Nr 5 pielikums sports

nr.  (PIelIKUMs) 2008. gada 23. oktobris

RTu sporta katedras un sporta kluba kolektīvs . gada . augustā.

Latvijas un RTU jubilejas gadā Sporta katedra un Sporta klubs atzīmē savas pastāvēšanas 50. gadadienu. Šajā skaistajā jubilejā gribētos pateikties visiem, kas iesāka, godam turpināja un spodrināja mūsu universitātes sportiskās tradīcijas!

Pateicamies arī šodienas Sporta katedras un Sporta kluba darbiniekiem un mācībspēkiem. Studentu panākumi veselības stiprināšanā un sporta rezultātos ir atkarīgi no katra mūsu darbinieka. Sporta bāzu dežuranti, apkopējas un palīgstrādnieki gādā par tīrību, kārtību, sporta un palīgtelpu drošu darbību.

Mācību palīgpersonāls nodrošina Sporta katedras kā universitātes struktūrvienības normālu funkcionēšanu. Dienas grupu lektori un docenti, īstenojot mācību

Docents rIHArDs jAsŪns, rTU sporta kluba priekšsēdētājs no . gada līdz . gada . augustam, no . gada – treneris Būtiskākie uzdevumi RTU Sporta kluba un Sporta katedras (līdz 1990. gada 19. martam – RPI) kopdarbībā ir nodrošināt sporta attīstību RTU stu­ dentu, maģistrantu, doktorantu, mā­ cībspēku, darbinieku un citu RTU Spor ta kluba biedru vidū, dodot iespē­ ju sasniegt augstu sporta meistarību un piedalīties dažāda mēroga sacensībās, aizstāvot gan savas augstskolas, gan valsts godu.

Sporta darbs RTU tiek plānots un organizēts sadarbībā ar administrāci­ ju, Studentu parlamentu un citām augstskolas struktūrvienībām. Spor­ tistu gatavošana sacensībām un dalība tajās ir daudzpusīgs process, kuram pakļauta daudzu faktoru izmantošana vienam mērķim – gatavībai sporta sasniegumiem.

RTU sportam ir 50 gadu stāžs, un šajā jubilejas reizē gribas pakavēties vēsturē, jo ir teiciens – nezinot vēsturi, nevaram domāt par nākotni!

1958. gadā tiek dibināts RPI Sporta

programmu, rūpējas par studentu veselības nostiprināšanu un fizisko spēju pilnveidošanu hipodinamijas laikmetā. Universitātes izlašu komandu treneri nodrošina sekmīgu dalību sacensībās, un tāpēc arī esam vissportiskākā universitāte Latvijā. Paldies itin visiem!

Mēs lepojamies ar savu universitāti un pateicamies par atbalstu administrācijai, Studentu parlamentam, Kultūras centram, visām fakultātēm un citām struktūrvienībām. Aicinu pievienoties mūsu svētkiem un arī turpmāk augstu turēt RTU karogu visās mūsu darbības jomās!

SANITA VĪLISTERE, Sporta kluba direktore no . gada . septembra Docents Dr. paed. VIKTORS BONDERS, Sporta katedras vadītājs

rTU sPorTAM – ! klubs, un tā pirmais vadītājs ir Jānis Užāns. No 1960. līdz 1966. gadam Sporta klubu vada Bruno Auziņš. Vienu gadu (1966./1967. m. g.) Sporta kluba darbu organizē Pauls Pētersons. No 1967. līdz 1969. gadam RPI Sporta kluba vadītājs ir Gunārs Blūms, vēlāk pazīstamās vīriešu komandas «Radiotehniķis» priekšnieks. Šajā laikā RPI Sporta kluba darbā iekļaujas arī Zinta Liepiņa, kura veic gan metodiķes, gan kasieres, gan Sporta kluba priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.

RPI Sporta kluba vadītāji bija lie­ li sporta entuziasti, sporta darba orga­ nizēšanai tika atvēlēti tikai nelieli RPI arodkomitejas līdzekļi. Lieli palīgi to­ laik bija fakultāšu sporta padomes priekšsēdētāji, sporta sekciju vadītāji un jaunie treneri: Ivars Knēts, Visvaldis Juriksons, Sporta kluba metodiķe, instruktore un loka šaušanas trenere Gaida Veinberga, tūrisma sekcijas vadītājs Ivans Petrovs u. c.

No 1970. līdz 1991. gadam Sporta kluba darbu organizē RPI Fiziskās audzināšanas katedras mācībspēks, basketbola izlases komandas treneris

Gunārs Čakste. Prāts un organizatora spējas, kas piemīt G. Čakstem, liek Sporta klubam strādāt profesionālāk, tiek panākta lieliska sadarbība ar RPI, vēlāk RTU administrāciju un fakultāšu dekāniem. Šajā laikā Vera Molčanova, RPI Fiziskās audzināšanas katedras vadītāja (1958–1978), un G. Čakste ir tandēms, kas izveido jaunu fiziskās audzināšanas un sporta darba organizēšanas sistēmu, kuras principi darbojas vēl šodien. Viņiem izdodas laba sadarbība ar tā laika rektoriem, dekāniem E. Šīronu (ABAF), J. Ozoliņu (MMF), G. Obuševu, J. Bažbaueru (EEF), J. Lūsi (IEF), G. Kalniņu (ACF), T. Pētersonu, G. Pētersonu (BF), Ģ. Vulfu (ASTF), I. Meirovicu (ĶTF).

Sporta darba organizācijā iekļaujas jaunie Fiziskās audzināšanas katedras mācībspēki – treneri I. Zemvalds, J. Lodītis, G. Krastiņš (slēpošana), J. Muižnieks (bokss), A. Bagojans (svarcelšana), V. Saulītis (cīņa), K. Liepiņš, U. Barbāns, B. Krieva (vieglatlētika), I. Buša, D. Eglīte (mākslas vingrošana), V. Nazarovs, L. Kitina, L. Ščerbaka, Z. Kopilova (sporta

vingrošana), V. Ieviņš, H. Čebrikovs (rokasbumba), S. Plismane, Ē. Saulītis, J. Apmanis (volejbols), C. Ozers, G. Štrauss (basketbols), E. Frolovičs, E. Porciks (teniss), J. Romanovs (ložu šaušana), A. Kodišs, G. Gusarenko (futbols).

Tiek izveidots arī amats – fakultāšu dekānu vietnieki sporta darbā, kā labākie tajā laikā jānosauc C. Ozers (MMF), Ē. Preiss (ABAF), S. Koļesovs, S. Jansone (EEF), V. Kokorevičs (IEF).

1975. gadā par Sporta kluba metodiķi instruktori sāk strādāt Velta Indraša, kura laika gaitā veic arī grāmatvedes pienākumus. Šajā laikā Sporta kluba darbā iesaistās Fiziskās audzināšanas katedras vec. pasniedzējs, sieviešu bas­ ketbola komandas treneris, šo rindu autors Rihards Jasūns, kuram Sporta kluba vadītājs G. Čakste uztic vadīt un organizēt mācībspēku un darbinieku sporta darbu.

Liels tā laika sporta organizatoru un treneru panākums ir 1976. gadā Vissavienības studentu sacensībās tehnisko un humanitāro augstskolu grupā izcīnītā 4. vieta, bet politehnisko institūtu grupā – 2. vieta.

1991. gadā pēc G. Čakstes, V. Mol­ čanovas un citu ieteikuma rektors E. Lavendelis Sporta klubu uztic vadīt

Red. piez. – Šo rakstu Rihards Jasūns gatavoja 2008. gada vasarā, organizējot jubileju.

Un mēs pat nenojautām, ka tā būs viņa dzīves pēdējā vasara un RTU sporta notikumus pusgadsimta garumā atcerēsimies jau bez Riharda.

RTu sporta katedrai un sporta klubam – 50

2

man. Saņemot šādu piedāvājumu, ilgi to pārdomāju, taču prakse pie G. Čakstes Sporta klubā jau bija, un, zinot spējīgo Sporta kluba darbinieku un Sporta katedras treneru kolektīvu, šim piedāvājumam piekritu.

Sākās Atmodas laiks ne tikai valstī, bet arī sportā, valstī radās jaunas spor­ ta attīstības programmas un principi.

