Nr 4 11 10 2001

Nr. 4 (1203) 11.10.2001.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Rîgas Tehniskajai universitåtei – 139

4. lpp.

10. lpp.

11. lpp.

2

2001. gada 11. oktobris

Rîgas Tehniskajai universitåtei – 139 42. starptautiskå Dzimßanas dienas zinåtniskå konference pasåkumi 11. – 13. oktobris no plkst. 10 RTU fakultåtés 42. zinåtniskå konference

12. oktobris plkst. 18.30 Lielajå ©ildé RÈGAI – 800 atskañu koncerts, veltîts RTU 139. gadadienai.

Piedalås RTU tautas måkslas kolektîvi: vîru koris Gaudeamus, sievießu koris Delta, pütéju or˚estris SPO, tautas deju ansamblis Vektors, vokålå grupa Putni, krievu dråmas studija Kamertonis, latvießu teåtra studija Spéle, stîgu ansamblis Gaiva, bérnu vokålais ansamblis Vecpilsétas dziedåtåji, kå arî Vi¬ñas Ìedimina Tehniskås universitåtes akadémiskais koris Gabija un LNO soliste Dita Kalniña.

2001. gada 11., 12. un 13. oktobrî kå viens no RTU dibinåßanas atceres pasåkumiem notiks Rîgas Tehniskås universitåtes 42. starptautiskå zinåtniskå konference. Tås galvenais mér˚is ir iepazîstinåt zinåtniekus ar jaunåkajiem sasniegumiem daΩådås zinåtnes nozarés Latvijå un årzemés, kå arî dot iespéju zinåtniekiem un it îpaßi doktorantiem publicét svarîgåkos savu pétîjumu rezultåtus.

Konferences oficiålås valodas – latvießu un ang¬u.

Konferences darbs tiks organizéts pa zinåtñu nozarém ßådås sekcijås: • Arhitektüra un büvzinåtne; • Datorzinåtne; • Elektronika un telekomunikåcijas; • Ener©étika un elektrotehnika; • InΩenierekonomika un tautsaimniecîbas attîstîba; • Materiålzinåtne un lietiß˚å ˚îmija; • RaΩoßanas tehnolo©ijas un transports; • Humanitårås un sociålås zinåtnes; • Tehnisko zinåtñu vésture.

13. oktobra pécpusdienå Ziedu nolikßana bijußo RTU rektoru atdusas vietås Rîgas kapos.

Sîkåkas ziñas par konferences norisi var atrast internetå müsu måjas lapå: www.rtu.lv.

12. oktobris plkst. 16 Ka¬˚u ielå 1 Mazajå zålé RTU Senåta svinîgå séde.

• RTU Goda doktora diplomu pasniegßana.

• RTU emeritéto profesoru diplomu pasniegßana.

• RTU atzinîbas rakstu pasniegßana.

RTU 42. starptautiskås zinåtniskås konferences plenårséde Sestdien, 13. oktobrî, RTU Aulå Ka¬˚u ielå 1 Plenårsédes priekßséΩi: Leonîds Ribickis, RTU; Péps Surje, TTU; Vîtauts Ostaséviçs, KTU 9:00 9:10

Atklåßanas uzruna. Ivars Knéts, RTU rektors.

RPI Rîgas 800 gadu jubilejas kontekstå.

Jånis Stradiñß, LZA prezidents.

9:30 Latvijas zinåtniskås pétniecîbas un attîstîbas politika ce¬å uz starptautisko sadarbîbu.

Valdis Egle, IZM valsts sekretåra vietnieks.

9:50 Tallinas Tehniskå universitåte – nacionålais inovåciju un tehniskås attîstîbas centrs.

Péps Surje (Peep Surje), TTU zinåtñu prorektors, Igaunija.

10:10 Dabas zinåtñu pétîjumi un integråcijas problémas Latvijas Universitåté.

Indri˚is MuiΩnieks, LU zinåtñu prorektors.

10:30 Zinåtniskå pétniecîba Kauñas Tehnolo©iskajå universitåté. Vîtauts Ostaséviçs (Vytautas Ostasevicius), KTU zinåtñu prorektors, Lietuva.

10:50 Zinåtne un pétniecîba Latvijas Lauksaimniecîbas universitåté. Edvîns Bérziñß, LLU zinåtñu prorektors.

11:10 – 11:30 Kafijas pauze.

11:30 InΩenierzinåtnes Rîgas Tehniskajå universitåté.

Leonîds Ribickis, RTU zinåtñu prorektors.

12:00

12:20

12:40 13:00 13:20 13:40 14:20

ES 5. ietvarprogrammas projekts Minimåla svara lidmaßînu konstrukciju projektéßana.

Rolands Rikards, Materiålu un konstrukciju institüta direktors, BF, RTU. ES 5. ietvarprogrammas projekts Moderno materiålu nanotehnolo©ijas attîstîba starptautiskås kooperåcijas ietvaros.

Jånis Grabis, Neorganiskås ˚îmijas institüta direktors, RTU. RTU zinåtniskå skola sareΩ©îtu sistému modeléßanå un pétîßanå. Jånis Osis, DITF, RTU. Vienotå Eiropas pétniecîbas telpa un 6. ietvarpro– gramma. Arnolds Ëbelis, ES 5. ietvarprogrammas Latvijas Nacionålå kontaktpunkta direktors.

Jaunåkie e–studiju risinåjumi: RTU pieredze.

Atis Kapenieks, Tålmåcîbas studiju centra direktors, RTU. Konferences noslégums.

Atvadu kokteilis.

3

2001. gada 11. oktobris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Våcijas Akadémiskås apmaiñas dienesta (DAAD) un SIEMENS stipendijas inΩenierzinåtñu studentiem studijåm ma©istrantürå Våcijas augstskolås Laikraksta Jaunais InΩenieris iepriekßéjå numurå (Nr.3) jau bija lasåma informåcija par Våcijas Akadémiskås apmaiñas dienesta (DAAD) piedåvåtajåm stipendiju programmåm Latvijas augstskolu studentiem un zinåtniekiem. Zinåtniskå sadarbîba ar Våcijas augstskolåm Latvijå jau k¬uvusi par tradîciju, un ik gadus DAAD sniegto finansiålo atbalstu savu zinåtnisko ieceru realizéßanai izmanto apméram 60 studenti un zinåtnieki. Íoreiz nedaudz plaßåka informåcija par vienu no piedåvåtajåm programmåm – DAAD un akciju sabiedrîbas SIEMENS stipendijåm inΩenierzinåtñu studentiem.

Starptautisko sakaru da¬as vadîtåja Måra Sni˚ere ståsta: – DAAD stipendiju programma divgadîgåm ma©istrantüras studijåm inΩenierzinåtnés tika izveidota salîdzinoßi nesen.

Pirmo reizi ßådas stipendijas Austrumeiropas valstu studentiem tika pieß˚irtas 1999. gadå, un pirmo stipendiåtu vidü bija arî viens RTU students, kurß paßlaik jau otro gadu studé Våcijå.

Raksturojot piedåvåtås programmas pozitîvos aspektus, noteikti jåpiemin måcîbu valoda – ñemot vérå to, ka inΩenierzinåtñu studenti salîdzinoßi labåk pårvalda ang¬u, nevis våcu valodu, visås piedåvåtajås programmås studijas notiek ang¬u valodå.

Kopumå DAAD piedåvå astoñas daΩådas ma©istrantüras programmas inΩenierzinåtnés: · Electrical Power Engineering; · Computational Sciences in Engineering; · Computational Logic;

· Electrical Engineering; · Computational Engineering; · Computer Science and Communication Engineering; · Process Engineering, Information and Communication Systems; · Microwave Engineering.

Uz ßîm stipendijåm var pretendét inΩenierzinåtñu studenti, kuriem pieteikßanås brîdî jau ir bakalaura gråds un kuri labi pårvalda ang¬u valodu. Ang¬u valodas zinåßanas var apliecinåt gan ar sekmîgi nokårtotu TOEFL eksåmenu (vismaz 550 punkti), gan tam pielîdzinåmu dokumentu. Våcu valodas zinåßanas nav obligåtas, kaut gan daΩås programmås vélamas pamatzinåßanas. Pretendentu vecums pieteikßanås brîdî nedrîkst pårsniegt 27 gadus.

Ja studenti sekmîgi iztur stipendiju konkursa abas kårtas, tiek pieß˚irta stipendija divgadîgåm studijåm (stipendijas apjoms ir 1300 våcu marku ménesî), kuru noslégumå var iegüt Våcijas augstskolas ma©istra grådu inΩenierzinåtnés.

Studenti, kuri vélas pieteikties uz ßo stipendiju, pieteikuma anketas, kå arî visu nepiecießamo informåciju par dokumentu sagatavoßanu var sañemt Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå, tålr. 7089313 vai 7089012, e–pasts: snikere@acad.latnet.lv.

Alîna Grînberga

Politehniskås izglîtîbas såkotne Augståkå tehniskå izglîtîba Latvijå Jånis Klétnieks, ßogad atskatås uz 140 gadus ilgu attîstîbas BF pensionéts docents posmu, kura laikå notikußas bütiskas vésturiskas pårmaiñas, kas noveda pie izglîtîbas sistémas pårveides un jauna tipa augstskolu raßanås.

