Nozīmīgi notikumi Latvijas Universitātē Jauni starptautiskie reitingi, jauni ārvalstu sadarbības partneri

Nozīmīgi notikumi Latvijas Universitātē

Eiropas universitāšu alianse FORTHEM tikās Maincā 22. un 23. septembrī, lai noturētu pirmo klātienes sanāksmi, kurā piedalījās arī Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks un prorektore Ina Druviete.

FORTHEM ir viena no Eiropas universitāšu aliansēm (nu jau to skaits ir sasniedzis 41), ko finansē ES Komisija ar mērķi līdz 2025.gadam radīt Eiropas Augstākās izglītības telpu, kurā mācīšanās, studijas un pētniecība brīvi sniegtos pāri valstu robežām. FORTHEM alianses darbību koordinē Maincas Johannesa Gūtenberga Universitāte. Pārējās alianses dalībnieces ir Burgundijas Universitāte (Francija), Jiveskiles Universitāte (Somija), Opoles Universitāte (Polija), Palermo Universitāte (Itālija), Latvijas Universitāte un Valensijas Universitāte (Spānija). 2021.gadā notikušajā tīkla sanāksmē alianses dalībnieces arī parakstīja priekšlīgumu ar Agderes Universitāti (Norvēģija) un Sibiu Lučiana Blagas universitāti (Rumānija), gatavojoties uzņemt tās FORTHEM kā pilntiesīgas dalībnieces.

FORTHEM alianse ir izvirzījusi vērienīgus mērķus– partneraugstskolas ir iecerējušas palielināt studentu un personāla mobilitāti, radot virtuālu universitātes pilsētu un līdz 2022.gadam apvienojot savas pētniecības programmas, kā arī divu augstskolu un vairāku augstskolu grādu programmas vienotas starpvalstu augstākās izglītības stratēģijas ietvaros, kuru alianses augstskolas plāno ieviest līdz 2025.gadam. Savukārt, ciktāl runa ir par tematiem, apmēram 500akadēmiķu, studentu un asociēto partneru sadarbojas FORTHEM laboratorijās, pievēršoties uz nākotni orientētām pētniecības jomām– noturība un klimata pārmaiņas.

Latvijas Universitāte Times Higher Education by Subject (THE) pasaules universitāšu reitingā ieguvusi augstu vērtējumu klīnisko un veselības zinātņu kategorijā.

16. septembrī paziņoti rezultāti kopumā trīs reitinga kategorijās– fizikālajās zinātnēs, klīniskajās un veselības zinātnēs un dzīvības zinātnēs. LU šajās jomās ir visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola. Rezultāti citās reitinga kategorijās– sociālajās, humanitārajās, tiesību, izglītības zinātnēs, inženierzinātnē un datorzinātnē– tiks publicēti oktobrī un novembrī. Reitinga rezultātus veido no šādiem kritērijiem: mācību vide– 27,5%, pētniecības apjoms– 27,5%, zinātnisko publikāciju citējamība– 35%, starptautiskā studentu un zinātnieku piesaiste– 7,5%, ienākumi no sadarbības ar nozares uzņēmumiem– 2,5%. Reitingā tiek vērtētas tikai tās augstskolas, kurās noteiktajās zinātņu kategorijās aktīvi publicē zinātniskos darbus un iesaista to izstrādē pietiekami lielu studentu un pētnieku skaitu.

Par Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētāju ievēlēts LU Ķīmijas fakultātes profesors Kristaps Jaudzems. 27. septembrī LU jaunais Senāts sanāca uz pirmo sēdi, kurā notikaSenāta priekšsēdētāja unSenāta priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas. Par LU Senāta priekšsēdētāju tika ievēlēts LU Ķīmijas fakultātes profesors Kristaps Jaudzems. Uz Senāta priekšsēdētāja amatu kandidēja arī LU Juridiskās fakultātes dekāne profesore Kristīne Strada-Rozenberga. Senāta priekšsēdētāja vietnieka amatā tika ievēlēta LU Teoloģijas fakultātes dekāne profesore Dace Balode un studente Olga Ošeniece.

LUBioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētniece Laura Grīnberga, augusta vidū apsekojot ezerus, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, atklāja jaunu ūdensaugu sugu Latvijā – Caldesia parnassifolia.

Caldesia parnassifolia ir cirveņu dzimtas suga, kas sastopama seklos ezeros un dīķos, kā arī purvainās vietās. Lai gan tai ir plašs izplatības areāls– sastopama Āfrikā, Āzijā, Austrālijā un Eiropā–, reģionos, kur ir veikti pētījumi par tās izplatību (Eiropā un Ziemeļāfrikā), tā tiek uzskatīta par apdraudētu.

Eiropā Caldesia parnassifolia ir reta un īpaši aizsargājama, iekļauta Biotopu direktīvas un Bernes konvencijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Suga tiek uzskatīta par izzudušu Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Serbijā, Slovēnijā un Šveicē un ir kritiski apdraudēta Polijā.

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā 20. septembrī viesojās Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) prezidents Rolfs Venzels.

Jau 2017.gadā EPAB iesaistījās kā finansētāji Akadēmiskā centra otrā posma attīstībā. EPAB delegācija tikās ar LU rektoru profesoru Indriķi Muižnieku un Akadēmiskā centra attīstības programmas komandu. Tika apspriests Rakstu mājas projekts, tā progress un gaidāmais rezultāts. Tāpat tika ieskicētas LU Akadēmiskā centra trešā posma attīstības ieceres.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki šogad ir sākuši Latvijas augsnes izpēti, kas sniedz informāciju par Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo zemi, tostarp kūdraugsni, un ļauj atjaunināt un pilnveidot datus par Latvijas augsni. Šovasar intensīvi notikusi kūdras augsnes izplatības kartēšana lauksaimniecības zemē Viduslatvijā un Vidzemes augstienē, kā arī veikti dziļrakumu profili un ievākti augsnes paraugi laboratoriskajām analīzēm. Vienlaikus, izmantojot tālizpētes datus, tiek izstrādāts modelis, kas ar mākslīgā intelekta metodēm atvieglos kūdraugsnes

Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūts nākamos četrus gadus veltīs inovatīvu, neierastu un videi draudzīgu risinājumu pētniecībai nelietderīgā siltuma pārveidei elektriskajā enerģijā.

Pētniecības un inovāciju darbs noritēs starptautiskā projektā Siltuma zudumu pārstrāde, lietojot nanofluidikas kanālus: progress termālās enerģijas pārvēršanā elektriskajā– TRANSLATE. Projekts tiek īstenots programmā Apvārsnis 2020 FET Open.

Pieaugošais enerģijas patrons, izsīkstošie dabas resursi, klimata pārmaiņas un gaisa kvalitātes pasliktināšanās– tās ir vienas no lielākajām ekonomiskajām un sociālajām cilvēces problēmām, kas jārisina izplatības precizēšanu dabā. Visā Latvijas augsnes izpētes gaitā, kas ilgs vēl trīs gadus– līdz 2024.gada 31.janvārim, tiks iegūti rezultāti, kas sniegs informāciju par augsni ne vien lauksaimniekiem, bet arī zinātniskajām iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes iestādēm. Atjauninātā informācija par lauksaimniecības zemi būs noderīga, lai, plānojot un izstrādājot lauksaimniecības un klimata politiku, balstītos uz jaunākajiem datiem un atziņām.

mūsdienās. Tajā pašā laikā siltuma zudumi veido līdz pat 70% no kopējā saražotā enerģijas apjoma.

Inovatīvus risinājumus šai problēmai meklēs projekta TRANSLATE dalībnieku apvienība jeb konsorcijs– Korkas Universitātes koledža no Īrijas (projekta koordinators), Latvijas Universitāte, Darmštates Tehniskā universitāte no Vācijas un partneruzņēmums Cidete Ingenieros Sociedad no Spānijas, stāsta Ķīmiskās fizikas institūta direktors Donāts Erts. Projekta Latvijas grupas vadītājs skaidro, ka projekta sagatavošanā un realizācijā Ķīmiskās fizikas institūts cieši sadarbojas ar LU Cietvielu fizikas institūtu.

Galvenā TRANSLATE ideja balstās uz Darmštates Tehniskās universitātes teorētisko pētījumu, kurš parādīja, ka elektrolīta jonu kustība kanālos, kuru šķērsgriezums ir daži nanometri un starp kuru galiem ir temperatūras starpība (tā sauktā nanofluidika), ir daudz efektīvāka par jebkuru no eksistējošajām termoelektriskajām ierīcēm.

Projekta konsorcijs ir apņēmies eksperimentāli pārbaudīt šo teoriju un izstrādāt principiāli jaunu nanofluidikas ierīci, kurā elektrolītu jonu plūsma cauri nanokanāliem, kas izveidoti no plaši pieejamiem un videi draudzīgiem materiāliem (piemēram, silīcija vai alumīnija oksīda), ģenerētu stabilu un pietiekami jaudīgu elektrisku strāvu, kuru var uzkrāt bateriju tipa šūnās pat tad, kad temperatūru starpība ir daži grādi.