Alma Mater vasaras numurs 2018 by Latvijas Universitāte

ISSN 1691-8185

3954 zinātniskās publikācijas 3 gados

18–21

Dziesmu un deju svētki dod piederības izjūtu Latvijai

38–41

Futbolists Roberts Uldriķis par profesionālo sportu un pilna laika studijām Latvijas Universitātē

2018#2

WWW.LU.LV

Signe Bāliņa: jābūt atvērtiem jaunām idejām

Latvieši Antarktīdā? Kāpēc ne!

Griežu laiks Jāņi ir īpašs laiks. Ne tikai tāpēc, ka pilnziedā ir daba, kalnos deg spožas jāņugunis, visur skan līgodziesmas, ir visgaišākās naktis jeb vasaras saulgrieži, bet tāpēc, ka grieži ir arī Latvijas Universitātei (LU). Daudziem ir noslēdzies ļoti būtisks un skaists posms dzīvē – studijas, un viņi var uzgavilēt Latvijas Universitātes izlaidumā. Emocionāli saviļņojošais izlaidumu laiks LU ilgst teju mēnesi. Līdz pat jūlija pirmās nedēļas vidum LU galvenajā ēkā un tās Lielajā aulā nebeidz smaržot skaistākie vasaras ziedi, un ik dienu vairākkārt skan ērģeles, jo viens pēc otra noris pat divi trīs izlaidumi. Teju 3000 absolventu laimīgi aizver augstskolas durvis, bet Latvijas Universitāte ar cerībām gaida nākamos – jaunos – studentus. Tieši pēc Jāņiem, 25. jūnijā, sākas pieteikšanās studijām. Spraigais uzņemšanas laiks. Jāuzsver, ka Latvijas Universitātes studiju piedāvājums ir daudzveidīgs, kvalitatīvs un starptautiski konkurētspējīgs. Ceram, ka jaunieši un visi pārējie to novērtēs un izvēlēsies studēt pie mums bakalaura vai maģistra programmās, kopskaitā 151 programmā 13 fakultātēs un astoņās filiālēs. Mūsu aicinājums šogad ir: “Pieslēdzies panākumiem!” Izvēle studēt Latvijas Universitātē ir pieslēgšanās pasaulei, kurā varēsiet īstenot savus mērķus un sapņus, gūsiet konkurētspējīgu izglītību, pieredzi, iespējas savai karjerai un laimīgai dzīvei. Studijas Latvijas Universitātē būs jūsu ceļš uz panākumiem. Mēs esam par to pilnīgi pārliecināti. Tā ka gaidām studentu pulkā!

Jau trīs gadus Latvijas Universitātē īpaši rūpējamies par pirmkursniekiem. Kad kolēģe Somijā runājusi ar turienes universitātes darbiniekiem, viņi bijuši pārsteigti par to lielo rūpju apjomu, kādu mēs veltām jaunajiem studentiem. Bet šīs rūpes par jaun uzņemtajiem studentiem jau attaisnojas un tiek atalgotas ar studentu apmierinātību un viņu veiksmīgu iekļaušanos gana komplicētajā studiju procesā. Bez mentoriem, vecāko kursu studentiem, kuri palīdz ar praktiskiem padomiem, LU pirmkursniekiem palīdzēt no pirmās studiju dienas gatavi ir arī kuratori – pārsvarā jaunie mācībspēki, kuri ir ikdienā aizsniedzami un palīdz konkrētu jautājumu noskaidrošanā un risināšanā. Turklāt LU pirmkursniekiem semestra sākumā tiek piedāvāta arī ekstra – iespēja pamainīt studiju programmu, ja izraudzītā izrādīsies jaunietim pagalam nepiemērota. Un vēl gribas uzvērt, ka LU nepārprotami ir ietekmīgākā augstskola Latvijā. Kad mediji vaicā par politiku, ekonomiku, finansēm, vidi, tad visbiežāk paust viedokli tiek aicināti tieši Latvijas Universitātes eksperti, jo LU kā nacionālajai augstskolai ir visplašākais jomu spektrs. Lielākoties LU zinātnieki, pētnieki ir tie, kas palīdz Latvijas sabiedrībai veidot izpratni par notiekošajiem procesiem, veidot tās domu un tātad arī ietekmēt attīstību valstī. Gan tiem, kas aizver Alma Mater durvis, gan tiem, kas tās vērs no jauna, gan tiem, kas turpina studijas LU, iesaku izlasīt šo žurnāla numuru, un jūs pārliecināsieties, ka mūsu spējām nav robežu, ka acu priekšā aug LU Akadēmiskais centrs jeb jaunā LU studentu pilsētiņa un gada beigās būs pabeigta jau otrā jaunā ēka studentiem un zinātniekiem; gūstam panākumus studijās, zinātnē un arī ārpus studijām – kultūrā un sportā. Latvijas Universitāte ir fantastiska pasaule. Nāc pievienojies! Guntis Rozenbergs, žurnāla “Alma Mater” redaktors

Latvijas Universitātes izdevums Iznāk kopš 25.09.1922. ISSN 1691-8185 Reģistrācijas apliecība Nr. 535 © Latvijas Universitāte, 2018 Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce uz izdevumu obligāta IZDEVUMU SAGATAVOJIS: LU Komunikācijas un inovāciju departaments, LU Akadēmiskais apgāds Raiņa bulvāris 19–341, Rīga, LV-1586 Tālrunis: 67033961 e-pasts: info@lu.lv www.lu.lv/almamater ATBILDĪGAIS PAR IZDEVUMU: Guntis Rozenbergs RAKSTU AUTORI: Aija Pakalna Ilga Rampāne Sindija Iesalniece Antra Sprēde Brigita Zutere Sindija Iesalniece Kārlis Dārznieks Aija Fedorova FOTOGRĀFS: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments MAKETĒTĀJA: Baiba Lazdiņa LITERĀRAIS REDAKTORS: Oskars Lapsiņš

UZ PIRMĀ VĀKA: Signe Bāliņa FOTOGRĀFS: Toms Grīnbergs

10 26

4 22 Saturs Universitātes 10 Latvijas Zinātņu mājā nosvinēti spāru svētki

“Tas būs modernākais studiju centrs Ziemeļeiropā, taču LU Akadēmiskais centrs studentiem un mācībspēkiem sniegs arī iespēju pilnveidot studiju saturu un būtiski palielināt mijiedarbību starp dažādiem studiju virzieniem.”

Bāliņa: 4 Signe “Panākumus nosaka personības”

“Tieši digitālās tehnoloģijas ir viens no augstskolas konkurētspējas priekšnoteikumiem – ir ļoti svarīgi, lai tehnoloģiskā vide būtu attīstīta. Arī LU šajā ziņā strādā – tieši tāpēc mēs uz LU 99. gadadienu patlaban mainām mājaslapu.”

uz 22 Ekspedīcija Antarktīdu – nevis

piedzīvojumu meklētājiem, bet pētniekiem ar krampi

“Antarktīdā faktiski uz katra soļa ir jauns atklājums. Mums tas ir jādara kaut vai tādēļ, lai uz pārējo valstu fona mēs neizskatītos kā mazi, nīgri cilvēki, kas dzīvo pie Baltijas jūras, kam patīk tikai iedzert vakarā alu, un tad jau dzīve ir izdevusies...”

18 simtgades Dziesmu un Latvijas Universitāte,

deju svētkus sagaidot

Rolands Juraševskis: “Ja nebūtu šo svētku, mēs būtu tādi paši kā visa pasaule, mēs īpaši neatšķirtos. Es domāju, ka Dziesmu un deju svētki Latvijai iezīmē ļoti spilgtu krāsu – latviešiem ir savu kultūra.”

publikācijas 13 Zinātniskās LU stratēģisko uzdevumu realizācijas kontekstā Universitātes 26 Latvijas mācībspēki vidusskolēnus sagatavo eksāmeniem bet bez aizvainoju 28 Izaicinoši, miem – Teoloģijas fakultāte runā par neērtām tēmām krāšņāk par rododen 31 Vēl driem atplaukst atkal satikušos absolventu smaidi spēles – ilggadēja 34 Sporta darbinieku tradīcija

38 Futbolists Roberts Uldriķis 42 Dāvanā – Hadrons

Nozīmīgi notikumi Latvijas Universitātē

Signe Bāliņa: “Panākumus nosaka personības” Aija Pakalna

igitālās tehnoloģijas ir viens no augstskolas konkurētspējas priekšnoteikumiem – par to pārliecināta ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos profesore LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē Signe Bāliņa. Viņas vērtējumā LU ir ļoti konkurētspējīga – digitālajā vidē tā kļūst arvien modernāka un turpina veidot savu atpazīstamību kā progresīvi domājoša un inovācijas radītspējīga universitāte. Taču visu panākumu pamatā jābūt spēcīgām personībām. Par nesen izstrādāto Informācijas tehnoloģiju stratēģiju, LU mājaslapas veidošanu, jauno speciālistu augstajām prasmēm un to, ka nereti latvieši sev velti kaisa pelnus uz galvas, – intervijā.

Ar mērķi attīstīt nozaru sadarbību Pirmoreiz LU vēsturē rektoram ir vietnieks digitālās sabiedrības jautājumos. Vai jūs varat paskaidrot, ko īsti nozīmē “digitālā sabiedrība”? Ja paskatāmies, kā attīstās sabiedrība un tehnoloģijas, tad tagad faktiski nav iedomājama ne ikdiena, ne mācību process, ne

Latvijas Universitāte attīstībā liek uzsvaru uz modernu digitālo tehnoloģiju izmantošanu un nozaru sadarbību. uzņēmējdarbība bez dažādu tehnoloģisku rīku un to piedāvāto iespēju izmantošanas. Arī LU, īpaši tāpēc, ka tā ir liela un nozīmīga organizācija, kas strādā ar jauno paaudzi un jaunajiem speciālistiem, ir ļoti svarīgi izmantot tehnoloģijas – turklāt ne vien tās, kas pieejamas jau tagad, bet domāt arī par tādām, ko lietos pēc gadiem pieciem vai desmit, jo paaudze, kas pašreiz pie mums mācās, būs tā, kas lietos nākotnes tehnoloģijas un ar tām savukārt mainīs mūsu nākotni. LU ir 13 fakultātes, kas katra pārstāv savu jomu. Ņemot vērā pēdējās tendences pasaulē, jauni un labi risinājumi rodas tieši tur, kur satiekas vairākas nozares, tāpēc svarīgi, lai būtu kāds, kas redz vīziju un palīdz veidot veiksmīgu sadarbību starp dažādu nozaru speciālistiem. Tieši tur ir milzīgais potenciāls, kur radīt jaunus risinājumus jeb inovācijas. Vai šāda amata ieviešana norāda, ka LU šajā jomā vēl daudz darāms vai – drīzāk – ir jau daudz izdarīts, bet nepieciešams kāds virzītājspēks? Šajā jomā LU nenoliedzami jau ir liels progress, turklāt šis amats noteikti liecina, ka mēs skatāmies nākotnē un redzam digitālo tehnoloģiju nozīmi un ietekmi uz sabiedrību. Piemēram, ja raugāmies uz Akadēmisko centru Torņakalnā, tur būs pilnīgi jauna un ļoti moderna

vide, un tur, jau tagad zināms, būs jāizmanto arī jaunākās tehnoloģijas. Arvien vairāk tiek runāts par to, kā izmantot lietu internetu, dažādus tehnoloģiskos risinājumus, lai uzlabotu ne vien studiju un administratīvos procesus, bet arī pētniecību. Man viens no lielākajiem izaicinājumiem ir palīdzēt veidot sadarbību starp dažādu nozaru pētniekiem – attīstīt dažādus pētniecības projektus un idejas, kopā saaicinot dažādu jomu speciālistus. Kādas vēl ieceres jūs plānojat īstenot? Pavisam nesen LU un Microsoft Inovāciju centrā sākām datu izaicinājuma seminārus. To galvenā ideja ir savest kopā valsts vai biznesa institūcijas, kam ir biznesa problēma jeb izaicinājumi un kam ir dati, ar pētniekiem, kuri prot datus analizēt, tādējādi risinot problēmas. Ļoti veiksmīgs bija datu izaicinājums, kurā ar savu problēmu klajā nāca Tiesu administrācija, lūdzot izstrādāt rīku, kas palīdzētu prognozēt tiesvedības ilgumu, izmantojot iepriekš apkopotus datus. Tiesu administrācija jau iepriekš bija nolēmusi, ka šis rīks varētu tikt izmantots ikdienā, lai cilvēks varētu novērtēt, cik ilgu laiku tiesas process prasīs, ņemot vērā dažādus parametrus. Mums ir plāns šādus seminārus turpināt, piemēram, sadarbībā ar Valsts kanceleju, Vides

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas 19. gadskārtējā konference. Foto: Baltic Pictures, Gatis Orlickis

aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Valsts mežiem un citiem.

Digitālās tehnoloģijas ir augstskolas konkurētspējas priekšnoteikums Nesen Stratēģijas padomē aizstāvējāt LU Informācijas tehnoloģiju (IT) stratēģiju. Kas ir šīs stratēģijas svarīgākie aspekti? Ja raugāmies uz to, kā LU izmanto tehnoloģijas, ir svarīgi saprast, ko gribam tuvākā un tālākā nākotnē sasniegt. Tikai tad var plānot, kādā laikā to iespējams paveikt un kur gūt šim procesam finansējumu. LU darbības galvenās jomas, pirmkārt, ir studijas, otrkārt, pētniecība, treškārt, administrācija. Visbūtiskākais akcents stratēģijā likts uz to, ka ir jādefinē, kādu LU vēlamies redzēt tuvāko 3– 5 gadu laikā no tehnoloģiju un risinājumu viedokļa. Ir jābūt diskusijai ar studentiem, mācībspēkiem, absolventiem un arī IT un

pedagoģijas speciālistiem. Diskusija starp visām šīm pusēm ir svarīgākais, lai izprastu, ko vēlamies. Jau tagad Universitāte savā darbā izmanto dažādus rīkus un tehnoloģijas, taču, lai organizācija tiktu optimāli pārvaldīta, vajadzētu veikt vēl plašāku datu analīzi. Tāpat stratēģijā akcentēts, ka jāizprot, uz kādām tehnoloģijām balstīt visas pārmaiņas. Universitātei jābūt labai sadarbībai ar IT industriju, lai tiešām izmantotu visjaunākos risinājumus un iespējas, jo tehnoloģijas mainās tik strauji, ka pat bizness nespēj izsekot visām pārmaiņām. Vai jūsu vērtējumā pašreizējie rīki, ko LU izmanto, atbilst jaunākajām tendencēm? Protams, ir kur augt. Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, arī IT pasaule nemitīgi attīstās. Taču vienmēr jau nav jābūt tā, ka visam ir jābūt visvisjaunākajam. Būtu lieliski, ja studiju un pētniecības procesā izmantotu tās jaunās pētnieciskās idejas, ko izstrādājuši pašu pētnieki, jo mēs taču

esam zinātnes universitāte. Ir vairāk jādomā, kā šos zinātnes atklājumus ieviest LU ikdienas darbībā sadarbībā ar studentiem un pētniekiem. Cik nozīmīga digitālā joma ir augstskolu konkurencē Latvijā? Tieši digitālās tehnoloģijas ir viens no augstskolas konkurētspējas priekšnoteikumiem – ir ļoti svarīgi, lai tehnoloģiskā vide būtu attīstīta. Arī LU šajā ziņā strādā – tieši tāpēc mēs uz LU 99. gadadienu patlaban mainām mājaslapu. Šis darbs ir liels izaicinājums – ir jārada tāda mājaslapa, kas ir jauna ne tikai šobrīd, bet kas jauna būs arī nākamos gadus; lai būtu iekļautas visas tehnoloģiskās iespējas, jo tik lielas pārmaiņas taču bieži neveic. Jau tagad ir ieguldīts milzu darbs – ir pētīts un analizēts, kā mājaslapai kļūt lietotājiem draudzīgākai, ir veikta plaša lietotāju loka aptauja, un gribu teikt lielu paldies visiem, kas šajā darbā ir iesaistījušies. Patlaban lielākais izaicinājums ir visu, kas

izpētīts, īstenot arī dzīvē. Ceru, ka viss izdosies, jo mums ir lieliski puiši IT departamentā, kuri prot veidot mājaslapas. Taču tikpat svarīgi kā tehniskā puse ir arī, kā tas viss izskatās, tāpēc jauno mājaslapu veidojam kontekstā ar pilnveidoto LU grafisko identitāti. Kopumā LU digitālajā vidē kļūst modernāka un veido savu atpazīstamību kā progresīvi domājoša universitāte. Kādi vēl ir būtiskākie modernas mājaslapas priekšnoteikumi mūsdienās? Nepārprotami vissvarīgākais ir, lai mājaslapu varētu izmantot dažādās iekārtās – datoros, planšetēs, viedtālruņos. Mājaslapai ir jābūt vienkāršai – lai tajā pārvietoties varētu intuitīvi. Ja palūkojamies uz citām mājaslapām, arvien vairāk dominē video, attēli – no teksta tiek lēnām pāriets uz vizuāliem materiāliem. Šīs pārmaiņas iet roku rokā ar to, kā mainās arī informācijas tehnoloģiju lietotāju paradumi. Ir svarīgi, lai mājaslapa būtu ērta jaunajiem studentiem un lai tā būtu tāda, kāda ir vide, pie kuras viņi pieraduši, – ar īsiem, kodolīgiem tekstiem, pārskatāmiem laukumiem, lai saturu veidotu videoklipi un attēli. Taču tas, protams, būs arī izaicinājums – viens ir mājaslapu izveidot, bet pavisam kas cits – regulāri piepildīt to ar atbilstošu saturu, kas, protams, prasīs daudz darba no LU komunikācijas speciālistiem. Kā ar to jau ir tikušas galā citas augstskolas – gan Latvijā, gan ārvalstīs? Nesen biju konferencē Londonā, kur diskusijās par digitālo tehnoloģiju radītiem izaicinājumiem augstākajā izglītībā piedalījās vairākas pasaules augstskolas. Problēmas visur pasaulē ir vienādas neatkarīgi no augstskolas lieluma un budžeta – kā uzlabot studiju procesu. Jau ilgāku laiku tiek diskutēts, ka lekcijas kā zināšanu uzņemšanas forma vairs nav efektīvākā un studenti gaida kaut ko citu. Tāpat jautājums, kā labāk studentus informēt par notikumiem Universitātē un to, kas vispār ir Universitāte. Tas ir izaicinājums gan profesūrai, gan pašiem studentiem, kuri,

vismaz manuprāt, šīm pārmaiņām vēl nemaz īsti paši nav gatavi.

Nozarei jāļauj speciālistiem studēt Pērn Latvijas darba devēji ļoti augstu novērtēja LU Datorikas fakultātes studiju programmu “Datorzinātnes”, atzīstot to kā pirmo ieteiktāko studiju programmu. Kā Datorikas fakultātei, jūsuprāt, izdevies šādu augstu vērtējumu panākt?

“

Tieši digitālās tehnoloģijas ir viens no augstskolas konkurētspējas priekšnoteikumiem – ir ļoti svarīgi, lai tehnoloģiskā vide būtu attīstīta.

