Latvijas Universitātes gada pārskats 2016 by Latvijas Universitāte

Latvijas UniversitÄ tes 2016. gada pÄ rskats

Saturs Rektora priekšvārds

......................................

Studenti un studijas

.....................................

Zinātne un inovācijas

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

Starptautiskā sadarbība

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 44

Kultūra

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48

Sports

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56

LU Latvijā un sabiedrībā Komunikācija

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 66

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 78

Finanses

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 88

Personāls

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 92

Lai spētu saglabāt un uzlabot Latvijas Universitātes (LU) vietu pasaules zinātnes telpā, kurā arvien lielāku nozīmi ieņem starpdisciplinaritāte un pētniecības lietojamība dažādu mūsdienu sabiedrības izaicinājumu risināšanā, mums kā nacionālai zinātnes universitātei ir jāpielāgojas ārējām izmaiņām, vienlaikus saglabājot tās tradīcijas un vērtības, kas stiprinājušas mūs kopš 1919. gada. Tikai pielāgojoties pasaules un nacionāla līmeņa sabiedrības, zinātnes, tehnoloģiju un tirgus tendenču izraisītajām apkārtējās vides un pieprasījuma izmaiņām, spēsim izveidot LU par universitāti, kas sagatavo un piesaista augsta līmeņa zinātniekus, kuri ar starptautiska līmeņa zinātniskajiem atklājumiem un zināšanu pārneses aktivitātēm sekmē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un sabiedrības attīstību. Mūsu panākumu atslēga ir Latvijas Universitātes komanda – labākie mācībspēki un profesionālākie darbinieki. Tikai visi kopā mēs varam nodrošināt augstu studiju kvalitāti mūsdienīgā studiju vidē, ko jau līdz šim atzinīgi novērtējuši gan mūsu, gan ārzemju studenti. Pie sasniegtā neapstāties, bet turpināt! Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks

Studenti un studijas Latvijas Universitāte ir vienīgā universitāte Latvijā, kas īsteno visu studiju līmeņu (bakalaura, maģistra, doktora) programmas, aptver 28 zinātņu nozares (Latvijā apstiprinātas 45 nozares) un 22 studiju virzienus (Latvijā akreditēti 29 virzieni).

Imatrikulēto studentu skaits sadalījumā pa studiju formām

nepilna laika studijas

438 studenti

pamatstudijas

pilna laika klātiene

2324 studenti

nepilna laika studijas

60 studenti

maģistra līmeņa studijas

pilna laika klātiene

1256 studenti

Pieteikumu skaits vienotajā uzņemšanas pakalpojumu portālā

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, 167 pieteikumi

Ventspils Augstskola, 383 pieteikumi

Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, 509 pieteikumi

Vidzemes Augstskola, 825 pieteikumi

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 840 pieteikumi

Banku augstskola, 913 pieteikumi

Liepājas Universitāte, 957 pieteikumi

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 3011 pieteikumi

Daugavpils Universitāte, 1531 pieteikums

Latvijas Universitāte, 14 789 pieteikumi

Rīgas Tehniskā universitāte, 13 230 pieteikumi

Doktorantūras studijas 2016. gadā tika izvērtētas visas (19) LU doktorantūras skolas. Savu darbību pārtraukusi Baltijas Vladimira Admoni doktorantūras skola. Pārējo (18) LU doktorantūras skolu darbības turpināšana tiek atbalstīta, lai paaugstinātu LU zinātniskās darbības kvalitāti un veicinātu starpdisciplinaritāti, kā arī atzinīgi novērtēts to attīstības potenciāls LU pētniecības stratēģisko mērķu sasniegšanā. 2016. gadā kopā aizstāvēti 94 promocijas darbi. Visvairāk (15) aizstāvēto promocijas darbu ir vadībzinātnē, 10 promocijas darbi aizstāvēti fizikā, bet pa 8 darbiem ķīmijā un bioloģijā.

Studiju programmas LU 2015./2016. akadēmiskajā gadā bija iespēja studēt 127 studiju programmās, no kurām pamatstudiju līmenī divās 1. līmeņa profesionālās, 49 akadēmiskā vai profesionālā bakalaura un 2. līmeņa profesionālās programmās, bet augstākā līmeņa studijās 52 akadēmiskā vai profesionālā maģistra un 2. līmeņa profesionālās programmās, kā arī 24 doktora studiju programmās. Starptautisku izcilību un kvalitātes novērtējumu ir ieguvušas šādas LU studiju programmas: bakalaura programma “Ķīmija”, kas ir vienīgā Baltijas valstīs, kuru izvērtēja European Chemistry Thematic Network Association (ECTNA) ekspertu komisija un kurai piešķīra nosaukumu “Eirobakalaurs”; bakalaura un maģistra programma “Datorzinātnes”, kuru izvērtēja Eiropas ekspertu komisija un kurai piešķīra Eiropas kvalitātes zīmes “Eiropas informātikas bakalaurs” un “Eiropas informātikas maģistrs”; profesionālā maģistra programma “Rakstiskā tulkošana”, kuru izvērtēja Eiropas eksperti un kurai piešķīra EMT (European Master's in Translation) kvalitātes zīmi, kas apliecina atbilstību augstākā līmeņa ekspertu izstrādātajam EMT standartam un tulkotāja kompetences profilam. LU ir vienīgā augstskola, kas realizē Latvijā unikālas studiju programmas 12 nozarēs: ģeogrāfijā, ģeoloģijā, optometrijā, radiogrāfijā, matemātiskajā statistikā, Āzijas studijās, orientālistikā, klasiskajā filoloģijā, filozofijā, bibliotēkzinātnē, dokumentu pārvaldībā, pārkonfesionālajā teoloģijā.

Absolventi

1756 studenti beidza pamatstudiju programmas.

1046

studenti beidza maģistrantūras studiju programmas.

3092

studenti absolvēja Latvijas Universitāti 2016. gadā. Tas ir līdzvērtīgs skaits Saulkrastu pilsētas iedzīvotāju skaitam.

Studentu atbalsts LU Studentu servisā konsultatīvais un informatīvais atbalsts 2016. gadā nodrošināts integrēti akadēmiskos, karjeras izvēles, karjeras plānošanas un vadības, kā arī psiholoģijas jautājumos. Pārskata periodā nodrošinātas 89 individuālās karjeras konsultācijas un 301 konsultācija psiholoģiskos un personīgos jautājumos, tai skaitā 15 ārzemju studentiem. 2016. gadā konsultācijās ar studentiem tika risināti aktuāli jautājumi, kas saistīti ar studentu profesionālās dzīves plānošanu un profesionālās darbības uzsākšanu. Aktuāla tēma bija profesionālās jomas un studiju virziena maiņa, sevišķi pēc pirmā gada adaptācijas perioda beigām. Studenti konsultācijās pārrunāja savas bažas par tālāko nodarbinātību izvēlētajā jomā, atalgojuma perspektīvu, kā arī dažādas ar personīgajām problēmām saistītas tēmas. Īpaši aktuāla problēma ir ārzemju studentu nodarbinātība – strauji palielinās to ārzemju, arī Erasmus, studentu skaits, kuri meklē darba iespējas, pilnveido darba pieteikuma dokumentus un jūtas nedroši, vai varēs iejusties Latvijas darba tirgus apstākļos un sabiedrībā kopumā. Šiem studentiem atbalsts tiek sniegts atkārtoti, taču jāatzīmē, ka personālam būtu nepieciešamas apmācības, kā ar šiem studentiem strādāt ilgtermiņā. Dažādu grupu semināru piedāvājumus, kas saistīti ar profesionālo un personīgo attīstību, izmantojuši 137 studenti un LU absolventi. Lai izglītotu skolēnus par izglītības un karjeras izvēli, LU fakultāšu un Studentu servisa pārstāvji viesojās 39 skolās. Arī Universitātes telpās regulāri tiek uzņemtas skolēnu grupas – 2016. gadā augstskolā semināros, kas veltīti studiju virziena izvēlei, viesojās 281 skolēns. Karjeras centra speciālisti ir uzstājušies vairākās Latvijas mēroga skolēnu un pedagogu zinātniskajās konferencēs, pieredzes apmaiņas semināros, Latvijas Karjeras atbalsta attīstības asociācijas sanāksmēs un presē (vairākos “Karjeras Ziņu” izdevumos, psiholoģijas žurnālos) publicējuši rakstus par karjeras atbalstu un karjeras metodiku izmantošanu. Karjeras centra speciālisti ir piedalījušies arī starptautiskā seminārā karjeras konsultantiem International Networking Today for New Guidance Expertise Tomorrow Viļņā, kur iegūtas zināšanas par mobilitātes braucienu priekšrocībām studentiem.

2016. gadā Studentu serviss turpināja īstenot atbalstu 1. kursa studentiem – Karjeras centra speciālisti un psihologs nodrošināja kursu 1. kursa mentoriem “Vienaudžu mentora darba psiholoģiskie aspekti”, kurā piedalījās 60 mentori, tika novadītas 12 supervīzijas mentoriem, kuri strādā ar 1. kursa studentiem. Karjeras konsultants ar psihologu piedalījās kursa “Kuratoru profesionālā pilnveide” izstrādāšanā un vadīšanā, kā arī sniedza kuratoriem individuālu atbalstu šajā darbā. Turpinās aktuālie semināru piedāvājumi – Karjeras centrs regulāri piedāvā dažādus atbalsta seminārus studentiem – piemēram, laika plānošanas, stresa vadības, karjeras plānošanas u. c. Aktuāla tendence ir tāda, ka arvien vairāk semināru vēlas apmeklēt LU personāls – tas varētu arī liecināt par vēlmi pašizglītoties un gūt atbalstu dažādās darba situācijās. 2016. gadā notika vairāku desmitu uzņēmumu ekspertu vieslekcijas dažādās LU fakultātēs. Karjeras iespēju dienā piedalījās 52 uzņēmumi, to apmeklēja ap 1500 studentu. Darba devēji iesaistījās arī semināru rīkošanā studentiem, informējot par prakses/darba iespējām, stipendiju konkursiem, kā arī studentu personīgo un profesionālo prasmju pilnveidi.

