Nr. 20 (2189) – EUR 0,65
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris ISSN 1407-8252
Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem
www.ntz.lv
Z/s «Krieviņi» īpašnieks Ilgvars Ozoliòð: “Problçmu var atrisinât tikai normâla piena cena. No piena pudeles cenas, kas ir veikalâ, 50% bûtu jâsaòem zemniekam. Ðobrîd mçs par pienu saòemam mazâk nekâ par ûdeni…” u «Laiks Uzņēmējam»
Ko Tukumā dara?
Redakcijas sleja
Vot, savçjie ir okei! 1918. gada 28. septembrî Jânis Endzelîns – mûsu literârâs valodas veidotâjs – rakstîja, ka krievu un vâcu valodas ielenkumâ latvieðu valodai klâjoties grûti: ”Tîru latvieðu valodu tagad dabûjam dzirdçt vairs tikai Baltijâ uz laukiem – vecu ïauþu starpâ, kas nav bijuði ne vâcu, ne krievu skolâs, nela sa ne avîzes, ne grâmatas, neprot nekâdu citu valodu.” Tâtad visos laikos valodas kopçji ir ilgojuðies pçc tîras un nesamaitâtas latvieðu valodas un ikdienâ dzirdçto uztvçruði ïoti kritiski, norâdot uz valodas apdraudçtîbu. Pa to lai ku latvieðu mçle – pati attîstîjusies un citu attîstîta – nodzîvojusi lîdz 21. gadsimtam. Tagad latvieðu valodas sardzç stâv Satversme un Valsts valodas likums, kâ arî daþâdas institûcijas, piemçram, Valodas aìentûra un Valsts valodas centrs, kas uzrau ga likumu ievçroðanu. Tomçr arî ðie laiki latvieðu valodai ir grûti, jo globalizâcijas laikâ lielo valo du – krievu un angïu – ietekme kïuvusi vçl spçcîgâka. Valsts po litikas pamatnostâdnçs 2015. – 2020. gadam daudz uzmanîbas un lîdzekïu veltîts tam, lai paplaðinâtu valodas lietotâju lo ku – lai iebarotu latvieðu mçli vai nu tiem, kam tâ nav dzimtâ, vai arî tiem, kas dzîvo ârpus Latvi jas. Bet pa to laiku mûsu vietçjie bâleliòi, paðu audzinâtie, va lodas kopðanâ, liekas, nav vi sai ieinteresçti. Pçdçjos gados labâkas sekmes skolçni parâda sveðvalodas, nevis latvieðu valo das eksâmenos. Ðogad pirmo reizi mûþâ dzirdçju, ka piektklasnieki savâ starpâ, spçlçjot datorspçles, sazinâs angliski. Atzîstot to, cik labi skolçni tiek sagatavoti dzîvei globâlajâ pasaulç, mani vienlai kus pâròçma skumjas par latvieðu valodas likteni. Sadzîvç katrs var runât tâdâ va lodâ, kâdâ tam labpatîk – likums to neaizliedz. Likums nevar pie spiest arî katram ikdienâ cienît sa vu dzimto valodu. Kâdreiz I. Zie donis teica, ka “pret savu tautas dziesmu var tikai savçjie”. Arî va lodu apdraud nevis citas valodas, bet gan paðu latvieðu mazvçrtîbas komplekss, nespçja novçrtçt sa vu kultûras mantojumu, nevçrîga attieksme pret runâto un rakstîto tekstu dzimtajâ valodâ. Kâ pierâdît, pamatot dzimtâs valodas vçrtîbu, kâ celt tâs prestiþu? Varbût pie tiek ar dzejnieka Guntara Godiòa lakonisko rezumçjumu: “Bez sa vas valodas tu esi s...” [atskaòa vârdam “sûc”]?
FOTO - Agris Jansons
Vineta Rozenberga
Iveta Reimane un Monta Videniece gatavojas filmēšanai Vakar, 18. februârî, redakcijâ viesojâs biedrîbas «TuTV» dalîbnieces Monta Videniece un Iveta Reimane. Bruòojuðâs ar vairâkâm fotokamerâm un diktofonu, mûsu kolçìes te gatavoja vienu no savâ televîzijâ nesen aizsâktâ cikla «Tukumā dara» raidîjumiem. Tâ uzdevums – atklât mûsu mediju uzòçmumu – SIA «Novadu ziòas» – ikdienas darbîbâ. ”Ðai ciklâ kopumâ esam iecerçjuðas izveidot 13 raidîjumu ciklu, kas stâstîs un parâdîs mûsu novada uzòçmumus. Cenðamies
iepazîstinât skatîtâjus ar to, cik daþâdi un daudzveidîgi tie ir, turklât atklâjot to, ko, vienkârði garâmejot vai uzòçmuma piedâvâjumu bau dot, citi novadnieki varbût nekad neuzzinâtu un neieraudzîtu,” stâsta Monta. Vaicâtas par to, cik atsaucîgi ir uzòçmçji un vai informâcijas izpçtç ir izmantojuðas arî nova da paðvaldîbas atbalstu, meite nes stâsta: ”Ðî ideja ir radusies mûsu biedrîbâ, tâpçc pagaidâm ejam tur, kur mums paðiem gribas bût, skaidrojam vispirms to, ko mums paðiem interesç uzzinât un ieraudzît. Jâteic, ne visi mûs ir ga tavi uzòemt, ne visi ar mums runâ.
Piemçram?... Uzòçmums «Tuku ma kafija» ar mums nebija gatavs runât. Sadarbîba ar paðvaldîbu mums ir ïoti laba, pirmkârt jau tâpçc, ka aizsâkums mûsu darbîbai meklçjams Jaunieðu centrâ. Turklât ar domes atbalstu esam arî papildinâjuði savu tehnisko bâzi. Un 22. februârî tiksimies ar domes projektu vadîtâju Zani Siliòu, kas ir viens no zinoðâkajiem cilvçkiem uzòçmçjdarbîbas jomâ novadâ. Runâjot par uzòçmçju atbalstu, no teikti jâmin «Dekðòi», ar ko mums ir ïoti laba sadarbîba un kas atbal sta arî mûsu kulinârijas raidîjuma «Ir gatavs» veidoðanu.”
Dubultintervijâ (mçs intervçjâm meitenes, viòas – mûs) no skaidrojâm, ka darbs televîzijâ ir viòu iniciatîva un sirdslieta, jo ikdienâ abâm ir pavisam cits mai zes darbs un cita izglîtîba – Mon ta strâdâ Tukuma Jaunieðu centrâ un studç LLA maìistrantûrâ projek tu vadîbu, savukârt Iveta ir Sçmes bibliotçkas vadîtâja, kaut arî izglîtîbu kultûras vadîbâ ieguvusi Ekonomi kas un kultûras augstskolâ. *** «TuTV» raidîjumus varat meklçt internetâ, video portâlâ www.you tube.com/user/TukumaJaunie suTV. Ivonna Plaude
Ceturtdienas sarunas Ðodien no 18.00 lîdz 19.00 pa tâlr. 28444558 vai 63125250 jûs uzklausîs laikraksta redaktore
Ivonna Plaude