BĒRNU LITERATŪRA ZVIEDRIJĀ
Kur bērnam augt
© Ingrid Vang Nyman / Saltkråkan
Kur bērnam augt “Laba literatūra dod bērnam vietu pasaulē un pasaulei – vietu bērnā,” ir teikusi Astrīda Lindgrēna. Ar izstādi „Kur bērnam augt” Zviedru institūts, sadarbībā ar Zviedrijas Bērnu literatūras institūtu, tiecas iedvesmot sabiedrību uz plašāku dialogu par bērnu literatūras nozīmi un veicināt grāmatu starptautisko apriti. Starptautiska aprite, t.i. grāmatu tulkošana citās valodās, lai tās sasniegtu lasītājus dažādās pasaules malās, savukārt, veicina savstarpēju izpratni starp tautām un cilvēkiem. Zviedrijā bērnu literatūra tiek ļoti augstu vērtēta. Tieši šeit tiek pasniegta pasaules nozīmīgākā starptautiskā bērnu un jaunatnes literārā prēmija – Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balva/ ALMA. Zviedrijā pastāvīgi noris plaša pētnieciskā darbība bērnu un jaunatnes literatūras jomā. Kā atbalsts un padomdevējs pētniekiem un arī plašākai sabiedrībai kalpo Zviedrijas Bērnu literatūras institūts (Sbi, Svenska barnboksinstitutet), valsts mēroga bērnu un jaunatnes literatūras centrs. Stokholmas universitātes paspārnē darbojas arī Bērnu kultūras pētniecības centrs (CBK, Centrum för barnkulturforskning), kas organizē dažādus mācību kursus, simpozijus, pētnieku seminārus un izdod bērnu kultūras tematikai veltītu rakstu sēriju. Izaicinājums ir darīt sabiedrībai pieejamu tādu literatūru, kur katrs bērns varētu justies iekļauts un piederīgs. Tikpat nozīmīgi ir uzturēt bērnos un jauniešos interesi par lasīšanu. Saskaņā ar Starptautisko Bērnu tiesību konvenciju, bērnam visā pasaulē ir tiesības saņemt informāciju un piedalīties sabiedrības norisēs un kultūras dzīvē. Darbojamies, lai izgaismotu grāmatu lasīšanas un radošuma nozīmi mūsdienu sabiedrībā, kā arī lai atgādinātu cilvēkiem, ka grāmatu lasīšana var būt ne vien noderīga, bet arī ļoti patīkama. Rakstnieki, dzejnieki, ilustrētāji, tulkotāji, izdevniecības, mācībspēki, bibliotēkas un pētnieki – katarm ir svarīga loma šajā kopējā darbā. Turpmākajās lappusēs iepazīstināsim Jūs ar autoriem un ilustratoriem, kas prezentēti izstādē ”Kur bērnam augt”, kā arī sniegsim aktuālo kontakinformāciju dažādiem grāmatu apgādiem Zviedrijā un papildus informāciju par Zviedrijas Bērnu literatūras institūtu un Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balvu.
3
AdBoge, Emma
(AdBåge, Emma) Dzimusi 1982. g. Ilustratore un rakstniece. Studējusi Hoforsas komiksu zīmēšanas skolā. Emma Adboge debitēja literatūrā 19 gadu vecumā, un līdz šim ir izdevusi jau vairāk kā divdesmit grāmatu, kā arī papildus ilustrējusi arī citu autoru grāmatas. Viņas bilžu grāmatas ir pārpilnas smalku detaļu, kas atspoguļo ikdienas pelēcību un bērnības lielās jūtas. Lēne ir maza meitenīte, kas jūt nepārvaramu tieksmi apliecināt savu neatkarību attiecībā pret pasauli vispār un tieši konkrēti – pret savu tēvu. Grāmata ”Lēnes Olle”(Lenis Olle) 2013. gadā tika apbalvota ar Elsas Beskovas balvu - grāmatu ilustratoru atzinības balvu Zviedrijā. Izdevniecība: Rabén & Sjögren Agency (Leni)
Bergstrēma, Gunilla
(Bergström, Gunilla) Dzimusi 1942. gadā. Grāmatu autore un ilustratore. Studējusi žurnālistiku. Grāmatas par Alfonu Obergu tiek drukātas atkārtotos izdevumos un sasniedz arvien jaunus lasītājus. Pirmā no šīm grāmatām – ”Arlabunakti, Alfon Oberg!”( ”God natt, Alfons Åberg”) nāca klajā 1972. gadā. Kopš tā laika Zviedrijā izdotas jau vairāk par 5 miljoniem Alfongrāmatu. Papildus tam – tulkotie izdevumi vairāk kā trīsdesmit valodās. Par Alfona tēlu ir aizstāvēta doktora disertācija mākslas zinātnē, viņa vārdā nosaukta jaundibināta balva un viņa tēls atveidots animācijas filmu sērijā un teātra izrādēs. Gunilla Bergstrēma vairākkārt saņēmusi nozīmīgas balvas, tai skaitā grāmatu apgāda Rabén & Sjögren īpašo Astrīdas Lindgrēnas prēmiju un Zviedrijas valdības zelta medaļu. Izdevniecība: Rabén & Sjögren Agency (Alfons Åberg)
4
Dīgmane, Kristīna
mellan buskarna, och det var verkligen inga vanliga små smultron. Det var de största, de rödaste, de läckraste smultron som Zackarina någonsin hade sett. De var så blanka och glänsande att det lyste om dem. Och hon kände doften, kunde nästan känna smaken. Åh, vilka smultron!
