Nozīmīgi notikumi Latvijas Universitātē

Latvijas Universitātes pētnieki

saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem.

Vārdbalvas piešķirtas: • Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Aleksejam

Kuzminam(Latvijas Universitātes

Cietvielu fizikas institūts)– Edgara

Siliņa balva fizikā par darbu kopu Rentgenabsorbcijas spektru analīzes metožu izstrāde un to pielietojumi materiālu struktūras pētījumos;

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklim Aleksandram Rapoportam (Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte)– Heinricha Skujas balva bioloģijā par darbu kopu Raugu anhidrobioze. Latvijas zinātnieku pētījumi 21. gadsimtā; Dr. phys. Jānim Kleperim(Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts)– Artura Balklava balva par zinātnes popularizēšanu, organizējot pasākumu Saules Kauss; Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajai locekleiMārai Grudulei(Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts)– Viļa Plūdoņa balva literatūrzinātnēpar ieguldījumu zinātnes nozares attīstībā un monogrāfiju Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts.

Starp aizvadītā gada desmit

nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē – arī Latvijas Universitātes pētījumi.

Kopš 2002. gada Latvijas Zinātņu akadēmija organizē konkursu par nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē iepriekšējā gadā un pasniedz Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības rakstus. Konkursā par 2019. gada sasniegumiem tika iesniegti 44 pieteikumi.

Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīrusi vārdbalvas arī trim jaunajiem zinātniekiem, no kuriem Latvijas Universitāti pārstāv Dr. phys. Kaspars Pudžs(Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts), kurš saņem Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā par darbu Elektrisko un termoelektrisko īpašību pētījumi dažādu morfoloģiju organiskās plānās kārtiņās. Vadītājs: Dr. phys. A.Vembris.

No četriem jauno zinātnieku balvu ieguvējiem Latvijas Universitāti pārstāv: • Dr. phys. Virgīnija Vītola(Latvijas

Universitātes Cietvielu fizikas institūts)– par darbu Elektroniskie ierosinājumi un procesi luminiscentā ilgi spīdošā SrAl2O4 materiālā. Vadītājs: Dr. phys.

K.Šmits; • Mg. Kaspars Zalāns (Latvijas

Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)– par darbu

Maskulinitāte mūsdienu Latvijas vīriešu autoru dzejā. Vadītāja:

Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle A.Cimdiņa.

Sasniegumi teorētiskajā zinātnē

Teorētiski aprēķini jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai. Autori: LZA korespondētājloceklis Roberts Eglītis, LZA akadēmiķis Juris Purāns, Dr. phys. Jānis Kleperis, Dr. phys. Anatolijs Popovs un Dr. Ran Jia (ĶTR). Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Teorētiskās ķīmijas institūts, Jilin Universitāte (ĶTR).

Latvija: kultūru migrācija – pirmais Latvijā un pasaulē tapušais skatījums uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu, kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji. Monogrāfija Latvija: kultūru migrācija. Atbildīgā redaktore Anita Rožkalne. Rīga, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2019. gads. Autori: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts.

Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos – pirmreizējs pētījums, kurā dokumentēts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē. Inguna Daukste-Silasproģe. Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos. Rīga, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2019. gads.

Sasniegumi lietišķajā zinātnē

Vispusīga redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3Dekrānu. Autori: Mg. Tatjana Pladere, Mg. Karola Panke, Mg. math. Māra Delesa-Vēliņa, Bc. Viktorija Andriksone, Bc. Vita Konošonoka, Bc. Gunita Jankovska, students Kristaps Kļava, studente Marina Seļezņova, rezidents Reinis Pitura, Dr. phys. Gunta Krūmiņa. Sadarbības partneri: Dr. sc. ing. Krišs Osmanis, Mg. sc. ing. Ilmārs Osmanis, Dr. phys. Roberts Zabels, Mg. sc. comp. Rendijs Smukulis, Mg. sc. ing. Una Kandere.

Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte sadarbībā ar SIA LightSpace Technologies un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāti.

Zinātnei sadarbojoties ar industriju, pirmo reizi izpētīta redzes sistēmas funkcionalitāte cilvēkiem, darbojoties ar informācijas vizualizācijas inovāciju – Latvijā izstrādātu volumetrisko 3D ekrānu, kas paver jaunas iespējas izmantot kvalitatīvus telpiskus attēlus un mazināt redzes diskomfortu. Pētījumā noskaidrots,

kādas priekšrocības dziļuma uztverē, redzes funkcijās un darba efektivitātē sniedz volumetriskā ekrāna izmantošana, salīdzinot ar ikdienā izmantojamiem 2D ekrāniem.

