurus prezentēja «IBM Ra­tional» pārstāvis no Zviedrijas Mikaels Ūkvists (Mikael Oqvist), kā arī nozares speciālis­

7

ti no Austrijas kompānijas «TRICENTIS» Franca Fuhsbergera (Franz Fuchsberger) vadībā, kuri demonstrēja «TOSCA» jaunos produktus īpaši līdzpaņemtā stendā.

Konferences aptaujas anketu dati parādīja, ka klausītāju vairākums atbalsta organizatoru ieceri šo konferenci paplašināt, pieaicinot vairāk ārvalstu speciālistu, kā arī uzaicinot pieda­ līties konferencē tuvāko kaimiņvalstu testēšanas speciālistus, kas ļautu mūsu testētājiem da­ līties pieredzē un paplašināt savu profesionālo paziņu loku.

Konferences nobeiguma daļā Starptautiskās Programmatūras testēšanas kvalitātes pa­ domes (ISTQB) Latvijas nodaļas (LSTQB) prezidents Ģirts Baltaisbrencis iepazīstināja klāt­ esošos ar Latvijas iecerēm uzlabot testētāju kvalifikāciju, piedāvājot īpašus mācību kursus un starptautiskā sertifikāta iegūšanu. Viņš uzsvēra: «Pēdējo gadu laikā programmatūras tes­ tēšanas lomai un nozīmei pasaulē tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība gan privātā bizne­sa, gan valstiskās aprindās. Ir pierādīts, ka efektīva un mūsdienīga testēšanas prakses un pie­ejas iekļaušana izstrādes un uzturēšanas projektu ciklos atmaksājas un dod ievērojamus ietau­ pījumus. Līdz ar to ir nepieciešami kvalificēti resursi, kuri būtu spējīgi gan analizēt eksis­ tējošos programmatūras izstrādes procesus, testēšanas pieejas un metodes, gan izstrādāt pro­ce­su un kvalitātes uzlabošanas piedāvājumus un realizēt tos klientu vajadzībām.»

Arī RTU IT studentu aktīvākā grupa piedalījās gan kā klausītāji, gan kā organizatoru pa­ līgi, par ko mums bija liels prieks, un ceram, ka arī nākamgad IT klastera un RTU veiks­ mīgi sāktā sadarbība turpināsies gan testēšanas kvalitātes uzlabošanā, gan citos kopējos pro­jektos!

Pateicoties RTU, IBM, «Exigen Services», «TietoEnator» atbalstam, šī IT un visām citām nozarēm nozīmīgā konference varēja notikt! Uz tikšanos nākamgad, nu jau 10. jubilejas tes­ tēšanas profesionāļu saietā!

Konferences materiālus varat lasīt www.is.lv.

Seminārs par modeļvadāmas programmatūras attīstības tehnoloģijas studiju moduļa zinātniskās vides izveidi RTU studiju programmā «Datorsistēmas» Gundars Alksnis 14. maijā viesnīcā «Radisson SAS Daugava» notika seminārs, kas bija organizēts saistībā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā projekta «Studiju moduļa izstrā­ de modeļvadāmai programmatūras attīstības tehnoloģijai datorsistēmas program­mā» (līguma Nr. 2007/ 0080/ VPD1/ ESF/ PIAA/ 06/ APK/ 3.2.3.2./ 0008/ 0007) īstenošanu. Ša­ jā projektā DITF Lietišķo datorzinātņu katedras (LDK) mācībspēki un pieaicinātie izpil­ dī­tāji izstrādā un ievieš uz pētniecību un problēmu risināšanu orientētu studiju moduli par modeļvadāmas programmatūras izstrādes tehnoloģijām. 14. maija seminārs bija vel­tīts gal­ venokārt projekta zinātniski pētnieciskās vides aktivitāšu un sasniegto rezultātu popu­lari­ zēšanai modeļvadāmas programmatūras izstrādes jomā.

Semināra pirmajā daļā klausītāji tika iepazīstināti ar LDK maģistrantu zinātnisko pētīju­ mu rezultātiem. Maģistrante J. Čukina stāstīja par saviem pētījumiem par platformneatka­ rīga modeļa izveidošanas iespējām. Maģistrante T. Astahova prezentēja pētījumu par biz­ nesa modelēšanas formalizācijas iespējām ar topoloģiskā funkcionēšanas modeļa palīdzību, izmantojot speciālus kartēšanas likumus. Savukārt maģistrants U. Doniņš analizēja prog­ rammatūras prasību un arhitektūras saskaņošanas iespējas, izmantojot topoloģisko funk­ cio­nēšanas modeli, kas ļauj formalizēt no skaitļošanas neatkarīgo modeli, un tā turpmāku transformāciju platformneatkarīgajā modelī.

Semināra turpinājumā asoc. profesors P. Rusakovs klātesošajiem demonstrēja pro­jek­ ta īstenošanai iznomāto programmatūras rīku – «Sparx Enterprise Architect» un «real­ Methods» – iespējas modeļvadāmas arhitektūras principu realizācijā. Šie rīki ļaus studen­ tiem praktiski izmantot apgūtās teorētiskās zināšanas.

Savu pētījumu gaitu prezentēja arī LDK doktoranti. Doktorants V. Ņikuļšins iepazīstināja ar sava promocijas darba pētījumu rezultātiem par programmatūras izstrādes procesos vei­ camajām modeļu kartēšanām. Doktorants J. Grigorjevs klātesošos iepazīstināja ar sasnieg­ tajiem rezultātiem uz modeļiem bāzētai iegūto sistēmu testēšanai. Bet doktorants A. Grāve ar intriģējošu referātu «Ar topoloģisko modeli apkārt pasaulei» dalījās pieredzē un iespai­dos par ceļojumu uz konferenci Havaju salās. Līdz ar to klātesošie bakalauranti un maģistranti

varēja iepazīties ar RTU un ESF līdzfinansēto projektu piedāvātajām iespējām pētījumu veik­šanas atbalstam un rezultātu prezentēšanai konferencēs.

Semināra otro daļu sāka projekta vadītāja G. Alkšņa prezentācija par projekta admi­nis­ trēšanu un aktivitāšu īstenošanu, bet lektore Ē. Asņina izklāstīja par moduļa zinātniskās vi­des īstenošanai izstrādātajiem materiāliem. Savukārt RTU mācību prorektors profesors U. Su­kovskis savā referātā uzsvēra, ka projektā īstenojamais studiju modulis ir moderns un aktuāls ne tikai Latvijas, bet visas pasaules mērogā. Tādi aspekti kā problēmorientēta studiju metodika un vide, kā arī mācīšanās caur pētniecību ir kļuvuši aktuāli ļoti daudzās universitātēs, kur tiek pastāvīgi attīstīts studiju moduļu saturs un struktūra, lai sekotu līdzi straujajai zinātnes un industrijas attīstībai.