To, ka šī ir ļoti ieteicama studiju programma, apliecinu viennozīmīgi. Arī es studēju šajā programmā, toreiz gan tās nosaukums bija “Lietišķā matemātika”, un to pārvaldīja Fizikas un matemātikas fakultāte. Viens no šāda augsta vērtējuma priekšnoteikumiem ir iespēja mūsu datoriķiem jau 2. kursa pavasarī praktizēties uzņēmumos. Taču tas, kas nav labi, – daļa no viņiem pēc 2. kursa pamet studijas, jo ir ieguvuši pirmā līmeņa augstākās izglītības dokumentu. Tā gan nav lielākā daļa – vairākums turpmākos divus gadus izvēlas studēt un rakstīt bakalaura darbu, vēl daļa izvēlas studēt maģistrantūrā. Prakse, sasaite ar industriju un izpratne, ko iespējams darīt realitātē, studentiem mūsdienās ir ļoti svarīga. Datorikā ir jo īpaši svarīgi būt saskarsmē ar industriju, ar reālo vidi, kur viss notiek, jo lekcijās progammēt nevar iemācīties, ir jābūt

sasaistei starp zināšanām un reālo praksi, un mūsu datoriķiem šī sasaiste ir ļoti spēcīga. Mums ir lieliska profesūra LU Datorikas fakultātē, studijas ir lieliski uzbūvētas. Protams, vienmēr visu var uzlabot, un daudziem ir idejas, ko mainīt, bet, manuprāt, studijas ir tiešām lieliskas. Ko nozares speciālisti saka par mūsu jaunajiem speciālistiem, kad viņi ienāk nozarē? Industrija mūsu jaunos speciālistus ļoti augstu novērtē. IT nozarē arvien trūkst speciālistu. Krīzes gadi bija tad, kad “ļāvām” studentiem studēt, bet tagad jau lielākā daļa 2. kursa studentu paralēli arī strādā. Un šis būtu jautājums, kas jārisina solidāri ar nozari – lai nozare ļauj studentiem pabeigt studijas, jo nozarei taču ir vajadzīgi gudri speciālisti, tādi, kas ne vien studējuši divus gadus, bet arī pabeiguši maģistrantūru un kam ir pilnīgi citas, augstākas zināšanas un plašāks skatījums uz problēmām. Tas būtu tuvākās nākotnes jautājums, iespējams, pat nepieciešams savstarpējs memorands starp Universitāti un nozari. Taču pozitīvi, ka ļoti daudzi IT uzņēmumi ir atbildīgi pret saviem darbiniekiem, stimulējot viņus pabeigt studijas un iegūt grādu, ļaujot savienot darbu ar studijām. Protams, universitāte nevar iedot ļoti precīzas, tehniskas zināšanas par vienu vai otru rīku. Tas arī nav universitātes uzdevums. Universitātes mērķis, runājot tieši par datoriķiem, ir attīstīt viņu loģisko domāšanu un iemācīt pamatprincipus, lai pēc tam viņš neatkarīgi no programmēšanas rīka varētu ar to strādāt. Tie, kuri strādā IT nozarē, mācās nepārtraukti, jo tehnoloģijas strauji attīstās. Ja speciālists nemācās, tad netiek līdzi laikam un vairs nav tirgū konkurētspējīgs. Par to, ka IT nozarē trūkst speciālistu, tiek runāts jau ilgi. Pēc jūsu prognozēm, cik ilgi tas varētu turpināties? Es domāju, ka tas turpināsies ilgi. Kas notiek ar studentiem, kad viņi beidz Universitāti un iesaistās darba

LU un Microsoft Inovāciju centra atklāšana 2017. gada 13. septembrī

tirgū? IT nozarē strādā puse, otra puse strādā citās nozarēs, piemēram, finanšu, ražošanas, publiskajā pārvaldē un citviet. Visās nozarēs strādā IT speciālisti, turklāt pieprasījums pēc dažādu procesu digitalizācijas pastāvīgi pieaug. Pašlaik IT nozarē ik gadu ir apmēram tūkstotis absolventu, bet nozare prasa, lai būtu 2– 3 tūkstoši. Deficīts ir milzīgs, taču tas nav tikai Latvijā, bet gan visā Eiropā. Kā nekad agrāk mums pašlaik ir ļoti daudz datu, taču nav cilvēku, kas šos datus analizē. Skolēni, izvēloties studiju programmu, dažkārt baidās no datorikas, jo viņu acīs tā ir tikai programmēšana, bet tā nav tiesa, tas ir tikai viens līmenis. Ir analītiķi, sistēmu analītiķi, sistēmu arhitekti, testētāji un datu analītiķi, kuri vairāk nekā jebkurš cits spēj izprast klientu problēmas.

Vai Datorikas fakultāte ir domājusi, kā līdzdarboties šīs problēmas risināšanā? Protams, raugoties nākotnē, mums vajadzētu domāt par jaunām studiju programmām. Datorikas fakultātē ir lielisks modulis datu analīzē, un mums jau ilgāku laiku bijusi doma, kā attīstīt šo datu analīzes kapacitāti Universitātē, lai jauniešiem būtu iespējas to mācīties. Tā tik tiešām ir viena no nākotnes profesijām. Patiesībā mēs pat nevaram iedomāties, ko jaunieši darīs nākotnē. Un tas ir izaicinājums skolu sistēmai – ko mācīt, kādas prasmes dot, lai viņi būtu dzīvē konkurētspējīgi. Kas ir tas būtiskākais, ko Datorikas fakultāte studentiem iemāca? Dēlam, kad viņš stājās Datorikas fakultātē, teicu, ka mums, mācoties datoriku, bija ļoti daudz

matemātikas. Toreiz nevarēju saprast, kam tas viss vajadzīgs, bet, tikai vēlāk atskatoties, sapratu, ka matemātika ļāva man attīstīt loģisko domāšanu. Un to atgādināju arī viņam – ja studijās neviens nepasaka, kāpēc mācīties matemātiku, atceries – tas ir tādēļ, lai attīstītu loģisko domāšanu. Augstskolai ir jāiemāca šī algoritmiskā domāšana, un cita veida, kā loģiku attīstīt, nav. Turpretī, ja iemāca strādāt tikai ar vienu konkrētu rīku, piepeši pamainīsies kādas pogas krāsa, un viņš vairs nesapratīs, ko iesākt. Protams, mūsdienās svarīga ir komunikācija – spēja sevi prezentēt, pastāstīt par darbu, ko esi izdarījis. Turklāt ļoti svarīgi ir tas, ko mācu arī saviem studentiem, – ir jāiesniedz darbi grupā, lai iemācītos strādāt komandā. Un, ja students nav piespiedis grupas biedrus sadarboties, tad viņš iegūst zemāku

profesors Indriķis Muižnieks un LU vadība kopumā saprata šo domu un ļoti atbalstīja ideju. Inovāciju centrs tika atklāts ļoti īsā laikā – no idejas līdz atklāšanai bija viena vasara. Šā centra nozīme ir liela – tas ir pirmais šāda veida inovāciju centrs Baltijā un arī pirmais Baltijas jūras reģionā – tuvākie ir tikai Vācijā un Beļģijā, Briselē.

Microsoft Artificial Intelligence and Research genomikas virziena vadītāja Džeralīna Millere (Geralyn Miller) un LU rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos prof. Signe Bāliņa (pa labi) LU un Microsoft Inovāciju centrā

vērtējumu, jo nav pratis sastrādāties. Tās ir būtiskākās prasmes, kas datorikas studentiem ir jāiemāca. Un mēs LU tiekam ar to ļoti labi galā. Vai skolēni tūlīt pēc vidusskolas ir gatavi datorikas studijām? Pēc pirmā gada ir novērojams liels studentu atbirums. Tas ir raksturīgi vairākām LU studiju programmām – pirmais gads ir vissmagākais, bet turpmākie kļūst vieglāki. Citur ir pretēji. To, vai jaunais students spēj šo slodzi izturēt, nosaka dažādi faktori – studenta spējas plānot savus darbus, slodzes pieredze skolā un citi. Svarīgi arī, ko students ir sadomājies par datorikas studijām un vai viņš to saņem, sākot studijas. Jo mēs IT nozarē esam gana skaļi pateikuši, ka nozarē ir iespējams pelnīt lielas algas, taču nepietiekami esam skaidrojuši, ka būs arī smagi jāstudē. Tagad mēģinām to no jauna akcentēt. Kopumā IT nozare ir daudz darījusi, lai datoriku labāk varētu apgūt jau skolā. Skolotājiem ir pieejams atbalsts, piemēram, mācību materiālu veidā, un nozare vienmēr ir gatava palīdzēt arī citos veidos. Esmu novērojusi, ka augstskolā ar mācīšanu viss ir kārtībā. Protams, vienmēr varētu būt labāk, bet problēma ir tā, ar kādu zināšanu

bagāžu skolēns atnāk uz augstskolu. Priecājos, ka datoriku bērniem skolā māca jau kopš 1. klases; lai jaunais cilvēks, atnākot uz Universitāti, apjauš, ka stāsts nav par tehnoloģiju lietošanu, bet gan par to radīšanu. Ceru, ka tie bērni, kas mācās pašlaik, būs daudz gatavāki studijām nekā nereti tie skolēni, kas skolu beidz tagad.

Personības spēks uz LU atved Inovāciju centru Pērn septembrī tika atklāts LU un Microsoft Inovāciju centrs (LU MIC). Kas LU bija tik īpašs, ka tieši mūsu universitāti Microsoft izvēlējās par sadarbības partneri? Nereti ir tā, ka visu nosaka personības. Tas bija 2016. gada decembris, kad vienkopus tikās IT nozare, universitāšu un publiskā sektora pārstāvji, lai vienotos kopīgā redzējumā par to, kādai, mūsuprāt, vajadzētu būt Latvijai tuvākā un tālākā nākotnē. IT nozarē jau pirms tam bijām sapratuši, kas ir mūsu spēcīgās un vājās puses, un nonācām pie koncepta, ka vēlamies Latviju redzēt kā datos balstītu nāciju – nāciju, kas lēmumus publiskajā sektorā un komunikācijā ar iedzīvotājiem pieņem, balstoties uz dažādiem datiem, kā arī, balstoties uz datiem, rada inovācijas. Arī LU rektors

Par ko LU MIC šajā periodā kopš dibināšanas ir kļuvis? LU MIC ir vieta, kur visi satiekas un rada inovācijas. Ir pagājis mazliet vairāk nekā pusgads, un, manuprāt, izdarīts ir daudz. Esam ieguvuši un radījuši uzticību, veidojot sapratni, ka dati ir vērtība un ka varam tos izmantot arī ikdienas risinājumos. Viens no galvenajiem memoranda punktiem bija, ka valstij dati ir jāpadara pieejami. Visi runā par atvērtajiem datiem. Latvija šajā ziņā pagaidām ir zemā līmenī, taču pro gress ir jūtams – notiek plašs diskusi-

“

Mēs IT nozarē esam gana skaļi pateikuši, ka nozarē ir iespējams pelnīt lielas algas, taču nepietiekami esam skaidrojuši, ka būs arī smagi jāstudē. Tagad mēģinām to no jauna akcentēt.

ju process par to, kā dati tiks padarīti pieejami, jo ir skaidrs, ka tas prasa gan lielu darbu, gan finansējumu. LU MIC mērķis ir palīdzēt satikties tiem, kam ir dati un problēmas, ar tiem, kas prot ar datiem problēmas risināt. Šie risinājumi tiktu testēti Latvijā, bet vēlāk pārdoti un izplatīti visā pasaulē. Microsoft būtu mūsu tirdzniecības kanāls – caur viņu partneru tīklu varam to darīt. LU MIC ir vairākas mērķa grupas, ar kurām gribam darboties;

viennozīmīgi tie ir studenti un pētnieki, arī jaunuzņēmumi un Microsoft esošie un jaunie partneri. Kādus lielākos projektus LU MIC jau ir sācis? Pirmkārt, tie ir datu analītikas izaicinājumu semināri, otrkārt, nozīmīgs ir veselības un gēnu datu izmantošanas projekts pētniecībā. Pirmais šajā projektā ir plānots plaušu vēža agrīnas diagnostikas pilotprojekts. No vienas puses, tā ir medicīniskā problēma, jo šo agresīvo saslimšanu atklāj gandrīz 1000 cilvēkiem gadā, un, laikus to neatklājot, dzīvildze ar slimību ir ļoti īsa. Mūsu doma ir radīt veidu, kā, izmantojot asins analīzes, varētu identificēt iedzīvotāju riska grupas – uzzināt, vai plaušu vēzis ir agrīnās stadijās un kā tas attīstās. No otras puses, tā ir arī IT problēma – izveidot veselības, medicīnas datu ezeru, kurā apkopot medicīnisko informāciju par iedzīvotājiem. Jo lielāks ir datu apjoms, jo vieglāk ir saskatīt sakarības. Projektā sadarbojas mediķi ar bioinformātiķiem un datoriķiem. Šis projekts būs pirmais – mēs testēsim, kā sistēma strādā, bet datu infrastruktūra tiks veidota tāda, ka to varēs izmantot daudziem un dažādiem pētījumiem. Darbs nav vienkāršs, taču šā projekta kontekstā mums ir plaša sadarbība ar Microsoft, kam ir fantastiska pētniecības kapacitāte. LU tā ir jauna pieredze, no kuras mūsu pētnieki daudz var mācīties. Vai šādos projektos ir viegli panākt sapratni ar industriju? Es esmu projekta vadītāja no IT puses, no medicīnas puses projekta vadītājs ir profesors Andrejs Ērglis. Kopīgā sapratne mums noteikti ir. Tas, protams, ir izaicinājums, bet esam gatavi šo projektu īstenot līdz kvalitatīvam rezultātam. Mums ir partneri, kas mūs atbalsta, kā arī stipra ideja LU kļūt par biomedicīnas centru, kur šādi projekti tiktu attīstīti, notiktu datu uzkrāšana, tiktu izveidots datu ezers un radīta izpratne par to, ar kādiem rīkiem šādos projektos strādāt.

Vēlos uzsvērt, ka mums LU ir ekselenti gan medicīnas profesori, gan jaunie pētnieki, taču šajā gēnu projektā LU nevēlas būt noslēgta – mūsu Latvijā taču ir tik maz. Mums ir lieliski speciālisti arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, Rīgas Stradiņa universitātē un citviet, un tikai tad, ja visi speciālisti sanāksim kopā, būs potenciāls rasties inovācijām.

“

LU MIC mērķis ir palīdzēt satikties tiem, kam ir dati un problēmas, ar tiem, kas prot ar datiem problēmas risināt. Šie risinājumi tiktu testēti Latvijā, bet vēlāk pārdoti un izplatīti visā pasaulē. Manā ieskatā nākamie 10–20 gadi būs gēnu pētniecības gadi. Tieši bioinformātika būs tā, kas mainīs pasauli; galvenais ir jautājums, vai LU būs uz šā attīstības viļņa. Pašreiz man ir sajūta, ka LU jau ir uz šā viļņa – šeit ir lieliski speciālisti, kuri jau pierādījuši, ka prot sadarboties ar citu valstu pētniekiem, kā arī studentiem parādījuši, ka pētniecībā ir iespējas un liels potenciāls.

Velti kaisām sev pelnus uz galvas Bieži ir dzirdēts apgalvojums, ka Latvija no tuvākajām kaimiņvalstīm atpaliek digitalajā jomā. Vai tā ir taisnība? Visbiežāk šis stereotips ir dzirdams kontekstā ar Igauniju. Viens igauņu speciālists man teica, ka viņi bieži vadās pēc principa – fake it ‘til you make it.

Mēs Latvijā esam tādi – ja mums kaut kas nav 110% gatavs, mēs nesakām, ka mums tas ir, jo būtībā daudzi stāsta, ka viņiem tas ir, kaut arī tā vēl nav. Mēs Latvijā tā nedarām, un, iespējams, tieši tāpēc arī rodas izjūta, ka mums nekā nav. Bet mums ir lieliski pētnieki, lieliska IT industrija, un eksports katru gadu pieaug. Starp citu, IT nozare jau pirms kāda laika ir apsteigusi transporta nozari – priekšā palikušas vienīgi pārtikas industrija un kokrūpniecība. Un, ja esam eksportspējīgi, tas nozīmē, ka esam labi, jo sliktus taču neviens neņem... Šo runu cēlonis, manuprāt, ir biežās problēmas ar IT risinājumiem publiskajā sektorā. Bet arī tur nereti kaisām sev velti pelnus uz galvas. To, kā mums ir digitalizēts Valsts ieņēmumu dienests un Lauku atbalsta dienests, daudzi var tikai apskaust. Tas ir pārsteigums, ar kādām grūtībām saskaras ASV iedzīvotāji, cenzdamies aizpildīt gada ienākumu deklarāciju... Mums tas neprasa gandrīz neko, jo visa informācija ir jau uzkrāta datubāzēs, mums atliek to tikai apstiprināt. Tad, kad pilnībā sāks strādāt e-veselība, nevajadzēs arī vairs skenēt un iesniegt čekus par medicīnas pakalpojumiem. Es gribētu teikt, ka pie mums ir labi, tikai vajadzētu optimistiskāk skatīties uz dzīvi. Kādu jūs vēlētos redzēt LU tās nākamajā simtgadē? LU ir zināšanu krātuve. Domāju, ka mums ļoti būtiski ir būt atvērtiem jauniem izaicinājumiem, būt atvērtiem jaunām idejām un sadarbības iespējām. Arī tā ir latvieša iezīme – nereti varbūt mums liekas, ka neko nedarām un ka mums nekā nav. Bet, jo vairāk par to stāstīsim, jo vairāk tiksimies ar citiem cilvēkiem, stāstīsim par sevi un meklēsim sadarbības iespējas, jo visiem mums būs labāk. Domāju, ka pēdējos gados ir daudz darīts, lai Universitāte vairāk sadarbotos ar industriju, piemēram, efektīvās sadarbības projekti. Un tieši tas ir jautājums par atvērtību – būt atvērtam jaunām idejām. Tas ir mans novēlējums Universitātei.

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā

nosvinēti spāru svētki Aija Pakalna

Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājai – otrai no plānotajām trim studiju un pētniecības ēkām jaunajā LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā – 17. maijā nosvinēti spāru svētki. Uz svinībām pulcējās LU darbinieki, lai ne vien savām acīm pirmoreiz ieraudzītu topošās ēkas iekštelpas, bet arī diskusijās pārrunātu LU Akadēmiskā centra attīstību.

Ar spāru vainaga rotu simboliski iezīmētas apjomīgāko būvdarbu beigas un atrasts brīdis diskusijai par Akadēmiskā centra attīstību.

iskusija notika Dabas mājas ātrijā, un tajā piedalījās ap 130 LU darbinieku. Uzrunājot klātesošos, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka LU jau pašreiz ir Latvijā lielākā pētniecības institūcija, taču savā attīstībā tiecas kļūt par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm arī Baltijas reģionā. “Mēs ne vien strādājam ar studentiem un vēstām par zinātni Latvijas sabiedrībai, bet esam arī Latvijas zinātnes vēstneši pasaulē – uz pasaules fona esam maza universitāte, taču spējam koncentrēt ļoti daudzveidīgu zinātņu spektru,” viņš sacīja, uzreiz gan piebilstot, ka tā tas ir patlaban, bet vēl svarīgāks ir jautājums, kas

LU sagaida nākamajos simts gados un vai tajos Universitāte pratīs būt konkurētspējīga.

