Nr. 20 (2189) – EUR 0,65
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris ISSN 1407-8252
Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem
www.ntz.lv
Z/s «Krieviņi» īpašnieks Ilgvars Ozoliòð: “Problçmu var atrisinât tikai normâla piena cena. No piena pudeles cenas, kas ir veikalâ, 50% bûtu jâsaòem zemniekam. Ðobrîd mçs par pienu saòemam mazâk nekâ par ûdeni…” u «Laiks Uzņēmējam»
Ko Tukumā dara?
Redakcijas sleja
Vot, savçjie ir okei! 1918. gada 28. septembrî Jânis Endzelîns – mûsu literârâs valodas veidotâjs – rakstîja, ka krievu un vâcu valodas ielenkumâ latvieðu valodai klâjoties grûti: ”Tîru latvieðu valodu tagad dabûjam dzirdçt vairs tikai Baltijâ uz laukiem – vecu ïauþu starpâ, kas nav bijuði ne vâcu, ne krievu skolâs, nela sa ne avîzes, ne grâmatas, neprot nekâdu citu valodu.” Tâtad visos laikos valodas kopçji ir ilgojuðies pçc tîras un nesamaitâtas latvieðu valodas un ikdienâ dzirdçto uztvçruði ïoti kritiski, norâdot uz valodas apdraudçtîbu. Pa to lai ku latvieðu mçle – pati attîstîjusies un citu attîstîta – nodzîvojusi lîdz 21. gadsimtam. Tagad latvieðu valodas sardzç stâv Satversme un Valsts valodas likums, kâ arî daþâdas institûcijas, piemçram, Valodas aìentûra un Valsts valodas centrs, kas uzrau ga likumu ievçroðanu. Tomçr arî ðie laiki latvieðu valodai ir grûti, jo globalizâcijas laikâ lielo valo du – krievu un angïu – ietekme kïuvusi vçl spçcîgâka. Valsts po litikas pamatnostâdnçs 2015. – 2020. gadam daudz uzmanîbas un lîdzekïu veltîts tam, lai paplaðinâtu valodas lietotâju lo ku – lai iebarotu latvieðu mçli vai nu tiem, kam tâ nav dzimtâ, vai arî tiem, kas dzîvo ârpus Latvi jas. Bet pa to laiku mûsu vietçjie bâleliòi, paðu audzinâtie, va lodas kopðanâ, liekas, nav vi sai ieinteresçti. Pçdçjos gados labâkas sekmes skolçni parâda sveðvalodas, nevis latvieðu valo das eksâmenos. Ðogad pirmo reizi mûþâ dzirdçju, ka piektklasnieki savâ starpâ, spçlçjot datorspçles, sazinâs angliski. Atzîstot to, cik labi skolçni tiek sagatavoti dzîvei globâlajâ pasaulç, mani vienlai kus pâròçma skumjas par latvieðu valodas likteni. Sadzîvç katrs var runât tâdâ va lodâ, kâdâ tam labpatîk – likums to neaizliedz. Likums nevar pie spiest arî katram ikdienâ cienît sa vu dzimto valodu. Kâdreiz I. Zie donis teica, ka “pret savu tautas dziesmu var tikai savçjie”. Arî va lodu apdraud nevis citas valodas, bet gan paðu latvieðu mazvçrtîbas komplekss, nespçja novçrtçt sa vu kultûras mantojumu, nevçrîga attieksme pret runâto un rakstîto tekstu dzimtajâ valodâ. Kâ pierâdît, pamatot dzimtâs valodas vçrtîbu, kâ celt tâs prestiþu? Varbût pie tiek ar dzejnieka Guntara Godiòa lakonisko rezumçjumu: “Bez sa vas valodas tu esi s...” [atskaòa vârdam “sûc”]?
FOTO - Agris Jansons
Vineta Rozenberga
Iveta Reimane un Monta Videniece gatavojas filmēšanai Vakar, 18. februârî, redakcijâ viesojâs biedrîbas «TuTV» dalîbnieces Monta Videniece un Iveta Reimane. Bruòojuðâs ar vairâkâm fotokamerâm un diktofonu, mûsu kolçìes te gatavoja vienu no savâ televîzijâ nesen aizsâktâ cikla «Tukumā dara» raidîjumiem. Tâ uzdevums – atklât mûsu mediju uzòçmumu – SIA «Novadu ziòas» – ikdienas darbîbâ. ”Ðai ciklâ kopumâ esam iecerçjuðas izveidot 13 raidîjumu ciklu, kas stâstîs un parâdîs mûsu novada uzòçmumus. Cenðamies
iepazîstinât skatîtâjus ar to, cik daþâdi un daudzveidîgi tie ir, turklât atklâjot to, ko, vienkârði garâmejot vai uzòçmuma piedâvâjumu bau dot, citi novadnieki varbût nekad neuzzinâtu un neieraudzîtu,” stâsta Monta. Vaicâtas par to, cik atsaucîgi ir uzòçmçji un vai informâcijas izpçtç ir izmantojuðas arî nova da paðvaldîbas atbalstu, meite nes stâsta: ”Ðî ideja ir radusies mûsu biedrîbâ, tâpçc pagaidâm ejam tur, kur mums paðiem gribas bût, skaidrojam vispirms to, ko mums paðiem interesç uzzinât un ieraudzît. Jâteic, ne visi mûs ir ga tavi uzòemt, ne visi ar mums runâ.
Piemçram?... Uzòçmums «Tuku ma kafija» ar mums nebija gatavs runât. Sadarbîba ar paðvaldîbu mums ir ïoti laba, pirmkârt jau tâpçc, ka aizsâkums mûsu darbîbai meklçjams Jaunieðu centrâ. Turklât ar domes atbalstu esam arî papildinâjuði savu tehnisko bâzi. Un 22. februârî tiksimies ar domes projektu vadîtâju Zani Siliòu, kas ir viens no zinoðâkajiem cilvçkiem uzòçmçjdarbîbas jomâ novadâ. Runâjot par uzòçmçju atbalstu, no teikti jâmin «Dekðòi», ar ko mums ir ïoti laba sadarbîba un kas atbal sta arî mûsu kulinârijas raidîjuma «Ir gatavs» veidoðanu.”
Dubultintervijâ (mçs intervçjâm meitenes, viòas – mûs) no skaidrojâm, ka darbs televîzijâ ir viòu iniciatîva un sirdslieta, jo ikdienâ abâm ir pavisam cits mai zes darbs un cita izglîtîba – Mon ta strâdâ Tukuma Jaunieðu centrâ un studç LLA maìistrantûrâ projek tu vadîbu, savukârt Iveta ir Sçmes bibliotçkas vadîtâja, kaut arî izglîtîbu kultûras vadîbâ ieguvusi Ekonomi kas un kultûras augstskolâ. *** «TuTV» raidîjumus varat meklçt internetâ, video portâlâ www.you tube.com/user/TukumaJaunie suTV. Ivonna Plaude
Ceturtdienas sarunas Ðodien no 18.00 lîdz 19.00 pa tâlr. 28444558 vai 63125250 jûs uzklausîs laikraksta redaktore
Ivonna Plaude
Ziņas
In memoriam Aizsaules ceïos pavadîts ârsts Guntis Avotiòð 08.04.1936 – 09.02.2015 Dzimis Zaubç. Pçc Rîgas Medicînas institûta beigðanas uzsâcis darbu Kabiles lauku ambulancç kâ terapeits, pçc tam bijis nodaïas vadîtâjs Alsungas slimnîcâ. No 1966.gada strâdâjis Tukumâ. Septiòpadsmit gadus bijis slimnîcas terapijas nodaïas vadîtâjs (1983 – 1997). Augstâkâs kategorijas ârsts iekðíîgâs slimîbâs. Labs diagnosts. Bieþi ar savu talantîgo ârsta intuîciju atðifrçja slimîbas bez tagadçjâm palîgierîcçm – ultrasonogrâfijas vai datora. Bûdams nodaïas vadîtâjs, par sareþìîtiem pacientiem konsultçjâs ar valsts vadoðiem speciâlistiem, tâpçc vçl ðodien P. Stradiòa slimnîcas ârsti atceras Gunti Avotiòu kâ gudru Tukuma slimnîcas ârstu. Bija erudîts – interesçjâs un sapòoja par nâkotnes medikamentiem, kuri patieðâm jau ir ienâkuði mûsu ikdienâ. Interesçjâs arî par mâkslu un literatûru. Liela daïa Tukuma ìimenes ârstu un internistu mâcîjusies pie viòa, izejot praksi un arî vçlâk, konsultçjoties par saviem pacientiem. Bûdams dzîvesgudrs, kaut arî ar pretrunîgu raksturu, viòð mâcîja mums ne tikai ârstniecîbu, bet arî dzîvi. Mâcîja pazît cilvçkus un bût lîdzcietîgiem. Par to mçs sakâm paldies! Ârsta Gunta Avotiòa 40 gadu darba ieguldîjums mûsu novada medicînâ ir paliekoða vçrtîba. Tâpat paliekoða vçrtîba ir arî viòa meitas Evija un Inga, un trîs mazbçrni – Kristiana, Madara un Lûkass Deivids. Lai Tev, vadîtâj, vieglas smiltis! Tavi tuvâkie darba kolçìi
Latvijâ un pasaulç
Lai miers uz zemes Ukraina sâkusi karaspçka izveðanu no Debaïceves. Ukrainas armija sâkusi karaspçka izveðanu no prokremlisko kaujinieku ielenktâs Doòeckas apgabala Debaïceves. “Izrâdîjâs, ka visas pasakas par kontroli pâr Lohvinivi ir tikai pasakas. Íirbis nepârvçrtâs par karieti. Trasi DebaïceveArtemivska nekontrolçjam tieði Lohvinives dçï. Citus ceïus stingri tur Nacionâlâ gvarde, «Donbass» un Ukrainas Bruòoto spçku vienîbas. Pretinieks cenðas pârgriezt ðos ceïus un traucçt grupçjuma atvilkðanu,»” piebilda Ukrainas parlamenta deputâts, bataljona «Donbass» komandieris Semens Semenèenko. Ukrainas prezidents Petro Poroðenko apstiprinâja, ka valdîbas spçki pçc prokrievisko separâtistu uzbrukuma atstâjuði Doòeckas apgabala Debaïceves pilsçtu. Latvietis atmasko burgeru tirgoòus. Eduards Nits kopâ ar bçrnîbas draugu, austrâlieti Kesiju Dînu pieteicies Ginesa rekordu grâmatai. Draugi vecâ kastç, vçl oriìinâliepakojumâ uzgâjuði 20 gadus vecu burgeru, kurð pirkts tâlajâ 1995. gadâ. Un – tavu brînumu – burgers divu gadu desmitu laikâ nav mainîjies ne par matu. Eduards Nits bçrnîbu un tîòa gadus pavadîjis Austrâlijâ, bet pçcâk dzîvoja Latvijâ. Pçrn Nits atkal devies uz Austrâliju un kopâ ar bçrnîbas draugu neparastâ burgera atraduma dçï tagad kïuvis par vietçjâm slavenîbâm. Burgers izskatoties kâ vakar pirkts, tikai esot nedaudz sarâvies. Nekâdas citas çdiena pûðanas vai bojâðanâs pazîmes nav saskatâmas.
Lietuvâ Latvijas pilsonim nolaupa mobilo telefonu kravu. Latvieða vadîto mikroautobusu «Mercedes-Benz Sprinter» uz autoceïa Kauòa-Vandþogala otrdien, 17. februârî, ap 20.00 apturçja pagaidâm nenoskaidrotas personas. Pçc tam, kad Latvijas pilsoòa vadîtais mikroautobuss apstâjâs, vairâki vîrieði tam pietuvojâs, izvilka no tâ vadîtâju, piekâva viòu un uz muguras sasçja viòam rokas. Uzbrucçji nolaupîja daïu no mobilajiem telefoniem, kurus vîrietis veda, kâ arî viòa personîgo mobilo telefonu. Nodarîtie finansiâlie zaudçjumi tiek aprçíinâti. Sieviete iegûst vârdu alfabēta garumā… Skolotâja no Bogotas (Kolumbija) nomainîjusi vârdu un uzvârdu. Tagad skolotâju sauc Abcdefg Hijklmn Opqrst Uvwxyz. Sievietei bija nepiecieðami divi gadi, lai izcînîtu cîòu ar ierçdòiem. Abcdefg Hijklmn Opqrst Uvwxyz saka, ka viòa vienmçr ir vçlçjusies grûti izrunâjamu vârdu un uzvârdu. Pirms uzvârda un vârda nomaiòas sievieti sauca Ladizonga Kiborga. Latvijâ reìistrçti neparasti meiteòu vârdi: Lakðmi, Katana, Juna, Luèana, Justinija, Milisa, Jûle, Felize, Eliðka. Jaundzimuðo vidû ir arî meitenes, kuras vecâki nosaukuði vairâkos vârdos: Kirija Vçja, Sofina Suri, Kolîna Anna, Doreta Ariana, Hçra Elena, Bella Dþûna, Railija Aina, Gabriela Dþeina, Kornçlija Amale, Leida Anna, Tasnîma Rasa, Alise Damiâna, Miðela Ðîsoma, Ðelbija Lilu.
Interneta portâlos ielûkojâs Zane Vimbule
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris
atgriežoties pie publicētā
Jâcer, ka pietiks prâta… Pagâjuðâs nedçïas vidû uzzinâjâm, ka Satiksmes ministrijas struktûrvienîbâs, arî Rîgas plânoðanas reìionâ tiek apspriests jautâjums par iespçjamu Smârdes un Milzkalnes staciju slçgðanu. Uzzinâjâm arî, ka pret ðo ieceri savâ vçstulç valsts iestâdçm protestçjusi arî Engures novada vadîba. Savukârt vairâki novada iedzîvotâji sazinâjâs ar redakciju, aicinot talkâ, lai vâktu parakstus zem viòu uzrakstîtas protesta vçstules. Bet ðîs nedçïas sâkumâ mums piezvanîja AS «Pasaþieru vilciens» Mârketinga daïas vadîtâja Ieva Mieþubrâle, kas apgalvoja, ka iecere slçgt ðîs divas dzelzceïa stacijas gan neesot apspriesta. Iecere bijusi atseviðíos marðrutos vilcienus ðais stacijâs nepieturçt, tâ teikt, lai âtrâk bûtu iespçjams nokïût marðruta galapunktos. Vaicâta par to, vai kâds maz ir pçtîjis, cik daudz laika tas Rîgas vai Tukuma braucçjiem ieekonomçtu, Mieþubrâles kundze teicâs, ka ðâds pçtîjums nav veikts, bet viòa piekrita mûsu redakcijas darbinieku eksprespârbudç konstatçtajam, ka, skaitot kopâ stâvçðanas laiku stacijâ un laiku, kas iekavçjas, vilcienam bremzçjot, tâs bûs labi ja èetras lîdz piecas minûtes (mçs sarçíinâjâm 3 lîdz 4). Kopumâ gan Mârketinga daïas darbiniece uzsvçra, ka Smârdes dzelzceïa stacija ir visai ienesîga, jo no tâs tieðâm ir visai liels pasaþieru ”pienesums”. Un, lûk, arî AS «Pasaþieru vilciens» (turpmâk – PV) oficiâlais komentârs: ”Informçjam, ka Jûsu laikrakstâ 13. februâra rakstâ «Jâcer, ka pietiks prâta...» publicçtâ informâcija
FOTO - Ivonna Plaude
2
par staciju Smârde un Milzkalne slçgðanu neatbilst patiesîbai – PV nav plânojusi slçgt stacijas Smârdç un Milzkalnç. Lai uzlabotu satiksmi starp Latvijas pilsçtâm un nodroðinâtu iespçjami çrtu un âtru pasaþieru pârvietoðanos pa dzelzceïu, PV uzdevums ir strâdât pie vilcienu satiksmes uzlaboðanas atbilstoði pasaþieru interesçm. Biïeðu pârdoðanas dati apliecina, ka reisi ar îsâku braukðanas laiku un mazâku pieturvietu skaitu ir ïoti pieprasîti, tâdçï iecerçts palielinât ekspresvilcienu skaitu arî marðrutâ Rîga-Tukums-Rîga. Marðrutâ Rîga-Tukums-Rîga ik dienas kursç vidçji 30 vilcieni. Òemot vçrâ pieaugoðo ekspresreisu popularitâti, PV vçlas piedâvât ðâdu iespçju arî lielâko staciju pasaþieriem, kuri brauc Tukuma virzienâ. Îpaði aktuâli ieekonomçt ceïâ pavadîto laiku ir tiem pasaþieriem, kuri ik dienas turp un atpakaï veic ðo marðrutu, dodoties uz darbu vai skolu. Iz-
mantojot ekspresvilcienu, ceïâ pavadîtais laiks no Rîgas uz Tukumu pasaþieriem tiktu saîsinâts par 15 lîdz 30 minûtçm. Liela daïa Jûsu laikraksta lasîtâji ir arî mûsu vilcienu pasaþieri, tâdçï esam gatavi vienmçr sniegt Jûsu laikraksta publikâcijâm nepiecieðamo informâciju. Ja ir iecerçti raksti vai ziòas par vilcienu kustîbu, aicinâm faktus precizçt, izmantojot mûsu palîdzîbu, lai pie lasîtâjiem nonâktu uzticama un lietderîga informâcija. Ceram uz turpmâk veiksmîgu sadarbîbu! PV Mârketinga daïas vadîtâja Ieva Mieþubrâle” *** Nu, un kâ gan saprast ðo atbildi? Vai tik neiznâk kâ tai anekdotç: ”Es nesaku, ka tu esi zadzis, bet caur tevi man ir zudis...”? Jo ir taèu tâ, ka tie labie un ”pieprasîtie” (kurð pieprasa?) ekspresvilcieni Smârdç un Milzkalnç nepieturçs? Vai ne?...