Semināra referātu daļu pabeidza projekta zinātniskā koordinatora profesora J. Oša ziņo­ jums. Īsumā apskatījis savulaik fundamentālā sistēmanalīzes pētījumā iegūtā topoloģiskā funk­cionēšanas modeļa attīstības vēsturi, profesors parādīja labas teorijas ilgtspējību, no­ demonstrējot tās iekļaušanos modeļvadāmas arhitektūras kontekstā. Topoloģiskās funkcio­ nēšanas modelēšanas ideja tiek tālāk attīstīta arī projektā, un pētījumi tiks turpināti arī nā­ kotnē. Šo semināru kopumā apmeklēja 37 dalībnieki, lielākoties projekta mērķauditorija – ba­ ka­lauranti, maģistranti un doktoranti. Bet bija arī pārstāvji no augstskolu mācībspēku puses un industrijas, t.sk. B. Mišņevs (Transporta un sakaru institūts), L. Zaiceva (DITF Prog­ram­ matūras izstrādes tehnoloģijas profesora grupa), M. Gills («Hansabanka»). Apkopojot semi­ nāra dalībnieku aptaujas anketas, semināra organizatori secināja, ka pasākums bija izdevies ne tikai no organizatoriskā viedokļa, bet arī no pašu dalībnieku viedokļa – visi dalībnieki izteica vēlmi šādus seminārus apmeklēt arī turpmāk.

Detalizētāku informāciju par projektu un tā aktivitātēm var uzzināt LDK mājaslapā http://www.cs.rtu.lv/ldk.

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Ienāc! https://ortus.rtu.lv

Tavas studijas, tavs darbs, tavs e-pasts, tavs informācijas avots!

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

8

STRUKTŪRVIENĪBĀS/RTU LIKUMI UN LĒMUMI

2008. gada 5. jūnijs

IEF studentu ugunskristības A. Muitiniece 22. maijā Rīgas domes sēžu zālē galvaspilsētas domes amatpersonas, RTU mācībspēki, SIA «Kurzemes na­ mu apsaimniekotājs» valdes, aģentūras «Rīgas mājok­ lis» pārstāvji un citi interesenti iepazinās ar RTU Inže­ nier­ekonomikas fakultātes Būvuzņēmējdarbības un ne­­­kus­­­tamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas kated­ras studentu prakses laikā gūto pieredzi un piedalījās dis­ ku­sijā par komunālās saimniecības jautājumiem.

11 studenti, kuri izvēlējušies apgūt nekustamā īpašuma pār­valdības un apsaimniekošanas specialitāti, no šā gada 28. janvāra līdz 25. maijam veica praksi SIA «Kurzemes na­ mu apsaimniekotājs». Prakses laikā, veicot viņiem uzticētos pienākumus, studentiem nācās saskarties ar daudzām līdz šim neatrisinātām problēmām.

Studenti izvēlējās trīs dažādas jomas, līdz ar to izveidojot trīs darba grupas: «Dzīvojamo māju pārvaldīšana» – Natālija Liš­­ņeva, Lidija Bergmane; «Apsaimniekošanas maksa» – Nor­­munds Grantiņš, Oskars Gailis, Aivars Karnups, Mār­ tiņš Auzenbergs, Edgars Mūrnieks; «Dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumu nolasīšana» – Indra Bitēna, Alise Kor­ņeva, Kristaps Ozols, Jurģis Bušmanis.

Prakses laikā studenti apsekoja māju tehnisko stāvokli, vei­­ca dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumu pārbau­ di un nolasīšanu, nolasīja māju kopējo ūdens skaitītāju rā­ dī­­jumus un mēneša beigās tos apkopoja un ievadīja datu­ bā­­zē, piedalījās sētnieku sapulcēs, dzīvokļu īpašnieku kop­­­sa­pulcēs, kā arī apmeklēja Ekonomikas ministriju, Rī­­ gas do­mes Komunālo departamentu, aģentūru «Rīgas mājok­ lis», SIA «Rīgas ūdens» u. c. organizācijas. Praktikanti re­ gu­­lāri pārrunāja savu darbību ar SIA «Kurzemes namu ap­­saimniekotājs» vadību, kā arī tikās ar Kurzemes rajona iz­­ pild­direktoru Orvilu Heniņu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Trubko, kas arī ir mūsu augstskolas (toreiz gan vēl RPI) absolvents, atklāšanas uzrunā sacīja, ka doma par praksi «Kurzemes namos», kā arī ideja par to, ka praksē jāiekļauj šāda publiska atskaite, esot radusies kopīgi ar Rīgas domi. I. Trubko, uzrunājot stu­ dentus, sacīja: «Agri vai vēlu viens otrs no jums kļūs par deputātu, vajadzēs nākt uz komisijām un sēdēm un aizstāvēt savu viedokli. Un tāpēc šodien jums ir dota iespēja to mā­

cīties!»

Un studenti to darīja – klausītāju priekšā pēc kārtas stā­ jās katra prakses grupa un stāstīja gan par prakses lai­ kā padarīto, gan par problēmām, kā arī izteica savas at­ zi­­ņas un ierosinājumus. Studenti bija pārliecinājušies, ka si­­tu­ācija komunālās saimniecības jomā ir smaga, liela daļa iedzī­votāju sapulču ir nelietderīgas, jo dzīvokļu īpašnieki ir pilnīgi pārliecināti, ka visas problēmas jārisina valstij vai paš­­valdībai. «Lai rosinātu iedzīvotājus būt atbildīgiem par sa­vu īpašumu, vajag pilnveidot likumus, jo likumdošanas nor­­mas šajā ziņā nav ideālas,» secina studenti. Uz tikšanos ar studentiem un amatpersonām bija ieradušies arī vairā­ ki iedzīvotāju pārstāvji, un studenti nonāca īstās āķīgu un bieži vien kareivīgi uzdotu jautājumu krustugunīs. Katedras vadītāja profesore Ineta Geipele vēlāk, kad pasākums bija veiksmīgi beidzies, izteica domu, ka studenti, nonākuši šā­ dās ugunskristībās, bija pratuši aizstāvēt savu viedokli un līdz ar to prakses ieskaiti, kas paredzēta 9. jūnijā, jau varētu uzskatīt par oficiāli nokārtotu.