Populārākās studiju programmas

Datorzinātnes

Tiesību zinātne

Komunikācijas zinātne

Datorzinātnes

Tiesību zinātne

Komunikācijas zinātne

Vadības zinības

Ārstniecība

Vadības zinības

Ekonomika

Angļu filoloģija

Psiholoģija

Angļu filoloģija

Āzijas studijas

Politikas zinātne

Programmēšana un datortīklu administrēšana

Farmācija

* pieteikumu skaits studiju programmām

Datorzinātnes Tiesību zinātne Komunikācijas zinātne Vadības zinības Ekonomika Ārstniecība Psiholoģija Politikas zinātne Angļu filoloģija Farmācija

Studiju vide Latvijas Universitāte turpina darbu, lai nodrošinātu modernu studiju vidi, veidojot jaunas STEM un starpdisciplinārās studiju programmas, kas aptvers dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku. Tiks strādāts arī, lai internacionalizētu, izvērtētu un apvienotu studiju programmas un lai attīstītu tālākizglītības un mūžizglītības programmas, piesaistot vairāk jaunu doktoru un ārvalstu studentu. LU plāno ieguldījumus pētniecībā un pētījumu komercializācijā, lai būtiski uzlabotu savus konkurētspējas rādītājus. Zinātniskā pētniecība un tās rezultātu publicēšana ir pamats LU akadēmiskajai, starptautiskajai un praktiskās jomas konkurētspējai. Ir izvirzītas vairākas LU pētījumu prioritātes 2016. līdz 2020. gadam, kā, piemēram, inovatīvas informācijas tehnoloģijas, sabiedrības veselība, dzīves kvalitāte un nācijas ilgtspēja, klimata pārmaiņas un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija u. c. Latvijas Universitātes attīstības mērķis ir 2021. gadā kļūt par vienu no ietekmīgākajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā un par starptautiski atzītu zinātnes universitāti, vienlaikus nodrošinot plaša spektra studijas. Attīstības pamatideja ir veidot vienotu, modernu un atvērtu studiju un zinātnes vidi, kas uzlabos dažādu zinātņu nozaru sadarbību un veicinās jaunu starpnozaru studiju programmu veidošanu, kā arī novērsīs līdzšinējo sadrumstalotību un samazinās infrastruktūras uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksas. LU Akadēmiskais centrs nodrošinās atvērtās pieejas tehnoloģijas un inovācijas pārneses iespējas. Nākotnē uz to pārietu arī zinātniskie institūti, kas ir vērsti uz lietišķo pētījumu attīstību.

Zinātnes māja – nākamā ēka Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Torņakalnā – būs LU dāvana Latvijas valstij tās simtgadē. Šis ir nākamais nozīmīgais solis LU infrastruktūras modernizēšanai un tās attīstības mērķa sasniegšanai. Studiju un zinātniskā darba koncentrēšana vienotos akadēmiskajos centros ir izplatīta tendence augstākās izglītības un zinātnes modernizācijai. Līdz ar Akadēmiskā centra izveidi LU būs piedzīvojusi lielākās pārmaiņas tās pastāvēšanas vēsturē. Teritorijā paredzētas trīs studiju un zinātnes ēkas, vairākas viesnīcu un apartamentu ēkas studentiem un vieslektoriem, tehnoloģiju pārneses centrs, sporta centrs u. c. Apbūves metā noteiktas galvenās vadlīnijas ēku izvietojumam, to savstarpējai saiknei, noteikts ielu tīkls atbilstoši spēkā esošajam detālplānojumam, doti priekšlikumi transporta infrastruktūras uzlabošanai.

LU Studentu padome Latvijas Universitātes Studentu padome ir LU studentu pašpārvalde, tā ir neatkarīga LU studentu tiesību un interešu pārstāvības galvenā lēmējinstitūcija, kas darbojas biedrības statusā. Tās darbības mērķis ir pārstāvēt LU studentus un aizstāvēt viņu tiesības un intereses, kā arī veicināt izglītības un zinātnes attīstību Latvijā. 2016. gadā Studentu padome veica vairākus nozīmīgus darbus, lai rūpētos par ikvienu LU studentu un viņa izaugsmi: tika pilnveidotas LUIS anketas, t. sk. izveidota kursa vecāko sistēma un sakārtots normatīvais regulējums; Culture Exchange Programme ietvaros noorganizēti sadraudzības pasākumi; Studentu padome ir aktīvi iesaistījusies nacionāla mēroga pasākumos, darbojoties Latvijas Studentu apvienībā; tika izveidota sadarbība ar Tartu Universitātes Studentu pašpārvaldi; noorganizētas LU studentu sporta spēles un LU lielākie studentu svētki – “Aristotelis 50”. Rūpējoties par studentu ērtu uzturēšanos Rīgā, sociālās programmas ietvaros tika piešķirtas atlaides studentiem, kas dzīvo LU dienesta viesnīcās, kā arī risināti LU dienesta viesnīcu labiekārtošanas jautājumi. Projektu konkursā atbalstītas daudzas un dažādas studentu iniciatīvas gan akadēmiskos un zinātnes jautājumos, gan studiju procesa uzlabošanā, gan sociālos, kā arī kultūras un sporta jautājumos, tādējādi veicinot studentu iesaisti zinātnē, paplašinot akadēmiskās iespējas un pilnveidojot studentu apkārtējo vidi un ikdienu.

Mecenātu stipendijas 2016. gadā LU Fonds ziedojumos saņēma 2 466 955 eiro no 211 ziedotājiem. Ienākumi no mecenātu ziedoto līdzekļu ilgtermiņa ieguldījumiem veidoja 195 943 eiro, un ienākumi no mecenātu novēlētās zemes nomas – 11 252 eiro. Mecenātu ieguldījums jau trīspadsmito gadu palīdz Fondam aktīvi atbalstīt izcilos, centīgos studentus, pedagogus un zinātniekus, kā arī īstenot izglītības, zinātnes un kultūras attīstības projektus LU un valsts labā. 2016. gadā LU Fonds administrēja 34 dažādas stipendiju programmas studijām LU un citās Latvijas augstskolās. 2016. gadā nākušas klāt piecas jaunas prakses stipendijas un Alfreda Raistera stipendija, kuru ieguvuši deviņi Latvijas Universitātes studenti. Kopā attiecīgajā akadēmiskajā gadā stipendijas saņēma 492 bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studenti. Kopā 2016. gadā stipendijās izlietotie ziedojumi veidoja 690 755 eiro.

2017. un 2018. gada aktuālais projekts ziedojumiem ir LU Absolventu takas izveide LU Botāniskajā dārzā Piedalies un atbalsti:

www.ziedot.lu.lv 26

Zinātne un inovācijas

Uzsākts izstrādāt LU intelektuālā īpašuma pārvaldības noteikumus, Komercializācijas vadlīnijas un SpinOff noteikumus. Izveidota Zinātnes izcilības un komercializācijas atbalsta jeb bonusu programma un uzsākta tās realizācija. Programmas ietvaros ik gadu labāko publikāciju autori un darbinieki, kuri sniedz ieguldījumu, lai veicinātu LU sadarbību ar industriju, saņems finansiālu atbalstu tālākai izaugsmei. Izveidota zinātnes komercializācijas sekcija LU ikgadējās zinātniskās konferences ietvaros. Organizēta LU pārstāvība un pētnieku piedalīšanās trīs reģionāla mēroga un vienā starptautiskā nozaru izstādē. 2016. gadā LU pirmo reizi piedāvāja tirgū licencēšanai 16 zinātniskās izstrādnes. Par piecu izgudrojumu izmantošanu tika noslēgti licences līgumi. Sagatavots un īstenots mācību kurss LU Bioloģijas fakultātes maģistrantūras studentiem, kā arī organizēti informatīvi semināri par inovācijām un uzņēmējdarbību Ķīmijas un Datorikas fakultātes studentiem. Uzsākta LU sadarbības portāla izstrāde, kurā tiks apkopotas un publicētas LU pētnieciskās kompetences un citas sadarbības iespējas ar uzņēmējiem sabiedrību. Organizētas tikšanās ar vairāk nekā 100 dažādu nozaru uzņēmumiem par sadarbības iespējām pētniecībā un produktu izstrādē. Sadarbībā ar uzņēmumiem un pašvaldībām uzsākta 19 efektīvas sadarbības projektu realizācija. Izveidota sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai veicinātu LU atpazīstamību visās Latvijas pašvaldībās. Vairāku ārvalstu delegāciju uzņemšana LU Akadēmiskā centra Dabas mājā, tai skaitā LU kompetenču prezentēšana.

Zinātniskās konferences un semināri 2016. gadā LU rīkoja 211 dažādus pasākumus, kā konferences, seminārus, vasaras skolas, lasījumus. Tika rīkotas arī nozīmīgas starptautiskas konferences dažādās zinātņu nozarēs. th

Maijā notika Medicīnas fakultātes organizēta starptautiska konference 6 global summit on Medical and aromatic plants. Humanitāro zinātņu fakultāte organizēja XI starptautisko zinātnisko konferenci “Literatūra un reliģija” un starptautisku jauno zinātnieku konferenci – “Valoda, mīts, folklora, literatūra, komunikācija virs robežām”. Ekonomikas un vadības fakultātē rudenī notika starptautiska zinātniska konference “Ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības jaunie izaicinājumi: digitālā ekonomika”. LU bija uzņēmusies organizēt vairākus starptautiskus pasākumus: COST akciju pasākumus (COST ES 1202 Networking like observatories in Europe), SCIENTIX semināru, Eiropas ekosistēmu ilgtermiņa tīkla semināru, H2020 projekta semināru “Viedtālrunis slimības noteikšanai no izelpojamā gaisa”. Gads iesākās ar LU 75. zinātnisko konferenci, kas noritēja no janvāra līdz martam, prioritārās tēmas: dabaszinātnes, humanitārās un sociālās zinātnes. Konferences darbs tika organizēts 10 plenārsēdēs un 120 sekciju sēdēs. Pirmo reizi tika organizēts starptautisks starpdisciplinārs simpozijs "Smilts un Stikli".

L'Oréal stipendija Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātniskā asistente Ilze Dimanta ir ieguvusi dabaszinātņu maģistra grādu bioloģijā, viņai stipendija ir piešķirta pētījumam “Hidrīdus veidojošu materiālu izmantošana mikroorganismu saražotā ūdeņraža savākšanai un jauna tipa bioreaktora dizains". Mikroorganismi ražo vērtīgu enerģijas nesēju – ūdeņraža gāzi, pārstrādājot dažādus rūpniecisko procesu blakusproduktus. Jauns paņēmiens, kā uzkrāt mikroorganismu saražoto ūdeņradi, ir izmantot gāzi absorbējošus metāla sakausējumus.

Nozīmīgākie LU sasniegumi zinātnē Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), izvērtējot vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs, ir nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016. gadā, starp kuriem iekļuvis arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta un informācijas aģentūras LETA projekts. Starp nozīmīgākajiem sasniegumiem lietišķajā zinātnē LZA ir nosaukusi pētījumu, kuru veicis LZA korespondētājloceklis Guntis Bārzdiņš sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūta ekspertiem Didzi Goško, Pēteri Paikenu un Normundu Grūzīti, izstrādājot precīzu un praktiski izmantojamu datorizētu semantiskās analīzes tehnoloģiju. Pētījuma laikā arī izstrādāta inovatīva mašīnmācīšanās metode un radīts pasaulē precīzākais rīks angļu valodas semantiskam attēlojumam. Tehnoloģija ir pielāgota latviešu valodai un ieviesta informācijas aģentūras LETA automātiskajā mediju ziņu monitoringā. Starp labākajiem sasniegumiem teorētiskajās zinātnēs nosaukts LU Fizikas un matemātikas fakultātes akadēmiķa Andreja Cēbera un zinātņu doktora Kaspara Ērgļa pētījums “Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze”, kas aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei. LZA starp lielākajiem sasniegumiem zinātnē nosaukusi arī Saules sistēmas mazo planētu – asteroīdu pētījumu, kuru veicis LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgmārs Eglītis. Viņš Baldones observatorijā atklājis 48 jaunus Saules sistēmas asteroīdus un precizējis 826 asteroīdu orbītas. Pētnieks pilnveidojis teoriju Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.

Fulbraita stipendija 2016. gadā Fulbraita stipendija studijām piešķirta LU Juridiskās fakultātes 2015. gada absolventei, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" juristei Lindai Reneslācei, kura mācīsies intelektuālo īpašumtiesību maģistrantūras programmā Džordža Vašingtona Universitātē, bet Tiesībsarga biroja jurists Mārtiņš Birģelis, kas studijas Juridiskajā fakultātē noslēgs šovasar, studēs starptautisko cilvēktiesību maģistrantūras programmā Notrdamas Universitātē. Stipendija piešķirta arī Lielupes vidusskolas angļu valodas pasniedzējai, kura turpinās studijas doktorantūras programmā Arkanzasas Universitātē. Savukārt Fulbraita stipendiju pētniecības darbam saņems LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētniece Inga Saknīte, kura Karolīnas Universitātē Irvinā pētīs in vivo daudzfotonu mikroskopijas metodes izmantošanu pigmentētas ādas agrīnā ādas vēža diagnostikā. Tāpat stipendiju saņēma LU Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta pētniece Aija van der Steina, kas Arizonas Valsts universitātē pētīs imigrantu starpvalstu mobilitātes aspektus. Pētniecības stipendiju ieguvis arī Latvijas Mākslas akadēmijas docents, kurš dosies uz Ņujorkas Pilsētas universitāti.

Fulbraita programma Fulbraita programmas mērķis ir veicināt savstarpēju izpratni starp ASV un citu valstu iedzīvotājiem. Šīs programmas ietvaros vairāk nekā 300 000 dalībnieku no visas pasaules ir bijusi iespēja studēt, dalīties viedokļos, iepazīt dažādas kultūras, kā arī politiskās un ekonomiskās struktūras ASV. Kopš 1991. gada vairāk nekā 190 profesori un studenti no Latvijas ir saņēmuši Fulbraita stipendiju un šīs programmas ietvaros apmeklējuši ASV. 2016. gadā Fulbraita stipendija studijām piešķirta LU Juridiskās fakultātes 2015. gada absolventei, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" juristei Lindai Reneslācei, kas mācīsies intelektuālo īpašumtiesību maģistrantūras programmā Džordža Vašingtona Universitātē, bet Tiesībsarga biroja jurists Mārtiņš Birģelis, kas studijas Juridiskajā fakultātē noslēdz šovasar, studēs starptautisko cilvēktiesību maģistrantūras programmā Notrdamas Universitātē. Stipendija piešķirta arī Lielupes vidusskolas angļu valodas pasniedzējai, kura turpinās studijas doktorantūras programmā Arkanzasas Universitātē. 2016.gadā Fulbraita pētnieku stipendiju saņēma divi LU zinātnieki: Dr. Inga Saknīte, pētniece no Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta, veiks pētījumu Kalifornijas Universitātē Irvinā par tēmu “In vivo daudzfotonu mikroskopijas metodes izmantošana pigmentētas ādas agrīnā ādas vēža diagnostikā”. Dr. Aija van der Steina, pētniece no Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta, veiks pētījumu Arizonas Valsts universitātē par tēmu “Imigranti un starpvalstu mobilitāte: ceļošanas veidi un ietekme”. Hamfrija stipendijas saņēmējs Kārlis Dagilis, žurnālists un pasniedzējs Latvijas Universitātē, studēja žurnālistikas un komunikācijas programmā Merilendas universitātē.

LU Gada balva par sasniegumiem zinātnē LU balva par sasniegumiem zinātnē šogad tika pasniegta sešiem zinātniekiem. Balvu par zinātniskās skolas izveidi saņēma Fizikas un matemātikas fakultātes profesors Māris Ozoliņš un Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes emeritētā profesore Aīda Krūze. Par oriģinālu pētījumu rezultātiem tika sumināti Ķīmijas fakultātes asociētais profesors Vadims Bartkevičs un LU Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Ilga Zagorska. Savukārt par izcilu promocijas darbu tika apbalvotas Ilze Kikuste (promocijas darbs “Kuņģa pirmsvēža stāvokļu: atrofijas un intestinālas metaplāzijas endoskopiskā diagnostika”) un Svetlana Pogodina (promocijas darbs “Lelle kā fenomens Latvijas tradicionālajā un mūsdienu kultūrā”). Šīs LU balvas mērķis ir sekmēt LU stratēģijas izpildi virzībā uz zinātnes universitātes statusu. Balvu piešķir individuāliem pretendentiem no LU struktūrvienību un LU aģentūru zinātnisko institūtu personāla.

Latvijas Universitāte aktīvi izvērš zinātnes komercializāciju Latvijas Universitātes pētnieki, pasniedzēji un studenti katru dienu veic pētījumus, kuru rezultātā nereti rada inovācijas: jaunas vai uzlabotas ražošanas tehnoloģijas un metodes, kā arī pilnīgi jaunus produktus. Bieži vien šie pētījumi ir augstas kvalitātes un var sniegt būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Līdz šim sadarbība starp LU un uzņēmumiem visbiežāk ir izpaudusies kā pētniecisko pakalpojumu sniegšana par samaksu jeb kontraktpētniecība. Šādas sadarbības sekmes parasti nosaka partneru savstarpējā uzticamība un katra iespēju un spēju apzināšanās, turklāt pozitīvi vērtējams tas, ka bieži sadarbība ir ilgtermiņa, tādēļ to mazāk ietekmē tādi ārējie apstākļi kā kopējā ekonomiskā situācija valstī u. c. Nozīmīgs devums šādu attiecību izveidē ir Eiropas Savienības (ES) fondu finansētiem projektiem, kas ļauj zinātniekiem veikt praktiskas ievirzes pētījumus un tādējādi demonstrēt savu kompetenci potenciālajiem klientiem un partneriem industrijā ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Pareizi izmantojot ES fondu sniegto finansējumu, iespējams radīt labas iestrādes tālākiem pētījumiem vai savu izgudrojumu komercializācijai. 2016. gadā pirmo reizi projektos veikto pētījumu rezultātus tika mēģināts komercializēt licenču veidā – LU publiski piedāvāja iegādāties intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības pašmāju un arī ārvalstu uzņēmumiem. Līgumu noslēgšana ir pabeigta vai tuvojas noslēgumam par vismaz septiņiem no 19 intelektuālā īpašuma objektiem.

Universitātē top sadarbības portāls uzņēmējiem Galvenie LU darbības uzdevumi pašlaik ir konstatēt kuriem Latvijas uzņēmumiem ir nepieciešama pētniecība un attīstība, un piemeklēt atbilstošus potenciālos pētījumu veicējus no LU pētnieku vidus, kā arī proaktīvi piedāvāt dažādiem uzņēmumiem LU zinātnieku konsultācijas, iestrādes un iespējas izmantot LU infrastruktūru. Apkopotā informācija tiek izvietota topošajā LU sadarbības portālā, kurā pārskatāmi ir publicēts LU piedāvājums uzņēmējiem un citiem sadarbības partneriem. Komunikācijas un inovāciju departaments pārstāv LU dažādās nozaru izstādēs un citos pasākumos un aicina arī LU pētniekus izrādīt interesi un tajos piedalīties.

Latvijas Universitātes publikāciju citējamība datubāzēs Publikācijas kā zinātniskās darbības rezultāts raksturo Latvijas Universitātes zinātniskās darbības produktivitāti un kvalitāti, kā arī veicina starptautisko atpazīstamību. Kopā līdz 2016. gadam SCOPUS datubāzē atrodamas 8495 publikācijas, kuru autori vai līdzautori ir LU struktūrvienību un aģentūru – zinātnisko institūtu darbinieki. 2016. gadā tika indeksētas 574 publikācijas. Savukārt Web of Science Core Collection datubāzē līdz 2017. gadam kopā ir 6917 LU publikācijas, no tām 2016. gadā pievienotas 672 publikācijas, kas kopumā 2016. gadā citētas 341 reizi. Kopā 2016. gadā LU izdoti 17 zinātniskie žurnāli (39 numuri) un 3 LU Rakstu krājumi.

Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesoram, vadošajam pētniekam, LU Lāzeru centra vadītājam, LU Jūdaikas studiju centra valdes priekšsēdētājam, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim Ruvinam Ferberam piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, un viņš iecelts par ordeņa virsnieku. Atzinības krusta komandiera apbalvojumu saņēma Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Jānis Bičevskis, LU Datorikas fakultātes vadošais pētnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors profesors Edvīns Karnītis, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta Šūnu bioloģijas laboratorijas vadītājs, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Aleksandrs Rapoports.