Pateicoties plašai Latvijas medicīnas profesionāļu un studentu atsaucībai, tika noteiktas specifisku lietotāju redzes uztveres īpatnības darbā ar jauno vizualizācijas iekārtu. Pētījuma atradnes sekmē inovatīvu 3D ekrānu attīstību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Iegūtie rezultāti atklāj, ka tā ieviešana un zinātniski pamatota izmantošana profesionālajās nozarēs var būtiski uzlabot darba ergonomiku un efektivitāti.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības raksti

Bazālās membrānas kolagēna iesaiste diabētiskās nieru slimības attīstībā. Autori: starptautiska autoru darba grupa. No Latvijas – Dr. med. Jeļizaveta Sokolovska, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Valdis Pīrāgs, Dr. biol. Vita Rovīte. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

Pašorganizēšanās procesu teorētiskā modelēšana perspektīvos perovskītos zaļajai enerģētikai. Autori: Dr. rer. nat. Jurijs Mastrikovs, Dr. phys. Dmitrijs Zablockis, Dr. rer. nat. Guntars Zvejnieks, Dr. phys. Leonīds Rusevičs, Dr. habil. phys. Vladimirs Kuzovkovs, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jevgeņijs Kotomins (Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts).

Jauna pieeja fosforescējošu organisku materiālu izstrādei no šķīdumiem gatavotajās organiskajās gaismu izstarojošajās diodēs. Autori: Dr. chem. Kaspars Traskovskis, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Valdis Kokars, Mg. Ilze Māliņa, Mg. Armands Rudušs, Dr. phys. Aivars Vembris, Mg. Natālija Tetervenoka, Mg. Igors Mihailovs, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Beļakovs. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Lietišķās ķīmijas institūts, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Pirmo reizi Eiropas un Latvijas zinātnes vēsturē izveidots unikāls skatījums uz Baltijas kultūras telpu, aplūkojot to kā vienotu kultūras reģionu. Baltijas–Vācijas kultūru sakari no 16. līdz 19. gadsimtam: mediji – institūcijas – personas. Baltischdeutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert: Medien – Institutionen – Akteure. Bd. II: Zwischen Aufklärung und nationalem Erwachen. Winter Verlag Heidelberg, 2019. gads. Autori: Dr. phil. Raivis Bicevskis, Jost Eickmeyer, Dr. hist. Andris Levans, Anu Schaper, Björn Spiekermann, Inga Walter.

Latvijas Zinātņu akadēmijas

Eiropas politikas pētījumu institūts un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes izveidotais Latvijas produktivitātes, efektivitātes, attīstības un konkurētspējas zinātniskais institūts Latvijas Universitātes domnīca LVPEAK 14. janvārī parakstīja deklarāciju par sadarbību Latvijas produktivitātes un konkurētspējas analīzes jomā.

Parakstot deklarāciju, likts pamats sadarbībai, lai veicinātu produktivitāti, konkurētspēju un analīzē balstītu ekonomikas politikas izstrādi,

Vērtējot augstskolas, kas

piedāvā biznesa izglītību, Latvijas uzņēmēji reitinga augšgalā ierindojuši Latvijas Universitāti, liecina pētījumu centra SKDS 2019.gada nogalē veiktā aptauja.

Latvijas Universitātes

zinātnieki aicina piedalīties pētījumā par ādas veidojumiem– dzimumzīmēm.

Pastāvīgi palielinās pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta melanoma jeb ļaundabīgais ādas audzējs. Efektīvākais veids, kā sevi pasargāt no smagās slimības, ir regulāra un savlaicīga dzimumzīmju pārbaude. Latvijas Universitātes

kā arī nodrošinātu akadēmiskās un zinātniskās vides saikni produktivitātes un konkurētspējas analīzes jomā. Tas nepieciešams, lai Latvijas plānotie

Teju puse aptaujāto jeb 49% nosaukuši Latvijas Universitāti, 37%– Rīgas Tehnisko universitāti, 26%– Biznesa augstskolu Turība. Citas biežāk minētās augstskolas ir Rīgas Ekonomikas augstskola– 22%respondentu, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola– 11%, Rīgas Stradiņa universitāte– 9%, Banku augstskola– 10%,

Latvijas Universitāte noslēgusi

līgumu ar Tiesu administrāciju par juridiskajām mācībām.

Mācību mērķis ir padziļinātu praktisko un teorētisko zināšanu apguves nodrošināšana noteiktai mērķauditorijai: tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesu ekspertiem, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, politikas veidotājiem un politikas ieviesējiem.

