B formāts 2015

Nr. 19 | 2015

BIZNESA AUGSTSKOLAS TURĪBA ŽURNĀLS NR. 19 STUDĒ UN DARBOJIES PRAKTISKI STARPTAUTISKĀ TŪRISMA FAKULTĀTES MĀCĪBU TELPĀ STARTUP HOTEL

Kāpēc pieteikties ERASMUS?

Ko par Turību runā sociālajos tīklos?

Uzzini, kur atpūšas un izklaidējas Turības studenti

Sadarbībā ar Indijas universitātēm notiks starptautisks Zinātnes un biznesa forums

Sveiks, b formāta lasītāj!

Atverot žurnālu, Tu esi nokļuvis Biznesa augstskolā Turībā, kurā esi laipni gaidīts!

Katrā b formāta lappusē ir durvis, kuras atverot, Tu varēsi ielūkoties augstskolas ikdienā, svētkos, studentu dzīves aktualitātēs, kā arī uzzināt dažādus interesantus faktus par praktiski labāko augstskolu Latvijā. Žurnālu b formāts veido Biznesa augstskolas Turība studenti, kuri raksta ne tikai par studiju procesu, bet arī par saviem piedzīvojumiem ārvalstu praksē, studentu apmaiņas programmā ERASMUS, un pat atklāj, kā viņi pavada savu brīvo laiku.

Aiz krāsainajām b formāta durvīm ir paslēpušās arī vairākas interesantas personības – Turības absolvente Diāna Urtāne intervijā stāsta par uzvaru jauno uzņēmēju konkursā „Firmas noslēpums” un apģērba zīmolu jaunajām māmiņām „Silk&Milk”, Alise Kolosova ļauj ielūkoties pasākumu tapšanas radošajā procesā un stāsta par „Alise Kolosova Boutique Event planning” – vienu no veiksmīgākajiem uzņēmumiem nozarē, augstskolas students Ritvars Ganuļēvičs iepazīstina ar savu inovatīvo ideju par vēja turbīnu „Milda 1”, kas viņam atnesa uzvaru konkursā „20 000 EUR Turības studentam”.

Biznesa augstskolā Turība darbojas praktiski radošākā, kreatīvāka un aktīvākā Studējošo pašpārvalde. Žurnāls ļaus atvērt durvis un ielūkoties arī viņu ikdienas darbos, svētku reizēs un spilgtākajos notikumos.

Studiju uzsākšana nenozīmē tikai studijas un izglītības iegūšanu – tas ir jauns dzīves posms, kas atnes sev līdzi jaunas iespējas, iepazīšanās, noderīgus kontaktus, jaunus draugus, spilgtus iespaidus, pieredzi un zināšanas, kas noderēs visdažādākajās situācijās.

B formāta lappusēs atradīsi informāciju par studiju iespējām, augstskolas jaunumiem un sasniegumiem, kā arī interesantus ieteikumus, kā kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.

Lasot b formātu, Tu atvērsi dažādas durvis, iepazīsies ar interesantiem cilvēkiem, un viņu stāstiem. Esmu pārliecināta, ka šajās lappusēs Tu atradīsi iedvesmu jauniem darbiem, panākumiem un idejām, kuras veiksmīgi realizēsi! Tici saviem spēkiem un tam, ka vispārdrošākos sapņus ir iespējams pārvērst īstenībā!

Esi radošs, motivēts, mērķtiecīgs, uzņēmīgs, un Tu spēsi atvērt jebkuras durvis!

Rakstu autori: Santa Kraukle, Līga Ozoliņa, Simona Čeičiniece, Liene Circene, Signe Sēne, Klinta Vilkāja, Adīne Aļeksējeva, Linda Gaša, Renāte Ribaka, Daira Bērtule, Indra Trofimoviča, Lauma Bērziņa, Žanete Delvere, Beāte Svarinska, Marta Kive, Laura Grīnvalde, Biznesa augstskolas Turība rektors Jānis Načisčionis, prorektors zinātniskajā un akadēmiskajā darbā Ivars Namatēvs, Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš, Sociālo mediju projektu vadītājs, mājaslapas administrators Jānis Bukšs, Kultūras vadītājs, basketbola kluba “BA Turība” direktors Jānis Vecrinks

Lai panākumi un radošas idejas pavada Tevi ik uz soļa, un atceries mazliet nenopietno, bet patieso teicienu – ja netiec iekšā pa durvīm, kāp pa logu!

Lai izdodas!

Marta Kive Redaktore: Marta Kive Korektore: Līga Beināre Dizains: Ilze Dzene, SIA „Baltic Video Art” Izdevējs: SIA Biznesa augstskola Turība, Graudu iela 68, Rīga, LV 1058 E-pasts: turiba@turiba.lv

3

Kad uzņēmēji sāks “draudzēties” ar zinātniekiem?

Pētnieki ir,

pasūtītāji trūkst Doktorantūras programma ir katras augstskolas prestižs. Tas ir reāls pienesums Latvijas tautsaimniecībai, bez tam, ļauj mācību iestādei sagatavot jaunus akadēmiskos docētājus. Diemžēl, Latvijā joprojām pastāv plaisa starp akadēmisko un uzņēmējdarbības vidi.

Panākumu pamatā - prakses un teorijas sasaiste

Latvijā doktorantūrā iestājas aptuveni 1% no kopējā studējošo skaita, un nav noslēpums, ka ES un pat tuvākajās kaimiņvalstīs šis rādītājs ir ievērojami augstāks. Vai tiešām pie mums ir tik maz spējīgu, gudru, talantīgu un mērķtiecīgu cilvēku? Tā tas noteikti nav. Iespējams, problēma ir motivācijas trūkumā un izpratnē par to, kādu pienesumu augstskolai un valstij sniedz topošā doktora zinātniski pētnieciskais darbs. Nelielai atkāpei vēlētos minēt piemērus, kad doktora darbs veltīts konkrētu problēmu risināšanai un ticis izstrādāts cieši kopā ar attiecīgajām nozarēm. Vēl pirms Zolitūdes traģēdijas Biznesa augstskolas Turība Juridiskās zinātnes doktora studiju programmas doktorants Jānis Bramanis aizstāvēja promocijas darbu par būvniecības tiesību attīstības problemātiku Latvijā.

Jau tad viņš norādīja, kādas konkrētas izmaiņas veicamas būvniecības likumā, lai sakārtotu nozares uzraudzības jautājumus. Diemžēl, Zolitūdes traģēdiju tas nenovērsa, taču glābs daudzas dzīvības nākotnē,

jo šobrīd J. Bramanis kā eksperts piedalās darba grupās, kuras izstrādā būvniecības nozares tiesisko regulējumu un nosaka būvniecības procesos iesaistīto atbildību. Ļoti būtiski, ka savu pieredzi Bramanis nodod jaunajai būvnieku paaudzei, pasniedzot būvniecības tiesības Rīgas Tehniskajā universitātē. Šis ir lielisks piemērs, kā

kvalificēta zinātnieka pienesumu var izmantot, pilnveidojot visu būvniecības procesu valstī - sākot no ieceres, beidzot ar ēkas nodošanu.

Vēl jāpiemin Turības Juridiskās zinātnes doktora studiju programmas doktorantes Unas Skrastiņas promocijas darbu „Piedāvājuma izvēles kritēriji un vērtēšana publiskajā iepirkumā”. Strādājot Rīgas domes Plānošanas, iepirkumu un kontroles nodaļā, viņa ikdienā saskārusies ar šīs problēmas praktisko pusi. Tas ļāva U. Skrastiņai izstrādāt un aizstāvēt jaunus publisko iepirkumu kritērijus un metodiku, kas pierādīja - ne vienmēr zemākā cena nozīmē labāko

5

Pētnieki ir, pasūtītāju trūkst

piedāvājumu. Šobrīd šī metodika darbojas oficiāli un ikviens var sekot līdzi, kā Rīgas domes iepirkumu procesos šie kritēriji tiek ievēroti.

Abi doktoranti, veicot pētījumus, bija saistīti ar pētāmo nozari, un tā bija viņu personiska iniciatīva.

Viņi kā praktiķi redzēja problēmjautājumus, radīja tiem teorētisko bāzi, un tagad mēs visi varam plūkt šī darba augļus. Diemžēl, šādu piemēru nav daudz .

Trūkst nozares uzstādījuma Ne vienmēr veiktais zinātniskais darbs pēc tam tiek praktiski izmantots arī dzīvē. Mēs paklausīgi pildām to, ko nosaka Augstākās izglītības likums un noteikumi, tomēr vienlīdz būtiska ir augstskolas attīstība un tas, ko varam sniegt tautsaimniecībai. Ja raugāmies stratēģiski uz šo jautājumu, tad uz pētniecību balstītai augstākajai izglītībai jābūt saistītai ar nozares pasūtījumu. Gadiem ilgi biznesa pārstāvji tiek rosināti plašāk iesaistīt maģistra un doktora programmu studentus savos uzņēmumos, taču realitātē tas nenotiek. Man nav īsti skaidrs, kas tam ir par iemeslu, jo mēs kā augstskola ļoti lielu vērību pievēršam tieši studiju praktiskajai pusei. Studiju procesā tiek iesaistīts gan docētājs, gan praktiķis no attiecīgās nozares. Piemēram, students pilda teorētisku uzdevumu par administratīvajiem principiem valsts pārvaldē, pēc tam klausās nozares eksperta lekciju par to, kā konkrēti tiesvedību principi tiek īstenoti praksē.

Pagaidām atsaucība no nozares puses pamatā balstās uz personiskajiem kontaktiem. Manuprāt,

Sarunās ar nozares pārstāvjiem, no vienas puses, mēs saskaramies ar zināmu neuzticēšanos - cik kvalificēti augstskola spēs veikt pasūtījumu. Taču, kad pavaicājam, kas tieši uzņēmēju varētu interesēt, rodas grūtības noformulēt konkrētu uzstādījumu. Manuprāt, tieši šis ir problēmas galvenais cēlonis.

Nozarei būtu skaidri jādefinē savas vajadzības, jāsniedz konkrēts uzstādījums, jāsadarbojas un jāiesaistās pētniecības procesā.

Nav īsti pareizi, ka augstskola meklē atsaucīgus uzņēmējus, pārliecina viņus un cenšas šo pieprasījumu radīt. Uzņēmējiem ir vairāk jāuzticas akadēmiskajai videi, zinātniekiem un jāapzinās, ka galvenie ieguvēji būs viņi paši, jo šādā veidā paaugstinās sava uzņēmuma konkurētspēju. Taču šī neuzticēšanās barjera joprojām pastāv un veidojas apburtais loks. Viena puse otrai pārmet par nepietiekami sagatavotiem speciālistiem, bet otra puse nav saņēmusi uzstādījumu no pirmās kāds speciālists tai ir nepieciešams. Kad students aiziet praksē, uzņēmējs pēta - ir lietaskoks vai nav, bet kādu lietaskoku tev vajag un ko viņš tev varētu izpētīt - tāda viedokļa nav. Speciālists ienāk uzņēmumā ar to, ko augstskola viņam ir iedevusi, bet uzņēmējs neiedeva klāt to, kas viņam pašam ir vajadzīgs.

studiju teorētiskajai un Ja nozare ar augstskolu praktiskajai sasaistei ir jāsākas, sadarbotos studiju procesa laikā, jau izstrādājot bakalaura tad uzņēmums saņemtu tieši darbu, tādu speciālistu, kāds viņam nepieciešams. tālāk to pilnveidojot maģistrantūrā un noslēdzot doktorantūrā. Nesen klausījos, kā bakalaura darbu aizstāvēja students no Nīderlandes Lietišķās zinātnes universitātes. Viņš pierādīja, kādu efektu un līdzekļu ietaupījumu sniegs vienas skrūves nomaiņa piena pārstrādes aparātā. Šo darbu bija pasūtījusi konkrēta rūpnīca, kas plāno turpināt sadarbību ar studentu arī viņa tālākajā studiju procesā. Tas ir perfekts modelis - ja students jau bakalaura studiju laikā ir spējis ieinteresēt pasūtītāju, tad faktiski šādā veidā uzņēmums sev izaudzina kvalificētu speciālistu.

Visi atrodas vienā spēles laukumā

6

Šobrīd pievienotā vērtība, ko varētu sniegt abu pušu sadarbība, paliek aiz borta. Gan no biznesa, gan augstskolas puses ir jābūt izpratnei, ka mēs visi atrodamies vienā spēles laukumā. Ko sagatavosim mēs, tas strādās pie jums. Jo labāk mēs sagatavosim, jo labāk jūs strādāsiet. Gala rezultātā tie ir ienākumi gan uzņēmējam, gan tautsaimniecībai kopumā. Visa sistēma darbosies tikai tad, kad visas apakšsistēmas darbosies saskaņoti. Patlaban tur ir pārrāvums un katrs darbojas pats par sevi, tāpēc rezultāts izpaliek.

Biznesa videi jābūt aktīvākai

Doktorantūras galvenais uzdevums ir praksei nepieciešamā pētnieciskā darba veikšana. Nav gluži tā, ka tas tiek veikts trīs gadus. Pirmajā pusgadā var izveidot teorētisko pamatu, pēc tam veikt padziļinātu izpēti, izejot no pasūtītāja ( ja tāds ir) vajadzībām. Ja ir šī prakses pasūtījuma un augstskolas simbioze, uzņēmējs var nostiprināt savas pozīcijas - paplašināt tirgu un palielināt ieņēmumus. Savukārt augstskola sniedz pienesumu zinātnei un ceļ savu prestižu. Šobrīd Biznesa augstskola Turība realizē četras doktora studiju programmas – Komunikācijas vadība, Juridiskā zinātne, Uzņēmējdarbības vadība, tikko kā saņemtas promocijas jeb doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības vadībzinātnē. Tā ir lieliska akadēmiskā bāze visiem uzņēmējiem, kuriem nepieciešams veikt padziļinātus zinātniskus pētījumus komercdarbības attīstībai. Tāpēc es aicinātu biznesa videi būt aktīvākai un iesaistīt pētījumos topošos doktorus. b

Ja mērķis mums visiem ir viens, tad labāk uz to iet pa kopēju ceļu.

Jānis Načisčionis, Biznesa augstskolas Turība rektors

Jānis Načisčionis ir ilggadējs augstskolas darbiniekssavu darbību augstskolā uzsācis 2005. gadā. Līdz šim augstskolā ieņēmis tādus amatus kā Biznesa augstskolas Turība Senāta priekšsēdētājs, Juridiskās fakultātes dekāns, Publisko tiesību katedras vadītājs.

Rektoram ir bagātīga darba pieredze zinātniskajā un akadēmiskajā vidē, viņš ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē, bijis docents Rīgas Medicīnas institūtā un Latvijas Universitātē, profesors Latvijas Policijas akadēmijā, profesors Biznesa augstskolā Turība. J. Načisčionis ir daudzu zinātnisko rakstu, monogrāfiju autors, un laika gaitā savas zināšanas papildinājis izglītības iestādēs ārzemēs.

Valdība deleģē Biznesa augstskolai Turība

promocijas tiesības vadībzinātnē Biznesa augstskolai Turība turpmāk būs promocijas jeb doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības vadībzinātnē, paredz 5. augustā valdības pieņemtie grozījumi noteikumos.

Zinātniskās darbības likumā noteikts, ka promocijas tiesības konkrētā zinātnes nozarē var deleģēt augstskolai, ja tā atbilst trīs nosacījumiem - augstskolā tiek īstenota zinātnes nozarei atbilstoša, akreditēta doktorantūras studiju programma, programmas īstenošanā iesaistīti vismaz trīs Latvijas Zinātnes padomes (LZP) apstiprināti eksperti un LZP ir sniegusi atzinumu par iespēju augstskolai deleģēt promocijas tiesības attiecīgajā zinātnes nozarē.

Biznesa augstskolas Turība rektors Jānis Načisčionis komentē:

darbam, lai kļūtu par augstskolas docētāju, veikt zinātniskus pētījumus komercdarbības attīstībai un veidot sevi kā personību – zinātnieku.”

Turības rektors norāda, ka pašlaik Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātē tiek īstenota doktora studiju programma Uzņēmējdarbības vadība, kas akreditēta līdz 2019. gada 26. jūnijam. Tagad doktorantiem, kuri ir uzrakstījuši promocijas darbu, ir nodrošinātas doktora zinātniskā grāda aizstāvēšanas tiesības.

dība. „Šādā veidā mēs varēsim labāk izmantot savus resursus: docētājus, vieslektorus, pētījumus. Sadarbība ar Daugavpils Universitāti ir loģisks solis partnerībai citos akadēmiskajos procesos - docētāju apmaiņa, kopīgi projekti jau notiek vairākus gadus. Esam domājuši arī par docētāju apmaiņu maģistrantūras studijās.”

Augstskolas vadība izsaka pateicību visiem, kas strādāja, lai sasniegtu šo ievērojamo mērķi un sniedza ieguldījumu augstskolas attīstībā.

Stāsta Dr.oec, profesore, Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Vita Zariņa:

Biznesa augstskola ”Ikvienas augstskoTurība realizē četlas studiju procesa ”Iegūtās promociras doktora studiju un zinātnisko pētīju- jas tiesības ir mūsu programmas – Komu augstas kvalitā- augstskolas zinātnis- munikācijas vadība, tes apliecinājums ir kās un profesionālās Juridiskā zinātne, doktorantūras prog- darbības, akadēmisUzņēmējdarbības rammu esamība. kā personāla un stu- vadība un VadībziTas ir nopietns pieteikums attīstīt pētdentu pētījumu augnātne. niecību studiju jomās, kurās augstskostākais novērtējums. Kā paredz Ministru kabineta noteikulai jau uzkrāta krietna pieredze, realizē-

jot zemāka līmeņa studiju programmās.

Biznesa augstskolas Turība doktora studiju mērķis ir sagatavot starptautiskam līmenim atbilstošu jauno zinātnieku paaudzi zinātniskās pētniecības un akadēmiskajam darbam, kā arī zinātniskajam un organizatoriskajam darbam valsts un privātajās institūcijās. Studijas doktorantūrā ikvienam ir iespēja atvērt durvis zinātnei – mērķtiecīgi turpināt studijas pēc maģistra studiju programmas apguves, izzināt savas kompetences zinātnisku pētījumu veikšanā, iesaistīties zinātnisku projektu vadīšanā un izpildē, sagatavoties akadēmiskajam

8

Tagad gan pasniedzēji, gan doktoranti varēs vairāk iesaistīties vietējos un starptautiskos pētījumos, attīstīt un pilnveidot savas doktorantūras tradīcijas un praksi, kā arī sniegt ieguldījumu zinātnes turpmākā attīstībā.”

V. Zariņa stāsta, ka šogad tika licencēta Biznesa augstskolas Turība un Daugavpils Universitātes kopīgo studiju programmu Vadībzinātne doktora grāda vadībzinātnē iegūšanai akreditētajam studiju virzienam Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārval-

mi “Grozījums Ministru kabineta 2005. gada 27.decembra noteikumos Nr.1000 “Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām””, kopš 2011. gada 3. maija Biznesa augstskolai Turība deleģētas promocijas jeb doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības juridiskajā zinātnē. No 2012. gada 31. jūlija augstskolai deleģētas promocijas jeb doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības komunikācijas zinātnē, no 2014. gada 5. augusta – promocijas jeb doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības vadībzinātnē. b

Turība sadarbojas ar Indijas universitātēm!

2015. gada pirmā puse iezīmējas ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, kas ir ne tikai atbildīgs pienākums, bet arī iespēja radoši un skaidri paust savu viedokli par jautājumiem, kas svarīgi Eiropas Savienības valstīm, sabiedrībai un ikvienam cilvēkam.

Tāpēc ir svarīgi apspriest tādus jautājumus kā uzņēmējdarbības vide un tūrisms, iespējas transporta un loģistikas attīstībai starp Eiropu un Āziju, Indija kā Eiropas Savienības sadarbības partnere dažādās jomās, Ājurvēda un mūsdienu zinātne, farmakoloģija, klimata pārmaiņas un to ietekme uz vidi un cilvēku Eiropā un Āzijā, vides pārmaiņu ietekme uz sabiedrību, tradīcijām, reliģiju un izglītību, mākslu un literatūru.

Lai veicinātu šo jautājumu tālāku virzību, no 2015. gada 28. līdz 30. maijam norisināsies Starptautiskais zinātnes un biznesa forums, ko rīko Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Latvijas Universitāti, Dev Sanskriti Universitāti (Indija), Madrasas Universitāti (Indija), Haidarābādas Universitāti (Indija) un Manipalas Universitāti (Indija).

Biznesa augstskolas Turība prorektors zinātniskajā un akadēmiskajā darbā Ivars Namatēvs uzsver, ka: „Forums un tā ietvaros plānotās konferences ir nozīmīgs, plaša mēroga pasākums. Tas veicinās gan starptautisko sadarbību, gan sadarbību starp Turību un Latvijas Universitāti. Forums tiek organizēts, lai labāk izprastu dažādu sociālo, humanitāro un dabas zinātņu zinātnisko pētījumu struktūru un virzienus Latvijā un citviet pasaulē, kā arī apspriestu šo zinātņu redzējumu

Eiropas Savienības un Indijas sadarbības kontekstā.

Iniciatīva par nepieciešamību rīkot konferenci ir virmojusi gaisā jau sen. Uzskatu, ka ir nepieciešams rīko šādus starpaugstskolu zinātniskos forumus, kas veicina kopīgas pārrunas un viedokļu apmaiņu gan teorētiskā, gan praktiskā līmenī, kā arī ļauj izvērtēt iespējas, šķēršļus un vajadzības nozaru un konkrētu uzņēmumu līmenī.”

Biznesa augstskolas Turība XVI Starptautiskā zinātniskā konference „Gudra, ilgtspējīga un iesaistoša Eiropa: izaicinājums attīstībai” norisināsies 29. maijā.

Konferences tēma ir izvēlēta, ņemot vērā Eiropas Komisijas stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītās prioritātes, kas paredz būtiskākos Eiropas ekonomiskās telpas izaugsmes faktorus tuvāko gadu laikā. “Eiropa 2020” izvirza trīs galvenās prioritātes: 1) gudra izaugsme, kas nozīmē uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstību; 2) ilgtspējīga izaugsme, kas paredz resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas veicināšanu un 3) iesaistoša izaugsme, ar ko saprotam tādas ekonomikas veicināšanu, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju. Šie mērķi ir savstarpēji saistīti, un tie ir pamatā konferences tēmām, kas ir šādas:

»» »» »» »» »»

TŪRISMS Globālā ekonomika un tūrisms ES politika un tūrisms Tūrisms kā reģionālās attīstības virzītājspēks Inovācija un tūrisms Speciālo interešu grupas tūrismā

»» »» »» »» »»

KULTŪRA UN SABIEDRĪBA Kultūras identitāte un globalizācija Sociālais un kultūras mantojums Digitālās ēras sabiedrība un sociālā dinamika Eiropas vērtības – kultūra, daba un valodu daudzveidība

»» ES dalībvalstu loma un iespējas Eiropas pārvaldībā »» Likuma varas nodrošināšana un efektīvs likumdošanas process »» Kompetences stiprināšana drošības un likumu piemērošanas institūcijās »» Intelektuālā īpašuma tiesību nozīmes paaugstināšana ES ekonomikā

»» »» »» »»

IZGLĪTĪBA Izglītība pārdomātai un daudzpusīgai izaugsmei Mūžizglītības loma nozares un personības izaugsmē Izglītība un jaunie mediji Augstskolu jaunā loma Jaunas pieejas un metodika pētniecībā PĀRVALDĪBA UN LIKUMĪBA

UZŅĒMĒJDARBĪBA

»» Atbildīga un ētiska uzņēmējdarbība »» Jaunas uzņēmējdarbības koncepcijas kā konkurētspējas pamats »» Līdzekļi un indikatori ilgtspējīgai ekonomikai Zinātnes un biznesa foruma mērķis ir piesaistīt pētniekus un zinātniekus ar plašām interesēm no dažādām valstīm un nozarēm. Ceram, ka konference pamudinās arī studentus aktīvāk pievērsties pētnieciskajam darbam, tiks piesaistīta arī Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde, kas

koordinēs studentu pētniecisko darbu sekciju. Forums ir lielisks atgādinājums tam, ka Turībā notiek ne tikai studijas, bet arī zinātniski praktiskā pētniecība.