Såkums ßim vésturiski ilgajam laika posmam iezîméjas 1861. gada 16./28. maijå (28. maijs péc jaunå stila), kad Krievijas ˚eizars Aleksandrs II apstiprinåja Valsts padomé izskatîto Rîgas Politehniskås skolas nolikumu, kas at¬åva nodibinåt ßo må- Rîgas Politehniskajai augstskolai celtå éka Raiña bulvårî 19. cîbu iestådi. Noli-

kumå bija ierakstîts, ka Politehniskås skolas mér˚is ir – «tådu personu teorétiska un praktiska izglîtoßana, kas sevi paredz saistît ar rüpniecîbu visos tås veidos – ar civilo arhitektüru, inΩeniermåkslu, lauksaimniecîbu un tirdzniecîbu». Apstiprinåtais nolikums bija tiesiskais pamats Rîgas Politehnikuma organizéßanai un måcîbu darba såkßanai.

Pirmå augståkås tehniskås izglîtîbas måcîbu ieståde Baltijå – Rîgas Politehnikums (1862–1896) – k¬uva par såkotni vélåk izveidotajam Rîgas Politehniskajam institütam (1896–1918) un ➥ 4. lpp.

4

2001. gada 11. oktobris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

RTU students årzemju augstskolå.

Problémas un risinåjumi Centieni makdonaldizét augståko Jolanta Jurévica, izglîtîbu, veidojot unificétas studiju programmas, palikußi pagåtné. Tießi daudzveidîba tiek uzskatîta par bagåtîbu, un patlaban Eiropas valstu augstskolas ir ¬oti daΩådas.

Katrå no tåm ir kas interesants un îpatnéjs. Tåpéc daudzu valstu augstskolu studentiem tiek izvirzîta prasîba kådu studiju periodu pavadît citas valsts augstskolå. Íådu studentu kustîbu dévé par studentu mobilitåti, un tås veicinåßanai radîta Eiropas Savienîbas izglîtîbas programma Socrates/Erasmus. Nu jau treßo

Socrates/Erasmus programmas koordinatore RTU Jolanta Jurévica un TMZF dekåna vietnieks måcîbu darbå ‰riks Geriñß.

gadu arî Latvija piedalås ßajå programmå, un RTU saistîbå ar ßo programmu ir sadarbîbas lîgumi ar 11 valstu 35 augstskolåm. Aizvien bieΩåk müsu studenti semestri vai ilgåku laiku studé årzemés.

Iepriekßéjå studiju gadå Socrates dotås iespéjas pavadît vismaz trîs méneßus partneraugstskolå izmantojußi 25 RTU studenti. Íådas mobilitåtes organizéßana rada problémas gan augstskolas administråcijai, gan paßam studentam. Nav jau viegli tikt uz årzemém, bet arî atgriezties un iek¬auties savas augstskolas studiju programmå, nezaudéjot laiku, nav vienkårßi.

Vienai no atgrießanås problémåm – ko darît ar årzemés apgütajiem priekßmetiem – tika veltîts seminårs, kurß notika måjîgajå viesu namå Kurßi. Seminåra darbå iesaistîjås måcîbu darba organizatori no visåm fakultåtém (izñemot EEF), ßo problému uz savas ådas izbaudîjusî AF studente, Studentu parlamenta prezidente, Starptautisko sakaru da¬as darbinieces, måcîbu prorektors un Studiju da¬as vadîtåjs.

Pirmais RTU studenta mobilitåtes etaps: partneraugstskolas un studenta samekléßana, vizîtes programmu saskañoßana un studenta izvadîßana notiek ar Starptautisko sakaru da¬as Socrates koordinatores J. Jurévicas pülém. Íeit galvenie darbi ir: • rüpéties, lai studentiem bütu péc iespéjas lielåka partneraugstskolu izvéle – jaunu lîgumu slégßana utt.; • atlasît labåkos stipendiju pretendentus. Galvenie kritériji – pietiekami augsta sveßvalodas(–u) prasme un motivåcija;

Elmårs Be˚eris

➥ 5. lpp.

Politehniskås izglîtîbas såkotne ➦ 3. lpp.

1919. gadå Latvijas Republikå nodibinåtajai Latvijas Universitåtei, no kuras tehniskajåm fakultåtém izauga 1958. gadå atjaunotais RPI un 1990. gadå pårdévétå Rîgas Tehniskå universitåte.

Tradicionåli par Rîgas Politehnikuma dibinåßanas gadadienu uzskata 1862. gada 1./14. oktobri, kad jaunajå måcîbu iestådé pirmie audzékñi såka måcîbas.

Taçu pirms tam bija ilgåks priekßlaiks, kurå galîgi nobrieda ideja par politehniskås skolas izveides nepiecießamîbu Rîgas pilsétå.

Pavérsim daΩas ßo tålo gadu véstures lapaspuses un paraudzîsimies, kådi bija priekßnoteikumi ßådas måcîbu iestådes izveidei un kuri bija tie izglîtoto aprindu pårståvji, kas to sekméja.

Politehniskås izglîtîbas såkotne rodama Françu revolücijas laikå, kad péc pirmo revolucionåro cîñu atplüdiem Nacionålais konvents såka kardinålu

izglîtîbas reformu. 1794. gadå Parîzé nodibinåja École Polytechnique – Politehnisko skolu, kas k¬uva par daudznozaru tehniskås izglîtîbas aizsåcéju un par tå saukto écoles d’ application – lietiß˚o skolu – vai praktisko zinåtñu nozaru veidotåju, kurå ietilpa école ponts et de chaussées (tiltu un ßoseju skola), école de mine (kalnraktuvju skola), école de genie (inΩenieru korpusa skola), école de marine (jüras skola), école d’ artillerie (artilérijas skola), école de géographie (©eogråfijas skola). Ío politehnisko novirzienu izveidé lieli nopelni ir tålaika izcilajiem zinåtniekiem: Ûozefam LagranΩam, Pjéram Laplasam, Gaspåram MonΩam, Ûanam Ponslé u.c.

Pirmå Politehniskå skola jeb Politehnikums bija militarizéta måcîbu ieståde, un tås audzékñus ietérpa formas térpos.

Tai bija ¬oti augsts prestiΩs, un tås beidzéjus pat pielîdzinåja Francijas institüta locek¬iem jeb akadémi˚iem.

Lîdz ar pirmås Politehniskås skolas

izveidi augståkajå izglîtîbå ienåca jauns jédziens politehnika, kas it kå k¬uva pretmets klasiskajai universitåßu izglîtîbai, kura caur humanitåri ideålistisko pasaules skatîjumu bija naidîga jebkuriem tehniskajiem lietojumiem. Politehnika izglîtîbå saliedéja dabaszinåtnes ar matemåtiku un virzîja tås praktisko lietojumu jomå.

Akadémiskajå zinåtné såkås praktisko atklåjumu un lietojumu laikmets, kurß noveda gan pie tehnisko zinåtñu nozaru attîstîbas, gan arî pie tehnikas un rüpniecîbas strauja uzplaukuma, kas savukårt sekméja ekonomisko zinåtñu izaugsmi.

Parîzes Politehniskajai skolai bija ¬oti liela ietekme uz tehniskås izglîtîbas attîstîbas gaitu påréjås Eiropas valstîs. Péc Napoleona iekarojumiem drîz vien Be¬©ijå un Itålijå nodibinåjås vairåkas politehniskås skolas. 1806. gadå Politehnikumu Prågå nodibinåja çehu mehåni˚is profesors Frantißeks Jozefs Gerstners (1756–1832). Cariskå Krievija péc Parîzes parauga 1810. gadå Péterburgå nodibinåja Satiksmes ce¬u korpusa inΩenieru institütu, kur par profesoriem uzaicinåja ➥ 5. lpp.

5

2001. gada 11. oktobris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

RTU students årzemju augstskolå. Problémas un risinåjumi ➦ 4. lpp.

• iepazîstinåt studentus ar Socrates/Erasmus programmas nosacîjumiem un palîdzét orientéties plaßajå partneraugstskolu un piedåvåto studiju programmu klåstå; • kårtot formalitåtes, kas saistîtas ar doßanos uz årzemém, – stipendiju sadale, vîzas, pieteikumi, kopmîtñu rezervéßana utt. Årzemju augstskolås müsu studenti parasti ierakstås visai labi, un visi ir atzinußi, ka studijas årzemés dod vértîgu pieredzi. Í˚iet mazliet dîvaini, bet lielåkås problémas un galvassåpes studentam såkas, kad viñß atgriezies savå augstskolå un programmå. Kådas tås ir?

• Årzemés apgütajiem kursiem parasti ir citi nosaukumi, tie nav atrodami müsu priekßmetu re©istrå, un rodas vispirms jau tehniskas problémas tos iek¬aut studenta individuålajå plånå un vélåk arî diploma pielikumå. Vienkårßåkais ce¬ß – sameklét péc satura atbilstoßu müsu programmas kursu un ieskaitît to, balstoties uz årzemés iegütajiem kredîtiem un atzîmém – daΩreiz apraujas müsu paßu nevéléßanås dé¬ (argumenti: ßådu kursu varu måcît tikai es, kas to pieteicis; nokårtotå kursa apjoms kredîtpunktos neatbilst RTU programmas kredîtpunktiem; kursu saturi precîzi neatbilst u.c.).

• Pat ja fakultåte izråda vislielåko pretimnåkßanu savam mobîlim, nereti gadås, ka årzemés apgütais patießåm visai atß˚iras no tå, kas paredzéts RTU studiju programmå, un apgütie priekßmeti var nosegt tikai brîvo izvéli. Lîdz ar to studentam jålüdz akadémiskais atva¬inåjums vai jåpårstiepjas, cenßoties iedzît iekavéto programmu.

