Nr 8 06 12 2001

Nr. 8 (1207) 6.12.2001.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

4. lpp

2. lpp

10. lpp

6. lpp

2

2001. gada 6. decembris

Pårsvarå müséjie DATI grupas uzñémuma Rîgas Informåcijas tehnolo©ijas institüta (RITI) telpås 28. novembrî notika sestå ikgadéjå DATI grupas informåcijas tehnolo©ijas (IT) speciålistu un Latvijas universitåßu datorzinåtñu studentu konference Informåcijas tehnolo©ijas: zinîbas un prakse. Ío konferençu mér˚is ir atbalstît talantîgåko datorzinåtñu studentu zinåtnisko pétniecîbu un veicinåt DATI grupas un Latvijas augstskolu datorzinåtñu struktüru sadarbîbu IT jomå.

Konferences rîcîbas komitejå – RITI direktors Dr.h. J. Borzovs (priekßsédétåjs), Latvijas Izglîtîbas fonda (LIF) mér˚programmas Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai padomes priekßsédétåjs prof.

I. Meirovics un RITI måcîbu direktors Dr. M. Vîtiñß. Íå gada konferences programmå – divpadsmit studentu ziñojumi (LU – 4, TSI – 2, RTU – 6). Viñi ir arî LIF mér˚programmas 2000./2001. m. g. datorzinåtñu studentu zinåtnisko darbu konkursa uzvarétåji.

RTU pårståvéja: P. Dzenis (DITF 1.M) Intelektuålu a©entu mode¬u izstrådåßana (zin. vad. prof. Dr.h.inΩ. J. Grundspeñ˚is); E. Gomonova (DITF abs.M) Oracle datu noliktavas realizåcijas tehnolo©iju izvértéjums (zin. vad. doc. Dr.inΩ. J. Eiduks); G. Linkeviçs (DITF 1.M) Elektroniskå komercija – naudas plüsma tîklå (zin. vad. asoc.prof. Dr.inΩ. U. Sukovskis); I. Sed-

Konferences ziñojumu autori, zinåtniskie vadîtåji un a/s DATI vadîba.

valde (DITF abs.M) Ekolo©iskas darbu plüsmu vadîbas sistémas (zin. vad. Dr.inΩ. M. Kirikova); I. Tjurikova (DITF abs.I) Videoklipu veidoßana – trîs dimensiju objektu modeléßana un animåcija (zin. vad. prof. Dr.h.inΩ. A. Glazs); I. Upîte (DITF abs.M) Vienlaicîgås projektéßanas metodes lietoßana lo©istikas sistému plånoßanå (zin. vad. doc. Dr. inΩ. J. Tolujevs). ❏ M.E.

RTU Daugavpilî jau 40 gadus Daugavpils Måcîbu zinåtñu centrs 2. novembrî ar kultüras un sporta pasåkumiem, svinîgo sédi, svétku koncertu un atpütas vakaru atzîméja 40 gadu jubileju.

RTU filiåli Daugavpilî atklåja 1961. gadå, såkot tur vakara un neklåtienes apmåcîbu. 1968. gadå ar 76 studentiem darbu såka arî dienas noda¬a, kurå studenti pirmajos divos kursos Daugavpilî apgüst vispårîgos zinåßanu pamatus, bet péc otrå kursa beigßanas turpina studijas Rîgå izvélétajå RTU fakultåté, iegüstot bakalaura grådu, kå arî ma©istra un/vai inΩeniera diplomus. Neklåtnieki turpina studijas Rîgå péc treßå kursa beigßanas. Filiåles paståvéßanas laikå sagatavoti 4500 speciålisti, un lielåkå da¬a no viñiem strådå daΩådås Latgales novada un pilsétu iestådés. Íajå måcîbu gadå Daugavpils MZC dienas noda¬as pirmajos divos kursos zinåßanas apgüst 283 studenti, neklåtienes noda¬as pirmajos trijos kursos – 177 studenti. Studiju procesu nodroßina 19 ßtata måcîbspéki, to vidü 11 zinåtñu doktori, trîs stundu pasniedzéji un deviñi måcîbu palîgpersonåla darbinieki. Vairåki centra måcîbspéki paaugstina kvalifikåciju doktorantürå un ma©istrantürå.

Daugavpils MZC zinåtniskå potenciåla veidoßanos bütiski ietekméjußas Vissavienîbas mehånikas zinåtnieku vasaras skolas, kuras, izmantojot RTU Daugavpils MZC båzi, darbojås vasarås no 1971. lîdz 1991. gadam (skolu rîcîbas komitejas priekßsédétåjs bija akadémi˚is

M. Eizentåle E. Lavendelis, zinåtniskais sekretårs – TMF profesors M. ZakrΩevskis, darba grupas vadîtåjs – Daugavpils MZC direktors docents J. Ivanovs). Centra zinåtniskie darbinieki vienmér ir pildîjußi Daugavpils, Latvijas Republikas un bijußo PSRS republiku rüpniecîbas uzñémumu pasütîtos lîgumdarbus. Arî paßreizéjå ekonomiskajå situåcijå tiek atjaunoti un uzturéti sakari ar rüpniecîbas uzñémumiem.

Svinîbås Daugavpilî piedalîjås arî vairåki kolé©i no Rîgas. Rektora vårdå Daugavpils MZC saimi sveica zinåtñu prorektors L. Ribickis. Prorektors, izmantojot ielügumu uz svétkiem, iepazinies ar centra éku, seviß˚u uzmanîbu veltot laboratorijåm. Profesors L. Ribickis atzinîgi vérté centra vadîbas darbîbu gan svétku organizåcijå, gan ikdienas darbå, jo visur bijusi redzama kårtîba un sakoptîba. Protams, kå daudzviet universitåté laboratoriju iekårtas nav paßas modernåkås, taçu noteikti atbilstoßas universitåtes iespéjåm.

Prorektoram bijis interesanti vérot volejbola maçu starp RTU darbinieku Rîgas un Daugavpils komandåm un ¬oti patikusi aktîvo un atraktîvo DMZC studentu patieså paßdarbîba svétku koncertå, ko diezin vai gatavojußi algoti profesionåli måkslinieki, kå tas notiek RTU paßdarbîbas kolektîvos Rîgå.

Kanclera palîdze V. Urbåne uzteic lielo ©imenisko sirsnîbu viså vakara svinîgås

da¬as un balles norisé. Studentu paßdarbîbas uzvedumos interesanti iek¬auti centra vésturiskie notikumi. Jubilårus sveica: Daugavpils dome, VID un muitas pårståvji (Daugavpilî darbojas arî RTU Muitas koledΩas noda¬a), Daugavpils Pedago©iskå universitåte, Baltijas Krievu institüts, Daugavpils Krievu ©imnåzija, ar kuru DMZC ir ilgstoßa un cießa sadarbîba, kå arî tuvåkie kaimiñi – Daugavpils 13. vidusskolas paßdarbnieki ar speciåli jubilejai veltîtu uzvedumu.

Profesors J. Vîba paståstîja, ka darbinieku volejbola maçi Daugavpilî jau ir tradicionåli, jo bijußi populåri arî mehånikas zinåtnieku vasaras skolås. Íogad rîdzinieku uzvaru palîdzéja kaldinåt ilggadéjie rîdzinieku volejbola komandas dalîbnieki: TMF profesori J. Vîba, M. ZakrΩevskis, G. Sagaloviçs, kuriem palîdzéja docents M. Valpéteris un asistents V. Jevstigñejevs. Íå gada spéles rezultåts – 3:0 rîdzinieku labå, jo péc rezultåta 2:0 måjinieki pieprasîjußi vél vienu setu.

Rakstot ßo informåciju, bija patîkami atceréties jauko jubileju Daugavpilî pirms pieciem gadiem, kad baudîjåm daugavpiließu viesmîlîbu, piedalîjåmies svétkos un iepazinåm pilsétu un tås tuvåko apkaimi Daugavpils kolé©u sarüpéta ¬oti interesanta un zinoßa gida pavadîbå.

P.S. Par Daugavpils MZC véstures faktiem îsumå varat lasît arî «JI» 6. numurå (8.11.2001.). ❏

3

2001. gada 6. decembris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Dånijas valdîbas stipendijas Izsludinåts stipendiju konkurss studijåm vai zinåtniskå darba veikßanai Dånijas augstskolås 2002./2003. måcîbu gadå. Stipendijas paredzétas vecåko kursu studentiem, zinåtniekiem un augstskolu pasniedzéjiem; nepiecießamas dåñu vai ang¬u valodas zinåßanas.

Sîkåku informåciju un pieteikuma anketas var sañemt IZM Izglîtîbas informåcijas birojå Va¬ñu ielå 2, tålr. 7226617,

IZM Starptautisko sakaru noda¬å, tålr. 7228718, e–pasts: katvare@izm.gov.lv, RTU Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå, tålr. 7089313, kå arî internetå: www.ciriusonline.dk/english/culture–agree.

Pieteikuma dokumenti jåiesniedz IZM Starptautisko sakaru noda¬å lîdz 2002. gada 1. februårim.

Vasaras kursi Centråleiropas Universitåté (CEU) 2002. gada vasarå Nåkamå gada vasarå – jülijå un augustå – Centråleiropas Universitåte Budapeßtå atkal rîko tradicionålo vasaras universitåti SUN, kurå augstskolu absolventiem, doktorantiem, pasniedzéjiem, kå arî augstskolu administråcijas pårståvjiem tiek piedåvåta iespéja piedalîties 2 – 4 nedé¬u kursu programmås. Kursu tému spektrs ir visai plaßs un aptver daΩådas sociålo zinåtñu jomas. Visas programmas ir ang¬u valodå. Lîdzås konkrétu zinåßanu apguvei ßîs vasaras universitåtes mér˚is ir veicinåt akadémisko sadarbîbu starp augstskolåm un to måcîbspékiem, tådéjådi atbalstot jau esoßo studiju programmu modernizéßanu, kå arî jaunu studiju programmu izveidoßanu.

