Procesuāla attīstības vīzija Ķīšezera piekrastes teritorijai Čiekurkalnā by Signe Pērkone

PROCESUĀLA ATTĪSTĪBAS VĪZIJA ĶĪŠEZERA PIEKRASTES TERITORIJAI ČIEKURKALNĀ

urban institute | riga 2021

SATURS

1) Projekta teritorija dažādos mērogos

2) Pagātne - teritorijas veidošanās vēstures gaitā 3) Nākotne - regulējošie plānošanas dokumenti

4) Tagadnes izpētes rāmis - infrastruktūras slāņi 5) Esošās situācijas izpēte

6) Izpētes izvērtējums - sintēze

7) Pamatprincipi teritorijas attīstībai

8) Attīstības vīzija - research by design

PAR PROJEKTU

Projekts ietver puspamestas un novārtā atstātas teritorijas izpēti un attīstības vīzijas izstrādi, par prioritātēm izvirzot dzīvojamības principus, kultūrplānošanas integrāciju pilsētvidē un ūdensmalu atjaunošanu un atgriešanu pilsētas iedzīvotājiem. Projektu izstrādājusi biedrība “Urban institute: Riga” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un sadarbojoties ar organizāciju “Free Riga”. Vīzija netiecas radīt vienu vienīgo iespējamo dizaina gala versiju, bet gan eksperimentācijas ceļā izstrādāt principus pilsētvides elementu savstarpējai saspēlei un attiecībai. Elementi tiek uzskatīti par parametriem, kuru mainība ietekmē kopējo ainu. Skatoties plašāk, var teikt, ka jau pagājuši tie laiki, kad varēja paļauties uz viennozīmīgi augšupejošu attīstību. Tagad pilsētām jābūt gatavām adaptēties vēl nebijušiem izaicinājumiem – jāspēj gan augt, gan sarauties. Projekta autori sev par izaicinājumu izvirza laika kā ceturtās dimensijas un nenoteiktības ietveršanu dizainā.

Teritorija L mērogā Čiekurkalna apkaimes daļa starp G.Zemgala pārvadu, Ķīšezera ielu, Ķīšezeru, Šmerļupīti un dzelzceļu.

Ezer

še ze ra

mal

ela aļu i Visk

s ie

īca

azn FA

gala ds

pārva

Dati par Čiekurkalna apkaimi: Iedzīvotāju skaits: 7802 (2020.g CSP) Platība: 567 ha

ME ŽA

PA R

Iedzīvotāju blīvums: 1376 iedz./km2

Č BRASA

U IEK

TEIKA

Iedzīvotāju skaits pēdējos gados nav krasi mainījies un vērtējams kā samērā stabils. Pēc 2019. gadā veiktā pētījuma “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā” Čiekurkalna apkaimē līdz 2030. gadam ir paredzams nozīmīgs iedzīvotāju skaita pieaugums, starp 2-10%. Dati par projekta teritoriju apkaimes mērogā (L): Apskatītā teritorija: 346 ha Dzīvojamās teritorijas: 92.8 ha Industriālās teritorijas (t.sk. ražošanas, tirdzniecības, noliktavu): 86.6 ha Ar aizsardzības funkcijām saistītas slēgtās teritorijas: 33.5 ha Neattīstītas teritorijas: 88.4 ha

e atv g s

īvī

Tāpat apkaimes mērogā ir noteiktas galvenās ieinteresētās puses, kas spējīgas aktīvi līdzdarboties apkaimes kopējā un noteiktu teritoriju attīstībā. Sadarbība starp ieinteresētajām pusēm akcentēta kā galvenais rīks, lai novērstu fragmentētu attīstību un tā vieta veidotu integrētu pieeju, kurā top-down un bottom-up rīki mijiedarbojas dažādo interešu līdzsvarošanā. Savukārt M un S mērogos pētīta esošā struktūra, kas var tieši ietekmēt dažādu attīstības scenāriju īstenošanos. Definētas vērtīgās un problemātiskās telpas, esošās plūsmas, teritorijas izmantošana un dažādi šķēršļi un barjeras fiziskajā telpā. Svarīgs aspekts ir arī, kam pieder zeme projekta teritorijā, jo tieši zemes īpašnieki būs viena no būtiskākajām iesaistītajām pusēm jebkāda veida attīstībā. Tieši spekulējot par dažādiem sadarbības un iesaistes modeļiem izstrādāti teritorijas attīstības vīzijas scenāriji.

tab

em ava Z

L mērogā pētīta apkaimes uzbūve, tās fiziskā infrastruktūra (tajā skaitā mobilitātes), apkaimē pieejamo pakalpojumu pārklājums, kas veido sociālo, kultūras, izglītības, veselības un ekonomisko infrastruktūru, un apkaimes zaļā struktūra un tās integrācija ar zilo (ūdeņu) struktūru.

Gust

Konceptuāli izpēte veikta par pagātni – vietas vēsturisko attīstību, nākotni – attiecīgo plānošanas dokumentu un stratēģiju izpēte – un tagadni, par kuras izpētes rāmi ņemta dažādu veidu infrastruktūra.

s Kru

Projekta teritorija atrodas Čiekurkalnā, neattīstītā post-industriālā teritorijā Ķīšezera krastā. Izpēte veikta un attīstības vīzija tiek izstrādāta četros mērogos – apkaimes mērogā (L), projekta teritorijas tiešais konteksts (M), teritorija, kas savieno Free Riga pārvaldīto RTU ēku un Ķīšezeru (S) un Free Riga pārvaldībā esošais ēkas iekšpagalms (XS). Vīzijas izstrādei mērogi definēti, ņemot vērā iespējas ietekmēt attiecīgās teritorijas attīstību, savukārt no izpētes un analīzes viedokļa šajos mērogos norisinās dažādi procesi un ir vērts no viena aspekta teritoriju “lasīt” dažādos mērogos, tādējādi iegūstot pilnīgāku informāciju, kas palīdz saslēgt attīstības stratēģijas dažādos līmeņos.

as ie

Ķī

PROJEKTA TERITORIJA

Ķīšezers

Projekta teritorija dažādos mērogos.

Teritorija M mērogā neattīstītā teritorija, kurai nepieciešama vīzija Teritorija S mērogā Valstij piederošie zemesgabali, kuros īpaši svarīgi attīstīt publiski pieejamas funkcijas un veidot sasaisti ar Ķīšezeru Teritorija XS mērogā Free Riga apsaimniekotā teritorija, topošā Dzīves kvalitātes institūta iekšpagalms

Pagātne - teritorijas veidošanās vēstures gaitā 1914.gads Jau iezīmējas apkaimes dzīvojamās apbūves vēsturiskās aprises - ar Čiekurkalna 1. un 2. līniju kā ar Šķērslīniju ielām. Apkaimē pārsvarā dzīvoja tuvējo ražošanas uzņēmumu strādnieki.

TERITORIJAS VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA Čiekurkalns veidojies kā strādnieku un važoņu apdzīvota nelielu koka namu priekšpilsēta, celta uz bijušo kāpu smilts, kas apaugusi ar zāli un priedēm. Apkaimes nosaukums radies no čiekuriem bagātajām priedēm, kas augušas uz kāpu pauguriem. Senākās ziņas par Čiekurkalna vēsturi saistās ar 1687. gadā izveidoto Šreienbušas muižu, taču kā strādnieku apkaime, tā sāka veidoties ap 1870. gadu, līdz ar muižas zemju izpārdošanu. Čiekurkalna izaugsme un attīstība sākās 19. gadsimta 90. gados, kad savu darbību uzsāka vairākas lielas fabrikas un 19./ 20. gs. mijā Čiekurkalns jau bija blīvi apdzīvots strādnieku rajons. Rīgas pilsētas teritorijā oficiāli iekļauts kopš 1924. gada. (© Cita Rīga)

Ezera krastā plešas Jaunāsmuižas zeme, kura piederēja tā laika Rīgas galvenajam inženierim Gustavam Ādolfam Agtem, kurš bija plānojis zemi sadalīt mazākos apbūves gabalos un izveidot Mežaparkam līdzīgu ekskluzīvu privātmāju rajonu.

1927.gads Redzams, ka apkaimē bijuši vairāki tagad jau izzuduši ūdensceļi, kas savienoti ar Ķīšezeru. Arī ezera krasta līnija gadu gaitā mainījusies. Visa teritorija ir mitra un ar augstu gruntsūdens līmeni. Gaujas iela turpinājusies no Čiekurkalna vēsturiskā centra līdz Ezermalas ielai.

Vēl 30.gados apmēram puse no Čiekurkalna gruntsgabaliem tika izmantoti lauksaimniecībai, daudzi saimnieki turēja mājlopus. Līdz mūsdienām Čiekurkalns attīstījies kā industriāls rajons un vēl šobrīd apkaimē atrodas vairāki rūpniecības uzņēmumi: ražošanas apvienība „Daiļrade”, „Rīgas TEC-1”, „Rīgas Miesnieks”, “Rīgas Dzirnavnieks”. (© Apkaimes)

1914.gads

1983.gads

Kartē ar 56. numuru redzama Linu un džutas manufaktūra, kas Ezermalas ielā tika izveidota 1898. gadā. Tas bija viens no lielākajiem un modernākajiem tekstiluzņēmumiem Rīgā. Vairāk kā ¾ no fabrikas strādniekiem bija sievietes, kas arī aizsāka „Rīgas dumpi” 1899. gadā.

Apkaime ražošanas un industrializācijas pilnbriedā. No galvenā, līdz mūsdienām saglabātā dzelzceļa, vairāki nu jau nojaukti atzari ved uz TEC-1 un industriālajām ražotnēm un noliktavām apkaimē.

1. Pasaules kara laikā fabrikas iekārtas tika evakuētas uz Krieviju, un uzņēmums beidza pastāvēt. (© Cita Rīga)

Apkaimes ziemeļrietumu daļā (tagadējās VID ēkas apkārtnē) bija kūdras novietne ar vairākiem ūdens novadkanāliem. Tāpat teritorijā dominē TEC-1 trīs lielie pelnu nosēdlauku dīķi. Jau ir uzbūvēta Aeronautikas fakultātes ēka Viskaļu ielā 36.

Pagātne - teritorijas veidošanās vēstures gaitā 2005.gads

Pazudušie vārti

Projekta teritorijas ZA daļa (A) ir pilnībā neattīstīta un bez ceļu infrastruktūras . 2005. gadā notiek TEC-1 pārstrukturācija, bet joprojām dabā novērojami pelnu nosēdlauki (B), kuros tika pumpēts pelnu un ūdens sajaukums. Tāpat ir redzams tagad izzudušais kanāls no Ezermalas un Viskaļu ielas stūra uz Ķīšezeru (C) un kanāls no TEC-1 uz ezeru Ķīšezezera ielas galā (D)

Bijušās Linu un džutas fabrikas administratīvajai ēkai Ezermalas ielā 6 k-2 (robežojas ar projekta S mēroga teritoriju un nošķir fakultātes ēkas priekšpagalmu no ielas) vēsturiski vidusdaļā bijuši grezni vārti, kas padomju gados likvidēti, un to vietā iebūvēts funkcionālisma stila apjoms. Pašlaik ēka stāv pamesta ar jau sagruvušu jumtu un tādējādi ir kļuvusi par bīstamu graustu.