Plašāku informāciju iespējams iegūt, apmeklējot Turības mājas lapas sadaļu Uzņēmējiem un Zinātnei/ Starptautiskais zinātnes un biznesa forums. b

9

Darba devēju– novērtējums karjeras attīstības garants Biznesa augstskola Turība ir stabils pirmais pakāpiens, dodoties augšup pa izvēlētās karjeras kāpnēm un apvienojot teorētisko ar praktisko. Taču, ko darba devēji sagaida no studentiem un kāpēc Turība ir praktiski labākā augstskola, uz kuras sniegtajiem pamatiem veidot savu „pirmo pakāpienu”, mums atklāj portāla prakse.lv vadītājs Jānis Logins.

Teksts: Santa Kraukle

10

Kas ir portāls Prakse.lv un kā tas darbojas ?

Prakse.lv ir lielākais karjeras un izglītības portāls Latvijā ar vairāk nekā 67 000 reģistrētiem jauniešiem un 3000 darba devējiem. Prakse.lv piedāvā jauniešiem: - atrast prakses un pirmā darba iespējas; - iepazīt draudzīgākos darba devējus - gan reāli, gan virtuāli; - uzzināt par darba devēju novērtētākajām izglītības iestādēm un to studiju programmām; - apskatīt dažādas profesijas un saprast, kura ir atbilstošākā katram jaunietim.

Drīzumā jauniešiem būs pieejama arī Prakse.lv starptautiskā versija - PractiCan.com, kur būs iespējams iepazīt darba devēju piedāvājumus arī no Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Tas vienlaikus palīdzēs atrast darba devējus Erasmus prakšu programmai. Papildus būs izvietota arī informācija par izglītības iespējām ārzemēs.

Foto no Jāņa Logina personīgā arhīva

Portālam Prakse.lv salīdzinoši jauna inovācija ir virtuālā prakse. Cik tā ir pieprasīta un ko tā sniedz studentiem? „Virtuālā prakse” ir unikāls projekts Eiropas mērogā, kurā jauniešiem ir iespējams virtuāli iepazīties ar darba devējiem – apskatīt uzņēmumu telpas, iepazīties ar darba devēju prasībām praktikantiem un darbiniekiem, iejusties īstā darba ikdienā uzņēmumā, atbildot uz uzņēmumu veidotiem jautājumiem un veicot dažādus praktiskos uzdevumus. Tā ir jaunieša iespēja mācīties no reāliem darba devējiem, pārbaudīt savas spējas izvēlētajā profesijā un pierādīt sevi darba devējam kā kvalificētu, motivētu un mācīties gribošu potenciālo darbinieku. Katrs darba devējs saņem jauniešu rezultātus un, balstoties uz tiem, labākos jauniešus aicina reālā praksē. Šobrīd „Virtuālajā praksē” ir atrodami 230 darba devēji un 280 profesijas. Profesiju un darba devēju klāsts „Virtuālajā praksē” tiek pastāvīgi papildināts, ņemot vēra darba devēju lielo interesi iesaistīties projektā. „Virtuālā prakse” Latvijā ieguvusi arī lielu jauniešu atsaucību – gada laikā jaunieši iesnieguši vairāk nekā pusmiljonu atbilžu. Tūkstošiem jauniešu gada laikā jau ir atraduši praksi vai darbu ar „Virtuālās prakses” palīdzību.

Saskaņā ar Biznesa augstskolas Turība datiem 99,61% absolventu ir nodarbināti. Salīdzinot ar citu augstskolu rādītājiem, tas ir augstākais nodarbinātības procents. Kā Tu to skaidrotu?

Uzskatu, ka Biznesa augstskolas Turība profesionālā ievirze, kas ļauj studentiem jau mācību laikā iegūt pieredzi pie darba devējiem katrā studiju gadā, organizējot prakses jauniešiem, noteikti kalpo kā pamats šim augstajam nodarbinātības rādītājam. Jaunieši jau studiju laikā apgūst reālas, darbam nepieciešamas prasmes un pieredzi.

Studijas nav balstītas tikai uz akadēmiskiem materiāliem un teorētisko uzdevumu veikšanu, līdz ar to studenti darba tirgū ir daudz konkurētspējīgāki. Darba devēji augstu novērtē praktisku pieredzi, tāpēc, pieņemot darbā jaunieti, vienmēr dod priekšroku tam, kurš ir ieguvis kaut nelielu pieredzi pie darba devēja savā profesionālajā sfērā. Šogad Turība ir saņēmusi darba devēju atzinību un augsto 3.vietu darba devēju ieteiktāko skolu un studiju reitingā. Kas būtu jāuzlabo, lai Biznesa augstskola Turība iegūtu 1.vietu?

Katru gadu Turība pierāda, ka ir augstskola, kas audzina

jaunos uzņēmējus, kuri ir gatavi savu veiksmes stāstu nodot arī tālāk un rekomendēt augstskolu. Šī ir uz darba tirgu orientēta augstskola, un tas ir būtiski topošajiem studentiem. Lai iegūtu pirmo vietu topā, jāturpina iesāktais darbs un jāapmāca darba devējiem nepieciešami un kvalificēti speciālisti, kuriem ir ne tikai teorētiskās, bet arī praktiskās zināšanas.

Darba devēji pievērš uzmanību augstskolai, kurā darba ņēmējs ir ieguvis augstāko izglītību. Kāpēc tas ir tik svarīgi?

Darba devēji vienmēr izvērtē izglītības iestādi, kuru ir absolvējis potenciālais darbinieks, jo tas norāda uz darbinieka zināšanām un prasmēm veikt konkrēto darbu.

Darba devējiem ir svarīgi zināt, cik daudz darba un laika būs jāiegulda jaunā darbinieka apmācībā. Jo vairāk praktisku zināšanu un pieredzes ir jaunietim, jo mazāk laika jāiegulda darba devējam. Līdz ar to ir svarīga gan mācību iestāde, gan programmas saturs, kā arī līdzšinējā pieredze ar konkrētās mācību iestādes audzēkņiem.

Vai Tu kā Prakse.lv vadītājs esi ievērojis, ko darba devēji sagaida no studentiem?

Darba devēji pēdējos gados arvien vairāk no jauniešiem sagaida motivāciju, atbildības sajūtu, degsmi strādāt un mācīties, kā arī augt kopā ar darba devēju, nevis prasmes veikt konkrēto darbu. Mūsdienās katrs uzņēmums ir tik tālu specializējies, ka vienas profesijas pārstāvis dažādos uzņēmumos veic pilnīgi atšķirīgus pienākumus. Kā atzīst uzņēmumi – darbu var iemācīt, bet attieksmi un motivāciju – nē.

Kam Tu ieteiktu pievērst pastiprinātu uzmanību, lai studentu ceļš pa karjeras kāpnēm būtu veiksmīgāks?

Kā Prakse.lv vadītājs aicinu jauniešus pievērst uzmanību attieksmei gan prakses laikā, gan darba vietā. Tieši degsme ir tā, kas Jums palīdzēs sasniegt savas karjeras virsotnes! Kā teicis Stīvs Džobs: “If you want it, you can fly, you just have to trust you a lot.”1 b 1 Tulk. no angļu val. Ja vēlies, tu spēsi pat lidot, tikai tev ir ļoti tam jātic.

11

Juriskonsults - otrā visaugstāk novērtētā programma Latvijas darba devēju topā Plānojot savu nākotni un domājot par izglītības iespējām, izlemjam, kāda būs mūsu nākotnes profesija. Vieniem šī izvēle ir ļoti viegla, citiem nākas nopietni palauzīt galvu.

Lai mazliet atvieglotu uzdevumu un informētu Tevi par iespējām, žurnāls B formāts piedāvā jaunu rubriku – Profesijas apraksts. Katrā numurā iepazīstināsim Tevi ar kādu no profesijām, kuras var apgūt, studējot Biznesa augstskolā Turība. Šoreiz pastāstīsim par to, kāda ir juriskonsulta profesija.

Biznesa augstskola Turība aicina pievienoties Tiesību zinātņu profesionālā bakalaura studiju programmai un iegūt juriskonsulta kvalifikāciju. Līdz ar zināšanām un praktisko pieredzi Tu iegūsi profesionālā bakalaura grādu tiesību zinātnēs.

Studiju ilgums 4 vai 4,3 gadi.

KO TU IEMĀCĪSIES ŠAJĀ PROGRAMMĀ?

Tu iegūsi prasmes izmantot un piemērot juridiskās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas juriskonsulta darbā un amatā, orientēties Latvijas, starptautiskajās un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību sistēmās, patstāvīgi izmantot tiesību avotus. Iemācīsies arī pastāvīgi sekot izmaiņām politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos, uzstāties publikas priekšā, kā arī apgūsi biznesa vadības pamatprincipus, lai veiksmīgi varētu iesaistīties jebkura uzņēmuma vai iestādes kolektīvā.

Iegūsi prasmes izstrādāt juridiskos dokumentus, izmantot tiesību avotus un piemērot tos, lasīt tiesas spriedumus un atrast galvenos tiesas argumentus, izmantot juridiskās metodes juridisko problēmu un konfliktu risināšanā, kā arī izzināt tiesību avotus un piemērot tiesību normas praktisku uzdevumu risināšanā.

Gūsi zināšanas arī, kā kvalificēt noziedzīgus nodarījumus un nošķirt tos no citiem tiesību normu pārkāpumiem, veikt profesionālu un/vai zinātnisku pētniecību atbilstoši profesionālajai un ieņemamā amata specifikai.

Izvēloties juriskonsulta kvalifikāciju, varēsi strādāt kā juriskonsults komercsabiedrībā vai valsts pārvaldes iestādēs, pretendēt uz darbu advokātu, notāru, tiesu izpildītāju birojā, prokuratūrā vai tiesās.

Ja vēlies strādāt neatkarīgi no citiem, varēsi sniegt juridiskās konsultācijas pašnodarbinātas personas statusā.

Izvēlētajā profesijā ir iespēja padziļināti apgūt profesionālās orientācijas studiju kursus biznesa apkalpošanai, kā arī specializēties komerctiesībās, pašvaldību tiesībās, maksātnespējas tiesībās vai publiskajās tiesībās biznesā.

Biznesa augstskola Turība ir praktiski labākā augstskola Latvijā, tāpēc neiztrūkstošs studiju procesa elements ir prakse. Šajā studiju programmā otrajā, trešajā un ceturtajā studiju gadā tiek piedāvātas prakses iespējas Augstākajā tiesā, Tieslietu ministrijā un tās iestādēs, Ģenerālprokuratūrā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Valsts probācijas dienestā un citās iestādēs atbilstoši katrā studiju gadā noteiktajai prakses programmai. Praksi var iziet arī augstskolas organizētajās bezmaksas juridiskajās konsultācijas, kas sniedz dažāda veida juridisko palīdzību iedzīvotājiem. Praktiskās iemaņas varēsi iegūt augstskolas tiesu zālē, iesaistoties augstskolu tiesas procesa izspēlēs.

Lai sniegtu sīkāku ieskatu juriskonsulta profesijā, ielūkojāmies portāla prakse.lv sniegtajā profesijas aprakstā.

Juriskonsults jeb juridiskais konsultants specializējas juridisko aktu sastādīšanā, sniedz atzinumus par likumprojektiem, kā arī sniedz konsultācijas izglītības, zinātniskās darbības, valsts pārvaldes un administratīvā procesa jautājumos.

Juriskonsultam jāpārzina Latvijas, starptautisko un pārnacionālo tiesību sistēma, jāspēj orientēties Latvijas valsts un pašvaldību institucionālajā organizācijā, jāseko līdzi tiesu praksei, juridiskajai literatūrai un izmaiņām tiesību aktos, tādējādi, zinot juridiskās metodes, var konsultēt personas un uzņēmumus juridiskajos jautājumos, kā arī precīzi identificēt problēmas un šo problēmu atrisināšanā nozīmīgus faktorus.

Lai juriskonsults vienmēr būtu zinošs par aktuālāko likumu izmaiņās, pēc izglītības iegūšanas ir jāpiedalās tālākizglītojošos kursos un semināros, zinātniskās un praktiskās konsultācijās, jāpilnveido svešvalodu zināšanas un iemaņas ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.

Darba pienākumos ietilpst ne tikai konsultācijas, bet vēlāk arī personas pārstāvēšana juridisko jautājumu risināšanā, juridisko dokumentu veidošana, tiesību aktu projektu un informatīvo ziņojumu izstrāde un prezentācija. Darbs notiek individuāli vai grupās, sadarbojoties arī ar citām juridiskām un fiziskām personām ārpus darba vietas.

DARBA APSTĀKĻI.

Juriskonsultam ir astoņu stundu darba diena birojā, tomēr, veicot darbu, jāsadarbojas arī ar citām juridiskām un fiziskām personām ārpus darba vietas. Juriskonsultam, lai viņš būtu zinošs par aktuālo, var gadīties, ka jāstrādā arī ārpus ierastā darba laika, studējot, lasot zinātnisko literatūru vai apmeklējot konferences un seminārus.

DARBA IESPĒJAS.

Šīs profesijas pārstāvis var strādāt valsts un pašvaldību institūcijās, komercsabiedrībās, biedrībās, nodibinājumos, starptautiskās un pārnacionālajās organizācijās.

IESPĒJAMAIS ATALGOJUMS.

Atalgojums var būt no EUR 570, tomēr tas palielinās atkarībā no pieredzes un profesionalitātes.

KO TU VARI DARĪT JAU ŠODIEN?

Vai Tu ar interesi seko līdzi aktuālajam tieslietās? Vai Tevi interesē, kā cilvēka darbu ietekmē likums? Vai Tu, lasot vai skatoties ziņas, lielāku uzmanību pievērs konfliktsituācijām un veidiem, kā tās tiek risinātas?

1. Lai uzlabotu savas prasmes, kas varētu noderēt šajā profesijā, attīsti saskarsmes, komunikācijas un prezentācijas iemānas, iesaistoties dažādos projektos. Noderēs arī biroja tehnikas lietošanas prasmes, spēja strādāt ar datoru un programmām, izpētot to iespējas. Tāpat arī noderīgas ir svešvalodu zināšanas, jo tās nodrošina iespēju saņemt zināšanas no daudzveidīgiem informācijas avotiem, kā arī dod iespēju sekot līdzi ārvalstu tieslietu aktualitātēm.

2. Īpašu uzmanību pievērs tādiem mācību priekšmetiem kā politika un tiesības, ekonomika, vēsture, psiholoģija, ētika, latviešu valoda un svešvalodas.

Informācija apkopota sadarbībā ar portālu prakse.lv.

Apmeklējot portālu, Tu vari iziet arī virtuālo praksi šajā profesijā. b

13

Why not?

Šī angļu frāze, šķiet, visprecīzāk raksturo Turības pasniedzēja Grega Saimonsa (Gregory John Simons) dzīves uztveri. Tieši ar tādu domu – kāpēc ne? – viņš savulaik pusdienu pārtraukumos no būvobjekta devās uz krievu valodas stundām, sāka pētīt krievu medijus, kad par to tikai tā, starp citu un puspajokam, bija ieminējies viņa maģistra darba vadītājs un kad viņš jau kā doktorantūras students mēroja tālo ceļu no saulainās Jaunzēlandes uz Zviedriju.

Teksts: Līga Ozoliņa Jau septiņus gadus Gregs Saimons ir arī Turības pasniedzējs.

Aizvadītais gads viņam šķiet jo īpaši interesants, jo aktuāls kļuva viss, ko viņš pēta un māca studentiem: Ukrainas krīzes ietekmē Krievijas mediji, informatīvā kara, krīzes menedžmenta un mediju lietotprasmes jautājumi nonāca uzmanības centrā. Mūsu saruna ir gan par cilvēku uztveri, gan mūsdienu dilemmu būt informētam vai uzvesties kā nezinītim, par vēlmi dzīvot interesanti un azartiski, par nakšņošanu Imantā nevis glaunā viesnīcā Rīgas centrā.

Pieļauju, ka ne mani vienu interesē, kas cilvēku no Jaunzēlandes mudina doties uz zemeslodes otru pusi, uz Zviedriju, lai nodarbotos ar Krievijas un Eirāzijas jautājumu pētīšanu. Vai vari pastāstīt, kā tas viss sākās?

Jau vidusskolas laikā mani ļoti uzrunāja vēsture un, jo īpaši, tēmas par Otro pasaules karu. To arī sākotnēji studēju.

Paralēli strādāju celtniecībā un nolēmu sākt mācīties otro valodu. Izvērtējot iespējas, es ātri vien atmetu Āzijas tautu valodas, arī vācu un franču valoda mani neiedvesmoja. Kad

14

sarakstā pamanīju krievu valodu, nodomāju – kāpēc gan ne? Tā pusdienu pārtraukumos pilnā celtnieka ekipējumā – nosmērējies un milzīgiem zābakiem kājās, sēdēju skolas solā, mācījos krievu valodu un ēdu līdzpaņemtās pusdienas.

1996. gadā, kad bija pagājis tikai gads kopš sāku mācīties krievu valodu, es devos savā pirmajā braucienā ārpus Jaunzēlandes. Un kā jūs domājat, uz kurieni es devos?

Uz Krieviju! Tā janvārī no plus 30 grādiem Klusā okeāna piekrastē es nonācu mīnuss 30 grādu aukstumā.

Laikā, kad man bija jāizlemj, par ko rakstīt maģistra darbu, vadītājs noraidīja daudzas manas piedāvātās tēmas un vienkārši no zila gaisa ieteicās, kāpēc gan nerakstīt par krievu medijiem vai kaut ko tamlīdzīgu. Sapratu, ka neko par to nezinu, taču pieļāvu, ka varētu būt interesanti. Rezultātā rakstīju par politikas un biznesa ietekmi uz Krievijas masu medijiem. Tas mani patiešām aizrāva, tāpēc iestājos arī doktorantūrā. Tad arī atbraucu uz Upsalas Universitāti Zviedrijā īslaicīgas apmaiņas programmas ietvaros. Tā šī

Foto no personīgā arhīva.

„īslaicīgā” apmaiņa ilgst jau 12 gadus.

Un pirms septiņiem gadiem Tu atbrauci uz Rīgu. Kāda tā bija toreiz un tagad?

No draugiem, kuri ir viesojušies Rīgā pašā deviņdesmito gadu sākumā un tagad, esmu dzirdējis, ka tā ir pilnīgi cita pasaule. Lai arī es ar zināmu regularitāti viesojos Rīgā tikai septiņus gadus, tomēr arī es redzu, ka pārmaiņas ir ļoti pamanāmas. Piemēram, kad es pirmo reizi braucu uz Rīgu, Latvija vēl nebija pievienojusies Šengenas zonai, un es ceļoju ar Jaunzēlandes pasi, kurā bija ļoti daudz Krievijas vīzu.

Tādējādi ikreiz, kad viesojos, man uzdeva dažādus nevainīgus jautājumus: vai šis ir jūsu pirmais brauciens uz Latviju; kādi ir jūsu apciemojuma mērķi; kur jūs uzturēsieties – precīzi, kādā ielā, namā, un pat dzīvokļa numuru lika nosaukt. Vienā reizē redzēju, ka esmu iekļuvis īpaši uzraugāmo personu sarakstā.

Latvijas valstij bija daudz aizdomu par manām attiecībām ar Krieviju. Šodien man lidostā neviens šādus jautājumus vairs neuzdod.

Ar iedzīvotājiem gan nekad nekādas problēmas nav bijušas, jūtu siltu uzņemšanu.

Cik zinu, kad ierodies Rīgā lasīt lekcijas, Tu dzīvo Imantā nevis Turības dienesta viesnīcā vai viesnīcās pilsētas centrā. Vai tiesa?

Tieši tā! Un kāpēc ne? Imanta man patiesībā ir nieks, jo daudzās vietās, kur esmu pabijis, situācija ir bijusi daudz necilvēcīgāka un bīstamāka. Piemēram, 1998.-1999. gadā es ieguvu Krievijas valdības stipendiju un devos uz Dienvidrietumu Maskavu. Tas bija laiks starp 1998. gada augustu, kad Krievija piedzīvoja ekonomisko krīzi, un 1999. gada Kosovas karu. Ielās nebija visai droši. Ja skatās no šādas perspektīvas, tad Imanta ir klusa un mierīga vieta Zemes virsū (smejas – aut.).

Rodas iespaids, ka Tev patīk piedzīvojumi!

Zviedri vispār domā, ka esmu traks (smejas – aut.). Kad ieguvu doktora grādu, vieglajai studeta dzīvei bija pienācis gals un vajadzēja meklēt „nopietnu” darbu. Lai to atrastu, es darīju to, ko zviedri parasti nedara,- veicu tā saucamos aukstos zvanus uz potenciālajām darba vietām, iepazīstināju ar sevi, kas esmu, ko daru, un jautāju, vai viņi var man piedāvāt darbu. Un es dabūju vairākas iespējas. Bez tā, ka lasu lekcijas Upsalas Universitātē un esmu pētnieks tās paspārnē esošajā Krievijas un Eirāzijas studiju centrā, kopš 2005. gada strādāju arī Zviedru Nacionālajā aizsardzības koledžā Krīzes komunikācijas, pētniecības un mācību centrā.

Sāku pētīt ne tikai Krieviju, bet arī Rumāniju, Poliju, Ķīnu, Ukrainu. Reiz kādā sapulcē, kad stāstīju, kur esmu pabijis pētniecisko interešu vadīts, mans kolēģis jautāja: „Greg, nu kāpēc tu nekad nedodies uz jaukām vietām!? Piemēram, Parīzi vai Londonu!”

Mana atbilde bija – man tās šķiet pārāk pareizas un garlaicīgas. Tāpēc, jā, man patiešām patīk piedzīvojumi un avntūras, pretējā gadījumā viss šķiet viena vienīga, garlaicīga rutīna.

Vai kādreiz nav vēlēšanās atgriezties Jaunzēlandē?

Profesionāli runājot, tur mani nekas nesaista. Es biju viens no retajiem, kuru interesēja Krievija. Pieļauju, ka biju vienīgais visā valstī, kas pētīja krievu medijus. Šeit iespēju profesionāli izpausties ir daudz vairāk. Šeit esmu tuvāk notikumiem un procesiem, kas mani interesē.

Eiropas Žurnālistikas observatorijas portālā parzurnalistiku. lv biji publicējis rakstu par Ukrainas krīzes informatīvajām dimensijām. Pastāsti, lūdzu, vairāk par to!

Es domāju, ka pirmais un svarīgākais, kas ir jāsaprot, ka jebkurš notikums jebkurā vietā pasaulē tiek uztverts dažādi. Mēs visi redzam vienus un tos pašus notikumus, tomēr interpretējam tos no sava specifiskā skatu punkta. Ukrainas notikumi to ilustrēja vienkārši lieliski. Var šķist, ka Rietumu sabiedrība

ir pret Krieviju, tomēr patiesībā Rietumu sabiedrība ir ļoti fragmentēta, seko dažādām vērtībām un normatīvajiem virzieniem. Lai cik nepopulāri tas izklausītos, arī ASV un Eiropas Savienībā ir cilvēki, kuri ļoti atbalsta Putinu. Tāpēc ir jāsaprot, ka ne viss ir tikai balts vai melns. Šķiet, nekas jau nav tikai melns vai balts.

Tieši tā. Ja sākam domāt šādās kategorijās, mēs sākam mānīt paši sevi.