2002. gada vasarå piedåvåto kursu apraksts atrodams internetå, Centråleiropas Universitåtes måjas lapå <http://www.ceu.hu/sun/sunindx.html>. Íeit ir arî pieteikuma anketas un plaßåka informåcija par pieteikßanås kårtîbu.

Pretendenti no Centråleiropas un Austrumeiropas valstîm

tiek aicinåti pieteikties uz pilna apjoma stipendijåm, kas segtu gan dalîbas maksu, gan ce¬a un uzturéßanås uzdevumus.

Paredzéta piemaksa arî måcîbu materiålu iegådei.

Prasîbas pretendentiem: • diploms par augståko izglîtîbu; • apliecinåjums, ka pretendenta profesionålå darbîba saistîta ar augståkås izglîtîbas sektoru; • labas ang¬u valodas zinåßanas.

Pieteikuma dokumenti jånosüta uz Centråleiropas Universitåtes vasaras kursu biroju Budapeßtå lîdz 2002. gada 15. janvårim.

CEU Summer University Office 1051 Budapest, Nádor u. 9 Hungary e – mail: summeru@ceu.hu

Iespéja strådåt Våcijå

Zinåtnes paradîze Alpu p¬avås

LR Nodarbinåtîbas valsts dienests un Våcijas Federatîvås Republikas valdîba ir noslégußas lîgumu, kura ietvaros ik gadu Latvijas augstskolu studentiem tiek dota iespéja vasaras brîvlaikå 1-3 méneßus stådåt Våcijå.

Studenti var pretendét uz darbu lauksaimniecîbå, rüpniecîbå, kafejnîcu, restorånu un viesnîcu serviså, kå arî apkalpojoßå sférå.

Prasîbas pretendentiem: • vecums 18-30 gadi; • Latvijas Republikas pilsonîba; • labas våcu valodas zinåßanas, lai varétu saprasties ar darba devéju konkrétas profesijas ietvaros; • péc vasaras brîvdienåm jåatsåk studijas universitåté.

Pieteikties var arî tie studenti, kas programmå piedalîjußies agråk un kuriem jau ir zinåms darba devéjs.

Pieteikuma dokumenti (våcu valodå): • biogråfija (CV) • pamatojums darbam vasaras brîvlaikå.

Darba starpniecîba: darba vietu Våcijå nodroßina Centrålå darba starpniecîbas ieståde (ZAV), Latvijå – BO VAS Valsts nodarbinåtîbas dienests (a/s VND) sadarbîbå ar a/s VND filiålém.

Pieteikßanås un sîkåka informåcija lîdz 2002. gada 11. janvårim RTU Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå. Tålr. 7089021. Fax: 7089312. E-mail: <Evita.Serjogina@rtu.lv>.

Pagåjußajå nedé¬å no Íveices atgriezås RTU rektors akadémi˚is I. Knéts, zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis, ETF dekåns docents I. Slaidiñß un SSD programmu koordinatore E. Serjogina. Tå bija piecu Baltijas tehnisko universitåßu rektoru un prorektoru tikßanås ar kolé©iem Íveicé, kuru sastîbå ar Swiss Baltic Net organizéja Geberta Rufa fonds.

Müséjie viesojås abås lielåkajås valsts finansétajås tehniskajås augstskolås Íveicé – Cîrihes un Lozannas Tehniskajå universitåté, kå arî apmekléja vairåkus zinåtniskås pétniecîbas centrus.

Vairåk par ßo tikßanos lasiet nåkamajå JI numurå.

17. novembra avîzé Neue Zürcher Zeitung publicéts raksts par müsu augstskolas rektoru I. Knétu. Lasiet: http://www.nzz.ch/2001/11/27/zh/page–article7T63I.html

4

2001. gada 6. decembris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

ERASMUS radîtie iespaidi, atmiñas un pieredze daudzas lietas paßai sevî, noskaidrot un Jauna pieredze un zinåßanas, paßapziña Jolanta Jurévica skaidråk apjaust nåkotnes mér˚us. /Andra un savu spéju novértéjums, daudz jaunu Íulca/ draugu un spilgtu iespaidu – tås ir vértîbas, Èpaßa iespéja InΩenierekonomikas fakultåtes studentiem bija ko güst müsu studenti, zinåmu laiku studéjot RTU partneraugstskolås Eiropå. Kå atzîst paßi studenti, Lapénrantas Tehnolo©iskås universitåtes (Somija) piedåvåtå Socrates/Erasmus programma ir vienreizéja iespéja apliecinåt programma ang¬u valodå International Business and Techsavas spéjas un zinåßanas, pilnveidot personîbu un, protams, arî nology Management. Gribétåju netrüka, un atlases konkursu veiksmîgi izturéja divas IEF studentes – Viktorija Ivaßina un nest Latvijas un RTU vårdu pasaulé.

Pagåjußajå måcîbu gadå saistîbå ar Erasmus programmu Dace Platå, kuras atzinîgi novértéjußas Lapénrantå pavadîto RTU studentiem tika piedåvåta iespéja studét deviñu Eiropas semestri: Programma deva iespéju apgüt priekßmetus, kas saistîti ar valstu 25 augstskolås – gan universitåtés, gan profesionålajås pårejas valstu ekonoaugstskolås. Visakmiku, detalizétåk – tîvåkie ßoreiz izråpar Baltijas valstu un dîjås topoßie arhiKrievijas ekonomiku. tekti un ekonoPiedalîjos arî måcîbu misti – izbraucoßo braucienå uz Sanktstudentu skaits ßajås péterburgu, kur kopå fakultåtés bija visar Sanktpéterburgas lielåkais.

Universitåtes stuArhitektüras fadentiem veicåm grupu kultåtes ilgstoßå sadarbus, apmekléjåm darbîba ar Milånas telekomunikåciju Politehnisko augstkompåniju «Lucent skolu Itålijå un LunTechnologies», kå arî das Universitåti apskatîjåm ievérojaZviedrijå veiksmîgi måkås pilsétas vietas. turpinås arî ErasIzmantojåm arî iemus programmå – spéju apmeklét somu notiek gan studentu, valodas un kultüras gan pasniedzéju nodarbîbas, kuras paapmaiña. Lük, daΩu lîdzéja vieglåk iejusstudentu iespaidi: ties vietéjå vidé.

Milånas Poli- DITF studenti Jurijs Zaliçenko un Anete Smukule Ìentes Universitåté Be¬©ijå. /Dace Platå/ tehniskajå augstLapénrantå, mazå, kluså pilsétiñå, pavadîtie çetri méneßi ir skolå ir pat divas neatkarîgas arhitektüras fakultåtes ar grandiozu studentu skaitu salîdzinåjumå ar müsu RTU patießåm neaizmirstami. Piedåvåtå studiju programma bija Arhitektüras fakultåti, kas ir pati mazåkå universitåté. Jåpiemin daudzveidîga un interesanta, visi priekßmeti – jauni un aktuåli. arî plaßås studiju kursu izvéles iespéjas. Pieméram, /Viktorija Ivaßina/ Koordinéjot Socrates/Erasmus programmu, esam pårlieprojektéßanas kursu katrå studiju gadå var izvéléties pie 8–10 daΩådiem profesoriem. Katrå no tiem notiek atß˚irîgu projektu cinåjußies, ka ¬oti bütiska ir paßu studentu aktîva un rüpîga gaizstrådåßana, kå arî attiecîgå kursa projektéßanas stils un idejas tavoßanås plånotajam apmaiñas braucienam, izvélétås augstir vairåk vai mazåk atkarîgas no profesora subjektîvås skolas un studiju programmas detalizéta iepazîßana (broßüras, arhitektüras uztveres. Interesanti, ka projektéßanas nodarbîba internets, personiskie kontakti), kå arî iepriekßéjo gadu Erasmus studentu pamudinåjums un draudzîgs padoms. Pieméram, péc notiek visas dienas garumå. /Aiga Råte/ Studijas arhitektüras specialitåté Milånå ir divtik vértîgas atgrießanås no Turînas Politehniskås augstskolas (Itålija) Juris îpaßås vietas dé¬ – müsupråt, pieredze, ko iegüst, apmekléjot Berts, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes students, sniedz starptautiskås mébe¬u izstådes un slavenu dizaineru un arhitektu ßådus ieteikumus nåkamajiem Erasmus dalîbniekiem: Saskañojiet måcîbu grafikus ar saviem pasniedzéjiem un veidotos salonus, iepazîstoties ar jaunåkajåm tendencém mébe¬u un interjera dizainå, ir neatsverama. /Beate Gébele un Janta noskaidrojiet, kuri årzemés apgütie priekßmeti tiks ieskaitîti RTU un kas jums vél büs jånokårto péc atgrießanås. PadoJansone/ Svarîgi ir tas, ka studentiem ir iespéja büt informétiem par måjiet par to, ka ierastås datorprogrammas jums var büt jaunumiem arhitektüras teorijå un praksé, ko nodroßina pieejamas tikai vietéjå valodå. Labåk ßådos braucienos doties lasîtava, bibliotéka un interneta brîva pieejamîba. Jaunåkos vismaz divatå – tå büs vieglåk pårvarét grütîbas, ja tådas arhitektüras sasniegumus un izcilus véstures pieminek¬us radîsies. Esiet gatavi tam, ka ßajå laikå neredzésiet draugus, apskatît dodas obligåtos ce¬ojumos. Kopumå aizvadîto semestri saskarsieties ar citu kultüru un tradîcijåm. Èsåk sakot – esiet vértéju ¬oti atzinîgi, jo studiju laiks Zviedrijå ¬åva saprast gatavi pårmaiñåm! ❏

5

2001. gada 6. decembris

Studentu parlaments informé 21. novembrî notika SP kopsapulce. Prezidente Jolanta paståstîja, ka Fukßu balle nåkamajiem pirmkursniekiem tiks rîkota otrajå semestrî, jo visîståkais pårbaudîjums fukßiem tomér ir un paliek pirmå sesija. Vél Jolanta dalîjås savos iespaidos par RTU Daugavpils filiåles 40 gadu jubilejas svinîbåm.