Zinātkārākie Zinātņu mājā jau atrod savus darba kabinetus

Zinātņu mājā, kas tiks pabeigta šā gada nogalē, atradīsies Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, septiņi institūti, 78 mūsdienīgas zinātniskās un mācību laboratorijas, 23 auditorijas un semināru telpas. Kopumā tā varēs uzņemt 2000 studentu, un tajā paredzētas 430 darba vietas zinātniekiem un mācībspēkiem. Apjomīgākie būvdarbi ir jau pabeigti. Ēkas kopskats ir skaidri saskatāms no ārpuses. Būvnieki varēja arī precīzi aprakstīt,

kā izskatīsies darba kabineti un auditorijas, pat sīkās niansēs – kāda būs sienas un griestu krāsa. Būvniecības darbus veic AS “LNK Industries”. Valdes loceklis Jevgenijs Locovs svinību dienā neslēpa gandarījumu par paveikto: “Kvalitatīva izglītība ir pamats mūsu valsts nākotnei, un moderna mācību vide ir gudrs ieguldījums augstskolas attīstībā. Tāpēc esmu pateicīgs visiem strādniekiem par darbu, kā arī LU vadībai, kas uzticēja mums būvēt šo Latvijai sabiedriski nozīmīgo ēku.” Būvdarbu progresu novērtēja arī LU rektors Indriķis Muižnieks, uzteikdams padarītā kvalitāti: “Ticu, ka sadarbība ar būvniekiem būs tikpat veiksmīga līdz projekta realizācijas beigām un Zinātņu māju studenti un akadēmiķi sāks apdzīvot jau nākamā gada janvārī.” Zinātņu māja tiek celta blakus 2015. gadā atklātajai Dabas mājai, turklāt abas ēkas būs savienotas ar siltinātu pāreju.

Ir jāsekmē zinātņu nozaru sadarbība

Parasti, sākot sarunu par Torņakalnā topošo LU Akadēmisko centru, primāri tiek pieminēta modernā studiju vide – kvalitatīvs interjers, modernākās laboratoriju tehnoloģijas un ilgtspējīga vide. Šie noteikti ir svarīgi LU Akadēmiskā centra

LU rektors Indriķis Muižnieks uzsver, ka Akadēmiskais centrs palīdzēs LU tuvākajā nākotnē kļūt par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijā

raksturlielumi, jo tas būs modernākais studiju centrs Ziemeļeiropā, taču LU Akadēmiskais centrs studentiem un mācībspēkiem sniegs arī iespēju pilnveidot studiju saturu un būtiski palielināt mijiedarbību starp dažādiem studiju virzieniem. Galvenais, pēc LU rektora Indriķa Muižnieka domām, ir pārstāt strikti nodalīt zinātnes laukus, kā bijis pierasts to darīt gandrīz 100 gadu garumā. “To sauc arī par komandu zinātni, kur kopā sanāk dažādu jomu speciālisti un strādā pie pētījumiem, ko caurvij vairākas zinātņu jomas. Ir

“Ticu, ka sadarbība ar būvniekiem būs veiksmīga līdz projekta realizācijas beigām,” pārliecināts ir LU rektors Indriķis Muižnieks, pasniedzot dāvanu AS “LNK Industries” valdes loceklim Jevgenijam Locovam

skaidrs, ka nevaram būt spēcīgi visās jomās, bet varam veidot mijiedarbību – aicināt ķīmiķus sadarboties ar ekonomistiem, biologus ar datoriķiem –, lai radītu inovācijas un tuvākajā nākotnē Latvijai un Rīgai dotu jaunu zinātnes izrāvienu,” LU Akadēmiskā centra nozīmi skaidroja rektors. Viņš sadarbību poētiski salīdzināja ar vēja dēli, ar kuru tikt uz izaugsmes viļņa, kā arī uzsvēra, ka LU Akadēmiskais centrs dos iespēju virzīt studiju programmu un pētniecības virzienu daudzveidību uz dzīves kvalitātes un datu virzītas sabiedrības izaugsmes prioritātēm. “Tas būs pamats Latvijas izaugsmei nākamajā globālās ekonomikas un tehnoloģiju attīstības ciklā,” sacīja rektors. Mijiedarbību par Akadēmiskā centra trumpi sauc ne vien eksakto, bet arī humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji. Arī viņi ar nepacietību gaida savu LU Akadēmiskā centra studiju ēku – Rakstu māju, uzsvēra prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete. “Mūsdienās vairs nepastāv zinātņu nozaru nošķirtība – Rakstu mājā būs iespējas vismaz trīskāršai draudzībai, sadarbībai, integrācijai un sinerģijai. Jau tagad zinām, kādas telpas un kādu aprīkojumu jaunajā ēkā vēlamies. Sākam plānot arī jaunas studiju pro grammas, kur būtiska būs moderno tehnoloģiju iesaiste un mantojuma

“Jau tagad zinām, kā jaunajā ēkā jutīsimies,” sacīja prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete, uzsverot, ka jau tagad zina, kādas telpas un kādu aprīkojumu pētnieki jaunajā ēkā vēlas

apguve nākotnes kontekstā,” viņa sacīja, piebilstot, ka iepriekšējo ēku pieredze ļaus vēl veiksmīgāk īstenot visas ieceres Rakstu mājā.

Akadēmiskais centrs nozīmīgs arī Rīgas attīstībā

Diskusijā piedalījās arī Rīgas domes Projektu vadības pārvaldes vadītāja Oksana Dumpe. Viņa vēlreiz apliecināja, ka Rīgas dome, veicot apbūvi un veidojot Torņakalna publisko ārtelpu, ņem vērā visas LU ieceres. Kā plānots, blakus LU Akadēmiskajam centram atradīsies arī Torņakalna multimediālais transporta mezgls, līdz ar to saskaņota LU Akadēmiskā centra un tā apkārtnes kopējā attīstība norit sadarbībā ar Satiksmes ministriju, VAS “Latvijas dzelzceļš” un citām institūcijām, tostarp projekta Rail Baltica komandu, jo dzelzceļa līnija Torņakalna posmā tiks izbūvēta tieši gar LU Akadēmisko centru. Kā norādīja LU prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā Jānis Ikstens, pateicoties Rail Baltica, arī LU ir iespēja attīstīt savu infrastruktūru, jo nokļūšana Akadēmiskajā centrā tiks padarīta daudz ērtāka – Rail Baltica pārstāvji jau pauduši atbalstu idejai par dzelzceļa stacijas izbūvi Torņakalnā pie LU Akadēmiskā centra. “Viens, kas jau ir skaidri zināms, – uz dzelzceļa tilta pāri Daugavai būs veloceliņš. Tā būs iespēja no Rīgas centra, no centrālās dzelzceļa

stacijas, ar velosipēdu tikai pāris minūšu laikā nokļūt Akadēmiskajā centrā. Otrs – mēs ļoti ceram, ka izdosies modernizēt Torņakalna dzelzceļa staciju un pārvietot stacijas peronu tuvāk Akadēmiskajam centram. Tādā gadījumā Akadēmiskajam centram ar vilcienu varēs ātri un ērti piekļūt gan no pilsētas centra, gan Jūrmalas puses. Visu būvniecības darbu gaitā Akadēmiskais centrs kļūs viegli pieejams, apkārtējā vide būs būtiski labiekārtota un arī

estētiski daudz pievilcīgāka,” sacīja Jānis Ikstens. Tā kā Rail Baltica dzelzceļa trase tiks būvēta pēc modernākajiem standartiem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, studenti un mācībspēki varēs nebažīties par dzelzceļa radīto troksni – to slāpēs tam īpaši paredzēta skaņas izolācijas siena, kas Akadēmisko centru norobežos no pilsētas burzmas. LU Akadēmiskais centrs top par vienu no mūsdienīgākajām studiju un zinātnes infrastruktūrām Eiropā. Tas Torņakalnā koncentrēs teju visus LU pētniecības un studiju virzienus, lai jau 2020. gadā LU kļūtu par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā un ieņemtu atzītu vietu starp Eiropas universitātēm. LU Zinātņu mājas būvniecībā un aprīkošanā tiek ieguldīts finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, valsts budžeta un LU līdzekļiem projekta Nr. 1.1.1.4./17/1/015 “Latvijas Universitātes pētniecības infrastruktūras modernizācija un resursu koncentrācija viedās specializācijas jomās” un projekta Nr. 8.1.1.0/17/I/010 [1] “Latvijas Universitātes STEM studiju virzienu infrastruktūras modernizācija un resursu koncentrācija” ietvaros.

Zinātniskās publikācijas LU stratēģisko uzdevumu realizācijas kontekstā Ilga Rampāne, LU Bibliotēka

Stratēģiskajos dokumentos “Latvijas Universitātes Stratēģiskais plāns 2010.–2020. gadam” (turpmāk – Stratēģiskais plāns) un “LU Attīstības stratēģijas 2015.–2020. gadam kopsavilkums” (turpmāk – Stratēģijas kopsavilkums) zinātniskās izcilības, starptautiskās sadarbības un konkurētspējas paaugstināšanai zinātniskajām publikācijām ir izvirzīti uzdevumi un rezultativitātes rādītāji, kas sasniedzami 2020. gadā. Rezultatīvie rādītāji noteikti konkrētiem zinātnisko publikāciju veidiem: recenzētām zinātniskām vai kolektīvām monogrāfijām, zinātniskiem rakstiem periodiskos izdevumos un rakstu krājumos, nodaļām no monogrāfijām, publikācijām konferenču ziņojumu krājumos. Dokumentos ir noteiktas prasības ne tikai produktivitātei, bet arī kvalitātei. Akcentēti vēlamie rezultāti zinātniskiem rakstiem, kas publicēti Scopus un Web of Science datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, tostarp – rakstiem, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 % no nozares vidējā citēšanas indeksa. Starptautiskās sadarbības un konkurētspējas paaugstināšanai stratēģiskos dokumentos noteikti arī vēlamie rezultatīvie rādītāji zinātniskām publikācijām, kas tapušas sadarbībā ar ārvalstu līdzautoriem. Atsevišķi uzdevumi izvirzīti sociālajām un humanitārajām zinātnēm, lai veicinātu pētījumu attīstību un uzlabotu to sasniegumus. LU ik gadu nosaka sasniedzamos rādītājus un seko līdzi to izpildei. Kā LU personālam un struktūrvienībām veicies ar šo stratēģisko uzdevumu realizēšanu, apskatīsim rakstā.

akstā tiks analizēta statistika par zinātniskajām publikācijām, kas izdotas 2015.–2017. gadā, ko apkopoja autore un LU Bibliotēkas darbinieki. Informācija izgūta no LU publikāciju datubāzes, kurā LU Bibliotēka saskaņā ar Stratēģisko plānu “apkopo LU mācībspēku un zinātnieku publikācijas, uzkrāj, sistematizē un publisko informāciju par LU akadēmiskās darbības rezultātiem, nodrošina to pieejamību globālajā tīmeklī”. LU publikāciju datubāze ir LU zinātniskās darbības rezultātu novērtēšanas sistēmas pamatā.

Izvēlētais hronoloģiskais periods 3 gadi ir saistīts ar LU stratēģisko uzdevumu rezultatīvo rādītāju atskaites periodu. Atlasītā informācija aptver LU fakultātes, zinātniskos institūtus, koledžas u. c. zinātniskās un vispārīgās struktūrvienības (bez aģentūrām-zinātniskajiem institūtiem un zinātniskajiem institūtiem-atvasinātām publiskām personām). Dati atlasīti 2018. gada 3.–11. maijā.

Publikāciju skaits, sadalījums pa struktūrvienībām un pētniecības jomām

Rakstā tiks apskatīti laika periodā no 2015. līdz 2017. gadam

izdoto zinātnisko publikāciju veidi, kas ir svarīgi LU stratēģisko mērķu realizēšanai: recenzētas zinātniskas vai kolektīvas monogrāfijas, zinātniskie raksti periodiskos izdevumos, zinātniskie raksti rakstu krājumos un nodaļas monogrāfijās, publikācijas konferenču ziņojumu krājumos, no tiem atsevišķi izdalot zinātniskos rakstus, kas publicēti Scopus un Web of Science datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos. LU zinātniskās darbības novērtēšanas sistēmā šiem publikāciju veidiem atbilst 3954 laika periodā no 2015. līdz 2017. gadam izdotās publikācijas (gadā vidēji – 1318 publikācijas). Publikāciju skaita dinamika ir lejupejoša, 2017. gadā izdoto publikāciju skaits ir aptuveni par 11 % mazāks nekā 2015. gadā. Samazinājumu var izskaidrot ar to, ka 2017. gadā izdotās publikācijas LU zinātniskās darbības novērtēšanas sistēmā šobrīd ir atspoguļotas nepilnīgi. Zinātnisko publikāciju kopskaita sadalījums pa LU struktūrvienību veidiem redzams 1. attēlā. Procentuāli LU fakultāšu personāla devums veido 75 %, zinātnisko institūtu – 23 %, pārējo struktūrvienību (koledžas, pētniecības centri u. c.) – 2 %. Vērtējot iegūtos rādītājus, ir jāņem vērā, ka daļa publikāciju top, sadarbojoties personālam no dažādām struktūrvienību grupām. LU stratēģisko uzdevumu izpilde tiek skatīta gan universitātes, gan struktūrvienību, gan pētījumu jomu kontekstā. Priekšstatu par zinātnisko publikāciju sadalījumu pa pētījumu

Fakultātes

Institūti

Citas

877 1011 1119

2017 2016 2015

358

38 387 234

33 20

1. att. LU zinātnisko publikāciju (2015–2017) sadalījums pa LU struktūrvienību veidiem

664

619 730

255

245

STEM SOC HUM

161 525

464

351

2015

2016

2017

2. att. LU zinātnisko publikāciju (2015–2017) sadalījums pa pētījumu jomām

jomām (dati apkopoti pēc autoru piederības pie struktūrvienībai) – STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes – var gūt 2. attēlā. Publikāciju skaita pozitīva dinamika vērojama STEM grupai, kurai 2017. gadā izdoto zinātnisko

publikāciju skaits par 11,8 % pārsniedz publikāciju skaitu iepriekšējā gadā. Pārējās jomās tā ir negatīva. Humanitārajās zinātnēs 2017. gada izdoto publikāciju skaits veido tikai 66,9 %, sociālajās zinātnēs – tikai 63 % no 2015. gada publikāciju skaita. Starp struktūrvienībām visvairāk izdoto publikāciju ir Medicīnas

2015 Bioloģijas fakultāte

Datorikas fakultāte

Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte Fizikas un matemātikas fakultāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte Humanitāro zinātņu fakultāte Juridiskā fakultāte Ķīmijas fakultāte

2016

103

109

159

110 79

100

166 51

2017

72 37

47 50

Medicīnas fakultāte

132

136

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Sociālo zinātņu fakultāte

142

100

102 106

37 55

Teoloģijas fakultāte 10 24 14 Vēstures un filozofijas fakultāte

41 37 28

3. att. LU zinātnisko publikāciju (2015–2017) sadalījums pa fakultātēm

fakultātei – 370 publikācijas, nedaudz atpaliek Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte (346 publikācijas), Humanitāro zinātņu fakultāte (344 publikācijas) un Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (336 publikācijas). Zinātnisko publikāciju sadalījums pa fakultātēm redzams 3. attēlā. Starp institūtiem zinātnisko publikāciju sagatavošanas un izdošanas ziņā ražīgākie ir humanitārās jomas institūti. Filozofijas un socioloģijas institūtam 2015.–2017. gadā ir izdotas 165 zinātniskās publikācijas, Latvijas vēstures institūtam – 130 publikācijas, Latviešu valodas institūtam – 111 publikācijas. Institūtu publikāciju skaita sadalījums pa gadiem redzams 4. attēlā.

Zinātnisko publikāciju grupu skaitliskie rādītāji

Zinātnisko sasniegumu novērtējumam dažādos līmeņos (valsts, universitātes, individuālo u. c.) tiek ņemti vērā dažādi zinātnisko publikāciju veidi. Lai veiktu LU stratēģisko uzdevumu realizācijas monitoringu, regulāri tiek izgūta statistika par sešām zinātnisko publikāciju grupām: 1) recenzētas zinātniskas vai kolektīvas monogrāfijas (grupā ir apvienotas monogrāfijas, kas iekļautas Scopus un Web of S cience, un starptautiski un Latvijā nozīmīgas monogrāfijas); 2) zinātniskie raksti, kas publicēti Scopus un Web of Science datubāzēs iekļautajos žurnālos, rakstu krājumos un konferenču ziņojumu krājumos; 3) zinātniskie raksti žurnālos, kas iekļauti starptautiskās datubāzēs; 4) zinātniskie raksti rakstu krājumos un nodaļas monogrāfijās; 5) zinātniskie raksti Latvijas zinātnei vai kultūrai nozīmīgos žurnālos; 6) publikācijas konferenču ziņojumu krājumos. LU 2015.–2017. gadā izdoto zinātnisko publikāciju sadalījums pa šīm grupām redzams 5. attēlā. Pārsvarā 2017. gadā izdoto publikāciju ir mazāk nekā 2015.–2016. gadā izdoto. LU Stratēģiskajā plānā noteikts, ka “publikāciju skaits starptautiski

2015

2016

2017

Astronomijas institūts 4 5 8 Atomfizikas un spektroskopijas institūts

Bioloģijas institūts

Filozofijas un socioloģijas institūts

Fizikas institūts 16 24 23 Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts 5 6 11 Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts 12 17 28 Klīniskās un profilaktiskās 19 medicīnas institūts Ķīmiskās fizikas institūts 22 20 23

Latviešu valodas institūts 5

Latvijas vēstures institūts 7

Materiālu mehānikas institūts 18 20 24 Mikrobioloģijas un 21 20 21 biotehnoloģijas institūts

4. att. LU zinātnisko publikāciju (2015–2017) sadalījums pa institūtiem

2015 Raksti Latvijas zinātnei vai kultūrai nozīmīgos žurnālos

31 24 33

Recenzētas zinātniskās monogrāfijas (iekļautas Web of Science, Scopus vai starptautiskas un Latvijā nozīmīgas monogrāfijas)

17 31 40

Publikācijas konferenču ziņojumu krājumā Raksti zinātniskos žurnālos, kas iekļauti starptautiskās datubāzēs Raksti rakstu krājumos, nodaļas monogrāfijās Zinātniskie raksti, kas publicēti Web of Science un Scopus iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos

2016

2017

81 111 119 189 234 233 335 299 324 588 648 616

5. att. LU zinātnisko publikāciju (2015–2017) sadalījums pa publikāciju grupām

citējamos izdevumos sasniedz 550 vienības 2016. gadā un 600 vienības 2020. gadā”. Noteiktos rezultativitātes rādītājus LU jau ir sasniegusi – 2015. gadā izdoto citējamības datubāzēs indeksēto publikāciju skaits ir lielāks par vēlamo rezultātu starpposmā 2016. gadā un 2016.–2017. gadā izdoto pārsniedz

2020. gada vēlamo rezultātu. Arī recenzēto zinātnisko vai kolektīvo monogrāfiju skaits pārsniegts 2015. gadā, taču LU nevar būt apmierināta ar sasniegumiem, jo Scopus un Web of Science iekļauto monogrāfiju skaits ir niecīgs, un, lai paaugstinātu starptautisko reitingu, Universitātei ir svarīgi pēc iespējas straujāk

palielināt citējamības datubāzēs iekļauto publikāciju skaitu un pietuvināties vadošo Austrumeiropas universitāšu līmenim. Rakstu zinātniskos žurnālos, kas iekļauti starptautiskajās datubāzes, skaits ir 3 reizes mazāks nekā rakstu žurnālos, kas indeksēti Scopus un Web of Science datubāzēs. Stratēģiskajā plānā noteiktais mērķis “palielināt publikāciju skaitu starptautiskajās zinātniskās informācijas datubāzēs iekļautajos zinātniskajos žurnālos, it īpaši sociālo, humanitāro, izglītības un mākslas zinātņu jomās”, attiecībā uz uzdevuma pirmo daļu un LU kopējo publikāciju skaitu tiek realizēts – 2017. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu ir nozīmīgs skaita pieaugums. Jāpiebilst, ka daļa publikāciju, kas pēc publicēšanas ir iekļautas starptautiskajās datubāzēs, ar laiku tiek indeksētas Scopus un Web of Science datubāzēs. Jo vairāk zinātnisko publikāciju tiek indeksēts citējamības datubāzēs, jo mazāk to paliek šajā publikāciju grupā. Neraugoties uz to, STEM pētījumu jomā ir vērojama pozitīva pieauguma tendence (6. att.). Diemžēl pretēja tendence saglabājas humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Stratēģiskajā plānā noteiktais uzdevums – palielināt informācijas apjomu starptautiskajās datubāzēs iekļautajos zinātniskajos žurnālos sociālo, humanitāro, izglītības un mākslas zinātņu jomās – 2015.–2017. gadā nav realizēts.

Zinātniskās publikācijas sadarbībā ar ārvalstu līdzautoriem

Lai paaugstinātu pētījumu kvalitāti, veicinātu starptautisko sadarbību un universitātes atpazīstamību starptautiskajā zinātnes telpā, LU r noteikusi stratēģisku uzdevumu – palielināt publikāciju skaitu, kas tapušas sadarbībā ar ārzemju līdzautoriem. Sadarbībā ar ārzemju līdzautoriem ir tapuši 22,4 % no 2015.–2017. gadā izdoto zinātnisko publikāciju kopskaita. Rādītāju dinamika salīdzinājumā ar zinātnisko publikāciju kopskaitu, parādīta 7. attēlā.

Zinātniskie raksti, kas publicēti Web of Science un Scopus iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumā

Raksti zinātniskos žurnālos, kas iekļauti starptautiskās datubāzēs

STEM

SOC

2017

94 17 64

2016

83 47

106

2015

83 41

117

2017

HUM

74 51

510

2016

136

433

2015

497

6. att. Zinātnisko rakstu, kas indeksēti Scopus un Web of Science, un rakstu žurnālos, kas iekļauti starptautiskajās datubāzēs, sadalījums pa pētījumu jomām (2015–2017)

Plašāka sadarbība ar ārzemju līdzautoriem vēsturiski ir izveidojusies STEM pētījumu jomā. 84,9 % no LU 2015.–2017. gadā izdotajām zinātniskajām publikācijām tapušas, sadarbojoties šīs jomas pētniekiem. Šo jomu pārstāv arī struktūrvienības, kurās ir visvairāk sadarbībā ar ārzemju līdzautoriem sagatavoto publikāciju. Fakultāšu top 3 veido Medicīnas fakultāte (231 publikācija), Fizikas un matemātikas fakultāte (153 publikācijas) un Bioloģijas fakultāte (110 publikācijas) (1. tabula). Starp institūtiem līderi ir Ķīmiskās fizikas institūts (48 publikācijas), Atomfizikas un spektroskopijas institūts (38 publikācijas) un Bioloģijas institūts (29 publikācijas). No dabaszinātņu struktūrvienībām publikāciju pieaugums vērojams Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātei, Bioloģijas institūtam un

1. tabula. Zinātniskās publikācijas, kas tapušas sadarbībā ar ārvalstu līdzautoriem, pa struktūrvienībām (2015–2017) 2015

2016

2017

2015

2016

Bioloģijas fakultāte

FAKULTĀTES

110

Astronomijas institūts

Datorikas fakultāte

Atomfizikas un spektroskopijas institūts

Bioloģijas institūts

153

Filozofijas un socioloģijas institūts

Fizikas institūts

Juridiskā fakultāte

Ķīmijas fakultāte

Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte Fizikas un matemātikas fakultāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte Humanitāro zinātņu fakultāte

Kopā ZINĀTNISKIE INSTITŪTI

Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts

Kopā 8

27 15

Medicīnas fakultāte

108

231

Ķīmiskās fizikas institūts

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Latviešu valodas institūts

Sociālo zinātņu fakultāte

Latvijas vēstures institūts

Teoloģijas fakultāte Vēstures un filozofijas fakultāte

Materiālu mehānikas institūts Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts CITAS STRUKTŪRVIENĪBAS

2017

LU kopā

Sadarbībā ar ārzemju līdzautoriem 1478

1374 1187

343

303 258 2015

2017

2016

7. att. Sadarbībā ar ārzemju līdzautoriem tapušās zinātniskās publikācijas salīdzinājumā ar LU zinātnisko publikāciju kopskaitu (2015–2017). 2015

2016

2017

Zinātniskie raksti, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 % no nozares vidējā citēšanas indeksa

FAKULTĀTES Bioloģijas

16 23

Biznesa, vadības un ekonomikas 3 2 8 Datorikas

21 13 9

Fizikas un matemātikas

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu

Humanitāro zinātņu 11 6 Juridiskā Ķīmijas

Medicīnas

22 63

31 43

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas 5 2 7 Sociālo zinātņu 9 3 3 Teoloģijas 3 1 Vēstures un filozofijas 1 ZINĀTNISKIE INSTITŪTI Astronomijas 1 3 Atomfizikas un spektroskopijas

22 9 11

Bioloģijas

19 7 14

Filozofijas un socioloģijas 4 8 2 Fizikas

16 7 13

Ģeodēzijas un ģeoinformātikas 1 Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas 8 9 18 Klīniskās un profilaktiskās medicīnas 5 Ķīmiskās fizikas

Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtam, no humanitārajām zinātnēm – Filozofijas un socioloģijas institūtam un Latviešu valodas institūtam. Diemžēl 2015.–2017. gadā nav vērojama pozitīva dinamika sadarbībā ar ārzemju līdzautoriem tapušām publikācijām izglītības un vēstures zinātnēs. Arī sociālajās zinātnēs kopumā ir vērojama negatīva šā rādītāja dinamika. 2015.–2017. gadā izdoto zinātnisko publikāciju datu analīze liecina, ka visvairāk sadarbībā ārvalstu autoriem ir tapuši zinātniskie raksti, kas publicēti Scopus un Web of Science datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos – 76,8 procenti.

20 12 16

Latviešu valodas 1 Latvijas vēstures 1 21 Materiālu mehānikas 11 6 4 Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas 5 4 12 CITAS Botāniskais dārzs 1 1 Zinātnes, tehnikas un vēstures muzejs 11 1

Lai noskaidrotu šo rādītāju, bija nepieciešams manuāli izgūt no Scopus un Web of Science zinātniskā žurnāla ietekmes faktora un Scientific Journal Ranking (SJR) rādītājus un zinātņu nozares, pēc tam aprēķināt katra žurnāla 50 % vērtību no nozares citēšanas indeksa. Iegūto rezultātu analīze ļauj secināt, ka 43 % no Scopus un Web of Science iekļauto zinātnisko rakstu indekss ir vienāds vai pārsniedz 50 % no nozares vidējā citēšanas indeksa. Publikāciju sadalījums pa struktūrvienībām redzams 8. attēlā. Aplūkojot LU stratēģisko uzdevumu rezultatīvo rādītāju izpildes tendences, jāsecina, ka Universitātē ir pieaudzis gan 2015.–2017. gadā izdoto zinātnisko publikāciju kopskaits, gan zinātnisko rakstu skaits žurnālos, kas iekļauti Scopus un Web of Science datubāzēs. Taču palielināt informācijas apjomu starptautiskajās datubāzēs iekļautajos zinātniskajos žurnālos sociālo, humanitāro, izglītības un mākslas zinātņu jomā ar 2015.–2017. gadā izdotajām zinātniskajām publikācijām nav izdevies.

8. att. Zinātniskie raksti (2015–2017), kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 % no nozares vidējā citēšanas indeksa, pa LU struktūrvienībām

Latvijas Universitāte, simtgades

Dziesmu un deju svētkus sagaidot Sindija Iesalniece

beigušās Dziesmu un Deju svētku repertuāra pārbaudes skates, un LU kolektīvi šajās skatēs guvuši ļoti labu novērtējumu – kori saņēmuši piecas augstākās pakāpes un piecas pirmās pakāpes, deju kolektīvi – trīs augstākās pakāpes un divas pirmās pakāpes. Tradicionāli pirms Dziesmu un Deju svētkiem notiek “koru kari” un deju kolektīviem – labāko kolektīvu konkurss, uz ko Latvijas Nacionālais kultūras centrs uzaicina kolektīvus, kuriem skatēs bijis visaugstākais novērtējums. No LU “koru karos” ir uzaicināti piedalīties LU jauktais koris “Juventus”, sieviešu kori “Minjona” un “Balta” un vīru koris “Dziedonis”. Deju kolektīvu konkursā piedalīties uzaicināti LU Tautas deju ansamblis “Dancis” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dancis”. Vēsturiski – LU jauktais koris (vēlāk ieguva nosaukumu “Juventus”) ir piedalījies VI Dziesmu svētkos 1926. gadā, LU deju kolektīvs (vēlāk, 1958. gadā, ieguva nosaukumu “Dancis”) piedalījies jau I Deju svētkos 1948. gadā.

2018. gadā Latvijas valsts svin savas pastāvēšanas 100. gadadienu, un šajā simtgades zīmē laikā no 30. jūnija līdz 8. jūlijam Rīgā notiks XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kuros Latvijas Universitāti (LU) pārstāvēs 19 amatiermākslas kolektīvi – kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestris, folkloras deju kopa, vokālie ansambļi, kopā – 890 dalībnieku. “Aura” – viens no patriotiskākajiem koriem Koris “Aura” aktīvi gatavojas Dziesmu un deju svētkiem, un kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols stāsta par to, kā notiek gatavošanās process un ko viņš domā par Dziesmu svētkiem kopumā. Cik ilgi koris “Aura” gatavojas un ir mācījies repertuāru Dziesmu svētkiem? Saņemot Dziesmu un deju svētku grāmatiņas, kori sāk gatavoties. Sanāk trīs gadi, trīs sezonas. Tas, šķiet, ir pietiekams laiks, lai rūpīgi iemācītos skaņdarbus. Koris “Aura” cenšas dziedāt lielākoties no galvas, lai svētku sajūta un prieks par dziesmu būtu pēc iespējas lielāks. Kā korim veicās koru skatēs? Kādi spilgtākie mirkļi palikuši atmiņā? Koris “Aura” šajā gadā startējis ļoti labi. Pirmajās atlases kārtās, kurās piedalījās Rīgas kori, mēs ieguvām augstāko pakāpi, tādējādi ieguvām iespēju piedalīties pusfinālā,

lai pēc tam tālāk cīnītos par koru kariem. Esam gandarīti, ka esam augstākās pakāpes koris un turamies Latvijas pirmajā piecpadsmitniekā. Spilgtākais brīdis ir tad, kad esi uznācis komisijas priekšā, saposies un labi iemācījies dziesmas, sāc dziedāt un jūti, ka publika zālē atsaucas, ka beigās ir aplausi un ovācijas. Otrs spilgtākais mirklis, “kutinošā” sajūta, ir rezultātu paziņošana. Katrs gaida savu rezultātu un cer, ka viņa kori vēl nenosauks un atstās uz beigām, kad tiek paziņotas augstākās pakāpes. Cik dziesmu jums būs jāizpilda Dziesmu svētkos? Un kuras dziesmas korim patīk dziedāt vislabāk? Sanāk ap 20 dziesmām jauktajiem koriem. Saņemot Dziesmu svētku repertuāru, sākumā patīk tās dziesmas, kas iepriekš ir zināmas, kaut kur jau apgūtas vai ko esam dziedājuši konkursos. Tās ir “Gaismas pils”, “Lauztās priedes”, “Jāņu vakars”. Laikam ejot, kad koris mācās arī citas dziesmas, iepatīkas arī tās, piemēram, latviešu tautasdziesmas. Tituldziesma ir “Pa zvaigžņu ceļu”,

LU jauktais koris “Aura”

jo noslēguma koncertu sauc “Zvaigžņu ceļā”, šī ir ļoti grūta dziesma, ko estrādē izpildīs tikai vislabākie kori. Sākotnēji mums šī dziesma likās par grūtu, taču, kopš esam to vairāk apguvuši, kopš tā sāk skanēt un varam labi nodziedāt, tā sāk patikt. Korim “Aura” patīk gandrīz viss repertuārs. No kuras dziesmas jums skrien skudriņas? Ja labi skan, tad ar katru dziesmu var panākt muzikālo efektu. Es labi jūtos, interpretējot “Lauztās priedes”. Kopumā jūtos ļoti labi gan klasikā, gan tautasdziesmu apdarēs, gan mūsdienu kompozīcijās. Domāju, ka tā skudriņu sajūta būs Mežaparka estrādē noslēguma koncertā. Kā vērtējat Dziesmu svētku repertuāru? Katra iekļautā dziesma, varu teikt, ir atbilstoša. Repertuārā ir dziesmas ar mūziku, tekstu, dziesmām ir saturs. Pieļauju, ka sastādīt šo repertuāru ir bijis ļoti sarežģīti, un tā ir liela atbildība visas Latvijas koriem. Kā nekā šie ir simtgades Dziesmu svētki! Saredzu tikai pozitīvo. Man varbūt gribētos kādu ātrāku, dinamiskāku skaņdarbu, varbūt

“

Dziesmu svētki ir Latvijas vizītkarte, mēs nekad neizcelsimies ar arhitektūras brīnumiem vai īpašiem unikāliem ražojumiem.

varēja iekļaut kādu valša ritmu mūziku, kurā varētu izšūpoties. Kopumā repertuārs ir ļoti labs, un domāju, ka estrādē kopskaņa būs lieliska. Kādas ir kora “Aura” Dziesmu svētku tradīcijas? Mūsu korī ir ļoti daudz pāru, kas satikušies korī un apprecējušies, kuriem ir mazi bērni. Mēs aicinām bērnus ņemt līdzi gājienā, viņiem ir arī savs tautas tērps. Otra tradīcija, kas mums ir, – kad korim ir jāstājas kolonnās pirms noslēguma koncerta, mēs vienmēr satiekamies. Mežaparka estrādē nav tā, ka koris ir kopā, tenori

ir pie tenoriem vienā galā, alti citā galā, soprāni un basi citur. Tradicionāli piedalāmies arī papildkoncertos. Cik nozīmīgi korim ir piedalīties simtgades Dziesmu svētkos? Vispirms vēlos uzsvērt to, ka korim ir nozīmīgi piedalīties Dziesmu svētkos neatkarīgi no tā, vai tie ir simtgades vai ne. Koris “Aura” ar vislielāko lepnumu latviešu tautasdziesmas ir dziedājis koncertos arī ārzemēs. Koris, manuprāt, ir viens no patriotiskākajiem. Domāju, ka tālajā 1873. gadā kori arī nevarēja pateikt, ka viņiem ir nozīmīgi piedalīties Dziesmu svētkos. Paiet laiks, un tad parādās šī nozīme. Patlaban mēs esam priecīgi un gandarīti, ka esam šeit, bet tā īstā apziņa, manuprāt, nāks mazliet vēlāk, kad tie būs vairāk tādi atmiņu stāsti... Kāda ir Dziesmu un deju svētku nozīme Latvijai? Nenovērtējami milzīga! Latviju pasaulē pazīst visvairāk tieši Dziesmu un deju svētku dēļ. Dziesmu svētki ir Latvijas vizītkarte, mēs nekad neizcelsimies ar arhitektūras brīnumiem vai īpašiem unikāliem ražojumiem. Dziesmu svētki ir

pakāpi – 64,1 punktu, mūsu jauniešiem bija par 0,1 punktu vairāk. Šajās skatēs lielākā daļa kolektīvu saņēma mazāk punktu nekā iepriekš, lai gan man šķita, ka kolektīvi ir vairāk gatavojušies un sniegums bija daudz augstāks. Kādi ir spilgtākie mirkļi no skatēm, kas palikuši atmiņā? Pirmām kārtām mēs dejojām atjaunotajā VEF Kultūras pilī. Mums ļoti veicās ar deju izlozi, jo izlozējām dejas, kas bija dejojamas un kas skatītājiem patīk. Domāju, kas tas ir ļoti veiksmīgi.

LU amatiermākslas kolektīvi Dziesmu svētku simtgadei veltītajos Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētkos 1973. gadā

ļoti nozīmīgi uz ārpusi un arī mums iekšienē, tie dod mums piederības izjūtu. Ja spāņi var teikt, ka viņi no bērna kājas spēlē futbolu, ja austrietis var teikt, ka viņš piedzimst ar slēpēm kājās, tad mēs varam teikt, ka piederības izjūtu visvairāk veido koris un tautas deju kolektīvs, kas mūs apvieno šajos svētkos. Ļoti svarīgi ir arī bērniem iemācīt dziedāt un viņiem mācīt šo kopības izjūtu. Vai pats kā skolnieks esat piedalījies Dziesmu svētkos? Kā svētki mainījušies laika gaitā? Skolas laikā es ilgi gan dziedāju korī, gan dejoju tautas dejas. Dziesmu un deju svētkos esmu mēģinājis to arī savienot. Tās man ir labas atmiņas. Dziesmu svētku repertuārs bijis ļoti noteikts, tad gadu gaitā tas ir mainījies, ir bijušas gan latviešu dziesmas, gan ārzemju. Dziedātas ir ne tikai klasiskās dziesmas, bet arī roka skaņdarbi, arvien vairāk rodas jaunrade, bet paliek arī akadēmiskās un klasiskās vērtības skolēnu svētkos. Pieaugušo svētkos ir bijuši dažādi meklējumi, piemēram, ir bijuši koncerti bez pavadījuma 2003. gadā,

2008. gadā tie jau bija kā uzvedumi, 2013. gadā daudzi skaņdarbi bija ar pūtēju orķestri, šajos svētkos mēģināts ir ievīt visu. Klasika un neatņemamās pērles vienmēr būs svētkos.

Rolands Juraševskis: dejojam to, kur varam sevi izteikt “Danča” kolektīva vadītājs Rolands Juraševskis stāsta par kolektīva gatavošanos deju svētkiem. Deju svētkos piedalīsies gan jauniešu, gan vidējā vecuma deju kolektīvs “Dancis”. Cik ilgi deju kolektīvs “Dancis” apgūst Deju svētku repertuāru? Parasti gatavošanās notiek piecus gadus, bet ar šiem svētkiem tā nebija. Ar repertuāru mūs iepazīstināja augustā, bet dejas vēl radās maijā. Šiem svētkiem gatavošanās process bijis īsāks un diezgan sasteigts. Kā deju kolektīvam veicās skatēs? Kopumā skatēs gāja ļoti labi, ieguvām augstāko

Ko domājat par Deju svētku repertuāru? Man paskaidroja, ka mums deju svētkus vajag taisīt kā olimpiādes, kas manā skatījumā neiet kopā ar mūsu Dziesmu un deju svētku tradīciju. Šogad ir simtgade, un būtu jāatskatās uz to, kas ir bijis, jo tieši deja attīstījās šajā simtgadē. “Danča” vēsture sākās ar pirmajiem deju svētkiem 1948. gadā, un tradīcija ir bijusi, ka Dziesmu un deju svētkos godā tiek celtas tās vērtības, kas ir radušās. Līdzās vecajām vērtībām nāk jaundarbi. Tad veidojas lielie skaistie svētki – kopā būšana, kur mēs varam izdejot to, kas mums un skatītājiem sirdij tuvs. Tagad akcents vairāk tiek likts uz šovu programmām. Šogad koncerts būs ar lielu apgaismojumu, nevis dabīgajā gaismā, un ir jautājums, kur paliks deja, vai tā būs priekšplānā? Kuras dejas no svētku repertuāra “Dancim” visvairāk patīk dejot? Mums cieņā ir vecmeistaru dejas. Jaunajās dejās ir daudz vienveidības, brīžam pietrūkst saturiskā. “Dancim” patīk tās dejas, kur var domāt līdzi, lai katrai dejai būtu stāsts. Tādas dejas ir veidojuši lielie meistari – Harijs Sūna, Uldis Žagata, Imants Magone, Alfrēds Spura, Aija Baumane un citi. Ir arī jaunie autori, kas nākuši klāt un radījuši interesantus darbus, – Jānis Ērglis, Jānis Purviņš. Dejojam to, kur varam sevi izteikt.