Avots: Google Earth

2012.gads

Pazudusī muiža

Projekta teritorijas ZA daļai (A) ir izstrādāts detālplānojums ar zemes parcelāciju privātmāju būvniecībai un notiek ielu būvniecība un inženierkomunikāciju pieslēgšana. Pēc TEC-1 restrukturācijas vairs netiek izmantoti pelnu nosēdlauki (B) un tie sāk aizaugt. Arī kanāli uz Ķīšezeru sāk izzust. Kūdras glabāšanai vairs netiek izmantota zeme teritorijas DR daļā un tajā izveidoti jauni ceļi un sākta jaunās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkas būvniecība. Likvidēta dzelzceļa trase (E) un tās vietā palicis zemes ceļš

Projekta teritorijā starp RTU fakultātes teritoriju un Ķīšezeru savulaik bijusi neliela muižiņa. Tās vēsture ir neskaidra, bet tiek spekulēts, ka to pirms apmēram 120 gadiem uzcēlis Ādolfs Agte, kas šo teritoriju ezera piekrastē bija iecerējis kā Mežaparkam līdzīgu dzīvojamo rajonu. Diemžēl vēsturiskā ēka ilgus gadus stāvēja tukša, bija degusi un demolēta līdz visbeidzot 2020.gada agrā rudenī pilnībā nojaukta, atstājot savā vietā vien tukšu vietu.

C E D

1927

2019

2020

Avots: Google Earth

2019.gada marts

Pazudusī industrija

Ir nojaukts TEC-1 vēsturiskā korpusa ēka un noliktavu ēkas starp TEC-1 un Ezermalas ielu (A). Ir pabeigta VID ēkas būvniecība (B). Joprojām redzamas ēkas projekta teritorijā starp RTU fakultātes ēku un Ķīšezeru (C), bet tās tika likvidētas vēlāk tajā pašā gadā. Līdz ar RTU Transporta un Mašīnzinību fakultātes pārcelšanos uz Ķīpsalu, teritorija no Izglītības un zinātņu ministrijas pārziņas nonāk Aizsardzības ministrijas pārziņā.

Vēl nesen teritorija starp RTU fakultātes ēku un Ķīšezeru bija pamatīgi piegružota un aizaugusi, tajā atradās vairākas degradētas ēkas, kas tagad nojauktas, un uz betonētā laukuma ezera krastā tika šķiroti būvgruži. Tagad visas šīs industrijas paliekas ir izzudušas, atstājot savā vietā telpu, kas izskatās krietni neaizskartāka nekā ir.

2017

2020

Avots: Google Earth

Nākotne - regulējošie plānošanas dokumenti Rīgas teritorijas plānojums 2006-2018.g - teritorijas esošā izmantošana APZĪMĒJUMI (Esošai izmantošanai) Publiskās apbūves objektu teritorija Ražošanas un noliktavu apbūves teritorija Darījumu/pakalpojumu objektu teritorija Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija Infrastruktūras objektu teritorijas

PLĀNOŠANAS DOKUMENTU UN STRATĒĢIJU POTENCIĀLĀS IETEKMES IZVĒRTĒJUMS

Teritorijas, kurās nepieciešams veicināt fizisko, ekonomisko un sociālo resursu atjaunošanu Teritorijas ar ierobežotu piekļuvi

Rīgas teritorijas plānojums 2006-2018.g

- plānotā (atļautā) izmantošana APZĪMĒJUMI

Pētot dažādus Rīgā spēkā esošus un izstrādes stadijas plānojumus un tematiskos plānus var izdarīt secinājumus gan par teritorijas esošo stāvokli, gan tās attīstības agrākajām projekcijām, gan to, kā tās mainījušās laika gaitā. Tāpat atklājas apgrūtinājumi, kas saistīti kā ar applūšanas riskiem un meliorācijas nepieciešamību, tā ar plānotiem infrastruktūras objektiem, piemēram, Ziemeļu koridora maģistrāle, kurai atvēlēta vieta gan vecajā, gan jaunajā teritorijas plānojumā, neskatoties uz to, ka projekts jau sen ir iesaldēts un vairs neatbilst pilsētas attīstības prioritātēm.

Savrupmāju apbūves teritorija Dzīvojamās apbūves teritorija Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorija Jauktas apbūves ar ražošanas un komercdarbības funkciju teritorija Centru apbūves teritorija Publiskās apbūves teritorija Apstādījumu un dabas teritorija

Teritorijas plānojumā var redzēt atvēlētu vietu arī citiem mazākiem (tādējādi arī reālākiem un apkaimes dzīvi pozitīvāk ietekmējošiem) perspektīvajiem savienojumiem. Kā vienu no tādiem vērts atzīmēt savienojumu starp Talejas ielu un Ezermalas un Viskaļu ielas krustojumu, kas radīto šobrīd trūkstošo tiešo savienojumu projekta M mēroga teritorijai ar Čiekurkalna vēsturisko centru. Teritorijas esošās izmantošanas plānā norādītās teritorijas, kurās nepieciešama fizisko resursu atjaunošana, saistītas ar nestabilo grunti un applūšanas riskiem. Lai gan teritorijas ir perspektīvas attīstībai, tas nozīmē papildu ieguldījumus to attīstībā.

Perspektīvā plānojuma struktūra APZĪMĒJUMI Jaunās attīstības teritorijas Dzīvojamie rajoni Rūpnieciskie rajoni/jauktas apbūves teritorijas Rīgas brīvosta Dabas un apstādījumu teritorijas Apbūves teritorijas ar paaugstinātu apzaļumojuma procentu Vietējie centri Rīgas vārti

Apbūves teritorija ar apstādījumiem Teritorija, kur atļauto izmantošanu īstenošanai pirms būvniecības veic inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu

Rīgas teritorijas plānojums līdz 2030. gadam (izstrādē)

APZĪMĒJUMI (2030.g plānojumam) Savrupmāju apbūves teritorija Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija Jauktas centra apbūves teritorija Dabas un apstādījumu teritorija

Valsts un pašvaldības funkciju nodrošināšan Nākotne - regulējošie plānošanas dokumenti nepieciešamās teritori

Trīsciems Piesārņotās vietas un nciem a gatve degradētāsJau teritorijas

i La

Vecdaugava

Teritorijas ar augstu gruntsūdens līmeni Celtniecībai nelabvēlīgi apstākļi ir teritorijā starp Rusova ielu un Ezermalas ielu, kur gruntsūdeņi pārsvarā ieguļ seklāk par 1,5 m, zemes virskārtu veido līdz 2 m biezi tehnogēnie nogulumi, ar 1-2 m biezām kūdras iegulām. Sarežģīti celtniecības apstākļi ir arī Ķīšezera piekrastes joslā, kur ir īpaši augsts gruntsūdeņu līmenis un zemes virskārtu veido 2-3 m bieza uzbēruma kārta vai kūdras slānis.

vin

Piesārņojums uz A no projekta teritorijas saistīts ar bijušajiem TEC-1 pelnu nosēdlaukiem.

k ie u ie la

Jaunciems

Vecmīlgrāvis

Mīlgrāvis

āvj a iela

Š ĶĪ

Potenciāli piesārņotās teritorijas

Mīl gr

Vidējs

es i ela

nst

Ska

at ve

AU G

Brasa

Kr as t

še ze ra

Biķ e

rnie

Čiekurkalns ļu ie la

Ķī

Purvciems

i el a

arova

gl av a

a Sah

Dārzciems

iel a

Andre j

Lāčp lēša iela

Zi rņ

l ie

a iel

lā vu

iela

ie avas as gatve

s u ja a G

Maskavas forštate

Torņakalns

Mežciems

Augu sta D e

Valsts nozīmes objekti - izglītības funkcija

Skanste

i el a

Jelg

Papildus nepieciešamās teritorijas valsts un pašvaldības funkcijām

ve la igealat emgaas ava Z druj Gust Pie

el a s i

APZĪMĒJUMI

Jugla

Dz Ieriķu iela el za va s ie la

iela

n te

VA GA

rejsala

as vī b ī r B

ve gat

ārd

Teika

as Pērnav

U DA

ga tv e Bukulti

u i el a

Zems

Puse projekta teritorijas atzīmēta kā ela pašvaldības funkcijām. nepieciešama Grīziņkalns ai t l i nzasTiela gan nav definēts, kādām HaPlānojumā Pētersala-Andrejsala tieši, tāpēc tas varētu nozīmēt gan aizsardzības funkciju paplašināšanos, Ķīpsala Centrs kas teritoriju padarītu noslēgtu un nepieejamu, gan publiska Avoti Sarkandaugavapašvaldības parka izveidi, kas to Vecpilsēta atvērtu sabiedrībai.

scenārijs)

Juglas iela

G au ja s

Mežaparks

Augsts

un c

APZĪMĒJUMI

lv Lie

Tva ik a ie la Eksporta iel a

a iel

Brasa Teritoriju valsts un pašvaldības Skanste Zirņ funkciju nodrošināšanai utematiskais i el a plānojums

nskalns

Ķī

iela

Teritoriju novērtējums:

Applūstošas teritorijas

Juglas kanāls (tuvās nākotnes klimata izmaiņu

Suži

Čiekurkalns

ela

Viska ļ

Tvaika i e

tes

ekts o sp Viestura pr

iespējama dzīvojamā apbūve

Policijas akadēmija

Mežaparks

še ze ra

APZĪMĒJUMI

Skanste

Ja Pils kakts

gatve

DAUGAV A

sta v

Sarkandaugava Plānotas apbūves teritorijas, kur

Podrags

Teritorijas ar vidējo gruntsūdens līmeni 0-2m. Apbūves nodrošināšanai jāveic kompleksi meliorācijas pasākumi.

ie m

gala Zem

n Du

APZĪMĒJUMI

ga tv e

as šoseja

M āra sd īķ is

Suži

ts pek Viestura pros

īv avgr

Mājokļu attīstības tematiskais plānojums Kundziņsala Viena no plānojumā izskatītajām 18 perspektīvajām mājokļu attīstības Mežaparks teritorijām atrodas projekta vīzijas teritorijā. Kopvērtējumā šī teritorija atzīta par vidēji labu.

ala

vgrīvas

c ie

ER EZ

Piesārņotās teritorijas

Voleri

Teika

ku ie

Dreiliņi Dreiliņi

Visk a

MĪ

Teritorijas revitalizācija nav iespējama bez atbalsta pasākumu īstenošanas

MĪ LG RĀ VIS

i el a

RĀ VI

Mīlgrāvis APZĪMĒJUMI

sektora ieguldījumi būtu vēlami

ĀV IS Publiskā

E ĪŠ

M ĪL

Berģi Pils kakts gl a

Reizi 2 gados Reizi 5 gados Reizi 10 gados

Reizi 50 gados

Juglasciems Reizi 100 gados

Jauncie ma g atve

Bukulti

Meliorācijas attīstības plāns Zēluste *Piezīme: Projekta M mēroga teritorijā atzīmētais lietus kanalizācijas novadgrāvis vairs neeksistē. Brekši

Jaunbiķeri e APZĪMĒJUMI gat v

īb as

Brīvkompleksi Teritorijas, kurās veicami meliorācijas un aizsardzības pret plūdiem pasākumi Nosusināmās teritorijas

Jugla

Pašvaldības meliorācijas sistēmas ūdensnotekas, novadgrāvji

Pļavnieki

n bā

i as

ela

Ju gla s

Lietus kanalizācijas kolektori Meliorācijas sistēmu sateces baseinu robežas

Berģi ez

ers

9 as ie la

Vecd au gava

Jaunciema gatve

Tagadnes izpētes rāmis - infrastruktūras slāņi kā iespējotāji

DAŽĀDU VEIDU INFRASTRUKTŪRA - veido apstākļus un rada iespējas Par tagadnes izpētes rāmi ņemta “infrastruktūra”, lai ilustrētu dažādos slāņus – gan materiālos, gan nemateriālos – kas veido noteiktu situāciju un ietver kā tās problēmas, tā potenciālus.