Viena no problémåm, kura bütu jårisina, ir savas fakultåtes absolventu apzinåßana, lüdzot palîdzîbu dekåniem.

Viceprezidents Oskars nolasîja izrakstus no paßpårvalΩu sédém, un apstiprinåja SP jaunos delegåtus. Jaunie Studentu parlamenta locek¬i ir: Ruslans Kostjuks (BF), Sergejs Samoilovs (EEF) un Aleksejs Andrejevs (ETF). Sveicam jaunos SP locek¬us un novélam atrast savu nißu, kurå veiksmîgi darboties!

Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs Uldis pagåjußajå SP kopsapulcé izsludinåja konkursu uz kurjera amata vakanto

vietu. Par kurjeru k¬uva Jånis Freibergs (IEF). Novélam Jånim labi pildît savus jaunos pienåkumus!

Sporta noda¬as vadîtåja Lîga iepazîstinåja ar biljarda un zoles turnîra rezultåtiem, kå arî informéja, ka 29. novembrî plkst.12.30 îpsalas baseinå büs Netradicionålås sporta spéles.

Savå starpå cînîsies RTU, Policijas akadémijas un Medicînas akadémijas studenti.

Studiju noda¬as vadîtåjs Jånis paståstîja par izstrådåtajiem grozîjumiem Senåta lémumå par paaugstinåto stipendiju sañemßanu. Åréjo sakaru noda¬as vadîtåjs Arnis paståstîja par iespéjåm pieteikties uz Sorosa fonda – Latvija un Dånijas valdîbas izsludinåtajåm stipendijåm, kå arî iespéjåm pieteikties uz Studentu festivålu Greifsvaldé, kas notiks no 1. lîdz 9. jünijam.

Lîga

Sociålås lietas – tas ir nopietni!

Anastasija Petrova RTU SP Sociålo lietu noda¬as vadîtåja, EEF paßpårvaldes vadîtåja.

PERSONAS DATI: Dzimusi 1981. gada 5. aprîlî Rîgå.

IZGLÈTÈBA: 1999. – bakalaura studijas RTU EEF fakultåté.

1995.–1999. Murjåñu sporta ©imnåzijas Jürmalas filiåle.

DARBA UN DARBÈBAS PIEREDZE: No 2000.02. – RTU Studentu Parlaments, parlamentåriete.

No 2000.10. – RTU Senåts, senatore.

No 2001.05. – RTU EEF studentu paßpårvaldes vadîtåja.

No 2001.10. – darbojas RTU Studéjoßo kredîtu pieß˚irßanas komisijå.

No 2001.05 .– RTU SP Sociålo lietu noda¬as vadîtåja.

2001.07–2001.08. – a/s LATVENERGO DET, Tehniskå da¬a.

No 2001.08.– SIA Ankos tehniskås dokumentåcijas tulks.

PAPILDU IZGLÈTÈBA, KURSI: Iemañas darbå ar datoru.

VALODAS ZINÅÍANAS: Latvießu valoda – pårvaldu brîvi.

Krievu valoda – pårvaldu brîvi.

Ang¬u valoda – sarunvalodas lîmenî.

Våcu valoda– ar vårdnîcas palîdzîbu.

– Pastasti kaut ko par sevi!

– Kå vairåkums SP darboñu, arî es esmu brîva (neaizñemta) meitene.

Manas intereses: vieglåk bütu uzskaitît, kas mani neinteresé. Taçu to es neteikßu, jo pati nezinu.

Hobijs: ß˚irstît Ωurnålu Hobijs un meklét sev arvien jaunus hobijus.

– Vai ar tevi ir noticis kåds interesants notikums?

– Pulksten astoños no rîta zvana telefons. Balss klausulé: «Es sakarå ar studéjoßo kredîtu. Zvanîju jums pirms méneßa. Vai jüs mani atceraties?» Es: «Nu, bet PROTAMS! Man ir 2500 kredîtñéméju un nu jau katru atpazîstu péc balss.»

– Bet tagad nopietnåk. Kas esi tu un ko dari RTU? – Sociålo lietu noda¬a un paßpårvaldes vadîßana kopå veido ¬oti lielu darba apjomu. Es ¬oti pårdzîvoju to, ka atliek mazåk laika måcîbåm. Paßlaik studéju EEF 3. kurså, kurå ir ¬oti interesanti studiju priekßmeti. Såkot studijas, ilgi gaidîju, lîdz måcîties k¬üs interesantåk, jo 1. kurså ir vispårîgie priekßmeti un tie nav tik interesanti.

– Kå tu pati sevi raksturotu?

– Esmu ¬oti sabiedrisks, komunikabls cilvéks. Brîvo laiku pårsvarå pavadu, måcoties vai pildot tießos darba pienåkumus. Pårdzîvoju, ka nevaru to veltît draugiem, nemaz jau nerunåjot par vecå-

kiem, kurus redzu reizi divos méneßos.

Kaut arî tie nemaz tik tålu nedzîvo, tepat Jelgavå.

– Kå nok¬uvi Studentu parlamentå?

– 1. kurså såku darboties EEF paßpårvaldé. Mani pamanîja toreizéjais paßpårvaldes vadîtåjs. Aktîvi darbojoties paßpårvaldé, tålåk lo©isks turpinåjums bija darboßanås Studentu parlamentå. Vélåk k¬uvu par EEF paßpårvaldes vadîtåju un SP Sociålo lietu noda¬as vadîtåju. Ar to es gribu teikt, ka jebkuram studentam, aktîvi darbojoties, ir iespéja iesaistîties SP darbîbå. Jo tikai aktîvi studenti – entuziasti ir tie, kas pilnveidos un organizés studentu dzîvi. Esmu ¬oti lepna par to, ka studéju RTU un tießi EEF, kur arî iegüßu izglîtîbu savai profesijai.

– Ko tu novélétu visiem paziñåm un arî ne tik pazîstamiem cilvékiem?

– Lai Jums labi veicas!

SP Sabiedrisko attiecîbu komisija

6

2001. gada 6. decembris

Studentu sapñu måja – Placis Viena no studéßanas neatñemamåm saståvda¬åm ir dzîve kopmîtnés. Daudziem tå ir pirmå patståvîgas dzîvoßanas pieredze, kuru ar nostal©isku smeldzi atceras pat péc gadu desmitiem, jo kopmîtnés jeb kojås aizvadîti bezrüpîgås jaunîbas skaiståkie brîΩi, pårdzîvotas pirmås mîlestîbas vétras, notikußi jautråkie tusiñi. Par jaunîbas gadu kolektîvås sadzîves piedzîvojumiem un rozînîtém klîst daΩådas le©endas, kuras ar zinåmu skaudîbu un neticîbu uzklausa iedzimtie – tie, kuriem nav bijis lemts to pieredzét un izbaudît uz savas ådas tå vienkårßå iemesla dé¬, ka rîdziniekiem un Pierîgas iedzîvotåjiem kopmîtnes nepienåkas. Pagåjîbå palikußi tie laiki, kad stingrie cerberi daΩåda kalibra un bardzîbas tantuku veidolå, pildot kopmîtnes komandantes funkcijas, modri sargåja jauno censoñu tikumîbu un pat augstos svétkos kopmîtnés neielaida nepiederoßas pretéjå dzimuma personas. Tad nu hormonu vétru un citu dziñu mocîtie, arî célåku jütu pårñemtie lika lietå fantåziju, lai sasniegtu ieceréto. No palagiem vija virves, lai råptos pa logiem, lika lietå pårtapßanas måku – puißi pår©érbås par meiteném un otrådi –, ar daΩådåm viltîbåm apveda ap stüri bargås komandantes vai gluΩi vienkårßi viñas piekuku¬oja. Tagad, kad valda demokråtija (iemîtnieki kopmîtné var ienåkt un iziet cauru diennakti, uzrådot caurlaidi) un ciemiñi oficiåli drîkst ierasties pie kopmîtñu iemîtniekiem, daudz kas no pagåjußo laiku aizliegtå aug¬a salduma un romantikas ir zudis. Taçu studentu dzîvei kopmîtnés joprojåm ir sava raksturîga garßa – ar apnicîgi ierasto, tomér kårdinoßo cepto kartupe¬u smarΩu, durvju blîkß˚iem un ska¬u müziku no blakus istabas, kas atskan vissaldåkå sapña vidü, kvélåm kaislîbåm un arî sîkåm nesaskañåm.

Pie Plaça budΩiem Íoreiz Jaunais InΩenieris viesojås vienå no RTU studentu mitek¬iem – studentu viesnîcå jeb kopmîtné Placis Laimdotas ielå 2a –, ieintereséts par to, kå dzîvo ßodienas studenti, kas mainîjies pédéjo gadu laikå viñu sadzîves apståk¬os, kopß ßo namu apsaimnieko SIA Placis. Iveta SverΩicka, SIA Placis direktore, atzîst – lai gan kopß 1993. gada paveikts daudz un pamazåm éka tiek savesta civilizétai dzîvoßanai piemérotå ståvoklî, îpaßi attiecîbå uz sanitårajåm telpåm, tomér vairåkas ieceres joprojåm ir sapñu lîmenî vai nerealizétu projektu ru¬¬os. «Vél ir daudz daråmå, ko lénå garå varétu îstenot, bet tikai pédéjos divos gados bilance ir pa nullém, pirms tam

Ieva Mi˚elsone

visu laiku bijåm mînusos. Cenßamies visus lîdzek¬us ieguldît atpaka¬ ékå.

