Nr 3 26 09 2001

Nr. 3 (1202) 27.09.2001.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

11 3 6

4 10

2

2001. gada 27. septembris

Studentu jumts ciemos pie stürakmeña Juris Püce, Latvijas Studentu apvienîbas prezidents

5. septembrî RTU Studentu parlaments bija uzñémies pienåkumu organizét Latvijas Studentu apvienîbas (LSA) domes sédi. Viens no studentu pårståvîbas stürakmeñiem tika galå ar ßo uzdevumu lieliski – visi 33 LSA domes delegåti bija apmierinåti ar lielisko uzñemßanu.

LSA domes sédes såkumå domniekus uzrunåja Rîgas Tehniskås universitåtes rektors akadémi˚is I. Knéts, informéjot par universitåtes vésturi un ßodienas situåciju, kå arî par aktualitåtém augståkås izglîtîbas jomå. Tad ar Studentu parlamentu iepazîstinåja tå prezidente Jolanta Jasukeviça, informéjot par tå struktüru, funkcijåm un sasniegumiem.

Péc uzrunåm valde ziñoja par padarîto vasaras laikå un informéja par karstajåm LSA cîñåm studiju un studéjoßo kreditéßanas jomå. Tika apstiprinåti jaunizvirzîtie domnieki.

Tad nåca priecîgais ßîs domes sédes notikums – LSA rindås tika uzñemta Rîgas Ekonomikas augstskolas Studentu asociåcija (REA SA), k¬üstot par apvienîbas 23. dalîborganizåciju.

Balsojums par jaunå biedra uzñemßanu bija ¬oti vienpråtîgs, un, aplausiem skanot, REA SA k¬uva par LSA biedru. REA SA LSA domé pårståvés tås prezidente Zane Çulksténa.

Nåkamais darba kårtîbas jautåjums bija divu valdes locek¬u véléßanas. Tå kå LSA valdes rindas atståja divi valdes locek¬i – re©ionålo augstskolu studentu paßpårvalΩu koordinators un privåto augstskolu studentu paßpårvalΩu koordinators –, ßajå domes sédé notika véléßanas, pirms kuråm debates bija visai karstas, lai gan lielåkå diskusijas da¬a tika veltîta ßådu amatu nepiecießamîbai vispår. Re©ionålo augstskolu studentu paßpårvalΩu koordinatora amatå pårliecinoßi tika ievéléts vienîgais kandidåts LLU Studentu paßpårvaldes prezidents Madars Lasmanis, bet privåto augstskolu studentu paßpårvalΩu koordinatora amatå netika ievéléts neviens no diviem kandidåtiem. Íîs véléßanas pårcela uz nåkamo domes sédi.

Péc véléßanåm notika divas prezentåcijas, proti, jaunå Socrates programmas koordinatore paståstîja par jaunumiem ßajå programmå, bet LSA valde iepazîstinåja ar plåniem nåkamajam pusgadam. Sédi domnieki beidza, pieñemot rezolüciju, kurå aicinåja 2002. gada valsts budΩetå akcentét augståko izglîtîbu, nodroßinot pietiekamus lîdzek¬us studiju un studéjoßo kreditéßanai, palielinåt stipendiju un transporta kompensåciju fondu augstskolåm, palielinåt attaisnojamo izdevumu lielumu studiju maksåm, såkt îstenot programmu studentu dienesta viesnîcu ståvok¬a uzlaboßanai. LSA valde ˚ersies pie ßådu darbîbu veicinåßanas un priekßlikumu iesniegßanas budΩeta projektam.

Nåkamå LSA domes séde notiks 9. novembrî Liepåjas Pedago©ijas akadémijå vienlaikus ar LPA Studentu paßpårvaldes piecu gadu jubilejas svinîbåm. Starplaikå LSA valde ir plånojusi vairåkas aktivitåtes, kurås büs nepiecießams studentu atbalsts.

Sekojiet informåcijai un esiet gatavi piedalîties! ❏

Oktobrî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå: Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes profesoru Ivaru Dümiñu, Liepåjas MZTK apkopéju Elitu Oslopu, InΩenierekonomikas fakultåtes profesoru Nikolaju Sprancmani, Sporta katedras komandantu Jåni Ozoliñu, Büvniecîbas fakultåtes profesoru Viktoru Mironovu, Gråmatvedîbas noda¬as vadîtåju Natåliju Apa¬kovu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes inΩenieri matemåti˚i programmétåju Viktoru Labendiku, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes docentu Vladimiru Labendiku, Büvniecîbas fakultåtes apkopéju Valentînu Simakovu, Büvniecîbas fakultåtes apkopéju Annu Ítéru, Saimnieciskå dienesta garderobistu Aivaru Baroniñu, Büvniecîbas fakultåtes asociéto profesoru Modri Dobeli, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes vecåko laboranti Viju Liepu, Studiju da¬as 1. kategorijas speciålisti Ilzi Señkovu, Studentu kluba direktori Asju Visocku.

Senåta stipendiju komisija informé Senåta stipendiju kandidåtu iesniegumus par 2001./2002. måc. gada rudens semestri pieñems lîdz 2001. gada 10. oktobrim.

Iesnieguma paraugu var sañemt Studentu parlamentå, Ka¬˚u ielå 1, 324. telpå pie sekretåres Lîgas.

Lai pieteiktos Senåta stipendijas sañemßanai, kandidåtam nepiecießams: 1) sekmîgi pabeigt vismaz çetrus semestrus Rîgas Tehniskajå universitåté; 2) sekmju vidéjai atzîmei jåbüt vismaz 8,5; 3) årpusstudiju aktivitåtes (darbîba Studentu parlamentå, darbs, papildus apmekléti kursi, sporta aktivitåtes utt.).

Papildus iesniegumam kandidåtam Senåta stipendiju komisijai jåiesniedz dekanåtå apstiprinåta ieskaißu gråmatiñas kopija (ma©istrantiem un doktorantiem jåiesniedz diploma kopija), citu diplomu kopijas (sasniegumi sportå utt.), rekomendåcijas utt.

Ja rodas jautåjumi vai neskaidrîbas, zvaniet Inesei: mob. tålr.

9179222.

P.S. Iesniegumå jåbüt uzrådîtai patiesai un precîzai informåcijai (vårds, uzvårds, studenta apliecîbas numurs, fakultåte, kurss).

Inese Strazdiña, Senåta stipendiju komisijas vadîtåja

3

2001. gada 27. septembris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Rîgå atvérta Íveices un Austrijas literatüras lasîtava varétu sniegt izglîtîbu jaunajai Pateicoties Geberta Rufa Evita Serjogina paaudzei. Tåpéc Cîrihes Politehfondam, Íveices un Austrijas véstniecîbåm, 13. septembrî Latvijas Akadémiskås bibliotékas nikuma absolventi izmantoja iespéju un devås uz Rîgu, kur telpås Rüpniecîbas ielå 10 tika atklåta Austrijas un Íveices viñiem tika piedåvåtas labas karjeras iespéjas un, lai cik dîvaini literatüras noda¬a. Literatüras noda¬as atklåßanå viesus ar uzrunu mums tas ßodien liktos, arî pe¬ñas iespéjas. Integréties Rîgas sveica LR izglîtîbas un zinåtnes ministrs Kårlis Greißkalns, sabiedrîbå viñiem nenåcås grüti, jo te valdîja våcu kultüras gars Austrijas Årlietu ministrijas departamenta vadîtåja Dr. Monika un arî lekcijas tika lasîtas våcu valodå.

Geberta Rufa fonda pirms gada såktå projekta Swiss Baltic Kalista, Íveices ©enerålkomisåre izstådé EXPO Hannoveré Ruta Grosenbahere, uzsverot, ka tießi kultüra un rakstîtais vårds Net mér˚is ir atjaunot agråkos kontaktus un veicinåt pieredzes palîdz veidot cießåkus kontaktus un savstarpéju sapratni daΩådu apmaiñu zinåtnieku aprindås. Viens solis tuvåk bijußo kontaktu atjaunoßanai ir arî jaunås lasîtavas atklåßana. ❏ zemju un nåciju starpå. Íveices un Austrijas literatüras noda¬as atklåßana bija tikai viens no Íveicei, Austrijai un Slovåkijai veltîtajiem pasåkumiem Eiropas kultüras méneßa Rîgå programmas ietvaros. No 10. lîdz 15. septembrim ikviens varéja piedalîties lekcijås par Íveices un Austrijas literatüru, situåciju izglîtîbas jomå, aplükot Austrijas un Slovåkijas fotogråfu darbu izstådi.

Dr. Rüdolfs Mumentålers no Cîrihes Tehniskås universitåtes jau vairåkus gadus cenßas izsekot Íveices un Latvijas zinåtnes kontaktu attîstîbai. Savu pétîjumu rezultåtus viñß atklåja lekcijå Íveices zinåtnieki Rîgå 19. gadsimtå. Kå zinåms, Cîrihes Politehniskais institüts ir bijis viens no paraugiem, dibinot Rîgas Politehnisko institütu. Un lîdz 1. pasaules karam Rîgas Politehniskå institüta un Cîrihes politehniskå institüta zinåtnieku starpå paståvéjußi visai cießi kontakti. 19. gadsimtå Rîgå kå pasniedzéji ir strådåjußi vairåki Íveices zinåtnieki: Henrijs No kreisås: Hotingenas re©ionålås skolas direktors prof. M. Ítrauss, Besards, Karls Vilhelms Riters, Aleksandrs Beks, Arnolds R. Grosenbahere,, M. Kalista un Swiss Baltic Net/Geberta Rufa fonda Engelberts. Tolaik Rîgå trüka akadémiski izglîtotu cilvéku, kas dele©étais pårståvis Baltijas valstîs M. Íveicers.

Izsludina pieteikßanos uz Íveices stipendijåm Izglîtîbas un zinåtnes ministrija izsludina pieteikßanos uz Íveices stipendijåm studijåm Íveices augstskolås 2002./2003. måcîbu gadå Prasîbas pretendentiem: ✓ vismaz bakalaura gråds jebkurå nozaré; ✓ labas våcu vai françu valodas zinåßanas.

