Nozīmīgi notikumi Latvijas Universitātē

Šogad Mārupes, Olaines, Ķekavas, Ropažu, Ādažu, Ogres, Siguldas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Kuldīgas, Balvu, Rēzeknes, Tukuma un Talsu novadā tiks veikta kūdraugsnes izplatības precizēšana. To veiks Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, un tuvāko trīs gadu laikā tiks noteikta pašreizējā kūdraugsnes izplatības robeža visā Latvijā. Kūdraugsnes izpēte mūsu valstī ir daļa no starptautiskā Norvēģijas finanšu instrumenta projekta Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā.

Kūdrājs ir zemes virsmas nogabals ar vai bez veģetācijas, kur dabiski izveidojies kūdras slānis. Izpētes procesā lauka darbu apstākļos tiks noteikta aktuālā kūdraugsnes izplatības robeža, izmantojot zondēšanu. Darbu laikā lauksaimniecības zemē tiks fiksēts kūdras biezums un, ja nepieciešams, veikti arī nelieli rakumi, kā arī vākti augsnes paraugi turpmākai laboratoriskai izpētei.

Kūdraugsnes kartēšana Latvijā pēdējo reizi tika veikta Padomju Savienības laikā– līdz 1990.gadam. Kopš tā laika augsnē ir notikušas izmaiņas, ko radījusi cilvēka

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra piešķīrusi licenci jaunizveidotajai Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes doktora studiju programmai Teoloģija un reliģijpētniecība. Tajā tiks īstenots kopīgs modulis ar Tartu Universitātes Teoloģijas un reliģijpētniecības skolu.

Šī ir vienīgā studiju programma Latvijā, kas piedāvā apgūt teoloģiju saimnieciskā darbība (nosusināšana, lauku apsaimniekošana utt.), augsni ietekmējuši arī dažādi augsnes veidošanās procesi– organisko vielu sadalīšanās, humifikācija, mineralizācija, kā dēļ kūdras biezums daudzviet ir sarucis. Tas nozīmē, ka kūdraugsnes izplatība Latvijā kopumā ir samazinājusies.

Iegūtā informācija tiks izmantota ilgtspējīgiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanas risinājumiem, sniedzot papildu informāciju gudrai un mūsdienīgai saimniekošanai. Dati tiks izmantoti arī Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu ieviešanā, lai veicinātu lauksaimniecības zemē esošā kūdrāja aizsardzību un atbilstošu apsaimniekošanu, saglabājot lauksaimniecības nozares konkurētspēju, vienlaikus samazinot lauksaimniecības slodzi uz vidi un saglabājot ekosistēmas.

un reliģijpētniecību doktora studiju līmenī. Laikā, kad palielinās reliģiskais plurālisms un nostiprinās fundamentālisms, reliģisko procesu pētniecībai un analīzei ir svarīga loma sociālās integrācijas veicināšanā. Trīsgadīgā doktora studiju programma Teoloģija un reliģijpētniecība izveidota, lai sagatavotu augsta līmeņa speciālistus reliģijā un teoloģijā, kas var kvalificēti starptautiskā līmenī piedalīties attiecīgās nozares diskursā. Unikālais šajā programmā ir arī kopīgais starptautiskais mācību modulis ar Tartu Universitātes Teoloģijas un reliģijpētniecības skolu. Abu universitāšu studenti piedalīsies kopīgos semināros, kuros viņi uzzinās vairāk par aktualitātēm teoloģijas un reliģijpētniecības jomās, kā arī apmainīsies ar viedokļiem par savu pētījumu gaitu un rezultātiem.

Piedāvājot studēt daudzas Eiropas valodas un kultūras, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izveidota jauna akadēmiskā bakalaura studiju programma Filoloģija. Studijas tajā sniedz gan pamatzināšanas valodniecībā un literatūrzinātnē, gan ļauj specializēties konkrētas valodas un kultūrvides jomā.

Studijas paredz kopīgus valodu, literatūras, kultūrjomas teorētiskos kursus obligātajā daļā, savukārt specializācija konkrētu valodu un tekstu jomā risināsies studenta izvēlēto apakšprogrammu ietvarā– franču filoloģija, klasiskā filoloģija, krievu filoloģija, vācu filoloģija, somugru studijas.

Apakšprogramma Klasiskā filoloģija līdztekus pamata zināšanām filoloģijā un nozarē nodrošinās specializāciju klasiskajā filoloģijā– sengrieķu un latīņu valodas un antīkās kultūrvides, īpaši literatūras, jomā. Apakšprogramma Krievu filoloģija līdztekus pamata zināšanām filoloģijā un valodniecības un literatūrzinātnes nozarē sniegs akadēmiskas, mūsdienu prasībām atbilstošas vispārīgas pamata zināšanas krievu filoloģijā un valodniecības un literatūrzinātnes nozarē un piedāvās specializāciju krievu un slāvu valodas un kultūrvides jomā. Apakšprogramma Franču filoloģija līdztekus pamata zināšanām filoloģijā un valodniecības un literatūrzinātnes nozarē nodrošinās specializāciju franču filoloģijā– franču valodas un frankofonijas kultūrvides jomā, īpaši akcentējot franču valodas mijiedarbību ar citām romāņu valodām (itāļu un spāņu). Apakšprogramma Somugru studijas līdztekus pamata zināšanām filoloģijā un valodniecības un literatūrzinātnes nozarē piedāvās specializāciju somugru studijās– igauņu un/vai somu valodas un kultūrvides jomā, kā arī sastatījumā ar citām valodām un kultūrfenomeniem. Apakšprogrammas Vācu filoloģija mērķis ir līdztekus pamata zināšanām filoloģijā, valodniecības un literatūrzinātnes nozarē nodrošināt specializāciju vācu filoloģijā– valodniecībā, literatūrzinātnē un valstsmācībā/kultūras studijās.

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra piešķīrusi licenci jaunveidotajai Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmai Austrumu-Rietumu starpkultūru studijas.

Trīsgadīgā studiju programma Austrumu-Rietumu starpkultūru studijas ir izveidota, lai sagatavotu konkurētspējīgus speciālistus ar padziļinātu izpratni pasaules civilizāciju procesos un to mijiedarbē gan vietējam, gan starptautiskam darba tirgum.

Programma nodrošinās Austrumu un Rietumu valodu apgūšanu, kompetenci starpkultūru attiecību jautājumos un praktiskas iemaņas Āzijas un Rietumu reģionālajā un sadzīves kultūrā. Studijas tiek piedāvātas kā latviešu, tā angļu valodā, nodrošinot programmas absolventam starptautisku kvalifikāciju. Studiju laikā iespējams apgūt vienu vai vairākas valodas, tostarp ķīniešu, korejiešu, japāņu, arābu, franču, vācu un citas.

Vadošs pasaules līmeņa patoloģijas žurnāls publicējis Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta zinātnieku pētījuma rezultātus par kuņģa pirmsvēža stāvokļu riska līmeņa noteikšanu. Pētījumā secināts, ka kuņģa paraugiem jāveic noteiktas papildu analīzes, lai laikus atklātu risku rasties audzējam.

Starp ekspertiem pastāv viedokļu atšķirība saistībā ar kuņģa pirmsvēža stāvokļu riska līmeņa noteikšanu un atbilstošu kontroles izmeklējumu veikšanu ik pēc noteikta laika, lai novērtētu kuņģa ļaundabīgā audzēja potenciālo attīstības risku. Savu ieguldījumu šā jautājuma risināšanā ir devuši Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieki sadarbībā ar vadošajiem pasaules kuņģa morfoloģijas speciālistiem no ASV, turklāt materiālu pētījuma veikšanai iegūstot Kazahstānā. Šajā valstī ir ļoti augsta saslimstība ar kuņģa audzēju, taču pārsteidzoši zema definēto pirmsvēža stāvokļu izplatība, salīdzinot ar valstīm, kurās ir augsta audzēja sastopamība.

Kazahstānas pilotpētījumā piedalījās 166 nosacīti veseli cilvēki vecumā no 40 līdz 64 gadiem, kuriem ārsti veica augšējo endoskopiju. Ārsti paņēma trīs audu paraugus– no piecām dažādām vietām kuņģī. Iegūtās kuņģa biopsijas speciālisti izmeklēja ar patoloģijas metodēm, tostarp krāsojot preparātus ar īpašām ķīmiskām vielām (hematoksilīna-eozīna, alciānzilo-PAS un augstvērtīgā dzelzs diamīna metode), lai noteiktu kuņģa gļotādas ārējā slāņa (epitēlija) pārveidošanos jeb tā dēvēto intestinālo metaplāziju.

Viens no vadošajiem pasaules žurnāliem patoloģijas nozarē Virchows Archiv publicējis Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta zinātnieku pētījuma rezultātus, kas liecina, ka tieši nepilnās intestinālās metaplāzijas tips, kas var liecināt par iespējamu ļaundabīga audzēja sākotnējo attīstību, ir bieži sastopams salīdzinoši veselu Kazahstānas iedzīvotāju vidū. Šie cilvēki citādi pēc morfoloģiskajiem kritērijiem neatbilst paaugstināta riska grupai, un viņiem atbilstoši pašreizējām vadlīnijām nevajadzētu veikt kontroles izmeklējumus pēc noteikta laika posma. Tas nozīmē, ka būtiski liela augsta riska indivīdu grupa var tikt nepamanīta, ja neveic specifiskus krāsojumus biopsiju materiāla analīzē, lai novērtētu šīs kuņģa gļotādas pārmaiņas.

Šovasar ar SIA Mikrotīkls atbalstu tiks sākti deviņi pētniecības projekti, tostarp Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē veiks pētījumu urīnpūšļa audzēja terapeitisko un diagnostisko biomarķieru atlasei, izmantojot inovatīvu aptamēru selekcijas metodi.

Urīnpūšļa vēzis ir vienpadsmitais biežāk diagnosticētais audzējs pasaulē, turklāt ar ļoti augstu atkārtošanās risku. Ņemot vērā ilgtermiņa dzīvildzi, biežos recidīvus un dārgo izmeklēšanu novērošanas laikā, urīnpūšļa vēzim ir visaugstākās izmaksas mūža laikā, salīdzinot ar citiem audzējiem.

“Līdz šim izstrādātie diagnostikas testi nav pietiekami efektīvi, tāpēc uroloģijā šobrīd ir akūta nepieciešamība pēc inovatīva marķiera, kas varētu kalpot gan kā diagnostisks, gan kā prognostisks tests,” skaidro projekta vadītāja LU Medicīnas fakultātes pētniece Līga Kunrade.

Pētnieku mērķis ir atrast urīnpūšļa audzēja biomarķierus jaunu diagnostikas un terapijas līdzekļu izstrādei, izmantojot inovatīvu aptamēru atlases tehnoloģiju. Izmantojot aptamēru atlasi, LU zinātnieki plāno atrast tos proteīnus, kuri ir specifiski vēža audiem un tādējādi varētu kalpot kā potenciāli biomarķieri urīnpūšļa audzēja diagnostikā un terapijā. “Jaunu biomarķieru identificēšana veicinās jaunu mērķēto terapiju izstrādi un nodrošinās sabiedrības veselīgo dzīves gadu pieaugumu,” ir pārliecināta Līga Kunrade. Latvijas Universitātē ir izstrādāta jauna profesionālā bakalaura studiju programma Ģeoinformātika, kurā studēt gribētāji tiks uzņemti jau šoruden.

“Ģeoinformātika ir jauna studiju programma, kurā līdzās ģeogrāfijas studiju kursiem padziļināti tiks apgūta kartogrāfija, tālizpēte un ģeogrāfiskās informācijas datu vākšana, organizēšana, apstrāde un izplatīšana. Daļa specializācijas kursu studiju programmā būs saistīti ar informācijas tehnoloģijām,” skaidro LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāne profesore Zaiga Krišjāne.