(Digman, Kristina) Dzimusi 1959. gadā. Grāmatu ilustratore un rakstniece. Studējusi Kopenhāgenas Mākslas akadēmijā. Kristīnas Dīgmanes pirmās publicētās grāmatu ilustrācijas bija zviedru rakstnieces Sannas Toringes grāmatai ”Mūsu slepenais dārzs” (”Vår hemliga trädgård”, Sanna Töringe). Māklsiniece ilustrējusi arī Astrīdas Lindgrēnas pasakas ”Pēteris un Petra” izdevumu bilžu grāmatas versijā. 2008. gadā klajā nāca viņas pirmā pašas sarakstītā un ilustrētā grāmata ”Floras kalniņš”(”Floras kulle”), kas izpelnījās atzinību un saņēma Zviedrijas Rakstnieku savienības debitantu balvu ”Slangbellan”. Rakstnieces Osas Lindas grāmatās par Zakarinu un Smilšu Vilku mākslinieces smalki niansētie tušas zīmējumi šim filosofiskajam vēstījumam piešķir vēl dziļāku dimensiju. Izdevniecība: Rabén & Sjögren Agency (Zackarina).
Ēriksone, Ēva
(Eriksson, Eva) Dzimusi 1949. gadā. Grāmatu ilustratore un rakstniece. Studējusi Zviedrijas Mākslas, daiļamatniecības un dizaina universitātē. Vizuālās mākslas pasniedzēja. Ēva Ēriksone radījusi vizuālo ietērpu daudziem jo daudziem nu jau leģendāriem mūsdienu zviedru literārajiem varoņiem. Lai pieminam Maksi, Nevaldāmo bēbi un Mazo māsu zaķenīti. Publicējusi arī pati savas bilžu grāmatas. Māksliniecei piemīt iejūtīgs, humora pilns rokraksts un spēja cieši un veiksmīgi saspēlēties ar dažādu autoru rakstīto tekstu noskaņu. Māksliniece vairākkārt izpelnījusies arī formālu atzinību un saņēmusi balvas un prēmijas, tai skaitā nozimīgāko balvu grāmatu ilustratoriem Zviedrijā – Elsas Beskovas balvu un literāro balvu ”Heffaklumpen”, kā arī trīs reizes tikusi nominēta prestižajai literārajai prēmijai Augustpriset. Izdevniecība Rabén & Sjögrens Agency (Max).
5
Foršlinda, Anna
(Forslind, Ann) Dzimusi 1953. gadā. Grāmatu ilustratore un rakstniece. Grāmatu ilustrācijas pasniedzēja Zviedrijas Mākslas, daiļamatniecības un dizaina universitatē. Anna Foršlinda ilustrējusi citu rakstnieku sarakstīto bilžu grāmatu tekstus un radījusi arī pilnībā pati savas bilžu grāmatas bērniem. Viņas grāmatu klāstā ir mazuļu pirmās grāmatiņas, bilžu grāmatas maziem bērniem, grāmatas pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī trīs vizuālajai mākslai veltītas grāmatas bērniem un jauniešiem par krāsu teoriju un kompozīciju. Bilžu grāmatas mazuļiem par Bēbi stāsta par ikdienas dzīvi no maza bērna skatījuma. Annas Foršlindas lakoniskie teksti un minimālistiskie attēli konsekventi izriet no maza bērna domu un jūtu pasaules perspektīvas. 2001. gadā māksliniece apbalvota ar Elsas Beskovas balvu grāmatu ilustratoriem. Izdevniecība: Alfabeta bokförlag (Bäbis)
Gustavsons, Pērs
(Gustavsson, Per) Dzimis 1962. gadā. Grāmatu ilustrators un rakstnieks. Studējis Gēteborgas universitātes Dizaina un lietišķās mākslas fakultātē. Pērs Gustavsons debitēja kā rakstnieks 1995. gadā ar bilžu grāmatu ”Apturi bumbu” (”Stoppa bollen”). Pirmā grāmata par Princesi nāca klajā 2003. gadā ar nosaukumu ”Tā dara princeses” (”Så gör Prinsessor”). Ar savu apņēmīgo un enerģisko Princesi Pērs Gustavsons rotaļīgā veidā meta izaicinājumu tradicionālajām dzimtes lomām sabiedrībā. Līdz šim izdotas jau deviņas grāmatas šajā sērijā par princesēm, un vairākas grāmatas veltītas arī tieši prinčiem, tai skaitā grāmata ar nosaukumu ”Kad mājās sēž prinči” (”När prinsar stannar hemma”). 2014. gadā Pērs Gustavsons apbalvots ar Elsas Beskovas balvu grāmatu ilustratoriem. Izdevniecība: Natur & Kultur (Prinsar och Prinsessor)
6
Landstrēma, Lēna
(Landström, Lena) Dzimusi 1943. gadā. Grāmatu ilustratore un rakstniece. Studējusi Bekmana Dizaina koledžā. Lēna Landstrēma, sadarbībā ar savu dzīvesbiedru Ulofu Landstrēmu, izdevusi daudz grāmatu. Kopīgā darbā viņi radījuši tādus slavenus bērnu grāmatu varoņus kā Nisse un Bū un Bē. Grāmatās par Pomu un Pimu autori vēršas pie pašiem mazākajiem lasītājiem. Lēna Landstrēma prot meistarīgi ietērpt maza bērna domas un jūtas īsos, kodolīgos izteicienos. Landstrēmu pāris par savu radošo ieguldījumu apbalvots ar literārajām balvām – Astrīdas Lindgrēnas balvu un ”Heffaklumpen”. Lēna Landstrēma darbojusies arī atsevišķi, ilustrējot pati savas un citu autoru bilžu grāmatas.
Vilken otur. Nu är ballongen trasig.
Izdevniecība: Lilla piratförlaget (Pom och Pim) I_Pom_och_Pim.indd 24
2012-05-22 08:44
Landstrēms, Ulofs
(Landström, Olof) Dzimis 1943. gadā. Rakstnieks un grāmatu ilustrators. Studējis reklāmu un grāmatu dizainu Zviedrijas Mākslas, daiļamatniecības un dizaina universitātē. Ulofs Landstrēms sadarbojies ar vairākiem grāmatu autoriem, bet visvairāk ar savu dzīvesbiedri Lēnu Landstrēmu. Daudzās gramatās pamanāms, ka viņš ilgu laiku darbojies animācijas kino nozarē. Bilžu grāmatas mazajiem par Pomu un Pimu ir veidotas kā ainiņu sērija, kas atgādina kinofilmu. Attēlos ir maz detaļu, ļaujot galveno uzmanību vērst uz Poma ķermeņa valodu un sejas izteiksmēm, kas skaidri un precīzi atspoguļo bērna mainīgās emocijas. Landstrēmu pāris par savu kopīgo darbu saņēmis apgāda Rabén & Sjögrens Astrīdas Lindgrēnas prēmiju un literāro balvu ”Heffaklumpen”. Izdevniecība: Lilla piratförlaget (Pom och Pim)
7
Linda, Osa
(Lind, Åsa) Dzimusi 1958. gadā. Rakstniece. Studējusi Nikelvīkas augstskolā un Stokholmas Universitātes Žurnālistikas fakultātē. Osa Linda bija sarakstījusi jau vairāk kā divsimt pasaku radioraidījumiem, kad 1995. gadā viņa beidzot debitēja kā rakstniece ar publicētu grāmatu. Līdz šim izdots ap divdesmit viņas sarakstītu grāmatu bērniem un jauniešiem. Vislielāko popularitāti izpelnījušās viņas priekšā lasāmās grāmatas ar filosofiskām un poētiskām apcerēm par atjautīgo meiteni Zakarinu un Smilšu Vilku. Par pirmo no šīm grāmatām pēc publicēšanas 2003. gadā autore tika apbalvota ar Nilsa Holgersona literāro balvu, kamēr tās turpinājums ar nosaukumu ”Vēl par Smilšu Vilku” (”Mera Sandvargen”) atnesa nomināciju Augusta prēmijai. Autores grāmatas ir tulkotas piecpadsmit valstu valodās. Izdevniecība: Rabén & Sjögren Agency (Zackarina)
Lindenbauma, Pija
(Lindenbaum, Pija) Dzimusi 1995. gadā. Grāmatu ilustratore un rakstniece. Studējusi Zviedrijas Mākslas, daiļamatniecības un dizaina universitātē.
8
Pija Lindenbauma sākumā darbojās ka ilustratore citu autoru grāmatām, līdz 1990. gadā klajā nāca viņas pašas sarakstītā un ilustrētā grāmata ”Else-Marija un mazie papuči” (”Else-Marie och småpapporna”). Viņas grāmatas atšķir autores savdabīgais humors. Vēstījums bieži ir par meitenēm brīvdomātājām. Viena no tādām ir Gita, kas ir reizē lecīga un piesardzīga. ”Gita un pelēkie vilki” (”Gittan och gråvargarna”) 2000. gadā izpelnījās Zviedrijas prestižo literāro apbalvojumu – Augusta prēmiju. Jaunākā vecuma bērniem domātajās grāmatās par Miki un Manni darbības centrā ir ikdienas notikumi. Pija Lindenbauma saņēmusi ļoti daudz atzinības un apbalvojumu kā Zviedrijā, tā ārvalstīs, t.sk. Vācijas Jaunatnes literatūras prēmiju (Deutscher Jugendliteraturpreis). Autores grāmatas tulkotas vairākās valodās. Izdevniecības: Rabén & Sjögren Agency (Gittan), Bonnier Carlsen (Micke och Manne)
Lindgrēna, Astrīda
(Lindgren, Astrid) 1907–2002. Rakstniece un izdevniecības galvenā redaktore. Pilnīgi nešaubīgi pasaulē visvairāk pazīstamā un visvairāk tulkotā zviedru rakstniece. Viņas darbi izdoti nu jau vairāk kā deviņdesmit valodās. ”Pepija Garzeķe” (”Pippi Långstrump”) bija viņas otrā grāmata, kas sagādāja viņai plašu pazīstamību un atzinību. Astrīda Lindgrēna ir rakstījusi gan pasakas, gan prozu reālisma stilā, kā arī fantāzijas prozu visu vecumu lasītājiem. Visu mūžu viņa aktīvi cīnījās par to, lai bērnam būtu vieta sabiedrībā un viņa viedoklis būtu no svara. Viņai piešķirtas dažādas balvas un goda doktora grādi. Vairākas balvas vēlāk nodēvētas viņas vārdā, tai skaitā vispazīstamākā – Astrīdas Lindgrēnas pimiņas balva (ALMA), kas pēc Zviedrijas valdības iersomes tika iedibināta pēc rakstnieces aiziešanas mūžībā 2002. gadā. Izdevniecība: Rabén & Sjögren Agency (Pippi Långstrump)
Lindgrēna, Barbrū
(Lindgren, Barbro) Dzimusi 1937. gadā. Rakstniece. Studējusi Zviedrijas Mākslas, daiļamatniecības un dizaina universitātē un Zviedrijas Karaliskajā mākslas akadēmijā. Barbrū Lindgrēna ir sarakstījusi vairāk kā simts grāmatu, galvenokārt bērniem. Sākumposmā viņa savas grāmatas pati arī ilustrēja, taču kopš 1980-tajiem gadiem sadarbojas ar dažādiem ilustratoriem. Grāmatās par Maksi ļoti lakonisko tekstu ir ilustrējusi māksliniece Ēva Ēriksone. Barbrū Lindgrēnas proza ir humora pilna, reizumis ar absurda elementiem. Autore nevairās arī no tik smagiem jautājumiem kā nāve un vientulība. Rakstniecei piemīt spēja konsekventi aplūkot lietas un parādības no bērna skatījuma. Viņai piešķirts milzumdaudz dažādu balvu. 2014. kā pirmajai rakstniecei no Zviedrijas Barbrū Lindgrēnai piešķirta arī Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balva. Izdevniecība: Rabén & Sjögren Agency (Max) 9
Lundberga, Sāra
(Lundberg, Sara) Dzimusi 1971. gadā. Grāmatu ilustratore. Studējusi ASV un Zviedrijā. 2009. gadā, pēc tam, kad bija ilustrējusi vairākas citu autoru grāmatas, Sāra Lundberga debitēja pati ar savu grāmatu ”Baltās līnijas” (”Vita streck”). Viņas spēcīgi emocionālie un iztēli rosinošie attēli drosmīgos krāsu salikumos iespaidīgi kontrastē ar grāmatas poētisko vēstījumu. Grāmatas turpinājums ar nosaukumu ”Baltās līnijas un Eivinds” (”Vita streck och Öjvind”) tika nominēts prestižajai zviedru literārajai balvai – Augusta prēmijai un Ziemeļu padomes bērnu un jaunatnes literatūras balvai. Trešā grāmata šajā sērijā – ”Eivinds un pasaules gals” (”Öjvind och världens ände”) – 2013. gadā atnesa autorei literāro balvu ”Heffaklumpen”. Iedvesmas grāmatu ”Pārraksti vēlreiz un vēlreiz” (”Skriv om och om igen”), par ko autore 2009. gadā saņēma Augusta prēmiju, ilustrējusi Sāra Lundberga. Izdevniecība: Alfabeta bokförlag (Vita och Öjvind)
Nordkvists, Svens
(Nordqvist, Sven) Dzimis 1946. gadā. Grāmatu ilustrators un rakstnieks. Profesionāls arhitekts. Svens Nordkvists savu karjeru aizsāka, strādājot reklāmas nozarē un kā mācību grāmatu ilustrators, līdz 1983. gadā uzvarēja grāmatu apgāda Opal bilžu grāmatu konkursā ar darbu ”Agatons Omans un alfabēts” (”Agaton Öman och alfabetet”). Plašāku popularitāti mākslinieks sasniedza 1984. gadā ar grāmatu ”Pankūku torte” (”Pannkakstårtan”), pašu pirmo grāmatu par tēvoci Petsonu un kaķi Findusu. Ilustrācijās ir vesela bagātība aizraujošu detaļu, kas tā arī netiek paskaidrotas. Attēlu stūros sīki rakari izspēlē visdažādākos jokus. 2007. gadā mākslinieks par grāmatu ”Kur ir mana māsa?” (”Var är min syster?”) saņēmis literāro balvu – Augusta prēmiju. Izdevniecība: Opal (Findus)
10
Nīmane, Ingrīda Vanga
(Nyman, Ingrid Vang) 1916–1959. Ilustratore. Studējusi Kopenhāgenas Mākslas akadēmijā. Ingrīda Vanga Nīmane visplašāk pazīstama ar savām ilustrācijām grāmatām par Pepiju Garzeķi. Viņa ir ilustrāciju autore arī vairākām citām Astrīdas Lindgrēnas grāmatām, kā arī dažiem saviem darbiem. Ingrīda Vanga Nīmane bija radoša celmlauze no Dānijas, kas ieviesa modernisma vēsmas zviedru bērnu grāmatu pasaulē. Vēl šodien daudzi mūsdienu mākslinieki ilustratori atsaucas uz viņu kā savu iedvesmas avotu. Viņas radītais Pepijas Garzeķes vizuālais tēls neizdzēšami iespiedies zviedru lasītāju apziņā. Savukārt, daudzos tulkojumos ārvalstīs izdevēji pieaicinājuši pašmāju ilustratorus. Izdevniecība: Rabén & Sjögren Agency (Pippi Långstrump)
© Ingrid Vang Nyman / Saltkråkan
Starks, Ulfs
(Stark, Ulf) Dzimis 1944. gadā. Rakstnieks. Ulfs Starks ir sarakstījis daudz grāmatu bērniem un jauniešiem, kā arī bilžu grāmatas un filmu scenārijus. Viņam piemīt unikāla spēja savdabīgā veidā savīt kopā komisko ar nopietno. Ik pa laikam viņa darbos, arī grāmatās pašiem mazākajiem bērniem, sastopama nāve un ciešanas, taču tikpat bieži - arī draudzība. Grāmatas ”Zvaigzne vārdā Aleksis” (”En stjärna vid namn Alex”) un ”Māsa no jūras” (”Systern från havet”) ilustrējusi Stīna Virsēna. Abas grāmatas stāsta par sērām un par draudzību. 1996. gadā par grāmatu ”Mana māsa ir eņģelis” (”Min syster är en ängel”) Ulfam Starkam piešķirta Augusta prēmija. Viņš saņēmis arī vairākas citas literārās balvas , tai skaitā ”Heffaklumpen”, Nilsa Holgersona balvu un Vācijas jaunatnes literatūras balvu Deutscher Jugendliteraturpreis. Izdevniecība: Bonnier Carlsen (Johan och Ajax, Sirkka och Margareta) 11
Vīdmarks, Martins
(Widmark, Martin) Dzimis 1961. gadā. Rakstnieks. Vidusskolas skolotājs. Gadu no gada zviedru bibliotēku lasītāko grāmatu topa augšgalu rotā kāda no Martina Vīdmarka kopumā vairāk nekā divdesmit grāmatām par Lases un Majas detektīvaģentūru. Grāmatas tulkotas uz trīsdesmit valodām. Ļoti populāra ir arī grāmatu sērija par monstru aģenti Nelliju Rapu. Martins Vīdmarks aizrautīgi iestājas par nepieciešamību veicināt bērnu vēlmi lasīt grāmatas un pats lieliski pārvalda prasmi rakstīt vienkārši, bet reizē arī aizraujoši. Sadarbībā ar fondu ”Junibacken”, kas uztur un pārvalda slaveno Jūnjkalniņa muzeju Stokholmā, rakstnieks 2012. gadā aizsāka īstenot projektu ”Lasītāju klase”. 2014. gadā Zviedrijas valdība piešķīra Martinam Vīdmarkam īpašo zelta medaļu par ”izcilo rakstniecību un iedvesmojošo darbību, veicinot grāmatu lasīšanu bērnu un jauniešu vidū”. Izdevniecība: Bonnier Carlsen (LasseMaja).
Villisa, Helēna
(Willis, Helena) Dzimusi 1964. gadā. Grāmatu ilustratore un rakstniece. Studējusi Nikelvīkas augstskolā un Bekmana dizaina koledžā. Helēna Villisa ilustrē Martina Vīdmarka grāmatas par Lases un Majas detektīvaģentūru. Viņas zīmējumi ir katrā grāmatas lappusē un aktīvi veido šo grāmatu savdabīgo noskaņu. Helēna Villisa sarakstījusi arī pati savas grāmatas, kuru darbība norisinās tādā kā mežonīgo Rietumu vidē. Galvenie varoņi šajās grāmatās ir kovbojmeitene vārdā Olga un viņas runājošais zirgs. Grāmata ”Olga met laso” (”Olga kastar lasso”) saņēma sudraba medaļu 2007. gada zviedru mākslinieku konkursā ” Kolla!”. Viņas ilustrāciju rokrakstu iezīmē komiski stūrainie tēli un daudz izdomas bagātu detaļu. – Men hur gick det till? frågar Lasse. Vi har väl inte tänt några tändstickor?
Izdevniecība: Bonnier Carlsen (LasseMaja)
20
I_Brandkårsmysteriet.indd 20
12
2014-11-21 14:05
Virsēna, Stīna
Hon ger Sirkka en kram. När tanten med armbindeln säger att de måste gå, vänder mamma sig bort ett ögonblick. Så ger hon Sirkka sin näsduk. Den är fuktig. – Om du behöver snyta dej, säger hon. Kom ihåg att vara snäll och prata deras språk. Mamma ser efter hennes röda rosett.
(Wirsén, Stina) Dzimusi 1968. gadā. Grāmatu ilustratore un rakstniece. Studējusi Nīkelvīkas augstskolā un Zviedrijas Mākslas, daiļamatniecības un dizaina universitātē. Stīna tolaik strādāja kā avīžu rakstu ilustratore kādā redakcijā, kad kādudien pieņēma piedāvājumu pilnībā nodoties rakstniecībai un grāmatu ilustrēšanai. Viņa radījusi vairākas pašiem mazākajiem bērniem adresētas grāmatu sērijas, kā piemēram ”Kas?” (”Vem”) un ”Salauztie”(”De brokiga”), kā arī ilustrējusi citu rakstnieku grāmatas. Kopā ar rakstnieku Ulfu Starku veidojusi grāmatas ”Zvaigzne vārdā Aleksis”un ”Māsa no jūras” (”En stjärna vid namn Ajax” un ”Systern från havet”), divas spilgti emocionālas grāmatas , kas atšķiras stila ziņā, bet abas vēsta par zaudējuma sāpēm un draudzību. ”Māsā no jūras” tekstu konkretizē tušas zīmējumi ar akvareli, kamēr ”Zvaigznei vārdā Aleksis” māksliniece veidojusi poētiskāku vizuālo ietērpu. Stīna Virsēna saņēmusi Elsas Beskovas balvu grāmatu ilustratoriem un literāro apbalvojumu ”Heffaklumpen”. I_Systern_fran_havet.indd 15
2014-11-11 16:23
Izdevniecība: Bonnier Carlsen (Johan och Ajax, Sirkka och Margareta)
13
Jaunā paaudze Jauna radoša paaudze jau izcīnījusi sev vietu Zviedrijas bērnu grāmatu arēnā. Tie ir rakstnieki, dzejnieki un ilustratori, bieži vienā personā, kas ir sava ceļa gājēji gan saturiskā, gan vispirms jau tieši mākslinieciskā ziņā.
„Šņore, putns un es” („Snöret, fågeln och jag”), Ellena Karlsone un Ēva Lindstrēma.
„Tie, kas palika” („Dom som är kvar”), Kārina Sālere un Sīri Ahmeda Bakstrēma.
„Vēstule mēnesim” („Brevet till månen”), Emma Virke.
„Zibensrijējs” („Blixtslukaren”), Jonatana Brenstrēms un Joanna Helgrēna.
14
Daudziem no šiem radošajiem celmlaužiem ir pamatīga izglītība vizuālajās mākslās un ilustrēšanā. Viņu vidū ir bilžu grāmatu ilustratori, kas ilustrē paši savas, citu autoru – vai viens otra tekstus. Redzam apzināti novatorisku formas valodu un dziļi pārdomātu teksta un vizuālā tēla integrāciju. Šie mākslinieki tiecas iekļaut visus, neatstumjot nevienu, kā arī atspoguļot kultūru daudzveidību, kas raksturīga mūsdienu Zviedrijas sabiedrībai. Kaut arī liela daļa šo grāmatu iznāk nelielos grāmatu apgādos, tās tik un tā izpelnījušās ievērību sabiedrībā un saņēmušas arī balvas. Šo personību vidū ir daudz interesantu rakstnieku un ilustratoru, šeit esam izvēlējušies prezentēt tikai dažus. Ceļa rādītāja un iedvesmotāja daudziem jaunajiem bilžu grāmatu māksliniekiem ir bijusi Ēva Lindstrēma, kas radījusi vairākas spilgti savdabīgas bērnu grāmatas. Kopā ar debitanti literatūrā Ellenu Karlsoni viņai 2013. gadā par priekšā lasāmo grāmatu ”Šņore, putns un es” (”Snöret, fågeln och jag”, Hippo Bokförlag) piešķirta prestižā zviedru literārā balva – Augusta prēmija. Nāve un sēras ir galvenā tēma Sīri Ahmedas Bakstrēmas un Kārinas Sāleres bilžu grāmatā ”Tie, kas palika” (”Dom som är kvar”, Urax förlag). Emmas Virkes bilžu grāmata bērniem ”Vēstule mēnesim” (”Brevet till Månen”, (Alvina förlag & produktion AB) stāsta par meitenīti vārdā Moa, kas pārdzīvo, ka mēness ir tik vientuļš. Fantāzija ir svarīga arī bilžu grāmatā ”Zibensrijējs” ( ”Blixtslukaren”, Natur & Kultur), kuras teksta autors ir Jonatans Brenstrēms un ilustrāciju autore – Joanna Helgrēna.
Zviedrijas Bērnu literatūras institūts (Svenska barnboksinstitutet, Sbi) ir valsts nacionālais bērnu un jaunatnes literatūras centrs. Institūta darbība vērsta uz studiju un pētniecības veicināšanu saistībā ar literatūru. Bērnu literatūras institūts veic arī aktīvu darbu, lai popularizētu bērniem un jaunajiem lasītājiem domātās grāmatas Zviedrijā un ārzemēs. Institūta bibliotēka ir atvērta visiem interesentiem un kalpo kā krātuve, kur vienkopus apkopotas visas Zviedrijā izdotās bērniem un jauniešiem paredzētās grāmatas, kā arī zviedru un ārvalstu autoru teorētiskie darbi par literatūru. Ar atbalstu no Zviedrijas Zinātnes padomes Bērnu literatūras institūts regulāri publicē valstī vienīgo zinātnisko periodisko izdevumu šajā jomā – ”Barnboken tidskrift för barnlitteraturforsking”. Izdevums ir brīvi pieejams interneta vietnē www.barnboken.net. Institūts izdod arī brošūru sēriju, kur regulāri tiek publicēti raksti par pētījumiem Zviedrijā. Pašlaik notiek sagatvošanas darbs, lai laistu klajā izsmeļošu un plašu Zviedru bērnu literatūras vēstures grāmatu. Zviedrijas Bērnu literatūras institūta fonds ir dibināts 1965. gadā. Pašlaik tas saņem finansējumu no Zviedrijas Izglītības ministrijas un Stokholmas pilsētas pašvaldības. www.sbi.kb.se
Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balva (Litteraturpriset till Astrid Lindgrens minne, ALMA) ir pasaulē nozīmīgākā literārā prēmija bērnu un jaunatnes literatūras jomā. Kopējā balvas summa ik gadu tiek sadalīta prēmijās vairākiem uzvarētājiem – rakstniekiem, dzejniekiem, ilustratoriem, kā arī cilvēkiem un organizācijām, kas devušas ievērojamu ieguldījumu grāmatu lasīšanas veicināšanā. Balvas mērķis ir vairot un stiprināt sabiedrības interesi par bērnu un jaunatnes literatūru visā pasaulē. Idejiskais pamats šim darbam ir Bērnu tiesību koncenvija un bērna tiesības uz kultūru. Balvas kandidātus ik gadus nominē organizācijas un institūcijas no visas pasaules, un saņēmēju izraugās īpaša ekspertu žūrija. Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balvu 2002. gadā iedibināja Zviedrijas valdība, un to administrē Valsts Kultūras padome. Iespēja nominēt kandidātus ir visām pasaules valstīm, kas tām dod iespēju starptautiski prezentēt savas valsts bērnu un jaunatnes literatūru un lasīšanas veicināšanas iniciatīvas. Nominācijas ir tiesīgas izvirzīt nacionālas, reģionālas un starptautiskas oficiālas organziācijas un institūcijas, kā bērnu literatūras institūti, rakstnieku un mākslinieku savienības, nacionālo bibliotēku bērnu literatūras nodaļas u.tml. Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balvas kanceleja pieņem izskatīšanai jaunus priekšlikumus par piemērotiem nomināciju izvirzītājiem www.alma.se
15
Zviedrijas grāmatizdevēju kontakinformācija
Alfabeta bokförlag | www.alfabeta.se Alfabeta Agency/Ārvalstu izdevējtiesības: AnnaKaisa Danielsson Telefon: +46 8 714 36 32 | E-post: annakaisa@alfabeta.se Alvina förlag & produktion | www.alvinaforlag.se Telefon: +46 70 228 19 03 | E-post: info@alvinaforlag.se Bonnier Carlsen | www.bonniercarlsen.se Ārvalstu izdevējtiesības: Bonnier Rights, www.bonnierrights.se Telefon: +46 8 696 89 10 | E-post: info@bonnierrights.se Hippo Bokförlag | www.hippobokforlag.se Telefon: +46 8 684 395 50 E-post: marianne.lindfors@hippobokforlag.se maria.skymne@hippobokforlag.se Lilla piratförlaget | www.lillapiratforlaget.se Telefon: +46 8 545 678 54 | E-post: info@lillapiratforlaget.se Natur & Kultur | www.nok.se Ārvalstu izdevējtiesības: Catharina Lantz Telefon: +46 8 453 86 94 | E-post: catharina.lantz@nok.se Opal | www.opal.se Ārvalstu izdevējtiesības: Catrine Christell Telefon: +46 8 28 21 53 | E-post: catrine@opal.se Rabén & Sjögren Agency | www.rabensjogren.se/agency Telefon: +46 10 744 23 00 | E-post: lillevi.cederin@rabensjogren.se asa.bergman@rabensjogren.se Urax förlag | www.uraxforlag.se Ārvalstu izdevējtiesības: Ebba Billengren Telefon: +46 70 993 49 74 | E-post: ebba.billengren@uraxforlag.se
Swedish Institute / Zviedru institūts Slottsbacken 10, SE-103 91 Stockholm, Sweden T +46 (0)8 453 78 00 | www.si.se | www.sweden.se