BK LU žurnāls "Par un ap mums" by Latvijas Universitāte

L a t v i j a s

U n i v e r s i t ā t e s

BASKETBOLS Intervija ar BK LU ģenerāldirektoru – Uģi Bisenieku LU basketbola sistēmas spēlētāju novēlējumi 10. sezonā!

Renārs Birkāns: “Ir jāspēj iemācīt, parādīt, paskaidrot” Jaunie sistēmas spēlētāji –

N.Līnis, R.Avotiņš un R.Kāpostiņš LU karsējmeitenēm jauna kapteine –

Kristīne Mihailova

Renārs Birkāns

www.bk.lu.lv

Nr. 12 / 13.10.2019

Saturs 8 Uģis Bisenieks: “Šobrīd esam viena no labākajām organizācijām Latvijā” BK LU ģenerāldirektora domas par sistēmu

12 BK LU absolventu komentāri par sistēmu

Novēlējumi un komentāri no bijušajiem komandas spēlētājiem

16 Ivars Strencis – no basketbola skauta par BK LU sporta direktoru Jaunais sporta direktors stāsta par mērķiem nākotnē

20 Pasaules 30. vasaras Universiāde Neapolē, Itālijā Treneru komentāri par turnīru, kā arī foto mirkļi

26 FIBA Stankovič kontinentālais kauss Ķīnā Laura Blaua intervija, treneru komentāri

32 Renārs Birkāns: “Kapteinim jāspēj iemācīt, parādīt, paskaidrot” Jaunā BK LU kapteiņa intervija, spēlētāju domas par viņu

38 No LBL2 līderiem uz lielo komandu Intervijas ar Evertu Ramzu, Robertu Bērzi un Gustavu Kārli Kampusu

48 Jaunie BK LU sistēmas spēlētāji

Intervijas ar Reini Avotiņu, Robertu Kāpostiņu un Niku Līni

60 Karsējmeiteņu aktivitātes visas vasaras garumā Atskats un foto mirkļi no aktivitātēm vasaras sezonā

64 Kristīne Mihailova: “Kapteinim jābūt kā starpniekam” Intervija ar jauno karsējmeiteņu komandas kapteini

LBL 1 | 2019./2020. gada sezona

Guntis Enzels galvenais treneris

Sintija Priede fiziskās sagatavotības trenere

Edijs Šlesers treneris

Edgars Grigorjevs fizioterapeits

Gunārs Gailītis treneris

Edmunds Mekers menedžeris

Ivars Strencis sporta direktors

Renārs Birkāns

Aivis Lēmanis

Kārlis Žunda

Rendijs Feikners

Jānis Gertners

Alberts Putāns

Everts Ramza

Niks Līnis

Reinis Avotiņš

Adrians Šnipke

Roberts Bērze

Niks Salenieks

Arvīds Dambenieks

Artis Arnītis

Edvards Mežulis

Roberts Kāpostiņš

Gustavs Kārlis Kampuss

LBL 2 | 2019./2020. gada sezona

Edijs Šlesers galvenais treneris

Edvards Lucis

Gunārs Gailītis treneris

Pauls Miglinieks

Indriķis Jansons

Edmunds Mekers menedžeris

Edijs Ausējs

Kaido Liepiņš - Liepa

Sintija Priede fiziskās sagatavotības trenere

Kārlis Kaugars

Norberts Strautiņš

Andrejs Bikovs

Edvards Struža

Edgars Grigorjevs fizioterapeits

Ivars Strencis sporta direktors

Rihards Aleksandrovs Valters Briedis

Kārlis Daga - Krūmiņš

Dāvis Skreivers

Uģis Bisenieks: “Domāju, ka šobrīd Latvijas līmenī mēs esam viena no labākajām organizācijām” Krista Ramane

Basketbola komandas “Latvijas Universitāte” ģenerāldirektors Uģis Bisenieks, kurš bijis iniciators, ka komandai ir jāpāriet no LBL3 uz LBL1, kā arī bija noticējies ilgtermiņa varējumam, dalījās pārdomās par to, kā tas viss pirms desmit gadiem sākās, kā komanda ir augusi un kādi ir nākotnes mērķi. tes sporta vārda popularizēšana un jaunu studentu piesaiste. Tad mums radās arī jautājums, ka, ja ejam augstāk no LBL3, tad kāpēc lai tas būtu LBL2, bet kāpēc lai nebūtu LBL1? Šajā brīdī izvērtējot un racionāli pieejot LBL2 vai LBL1, gan no finansēm, gan no iespējām, nemaz nerunājot par mērķi sasniegt publicitāti, tad mūsu lēmums bija viennozīmīgi par LBL1. Prieks, ka kopā ar Mārtiņu Zībartu un vēl dažiem kolēģiem mēs arī vienojāmies un veicām tādu pārdrošu lēmumu, manuprāt, sportiski grūtu, kad izlēmām uzreiz startēt LBL1.

Kā radās ideja par to, ka Latvijas Universitātes komandai ir jāspēlē augstākajā Latvijas basketbola divīzijā? Pirmkārt, vēsturiski mums ir ilga un sena pagātne basketbolā, tajā brīdī bija arī sieviešu basketbola komanda. Galvenais, ka tajā brīdī mums bija uzticams treneris - Mārtiņš Zībarts, kurš jau daudzu gadu garumā šo te vīriešu basketbolu Latvijas Universitātē kultivēja, uzturēja un veidoja. Jau vairākas sezonas, ņemot vērā, ka Latvijas Universitātē mēs bijām uzsākuši duālās karjeras stāstu arī komandu sporta veidos, nedaudz sieviešu volejbols, futbols uzsākās un tad saprotot, ka tie spēlētāji ir un nāk, un spēlē dažādās komandās, bet studē pie mums, radās tāda liela ambīcija, ka kāpēc lai viņi visi nespēlētu pie mums? Kāpēc lai mēs nepiedāvātu līdzīgi kā Amerikā, kur ir šis te NCAA, kādēļ, lai kaut kas līdzīgs neveidotos Latvijā, ņemot vērā, ka treneris bija un bāze arī mums bija. Mēs sapratām, ka mums jāveido no amatieru režīma stipri profesionālāka komanda, tajā brīdī arī sportā gāja viens no mērķiem – Latvijas Universitā-

Ar kādiem šķēršļiem ir nācies saskarties, lai uzbūvētu sistēmu tik veiksmīgu, kāda tā ir šobrīd? Ir bijuši gadi, kad man liekas, ka visas lietas ir sakārtotas, treneri paliek, viss ir kārtībā un būs mierīga starpsezona un varēs mierīgi sagatavoties, kā arī veltīt laiku tām lietām, kuras ir atliktas malā. Un vienmēr notiek kaut kādi negaidīti pavērsieni, kuri ir jārisina. Ja tā sīkāk, tad klasiskās lietas – finanses, tas ir nebeidzams darbs finanšu piesaistē un tajā pat laikā nebeidzams darbs arī sezonas laikā, kā kaut ko ietaupīt, samazināt, paralēli saprotot, kas vismazāk var kaitēt šim te procesam. Un noteikti infrastruktūras jautājumi, kuri tiek sameklēti, bet mums arī tur ir ļoti raibi gājis, nomainot četras bāzes vietas – Mežaparks, Elektrum Olimpiskais centrs, Grebenščikova iela un Ķeizarmežs. Trešā joma – atrast pareizos cilvēkus, kas darbojas basketbola sistēmā. Tur man ir izdevies satikt dzīvē ambiciozus un lojālus, darbīgus cilvēkus, kuriem basketbols ir pirmajā vietā un tajā pat laikā viņiem ir sapratne par komandas darbu, par to, kādas ir prioritātes. Par to es laikam būšu visu laiku pateicīgs visiem, kas šeit ir bijuši un darbojušies. Kaut gan mums bieži vien ir bijuši skarbi un nepatīkami lēmumi, tomēr šī te sapratne un ticība, ka mēs iesim tālāk un mums viss sanāks ir bijusi fantastiska. 8

Kas ir galvenās lietas uz ko ir likts fokuss komandas darbībā – duālā karjera, profesionāls treniņprocess, uzturs utt.? Noteikti gribētu dalīt, jo ir lietas, kam treneri pievērš uzmanību ikdienā un ir lietas, ko es no pārvaldības viedokļa skatos. Filozofiski runājot, skaidrs, ka pirmais uzsvars bija uz duālo karjeru, uz to, ka šī ir unikāla vieta, kur apvienot abas divas lietas, kur mums ir nepārprotams virziens uz basketbolu. Pēdējos gados mēs visvairāk esam domājuši par šo te profesionālo vidi, lai treniņprocess kļūtu profesionāls, tas, protams, automātiski iekļauj visas pārējās jomas. Tā īsumā, kā mans kolēģis reiz teica, ja neskaita finanses un infrastruktūru, tad idejiskā ziņā mēs skatāmies, vērtējam, sekojam līdzi daudziem sīkumiem līdzi, ko principā dara Eirolīgas līmeņa komandas, kur sports ir pirmajā vietā. Šajos gados ir atrasts balanss starp finansēm un vajadzībām. Maksimāla pieeja lietām, ka mēs vienmēr varam izdarīt kaut ko labāk, tādas mazas, sīkas nianses, bet tās bieži vien veido un stiprina šo te lielo vīziju, virzienu un mērķi.

tu ārā no apakšgrupas, mēs uzvarējām kā komanda. Emocijas bija tas, kas mūs dzina uz priekšu un palīdzēja sasniegt mērķi, nevis šoreiz traucēja, kā citās spēlēs. Kopumā jāsaka, ka to arī rāda Latvijas basketbols šobrīd, ka, pirmkārt, starptautisku turnīru trūkums, kvalitatīvu turnīru trūkums, spēlētājiem trūkst pieredzes, spēlētāji pārsvarā spēlē vietējās līgās, vietējos čempionātos. Labākā gadījumā Latvijas – Igaunijas basketbola līgā, bet liela daļa tomēr trenējas tepat. Attiecīgi šie turnīri no otras puses bija ļoti smagi un es ceru, ka vērtīgi. Vērtīgi tādā ziņā, ka pret tik stipriem pretiniekiem varēja redzēt mūsu trūkumus. Kā galvenos varētu minēt, ja neskaita, ka mums pretī stājās spēlētāji, kurus Universiādē bija atbraukuši skatīties NBA skauti, meistarības līmenis. Tas, kas likās, kur varam pielikt un kur mums ir lieli resursi, noteikti ir psiholoģiskā un mentālā sagatavotība, pārliecība. Uzlabojot šīs lietas, spēlētajiem būs, ar viņu esošajām kvalitātēm, pavisam cits sniegums gan mūsu komandai kopumā, gan jebkurai citai komandai. Diemžēl bez šādiem starptautiskiem turnīriem mums tas nav iespējams. Mēs arī redzam Latvijas jauniešu izlašu kontekstā, arī lielās izlases kontekstā, ka daudzi spēlētāji spēlē gadu no gada vienā un tajā pašā čempionātā, vispār nav šīs te starptautisko spēļu pieredzes, kā rezultātā ir ļoti grūti adaptēties citam stilam un citiem ātrumiem, citam pretspēlētāju raksturam vai spiedienam. Tāpēc mēs tūdaļ redzēsim sezonas sākumā, ko mums šie turnīri ir devuši. Jo es domāju, ka katram no mums gan man no vadības, gan treneriem, gan arī pašiem spēlētājiem bija diezgan daudz vielas pārdomām, jo spēles tiešām bija smagas.

Kādi, jūsuprāt, ir galvenie ieguvumi no tā, ka sportists izlemj par labu duālajai karjerai? Ir divas lietas. Primāri, ka sportistam ir otrā iespēja dzīvē, tātad izglītība sevis izvēlētajā jomā, kas pēc sporta karjeras beigām vecuma dēļ, vai traumas dēļ, ka viņam būs iespējas, zināšanas un prasmes, ko pielietot dzīvē un viņš zinās, ko darīt tālāk. Otrs, mirklī, kad ir jāapvieno studijas ar treniņiem tas ir daudz grūtāk, bet spēlētājs pilnveido sevi kā personību. Viņš attīstās ne tikai fiziski, taktiski, psiholoģiski, bet viņš aug arī mentāli. Es esmu redzējis spēlētājus, kuri studē un spēlētāji, kuri nestudē- kaut arī viņi ir starta pozīcijā ar lielākām spējām basketbola laukumā, otrajā gadā šī te lēmumu pieņemšana un spēja ātri reaģēt situācijās mainās par labu tiem, kuri studē. Studējošie spēlētāji agrāk vai vēlāk aiziet garām tiem spēlētājiem, kuri nestudē. Galarezultāts beigās ir tāds, ka spēlētājs, kura potenciāls tajā brīdī ir mazāks, agrāk vai vēlāk apsteidz to, kas bija priekšā un izvēlējās tikai vienu jomu. Šajā gadījumā es nerunāju par izciliem talantiem, kā piemēram, Kristaps Porziņģis, Dāvis Bertāns un Jānis Timma. Runa ir par spēlētājiem, kuri ir bijuši pie mums vai tuvu mūsu sistēmai un ir domājuši, ko darīt. Tad uzvarējuši ir tie, kas ir izvēlējušies duālo karjeru.