LU deju kolektīvs "Dancis"

Vai deju kolektīvam ir kādas īpašas tradīcijas Dziesmu un deju svētkos? Dziesmu un deju svētku laiks ir ļoti noslogots. Jāpagūst iekļauties visā programmā un piedalīties visur, kur ir iespējams. Mums jāpiedalās deju uzvedumos “Māras zeme” “Daugavas” stadionā, “Vēl 100 gadi dejai” un gājienā. Jaunieši un vidējās paaudzes “Danča” dejotāji ir izvirzīti uz konkursu, vēl mēs piedalāmies arī noslēguma koncertā – gan jaunieši, gan vidējās paaudzes dejotāji. Dziesmu un deju svētki kopumā ir viena liela tradīcija. Cik nozīmīgi deju kolektīvam ir piedalīties simtgades Dziesmu un deju svētkos? Es domāju, ka jebkuram ir svarīgi piedalīties. Tie skatītāji, kas nedabūja biļetes, arī ļoti vēlējās piedalīties šajos svētkos. Tie ir kārtējie, bet tie ir arī Latvijas simtgades svētki. Gribējās, lai šajos svētkos būtu mūsu tautas pērles, jo esam ar tām bagāti. Mums ir gan dziesmas, gan dejas, ar ko varam lepoties, kas ir guvušas laurus arī pasaules mērogā. Tas ir ļoti nozīmīgi, tāpēc arī varbūt vairāk pārdzīvojam par repertuāru un muzikālo pusi. To varēsim vairāk pateikt pēc svētkiem.

Kāda, jūsuprāt, ir Dziesmu un deju svētku nozīme Latvijai? Dziesmu un deju svētki mūs kopā ir saturējuši visus grūtos gadus, jo tā ir bijusi iespēja tikties, būt vienotiem kopā. Tā ir bijusi iespēja sevi izpaust un izteikt, un tas nav mainījies. Tie ir nozīmīgi, lai mēs Latviju parādītu pasaulē vēl vairāk, jo pasaulei tas ir liels brīnums. Ārzemniekiem grūti aptvert, kā tik daudzi var kopā dziedāt un kā tik daudzi var kopā vienā ritmā dejot. Ja nebūtu šo svētku, mēs būtu tādi paši kā visa pasaule, mēs īpaši neatšķirtos. Es domāju, ka Dziesmu un deju svētki Latvijai iezīmē ļoti spilgtu krāsu – latviešiem ir sava kultūra. Kā svētki ir mainījušies gadu gaitā? Tie mainās ar savu programmu, norisi. Interesantāk ir tad, ja nāk klāt kādas jaunas vēsmas, ja nāk ar citu virzienu un domu. Tagad ir uzvedums “Māras zeme”, ar ko mēs ieejam 12. gadsimtā, īstenībā mēs neviens nemaz nezinām, kāda tautas deja bija tolaik. Ir mainījušies nosaukumi, bet svētku būtība ir palikusi tāda pati. Katros svētkos ir atrasts kaut kas interesants.

Dziesmu un deju svētkos LU pārstāvēs: LU jauktais koris “Juventus” LU Tautas deju ansamblis “Dancis” LU vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dancis” LU absolventu jauktais koris “Jubilate” LU sieviešu koris “Minjona” LU jauktais koris “Aura” LU pūtēju orķestris LU vīru koris “Dziedonis” LU jauniešu deju kolektīvs “Dancītis” LU vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dancītis” LU jauktais koris “DeCoro” LU jauktais koris “Dziesmuvara” LU folkloras deju kopa “Dandari” LU senās mūzikas ansamblis “Canto” LU vokālais ansamblis “Dancis” LU sieviešu koris “Latve” LU Prezidiju konventa vīru koris LU sieviešu koris “Balta” LU deju ansamblis “Pērle”

Ekspedīcija uz Antarktīdu –

nevis piedzīvojumu meklētājiem, bet pētniekiem ar krampi Antra Sprēde 22

“Tiem, kas grib meklēt piedzīvojumus, ir jābrauc uz Himalajiem, jākāpj kalnos. Antarktīdā, ja nonākat zinātniskajā bāzē, visi domā par pētījumiem, un izklaidēm tur vietas nav,” stāsta Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Jānis Karušs. Viņš kopā ar kolēģiem Kristapu Lamsteru un Māri Krievānu devās 68 dienas ilgā zinātniskajā ekspedīcijā uz Antarktīdu, un, par spīti Antarktikas skarbajiem laikapstākļiem, ģeogrāfu mafijas pārstāvji ir apņēmības pilni polārekspedīcijās doties atkal, jo tur ir ko pētīt uz “katra stūra”, atzīst polārpētnieki.

ī ekspedīcija Latvijai ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir pirmā latviešu zinātnieku ekspedīcija uz Antarktīdu. Kad pirms sešiem gadiem Jānis Karušs teica, ka latvieši pētīs Antarktīdu, viņa idejas sauca par absurdām, tātad peldēšana pret straumi ir attaisnojusies, secina pētnieks. Otrkārt, latvieši pierādījuši, ka neaprobežojas ar savas valsts pētniecību, bet spēj iesaistīties globālos procesos. Treškārt, mūsu pētnieki nemaz nedomā apstāties un sapņo par savu zinātnisko bāzi Antarktīdā.

“

Piedzīvojām arī īstu Antarktīdas ziemu, kad dienas laikā sniega sega var palielināties par metru un iziet no bāzes nav iespējams.

personālu. Pētnieki savā starpā ātri nodibinājuši labu kontaktu un sadarbojušies, tostarp modināšanā. “Iepriekšējā dienā uz tāfeles tiek uzrakstīts: “Plkst. 7.30 wake up latvians” (pamodiniet latviešus), jo telpās, kur cilvēki guļ, nedrīkst modinātājus lietot, jo miegs ir svēta lieta, katram zinātniekam bāzē ir savs miega režīms,” skaidro Kristaps Lamsters. Jau pētījuma pirmajā dienā LU zinātnieki piedzīvoja īstu “antarktisko iesvētību”. Dodoties pētīt kādu no arhipelāga salām, laiks bija krietni izmainījies, un atpakaļ bāzē pētnieki atgriezušies krietni slapjā laivā. Kad zinātnieki ieradās polārstacijā, Antarktīdā valdīja vasara. Antarktikas vasarā vidējā temperatūra ir ap –2, 0, +2 grādiem. “Varbūt liekas, ka šī temperatūra nav tik zema, bet, tā kā vienlaikus ir diezgan spēcīgs vējš, paaugstināts gaisa mitrums, piedzīvojām vēsus laikapstākļus. Tie Antarktīdā ir ļoti mainīgi. No rīta šķiet, ka tie būs labi, piemēroti, lai veiktu pētījumus, bet pēc pusstundas jau ir diezgan sarežģīti ar laivām doties prom no salas. Piedzīvojām arī īstu Antarktīdas ziemu, kad dienas laikā sniega sega var palielināties par metru un iziet no

Mīts par baltu sniedziņu un pūkainiem pingvīniem

Polārpētnieki devās ceļā ziemā, 10. februārī, un Latvijā atgriezās pēc 68 dienas ilgas prombūtnes. Rīgas lidostā mazliet nogurušus un ar polārpētniekiem raksturīgām bārdām līdzjutēji viņus sagaidīja 18. aprīlī. Ceļš uz Antarktīdu ir tāls – kopumā vairāk nekā nedēļa ir vajadzīga, lai mērotu 15 432 kilometrus līdz zemeslodes aukstākajam kontinentam. Polārpētnieki lidoja no Rīgas līdz Frankfurtei, tālāk Buenosairesai, tad līdz Ušvajai un ar kuģi no Ušvajas nonāca vienā no vecākajām Antarktikas polārstacijām, ukraiņiem piederošajā Vernadska stacijā, kur zinātnieki mita kopā ar citiem pētniekiem un bāzes

Kā izrādās – Antarktīdas vasarā pingvīns ir salīdzinoši netīrs un smirdīgs ...

Līdz Rīgai 15 432 kilometri! Ģeogrāfu mafija Antarktīdā. No kreisās: Kristaps Lamsters, Jānis Karušs un Māris Krievāns

bāzes nav iespējams,” stāsta Kristaps Lamsters. Tomēr ar laikapstākļiem pētniekiem paveicās – mēnesi bez brīvdienām zinātnieki varēja bāzē strādāt katru dienu. Darbā pētniekus pavadīja un novēroja Antarktīdas “pamatiedzīvotāji” pingvīni, taču par šiem putniem pētniekiem domas ir mainījušās. “Pingvīns skaists un pūkains ir tikai ziemā, kad viņš atrodas uz balta sniega. Antarktīdas vasarā viņš ir salīdzinoši netīrs, un nevaru izvairīties no vārda – smirdīgs,” nosmej Kristaps Lamsters. “Mīts, kas rodas, skatoties National Geographic vai Discovery raidījumus, – ka tas viss ir aizraujoši. Ka ejat priecīgs pa ledāju, viss ir skaisti, visi ir smaidīgi un fonā skan aizkustinoša, sirdi plosoša mūzika, ka jūs zināt, ka darāt kaut ko nozīmīgu un tas paliks jums atmiņā līdz mūža beigām, un tas būs tas, ko stāstīsiet mazbērniem. Bet patiesībā – vienīgais, ko jūs dzirdat fona mūzikas

vietā, ir tas, kā jūs elpojat un vēl vējš pūš ausīs, bļauj kāds ronis... Realitātē tas ir daudz neglītāk, nekā pēc tam izskatās televīzijā,” papildina Jānis Karušs.

Ievākti paraugi, veidos ledāju trīsdimensiju modeļus

Pētnieku galvenais pētniecības objekts Antarktīdā bija Argentīnas salu arhipelāgs. Kopumā tika izpētītas 10 salas. Tieši labo laikapstākļu dēļ (tas nozīmē, ka snieg vai līst “tikai” 70% gadījumu) pētnieki spēja paveikt vairāk, nekā sākotnēji bija ieplānots. Zinātnieki veica gan ģeofizikālus pētījumus, gan vāca augsnes paraugus un nogulumparaugus. Pētniekiem izdevās ievākt vairāk nekā 20 kilogramus augsnes paraugu no ezeriem, kriokonīta bedrītēm, aļģēm un ledus, strautiem, upju deltas, sāļūdens, virsledāja upēm un sūnām, vairāk nekā pusotru kilogramu nogulumu paraugu no pieledāja teritorijas un kriokonīta bedrītēm. Pašlaik

“

Mums ir jāiesaistās globālos procesos, lai arī ārpus Latvijas mūs uztvertu nopietni, un, iespējams, mēs varam izdarīt kaut ko zinātniski nozīmīgu.

laboratorijās tiek analizēts, kāda ir kvarcu augu virsmas tekstūra. “No tā mēs varēsim pateikt, kādi laikapstākļi valdīja Argentīnas salu arhipelāgā, pirms mēs to vēl iepazinām kā cilvēki,” skaidro Jānis Karušs. Ir liela varbūtība, ka pētnieki atklās kādu jaunu diatomejas sugu, taču tas nav nekas pārsteidzošs, jo jaunas sugas Antarktīdā tiek atklātas pastāvīgi.

Tika ievākti arī vairāk nekā 90 ledus paraugi. Analizējot paraugus, būs iespēja ieskatīties klimatā, kāds Antarktīdā valdīja laikā, kad šis ledus kupols veidojies. Ar bezpilota lidaparātu tika uzņemtas 11 035 aerofotogrāfijas, lai izveidotu aerofotokartes un augstas izšķirtspējas ledāju trīsdimensiju modeļus. Pētnieki cer, ka iegūtās kartes izmantos arī citi zinātnieki. Pašlaik iegūtos paraugus analizē un apstrādā 12 pētnieki, un pēc gada varētu sagaidīt pirmos pētījuma rezultātus.

Kāpēc Latvijai vajadzētu iesaistīties šajos procesos?

Iespējams, ne vienam vien ienāk prātā jautājums – kāpēc gan Latvijai Antarktīda būtu jāpēta? Jānim Karušam atbilde ir vienkārša: “Antarktīdā ir izpētīts daudz mazāk, nekā ir zināms, un faktiski uz katra soļa ir jauns atklājums. Mums tas ir jādara kaut vai tādēļ, lai uz pārējo valstu fona mēs neizskatītos kā mazi, nīgri cilvēki, kas dzīvo pie Baltijas jūras, kam patīk tikai iedzert vakarā alu, un tad jau dzīve ir izdevusies... Mums ir jāiesaistās globālos procesos, lai arī ārpus Latvijas mūs uztvertu nopietni, un, iespējams, mēs varam izdarīt kaut ko zinātniski nozīmīgu.” Mūsu pētnieki vēlas regulāri veikt šos pētījumus arī nākotnē, lai

šī nepaliktu pirmā un pēdējā ekspedīcija. Loģisks solis turpmākā Antarktīdas pētniecībā ir pievienošanās Antarktīdas līgumam, kas atvieglotu pētījumus un pētniecību padarītu patstāvīgāku. “Pavisam tāli mērķi varētu būt – vismaz sezonā mums pašiem sava bāze Antarktīdā, kas nemaz nebūtu tik sarežģīti. Ierīkojot šādu bāzi, ne tikai ģeologi, bet arī biologi un citu nozaru zinātnieki varētu piedalīties globāli nozīmīgos pētījumos,” domā Jānis Karušs.

Moderns zinātnieks – ēd aukstus griķus un sporto četras reizes nedēļā

Šādas ekspedīcijas ir gan smags un mērķtiecīgs darbs. Pētnieki ceļā devās ekspedīcijā ar vairāk nekā 100 kilogramu smagu ekipējumu, rūpīgi apsverot, vai 100 gramu smagā karotīte būtiski neietekmēs somas svaru. Tie, kas ir izlepuši ēdiena ziņā, lai par šādām ekspedīcijām labāk aizmirst, saka Jānis Karušs, jo pētnieki ēd visu, kas ātri nesabojājas un ko var ātri pagatavot. Polārajās ekspedīcijās lielā cieņā ir griķi, jo tie uzbriest arī aukstā ūdenī. Šādās ekspedīcijās pētnieks nomet 3–4 kilogramus. “Ja jūs vēlaties būt moderns zinātnieks – zaļais biologs, ģeogrāfs, ģeologs, jums jāiet dabā, jāspēj tur

izdzīvot, tāpēc vajadzīga laba fiziskā forma. Divi treniņi nedēļā neskaitās sportiskas aktivitātes, tās sākas ar četriem treniņiem nedēļā,” atzīst Jānis Karušs. Vēl būtiskāka ir morālā sagatavotība, jo Antarktīdā visu laiku ir grūti. Jāmēģina sev ieskaidrot, ka “ir vienalga” – vienalga, ka ir slapjas, noberztas kājas, vienalga, ka salst.

“

Jāmēģina sev ieskaidrot, ka “ir vienalga” – vienalga, ka ir slapjas, noberztas kājas, vienalga, ka salst. Lai nezaudētu modrību, Jānis Karušs citē vienu no saviem iedvesmas avotiem – aktieri un politiķi Arnoldu Švarcenegeru: “Smags darbs atmaksājas, jo, kamēr tu guli, kāds cits kaut kur pasaulē smagi strādā. Jo jūs ilgāk guļat, jo jūs atpaliekat no tā cilvēka, kas smagi strādā.” Mēģiniet izgulēties ātrāk!

Polārpētnieki priecīgi atgriežas mājās. No kreisās: Māris Krievāns, Jānis Karušs, Kristaps Lamsters

Latvijas Universitātes mācībspēki

vidusskolēnus sagatavo eksāmeniem Antra Sprēde

Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas māja 11. maijā bija pārvērtusies par “Eksāmenu klubiņu” – Torņakalnā pulcējās zinātkāri vidusskolēni, lai Universitātes mācībspēku pavadībā sagatavotos skolas gaitu noslēguma “biedam” – centralizētajiem eksāmeniem. Dabas mājā pulcējās vairāk nekā 300 skolēnu, lai ne tikai gūtu padomus un noderīgus knifiņus eksāmeniem, bet arī lai iepazītos ar Latvijas Universitātes plašajām studiju iespējām 13 fakultātēs un astoņās filiālēs.

Aptaujājot skolēnus, noskaidrojām, ka lielākā daļa vēlas studēt LU Bioloģijas fakultātē, otro vietu ieņem LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, trešo vietu – LU Medicīnas fakultāte.

Izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas, vidusskolēni paviesojās ne tikai LU modernākajā ēkā Dabas mājā, bet arī citās Universitātes ēkās. Piemēram, šajā foto meitenes virtuālajās brillēs redz, ka atrodas rektora Indriķa Muižnieka kabinetā!

LU mācībspēki sniedza padomus latviešu valodā, matemātikā, bioloģijā, ķīmijā, fizikā un vēsturē. Pēc lekcijām skolēni atzina, ka uzzinājuši daudz ko jaunu – kāds iemācījies likt komatus, kāds atsaucis prātā sen aizmirstu matemātikas formulu, kāds guvis pārliecību, ka vēlas studēt Latvijas Universitātē.

“Tikai tad, ja ikdienas darbs ir hobijs, jūs būsiet laimīgi!” skolēnus iedvesmoja LU rektors Indriķis Muižnieks. Rektors cer, ka iegūtās zināšanas skolēniem lieti noderēs eksāmenos un septembrī jaunieši Universitātē sēdēs auditorijās jau kā studenti.

“Ko darīt dienu pirms eksāmena? Nemācīties!” pārsteidzošu padomu, kas noderēs ikvienā eksāmenā, sniedza latviešu valodas pasniedzēja Inta Urbanoviča. “Nav vērts kaut ko ķert un grābt, 24 stundas pirms eksāmena neuzradīsies jaunas zināšanas. Dienu labāk izmantot, pastaigājot pa mežu un savā galvā vēlreiz pārdomāt, kādi ir latviešu valodas likumi vai ķīmijas formulas. Paskatīties televizoru, titros pameklēt kļūdas, vai lielie burti pareizi lietoti. Mēģināt šādā veidā atbrīvoties. Vēl var darīt ko citu – uzrakt dārzā kādu dobīti. Tad sakārtojas domāšana, prāts, un – ej uz eksāmenu. Kā ir, tā ir. Tu vairs neko nevari mainīt, tikai sevi parādīt,” iedvesmoja pasniedzēja.

Izaicinoši, bet bez aizvainojumiem –

Teoloģijas fakultāte runā par neērtām tēmām Antra Sprēde

eērto tēmu referātu maratona vaininiece ir LU Teoloģijas fakultātes maģistrantūras 1. kursa studente Estere Pumpura. Teoloģe pasākumam iedvesmu guvusi no studijām. “Ētikā mums bija uzdevums par kādu tēmu rakstīt referātus. Tēmas bija izaicinošas – aborti, pornogrāfija, prostitūcija, kontracepcija, homoseksuālisms un citas, kuras skatīt kristīgajā kontekstā. Es klausījos kolēģu referātus, tie bija ļoti labi, un nodomāju, kāpēc gan tos nedzird arī citi.” Šogad maratons notika jau trešo reizi. Pirmajā gadā tajā ar saviem referātiem uzstājās tikai Teoloģijas fakultātes studenti, bet šogad jau piedalījās citu fakultāšu un universitāšu studenti, referātus varēja klausīties arī tiešraidē. Maratona ideju šogad pārņēma arī Vēstures un filozofijas fakultāte, tā ka neērto tēmu referātu maratons vēršas plašumā, saka Estere. “Lekcijās ir neērti runāt. Mēs mācāmies Teoloģijas fakultātē, tas

Akadēmiski analizēt un skaļi runāt par pornogrāfiju, abortiem, prostitūciju, homoseksuālismu, šķiet, uzdrīkstētos tikai retais, taču Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultāte lauž stereotipus un neērtām tēmām radījusi pat veselu maratonu, kurā uzstājas cilvēki, kas nevēlas klusēt, bet pārsteigt un pat šokēt. ir saprotams – ar savu morāli, standartu un ētiku, bet mēs dzīvojam reālā pasaulē, mums ir prostitūcija, narkomānija un aborti. Kāpēc par to nevarētu dziļāk runāt? Kāpēc studenti nevarētu spriest par to, kas viņus uztrauc?” jautā maratona dalībniece, Teoloģijas fakultātes bakalaura pro grammas 2. kursa studente Sarmīte Cīrule.

Referātu tēmas ne tikai zem jostasvietas

Protams, ne visas referātu tēmas ir tādas, kas sit zem jostasvietas. Piemēram, Estere maratona pirmajā gadā lasīja referātu par nepilnīgo būvniecības likumu un bezatbildību pret cilvēkiem. Viņa patvaļību, kad cilvēki paši pārbūvē savus dzīvokļus un izņem ārā nesošās sienas, salīdzina ar spēli “Jenga”, kas vienā brīdī sabrūk. Maratona dalībnieks Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes students Filips Molčanovs, kurš mācās par vēstures skolotāju, šogad uzstājās ar referātu “Hronoloģiskā pieeja vēstures pētīšanā kā lielākā

uztveres kļūda”. Viņaprāt, vēsturi mācīt hronoloģiski nav pareizi, jo skolēns 6. klasē nevēlas iedziļināties Senās Ēģiptes birokrātijā un labprātāk mācītos par aktuālākām tēmām, piemēram, par 20. gadsimta

“

Skolēns 6. klasē nevēlas iedziļināties Senās Ēģiptes birokrātijā un labprātāk mācītos par aktuālākām tēmām, piemēram, par 20. gadsimta notikumiem – hipiju kustību, kodolieročiem, dziesmoto revolūciju.

notikumiem – hipiju kustību, kodolieročiem, dziesmoto revolūciju. “Doma ir tāda, ka pamatskolā vajadzētu sākt strādāt ar moderno vēsturi un pāriet pie senākiem laikiem, lai, beidzot skolu, skolēns nonāktu pie antīkās kultūras un varētu to skatīt nevis nodalītā veidā, bet gan ar visu tās birokrātiju un sarežģītumu,” uzskata Filips. Sarmīte bija izvēlējusies diskutēt par šķietami lakonisku tēmu “Runāt”. “Pētot šo tēmu, biju pārsteigta, cik bīstami ir runāt un iestāties par patiesību. Šo tēmu pavērsu kā iedrošinājumu, parādot, ka pasaulē ir cilvēki, kas ir mainījuši dzīves, ka viņi, neraugoties uz vajāšanām un grūtībām, ir mainījuši šo pasauli, jo ir atļāvušies pacelt balsi, atvērt muti un runāt,” skaidro Sarmīte. Savā referātā studente stāstīja par vairākām iedvesmojošām personībām. Piemēram, Sarmīte kā medicīnas māsa nevarēja nepieminēt Florenci Naitingeilu, kas nepakļāvās vecāku spiedienam un, sekojot Dieva aicinājumam, izvēlējās savu ceļu – aizbraukt uz Krimas karu un aprūpēt ievainotos karavīrus. Tieši viņa dibināja medicīnas māsas profesiju. Cilvēkam ir bail runāt vienam, bet kopā ir lielāks spēks, atzīst Sarmīte.

Neērto tēmu referātu maratona vaininiece Estere Pumpura

Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs bija tāds gadījums – puisis atnāca uz skolu rozā T kreklā, un pārējie viņu izsmēja. Draugi par to uzzināja, Facebook sarīkoja zibakciju, un nākamajā dienā visi ieradās skolā rozā kreklos. Protams, maratonā ir arī tēmas, kas klausītājiem uzreiz liek “saspicēt

Filips Molčanovs aizstāv ideju, ka skolās vēsturi nevajadzētu mācīt hronoloģiski

“

Referātu maratons ir veids, kā parādīt humanitāro zinātņu nozīmību pasaulē un dot iespēju kādam studentam izdarīt pētījumu par neērtu tēmu, atteikties no mūžīgiem jautājumiem, bet pievērstiem tam, ko pieprasa mūsdienu pasaule.

ausis”, piemēram, “Masturbācija baznīcas tradīcijā”, “Joga kristietības kontekstā” un “Vai Dievs atbild uz lūgšanām?” “Mēs jau visi gribam domāt, ka esam atvērti, dziļi, toleranti, brīvi domājoši, bet īstenībā mēs dzīvojam rāmjos. Arī mūsos ir stereotipi,

Neērto tēmu referātu maratonu apmeklē plašs interesentu loks. Sarmīte Cīrule iedrošina runāt un teikt patiesību

kuriem netiekam pāri, jo tie ir iesakņojušies, un tad, klausoties šajos referātos, tu tiec tam pāri vai satiecies ar kādu stereotipu,” uzskata Sarmīte.

Apmeklē arī mācītāji

“Neērto tēmu referātu maratons ir platforma, kas aktualizē humanitārās zinātnes pasaulē, jo bieži nākas dzirdēt, ka humanitārās zinātnes ir novecojušas, vadošā loma ir fizikai un matemātikai. Šis referātu maratons ir veids, kā parādīt humanitāro zinātņu nozīmību pasaulē un dot iespēju kādam studentam izdarīt pētījumu par neērtu tēmu, atteikties no mūžīgiem jautājumiem, bet pievērsties tam, ko pieprasa mūsdienu pasaule,” uzskata Filips. Svarīgi, ka referāti ir akadēmisks pētījums. Arī klausītāji ir dažādi, sākot ar vidusskolēniem, studentiem, pasniedzējiem un beidzot ar mācītājiem.

“

Bieži jāmācās diskutējot neaizvainot. Labi, ka tādā veidā mācāmies cieņu – viens domā tā, otrs tā, mēs nenonākam pie kopsaucēja, bet ir cieņa vienam pret otru.

“Mani iepriecina, kad es skatītāju rindās ieraugu kādu mācītāju, kas nebaidās, jo daudzi, kas skatās tiešraidē, mums ir slēpti, bet ir tādi, kas atklāti nāk un atzīst, ka ir forši,” stāsta Estere.

Neērto tēmu referātu maratons ir arī vieta, kur studentiem mācīties runāt un uzstāties publikas priekšā, kas lieti noder, vēlāk aizstāvot bakalaura un maģistra darbus. “Mēs jūtamies droši šeit [Teoloģijas fakultātē] runāt, jo apkārt ir atbalsts. Diez vai es varētu draudzē runāt par šādu tēmu,” atzīst Sarmīte. Nereti kāds klausītājs arī iekarst diskusijās, taču maratona mērķis nav sadusmot klausītāju, bet gan likt domāt,” atzīst maratona dalībnieki. “Kas man patīk referātu maratonā – var diskutēt, bet bez aizvainojumiem. Kas arī man bieži jāmācās – diskutējot neaizvainot. Labi, ka tādā veidā mācāmies cieņu – viens domā tā, otrs tā, mēs nenonākam pie kopsaucēja, bet ir cieņa vienam pret otru. Reizēm jāiemācās norīt to krupi,” saka Sarmīte. Neērto tēmu referātu maratona dalībniekus varēs sastapt arī sarunu festivālā “Lampa” Cēsīs 29. jūnijā.

Vēl krāšņāk par rododendriem atplaukst atkal satikušos

absolventu smaidi Brigita Zutere

Šā gada 18. maijs paliks atmiņā kā krāšņi absolventu un draugu svētki – ar pelēkzilām debesīm, uz kuru fona gozējās netipiski ātri saplaukušās rododendru kupenas. Ziedu krāsa tiem ir ļoti dažāda: balta, rožaina, sarkana, violeta, purpura ar dažādiem pārejas toņiem. Un šajā ziedonī, Latvijas Universitātes (LU) otrajā Absolventu dienā, satikās simti pozitīvām emocijām bagātu viesu, ar savu atbalstu palīdzot tapt pasākuma vadmotīvam – LU Absolventu takai.

Otrā LU Absolventu diena liecina, ka gadskārtējā tikšanās kļūst par tradīciju. LU Absolventu kluba vadītājs Mārtiņš Brencis uzskata, ka Absolventu diena ir tā brīnišķīgā diena, kad mēs visi varam tikties vienuviet: “Man šķiet, ka te nevajag nekādu īpašu moto vai īpašu stāstu, kāpēc ir jānāk. Ir jānāk tāpēc, ka reizi gadā ir iespēja satikties, aprunāties un

atcerēties to, ko mēs varam dot Universitātei. Mēs arī šogad esam cītīgi pastrādājuši gan paši ar sevi, gan ar LU fondu un atklāsim daļu no LU Absolventu takas pirmās kārtas projekta “Ēnu dārzs”. Domāju, ka viss notiek pakāpeniski, un, kā teicis Imants Ziedonis, “ir daudz pasaulē

bsolventu svētku atklāšanas uzrunā LU Bioloģijas fakultātes absolvents, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka tradīcijas ir labas ar to, ka tās ir stabilas un ka Latvijas Universitāte ir viena no labākajām tradīciju nesējām: “Esmu drošs, ka ar katru nākamo gadu, ar katru nākamo Absolventu dienu mēs redzēsim, ka līdzīgi, kā uzplaukst ziedi, arī mūsu ideju sēklas dzīs asnus un uzplauks tālāk brīnišķos, jaukos ziedos, kuru augļus mēs visi izmantosim un priecāsimies par to, ko kopīgiem spēkiem esam paveikuši. Priecāsimies par sevi un par savu Latvijas Universitāti.”

Projekta īstenotāji simboliski atklāj LU Absolventu takas 1. kārtu. No kreisās: Uldis Kondratovičs, Mārtiņš Brencis, Ivars Lācis un Indriķis Muižnieks

Ēnu dārzā vijas pirmās LU Absolventu takas aprises

labu lietu, atliek tikai tās saskatīt”. Saskatīsim tās labās lietas gan sevī, gan šeit, dārzā, un apkārt.” Simboliski tika atklāti pirmie Absolventu takas metri, sperot savu pirmo soli uz tās rektoram Indriķim Muižniekam, LU fonda valdes priekšsēdētājam Ivaram Lācim, LU Absolventu kluba vadītājam Mārtiņam Brencim un LU Botāniskā dārza direktoram Uldim Kondratovičam. Apmeklētāji vairākus savus pirmos īstos soļus varēs spert jau pavisam drīz. Līdz šim Absolventu takai ir saziedoti vairāk nekā 19 000 eiro, bet tā ir tikai daļa no lielprojekta kopējā finansējuma, kas ir mērāms 45 000 eiro. Kopumā taka tiks izbūvēta 145 metru garumā agrākās kokskolas vietā, līdz šim neizmantotajā Botāniskā dārza teritorijā. LU fonda valdes priekšsēdētājs profesors

emeritus Ivars Lācis atminas, ka LU Fizikas un matemātikas fakultāti ir absolvējis pirms nepilniem 47 gadiem: “Es vēlos izmantot frāzi no Boba Hārtlija izteikuma pēc Latvijas hokeja valstsvienības spēles pret Zviedriju, kurā mēs drusciņ zaudējām. Mums bija liela iecere Absolventu takas sakarā pavirzīties tālāk, mēs arī drusku zaudējām. Bobs teica, ka viņš ļoti lepojas ar komandu. Es pārfrāzēju un saku, ka Latvijas Universitātes fonds ļoti lepojas ar visiem tiem, kuri jebkādā veidā var kaut ko pielikt klāt šodienas Universitātei.” Jāpiemin, ka visus ziedojumus administrē LU fonds. Pasākuma gaitā brīvā gaisotnē noritēja vairākas aktivitātes, pasākuma programma bija daudzveidīga un piedāvāja gan izglītojošas, gan izklaidējošas iespējas visiem apmeklētājiem, arī pašiem mazākajiem. Koncertprogrammu uz lielās skatuves sāka LU absolventu kora koncerts. Pats kora nosaukums “Jubilate” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “gavilējiet!”. Kora dalībnieki, tērpušies tautastērpos, savu prieku un dziedātprasmi pierādīja, atskaņojot dažādu veidu mūziku – latviešu komponistu skaņdarbus, tautasdziesmas un to apdares. Skanīgo dziedājumu turpināja LU Studentu teātra kustību izrāde “Pietura”, ko izpildīja četras

LU pētniece I. Dimanta uzstājas ar savu stāstījumu Sarunu teltī

Pasākuma viesiem bija iespēja ieklausīties LU studentu stāstos par savu fakultāti

burvīgas aktrises puķainās kleitās. Ar ovācijām tika sagaidīts akustiskais roka duets “Čipsis un Dullais”, kurš 40 minūšu garumā priecēja klausītājus ar savām oriģinālajiem skaņdarbiem, iekarojot daudzu viesu sirdis. Vakara kulminācijā uzstājās mūziķi Igo un Ieva Kerēvica, sniedzot skaistu noslēguma koncertu. Igo mūzika ir bijusi aktuāla no astoņdesmitajiem gadiem līdz pat mūsdienām, un viņa klausītāju amplitūda ir ļoti plaša, ko varēja novērot pasākumā. Paralēli Sarunu teltī moderatora, LU absolventa Riharda Bleses vadībā norisinājās diskusijas par tēmu “Mans rododendru dārzs”. Tā bija iespēja ne tikai uzklausīt Uldi Kondratoviču, migrācijas un integrācijas pētnieci Agnesi Lāci, LU Teoloģijas fakultātes docentu un katoļu priesteri Andri Priedi, mikrobioloģijas un biotehnoloģiju pētnieci Ilzi Dimantu, bet arī iesaistīties diskusijās un tīkloties, iepazīt citus Latvijas Universitātes absolventus un pavadīt laiku intelektuāli bagātinošā gaisotnē. “Absolventu dienas sarunu telts pulcēja visu paaudžu cilvēkus, kuri par savu Alma Mater sauc Latvijas Universitāti. Stāstnieki katrs dalījās ar to, kas viņiem svarīgs un nozīmīgs, ar to, ko nav bijis viegli sasniegt, bet kas ir sniedzis gandarījumu. Stāstus vienoja metafora – rododendru dārzs – grūti kopjams, bet nes skaistu rezultātu. Un, kā sacīja

Uldis Kondratovičs, lai arī kaprīzs augs, tomēr, kad kārtīgi iesakņojies, rododendrs izkonkurē visus citus augus. Lai arī mums izdodas savas labās idejas un sapņus iesakņot tā, lai tie pārvar visas grūtības un sniedz mums gaidītos augļus,” novēlēja Rihards Blese. Nākamais ir Latvijas Universitātes simtgades gads, kas nesīs ne vienu vien skaistu mirkli. Alma Mater mums noteikti ir bijis nozīmīgs atspēriena punkts laimīgai un sekmīgai dzīvei, tieši tāpēc ir vērts nākamgad ap šo pašu laiku atnākt pašiem un ņemt līdzi savus mīļos, lai kopīgi lepotos par savu un Universitātes paveikto. Absolventi ir tik atšķirīgi, bet viņus vieno Latvijas Universitāte!

Pasākuma viesi labprāt izmantoja iespēju iegrimt rododendru kupenās

Vakara kulminācijā visus priecēja Igo un Ievas Kerēvicas koncerts

LU darbinieku sporta spēles 2018. gadā. Disciplīna – rektora mašīnas vilkšana

Sporta spēles –

ilggadēja darbinieku tradīcija Sindija Iesalniece

Viens no gaidītākajiem Latvijas Universitātes (LU) darbinieku pasākumiem ir LU darbinieku sporta spēles, kas pēdējos gados norisinās jūnijā konferenču un atpūtas kompleksā “Ratnieki”, bet par patīkamu tradīciju kļuvušas jau kopš 1953. gada dažādos formātos.

Tradīcija jau kopš 1953. gada

pasniedzējiem nebūtu jāsacenšas ar studentiem un lai viņi varētu veidot savas darba komandas, 1953. gadā Universitātes fizkolektīva padome ierosināja organizēt mācībspēku un darbinieku spartakiādes. 1953. gadā no 16. janvāra līdz 4. februārim studentu ziemas sesijas laikā tika organizētas pirmās sporta sacensības Latvijas Valsts Universitātes (LVU) mācībspēkiem un viņu ģimenes locekļiem.

“Universitātes mācībspēki un administrācijas darbinieki vienmēr aktīvi dzīvojuši līdzi studentu komandu panākumiem, kā arī paši trenējušies un piedalījušies ar komandām dažādās studentu organizētajās sacensībās,” par LU darbinieku sporta vēsturi stāsta bijušās Fiziskās audzināšanas un sporta katedras agrākā lektore un sporta organizatore Universitātē Ruta Ansone. Lai

Pirmajā spartakiādē darbinieki sacentās volejbolā, šahā, slēpošanā un galda tenisā. Otrais posms norisinājās vasarā, kad darbinieki sacentās vieglatlētikā, šaušanā, peldēšanā, airēšanā un krosā. Pirmajā darbinieku spartakiādē piedalījās 11 komandas. Ruta Ansone turpina: “Šīs sacensības pierādīja, ka starp LVU mācībspēkiem un darbiniekiem bija daudz jaunu un apdāvinātu sportistu, kuri labprāt piedalījās organizētajos pasākumos.”

LU darbiniekiem Fiziskā audzināšanas un sporta katedra organizēja speciālas treniņu grupas, kurās darbinieki varēja gatavoties sporta spēlēm. Nodarbības tika apmeklētas ar lielu interesi. Arī toreizējais rektors profesors V. Šteinbergs ilgus gadus regulāri trenējās volejbolā rektorāta un saimniecības daļas izveidotajā treniņgrupā. Aktīvi sportisti bijuši arī prorektori – R. Senkāns, S. Graužinis, A. Babris, J. Krūmiņš, R. Kondratovičs. Līdz astoņdesmitajiem gadiem pārliecinoši spartakiādes uzvarētāji bija Fizikas un matemātikas fakultāte, vēlākajos gados – Cietvielu fizikas institūts un Skaitļošanas centrs. Spartakiādes vienmēr beidzās ar kopīgu sarīkojumu, kurā uzvarētāji tika apbalvoti ar kausiem, diplomiem un balvām. Noslēguma vakariem komandas gatavoja oriģinālus priekšnesumus, ar kuriem vēlējās pārsteigt savus kolēģus. Piemēram, Fizikas un matemātikas fakultāte vienā gadā bija sagatavojusi “Mazo gulbīšu deju” vīru izpildījumā. Spartakiādes sacensības bija kļuvušas par lielisku tradīciju, un tās turpinājās līdz 1988./1989. gadam deviņos sporta veidos. 1990. gada janvārī darbinieku atsaucība apsīka, un pasākums vairs netika organizēts. Tomēr LVU darbinieku interese par sportu nebija zudusi, un 1996. gadā Jelgavā norisinājās LU darbinieku sporta spēles “Jampadracis-96”, kurā piedalījās sešas komandas.