Daudzi droßi vien uzskata, ka més esam nez kådi budΩi, dzîvojam kå nieres taukos, pelnåm lielu naudu, bet patiesîbå, ¬oti taupîgi saimniekojot, pérkot létåkos materiålus un cenßoties maksimåli izmantot un savest kårtîbå jau esoßo inventåru, galvenokårt hoste¬a jeb viesnîcas ståva gadå nopelnîtos 12 – 15 tükstoßus latu visus ieguldåm remontos un par pe¬ñu pat nesapñojam. Katru gadu izremontéjam viena pusståva tualetes, nesen pabeidzåm dußas telpas remontu,» ståsta Iveta. Savu kårtu aizvien gaida garie gaiteñi, kuru sienu un griestu apmetumu rotå neskaitåmas plaisas un ielåpi, jo ar kosmétisko remontu vien te nebüs lîdzéts, te vajadzîgs pamatîgs remonts. Måjas pagalmå jåtiek va¬å no atkritumu kalniem, jo uz kopmîtñu atkritumu konteineriem méslus nes vai no visas Teikas, kam vien nav slinkums, – sétu tiem apkårt ierîkot bütu påråk dårgi, tåpéc ieceréts pårbüvét pagrabu, norobeΩojot vienu da¬u, un ar liftu laist lejå konteinerus, ko divreiz nedé¬å celtu augßå un izvestu, bet pagalmå atkritumu vietå büs skaista pu˚u dobe. Sanitåros mezglus istabiñås un dußas katrå ståvå, tåpat kå autonomu apkures sistému izveidot vél ilgi ne¬aus padomju laika celtniecîbas îpatnîbas un lîdzek¬u trükums, bet tas netraucé Plaça vadîbai domåt par nåkotnes perspektîvåm.

Plaça pirmsåkumi Tolaik, kad dzima ideja par Placi, Iveta bija RTU Studentu arodbiedrîbas priekßsédétåja, un ßai amatå viñai nereti bija jåsaskaras arî ar konfliktiem kopmîtñu sakarå. Un gluΩi lo©iski kå viens no argumentiem studentu aizståvîbai radås jautåjums – ko gan varam prasît no studenta, kådu attieksmi gaidît, ja kopmîtnés, kur viñi mît, ir tik daudz sadzîviskas nesakårtotîbas un nesakoptîbas, kaut vai nemitîgais siltå üdens trükums, ilgu gadu gaitå nolietotais, pussalauztais inventårs, gadu desmitus nemainîta santehnika utt.

Tå nedrîkst turpinåties, nospriedusi Iveta ar saviem domubiedriem no Studentu parlamenta (Arni Avotu, Arni Mi˚elsonu, Dzintaru Striku), un viñi nolémußi – jårada sakoptas, kårtîgas un glîtas kopmîtnes, un tad arî no studentiem varés prasît citu attieksmi, atdevi, atbildîbu, lai viñi tießåm justos kå savås måjås un neko nelauztu un nepléstu, jo… «tas taçu kopmîtñu, tåtad nevienam nepieder».

Lai saprastu, kåpéc Placis tapa tießi Laimdotas ielå, jåatskatås mazliet tålåkå pagåtné – ßajå namå otrajå ståvå vél no padomju gadiem bija saglabåjies RTU arodbiedrîbai piederoßs sanatorijas tipa profilaktorijs, kas salîdzinåjumå ar kopmîtném bija nedaudz labåk iekårtots, un Ivetas pårziñå bija arî ce¬azîmju pieß˚irßana studentiem uz årstéßanos tajå, tå ka Iveta ßo éku un tås problémas zinåja itin labi. Un, kad profilaktorijs tika likvidéts, kopîgi ar studentu organizåcijåm radås iecere izveidot ßajås telpås studentu vies-

➔ 7. lpp.

Iveta slavé savus darbiniekus un råda fotogråfijas – «protam gan strådåt, gan draudzîgi sadzîvot un labi atpüsties, rîkojam neaizmirstamas balles – parasti tematiskas: ir bijusi vakarkleitu balle, bomΩu balle, bérnu balle, kad pagalmå spéléjåm Divi par maz, trîs par daudz un Ka¬imbambå, agråk populåras rota¬as, ko tagad daudzi vairs nezina, tad gan studenti pie visiem logiem skatîjås, kas notiek, beigås nåca lejå un iesaistîjås».

7

2001. gada 6. decembris

Studentu sapñu måja – Placis

➔ 6. lpp.

nîcu, jo RTU apmaiñas kårtîbå ieradås aizvien vairåk årzemju studentu, kurus vajadzéja kaut kur izmitinåt. «Profilaktorija saimniecîbas måsai Irénai Grundmanei lüdzåm neizputinåt, nepalaist véjå to, kas tur bija sagådåts, ko viña arî apzinîgi darîja, un devåmies pie rektora ar priekßlikumiem, zîméjumiem un biznesa plånu, sakot, ka gribam izveidot dienesta viesnîcu un bütu ar mieru savest kårtîbå arî pirmo ståvu un pagrabå esoßo zåli, kurai bija izpuvusi grîda un notecéjußi griesti,» ståsta Iveta. «Bijåm apñémîbas pilni pierådît, ka lénå garå var panåkt to, lai kopmîtnes bütu forßas, un ka tås var paståvét, ja tikai kaut ko dara un rosås.

Rektors piekrita, tomér ar nosacîjumu, ka mums jåñem visa måja. Tam gan îsti nebijåm gatavi, bija baΩas, vai vispår varésim kaut ko panåkt, tomér nolémåm riskét. Izveidojåm savu SIA un noslédzåm ar rektoru sadarbîbas lîgumu, kurå galvenie nosacîjumi bija, ka vienå istabå nevar dzîvot vairåk par diviem studentiem un ékå jårada papildu pakalpojumi, kas dotu lîdzek¬us tås uzturéßanai. Paßlaik pildåm ßos nosacîjumus par kådiem 80%, jo RTU 1. septembrî trükst vietu dienesta viesnîcå, tåpéc pirmkursnieki tiek izmitinåti pa trîs, bet jau péc pirmås sesijas un pat åtråk vietas atbrîvojas, ßogad jau pa pirmo ménesi studenti bija izretinåjußies.»

Uz veikalu vai balli – çîbås Kopumå aptuveni 250 studenti (atbilstoßi lîguma nosacîjumiem – vismaz 180 no tiem ir RTU studenti, ap Jauno gadu atbrîvojußås vietas var ieñemt arî citu augstskolu studenti, îpaßi Placi iecienîjußi Policijas akadémijas studenti, viñi par gultasvietu attiecîgi makså vairåk nekå müséjie) apdzîvo ékas trîs ståvus – pirmo dzîvoßanai neizmanto, lai pa logiem nekåptu iekßå nelügti ciemiñi. Te studentu értîbåm izveidots kancelejas preçu veikaliñß un arî pårtikas veikals, lai nebütu péc katra sîkuma jåskrien uz Teiku. Ir sava kafejnîca, kurå kompleksås pusdienas makså tikai 70 santîmus un kur var pasütît cienastu arî svétku galdam, ko var uzklåt viesu telpå tepat, pirmajå ståvå.

«Savulaik kådreizéjå Sarkanajå stürîtî pårkråsojåm sienas, pielikåm jaunus aizkarus, lai studenti varétu rîkot jubilejas vai vienkårßi tusiñus un netaisîtu jandåliñus istabiñås.

Vienîgais nosacîjums – paßiem péc tam viss jånovåc. Bet studenti pédéjå laikå uz ballîßu rîkoßanu k¬uvußi kütråki,» ståsta Iveta. Telpas pirmajå ståvå izîrétas arî frizétavai un solårijam. Savukårt izremontétajå pagrabå Datoru nams izvei-

Arî pati Iveta prot labi atpüsties.

dojis datoru zåli, kurå var izmantot datorus, printeri, internetu, interneta pieslégums nodroßinåts arî istabiñås. Pagrabå izvietota arî ve¬as måja. Tå nu vienuviet pieejams visdaΩådåko pakalpojumu klåsts, un studenti, nepårvelkot ielas apavus, istabas çîbås var no sava gu¬amplaça doties gan uz édamplaci, gan dejuplaci (tå arî radies kopmîtñu nosaukums, vél tikai trükst sporta plaça, bet gan büs arî tas – ir doma izveidot trenaΩieru zåli ar saunu), arî iepirkties uz veikalu vai pastrådåt datorzålé. Varbüt tießi ßis apståklis lika årzemju studentiem, kas péc îpsalas (tur atß˚irîbå no Plaça ir dzîvok¬a tipa kopmîtnes) un Lilijas ielas kopmîtñu apskates ieradås Placî, izvéléties Placi, paziñojot: més te paliksim.

Iveta bijusi visai pårsteigta: «Ar ko tad més esam labåki?» Te esot ujutñej (måjîgåk), viñi krieviski atbildéjußi.

Sapñi un ieceres «Dibinot Placi, izstrådåjåm arî ékas pårbüves projektu, kas vél arvien ir stipri tåls sapnis, – tomér, cerot uz turpmåku sadarbîbu ar RTU un fakultåßu atbalstu, més SIA Placis dibinåtåji, vélétos kådreiz to îstenot un veikt arî nopietnåkus remontdarbus – logu nomaiñu, apkures sistémas nomaiñu (tå ir pilnîgi açgårna – augßståvå studenti puspliki staigå, pirmajå ståvå visiem zobi klab, tomér jau tagad tå ir salîdzinoßi ekonomiskåka, jo ir salabota un darbojas automåtika). Paßu spékiem esam kaut cik savedußi kårtîbå vecos logus. Uzstådîti caurplüdes üdenssildîtåji, tå ka bez siltå üdens nepaliekam,

arî kad to nesañemam centralizéti – tad uz dußåm nåk arî no blakus måjas. Domåjam par savu autonomu apkures sistému, savas katlu måjas büvi, kas varétu büt kopéja ar blakus esoßajåm kopmîtñu ékåm, bet, lai to uzceltu, bütu jåñem kredîts – kurß to garantés?»