Kādi ir komandas nākotnes mērķi? Paturpinot iepriekšējo jautājumu, tad viens no mērķiem noteikti ir starptautisku turnīru pieredze, lai šie spēlētāji var veiksmīgāk augt ir jābūt šādai te pieredzei. Otra lieta, protams, sakārtot sistēmu, nodrošināt treneriem finansējumu, tādējādi nodrošinot stabilu treneru kolektīvu, kas var strādāt maksimālu laiku veltot jaunajiem basketbolistiem. No sportiskiem mērķiem, strādāt un izaudzināt Eiropas līmeņa spēlētājus. Apvienojot duālo karjeru un tajā pat laikā nodrošinot profesionālus treniņu apstākļus ar mērķi kļūt par Eiropas līmeņa basketbola akadēmiju. Es domāju šobrīd, ka Latvijas līmenī mēs esam viena no labākajām organizācijām. Tajā brīdī, kad viens otrs spēlētājs mums spēlēs Eirolīgā, tad mēs tuvosimies tam.

Vasarā komanda piedalījās Pasaules Universiādē un FIBA Stankovič kausā Ķīnā. Kā vērtējat dalību turnīros? Šogad bija lieliska iespēja piedalīties divos augsta līmeņa turnīros un viegli mums tur negāja. Lai arī Pasaules Universiādē izcīnījām, manuprāt, ļoti augsto 8. vietu, jo zinot un redzot kādi bija mums pretinieki un kas palika aiz svītras, tad jāsaka, ka veiksme mums stāvēja klāt. Skaidrs, ka arī tajās izšķirošajās spēlēt pret Krieviju un Horvātiju, ko mēs uzvarējām, lai tik9

Latvijas Universitātes basketbola sistēma ir vienīgā, kas Rīgā un Rīgas apkaimē piedāvā sistēmas piramīdu saviem spēlētājiem, kas ir lieliski un tādēļ daudzi izvēlas nākt uz šejieni. Kā izdodas šo noturēt līmenī un fokusēties uz to? Šobrīd ļoti svarīgi turpināt iesākto darbu, turpināt saglabāt esošo fokusu un vērtības, uzlabojot atsevišķas nianses. Arvien veiksmīgāk mums izdodas tādēļ, ka mēs esam nu jau šobrīd vienīgie Rīgas apkaimē, kuri nodrošina šo te pilno iespēju gan trenēties, gan arī spēlēt dažādos līmeņos – gan LBL2, gan arī, tajā brīdī, kad spēlētājs ir gatavs spēlēt jau augstākajā līgā Latvijas – Igaunijas basketbola līgā. Komunikācija ar aģentiem ir ievērojami uzlabojusies, jo mēs strādājam ar lielu daļu Latvijas labākajiem jaunajiem basketbolistiem. Tad svarīgi ir saglabāt un nodrošināt viņiem maksimāli labākos apstākļus, tajā pašā laikā šobrīd domājam un skatāmies, kā nākotnē varam viņiem palīdzēt gan ar aģentu palīdzību, gan ar mūsu kontaktiem, jo sistēmai arī ir pievienojies sporta direktors, palīdzēt kļūt redzamākiem un zināmākiem ārpus Latvijas robežas. Tas, kas man liekas, ka būtu svarīgi, bet šobrīd to es teiktu izdodas tā vairāk formāli uzturēt - sadarbība ar basketbola skolu “Rīga”. Ņemot vērā, ka tur ir milzīgi resursi spēlētāju, finanšu un cilvēku jomā, ņemot vērā, ka mēs Latvijas Universitāte principā, pateicoties atbalstītājiem, uzturam šo te jauniešu komandu. Tā principā ir vienīgā izdzīvošanas iespēja, jo savādāk mēs neizaudzinātu jau gatavus spēlētājus augstākajai basketbola līgai, ja mums nebūtu pašiem sava komanda. Savukārt, pa tiešo no sporta skolas ņemt spēlētājus, diemžēl, visu cieņu daudziem jaunatnes līgas treneriem, ir daudz pozitīvu izņēmumu, tomēr, manuprāt, pēdējos gados basketbola skolas, kuras ir ar profesionālu ievirzi vairāk ir pārvērtušās par tādu kā vairāk kā interešu izglītību, kur prioritāte ir nometnes, dalības maksas, Jaunatnes basketbola līga. Tas nav slikti, bet ja mēs skatāmies attiecībā uz spēlētāju izaugsmi. Šobrīd prioritāte ir viena, divu spēlētāju noturēšana savā komandā, lai iegūtu augstāku vietu turnīra tabulā, tādējādi, ierobežojot šo te lietu un attīstību. Bet tajā pat laikā ir vairāki pozitīvi piemēri, kur treneri ļoti lieliski saprot šo te sportisko pusi un jāsaka liels paldies viņiem, ka viņi ir palaiduši spēlētājus pie mums trenēties kaut gan viņi paralēli spēlē Jaunatnes basketbola līgā. Ir jādomā par šo sīkāk, jo tomēr tālāk par virspusēju sadarbību netiekam. Vismaz Rīgā šī te sistēma ievērojami stagnē, kā jau minēju, dažādas privātās intereses liktas augstāk, kā rezultātā 17 – 18 gados vai nu jaunietis ir fiziski sabojāts, tas ir, ceļi, locītavas vai citas ķermeņa daļas ar lielu pārslodzi, vai arī tieši otrādi, ja slodze ir bijusi adekvāta, tad vispār nav domāts par šo te rehabilitācijas procesu. Tāpat tikai pēdējā laikā viens otrs treneris sāk domāt, ka paralēli ir jādomā arī par fizisko sagatavotību, vispārējo fizisko sagatavotību, nevis tikai speciālo sagatavotību un jau vairākas reizes esam

mēģinājuši runāt, ka ņemot vērā Latvijas Universitātes ilgtspējīgumu Latvijas basketbolā, ņemot vērā mūsu pieredzi, ņemot vērā to, ka Rīgā ir iespējams divas profesionāla līmeņa LBL2 komandas, sadarbība ar kādu no skolām, veidojot šo te pēc būtības sporta klasi, nevis kādu biznesa projektu sporta klases veidojumā. Tad attiecīgi nākamā pāreja ir uz Latvijas Universitāti. Mēs varētu izveidot efektīvu un reālu sistēmu, bet tur ir nepieciešams arī pašvaldības, šajā gadījumā basketbola skolas “Rīga” pretimnākšana un sadarbība. Papildus vēlos teikt lielu paldies visiem mecenātiem par šo te ticību idejai un vēlmi atbalstīt Latvijas Universitātes basketbolu, bez tā mēs finansiāli nebūtu šeit, jo ik pa laikam ir bijušas situācijas, kad pēdējā brīdī esam savākuši budžetu un pēdējā brīdī varam savākt treneru kolektīvu. Lai gan, protams, šādas lietas vienmēr uz āru nekas netika teikts, bet īstenībā viens otrs gads bija ļoti tuvu, lai mēs nestartētu. Tiešām visiem liels paldies un prieks, ka ar lielāko daļu no šiem mecenātiem mēs esam pazīstami un esam turējušies pie atbalsta daudzu gadu garumā. Otrā lieta par treneriem un viņu fanātismu, entuziasmu, kā arī paldies visiem spēlētājiem. Svarīgi, ka šīs te uzsāktās lietas, kas ir ar šo te duālo karjeru, ar Latvijas Universitātes basketbolu, ar sporta trenera un sporta zinātnes programmām mēs tiekam pie savas infrastruktūras tuvākajos gados. Tas noteikti palīdzētu savienot sportu ar zinātni, kas arī būtu milzīgs ieguvums visiem procesa dalībniekiem. Mans novēlējums būtu par savu sporta kompleksu Latvijas Universitātei tuvākajos gados un pacietību, izturību visiem sistēmas sportistiem un darbiniekiem!

Latvijas Universitātes basketbola sistēmas absolventu komentāri par sistēmu, kā arī novēlējumi Krista Ramane

Basketbola komandas “Latvijas Universitāte” bijušie spēlētāji – Žanis Peiners, Kristaps Dārgais, Edgars Lasenbergs un Linards Jaunzems dalījās pieredzē par Latvijas Universitātes basketbola sistēmu un izdarīja novēlējumus komandai desmitajā sezonā! “Sveiciens basketbola komandai “Latvijas Universitāte” desmitajā sezonā un jubilejā! Prieks, ka ir sanācis būt kopā no pašiem pirmsākumiem un redzēt, kā komanda ar katru gadu attīstās. Novēlu vēl daudz un daudz jubilejas. Cīnās!”

Žanis Peiners

“Latvijas Universitātes basketbola sistēma man deva iespēju spēlēt Latvijas basketbola līgā, līdz ar to bez Latvijas Universitātes noteikti šobrīd nespēlētu profesionālu basketbolu. Lai gan skaitījāmies studentu komanda, viss treniņu process bija kā profesionālai komandai. Iemācījos daudz labāk un pilnvērtīgāk plānot savu laiku un ikdienas darāmos uzdevumus. Ieguvu draugus un cilvēkus ar kuru palīdzību vienmēr varu rēķināties. Novēlu vienmēr saglabāt un pat uzlabot to ģimenisko un pozitīvo gaisotni, kas ir bijusi ap komandu kopš pirmās dienas, kā arī savā paspārnē ņemt vēl vairāk jauno un talantīgo basketbolistu!”

Kristaps Dārgais

Edgars Lasenbergs

“Manuprāt, tas ir labākais veids kā pārlēkt no jauniešu uz profesionālo basketbolu. Laikā, kad es sāku spēlēt BK “Latvijas Universitāte”, līmenis Latvijā bija daudz augstāks un jaunajiem spēlētājiem nebija daudz iespēju sevi pierādīt citās komandās. Tāpēc esmu ļoti pateicīgs LU sistēmai par to, ka tagad esmu tur, kur esmu. Iespējams, ja nebūtu LU, basketbolu tagad nespēlētu. Lai iegūtu izglītību un progresētu sportā, obligāti nav jābrauc uz ārzemēm, jo šeit ir ļoti labi treneri un personāls, kuri katram pievērš uzmanību individuāli un palīdz izaugt gan par labu sportistu, gan par labu cilvēku. Novēlu katru nākamo gadu būt soli priekšā iepriekšējam!”

“Jāsaka liels paldies Uģim Biseniekam, kas ir izveidojis šo sistēmu. Ļoti pretim nākoša sportistiem, tajā pašā laikā tā ir stingra, kas ļauj gribētājiem tikt pie sasniegumiem gan sportā, gan mācībās. Tāpat arī visiem treneriem liels paldies, ka neatlaidīgi dara savu darbu. Noteikti šī sistēma darbojas un ir viena no labākajām Latvijā. Novēlu visiem sistēmas spēlētājiem turpināt progresēt un nebaidīties sasniegt savus mērķus un komandai novēlu jaunas uzvaras. Lai veiksmīga sezona!”

Linards Jaunzems

“Prieks, ka Latvijas Universitātes komanda ir saglabājusies un kļuvusi par stabilu vērtību Latvijas basketbolā. Novēlu, lai desmitajā sezonā sportiski panākumi un skaistas uzvaras. Spēlētājiem novēlu attīstīties un izbaudīt katru dienu, ko sniedz treniņi un studijas. Izbaudīt un padarīt tās par labām atmiņām ar lai padarīta darba sajūtām.”

Ingars Aizpurs

Rezultatīvāko spēlētāju saraksts no kluba pirmsākumiem. Basketbola komanda “Latvijas Universitāte“ spēlēt augstākajā Latvijas basketbola līgā uzsāka 2010./2011. gadā sezonā. Esam apkopojuši, sākot no pirmās sezonas, visus spēlētājus, kuri katrā sezonā ir bijuši rezultatīvākie komandā. Punkti

Vidēji 14.8 p.

