Trīs mīti par Latvijas Universitāti

Filoloģijas fakultāte) bija īpaši populārs pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad daudzas Rietumvalstis piedzīvoja strauju ekonomisko augšupeju, attīstījās ražošana un tehnoloģijas un līdz ar to attīstījās arī mode un stils – ekstravagantas frizūras, spilgtas krāsas un izteiksmīgas silueta aprises. Tikmēr Humanitāro zinātņu fakultātes gaiteņos, tuvojoties sesijas laikam, Trīs mītipar meitenes gādāja zilās kleitas, jo tieši tās it kā nesa veiksmi eksāmenos. Humanitāro zinātņu fakultātes absolvente Ilze Tumulkāne stāsta: “Šī le-

Latvijas ģenda cēlusies no pasniedzējas, kura diendienā staigāja zilā kleitā. Vēl bija arī citas, kurām īpaši patika tāds apUniversitāti ģērbs. Uz eksāmenu vai ieskaiti ejot, vajadzēja uzvilkt zilu kleitu, un tad būs labs vērtējums.” Ilze Tumulkāne gan leģendu pati pārbaudījusi nav un pateikt, ka tā bijis simtprocentīgi,

Latvijas Universitāte ir pastāvējusi un pārmainījusies nevarot, bet tāds nostāsts gaiteņos klejojis. Līdzīgi bijis arī ar dzintara jau simts gadus, uzņemot arvien jaunus un atraktīvus krellēm. Studentes eksāmena starp-

studentus. Līdz ar jauno un moderno Akadēmisko centru Torņakalnā Universitāte var lepoties arī ar 3 laikos ar tām mainījušās, lai no pasniedzēja izpelnītos labāku atzīmi. galveno, simtgadīgo LU ēku pašā Rīgas sirdī – vienu Durvis atvērtas lielākoties no svarīgākajiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem. Taču viens paliek nemainīgs – gandrīz uz Raiņa bulvāra pusi Šī leģenda vairāk līdzinās īsam jokam un skaidro, kāpēc Latvijas katrs LU saimē zina trīs galvenos mītus, kas klīst Universitātes ēkas Raiņa bulvārī 19 fakultāšu gaiteņos. galvenās durvis ir tās, kas vērstas uz Raiņa bulvāri, nevis Merķeļa ielu. 1Tie studenti, kas patiesi vēlas absolvēt Universitāti, nedrīkst kāpt pa LU centrālajām kāpnēm Mīts par kāpnēm studentu apradies tāpēc, ka tolaik pa sānu kāpnēm virzījušies lielākoties tie cilvēki, kas uz Universitāti nākuši kājām. Savukārt pa galvenajām – tie, kam bijis kāds pārvietošanās līdzeklis. To aizsācis kāds iemaldījies apmeklētājs 20. gadsimta divdesmitajos gados. Sastapis darbinieku, jautājis, kāpēc Alma Mater ēka savas durvis ver lielākoties uz Raiņa bulvāra pusi. “Tāpēc, ka Merķeļa ielā viens cirks jau ir,” atbildējis satiktais rindās klejo jau ļoti ilgi, par tām zina Iedomāsimies, piemēram, karieti. Tā un laikam jau nedaudz paškritiski ikviens LU saimē. Leģenda vēsta, ka tiešām varētu būt, ka mīts radās tā- noskaņotais darbinieks. Nolēmām students, kurš kāps pa centrālajām pēc, ka tie braucošie un pa vidu so- noskaidrot, kāpēc par galvenajām kāpnēm Latvijas Universitātes gal- ļojošie studenti Latvijas Universitātē joprojām tiek uzskatītas Raiņa bulvenajā mājā Raiņa bulvārī 19, gluži uzkavējās daudz ilgāk un absolvēja vāra pusē esošās durvis. LU Infra2 vienkārši nepabeigs augstskolu un neiegūs diplomu. Iemesli varot būt dažādi – nenokārtots eksāmens, aizmāršība, slinkums vai citas dzīves sakritības. Alma Mater simtgades svētku priekšvakarā jautājām LU Muzeja krājuma glabātājiem, kāpēc to krietni retāk. LU Humanitāro zinātņu fakultātē eksāmenus studentes nokārto veiksmīgāk, ja mugurā ir zilakleita struktūras departamenta pārstāve skaidro, ka mūsdienās otrās durvis tiek izmantotas tikai tad, kad Lielajā aulā notiek izvadīšana. Aizmugurējās durvis ir gan ērtāk pieejamas Lielajai aulai, gan izvadīšanai ētiski piemērotākas. nostāstiem apvītās kāpnes ir ieman- Stāsts par zilo kleitu Humani- Iveta Sazonova, LU Komunikācijas tojušas šādu slavu. Izrādās, šis stāsts tāro zinātņu fakultātē (toreizējā un inovāciju departaments