Lai panåktu daΩådu valstu kredîtpunktu un atzîmju savstarpéjo transforméjamîbu, izstrådåti ECTS (European Credit

Transfer System) principi un prasîbas to ievießanai. Ar tiem seminåra dalîbniekus iepazîstinåja ECTS koordinatore Latvijå M. Jure. Viñas pienåkumos ietilpst arî sekot, kå ECTS ievieß Latvijas augstskolås, tåpéc seminåra dalîbnieki sañéma gan RTU sasniegumu, gan arî visai neΩélîgu esoßo trükumu uzskaitîjumu. Péc plaßåm diskusijåm par trükumu novérßanas ce¬iem un dalîßanås pieredzé tika pieñemta virkne priekßlikumu: 1. Fakultåtés ar rektora (prorektora) rîkojumu iece¬ami ECTS koordinatori, kuru pienåkumos ietilptu informåcijas materiåla gatavoßana, RTU un årzemju augstskolas lîguma par studentu apmaiñu saskañoßana.

2. Nepiecießams panåkt årzemju augstskolås apgüto kursu ierakstîßanu diploma pielikumå.

3. Jårüpéjas par to pasniedzéju stimuléßanu, kas strådå ar mobîlajiem – gan müséjiem, gan sveßajiem.

4. Fakultåtém jågatavo informåcijas paketes par savåm studiju programmåm un priekßmetiem; vispirms latvießu valodå saviem studentiem (InΩenierekonomikas fakultåtei jau ir), tad ang¬u valodå (MLF jau ir), paredzot ßå materiåla ievietoßanu internetå.

5. Izmantot lekcijas un ievadkursus studentu informéßanai par Socrates un citåm programmåm, jo drukåtais vårds gan plakåtos, gan avîzé lielå mérå paslîd garåm, îsti nepamanîts.

6. Nepiecießams visiem nopietni strådåt, lai uzlabotu studentu sveßvalodu zinåßanu lîmeni.

7. Lietderîgi savåkt RTU atzîmju statistiku, lai dotu pamatotu atzîmju konvertéßanas skalu – no RTU uz ECTS un otrådi.

SprieΩot par to, kas daråms, dalîbnieki bija visai sparîgi, lai nu veiktos ar darîßanu!

Politehniskås izglîtîbas såkotne ➦ 4. lpp. strådåt vairåkus Parîzes Politehnikuma absolventus. Viens no ievérojamåkiem bija françu matemåti˚is un mehåni˚is Pjérs Dominiks Bazéns (1786–1838), kuram tika pieß˚irta krievu armijas ©enerålleitnanta pakåpe un kurß bija institüta direktors (1824–34). Lîdzîgi Krievijå tika izveidotas vairåkas citas militårås måcîbu iestådes – Nikolajevskas kara inΩenieru akadémija (1810), InΩenieru korpusa skola (1817) un Artilérijas skola (1819).

Par ievérojamåko françu politehniskås izglîtîbas tradîciju sekotåju k¬uva Vînes Politehniskais institüts, ko 1815. gadå nodibinåja Austrijas ˚eizars Francis II, veltot to «amatnieciskå çakluma, pilsoniskås måkslas, tirdzniecîbas kopßanai, attîstîbai un cienîßanai». Institüta izveidotåjs un pirmais direktors bija tolaik neapstrîdamå politehnikas autoritåte, mehånismu tehnolo©ijas profesors Johans Jozefs Prétls (Prehtl). Vînes Politehniskajam institütam såkumå bija divas no-

da¬as – tehniskå un komerciålå, kurås studenti varéja izvéléties specializåciju atbilstoßajås apakßnozarés, pieméram, mehånikå, maßînbüvniecîbå, tehnolo©ijå, civilbüvniecîbå u.c. Atß˚irîbå no Parîzes Politehnikuma Vînes Politehniskais institüts vairs nebija militåra rakstura augstskola, un tajå kopå ar tehniskajåm nozarém måcîja arî lauksaimniecîbu.

No Francijas un Austrijas politehnisko skolu ideju pårñéma Våcija, kur pirms tam bija veidojußås vidéjås izglîtîbas amatniecîbas skolas. 1825. gadå Karlsrüé politehnisko skolu nodibinåja Bådenes valsts padomnieks Nebéniuss.

Politehnisko nozaru studijåm par pamatu kalpoja trîsgadîgas måcîbas, kur pasniedza vispårîgos priekßmetus. Péc tam sekoja divgadîgs kurss kådå no speciålajåm nozarém – tehniskajå ˚îmijå, mehånikå, meΩkopîbå, tirdzniecîbå, pasta zinîbås. Büvniecîbas un inΩenieru apmåcîbai bija trîsgadîgs kurss. Karlsrües politehniskå skola izveidoja arî priekßap-

måcîbas jeb sagatavoßanas skolu, kurå varéja iegüt tehnisko nozaru studijåm nepiecießamås pamatzinåßanas matemåtikå un dabaszinåtnés.

Nåkamå nozîmîgåkå politehniskå skola Våcijå – Hannoveres Augståkå amatniecîbas skola jeb vélåkais Politehnikums – izauga ¬oti spécîgå Vînes Politeniskå institüta ietekmé. 1831. gadå, nodibinot ßo skolu, par tås direktoru k¬uva Karls Karmarßs, Vînes profesora Prétla asistents, kurß bija izglîtojies tehniskajå ˚îmijå un tehnolo©ijå. Karmarßs sekoja sava skolotåja Prétla politehniskås izglîtîbas organizåcijas paraugam. Tehniskå izglîtîba Hannoveré tika metodiski saistîta ar politehnisko zinåßanu pamatiem un praktiskajiem uzdevumiem.

Zinåtnes un prakses vienîba, kas bija viens no françu politehnikas ideåliem, atrada ßeit tålåku izaugsmi. Karmarßs izstrådåja måcîbu plånus, piemérojot studijåm priekßmetu brîvas izvéles principus, ko neierobeΩoja stingra pa atseviß˚iem måcîbu gadiem reglamentéta priekßmetu sistéma. Atß˚irîbå no våcu universitåtém politehniskajå izglîtîbå ➥ 6. lpp.

6

2001. gada 11. oktobris

Vélreiz par karpåm un lîdakåm ETF profesora J. Zieme¬a atklåtås véstules rosinåta atbilde

«Nekas nav pilnîgs,» nopütås lapsa no Antuåna de Sent–Ekziperî Mazå prinça. Un diez vai atradîsim arî ideålu studiju maksu shému, kamér vien paståvés dalîjums maksåtåjos un nemaksåtåjos.

Pateicos profesoram J. Ziemelim par ßå såpîgå jautåjuma aktualizéßanu un diskusijas rosinåßanu. Pirms izteikt savus apsvérumus, citéßu k¬üdainos apgalvojumus J. Zieme¬a rakstå, lai tie nerosinåtu putot par to, kas nav paredzéts (slîpajå drukå citåti no raksta): 1. «…bez nekådas cerîbas ßajå situåcijå kaut ko mainît»; 2. «bet maksas studentam centîba tik un tå neko nemainîs».

Tå nav taisnîba, tåda situåcija nekad nav bijusi paredzéta, un, ja lîdz RTU profesoram informåcija nonåkusi tik krop¬otå veidå, tas lieku reizi demonstré, ka vertikålajos sakaru kanålos müsu universitåté nav kårtîbas.

Bet kå tad ir paredzéts? Dekånu padomei måcîbu prorektors piedåvåja shému – såkot ar ßå gada pirmo kursu, maksåtåji (tie, kas nav tikußi budΩeta finansétås vietås, bet gatavi par studijåm maksåt Senåta noteikto summu) noslédz ar RTU lîgumu (to paredz Augstskolu likums). Tåtad viñi ir psiholo©iski gatavi maksåt par savåm studijåm. Péc katra studiju gada fakultåtes dome lemj par labåko maksåtåju atbrîvoßanu no studiju maksas, ñemot vérå atskaitîto budΩetnieku skaitu un maksåtåju sekmes.

Tåtad maksas studentam centîba var palîdzét, jo caurmérå RTU tiek atskaitîti ap 25% pirmkursnieku, viñu vidü arî daudz budΩetnieku.

Kåpéc tika piedåvåts atteikties no rangu tabulas?

1. Íogad atß˚irîbå no citiem gadiem praktiski neviens netika ieskaitîts bez ieståjeksåmena (vai nu centralizétais, beidzot vidusskolu, vai arî RTU kårtotais). Tåpéc katrs pats saviem spékiem lauzås uz budΩeta vietåm.

2. Íogad atß˚irîbå no citiem gadiem ar Dekånu padomes svétîbu par maksu varéja uzñemt arî eksåmenu nenokårtojußos vai pat vispår nekårtojußos. Runåt par ßo censoñu kandidéßanu uz budΩeta vietåm man pat ß˚iet amoråli. Bet arî viñiem ßî iespéja nav liegta, gan tikai tad, ja aizies kåds no tiem, kas savu budΩeta vietu ir izkapåjis.

3. Negaidîta un neplånota påreja maksåtåju kategorijå daudziem ir tra©édija, jo paslîdét kåja un nepaveikties kådå sesijå var katram. Tåpéc piedåvåju principu: 4. «Nedarîsim nevienu nelaimîgu, noliekot to neplånoti sliktåkå ståvoklî, bet sagådåsim prieku tiem, kas to ar centîbu pelnîjußi».