Vidēji 21.2 p.

Vidēji 18.2 p.

Vidēji 10.2 p.

Žanis Peiners

Punkti

Vidēji 12.4 p.

Ingars Aizpurs

Vidēji 14.8 p. Vidēji 12.2 p.

Ingars Aizpurs

Vidēji 19.0 p.

Vidēji 11.5 p.

Roberts Krūmiņš Edgars Lasenbergs Linards Jaunzems Linards Jaunzems

Ivars Strencis: “Ar pareizo motivāciju un komandas darbu var sasniegt lielus mērķus” Krista Ramane

Latvijas Universitātes basketbola sistēmai ir pievienojies jauns sporta direktors, kurš pēdējos gados ir darbojies kā skauts – Ivars Strencis. Par sezonas mērķiem, kā arī basketbola sistēmas darbību un kādēļ viņš pievienojās tieši Latvijas Universitātei, iespējams iepazīties šajā intervijā.

Ivars Strencis Basketbola skauts – no 2012. gada Eiropas direktors skautinga firmā scoutbasketball.com Kompānijas datu bāzē informācija par 35 500 spēlētājiem no 149 Pasaules līgām vecumā no 13 līdz 24 gadiem scoutbasketball.com sniedz pakalpojumus gan NBA klubiem, gan Eiropas klubiem, kā arī sadarbojas ar TV kompānijām.

“Nākošos 10 gadus strādāsim tajā pašā virzienā ar mērķi izaudzināt pēc iespējas vairāk kvalitatīvus basketbolistus” Kā nonāci līdz basketbolam un saprati, ka vēlies darboties šajā jomā? Agrāk pats spēlēju basketbolu. Pirmie soļi basketbolā ielikti Salaspilī. Tad dažus gadus pavadīju Ādažos pie trenera Aigara Neripa. Ar lielām prasmēm vai īpašībām Ādažos neizcēlos, bet nepadevos, lai īstenotu savu sapni par profesionālu basketbolu. Strādāju smagi vasarā, lai pilnveidotu savu spēli. 2000. gadā nokļuvu pie trenera Pormaļa Policijas Basketbola klubā, kur spēlēju kādu laiku. Bet diemžēl man bija jāpamet profesionālais basketbols veselības problēmu dēļ. Tā kā ļoti mīlu šo spēli un tik ātri negribējās padoties, lai turpinātu, un kaut kāda veidā darboties profesionālā sportā nolēmu pievērsties basketbola skautingam. Kā basketbola skauts darbojos no 2012. gada, kad beidzu mācības ASV, kur ieguvu diplomu.

Kas ir tās lietas, ko sagaidi gan no pašas sistēmas, gan spēlētājiem, treneriem? No kluba es sagaidu ilgtermiņa attīstību, jo bez attīstības nav realizācijas. Uģis Bisenieks basketbola kluba “Latvijas Universitāte” ģenerāldirektors ir jau pierādījis, ka ar maziem līdzekļiem var izdarīt brīnumu lietas. Centīsimies piesaistīt stratēģiski pareizos partnerus mūsu ilgtermiņa plāniem, lai klubs varētu eksistēt ne tikai 10 gadus, bet kā mūsu Latvijas Universitāte, kura tikko nosvinēja apaļus 100 gadus. Ar pareizo motivāciju un komandas darbu var sasniegt lielus mērķus. Kādi ir Tavi personīgie mērķi ko vēlies ar savu darbību komandā paveikt? Personīgie mērķi ir katram un, lai tos sasniegtu ir smagi jāstrādā. Mans mērķis ir pilnveidot savu basketbola redzējumu no cita skatu punkta un tā ir kluba iekšējā struktūra. Kā skauts esmu redzējis dažādu klubu struktūras, savu pieredzi un redzējumu gribētos integrēt arī Latvijas Universitātes sistēmā. Ar lielām cerībām skatos nākotnē un cerams daudz ko spēsim īstenot kā komanda.

Esi pievienojies basketbola komandas “Latvijas Universitāte” kolektīvam kā sporta direktors. Varbūt vari nedaudz ieskicēt jomas, kur esi darbojies iepriekš, kāda ir bijusi Tava pieredze? Iepriekš darbojos kā juristkonsultants advokātu birojā. Vienā dienā pieņēmu lēmumu pamest juridisko jomu, kurā biju nostrādājis 14 gadus. Vēlējos atrast kaut kādu jaunu nodarbi, jo profesionāli spēlēt jau sen nevarēju, bet sporta jomā gribējās palikt. Tikai nebija nojausmas kādā sfērā. Kā treneris? Vai administratīvajā darbā? Tā pa šiem gadiem ir aizgājis, ka esmu strādājis kā basketbola skauts un no 2019. gada augusta nu jau kā Latvijas Universitātes sporta direktors.

Komandai šī būs jau desmitā sezona augstākajā basketbola līgā, vai tas liek vairāk strādāt, lai klubu paceltu vēl augstākā līmenī? Klubam ir jāturpina augt, jo šobrīd klubs atrodas tikai sākuma stadijā. 10 gadi klubam ir tieši tā pat kā jaunam basketbolistam, kurš vēl tiecas uz augstākiem mērķiem. Tādēļ šobrīd ieguldītais darbs jāpapildina ar vēl lielāku darba apjomu, lai sasniegtu lielākus kluba mērķus.

Kādēļ izvēlējies pievienoties tieši Latvijas Universitātes basketbola sistēmai? Man vienmēr ir simpatizējusi Latvijas Universitātes basketbola sistēma, kura labi strādā jau 10 gadus. No Latvijas Universitātes basketbola sistēmas ir iznākuši ne tikai labi basketbolisti, bet arī treneru korpuss ir papildinājis citus klubus. Spilgti piemēri: Žanis Peiners, Artūrs Visockis Rubenis u.c. Tādēļ nākošos 10 gadus strādāsim tajā pašā virzienā ar mērķi izaudzināt pēc iespējas vairāk kvalitatīvus basketbolistus Latvijas klubiem, Latvijas jauniešu un pieaugušo izlasēm un Eiropas klubiem.

Pasaules 30. vasaras Universiāde Neapolē, Itālijā Krista Ramane Latvijas studentu izlase vasarā piedalījās Pasaules 30. Universiādē, kura šogad norisinājās Itālijas pilsētā Neapolē. Mūsu komandai, kuras lielākā daļa spēlētāji bija basketbola komandas “Latvijas Universitāte” basketbolisti, izdevās izcīnīt uzvaras pār Krievijas un Horvātijas izlasēm, un iekļūt TOP8 komandu vidū. Treneri dalījās atmiņās par piedzīvoto Itālijā, kā arī domās par turnīra komandām un iegūto pieredzi, kas noderēs nākotnē. Basketbola komandas “Latvijas Universitāte” galvenais treneris Guntis Endzels: “Pasaules Universiādē piedalījāmies otro reizi. Ja salīdzinām ar Universiādi, kura 2017. gadā notika Taivānā, tad organizatoriski, šeit bija ļoti daudz pārsteigumu negatīvā ziņā, bet tas noteikti spēļu kvalitāti neietekmēja, varbūt vairāk sadzīvi. Nospēlējām, manuprāt, savā līmenī. Noteikti, ka gribējām tikt augstāk. Vai varējām? Drīzāk teiktu, ka nē, jo 8. vieta bija atbilstoši mūsu spējām. Aiz mums palika arī citas ļoti labas komandas, jo šajā turnīrā tomēr piedalās pārsvarā katras valsts otrās izlases, kas skatās un domā par nākotni. No top līmeņa komandām, mēs bijām vienīgā studentu komanda, kas bija paņēmuši klāt tikai dažus spēlētājus - Klāvu Čavaru, Klāvu Dubultu un Robertu Krastiņu, bet pārējie visi bija studenti. Jāsaka arī grupā mums bija spēcīgas izlases - Horvātija un Krievija. Tālāk mums tur nāca Izraēla, Vācija un Argentīna. Daudzās komandās bija pietiekoši pieredzējuši spēlētāji, kuri spēlē savos nacionālajos turnīros. Piemēram, Izraēla. Viņi spēlē dažādos klubos un tiešām spēlē, nevis sēž uz soliņa. Tā kā mums tā noteikti bija ļoti laba skola. Lai par to līmeni labāk spriestu, tad varētu pateikt tā, ka tur piedalījās spēlētāji, kuri vēlāk piedalījās Pasaules kausa izcīņā. Bija treneri, kuri trenēja Universiādes komandu un arī pēc tam bija galvenais treneris Pasaules čempionātā. Konkrēti runājot, Vācijas izlasei. Tā kā tā vieta, ko mēs ieņēmām, viņa bija pietiekoši objektīva, bet noteikti klusībā gribējām un cerējām uz ko vairāk. Ja komandām ir iespējas, ir noteikti jābrauc, jo tā ir iespēja, ko mēs nevaram šeit uz vietas Latvijā gūt. Jo pretī nāk spēlētāji, kuri ir tuvumā savām nacionālajām izlasēm. Plus, protams, tādā jauniešu līmenī lielākā daļa ir spēlējusi gan Pasaules čempionātos, nemaz nerunājot par tādiem lokāliem, ne tikai Eiropas, bet arī Dienvidamerikas fināliem. Tā kā tas ir noderīgi. Piemēram, uzspēlēt divas spēles ar Argentīnu, kas spēlē pilnīgi citu basketbolu, citu stilu. No tā mēs visi noteikti iegūstam un bagātināmies, skatoties kā spēlē citu valstu pārstāvji, kurus ikdienā neredzam.

Šis turnīrs bija pēdējais, kurā kā basketbola komandas “Latvijas Universitāte” spēlētājs piedalījās Linards Jaunzems, kurš tagad ir spēris nākamo soli savā basketbola karjerā un pārstāv basketbola klubu “Ventspils.” Novēlām viņam veiksmi turpmākajā karjerā!” Treneris Edijs Šlesers: “Par turnīru – liels gandarījums ir par grupā paveikto, tas ir, ka spējām izkļūt no grupas un turpināt cīņu par medaļām, uzvarot tādas komandas, kā Krieviju un Horvātiju. Visas komandas grupā bija ļoti līdzīgas. Manuprāt, kritiskais moments grupu spēlēs bija pēdējā ceturtdaļa pie -11 punktu deficīta pret Krieviju, no kura spējām atspēlēties. Izslēgšanas spēlēm bija diezgan slikta pēcgarša. Nespējām parādīt cienījamu pretestību visas 40 minūtes pret Vācijas un Argentīnas izlasēm. Pret Argentīnu tikāmies jau grupas ietvaros, bet diemžēl arī otrajā spēlē neizdevās gūt panākumu. Manuprāt, pēc diviem nepatīkamajiem zaudējumiem izslēgšanas spēlēs, komanda bija labi motivēta revanšēties pretiniekiem. Pēc labi aizvadīta pirmā puslaika, ļāvām Argentīnai trešajā ceturtdaļā pārņemt iniciatīvu un tā arī neatguvāmies. Ir viela pārdomām ne tikai mums – Latvijas studentu izlasei, kas piedalījās Pasaules Universiādē, bet visam Latvijas basketbolam kopumā, jo šīs spēles spilgti parādīja lietas, pie kurām būtu jāstrādā ikdienā.”

30. Pasaules Vasaras UniversiÄ de / 2019. gads

FIBA Stankoviča kontinentālais kauss Ķīnā Krista Ramane

Vasarā basketbola komandas “Latvijas Universitāte” spēlētājiem bija iespēja piedalīties FIBA organizētajā Borisa Stankoviča Kontinentālajā kausā, kur, paņemot pāris papildinājumus, komanda ieguva vērtīgu pieredzi un spēles pret Top komandām. Atmiņās par šo turnīru dalījās basketbola komandas galvenais treneris Guntis Endzels un treneris Gunārs Gailītis. Guntis Endzels: “Atgriežoties no Pasaules Universiādes un ievelkot mazlietiņ elpu, jo nepagāja starp šiem turnīriem pat nedēļa, pēc piecām dienām mēs devāmies uz Ķīnu, uz Borisa Stankoviča Kontinentālo kausu, kas ir viens no prestižākajiem izlašu turnīriem. Pirms dažiem gadiem tur piedalījās Serbijas un Krievijas, kā arī citas vadošās nacionālās izlases. Arī šis turnīrs bija pārstāvēts neatbilstoši pēc nosaukuma mūsu komandas līmenim. Tur spēlēja divas komandas, kuras gatavojās Pasaules kausam, tās bija Tunisija un Ķīna, kā arī Horvātijas izlase, kuras sastāvs piedalīsies Eiropas čempionāta kvalifikācijā, kā arī viņi bija tikko atgriezušies no Amerikas, kur tikko piedalījās NBA Vasaras līgā. Komandu nosaukumi bija ļoti skaļi un domāju, ka tas bija prestiži no mūsu puses tur piedalīties.