Tomēr cilvēkiem gribas ticēt, ka patiesība pastāv!

Es esmu diezgan cinisks un nekad attiecībā uz medijiem, politiku, vēsturi neskatos caur šādu vērtību prizmu, es vienmēr cenšos pārbaudīt un analizēt, kas aiz tā visa stāv, kāds varētu būt patiesais notikuma un rīcības mērķis.

Ja runājam par medijiem, tas no sabiedrības prasa attīstītas mediju lietotprasmes. Vai redzi, ka mūsdienās cilvēki ar to tiek veiksmīgi galā?

Mediju lietotprasme patiešām mūsdienās ir kritiski nepieciešama, īpaši, laikā, kad tieši medijos tiek risināti tik daudzi konflikti un īstenota sabiedrības maldināšana.

Upsalas Universitātē es lasu studiju kursu „Masu mediji un mūsdienu bruņotie konflikti”, kurā dažādu nozaru studenti veic gadījumu studijas, katru nedēļu analizē kādu konkrētu notikumu vai personas atspoguļojumu dažādu mediju ziņojumos. Tad arī šie jaunie cilvēki ierauga, ka viens un tas pats notikums var tikt izstāstīts simtiem dažādos veidos.

Viena studente man pat reiz teica, ka, ja nebūtu šāda uzdevuma, kas prasa papildu iedziļināšanos, viņa nebūtu sapratusi, ka principā visi analizētie raksti ir par vienu un to pašu notikumu. Tik dažādi tie bija uzrakstīti, tik dažādi bija to uzsvari un virsraksti.

Bet, lai līdz šādiem secinājumiem nonāktu, ir jālieto dažādu mediju saturs, kam ne vienmēr ikdienā pietiek laika, tāpēc kā risinājumu daudzi atrod sociālos tīklus.

Taisnība, tomēr jāsaprot, ka arī sociālajos tīklos notiek ļoti daudz maldināšanas. Sociālo tīklu sākotnējā uzticamības fasāde šķiet patīkama, tomēr ilgtermiņā var būt problemātiska.

Tā kā cilvēki paļaujas uz šīs informācijas patiesumu, rodas vieta manipulācijām ar viņu prātiem. Vai man ir recepte?

Censties sekot līdzi dažādiem medijiem! Jo manipulācija strādā tikai tad, ja persona, ar kuru tiek manipulēts, to nesaprot. Daudz grūtāk ir manipulēt ar cilvēku, kurš apzinās, ka kāds ar viņu cenšas manipulēt.

Taču te rodas cita problēma. Daudziem tas šķiet pārāk nogurdinoši, tāpēc viņi vispār vairs ziņas un medijus nepatērē.

Piekrītu, ka var būt ļoti nomācoši redzēt, cik daudz ar tevi cenšas ikdienā manipulēt. Tad patiešām var iezagties doma par to, ka vislabāk ir būt nezinošam. Tomēr pilnīgi nošķirt sevi no apkārt notiekošā, vai arī pievēršot uzmanību tikai kaut kam atsevišķam, sekas var būt ļoti neprognozējamas. Tāpēc mana pārliecība ir, ka labāk, iespēju robežās, ir sekot līdzi notiekošajam un ziņām, jo tas tomēr palīdz daudz apzinātāk un gudrāk pieņemt lēmumu un rada arī lielāku izpratni par to, kas un kāpēc notiek valstī un pasaulē.

Intervija tapusi sadarbībā ar Eiropas Žurnālistikas observatoriju (EJO): bezpeļņas organizāciju, kas interneta portālu tīklā padara pieejamus mediju pētniecības rezultātus, tos skaidro, pēta labas prakses piemērus žurnālistikā un analizē tendences mediju industrijā. Latviski EJO saturs lasāms www.parzurnalistiku.lv. b

15

Izmanto iespēju un kļūst par delegāciju pavadoni Latvijas prezidentūras laikā ES

Teksts: Marta Kive

Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij, neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES, veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu. 2015. gada pirmajā pusē Itālija nodeva prezidentūru Latvijai.

Lai sagatavotu Latvijas prezidentūru ES Padomē, tika izveidots Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts. Prezidentūras sagatavošanā un īstenošanā ir iesaistīti ministriju, valsts iestāžu un Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā pārstāvji. Prezidentūras īstenošanā iesaistīsies arī apmēram 100 praktikanti, kuri prezidentūras laikā veiks delegāciju pavadoņu funkcijas, kā arī palīdzēs ārvalstu žurnālistiem mediju centrā.

Lai iegūtu iespēju līdzdarboties prezidentūrā, jauniešiem nācās izturēt nopietnu atlasi, kurā tika vērtētas viņu valodu zināšanas, organizatoriskās prasmes un saskarsmes iemaņas. Tāpat tika ņemtas vērā sekmes mācībās un motivācija. Atlasi veiksmīgi izturēja un prezidentūras īstenošanā iesaistīsies arī Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultātes Sabiedrisko attiecību students Andis Keslers. Taujājām, kāda bija viņa motivācija iesaistīties un kādi būs ieguvumi no prezidentūras - gan viņam personīgi, gan Latvijai kopumā.

16

Pirms uzsākt līdzdarboties prezidentūrā, praktikantiem bija jāiziet arī nopietnas apmācības, lai labāk sagatavotos darba pienākumu veikšanai. Pastāsti, lūdzu, mazliet sīkāk par šīm apmācībām!

Apmācības ilga no 5. septembra līdz 31. oktobrim. To laikā apmeklējām lekcijas stresa vadībā un profesionālajā etiķetē. Apguvām arī protokolu, lai varētu strādāt ar augstākajām amatpersonām. Tam ir nepārtraukti jāseko līdzi, neko nevar darīt pa savam, ir jāvadās stingri pēc protokola. Nepārtraukti papildinājām valodu zināšanas, starpkultūru komunikāciju, mums jābūt gataviem saskarties ar to, ka uz šo laiku Latvijā ieradīsies pārstāvji no visām ES dalībvalstīm, visi ministri, eirokomisāri un to delegācijas, tāpēc ir nepieciešams pārzināt visu šo 28 Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras īpatnības, kā arī vienmēr būt „lietas kursā” par visu notiekošo un aktuālāko Eiropas Savienībā un, protams, arī pasaulē.

Kādi ir Tavi lielākie ieguvumi no šīm apmācībām?

Ieguvumu ir ļoti daudz - apmācības bija ļoti profesionālas, ļoti augstā līmenī. Divu mēnešu laikā ieguvu ļoti daudz zināšanu par visdažādākajiem jomām un rīcību nestandarta situācijās.

Foto no personīgā arhīva.

Lai kļūtu par praktikantu, Tu izturēji ļoti lielu atlasi.

Kādas, Tavuprāt, ir tās priekšrocības un stiprās puses, kas Tev palīdzēja iegūt šo iespēju?

Atlase tiešām bija ļoti liela. Manas stiprās puses ir komunikācija – varu brīvi komunicēt jebkurā situācijā, spēju uzsākt un uzturēt sarunu. Spēju sagatavoties jebkurai situācijai – izpildīt mājas darbu. Lai varētu līdzdarboties prezidentūrā, ir nepieciešama precizitāte, mērķtiecība, zināšanas un liela uzņēmība. Tas nav viegli, jo, galu galā, mēs prezentējam savu valsti, ne sevi. Viss ir jāizdara perfekti!

Vai Tevi nebaida lielā atbildība, ko esi uzņēmies – prezentēt Latvijas valsti?

Godīgi sakot, bail nav, bet ir liela atbildības sajūta. Ir sajūta, ka esmu uzņēmies svarīgu pienākumu, un tā patiesi ir. Iekšēji jūtu, ka viss ir atkarīgs no manis paša – cik labi es šo darbu veikšu. Motivāciju pastiprina tas, ka es esmu viens no retajiem, kuram reizi 14 gados ir dota iespēja piedzīvot ko tādu, un pat nevar būt divu domu, ka kādu no uzdevumiem varētu veikt neprecīzi.

Līdzdarbojoties prezidentūrā vai jebkurā citā projektā, Tu pārstāvi arī augstskolu – vai izjūti arī šo atbildību?

Jā, protams, es prezentēju Latviju un visu, kas ir tajā.

Pasākuma laikā esmu Latvijas vizītkarte. Turklāt, šo iespēju ieguvu, tieši pateicoties augstskolai. Kļūt par praktikantiem varēja tikai studenti un, tā kā esmu Biznesa augstskolas Turība students, izlēmu pieteikties.

Kā Turībā pavadītais laiks un iegūtās zināšanas vai prasmes Tev palīdz prezidentūras uzdevumos?

Tas ļoti palīdz, jo pirmā praktiskā pieredze bija tieši augstskolas piedāvātā prakse Latvijas Bankā. Šo iespēju

Turība piedāvāja jau pirmajā kursā, un tā bija ļoti interesanta, kaut gan, jāsaka, bija arī ļoti grūti – katru dienu vadīju ekskursijas lielām grupām (Andis kopā ar vēl pieciem Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultātes studentiem strādāja kā gidi izstādē “Nacionālās valūtas 20 mākslas gadi” un ar diviem studentiem – projektā “Eiro izstādē”; int. piez.). Pāris dienās bija jāapgūst milzīgs informācija apjoms. Tā bija lieliska iespēja pierādīt sevi! Rezultātā saņēmu no Latvijas Bankas rekomendācijas vēstules un pēc veiksmīga darba izstādē “Nacionālās valūtas 20 mākslas gadi” saņēmu aicinājumu piedalīties Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas komunikācijas projekta „Eiro izstāde” norisē.

Beidzoties Latvijas prezidentūrai ES, Tu noteikti izvērtēsi visus plusus un mīnusus, bet kā Tev šobrīd šķiet, kādi būs būtiskākie ieguvumi no šīs pieredzes?

Ieguvums ir pavisam vienkāršs – pastāv trio prezidentūra, proti, ir 28 dalībvalstis un katrai ir iespēja vadīt ES Padomes darbu pusgada garumā. Ātri aprēķinot, nākamā šāda iespēja Latvijai būs tikai pēc četrpadsmit gadiem. Līdzdarboties prezidentūrā tieši šobrīd ir liels ieguvums, jo es pat nezinu, kur būšu pēc četrpadsmit gadiem. Tas ir vienreizēji, esmu izturējis atlasi un ieguvis iespēju tikties ar Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām, kas ikdienā nav iespējams. Liels ieguvums ir arī zināšanu papildināšana – mums tika piedāvātas augsta līmeņa, unikālas apmācības. Plašāk par ieguvumiem noteikti varēšu pastāstīt pēc prezidentūras beigām.

Ko no prezidentūras ES, Tavuprāt, iegūs Latvija?

Pusgada garumā Latvijas lems par ES Padomes darba norisi, pie mums ieradīsies pārstāvji no visām dalībvalstīm – ministri, amatpersonas, delegācijas. Mēs iegūstam unikālu iespēju prezentēt savu valsti visā tās krāšņumā – dabu, kultūru un citas jomas – iespēju parādīt Latviju no skaistākās puses.

Kā prezidentūras laikā gūtā pieredze Tev noderēs turpmākajā karjeras attīstībā?

Noteikti noderēs apgūtās komunikācijas prasmes, izpratne par starpkultūru attiecībām, protokolu un daudz citu zināšanu, kas apgūtas apmācībās un vēl tikai tiks apgūts visa nākamā pusgada garumā.

Tev ir izdevies veiksmīgi izmantot šādu unikālu iespēju. Ko Tu ieteiktu tiem jauniešiem, kuri pagaidām vēl nav sadūšojušies piedalīties šādos projektos?

Uzdrošinieties un pierādiet sevi! Nelieciet sev šķēršļus, tādu nav, jo patiesībā nav iemesla, kāpēc kāds no jums nevarētu kļūt par ministru, amatpersonu vai ieņemt kādu citu sev vēlamu amatu! Skatieties plašāk – izejas punkts mums visiem ir vienāds. Mēs visi studējam, varam gūt zināšanas un pieredzi! Nevajag tēmēt zemu, ja var tēmēt augstāk un sasniegt augstākus mērķus! b

17

Studē, attīstot un pilnveidojot

savu biznesu!

Ja vēlies kļūt par veiksmīgu uzņēmēju; studēt uzņēmējdarbību, darot; ja esi gatavs tam, ka katra diena būs atšķirīga no iepriekšējām; ja vēlies veidot un attīstīt savu biznesu, tad StartUp Akadēmija ir vieta tieši Tev!

Runājot par StartUp Akadēmijas nākotnes attīstību, tās vadītājs D.M.soc. Aigars Rostovskis stāsta arī par citu valstu piemēriem. Šāda inovatīva studiju forma kļūst aizvien populārāka, jo jau studiju procesa laikā veicina prasmi sadarboties, risināt problēmas, argumentēt savu viedokli un sasniegt nospraustos mērķus.

Ikviens StartUp Akadēmijas students saņem iespēju tikties ar uzņēmējdarbības nozares pārstāvjiem, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, uzklausīt viņu padomus un smelties pieredzi.

Studijas palīdzēs atvērt durvis, kuras lielākajai daļai interesentu ir slēgtas.

“Ir līdzīgi piemēri, kuros studenti darbojas komandās, un katra komanda ir kā atsevišķs uzņēmums. Programmā darbojas studenti, kuriem jau ir uzņēmums, neatkarīgi no tā attīstības stadijas un apgrozījuma. Aicinu Turības StartUp Akadēmijā pieteikties uzņēmīgus un mērķtiecīgus studentus, kuriem ir savs uzņēmums, vai vismaz ideja par uzņēmuma izveidi. Paralēli studiju procesam kopīgi strādāsim divas reizes nedēļā, lai pilnveidotu zināšanas un praktisko pieredzi. Biznesa augstskolas Turība StartUp Akadēmija ir vieta, kur bizness iet roku rokā ar izglītību,” uzsver A.Rostovskis.

A.Rostovskis stāsta, ka “StartUp Akadēmija ir orientēta uz tiem studentiem, kuriem jau ir savs uzņēmums, pat gadījumos, kad uzņēmējdarbība ir uzsākta pavisam nesen. Tā ir iespēja iegūt noderīgus kontaktus, iepazīties ar citu uzņēmēju pieredzi, saņemt padomus un atrast risinājumus konkrētām biznesa problēmām.

Studentiem ar konkrētiem mērķiem, jautājumiem un, protams, arī problēmām, kurām kopīgi meklēsim risinājumus”.

StartUp Akadēmija nav atsevišķa studiju programma vai virziens, tā ir pievienotā vērtība ikdienas studijām kādā no četrām programmām: Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība, Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadība, Uzņēmējdarbības vadība vai Mārketinga un tirdzniecības vadība. Par salīdzinoši nelielu papildus samaksu, Tu iegūsti iespēju studiju procesa laikā attīstīt un pilnveidot savu uzņēmumu, bagātināt savas zināšanas un uzkrāt praktisku pieredzi.

18

“Šobrīd Biznesa augstskolas Turība StartUp Akadēmijā darbojas aptuveni 20 aktīvi studenti, un man ir prieks, ka mums ir tādi jaunieši, kuri vēlas pilnveidoties, mācīties, iegūt praktisko pieredzi, lai sasniegu vairāk kā vidējais aritmētiskais. Es apzinos, ka šāda veida studiju process ir salīdzinoši inovatīvs, taču mums ir jāiet līdzi laikam.

Pasaule mainās un attīstās, un arī mums jāmainās un jāaug tai līdzi. Maziem solīšiem, ar pirmajiem veiksmes stāstiem StartUp Akadēmija pierāda sevi un to, ka ir vērts pievienoties aktīvo un uzņēmīgo komandai,” uzsver StartUp Akadēmijas vadītājs.

Tu mani vēl nepazīsti.

Atnāc vismaz vienreiz!

Tavs Rainis

STUDENTIEM, SKOLOTĀJIEM UN SKOLĒNIEM BIĻETES CENA

EUR 5

Teksts - Rainis Mūzika - Jēkabs Nīmanis Režija un telpa - Kirils Serebreņņikovs

Biznesa Biznesa augstskolas Turība

– spēcīgs atbalsts

Viens no Biznesa augstskolas Turība mērķiem ir sniegt studentiem un absolventiem iespējas viņu biznesa ideju realizēšanai. Kopš 2006. gada augstskolā darbojas Biznesa inkubators, kurā ir viss nepieciešamais, lai nonāktu no idejas līdz pat veiksmīgai biznesa attīstībai.

2013. gada februārī tika atklātas Biznesa inkubatora jaunās telpas 230m2 platībā, kurās pieejamas plašas atbalsta iespējas. Kopš 2014. gada oktobra Biznesa inkubators ir atvērts ne tikai Biznesa augstskolas Turība studentiem un absolventiem, bet ikvienam, kurš vēlas spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā un īstenot kādu biznesa ideju.

Biznesa inkubators un visas tā piedāvātās iespējas ikvienam interesentam ir pieejamas par 50 eiro mēnesī (Biznesa augstskolas Turība studentiem un absolventiem par 4,25 eiro mēnesī). Kas tad ietilpst šajā cenā?

Telpas, kas pieejamas jebkurā laikā – sanāksmju telpa, divas apspriežu telpas, daudznodalījumu slēdzami metāla skapji dokumentu glabāšanai, kā arī skatuve prezentāciju demonstrēšanai un publisku pasākumu organizēšanai, kuru var izmantot 24 stundas diennaktī, visa veida biroja tehnika (datori, printeri u. c.), iespējas apmeklēt inkubatorā organizētos pasākumus un smelties pieredzi no uzņēmējdarbības jomas ekspertiem un lektoriem.

Biznesa inkubators sniedz iespēju dibināt noderīgus kontaktus, iegūt jaunus sadarbības partnerus un klientus. Inkubators ir laba iespēja arī tiem, kas savu biznesa ideju un virzienu vēl tikai meklē. Motivējošā un radošā vide palīdz gūt iedvesmu un uzdrīkstēties.

Šobrīd Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatorā darbojas aptuveni 80 topošie un jaunie uzņēmēji. Augstskola ikvienu aicina uzdrīkstēties pievienoties jauno censoņu pulkam un uzsākt savas idejas realizēšanu! Pirmie soļi ir visgrūtākie, tāpēc Biznesa inkubators ir radīts, lai palīdzētu tos spert.

20

inkubators pirmajiem soļiem biznesā

Linda Rubene, StartUp akadēmijas studente, stāsta par Biznesa inkubatora priekšrocībām: “Biznesam ir nepieciešami daudzi un dažādi ikdienišķi sīkumi, lai tas spētu funkcionēt realitātē un tiktu sasniegti mērķi.

Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubators nodrošina elementāras funkcijas, lai apmierinātu mana biznesa prasības.”

Biznesa inkubatora līdzšinējā vadītāja Ieva Melbārde stāsta, ka „kopumā lielākā topošo uzņēmēju degsme novērojama darbības pašā sākumā, kad jāgatavo un jāiesniedz dokumenti Uzņēmumu reģistrā. Jaunais censonis nodibina savu uzņēmumu, ieņem vadītāja lomu un, apņēmības pilns, raugās nākotnē – nu tik būs! Ideja ir, enerģija tās realizēšanai plūst pāri malām, gribasspēka netrūkst – ar to pilnībā pietiek, lai sāktu bruģēt ceļu vietai tirgū. Tomēr, saskaroties ar pirmajām grūtībām, pirmajām attiecībām ar klientiem un naudu, skepsi no apkārtējiem, kritiku, naudas līdzekļu trūkumu, starta kapitāla neesamību, apņēmība mēdz sarukt. Un tieši šajā brīdī visvairāk noder Biznesa inkubatora atbalstošais plecs.”

Kad cilvēks ir atradis ideju, atliek vien darboties, jo jaunajiem uzņēmējiem šobrīd Latvijā tiek piedāvāts milzum daudz iespēju, kā celt savu kompetenci, kā nodibināt vērtīgus kontaktus, kā sevi pilnveidot un attīstīties, atsperties biznesā. Nebaidieties un uzdrošinieties realizēt savas idejas!

Papildu informācija: Aiga Kalbjonoka Biznesa inkubatora vadītāja aiga.kalbjonoka@turiba.lv tālrunis: 26959806

21

Iegūsti atbalstu savai idejai

Tev ir lieliska biznesa ideja? Esi izdomājis inovatīvu, saistošu produktu vai pakalpojumu, kas būs pieprasīts Latvijas vai ārvalstu tirgū? Esi gatavs darboties un attīstīt savu ideju, bet Tev trūkst finansiāla vai informatīva atbalsta? Jauno ideju autoriem un uzņēmējiem ir pieejama virkne atbalsta programmu, kas palīdz veiksmīgāk startēt un attīstīt biznesu.

Biznesa inkubators

Biznesa inkubators - uzņēmējam, kas tikko sper pirmos soļus biznesa vidē, īpaši svarīgs ir atbalsts. Biznesa inkubators – tā ir vieta, kurā tiek veicināta jaunu un sekmīgu uzņēmumu rašanās, nodrošinot tiem nepieciešamo atbalstu – telpas un citus biznesa atbalsta pakalpojumus. Arī Biznesa augstskolā Turība kopš 2006. gada darbojas Biznesa inkubators, kurā ir viss nepieciešamais, lai nonāktu no idejas līdz pat veiksmīgai biznesa attīstībai. Biznesa inkubators un visas tā piedāvātās iespējas ikvienam interesentam ir pieejamas par 50 eiro/mēnesī (Biznesa augstskolas Turība studentiem un absolventiem par 4,25 eiro/ mēnesī). Kas tad ietilpst šajā cenā? Telpas, kas pieejamas jebkurā laikā – sanāksmju telpa, divas apspriežu telpas, daudznodalījumu slēdzami metāla skapji dokumentu glabāšanai, kā arī skatuve prezentāciju demonstrēšanai un publisku pasākumu organizēšanai, kuru var izmantot 24 stundas diennaktī, visa veida biroja tehnika (datori, printeri u.c.), iespējas apmeklēt inkubatorā organizētos pasākumus un smelties pieredzi no uzņēmējdarbības jomas ekspertiem un lektoriem.

Biznesa ideju konkurss „Ideju kauss”

Dod iespēju ikvienam pilngadīgam Latvijas iedzīvotājam īstenot savu biznesa ideju un iegūt biznesa sākšanai nepieciešamās prasmes, pieredzi, kontaktus un finansējumu par labāko ideju EUR 7000 apmērā. Biznesa ideju konkurss notiek katru gadu no jūlija līdz novembrim. Latvijā šis ir pirmais

22

jaunu inovatīvu uzņēmumu veicināšanas pasākums, ko abpusēji atbalsta valsts un privātais sektors.

Jums nav jāuztraucas par savas idejas drošību, jo: konkurss tiek rīkots jau vairākus gadus, tas ir ieguvis sabiedrības uzticību un ik gadu tiek organizēts augstā līmenī; konkursa norisē liela nozīme tiek piešķirta konfidencialitātei. Visas idejas tiek glabātas serverī, kuram piekļūt var tikai cilvēki, kuri parakstījuši konfidencialitātes vienošanos par informācijas neizpaušanu un neizmantošanu savā labā. Arī žūrijas dalībnieki paraksta šādu vienošanos. Žūrijas pārstāvji ir cilvēki ar augstu atbildības sajūtu, savas nozares speciālisti, kuri ir ieinteresēti šī konkursa mērķa sasniegšanā. Plašāka informācija par šo konkursu pieejama www.idejukauss.lv

Grantu programma „Atspēriens”

Programmas mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kuri nedarbojas ilgāk par vienu gadu.

Galvenokārt tiek atbalstīti uzņēmumi tūrisma, inovācijas un ražošanas jomā. Rīgas dome sadarbībā ar Swedbank ir izstrādājusi grantu programmu „Atspēriens“, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, motivēt izbraukušos Latvijas iedzīvotājus atgriezties Rīgā, kā arī veicināt straujāku Eiropas Savienības labklājības līmeņa sasniegšanu. Programmas ietvaros piešķirtais atbalsts palīdzēs uzņēmējam izveidot infrastruktūru veiksmīgas komercdarbības veikšanai. Grantu programmā „Atspēriens” iespējams saņemt līdzfinansējumu 80% procentu apmērā dažādu

JAUNO

UZŅĒMĒJU CENTRS

BIEDRĪBA

CONNECT LATVIJA

Ja Tev ir biznesa ideja, ko vēlies realizēt, biznesa plāns, ko īstenot, un mērķis, ko sasniegt, tad Tev atliek tikai uzdrošināties un, galvenais, noticēt tam, ka viss var piepildīties!

Uzņēmējdarbība ir katra indivīda spēja pārvērst idejas darbībā, izmantojot kreativitāti, inovācijas un uzdrošināšanos riskēt.

Uzdrošinies īstenot savas idejas!

BIZNESA

INKUBATORS GRANTU PROGRAMMA

„ATSPĒRIENS”

BIZNESA IDEJU KONKURSS

„IDEJU KAUSS”

jauno komersantu izdevumu segšanai – specifiskas tehnikas un licenču iegādei, grāmatvedības un jurista-konsultanta pakalpojumu apmaksai, interneta mājas lapas izstrādei, darbinieku specifiskai apmācībai, mārketinga materiālu izveidei, telpu īres un labiekārtošanas izmaksām u. tml. Vienam komersantam maksimālais pieejamais granta apjoms ir 15 000 eiro. Divas reizes gadā tiek izsludināts konkurss, lai noskaidrotu ekonomiski dzīvotspējīgākās un inovatīvākās Rīgā realizējamās komercdarbības idejas. Konkursam var pieteikties gan fiziskas personas, gan juridiskas personas, kuru juridiskā (fiziskajām personām –deklarētā) adrese atrodas Rīgā un kuras pieteikuma iesniegšanas dienā ir reģistrētas ne ilgāk kā divus kalendāros gadus. Konkursa pieteikumus izvērtē kompetenta vērtēšanas komisija atbilstoši iepriekš izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem.

Kopējais grantu finansējums 2014. gadā sasniedza 140 000 eiro.

Grantu programma „Atspēriens” darbību uzsāka 2009. gadā, kad tika izsludināts pirmais konkurss.

Līdz šim izsludināti jau divpadsmit konkursi, kopumā iesniegtas 1118 biznesa idejas un atbalstu saņēmuši jau 105 uzņēmumi, kuriem piešķirts kopējais finansējums vairāk nekā 760 000 eiro apmērā.

Plašāka informācija par programmu www.investeriga.lv

Biedrība CONNECT Latvija - savieno uzņēmējus ar izgudrotājiem un

investoriem, lai izveidotu un attīstītu jaunus un inovatīvus uzņēmumus Latvijā. Biedrība organizē iespēju forumus, kuros uzņēmējiem ir iespēja

prezentēt savu biznesa ideju privātajiem investoriem un riska kapitāla fondu pārstāvjiem. Tāpat arī tiek organizētas tikšanās ar ekspertiem, kurās ir iespēja prezentēt savu biznesa ideju un iegūt vērtīgus padomus, kā veiksmīgāk un ātrāk attīstīt ideju. Kā eksperti tiek pieaicināti profesionāļi no dažādām jomām – mārketinga, biznesa attīstības, riska kapitāla, intelektuālā īpašuma, personāla, jurisprudences, tehnoloģiju, starptautiskā tirgus u.tml. CONNECT Latvija organizē dažādus pasākumus un aktivitātes, lai palīdzētu uzņēmējiem veidot un attīstīt jaunus, inovatīvus uzņēmumus: Latvijas izgudrotāju dienu, Komandas veidošanas forumu, Iespēju forumu, Tramplīna pasākumus, Senioru ekspertu tīklu u. c. Plašāka informācija http://www.connectlatvia.lv/

Jauno uzņēmēju centrs

sniedz konsultācijas ikvienam biznesa uzsācējam vai jaunajam uzņēmējam ar nelielu pieredzi uzņēmējdarbībā – sākot ar biznesa idejas izvērtēšanu un beidzot ar uzņēmuma tālāka attīstības plāna izstrādi. Centra konsultanti ir pieredzējuši uzņēmēji, kas dalās savā pieredzē un sniedz nepieciešamo padomu. Ieskaties http:// www.jaunaisuznemejs.lv/, kur profesionāli eksperti sniegs Tev visu vajadzīgo informāciju (bez maksas); iepazīstinās Tevi ar zinošiem profesionāļiem (konsultācijas bez maksas); palīdzēs Tev izveidot un/vai saglabāt savu reputāciju internetā; sniegs informāciju par Tev aktuāliem pasākumiem un norisēm Latvijas un pasaules mērogā.

23

apģērbu piedāvājumā jaunajām māmiņām

Teksts: Simona Čeičiniece

19.oktobra vakarā LTV1 ēterā noslēdzās ceturtā sezona Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajām jauno uzņēmēju sacensībām „Firmas noslēpums”. Konkursā uzvarēja un EUR 15 000 ieguva uzņēmēja Diāna Urtāne ar biznesa projektu „Silk&Milk”, kurš piedāvā dizaina apģērbu jaunajām māmiņām.

TV sacensības „Firmas noslēpums” norisinājās astoņu raidījumu ciklā, atspoguļojot biznesa uzsākšanas procesu no pirmās idejas līdz vēlamajam un reālajam biznesa plānam. Sacensību dalībnieki varēja izmantot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī sacensību atbalstītāju – SEB bankas, Rīgas Tehniskās universitātes un informācijas tehnoloģiju inkubatora TechHub mentoru konsultācijas.

Dalībnieku uzdevums katrā nākamajā raidījuma posmā bija pārliecināt žūriju, ka sākotnējais biznesa projekts ir progresējis. Konkursa galvenais mērķis bija parādīt Latvijas biznesa potenciālu un iedrošināt arī citus uzsākt savu uzņēmējdarbību. Konkursu „Firmas noslēpums” organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar producentu apvienību HansaMedia. Galveno balvu EUR 15 000 nodrošināja SEB banka.

Lai izprastu, kas nepieciešamas veiksmīgai biznesa idejas realizēšanai, aicināju uz sarunu uzvarētāju Diānu Urtāni, kura pabeigusi studijas gan Biznesa augstskolā Turība, gan Mākslas akadēmijā. Jau sarunas sākumā atklājās, ka jaunā uzņēmēja ir atvērta, smaidīga un, stāstot par savu jauno biznesu, no viņas staro liels entuziasms un neatlaidība.

24

Foto no Diānas Urtānes personīgā arhīva.

Jaunas vēsmas

Kas Tevi pamudināja pieteikties konkursam „Firmas noslēpums”?

Vairāki apstākļi – pirmkārt, strādājot kā pašnodarbinātā, secināju, ka vēlos uzsākt reālu uzņēmējdarbību. Pēc otrās meitiņas piedzimšanas radās šī jaunā projekta ideja, kas guva labas atsauksmes arī stāstot par to citām māmiņām. Apņēmības pilna un iedvesmota es devos uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, lai uzzinātu par dažādām līdzfinansējuma iespējām idejas realizācijai. Tur man arī ieteica piedalīties konkursā „Firmas noslēpums”.

Kā radās ideja tieši par māmiņu apģērbu?

Pati biju saskārusies ar problēmu, ka pēc bērniņa dzimšanas ir ilgi jādomā un jāmeklē, ko uzvilkt mugurā, barojot bērniņu, kā arī veikalos pieejamie apģērbi ir vecmodīgi, neinteresanti. Dodoties uz kādu publisku vietu, ir diskomforta izjūta bērna zīdīšanas laikā.

Kas ir „Silk&Milk”, un kāds ir šī zīmola galvenais mērķis? Šis ir augstas kvalitātes dizaina apģērbs jaunajām māmiņām no dabīgajiem materiāliem vai to alternatīvām.

Latvijas tirgū šāda produkta vēl nav, pat pasaulē ir tikai pāris apģērbu zīmolu, piemēram, ASV, taču salīdzinoši mazā apmērā.

Zīmola mērķis ir mainīt priekšstatu par to, kā izskatās un jūtās jaunā māmiņa.

Tā kā šobrīd specializētie produkti, kuri paredzēti zīdīšanai, ir ļoti bezgaumīgi un vienkāršoti, mans mērķis bija piešķirt jaunu kvalitāti, kā rezultātā tie kļūst par dizaina apģērbu jaunajām māmiņām. Apģērbu, kurā jaunā māmiņa ir skaista un jūtas ērti. Apģērbu, kas mudina vairāk iziet sabiedrībā. Šis ir arī tāds kā palīdzības projekts jaunajām māmiņām. Apģērbs ļauj izpaust savu personību, nedemonstrē bērniņa barošanas procesu, kā arī paaugstina labsajūtas līmeni.

Un kā šobrīd veicas ar jaunā biznesa plānošanu, realizēšanu?

Viss rit pamazām – šajā posmā steiga nav vajadzīga, viss jādara pārdomāti, lai nepieļautu nevajadzīgas kļūdas, jo galvenais ir stabils pamats. Es koncentrējos, lai apģērbi būtu pēc iespējas kvalitatīvāki, apjoms optimāls un cena klientam pieejama, tāpēc šobrīd notiek strukturēta pārdomāšana, konstruktīva pieeja. Šāda veida pieeja bija svarīga, arī piedaloties konkursā, jo žūrija vēlējās redzēt, ka dalībnieks zina, ko viņš dara, kāds ir viņa mērķis un vēlmes – šāda metode gan konkursā, gan esošajā biznesā ir ļoti būtiska un svarīga. Domājot par nākotni, es noteikti nevēlos mehānisku atražoša-

nu, vēlos pasniegt „Silk&Milk” kā modes apģērbu, tāpēc jaunumi gaidāmi katru sezonu. Tas ir tāpat kā ar maizi – ir vienkārša rudzu maize, bet ir arī maize ar sēkliņām un rozīnēm. Vajadzība pēc maizes paliek tā pati, taču izskats un garša ir pavisam citāda. Šādi vēlos arī veidot kolekcijas, lai apģērbi pildītu savas funkcijas, taču izskats un kvalitāte būtu jaunā līmenī. Šāda veida konkursi iedvesmo un motivē jaunos studentus?

Noteikti, jā! Galvenais nenobīties, jo, piemēram, es, piesakoties konkursam, nemaz nezināju, ko tas prasīs.

Es domās redzēju rezultātu, bet ne procesu. Tas prasīja ļoti intensīvu darbu īsā laikā, kas studentiem zināmā mērā jau ir pazīstams. Ja nav skaidrības, tad zūd pārliecība. Ja cilvēks ir tendēts uz apņemšanos un neatkāpjas, tad pārliecība aug. Arī konkursa finālā nezināju, kā būs. Ja fanātiski koncentrējas tikai uz uzvaru, ir liela iespēja vilties un atkal iedragāt savu pārliecību. Šāda veida konkursi noteikti paplašina redzesloku, un tā ir arī lieliska izaugsmes iespēja.

Ko Tu varētu ieteikt studentiem, kuri pavisam nesen ir uzsākuši studijas vai tikai vēl plāno tās uzsākt?

Viennozīmīgi iesaku skaidri noteikt savu mērķi! Kad studēju Turībā, mani iedvesmoja kursa biedri - cilvēki, kuri jau strādāja, tāpēc arī Turība ir piemērota tiem, kuri kādā noteiktā jomā jau kaut ko dara. Prakse, kuru nodrošina augstskola, ir ļoti svarīga un nepieciešama. Ir būtiski, ka augstskolā jūtama interese par to, ko cilvēks vēlas. Ja students šaubās vai nezina savu īsto mērķi, tad labāk iepauzēt, padomāt, lai nezaudētu to laiku, kuru velta kādai augstskolai. Galvenais ir izvirzīt savu mērķi un cītīgi pie tā strādāt, apzināti izvēloties piemērotākos palīglīdzekļus.

Diāna Urtāne sarunas laikā atklāja, ka “Silk&Milk” simboliski var atainot kā „mākoni ar zelta maliņu”- jaunā māmiņa ir tik aizņemta ar mazuli, ka sev laika nemaz neatliek, bet šī zelta maliņa piešķir bērniņa zīdīšanas laikam papildus kvalitātes – komfortu, eleganci, sievišķību un pievienoto dizaina vērtību.

Ar „Silk&Milk” produkciju vairāk var iepazīties Facebook lapā Silk&Milk (silkmilk) un drīzumā arī www.silkandmilk.com māja lapā. b

25

Konkursā varēja piedalīties ikviens 2013./2014. studiju gada Biznesa augstskolas Turība students, kurš vēlējās iegūt EUR 20 000 idejas īstenošanai un bija gatavs ar savu sapni prezentācijas veidā pārsteigt un pārliecināt konkursa žūriju!

Lai cīnītos par uzvaru konkursā un EUR 20 000, dalībniekiem bija sekmīgi un secīgi jāapgūst attiecīgā studiju programma, jāprezentē savas izstrādātās idejas, kā arī jāapmeklē augstskolas piedāvātās vieslekcijas - riska kapitāla uzņēmuma „ZGI Capital” Investīciju direktora Rūdolfa Kreses lekcija „Kā savu ideju prezentēt investoram?”, aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas lekcija „Veiksmīga publiskā runa”, multimediju mākslinieka Arta Dzērves lekcija „Video – no idejas līdz rezultātam”, kā arī Gata Mūrnieka vieslekcija „Vairāk drosmes! Izvilkumi no partizāna rokasgrāmatas”.

Konkursa fināls norisinājās 2. jūnijā un tajā piedalījās 15 finālisti. Žūrijas sastāvā bija dažādu nozaru speciālisti: Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, uzņēmēja un Kosmetoloģijas koledžas līdzīpašniece Marika Ģederte, žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija

26

Ločmele, “Gaismas pils” radošais direktors Gatis Mūrnieks, “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, “ZGI Capital” Investīciju direktors Rūdolfs Krese, Baltictravelnews.lv vadītājs Aivars Mackevičs, žurnāliste un “Dienas žurnāli” redaktore Inga Gorbunova.

Par labāko tika atzīta Uzņēmējdarbības vadības 1. studiju gada studenta Ritvara Ganuļeviča vēja turbīnas ideja - Milda 1. Idejas pamatā ir Latvijā raksturīga problēma - zivju slāpšana ziemā, kad ūdens tilpnes pārklāj ledus kārta. Paralēli apzinot vēja enerģijas priekšrocības, Ritvars ar partneri nolēma aeratoru un vēja turbīnu apvienot vienā iekārtā. Tā rezultātā tapa inovatīvs produkts - Milda 1, kurš, pateicoties vēja enerģijai, pilda aeratora funkcijas un bagātina ūdeni ar skābekli. Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Mūrnieks pēc konkursa atzina: „Labākais bija tas, kurš varēja sevi parādīt dažādās disciplīnās, gluži kā desmitcīņā - prezentējot sevi, sagatavojot video materiālu, demonstrējot idejas prototipu, nezaudējot aukstasinību, smaidot un spējot atbildēt uz visiem jautājumiem.” Runājot par Ritvara ideju, G. Mūrnieks izcēla produkta spēju risināt lokālu problēmu un atzina, ka žūrija saskatīja potenciālu ideju izmantot citviet pasaulē.

Konkurss ir noslēdzies un atbalsts idejas realizēšanai ir iegūts, tāpēc nolēmām noskaidrot paša Ritvara Ganuļeviča viedokli par veiksmīgo rezultātu, prezentēto ideju un turpmākajiem plāniem.

Foto: Santa Kozlova.

Visdrosmīgāko ideju realizēšanai ir nepieciešama pārliecība, ka tās var būt veiksmīgas. Biznesa augstskola Turība ir pārliecināta, ka Latvijas jaunatne spēj īstenot iniciatīvas, kuras pārsteigs pasauli! Ar šādu pārliecību Biznesa augstskola Turība rīkoja ideju konkursu „20 000 EUR Turības studentam”. Konkursa mērķis bija iedvesmot un pārliecināt Latvijas jauniešus sekot savam dzīves aicinājumam.

Teksts: Liene Circene

būtu jāpievērš uzmanība, lai piesaistītu iespējamo investoru uzmanību?

Jau pagājis laiks, kopš uzvarēji konkursā ”20 000 EUR Turības studentam”. Kādas spilgtākās emocijas palikušas atmiņā no brīža, kad uzzināji, ka esi uzvarējis?

Ja uzsveram sajūtas, tad noteikti jāliek akcents uz apziņu, ka situācija ar investīcijām projektam tiek atrisināta - neliels emociju uzplūdums, protams, ir.

Tomēr sākotnējā apziņa, ka citādi nedrīkst būt, turpmāk radīja ikdienišķas sajūtas. Domas materializējas. „Labas idejas pamatā ir izcils stāsts par to”- tā savā vieslekcijā teica jaunās reklāmistu paaudzes pārstāvis Gatis Mūrnieks. Kāds ir Tavas idejas ”Milda 1” izcilais stāsts?

Izcilam stāstam pietiek ar atslēgas vārdiem. Kad tie ir atrasti, nepieciešams tikai tos pareizi savienot. Šim stāstam atslēgas vārdi ir energoefektīvs, dabai draudzīgs, lēti ekspluatējams, vizuāli pievilcīgs. Visi šie atslēgas vārdi ir ietverti manis piedāvātajā produktā.

Lai īstenotu ideju, Tu sadarbojies ar vienu no Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem. Jums izveidojās lielisks tandēms. Pastāsti, lūdzu, vairāk par šo sadarbību!

Ne gluži LLU students, bet cilvēks, kam ir saistība ar šo augstskolu. Uzņēmējs nav zinātnieks. Ir nepieciešams rast problēmsituāciju, un tai jāpiemeklē cilvēks, kurš pārzina tehnisko risinājumu. Uzņēmējam ir jānodrošina viss pārējais.

Viens no izšķirošajiem konkursa kritērijiem bija idejas eksporta iespējas. Kādiem projektiem, Tavuprāt, ir iespējams piesaistīt investīcijas? Kam jauniešiem

Izaugsme vērojama tādiem produktiem, kuri ir fundamentāli vajadzīgi. Produktiem, kuri risina kādu patiešām aktuālu tēmu, nevis kāda studenta izdomātu problēmu. Ar to es gribu pateikt, ka ir pārāk daudz ideju, kuras ir tikai attīstītas, lai kāds pelnītu, jeb lietas, ar kurām cilvēki aizpilda savu ikdienu.

Tu jau esi paguvis viesoties Amerikā, lai realizētu ideju par sava projekta pārdošanu starptautiskā mērogā. Pastāsti, kā Tev tur gāja?

ASV ir tirgus, kurš ir pārsātināts, un to okeāna krastu ir grūti nosaukt par lielo iespēju zemi. Ar šo apgalvojumu saistu faktu, ka juridiskā sektora birokrātija ir ļoti sīkumaini pakārtota, un tas apgrūtina uzņēmējdarbību.

Tomēr ASV “jaunais miljardieru klubiņš” ir krāsojams zaļš, proti, tās visas ir ekoloģiskās idejas. Cilvēkiem patīk hibrīdauto, elektroauto, tiek dota priekšroka LED spuldzēm, LED TV un kopumā tiek atbalstīta zaļā domāšana. Ja vēlos piedāvāt savu produktu ASV, nepieciešams tur parādīties ne tikai ar gatavu produktu, bet arī dokumentāciju un kompetentiem partneriem juridiskajā jomā.

Cik grūti ir visa procesa laikā saglabāt sevī ticību, ka darbs nav veltīgs? Kādi ir Tavi vadmotīvi, pēc kuriem darbojies, mācies, dzīvo?

Saka, ka vissliktāk ir dot cilvēkam cerību un tad to atņemt… Diemžēl vai par laimi, es nepieļāvu nevienu citu domu, kā vien to, ka es iegūšu šo finansējumu.

Palīdzēja arī tā sauktais. minimālās piepūles likums, pēc kura es arī dzīvoju.

Aizritējušais konkurss un saruna ar Ritvaru vēlreiz atgādina, cik svarīgi ir ticēt savām idejām un darīt visu, lai tās realizētu! Noslēgumā vēlos pateikties konkursa uzvarētājam par sarunu un novēlēt veiksmi idejas turpmākajā attīstībā! b

27

Izveidojot savu uzņēmumu, rodas iespēja attīstīt individuālu virzienu un stilu, tāpēc, uzkrājot septiņu gadu pieredzi un stiprinot pašapziņu ārpus Latvijas, Biznesa augstskolas Turība absolvente Alise Kolosova nodibināja „Alise Kolosova Boutique Event planning” un ir kļuvusi par vienu no veiksmīgākajām uzņēmējām savā nozarē.

Teksts: Signe Sēne

Foto no Alises Kolosovas personīgā arhīva

Lai

iegūtu augstu kvalitāti, jābūt pārliecībai par sevi un savu produktu!

Kā nonāci pie idejas par “Alise Kolosova Boutique Event Planning” dibināšanu?

Tas notika ļoti dabīgi un loģiski. Biju vairākus gadus darbojusies pasākumu organizēšanas nozarē dažādās labās aģentūrās, kur uzkrāju pieredzi un izkopu savu “rokrakstu”. Sākt kaut ko savu šķita kā loģisks nākamais solis, kuru es ne brīdi nenožēloju.

Vai jau no paša sākuma zināji, ka dibināsi pati savu uzņēmumu, nevis strādāsi kāda vadībā?

Jā, jo, strādājot aģentūrās, es pārstāvu kādu citu, nevis sevi, un man jāiet roku rokā ar uzņēmuma politiku. Kopš izveidoju savu uzņēmumu, varu pilnvērtīgi attīstīt savu virzienu, stilu, un vēlos teikt, ka nekas nesniedz lielāku gandarījumu. Ir liels prieks, ka mans darbs ir novērtēts, visas aizvadītās sezonas bijušas noslogotas un šobrīd jau strādāju pie nākamās sezonas kāzām arī ārpus Latvijas robežām, kā, piemēram, Francijas Provansā un Monako.

Cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai izveidotu uzņēmumu?

Septiņu gadu pieredze citās aģentūrās un savas pašapziņas stiprināšana ārpus Latvijas. Bet tas ir ļoti personīgi. Visam ir savs laiks. Kad ir īstais brīdis, to vienkārši jūti un dari.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, veidojot savu uzņēmumu un tajā strādājot?

Jābūt pārliecībai par sevi un produktu, kuru piedāvā, vēl noteikti pieredzei un stabilām, uzticības pilnām attiecībām ar trešajām pusēm! Tikai tad var garantēt augstu kvalitāti!

Kurš no visiem īstenotajiem pasākumiem ir visvairāk palicis atmiņā?

Man ļoti grūti izšķirt vienu, jo katrs ir kaut kas jauns. Katrs klients atnes jaunas emocijas un izaicinājumus, par ko esmu ļoti pateicīga. Ja jāmin viens, tad tas noteikti būs personisks – manas māsas Alīnas meitiņas 1 gadiņa jubileja, kuru mūsu ģimene rīkoja siltā augusta sestdienā krāsaini rotātā mājas pagalmā!

Atgriežoties pie studiju gadiem, lūdzu pastāsti, kādi ir lielākie ieguvumi no Turībā pavadītā laika?

Iegūtie kontakti un atziņas, kas virzījušas mani pareizajā virzienā!

Izaicinājumi no dekāna puses un viedokļu apmaiņa! Noteikti arī Turība ir mani veidojusi par to, kas esmu šodien!

Kādēļ izvēlējies studēt tieši šajā augstskolā?

Pavisam godīgi - tā bija vienīgā augstskola, kas tajā gadā vēl uzņēma studentus! Biju nesen atgriezusies no studijām ASV un gribēju turpināt mācības iespējami ātrāk. Taču ticu, ka nekas nav nejaušs.

