Laivu noma / Teenusepakkujad
Bērzi 5 8 250 m + 371 64132229, www.atputa-berzi.lv
Kanoe / Kanuu Kajaks / Süst Jūras kajaks / Meresüst Piepūšamā laiva / Kummipaat Airdēlis / Aerusur Pontonu plosts / Ujuvparv SOT-Kajaks / SOT-süst
Upeslejas 7 6 +371 29441970 Māja tiek apsaimniekota ar videi draudzīgiem paņēmieniem. EE/ Maja hooldatakse keskkonnsõbralike meetoditega.
Gaujas krasts +371 29423270, www.gaujaskrasts.lv Apaļkalns +371 29448188, www.apalkalns.lv Mučas +371 29211634, www.laivunoma.com Karlsona laivas +371 26524203, www.karlsonalaivas.lv Eži +371 27852852, www.ezi.lv FF laivas +371 27852852, www.fflaivas.lv Amatas laivas +371 29585850, www.amataslaivas.lv Burusports +371 28639440, www.burusports.lv Campo +371 29404049, www.campo.lv Jūras laivas +371 29464901, www.juraslaivas.lv, www.seakayak.lv Laivinieks.lv +371 27878757, www.laivinieks.lv Laivuīre.lv +371 27594939, www.laivuire.lv Mārkulīči +371 29363936, www.markulici.lv Mežmalas laivas +371 26649575, www.mezmalaslaivas.lv Rīgas laivas +371 26559398, www.rigaslaivas.lv Upeslejas +371 29441970, augustales@inbox.lv Žagarkalns +371 26170074, www.zagarkalns.lv
6 Batereja pilskalns EE / Batereja linnus
1 Vainižu pilskalns un muiža 150 m Vainažu pils bija Rīgas arhibīskapa saimniecības pils, rakstos pirmo reizi minēta 1359. gadā. EE/ Vainaži linnus ja mõis Vainaži loss oli Riia peapiiskopi majanduslinnus, esimest korda allikates mainitud 1359. a. A Vainiži B Ruckas 2 Ruckas muiža 16. gs., saglabājušās dzirnavas un kūtis. EE / Ruckas mõis (16. sajand), säilinud veski ja laudad. C Rozula 3 Straupes pienotava +371 64132177, www.straupespiens.lv Pienotavas vēsture aizsākusies pirms 100 gadiem, arī mūsdienās tā piedāvā stāstu par piena produktu ražošanu, degustāciju. Vietējie piena produkti. Veikals. EE / Straupe meierei Meierei ajalugu ulatub 100 aasta tagusesse aega, tänapäeval jutustatakse siin piimatoodete tootmisest. Kohalikud piimatooted. Pood. D Plācis 4 Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 60 m Izcilā latviešu tēlnieka Teodora Zaļkalna veidotais šūnakmens piemineklis uzstādīts 1931. gadā. EE / Mälestusmärk Põhja-Läti vabastajatele. Tuntud läti skulptor Teodors Zaļkalnsi loodud mälestusmärk 1931. aastast.
8 Mazstraupes pils Celta 14. gs. ar gandrīz 2 m biezām laukakmeņu sienām. Domājams, ka pils sākotnējā funkcija bija cietoksnis. Runā, ka zem Braslas bijusi eja, kas to savieno ar Lielstraupes pili. 1925. gadā ēka nodota skolas vajadzībām, un līdz mūsdienām tajā atrodas Straupes pamatskola. EE / Mazstraupe loss. Ehitatud XIV sajandil, peaaegu 2 m paksuste põllukivist seintega. Arvatakse, et lossi algne funktsioon oli kindlus. Muistend, et Brasla jõe alt oli käik, mis lossi ühendas Lielstraupe lossiga. 1925. aastal anti loss koolile ja tänapäeval asub selles Straupe põhikool.
LV Brasla ir viena no Latvijas klasiskajām ūdenstūrisma upēm un parasti tās laivojumam izvēlas posmu no Plāča D vai Straupes E līdz A3 (Rīga – Valmiera) ceļa tiltam F vai ietekai Gaujā. Ja tomēr esat izdomājuši kāpt laivās pie Vainižiem A , tad posmā līdz Plācim D jārēķinās ar daudziem koku šķēršļiem (2015. gada pavasara dati). Posmā līdz Divupes ietekai pie Rozulas C šķiet, ka Braslai pietrūkst spēka, lai nopietni lauztos caur bebru radītajiem džungļiem. Aiz Rozulas Brasla kļūst līdzīga tai upei, ko laivotāji redz pie Plāča. Tā plūst pa skujkoku mežu, un, lai gan šķēršļu upē vēl ir daudz, tie ir vieglāk apbraucami.