Šis turnīrs, protams, ka bija organizēts visaugstākajā līmenī un paldies par piedalīšanos šajā turnīrā varam teikt Latvijas basketbola savienībai, kuri mums sagādāja šo iespēju. Arī pats nosaukums Stankoviča kauss, ko organizē FIBA, uzliek zināmu slogu un atbildību organizatoriem. Jāsaka, ka esmu bijis ar nacionālajām izlasēm dažādos čempionātos, bet domāju, ka šis bija vismaz Eiropas čempionāta fināla līmenī, ja ne pat augstāk. Spēles mums bija trīs, kuras bija ļoti noderīgas. Lai gan mums sanāca divas reizes spēlēt pret Tunisijas izlasi, kas noteikti bija uz to brīdi tādā pašā līmenī, kā mūsu komanda. Abas reizes gan mēs piekāpāmies, bet kā es jokoju, ja būtu uzvarējuši, tad domātu, ka mums bija jāspēlē Pasaules kausā. Mūsu komandas sastāvu papildināja gan Lauris Blaus, kurš šobrīd spēlē Pērnavā, gan arī Kristaps Mediss, kurš

Gunārs Gailītis: “Domāju, ka FIBA Stankoviča kontinentālā kausa turnīrs Ķīnā ikvienam tā dalībniekam paliks spilgtā atmiņā. Lielākajai daļai tas bija pirmais ceļojums uz šo kultūras ziņā tik atšķirīgo valsti. Lai arī cīnījāmies pret nacionālajām izlasēm, izņemot pirmo puslaiku spēlē ar Horvātiju, pārējie spēļu nogriežņi bija līdzīgi. Uzvara kādā no spēlēm, piemēram, pret Tunisiju noteikti būtu devusi lielu gandarījumu. Nespējām novest spēles līdz pozitīvam gala iznākumam. Spēlēt lielā arēnā ar skatītājiem vienmēr ir patīkami. Kārtējā pieredzes deva ir iegūta, bet cik to katrs no turnīra dalībniekiem spēs likt lietā - tas jau ir atkarīgs no katra individuāli!”

uz doto brīdi pārstāv VEF Rīga, tā kā mēs arī nebijām tīri viss basketbola komandas “Latvijas Universitāte” sastāvs. Vēl vienu spēli mēs aizvadījām pret Horvātijas izlasi, kas nodemonstrēja, kādēļ viņiem bija iespēja piedalīties NBA Vasaras līgā. Pirmais puslaiks, ko mēs ar viņiem nospēlējām, tas bija pilnīgi cits līmenis, tie bija pilnīgi citi ātrumi, kādos mēs esam ikdienā raduši spēlēt. Otrajā puslaikā mēs adaptējāmies un tā spēle jau palika līdzīga. Tas turnīrs mums iedeva jaunu impulsu, noteikti arī puišiem, ka var spēlēt. Arī spēlējot pret komandām, kas uz to brīdi ir daudz skaļākas nekā mēs, kad trenējoties un spēlējot pret tāda līmeņa pretiniekiem, Tu noteikti vari spēlēt tādā pašā līmenī. Tas ir tikai laika, darba un pretinieku sparinga jautājums. Kopumā vasara bijusi diezgan darbīga un ražīga. Nekad nav bijis, ka mēs pa vasaru aizvadām spēles, aizvadām turnīrus un visu vasaru gatavojamies. Tādēļ arī man kā trenerim būs interesanti pavērot, kā komanda sezonā reaģēs uz to, ko viņi ir darījuši vasarā. Kā iespaidos tas, ka vasarā esam strādājuši savādāk nekā līdz šim bija ierasts. Bet es domāju, ka tās spēles, kuras mums bija gan Universiādē, gan Ķīnā Stankovič kausā – tās noteikti tādai pašapziņai dos lielu plusu. ”

Lauris Blaus: “Latvijas Universitātes basketbola sistēma ir perfekts starpposms starp jaunatnes līgu un profesionālo basketbolu.” Krista Ramane

Latvijas studentu izlase, kuras pamatā bija deviņi Latvijas Universitātes spēlētāji, vasarā piedalījās FIBA Stankoviča kontinentālajā kausā, kur cīnījās ar Horvātijas un Tunisijas komandām, cīnoties atzīstami, bet paliekot ceturtajā vietā. Latvijas studentu izlases sastāvā bija arī Lauris Blaus, kurš dalījās atmiņās par turnīru. Vasarā kopā ar Latvijas studentu izlasi devies uz FIBA Stankovič kausu Ķīnā. Kā komandai kopumā un Tev pašam individuāli veicās? Manuprāt, komandai veicās tīri labi, neskatoties uz to, ka neizcīnījām nevienu uzvaru, bet bijām ļoti tuvu, lai spēlē par trešo vietu uzvarētu Tunisijas valstvienību. Domāju, ka komanda ieguva ļoti vērtīgu pieredzi, kura varētu noderēt šajā sezonā.

Man pašam arī bija interesanti uzspēlēt pret tādām komandām, diemžēl pēdējā spēlē nevarēju piedalīties, domāju, ka tad būtu uzvarējuši un izcīnījuši 3. vietu, bet kopumā es uzskatu, ka pašam šis turnīrs bija veiksmīgs, jo sanāca labi uzspēlēt pret Pasaules kausa komandu – Tunisiju, un pret Horvātijas izlases tuvākajām rezervēm.

“Treniņu apstākļi BK LU ir atstrādāti tā, lai viss ir nodrošināts un spēlētājs kļūtu arvien labāks” Redzot studentu izlasi un aizvadot kopā spēles ar viņiem, kā kopumā vērtē visu arī jaunatnes basketbola sistēmu Latvijā, varbūt pēc šīm spēlēm izcēlās lietas pie kurām noteikti jāstrādā? Nemācēšu spriest un baigi nevērtēšu sistēmu Latvijā, jo tik ļoti neesmu viņā iedziļinājies, bet noteikti esmu novērojis pēdējos gados, ka daudzas jaunatnes izlases un arī spēlētāji, kuri nāk no sporta skolām bieži zaudē uz fizisko spēku. Tam noteikti ir jāpievērš vairāk uzmanības jau sporta skolās. Arī šajā turnīrā novērojumu un domāju, ka Latvijas Universitātes spēlētājiem noteikti jāpieliek un jāstrādā pie fiziskā spēka vēl vairāk, lai varētu cīnīties ar pieredzējušām komandām, jo meistarības līmenis spēlētājiem ir labs un taktiski treneris arī labi viņus ir sagatavojis. Pieredzes bagātāki spēlētāji tieši uz fizisko spēku iegūst pārsvaru. Bet jā jau esmu minējis, Latvijas Universitātes komandā ir visas iespējas to darīt pie labiem speciālistiem. Galvenais, lai spēlētāji paši grib strādāt un trenēties, tad būs labs rezultāts. Domas par Latvijas Universitātes basketbola sistēmu? Un iespēju papildus basketbola spēlēšanai iegūt augstāko izglītību. Latvijas Universitātei šis ir ļoti liels pluss, ka spēlētājs var apvienot basketbolu un izglītības iegūšanu, jo izglītība ir svarīga. Ja Tev ir iespēja spēlēt un augt pie labiem treneriem, papildus mācīties, tad tā iespēja noteikti ir jāizmanto. Man patīk, ka Latvijas Universitātes basketbola sistēmai nav tikai viena komanda, bet ir arī LBL2 komanda, kur var attīstīties, ja vēl neesi gatavs spēlēt augstākajā līgā. Kā arī ir ļoti labi un pieredzējuši speciālisti, kuri palīdz augt spēlētājam. Treniņu apstākļi arī ir atstrādāti tā, lai viss ir nodrošināts un spēlētājs kļūtu labāks. Latvijas Universitātes basketbola sistēma ir perfekts starpposms starp jaunatnes līgu un profesionālo basketbolu.

Varbūt vēl kādi komentāri no Tavas puses par Stankovič kausu? Kad man piedāvāja braukt, es par tādu kausu dzirdēju pirmo reizi, kaut gan šis jau izrādās bija 15 gads, kopš tas tiek rīkots. Tāpēc sākumā īsti nezināju uz kurieni mēs braucam, bet beigās es biju patīkami pārsteigts par komandām, kas tur piedalījās. Arī par organizatorisko pusi, jo viss bija ļoti augstā līmenī. Katru gadu tur piedalās diezgan augsta līmeņa komandas. Ja nākotnē vēl Latviju aicinās uz turnīru, tad tā ir ļoti laba vieta, lai sūtītu studentu izlasi pieredzes iegūšanai. Vai arī Latvijas izlases tuvākās rezerves, lai var uzspēlēt pret augsta līmeņa izlasēm un arī iegūt pieredzi pret tāda veida pretiniekiem un pārbaudīt spēlētājus.

Basketbola komandai “Latvijas Universitāte” šī būs desmitā sezona, varbūt Tev ir kāds novēlējums? Noteikti sistēmai jāturpina strādāt kā līdz šim, jo komanda ar katru gadu progresē un ir ļoti labi apstākļi priekš sevis pilnveidošanas. Novēlu, lai būtu vairāk profesionālu spēlētāju, kuri var teikt, ka nāk no Latvijas Universitātes basketbola sistēmas. Un novēlu, lai pēc 10 gadiem var apsveikt ar 20 sezonu augstākajā basketbola līgā. Veiksmi!

Renārs Birkāns: “Kapteinim ir jābūt tādam, kas spēj motivēt, tādam, kas spēj iemācīt, parādīt, paskaidrot” Krista Ramane

Basketbola klubs “Latvijas Universitāte” šajā sezonā aizvadīs jau desmito sezonu augstākajā Latvijas basketbola līgā un komandai ir jauns kapteinis – Renārs Birkāns. Aicinājām viņu uz sarunu par to, kāds ir komandas mikroklimats, kādu atbildību viņam uzliek kapteiņa loma un kā veidojas sapratne starp jaunajiem spēlētājiem, jo komandā Renārs Birkāns aizvada jau savu ceturto sezonu. Kā komandā izdodas iejusties jaunajiem spēlētājiem, jo zināms, ka daudzi spēlētāji ir nākuši klāt? Domāju, ka mums jau iepriekš bija izveidojies ļoti draudzīgs kolektīvs un iejusties komandā ir pavisam viegli. Jaunie puiši ir apraduši ar Latvijas Universitātes basketbola sistēmu un ar lietām, kā šeit notiek darbs. Nav arī tā, ka ir liela gadu starpība starp jaunāko un vecāko spēlētāju, nenotiek arī nekāda tāda veida šķirošana mūsu starpā. Vienīgi jaunākais spēlētājs treniņā vienmēr savāks bumbas.

Šobrīd kopā treniņprocesā piedalās 17 spēlētāji, vai tas veido savstarpējo konkurenci, jo nevienam vieta komandā nav garantēta? Esmu ļoti priecīgs, ka ir izveidojusies tik liela konkurence. Tas tiešām spēlētājiem liek neatslābt ne uz mirkli. Visi puiši treniņos strādā ar pilnu atdevi līdz ar to dzen un motivē viens otru tikai uz priekšu. Galu galā labāki kļūstam mēs katrs individuāli un arī komanda kopumā. Plašās rotācijas iespējas ļauj arī treneriem izvēlēties spēlētājus, kas vienkārši ir labākā sportiskā formā dotajā mirklī, vai parocīgāki pret konkrēto pretinieku.

“Esam jauni, ambiciozi puiši ar kopīgiem mērķiem un interesēm, noteikti, tas mūs tik ļoti saliedē” Kāds šobrīd ir mikroklimats komandā? Domāju, ka mikroklimats komandā ir ļoti labs. Nestrīdamies, neapceļam viens otru, drīzāk mūsu starpā valda nepārtraukti smiekli un labas emocijas. Visi esam jauni, ambiciozi puiši ar kopīgiem mērķiem un interesēm, noteikti, tas mūs tik ļoti saliedē.