Protams, kå jau pamanîja lapsa, nekas nav pilnîgs, arî ßî shéma nav bez trükumiem, jo lîdaka tomér ir vajadzîga. Bet k¬üsim paßi prasîgåki un vienkårßi atbrîvosimies no tiem, kas knapi velkas, jo «kas radîts råpoßanai, nelidos».

Dekåni pret ßådu shému neiebilda (Ωél gan, ka neinforméja savus profesorus), bet, ja prof. J. Zieme¬a rosinåtå diskusija parådîs, ka viedok¬i bütiski atß˚iras, ¬ausim, lai lemj Senåts.

Politehniskås izglîtîbas såkotne ➦ 5. lpp.

vairs neiek¬åva liekos priekßmetus, ko audzéknis neizmantoja savas personîbas veidoßanai. Måcîbås såka dominét jauns tehniskås filozofijas jeb racionålais domåßanas veids, kas nemitîgi tiecås péc radoßas darbîbas, kå kaut ko uzlabot vai kaut ko radît no jauna. Audzékñi tika pieradinåti pie racionåli pamatota domåßanas veida un skaidriem jautåjumu un uzdevumu formuléjumiem. Lai politehnisko izglîtîbu ieguvußie absolventi nepaliktu par tîriem empîri˚iem un neatsveßinåtos no påréjås sabiedrîbas, vispårîgo priekßmetu vidü plaßåk ietvéra dabaszinåtnes, arî jaunås valodas – ang¬u un françu, kå arî vésturi un ©eogråfiju.

Tas jauno izglîtîbas veidu saistîja ar kultüras izpausmes tendencém tålaika atseviß˚ajås våcu valstîs.

Hannoveré profesoram Karmarßam tika dota rîcîbas brîvîba, un viñu atbalstîja tålaika pilsoniski liberålå sabiedrîba, kas bija skolas dibinåtåji. Lielu atbalstu Hannoveres Politehnikuma izaugsmei sniedza arî prof. Karmarßa tuvåkais palîgs vicedirektors Traugots Zamuéls Franke (1804–1863), matemåtikas profesors, kuram savukårt ir tießa saikne ar

politehniskås izglîtîbas izveidi Rîgå.

Kamér Rîgu ieskåva viduslaiku müri un va¬ñi, kas pilsétu pårvérta par cietoksni, tikmér arî nevajadzéja civilajiem uzdevumiem izglîtotus inΩenierus. Atseviß˚u éku büvniecîbu veica namdaru cunftes meistari un remeßi – amatnieki, kuri ßo darbu paveica ar ierastiem un zinåmiem pañémieniem, bez tehnisko zinåßanu prasîbåm. Pilsétas komunålo büvju vadîba bija nodota pilsétas büvmeistara rokås. Ja vajadzéja realizét kådu ievérojamåku büvprojektu, tad izpildei uzaicinåja arhitektus un inΩenierus no galvaspilsétas Péterburgas, vai arî tos uzticéja årzemniekiem. Íie speciålisti parasti neveicinåja pilsétas turpmåko izaugsmi. Tehniskajå jomå visus jautåjumus risinåja militårie jeb kara inΩenieri, kurus sagatavoja Kara inΩenieru korpuss.

Viñu rokås atradås ne tikai nocietinåjumu un kazarmju büves, bet arî ostas, aizsargdambju, tiltu, ce¬u u.c. objektu büvniecîba. Rîgas pilsétas pårvaldé vienîgås civilås personas ar akadémisko izglîtîbu büvniecîbas jomå bija guberñas un pilsétas arhitekti, kuru pienåkumos ietilpa civilbüvju uzraudzîba.

Rîgas pilsétas müru un bastionu no-

Måcîbu prorektors E. Be˚eris jaukßana 19. gs. 50. gadu beigås ievadîja jaunu laikmetu pilsétas attîstîbå. Visspilgtåk tas såka izpausties tehniskajå jomå, attîstoties rüpniecîbai un transporta büvém. Galvenais virzîtåjspéks bija Rîgas BirΩas komiteja, kas pårzinåja visas tirdzniecîbas, ku©niecîbas un arî rüpniecîbas lietas. BirΩas komiteja kopå ar ma©istråtu ierosinåja lielus tehniskos projektus, kuros saskatîja rüpniecîbai un tirdzniecîbai plaßåkas attîstîbas iespéjas.

Viens no pirmajiem panåkumiem bija Rîgas–Dinaburgas (Daugavpils) dzelzce¬a lînijas izbüve (1858–61).

Redzes lokå nonåca ostas izbüve, gåzes un üdens stacijas, pilsétas teåtra ékas celtniecîba, kanåla zonas labiekårtoßana u.c. jautåjumi.

Jaunie pilsétas izaugsmes apjomi, lai tos realizétu, nevaréja iztikt bez inΩenieru un tehnisko speciålistu lîdzdalîbas. Baltijå vél nebija tådas måcîbu iestådes, kas ßådus speciålistus varétu sagatavot. Esoßajå Térbatas universitåté studijas inΩenierzinåtñu un tehnisko zinåtñu novirzienos nebija paredzétas. Tåpéc iniciatîvu par tehniskås izglîtîbas jautåjumiem uzñémås liberålås pilsonîbas pårståvji, ieskaitot paßu bir©ermeistaru Oto Milleru. Viñi izteica ideju tirdzniecîbas un amatniecîbas skolas dibinåßanai un aicinåja BirΩas komiteju piedalîties ßådas skolas izvei➥ 7. lpp.

7

2001. gada 11. oktobris

SP viedoklis par studentu sekmju rangu tabulåm Studentu rotåcijas princips jeb, kå més to saucam, rangu tabula ir koks ar diviem galiem. Ir pietiekami negatîvu un pozitîvu aspektu. Jåatzîst, ka ståties augstskolå un kårtot ieståjpårbaudîjumus tåda laimes spéle vien ir, kurå daΩiem paveicas, bet daΩiem – ne. Agråk, kad vél paståvéja rangu tabula, studentam, kas netika valsts budΩeta finansétajå vietå, tika dota cerîba, ka, labi måcoties, büs iespéja påriet uz budΩeta grupu. Tas bija labs stimuls, lai paliktu studét RTU un cînîtos par budΩeta vietu. Paßlaik tåda iespéja nepaståv. Netiek dotas îpaßas cerîbas no maksas påriet uz budΩetu, bet iespéja kå tåda nepazüd. Ja péc 1. semestra atbrîvosies budΩeta vietas, tad maksåtåjam büs iespéja pretendét uz budΩeta vietu, par ko lems RTU administråcija.

Müsupråt, rotåcijas principa pozitîvie aspekti: • tiek dota iespéja, labi studéjot, iek¬üt budΩeta grupå; • stimulé studentus laikus kårtot sesiju; • stimulé studentus sañemt augståkas atzîmes.

Negatîvie: • cieß strådåjoßie studenti, kuri nespéj iek¬auties sesijas laikos; • studentam par primåro k¬üst nevis zinåßanas, bet sekmes un termiñi; • atzîmes ne vienmér atspogu¬o studenta zinåßanu lîmeni; • rodas neveselîga gaisotne studentu vidü, neveselîga konkurence, ko drîzåk var nosaukt par kauju.

Studentu vidéjå sekmîba neuzlabojås laikå, kad paståvéja rotåcijas princips, jo sekmîba ne vienmér ir studenta attieksmes pret studijåm atspogu¬ojums. Tikpat labi studentu var neinteresét kåds no studiju priekßmetiem, un viñß neredz tajå iegüto zinåßanu tålåku izmantojamîbu, attiecîgi neziedo tik daudz laika un uzmanîbas konkrétå priekßmeta apguvei.

Rotåcijas princips arî rada lielåku slodzi pasniedzéjiem, jo uzrodas pietiekami daudz studentu, kas nav apmierinåti ar eksåmenå iegüto atzîmi un vélas eksåmenu pårlikt, lai sañemtu augståku novértéjumu. To gluΩi nevar nosaukt par negodîgu cîñu, bet studenti ir daΩådi un arî dzîves principi tiem ir daΩådi, un büs tådi, kuri ar savu bezkaunîbu un neatlaidîbu panåks pozitîvu novértéjumu, bet ir tådi, kas samierinåsies ar iegüto atzîmi.

Kas ir pozitîvs, kad nav rotåcijas principa? Pirmkårt, students ré˚inås ar to, ka visu studiju laiku büs jåmakså un studiju maksa katru gadu ir konkréta summa neatkarîgi no inflåcijas pieauguma. Otrkårt, pañemot studiju kredîtu, var noslégt lîgumu uz noteiktu termiñu. Nepaståvés konkurence atzîmju jomå. Nebüs katra studiju gada beigås pulciñß ar raudoßiem un nelaimîgiem studentiem, kam jåsåk maksåt par studijåm, bet nav tådas iespéjas samaksåt un arî studiju kredîtu limits jau ir izsmelts.

RTU SP Studiju noda¬a

Politehniskås izglîtîbas såkotne ➦ 6. lpp.

doßanå. Ieceri îstenoja Tehnolo©iskås un tirdzniecîbas skolas projektå, ko palîdzéja izstrådåt vietéjås våcu privåtås skolas direktors Dr. phil. Karls Bornhaupts.

1857. gada 20. decembrî ßis projekts tika iesniegts BirΩas komitejai izskatîßanai.

