Ezic av maijs2013

Zemgales vidusskolas avīze Maijs 2013

Būtiski jautājumi 1. Ko mūsdienās ir zaudējušas lietas un ko zaudējuši cilvēki?

Manuprāt, cilvēki ir zaudējuši pieklājību, jo, ja kāds mūsdienās pret sievieti cenšas būt pieklājīgs: pasniegt mēteli, padot roku, pajokot - to tūlīt uzskata par flirtu.

Līdz ar tādu attieksmi sievietes tāpat kā lietas ir zaudē savu vērtību.

Cilvēki ir zaudējuši interesi par mazajām lietām, dažādām detaļām. Viņi vairs nespēj novērtēt ne mākslu, ne kultūru. Un lietas ir kļuvušas vienādas un zaudējušas savu oriģinalitāti, un tas mani ļoti satrauc, jo zūd arī simbolu nozīme mūsu dzīvē.

Cilvēki ir zaudējuši savstarpējo saprašanos, izpalīdzību un spēj domāt vienīgi par savu labumu. Lietas ir zaudējušas savu vērtību, stāstu un pielietojumu, jo pret tām, ko nevar izmantot, cilvēki izturas nepieklājīgi un neuzmanīgi.

Cilvēki mūsdienās ir zaudējuši ticību Dievam un citiem cilvēkiem, svētumu, tikumību. Tagad tas, kas agrāk šķita nepieņemams un kategoriski izslēdzams, tagad ir apspriežams un iespējams. Lietas ir zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un vērtību: tas, kas bija nozīmīgs un dārgs, tagad ir aizmirsts, veco strauji nomaina jaunais.

Mūsdienās cilvēki ir zaudējuši dzīves jēgu, vairs nesaprot, kāpēc pasaulē atrodas. Lietas netiek pienācīgi novērtētas.

Cilvēki mūsdienās ir zaudējuši uztveri par lietām, drosmi, gribasspēku, savu „galvu”, savas „acis.”

Mūsdienās cilvēki ir zaudējuši saikni ar dabu, dzīve iet vienā skriešanā. Lietas ir zaudējušas savu pamatnozīmi – kalpot cilvēkam, cilvēki sāk kalpot lietām, nevis otrādi.

Cilvēki ir zaudējuši ticību, pret kuru izturas auksti un lietišķi, tāpat zaudējuši ģimenes uzskatus, to, kā izturas bērni pret vecākiem, vecāki pret bērniem. Tēvs un māte ir zaudējuši savu ietekmi ģimenē.

Būtiski jautājumi 2

1. Ko mūsdienās ir zaudējušas lietas un ko zaudējuši cilvēki?

1

2. Ko zaudējusi lietas radīšana?

2

3. Kā informācija saistī- 2 ta ar intelektu?

4. Kā informācija ietekmē manas emocijas un kā es tās varu glābt?

2

3 5. Kādam līderim es gribētu/negribētu sekot?

Intervijā piedalījās 11.klase

2. Ko zaudējusi lietas radīšana?

Cilvēki, štancējot standarta lietas, ir zaudējuši radošumu, strādātgribu un talantus, vairs neizmanto roku darbu.

Lietas agrāk radīja ar rokām, tās bija roku darbs un tām piemita meistaru ieliktā enerģija. Tagad lietu radīšana ir vajadzību nodrošinājums.

Agrāk cilvēki lietu taisot, ielika tajā savas domas un jūtas, mazliet no savas dvēseles. Katra lieta bija unikāla, tagad tās visas ir vienādas.

Tagad taisa daudzas lietas, kuras nevienam nav vajadzīgas, tās ir zaudējušas nozīmīgumu un svarīgumu, jaunās tehnoloģi-

jas un materiāli pārņem pasauli. Lietas radīšana ir zaudējusi patieso prieku un būtību. Šodien viss tiek taisīts pēc viena parauga, nekas vairs nav tik oriģināls kā agrāk. Cilvēks ar darināšanu vairs neattīsta ne prātu, ne radošumu.

3. Kā informācija saistīta ar intelektu?

Lai uzturētu emocijas, arī ir vajadzīga informācija, bet mūsdienās tā pārsvarā ir negatīva.

Uzņemot informāciju, cilvēks domā un mācās, kas ir ļoti būtiski, cilvēks pats izvēlas, kādu informāciju uztvert, paaugstina vai pazemina savu intelektu.

Mēs vispār savas domas nedomājam – tikai to, ko lasām internetā, redzam TV

Lasot grāmatas un skatoties mākslas darbus var iegūt intelektu, bet vajadzība pēc tā atkarīga no uzskatiem.

Jo vairāk cilvēks informāciju uzņem, jo vairāk viņam to jāprot un jāmācās pielietot dzīvē.

Informācija iet roku rokā ar intelektu, viens bez otra tie nekad nav pastāvējuši, tieši šī saikne ļauj mācīties

Katra jauna informācija ietekmē manu intelektu.

Viss jaunais, ko uztveru savā ziņā palīdz izprast to, kas notiek pasaulē, bet pasaule negriežas tikai ap mani.

Informācija ļauj sevi garīgi un fiziski attīstīt un palīdzēt citiem.

4. Kā informācija ietekmē manas emocijas un kā es tās varu glābt?

Var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Pozitīvā informācijā manas emocijas uzplaukst un gūst pozitīvi lādētu enerģiju, bet negatīvā informācijā emocijas nobāl vai nes līdzi skumjas un sāpes.

Jāsavalda savas emocijas un jāpārliecinās par informācijas avota drošumu un informācijas patiesumu.

Es esmu domājusi, kā varētu palīdzēt tiem, kuri nonākuši nelaimē. Mūsdienās cilvēki neredz tālāk par savu pagalmu un 2

nesaprot, ka ne visiem klājas labi.

ņošanu, domāšanu, mūziku.

Daļa informācijas, kas pieejama cilvēkiem, vispār ir apšaubāma, daudzreiz arī tā ir cilvēku iebiedēšanai, tāpēc informāciju vajag tikai izlasīt, bet emocionāli neņemt uz sevi.

Pārlieka informācija nogurdina un pārlieku noslogo.

Nav iespējams uzņemt tikai pozitīvu informāciju.

Priecīga informācija padara cilvēku padara cilvēku laimīgāku.

Emocija no informācijas es glābju ar sevis noska-

Ja esmu noskumis, informācija vai zināšanas man nepalīdz.

No negatīvas informācijas, protams, rodas negatīvas emocijas.

Emociju izturību pret informāciju ir jātrenē, mācot tās domāt manis pašas domas, nevis tās, kas patapinātas no sabiedrības.

Zemgales vidusskolas avīze

5. Kādam līderim es gribētu/negribētu sekot?

Pasaulē ir tik daudz un tik dažādu līderu radītu izpausmju, bet ne jau tāpēc tās visas atbilst manai domāšanai. Manam līderim jābūt ar saviem uzskatiem, kas ļautu domāt arī sekotājiem, spētu vadīt un atbalstīt citus.

Līderi, kas apspiež citu domas, mūsdienās ir ļoti izplatīti.

Mūsdienās cilvēki savā dzīvē kaut ko panāk tikai paši, nevis kādam sekojot.

Es sekotu tikai savrupam cilvēkam, kurš nav ietekmējies no citiem un nemaina savas domas kā

zeķes. Padomu var ņemt tikai no tādiem cilvēkiem, kas ir kaut ko sasnieguši.

mu, nevis kādam līdzināties, es pati gribētu kļūt par līderi.

Es savu pasauli veidoju tikai pati.

Es nekad nesekotu cilvēkam, kuram ir kādas atkarības.

Nekad nesekotu līderim, kurš varas dēļ melo vai pakrāpj citus. Var sekot tikai tādam līderim, kurš rūpējas par tiem, par kuriem ir atbildīgs, un ir gatavs visu atdot, lai lietas mainītos un uzlabotos.

Nevar sekot līderim, kurš dara visu, lai visus labumus gūtu vienīgi pats, upurējot citu sapņus un cerības.

Viss jāpiedzīvo pašam, lai zinātu, kā kas ir, nevis kādam jāseko.

Nevar sekot neprātīgam cilvēkam, kurš pats dzīvo haosā, nav ne nopietns, ne taisnīgs.

Līderis, kuram es gribētu sekot, ne no kā nebaidās, visu izdara līdz galam. Ja cilvēks pārzina savas spējas, viņš var tās lietot un palīdzēt citiem.

Es gribu būt tā, kas esIntervijā piedalījās 11.klase

Projektu atskaņas (paldies par atsaucību un attieksmi 6. un 9.klasei!)

Kāpēc nav lietderīgi rotaļāties ar datoru?

Labāk, ja rotaļājamies kopā ar draugiem un rotaļājoties iegūstam jaunus draugus. Tā mēs iegūstam arī pieredzi, mācāmies komunicēt ar saviem vienaudžiem. (9.kl) Svaigā gaisā ir veselīgāk spēlēties nekā ar datoru istabā.

Labāk spēlēties ar draugiem, lai nebojātu acis, varētu laiku aizpildīt ar kaut ko lietderīgāku, iemācīties kaut ko jaunu.

(6. klase) Kāpēc cilvēki rotaļas izdomāja jau senos laikos?

Tāpēc, ka tolaik nebija izgudrotas elektroniskas ierīces, tāpēc cilvēki izdomāja ar ko sevi nodarbi-

Maijs 2013

nāt ārpus iztikas. Viņiem bija garlaicīgi un tad viņi izdomāja jautrākas nodarbes. Senos laikos cilvēki izdomāja rotaļas kā tradīcijas un rituālus. Tie attīstījās kā spēles līdz mūsdienām. (6. klase)

Kāpēc klase izvēlējās tieši šo rotaļu?

Mēs ieguvām pozitīvas emocijas, atcerējāmies bērnību un bērnības spēles, dažādas rotaļas. (9.kl)

Mēs bieži arī tāpat starpbrīžos spēlējam dažādas spēles. Arī mazie spēlē dažādas rotaļas, tad visu kopā arī mēģinājām atcerēties. Mūsu klase izvēlējās spēli Krāsas, kura patīk mazajiem bērniem un kuru ir viegli iemācīt citiem.(9.k)

Mēs izjutām kolektīvu jautrību un labu garastāvokli. Kolektīvam tas deva saliedētību.

Iepazinām tuvāk citus biedrus.

Daudz smējāmies, kad pirmajās reizēs nekas neiznāca. Mācījāmies saliedēties un paciesties. (6.kl)

To mums ieteica mūsu skolotāja, tā ir rotaļa Ādamam bij septiņi dēli, un mums tā patika, tikai nepatika, ka zēni par daudz savā reizē ākstījās. Mums patika, ka tajā visi var piedalīties un visiem ir jādara

Ko izjutām un emocionāli ieguvām, kopā rotaļājoties?

3

tas seno tradīciju idejas, ka Velns ir ļauns, bet Māte – laba. Rotaļas izvēlei par labu bija arī valodas nosacījumi, jo angliski krāsa zina visi. Ir svarīgi, lai rotaļas būtība būtu viegli izskaidrojama un visi to saprastu. Un krāsu uztvere Latvijā neatšķiras no uztveres citur. (9.kl)

viss. Šī spēle latviešiem vienmēr bijusi populāra un interesanta, un jautra.

(6.kl) Kāpēc mēs šo rotaļu gribētu iemācīt mūsu viesiem un ko jaunu viņi no šīs rotaļas uzzinātu par mums un mūsu tradīcijām?

ties un paši spēlēt saliedēti, iemācīties mūsu dziesmu, kaut kādas jaunas iemaņas izpildīt kaut ko interesantu, jautri pavadīt laiku.(6.kl)

Mūsu viesi varētu no mums kaut ko jaunu un interesantu iemācī-

Mēs mūsu viesiem vēlamies parādīt mūsu tau-

Pavasara radošais gars Zilais valdnieks Zilais valdnieks ir lietus mākoņu karalis. Viņam nekas nav jādara, tikai jāsēž uz mākoņa malas un jātēlo lepnu vīru. Cilvēkiem uz zemes tas liekas jautri, kad nav jālaista dārzs, bet pavisam ne- jautri, kad līst par daudz. Zilais valdnieks dažkārt garlaikodamies min mīklas, kuras izveidojuši cilvēki, un vairs nevēlas minēt tās, kuras izveidojusi viņas sie-

va – Dzeltenā valdniece.

Dzeltenajai valdniecei pieder Saules valstība. Saules valstībā var nopirkt visu, kas ir dzeltens. Tad nu reiz Zilais valdnieks, sapņojot par citām krāsām, nolēma nolaisties uz zemes un paskatīties, kā tur izskatās – kā tie cilvēki spēj izveidot un uzdot tik daudz mīklu? Un vai tur lejā nav kā-

das nodarbes, kuras varētu darīt te, augšā? Tad valdnieks savāca dažas lietas, tai skaitā savu kroni, sasēja nastā, laižot lejā (ka vēl neiekrīt citam galvā!), uzvilka cepuri, zābakus un žaketi, atspērās ar kreiso kāju, pievilka labo, un lejā viņš bija.

Un nu viss te ir miglaini zils.

Domu valdnieks Lielākais domu valdnieks ir fantāzija. Fantāzija cilvēkam palīdz izdomāt gan stāstu, gan pasaku. Vispār fantāzija ir pats labākais, kas katram var būt, jo ar tās palīdzību var sapņot un ļoti daudz izdomāt. Cilvēkam fantāzija ir radīta, tāpēc cilvēks ar fantāzi-

ju sader kā cimds ar roku. Fantāzija visiem palīdz mācīties un iztēloties sevi nākotnē. Ja fantāzija ir draugs, tad arī nākotne kļūst par draugu, vai, ja notiek kas slikts, tad katrs var fantazēt, kā būtu, ja viss būtu labi. Fantazēt var jebkurš cilvēks: gan mazs, gan liels. To

visiem devis Dievs. Arī zīmējot var fantazēt – es varu uzzīmēt tieši savu fantāziju, kāda tā ir.

Fantāzija kā domu valdniece paver mums durvis uz pasauli, kura, mīļie draugi, ir domāta mums!

Estere Alise Lāce 5.kl

Zvaigžņu balvas Vēl aizvien naktī ir redzamas zvaigznes – lielas un mazas. Lielās zvaigznes rūpējas par to, lai pasaulē ir prieks un lai no zemes debesis izskatās skaistas. Turklāt mazās rūpējas, lai katru nakti no debesīm nolaistos kādas mazas, 4

krāsainas lentītes. Tās dažādās krāsās nomet tādēļ, lai pasaulē vairotos mīlestība, saticība un prieks, nevis naids. Katru nakti kāds mazo zvaigžņu strādnieciņš kādam pie mājas durvīm noliek debess krāsainās lentītes. Kad Zemgales vidusskolas avīze

cilvēki no rīta pieceļas, viņi ir priecīgi par krāsaino rītu.

Krāsainais rīts viņiem dāvina dienas prieku. Un cilvēki zina, ka šajā pasaulē brīnumi vēl ir satiekami – mazi un lieli.

Samanta Melle 5.kl.

Koku sapnis par upi Koki mīl upi un grib tur tikt, akmeņos un upes vidū. Viņi tiecas ielaist akmeņos saknes un palikt ar tiem, lai būtu turpat kur akmeņi – upes vidū.

Bet upe vēlas aizskalot akmeņus un palikt tikai ar kokiem.

Upe grib, lai koki iesakņojas viņā, ne akmeņi, lai koki satur zemi kopā. Bet akmeņi nevēlējās, lai upe tos aizskalo, un turpināja stingri turēties. Koki skuma, upe solījās, ka izskalos akmeņus krastos, lai koki tos

savāc. Koki bija ar mieru, un upe centās dabūt akmeņus krastmalā. Bet laiks gāja, un viss palika, kā ir, līdz upe saprata, ka ir vienādi skaista – gan ar akmeņiem, gan ar kokiem.

Kristaps Kazlovskis 5.kl.

Taureņu lauks Kaut kur, krāsainā vietā, ir taureņu lauks, un tur dzīvo ļoti daudz taureņu. Vienu taureni ir izrotājuši daudzi: aplīši, svītriņas uz spārniem, pasaku zemē, uz brīnumainajām taureņkoku lapām. Brīnumainās taureņkoku lapas ir dzīvas, tās gādā par taureņiem.

saknes un tās bojājas. Tāpēc taureņi, dzirdot par viņu, baidās. Kādu rītu mazais taurenītis prasīja saviem vecākiem: „Kāpēc mums visu laiku jābaidās no sliktā valdnieka?” Vecāki neko neatbildēja, jo izlikās ļoti aizņemti ar mazākā taureņbērna barošanu.

Bet tālu no taureņu lauka dzīvo Sliktais pazemes valdnieks, kurš biedē taureņkoku

Taurenītim jau bija atļauts izlidot laukā un palidinā-

ties pa āru. Viņš izlidoja no mājām nedaudz saskumis par vecāku klusēšanu. „Kādēļ neviens mani nesadzird?” domāja taurenītis un sāka raudāt. To sadzirdēja skaistākā taureņkoka lapa un sāka taurenīti mierināt: „Nomierinies, neraudi, es tevi paklausīšos!” Tad taurenītis izstāstīja lapai visu, kas uz sirds, nomierinājās un aizlidoja mājās.

Margarita Baranova 5.kl.

Kāpēc vidusskolēnam ir vērts rakstīt ZPD? Ikvienam skolēnam pienāk brīdis, kad jāveic kāds liels un svarīgs savai nākotnei projekts. Zinātniski pētnieciskais darbs jeb ZPD atklāj gan tajā ieguldītās prasmes, gan zināšanas. Vislabāk un gudrāk izvēlēties tādu tēmu, kas interesē tevi pašu vai ir noderīga turpmākajā dzīvē. Darba rakstīšanai veiksmes atslēga ir tēmas aktualitāte un, pats galvenais, tēmai aktuālai jābūt pašam rakstītājam. Šogad, izstrādājot šādu darbu, mana izvēle lielā mērā bija saistīta ar manām interesēm. Darbs sākās ar tēmas u mācību priekšmeta izvēli, kur man dilemmas nebija, jo jau 8. klasē zināju, ka ZPD rakstīšu vēsturē. Tādējādi līdz pat darba rakstīšanai man bija iespēja domāt par tematu. Izvēlējos darbu par man ļoti tuvu un nozīmīgu tēmu, kas ietekmējam Maijs 2013

manu pagātni un ietekmēs manu nākotni Mana dzimta Latvijas vēsturē. Darba rakstīšanas procesā uzzināju daudz jauna, kā arī interesantus faktus par savas dzimtas vēsturi laiku lokos.

Darba pamatā liku dzimtas ciltskoka izveidošanu un analīzi: tā man pašai bija ne vien jaunu zināšanu ieguve, bet arī jau zināmu faktu precizēšana un dziļāka izpēte. Šāda tipa pētījumā nākas ieguldīt ļoti lielu darbu, un, ja kādam ir vēlēšanās ko tādu pētīt, tad tas viss ir jāsāk daudz agrāk par oktobri, jo pētījuma ievirzei un pašai pētīšanai nepieciešams ne tikai viens, bet vairāki gadi. Šāds darbs, beidzot paveikts parāda to, ka cilvēkam ir gan interese, gan gribasspēks, ar kuru palīdzību, cītīgi strādājot, izdodas tikt galā.

Gan pētījumā, gan analīzē ieguvu daudz, un man arī turpmāk ir doma to turpināt.

Gan ieguldītais laiks, gan pārējais šai procesā ir tā vērts. Iedziļinoties darbā, iepazinos ne vienu vien radinieku un nodibināju sakarus ar cilvēkiem, kuri tagad paplašina radu pulku un ir snieguši ciltskoka veidošanai būtisku informāciju. Protams, strādājot pie darba bija brīži, kad iestājās pagurums un gribējās visu mest pie malas, bet tieši ciltskoks uz ziņas par to motivēja strādāt tālāk. Šim lielajam darbam noteikti ir nozīme manā nākotnē – es pati to labi jūtu un zinu, jo tā ir mana dzimta. Un grūtības un laiks: viss izdarītais un izpētītais sniedz man zināšanas dzīvei, kādas bez dzimtas nav iespējams iegūt.

Manuprāt, ikviens cilvēks, kas 5

veido darbu savu interešu un labā prāta vadīts, nevis dara to tikai tāpēc, ka skolotāji liek, ir ieguvējs. Un vislabākie ZPD ir tie, kas veidoti no sirds, jo nav nozīmes, ja gaida, kad to paveiks kāds cits. Arī mūsu skolā

daža darba autora vienīgais darbs ir cita darba savākšana un uzdošana par savu. Es savu pētījumu analīzi veidoju pati, un mana darba vadītājs laboja arī tās kļūdas, kas nebija nepiecie-

šamas darbam. Pēc pabeigšanas gandarījuma tiešām saprotu, ka 11.klasē skolas prasītais ZPD ir ieguldījums nākotnē.

Elīna Pētersone 11.kl

Kolāžas pavasarim un vasarai (pēc E. Virzas poēmas Straumēni)

VASARA Dane Uvarova 11.kl

Ezīc pateicas visiem 2012./2013. mācību gada zīmētājiem un rakstītājiem, un Zemgales vidusskolas avīzes veidotājiem (gan skolēniem, gan skolotājiem), un, atbalstot Esteres Alises domas par domu valdnieku, aicina visus fantazētājus savā pulkā nākamajā mācību gadā. Lai Jums visiem jauka un fantāziju pilna vasara!

Avīzi veidoja: 11.klases, 6.klases, 9.klases, 5. klases skolēni