Pēc Tavām domām, kādām īpašībām ir jāpiemīt, lai veiksmīgi uzņemtos kapteiņa lomas pildīšanu? Pēc manām domām, kapteinim ir jābūt tādam, kas spēj motivēt, tādam, kas spēj iemācīt, parādīt, paskaidrot. Noteikti ir jāprot klausīties, pieņemt citu domas un idejas. Jāprot, atrast kopīga valoda ar ikvienu sistēmas dalībnieku- spēlētāju, treneri, menedžeri, ārstu. Tāds un vēl labāks arī centīšos būt.

Ir aizvadītas vairākas pārbaudes spēles un izcīnītas uzvaras gan ar pārliecinošiem rezultātiem, gan sīvā cīņā pēdējās minūtēs. Vai tas dod komandai pārliecību par jauno sezonu? Uzvaras noteikti dod pārliecību par saviem spēkiem, bet nevaram būt pašapmierināti, jo galvenās spēles mums tikai vēl priekšā. Pārbaudes spēles noteikti deva ieskatu tajā, ka mums vēl ir daudz potenciāla, ko varam realizēt spēlēs, kurās jau ir cita atbildība. Ieguldītais darbs treniņos un iegūtais ieskats aizvadītajās sagatavošanās spēlēs, liek noprast, ka būsim konkurēt spējīga komanda un, iespējams, spēsim sagādāt arī kādu pārsteigumu, uzvarot kādu no TOP komandām.

Paralēli basketbolam mācies arī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē, kur šogad būs jau 4. kurss. Kā izdodas visu apvienot? Svarīga ir nepārtraukta sevis disciplinēšana un laika plānošana. Protams, ir lietas no kurām nākas atteikties! Tajā skaitā neapmeklētas lekcijas spēļu dēļ, mazāk brīvā laika, bet uzskatu, ka ar lielu gribasspēku viss ir iespējams. Galvenais ir runāt ar pasniedzējiem, ja arī ir izveidojies kāds parāds, viņi ir ļoti pretimnākoši un saprotoši. Starp citu, nekad neesmu pieminējis, ka esmu basketbolists vai parāds radās basketbola dēļ. Bet tik un tā nesūdzos par saspringto grafiku, jo sēdēt bezdarbībā – tas nav priekš manis!

Komandā šogad aizvadīsi jau 4 sezonu. Kā ir augusi Tava loma gadiem ejot? Šī būs mana ceturtā sezona Latvijas Universitātes komandas kreklā. Atnākot pirmo gadu uz komandu ekspektācijas nebija lielas, sākumā pat šaubījos, vai vispār tikšu pirmajā divpadsmitniekā. Uzstādīju pats sev mērķi tikt tajā. Tas arī izdevās, bet tad sāka mākt jau nākamās sajūtas - kāda būs mana loma tajā? Atkal uzstādīju sev mērķi - censties cik vien spēks pēc labākās sirdsapziņas un rezultāts nāks. Smagi strādājot spēles laiks arī auga un sezonas otrajā pusē izcīnīju nopietnu lomu komandā. Nākamajās sezonas jau biju viens no komandas līderiem. Tā nu man ir iegājies, nepārtraukti izaicināt sevi un uzstādīt jaunus mērķus, kurus vēlos sasniegt.

Ieskicē nedaudz savu ikdienu – skola, treniņi, brīvais laiks? Saspringtākajās dienās rīts sākas ar rīta treniņu plkst. 8:00, pēc tam dodos uz Latvijas Universitāti, kur mācos no 10:30 līdz 18:00, pēc tam dodos uz vakara treniņu plkst. 19:00. Treniņš ilgst 2 stundas un mājās atgriežos tikai ap plkst. 22:00. Šāds grafiks ir divas reizes nedēļā, pārējās dienās ir nedaudz vieglāk! Kādi ir komandas nākamās sezonas mērķi un kādi ir Tavi individuālie mērķi? Kā jau iepriekš minēju man patīk uzstādīt mazākus mērķus, bet īsākā laika periodā, lai galu galā nonāktu pie kaut kā liela. Domāju, ka šīs sezonas pamatuzdevums ir iekļūt Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas spēlēs un cīnīties arī par tikšanu Latvijas - Igaunijas līgas izslēgšanas spēlēs. Laiks rādīs vai šie uzdevumi būs izpildījušies un pēc tam jau jānosprauž jaunas virsotnes. Citus gadus varbūt tā nav bijis, bet šogad mans individuālais mērķis būs arī komandas mērķis reizē – iegūt pēc iespējas vairāk uzvaras. Tas tāpēc, ka nevienam īsti neinteresē, cik labi ir nospēlējis spēlētājs, kura komanda atrodas turnīra tabulas beigās, lielāka interese ir par spēlētājiem, kas atrodas uzvarētāju komandās.

Jaunajā sezonā Tev ir uzticēta kapteiņa loma. Vai Tev tas patīk, vai arī uzliek papildus atbildību? Īstenībā, pirms man tika uzticēti šie pienākumi es klusībā arī cerēju, ka tas tā notiks, tāpēc esmu ļoti priecīgs. Jutu, ka šosezon es esmu tas, kas varētu uzņemties un veikt šo darbu. Tā būs vērtīga pieredze no kuras varēšu daudz ko mācīties un izmantot manā turpmākajā basketbola karjerā un dzīvē. Protams, tam līdzi nāk arī atbildība, bet pārlieku lielu spiedienu es neizjūtu, jo es darīšu to, ko es gribēju un to, kas man patīk. 33

Komandas biedru komentāri par Renāru: Artis Arnītis

– “Renārs, viennozīmīgi, ir komandā viens no apzinīgākajiem un uz uzvaru tendētākajiem spēlētājiem. Viņš izliek no sevis visu kā spēlētājs un arī kā kapteinis, lai komanda uzvarētu spēlēs. Treniņos uzstādītajos vingrinājumos viņš spēj pamācīt komandas biedrus un, ja nepieciešams, aizstāvēt tos. Emocijas un enerģiju, ko spēj pienest mūsu kapteinis, uzlabo komandas spēles kvalitāti, kā arī palīdz attīstīties komandas spēlētājiem individuāli”

Adrians Šnipke – “Renārs ir ļoti atbildīgs komandas biedrs ar labu humora izjūtu. Viņš spēj pastāvēt par sevi un saviem vārdiem un rāda ļoti labu piemēru pārējiem ar savu attieksmi un tiekšanos pretī saviem mērķiem”

Niks Salenieks – “Renārs ir atbildīgs gan uz laukuma, gan ārpus tā. Nekad neatteiks padomu. Prot kritiski paskatīties uz situāciju laukumā no malas un ātri izlabot kļūdas, paskaidrojot tās”

Roberts Bērze – “Renārs ir ļoti labs un gudrs saspēles vadītājs. Prot uzmundrināt īstajos brīžos gan ar pateiktajiem vārdiem, gan ar savām darbībām laukumā”

Kārlis Žunda – “Manuprāt, Renārs ļoti labi pilda savu kapteiņa lomu, jo ir komunikabls gan ar spēlētājiem, gan ar treneriem. Līdz ar to veidojas ļoti laba informācijas apmaiņa starp treneriem un spēlētājiem. Tāpat arī uz laukuma Renārs vienmēr centīsies aizvest savu komandu līdz uzvarai un darīs visu, kas ir viņa spēkos”

Gustavs Kārlis Kampuss – “Renārs kā spēlētājs ir ļoti entuziastisks, apņēmīgs, gudrs un emocionāls. Vienmēr gatavs laukumā sisties un iet kaulā. Kā kapteinis, Renārs ir prasošs uz laukuma, ar labāk līdera spējām. Spējīgs uzmundrināt komandu un iedot ekstra enerģiju mirklī, kad tas ir nepieciešams”

Aivis Lēmanis – “Ar Renāru kopā spēlēšu jau ceturto gadu un varu droši teikt, ka viņa labajās īpašībās

ietilpst neatlaidība un milzīga uzvaras kāre. Šosezon Renāram būs papildus pienākumi komandā kā kapteinim, kurus pildot viņš varēs parādīt sevi ne tikai kā līderi laukumā, bet arī ģērbtuvēs. Ticu, ka viņam tas izdosies, jo pret viņu komandā ir izveidojies liels respekts un viņa viedoklis vienmēr tiek uzklausīts”

Edvards Mežulis – “Renārs ir lielisks saspēles vadītājs, kurš atbildīgos brīžos spēj pieņemt pareizos lēmumus, kā arī Renārs ir spēlētājs, kuram nepatīk zaudēt, tāpēc ir gatavs darīt visu nepieciešamo, lai komanda izcīnītu uzvaru”

Alberts Putāns – “Renārs ir īsts kapteinis. Viņš vienmēr iedos padomu, kā labāk spēlēt. Komandas spēlētājs, kuram galvenais ir komandas uzvara. Ļoti pārliecināts spēlētājs, nebaidās uzņemties un mest svarīgus metienus”

Roberts Kāpostiņš – “Renārs ir cilvēks, kurš ir atbildīgs, komandas saliedējošs, kluss, bet, kad nepieciešams, ir vienmēr savs viedoklis. Lielisks spēlētājs, kurš nebaidās laukumā uzņemties atbildību. Tāpat viņš ir arī ļoti nosvērts”

Rendijs Feikners – “Renārs ir komandas līderis, labi organizē spēli un nebaidās uzņemties iniciatīvu izšķirošajos spēles brīžos. Domāju, ka ar savu pieredzi Latvijas Universitātes sistēmā un līdera īpašībām viņš kapteiņa pienākumus pildīs godam un būs labs piemērs, jo īpaši jaunajiem spēlētājiem”

Niks Līnis – “Es domāju, ka Renārs šosezon būs labs kapteinis, jo personīgi man pirmais iespaids par viņu ir

radies ļoti pozitīvs. Uzskatu, ka viņš spēs komandu gan saliedēt, gan sapurināt mirkļos, kad tas būs visvairāk nepieciešams, jo viņš ir cīnītājs un nav ar pliku roku ņemams”

Reinis Avotiņš – “Renārs ir cilvēks uz kuru vienmēr var paļauties. Viņš spēj uzklausīt spēlētājus un organizēt komandas darbību gan uz laukuma, gan ārpus tā”

Everts Ramza – “Renārs ir viens no talantīgākajiem spēlētājiem ar kuru esmu kopā spēlējis. Man ir pavei-

cies, ka komandā ir tāds spēlētājs kā Renārs, jo varu ļoti daudz ko mācīties no viņa kā spēlētāja un, jo īpaši, kā no saspēles vadītāja. Manuprāt, viņam ir visas tās īpašības, kas piemīt labam kapteinim – spēja motivēt, nekad nepadošanās un viņš vienmēr atbalsta savus komandas biedrus”

Arvīds Dambenieks – “Renārs – gan labs komandas biedrs, gan arī draugs ārpus laukuma. Domāju, ka Renārs ir piemērotākais spēlētājs kapteiņa amatam, jo komandā ir visilgāk, gan arī viņa personības dēļ”

Jānis Gertners – “Renāru jau zināju iepriekš, jo abi divi esam spēlējuši Daugavas Sporta nama (DSN) komandā. Domāju, ka kapteiņa loma viņam ir atbilstoša, jo pie viņa vienmēr var vērsties ar jautājumiem un neskaidrībām”

! S M U JAUN

Everts Ramza: “No sevis neko negaidu, jo esmu no darītājiem nevis runātājiem” Krista Ramane

Latvijas Universitātes basketbola sistēmā jau vairākas sezonas LU/BS Rīga komandas sastāvā aizvadījis saspēles vadītājs Everts Ramza. Ar savu neatlaidīgo darbu un uzcītību treniņos, viņam ir izdevies no LBL2 komandas tikt uz lielo komandu, kura spēlē Latvijas – Igaunijas basketbola līgā. Šajā intervijā var iepazīties ar Everta atbildēm par iespēju pārstāvēt Latvijas U-18 izlasi, iejušanos lielajā komandā, kā arī mērķiem un uzdevumiem jaunajai sezonai.

Spēlētāja vizītkarte Vārds/Uzvārds – Everts Ramza Dzimšanas gads – 27.05.2001 Pirmsākumi basketbolā – 10 gados Pirmais treneris – Mārtiņš Līcis-Līcītis Elks basketbolā – Facundo Campazzo Dzīves moto – “Nebaidies kļūdīties!” Vasarā pārstāvēji Latvijas U-18 izlasi Eiropas čempionātā. Kā vērtē komandas un savu individuālo sniegumu? Spēlēt izlasē ar labākajiem Latvijas šī vecuma spēlētājiem vienmēr ir patīkami un no šīm spēlēm paliek tikai pozitīvas atmiņas, jo izbaudi katru momentu. Manuprāt, man neizdevās parādīt savu maksimālo potenciālu. Protams, bija labas spēles un bija arī ļoti sliktas, taču tas tikai parāda, ka nevaru būt pašapmierināts ar faktu, ka esmu izlasē, bet ir jāprogresē, lai sasniegtu savus mērķus.