Pieteikßanås termiñß: 15. novembris.

Sîkåku informåciju un pieteikuma anketas var sañemt IZM Izglîtîbas informåcijas birojå, Va¬ñu ielå 2 (tålr. 7226617), vai IZM Starptautisko sakaru noda¬å (tålr. 7228718, e–pasts: lapinska@izm.lv), kå arî internetå http://www.admin.ch/bbw/e/bildung/eskas.html.

IRC Latvija klienta re©istråcija IRC Latvija (Latvijas Inovåciju rosinåßanas centrs) piedåvå bezmaksas pakalpojumus pétniekiem, maziem un vidéjiem uzñémumiem, kas intereséjas par jaunåm tehnolo©ijåm, raΩoßanas modernizåciju un attîstîbu vai meklé ce¬us to ievießanai.

Centrs aicina k¬üt par klientiem visus, kurus interesé arî starptautiskie kontakti un sadarbîba, jo centrs publicé informatîvå izdevumå un pa e–pastu izplata daΩådu aktuålu informåciju par iespéjåm sañemt ES finanséjumu, par starptautiskåm konferencém un izstådém, par jaunåkajåm publikåcijåm internetå u.c.

Lai izmantotu centra pakalpojumus, jåsazinås ar centru un jåpieprasa attiecîgås veidlapas.

Veidlapas internetå: http://www.innovation.lv/irc Papildu uzziñas pa tålr. 7540703.

Visi pakalpojumi ir bez maksas.

4

2001. gada 27. septembris

Starptautiskå konference EcoBalt 2001 14. septembrî RTU Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåté notika jau septîtå starptautiskå Baltijas jüras valstu zinåtnieku un vides speciålistu konference EcoBalt 2001, kurå galvenå uzmanîba tradicionåli bija pievérsta apkårtéjås vides problémåm un videi draudzîgu tehnolo©iju ievießanai. Vienlaikus îpsalå, starptautiskajå izståΩu centrå, bija skatåma jaunajåm tehnolo©ijåm un inovåcijåm veltîta izståde High–Tech Baltics 2001, kurå piedalîjås aptuveni 75 uzñémumi un firmas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Çehijas, Våcijas, Norvé©ijas u.c., piedåvåjot jaunåkos praktiski izmantojamos sasniegumus, izgudrojumus, izstrådnes raΩoßanai un tehnolo©iskajai modernizåcijai, kå arî starptautiska konference Baltic Dynamics 2001, veltîta Baltijas re©iona mazo un vidéjo uzñémumu attîstîbai un inovåcijåm (informåcija par visu ßo pasåkumu kompleksu, kurå bija vairåk nekå 1600 dalîbnieku, rodama www.hightechbaltics.com). Savukårt visa informåcija par konferenci EcoBalt 2001, tås dalîbniekiem (to vidü ir arî RTU studenti un doktoranti) un viñu publikåcijåm ne vien ßågada, bet arî iepriekßéjo gadu EcoBalt konferencés apkopota måjas lapå www.ecobalt.lv, kur publicétas arî referåtu un ziñojumu tézes.

Ståsta viens no konferences EcoBalt organizétåjiem RTU MLF Fizikålås ˚îmijas profesora grupas vadîtåjs Dr. ˚îm.

Modris Drille: – Ío, nu jau septîto konferenci tåpat kå citus gadus atbalstîja Latvijas Zinåtnes padome un izståΩu firma BT1, ar kuru veiksmîgi sadarbojamies kopß 1997. gada un kura paraléli konferencei organizé izstådi High–Tech Baltics. Gan konference, gan viss pasåkumu komplekss ir nozîmîgs ar to, ka paråda müsu zinåtnieku un arî prakti˚u potenciålu. Par ßo

RTU Zinåtniskajai bibliotékai

vajadzîgs bibliotekårs darbam Aviåcijas filiålé.

Intereséties îpsalas ielå 10, 313. ist.

Tålrunis 7089443.

Ieva Mi˚elsone konferenci, kas izvértusies par tradîciju, jåteic, ka katru gadu mums ir izdevies uzaicinåt no citåm Baltijas jüras re©iona valstîm tådus viesus, kuru darbîba ir interesanta müsu zinåtniekiem un kurus interesé Latvijas zinåtnieku darbs. Íogad konference ritéja ¬oti spraigi un intensîvi, ierasto divu dienu vietå veiksmîgi izdevås konferences programmu saplånot vienå dienå – 10 referåti tika nolasîti rîta célienå, pécpusdienå – vél 14 ziñojumi, un ar 26 stenda ziñojumiem varéja iepazîties stenda sesijas laikå, kura bija apvienota ar kafijas pauzi, un tas ¬åva brîvåk raisîties diskusijåm un domu apmaiñai.

Müsu såkotnéjais mér˚is, kåds tas bija 1993. gadå, kad organizéjåm pirmo ekolo©iskajåm problémåm veltîto konferenci, ir piepildîjies – esam aptvérußi ßo jomu visås Baltijas jüras re©iona valstîs, ir izveidojußies labi kontakti ar citu valstu zinåtniekiem un vides aizsardzîbas speciålistiem, plaßi zinåma ir müsu måjas lapa, tåpéc arî müsu zinåtniekus aicinåm iesniegt referåtu kopsavilkumus arî ang¬u valodå – jo gan téΩu materiålos, gan publikåcijås norådot precîzu adresi, arî e–pasta adresi, daudz labåk attîstås starptautiski kontakti. Interese par Latvijas zinåtnieku darbu aug, un aizvien bieΩåk konferenci klausîties ierodas kolé©i no citåm valstîm. Esam sañémußi arî piedåvåjumu no Våcijas Ωurnåla Vide publicét pårskatu par konferenci EcoBalt, ko esam ar pateicîbu pieñémußi. Íîs konferences veicina ne tikai zinåtnieku sadarbîbu, bet arî jaunatnes izglîtîbu, jo katru gadu gan RTU MLF, gan LU îmijas fakultåtes studenti un arî vecåko klaßu skoléni îpaßi tiek aicinåti apmeklét gan konferenci, gan izstådi.

Viñu klåtbütne ne vien kuplina pa-

9. oktobrî plkst. 19.30

visi laipni aicinåti uz sadancoßanu Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1, kopå ar Rîgas Dançu klubu.

såkumu, bet arî veicina tålåko jauno zinåtnieku, speciålistu izglîtoßanos – klausoties pieredzéjußo speciålistu diskusijas, aug jaunießu vélme iesaistîties zinåtniskajå darbå un daΩå labå skolénå péc visa redzétå un dzirdétå nostiprinås doma studét tießi RTU MLF. Kå jau ekolo©ijai veltîtå konferencé runa galvenokårt bija par vides piesårñojumu, par apdzîvotu vietu, lielo pilsétu piesårñojumu, par attîrîßanas iespéjåm un iekårtåm, par rüpniecisko piesårñojumu, par atkritumu, îpaßi poliméru – tåtad plastmasas –, pårstrådi.

Pieméram, diskusijås izskanéja müsu augstskolas zinåtnieku ideja, ka, izstrådåjot celulozes rüpnîcas projektu, jåpanåk, lai raΩotåji üdeni tehnolo©iskajiem procesiem ñemtu upes lejtecé un izmantotos üdeñus ievadîtu augßtecé, lîdz ar to raΩotåji bütu ieintereséti ielaist üdeni atpaka¬ péc iespéjas tîråku. No pétîjumiem, kam ir îpaßa nozîme Latvijas tautsaimniecîbå, jåpiemin RTU profesores E. Gudrinieces pédéjo gadu aktîvais darbs, kas veltîts rapßu e¬¬as izmantoßanai rüpnieciskos nolükos.

Jåatzîst, ka daudzu zinåtnieku izstrådném un ierosinåjumiem pagaidåm pietrükst praktiskås realizåcijas, lai gan interese par idejåm no raΩotåju puses ir – pieméram, par Koksnes ˚îmijas institüta (par koksnes, koksnes atkritumu izmantoßanas iespéjåm) un müsu fakultåtes zinåtnieku darbiem (par poliméru izmantoßanas iespéjåm). Ar to jåré˚inås, ka zinåtnieku rastos risinåjumus neieviesîs dzîvé ne rît, ne parît, tas ir gadiem ilgs process. Taçu svarîgåkais konferences uzdevums ir veidot sabiedrîbas izpratni, apziñu, kas arî nav panåkams îså laikå.

Tomér ceram, ka nåkamå paaudze büs daudz saprotoßåka un izglîtotåka vides aizsardzîbas jautåjumos. ❏

Rîgas Tehniskå universitåte ielüdz jüs uz Rîgai 800 atskañu koncertu, kurå piedalås RTU tautas måkslas kolektîvi, Vi¬ñas Tehniskås universitåtes koris un Latvijas Nacionålås operas soliste Dita Kalniña. Koncerts notiks 12. oktobrî plkst. 18.30 Lielajå ©ildé, Amatu ielå 5.

RTU Studentu klubs 13. oktobrî plkst. 18 Anglikåñu baznîcå aicina uz

koru koncertu.

Piedalås Vi¬ñas Tehniskås universitåtes koris Gabija, RTU vîru koris Gaudeamus un sievießu koris Delta.

5

2001. gada 27. septembris

Studentu parlaments informé 19. septembrî notika pirmå Studentu parlamenta kopsapulce péc vasaras brîvlaika.

Svarîgåkie jaunumi, ko ßajå sédé paståstîja prezidente Jolanta: visiem RTU studentiem ir iespéjams noslégt lîgumus ar Kråjbanku, Unibanku un Hansabanku par stipendiju un citu maksåjumu pårskaitîjumu sañemßanu minétajås bankås. Vél pie aktualitåtém varam minét, ka 15. septembrî notika LSA domes séde, uz kuru ieradås arî müsu pårståvji: Dmitrijs Kekißs, Inita Indråne un jaunie LSA domes locek¬i Inese Ziediña un Bogdans Íahajevs.