Projekta izvértéßanai BirΩas komiteja izveidoja rîcîbas komiteju, kurå iek¬åva savu sekretåru Hermani fon Íteinu, ma©istråta padomnieku Gustavu Hernmarku, Eduardu Hollanderu, fabrikantu Augustu Tîlo u.c. personas. Komiteja uzskatîja par lietderîgu pieaicinåt tehnisko izglîtîbu pårzinoßu padomdevéju, tåpéc griezås péc palîdzîbas pie tolaik våcu aprindås pazîstamå Hannoveres Politehnikuma. 1859. gada såkumå Rîgå ieradås ßå Politehnikuma pårståvis vicedirektors T. Z. Franke, kurß trijås nedé¬ås vispusîgi iepazinås ar vietéjiem apståk¬iem. Pateicoties Frankes tålredzîgajam skatîjumam, ka Rîgai nåkotné büs iespéjams izaugt par svarîgu rüpniecîbas un tirdzniecîbas centru Baltijå, tika izteikta tålejoßåka un daudz plaßåka tehniskås izglîtîbas ideja. Prof. Franke ierosinåja Rîgå dibinåt nevis vidéjo måcîbas iestådi,

bet gan augståko. Viñß izstrådåja projektu Centrålajai tirdzniecîbas un amatniecîbas skolai, kas k¬uva par pamatu tålåkajai politehniskås izglîtîbas organizéßanai.

Frankes projekts paredzéja politehnisko izglîtîbu astoños novirzienos – tirdzniecîbå, fabrikantu nozaré, ˚îmijå, mérniecîbå, arhitektürå, inΩenierzinåtnés, maßînbüvé un lauksaimniecîbå. Frankes projektu atbalstîja Rîgas tirgotåju sabiedrîba, kas piekrita ik gadu pieß˚irt pabalstu, ja vien finanséßanå piedalîtos arî påréjås Baltijas provinçu pårvaldes. Projektu akceptéja Térbatas måcîbu apgabala kurators, liberålais senators G. Bradke un Baltijas ©enerålgubernators kñazs A. Suvorovs.

1860. gadå izstrådåja jaunizveidojamås skolas nolikuma galîgo projektu un to virzîja apstiprinåßanai Valsts padomé ar nosaukumu Rîgas Politehniskå skola.

Taçu apstiprinåßanas gaitå radås neparedzéti ß˚ér߬i. Krievijas Satiksmes ce¬u un sabiedrisko büvju pårvalde nepiekrita arhitektu un inΩenieru sagatavoßanai, aizbildinoties ar to, ka ßådas tiesîbas piekrîtot vienîgi galvaspilsétas Péterburgas augståkajåm måcîbu iestådém un ka tas neatbilstot valsts büvlikumam. Minétos

iebildumus kñazam A. Suvorovam ar finanßu ministra gråfa Kñaßeviça atbalstu izdevås novérst 1861. gada Valsts padomes pavasara sesijå. Nolikumu apstiprinåja ar labojumu, ka «Rîgas politehniskajå skolå apmåcîto audzékñu pårbaudîjumi inΩenieru un arhitektüras nozaré notiek ar valsts ierédñu piedalîßanos, kurus nozîmé Satiksmes ce¬u un sabiedrisko büvju pårvalde un kuri apliecina viñu ßajå jomå iegüto zinåßanu pietiekamîbu vai nepietiekamîbu». Valsts padome atvéléja skolas ierîkoßanas såkotnéjiem izdevumiem 10 000 rub¬u no Rîgas labîbas rezervju magazînas kapitåla un at¬åva izsniegt 3000 rub¬us lielu ikgadéju pabalstu no Rîgas pilsétas ienåkumiem, kå arî iedalît zemes gabalu skolas ékas büvei. Nekådus citus pabalstus skolas uzturéßanai no valsts puses nepieß˚îra.

Politehnikumu kå privåtu måcîbu iestådi vajadzéja uzturét par Baltijas provinçu augståko kårtu ziedotajiem lîdzek¬iem.

Politehnikumu pak¬åva Finansu ministrijai un tießo pårraudzîbu nodeva Baltijas ©enerålgubernatoram kå skolas kuratoram. Péc minéto lémumu apstiprinåßanas såkås Rîgas Politehnikuma organizéßanas periods. Bet tå jau ir cita véstures lapaspuse. ❏

8

Pirmajå rudens sédé Senåta séde notika 24. septembrî. ☛ Rektors akadémi˚is I. Knéts apsveica senatorus jaunajå måcîbu gadå un ieteica «atrotît piedurknes», lai labåk veiktos darbs, kå rezultåti ir tikai paßu rokås. Rektors atgådinåja par zîmîgu notikumu Latvijas vésturé – pirms 80 gadiem 23. septembrî Latvija uzñemta Tautu Savienîbå. ☛ Rektors informéja: 1. Par programmu akreditåcijas gaitu. Kaut lauvas tiesa RTU programmu un pati universitåte ir akreditéta, vél ir atseviß˚as programmas, kas vél nav akreditétas. Pagåjußajå måcîbu gadå RTU akreditåcija bija pats nozîmîgåkais jautåjums un par to sprieda katrå Dekånu padomes sédé. Tagad svarîgåki ir citi jautåjumi, atpalicéjiem speciåli vairs neatgådinås, jo ar nokavétajiem darbiem galå jåtiek paßiem. Rektors atgådinåja, ka no ß.g. 17. novembra neakreditéto programmu beidzéji vairs nevarés sañemt valsts diplomus, un valsts var pårtraukt ßîs programmas finansét. 2. Par paßu svarîgåko jautåjumu ßogad izvirzîta vienotå RTU informåcijas un vadîbas sistéma. Ik nedé¬u Dekånu padomes sédé Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts informé par padarîto. Ziñas par katru RTU datoru jau tagad ir pieejamas Datu tîklå. 3. Nåkamå gada såkumå RTU beidz atmaksåt Telia kredîtu par telefona tîkla modernizåciju, kå arî kredîtu par autonomo katlumåju îpsalå. 4. No visiem RTU Padomnieku konventa kandidåtiem sañemta piekrißana piedalîties tå darbå, tåpéc jau ßodien Senåts varés apstiprinåt konventa saståvu. 5. Septembra såkumå MK apstiprinåjis AIP formulétås oficiålås prasîbas profesora un asociétå profesora nosaukuma kandidåtiem. Kaut daudzi ßîs prasîbas uzskata par zemåm, rektoram daΩkårt ieniegti tådi ßo nosaukumu kandidåtu dokumenti, kas pat ßîm prasîbåm neatbilst, pieméram, kandidåta pédéjå publikåcija bijusi 1992. gadå. AIP un RP gatavo iesniegßanai MK precizéjumus par profesora un asociétå profesora nosaukumu un amatu, kas nav gluΩi viens un tas pats. 6. Rektoru padomé ar jautåjumu par koledΩåm griezies IZM Augståkås izglîtîbas un zinåtnes departaments, lai precizétu Profesionålås izglîtîbas likumå ierakstîto. Rektors uzskata, ka universitåtes prestiΩu koledΩas nevairo, taçu atseviß˚as koledΩas studiju programmas varétu darboties, jo veicinåtu müΩizglîtîbas nodroßinåßanu. 7. RTU ir izstrådåti un ar Rektora rîkojumu ieviesti Studiju maksas atvieglojumu kritériji. Rektors lüdza ievérot, ka atvieglojumi pienåkas tikai tiem darbiniekiem, kuriem RTU ir pamatdarbs. 8. Rangu tabulas ievéroßanas atcelßana, såkot ar ßå gada pirmo kursu, ir måcîbu prorektora E. Be˚era ieteikums, vadoties no iepriekßéjo måcîbu gadu rügtås pieredzes. Kå paskaidroja måcîbu prorektors, daudzos gadîjumos budΩeta grupu studenti no provinces nevar turpinåt studijas, ja viñiem pieprasa studiju maksu, ar ko ieståjoties nebija ré˚inåjußies. Prorektora priekßlikums – budΩeta grupås studenti ieståjas uz visu studiju laiku, bet sekmîgåkie maksas studenti, ja budΩeta grupå atbrîvojußås vietas, ar fakultåtes domes lémumu var tikt pårskaitîti budΩeta grupå. (Red. piez. Skat. arî 6. un 7. lpp.) 9. Ne visas struktürvienîbas iesniegußas savu telpu sarakstus. Saraksti jåiesniedz nekavéjoties, lai savukårt nekavétos universitåtes komunålo izdevumu apré˚ini. 10. Lai novérstu daudzås neskaidrîbas par nodarbîbu telpåm, pie visåm telpåm jåbüt noslodzes kartîtém. 11. Rektors atgådinåja par RTU 139 gadu jubilejas pasåkumiem. Tå kå 14. oktobris iekrît svétdienå, RTU zinåtniskå konference notiks no 11. lîdz 13. oktobrim, 12. oktobrî pulksten 16 notiks Senåta svinîgå séde, un pulksten 18.30 Lielås ©ildes zålé notiks RTU måkslinieciskås paßdarbîbas kolektîvu koncerts. 12. Latvijas valsts proklaméßanas dienu RTU atzîmés 16. novembrî ar svinîgo Senåta sédi, un péc tås büs saviesîgs sarîkojums. ☛ RTU Goda doktora nosaukumu pieß˚îra büvinΩenierim G. Bolem (ASV) un PAS Grindex padomes priekßsédétåjam V. Jåkobsonam. ☛ Noléma apstiprinåt RTU Padomnieku konventu ßådå 26 cilvéku saståvå: 1. E. Vecumnieks, i/u Arhitekta Vecumnieka birojs vadîtåjs; 2. A. Traidåss, SIA IBM – Latvija pårståvniecîbas prezidents; 3. O. Krumbergs, a/s Dati viceprezidents; 4. E. Karnîtis, LR ekonomikas ministra palîgs; 5. N. Bergs, SIA Fortech valdes loceklis, 6. G. Grübe, Valsts Zemes dienesta ©eneråldirektors, 7. V. Kårkliñß, Latvijas Ce¬inieku asociåcijas valdes loceklis un a/s Una prezidents; 8.

