Trīs mīti par
Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte ir pastāvējusi un pārmainījusies jau simts gadus, uzņemot arvien jaunus un atraktīvus studentus. Līdz ar jauno un moderno Akadēmisko centru Torņakalnā Universitāte var lepoties arī ar galveno, simtgadīgo LU ēku pašā Rīgas sirdī – vienu no svarīgākajiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem. Taču viens paliek nemainīgs – gandrīz katrs LU saimē zina trīs galvenos mītus, kas klīst fakultāšu gaiteņos.
1
Tie studenti, kas patiesi vēlas absolvēt Universitāti, nedrīkst kāpt pa LU centrālajām kāpnēm
Mīts par kāpnēm studentu aprindās klejo jau ļoti ilgi, par tām zina ikviens LU saimē. Leģenda vēsta, ka students, kurš kāps pa centrālajām kāpnēm Latvijas Universitātes galvenajā mājā Raiņa bulvārī 19, gluži vienkārši nepabeigs augstskolu un neiegūs diplomu. Iemesli varot būt dažādi – nenokārtots eksāmens, aizmāršība, slinkums vai citas dzīves sakritības. Alma Mater simtgades svētku priekšvakarā jautājām LU Muzeja krājuma glabātājiem, kāpēc nostāstiem apvītās kāpnes ir iemantojušas šādu slavu. Izrādās, šis stāsts
radies tāpēc, ka tolaik pa sānu kāpnēm virzījušies lielākoties tie cilvēki, kas uz Universitāti nākuši kājām. Savukārt pa galvenajām – tie, kam bijis kāds pārvietošanās līdzeklis. Iedomāsimies, piemēram, karieti. Tā tiešām varētu būt, ka mīts radās tāpēc, ka tie braucošie un pa vidu soļojošie studenti Latvijas Universitātē uzkavējās daudz ilgāk un absolvēja to krietni retāk.
2
LU Humanitāro zinātņu fakultātē eksāmenus studentes nokārto veiksmīgāk, ja mugurā ir zila kleita
Stāsts par zilo kleitu Humanitāro zinātņu fakultātē (toreizējā
Filoloģijas fakultāte) bija īpaši populārs pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad daudzas Rietumvalstis piedzīvoja strauju ekonomisko augšupeju, attīstījās ražošana un tehnoloģijas un līdz ar to attīstījās arī mode un stils – ekstravagantas frizūras, spilgtas krāsas un izteiksmīgas silueta aprises. Tikmēr Humanitāro zinātņu fakultātes gaiteņos, tuvojoties sesijas laikam, meitenes gādāja zilās kleitas, jo tieši tās it kā nesa veiksmi eksāmenos. Humanitāro zinātņu fakultātes absolvente Ilze Tumulkāne stāsta: “Šī leģenda cēlusies no pasniedzējas, kura diendienā staigāja zilā kleitā. Vēl bija arī citas, kurām īpaši patika tāds apģērbs. Uz eksāmenu vai ieskaiti ejot, vajadzēja uzvilkt zilu kleitu, un tad būs labs vērtējums.” Ilze Tumulkāne gan leģendu pati pārbaudījusi nav un pateikt, ka tā bijis simtprocentīgi, nevarot, bet tāds nostāsts gaiteņos klejojis. Līdzīgi bijis arī ar dzintara krellēm. Studentes eksāmena starp laikos ar tām mainījušās, lai no pasniedzēja izpelnītos labāku atzīmi.
3
Durvis atvērtas lielākoties uz Raiņa bulvāra pusi
Šī leģenda vairāk līdzinās īsam jokam un skaidro, kāpēc Latvijas Universitātes ēkas Raiņa bulvārī 19 galvenās durvis ir tās, kas vērstas uz Raiņa bulvāri, nevis Merķeļa ielu. To aizsācis kāds iemaldījies apmeklētājs 20. gadsimta divdesmitajos gados. Sastapis darbinieku, jautājis, kāpēc Alma Mater ēka savas durvis ver lielākoties uz Raiņa bulvāra pusi. “Tāpēc, ka Merķeļa ielā viens cirks jau ir,” atbildējis satiktais un laikam jau nedaudz paškritiski noskaņotais darbinieks. Nolēmām noskaidrot, kāpēc par galvenajām joprojām tiek uzskatītas Raiņa bulvāra pusē esošās durvis. LU Infrastruktūras departamenta pārstāve skaidro, ka mūsdienās otrās durvis tiek izmantotas tikai tad, kad Lielajā aulā notiek izvadīšana. Aizmugurējās durvis ir gan ērtāk pieejamas Lielajai aulai, gan izvadīšanai ētiski piemērotākas. Iveta Sazonova, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
25