Profesore Ineta Geipele izteica pateicību SIA «Kurzemes namu apsaimniekotājs» valdes priekšsēdētājam par stu­den­ tiem doto prakses iespēju, vienlaikus ļaujot parādīt plašākai sabiedrībai, ka ir izveidota šāda jauna studiju program­ma, kas pašlaik ir vienīgā tāda līmeņa programma Latvijā. Ineta Geipele, kura ir arī šīs programmas direktore, iepazīstināja ar jauno studiju virzienu un pastāstīja, ka programma ap­vie­ no gan namu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, gan vēr­tē­ šanu, gan darījumu vadīšanu, ir starptautiski akre­di­tēta līdz 2013. gada 31. decembrim. Piecus mēnešus 3. kur­sa studenti aizvadīja praksē vi­sā Latvijā. Kopējais to studentu skaits, kas izvēlējušies ap­­saim­niekošanas virzienu, ir 69, un viņi plāno iegūt kva­li­fi­kāciju «nekustamā īpašuma ekonomists». Mācību prog­ram­ma nav vienkārša, jo blakus ekonomikai jāapgūst arī būv­­niecība, arhitektūra, inženierkomunikācijas, informā­ cijas tehnoloģijas. Lai programmas līmenis nepazeminātos, notiek regulāras kvalitātes pārbaudes, vajadzības gadījumā tiek mainīti mācībspēki. Tiek piesaistīti arī praktiķi, kuri ir izcili speciālisti ar augstāko izglītību un starptautisku pie­ redzi. Profesore ir gandarīta par to, ka studenti uz šo studiju programmu, kurā ir tikai maksas vietas, pārnāk no studi­jām, kur ir budžeta vietas – tas liecina par to, ka šī programma ir vērtīga –, lai gan kopumā, tā kā šādi speciālisti valstij ir ļoti

nepieciešami, protams, būtu labi, ja valsts lielo pieprasījumu pēc šajā jomā zinošiem jauniem cilvēkiem atbalstītu.

Prakses vadītāja, lektore un doktorante Kristīne Fedotova atzina, ka visi praktikanti ir ļoti erudīti, un izteica prieku par to, ka studentu «kontā» nu ir ne vien teorija, bet arī prak­ se – reālā dzīve.

Rīgas domes vicemērs Jānis Dinēvičs, kurš ir arī šīs prog­ rammas kurators, bija patīkami izbrīnīts par studentu at­ skaites un atbilžu kvalitāti, par to, ka «nebija jādzird ne­ kā­das aplamības». Domes priekšsēdētāja vietnieks izteica ap­ņēmību vērsties pie koalīcijas ar priekšlikumu apmaksāt vismaz dažas studiju vietas, ņemot vērā nepieciešamību pēc jauniem speciālistiem komunālajā saimniecībā.

Ivars Gaters, Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jau­ tā­jumu komitejas priekšsēdētājs, atzina: «Tas ir lieliski, ka radusies iniciatīva pētīt komunālās saimniecības problēmas ar jaunu skatu.» Viņš pateicās studentiem par darbu un vēlē­ ja turpmāk «tvert plašāku spēles laukumu» un nebaidīties no drosmīgiem, konkrētiem priekšlikumiem, jo «var gadīties, ka tas atver acis tiem, kas pieņem lēmumus».

SIA «Kurzemes namu apsaimniekotājs» padomes priekš­ sēdētājs Jāzeps Bernāns slavēja studentu uzcītību un atbil­ dības sajūtu, kuru nevarēja nepamanīt prakses laikā, un iz­teica pateicību par svaigo skatienu no malas, kas palīdz iz­ rauties no ierastās ikdienas rutīnas. Viņš izteica pārliecību, ka šāda prakse ir vajadzīga gan RTU, gan «Kurzemes na­ mu apsaimniekotājam», kā arī cerību, ka kopējā darbā ras­tie risinājumi palīdzēs nonākt pie uzlabojumiem un arī iedzī­ vo­tāji būs vairāk apmierināti nekā ir šodien.

Nobeigumā I. Trubko izteica savu pozitīvo vērtējumu par sa­darbību, pateicās studentiem ne tikai par prakses laikā veik­­to darbu, bet arī par to, ka viņi palīdzējuši uzlabot dar­ biniekiem prasmi strādāt ar datoru. Valdes priekšsēdētājs iz­ teica gandarījumu par to, ka studenti pamazām atbrīvojušies no kautrības un atraisījušies, pārtopot zinošos, ieinteresētos darbiniekos. Līdzās I. Trubko izteiktajam «paldies» viņa teik­­tos vārdus tikšanās nobeigumā varētu uzskatīt gan par se­cinājumu, gan vēlējumu: «Paskatieties, cik gudri ir mūsu iedzīvotāji! Viņi uzzina, ka šeit notiks preses konference, iero­das un uzdod dažādus jautājumus, pasaka visu, ko do­mā, viņi pat pārzina Kohēzijas fonda piešķirto finanšu līdzekļu ap­jomus! Tāpēc arī jūsu zināšanām jābūt labām!»

STRUKTŪRVIENĪBĀS

2008. gada 5. jūnijs

9

Par lietu kārtību un mākslu sarunāties E. Serjogina Ir cilvēki, kurus mēs apbrīnojam par viņu profesionāla­ jiem sasniegumiem un prasmi bez skaļas reklāmas paveikt lieliskas lietas. Satiekot viņus, ir vilinājums noskaidrot, kā­ da ir viņu veiksmes formula un kur slēpjas panākumu at­slē­ ga. Andris Kronbergs ir viens no tiem Latvijas ar­hi­­tek­ tiem, kura vārds zināms arī ārpus arhitektu ap­rin­dām. Šogad viņa vadītais projektēšanas birojs «ARHIS» svin 20. dzimšanas dienu. Kad APF dekāns asociētais profesors Uģis Bratuškins aicināja A. Kronbergu uz sarunu ar topo­ šajiem arhitektiem, viņš, daudz nevilcinoties, piekrita, pie­­ dā­vājot runāt par lietu kārtību arhitektūrā. Tie, kuri no lekci­ jas gaidīja universālu recepti labākai dzīvei vai ātram ceļam uz panākumiem, vīlās, jo meistars stāstīja par lietām, kas ir sva­rīgas viņam un kalpo par pamatu un iedvesmu jauniem darbiem. Savu radīšanas filozofiju A. Kronbergs ilustrēja ar jau īstenotiem vai vēl tikai iecerētiem projektiem.

«ARHIS» virzītājspēks sakņojas kontekstuālismā, kas tiek tulkots un uztverts kā lietu kārtība, attiecību sakār­to­ša­­ na, savstarpējs dialogs un sakarības. Arhitektam jāprot sa­­ru­­ nāties – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Un sarunāties var ar jebko. «ARHIS» biroja arhitekti ir iemīlējuši sarunas ar at­ mi­ņām, vēsturi, iepriekšējo laiku, tehnoloģijām, fi­zi­kā­lajiem faktoriem un, protams, ar dabu. Gandrīz visu pro­jek­tu rašanās iemesls ir meklējams kādā no sarunām. Sēta Ģipkā, Līvu kras­tā, aizsargājamā zonā, kāpās, kur grūti iedo­māties, kā iežogot teritoriju, radusies, ieklausoties bērnības un jaunības atmiņās. Smārdes pagasta Milzkalnes kapu kap­­ličas idejai emo­cionālu impulsu devusi kāda atmiņu ap­cirkņos iegūlusi romantiski idilliska aina.