18.16 Tukuma novada Slampes pagastâ uz lauka dega pçrnâ zâle 0,3 ha platîbâ. Uzsâkta administratîvâ lietvedîba. 22.10 Tukuma novada Tumes pagastâ, Ziedoòa ielâ, kâds 1963. gadâ dzimis automaðînas «Ford Galaxy» vadîtâjs atteicâs no alkohola pârbaudes izelpâ ar alkometru un nepakïâvâs policijas darbinieka likumîgajâm prasîbâm. Vîrietis nogâdâts uz medicînas iestâdi pârbaudei. Uzsâkta administratîvâ lietvedîba
par iespçjamu automaðînas vadîðanu reibumâ un noformçts administratîvâ pârkâpuma protokols par nepakïauðanos policijas darbinieka likumîgajâm prasîbâm.
Ivonna Plaude
melnā hronika
16. un 17. februârî Tukuma policijas iecirknî reìistrçti 22 notikumi, noformçti 33 administratîvo pârkâpumu protokoli, tai skaitâ 14 – par atïautâ braukðanas âtruma pârsniegðanu un viens – par nepakïauðanos policijas darbinieka likumîgajâm prasîbâm. Reìistrçti divi pçrnâs zâles ugunsgrçki.
17. februârî 11.30 Tukumâ, Lielajâ ielâ, kâdam dzîvoklim izsistas divas loga rûtis. 15.45 Kandavas novada Zantes pagastâ uz lauka dega pçrnâ zâle 0,5 ha platîbâ. Uzsâkta administratîvâ lietvedîba.
3.10 Jaunpilî, uzlauþot durvis, iekïûts veikala priekðtelpâ un mçìinâts piekïût bankomâtam. Uzsâkts kriminâlprocess. Ziòoja Valsts policija; apdarinâja Zane Vimbule
Brîvîbas laukums 10,
Tukums, LV - 3101;
14. februârî Laikâ no 13. februâra 00.00 lîdz 14. februâra 10.00 Kandavas novada Kandavas pagastâ nozagti trîs kanalizâcijas kontrolaku vâki, nodarot materiâlo zaudçjumu 450 eiro apmçrâ.
18. februârî
www.ntz.lv
Tâlr. : 63125216 Mob. : 28338989, 28444558 E-pasts: ntz@ntz.lv
Galvenâ redaktore Ivonna Plaude. Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un piektdienâs. Metiens 6200 eks. Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069. Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425. Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, brīvdienas – sestdiena, svētdiena. Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta. Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs. Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli. Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz. Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs. Iespiests SIA «Poligrāfijas grupa Mūkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.
Aktuāli
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris
3
Turpinâjums. Sâkums 13. un 17. februârî
Uz sarunu redakcijâ aicinâjâm VP Zemgales reìiona pârvaldes Tukuma iecirkòa priekðnieku, pulkveþleitnantu Janeku Bahu un iecirkòa Kârtîbas policijas nodaïas priekðnieku, majoru Mâri Trçdi. Par kukuïoðanu... – Un kâ ar kukuïòçmçjiem paðu rindâs?... – Pagâjuðajā gadâ ðâdi gadîjumi pie mums nav konstatçti un, godîgi sakot, arî tâdi signâli nav bijuði. – Un tomçr kâdu pieíer? – Tikko presç lasîju, ka noíçra. Lîdz ðim bija arî Iekðçjâs droðîbas birojs, kas ir par ïoti daudz ko informçts, bet... arî ðo noziegumu apkaroðanas pamatâ jâbût stipram kriminâlpolicijas darbiniekam, labam operatîvajam darbam. Tâpçc lîdz ðim (vismaz mums tâ ir viedoklis izveidojies), ka viss, kur esam tikuði galâ ar informâciju, mçs reìionâ esam tikuði galâ ar saviem spēkiem. Reìionâ ir specializçta kriminâlpolicijas struktûrvienîba... Un tepat Bauskâ nesen aizturçja iecirkòa inspektori, kas ”strâdâja” uz ceïiem nesaskaòoti brîvâ brîdî. Pat radaru bija kaut kur no Rîgas aizòçmusies... Bet man joprojâm, kad atbrauc Iekðçjâs droðîbas birojs pârbaudç, ir tikai viens jautâjums – kad mums beidzot no ðtatiem noòems divus atstâdinâtos cilvçkus? – Kurus? – Celmu un Pastoru. – Bet jûs taèu viòus atstâdinâjât jau 2009. gadâ!? – Nu ja, un novembrî viòiem esot bijusi pçdçjâ pârsûdzçtâ tiesa... To uzzinâju, kad atkal kârtçjo reizi nesekmîgi centos skaidrot, kad beidzot ðîs divas ðtata vietas bûs vakantas un es varçðu reâlus cilvçkus darbâ pieòemt. – Bet, atgrieþoties pie kukuïdevçjiem, kâdi tad ir jûsu rezultâti? – Ir tâ, ka pagâjuðajā gadâ reìionâ aizturçti 98 kukuïdevçji, mûsu iecirknî – 10, un tas ir vairâk nekâ nekâ visas citas valsts iestâdes (IDB, KNAB utt.), kam ar to jânodarbojas, kopâ. – Un – vai valstî to pamana? Vai jûsu darbs ir novçrtçts? – Jâ, protams, un ne tikai valstî. Pçc 2013. gada rezultâtiem valsts tieði mûsu – policijas – aktîvâ darba dçï ir pakâpusies starptautiskajâ pretkorupcijas reitingâ Eiropas lîmenî par seðâm vietâm uz augðu. – Kas jûsu iecirknî vçl ir prioritâte? M. Trçde: – Ne iecirknî, bet reìionâ vçl ir arî disciplînas un darba droðîbas jautâjumi. – Kâda droðîba? Vai vismaz jaunas, modernas vestes jums ir? – Ir. Visiem – patruïdienesta darbiniekiem, iecirkòa inspektoriem – visiem ir bruòuvestes. Vairumam no tâm gan jau ir 10 gadi. Tâs ir derîgas, bet... Bet nupat, piektdien, iedeva vçl trîs jaunas un èetras taktiskâs vestes.
Un te arî jautâjums par disciplînu – nav jçgas, ka vestes ir, ja tâs nelieto... – Varbût tâs ir pârâk smagas, neparocîgas? – Mûsdienîgâs, kevlara vestes ir labi ja kilogramu smagas... Un droðîba nav apsprieþams jautâjums. Vçl mçs tikai pagâjuðajâ gadâ izcînîjâm, ka patruïdienestâ katram ir sava râcija. Turklât râcijas mums nomainîja, pagâjuðajâ gadâ mçs pârgâjâm uz jaunu sistçmu, un arî tâs ir jâlieto... Paiet jau kâds laiks, kamçr cilvçkam rodas tâda doma, ka viòam tas ir vajadzîgs. – Un kurâ brîdî saprot, ka râciju vajag? – Kad viens aizskrien uz vienu, otrs – uz otru pusi un abi nevar sakomunicçt, kur tad tas zaglis ir aizskrçjis. Jâ, tad sâk domât, ka varbût vajadzçja râciju izmantot... – Kâ jums ar darba apstâkïiem? Ja jûs prasât darba disciplînu, tad jâjautâ, vai jums arî darba apstâkïi ir atbilstoði? No ârpuses jûsu çka joprojâm izskatâs pabriesmîgi. – Viss mums ir. Kabinets katram – ir. Visi logi ir nomainîti. Lielâkâ daïa kabinetu ir izremontçta. Katram ir dators, printeris. Maðînas ir. Viss notiek, tikai vajag strâdât. Katrs darbinieks individuâli ir nodroðinâts...
Nav jâsagaida miesas bojâjumi... – Bet iecirknî? J. Bahs: – ... Nonâcâm lîdz iecirkòa prioritâtçm... Kâ katru gadu saku, mûsu prioritâte ir vardarbîgie noziegumi un to apkaroðana, jo nevar salîdzinât to zaudçjumu, kad ir kâda zaptes burka nozagta, vai, piemçram, salauzts zobs. Un tâpçc vardarbîbas apkaroðana ir mûsu iecirkòa prioritâte numur viens. Ðobrîd esam vadoðie valstî, kas aizvadîtajâ gadâ ieviesa pagaidu aizsardzîbas mehânismu gadîjumos, kad vardarbîba ir ìimenç. Jâatzîst, ka tas izdevies arî, pateicoties avîzei, jo mçs iedzîvotâjus laicîgi informçjâm un iedzîvotâji ir iepazinuðies ar iespçjâm. Un tâs arî izmanto. Tagad pagaidu aizsardzîba dod mums tiesîbas vardarbîgo perso nu izlikt no dzîves vietas. Lîdz tam, ja vardarbîgais tajâ brîdî nesit, nelamâjas, nav galîgi pârdzçries un, ieraugot policiju, pârbîstas un stâv miera stâjâ, mums nebija tiesiskâ pamata ko tâdu darît. Tagad gan pçc savas iniciatîvas, gan tad, ja ir tiesas lçmums par noðíirðanu, pietiek, ja viòð pienâk cietuðajiem tuvâk par daþiem noteiktajiem metriem... Viss, kri minâllieta. – Un ko jûsu darât, ja ðâdu vardarbîgo aizturat? – Ja mums ir kriminâllieta, varam uz divâm diennaktîm aizturçt. Vispâr ðis likums par noðíirðanu ir viens no retajiem, ko salîdzinoði âtri pieòçma un kas arî labi strâdâ, jo bija visi pavadoðie dokumenti, ko uzreiz, no pirmâs dienas, varçjâm ieviest arî dzîvç. – Kâ tas realitâtç notiek – ðî noðíirðana, vardarbîbas pârtraukðana?
FOTO - Agris Jansons
Tukumâ policistiem vislielâkā slodze, bet noziedzîba mûsu novados – iet mazumâ
Janeks Bahs un Māris Trēde M. Trçde: – Ja tiek izsaukta policija, uzreiz uz vietas policisti parasti piedâvâs, vai cietuðais vçlas noðíirðanu, viss viens – uzreiz vai varbût vçlâk... Ja viòa, parasti tâs ir sievietes, vçlas noðíirðanu, uzreiz dodam arî aizpildît veidlapu saskaòâ ar MK noteikumiem. Ar to pietiek, sieviete pati atbild par to ziòu patiesumu, kas tur rakstîtas. Tad attiecîgi policists uz tâ pamata var pieòemt lçmumu par noðíirðanu lîdz astoòâm dienâm. – Un kas notiek, ja vardarbîgais atgrieþas?... – Vardarbîgais nedrîkst ar cietuðo nekâdi kontaktçties – ne tieði, ne telefoniski, ne ar treðo personu starpniecîbu, ne ar îsziòâm; nedrîkst nâkt par tik un tik metriem tuvâk cietuðajam (tas atkarîgs no tâ, cik lielu attâlumu pati cietusî norâdîjusi iesniegumâ). Ja viòam ko vajadzçs no mâjâm paòemt, tad viòam jâvçrðas pie mûsu policistiem, ir îpaðs darbinieks, kas aizbrauks uz mâjâm pçc mantâm. – Un kâ tad ar tiesu? – Ja cietuðais vçlas uzreiz tiesas lçmumu, tad to uzreiz arî iesniegumâ policijai atzîmç, aizpilda papildu veidlapu, un nekas vairs nav jâdara. Un tiesa to nâkamajâ darba dienâ izskata. J. Bahs: – Parasti ir tâ, ka uzreiz nevçlas vçrsties tiesâ. Bet arî ja pçc tam aiziet uz tiesu, pieteikums vienas darbadienas laikâ tiek izskatîts. Un mçs uzreiz arî tiesas lçmumu izpildâm. Ja sâkotnçji ðie lçmumi bija bez konkrçta beigu termiòa, tad tagad parasti pagaidu aizsardzîba tiek piemçrota uz konkrçtu termiòu, apmçram mçnesi vai arī lîdz iztiesâðanas beigâm, ja ir kâda prasîba par laulîbas ðíirðanu, piemçram. Ja ir ðâds tiesas lçmums, tad policijai ir citas pilnvaras, un par ðî lçmuma neievçroðanu bûs kriminâlprocess, kad mçs vainîgo varam aizturçt uz divâm dienâm. Jo tajâs astoòâs dienâs, kamçr ir spçkâ mûsu lçmums, mçs pârkâpçju atvedîsim tikai uz policiju un palaidîsim vaïâ. Par tiesas lçmuma nepildîðanu jau ir kriminâlatbildîba... Tad mçs varam lûgt tiesu piemçrot apcietinâjumu, tâpat kâ jebkuram noziedzniekam, kura lieta ir izmeklçðanâ. Mçs varam piemçrot droðîbas lîdzekïus – sâkot no atraðanâs po-
licijas uzraudzîbâ beidzot ar ap cietinâjumu. Ja viòð vienreiz pârkâpj aizsardzîbas nosacîjumus, mçs uzsâkam kriminâlprocesu; ja otro reizi pârkâpj, tad jau pçc tâm divâm aizturçðanas dienâm mçs varam iet uz tiesu un teikt, ka nevaram viòu atbrîvot, jo viòð nesaprot. Un tad tiesa var piekrist apcietinâjumam. – Un kâ jûsu zinât, kâ tâdçjâdi ir samazinâjusies vardarbîba? – Tas jau arî skaitïos redzams. Pçrn par miesas nodarîjumu nodarîðanu uzsâkti 54 kriminâlprocesi, kas ir par 30 mazâk nekâ iepriekð. Kopumâ mçs esam izpildîjuði 52 lçmumus par noðíirðanu, no kuriem 35 ir tiesas nolemtie, 17 – policijas, arî paðvaldîbas policija ðâdus lçmumus ir pieòçmusi – Tukumâ trīs un Engurç vienu. Seðos gadîjumos uzsâkti kriminâlprocesi par to, ka ir pârkâpts tiesas lçmums. Manuprât, ðis ir ïoti iedarbîgs likums. Sâkumâ jau daudzi netic, kâ nu tagad tas bûs, kâ es tagad nevarçðu darît, kâ gribu un iedomâjos!? Bet, kad vardarbîgais ar ðo labi nostâdîto sistçmu saskaras, viòð saprot, ka tas ir nopietni... Lîdz ðim bija jâbût miesas bojâjumiem, tikai tad mçs varçjâm sâkt kriminâlprocesu. Tagad mums nevajag sagaidît miesas bojâjumus, mçs jau laicîgi varam pieòemt lçmumu par noðíirðanu. – Un kâ tas bija gadîjumâ ar puisi, kas pakârâs? – Viòð jau trîs reizes bija policijâ. Bija brîvdienas, un kaimiòi zvanîja, vairâkkârt ziòoja par troksni un iespçjamu vardarbîbu. Viòð bija jâizolç, un tur jau arî bija jautâjums par kriminâlprocesa uzsâkðanu, jo sieviete bija âtrajâ palîdzîbâ... – Un kâds bija iemesls tâdiem vairâku dienu vardarbîbas uz liesmojumiem? – Tâds pats kâ vairumâ gadîjumu – jau ilgâku laiku lietots alkohols. No teorijas un arî no prakses zinâms, ka tad, kad pârstâj dzert, ir tas brîdis, kad jâved uz Jelgavu. – Un arî ar to jûs – policisti – joprojâm nodarbojaties? M. Trçde: – Sistemâtiski, mçnesî no diviem lîdz trîs gadîjumiem. Taèu mçs nevedam. To dara mediíi, âtrâ pa lîdzîba, mçs – policisti – tikai viòus apsargâjam. – Te nu nonâkam pie jautâjuma par atskurbtuvçm.