V. Puriñß, Latvijas Büvuzñéméju, büvindustrijas uzñémumu un projektéßanas organizåciju asociåcijas prezidents; 9. A. Dåvis, a/s Latvijas Gåze prezidents; 10. Å. Ûîgurs, a/s Rîgas siltums prezidents; 11.

J. Ekmanis, LZA viceprezidents, Fizikålås ener©étikas institüta direktors; 12. A. Me¬ko, VAS Latvenergo viceprezidents; 13.

V. Aißpurs, SIA Arcus Elektronika direktors; 14. A. Virtmanis, LR

2001. gada 11. oktobris

Satiksmes ministrijas Informåtikas departamenta direktors; 15.

A. Bérziñß, a/s Latvijas Unibanka prezidents; 16. G. Strautmanis, SIA Lattelekom prezidents; 17. I. Rimßevics, Latvijas Bankas viceprezidents; 18. A. Deniñß, SIA INVEST–Rîga prezidents, 19. V. Skrîvelis, PAS Grindex Aktîvo farmaceitisko vielu biznesa struktüras direktors; 20. A. Kreituss, Rîgas Domes priekßsédétåja vietnieks; 21.

V. Gavrilovs, a/s Aldaris prezidents; 22. V. Rantiñß, Latvijas Maßînbüves un metålapstrådes rüpniecîbas uzñéméju asociåcijas valdes priekßsédétåjs, direktors; 23. J. Naglis, Latvijas Privatizåcijas a©entüras ©eneråldirektors; 24. V. Kulbergs, Tirdzniecîbas un rüpniecîbas kameras prezidents; 25. G. Bérziñß, Latvijas Republikas finansu ministrs; 26. V. Tréziñß, Latvijas Starptautisko autopårvadåtåju asociåcijas Latvijas auto ©enerålsekretårs, prezidents. ➾ Rektors akadémi˚is I. Knéts iepazîstinåja ar fakultåßu priekßlikumiem par atzinîbas izteikßanu firmåm. Senåts noléma pieß˚irt RTU atzinîbas rakstu par veiksmîgu sadarbîbu ar RTU ßådu firmu pårståvjiem: 1. A. Dåvim, a/s Latvijas Gåze prezidentam; 2.

V. Juknam, a/s Rîgas Ëdens galvenajam inΩenierim; 3. A. Gütmanim, Latvijas Transporta attîstîbas un izglîtîbas asociåcijas prezidentam; 4.

V. Andrejevai, Finansu ministrijas valsts sekretårei; 5. G. Strautmanim, a/s Lattelekom prezidentam; 6. I. Auzam, SIA Siemens pårståvim; 7. I. Kalviñam, Organiskås sintézes institüta direktora vietniekam zinåtniskajå darbå; 8. J. Ivanovam, SIA EK sistémas direktoram; 9. M. Kohtanenam, SIA Siemens izpilddirektoram. ➾ Péc Senåta Straté©ijas komisijas priekßsédétåja M. Kalniña paskaidrojumiem apstiprinåja RTU Senåta Straté©ijas komisijas sagatavoto koncepciju RTU darbîbas straté©iskie mér˚i un uzdevumi kå RTU virzîbas un tålåkås attîstîbas pamatdokumentu laika periodam lîdz 2005. gadam. ➾ Par RTU Valodu institüta direktori vienbalsîgi apstiprinåja asociéto profesori L. I¬jinsku. ➾ Péc måcîbu prorektora E. Be˚era priekßlikuma apstiprinåja grozîjumus valsts budΩeta finanséto vietu sadalîjumå 2001./2002. akadémiskajå gadå pamatstudijås uzñemtajiem studentiem. Uzñemßanas gaitå reflektantu iesniegumu sadalîjums, ieståjeksåmenu rezultåti un citi faktori lika pieñemt lémumus, kas kori©éja RTU Senåta 2001. gada 30. aprî¬a lémumu Par pamatstudijås uzñemamo studentu skaitu 2001./2002. akadémiskajå gadå. Senåts apstiprinåja uzñemßanas gaitå izdarîtos grozîjumus – mainîto fakultåtés uzñemamo studentu vietu skaitu pamatstudijås par budΩeta lîdzek¬iem: AF – 22 vietas (bija 20); BF – 166 (145); DITF – 389 (370); EEF – 175 (170); ETF – 175 (170); IEF – 245 (235); MLF – 95 (90); TMF – 352 (370); Daugavpils MZC – 137 (135); – Ventspils MC – 43 (45); Humanitårajå institütå un Liepåjas MZTK budΩeta finansétås vietås uzñemamo studentu skaita plåns netika mainîts.

Senåts akceptéja kopéjo budΩeta finansétås vietås uzñemamo studentu skaitu 1949 (plånå paredzétas 1900 plus 20 papildu vietas, kas ar Dekånu padomes lémumu bija nodotas måcîbu prorektora rîcîbå, lai sadalîtu atbilstoßi konkrétås uzñemßanas situåcijas diktétai nepiecießamîbai). ➾ Péc måcîbu prorektora E. Be˚era skaidrojuma noléma paplaßinåt Ener©étikas nozares profesoru padomi ar ßådiem ekspertiem: 1. Dr. inΩ. K. Briñ˚is, Latvijas Ener©éti˚u biedrîbas priekßsédétåja vietnieks; 2. Dr. inΩ. V. Krésliñß, Latvijas Ener©éti˚u biedrîbas priekßsédétåjs; 3. Dr.inΩ. J. Kuzmins, zin. tehn. firmas Låsma direktors, Latvijas Ener©éti˚u biedrîbas prezidents. ➾ Péc rektora akadémi˚a I. Knéta skaidrojuma par nolikumå izdarîtajiem labojumiem noléma apstiprinåt InΩeniermatemåtikas institüta nolikumu.

IMI saståvå ir ßådas struktürvienîbas: Matemåtiskås fizikas profesora grupa un Matemåtiskås modeléßanas profesora grupa. ➾ Péc profesora R. Rikarda paskaidrojuma noléma 1. Nodibinåt BF saståvå Materiålu un konstrukciju institütu, apvienojot tajå Büvkonstrukcijas automatizétas projektéßanas profesora grupu un BF Büvmateriålu lietoßanas celtniecîbå profesora grupu. 2. Apstiprinåt Materiålu un konstrukciju institüta nolikumu. ➾ Péc Senåta priekßsédétåja V. Kampara priekßlikuma apstiprinåja ßådu Senåta komisiju atskaißu grafiku: 1. Likumdoßanas (priekßséd. V. Kampars) – 29.10.2001.; 2. Studiju kvalitåtes (E. Be˚eris, K. Didenko) – 26.11.2001.; 3. Zinåtnes (L. Ribickis, J. Vîba) – 28.01.2002.; 4. Finansu (J. BaΩbauers) – 25.02.2002.; 5. Straté©ijas (I. Knéts, M. Kalniñß) – 25.03.2002.; 6. Studiju programmu (J. Grundspeñ˚is) – 29.04.2002.; 7. Reklåmas un darba tirgus (N. Baranovskis) – 27.05.2002.; 8. Studentu lietu (J. Jasukéviça) – 25.06.2002.; 9. Kultüras un sadzîves (A. Janbicka) – 30.09.2002.; 10.

Infrastruktüras efektivitåtes (I. Slaidiñß) – 28.10.2002.

9

2001. gada 11. oktobris

Studentu parlaments informé 27. septembrî notika ßoménes pédéjå valdes séde, kurå valdes locek¬i atskaitîjås par paveikto.

Svarîgåkie jaunumi, ko paståstîja prezidente Jolanta: par sarunåm ar LSA domes locekli ‰. Samuli un par RTU Senåta sédé apstiprinåtajiem RTU darbîbas straté©iskajiem mér˚iem.

Jaunievélétais Studiju noda¬as vadîtåjs Jånis darîja zinåmu savu e–pasta adresi (SPstudijas@inbox.lv), uz kuru studenti var rakstît savus ieteikumus, priekßlikumus un problémas, kas radußås studiju proceså.

1. kursa ekonomist!

Gatavojies!

19. oktobrī Tevi gaida

Fukšu balle...

Sociålo lietu noda¬as vadîtåja Anastasija paståstîja, kå noris pieteikßanås uz studéjoßå kredîtu (atgådinåm, ka uz ßo kredîtu varéja pieteikties tikai lîdz 10. oktobrim) un sociålajåm stipendijåm.

Sporta noda¬as vadîtåja Lîga paståstîja par peldéßanas sacensîbåm, kas notiks ß.g. 11. oktobrî plkst. 12.30 RTU îpsalas peldbaseinå.

Lîga

Student!

Ja Tev rodas jautåjumi vai kåda problémsituåcija studéjot, raksti droßi – SPstudijas@inbox.lv

IEF pašpārvalde

SP Studiju noda¬a

Sveicam loterijas uzvarétåjus!

Studentiem, kuri noslédza lîgumus ar Latvijas Kråjbanku septembrî, banka sadarbîbå ar Studentu parlamentu piedåvåja iespéju laimét daΩådas balvas. Izlozé, kas notika 3. oktobrî, varéja laimét 10 Latvijas Kråjbankas T kreklus, 10 somas un 10 Pråta vétras jaunos diskus.