Sarunas ar vēsturi prasa nopietnu attieksmi un iedzi­ļinā­ ša­nos. Vēl neīstenotā sabiedriskā un dzīvojamā ēka Rī­gā, Grē­cinieku ielā 25, kam arhitekti devuši nosaukumu «Pa­no­

pa» (paķerts no pagraba), ir spilgts piemērs sarunai ar vēs­ turi. Šajā projektā, kas Latvijas Arhitektu savienības 2007. gada skatē godalgots kā labākais kategorijā «Projekti un kon­ kursa darbi, teritoriju un pilsētu plānošana», nākot­nes ēkai par strukturālu pamatu kalpo atrastie vecie pagraba plā­ni, un vēsture ieguvusi mūsdienīgu elpu. «ARHIS» biro­jā valda pārliecība, ka arhitekta uzdevums, strādājot ar vēs­turiskiem objektiem, ir atrast sakarības starp vēsturisko di­mensiju un mūs­dienām gan mēroga aspektā, gan moderno teh­­noloģiju iz­ mantojumā.

Grūti ir sarunāties ar laiku, kas nesaistās ar pozitīviem ies­ pai­diem un emocijām. Padomju laiku mēs vislabprātāk ne­­ at­­griezeniski aizmirstu. Tomēr būtu neprāts noslaucīt no zemes visas padomju gados tapušās būves. Jautājums – ko darīt ar šīm ēkām? A. Kronbergs, atskatoties uz savu pie­ redzi, atzīst, ka svarīgi, lai kontrasts starp iepriekšējo laiku un esošo būtu pietiekami liels. Jārēķinās ar ēku struktūru.

Jāuzklausa klientu vēlmes, ko, pārbūvējot padomju laika celt­­ nes, ne vienmēr varēs īstenot, un jāieklausās savā vesela­ jā saprātā. Pozitīvs risinājums rasts, pārbūvējot padomju lai­kā celtu rūpnīcu par laikraksta «Diena» redakciju. Ir sa­ gla­bāta daļa no ēkas vēsturiskās padomju laika patinas, un radīta mūsdienīga darba vide. «Dienas» projektā svarīgs bi­ ja ne tikai dialogs ar iepriekšējo laiku, bet arī piemērotāko tehnoloģiju un funkciju atrašana. Jaunu kvalitāti ēka ieguva, tieši pateicoties funkcijām atbilstošiem tehnoloģiskajiem ri­ si­nājumiem. A. Kronbergs topošajiem arhitektiem ieteica at­­cerēties, ka arhitektūra ne vienmēr ir augstā māksla. Ēka bez pārdomātiem un pareizi risinātiem tehniskajiem un teh­ noloģiskajiem principiem nevar pastāvēt. Visam jābūt pār­ domātam līdz pēdējam sīkumam, un galvenais mērs vien­mēr ir un būs cilvēks un viņa labsajūta.

Arī Starptautiskās lidostas «Rīga» projektos izvirzītais uz­ devums radīt pilnīgu drošības sajūtu nav bijis no vieglajiem.

Dekānu runas 22. maija sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: ● Saņemta Rīgas domes Attīstības departamenta vēstule, kas akceptē RTU vienotā teri­ toriālā kompleksa izveidošanu Ķīpsalā. RTU komplekss tiks iekļauts Daugavas kreisā kras­ ta attīstības koncepcijā. ● Pagājušā nedēļā Rīgā notika Baltijas jūras reģiona valstu 12 augstskolu rektoru sa­nāksme. ● Šā studiju gada pēdējā Dekānu padomes sēde notiks 5. jūnijā, pēdējā Senāta sēde – 19. jū­nijā, Rektora padomes sēdes – 2., 9. un 16. jūnijā.

1. RTU atvērto durvju diena. (A. Kārkliņš) Pirmsstudiju nodaļas vadītājs A. Kārkliņš informēja par šā studiju gada pirmo informā­ cijas un reklāmas kampaņas posmu. Notikuši 18 izbraukumi uz skolām, t. sk. 6 rajonu mē­ rogā, 9 grupas uzņemtas RTU telpās. Vairākas publikācijas ievietotas centrālajos un rajonu laikrakstos. RTU piedalījusies izstādēs Rēzeknē, Daugavpilī un izstādē «Skola 2008». Ko­ pumā noticis vairāk nekā viens reklāmas pasākums nedēļā.

Atvērto durvju dienā 12. maijā Kaļķu ielā 1 piedalījās aptuveni 1000 interesentu, fa­ kultātēs aptuveni 500. Galvenie secinājumi par pasākuma norisi: kārtība laba; principā pie­tiktu ar Atvērto durvju dienu vienu reizi gadā, bet, ja ir arī otrā, tad to organizēt tieši fakultātēs; pieņemšanas laiks no pulksten 10 līdz 16 ir par garu, pietiktu līdz pulksten 14; IEF ierosinājums – Atvērto durvju dienā paralēli rīkot seminārus skolotājiem; studen­tu dalība fakultātes pasākumā ir svarīga, bet diemžēl ne visās fakultātēs tā bija izdevusies; sa­ ņemts centrālās preses piedāvājums intervijām šajās dienās par maksu.

Sākot ar jūniju, reklāmas pasākumu būs vairāk, jūlijā informācija par RTU būs gan TV, gan radio, gan presē. Uzņemšanā kārtība būs tāda pati kā pagājušā gadā. Lielās aulas priekštelpā atradīsies brīvpieejas datori.

Rektors ieteica pēdējās Senāta un Dekānu padomes sēdēs informēt klātesošos par noteik­ to uzņemšanas kārtību.

2. Situācija ar ESF un citu ES projektu ieviešanu un uzraudzību. (M. Zeltiņš) Rektora vietnieks stratēģiskās attīstības jautājumos M. Zeltiņš informēja, ka izveidota ap­kopojoša tabula par situāciju ES projektos. Radušies jautājumi, kas prasa atsevišķas iz­

Arhitekti ar gaismu un gaisu centušies radīt caurspīdīguma efektu. Lidosta iecerējusi palielināt pasažieru skaitu līdz 10 miljoniem gadā, līdz ar to darbs pie tās attīstības projekta tur­ pināsies.

Risinot dialogu ar apkārtni, arhitektam nereti nākas pie­ klu­­sināt savas ambīcijas. Strādājot pie biroju un veikalu ēkas projekta Rīgā, Baznīcas ielā 20/22, autori centušies būt pieticīgi un sarunai ar apkārtni piešķirt tolerantu toņkārtu.

Rezultātā vides harmonija ir saglabāta.

Ar dabu «ARHIS» arhitekti sarunājas teju vai katrā pro­ jek­tā, meklējot piemērotākos būvmateriālus, domājot par efek­­tī­vākajiem enerģijas izmantošanas veidiem. Bet trium­ fa brīdis piedzīvots pavisam nesen, aprīlī, Latvijas Arhitek­ tu savienības 2007. gada skatē saņemot Lielo balvu par tipo­ grāfijas «Britania» ēku Rīgas rajona Daugmales pagastā.