Sociålo lietu noda¬as vadîtåja Anastasija paståstîja par iesniegumu pieñemßanas kårtîbu uz sociålajåm stipendijåm un daudziem tik aktuålo Studéjoßå kredîtu.

Kultüras noda¬as vadîtåja Krista paståstîja par Sporta dienas vakara pasåkumu Ronîßos, kas notika 22. septembrî. Vél pie karståkajiem jaunumiem varétu minét informåciju par Fukßu balli, kas ßogad katrai fakultåtei tiks rîkota atseviß˚i, un aktîvskolu Lîçupe, kura notiks no 9. lîdz 11. novembrim.

Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs Uldis iepazîstinåja klåtesoßos ar iekßéjås kårtîbas noteikumiem, kas arî vienbalsîgi tika apstiprinåti.

Vél pie likumdoßanas noda¬as jaunumiem var minét veiksmîgi notikußas årkårtas véléßanas. Par SP viceprezidentu tika ievéléts Oskars Priede un par Studiju noda¬as vadîtåju tika ievéléts Jånis Lielåmers.

Lîga

Aplausi ar slotas kåtiem pa skårda palodzi!

Krista Gri˚e Dzimßanas dati: 1979. gada 18. augustå.

Izglîtîba: 1998. gadå beigusi Rîgas 94. vidusskolu; 1998. gadå såka studijas TMZF; 2001. gadå såka studijas IEF. Sabiedriskås aktivitåtes: kopß 1998. gada TMZF Studentu paßpårvaldes locekle; kopß 2000. gada TMZF Studentu paßpårvaldes vadîtåja; kopß 2000. gada RTU Senåta locekle; kopß 2000. gada RTU SP valdes locekle un Kultüras noda¬as vadîtåja; 1999. gadå un 2000. gadå LSA (Latvijas Studentu apvienîbas) kongresa dalîbniece.

Sveßvalodu prasme: ang¬u valoda – sarunvalodas lîmenî; krievu valoda – labas zinåßanas. Èpaßa aizraußanås: Måkslas un kultüras vésture.

Krista Gri˚e – jautra, smaidoßa, idejåm bagåta jauniete, kura ir iesaistîjusies Studentu parlamentå no savas pirmås studiju dienas müsu augstskolå.

– Kå tu relakséjies?

– Vasarå – laukos, pie ezera spéléjot bumbu, braucot ar riteni. Bet vispår brîvajå laikå ziedojos Studentu parlamentam.

Ziemå – spéléju klavieres, klasisko müziku, îpaßi cienu Mocartu un Bahu. Parasti gan tas sanåk tå ap pulksten 2 naktî. Ûél vienîgi, ka kaimiñi man koncerta vidü jau såk aplaudét ar slotas kåtiem pa skårda palodzi. Ir bijis arî gadîjums, ka kaimiñi pat piesolîja izsaukt policiju.

– Kurß ir tavs mî¬åkais édiens?

– Vislabåk man garßo pupiñu sautéjums îru gaumé. Èpaßi negarßo ßokolåde, ßokolådes saldéjums, banåni.

– Zinu, ka esi no mehåni˚es (TMZF) pårtapusi par ekonomisti (IEF). Kåpéc?

– Nåkotné gribu k¬üt par måkslas priekßmetu vértétåju, tåpéc arî vasarå ieståjos Muitas koledΩå.

– Kå tev izdodas visu apvienot – studijas, pasåkumu organizéßanu, iesaistîties vél arî citås SP aktivitåtés?

– Diena man såkas pulksten 7, tad ce¬os un dodos uz sporta klubu. Pusotru stundu katru rîtu pavadu s/k Centrs trenaΩieru un aerobikas zålés.

Tad dodos uz lekcijåm. Péc lekcijåm darbojos parlamentå.

– Ko tev ir iemåcîjusi darboßanås SP? – Vairåkas lietas, pirmkårt, pieñemt lémumus, otrkårt, organizét savu darbu un, protams, komunicéties.

– Ko dara Studentu parlamenta Kultüras noda¬as vadîtåja un darbinieki?

– Organizé pasåkumus, veido tradîcijas,

sveic jubilårus un arî iesaistås citu noda¬u un komisiju darbos. Tå, pieméram, augusta beigås darbojos arî studentu dienestu viesnîcu komisijå.

Dalîjåm kojas. Pagåja divas nedé¬as, arî brîvdienas, smagi strådåjot.

– Tavs mî¬åkais organizétais pasåkums?

– Vislabåkais, visinteresantåkais, visjautråkais pasåkums ir katru gadu novembrî – aktîvskola Lîçupé. Tur sabrauc visi pirmo kursu grupu vecåkie, nodarbojas ar interesantåm lietiñåm. Vairåk neteikßu neko, lai saglabåtu intrigu ßågada pirmkursniekos. Íogad pasåkums büs 9.–11. novembrî.

– Vai ir jau saplånoti ßå gada pasåkumi?

– Jå! Kå katru gadu. Vasarå jau top pasåkumu grafiks, lai septembrî varétu ˚erties pie projektu organizéßanas.

– Kådi pasåkumi gaidåmi ßajå studiju gadå?

– Septembrî organizéjåm Sporta dienu Ronîßos sadarbîbå ar Sporta noda¬u un Sporta klubu. Vél büs starptautisks studentu salidojums Lîçupé.

OKTOBRÈ: Fakultåßu fukßu balle; RTU Spice sadarbîbå ar Studentu klubu.

NOVEMBRÈ: Aktîvskola Lîçupe 2001; Starptautiskås studentu dienas pasåkumi.

DECEMBRÈ: Ziemassvétku balle.

JANVÅRÈ pasåkumu vietå büs SESIJA. FEBRUÅRÈ: Valentîndienas balle.

MARTÅ: Ledus balle sadarbîbå ar Sporta noda¬u.

APRÈLÈ: Véléßanu balle; Starpfakultåßu basketbola turnîra nosléguma balle; SP vecbiedru tusiñß Lîçupé.

MAIJÅ: SP dzimßanas dienas svinîbas.

JËNIJÅ arî pasåkumu vietå – SESIJA. SP Sabiedrisko attiecîbu komisija

6

2001. gada 27. septembris

Zinåtnieks un vadîtåjs årpus darba Pagåjußå måcîbu gadå JI iepazîstinåja lasîtåjus ar fakultåßu dekåniem. Íogad esam ieceréjußi veidot rakstu sériju par universitåtes vadîbu. Pirmais, protams, ir rektors akadémi˚is Ivars Knéts. Saruna notika vasarå, daΩas dienas péc augstskolas akreditåcijas. I. Knétu uzklausîja Rüta Lapsa, Mudîte Eizentåle un Juniors.

Gadu mijå aprités jau divi gadi kopß brîΩa, kad toreizéjais RTU zinåtñu prorektors, kurß ßajå amatå bija daudzus gadus, tika ievéléts par rektoru. I. Knéta vårds nav sveßs ne tikai jebkuram RTU, bet arî viså Latvijå, îpaßi, protams, zinåtnes pasaulé. Arî rektora sareΩ©îtais ikdienas darbs visiem labi redzams un jütams, tåpéc ßoreiz par darbu runåjam vismazåk. Turklåt pirms diviem gadiem, îsi pirms rektora véléßanåm, JI publicéja I. Knéta CV, tåpéc, ja kåds vélas to vélreiz pårlasît, mekléjiet 1999./2000. måc. gada JI 6. (1159.) numuru. Bet més séΩam rektora kabinetå un runåjam par dzîvi.

– Més visi nåkam no bérnîbas. Kådas ir jüsu paßas pirmås atmiñas, vai atceraties sevi pavisam mazu?

– No pavisam senas bérnîbas man pråtå nåk kådas Lieldienas, kad tétis bija uztaisîjis ßüpoles. Tas varéja büt ap 1942., 1943. gadu, man bija apméram pieci gadiñi. Vél atceros mazå brålîßa kristîbas, kad uz måju nåca måcîtåjs. Bija 1943. gads. Kara laiks. Neko jau tolaik nevaréja dabüt, bet mamma priecîgajam notikumam par godu kaut kur tomér bija sadabüjusi vînogas. Man gåja kå tai pasakå: vispirms bija aiztukßîts, tad pustukßîts un beigås gandrîz iztukßîts.

Kad mamma to ieraudzîja, viña gandrîz pa©îba, bet ko lai dara, nesitîs jau tåpéc puiku nost!

Atceros, kå 1948. gadå apcietinåja manu téti. Atceros, kå divas vasaras gåju ganos pie pazîstamiem cilvékiem. Tas bija netålu no Ronîßiem, Sémes pagastå, vietå, kur ce¬ß ved no Tukuma uz Plieñciemu. Vél tagad daΩreiz turp

aizbraucu. Måjas vårds bija Spro©i, un tås vél joprojåm ir tådas paßas, tikai toreiz – tålajå bérnîbå – tås ß˚ita daudz lielåkas.

Visi ce¬i, pa kuriem savulaik dzinu gotiñas, ir aizaugußi. Kur agråk bija

Ivariñam pieci gadiñi. Kopå ar vecåko bråli Ervînu.

skaisti iekopti lauki, tagad aug nep¬auta zåle un krümi.

– Klausoties jüsu izteikti kurzemniecisko plato é, var secinåt, ka esat îsts kurzemnieks?

– Né. Esmu dzimis un audzis Rîgå.

Tikai kara laikå braucåm no Rîgas prom un Kurzemé iestrégåm. No Kurzemes laikiem atceros, kå müsu måjås, salmos ierakußies, slépås trîs latvießu puißi, kuri bija iesaukti våcu armijå. Vélåk mana måsîca, kura bija vecåka un draudzéjås ar ßiem puißiem, ståstîja, ka viens no viñiem kritis, otrs pazudis bez vésts un tikai viens no viñiem atgriezies Rîgå.