Nav vairs sporta attīstībai uzspiesto plānu «no augšas», nav vairs GDA (Gatavs darbam un aizsardzībai) no­ zīmnieku sagatavošanas plānu. Katru gadu tika sagatavoti 3000–4000 GDA nozīmnieki, milzīgi papīru kalni, kurus apstrādāja, noformēja un sa­ skaņoja Sporta kluba darbinieki. Kur tad vēl I, II un III sporta klašu un sabiedrisko instruktoru sagatavošana un formēšana. Bet ne vienmēr viss ve­ cais ir kritizējams un slikts, bija arī daudz laba, ko esam pieņēmuši un spor­ ta organizācijā izmantojam vēl tagad.

Laikam ritot, RTU Fiziskās audzi­ nāšanas katedra ir kļuvusi par Sporta katedru. RTU Sporta klubs, pildot Lat­ vijas valsts instrukciju, 2005. gada 23. septembrī kļūst par biedrību. Biedrība «Rīgas Tehniskās universitātes Sporta klubs» (pilns nosaukums) savu darbību veic, ievērojot statūtus, kas saskaņoti ar augstskolas vadību un apstiprināti Valsts uzņēmumu reģistrā.

Tagad, kad palielinās treniņu un sa­ censību apjoms, pieaug atbildīgo sa­ censību skaits, tiek organizēta gandrīz nepārtraukta sacensību darbība, RTU Sporta kluba un katedras kopdarbība ir daudz mērķtiecīgāka un profesionālāka.

RTU sporta organizācijas pa­mat­virzieni: I. Augstākā meistarība – lielais sports. Organizēt RTU sporta veidu iz­lases komandu, treniņu procesu un dalību sacensībās; sadarbībā ar Latvijas valsts sporta federācijām veicināt RTU sportistu dalību augsta režīma treniņu un sacensību procesā, aizstāvot gan RTU, gan valsts godu republikas, Eiro­pas, pasaules un olimpisko spēļu sacensībās.

II. Masu sporta darbs (studentiem – darbiniekiem). Sporta sekcijas; organi­ zēt sporta pasākumus; veidot veselību veicinošas sporta grupas.

III. Obligātās sporta nodarbības (1. un 2. kursa studentiem). Nodarbības 2x nedēļā ar ieskaiti 4 semestros; dalība augstskolas sporta pasākumos.

Svarīga loma augstskolas sporta attīstībā ir sacensību organizēšanai un propagandai. Augstskolā sacensības notiek gan katrā fakultātē, gan pa­ sākumos, kurus organizē RTU SP Sporta nodaļa un Sporta klubs. Tra­ dicionāli tiek organizēta Sporta diena 1. kursa studentiem, Basketbola dienas, Volejbola dienas, kross Ķīpsalā un

sporta sacensības citos sporta veidos.

Sākot no 2002. gada, notiek RTU Rektora kausa izcīņa 14 sporta veidos. Šajās sacensībās pārsvarā piedalās RTU dienas nodaļas studenti (t. i., ne­ piedalās izlases komandu dalībnieki).

Sacensībās iesaistās apmēram 2000 stu­dentu. Sacensību noslēgums notiek RTU sporta un atpūtas bāzē «Ronīši» ar tradicionālo pēdējo sacensību ies­ kaites veidu «Sporta diena». Sporta dienā piedalās ap 400 sportistu un līdzjutēju. No 2002. līdz 2008. gadam labākos sasniegumus RTU Rektora kausa izcīņas sacensībās kopvērtējumā guvusi BF (dekāni J. Naudžuns, J. Smirnovs), tad seko DITF (dekāns J. Grundspeņķis) un IEF (dekāns K. Didenko).

Jāpiebilst, ka startējam arī Latvijas Uni­versiādes sacensībās, kuras organizē Latvijas Augstskolu sporta savienība.

Pārsvarā augstskolas, kuras cīnās par godalgotām vietām atsevišķos sporta veidos, kā arī par kopvērtējuma kausu vīriešu grupā, ir RTU, LU, LSPA, LLU. No 1993. līdz 2008. gadam kopvērtējumā kausu RTU ir ieguvusi astoņas reizes, LSPA – 4 reizes, LU – 3 reizes. Sieviešu grupā tradicionāli esam 3. vietā aiz LU – 1. vieta un LSPA – 2. vieta.

Sporto arī RTU mācībspēki un dar­ binieki. Vispirms jāmin RTU mācīb­ spēku galvenās sacensības – Baltijas TU sporta spēles, kuras šogad norisinājās 42. reizi. Sacensības notiek pēc riņķa sistēmas – katru gadu citā valstī. Tallinas Tehniskā universitāte ir rīkojusi sporta spēles Tallinā, Vīlandē, Sāremā. Kau­ ņas Tehnoloģiskā universitāte – Kauņā un Palangā. Mēs sacensības rīkojam Rīgā un Klapkalnciema «Ronīšos».

Pē­dējos gados katra augstskola uz sa­ censībām piesaka ne vairāk kā 40 spor­ tistu lielu delegāciju. Sporta spēles no­ tiek volejbolā (vīr., siev.), basketbolā (seniori, juniori), šahā, galda tenisā, tenisā, makšķerēšanā. Statistika, kura ir pieejama no 1988. līdz 2008. gadam, rāda, ka 1. vietu kopvērtējumā mūsu augstskola ir izcīnījusi 14 reizes, 2. vietu – 6 reizes. Kauņas TU 1. vietu kop­vērtējumā ir izcīnījusi 6 reizes, 2. vietu – 9 reizes un 3. vietu – 5 reizes.

Tallinas TU 1. vietu kopvērtējumā izcīnījusi 1 reizi, 2. vietu – 4 reizes, bet pārējās reizēs palikusi 3. vietā.

RTU mācībspēki un darbinieki pie­ dalās arī citās plašāka mēroga sa­ censībās, kā piemēru minēšu tikai dažus: EEF profesors Ē. Priednieks piedalās Latvijas komandu čempionātā šahā un RTU komandas sastāvā 2006. gadā izcīnīja augsto 2. vietu.

Sporta katedras docents E. Pāns re­ gulāri piedalās Pasaules, Eiropas ve­ terānu čempionātos basketbolā un ir daudzkārtējs godalgoto vietu ieguvējs.

Esot šajā atbildīgajā darba pro­

cesā, redzu, kā mainās Latvijas stu­ dējošā jaunatne, kā mainās arī RTU mācībspēku un darbinieku kon­ tingents. Studenti ir kļuvuši daudz zi­ nošāki sporta jomā. Viņi saprot, ko nozīmē lielais sports, kas ir sports un veselība, viņi zina, kas ir vienkārši spor­ta aktivitātes, viņi zina, kādam jābūt sporta inventāram, kādas ir labas un kādas ir sliktas sporta bāzes un to aprīkojums. RTU un citu augstskolu stu­denti jau sāk pieprasīt kvalitāti ne tikai nodarbību vietās, bet arī sporta nodarbību un sporta pasākumu or­ ganizēšanā. Tāpēc arī mēs – sporta darba organizatori un treneri – ceļam savu kvalifikāciju, sekojam līdzi jaunākajam sportā, t. i., dzīvojam līdzi laikam.

Nemaz nerunājot par lielo sportu, arī studentu un masu sports nav iedo­ mājams bez kvalitatīvām sporta bā­ zēm. Sporta bāzu jautājums valstī uz­ labojas. Arī mūsu augstskolā tiek cel­­tas, pārņemtas, renovētas sporta bā­zes. Mums ir viens no labākajiem peld­baseiniem Baltijā, ir normāla tre­ niņbāze tenisam Ezermalas ielā un RTU tenisa laukumi Kronvalda bulvā­rī. Ir arī sporta bāzes Lomonosova ielā, Meža ielā, taču šīs pārņemtās spor­ta bāzes ir gan morāli, gan fiziski no­ve­cojušas. Arī sporta un atpūtas bāze «Ronīši» prasa mo­dernāku aprīkojumu – gan sporta laukuma segumu, gan apžogojumu ap to. Sporta laukums ir sporta bāzes vizītkarte!