LU darbinieki Jelgavas “Jampadracī”. No kreisās: J. Bičevskis, R. Ansone, A. Bolgzde, B. Bērziņa, N. Čakova

LU darbinieki mērojās spēkiem ar citām augstskolām

Vairāki pasniedzēji un darbinieki aktīvi piedalījās Latvijas Republikas Tūrisma padomes rīkotajās kalnu triādēs, kur tika veidotas atsevišķas Universitātes pārstāvju grupas (1970. gadā). Interesanta tradīcija tolaik bija draudzības sacensības ar Viļņas universitāti volejbolā, basketbolā un šahā. Tās parasti organizēja vienas vai otras augstskolas Sporta klubs. Vēlāk šajās sacensībās piedalījās arī Minskas universitāte. Arī šīs sacensības notika līdz 1990. gadam.

Darbinieku sporta spēles 2016. gadā

Sešdesmitajos gados Latvijas augstskolu sporta klubs rīkoja spartakiādes pasniedzējiem un darbiniekiem starp republikas augstskolām. LVU sīvākie konkurenti bija Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts un Rīgas Politehniskais institūts. 1965. gadā LVU spartakiādē ieguva pirmo vietu. Ruta Ansone stāsta: “Universitātes darbinieki un pasniedzēji vienmēr bijuši aktīvi dalībnieki Universitātes lielākajos sporta un atpūtas pasākumos – Veselības veicināšanas dienās, kas tika organizētas katru gadu kopš 1965. gada.” Pasniedzēji piedalījās jautrības stafetēs, virves vilkšanā, volejbolā. 1986. gadā pirmo reizi tika sarīkota LU vadošo darbinieku sporta diena. Kopš 1992. gada tika organizētas LU un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sporta dienas. Mācībspēku komandā obligāti bija jāstartē vienam docentam, vienam profesoram, vismaz vienā sporta veidā bija jāpiedalās augstskolas rektoram vai prorektoram. Pirmos trīs gadus kopvērtējumā uzvarēja LU

komanda, ceturtajās, pēdējās, sacensībās – RTU. Tradīcija tika pārtraukta, jo augstskolu sporta klubi nevarēja vienoties par sacensību sarīkošanas laiku, programmu un vietu.

Darbinieku sporta spēles – jaunais formāts

Šogad LU darbinieku sporta spēles jaunajā formātā norisinājās piekto gadu. Sporta spēles darbiniekiem ir iepriekšējo tradīciju turpinājums. Uzsvars tiek likts uz patīkamu laika pavadīšanu un darbinieku saliedēšanu ārpus darba. Tas ir viens no retajiem pasākumiem, kurā liela daļa darbinieku satiekas brīvā gaisotnē Ratnieku atpūtas bāzē. LU Sporta centra direktors Uģis Bisenieks saka: “Ar kolēģiem parasti sazināmies pa tālruni vai e-pastu, taču sporta spēles ir lieliska iespēja visiem satikties klātienē.” Ar katru gadu sporta spēļu darbinieku skaits palielinās. Neatkarīgi no fiziskās sagatavotības un vecuma sportiskais azarts piemīt visiem.

Pagājušajā gadā komandu sastāvs bija lielāks nekā citus gadus. Pirms diviem gadiem komandā vidēji bija 10 cilvēki, pagājušajā gadā – piecpa dsmit. Šogad sporta spēlēs piedalījās aptuveni 450 dalībnieku no 21 komandas. Pārsvarā visi dalībnieki piedalās gandrīz visās disciplīnās. “Mēs esam palikuši pie klasiskām vērtībām – basketbols, futbols, volejbols un stafete, kas ir ļoti plašs un visaptverošs jēdziens. Cenšamies 30% no disciplīnām mainīt. Pēdējos gados arvien vairāk gribēja skriešanas disciplīnu un orientēšanos. Šogad tā bija profesionālā līmenī attiecībā uz aprīkojumu,” par sporta spēļu disciplīnām stāsta Uģis Bisenieks. Sporta veidi tiek izvēlēti plašam interešu lokam, daļa domāti tiem, kas grib kārtīgi izsportoties, ir arī paredzētas mierīgākas aktivitātes, kas neprasa tik lielu fizisko piepūli vai spēku, vairāk roku un prāta veiklību. Jautrākā disciplīna ir jautrības stafete, un katru gadu tiek izdomāts kaut kas jauns. Daudziem palikusi atmiņā slidināšanās pa plēvi. Spraigākās disciplīnas, kurās ir vislielākā konkurence, ir basketbols, futbols un volejbols.

Kā LU darbinieki vērtē sporta spēles? Uģis Bisenieks, LU Sporta centra direktors “Darbs aizņem lielu daļu mūsu ikdienas, kolēģi mums ir gandrīz kā otrā ģimene, mēs ļoti daudz ar viņiem komunicējam. Sporta spēles ir ne tikai tā vieta un vide, kur satikt un ieraudzīt kolēģus citā šķautnē, te arī var izbaudīt laiku ar kolektīvu un kolēģiem. Tā ir pierastā vide neformālā gaisotnē un vēl sportiskais azarts, kas, manuprāt, piemīt jebkuram.”

LU darbinieku sporta spēles 2016. gadā. “Jautrības stafete”

Rinalds Baranovs, LU Bibliotēkas bibliotekārs “Sporta spēles ir notikums ar gaišām emocijām – pozitīva noskaņa, brīnišķīga Latvijas daba visapkārt, atraktīva diena kopā ar kolēģiem ārpus ierastās rutīnas. Spilgtākais, kas palicis atmiņā, – uzvarējām izteiktus līderus, kuri iepriekšējos gados bija

Darbinieku sporta spēles 2018. gadā. Disciplīna – kapteiņu cīņas

labākie. Toreiz cerējām uz pieticīgu rezultātu, bet ieguvām vienu no pirmajām vietām. Tas ir kā pierādījums, ka saliedētībai, komunikācijai un gribasspēkam ir liela nozīme.” Ilvis Ābeļkalns, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docents “Regulāras fiziskās aktivitātes ir dzīves nepieciešamība ikvienam cilvēkam. Diemžēl ikdienā to bieži aizmirstam, tāpēc LU darbinieku sporta spēles ir lieliska iespēja atgādināt sev, saviem kolēģiem par sportisko aktivitāšu nozīmi. Sporta spēles – tās ir emocijas, azarts, draudzība un – visbeidzot – zinātne, tā ir lieliska iespēja kopīgi atpūsties un kalt nākotnes plānus. No sporta spēlēm ir daudz spilgtu momentu, viens no pirmajiem, kas nāk prātā, ir tas, ka rektors Indriķis

Muižnieks vadīja iesildīšanās vingrinājumus visiem sporta spēļu dalībniekiem, tā bija vienreizīga kopības izjūta.” Jurģis Grūbe, Cietvielu un materiālu fizikas katedras lektors “Sporta spēles ir iespēja būt kopā neformālā gaisotnē. Pēdējās spēlēm spilgtākais noteikti bija tas brīdis, kad sapratām, ka esam uzvarējuši. Visa komanda skaļi sāka gavilēt. 2017. un 2018. gada sporta spēlēs ieguvām pirmo vietu, citos gados gājis dažādi, esam ieguvuši gan astoto, gan trešo vietu.” Jānis Uiska, Juridiskā departamenta direktors “Sporta spēles ir lieliska iespēja iepazīt citu LU struktūrvienību kolēģus klātienē, neformālā gaisotnē, un sporta spēles var izmantot kā labu

struktūrvienības “team building” pasākumu. Interesantākais atgadījums, ko atceros, bija 2017. gada sporta spēlēs, kad pirmās vietas ieguvēji pazaudēja uzvarētāju kausu un bija spiesti sniegt māksliniecisku (muzikālu) priekšnesumu, lai kausu izpirktu. Gandrīz kā latviešu kāzās ar līgavas vai pazaudēto mantu izpirkšanu.” Alma Eihentāle, rektora biroja vadītāja “Visspilgtāk atmiņā palikusi tieši ierašanās sporta spēlēs, kad kolēģus, ar kuriem diendienā kopīgi strādājam, pirmā mirklī neformālā vidē sporta tērpos ir grūti pazīt. Varbūt tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ biežāk jāpiedalās LU sporta spēlēs, tā ir iespēja vieglāk iepazīt kolēģus ārpus Universitātes un novērtēt personībām bagātīgo Universitātes saimi.”

Futbolists Roberts Uldriķis: Kārlis Dārznieks

“Profesionālais sports un pilna laika studijas – atbalstoši pasniedzēji un kursabiedri palīdz to paveikt!’’

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes 1. kursa students ROBERTS ULDRIĶIS ir viens no daudzajiem sportistiem Universitātē, kas savā attīstībā izvēlējies duālās karjeras ceļu jeb paralēli profesionālajam sportam iegūt arī augstāko izglītību. LU to jau vairāku gadu garumā realizē dažādu sporta veidu pārstāvji, taču Roberts, kurš ir nacionālās futbola izlases un profesionāla kluba spēlētājs, turklāt studē pilna laika klātienes studiju programmā, ir liels retums.

oberts Uldriķis Latvijas virslīgas čempionātā debitēja 2015. gada sezonas ievadā un nedaudz vairāk nekā pēc diviem gadiem mugurā vilka arī Latvijas nacionālās vīriešu izlases kreklu. Strauji pro gresējošais, talantīgais un augumā raženais uzbrucējs profesionālajā futbolā pirmos soļus spēra LU sadarbības sistēmas komandā FS Metta/ Latvijas Universitāte, taču kopš pagājušā gada ir pilnvērtīgs profesionālis ambiciozajā RFS komandā, kas patlaban ieņem pirmo vietu Latvijas Virslīgas čempionātā. Par Uldriķi Latvijas futbolā zina daudz, taču šajā intervijā Latvijas Universitātes students stāsta par studiju savienošanu

Foto: RFS

ar profesionālo sportu, galvenokārt uzsverot, ka bez saprotošiem pasniedzējiem un atbalstošiem kursabiedriem tas būtu krietni grūtāk. Robert, pašreiz tu pārstāvi vienu no vadošajiem Latvijas futbola Virslīgas [SynotTip Virslīga]

klubiem – RFS. Kā izdodas sportu savienot ar studijām? Viegli tas nav. Īpaši periodā, kad rit aktīvā sezona, tad arī treniņi ir katru dienu rīta pusē, kad pārsvarā ir lekcijas Universitātē. Tajās dienās treniņus ar lekcijām savienot ir grūti, bet futbola sezona noslēdzas

Foto: Harijs Toms

novembra sākumā, un tad gan nākamos mēnešus varu pilnvērtīgi veltīt studijām. Bet starpsezonā norisinās Latvijas nacionālās izlases treniņnometnes. Jā, arī ar klubu februārī mums bija divu nedēļu nometne Kiprā. Protams, arī tad apmeklēt lekcijas nav iespējams, taču pārējā laikā cenšos vienmēr būt klāt. Tomēr rodas priekšstats, ka studijām nākas veltīt daudz laika attālināti. Tā sanāk, bet regulāri arī komunicēju ar pasniedzējiem, dodos uz konsultācijām. Ir iespēja daudzus darbus sagatavot patstāvīgi mājās, ko kursabiedri ir darījuši semināros. Palīdz arī tas, ka studiju materiāli pieejami e-studiju vietnē. Katrā ziņā es nevaru sūdzēties. Apstākļi ir pietiekami labi, lai visu spētu savienot

un izdarīt. Tālāk jau ir pašmotivācija un gribēšana visu paveikt. Vai fakts, ka esi sportists, tiek uztverts ar sapratni? Pavisam noteikti! Pasniedzēji, vismaz mūsu fakultātē, to uztver ar sapratni. Zinu, ka Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē ir bijuši un joprojām ir daudz LU basketbolistu, kuriem ikdienas režīms ir līdzīgs, un tas noteikti palīdzējis mācībspēkiem veidot priekšstatu par sportistiem. Viņi ir ļoti pretimnākoši. Sākotnēji tas mani pat nedaudz pārsteidza. Laikam biju noskaņojies, ka būs grūtāk. Daudz palīdz arī kursabiedri, kuri ir ļoti atsaucīgi. Kā vispār nonāci līdz izvēlei studēt Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē? Jau skolā ļoti patika ekonomikas priekšmets. Bija labas atzīmes, arī

skolotāja acīmredzot prata to interesanti pasniegt, ka pagājušajā vasarā, kad biju izvēles priekšā, priekšroku devu tieši šim studiju virzienam. Lai arī vairākus gadus esi bijis FK Metta/Latvijas Universitāte spēlētājs, studiju vecumu sasniedzi jau kā RFS uzbrucējs, taču esi veiksmīgi iekļāvies augsto sasniegumu sportistu programmā. Par to paldies jāsaka LU Sporta centra direktoram Uģim Biseniekam, kurš piedāvāja šādu iespēju. Arī FS Metta ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons mudināja, ka šāda iespēja noteikti ir jāizmanto. Gan pašam bija interese par studijām, gan LU sports sniedza informāciju un atbalstu, līdz ar to viss salīdzinoši viegli nokārtojās. Man kā sportistam gan obligāti ir jābūt sekmīgam, kas ir nākamais izaicinājums, jo pretējā gadījumā studiju maksas atvieglojumi var zust.

Kādi ir spilgtākie iespaidi par laiku FS Metta sistēmā, kas ir Latvijas Universitātes sadarbības organizācija jau vairāk nekā 10 gadus? FS Metta sistēmai pievienojos vecumā, kad bija jāgūst pirmā pieredze pieaugušo futbolā, kā arī īpaši atbildīgi jāattīsta savs ķermenis fiziski. FS Metta deva iespēju sevi pilnveidot ļoti laba līmeņa treniņprocesā. Daudz laika pavadīju arī individuālajos treniņos, kur ar mani strādāja treneris Jānis Skābardis. Šajā laikā debitēju virslīgā, kas katram jaunajam futbolistam ir spilgts mirklis. Pavadītais laiks FS Metta sistēmā noteikti paliks kā spilgts ieraksts manā karjeras attīstībā. Tam sekojis arī nākamais solis, kad pirms gada pievienojos RFS komandai, kurā nu jau aizvadu otro sezonu. Ne visās komandās uzticas tik jauniem spēlētājiem, lai viņi varētu gūt pieredzi tik augsta līmeņa čempionātā... Tas noteikti ir viens no lielākajiem ieguvumiem, pārstāvot FS Metta, un es esmu ļoti pateicīgs par doto

Foto: Latvijas Futbola federācija

iespēju. Ceru gan, ka uz sevi liktās cerības arī attaisnoju, jo divus gadus izdevās noturēties virslīgā, kas FS Metta/LU komandai nav mazsvarīgi, arī pašam izdevās gūt daudz vārtu. Tas noteikti veicināja arī sekmīgo spēli Latvijas jauniešu U-19 un U-21 izlasē, tāpēc uzskatu, ka šajā vecumā piedzīvoju kvalitatīvu attīstības posmu.

Tavs brālis arī trenējas futbolā, turklāt patlaban arī ir FS Metta sistēmā. Jā, viņš ir trīs gadus jaunāks par mani. Gadā, kad viņš pārgāja uz Rīgas Hanzas vidusskolas futbola klasi, arī es pēc 9. klases absolvēšanas Rīgas 69. vidusskolā pārgāju uz to pašu skolu, kuras sporta komplekss ir faktiski FS Metta mājvieta. Tavs tēvs Askolds Uldriķis bija pazīstams sporta žurnālists. Vai tas bija iemesls, kāpēc izvēlējies spēlēt futbolu? Es domāju, ka – jā, lielā mērā. Viņš bija tieši futbola žurnālists, un, cik vispār atceros, vienmēr apkārt bijušas tikai futbola bumbas un nekādu citu sporta veidu.

Uldriķu ģimene tiek sveikta kā FS METTA “Gada ģimene” LU Lielajā aulā

Jūs esat īsta futbola ģimene! Acīmredzot FS Metta tradicionālajā sezonas noslēguma pasākumā LU Lielajā aulā 2015. gadā tituls “Gada ģimene” ir pamatots. Sava loma noteikti ir arī mammai? Protams! Mamma mūs atbalsta, cik vien var, un bez viņas tas faktiski nebūtu iespējams. Vecāki ļoti mudināja arī pieņemt lēmumu par studijām, ko noteikti nenožēloju. Esmu sapratis, ka šis ir vislabākais laiks papildus iegūt augstāko izglītību, kamēr futbolista karjeru attīstu tepat Latvijā. Starp treniņiem un spēlēm

ir brīvais laiks, ko varu aizpildīt pēc saviem ieskatiem, taču, spēlējot ārzemēs, daudz uzmanības būs jāveltī sadzīvei, vēlāk būs ģimene, kas arī prasīs laiku, un tad izglītībai laika un motivācijas var nepietikt . Tu esi viens no retajiem sportistiem, kurš, būdams pilna laika students, ir iekļuvis nacionālajā futbola izlasē. Cik īpaši un nozīmīgi tev tas ir pašam? Man tas nozīmēja ļoti daudz. Jau kopš pašas bērnības biju sapņojis spēlēt izlasē, un var teikt, ka sapņi piepildījās. Protams, būtu bijis skaisti debitēt izlasē pret Eiropas čempioni Portugāli un Krištianu Ronaldu (Pasaules kausa kvalifikācijas spēle Skonto stadionā 2017. gada 9. jūnijā. Roberts palika rezervē – Red.), taču debitēt dažas dienas vēlāk pret Igaunijas izlasi arī bija īpaši. Skaidri atminos, kā pats kopā ar ģimeni devos uz šo stadionu vērot izlases spēles no tribīnēm, un tagad pašam bija iespēja doties laukumā. Tas bija ļoti īpaši! Par izsaukumu uz nacionālo izlasi sapņo katrs sportists un savas valsts patriots. Tā brīža izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs bija

informējis RFS kluba pārstāvjus, ka vēlas ar mani runāt, un tajā brīdī jau nojautu, par ko būs stāsts. Viņš teica, ka vēlas mani iekļaut kandidātu lokā, un aicinās uz treniņiem. Apstiprināju, ka esmu gatavs sevi pierādīt, un tad jau tas tika izziņots medijos. Vai piekrīti, ka patlaban paralēlās studijas tev intelektuāli var palīdzēt arī futbola laukumā? Viennozīmīgi! Studijas noteikti attīsta intelektu, un tas savukārt var spēlēt būtisku lomu zibenīgu lēmumu pieņemšanā. Futbols ir ātra spēle, un bieži lēmumi, kā rīkoties, ir jāpieņem acumirklī. Bet tie nav vienīgie ieguvumi. Studijas ļoti disciplinē, kas sportā ir nozīmīgi. Studijas ietekmē to, kā es pavadu savu ikdienu starp treniņiem – mācoties un attīstoties intelektuāli vai, piemēram, gulšņājot pie TV vai spēlējot datorspēles. Varbūt tā ir profesionālu sportistu problēma, ka bieži vien tiek domāts par konkrēto brīdi, bez nākotnes redzējuma? Daļēji. Ja esi kādā no TOP līgām, tad noteikti arī esi gana labi apmaksāts. Taču vairums startē krietni

Roberts Uldriķis Dzimis 1998. gada 3. aprīlī Rīgā Absolvējis Rīgas Hanzas vidusskolu (līdz 9. klasei mācījās Rīgas 69. vidusskolā) Šobrīd studē Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē vadības zinības, 1. kurss Pirmais treneris: Juris Docenko Jaunatnes futbola skolas: JDFS Alberts, JFC Skonto Futbolista karjera: 2015–2017 FK Metta/Latvijas Universitāte (virslīga). 36 spēles, 7 vārti 2017 – pašlaik RFS (virslīga). Līdz 2018. gada sezonai 28 spēles, 7 vārti Nacionālajās izlasēs: Latvija U-17 – 12 spēles, 4 vārti Latvija U-19 – 9 spēles, 2 vārti Latvija U-21 – 5 spēles, 3 vārti Nacionālā izlase – 6 spēles, 1 vārti

zemāka līmeņa čempionātos, kur saņemtais atalgojums var būt pietiekams konkrētajā brīdī, bet noteikti nav nākotnes garants. Tad lielu lomu var nospēlēt iegūtā augstākā izglītība. Zinu, ka ļoti daudzi sportisti izvēlas neko nedarīt, taču duālā karjera kļūst aizvien populārāka. Ja viss izdosies, augstāko izglītību iegūsi jau pēc pāris gadiem. Bet prioritāra noteikti būs futbolista karjera? Noteikti! Par to, ko es darītu bez futbola, pašreiz nedomāju, jo visa uzmanība profesionālajā attīstībā ir pievērsta futbolam. Kā jau katrs sportists, ceru sasniegt iespējami augstāku līmeni un noturēties tur maksimāli ilgi. Ja karjera ilgs līdz vismaz 35 gadu vecumam, būšu apmierināts. To arī novēlam! Paldies! Foto: RFS

Hadrons Aija Fedorova

iedi novīst, runas aizmirstas, un tortes gabaliņu saldums pagaist no mēles, taču ir dāvanas, kuru vērtība laika gaitā ne tikai nesamazinās, bet pat palīdz veidoties jaunām, noturīgām tradīcijām ar plašāku rezonansi sabiedrībā. Tieši tāds ir Latvijas Universitātes (LU) jauno mūzikas grupu konkurss “Hadrons”, kas radās kā muzikāla dāvana augstskolas 85. dzimšanas dienā un kura veidošanā Latvijas Radio 6 – LU Radio NABA – joprojām cieši sadarbojas ar LU Studentu

Katra grupas "Ēnu kaleidoskops" uzstāšanās ļauj vairāk iepazīt baltu tautu folkloru un tajā iekodētos simbolus

Dāvanā –

Latvijas Universitātes jauno mūzikas grupu konkurss dzīvo cauri gadiem un ir arvien jauns. padomi, meklējot jaunos muzikālos talantus studējošo vidū. Savas pastāvēšanas laikā LU jauno mūzikas grupu konkurss ne tikai piedzīvojis dažādas pārmaiņas, bet arī pakāpeniski kļuvis par nozīmīgu Latvijas mūzikas telpas notikumu plašākā kontekstā.

No maratona līdz Hadronam

Grūti iztēloties studentu kopmītni, kurā neatrastos vismaz viena akustiskā ģitāra komplektā ar studentu, kurš piemērotā brīdī (vai nepiemērotā, gadās arī tā) nospēlētu uz tās labi zināmu vai pat paša sacerētu

skaņdarbu. Arī ārpus kopmītņu ikdienas jau kopš darbības pirmsākumiem Latvijas Universitāte, pirmā augstskola neatkarīgajā Latvijā, saviem studentiem vienmēr piedāvājusi plašas iespējas no lekcijām un zinību apguves brīvajā laikā izpausties radoši. Kori, dažādi ansambļi, teātra nodarbības, literatūras pulciņi, deju kursi un, protams, arī muzikālie konkursi bijusi ierasta augstskolas ikdienas sastāvdaļa. LU jauno mūzikas grupu konkursa “Hadrona” pirmsākumi rodami 2004. gadā, kad rudenī norisinās pasākums “85 dziesmu un

deju maratons”. Pirmajos pastāvēšanas gados konkurss vēl atradās sava īstā vārda un norises formāta meklējumos, pie pašreizējā skanīgā nosaukuma “Hadrons” nonākot 2012. gadā. Sākotnēji par LU jauno mūzikas grupu konkursa norises vietu kļūst Vērmanes dārzs, kurā notiek LU Studentu padomes veidotais pasākums “LU dārzs”. Pēc tam tas pārceļas uz radio NABA mūzikas kluba telpām. Šā gada pavasarī “Hadrons” norisinājās leģendārajā Latvijas Radio 1. studijā. Atšķirībā no norises vietas nemainīgs šo gadu laikā palicis noteikums, ka konkursa dalībniekus vērtē žūrija, kuras sastāvā ietilpst profesionāli mūziķi, mūzikas kritiķi un LU Studentu padomes pārstāvji. Šis princips palīdz izraudzīties uzvarētāju, kurš guvis ne tikai nozares profesionāļu atzinību, bet šķitis tīkams un klausīšanās vērts arī pašiem studentiem. Ilggadējs žūrijas dalībnieks, mūziķis Juris Kaukulis stāsta, ka kopā ar grupu “Dzelzs vilks” piedalījies daudz un dažādos konkursos: “Tieši tur mūs pirmoreiz izdzirdēja, novērtēja un pamanīja mūzikas industrijas darbinieki un radio cilvēki. Formula ir tikpat vienkārša, cik iedarbīga – ja gribi, lai tevi pamana, noteikti piedalies konkursos! Tā ir iespēja iegūt pieredzējušu mūziķu, žurnālistu, kritiķu koncentrētu vērtējumu un padomu, ko citādi neiegūsi. “Hadrons” ir viens no retajiem konkursiem, iespējams, vienīgais man zināmais, kurā nav noteikti radoši ierobežojumi. Tu vari spēlēt visu, ko vēlies, ja tas ir gana radoši. Priekšplānā iznāk nevis tehniskās prasmes, bet oriģinalitāte un nākamības skaņas,” uzsver mūziķis Juris Kaukulis. Nākamības skaņu palīdz radīt muzikālo žanru daudzveidība – konkursam pieteiktas grupas, muzikālās apvienības un individuālie izpildītāji, no smagā metāla un postroka līdz neofolkam un drīmpopam, žanru robežām pamazām kļūstot arvien izplūdušākām. Savu studiju pieredzi un augstskolā apgūto gandrīz nepastarpinātā veidā dziesmās pārkausējuši trīs kolektīvi. “Ēnu kaleidoskops”, kas pārstāvēja LU Humanitāro zinātņu fakultāti, iedvesmu meklē baltu

Asprātīgā medicīnas studentu plosīšanās uz skatuves grupā "DJ Krankenwagen"

folkloras teikās un nostāstos. Grupa “Nepilngadīgā Anna” un turpmākās šīs grupas transformācijas pievērsās vilinošajai zinātniskās fantastikas tēmai, grupas “DJ Krankenwagen” repertuārs palīdz iepazīt medicīnas nozares darbinieku skarbo ikdienu izteikti brīvā un humorpilnā vēstījumā, ņemot vērā, ka grupas dalībnieku vidū ir vairāki medicīnas studenti. Kā

radošo meklējumu kvalitāti apstiprina arī fakts, ka abu divu iepriekš minēto grupu un to līderu albumi iekļuvuši mūzikas žurnālista un kritiķa Ulda Rudaka topā “100 visu laiku labākie latviešu mūzikas albumi”, kuru apskats dzirdams radio NABA raidījumā “Zibens pa dibenu”. Tas ļauj secināt, ka LU jauno mūzikas grupu konkurss “Hadrons” un tā

Starp datorzinātni un japāņu animāciju: grupas "MMMM" vizuālais tēls neatstāj vienaldzīgu nevienu

Brāļi Ābeles, kuri ar grupu "Das Sonntags Legion" ieguva pārliecinošu uzvaru 2007. gada konkursā, šobrīd līdzās mūzikai darbojas kino un Latvijas simtgadē uzņēmuši filmu "Baltu ciltis"

organizatori pratuši piesaistīt, pamanīt un lielāku atpazīstamību nodrošināt mūzikai, kas skan pāri laikam.

Datoriķu mafija

Prasība, lai vismaz viens no grupas dalībniekiem būtu LU students, ļauj šobrīd nedaudz paspēlēties ar konkursa rezultātiem un to, kuras fakultātes šajā kontekstā būtu dēvējamas par muzikālākajām. Kaut arī pirmās prātā varētu nākt humanitārās un sociālās zinātnes pārstāvošās fakultātes, LU jauno mūzikas grupu konkursā par uzvarētājiem biežāk kļuvuši eksakto zinātņu pārstāvji. Pārliecinoši līderi ir LU Datorikas fakultātes studenti – viņu pieteiktās muzikālās apvienības konkursā uzvarējušas trīs gadus, turklāt pēc kārtas. Iespējams, tas kādam ar augstskolas dzīvi saistītam cilvēkam varētu radīt asociācijas ar tā saukto Universitātes “fiziķu mafiju”, kā nereti sarunās dēvēja trīs iepriekšējos augstskolas rektorus – Juri Zaķi, Ivaru Lāci un Mārci Auziņu, kuri bija absolvējuši LU Fizikas un matemātikas fakultāti.

Nepārsteidz arī tas, ka šīs fakultātes pārstāvjiem raksturīgi eksperimenti ar elektronisko mūziku. Uzreiz aiz “datoriķiem” otro vietu draudzīgi dala Juridiskā fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte un Vēstures un filozofijas fakultāte. Šo fakultāšu studenti uzvarētāju godā bijuši divreiz. Pārējās fakultātes uzvaras laurus plūkušas vienreiz, Bioloģijas un Teoloģijas fakultāte vēl tikai gaida savu uzvaras brīdi. Šā gada uzvarētāji, grupas “Cellar Cat” dalībnieki, kas pārstāvēja LU Ķīmijas fakultāti, uzsver, ka šādi konkursi ir ļoti vajadzīgi, jo dod iespēju tikt sadzirdētiem: “Jauniem Latvijas izpildītājiem ir diezgan grūti parādīt savu daiļradi plašai auditorijai. Mūzikas industrija mazā tirgus dēļ pie mums nav īpaši labi attīstīta, bet uzvara “Hadronā” var dot lielas iespējas – var gan uzstāties pašmāju festivālos, gan kvalitatīvi ierakstīt savu materiālu, iziet arī starptautiskajā arēnā. Mūsuprāt, Latvijā ir daudz labas mūzikas, vienkārši ir pārāk maz

iespēju to kaut kur dzirdēt. Kas konkursa laikā bija visinteresantākais un visaizraujošākais? Laikam jau otrās vietas paziņošanas brīdis, jo tad mēs zinājām, kas būs pirmajā, un mūs pārpildīja emocijas!” The Movies (tagad Tribes of the city), 2004, JF, SZF Das Sonntags Legion, 2007, VFF, JF Green Novice, 2008, FMF, EVF Melanna, 2009, VFF, PPF, ĢZZF Ēnu kaleidoskops, 2010, HZF Starmetis, 2011, MF Nepilngadīgā Anna, 2012, PPMF Nē, 2013, ĢZZF DJ Krakenwagen, 2014, MF Chomsky Chess Club, 2015, DF MMMM, 2016, DF Creek, 2017, DF Cellar Cat, 2018, ĶF

Nozīmīgi notikumi Latvijas Universitātē Janvāris –

maijs

Janvāris Gadskārtējā Latvijas Universitātes zinātniskā konference – starptautiska Tā norisinājās jau 76. reizi, taču šis gads ir īpašs, jo tika nomainīts LU konferences statuss no nacionāla uz starptautiska līmeņa konferenci. Konferences plenārsēdē uzstājās Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Latvijas Universitātes 76. starptautiskā zinātniskā konference norisinājās no janvāra otrās puses līdz martam 12 prioritāro pētniecības tēmu sekciju darbā, piesaistot arī ārvalstu zinātniekus.

Februāris Latvijas Universitāte noslēdz sadarbības līgumus ar septiņām Latvijas novadu pašvaldībām

LU zinātnieki godināti par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē

Līgumi paredz sadarbību studiju, izglītības, reģionālās attīstības un zinātnes jomā. Tiekoties ar novada pašvaldību vadītājiem, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka sniegt atbalstu novadu attīstībai, piedāvājot darba tirgum atbilstošas studiju programmas, tālākizglītības iespējas, sadarbojoties jaunu produktu un piedāvājumu izveidē, ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas Universitātes kā nacionālās universitātes uzdevumiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas saņēma LU profesors Valdis Muktupāvels, LU profesore Māra Grudule, LU Cietvielu fizikas institūta, Ķīmijas fakultātes pētnieki, Pārtikas, drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Gundega Grīnuma un pētnieks Pauls Daija, un Fizikas institūta pētnieks Imants Bucenieks.

Skolēni izstādē “Skola 2018” novērtē Latvijas Universitātes augsto reputāciju Šogad izstādi “Skola 2018” apmeklēja ļoti daudz jauniešu no Latvijas skolām. Latvijas Universitātei bija lielākais stends, kurā skolēni izzināja plašās studiju iespējas Universitātes 13 fakultātēs un astoņās reģionālajās filiālēs, izbaudīja virtuālo ceļojumu pa Universitātes ēku un iepazina sevi personības testā.

Gadskārtējā konferencē LU pētnieki izklāsta savu vērtīgo pienesumu industrijai Latvijas Universitātes pētnieku sadarbība ar uzņēmumiem ir plaša – no metālu kausēšanas līdz vielu testēšanai lietojumam medicīnā un kosmētikā. Taču mērķis ir sadarbības procesu ar industriju padarīt vieglāku un vēl mērķtiecīgāku, lai tas, ko zinātnieki atklāj, radītu arvien izteiktāku pievienoto vērtību tautsaimniecībai – secināja Latvijas Universitātes pārstāvji 28. februārī diskusijā “Latvijas Universitāte: zinātne industrijas attīstībai”.

Marts

Izdota Latvijas Universitātes monogrāfija “Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts” Grāmata ir veltījums Latvijai simtgadē – tā sniedz pēdējās jaunākās zinātniskās atziņas par Latvijas ģeoloģiju, ģeogrāfiju, dabu, sabiedrību, valsti un tās attīstību, no pirmskembrija perioda līdz mūsdienām. Monogrāfijas sagatavošanā iesaistīti Latvijas vadošie ģeogrāfijas, vides un ekoloģijas speciālisti. Monogrāfijai ir četri zinātniskie redaktori – Latvijas Universitātes profesori Oļģerts Nikodemus, Māris Kļaviņš, Vitālijs Zelčs un Zaiga Krišjāne.

Aprīlis

22. martā LU Studentu padome svinēja 98. dzimšanas dienu Latvijas Universitātes Studentu padomei tās pirmsākumos bija ļoti liela ietekme, jo tā bija vienīgā institūcija Universitātē, kas pārstāvēja studentu intereses. Tikai krietni vēlāk Latvijas Universitātē sāka arī strādāt pašpārvaldes un tika nodibināta Latvijas Studentu apvienība. Līdz pat šodienai Studentu padome savu misiju nav mainījusi – tā strādā studentu labā un risina studentiem svarīgus jautājumus, piemēram, studiju maksa un valsts finansētās budžeta vietas.

Ar interaktīvu autobusu Latvijas Universitāte dodas uz skolām reģionos Aprīlī uz 23 skolām Latvijas reģionos īpaši aprīkotā un interaktīvā autobusā devās Latvijas Universitātes vēstneši, lai jauniešiem sniegtu informāciju par daudzveidīgo studiju programmu klāstu Latvijas Universitātē. Vēstneši skolēniem palīdzēja noskaidrot viņiem piemērotākās studiju programmas, kā arī pastāstīja par Universitātes ārpusstudiju aktivitātēm un studentu dzīvi kopumā.

Pētnieki radījuši mobilo lietotni cilvēkiem ar putekšņu alerģijām Mobilo lietotni “PASYFO” izveidojuši Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki sadarbībā ar partneriem Eiropā. Mobilā lietotne prognozē cilvēku reakciju uz putekšņu koncentrāciju gaisā un sniedz iespēju alerģiskiem iedzīvotājiem saņemt individuālas prognozes par iespējamiem simptomiem.

Satversmes sapulce priekšsēdētāja pienākumus atkal uztic Mārim Kļaviņam 20. aprīlī Latvijas Universitātes Lielajā aulā norisinājās tās augstākās lēmējinstitūcijas Satversmes sapulces sēde. Satversmes sapulci pārstāvēja 239 dalībnieki, atkārtoti par Latvijas Universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētāju ievēlot Māri Kļaviņu. Par Latvijas Universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieci tika ievēlēta tiesību zinātnes studente Alise Paula Zīverte.

Latvijas Universitātes ģeologi atgriezušies no ekspedīcijas Antarktīdā Komanda tur pavadīja vairāk nekā divus mēnešus, ievācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu. Ievākto datu un paraugu analīzes prasīs vismaz gadu. Mūsu zinātnieku pētījumi dos ieguldījumu Latvijas un citu valstu zinātnieku izpratnē par ledāju dinamiku Antarktīdas pussalas apkārtnē.

Latvijas Universitāte un ziņu aģentūra LETA iedvesmo vidzemniekus konferencē “Uzņēmība. Zināšanas. Panākumi” Konference ir Latvijas Universitātes veltījums valstij tās simtgadē, sākot plašāku konferenču ciklu visā Latvijā. Konferencē bija iespēja noklausīties aizraujošus pieredzes stāstus un pētījumos balstītus kompetentus secinājumus, lai rastu atbildi uz jautājumu – kā dzīvē gūt panākumus? Kā uzsvēra Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks: “Lai kas mainītos un kādus jaunus izaicinājumus dzīve radītu, esmu drošs, ka tieši izglītība un uzņēmība ir ceļš uz panākumiem.”

Maijs

Jauno Eiropas valstu reitingā starp Latvijas augstskolām Latvijas Universitāte novērtēta visaugstāk Latvijas Universitāte ierindojusies 31.–40. vietā starp Jaunās Eiropas valstu zinātnes augstskolām, un tas ir augstākais rezultāts arī Latvijas augstskolu konkurencē, liecina Times Higher Education publicētais universitāšu reitings.

Latvijas Universitātes jauktais koris “Juventus” uzvar starptautiskajā koru konkursā Polijā Visaugstāko novērtējumu koris saņēma laicīgās mūzikas kategorijā, izpildot I. Rebhūnas, S. Mences, R. Zaļupes un F. Hatfielda skaņdarbus. Konkursa Grand Prix “Juventus” ieguva ar U. Stabulnieka un R. Sējāna kompozīcijām. “Juventus” mākslinieciskais vadītājs Valdis Tomsons tika atzīts par labāko diriģentu konkursā.

Mecenāts atbalstīs piecus perspektīvākos Latvijas Universitātes dzīvības un medicīnas zinātņu jomas projektus Kopumā tika iesniegti 17 projekti dzīvības un medicīnas zinātņu jomās. Atbalstītie projekti tiks īstenoti līdz 2020. gada sākumam. SIA “Mikrotīkls” sniegto atbalstu 167 093 eiro apmērā administrē Latvijas Universitātes fonds. Atbalstu saņēmuši pētnieki Anna Ramata-Stunda, Jānis Liepiņš, Zane Simsone, Dainis Krieviņš, Edgars Zellāns un Vladimirs Piļipenko.