SABIEDRISKĀ VIETĒJĀ IDENTITĀTE APKAIMES BIEDRĪBAS

EKOLOĢISKĀ BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA

REGULĀRI KULTŪRAS PASĀKUMI PILSONISKĀ AKTIVITĀTE IEDZĪVOTĀJU IESAISTES PASĀKUMI

BIOTOPI

EKONOMISKĀ

KLIMATS ŪDENS ĶERMEŅI

KAPITĀLA PLŪSMA

DABAS APSTĀKĻU PĀRVALDĪBAS RISINĀJUMI

FINANSĒJUMA MEHĀNISMI UN PIESAISTE ATTĪSTĪTĀJI JAUNUZŅĒMUMI

MOBILITĀTES

BIZNESA INKUBATORI

SABIEDRISKAIS TRANSPORTS MIKROMOBILITĀTE

JURIDISKĀ

ŪDENS TRANSPORTS CEĻI UN AUTOSTĀVVIETAS

ZEMES PIEDERĪBA

VIDES PIEEJAMĪBA

APSAIMNIEKOŠANA BŪVNORMATĪVI PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN STRATĒĢIJAS

TELPISKĀ

LĪDZDALĪGĀ BUDŽETĒŠANA SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA

TELPISKĀS STRUKTŪRAS - ĒKAS, NOJUMES, TILTI TELPU ORGANIZĒJOŠIE ELEMENTI LABIEKĀRTOJUMS PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ TELPA DEGRADĒTĀS UN VĒRTĪGĀS TELPAS AINAVTELPAS

INŽENIERKOMUNIKĀCIJU ELEKTRĪBA ŪDENSAPGĀDE KANALIZĀCIJA SILTUMAPGĀDE INTERNETA PIESLĒGUMS / WI-FI APGAISMOJUMS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Infrastruktūras akcentēšana ir arī mēģinājumus virzīties prom no pārāk lielas konkrētības plānošanā, jo laika gaitā mainīgo apstākļu ietekmē tā lielākoties izrādās maldīga un vēlāk pārtop par šķērsli attīstībai. Šāda izpētes pieeja ilustrē daudzos pilsētas veidošanā aktīvos aģentus un akcentē, ka veiksmīgai attīstībai jāpieslēdzas visiem dažādo infrastruktūru slāņiem. Infrastruktūra nenozīmē tikai inženierkomunikācijas un ceļus, bet gan visus pilsētas un tās publisko ārtelpu elementus, kas veido noteiktus apstākļus un paver dažādas iespējas. Sākot no grunts, segumiem un apakšzemes komunikācijām, līdz veģetācijai un labiekārtojuma elementiem, beidzot ar dažādām būvēm un konstruktīvajiem elementiem, tie visi veido vidi, kurā dzīvojam. Šo fizisko elementu esamību, veidošanu un lietošanu nosaka dažādi pilsētā notiekošie sabiedriskie, politiskie un ekonomiskie procesi, kā arī neizbēgamie juridiskie rāmji. Ir vērts uz šo heterogēno elementu kopu skatīties kompleksi, lai veidotu atvērtu sistēmu, kurā lietotājiem ir vairāk iespējas mijiedarboties ar savu vidi un veidot to pašu rokām.

DARBS

Infrastruktūra iespējo citus, kompleksākus fenomenus. Šāda pieeja dod mums iespēju palūkoties kā dažādi apkaimei nozīmīgi pakalpojumu sektori veidojas dažādu infrastruktūras slāņu elementu savstarpējās mijiedarbības rezultātā. Piemēram, ja apkaimē ir problēmas ar izglītības pakalpojumiem, to cēloņi visticamāk meklējami vairāk kā vienā infrastruktūras slānī.

REKREĀCIJA

DABA

MĀJOKĻI

VEIKALI

VESELĪBA IZKLAIDE

IZGLĪTĪBA

PAKALPOJUMU PĀRKLĀJUMS

PAKALPOJUMU PĀRKLĀJUMS INFRASTRUKTŪRAS PAMATS

Strādājot ar šiem dažādajiem slāņiem, tiek meklēti produktīvas attīstības veidi, kas iespējotu sociālās un materiālās plūsmas jeb, citiem vārdiem sakot, tiek atrasti robi, kur radošo attīstības enerģiju var ieguldīt visefektīvāk.

MĀJAS

PUBLISKĀ TELPA

KULTŪRA

Analizējot pakalpojumu pārklājumu un robus tajā apkaimes mērogā, ir iespējams spekulēt, kāds funkcionālais saturs nepieciešams jaunos attīstības projektos, lai apkaime kopumā veidotos balansēta un pašpietiekama. Savukārt, teritorijas mērogā tiek īpaši pētīta telpiskā, mobilitātes un ekoloģiskā infrastruktūra, atklājot barjeras un šķēršļus, kas varētu traucēt attīstībai, kā arī esošo telpas struktūru un dabas vērtības, kas būtu jāsaglabā.

SEMI-PRIVĀTĀ TELPA

SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ EKONOMISKĀ MOBILITĀTES JURIDISKĀ TELPISKĀ KOMUNIKĀCIJU

INFRASTRUKTŪRAS PAMATS

FUNKCIONĀLĀS TELPAS

PRIVĀTĀ TELPA

Tagadnes izpētes rāmis - infrastruktūras slāņi kā iespējotāji

Esošās situācijas izpēte apkaimes mērogā

FUNKCIONĀLĀS TELPAS SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ EKONOMISKĀ MOBILITĀTES JURIDISKĀ TELPISKĀ KOMUNIKĀCIJU

Projekta teritorija apkaimes mērogā: Apskatītā teritorija: 346 ha Dzīvojamās teritorijas: 92.8 ha Industriālās teritorijas (t.sk. ražošanas, tirdzniecības, noliktavu): 86.6 ha Ar aizsardzības funkcijām saistītas slēgtās teritorijas: 33.5 ha Neattīstītas teritorijas: 88.4 ha

FUNKCIONĀLO TELPU APZĪMĒJUMI Dzīvojamā apbūve Industriālā apbūve Aizsardzības (slēgtās) teritorijas Neattīstītās teritorijas Komercfunkcijas Pakalpojumi (iestādes) Infrastruktūras teritorijas

Esošās situācijas izpēte apkaimes mērogā

DZĪVOJAMĀS APBŪVES MORFOLOĢIJA SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ EKONOMISKĀ MOBILITĀTES JURIDISKĀ TELPISKĀ KOMUNIKĀCIJU

Čiekurkalna apkaimē trīs lielākās teritorijas grupas sastāda dzīvojamā apbūve, industriālās funkcijas un neattīstītas teritorijas, kas lielā mērā koncentrētas gar pašu Ķīšezera piekrasti. Lielāko daļu no šīm pagaidām neattīstītajām teritorijām no apkaimes dzīvīgās daļas nošķir salīdzinoši slēgtas teritorijas ar aizsardzības funkcijām, kā arī industriālie kompleksi un dažādas ražošanas, tirdzniecības un noliktavu teritorijas. Šīs funkcijas nebūtu ieteicams lielā mērogā paplašināt ezera piekrastē, kurai jābūt pieejamai apkaimes iedzīvotājiem.

Padomju laika augstceltnes

vēsturiskā koka arhitektūra

jaunie dzīvokļu projekti

strādnieku dzīvokļu ēkas

vienģimeņu mājas

Veidojot sabalansētu pilsētvidi, nepieciešams sabalansēt arī dažādas pilsētas funkcijas, kā arī publisko un privāto telpu. Tomēr ir skaidrs, ka, lai veidotu jaunas lietotāju plūsmas, šajā pievilcīgajā ezera piekrastes teritorijā nozīmīgu lomu spēlēs dzīvojamā apbūve. Tāpēc ir vērts aplūkot apkaimē sastopamo dzīvojamās apbūves morfoloģiju, lai attīstības projektos līdzsvarotu ekonomiskās intereses ar cilvēkiem draudzīgu ēku mērogu un detalizāciju. Nevajadzētu pieļaut ne pilnīgu privātmāju apbūvi, kura slēdz publisku piekļuvi ezeram un neveicina publiskās ārtelpas pievienoto vērtību, ne arī pārāk masīvu un monotonu daudzstāvu bloku apbūvi, kas sadrumstalotu telpu un to vizuāli dominētu.

Padomju laika blokmājas

Esošās situācijas izpēte apkaimes mērogā

IESAISTĪTĀS UN IEINTERESĒTĀS PUSES

SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ EKONOMISKĀ MOBILITĀTES

SABIEDRĪBA

INSTITŪCIJAS

ATTĪSTĪTĀJI

JURIDISKĀ

PAKALPOJUMU SNIEDZĒJI TELPISKĀ

Vietējie iedzīvotāji Čiekurkalna attīstības biedrība Rīgas apkaimju alianse Rīgas Evanģēliski luteriskā Misiones baznīca Vietējie mākslinieki, piemēram, akvareļu meistars Aleksandrs Ņeberekutins

Aizsardzības ministrija (kā teritorijas apsaimniekotājs)

Free Riga (Dzīves kvalitātes institūts RTU ēkā)

Rīgas centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiāle

Nacionālie bruņotie spēki

Vastint (plānots ciemats Ezerparks starp VID ēku un Rusova ielu)

Lielie apkaimes uzņēmumi: AS Rīgas dzirnavnieks, Reaton, Čiekurs, Kate, AM furnitūra

Loras Nami (plānotais tirdzniecības centrs “Čiekurs”)

Autoservisi

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija Valsts policijas koledža Militārā policija

Ezerparka Nami

Valsts policijas Rīgas reģionālā pārvalde

Domuss (Mežaparka rezidences)

Valsts ieņēmumu dienests Valsts nekustamie īpašumi

Sporta iespējas: NBS peldbaseins, Crossfit Urban Tribe Daļamatniecības uzņēmums “Daiļrade RC”

Iekšlietu ministrija

Termoelektrostacija TEC-1 (AS Latvenergo)

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 1. nodaļa

u.c.

ČIEKURKALNA ATTĪSTĪBAS BIEDRĪBAS PAVEIKTAIS SABIEDRĪBAS LABĀ

2014. gadā tika nodibināta Čiekurkalna attīstības biedrība, kas savā pastāvēšanas laikā ir kļuvusi par neatņemamu sociālās un kultūras infrastruktūras daļu. Biedrība nemitīgi meklē dažādus risinājumus, lai dzīvi apkaimē padarītu ērtāku, paaugstinātu dzīves kvalitāti un koptu apkaimes identitāti. Organizācija var lepoties ar aktīviem un izdomas bagātiem biedriem, kuru darbam ir būtiska nozīme kopējā apkaimes attīstībā un iekšējā klimata veidošanā. Tiek organizēti dažādi kultūras pasākumi, iepazīstinot iedzīvotājus ar apkaimes vēsturi un sabiedrībā pazīstamiem čiekurkalniešiem un to sasniegumiem, tādējādi veicinot iedzīvotāju piederības sajūtu apkaimei. Biedrība ar savām aktivitātēm rāda piemēru, ka ar aktīvu līdzdalību var panākt pozitīvas izmaiņas savā dzīvesvietā.

Valsts nekustamie īpašumi

Čiekurkalna veterinārā ambulance

Čiekurkalna attīstības biedrība vairāk kā 6 gadu darbības laikā, ir paveikusi vairākus, apkaimei nozīmīgus uzlabojumus: Vēsture, kultūra, iedzīvotāji: • Panākta Brasas tilta rekonstrukcijas laik apdraudētās vēsturiskā liepu alejas saglabāšana; • Apgleznoti Rīgas Centrālās Bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā esošo garāžu vārti, piešķirot vietai jaunu identitāti; • Pārtikas paku piegādāšana vientuļajiem senioriem ārkārtas sitācijas laikā 2020. gada pavasarī; • Pārtikas labdarības kaste 2020. gada Ziemassvētku laikā • Izdots ikgadējais Čiekurkalna mākslas kalendārs ar vietējā apkaimes akvareļu mākslinieka Aleksandra Ņeberekutina darbiem • Organizēti Čiekurkalna apkaimes svētki, kā arī mājražotāju un amatnieku tirdziņi

KOMUNIKĀCIJU

Lai apkaimes attīstībā tiktu līdzsvarotas dažādu pušu intereses (it īpaši privātā sektora un sabiedrības) ir nepieciešams apzināt apkaimes attīstībā iesaistītos un nodibināt komunikācijas sakarus starp iesaistītajām pusēm, uzklausīt vienam otra vajadzības un sadarboties, lai apvienojot spēkus būtu iespējams panākt pārmaiņas.

Apzaļumošana: • Ceriņu krūmu stādīšana pie izveidotā bērnu laukuma; • Liepu stādīšana Gaujas ielā, kuru apkopšanu veic Čiekurkalna attīstības biedrības biedri (kopā 4 jaunas liepas) • Par godu Latvijas simtgadei, apkaimē iestādītas 100 priedes; • Izveidota puķu dobe ar iekārtotu nelielu skvēru pie G.Zemgala gatves pārvada; Infrastruktūra: • Krustojuma horizontālais marķējums un gājēju pāreja Čiekurkalna 1.līnijas un Viskaļu ielas krustojumā; • Droša nokļūšana līdz dzelzceļam un pāreja pāri dzelzceļam pie Čiekurkalna pamatskolas (bijusī 37.vidusskola); • Izveidots bērnu rotaļu laukums Čiekurkalna 4. šķērslīnijā;

Esošās situācijas izpēte apkaimes mērogā SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ EKONOMISKĀ

PUŠU BĀZES PUNKTI UN IETEKMES SFĒRAS APKAIMĒ

MOBILITĀTES JURIDISKĀ TELPISKĀ KOMUNIKĀCIJU

AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA

SADARBĪGA ATTĪSTĪBA - CEĻŠ UZ INTEREŠU LĪDZSVAROŠANU Jau tagad Čiekurkalna attīstības biedrība ir izveidojusi kontaktu ar Rīgas Domi un tās attiecīgajiem departamentiem, veidojot saikni starp iedzīvotājiem un institūcijām. Tajā pašā laikā ir iespējami sadarbības modeļi, kas nav tik acīmredzami. Veicot uzlabojumus apkaimē, nereti tiek saņemts atbalsts no vietējiem uzņēmumiem vai iestādēm. Jau īsi pēc Valsts Nekustamo īpašumu biroja pārcelšanās uz apkaimi tika uzsākts dialogs ar Čiekurkalna attīstības biedrību, lai noskaidrotu kādos veidos varētu sadarboties, un pavisam drīz tika iestādīti 4 liepu dižstādi Gaujas ielā, savukārt 2021. gadā ir plānots labiekārtot Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzu. Ir saņemti arī vairāki finansiālie ziedojumi no apkaimes vietējiem uzņēmumiem, kas ir snieguši nozīmīgu atbalstu biedrības turpmākai darbībai. Līdz ar Free Riga ienākšanu apkaimē būs jau divas organizācijas, kas varēs sadarboties savā starpā, kā arī veidot komunikāciju starp iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām pusēm, tajā pašā laikā ienesot apkārtnē dzīvību.

LORAS NAMI

FREE RIGA

VID

VASTINT

ČIEKURKALNA APKAIMES BIEDRĪBA

LATVENERGO

NBS

RAŽOŠANAS UN PAKALPOJUMU SEKTORS

Esošās situācijas izpēte apkaimes mērogā

MOBILITĀTE - PIEKĻUVE PROJEKTA TERITORIJAI SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ

RK APA MEŽ

EKONOMISKĀ MOBILITĀTES JURIDISKĀ TELPISKĀ

KOMUNIKĀCIJU

n Kok ese

Free Riga

osp s pr

VIETAS, KUR ČIEKURKALNĀ VEIDOJAS SASTRĒGUMI

Ezer

VID

mala

iela Visk aļu

Ķ īš RS NT CE

īca

sta

Rus ova ie

Kru

ez era

iel

ekts

s iel

s ie

GALVENIE CEĻI PROJEKTA TERITORIJAS KONTEKSTĀ

ija

Čiekurkalna 2. līn

JUGL

ija

Čiekurkalna 1. līn

IKA

Piekļuve projekta teritorijai atrodas Ezermalas, Viskaļu un Krustabaznīcas ielu krustojumā. Tuvējo Ezermalas ielas posmu un Viskaļu ielu iekļauj industriālās apbūves teritorijas, kas veicina tranzītsatiksmi, un bieži tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums. Šīs ielas nav patīkamas gājēju un velosipēdu satiksmei. Veloceliņš ir izbūvēts tikai pa Ķīšezera ielu līdz Kokneses prospektam un tālāk turpinās pa to līdz Mežaparkam. Tomēr velosipēdu satiksme notiek ar pa Čiekurkalna 1. līniju, ko bieži vien izmanto Teikas iedzīvotāji kā taisnāko ceļu uz Skansti.

Esošās situācijas izpēte apkaimes mērogā

MOBILITĀTE - SABIEDRISKĀ TRANSPORTA SAVIENOJUMI Apkaimē ir problēma ar privāto auto novietošanu darbdienās, jo Valsts Ieņēmumu dienesta ēkā strādā aptuveni divarpus tūkstoši cilvēku, bet stāvvieta darbiniekiem netika izbūvēta. Arī klientu stāvvietu dažreiz nepietiek. Auto tiek novietoti uz Ķīšezera ielas, Ezermalas ielas līdz pat projekta teritorijai. Arī Rusova ielā. Bieži vien tas apgrūtina satiksmi un var izraisīt bīstamas situācijas.

SABIEDRISKĀ TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA 9. autobuss (Abrenes ielaMežaparks) darbadienās kursē vidēji 2x stundā, brīvdienās - 1xstundā. 48. autobuss (Pļavnieku kapiSarkandaugava) kursē vidēji 3 reizes stundā Tuvākā pietura- Ķīšezera iela 1. Tramvajs (Imanta - Jugla) darbdienās kursē vidēji 5x stundā, brīvdienās - 3. Tuvākā pieturaKrustabaznīcas iela 11. tramvajs (Ausekļa iela - Mežaparks) darbdienās kursē vidēji 4x stundā, brīvdienās - 3. Tuvākā pietura Rusova iela/ Valsts ieņēmumu dienests Čiekurkalna dzelzceļa stacija Čiekurkalna stacijā pietur vairums dīzeļvilcienu, kas kursē līnijā Rīga— Lugaži, maršrutos Rīga—Sigulda, Rīga—Valmiera, Rīga—Valga. Stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja, tajā nav biļešu kases

Esošās situācijas izpēte apkaimes mērogā

APKAIMES ZILI-ZAĻĀ STRUKTŪRA SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ EKONOMISKĀ MOBILITĀTES JURIDISKĀ TELPISKĀ KOMUNIKĀCIJU

Vēsturiskajā Čiekurkalna apkaimes daļa ir ar augstu apstādījumu intensitāti, ko veicinājusi privātmāju un mazstāvu dzīvokļu ēku apbūve. Arī daudzdzīvokļu ēku pagalmi ir zaļi. Neattīstītajās teritorijās ir zaļo telpu potenciāls - tās lielā mērā ir aizaugušas bez ievērojami augstvērtīgiem zaļo struktūru elementiem. Brīvo teritoriju attīstību zināmā mērā traucē augstais gruntsūdens līmenis un tā rezultātā veidojušās mitrās un purvainās telpas, kurās nepieciešami meliorācijas risinājumi. Mitrajā teritorijā starp jauno VID kompleksu un TEC-1 ir arī vairāki kanāli, kamēr kanāls no Viskaļu ielas līdz Ķīšezera līcim ir ticis aizbērts un likvidēts. APZĪMĒJUMI Izzudušas ūdensteces Drenāžas kanāli Mitrās un purvainās telpas Ielu apstādījumi Daudzdzīvokļu ēku apzaļumoti pagalmi Privātmāju pagalmi Brīva zaļā telpa - neattīstītās teritorijas

Esošās situācijas izpēte apkaimes mērogā

FIZISKĀS BARJERAS UN ŠĶĒRŠĻI APKAIMĒ SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ EKONOMISKĀ MOBILITĀTES JURIDISKĀ TELPISKĀ KOMUNIKĀCIJU

Ja vēsturiskajā Čiekurkalna apkaimes daļā veidojusies cilvēciska mēroga apbūve, kur ielu telpā mazstāvu dzīvojamās ēkas mijas ar sētām un dzīvžogiem, apkaimes industriālajās teritorijās fizisko telpu dominē dažādi telpiski šķēršļi un barjeras. Tie ietver gan ūdensteces un purvainas teritorijas, gan sētas un žogus. Arī inženierkomunikāciju tehniskais slānis rada papildu šķēršļus ar augstsprieguma elektrolīnijām un lielizmēra virszemes gāzes caurulēm. Gari posmi Ķīšezera krastmalas arī ir grūti pieejami, jo piekļuvi bloķē nožogotā Aizsardzības ministrijas pārziņā esošā teritorija, kā arī industriāli izmainītā piekrastes teritorija, kurā veidoti būvgružu uzbērumi.