Pie Plāča D sākas Braslas klasiskais posms. 3 km līdz Straupei E tā līkumo caur Latvijas upēm raksturīgo krasta ainavu ar biezu lapkoku mežu, no kura spraucas ārā pa dažam labam mājas jumtam. Tuvojoties Straupei, mežs atkāpjas, dodot vietu šīs senās Hanzas pilsētas apbūvei. Neilgi pirms Vējiņu apmetnes un pazemes ezeru valstības parādās pirmie smilšakmens atsegumi. Līdz A3 (Rīga – Valmiera) ceļa tiltam F sausās vasarās mazūdenī iespējamas ļoti seklas vietas, bet tas nemazina Braslas skaistumu. Dzidrs ūdens, dzeltenās lēpes, ik pa brīdim pa kādam zemam atsegumam un mājai. Pie „Mārkulīču” apmetnes (1 km pirms A3 ceļa tilta) Braslu šķērso interesants „dejojošs” virvju tiltiņš, pa kuru pastaigājot var atgriezt kustīgumu laivā nosēdētajos locekļos. Bieži ūdens tūristi izvēlas beigt Braslas maršrutu pie A3 ceļa tilta F . Tas ir galīgi aplami, jo Braslas skaistākais posms tikai šeit sākas. Finišēt pie A3 tilta ir tas pats, kas nolemt aizbraukt ar auto no Rīgas līdz Siguldai, bet ieliet degvielu tikai tik, lai pietiktu līdz Vangažiem. 1,3 km aiz A3 ceļa tilta ir Braslas HES un zivju audzētava. Jau uzpludinājums līdz tai ir gleznains, sārtu smilšakmens atsegumu ieskauts dīķis. Pēc HES Brasla sāk savu skrējienu pretī Gaujai, un šis uzskatāms par Braslas skaistāko posmu. Atsegumi seko cits citam, krasti ir neapdzīvoti un liela meža ieskauti. Ir jaukas akmentiņu sēres un pludmales. Pēc 8,2 km ir Braslas ieteka Gaujā G , un šī ir lieliska iespēja turpināt ceļojumu līdz Siguldai (+14km).
EE Brasla jõgi on üks klassikalisemaid veeturismi jõgesid Lätis. Tavaliselt valitakse matkamiseks lõik Plācis D või Straupe E kuni A3 (Riia–Valmiera) teesillani F või Koiva suudmeni. Juhul, kui olete siiski otsustanud paadile minna Vainaži A juures, siis lõigus kuni Plācis D peate arvestama paljude langenud puudega (2015. aasta kevade andmed). Lõigus kuni Divupe suudmeni Rozula C juures on tunne, et Brasla jõel puudub jõud, et tõsiselt võidelda kobraste tekitatud džunglitega. Rozula järel muutub Brasla jõgi selle jõe, mida matkajad juba tundsid Plācise juures, sarnaseks. See voolab läbi salumetsa ja kuigi takistusi on jões ikka veel palju, on neist siiski lihtsam ümber sõita. Plācise D juures algab Brasla klassikaline lõik. 3 km kuni Straupeni E käänutab see läbi Läti jõgedele iseloomuliku tiheda lehtpuu metsaga kaldamaastiku, kust kohati näha mõni majakatus. Straupele lähenedes mets taandub ja ilmub vana hansalinna hoonestus. Veidi enne Vējiņi puhkekohta ja maa-aluste järvede paika ilmuvad esimesed liivakivipaljandid. Kuni A3 (Riia–Valmiera) teesillani F on kuiva suve madalvee ajal võimalikud suhteliselt madalad kohad, kuid see ei vähenda sugugi Brasla ilu. Selge vesi, kollased vesikupud, aegajalt mõni madal paljand ja mõni üksik maja. Mārkulīču puhkekoha juurest (1 km enne A3 teesilda) ületab Brasla jõge huvitav „tantsiv“ tross-sild, mida ületades võid taastada liikumise paadis äraistutud jäsemetesse. Tihti lõpetavad veeturistid Brasla jõematka A3 teesilla F juures. See on vale, kuna alles siit algab Brasla jõe ilusaim lõik. Matka lõpetada A3 silla juures on sama hea kui otsustada sõita Riiast Siguldani, aga kütust valada ainult nii palju, et jätkuks Vangažini. 1,3 km pärast A3 teesilda asub Brasla hüdroelektrijaam ja kalakasvatus. Juba pais enne jaama on kaunis, punaka liivakivi paljanditega ümbritsetud tiik. Hüdroelektrijaama järel alustab Brasla oma jooksu Koivale vastu ja seda peetakse Brasla jõe ilusaimaks lõiguks. Paljandid järgnevad üksteisele, kaldad on asustamata ja suurtest metsadest ümbritsetud. Leidub kauneid kivilaide ja -randu. 8,2 km järel on Brasla jõe suue Koiva jõkke G ja see on suurepärane võimalus matka jätkata kuni Siguldani (+14km).
150 m 9 Lielstraupes pils + 371 26411827 Celta 13. gs. beigās romāņu stilā reizē ar baznīcu, tagadējo izskatu tā ieguva 18. gs. Pilī ar pārtraukumiem valdīja fon Rozenu dzimta. Baznīca pils dienvidu spārnā ir bez torņa – tagadējais zvanu tornis celts 1848. gadā un atrodas 100 m no baznīcas. Baznīcas logus rotā S. Vidberga un N. Cēsnieces vitrāžas. Ekskursija baznīcā, iepriekš piesakot. EE / Lielstraupe loss Ehitatud 13. sajandi lõpus, romaani stiilis, koos kirikuga, kuid praeguse kuju sai see 18. sajandil. Lossis on vaheaegadega valitsenud von Rosenite perekond. Kirik lossi lõuna tiivas on tornita – praegune kellatorn ehitati 1848. a ja asub 100 m kirikust eemal. Kiriku aknaid kaunistavad S. Vidbergi ja N. Cēsniece vitraažid. Ekskursioon kirikus eelnevalt tellides. E Straupe 10 Burtaku iezis EE / Burtaku kivim
11
Burtakas
200 m
66
+371 29451234, www.burtakas.lv 12 Panūtas kalns EE / Panūtas mägi
Vējiņi 13 10 +371 29354189, www.pazemesezeri.lv Vienīgie pazemes ezeri Baltijā. Apskatāmi gida pavadībā. EE / Ainukesed maa-alused järved Balti riikides. Vaadatavad giidi saatel. 14 Avotmuižas ieži Sastāv no diviem atsegumiem. Iežu pakājē izplūst Svētavots. Kādreiz bijusi liela Velnala, kas 20. gs. 70. gados aizbrukusi. EE / Avotmuižas kivimid Koosneb kahest paljandist. Kohe kivimi servas voolab sisse Püha allikas. Kunagi olnud suur Kuradi koobas, mis 70-ndatel aastatel sisse varises.
15
Mārkulīči
+371 29464946 (iepriekš pieteikt EE / ette tellida), www.markulici.lv Aktīvā atpūta – šaušana ar dažādiem medību rīkiem, šūpuļtilts, āra boulings, brīvdabas skatuve. EE / Aktiivne puhkus – erinevate jahiriistadega laskmine, rippsild, välisbooling, vabaõhulava. 16
Zandarts
15
+371 29996726 F Autoceļa A3 tilts EE / Maantee A3 sild
19 Varšavu iezis 4–7 m augsti, 90 m gari smilšakmens atsegumi 20–50 m attālumā no ūdens malas. EE / Varšavu kivim 4–7 m kõrgune, 90 m pikkune liivakivipaljand 20–50 m veepiirist.
EE / Baltais kivim Vasakul kaldal Melnais kivimi vastas asub Baltais kivim. Need kaks tekitavad tunde, et Brasla jõgi voolab liivakivi kanjonis.
20 Jāņvārti Labajā krastā. 3–12 m augsts, vairāk nekā 150 m plats atsegums no divām daļām. EE / Jāņvārti. Paremal kaldal 3–12 m kõrgune, enam kui 150 m laiune paljand, mis koosneb kahest osast.
26 Virtakas jeb Sarkanais iezis Labajā krastā. Klints augstums 10–15 m, garums 100 m. Kraujas lejasgalā, zemākajā daļā redzama 2,5 m augsta nišveida ala. Uz ieža redzamas senas zīmes, krusti un uzraksts “Latvieti, paliec skaidrs!”. EE / Virtaka ehk Sarkanais kivim Paremal kaldal, järsaku kõrgus 10–15 m, pikkus 100 m. Järsaku alumises, madalamas osas näete 2,5 m kõrget koobast. Kivimil näete vanu joonistusi, riste ja kirja “Latvieti paliec skaidrs!“ (Lätlase vaim jää selgeks!)
21 Kraukļakalna iezis Labajā krastā. Iezī ir daudz nišu un plaisu, ziemā – divi leduskritumi. EE / Kraukļakalna kivim Paremal kaldal paljude pragude ja süvenditega, talvel 2 jääkoske.
17 Braslas HES ūdenskrātuve Laivošana pa ezeru, kurā parasti sastopama gulbju ģimene. Braslas HES aizsprosts jāapiet pa labo krastu. EE / Brasla hüdroelektrijaama paisjärv Paadimatk järvel, kus tavaliselt võib kohata luikede perekonda. Brasla hüdroelektrijaama tamm läbitav mööda paremat kallast.
22 Slūnu iezis Labajā krastā. Viena no augstākajām un iespaidīgākajām Latvijas klintīm – 20,5 m augsta un 200 m gara. Iezim pāri stiepjas augstsprieguma līnija. EE / Slūnu kivim. Paremal kaldal – üks kõrgemaid ja muljetavaldavamaid järsakuid Lätis – 20,5 m kõrgune ja 200 m pikkune. Vaatepilti segab küll elektrikõrgepingeliin.
18 Aņītes ieži Vairāku iežu virkne gandrīz 1 km garumā upes kreisajā krastā: 400 m garais, dzeltenīgi sarkanais Aņītes Garais iezis (augstums 2–7 m), nākamajā līkumā 20–50 m attālumā no upes līdz 10 m augstais un 100 m garais Aņītes Vidējais iezis, aiz zivjaudzētavas ēkas 200 m garais un 35 m augstais Aņītes Augstais iezis. Lēzenas sāngravas šo iezi sadalījušas vairākās daļās. EE / Aņītes kivimid Mitmete kivimite rida peaaegu 1 km pikkuses jõe vasakul kaldal. 400 m pikk, kollakaspunane Aņīte pikk-kivim (kõrgus 2–7 m) järgmises käärus 20–50 m asub jõest eemal kuni 10 m kõrgune ja 100 m pikkune Aņītes keskmine kivim, kalakasvatushoone taga asub 200 m pikkune ja 35 m kõrgune Aņītes kõrge kivim. Lamedad külgjäärakud on kivimi mitmeks osaks jaotanud.
23 Melnais iezis Labajā krastā. Pētnieki uzskata, ka pakalns virs Melnā ieža ir pilskalns. Melno iezi rotā trīs simetriski novietotas trijstūrveida alas. EE / Melnais kivim. Paremal kaldal. Teadlased arvavad, et küngas Melnais kivimi kohal on linnus. Melnais kivimit kaunistavad kolm sümmeetriliselt asuvat kolmnurkset koobast. 24 Baltais iezis Kreisajā krastā, pretī Melnajam iezim. Iespaids, ka Brasla tek pa smilšakmens kanjonu.
25
Svarīgi zināt! 1. Pārliecinies par ūdens līmeni upē! Augstā ūdenī Braslas HES – Gaujas posms var būt nepieredzējušiem laivotājiem bīstams. Paškritiski izvērtējiet savas spējas laivas vadīšanā un lūdziet savam laivu nomas operatoram visu iespējamo informāciju par drošību, rīcību apgāšanās gadījumā un nomājamās laivas specifiskajām īpašībām. Ja neesat pārliecināts par savām spējām, šim posmam nomājiet piepūšamo laivu. Zemā ūdenī Braslas HES – Gaujas posms laivojams ar kanoe, smailītēm vai kajakiem. 2. Lieto drošības līdzekļus! 3. Kad esi laivā, necelies kājās – apgāzīsies! 4. Svarīgas lietas glabā ūdensnecaurlaidīgā maisā! 5. Hermētiski iepakotam jābūt vismaz vienam mobilajam telefonam ar laivu iznomātāja telefona Nr. ! 6. Laivojot vēsākā laikā, ņem līdzi otru apģērba kārtu. 7. Aiz tevis upe paliek tīrāka – atkritumus ņem līdz, neatstājot tos apmetņu vietās!
VirtakaS
27 Zirņu iezis Neliels sārtā smilšakmens atsegums pretī Virtakas iezim. EE / Zirņu kivim Väike punase liivakivi paljand Virtaka kivimi vastas.
Nõuanded ja nipid 1. Veenduge, milline on jõe veetase! Kõrgvee ajal võib Brasla hüdroelektrijaam – Koiva lõik kogemusteta matkajatele ohtlik olla. Olge enesekriitilised ja hinnake oma paadijuhtimise oskusi ning paluge oma paadioperaatorilt kõikvõimalikku ohutusinfot, mida teha, kui paat ümber läheb, ning laenutatava paadi spetsiifiliste omaduste kohta. Kui te pole oma oskustes kindlad, siis rentige parem täispuhutav paat. Madalvee ajal Braslas hüdroelektrijaam – Koiva lõik on sõidetav kanuu, süsta ja kajakiga. 2. Kasutage ohutusvahendeid! 3. Ärge tõuske paadis püsti – võite kukkuda! 4. Tähtsaid esemeid hoidke veekindlas kotis! 5. Vähemalt üks mobiiltelefon, kuhu on salvestatud paadirendi telefoninumber, peab olema hermeetiliselt pakitud! 6. Jahedamal ajal matkates võtke kaasa varuriided. 7. Pärast teid jääb jõgi puhtam, kui võtate prügi kaasa – ärge jätke seda puhkekohtadesse!
28 Buļu iezis Krāšņa sarkanīga smilšakmens krauja ar četrām alām, lielākā no tām – Adamaita vai Adamaiša ala, kas nosaukumu ieguvusi no 20. gs. sākumā zināma laupītāju bandas vadoņa vārda. Pirms Otrā pasaules kara alas ieeja aizbruka. 1986. gadā entuziastu grupa to atraka. EE / Buļu kivim Kaunis nelja koopaga punakas liivakivi järsak. Suurim neist on Adamaita või Adamaiša koobas, mis oma nime saanud 20. sajandi alguses tuntud röövlijõugu juhi nimest. Enne teist maailmasõda koopa sissepääs varises. 1986. aastal kaevas aktivistide grupp selle lahti.
MARŠRUTI UN PIEEJAS PUNKTI UPEI / Veeturismi marsruudid ja jõele juurdepääs
Gauja
A3 tilts / A3 sild
9 km
17 km
Straupe 3 km Plācis
8 km
Rozula 3 km Ruckas 7 km
Upes kritums / Jõe langus 0
E
3,6 m/km G
Braslas HES
F
D
C
B
Vainiži A
MVJL
60 m 40 m 20 m
G Gauja Laivošana jāturpina līdz tuvākajai izkāpšanas vietai Gaujā vai 14 km līdz Siguldai. EE / Peate jätkama sõudmist kuni järgmise maabusmiskohani Gaujal või 14 km Siguldani.
Apzīmējumi / Legend vahemaa veekoguni attālums līdz upei hotell, külalistemaja viesnīca, viesu māja hostel jauniešu mītne talu, puhkemaja lauku māja kämping kempings puhkekoht atpūtas vieta parkla stāvvieta voodikohtade arv gultasvietu skaits saun pirts toitlustus ēdināšana telkimiskohad telšu vietas spordiväljakud sporta laukumi teenusepakkujad laivu noma tasuta par brīvu tasuline maksas pikniku laud, pink piknika galdi, soli lõkkekoht ugunskura vieta kuivtualett sausā tualete joogivesi dzeramais ūdens elekter elektrība varjualune nojume pood veikals bensiinijaam degvielas uzpildes stacija kohvik kafejnīca jalakäijate sild gājēju tilts vesiveski ūdensdzirnavas kärestik krāces metri virs jūras līmeņa MVJL meetrit mere pinnast vaatamisväärsused apskates vietas tūrisma pakalpojumi
turismiteenused
pieejas punkti upei
jõele juurdepääs
maršruti pa ezeriem 45 attālumi, km
1km
marsruuti järvedes kaugus, km
Tūrisma informācijas centri / Turismiinfokeskused: Pārgaujas TIC / Pārgauja TIK +371 26620422 “Ezeriņi”, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, LV-4152, www.pargaujasnovads.lv Izdevējs / Väljaandja: Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions / Riia Arenduskeskus, Vidzeme Arenduskeskus Kartogrāfija / Kartograafia: SIA Karšu izdevniecība “Jāņa sēta” / OÜ Kaardikirjastus Jāņa Sēta Foto / Piltide autorid: Baltic Pictures
RIVERWAYS