Péc kara pårcélåmies uz Tukumu un es såku iet uzreiz 2. klasé. Man bija astoñi gadi, un es jau måcéju ré˚inåt un lasît. Såkot no 4. klases, pårcélåmies uz

LU Senåta séΩu zålé. No kreisås: LU rektors Ivars Låcis, Valsts prezidente Vaira Vî˚e–Freiberga un RTU rektors Ivars Knéts.

Rîgu. Måcîbas turpinåju 35. pamatskolå.

Tad izß˚îros iet téva pédås un måcîties par büvnieku. Vispirms pabeidzu Rîgas Büvniecîbas tehnikumu. Studét såku Latvijas Universitåté, bet beidzu Rîgas Politehnisko institütu, kuru atjaunoja 1958. gadå. Neiztika jau arî bez kurioziem. Måcîjos labi, un péc 4. kursa man gribéja pieß˚irt Òeñina stipendiju.

Un tad atklåjås, ka es neesmu komjaunietis. Kå tas var büt?! Protams, nåcås komjaunatné tomér ieståties.

– Kåds bija students Knéts salîdzinot ar ßodienas studentiem?

– Salîdzinot ar ßodienu, liela probléma tajos gados bija ang¬u valoda.

To biju måcîjies tikai pamatskolå, tehnikumå sveßvalodas nemåcîja.

1961. gadå beidzu augstskolu, 1965. – aizståvéju disertåciju, kas atbilst tagadéjå doktora grådam, materiålu mehånikå par çaulu un plåtñu izturîbu, par plastiskåm deformåcijåm, iegüstot tehnisko zinåtñu kandidåta grådu. Strådåju RPI Plasticitåtes problému laboratorijå. 1963. gadå tika nodibinåts Latvijas Zinåtñu akadémijas Poliméru mehånikas institüts un mani aicinåja darbå uz turieni. Institütå nostrådåju 24 gadus, lîdz 1987. gadå mani kopå ar visu laboratoriju – tåds bija mans nosacîjums, kad man piedåvåja k¬üt par RPI zinåtñu prorektoru – atdeva Rîgas Politehniskajam institütam.

1965. gadå pirmo reizi tika noslégts sadarbîbas lîgums starp ASV un PSRS Zinåtñu akadémijåm par jauno zinåtnieku sadarbîbu. Uz staΩéßanos Amerikå varéja pieteikties visi, kas tikko bija aizståvéjußi disertåcijas. Protams, es arî pieteicos. Iesniedzu papîrus, un tå arî viss noklusa. Un

Kopå ar Gunti Ulmani Måra Gai¬a dårzå, pavadot jahtu Milda apkårt pasaulei.

7

2001. gada 27. septembris

tad 1967. gada vasarå, kad es ar mazo meitiñu atpütos MelluΩos, cilvéku pilnå pludmalé mani samekléja kursa biedrs un teica: tikko zvanîja no Maskavas, péc trîs dienåm tev jåbrauc uz Ameriku. Tikai daudz vélåk man kaimiñi MeΩaparkå ståstîja, ka ap to laiku esot staigåjußi apkårt cilvéki un taujåjußi, kas tas Knéts tåds ir, kå izturas. Maskavå man gari un plaßi ståstîja, kå jåuzvedas, un briesmîgi brîdinåja no iespéjamåm daΩåda veida ßantåΩåm.

Bija kuriozi arî sakarå ar manu uzvårdu, îpaßi – tå krievisko rakstîbu.

Telegrammå, pieméram, bija rakstîts: pribivajet Ivanov i Knet*. Vélåk Vaßingtonå mums jokojot ståstîja par viñu nesapratni: Ivanov – eto poñatno – çelovek, a ßto takoje Knet**?

Amerikå kopå nodzîvoju 10 méneßus.

StaΩéjos Brauna universitåte, Jélas universitåté, Tjuleinas universitåté Jaunorleånå, Kalifornijas universitåté LosandΩeloså un visbeidzot Stenforda universitåté. Otro disertåciju aizståvéju 1977. gadå, man tika pieß˚irts tehnisko zinåtñu doktora gråds biomehånikå.

– Jums noteikti ir bijußi piedåvåjumi strådåt årzemés. Vai esat izmantojis ßådu iespéju?

– Piedåvåjumi bijußi vairåkkårt, pårsvarå no ASV. Nekad neesmu nopietni tos apspriedis. Pirmais iemesls ir ©imene.

Otrais – katrai vietai un lietai ir sava garoza. No ßejienes jau viss izskatås ¬oti skaisti. Varbüt årzemés ir tîråk un nav bedru uz ielåm, te, Rîgå, tu brauc, priecåjies un lamåjies – bet Rîga ir Rîga un Latvija ir Latvija.

– Jüs pieminéjåt ©imeni.

– Runåjot par ©imeni, bija interesanta situåcija. Savu nåkamo sievu Anitu noskatîju tepat RPI. Tolaik te bija slavenåkås un apmeklétåkås balles viså Rîgå.

Spéléja Rîgas estrådes or˚estris – REO, un Anitu uz balli lîdzi bija pañémis kåds man pazîstams puisis. 1961. gada 23. jünijå rîtå man bija diplomdarba aizståvéßana. Tolaik bija pieñemts rezultåtus sagaidît turpat uz vietas, bet man pulksten divos bija jåbüt jau laulîbas re©istråcijå un jåapñem sieva. Atbildéju uz visiem jautåjumiem, un valsts komisijas vadîtåjs mani atlaida, iedodot slégtu aploksni.

Protams, aiz durvîm to atvéru – tur bija apsveikums ar uzrakstu: büvinΩenierim Ivaram Knétam kåzu dienå! To bija parakstîjußi visi komisijas locek¬i.

Emocionåli ¬oti iedarbîgi!

Péc gada piedzima pirmå meita Laina.

Otrs meiténs atskréja krietni vélåk – 1976. gadå. Manam mazdélam ßogad büs jau 19.

– Runåjot ar jums, nevar nepieminét sportu. Nevienam nav noslépums, ka sports ir viens no jüsu nopietnajiem hobijiem.

– Jå, ar sportu tießåm nodarbojos nopietni. Gan ar izpletni lécu, gan ar planieri lidoju. Vélåk pievérsos vieglatlétikai, galvenokårt desmitcîñai. Protams, nebiju nekåds izcilais sportists, bet nemiera gars manî iekßå bijis vienmér un man piederéja ne viens vien RTU rekords.

Sportå esmu darîjis arî organizatorisko darbu. Biju gan fakultåtes fizorgs, gan RTU Sporta kluba priekßsédétåja vietnieks, Zinåtñu akadémijå vadîju Sporta padomi, biju Latvijas Studentu sporta federåcijas prezidents un astoñus gadus Latvijas Olimpiskås komitejas loceklis.

1964. gads. Zinåtñu akadémijas meistarsacîkßu finåls 100 m distancé. Finißé Ivars Knéts.

Studiju gados teicu: pirmajå vietå man ir måcîbas, otrajå – sports un tikai treßajå – meitenes. Bet tå jau ir – ja kaut ko vélas panåkt, mér˚tiecîbai ir jåbüt.

– Ja jums ir iespéja izvéléties, kur atpüsties, jüs brauciet uz årzemém vai atpüßaties tepat Latvijå, pie dabas?

– Arî årzemés ir daba. Vél strådådams Poliméru mehånikas institütå, ¬oti daudzus gadus vasaras esmu pavadîjis tepat müsu sporta un atpütas båzé Ronîßos.

Zinåmå mérå tas bija saistîts ar sportu.

Tolaik vél nometné bija stingra kårtîba –

pulksten astoños visiem bija jåbüt augßå, tad kopéja vingroßana müzikas pavadîjumå un visbeidzot – skréjiens uz jüru peldéties. Vakarå noteiktå laikå visur klusums un nekådas b¬austîßanås. Tagad kårtîbas ir mazåk, arî sporta aktivitåtes gandrîz pazudußas.

Kaut kur tålåk vasarås braucu tikai pédéjos trîs gadus. Pirms trim gadiem kopå ar sievu, meitiñu un viñas draugu bijåm Norvé©ijå. Braucåm ar savu maßînu. Tas bija fantastiski! Pirmo reizi ar maßînu braucu pa kalniem. Pirms diviem gadiem izbraukåjåm Våciju. Divås nedé¬ås nobraucåm 3000 kilometrus.

Arî tas bija brîniß˚îgs brauciens. Pagåjußajå gadå pirmo reizi pañémåm ce¬azîmi un aizbraucåm uz Kipru. Mums bija lieliska silta vasara pie meΩonîgas jüras un fantastiski peldbaseini.

Ne séñotåjs, ne makß˚ernieks, ne mednieks es neesmu. Principå uzskatu, ka medît vajadzétu tikai ar fotoaparåtu.

– Pavisam darbu apiet, ß˚iet, neizdosies. RTU neapßaubåmi ßî bija ¬oti nozîmîga vasara. Runåjot par akreditåciju, kas jüs ßajå proceså visvairåk iepriecinåja un kas sarügtinåja?

– Gandarîjums bija fantastisks. Tießi nåkamajå dienå péc akreditåcijas mums bija kursa biedru salidojums, un tå bija pirmå diena, kad es såku saprast, ka ir vasara, un sédéju saulé kå apdullis.

– Ko jüs, izmantojot izdevîbu, gribétu pateikt kolé©iem?

– Man gribétos cilvékos redzét vairåk labestîbas. Saprotu, ka müsu ekonomiskajos apståk¬os tas nav viegli. Tomér es vélétos, lai, pieméram, Senåtå katrs neaizståv tikai savas ßaurås intereses, bet lai redz visu universitåti kopumå. Ir bezgala grüti attîstîties, ja katrs velk de˚îti tikai uz savu pusi. ❏ * Ierodas Ivanovs un Knéts (krievu val.) ** Ivanovs ir cilvéka uzvårds, tas ir skaidrs, bet kas tas ir – Knéts? (krievu val.)

1999. gadå Rîgas lidostå ©imenes lokå. No kreisås: Ivars Knéts, jaunåkå meita Sanda, dzîvesbiedre Anita, vecåkå meita Laina, znots Péteris un mazdéls Roberts.