APZĪMĒJUMI Augstsprieguma elektrolīnijas Stāvs reljefs Kanāli u.c. ūdensteces Betona sienas Žogi

Esošās situācijas izpēte apkaimes mērogā

PAKALPOJUMU PĀRKLĀJUMS FIZISKAJĀ TELPĀ

Veicot pakalpojumu pārklājuma analīzi Čiekurkalna apkaimē, var secināt, ka tas salīdzinājumā ar piegulošajām apkaimēm ir samērā vājš un apkaimes iedzīvotāji nereti ir spiesti doties uz blakus apkaimēm, lai saņemtu savā apkaimē trūkstošos pakalpojumus. Analizējot veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu pārklājumu, atklājas iztrūkums. Apkaimē nav neviena pašvaldības bērnu un jauniešu centra, nedz arī jebkādas sociālās aprūpes un atbalsta iestādes. Čiekurkalniešiem grūtos brīžos jāmeklē palīdzība savās kaimiņu apkaimēs, piemēram, Teikā (kur gan ir aptuveni 4 reizes vairāk iedzīvotāju) ir trīs punkti, kur var saņemt dažādus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, vai Mežaparkā, kur ir divi bērnu un jauniešu centri. Ar primārās veselības pakalpojumu sasniedzamību situācija ir nedaudz labāka, proti, Čiekurkalnā ir divas aptiekas, divas ģimenes ārstu prakses un “Čiekurkalna veselības centrs”, kur no medicīnas pakalpojumiem tomēr ir vien zobārstniecība. Iekšlietu ministrijas poliklīnika pakalpojumi tiek sniegti tikai valsts amatpersonām. Čiekurkalnam trūkst savas kultūras iestādes, kas varētu veicināt apkaimes pašapziņu un identitātes veidošanos, piedāvājot iedzīvotājiem vietu, kur sanākt kopā gan ikdienā, gan svētkos, kā ar bagātinātu apkaimes kultūras dzīvi ar mūziku un mākslu.. Šobrīd izklaides un kultūras notikumi norisinās alternatīvās vietās, piemēram, Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā, Rīgas Evanģēliski luteriskajā Misiones baznīcā un Čiekurkalna krustcelēs, kur regulāri norisinās mājražotāju tirdziņi. Lai gan apkaimes iedzīvotāji ir aktīvi un meklē alternatīvas iespējas kultūras veidošanai un baudīšanai, ar to nepietiek, lai Čiekurkalns piesaistītu apmeklētājus no plašākas apkaimes, tādējādi veicinot savu izaugsmi. Arī brīvā laika pavadīšanas iespējas apkaimes publiskajā ārtelpā ne visām vecuma grupām ir pilnvērtīgas. Čiekurkalnā ir vairāki bērnu rotaļu laukumi pie daudzdzīvokļu ēkām, tomēr daži no tiem ir novecojuši un degradēti. Apkaimē 2016. gadā ir izveidots viens publisks rotaļu laukums, bet tā noslodze ir liela un to kā brīvā laika pavadīšanas vietu ir iecienījuši arī vecāki jaunieši, kuriem trūkst savas atpūtas vietas. 2019. gadā Čiekurkalna attīstības biedrība Rīgas Domes izsludinātajā līdzdalīgās budžetēšanas projektu konkursā iesniedza projektu par jauniešu aktīvās atpūtas vietas izveidi zem Gustava Zemgala pārvada ar strītbola groziem, zviļņiem un āra trenažieriem. Tomēr projekts tika noraidīts, jo pieteikumā nebija ņemta vērā nepieciešamība izbūvēt apgaismojumu un pārvada hidroizolāciju, kā arī laukuma norobežošana bērnu drošībai, līdz ar to projekta izmaksas pārsniegtu pieejamo finansējumu. Vecāka gada gājuma cilvēkiem arī trūkst iespējas izkustēties. Šī mērķa labad varētu izbūvēt, piemēram, āra kustību trenažierus, kas palīdz trenēt līdzsvaru un tonusu, turklāt varētu kalpot par iespēju satikt citus savas apkaimes seniorus.

Tirdziņu vieta Čiekurkalna veselības centrs Aptieka Misiones baznīca Ģimenes ārsta prakse Iekšlietu ministrijas poliklīnika

Čiekurkalna bibliotēka

VESELĪBAS PAKALPOJUMI

KULTŪRAS IESTĀDES

NBS peldbaseins

Slidošanas klubs

Publiskais bērnu laukums

NBS sporta klubs CrossFit Urban Tribe

ROTAĻU LAUKUMI

SPORTA IESPĒJAS

Esošās situācijas izpēte. Izglītības, veselības, kultūras un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūra.

PROBLĒMAS IZGLĪTĪBAS SFĒRĀ Lai gan apkaimē ir trīs pirmsskolas izglītības iestādes, viena pamatskola un viena vidusskola, Čiekurkalna bērniem kvalitatīvas izglītības pieejamība ir apgrūtināta. Uz bērnu dārziem (no kuriem viens ir privātais) ir izveidojušās garas rindas, tāpēc Čiekurkalna mazākajiem iedzīvotājiem bieži vien pirmsskolas izglītību nākas meklēt blakus apkaimēs. Lai gan situācija ar bērnu dārzu rindām ir slikta visā Rīgā, Čiekurkalnā to vēl pastiprina tas, ka bērnu dārzos bez rindas tiek uzņemti militārā personāla bērni, sakarā ar vairākām Čiekurkalnā esošām militārajām iestādēm un institūcijām. Arī pamatizglītības sfērā situācija ir problemātiska. Abām Čiekurkalna skolām ir zemi reitingi un novērojami arī vāji skolēnu sekmju rādītāji, tāpat ir arī nepietiekams skolēnu skaits (katrā skolā zem 200 skolēniem). Līdz ar to skolotājiem ir zems atalgojums, kas apgrūtina augsti kvalificētu un motivētu pedagogu piesaisti. Lai iegūtu kvalitatīvāku izglītību, apkaimes skolēni dodas mācīties uz tuvākajām skolām citās apkaimēs - Rīgas Teikas vidusskolu, Rīgas Franču liceju vai Rīgas 45. vidusskolu. 2018. gadā Rīgas domes Izglītības, Kultūras un Sporta departaments piedāvāja apvienot abas Čiekurkalna skolas, mācību procesu turpmāk organizējot Rīgas Čiekurkalna pamatskolā, kur pašlaik tiek piedāvāta mazākumtautību izglītības programma. Tomēr stratēģiski pamatotāks solis būtu abas izglītības iestādes apvienot Jāņa Poruka vidusskolas telpās, jo tā atrodas vieglāk sasniedzamā vietā (arī Mežaparka iedzīvotājiem), ko neapgrūtina dzelzceļa pārbrauktuves izraisīti sastrēgumi, turklāt ēkai ir vēsturiska vērtība. Taču, lai skolā varētu noritēt kvalitatīvs un izaugsmi veicinošs mācību process, ir nepieciešamas pamatīgas investīcijas, ieguldot līdzekļus ēkas atjaunošanā un labiekārtošanā, kā arī motivēta personāla piesaistē.

Rīgas 5. bērnudārzs “Čiekuriņš”

Privātā pirmsskola “Gustiņš”

Rīgas Jāņa Poruka vidusskola Rīgas Čiekurkalna pamatskola Pirmsskola “Liepziediņi”

IZGLĪTĪBAS IESTĀDES 21

Esošās situācijas izpēte teritorijas mērogā

MOBILITĀTE PROJEKTA TERITORIJĀ - PIEKĻUVE SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ EKONOMISKĀ MOBILITĀTES JURIDISKĀ TELPISKĀ KOMUNIKĀCIJU

Piekļuve projekta teritorijai atrodas trīs aktīvu ielu - Ezermalas, Viskaļu un Krustabaznīcas - krustojumā. Ezermalas un Viskaļu iela veido asu līkumu, kurā ir sarežģīti nogriezties, braucot no mazākas nozīmes ceļa, kurš ved uz daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām. Šis ceļš turklāt nav asfaltēts un trūkst gājēju infrastruktūras. Savukārt piekļuve Free Riga Dzīves kvalitātes dizaina institūtam ir apgrūtināta, jo nepieciešams braukt apkārt visai ēkai, lai piekļūtu galvenajai ieejai un stāvlaukumam.

APZĪMĒJUMI Galvenie auto kustības virzieni P

Sekundārie auto kustības virzieni Piekļuve ēkai Autostāvvietas Bīstamie punkti - nepārskatāms krustojums ar strauju satiksmi

Esošās situācijas izpēte. Fiziskā infrastruktūra.

GĀJĒJU PLŪSMAS UN BĪSTAMIE PUNKTI

ZIEMEĻU KORIDORS Plānotā Brīvības ielas dubliera apstiprinātā plāna versija paredz augstas satiksmes intensitātes maģistrāli ar daudzlīmeņu pieslēgumiem esošajām ielām, nogriežot Ķīšezera piekrastes teritoriju no apkaimes. Vienīgais gājēju šķērsojums paredzēts 500m no krustojuma un ieejas projekta teritorijā, turklāt tas ir gājēju tilts pāri maģistrālei - neērts un nepieejams. Pašlaik gan aktīvi Ziemeļu koridora projekts ir iesaldēts, tomēr, lai to realizētu, risinājumi būtu pārskatāmi un modificējami, lai nenodarītu ļaunumu apkaimei.

APZĪMĒJUMI Galvenās gājēju plūsmas Sabiedriskā transporta pieturas Bīstamie punkti - vietas, kur gājējiem nākas šķērsot brauktuvi, trūkst gājēju pārejas

Esošās situācijas izpēte teritorijas mērogā

ZILI-ZAĻĀ STRUKTŪRA UN AINAVTELPAS

SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ EKONOMISKĀ MOBILITĀTES JURIDISKĀ TELPISKĀ KOMUNIKĀCIJU

Lai gan teritorija ir degradēta un aizaugusi, tajā tik un tā var izšķirt vairākas specifiskas ainavtelpas, kuru nolasīšana ir radoša mijiedarbība ar projekta vietu, kas ne tikai redz esošo, bet arī telpu potenciālu. Tā teritorijā izceļas nobriedušu koku alejas kā arī parka ainavtelpas ar augstu zaļās struktūras intensitāti. Īpaša vieta teritorijā ir nelielais, bet izteiktais uzkalns, kas piedāvā iespēju telpu novērtēt no cita skatu leņķa, kā arī veido enkurpunktu plašajā parka telpā. Ielu telpai piemīt sava specifika, kuru izceļ ielas dinamiskais raksturs, kamēr ēkas iekšpagalmā iezīmējas pilsētas skvēra ainavtelpa, kurā cietie segumi mijas ar apstādījumiem. Vislielākā vērtība, kas ir unikāla šai teritorijai, protams, ir ezera krasta ainavtelpa, pa kuru pārvietojoties no vienas puses paveras ezera plašumi, bet otrā pusē bieza veģetācija mijas ar atvērtu telpu.

APZĪMĒJUMI Uzkalns Koku alejas Krasta ainavtelpa Parka ainavtelpa Pilsētas skvēra ainavtelpa Telpas ar ainavisko potenciālu

Esošās situācijas izpēte teritorijas mērogā

ZEMESGABALU PIEDERĪBA TERITORIJĀ Kam pieder zeme aplūkotajā vietā, nosaka teritorijas attīstībā iesaistītās puses kā arī rada zināmus ierobežojumus spekulācijai par attīstības scenārijiem. Projekta teritorijā procentuāli daudz zemes ir Valsts īpašumā un pārvaldībā. Tas saistīts ar teritorijas R pusē esošajām aizsardzības funkciju institūcijām, tajā skaitā Valsts Policijas koledžu, Valsts Aizsardzības akadēmiju un Militāro policiju. Visas šīs iestādes ir Aizsardzības ministrijas pārziņā. Līdz laikam, kad projekta teritorijā atradās RTU Transporta un Mašīnbūves fakultāte valstij piederošie īpašumi ap fakultātes ēku līdz Ķīšezeram bija Izglītības un Zinātnes ministrijas pārziņā, bet pēc tam tika nodota Aizsardzības ministrijai. Nav zināms, vai AM ir kādi plāni šai teritorijai. Visa tuvējā apkārtne ir paaugstinātas drošības, piemēram, nav iespējams lidināt dronu. Pašvaldībai pieder zeme ar galvenajām ielām (Ezermalas un Ķīšezera), kā arī zeme ar vienu no augstsprieguma līnijām, kur arī tika plānots Ziemeļu koridors. Daudzdzīvokļu ēkas atrodas kopīpašuma statusā, tāpat vairāki zemesgabali kopīpašumā ir Ķīšezera krastā. Ir arī vairāki īpašumi, kas pieder fiziskām personām, tomēr lielākā daļa zemes joprojām ir juridisku personu īpašumā. Problemātiska ir nelielos zemesgabalos sadalītā zona teritorijas vidus daļā, jo šiem zemesgabaliem nav sava piebraucamā ceļa. Ja šeit tiktu attīstīta privātmāju apbūve, par ko liecina zemes parcelācija, piekļuves un inženierkomunikāciju infrastruktūra vēl būtu jāizbūvē. APZĪMĒJUMI Juridiska persona Jaukta statusa kopīpašums Privāta persona Valsts Pašvaldība

Esošās situācijas izpēte teritorijas mērogā

PAMESTĀS ĒKAS UN DEGRADĒTĀS TELPAS SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ EKONOMISKĀ MOBILITĀTES JURIDISKĀ TELPISKĀ KOMUNIKĀCIJU

Projekta fiziskajā teritorijā īpaši izceļas lielie atvērtie laukumi ar asfalta un betona segumu, kuri liecina par vietas militāro vēsturi. Varētu teikt, ka arī tie veido savu specifisku ainavtelpu. Tāpat teritorijā dominē pamestas un tukšas ēkas, kā arī tādas, kas ir vizuāli degradētas un jau graustu stāvoklī. Par plānotu, bet nenotikušu attīstību liecina arī izbūvētie ceļi un apgaismojuma infrastruktūra pussalas zonā. Tie šobrīd jau arī ir no nelietošanas degradēti un bojāti.

APZĪMĒJUMI Free Riga ēka Ēkas graustu stāvoklī Pamestas, tukšas ēkas Vizuāli degradētas ēkas Degradēta ēka atjaunošanas stadijā Ietekmētās ārtelpas, degradēts betona/asfalta segums Citas ēkas

Esošās situācijas izpēte teritorijas mērogā

FIZIKĀS BARJERAS UN ŠĶĒRŠĻI TERITORIJĀ SABIEDRISKĀ EKOLOĢISKĀ EKONOMISKĀ MOBILITĀTES JURIDISKĀ TELPISKĀ KOMUNIKĀCIJU

Gan pamestās un degradētās ēkas, gan žogi un sētas veido barjeras teritorijā, liedzot brīvu cilvēku pārvietošanos. Tāpat teritorijā ir vairākas zonas ar biezu veģetāciju, kuras norobežo vienu telpu no otras un ievirza gājēju plūsmas gar tām. Arī ezera krasts tikai nelielās joslās ir viegli pieejams, kamēr pārējās zonās piekļuve pie ezera ir stāva izbūvēto sienu un uzbērumu dēļ. Fiziskās barjeras efektu vēl vairāk pastiprina fakts, ka uzbērumi izbūvēti uz būvgružu pamata. Tā kā izbūvētais laukums teritorijas ziemeļu daļā jau sācis laika gaitā degradēties, tad šie būvgruži drūp un pārņem visu krasta telpu, iekļūstot arī ūdenī un to piesārņojot.

APZĪMĒJUMI Sienas Žogi Ēkas Augstsprieguma elektrības līnija (+torņi) Asas reljefa izmaiņas Nelīdzens krasts ar būvgružiem Niedrāji Bieza veģetācija Ēkas

Esošās situācijas izpētes kopsavilkums.

STIPRĀS PUSES Ķīšezera krastmala Ainaviski vērtīgas telpas Lieli koki Daudz (pārsvarā gan privātu) zaļo telpu apkaimē

VĀJĀS PUSES Degradētas dabas teritorijas Vietām fiziski nepieejama ūdensmala Vides piesārņojums Piekļuves zonā strauja satiksme Nav drošu ielas šķērsošanas iespēju gājējiem

Piekļuve teritorijai trīs ielu krustpunktā

Nav veloinfrastruktūras

Vēsturiska koka arhitektūra apkaimē

Vāja sabiedriskā transporta sasaiste

Teritorija Ķīšezera krastā jau tagad daļēji tiek izmantota rekreācijai visa gada garumā

Pilsētas nomale, maz lietotāju plūsmu

Teritorija jau ir attīrīta no vairākiem graustiem un nepiemērotām funkcijām, veikta teritorijas daļēja sakopšana Tiešā tuvumā ir neliels pārtikas veikals Apkaimē ir dažādi uzņēmumi kas ir ieinteresēti iesaistīties apkaimes dzīvē

Publiskajā ārtelpā trūkst labiekārtojuma, esošais degradēts Trūkst brīvā laika pavadīšanas iespēju dažādām vecuma grupām Augstsprieguma elektrolīnijas Pamestas un degradētas ēkas teritorijā Dominē ražošanas, servisu un noliktavu funkcijas Vājš pakalpojumu pārklājums

Aktīva apkaimes biedrība Dažas iesaistītas puses jau ir ieinteresētas sadarbībā Apkaimes pašapziņa

Nav sadarbības un iesaistes starp tuvējo daudzdzīvokļu ēku iemītniekiem un Čiekurkalna attīstības biedrību

Veiksmīga sadarbība un saites ar blakus apkaimēm

Nav iedibināta apkaimes centra Zems skolēnu skaits Čiekurkalna skolās Garas rindas bērnudārzos

Valstij piederoša zeme, kas pieļauj ieguldījumus publiskajā ārtelpā un dažādu lietotāju grupu labā Pašvaldībai piederoša zeme ielu teritorijā, kas pieļauj piekļuves sakārtošanu un gājēju drošības uzlabošanu 28

Fiziski pieejamā ūdensmala atrodas privātīpašumā Ar aizsardzības funkcijām slēgtās teritorijas ierobežojumi tuvējā apkārtnē

SVID analīze - pētījuma kopsavilkums un sintēze.

Secinājumi grupēti atbilstoši pētīto infrastruktūras slāņu kategorijām.

Izstrādājot teritorijas attīstības vīziju, jebkuram piedāvājumam jāizmanto “iespējas” un jānovērš “draudi”, ņemot vērā teritorijas “stiprās” un “vājās puses”.

Esošās situācijas izpētes kopsavilkums.

IESPĒJAS

DRAUDI

Iespēja radīt publiski pieejamu parku ar dažādām brīvā laika pavadīšanas iespējām

Teritorijas turpmāka piesārņošana un degradēšana

Iespēja veikt teritorijas sanāciju

Esošo dabas vērtību un ainavtelpu iznīcināšana Plūdu risks

Daudz neattīstītas zemes Ūdensmalas rekreācijas telpas attīstības potenciāls Iespēja iesaistīto pušu sadarbības rezultātā līdzsvarot publiskās un privātās intereses

Teritorijas noslēgšana un jaunu barjeru radīšana

Potenciāls jaunu iedzīvotāju pieplūdums, kas nodrošinātu lietotāju plūsmas un tādējādi pavērtu iespējas kultūras un komerciālajām aktivitātēm

Brīvās zaļās telpas izmantošana autostāvvietu izbūvē

Jaunas darbavietas Veidota multi-funkcionāla pilsēttelpa Iespēja radīt jaunus savstarpēji izdevīgus sadarbības modeļus starp ieinteresētajām pusēm apkaimes mērogā Jaunrades potenciāls, kas saistīts ar Free Riga aktivitātēm Uzlabota dzīves kvalitāte Jauns Čiekurkalna centrs Iespēja piesaistīt apmeklētājus arī no citām apkaimēm Plānošanas dokumentos iezīmējas dzīvojamās (nevis ražošanas) funkcijas un nepieciešamība veidot piekļuvi ūdensmalai un atjaunot degradētās teritorijas Iespēja iesaistīto pušu sadarbības rezultātā līdzsvarot publiskās un privātās intereses

Ziemeļu koridora būvniecība bez jauniem mobilitātes (galvenokārt savienojumu) risinājumiem

Nekontrolēta īpašumu attīstība Monofunkcionāla attīstība Ražošanas funkciju izplešanās Ķīšezera piekrastes teritorijā Ekonomiskās nevienlīdzības pieaugums Mazo biznesu izzušana apkaimē ienākot lielajām veikalu ķēdēm Sociālās nevienlīdzības palielināšanās un sabiedrības noslāņošanās līdz ar jauno lietotāju ienākšanu Ģentrifikācija

Valsts un pašvaldības nevēlēšanās sadarboties, lai šo teritoriju atvērtu iedzīvotājiem un veiktu nepieciešamos uzlabojumus un labiekārtojumu Militāro funkciju izplešanās un ar to saistīti ierobežojumi 29

Vīzijas pieeja. Teritorijas attīstības pamatprincipi.

PROCESUĀLA ATTĪSTĪBAS VĪZIJA Attīstības virztājspēks dzīves kvalitāte

Pieeja - iespēju izpēte izmantojot radošus rīkus jeb “research by design”

Kā veidot infrastruktūru dzīves kvalitātes veicināšanai?

Jēdziens dzīves kvalitāte kļuva aktuāls jau 60. gadu beigās kā alternatīva izpratnei par dzīves līmeni, kas saistīts tikai ar ienākumu gūšanu un palielināšanu. Dzīves kvalitāti nosaka emocionālās, fiziskās, materiālās un sociālās labklājības līmenis, kas mūsdienās cieši saistīts ar vides piesārņojuma, enerģētikas, veselības aprūpes, kā arī mājokļa pieejamības problemātiku.

Čiekurkalna apkaimē ir lielas neattīstītas teritorijas, ieskaitot projekta teritoriju pie Ķīšezera. Turklāt attīstības procesiem ir daudzas ieinteresētās un iesaistītās puses, kuru rīcību ilgtermiņā ir grūti paredzēt. Tāpēc nav iespējams visos mērogos pielietot vienu pieeju vai pat vienā mērogā izmantot vienu konkrētu dizaina metodi.

Lai radītu infrastruktūru dzīves kvalitātes veicināšanai, nepieciešams izstrādāt sabalansētas attīstības pamatprincipus, kas būtu vienlīdz aktuāli visos mērogos un palīdzētu salāgot un vadīt radošos procesus dažādos līmeņos.

FREE RIGA 2020. gada vasarā savā pārvaldībā, ar nomas līgumu uz 25 gadiem, ieguva bijušo RTU. FREE RIGA attīstot bijušās RTU mašīnzinību un aeronautikas fakultātes teritoriju Viskaļu ielā 36 vēlas piedāvāt telpas labākas dzīves veidošanai un biznesiem, kas to veicina. Telpas tiks piepildītas ar saturu, kas kalpo sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai un integrēta dizaina procesiem, kas meklē risinājumus vides, sociālajos un labklājības jautājumos. Ēkā pakāpeniski tiks attīstīts Dzīves kvalitātes dizaina institūts - starptautisku inovāciju platforma, kas veicina tādu starpnozaru projektu attīstību, kuri uzlabo dzīves kvalitāti. Pateicoties telpu lietotāju līdzdalībai un atbalstam, divu gadu laikā kopīgi tiks izstrādāta metodoloģija un Dzīves kvalitātes dizaina institūta vadlīnijas.

Tāpēc attīstības vīzija tiek izstrādāta kā radošu rīku kopums, kas nenošķir izpētes fāzes no dizaina fāzēm, bet gan laika gaitā tās kombinē nelineārā procesā. Nākotnes nenoteiktība netiek uzskatīta par novēršamu šķērsli, bet gan par dzīves realitāti, kas liek izvēlēties atbilstošus radošos rīkus. Jo lielāks mērogs, jo lielāka nenoteiktība piemīt attīstības procesiem, tādējādi arī radošos rīkus jāpielieto, lai runātu par attīstības pamatā esošajiem principiem nevis konkrētām formām. Savukārt, strādājot mazākā mērogā iespējams testēt konkrētus dizaina risinājumus izvērtējot, kā tie darbojas teritorijā un kādas pārmaiņas rada.

dizains

eksperimentācija

Šīs attīstības vadlīnijas balstītas gan vispārīgos labās dizaina prakses principos, gan specifiskās teritorijas un apkaimes izpētē, akcentējot atklāto vietas specifiku.

testēšana

laiks

radošais process

analīze 30

Tā vietā lai piedāvātu konkrētus dizaina risinājumus, šīs vadlīnijas vairāk nosaka, kā kaut kas darbojas, nevis kā tas izskatās. Kas ir vēl svarīgāk – vadlīnijas ietver ne tikai fiziskās telpas aspektus, bet arī sociālos, ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus, kuriem attīstības procesos jāstrādā roku rokā. Tikai tā iespējams līdzsvarot visu ieinteresēto pušu intereses, lai veidotu sabalansētu pilsēttelpu, kas neveicina sabiedrības šķelšanos.

izvērtējums

sintēze

Vīzijas pieeja. Teritorijas attīstības pamatprincipi.

LĪDZSVAROTAS ATTĪSTĪBAS PAMATPRINCIPI

TELPISKĀ DAŽĀDĪBA • Dažādu funkciju integrācija teritorijas attīstības plānos • Variējošs apbūves blīvums • Estētiskā dažādība • Publiskās ārtelpas dažādība • Esošo dabas vērtību saglabāšana un kopšana

SADARBĪBA • Kopienu stiprināšana • Sadarbīgi plānošanas rīki • Tiek pievērsta uzmanība ģentrifikācijas novēršanai jaunu attīstības projektu plānošanā un realizācijā • Sadarbība starp dažādām ieinteresētajām pusēm un interešu līdzsvarošana

PIEEJAMĪBA • Stiprināti esošie un veidoti jauni savienojumi apkaimes mērogā • Apkaimes iedzīvotājiem dota piekļuve ezeram un zaļajai publiskajai ārtelpai • Mājokļu pieejamība • Labiekārtojums visām lietotāju vecuma grupām • Dažādu pakalpojumu pieejamība netālu no dzīvesvietas

Telpiskās attīstības vīzija apkaimes mērogā

TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PRINCIPI ČIEKURKALNA APKAIMEI Čiekurkalna apkaimē ir lielas neattīstītas teritorijas, kā arī daudzas teritorijas, kurās nepieciešama reģenerācija un dažādi dzīvojamības uzlabojumi. Svarīgi uzlabot arī savienojumus starp vēsturisko apkaimes daļu un šīm teritorijām, kā arī piedāvāt vispārīgu mobilitātes risinājumu uzlabošanas klāstu.

Šķērsgriezums ielai, kura veicina strauju satiksmi

Ņemot vērā lielo ieinteresēto pušu daudzumu un vēl pagaidām trūkstošos sadarbības modeļus, šobrīd nav reālistiski izstrādāt vienotu, konkrētu telpiskās attīstības plānu, bet gan lūkoties, kā līdzsvarotas attīstības pamatprincipi var tikt pielietoti attīstības plānošanā, kā arī, liekot lietā veikto izpēti, analizēt kur ir trūkumi un robi apkaimes pakalpojumu pārklājumā un telpiskajā struktūrā. Apkaimes attīstībā ir svarīgi ne tikai, kas notiek atsevišķos zemesgabalos, bet arī ielas telpa starp tiem. Ielu telpas kvalitāte nosaka, kā atsevišķi attīstības projekti integrējas plašākajā pilsētas kontekstā, veicina dzīvojamību un rada pievienoto vērtību. Ārkārtīgi svarīgi ir arī tas, kā ēkas un projektu kompleksi paveras pret publiskajām ielām un kādu saspēli ar tiem rada. Šķērsgriezums ielai, kura veicina uzkavēšanos un ir patīkama mikromobilitātes dalībniekiem. Vairāk gājēju un velosipēdu satiksmes rada dzīvīgu atmosfēru, kas, savukārt uzlabo drošību un palīdz mazajiem biznesiem.

Telpiskās attīstības vīzija apkaimes mērogā

Nepieejamās un slēgtās teritorijas Slēgtās teritorijas - Aizsardzības ministrijas funkcijas, NBS, TEC-1 Nepieejamās teritorijas - rūpniecības, noliktavu - iežogotas Šīs teritorijas nošķir apkaimes centru no attīstāmās teritorijas

Uzlabojamā ielu telpa Ielas, kurās nepieciešami mikromobilitātes risinājumi. Veidojamie savienojumi. Palielināms apbūves blīvums un atvērtība pret ielu.

Attīstāmās teritorijas apkaimē

Veidojamās plūsmas un savienojumi

Tukšās teritorijas kā arī degradētās telpas ar attīstības potenciālu. Iespējams, būtu nepieciešami meliorācijas un grunts sagatavošanas darbi.

Ir ārkārtīgi svarīgi, ka no jauna attīstītās teritorijas tiek integrētas gan esošajā apkaimes apbūves struktūrā, gan savienotas savā starpā, lai stiprinātu pilsēttelpas audumu.

Pieejamas ūdensmalas

Apbūves struktūra

Ķīšezera piekrasti nepieciešams atdot apkaimei, padarot to brīvi pieejamu iedzīvotājiem, labiekārtojot un nodrošinot iespēju pastaigāties gar ezera krastu.

Čiekurkalns ir zaļa apkaime, kurā dominē mazstāvu dzīvokļu ēkas un privātmājas. Jaunajai apbūves struktūrai jāsaglabā līdzīgs mērogs un jāstiprina ielu loma kā zaļajiem koridoriem.

Teritorijas attīstības vīzija apkaimes kontekstā.

PROJEKTA TERITORIJAS ATTĪSTĪBA

KONCEPTUĀLĀS TELPAS TERITORIJAS ATTĪSTĪBĀ

MĒRĶI:

Nepieļaut industriālo apbūvi ezera krastā Balstoties uz izpētīto, tuvējā apkaimē ir daudz industriālo teritoriju, kas nošķir potenciāli attīstāmās teritorijas apkaimē. Tāpēc nebūtu pieļaujama industriālo funkciju telpiska izplešanās ezera krasta teritorijā, bet gan šī telpa jāparedz dzīvojamajai apbūvei un publiski pieejamām funkcijām izglītības, kultūras, un biroju.

Sabalansēt publisko un privāto telpu Šobrīd spēkā esošais detālplānojums daļā projekta teritorijas paredz privātmāju apbūvi, kas lielā mērā liegtu apkārtējiem iedzīvotājiem piekļuvi ezera krastam. Ņemot vērā šīs vietas potenciālu un nozīmi visai apkaimei un pilsētai, stratēģiski pārdomātāk būtu paredzēt jauktu apbūvi kombinējot mazstāvu dzīvokļu ēku un privātumu nodrošinot ar ārtelpas elementiem.

Labiekārtota un pieejama ūdensmala Lai atgrieztu šo aizmirsto un grūti pieejamo teritoriju pilsētniekiem, nepieciešams padarīt pieejamu un labiekārtot Ķīšezera ūdensmalas telpu. Jau tagad tā tiek izmantota dažādām spontānām aktivitātēm, tomēr ūdensmala ir telpiski saraustīta un piesārņota. Lai kāda tipa attīstība sekotu, nepieciešams uzturēt ideju par ūdeņiem un ūdensmalām kā publiski pieejamu resursu.

RĪKI: Spekulatīvi scenāriji Izstrādājot teritorijas attīstības vīziju, tika uzdots jautājums, “kādas urbāno elementu konfigurācijas, ņemot vērā esošo situāciju, var radīt infrastruktūru dzīves kvalitātei?” Atbildot uz šo jautājumu izstrādāti četri iespējamie attīstības scenāriji projekta teritorijai lokāl-mērogā. Katram ir noteikta “sākuma situācija”, balstoties uz iespējamajiem iesaistīto pušu sadarbības modeļiem un attīstības virzienu projekcijām. Scenāriji izstrādāti, lai parādītu, ka pie dažādām situācijām un sadarbības modeļiem ir iespējams likt lietā un ietvert dizainā teritorijas attīstības pamatprincipus jeb vadlīnijas.

APZĪMĒJUMI:

Prototipēšana Kā tilts starp tagadni un spekulatīvajiem nākotnes scenārijiem tiek pielietota teritorijas iedzīvināšana ar telpisku elementu prototipēšanu, kas iet roku rokā ar kultūras pasākumiem un dažādām aktivitātēm. Prototipu pielietojums tiek atstāts brīvs un teritorijas kapacitātes tiek pārbaudītas reāllaikā, tādējādi veidojot konstantu radošo un pētniecisko procesu, kura rezultātā iegūts ilgtspējīgu risinājumu arsenāls.

Nepieciešamā piekļuve ezeram Uzlabojama ielu telpa Izbūvējama ielu telpa Reģenerējamā telpa Parka telpa Krasta promenādes telpa Zaļais koridors Attīstāmā telpa Dzīves kvalitātes dizaina institūts

Teritorijas attīstības vīzija apkaimes kontekstā.

ielas kā zaļie koridori

pieejamas ūdensmalas

labiekārtotas ūdensmalas

maiga barjeras starp publisko un privāto telpu

labiekārtojums dažādām vecuma grupām

dabas vērtību pieejamība

Teritorijas attīstības scenāriji

1.SCENĀRIJS ATTĪSTOT NENOTEIKTO  Šī scenārija mērķis ir parādīt, ka pat tad, kad nenotiek sadarbība starp dažādām ieinteresētajām pusēm, kurām pieder noteiktas teritorijas daļas, ir iespējams realizēt sabalansētas teritorijas attīstības principus. Par scenārija teritoriju izvēlēta teritorijas daļa, kurai ir neskaidrs nākotnes pielietojums – tuvāk ezeram esošie privātmājām parcelētie zemesgabali bez izveidotas piekļuves, kā arī starp šo zonu un ielu esošie juridiskām personām piederošie zemesgabali. Kā izaicinājums tiek pieņemts, ka Aizsardzības ministrija varētu liegt piekļuvi ezeram caur Valstij piederošo zemesgabalu, un šajā situācijā meklētas citas iespējas nodrošināt publisko piekļuvi zaļajai infrastruktūrai un ezeram. Funkcionāli ir attīstītas dzīvojamās funkcijas, sabalansējot vienģimeņu mājas ar mazstāvu dzīvokļu ēkām, pieļaujot arī publiskās funkcijas, kas papildinātu Dzīves kvalitātes dizaina institūtu. Ārtelpā balansētas vajadzības pēc visiem pieejama labiekārtojuma un zaļās telpas, un vietējo iedzīvotāju nepieciešamības pēc privātuma.

Aizsardzības ministrija slēdz piekļuvi teritorijai

APZĪMĒJUMI Publiska apbūve Publiskā ārtelpa Dzīvojamā apbūve daudzdzīvokļu Mazstāvu dzīvojamā apbūve Privātmājas

FUNKCIONĀLĀS TELPAS

APZĪMĒJUMI Galvenais ceļš uz ezeru (auto līdz privātmājām, velo līdz ezeram) Sekundārās gājēju plūsmas

GALVENĀS LIETOTĀJU PLŪSMAS

Vienģimeņu māju apbūve atbilstoši esošajam detālplānojumam

Neskaidrs attīstības plāns

Dzīves kvalitātes dizaina institūts (Free Riga)

APZĪMĒJUMI Saglabājas esošais dzīvojamā apbūve

Saglabājas esošais - industriāla apbūve

SCENĀRIJA IZEJAS SITUĀCIJA 36

Publiska ārtelpa Semi-publiska ārtelpa (dalīti iekšpagalmi) Privāta ārtelpa (privātmāju pagalmi)

PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ ĀRTELPA

APZĪMĒJUMI Labiekārtotas zaļās ārtelpas Lietus dārzi - bioieplakas liekā lietus ūdens savākšanai

ZILI-ZAĻĀ INFRASTRUKTŪRA

Teritorijas attīstības scenāriji - I - ATTĪSTOT NENOTEIKTO

Teritorijas attīstības scenāriji

2. SCENĀRIJS KOMPLEKSA PLĀNOŠANA  Šajā scenārijā tiek izspēlēta varbūtība, ka visi projekta teritorijas zemesgabalu īpašnieki un citas ieinteresētās puses sēstos pie viena galda un izveidotu jaunu, kompleksu attīstības stratēģiju un teritorijas detālplānojumu. Teritorija tiek uzlūkota kā viens veselums, izveidojot funkcionāli telpiskās grupas, sakārtojot plūsmas un radot labiekārtotas publiskās ārtelpas zonu tīklojumu. Tiek izmantots esošās zaļās teritorijas parka potenciāls un nodrošināta publiska piekļuve. Tāpat tiek paredzēta vieta publiskām funkcijām apbūvē, kas varētu ietvert gan birojus, gan kultūras, izglītības un citu pakalpojumu funkcijas, tā radot jaunu pilnvērtīgu un dzīvīgu pilsētas daļu.

APZĪMĒJUMI Publiska apbūve Publiskā ārtelpa Dzīvojamā apbūve daudzdzīvokļu Mazstāvu dzīvojamā apbūve Biznesa funkcijas

FUNKCIONĀLĀS TELPAS

APZĪMĒJUMI Galvenais ceļš uz ezeru (auto līdz privātmājām, velo līdz ezeram) Sekundārās gājēju plūsmas

GALVENĀS LIETOTĀJU PLŪSMAS

Publiski pieejams parks un rekreācijas zona

Dzīves kvalitātes dizaina institūts (Free Riga) Sadarbīgā ceļā no jauna attīstāma teritorija

APZĪMĒJUMI Publiska ārtelpa Semi-publiska ārtelpa (dalīti iekšpagalmi) Privāta ārtelpa (privātmāju pagalmi)

SCENĀRIJA IZEJAS SITUĀCIJA 38

PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ ĀRTELPA

APZĪMĒJUMI Labiekārtotas zaļās ārtelpas Lietus dārzi - bioieplakas liekā lietus ūdens savākšanai

ZILI-ZAĻĀ INFRASTRUKTŪRA

Teritorijas attīstības scenāriji

3. SCENĀRIJS DABAS TERITORIJU NEVIS EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA  Rīga ir pilsēta, kura vienlaikus saraujas un izplešas. Lai gan tiek būvēts daudz jauna, arvien vairāk paliek arī pamesto ēku. Ekonomiskā attīstība un cilvēku pieplūdums nebūt nav garantēts.

SCENĀRIJA IZEJAS SITUĀCIJA

GALVENĀS LIETOTĀJU PLŪSMAS

APZĪMĒJUMI

Tāpēc šis scenārijs aplūko iespēju, kā teritorija varētu veidoties pretēji kapitālistiskās attīstības pamatnostādnēm – apbūves vietā zaļo teritoriju pieaugums, jaunu lietotāju pieplūduma vietā jaunas augu un dzīvnieku sugas. No funkcionālā viedokļa šo scenāriju varētu papildināt izglītības un pētniecības funkcijas. Jāņem vērā, ka teritorijā ir augsts gruntsūdens līmenis un nestabila grunts, kas nozīmē, ka klimata pārmaiņu rezultātā šis scenārijs varētu kļūt par vienīgo reālistisko, jo teritorija tiktu pakļauta arvien lielākam plūdu riskam.

Publiskas funkcijas, t.sk. ofisu un izglītības Publiskā ārtelpa

Dabiskas zaļās teritorijas Applūstošas un purvainas teritorijas

Slēgtas dabas teritorijas

FUNKCIONĀLĀS TELPAS 40

ZILI-ZAĻĀ INFRASTRUKTŪRA

Teritorijas attīstības scenāriji

Soļi teritorijas attīstīšanā un iedzīvināšanā

RADOŠĀS PROTOTIPĒŠANAS ŪDENSMALAS PARKS ČIEKURKALNA APKAIMEI

Kā nonākt no šī brīža situācijas līdz iezīmētajai nākotnes vīzijai? Lai veidotu šo tiltu, vidējā termiņa pieeja ir izstrādāta ar pakāpeniskas teritorijas apgūšanas soļiem, kurus iespējams sākt jau šobrīd. Šis scenārijs izstrādāts teritorijai, kurai ir trīs galvenās telpas – ieejas zona jeb priekšlaukums ielas pusē, Viskaļu 36 ēkas iekšpagalms (Free Riga pārvaldībā) un zona starp iekšpagalmu un ezeru, kurai izpētes procesā iezīmējās vērtība kā potenciālam parkam. Šī scenārija ilgtermiņa mērķis ir publiska, labiekārtota parka izveide Valstij piederošajā zemesgabalā, jo Čiekurkalna apkaimē nav ne labiekārtotas publiskās ārtelpas, nedz arī oficiāli pieejamas ūdensmalas, kaut arī apkaime robežojas ar Ķīšezeru trīs kilometru garumā. Tas ir daudzslāņains process, kas paredz risinājumu testēšanu dabā, iesaistīto pušu sadarbību un katra paveiktā soļa analīzi, lai uzlabotu nākamos, tā ļaujot izdarīt secinājumus par to, kādi risinājumi būtu ieviešami ilgtermiņā. Procesā ir adaptēta ideja par parametrisku dizainu – nevis izmantoti algoritmi, lai iegūtu noteiktas dizaina formas, bet paši pilsētvides materiālie un nemateriālie elementi dabā kļūst par parametriem, kuri mijiedarbībā ar lietotājiem rada mainīgu un laika gaitā attīstošos kopainu.

KONCEPTUĀLĀS TELPAS TERITORIJAS S MĒROGĀ

PROMENADE PATH LAKE VIEW OPEN PLAZA

BEACH

ALLEY

CENTRAL ACTIVE PARK AREA

ACTIVE URBAN COURTYARD

ENTRANCE SPACE

FOREST PARK

PASSIVE GREEN SPACE

ACTIVE RECREATION OPEN SPACE

SPORTS AREA

Soļi teritorijas attīstīšanā un iedzīvināšanā

KONCEPTUĀLAIS PLĀNS UN REFERENCES PARKA ATTĪSTĪBAI

Soļi teritorijas attīstīšanā un iedzīvināšanā

KONCEPTUĀLĀS TELPAS TERITORIJAS XS MĒROGĀ

CEĻŠ UZ EZERU TRANSFORMĒJAMĀ TELPA

REPREZENTATĪVĀ IEEJAS TELPA GALVENĀ PUBLISKĀ IEEJA ĒKĀ PASĪVĀ ZAĻĀ TELPA

AKTĪVĀ TELPA

NĀKOTNES IEEJAS LAUKUMS / AKTĪVĀ TELPA

NĀKOTNES IEEJAS VĀRTU TELPA

VĀRTU TELPA

IEEJAS ZONA

Soļi teritorijas attīstīšanā un iedzīvināšanā

RADOŠIE RĪKI ŪDENSMALAS PARKA ATTĪSTĪBĀ: PROTOTIPĒŠANA UN TESTĒŠANA Tā kā potenciāli labiekārtojamā teritorijā ir ļoti liela, to plānots apgūt taktiskā urbānisma stilā ar prototipu palīdzību apdzīvojot un iedzīvinot dažādas izpētes posmā identificētās telpas, kā arī tieši robežšķirtnes starp tām. Šīs pieejas mērķis ir testēt dažādus teritorijas izmantošanas veidus reālajā laikā un telpā, lai kopienas rokām izveidotu Čiekurkalna apkaimē tik

ļoti nepieciešamo vietu, kur ūdensmalas tiešā tuvumā baudīt kultūru brīvā dabā. Tādējādi, kad pienāks ilgi gaidītā parka oficiālai ierakstīšanai Rīgas kartē un tam nepieciešamais finansējums tā labiekārtošanai ar ilgmūžīgākiem līdzekļiem, kopienai jau būs dzīvē pārbaudītu risinājumu arsenāls un esoša socio-kulturāla infrastruktūra, kas telpu piepildīs ar saturu.

Daudzfunkcionālo moduļu konstrukcija

PIRMAIS IMPULSS TERITORIJAS IEDZĪVINĀŠANĀ: DAUDZFUNKCIONĀLI MODUĻI Pirmais izstrādātais parametriskais prototips sastāv no vieglas koka konstrukcijas rāmja ar jumtiņu un horizontālu virsmu, ko iespējams pārvietot trīs dažādos augstumos – attiecīgi sēdēšanai, galda augstumā un letes vai plaukta augstumā. Lietotājs var vienkārši mainīt šo augstumu, piemērojot konstrukciju vēlamajam izmantošanas veidam. Turklāt saliekot vairākus šī tipa moduļus kopā, iespējamie izmantošanas veidi pavairojas. Teritorijā izvietotajiem elementiem dota salīdzinoši robusta un interpretācijai atvērta forma, kas ļauj lietotājiem rotaļīgā veidā atklāt to izmantošanas iespējas, improvizēt un pat adaptēt un pārveidot šīs konstrukcijas. Elementu izmantošanas laikā var rasties jaunas atziņas par attiecīgo telpu iespējām un tādējādi par visas teritorijas potenciālu. Tāpēc ir svarīgi turpināt pētniecisko darbu teritorijā, novērojot kā lietotāji izmanto telpu un mijiedarbojas ar to, kā arī izdarot secinājumus, kas integrējami nākamo prototipu izstrādē.

Robusta koka konstrukcija veidota no impregnētām 45x45mm latām

Konstrukcija un savienojumi ir vienkārši, lai to varētu viegli replicēt

Daudzfunkcionālo moduļu konstrukcija

Stingras saplākšņa horizontālās virsmas, lai būtu iespējams sēdēt un novietot lietas

Horizontālo elementu var pārvietot trīs līmeņos, kas iespējo dažādus izmantošanas veidus 47

Daudzfunkcionāli moduļi kā telpiskie parametri

izstāde

augu apmaiņas punkts

tirgus stends

sols

divu līmeņu sols

tribīnes

Daudzfunkcionāli moduļi kā telpiskie parametri

piknika galds

zvilnis

vieta, kur satikties, vieta performancēm, ballītēm, sapulcēm 49

Taktiskā urbānisma iespējas teritorijas iedzīvināšanā

Daudzfunkcionālie moduļi ieņem telpu

PĒTĪJUMA UN VĪZIJAS AUTORI: Signe Pērkone, arhitekte, Urban Institute Ramón Córdova González, arhitekts, Urban Institute

PROJEKTĀ IZSTRĀDĒ PIEDALĪJĀS: Arnita Verza, ainavu arhitekte, ALPS ainavu darbnīca Džesika Lubāne, kopienu pētniece, Free Riga Edijs Matulis, konstrukciju speciālists Niklāvs Krievs, arhitekts, koordinators

ui Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammā “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana” arhitektūras nozarē.