Kas priecē? Mūsu augstskolā ir radusies jauna sabiedrība, kas atbals­ ta sportu, aktīvi piedalās sporta pasā­ kumos un, ļoti ceru, – turpinās RTU iedibinātās sporta tradīcijas; mūsu treneru vadībā RTU studenti joprojām ir vieni no labākajiem sportā mūsu valstī un ceļ mūsu augstskolas prestižu; RTU sportistu vizuālais izskats – vienoti treniņtērpi, spēļu, sacensību formas – T krekliņi ar RTU logo; ir izveidota RPI/RTU studentu – olimpisko spēļu dalībnieku – galerija; labi organizētās sacensības RTU Studentu parlamenta vadībā un pavasara kross Ķīpsalā Sporta katedras vadītāja V. Bondera vadībā; RTU Sporta kluba organizēta­ jos sporta masu pasākumos arvien aktīvāk piedalās ne tikai RTU studenti, bet arī RTU mācībspēki un darbinieki.

Atzīmējami sporta notikumi, kuros iesaistīti RTU studenti, treneri 1992. gads. Students R. Bergmanis piedalās olimpiskajās spēlēs Barselonā (svarcelšana). Viņš ir arī mūsu valsts olimpiskās komandas karognesējs.

1996. gads. Students I. Svikliņš piedalās Pasaules čempionātā viegl­at­ lētikā, treneris V. Bonders.

1997. gads. Tiek organizēta RTU studentu izlases komanda florbolā, tre­

nera K. Cinīša vadībā Latvijas čem­ pionātā tiek izcīnīta 3. vieta; Pasaules universiādē Sicīlijā piedalās students Ē. Rags (šķēpmešana) un izcīna 1. vie­ tu; Pasaules universiādē Sicīlijā piedalās Latvijas sieviešu studentu iz­ lase basketbolā, treneris A. Vinbergs (RTU); sieviešu basketbola komanda «RTU-Klondaika» kļūst par Baltijas sieviešu basketbola līgas čempioni, treneris A. Vinbergs.

1999. gads. RTU students Ē. Rags (šķēpmešana) Pasaules universiādē Spānijā iegūst zelta medaļu.

2000. gads. Olimpiskajās spēlēs Sidnejā piedalās RTU studenti: viegl­ atlēti I. Latve un Ē. Rags; RTU sie­ viešu basketbola komanda «RTUKlondaika» Latvijas čempionātā izcīna zelta medaļas, treneri A. Vinbergs, R. Jasūns.

2001. gads. RTU vieglatlēts Ē. Rags Pasaules universiādē Pekinā iegūst zelta medaļu un kļūst par trīskārtēju universiāžu uzvarētāju šķēpmešanā.

2002. gads. Ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā (ASV) piedalās RTU students I. Dīcmanis (bobslejs), RTU students A. Mortuļevs Pasaules čempionātā svaru bumbas celšanā iz­ cīna 7. vietu, Eiropas čempionātā – sudraba medaļu, treneris A. Bagojans.

2004. gads. Jaundibinātās Latvijas Studentu basketbola līgas sacensībās RTU vīriešu basketbola izlase izcīna 1. vietu, treneris E. Pāns.

2006. gads. RTU šaha izlase Latvijas komandu čempionātā izcīna 2. vietu, komandas pārstāvis E. Lavendelis, ju­ niors; RTU dambretes izlase Konfe­ derāciju kausa izcīņā Polijā izcīna 1. vietu, komandas pārstāvis J. Lelis; students I. Dīcmanis (bobslejs) piedalās Ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā.

2007. gads. RTU piedalās kā bas­ ketbola kluba «VEF» dibinātāja, ko­ mandas galvenais treneris – RTU ab­solvents V. Valters; uz Pasaules universiādi Bangkokā dodas RTU vieglatlēti N. Pūpols, M. Grēviņš, bas­ ketbolistes L. Barkāne, A. Priedīte un RTU sieviešu basketbola treneris A. Vinbergs.

2008. gads. XXIV SELL studentu sporta spēlēs Somijā RTU studente Laura Rogule šahā izcīna 1. vietu.

Protams, tā ir tikai daļa no panā­ ku­miem sportā, kurus guvuši RTU sportisti RTU treneru vadībā. Šajā jubilejas reizē gribu teikt lielu paldies treneriem, kuri desmitiem gadu godprātīgi strādā, netaupot ne laiku, ne veselību, sabiedriskajiem sporta darba organizatoriem un, protams, augstskolas administrācijai, bez kuras atbalsta mēs nebūtu sasnieguši tik vērā ņemamus panākumus sportā. Tāpēc mūs zina, ciena un ar mums rēķinās!

Paldies!

2008. gada 23 oktobris

RTu spoRTa kaTedRai un spoRTa klubam – 50

Vieglatlētika Sporta katedras  gados Docente brIgITA KrIeVA Jau kopš Sporta katedras dibināšanas pirmās dienas Sporta katedrā valdīja sporta karaliene – vieglatlētika. Pie vieglatlētikas šūpuļa 1958. gadā stāvēja treneri Anna Djadičenko, Kārlis Liepiņš, Uldis Barbāns un Jānis Taurenis. Vieglatlēti trenējās tā laika «Dinamo» stadionā un vēlās vakara stundās LU sporta zālē Lāčplēša ielā.

Tas tomēr netraucēja studentiem cītīgi apmeklēt treniņnodarbības. RPI izlases vieglatlēti startēja Kauņas, Tallinas un Rīgas Politehnisko institūtu savstarpējās sacensībās, draudzības sacensībās ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (tagad LLU) un visās republikas mēroga sacensībās. Kad 1965. gada oktobrī tika atklāta Rīgas sporta manēža, RPI izlases treniņi notika tur un jau daudz labākos treniņapstākļos.

1963. gadā sākās RPI–RTU rekordu tabulas aizpildīšana: A. Toms (EEF) 800 m skrējienā 1:51,6 un E. Upacieris (EEF) kārtslēkšanā 4 m 40 cm tālajā 1963. gadā Odesā uzstāda pirmos rekordus. A. Tomam vēl līdz šai dienai pieder RPI–RTU rekords 1500 m distancē, bet laikā no 1963. līdz 1965. gadam A. Tomam piederēja četri RPI–RTU rekordi.

1964. gadā savu rekordu līniju atklāja RPI izcilākā sportiste R. Lāce (ĶF). R. Lācei piederēja trīs rekordi: 100 m – 11,4 sek., 200 m – 23,8 sek. un tāllēkšanā – 6,21 m.

R. Lāce piedalījās PSRS izlases sastāvā ļoti daudzās starptautiskās sacensībās, kā arī Tokijas olimpiskajās spēlēs 1964. gadā. Taču pārāk ātri viņa sadega... Tagad Rīgas vieglatlētikas skola katru gadu par godu R. Lācei rīko sacensības, kurās piemiņas balvas izcīna Renātes mīļākajās disciplīnās.

1966. gadā RPI rekordu lodes grūšanā uzstādīja A. Sliede (ASTF) ar rezultātu 16,56 m. Vesera mešanā rekordu uzstāda A. Konošēvics (MMF) – 55,16 m. 1965. gadā savu pirmo RPI rekordu tāllēkšanā uzstāda Ļ. Tivikovs 7,50 m, taču tikai 1971. gadā viņš uzstāda rekordu savā pamatdisciplīnā – augstlēkšanā 214 cm. Par vecāko RPI treneri tiek iecelts U. Barbāns.

1971. gadā Sporta katedrā sāk strādāt B. Krieva.

1981. gadā tiek uzstādīta vesela virkne RPI–RTU rekordu, jo tajā laikā RPI mācās vesela paaudze ļoti talantīgu vieglatlētu.

Savus labākos rezultātus septiņcīņā un atsevišķās disciplīnās sasniedz Ķīmijas fakultātes studente S. Brūna­Lele: 1981. gadā daudzcīņā – 5261 punktu, tāllēkšanā 6,06 m, augstlēkšanā – 182 cm un 100 m barjerotajā distancē – 13,9 sek. Šis rezultāts ir 10. labākais LR vieglatlētikas vēsturē.

1981. gadā RPI krāsas daudzās sacensībās aizstāv D. Ekmane­Bernovska, L. Beirote­Ždanovska, I. Titova, V. Gudkova­Spridzīte, M. Markovs, S. Dejus­ Leiškalne, A. Zvonarjevs. 1981. gadā savus labākos rezultātus tāllēkšanā (7,82 m) un trīssoļlēkšanā (16,61 m) sasniedza A. Lauskis un lodes grūšanā A. Gudakovskis (18,35 m). 1982.–1983. gadā ar panākumiem PSRS izlasē startē G. Murašovs (CF).

Maskavā 100 m viņš uzstāda RPI rekordu – 10,35 sek. Šis rekords tabulā atrodams vēl šobrīd.

1987. gadā par RPI vecāko treneri tiek iecelta B. Krieva. Turpmākajos gados RPI– RTU godu dažāda līmeņa sacensībās aizstāv I. Svikliņš, G. Roziņš, P. Valdmanis, A. Harčenko, A. Berjoza, M. Ārente un B. Krievas audzēkņi A. Gudakovskis, M. Lange­Ūpe un E. Vingris.

No 1994. gada par RPI–RTU vecāko treneri sāk strādāt docents V. Bonders.

Tagad RTU vīriešu izlase vieglatlētikā ir spēcīgākā starp pārējo augstskolu vīriešu komandām un sieviešu komanda ir trešā spēcīgākā aiz LU un LSPA ko­ mandām. Ikgadējās 1. maija sta­ fetēs jauktā RTU izlase vienmēr apbalvošanas ceremonijās stāv uz goda pjedestāla. Pēdējo gadu visspēcīgākais vieglatlēts šķēpa mešanā bija BF students Ē. Rags.

Ar labiem panākumiem RTU jauktā izlase piedalās SELL spēlēs. Šogad kopvērtējumā RTU izlase izcīnīja piekto vietu.

Jau 25 gadus notiek tradicionālās Baltijas TU sacensības vieglatlē­ tikā, ceļojošā kausa izcīņā gandrīz visus gadus labākā ir bijusi RTU komanda.

Novēlēsim arī turpmāk kara lie­ nei – vieglatlētikai – sasniegt izci­ lus rezultātus un godam aizstāvēt LR un RTU krāsas gan pašmāju, gan arī starptautiskās sacensībās.

RTU vīriešu basketbols. lielākie panākumi Treneris egIls PĀns

Latvijas PSR čempioni, Latvijas kausa ieguvēji, vairākkārtēji Rīgas čempioni, 2. vietas ieguvēji bijušo PSRS politehnisko institūtu vidū, Studentu līgas zelta, sudraba un bronzas medaļu komplektu īpašnieki, studentu universiādes godalgoto vietu ieguvēji.

Slavenākie basketbolisti RTU absolventi: olimpiskais sudrabs C. Ozeram.

Pasaules un Eiropas čempioni: V. Valters, O. Jurgensons. Latvijas izlasē spēlējuši: J. Merksons, J. Naudžuns, V. Krištopans, A. Zvans, J. Eglītis, A. Troicis, J. Jaunzems.

Ar basketbola komandām RTU strādājuši treneri: G. Čakste, G. Štrauss, J. Naudžuns, tagad – E. Pāns.

2008. gada 23. oktobris

3

RTu spoRTa kaTedRai un spoRTa klubam – 50

Rokasbumba RTU Docents HArIjs ČebrIKoVs Mūsu augstskolas komanda ir vienīgā Latvijā, kura ir piedalījusies visos Latvijas čempionātos, sākot no 1962. gada, kad notika pirmais čempionāts. Šajā mācību gadā mēs piedalīsimies 48. Latvijas čempionātā.

Rokasbumba mūsu augstskolā sākās 1959./60. m. g. – tātad gadu pēc RPI atjaunošanas. Tolaik katedrā strādāja Nils Grasis, kas arī noorganizēja komandu. Jau 1960. gadā komanda sāka piedalīties sacensībās Rīgā un Latvijas turnīros, zibensturnīros, sporta biedrības «Daugava» rīkotajos pasākumos. Vasarā komanda piedalījās Vissavienības studentu sacensībās Harkovā.

Rokasbumba arvien vairāk ieguva popularitāti. No 1962. gada tika rīkoti PSRS un Latvijas čempionāti. Sākot no 1962. gada, RPI komanda 14 reizes izcīnījusi Latvijas čempiona titulu un vairākkārt ieņēmusi godalgotas vietas. Regulāri notika Baltijas politehnisko institūtu mači.

Cik nu tas bija iespējams, veidojās arī starptautiskie sakari. Vīriešu komanda spēlēja Drēzdenē, Prāgā, kur sacentās ar tehnisko augstskolu komandām. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas starptautiskie sakari kļuva plašāki. Vīriešu komanda vairākkārt piedalījās sacensībās Francijā, Slovēnijā, Čehijā. Ļoti aktīvi darbojas RTU veterānu komanda, kuras sastāvā ir mūsu augstskolas dažādu gadu absolventi. Komanda regulāri piedalās sacensībās, un šogad jau piekto reizi piedalīsies Eiropas veterānu čempionātā.

Kopš 1962. gada – jau 48. sezonu – RPI/RTU komandām ir viens treneris – šo rindu autors H. Čebrikovs. Pēdējos gados viņam palīdz RTU absolvents J. Jasmanis.

RPI absolvents J. Vilsons ir bijis PSRS izlases dalībnieks, pasaules studentu čempions 1968. gadā un 1972. gada Minhenes olimpisko spēļu dalībnieks (5. vieta).

PSRS jaunatnes, junioru un pieaugušo izlasēs bijuši mūsu augstskolas absolventi A. Spriņģis, A. Heinrihsons un J. Induss. Arī Padomju Savienības čempionātos, kur ilgu laiku komanda startēja ar «Daugavas» nosaukumu, komandas kodolu veidoja RPI spēlētāji. 1967. gadā PSRS čempionātā tika izcīnītas bronzas medaļas, bet 1969. gadā tāda paša kaluma medaļas, Vissavienības arodbiedrību spartakiādē komandas spēlētāji kļuva par sporta meistariem.

Galvenais tomēr bija tas, ka rokasbumba mūsu augstskolā kļuva tik populāra, ka obligātajās sporta nodarbībās dienā gandrīz visās fakultātēs bija grupas – ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm. Izveidojās sieviešu komanda, kuru vadīja V. Ieviņš. Vīrieši daudzās sacensībās piedalījās ar divām un pat trijām komandām.

Notika RPI iekšējās sacensības, kurās piedalījās gandrīz visu fakultāšu komandas.

4

Gan vīriešu, gan sieviešu komanda ar panākumiem startēja Latvijas studentu sacensībās. Ļoti aktīva bija sadarbība ar pārējām Baltijas valstīm: gan vīriešu, gan sieviešu komandas piedalījās sacensībās Lietuvā un Igaunijā un aicināja augstskolu komandas uz Latviju. RTU joprojām turpina strādāt «vecās» bronzas komandas balsti – asoc. profesors Ē. Priednieks un J. Noviks.

Jācer, ka arī turpmāk mūsu augstskolā rokasbumba būs populāra, un jaunie studenti tradīcijas turpinās.

2008. gada 23 oktobris

RTu sporta katedrai un sporta klubam – 50

Svarcelšanas attīstība RPI Treneris Alberts Bagojans 1966. gada sākumā Latvijas izlases un PSRS nopelniem bagātais treneris M. Fraifelds mani ieteica V. Molčanovai kā RPI smagatlētikas treneri. 60. gadu sākumā RPI svarcelšanas komanda ieņēma 3.–4. vietu Latvijas augstskolu vidū. V. Molčanova prasīja RPI komandu aizvest līdz 1. vietai. Pēc universiādes nolikuma vienam institūta darbiniekam bija atļauts piedalīties institūta studentu komandas sastāvā. 1966. gadā es izcīnīju 1. vietu, bet komanda ieņēma tikai 3.

Jau nākamajā gadā kļuvām par čempioniem Latvijas augstskolu komandu vidū, šo titulu neatdevām līdz pat 1983. gadam, kamēr universiādes programmā bija svarcelšana.

Mēs pārliecinoši uzvarējām arī citas svarcēlāju komandas – Kauņas Politehniskā institūta, Tallinas Politehniskā institūta, Ļeņingradas Politehniskā institūta, Maskavas VTU komandas. Ar mainīgiem panākumiem norisinājās cīņas ar Varšavas Sporta akadēmijas komandu no 1974. līdz 1979. gadam, kuras treneris bija slavenais olimpiskais čempions V. Bašanovskis. 1976. gadā RPI notika draudzības sacensības ar Armēnijas izlases svarcēlājiem. Tajā tikšanās reizē RPI zaudēja, bet jāņem vērā, ka Armēnijas izlasē bija stiprākie PSRS un pasaules svarcēlāji. Mūsu komanda piedalījās arī Vissavienības sporta spēlēs 1976. gadā Magņitogorskā.

Daudzi svarcēlāji RPI pabeidza kā sporta meistari: V. Oganesjancs, K. Pumpuriņš, A. Sliede, R. Āboltiņš, I. Miķelsons, L. Freida, J. Andžāns, A. Andruškins, J. Volvačs, I. Kondratjevs, R. Bergmanis, D. Zīlītis, A. Kazerovskis, A. Grebers.

Daži no mūsu svarcēlājiem ieguvuši arī pasaules slavu. 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā ļoti populārs bija K. Pumpuriņš. Svaru stieņa celšanā viņš piecas reizes laboja pasaules rekordu svaru kategorijā līdz 90 kg, sasniedzot savu labāko rezultātu – paceļot 181 kg. Piecas reizes viņš bija Latvijas čempions. Slavenākais no mūsu svarcēlājiem ir R. Bergmanis, kurš piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs – 1992. gadā Barselonā (14. vieta), 1996. gadā Atlantā (9. vieta) un Sidnejā. Labākais R. Bergmaņa sasniegums 1997. gadā – 6. vieta Pasaules čempionātā un vicečempiona tituls Eiropas čempionātā. Viņš ir arī 11 reizes izcīnījis Latvijas čempiona titulu.

Olimpiskajās spēlēs Atlantā piedalījās arī D. Zīlītis. D. Zīlītis bijis seškārtējs Latvijas čempions, pabeidzis MMF 1993. gadā un IEF 2008. gadā. Ar smagatlētiku

viņš sāka nodarboties 1983. gadā pie RPI absolventa sporta meistara J. Andžāna, kurš arī bijis Latvijas čempions piecas reizes. Kamēr J. Andžāns mācījās RPI (1972–1977), viņš tik ļoti bija pievērsies sportam, ka gribēja pamest studijas RPI un iet mācīties uz LSPA. Ar grūtībām viņu atrunāju. Bet viņš vienalga pēc RPI pabeigšanas iestājās un pabeidza LSPA 1989. gadā. J. Andžāns nostrādājis par treneri Saldus pilsētas sporta skolā 26 gadus.

Sporta meistari RPI absolventi devuši lielu ieguldījumu smagatlētikas attīstībā Latvijā arī kā treneri: R. Āboltiņš Cēsīs, I. Miķelsons Jelgavā, A. Andruškevičs RPI.

Svarbumbu celšanas sporta attīstība RTU Docents Dr. paed. Alberts Bagojans Studentu apmācība svarbumbu sportā sākās no 1983./84. mācību gada.

Nodarbības pirmajos trijos kursos notika divas reizes nedēļā, bet 4. kursā – reizi nedēļā. Sākot no 1988. gada, nodarbības svarbumbu celšanā notiek tikai 1. un 2. kursā divas reizes nedēļā. Samazinoties sporta nodarbību stundu skaitam, vērojama negatīva ietekme uz studentu fizisko sagatavotību, ar katru gadu arvien grūtāk sastādīt izlasi universiādei.

Salīdzinoši ātri svarbumbu sports iekaroja popularitāti studentu vidū.

Svarbumbu celšanas attīstībā Latvijā savu daļu devusi arī RTU, jau no paša sākuma Latvijas Svarbumbu celšanas federācijai katru gadu dodot iespēju rīkot Rīgas čempionātu savā sporta bāzē. Tradicionāli šī čempionāta uzvarētāji ir RTU studenti.

RTU organizētajos sporta svētkos par godu RTU 125. gadadienai, kuri notika sporta namā «Daugava», piedalījās ap 200 RTU studentu un komanda no Maskavas VTU. Pārliecinošu uzvaru toreiz izcīnīja RTU izlase. Šajās sacensībās pirmo reizi apbrīnojami augstu rezultātu uzrādīja RTU students V. Holsts svaru kategorijā virs 90 kg.

Viņš bija pirmais Latvijā, kurš uzgrūda divas 32 kg svarbumbas 70 reizes. Vēlāk V. Holsts uzlaboja rezultātu šajā vingrinājumā līdz 100 reizēm. Viņš arī ir pirmais sporta meistars Latvijā svarbumbu celšanā. Fenomenālu rezultātu 1989. gadā uzstādīja sporta meistars J. Indriķis, kurš svara kategorijā līdz 80 kg uzgrūda divas 24 kg smagas svarbumbas 200 reizes. Daudzi RTU studenti dažādos gados kļuvuši par Latvijas čempioniem un Latvijas kausu ieguvējiem.

2008. gada 23. oktobris

Latvijas čempioni, Latvijas kausu ieguvēji un Latvijas rekordisti no RTU: G. Štaņko*, J. Neilands*, A. Sikalo, V. Žiļins, J. Slišāns, J. Indriķis*, V. Holsts*, R. Upenieks*, R. Kravalis*, E. Babuka, V. Permiņevs*, M. Zvirbulis, A. Mortuļevs*, I. Naumenko, J. Zvirbulis*, U. Hamins, K. Markovs, Dz. Šanters*, S. Šutovs*, K. Kroičs, A. Makuha* (* Latvijas rekordisti).

RTU studenti vairāk nekā 100 reižu ir labojuši Latvijas rekordus svarbumbu celšanā. Ar viņu un vēl citu RTU studentu – svarbumbu cēlāju – spēkiem Latvijas kausi svarbumbu celšanā: no 1990. līdz 2008. gadam izcīnīti 14 reizes.

1998. gadā M. Zvirbulis svara kategorijā līdz 60 kg un V. Permiņevs svara kategorijā līdz 65 kg kļuva par Eiropas vicečempioniem. 2002. gadā A. Mortuļevs līdz 65 kg kļuva par Eiropas vicečempionu.

2003. gadā A. Mortuļevs Latvijas izlases sastāvā stafetē pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļu. R. Kroičs un O. Štekels 2005. gadā izcīnīja sudraba medaļas pasaules čempionātā junioriem. K. Kroičs svara kategorijā līdz 78 kg 2008. gada Eiropas čempionātā izcīnīja bronzas medaļu.

Jau 25 gadus, sākot no 1983. gada, RTU izlase ir universiādes čempione Latvijā.

Daži RTU svarbumbu cēlāji arī pēc aktīvajām sporta gaitām dod savu ieguldījumu svarbumbu celšanas sporta attīstībā Latvijā. Sporta meistars J. Indriķis, būdams veiksmīgs uzņēmējs, pēdējos gadus sponsorē sacensības, kas nosauktas viņa vārdā, – «Indriķa kauss». Šajās sacensībās J. Indriķis piešķir speciālu naudas balvu labākajam svarbumbu cēlājam no RTU. No 2007. gada Jānis Zvirbulis aktīvi darbojas Latvijas svarbumbu celšanas asociācijas ģenerālsekretāra amatā.

5

RTu spoRTa kaTedRai un spoRTa klubam – 50

Galda teniss Trenere sAnITA VĪlIsTere No 1998. gada RTU sāka darboties galda tenisa sekcija. RTU galda tenisa izlases trenere no 2005. gada ir šo rindu autore. Pašreiz izlasē ir 13 dalībnieki, kas piedalās dažāda mēroga sacensībās Latvijā un arī ārpus tās robežām, pārstāvot Rīgas Tehnisko universitāti.

Vienas no galvenajām sacensībām ir Latvijas studentu universiāde, kur RTU galda tenisa izlase startē gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē, iegūstot godalgotas vietas. Pašreizējais dalībnieks Eduards Kogans ir bijis Latvijas kadetu čempions, ieguvis gadalgotas vietas Latvijas čempionātos pieaugušo konkurencē un pārstāvējis Latviju arī Eiropas čempionātos.

RTU boksa vēsture Docents Dr. paed. jĀnIs MUIŽnIeKs Bokss universitātē ir viens no populārākajiem sporta veidiem, tam ir sava vēsture un bagātas tradīcijas. Daudzi RTU studenti un absolventi ir daudzkārt izcīnījuši Latvijas čempiona nosaukumu un guvuši uzvaras starptautiskajās sacensībās. 1958. gadā, tūlīt pēc Sporta katedras nodibināšanas, sākās arī studentu apmācība boksā. Obligātās sporta nodarbības un izlases komandu vadīja Latvijas Nopelniem bagātais treneris Edgars Girgensons. Boksa zāle tika īrēta BASB «Daugava» sporta klubā, Vingrotāju ielā 1. 1961. gadā par boksa pasniedzēju tika pieņemts E. Girgensona audzēknis Jānis Muižnieks, kas darbam augstskolā ir uzticīgs līdz šai dienai. J. Muižnieks iekārtoja RPI boksa zāli Skolas ielā 11, vēlāk tur darbojās trīs sporta zāles – boksa, cīņas un svarcelšanas zāle. 1964. gadā par otro boksa pasniedzēju tika pieņemts sporta meistars I. Viktorovs. Šajā gadā Minskā notika PSRS studentu universiādes sacensības boksā, kurās startēja RPI boksa izlases komanda un 28 komandu konkurencē ierindojās 6. vietā.

60. gadu sākumā RPI absolvēja daudzkārtējie Latvijas čempionāta godalgoto vietu ieguvēji un starptautisko sacensību uzvarētāji O. Bočarnikovs un E. Raubiško.

RPI izlases komanda daudzus gadus bija Latvijas universiādes sacensību uzvarētāja, jāmin A. Kaktiņš, V. Popovs, V. Koļesņikovs, J. Marjutins u. c.

U. Meijersons trīs gadus pēc kārtas (1963–1965) izcīnīja Arnolda Knīša kausu.

Divus gadus vēlāk RPI absolvēja pašreizējais Sporta katedras darbinieks P. Misjailo, vairākkārtējs Latvijas čempionāta godalgoto vietu ieguvējs pirmajā vidējā svarā, republikas kategorijas tiesnesis, PSRS atklātā čempionāta uzvarētājs. RPI bokseri piedalījās draudzības sacensībās ar Igaunijas, Maskavas Aviācijas institūta, Ļeņingradas universitātes un Lietuvas studentiem. B. Jasinskis trīs reizes pēc kārtas (1967–1970) izcīnīja A. Knīša balvu.

J. Muižnieks aktīvi nodarbojās ar zinātniski metodisko darbu, piedalījās

dažādās konferencēs ar referātiem. Pēc viņa iniciatīvas sporta bāzē Skolas ielā 11 tika organizēta sporta laboratorija. 1967. gadā RPI J. Muižnieku komandēja uz Maskavas Centrālā fiziskās kultūras institūta Boksa katedru mācīties mērķa aspirantūrā. Par boksa pasniedzēju sāka strādāt I. Berkovičs. Uz Maskavu mācīties aspirantūrā 1968. gadā aizbrauca I. Viktorovs, kurš pēc tam RPI darbā vairs neatgriezās. J. Muižnieks, aizstāvējis disertāciju par jauniešu boksa problēmām, 1971. gadā atgriezās darbā Sporta katedrā un līdz 1975. gadam vadīja visas boksa nodarbības, kad uzaicināja darbā aspirantūru beigušo G. Vanajevu, kas joprojām strādā RTU Sporta katedrā. Abi pasniedzēji vada nodarbības dienas grupu studentiem un trenē izlases komandu.

A. Knīša balvu 1976. gadā izcīnīja S. Somovs. 80. gados S. Lobakovs un A. Matjušenkovs kļuva par labākajiem bokseriem gan Latvijā, gan ārpus tās.

A. Matjušenkovs sešas reizes izcīnīja Latvijas čempiona nosaukumu un četras reizes VACP čempiona nosaukumu, PSRS spēcīgāko bokseru sacensībās trīs reizes izcīnījis godalgotas vietas, Vissavienības studentu universiādē 1989. gadā izcīnīja 2. vietu. RTU bokseri R. Imša, V. Kaļgajevs, V. Stepaniščevs, O. Lazarevskis, J. Čajevskis izpildīja sporta meistara normatīvu.

Sākot no 1993. gada, RTU sporta bāzē kopā ar RTU izlasi darbojas profesionālais boksa klubs «Gulfstrim». Sporta gaitas sāka smagsvara bokseri A. Černuckis, Ē. Valenieks un M. Mironičevs, kuri kļuva par vairākkārtējiem Latvijas čempionāta godalgoto vietu ieguvējiem. A. Černuckis četras reizes pēc kārtas izcīnīja Latvijas čempiona nosaukumu un uzvarēja divos starptautiskos turnīros. RTU bokseri 10 gadus pēc kārtas komandu vērtējumā izcīnīja universiādes čempiona nosaukumu.

2006. gadā bokss tika svītrots no universiādes sporta veidu saraksta. Kopš 2007. gada Latvijas studentu čempionātus boksā organizē RTU Sporta katedra un Sporta klubs. Daudzi mūsu bokseri ar panākumiem startē dažāda mēroga sacensībās (D. Hižinins, S. Šostaks, V. Belousovs, S. Gricjus, A. Cickovskis u. c.).

S. Gricjus startēja olimpiskajā atlases turnīrā Atēnās par tiesībām startēt Pekinas olimpiskajās spēlēs, uzvarēja vienu cīņu, bet no tālākajām cīņām izstājās. Divi RTU bokseri Rīgas pilsētas komandas sastāvā piedalījās 2008. gada Latvijas olimpiskajās spēlēs Ventspilī – A. Cickovskis izcīnīja sudraba medaļu smagajā svarā, bet S. Gricjus bronzas medaļu pussmagajā svarā.

RTU treneru sagatavotie Latvijas čempioni boksā: V. Stanulēns, V. Stepaniščevs, J. Seņka, A. Matjušenkovs, A. Černuckis, V. Belousovs, G. Vizulis, M. Mironičevs.

Stāstījumu pierakstīja J. Raits

6

2008. gada 23 oktobris

RTu spoRTa kaTedRai un spoRTa klubam – 50

Īss ieskats mākslas vingrošanas vēsturē Docente DACe eglĪTe Mākslas vingrošana mūsu augstskolā ir viens no senākajiem sporta veidiem, tās pirmsākumi meklējami 60. gados. Dienas grupas studentes apguva III un II sporta klases programmas V. Zvirgzdiņas vadībā. Vēlāk izveidojās izlases komanda, kas sasniedza unikālu rekordu – vairāk nekā 10 gadu pēc kārtas izcīnīja 1. vietu republikas augstskolu sacensībās. Šajā laikā (no 1969. līdz 1981. gadam) RPI strādāja viena no vadošajām republikas trenerēm Irīna Buša. Izlases komanda aktīvi piedalījās Rīgas pilsētas, republikas, sporta biedrības «Daugava» sacensībās un vairākkārt ir izcīnījusi godalgotās vietas gan komandu cīņā, gan individuāli.

Augstskolas izlases komandas sastāvā bijušas republikas izlases dalībnieces: L. Kalniņa, D. Vitmane, S. Mikušāne, D. Oiguse, N. Andrējeva, M. Ramane, S. Miv reniece, G. Poļakova (Saričeva). Kā vienu no spilgtākajiem panākumiem var atzīmēt arī izcīnīto 2. vietu Vissavienības tehnisko augstskolu spartakiādē 1977. gadā Tallinā. 1980. gadā izlases trenere I. Buša no Latvijas tika deleģēta piedalīties Maskavā olimpisko spēļu atklāšanas pasākuma organizēšanā. No 1974. un 1978. gada darbu Sporta katedrā sāka RPI absolvente D. Eglīte un I. Vidēņina, kuras vēl šodien strādā ar dienas grupas studentēm, bet tagad jau ar aerobikas grupām. Pakāpeniski, aerobikai ienākot dienas grupu programmā, darbu šai jomā sāka arī S. Koļesova, kura iepriekš vadīja sagatavošanas grupas. Mākslas vingrošana augstskolā pakāpeniski pārveidojās par ritmisko vingrošanu, un tagad tā jau ir estētiskā grupu vingrošana izlases komandai un aerobika dienas grupām. Ar izlasi veiksmīgi strādā mūsu augstskolas absolvente G. Poļakova. Dienas grupu studentes piedalās Rektora kausa izcīņā jau vairāk nekā 10 gadus, un mūsu katedras lektores šos svētkus organizē krāšņus, patīkamus un interesantus skatītājiem.

Šaha tradīcijas RTU Treneris egons lAVenDelIs (attēlā), asoc. proferors ĒrIKs PrIeDnIeKs Šaha tradīcijas RPI ir sākušās līdz ar Sporta klubu. Jau 1965. gadā republikas komandu čempionātā RPI izcīnīja pirmo uzvaru (1. RPI – 55 p., 2. AVN (ar Ģipsli, Klovānu, Petkēviču u. c.) – 54 p., 3. VEF – 49,5 p.). 1966. gadā republikas komandu čempionātā panākums tika atkārtots (1. RPI 2. AVN, 3. VEF). Komandā abos turnīros: A. Pētersons, Ē. Priednieks, A. Miezis (Veihelis), J. Visockis, S. Sedleniece. Treneris – meistars A. Pētersons. 60. un 70. gados RPI komanda vienreiz izcīnīja 3. vietu PSRS studentu spartakiādē un vienreiz palika 4. vietā.

1970. gadā RTU komanda uzvarēja Maskavas Valsts universitātes rīkotā starptautiskā turnīrā ar Polijas un Vācijas pilsētu komandu līdzdalību. Komandā spēlēja: J. Klovāns, Ļ. Gutmans, V. Kirpičņikovs, B. Gutkins, Ē. Priednieks, A. Suslovs, J. Brakanskis, Ļ. Fišmane un I. Razmisloviča.

1978. gadā republikas komandu čempionātā RPI komanda 2008. gada 23. oktobris

Estētiskā grupu vingrošana Docente gAĻInA PoĻAKoVA Estētiskā grupu vingrošana ir jauns vingrošanas sporta veids, kas pamatojas uz stilizētām, dabiskām ķermeņa kustībām. Estētiskā grupu vingrošana palīdz novērst mācību radīto emocionālo stresu, nogurumu, labi trenē sirds un asinsvadu un elpošanas sistēmu, uzlabo vispārējo fizisko sagatavotību.

Estētiskās grupu vingrošanas sekcija RTU savu darbību sāka 1998. gadā. Ārpus mācību laika vakaros trenējas RTU 1. un 2. izlases komandas. Katrā komandā ir 10–12 studentes.

Treniņu grupā tika uzaicinātas meitenes ar iepriekšēju horeogrāfisko sagatavotību. Pieteicās meitenes, kas agrāk nodarbojās ar tautas dejām, sporta un mākslas vingrošanu, sporta dejām, baletu un cirka studijā. Jau pēc gada RTU komanda startēja Latvijas universiādes sacensībās un izcīnīja 4. vietu. Vēlāk komandu papildināja augsti kvalificētas mākslas vingrotājas, un 2000. gadā komanda izcīnīja universiādes čempiona titulu, kā arī uzvarēja starptautiskajās studentu sacensībās SELL. Minētās divas uzvaras iedvesmoja mūsu komandu un deva tiesības startēt nākamajā pasaules čempionātā. Otrais Pasaules čempionāts notika Tallinā 2001. gadā, kur RTU izcīnīja 8. vietu 24 komandu konkurencē. Arī šajā gadā komanda izcīnīja uzvaru universiādē un sekmīgi startēja starptautiskajos turnīros Tartu, Hamenlinnā un Helsinkos. RTU komanda startēja arī trešajā Pasaules čempionātā Prāgā un ceturtajā čempionātā Grācā, Austrijā. Šajos čempionātos rezultāti bija pieticīgāki, abos izcīnīta 16. vieta. Tas izskaidrojams ar to, ka konkurence ievērojami pieaug. Paaugstinās tehniskā sagatavotība, kompozīciju izteiksmīgums, mākslinieciskais līmenis. RTU komandai ir liels gods pārstāvēt Latviju pasaules čempionātos. Katrs komandas starts parāda stabilitāti, māku ieturēt stilu un sniedz lielu pieredzi tālākai izaugsmei. Galvenā augstskolas komandas problēma ir tās sastāva mainīgums. Ņemot vērā uzkrāto pieredzi un studentu interesi, sākot no 2000./2001. mācību gada, estētiskā grupu vingrošana tiek iekļauta dienas grupu studentu obligāto nodarbību programmā. Ar katru gadu šī sporta veida popularitāte pieaug. Pirmajā mācību gadā bija divas mācību grupas, bet otrajā jau piecas, 2006./2007. mācību gadā ar estētisko grupu vingrošanu nodarbojas deviņas mācību grupas. Latvijā šīs komandas startē E. Krūmiņas kausa izcīņā, Rīgas ģimnastrādē, universiādē un RTU Rektora kausa izcīņas sacensībās. universiāde ir galvenās Latvijas mēroga studentu sacensības. Arī 2008. gadā RTU komanda bija universiādē labākā.

atgriežas pirmajā pozīcijā (1. RPI, 2. VEF, 3. «Radiotehniķis»). Komandā: I. Kivlāns, L. Kaušanskis, Ē. Priednieks, A. Roze, Ļ. Fišmane. Treneris G. Kuzmičevs.

80. un 90. gados šaha komanda RPI un vēlāk RTU praktiski nepastāvēja. Šaha tradīciju atjaunošanu 1998. gadā sāka V. Kurpnieks. Pirmajos gados V. Kurpnieks kopā ar dažiem entuziastiem (V. Zembu, Ģ. Kazminu un N. Feldmani) piedalījās nozīmīgākajās Latvijas studentu un komandu sacensībās, Latvijas 9. Universiādē izcīnot bronzas medaļas. 2001. gadā V. Kurpnieku nomainīja E. Lavendelis, turpinot šaha tradīciju atjaunošanu. Tika atjaunoti RTU mēroga šaha turnīri (RTU čempionāts, Rektora kausa posms, sporta dienu turnīri). RTU komanda ar katru gadu tika pastiprināta, un aizvien uzlabojās arī rezultāti – 2006. gadā izdevās izcīnīt sudraba medaļas Latvijas komandu čempionātā, kur piedalās profesionālas klubu komandas. 2007. gadā sudrabs tika nomainīts ar bronzu.

Turpināti sekmīgi starti Latvijas universiādēs, kur gan vīru, gan dāmu konkurencē katru gadu iegūtas medaļas, izcīnot arī piecas zelta medaļas. Šajā laikā RTU komandā stabilas vērtības bijuši I. Bērziņa, L. Rogule, M. Smirnova, N. Feldmane, G. Stankeviča, E. Lavendelis, I. Bērziņš, V. Daškēvičs, Ē. Priednieks, J. Lelis. 2008. gadā RTU komanda izcīnīja sudraba medaļas, bet L. Rogule uzvarēja dāmu konkurencē XXIV starptautiskajās SELL spēlēs.

7

RTu spoRTa kaTedRai un spoRTa klubam – 50

sporta katedra. – Docents Dr. paed.

VIKTors bonDers, sporta katedras vadītājs Sporta katedras attīstība vienmēr bijusi atkarīga no studējošo skaita, politiskās un ekonomiskās situācijas valstī, augstskolas vadības atbalsta un no kolektīva darbības efektivitātes ar katedras un Sporta kluba vadītāju priekšgalā.

Sporta katedras pamatlicēja V. Molčanova 20 gadu laikā bija izveidojusi stabilas tradīcijas mācību un sporta procesa organizācijā, zinātniski metodiskajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā darbā. 1978. gadā katedrā strādāja 56 mācībspēki: viens profesors – V. Nazarovs, 9 docenti, 26 pasniedzēji. 1978. gadā katedras vadību pārņēma H. Čebrikovs. Sev raksturīgajā diplomātiskajā stilā viņš pilnveidoja V. Molčanovas sākto. H. Čebrikova vadības laikā pārdzīvojām PSRS sabrukumu un Latvijas valsts atdzimšanu. Tie bija grūti laiki, bija jāizšķiras – būt vai nebūt sportam obligātajam mācību priekšmetam.

Pateicoties RPI administrācijai, fakultāšu dekāniem, kā arī R. Jasūnam un H. Čebrikovam, tika nolemts saglabāt obligātās sporta nodarbības 1. un 2. kursā. Latvijā tikai RTU un LLU pieņēma šādu lēmumu. Pārējās augstskolas no sporta atteicās. Katedra bija spiesta samazināt darbinieku skaitu, tomēr, saglabājot sportu vismaz divos kursos, izdevās saglabāt daļu no pasniedzējiem un treneriem, lai turpinātu RPI sporta tradīcijas. Rezultāti atspoguļojas mūsu studentu sportiskajos sasniegumos.

Ritmiskā vingrošana un svarcelšana pārtapa par aerobiku, atlētisko vingrošanu un svarbumbu celšanu.

Studentu trūkuma dēļ tika likvidētas dienas grupu nodarbības vieglatlētikā, rokasbumbā, futbolā, badmintonā un slēpošanā. Savukārt peldēšanas nodarbības kopš 1989. gada notiek jaunajā Ķīpsalas baseinā. Mainījās arī mācībspēku sastāvs. 1988. gadā strādāja 42 pasniedzēji, no tiem 9 docenti un 24 pasniedzēji. 1995. gadā bija palikuši tikai 20 mācībspēki, no tiem 8 docenti un 7 pasniedzēji. Līdz 1993. gadam Fiziskās audzināšanas katedra darbojās kā patstāvīga vienība, bet pēc Humanitārā institūta izveides nonāca tā sastāvā.

Līdz 1994. gadam, kad pasniedzēju skaits samazinājās gandrīz divas reizes, katedrā darbojās sporta veidu grupu metodiskāsk‘omisijas (sporta

8

spēļu, smagatlētikas, vieglatlētikas un vingrošanas).

1994. gadā par katedras vadītāju tika ievēlēts J. Muižnieks. 1995. gadā vajadzēja pārcelt katedru no Kaļķu ielas 1a­126 uz Āzenes 16­340, izveidot un apgūt jaunās sporta bāzes. Pakāpeniski uzlabojās universitātes, līdz ar to arī sporta darba nodrošinājums.

1997. gadā tika ieviests jauns sporta veids – estētiskā vingrošana. 1998. gadā darbību atsāka galda tenisa un džudo sekcijas. 2000. gadā katedrā strādāja jau 25 mācībspēki, no tiem 7 docenti (6 ar doktora grādu) un 7 pasniedzēji.

2001. gadā pēc tā laika likuma, ka katedru drīkst vadīt tikai līdz 65 gadu vecumam, J. Muižnieks bija spiests atstāt šo amatu, un par viņa pēcteci kļuva Viktors Bonders. 2001. gadā tika atjaunotas nodarbības ārstnieciskajā vingrošanā, kuras studentiem ir īpaši aktuālas, jo ar katru gadu vairāk ir studentu ar veselības traucējumiem.

Diemžēl finanšu un piemērotas bāzes trūkuma dēļ bijām spiesti no šīm nodarbībām atteikties. 2007. gadā ārstnieciskā vingrošana atkal atjaunota un, domājams, uz visiem laikiem. 2001. gadā sāka strādāt agrāk jau sabiedriskā kārtā uz Sporta kluba bāzes izveidotā florbola komanda. 2005. gadā atjaunotas dienas nodarbības vieglatlētikā.

Zinātniski metodiskajā darbā vislielākie panākumi bija 70. un 80. gados, kad katedrā izveidojās spēcīgs zinātniskais potenciāls ar profesoru V. Nazarovu priekšgalā. No 1985. gada zinātnisko darbu katedrā vadīja J. Muižnieks, un 2001. gadā to pārņēma Raisa Tarnopoļska.

Kopš 2002. gada RTU zinātniskajā konferencē Sporta katedrai ir sava sekcija. 2006. gadā izstrādāta un 2007. gadā izdota jaunā dienas grupu nodarbību mācību programma. Divreiz gadā notiek semināri, pieaicinot

vieslektorus. 2008. gadā katedrā strādā 30 mācībspēki, no tiem 11 docenti (6 ar doktora grādu un 5 pēc darba stāža) un 5 pasniedzēji.

Katedras vadītāja pirmais palīgs vienmēr bijis mācību darba vadītājs.

No 1987. līdz 1994. gadam, pārņemot šo amatu no A. Kruzīša, strādāja U. Barbāns. 1994./95. mācību gadā – Ivonna Raubiško, līdz 2000. gadam H. Čebrikovs, 2000./01. m. g. V. Bonders, un līdz šai dienai – J. Muižnieks.

Pašlaik tiek organizētas nodarbības dienas grupu studentiem divas reizes nedēļā pa divām stundām četros semestros. Studenti var izvēlēties kādu no piedāvātajiem 11 sporta veidiem.

Studenti ar veselības problēmām nodarbojas ārstnieciskās vingrošanas grupās. Sporta nodarbību galvenais mērķis vienmēr bijis studentu veselības nostiprināšana. Tāpēc arī tagad ieskaites pamatprasība ir nodarbību apmeklējumu regularitāte.

Otra ieskaites prasība ir kontroles normatīvu kārtošana, lai studenti varētu redzēt sava darba rezultātus.

Liela loma fakultāšu sporta darbā ir dekānu vietniekiem, kas organizē fakultāšu iekšējās sacensības, palīdz veidot komandas sacensībām starp fakultātēm un kontrolē ieskaišu kārtošanas norisi. Ilgus gadus dekānu vietnieki sporta darbā ir: APF un BF – Brigita Krieva, EEF – S. Koļesova, ETF – J. Petrovs, DITF – I. Raubiško, TMF – D. Eglīte, MLĶF – M. Kampuse, IEF – I. Videņina. Pēdējā laikā aktīvi sporta jomā darbojas SP un fakultāšu studentu pašpārvaldes, kas sadarbībā ar Sporta klubu organizē sporta pasākumus, un dekānu vietniekiem sporta darbā palikusi tikai ieskaišu kārtošanas kontroles funkcija, bet Rektora kausa izcīņu starp fakultātēm organizē katedras mācībspēki Sporta kluba vadībā.

Atbildīgais par sporta darbu katedrā tradicionāli bijis Sporta klubs. No 1991. gada tā darbu, pārņemot no G. Čakstes, vadīja R. Jasūns. Viņš palīdzēja izveidot universitātes izlases komandas, kontrolēja viņu startus Latvijas universiādē un citās sacensībās, kā arī vadīja Rektora kausa izcīņu starp fakultātēm.

Sekmīgi strādā mūsu treneri.

Latvijas universiādēs mūsu studenti joprojām turpina RPI tradīcijas – regulāri par čempioniem kļūst svarbumbu cēlāji (treneris A. Bagojans), estētiskās vingrošanas komanda (trenere G. Poļakova), vieglatlēti (treneri B. Krieva un V. Bonders), orientieristi (treneris P. Bričonoks), bokseri (treneris J. Muižnieks) un citi.

Pasaules čempionātos veiksmīgi startē svarbumbu cēlāji un vingrotājas. RTU studenti regulāri piedalās pasaules universiādēs. Ē. Rags ir divkārtējais čempions šķēpmešanā (1999. un 2001. gadā). Basketbola sieviešu komanda 1997. gadā Sicīlijā izcīnīja 6. vietu (treneris A. Vinbergs). RTU vieglatlēti, sākot no 1995. gada, piedalās katrā pasaules universiādē. RTU studenti Latvijas izlases sastāvā startē dažāda līmeņa starptautiskās sacensībās un olimpiskajās spēlēs. Mūsu olimpiešu portreti apskatāmi RTU Olimpiešu galerijā. Ar panākumiem startējam Baltijas, Latvijas un Rīgas čempionātos, kā arī citās sacensībās. RTU izlases komandas izveidotas 18 sporta veidos.

RTU Sporta katedras mācībspēki ar cerību skatās nākotnē. Jānotur iepriekšējos gados augsti paceltā sporta sasniegumu latiņa. Arī turpmāk gaidām atbalstu no universitātes rektora akadēmiķa I. Knēta, administrācijas, fakultāšu dekāniem, Studentu parlamenta, Arodkomitejas, Kultūras centra. Ieguvējs būs galvenā persona, kam mēs strādājam, – RTU Students.

2008. gada 23. oktobris