Rezultāts viennozīmīgi nebija tāds uz ko mēs kā komanda gājām, bija liela vilšanās, jo ticējām, ka varam tikt tālu, jo īpaši tad, kad redzējām, ka divas komandas no mūsu grupas bija četriniekā. Vislielākā problēma, manuprāt, ir meistarības un tehnikas trūkums. To var uzlabot tikai smagi un kvalitatīvi trenējoties.

Pagaišajā gadā spēlēji LU/BS Rīga sastāvā LBL2 un biji tur viens no līderiem, šogad esi iekļauts lielajā komandā Latvijas – Igaunijas līgā. Kā izdodas iekļauties lielās komandas sastāvā? Uzskatu, ka komandā iekļaujos diezgan veiksmīgi, jo esmu Latvijas Universitātes basketbola sistēmā jau vairākus gadus un pagājušā gada beigās jau paspēju uzspēlēt ar lielāko daļu puišiem no šīs komandas. Mūsu komandas mikroklimats ir ļoti labs un draudzīgs, daudz jokojam, taču, kad vajag, protams, esam nopietni un gatavi kārtīgi cīnīties, bet tas palīdz ātrāk un vieglāk iejusties komandā. Vai kā vienam no jaunākajiem spēlētājiem Tev ir kādi pienākumi treniņos? Protams, ka ir. Pēc treniņa ir nepieciešams novākt inventāru, piemēram, basketbola bumbas vai paklājiņi, bet saprotu, ka tas ir normāli un nesūdzos par to. Kas ir lietas, ko no sevis sagaidi jaunajā sezonā un uz ko liksi uzsvarus jaunajā sezonā? No sevis neko negaidu, jo esmu no darītājiem nevis runātājiem. Bet noteikti centīšos sevi pierādīt katrā treniņā, ka man var uzticēties. Spēlēs būšu aktīvs un agresīvs gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Iešu laukumā ar pārliecību un nebaidīšos uzņemties, ja to vajadzēs, taču, protams, svarīgākais būs kapiņš aizsardzībā. Laiks individuālajiem treniņiem nebija daudz, jo pēc izlases bija jāsaved kārtībā visas mikro traumas, bet pēc tam piestrādāju pie sava fiziskā spēka un basketbola tehnikas un metiena dažādās situācijās. 39

Roberts Bērze: “..jābūt līmenī gan skolā, gan basketbolā - tad viss būs kārtībā” Krista Ramane

Viens no pagaišās sezonas LU/BS Rīga līderiem starpsezonā ir smagi strādājis, lai varētu iekļūt lielās komandas sastāvā, kā arī pārstāvējis Latvijas U-18 izlasi Eiropas čempionātā. Ar Roberta Bērzes domām par jauno sezonu, lomu komandā, kā arī izaicinājumiem, lasi šajā intervijā.

Spēlētāja vizītkarte Vārds/Uzvārds – Roberts Bērze Dzimšanas gads – 01.08.2001 Pirmsākumi basketbolā – 9 gados Pirmais treneris – Agnija Enikova Elks basketbolā – Larry Bird Dzīves moto – “Nedari citiem to, ko pats sev negribi saņemt pretī” Šovasar pārstāvēju Latvijas U-18 izlasi, diemžēl nav pašas patīkamākās atmiņas par spēlēm, jo nepavisam neizpildījām plānotos uzdevumus, bet tagad jau par to vairs nedomāju, koncentrējos uz nākotni. Toties pašam turnīrs padevās labi, katru spēli spēlēju ar lielu atbildības sajūtu un darīju to, kas bija manos spēkos. Spēles neuzvarējām, bet ar lielāko daļu komandu spēlējām līdzīgi, protams, kā vienmēr bija kļūdas un bez tām nevar iztikt, diemžēl mums tās bija liktenīgas. Biji labākais turnīra trīs punktu metienu izpildītājs, sasniedzot 50% atzīmi. Vai sezonā īpaši trenē savu tālmetienu tehniku, lai uzlabotu precizitāti? Jā, protams, ieguldīju smagu darbu, lai sasniegtu tik augstu rādītāju, arī komandā jutos labi, biju pār-

liecināts un nebaidījos mest. Tālmetienu izpildīšana arī bija mans uzdevums, domāju, ka to izpildīju pietiekami labi. Pagaišo gadu spēlēji LU/BS Rīga sastāvā LBL2 un biji tur viens no līderiem, šogad esi iekļauts lielajā komandā Latvijas – Igaunijas līgā. Kā izdodas iekļauties lielās komandas sastāvā un vai ir kādi pienākumi, kā visjaunākajam? Ar LBL1 komandu sāku trenēties jau augustā. Iejutos labi, vecākie spēlētāji labi un ātri mani pieņēma. Protams, kā jau visās komandās jaunākajam ir vairāk pienākumi, pēc treniņa dažreiz jāsavāc bumbas, ģērbtuves atslēga jāaiznes dežurantam, jāsagatavo ūdens treniņiem, visādi sīkumi.

Ko sagaidi pats no sevis jaunajā sezonā lielās komandas sastāvā un kas ir tās lietas pie kurām centīsies īpaši piestrādāt? Tad jau redzēs kā būs, gribētos stabilu spēles laiku. Centīšos darīt visu, lai palīdzētu komandai uzvarēt. Vairāk būtu jāpievērš uzmanība kā es varētu izkārtot labās situācijās savus komandas biedrus, tā varētu būt lieta pie kuras vajadzētu piestrādāt. Kā arī turpināšu strādāt pie lietām kurām esmu strādājis līdz šim. Šogad Tu mācies 12. klasē un Tev ir jābeidz skola. Vai Tu jau esi domājis, ko darīsi pēc skolas beigām vai tomēr koncentrējies uz tagadni? Koncentrējos vairāk uz tagadni, jābūt līmenī gan skolā, gan basketbolā, tad viss būs kārtībā. Esmu izdomājis vairākus variantus, ko darīšu pēc skolas beigšanas, bet nevaru tagad par nevienu galvot, ka tieši to izvēlēšos. Šobrīd esi sistēmā, kas spēlētājiem piedāvā iespēju veidot duālo karjeru, gan spēlējot basketbolu augstā līmenī, gan arī iegūstot augstāko izglītību. Vai izglītība ir viens no Taviem mērķiem, vai arī uzsvaru tomēr liec uz basketbolu? Es vēlētos gan spēlēt basketbolu augstā līmenī, gan iegūt labu izglītību. Vecāki bieži atgādina, ka kamēr ir skola tajā ir jāmācās labi un jāprot saplānot laiks gan skolai, gan treniņiem.

Gustavs Kārlis Kampuss: “Aizsardzībā esmu gatavs un spējīgs segt pretinieku līderus vai jebkuru citu ko man treneris var likt” Krista Ramane

Latvijas Universitātes basketbola sistēmā jau vairākas sezonas pavadījis Gustavs Kārlis Kampuss, bet šosezon ar neatlaidīgu cīņu laukumā un smagu darbu, spējis no LBL2 komandas LU/BS Rīga tikt uz lielo komandu un būt starp septiņpadsmit spēlētājiem, kuri aizvada treniņus LBL1 komandā un spēlēs Latvijas – Igaunijas basketbola līgā. Šajā intervijā piedāvājam iepazīties ar Gustavu Kārli Kampusu, kurš dalās atmiņās par iespēju pārstāvēt U-20 Latvijas vīriešu izlasi, kā arī kopumā par visu sistēmu Latvijas Universitātē.

Spēlētāja vizītkarte Vārds/Uzvārds – Gustavs Kārlis Kampuss Dzimšanas gads – 26.10.1999 Pirmsākumi basketbolā – 6 gados Pirmais treneris – Aleksandrs Feldmanis Elks basketbolā – Jimmy Butler, Kyrie Irving Dzīves moto – “Keep grinding boy your life can change in one year” Vasarā pārstāvēji Latvijas U-20 izlasi. Kā vērtē savu individuālo un komandas kopējo sniegumu? No vasaras ir palikušas daudz pozitīvas atmiņas. Interesantie treniņi Latvijas U-20 izlases sagatavošanās procesā un pozitīvais komandas gars. Protams, arī tie treniņi, kur šķita, ka pēc tam nevarēs vairs paskriet. Kopumā tikai pozitīvas atmiņas. Komandas sniegums, kā jau pēc rezultātiem var se-

cināt, nebija ne tuvu spīdošam, bet mēs cīnījāmies neskatoties vai gāja spēle vai nē. Personīgais sniegums mani mazliet neapmierināja, domāju, ka varēju vairāk uzņemties iniciatīvu un palīdzēt komandai.

Šogad esi ticis lielajā komandā. Kas bija tās lietas pie kā strādāji šovasar, lai kļūtu vēl labāks? Vasarā tiku strādāt pie visa – tehnikas, komandas spēles, fiziskā, bet šķiet, ka visvairāk tieši pie komandas lietām, lai spētu labāk adaptēties komandā un piekļauties spēles stilam. Ar papildus fiziskajām aktivitātēm patīk nodarboties un daru to arī ārpus treniņu laika.

Kas ir lietas, ko sagaidi jaunajā sezonā? Iespēju mēroties spēkiem ar spēcīgākajām Latvijas un Igaunijas basketbola līgas komandām. Kā izdodas apvienot treniņus divas reizes dienā ar augstskolu? Ir tā, ka lielākoties viss laiks aiziet abās nodarbēs – skola, treniņi. Tā brīvā laika nemaz tik daudz nav, bet nav arī tā, ka vispār nav. Ja ir vēlme apvienot, tad to var mierīgi izdarīt. Man dienas grafiks katru dienu atšķiras, ir dienas, kad jāmācās no 9 līdz 18.40 un ir gan rīta, gan vakara treniņi, vai dienas, kad ir tikai 2 vai 3 lekcijas un viens treniņš.

Kas ir galvenās lietas, kuras atšķiras no treniņprocesa Latvijas basketbola līgas otrās divīzijas komandā un tagad LBL1 komandā? LBL1 komandā ir vairāk komandas uzdevumi (drilli). Vairāk spēle 5 pret 5, 4 pret 4 un 3 pret 3. Protams, ir arī 1 pret 1 un tehnikas, bet tomēr vairāk uzsvars tiek likts tieši uz šo komandas spēli. Intensivitāte arī ir daudz augstāka un kapiņš starp spēlētājiem lielāks.

Kāds ir mikroklimats komandā, kā tiek pieņemti jaunie? Mikroklimats ir ļoti labs. Visi spēlētāji saprotas savā starpā. Jaunos pieņem kā nākas. Kaut kādus mazus brīnumus ik pa laikam tur izdomā, bet neko tādu. Pats es esmu iejuties komandā samērā labi.

Kas ir Tavas stiprās puses ar ko vari būt noderīgs komandai laukumā? Es varu būt noderīgs laukumā abos laukuma galos – gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Aizsardzībā esmu gatavs un spējīgs segt pretinieku līderus vai jebkuru citu ko man treneris var likt. Kapiņš – cīnos par katru centimetru uz laukuma. Uzbrukumā spēju piesaistīt aizsargu uzmanību, lai mēģinātu veidot situāciju sev vai komandas biedram, lai beigās nāktu rezultāts.

Kā vērtē komandas treneru kolektīvu, ko vari mācīties no viņiem? Pieredzējušu treneru kolektīvs no kuriem katru dienu ir iespējams mācīties un pilnveidot basketbola nianses.

Reinis Avotiņš: “Savu lēmumu, pievienoties Latvijas Universitātes basketbola sistēmai, ne mirkli nenožēloju!” Krista Ramane

Latvijas Universitātes basketbola sistēmai ir pievienojies jauns spēlētājs – Reinis Avotiņš, kurš pagaišajā sezonā spēlēja BK “Jelgava” sastāvā Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā ar kuru izcīnīja bronzas medaļas. Vasarā kopā ar Latvijas Universitātes puišiem Reinis Avotiņš pārstāvēja studentu izlasi FIBA Stankovič kausā Ķīnā, pēc kā nolēma pievienoties basketbola komandai. Par to, kā viņam izdodas iejusties komandai, kā arī kopumā sistēmā un Latvijas Universitātē var iepazīties zemāk izvietotajā intervijā.

Spēlētāja vizītkarte Vārds/Uzvārds – Reinis Avotiņš Dzimšanas gads – 06.05.1998 Pirmsākumi basketbolā – 8 gados Pirmais treneris – Juris Bobrovs Elks basketbolā – Kobe Bryant Dzīves moto – “Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara” Šogad pievienojies Latvijas Universitātes basketbola sistēmai, kā arī iestājies Latvijas Universitātē. Kā sauc fakultāti un programmu, kurā iestājies? Jā, šis ir mans pirmais gads šeit, Latvijas Universitātē. Mācības esmu uzsācis Biznesa, Vadības un Ekonomikas fakultātē, programmā – Industriālās inženierijas vadība. Kādēļ izvēlējies par labu duālajai karjerai? Nekad neesmu šaubījies par to, ka vēlos iegūt augstāko izglītību un basketbols man ir sirds lieta. Protams, ka ceļš nav viegls, bet nekad neko nevar sasniegt apstājoties pie pirmajām grūtībām. Manuprāt,

tas ir lielisks veids kā pilnveidoties abās jomās, pārnesot kaut kādas labās lietas no basketbola laukuma mācībās un ikdienas dzīvē, kā arī otrādāk. Kā izdodas apvienot skolu ar treniņiem divas reizes dienā? Ir pāris dienas nedēļā, kuras ir aizpildītas, sākot ar rīta treniņu 8:00, tad pa vidu skola un beidzot ar vakara treniņu, kurš noslēdzas 21:00, tāpēc noteikti būs jāiemācās kārtīgi plānot savs laiks un bieži nāksies ziedot brīvo laiku. Pagaidām gan skolas grafiks ir ļoti parocīgs un nav pārāk lielas problēmas savienot to ar treniņiem.

Šovasar kopā ar basketbola komandas “Latvijas Universitāte” spēlētājiem pārstāvēji Latvijas studentu izlasi FIBA Stankovič kausā Ķīnā. Kā izdevās iekļauties komandā un saspēlēties ar komandas biedriem? Ar komandu kopā pirms turnīra pavadīju salīdzinoši maz laika, tāpēc likās, ka tas varētu būt izaicinājums - kārtīgi iejusties. Kopumā komandā, manuprāt, iekļāvos labi, daudz ko iemācījos un guvu milzīgu pieredzi, kas man palīdzēs arī gaidāmajā sezonā Latvijas – Igaunijas basketbola līgā.

Bronza Jelgavā tiešām bija tāds emociju vilnis, kas man deva “otro elpu” basketbolā, bet pie pirmajiem panākumiem nekad negribas apstāties, tāpēc arī pieņēmu lēmumu spert soli uz augšu. Sev vienmēr jūtu, ka ir vieta izaugsmei gan sportā, gan mācībās, tāpēc šo gaidāmo sezonu es uztveru kā lielu izaicinājumu. Ambīcijas vienmēr ir augstas, tagad tikai laiks ieguldīt smagu darbu, lai tās sasniegtu. Tev šosezon būs jauna pieredze spēlējot Latvijas – Igaunijas basketbola līgā. Ko sagaidi no jaunās sezonas? Jā, šī man būs debija Latvijas – Igaunijas basketbola līgā, tāpēc ar nepacietību gaidu sezonas sākumu. Grūti kaut ko prognozēt, zinu tikai to, ka būs ātri jāspēj adaptēties, jo līmenis ir cits. Noteikti ceru sagaidīt aktīvu atbalstu un skaļas tribīnes katrā spēlē.

Kādēļ izvēlējies tieši Latvijas Universitātes basketbola sistēmu? Pa vasaru, trenējoties dalībai turnīrā Ķīnā, sapazinos ar puišiem un kolektīvs bija draudzīgs. Lielu lomu nospēlēja tas, ka bija redzama profesionāla pieeja gan no spēlētājiem, gan no treneriem un kluba vadības. Likās, ka viss mani šeit apmierina un nākot uz Latvijas Universitāti izdarīšu pareizo izvēli. Pagaidām savu lēmumu ne mirkli nenožēloju.

Kādi ir Tavi individuālie mērķi šajā sezonā, pie kā centies gan vasarā, gan arī centīsies sezonas laikā strādāt? Kā jau minēju, vasarā cīnījos par vietu uz turnīru Ķīnā. Tad arī tagad mērķis varētu būt nostiprināties sastāvā, lai gan treneri, gan komandas biedri var uz mani paļauties. Tomēr svarīgāki noteikti ir komandas mērķi un zinu, ka cīnīsimies par uzvaru katrā spēlē.

Iepriekšējo sezonu spēlēji Jelgavas komandā LBL2. Kas ir tās galvenās lietas, kas atšķiras treniņprocesā šeit un tur? Arvien vēl pamazām adaptējos pie tempiem treniņu laikā. Tā arī varētu būt lielākā atšķirība. Noteikti arī tas, ka šeit visi esam jaunieši, kuri cenšas pierādīt sevi katrā epizodē, tāpēc arī treniņos ir jūtama laba sportiskā konkurence savā starpā.

Kā izdodas iejusties komandā un vai kā jaunajam ir bijuši kādi uzdevumi, kas jāpilda? Puiši noteikti pieņem, komandā vienmēr valda draudzīgs mikroklimats un saliedētība, tāpēc arī domāju, ka esmu iejuties labi. Lai gan šis man ir pirmais gads šeit, tad pēc vecuma gan esmu komandā kaut kur pa vidu, tāpēc “īpašo” uzdevumu pildīšana, kā piemēram, bumbu savākšana un ūdens nešana, man ir pārsvarā izpalikusi.

LBL2 izdevās kopā ar komandu izcīnīt bronzas medaļas - tas bija loģisks solis kāpt uz augšu savā attīstībā un censties iekļūt LBL1 komandā. Vai vienmēr liec sev izaicinājumus augt un attīstīties personīgi un kopā ar komandu? 49

T/P ALFA, RĪGA, BRĪVĪBAS IELA 372

Roberts Kāpostiņš: “Komandas mērķis ir cīnīties par katru uzvaru šajā sezonā un noteikti iekļūt izslēgšanas spēlēs” Krista Ramane

Roberts Kāpostiņš - spēlētājs, kurš šobrīd mācās Rīgas Teikas vidusskolas 12. klasē un nākotnē noteikti domā par duālo karjeru, tādēļ ir pievienojies Latvijas Universitātes basketbola sistēmai. Roberts uzskata, ka ikvienam ir smagi jāstrādā, lai sasniegtu sevis izvirzītos mērķus. Sīkāk lasi šajā intervijā.

Spēlētāja vizītkarte Vārds/Uzvārds – Roberts Kāpostiņš Dzimšanas gads – 21.11.2000 Pirmsākumi basketbolā – 7 gados Pirmais treneris – Kaspars Strapcāns Elks basketbolā – nav tāda Dzīves moto – “Smags darbs uzvar talantu”

Kādēļ izvēlējies pievienoties tieši Latvijas Universitātes basketbola sistēmai? Izvēlējos pievienoties Latvijas Universitātes basketbola sistēmai, jo vēlējos spēlēt basketbolu profesionālā līmenī, kā arī tā bija laba iespēja apvienot basketbolu ar mācībām. Kur Tu šobrīd mācies un par ko? Cik viegli/grūti ir savienot mācības ar treniņiem, kas ir tās lietas, kas palīdz fokusēties uz abām pusēm? Šobrīd mācos Rīgas Teikas vidusskolā 12. klasē. Treniņus ar mācībām ir grūti savienot, jo šis ir eksāmenu gads. Vēlos labi sagatavoties tiem, lai varētu iestāties augstskolā. Galvenās lietas, kas palīdz fokusēties gan uz basketbolu, gan uz mācībām ir mērķtiecīgums un pašdisciplīna.

Pastāsti par to, kur spēlēji pagaišajā sezonā un kas ir tās galvenās atšķirības treniņprocesā? Pagājušajā sezonā spēlēju Bērnu Jaunatnes sporta skolā “Rīdzene” komandā. Galvenās atšķirības treniņprocesā ir tās, ka pie Latvijas Universitātes komandas ir daudz intensīvāki treniņi un arī vairāk darbojamies svaru zālē – liekot uzsvaru uz fizisko sagatavotību. Kā izdodas iejusties komandā un kāds ir mikroklimats? Komanda ir ļoti draudzīga un saliedēta, puiši ir atsaucīgi, kas palīdzēja ļoti ātri iejusties.

Kas ir Tavas stiprās puses laukumā un kas ir tās lietas pie kurām vēl centies piestrādāt? Ikvienā spēlē cenšos lielu uzmanību pievērst aizsardzībai, taču vienmēr ir, kur augt. Kādi ir Tavi individuālie mērķi šajā sezonā, kā arī komandas kopējie mērķi? Komandas kopējie mērķi ir cīnīties par katru uzvaru šajā sezonā un noteikti iekļūt izslēgšanas spēlēs. Mans mērķis ir izcīnīt savu vietu komandā, kā arī pilnveidoties, lai spētu demonstrēt labāko sniegumu laukumā. Kur Tu sevi redzi tuvāko gadu laikā? Vēlos attīstīt sevi individuāli basketbolā, pabeigt skolu un, protams, turpināt mācības augstskolā.

DATORTEHNIKA SERVERTEHNIKA PROGRAMMATÅªRA

info@telcom.lv +371 22008800 54

Niks Artūrs Līnis: “Profesionālais sports mūsdienās ir ļoti nežēlīgs un nekad nevar zināt, kas var notikt.” Krista Ramane

Latvijas Universitātes basketbola sistēmai ir pievienojies jauns spēlētājs Niks Artūrs Līnis, kurš iepriekšējo sezonu ir spēlējis Jēkabpils basketbola komandā. Pieņemot jaunu izaicinājumu Niks Artūrs Līnis ir pievienojies basketbola komandai “Latvijas Universitāte”, kā arī iestājies augstskolā, lai paralēli basketbola spēlēšanai veidotu duālo karjeru un būtu drošs par savu nākotni.

Spēlētāja vizītkarte Vārds/Uzvārds – Niks Artūrs Līnis Dzimšanas gads – 12.06.2000 Pirmsākumi basketbolā – 10 gados Pirmais treneris – Vladimirs Kiseļovs Elks basketbolā – Jayson Tatum Dzīves moto – “Notici tam, ko Tu dari un tad viss dzīvē izdosies!” Niks Artūrs Līnis par pievienošanos Latvijas Universitātes basketbola sistēmai: “Izvēlējos tieši Latvijas Universitātes basketbola sistēmu, jo apzinos, ka mācības ir svarīgas! Latvijas Universitāte sniedz iespēju spēlēt augstākajā divīzijā, nodrošinot treniņprocesu ļoti profesionālā līmenī un paralēli basketbolam varu iegūt augstāko izglītību, veidojot duālo karjeru. Iestājos Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes programmā “E-bizness un loģistikas vadības sistēmas”. Par labu duālajai karjerai izvēlējos, jo vēlos gan spēlēt basketbolu augstā līmenī, gan iegūt augstāko izglītību. Pie tam profesionālais sports mūsdienās ir ļoti nežēlīgs un nekad nevar zināt, kas var notikt, tāpēc visas kārtis nevar likt tikai uz basketbolu.

Šobrīd skolu ar treniņiem izdodas veiksmīgi apvienot, jo pašlaik jau ir tikai pats sākums un vēl nav bijušas nekādas grūtības to visu sakārtot tā, lai paspētu gan uz augstskolu, gan treniņiem. Rīta treniņi parasti ir pirms pašas skolas un vakara treniņi dienas otrajā pusē - tā kā skolu kavēt nesanāk nemaz.”