Arî tas taèu saistîts ar var darbîbas ierobeþoðanu. Ie spçjams, ja bûtu atskurbtuve, bûtu mazâk gan vardarbîbas, gan paðnâvîbu? J. Bahs: – Par atskurbtuvi mçs tieði pçc atskaiðu sanâksmes diskutçjâm ar novada vadîbu un Valsts policijas reìionu vadîbu. Pçdçjâ virzîba ir tâda, ka 18. februârî bûs visu novadu vadîbu un slimnîcas vadîtâjas tikðanâs, jo valstī esot pieòemts lçmums, ka atskurbðanai jânotiek medicînas iestâdçs, paðvaldîbâm ir ðis darbs jâkoordinç. Un tas arî bûtu normâli. Vajadzçtu vçl piecas ðtata vietas – diennakts policistu, paðvaldîbas policistu deþûrâm. Un tad Uzòemðanas nodaïâ, kur ir regulâras problçmas ar dzçrâjiem, bûtu droðâka dzîve un vieglâks darbs mediíiem. Kâ ârzemju filmâs, ka visur pie slimnîcâm stâv policisti. Tad pie reizes tiek atrisinâtas divas lietas – atskurbðanas telpa un mums ir cilvçki, kas pârçjâ laikâ nodroðina apsardzi slimnîcai. Ðobrîd situâcija ðai ziòâ tieðâm izskatâs cerîgi. Tas tâ varçtu notikt. – Vçl, par telpâm runâjot, vai ir cerîba, ka tiksiet pie jaunâm telpâm? Kâ tad ar solîto droðîbas struktûru centru bijuðâ veikala «Bonuss» çkâ? – Kâ noprotam, ðobrîd tiek spriests, vai valsts iegulda lîdzekïus mûsu paðreizçjo telpu remontam vai tomçr ejam uz kâdâm jaunâm telpâm. No vienas puses, remonts it kâ mierîgâka lieta... No otras – kurð gan negrib jaunâs, modernâs telpâs strâdât? Tâdâs, kur jau laicîgi tiek izremontçts un piebûvçts tas, kas mums nepiecieðams. Valsts policijas viedoklis visu laiku bija tâds, ka uz «Bonusu» esam gatavi iet. Tur nav problçmu. Problçma ir tajâ – vai nu visi (tiesa, prokuratûra, policija) tur dodas, vai neviens. Jo mums katram atseviðíi tik lielu çku nevajag... – Un kâ ar jûsu paðreizçjo çku? – Mçs varam ðeit strâdât, bet ir lietas, ko ðeit, jebkâ sakârtojot, nekad neatrisinâs. Tâs ir, piemçram, ìçrbtuves patruïdienestam, tâ ir piekïuve cilvçkiem ar ratiòírçsliem, publisko interviju telpas... «Bonusa» çkâ to visu varçtu, turklât daudz funkcionâlâk, nekâ to, iespçjams, izdarîja Liepâjâ, kur cçla jaunu çku... Ivonna Plaude
Intervija
4
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris
100 dienas Saeimas deputâta krçslâ Nobeigums. Sâkums 17. februâra laikrakstâ
Iedzîvotâji varçs rosinât referendumu – Jûsu komisija (valsts pârvaldes un paðvaldîbas komisija) izskata likumu par paðvaldîbas referendumiem, tikai tas tur iestrçdzis jau cik gadus... – Es vadu ðo jautâjumu un esmu ðim likumam referents. Ðis jautâjums ir komisijas darba kârtîbâ un ies uz otro lasîjumu. Lielâkajâ daïâ vienoðanâs ir panâkta; visas institûcijas ir apzinâtas... Es nesaku, ka tas bûs ideâls referenduma likums, bet bûs. – Par ko paðvaldîbâ varçs rîkot referendumu? – Par paðvaldîbas stratçìiskajiem dokumentiem. – Piemçram, par ciemu un pilsçtas robeþâm?... – Lûk, dzîvs piemçrs. Kad paðvaldîba izstrâdâ jaunu teritorijas plânojumu, izstrâdâ stratçìiju, mçs mudinâm iedzîvotâjus bût ïoti aktîviem. Citâdi ir ïoti liels absurds – mçs pieòemam ðâdus ïoti bûtiskus dokumentus ilgam laikam, tie ir publiskajâ telpâ, uzòçmçji redz, ka viòi var sâkt kaut ko darît, jo plânojums to atïauj, bet, tiklîdz reâli sâk kaut ko darît, saceïas tautas vçtra. Bet kâda tad uzòçmçjam var bût droðîbas pakâpe, ja katrâ brîdî kâds var pateikt: ”Man nepatîk; mçs visu mainâm?!” – Tâtad pilsoòiem paðiem beidzot ir jâkustas... – Jâ, un jau paðâ sâkumâ, nevis tad, kad sâk rakt bedri pie tavas mâjas. Otrais, par ko varçs rîkot referendumu, ir par publiskajâm çkâm, kuru celtniecîbu ierosina paðvaldîba. Lai nenotiktu tâ, ka paðvaldîba uzceï akustisko koncertzâli, bet tauta saka, ka mums nemaz to nevajadzçja. Un treðais bûs domes atlaiðana. Protams, ja redzçsim, ka likums nestrâdâ, to varçsim atvçrt un pamainît, bet visu laiku gribçt kaut ko ideâlu ielikt likumâ nav jçgas; tad var gadîties, ka likumu nemaz nepieòem. – Un kad bûs ðis likums? – Domâju, ka trîs mçneðu laikâ bûs. Ðobrîd strîdîgais jautâjums ir – no kâ vçrtçt procentuâlo izlçmçju skaitu – no tie cilvçkiem, kas pçdçjâs paðvaldîbu vçlçðanâs bija tiesîgi vçlçt, vai no tiem, kas reâli vçlçja. – Jûsu versija? – Es domâju, ka nedrîkst ïaut bûtiskus jautâjumus izlemt mazâkumam, bet nevar arî bût tâds absurds, ka referenduma rîkoðanai tiek savâkts vairâk parakstu, nekâ ir tâ dalîbnieku skaits.
Ir iespçja palîdzçt – Runâjot par nacionâlo attîstîbu – ir izskançjis
priekðlikums, ka vilciens varçtu nepieturçt Milzkalnç un Smârdç. Nacionâlajâ attîstîbas plânâ tika uzsvçrts, ka katrs cilvçks ir svarîgs, bet tagad mçs redzam, ka tâ nenotiek. Engures novads ir zaudçjis jau divus autobusa marðrutus, tagad vçl pieturas... – Mçs savulaik piekritâm, ka slçdz desmit autobusu marðrutus no Rîgas uz Tukumu, lai saglabâtu vilcienu. Ðie jautâjumi ir Sabiedriskâs transporta padomes ziņā. Rîgas plânoðanas reìionam ðis jautâjums pirms virzîðanas tâlâk ir jâsaskaòo ar paðvaldîbu un jânoskaidro paðvaldîbas viedoklis. – Bet Plânoðanas reìions jau nepârstâv iedzîvotâju intereses... – Stop! Reìionam ir jâinformç par plâniem un iecerçm. – Un cik lielas iespçjas ir jûsu rokâs?! – Protams, ja ir problçma, man kâ deputâtam ir tiesîbas iesniegt pieprasîjumus institûcijâm. Un viòiem tad jâsniedz pilns skaidrojums. Tâpçc aicinu – ja ir problçma, rakstiet uz e-pastu, un skaidrosim.
Tukuma novads iesniedzis priekðlikumus skolu reformâm – Jûs darbojaties arî Ilgtspçjîgas attîstîbas komisijâ, un vienâ no tâs sçdçm jûs iepazîstinâja ar prezentâciju par skolu tîklu. Ir kâdas ieceres? – Cik atceros, nekas tâds nav skatîts... – Tur bija tâda Jâòasçtas prezentâcija... – ... Atklâti sakot, tas bija diezgan tâ... Mums bija diskusijas par to, kâ kartogrâfi grib radît skolu tîkla izvietojumu; ka aprçíina taisnâs lînijâs attâlumus, no kurienes jâved skolçni. Neredzot reâlo situâciju, pasaka apmçram tâ, ka 20 minûtçs no jebkuras vietas skolçnu var atvest, neòemot vçrâ Latvijas specifiku, ka mçs visi nedzîvojam ciemos, bet gan viensçtâs, ka ir sazarots ceïu tîkls utt. – Kur tâdas idejas rodas? – Grûti teikt. Es tâpçc arî teicu, ka neesam ðâdu jautâjumu skatîjuði, jo prezentâciju neuzskatu par lemðanas jautâjumu. – Bet vai ðajâ komisijâ par to lemsiet? – Ðî komisija ir nedaudz savâdâka. Tâ ir kâ sava veida uzraudzîbas institûcija, kas seko lîdzi Nacionâlâs attîstîbas plânam un citiem attîstîbas plânoðanas dokumentiem un ar tiem saistîtajiem apakðdokumentiem – skatâmies, vai nav nepiecieðams tajos veikt korekcijas. Un, ja notiek kaut kas
FOTO - Agita Puíîte
100 dienas – tieði tik daudz 12. Saeimas deputâta amatâ aizvadîjis bijuðais Tukuma novada domes priekðsçdçtâjs Juris Ðulcs. Lai gan 17 gadus paðvaldîbas vadîtâja amatâ nevar salîdzinât ar trim mçneðiem Saeimâ, runâjot Satversmes vârdiem, tieði tagad viòam uzticçta vislielâkâ vara valstî – tautas priekðstâvja pienâkumi. Turpinot tradîciju, arî Juri Ðulcu izvaicâjâm par 100 pirmajâm jaunajâ amatâ pavadîtajâm dienâm, par gaidâm, cerîbâm un atklâsmçm. Turklât mûsu saruna notika visai zîmîgâ datumâ – piektdienâ un 13. – tikai daþas dienas pirms viòa apaïâs dzimðanas dienas 16. februârî*.
Juris Šulcs ðíçrsâm nekâ noteikts pamatdokumentos, mums ir pilnas tiesîbas iesniegt priekðlikumus Saeimas komisijâm. – Un, kâ ðíiet, iet vai neiet tas skolu tîkls ðíçrsâm? – Paðlaik pçtâm. No sevis pilnveidoðanâs viedokïa, no sapraðanas viedokïa es ïoti labprât ðajâ komisijâ piedalos. – Bet jautâjums par skolu tîklu paliek? – Mçs esam sâkuði aktîvas sarunas ar Tukuma novada domes priekðsçdçtâju Çriku Lukmanu un deputâtu Normundu Reèu. Pie «Vienotîbas» ir izveidota reìionâlâ padome, jauna institûcija, kur lemjam jautâjumus par paðvaldîbâm. – Vai dome ir prasîjusi atbalstu ðai lietâ? – Pat ne atbalstu, taisni otrâdi – esam sagatavojuði analîtisku dokumentu, kas veidots kopâ ar Izglîtîbas pârvaldi. Mçs gribam pierâdît, ka ar jaunajâm reformâm tiek sodîts 21 reìionâlais centrs; tostarp Tukumam, piemçram, 28 ðtatu vietas samazinâs. Iznâk, ka mçs nevis attîstâm ðos centrus, bet noplicinâm, bet tie, kas nedarîja neko, lai skolu tîklu sakârtotu, šobrīd saòem lielâku finansçjumu. No tâdas pieejas rokas nolaiþas. Tad kâpçc skolas bija jâpârveido par filiâlçm, kâpçc bija jâslçdz Dþûkstç vidusskolas klases, ja mums bija tikai skaïi jâsauc – «Dodiet naudu!” – Bet kaut kas jau bûs jâmaina, jo skolotâju skaits attiecîbâ pret skolçniem arvien pieaug. – Piekrîtu, skolotâju skaits nesamazinâs, bet tad ir jâtaisa radikâlas reformas. Ðobrîd valsts grib kaut ko pârbîdît, kaut ko piegludinât, nevis risinât. – Bet ir taèu tâ, ka jauns cilvçks skolâ nemaz nevar ienâkt, jo viòam tur nav vietas. Pensionârs ar savu lielo algu prom neies. – Nu tâ ir politiskâ izðíirðanâs. Izglîtîbas un zinâtnes ministre Mârîte Seile ir «Vienotîbas» virzîta...
Izmanto sadarbîbas iespçjas – Jûs esat deputâtu grupâ sadarbîbai ar Gruzijas, Lietuvas, Vâcijas un Slovçnijas parlamentiem. Pastâstiet, ko ðajâs grupâs darât? – Es tieðâm esmu sadarbîbas grupâ ar Slovçniju?! ...
– Tâ jûsu deputâta profilâ rakstîts... – Jebkuras valsts parlamentam ir tiesîbas sadarboties ar citas valsts parlamentiem; ir brîva iniciatîva veidot sadarbîbas grupu ar to valsti, kurai ir parlaments. Sadarbîbai tikai ir jâsaòem pretçjâs puses akcepts. Mana izvçle bija tâs valstis, kur Tukumam ir sadraudzîbas pilsçtas, tâ ir Lietuva un Vâcija. Ar Vâcijas Bundestâga deputâtiem jau esam tikuðies un ir noslçgts lîgums par studentu apmaiòu. Esmu ticies arî ar Ukrainas delegâciju. Gruzijas izvçle ir nedaudz savâdâka... – Gribçtos jau, lai arî Tukumam, tâpat kâ Jaunpilij un Engurei, bûtu draudzîba ar Gruziju, jo tâ ir jaunâ attîstîbas valsts. – Tieði tâ. Ir iespçja veidot apmâcîbas programmas, arî uzòçmçjiem sadarboties. Bet, ja esmu vçl kâdâ grupâ, var gadîties, ka kâds cilvçks vçlas grupâ darboties un viòam ir vajadzîgs noteikts cilvçku skaits. Un esmu piekritis.
Ar «Vienotîbu» neapvienosies – Daþos vârdos izstâstiet par partiju, par «Vienotîbu». Kâ redzat ðîs partijas nâkotni? Ðíiet, ka tâs nâkotne arvien ðûpojas, îpaði pçc pçdçjiem lçmumiem par partijas biedru Juri Vidiòu. – Atbilde ir îsa un konkrçta. Partijai «Tukuma pilsçtai un novadam» ir sadarbîbas lîgums ar «Vienotîbu» par daudziem jautâjumiem, kas skar Saeimu un paðvaldîbu. Bet pçdçjâ laika notikumi «Vienotîbâ» ir partijas iekðçjâ lieta. Protams, kad tâ iziet ârpus partijas, tâ kïûst saistoða man kâ deputâtam, kas ðos jautâjumus lemj frakcijâ, bet partijas iekðçjos jautâjumos es nepiedalos un nevienu nemâcu, kâ rîkoties. Katrai politiskajai partijai ir tiesîbas risinât ðos jautâjumus paðai; cik tâ pareizi vai nepareizi risina – man nav tiesîbu to komentçt. – Bet nâkamajâs vçlçðanâs taèu kopîgi gatavosieties? – Par sadarbîbu vai par apvienoðanos – tâs ir divas bûtiskas lietas. Es diezgan viennozîmîgi varu pateikt, ka paðvaldîbu vçlçðanâs ðîs partijas startçs atseviðíi. Bet pçc tam – kurð to var pateikt? Paskatieties partiju dzîvîbas ilgumu – daudzas desmit gadus nesagaida. – Kurð liekas tuvâkais
sadarbîbas partneris pçc «Vienotîbas»? – Nav cita. – Tad varbût ir jçga piedalîties partijas sakârtoðanâ? – Partija «Tukuma un pilsçtai novadam» ir pateikusi, ka tâ pastâv atseviðíi. Tâ nav lçmusi par apvienoðanos ar «Vienotîbu». – Pats neesat domâjis tajâ iestâties? – Nç. Tas bûtu neloìiski, jo tad es “uzmestu” partiju, kuru paði esam pirms desmit gadiem veidojuði. Uzskatu, ka reìionâlajâm partijâm ir nâkotne – ja tâs netaisa lielo politiku, var daudzus jautâjumus loìiski sakârtot. – Tad varbût jâsadarbojas ar Reìionâlo partiju? – Neslçpðu, ka biju viens no tiem, kas “n” gadus atpakaï mçìinâja reìionâlo partiju apvienîbu veidot, bet... Paskatieties, ko viòi piesaistîja vçlçðanâs! Vai tie bija paðvaldîbu cilvçki?! Salika populârâkos cilvçkus, kam ar paðvaldîbu nav nekâda sakara. – Varbût paði esat vainîgi, visu neizdarîjât? – Es lîdz beidzamajam biju par to, ka tas ir jâdara... – Kâdâ situâcija ir «Tukuma pilsçtai un novadam»? – Tâ ir neliela partija, kuru vadu; cilvçku skaits 200, bet vairâk vai mazâk aktîvi ir 30 lîdz 50 cilvçki. Es domâju, ka tâ ir arî citâs vietâs, jo Latvija nav politizçta valsts, kur 30% iedzîvotâju ir partijâs; tâdi ir pâris procenti. Loìiski ir tas, ka vairâk nekâ 20 cilvçku otrdienâs pirms domes sçdçm 18.30 piedalâs partijas sanâksmçs. – Nedomâjat, ka partijai vajag jaunus cilvçkus? – Tâ bija mana izðíirðanâs, kâpçc gâju uz Saeimu. Varat paðíirt savu laikrakstu, kur intervijâ teicu, ka vairâk vçlçðanâs nestartçðu. Tîri politiski bija jâpanâk, lai ienâktu jauni cilvçki, lai bûtu jauns lîderis, par kuru cilvçki ir gatavi balsot. Partija ir izðíîrusies, ka tas ir Çriks Lukmans, un mums visiem ir jâcenðas viòu veidot par stipru politisko un saimniecisko vadîtâju, lai tauta balsotu par viòu nâkamajâs paðvaldîbu vçlçðanâs. – Un kurð, jûsuprât, varçtu bût Valsts prezidents? – Pirmais variants – es ne. (Smejas). Kâ jau teicu, tas ir saistîts ar balsojumiem, aizklâtîbu un atklâtîbu. Par 66% es domâju – ja Andris Bçrziòð pateiks, ka vçlas palikt par Prezidentu, viòð paliks. Ja nç, tad bûs lielâkas politiskâs diskusijas, un es zinu, ka tâdas jau notiek. Man ðis princips, kâ daþi saka – ”par visu var runât” – nepatîk, bet tâ notiek Latvijâ. – Un ja ne Bçrziòð? – Jautâjums, vai «Vienotîba» virzîs savu kandidâtu un ko; un vai kâds atradîs kompromisa kandidâtu, par kuru balso vairâkums? Skaidrs, ka «Vienotîba» un nacionâïi par «Saskaòas» kandidâtu nebalsos... Ivonna Plaude, Agita Puíîte
* Labojam kïûdu. Intervijas pirmajâ daïâ, ko publicçjâm otrdien, 17. februârî, bija nepareizi minçts J. Ðulca dzimðanas dienas mçnesis. No sirds atvainojamies!
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris
5
Iepazîsimies – Engures pagasta pârvaldes vadîtâja Baiba Pïaviòa
Baiba ir dzimusi engurniece, mâcîjusies Engures vidusskolâ, bet izglîtîbu turpinâjusi Rîgâ. Galvaspilsçtâ arî atradusi dar bu, kaut gan viòai ir dzîvoklis Engurç un ðeit deklarçta viòas dzîvesvieta. Baibai Pïaviòai ir arî vi sai ievçrojama darba pieredze – pirmâs darba gaitas bijuðas finanðu jomâ – grâmatvedîbâ –, kam seko jis finanðu direktores amats, darbs tipogrâfijas uzòçmuma vadîtâjas
amatâ un nekustamâ îpaðuma pârvaldîðanas uzòçmuma jomâ, bet pçdçjos èetros gados strādā jusi izglītības sfērā, kur gûta piere dze koledþu akreditâcijas procesâ. No 2008. gada Baiba Pïaviòa ir Latvijas Namu pârvaldîtâju un apsaimniekotâju asociâcijâ un sa ka, ka caur ðo prizmu cenðas sa prast, kas notiek izglîtîbas un ne kustamo îpaðumu pârvaldîbas jomâ kopumâ. Viòai ir maìistra grâds sociâlajâs zinâtnçs, un viòa turpina izglîtîbu Rîgas Tehniskajâ universitâtç, kur jau ieguvusi ot ru bakalaura izglîtîbu un studç doktorantûrâ vadîbas zinâtni un ekonomiku. Vaicâta, kâpçc pieteikusies darbâ Engures pagasta pârvaldç, Baiba teic, ka to nolçmusi tâpçc, ka ðî ir viòas dzimtâ vieta un netâlu no Engures, Jaunpïavâs, viòas vîram ir zemnieku saimniecîba. Pïaviòu ìimenç aug meita un dçls, kas ðo mâcîbu gadu pa beigs Rîgâ un nâkamajâ gadâ sâks mâcîties Engures vidusskolâ.
Smārde 6. martâ izbraukums uz atjaunotâ jaunatnes teâtra izrâdi «Þanna d’ Arka» 7. martâ 21.00 Milzkalnes tau tas namâ Sievieðu dienas balle. Smârdes bibliotçkâ Airas Traut manes dekoru izstâde. Milzkalnes tautas namâ Ilzes Cçrpas gleznu izstâde. Engure 27. februârî izbraukums uz Dailes teâtra izrâdi «Bovarî kun dze». 7. martâ 22.00 Engures kultûras namâ Sievieðu dienas balle kopâ ar grupu «Kolçìi». Saieta namâ pirmdienâs, otrdienâs, treðdienâs no 10.00 lîdz 16.00 apskatâma izstâde «Íemeru Nacionâlâ parka bagâtîbas». Izstâdi veidojis ÍNP fonds, Dabas aizsardzîbas pârvalde un Jûrmalas dome. Izstâdç bûs iespçjams arî pârbaudît savas zinâðanas par da bu.
FOTO - Rûta Fjodorova
Aizvakar Engures novada domes sçdç deputâti apstiprinâja amatâ jauno Engures pagasta pârvaldes vadîtâju Baibu Pïaviòu. Pavisam konkursam uz ðo amatu bija pieteicies 21 pretendents, deputâti B. Pïaviòu atzina par piemçrotâko kandidatûru ðim amatam.
Kultûrziòas
Baiba Pļaviņa Runâjot par iecerçm pagasta pârvaldes vadîtâjas darbâ, pirmos mçneðus Baiba nolçmusi iepazîties ar visâm struktûrvienîbâm, ar to, kas Engurç notiek, un tad, ja kaut kas bûs uzlabojams, ievieðams, par
to informçs gan deputâtus, gan iedzîvotâjus un íersies pie dar biem. Bet brîvo laiku viòai patîk pavadît, lasot, peldoties vai esot dabâ kopâ ar ìimeni. Rûta Fjodorova
Lapmežciems 20. februârî Lapmeþciema Tautas namâ – Kino diena: 11.15 multiplikâcijas filma «Brînumainâ OZA zeme», bet 13.00 filma «Frei mis. Mârtiòð Freimanis». 28. februârî 17.00 Lap meþciema tautas namâ – «Ar bâliòu dancot gâju» –mâkslinieciskâs paðdarbîbas dalîbnieku koncerts, balle. 7. martâ 14.00 Lapmeþciema tautas namâ – «Sîki putni èivinâja» – bçrnu mâkslinieciskâs paðdarbîbas koncerts. Lapmeþciema muzejâ lîdz 23. februârim Lîvijas Brigitas Pav lovskas darbu izstâde «Vienmçr mainîgais».
«Mîlestîbas pieskâriens» – arî Engurç Un pâri visam tam lai ir mîlestîba, kas ir pilnîbas saite. (Bîbele, Kol. 3:14)
19. aprîlî 15.00 Engurç, Jûras ielâ 85, notiks nu jau treðais labdarîbas projekta koncerts «Mîlestîbas pieskâriens». «Mîlestîbas pieskâriena» daudz krâsainais koncerts jau priecçjis ïaudis gan pagâjuðâ gada pavasarî Rojas kultûras namâ, lai atbalstîtu Rojas katoïu dievnamu, gan ieskandinâjis Adventi Rîgâ, Sâpju Dievmâtes baznîcâ, aicinot ïaudis uz labdarîbu – atbalstît Rîgas Sv. Antona Romas katoïu draudzes dievnama celtniecîbu. Par to kâ, radusies ðî labdarîbas projekta ideja, stâsta Lûkass Mai ris Marcinkçviès: – Jâ! Tas nâca tâ vienkârði… Ejot pa Roju, ieraudzîju Rojas Svçtâ apustuïa Andreja Romas katoïu baznîcu – nepabeigtu… Pats esmu ðejienietis un katolis, lai gan darbu dçï pârsvarâ iznâk atrasties Rîgâ. Man kïuva skumji, zinot ticîgo centîbu un iespçjas, kur nu vçl pârçjo Rojas ïauþu vçl neizprastâs garîgâs vajadzîbas… Nespçju paiet garâm kâ vienaldzîgs garâmgâjçjs.
Laikam vainojama mana pieredze, vçrojot ìimenes un bçrnus, kâ arî meklçjot talantus. Esmu sapratis, ka cilvçka augðanai nepietiek ar maizi un materiâliem labumiem, ka ïaudis vienmçr ir izslâpuði un izsalkuði, un pat bagâtais jûtas nabags, ja viòâ netiek aizpildîta tâ vieta, kas paredzçta Die vam. Baznîca ar Evaòìçlija gais mu râda ceïu, kas ved uz Dieva valstîbu. Ja ðo patiesîbu ignorçjam, tad apmaldâmies cilvçku paðu izdomâtâs gudrîbâs, puspatiesîbâs un melos un beigâs pazaudçjam paði sevi. Lai man piedod Rojas katoïu draudzes priesteris, kuru ar savu dedzîbu, iespçjams, aizvainoju. Lai piedod man Rojas katoïu draudze! Es mîlu Dievu un mîlu Jûs, kristîgie brâïi un mâsas, un Dievs man liek mîlçt arî tos cilvçkus, kuri ðodien vçl nav kristîgai draudzei piederîgi, jo arî viòiem durvis ir vaïâ, un jau rît viòi var pa tâm ieiet, lai ne tikai kïûtu par draudzes locekïiem, bet piedzîvotu reâlu garîgu atdzimðanu. Nespçdams klusçt, aicinâju ïaudis apvienoties kopîgam projektam. Jautâju tieði: “Vai vçlies atbalstît Rojas katoïus?” Pirmâ atsaucâs Ro jas kristîgâ draudze «Prieka Vçsts» ar savu ansambli. Tad arî izlçmâm rîkot labdarîbas koncertu. Tam bija jâbût kâ pârsteigumam, kâ katoïu
draudzei veltîtai mîlestîbas dâvanai. Liels paldies visiem atbalstîtâjiem! Rojas katoïu dievnamam jo projâm ir daudz vajadzîbu. Jau ir izlemts, ka nâkoðais “Mîlestîbas pieskâriens” bûs 19. aprîlî Engurç. Tiks aicinâti kristîgie dziesminie ki un labas gribas mâkslinieki no Rîgas un citâm Latvijas vietâm. Ikdienâ savu dieniðío maizi pel nu, strâdâjot apsardzç un nodarbo joties ar biðkopîbu, bet pârçjo lai ku, cik vien tas ir iespçjams, es mu producents. Tas ir mans sirds darbs. Lûk, kâ labdarîbas darbu raksturo Romas Katoïu Baznîcas arhibîskaps Zbigòevs Stankçviès: – Gaidît atlîdzîbu par labu dar bu ir dabiski un labi, bet Jçzus mûs aicina rîkoties “pârdabiski” un ne sekot “pakalpojuma-atlîdzîbas” loìikai, jo, Viòa paða vârdiem runâjot, “svçtîgâk ir dot nekâ òemt”. Kad mçs sekojam ðim prin cipam, “mçs krâjam mantu debesîs” un kïûstam “bagâti pie Dieva”, ci tiem vârdiem – gûstam garîgus no pelnus, kuri pretstatâ materiâlajâm vçrtîbâm nevar nedz “sarûsçt”, nedz tikt “koþu saçsti” vai “zagïu nozagti”. Nâkoðâ «Mîlestîbas pieskâriena» apmeklçtâjiem Engurç novçlu apzinâties, ka katrâ lietâ svarîgâkais ir nevis mûsu materiâlais de
Rojas katoļu dievnams vums, bet gan garîgais – jo tieði gara dzîve nosaka katra cilvçka dziïumu un spçju dâvât. Ja mûsos nebûs ðîs gara dzîves jeb saik nes ar debesîm, tad arî mûsu ro kas nespçs atvçrties uz lîdzcilvçku vajadzîbâm! Kâ raksta Sv. Pâvils: „Katrs lai dod tâ, kâ iesaka sirds, nevis ar sarûgtinâjumu vai piespie du kârtâ: priecîgu devçju Dievs mîl.” (2.Kor. 9:7). Novçlu, lai me lodijas un dziesmu vârdi, kurus jûs dzirdçsiet koncertâ, paceï jûsu sir dis uz augðu un liek tajâs ieplûst Gara gaismai un spçkam! *** Ziedojumus aicinâm pârskaitît Latvijas Romas Katoïu Baznîcas Informâcijas centram, norâdot mçríi «Rojas Romas Katoïu baznîcas celtniecîbai»
Latvijas Romas Katoïu baznîcas Informâcijas centra bankas rekvizîti: Ziedojumu konts: LV19HA BA0551003218814, AS “SWED BANK”, kods: HABALV22 Reì.nr. 40008069666 Informâciju apkopoja un dalîbniekus uzklausîja Vizma Ðulca, mîlestîbâ no Íurbes ev. lut. draudzes
vizmasulca@inbox.lv Tâlr. 29567279 Laikraksts un ziņu portāls Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem
Ziņas
6
Raþotâji nesaņem pat 50 procentu no piena cenas u«Laiks Uzņēmējam»
Ar augstraþîgiem lopiem nedrîkst riskçt
SIA «Lestene» valdes priekðsçdçtâjs un kooperatîva «Piena ceïð» valdes loceklis Egils Seòkâns: – Par piena pârstrâdâtâju un tirgotâju vienoðanos par cenu ir tikai tâdas aizdomas. Ja îsâ laikâ notiek vienâdas cenu maiòas, tad tam ir kâds pamats, ko bûtu vçrts Konkurences padomei pçtît... Tas, ka piena raþotâja svaigpiena cena ir nokritusies daudz vairâk nekâ tas ir veikalu plauktos, tas arî ir tiesa. Veikali necenðas ðo cenu samazinât, jo ðî struktûra pieòem produktus pârdoðanâ, lçmumu par to nosaka reizi, divas gadâ. Viòi jaunus produktus îpaði negrib redzçt. Veikalu tîkli ir ïoti neelastîgi mainîgâ tirgus situâcijâ un nepieder Latvijas kapitâlam. Latvijâ piena raþotnes lielâkas un mazâkas ir apmçram 40. Konkurence raþotòu vidû ir meþonîga, un veikalu tîkli izvçlas to, kas ir lçtâks, bet uzcenojums veikala plauktâ ir vienalga dramatiski liels, salîdzinot ar to cenu, kâdu saòem svaigpiena raþotâjs. Piena raþoðana ðobrîd nes zaudçjumus. Periodiskie atbalsti
daïçji ðo situâciju kompensç. Mûsu saimniecîba risku ir sadalîjusi, ir graudi, rapði. Piena nauda nâk regulâri, bet graudiem un rapðiem bija ienâkumu kritums, jo raþas bija samçrâ labas, bet cenas – ne tik labas. Sliktâkâ situâcijâ ir tie, kam ir tikai viena nozare. Kredîtizmaksas ðobrîd vçl spçjam segt, pârvçrtçjam savus izdevumus jau no agra rudens perioda. Izkopjam ganâmpulku, paliek tie paði vçrtîgâkie dzîvnieki. Bet tas nenozîmç, ka augstraþîgus dzîvniekus tik vieglprâtîgi pakïaujam badinâðanai vai vieglprâtîgiem emocionâliem lçmumiem. Tas ir tâpat kâ sportistam – ar eksperimentiem var âtri formu sabojât, bet atgût to ir neiespçjami. Ar tiem dzîvniekiem, kas gadâ dod 9000, 10 000 kg piena, nedrîkst riskçt. Tâpçc ar ðiem lopiem strâdâjam ïoti uzmanîgi. Runâjot par kvotâm, izskatâs, ka visdrîzâk Latvija kvotu pârsniegs. Tâ janvârî pret iepriekðçjâ gada janvârî bija izpildîta par 99,7%, par februâri zinâsim marta vidû, un aprîïa vidû zinâsim, kas notiek ar martu. Ðobrîd iespçjamo kvotu pârsniegumu pârmet jaunu fermu bûvçtâjiem un piena raþotâjiem, bet mums jau nav iespçjams dramatiski samazinât raþoðanu. Varçja lîdz Jâòiem plânot sçkloðanu, atneðanos, protams, pamainît baroðanu saprâta robeþâs, bet tas ir nosacîti. Kompleksos visiem râdîtajiem jâbût sabalansçtiem. Citiem kvota ir ar milzîgu rezervi, ir, kam paliek pâri pustûkstotis tonnu, bet ir tâdi, kam pietrûkst. Latvija varçtu izpildît kvotu, par 1% to pârsniedzot. Jautâjums ir, cik liels bûs virskvotas nodoklis. Rakstîts ir, ka vienas virskvotas tonnas nodoklis ir 273 eiro. Tas ir dramatiski, ja piena cena ir 200 eiro par tonnu, tad pienu pilnîgi neattaisnojas raþot... Pçdçjâ piensaimnieku konferencç tika skaidrots, – ja Latvija pârsniedz par 1% kvotu, tas tiek ievçrtçts nodoklî, kas Latvi-
jai ir jâmaksâ. Un tad tiek òemti vçrâ tie piena raþotâji, kas kvotu pârsnieguði. Tad par tonnu sanâks krietni mazâk. Es ceru, ka ar mçrenu baroðanu varbût tiem 100% netiksim pâri. Bet tâs paðreiz vçl ir tikai vîzijas. Ir, kam kvotas paliek pâri, un, kas tâs piedâvâ 80 eiro par tonnu. Tad tomçr ir jârçíina un jâdomâ, vai ir vçrts tâdu naudu ðobrîd iztçrçt. Runâjot par kooperatîva «Piena ceïð» iespçjâm un Jaunpils pienotavu, tad tâs sierus cilvçki labprât pçrk, pienotava atver vairâkus jaunus veikaliòus. Protams, ðie veikaliòi nespçj visu realizçt, tâpçc ar siera realizâciju iet grûtâk, bet veiksmîgâki produkti ir biezpiens un krçjums. «Rimi» markas krçjums arî ir Jaunpilî raþots. Prieks par to, ka «Rimi» uzòçmuma brendiem izvçlas labus raþotâjus ar labu reputâciju. Kooperatîvs strâdâ pie citiem tirgiem, kas ir Vidusâzija, Âfrikâ, Tuvajos Austrumos. Ir tâ, ka ar valstîm, kuras ir gatavas mûsu produktus pirkt, nav sakârtoti atbilstoðie PVD sertifikâti. Te ïoti liels un âtrs darbs bûtu jâveic PVD, lai ðîs lietas sakârtotu, jo tas uzòçmçjs, kas izved savu produkciju un atpakaï ieved valstî naudu, bûtu uz rokam jânçsâ! Runâjot par produkcijas realizâcijas iespçjâm Íînâ, es gribu redzçt, kurð tik tâlu produktus aizvedîs. Íînai vajag lielas produktu partijas, Latvijâ pârstrâde ir sadrumstalota. Attiecîbâ pret Lietuvu piena pârstrâdes specializâcijâ zaudçjam, nonâkam Lietuvas pârstrâdâtâju kontrolç. Lietuva ar savu koncentrçto pârstrâdi ietekmç piena politiku Baltijâ. Tâ nav tâ labâkâ ziòa, ko gribam uzzinât. Mçs Latvijâ katrs pats gribam bût mazs íeizariòð. Igauòi koncentrçjuði piena raþoðanu, Lietuva koncentrçjusi pârstrâdi, mçs neesam ne vienâ, ne otrâ pozîcijâ. Tâpçc domâju, ka Igaunija un Latvija nonâks Lietuvas ietekmç. Rûta Fjodorova
Sporta ziòas Basketbols Kandavnieki Jaunatnes èempionâtâ Sekmîgu nedçïu aizvadîjuðas Kandavas basketbola komandas, kuras startç Latvijas Jaunatnes basketbola lîgas èempionâta 2. divîzijâ rietumu zonâ. Lûk, pagâjuðâs nedçïas spçïu rezultâti: 14. februârî «U-15» vecuma grupâ Kandavas Bçrnu un jaunatnes sporta skolas komanda ar rezultâtu 54:37 uzvarçja «Pârdaugava 1» vienaudþus (rezultatîvâkie
spçlçtâji komandâ bija K. Koroðevskis – 17, M. Rçders – 13, R. Vîtols un R. Bçrziòð – pa 10). Treneris Ivars Bambis. 15. februârî kandavnieki daþâdâs vecuma grupâs tikâs ar Iecavas vienaudþiem. Vispirms «U-15» grupâ piekâpjoties ar rezultâtu 51:54 (rezultatîvâkie spçlçtâji spçlç bija E. Kaòeps – 13), tad «U-16» grupâ uzvarot ar 91:52 (K. Goldmanis – 46, A. Tarasovs – 13, R. Ahentâls – 10), un «U-19» grupâ uzvarot ar 71:64 (R. Petkeviès – 22, A. Diðlers – 14, A. Ðtoferts – 12). Zane Vimbule
Sekojiet mums sociālajos tīklos! draugiem.lv/ntz/
facebook.com/ NeatkarigasTukumaZinas
twitter.com/ntukzinas
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris
REKLĀMA
UN SLUDINĀJUMI
7
Uzzini pirmais!
Ziņas
8
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris
aptauja
Jûsuprât, kâdas iespçjas Tukumam un citiem novadiem dos lîdzâs, Engures novadâ, esoðâ lidlauka attîstîba? neçrtîbas. Es dzîvoju Imantâ, un tur ïoti bieþi lido lidmaðînas. Pie visa cilvçks pierod.
Ja cilvçkam ir fobija pret kaut ko, tad tas ir cits jautâjums. Visa Durbe ta gad pçkðòi savas mâjas nepârdos...
Dzīvesziņa
Mçness dienu kalendârs
2. diena (jauns mçness Zivju zîmç) – pilnîbas rags; diena piemçrota, lai labi izplânoto sâktu realizçt dzîvç; visa uzòemðana sevî – gan fiziskajâ, gan garîgajâ nozîmç; uztvertâ jaunâ informâcija vçlâk noderçs: jâizvairâs no skopulîbas un alkatîbas; ieteicams nodoties mâcîbâm, pçtîjumiem, ceïojumiem; labi veicas uzsâktie darbi; jâapdomâ plâni un jâpârbauda resursi; ðajâ dienâ dzimuðie âtri aug, labi attîstâs, bet ir îsti materiâlisti; sapòi – nenopietni, tiem nevajag ticçt – no 19. februâra 7.39 lîdz 20. februâra 8.05. 3. diena (jauns mçness Zivju zîmç) – lçcienam gatavs leopards; lielu enerìiju diena – pasivitâte ir bîstama, tâpçc jârîkojas; gaisâ vir mo agresivitâte, tâpçc jâizvairâs no konfliktiem, jânoskaòojas uz paðaizsardzîbu; spçcîga ir organisma iekðçjâ enerìija; labi sokas ar metâliem saistîti darbi; ðajâ dienâ dzimuðajiem var bût problçmas ar veselîbu; diena laba tiem, kas aizstâv cildenus mçríus; sapòi reti piepildâs, bet var kïût par savdabîgu spçku pârbaudi – no 20. februâra 8.05 lîdz 21. februâra 8.29.
Edvîns (pensionârs): – Esmu vienmçr bijis par ðîs lidostas darbîbu. Man ðíiet, ka katra pilsçta par tâdu iespçju sapòo. Cilvçki savu ego vçrtç augstâk par pârçjo cilvçku interesçm. Otrajâ Tukumâ visu laiku var dzirdçt, kâ brauc vilciens. Troksnis ilgst vairâkas minûtes. Lidmaðînas skaòa ilgst sekundes, kamçr tâ lido pâri. Tâs ir nesalîdzinâmas lietas.
Kârlis (basketbola treneris):
Danuta (pensionâre): – Nemâku pateikt, kâdas iespçjas tâ sniegs. Tikai nesaprotu, kâ cilvçkiem var traucçt lid ostas pastâvçðana. Ja cilvçks pierod, tad viòð to troksni vairâk nedzird. Es atbalstu lidostas darbîbu.
– Neesmu vietçjais, bet domâju, ka tas bûs iespaidîgs atbalsts vietçjiem iedzîvotâjiem. Piemçram, zemâs lid maðînu biïeðu cenas. Jeb kura attîstîba ir pozitîva. Vienmçr atradîsies kâds, kas par kaut ko sûdzas. Pie jebkurâm neçrtîbâm ir arî kâds labums un pie jebkura labuma ir
Sports
Ieva Turíe un Raivis Garoza – Latvijas èempioni 14. un 15. februârî Kuldîgâ notiekoðajâ Latvijas vieglatlçtikas èempionâtâ «U-18» un «U-20» vecuma grupâs ar teicamiem sasniegumiem startçjuði gan Tukuma, gan Kandavas novada jaunie talanti. Ar jaunieðu panâkumiem mûs iepazîstinâja treneri Guntis Auziòð (Tukums) un Indulis Matîss (Kandava).
Vineta (studente Kandavas tehnikumâ): – Bûs jaunas darba vietas. Jaunas iespçjas ceïot, kas ievçrojami uz labos tûrismu. Vienîgais mînuss – lielie trokðòi, kas traucç iedzîvotâjiem. Antra Sprçde
Žurnālā «IR» Uzvaras diena
Kamçr eiropieði païaujas uz diplomâtiju un ASV tikai apsver, vai sûtît Ukrainas aizstâvjiem ieroèus, seperâtisti sagrâbj arvien jaunas te ritorijas un ukraiòu armija irst pa vîlçm. Kâpçc Putins svin uzvaru gadu pçc iebrukuma Ukrainâ?
Kremïa „bçgïi”
Latviju kâ rezerves bâzi, iegâdâjoties îpaðumu un iegûstot uzturçðanâs atïaujas, izvçlçjuðies ap 10 000 Krievijas pilsoòu. Viòu vidû ir gan Kremlim pietuvinâtie, gan oponenti. Kas viòi ir un kâpçc izvçlçjuðies Latviju?
Sçþ upes krastâ
„Skaudrâ patiesîba ir tâda, ka cilvçku ar tîrâm rokâm, karstâm sirdîm, brîniðíîgâm galvâm nesanâk tik daudz, lai izveido tu liberâlu partiju,” saka Saei mas deputâte Ilze Viòíele, tâpçc nolçmusi «Vienotîbai» dot vçl divus gadus, lai saprastu – vai partija spçj orientçties uz rezultâtu vai tikai va ras spçlçm.
Mani iedvesmo Konèita FOTO - Tukuma Sporta skola
MNTHA jeb Marija Mickevièa LTV konkursâ «Supernova» ir atðíirîga. Mûziku viòa rada pati – ar vecu planðeti, bet ìîbt ir ga tava tikai Deivida Bovija, nevis þûrijas priekðâ. Vai viòa brauks uz Eirovîziju?
Stâvus
FOTO - Kandavas BJSS
Uz pjedestāla augstākā pakāpena – Ieva Turķe
Raivis Garoza
«U-18» grupâ tukumniece Ieva Turíe kïuva par èempioni augstlçkðanâ(1,69 m)unviceèempioni trîssoïlçkðanâ (11,39 m). Nu zinâms, ka I. Turíe startçs Latvijas izlasç Bal tijas valstu sacensîbâs 14. martâ Tar tu (Igaunija). Ðajâs sacensîbâs 6. vietu trîssoïlçkðanâ (12,15 m) izcînîja Tukuma vieglatlçtikas pârstâvis Mârcis Zubovs. Vçl ðajâ grupâ Tu kumu pârstâvçja Maksims Bogda
novs, Patrîcija Kradiòa, Lîva Vol berga, Artûrs Ivanovs un Roberts Vanags. Savukârt kandavnieks (tagad Murjâòu ìimnâzijas audzçknis) Raivis Garoza izcînîja sudraba medaïu lodes grûðanâ (14,60 m). Puiða pirmais treneris bija Andrejs Gross. Vçl Kandavas nova du èempionâtâ pârstâvçja Dâvis Bçrsons, Elvis Freimanis un San dis Laizâns.
«U-20» grupâ labâko sniegu mu parâdîja Jevgeòijs Bogdanovs, izcînot 4. vietu 3 km skrçjienâ (9:43,22). Vçl ðajâ grupâ no Tu kuma startçja Lîva Âbele un Edijs Oïehnoviès. Tukumniekus èempionâtâ saga tavoja treneri Aldis Èâkurs un Gun tis Auziòð, bet kandavniekus – In dulis Matîss un Andrejs Gross. Zane Vimbule
„Es neesmu stiprs cilvçks, bet mans un sievas enkurs pie dzîves tagad ir divi mazdçli,” saka dzej nieks Jânis Peters pçc aizvadîtâ smagâ gada. Viòð turpina strâdât katru dienu, lai arî pieòemt dçla zaudçjumu ir grûti.
Jurìi visiem
Ugunsgrçks, kurâ lîdz pamatiem nodega Labunsku jauniegûtâ mâja Mâlpilî, deva ìimenei apjausmu, kâds cilvçkiem ir spçks. Mâju viòi ceï no jauna, un tas tiek darîts ar daudzu Latvijas ïauþu palîdzîbu.
V
LAIKS
UZŅĒMĒJAM
alsts labklâjîbu nenolaiþas kâ brînums no debesîm, to nevar atvest no tâlâm aizjûras valstîm vai nopirkt veikalâ. Labklâjîbu veido darbîgi un uzòçmîgi cilvçki. Tie, kas gatavi riskçt ar saviem lîdzekïiem un reizçm arî veselîbu, lai veidotu uzòçmumus, nodroðinot ar darbu sevi, savu ìimeni, ideâlâ variantâ dodot darbu arî kaimiòiem, novadniekiem un arî pârnovadu cilvçkiem. Tieði tâpçc ïoti spîtîgi cenðamies veidot viòiem veltîtu îpaðu pielikumu. Ðoreiz tajâ par veiksmîgiem tirgotâjiem, par uzòçmçjiem, kas gatavi atbalstît citus un par mûsu salîdzinoði agrârai valstij tik nozîmîgo piensaimniecîbas nozari... Lasiet, vçrtçjiet, esiet uzòçmîgi! JÛSU «NEATKARÎGÂS TUKUMA ZIÒAS»
2015. GADA 19. FEBRUĀRIS
«Tele2» Tukuma «Rimi» – «Latvijas labâkais tirgotâjs 2014»
AKTUĀLI
Raþotâji nesaņem pat 50 procentu no piena cenas
FOTO - Agita Puķīte
Vairâkas Vidzemes un Latgales piensaimniecîbas paziòojuðas, ka sâk gatavoties bankrotam, savukârt biedrîba «Lauksaimnieku apvienîba» gatavojas vçrsties Konkurences padomç ar prasîbu izvçrtçt aizliegtas vienoðanâs iespçjamîbu starp pârstrâdâtâjiem un mazumtirgotâjiem jautâjumâ par piena produktu cenu veidoðanu.
Aritai Vîziòai darbs ar cilvçkiem ir ikdiena, tâpçc prieks ir liels, ka gan viòas, gan kolçìu Ilzes Matisones paveiktais ir novçrtçts Latvijas tirgotâju asociâcijas un Latvijas Paðvaldîbu savienîbas konkursâ «Latvijas labâkais tirgotâjs 2014» «Tele2» klientu apkalpoðanas centrs Tukumâ, Pasta ielâ 14 (tirdzniecîbas centrâ «Rimi»), ieguvis uzvarçtâja diplomu. Klientu apkalpoðanas centra darbiniece Arita Vîziòa (centrâ strâdâ arî Ilze Gabrusenoka un Elîna Matisone) pastâstîja, ka ir ïoti priecîga par ðo atzinîbu, kuru nopelnîjuði visi centra darbinieki: “Mçs esam superkomanda – jau pagâjuðajâ gadâ klienti mûsu darbu novçrtçja kampaòâ «Uzslavç labu servisu» – bija par mums balsojuði un mûs novçrtçja ar diplomu. Mçs cenðamies strâdât tâ, lai klientiem pie mums patiktu, un priecâjamies, ka izdodas.” Arita saka, ka palîdzçt cilvçkiem, piemçram, atrast piemçrotâko mobilo tâlruni, ir viòas ikdiena: “Kad cilvçks izstâsta savas vçlmes, varu ieteikt to tâlruni, kas klientam varçtu bût piemçrotâkais – tad to apskatâm, izspaidâm, lai redzçtu, vai tieðâm bûs îstais. Tâlrunis ir
Gabrusenokas un Elînas nozîmîgs pirkums, jo tas ir jâlieto ikdienâ, lîdz ar to klientam ir jâbût pârliecinâtam, ka iegâdâjas îsto. Un tâpçc jau mçs esam, lai visas vçlmes uzklausîtu, lai meklçtu atbildes uz jautâjumiem, lai palîdzçtu un lai klients justos labi. Daudzi klienti, îpaði gados vecâki, izvçlas pie mums maksât tâlruòa rçíinus, neraugoties uz to, ka ir komisijas maksa (0,71 eiro). Tâ viòiem ir iespçja ne tikai iziet no mâjas, bet arî aprunâties, uzzinât kaut ko jaunu.” Kâ apliecinot Aritas teikto, mûsu sarunas laikâ pçc palîdzîbas pie operatores vçrðas kâda sieviete, kuras piezîmju blociòâ ierakstîta vesela rinda daþâdu tâlruòu nosaukumu, un par katru viòa saòçma izsmeïoðu skaidrojumu. Tas, vai sieviete tâlruni nopirks tieði ðajâ klientu centrâ vai citâ, nav zinâms, taèu informâciju viòa saòçma pamatîgu, kâ saka Arita: ”Tâpçc jau mçs te esam, lai cilvçkiem visu izskaidrotu!” Jâpiebilst, ka «Tele2» klientu apkalpoðanas centrs Tukumâ ir ïoti apmeklçts – vidçji mçnesî tas nodroðina servisu ap 5000 esoðajiem un topoðajiem klientiem. AGITA PUÍÎTE
Latvijas Piensaimnieku centrâlâs savienîbas valdes priekðsçdçtâjs Jânis Ðolks portâlâ TVNET paudis viedokli, ka ieòçmumi samazinâjuðies ne tikai saimniecîbâm, bet arî pârstrâdâtâjiem, ka jâmeklç jauni tirgi. Viòð arî uzskata, ka piena raþotâjiem bijuði trekni gadi ar augstâm piena iepirkuma cenâm. Nu jârçíinâs, ka Eiropâ un pasaulç sâk veidoties bûtiska piena produktu pârprodukcija. Tâpat viòð uzskata, ka pârstrâdâtâji godprâtîgi maksâ zemniekiem par pienu saskaòâ ar noslçgtajiem lîgumiem. Latvijas Piensaimnieku centrâlajâ savienîbâ apvienojuðies «Food Union», AS «Valmieras piens», AS «Tukuma piens», AS «Rîgas piensaimnieks», AS «Limbaþu piens», AS «Smiltenes piens», AS «Cesvaines piens», AS «Talsu Piensaimnieks» un citi. Savukârt Zemkopîbas ministrija prognozç, ka piena iepirkuma cenu krituma maksimumu varçtu sagaidît martâ, taèu pçc tam sagaidâms cenu kâpums. Ðogad piensaimniecîba var rçíinâties ar vairâk nekâ 43 miljonus vçrtu valsts atbalstu, no kâ 23,36 miljoni bûs ciltsdarbam, bet 12,38 miljonu atbalsts – par slaucamâm govîm, bet 7,7 miljoni – Eiropas Savienîbas atbalsts. Ðoreiz, pçc Krievijas pârtikas tirgus embargo izziòoðanas, atkârtoti vçlçjâmies uzzinât, ko par situâciju savos piensaimniecîbas uzòçmumos saka mûsu novadu piena raþotâji.
4. lpp.
2
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris Laiks uzņēmējam
Tukuma uzòçmçju klubâ
Klubs ir iespçja paðiem un cit Katrs jauns gads parasti nâk ar jaunâm idejâm, un tâdas ir arî Tukuma uzòçmçju kluba dalîbniekiem. Kâ uzskata kluba vadîtâjs Mâris Birzulis, ir daudz izaicinâjumu gan paðu pilsçtâ, gan valsts mçrogâ – jâspçj tikai tam visam sekot lîdzi.
Pats pirmais un svarîgâkais – Tukuma jubilejas svçtki – Gads sâcies – kas, jûsuprât, klubam ðogad bûs svarîgâkais darbs? – Ðobrîd lielâkais darbs, par ko jâdomâ jau tagad, ir 20. Tukuma pilsçtas svçtki. Un galvenie jautâjumi – kâ mçs varçtu aktîvi tajos piedalîties un kâ varçtu veicinât ðo pasâkumu. Svçtku pirmsâkumos bija uzòçmçju izstâdes, kurâs pats arî piedalîjos, un tagad atkal ir vçlme kaut ko izdarît. Ja tâ var teikt, varbût ir pienâcis laiks uzòçmçjiem izlîst no savâm alâm un parâdît, kas mçs esam. Mums ir daudz uzòçmumu, ir potenciâls, cita lieta, cik paði gri bam sevi râdît; no otras puses – ir cilvçkiem jâparâda, kas mçs esam un ko mçs darâm. – Vai ðî sevis parâdîðana bûs atkal izstâdes veidâ? – Brîvîbas laukumâ bûs iespçjas sevi izrâdît ar tâdu nelielu ambrâþu, lai bûtu interesanti. Pie tâ ðobrîd strâdâ darba grupa, aktîvi darbojas kultûras nams. – Kâda ir paðu uzòçmçju atsaucîba? – To vçl redzçsim. Cilvçki ir jâuzrunâ, turklât tas jâdara personîgi; ja personîgi uzrunâ, ir
daudz labâks rezultâts. – Mums tagad ar laikrak sta starpniecîbu ir iespçja to darît – uz ko varam uzòçmçjus aicinât? Iznâkt uz skatuves un iepazîstinât ar sevi, piedâvât produkciju? – Arî to. Mçs gribam, lai ðî uzòçmçju parâdîðanâs nenotiek telpâs, bet ârâ, visu svçtku vidû. Gri bas bût kopâ ar visiem un arî kaut ko parâdît. Ir domâts likt telti, kur varçs izlikt bukletus, stendus. Bija doma arî pieaicinât tos uzòçmçjus, kas ieradîsies uz svçtkiem no sadraudzîbas pilsçtâm, iespçjams, kopâ ar domi sarîkot uzòçmçju diskusiju. Tâpat ir domâts, lai arî iedzîvotâjiem bûtu interesanti, lai uzòçmçji, kam ir tâda iespçja, varçtu arî kaut ko pârdot. – «Tukuma piens» divus ga dus ïoti veiksmîgi piedâvâ svçtkos savu produkciju gan degustçt, gan pirkt... – «Tukuma pienu» mçs arî bûtu ïoti priecîgi redzçt. Tas labâkais jau ir, ka uzòçmçjs parâda, ko jau nu, ko interesantu tas ir saraþojis, turklât daþâdâs jomâs. Un mûsu vçlme ir arî tâs robeþas mazliet no vilkt, piemçram, kâdreizçjâ Tuku ma rajona robeþas, lai paði varam sevi parâdît. – Ja kâds gribçtu piedalîties, kad esat plânojuði par to runât? – Plânojam to martâ organizçt noteikti. Lîdz tam ir laiks apdomât priekðlikumus. Esam arî paskatîjuðies, kâ ðo darbu organizç Mârupç, kur savukârt no tiek Uzòçmçju dienas; esmu bijis Jelgavâ un citur. Pieredze ir, tikai jâdara. – Tâtad saredzat tai visâ darbâ arî kluba lomu? – Protams, vienmçr bûs lielie,
kam varbût nebûs intereses nâkt kopâ ar mums, mazo un vidçjo uzòçmumu vadîtâjiem, pârstâvjiem, bet ðajos uzòçmumos ir daþâda ran ga speciâlisti, kurus var interesçt sadarbîba ar citiem vietçjiem; ir arî interesanti uzzinât, kas ðeit notiek. Piedalîðanâs klubâ jau ir kontaktu dçï. Protams, to nevar vçrtçt tâ – aizieðu un bûs rezultâts, sadarbîba, bet nevar arî pateikt, ka nav aktivitâtes. Tu pats apgrozies, te vi pazîst, tu citus iepazîsti. Redziet, to aktîvo cilvçku jau ir tik, cik ir. Jâ, gribçtos jaunos piesaistît, jo, kâ smejos, paði esam vecâki palikuði, jaunîbas degsmes vairs nav, gribas, lai kâds nâk, pamudina.
Kad programmas bûs – runâsim – Ðobrîd, sâkoties jauna jam Eiropas Savienîbas fondu plânoðanas periodam, tiek solîtas lielas iespçjas uz òçmçjiem – plaðas finansç juma saòemðanas iespçjas. Jûsuprât, bûsiet gatavi ðo nau du paòemt? – Lielie uzòçmumi, kas dar bojas asociâcijâs, biedrîbâs, ðos jautâjumus vairâk skata, mçs esam, ja tâ var teikt, mazie, kas nemaz tik daudz uz ðim naudâm neskatâs... Ir skaidrs, ka klubs nebûs tas, kur kopâ varçs apgût Eiropas fondu. Varam tikties, varam atbalstît, piedalîties grupâs un pârrunât problemâtiskus jautâjumus. Ja nepiecieðami se minâri, varam noorganizçt. Arî, ja dome organizçs seminârus par struktûrfondiem, piedalîsimies, lai redzçtu, kas un kâ notiks. Skan jau forði – bûs lielas iespçjas, bet svarîgi, ko reâli varçsim izman tot. Kâ pats saprotu, lai piesaistîtu finansçjumu, piemçram, jaunâm
iekârtâm, vçl nevienas programmas atvçrtas nav, vairâk tiek runâts par zinâtni un pçtniecîbu... – Baþîjaties, ka stâsts par naudu bûs lielâks nekâ patie sais ieguvums? – Jâ, kas pie ðîs naudas tiks klât, – ir jautâjums. Tad, kad bûs Ministru kabineta noteikumi, kad atvçrsies programmas, reâli varçs pateikt, kas un kâ bûs. Pçc savas pieredzes zinu, ka bûs tâpat kâ iepriekð – ir finansçjums un domâ, ko ar to vari izdarît, nevis dari to, kas nepiecieðams un ko jau sen esi plânojis, un saòem finansçjumu. Pieòemsim, Tukumam ïoti svarîgs ir peldbaseins, bet jautâjums ir, vai ðajâ plânoðanas periodâ varçs tikt pie ES struktûrfondu naudas, lai ðo peldbaseinu varçtu uzbûvçt?! Vai kâds to jau tagad var pateikt?! Visdrîzâk, ka ne. Un tâ ir visâs jomâs. Un tâdâ situâcijâ visiem ir jâpielâgojas, ir jâòem tas, ko var paòemt, jo citâdi var nedabût vispâr neko... – Bet ir jau pateikts, pat iezîmçts, ka bûs nauda de gradçtajâm teritorijâm, kuras varçs attîstît uzòçmçjdarbîbai. – Tas ir labi, infrastruktûru – ceïus, apgaismojumu, komunikâcijas – sakârtos, bet vai daudzi jauni uzòçmçji tâpçc ienâks Tukumâ?! Man vairâk liekas, ka ir jârunâ ar tiem, kas jau strâdâ, un jâprasa, ko viòiem vajag, jâprasa viòu vîzijas attîstîbai. Piemçram, tam paðam «Tukuma pienam», kas visu laiku attîstîtâs... Paskatîsimies reâli – cik daudz jaunu raþojoðu uzòçmumu Tukumâ ir ienâcis pçdçjos gados? Te nerunâju par tiem uzòçmumiem, kas strâdâ desmit un vairâk gadus un kam ir nâkotnes ieceres – SIA «CSK Steel», SIA «Skonto Plan» –, bet par tiem, kas ienâktu, bûvçtu, vei
dotu jaunas darba vietas. Nerunâju arî par tiem, kas jau gadiem ir strâdâjuði, bet kam mainîjuðies îpaðnieki, piemçram, SIA «Tukuma mçbeles». Tâpçc tas ir jautâjums – kas ir svarîgâk – domât par kaut ko, kas varçtu bût, vai par tiem, kas jau strâdâ.
Sadarbîba ar paðvaldîbu – veiksmîga – Uzòçmçji allaþ ir rosinâti aktîvi sadarboties ar domi. Iepriekð, pirms gada, jûsu îsti apmierinâts ar ðo sadarbîbu nebijât. Vai tagad tas izdodas? – Domç aktîvi darbojas Zane Siliòa, kas ir tieðais speciâlists sadarbîbai ar uzòçmçjiem; ir arî labi kontakti ar jauno do mes priekðsçdçtâju Çriku Lukma nu, kas ir ieinteresçts sadarbîbâ ar uzòçmçjiem. Ar viòu arî esam runâjuði par uzòçmçju balvas izveidoðanu, lai cilvçki zina savus nodokïu maksâtâjus. Ir vçl viena vçlme sadarbîbâ ar domi – mçìinât uzòçmçjiem tuvinât jaunieðus. Ir ðîs projektu nedçïas, kas bûtu la ba iespçja dot jaunieðiem iespçju darît, pçtît ko reâlu, bet vienmçr pietrûkst informâcijas – gan mums paðiem, gan bçrniem. – Pçrn runâjâm, ka uzòçmçji varçtu organizçt Atvçrto durv ju dienas, piemçram, Muzeju nakts pasâkumu laikâ. – Jâ, arî tâ ir iespçja jaunos cilvçkus iepazîstinât ar savu darbu, bet ir vajadzîgs kâds, kas abas puses saved kopâ. Uzòçmçjs, aizòemts ikdienas darbâ, iespçjams, pats ne ies un neteiks – nâciet un skatie ties, lai gan bûtu ieinteresçts gan stâstît, gan râdît. – Un ir jau arî bçrnu izstrâdâtie zinâtniskie dar
REKLâma
Mçs esam “par” starptautisku lidostu ar regulâriem pârvad 20. janvârî biedrîbas «Tukuma uzòçmçju klubs» biedri un atbalstîtâji kopâ ar Latvijas tirdzniecîbas un rûpniecîbas kameras (LTRK), Tukuma novada un Engures novada paðvaldîbas pârstâvjiem apmeklçja lidostu «Jûrmala». Lidostas direktors Jevgçnijs Sohnenko un juriste Viktori ja Ðalajeva visiem interesen tiem izrâdîja ieguldîto dar bu lidlauka sakârtoðanâ un terminâla izveidç. Redzçtais vi sus pârsteidza, jo, kad pirms trîs gadiem apskatîjâm padarîto un klausîjâmies iecerçs, mums nebi ja pârliecîbas, ka iespçjams sa sniegt ðâdu rezultâtu. Skaists un moderns terminâls ar izgaismo to lidlauka skrejceïu gaida, kad varçs uzòemt pasaþierus. Ar lid lauka un tâ saistîto pasaþieru, kra vu un infrastruktûras apkalpoðanu tiks izveidotas vismaz 50 lîdz 70 darba vietas Tukuma un En gures novadu iedzîvotâjiem, bet, darbîbai paplaðinoties, vçl vairâki
desmiti labi apmaksâtu darba vie tu. Lidlauka darbîba pavçrs pa pildu iespçjas uzòçmçjdarbîbas attîstîbai. Viesoðanâs laikâ Engures nova da priekðsçdçtâjs Gundars Vaþa pastâstîja par uzòçmçjdarbîbu apkârtçjâ teritorijâ, kâ arî tâs attîstîbas perspektîvâm. Lîdzâs lidlaukam izveidots Smârdes industriâlais parks, lai aptuve ni 100 hektâru platîbâ attîstîtu multifunkcionâlu teritoriju. Protams, uzòçmçjus ïoti sarûgtina fakts, ka Vides pârraudzîbas valsts biroja (VPVB) atzinums par ietekmes uz vi di novçrtçjumu (IVN) ir negatîvs, tas ir, tas atïauj terminâla çku nodot ekspluatâcijâ, bet neïauj uzsâkt regulârus pasaþieru un kravu pârvadâjumus, palielinot reisu skaitu lîdz 3000 pacelðanâs/ nolaiðanâs reizçm gadâ. Tomçr process nav apstâjies un “plintes netiek mestas krûmos”. Uzòçmçjs un paðvaldîba turpinâs strâdât pie tâ, lai izdotos îstenot ieceri – izvei dot starptautisku lidlauku pasaþieru un kravu pârvadâjumiem. Lai to
panâktu, tiks vçlreiz pârstrâdâts iepriekðçjais ietekmes uz vidi novçrtçjums, kas bija nepilnîgs un, iespçjams, arî nekvalitatîvs, kâ arî tiks iesaistîta gan par no zari atbildîgâ Satiksmes ministrija, gan par uzòçmçjdarbîbas attîstîbu atbildîgâ Ekonomikas ministrija. Tukuma uzòçmçju kluba bied ru vârdâ lidostas îpaðniekiem un darbiniekiem izsakâm atbalstu un novçlam izturîbu uzsâktâ dar ba pabeigðanâ, kâ arî aicinâm iedzîvotâjus atbalstît ðî pro jekta ievieðanu. Paðreiz nav lielâka un stratçìiski svarîgâka infrastruktûras objekta bûvniecîba Tukuma apkârtnç, kura darbîbas rezultâtâ tiktu izveidotas tik dau dzas jaunas darba vietas un radîta iespçja apkârtçjâs teritori jas attîstîbai. Mçs esam “par” starptautisku lidostu ar regulâriem pasaþieru un kravu pârvadâjumiem! Aleksandrs Zatevahins, Ojârs Rencis, Ilgvars Kalniòð, Juris Luðèenoks, Agnese Ritene, Andris Ritenis,
Çriks Lukmans, Gundars Vaþa, Imants Valers, Andris Zemîtis, Inese Tîse-Goda, Ingrîda Smuðkova, Raivis Nikolâjevs, Ilze Nikolâjeva, Zane Siliòa, Andrejs Joksts, Juris Ðulcs,
Sandra Pelce, Edmunds Pelcis, Edmunds Jurçvics, Arvis Bumbiers, Juris Vîksna, Aina Lapiòa, Laimonis Lapiòð, Arnis Zeilis, Teiksma Pastora, Rihards Sleþis,
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris Laiks uzņēmējam
2014. gadâ sasniegta Latvijas vçsturç lielâkâ graudu kopraþa
tiem bi ar lielu potenciâlu – nopiet ni pçtîjumi, kas iegûst aug stu novçrtçjumu valsts mçrogâ un kur, iespçjams, iznâktu arî praktisks rezultâts. – Tâ ir ideja, par ko vajadzçtu domât. Kâdreiz uz Tukumu brau ca jaunieði no Celtniecîbas tehniku ma, râdîja savas idejas – tas bija cits skatîjums, kaut kas jauns un nebijis, un tâpçc bija interesanti. Es esmu par jaunu cilvçku iesaistîðanu! – Domç ir Uzòçmçju konsultatîvâ padome. Kâ ðo darbu vçrtçjat? – Daþas tikðanâs ir bijuðas. Es ne zinu, vai tai ir liels pienesums, jo neko daudz jau neesam runâjuði, bet var bût, ka tâdu lielu problçmu, kas bûtu saistîtas ar uzòçmçjiem, nemaz nav tik daudz. – Varbût ir jârunâ pirms problçmas – kâ tas bija ar Dâòu ielas gadîjumu, kad citi uzòçmçji nemaz nezinâja par domes iecerçm... – Iespçjams. Ðâdas lietas ir svarîgi izrunât. Ja ir kâds jautâjums, kas citus varçtu interesçt, viòus arî informçju. – Pçrn aktualitâte bi ja Brîvîbas laukuma caur braukðana. Ðíiet, galîgâ ri sinâjuma nav. – Tas jautâjums vçl joprojâm nav atrisinâjies, un es gaidu, kâds bûs risinâjums, jo domei ir jâdomâ, kâ veidot satiksmi pirms ðo atïauju izsniegðanas, nevis otrâdi.
Ir ieceres par sadarbîbu – Paðvaldîba uzòçmçjiem piedâvâ nekustamâ îpaðuma nodokïa atlaides noteiktâm grupâm – tâs izmantojat? Uzskatât, ka tâ ir palîdzîba? – Jâ, pats esmu izmantojis. Kad îpaðumam Pils ielâ 14 nomainîjâm
dâjumiem!
jumtu, atbilstoði paðvaldîbas iz strâdâtajiem noteikumiem varçjâm pretendçt uz nodokïa atlaidçm trîs gadus pçc kârtas. Jâ, ir paðam par to jâinteresçjas, jâraksta iesnie gums, bet tas ir reâls atbalsts. Tâ ir iespçja arî plânot citus darbus. – Ir kâds ieteikums, kâ ðo at balstu uzlabot? – Atseviðís jautâjums ir par siltinâðanu, kam gribçtu redzçt arî valstisku redzçjumu, bet ne tâ, kâ tagad. Labi, mums ir nosiltinâta mâja Spartaka ielâ, kuras rezultâtus pçc gada tikai varçsim izvçrtçt, bet ir jâdabû aktîvâka virzîba... – Esam vieni no tiem valstî, kam ar ðo darbu nesokas... – Tâ nevar teikt – mâju gali ir nosiltinâti, siltummezgli sakârtoti visâm çkâm... Jautâjums ir cits – cik daudz ðâdu mâju kâ Sparta ka ielâ «Tukuma nami» vçl varçs nosiltinât?! Daþas... Bet ir risinâjumi, kâ ðo darbu var izdarît lçnâm un ar vçl labâkiem rezultâtiem. – Jûsuprât, vajadzîgs lielâks paðvaldîbas atbalsts, tâds kâ fonds? – Patiesîbâ – jâ, bet tas jau ir plaðâks stâsts. Ja valsts ïautu paðvaldîbai òemt kredîtu ðîm mçríim, tad nebûtu vajadzîga ES struktûrfondu nauda, kuras administrçðana ir ïoti sareþìîta. Esmu izrçíinâjis – lai Tu kuma pilsçtas daudzdzîvokïu mâju fasâdes nosiltinâtu, ir vajadzîgs ap 12 miljoniem eiro. – Bet paðvaldîbai arî ir liels parâdu slogs. – Ðobrîd jâ, bet tas mazinâsies. Un tâs tad bûtu pavisam citas iespçjas... – Ja runâjam par iespçjâm – ðobrîd ir atvçrts novada teri torijas plânojums. Saredzat arî uzòçmçju interesi kaut ko plânot? Aktuâla ir arî diskusi ja par pilsçtas robeþâm. – Ðajâ jomâ katrs uzòçmçjs no teikti jau izdarîjis savu izvçli un iztei cis savus priekðlikumus. Pats galve nais no paðvaldîbas puses – lai tiktu iestrâdâti priekðnoteikumi sekmîgai pilsçtas un novada attîstîbai. Lai nav tâ, ka tikai tâpçc uzòçmçjs nevar ieguldît lîdzekïus, ka ðâda darbîba nav plânojumâ paredzçta. Kâ jau teicu, tas vismaz ðajâ brîdî nav pa redzams, kam naudu varçs dabût. Ja runâjam par robeþâm – tâs no teikti bûs politiskas diskusijas, bet tâdâm ir jâbût. Ir nepiecieðams dia logs ar apkârtçjâm paðvaldîbâm, lai atrastu kompromisu, piemçram, par Melnezeru, kur tukumnieki atpûðas, bet kur Tukuma novada dome ne var ieguldît naudu, jo tâ ir citas paðvaldîbas teritorija. Absurds! Agita Puíîte
Kâ liecina nule kâ apkopotie Centrâlâs statistikas pârvaldes (CSP) provizoriskie dati, 2014. gadâ graudu kopraþa mûsu valstî sasniedza 2,2 miljonus tonnu, kas ir par 278,5 tûkstoðiem tonnu jeb 14,3% vairâk nekâ 2013. gadâ, tâdçjâdi pârsniedzot 2012. gada rekordu un sasniedzot Latvijas vçsturç lielâko graudu kopçjo raþu.
Pieauguðas apsçtâs platîbas Graudu kopraþas nozîmîgo pie augumu galvenokârt ietekmçja ar graudaugiem apsçto platîbu pie augums. 2014. gadâ tika apsçti 655,2 tûkstoði hektâru, kas ir par 71,3 tûkstoðiem hektâru jeb 12,2% vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ. Arî vasaras kvieðu raþîba veicinâja ievâkto graudu kopraþas pieaugu mu. Nepiemçroto ziemoðanas ap stâkïu dçï ziemas kvieðu platîbas saruka par 89,6 tûkstoðiem hektâru jeb 35,3%. Izsaluðâs ziemâju platîbas ti ka pârsçtas ar vasarâju graudaugu kultûrâm, kuru îpatsvars graudau gu sçjumu kopçjâ platîbâ sasniedza 67,9% (2013. gadâ – 48,6%). Turklât to vidçjâ raþîba bija augstâka nekâ visâm vasarâju kultûrâm 2013. gadâ, izòemot griíus. Vasaras kvieði aizòçma par 120,3 tûkstoðiem hektâru lielâku platîbu jeb divas reizes vairâk nekâ 2013. gadâ. Pieaugot vasa ras kvieðu raþîbai no 31,3 centne riem no viena hektâra 2013. gadâ lîdz 39,5 centneriem 2014. gadâ, to îpatsvars graudu kopraþâ sasniedza 42,3%.
Lielâks iepirkums – zemâka cena Latvijâ audzçto graudu iepir kums bija lielâkais pçdçjo èetru gadu laikâ – 1947,3 tûkstoði ton nu (par 412,0 tûkstoðiem tonnu jeb 26,8% vairâk nekâ gadu iepriekð). Savukârt graudu vidçjâ iepirku ma cena turpinâja pazeminâties un 2014. gadâ tâ bija 148,06 eiro par tonnu jeb par 16,5% mazâk nekâ 2013. gadâ, kas ir zemâkâ cena pçdçjo èetru gadu laikâ. 77,6% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieði. To iepirkums pie audzis par 250,9 tûkst. tonnu jeb 19,9%, tai skaitâ pârtikas kvieðu – par 31,2 tûkst. tonnu jeb 3,3%. Arî rudzi iepirkti vairâk – par 10,6 tûkst. tonnu jeb 11,8%, tai skaitâ pârtikas rudzi – par 6,0 tûkst. tonnu jeb 7,8% vairâk. Salîdzinâjumâ ar 2013. ga
Apstiprinâta ES atbalsta pieðíirðana piena raþotâjiem Ringolds Smilga, Mâris Rudaus-Rudovskis, Artis Kampars, Çvalds Zunda, Arnis Zekunde, Vija Siljçkaba, Ivars Liepiòð, Visvaldis Auseklis, Mâris Birzulis
3
17. februârî valdîba atbalstîja Zemkopîbas ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka kârtîbu, kâdâ piena nozarei tiek pieðíirts Eiropas Savienîbas ârkârtas atbalsts. Eiropas Komisija pieðíîrusi ârkârtas atbalstu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piena raþotâjiem 28,7 miljonu eiro apmçrâ, no kuriem 7,7 miljo
Lauksaimniecîbas kultûru sçjumu platîbas, tûkst. ha Sçjumu kopplatîba
Graudaugi Ziemâji kvieði
rudzi
tritikâle Vasarâji kvieði mieþi
auzas
griíi
Rapsis
Kartupeïi Dârzeòi (atklâtâ laukā)
2013
20141
1146,5 583,9 300,0 253,6 29,1 14,2 283,9 118,2 82,3 62,4 10,6 128,2 27,3
1150,5 655,2 210,5 164,0 32,3 10,7 444,7 238,5 116,4 66,8 10,2 100,1 26,8
8,5
8,2
2014. gadâ salîdzinâjumâ ar 2013. gadu, % 100,4 112,2 70,2 64,7 110,8 75,0 156,7 201,8 141,4 107,0 97,0 78,0 98,1
97,1
Lauksaimniecîbas kultûru kopraþa un vidçjâ raþîba 2013
Kopraþa, tûkst. t Vidçjâ raþîba no 1 ha, cnt 2014. gadâ 2012 20131 20141 salîdzinâjumâ ar 2013. gadu, % 2227,2 114,3 33,4 34,0 676,1 56,9 39,6 32,1 525,6 49,3 42,0 32,0 114,3 151,2 25,9 35,4 26,9 73,5 25,7 25,2 1551,1 203,8 26,8 34,9 941,9 254,6 31,3 39,5 409,5 184,2 27,0 35,2 155,1 115,6 21,5 23,2 8,5 78,1 10,3 8,3 185,5 62,5 23,1 18,5 505,7 102,0 182 189
Graudaugi 1948,7 Ziemâji 1187,6 kvieði 1065,1 75,6 rudzi tritikâle 36,6 Vasarâji 761,1 kvieði 369,9 mieþi 222,3 134,2 auzas griíi 10,8 296,6 Rapsis Kartupeïi 495,9 Dârzeòi 140,4 191,3
136,2
148
217
Provizoriskie dati Plaðâka informâcija par lauksaimniecîbas kultûru sçjumu platîbâm, kopraþu un iepirkumu tiks publicçta 30.04.2015 CSP datu bâzç sadaïâ «Augkopîba». 1
du ievçrojami pieaudzis arî grau du eksports. 2014. gadâ eksportçts 1323 tûkstoði tonnu kvieðu un kvieðu un rudzu maisîjuma, kas ir par 251 tûkstoðiem tonnu jeb 23,4% vairâk. Rudzu eksports palielinâjies par 41 tûkstoti tonnu jeb 2,7 rei zes salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ga du. (Jâòem vçrâ, ka, tâpat kâ ga du iepriekð, arî 2014. gada ekspor ta apjoms var ietvert graudus no iepriekðçjâ gada raþas.)
Par rapsi, kartupeïiem un dârzeòiem Rapða sçjumu platîbas sa mazinâjâs par 28,1 tûkstoðiem hektâru jeb par 22,0%, ko ietekmçja nelabvçlîgie ziemoðanas apstâkïi ziemas rapsim. Tâ sçjumu platîba samazinâjusies par 23,7 tûkstoðiem hektâru jeb 30,6%, un vidçjâ zie mas rapða sçklu raþîba no viena
ni eiro iedalîti, lai reaìçtu uz Krievijas impor ta embargo tirgus traucçjumiem, kâ rezultâtâ bûtiski samazinâs piena iepirkuma cenas. No teikumu projektâ paredzçts atbalsts par pie na apjomiem, kas pârstrâdei piegâdâti laikâ no 2014. gada augusta lîdz oktobrim. Taèu at balsts paredzçts tikai tiem raþotâjiem, kuriem arî 2015. gada janvârî vçl bija piena piegâdes kvota un reìistrçtas slaucamas govis vai teles, kas vecâkas par 18 mçneðiem. Novçrtçjot embargo ietekmi uz piena raþotâjiem, ZM òçma vçrâ Lauksaimniecîbas da
hektâra samazinâjâs no 26,8 cent neriem 2013. gadâ lîdz 19,0 cent neriem 2014. gadâ. Tâdçï arî kopçjâ rapða sçklu raþa samazinâjâs par 111.1 tûkstoðiem tonnu jeb 37.5%. 2014. gadâ, kartupeïu stâdîjumu platîbâm samazinoties par 1,9%, bet kartupeïu vidçjai raþîbai no viena hektâra pieaugot par 4,0%, novâkts par 9,8 tûkstoðiem ton nu jeb 2% vairâk kartupeïu nekâ iepriekðçjâ gadâ. Pçrn izaudzçti 191,3 tûkstoði tonnu dârzeòu (ieskaitot iz audzçtos siltumnîcâs), kas ir par 50,9 tûkstoðiem tonnu jeb 36,2% vairâk nekâ 2013. gadâ. Atklâtâ lau ka dârzeòu platîbas samazinâjuðâs par 2,9%, bet, to vidçjai raþîbai pieaugot no 148 centneriem 2013. gadâ lîdz 217 centneriem 2014. gadâ, dârzeòu novâkts par 52,9 tûkstoðiem tonnu jeb 42% vairâk.
tu centra rîcîbâ esoðos ikmçneða piena iepirku ma datus, kas norâdîja, ka piena iepirkuma cenas samazinâjuðâs visiem piena raþotâjiem. Pçc em bargo ievieðanas piena cenas pazeminâjâs laika posmâ no augusta lîdz oktobrim, bet novembrî, decembrî bija vçrojams neliels vidçjas piena ce nas kâpums. Òemot vçrâ nepiecieðamîbu atbalstît raþotâjus, kuri turpina raþot, neskatoties uz embar go problçmâm, arî tika noteikta papildu prasîba par piena kvotu un reìistrçtâm slaucamam govîm, kas vecâkas par 18 mçneðiem. Rûta Fjodorova
4
Ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris Laiks Uzņēmējam
Raþotâji nesaņem pat 50 procentu no piena cenas Ja nepelni, bizness ir beidzies...
Tukuma novada SIA «Jaunkaudzîtes» valdes priekðsçdçtâjs Jânis Apse: – Esmu neliels piensaimnieks. Situâcija ir slikta. Viennozîmîgi, ka piena kombinâti un tirgotâji, salîdzinot ar zemniekiem, dzîvo greznu dzîvi. Pienu pârdodu «Tukuma pienam». Ðobrîd piena pârstrâdâtâji nedomâ par nâkotni, bet gan grâbj tagad, cik tik var. Runâjot par kvotâm, jâòem vçrâ, ka piena pârprodukcija par 3,5% lîdz 4% ir visâ pasaulç. Par to, kâ bûs pçc kvotu atcelðanas, grûti spriest. Droði vien arî tad pazeminâsies piena iepirkuma cena. To jau var arî izmantot piena pârstrâdâtâji. Tas arî atkarîgs no tâ, kâdas bûs piena kombinâtam bremzes. Ja cenu kriðanos nebremzçs, daudziem piena raþotâjiem tas nozîmçs izputçðanu. Es jau ne no kâ nebaidos, kredîtsaistîbas man ir supermazas. Visu laiku jau dzîvojam, tâ sakot, no rokas mutç. Skatîsimies, kas notiks. Biznesa pamatnoteikums ir tâds, ka kaut kas jâpelna. Ja tu pats nepelni vai pelni citam, tad tâds bizness ir jâbeidz. Bet es neesmu tas labâkais piemçrs, jums jârunâ ar tâdiem piena raþotâjiem, kuri ir riskçjuði, bûvçjuði un iekârtojuði jaunas fermas, kuri ticçja kaut kâdai attîstîbai. Domâju, ka Krievijas embargo to krîzi tikai paâtrinâja, jo krîze jau bija sagaidâma. Protams, tas Íînas tirgus, par ko te visu laiku runâ, ir reâls, bet jautâjums jau ir par piena cenu. Viòi jau saka, vediet mums pienu – 23 eirocenti Minskâ vai 21 eirocents Pekinâ. Bet, ko tas dod? Tâdu pienu jau nevar saraþot. Eiropas valstîs vidçjâ cena, ja nemalos, ir 33 eirocenti par litru, Latvijâ ir pati zemâkâ – 24 eirocenti. Protams, Latvija ir 5. vai 6. valsts, kura cieta no embargo, bet tajâ pat laika, tajâs valstîs, kuras ir vçl vairâk cietuðas, tâ vidçjâ cena ir augstâka nekâ procentuâli tâs ir cietuðas. Ja ministrs var pateikt no tribînes, ka piena cenas kritîsies, ka jâraþo ir ïoti lçts piens, tad tâ ir neapdomîga rîcîba. Ko tad kombinâtiem vairâk vajag? Runâjot ar «Tukuma pienu», tâ pârstâvji saka, ka pasaulç industriâla produkta cena sâk iet uz augðu. Es nezinu, kurð bûs tas,
kurð uzdrîkstçsies maksât lielâku cenu un pateiks, ka piena raþotâji nevar izdzîvot, ja nesaòem 25 un 26 centus par kilogramu. Arî nodokïu iesaldçðana neko nedod, tikai noved vçl lielâkâ bezizejâ. Ja pateiks, ka pçc trim mçneðiem piena cena kâps iepriekðçjâ lîmenî, tad tas kaut ko dotu. Nâks vasara, bûs jâgatavo lopbarîba. Es domâju, ka bûs arî bankroti. Elektrîbu arî neviens uz parâda nedos, bet vajadzîbu raþotnç ir daudz. Lauku Attîstîbas plânâ atkal ir iezîmçti 16 miljoni biogâzes raþotâjiem. Tie, kas var atïauties lielus ieguldîjumus biogâzes raþotnç, pieraduði pelnît ïoti daudz. Viòi tiek lobçti. Agrâk tos nesauca par lobijiem, bet gan par ðâdâm lietâm lika cietumâ... Tagad mçs par to visi draudzîgi maksâjam.
Piena produktu tirgû liela konkurence, kvalitâte zûd...
Kandavas novada zemnieku saimniecîbas «Dziras» saimniece Arta Leimane: – Vajadzîba samazinât piena iepirkuma cenu jau kombinâtiem nav. Tâ tiek ietekmçta no «Food Union» un AS «Valmieras piens», kas arî pieder «Food Union», puses. Es visu laiku pienu pârdodu «Tukuma pienam». Citi, iepriekð minçtie piena kombinâti gandrîz visu saraþoto eksportçja uz Krieviju. Tagad viòi nevar neko vairs realizçt. Un viòi sola piena iepirkuma cenu samazinât lîdz 14, 15 centiem. Veikalos savukârt piena cena nemaz tâ nekrîtas. Vienîgi kooperatîvs «Íirðu piens» maksâ vairâk, bet tas ir ïoti mazs kooperatîvs. Ir tâ, ka tagad Valmieras un Rîgas piena kombinâts spieþas Latvijas tirgû. Domâju, ka «Tukuma piens» visvairâk no tâ cieð, jo Tukums bija ievçrojamu vietçjâ tirgus daïu aizpildîjis. Tirgotâji ir tie, kas to ðíçri taisa un notur cenu. Es jau veikalâ pçrku tikai sieru, kâdreiz kâdu jogurtu. Ja bûtu lçtâki piena produkti, cilvçki tos pirktu un lietotu vairâk. Bet vienu gan es gribu teikt, ka sieru pie mums jau vairs neraþo kâ sieru. Tâ ir koðïâjamâ gumija. Kâdreiz «Holandes siers» bija atðíirams pçc smarþas, garðas.
«Krievijas siers» tâpat bija atðíirams. Tam jau vçl tâ kâ ir tâs mazâs actiòas, tie burbulîði, bet garða tagad visiem sieriem vienâda – vai tas ir «Krievijas», vai «Holandes», vai mazdammers. Sierus kâdreiz pusgadu turçja plauktos, lika parafînâ, mçrcçja sâls vannâs, nogatavinâja. Tam bija sava tehnoloìija un sava garða. Tagad saka, ka tas esot garð aprites cikls. Pagâjuðâ gadâ kaut kâdi uzpircçji vadâja pa lauku mâjâm un pârdeva Polijas sierus. Kaut gan saka, ka Polijas sieri nav tik kvalitatîvi, bet tur tiem sieriem katram tomçr bija sava smarþa, sava garða, izskats un cena. Jogurti gan mums ir labi. Tukumâ raþotais salâtu kefîrs ir ïoti garðîgs, der arî rasolam, tas ir tâds kâ mâjâ raudzçts. Arî sviestu mûsu pârstrâdâtâji vairs garðîgu neraþo... Piena kvotas es katru gadu pârpildu. Tagad cenðos treknâko pienu paðu saimniecîbâ izlietot un teïiem vairâk atdot. Govis, ko var, likvidçju. Katru nedçïu rçíinu tâs kvotas, bet rçíinos ar to, ka soda nauda, kâdi 1000 eiro, droði vien bûs jâmaksâ... Daudz naudas piensaimniekam iziet barîbas piedevâs, kas ir ïoti dârgas. Nopçrku rapða izspiedas par 300 eiro, nesen tâs vçl maksâja 260 eiro par tonnu. Tas ir rûpniecîbas blakus produkts, kam vajadzçtu maksât puscenu, jo to galveno produktu, kas peïòu nes, jau eïïas spiedçjs ir paòçmis. Bet izrâdâs, ka izspiedas maksâ vairâk nekâ iepirktais rapsis pârstrâdei! Melase arî nav vairs ar saldumu 54%, kâ agrâk bija, salduma saturs zemâks, tagad, ja ir 46%, tas ir daudz. Kukurûzas un sojas piedevas nâk modificçtas, no Brazîlijas, no Èîles...
Uz labturîbas un baroðanas rçíina nevar ekonomçt
Tukuma novada zemnieku saimniecîbâ «Krieviòi» uzbûvçta jauna kûts, govis slauc robots. Ieguldîjumi lieli, òemts kredîts. Saimniecîbas îpaðnieks Ilvars Ozoliòð paðreizçjo situâciju piensaimniecîbâ vçrtç ðâdi: – Rçíinâm to, cik zaudçjam, vçrtçjam, ko varam un ko nevaram samaksât. Pa lielam nodokïus, banku kredîtus un elektrîbu maksâjam
regulâri. Piegâdes tiek vçrtçtas pçc steidzamîbas principa, vai tâs var pagaidît, vai nevar pagaidît. Paðlaik atkal par diviem eirocentiem ir nokrities piena iepirkums. Mûsu mâjâs ir uzskats, ka piena iepirkuma cenas tomçr veido kartelis, kas nosaka ðîs zemâs cenas, un tas nav nekâds Krievijas embargo. Pienu pârdodam «Talsu pienam». Skatoties televîzijas pârraides, redzu, ka arî Straupes pienotava, kas ir jau kooperatîvs un vislabâk maksâja par pienu, nolaidis cenu lîdz 30 eirocentiem, jo arî tam jâgrozas vietçjâ tirgû. Mçs tik daudz nesaòemam. Ir tâ, ka tirgotâji un pârstrâdâtâji var dzîvot bez kredîtiem, bet zemniekam aizvien ir jâuzòemas un jâmaksâ kredîti. Tos 7,7 miljonus, ko Eiropas Savienîba pieðíîrusi, jau gaidâm no oktobra. Ik pa laikam presç par ðo pieðíîrumu parâdâs ziòas. Un tad nu visiem liekas, ka to naudu mums visu laiku kâds dod un dod. Reâli tâ ir nauda par periodu no oktobra lîdz augustam un tâ joprojâm nav izmaksâta. Nu tikai ir izdomâts, kâdi bûs tie noteikumi. Pilsçtnieki droði vien domâ, ka tie zemnieki nu ir glâbti un stutçti. Savukârt par iespçju, ka varçtu tikt uz laiku iesaldçti nodokïi, tas problçmu neatrisinâs. Problçmu var atrisinât tikai normâla piena cena. Lai visiem bûtu skaidrs un saprotams, no tâs piena pudeles cenas, kas ir veikalâ, 50% bûtu jâsaòem zemniekam. Pârçjos
50% varçtu dalît pârstrâdâtâjs ar tirgotâju. Ðobrîd mçs par pienu saòemam mazâk nekâ par ûdeni. Ûdens maksâ dârgâk. Tad jâjautâ, vai piensaimniecîba ir valsts atbalstîta nozare? Kâ var bût zemâka paðizmaksa, ja esi ieguldîjis lîdzekïus attîstîbâ? Tagad to tâ kâ pârmet. Domâju, ka tie, kuri nav ieguldîjuði attîstîbâ, reiz bûs spiesti apstâties, jo liela nozîme piena raþoðanâ ir govju labturîbai. Lîdz ar to arî iegûtais piens ir kvalitatîvs. Uz labturîbu un baroðanu nevar ekonomçt! Mums jau arî saimniecîbâ pietrûkst kvotu. Esam tâs pirkuði klât. Mums kvota 100% izpildîjâs jau 17. decembrî. Tâ kâ mçs taupîjâmies, necçlâm izslaukumu, knapinâjâmies, mçs jau zaudçjam tajâ laikâ. Tad, kad nopirkâm kvotas, pacçlâm izslaukumu. Bet nu kvotu atkal pietrûkst. Mçs pârliecinâjâmies, ka pareizâk ir govis labi barot un attiecîgi pienâcîgi slaukt nekâ taupîties. Protams, tas draud ar kvotu pârsniegumu un sodiem. (Un visu veco valstu lauksaimnieki arî gadiem maksâ soda naudas par piena kvotas pârsniegðanu. – Red.) Nav ðobrîd nopietni runât par lopu izkauðanu un bankrotiem, vienkârði tas kartelis, kas darbojas tirdzniecîbâ un pârstrâdç, ir jâizjauc. Tâda cenu attiecîba nedrîkst bût, tai nav nekâda pamata!
u7. lpp.