Plaça valis – hostelis «Ir dzirdéti pårmetumi, ka nedodam augstskolai atpaka¬ nopelnîtos lîdzek¬us, it kå més te lielo biznesu taisîtu. Augstskola lîdzek¬us pieß˚ir proporcionåli studentu skaitam, lai varétu apmaksåt siltumu, elektrîbu, üdeni, visam påréjam – gåzei, telefona ré˚iniem, inventåram, såkot ar ziepju gabaliñu, gultas ve¬ai, mébelém un to remontam, jaunajåm dußåm, visiem remontiem, såkot ar jumtu un beidzot ar istabiñåm (tås studenti paßi remonté, dodam tikai darbarîkus un materiålus, par remonta veikßanu tiek atlaista divu méneßu îres maksa), darbinieku algåm, visiem nodok¬iem – nauda jåsapelna mums paßiem. Viss, ko te ieguldåm, paliks augstskolai – kad büs beidzies lîgums starp SIA Placis un RTU, es taçu neplésîßu no sienåm flîzes un tapetes, neizraußu podus, logus, radiatorus, to, kas te tapis pédéjå laikå,» skaidro Iveta. Galvenais pe¬ñas avots ir otrajå ståvå izveidotå studentu viesnîcas da¬a, kas ienes nelielus lîdzek¬us, ko ieguldît tålåkå attîstîbå un remontos un kas ¬auj regulåri maksåt darbiniekiem algas.

Placis ir uzñemts starptautiskajå hoste¬u (Jaunatnes türisma mîtñu) asociåcijå, un, pateicoties tam, ir arî apgrozîjums, bet lîdz ar to augußas arî prasîbas un otrais ståvs jåuztur labå kårtîbå, lai nezaudétu klientus.

Lielåkå da¬a darbinieku Placî palikußi strådåt no agråkajiem laikiem, arî bijußå profilaktorija darbinieces, kas ir lielas Plaça patriotes, turas laikam lîdzi un, ja arî brîvi nepårvalda ang¬u valodu, tomér ar årzemju viesiem var saprasties.

Arî hostelî, tåpat kå visås kopmîtnés, mébeles turas, kå darbinieki smejas, vél no pirmsplüdu laikiem. Iveta slavé Plaça galdnieku, kas rüpîgi saremontéjis esoßo inventåru, tåpéc lîdz ßim nav bijis jåpérk jaunas gultas, pieticis ar jauniem matraçiem, bet no ietaupîtås naudas varéjußi at¬auties tapetes un kråsu istabiñu remontam, jaunus aizkarus, gultu pårklåjus un spilvendrånas, ko no létiem, taçu pietiekami gaumîgiem audumiem saßuvusi hoste¬a administratore Irénas kundze. Iveta smej, ka padomju laikos cilvéki no darba nesußi uz måjåm visu, ko vien varéjußi, tagad esot otrådi – nesot no måjåm uz darbu, lai «bütu forßåk», un ➔ 8. lpp.

2001. gada 6. decembris

8

DATI sañem Latvijas Personålvadîßanas asociåcijas gada balvu Latvijas Personålvadîßanas asociåcijas (LPVA) rîkotajå starptautiskajå konferencé Uzñémuma vadîbas un personåla vadîbas sadarbîba digitålajå nåkotné, kas notika 7. novembrî, balvu par ieguldîjumu personålvadîbas attîstîbå un pilnveidoßanå sañéma informåcijas tehnolo©iju (IT) uzñémums a/s DATI. Balvu otro gadu pieß˚îra LPVA, un to a/s DATI ©eneråldirektoram Ivaram Pukstam pasniedza LPVA prezidents

Aivars Kalniñß. «Balvu uzskatu par zinåmu avansu nåkotnei, jo personåla menedΩments, kas balstîts uz zinåtniskiem pamatiem Latvijå såk attîstîties tikai tagad,» teica I. Puksts. «Sistemåtisku plånveida darbîbu personåla vadîbå esam såkußi pirms gada, taçu jau kopß kompånijas dibinåßanas esam daudz darîjußi, domåjot par müsu darbiniekiem.»

A/s DATI specializéjas lielu IT projektu realizåcijå. Seßu gadu laikå kopß

RTU Zinåtniskås bibliotékas jaunumi No 2001. gada 10. lîdz 15. decembrim RTU ZB notiks kårtéjås

bibliotékas informåcijas dienas.

Periodisko izdevumu lasîtavå (îpsalas ielå 10, 2. ståvå, 202. ist.) no plkst. 10 lîdz 18 büs iespéja iepazîties ar jaunåko literatüru, ko sañémusi bibliotéka.

dibinåßanas a/s DATI pierådîjusi, ka Latvijas speciålisti ar savu intelektuålo potenciålu un starptautiskå biznesa pieredzi var konkurét Eiropas informåcijas tehnolo©iju tirgü. Tam apliecinåjums ir uzñémuma realizétie projekti Våcijå, Austrijå, Íveicé, Anglijå un Skandinåvijas valstîs.

Baiba Gulbe, A/s DATI Sabiedrisko attiecîbu noda¬as vadîtåja

19. novembrî RTU sporta båzé Skolas ielå 11 notiks RTU çempionåts svaru stieña spießanå gu¬us Gaidåm visus interesentus!

Sîkåka informåcija sporta klubå pa tålruni 7089307

Studentu sapñu måja – Placis

➔ 7. lpp.

råda izvelkamus pusaudΩu dîvåniñus, kas pårvåkußies uz viesnîcu, kad Ivetas bérni paaugußies, un te lieliski noder.

Lidojoßie ß˚îvîßi Vél arvien reizém kaut kas kopmîtnés médz pazust vai salüzt, bet studenti paßi par to atbild: tas ir strikti noteikts studenta îres lîgumå – zaudéjumus atlîdzina vainîgais, bet, ja kas gadîjies koplietoßanas telpås un vainîgais neatrodas, visa pusståva studenti par to makså. Iveta ståsta: «Strådåjot arodbiedrîbå, centos aizståvét studentus, bet såkumå, kad ar to saskåros pati, tad gan bija dusmas – més gådåjam, lai te bütu glîti un kårtîgi, un tu, suß˚is tåds, salauzi! Labi, katram var gadîties, bet atnåc un pasaki, nopérc vietå vai pats salabo, un tas ¬oti labi darbojas, vienîgi virtuvé aizkaros gan rokas slauka, tas gan… Såkumå jau bija visådi: virtuvé, pieméram, regulåri zuda plîts deglîßu riñ˚îßi – studenti laida lidojoßos ß˚îvîßus, bet, kå paprasîjåm par tiem pieckårtîgi

samaksåt, tå vairs nekas nelido. Citreiz taisnojas – ciemiñß vainîgs. Bet visi viesi tiek re©istréti, un tad tas, pie kå bija ciemiñi, arî atbild. Attieksme, kas îpaßi raksturîga bija no armijas ©imeném nåkußajiem, – ka tas taçu nav mans, tas ir kopmîtnes, kopéjs, tåtad nepieder nevienam, – kopumå ir mainîjusies, vienîgi par üdens un elektrîbas taupîßanu ßad tad jåatgådina, tå vél ir pasveßa lieta, jo skaitîtåjs jau nevienam pie gultas nav uzlikts. Ståv virtuvé pie izlietnes, mizo kartupe¬us, bet üdens visu laiku tek – tad brînås, kas nu tur liels, kartupe¬i taçu jånoskalo, taçu to, ka par katru üdens låsi no kopéjås naudiñas, par kuru varétu kaut ko jaunu kopmîtném iegådåt, paßiem vien jåmakså, piemirst.

Runåjot par viesiem – såkumå ne visi saprot, ka tie jåre©istré paßu droßîbas péc, lai te neklejotu sveßi un negaidîti ciemiñi un péc tam nebütu tå – man kåds izlauzis durvis, bet vainîgo nav… Kad såku te

strådåt, vispår bija kå caurstaigåjamå séta, man mati célås ståvus, to redzot, – kam tad deΩurants vajadzîgs, ja visi iet garåm.

Te tomér nav tava privåtå måja, varbüt kådam tas nepatîk, ka par nakts viesi jånåk parakstîties, bet ko citu darît, lai péc tam neteiktu – es nekå nezinu, pie manis neviens nav bijis? Pirmå gadå daudzi spurojas – nevienam nav jåzina, kas pie manis nåk, ir pat kåpußi administratoram uz galda un teikußi – kas tå par kårtîbu, nere©istréßu viesi, nepiespiedîsiet! Mani tießåm neinteresé, kas pie kura nåk, bet, ja kas notiks, varésim atrast vainîgo.»

Iveta vélreiz ar gandarîjumu uzsver, ka studentu attieksme tießåm ir mainîjusies, inventårs vairs netiekot tîßi bojåts un ir radusies sapratne, ka viss te gådåtais domåts paßu értîbåm un par to jåspéj atbildét, kå nekå – ßîs ir viñu måjas. Un laipni aicina visus ciemos apskatîties, kur un kå dzîvo RTU studenti. ❏

9

2001. gada 6. decembris

Rîgai vajag savu RTU véstures lappuses tehnisko augstskolu (Nobeigums. Såkums JI 6. un 7. numurå.)

Dr. inΩ. Helmuts Gu¬evskis, Latvijas Zinåtñu véstures asociåcijas loceklis, InΩenierzinåtñu sekcijas koordinators

Vidéjas tirdzniecîbas un rüpniecîbas skolas dibinåßana bütu pusce¬ß, kas tikai da¬éji spétu apmierinåt Baltijas provinçu vajadzîbas. Lai projektéjamå skola atbilstu tai izvirzîtajiem uzdevumiem, tai jådod uz dabas un matemåtikas zinåtñu pamatiem balstîta speciåla tirgotåju, fabrikantu, mehåni˚u, inΩenieru, arhitektu un ©eodézistu izglîtîba, tai bütu jåattîsta vispårderîga, plaßa, visas tehnikas nozares aptveroßa darbîba, lai ar to gan tehnisko profesionålo izglîtîbu, gan iekßzemes rüpniecîbu padarîtu neatkarîgu no årzemém.

Vårdu sakot, tai jåbüt tirdzniecîbas un rüpniecîbas augstskolai.»

