Nr 4 11 10 2007

Nr. 4 (1342) 2007. gada 11. oktobris P Ĺ 0 7 .

R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O

0 2 .

1 9 5 9

R Ī G A S T E H N I S K Ā U N I V E R S I TĀT E

RÄŤgas TehniskÄ universitÄ te Kağġu ielÄ 1, RÄŤgÄ , LV-1658 TÄ lrunis +371 67089300 Fakss +371 67089302 rtu@rtu.lv, www.rtu.lv

m,

stu du.

Ä .

22

22

2

RTU – tava universitāte jau 145 gadus

Godātais Knēta kungs un RTU mācībspēki!

Godātie RTU studenti un absolventi!

Avīzes «Jaunais Inženieris» lasītāji!

Man ir īpašs gods un prieks sveikt jūs Latvijas vecākās augstskolas – Rīgas Tehniskās universitātes – 145 gadu jubilejā! Saglabājot akadēmisko garu, stabilas vērtības un sniedzot jaunas zināšanas, universitāte izveidojusies par vērā ņemamu studiju un zinātnisko centru ar intelektuālu un inovatīvu ietekmi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.

Esmu gandarīta par Rīgas Tehniskās universitātes cilvēku panākumiem un labo slavu, jo zinu, ka visa pamatā ir kopējs darbs, kopēji mērķi un savstarpēja uzticēšanās. Sveicot jūs Rīgas Tehniskās universitātes svētkos, novēlu, lai visiem kopā izdodas stiprināt šo attīstības un izaugsmes dzirksti, lai jums izdodas ikviens darbs, lai jums allaž augsti mērķi, uz ko tiekties!

Patiesā cieņā – akadēmiķe Baiba Rivža, LR izglītības un zinātnes ministre Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā sirsnīgi sveicam RTU 145. jubilejā. Bez jūsu audzēk­ņiem mūsu skaistā Latvija un Rīga nevar eksistēt, augt, attīstīties un modernizēties. Īpaši liela nozīme ir tam, ka jūs vienīgie gatavojat augstākās kvalifikācijas inženierus un speciālistus enerģētikai, būvniecībai, transportam, komunālajai saimniecībai, rūpniecībai un telekomunikāciju nozarēm.

Daži no RTU absolventiem un profesoriem ir mūsu Akadēmijas locekļi un dod ievērojamu ieguldījumu Latvijas un pasaules zinātnē.

Vēlam visiem profesoriem, docētājiem un studentiem stipru veselību, laimi un darba prieku!

LZA prezidents Juris Ekmanis, LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons

Sveiciens Latvijas augstskolu alma mater svētku reizē! Šogad 14. oktobris ir īpaša diena – tā ir pēdējā «pusapaļā» gadskārtas pietura, pirms Rīgas Tehniskā universitāte (sākotnēji – Rīgas Politehniskā augstskola) 2012. gadā atzīmēs savu 150 gadu pastāvēšanas jubileju. Dibināta 19. gadsimtā, pieredzējusi Rīgas pilsētas industriālo uzplaukumu 19. un 20. gadsimta mijā, Latvijas valstiskuma izcīnīšanu un neiedomājamākās pārvērtības 20. gadsimta gaitā, universitāte savu gaitu turpina dinamiskajā 21. gadsimta pasaulē. No vienas puses, ir pavērušās tādas tehniskas iespējas, kādas RP dibinātāji nevarēja iztēloties pat pārdrošās fantāzijās, no otras puses, universitātei Rīgā vēl daudz jāpiestrādā, lai sasniegtu akadēmiskās pasaules augstākos kritērijus. Taču Rīgas Tehniskajai universitātei vairāk nekā jebkurai citai universitātei Latvijā ir cildena vēsture, tradīcijas, diženi pagātnes paraugi – zinātnē un pētniecībā, studentu un absolventu profesionālajā un sabiedriskajā darbībā īstenojot devīzi «scientiae et patriae».

Vilhelma Ostvalda, Paula Valdena, Frīdriha Candera, Zigfrīda Meierovica, Viļa Olava vārdi lai pavada RTU akadēmisko saimi šajās un turpmākajās dienās. Vērtīga dāvana svētkos ir augstākās tehniskās izglītības vēstures grāmatas 3. sējums, kas aplūko universitātes ceļu līdz 1990. gadam, – arī tur ir daudz pamācoša.

Sirsnīgi sveicu svētku reizē Rīgas akadēmiskās vides alma mater, sveicinu visus profesorus, docētājus, studentus, universitātes patriotisma augšāmcēlēju – rektoru Ivaru Knētu. Novēlu, lai RTU nākotne veidotos tikpat cildena un nozīmīga, cik tādi ir bijuši tās slavenākie pagātnes gadi.

Profesors Jānis Stradiņš, LZA Senāta priekšsēdētājs, RTU Goda biedrs

2007. gada 11. oktobris

Veltes jubilejai Sagaidot mūsu augstskolas 145. gada­die­ nu, iznākusi grāmatas «Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā» 3. daļa, kas aptver lai­ka posmu no RPI atjaunošanas 1958. gadā līdz 1990. gadam.

Starptautisko un sabiedrisko attiecību depar­taments sagatavojis un laidis klajā jubilejai veltītu bukletu «Rīgas Tehniskā universitāte – Tava universitāte jau 145 gadus» un statistikas izdevumu «RTU. Skaitļi un fakti. 2007./2008.» Abi izdevumi iznākuši gan latviešu, gan angļu valodā, sīkāka informācija par tiem SSAD, Kaļķu ielā 1–322, tālr. 67089055.

Ienāc! tu.lv r . s ots! u t r o / / rmācijas av : fo s in s p v t ta , t ts h s darbs, tavs e-pas

ijas, tav Tavas stud

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Druka: SIA Landas.

Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

1. lpp. noformējumā izmantoti jubilejas izdevuma «Rīgas Tehniskā universitāte – Tava universitāte jau 45 gadus» motīvi.

2007. gada 11. oktobris

RTU – tava universitāte jau 145 gadus

Daudz laimes, RTU!

3

Jubileja ir brīdis, kurā apstāties, lai atskatītos uz bijušo un plānotu to, kas vēl būs. Tāpēc, domājot par RTU 145. jubileju, «Jaunais Inženieris» lūdza RTU vadībai dalīties pozitīvākajos notikumos, kas pēdējo gadu laikā norisinājušies universitātē, kā arī uzburt vīziju – kas gaidāms nākotnē.

Akadēmiķis Ivars Knēts, RTU rektors: Pats jaukākais un būtiskākais notikums, kas RTU norisinājies pēdējā laikā, manuprāt, ir tas, ka zinātnei ir izveidota stabila fi­nans­ ējuma sistēma. Ilgus gadus vienīgā zi­nāt­ nieku iespēja «izdzīvot» bija realizēt Lat­ vijas Zinātnes padomes konkursa kārtībā pie­šķirtos projektus. Tagad finansējums zināt­nei ir pieaudzis vairākkārt – ir vairāk lī­ dzekļu gan pētniecības darbu izpildītājiem, gan zinātniskās aparatūras iegādei. Tagad, kad doktoranti saņem ap Ls 500 mēnesī un docenta alga ir vairāk nekā Ls 700, mums ir doktoranti, un tas ir pamats mūsu uni­ versitātes tālākai izaugsmei. Gandrīz katra no mūsu doktora disertācijām ir jauns, interesants sasniegums zinātnē.

Raugoties perspektīvā, gribas cerēt, ka no vidusskolām uz RTU turpmāk studēt nāks talantīgi, gudri skolēni, kas gribēs un spēs mācīties un kas vēlēsies kļūt par augstas klases speciālistiem savā jomā. Ceru, ka daļa no mūsu absolventiem kļūs par zinātniskajiem darbiniekiem un palīdzēs veikt RTU zinātnisko darbu augstā līmenī – tā, lai visa Latvija iegūtu augstu pozitīvo rezultātu.

Tāpat ceru arī, ka nākamo piecu gadu laikā mēs jau sāksim būvēt jaunas ēkas Ķīpsalā, lai realizētu mūsu lielo, skaisto projektu par vienota RTU teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā.

Sveicot RTU saimi mūsu 145. jubilejā, mācībspēkiem novēlu veiksmi un izturību darbā ar studentiem, lai viņi spēj apgūt jaunāko un modernāko tehnoloģiju piedāvājumu un piln­ vēr­tīgi nodot šīs zināšanas jaunajai paaudzei. Savukārt jaunajai paaudzei novēlu vēlmi un stingru apņemšanos kāpt zinību kalnā, kā arī kaut reizi izjust gandarījumu, ko sniedz lielā piepūle ceļā pēc zināšanām. Lai mums visiem pietiek enerģijas, spēka, veselības un en­tuzi­ asma arī turpmāk!

Profesors Leonīds Ribickis, RTU zinātņu prorektors: Viens no būtiskākajiem RTU sasnie­gu­ miem zinātnē pēdējo gadu laikā ir tas, ka mums ir izdevies izveidot vairākas jaunas, per­­spektīvas pētniecības vienības, kas nā­ kot­nē sniegs iespēju veikt ļoti plašus un sa­ biedrībai nepieciešamus zinātniskos pētī­ ju­­mus. Lielākais RTU zinātnieku prieks ir 2006. gada nogalē atklātais vērienīgais RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, kurš izveidots, piesaistot Eiropas Savienības «Phare» programmas līdzekļus.

Iegādātas unikālas iekārtas pētījumu veik­ šanai, biomateriālu un medicīnisko implantu izstrādei un importēto implantu pārbaudei.

Otrs Latvijai un visai Baltijai ļoti nozīmīgs pētniecības centrs – Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centrs – sadarbībā ar Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju atklāts 2007. gada sākumā un atrodas ETF ēkā Ķīpsalā.

Tās ir mūsu jaunās pētniecības vienības, ar kurām mēs lepojamies, protams, atzinību pelnījuši arī jau esošie pētniecības centri, sevišķi tie, kas aktīvi attīstās, tiek apgādāti ar modernām pētniecības ierīcēm un veido spēcīgus pētnieku kolektīvus. Starp aktīvākajiem pētniecības centriem minami Materiālu un konstrukciju institūts, kuru vada profesors Rolands Rikards, un Ūdens pētniecības laboratorija, kuru vada labākais 2006. gada RTU jaunais zinātnieks profesors Tālis Juhna.

Raugoties perspektīvā un domājot par RTU zinātnes attīstības vīziju, jāpanāk, lai RTU būtu spējīga aktīvi darboties zinātniskajā pētniecībā un lai te strādātu 600–1000 pētnieku.

Pašreizējā RTU zinātniskās pētniecības kapacitāte faktiski vairs neļauj paplašināt zinātniskās pētniecības apjomus – mums nepieciešami jauni, radoši cilvēki.

Sveicot RTU kolektīvu universitātes 145. jubilejā, novēlu, lai katram būtu gandarījums strādāt RTU, lepoties ar to un kļūt par mūsu universitātes patriotiem. Veselību, veiksmi, mīlestību un sajūtu, ka RTU ir tā vieta, kurā ir vērts pavadīt visu savu mūžu!

Profesors Uldis Sukovskis, RTU mācību prorektors: RTU vēsture, kas mērāma 145 gadu ga­ ru­mā, uzliek mums pienākumu neaizmirst universitātes akadēmiskās tradīcijas, taču vienlaikus palīdzēt tai strauji attīstīties, kļūstot par modernu Eiropas līmeņa universitāti ar mūsdienīgu, augstas kvalitātes studiju vidi, dinamisku un efektīvu pārvaldību.

RTU pēdējā laikā, manuprāt, norisinājies daudz labu notikumu. Ir sācies ļoti pozitīvs process jaunu mācībspēku piesaistīšanā uni­ versitātei, jo arvien vairāk doktora grādu ieguvušo jauno zinātnieku pēc promocijas dar­ba aizstāvēšanas paliek strādāt RTU un aktīvi iesaistās mācību procesā.

Universitātes studiju, zinātniskais un administratīvais darbs kļūst efektīvāks. Aizvadītajā gadā ir izveidots Informācijas tehnoloģijas dienests, kura misija ir celt universitātes pakalpojumu efektivitāti un informācijas pieejamību, integrējot informācijas tehnoloģijas risinājumus universitātes zinātniskā, mācību un administratīvā darba procesos, nodrošinot studentus, administratīvo un akadēmisko personālu ar modernu, drošu un stabilu in­for­ mācijas tehnoloģijas infrastruktūru. Informācijas tehnoloģijas dienests daudz strādā, lai sakārtotu universitātes vidi – jau ir izveidots RTU interneta portāls «ORTUS», darbojas IT lietotāju atbalsta centrs utt.

Viens no nopietniem jautājumiem, kas būtu jārisina, ir RTU tēla veidošana. Domāju, ka sabiedrībā izdosies radīt pozitīvu viedokli par RTU kā par Eiropas līmeņa universitāti ar senām tradīcijām un modernām studiju programmām.

Lai sasniegtu RTU mērķus, universitātes jubilejā visiem RTU darbiniekiem, mācībspēkiem un studentiem novēlu zinātkāri, degsmi, spēku, veselību un dzīvesprieku!

Ronalds Taraškevičs, RTU kanclers: No finanšu viedokļa raugoties, vispozitīvāk vēr­­tējamie notikumi pēdējo gadu laikā RTU ir visi tie projekti, kuri realizēti, piesaistot ES struk­­turālo fondu lī­dzekļus, ar ko mēs sā­kam no­ stiprināt sa­vu materiāli tehnisko bā­zi – iepērkot jau­nas laboratoriju iekārtas, iz­­­re­­mon­tējot telpas tā, lai laboratorijas un au­ditorijas kļū­tu atbilstošas 21. gadsimta pra­sībām.

