Nr 2 ziema

Nr. 2 (1386) ZIEMA 2009. gada decembris

Šajā numurā: «ERASMUS» – IESPĒJA, KAS JĀIZMANTO DZĪVESVEIDS – ZINĀTNIEKS KETNERI. AR SAKNĒM UN SPĀRNIEM RTU MŪSĒJIE PIERĀDA SEVI

NOTIKUMU KALEIDOSKOPS Vairāk foto – www.rtu.lv sadaļā «Fotogalerija» Rektors akadēmiķis IVARS KNĒTS

«A

psveicu visu mūsu vareno RTU saimi, visus studentus, mācībspēkus un darbiniekus, 2010. gadu sākot! Lai mums visiem šajā Latvijai morāli un ekonomiski tik grūtajā laikā pietiek izturības, gara spēka un pienākuma sajūtas nodrošināt RTU spēju realizēt kvalitatīvu studiju procesu un zinātniskās darbības aktivitātes.

Esam aizvadījuši ļoti grūtu, daudziem pat traģisku gadu, jo samazinoties valsts budžeta finansējumam trīs reizes (!), izdzīvot 2009. gadā varējām tikai divos veidos: vai nu visiem samazinot algas trīs reizes, vai arī daļu darbinieku atlaižot no darba. Jebkurš no šiem variantiem bija un ir ļoti ļoti sāpīgs.

Paldies studentiem par viņu aktīvajām prasībām valdībai nesamazināt finansējumu augstākajai izglītībai. RTU nodrošina valstij visvairāk vajadzīgo inženierzinātņu kadru sagatavošanu, mums bija arī lielākais valsts finansējuma apjoms. Krīzes apstākļos, kad valsts finansējuma apjoms kusa kā pavasara sniegs saulē, RTU bija visneizdevīgākajā situācijā.

Novembrī Rīgā ieradās Eiropas Universitāšu asociācijas vadība, lai pārrunātu ar rektoriem, kā arī valdības un Saeimas pārstāvjiem situāciju par biedējoši lielo finansējuma samazinājumu Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei. Skaidrojot mūsu valsts augstākās izglītības finansējuma modeli, norādīju, ka Latvijā valsts atbalstu konkursa kārtībā saņem labākie studenti valstij prioritārajās studiju programmās. Viņu reakcija bija milzīgs izbrīns: «Kā?! Vai tiešām vislabākajiem studentiem un valstij visvairāk vajadzīgajās studiju programmās finansējums tiek samazināts trīskārši? Tas taču nevar būt!». Izrādās – var gan…

Tomēr mūsu dzīve turpinās, un Rīgas Tehniskajai universitātei neapšaubāmi jānotur savs tradicionāli augstais un prestižais līmenis studiju procesā un zinātnē. Nabadzības dēļ lepnumu nezaudēsim, jo mēs taču esam pati pirmā augstākās izglītības iestāde pašreizējās Latvijas teritorijā!

Un kā pirmajai mums ir jābūt par paraugu citiem. Tāpēc – galvu augšā un pie darba, jo labi, sabiedrībai vajadzīgi darbi, vienmēr atmaksājās.

Novēlu RTU studentiem realizēt visus savus jaukos sapņus un sekmīgi turpināt kāpt zināšanu kalnā. Lai veicas!

Aicinu mācībspēkus un zinātniekus turēt augstu savu profesionālo varēšanu un atdot spēkus Latvijas nākamās inteliģences veidošanai. Lai prieks un gandarījums par paveikto!

Paldies RTU darbinieku plašajam kolektīvam par lielo ieguldījumu daudzo funkciju sekmīgā izpildē. Lai optimisms un darba spars, kaut arī reizēm caur asarām!

Lai gaiši deg svecītes kā cerību zvaigznītes, Ziemassvētku vakarā un veiksme pavada Jūs visu 2010. gadu!»

2

ZIEMA

2009

01.09.2009. Iepazīšanās svētki Ķīpsalā.

01.09.2009. Atklāts labiekārtots atpūtas stūrītis MLĶF studentiem.

23.09.2009. Inovāciju un jauno tehnoloģiju konference. 14.10.2009. RTU atzīmē 147. gadadienu.

15.09.2009. RTU un Hipotēku bankas projekta «Labā prakse» noslēgums.

05.10.2009. Itālijas diena RTU.

14.10.2009. RTU dibinātāju atdusas vietu apmeklējums. 11.11.2009. SESMI atzīmē 15. gadadienu.

02.10.2009. Tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Vitāliju Gavrilovu.

17.11.2009. RTU atzīmē Latvijas Republikas proklamēšanas 91. gadadienu.

20.11.2009. ASV izglītības diena RTU.

29.09.2009. Preses konference par RTU skatījumu uz pārmaiņām Latvijas augstākajā izglītībā.

NOTIKUMU KALEIDOSKOPS Vairāk foto – www.rtu.lv sadaļā «Fotogalerija»

Mācību prorektors profesors ULDIS SUKOVSKIS 07.12.2009. Rektora kausa izcīņa boulingā.

29.10.2009. TMF atzīmē 145. gadadienu.

E 15.10.2009. Augstākās izglītības un zinātnes reformas darba grupas izbraukuma sēde RTU.

21.10.2009. Augstākās izglītības reformas publiskā apspriešana RTU.

12.10.2009. Parakstu vākšana, protestējot pret finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai.

14.–18.11.2009. RTU gaismas festivālā «Staro Rīga!».

27.11.2009. MLĶF apbalvo labākos Latvijas ķīmijas un fizikas skolotājus.

12.11.2009. RTU Karjeras centra seminārs «Kā veiksmīgāk sevi «pārdot»?»

01.12.2009. Latvijas studentu protesta akcija.

27.11.2009. RTU vadība tiekas ar Rīgas mēru N. Ušakovu.

27.11.2009. RTU Tālmācības centra direktors A. Kapenieks saņem Rīgas balvu.

12.09.2009. RTU mācībspēku un darbinieku sporta diena «Ronīšos».

smu optimists un ticu, ka mēs ne tikai saglabāsim savu spēku, bet to noteikti vairosim. Mēs noteikti kļūstam efektīvāki un iemācāmies daudz ko izdarīt ar mazākiem līdzekļiem un ātrāk. Apnicis klausīties bieži vien nepamatotos apgalvojumus, ka augstākajai izglītībai Latvijā ir zema kvalitāte, ka gatavojam nākamos bezdarbniekus…

To nekad neizdosies atspēkot sakot, ka tā jau nu gluži taisnība nav, ka ir jau arī pozitīvi piemēri, vai žēlojoties, ka par tādiem līdzekļiem jau nu neko vairāk nevar prasīt utt.

Cita ceļa mums nav, kā vienīgi pašiem radīt tādas kvalitātes studiju sistēmu, lai to slavētu gan mūsu absolventi, gan darba devēji. Un darāmā te ir daudz.

Pirmkārt, tie ir cilvēki, kas to rada, un mums ir daudz talantīgu un pašaizliedzīgu mācībspēku, kas ir gatavi ieviest vismodernākās studiju metodes un strādāt starptautiskā līmenī. Protams, studentu attieksmei un iepriekšējai sagatavotībai arī ir milzīga nozīme. Tāpēc noteikti vēl nopietnāk piestrādāsim pie kontaktiem ar vidusskolēniem un studentu pašpārvalžu aktivitāšu virzīšanā uz studiju kvalitātes jautājumiem.

Domāju, ka studiju kvalitātes sistēmā pirmie sasniegumi jau ir – krietni sakārtotāka kļuvusi elektroniskā anketēšanas sistēma, ieviešam jauno priekšmetu reģistru, kas noteikti ir labākais Latvijā un domāju, ka nav daudz līdzīgu sistēmu arī Eiropā. Studenti ļoti aktīvi sākuši izmantot piekļuvi starptautiskajām elektroniskajām publikāciju datubāzēm un RTU virtuālajā bibliotēkā katru minūti tiek atvērta kāda zinātniska publikācija vai e-grāmata.

Viens no svarīgākajiem tuvākā laika uzdevumiem ir ieiet ar savām studiju programmām starptautiskā apritē.

Pirmkārt, tas nozīmē nodrošināt augstas kvalitātes priekšmetu un veselu studiju programmu pasniegšanu angļu valodā. Labu ārzemju studentu piesaistīšanai, protams, visupirms jau ir nepieciešamas kvalitatīvas, pievilcīgas un, galvenais, kvalitatīvi īstenotas, studiju programmas angļu valodā. Noteikti apsveicama ir dažu programmu sāktā prakse piedāvāt arī mūsu studentiem veselus priekšmetus angļu valodā, jo tad ārzemju studenti var iesaistīties normālā studiju procesā kopā ar mūsu studentiem.

Paldies kolēģiem par atbalstu un profesionālu darbu!

Lai Ziemassvētkos un Jaunaja gadā jums visiem netrūkst dzīvesprieka, veselības, mīlestības un mazliet veiksmes!

ZIEMA

2009

3

INFORMĀCIJA Zinātņu prorektors akadēmiķis LEONĪDS RIBICKIS

Š

is aizejošais gads ir bijis gana izaicinošs – atnesis daudz dažādu pārdomu, jaunu darbu un pienākumu. Šī gada uzņemšanas rezultāti liecina par studentu aizvien lielāko interesi par inženierzinātnēm – ir palielinājies studētgribētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šajā gadā ir bijuši daudzas pozitīvas lietas, kuras ir vērts pieminēt: kā katru gadu organizējām Inovāciju un jauno tehnoloģiju konferenci, kuru šogad apmeklēja rekordliels uzņēmēju skaits, un tas neapšaubāmi liecina par plašām sadarbības iespējām; Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts šogad ir saņēmis daudz tehnoloģiju pieprasījumus no uzņēmējiem; noteikti pieminēšanas vērts ir arī RTU pirmais pārdotais patents – «Modificēts trūču ielāps».

Kā ik gadu norisinājās arī starptautiskā zinātniskā konference, kurā 316 dalībnieki no 26 dažādām valstīm prezentēja 714 referātus. RTU Zinātnes padome izvēlējās RTU 2009. gada labāko jauno zinātnieci O. Ņikiforovu un labāko zinātnieku V. Kamparu (skat. intervijas 10. un 12. lpp.).

Jaunums bija arī ar Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja atbalstu organizētā konferences sekcija «Starpdisciplinārā izglītība un pētniecība Vācijas universitātēs», kurā savā pieredzē dalījās zinātnieki un mācībspēki no vadošām Vācijas augstskolām.

Saistībā ar Eiropas Sociālā fonda ESF līdzfinansēto projektu «Atbalsts RTU doktora studiju īstenošanai» no 2009. gada septembra 174 Rīgas Tehniskās universitātes doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti ik mēnesi saņem Eiropas Sociālā fonda mērķstipendiju doktora studiju programmas apguvei un promocijas darba sagatavošanai un kvalitātes atbalsta pasākumu līdzekļus komandējumiem.

Savukārt ESF aktivitātē «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei» RTU pieteikto projektu īstenošanai ir izcīnīti vairāk nekā 3,5 miljoni latu no ESF līdzekļiem.

Esam noslēguši līgumu ar Izdevniecību «Versita» par izdevuma «RTU Zinātniskie raksti» piecu kvalitatīvāko sējumu elektronisku publicēšanu MetaPress tehnoloģijā un par Digitālā objekta identifi kācijas (DOI) numura piešķiršanu un reģistrēšanu, kas padarīs tos pieejamus mijnorāžu tīklos un būtiski paaugstinās publikāciju citējamību.

Gatavojoties jaunajai gadu mijai droši var apgalvot, ka zinātne un inovācijas iegūs jaunu noskaņu un vērtību gan valsts, gan universitātes līmenī 2010. gadā, tāpēc novēlu ikvienam ieraudzīt sevī radošuma potenciālu un palīdzēt gan universitātei, gan Latvijas valstij attīstīties!

Par spīti šobrīd esošajai saspringtajai situācijai, nākamajā gadā vēlu nezaudēt darba sparu un enerģiju jauniem darbiem starptautiskajā pētniecības arēnā, kā arī labus un zinātkārus studentus!

4

ZIEMA

2009

RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) 10. novembra vizītes būtiskākie aspekti Latvijas masu medijos atspoguļoti nepilnīgi, tāpēc aicina «JI» lasītājus iepazīties ar pašas asociācijas izplatīto preses paziņojumu.

Latvijas masu medijos vairāk tika atspoguļots augstākās izglītības un zinātnes reformu aspekts, taču, tiekoties ar Latvijas Rektoru padomi, EUA prezidents Žans Marks Raps uzsvēra: «Ir ļoti svarīgi, lai jaunās dalībvalstis Austrumeiropā turpinātu augt, jo cīņa par smadzenēm turpinās un tai ir jābūt līdzvērtīgai, citādi ES būs vēl vairāk sašķelta nekā agrāk. Latvija nevar atļauties zaudēt jauno studentu paaudzi, jo tādā gadījumā valsts ekonomikas izredzes atgūties strauji samazināsies.» M. Raps norādīja, ka jebkurš sociālais un ekonomiskais plāns jāveido, atbalstot jauno paaudzi, jo tieši tā ilgtermiņā izvedīs Latviju no krīzes.

EUA preses paziņojuma teksts

EUA DELEGĀCIJAS VIZĪTE LATVIJĀ Šā gada 10. novembrī EUA delegācija tās prezidenta profesora Ž. M. Rapa (Jean-Marc Rapp) vadībā tikās ar Latvijas Ministru prezidentu V. Dombrovski un IZM Valsts sekretāru M. Gruškeviču.

Vizītes mērķis bija apspriest augstākās izglītības nākotni Latvijā un īpaši – finansējumu 34 Latvijas augstākās izglītības iestādēm smagās ekonomikas lejupslīdes situācijā. EUA delegācija tikās arī ar Saeimas pārstāvjiem – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju J. Strazdiņu un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedri B. Rivžu.

Latvijas valdībai ir nācies ievērojami samazināt kopējā budžeta tēriņus visās jomās, un augstākā izglītība šajā ziņā ir cietusi īpaši smagi. 2009. gada finansējums augstākajai izglītībai tika ievērojami samazināts (gandrīz par 50%), un tiek plānoti turpmāki samazinājumi arī 2010. gadā, tā rezultātā visās 34 Latvijas augstākās izglītības iestādēs jau īstenota algu un darbinieku skaita samazināšana.

Latvija nav vienīgā valsts, kas pēdējā gada laikā pieredzējusi augstākās izglītības finansējuma samazināšanu. EUA delegācija, kuras sastāvā bija arī asociācijas valdes loceklis Tadeušs Lutī (Tadeusz Luty) un ģenerālsekretāre Leslija Vilsone (Lesley Wilson), uzsvēra, ka šādos smagos ekonomiskos apstākļos ir svarīgāk nekā jebkad investēt augstākajā izglītībā. EUA Prāgas deklarācijā uzsvērts, ka universitātes ir ekonomiskās atveseļošanās dzinējspēks, piedāvājot iespējas dažādām studējošo grupām un nodrošinot optimālu radošu vidi talantīgajiem jaunajiem zinātniekiem, kas tik nepieciešami Eiropai. [..]

Diskusiju laikā profesors piedāvāja arī EUA profesionāļu palīdzību, koordinējot starptautisku ekspertu veiktu ārēju pārskatu par priekšlikumiem Latvijas augstākās izglītības struktūras reformēšanai. Papildus jautājumam par vispārējo augstākās izglītības sistēmas struktūru šis pārskats varētu ietvert arī jautājumus, kas iekļauti EUA salīdzinošajā pētījumā par universitāšu autonomiju, piemēram – Eiropas universitāšu īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu un dažādas finansēšanas stratēģijas.

EUA aicina visas dalībvalstis ņemt vērā Eiropas Komisijas ierosinājumu ieguldīt augstākajā izglītībā vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.

INFORMĀCIJA CIENĪJAMIE

Kanclers INGARS ERIŅŠ

«JAUNĀ INŽENIERA» LASĪTĀJI! Jūsu rokās ir šā mācību gada «Jaunā Inženiera» otrais laidiens – 2009./2010. gada ziemas numurs. Visticamāk – jūs jau zināt, ka turpmāk «Jauno Inženieri» plānots izdot četras reizes gadā: rudens, ziemas, pavasara un vasaras laidienā.

«Pastāvēs, kas pārvērtīsies,» Rainis.

Taču RTU aktuālā informācija, protams, nav zudusi – to varat atrast RTU mājaslapā (ziņas par notikumiem, stipendijām, kultūras un sporta aktivitātēm utt., reportāžas fotogalerijā) un portālā «ORTUS». Uz «ORTUS» pārcēlušās arī dažas tradicionālās «Jaunā Inženiera» rubrikas, piemēram, «Viedoklis», «Sveicam kolēģus nozīmīgā dzīves jubilejā», portāla sadaļā «Normatīvo aktu sistēma» (NAS) atradīsiet Senāta lēmumus un gada pašnovērtējuma ziņojumus, kas savulaik tika publicēti «JI», kā arī rektora un prorektoru rīkojumus.

Lai gaiši un mierīgi Ziemassvētki, radošs un enerģijas pilns Jaunais gads!

Uz sadarbību!

Jūsu «JAUNAIS INŽENIERIS»

«L

aiki iet un mainās, gluži tā pat kā Latvijas Republikas Ministru prezidenti. Atjaunotās Latvijas laikā esam jau piedzīvojuši vienpadsmit Ministru prezidentus. RTU vēsture arī ir sākta rakstīt daudzus gadus pirms Latvijas valsts dibināšanas.

Ziemassvētku un Jaunā gada gaidīšana ir nenoteiktības un pārdomu pilns laiks. Bet mēs visi zinām, ka RTU pastāvēja 147 gadus un pastāvēs vēl vismaz 147 gadus.

Liels paldies visiem kolēģiem, kuri uzturēja un turpina uzturēt RTU kā stipru, konkurētspējīgu un stabilu universitāti. Jo tikai visi kopā kā komanda mēs varēsim izturēt visus pārbaudījumus jebkura laikmeta griežos.

Blēzs Paskāls ir teicis: «Ir pietiekami daudz gaismas priekš tiem, kas nevēlas redzēt neko citu kā tikai gaismu, un pietiekami daudz tumsas priekš tiem, kas nevēlas neko citu kā tikai tumsu.»

Lai 2010. gadā mūs vieno atziņa, ka mēs ikviens esam vajadzīgs saviem tuvākajiem un savai universitātei.»

RTU AKTUĀLĀS INFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANAS SHĒMA 1. Jaunas ziņas, viedokļa vai komentāra publicēšanai RTU komunikācijas kanālos (mājaslapā – www.rtu.lv, portāla www.ortus.rtu.lv – sadaļā «Jaunumi», izdevumā «Jaunais Inženieris»), kā arī informācijas izplatīšanai Latvijas plašsaziņas līdzekļos ziņu, viedokli vai komentāru sūtiet uz infocentrs@rtu.lv.

Ja ziņa nav uzrakstīta, sazinieties ar Informācijas centru un sniedziet informāciju mutiski (tālr. 67089455, Kaļķu iela 1–305. kabinets).

INFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANA, IZMANTOJOT KOMUNIKĀCIJAS KANĀLUS Aktuāla RTU ziņa

2. Notikuma fotografēšanai un/vai fotogalerijas izveidošanai RTU mājaslapā pieteikumu nosūtiet uz infocentrs@rtu.lv vai sniedziet informāciju mutiski (tālr. 67089321, Kaļķu iela 1–303a).

Informāciju par aktuālajiem notikumiem vēlams sniegt vismaz divas darba dienas pirms pasākuma norises Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments aicina sadarboties un kopā veidot patīkamu, aktuālu un dinamisku RTU informatīvo telpu.

Ierosinājumus RTU informācijas aprites uzlabošanai priecāsimies saņemt uz infocentrs@rtu.lv.

RTU fotoreportāža INFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANA, IZMANTOJOT IT KANĀLUS

Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments infocentrs@rtu.lv tālr. 67089455; 67089321

RTU mājaslapa www.rtu.lv

sadaļa «Jaunumi» TV, radio, prese, i-nets

Informācija: LCD ekrānos (RTU telpās);

RTU studentu, mācībspēku un darbinieku apziņošana: e-pasts; sms

IT Lietotāju atbalsta centrs it@rtu.lv tālr. 6708999 Pieteikumu veidlapu atradīsiet «ORTUS» sadaļā «Veidlapas».

SMS– maksas pakalpojums.

ZIEMA

2009

5

STARPTAUTISKĀS STUDIJAS

MIKUS ĶĪSIS, IEVF 4. kursa students, praksi strādājis Štutgartē (Vācijā)

Mans «Erasmus» piedzīvojums KRISTĪNE BITNERE, IEVF SESMI 2. kursa maģistrante, «Erasmus» studente Vitusa Beringa universitātes koledžā (Dānijā), praksi strādājusi Briselē (Beļģijā) Lielāka daļa studentu, kas bijuši «Erasmus» apmaiņas studijās, atzīst, ka tā ir neaizmirstama pieredze. Es neesmu izņēmums – iesaku iesaistīties «Erasmus» studijās vai praksē, tas ir fantastiski!

«Erasmus» apmaiņas studijas sāku 2008. gada rudens semestrī. Pavasarī, veiksmīgi nokārtojot pieteikšanās dokumentus un interviju, jau zināju, ka došos uz Dāniju. Savu apmaiņas universitāti izvēlējos, balstoties uz studiju valodu un pieejamiem priekšmetiem. Mācos maģistra studiju programmā «Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadīšana». «Erasmus» studijas izmantoju kā iespēju apgūt arī priekšmetus, kurus nebūtu apguvusi Latvijā. Tomēr to neiesaku, jo vēlāk iespējamas grūtības ar eksāmenu kārtošanu Latvijā.

Sākot studijas, mūs informēja par Dānijas studiju sistēmu un darba gaitu lekcijās – mācībspēkiem tur galvenokārt ir padomdevēja loma. Uzdodot dažādus jautājumus, viņi panāk to, ka students pats saprot savu kļūdu. Šādas diskusijas Latvijā nemaz tik bieži nenotiek, un domāju, ka tā nav tikai mācībspēku problēma. Bet tieši šādās diskusijās lieliski iemācies noformulēt ideju un efektīvi strādāt. Īpaša nozīme tiek piešķirta darba plānošanai, un tas lielākajai daļai Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu studentu šķiet laika izniekošana.

Darbs ar projektiem un darbs grupās liek saprast, kādu zināšanu tev pietrūkst, lai attīstītu projektu. Līdz ar to studentam rodas vēlme izlasīt grāmatu, lai noskaidrotu attiecīgo jautājumu.

Protams, «Erasmus» arī ārpus studijām ir lieliski un jautri pavadīts laiks – tā ir iespēja iegūt priekšstatu par citu tautu kultūru, iemācīties būt atvērtam un pieņemt cilvēkus ar citādu domāšanu, likt realizēties idejām un iztēlei.

Esmu viena no tiem studentiem, kuru pēc atgriešanās Latvijā nepameta sajūta, ka man ir kas jāmaina savā dzīvē, citādi es «aizmigšu».

«Erasmus» iemāca redzēt un izmantot piedāvātās iespējas un vienkārši baudīt dzīvi – par to mēs dažkārt aizmirstam.

Lai veicas!

6

ZIEMA

2009

Sākšu ar to, ka nezināju par iespēju strādāt praksi ar «Erasmus» stipendijas atbalstu, bet jau iepriekš biju nolēmis, ka praksi strādāšu Vācijā. Biju jau sācis meklēt prakses vietas, bet tad saņēmu īsziņu no RTU, ka ir iespēja pieteikties uz stipendijām un tas, protams, man bija tieši īstajā laikā. Studēju īpašumu vērtēšanu.

Stipendijai pieteicos, izturēju interviju un stipendiju ieguvu, taču vēl bija jāatrod prakses vieta. Aizsūtīju pirmos astoņus pieteikumus dažādām firmām Vācijā, saņēmu dažus atteikumus, daži neatbildēja, bet apmēram pēc mēneša ilgas meklēšanas man bija pirmā telefonintervija.

Galu galā tiku nelielā, bet ļoti interesantā uzņēmumā Štutgartē «Realkontor Innovative Fondskonzepte GmbH», kas nodarbojas ar investīcijām nekustamajā īpašumā un slēgtajiem nekustamo īpašumu fondiem. Man ļoti iepatikās firma, un pēc īsas telefonintervijas un nelielas sarakstes tiku pieņemts darbā.

Man bija divas nedēļas laika, lai nokārtotu dokumentus un atrisinātu sadzīves jautājumus. Rezervēju istabu hostelī uz piecām dienām un cerēju, ka tajā laikā atradīšu kaut ko. Studentu kojās visas vietas bija aizņemtas, jo bija sācies ziemas semestris. Izdevās atrast mēbelētu istabu, kurā dzīvoju sešus mēnešus, maksājot tikai 285 eiro mēnesī.

Nepatīkams pārsteigums bija sabiedriskā transporta mēnešbiļetes cena – Rīgā bija pierasts pie aptuveni 10 latiem, tāpēc 100 eiro šķita padārgi. Vācu valodas zināšanas man bija ļoti labas, tāpēc nekādos kursos negāju, taču zinu, ka bez labām valodas zināšanām ir ļoti grūti.

Pirmā diena darbā bija interesanta, iepazinos ar apmēram 35 cilvēkiem, no kuriem atmiņā palika trīs vārdi, tāpēc neveiklāki momenti neizpalika...

Pirmajā nedēļā saņēmu no priekšnieka uzdevumus analizēt komerciālu telpu īres līgumus uzņēmumam, kas grib tikt laukā no tiem, nezaudējot drošību, kā arī veikt analīzes divām pilsētām par industriālo platību īres cenām un novietojuma īpatnībām. Diezgan ātri «ieurbos» darbos un ātri vien iestrādājos. Tagad jau braucu ar kolēģiem uz objektiem, kā arī veicu nepieciešamos aprēķinus investīciju apjomiem, lai noskaidrotu, vai tas atmaksāsies firmai. Darbu sarakstā ietilpst dažādu analīžu veikšana iepriekš nopirktiem īpašumiem, vietām, jauniem objektiem, kā arī dažādu finanšu rādītāju rēķināšana. Lielākoties visi uzdevumi ir patstāvīgs darbs, taču bieži sanāk arī konsultēties ar kolēģiem.

Piedzīvojumu šeit ir bijuši daudz, bet – visi pozitīvi, tāpēc gribētu ieteikt ikvienam, kam ir iespēja, pamēģināt aizbraukt praksē kādā ārzemju uzņēmumā.

Domājot par prombraukšanu, paliek bēdīgi – jau sešus mēnešus neesmu bijis Latvijā. Un tomēr pietrūkst tās «ķibeļzemes»!

«ERASMUS»

ELĪNA GAILE-SARKANE, IEVF profesore

«Erasmus» Teachers Exchange – iespēja, ko iesaku izmantot Kopš 2007. gada aktīvi izmantoju iespēju pieteikties «Erasmus» Teachers Exchange programmā un uzskatu to par vienu no lieliskām iespējām, ko iesaku ikvienam RTU mācībspēkam. Ieguvumi man kā profesorei ir nozīmīgi – tiek paplašināts zinātnisko un akadēmisko kontaktu tīkls, iepazīta citu valstu kultūra, mācību procesa un nacionālās atšķirības, tiek pilnveidotas un attīstītas akadēmiskās prasmes. Iepriekšējie apmaiņas braucieni man ir ļāvuši iesaistīties jaunos zinātniskās pētniecības projektos un iegūt vērtīgu pieredzi.

Pagājušajā mācību gadā biju Brno Tehnoloģiskajā universitātē un ieguvu ļoti pozitīvus iespaidus. Pirmkārt, esmu pozitīvi greizsirdīga uz BTU jauno ēku, kas ir nodota ekspluatācijā tikai pirms pieciem gadiem, ir ļoti moderna, plaša un izveidota tieši studiju procesam. Tajā ir kvalitatīvi un moderni aprīkotas auditorijas un darba telpas gan mācībspēkiem, gan studentiem. Jāatzīmē tas, ka katram doktorantam ir sava darba vieta, un speciāli kabineti izveidoti arī viesprofesoriem. Otrkārt, vēlos uzsvērt, ka studentu un mācībspēku viesnīca ir ērti izvietota, labi iekārtota un salīdzinoši lēta.

Lekcijas lasīju gan vietējiem, gan «Erasmus» Students Exchange programmas studentiem. Protams, ka «Erasmus» studenti gan RTU, gan BTU ir līdzīgi, bet liels bija mans pārsteigums šajā grupā satikt studenti Ievu no RTU IEVF. Viņa cītīgi mācījās čehu valodu un bija apmierināta ar studiju procesu un apstākļiem Brno.

Vienmēr, kad atgriežos no šādiem braucieniem, mani kolēģi jautā – kādi ir vietējie studenti? Gudrāki, uzņēmīgāki, atvērtāki komunikācijai? Domāju, ka studenti gan Latvijā, gan Čehijā ir ļoti līdzīgi, tomēr viena no atšķirībām, kas man izraisīja pārdomas, ir studiju laiks. BTU maģistranti studē dienas nodaļā un visu savu enerģiju velta studiju procesam. Lekcijas un tām sekojošās diskusijas bija ļoti produktīvas, un studenti cenšas paņemt no mācībspēkiem maksimāli iespējamo – zināšanas, pieredzi utt. Tomēr, atgriežoties mājās, ir skaidrs, ka pēc garas darba dienas studējošajiem ir daudz mazāka iniciatīva. Šādi apmaiņas braucieni ir ieguvums ne tikai apmaiņā esošajai personai, bet arī RTU, un to apliecina arvien pieaugošais apmaiņas studentu skaits. Arī no Čehijas.

SANITA VĪLISTERE, Sporta kluba direktore

Pieredzes bagātās dienas kaimiņzemē Lietuvā Mans stāsts par «Erasmus» personāla pieredzes apmaiņas braucienu sākās ar izvēli – kurp doties?

Izvēloties valsti un augstskolu, «mērķēju» uz kaimiņvalstīm. Izvēlē nekļūdījos un pavadīju piecas neaizmirstamas dienas Kauņas Tehniskajā universitātē (KTU), iepazīstoties ar universitātes sporta dzīvi un dažādiem sporta pasākumiem.

Kauņas Tehniskajā universitātē ir Fiziskās kultūras un sporta centrs, kurā ir Fiziskās kultūras departaments, Metodiskais kabinets, Sporta pasākumu organizēšanas nodaļa, Sporta bāžu nodaļa (atbildīga par visām KTU sporta bāzēm) un Sporta klubs.

Visiem studentiem pirmajā kursā ir fizkultūra, kas notiek vienreiz nedēļā pēc lekciju saraksta. Sākot no plkst. 16, jebkuram studentam ir iespēja apmeklēt dažādus sporta veidus, iepriekš uz tiem piesakoties. Nodarbības notiek divreiz nedēļā pa divām stundām pēc noteikta saraksta. Pavisam tiek piedāvāti 23 sporta veidi (ieskaitot motorlaivu sportu, airēšanu, virves vilkšanu, alpīnismu – rāpšanos pa sporta sienu). Tāpat kā RTU arī KTU ir izlašu komandas – basketbolā, volejbolā, futbolā, handbolā, tenisā un citos sporta veidos. Šogad pirmo gadu KTU piedāvā sporta nodarbības studentiem ar kustību traucējumiem.

Studentiem ir iespēja izmantot KTU sporta zāles, sākot no plkst. 20 līdz 23.

Iepazīstoties ar sporta dzīvi KTU, piedalījos dažāda veida sporta pasākumos un vēroju, kā norisinās nodarbības un treniņu process.

Interesanti ir KTU rīkotie nakts sporta festivāli, ko apmeklē ap 300 studentu un kas sākas plkst. 20 un ilgst līdz plkst. 3. Festivālā ir dažādu sporta veidu turnīri, fanu pulciņi un «karsējmeiteņu» sacensības, kas piesaista skatītāju uzmanību. Pasākums beidzas ar grandiozu apbalvošanas ceremoniju.

Par laiku, kuru pavadīju KTU varētu rakstīt apcerējumus, bet par pieredzes apmaiņas programmu varu teikt tā: ««Erasmus» – tā ir iespēja iegūt bagātīgu pieredzi un zināšanas, ko varam realizēt savos darbos un tālākā mūsu universitātes attīstībā. Šo iespēju iesaku izmantot visiem RTU mācībspēkiem un administratīvā personāla pārstāvjiem – tās ir neaizmirstamas emocijas, zināšanas, pieredze, jauni kolēģi, draugi un sadarbības partneri.

ZIEMA

2009

7

RTU GADA ZINĀTNIEKS

SACENŠOTIES AR LAIKU EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūta direktors profesors Dr. habil. chem. Valdis Kampars ieguva titulu «RTU Gada zinātnieks 2009». V. Kampara zinātniskā darbība saistīta ar organisko ķīmiju: profesors pēta fotonikas un nanoelektronikas materiālus, kas balstīti uz jauniem organiskiem savienojumiem, biodegvielas ieguves un izmantošanas optimizāciju u. c. problēmas. V. Kampara grupas un sadarbības partneru izstrādātās metodes antioksidantu iegūšanai no biomasas un to izmantošanai biodīzeļdegvielas stabilizēšanai Latvijas Zinātņu akadēmija bija iekļāvusi arī nozīmīgāko 2008. gada Latvijas zinātnes sasniegumu sarakstā. Izstrādājot vairākus projektus, profesors V. Kampars RTU gada laikā pētījumu veikšanai ir piesaistījis vairāk nekā 500 tūkstošus latu.

– Vai tagad, kad nepildāt fakultātes dekāna pienākumus, zinātnei varat veltīt vairāk laika?

– Lai gan administratīvā darba daļa fakultātē ir samazinājusies, esmu iesaistījies citos darbos – Latvijas Zinātņu akadēmijā veicu ģenerālsekretāra pienākumus, līdz ar to ar zinātnei atlikušo laika daļu esmu ļoti neapmierināts. Darboties zinātnes lauciņā galvenokārt varu tikai vakaros, jo pa dienu pētījumiem neatliek laika.

Es būtu laimīgs, ja paliktu vairāk laika apsēsties, padomāt, parunāties ar saviem līdzstrādniekiem.

Mums tikai liekas, ka domāšana ir ātrs process, patiesībā tas notiek ļoti lēni. Lai kaut ko risinātu, ir jāiepazīstas ar ļoti lielu materiālu klāstu, tikai tad var analizēt situāciju un izdomāt, kurā virzienā pētījumu attīstīt. Tam ir vajadzīgs laiks, kura trūkst.

Taču, manuprāt, lielākajai daļai Latvijas zinātnieku ir līdzīgas problēmas. Pārāk daudz laika esam spiesti veltīt darba organizēšanai un cīņai par nākotni un finansēm. Zinātnes bāzes finansējums, kas mums tika piešķirts pēdējos gados, bija labs sākums ceļā uz stabilitāti un darba vides

8

ZIEMA

2009

sakārtošanu. Šobrīd liela daļa zinātnisko institūciju atkal nezina, vai nākamgad nebūs jāslēdz durvis.

Manuprāt, daudz produktīvāki pētījumi būtu, ja darbs tiktu organizēts tā, ka vismaz daļai darbinieku būtu nodrošināta alga, reaģenti, iekārtas, lai viņi var mierīgi strādāt. Savukārt otra daļa varētu būt arī tāda, kurai par darbu zinātnē jācīnās konkursa kārtībā.

– Vai ekonomiskā krīze vēl vairāk saasinājusi problēmu zinātnes vidējā personāla jomā – joprojām trūkst cilvēku?

Finanšu samazinājumi un nestabilitāte atstāj nospiedošu iespaidu. Protams, ir daļa cilvēku, kas nekur neaizies, taču jājautā – vai pie mums strādāt paliks paši talantīgākie cilvēki? To talantīgo cilvēku skaits, kas šeit grib palikt, diemžēl, nepalielinās.

Mums ir vai nu cilvēki gados, vai arī tādi, kas tikko iestājušies doktorantūrā. Taču trūkst 30-gadnieku un 40-gadnieku – tā ir pazaudēta paaudze. Atliek cerēt uz nākotni, tāpēc tagad būtu svarīgi nepazaudēt to, kas mums vēl ir.

Liels prieks ir par to, ka fakultātē ar katru gadu

iestājas arvien talantīgāki jaunieši. Vajadzētu viņus noturēt universitātē. Tāpēc atbalstu to, ka doktorantu stipendijām jābūt lielām. Viņi te būs vismaz tik ilgi, kamēr būs Ls 800 liela stipendija.

Bet kas būs tālāk? Vai varēsim viņiem piedāvāt vēl lielāku profesoru algu?

Taču krīze ir nesusi arī pozitīvas pārmaiņas. Ir mainījusies pieredzējušo zinātnieku nostāja pret pētniecību un tās mērķiem. Ja agrāk dominēja viedoklis, ka galvenais ir teorētiski pētījumi, publikāciju skaits un citēšanas indekss, šobrīd sāk formulēties viedoklis, ka zinātnei vajadzētu dot reālu pienesumu Latvijas ražošanai.

Protams, RTU arī līdz šim ir bijis daudz labu iniciatīvu, piemēram, iekšējie pētniecības projekti, kas nereti tiek īstenoti tiešā sadarbībā ar ražotājiem.

Varbūt daļa no šiem projektiem ir smieklīgi maziņi, bet kad notiek atskaites konferences, uz tām sabrauc uzņēmēji un ar interesi klausās, kā viņi varētu izmantot pētījumus. To lieliski varēja redzēt 23. septembrī Inovāciju un jauno tehnoloģiju konferencē, kas RTU notika plakātu sesijas formā –

RTU GADA ZINĀTNIEKS ražotāji fotografēja plakātus un uzdeva jautājumus.

Tam ir jēga un pozitīva nākotne.

– Vai tie pārmetumi, kas publiskajā telpā arvien biežāk tiek adresēti zinātniekiem – par neefektīvu darbu un pārvaldību – jūsuprāt, ir godīgi?

Domāju, ka zinātniekiem tajos būtu jāieklausās, bet no otras puses vajadzētu arī saprast, ka cilvēki, kas pārmet, ļoti vāji orientējas vai pilnībā neorientējas ne inženiertehniskajās zinātnēs, ne augstākajā izglītībā. Mani pārsteidz, ka ražotāju un darba devēju organizāciju pārstāves apgalvo, ka visa augstākā izglītība ir slikta, nekam nederīga.

Ko viņas zina par RTU studiju programmām?

Ja socioloģijas programmas nav kvalitatīvas, tas nenozīmē, ka sliktas ir arī ķīmijas vai enerģētikas studiju programmas. Šobrīd ir viedoklis, ka viss ir slikti – naudu nedodam! Vajag pētīt un vērtēt, kur ir trūkumi, kā tos novērst. Bet tas ir par daudz sarežģīti. Vieglāk ir pateikt, ka mums nav nekā.

Latvijā, piemēram, tiešām nav pietiekami nozīmīgu pilotprojektu. Bet, lai pēc laboratorijas pētījumiem kādu produktu ieviestu ražošanā, vajadzētu īstenot pilotprojektus, kuru mērķis ir noteikt, vai produkts atbilst standartiem un ir derīgs ražošanai. Tam ir nepieciešami līdzekļi un izvērtējums, kur varētu sagaidīt praktiski nozīmīgus rezultātus.

Domāju, ka zinātnieki paši nav ar esošo situāciju īsti apmierināti, tāpēc vismaz viena daļa meklē iespējas uzlabot darbu. Protams, ka zinātnē un augstākajā izglītībā viss nav ideāli, bet ir ļoti labas lietas, ko nevajadzētu pazaudēt. Un ir absolūti nepareizi teikt, ka tie zinātnieki un mācībspēki, kas faktiski paši studiju un pētniecības vajadzībām ir sagādājuši iekārtas un nodrošina laboratoriju darbību, ir slinki, neko nedara un negrib palīdzēt uzņēmējiem. Pārmetumi ir jāuzklausa, korekcijas savā darbībā ir jāveic, taču vienlaikus ir arī jāiebilst pret nekompetentu cilvēku vērtējumu.

– Kādā veidā pierādīt to, ka ne viss zinātnē un augstākajā izglītībā ir slikti?

Jāpiedāvā sabiedrībai zinātnes veiksmes stāsti.

Taču jāatceras arī otrs aspekts – analizējot pat visveiksmīgāko valstu rādītājus, var atklāt, ka pētniecības projekti nevar būt 100% rezultatīvi. Piemēram, ASV ir realizēti daudzi lieli piloprojekti, kas izrādās neveiksmīgi. Bet šī valsts zinātnē iegulda arvien jaunus un jaunus resursus, tāpēc ir vadošā valsts tehnoloģiju jomā. Mūsu ierēdņiem varbūt trūkst izpratnes par to, cik lielas investīcijas zinātnē jāveic un cik ilgstoši tas jādara, lai sagaidītu izcilus rezultātus. Arī jebkurš lielais uzņēmums iegulda līdzekļus virzienos, kas sākotnēji nenes peļņu, bet būs tam nepieciešami varbūt pēc 10 gadiem. Paskatieties kaut vai «Statoil» darbības un pētījumu virzienus.

Nav cita ceļa, kā mēģināt un riskēt – ja mēs nedarīsim neko, nekā nebūs. Vienlaikus, protams, jāizvērtē tie virzieni, kas ilgstoši nav devuši nekādus rezultātus, lai izlemtu, vai vispār ir jēga tos uzturēt, kā arī jāapgūst attīstīto valstu zinātnes menedžments – jāskatās, kā tās rīkojas ar potenciālu, ko mēs nenovērtējam, ar idejām, ko mēs nepietiekami ātri attīstām, ar intelektuālā īpašuma aizsardzību u. c.

– Vai būtiskākais jūsu pētījumu virziens joprojām ir biodegviela? Šis virziens fakultātē ir saglabāts un tiks saglabāts vēl ļoti ilgi. Mēs pašlaik veicam 1. paaudzes biodegvielas pētījumus, bet domāju, ka nākamgad, sāksim nodarboties ar nākamās paaudzes biodegvielām – ar «smagākām» pārstrādes tehnoloģijām.

Ja paraugāmies uz Latvijas atjaunojamās enerģijas resursiem – vēja enerģija ir ļoti mainīga un nestabila, saules enerģija ir nepietiekama. Bet biomasa, no kuras var ražot biodegvielu, ir pietiekami liela un stabila enerģijas bāze, lai vismaz daļēji aizstātu ogles un naftu. Pasaulē šodien saražo apmēram 12 miljonus biodīzeļdegvielas tonnu gadā, to skaitā Eiropā – sešus miljonus tonnu, bet Latvijā – tikai ap 35 tūkstošiem tonnu, lai gan biodegvielas ražošanas jauda mums ir aptuveni 220 tūkstošu tonnu gadā. Te taču ir daudzas jaunas darba vietas. Virziens ir perspektīvs arī lauksaimniecības politikas kontekstā. Ja pārtikas ražošana Eiropā ir limitēta, tad degvielas ir vienīgais virziens, kur nav kvotu. Līdz ar to šī varētu būt laba lauku attīstības iespēja: nozare varētu dot darbu, sakārtot vidi, izslēgt ekscesus, kad cilvēki ir bez nākotnes perspektīvām. Tas varētu būt pamats principiālai valsts ekonomikas politikas maiņai. Šobrīd degvielu nevar pārdot bez 5% biodegvielas piedevas. Valsts ir garantējusi ne pārāk lielu, bet stabilu biodegvielas tirgu. Turpmāk, protams, ir jācīnās gan par lielāku iekšējo, gan par ārējo tirgu. Šajā pozīcijā parādās mūsu uzdevums – mums vajadzētu palīdzēt izveidot tādu ražošanas tehnoloģiju, kur biodegvielas pašizmaksa ir zemāka, nekā citu valstu ražotnēs. Mēs strādājam šajā jomā, taču atrodamies konkurējošā vidē, jo ar līdzīgiem pētījumiem nodarbojas ļoti daudzi zinātnieki visā pasaulē. Lai apsteigtu konkurentus, ir jābūt ļoti spēcīgai un ātri strādājošai zinātnieku grupai. Nodrošināt šādas grupas darbību nedroša finansējuma un mainīgu noteikumu laikā ir praktiski neiespējami. Taču mēs vienmēr ceram, ka mums izdosies – Vai ir saglabāts arī otrs jūsu pētījumu virziens, kas veltīts jauno organisko materiālu izstrādei – virsmas reljefa hologrammu tiešam ierakstam spektra sarkanajā daļā?

Ja pratīsim savienot topošos un pieredzējušos zinātniekus, kā arī inovatīvi domājošos uzņēmējus vienotā sistēmā, mums būs ražošana, būs jaunas darba vietas un notiks attīstība.

Arī šis virziens ir saglabāts – ciešā sadarbībā ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu sintezējam jaunas vielas, ko institūts pēta, lai veidotu jaunus materiālus fotonikai. Savukārt sadarbībā ar RTU Tehniskās fizikas institūtu veidojam un pētām jaunus augsta blīvuma optiskās informācijas ierakstu materiālus. Tas arī ir virziens, kurā strādā zinātnieki visā pasaulē, un konkurence ir ārkārtīgi liela.

Abi pētījumu virzieni ir ļoti aktuāli – ir konkurenti, kuri nereti ātrāk par mums izpēta to, ko mēs vēl tikai plānojam pētīt. No vienas puses ir prieks, ka mūsu domāšanas virziens ir pareizs, no otras puses – ir skumji, ka ātrums, ar kādu darbojamies, ir par mazu. Galvenā problēma ir tā, ka mums jābāzējas uz studentu darbu, bet studentiem ir arī jāmācās. Tāpēc mēs esam par lēnu. Bet ātrums bieži ir noteicošais faktors konkurences cīņā.

Taču kopumā uz visām parādībām tomēr skatos optimistiski – nav ko sūdzēties, ir jādarbojas un jākaro tādos apstākļos, kādos esam! Kad paskatos uz mūsu jaunatni un uzņēmējiem, rodas pozitīvas domas. Ja pratīsim savienot topošos un pieredzējušos zinātniekus, kā arī inovatīvi domājošos uzņēmējus vienotā sistēmā, mums būs ražošana, būs jaunas darba vietas un notiks attīstība.

– Vai Jums ir gandarījums par titulu «RTU Gada zinātnieks 2009»?

Ir gandarījums, prieks un pārsteigums. Mūsu universitātē ir daudz pētnieku, kas varētu būt Gada zinātnieki.

Gada balvas pasākumu vienmēr esmu atbalstījis.

Fakultātē ik gadu cenšos visus pierunāt, lai sniedz pieteikumus konkursam. Bet vairums cilvēku ir kautrīgi: ja vienreiz piedalās un neuzvar, vai arī ja paziņa nav uzvarējis, tad interese zūd. Es šo konkursu uzskatu par sava veida olimpiādi, kuru vajag atbalstīt un kurā vajag piedalīties.

Nav iespējams vienmēr uzvarēt. Bet piedalīties ir iespējams. Un vajag.

ZIEMA

2009

9

RTU GADA JAUNĀ ZINĀTNIECE

LĪDZSVARĀ STARP ZINĀTNI, PEDAGOĢIJU UN ĢIMENI

EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta asociētā profesore Dr. sc. ing. Oksana Ņikiforova tika atzīta par «RTU Gada jauno zinātnieci 2009» O. Ņikiforova pēta lielu informācijas sistēmu izstrādes metodes, modeļus un rīkus.

Aizvadītajā gadā, izstrādājot vairākus projektus, O. Ņikiforova RTU pētījumu veikšanai piesaistījusi vairāk nekā četrus tūkstošus latu, un viņas vadībā ir aizstāvēta disertācija par modeļvadāmās programmatūras izstrādes lietojumiem.

– Kāpēc savulaik izvēlējāties studēt datorzinātni RTU? – Mācoties Rīgas 60. vidusskolā, ilgu laiku gribēju kļūt par juristi, savukārt mani vecāki gribēja, lai kļūstu par ārsti, taču 10. klasē sāku apgūt jaunu priekšmetu – informātiku. Sapratu, ka šis ir mans virziens. RTU tika izvēlēta automātiski, jo absolvēju vidusskolu ar zelta medaļu un ar to RTU varēju iestāties bez iestājeksāmeniem.

– Kā jūs izvēlējāties akadēmiskās karjeras veidošanu?

– Par to man jāpateicas vairākiem cilvēkiem, kas mani uz to pamudināja un pat mērķtiecīgi virzīja. Par to, ka DITF apgūstu vairāk, nekā tikai programmēšanu, pārliecinājos jau 2. kursā, kad profesors Jānis Grundspeņkis sāka lasīt kursu par grafu teoriju un sistēmu modelēšanu. Ieinteresējos par programmatūras izstrādes daudzveidīgajām

10

ZIEMA

2009

iespējām. Iestājoties maģistrantūrā, manu izvēli turpināja virzīt profesors Jānis Osis, kurš bija gan mana maģistra darba, gan promocijas darba zinātniskais vadītājs un mērķtiecīgi un konsekventi bīdīja mani sistēmu modelēšanas un formalizācijas jomā.

Vēl viens ļoti pozitīvs aspekts bija tas, ka mūsu studentu grupā bija ļoti radošs klimats: rezultātā pēdējos desmit gados septiņi manas grupas biedri ir aizstāvējuši disertācijas par dažādām tēmām.

Man ir ļoti paveicies arī ar vecākiem, kas deva man iespēju būt neatkarīgai un nepaklausīgai profesionālās karjeras izvēlē. Sapņojot par to, ka viņu meita varētu studēt medicīnu, viņi tomēr atbalstīja studijas RTU, finansiāli atbalstīja arī manu piedalīšanos starptautiskajās konferencēs, uz kurām maģistrantūras un doktorantūras laikā pārsvarā bija jādodas par saviem līdzekļiem. Tāpēc

zināmā mērā var teikt, ka disertācija un Gada balva, kuru nupat saņēmu, ir arī viņu nopelns. Tieši 14. oktobrī, kad saņēmu balvu, manam tēvam ir dzimšanas diena – pēc apbalvošanas es piezvanīju vecākiem, un mamma man teica, ka tēvam tā ir vislabākā dāvana.

– Paralēli maģistra studijām kā ceļu satiksmes noteikumu pasniedzēja strādājāt arī autoskolā.

Kā jūsu karjeru ietekmēja šī pieredze?

– Tur es pirmoreiz nostājos auditorijas priekšā, mācīju Ceļu satiksmes noteikumus, pieņēmu skolas braukšanas eksāmenus, kā arī kundzēm gados, no kurām bija atteikušies visi instruktori, mācīju vadīt auto. Autoskolas pieredze palīdzēja sagatavoties arī priekšmetu pasniegšanai universitātē, sakārtot mācību vielu un izstrādāt to tā, lai apgūstamie jautājumi tiktu skaidroti ar praktiskiem piemēriem un no dažādiem skatu punktiem.

RTU GADA JAUNĀ ZINĀTNIECE Taču auditorijas ļoti atšķiras – autoskolā cilvēki zina, ko viņi vēlas iegūt, bet universitātē studenti parasti neorientējas tajā, kas īsti viņiem ir vajadzīgs, un bieži vien studijas uztver kā obligātu piespiedu pasākumu. Studenti ne vienmēr jūt nepieciešamību pēc teorētiskajām zināšanām – viņiem vajag ātri iemācīties konkrēta rīka lietošanu, bet, kā parasti saka profesors Osis, kāda rīka lietošanu vai programmēšanas valodu var apgūt triju mēnešu programmēšanas kursos, taču universitāte dod akadēmiskas zināšanas un plašāku skatu uz dažādām lietām. Zinātniskais grāds un augstākā izglītība ir domāta elitārai sabiedrības grupai, jo ne visi rezultātā iegūst augstāko izglītību.

– Nīderlandiešu autora Keisa Kauenāra grāmatā «Augstākā izglītība Eiropā» teikts, ka Eiropā 60. un 70. gados augstākā izglītība no elitāras kļuva par masu parādību. Jūs uzskatāt, ka augstākā inženiertehniskā izglītība joprojām ir elitāra?

– Tehniskajās zinātnēs augstākā izglītība, manuprāt, joprojām ir elitāra. Jo apgūt mācību vielu un pirmos trīs gadus noturēties tehniskajā universitātē ir ļoti sarežģīti. Pirmajā un otrajā kursā notiek ļoti nopietna atlase. Trešajā kursā ir jāveic pirmais zinātniskais pētījums un jāaizstāv bakalaura darbs, kas zināmā mērā ir robežšķirtne.

Uzskatu, ka tie, kas iegūst vismaz bakalaura grādu inženiertehniskajās jomās, iegūst «provi» – kā dārgmetāls.

– Kāds ir jūsu zinātnisko pētījumu galvenais virziens un kāds produkts top jūsu pētījumu rezultātā?

– Man ir sava niša – objektorientēta sistēmu analīze, projektēšana un modelēšana. Strādāju objektorientētas sistēmas modelēšanas jomā un mēģinu atspoguļot pasūtītāja prasībās objektu modelī, lai nodotu to programmētājam. Šim modelim ir jāizslēdz iespējamība, ka informācija tiek pazaudēta, pārejot no pasūtītāja pie programmētāja, ka notiek informācijas dublēšanās vai pretrunīgas informācijas parādīšanās. Es šī modeļa izstrādi mēģinu formalizēt, izstrādājot transformācijas likumus, pēc kuriem vadoties, pasūtītājs var sniegt visu nepieciešamo informāciju sistēmas izstrādei biznesa procesu un konceptu veidā, savukārt programmētājs šo informāciju var redzēt, attēlotu objektu klasēs. Esam izstrādājuši, tā saukto, Divpusložu modeļa vadāmo pieeju, kas dod iespēju informāciju par sistēmā noritošiem procesiem un atbilstošu informācijas plūsmu transformēt programmatūras sistēmas klašu diagrammas veidā.

– Kurš no jūsu veiktajiem pētījumiem jūsuprāt ir visbūtiskākais?

– Minētā Divpusložu modeļa vadāma pieeja ir izstrādāta sadarbībā ar profesori Mārīti

Kirikovu un vēlāk mums pievienojās arī mana bijusī doktorante, tagad jau doktore Nataļja Pavlova. Pieejā esam savietojušas profesores Kirikovas zināšanas un pieredzi darbā ar biznesa procesu modelēšanu un manu aizraušanos ar objektorientēto tehnoloģiju programmatūras izstrādē. Vēlāk N. Pavlova, izstrādājot savu disertāciju, izpētīja visas šīs pieejas iespējas, veica eksperimentus un pat nedaudz modificēja mūsu sākotnējos uzstādījumus, paplašinot Divpusložu modeļa elementu lietojumu. 2002. gadā iznāca pirmā publikācija, un 2004. gadā mūs ar referātu par šo tēmu pieņēma respektablajā zinātniskajā konferencē CAiSE’2004 (Conference on Advanced Information Systems Engineering). 2006. gadā RTU sniedza iespēju pieteikt zinātniskos projektus un saņemt tiem finansējumu gan RTU iekšējo projektu, gan RTU-IZM zinātniskās pētniecības projektu konkursos, jo uz «lieliem» grantiem pretendēt un konkurēt ar lielajiem projektiem mēs vēl toreiz neuzdrošinājāmies. Izveidojām darba grupu, strādājam, un 2008. gadā mana doktorante N. Pavlova aizstāvēja šai tēmai veltītu disertāciju.

Kopumā par šo tēmu tagad ir publicēti ap trīsdesmit raksti, un rezultāti ir prezentēti vairāk nekā 20 konferencēs.

Rezultātus un sasniegumus papildus mūsu entuziasmam un gribēšanai strādāt radoši un produktīvi veicina arī tas, ka pētniekiem ir dota neatkarības sajūta un brīvība gan katedras, gan fakultātes mērogā – mēs varam pieteikt jebkādu ideju un saņemt atbalstu. Par to esmu ļoti pateicīga Lietišķo datorsistēmu katedras vadītājam profesoram Uldim Sukovskim un DITF dekānam profesoram Jānim Grundspeņķim.

– Kuri ir jūsu ciešākie sadarbības partneri no industrijas puses?

– Man joprojām ir saglabājušies kontakti ar kursabiedriem, viens no viņiem – Jurijs Kornijenko ir projektu vadītājs firmā «ABC Software», viņš mani piesaistīja viņa uzņēmuma projektu realizācijai.

Savukārt «ABC Software» vadītājs Aivars Rožkalns ieraudzīja manī potenciālu un uzaicināja turpināt darbu – līdz jaunākās meitas piedzimšanai paspēju pastrādāt dažos uzņēmuma projektos kā sistēmu analītiķe un joprojām konsultēju uzņēmumu sistēmu analīzes jautājumos.

– Vai zinātni un ģimeni savienot ir vienkārši?

– Man ir vīrs un divas meitas Viktorija (6 gadi) un Veronika (1,5 gadi), tāpēc mājās pēc darba sākas cita dzīve, tā ir mana otrā elpa. Šai ziņā man ir paveicies ar to, ka vīrs vienmēr atbalsta manu pārāk stipro aizraušanos ar akadēmisko un pētniecisko darbu un piedod uzmanības trūkumu, kura dēļ ģimenei nereti nākas ciest, it īpaši sesijas mēnešos. Taču ģimene uzliek arī ierobežojumus – kamēr meitas mazas, nevaru braukt ilgstošos

Tehniskajās zinātnēs augstākā izglītība, manuprāt, joprojām ir elitāra. Jo apgūt mācību vielu un pirmos trīs gadus noturēties tehniskajā universitātē ir ļoti sarežģīti. ārzemju komandējumos, toties aktīvi piedalos starptautiskajās konferencēs, kas notiek Rīgā. Bet meitas aug un pamazām dod iespēju zinātniskajā darbā iesaistīties arvien vairāk. Mēģinot balansēt uz robežas starp akadēmisko darbu, zinātnisko pētījumu veikšanu un ģimeni, esmu sapratusi, ka nav labākas atpūtas par citu darbību: darot vienu darbu, tu atpūties no otra darba.

– Vai ir gandarījums par «RTU Gada jaunās zinātnieces 2009» balvu?

– Jūtos pārsteigta, gandarīta un pateicīga RTU vadībai, ka viņi pamanīja to, ko es daru, un tik augstu novērtēja. Man par to bija milzīgs pārsteigums, jo fakultāte manu kandidatūru konkursā izvirzīja ne pirmo reizi, un parasti ir tā, ka datorzinātnē nav iespējams sasniegt tik augstus rādītājus kā, piemēram, ķīmijā vai enerģētikā – nozarēs, kurām ir cita mēroga projekti, tieša saistība ar industriju, ārzemju partneriem, un arī citas iespējas zinātnisko pētījumu veikšanai. Mēs pārsvarā īstenojam tādus projektus, kas nav tik resursietilpīgi. Neraugoties uz krīzi, apbalvojums ir sniedzis iedvesmu turpmākajam darbam – raisās jaunas idejas. Lai gan no otras puses – kad balva jau ir saņemta, it kā nav uz ko tiekties.

– Nākamais pakāpiens ir «Gada zinātnieka balva».

– Man laikam nav tik lielas ambīcijas. Vairāk gribētos saglabāt līdzsvaru – būt pilnvērtīgai mātei un sievai ģimenē, modernai un aktuālai pasniedzējai studiju procesā un kopā ar studentiem turpināt sāktos pētījumus arī zinātnes lauciņā.

ZIEMA

2009

11

ZINĀTNE Vairāk foto – www.rtu.lv sadaļā «Fotogalerija»

SVEICAM JAUNOS ZINĀTŅU DOKTORUS! Pāvelu Onufrijevu (MLĶF), kas 2009. gada 8. septembrī aizstāvējis promocijas darbu «Ar lāzera starojumu veidotas pusvadītāju Si, Ge un SiGe virsmas nanostruktūras» un ieguvis fizikas zinātņu doktora zinātnisko grādu materiālzinātnes nozares materiālfizikas apakšnozarē.

14.10.2009. Gada zinātnieka apbalvošana.

Rolandu Partu (ETF), kas 2009. gada 15. septembrī aizstāvējis promocijas darbu «xDSL tehnoloģiju potenciālo iespēju novērtējums vietējos telekomunikāciju tīklos» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektronikas un telekomunikāciju nozares elektrosakaru apakšnozarē.

Māri Tēraudu (ETF), kas 2009. gada 15. septembrī aizstāvējis promocijas darbu «Jauna veida diskrētie ortogonālie pārveidojumi un ar signālu apstrādes pielietojumiem saistītās kļūdas» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektronikas un telekomunikāciju nozares ķēžu un signālu apakšnozarē.

14.10.2009. Gada jaunās zinātnieces apbalvošana.

Dagmāru Prībergu (MLĶF), kas 2009. gada 23. septembrī aizstāvējusi promocijas darbu «Mežģīņu tehnoloģiju attīstība un lietošanas tradīcijas Latvijas teritorijā» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu materiālzinātnes nozares apģērbu tehnoloģijas apakšnozarē.

Tatjanu Rikuri (DITF), kas 2009. gada 12. oktobrī aizstāvējusi promocijas darbu «Uz psihofizioloģiskā stāvokļa modeļa balstīto adaptīvo apmācības sistēmu izstrādāšana» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares projektēšanas apakšnozarē.

Mihailu Maskaļovu (IEVF), kas 2009. gada 6. novembrī aizstāvējis promocijas darbu «Noguldījumu garantiju sistēma Latvijā» un ieguvis ekonomikas zinātņu doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.

25.09.2009. «Zinātnieku nakts 2009».

Igoru Urbanoviču (MLĶF), kas 2009. gada 26. novembrī aizstāvējis promocijas darbu «Ātrās pirolīzes izmantošana koksnes kompleksai (bezatlikuma) pārstrādei» un ieguvis ķīmijas zinātņu doktora zinātnisko grādu ķīmijas nozares fizikālās ķīmijas apakšnozarē.

Māri Ziemeli (BF), kas 2009. gada 27. novembrī aizstāvējis promocijas darbu «Uguns dzēšanas ar ūdeni efektivitātes paaugstināšana» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu būvzinātņu nozares siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmu apakšnozarē. Āri Žīguru (TMF), kas 2009. gada 27. novembrī aizstāvējis promocijas darbu «Centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitāte» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares siltumenerģētikas apakšnozarē.

20.11.2009. Zinātņu prorektors sveic apstiprināto ESF projektu vadītājus.

Diānu Santalovu (TMF), kas 2009. gada 7. decembrī aizstāvējusi promocijas darbu «Pusparametriskie regresijas medeļi kravu un pasažieru pārvadājumu apjomu analīzei un prognozēšanai» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu transporta u satiksmes nozares sauszemes transporta un infrastruktūras apakšnozarē.

Velgu Ozoliņu (IEVF), kas 2009. gada 11. decembrī aizstāvējusi promocijas darbu «Latvijas makroekonometriskā modeļa izstrāde un izmantošana tautsaimniecības analīzē un prognozēšanā» un ieguvusi ekonomikas zinātņu doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības apakšnozarē.

12

ZIEMA

2009

15.09.2009. Dzejas dienu pasākums «Tehnodzeja».

INFORMĀCIJA SEMINĀRS «SISTĒMISKAS DOMĀŠANAS INTEGRĒŠANA VIDES POLITIKĀ» Seminārs ar šādu nosaukumu septembra vidū norisinājās EEF. Vieslekcijas lasīja I. David Wheat (attēlā), Bergenas Universitātes asociētais profesors, pasaules līmeņa eksperts sistēmdinamikā. Semināra mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar sistēmdinamikas pamatprincipiem problēmu risināšanā un paredzēšanā.

«Sistēmdinamikas izmantošana ir būtisks instruments gan vides politikas, gan atsevišķu tās nozaru, piemēram, energoefektivitātes politikas vai ekodizaina, veidošanā un novērtēšanā,» skaidro RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga.

Semināra katras dienas plānojumu var iedalīt trīs posmos. Pirmais – teorētiskā bāze par sistēmdinamiku un tās izmantošanu, otrais – praktisku situāciju izspēlēšana, kas vēlāk tiek modelēta un pētīta, trešā – darbs ar datorprogrammām. «Studenti mācās noteikt problēmas dinamiski, attīstīt hipotēzes to funkcionālajai uzvedībai, formulēt un apstiprināt datorsimulācijas modeļus ar mērķi izstrādāt tādu

politiku, kas uzlabotu sistēmas darbību,» vēsta eksperts I. David Wheat savā interneta mājaslapā.

Aptaujātie dalībnieki atzina, ka seminārs bijis veiksmīgs, īpašu atzinību guva praktiskās situāciju izspēles.

Sistēmdinamika ir viens no sistēmiskās domāšanas līdzekļiem kompleksu problēmu ana līzei un imitāciju modeļu veidošanai. Ieviešot sistēmdinamiku vides politikas veidošanā, iespējams to strukturizēt, izprast atgriezeniskās saites un sistēmas uzvedību noteiktā laika periodā. Tādējādi var veidot modeli, kurā ietilpst sistēma un plānotie lēmumi. Veicot simulāciju var noteikt, kā katrs konkrētais lielums ietekmē sistēmas darbību laikā.

Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta apakšprojekts «Sistēmiskas domāšanas integrēšana vides politikā» ir viens no septiņiem apstiprinātajiem apakšprojektiem līdzfinansējuma saņemšanai programmā «Vides politikas integrācijas programma Latvijā», seminārs norisinājās saistībā ar šo apakšprojektu.

RŪDOLFS KRESE, EEF 2. kursa maģistrants

17. INFORUM STARPTAUTISKĀ KONFERENCE Rudens semestra sākumā – no 7. līdz 12. septembrim – Latvijā (Jūrmalā) notika 17. INFORUM (Interindustry FORecasting at the University of Meryland) starptautiskā konference (17th INFORUM World Conference), kurā tika apspriesti INFORUM tipa ekonomiski matemātisko modeļu veidošanas un pielietošanas problēmas dažādu valstu tautsaimniecības un rūpniecības nozaru struktūras dinamikas analīzē un prognozēšanā. Šo modeļu izstrādes zinātniskās pētniecības projektu pirms 40 gadiem sāka un tagad sekmīgi attīsta ASV Merilendas Universitātes zinātnieki profesora K. Almona vadībā. Projektā iesaistīti zinātnieki no 23 valstīm: ASV, Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Kanādas, Ķīnas, Dānijas, Igaunijas, Francijas, Vācijas, Ungārijas, Itālijas, Japānas, Korejas, Latvijas, Meksikas, Polijas, Krievijas, Dienvidāfrikas Republikas, Spānijas, Šveices, Taizemes, Turcijas.

Katru gadu konference notiek kādā no partnervalstīm. Šogad to organizēja SESMI Starptautisko ekonomisko sakaru, transporta ekonomikas un loģistikas katedra. Konferencē piedalījās sadarbības partneri no 15 valstīm: ASV, Ķīnas, Japānas, Itālijas, Vācijas, Austrijas, Francijas, Dienvidāfrikas Republikas, Turcijas, Krievijas, Kazahstānas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas.

Par Latvijas INFORUM tipa modeļa izstrādes un praktiskās pielietošanas jautājumiem referēja šo rindu autori. Citu valstu zinātnieku referātos šogad liela uzmanība tika veltīta enerģētikas sektora un vides modelēšanas jautājumiem (piemēram, enerģijas intensitāte Ķīnas reģionos (S. Li), enerģijas resursu cenu ietekme uz Polijas ekonomikas konkurētspēju (M. Przybylinski), vides nodokļu ietekme uz Igaunijas ekonomiku (T. Paas, H. Poltimäe), ekoloģijas un veselības stāvokļa modelēšana Krievijā, izmantojot izmaksuizlaides modeli (T. Tagajeva)). Konferences dalībnieki ziņoja par jaunākajiem sasniegumiem, uzlabojumiem un pilnveidojumiem dinamisko izmaksu-izlaides INFORUM modeļu izstrādē. Katram no konferences referātiem sekoja jautājumi un plašas diskusijas. Šā gada konferences programmā papildus zinātnisko referātu sesijām bija iekļauts arī praktiskais seminārs, kas tika veltīts specializētās modelēšanas programmatūras Interdyme uzlabojumiem un praktiskiem modelēšanas risinājumiem.

9. septembrī pēcpusdienā katras valsts pārstāvji kopā ar RTU IEVF dekānu R. Poču tikās ar RTU rektoru Ivaru Knētu. Rektors iepazīstināja konferences dalībniekus ar Latvijas un RTU vēsturi, kā arī apliecināja atbalstu INFORUM projekta grupas zinātniskajiem pētījumiem IEVF.

Profesors R. POČS Docente A. AUZIŅA

Konferences norise viesnīcas Lielupe konferenču zālē.

ZIEMA

2009

13

DOKTORANTŪRA

DOKTORANTU STUDIJAS RTU AR ESF ATBALSTU

Ieg u ld īju ms Tavā nā kot nē!

S

aistībā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēto projektu «Atbalsts RTU doktora studiju īstenošanai» no 2009. gada septembra 174 RTU doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti ik mēnesi saņem ESF mērķstipendiju doktora studiju programmas apguvei un promocijas darba sagatavošanai, kā arī kvalitātes atbalsta pasākumu līdzekļus komandējumiem. Par rezultātiem vēl agri spriest, jo promocijas darba sagatavošana iesniegšanai promocijas padomē prasa laiku līdz četriem gadiem, taču mērķstipendijas ietekme uz doktorantu studiju procesu ir novērojama arī šobrīd. ESF atbalsts veiksmīgai doktora studiju programmas apguvei ir

nozīmīgs, jo ļauj doktorantam pilnvērtīgi veltīt laiku doktora studijām un zinātniskajām aktivitātēm, neraizējoties par finansiālo nodrošinājumu.

Arī doktoranti piekrīt, ka stipendija ir viens no būtiskākajiem stimuliem kvalitatīvi un savlaicīgi nokārtot studiju ieskaites un eksāmenus un veikt zinātniskos pētījumus. Ja nebūtu šā stimula pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, doktorantiem nāktos meklēt papildu darbu, un tas nozīmē akadēmisko atvaļinājumu vai darba meklēšanu ārpus Latvijas. Tādējādi tiktu zaudēti tautsaimniecības attīstībai tik nepieciešamie augstas kvalifi kācijas speciālisti.

Būvniecības doktora studiju programmas 3. kursa doktorants Edgars Eglītis, «Kompozītu konstrukciju nestspējas dinamisko efektu problēmas». Promocijas darba vadītājs: docents Kaspars Kalniņš.

Būvniecības doktora studiju programmas 1. kursa doktorants Kārlis Dzelzītis, «Kompozītu konstrukciju nestspējas kritēriju izstrāde, izmantojot nesagraujošās pārbaudes metodes».

Promocijas darba vadītājs: docents Kaspars Kalniņš.

Elektrotehnoloģiju datorvadības doktora studiju programmas 2. kursa doktorants Antons Patļins starptautiskā zinātniskā konferencē «Transport 2009», Sofijā, Bulgārijā, kurā viņš uzstājās ar referātu par savu pētījumu rezultātiem.

Promocijas darba vadītāja: asoc. prof. Nadežda Kuņicina.

14

ZIEMA

2009

Papildus mērķstipendijai doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem ir nodrošināti līdzekļi komandējumiem, ieskaitot dalības maksu zinātniskajās konferencēs, radot iespēju paplašināt redzesloku, piedaloties dažādās starptautiskās zinātniskajās konferencēs, simpozijos un citos pasākumos. Šāda veida personiskās pieredzes bagātināšana, starptautisko zinātnisko kontaktu veidošana ar ārējo zinātnisko pasauli ir vitāli svarīga, jo tikai pieredze ir īsto zināšanu un iemaņu neapšaubāmais avots.

Doktorantu studiju procesā un zinātniskajā darbā aktīvi iesaistās promocijas darba vadītāji, sniedzot konsultācijas par promocijas darba tēmu, lai doktoranti sekmīgi izpildītu savu doktorantūras studiju darba plānu un sagatavotu promocijas darbu.

Pēc Doktorantu studiju daļas novērojumiem, šā brīža situāciju var raksturot šādi: doktoranti, kas saņem mērķstipendiju, aktīvi piedalās konferencēs, ziņojot par saviem pētījumiem un veic citas zinātniskās aktivitātes, lai gūtu zināšanas un turpinātu saņemt stipendiju arī turpmāk, bet tie, kas stipendiju nesaņem, cenšas attīstīt savu zinātnisko darbību, gatavojot publikācijas un promocijas darbu, piedaloties projektos, lai iegūtu mērķstipendiju nākamajā konkursā 2010./2011. studiju gadā.

Lai ESF atbalstu saņemtu vairāk doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu, IZM gatavo izmaiņas MK noteikumos, paredzot mērķstipendijas apmēra samazinājumu par 25%, 1. vai 2. kursa doktorantam paredzot ne vairāk kā 450 latu mēnesī, 3. vai 4. kursa doktorantam un zinātniskā grāda pretendentam – ne vairāk kā 600 latu mēnesī, minētos nosacījumus piemērojot līgumiem, kas tiks slēgti ar doktorantiem par mērķstipendijas piešķiršanu pēc 2010. gada 1. janvāra. Līdz ar to nākamajā studiju gadā palielināsies ESF atbalsta saņēmēju skaits, arī turpmākajos gados atbalstu būs iespējams piešķirt vairāk doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu nekā sākotnēji bija plānots. Tādējādi mērķstipendijas apmērs tiks savstarpēji līdzsvarots arī ar akadēmiskā personāla atalgojuma apmēru.

Vienošanās par Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēta projekta īstenošanu nr. 2009/0144/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/005.

ESF PROJEKTI

RTU EIROPĀ VEICINA SOCIĀLI ATBILDĪGAS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBU Dr. oec. ELĪNA GAILE-SARKANE, profesore

Viena no Eiropas Savienības prioritātēm ir sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšana, kas ietver sevī virkni faktoru, tostarp mūžizglītību, starpkultūru attiecību veidošanu, biznesa ētikas normu ievērošanu, ekoloģijas un videi draudzīgas ražošanas attīstību utt. Latvijā un Baltijas valstīs dominē uzskats, ka uzņēmējdarbības sociālā atbildība ir īslaicīga modes tendence, tomēr tā nav.

Lai mainītu šo uzskatu RTU IEVF sadarbībā ar septiņām ES valstu augstskolām un konsultāciju uzņēmumiem strādā pie projekta «SOCIALSME» realizācijas. Projekts ir vērsts uz sociāli atbildīgas

www.ievf.rtu.lv www.socialsme.org uzņēmējdarbības veicināšanu, un tā rezultātā katrai projekta dalībvalstij būs pieejama individuāli piemērota metodika kā attīstīt sociāli atbildīgu un uz mūžizglītību vērstu uzņēmējdarbību.

Darbs projektā ir interesants un radošs, tā izpildītāji veic pētījumus, testē metodiku un nodrošina veiksmīgu sadarbību starp augstskolu un Latvijas uzņēmējiem. Projekta realizācijā ir iesaistīti vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi, 2010. gada laikā tiek plānots iesaistīto uzņēmumu skaitu trīskāršot.

Saistībā ar projektu RTU veiktie pētījumi un izstrādnes tiek prezentētas visās projekta da līb-

valstīs – Bulgārijā, Kiprā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā un Vācijā. Par projekta rezultātiem plaši tiek rakstīts plašsaziņas līdzekļos, tiek veidotas zinātniskas publikācijas.

Arī IEVF arvien vairāk pievēršas sociālās atbildības attīstībai. 2008. gada nogalē fakultāte pievienojās PRME tīklam (Principles for Responsible Management Education), kas veicina sociāli atbildīgas izglītības nodrošināšanu vadībzinātnē. No 2009./10. mācību gada maģistra studiju programmās ir ieviesti mācību priekšmeti par sociālo atbildību un ētiku uzņēmējdarbībā.

E-APMĀCĪBA APĢĒRBU TEHNOLOĢIJAS, TRIKOTĀŽAS RAŽOŠANAS, TEKSTILMATERIĀLU KRĀSOŠANAS UN APDARES SPECIALITĀTĒS www.tex-tag.org.

Jau trešo reizi «Leonardo da Vinci» programmā veiksmīgu projektu kopā ar citu ES valstu partneriem īsteno firmas «Klitra» un «Media Innovations» (UK).

Projekts balstīts uz divos iepriekšējos projektos paveikto. Tajos tika izstrādāti interaktīvas e-mācību kursi tiešsaistes un CD formātā angļu, franču, čehu, lietuviešu un turku valodā. Jaunajā projektā tiek pilnveidots e-mācību kursu saturs, un tulkojumi tiks veikti angļu, grieķu, latviešu, portugāļu, rumāņu un slovēņu valodā.

Projekta partneru sadarbības mērķis ir izveidot mācību materiālu, kas izmantojams individuāli, katram studējošajam piemērotā laikā un vietā.

Moduļos ietverti teksti, attēli, fotogrāfijas, animācijas un video materiāli, kuros izskaidroti tekstila un apģērbu ražošanas tehnoloģiju un projektēšanas principi. Izveidoti arī testi, kuru mērķis ir pārbaudīt apgūtā mācību materiāla

kvalitāti un vajadzības gadījumā veicināt zināšanu uzlabošanu. Dota informācija arī par svarīgākajiem terminiem un ievietotas tiešsaistes uz tematiskām interneta mājaslapām.

Mācību kursu apjoms un saturs paredzēts gan

pamatzināšanu apguvei, gan jau esošu zināšanu pilnveidošanai. Tos sekmīgi var izmantot projektēšanas, ražošanas un mazumtirdzniecības sfērā strādājoši speciālisti, kā arī skolēni un studenti dažāda līmeņa mācību iestādēs.

Sagaidāmie projekta rezultāti: zinātnisks pētījums par e-mācību izmantošanu tekstila nozarē projekta dalībvalstīs, mācību kursi daudzās Eiropas valstu valodās.

Jauni mācību moduļi: «Tekstilmateriālu krāsošana un beigapdare», «Apģērbu tehnoloģijas» un «Trikotāžas ražošana» angļu, grieķu, latviešu, portugāļu, rumāņu un slovēņu valodā, kā arī «Paklāju izgatavošana» angļu, grieķu, portugāļu, rumāņu un slovēņu valodā.

Projektam būs īstermiņa un ilgstoša ietekme uz mācību materiālu potenciālajiem izmantotājiem.

Tiks nodrošināti papildu materiāli un jauni moduļi jau esošajiem e-mācību kursu lietotājiem.

ZIEMA

2009

15

VĒSTURE

VIENA NO LIELĀKAJĀM RTU FAKULTĀTĒM – TMF – ATZĪMĒ 145. GADADIENU

2009. gada 29. oktobrī ar svinīgu pasākumu TMF atzīmēja fakultātes 145. gadadienu.

Vēstures fakti: Augstākās kvalifi kācijas mašīnbūves speciālistu izglītošana Rīgā sākās 1864. gadā ar Mašīnbūves nodaļas atvēršanu Rīgas Politehnikumā (RP).

RP 1896. gadā reorganizēja par Rīgas Politehnisko institūtu (RPI), Mašīnbūves nodaļu atbilstoši Krievijas tehnisko augstskolu tradīcijām pārdēvēja par Mehānikas nodaļu.

1917. gadā tehnisko augstskolu nodaļas sāka dēvēt par fakultātēm. Arī RPI Mehānikas nodaļa tika pārdēvēta par Mehānikas fakultāti.

Fakultātē Mašīnu un Tehnoloģijas nodaļas noformējās jau kopš tās izveidošanas. Elektrotehnikas nodaļu atvēra 1923./24. m. g. Lai paplašinātu specializēšanās iespējas mašīnu būvniecības nozarē, 1926./27. m. g. izveidoja trīs virzienus: vispārējo mašīnu būvniecības, satiksmes mašīnu būvniecības un kuģu būvniecības.

1919./20. m. g. fakultātē studēja 94 studenti, 1931./32. m. g. studējošo skaits fakultātē sasniedza rekordskaitli – 619 studenti, bet turpmākajos gados to skaits samazinājās līdz pieciem simtiem. Studiju noslēgumā mašīnu būvniecības nozarē neatkarīgi no specializēšanās virziena, piešķīra inženiera mehāniķa grādu.

Pēc Otrā pasaules kara Mehānikas fakultāti atjaunoja Latvijas Valsts universitātes (LVU) sastāvā, tā turpināja gatavot inženierus mehāniķus, tehnologus un elektrotehniķus, arī inženierus siltumtehniķus.

16

ZIEMA

2009

Uzziņai: TMF patlaban mācās aptuveni 1500 studentu, apgūstot zināšanas 13 bakalaura, 9 maģistra un 4 doktora studiju programmās.

Fakultāte ir astoņi institūti un viena pastāvīga katedra, kā arī 16 zinātniskās pētniecības laboratorijas, ekspertīžu un izmēģinājumu centri.

TMF gatavo materiāltehnoloģiju, transporta, siltumtehnikas un medicīnas inženierijas speciālistus Latvijas tautsaimniecībai.

Fakultātes pastāvēšanas laikā tajā sagatavoti vairāk nekā 12 000 speciālistu dažādām tautsaimniecības nozarēm.

1958. gadā Mehānikas fakultāti no LVU pārcēla uz šajā gadā atjaunoto RPI. Uz elektrotehnikas specialitāšu katedru bāzes nodibināja patstāvīgu Elektroenerģētikas fakultāti.

1964. gadā no Mehānikas fakultātes atdalījās vairākas katedras, izveidojot patstāvīgu Aparātbūves un automatizācijas fakultāti. Mehānikas fakultāti ar Mašīnu elementu un mašīnu un mehānismu teorijas, Mašīnbūves tehnoloģijas un Metālu tehnoloģijas katedrām pārdēvēja par Mehānikas

un mašīnbūvniecības fakultāti.

1990. gadā Rīgas Politehnisko institūtu reorganizēja par Rīgas Tehnisko universitāti.

Laika gaitā fakultātes struktūra vairākkārt tika reorganizēta. Tiem, kuri interesējas par augstākās tehniskās izglītības vēsturi Latvijā, iesakām ieskatīties grāmatā «Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā».

Zinātne:

Fakultātes zinātnieki aktīvi veic plašu teorētiskus un eksperimentālus pētījumus gan fundamentālā, gan lietišķā zinātnē: no nelineāras dinamikas fundamentālām likumsakarībām līdz aeronavigācijas sistēmām, un jaunām metālapstrādes tehnoloģijām.

Fakultātes institūti piedalās vairākos starptautiskos projektos. Piemēram, 7. IP projekta FILOSE mērķis ir izveidot zivis – robotu. Šīs modelis noderēs gan biologiem, lai saprastu ūdens dzīvnieku kustības īpatnības, gan inženieriem jaunas kuģu konstrukcijas izveidošanai.

Ar vides problēmām saistītie projekti: «Autotransporta ekoloģija un biodegviela» un «Dzelzceļu ritoša sastāva trokšņu emisijas līmeņa mērījumi un modelēšana», kura mērķis ir sastādīt trokšņu karti visiem Latvijas dzelzceļiem.

Fakultātē arī intensīvi pēta un izveido jaunus konstrukciju materiālus.

Foto: Artūrs Kigitovičs

RTU GADA ĢIMENE

AR SAKNĒM UN SPĀRNIEM RTU Adventes laiks ir klusuma un arī patieso vērtību izvērtēšanas laiks. Tuvojas Ziemassvētki – klusie ģimenes svētki. «JI» bijusī ilggadējā redaktore Mudīte Eizentāle tikās ar ģimeni, kurai varētu piešķirt titulu «RTU ģimene», jo Ketneri jau četrās paaudzēs ir mūsējie.

Vecvectēvs Kārlis Ketners, strādājot «Latvenergo» galvenā inženiera un vēlāk pārvaldes vadītāja amatā, daudzus gadus vadīja RPI EEF Valsts eksaminācijas komisiju, kura klausījās un apstiprināja nākamo elektroinženieru diplomprojektu aizstāvēšanu. Viņu nosacīti sauksim par Kārli Ketneru pirmo, kaut ģimenei esot zināmi Kārļi vēl četrās paaudzēs pirms viņa.

RTU darbinieku saraksti liecina, ka vairākas ģimenes RTU pārstāvētas daudzskaitlī.

Viena no viskuplāk pārstāvētajām ir Ketneri, kuras pašlaik triju, bet senāk vēl vienas paaudzes, pārstāvju studiju un darba gaitas saistītas ar RTU, precīzāk – EEF. Kārlis Ketners otrais, pašreizējais EEF profesors un dekāna vietnieks mācību darbā, studējot LETI (Ļeņingradas Elektrotehniskais institūts), apguva enerģētiku un savā studiju grupā satika draugu dzīvei Irinu Kozlovu. Īstenā ļeņingradiete inženieru sadalē norīkotos gadus kopā ar vīru nostrādā Rīgā, Kārlis – rūpnīcā «Alfa», Irina –«Latgiproprom».

Tad abi kopā atgriezās LETI, iestājās aspirantūrā un 1969. gadā sekmīgi to beidza. 1970. gadā abi Ketneru ģimenes otrās paaudzes pārstāvji – Kārlis un Irina – sāka darba gaitas RPI EEF, turpmākajos gados pildot visus mācībspēku amatus – no asistenta līdz docentam un profesoram, turpinot zinātnisko darbu ar studentiem un doktorantiem, rakstot mācību materiālus un grāmatas. Kārļa mācību un zinātniskā darba lauks – «Elektriskās mašīnas», no 1984. līdz 1994. gadam Kārlis Ketners bija Elektrisko mašīnu un aparātu katedras vadītājs. Irina līdz 1977. gadam strādāja Elektrisko staciju, tīklu un sistēmu katedrā, bet no 1977. līdz 1990. gadam – Elektroapgādes katedrā. Īsā rindkopā aprakstīti, padarītie darbi izskatās viegli un vienkārši, īsto darbu apjomu, spēkus

un veselību, ko tie prasa, ceru, īsti sapratīs tie lasītāji, kuri veic līdzīgus pienākumus. Bez mācībspēka rūpēm un daudzajiem sabiedriskajiem pienākumiem savu daļu prasīja arī ģimenes atvases – meita Elena un Kārlis Ketners trešais. Bērniem skolas gaitas veicās ļoti raiti un sekmīgi, viņi auga vecāku radītā darba un ikdienas ikdienas piemēra gaisotnē. Tiesa, tagad Irina atzīst, ka bērniem vajadzēja veltīt vairāk uzmanības, nekā to savulaik ļāvusi slodze darbā, taču visiem viņa novēl, lai darbs katram patiesi interesētu, nevis būtu tikai līdzeklis iztikas pelnīšanai.

Pašlaik darbu RTU turpina arī trešā Ketneru paaudze. Meita Elena gājusi vecāku pēdās un studējusi EEF, dēls – IEVF, abi jau beiguši doktorantūru, aizstāvējuši promocijas darbus un ieguvuši zinātņu doktora grādu. Enerģiskā un studentu cienītā Elena Ketnere ir EEF asociētā profesore Elektrisko mašīnu un aparātu katedrā, izaudzinājusi trīs atvases.

Kārlis Ketners trešais pēc RTU beigšanas strādājis Finanšu ministrijas sistēmā – no ekonomista līdz LR Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un Budžeta departamenta direktoram. Tagad gados jaunais un lielām darba spējām apveltītais ekonomikas zinātņu doktors profesors Kārlis Ketners strādā Muitas un nodokļu katedrā un savas zināšanas nodod tālāk IEVF studentiem.

Ceturtās Ketneru ģimenes paaudzes pirmie pārstāvji arī izvēlējušies RTU un jau studē EEF, Elenas dēls Aleksandrs ir EEF doktorants un Elektrisko mašīnu un aparātu katedras pētnieks, meita Elizabete ir EEF maģistrante, bet vēl divi mācās skolā – Elenas dēls Sergejs un deviņgadīgais Kārlis Ketners ceturtais, Kārļa dēls.

Tuvojas Ketneru ģimenes lielākie svētki – Jaunais gads un 28. janvāris – Kārļi, ko viņi noteikti svin un svinēs visi kopā. Lai viņiem visiem veselība, veiksme un panākumi turpmākās gaitās!

Ļeņingradas Elektrotehniskā institūta studiju grupa, kur Kārlis Ketners otrais satika dzīves draugu Irinu Kozlovu (1. un 4. no kreisās).

Kārlis Ketners pirmais ar mazmazbērniem Elizabeti un Aleksandru.

Ekonomikas zinātņu doktors profesors Kārlis Ketners trešais.

Foto: docente Svetlana Kļujevska un no K. Ketnera otrā personīgā arhīva.

P. S. Par trīs paaudžu Kārļu Ketneru saistību ar RTU vēl var izlasīt 2. oktobra Latvijas Vēstneša fotostāstā portālā www.lv.lv «Nav dzīves gaitai gala, Pasniedzēj!»

Jubilāru Kārli Ketneru otro sveic EEF kolēģi.

ZIEMA

2009

17

SPORTS, KULTŪRA

SPORTISKS SVEICIENS ZIEMASSVĒTKOS UN JAUNAJĀ GADĀ!

SANITA VĪLISTERE RTU Sporta kluba direktore Nav bijis vēl neviens tāds gads, Kas tikai laimi nestu, Bet laimīgs tas, kas smaidot prot ņemt pretī to, ko dzīve dod.

RTU studenti sportisti godam pārstāv savu augstskolu ne tikai Latvijā, uzrādot patiešām labus rezultātus, bet arī ārpus mūsu valsts robežām, izcīnot godalgotas vietas arī pasaules čempionātos. Šajā semestrī īpaši varam lepoties ar RTU svarbumbu celšanas izlases sasniegumiem pasaules čempionātā, kas norisinājās šā gada oktobra beigās, Tallinā. RTU izlase izcīnīja 3. vietu komandu vērtējumā, piekāpjoties tikai Krievijas izlasei (1. vieta) un Kazahstānas izlasei (2. vieta).

RTU Sporta klubs sveic studentus un trenerus ar lieliskajiem sasniegumiem un Jaunajā gadā novēl panākumus sportā, izcilas sekmes studijās, izturību, veselību un – pamostoties dienu sākt ar rīta rosmi!

Ziemas un Saulgriežu kalnā Saule un cilvēki kāpj Pārlūkot darbus, kas veikti, Sagaidīt jaunos, kas nāk...

18

ZIEMA

2009

ASJA VISOCKA Studentu kluba direktore

«RTU Studentu klubs sācis gatavoties svētkiem jau decembra sākumā ar spoži novadītu Latvijas jauno vokālistu konkursu «Putnu bērni», kurā par laureātu kļuva arī mūsu Evitas Miščukas meita Elīna.

Vēlamies gada nogali padarīt īpašu, tāpēc abi studentu teātri sagatavojuši pirmizrādes: «Spēle» – jautri, bēdīgo V. Buša «Maksu un Moricu», «Kamertonis» – «Sniega vētras meitu» pēc A. Starotoržkas un L. Titovas mistiskās pasakas motīviem. Abas izrādes bija interesantas visai ģimenei, īpaši 320 mūsu universitātes darbinieku bērniem un mazbērniem.

Otrās Adventes koncerts «Cel dvēseli» ar kori «Delta» un jubilāri – koncertmeistari Māru Bilzoni, kori «Frachori», P. Stradiņa slimnīcas sieviešu kori «Stradiņi» un solistiem piepildīja lielo Pēterbaznīcu. Paši Māru Bilzoni 45 gadu un 65 gadu dzīves jubilejā sveicām «Lielajā ziemas koncertā».

RTU Lielajā zālē daudzveidīgu krāšņu programmu sniedza visi deviņi Tautas mākslas kolektīvi. Koncerta noslēgumā kopkoris un orķestris sveica šāgada kultūras balvas «Simbioze» ieguvējus Māri Martinsonu un Antru Dreģi. Koncertu kuplināja solistes Laima Lediņa un Ginta Siliņa.

Uz tikšanos Ziemas saulgriežu vakarā, 22. decembrī plkst. 20 Lielajā zālē folkgrupas «Iļģi» koncertā, dančos, rotaļās, piparkūku cepšanā un citās izdarībās.

Svētki paši nenāk, tie jāveido, jāaprūpē, jāmīl, arī cilvēki, kas tajos piedalās. Jo mums, radošajiem cilvēkiem, tāpat kā putniem lidojumam ir vajadzīgi divi spārni – garīgās brīvības un materiālā pamata. Kamēr saglabāsim ticību tam, ko darām, uzvara būs mūsu pusē!

Laimīgāku, bagātāku Jauno gadu! Dāvinu visiem prieku!

STUDENTI

SVEICIENS SVĒTKOS!

RTU SP RUDENS SEMESTRĪ Arī šogad tradicionāli mācību gads sākās ar 1. septembra pasākumu Ķīpsalas kolonādē.

Savādāks – pilns jaunu domu, jaunu mērķu, jaunu sapņu. Arī vasarā nerimstošā rosība Studentu parlamentā kļuva aizvien sparīgāka, piesātinātāka un daudzveidīgāka – viens otram sekoja dažnedažādi pasākumi, akcijas, kā arī vienkāršas uzvaras pašiem pār sevi savā ikdienas darbā. Šajā rakstā atcerēšos nozīmīgākos. Seminārs vecāko kursu studentiem «SoLiS» par sociālajiem, studiju, zinātnes un administratīvajiem jautājumiem, kurā ikvienam interesentam bija iespēja apzināt vājos punktus un izveidot risinājumus, ko paša spēkiem īstenot dzīvē.

Kopīgas protesta akcijas pret finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai – RTU galvenā ēka tika izrotāta ar saukli «Nezināt. Nespēt.

Neradīt», ēkas logi no iekšpuses tika aizlīmēti un logos ievietotas simboliskas spuldzītes.

Viens no visgrandiozākajiem RTU SP darbības laikā īstenotajiem pasākumiem – Tehniskās jaunrades dienas. Vienu mēnesi sestdienās un svētdienās RTU SP aktīvisti pavadīja piecās dažādās augstskolās, kur daudzus interesentus iepazīstināja ar inženierzinātņu aizraujošāko pusi: ķīmijas darbnīcās bija iespēja veikt ķīmijas

eksperimentus – pašrocīgi izgatavot traipu tīrīšanas līdzekli un pētīt ūdens īpašības; mehānikas darbnīcās – veidot katapultas, robotikas darbnīcās – spert pirmos soļus īsta robota izgatavošanā.

Par spīti ekonomiskajiem apstākļiem joprojām – viss notiek! Gan dažādi sporta pasākumi (fakultāšu studentu pašpārvalžu kauss ar oriģināliem un netradicionāliem posmiem frīsbijā, minifutbolā, kā arī studentu vidū jau iemīļotās orientēšanās sacensības), gan studentu iecienītais vieslekciju cikls, kurā katras fakultātes atzīti nozares speciālisti sniedz lekciju par savu darbības sfēru un ieskatu praktiskajā darbībā, gan tradīcionālā matemātikas olimpiāde studentiem un topošajiem studentiem.

Noslēgušās ikgadējās fakultāšu studentu pašpārvalžu vēlēšanas, studenti izteikuši atbalstu aktīvistiem, kas RTU gaiteņos pārstāvēs studentu viedokli, padarīs mācību un atpūtas dzīvi radošāku, krāsaināku un interesantāku.

Darbs joprojām nenorimst. Vien kļūst spraigāks, atbildīgāks, nozīmīgāks. Un būt par vienu no studentiem, kam rūp studenti, ir savā ziņā īpašs gods, īpaša atbildība un arī īpaša veiksme.

Atkal pienākuši gada gaišākie svētki, un aiz kalniem nav arī Jaunais gads. Šis gads ir prasījis visnotaļ daudz spēku no visas universitātes, tai skaitā arī no studentiem – tāpēc nedaudz ir prieks, ka nu beidzot šis gads ir beidzies – tādā veidā ļaujot nākamo sagaidīt ar pozitīvām cerībām.

Visam universitātes personālam, tai skaitā studentiem, novēlu svētku laikā uzkrāt enerģiju, saņemties un Jauno gadu sākt ar radošu ideju īstenošanu, kas palīdzētu universitāti veidot arvien stiprāku.

RTU Studentu parlamenta vārdā gaišus svētkus vēlot – ARTŪRS ZEPS, Studentu parlamenta prezidents

SP ZIEMA

2009

19

STUDENTI

NO MŪSDIENĀM UZ VIDUSLAIKU GALMU Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais jeb pie studentiem atgriežas kuratori

KRISTĪNA SKRINDA, IEVF Muitas un nodokļu katedras studente Rudens semestris muitas un nodokļu administrēšanas 2. kursa dienas nodaļas studentiem sā kās ar to, ka katedra norīkoja kuratorus no mācībspēku vidus. Tas izveidoja daudz ciešākas saites starp studentiem un katedru, kā arī padarīja interesantāku studentu dzīvi.

Viens no piemēriem – izglītojošas ekskursijas, tematiskas nodarbības un kopīgi izbraukumi, lai papildinātu teorētiskās zināšanas ar ko praktisku un lietderīgu. Divu mēnešu laikā bijām četrās ekskursijās nodokļu un muitas pārvaldēs, notika viens patiešām interesants un netipisks tematisks pasākums. Netipisks, jo tas notika viduslaiku atmosfērā. Pateicoties mūsu kuratores I. Žuravskas un Muitas un nodokļu katedras vadītāja A. Krastiņa sarīkotiem pasākumiem, katrs students varēja personīgi iepazīties ar muitas un nodokļu darbinieku ikdienu, iegūt nelielu pieredzi šajā sfērā un, izdarot secinājumus pēc ieraudzīta un sadzirdēta, apdomāt savus nākotnes plānus.

Ieskats Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes un Galvenās muitas pārvaldes darbā studentuprāt nevienu neizbrīnīja – katram bija zināms, cik nopietns un vienlaikus nogurdinošs ir darbs ar papīriem.

Brauciens uz Rīgas lidostu studentos atstāja lielu

20

ZIEMA

2009

Tiem, kas studēja tālajā pagājušajā gadsimtā, vārds «kurators» nav svešs. Lielākā daļa tā laika studentu, īpaši tie, kas augstskolā nokļuva tūlīt pēc skolas sola, kuratoru galvenokārt uztvēra kā klases audzinātāju. Kas ir kurators 21. gadsimta sākuma studentu izpratnē? iespaidu. Apmeklējot Zaļo un Sarkano kanālu, skenējot somas ar rentgena iekārtu, pārbaudot somu sastāvu ar endoskopu, vērojot kinologa suņa paklausību un meistarklasi kontrabandas cigarešu meklēšanā, laiks lidostā muitas darbinieku klātbūtnē pagāja diezgan neformālā gaisotnē.

Rīgas brīvostā iepazināmies ar dažāda veida speciālo ekipējumu, ar kura palīdzību var konstatēt kontrabandu un citas nelegālās darbības, vēlreiz guvām apliecinājumu tam, ka līdz ar likuma pārkāpēju «izgudrojumiem» arī muitnieku «ieroči» pilnveidojas un uzlabojas. Pārkāpt likumu un izkļūt no situācijas nesodītam kontrabandistam paliek aizvien grūtāk. Tāpat kā lidostā, arī ostā muitnieki nevar iztikt bez saviem četrkājainiem palīgiem – dažādu šķirņu suņiem, kas apmācīti

meklēt tabaku, narkotikas un sprāgstvielas.

Visbeidzot – tematiska nodarbība, kas notika ārpus Rīgas, Siguldā, un pārsteidza visus studentus, kas tajā piedalījās. Tipiska ekskursija, par kādu to varēja uzskatīt sākumā, apmeklējot Turaidas pili un apskatot muzeja eksponātus, pārvērtās par mācību stundu par muitu un nodokļiem viduslaikos un beidzās ar pārsteigumu – teatrālu priekšnesumu pie Turaidas fogta (pils pārvaldnieka), nepiespiestā, atraktīvā veidā izspēlējot lomu spēli un izjūtot vēstures aromātu caur vaska smaržu un senu lietu valdzinājumu. Programmas dalībnieki varēja iejusties XII–XIV gs. krodzinieku, tirgotāju, mūku un mūķeņu, bagātu dāmu, bruņinieku vai zemnieku lomās, apgūt seno rakstību uz vaska tāfelītēm, fogta un rakstveža uzraudzībā iegūt zināšanas par iedzīvotāju dalījumu kārtās un fogta amata pienākumiem. Pārējo ekskursijas laiku veltījām Siguldas parkam, apskatot senās pilsdrupas u. c.

Kursa vārda – vēlreiz paldies kuratorei I. Žuravskai un profesoram A. Krastiņam par atsaucību, vienreizējām iespējām, brīnišķīgajiem iespaidiem un patīkamajām emocijām. Ar nepacietību gaidām rītu, kad kārtējo lekciju mūsu kuratore atkal sāks ar vārdiem: «Visi smaidam! Mēs atkal turpinām mūsu ekskursiju ciklu!»

STRUKTŪRVIENĪBAS

RTU KARJERAS CENTRS – KURP EJ? «Dibināts 2007. gadā, lai veicinātu sadarbību un komunikāciju starp augstskolu, studentiem, darba devējiem un RTU absolventiem, kā arī lai palīdzētu jauniešiem integrēties darba tirgū un veidot profesionālo karjeru,» tā rakstīts Karjeras centra mājaslapā.

Struktūrvienība nav jauna, bet šoruden tā it kā ieguvusi otro elpu, pateicoties Studiju daļas vadītājas Jolantas Priedes un Studentu parlamenta prezidenta Artūra Zepa iniciatīvai un, iespējams, līdz ar divu jaunu, enerģisku meiteņu parādīšanos – ar jaunām idejām un entuziasmu pie darba Karjeras centrā ķērušās Liene Jasukeviča (centra vadītāja) un Kristīne Lele (projektu vadītāja).

«Jaunais Inženieris» lūdza meitenes pastāstīt par nozīmīgākajiem šārudens projektiem un nākotnes plāniem.

LIENE: RTU Karjeras centrs ir uz ieskrējiena celiņa, esam apzinājušies mērķus

un uzdevumus, kas jāveic, lai sasniegtu efektīvu rezultātu. Šobrīd organizējam seminārus, esam projekta RTU Studentu bzinesa inkubators realizācijas posmā, strādājam pie RTU Biznesa interešu kluba izvedes un neformālās izglītības iespēju piedāvāšanas, mums priekšā ir arī liels izaicinājums – «RTU Karjeras dienas 2010». Ir paveikti daudz mazi un lieli darbi, kas nodrošina RTU Karjeras centru kā draudzīgu struktūru, kas ir ieinteresēta RTU studentu veiksmīgas karjeras veidošanā. Mēs ticam, ka tuvākā nākotnē RTU Karjeras centra darbinieki varēs sniegt individuālas konsultācijas, varēs nodrošināt efektīvu e-komunikāciju starp uzņēmumiem un studentiem, veiksmīgi strādāt pie esošajiem projektiem un realizēt jaunas, radošas un inovatīvas idejas sadarbībā ar uzņēmumiem, RTU absolventiem un studentiem, kā arī mūsu mācībspēkiem un darbiniekiem.

KRISTĪNE: «Jā, Karjeras centrs ir ieskrējies un sācis vairākus projektus, lai

veicinātu RTU studentu profesionālo prasmju attīstību, jo ir būtiski veidot tādu karjeru un iegūt profesiju, kas būtu interesanta, aizraujoša, piemērota un ar iespējām atrast darbu. Galvenais – lai studentam patiktu un padotos tas, ko viņš dara! RTU ir iespējams iegūt vairāk nekā 40 dažāda veida profesionālās kvalifikācijas, tāpēc būtiski lai studiju laikā studenti izietu kvalitatīvu praksi un profesionālajā vidē iegūtu iemaņas un prasmes. Karjeras centrā visu rudeni aktīvi tika satrādāts pie vienotas RTU prakses organizēšanas kārtības izveides, ir iesākts darbs pie prakses vietu datubāzes veidošanas. Nesen sākām veidot arī RTU absolventu datubāzi, lai veicinātu absolventu sadarbību ar RTU, topošajiem un esošajiem studentiem pastāstītu absolventu veiksmes stāstus karjeras veidošanā. Šie projekti ir īstenojami ilgtermiņā, tāpēc darbs pie tiem turpināsies.

Strādājot rodas aizvien jaunas un jaunas idejas, kā veicināt RTU studentu karjeras veidošanu!»

ZIEMA

2009

21

MŪSĒJIE DODAS PIERĀDĪT SEVI

Nāc veidot labāku nākotni!

Ietekmē dzīves. Mainies pats Pieteikšanās Iespējamās misijas Trešajam iesaukumam 1.02 – 31.03.2010 Uzzini vairāk www.iespejamamisija.lv

Jau otro gadu dažādās Latvijas

skolās klases priekšā stājas programmas «Iespējamā misija» dalībnieki.

Programmas mērķis – nostiprināt izglītību kā vērtību Latvijā, palīdzot talantīgiem augstskolu absolventiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem, divus gadus strādājot kādā no Latvijas skolām. Programmas dalībnieku vidū ir arī trīs RTU absolventi.

Anna Gabriša jau otro gadu māca ķīmiju, bioloģiju un dabas zinības Teteles pamatskolā, un šogad Iespējamās misijas dalībnieku rindas papildināja arī Bruno Bahs, kas strādā par vizuālās mākslas skolotāju Olaines 1. vidusskolā, un Mārtiņš Gulbis, kas Pumpuru vidusskolas jauniešiem māca fiziku.

Laikā, kad izglītību Latvijā skar nopietnas pārmaiņas, un daudzi izvēlas darbam skolā iet ar līkumu, Latvijā ir ļoti daudz talantīgu jauniešu, kas gribētu sniegt savu ieguldījumu Latvijas nākotnē, kļūstot par «Iespējamās misijas» skolotājiem. Atlases process ir gana nopietns, un tikai labākie no labākajiem kļūst par programmas dalībniekiem. Tādi ir arī Anna, Bruno un Mārtiņš.

22

ZIEMA

2009

RTU ABSOLVENTI KĻŪST PAR IEDVESMOJOŠIEM SKOLOTĀJIEM Skola – iespēja sevi pārbaudīt

Arvien jaunu ideju meklējumos

Motivācija pieteikties programmā katram ir sava, bet vienlīdz spēcīga. Annai skolotājas darbs bija viens no sen izsapņotiem, bet uz laiku atliktiem sapņiem, savukārt Bruno, kurš pats sevi raksturo, kā cilvēku, kas labi jūtas jaunās vidēs un spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem un izaicinājumiem, darbu skolā uztvēra kā iespēju pārbaudīt sevi. Bruno savu dzīves aicinājumu atradis mākslā, tāpēc viņam būtiski bija censties parādīt bērniem, ka dzīve bez mākslas nav iedomāja, ka zīmēšana un matemātika patiesībā nav pilnīgi nesaistītas lietas – abās ir likumsakarības, kuras iemācoties, katrs var būt mākslinieks.

Mārtiņš jau pirms pāris gadiem sapratis, ka savu dzīvi visvairāk vēlas saistīt tieši ar jauniešiem un bērniem. «Iespējamo misiju» Mārtiņš saredzēja kā nozīmīgu soli pretim sava mērķa īstenošanai.

To, ka darbs skolā nebūs viegls, zinājuši visi trīs, tomēr dzīve piespēlējusi katram savus izaicinājumus. Pirmajā gadā visgrūtāk sarast ar negulētajām naktīm, garajiem vakariem, ko paņem stundu plānošana, un disciplīnas jautājumu risināšanu stundās. Bruno kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min arī birokrātisko papīru aizpildīšanu, kas bieži vien aizņem garas vakara stundas. Anna stāsta, ka, lai arī dažādu problēmu netrūkst arī šogad, pirmajā gadā uzkrātā pieredze ļauj tās risināt ātrāk un profesionālāk. «Gatavošanās stundām vairs neprasa tik daudz miegam nozagto stundu. Ir iepazīti gan kolēģi, gan skolēni un nu jau var paredzēt viņu reakciju un rīcību. Darbu atvieglo arī iepriekšējā gadā rūpīgi rakstītie stundu plāni ar analīzi, kas der un kas jāmaina; kā arī uzkrātie materiāli. Grūtākais ir arvien atrast jaunas idejas, jaunas iespējas, lai darbu skolā nepadarītu par rutīnu!»

MŪSĒJIE DODAS PIERĀDĪT SEVI Gada skolotājs un skolas dvēsele Jauniešu personības un pašu alkas pēc zināšanām kalpo par labu piemēru skolēniem. Anna ķīmijas, bioloģijas un dabas zinību stundās izmanto daudz dažādu tehnoloģiju, kas skolēniem mācību procesu padara saprotamāku un aizraujošāku. Iespēju robežās stundas vērstas uz praktisku darbošanos, kur lieti noder Annas iepriekšējā pieredze gan RTU laboratorijā, gan darbs uzņēmumā «Grindex». «Nelielā gadu starpība ir pluss – vieglāk veidot kontaktu, spilgtā atmiņā vēl palicis pašas skolas laiks ar skolēnu vēlmēm un rīcību. Gandarījums ir bijis gan par skolēnu, kam mājas darbi principā neeksistē, un kurš atnes rūpīgi izstrādātu darbu; gan par stundu, pēc kuras skolēni mirdzošām acīm stāsta cik bijis interesanti un žēl, ka stunda tik ātri beigusies. Arī audzināmā klase, kura kļuvusi daudz saliedētāka un draudzīgāka, liek uzsmaidīt un saprast, ka lielais ieguldītais darbs nav velts. Enerģiju turpināt iesākto dod arī skolēnu labie noklusētie vārdi, ko pačukst vecāki vai citi skolotāji!

Arī Mārtiņš savās stundās arvien biežāk dzird frāzes «Es beidzot sāku saprast fiziku!» vai «Tas nemaz nav tik grūti!». Šīs atklāsmes skolēnus motivē strādāt vairāk, domāt patstāvīgāk, meklēt atbildes un kopsakarības reālajā dzīvē.

Jauniešu enerģija un ieguldītais darbs novērtēts arī ar smalkiem tituliem. Anna pagājušajā gadā atzīta par Gada skolotāju, savukārt Bruno pamatskolas skolēni piešķīruši titulu «Skolas dvēsele», kas ir reizē gan necerēts pagodinājums, gan milzīga atbildība «nenolaist latiņu».

Kļūt par līderi pusaudzim – solis uz uzvaru

Ieguvēji ir ne tikai skolēni. Visi trīs dalībnieki uzsver, ka dalība «Iespējamā misijā» un darbs skolā ļoti daudz devis viņu personīgajai izaugsmei. Bruno atzīst, ka «programma dod ticību saviem spēkiem. Esmu ieguvis apziņu – ja

vien dara, var izdarīt patiešām daudz. Dalība «Iespējamā misijā» man parādīja to, ka pedagoģija reizē ir bezmiegs un lielākais emocionālais «kaifs»».

Anna stāsta: «Jau pēc pirmā gada jutu, ka ieguvusi no programmas un skolas esmu daudz. Uzlabojušās uzstāšanās un komunikācijas prasmes, spēju tikt galā ar darbu stresa apstākļos, esmu guvusi lielāku pārliecību par saviem spēkiem, iemācījusies reaģēt un rīkoties negaidītās situācijās, kas skolā ir bieža parādība. «Iespējamā misija» ir iespēja būt tieši iesaistītam mūsu nākotnes veidošanā, dodot savas zināšanas un ieguldījumu sabiedrībai, skolēniem; iespēja sevī attīstīt varbūt pat vēl neatklātas spējas un gūt iemaņas darbā ar cilvēkiem, sākot ar pusaudžiem pilnu klasi.» Arī Mārtiņš uzver, ka darbs skolā daudz sniedz tieši komunikācijas un vadības prasmju attīstībā. Bet ne mazāk būtiska ir arī «Iespējamās misijas» komanda – gan jaunie kolēģi, gan mācībspēki, kurus Mārtiņš raksturo kodolīgi: «Iepriekš nekad neesmu saticis vienkopus tik daudz cilvēku, no kuriem kaut ko varu iemācīties!»

Vīzija – skola un vecāki ir vienots spēks bērnu attīstībai

Kvalitatīvas un bērniem draudzīgas izglītības virzienā, kur katrs bērns saņem tikai vislabāko skolotāju un izglītību, Latvijai vēl labs gabals mērojams, bet «Iespējamās misijas» dalībnieki jau tagad aktīvi iesaistās kvalitatīvas izglītības veidošanā ne tikai ar savu ikdienas darbu, arī – izsakot viedokli un piedāvājot risinājumus šajā jomā. Lai gan daudzi novērojumi un atzinumi par Latvijas izglītības situāciju dalībniekiem ir skarbi, prieks tomēr esot par tik daudzajiem talantīgajiem un spējīgajiem bērniem un viņu skolotājiem, kas arī šodienas apstākļos nesavtīgi iegulda milzīgu darbu viņu izaugsmē.

Mārtiņaprāt, nākotnes ideālajai skolai vajadzētu ietvert ne tikai bērnu un jauno skolotāju apmācību, bet arī atbildīgu vecāku audzināšanu, kas visi kopā palīdzētu bērniem attīstīties par radošām un patstāvīgām personībām.

ZIEMA

2009

23

Nr. 2 (1386) ZIEMA 2009. gada decembris Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–303 a, Rīgā, LV–1658. Tālr. 67089321, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Druka: RTU tipogrāfija. Metiens 1000 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.