2001. gada 27. septembris

8

✉ Atklāta vēstule

Vai karpu dî˚î ir vajadzîga lîdaka?

Ierosinu såkt domu apmaiñu par daudziem RTU maksas studentiem ßogad nozîmîgu tému. Såkt ßo diskusiju mani pamudinåja studentu jautåjumi par rakstu 11. septembra laikrakstå Diena. Íogad RTU, tåpat kå citas augstskolas, no virsplåna studétgribétåjiem iekasé pilnu studiju maksu. Viss jau ir pareizi, jo par izglîtîbu ir jåmakså tik, cik tå makså. Nesaprotami ß˚iet tas, kåpéc studiju maksas pieaugumu RTU pavada atteikßanås no iepriekß lietotås studéjoßo atzîmju rangu sistémas.

Pieminétajå rakstå Rotåcija ¬aus iek¬üt budΩeta grupå varéja lasît, ka Latvijas Universitåté ir vérojama pretéja tendence, kura dod maksas studentam ar labåm sekmém cerîbu påriet uz budΩeta grupu.

Paßlaik izveidotå sistéma ir neΩélîga. BudΩeta grupas studentu no maksas studenta bieΩi atdala tikai viens ieståjeksåmenå neatrisinåts matemåtikas uzdevums. Bet ßî uzdevuma cena ir ¬oti augsta – Ls 1900 (trîs gadu bakalaura studiju maksa un nesañemta stipendija) – bez nekådas cerîbas ßajå situåcijå kaut ko mainît.

Atzîmju izvértéßanas sistéma paaugstinåja sekmîbu.

Paßreizéjå situåcijå bez bailém varés dzîvot çetrinieku kara¬i, jo budΩeta studentam nav vajadzîba censties, bet maksas

studentam centîba tik un tå neko nemainîs. Nosaukt par kaståm ßîs atß˚irîgås studentu grupas, kur maksas grupas students nekad nevar iek¬üt, bütu påråk asi, bet daΩi kopéji elementi ir saskatåmi. Manupråt, ir jåcînås par savstarpéjås sacensîbas atjaunoßanu måcîbu proceså un gada vidéjo atzîmju izvértéßanu.

Bütu interesanti iepazîties ar iepriekßéjo gadu pieredzi, kas lika no ßîs sistémas atteikties (nestrådåja korekti kåda datoru programma vai bija citi sareΩ©îjumi). Müsu dienås aizbildinåties, ka budΩeta studenta statusa zaudéßana ir tra©édija kådam talantîgam atraitnes délam, bütu stipri pårspîléti. Ir iespéjas sañemt kredîtu, kå to dara vairåkums esoßo maksas studentu.

Varbüt iepriekßéjå sistémå bija våjas vietas, kuras müsu Studentu parlaments varétu pilnveidot. Atß˚irîbå no müsu iepriekßéjås rangu sistémas man pievilcîga ß˚ita LU Studentu padomes realizétå ideja, ka budΩeta studentam iepriekß ir zinåma gada vidéjå atzîme, kas viña statusu atstås nemainîgu. Tikai budΩeta studenti, kuru gada vidéjå atzîme ir zem ßå lîmeña vai kuriem ir parådi, kopå ar maksas studentiem piedalås konkurså uz brîvajåm budΩeta vietåm nåkamajam måcîbu gadam.

Par izveidojußos situåciju interesanti bütu uzzinåt Studentu parlamenta un måcîbu prorektora domas.

Dekånu runas

dekåns J. Grundspeñ˚is uzskata, ka vienlaikus ar måcîbu procesu tîklu pårveidot nav reåli. Dekåni atkårtoja prasîbu – sañemt ziñas par katrå datorå lietoto interneta pieslégumu.

Rektora prasîbas I. Pujåtam: 1) izsniegt dekåniem izvérstas ziñas par katru datoru; 2) lîdz 2002. gada 1. martam sagatavot rektora rîkojuma projektu pårejai uz vienotu interneta piegådåtåju. Kanclers R. Taraßkeviçs lüdza dekåniem péc ziñu sañemßanas par datoriem iesniegt sarakstu ar ßo datoru sadalîjumu pa profesora grupåm.

Izraisîjås kårtéjås pårrunas par interneta piegådåtåja izvéli.

Rektors atgådinåja, ka ßogad beidzas kredîta izmaksa SIA Telia, tåtad k¬üs nedaudz vieglåk. Rektors uzskata, ka no jebkura piegådåtåja izdevîgi ir pirkt vairumå, jo tad darbojas atlaides.

– Universitåtes informåcijas sistémas jaunumi: darbinieku uzskaites sistéma palaista Windows vidé un aprobéta Windows vides serveru sistéma, såkusi darboties jaunås sistémas Reflektants ievadda¬a. Radås grütîbas, jauno sistému savietojot ar veco, tåpéc nepiecießams pårdomåt jaunås un vecås sistémas saslégßanas mehånismu, jo programmu sadarbîbu iepriekß paredzét nevar.

Sañemts piedåvåjums no Våcijas firmas par programmas Students pårstrådi, darbus sadalot pa blokiem. Par ßo jautåjumu divu nedé¬u laikå ir jåvienojas, jo paßlaik viñu tehnolo©ijas daΩi risinåjumi ir pretrunå ar müsu ierasto ce¬u.

– Septembrî RTU no IZM pieß˚irtå finanséjuma izsolé iegådåjås datortehniku. Atbilstoßi izsoles nolikumam vél ir iespéja par tendera cenåm kopîgi ar Datu tîklu papildus iegådåties darba stacijas un printerus.

Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja par Rektora padomes pieñemto lémumu par iegådåto datoru sadali starp fakultåtém (AF – 5, BF – 8, DITF – 20, ETF – 5, IEF – 10, MLF – 2, rezervé – 5; mazie serveri pa vienam iedalîti BF, DITF, ETF, IEF, Pårvaldes lab., ZB, rezervé – 1, lielais serveris [Ls 18 000] – DITF). Uz EEF un TMF dekånu iebildumiem, ka ßîs fakultåtes nav sañémußas datorus, rektors atbildéja, ka nav nozîmes iedot katrai fakultåtei pa vienam diviem datoram, bet jåveido datorklases. TMF un EEF vairåkus datorus iedalîs nåkamgad. ➚

13. septembra sédé ☛ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: ➣ Ar LZP Doktorantüras komisijas 2001. gada 28. jünija lémumu LZP 2001. gada doktorantüras atbalsta grants (Ls 713) pieß˚irts ßådiem RTU doktorantiem (zin.vad.): ‰. Tipånam (Dr.h.dat. A. Borisovs), A. Joñinam (Dr.h.inΩ. A. Sauhats), G. Pikuram (Dr. inΩ. G. Bunga), M. Skurbam (Dr.h.inΩ J. Rudzîtis), T. Boguçarskai (Dr.h.fiz. J. Dehtjars), I. Dzenîtei (Dr.h.fiz. M. Antimirovs). ➣ Rîgas dome atteikusi atlaidi RTU îpaßuma nodoklim (Ls 116 000). Domes priekßsédétåjam G. Bojåram un vietniekam A. Kreitusam aizsütîta otra véstule ar sîkåkiem paskaidrojumiem par RTU finansiålo situåciju. ➣ TMF dekånam G. Libertam precîzi jånoskaidro, kå neizdarîbas vai k¬üdas dé¬ RaΩoßanas kvalitåtes institütå izveidojusies situåcija, ka ES institücijas pieprasa atmaksåt 5000 eiro. ➣ 14. septembrî darbu såk augsto tehnolo©iju starptautiskå izståde, kuras laikå notiks arî konference. ➣ Tiek gatavota véstule ar iebildumu pret ielas atvérßanu braukßanai MeΩa ielas kompleksa teritorijå. ☛ Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts informéja par RTU vienotås informåcijas un vadîbas sistémas paßreizéjo ståvokli un turpmåkås rîcîbas plåniem. Izrådås, ka universitåte raΩîgi strådå arî vasarå. Par internetu no maija lîdz augustam notéréti Ls 16 500. Nopietnåkie lietotåji joprojåm ir BF un DITF. Jülija interneta lietotåju rekordists ir EEF. Fakultåßu pasîvås attieksmes dé¬ joprojåm nav panåkta påreja uz vienotu universitåtes interneta piegådåtåju, tåpéc mums ir tik lielas interneta izmaksas. Lai ßo sareΩ©îto darbu veiktu, vajadzîga izpratne un fakultåßu atbildîgajiem jårisina nepiecießamie tîkla konfiguréßanas jautåjumi.

BF dekåns J. NaudΩuns iebilda, ka tad fakultåtes datorspeciålisti büs spiesti noårdît sava darba rezultåtus, bet DITF

Radioelektronikas profesors J. Ziemelis

2001. gada 27. septembris

Dekånu runas

➙ Kanclers R. Taraßkeviçs informéja, ka no septembra Algu da¬a ievieß algu apré˚inu Windows vidé, lai pilnîgi uz to pårietu oktobrî; visi universitåté ienåkoßie ré˚ini tiek re©istréti, un darîts viss, lai pavasarî struktürvienîbas varétu sañemt bilanci par katru ménesi, nevis kå tagad – ar gada nobîdi.

Lîdz 28. septembrim dekåniem jåsagatavo un jåiesniedz ståvok¬a analîze un priekßlikumi par akadémiskå personåla atjaunoßanu fakultåtés. Rektors atgådinåja, ka pirms pusotra gada dekåni lügti atbildét uz jautåjumiem: 1) Vai pietiek måcîbspéku? 2) Vai nevajag samazinåt priekßmetu skaitu? 3) Kådas iespéjas piesaistît jaunos måcîbspékus?

Rektors atbildes ir sañémis (izñemot no MLF), tåpéc tagad vélas uzzinåt, kå ieteiktie pasåkumi îstenojußies dzîvé. AIP priekßlikums – projekts par papildu finanséjumu jauno måcîbspéku atalgojumam un vecås paaudzes pensiju atbalstam – iesniegts IZM. Fakultåßu domés jåizskata doktorantu zinåtnisko vadîtåju darbs. Komplektéjot doktorantüru, jaunie jåorienté darbam universitåté, un nedrîkst pie¬aut, ka, beidzot doktorantüru, darbu universitåté nepiedåvå. ☛ Izskatîja Senåta septembra sédes jautåjumus. ☛ Rektors lüdza iepazîties ar MK noteikumiem nr. 391 (04.09.2001.) Par profesora un asociétå profesora amata pretendenta zinåtniskås un pedago©iskås kvalifikåcijas novértéßanas kårtîbu, kas publicéti laikraksta Latvijas Véstnesis 2001. gada 7. septembra numurå, lai rektoram netiktu iesniegti tådu pretendentu dokumenti, kas ßîm prasîbåm neatbilst. ☛ Dekånus iepazîstinåja ar rektora apstiprinåtajiem Kritérijiem studiju maksas atvieglojumiem un atbrîvojumiem. Ío jautåjumu izlemßana ir uzticéta Studentu parlamentam, bet galîgo apstiprinåßanu veic attiecîgås fakultåtes dekåns. Pagåjußå gadå no 1500 maksåtåjiem atbrîvojumi pieß˚irti 20 studentiem. ☛ Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede atgådinåja, ka vél visas fakultåtes nav iesniegußas informåciju par studentu kopmîtñu nodroßinåjumu tålåkizglîtîbas kursiem.

Kanclers iepazîstinåja dekånus ar MK noteikto minimålo telpu nomas maksu, ko drîkst no îrniekiem prasît. Iespéjams papildus ieviest koeficientus par darbîbas veidiem.

20. septembra sédé ☛ Starptautiskås sakaru da¬as vadîtåja M. Sni˚ere: 1) lüdza dekåniem atbildét uz sagatavotajiem jautåjumiem, kas nepiecießams RTU prospekta atkårtotai izdoßanai ang¬u valodå; 2) atgådinåja, ka ECTS seminårs/izbraukuma sesija (par Eiropas Kredîtpunktu pårneses sistému un Socrates/Erasmus programmu RTU) notiks 28. septembrî viesu namå Kurßi Dubultos, izbraukßana no Ka¬˚u ielas 1 pulksten 9; 3) informéja par daΩådo valodu kursiem, ko organizé Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrs. ☛ Par pédéjås nedé¬as jaunumiem vienotå RTU informåcijas un vadîbas sistémå informéja Datoru tîkla projekta direktors I. Pujåts. Datu tîkls izanalizéjis situåciju un apñemas ar saviem spékiem lîdz nåkamajai vasarai pabeigt sistémas Reflektants izstrådi. Turpinås darba plånu apsprießana ar våcu firmu DSL. Sistému Studenti pamatå izstrådås firma, bet papildbloku veidoßanå piedalîsies arî Datu tîkls. Firmai ir vairåki piedåvåjumi interneta lietoßanå, diemΩél ne visu ¬auj izmantot universitåtes finansiålå situåcija.

Ir strådåts pie interneta piesléguma shémas, tå vél jåsaskaño ar SIA Telia Latvija, kura zinåmu laiku no sarunåm atturéjås, jo RTU nebija samaksåjusi par pakalpojumiem. Tagad parådi ir samaksåti un sarunas atjaunojußås. I. Pujåts informéja, ka pavasarî izsludinåtajå konkurså par interneta nodroßinåtåju LU arî uzvaréjusi Telia.

Pildot valsts pasütîjumu e–pastam un gådåjot sertificétas lietas, notikusi pamatîga avårija, no ierindas izgåjis visdroßåkais garantétais Siemens serveris. Gådåjot atseviß˚us mezglus tå atdzîvinåßanai, pagåja vairåkas dienas. Dekånus intereséja, vai

9 tiks sañemti avårijas laika sütîjumi. I. Pujåts par to ßaubås.

Normålå reΩîmå augståkå lîmeña serverî informåcija saglabåjas, taçu paßlaik savådas sakritîbas dé¬ atteikußi arî citu firmu marßrutétåji, jo sistémå parådîjies jauns vîruss Nimda.

I. Pujåts informéja, ka Valodu institütam piedåvås iespéju iegådåties Anglijå izveidotu interaktîvu ang¬u valodas måcîbu sistému, kas paredzéta izmantoßanai datorklasé. ☛ Rektors akadémi˚is I. Knéts iepazîstinåja dekånus ar 2001./2002. g. izsludinåtajåm daΩåda nosaukuma balvåm zinåtniekiem (par izcilu veikumu un müΩa devumu) un jaunajiem zinåtniekiem. Lîdz 20. oktobrim fakultåtés jåpårdomå un jåiesniedz apbalvoßanas priekßlikumi. ☛ Zinåtñu prorektors L. Ribickis informéja par 2000. un 2001. gadå izdotajiem zinåtnisko rakstu séjumiem: AF un BF (2. sérija) – 1 + 1 (iesniegts salikßanai); DITF (5. sérija) – 4; EEF (4. sérija) – 2; IEF (3. sérija) – 3; MLF (1. sérija) – 2; TMF (6. sérija) – 1.

Prorektors atzîméja, ka joprojåm nav séjuma ETF, bet TMF vienîgo kråjumu izdevußi tikai bijußå RAU institüti. Dekåni apsolîja, ka nåkamie séjumi iznåks péc oktobra zinåtniskås konferences.

Prof. L. Ribickis ieteica izmantot Inovåcijas rosinåßanas centra pakalpojumus, jo tå ir iespéja iegüt informåciju un iesaistîties jau esoßajos projektos. ☛ Rektors akadémi˚is I. Knéts atkårtoti atgådinåja dekåniem, ka jånodod pårskats par pasåkumiem, kas veikti måcîbspéku saståva atjauninåßanai. ☛ Rektoru pårsteigusi dekånu pasivitåte pateicîbas izteikßanå firmu pårståvjiem. Vai tießåm fakultåtes un dekåni tik maz kontaktéjas ar firmåm un nåkamajiem müsu studentu darba devéjiem, ka gada laikå nav bijis neviena, kam varétu pateikt paldies? ☛ Kanclers R. Taraßkeviçs informéja, ka AF un IEF påriet uz tåmes ievießanu maksas studentiem. Påréjås fakultåtés finanséßanas kårtîba paliek iepriekßéjå – no kopéjå katla. ZB direktore A. Janbicka atgådinåja, ka arî ßajå individuålajå tåmé jåparedz lîdzek¬i RTU måcîbu literatüras iegådei, jo pirmajos kursos vispårîgos priekßmetus apgüst visi, bet ZB trükst matemåtikas un fizikas måcîbu gråmatu. ☛ Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede informéja par turpmåko politiku attiecîbå uz praktisko inΩenieru programmåm (ßifrs P), ko ieviesîs no 2002. gadå uzñemtå 1. kursa. Noskaidrota situåcija un problémas, izstrådåti priekßlikumi un iesniegti dekåniem.

Lîdz 4. oktobrim gaidîs dekånu piezîmes un priekßlikumus. ☛ Kanclers R. Taraßkeviçs informéja par vairåku akciju sabiedrîbu piedåvåjumiem darbinieku veselîbas apdroßinåßanå.

Atbilstoßi likumam, ßådu apdroßinåßanu var veikt tikai no uzñémuma pe¬ñas. Universitåtei tådas pe¬ñas nav, lai apmaksåtu ßådu darbinieku veselîbas apdroßinåßanu, bet tå var, pieméram, noslégt sadarbîbas lîgumu ar Rîgas slimokasi, lai darbiniekiem, apdroßinot veselîbu, pienåktos atlaides. Dekåni lîguma slégßanu atbalstîja, praktisko pusi kanclers piedåvås îstenot arodkomitejai. Atlaides apmérs, pieméram, Za¬ajai kartei ir Ls 9. (Pilna kartes cena ir Ls 36, ar atlaidi – Ls 27.)

Kanclers informéja par Pareka bankas piedåvåto hipokredîtu – lîdz 1. novembrim ir îpaßi kreditéßanas noteikumi: var sañemt kredîtu 80% apmérå no îpaßuma vértîbas par 12 kredîtprocentiem gadå uz 25 gadiem. ☛ Kanclers lüdza nekavéties ar telpu sadalîjuma iesniegßanu. Sarakstus nav iesniegußas ETF, EEF, BF un vairåki TMF institüti. ☛ Rektors izteica pretenzijas daΩiem Senåtam apstiprinåßanai iesniegtajiem institütu nolikumiem, kuros nav ievérotas Senåta noteiktås prasîbas. ☛ ZB direktore A. Janbicka lüdza nekavéties ar Ωurnålu pasütîßanas priekßlikumiem, jo drîz beidzas pasütîßanas termiñi. ☛ Dekåniem jåprecizé lügto viesu saraksti RTU 139 gadu jubilejas svinîbu pasåkumiem.

M.E.

10

2001. gada 27. septembris

Mi˚e¬i – rudens teiksmaino zvaigΩñu laiks Lîdzîgas pavasara un rudens 23. septembrî saule iegåja Jånis Klétnieks, pensionéts BF docents gadalaika raksturîgåkås pazîmes zodiaka Svaru zîmé, kas kalendårå iezîmé rudens såkumu. Dienas no ßå brîΩa k¬üst zvaigΩñotajås debesîs mekléjußas arî citas senåkås zemkopju îsåkas, bet naktis aizvien garåkas, un skaidrå laikå naksnîgajås tautas. Sengrie˚u vecåkais dzejnieks Hésiods savå episkajå debesîs iemirdzas rudens gadalaikam raksturîgie zvaigznåji. saceréjumå Darbi un dienas kå ßådu véstnesi piemin raksturîgo Rudens ilgst lîdz ziemas saulgrieΩiem, kas ßogad büs 21. zvaigΩñu grupu Plejådes, ko latvießi sauc par Sietiñu. Pirms trim gadu tükstoßiem Plejådes uzausa pavasara såkumå un norietéja decembrî pulksten 21.20.

Tumßajås rudens naktîs pie debesjuma redzamas gan rudenî. Vasaras saulgrieΩu laikå grie˚iem tolaik iemirdzéjås daudzas spoΩas, gan arî våjåk mirdzoßas zvaigznes. Skaidri dedzinoßå un svelmainå zvaigzne Sîriuss, kas atrodas Lielå Suña izdalås blåvi gaißå Piena Ce¬a josla, ko grie˚i sauca par zvaigznåjå zem teiksmainå Oriona. Oriona trîs vidéjås zvaigznes Galaktos, bet romießi – Via Lactea. Müsu saule ir viena no ßîs latvießi dévéja arî par küléjiem, jo ar to parådîßanos rîta agrumå galaktikas zvaigzném un atrodas tuvåk milzîgås zvaigΩñu kopas rudenî såkås labîbas kulßanas laiks rijås.

Rudens zvaigΩñotås debess tagadéjå aina Zemes polårås ass malai nekå centram.

Rudens vakaros péc saulrieta debess dienvidu pusé labi precesijas dé¬ nedaudz nobîdîta no senåkås. Pirms divtükstoß redzams Pegaza zvaigznåjs, kas viegli ieraugåms péc raksturîgås gadiem astronomiskais rudens punkts, kurå Saule savå kvadråta formas, péc kuras var viegli orientéties, mekléjot citus redzamajå gaitå ß˚érso ekvatora plakni, no Svaru zvaigznåja zvaigznåjus. Kvadråta augßéjå kreisajå stürî redzamå zvaigzne pårvietojies uz Jaunavas zvaigΩñu apgabalu. Tur joprojåm pieder Andromedas zvaigznåjam, kuram påréjås zvaigznes spoΩåkå zvaigzne kå senå zemkopju kalendåra lieciniece nes virknéjas gandrîz vienå lînijå uz vakarpusi. Skaidrajås Spîkas jeb Vårpas vårdu. Rudens otrajå pusé péc Mårtiña dienas bezméness naktîs zvaigznåja vidusda¬å, dakßveida figüras tagad debesîs k¬üst redzams arî kråßñais Orions, Vérsis, Lielå un augßiené, var saskatît kå blåvu plankumiñu Andromedas Mazå Suña zvaigznåji ar spoΩåko müsu galaktikas zvaigzni miglåju, kas ir grandioza zvaigΩñu pasaule årpus müsu Sîriusu. Tie ir teiksmainie zvaigznåji, ko senie é©iptießi un citas galaktikas. Miglåjs saståv vismaz no 150 miljardiem zvaigΩñu senås tautas godinåja kå varenåkås zvaigΩñu dievîbas.

Arî senajos baltu ticéjumos rudenî såkås ve¬u godinåßana, un atrodas no mums gandrîz divu miljonu gaismas gadu attålumå. Íådu zvaigΩñu pasau¬u Visuma telpå ir milzum daudz. kas kristîgajå kalendårå iezîméjas no Mi˚e¬a dienas Astronomi tagad ar modernajiem teleskopiem spéj ielükoties 29. septembrî un turpinås lîdz Simjüdam (Sîmaña Jüdasa diena) – 28. oktobrim. Mitolo©ijå ve¬u laiku dévé arî par dieviñu lîdz pat 10 miljardu gaismas gadu dzi¬ajås izplatîjuma tålés!

Senåk Pegaza un Andromedas zvaigznåji tautå devéti par dienåm, kad mirußo ¬auΩu dvéselém péc saulrieta ¬auts taisniem ratiem pretstatå citam pazîstamam zvaigznåjam – atgriezties uz zemes un apmeklét dzîvos tuviniekus. Klusajå Lielajiem Greizajiem Ratiem jeb Lielajam Låcim, kas atrodas ve¬u laikå tåpéc nekådus svétkus vai godus nerîkoja. Íajå laikå debess pretéjå da¬å. Iztélé ßo zvaigznåju konstelåcija patiesi ¬audis pieminéja savus mirußos sentévus un senmåtes, kas kå tåli atgådina it kå ratus ar dîsteli. Latvießu tautasdziesmas ßos debess dieviñi ve¬u veidå nåca pie dzîvajiem ciemoties. Tå ir ¬oti zvaigznåjus sauc arî par «saules ratiem, kurus velk debess sena ticîbas reminiscence par müΩîgo dzîvîbu, dvéseles kumeliñi». Apméram pirms tükstoß gadiem, kad Pegaza nemirstîbu, kas sakñojas visu sentautu ticéjumos un reli©ijås un zvaigznåjs uzausa pirms saullékta, tas senajiem zemkopjiem arî müsdienu filozofiskajos uzskatos par müΩîgo atgrießanos.

Iespéjams, ka seno latvießu ve¬u godinåßanas tradîcija, ko véstîja par pavasara darbu såkumu. Saule ßajå laikå it kå iesédås «taisnajos ratiños» un iebrauca «åbe¬u dårzå» – pavasara ietver folklora un mitolo©ija, nåk no daudz vecåkiem priekßstatu ziedoßajå dabå, kå to poétiski izteic tautasdziesma – «Iebrauca slåñiem, nekå tas atspogu¬ots agrînajå zemkopju kalendårå.

Mi˚e¬a diena iekrît vienå no bagåtîgåkajiem gadalaikiem.

Saulîte åbe¬u dårzå, deviñi ratiñi, simts kumeliñu. Neguli, Saulîte, åbe¬u dårzå, tur tevi ziediñi apbirdinås» (LD 33778). Lîdz Mi˚e¬iem tika pabeigti visi galvenie lauka darbi, labîbai Turpretim rudenî péc saulrieta «saules ratiñi» pamazåm nolaidås bija jåbüt savestai zem jumta. Neprecétås meitas lîdz Mi˚e¬iem debess kalna lejpusé un ziemas naksnîgajås debesîs vairs nebija gaidîja preciniekus un tika rîkotas kåzas. Ar Mi˚e¬a dienu redzami. Tad arî beidzås vasarîgais augu valsts un zemkopja saimnieciskajå kalendårå beidzås lîgumu termiñi, tika ievåktas darbu cikls. Saulîte savus «taisnos ratiñus» atståja un turpinåja nodevas. Saimnieciskais gads bija noslédzies. ❏ gaitu «lielajos greizajos ratos», kas atradås tießi virs tås.

29. septembrî no pulksten 12 pie Sv. Pétera baznîcas notiks

Mi˚e¬dienas gadatirgus.

Programmu vadîs Mi˚elis – aktieris Vilis Daudziñß.

Jüs izklaidés dziedatåji un dejotåji ne tikai no Latvijas, bet arî viesi no Dånijas, Lietuvas, Krievijas un pat Japånas.

Pulksten 14 büs îsts

Umurkumurs kopå ar Imantu Vekmani.

Tepat pie RTU galvenås ékas, Råtslaukumå büs

åbolu tirgus!

Foto: Laila Skrodele.

11

2001. gada 27. septembris

Ronîßu paradîzé Saimnieciskå dienesta direktora Jura Braucot pa Latviju, it îpaßi gar jüras Ieva Mi˚elsone Bukas atbalstam un izpratnei, Laila var piekrasti, ßur tur vél manåmas nezålés realizét savas idejas. Lailu Ronîßos ieaugußas puspamestas padomju laikå tapußas atpütas båzes un savulaik populåro pionieru nometñu noveda nejaußîba, kad péc iepazîßanås ar Gunåru Krastiñu, RTU noplukußu éku puduri. Tå nu paiet tå pasaules godîba… Nez, vai slépoßanas izlases treneri, kurß lîdz tam bija gådåjis par Ronîßiem, radås véléßanås viñam Latvijå ir daudz ßådu atpütas vietu, palîdzét, izveidojot sabiedrisku kuru såkotnéjie îpaßnieki spéjußi organizåciju, kas varétu apsaimniekot straujo ekonomisko pårmaiñu laikå ne Ronîßus. «Mani tå lieta ieintereséja, vien saglabåt savu atpütas båzi ar bija jåsaved kårtîbå dokumentåcija visåm tås tradîcijåm, bet arî savest to un, galvenais, tehniskå puse, üdens kårtîbå un pat pårvérst iecienîtå apgåde. Sükñi bija katastrofålå kempingå. Klapkalnciema Ronîßiem, ståvoklî, vai katru nakti Druvim kas tapußi pirms vairåk nekå 30 (Druvvaldis Èßa – cilvéks ar zelta gadiem kå RTU sportisko talantu rokåm, Ronîßu elektri˚is, kurinåtåjs kalve, ir veicies. Par to varéja un galdnieks vienlaikus) tie bija pårliecinåties arî tie pirmkursnieki, kas jåizjauc un jåremonté – mums piedalîjås 22. septembrî notikußajos pårmeta dabas resursu RTU Sporta dienas pasåkumos un izsaimniekoßanu, jo no 70 metru droßi vien Ronîßos bija pirmo reizi.

Ilggadéjiem RTU darbiniekiem, kas te Runåjot par Ronîßiem, nevar nepieminét édnîcu, ko ap- dzi¬å urbuma nepårtraukti sücås saimnieko vesela ©imene, – édieni ir ¬oti gardi, un ir iespéja üdens. Tagad ir uzstådîts jauns médz pavadît skaiståkås atva¬inåjuma Ronîßos rîkot arî banketus un balles. iegremdéts üdenssüknis ar dienas un nu jau vairåkus gadus var sütît uz ßejieni uz radoßåm atpütas nometném savus bérnus un automåtiku, kas notur nepårtrauktu spiedienu, visås måjiñås mazbérnus, kå arî RTU vecåko kursu studentiem un sportistiem pårvilkti jauni elektrîbas vadi, dußås ir jauni boileri karstå üdens Ronîßi jau ir labi pazîstami. Un viñi var apliecinåt, ka Ronîßi sagatavoßanai, ir jauns apkures katls, ierîkots noteküdeñu k¬üst aizvien sakårtotåki. Nu jau treßo gadu par Ronîßu attîstîbu filtråcijas lauks, izbüvétas astoñas müsdienîgas tualetes ar üdeni un tås viesu labsajütu gådå Ronîßu dvésele ener©iskå Laila un slédzamåm durvîm, kådu nav nevienå kempingå viså Skrodele, kura pati skolas gados te pabijusi sporta nometnés, bet nu atgriezusies te jau kå galvenå visa darîtåja. Pateicoties ➥ 12. lpp.

Otrajå RTU atklåtajå çempionåtå galda hokejå uzvar Didzis Ozoliñß RTU BF telpås 15. septembrî notika RTU 2. atklåtais çempionåts galda hokejå. Uz turnîru bija ieradußies gandrîz visi labåkie Latvijas galda hokejisti, nespéléja RTU 1. atklåtå çempionåta uzvarétåjs Andis Liepa un Rîgas galda hokeja komandas prezidents Jånis irsis, jo abi Latvijas izlases saståvå piedalîjås 7. pasaules çempionåtå galda hokejå Pilzené. Priekßsacîkstés 30 dalîbnieki bija sadalîti trijås grupås pa desmit. Péc viena ap¬a turnîra 16 labåkie spélétåji kvalificéjås finålturnîram, to vidü pieci RTU studenti: Raivis Sternåts (EEF), Jevgéñijs SprüdΩs (DITF), Ivars Vi¬˚ens, Arnis Jackéviçs un Mareks Links (visi – TMF).

Par sacensîbu spraigumu liecina tas, ka vienu kårtu pirms turnîra beigåm nebija zinåms godalgoto vietu sadalîjums un uz uzvaru pretendéja vairåki, arî Latvijas çempions Raivis Sternåts, otrå Rîgas kausa ieguvéjs un pagåjußås sezonas reitinga lîderis Sergejs Mihejevs, divkårtéjais RTU studentu çempions

Raivis Sternåts, RTU SK GHS vadîtåjs

Ivars Vi¬˚ens, kå arî Latvijas junioru izlases spélétåji Didzis Ozoliñß (attélå) un Aleksis Zoldners. Péc 13 kårtåm Sternåtam bija 23 punkti, Ozoliñam un Mihejevam – pa 22, Vi¬˚enam un Zoldneram – pa 20.

Vispirms Zoldners ar 4:3 pieveica Sternåtu un ar 1:3 zaudéja Ozoliñam, bet Sternåts ar Mihejevu nospéléja neizß˚irti 4:4 (4:2). Pirmås vietas liktenis izß˚îrås çempionåta pédéjå spélé starp Ozoliñu un Mihejevu. Kaut arî spéles gaitå ar 3:0 priekßå bija Ozoliñß, tomér maçs beidzås 3:3. Lîdz ar to par uzvarétåju k¬uva Didzis Ozoliñß, otrais – Sergejs Mihejevs, bet treßais Raivis Sternåts. Ja Ivars Vi¬˚ens pédéjå kårtå bütu nospéléjis neizß˚irti ar Salvi Skaraini, tad otrais bütu Sternåts, treßais – Vi¬˚ens, atståjot Mihejevu aiz godalgoto trijnieka. Çempionåta labåko çetrinieks ¬oti atgådina iepriekßéjo RTU sacensîbu

labåko kvartetu, tikai A. Liepu pirmajå vietå nomainîjis D. Ozoliñß. RTU pårståvjiem jau otro gadu péc kårtas neizdodas pakåpties augståk par treßo vietu, lai gan ir güti lielåki panåkumi gan Latvijas, gan starptautiskå mérogå.

Jåpiebilst, ka D. Ozoliñß Rîgas un Latvijas komandu çempionåtå spélé RTU/LSPA komandas saståvå. ❏

12

2001. gada 27. septembris

Ronîßu paradîzé ➦ no 7. lpp. tuvåkajå piekrasté. Tas ir liels müsu pluss, arî dußas mums ir lielåkås un labåkås, vienîgi vajadzétu pårbüvét éku tå, lai bütu atseviß˚as ieejas uz dußåm un uz pirti. Ir izstrådåts pårbüves projekts, trükst tikai lîdzek¬u, lai såktu darbus. Òoti noderétu nåkamå gada îres maksa, ja to varétu sañemt kå aizdevumu no RTU un ieguldît Ronîßu attîstîbå,» ar lielu degsmi ståsta Laila.

Nezinu, kå viñai izdodas ar visu tikt galå, jo izrådås – arî sezonas karstumå, kad Ronîßos uz lielåkiem pasåkumiem sagåΩas ap 300 cilvékiem, visu sakopj, gultas uzklåj un citus darbus viñi paveic trijatå – Laila, jau pieminétais Druvis un administratore Agrita Íulce. Laila atzîst: «Esam par maz, vasarå visus 6 hektårus nespéjam apsaimniekot, arî meΩs jåkopj, citådi ieaugsim krümos. Nu jau divus gadus kurinåm tikai to malku, ko paßi sagatavojam, retinot meΩu. Lieli palîgi ir studenti – viñiem tas vienlaikus ir arî, kå médz teikt, tusiñß ar desiñu cepßanu, pirtî ießanu, taçu pirms tam viñi nostrådåjas tå, ka råpus ieråpo pirtî.

BEST–Riga studentu grupa labpråt rîko Ronîßos savus pasåkumus un to atstrådå, veicot remontdarbus, un strådå perfekti, viñiem varam visu uzticét, tomér ir bijußi arî tådi, kam jåståv klåt un jåpieskata, jåråda, kå otu rokå turét – tad nav vérts, vieglåk paßiem padarît. Ir doma büvniekus uz praksi piesaistît remontdarbiem, jo daråmå netrükst, reizém péc skolénu sporta nometném viss jåpårkråso un tapetes jåmaina – sienas apgleznotas ar trekniem flomåsteriem, kad tie beigußies, tad aizgåjußi kokgriezumi, tapetes par blåvu likußås un kråßñi izkråsotas… Savukårt RTU sportistu izlases liekam pie smagåkiem darbiem – no kåpåm lietus sanes smiltis uz celiñiem un tås jånotîra.»

Nav jau tå, ka Ronîßos tikai strådå vien, galvenais vilinåtåjs ir jüra, kas tepat påri ce¬am kå ar roku aizsniedzama. Aktîvås atpütas cienîtåjiem pludmalé ierîkots volejbola laukums, Ronîßos ir lielisks sporta laukums ar gumijoto rezadora segumu, otrpus Låçupîtei – futbola laukums. Var uzspélét arî galda tenisu, novusu, dambreti, ßahu, badmintonu, upîté var makß˚erét, pat foreles dzîvo, var iznomåt arî gumijas laivas. Apkårtnes

meΩos netrükst ogu un séñu.

Runåjot par Ronîßiem, nevar nepieminét édnîcu, ko apsaimnieko vesela ©imene, – édieni ir ¬oti gardi, un ir iespéja Ronîßos rîkot arî banketus un balles. Laila piebilst: «Arî tas ir rådîtåjs, ja par mums nesaka – å, Ronîßi, nu, tur mans bérns pusbadå dzîvoja…» Jå, bada nåve te nevienam nedraud.

Iecienîta ir arî sauna, kurå ßogad uzlikts jauns melnalkßña apßuvums un kur ir baseins un kamîns. Vienlaikus tajå var relakséties 12 cilvéki. Nesen uzbüvéta skaista koka gu¬büve, kura ir apkurinåma un kurå varés atpüsties arî ziemas sezonå. Íogad pie ce¬a uzlikta kempinga zîme – simbols, kas rauj iekßå årzemniekus, tåpéc tiek domåts arî par elektrîbas pieslégßanas vietåm treileriem.

«Veicam tådu kå rüpniecisko spiegoßanu apkårtéjos kempingos – par cenåm, piedåvåjumu, iecerém, lai vieglåk izprastu to ce¬u, kåds mums ejams. Izstrådåjåm klientu anketas, no kurienes viñiem ir informåcija par Ronîßiem, kas patîk, kas ne, kas trükst, lai redzétu, vai tas, ko esam ieceréjußi, sakrît ar viñu vélmém,» ståsta Laila, piebilstot, ka ir svarîgi paaugstinåt servisa lîmeni, lai Ronîßus padarîtu vél pievilcîgåkus türistiem, «ja sakåm, ka ejam uz Eiropu, més ejam pareizå virzienå.

Aizpagåjußovasar pace¬oju pa Eiropas kempingiem. Normåli cilvéki ce¬ojumos fotografé pieminek¬us, man safotografétas visdaΩådåkås dußas un tualetes… Toties més tagad varam palepoties, ka ßai ziñå neatpaliekam no Eiropas.»

Tå nu iznåcis, ka Laila såkumå, vélédamås palîdzét Ronîßus sakårtot, atdeva velnam mazo pirkstiñu, bet nu tas pañémis ne vien roku, bet visu – nu jau Laila ar sirdi un dvéseli cînås par to, lai Ronîßos bütu patîkami atpüsties ne vien RTU studentiem un måcîbspékiem, bet arî årzemju türistiem. Jo vieta ir skaista, nav tålu no Rîgas, un vasaras karstumå ßai paradîzé zemes virsü iegrieΩas ne viens vien, kurß kåro jüras peldes un kuru nemulsina iespéja rîta agrumå ar nemazgåtu muti, nesukåtiem matiem un vél miega aizlipußåm acîm saskrieties krütîs, pieméram, ar paßu rektoru, kas ar ©imeni te médz aizvadît skaiståkos vasaras brîΩus. ❏

Foto: Eduards Lapsa.

Ilggadéjiem RTU darbiniekiem, kas te médz pavadît skaiståkås atva¬inåjuma dienas un nu jau vairåkus gadus var sütît uz ßejieni uz radoßåm atpütas nometném savus bérnus un mazbérnus, kå arî RTU vecåko kursu studentiem un sportistiem Ronîßi jau ir labi pazîstami. Un viñi var apliecinåt, ka Ronîßi k¬üst aizvien sakårtotåki.

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru