Aizsargājamu mežu iemītnieks – kroklūpas vārpstiņgliemezis
Foto M. Rudzīte
© Latvijas Universitātes Muzejs © Mudīte Rudzīte, Dr.biol.
Gaujas senleja - vārpstiņgliemežu paradīze Gaujas nacionālais parks (GNP) ir lielākais un vecākais nacionālais parks Latvijā, izveidots 1973. gadā. Tas 91745 hektāru platībā aizsargā Gaujas senielejas krāšņāko posmu no Valmieras līdz Murjāņiem. GNP robežas nospraustas pa ceļiem, kas ietver Gaujas senleju un Gaujas pieteku ieleju sistēmas. Viena no būtiskākajām GNP iezīmēm ir dabas daudzveidība, it īpaši abiotisko faktoru – reljefa, augšņu, mikroklimata un hidroloģisko apstākļu daudzveidība.
Foto M. Rudzīte
Mežu biotopi Lielākā daļa Gaujas nacionālā parka mežu veido vārpstiņgliemežiem piemērotas dzīves vietas. Mežu biotopu aizsardzību Latvijā nosaka MK noteikumi Nr. 350, 2017.06.12: „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Tie ir jaukti ozolu, gobu un ošu meži gar lielām upēm; veci jaukti platlapju meži; nogāžu un gravu meži; ozolu meži; veci vai dabiski boreāli meži; avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus; karbonātisku pamatiežu atsegumi. Vecus un saimnieciski neskartus mežu aizsargā gan Eiropā, gan pasaulē. Latvijā, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tādu vēl ir salīdzinoši daudz.
Foto M. Rudzīte
Mitrumam un noēnojumam ir nozīme Gaujas pietekas veido sānu gravas, kurās ir gliemežiem labvēlīgs mikroklimats. Arī karstās vasaras dienās tajās valda noēnojums un paaugstināts gaisa mitrums. Lielākā daļa gliemežu sugu dzīvo mēreni mitrās vietās. Tikai neliela daļa no tām ir pielāgojušās dzīvei atklātās un sausās vietās.
Foto M. Rudzīte
Neparasta dzīvotne – avotkaļķi Kroklūpas vārpstiņgliemeži labprāt dzīvo vietās, kur augsnē palielināts kalcija karbonāta daudzums. Tādas vietas nereti ir avotu tuvumā, kur tekošais ūdens izgulsnē avotkaļķus. Daudzi avoti ir nelieli, mežā grūti pamanāmi, bet ir arī tādi, kas no avotkaļķa izveido veselas gravu nogāzes. Piemēra, Raunas Staburags. Tas ir arī 2018. gada ģeovieta.
Foto M. Rudzīte
Ekoloģiskās nišas un paslēptuves Nokritušu koku stumbri kalpo par labu paslēptuvi gan gliemežiem, gan citiem dzīvniekiem. Vārpstiņgliemeži labprāt uzturas tieši zem tādiem stumbriem, jo tur ir ēnains un mitrs. Daļēji satrūdējušu stumbru klāj dažādas sūnas, ķērpji, aļģes un baktērijas, kas kopā ar atmirušajām koksnes daļām veido gliemežu barības bāzi. Vienlaicīgi zem tāda stumbra var atrast līdz pat desmit dažādu sugu gliemežus.
Foto M. Rudzīte
Gada gliemezis 2018 Par gada gliemezi kroklūpas vārpstiņgliemezi ievēlēja Latvijas Malakologu biedrība. Mūsu mežos tas atzīts par augstvērtīgo mežu biotopu indikatorsugu. Kroklūpas vārpstiņgliemezis apdzīvo dažādus aizsargājamus mežu biotopus.
Foto M. Rudzīte
Sugas nosaukums Latviešu valodā par vārpstiņgliemežiem sauc gliemežus, kuru čaulai ir vārpstiņas forma. Pilns zinātniskai nosaukums šai sugai ir Laciniaria plicata (Draparnaud, 1801). To aprakstījis franču malakologs Žaks Filips Raimonds Draparnauds [Jacques Philippe Raymond Draparnaud] 1801. gadā. Viņš tiek uzskatīts par malakoloģijas kā zinātnes tēvu Francijā. Aprakstījis 132 gliemju sugas un 18 ģintis.
Attēls no https://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Draparnaud.jpg
Sugas apraksts Sistemātiskā piederība: gliemju tips Mollusca, gliemežu jeb vēderkāju klase Gastropoda, kātacu gliemežu kārta Stylommatophora, vārpstiņgliemežu dzimta Clausiliidae. Vārpstiņgliemežu dzimtas nosaukums latviešu valodā norāda uz čaulas formu, kas visām šīs dzimtas sugām ir vārpstveida. Parasti čaula savīta uz kreiso pusi. Čaulas augstums 15 – 18 mm, platums 3,3 – 3,6 mm, samērā slaida ar 12 – 13 vijumiem. Čaulas ieejas mala jeb t.s. lūpa liela un atliekta, uz tās 6 – 9 lūpas zobiņi. Šo zobiņu dēļ arī dots nosaukums – kroklūpas.
Zīmējums: I. Gmizo-Lārmane
Čaulas morfoloģijas īpatnības Dzimtas zinātniskais nosaukums Clausiliidae sevī ietver norādi, ka šai dzimtai piederošajiem gliemežiem ir raksturīga t.s. klauzīlija – clausilium. Tas ir neliels izliekts veidojums (apakšējā attēlā) gliemeža čaulas ieejas iekšpusē. Ar tā palīdzību gliemezis var nodrošināties tad, kad dziļi ievilcies čaulā. Klauzīlijas forma ir katrai sugai atšķirīga. Tādēļ gadījumos, kad sugu nevar droši atpazīt pēc formas un čaulas ieejā redzamajiem zobiņiem, var palīdzēt klauzījas izņemšana un apskatīšana binokulārājā lupā vai pat elektronmikroskopā.
Elektronmikroskopa foto: E. Dreijers
Vārpstiņgliemežu vairošanās Vārsptiņgliemeži ir hermafrodīti. Pārošanās laikā viens no gliemežiem izturas kā tēviņš, otrs kā mātīte, pēc tam lomas var tikt mainītas. Pēc vairošanās tipa vārpstiņgliemeži pieder oldzīvdzemdētājiem. Tas nozīmē, ka tiek dētas olas, kurās ir jau gandrīz attīstījies mazulis. Daļai sugu ir dzīvdzemdēšana, t.i., mazulis olā pirms izdēšanas ir jau pilnībā attīstījies. No olām izšķīlušies mazuļi ir 1,3 līdz 1,8 mm lieli, čaulai ir 2,5 vijumi. Kad tie paaugušies, to čaula, atšķirībā no pieaugušajiem gliemežiem, izskatās konusveidīga. Tad čaula spirālveidīgi turpina augt un iegūst vārpstiņas formu, izveidojas klauzīlija, čaulas ieejas mala uzbiezinās un izveido lūpu. Dzīves ilgums līdz 3,5 gadiem.
Foto M. Rudzīte
Paraugs no LU Muzeja H. Pētersona kolekcijas LU Muzeja mēneša priekšmets jūlijā 2018 ir kroklūpas vārpstiņgliemeža Laciniaria plicata paraugs no H. Pētersona kolekcijas. Tas ievākts 1933. gada jūlijā, uz dolomītu atseguma Gaujas krastā, Vidzemē.
Foto: S.Livdāne
Paraugi no H. Šleša dāvinājumiem Laikā no 1930. gada līdz 1940. gadam malakogs Hans Šlešs dāvinājis LU Sistemātiskās Zooloģijas institūtam 630 gliemju čaulu paraugus, kas ievākti gan Eiropā, gan dažādās valstīs Āfrikā, Āzijā un Amerikā. Lielākā daļa no tiem ir izmantojami kā sugu etaloni Latvijas gliemju faunas izpētē. Attēlā redzami divi kroklūpas vārpstiņgliemežu paraugi, kas ievākti Čehijā un Polijā.
Foto: S.Livdāne
Starptautiska muzeju sadarbība Viens no LU Muzeja kroklūpas vārpstiņgliemežu paraugiem 1997.gadā bija nosūtīts uz Zviedrijas Gēteborgas dabas vēstures muzeju, lai precizētu sugas noteikšanu. Malakologs Dr. Teds fon Prošvics [Ted von Proschwitz] to pārbaudīja, pievienoja savu etiķeti un atsūtīja paraugu atpakaļ. Tagad tas izmantojams, lai noteiktu sugu citiem Latvijā ievāktiem paraugiem. Šis paraugs īpašs ar to, ka tā ir kroklūpas vārpstiņgliemeža forma, kurai trūkst tipisko lūpas zobiņu.
Foto: S.Livdāne
LU Muzeja krājuma papildināšana Gan mēneša priekšmetu, gan gada dabas simbolu izvēlēšana palīdz piesaistīt sabiedrības uzmanību dažādām aktuālām problēmām. LU Muzeja jūlija priekšmets ir viens no vēsturiskajiem paraugiem, bet regulāri tiek ievākti arī jauni paraugi. Svarīga ir gliemežu suga, kurai šoreiz pievērsta uzmanība. Attēlā redzamais paraugs ievākts gravas nogāzē, lapu koku mežā, kas ir viens no Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem. Šīs sugas klātbūtne norāda, ka tas ir augstvērtīgs mežu biotops. Tagad ievāktās piecas kroklūpas vārptiņgliemežu čaulas glabāsies krājumā kā pierādījuma materiāls, kas apliecina indikatorsugas un biotopa konstatēšanas faktu noteiktā vietā un laikā.
Foto: S.Livdāne