«Kur ßådai skolai jåatrodas – Térbatå, Rîgå vai kur citur?» – ar ßådu jautåjumu Franke sarunu virza tålåk. Un atbild: «Par labu Térbatai runå tas, ka tur bütu pieejama universitåtes ˚îmijas laboratorija, fizikas kabinets, mineralo©ijas kolekcija u.tml. Turklåt studéjoßie varétu universitåté klausîties matemåtikas, fizikas, ˚îmijas u.c. lekcijas. Politehnikumu un augstskolu apvienoßana Eiropå nav nekåds jaunums. Taçu ßådai pieejai ir lieli trükumi: • pirmkårt, klausîtåju nevienlîdzîgais vecums un iepriekßéjå sagatavotîba; • otrkårt, tehniskå augståkå izglîtîba ir iegüstama lénåkos tempos, tå prasa vingrinåßanos un praktizéßanos, kå nav universitåtés.

Tam pievienojama mér˚u atß˚irîba.

Universitåte dod zinåßanas un tikai daΩås praktiskajås zinåtnés arî prasmes (tekstå – das Können, kas drîzåk bütu tulkojams kå varéßana). Politehniskå skola turpretim dod gan zinåßanas, gan prasmes plaßåkå laukå. Ío skolu studéjoßajiem daudz vairåk jåstrådå nekå universitåtes studentiem. Viñiem jåpraktizéjas un jåkårto pårbaudîjumi, ar lielu uzcîtîbu jåpilda grafiski uzdevumi, apvienojot måkslinieciskås un zinåtniskås prasîbas, jåpiedalås måcîbu un apskates ekskursijås. Íå iemesla déviñi jåmudina piedalîties lekcijås un praktiskajos darbos. Universitåtes brîvîbas turpretî

atvél brîvu lekciju apmekléjumu u.tml. Våcijas pieredze råda, ka tehni˚us, kas izglîtojußies universitåtés, nevar izmantot tehniskajos dienestos… Universitåtes profesori måca zinåtnes galvenokårt paßas zinåtnes dé¬, turpretî politehnisko skolu profesori – to praktiskås lietoßanas dé¬.

Vislabåkå vieta skolai neitrålå skatîjumå ir Rîga. Rîgå un tås tuvåkajå apkårtné ir apméram 75 fabrikas. Rîgas tuvumå tiek veikti liela apjoma hidrobüvniecîbas darbi, ostå pietauvojas liels daudzums tvaikoñu ar visdaΩådåkås konstrukcijas maßînåm. Rîgas teritorijå notiek lielas dzelzce¬a stacijas büvniecîba, no kuras ce¬u atzarojumi sasniedz visas tuvåkås teritorijas. Visbeidzot sakarå ar dzelzce¬a attîstîbu ir sagaidåma strauja rüpniecîbas attîstîba. Íådas priekßrocîbas nav nevienai citai Baltijas re©iona pilsétai.»

Politehnikuma dibinåßanas priekßdarbus veica bir©ermeistars Oto Millers, råtskungs Gustavs Hernmarks, birΩas komitejas priekßsédis DΩons Kumings un tås locek¬i Ådolfs Tîlo, G. Brands, Hermanis Steins, turklåt tießi pédéjais no viñiem iznesa uz saviem pleciem sagatavoßanas perioda darbu vislielåko smagumu.

1859. gada 10. novembrî BirΩas komiteja iesniedza Baltijas ©enerålgubernatoram Suvorovam lügumrakstu par tirdzniecîbas un amatniecîbas skolas nepiecießamîbu, pievienojot skolas statütu un budΩeta projektus. Visi ßie dokumenti bija sastådîti T. Frankes ideju garå. Pateicoties ©enerålgubernatora lügumam, visai åtri, jau 1860. gada februårî, tika sañemta ministrijas at¬auja finansiålå atbalsta pieß˚irßanai no Rîgas pilsétas lîdzek¬iem.

Turpretî ar statütu apstiprinåßanu tik åtri negåja. Galvenie iebildumi bija vérsti pret büvdarbu izveßanas tiesîbu pieß˚irßanu skolu

MLF strîtbola turnîrs 14. novembrî MeΩa ielas sporta zålé notika MLF strîtbola turnîrs, kuru saviem studentiem organizéja MLF Studentu paßpårvalde. Turnîrå sacentås müsu fakultåtes aktîvåkie studenti, kå arî fakultåtes darbinieki. Par uzvaru cînîjås astoñas komandas, viena no tåm – MLF måcîbspéku komanda, kuras saståvå bija spécîgi basketbolisti – dekåna vietnieks M. Dzenis, vad. pétn. J. Zicåns un doc. ‰. Pålîtis.

Pasåkuma organizétåji bija pretimnåkoßi un at¬åva viñiem piedalîties turnîrå, kaut gan komandas saståvå nebija dai¬å

dzimuma pårståves, ko prasîja sacensîbas noteikumi. Måcîbspéki nelika vilties – apliecinot labu fizisko sagatavotîbu, viñi spéléja teicami (daΩas komandas tam nebija gatavas, par ko dårgi samaksåja) un kopvértéjumå ieguva otro vietu. Treßo vietu ieguva materiålzinåtnieki no 1. kursa; ceturto goda vietu – ˚îmi˚i no 1. kursa.

Bet müsu turnîra çempioni ir îmijas tehnolo©ijas virziena ma©istrantüras studenti: J. Zainapovs, I. Jablonskis un K. Bérziña. Uzvarétåji sañéma diplomus

beigußajiem arhitektiem un büvinΩenieriem. Statütu pielågoßanas proceså Finansu ministrijas izvirzîtajåm prasîbåm tika mainîts pat skolas nosaukums.

Ministrijai tika iesniegts jauns dokuments – Rîgas Politehniskås skolas (Politehnikuma) statütu projekts.

1862. gada pavasarî Latvießu Avîze ziñoja: «Rîgå taisa ¬oti lielu un dårgu skolu – Politehnikumu, kur visådu amatnieku, maßînu taisîtåju un citu skunstu lietu meisteru un andeles pilnîgåka un augståka måcîba taps måcîta. Ir igauñu, Vidzemes un Kurzemes muiΩnieki solîjußi lielu naudu uz to dot, lai pie mums tåda ¬oti derîga skola tåpat bütu kå citås zemés.»

Bet, lük, kå Politehnikuma atvérßanas faktu apceréjis A. Deglavs romånå Rîga.

Notiek vairåku amata meistaru saruna: «..Kamér més (rîdzinieki – H.G.) ˚îvéjamies un ˚ildojamies, grieΩam paßi savå mieså, atnåk årzemnieki, tie mums noñem no deguna tos labåkos kumosus. Visas tås labåkås vietas dabü viñi..» «Jå, tå taisnîba… Aizej tu pie pilsétas kases kolé©ijas un pieprasi, lai viña tev dod kådu labåku vietu pie pilsétas, neticu, ka tu to dabüsi! Vienalga, vai tur vajag inΩeniera, arhitekta vai tehni˚a, – kas ir tas, kas to naudu pañem? Auslenderis, prüsis, saksis, ßvåbs, tikai ne müsu paßu rîdzinieks! Un, pat ja kåds labåks amata darbs pastrådåjams, més to nekad nedabüsim. Tur arvien tiks izsaukts kåds no årzemém, un tas to naudu pañems… Tikai viñi tie gudrie, més tiekam ieskatîti par mu¬˚iem..»

«Uz priekßu tas tomér büs citådi, jüs redzésat!…Tådé¬ taisni mums Rîgå dibinåta politehnika, lai mums bütu savi inΩenieri un arhitekti.. Gustavs Daniels Hernmarks man to teica! Viñß saka: tas nav normåli, ka mums paßiem nav savu måcîtu spéku un més tik lielå mérå esam atkarîgi no årzemniekiem. Un tåpéc mums vajadzéja savas politehnikas.. Müsu politehnika mums tådus spékus dos..». ❏

un ce¬ojoßo kausu, kurß turpmåk lîdz nåkamajam turnîram glabåsies dekanåtå.

Pasåkumu organizéja MLF Studentu paßpårvaldes fizorgs Sergejs un MLF SP darbinieki. Gribu pateikties G. Buntei par palîdzîbu turnîra vadîßanå, Studentu parlamenta Sporta noda¬as vadîtåjai L. Strodei par atbalstu un palîdzîbu, MLF dekanåtam un dekånam profesoram V. Kamparam, kå arî Sporta kluba priekßsédétåjam R. Jasünam un Sporta katedras vadîtåjam V. Bonderam par zåles pieß˚irßanu. Paldies arî visiem turnîra dalîbniekiem, it seviß˚i Dzeña, Zicåna un Pålîßa kungiem par piedalîßanos turnîrå.

MLF fizorgs Sergejs

10

2001. gada 6. decembris

Studentu maçi Ledus hallé 16. novembrî Jelgavå notika ikgadéjås Latvijas Lauksaimniecîbas universitåtes rîkotås Studentu dienas. Íoreiz tießåm kå kulaks uz acs iederéjås teiciens, ka studenti Jelgavå ir sapüsti no malu malåm, jo årå valdîja pédéjos gados nepieredzéti stiprs véjß. Tomér tas netraucéja notikt konkursam par jautråkås un aspråtîgåkås augstskolas titulu, kuru ßogad véléjås izcînît vienpadsmit augstskolas.

Vél pirms konkursa såkuma jelgavnieku rîkotajå preses konferencé izvértås asas diskusijas par pasåkuma norisi. Íogad Ωürija ar LLU måcîbu prorektora vietnieku V. Tomsonu priekßgalå bija izdomåjusi dalîbniekiem diezgan stingrus, lai neteiktu skarbus, noteikumus.

Daudz stingråka k¬uvusi pati vértéßanas sistéma, kas nepie¬auj ne mazåko priekßnesumam atvélétå laika pårkåpumu, un tas arî izrådîjås lielåkais klupßanas akmens, kå arî ne¬auj nekådå mérå parodét Latvijas televîzijas reklåmas. Par ßiem un citiem pårkåpumiem tika ñemti nost punkti, tå ka finålå nepaklausîgåkå komanda mierîgi varéja nonåkt mînusos.

Preses konferencé tießi ßis punkts izraisîja vislielåkos strîdus starp komandåm un Ωürijas pårståvi, jo, kå norådîja studenti, pats måjasdarba nosaukums Labs

Juniors students ir zelta vérts parodé Aldara reklåmu. Ja nebütu såcies svinîgais gåjiens, ßî diskusija droßi vien ievilktos lîdz vakaram.

Svinîgais gåjiens, kå parasti, izvértås par grandiozu augstskolu komandu un lîdzjutéju parådi. Tas såkås pils pagalmå, un galamér˚is bija Jelgavas Ledus halle, kurå tad arî norisinåjås konkurss par jautråko augstskolu. Ap pustrijiem tur jau bariem vien pulcéjås komandu lîdzjutéji un visi påréjie interesenti. Piecas minütes pirms trijiem (tad bija paredzéts såkums) zålé nodzisa gaisma, un studentu saucienu un svilpienu pavadîbå uz skatuves uznåca meitenes dzeltenos kostîmos no deju grupas Kaprîze. Såkås sporta deju priekßnesums, kurß ilga kådas piecas minütes un péc kura uz skatuves kåpa pasåkuma vadîtåjs. Un te nu visi (protams, tie, kuri par to nebija informéti) palika ar mutém va¬å, jo pasåkumu vadîja neviens cits kå Fredis. Parådîjås viñß, ©érbies kå ilgi bez stipendijas dzîvojis students ar korporåcijas cepurîti galvå, nesdams tîkliñå ßådu tådu édmañu. Tåds, lük, esot izskatîjies students viña laikå.

Pielicis tîkliña saturam klåt mobilo telefonu un citådus müsdienu kråmus,

Fredis paskaidroja, ka tåds students izskatoties tagad. Péc ßîs atrakcijas såkås pirmais komandu priekßnesums – komandas vizîtkarte. Pirmå uzståjås Banku augstskola (BA), un viñu priekßnesumå meitene, ©érbusies kå slaucéja, ar saukli «nemåci man naudu skaitît» darbojås gar vairåkiem bankomåtiem, kurus, kartona kastés ielîdußi, téloja påréjie komandas dalîbnieki. Otrie uzståjås Baltijas Krievu institüts (BKI), kas rådîja radio pårraidi ar devîzi «par rupjiem jokiem sit knipjus» un, atverot aploksni, izbårstîja pa skatuvi baltu pulveri (domåts Sibîrijas méra izraisîtåjs). Nåkamie bija müséjie, kuri attéloja mér˚a sasniegßanu, pie ßautriñu mér˚a pienesot blondu meiteni, kas tad arî iedüra bultiñu mér˚a vidu. Ceturtie uzståjås måjinieki – Latvijas Lauksaimniecîbas universitåte (LLU). Viñu vizîtkarte balstîjås uz to, ka katram dzîvé trîs lietas jåpaveic – jåizvåra putras katls, jåizårsté slima zoss un jåieståda eglåjs. To visu var paveikt, ieståjoties LLU, turklåt «slikts students ir tas, kurß negrib par rektoru k¬üt». Piektå bija Latvijas Universitåte (LU), kas ne ar ko îpaßi neizcélås, vienîgi skaitîja pantiñus un karinåja papîra gur˚us uz ßñores. Fredim pat nåcås salabot (ieslégt) viena komandas locek¬a mikrofonu. Nåkamå uzståjås Rézeknes ➔ 11. lpp.

RTU Kultüras centrå Pasåkumu afißa decembrim 6. XII plkst. 18 RTU Mazajå zålé Psiholo©ijas klubs Mekléjumu laboratorija Lekciju un praktisko nodarbîbu cikls Ajürvéda (dzîvesgudrîba) Lekcijas lasa lektore Rita Pedåne.

10. XII plkst. 19 Mazajå ©ildé koncerts Studenti sapüß ziemu Piedalås: RTU Studentu pütéju or˚estris SPO (vad. Måris Martinsons), LLU pütéju or˚estris (vad. Raitis Aßmanis), 4. bérnu vokålistu konkursa Putnu bérni laureåti.

Bi¬etes Ls 0,50 un Ls 1 (RTU Studentu klubå, Ka¬˚u ielå 1, 216. telpå) 11. XII plkst. 20 RTU Mazajå zålé Lînijdeju kluba sarîkojums Ieejas kartes RTU Studentu klubå (Ka¬˚u ielå 1, 216. telpå)

12. XII plkst. 19 RTU Mazajå zålé Projekts Gaismas un énu spéles H. K. Andersena pasakås un 20. gs. instrumentålajå müzikå; kå arî Arhitektüras fakultåtes studentu darbu izstådes RTU meΩiñß atklåßana.

Piedalås: RTU Stîgu ansamblis Gaiva, Dailes teåtra aktrise Ligita Skujiña.

15. XII plkst. 12, 15, 18 16. XII plkst. 12, 15 RTU Mazajå zålé Ziemassvétku pasåkums bérniem Sniegbaltîte un septiñi rü˚îßi ar dåvanu maisu.

Izpilda bérnu vokålie ansamb¬i Palåsîtes un Vecpilsétas dziedåtåji.

Ieejas kartes arodbiedrîbå (Ka¬˚u ielå 1, 224. telpå) un RTU Studentu klubå (Ka¬˚u ielå 1, 216. telpå) 17. XII plkst. 20 RTU Mazajå zålé Balles deju kluba Ziemas ballîte.

Ieejas kartes RTU Studentu klubå.

18. XII plkst. 20 Mazajå zålé Rîgas Dançu kluba sarîkojums Ziemassvétku iedancoßana.

19. XII plkst. 19 Anglikåñu baznîcå Garîgås müzikas koncerts Ziemassvétku gaismå.

Piedalås: RTU sievießu koris Delta, RTU vîru koris Gaudeamus, bérnu vokålie ansamb¬i Vecpilsétas dziedåtåji un Palåsîtes, 4. bérnu vokålistu konkursa Putnu bérni laureåti.

Bi¬etes Ls 0,50 un Ls 1 (RTU Studentu klubå, Ka¬˚u ielå 1, 216. telpå) 21. XII plkst. 18 RTU Lielajå zålé Skandinieki danci veda (iesildîtåji), I¬©i skañi gaviléja (koncertétåji)!

Trîs paaudΩu Ziemassvétku ieskandéßana.

Bi¬etes RTU Studentu klubå (Ka¬˚u ielå 1, 216. telpå).

11

2001. gada 6. decembris

Studentu maçi Ledus hallé ➔ 10. lpp.

augstskola, parodéjot Ozolu un visu priekßnesumu dziedot repa stilå par studiju tému. Péc viñiem sekoja pretéjå Latvijas novada pårståvji – Ventspils augstskolas komanda, kura savus dalîbniekus pieteica kå hokejistus – spraudéjs, dråzéjs utt. Péc ßå priekßnesuma Fredis pieteica Rîgas Pedago©ijas un izglîtîbas vadîbas augstskolu (RPIVA). Viñi uznåca, ©érbußies viscaur melnå, un såkumå sevi pieteica kå Adams family, beigås pårejot uz seriåla Beverlihilza ievada müziku un perfekti attélojot såkuma kadrus. Nåkamå komanda – Liepåjas Pedago©iskå augstskola – uznåca tautastérpos un diezgan nemåkulîgi (varbüt speciåli?) spéléja stabules. Viñu sauklis «mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viñas gods» nevienam neß˚ita îpaßi ori©inåls, un péc priekßnesuma Fredis nosauca viñus par etnogråfiskajiem pankiem. Latvijas Sporta pedago©ijas akadémijas (LSPA) komanda ieradås uz skatuves, nesot uz pleciem kailu (nu gandrîz) piekto komandas locekli. Sekoja dejas, un viens centås arî kaut ko runåt mikrofonå, taçu tas neskanéja un no viña teiktå neko nevaréja dzirdét. Policijas akadémija péc kårtas demonstréja visas policijas struktüras un to netikumus. Pirmå bija Ce¬u policija, kuras uzståßanås laikå skanéja dziesma Mums ¬oti patîk piecîßi, un beidzås priekßnesums ar cietumsargu, kuram iznåkot dårdéja ...ma¬çik gej....

Péc komandu vizîtkartes un Freda neatkårtojamajiem jokiem, par kuriem skatîtåji sméjås pat vairåk nekå par priekßnesumiem, komandas rådîja savus måjasdarbus ar nosaukumu, kurß raisîja tik daudz strîdu preses konferencé: Labs

students ir zelta vérts. Arî ßai priekßnesumå komandas rådîja, ko spéja, izcélås RPIVA, kura demonstréja veselu uzvedumu ar meitenes nolaupîßanu un zelta vérto studentu, kurß to izglåbj. Labs priekßnesums, ko skatîtåji novértéja ar smiekliem un ovåcijåm, bija arî BA, kuras komanda uzveda trîs îsfilmas ar çetru zelta vértu studentu piedalîßanos.

Pirmå bija paléninåtå, otrå paåtrinåtå un treßå emocionålå stilå, un visas attéloja vienu un to paßu epizodi – studentu sabrauc maßîna, un årsts, nespédams viñu glåbt, nodod viñu tålåk kapracim, lai tas dara savu darbu. Kas attiecas uz RTU komandu – müséjie apgalvoja, ka Latvijas Zelta fondu audzé 12 rezervåtos (domåtas augstskolas) un to iedala vairåkås sugås: students, ©eniålais; bütne, uzcîtîgå; zubris, pilnîgais; pielîdéjs, parastais; slaists, radoßais, un slaists, parastais.

Beidzås pusfinåls, un Ωürija aizgåja apspriesties, jo tikai piecåm komandåm büs lemts palikt un cînîties par jautråkås un aspråtîgåkås augstskolas titulu.

Starpbrîdî atdzîvojås ekråns labajå zåles stürî, un tika rådîti daΩådu valsts amatpersonu un citu pazîstamu cilvéku novéléjumi un apsveikumi studentiem. No ekråna plaßumiem Ufo uzdeva jautåjumu: «Ja lieta nav savå vietå, kur tå ir?» – un viña draugs un kolé©is Fredis centås atbildi uz ßo jautåjumu izspiest no komandåm. Tå arî nevienam neienåca pråtå pareizå atbilde – ßî lieta varétu büt jebkur!