Pateicoties mūsu valdības izpratnei, ir ievē­­­­ ro­­jami palie­linātas mācībspēku un darbi­­­­nie­­­ku darba al­gas – mācībspēki vairs nav spiesti strā­ dāt vai­rākās augstskolās, lai nopelnītu izti­ku. Šis stimuls pakāpeniski uzlabo arī mūsu mā­­cīb­ spēku vecuma struktūru. RTU darbu pār­ņem jauni, talantīgi cilvēki, kuri iesaistās pedagoģiskajā un zinātniskajā darbā.

Jāatzīst, ka RTU attīstībai jau ir noteikts virziens – lai universitātes ēkas nebūtu izmētātas pa visu Rīgu, Senāts ir pieņēmis konceptuālu lēmumu par vienota RTU teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā. Plā­nots nākotnē Pulka ielā koncentrēt zinātniskās pētniecības, bet Ķīpsalā un Meža ielā – mācību struktūrvienības. Vie­nota teritoriāla kom­pleksa izveide ļaus labāk or­ ganizēt mācību procesu, palielinot telpu no­slogojumu. Līdzekļi, kas ir RTU rīcībā, tiks iz­man­ toti racionālāk. Šai nākotnes vīzijai pa­kā­peniski tiek likti pamati, – ir zināmi pirmie inves­ tori, mūsu uz­de­vums tagad ir atrast piemērotāko finansēšanas modeli un kopēju viedokli ar Latvijas valdību.

Statistika liecina, ka tuvākajā laikā sama­zināsies vidējo izglītību ieguvušo jauniešu skaits.

Lai pārvarētu «demogrāfisko bedri», jācenšas izprast šo situāciju un jāorientējas uz ci­tu stu­den­­ tu kontingentu. Darba tirgū augstāk kotējas speciālisti, bet, lai iegūtu specialitāti, nepie­cie­šams atbilstošs izglītības līmenis. RTU jāpiedāvā tāda studiju forma, kāda veiksmīgas kar­jeras veidošanai nepieciešama strādājošam cilvēkam – jāpalielina vakara un neklātienes no­da­ļās stu­dējošo skaits.

Lai gan likumdošanā pastāv dažādi ierobežojumi, jāmēģina strādāt arī ar ārzemju jauniešiem.

Sveicot mūsu kolektīvu RTU 145. jubilejā, novēlu RTU kļūt par pasaules nozīmes univer­ sitāti. Lai šo stratēģisko mērķi izdodas sasniegt tuvākajos desmit gados!

4

RTU – tava universitāte jau 145 gadus

2007. gada 11. oktobris

Notikumu hronoloģija 1857. gada 20. decembrī (vēc vecā stila) Dr. phil. Karls Bornhaupts Rīgas Biržas komitejā iesniedz Tehnoloģijas un tirdzniecības skolas projektu.

1858. gada 7. oktobrī Rīgas Biržas komiteja izveido komisiju augstākā tipa mācību iestādes dibināšanai.

1859. gada janvārī no Hannoveres Rīgā ierodas Dr. Traugots Franke, lai apspriestu viņa izstrādāto projektu «Centrālā tirdzniecības un amatniecības skola Rīgā».

1861. gada 16./28. maijā Krievijas cars Aleksandrs II apstiprina Rīgas Politehniskās skolas statūtus.

1861. gada 7. augustā notiek augstskolas pārvaldes Padomes pirmā sēde. Par Padomes priekšsēdētāju ievēl Rīgas birģermeistaru Oto Milleru.

1862. gada janvārī Rīgā no Vācijas ierodas Dr. Ernsts Nauks, lai uzņemtos augstskolas direktora pienākumus.

1862. gada 10. maijā Politehnikuma Padome publicē pirmo mācību programmu un uzņemšanas noteikumus 1862./63. mācību gadam.

1862. gada vasarā izveido augstskolas bibliotēku.

1862. gada rudenī Politehnikuma bibliotēkai pievieno Rīgas Tehniskās biedrības bibliotēku.

1862. gada 2./14. oktobrī t. s. Kaula namā Elizabetes un Suvorova (tagad – K. Barona) ielas stūrī darbu sāk augstskolas Sagatavošanas nodaļa.

Karls Fridrihs Bornhaupts un Rīgas Politehnikums Alīda Zigmunde Šogad svinam RTU 145 gadu jubileju. Taču pirmais projekts Rīgas Biržas komitejā tika iesniegts pirms 150 gadiem – 1857. gada 20. decembrī (pēc jaunā stila – 1858. gada 1. janvārī).

Tā autors bija privātskolas direktors Karls Fridrihs Bornhaupts, kuram 19. gadsimta piec­ des­mitajos gados virkne ietekmīgu rīdzinieku vairākkārt piedāvāja viņa vadīto skolu pār­ veidot par tādu, kas sagatavotu studijām tehniskajās augstskolās. Rīgā savas augstskolas ne­ bija, un 19. gadsimta pirmajā pusē rīdzinieki brauca studēt ārzemju augstskolās. Turklāt vi­ņu studijas apgrūtināja tas, ka nedz guberņas ģimnāzija, nedz apriņķa skolas Rīgā neno­ drošināja tādu iepriekšējās izglītības līmeni, lai iestātos tehniskajās augstskolās bez papildu sagatavošanās. K. F. Bornhaupts pēc ārzemju skolu parauga izstrādāja vidējā līmeņa sko­ las projektu, iepazīstinot ar to pazīstamus tirgotājus un literātus. Viņa Tehnoloģijas un tirdzniecības skolas projektu (Projekt zu einer technologischen und Handels-Schule in Riga) bija parakstījuši birģermeistars O. Millers, rāts­ kungi G. Hernmarks un A. Krēgers, super­inten­ dants P. Pēlhauss, Ed. Martensons un R. Pī­lavs.

Skola bija paredzēta jauniešiem, kas nākotnē pie­vērsīsies kādai tehnikas vai ražošanas noza­ rei vai arī tirdzniecībai, lai dotu iespēju apgūt specialitātei nepieciešamās palīgzinātnes, kā arī lai sagatavotos studijām citās iekšzemes un ārzemju tehnoloģiskajās augstskolās. Tas bija sākuma impulss tehniskās skolas dibināšanai Rī­gā. Lai arī Rīgas Biržas komiteja projektu no­ vērtēja atzinīgi, pozitīvs risinājums netika rasts, un par pamatu augstākā līmeņa tehniskās skolas dibināšanai izvēlējās Hannoveres Politehniskās skolas vicedirektora T. Frankes 1859. gadā iz­ strādāto projektu. Tomēr K. F. Bornhaupta pe­ da­goga pieredze tika izmantota RTU priekš­teča – Rīgas Politehnikuma – darbībā. Lai varētu nokārtot iestājeksāmenus augstskolā, reflek­ tantiem ieteica papildināt zināšanas vai nu Rīgas reālģimnāzijā, vai K. F. Bornhaupta tehniskajā priekšskolā, kas pastāvēja jau kopš 1859. gada.

Karls Bornhaupts no 1862. līdz 1881. gadam va­ dīja Rīgas Politehnikuma priekšskolu, bet pirms tam ilgus gadus bija zēnu privātskolas direktors Rīgā (1828–1862). Karla Fridriha Bornhaupta vārds Latvijā nav svešs, tomēr par viņu zināms visai maz.

Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti lie­ cina, ka viņa vectēvs bijis šuvējs un dzīvojis Viļ­ņā, tad pārcēlies uz Vitebsku, kur 1768. gadā pie­dzimis Karla tēvs – Karls Fridrihs Bornhaupts, kas savu dzīvi saistīja ar Rīgu un līdz savai nā­vei 1831. gadā bija uzņēmējs, Manufaktūras ko­mi­tejas loceklis, kam piederēja manufaktūra Zasulaukā. Manufaktūru pēc viņa nāves va­dīja znots, Karla Fridriha Bornhaupta (juniora, pedagoga) māsasvīrs Georgs Ādolfs Tī­lo, bet pēc viņa nāves 1854. gadā mantoja dēls Ādolfs Tīlo (1817–1887), kam arī ir savi no­pelni Latvijas pirmās tehniskās augstskolas attīstībā. Ā. Tīlo jau no pirmsākumiem bija augst­skolas dibināšanas iniciators un vēlāk darbojās arī Rīgas Politehnikuma Padomē (1861–1871). Viņam piederošā muiža Zasulaukā tika izmantota praktiskiem demonstrējumiem lauk­saimnieku mācībām augstskolā.

Manufaktūras īpašnieka K. F. Bornhaupta ģimenē 1802. gada 5. jūnijā piedzima dēls Karls Fridrihs (parasti literatūrā min tikai pirmo vārdu). Tā kā Rīgā augstskolas viņa jaunībā vēl nebija, Karls Fridrihs studēja teoloģiju Tērbatas universitātē, 1824. gadā to pabeidza un, būdams students, bija viens no vācu studentu korporācijas «Fraternitas Rigensis» di­ bi­nātājiem 1823. gadā. Korporācijas saietos K. F. Bornhaupts satika un sadraudzējās ar vē­ lākiem Rīgas Politehnikuma Padomes locekļiem R. Bingeru, O. Milleru, E. Hollanderu, H. Šteinu, M. Tuncelmanu. Pēc studiju beigšanas Bornhaupts apmeklēja Vāciju, aizbrauca uz Ro­mu. 1828. gadā viņš Rostokas universitatē ieguva filozofijas doktora grādu. Tajā pašā 1828. gadā viņš dibināja savu privātskolu, kura kļuva par vienu no labākajām un populārākajām skolām Rīgā. Bornhaupta privātskolā dažus gadus (1834–1838) par līdzdirektoru strādāja Augusts Vilhelms Buholcs, kas vēlāk nodibināja un vadīja privātskolu Rīgā. Karls Fridrihs Bornhaupts no 1830. līdz 1832. gadam bija arī Kurlmēmo iestādes vadītājs, un 1832. gada 24. janvārī ar viņa līdzdalību darbu sāka privāta kurlmēmo skola Rīgā. Turklāt viņa vārds atro­ dams arī Fišera institūta (meiteņu skolas Rīgā) pedagogu sarakstā.

K. F. Bornhaupts bija pirmais Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības Doma muzeja ins­pektors un šo amatu pildīja 48 gadus – no 1841. līdz 1889. gadam, tātad līdz mūža beigām.

Tagadējās Doma muzeja kolekcijas bija atradušas vietu viņa mājā, bet ar Doma muzeju viņu cieši saistīja tā arheoloģijas nodaļa. Viņa biogrāfijā parasti tiek nosaukti trīs viņu raksturojoši vārdi – pedagogs, numismātiķis un arheologs. Ar savu darbību un finansēm K. F. Bornhaupts atbalstīja Rīgas Dabaspētnieku biedrību, Literāri praktis­ko pilsoņu savienību (viņš bija arī to Goda biedrs), 1886. gadā viņš kļuva arī par Muses biedrības Goda biedru. Viņš bija iniciators arī pirmajai gleznu izstādei Rīgā. Kā Rīgas Politehnikuma priekšskolas veiksmīgs vadītājs viņš saņēma val­dības apbalvojumu – Vladimira ordeni. Viņa dibinātā skola 1878. gada 6. novembrī svinēja piec­desmit gadu pastāvēšanas jubileju, tās va­ dītājs viņš bija 34 gadus. Rīgas Politehnikuma Pa­domes vārdā viņam tika pasniegta rakstiska pateicība. Skolas jubilejā bija ieradušies teju visi pazīstamākie rīdzinieki, arī skolas absolventi.

19. gadsimtā Latvija strauji attīstījās, tās in­ dustrijas, tirdzniecības un kultūras centrs Rīga bija daudzu ievērojamu personību darba un dzī­ ves vieta. Rīdzinieku nopelni tika atzīti ne tikai dzimtenē, Baltijā, bet arī Krievijā un Eiropā. 1871. gadā K. F. Bornhaupts saņēma diplomu, kas apliecināja, ka viņš ievēlēts par Krievu ar­heologu biedrības locekli – līdzstrādnieku.

Pedagoga K. F. Bornhaupta ģimenē piedzima pieci bērni – divi dēli un trīs meitas. Dēls Teodors Karls Georgs (1842–1905) bija kara ārsts, piedalījās krievu-turku karā, bija Kijevas universitātes profesors. 1846. gadā dzimušais jaunākais dēls Kristians Karls Bernhards pēc jurisprudences studijām Tērbatā strādāja par notāru un advokātu Rīgā. Rīgas Politehnikumā K. F. Bornhaupta dēli un mazdēli nestudēja, jo Bornhauptu ģimenē lielākoties izvēlējās ar inženierzinātnēm nesaistītas profesijas.

2007. gada 11. oktobris

RTU – tava universitāte jau 145 gadus

5

Rīgas Politehnikuma un Rīgas politehniskā institūta bibliotēka (1862–1919) Rīgas Politehnikums bija pirmā augstskola tagadējā Lat­ vijas teritorijā, un tas dibināts 1862. gadā. Mācības jaunajā augstskolā sākās oktobrī, bet bibliotēkas veidošana sākās jau vasarā, kad Rīgas Manufaktūras komiteja nodeva bib­ lio­tēkai grāmatu kolekciju. Rīgas Biržas komiteja rudenī to papildināja ar 4000 ekonomiska un komerciāla satura iz­ devumiem, bet Rīgas Tehniskā biedrība – ar 2700 grāmatām.