Ko no Turības piedāvātā klāsta vajadzētu izmantot/piedzīvot ikvienam augstskolas studentam? Šobrīd varu teikt, ka ļoti augstu novērtēju Turības rūpes par absolventiem.

Pastāvīgi rīkotie speciālistu bezmaksas semināri un citas aktivitātes ir neizmērojams ieguldījums!

Kādi ir Tavi ieteikumi, novēlējumi vai pat pamācības kādam, kurš vēlētos strādāt šajā nozarē? Šī nav viegla sfēra, un ne viss ir tik skaisti, kā izskatās fotogrāfijās. Tas ir smags, saspringts un atbildīgs darbs, tāpēc vispirms iesaku pamēģināt, vai tas vispār ir radīts Tev! Kaut vai komandā ar mani :). Un, ja interese nepāries, tad viss ir Tavās rokās! b

29

Arī Tu vari būt

premjerministrs!

2014. gadā jau trešo reizi tika realizēts projekts – spēle „Es varu būt premjerministrs”, kurā uzvarēja tukumnieks Edmunds Jurēvics.

30

Mediju spēles “Es varu būt premjerministrs” mērķis ir mainīt Latvijas nākotni un meklēt aktīvi domājošu paaudzi, kas nākotnē varētu kļūt par sabiedriskās domas un politiskajiem līderiem.

LTV1 televīzijas spēli realizēja 2010. un 2011. gadā, kad projekta norisē iesaistījās 400 jaunieši no visas Latvijas un televīzijas projekts izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā.

2014. gadā trīs mēnešu ilgais projekta pirmais etaps noslēdzās jūlija beigās, kad 12 dalībnieki pierādīja savas argumentācijas prasmes un izklāstīja idejas Latvijas izaugsmei radio Pieci.lv ēterā. Topošie premjerministri ar vadītājiem Zani Penezi un Aidi Tomsonu diskutēja par aktuāliem valsts un pasaules tematiem, atbildēja un dažādiem žurnālistu jautājumiem, kā arī demonstrēja savas erudīcijas prasmes un zināšanas. Klausītāji un eksperti vērtēja jauniešu sniegumu, nosakot spēcīgākos dalībniekus, tomēr trim no premjera kandidātiem spēle bija jāpamet.

No 15. līdz 17. augustam topošie premjerministri Siguldā piedalījās Vasaras skolā, kas bija noslēdzošais posms pirms oktobrī gaidāmajiem raidījumiem LTV. Šajās dienās jaunieši attīstīja savas spējas debatēs un runu gatavošanā, piedalījās diskusijās ar pasniedzējiem, žurnālistiem un projekta partneriem no Latvijas, Igaunijas un Vācijas.

Vasaras skolas laikā katra dalībnieka aktivitātes tika vērtētas, kā rezultātā dalībai televīzijas spēlē tika izvēlēti septiņi sevi vislabāk pierādījušie dalībnieki – Vladlens Kovaļevs, Edmunds Jurēvics, Alise Usačova, Bruno Bahs, Artūrs Krancs, Armands Aivo Astukēvičs un Kārlis Apalups.

Rudenī, uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām, sākot no 9. oktobra līdz 30. oktobrim, septiņi dalībnieki piedalījās LTV1 televīzijas spēlē un

četru nedēļu garumā cīnījās par konkursa galveno balvu – Latvijas premjerministra mēnešalgu, ko nodrošināja Biznesa augstskola Turība.

Finālā par Latvijas nākotnes premjerministru varēja balsot ikviens LTV skatītājs interaktīvajā balsojumā.

Noslēguma raidījumā starp trīs finālistiem - Edmundu Jurēvicu, Armandu Astukeviču un Bruno Bahu - uzvarētāju noteica skatītāju balsis - interneta un telefonbalsojums. Savukārt žūrijas locekļi ar saviem vērtējumiem palīdzēja skatītājiem pieņemt lēmumu, par ko balsot. Fināla raidījumā žūrijā bija Eiropas Komisijas Viceprezidents un bijušais premjers Valdis Dombrovskis, uzņēmēja Baiba Rubesa un filozofs Ilmārs Šlāpins.

Visu raidījuma laiku skatītāji par katru dalībnieku balsoja diezgan līdzīgi. Edmunds spēlē uzvarēja ar 2009 balsīm. Internetā par viņu nobalsija 138 reizes, bet telefonbalsojumā – 1871. Tikai ar 20 balsīm mazāk

otrais atbalstītākais bija Bruno – 1989 balsis. Internetā par viņu balsoja 192 cilvēki, savukārt telefonbalsojumā viņš saņēma 1797 balsis.Trešajā vietā pēc balsu skaita ierindojās Armands, kurš saņēma 840 balsis. Internetbalsojumā viņš saņēma visvairāk balsu – 235, savukārt telefonbalsojumā vismazāk – 605. Kopumā skatītāji par visiem dalībniekiem nobalsoja 4838 reizes.

Arī noslēdzošajā „Es varu būt premjerministrs” raidījumā dalībniekiem bija jāveic trīs uzdevumi. Pirmajā no tiem dalībniekiem bija jāatbild uz žurnālistu Ingas Spriņģes un Gundara Rēdera nepiekāpīgajiem jautājumiem par aktualitātēm Latvijā. Otrajā uzdevumā skatītājiem bija jāvērtē nākotnes premjeru un reklāmas aģentūru speciālistu veikums, veidojot priekšvēlēšanu kampaņas plakātus. Trīs Latvijā zināmi reklāmu veidotāji – Ģirts Ozoliņš („Idea group”), Armands Leitis („Guilty”), Ainars Vladimirovs („Tēls PR”) un fotogrāfs Gatis Rozenfelds intensīvi strādāja, lai realizētu jauniešu kampaņu idejas.

Trešajā uzdevumā skatītāji vērtēja Edmunda, Armanda un Bruno Jaungada runu tautai.

Spēles uzvarētājs Edmunds par raidījuma fināla iznākumu ir priecīgs un pateicas visiem atbalstītājiem.

„Tiešām necerēju uz tik lielu skatītāju atbalstu. Par to patiess prieks. Visa projekta laikā esmu guvis pieredzi un noderīgas zināšanas,” stāsta uzvarētājs.

Viņš arī neslēpj, kā varētu izmantot spēlē iegūto galveno balvu – premjera mēnešalgu. „Daļu no naudas izmantošu, lai atbalstītu Tukumu. Kādā veidā tas notiks, vēl nevaru pateikt, bet noteikti vēlos atdarīt ar labu vietai un cilvēkiem, kuri man palīdzējuši,” uzsver Edmunds.

Spēles uzvarētājs daļu naudas plāno tērēt arī savām vajadzībām. „Vēlos iegādāties uzvalku, ko raidījuma laikā mums piemeklēja modes māksliniece Elita Patmalniece,” atzīst Edmunds.

Projektu veido “Jaunās demokrātijas centrs” un tas top kā sadaļa ES programmas “Jaunatne darbībā” projekta “Nākotnes līderis” ietvaros. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Televīziju, radio pieci.lv. Ģenerāl sponsors un galvenās balvas nodrošinātājs ir Biznesa augstskola “Turība”, bet ievērojamu atbalstu sniegusi arī “Norvik banka”. Starp atbalstītājiem ir arī Konrāda Adenauera fonds, ASV vēstniecība, Nīderlandes vēstniecība un “Triviums apmācība”. Informatīvie atbalstītāji ir “Delfi” un žurnāls “IR”.

Spēle „Es varu būt premjerministrs” ir lieliska iespēja, kā pieteikt sevi uz Latvijas politiskās skatuves!

Ja vēlies savu nākotni saistīt ar šo jomu vai vienkārši pārbaudīt savas spējas, seko līdzi projekta attīstībai un piesakies nākamajai spēlei! Varbūt tieši Tu kļūsi par nākamo Latvijas premjerministru!

Plašāka informācija par projektu: www.ltv.lv, www.premjerministrs.lv

b

31

Darbs apkalpojošajā sfērā – priekšrocības un trūkumi Teksts: Klinta Vilkāja

Agri vai vēlu ikviens jaunietis sāk domāt par pirmo darbu, jo vēlme kļūt patstāvīgam vilina ikvienu no mums. Meklējot savu pirmo darba vietu, nereti jādomā, kā savienot darbu un mācības. Studējot ne vienmēr varam iegūt kāroto darba vietu, jārēķinās gan ar ierobežotu laiku, gan pieredzes trūkumu. Ko tad īsti darīt, ja ir vēlme strādāt un mācīties?

Vai ir iespējams atrast darbu, kurā nav nepieciešama iepriekšējā pieredze un kuru var apvienot ar mācībām?

Es uzskatu, ka ir iespējams, tikai jāmāk pareizi novērtēt savas iespējas. Manuprāt, vispiemērotākais pirmais darbs jauniešiem bez iepriekšējas pieredzes ir darbs lielveikalā. Apkalpošanas jomā vienmēr ir nepieciešami papildus darbinieki, tādēļ uzņēmumi labprāt pieņem darbā arī jauniešus bez pieredzes – galvenais ir vēlme strādāt un pozitīva attieksme pret jauno iespēju. Realitāte gan ir tāda, ka, neskatoties uz biežajiem aicinājumiem un brīvajām vakancēm, daudzi jaunieši tomēr nevēlas strādāt šāda veida darbu un rauc degunu, ja kāds ierosina strādāt lielveikalā.

Var jau saprast, ka šāda veida darbs nevilina tik ļoti kā strādāšana ērti iekārtotā birojā, tomēr jāapzinās, ka viss sākas no maziem solīšiem. Strādājošie jaunieši uzskata, ka šim darbam ir daudz plusu, piemēram, darba grafiku var veidot atbilstoši mācību laikiem, tāpēc vienmēr būs iespējams apvienot abas lietas.

32

Darbs nozīmē arī pirmos patstāvīgos ienākumus, kurus būs iespējams iztērēt pēc saviem ieskatiem, tas arī iemācīs plānot savu budžetu. Pirmā darba pieredze bieži vien palīdz apzināties naudas vērtību, jo jaunietis saprot, kāds darbs jāiegulda, lai to nopelnītu.

Darbs apkalpojošajā sfērā disciplinē, kā arī veicina komunikācijas prasmes, jo bieži nākas kontaktēties ar klientiem.

Tā ir lieliska iespēja noskaidrot, vai tev piemīt pārliecināšanas spējas, vai proti uzklausīt, dot vērtīgu padomu un, pats galvenais, – vai tev padodas darbs ar cilvēkiem.

Jaunieši, kuri darbojas apkalpojošajā sfērā, atzīst, ka šāds darbs ir vērtīgs ne tikai dēļ iegūtās pieredzes, bet arī tāpēc, ka šajā nozarē strādā daudz vienaudžu, kuri kļūst ne tikai par kolēģiem, bet bieži arī par labiem draugiem un, iespējams, pat par turpmākajiem biznesa partneriem.

Protams, šādam darbam ir arī mīnusi, kas var ietekmēt izvēli, piemēram, darbs maiņās. Ja studē klātienē, tas nozīmē, ka, visticamāk, strādāt nāksies vakarā, savukārt, ja studē vakaros, darbā būs jāizvēlas rīta maiņas. Šādā darbā bieži var nākties strādāt brīvdienās un svētku dienās, kas attiecīgi ietekmēs brīvo laiku un atpūtu. Darbs nav viegls

Vai ir iespējams atrast darbu, kurā nav nepieciešama iepriekšējā pieredze un kuru var apvienot ar mācībām?

– no klientu plūsmas rodas emocionāls nogurums, savukārt, aktīva kustība vai ilgstoša stāvēšana kājās rada arī fizisku nogurumu.

Savu pirmo darba pieredzi atceras ikviens – kādam tā saistās ar pozitīvām atmiņām, kādam – ne tik ļoti. Arī jauniem cilvēkiem ir plašas darba iespējas, un tas, kad uzsākt savas pirmās darba gaitas, ir katra individuālā izvēle.

Manuprāt, noteikti ir vērts strādāt un gūt pirmo pieredzi, jo tikai tā var saprast, kāds darbs tev ir piemērots un kāds – tieši pretēji. Iespējams, strādājot atklāsi, ka patiesībā tev ir pavisam citas intereses, vai arī kādā jomā iezīmēsies līdz šim neatklāts talants. b

Studiju procesā izstrādā tūrisma attīstības stratēģijas

Jau piekto gadu maģistra programmu „Starptautiskā tūrisma vide”, „Tūrisma plānošana”, „Baltijas studijas” un „Tūrisma mārketings” studenti izstrādā praktisko projektu – konkrētas vietas tūrisma attīstības stratēģiju. Pagājušajā gadā tika noslēgta vienošanās ar Kurzemes Tūrisma asociāciju par dažādu virzienu sadarbību. Galvenais mērķis bija jaunas idejas un pasūtījumi pētījumiem, kurus Biznesa augstskolas Turība Tūrisma pētniecības centrs varētu izstrādāt atbilstoši savai kapacitātei.

Teksts: Biznesa augstskolas Turība Tūrisma pētniecības centra vadītājs, augstskolas lektors Ēriks Lingebērziņš

Ir aizsākta veiksmīga un lietderīga sadarbība ar reģionālajām pašvaldībām un organizācijām.

Pirmais realizētais projekts bija Kuldīgā, kam sekoja sadarbības aicinājums no Karostas glābšanas biedrības. Tūrisma pētniecības centrs ir apņēmies līdz maijam izstrādāt Karostas Tūrisma attīstības un mārketinga stratēģiju. Pirmo reizi šāda projekta tapšanā sadarbojas gan latviešu, gan ārvalstu studenti.

Tā vietā, lai rakstītu referātus, šo četru programmu studenti gatavo pētījumu – sadala veicamos pienākumus, iedala pētījumu procesu noteiktos posmos u. tml. Šobrīd Karostas Tūrisma attīstības un mārketinga stratēģija ir tapšanas procesā – ir definēts, ka darbības virziens būs industriālais tūrisms, konkrēti tā paveids – militārā mantojuma tūrisms un tūrisms degradētajās teritorijās. Studiju procesā semināru ietvaros mēs izskatām atbilstošu teoriju, savukārt, 15. novembrī, kad norisinājās pirmais brauciens uz Karostu, pārgājām uz praktisko darbību.

Tikāmies gan ar Karostas glābšanas biedrības pārstāvjiem, gan Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadību, un studentiem bija iespēja uzdot visus sev interesējošos jautājumus, lai varētu sekmīgi turpināt pētījumu.

Rezultātā studenti izstrādās piedāvājumu, kā šīs visas intereses savienot un maksimāli lietderīgi izmantot vietas potenciālu. Šobrīd galvenais Karostas tūrisma produkts ir Karostas cietums jeb virssardze, tāpēc studentu uzdevums ir paplašināt piedāvājumu.

Otrs būtiskākais Tūrisma pētniecības centra darbības virziens ir joprojām aktuālās nozares diskusijas, kuras šogad tiks virzītas ārpus tradicionālajām tēmām. No tēmām par tūrisma aģentūrām un operatoriem pāriesim pie atšķirīgākiem jautājumiem – Tūrisma policiju, patērētāju tiesību aizsardzību u. tml. Mēģinām iziet arī ārpus Starptautiskā tūrisma fakultātes un, runājot par patērētāju tiesībām, piesaistījām Juridisko fakultāti. Lai noskaidrotu, ko pasākumu organizēšanas uzņēmumi sagaida no Turības kā no vietas, kur sagatavo potenciālos pasākumu vadības speciālistus, tika rīkota diskusija, kurā piedalījās arī Latvijas Pasākumu producentu asociācija. Pievēršamies arī jau-

tājumiem par gida darba specifiku un turpināsim jau aizsākto praksi – aicināsim Biznesa augstskolas Turība absolventus, kuri ir vadošos amatos tūrisma sfērā, lai viņi dalītos pieredzē par sava biznesa uzsākšanu.

Visbeidzot jāmin, ka

Tūrisma pētniecības centrs aizvien meklē jaunus virzienus un iespējas, un jauns gads ir iesākts ar virzienu uz Latgali.

Tā kā Biznesa augstskolas Turība Tūrisma pētniecības centrs ir vadošais tūrisma izglītības centrs, ir aizsākta sadarbība arī ar Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada tūrisma uzņēmējiem. Bakalaura un maģistra darbu ietvaros studenti ir gatavi piedāvāt tūrisma attīstības plānu.

Ar aizsākto darbību Tūrisma pētniecības centrs aktualizē būtisku jautājumu – reģionālo tūrisma produktu potenciālu ne tikai nacionālajā, bet arī starptautiskajā tirgū. Tāpat veiksmīgi tiek savienots studiju process un lietderīgu, vajadzīgu tūrisma attīstības stratēģiju tapšana. Pieredze liecina, ka pētījumu pasūtītāji lielāko daļu studentu ieteikumu arī veiksmīgi īsteno praksē. b

33

StartUp hotel

- vieta, kur topošie tūrisma un viesmīlības profesionāļi iegūst praktiskās iemaņas

Teksts: Adīne Aļeksējeva

StartUp hotel mācību telpas 2014. gada 15. aprīlī Biznesa augstskolā Turība svinīgi tika atklāta Starptautiskā tūrisma fakultātes mācību telpa StartUp hotel. StartUp hotel ir daudzfunkcionāla, mājīga, ērta un interesanta vide, kas izveidota atbilstoši reāliem tūrisma pakalpojumu sniegšanas apstākļiem un kur topošie tūrisma un viesmīlības speciālisti, paralēli studijām, pilnveido savas prasmes praktiski.

Mācību telpa ir veidota kā restorāna, viesnīcas numuriņa prototips, tāpēc šeit studenti var savas zināšanas pārbaudīt, izspēlējot viesu uzņemšanu un reģistrāciju viesnīcā, praktiski apgūstot galda klāšanas un ēdināšanas servisa nianses, iekārtojot un nodrošinot nakšņošanu viesnīcas numurā atbilstoši starptautiskajiem standartiem un prasībām. Šeit topošie tūrisma un viesmīlības nozaru speciālisti ne tikai darbojas praktiski, bet arī piedalās dažādās diskusijās un konferencēs, tādejādi gūstot iemaņas saviem nākotnes mērķiem biznesā.

“StartUp hotel topošie tūrisma un viesmīlības nozaru speciālisti piedalās dažādās diskusijās un konferencēs.”

34

StartUp hotel mācību telpas Kā norāda Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāne Agita Doniņa: „Turība vienmēr uzsvērusi praktisku iemaņu nozīmīgumu jaunu speciālistu izglītošanā, tāpēc šī projekta īstenošana ir tikai loģisks turpinājums mūsu jau uzkrātajai pieredzei izglītībā. Nosaukums StartUp hotel precīzi raksturo jaunās mācību telpas daudzfunkcionālo vidi, kur topošie nozares speciālisti var darboties praktiski un piedalīties dažādās diskusijās un konferencēs, tādējādi gūstot jaunas iemaņas un idejas saviem turpmākajiem mērķiem un biznesam.”

Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāne uzskata, ka tūrisma un viesmīlības servisā visam jābūt izstrādātam līdz sīkumam, jāpārzina un jāprot itin viss, sākot no zemākās pozīcijas. “Tikai tad, kad jaunie speciālisti ir izpratuši viesmīlības servisa darba specifiku un nianses, var gūt atzinību un panākumus, pakāpties augstāk un kādu dienu kļūt par labu viesnīcas vadītāju.

Izveidojot šo mācību telpu, ceram sagatavot arvien labākus speciālistus gan viesnīcām, gan restorāniem,” uzsver A. Doniņa.

StartUp hotel mācību telpas

StartUp hotel mācību materiāli Mācību telpa tapusi, augstskolai sadarbojoties ar tās tūrisma un viesmīlības studiju programmu absolventiem un nozaru uzņēmumiem, kuri sarūpējuši interjera priekšmetus, mēbeles, galda piederumus un citus restorāna un viesmīlības aksesuārus. StartUp hotel viesnīcas prototips, tā piedāvātais pakalpojuma klāsts un telpas aprīkojums un iekārtojums atbilst starptautiskiem viesnīcu standartiem un pat novērtēts ar četrām zvaigznēm.

...”StartUp hotel viesnīcas prototips ir novērtēts ar četrām zvaigznēm.”

Paši Starptautiskā tūrisma fakultātes studenti atzīst, ka StartUp hotel ir vieta, kur teorētiskās zināšanas sāk pārvērsties par praktiskajām zināšanām, un tā veidojas pieredze attiecīgajā jomā. Start Up hotel attīsta un pilnveido studentus, līdz ar to paši studenti kļūst par pārliecinošiem, profesionāliem un konkurētspējīgiem darbiniekiem. Start Up hotel ir mājīga, ērta un interesanta vide, kas atspoguļo reālus tūrisma pakalpojumu sniegšanas veidus.

Biznesa augstskola Turība topošajiem tūrisma un viesmīlības nozares speciālistiem sniedz mūsdienīgu, darba tirgum atbilstošu izglītību, kas ir augstu novērtēta ANO Pasaules tūrisma organizācijā. To apliecina organizācijas ceturto reizi piešķirtā TedQual akreditācija. Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultāte piedāvā četras studiju programmas viesnīcu un restorāna servisa, tūrisma un atpūtas organizācijas studiju virzienā - Viesmīlības serviss, Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība, Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadība un Tūrisma stratēģiskā vadība (maģistra studiju programma).

“...Start Up hotel ir mājīga, ērta un interesanta vide.”

35

No Erasmus studijām līdz darba pieredzei Valensijā Teksts: Linda Gaša

Pēc Erasmus studijām Spānijā vēlējos nostiprināt valodas zināšanas un iegūt papildus pieredzi, kā arī vēl nedaudz izbaudīt šīs valsts klimatu, pie kā biju ļoti pieradusi, tādēļ nolēmu meklēt prakses iespējas šajā zemē. Pēc ilgiem meklējumiem atradu kompāniju, kas piedāvā studentiem palīdzību prakses vietu meklējumos Valensijā, turklāt bez maksas. Uzrakstīju e-pastu, aizsūtīju savu CV un nepaspēju pat attapties, kad jau pirmajā darba intervijā uzņēmuma vadītājs man jautāja: „Kad vari sākt?’’ Tālākais notika ātri - kārtoju pēdējos eksāmenus augstskolā, slēdzu prakses līgumus, kravāju mantas, apciemoju ģimeni un draugus Latvijā un devos uz Valensiju.

Pirmie sarežģījumi: dzīvokļa meklējumi Uzskatīju, ka pēc trīs dzīvokļu nomainīšanas Mursijā, kur iepriekš mācījos, esmu kļuvusi par dzīvokļu meklēšanas ekspertu, un atrast dzīvesvietu Valensijā būs tīrais nieks, bet kļūdījos. Izrādījās, ka lielākā daļa īpašnieku, kas izīrē dzīvokļus studentiem, nevēlas slēgt līgumu tikai uz trim mēnešiem un labprātāk izīrē pusgadam vai gadam. Ar neatlaidību un ilgiem

36

meklējumiem man tomēr izdevās atrast to, ko meklēju - dzīvokli tuvu pludmalei un darbam.

Prakses uzsākšana: darba vietas atrašana Uzņēmums atradās Valensijas Politehniskajā universitātē. Iepriekš nevarēju pat iedomāties, cik milzīga ir šīs universitātes teritorija! Studenti pa teritoriju pārvietojas ar velosipēdiem, tajā atrodas vairāki futbola laukumi, peldbaseins, tenisa korti, riteņbraukšanas trase un vēl daudz kas cits. Ar zināmām grūtībām un trim telefona zvaniem uzņēmumu beidzot atradu. Ļoti vēlējos uzzināt vairāk par kompāniju un saviem darba pienākumiem.

Biju atbildīga par komunikāciju sociālajos tīklos (community manager) uzņēmumā „Textil Energy”, kas nodarbojas ar pārvietojamu saules paneļu (saules bateriju akumulatoru) ražošanu un dizaina izstrādi.

Pirmās dienas pavadīju, izpētot un mācoties par uzņēmuma produkciju, par kādu iepriekš nebiju pat nojautusi. Vēlāk kopā ar uzņēmuma izpilddirektoru, kā arī finanšu un e-lietu vadītāju (kuri bija mani prakses

Clean Launchpad konkursa ietvaros notikušās biznesa veidošanas apmācības Boot camp, kur 2 dienu garumā mācījāmies ideju pārvērst biznesa plānā.

Motivējoša runa Climate KIC jauniešu vasaras biznesa nometnē Journey#14

vadītāji), spriedām par uzņēmuma stratēģiju sociālajos tīklos. Uzņēmums bija nesen uzsācis savu darbību, un manos pienākumos ietilpa profilu veidošana sociālajos tīklos. Man bija jāapgūst dažādas platformas, kā šos tīklus pārvaldīt un nodrošināt monitoringu. Nedēļas beigās pārrunājām izdarīto un meklējām „īsto” pieeju, kā pastāvēt sociālajos tīklos. Biju pārsteigta, ka man tika uzticēta liela rīcības brīvība un samērā nopietna atbildība, varēju publicēt to, kas man likās saistošs un interesants.

Jau otrajā darba nedēļā vadība lūdza man kopā ar citiem Valensijas Start-up uzņēmumiem pārstāvēt kompāniju ar motivējošu runu starptautiskā biznesa nometnē jauniešiem, ko organizēja Climate KICEiropas vadošais klimata inovāciju iniciators. Jāatzīmē, ka tas nebija viegls uzdevums, jo vairākums spāņu ne īpaši labi zina angļu valodu.

Vēlāk pārstāvēju uzņēmumu arī starptautiskā konkursā - The CleanLaunchpad, kas atbalsta videi draudzīgas biznesa idejas. Pateicoties šim konkursam, devos uz mācībām ar pieredzējušiem biznesa pasniedzējiem no Eiropas, kā arī apmeklēju semināru, ko vadīja runas prasmes pasniedzēja no Silikona ielejas - Beth Susanne. Manuprāt, tieši šī bija visvērtīgākā pieredze, jo seminārā apguvām, kā izstrādāt un aizstāvēt biznesa projektu - no idejas līdz pat prezentācijas prasmju attīstīšanai, kas noder konkursos vai investoru meklējumos. Darba ietvaros apmeklēju arī Google adwords apmācības ... spāņu valodā! Un vēl ikdienas darbi - tvītu rakstīšana spāņu un angļu valodā, satura izveide uzņēmuma blogam, mājas lapai un Facebook profilam. Atmiņā spilgti palikusi pirmā preses relīze spāņu valodā un biznesa piedāvājumu rakstīšana potenciālajiem sadarbības partneriem.

Uzņēmumā nostrādāju trīs mēnešus un aizbraukt bija ļoti grūti, jo biju jau pieradusi pie kolēģiem un darba.

Spāņi ļoti atšķiras no latviešiem - ir daudz atvērtāki, draudzīgāki, iespējams, krietni haotiskāki, un viņu iecienītākais darbu darīšanas laiks ir mañana, kas spāniski nozīmē „rītdien”. Ar uzņēmuma esošajiem

Ar kolēģiem brīvajā laikā

un potenciālajiem klientiem komunikācija tika veidota ļoti neformāli un draudzīgi. Ar uzņēmuma vadītājiem vienmēr draudzīgi papļāpājām, apmainījāmies idejām un zināšanām, biju pat nedaudz pārsteigta, cik ļoti manis piedāvātajās idejās ieklausījās. Spānijā ļoti svarīga ir ģimene - par to ir jāapjautājas, tiek rādītas fotogrāfijas, stāstīti piedzīvojumi un pat rīkotas iepazīšanās ar ģimenes locekļiem, draugiem.

Arī darba laiku varēju noteikt pati - galvenais nostrādāt noteiktās stundas un paveikt uzticētos pienākumus. Dažreiz pirms darba pat paguvu aiziet uz pludmali un pasauļoties. Valensija ir ļoti skaista un dinamiska pilsēta. Ļoti sajūsmināja tās arhitektūra gan modernā, gan klasiskā stila, pati vecpilsēta, plašā pludmale un fakts, ka visur iespējams ērti pārvietoties ar velosipēdu.

Pēc pieredzētā noteikti iesaku arī citiem aizbraukt, pastrādāt un iepazīt citas kultūras. Ja, izlasot manu stāstu, kāds vēlas braukt praksē uz Valensiju, uzņēmums Training Experience http://www.valencia. trainingexperience.org/ būs labs palīgs un spēs katram gribētājam atrast vietu, kur iziet praksi. Kas zina, varbūt šī vieta kļūst tieši par Tavu nākamo darba vietu... b

37

droši un ērti Ceļošana nav tikai labākais veids, kā pavadīt brīvo laiku, tā ir arī iespēja gūt iedvesmu un atrast piedzīvojumus.

Ceļošanā ir vērts investēt, taču šīm investīcijām ne vienmēr ir jābūt lielām – gūt spilgtus iespaidus var arī ceļojot droši, ērti un ekonomiski. Lai ceļojuma laikā izvairītos no nevajadzīgām nepatikšanām, ir vērts ņemt vērā pieredzējušu ceļotāju ieteikumus.

Izvēlies Rūpīgi galamē braucie izvērtē, cik da rķi un c eļošana cenu līmna galamērķi udz līdzekļu s veidu v u tomēr, enis ir zemā n ceļošanas ari atvēlēt c la e k ļo v s i e ta n ju id e jā mam, iz u. Maz kā Latv mas pa s nokļū ā ij izmantor aviobiļetēm tu, var nāktie ā un ceļošan k attīstītajās vvēlies cienu s si ceļojuma . Brauciena iz s šķirties no a ir salīdzinoš alstīs li aviem s a m i pēkiemģentūras paka aksas ir atka elas naudas s lēta, rīgas ar um. lpojum īn us vai o rganizē o tā, vai si brau -

Meklē izdevīgas cenas Ceļojuma budžeta plānošanā jāapzina izdevumi par transportu, naktsmītnēm, maltītēm, ekskursijām, izklaidi un citiem pirkumiem (piemēram, suvenīriem). Katrā no šīm kategorijām ir iespējams meklēt veidus, kā samazināt izdevumus. Piemēram, ja izlem doties ceļojumā grupā, izdevīgi var būt pēdējā brīža piedāvājumi no ceļojumu aģentūrām. Izmaksas par transportu iespējams samazināt, veicot dažādu aviokompāniju cenu piedāvājumu salīdzināšanu un biļešu iegādi internetā.

u veidu izvēlētajā valstī Noskaidro izdevīgāko norēķin s veikt vēl mājās ējam iesp u par ceļojum Lai arī daļu no izdevumiem biļetes internetā), tomēr lielākā daļa iz(piemēram, iegādājoties avioāti uz vietas. Tādēļ pirms brauciena izpēdevumu parasti tiek apmaksmēs varētu būt visizdevīgākais. Pirmkārt, ti, kurš norēķinu veids ārze ātu tīkls ir valstī, uz kuru dodies. Otrkārt, noskaidro, cik plašs bankom ksas tiek piemērotas Tavai bankas kartei mšanu. izpēti, cik lielas komisijas ma norēķiniem, gan naudas izņedā. par darījumiem ārzemēs – gan skaidrā nau s ekļu līdz s ēto edz par am Nepārvadā visus ceļojum Apdrošinies Dodoties atpūsties, ir grū arī kas nepatīkams. Tomērti noticēt, ka ceļojuma laikā var atgadīties kādreiz ir atgadījusies kād arī cilvēki, kuriem ārzemju brauciena laikā a ķibele, to nekad nav plā brīžos izvairītos no neplānotie noj m izdevumiem, parūpējiesuši. Lai šādos apdrošināšanu. par ceļojuma

38

udžetu ļojuma b s ceļojuNosaki ce i, arī savu s, ka arī d ā g ie u jum erie n pakalpo iespējām. Un atc vajadzību u u č re p ta Līdzīgi kā o atbilstoši budže i līdzekļi ikdienas ērē savu m n a lā š p ie ie c , nepārt s ie u p e m būs n s priekus šamo summu a a n m a š ju ļo ļo e e c pēc c udot epiecie šanai. Ba cienam n nodrošinā ņem vērā, ka brau n budžetu u s arī uzkrāt. m ja ir iespē taktinformāciju

Turi pie rokas noderīgu kon

erēs bankas neparedzēts, Tev noteikti nod ntu servisa Ja ceļojuma laikā gadās kas ceļo klie s ana nāš roši apd juma diennakts kontakttālrunis, cības vai pārstāvniecības adrese valstī, uz numurs un Latvijas vēstnie ē arī vietējā palīdzības dienesta tālruni. kuru dodies. Noteikti iegaum

Iepērcies Kopumā internetā droši plānošan internets sniedz ļo a i ti u n plašas iesp lī d zekļu ieta ir jāievēro ēja u trēt drošie drošas iepirkšanā pīšanai, tomēr, veics patstāvīgai brau cie s m ot norēķin p p riekšnosa irkumiem Turklāt, p us inte nu cījum inte tes datus irms veic jebkādus rnetā, kas paredz i. Karti ieteicams rnetā, ievadi tos (numuru, derīgumdarījumus internepapildu drošības preģistā un izpa uzticama aroli. a termiņu tirgotāja m ud ), ājas lapā. vēlreiz pārliecinie savas kars par to, k a

aiņu t valūtu banVeic valūtas m īgāk, nekā izņem ev izd s bū īs ir praktiski rti lst ķināties ar ka dras naudas daudzās va lūtas maiņu rē no en vi i ež Bi iztikt bez skai Savienības, va komātā. Tomēr dēļ, ja dodies ārpus Eiropaissummai, veic vēl Latvijā, lair tā la i, lie am ne ēj az , lidostā, ku neiesp drā naudā, vism lstī, piemēram u savlaicīgi ja norēķiniem skaira uzreiz, ierodoties svešā va Tu ā dā veid izvairīties no tas nebūtu jādas kurss var būt neizdevīgs. Šā u un tādejādi ņa ud ai na m s s lst ta va lū s va s ar konkrētā varēsi iepazītiešu pieņemšanas. no nk ba viltotu Rūpējies par savu drošību

brauciena laikā

. Pirmkārt, a laikā gādāt par savu drošību o īpašos Liet Pastāv vairāki veidi, kā ceļojum t. uvie vien es kart un bankas nekad neglabā visu naudu glietas labāk atstāt mājās. Otrkārt, neceļotāju makus vai jostas. Dārfinanšu līdzekļus, tā vietā labāk izmantot nēsā ikdienā līdzi visus savusuzmanīgs, izņemot naudu no bankomāta. viesnīcu seifus. Treškārt, esi

Izvēloties

ERASMUS

ERASMUS ir starptautiska apmaiņas programma jauniešiem, kas piedāvā mācības trīsdesmit trijās pasaules valstīs. Pieteikties programmai var ikviens, taču, kāds no tās labums, kā notiek pieteikšanās process, kādi ir pieteikšanās nosacījumi un ko par to saka paši programmas dalībnieki?

Teksts: Renāte Ribaka

Izšķirošais karjeras pakāpiens. Ir jaunieši, Kuri studenti var pieteikties? kuri nejūtas pārliecināti par savu konkurētspēju darba tirgū.

Attālums starp vajadzīgo pieredzi, lai iegūtu darbu, un nepieciešamo darbu, lai iegūtu pieredzi, bieži var šķist kā liels un nebeidzams labirints. Viens no veidiem, kā studiju laikā padarīt savu CV spožāku potenciālo darba devēju acīs, ir studijas ārzemēs. Šāda veida pieredze ir nenovērtējama, jo sniedz priekšstatus un pieredzi par sadarbību ar citu kultūru pārstāvjiem. Šobrīd vairākums lielo un arī mazo uzņēmumu ir koncentrējušies uz eksporta palielināšanu. Kādēļ gan neizmantot izdevību un nepierādīt to, ka esi gatavs spert soli tālāk par pārējiem, lai gūtu labumu gan sev, gan citiem?

Zināšanu horizonts.

Apgūstot prasmes kādā no pasaules augstskolām, gūsi arī citādāku redzējumu par mācību priekšmetiem, kurus šķietami jau esi apguvis, būdams dzimtenē. Jau zināmie fakti tiek pasniegti no pavisam cita skatu punkta, kas palīdz paplašināt redzesloku.

Sākot no pašiem pasniedzējiem un to mācību tehnikas, līdz pat programmas saturam – viss tevi izaicinās kļūt par izcilu savas jomas speciālistu.

Finansiāls draudzīgums.

Pastāv stereotips, ka studijas ārzemēs nav sasniedzamas ikvienam, vismaz ne bez ievērojama kapitāla. Tu tiec iebiedēts ar nesamērīgi lielu mācību maksu, kā arī ikdienas izdevumiem, jo, kā nekā, studenta dzīve tiek pasniegta kā labākais laiks cilvēka mūžā, taču ne vienmēr tas ir lētākais dzīves posms. ERASMUS programmas priekšrocība ir tā, ka studentiem nav jāmaksā par augstskolā saņemtajām zināšanām, kā arī tiek piešķirta limitēta nauda ikdienas izdevumiem.

Ārpus komforta zonas.

Šis ir mobilitātes laikmets. Izaugsme vairs nav iedomājama bez pārvietošanās gan savas valsts, gan starptautiskā mērogā. Ceļošana un dzīvošana ārpus sev pazīstamu vietu un cilvēku loka rūdīs raksturu un ļaus kļūt vēl patstāvīgākam, kā arī atklās un attīstīs sevī jaunas īpašības.

Pieteikties var jebkurš bakalaura studiju programmas pirmā, otrā vai trešā kursa students, kā arī maģistra programmas pirmā kursa students, kurš: 1. nav piedalījies ERASMUS programmā iepriekšējos gados; 2. ir nokārtojis visus pārbaudījumus; 3. ir nokārtojis visas finansiālās saistības ar augstskolu; 4. ieguvis vidējo vērtējumu par iepriekšējo studiju periodu, kas nav mazāks par 7 ballēm.

Kā pieteikties?

Lai pieteiktos ERASMUS programmai, studentiem ir jāaizpilda iesniegums Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās sadarbības nodaļā A210. vai A215. kabinetā.

Kādi ir studentu izvērtēšanas kritēriji? :

1. Vidējā atzīme par iepriekšējo studiju periodu.

2. Atzīme svešvalodā. Ēriks Krēsliņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 2. kursa students, pašlaik ERASMUS programmas ietvaros studē Nīderlandē. Atbildot uz jautājumu, kādēļ viņš nolēmis pieteikties programmā, jaunais puisis atbild: ”Vienmēr jau esmu bijis mazliet ķerts uz piedzīvojumiem. Kādu laiku iepriekš iepazinos ar brīvprātīgā darba veicējiem no ārzemēm, taču neuzskatīju, ka tas ir domāts man. Iespēja studēt ārzemēs piesaistīja ar to, ka ir gan noderīga, gan patīkama”.

Līdz šim Ērikam ir tikai pozitīva pieredze. Intensīvais darbs un aktīvā sabiedriskā dzīve neļaujot skumt pēc mājām, taču vislielākais rūdījums, kā apgalvo pats jaunietis, “ir cilvēks, par kādu šajā laikā kļūstu. Esmu kļuvis atvērtāks visam un reti ko nožēloju”.

Sevis pilnveidošanai nekad nav par vēlu. Tas ir attiecināms gan uz zināšanām, gan praktiskajām iemaņām. Ja esi gatavs sevi izaicināt un būt drosmīgs, piesakies, un, kas zina, varbūt tieši Tu mācīsies Spānijā, Nīderlandē vai kādā citā Eiropas Savienības valstī! b

39

Erasmus DRUDZIS 2014

Mans vārds ir Daira, esmu Komunikācijas fakultātes Sabiedrisko attiecību 4.kursa studente, un mans stāsts ir šāds...

Kādreiz pasaule man šķita pārāk plaša, lai tajā spertu savu kāju un nepazustu. Reiz man bija bail no tā, kas atrodas aiz manis izveidotā komforta burbulīša robežām, bet pienāca brīdis, kad es saņēmu visu savās asinīs ritošo kurzemnieces neatlaidību un pieteicos Erasmus programmai.

2014. gada februārī sēdos lidmašīnā, lai dotos studēt uz citu valsti. Tā bija mana pirmā iesaistīšanās Erasmus programmā – studijas Nīderlandes pilsētā Groningenā.

Biju ļoti pārsteigta, atklājot, ka tur gandrīz ikviens runā angļu valodā, un visu piecu tur pavadīto mēnešu laikā neradās vērā ņemamas komunikatīvas barjeras ar vietējiem iedzīvotājiem. Gadījās pat lauzītā angļu un vācu valodā parunāt ar iesirmu omīti pļavas vidū. Tieši tā!

Nīderlande teritoriāli ir aptuveni uz pusi mazāka kā Latvija, bet iedzīvotāju tur ir astoņas reizes vairāk, tāpēc satikt cilvēkus meža un pļavas vidū nav nekas pārsteidzošs. Cilvēki Nīderlandē ir atvērti komunikācijai un palīdzēs pat tad, ja vienīgie vārdi, kurus saproti holandiešu valodā, ir „pa labi” un „pa kreisi”. Tieši tā man kāds onkulītis centās palīdzēt ar velosipēda tukšo riepu. Un, ja vēlaties doties apmaiņas programmā uz Nīderlandi,

40

velosipēds būs vajadzīgs! To izmanto ikviens, sākot ar maziem bērniem, kas tikko iemācījušies staigāt, beidzot ar pavecākiem ļaudīm, kuri mani pirmajā nedēļā nekautrējoties apdzina. Jāpiemin, ka es iekšēji vainoju savu riteni, nevis to, ka, iespējams, biju mazāk fiziski sagatavota kā astoņdesmitgadīga omīte. Protams, ka laika gaitā es pati iemanījos braukt uz skolu, kas bija 7 km attālumā no manas dzīvesvietas, gana ātri, lai ceļā ne tikai apsteigtu vietējos iedzīvotājus, bet arī paspētu apbrīnot Groningenas krāšņo dabu. Manuprāt, Groningenā ziedēja viss – puķes, krūmi, koki un arī cilvēki. Kā jau minēju, uz skolu ar riteni minos vismaz četras reizes nedēļā.

Runājot par mācībām, jāsaka, ka jāstudē Nīderlandē ir un pavisam nopietni. Tur Tev kā Erasmus studentam netiek dotas nekādas atlaides, darbi jāiesniedz laikā un kvalitatīvi un jānāk arī uz eksāmeniem. Šobrīd šķiet, ka nekur nebiju tik daudz studējusi kā Nīderlandē. Pieredze, ko guvu šajā valstī, iemācīja man daudz arī par sevi.

Tā bija kā veselīga meditācija piecu mēnešu garumā, nebija pat jābrauc uz Indiju. Sapratu, ka spēju daudz vairāk nekā pašai sākotnēji šķita, kļuvu drosmīgāka un atvērtāka, īsāk sakot – mainījos! Nemaz nerunājot par to, cik ļoti uzlaboju savas angļu valodas zināšanas! Šī pieredze man palīdzēja saprast, ka esmu tikai pusceļā un vēl neesmu īsti iepazinusi plašo pasaulia, kas kādreiz mani tik ļoti biedēja.

Pēc studijām Nīderlandē sekoja mans otrais solis pretī

Foto no personīgā arhīva.

nezināmajam – studijas Portugāles pilsētā Faro. Varu droši teikt, ka šeit es turpinu iepazīt pasauli. Ik dienu sasveicinos ar kādu no Čehijas, Vācijas, Polijas, Brazīlijas, Slovākijas, Slovēnijas, Lietuvas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas, Francijas, Beļģijas, Norvēģijas, Dānijas, Ķīnas, Ukrainas, Grieķijas, Meksikas, Rumānijas, Taizemes un pat Peru (un es pilnīgi noteikti aizmirsu pieminēt vēl kādu no šeit pārstāvētajām valstīm). Lai gan Portugālē nevar ik dienu ar kādu aprunāties angliski, jo šeit viss, arī lekcijas, notiek portugāļu valodā, par to gan nav jāuztraucas, jo pasniedzēji ir pretimnākoši un, iespējams, tikai tāpēc, ka nesapratīsi ne vārda portugāļu valodā, varēsi nenākt uz pāris lekcijām. Būs jāpierod, ka šeit viss notiek mazliet lēnāk nekā pie mums, pasniedzēji drīkst kavēt vai vispār neierasties uz lekcijām (atceries, ka dažreiz arī Tu varēsi darīt to pašu), rindas veikalos kustas vēl lēnāk kā Latvijā, bet es domāju, ka tas viss ir saules ietekmē.

Ja ieskatīsies kartē, redzēsi, ka Faro atrodas pie paša Atlantijas okeāna. Šeit ir brīnumskaistas klinšainas pludmales un, protams, arī flora un fauna ir atšķirīga no tās, kas redzama Latvijā. Ja vēlies izbaudīt pasaules kulināriju, tad Tev noteikti jādodas uz Portugāli, jo vietējie ļoti lepojas ar savu virtuvi, esmu jau paspējusi izmēģināt dažādus vietējos ēdienus, kuru nosaukumu diemžēl neatceros. Varu apsolīt, ka iegūsi draugus no dažādām valstīm un arī viņi centīsies „iemānīt” Tev kādu no viņu vietējiem gardumiem. Arī mēs ar citām latviešu meitenēm gatavojām auksto zupu, lai palutinātu portugāļu vēderus.

Iesaku jau iepriekš atrast vietu, kur dzīvosi vai paliksi, kamēr atradīsi ilglaicīgu dzīvesvietu, lai nesanāk kā man un citām latviešu meitenēm – sēdēt uz ielas un domāt, kur šonakt pārnakšņot. Šo gadījumu gan veiksmīgi atrisinājām, izmēģinot roku koučsērfingā, kas ir vēl viens kolosāls veids, kā iepazīt cilvēkus no dažādām pasaules vietām.

Tagad, kad esmu pa īstam iepazinusi sevi un pasaules plašumi vairs neliekas tik biedējoši, vairs nezinu, kā apstāties.

Vēlos redzēt jaunas vietas, satikt interesantus cilvēkus, un man jau ir zināms nākamais piedzīvojums. Papildus bakalaura iegūšanai, es centīšos apceļot Latviju. Esot prom tik ilgu laiku, pamazām esmu sapratusi, ka neesmu redzējusi Latvijas lielāko ezeru vai uzkāpusi Gaiziņā, lai gan esmu izbraukājusi lielākās Nīderlandes pilsētas un gozējusies Portugāles slavenākajās pludmalēs.

Tālumā es ne mirkli neaizmirsu no kurienes nāku, domāju par savu valsti, izmantoju iespēju un skatījos internetā pasaules čempionātu hokejā un, lai cik tas banāli neskanētu, arī Eirovīzijas laikā turēju īkšķus par mūsējiem.

Es ceru, ka iedvesmoju kādu piedalīties Erasmus apmaiņas programmā, lai iepazītu sevi, pasauli vai vienkārši padarītu dzīvi krāšņāku! Lai labs ceļavējš! b

41

Teātrī nav divu vienādu dienu

Teksts: Indra Trofimoviča

Intervija ar Biznesa augstskolas Turība absolventi, Dailes teātra reklāmas un iespieddarbu vadītāju, un publiku apkalpojošā personāla vadītāju Elīnu Grāvi.

Lūdzu, pastāsti par sava darba specifiku Dailes teātrī!