Grū­­ti iedomāties, kā rūpniecisku objektu, kura galvenās funk­­­cijas ir ražošana un naudas pelnīšana, var sapludināt ar da­bis­ko ainavu, bet A. Kronbergam tas izdevies pilnībā.

Viņš atzīt, ka panākumi nav iedomājami, ja klients un ar­ hitekts nerunā vienā valodā. Arhitektam ir jāmīl savs darbs, jābūt gudram un viltīgam, jāprot runāt ar klientu tā, ka ne­ manot viņš jau ir tavā laivā un bez mazākās šaubu ēnas pie­ krīt piedāvātajai projekta idejai. Protams, nedrīkst aiz­mirst, ka klients vienmēr būs Dievs Tas Kungs. Svarīgi, lai arhi­ tekts prot rast kopīgu valodu arī ar kolēģiem – arhitektiem, teh­niķiem, inženieriem, būvniekiem. Tēze, ka visa pamatā ir saruna un spēja rast dialogu jebkurā situācijā, ir ābeces patiesība, kas noder ne tikai arhitektiem, bet ikvienam no mums. A. Kronbergs aicina mākslu veidot dialogu sākt ap­gūt jau skolas laikā un turpināt to izkopt mūža garumā.

maiņas universitātes iekšējā kārtībā. Ir problēmas ar iepirkumiem un darba samaksu, va­ jadzīga attaisnoto izdevumu uzskaite, lai nepieļautu bezatbildību, jo sagaidāms, ka turpmāk izdevumu summas pieaugs pat desmitkārt. Piedaloties IZM un FM darba grupas sēdēs, M. Zel­­tiņš pārējos iepazīstinājis ar RTU viedokli problēmjautājumu risināšanā. Informācija no visiem fondu saņēmējiem par projektu izpildes gaitu tiks apkopota vienotā sistēmā un izsūtīta dekāniem. Projektu dokumentācija ir jāsaglabā vismaz piecus gadus.

Notiek darbs ar Ķīpsalas attīstības jautājumiem. Pašreiz par Ķīpsalas zemi risinās saru­ nas ar RD, IZM un Satiksmes ministriju.

M. Zeltiņš lūdza jaunos projektu pieteikumus pirms iesniegšanas saskaņot Stratēģiskās attīstības departamentā.

3. Akadēmisko parādu kārtošanas noteikumi. (U. Sukovskis) Mācību prorektors U. Sukovskis informēja, ka akadēmisko parādu kārtošana līdz šim bi­ jusi neracionāla un jautājums par tās maiņu ierosināts jau pirms pusgada. Vairākās sēdēs diskutēts par darba grupas izstrādātajiem priekšlikumiem, un tapis noteikumu pašreizējais teksts.

4. Jaunais darba līgums. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka jautājums par darba līgumu ir saistīts ar ES fondu apgūšanu. Līdz šim eksistēja pamatlīgums un vairāki papildlīgumi ar vienu un to pašu ies­ tā­di. Parādoties darba laika uzskaitei, izrādījās, ka daži strādā 36 stundas diennaktī. Pamat­ dar­ba laiku varam intensificēt. Par pārējo darbu slēdz papildu vienošanos. Visas piemaksas var būt līdz 50% apjomā no pamatdarba algas. Šādā sakarā nepietiekams ir RTU koeficients 2,5, tādēļ kanclers lūgs Senātu koeficientu palielināt līdz 5,0. Vienojoties jānorāda konkrēta summa. Jauno noteikumu ieviešanas laiku noteiks ar rektora rīkojumu, bet, pieņemot darbā no jauna, to ievēros uzreiz.

5. E-paraksta ieviešanas gaita. (Z. Zitmanis) RTU piešķirtas tiesības uz 322 e-parakstiem bez maksas līdz 14. jūnijam. Vēlāk katrs pa­ raksts maksās aptuveni Ls 90. Būs organizēta apmācība par e-paraksta lietošanu, vajadzīga testu klase, kur to izmēģināt. Valsts un pašvaldību iestādēm ir jāpieņem dokumenti ar e-parakstu.

6. Senāta 26. maija sēdes darba kārtība (M. Jure) Senāta lēmumprojekti jau izdalīti. Apbalvošanai Senāta svinīgajā daļā ieteikti 45 stu­denti.

M. E.

10

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2008. gada 5. jūnijs

Par inovācijām un attīstību jeb Kā mēs braucām pieredzi lūkoties Modris Ozoliņš (Nobeigums no «JI» 19. numura. Skat. «JI» 15., 16., 18. numuru.)

Ceturtdiena, 21. februāris Šodien plānots Dienvidtaivānas Zinātnes parka (The Southern Taiwan Science Park) apmeklējums. No rīta ap­ meklējam parka teritorijā strādājošo pasaules dārzeņu cent­ ru (The World Vegetable Center). Centra vadītājs pēc tau­ tības ir austrālietis. Viņš iepazīstina ar centra centieniem ra­dīt jaunas ražīgas un pret kaitēkļiem izturīgas dārzeņu un augļu šķirnes. Uzzinām, cik centra aktivitātes nozīmīgas Āfrikas un Āzijas valstīm, kur daļa iedzīvotāju cieš no pār­ tikas trūkuma. Vēlāk tiekamies ar Dienvidtaivānas Zinātnes parka administrāciju, iepazīstamies ar parka teritorijā funk­ cionējošo inkubatoru.

Pēcpusdienā apmeklējam zinātnes parkā strādājošo «Tuck More Biotechnology Co. Ltd.» Uzņēmums nodarbojas ar bio­loģiski aktīvu produktu ražošanu. Bioloģiski aktīvās vie­ las tiek iegūtas no īpašām sēnēm. Galaprodukts ir gan kos­ mētikas izstrādājumi, gan dzēriens ar bioloģiski aktīvo vielu piedevu, gan pašas bioloģiski aktīvās vielas koncentrāts.

Mums tiek noorganizēta īpaša prezentācija, kurā demonstrē, kā bioloģiski aktīvā viela liek koka skaidai «skraidīt» pa ūdens virsmu. Mums tiek piedāvāts nogaršot īpašo dzērienu.

Daļa no mums gan lūkojas uz šo procesu ar aizdomām, jo pie mums ir pierasts, ka dažādi preparāti ilgstoši pārbaudīti, bet «Tuck More» ir nodibināts tikai pirms dažiem gadiem.

Izsakām savas aizdomas un uztraukumu uzņēmuma dar­bi­ niekiem, viņi mūs mierina – sak, Ķīnas tradicionālajā me­ dicīnā šīs sēnes tiek izmantotas jau gadsimtiem, un nav ne­ kādu problēmu. Izdzeru visu piedāvāto bioloģiski aktīvo dzi­­ru un gaidu tūlītēju uzmundrinājuma efektu. Nekā, lai­ kam jau vajadzīgais efekts veidojas ilgākā laika posmā. Vēl aplūkojam ražošanas procesu, kur spīdīgos metāla toveros tiek ražots vērtīgais preparāts, milzīga vērība tiek pievērsta ražošanas tīrībai, tad arī dodamies prom. Pie uzņēmuma ko­pīgi fotografējamies. Ir mazliet dīvaina sajūta, jo uz mums lūkojas kā uz eksotiku. Esam, ja ne pirmie eiropieši uzņēmumā, tad pirmie no Latvijas noteikti, jo taivānieši ar mums fotografējas ar milzīgu entuziasmu.

Vakarā vēl pamanāmies piedalīties vienā no lielākajiem ik­gadējiem svētkiem – Laternu festivālā. Tas ir Ķīniešu Jau­ nā gada svinību noslēgums. Jaunā gada svinības sākas līdz ar jaunu Mēnesi pirmajā jaunā gada dienā un ilgst 15 dienas

līdz pilnmēnesim. Piecpadsmito svinību dienu sauc par La­ ternu festivālu, kuru svin līdz vēlai nakts tumsai. Festivāla pasākumi ar lielu vērienu tiek svinēti lielā daļā Āzijas valstu, protams, arī visā Taivānā. Mums ir neticami paveicies! La­ ternu festivāla galvenais pasākums šogad notiek tieši Dien­ vidtaivānas Zinātnes parka teritorijā. Pasākuma mērogs ir absolūti grandiozs. Milzīgā teritorijā sabūvētas teltis, ska­ tu­ves, notiek koncerti, tirdzniecība, ēšana. Pats galvenais – tūkstošiem laternu, kuras gan lido gaisā, gan izvietotas iz­ stāžu laukumos. Tumsai tuvojoties, laternās tiek iedegtas sve­ces. Neraugoties uz pasākuma grandiozo mērogu, nav nekādu nekārtību vai problēmu. Pievēršam uzmanību, ka nekur neredz iereibušus apmeklētājus! Alkoholu neviens arī netirgo. Noguruši, bet apmierināti vēlu vakarā atgriežamies viesnīcā.

Piektdiena, 22. februāris Šodien pēdējā mūsu biznesa vizīšu diena. Esam plā­no­ juši apmeklēt National Chung Cheng University un pa­ raks­tīt ar universitāti sadarbības līgumus. National Chung Cheng University ir pētnieciski orientēta valsts augst­sko­ la, kura nodibināta nesen, 1989. gadā, kā reakcija uz Tai­ vānas ekonomikas straujo attīstību astoņdesmitajos ga­dos.

Universitāte uzbūvēta bijušo ananasu lauku vietā. Uni­ver­ si­tātes ēku arhitektūra ir neierasta, jo tā būvēta, lai no­dro­ šinātu aizsardzību pret zemestrīcēm. Universitātē ir septi­ņas fakultātes, kurās kopā mācās vairāk nekā 8000 studentu.

Tikšanās laikā ar universitātes amatpersonām iepazīs­ta­ mies ar universitātes sasniegumiem, apspriežam divus sa­ darbības līgumus, kurus vedam līdzi uz Rīgu, lai tos pa­ rakstītu mūsu rektors. Viens ir vispārīgs «jumta» līgums, otrs – par studentu un mācībspēku apmaiņu.

Vēl apstaigājam universitātes teritoriju, iepazīstamies ar universitātes telpām, slēgto un vaļējo peldbaseinu, biblio­ tēku, datorlaboratorijām. Satiekam Jāzepu – puisi no Vents­ pils, kurš studē maģistra programmā. Mūsējie ar lielu inte­ resi uzklausa Jāzepu, kurš stāsta par studijām un sadzīvi uni­versitātē. Varbūt, ka kāds no RTU studentiem sekos viņa pie­mēram.

Visbeidzot iepazīstamies ar universitātes paspārnē funk­ cionējošo inovāciju inkubācijas centru un tā izstrādāju­ miem, tad arī darba diena ir galā.

Sestdiena, 23. februāris, un svētdiena, 24. februāris No rīta sēžamies autobusā un braucam kalnos, jo šodiena un rītdiena paredzēta dabas baudīšanai. Dodamies pa kalnu serpentīnu uz Ališanas Nacionālo parku. Kalnos redzamas tējas plantācijas. Ališanas Nacionālajā parkā ievāktā tēja ir ļoti kvalitatīva un tiek pārdota par dārgu naudu. Pēc pāris stun­du brauciena esam nonākuši galamērķī, iekārtojamies vies­nīcā. Viesnīca būtiski atšķiras no iepriekšējām, tajā nav paredzēts komforts. Tas arī saprotams, jo uz nacionālo par­ ku cilvēki dodas, lai baudītu kalnus un dabu. Ķiršu zie­ dēšanas laikā pēc pāris nedēļām šeit ir maksimālais tūristu pieplūdums. Viesnīcā ir vēsi, apkure tiks ieslēgta tikai pēc sešiem vakarā. Ārā rasina lietus, un mēs dodamies ekskursijā. Staigājam zem gadsimtiem veciem kokiem, gar glezniem dīķiem. Zied magnolijas, sāk pamazām raisīties ķiršu ziedi. Fantastisks va­rētu būt skats, kad ķirši būs pilnos ziedos. Kalnu gaiss ir spirdzinošs. Nokļūstam līdz greznam templim meža vidū.

Meža vidū ir arī skola, kurā mācās vietējie iedzīvotāji. Iz­ mirkuši, bet apmierināti atgriežamies viesnīcā. Vakariņās at­kal baudām ķīniešu virtuvi. Mūsu gids aicina pie sava gal­ da pievienoties viņa maltītei. Uz galda ir portatīvā gāzes plī­tiņa, uz kuras vārās zupa ar jūras veltēm un dārzeņiem.

Oficiants uz šķīvja atnes plāni sagrieztu jēlu liellopa gaļu.

Mūsu gids demonstrē, kā gaļa ar irbulīšiem jāmērc vārošajā katlā, pēc tam jāzvejo laukā un jāēd. Vai tiešām to var ēst?

Izrādās, var gan. Un garšo tīri labi...

Vakarā viesnīcā sakravājam čemodānus, mēģinām «uz aci» noteikt to svaru, lai rīt nebūtu problēmu ar bagāžu. Va­ karā darbojas arī apkure.

Svētdien no rīta ceļamies pirms saullēkta, lai pa šaur­slie­ žu dzelzceļu dotos tālāk kalnos vērot saullēktu. Pēc pus­ stundas brauciena esam galā. Joprojām rasina lietus. Nav pār­liecības, ka saule izlauzīsies caur mākoņiem. Minūtes četr­desmit ceram un gaidām. Šoreiz nekā, mākoņi ir pārāk biezi. Atgriežamies viesnīcā, paēdam brokastis, sakrāmējam čemodānus autobusā un dodamies atpakaļ Taipejas virzienā.

Baudām elpu aizraujošus skatus. Ceļš brīžiem ved mūs virs mākoņiem, tad ienirst mākoņos, visbeidzot esam jau zem mā­koņiem. Vietām uz ceļa nogruvis kāds klintsbluķis. Vēl pa ceļam piestājam kūrortpilsētiņā pie liela ezera, nopērkam suvenīrus un tad steidzam uz lidostu. Piereģistrējamies, no­ dodam bagāžu un kāpjam mūsu jau pazīstamās avioko­mpā­ nijas «EvaAir» lidaparātā. Pēc vairāk nekā četrpadsmit stun­du lidojuma un divām pārsēšanās reizēm atkal esam Rī­ gā. Noguruši, bet apmierināti.

11

STUDENTU LAPA

2008. gada 5. jūnijs

Pārbaudot, vai bez spiediena nav uzvaras Daudzi RTU, LU un RTK studenti savos plānotājos bija atzīmējuši 19. aprīli – die­ nu, kad jānotiek RTU Inženieru sacensībām. Jau kopš agra rīta bija manāma rosība RTU galvenās ēkas foajē, kur notika reģistrācija. 73 studenti ieradās konstruēt, astoņi – debatēt.

Katram dalībniekam tika dāvāts sacensību krekliņš oranžā krāsā, un, ieejot lielajā zālē, acis žilba, raugoties uz košajiem «apelsīniem».

Pēc oficiālajām atklāšanas runām tika dots starts konstruēšanas kategorijai. Sacensī­bu uz­­devums bija uzkonstruēt ierīci, kas spētu pārvietot smiltis no laukuma uz konkrētu bā­ zes vietu. Paralēli konstruēšanai darbojās arī biznesa plānošana, proti, dalībniekiem sa­va ierī­­ce bija jāizveido ar iespējami zemākām izmaksām un ekoloģisko koeficientu. Darbo­ jās «veikals», kurā materiāli tika pārdoti par pieņemtām naudas vienībām, un cena ik stun­ du palielinājās. Katram materiālam bija savs ekoloģiskais koeficients, kas noteica tā drau­ dzīgumu videi. Darbojās bezmaksas instrumentu noma. Katra instrumenta lietošanas laiks – 10 minūtes.

Viss sākās ar skicēm un idejām, kuras nereti darba procesā krasi mainījās. Pēc dalīb­ nieku lūguma pagarināt konstruēšanas laiku līdz pat 15.30 notika aktīva nepieciešamo ma­ teriālu pirkšana, lodēšana, skrūvēšana, zāģēšana, testēšana. Konstruktīvie risinājumi bi­ja visdažādākie. Azartiskā noslēguma testēšanā tika noskaidroti uzvarētāji, ņemot vērā pār­

Dalībnieki iepērkas materiālu veikalā.

vietoto smilšu masu, ierīces dizainu, izmantoto materiālu izmaksas un ekoloģisko koe­ ficientu. Šogad par labākajiem jaunajiem inženieriem kļuva Artūrs Kigitovičs, Maksims Šnei­ders, Tomass Fedotovs un Valērijs Buļko.

Paralēli konstruēšanas kategorijai notika arī debates, kurās tika apspriestas dažādas sa­biedrībai aktuālas tēmas. Sadarbībā ar «Latvijas dzelzceļu» debatētājiem tika dots uz­ devums izanalizēt, kāds būtu Latvijai visizdevīgākais «Rail Baltica» projekta variants. Šo­gad pārliecinošu uzvaru debatēs izcīnīja Rūdolfs Mazurs un Anita Reitere no Latvijas Uni­versitātes debašu kluba. Visiem Inženieru sacensību dalībniekiem tika sniegtas paraug­ debates, lai ieinteresētu arī konstruētājus nākt debatēt uz RTU Debašu kluba nodarbībām.

Vēl dalībniekiem bija iespēja piedalīties ««Knauf» akadēmijā». Tajā, aizpildot testu, da­ līb­niekiem bija iespēja laimēt biļetes uz Bjorkas koncertu un festivālu «Positivus AB».

Prieks un gandarījums bija manāms katra dalībnieka acīs. Sestdiena bija lietderīgi un jaut­­ri pavadīta, pārbaudot savas zināšanas un prasmes, sacenšoties ar sev līdzīgiem.

Paldies mūsu sadarbības partneriem: RTU, «Latvijas dzelzceļš», «Knauf», «Copy Ge­ne­ral», «Fazer», «Cesvaines piens», «Venden», «Rīgas piensaimnieks», «Coca-Cola» un «XTC»!

Zane Zamarina, «BEST-Riga» publisko attiecību atbildīgā www.best.eu.org

Uzvarētāju smilšu savācējs.

Studenti dzīvo arī vasarā!

Vai Tu vari savas inženiera prasmes pierādīt, konstruējot plostu? Bet vai vari pierādīt sava plosta pareizo konstruk­ci­ju, plostojot un noturot to uz ūdens vairāku kilometru ga­rumā pa upi, sacenšoties ar citu augstskolu pārstāvjiem? Šā gada 28. un 29. jūnijā, tieši pēc sesijas, RTU SP ir parūpējies par sesijas labāko nobeigumu, un piedāvā ikga­ dēju projektu «Plostu rallijs». Projekts norisināsies Liepājas rajona Sakas pagasta kempingā «Ievlejas». Kempings atro­ das Sakas upes krastā, kur tiks dots arī starts otrās dienas sacensībām.

Nokļūšana uz kempingu būs ar personīgajiem transport­ līdzekļiem vai organizētiem autobusiem, kas izbrauks 28. jū­nijā plkst. 9 no RTU galvenās ēkas Kaļķu ielā 1, arī

at­pakaļ tiks organizēts autobuss.

Projekts risināsies divas dienas. Pirmajā dienā no sarū­pē­ tajiem materiāliem dalībniekiem būs jāuzbūvē plosts, ar ku­ ru nākamajā dienā piedalīties sacensībās.

Komandā ir jābūt četriem dalībniekiem, bet tikai divi no viņiem drīkstēs piedalīties pašās plostošanas sacensībās.

Dalību projektā «Plostu rallijs» vari pieteikt līdz 20. jū­ nijam. Pieteikuma anketas ir pieejamas mājaslapā www. rtusp.lv (arī Kaļķu ielā 1), tās jāiesniedz Kaļķu ielā 1, 324. kab., samaksājot dalības maksu – Ls 5 no komandas.

Plostu konstruēšanā varēs izmantot šādus materiālus: koks, striķis, plastmasas pudeles, audums un plēve. Citu ma­teriālu izmantošana draudēs ar diskvalifikāciju.

Labs ierosinājums!

Izlasīju kārtējo rakstu internetā par atkritumu apjoma pieaugumu. Tikko beidzās lekcija ķīmijas tehnoloģijās, kur arī aicināja pavērot, ko metam ārā. Bet kāpēc mēs tikai runājam, kurš rīkosies?