Rīgas Biržas komitejas un Rīgas Tehniskā biedrības biblio­ tēkai nodotās grāmatas līdz pat 1912. gadam palika to īpa­ šumā, lai gan tās bija iekļautas Rīgas Politehnikuma bib­ liotēkas fondu sarakstos.

Pirmo bibliotekāru Dikertu (1862–1869) nomainīja Ga­ lers (1869–1870). Trešais bibliotekārs Rudolfs Bergholcs bi­ja beidzis Pedagoģisko institūtu Pēterburgā un Tērbatas skolotāju semināru, strādājis par skolotāju Tukumā un Rī­ gā. 1874. gadā viņš atstāja bibliotekāra darbu un kļuva par augstskolas intendantu, vēlāk sekretāru un strādāja tajā līdz 1889. gadam. Nākamais bibliotekārs Kārlis Leilands bib­liotēkā strādāja visilgāk – no 1874. līdz 1918. gadam.

20. gadsimta sākumā, kad pieauga grāmatu un studentu skaits, bibliotekāram palīgā nāca vēl viens darbinieks. Par bibliotekāra palīgiem strādājuši K. Laurīts, E. Akermanis, J. A. Hāgens, J. Mikutovičs. Bibliotēkas darbu vadīja mācīb­ spēki (inspektori) – profesori F. Klements (1862–1864), J. Frīaufs (1864–1866), E. Hoijers (1869–1875), F. Vēbers (1875–1881), V. Riters (1881–1882), H. Malhers (1882– 1902), E. Bergmans, M. Štāls-Šrēders, E. Pfūls (1902– 1904), G. Kiršteins (1904–1908) un K. Kupfers (no 1908).

Pirmos bibliotēkas izmantošanas noteikumus izdeva 1863. gadā, atkārtoti tie iznāca 1869. un 1909. gadā. Tie pa­re­dzēja, ka ne visas grāmatas studenti var ņemt līdzi uz mājām. Lielizmēra zīmējumus, kartes, retas grāmatas, en­ ciklopēdijas, vārdnīcas varēja lasīt tikai lasītavā. Katram stu­dentam izsniedza ne vairāk kā piecas grāmatas, vecāko kursu studentiem, kas rakstīja diplomdarbus, – līdz desmit grāmatām. Grāmatu lietošanas termiņš bija četras nedēļas, par tā neievērošanu bija jāmaksā soda nauda. Ja grāmatu stu­dents triju dienu laikā pēc noteiktā termiņa neatdeva, bib­ liotekārs varēja ierasties pie viņa mājās. Ja students dzīvoja

tālāk no Rīgas centra, viņam nosūtīja pa pastu rakstisku at­ gādinājumu. Grāmatās nedrīkstēja izdarīt nekādus ieraks­ tus, pasvītrojumus, tās nedrīkstēja saplēst, nosmērēt. Mācīb­ spēki varēja grāmatas paņemt uz nenoteiktu laiku, turēt tās kabinetos. Profesori, adjunktprofesori un docenti drīkstēja pa­ši paņemt grāmatas no plauktiem.

Grāmatas un periodiskie izdevumi sākumā bija gal­ve­ nokārt vācu valodā, jo mācību valoda līdz 1896. ga­dam bija vācu. Pēc tam augstskolu reorganizēja par Rī­gas Politehnisko institūtu un mācības notika krievu va­lo­dā, strauji pieauga grāmatu skaits šajā valodā. Daudz izdevumu bija arī franču un angļu valodā, tajās lasīja ne tikai mācībspēki, bet arī stu­ denti. Svešvalodas bija jāmācās katram studentam, bet jo īpaši nākamajiem komersantiem. Dažas grāmatas bija latīņu valodā.

Visas grāmatas un periodika tika sistematizēta un kata­ loģizēta. Bez centrālā kataloga bija vēl alfabētiskais un pa­līg­katalogs. Bibliotekārs ienākošos darbus iereģistrēja «Ienā­košajā žurnālā», bet dāvinājumus ierakstīja vēl arī dā­vinājumu reģistrā, bibliotēkā bija konto grāmata un pa­ sūtījumu grāmata. Bibliotēka pēc citu augstskolu parauga izdeva iespiestus katalogus. Pirmo izdeva jau 1872. gadā, nākamie sekoja 1895., 1898. un 1905. gadā. Visa literatūra tika iedalīta 30 nodaļās, un lielākā daļa attiecās uz teh­ niskajām disciplīnām: 1) periodiskie izdevumi, 2) matemātika, 3) astronomija un ģeodēzija, 4) mehānika, 5) fizika, 6) ķīmija, 7) dabaszinātnes, 8) higiēna, 9) lauksaimniecība un mežkopība, 10) vispārīgā un mehāniskā tehnoloģija, 11) ķīmijas tehnoloģija, 12) kalnrūpniecība un metalurģija, 13) celtniecības materiāli, 14) virszemes būves,

15) mākslas zinātne, 16) būvinženierzinātne, 17) ūdensbūves, 18) dzelzceļš, 19) mašīnbūve, 20) izstādes, 21) jūrniecība, 22) tirdzniecība, 23) politiskās un tiesību zinātnes, 24) tautsaimniecība, 25) finanses, 26) statistika, 27) ģeogrāfija un etnogrāfija, 28) vēsture, 29) audzināšana, mācības, biedrības 30) filozofija, literatūra un dažādi. Īstenībā aiz vārda «dažādi» slēpjas apakšnodaļa par grā­ matniecību, bibliotēku zinātni un katalogiem. Bibliotēkā bi­ja ne tikai dažādas literatūras katalogi, bet arī grāmatas par bibliotēku zinātni. Tās noderēja augstskolas bibliotēkas veidošanā un bibliotēkas darbā. Plašajā grāmatu klāstā at­ rodam gana daudz pazīstamu, pasaulē atzītu zinātnieku grā­matu. Nobela prēmijas laureātu ķīmiķu S. Arrēniusa un rīdzinieka V. Ostvalda, filozofu I. Kanta, J. G. Fihtes, psi­ hologa O. Kilpes, pedagoga un filozofa J. F. Herberta darbi bija pieejami augstskolas bibliotēkā. 1905. gadā bibliotēkā bija 15 845 darbi 29 824 sējumos, bet kopā ar periodiskajiem izdevumiem – 16 428 nosaukumi 43 186 sējumos. Šeit nav pieskaitītas Rīgas Biržas komitejas un Rīgas Tehniskās bie­d­rības bibliotēku grāmatas un periodika – vēl pāri par sešiem tūkstošiem sējumu. Citas bibliotēkas tā pārspēja ar savu zinātnisko vērtību. Sējumu skaita ziņā tā bija mazāka nekā citas Krievijas lielākās bibliotēkas, bet tajā nebija tā saukto grāmatu balastu.

Grāmatas bibliotēka saņēma galvenokārt kā dāvināju­ mus, tikai nelielu daļu tā iegādājās pati. Piemēram, 1890./1891. mācību gadā augstskolas kopējie izdevumi bi­ ja 181 200 rubļu, no kuriem 8354 tika tērēti mācību līdzek­ ļu iegādei, tātad arī mācību grāmatām. Daudzi vērtīgi izde­ vumi ienāca pēc 1886. gada, kad 15. martā Briselē tika no­slēgta konvencija par oficiālu dokumentu, zinātnisku un literāru izdevumu starptautisku apmaiņu. Dāvinātāji bija gan organizācijas, gan privātpersonas. Savu atbalstu neliedza arī bijušie un esošie mācībspēki un studenti, jo mācību procesā bibliotēkai un tajā esošajām grāmatām ir liela nozīme. Rīgas Politehniskā institūta absolvents docē­ tājs Eižens Laube bibliotēku nosauca pat par galveno mācī­ bu līdzekli.

Augstskolas vadītāji un Padome vienmēr ar pateicību pie­ ņēma dāvinātās grāmatas. Piemēram, 1890./91. mācību gadā bibliotēka saņēma dāvinājumus no Patentu valdēm Berlīnē un Londonā, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas, Tērbatas Universitātes un reālskolas, tehniskajām augstskolām Āhenē un Berlīnē, Vīnes Universitātes bibliotēkas, Pēterburgas Satiksmes ceļu inženieru institūta, bijušā profesora V. Ostvalda, no docētājiem M. Glāzenapa, G. Tomsa, P. Val­ dena u.c.

Pirmais pasaules karš 1914. gadā pārtrauca ārzemju žur­ nālu piesūtīšanu Krievijai, bet 1915. gadā bibliotēku kopā ar Rīgas Politehnisko institūtu evakuēja uz Krieviju. Pēc kara grāmatas nonāca Ivanovovozņesenskā un Ņižņijnovgorodā.

Nelielu daļu – ap 800 sējumu – atguva Latvijas Universitāte, kuras sastāvā darbojās tehniskās fakultātes laikā no 1919. līdz 1958. gadam.

Mēģinājumi atgūt šo bibliotēkas daļu tika veikti vēl 1987. un 1990. gadā, taču tā nav atgūta un joprojām glabājas Iva­ novas apgabala Fundamentālās bibliotēkas fondos.

6

RTU – tava universitāte jau 145 gadus

2007. gada 11. oktobris

RTU Zinātniskā bibliotēka sagaida 145 gadu jubileju Sarmīte Krauze, RTU ZB direktores vietniece Mēs dzīvojam uz zināšanām balstītā sabiedrībā, kur tām ir milzīga loma. Zināšanu ieguve nav iedomājama bez in­ formācijas un mākas to atrast, iegūt, izvērtēt un izmantot. Ša­jā procesā liels palīgs ir bibliotēkas un to darbinieki.

RTU Zinātniskā bibliotēka (ZB) ir patstāvīga RTU struk­ tūrvienība un ir akreditēta kā valsts nozīmes akadēmiska bibliotēka valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēmā ar sava krājuma un elektronisko resursu specifiku, to augsto kva­litāti, plašo pieejamību, sniegtajiem pakalpojumiem lie­ totājiem un kompetentiem profesionāliem darbiniekiem.

RTU ZB ir vecākā augstskolas bibliotēka Latvijā un 2007. gadā atzīmē dibināšanas 145. gadadienu.

145 gados bibliotēka kopā ar savu universitāti ir izgājusi cauri sarežģītajam vēstures līkloču ceļam – no nelielas bibliotēkas izveidojoties par nozīmīgu izglītības un infor­ mācijas centru Latvijā ar plašu tradicionālās iespiestās li­ teratūras krājumu un elektroniskās informācijas resursiem, kā arī ar dažādiem pakalpojumiem informācijas meklēšanā un dokumentu piegādē. No tradicionālās klasiskās biblio­ tēkas tā ir izaugusi par hibrīdbibliotēku.

Bibliotēkas lietotāju skaits 2007. gada sākumā bija 18 200. 2006. gadā viņi apmeklējuši bibliotēku 230 000 reizes, un viņiem izsniegti 765 800 dokumenti.

Tā kā RTU ir vienīgā tehniskā augstskola Latvijā, tad arī bibliotēkai vienīgajai Latvijā ir tik plašs inženierzinātņu un arhitektūras literatūras krājums, kā arī literatūra vēl ci­ tās nozarēs – kopā 2,2 miljoni vienību. Krājumā ir daudz retu izdevumu. Visvairāk to ir Ķīmijas filiāles krājumā, ku­ rā atrodami 18. un 19. gs. izdevumi (piemēram, «Jour­nal der Pharmacie für Ärzte und Apotheker», 1794; «Korres­ pondenzblatt des Naturforscher – Vereins zu Riga», 1880– 1912; «Rigasche Industrie – Zeitung», 1877–1906), kā arī daudzu ievērojamu ķīmiķu (Paula Valdena, Vilhelma Ostvalda, Augusta Ķešāna u. c.) darbi. Lielākā daļa biblio­ tēkas krājuma ir iespiestā formā, bet arvien vairāk bibliotēka

piedāvā lietotājiem elektroniskos dokumentus – galvenokārt dažādas datubāzes inženierzinātnēs un ekonomikā. Lielākā daļa no tām ir pilnteksta.

Nozīmīgas pārmaiņas RTU ZB darbībā ienesa bibliotēkas automatizācija, kas tika sākta 1993. gadā. Bibliotēkai pavē­ rās daudzpusīgākas iespējas informācijas pakalpojumu snieg­šanā. Sāka veidoties automatizēta bibliotēka, kas var re­alizēt jaunus veidus, kā piekļūt informācijai.

No 1994. gada tiek veidots RTU ZB elektroniskais ka­ta­ logs. Salīdzinot ar tradicionālajiem katalogiem, kuros tikai uz vietas bibliotēkā varēja meklēt informāciju par krājuma saturu, elektroniskā kataloga funkcijas ir daudz plašākas.

1997. gadā tika sākta krājuma retrospektīvā konversija.

Tās mērķi un uzdevumi – veidot tikai vienu elektronisko ka­talogu, atsakoties no kartīšu katalogiem; tā nodrošināt at­ tālo piekļuvi visam krājumam.

2000. gadā RTU ZB sāka strādāt ar bibliotēku integrēto informācijas sistēmu «ALEPH500», kas izstrādāta ar mērķi nodrošināt universitāšu bibliotēku vajadzības un prasības.

«ALEPH500» ir iespējama visu bibliotekāro procesu auto­ matizācija.

Sistēmas maiņa ienesa jauninājumus RTU ZB automa­ tizācijas procesā. Bibliotēkas elektroniskais katalogs no 2000. gada ir astoņu valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga sastāvdaļa. Arī «RTU mācību spēku un darbinieku pub­ licēto darbu datubāze», ko no 1996. gada veido RTU ZB darbinieki, kopš 2001. gada ir pieejama no jebkuras vietas, kur ir internets. Tika izveidota astoņu valsts nozīmes bib­ liotēku vienotā lasītāju datu bāze, kurā ir iekļauti arī RTU ZB lietotāji. 2004. gada decembrī tika sākta automatizēta dokumentu izsniegšana un saņemšana. RTU ZB lietotājiem ir iespēja internetā no elektroniskā kopkataloga apskatīt iz­ sniegto dokumentu sarakstu, pagarināt lietošanas termiņu un pasūtīt vai rezervēt dokumentus. Dokumentus, kuru nav krājumā, var pasūtīt no citām bibliotēkām, izmantojot Starpbibliotēku abonementu un dokumentu piegādes iespējas.

Centrālās bibliotēkas un visu filiāļu datortīkli ir pieslēgti internetam, ļaujot lasītājam meklēt informāciju globālajā tīmeklī. Informāciju par visiem piedāvātajiem informācijas avotiem, elektronisko katalogu un citiem pakalpojumiem var atrast RTU ZB mājaslapā www.zb.rtu.lv. No tās ir arī pieeja elektroniskajam kopkatalogam, RTU ZB elektroniskajam katalogam, bibliotēkas veidotajai bibliogrāfiskajai datubāzei «RTU mācību spēku un darbinieku publicētie darbi» un pa­ sūtītajām datubāzēm. Datubāzes ir pieejamas arī visā RTU datortīklā.

Bibliotēka organizē un vada informācijpratības lekcijas un seminārus par bibliotēkas izmantošanu un informācijas meklēšanu. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta lietotāju ap­ mācībai darbam ar datubāzēm.

Lai celtu bibliotekāru kvalifikāciju, «Leonardo da Vinci Eiropas Savienības mūžizglītības 2007–2013 programmai» tika sagatavots decentralizētās mobilitātes starptautiskās prakses un pieredzes apmaiņas projekts «Informācijpratības pilnveidošana». Projekts saņēma vērtējumu – izcili. Līdz ar to sešas bibliotēkas darbinieces varēs stažēties Helsinku Teh­noloģiskās universitātes bibliotēkā informācijpratības pilnveidošanā un datubāzu veidošanā.

Bibliotēka sadarbībā ar Valsts aģentūru «Kultūras infor­ mācijas sistēmas» un pārējām astoņām valsts nozīmes bib­ liotēkām turpina piedalīties projektos «Vienotais bibliotēku informācijas tīkls LATLIBNET» un «Valsts vienotā bib­ liotēku informācijas sistēma VVBIS», kā arī projektā biblio­ tēkām «Elektroniskās publikācijas».

No 1994. gada RTU ZB ir Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) un Starptautiskās Tehnisko univer­ sitāšu bibliotēku asociācijas (IATUL) locekle.

RTU Zinātniskā bibliotēka un tās darbinieki ir atvērti sa­ viem lietotājiem. Bibliotēkas lietotāji tiek gaidīti ne tikai sa­ ņemt grāmatas un citus dokumentus līdzņemšanai, bet arī mācīties RTU ZB lasītavās. Esiet laipni gaidīti!

2007. gada 11. oktobris

RTU – tava universitāte jau 145 gadus

7

RTU pirms un pēc piecdesmit gadiem

pakārtojot studiju procesu; studiju norise totāli Arvīds Kanbergs, datorizēta.

Dr. inž., EEF docents RTU pēc 20 gadiem – Austrumu miljardieri atpērk RPI – RTU 145. šū­puļ­ visus RTU īpašumus Rīgā un uzceļ supermodernu svēt­ku priekšvakarā, at­kār­ Skaistās cilvēku dzīves jubilejās mēdzam atskatīties uz augstskolas pilsētiņu «Ronīšos» Klapkalnciemā, to­ti pārla­pojot «Augstā­kās aizvadītajiem gadiem, pieminēt nozīmīgāko, atcerēties saglabājot augstskolas ini­ci­ā­ļus RTU, jo nav nekādas teh­niskās izglītības vēs­tu­ spilgtāko... vajadzības tai atrasties piesārņotajā Rīgā; studenti res» abus sējumus, vēl­reiz ... un jau pēc brīža pievērsties nākotnei, vēlot jubilāram vēl apgūst bio­mātiku (domu informācijas nolasīšanu un pār­liecinājos par to­reizējo daudzus tikpat labus un vēl labākus gadus. pārraidi, kā arī mākslīgo intelektu), kursa darbos gai­šo prātu mērķ­tiecīgo rī­ Šoreiz to darām arī mēs, suminot mūsu augstskolu! studenti projektē jebkuru parametru enerģijas virzītas cību, liekot pa­ma­tus pirmajai bezvadu pārraides sistēmas; RTU Studiju departamenta tehniska­jai augstskolai ca­ Atcerēties dažas epizodes no vēstures un iztēloties RTU nākotni galvenais uzdevums ir koordinēt, vērtēt un kontrolēt ris­kajā Krievijā – Rīgas Po­ lūdzām dažiem no godājamās mācībspēku saimes, kas, sākuši daudzpusīgo savstarpējās elektroniskās informācijas li­tehnikumam, vēlākajam RPI. Viņi apzi­nā­jās kvalificētu in­ studēt vēl LVU piecdesmitajos gados, mācības turpināja vai sāka plūsmu starp stu­dentiem un mācībspēkiem, minimizējot že­nie­­ru īpašo nozīmi taut­saim­­niecības – tātad vi­sas tau­tas strādāt 1958. gadā jau atjaunotajā Rīgas Politehniskajā institūtā. cilvēciskos kon­taktus; klonē labākos profesorus. lab­klājības – iz­augs­mē un nepaļāvās tikai uz pirkšanas un Pēc 50 gadiem – dabas spēki nikni aizstāvas pret teh­ pār­došanas biznesu. no­loģiju uzbrukumu, izraisot aizvien postošākas da­bas Svītru RPI progresējošai darbībai pārvilka Pirmais pa­ katastrofas; orkāni uzbrūk augstskolas pilsētiņai «Ro­ saules karš, un tikai pēc Otrā pasaules kara otrajos «krie­ nīšos», un rodas ideja virtuāli pārcelt augstskolu uz vu laikos» atkal atradās gaiši prāti, kas veicināja un panāca kādu no tuvējām apdzīvotām planētām; – studiju process, ja par tādu to vispār var saukt, RPI atdzimšanu 1958. gadā. Lai viņiem gods un mūžīga piemiņa!

1957. gadā es pabeidzu studijas LVU Mehānikas fa­kul­tātes Elektrisko staciju, tīklu un ir tehnoloģizēts, transplantējot studentu apziņā informatīvos pikočipus atbilstoši speci­ sistēmu specialitātē un ieguvu inženiera elektriķa kvalifikāciju, aizstāvot di­plomprojektu alitātei; ja cilvēce nepārtrauks kādreiz ieprogrammēto paš­iz­nīcināšanos, var izcelties trešais «Hidrostacija uz Ventas pie Kuldīgas». Da­bas draugi mani nolinčotu, ja šis projekts tiktu pasaules karš un pēc tā evolūcija notiks pa citu spirāli...

P. S. Var jau pafantazēt, taču notiks viss pavisam citādi. īstenots, iemūrējot skaisto Ventas rumbu betona aizsprostā.

Jau studiju laikā sāku strādāt par laborantu Elektrisko staciju un tīklu katedrā, un varbūt Egons Lavendelis, Dr. h. inž., profesors tāpēc jauno speciālistu sadales komisija mani norīkoja darbā LVU. Gadu vēlāk, 1958. gada Iestājos LVU Mehānikas fakultātē 1952. gadā un to ab­ 1. augustā, ar LVU rektora pavēli tiku pārcelts darbā atjaunojamā RPI pirmajā uzņemšanas solvēju 1957. gadā, paliekot tajā asistenta amatā. Tajā laikā komisijā, kuru vadīja atbildīgais sekretārs G. Obuševs un kurai telpas ierādīja toreizējā augstskolas beidzēju izvēle bija ļoti ierobežota – darbojās LVU Ģeogrāfijas fakultātes ēkā Kronvalda bulvārī 1 (tagadējā EEF). Uzņemšanas komisijas «sa­dale», t.i., jauno speciālistu nozīmēja darbā. vadītājs reflektantus pieņēma garderobē (tagadējā EEF sēžu zālē), lietvedība un arhīvs at­ Kopā ar fakultāti pārgāju uz atjaunoto RPI. Paralēli pasnie­ radās 11. auditorijā. Studētgribētāju bija ļoti daudz, RPI popularitāte auga apbrīnojami ātri, dzēja darbam 1960. gadā ieguvu tehnisko zinātņu kandidāta tāpēc bieži Uzņemšanas komisija strādāja līdz vēlām nakts stundām. Reiz mājas sargs, ejot grādu, 1965. gadā – habilitētā doktora grādu. No 1965. līdz prom, bija aizslēdzis ārdurvis, un mums nācās izkļūt pa logu.

2003. gadam biju RPI/RTU mehānikas profesors, no 1985.

Iespējams, ka kopā ar RPI galveno grāmatvedi J. Brediku veicām vienu no pirmajām līdz 1999. gadam – RTU rektors.

RPI finanšu operācijām. Gājām uz Centrālo banku saņemt pārdesmit rubļu pastmarku un No 2000. līdz 2003.gadam vadīju lielāko starptautisko vi­ aplokšņu iegādei atbilžu nosūtīšanai jaunuzņemtajiem studentiem. Neiztika arī bez kurio­ des aizsardzības projektu Baltijā, pēc tam vadīju jauno teh­ ziem. Nācās atgaiņāties no kādas zvejnieku māmiņas, kura ar dēlu ieradās Uzņemšanas ko­ no­loģiju ieviešanas projektus vides aizsardzības un enerģētikas jomā. Par šīm jaunajām teh­ misijā, piedāvājot kurvīti ar svaigi kūpinātām reņģēm...

Sekoja aizrautīga darbošanās jaundibinātajā Elektroenerģētikas fakultātē. Mācībspēki noloģijām lasu lekcijas maģistrantiem.

Atceroties RPI atjaunošanas laiku, jāteic, ka, tehniskajām fakultātēm atdaloties no LVU, un darbinieki projektēja laboratoriju iekārtas, studenti piedalījās būvdarbos, nojaucot vecās iekārtas, kaļot kapitālajās mūra sienās kabeļu kanālus, pie reizes saņemot krietnu putekļu studentu skaits trīskāršojās. Atbilstoši pieauga mācībspēku skaits, par tiem kļuva visi labā­ devu un neprasot: kas man par to būs. Tādu savas mācību iestādes patriotisma pacēlumu kie absolventi. Tas ļāva pēc 30 gadiem RPI kļūt par vadošu augstskolu PSRS (RPI kā vienī­ gā augstākās izglītības iestāde no Baltijas tika iekļauts 18 vadošo augstskolu oficiālajā sa­ diezin vai kādreiz atkal piedzīvosim.

Kolēģis A. Zviedris stāstīja, ka 1958. gada vasaras nogalē EEF studenti A. Treijs, rakstā).

RTU pēc 20, 30… 50 gadiem... Pašreizējā novecojusī RTU profesūra nav gatava izmantot A. Zviedris, E. Brūders un M. Spilva, pabeidzot jaunās RPI aktu zāles būvi Kaļķu ielā 1, šodienas studiju metodes, ar grūtībām vada aspirantūru. Jaunās finansiālās iespējas tiks iz­ iemūrējuši kāpnēs pudeli ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Savā fakultātē lēnām kāpu pa amatu trepītēm: laborants, vecākais laborants, asistents, mantotas tikai tad, ja tās izmantos jaunatne, kura ir ne tikai talantīga, bet arī spējīga or­ vecākais pasniedzējs un tagad docents Elektrisko mašīnu un aparātu katedrā. Esmu veicis ganizēt. Nākamie 20 gadi paies, pārvarot šīs grūtības. Ceru, ka šajā laikā RTU (un inženiera visu līmeņu pedagoģisko darbu, sākot no laboratoriju nodarbībām līdz doktorantu zinātniskā profesijas) prestižs ieņems sev atbilstošo vietu.

Pēc 30–50 gadiem RTU būs kopīgās ES tehniskās universitātes daļa ar savu izteiktu zi­ darba vadībai.