Teātrī strādāju jau sešus gadus, kopš 2008. gada. Dailes teātris ir mans mīļākais teātris! Kad mācījos 2. kursā, pieteicos praksē Dailes teātrī – veiksmīgi palīdzēju organizēt Dailes teātra vasaras festivālu un pēc tam saņēmu darba piedāvājumu. Tolaik tas bija mans sapnis – strādāt Dailes teātrī. Ikdienas rutīna, protams, drusku piezemē, bet strādāt šeit ir interesanti, jo katra diena ir atšķirīga. Darba specifika ir pietiekami plaša. Katra izrāde ir kā viena mārketinga kampaņa – manā pārziņā ir reklāma un iespieddarbi, sākot jau ar katras izrādes reklāmas tēla izveidi.

Savukārt, kā publiku apkalpojošā personāla vadītāja cenšos uzlabot skatītāju apkalpošanas kvalitāti, lai cilvēki būtu pēc iespējas apmierinātāki, justos gaidīti un novērtēti.

Kāda ir tipiska darba diena teātrī?

42

Darbs var nešķist tik radošs un interesants kā aktieriem mēģinājumu procesā, bet tas ir ļoti dažāds - darbs pie datora, saziņa ar sadarbības partneriem, izbraukumu foto sesijas un vakaros - tiešā komunikācija ar skatītājiem.

Bieži risinu nestandarta situācijas. Piemēram, ja pāris stundu pirms tās sākuma izrāde ir atcelta vai rodas kādas tehniskas problēmas, kuru dēļ izrāde nevar sākties laikā. Šādas situācijas ir jārisina tūlīt un uz vietas – aci pret aci ar skatītājiem.

Vēl viena interesanta darba daļa ir foto sesiju organizēšana izrāžu reklāmas tēlam.

Bieži cilvēki domā, ka reklāmas bildes ir mārketinga nodaļas izdomātas – tā nav! Katras izrādes reklāmas ideju vienmēr izdomā izrādes scenogrāfs, konsultējoties ar izrādes režisoru, savukārt mans uzdevums ir to realizēt. Praktiskā darba organizācija. Foto sesijās visbiežāk notiek dažādi

kuriozi - vienu reizi pie fotogrāfa Jāņa Deinata pielējām visu studiju ar ūdeni, jo scenogrāfa ideja bija, ka aktrisēm jābūt ar galvu akvārijā; citā reizē braucām uz Jūrmalu fotografēt aktierus, guļošus uz malkas šķūnīša jumta.

par pasaules literatūras šedevru un visu laiku labāko romānu līdzās Ļeva Tolstoja „Annai Kareņinai”. Izrāde veidota klasiskā stilā ar krāšņiem tērpiem un skaistām dejām.

Patiks klasikas cienītājiem.

Cik cilvēku kopumā strādā teātrī?

Izrādes „Vaņa un Soņa un Miša un Spaiks” (pirmizrāde notika 2014. gada 16. novembrī) režisors ir Gundars Silakaktiņš. Kristofera Durenga komēdija ir saņēmusi augstāko Amerikas teātra atzinību - Tonija balvu - kā gada labākā luga (2013. gadā). Dailes teātrī iestudētā izrāde ir par cilvēkiem un to dabu, par iespējām mainīt savu dzīvi, un tas viss ar nedaudz mistisku piesitienu. Izrāde ir gaiša un dzīvespriecīga. Ieteiktu noskatīties pēc garas un smagas darba dienas kā vieglu, bet saturīgu izklaidi.

Teātrī kopā strādā 225 darbinieki, no tiem tikai 45 ir aktieri. Piemēram, Ēnu dienās mēs piedāvājām ēnot ap 20 dažādu profesiju un uzņēmām 80 skolēnus no 800 pretendentiem, kuri bija pieteikušies. Tas parāda to, ka teātrī ir pārstāvētas ļoti dažādas profesijas. Mums ir izrāžu vadītājs, galdnieks, suflieris, šuvējs, kurpnieks, frizieris, jurists, skaņu operators, elektriķis, santehniķis, butafors un vēl daudz citu dažādu profesiju. Mums ir sava metālapstrādes darbnīca, galdniecība, šuvēju cehs un pat ugunsdzēsēji ar atsevišķu posteni. Viss, ko redzat uz skatuves, tiek gatavots teātrī uz vietas.

Kāda atmosfēra teātrī valda pirms pirmizrādes?

Atmosfēra pirms pirmizrādēm ir diezgan saspringta. Ja teātrim ir četras pirmizrādes vienā mēnesī, kā novembrī, tad darba ir ļoti daudz visās nodaļās – primāri jāiestudē kvalitatīvas izrādes, jāuzšuj kostīmi, jāizveido dekorācijas, jānodrošina mediju pārklājums un tamlīdzīgi. Termiņi visus spiež, visam jābūt gatavam laikā. Ir arī tā, ka kaut kas vēl var mainīties pat pāris stundu pirms izrādes sākuma.

Izrādes „Visas viņas grāmatas” (pirmizrāde notika 2014. gada 19. novembrī) režisors ir Dmitrijs Petrenko. Tas ir stāsts par lasīšanu divatā, kura pamatā ir vācu rakstnieka romāns „Lasītājs”. Galvenajās lomās Dainis Grūbe un Esmeralda Ermale. Izrādes saturs nav ne viegls, ne izklaidējošs, bet, aizejot mājās, paliks sajūta, ka ir redzēts mākslas darbs – lieliska aktierspēle un spēcīgs iestudējums. Iesaku īstiem teātra mīļiem!

Uz tikšanos Dailes teātrī!

b

Kā tiek izvēlētas izrādes un cik ilgi tās paliek repertuārā?

Teātra repertuāru veido repertuāra padome, kurā ir gan teātra vadība, gan aktieri un režisori. Repertuārs tiek plānots krietnu laika posmu uz priekšu. Jau šobrīd ir saplānots 2015./2016.gada repertuārs un paralēli uz priekšu tiek plānotas arī vēl divas trīs sezonas.

Izrādes skatuves mūžs beidzas tad, kad sāk pietrūkt skatītāju. Kad visi, kuri vēlējušies, attiecīgajā laika posmā to ir noskatījušies. Jāņem vērā, cik Latvijā vispār ir aktīvo teātra skatītāju. Dailes teātrī Lielā zāle ir lielākā Latvijā - te ir 1000 skatītāju vietas, Mazajā zālē ir 200 vietas, vēl ir arī Kamerzāle. Tas nozīme, ka mums katru vakaru vidēji atnāk ap 1300 skatītāju.

Biļetes var iegādāties arī lētāk, ja seko līdzi teātra informācijai. Piemēram, divas stundas pirms izrādes visas biļetes, kas nav izpirktas, tiek pārcenotas un pārdotas par diviem un četriem eiro. Ir cilvēki, kuri šādā veidā pamanījušies apmeklēt visas pirmizrādes. Pērkot biļetes nakts kasē no plkst. 00.00 līdz plkst.6.00, tās var iegādāties ar 20% atlaidi.

Pastāsti nedaudz par četrām jaunākajām pirmizrādēm?

Izrāde „Lēnprātīgā” (pirmizrāde bija 2014. gada 5. novembrī), kurā režisors Mihails Gruzdovs viens pats uzņēmies visas radošās grupas darba pienākumus, ir stāsts par vīru, kuram uz galda guļ sieva, pašnāvniece, kas pirms dažām stundām izlēkusi pa logu. Iesaku noskatīties tiem, kuri vēl nav bijuši Dailes teātra Kamerzālē, lai sajustu izrādes atmosfēru, kad visa darbība norisinās tik tuvu skatītājiem.

Izrāde „Bovarī kundze” (pirmizrāde bija 2014. gada 14. novembrī) iestudēta lietuviešu režisora Rolanda Atkočūna režijā, Lielajā zālē. Romāns „Bovarī kundze” tiek uzskatīts

43

Facebook.com

- nozīmīgs biznesa mārketinga rīks

Periods, kad nācās cīnīties par vietu masu medijos - avīzēs, televīzijā un radio, tādējādi gūstot iespēju prezentēt savu biznesu plašākai auditorijai, pieder pagātnei. Mūsdienās tas nav nepieciešams, jo nozīmīgu vietu ir guvuši sociālie tīkli, kur iespējama arī sava uzņēmuma popularizēšana, turklāt to var veikt bez maksas.

Sociālo tīklu bums sākās ar Facebook auditorijas skaita palielināšanos. Facebook nav tikai sociālais tīkls, ar kura starpniecību var sazināties. Šobrīd tas ir izaudzis līdz nozīmīgam mārketinga rīkam, kuru uzņēmumi iekļauj mārketinga budžetā vai produkta attīstības stratēģijā. Veiksmīga Facebook lapa nodrošina ne tikai popularitāti, bet arī produkta pieprasījumu.

80% lietotāju labprāt seko dažādām zīmolu lapām, un 47% amerikāņu atzīst, ka Facebook ietekmē viņu pirkumu izvēli.

Teksts: Laura Grīnvalde

Fakti un skaitļi Sociālajā tīklā Facebook.com var atrast dažādu uzņēmumu, kampaņu, produktu, mākslinieku, pakalpojumu un daudzu citu sfēru lapas. Šo lapu kopējais mērķis ir piesaistīt uzmanību. Tiek uzskatīts, ka sociālie tīkli ir lētais mārketings, kas auditoriju spēj sasniegt daudz ātrāk nekā caur žurnālu lappusēm vai televīziju. 93% uzņēmumi to izmanto savā labā. Dati liecina, ka Facebook.com šobrīd ir vairāk nekā 1,15 miljardi lietotāju un apmēram viens miljards no tiem aktīvi izmanto Facebook mājas lapu. Pētījumi rāda, ka 23% Facebook lietotāju ielogojas portālā vismaz 5 reizes dienā, kas tikai palielina iespēju uzņēmumam tikt pamanītam Facebook ziņojumu plūsmā. Tiesa gan, šie skaitļi liecina par to, ka Facebook visticamāk strādās uz kvantitāti nevis kvalitāti.

Search Engine Journal raksta, ka mūsdienās cilvēki informāciju meklē sociālajos tīklos nevis, kā tas bija dažus gadus atpakaļ, aktuālo informāciju lasot, pirmkārt, interneta ziņu lapās. Tika novērots, ka vispirms cilvēki informāciju atrod Facebook vai Twitter un tikai pēc tam klikšķina uz kādu sev interesējošu ziņu lapu.

Līdz ar plašāku viedtālruņu lietošanu pieaug arī

44

Facebook lietotāju skaits mobilajās ierīcēs: 189 miljoni Facebook lietotāju lieto sociālo tīklu, izmantojot tikai mobilo tālruni. Tas mudina veidot saturu, lai tas atbilstu ne tikai datora ekrānam, bet arī mobilajām ierīcēm. Jāpiestrādā arī pie vissīkākajām tehniskajām detaļām, kas vairāk attiecas uz informāciju tehnoloģiju speciālistu darbu, jo tiek paredzēts, ka līdz 2017. gadam 50% ceļojumu rezervācijas notiks ar mobilā telefona starpniecību.

Padomi Pirms izveidot savu sociālā tīkla kontu, ir nepieciešams noteikt mērķi, kā arī izstrādāt stratēģiju komunikācijai ar auditoriju: cik bieži komunicēsiet, kādu rakstīšanas stilu izvēlēsieties utt. Neskaitāmi sociālā mārketinga speciālisti iesaka izmantot ”cilvēku balsi” saziņai ar auditoriju. Personīgumu uzskata par tuvību, savukārt tuvumu - par mediju vērtību, tapēc būtu jāpietuvinās patērētājam, jāveido saturs, kurš aizķer katru lasītāju personīgi. Komunikācijā ar auditoriju nevar aizmirst par operatīvām atbildēm uz komentāriem. Šāda rīcība auditorijā vieš uzticību.

Sociālo tīklu konta lietotājiem ir pastāvīgi jāpiedāvā vērtīgs saturs – tāds, ar ko viņi būtu gatavi dalīties, kas būtu personisks sociālo tīklu konta lietotājiem. Svarīgi piedāvāt vērtīgu saturu un nodrošināt regularitāti.

Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vizuālajam sociālajam mārketingam, kas noteikti būtu jāņem vērā tādām biznesa nozarēm kā ceļojumu aģentūras, restorāni un viesnīcas. Pētījuma dati rāda, ka 87% Facebook lietotāju dalās ar foto, kamēr tikai 4% dalās ar uzņēmumu norādītajām interneta saitēm. Tiek prognozēts, ka nākotnē dalīšanās ar video ierakstiem palielināsies, pārsniedzot tagadējo video dalīšanās skaitu, kas ir tikai 3% .

Interneta vietnes WAYN veiktais pētījums parāda, ka 52% Facebook lietotāju savus ceļojumu plānus izvērtē, atsaucoties uz draugu ieteikumiem sociālajos tīklos.

Līdz ar to Facebook uzņēmumu lapām vajadzētu piereģistrēt savu atrašanās vietu, kā arī dalīties ar klientu iesniegtajām atsaucēm, lai tās sasniegtu pēc iespējas vairāk Facebook lietotāju.

Lai uzņēmuma Facebook lapa būtu uzmanības centrā, nevar aizmirst par sociālā tīkla mārketingu. Savu uzņēmuma Facebook lapu var norādīt gan e-pasta adresē, gan uz vizītkartes, gan uz auto utt Turklāt, nevar aizmirst ,ka, lai attīstītu piedāvāto pakalpoju vai produktu, noteikti ir jāiepazīst auditorija. To var izdarīt uzņēmuma Facebook lapā sadaļā „insights”. Vērtīgi ir izmantot visas Facebook sniegtās opcijas - gan izveidot pasākumu, gan dalīties ar interesēm, jo uzņēmums nedrīkst būt pasīvs lietotājs. Uzņēmums var dalīties ar emocijām, norādot, kā jūtas, var izmantot atzīmēšanas opciju bildē, uzdot jautājumus sekotājiem, norādīt atrašanās vietu u. tml.

Elīna Šterna,

„Islande Hotel” reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciāliste: „Sociālo tīklu izmantošana sniedz iespēju īsā laikā informēt plašu auditoriju par viesnīcas aktivitātēm.

Laika gaitā darbība sociālajos tīklos ir mainījusies – no reklāmas platformas tā kļuvusi par kanālu, kur notiek strukturēta saziņa, iespējamas diskusijas un klienta viedokļu analīze. Aktīva darbība sociālajos tīklos ne tikai veicina uzņēmuma atpazīstamību, bet rada iespēju iesaistīt klientus mārketinga aktivitātēs un informēt ārvalstu viesus par pilsētā notiekošajām aktivitātēm. Ņemot vērā to, ka šobrīd sociālie tīkli plaši tiek izmantoti mobilajās ierīcēs, tā ir iespēja netālu no viesnīcas vai pat viesnīcā esošam klientam ik dienu sniegt informāciju par īpašajiem piedāvājumiem. Tūrisma nozarē sociālie tīkli ir īpaši efektīvi un nepieciešami, jo tā ir iespēja komunicēt ne tikai ar vietējo publiku, bet arī ar ārzemēs esošu auditoriju, kurai varam pastāstīt par sevi, iepazīstināt ar sniegtajiem pakalpojumiem un pārliecināt, ka tieši Rīga un Islande Hotel ir nākamo brīvdienu galamērķis!” b

45

Aktīvi darbojamies sociālajos

TĪKLOS Biznesa augstskola Turība aktīvi izmanto sociālos tīklus – lai komunicētu ar studentiem, uzklausītu viņu viedokli un priekšlikumus, informētu par jaunākajām aktualitātēm, kā arī sekotu līdzi jaunumiem Latvijā un pasaulē. Augstskola aktīvi komunicē Latvijā populārākajos sociālajos tīklos Facebook, Twitter un Draugiem.lv, kā arī Instagram, kas ļauj labāk uztvert informāciju ar attēla palīdzību.

46

Teksts: Jānis Bukšs

Mēs stāstām un rādām svētkus, ikdienu, mācību procesu, veiksmes un neveiksmes! Ar lielu interesi sekojam arī mūsu studentu, draugu un sadarbības partneru gaitām! Piedāvājam ielūkoties aizvadītā gada populārākajos Biznesa augstskolas Turība Facebook.com un Twitter.com ierakstos, kā arī Instagram attēlos.

Ja vēl neesi pievienojies Biznesa augstskolas Turība draugu pulkam sociālajos tīklos, droši dari to un seko līdzi visiem saistošajiem jaunumiem!

47

Aiga

Kristīne

BAT SP Goda balva 2014

– sumina aktīvākos no aktīvajiem!

Teksts: Lauma Bērziņa

Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde (BAT SP) darbojas studentu interešu labā, palīdzot risināt akadēmiskus jautājumus, kas saistīti ar studijām, kā arī ir tas “ķerto jauniešu bariņš”, kuri brīvprātīgi ziedo savu laiku, lai noorganizētu kultūras, sporta, izklaides pasākumus visiem Biznesa augstskolas Turība studentiem. Studējošo pašpārvaldes biedriem vislielāko prieku sagādā studentu atsaucība, jaunu iespēju realizēšana un sevis pilnveidošana, darot lietas studentu labā.

2014. gada 21. novembrī jau trešo gadu norisinājās BAT SP Goda balvas pasniegšanas ceremonija, kuras laikā tika sveikti tie BAT SP biedri, draugi un sadarbības partneri, kuri aizvadītā gada laikā bijuši īpaši aktīvi, ieguldījuši daudz laika un resursu dažādu Studējošo pašpārvaldes projektu realizēšanā.

Šogad Goda balvas tika pasniegtas teātrī – klubā Hamlets un pasākuma tēma bija “Oskara balvas pasniegšanas ceremonija”, tādējādi vēl jo vairāk uzsverot Goda balvas nominantu vērtīgo ieguldījumu studiju dzīvē.

“Goda balva 2014” laikā ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājās ģitārists Elvis Vizulis un pianiste Diāna Bahmete. Pasākuma svinīgā daļa noslēdzās ar BAT SP atbalstītāju Swedbank sagādāto pārsteigumu –garšīgu kūku. Bet nu – par nominācijām...

Kopumā tika apbalvoti Goda balvas ieguvēji deviņās

Elīna

48

Raivis

nominācijās.

Goda sponsora titulu ieguva Fazer, kas gada garumā gan ar šokolādes konfektēm, gan maizi atbalstīja vairākus Studējošo pašpārvaldes organizētos pasākumus, piemēram, „Iesoļo Turībā’’.

Arī Biznesa augstskolas Turība vadība ir ļoti atsaucīga studentu pasākumu atbalstīšanā – gan ar finansiālu atbalstu, gan sniedzot tehnisku palīdzību. Šogad kā Goda vadības pārstāvis tika sveikts Biznesa augstskolas Turība Tehniskais direktors Viktors Gorlovs, kurš vienmēr ar savu atsaucību un smaidu padarījis pasākumu organizēšanu vēl jaukāku.

Nominācijā Gada draugs šogad Goda balvu ieguva augstskolas RISEBA Studējošo pašpārvalde. Jau marta sākumā kopīgi tika organizēta Pavasara nakts ballīte, kuras laikā gan Turības, gan RISEBA studenti varēja patīkami pavadīt laiku.

Īpaša nominācija ir Gada vecbiedrs, kas tiek piešķirta tiem BAT SP aktīvistiem, kas augstskolu jau ir pabeiguši, bet studiju laikā īpaši aktīvi darbojušies Studējošo pašpārvaldē un turpina palīdzēt tai joprojām.

Gada vecbiedrs 2014 – Kristīne Strode, kas iepriekš ir bijusi gan Studējošo pašpārvaldes Finanšu virziena vadītāja, gan BAT SP Priekšsēdētāja. Lūk, Kristīnes stāsts: „2009. gadā, atnākot uz Turību, nebiju plānojusi iesaistīties Studējošo pašpārvaldes darbībā, jo biju jau savas skolas prezidente visu vidusskolas laiku. Izdomāju aiziet uz vēlēšanām nobalsot par citiem, jo tās bija vienā laikā ar pirmo BAT SP Kopsapulci. Kad vaicāja, vai ir pretendenti uz Ārējo sakaru virziena vadītāja amatu (tagadējais Ārējās komunikācijas virziens), nebija pieteicies neviens kandidāts, tādēļ spontāni, bez apdomas, pacēlu roku... Nezināju ne to, kas darāms, ne to, kas mani sagaida... Vēl šodien esmu neizsakāmi laimīga un pateicīga savai spontānajai rīcībai, kas ļāva man darboties un iesaistīties SP dzīvē – iegūt labus un pat ļoti labus draugus, iegūt pieredzi, kas noderēja gan studiju procesā, gan tagad karjeras attīstībā.

Pašreiz neatsaku palīdzību nevienam, ja jautā gan no BAT SP, gan citām SP, jo atceros sevi tajā laikā, kad katrs padoms, ieteikums un palīdzība bija neatsverama, tā ļāva darbu izdarīt kvalitatīvāk, kā arī uzlabot visas pašpārvaldes darbību.’’

Nākamā nominācija - Gada biedrs - ir viena no prestižākajām nominācijām, jo tas ir cilvēks, kas pēc padarītā un ieguldītā darba atzīstams par pašu aktīvāko. Šogad Gada biedra balvu saņēma Raivis Lindišs: „Studējošo pašpārvaldē aktīvi darbojos jau otro gadu un esmu sapratis, ka tieši šī ir tā īstā vieta, kur katram studentam vajadzētu būt, jo tieši pašpārvalde dod iespēju augstskolā iegūtās zināšanas pielietot praktiskajā vidē. Uzskatu, ka tas ir lielisks veids, kā pavadīt pilnvērtīgi studiju gadus, strādājot kopā ar brīnišķīgiem cilvēkiem pie dažādiem projektiem.

Studējošo pašpārvalde man ir devusi neaptveramu pieredzi dažādās jomās, sākot no atbalstītāju piesaistīšanas līdz pat projektu un to komandu vadīšanai. Esmu sapratis un nostādījis skaidrus savus karjeras un personīgās izaugsmes mērķus, kurus šobrīd arī soli pa solim mēģinu sasniegt un attīstīt.

Uzskatu, ka, darbojoties SP, esmu pats sevi apsteidzis

laikā par vismaz pieciem gadiem, jo, pirms sāku interesēties par pašpārvaldi, nemaz nebiju sevi iedomājies tur, kur esmu šobrīd. Lielākā motivācija darboties pašpārvaldē, protams, ir apkārt esošie domubiedri, kuri tev vienmēr palīdzēs un atbalstīs izvirzīto mērķu sasniegšanā, kā arī paša iekšējā motivācija.’’

Nominācijas Gada izaugsme ieguvēja Elīna Stapkeviča: „ Visvairāk no visa pašpārvaldē mani mudina darboties tieši cilvēki, kas tajā sapulcējušies, jo jebkurā vietā svarīgākais ir kolektīvs, kas veido kopējo komandas dvēseli!

Vēl ļoti būtiska ir kopības sajūta – šeit tu nekad nejutīsies viens, jo apkārtējie uzmundrinās, ja kļuvis skumji, iedvesmos, dos pozitīvo lādiņu un palīdzēs!

Protams, vislielākais ieguvums no darbošanās SP noteikti ir tas, ka esmu kļuvusi pašpārliecinātāka, drošāka par sevi un to, ko es daru, līdz ar to arī komunikablāka. Esmu vairākkārt pārvarējusi pati sevi, jo nebaidos uzņemties risku. Darbojoties pašpārvaldē, esmu vairāk izzinājusi un iepazinusi sevi!’’

Arī nominācijā Gada vietnieks balvu ieguva Raivis Lindišs. Jāatzīmē, ka vietnieks ir virziena vadītajā labā roka, kas dara līdzvērtīgu darbu kā virziena vadītājs.

Gada valdes loceklis – BAT SP Finanšu virziena vadītāja Aiga Kalbjonoka. Par Aigu cilvēki teic, ka viņa spēj iedvesmot, apčubināt ikvienu un ar savu iekšējo maigo spēku panākt visu, ko iecer. Bet ko saka pati Aiga par darbošanos SP? „Darboties Studējošo pašpārvaldē mani mudina personīgā izaugsme, kontakti, ieraksts CV, jauni draugi, lieliska un kvalitatīva brīvā laika pavadīšana. Darbošanās SP iemāca plānot savu laiku, lai visu varētu apvienot.

Lieliski pasākumi.

Kopš pirmā kursa esmu palēnām kāpusi uz augšu, esmu bijusi vairāku virzienu biedre, Finanšu virziena vadītājas vietniece un šobrīd esmu šī virziena vadītāja!

Esmu piedalījusies neskaitāmos projektos, ieguvusi lielāku paziņu, draugu loku, paplašinājusi savu redzējumu un izglītojusies paralēli studijām!’’

Gada laikā tiek realizēti gandrīz divdesmit projekti.

Gada projekts 2014 – „Iesoļo Turībā ‘14’’, kas ir Biznesa augstskolas Turība topošo pirmkursnieku integrācijas seminārs. Kā atzīst pasākuma organizatori, kas paši reiz ir bijuši šī divu dienu piedzīvojuma dalībnieki, tur ir jābūt, jo tieši tur sākas Biznesa augstskolas Turība studenta studiju gadi! Šogad BAT SP Goda balva tika apvienota ar BAT SP 16 gadu jubilejas svinībām. Tā vien gribas dziedāt, „ bet vai Tu atnāksi, kad man vairs nebūs sešpadsmit?’’ Ikviens BAT SP biedrs jau tagad zina, ka atnāks, un vēl ilgi pēc sasniegtajiem “sešpadsmit” būs draugs Studējošo pašpārvaldei.

Pievienojies arī Tu Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldei! Studējošo pašpārvalde ir kā slimība, pret kuru zāļu nav un nemaz nevajag!

Tava Studējošo pašpārvalde

b

49

TOP 5

Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes (BAT SP) pērnā gada ikdiena bagāta ar krāšņiem notikumiem un neaizmirstamām atmiņām. Četri studenti – Iļja Saveļjevs, Ieva Ansberga, Sandis Brīze un Santa Kozlova, kuri kļuva par šo notikumu aculieciniekiem, piedāvā spilgtākos foto mirkļus iz Studējošo pašpārvaldes dzīves 2014. gadā.

50

Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes gada spilgtākie mirkļi

51

Studējošo pašpārva

ldes valde

- aktīvi, idejām bagāti un gatavi darboties

Jānis Gavars, priekšsēdētājs „Es atbildu par Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldi un Valdes darbu kopumā. Esmu atbildīgs par sadarbību ar augstskolas vadību un citām organizācijām, kas palīdz padarīt mūsu studentu dzīvi aizraujošāku. Turības studenti vienmēr ir izcēlušies ar savu radošo garu un vēlmi aktīvi darboties, tāpēc mūsu uzdevums ir veidot vidi, kurā viņi var izpausties.”

Kintija Stūre, priekšēdētāja vietniece „Atbildu par Studējošo pašpārvaldes iekšējo komunikāciju un darba produktivitāti.

Kopīgiem spēkiem atradīsim atbildes uz visiem Tevi interesējošiem jautājumiem! ”

Rūdolfs Freibergs, Akadēmiskā virziena vadītājs „Vai zini visu par studiju procesu un iespējām augstskolā? Ja nē, tad Tev ir iespēja to uzzināt! Kopā ne tikai uzlabosim studiju kvalitāti, bet arī prasmes kontaktēties ar cilvēkiem. Pārstāvēsim studentus, augstskolas lēmējinstitūcijās un kopā organizēsim izglītojošus pasākumus.”

Kalvis Ozols, Ārējās komunikācijas virziena vadītājs „Ārējās komunikācijas virziens bieži vien kalpo kā Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes vizītkarte! Mūsu virziena mērķis ir veicināt Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes attīstību, atpazīstamību un sadarbību ar organizācijām un augstskolām visā Latvijā. Ārējās komunikācijas virziena vadītājs organizē seminārus, pieredzes apmaiņas tikšanās un veido kopīgus projektus ar citu augstskolu studējošo pašpārvaldēm, kā arī nodrošina Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes pārstāvniecību Latvijas Studentu apvienībā un veicina studentu iesaisti šīs organizācijas aktivitātēs.”

52

14. janvārī notika Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes (SP) vēlēšanas, kurās tika ievēlēta jaunā 2015. gada Studējošo pašpārvaldes valde. Studējošo pašpārvaldes valde tiek ievēlēta uz vienu gadu un ir neatkarīga un koleģiāla studējošo institūcija studējošo tiesību un interešu pārstāvībai Biznesa augstskolā Turība. Studējošo pašpārvaldes valdi biedri vēl vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās, un tā ir tiesīga darboties līdz nākamās valdes vēlēšanām. Kandidēt un balsot vēlēšanās var tikai Studējošo pašpārvaldes biedri. Viens biedrs var kandidēt uz vairākiem amatiem, taču ieņemt drīkst tikai vienu amatu.

Piedāvājam iepazīties ar Studējošo pašpārvaldes valdi!

Raivis Lindišs, Finanšu virziena vadītājs „Mēs strādājam pie atbalstītāju un sponsoru piesaistes, lai nodrošinātu papildus materiālos un finansiālos līdzekļus Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldei. Ja esi viens no tiem, kam patīk izaicinājumi, nesēdi malā un pievienojies!”

Vaiva Ribaka, Kultūras un sporta virziena vadītāja „Ja Tev patīk kultūra, aktīva atpūta un sports, tad šeit Tev būs īstā vieta! Tavas vistrakākās idejas īstenosies organizētajos gan kultūras, gan sporta pasākumos!”

Gunita Ākule, Mārketinga virziena vadītāja „Mēs darbojamies komunikācijā ar studentiem. Visu aktuālāko informāciju par notikumiem un Studējošo pašpārvaldes rīkotajiem pasākumiem atradīsi tieši pie mums. Ja esi „mārketinga guru”, vai vēlies par tādu kļūt, tad gaidām tieši Tevi un visas Tavas idejas, lai kopīgiem spēkiem realizētu tās.”

Zane Kalniņa, Starptautiskās sadarbības virziena vadītāja „Hi, hola, ciao! Ja esi domājis iesaistīties kādā starptautiskā projektā, piemēram, doties Erasmus apmaiņas programmā, bet nejūties pārliecināts par savām valodu prasmēm un gribi tās pilnveidot. Vai varbūt tieši otrādi valodas prasmes spēj pielietot tulkojot? Kopīgi strādājot, mēs varam padarīt mūsu un ārvalstu studentu ikdienu interesantāku.”

Vēlam izturību, spēku un komandas garu.

Lai panākumi visa gada garumā!

53

Līga Rimšēviča: Labs PR ir tur, kur tas nav pamanāms…

Latvijas Nacionālais teātris dibināts gadu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas - 1919. gada 30. novembrī. Nacionālais teātris veido izrādes visplašākajam skatītāju lokam saskaņā ar Nacionālā teātra pamatuzdevumu - nodrošināt daudzveidīgu repertuāru un diferencētu biļešu cenu politiku, kas ļauj izrādes noskatīties visiem interesentiem. Teātrī jau 3. sezonu strādā mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča, kura līdzdarbojas arī Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultātes domē. Lai uzzinātu vairāk par sabiedrisko attiecību jomu un darba pienākumiem, kā arī Nacionālā teātra aktualitātēm, devos ciemos pie Līgas uz nelielu sarunu.

Teksts: Žanete Delvere

Pastāsti par savu saistību ar Biznesa augstskolu Turība?

Turībā strādā mans “Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem” biedrs Andris Pētersons, kurš ir arī Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultātes dekāns. Šajā asociācijā darbojamies jau simts gadus. Andris laikā, kad es strādāju Rīgas Piena kombinātā, piesaistīja mani kā liela uzņēmuma praktiķi Turības Komunikācijas fakultātes domei. Turībā esmu vadījusi seminārus studentiem un jau daudzus gadus diezgan regulāri piedalos eksāmenu komisijās.

Kāpēc esi izvēlējusies savu profesionālo darbību saistīt tieši ar teātri?

Jāsaka, sabiedriskajās attiecībās esmu jau praktiski no to pirmssākumiem Latvijā 90. gadu vidū. Sabiedriskās attiecības ir tāda joma, kur viens no lielākajiem biediem ir rutīna, jo brīdī, kad viss ir apgūts un zināms, šis punkts diemžēl kļūst par sabiedrisko attiecību profesionāļa „trūkumu” konkrētajā vietā. Sabiedrisko attiecību cilvēkam ir jābūt radošam. Tādēļ, ja vēlas būt labs profesionālis un strādāt radoši, darba vietas ik pa laikam, gribot vai negribot, ir jāmaina.

Es savu profesionālo karjeru sāku izglītības sistēmā, pašvaldībā, toreizējā Rīgas Pilsētas skolu valdē, kur vadīju sabiedriskās attiecības. Paralēli šim darbam norisinājās projekts Latvijas Televīzijā „Skolas soma”, ko es veidoju un vadīju četrus gadus. Skolu valdē nostrādāju septiņus gadus. Tad nāca piedāvājums strādāt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Lai gan man Skolu valde bija ļoti mīļa darba vieta, objektīvi bija sasniegts brīdis, kad jāaiziet. Tur biju patiesi daudz izdarījusi, praktiski no nulles izveidojusi ļoti daudz ko, bet Regulators kļuva par manu jauno izaicinājumu. Man, cilvēkam no izglītības sistēmas, bija jāapgūst viss par telekomunikācijām, enerģētiku, dzelzceļu, jo Regulators regulē tieši šīs jomas. Regulatorā es nostrādāju trīs gadus. Tam sekoja piedāvājums no vienas starptautiska tīkla aģentūras Euro RSCG, kas veidoja Latvijā filiāli. Tas man atkal bija jauns izaicinājums un joma, kurā es vēl nebiju strādājusi, jo aģentūras bizness un „in - house” ir divas dažādas lietas. Sāku strādāt šajā aģentūrā, un viens no maniem lielākajiem klientiem bija Rīgas Piena kombināts. Šis uzņēmums, godīgi sakot, mani vēlāk pārpirka no aģentūras. Četrus gadus nostrādāju Rīgas Piena kombinātā. Bija dažādi apstākļi, kāpēc es aizgāju no Rīgas Piena kombināta. Atkal es apsvēru un domāju, kur iet, kur es vēl neesmu bijusi. Tad sekoja piedāvājums no Rubeņa kunga, un es atnācu uz Latvijas Nacionālo teātri. Jāsaka, ka līdz ar šo esmu atgriezusies pie saknēm, jo patiesībā mana pamatizglītība ir literatūras maģistrs, esmu pirmais kurss, kas beidza maģistrus Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē.

Kādi ir Tavi tiešie darba pienākumi teātrī? Kas ir atšķirīgs un specifisks tieši šai darba vietai? Šeit specifika ir tāda, ka es vadu gan sabiedriskās attiecības, gan mārketingu apvienoti. Respektīvi, šeit ir tā lieliskā iespēja strādāt ar integrēto mārketinga komunikācijas metodi, ar ko es jau strādāju arī Rīgas Piena kombinātā. Tur gan bija divi departamenti, taču šeit viss darbs ir apvienots. Līdz ar to, manos darba

pienākumos ietilpst viss, kas ir saistīts ar reklāmu, reklāmas plānošanu, sociālajiem tīkliem. Saprotams, arī visa sabiedrisko attiecību plānošana, kad top jauna izrāde, preses relīzes sagatavošana, izsūtīšana, konferenču rīkošana, interviju organizēšana utt.

Patiesību sakot, viss, kas ietilpst sabiedrisko attiecību cilvēka dienas kārtībā.

Kādi ir Tavi vērtīgākie ieguvumi no šī darba profesionāli un personīgi?

Toreiz, kad mainīju darba vietu, man bija divi darba piedāvājumi. Viens bija no liela uzņēmuma ārpus Rīgas un otrs bija no Nacionālā teātra. Finansiāli izdevīgāks bija pirmais piedāvājums, bet par labu teātrim nostrādāja vairāki faktori. Viens no tiem bija apziņa, ka, strādājot ārpus Rīgas, līdz vēlam vakaram būšu nesasniedzama savai toreiz 10 gadus vecajai meitiņai. Strādājot teātrī, man likās, ka tas ietekmētu viņas personības attīstību pozitīvā virzienā. Viņa diezgan daudz nāk uz teātri, skatās izrādes, komunicē ar aktieriem utt. Tas ir viens netiešais ieguvums.

Saprotams, tas bija izaicinājums nokļūt radošajā vidē pēc biznesa vides, kurā noteikumi iekšējā komunikācijā ir varbūt skaidrāki, turpretī radošajā vidē tie ne vienmēr ir tik skaidri. Varētu teikt, ka darbs teātrī ir viens liels izaicinājums. Papildus ieguvums noteikti ir tas, ka dažkārt ir iespējams noķert mirkli, kad rodas mākslas darbs. Ir jauki būt klāt un to sajust.

Vai baudi teātri ikdienā?

Kā kuru reizi. Ja teātris ir darba vieta, ne vienmēr to ir iespējams baudīt kā skatītājam.

Uz kādu izrādi šobrīd ieteiktu aiziet?

Ir vesela virkne, uz ko Nacionālajā teātrī varētu aiziet.

Ieteiktu aiziet uz tādām izrādēm kā „Jūtu tektonika”, „Trubadūrs uz ēzeļa”, „Spoki”, „Pieaugušie”, izklaidei vairāk būs piemērota izrāde „Kabarē”. Tas ir vairāk tā, no mana skatupunkta.

Ko Tu ieteiktu topošajiem sabiedrisko attiecību speciālistiem, kas pašlaik vēl tikai šo jomu studē?

Pirmkārt, ir jāsaprot, ka ir izvēlēta ļoti grūta specialitāte, ja tiešām grib nopietni tajā strādāt. Tā ir joma, kurā jāizēd pudiem sāls. Labs PR ir tur, kur tas praktiski nav pamanāms, kur liekas, ka viss notiek pats no sevis.

Sabiedriskās attiecības ļoti bieži ir kā garainis, kas veicina vārīšanos, taču to garaini jau pārsvarā neviens no malas nepamana, visi izgaršo un novērtē jau gatavo ēdienu.

Otrkārt, ir jābūt gatavam atteikties no sava publiskā „es”, respektīvi, Tu radi tekstus, ko “liec mutē” citiem.

Un jāprot just gandarījumu, dzirdot, ka persona X to un to gan super pateica, nesākot sist sev pie krūtīm un saukt:„ Es, es to foršo tekstu izdomāju, es esmu tas gudrais!”

Vai Tu piekrīti uzskatam, ka nav sliktas reklāmas, respektīvi, ka jebkura reklāma ir reklāma?

Gan jā, gan nē. Īstermiņā lieliski var nostrādāt arī slikta reklāma, bet ilgtermiņā diemžēl tas tā nestrādā.

Paldies Tev par veltīto laiku!

b

55

Studentiem draudzīgākas vietas Biznesa augstskolā Turība mācās gan latviešu studenti, gan 230 ārvalstu studenti no dažādām Eiropas un Āzijas valstīm. Šogad arī es, Beāte Svarinska, uzsāku mācības bakalaura studiju programmā Starptautiskās komunikācijas vadība. Kopš paša studiju sākuma mani ne uz brīdi nepameta interese par to, kur visi studenti dodas, beidzoties lekcijām. Šķita interesanti uzzināt, kur studiju biedri pavada brīvo laiku?

Lai gūt atbildi uz šo jautājumu, veicu nelielu aptauju par Turības studentu ieskatos draudzīgākajām vietām. Aptaujāju aptuveni 100 bakalaura programmu studentus - gan latviešu, gan ārvalstu.

Studenti, visi kā viens, visvairāk jūsmo par vietām, kurās var saņemt atlaides, uzrādot studenta apliecību. Mājīgi jūtoties arī visur tur, kur ir atļauts stundām ilgi sēdēt, pildot un sagatavojot darbus augstskolai.

Teksts: Beāte Svarinska

Sarakstā ‘’Draudzīgākās vietas studentiem’’ apakšgalā ierindojas aktīvās atpūtas vietas.

- Komunikācijas fakultātes 1. kursa students Andreas Naglis: ‘’Man personīgi katru otro rītu patīk doties uz sporta zāli, kas man palīdz tikt galā ar domām un salikt visu pa plauktiņiem, kā arī uzturēt sevi formā!’’

- ERASMUS programmas students no Azerbaidžānas, Elmir Gadirov: „Regulāri pēc lekcijām apmeklēju sporta zāli.”

Kā lielisku aktīvo atpūtu daži studenti min arī boulingu. Visvairāk apmeklētā ir ‘’Fantasy Park’’ boulinga zāle, jo tā atrodas vistuvāk augstskolai,- tirdzniecības centrā ‘’Rīga Plaza’’.

Populāras ir kafejnīcas un tējnīcas, kuras studenti ir iecienījuši mierīgās atmosfēras dēļ. Visapmeklētākā kafejnīca studentu vidū ir ‘’Coffee Inn’’.

- Juridiskās fakultātes studente Justīne Boka: “Coffee Inn ir ļoti draudzīga attieksme pret studentiem, kuri tur sēž pat stundām ilgi un mācās. Kafejnīca piedāvā reklamēt citu pasākumus un mākslas darbus, un cenas tajā ir demokrātiskas.’’

- Marta Gredzena: „Studentiem draudzīgs ir ‘’Tējas namiņš’’, jo tajā parasti valda klusums, tāpēc var nodoties mācībām.”

Citas populāras kafejnīcas Turības studentu vidū ir ‘’Piens’’ un ‘’Pērle’’, jo tur bieži notiek forši pasākumi.

56

Saraksta ‘’Draudzīgākās vietas studentiem’’ gandrīz pašā augšgalā ir teātri, improvizācijas teātri un ‘’Dirty deal teatro’’, kas piedāvā iespēju izpausties jaunajiem un alternatīvajiem māksliniekiem.

Visapmeklētākie ir Dailes teātris un Latvijas Nacionālais teātris, jo tajos studentiem ir īpašas atlaides.

- Studente Kintija Pētersone: “Man personīgi patīk iet uz teātra izrādēm Dailes teātrī. Ļoti patīk arī kādā brīvdienā aiziet uz improvizācijas teātra ‘’Spiediens’’ pasākumiem, kur var izsmieties un atpūsties no ikdienas.’’

- ERASMUS programmas Turības studente Dilnoza Ibragimova: „Dodu priekšroku Rīgas Krievu drāmas teātrim, kurā var gan no sirds izsmieties, gan baudīt teātri visā tā nopietnībā.”

Vairums studentu ir iecienījuši teātri Spīķeru radošajā kvartālā, kura repertuārā bieži ir izrādes jauniešiem. Arī šajā teātrī studenti saņem atlaides.

Kā jums šķiet, kas ir saraksta pirmajā vietā? Gan latviešu, gan ārzemju studenti ir vienisprātis - tie ir Konkrētāk - tieši ‘’Multikino’’ tirdzniecības centrā ‘’Rīga Plaza’’, jo tas ģeogrāfiski atrodas vistuvāk Biznesa augstskolai Turība. Pēc studentu ieskatiem kino ir vieta, kur visinteresantāk pavadīt brīvo laiku.

Cilvēki ar pieredzi kino biznesā izsakās nedaudz citādāk. Aktieris Toms Henkss par kinoteātri domā: “Kino piemīt spēja nelikt tev justies vientuļam”, savukārt, Džekijs Čans: ‘’Kino ir kā kultūras atspoguļojums.’’ Vai šie ir īstie iemesli, kāpēc studenti visvairāk apmeklē kinoteātrus, vai tomēr tikai interesanti pavadīta laika dēļ - tas Tev jājautā Turības studentiem pašiem! Uz tikšanos mūsu Turībā!

kinoteātri!

Studenti tika aptaujāti arī sociālajā tīklā Facebook.com. Tika jautāts, kādas vietas viņi ieteiktu apmeklēt, un saņēmām šādas atbildes.

- Janos Gericke: „Iesaku “Rock Cafe”, kur ar studentu apliecību var dabūt ļoti garšīgu picu par labu cenu.”

- Kristīne Klāne: „Manuprāt, teātris-klubs „Hamlets” vieta, kur ir mājīgi, jautri un smieklīgi. Lielisks veids, kā atpūsties!”

- Muyoung Oh: „Hokeja spēles Arēnā Rīga.”

- Mikus Arājums: „Lido Vērmanītis – pieņemamas cenas un patīkams interjers.”

- Eleonora Matule: „Dailes teātris, kur tiek piešķirta atlaide ar ISIC karti. Hostelis Vecrīgā „Red Nose Hostel”, kurā ar ESN karti piešķir 20% atlaidi, turklāt cenas jau tā ir zemas. Sporta centrs „Veselības Fabrika”, kur ir 20% atlaide pilna laika studentiem, uzrādot ISIC karti.”

57

sporto

Biznesa augstskola Turība

7-8 reizes nedēļā. Protams, ka šādā režīmā trenēties var studenti, kuriem studijas nav jāapvieno ar algotu darbu. Pēc diviem sacensību apļiem noskaidrojās, ka mūsējiem būs jācīnās par 11. vietu.

Iniciatīva un interese par iespējām tiek gaidīta no Ņemot vērā, ka šajā turnīrā esam viena no gados pašiem studentiem. Visu nepieciešamo informāci- jaunākajām komandām, kurā spēlē tikai jaunāko ju Tu vari saņemt gan Studējošo pašpārvaldē, gan kursu studenti un sporta skolas audzēkņi, fakts, pie augstskolas sporta kluba vadītāja Jāņa Vecrin- ka izkļūšanai no grupas pietrūka tikai 1 uzvara, ir ka. vērtējams visnotaļ pozitīvi. Ceram, ka mūsu rindas Gan pagājušajā, gan šajā gadā vislielākā interese papildinās spēcīgi, aktīvi un sportiski topošie stuir par basketbolu un volejbolu. Basketbolisti šajā denti, kas palīdzēs sasniegt augstākus rezultātus! sezonā cīnās Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā Aktīvi darbojas arī volejbola entuziasti, kuriem tre(LBL2), Studentu basketbola līgā (SBL) un Dubulta- niņi tiek organizēti divas reizes nedēļā, un komanmatieru līgas Elites grupā (DAL). Komandām ir iz- da piedalās dažādos amatieru turnīros. virzīti uzdevumi – LBL2 izcīnīt vismaz 5. vietu savā grupā, kas nodrošinātu iespējas cīnīties izslēgša- Atsevišķi patstāvīgo nodarbību laiki Turības sporta nas turnīrā, SBL - atgūt čempionu titulu, bet DAL zālē tiek piedāvāti arī studentiem, kuri vēlas aktīvi un veselīgi pavadīt savu brīvo laiku! sacensībās iekļūt pusfināla cīņās.

Veselā miesā mājo vesels gars … un spēcīgs prāts!

Tāds uzskats pastāv Biznesa augstskolā Turība, tāpēc tiek piedāvātas dažādas iespējas nodarboties ar virkni sporta veidu.

LBL 2. divīzijā komanda ir veidota sadarbībā ar Pievienojies sportisko Turības studentu pulkam – basketbola skolu RĪGA/RĪDZENE, ar mērķi trenēties esi aktīvs un sasniedz augstākos rezultātus! b

58

Biznesa augstskolas Turība absolventiem atbilstoši atlaižu noteikumiem

Uzņēmuma rekomendācija Reflektantiem, kas iesniedz rekomendāciju studijām no uzņēmuma, kas ir LTRK vai LDDK biedrs (atlaide 1.studiju gadam).

“2014./2015. mācību gadā 1/3 daļa Biznesa augstskolas Turība studentu ieguva kādu no studiju maksas atlaidēm!”

- iesniedz izrakstu no ambulatorā, stacionārā pacienta medicīniskās kartes (027/u), kas apliecina, ka esi praktiski vesels; izziņu no narkologa, izziņu no psihiatra; izziņu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra par (ne)sodāmību;

www.turiba.lv