LZA vārda balvas Edgara Siliņa balva fizikā piešķirta LZA korespondētājloceklim Robertam Eglītim (LU Cietvielu fizikas institūts) – par darbu kopu “Tehnoloģiski svarīgu materiālu teorētiski pētījumi”. Ludviga un Māra Jansonu balva fizikā piešķirta Dr. phys. Robertam Zabelam (LU Cietvielu fizikas institūts) – par darbu “Ātro jonu izraisītie struktūras un mikromehānisko īpašību modifikācijas procesi platzonas jonu kristālos”. Vadītājs Dr. habil. phys. J. Maniks. Zentas Mauriņas balva literatūrzinātnē piešķirta Mg. Arnim Koroševskim (LU Humanitāro zinātņu fakultāte) – par darbu “Andreja Upīša literārā darbība no 1899. gada līdz 1909. gadam”. Vadītāja Dr. philol. Ieva Kalniņa. Jauno zinātnieku balva piešķirta Dr. phys. Jurģim Grūbem (LU Cietvielu fizikas institūts) – par darbu “Luminiscences procesi ar Er3+ aktivētā NaLaF4”. Vadītāji Dr. habil. phys. M. Sprinģis, Dr. phys. A. Šarakovskis.

LU zinātniskie sasniegumi 2016 LU struktūrvienībās zinātniskus pētījumus 2016. gadā veica gan darbinieki, gan studenti. Prestižajā datubāzē Web of Science ir 630 ieraksti (no tiem 348 publikācijas), bet Scopus kopumā atrodami 720 ieraksti (no tiem 450 publikācijas). Publikāciju skaits katru gadu pieaug par apmēram 10%. Tāpat pieaug arī citējamība. Tā, piemēram, Web of Science indeksētā Q1 žurnāla LANCET publikācija Worldwide trends in diabetes since 1980: a pooled analysis of 751 population-based studies with 4.4 million participants, kuras līdzautors ir Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Vilnis Dzērve, ir citēta 60 reizes. Kā otra citētākā minama Mārča Lejas un līdzautoru publikācija Breath testing as potential colorectal cancer screening tool , kas ievietota Q1 žurnālā International Journal of Cancer un citēta 14 reizes. Piecas galvenās zinātņu nozares, kuru ieraksti reģistrēti Web of science datubāzē 2016. gadā, ir ekonomika, fizika, datorzinātne, bioloģija un vide un materiālzinātnes.

Ekonomika

Medicīna

Fizika

Izglītība

Datorzinātne

Valodniecība

Bioloģija, vide

Sociālās zinātnes

Materiālzinātnes

Ķīmija

Matemātika

Reliģija

2016. gadā LU veikti daudzi teorētiskie un praktiskie pētījumi. Papildus LZA atzītajiem jāmin vēl vairāki sasniegumi. Konstruēts digitāls zenītteleskops vertikāles novirzes tiešiem mērījumiem, un izstrādāta tā vadības, datu ieguves un apstrādes programmatūra. To paveikuši LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta zinātnieki: A. Zariņš, A. Rubans, J. Balodis, G. Silabriedis, I. Janpaule, M. Ābele. LU Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centra zinātnieki L. Začs un A. Grankina pierādījuši CH-līdzīgo zvaigžņu veidošanās mehānismu un apstiprinājuši pulsāciju lomu masas zaudēšanā. Pirmo reizi LU Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centrā R. Ferbers, M. Tamanis, A. Krūziņš un I. Klincāre ar augstu precizitāti atrisinājusi saistīto stāvokļu problēmu divatomu molekulās, kas ļauj optimizēt lāzeru ierosmi, lai nodrošinātu to izmantošanu kvantu tehnoloģijās. Uzstādīti jauni "pasaules rekordi" attiecībā uz kvantu algoritmu pārākumu pār tradicionālajiem algoritmiem pēc algoritma ātrdarbības vaicājošo algoritmu modelī (kas ietver 90% no zināmajiem kvantu algoritmiem) un pēc pārraidītās informācijas daudzuma skaitļošanas modelī, kur ievaddati ir sadalīti starp vairākiem datoriem. Abos gadījumos iepriekšējais "rekords" tika uzstādīts 1996. gadā, un šis ir pirmais uzlabojums, kas šajā virzienā sasniegts 20 gadu laikā. To paveicis LU Datorikas fakultātes zinātnieks A. Belovs. LU Fizikas institūtā (sadarbības partneris: Helmholtz Zentrum Dresden Rossendorf) eksperimentāli pierādīts, ka iespējams vienmērīgi izšķīdināt nanoizmēra daļiņas šķidros metālos, izmantojot bezkontakta elektromagnētiskās metodes. Darba autori: A. Bojarevičs, I. Kaldre, I. Grants, T. Beinerts.

Projekti 2016. gadā LU 2016. gadā sekmīgi turpināja pieteikt un īstenot ES organizāciju un citu starptautisko organizāciju, t. sk. 7. ietvarprogrammas un “Apvārsnis 2020”, finansētus projektus, ES struktūrfondu un citu fondu, kā arī valsts budžeta un Latvijas un ārvalstu uzņēmumu finansētus projektus. Kopumā 2016. gadā LU budžetā 3,27 milj. eiro ieņēmumu veidoja ar studiju procesu saistītie projekti, 8,6 milj. eiro – ar zinātnisko darbību saistītie projekti un 150 tūkst. eiro – sadarbībā ar sabiedrību īstenotie projekti. LU 2016. gadā turpināja īstenot astoņus Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētos aktivitātes “Pētniecība” projektus, kuros veikti pētījumi dažādās zinātņu nozarēs sadarbībā ar Oslo Universitāti, Bergenas Universitāti, Trumses Universitāti un citām zinātniskajām institūcijām. Pētītās tēmas: farmaceitisko produktu atlikumi vidē, vēža prevencija, demences terapija, dzimumsocialitāte, latviešu valodas apguves metodes, vēsturiski lietotās tehnoloģijas minerālo resursu apstrādē u. c. Sekmīgi īstenoti arī septiņi Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta aktivitātes “Stipendijas” projekti, kuru ietvaros uz Norvēģiju un Islandi devušies 59 LU akadēmiskā personāla pārstāvji un 29 studenti. Mobilitātē uz Latviju atbraukuši 26 akadēmiskā personāla pārstāvji no Norvēģijas un Islandes, kā arī viens students. Kopējie ieņēmumi no šiem projektiem 2016. gadā ir ap 1 milj. eiro. 2016. gadā LU iesniegusi 70 projektus Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētajam 1.1.1.1. pasākumam “Praktiskas ievirzes pētījumi”. Apstiprināti un uzsākti 23 projekti par kopējo summu 10 470 640 eiro. 17 projektus LU īsteno kā vadošās sadarbības partnere. Plānotie rezultāti: zinātniskās publikācijas Web of Science un Scopus datubāzēs, komercializējamas jaunas tehnoloģijas un produkti, licences līgumi, kā arī jaunu pētnieku skaita pieaugums LU. LU īstenoti arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēti “Eiropas teritoriālās sadarbības” projekti, kuru kopējie ieņēmumi 2016. gadā bija 161 271 eiro. Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā īstenoti divi projekti, bet Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā četri projekti, kuros attīstīta partnerība Baltiijas jūras reģiona valstu starpā,

ietverot pilsētvides plānošanu un atbalstu gan sociālo jautājumu risināšanai reģionos, gan klimata pārmaiņām, gan vienlīdzīgai nodarbinātībai, kā arī inovāciju attīstības veicināšanai. 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas periodā LU vismaz reizi gadā izsludinās pieteikšanos uz darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” pētniecības pieteikumu priekšatlasi un iesniegšanu Valsts izglītības attīstības aģentūrā. Pasākuma mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot viņiem karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunošanu un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu. 2016. gada 30. novembrī noslēdzās 1. atlases kārta pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta saņemšanai. Kopumā Valsts izglītības attīstības aģentūrā tika iesniegti 246 pētniecības pieteikumi, no kuriem 80 bija LU pētniecības pieteikumi.

Starptautiskā sadarbība

LU ir noslēgti 174 divpusējās sadarbības līgumi ar augstskolām 47 valstīs. 2016. gadā tika noslēgti 25 jauni divpusējie sadarbības līgumi. 2016. gadā 344 LU studenti dažādās apmaiņas programmās vienu semestri vai gadu studēja LU partneraugstskolās Eiropā, Amerikā, Āzijā. LU kļūst aizvien pievilcīgāka gan kā studiju, gan kā pētniecības vide – kopumā 567 ārzemju studenti izvēlējās apmaiņas studijas mūsu Alma Mater. Visplašākā apmaiņa notiek Erasmus+ programmā – LU noslēgti 960 sadarbības līgumi ar vairāk nekā 422 augstskolām 33 Eiropas valstīs. 2016. gadā tika uzsākts jauns Erasmus+ pasaules mobilitātes projekts un noslēgti 19 jauni sadarbības līgumi ar partneraugstskolām 14 valstīs: Malaizijā, Indonēzijā, Balkānu valstīs, Krievijā, Indijā, Filipīnās, ASV, Baltkrievijā, Čīlē, Honkongā un Izraēlā. Tika turpināts Erasmus+ mobilitātes sadarbības projekts ar augstskolām 13 partnervalstīs: Balkānu valstīs, Krievijā, Uzbekistānā, Ukrainā, Gruzijā, Japānā, Ķīnā, Brazīlijā un Indijā. Turpinājās mācībspēku un studentu apmaiņa programmās Erasmus Mundus Action 2 AURORA II (apmaiņa ar Krievijas augstskolām), AESOP (apmaiņa ar Dienvidāfrikas augstskolām) un LEADER (apmaiņa ar Āzijas augstskolām). LU akadēmiskais un administratīvais personāls aktīvi izmanto piedāvātās starptautiskās sadarbības iespējas (Erasmus+ programma un divpusējie sadarbības līgumi). 2016. gadā 82 LU mācībspēki un darbinieki lasīja lekcijas vai stažējās ārzemēs. Savukārt LU strādāja, lasīja lekcijas un stažējās 59 ārvalstu viespasniedzēji, viespētnieki un administratīvais personāls. LU akadēmiskais personāls turpināja aktīvi piedalīties ES programmu projektos: Erasmus+ projektos (18), Tempus projektos (4), ES 7. ietvarprogrammas un “Apvārsnis 2020” programmas un citu starptautisko institūciju projektos.