Pateicoties savu kolēģu ierosmei un atbalstam, sāku pētījumus elektrisko aparātu pār­ nātniskās darbības virzienu. To noteiks nevis «prioritātes», bet zinātnes virziens, kurā būs baužu automatizācijas virzienā, iestājos neklātienes aspirantūrā un 1985. gadā Harkovas Po­ vadoši talantīgi zinātnieki. Šis zinātnieku kolektīvs būs internacionāls. litehniskajā institūtā aizstāvēju tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju, kas 1992. gadā man Andris Strakovs, LZA akadēmiķis, Dr. h. ķīm., pro­ ļāva saņemt Latvijas inženierzinātņu doktora diplomu. fesors Tagad lasu lekcijas elektrisko aparātu, elektrisko mikromašīnu, elektroiekārtu un elektro­ 1957. gadā beidzu LVU Ķīmijas fakultāti un tā gada 1. tehnikas disciplīnās. Priecājos, ka stafeti sāk pārņemt mani jaunie kolēģi. Lai viņiem pa­ septembri sagaidīju nozīmētajā darba vietā Daugavpils pe­ nākumi un darba prieks! da­goģiskajā institūtā pasniedzēja statusā. Saikni ar sava Atdzimstot RPI, tajā veidojās tagad plaši pazīstamie mākslinieciskās pašdarbības ko­lek­ dip­lomdarba vadītāju E. Gudrinieci nezaudēju un 1959. ga­ tīvi. Pats piedalījos vīru kora «Gaudeamus» dibināšanā (2009. gadā koris svinēs savus 50. da septembrī kļuvu par viņas pirmo aspirantu atjaunotajā šūpuļsvētkus). Kopā ar vīru kori esmu piedzīvojis daudz neaizmirstamu brīžu gan koncer­ RPI. Zinātņu prorektors tolaik bija profesors A. Ieviņš, kas tos, gan ceļojumos, gan studentu svētkos. piedalījās arī iestājeksāmenā vācu valodā. Aspirantu ta­jā Kāda varētu būt RTU pēc 10 gadiem – strauji pieaug RTU prestižs; ražojošās organizāci­ laikā RPI bija maz. Vācu valodu pie A. Feldhūna mā­cījāmies jas sniedz RTU vērienīgu finansiālu un organizatorisku atbalstu; praktiskos darbus studenti trīs – arī Saveļjevs un Subačs. Ar pirmajiem rek­toriem K. veic firmu ražotnēs ar vismodernāko aprīkojumu; daļu studiju programmas obligāti īsteno Neilandu un A. Mālmeistaru kontaktu praktiski nebija, ārzemju augstskolās; tāpat kā jau 19. gs. beigās, RTU profesori ir vadošie speciālisti un eks­perti tehniskajās nozarēs; RTU ir izstrādāts korekts algoritms, kā noteikt nepieciešamo speciālistu profilu, kvalifikāciju un daudzumu desmit gadiem uz priekšu, tam mērķtiecīgi

8

RTU – tava universitāte jau 145 gadus

toties ļoti daudzveidīgi – ar rektoru A. Veisu. Viņa laikā biju gan RPI Vietējās komitejas (Arodbiedrības komitejas – red.) priekšsēdētājs (1963–1965), gan zinātņu prorektors (1974– 1985). Šodien atmiņā vairāk tieši Vietējās komitejas laiks. Darbs kopā ar Maigu Porieti, Veru Molčanovu, Irmu Vīksni, Līviju Jaunzemi, Zelmu Emsiņu, Induli Strazdiņu, Jevgeniju Nev­ jadomski, «ģenerāli» Čertkovu man, tolaik jaunam cilvēkam, daudz deva izpratnei par dzīvi un attiecībām ar cilvēkiem. Piedalījos arī iknedēļas operatīvajās sanāksmēs ar rektorāta da­ļu vadītājiem, biju klāt pirmajām runām par iespējamo celtniecību Ķīpsalā. 1974. gadā, stājoties zinātņu prorektora amatā, kurā pavadīju vīrieša «spēka gadus» – no četrdesmit līdz piecdesmit –, rektorāta vidē vairs gluži iesācējs nebiju. Bet tas jau ir cits stāsts. Šoruden pagāja jau piecdesmitais gads augstskolas mācībspēka darbā. Lasu kursu «Ārst­ niecības vielu ķīmija un tehnoloģija». RTU nākotnei ticu, kaut deviņdesmito gadu kritiens bija smags.

Jānis Vība, Dr. inž., profesors Iestājos LVU Mehānikas un enerģētikas fakultātē 1955. gadā, bet 1960. gadā absolvēju 1958. gadā atjaunotā RPI Aparātu būv­niecības un automatizācijas fakultāti, ieguvis augstāko izglītību un inženiera mehāniķa grādu.

Iestājos aspirantūrā 1962. gadā, no 1962. gada strādāju RPI/RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē Teorētiskās mehā­nikas un materiālu pretestības katedrā, pašlaik stu­ dentiem mā­cu teorētisko mehāniku, skaitlisko analīzi inže­ niermehānikā, ana­lītisko mehāniku, tehnisku sistēmu svārs­ tības un stabilitāti, trieciena teoriju u. c.

RPI atjaunošanas gados piedalījos centrālās ēkas Kaļķu (toreiz – Ļeņina – red.) ielā 1 celtniecībā kā palīgstrādnieks. Katram studentam bija jānostrādā noteikts stundu skaits. Viens no darbiem bija granīta bluķu celšana un nostiprināšana fasādes ārējā pusē. Otrs darbs, ko atceros, bija grīdu betonēšana, kur ar ķerru vedām betona javu un gāzām ārā pie strādnieka, kas materiālu izlīdzināja noteiktos kvadrātos. Cik atceros, par to mums ne­maksāja.

No lektoriem labā atmiņā palicis docents Zirnis, kurš grupas sarakstu zināja no galvas jau pirmajā nodarbībā. Zirnis vienreiz atzina arī savu kļūdu, ko es viņam aizrādīju, ka zobratu sazobē mehānisma bremzēšanas posmā sazobes līnija pagriežas uz otru pusi (jo ir sprauga zobratu zobos). Toties docents Apinis vienreiz savu kļūdu neatzina – pirms eksāmena kon­ sul­tācijā apgalvoja: ja tur ir uzrakstīts tangenss, tad arī tangenss ir, nevis sinuss, kā domā Vība (zīmējumā bija nepareizi iezīmēts leņķis).

Atjaunotajā RPI patika prakses «Liepājas Metalurgā». Tomēr, kad es no Liepājas prakses laikā slepeni atlidoju uz Rīgu (ar «kukuruzņiku»), lai startētu vieglatlētikā un volejbolā Zvej­nieku spartakiādē «9. Maija» (Vecmīlgrāvis) komandā, par to kāds jau bija informējis prakses vadītāju docentu Anteinu. Anteins man samazināja prakses atskaites atzīmi no 5 uz 4, lai gan darbs bija ļoti labs kolēģu vērtējumā (kā tehnikuma audzēknis es vienīgais no stu­ dentiem strādāju pie darba mašīnas).

Patika kara apmācības nometne Kaļiņingradā, kur es biju labākais rotas šāvējs ar revol­ veri. Taču par zivju ķeršanas mēģinājumu trauksmes laikā, kad nepaspēju atskriet laikā un nostāties ierindā, man un draugam piesprieda vakarā tīrīt tualetes, iedodot mums kaut kādas lupatas un ūdens spaiņus. Tomēr mēs bijām racionalizatori, jo pa kluso dabūjām cirvi, no­ cirtām gatvē eglei vairākus zarus un ar tiem (lupatu vietā) tīrām rokām tualetes telpu iz­ berzām tik tīru, ka visi pēc tam brīnījās.

RPI gala eksāmenā militārajā mācībā saņēmu divnieku (un zaudēju stipendiju) tikai par to, ka draugs, kuram iedevu savas lekcijas, bija aizmirsis tās 201. auditorijā. Tur ienāca sve­ ša grupa, un lektors šo «kara noslēpumu» aiznesa tieši militārās mācības eksaminācijas ko­ misijai – pulkvedim Merkulovam.

Labas atmiņas palikušas par ballēm Kronvalda bulvārī un arī Latvijas Universitātes Lie­ lajā aulā, kur sarīkojumos uzstājās sportisti – piemēram, bokseris Raubiško, lauzējs Eidiņš, jauktais akrobātu pāris (meitene laikam bija Vabole) un vīru akrobātu četrinieks, kā arī kā­ da mākslas vingrotāja.

Pēc augstskolas beigšanas sadales komisija mani norīkoja darbā Rīgas elektrospuldžu rūp­nīcā, kas bija ļoti tuvu Vecāķiem, kur es tolaik dzīvoju. Diploma projektēšanas beigās pie manis 201. auditorijā pienāca docents Vācietis, paskatījās manu projektu un uzaicināja palikt RPI. Apdomājos un paliku, jo to ieteica arī Lavendelis. Alga sākumā bija maza, bet bija perspektīvas pasniedzēja darbā, ko es arī turpmāk izmantoju, iestājoties aspirantūrā, pēc tam doktorantūrā.

RTU pēc 20 gadiem: jauni RTU mācību korpusi vienuviet (campus). Pasniedzēji tiek ievē­lēti uz sešiem gadiem, un viņiem ir garantēta darba alga, kas nav atkarīga no katra ga­da studentu uzņemšanas kvotu untumiem. Studenti plaši piedalās zinātniskos pētījumos. Stu­ dentu skaits dienas nodaļā – ap 20 000.

Pēc 30 gadiem: pilnīgi jauni mācību un zinātnisko pētījumu laboratoriju korpusi. Jaunas kopmītnes blakus mācību korpusiem. Studentu skaits dienas nodaļā – ap 50 000.

Pēc 50 gadiem: Studentu pilsētiņā ir helikopteru nolaišanās platformas, kurās pirms no­ darbībām nolaižas studenti. Studentu skaits dienas nodaļā – ap 100 000.

2007. gada 11. oktobris

Ainis Kārkliņš, Dr. inž., docents Iestājos LVU Mehānikas fakultātē 1956. gadā, bet absolvē­ju atjaunotā RPI Mehānikas fa­kultāti 1961. gadā, ieguvis augstā­ ko izglītību un inženiera mehāniķa kvalifikāciju. Iestājos as­ pi­rantūrā 1971. gadā. No 1961. gada strādāju RPI Mehānikas/ Aparātu būvniecības un auto­­matizācijas/ RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Ražošanas automatizācijas pro­­fesora grupā. Kopš 1995. gada – pamatdarbs Studiju daļā.

Pašlaik studentiem vadu kursus «Iepakošanas materiāli un veidi» un «Ražošanas auto­matizācijas pamati».

Pirmās ziņas par tehniskās augstskolas atjaunošanu un jūsmas pilnos nākotnes aprakstus dzirdējām jau pirmā kursa ziemā no profesora Kristapa Neilanda (pirmais RPI rektors), pro­fesora Vasilija Panteļejeva un docenta Jāņa Jungas. Šie vīri bija īsti profesionāļi ar lielu dzīves un profesionālā darba pieredzi. Viņi mūs spēcīgi aizrāva ar savām zināšanām un lielo iespēju aprakstiem topošajā RPI. Pirmās atmiņas no RPI ir piedalīšanās jaunās ēkas būvdarbos toreizējās Ļeņina ielas sā­­ku­mā un ēkas apkārtnes sakopšanas darbos 1958. gada vasarā. Strādājām ar labpatiku, vācām būvgružus un rakām komunikāciju tranšejas Vecrīgā līdz pat Jēkaba baznīcai, kur uzgājām senus apbedījumus. Ko tur speciālisti konstatēja, to gan neuzzinājām.

Atjaunotajā RPI studentu intereses un aktivitātes sita augstu vilni – daudz kas bija jā­ rada no jauna, un RPI vadība mūs atbalstīja. Pieminēšanas vērta ir RPI studentu cepuru ra­ dīšana – un ar kādu pacilātību un lepnumu tās valkājām, īpaši saskarē ar LVU studentiem.

Parādījās daudz jaunu iespēju, pirmie starptautiskie kontakti un pirmās ārzemju prakses.

Pirms izbraukšanas gan bijām kārtīgi skoloti, pat sabiedēti, bet, nonākot Brno pilsētā, mul­ sums ātri izgaisa, un pēc nepilniem diviem mēnešiem atgriezāmies ar čarlstona prasmi un mājās neiespējamām dāvanām draudzenēm.

RPI strauji paplašinājās, trūka mācībspēku, un no mūsu mehāniķu grupas atstāja darbā augstskolā septiņus cilvēkus, arī mani Aparātu būvniecības katedrā asistenta amatā.

Pēc 20–30 gadiem gribētu redzēt RTU vienuviet jaunos mācību korpusos ar attīstītu iek­ šē­jo infrastruktūru, modernām laboratorijām, motivētiem studentiem, gudriem vadītājiem, inteliģentu saskarsmes kultūru, modernām studiju tehnoloģijām, tomēr ne bez grāmatas.

Jānis Greivulis, Dr. inž., profesors Iestājos LVU Mehānikas fakultātē 1956. gadā. 1958. gadā tiku pārcelts uz RPI Elektro­enerģētikas fakultāti, ko beidzu 1961. gadā ar inženiera elektromehāniķa diplomu. Mācījos RPI aspirantūrā no 1964. līdz 1967. gadam. No 1962. gada strādāju RPI. Pašlaik pildu profesora pienākumus EEF In­ dustriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedrā. Vadu nodarbības doktorantiem, maģistrantiem un bakalaurantiem vairākos mācību priekšmetos.

1958. gads man saistās ar jauniekārtotajām laboratorijām un obligātu piedalīšanos elektroapgādes sistēmas izveidē. Ti­ ka izdotas dažas mācību grāmatas elektromehānikā krievu valodā. Studenti pārgāja dzīvot RPI kopmītnē Skolas ielā 11.

Iesaistījos darbā jaunizveidotajā problēmu laboratorijā «Pusvadītāju izmantošana relej­ aizsardzībā un energosistēmu automātikā», ko sāka vadīt profesors tehnisko zinātņu doktors V. Fabrikants.

Pēc 20–50 gadiem būs RTU jaunais komplekss. Kardināli mainīsies studiju plāni. Iekār­ tas tiks elektronizētas. Pieaugs ārzemju studentu skaits. Universitātes sastāvā iekļausies jaun­dibinātās zinātniskās iestādes, kas veiks arī Latvijā nozīmīgus tautsaimnieciskos uz­ devumus.

9

RTU – tava universitāte jau 145 gadus

2007. gada 11. oktobris

Šogad RTU norisinājās RTU 145. gadadienai veltītais vidusskolēnu konkurss «Nāc un studē RTU!». RTU 145. jubilejai veltītajā «JI» numurā lasītāju uzmanībai piedāvājam Ventspils 1. ģimnāzijas 11. a klases skolnieces Kristīnes Ingelandes konkursam iesūtīto eseju.

RTU laikmetu griežos Pūš pārmaiņu vējš. Tas iekustina RTU laika dzirnavu di­ ženos spārnus, kas, spītējot ilgajam darbības laikam, griežas pārliecināti, uzcītīgi un mērķtiecīgi uz priekšu. Katrs no tiem mums stāsta par kādu no universitātes attīstības posmiem, par tās bagāto vēsturi.

Pirmajam spārnam piemīt veciem ļaudīm raksturīgs cie­ nīgums. Tas griežas lēni, it kā atcerēdamies pagājušo. Iegri­ mis domās, tas redz jaunos studentus – inženierus, ķīmiķus, lauksaimniekus, mehāniķus, tirgotājus un arhitektus. Visi šie vīrieši ir ieradušies no plašās Krievijas impērijas, lai iegū­tu izglītību šeit, Rīgā. Katra sejā vīd līdz šim neuzveikts naivums, interese par jauno un nelokāma apņēmība paveikt kaut ko diženu, kaut ko visai tautai svarīgu, atstājot savu vār­ du mūžības grāmatā. Spārna galā vēl saglabājušies iegravēti iniciāļi «L.K.». Tos te atstājis Leons Kulbahs, pirmais stu­ dents. Šis spārns vēsta par laika posmu no 1862. līdz 1896. gadam, par Rīgas Politehnisko augstskolu. Tas mums stāsta par cēlo uzrakstu virs durvīm, par gaisotni, kas tajā valdīja, par telpās dzirdēto vācu valodu un par direktoriem, kas lep­ ni soļoja pa mācību iestādes gaiteņiem. Un viņiem bija ar ko lepoties – viņi vadīja tā laika Krievijas impērijas pirmo daudznozaru tehnisko augstskolu. Šim spārnam ir grūtākais uzdevums – pirmajam šķelt vēja brāzmas.

Kad pirmais spārns paslīdējis garām, skatītāja acīm pa­ veras nākamais, kas slīd vieglāk, bet ne ar mazāku cienī­ gumu. Arī tam ir ko teikt. Tas sevī glabā atmiņas par 1896.–

1919. gadu. Šajā laikā iepriekšējo uzrakstu virs durvīm ir nomainījis jauns, uz kura lieliem burtiem ir rakstīts «Rī­ gas Politehniskais institūts». Tagad iestādes gaiteņos skan krievu valoda. Te strādā daudz starptautiski atzītu zi­nāt­ nieku. Studentos joprojām saglabājusies tā pati degsme, en­ tuziasms un spēcīgā griba mācīties. Viņi ir pārliecināti, ka nākotne nesīs stabilitāti, materiālo nodrošinājumu un veiks­ mīgu karjeru – visas priekšrocības, kuras sniedz augstākā izglītība. Varbūt tieši tāpēc spārns kustas tik mierīgi, no­ svērti un bezbailīgi.

Trešais spārns griežas mazliet nedrošāk, tieši tam vis­vai­ rāk uzbrūk pārmaiņu vējš. Ik pa brīdim tas viegli iečīks­ tas, bet tad atkal saņem spēkus un droši turpina savu kus­ tību. Tas skatītājam stāsta par 1919.–1958. gadu – par lai­ku, kad Latvija ieguva un atkal zaudēja neatkarību. Ša­jā posmā uz Politehniskā institūta piecu fakultāšu bāzes tika izveidota Latvijas Augstskola, kas 1923. gadā ieguva Lat­ vijas Universitātes nosaukumu. Ar šo universitāti turp­māk saistījās tehniskā izglītība Latvijā. Stāstot par šiem noti­ku­ miem, spārns neviļus vairākas reizes ar lepnumu atkārto to, ka mācības šajā laikā notika latviešu valodā. To sakot, tas kustas droši un pārliecināti, un pat spēcīgais vējš mazliet at­ slābst un atkāpjas.

Nākamais spārns, sekodams ne tik drošajam trešajam, iz­ skatās pārliecināts par sevi, pilns jauna spēka un apņēmības.

Tas ir gatavs uzvarēt katru ienaidnieku, kas stāsies tam ce­

ļā. Tas lepojas ar 1958.–1990. gadā paveikto. Šajā laikā ti­ ka atjaunots Rīgas Politehniskais institūts, tas atkal kļuva par patstāvīgu augstākās izglītības iestādi, tāpēc spārnam pa­tīk dižoties ar skaitļiem. Katram uzmanīgam klausītājam tas nosauc veselu lērumu faktu. Savu stāstu spārns sāk, pa­ ziņojot, cik strauji katru gadu pieaudzis studentu skaits.

Tad tas pastāsta par visām desmit fakultātēm, pēc tam – par daudzajiem spējīgajiem rektoriem. Spārna runā kopā sa­jaukusies gan krievu, gan latviešu valoda. Uz tā malas saulainas dienas pievakarē labprāt nosēžas žagatas un klau­ sās košos stāstus.

Tieši tagad RTU laika dzirnavas ir pagriezušas savu pēdē­ jo spārnu. Tas, dažādos toņos izkrāsots, spīdīgs un ar motoru aprīkots, ir ļoti mūsdienīgs. Griežoties tas tikko jaušami aiz­skar zāli. Tas ilgi nekavējas pagātnē, bet īsumā pastāsta pēdējo 17 gadu vēsturi, savā maigajā balsī īpaši uzsvērdams jauno nosaukumu. Rīgas Tehniskā universitāte... Savu stās­ tu tas turpina, aizraujot ikvienu ar ikdienas notikumiem – studentu blēņām un sasniegumiem, priekiem un bēdām, kā­ pumiem un kritumiem. Taču drīz vien tas aiztraucas tālāk nākotnē, pilns jaunu mērķu, cerību un sapņu.

Laika dzirnavu spārni griežas kopīgā ritmā. Birst zelta grau­di – Rīgas Tehniskās universitātes absolventi. Arī es reiz par tādu kļūšu!

Kristīne Ingelande, Ventspils 1. ģimnāzijas 11. a klases skolniece

Sagaidot universitātes jubileju, uzrunājām arī vairākus jaunos mācībspēkus – viņi labprāt atbildēja uz jautājumu, kāpēc izvēlējušies palikt augstskolā, lai turpmāk dotu savas zināšanas studentiem.

Piedāvājam arī viņu RTU nākotnes redzējumu (lasi: vēlējumu)!

Juris Zavickis, doktorants (promocijas darba vadītājs asoc. profesors Dr. h. fiz. M. Knite), MLĶF TFI, Cietvielu fizikas profesora grupa, asistents zinātniskajā darbā 1. Kas jūs motivēja turpināt studijas doktorantūrā un iz­ vēlēties darbu ar stu­dentiem?

Vispirmām kārtām piesaista tas, ka darbs notiek turpat, kur mācības. Elastīgais darba grafiks ļauj ieekonomēt laiku, ko vē­ lāk var veltīt produktīvam darbam, sadzīviskām lietām vai arī vienkārši moža gara uzturēšanai. Otrkārt – konkurētspējīgs at­al­ gojums un legāli ienākumi. Treškārt, bet noteikti ne pēdējokārt – draudzīgs kolektīvs un atsaucīga priekšniecība, kas vienmēr palīdz rast motivāciju jaunām idejām un sasniegu­miem zinātnes lauciņā.

2. Kādu jūs redzat RTU nākotni (pēc 20, 30… 50 gadiem)?

RTU noteikti spēs pārdzīvot deviņdesmito gadu zinātnes krīzi un pēc tās atkopsies jaunā kvalitātē. Tomēr pētniecisko procesu izmaksas ir tik augstas, ka institūti arī nākotnē nespēs iztikt bez starptautiskas sadarbības un zinātnisko speciālistu ceļošanas globālā mērogā. Zi­ nātne arvien vairāk piesaistīs jaunus, enerģiskus, atraktīvus un ar dzīvi apmierinātus cil­ vē­kus, kas pratīs savas attīstības labā izmantot zinātniskās darbības piedāvātās iespējas.

Aka­dēmiskā zinātnieka ikdiena vairs nebūs piesieta sasmakušai laboratorijai ar morāli no­ vecojušām iekārtām un pilošiem griestiem. Es ticu, ka tā būs starptautiskas pieredzes, ce­ļojumiem un pārsteigumiem pilna.

Alla Anohina, Dr. inž. (promocijas darba vadītājs profesors Dr. h. inž. Jānis Grundspeņķis), DITF Lietišķo datorsistēmu institūta Sistēmu teorijas un projektēšanas katedras lektore 1. Pirmkārt, jau kopš bērnības gribēju kļūt par skolotāju.

Lai gan sapņoju par darbu skolā, tomēr kļuvu par pasniedzēju uni­versitātē. Otrkārt, jau studiju gados maģistrantūrā mūsu fa­kultātes profesori J. Grundspeņķis un L. Zaiceva aktīvi iesaistīja mani mācību procesā. Sā­ku vadīt praktiskās nodarbības priekšmetā «Datu struktūras», labot eksāmena darbus priekš­metā «Diskrētas struktūras datorzinātnē» un veikt citu pedagoģisko darbību. Tad arī sapratu, ka tas man tiešām patīk. Ir prieks iet uz darbu.

Kopš tā laika vairs nedomāju par darbu kaut kur citur, tikai universitātē. Kas mani saista?

Apbrīnojams darba kolektīvs, kontaktēšanās ar studentiem, iespēja palīdzēt viņiem kļūt par izglītotiem cilvēkiem, iespēja pildīt ne tikai pedagoga darbu, bet arī veikt zinātniskos pētījumus un administratīvi or­ga­nizatorisko darbu. Un, protams, iespēja apmeklēt dažādas pasaules valstis un iepazīties ar dažādu nāciju un kultūru pārstāvjiem.

2. Es redzu, ka universitātē ar katru gadu vairāk un vairāk ir gados jaunu mācībspēku.

Daudzi no viņiem ir strādājuši dažādos uzņēmumos. Tas nozīmē, ka viņiem ir ne tikai teo­ rētiskās zināšanas, bet arī praktiskā pieredze noteiktā specialitātē. Turklāt viņi mēģina ieviest jaunas mācību materiāla pasniegšanas metodes, ir mobili un mērķtiecīgi. Līdz ar to es ceru, ka nākotnē RTU kļūs par tikpat slavenu augstskolu visā pasaulē, kāda mūsdienās ir Oksforda, Kembridža, Sorbona u. c. Es savu nākotni saistu tikai ar RTU, līdz ar to arī mans uzdevums ir palīdzēt tai kļūt par slavenu augstskolu.

Ingars Eriņš, doktorants (promocijas darba vadītājs asoc. profesors Dr. ekon. R. Taraškevičs), RTU Plānu finanšu daļas vadītājs, IEF Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas katedra, asistents 1. Gadu desmitu laikā ieturētas tradīcijas, moderns skatījums uz studiju un pētniecības lauku, radoši darbinieki ne vien admi­ nistrācijā, bet arī akadēmiskajā personālā. Kā arī motivēti stu­ denti, ar kuriem kopējiem spēkiem veidojam jauno RTU dzīves filozofiju.

10

RTU – tava universitāte jau 145 gadus

2. Pēc 20–50 gadiem – RTU kā vecākā (vienīgā) un tradīcijām bagātākā tehniskā augs­ tākās izglītības iestāde Latvijā, kura balstās ne tikai uz zināšanām, bet arī prasmēm un iema­­ņām. Svarīgas ir ne vien zināšanas, bet prasme atrast un orientēties plašā informācijas laukā. RTU ir konsultējoša loma dabaszinību skolotāju praktiskā izglītošanā.

RTU būs inteliģences pulcēšanās vietu, kur kvalitatīvas studijas veicina jaunu, talantīgu, starptautiski atzītu zinātnieku un pētnieku izaugsmi, kuru patenti un zināšanas veicina ne tikai Latvijas attīstību un izaugsmi, bet arī cilvēces dzinējspēku.

Inga Ļašenko, Dr. inž. (promocijas darba vadītāji: profesors Dr. h. inž. B. Oks; profesore Dr. h. inž. S. Kukle), MLĶF Biomateriālu un biomehānikas institūta vadošā pētniece 1. RTU ir bagāta zinātniskā vēsture, un tā ar savām saknēm ietiecas senā pagātnē. Tomēr ir patīkami atzīt, ka, neraugoties uz tik nozīmīgu vecumu kā 145 gadi, universitāte intensīvi at­ jaunojas un tās darbs aizvien uzlabojas. To pierāda arī mūsu jau­ nais Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, kurā es strādāju. Jaunais zinātnieku un studentu kolektīvs, modernais laboratoriju aprīkojums un iekārtas – tas viss rada apstākļus auglīgam un radošam darbam. Aktīva studentu interese, apgūstot zināšanas, darbaprieks, savstarpēja izpalīdzība. Tā varu raksturot mūsu centra dar­ biniekus. Man ļoti patīk gaisotne mūsu kolektīvā, tā dod stimulu darbam, un es redzu, ka šie pūliņi nav veltīgi.

2. Mūsu universitātei un daļēji arī RBIA centram redzu ļoti lielas perspektīvas. Domāju, ka tuvākajā nākotnē mums radīsies iespēja apvienot teorētisko zināšanu bāzi ar praktisko darbu ražošanā. Tāda integrācija studentiem ļaus iegūt ne tikai teorētiskās un praktiskās zi­ nāšanas, bet arī izjust savas izvēlētās profesijas nozīmīgumu, skaidrāk izprast, ka viņi ir mūsu universitātes nākotne.

No visas sirds gribu apsveikt visu RTU kuplo kolektīvu ar 145 gadu jubileju. Lielus un nozīmīgus darbus zinātnē, jaunus atklājumus un vairāk zinātkāru studentu ar prātam ne­ aptveramu skaitu ideju!

Remo Merijs Meri, Dr.inž. (promocijas darba vadītāji profesors Dr. h. inž. M. Kalniņš, Dr. inž. J. Zicāns), MLĶF Polimērmateriālu institūts, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras docents 1. Visa pamatā lielā mērā ir aizraušanās, proti, risinot zināt­ niska un tehniska rakstura problēmas, ir viegli aizrauties, jo gandrīz katra atbilde uz kādu sarežģītu jautājumu slēpj sevī jau­nus jautājumus, jaunus nezināmos. Šie pastāvīgi uzrodošies ne­zināmie tad arī bija un joprojām vēl ir dzinulis turpmākai dar­bībai. Turklāt darbs zinātnes laukā piedāvā arī plašas iespējas attīstīt un paplašināt redzesloku, tas ir kā izaicinājums pārbaudīt savu spēju robežas, pievēršoties pasaulē ak­ tuālāko zinātnes problēmu risināšanai. Protams, šīs «aizraušanās sajūtas» izpausmē liela no­zīme ir apkārtējiem cilvēkiem, proti, labam kolektīvam, kāds arī ir Polimērmateriālu ins­ titūtā. Bet konkrēti par studijām doktorantūrā man vislielākā mērā jāpateicas saviem darba vadītājiem – profesoram Mārtiņam Kalniņam un manam tiešajam darba skolotājam Jānim Zicānam, kurš mani vienmēr ir atbalstījis – gan uzvaras mirkļos, gan grūtos brīžos.

2. Cerams, ka jau pēc 20 gadiem RTU būs visaugstākajiem standartiem atbilstoša augs­ tākā mācību iestāde ar bagātīgu materiāli tehnisko bāzi, kā arī ar erudītiem un augsti kvali­ ficētiem pasaules līmeņa speciālistiem. Es ļoti vēlētos, lai tā būtu mācību iestāde, kurā iegū­ tā izglītība ļautu visiem tās studentiem patiesi sirdī lepoties ar to, ka viņi ir mācījušies tieši RTU. Ceru būt noderīgs šo mērķu sasniegšanas procesā.

Gundega Rutka, doktorante (promocijas darba vadītājs prof. G. Lauks), ETF Telekomunikāciju institūts, lektore 1. Studijas doktorantūrā izvēlējot tālab, ka mani vienmēr ir in­teresējusi pētniecība – dažādu datu ievākšana, apstrāde un to analīze. Ir interesanti veikt kādus uzdevumus, iegūtos rezultātus analizēt un dot savu vērtējumu. Biznesa vidē šādām lietām tiek atlicināts maz laika, jo tur valda citi izdzīvošanas principi.

RTU mani saista zinātkārie studenti, kam varu nodot savas

zināšanas.

2. RTU jau tagad daudz iegulda studiju pilnveidošanā. Pievienojoties gados jaunākiem pasniedzējiem, nāk jaunas idejas, jaunas zināšanas, līdz ar to studiju programmas kļūst mūs­dienīgākas, kas savukārt piesaista jaunos studentus. Kamēr RTU mācību personālam pievienosies jauni doktori ar jaunām un radošām idejām, tikmēr RTU pastāvēs. Arī es lab­ prāt dalīšos ar savām idejām.

Tālis Juhna, Dr. inž. (promocijas darba vadītāji J. Hanaeus, J. Sproģis), BF Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts, Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedra, asoc. profesors

2007. gada 11. oktobris

1. Maģistra grādu ieguvu ārzemēs, kurp devos, lai gūtu jaunu pieredzi un pārbaudītu savas spējas. Pēc tam studiju turpināšana doktorantūrā likās likumsakarīga, jo maģistrantūras laikā biju aizrāvies ar pētniecisko darbu.

RTU mani saista iespēja apvienot pedagoģisko darbu ar pētniecību. Turklāt atšķirībā no ārzemju augstskolas šeit saskatu plašākas iespējas jaunu ideju attīstībai.

2. Uzskatu, ka nākotnes izglītība ir starptautiska. Studenti aizvien vairāk meklēs iespēju iegūt izglītību, ar kuru var konkurēt pasaules darba tirgū. Savukārt ārzemju studenti meklēs iespēju iegūt augstas kvalitātes izglītību par lētāku cenu, kā arī paplašināt savu redzesloku, studējot valstīs ar atšķirīgu kultūru. Tāpēc universitātei būtu jāatver jau maģistrantūras lī­ menī jaunas studiju programmas angļu valodā. Vēl konkurētspējīgākus mūs padarītu tas, ja šīs programmas būtu harmonizētas ar nozīmīgāko Eiropas augstskolu programmām, iz­ mantojot ciešu savstarpēju sadarbību, kurā studenti varētu izvēlēties apgūt vienu un to pašu programmu dažādās universitātēs. Tas veicinātu studentu mobilitāti, pozitīvu konkurenci stu­dentu un mācībspēku vidū un palielinātu doktorantu skaitu un kvalitāti.

Domāju, ka arī es nākotnē turpināšu akadēmisko darbu RTU. Jolanta Staško, doktorante (promocijas darba vadītājs profesors M. Kalniņš), MLĶF Polimērmateriālu institūts, asistente zinātniskajā darbā 1. Jau bakalaura studiju laikā strādājot RTU, iepazinu tuvāk RTU darbību. Turpinot darbu Vides aģentūrā un piedaloties starp­tautiskās sanāksmēs, sapratu, ka izglītība, ko ieguvu RTU, ir labs pamats, lai to turpinātu tālāk. Ārzemju komandējumu pie­ redze pierādīja, ka RTU sniegtā izglītība spēj konkurēt arī ārpus Latvijas. Pateicoties Polimērmateriālu institūta darbiniekiem, vi­­­ņu zināšanām, pozitīvajai attieksmei pret studentiem, turpināju mācības maģistrantūrā.

Savas doktorantūras studijas saistīju ar zinātnisko darbu un darbu ar studentiem, jo sapratu, ka varu ar savu nelielo darba pieredzi un jaunības enerģiju saprast studentus un sniegt vi­ ņiem informāciju jau no cita skata punkta. RTU mani saista kolēģu draudzīgā attieksme un atsaucība, kā arī gaisotne, ko viņi spēj radīt.

2. Manā skatījumā RTU nākotne ir gaiša un perspektīva. Mūsdienās viss attīstās, un ir nepieciešami cilvēki ar labu tehnisko izglītību, ko arī spēj sniegt RTU. Domāju, ka ar katru gadu izglītības līmenis tikai celsies un RTU vārds tiks nests pasaulē ar jauniem atklājumiem un pētījumiem. Ceru, ka arī es varēšu piedalīties šajā procesā.

Andra Blumberga, Dr. inž. (promocijas darba vadītājs profesors Dr. h. inž. I. Veidenbergs, EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedra, asociētā profesore 1. RTU paliku strādāt, kā saka mans kolēģis, – «ģenētiskā gra­vi­tācijas spēka» iedarbības iespaidā, jo mana māte ir RTU pro­fesore (daudzi manas paaudzes kolēģi institūtā RTU strā­ dā līdzīga iemesla dēļ), kā arī tāpēc, ka mācībspēka darbs ar studentiem mani vienmēr ir interesējis.

2. Es vēlētos, lai RTU pēc 20 un vairāk gadiem būtu spēcīga izpētes bāze un tai būtu ne tikai valsts finansējums, bet arī nopietna sadarbība ar ražošanas uzņēmumiem, kuri būtu iein­teresēti zinātniskās pētniecības darbā. Turklāt RTU studētu ne tikai vietējie studenti, bet arī krietni vairāk ārvalstu studentu, kas RTU izvēlētos studiju un zinātniskās pētniecības līmeņa dēļ. Vienīgais jautājums – kā RTU spēs nodrošināt aka­ dēmiskā personāla paaudžu maiņu.

Uldis Kamols, doktorants (promocijas darba vadītājs profesors Dr. ekon. J. Saulītis), RTU IEF TREI Starptautiskās un reģionālās ekonomikas katedras asistents 1. Tā kā esmu sabiedriski aktīvs, tad, sākot studijas, vienlaikus sāku arī aktīvu darbību Studentu parlamentā. Protams, aktīvos studentus pamana fakultātes mācībspēki un vadība, un izveido­ jas arī sadarbība ārpus nodarbībām. Tā kā fakultāte negrib, lai la­bākie studenti pēc studijām tā vienkārši pamet universitāti un mans pamatdarbs bija saistīts ar ES līdzfinansētiem projektiem, tad profesore M. Šenfelde man izteica piedāvājumu izstrādāt lekciju kursu «ES līdzfinansēto projektu vadīšana». Jāpateicas arī profesoram J. Saulītim, manam zinātniskajam vadītājam, kas atbalstīja un sniedza padomus mācību metodiskajā darbā.

Jāteic, universitāte ir iestāde, kura, ja esi tajā iesaistījies, paņem tevi visu...

2. Pēc 20 gadiem RTU visas fakultātes atradīsies vienkopus Ķīpsalā, un Ķīpsala pār­vēr­ tīsies par studentu, zinātnes un uzņēmējdarbības pilsētu pilsētā, bet pēc 30 gadiem RTU būs kļuvusi par vadošo un lielāko dabas un inženierzinātņu universitāti Eiropā.

Savukārt pēc 50 gadiem, es prognozēju, ka universitāte zinātnes jomā būs tik attīstīta, ka mūsu atklājumus un zinātniskos izstrādājumus plaši izmantos visā pasaulē un varbūt mūsu zinātnieki pat piedalīsies kosmosa izpētē.

2007. gada 11. oktobris

RTU – tava universitāte jau 145 gadus

Renāte Strazdiņa, Dr. inž. (promocijas darba vadītāja asociētā profesore Mārīte Kirikova), DITF STPK, vadošā pētniece 1. Doktorantūras studijas bija izaicinājums gan akadēmiskā, gan profesionālā, gan cilvēciskā ziņā. Un esmu priecīga, ka esmu izvēlējusies šo ceļu, kas nebūt nebija un nav viegls, toties ļoti noderīgs. Noderīgs ne tikai akadēmiskajai karjerai, bet arī profesionālajai.

Turpinu savu darbu universitātē ar studentiem tāpēc, ka man tas patīk, tā ir laba iespēja attīstīt sevi, sniegt ieguldījumu jauno speciālistu attīstībā. Turklāt darbs zinātnē neļauj ap­stāties uz vietas, kas man ir ļoti svarīgi.

Tā kā paralēli darbojos gan biznesa vidē, gan universitātē, novērtēju tās izaugsmes ies­ pējas, ko var nodrošināt zinātniskā darbība un darbs ar studentiem. Raugoties no studentu perspektīvas, man šķiet, ka studentiem ir interesanti dzirdēt viedokli, kā teorētiskās meto­des un pieejas tiek izmantotas praksē. Tieši šos aspektus es arī cenšos dot saviem studentiem.

2. RTU redzu kā labāko vietu, kur iegūt inženiera izglītību, kur iegūt izglītību, kas būs noderīga tautsaimniecības attīstībai. Vietu, kur tiek nodrošināta kvalitatīva izglītība, kas iespējama līdz ar zinātniskās darbības arvien pieaugošo attīstību.

Savu vietu nākotnē redzu kā teorētiķa un praktiķa apvienojumu, kas ļaus studentiem ielū­ koties reālajā dzīvē, vēl atrodoties studenta solā.

Nadežda Kuņicina, Dr. inž. (promocijas darba vadītājs Dr. inž. A. Ļevčenkovs), EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedra, vadošā pētniece un docente 1. Jau pirms studijām strādāju Valsts Stendes selekcijas sta­ cijā Miežu selekcijas grupā, kur darbs bija saistīts ar jaunu mie­ žu šķirņu izveidi, tā ka var teikt, ka zinātnē strādāju jau 21 ga­du.

Pabeigusi tehnisko klasi Rīgas Universālajā vidusskolā, iz­vē­ lējos studijas RTU. Paralēli mācībām, vēlāk arī darbam, vei­ cu zinātniskos pētījumus, pirmais darbs tika publicēts 1998. gadā. No 2000. līdz 2005. gadam strādāju SIA «Lattelecom» par projektu, pakalpojumu un nodaļas vadītāju. 2004. ga­dā pēc promocijas darba aizstāvēšanas profesors L. Ribickis aicināja mani iesaistīties pro­jektu vadībā RTU Zinātņu prorektora dienestā, tad arī fakultātē. Pašlaik esmu iesaistīta gan akadēmisko, gan zinātņu projektu izpildē un arī mācību procesā. RTU mani visvairāk saista tas, ka katrs mācībspēks un pētnieks var izmantot labu infrastruktūru un saņemt atbalstu saviem pētījumiem. RTU var sameklēt labus kolēģus un mācībspēkus, nodrošināt visas grāmatvedības operācijas, pētījumiem piesaistīt starptautiskos partnerus, patentēt iz­ gudrojumus un izmantot citas iespējas. Lietišķie pētījumi ir saistīti arī ar inovāciju pārnesi biznesā.

2. RTU nākotnē būs gan izglītības iestāde, gan zinātniskā institūcija, gan arī inovāciju pār­neses punkts.

Arne Riekstiņš, doktorants (promocijas darba vadītājs profesors Dr. arh. Jānis Briņķis), APF Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedra, lektors 1. Turpināt studijas doktorantūrā mani motivēja iepriekš pē­ tītais temats maģistrantūrā. Savā maģistra darbā «Arhitektūras sintēzes aspekti mūsdienās» sāku pētīt tādus jaunus virzienus ar­hitektūras projektēšanā, kad citas nozares mēģina sakrustot ar tradicionālo arhitektūru. Rezultāts ir jauna, hibrīda arhitektūra, kam ir citi rašanās un veidošanās principi, kas var būt tuvāki, piemēram, augu ģenētikai vai citām zinātnēm. Tas nozīmē, ka arhitektūra evolucionē un iegūst jaunus paveidus. Manā promocijas pētnieciskajā darbā paredzamā izpētes tēma pa­ saules arhitektūras zinātnē ir novitāte. Šāda tipa zinātniskā izpēte Latvijas arhitektūras zi­ nātnē līdz šim nav veikta.

Strādāju ar arhitektūras studentiem jau otro gadu paralēli privātai projektēšanas praksei.

Darbs ar mūsdienu jauno arhitektu paaudzi ir ļoti pateicīgs, jo varu sniegt saviem studen­ tiem pavisam svaigu nostāju un dalīties savā pieredzē. Tā kā esmu daudz ceļojis pa Eiropu un arīdzan mazliet tālāk, varu brīvi ieteikt studentiem vienas vai otras valsts pieredzi studi­ ju darbu izstrādē. Uzskatu, ka obligāti jāizmanto visas iespējas piedalīties dažādos studentu apmaiņas un pieredzes braucienos, kā arī studentiem jāpiedalās dažādos konkursos. Tādā veidā nesen nokļuvu Ķīnā organizētā pasākumā «Archiprix: Worlds Best Diploma Projects» ar savu 2004./2005. gadā izstrādāto arhitekta diplomprojektu «Ekoloģiskā augstbūve Ķīp­ salā: Inovācijas, tehnoloģiju un attīstības izpētes institūts». Ceļojot ne vien paplašinās re­ dzesloks, bet ir iespējams arī iepazīties ar jauniem un interesantiem cilvēkiem, un šie kon­ takti nekur nepazudīs.

2. Pēc 20, 30 vai 50 gadiem es gribētu redzēt RTU kā vadošo inženierzinātņu universitāti Bal­tijas valstīs. Lai to panāktu, visām RTU fakultātēm jāturas līdzi straujajiem pasaules at­ tīstības tempiem. Par APF esmu pārliecināts, ka mums izdosies pārdzīvot visus izai­ci­nā­ju­ mus un piedāvāt joprojām labāko arhitekta izglītību Latvijā un noteikti arī Baltijā.

Arī pats labprāt dalīšos pieredzē par visu jauno pasaules arhitektūrā, tiekoties ar stu­den­

11

tiem arhitektūras projektēšanas lekcijās.

Ansis Avotiņš, EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedra, laboratoriju un projektu vadītājs. Studijas doktorantūrā plāno sākt nākamgad.

1. Elektroinženieri ir ļoti pieprasīti darba tirgū, tāpēc, kad beidzu maģistra studijas RTU studiju programmā «Elektrotehnoloģiju datorvadība», saņēmu daudz darba piedāvājumu no Latvijas uzņēmējiem, bija arī iespēja pašam sākt savu biznesu, kā arī bija piedāvājums strā­ dāt RTU IEEI. Savu izvēli nenožēloju, jo darbs RTU ir liels izaicinājums un arī iespējas.

Darbs ar studentiem nav viegls un prasa ļoti lielu pacietību, bet, atceroties, cik grūti studējot gāja pašam, cenšos sarežģītas lietas izstāstīt studentiem saprotamā valodā. Arī fakts, ka RTU laboratorijas palēnām modernizējas, rada papildus iespējas gan RTU darbiniekiem, gan arī studentiem.

2. RTU modernizējas ļoti ātros tempos, jo tiek piesaistīts gan Eiropas, gan vietējais finan­ sējums. Dažādi pasūtījumi no Latvijas industrijas ļauj piesaistīt arī jaunos pētniekus gan zi­nātniskajai, gan arī akadēmiskajai RTU darbībai. Iespējas jaunajiem zinātniekiem kļūst aizvien plašākas.

Tāpēc, iespējams, jau pēc 5–10 gadiem spēsim izstrādāt daudz jaunu produktu un inte­ resantu ideju, par ko runās visā pasaulē!

Jolanta Priede, doktorante (promocijas darba vadītājs profesors Dr. h. ekon. A. Magidenko), RTU Studiju daļas vadītāja, IEF SESMI SESTEL katedras asistente, studentiem māca ekonomisko statistiku 1. RTU sāku strādāt vasarās jau no 15 gadu vecuma. Tas manī radīja pārliecību, ka noteikti studēšu RTU. No 3. kursa sāku strādāt IEF SESMI. Paralēli studijām biju arī aktīva studentu sabiedriskās dzīves dalībniece, darbojoties Studentu parlamentā astoņus gadus. Rezultātā ieaugu RTU ar visām saknēm. Esmu liela universitātes patriote.

Savukārt šis patriotisms ir viens no iemesliem, kāpēc izvēlējos pēc studijām palikt strādāt RTU un turpināt studijas doktorantūrā. Nevar vēlēties gudrāku un inteliģentāku kolēģu saimi, kāda ir RTU! Tas ir liels gods un gandarījums strādāt kopā ar šiem cilvēkiem. Turpretim būt par mācībspēku ir darbs, kas neļauj ne mirkli atslābt. Vienmēr jābūt gatavībā un labā formā, uzlādētai ar pozitīvām emocijām, jo studējošie ar katru gadu kļūst arvien prasīgāki pret mācībspēkiem. Turklāt man pašlaik ir ļoti viegli rast kopēju valodu ar studentiem, jo nesen vēl esmu sēdējusi sola otrā pusē un apzinos, kā ir būt gan vienā, gan otrā pusē.

2. Domāju, ka pēc 20 gadiem RTU būs starptautiski vēl vairāk atpazīstama nekā pašlaik.

20 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai pilnībā atjaunotu RTU telpas (vai uzceltu jaunas) un modernizētu infrastruktūru līdz tādam līmenim, kāds tas ir vecajās Eiropas Savienības valstīs. Paredzu, ka tuvākajās desmitgadēs mainīsies arī jaunieši, un RTU būs pārpildīta ar zinātkāriem jauniem cilvēkiem, kuru zināšanu līmenis būs vēl augstāks nekā tagad. Domāju, ka drīzumā interese par RTU palielināsies arī starptautiskā līmenī un pieaugs ārzemju un apmaiņas studentu skaits. Nākamo 20 gadu laikā noteikti tiks pilnveidotas esošās studiju programmas un izveidotas jaunas, unikālas, tikai RTU raksturīgas studiju programmas un paaugstināsies studiju kvalitāte. Vārdu sakot, RTU nākamo 50 gadu laikā kļūs par pasaules līmeņa augstskolu. Un tas būs iespējams tikai tad, ja visi ķēdes posmi vēlēsies to sasniegt un darbosies ar pilnu atdevi. Lai mums visiem tas izdodas!

Alfrēds Asars, Dr. inž. (promocijas darba vadītājs profesors E. Pētersons), ETF Transporta elektronikas un telemātikas katedra, docents 1. Vēlme turpināt iesāktus pētījumus, attīstīt savas zināšanas, kompetenci, intelektu.

Beidzot darīt kaut ko radošo, nevis iestingt ikdienas rutīnā. RTU ir pašlaik labākā vieta Latvijā, kur kvalitatīvi var darboties inženierzinātņu speciālisti un pētnieki.

2. Domāju, ka jau pēc 20 gadiem RTU kļūs par modernāko un inovatīvāko mācību un zinātniski pētniecisko centru Ziemeļeiropā. Protams, tas ir sapnis, skaista vīzija, bet īstenībā universitātei nav citas izvēles, ja tā vēlas turpmāk eksistēt kā patstāvīga iestāde. Savukārt es centīšos darīt visu iespējamo, lai atbalstītu RTU ceļā uz šī sapņa piepildīšanos.

Kaspars Kalniņš, Dr. inž. (promocijas darba vadītāji prof. R. Rikards, J. Auziņš), BF Materiālu un konstrukciju institūts, Kompozīto materiālu un konstrukciju katedra, docents, vadošais pētnieks 1. Galvenā motivācija man nāca no profesora Rolanda Ri­ kar­da zinātniskās degsmes, ko papildināja Latvijas raķešu bū­ ves pioniera Frīdriha Candera dzīves devīze: «Uz priekšu, uz Mar­­su!» Zinātnē mani saista šo it kā nesasniedzamo mērķu sa­ sniegšanas gandarījums.

2. Lai sasniegtu RTU nākotni, kādu es to iedomājos, mums vēl ir daudz darāmā, bet viss ir sasniedzams!

12

RTU – tava universitāte jau 145 gadus

2007. gada 11. oktobris

Dāvanā – izstāde!

E. Serjogina

No 1. līdz 20. oktobrim Arhitektu namā Rīgā, Torņa ielā 11 skatāma RTU 145. gadadienai veltīto RTU APF Tēlotājas mākslas katedras mācībspēku darbu izstāde – Anitas Melderes, Vladislava Grišina, Silvijas Meškones, Ineses Nātriņas, Dinas Baumanes un Jura Pansova gleznas un grafikas.

RTU APF Tēlotājas mākslas katedras vadītāja A. Meldere atzīst, ka, dodot zinības stu­dentiem, nereti nākas dalīties ar pašas radošajā darbā gūtajām atziņām. «Manās gleznās ir visa mana dzīve,» saka gleznotāja, «ikdienā pārdzīvotais un sapņi, manu dzīves priekšstatu simboli, materiāli krāsu valodā.»

Izstādē mākslinieki atklāj sev būtiskos mākslas aspektus. V. Grišins skatītājus uzrunā ar asociācijām, S. Meškone – ar krāsu, kurā pulsē dzīvība. J. Pansovs darbošanos divās ra­došajās nozarēs – arhitektūrā un grafikā – dēvē par pārmaiņu uzlādēšanās efektu un sa­vos darbos vedina uz filozofiskām domām par dzīvi un pasauli. I. Nātriņa radošo procesu salīdzina ar kuģošanu atklātā jūrā un akcentē mākslinieka atbildību par radīto. Viņa izstādē piedalās ar ilustrācijām Vijas Gunes grāmatai «Reiz dārzā». Jāpiekrīt D. Baumanei, ka dar­bošanās kādā mākslas nozarē palīdz asināt prātu un uztveres spējas, uzkrāt pieredzi un darīt dzīvi pilnasinīgu.

Desmitajā «Spicē» uzvar būvnieki!

6. oktobrī jau desmito reizi notika Studentu kluba organizētais starpfakultāšu konkurss «Spice», veltīts RTU 145. jubilejai. Publicējam dažus viedokļus par konkursu.

«Visi konkursa Spice dalībnieki atstāja patīkamu iespaidu ar labu sagatavotību, profesionalitāti, uzņēmību un radošu izdomu. Būtu ļoti vēlams, lai arī pārējie studenti redzētu konkursa norisi un ar savu darbu tiektos sasniegt arvien augstākas virsotnes.»

Juris Briedis, Sabiedrisko lietu daļas vadītājs «Konkurss «Spice» pārsteidz ne tikai ar tradīcijām, bet arī ar dalībnieku entuziasmu, radošu erudīciju, kas garantēja patīkamu konkursa gaisotni.

Visas komandas demonstrēja izcilu sniegumu dažādos konkursos («Labais tonis», «Inovācijas process»), kā arī erudīcijas viktorīnās, turklāt pārsteidza ar izcilo tango dejotprasmi un radošo pieeju krekliņu apgleznošanā. Žūrija bija spiesta pildīt savus tiešos darba pienākumus un izcelt trīs labākās komandas.»

Zane Opincāne, Studentu kluba projektu vadītāja

1. vieta – BF: Elīna Indriksone (kapteine), Jānis Beķeris, Laura Dembovska, Santa Ieviņa, Verners Martinovs.

2. vieta – IEF: Artūrs Zeps (kapteinis), Elīna Puncule, Viktorija Gončarenko, Ronalds Undzēns, Ansis Šķibusts.

3. vieta DITF: Roberts Celmiņš (kapteinis), Jānis Bērziņš, Madara Tora, Ilze Kolosovska, Valdis Līcis.

Sīkāk par konkursu lasiet nākamajā «JI» numurā.