Simbola sarežģītais ceļš Par ko strīdējās studentu organizācijas starpkaru periodā?

Simbola

sarežģītais ceļš

Latvijas Universitātes Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā Zināšanu agoras apmeklētāji varēja iepazīties ar koncentrētu priekšlasījumu par Latvijas Universitātes vēsturisko karogu. Ar tēmas pētnieku vēsturnieku Rūdolfu Rubeni sarunājas Māris Zanders.

Kad es pats pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā mācījos Latvijas Universitātes “vēsturniekos”, tad no pasniedzēja Armanda Vijupa stāstītā sapratu, ka heraldika patiesībā ir viena sarežģīta padarīšana. Karogs nav ģerbonis, to es zinu, tomēr, nedaudz provocējot tevi, jautāšu tā: nu, nekas sarežģīts jau šajā Latvijas

Universitātes karogā nav...

Ja runājam par heraldiku, tad mans kolēģis Sims, kurš ir speciālists šajos jautājumos, ir diezgan kritiski izteicies par to, vai Latvijas Universitātes ģerbonis tiešām ir ģerbonis vai emblēma. Savukārt, par karogiem runājot, es gribētu uzsvērt, ka manas uzstāšanās tēma ir tieši vēsturiskais karogs, nevis, piemēram, tas, ko mēs redzam Aristoteļa svētkos. Vēsturiskajam karogam ir divi eksemplāri– oriģināls un kopija. Oriģināls pastāvīgi glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kopija– Latvijas Universitātes Muzejā.

Lai gan Latvijas Universitāte ir dibināta 1919.gada 28. septembrī, karogs ir tapis krietni vēlāk. Ideja parādās 1933.gada 17. jūnijā, kad Latvijas Universitātes Studentu koru apvienība lūgusi rektoram Jūlijam Auškāpam piešķirt augstskolas karogu, lai, ejot zem tā, pārstāvētu Universitāti Igaunijā dziesmu svētkos. Tomēr līdz idejas realizācijai nonāca 1937.gada 20. oktobrī, kad Latvijas Universitātes Padomē tika pieņemts lēmums izveidot Izdaiļošanas komisiju. Darbs pie karoga izveides tika uzticēts Vilhelma Purvīša asistentam, Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes zīmēšanas pasniedzējam Jānim Borkovskim.

Kāpēc šis process tā ievilkās? Var rasties iespaids, ka pirmajos gados ļaudīm bija pilnas rokas ar korporāciju simbolikas jautājumiem un par Latvijas Universitāti kopumā padomāt laika nepietika.

Jā, problēmas radās, kad pie Latvijas Universitātes paralēli korporācijām veidojās arī citas akadēmiskās

mūža organizācijas, tā sauktās studentu konkordijas, tāpat vienības, piemēram, akadēmiskā vienība Austrums, akadēmiskā vienība Latviete, vēl citas. Mans subjektīvais viedoklis, kas veidojies pētniecības procesā, ir tāds, ka šīs daudzās studentu organizācijas īsti nevarēja vienoties– viena ierosina izveidot karogu kā Latvijas Universitātes saimi (gan studentus, gan pasniedzējus) vienojošu simbolu, citas sāk protestēt, pārmetot ierosinātājiem mēģinājumu piesavināties simbolu.

Strīdi bija arī pēc karoga izgatavošanas. Karogs tika iesvētīts 1938.gada 16. novembrī, nekorporatīvās studentu organizācijas vērsās pie rektora Mārtiņa Prīmaņa, protestējot pret to, ka korporatīvās organizācijas vēlas doties ar šo karogu tradicionālajā 18. novembra gājienā no Latvijas Universitātes galvenās ēkas uz Rīgas Brāļu kapiem.

Nu un? Par ko bija strīds?

Nekorporatīvās organizācijas norādīja, ka karogs ir arī šo organizāciju, ne tikai korporatīvo, simbols. Mazliet vienkāršojot, studentu nekorporatīvās organizācijas uzskatīja korporatīvās par vāciskās varas atstātu mantojumu. Respektīvi, nekorporatīvās organizācijas uzskatīja sevi par “latvisko alternatīvu” korporācijām, kuru tradīcijas saistās ar vācbaltiešiem.

Šo strīdu dēļ 1938.gada 18.novembra gājienā ar Universitātes karogu neviens negāja, savukārt 1939.gada septembrī rektors Prīmanis panāca kompromisu: Universitātes divdesmit gadu jubilejas aktā visas studentu organizācijas– gan korporatīvās, gan nekorporatīvās– piestiprina pie karoga– savu jumta organizāciju gredzenus (kopskaitā astoņus). 1939.gada 18. novembra gājienā ar šo karogu gāja Latvijas Universitātes mācībspēki un korporācijas, tad– nekorporatīvās organizācijas ar Latvijas valsts karogu.

“Nekorporatīvās organizācijas uzskatīja sevi par “latvisko alternatīvu” korporācijām, kuru tradīcijas saistās ar vācbaltiešiem

Nevarēju iedomāties, ka bija šādi sarežģījumi... Pasniedzēji nevarēja dārgo studentu kašķus pievaldīt?

Jāņem vērā, ka pasniedzēji paši varēja būt, piemēram, korporatīvo organizāciju biedri. Piemēram, jau pieminētais Prīmanis bija korporācijas Tālavija vecbiedrs. Finansējumu karoga izgatavošanai deva

korporāciju filistru (vecbiedru) savienība, un tas arī izraisīja nekorporatīvo organizāciju pārstāvju piezīmes.

Latvieši laikam ir nelabojami. Skatāmies tālāk. Padomju okupācijas režīms bija neslēpti naidīgs pret “buržuāziskās valsts” simboliem.

Kad PSRS okupēja Latviju 1940.gada vasarā, Latvijas Universitāte tika reorganizēta par Latvijas Valsts universitāti, tika pieņemts lēmums par karoga lietošanas aizliegšanu, tomēr fiziski to neiznīcināja un 1948.gadā nodeva pastāvīgā glabāšanā muzejam, kura nosaukums tolaik bija Rīgas vēstures muzejs.

Ko mēs “nolasām”, paskatoties uz šo karogu? Dažās kultūrās zilā krāsa nozīmēja gudrību...

Tā ir nevis zila, bet kobaltzila krāsa. Viennozīmīgas atbildes par krāsas izvēles iemesliem nav. Ir viedoklis, kuram sliecos piekrist arī es, ka pareizāk būtu bijis, ja karogā iešūtais Latvijas Republikas lielais ģerbonis un Latvijas Universitātes emblēma būtu sudraba, nevis zelta krāsā. Mēs arī redzam izšūtu Latvijas Universitātes devīzi latīņu valodā “SCIENTIAE ET PATRIAE” (“Zinātnei un tēvzemei”), un pati devīze tika noformulēta agrāk, dibinot universitāti.

Šis vēsturiskais karogs sava statusa dēļ droši vien ir konservatīvs lielums. Proti, mēs redzam ozolu ar 12 zariem, kas simbolizē fakultātes posmā līdz 1940. gadam. Fakultāšu skaits un nosaukumi ir mainījušies, bet laikam jau neko mainīt te nedrīkst?

Jā, dažas no tā laika fakultātēm mūsdienās ir, ja tā var teikt, Rīgas Tehniskās universitātes vai Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārziņā. Vai ir pārveidotas. Ņem vērā, ka šis karogs ir kultūrvēsturisks piemineklis, tāpēc izmaiņas tajā nav pieļaujamas.

Zinot, cik īss bija periods starp karoga iesvētīšanu un okupāciju, vai paguva definēt, kādos gadījumos tas izmantojams?

Rektors Prīmanis to nodeva Latvijas Universitātes Studentu padomei, kas izlēma karogu novietot Latvijas Universitātes Mazajā aulā, jo tur 1919.gada 28. septembrī notika Universitātes dibināšanas svētku akts. Mūsdienās karoga kopija tiek izkārta Latvijas Universitātes Lielajā aulā gan Universitātes jubilejā (28.septembrī), gan Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā novembrī. Latvijas valstij atgūstot neatkarību, studentu organizācijas atjaunoja darbību nu jau pie vairākām augstskolām, tāpēc vairs nefunkcionē starpkaru posma saistību princips, un nebūtu loģiski, ja šīs organizācijas izmantotu Latvijas Universitātes karogu.