Par atšķirībām treniņprocesā, ja salīdzina ar iepriekšējo komandu Niks Artūrs Līnis saka: “Ir pāris lietas, kas ir atšķirīgas, piemēram, man Jēkabpilī galvenais treneris bija no Serbijas līdz ar to visa komunikācija un treniņi notika angļu valodā, protams, mums bija arī ārzemju spēlētāji, ar kuriem vajadzēja komunicēt visu laiku un palīdzēt viņiem iejusties komandā. Galvenā atšķirība ir tā, ka Latvijas Universitāte pievērš lielu uzmanību fiziskās sagatavotības treniņiem, kas personīgi man ļoti patīk, jo to šeit ir ļoti daudz, salīdzinoši ar Jēkabpili”. “No šīs sezonas sagaidu ar komandu nospēlēt katru spēli pēc iespējas labāk, lai pēc spēlēm nav vainas apziņa, ka varēja izdarīt vēl labāk. Un, protams, ceru, ka spēšu veiksmīgi apvienot basketbolu ar mācībām, jo pirmais gads ir vissarežģītākais. Mans mērķis būtu šajā sezonā iejusties Latvijas Universitātes komandā, atrast to īsto vietu tā, lai no

manis būtu lielākais ieguvums uz laukuma un treniņos. Palīdzēšu Latvijas Universitātes komandai ar visu, kas būs manos spēkos šogad. Lēnām izdodas iejusties komandā, manuprāt, spēlētāji pieņem mani. Cenšos vienmēr būt atsaucīgs un izpalīdzīgs, kā arī uzklausu padomus, ko man dod pārējie spēlētāji. Protams, ka ir bijuši visādi uzdevumi, bet tie jau vairāk ir tādi sīkumi, piemēram, palīdzēt menedžerim sakrāmēt mantas autobusā, kad dodamies uz izbraukuma spēlēm, palīdzēt fizioterapeitam paņemt medicīnas somu, pēc treniņiem bumbas savākt - tie jau ir tādi sīki uzdevumi un darbi, kas katram jaunajam ir jādara komandās.” Niks Artūrs Līnis atbildēja uz jautājumiem par sezonas mērķiem un iejušanos jaunajā komandā, kā arī pienākumiem, kā jaunajam spēlētājam.

“Mans mērķis sezonā būtu atrast to īsto vietu, lai no manis būtu lielākais ieguvums uz laukuma un treniņos” 57

Kurš ir atjautīgāks no BK LU jaunajiem spēlētājiem? JAUTĀJUMI

Niks

Roberts

Komats

Kāda zīme jāliek starp skaitļiem 4 un 5, lai rezultāts būtu lielāks par 4, bet mazāks par 5? (Komats)

Cik ābolus var apēst tukšā dūšā? (Vienu, pēc tam vairs nav tukša dūša)

Tik daudz, cik katrs pats var apēst

Nezinu

No kāda trauka nevar neko ieēst? (No tukša trauka)

No tukša trauka

Nezinu

Ventspils

Liepāja

Rīga

ATPAZĪSTI LATVIJAS PILSĒTAS

ATPAZĪSTI LATVIJAS SLAVENĪBAS Kristaps Porziņģis

Kristaps Porziņģis

Raimonds Pauls

Ozols

Nezinu

Basketbola komandas “Latvijas Universitāte” spēlētājs Niks Līnis atbildēja pareizi uz 8 jautājumiem, bet Roberts Kāpostiņš uz 6 jautājumiem. Tātad no jaunajiem spēlētājiem atjautīgāks ir Niks Līnis. 58

Latvijas Universitātes karsējmeitenes aktīvi darbojušās visas vasaras garumā Krista Ramane

Latvijas Universitātes Karsējmeitenes 2019. gada vasaras sezonā piedalījušās dažādos pasākumos, kas ļāvis popularizēt arī Latvijas Universitātes vārdu plašākā sporta sabiedrībā. Visas vasaras garumā meitenes ir guvušas lielu pieredzi dejošanai dažādās vidēs – uz speciālās virsmas, kas likta uz 3x3 basketbolu Ghetto Games spēlēs, uz asfalta, smiltīs u.c. Tas viss kopā ir bijis gana liels izaicinājums, it īpaši dejot smiltīs – to jums atzīs katra meitene. Taču šis viss laiks, kas ieguldīts gatavojoties pasākumiem un piedaloties tajos, ir devis lielu priekšrocību laicīgi būt gatavām jau uz sezonas sākumu Latvijas Universitātes spēlēm.

Ghetto Games – kur visas vasaras garumā meitenes piedalījās ar saviem priekšnesumiem.

Diennakts basketbola turnīrs “Krastu mačs” Īpašu uzvaru izcīnīja Latvijas Universitātes komandas spēlētāji, kurus uzmundrināja arī karsējmeitenes.

Pasaules tūres 3* turnīrs pludmales volejbolā Jūrmalā viens no lielākajiem notikumiem volejbola sabiedrībā, kur meitenes visu trīs dienu garumā atbalstīja sportistus ar saviem priekšnesumiem.

Rīgas Volejbola nedēļa – Vecrīgas sirdī, Doma laukumā, norisinājās volejbola turnīrs, kur meitenes atbalstīja gan pirmajā dienā notiekošo labdarības spēli ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, gan arī otrajā dienā – profesionālu sportistu spēles.

Latvijas Universitātes futbola līgas fināls sezonas noslēguma spēlēs iekšējās Latvijas Universitātes futbola līgas finālspēlēs piedalījās arī Latvijas Universitātes karsējas

Latvijas Universitātes Sportam 90! satikās visu gadu laikā esošie sporta veidi, treneri, sportisti un Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komandas 10. sezona tika atzīmēta, uzstājoties pasākumā

VECĀĶU BEACH FEST 2019 Latvijā lielākais, vietējā mēroga, pludmales volejbola turnīrs, kur meitenes ar savām dejām uzstājās gan pirms spēlēm, gan spēļu starplaikos

Ādažu sporta skolas izlaidums dažādos sporta veidos jaunieši absolvēja sporta skolu un meitenes iepriecināja ar trīs žilbinošiem priekšnesumiem

Jauno karsējmeiteņu atlasē, kas norisinājās augustā, pieteikušās bija vairāk kā 20 jaunas meitenes, kas liecina, ka aktivitāte un interese ir. No sākuma skaita, atlasi izturējušas 7 meitenes, kas arī tiks iekļautas komandas pamatsastāvā uz jauno 2019./2020.gada sezonu. 61

Kristīne Mihailova: “Kapteinim ir jābūt kā starpniekam starp treneri un komandu, lai nerastos domstarpības” Krista Ramane

Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komanda pēc sezonas beigām un vasaras periodā ir piedzīvojušas pamatīgas pārmaiņas, jo prom ir devušās vairākas meitenes, bet vietā ir nākušas jaunas un perspektīvas meitenes ar vēlmi pārstāvēt Latvijas Universitāti. Komandai ir arī jauna kapteine – Kristīne Mihailova, kuru aicinājām uz sarunu, lai uzzinātu par komandas mikroklimatu un galvenajiem uzsvariem jaunajā sezonā. “Šī man būs otrā sezona Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komandā. Treniņos šobrīd vairāk uzmanību pievēršam fiziskajai sagatavotībai. Mēģinām iemācīties jaunus trikus, kā arī katrai ir iespēja iemācīt pārējām meitenēm savu deju, kuru varētu turpmāk dejot spēlēs. Uzticētā Karsējmeiteņu komandas kapteines loma nemaina mani nedz kā karsēju, nedz kā cilvēku. Bet tas arī papildus visam uzliek lielāku atbildību. Toties ir patīkami, ka tiku ievēlēta par kapteini.” Par to, kā tika izraudzīta karsējmeiteņu kapteine Kristīne Mihailova saka: “Treniņa beigās notika balsošana, kur viena no meitenēm mani izvirzīja par kandidāti un tad visas meitenes nobalsoja par mani.”

Lai būtu par labu kapteini cilvēkam ir jāpiemīt sekojošām īpašībām: “Liela atbildības sajūta, jo vienmēr vajag būt gatavai izpalīdzēt meitenēm, sagatavot visu priekš spēlēm, t.i., zīmējumi, tērpu un deju izvēle. Būt kā starpniekam starp treneri un komandu, lai nerastos domstarpības un rastu kompromisu. Un, protams, pozitīvs noskaņojums, jo esi meitenēm kā piemērs.”

“Pārsteigt skatītājus ar jauniem trikiem, kā arī parādīt skatītājiem jaunas dejas, kur varēs arī redzēt kādu jaunu dejas stilu. Augt ne tikai individuāli, bet arī kā komandai,” – tā karsējmeiteņu jaunā kapteine saka par jauno sezonu, kā arī ieskicē komandas mikroklimatu un cīņu par vietu komandā. “Mikroklimats ir ļoti labs, par ko ir liels prieks. Mēs palīdzam jaunajām meitenēm adaptēties, lai viņas nejustos atstumtas. Pēc manām domām, mums tas sanāk ļoti labi. Manuprāt, šogad savstarpējā konkurence ir mazāka nekā tā bija pagājušajā gadā, jo šogad pamatsastāvā ir vairāk brīvu vietu nekā pagājušajā gadā. Diemžēl mēs nevaram komandā paņemt visas meitenes, jo ir noteikts pamatsastāva meiteņu skaits.” Kristīnei Mihailovai lūdzām padalīties ar kādu amizantu gadījumu no karsējmeiteņu laikiem: “Neplānoti priekšnesuma laikā nokrita garie svārki. (Smejas) Vēl joprojām pirms katras attiecīgās dejas pārbaudu vai svārki kārtīgi turas.”

Basketbola klubs “Latvijas Universitāte” sadarbojas ar Rīgas 1. speciālo internātskolu – attīstības centru Krista Ramane

Basketbola kluba “Latvijas Universitāte” spēlētāji sezonas beigās vairākas reizes viesojās Rīgas 1. speciālajā internātpamatskolā - attīstības centrā, kur interešu izglītības nodarbības ietvaros aizvadīja treniņu ar skolēniem, kopā ar viņiem izpildot dažādus basketbolu vingrinājumus, veidojot bērniem mazas stafetes, kā arī izpildot metienus no dažādām pozīcijām. Tāpat jau ar vecāko klašu skolēniem basketbolisti aizvadīja draudzības spēli, kuras mērķis bija sniegt pozitīvas emocijas skolēniem, nedaudz pamainot viņu ierasto sporta stundu un treniņu vidi. Skolas beigās gan LBL1 komandas, gan LBL2 komandas spēlētāji piedalījās arī skolas sporta dienā ar savu disciplīnu. Plašāku komentāru par darbu skolā, komunikāciju ar bērniem, kā arī aizvadīto treniņu un draudzības spēli ar Latvijas Universitātes basketbolistiem sniedza sporta treneris Ainārs Eidons: “Kļūt par skolotāju nebija mans bērnības sapnis, taču dzīvē viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Es īstajā laikā un vietā satiku skolotāju, kas strādā ar šādiem bērniem un mani iedvesmoja ar savu darbu. Skolotāja juta, ka es varētu strādāt šādā skolā. Tagad varu droši teikt, ka šī

ir mana īstā vieta. Būt skolotājam man ir misija un aicinājums.” “Komunikācija prasa daudz enerģiju un pacietību, lai spētu ieinteresēt, atrast pieeju katram skolēnam atbilstoši viņu vajadzībām. Kā jau minēju, šis darbs noteikti ir aicinājums un „sirds darbs”, kurā bez patiesas mīlestības un pozitīvas attieksmes nav iespējams kaut ko iemācīt un sasniegt.” Aināram Eidonam tika jautāts par to, ko sniedz bēr-

niem šādās nodarbības, kur bērniem atnāk atpazīstami sportisti un patrenējas kopā ar viņiem: “Šādi pasākumi izglītojamiem sniedz pavisam citas emocijas un neviltotu prieku, ko nevar nepamanīt viņu sejās. Tā ir pamatīga emociju gamma, vēlme sevi pierādīt un parādīt no labākās puses. Svarīgi ir arī tas, ka Latvijas Universitātes basketbolisti dalās savās pieredzēs par karjeru basketbolā, akcentējot smago darbu un ticību saviem spēkiem, kas ir svarīgas īpašības gan basketbolā, gan arī dzīvē.” “Viens no mērķiem ir turpināt motivēt izglītojamos nodarboties ar basketbolu un mīlēt to vēl vairāk, kā līdz šim. Šie treniņi un draudzības spēle ir kā papildus motivācija turpināt iesākto un neapstāties.” Tāpat treneris aicināja ikvienu palīdzēt bērniem, ja vien viņiem ir tāda iespēja: “galvenais vajadzētu noticēt pašiem sev un nenobīties, ka mēs tiešām spējam viens otram palīdzēt, īpaši situācijās, kad tiešām šī palīdzība ir ļoti nepieciešama.”

Autore: Krista Ramane Maketētājs: Māris Greidāns Foto: Izmantotas LU basketbola spēļu fotogrāfa Māra Greidāna un citu fotogrāfu bildes Drukāts: tipogrāfija Zemgus