Varētu sākt ar pašu mazumiņu. No ikdienas ieradumiem. Kaut gan saprotu, ka tas uz ko­ pējā piesārņojuma fona varētu izskatīties tikai kā piliens okeānā, bet varam sākt un aizraut līdzi pārējos. Tuvojas vasara, sesijas laiks, un es jau būšu otrā kursa students, bet skapī man paliks zināšanu bagāža ar divām lielām papīra kaudzēm. Esmu kārtīgs, pedantisks students un visus mājas darbus, lekcijas, mācību priekšmetu materiālus pierakstu, izdrukāju uz viena formāta A4 papīra baltā krāsā. Kopā gada laikā izlietoju piecus blokus ar 500 lapām – 2500 lapu. Veicot nelielus aprēķinus, ieguvu 0,01 tonnu, kaut gan – kas tas ir? «Tikai

Vakara noslēgumā tie dalībnieki, kuri būs uzkonstruējuši savus plostus, izbaudījuši sporta spēļu garu, varēs pavadīt va­karu pie ugunskuriem un gatavoties nākamajai dienai – sa­censībām. Dalībniekiem tiks sagatavotas arī atrakcijas, un tie varēs pavadīt vakaru ar DJ mūzikas skaņu pavadībā.

Nakšņošana paredzēta teltīs, līdz ar to dalībniekiem obligāti ir jāņem līdzi teltis!

Otrās dienas rītā visi izgatavotie «ūdens transporti» tiks ievietoti ūdenī pie starta līnijas. Pēc starta signāla dalīb­nie­kiem būs jāmēro piecu kilometru attālums (var mainīties) pa ūdeni. Sacensību uzvarētāji būs tie, kuri pirmie šķērsos finiša lī­niju. Divu dienu garumā tiks vērtēta jūsu atraktivitāte, ko­mandas gars u. c.

SP Kultūras nodaļa

10 kg!» – jūs iebildīsiet, bet sareiziniet šo skaitli ar studentu skaitu un iedomājieties, ka va­ jag tikai 100 studentu, lai būtu tonna papīra, bet tas ir viens koks.

Tomēr vairs nav aiz kalniem jauns mācību gads, un kāpēc to nevarētu pasludināt par tau­ pības, «atkritumiem – nē!» gadu! Dzīvojam 21. gadsimtā, kad katram ir pieejams dators un interneta resursi, tas nav vairs brīnums.

Tāpēc vēršos pie mācībspēkiem ar ierosinājumu. Piesārņojuma samazināšanas nolūkos mēs, studenti, varētu nodot mājasdarbus, laboratorijas darbus, referātus, kursa darbus u. tml. elektroniskā veidā uz datu nesējiem, piemēram, uz CD-RW, kuru nepieciešamības gadījumā var pārrakstīt un ierakstīt no jauna. Šaubos, vai uz mājasdarba lapas otrā pusē va­ rētu uzrakstīt kursa darbu.

Saprotu, būs daudz iebildumu: vieglāk lasīt no papīra, sarežģītāk labot utt. Jā, varbūt mums tas ir tikai ieradums, bet vai mūsu bērniem un mazbērniem būs patīkami rakņāt mūsu atkritumu kaudzes?

Students, kurš aizmirsis uzrakstīt savu vārdu

12

SPORTS

2008. gada 5. jūnijs

24. maijs.

«Ronīši».

Gandrīz reportāža Rūta Lapsa Sestdienas rīts padevās saulains un priecīgs. Tas vien jau liecināja – RTU mācībspēku un darbinieku 2. spor­ ta spēles Klapkalnciema «Ronīšos» izdosies! Jau aiz Kau­ guriem ievērojām ne vienu vien mašīnu, kuras gala­mēr­ķis, šķiet, sakritīs ar mūsējo. Nekļūdījāmies. Iebraucot Klap­ kaln­ciemā, vismaz divas priekšā braucošās rādīja kreiso pa­ griezienu – uz «Ronīšiem».

Sešus hektārus lielajā RTU sporta un atpūtas bāzes teri­ torijā jau gandrīz stundu pirms pasākuma sākuma valdīja lie­la rosība – čaklākie kolēģi jau trenējās sporta laukumā, ci­ti vēl steidza ietērpties speciāli sagādātos komandu sporta tērpos. Daudzi uz sporta spēlēm bija ieradušies kopā ar ģi­ menēm, visjaunāko paaudzi ieskaitot.

Noteiktajā laikā sporta laukumā atskanēja Sporta klu­ ba val­des priekšsēdētāja Riharda Jasūna balss, un tapa skaidrs – tūlīt sāksies RTU mācībspēku un darbinieku 2. spor­ta spēles!

RTU sportistu parādi atklāja TMF – mācībspēku un dar­ binieku 1. sporta spēļu uzvarētāji. Viņiem sekoja pārējās as­ toņas komandas: TTDI, IT dienests, DITF, Rektorāts, BF, EEF, ETF, IEF. Arēnā pirmie tradicionāli sacentās komandu kapteiņi.

Vi­ņu uzdevums: roku saliekšana un iztaisnošana guļus stā­ voklī (tautā saukta par «pumpēšanos»). Tad jau sekoja pā­ rējās sporta disciplīnas: strītbols, volejbols, «sodiņi», tautas bumba, šautriņu mešana, novuss, galda teniss, šahs... Viss, kā nolikumā noteikts. Liels ņigu-ņegu tikai sportistiem sa­ protamā «valodā» un ļoti organizēti.

Lūk, rezultāti.

Spēcīgākie komandu kapteiņi: 1. un 2. otro vietu dalīja Mareks Zeltiņš (Rektorāts) un Aleksandrs Tišku­ novs (BF), abi rokas salieca un iztaisnoja 37 reizes. 3. vietā – Jā­nis Zaķis (EEF), 34 reizes.

Komandu sporta spēļu rezultāti Strītbols: 1. vieta – EEF, 2. vieta – Rektorāts, 3. vieta – ETF. Volejbols: 1. vieta – TMF, 2. vieta – BF, 3. vieta – Rektorāts.

Tautas bumba: 1. vieta – BF, 2. vieta – Rektorāts, 3. vieta – TMF. Basketbola soda metieni: 1. vieta – EEF, 2. vieta – Rektorāts, 3. vieta – ETF. Individuālo sporta veidu rezultāti Šahs: 1. vieta – Olga Kozjukova (IT dienests); 2. vieta – Jānis Volkovs (TMF); 3. vieta – Jānis Lelis (ETF).

Novuss: 1. vieta – Jolanta Priede (Rektorāts); 2. vieta – Ivars Karpičs (DITF); 3. vieta – Andris Stepanovs (EEF).

Galda teniss: 1. vieta – Sanita Vīlistere (Rektorāts); 2. vieta – Antons Kutjuns (EEF); 3. vieta – Andris Paeglītis (BF).

Kopvērtējumā: 1. vietā – Rektorāts; 2. vietā – BF; 3. vietā – EEF.