Atomfizikas un spektroskopijas institūta zinātnieki veic pētījumu par ādas pigmentētiem un asinsvadu veidojumiem (dzimumzīmēm) un aicina pieteikties brīvprātīgos. Pētījuma laikā ir iespēja saņemt bezmaksas konsultāciju pie ārsta dermatologa un dzimumzīmju diagnostiku, izmantojot dermatoskopu un institūtā izstrādātu aparatūru. produktivitāti un konkurētspēju veicinošie pasākumi un reformas tiktu izdiskutētas un balstītos uz izsvērtu neatkarīgu analīzi.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte– 9%respondentu. Citas augstskolas minēja mazāk nekā 3% respondentu.

Pētījums veikts no 2019. gada novembra līdz decembrim pēc Biznesa augstskolas Turība pasūtījuma, ar telefoninterviju un interneta aptauju palīdzību aptaujājot 750 dažādu nozaru un reģionu uzņēmējus visā Latvijā.

Mācībās ietvertas šādas tēmas: civilprocesa likums, regulējums būvniecības jomā, komerctiesības, maksātnespējas regulējums, nodokļu tiesības un citas.

Ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu Tiesu administrācijas īstenotais projekts Justīcija attīstībai paredzēts, lai paaugstinātu tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanā.

Aizvadīts 14. starptautiskais

kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijs.

2019. gada 7. decembrī Latvijas Universitātē pulcējās dažādu nozaru speciālisti – psihologi, uztveres speciālisti, datorzinātnieki, lingvisti, filozofi, lai 14. starptautiskajā kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijā Saistītās maņas: uztveres modalitāšu saistījums kultūrās (Linking Senses: Cross-Modality in Perceptual Domains Across Cultures) pārrunātu aktuālākos pētījumus par cilvēka maņu mijiedarbību. Simpoziju organizēja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorija. Tika

Latvijas Universitātē 20. un

21. martā norisināsies Latvijā pirmais nāves tēmai veltītais mākslas un zinātnes festivāls Ars Moriendi. Notiks starptautiska zinātniskā konference Nāves pieredzes ar plašu kultūras programmu.

Latvijas Universitātes Dabas

mājā 27. un 28.martā notiks VI Latvijas Ģeogrāfijas kongress Ģeogrāfija valsts labklājībai: resursi, iedzīvotāji un mobilitāte.

Kongresa tematiskajās sekcijās un vēlāk rakstu krājumā tiks aplūkotas šādas tēmas: teritorija, iedzīvotāji un mobilitāte; dabas resursi tautas labklājībai; senatnes ģeogrāfija; ģeogrāfijas un vides izglītība; Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pēcdoktorantūras projektu pētījumi.

nolasīti referāti par attēlu un ritma uztveres jautājumiem, tika diskutēts par t. s. piecu maņu koncepciju un tās problēmām, kā arī smaržu un atdzesēto desertu uztveri. Uzmanības centrā bija arī maņu atveide valodā, garšas uztveres filozofiskie

Zinātniskajā konferencē tiks apskatītas šādas tēmas: nāves un ētikas pētniecība, nāves svinēšana, nāves sociālā vēsture un pat nāves izdzēšana. Kultūras programmā tiks akcentēta nāves loma mūzikā vairāku gadsimtu garumā. Pirmo reizi Latvijā tiks atskaņots vācu komponista un datorzinātņu aspekti. Simpozijā piedalījās vadošie uztveres pētnieki no Lielbritānijas, Itālijas, Francijas, Izraēlas, Honkongas, Polijas, Kanādas un Krievijas. Latvijas pētnieki simpozijā prezentēja divus pētījumus.

Hugo Distlera monumentālais darbs Totentanz (Nāves deja), ko speciāli ar festivālam izveidotu kori interpretēs diriģente Vita Timermane-Moora. Latvijas Universitātes Lielajā aulā tiks atskaņoti Šūmaņa, Lista un Sensāna skaņdarbi par nāves tēmu pianistes Katrīnas Krojas, ērģelnieka Aivara Kalēja un citu mūziķu izpildījumā.

Latvijas kultūrvidē un kultūrtelpā nāve un ar to saistītie rituāli ieņem nozīmīgu lomu gan latviskās dzīvesziņas, gan reliģisko priekšstatu kontekstā. Nāves festivāla konferences Nāves pieredzes mērķis– aktualizēt nāves pētniecību Latvijas un Baltijas zinātniskajā vidē un kultūrtelpā, izceļot latviešu tautas īpašās tradīcijas, kas saistāmas ar nāvi, nomiršanu un nācijas kultūratmiņas veidošanos.