Sveicam laimîgos uzvarétåjus!

T kreklus laiméjußi: Laila Baranovska, Jülija ˆevmerΩicka, Agnese Zvé-

➾ Par Senåta Infrastruktüras efektivitåtes komisijas darbu atskaitîjås tås priekßsédétåjs I. Slaidiñß. Komisijas darbîbas virzieni: struktürvienîbu lietderîba un pak¬autîba; struktürvienîbas darbîba un tås rîcîbå esoßås infrastruktüras atbilstîba; éku un objektu izmantoßanas un nepiecießamîbas izvértéjums. Notikußas divas komisijas sédes klåtiené – 29.05.2000. un 06.11.2000.

Sarakstei izmanto e–pastu.

Komisijas darbîbas principi: 1. Infrastruktürai un tås attîstîbai jåbüt saskañotai ar universitåtes straté©iskajiem mér˚iem un uzdevumiem. 2. Komisija nedublé un nepårñem esoßo struktürvienîbu un dienestu pienåkumus. 3. Infrastruktüras efektivitåtes komisijai jåstrådå cießå kontaktå ar citåm Senåta komisijåm, it seviß˚i ar Straté©ijas komisiju.

Komisijas priekßlikumi: 1. Uzdot Saimnieciskajam dienestam kopå ar Revîzijas komisiju un Kanclera dienestu novértét RTU objektu efektivitåti. 2. Uzdot Saimnieciskajam dienestam kopå ar Kanclera dienestu, pieaicinot ekspertus, izstrådåt konkrétus priekßlikumus racionålai nekustamo îpaßumu izmantoßanai. 3. Apspriest izstrådåtos priekßlikumus Rektora padomé, Dekånu padomé, Senåta Straté©ijas un Infrastruktüras efektivitåtes komisijås. 4. Saimnieciskajam dienestam sagatavot priekßlikumu gala variantu

ra, Jånis Çehovs, Olga Jakußova, Irina Gñedova, Valdis Caune, Andris Kjapsña, Dace Í˚irmante, Juris Gergenreders.

Somas laiméjußi: Viktors Barkeviçs, Raimonds Bi˚ernieks, Marina NoΩñina, Vadims Biks, Arita Re˚e, Aleksandra Aleksejeva, Dainis Pauliñß, Ingus Bérziñß, Olga Minajeva, Aiga Dembovska.

Pråta vétras jauno kompaktdisku laiméjußi: Kristaps Kopßtåls, O¬egs Belass, Svetlana Rozenfelde, Baiba Putra, Sarmîte Bårbale, Ilze Bérziña, Je¬ena Nevdaha, Madara Zelça, Marina Tihonova, Zigmårs Òutkus.

Ar uzvarétåjiem sazinåsies Latvijas Kråjbankas pårståvji. Sîkåka informåcija Studentu parlamentå.

kå Senåta lémuma projektu un izplatît apsprießanai RTU struktürvienîbås. 5. Senåts apstiprina nekustamo îpaßumu izmantoßanas projektu.

Senåts komisijas atskaiti pieñéma zinåßanai. ➾ Par MLF struktürvienîbu reorganizåciju Senåts noléma: Pamatojoties uz MLF domes 2001. gada 20. septembra lémumu, likvidét Vispårîgås un lietiß˚ås ˚îmijas profesora grupu un tås vietå izveidot Vispårîgås ˚îmijas katedru. ➾ Par iepirkto iekårtu izmantoßanu Senåts noléma: 1. Izmantot SPECTRUM RX I FT–IR SYSTEM un komplektéjoßos piederumus no SIA AMETO vienîgi studiju programmås Materiålzinåtne, îmija un îmijas tehnolo©ija iek¬auto priekßmetu studiju un zinåtnisko pétîjumu nodroßinåßanai. 2. Senåta séΩu starplaikos dele©ét rektoram tiesîbas pieñemt lémumu par iepirkto iekårtu izmantoßanas mér˚iem, ziñojot par to kårtéjå Senåta sédé. ➾ Senåts noléma izsludinåt konkursu uz vakanto profesora ßtata vietu ˚îmijas inΩenierzinåtnes nozares biolo©iski aktîvo savie8 nojumu ˚îmijas tehnolo©ijas apakßnozaré. ➾ Apstiprinåja profesionålo ma©istra studiju programmu Visaptveroßå kvalitåtes vadîba.

M.E.

RTU Zinåtniskås bibliotékas jaunumi No ß.g. 15. lîdz 20. oktobrim RTU ZB notiks kårtéjås

bibliotékas informåcijas dienas.

Periodisko izdevumu lasîtavå (îpsalas ielå 10, 2. ståvå, 202. ist.) no plkst. 10 lîdz 18 büs iespéja iepazîties ar jaunåko literatüru, ko sañémusi bibliotéka.

ZB piedåvå!

Lîdz 31. oktobrim jums ir iespéja izmé©inåt jaunu datu båzi OCLC. Pieeja tikai no bibliotékas datoriem.

10

2001. gada 11. oktobris

Galvenais ir piedalîties!

Ir agrs 22. septembra sestdienas rîts.

Nu ne jau ¬oti agrs, bet, ñemot vérå to, ka ir sestdiena, celties deviños ß˚iet agri.

Iekåpju savå vecajå taçkå un dodos uz jürmalas pusi – uz Klapkalnciemu. Un es neesmu vienîgais tåds agrå rîta ce¬otåjs.

Divi lieli autobusi, pilni ar jaunießiem, arî dodas tai paßå virzienå, nemaz nerunåjot par tiem, kas brauc uz turieni ar personiskajiem transporta lîdzek¬iem.

Kas tad ßai saulainajå atvasaras rîtå liek tik daudziem studentiem pårkåpt savu bausli: «Miegs svarîgåks pat par sesiju» – un doties uz RTU sporta båzi Ronîßi? Jå un tießi turp visi dodas, jo kå jau katru gadu ap ßo laiku notiek RTU rudens Sporta diena. Tikko ieradies, dodos uz to pusi, kur spîd melns uz balta uzraksts Pårvaldnieks. Piesakos uz måjiñu – kas zina, varbüt labåkås ir uz iz˚erßanu?!

Pienåk 11.50 (apsolîtais laiks, kad pasåkumam jåsåkas), un patießåm: Sporta kluba prezidents Rihards Jasüns izkliedz mikrofonå uzmundrinåjuma saucienus, un sporta laukumå jaunießi saståjas ierindå – Sporta diena var såkties. Spéles un sacensîbas vienlaikus notiek daΩådås disciplînås – gan komandåm, gan individuålå cîñå. Kå komandu spéles ßogad sporta dienå ir iek¬auts tradicionålais volejbols, basketbols un tautas bumba, kå arî stafete. Savus spékus var pårbaudît galda teniså, ßautriñu meßanå un, kå apgalvo R. Jasüns, pirmo reizi péc 13 gadu pårtraukuma – ßahå un novuså.

Studenti pieråda ne tikai teicamu fizisko sagatavotîbu, bet arî aspråtîbu, kura izpauΩas komandu nosaukumos, kå pieméram: A.L.U.S., Ze˚es, Mîkstie utt.

Pa vidu sportoßanai studentiem ir iespéja papildinåt savus spékus ar firmas MEGO sagatavotajåm pusdienåm, kas saståv no sviestmaizes, çipsu pakas un saldéjuma. Taçu ne jau kaloriju daudzumå slépjas paciñas vértîba, bet faktå, ka tå ir par brîvu.

Kå pédéjå no komandu disciplînåm notiek stafete, un te nu var piedzîvot arî daΩus ekstrémus momentus, jo stafetes marßruts ved såkumå kåpå augßup un tad no ne mazåk ståvas kåpas – lejup.

DiemΩél lejupce¬ß daΩiem dalîbniekiem veicas daudz åtråk nekå augßupce¬ß, un viñi kåpas pakåjé piezeméjas uz visdaΩådåkajåm ˚ermeña da¬åm, tikai ne uz kåjåm, kas no malas liekas diezgan såpîgi. Tomér, paldies Dievam, neviens îpaßi smagus miesas bojåjumus negüst, tå sakot, tiek cauri ar vieglu izbîli. Visas sacensîbas jau beigußås, tikai volejbolisti vél bumbo, rezultåtus nåksies mazliet pagaidît. Bet tad jau arî viñi beidz spélét, un R. Jasüns atkal izkliedz mikrofonå

Juniors uzmundrinåjuma vårdus, kå arî nosauc uzvarétåjus, kurus svinîgi apbalvo jaunå Studentu parlamenta prezidente Jolanta Jasukéviça, pasniedzot ne tikai diplomus un balvas, bet arî kvélas buças.

Viens pasåkums ir beidzies, bet briest cits – itin lo©isks noslégums tik saspringti pavadîtai dienai. Jo es neesmu vienîgais, kas taisås izbaudît vakaru un nakti, elpojot svaigo jüras gaisu. Lielåkå da¬a paliek uz diskotéku, kas såkas plkst. 20 un notiek édnîcas telpås, un tikai nedaudzi taisås braukt vakarå måjås ar nolîgtajiem autobusiem, påréjie ir noîréjußi måjiñas.

Kad Sporta kluba vadîtåjs un arî ßîs Sporta dienas galvenais runasvîrs tülît péc spélém piedåvåja autobusu, kas piecu minüßu laikå atiet uz Rîgu, neviens uz to nepieteicås. Un tå nu råmo Ronîßu gaisotni visu nakti tricina müzika un studenti. Bet, lai cik dîvaini tas liktos, no rîta viss tiek sakopts, un Ronîßi izskatås krietni tîråki nekå Vecrîga péc lîdzîgas sestdienas nakts. Sagurußie jåñotåji pamazåm aizbrauc, atståjot veco sporta båzi jaunu studentu uzlidojuma gaidås. Atskatoties uz ßiem notikumiem, nåk pråtå vecumvecais teiciens: «Galvenais nav uzvarét, bet piedalîties!»

Par notikußo Sporta dienu ¬oti atzinîgi izteicås arî Sporta kluba prezidents R. Jasüns. Kå viñß apgalvoja, beidzot, pateicoties Studentu parlamenta prezidentei Jo-

lantai Jasukéviçai, ir piepildîjies viña sapnis par aktîvu Sporta kluba un Studentu parlamenta sadarbîbu. Par to, ka Sporta dienå ßogad piedalîjås apméram 500 dalîbnieku, esot jåsaka paldies tikai Jolantai un viñas organizétajai Sporta dienas reklåmai. Òoti laba esot bijusi arî pasåkuma organizåcija – nolikums bijis tåds, ka dalîbnieki, sportojot visu dienu, bijußi nepårtraukti maksimåli noslogoti. R. Jasünam prieku un gandarîjumu sagådåjis ne tikai tas, ka nav notikußi nekådi disciplinåri pårkåpumi, bet arî tas, ka tikai divus sporta veidus tiesåja tiesneßi no Sporta katedras – basketbolu R. Jasüns un E. Påns, volejbolu J. Eglîte (viens no bijußajiem SP prezidentiem). Pårejos sporta veidus tiesåja un vértéja tiesneßi no paßu studentu vidus. Tas esot ¬oti labi, jo ar laiku Sporta kluba darbinieki varés ieñemt konsultantu lomas, påréjo organizés un darîs paßi studenti. Protams, kå apgalvoja R. Jasüna, nekad netikßot liegta finansiålå palîdzîba tieneßu, autobusu un aprîkojuma apmaksai.

Nåkamå Sporta diena plånota nåkamå gada 24.–25. maijå kå nosléguma sacensîbas Rektora kausa izcîñå. Íai Sporta dienå jau piedalîsies fakultåßu izlases komandas, kuras organizés fakultåßu fizorgi, dekåna vietnieki sporta darbå un fakultåßu dekåni, kas parakstîs Sporta dienas dalîbnieku pieteikumus. R. Jasüns cer, ka arî nåkamgad varétu mainîties un papildinåties sporta veidu klåsts. ❏

Sporta dienas rezultåti: Basketbols Piedalås 28 komandas 1. vieta – komanda Ûuks.

2. vieta – komanda Inguss.

3. vieta – komanda Nag¬u bumba.

Stafete Piedalås 12 komandas 1. vieta – komanda XXL. 2. vieta – komanda Za˚îßi.

3. vieta – komanda Mat–WIX. Íahs Piedalås 22 dalîbnieki 1. vieta – Egons Lavendelis.

2. vieta – Vairis Kurpnieks.

3. vieta – Guntis Gailums.

Galda teniss Piedalås 36 dalîbnieki 1. vieta – I¬ja Okss.

2. vieta – Andris Jonaitis.

3. vieta – Mareks Aßtasovs.

11

2001. gada 11. oktobris

Tehnisko sporta veidu klubs gaida jaunos talantus Ieva Mi˚elsone Ja tev ir «mocît’s baigi forßs», turklåt varen patîk ar to joñot pa nepieradinåtiem ce¬iem un nece¬iem, tad nekavéjies ne mirkli un dodies uz Bezdelîgu ielu 5a (tålr. 7618142), kur bijußajås Civilås aviåcijas institüta garåΩås rosås RTU Tehnisko sporta veidu kluba (RTU TSK) vîri. Te gaida ikvienu, kam patîk åtrums un motorizéti braucamrîki.

RTU TSK 1988. gadå ar toreizéjå rektora Egona Lavende¬a atbalstu izveidoja Aldis Jur©elis un Måris Íternmanis, lai zem viena jumta apvienotu visas tehnisko sporta veidu sekcijas – kartingu, autoßoseju, autoralliju un motosportu, kas paßlaik ir populåråkais no ßiem sporta veidiem. Jåteic, ka lîdz ar Latvijas Motosporta federåcijas vadîbas maiñu strauji aug motosporta, îpaßi enduro, popularitåte viså Latvijå, ir izveidotas jaunas trases, un iespéjas nopietni trenéties motosportå pieaug. Par tehniku sportistiem gan jågådå paßiem – nav kå agråk, padomju laikos, kad klubs deva visu tehniku, tagad braucéji ar TSK atbalstu meklé sponsorus. Lai gan, ja runåjam par enduro, iesåcéji var såkt braukt arî ar ielas motociklu – sacensîbås atseviß˚i starté arî tautas klase. Ir arî hobiju klase, jo daudzi ar enduro nodarbojas no biznesa brîvajos brîΩos, un jaunießu klase – enduro var startét, jau såkot no deviñiem gadiem,

jaunåkajiem, protams, trases ir îsåkas un vieglåkas. Paßlaik gan RTU TSK jaunießu ir pamaz, vairåk ir bijußo studentu, tåpéc Aldis Jur©elis aicina tos, kam interesé

Artürs RobeΩnieks augusta beigås vissmagåkajås un prestiΩåkajås sacensîbås – Nåciju kauså jeb Starptautiskajås seßu dienu enduro meistarsacîkstés (ISDE) – Francijå 630 dalîbnieku konkurencé, startéjot 400 cm3 çetrtaktu motociklu klasé ar motociklu KTM, izcînîja mazo sudraba meda¬u.

motosports, doties uz TSK, jo kopîgi ar Artüru RobeΩnieku (TSK pårståvi, Latvijas çempionu enduro un Nåciju kausa sudraba meda¬nieku) ka¬ plånus nåkamgad atkal piedalîties Nåciju kauså – ja ne ar Latvijas enduro komandu (valsts komandå bütu jåbüt pieciem sportistiem), tad vismaz ar kluba komandu, kurå ¬oti noderétu arî kåds talantîgs juniors, kas izjustu vilinåjumu doties cîñå gan ar såncenßiem, gan ar ståviem kalniem, akmeñu kråvumiem, upém, neizbraucamåm takåm, putek¬u måkoñiem u.tml. un kam pietiktu spéka un izturîbas to darît seßas dienas péc kårtas pa 8–9 stundåm dienå.

Artürs RobeΩnieks ar to tika galå lieliski, bet viñam ir arî milzîga pieredze (ar motosportu viñß nodarbojas jau 20 gadu), kura ¬åva iztikt bez küleñiem un dramatiskiem kritieniem, kådi gadîjås ¬oti daudziem sportistiem, jo ßågada ISDE trases patiesi bijußas ¬oti smagas – aptuveni piektå da¬a sportistu no sacensîbåm bija spiesti izståties. Taçu Artürs ßajå spéka, izturîbas un veiklîbas pårbaudé godam pårståvéja Latviju un arî savu sporta klubu – RTU Tehnisko sporta veidu klubu.

Nu, vai iztélojåties sevi séΩam dzelzs rumaka mugurå un pårvaram kårtéjo Dabas måtes radîto ß˚ietami neuzveicamo ß˚érsli? Atliek tikai pieteikties RTU TSK un ßo iztéles ainu mé©inåt îstenot. ❏

In memoriam

Gunårs K¬aviñß (11.05.1929.–30.09.2001.)

Aizsaulé aizgåjis ilggadéjais RTU (RPI) darbinieks. No sava müΩa 54 nostrådåtajiem gadiem 50 Gunårs K¬aviñß ir veltîjis müsu augstskolai.

1950. gadå viñß såka strådåt LVU Mehånikas fakultåté par laborantu, 1959. gadå ieguva inΩeniera elektri˚a diplomu RPI vakara noda¬å, 1961. gadå k¬uva par asistentu Elektrisko staciju, tîklu un sistému katedrå, no 1963. gada strådåja par vecåko pasniedzéju. Jau 1962. gadå G. K¬aviñß såka lasît lekcijas – såkumå par releju aizsardzîbu, vélåk – par pårejas procesiem elektriskås apgådes sistémås. Ir izstrådåti vairåki måcîbu lîdzek¬i un lekciju konspekti.

Grüti pårvértét G. K¬aviña ieguldîjumu laboratorijas båzes izveidé. Viña vadîbå tika montéti vairåki stendi, iegådåtas iekårtas un sastådîti laboratorijas darbu apraksti, metodiskie norådîjumi.

Gunårs K¬aviñß bija viens no labåkajiem lektoriem fakultåté. Viñß prata vienkårßi un saprotami izskaidrot visus sareΩ©îtåkos jautåjumus, kas saistîti ar procesiem elektriskajås sistémås.

No 1993. gada G. K¬aviña pamatdarba vieta bija Studiju da¬a, kurå viñß vadoßå speciålista amatå pårzinåja nodarbîbu un eksåmenu plånoßanu, auditoriju uzskaiti un labiekårtoßanu u.c. jautåjumus, kas saistîti ar studiju procesa praktisku nodroßinåßanu.

Visi, kam iznåca saskare ar Gunåru K¬aviñu – studenti, måcîbspéki, kolé©i administratîvajå darbå –, atcerésies viña ieguldîjumu, labestîbu, atbildîbu un apzinîbu.

12

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

2001. gada 11. oktobris

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru