Nr 7 22 11 2001

Nr. 7 (1206) 22.11.2001.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

RTU Senåta svinîgå séde, veltîta LR proklaméßanas 83. gadadienai.

Koncerts un balle

2

2001. gada 22. novembris

Senåtå Atzîméjot Latvijas Republikas proklaméßanas 83. gadadienu, 16. novembrî notika RTU Senåta svinîgå séde. Interesantus faktus par müsu valsts vésturi klåtesoßajiem atgådinåja rektors akadémi˚is I. Knéts, vésturnieks V. Låcis un LZA prezidents akadémi˚is J. Stradiñß.

Rektors izteica pateicîbu par teicamåm sekmém studijås un aktîvu sabiedrisko darbîbu ßådiem RTU studéjoßajiem: I. Lapiñai (AF B 3), E. Avotai (BF M 1), A. Anohinai (DITF M 3), T. Solovjovai (ETF B 3), A. Ívecovam (EEF B 3), J. Jasukeviçai (IEF M 2), I. Juhñéviçai (MLF D), R. Caunîtim (I 1), M. Piku¬jevam (Liepåjas MZTK B 3).

Par lielo ieguldîjumu RTU darbîbas sekmîgå nodroßinåßanå un attîstîbå rektors izteica pateicîbu ßådiem RTU måcîbspékiem un darbiniekiem: AF asociétajam profesoram J. Briñ˚im, DITF docentam A. Ozolam, DITF vadoßajam speciålistam A. Mazvérsîtim, ETF docentam A. Strautam, ETF deΩurantei E. Íeikovskai, EEF profesoram A. Sauhatam, EEF profesoram I. Rañ˚im, IEF asociétajam profesoram J. Saulîtim, IEF lektoram P. Lukßevicam, MLF asociétajai profesorei M. Jurei, MLF asociétajam profesoram M. Dzenim, TMF docentam V. Bi˚erniekam, TMF speciålistei M. Íteinai, RTU Liepåjas MZTK lektorei M. Birzei, RTU Liepåjas MZTK lektorei I. Rupertei, RTU Daugavpils MZC direktoram J. Ivanovam, Studiju da¬as vadîtåjam P. Sliedem, Intelektuålå îpaßuma aizsardzîbas da¬as vadîtåjai M. Baltvilkai, ZB direktores vietniecei A. Brolißai, Studentu kluba vadîtåjai A. Visockai un gråmatvedei Dz. BraΩei.

Péc Senåta sédes RTU kolektîvam bija vienreizéja iespéja baudît R. Paula müziku. Koncerts un balle izdevås lieliska. Visiem dejotgribétåjiem aulå pat îsti nepietika vietas. (Skat. 1. lpp.)

R. L.

Decembrî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå!

Arhitektüras fakultåtes 1. kategorijas speciålisti Eleonoru Radziñu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes docentu Valentînu Bi˚ernieku, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes profesoru Zigurdu Markoviçu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes apkopéju Ludmilu Martinovu, Valodu institüta lektori Mariju Íulcu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes asociéto profesoru Genrihu Vinovski, Valodu institüta lektori Irénu Blumfeldi, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes vadoßo speciålistu Bruno Krustu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes lektoru Valdi Andersonu, Daugavpils MZC komandanti E¬inu Jefimovu, Sporta katedras docenti Raisu Tarnopo¬sku, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes vecåko inΩenieri Olgu Çaiko, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes vadoßo speciålistu Péteri Kåpostiñu, Liepåjas MZTK direktora vietnieku Gunåru Luku, Gråmatvedîbas noda¬as vadîtåju Aiju Obrosovu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes vadoßo pétnieku Visvaldi Vîtiñu.

Parakstîts sadarbîbas lîgums ar Baltkrievijas Valsts informåtikas un radioelektronikas universitåti 15. novembrî RTU rektors akadémi˚is I. Knéts un Baltkrievijas Valsts informåtikas un radioelektronikas universitåtes prorektors S. P. Kundas parakstîja lîgumu par sadarbîbu ßådås jomås: – akadémiskå personåla apmaiña, tås mér˚is – lasît lekciju ciklus, informét par måcîbu programmåm un måcîbu procesa reformu; – apmaiña ar zinåtnisko un zinåtniski metodisko literatüru, kopéjas zinåtniskas konsultåcijas; – apmaiña ar darba pieredzi un informåciju par augsti kvalificétu speciålistu sagatavoßanas metodiku; – måcîbspéku un zinåtnisko lîdzstrådnieku uzaicinåßana uz konferencém, seminåriem un zinåtniskajiem simpozijiem Baltkrievijå un Latvijå; – studentu apmåcîba sagatavoßanas noda¬å un fakultåtés uz starpvalstu vienoßanås un/vai lîguma pamata; – zinåtnisko kadru sagatavoßana aspirantürå un doktorantürå; – apmaiña ar måcîbu procesa dato-

rizåcijas un zinåtniski pétnieciskå darba pieredzi; – kopéjas publikåcijas augstskolu izdevumos;

– piedalîßanås kopéjos izglîtîbas un zinåtnes projektos – gan divpuséjos, gan saistîtos ar starptautiskåm programmåm. ❏

3

2001. gada 22. novembris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Starptautiskå parlamenta prakses programma Våcijas Bundestågå No 2003. gada 1. marta lîdz 2003. gada 31. jülijam augstskolu absolventi tiek aicinåti piedalîties Starptautiskajå parlamenta prakses programmå Våcijas Bundestågå.

Programma sadarbîbå ar Humbolta Universitåti Berlîné tiek veiksmîgi îstenota jau 10 gadus, un tås mér˚is ir iepazîstinåt jaunus politiski ieinteresétus augstskolu absolventus ar Våcijas parlamentåro pårvaldes sistému.

Prakses laikå programmas dalîbnieki piedalås universitåtes, Bundeståga, kå arî politisko fondu rîkotajos seminåros, lai iepazîtos ar politisko sistému Våcijå. Tam seko 15 nedé¬u ilga prakse pie kåda Bundeståga deputåta, turklåt programmas dalîbnieki vasaras semestrî var studét Humbolta Universitåté Berlîné.

Prasîbas pretendentiem: • Latvijas Republikas pilsonîba; • pabeigta augståkå izglîtîba; • ¬oti labas våcu valodas zinåßanas; • iecere saistît savu nåkotni ar darbu valsts iestådés, presé,

valsts pårvaldes sektorå, augståkås izglîtîbas iestådés; • pretendentu vecums pieteikßanås brîdî nedrîkst pårsniegt 30 gadus.

Stipendijas apjoms: 511 EUR ménesî. Papildus tiek segta apdroßinåßana, sociålie maksåjumi un administratîvie izdevumi un nodroßinåta dzîvoßana studentu kopmîtnés. Stipendiåti sañem arî vienreizéju piemaksu ce¬a izdevumu segßanai.

Pieteikuma anketas un plaßåka informåcija: LZP Zinåtnes starptautiskås koordinåcijas centrå Rîgå, Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå, tålr. 7089313.

Pieñemßanas laiki: otrdienås, ceturtdienås no plkst. 14 lîdz 17, treßdienås no plkst. 9 lîdz 12.

Pieteikuma dokumenti jåiesniedz lîdz 2002. gada 15. februårim Rutai Vocißai LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrijå Rîgå, Va¬ñu ielå 2.

ROTARI klubs Nidda izsludina konkursu uz stipendiju 2002./2003. m. g. divu semestru ilgåm studijåm Hesené (Våcijå) ROTARI ir starptautiska nevalstiska organizåcija, kurå darbojas vairåk nekå 1,2 miljoni dalîbnieku. Draudzîba, tolerance un izglîtîba ir stürakmeñi, uz kuriem balstås ROTARI klubu darbîba viså pasaulé. Profesionålå izglîtîba, stipendiju un kultürapmaiña visu aprindu un profesiju cilvékiem, vadoßo speciålistu sagatavoßana, vides aizsardzîba, brîvpråtîgs darbs slimnîcås un sociålås aprüpes centros – tås ir tikai daΩas no ROTARI darbîbas jomåm.

ROTARI ir lielåkå privåtå organizåcija pasaulé, kas atbalsta studentu vélmi iegüt izglîtîbu. Katru gadu vairåk nekå 30 000 jaunießu, pateicoties ROTARI kluba pieß˚irtajåm stipendijåm, studé kådå årzemju augstskolå. Arî tu vari k¬üt par vienu no ROTARI kluba stipendiåtiem.

Priekßnoteikumi: • stipendiåts brîdî, kad sañem stipendiju, nedrîkst büt vecåks par 30 gadiem;

• jåbüt pabeigtiem diviem kursiem kådå no Latvijas augstskolåm; • mér˚tiecîba un labas sekmes lîdzßinéjås studijås; • labas våcu valodas zinåßanas.

Finanséjuma apjoms: 500 EUR ménesî.

Pieteikuma dokumenti: • CV; • fotogråfija; • izglîtîbu apliecinoßu dokumentu kopijas ar tulkojumiem våcu valodå jåiesniedz lîdz ß.g. 10. decembrim: Dr. Christoph Kober Rotary Club Nidda/Deutschland Eichelbergring 8 D 63654 Büdingen

Telekomunikåciju un radio darbinieki svin svétkus Latvijas Radiofona pamatlicéja inΩeniera Jåña Lintera prémijas pasniegßanas ceremonija 2. novembrî bija pulcéjusi Latvijas telekomunikåciju un radio darbiniekus Radiofona 76. dzimßanas dienå.

Patîkami bija kopå redzét gan Latvijas Radio, gan Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta, gan Lattelekom, gan LMT, gan Tele2, gan Latvijas Radio un televîzijas centra un Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas darbiniekus, viñu aug-

ståko vadîbu ieskaitot. Íogad Lintera prémijas laureåtiem piepulcéjås vél 23, viñu vidü no RTU – asoc.prof. Ì. Ivanovs un doc. A. Pakalns. Íådu tikßanos novembra pirmajås dienås Latvijas Telekomunikåciju darbinieku klubs un Lintera fonds kopß 1990. gada rîko katru gadu.

Lintera prémiju tagad ir sañémußas 203 personas, to vidü arî RTU ETF 14 docétåji un trîs doktoranti.

M.E.

Jånis Linters

4

2001. gada 22. novembris

Interneta videokonference ar Våciju 7. novembrî RTU Tålmåcîbas studiju centrå Våcijas Pieaugußo izglîtîbas konferences laikå notika trîs stundas gara videokonference. No Latvijas tajå piedalîjås RTU Tålmåcîbas centra speciålisti Atis Kapenieks un Ilmårs Slaidiñß, kurß darbojas arî Latvijas Pieaugußo izglîtîbas apvienîbas (LPIA) valdé. Pieaugußo izglîtîbai veltîto konferenci Hamburgå atklåja Våcijas prezidents Johans Raus, un tajå piedalîjås ap 1500 dalîbnieku. LPIA valdes priekßsédétåjs Toms Urdze atradås Våcijå, Hamburgå, kur ar daΩådiem materiåliem, kas saistîti ar pieaugußo izglîtîbu Latvijå, pårståvéja müsu valsti. Videokonferences seanså piedalîjås arî sadarbîbas partneri no Zviedrijas un Dånijas.

Starp dalîbniekiem raisîjås diskusijas par studiju iespéjåm internetå, tika rådîtas filmas, kurås konferences dalîbvalstis de-

monstréja paveikto tålmåcîbas jomå.

Videokonferences diskusiju galvenås témas: Vai var studét internetå bez seminåriem un klåtienes diskusijåm? Digitålå plaisa – vai studijas internetå nesadalîs sabiedrîbu interneta lietotåjos un nelietotåjos? Vai internets un videokonferençu tehnolo©ija palîdzés veidot Baltijas jüras valstu studéjoßo sabiedrîbu?

RTU Tålmåcîbas studiju centra speciålists Ilmårs Slaidiñß par notikußo videokonferenci izteicås atzinîgi: «Domåju, ka tas bija unikåls notikums, jo, ß˚iet, ßî bija pirmå videokonference starp Latviju un årzemém, kas notikusi internetå. Lielås datu plüsmas dévideokonferenci internetå ir ¬oti grüti realizét. Lai nodroßinåtu reizé attélu un skañu, nepiecießamas pietiekami stabilas un droßas lînijas. Íai gadîjumå més

Dekånu runas 8. novembra sédé ☞ Ar jaunåko vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izveidé iepazîstinåja Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts. Notiek intensîvs darbs ar sistému Students, un sadarbîba ar våcu firmu sekmîgi turpinås. Speciålå serverî jaunajå Windows versijå jau ievietota studentu datu båze, un paßlaik notiek kodéßana latvießu valodå.

Pozitîvi beigußås sarunas ar interneta piegådåtåju. Neieguldot papildu lîdzek¬us, ir grozîti noteikumi, panåkta kapacitåtes palielinåßana un iegüti 512 Kb agråko 260 Kb vietå, par ko firma jau atsütîjusi oficiålu apstiprinåjumu. Nåkamajå ceturksnî Datu tîkls sniegs detalizétu izklåstu katrai fakultåtei par interneta lietoßanu iepriekßéjå ménesî.

ETF dekåns I. Slaidiñß informéja par veiksmîgu videokonferences norisi RTU Tålmåcîbas centrå 7. novembrî. Izmantojot Apollo pieslégumu, izdevies pieslégties plaßai (1500 dalîbnieku) konferencei par pieaugußo izglîtîbas jautåjumiem, kura notika Hamburgå (Våcija).

I. Pujåts piebilda, ka îpaßiem pasåkumiem arî Telia solîjusi atvért pieeju internetam lielåkå apjomå, neko nemainot esoßajå aparatürå. ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja par projektu Augståkås izglîtîbas un zinåtnes attîstîbas vadlînijas laikå no 2002. lîdz 2010. gadam. Vadlîniju projekts apspriests IZM, piedaloties universitåßu rektoriem, B. RivΩai, J. Stradiñam un projekta autoriem. Materiålus solîts izsütît elektroniski. 19. novembrî notiks konference par ßo projektu, kurå aicinåti piedalîties visi interesenti. DaΩas projekta tézes: – augståkås izglîtîbas un zinåtnes vienotîba; – no 1746 Latvijas zinåtniekiem, kuriem pieß˚irts zinåtniskais gråds, aptuveni 500 strådå RTU; – lai zinåtni integrétu augstskolås un uzlabotu studiju kvalitåti, zinåtnes grantus virzîs uz augstskolåm un augstskolås integrétajiem institütiem; – no 2003., 2004. gada 1% augstskolu finanséjuma tiks novirzîts zinåtnes attîstîbai un jaunu projektu izstrådei; – atkal paredzéts ieviest zinåtnes profesora nosaukumu ar båzes finanséjumu bijußo LZA institütu zinåtniekiem, pret ko protesté augstskolu rektori, jo arî augstskolås ir zinåtniskås pétniecîbas laboratorijas, kuras nepiecießams finansét; – paredzéts paaugstinåt doktorantüras efektivitåti; – valsts emeritéto zinåtnieku pensiju skaitu paredzéts

speciåli ierîkojåm DSL lîniju ar Lattelekom interneta pakalpojumu sniedzéju Apollo, kuri solîja uz konferences laiku nodroßinåt labu årzemju pieslégumu, un tießåm viss notika perfekti. Íis eksperiments ir izdevies un sniedzis ¬oti labus rezultåtus. Nåkotné ßådåm videokonferencém ir milzîga perspektîva. Internets ir demokråtisks un brîvi pieejams, ikviens var pieslégties videokonferencei. Péc manåm domåm, mums RTU tîklå vajadzétu nodroßinåt ßådu regulåru videokonferençu iespéjas, jo paßlaik tîkls neatbilst ßim prasîbåm. Bütu ¬oti labi, ja dekåni varétu reizi nedé¬å sanåkt kopå nevis pie rektora, bet piedalîties konferencé, séΩot katrs pie savas videokameras.»

Ar Ilmåru Slaidiñu tikås Juniors

palielinåt no 165 2001. gadå lîdz 400 2003. gadå, palielinot arî pensijas apméru no paßreizéjiem Ls 66 lîdz Ls 100; – rektors protestéjis pret ideju nodalît universitåtes no profesionålajåm augstskolåm, kas ir pretrunå Boloñas konvencijai un arî nelietderîgi gan RTU, gan AML; – koledΩas uzskatîtas par augstskolai nepiederîgåm; – daudz pretrunu nepilna laika studiju aprakstos; – studiju programmu B un C sada¬u saturam, tas ir, vispårizmantojamo prasmju apguvei, jåiet lîdzi laikam, nedrîkst izmantot vecos kursus. Rektors par projekta trükumiem uzskata to, ka absolüti nav pieminéta måcîbspéku kvalifikåcijas celßana un ka nav optimåla augstskolu finansu resursu izmantoßanas risinåjuma. Da¬a projektå pieminéto jautåjumu gan såkta risinåt. ☞ Kanclers R. Taraßkeviçs informéja, ka, iepazîstoties ar iepriekß sagatavoto budΩeta sadalîjuma projektu, prof. J. Ziemelis un Revîzijas komisijas priekßsédétåjs doc. K. Brîvkalns atklåjußi vairåkas neatbilstîbas: k¬üdu paståvîgås da¬as apré˚inå; centrålajå masîvå iztrükst dati par daudziem studentiem, jo nepareizi ievadîts måcîbu gada skaitlis; sistémas k¬üda pie¬åvusi visu izvéles priekßmetu ievadîßanu, pårsniedzot semestrî plånoto KP skaitu.

Doc. K. Brîvkalns paskaidroja, ka sîkåka pårbaude såkta péc iepazîßanås ar gada atskaiti, kurå uzrådîto studentu skaita attiecîba 2. kurså un 3. kurså izskatîjusies dîvaina. Savukårt pårbaudot studentu skaitu, atklåjies pårsniegtais KP apjoms semestrî. Tålåkå KP pårbaudé atklåjusies neatbilstîba ma©istra un doktora priekßmetu uzskaité, ko radîjusi programmas k¬üda. Bijußå DEED lietvedîbå atklåti studenti ar vairåkiem akadémiskajiem parådiem par 2. kursu.

Dekåni aktîvi apsprieda atklåto k¬üdu céloñus un turpmåko rîcîbu k¬üdu novérßanå. Priekßlikums – doc. K. Brîvkalnam, piesaistot palîgå darba grupu, turpinåt vadîbas sistémas pårbaudi, lai programmu varétu sakårtot un uzlabot. Dekåni südzas, ka daudzas k¬üdas viñiem nav pamanåmas tåpéc, ka dekåniem nav pieejas centrålajai datu båzei.

Kanclers atgådinåja, ka vél nav iedalîti lîdzek¬i lietvedîbåm, domém u.tml., ko vél dalîs. Lai nekavétos lîdzek¬u sadale, kanclers pieprasa: 1) lîdz 12. novembrim izlabot visas k¬üdas individuålajos plånos; 2) ievadît visas trükstoßås programmas, jo paßlaik ir tådas profesora grupas, kurås programmas nav uzrådîtas, t.i., algu apré˚inå ir tikai paståvîgå da¬a; 3) nekavéjoties no datu båzes jåizñem ievadîtie liekie izvéles priekßmeti. Paståvîgå da¬a apré˚inå jau ir izlabota, vél atbilstoßi individuålajiem plåniem jåkori©é ma©istrantüras un doktorantüras dati, lai lîdz 15. novembrim varétu izdarît pårré˚inu. Nåkamajam studiju gadam nepiecießams sakårtot individuålo plånu masîvu ➔ 5. lpp.

5

2001. gada 22. novembris

RTU absolvents – tas skan lepni pat tålajå Libånå RTU ne bez pamata var lepoties, ka arî daudzi årvalstu studenti to izvéléjußies par savu studiju vietu, kur viñi ne vien iegüst kvalitatîvu augståko izglîtîbu izraudzîtajå specialitåté, bet arî pavada neaizmirstamus savas jaunîbas skaiståkos gadus. Studiju laiks parasti paliek atmiñå uz visu müΩu, un, atceroties ßo savas dzîves posmu, vietéjie, Latvijå dzîvojoßie absolventi parasti tiekas savas augstskolas jubilejås vai fakultåßu salidojumos, taçu daudzu ASV, arî Rietumeiropas valstu augstskolu absolventi, lepojoties ar savu alma mater un izjütot îpaßu brålîbu ar citiem savas augstskolas absolventiem, apvienojußies absolventu biedrîbås un asociåcijås. Latvijå gan ßî tradîcija pagaidåm ir mazåk izkopta (nav, pieméram, dzirdéts par Péterburgå studéjußo apvienîbu vai KembridΩas vai citu prestiΩu augstskolu absolventu biedrîbu), toties tålajå Libånå nu jau vairåk nekå gadu paståv Latvijas augstskolu absolventu Libånas asociåcija (Latvian Alumni Association of Lebanon – LAAL), kurå apvienojußies arî daudzi RTU absolventi (libånießi ir studéjußi arî Medicînas akadémijå un bijußajå Rîgas Civilås aviåcijas inΩenieru institutå).

Arî paßlaik RTU måcås aptuveni 30 studentu no Libånas – lielåkå da¬a no visiem RTU årzemju studentiem. Populåråkås libånießu vidü ir studijas DITF, BF

Ieva Mi˚elsone

un ETF, trîs Libånas studenti måcås arî TMF. Årzemju studentu departamenta direktors Dr. inΩ. Igors Tipåns ir gandarîts par to, ka Libånå izveidojusies organizåcija, kas büs spécîgs atbalsts gan topoßajiem RTU studentiem no Libånas, gan nåkamajiem absolventiem. Priecé, ka bijußie absolventi neaizmirst savu augstskolu.

LAAL izveidoßanås palîdzés radît atgriezenisko saiti ar RTU absolventiem Libånå, jo lîdz ßim ar bijußajiem årvalstu studentiem ßîs saiknes bija visai våjas – nereti trüka informåcijas par to, vai RTU diplomi tiek atzîti citås valstîs, kådas ir iespéjas RTU absolventiem atrast darbu savå specialitåté un vai viñi strådå savå valstî vai meklé dar-

Dekånu runas ➔ 4. lpp.

un jåizdara atbilstoßie grozîjumi programmå, lai priekßmetu datus apré˚inam izmantotu no individuålajiem plåniem, nevis no priekßmetu re©istra.

Debates turpinåjås vél labu laiku, un izskanéja daΩådi priekßlikumi, pieméram, sadali veikt péc slodzes, nevis individuålajiem plåniem, tika skaidroti arî lîdzek¬u sadales principi LU. Kanclers R. Taraßkeviçs ieteica pagaidåm sakårtot esoßo metodiku atbilstoßi jaunajiem MK noteikumiem, kas ståsies spékå 2002. gadå, kå arî apkopot daΩådos priekßlikumus. Kanclers uzskata, ka ¬oti nepiecießama ir nopietna sistémas analîze.

Vienojås – 29. novembrî pulksten 9.15 par lîdzek¬u sadales jautåjumiem sasaukt Senåta Finansu komitejas paplaßinåto sédi ar dekånu piedalîßanos. ☞ Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede paskaidroja rektora rîkojuma projektu par studéjoßo lietvedîbas reorganizåciju. Projektu apstiprinåja.

Ar ßo rîkojumu BF, EEF, ETF un MLF lietvedîba nodota fakultåßu dekanåtiem, bet DITF, IEF un TMF jåpårskata esoßo lietvedîbas struktürvienîbu saraksti un jåsagatavo priekßlikumi par lietvedîbas koncentréßanu dekanåtå un institütu vai koledΩu grupås. ☞ Apsprieda Studiju da¬as sagatavoto un jau iepriekßéjå sédé iesniegto Senåta lémuma projektu par pamatkritérijiem maksas studentu pretendéßanai uz budΩeta finansétåm vietåm. ☞ Izskatîja jautåjumu par måcîbspéku kvalifikåcijas celßanu. RTU ßajå jautåjumå ir Senåta lémums, ir MK 2000. gada 2. oktobra no-

bu citur u.tml. Par libånießiem, RTU absolventiem, gan nav pamata baΩåm, jo Libånå paståvoßå InΩenieru padome atzîst RTU diplomus, turklåt ir zinåms, ka daudzi RTU absolventi strådå vadoßos amatos, arî nozîmîgås aråbu un amerikåñu kopfirmås un pat Beirutas municipalitåté, tå apliecinot, ka Latvijå var iegüt tikpat labu izglîtîbu kå, pieméram, Francijas augstskolås.

Nesen, 25. oktobrî, LAAL noorganizéja visu Latvijå studéjoßo libånießu tikßanos un iepazîstinåja arî ar savu asociåciju, kas ir brîvpråtîga sabiedriska organizåcija, kura apvieno un sniedz atbalstu Latvijas augstskolas beigußajiem libånießiem, kå arî popularizé Latvijas augstskolas Libånå, sekméjot aizvien jaunu Libånas studentu ieståßanos Latvijas augstskolås.

Starp RTU Årzemju studentu departamentu un LAAL tika noslégts sadarbîbas lîgums, kas vél vairåk nostiprinås saiknes starp RTU absolventiem Libånå un RTU. Lîgums paredz, ka RTU regulåri nodroßinås LAAL ar jaunåko informåciju par studiju iespéjåm RTU, arî par augståkå lîmeña programmåm, par studiju programmu izmaiñåm utt. Cerams, ka nåkotné lîdzîga sadarbîba veidosies arî ar citås valstîs strådåjoßiem RTU absolventiem, ka Rîgå aizsåkußås brålîbas saites, atgrieΩoties dzimtené, nezudîs un bijußie studiju biedri saglabås gan savstarpéju draudzîbu, gan saikni ar Latviju. ❏

teikumi par prasîbåm pedagogiem nepiecießamajai izglîtîbai un profesionålajai kvalifikåcijai, ievérojot 2001. gada 2. oktobra grozîjumus. MK rîkojums par pedagogu tålåkizglîtîbu ståsies spékå no 2002. gada septembra.

Vienojås – måcîbspéku tålåkizglîtîbas priekßlikumus izstrådås un iesniegs Studiju da¬å Humanitårå institüta direktors profesors E. Mürnieks, izmantojot institüta pedago©ijas programmas, un ETF dekåns I. Slaidiñß, izmantojot RTU Tålmåcîbas centra iespéjas un pieredzi. ☞ Pårdomåm izvirzîts jautåjums par bakalaura standarta pårskatîßanu ar mér˚i precizét obligåto priekßmetu apjomu un sarakstu. Íis jautåjums jåizskata arî Senåta Studiju kvalitåtes un Studiju programmu komisijås. ☞ Zinåtñu prorektors L. Ribickis ierosinåja izveidot RTU Zinåtnisko rakstu 8. sériju – Tehnisko zinåtñu vésture un Humanitårås zinåtnes, ko dekåni atbalstîja. ☞ Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede: 1) lüdza pårdomåt priekßlikumus, lai nåkamgad samazinåtu årpus konkursa uzñemamo skaitu; 2) atgådinåja, ka nodarbîbu plånotåjiem jåiesniedz priekßlikumi nåkamå semestra nodarbîbu sarakstiem. Bütu ¬oti vélami, ja katrai fakultåtei bütu viens plånotåjs 1. kursam, viens – vecåkiem kursiem, nevis katram institütam savs. ☞ Izskatîja fakultåßu iesniegtos priekßlikumus par studentu un darbinieku apbalvoßanu Senåta svinîgajå sédé. ☞ Profesors V. Kampars informéja par Latvijas augstskolu profesoru asociåcijas prezidija sédé izskatîtajiem jautåjumiem. ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts lüdza dekånus iesniegt sarakstus, kådus profesorus un asociétos profesorus nåkamgad paredzéts ievélét no jauna.

M.E.

6

2001. gada 22. novembris

Oma likumam 175 gadi Stråvas stiprums elektriskajå ˚édé ir tießi proporcionåls spriegumam un apgriezti proporcionåls ˚édes pretestîbai... Oma likumu tagad zina katrs skoléns, un tas liekas tik saprotami, jo ar likuma izmantojumu saskaramies daudzås lietås, kuras ir müsu tuvumå. Balstoties uz Oma likumu, tiek konstruéta elektrotehniskå, radioelektroniskå un sakaru tehnikas aparatüra. To ievéro, büvéjot elektrîbas pårvades un sakaru lînijas.

Georgs Simons Oms dzimis 1786. gada 16. martå. Dzîvoja un måcîjås Våcijå, Erlangenes pilsétiñå. Viña bérnîbas gadi bija ¬oti grüti – mazam esot, nomira måte, materiålu grütîbu dé¬ nåcås pårtraukt studijas universitåté un iztikai lîdzek¬us vajadzéja pelnît, strådåjot par matemåtikas skolotåju. Visa viña turpmåkå dzîve, tåpat kå daudziem citiem ievérojamiem zinåtniekiem, bija saistîta ar pasniedzéja darbu. Péc rakstura Oms bija kautrîgs, vienmér dzîvoja finansiålå trükumå, kura dé¬ nevaréja at¬auties pat lîdz müΩa beigåm nodibinåt ©imeni. Universitåti Oms beidza 1811. gadå, aizståvot doktora disertåciju. Çetrus gadus strådåja Bambergas reålskolå.

No 1817. gada lîdz 1825. gadam strådåja par fizikas un matemåtikas vecåko pasniedzéju elnes ©imnåzijå. Vienlaikus ar A. Ampéru (ap 1820. gadu) såka elektrisko ˚éΩu pétîjumus, veicot daudzus eksperimentus un apré˚inus. To laiku stråvas avoti (galvaniskie elementi jeb Volta stabi)

Jåzeps Loçmelis eksperimentu veikßanai nederéja – tiem atpildoties, pieauga stråvas avota iekßéjå pretestîba, kuras dé¬ radås nepatiesi elektriskås ˚édes pretestîbas mérîjumi.

Viñam izdevås izgatavot stabilu stråvas avotu – termopåru. Tas saståvéja no diviem trauciñiem. Trauciños ievietoja divu metålu – vara un bismuta – vadu salodétos galus.

Vienå trauciñå bija ievietoti ledus gabaliñi, otrå – våroßs üdens (lai sasniegtu üdens vårîßanos, ßo trauciñu karséja ar uguns liesmu). Saskañå ar Zébeka efektu (tas tika atklåts 1821. gadå), pateicoties kontaktu pretestîbas starpîbai, vados rodas elektriskå stråva. Georgs Oms, mérot stråvas lielumu minétå vada daΩådos punktos, secinåja ka tas ir nemainîgs, bet sprieguma lielums ir mainîgs – proporcionåls vada garumam.

Ang¬u zinåtnieks Hemfrijs Devijs bija formuléjis vada vadåmîbu – tå ir tießi proporcionåla vada ß˚érsgriezumam un pretéji proporcionåla vada garumam. Oms ieviesa tå saukto îpatnéjo vadåmîbu (ekektrovadåmîbu noteikta ß˚érsgriezuma un garuma cilindriskam ˚ermenim) un uzrakstîja formulu stråvas stiprumam: I = î x S x U / L (kur I – stråvas stiprums; î – vada îpatnéjå vadåmîba; S – vada ß˚érsgriezums; U – sprieguma lielums; L – vada garums).

Bet, tå kå L / î x S ir vada pretestîba R, tad minéto formulu Oms pårrakstîja un ieguva to, ko més ßodien saucam par Oma likumu, t.i., I = U / R. Pie ßiem secinåjumiem Oms nonåca 1826. gadå. Gadu vélåk viñß izdeva gråmatu Galvaniskå ˚éde matemåtiskå aprakstå un aizsütîja to daudziem Eiropas zinåtniekiem. Daudzi no tiem kluséja, daΩi deva negatîvas atsauksmes.

Tikai 1833.–35. gadå krievu zinåtnieki E. Lencs, B. Jakobi un våcu zinåtnieks K. Gauss apstiprinåja Oma secinåjumus, bet viñu atzinums netika ñemts vérå. Interesanti,

ka Våcijå strådåjoßais zinåtnieks H. Hercs par G. Oma pétîjumiem uzzinåja tikai péc seßiem gadiem, t.i., 1832. gadå.

Vislielåkos panåkumus G. Oms guva Anglijå – tur 1841. gadå tika izdota viña gråmata, 1842. gadå viñu ievéléja par Londonas Karaliskås biedrîbas locekli un apbalvoja ar Kolleja meda¬u par elektriskås ˚édes likumsakarîbu atklåßanu. Pilnîga atzinîba G. Oma pétîjumiem nåca stipri vélåk. Viña gråmata Francijå tika izdota tikai 1860. gadå.

G. Oms 1833. gadå pårbrauca uz Minheni un strådåja par pasniedzéju Politehniskajå skolå. Péc diviem gadiem k¬uva par skolas rektoru. No 1852. gada – Minhenes Universitåtes profesors. Miris 1854. gada 7. jülijå.

1881. gadå pirmajå Starptautiskajå elektri˚u kongreså par godu G. Omam pretestîbas mérvienîba tika nosaukta viña vårdå (vada pretestîba ir viens oms, ja, pieslédzot vienu voltu lielu spriegumu pa vadiem, plüst vienu ampéru stipra stråva). ❏

Studentu parlaments informé 8. novembra valdes sédé SP prezidente Jolanta aicinåja apmeklét Latvijas Republikas proklaméßanas dienai veltîto koncertu, kurß notiks 16. novembrî plkst.18.

Viceprezidents Oskars iepazîstinåja valdes locek¬us ar SP kopsapulces apmekléjumu pa fakultåtém. Åréjo sakaru noda¬as vadîtåjs Arnis paståstîja, ka 20. novembrî plkst. 17 Studentu parlamentå büs organizåcijas IAESTE dibinåßanas sanåksme. Organizåcijas darbîbas lauks ir prakses vietu apmaiñas programmas. Vél Arnis paståstîja, ka ir iespéja pieteikties uz Sorosa fonda – Latvija stipendiju programmåm, ar kuråm var iepazîties Studentu parlamentå. Íogad var pieteikties arî uz Sorosa fonds – Latvija un Atvértås

sabiedrîbas institüta ˆujorkå izsludinåto konkursu otrå kursa studentu apmaiñas programmå viena gada studijåm ASV. Sporta noda¬as vadîtåja Lîga iepazîstinåja ar florbola sacensîbu rezultåtiem. Nåkamå kårta basketbola turnîram starp paßpårvaldém büs 1. decembrî plkst. 12 MeΩa ielå 1, sporta zålé. Visi laipni aicinåti atbalstît savas fakultåtes paßpårvaldes spélétåjus.

Studiju noda¬as vadîtåjs Jånis paståstîja par aptauju. Ir izveidotas aptaujas anketas Kå Tu jüties RTU? Íîs anketas mér˚is ir noskaidrot, kå müsu universitåtes pirmo kursu studenti ßeit jütas un ko viñi domå par studiju kvalitåti un pasniedzéju darbu.

Lîga

7

2001. gada 22. novembris

Muzejnieku tikßanås Tukumå No 2001. gada 13. lîdz 15. oktobrim Tukumå notikußajå starptautiskajå konferencé Muzeji 21. gadsimtå: misija un ekonomiskie mode¬i valdîja pasaules muzeju gaisotne. Íeit bija pulcéjußies augsta ranga Starptautiskås muzeju padomes (ICOM) pårståvji un ßîs padomes Nacionålo komiteju vadîtåji no Latvijas un Igaunijas, kå arî ministriju un muzeju atbildîgi darbinieki no Norvé©ijas, Våcijas, Baltkrievijas, Somijas un Latvijas.

Daudzi dalîbnieki savås runås izteica pårdomas, ko rosinåjusi ßågada 6. jülijå Barselonå notikusî ICOM Ìenerålå konference, kurå viens no galvenajiem bija jautåjums par pasaules muzeju darba stila maiñu, ñemot vérå sabiedrisko procesu attîstîbu 21. gadsimtå, ko vienkårßiem vårdiem varétu formulét kå valsts finansiålo lîdzek¬u samazinåßanu muzejniecîbai.

Tukuma konferences pirmajå darba dienå dalîbnieki (93 plånoto 60 vietå) noklausîjås plenårsédes referåtus un piedalîjås kopéjå diskusijå. ICOM ©enerålsekretårs Manuss Brinkmans (Francija) sniedza pårskatu par Starptautiskås muzeju padomes darbîbu un analizéja konferences témas galvenos aspektus, Teksasas Tehniskås universitåtes profesors un ICOM Izpildkomitejas loceklis Garijs Edsons (ASV) iztirzåja tému Muzeji un mantojums: misija, menedΩments un vértîba. Igaunijas ICOM Nacionålås komitejas priekßsédétåja un Igaunijas Arhitektüras muzeja direktore Karina Kallas-Murula dalîjås pårdomås par Igaunijas muzeju vietu nåkotnes sabiedrîbå savå referåtå Muzeji sapñu sabiedrîbå, Alla Staßkéviça, ICOM Baltkrievijas Nacionålås komitejas sekretåre, un Heléna Matevosjana no Baltkrievijas Kultüras problému institüta raksturoja ståvokli Baltkrievijå ziñojumå Muzeji totalitårå sabiedrîbå: darbîbas un attîstîbas specifika, Detlevs Landgrébe, Muzeja un bibliotéku lietu departamenta vadîtåjs no Hamburgas Kultüras lietu ministrijas (Våcija), detalizéti apceréja konkrétu jautåjumu Autonomija valsts muzejiem – situåcija Hamburgå, Jons Birgers Ostbijs, Norvé©ijas Muzeju pårvaldes priekßnieks, ståstîja par tému Misija un ekonomiskie mode¬i Norvé©ijas muzejos, Jånis Garjåns, Muzeju valsts pårvaldes priekßnieks, sniedza labi dokumentétu un pårdomåtu pårskatu par Latvijas muzejiem referåtå Latvijas muzeji, 21. gadsimtå ieejot, Agrita Ozola, ICOM Latvijas nacionålås komitejas priekßsédétåja un Tukuma muzeja

Augusts Ruplis

direktore, apceréja Latvijas muzejiem svarîgu tému Muzeja darbîbas mode¬i un iespéjas tos mainît. Interesi izraisîja Somijas Sporta muzeja direktors Peka Hokanens, kurß specializéjies muzeju finanséßanas jautåjumos.

Otrås darba dienas pirmajå pusé dalîbnieki sadalîjås darba grupås (darbnîcås), kurås ar papildu ziñojumiem uzståjås citi konferences dalîbnieki un péc tam detalizéti apsprieda atseviß˚us

Oktobra vidü Tukumå notikußajå starptautiskajå konferencé Muzeji 21. gadsimtå: misija un ekonomiskie mode¬i tika apspriesta müsdienu muzeja misija un iespéjas to realizét, muzeju ekonomiskie mode¬i un muzeju pårveides pieredze. jautåjumus: müsdienu muzeja misija un iespéjas to realizét, muzeju ekonomiskie mode¬i un muzeju pårveides pieredze.

Aktîvi konferences darbå piedalîjås arî RTU pårståvji A. Zigmunde un A. Ruplis, iepazîstinot ar RTU muzeju un Latvijas ˚îmijas véstures muzeju, kuram pagåjußajå gadå apritéja 25 gadu darba jubileja.

Pécpusdienå dalîbnieki atkal pulcéjås kopå nosléguma sédé. Darba grupu vadîtåji vispårinåja apspriesto. Kopsa-

vilkumu seßos punktos formuléja Latvijas Muzeju padomes priekßédétåja Klåra Radziña: 1. ievérot demokråtiju årpus muzeja un muzejå; 2. pieß˚irt muzejiem vairåk autonomijas; 3. pilnveidot ekonomisko modeli, lai nodroßinåtu elastîgu finansu lîdzek¬u izmantoßanu; 4. ieviest kontroli, kas pamatojas uz komercgråmatvedîbu; 5. palielinåt valsts un paßvaldîbu atbildîbu par kultüras mantojuma saglabåßanu; 6. re©ionålås reformas îstenoßanas rezultåtå kultüras institücijas nodroßinåt ar finanséjumu.

Konferences sagatavoßanu un norisi ¬oti veiksmîgi saskañoja un vadîja Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola un Muzeju valsts pårvaldes priekßnieks Jånis Garjåns. Patîkami pieminét, ka Tukuma muzejå strådå Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes absolvente, jaunå speciåliste Dace Kazußa.

Konferenci atbalstîja ICOM, LR Kultüras ministrija, Kultürkapitåla fonds, Latvijas Muzeju asociåcija, Tukuma pilsétas dome, Tukuma rajona padome.

Konferences darbs bija labi organizéts un materiåli nodroßinåts. Sédes notika Durbes pils muzeja telpås, ziñotåjiem bija iespéjams izmantot moderno priekßlasîjumu tehnolo©iju, kas ¬auj attélu uz ekråna parådît, pieslédzot pårnésåjamo datoru. Bija noorganizéta arî plaßa kultüras programma.

Dalîbnieki bija ¬oti apmierinåti, atjaunoja vecås saites, dibinåja jaunus kontaktus un, galvenais, guva svaigas ierosmes turpmåkajam darbam. ❏

2001. gada 22. novembris

8

Rîgai vajag savu RTU véstures lappuses tehnisko augstskolu (1. turpinåjums. Såkums JI 6. numurå.)

Dr. inΩ. Helmuts Gu¬evskis, Latvijas Zinåtñu véstures asociåcijas loceklis, InΩenierzinåtñu sekcijas koordinators

Baltijas provincés ir atrodami galvenie divi rüpniecîbas balsti – kapitåls un tirgoßanås gars. Trükst tikai vél viens no balstiem – tehniskå inteli©ence, un to var dot tikai tehniska skola… Ja atmaksåjas püliñi Urålos iegüt rüdu, pårkausét to çugunå, çugunu caur Péterburgu sütît uz Angliju, tur pårstrådåt maßînås, maßînas sütît atpaka¬ un tås realizét ar lielu pe¬ñu, tad bez jelkådiem pierådîjumiem ir skaidrs, ka valstî iegüstamå metåla pårstråde maßînås var dot lielu pe¬ñu, ja maßînas büvés iekßzemes rüpniecîba..» Un nedaudz tålåk: «.. Krievijas impérija gatavojas tuvåkå laikå izbüvét 600–700 jüdzes dzelzce¬a. Vai tam nepiecießamås 1200 lokomotîves, 12–13 tükstoßus sudraba rub¬u vértîbå katru, gribam bez izñémuma pirkt årzemés, vai gribam simtiem tükstoßu centneru dzelzce¬a sliedes velmét årzemés, tükstoßiem pasaΩieru un preçu vagonus büvét årzemés un slieΩu

ce¬u ekspluatåciju nodot sveßu tehni˚u rokås? Bet varbüt dot priekßroku tam, ka modinåtu savus snaudoßos spékus un vietéjos izejmateriålus paßi pårstrådåtu dzelzce¬am nepiecießamajå, paßu zemes délus izglîtotu par tehni˚iem un ar to saglabåjot iekßzemé ievérojamus lîdzek¬us, lai zemé palielinåtu pårticîbu un labklåjîbu, celtu valsts varenîbu?.. Tås prasîbas, kas izvirzås rüpniecîbai saistîbå ar dzelzce¬u attîstîbu, var apmierinåt tikai tehniska inteli©ence, un tåpéc tehniskas skolas dibinåßana Baltijå ir neatliekama nepiecießamîba.»

«Vai skolai jåbüt vidéjai vai augståkai?» Franke izvirza nåkamo jautåjumu. «Vidéja lîmeña skolas (Våcijå un Austrijå – H.G.) blakus komerczinåtném savos måcîbu plånos ir uzñémußas galvenokårt dabaszinåtnes, matemåtiku, mehåniku un zîméßanu

(raséßanu) un speciålajås zinåtnés piedåvå tikai vispåréjus apskatus.

Lîdz ar to ßîs skolas par galvenåm izvirzîjußas disciplînas, ko politehniskås skolas bija uzñémußas savos plånos jau apméram pirms 25 gadiem. Müsdienu prasîbas tas nevar apmierinåt. Jaunåkie laiki izvirza prasîbas – lai jaunie tehni˚i, no skolas ienåkot praktiskajå dzîvé, labi zinåtu tehniskås speciålås zinåtnes, lai viñi fabrikås vai büvuzñémumos spétu izstrådåt projektus, tos detalizéti uzzîmét (uzrasét) un vadît to îstenoßanu. Vidéjo rüpniecîbas skolu audzékñi tam nav gatavi. Ja tomér Baltijas provinces dibinåtu skolu ar ßådåm ierobeΩotåm iespéjåm, tad tås audzékñiem péc skolas beigßanas bütu jåmeklé papildinåßanås iespéjas årzemés. Vidéjas tirdzniecîbas un rüpniecîbas skolas dibinåßana bütu pusce¬ß, kas tikai da¬éji spétu apmierinåt Baltijas provinçu vajadzîbas.

(Turpinåjums sekos.)

RTU sporta sezona turpinås 22. septembrî Rîgå LNA sporta zålé notika Ceturtais atklåtais florbola çempionåts, kurå piedalîjås seßas labåkås Latvijas florbola komandas. Müsu florbolisti labi nospéléja priekßsacîkstés un, izcînot otro vietu, iek¬uva finåla çetriniekå. DiemΩél spélé par treßo vietu tik labi vairs neveicås, un lîdz ar to turnîrå iegüta ceturtå vieta. Òoti interesants izvértås RTU çempionåts ßahå. Sacensîbas tika organizétas Rîgas Íaha skolå no 29. lîdz 31. oktobrim. Piedalîjås 18 dalîbnieki, to vidü seßi meistarkandidåti, 11 pirmås klases ßahisti (visi RTU studenti). Izcînot 6,5 punktus, pirmo vietu ieguva A. Pakula (TMF 3. k.), otro – E. Lavendelis (DITF 1. k.), treßo – V. Zemba (TMF 2. k.).

Sestdien, 10. novembrî, RTU Sporta klubs organizéja RTU volejbola dienu.

Pieteicås septiñas vîrießu un trîs sievießu komandas. Trîs stundås RTU studenti varéja parådît savu volejbola spéles prasmi. Pirmås vietas gan vîrießu, gan sievießu grupås ieguva Sporta katedras lektores I. Kuplås audzékñi – vîrießu komanda Promile un sievießu – Za¬ås.

Svétdien, 11. novembrî, turpat, VEF sporta zålé, notika kårtéjå RTU basketbola diena. Íajås sacensîbås uz trim laukumiem piedalîjås 13 vîrießu komandas,

Rihards Jasüns, RTU Sporta kluba valdes priekßsédétåjs

nospéléjot 24 spéles. Spélém beidzoties, notika uzvarétåju apbalvoßana. Pirmajå vietå – Miegamices, otrajå – Transformators, treßajå – Zuks.

No kreisås: Sporta kluba priekßsédétåjs R. Jasüns, 3. vietas ieguvéjs V. Zemba, 1. vietas ieguvéjs A. Pakula, 2. vietas ieguvéjs E. Lavendelis.

Veiksmîgi Latvijas komandu çempionåtå 100 lauciñu dambreté startéja müsu dambretes izlase, izcînot treßo vietu, kausu un bronzas meda¬as. Komandå spéléja Jånis Lelis, Gunårs Zålîtis, Sergejs Andrejevs, Jevgeñijs Matvejevs, Igors Trubko.

Latvijas valsts proklaméßanas gadadienå 18. novembrî såkås 2001./2002. gada Rektora kausa izcîña, ßoreiz 12 sporta veidos. Pirmo reizi RTU paståvéßanas laikå sacensîbås iek¬auts boulings, kas startéja 18. novembrî pulksten 10 Zelta boulinga centrå. Katras fakultåtes komandå piedalîjås çetri vîrießi un divas sievietes. Apvienotu komandu veidoja AF, BF un MLF. Tåtad ßogad Rektora kausa izcîñå piedalîjås seßas, nevis piecas fakultåßu komandas, kå tika nolemts RTU Sporta kluba sédé, piedaloties fakultåßu fizorgiem, SP prezidentei Jolantai Jasukeviçai un SP sporta noda¬as vadîtåjai Lîgai Strodei.

Visiem fakultåßu fizorgiem bija iesniegts nolikums par RTU Rektora kausa izcîñu, kå arî Sporta katedras un Sporta kluba organizéto sporta pasåkumu kalendårais plåns, tåpéc ßajos pasåkumos problémåm ar fakultåßu komandu nevajadzétu rasties. ❏

9

2001. gada 22. novembris

RTU ce¬ojoßå kausa izcîña florbolå 1. novembrî RTU SP Sporta noda¬a rîkoja sacensîbas florbolå.

Sacensîbas tika organizétas sadarbîbå ar RTU florbola izlases treneri Kårli Cinîti, Sporta katedras vadîtåju Viktoru Bonderu un Latvijas Kråjbanku.

Par 1. vietu cînîjås seßas fakultåßu komandas: MLF; EEF; ETF; IEF, TMF un DITF. Studentu parlamenta komandai notika sadraudzîbas saspéle ar Latvijas Kråjbankas komandu.

Cîña par pirmo vietu bija ¬oti spraiga.

Komandas tika sadalîtas divås apakßgrupås. Katrå komandå – çetri cilvéki: trîs neprofesionå¬i (1 siev. un 2 vîr.) un viens profesionålis. Smagi ievainots netika neviens.

Vietu sadalîjums komandåm: 1. EEF, 2. DITF, 3. ETF, 4. IEF, 5. MLF, 6. TMF. Balvås katrs komandas spélétåjs ieguva gråmatiñu Viss par Mr. Humperdinku, kuras sponsoréja izlases treneris K. Cinîtis.

Visas komandas vél sañéma diplomu un gråmatu par florbolu.

Otrås un treßås vietas ieguvéji sañéma Studentu parlamenta sarüpétås balvas, saldumus un kausus, toties uzvarétåji ieguva Latvijas Kråjbankas balvas – T kreklus un ce¬ojoßo kausu.

Liels paldies izlases trenerim Kårlim Cinîtim par atbalstu un palîdzîbu, kå arî par sponsoréßanu.

Liels paldies arî Sporta katedrai par finansiålo palîdzîbu, kas ¬åva iegådåties inventåru, – turpmåk nebüs nekådu problému sarîkot florbola sacensîbas.

Arî fizorgiem uzslava, ka noorganizéja komandas un vispår aktîvi darbojas sporta dzîvé. Tikai arhitekti k¬uvußi pavisam pasîvi, arî no büvniekiem gaidåm lielåku atsaucîbu, bet cerams, ka atlabs arî ßo fakultåßu studenti un turpmåk büs aktîvåki.

TUVOJAS SESIJA, UN, LAI VESELÅ MIESÅ BËTU VESELS GARS, IR DAUDZ JÅSPORTO! Lîga Strode, SP Sporta noda¬as vadîtåja

RTU svarbumbu célåji – Latvijas çempioni 28. oktobrî Ventspilî otro reizi péc kårtas notika Latvijas çempionåts svaru bumbu celßanå. Vienlaikus tika aizståvéti arî Latvijas çempionu tituli jaunießiem.

Jaunießu bija ¬oti daudz – ventspilnieki, Nacionålås aizsardzîbas akadémijas un RTU studenti. Vîru konkurencé Sergejs Arbuzovs no Balviem laboja divus Latvijas rekordus (lîdz 17 kg – grüßana 69 reizes, summå – 119 reizes).

Latvijas çempiona titulu izcînîja trîs RTU sportisti: Måris Zvirbulis, Aleksandrs Mortu¬evs un Jånis Zvirbulis.

Rezultåti jaunießiem: 1. vieta – Juris Skrinda un Kaspars Birkenfelds, 2. – Aleksejs Andrejevs, 3. – Edgars Kirulis, Andrejs Vorobjovs un Rolands Zagorskis. Çempionåtå nepiedalîjås galvenais konkurents smagajå svarå Vasilijs Giñko, kurß gatavojas pasaules çempionåtam novembra beigås Sanktpéterburgå.

Neliela pårbaude Latvijas çempionåtam bija sacensîbas 20. oktobrî Igaunijå, kurås piedalîjås Baltijas valstu

labåkie svaru bumbu célåji. Sacensîbas bija ¬oti labi organizétas, balvas tika visiem sportistiem.

RTU sportistu rezultåti Igaunijå: M. Zvirbulis un A. Mortu¬evs ierin-

Studentu dienås Jelgavå konkurså

Jautråkå un aspråtîgåkå Latvijas augstskola müséjie ieguva 2. vietu.

Apsveicam!

dojås 2. vietå, bet J. Zvirbulis – 3. vietå.

25. novembrî RTU sporta båzé (Skolas ielå 11) notiks Rîgas çempionåts svaru bumbu celßanå.

J. Zvirbulis

Kopéjam un pavairojam!

Pavairojam lielos apjomos.

Ja kopésiet no viena ori©inåla 100 eksemplårus un vairåk, maksa par A4 kopiju – 1 santîms un mazåk.

Rem–serviss tålr. 7323792, mob. tålr. 9215870.

10

2001. gada 22. novembris

Vieta, kurå atgrieΩas Piektdiena, 9. novembris, 13.00 Ka¬˚u iela 1 Divos lielos autobusos sakåpj 92 RTU pirmo kursu studenti (grupu vecåkie) un dodas nezinåmå virzienå. Taçu nezinåmå tikai nejaußam vérotåjam no malas, jo paßi jaunießi ¬oti labi zina savu mér˚i un dodas turp pilnîgi labpråtîgi. Íis mér˚is ir Lîçupe – slépoßanas båze Césu rajonå.

Vél pédéjå apståßanås vieta – veikals Globuss pie Siguldas ßosejas –, un autobusi ar simts lîksmiem studentiem dodas pretim savam mér˚im. Jåteic gan, ka ßoferi nemaz nejütas tik lîksmi – zemes ce¬i ir salijußi, målaini un bedraini.

Tomér péc påris stundu ce¬ojuma visi bez starpgadîjumiem nonåk Lîçupé. Ce¬inieki izrådås gaidîti viesi – par to liecina saimnieces bagåtîgi klåtais pusdienu galds.

Péc såtîgåm pusdienåm seko pirmo kursu vecåko iepazîstinåßana ar Studentu parlamentu un ar valdi (kura vienlaikus ir arî pasåkuma Ωürija), tå gan ir tikai formåla, jo îstå iepazîßanås jau bija pirms påris dienåm. Studenti sañem bukletiñus ar Senåta lémumu fragmentiem, saistîtiem ar sesiju, parådiem, to kårtoßanu, kå arî informåciju par studentu tiesîbåm.

Kad visi ir iepazinußies ar to, ko viñi var un ko nevar at¬auties, büdami studenti, ierodas pårståvji no Kråjbankas, kas informé par studiju kredîtiem, to sañemßanas un, protams, atdoßanas kårtîbu.

Kad jaunießu kårås ausis ir uztvérußas arî ßo informåciju, pienåk laiks iepazîties arî savstarpéji ar daΩådu iepazîßanås spé¬u palîdzîbu un citåm atrakcijåm. Laiks paiet nemanot, un drîz vien ierodas arî universitåtes vadîba. Rektors akadémi˚is I. Knéts uzrunå un sveic studentus, R. Jasüns informé par sporta iespéjåm müsu universitåté, un A. Visocka no Studentu kluba prezenté studentiem divas psiholo©iskås spéles – vienu ar zîméjumu zîméßanu, otru ar anketu pildîßanu, kuru rezultåti k¬üs zinåmi 15. novembrî.

Péc såtîgåm vakariñåm seko pårsteigums sporta térpos – nakts orientéßanås.

DiemΩél trase ir krietni jåsaîsina nelågo laika apståk¬u dé¬ – birst slapjß sniegs un kåjas stieg dub¬os –, un organizatori, nevélédamies vest måjås vairåkus desmitus plaußu karsoña slimnieku, saîsina trasei paredzétås divas stundas lîdz pusstundai.

Tas gan nemazina pirmkursnieku prieku, un, sadalîjußies komandås, viñi cits péc cita pazüd tumså. Pirms tam ikvienam no viñiem jåiegådåjas svecîte un sérkociñi, kå arî citas daΩådos trases posmos noderîgas lietas. Naudas vietå viñi ß˚iras no daΩådiem savas garderobes aksesuåriem: ze˚ém, ßallém, cimdiem, kurpju ßñorém

Juniors utt. DiemΩél pirmå komanda, kura starté (neminésim kuri, paßi jau zina), uzskatîdami, ka uzvaru var güt, påréjiem visu sajaucot un trasi izbojåjot, atståj aiz sevis postaΩas ainu un apgrütina sacensîbu tålåko gaitu. Tomér viss beidzas laimîgi un neapmierinåto nav. Kad pédéjå komanda atgriezusies no naksnîgås pastaigas, katrai fakultåtei savas atdotås mantas jåizpérk, dziedot dziesmas, ståstot pasakas un spéléjot spéles. Péc tik vétrainas un notikumiem bagåtas dienas seko atslodzes laiks, un vienos naktî såkas vakara pasåkums ar pirti un dejåm, kura aktîvåkie dalîbnieki turas uz kåjåm lîdz pat pusdeviñiem no rîta.

Sestdiena, 10. novembris, 9.30 Sporta båze Lîçupe Studenti tiek sadzîti barå uz Lîçupes galvenå ce¬a. Daudzu sejås redzamas cießanas un nogurums, brîΩiem pat drüma nolemtîba. Kåjas grimst piecpadsmit centimetru dzi¬å sniegå, salst. Né, tie nav kadri no Holivudas action filmas – tå ir vienkårßa rîtarosme, ko veic cilvéki, kuri iepriekßéjå naktî piedalîjußies sîvå cîñå ar miegu un dzérieniem un uzvaréjußi.

Péc vairåkiem ap¬iem ap galveno sporta båzes éku seko siltas brokastis, péc tåm – daΩådas sporta aktivitåtes, pårsvarå stafetes. Uzvar viesi – apvienotå Kråjbankas un Kauñas Tehnolo©iskås universitåtes (KTU) komanda. Visåm komandåm péc kårtas ir arî jådeΩuré virtuvé – jåuzklåj un jånovåc trauki. Arî ßeit påråki izrådås kaimiñu republikas pårståvji. Viesi no KTU sarîko îpaßu ßovu, liekot apmeklétåjiem justies kå lepnå restorånå – atvelk un piebîda kréslus, visapkårt grozås viesmî¬i ar baltiem dvie¬iem pår roku, trauki tiek servéti un novåkti ar îpaßu eleganci. Péc ßådas neoficiålas prezentåcijas seko oficiålå, un pårståvji no KTU paståsta, ar ko viñi nodarbojas, kas viñiem ir lîdzîgs, kas atß˚irîgs no mums. Tad seko viñu sarîkota spéle, kuras pamatå ir uzticéßanås un godîgums, pårvérßot visus par bankas darbiniekiem. Uz müsu pirmkursniekiem ßî spéle atståj lielu iespaidu un liek saprast orientéßanås sacîkstés izdarîto k¬üdu.

Brîvajå laikå daudzi cenßas baudît negaidîtos ziemas priekus un ar daΩådiem pléves gabaliem slidinås no tuvéjiem kalniñiem, pikojas vai ce¬ sniegavîrus.

Péc vakariñåm notiek måjasdarbu atrådîßana. Pirmais måjasdarbs ir filma Lîçupes le©enda, un katrai komandai tå

jåprezenté citå Ωanrå – vienai kå komédija, citai kå dråma, citai kå ßausmene.

Filmå jåparåda, kåpéc studenti katru gadu brauc uz Lîçupi, kas viñus tur tik ¬oti pievelk. Otrais måjasdarbs ir kåzu prezentåcija, un arî te komandas ¬aujas improvizåcijai – vieni råda dzîvnieku, citi reperu, vél citi afrikåñu kåzas. Èpaßi izce¬as Telekomunikåciju fakultåtes måjasdarbs, kurå piedalås divi – teicéjs un rådîtåjs, kas viens pats télo visas lomas péc kårtas. Kad Ωürija savu lémumu pieñémusi un pédéjå bilde måjasdarba kostîmos noknipséta, såkas iepriekßéjås nakts turpinåjums…

Svétdiena, 11. novembris, 9.30 Sporta båze Lîçupe Iepriekßéjå dienå vél daΩi spéja piecelties un noståvét tîri braßi, taçu ßorît laikam tådu vairs nav… Arî sniegs ir nokusis, liekot ståvét ne mazåk biezå dub¬u un üdens kårtå. Tomér, kå vélåk noskaidrojas, ja sniegs nebütu nokusis, autobuss nemaz nevarétu atbraukt pirmkursniekiem paka¬ un bütu vien jåziemo turpat. Brokastis dara brînumus, un itin Ωirgti un nu jau pilnîbå atmodußies studenti gaida uzvarétåju nosaukßanu un apbalvoßanu. Balvas tiek dalîtas daΩådås visai ori©inålås kategorijås: çaklåkie virtuvé – KTU, labåkais dejotåjs – Jånis no TMF, kurß måjasdarbå téloja kaktusu un kuru visi tå arî sauca, lielåkais dzéråjs izrådîjies Andis no BF, visslinkåkie – pårîtis no MLF, kuri visu laiku çupojås un vispår neko nedarîja, labåkais komandas kapteinis un izturîgåkais tusétåjs – Dmitrijs no ETF, par visdraudzîgåko tiek atzîts Jur©is – arî no ETF. Sporta sacensîbås uzvarétåji ir KTU, otrajå vietå atståjot apvienoto ˚îmi˚u un büvnieku komandu.

Vislabåkais måjasdarba noforméjums ir IEF. Labåko dåvanu parlamentam uzdåvina ETF, un tå ir za¬a bumba ar fakultåtes nosaukuma uzrakstu, kas veidots no sarkanåm gaismas diodém un divåm anteniñåm – arî ar gaismas diodém galos: ieslédzot T burts un anteniñas spîd.

Kopvértéjumå 3. vieta IEF, 2. – DITF, 1. – ETF. Péc pédéjåm kopéjåm pusdienåm visi atkal sakåpj autobusos un ar atvadu saucieniem aizlîgo uz Rîgas pusi, solot sev un citiem noteikti vél kådreiz atgriezties Lîçupé.8

11

2001. gada 22. novembris

Vieta, kurå atgrieΩas Pirmkursnieku atsauksmes par Aktîva skolu 2001 Lîçupé EEF Studenti vienmér glabås atmiñas no pirmajiem studiju gadiem, un viena no spilgtåkajåm atmiñu ainåm droßi vien büs par Lîçupi.

Mums Lîçupe saistås ar pirmo sniegu, kas sagådåja ne visai patîkamas izjütas, jo kam gan patîk sniegs aiz apkakles.

IEF Mums, IEF studentiem – nåkamajiem intelektuå¬iem: inΩenieriem, erudîtiem ekonomistiem no visforßåkås fakultåtes –, tå patießåm bija lieliska dåvana no Studentu parlamenta, kas ¬åva izrauties no universitåtes müriem un nok¬üt gandrîz cilvéku neskartå, brînumainå dabå.

Domåjam, ka ikviens, kas ßeit ir bijis, savås atmiñås paturés tikai to labåko un jaukåko. Pasåkums Lîçupé nevienu nevar atståt vienaldzîgu. Ticiet mums, jo tagad més to zinåm!

MLF un BF Ikgadéjais studentu aktivitåßu pasåkums Lîçupé bija izdevies visaugståkajå lîmenî (tåpat kå citus gadus). Taisnîba, cik varéjåm spriest, ieradusies bija tikai da¬a no plånotå cilvéku skaita.

Vai tad mums vairs nav aktîvu cilvéku? Ir, bet maz. Tiem, kas ieradås, ßîs dienas bija ¬oti spraigas un intensîvi pavadîtas. Bet, kad ar svecém rokås komandas devås stafeté, sapratåm, ka daudziem pirmå kursa studentu godîgums

tomér ir sveßs jédziens.

Taçu komandas startéja godam. Arî Studentu parlaments un pasåkuma organizatore bija uzdevumu augstumos.

Paldies viñiem! Òoti pårsteidza, ka påris dienås spéjåm tik ¬oti saliedéties. Pateicoties minétajai stafetei un Kauñas Tehnolo©iskajai universitåtei, sapratåm, cik nepiecießama ir komandu un arî visu studentu vienotîba. Tas jåñem vérå

nåkamo gadu Lîçupes aktîva skolas dalîbniekiem.

Tas tomér bija labåkais pasåkums pédéjå laikå. Super!

TMF Paldies par ßo pasåkumu! Paldies par bañ˚ieru spéli un iedalîto istabiñu zem deju zåles. Nåkamie 1. kursa studenti, noteikti brauciet uz Lîçupi un noteikti ñemiet lîdzi meitenes, lai nepietrüktu mîlestîbas!

Galvenais jau nav piedzerties, lai bütu jautri, bet gan paßu radîtå gaisotne.

Un organizatori bija gådåjußi par lielisku noskañojumu gan ar spélém, gan priekßnesumiem. Labi, ka bija kur dejot. Paldies dîdΩejam un organizatoriem! ❏

Lîçupé 10. novembrî bija dzi¬a ziema.

Studentu klubå Kultüras pasåkumu afißa no 22. novembra 22. XI, 29. XI un 6. XII plkst. 18 RTU Mazajå zålé (Ka¬˚u 1) Psiholo©ijas klubs Mekléjumu laboratorija.

Lekciju un praktisko nodarbîbu cikls Ajürvéda (dzîvesgudrîba).

Lekcijas lasa lektore Rita Pedåne.

Pirmdienås plkst. 20 RTU Mazajå zålé Balles deju klubs.

Vadîtåjs Agnis Rüja.

Katru otrdienu plkst. 18 RTU Mazajå zålé aicinåm visus måcîties lînijdejas!

Domåsim kopå un smiesimies kopå Parlamentårås debates 4. decembrî plkst. 18.15 Ka¬˚u ielå 1–407.

4. decembrî plkst. 20 RTU Mazajå zålé Rîgas Dançu kluba sarîkojums.

Uzmanîbu! Uzmanîbu! Uzmanîbu!

Visas RTU studentu ©imenes ar bérniem lüdzam pieteikties uz Ziemassvétku pasåkumu bérniem, kuru organizé RTU Studentu klubs.

Pieteikties Ka¬˚u ielå 1–216, tålr. 7212477.

Ziemassvétku Rü˚a paziñojums Tu gribi sagådåt savam bérnam pårsteigumu?

Piesakies RTU arodkomitejå un RTU Studentu klubå uz Ziemassvétku uzvedumu bérniem Sniegbaltîte un septiñi rü˚îßi ar dåvanu maisu, kas notiks 15., 16. decembrî plkst. 12 un 15 21. decembrî plkst.18 Lielajå zålé Çetru paaudΩu vakaréßana I¬©u un Skandinieku Ziemassvétku koncerts.