LU 2016. gadā organizēja trīs starptautiskās vasaras skolas: Starptautisko Baltijas vasaras skolu sadarbībā ar Tartu Universitāti Three Universities Programme – After Empire, Rīgas vasaras skolu 2016, vasaras skolu The Urban Challenges sadarbībā ar Kopenhāgenas Biznesa skolu, un otro reizi tika organizēta Latviešu valodas un kultūras vasaras skola. Sadarbībā ar Japānas vēstniecību LU jau otro reizi organizēja konkursu dalībai MIRAI programmā. Šajā programmā LU studentiem tika dota iespēja piedalīties starptautiskajā pasākumā Japānā. LU turpināja piedalīties EUA, UNICA, Campus Europae, UTRECHT network starptautisko sadarbības tīklu organizētajās aktivitātēs. LU viesojās un lasīja lekciju Svēta Krēsla valsts sekretārs V. E. kardināls Pjetro Parolins. LU tika uzņemtas deviņas delegācijas no Indijas, Japānas, Ķīnas, Vācijas, Dienvidkorejas, Ēģiptes, Beļģijas un ES institūcijām.

Daļa no 517 apmaiņas studentiem, kuri 2016./2017. akadēmiskajā mācību gadā studējuši Latvijas Universitātē dažādās apmaiņas programmās, tostarp Erasmus+ programmā.

KultĹŤra

“Latvijas Universitātes kultūras, mākslas un izglītības jaunrades biedrības „Juventus” paspārnē darbojas 19 amatiermākslas kolektīvi – kori, deju kolektīvi, vokālais ansamblis, senās mūzikas ansamblis, teātris, pūtēju orķestris un keramikas studija. Visi kolektīvi ir Vispārējo dziesmu un deju svētku procesa dalībnieki. Kolektīvu vadītāju un speciālistu atalgojumu nodrošina Rīgas pašvaldība, mēģinājumu un nodarbību telpas – Latvijas Universitāte. Kolektīvu darbībai nepieciešamos līdzekļus daļēji savā budžetā paredz Latvijas Universitāte, kā arī papildu līdzekļi tiek piesaistīti Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas pašvaldības rīkotajos kultūras projektu konkursos un no atbalstītāju ziedojumiem un kolektīvu dalībnieku privātajiem līdzekļiem. Kolektīvi aktīvi piedalās valsts un pašvaldības rīkotajos pasākumos, starptautiskos festivālos un konkursos, kā arī pašu iniciētos pasākumos.

Kori LU darbojas deviņi kori: jauktie, sieviešu un vīru kori. Tradīcijām bagātākie ir jauktais koris “Juventus”, sieviešu koris “Minjona”, vīru koris “Dziedonis”. LU kori valsts mēroga skatēs vienmēr gūst atzinību un labus rezultātus. “Juventus” 2016. gadā guva izcilus panākumus starptautiskā koru konkursā Torrevjehā (Spānijā), DeCoro festivālā Rimini (Itālijā) un “Minjona” konkursā Sicilia Cantus (Itālijā). Koris “Aura” kopā ar Tautas deju ansambli “Dancis” 4. maijā Latvijas Nacionālajā teātrī piedalījās koncertuzvedumā “Pie Daugavas”.

Mūzika Vīru vokālais ansamblis “Dancis” sākotnēji darbojās kā Tautas deju ansambļa “Dancis” pavadošā grupa, bet tagad ir izaudzis par patstāvīgu vienību, kas iestudē koncertprogrammas un koncertē, piesaistot arī visiem labi zināmus solistus, kā Juri Vizbuli u. c. Senās mūzikas grupa “Canto” ir viena no retajām senās mūzikas grupām Latvijā, kura regulāri iestudē senās mūzikas skaņdarbus, koncertē kopā ar ansambļiem “Ludus” un “Ballare”. Pūtēju orķestris apvieno savā sastāvā Latvijas Universitātē studējošus jauniešus, kuri ir apguvuši kāda mūzikas instrumenta spēli mūzikas skolās. Mākslinieciskais vadītājs Jānis Puriņš regulāri iestudē jaunas programmas, aktīvi organizē koncertdarbību un ar labiem panākumiem startē starptautiskos pūtēju orķestru konkursos.

Dejas Tautas deju ansamblis “Dancis” ar izciliem panākumiem 2016. gada 18. aprīlī Latvijas Nacionālās operas un baleta teātrī ar koncertu “No saknēm līdz galotnēm augt” nosvinēja savu 70 gadu jubileju. Kolektīvā darbojas gan jauniešu sastāvs, gan vidējās paaudzes dejotāji, kuri “Dancī” dejo jau 25 un vairāk gadus. Deju ansamblis “Dancītis” sevī apvieno gan jauniešus, gan vidējās paaudzes dejotājus. Regulāri tiek iestudētas deju programmas, kuras izrāda dažādās Latvijas pilsētās, un 2016. gada jūlijā tas piedalījās Starptautiskajā deju festivālā Prāgā. Folkloras deju kopa “Dandari” ir vienīgais LU folkloras ansamblis, tajā darbojas jauni, enerģiski cilvēki, kuriem tuva ir latviešu folklora un etnogrāfiskā deja. 2016. gads bija ļoti bagāts – “Dandari” piedalījās Starptautiskajā folkloras festivālā Sidmutā (Anglijā) un folkloras festivālā un kultūras forumā Bali (Indonēzijā).

Studentu teātris Teātri vada Latvijā pazīstams režisors Visvaldis Klintsons. Katru sezonu tiek iestudētas vismaz divas jaunas izrādes, kuras gūst ļoti labus panākumus Latvijas amatierteātru festivālos. 2016. gadā tika atzīmēta ilggadējā teātra vadītāja Ārija Geikina jubileja.

TLMS “Vāpe” Keramikas studija izcilās mākslinieces Helgas Ingeborgas Melnbārdes vadībā apgūst keramikas radīšanas noslēpumus. Studijas dalībnieki gan individuāli, gan kopā ar studiju veido interesantas keramikas darbu izstādes. Sadarbība notiek arī ar citiem Latvijā atzītiem keramikas meistariem.

Sports

Sports Latvijas Universitātes studenti var trenēties LU izlasēs un pārstāvēt augstskolu dažāda mēroga sacensībās. Lielu uzmanību LU pievērš talantīgu sportistu piesaistei, dodot iespēju veidot duālu karjeru. Komandu sporta veidos – futbolā, basketbolā un florbolā – tiek veidota sadarbība ar sporta skolām, tādējādi piesaistot talantīgus jauniešus Universitātes komandai un studijām. Sportistiem šajos sporta veidos, kā arī volejbolā ir iespējams trenēties profesionālos apstākļos un spēlēt valsts augstākajās līgās, paralēli studējot. Labākie LU studenti sportisti saņem studiju maksas atlaides, stipendijas un citus bonusus atkarībā no sporta veida (2016. gadā tie bija 42 sportisti). 2016. gada novembrī Latvijas Sporta federāciju padomes valdes sēdē tika apstiprināti LSFP sporta stipendijas saņēmēji 2016. un 2017. gadam. Stipendiju ieguva septiņi studenti un viena absolvente.

Esam lepni, ka gadu no gada aizvien lielāku popularitāti gūst LU nakts turnīri florbolā, basketbolā, futbolā un volejbolā, iesaistot vairākus simtus studentu katrā sporta veidā, turklāt LU ir pirmā augstskola Latvijā, kura studentiem piedāvā šāda formāta izklaides un sporta iespēju. 2016. gadā kopumā tika aizvadīti pieci dažādi komandu sporta veidu nakts turnīri florbolā, volejbolā un strītbolā, kopējais dalībnieku skaits – 550. Dodot iespēju sporta nakts pasākumu vienlaicīgi izbaudīt dažādu sporta veidu piekritējiem, divas reizes gadā LU Sporta servisa centrs (SSC) organizē LU Sporta nakti, kas vienkopus pulcē pludmales volejbola, strītbola, florbola un futbola cienītājus. 2016. gadā šai pasākumā piedalījās 182 dalībnieki – 103 rudens turnīrā un 79 pavasarī. SSC Latvijas Universitātes unikalitāti valsts un visas Baltijas līmenī veicina ne tikai ar sporta naktīm, bet arī ar plašāka mēroga iekšējām sporta līgām. LU jau tradicionāli visa akadēmiskā gada laikā risinās LU futbola un basketbola līgas, kas sākas rudenī un noslēdzas pavasarī. To dalībnieki ir tikai un vienīgi LU studenti, kas pašu veidotās komandās (visbiežāk pārstāvot savas fakultātes vārdu) sacenšas ar citiem augstskolas biedriem. LU futbola līgā ir 15 komandas, savukārt basketbola līgā 10. Vairāk nekā 100 spēlēs, kuras tiek nodrošinātas ar tiesnešiem, sekretariātu un atbilstošu infrastruktūru, studentiem tiek dota iespēja savu iecienītāko sporta veidu neatstāt novārtā arī aktīvākajos studiju gados. SSC piedāvā piedalīties ne tikai sacensībās. Tā, piemēram, 2016. gada aprīlī notika “Aerobikas maratons 2016”, kuru vadīja profesionālas fitnesa treneres, turklāt LU studentiem dalība tika nodrošināta bez maksas. Šajā reizē sportistēm bija iespēja izbaudīt četras stundas garu fitnesa grupu nodarbību maratonu un šo iespēju nelaida garām 76 sportistes – maksimālais dalībnieku skaits, ko spēj uzņemt aerobikas zāle BVEF telpās. Tāpat ar LU SSC atbalstu tika organizēts arī Latvijas Universitātes kauss džudo cīņās, kurā piedalījās 14 džudisti no dažādiem Latvijas džudo klubiem. Individuālā sporta veida kendo sportisti šajā gadā ne tikai sportoja, bet arī tikās ar 20 studentiem no Hitotsubashi Universitātes Kendo kluba grupas, tādā veidā mūsu sportistiem/studentiem tika nodrošināta iespēja gūt starptautisku pieredzi.

Sports mūsdienās ir kļuvis par ikdienas trendu, un arī LU SSC rūpējas par to, lai augstskola kā sportiska un veselīga iestāde asociētos krietni plašākā mērogā, nevis tikai iekšējā komunikācijā. Viens no veidiem, kā to panākt, ir dalība basketbola pasākumā “Krastu mačs”, kur jau tradicionāli LU spēkojas ar Rīgas Tehnisko universitāti. Savas augstskolas godu pārstāvēja LU darbinieki no dažādiem departamentiem. Duālā karjera ir viens no LU SSC darbības pamatvirzieniem, un studenti var atbalstīt LU sporta komandas Latvijas vadošajos sporta čempionātos, šī interese aug gadu no gada. Pamats tam ir fakultāšu fanu konkurss, kas risinās LU basketbola komandas mājas spēlēs OlyBet Latvijas basketbola līgā. Interesanti, ka studenti savā starpā sacenšas vizuālajā noformējumā, fanu saukļu oriģinalitātē, atbalstīšanas intensitātē un aktivitātē. 2016. gadā šajās spēlēs piedalījās deviņas fakultātes, starp kurām žūrijas vērtējumā labākā bija Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte. Uzvarētāju komanda ne tikai ieguva vērtīgas balvas, bet kopā ar citām fakultātēm un to studentiem visas sezonas garumā izjuta sacensību garu un pozitīvas emocijas, atbalstot savas Universitātes komandu. Bez tā visa Latvijas Universitātes studenti, kas ir augsta līmeņa individuālo sporta veidu sportisti un ikdienā turpina pilnveidoties pie saviem treneriem un sporta klubos, var startēt LU izlasēs un pārstāvēt augstskolu dažāda mēroga sacensībās, taču komandu sporta veidos, kā futbolā un basketbolā, LU aizvadīto gadu laikā ir radījusi visus nepieciešamos apstākļus visaugstākā līmeņa izaugsmei.

Nodarbības un treniņi Sports un izglītība – aizvien biežāk šie divi šķietami dažādu nozīmju termini tiek saistīti kopā, un par to rūpējas arī Latvijas Universitātes Sporta servisa centrs. LU SSC savu darbību galvenokārt izvērš trijos virzienos: studentu brīvā apmeklējuma treniņi, sacensību organizēšana un profesionālais sports. Studentiem studiju laikā ir iespējams apmeklēt nodarbības/treniņus vispārējā fiziskā sagatavošanā, kā arī 10 dažādos sporta veidos: basketbolā, cīņas sportā, fitnesā (grupu nodarbībās), florbolā, futbolā, galda tenisā, kendo, volejbolā, beisbolā, frisbijā. LU SSC rūpējas, lai studentiem būtu iespēja ik nedēļu apmeklēt līdz pat 40 dažādām nodarbībām, kuras vada profesionāli savu jomu speciālisti – treneri, kas ikdienā paralēli pārstāv profesionālas sporta komandas vai populārākos fitnesa klubus. Nodarbībās var attīstīt savu fizisko sagatavotību, uzlabot veselību un iegūt pozitīvas emocijas kopā ar citiem studentiem.

Tradīcijas LU SSC piedāvā sportot ne tikai studentiem, bet arī LU darbiniekiem. 2016. gadā kā jau katru gadu darbiniekiem bija iespēja apmeklēt dažādu sporta veidu nodarbības kopā ar studentiem un citiem interesentiem. Vasaras sākumā darbiniekiem par tradīciju ir kļuvušas LU darbinieku sporta spēles. 2016. gadā 15 komandu konkurencē uzvarēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes komanda. Vasarā basketbola pasākumā “Krastu mačs” pēc gada pārtraukuma tika atjaunota tradīcija rīkot LU un RTU savstarpējo augstskolu spēli. Spēlē savas augstskolas godu aizstāvēja darbinieki.

LU Latvijā un sabiedrībā

Latvijas Universitātes Bibliotēka Latvijas Universitātes Bibliotēka informācijas pieejamību studijām un pētnieciskai darbībai 2016. gadā nodrošināja 16 707 reģistrētajiem aktīvajiem lietotājiem, pakalpojumus klātienē astoņās bibliotēkās LU fakultāšu ēkās izmantoja 540 193 apmeklētāji, bet tiešsaistes pakalpojumus klienti izmantoja 517 108 reizes. Zinātnieku un studentu informācijpratības veicināšana notika prezentāciju, lekciju, tiešsaistes semināru veidā: “Elektroniskais kopkatalogs Tavām veiksmīgām studijām”, “E-resursi”, “E-resursi mobilām studijām”, “LU e-resursu repozitorijs un izdevumu deponēšana”, “LU publikāciju sistēma. Informācijas izguve LU publikāciju un vēstures datubāzē”, “Atvērtās piekļuves e-resursi”, “Digitālie repozitoriji un atvērtā zinātne”. 1. kursa bakalaura un maģistra programmu studenti ar Bibliotēkas pakalpojumiem tika iepazīstināti prezentācijā “Soli pa solim: LU Bibliotēka Jums”. Elektronisko informācijas resursu izmantošanu veicināja datubāzu pārstāvju vadītie semināri Cambridge University Press, EBSCO Information Services, ProQuest Day 2016 – Latvia un vairāki tiešsaistes semināri: Web of Science, ProQuest Central and ProQuest Dissertation & Thesis, Euromonitor International Passport, ScienceDirect – source of knowledge, Scopus – wealth of knowledge. Zinātniskā darbība tika stiprināta, pirmo reizi Bibliotēkas pastāvēšanas vēsturē Sociālo zinātņu fakultātes domē akadēmiskos amatos ievēlot Bibliotēkas darbiniekus: Dr. paed. I. Gudakovsku par vadošo pētnieci un M. Saviču, I. Mantinieci, D. Gavari par pētniecēm. Par pētnieciskās darbības rezultātiem liecina piecas organizētās konferences, virtuālās un tradicionālās izstādes. NeKonference “Zelta lappuse Latvijas grāmatniecībā” cildināja izcilo izdevēju M. Gopperu un viņa dibināto apgādu “Zelta Ābele”. Latvijas Universitātes pirmā oficiāli ievēlētā rektora jubilejai bija veltīta konference “LU pirmajam rektoram, profesoram Ernestam Felsbergam – 150”. Ikgadējā starptautiskās atvērtās piekļuves nedēļa (Open Access Week) bija aktivitāšu piesātināta. Nedēļu ievadīja starptautiskās bezpeļņas organizācijas EIFL

programmas vadītājas I. Kučmas lekcija “Pētniecības dati un atvērtā zinātne Latvijā: izaicinājumi un iespējas”. “Zinātnes kafejnīcā” norisa diskusijas par vairākiem tematiem: zinātnisko publikāciju aizkulises; kā radās zinātniskās publikācijas; ko no tām iegūst sabiedrība; kā veicināt savu zinātnisko sasniegumu atpazīstamību. Universitātes zinātniskās darbības atspoguļojumam un e-resursiem veltītās konferences debašu grupās tika izstrādāti ieteikumi publikāciju pieejamības organizācijai un elektronisko resursu izmantošanai pētniecībā. Latvijas Universitātes gadskārtu atzīmējām ar to nozīmīgo personību cildināšanu, kuras iesaistījušās Bibliotēkas dzīvē dažādos tās pastāvēšanas periodos. Izpētes rezultāts atspoguļots stendos un virtuālajā izstādē “Pēc trīs mirkļiem 100 gadi: Latvijas Universitātes personības Bibliotēkai”. Ar Latvijas vēstnieka Lietuvā E. Semaņa un Igaunijas vēstnieka Lietuvā T. Kuka uzrunu Viļņas Universitātes bibliotēkā tika atklāta izstāde Acta Universitatis Latviensis, 1921–2015, kas raksturo vēsturisko LU Rakstu mantojumu. Bibliotēkas informācijas, izglītojošo un kultūrvēsturisko darbību atspoguļo trīs elektroniskā izdevuma “LU Bibliotēkas jaunumi” numuri.

Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka LU Akadēmiskā bibliotēka ir viena no senākajām bibliotēkām Eiropā (dibināta 1524. gadā). 2016. gadā tā atkārtoti akreditēta kā valsts nozīmes bibliotēka. Bibliotēkā reģistrēti 8567 aktīvie lietotāji, klātienē tajā bijuši 91 690 apmeklētāji, bet attālināti piedāvātie informācijas resursi un pakalpojumi izmantoti 502 368 reizes. LU Akadēmiskās bibliotēkas kopējo krājumu veido 3 338 743 vienības, Latvijā bagātākais seno un reto izdevumu un rokrakstu fonds (kopš 13. gadsimta) un plašākā latviešu literatūras krātuve pasaulē – Misiņa bibliotēka. Veiksmīgi darbojas Austrijas un Šveices literatūras nodaļa, Ukrainas un Gruzijas Informācijas centri. 2016. gadā LU Akadēmiskās bibliotēkas krājums papildināts ar 33 417 jaunieguvumu eksemplāriem.

LU Akadēmiskais apgāds 2016. gadā LU Akadēmiskajā apgādā notika intensīvs un produktīvs darbs, apgāds gada laikā laidis klajā 108 izdevumus: grāmatas, žurnālus, rakstu krājumus u. c. Apgāda apgrozījums 2016. gadā bija 165 190 eiro. Lasītāji atzinīgi vērtējuši Ģederta Ieviņa grāmatu “Augu fizioloģija. Funkcijas un mijiedarbība ar vidi”, Arņa Vīksnas darbu “Medicīnas vēstures pieminekļi Vecrīgā un kanālmalā”, kā arī Alda L. Putniņa un Malgožatas Raščevskas “Angļu-latviešu psiholoģijas terminu vārdnīcu”. Plašu rezonansi masu medijos un lasītāju lielu interesi raisīja Janīnas Kursītes grāmata “Zīmju valoda: latviešu žesti”, savukārt grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” 43 nominēto izdevumu vidū bija četras LU Akadēmiskā apgāda grāmatas, un Gada balvu uzziņu literatūras kategorijā saņēma Baibas Lazdiņas veidotā “Vācu-latviešu frazeoloģijas vārdnīca” (autori Klauss Dīters Ludvigs un LU Ģermānistikas nodaļas ilggadējā pasniedzēja Mudīte Smiltēna).

LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzejs 2016. gadā muzejā bija tās pašas astoņas filiāles, kas iepriekšējā gadā: LU Vēstures muzejs, Zooloģijas muzejs, Botānikas muzejs, Ģeoloģijas muzejs, Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejs, Pedagoģijas muzejs, F. Candera – kosmosa izpētes muzejs un tajā iekļautā Fizikas vēstures krātuve, Cilvēka patoloģijas muzejs. Muzeja krājumu izmanto LU studenti studiju procesā, kā arī muzeja darbinieki sniedz konsultācijas interesentiem. Muzejs regulāri piedalās Muzeju nakts un Zinātnieku nakts pasākumos, veido izstādes par LU vēsturi un atbilstošo zinātņu nozaru vēsturi. 2016. gadā muzeju apmeklējuši 10 804 cilvēki.

LU Botāniskais dārzs Apmeklētāju skaita relatīvais sadalījums no pirmdienas līdz ceturtdienai un no piektdienas līdz svētdienai.

44%

37%

Pieaugušie

Studenti un pensionāri

56%

63%

Skolēni

Apmeklētāju skaits pēc biļetes veida 2015. gadā un 2016. gadā.

Ģimenes

Bezmaksas

apmeklētāji viesojās Latvijas Universitātes B o t ā n i s k a j ā d ā r z ā 2 0 1 6. g a d ā

2016. gadā ir paplašināts informatīvais piedāvājums apmeklētājiem: jaunums ir ekskursijas pa dārzu sestdienās un svētdienās, bet no maija līdz oktobrim arī piektdienu vakaros. Gidi vada ekskursijas latviešu, krievu un angļu valodā. Ir atjaunots tematisko mācību stundu piedāvājums, pievienojot jaunas mācību stundas par purvu, ūdeņu ekosistēmām un augu nozīmi tajās. Līdz ar informatīvā darba kapacitātes pieaugumu ir iespējams apmierināt arvien augošo pieprasījumu pēc izglītojošām aktivitātēm izklaides pasākumos, piemēram, bērnu dzimšanas dienas svinībās. Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda palīdzību tika rekonstruēti pastaigu ceļi un laukumi ar jauniem iesegumiem 1840 m2 platībā, atjaunoti rododendru stādījumi 5500 m2 platībā un nolietotais žogs nomainīts pret jaunu metāla kalumu žogu 332 m garumā, noslēdzot pēdējo Botāniskā dārza teritorijas žoga rekonstrukcijas kārtu.

Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte” Saskaņā ar 2016. gada inventarizācijas datiem audzētavā aug 53 757 stādi, no jauna 2016. gadā iestādīts 5291 stāds. 2016. gadā realizēti 4416 stādi. 2016. gadā RSIA “Babīte” rododendru kolekcijā auga 76 savvaļas sugas un 262 selekcionāru izaudzētas šķirnes, tai skaitā 106 šķirnes (60 mūžzaļās un 46 vasarzaļās), kas izveidotas Latvijas Universitātē (selekcionārs prof. R. Kondratovičs). Kolekcija papildināta ar diviem ‘Weston’s Pink Diamond’ šķirnes stādiem, kas saņemti no Nacionālā botāniskā dārza Salaspilī. 2016. gadā Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā reģistrētas sešas jaunas RSIA “Babīte” izveidotās brīvdabas rododendru šķirnes. Atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes (AVS) pārbaude veikta 12 perspektīvajiem brīvdabas rododendru hibrīdiem, un, turpinot jaunu rododendru šķirņu veidošanu, izdarīti trīs krustojumi. Izdalīts 21 perspektīvais hibrīds, kam tuvākajos gados tiks veikts AVS tests, un labākie no tiem tiks formēti par šķirnēm. 2016. gada 19. oktobrī audzētavas vadītājam profesoram Rihardam Kondratovičam piešķirts Ministru kabineta atzinības raksts par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu rododendru šķirņu selekcijā, dārzu dizaina attīstībā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē.

KomunikÄ cija

Sabiedriskās attiecības 2016. gadā Latvijas Universitāte turpināja attīstīt un pilnveidot ārējo un iekšējo komunikāciju. Lai Latvijas Universitātes darbinieki laikus saņemtu informāciju par aktualitātēm, tika izveidots iknedēļas elektroniskais izdevums "Uzzini pirmais". Saturs veidots teksta, video un audio veidā. 2016. gadā LU darbinieki savos e-pastos ik trešdienu saņēma 24 informatīvos izdevumus. 2016. gadā tika gatavotas un īstenotas Latvijas Universitātes sabiedrisko attiecību / publicitātes aktivitātes – preses relīzes, intervijas ar medijiem, tikšanās ar mērķgrupām, lai informētu par aktualitātēm Latvijas Universitātē: studijām, studiju vidi, sadarbības iespējām un nākotnes attīstības iecerēm. Plānotas un īstenotas regulāras aktvitātes, kuras pozicionē LU kā līderi, kas ietekmē, koordinē un sekmē Latvijas zinātnes un augstākās izglītības attīstību. Tāpat tika strādāts pie LU rektora darba publicitātes programmas, un rezultātā tapušas vairākas intervijas lielākajos Latvijas medijos. Īstenoti nozīmīgi iekšējie un ārējie Latvijas Universitātes projekti, rīkotas konferences, lekcijas un semināri, kā, piemēram, Latvijas Universitātes 97. dzimšanas diena, darbinieku kopsapulce, augstu amatpersonu un vēstnieku vizītes Latvijas Universitātē, vairāki LU līgumu parakstīšanas pasākumi ar sadarbības partneriem publiskajā un privātajā sektorā.

Fotoarhīvs LU fotoattēlu krājums 2016. gadā papildināts par apmēram 9600 attēliem, no kuriem 7401 attēls pieejams publiskajā fotoarhīvā www.foto.lu.lv. Kopējais attēlu skaits ir 93 628. Mēnesī LU publiskajam fotoarhīvam ir vidēji 3669 apmeklējumi. Augstas izšķirtspējas attēli skatīti un lejupielādēti vidēji 180 000 reižu. Fotoattēli izmantoti dažādos LU, preses un citos drukātajos izdevumos, kā arī interneta portālos. Mēnesī tiek veikti aptuveni 5200 meklēšanas pieprasījumi. Biežāk meklētie ir LU Akadēmiskā centra attēlu izlases, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, Medicīnas fakultātes un bibliotēkas attēli.

“Alma Mater” Latvijas Universitātes žurnāls “Alma Mater” 2016. gadā piedzīvoja dizaina uzlabojumu. Tas ir lasītājam draudzīgāks, žurnāla vākus rotā personību attēli, piemēram, LU Studiju departamenta direktore Jūlija Stare, kas intervijā iepazīstina ar jaunām vēsmām LU. Žurnāls lielu uzmanību velta LU pētnieku sasniegumiem, atspoguļojot, piemēram, LU jauno polārpētnieku pirmo ekspedīciju uz Grenlandi. Ar īpašiem rakstiem žurnālā atzīmēta LU Tautas deju ansambļa “Dancis” 70. dzimšanas diena un jauno studentu svētku – “Aristoteļa” – 50 gadu jubileja. “Alma Mater” rāda LU pētnieku citējamību prestižos zinātnes izdevumos un atzīmē pirmā LU rektora Ernesta Felsberga 150. gadskārtu. Tā kā pērn sākās jūtamas pārmaiņas gan LU studiju procesā, gan zinātnes komercializācijā, arī tam žurnāls 2016. gadā pievērsis uzmanību. Žurnālā aizsākts jauns publikāciju cikls – “Jaunie doktori”.

ISSN 1691-8185

Vasara 2016

www.lu.lv

Latvijas Universitātē pūš jauni un spirgti vēji Studentu pilsētiņa ir nepieciešamība Aminata: Nākotnē gribu būt vienkārši laimīga Produktivitāte, ietekme, prestižs – ko liecina LU zinātnieku citējamība? Dzīve kā DANCIS

Articles supplied with annotations in English

Sociālo tīklu komunikācija 2016. gadā Latvijas Universitāte turpināja attīstīt komunikāciju ar mērķauditoriju, izmantojot sociālo mediju kanālus. Vietnē Facebook (@latvijasuniversitate) 2016. gadā publicēta informācija par Latvijas Universitātes aktualitātēm. Minētajā vietnē sekotāju skaits 2016. gada beigās sasniedza 13 582, kopējais sekotāju skaita pieaugums no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim bija 2453. 2016. gadā šajā profilā publicēti 796 ieraksti (no tiem 276 “ieteikti’’ no citām struktūrvienību lapām). Interesenti izmantojuši Facebook, lai uzdotu jautājumus par Latvijas Universitātes darbu un nepieciešamās informācijas pieejamību. Facebook (@latvijasuniversitate) ieraksti kopumā sasnieguši 1 218 600 lielu mērķauditoriju. Latvijas Universitātes Facebook ierakstu sasniegtā auditorija ir 3 764 304 cilvēki. Latvijas Universitāte pieminēta 27 479 reizes. Mikroblogošanas vietnē Twitter (@universitatelv) 2016. gadā publicēta informācija par Latvijas Universitātes aktualitātēm. Minētajā vietnē sekotāju skaits 2016. gada beigās sasniedza vairāk nekā 7400. 2016. gadā šajā profilā publicēts 2041 tvīts (no tiem 712 retvīti). Interesenti izmantojuši Twitter kontu arī jautājumu uzdošanai par Latvijas Universitātes darbu un nepieciešamās informācijas pieejamību. Twitter (@universitatelv) ieraksti apskatīti 2 662 455 reizes, un atgriezenisko saiti ar Latvijas Universitāti veidojuši 29 757 cilvēki.

Latvijas Universitātes Youtube videokontā 2016. gadā publicēti 74 audiovizuāli materiāli (2015. gadā 30) – 44 sižeti (2015. gadā 13) par aktualitātēm Latvijas Universitātē, pasākumiem, viedokļiem, kuri ir aktuāli LU un par kuriem izteikušies savas jomas speciālisti, kā arī 30 īsa formāta video (2015. gadā 17) – LU vadības apsveikumi, uzrunas, video pamācības un promo video. 2016. gada 15. novembrī izlaists pirmais Latvijas Universitātes ziņu izlaidums (tas ir jaunievedums LU medijos) – īsa formāta apskats par LU aktualitātēm. 2016. gada laikā publicēti seši Latvijas Universitātes ziņu video, kas turpina savu darbību 2017. gadā. Kopējais video skatījumu skaits 2016. gadā – 105 423. Kopējais laiks, kas pavadīts, skatoties LU video klipus, ir 531 964 minūtes jeb 8866 stundas, jeb 369,41 diena. Sociālā tīkla Instagram Latvijas Universitātes kontā (izveidots 2015. gada novembrī) ievietoti 124 attēli un sekotāju skaits pieaudzis no 24 līdz 1320.

LU portāls Latvijas Universitātes portāls 2016. gadā apmeklēts 7 805 793 reizes. Vidējais vizītes ilgums – 3 minūtes un 3 sekundes. 2016. gadā uzlabots piedāvāto ziņu saturs un kvalitāte, kā arī palielināts ziņu skaits par Latvijas Universitātē notiekošajām aktualitātēm un LU vadības darbību. Portālā ir lielāka ziņu daudzveidība, palielināta ziņu plūsma un regularitāte, tās tiek veidotas atbilstoši LU standartiem. Ir uzlabota portāla funkcionalitāte, atjaunojot galvenās lapas izvēlni, kas atvieglo portāla izmantošanu un izceļ svarīgāko informāciju, kas nepieciešama portāla lietotājiem. Izveidots marķējums/krāsojums – VIDEO, FOTO, AKTUĀLI, KULTŪRA, SPORTS, TIEŠRAIDE, AKCIJA, INFOGRAFIKA –, lai izceltu ziņu nozīmīgumu. Ziņu marķējums portāla lietotājam atvieglo ziņu meklēšanu. Galvenajā lapas izvēlnē ietvertas tādas sadaļas kā – Studentiem, Pētniecība, Gribu studēt, Par LU, Rektors, Stratēģija, Fakultātes, Bibliotēkas, Kultūra/Sports, Mecenātiem, Uzņēmējiem, Darbiniekiem, Absolventiem, Viesiem. Izveidots jauns reklāmjoslu laukums, lai izceltu svarīgākos LU notikumus. Reklāmjosla ļauj plašāk uzzināt par kādu nozīmīgu LU notikumu konkrētu laiku. Šī reklāmjosla atšķiras no jau esošajām ar to, ka tā nerotē, bet stāv nemainīga visu reklāmas laiku. LU mājaslapas statistika no 01.01.2016. līdz 31.12.2016. – 2 071 862 apmeklētāji. LU mājaslapas angļu valodā statistika no 01.01.2016. līdz 31.12.2016. – 121 537 apmeklētāji. 2016. gadā LU portāla galvenajā lapā publicētas 9839 ziņas.

Mārketings 2016. gadā tika organizēti vairāki pasākumi topošo studentu piesaistei. Gada sākumā Latvijas Universitāte piedalījās izstādē “Skola 2016”, kura pulcēja vairāk nekā 18 035 apmeklētājus. Tika rīkotas fakultāšu Atvērto durvju dienas, kuras kopumā apmeklēja vairāk nekā 2500 cilvēku. Uzņemšanas kampaņas laikā tika uzskaitīts vairāk nekā 6 miljoni ekspozīciju, izmantojot interneta reklāmjoslas, tika raidītas 14 radio reklāmas, 60 Latvijas Universitātes informatīvie radio raidījumi un izvietotas 249 reklāmas plaknes vidē. 2016. gada laikā Latvijas Universitāte organizēja vairāk nekā 50 vizītes skolās Rīgā un visā Latvijā, lai informētu par studiju iespējām Latvijas Universitātes fakultātēs. Šajos braucienos kopumā tika uzrunāti vairāk nekā 2700 skolēnu, kas mācās 9.–12. klasē. Paralēli visa gada laikā tika organizēti pasākumi zinātnes popularizēšanai – “Zinātnes kafejnīcas” un Zinātnieku naktis. 2016. gadā notika trīs “Zinātnes kafejnīcas”, kuru tēmas bija “Kodolsintēze – nākotnes enerģija”, “Gravitācijas viļņi un melnie caurumi” un “Zinātnisko publikāciju aizkulises”. “Zinātnes kafejnīcas” kopumā pulcēja aptuveni 500 cilvēku. Zinātnieku nakts 2016. gada tēma bija “Zinātne dzīves kvalitātes uzlabošanai”. Latvijas Universitāte rīkoja plaša spektra pasākumus vairākās vietās vienlaicīgi sadarbībā ar Fizikas un matemātikas fakultāti, Atomfizikas un spektroskopijas institūtu, LU Bioloģijas institūtu, Papes Ornitoloģisko pētījumu centru un LU Botānisko dārzu. Mūsu rīkotos pasākumus apmeklēja vairāk nekā 5000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija jaunieši. Septembrī tika publicēti atjauninātie dati vienā no prestižākajiem pasaules augstskolu reitingiem – QS World University Rankings. Latvijas Universitāte ir pakāpusies par 50 vietām, ieņemdama 651.–700. vietu.

LU RADIO NABA (FM 95,8) 2016. gadā LU Radio NABA (LR6, 95,8 FM, www.naba.lv) jau 14. gadu īstenoja radio programmu 24/7 – mūzikas, kultūras, izglītības, zinātnes programmu, īpašu notikumu tiešraides, skaņu tiltus, publiskās diskusijas un dzīvās mūzikas koncertus. Radio ik nedēļu skanēja 42 regulāri raidījumi, kuru veidošanā bija iesaistītas 89 radio personības, no tām 46 LU studenti vai absolventi. Gada laikā klausītājiem tika piedāvātas 483 dažādas intervijas un vairāk nekā 2000 sižetu un apskatu. Studentijas klātesamība ir neatņemama programmas sastāvdaļa, par ko liecina regulāra jauno studentu iesaistīšanās programmas veidošanā. Jaunie studenti piedalījušies tādu raidījumu veidošanā kā “Studentu pietura”, “Izglītības, zinātnes un kultūras apskats”, “Olē!” u. c. Aizvadītajā gadā izveidoti un programmā nākuši klāt jauni raidījumi: “Zootehnikums”, “Zibens pa dibenu”, “Šķērsām” un “Ožamais spirts”. Īstenots jauno studentu mūzikas grupu konkurss “Hadrons 2016”, Latvijas fotokonkurss un tam sekojošā ceļojošā izstāde “14 × 14”, notikusi līdzdalība jauno studentu svētkos “Aristotelis”, Zinātnieku naktī, Muzeju naktī, starptautiskajā kultūras forumā “Baltā nakts”, starptautiskajā mūzikas festivālā “LABA DABA”, sarunu festivālā “LAMPA” un daudzos citos pasākumos. Vērtējot pēc jauno studentu iesaistīšanās programmas veidošanā, vadošās pozīcijas saglabā SZF, BVEF, PPMF un VFF studenti. LU Radio NABA kā Latvijas Radio 6. programma pilnā apjomā īstenoja sabiedrisko pasūtījumu. 2016. gadā LU Radio bija apmēram 25 000 regulāro klausītāju.

Finanses

Ieņēmumi pēc darbības veida, milj. eiro Cita darbība, 2,7 miljoni eiro

Sadarbība ar sabiedrību, 2,6 miljoni eiro

Zinātne, 18,8 miljoni eiro

kopā 56 miljoni eiro

Studijas, 32 miljoni eiro

4,6 miljoni eiro

LU naudas līdzekļu atlikums 2016. gada sākumā

8,2 miljoni eiro

LU naudas līdzekļu atlikums 2017. gada sākumā 89

Ieņēmumi pēc finansējuma veida, milj. eiro Studiju maksas, 10,3 miljoni eiro Dotācija augstākajai izglītībai, 16,9 miljoni eiro

LU maksas pakalpojumi, 5,7 miljoni eiro

Zinātnes bāzes un snieguma ﬁnansējums, 7,8 miljoni eiro

Pētnieciskā darbība u. c. projekti, 15,3 miljoni eiro

Izdevumi, milj. eiro Stipendijas, 2,3 miljoni eiro

Citi izdevumi, 2,1 miljoni eiro

Preces un pakalpojumi, 13,2 miljoni eiro kopā 49,5 miljoni eiro

Atlīdzība, 32 miljoni eiro

PersonÄ ls

darbinieki strādā Latvijas Universitātē

LU akadēmiskais personāls

LU vispārējais personāls

stundu pasniedzēji 93

Satversmes sapulce Senāts

Rektors

LU VADĪBA Prorektore

humanitāro un izglī�bas zinātņu jomā

Prorektors

sociālo un �esību zinātņu jomā

Prorektors

eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā

Kanclers

Humanitāro zinātņu fakultāte Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Teoloģijas fakultāte

Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte

Bioloģijas fakultāte

Juridiskā fakultāte

Datorikas fakultāte

Sociālo zinātņu fakultāte

Ģeogrāﬁjas un Zemes zinātņu fakultāte

LU Latvijas vēstures ins�tūts

Eiropas un sabiedrības a�s�bas studiju akadēmiskais centrs

Fizikas un matemā�kas fakultāte

Bal�jas studiju centrs

LU centrs "Konfūcija ins�tūts"

Ķīmijas fakultāte

Bal�jas – Vācijas augstskolu birojs

Medicīnas fakultāte

Vēstures un ﬁlozoﬁjas fakultāte LU Latviešu valodas ins�tūts

LU Filozoﬁjas un socioloģijas ins�tūts

LU Indijas studiju un kultūras centrs Jūdaikas studiju centrs Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka Latvijas Universitātes Alūksnes ﬁliāle

Latvijas Universitātes Bauskas ﬁliāle Latvijas Universitātes Cēsu ﬁliāle

LU Ģeodēzijas un ģeoinformā�kas ins�tūts LU Ķīmiskās ﬁzikas ins�tūts LU Astronomijas ins�tūts LU Kardioloģijas un reģenera�vās medicīnas ins�tūts

Latvijas Universitātes Jēkabpils ﬁliāle

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas ins�tūts

Latvijas Universitātes Kuldīgas ﬁliāle

LU Atomﬁzikas un spektroskopijas ins�tūts

Latvijas Universitātes Madonas ﬁliāle

Latvijas Universitātes Tukuma ﬁliāle Latvijas Universitātes Ventspils ﬁliāle LU aģentūra LU Literatūras folkloras un mākslas ins�tūts

LU Materiālu mehānikas ins�tūts LU Bioloģijas ins�tūts LU Fizikas ins�tūts

LU Starpnozaru izglī�bas inovāciju centrs Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs

LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzejs LU Ģimenes veselības izglī�bas centrs Rezidentūras a�s�bas programma LU Komplementārās medicīnas centrs LU aģentūra Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža LU aģentūra Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža

Administrācijas vadītājs

Zinātnes departaments Studiju departaments Finanšu un uzskaites departaments Juridiskais departaments Personālvadības departaments Studentu servisu departaments Informācijas tehnoloģiju departaments

LU Pirmsstudiju mācību centrs Latvijas Universitātes Bibliotēka LU Akadēmiskais apgāds Infrastruktūras departaments

Komunikācijas un inovāciju departaments

Rektora vietnieks infrastruktūras a�s�bas jautājumos

Rektora vietnieks studentu un sociālajos jautājumos

Rektora biroja vadītājs

Studentu padomes birojs

Rektora birojs

LU Sporta servisa centrs

Latvijas Universitāte Komunikācijas un inovāciju departaments 2017