Péc tam, kad bija dejojusi meitene rozå triko, såkås finåls ar atjautîbas uzdevumu «Liels vezums gåΩ mazu cinîti», kuru komandas sañéma tikai no rîta, ierodoties Jelgavå. Un tomér par tå izpildîjumu bija

daudz domåts. Pirmå finåliste – RPIVA (Fredis visu laiku uzjautrinåjås un prasîja viñiem alu) – uzståjås ar tému par bakalaura darbu kå cini un studentu, kas viñu gåΩ. Te jåpiemin, ka ßim priekßnesumam atvélétais laiks bija tikai pusotra minüte, tåpéc tie bija ¬oti îsi un kodolîgi. LLU demonstréja, ka students, kuram ie߬ircinåta zinåma sapråta dzirksts, spéj gåzt profesoru Mazo Cini.

BA uzståjås ar tîri utopisku nåkotnes vîziju par studentu, kurß panåcis, ka visi studé par valsts lîdzek¬iem, – gåzis müsdienu studenta lielåko cini izglîtîbas lielce¬a vidü. RTU (un arî müséjie tika finålå!) paskaidroja, ka mazu studentu grüsta un gåΩ visi, bet visus kopå – nekad!

Policijas akadémijas pårståvji gan nebija îpaßi gatavojusies, jo ar saucienu «liels vezums gåΩ mazu cini» katrs ar kåju apgåza minerålüdens pudeli.

Tülît sekoja arî otra finåla da¬a – kapteiñu konkurss. Un pirmais jautåjums, kuru atlikußo piecu komandu kapteiñiem ➔ 12. lpp.

RTU – Studentu dienas çempioni volejbolå DiemΩél ßogad neizdevås dziedåt tradicionålo «Ir vakars véls un lietus lîst, pa Jelgavu kåds students klîst …» un redzét konkursu par aspråtîgåko Latvijas augstskolu, jo Jelgavas sporta namå tai laikå norisinåjås satraucoßi notikumi. Tiesa, satraucoßi tie bija tikai sportistiem un lîdzjutéjiem, îpaßi vienai no komandåm, kura volejbola sacensîbås pårståvéja RTU. Íogad nolikumå bija ieviestas izmaiñas, un komandå bija jåstarté diviem puißiem un divåm meiteném, taçu müsu komanda lieliski tika galå arî trijatå.

Volejbola sacensîbas jau no såkuma solîja büt spraigas, jo bija divu mînusu sistéma – péc pirmås zaudétås spéles vél

nav jåkravå soma un jåbrauc måjås. Tas deva cerîbu uz vismaz divåm spélém.

Sacensîbas såka 21 komanda. Arî komanda Fakultåte, kurå spéléja Mårtiñß Segliñß, Guntars Joksts (abi ETF) un Inita Indråne (IEF), – ar cerîbåm uz spé¬u sistému un baΩåm par to, kå veiksies, spéléjot trijatå. Tikt lîdz pusfinålam, finålam vai pat uzvarai likås neticami, jo komandu pieteikumå skaidri un gaißi bija lasåmi arî trîs Latvijas Sporta pedago©ijas akadémijas komandu nosaukumi. Taçu ne vienmér viss ir tik traki, kå izskatås. Fakultåte lénåm un neatlaidîgi virzîjås tålåk kårtu péc kårtas, vienlaikus vérojot arî savus potenciålos pretiniekus. Un, daΩu

labu spéli spéléjot lîdz spéku izsîkumam, bija nok¬uvusi finålå, kur jau otro reizi ßajå dienå sagådåja zaudéjuma såpes komandai Sviests (apvienotå komanda).

Treßajå vietå palika LLU komanda ar nosaukumu Traktors.

Jåpiebilst, ka Mårtiñß paraléli volejbola sacensîbåm paguva piedalîties arî dambretes turnîrå, kur, lai gan pieveica çempionu, palika piektais.

Tagad arî RTU var lepoties ar to, ka tai ir savi Studentu dienas çempioni volejbolå, un visu gadu ßo titulu neviens mums nespés atñemt.

Inita Indråne, IEF studente

12

2001. gada 6. decembris

Studentu maçi Ledus hallé ➔ 11. lpp.

uzdeva Fredis, bija: «Ar ko students atß˚iras no parasta cilvéka?» RPIVA komandas kapteinis atbildéja, ka ar vårdu, savukårt RTU komandas kapteine Inese Be˚ere apgalvoja, ka studentam ir at¬auts k¬üdîties, jo viñß vél tikai måcås.

Nåkamais jautåjums izrietéja no pirmå un bija ßåds: «Ar ko students atß˚iras no laba studenta?» Policists paskaidroja, ka labs students mazåk dzer, RTU zinåja teikt, ka parasts students ir létåks – nav jåmakså stipendija. BA savukårt bija pårliecinåta, ka labs students ir atjautîgs, savukårt RPIVA domåja, ka viñß vienkårßi atß˚iras ar izdarîbåm. Tomér vislabåko atbildi sniedza LLU pårståvis, kurß izteica ideju, ka labs students måcås LLU. Pédéjais jautåjums bija ßåds: «Ar ko labs students atß˚iras no zelta vérta studenta?» RPIVA atbildéja, ka ar masu. Lauksaimnieku pårståvis joprojåm domåja, ka arî «zelta vérti studenti studé tikai LLU». BA bija

tolerantåks un izteica minéjumu, ka «zelta vérti varétu büt visi tie studenti, kuri ßodien ir Jelgavå». Müsu Inese bija pårliecinåta, ka «zelts nav galvenais, – vajag censties büt par briljantu». Puisim no Policijas akadémijas nekas cits neatlika, kå atgådinåt, ka «ne viss ir zelts, kas spîd». Ûürija atkal aizgåja apspriesties, atståjot Fredi savå nodabå diezgan efektîgi izklaidéjot publiku. Pie reizes viñß minéja arî galvenos sponsorus: Kråjbanku, Unibanku, Staburadzi un Latvijas ce¬u. Bija mazs skatîtåju konkursiñß, kurå Fredis lika atceréties, kas tad îsti bija viña maisiñå, kad viñß uznåca uz skatuves. Péc ilgåm debatém vienam no skatîtåjiem tas arî izdevås, un balvå viñß ßo maisiñu ar visu saturu arî sañéma. Péc kårtéjås deju grupas uzståßanås Ωürija paziñoja rezultåtus. Pirms tam gan tika noskaidrota skatîtåju simpåtija ar aplausu un kliedzienu

palîdzîbu, kurus zåle pieß˚îra katrai komandai. Nepårprotami uzvaréja LLU, kas ieguva arî Unibankas dåvanu – krekliñus. Ûürijas spriedums bija ßåds – par piedalîßanos tika apbalvotas tås komandas, kuras izkrita pusfinålå: Liepåjas Pedago©iskå augstskola, Rézeknes augstskola, BKI, LU, LSPA un Ventspils augstskola. Kå balvu ßîs komandas sañéma diplomus, alu un plåtsmaizi, kå arî vél kaut ko papîra maisiños, kuru saturs publikai netika atklåts. Par piedalîßanos otrajå kårtå – finålå – komandas sañéma lîdzîgas balvas, un ßîs finålistes bija: RPIVA, BA, LPA, RTU un LLU, kura arî ieguva gada jautråkås un aspråtîgåkås augstskolas titulu. RTU palika otrajå vietå. Uzvarétåji sañéma daΩådas pårsteiguma balvas, kå arî galveno, jau såkumå minéto un visu komandu pråtus kairinoßo – ce¬ojumu a©entüras Kolumbs dåvåto ce¬ojumu visai komandai uz jebkuru koncertu (îsti gan nevaréja saprast kur – Latvijå vai Eiropå). Péc balvu izdalîßanas Fredis aicinåja visus satikties Ledus hallé vélreiz vakarå, kad tur notiks nakts diskotéka, kurå bez viña paßa un grupas Labvélîgais tips uzståsies vél tådas zvaigznes kå grupas Måsas un Tumsa. Íî informåcija visiem interesentiem sen bija zinåma, tåpéc reti kurß to dzirdéja, jo notika jau diezgan sîvas cîñas par izk¬üßanu no halles. Nobrînîjies par to, ka esmu dzîvs un nesabradåts atkal nok¬uvis saltå zieme¬véja plosîtajås Jelgavas ielås, devos uz maßînu un måjupce¬å domåju, cik daudz brîvå laika pasåkuma dalîbniekiem un organizatoriem bija prasîjusi sagatavoßanås un kur gan nabaga noslogotie studenti to bija ñémußi. ❏

Jauna nißa Müsu augstskolas Kultüras centrs stabili ieñémis jaunu nißu Latvijas müzikas dzîvé. Jau ceturto gadu ar Rîgas domes Kultüras pårvaldes finansiålu atbalstu Kultüras centra radoßå komanda pulcina visus Latvijas dziedoßos bérnus uz vokålistu konkursu Putnu bérni.

Nåkamais – jubilejas konkurss solås büt vél apjomîgåks, jo tajå piedalîsies çetras vecuma grupas no 6 lîdz 17 gadiem, dalîbnieki tiks vértéti divås kategorijås. Ir iecere uz konkursu aicinåt arî citu valstu vokålistus. Ûürijas komisijas priekßsédétåja LMA profesore Anita Garança un Kultüras pårvaldes speciåliste Pårsla Ba¬˚e visu dalîbnieku un savå vårdå izteica sirsnîgu pateicîbu Asjai Visockai par veiksmîgu konkursa vadîßanu véléjumå: «Nekur jau jüs nespruksiet, vajadzés vien turpinåt iesåkto.» Íå gada vokålistu konkursa Putnu bérni laureåti koncertés kopå ar Studentu pütéju or˚estri SPO 10. decembrî Mazajå Ìildé un 19. decembrî Anglikåñu baznîcå kopå ar RTU koriem Delta un Gaudeamus.

Evija ZaŸksne

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru