Gramata, kas arste. Cels uz veselibu - Sergejs Konovalovs

Annotation

Sergejs Konovalovs Grāmata, kas ārstē. Ceļš uz veselību ENERGOINFORMATĪVĀ MĀCĪBA GRĀMATA, KAS ĀRSTĒ RADĪŠANAS ENERĢIJA □ GRĀMATA. KAS ĀRSTĒ GREMOŠAN ORGĀNI □ GRĀMATA, KAS ĀRSTĒ SIEVIEŠU SLIMĪBAS □ GRĀMATA, KAS ĀRSTĒ CILV UN VISUMS. ENERGOINFORMATĪVĀ MĀCĪBA Rīga «Vieda» LATVIJAS EKOLOĢISK IZGLĪTĪBAS APGĀDS Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Sergejs Konovalov savu ceļu medicīnā sāka 1971. gadā N.Pirogova Viņņicas Medicīnas institūtā. No1986. gada līdz 1988. gadam apmeklēja ārstu kvalifikācijas celšanas kursus S.Kirova Kara medicīnas akadēmijā uz N.Molčanova terapijas katedras bāzes. Pēc tam, 1988.-1993.gadā, strādāja Ļeņingradā-Apgabala klīniskā kara hospitāļa kardioloģiskā centra neatliekamās intensīvās terapijas un reanimācijas, kā arī infarktu nodaļā. Sergejs Konovalovs ir medicinas zinātņu doktors, Starptautiskās Ekoloģijas, cilvēka un dabas drošības zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 2001. gadā apritēja 30 gadi, kopš viņš savu dzivi sāka veltīt medicīnai. 2000. gada septembrī apritēja 10 gadi, kopš viņš kļuvis par Iesvaidīto. Doktors S. Konovalovs ir pasaulslavens ārsts, kas apveltīts ar unikālu un brīnišķīgu spēju palīdzēt slimajiem un cietējiem. No slimibas vēsturesl007795 (dzimšanas datums 29.07.1953.): "…Ievēroju, ka uzacis un skropstas kļuvušas biezākas un tumšākas (kā jaunībā). Bet sirmumā pavīd tumši mati…. Lietoju ūdeni un bukletu, kā arī sejai paredzēto ūdeni. Kā profesionāle ar interesi vēroju, kā mainās mana seja. Āda kvalitatīvi kļuvusi daudz tīrāka, izzudušas pinnes, poras sašaurinājušās. Agrāk izdarīju sejas tīrīšanu reizi divās vai trijās nedēļās, bet tagad ādu neesmu tīrījusi 1,5 mēnešus. Ja maniem klientiem būs tādi paši rezultāti, drīz palikšu bez darba." No slimības vēsturesl 010019 (dzimšanas datums 20.10.1930.): "…Noregulējās vēdera izeja (tagad nekādu problēmu šai ziņā nav) …iztaisnojās kāju īkšķi (bija savilkti)… netirpst trešais un ceturtais pirksts. Mitējušās galvassāpes, netirpst rokas. Izzudusi aizdusa, kas radās iešanas laikā, nav vairs maisu lejpus ceļgaliem, un paši ceļgali mazāk krakšķ un vairs nesāp. Man ir glaukoma, un tāpēc ļoti ciešu, jo tā ir iedzimta. Pilinu acīs no seansiem līdzi paņemto ūdeni. Acu spiediens ievērojami pazeminājies.

VAIROJAS POTENCE! Ja tā turpināsies, drīz kļūšu pavisam jauns…" No slimības vēstures 1008448 "…Biju pie ginekologa, un tavu BRĪNUMU! Ārsti teica, ka nekādu fibromatozu mezgliņu, kādu dzemdē bija daudz, vairs nav! Šī fibrcmatoze man bija 25 gadus, bet tagad viss palicis pagātnē un uzsūcies. Vieni vienīgi brīnumi! Kā pasakā! Turklāt noregulējusies zarnu trakta darbība, labāk guļu…" 3BN 9984-70151-4 Visslavenākais Sanktpēterburgas dziednieks Doktors Konovalovs zina, kā cilvēkiem atdot veselību, kā cilvēci izglābt no slimībām. Viņa idejas par slimības būtību, par veselības modeli, par ceļu uz izdziedināšanos var izdarīt patiesu revolūciju zinātnēs, kuras pēta cilvēka, mūsu planētas un Visuma dzīvi un attīstību. Savā jaunajā grāmatā Doktors iepazīstina lasītājus ar savām unikālajām zināšanām. Katru vārdu tajā apstiprina Doktora ilggadējā prakse, kuras laikā no vissmagākajām kaitēm izārstēti tūkstoši un simti tūkstošu pacientu. Grāmatā ievietots Enerģētiskais buklets. Tas jau palīdzējis daudziem. Tagad tas palīdzēs jums pat tad, ja no Doktora klīnikas jūs šķir tūkstošiem kilometru. Visas tiesības aizsargātas.

Nevienu šīs grāmatas daļu nedrīkst pavairot nekādā veidā bez autortiesību īpašnieka rakstveida atļaujas.

No krievu valodas tulkojusi L. Kainaize L. Kovalass-Kovaļevskas mākslinieciskais noformējums © Koiioikuob C. C. © L. Kainaize, tulkojums latviešu valodā © L. Kovalass-Kovaļevska, mākslinieciskais noformējums ISBN 9984-701-51-4 © "Vieda", 2002

MĪĻAIS CILVĒK, MĪĻAIS LASĪTĀJ! REDAKTORA IEVADS PRIEKŠVĀRDS

LASĪTAJAM 1. nodala CILVĒKS 2. nodala FIZISKAIS ĶERMENIS ŠŪNAS ENERĢĒTISKĀ ELPOŠANA. SLIMĪBAS PERĒKĻA IZVEIDOŠANĀS 3. nodaļa SMALKAIS ĶERMENIS 4. nodala ENERĢIJAS PLŪSMA SMALKĀ ĶERMEŅA SISTĒMĀ DIEVIŠĶĀ KANĀLA KAUSI 5. nodala dieviŠĶais VISUMS 6. nodaļa fiziskĀ visuma raŠanĀs 7. nodala zeme. dzĪvĪbai NEPIECIEŠAMO apstĀkĻu SAGATAVOŠANA[2] 8. nodala ŠŪnas RAŠANĀS 9. nodaļa dzĪvĀs pasaules evolŪcija[3] 10. nodala augu smalkĀ ĶERMEŅA SISTĒMA MUTABLAIS SLĀNIS AUGU VALSTS DVĒSELE 11. nodala dzĪvnieku PASAULE. TONISKAIS LĪMENIS 12. nodaļa cilvĒka informatĪvais lauks un izpratne PAR VESELĪBU ASTRĀLAIS ĶERMENIS TONISKAIS ĶERMENIS MUTABLAIS ĶERMENIS SMALKĀ ĶERMEŅA SISTĒMAS ATSTAROJOŠAIS SLĀNIS STABILITĀTES ĶERMEŅI 13. nodala dzimŠana un NĀVE. slimĪbas cĒloni 14. nodaļa klĪnika, PACIENTI, ĀRSTĒŠANA NOBEIGUMA VIETĀ DOKTORA PACIENTIEM: RADĪŠANAS ENERĢIJAS LIKUMI. PRAKSE VĒLMES SAVAS DZĪVES NOTIKUMU VEIDOŠANA NEGATĪVAS ENERĢĒTISKĀS IETEKMES VESELĪGS DZĪVESVEIDS KĀ SAGLABĀT VESELĪBU Pielikums (7. un 9. nodaļas pilns teksts) 7. nodaļa ZEME. dzĪvĪbai NEPIECIEŠAMO APSTĀKĻU SAGATAVOŠANA 9. nodala dzĪvĀs PASAULES EVOLŪCIJA SATURS ENERGETISKA BUKLETA LIETOŠANAS PAMĀCĪBA ĀRSTNIECISKAIS ENERĢĒTISKAIS BUKLETS ĀRSTNIECISKAIS ENERĢĒTISKAIS BUKLETS paskaidrojumi S. KONOVALOVS GRĀMATA, KAS ĀRSTĒ CEĻŠ UZ VESELĪBU

,

MĪĻAIS CILVĒK, MĪĻAIS LASĪTĀJ! Manas grāmatas galvenokārt pērk un vērīgi lasa slimi cilvēki, cilvēki, kuriem dzīves ceļu aizšķērsojusi neizārstējama slimība un no kuriem zināmu apstākļu un iemeslu dēļ ir atteikusies tradicionālā medicīna. Es to labi zinu un saprotu, jo tieši šādi pacienti pulcējas pie manis zālē.

Es zinu, ka, izlasījuši grāmatas un it īpaši izrakstus no manu pacientu slimības vēsturēm, daži no jums tūdaļ, nekavējoties pošas ceļā pie manis ārstēties. Tā darīt nevajag, un tik pārsteidzīgi rīkoties nav vērts. Šobrīd ir ļoti grūti nokļūt pie mums uz ārstēšanos, jo mūsu iespējas ierobežo vietu skaits zālēs.

Tāpēc ar mūsu pilsētā dzīvojošo paziņu un draugu palīdzību vajag iegādāties abonementus. Cita ceļa nav.

Es jūs lūdzu rīkoties tieši tā.

Galvenais jums ir manas grāmatas. Tās ir dzīvas, tās palīdz izveidot jūsu mājā un jūsu dzīvē Radīšanas Enerģijas laukus. Esiet vērīgi, ne tikai gluži vienkārši lasiet šīs grāmatas, bet arī centieties "uzsūkt" katru vārdu, katru frāzi, īpaši no piemēriem par manu pacientu izveseļošanos. Piedalieties neklātienes seansos, izdariet enerģētiskos vingrinājumus un arī jums sāksies atveseļošanās process. Es saņemu daudz vēstuļu, kurās ziņots par labiem rezultātiem. Domāju, pēc gada varēšu jums par tiem pastāstīt.

Lūdzu ikvienu no jums rakstīt man par to, kā noris jūsu ārstēšanās neklātienē un kā palīdz manas grāmatas. Rakstiet pēc adreses: 192289, C. IIerep6ypr, ,no BoerpeGoBaHiiH U,oKTopy C. C. KoHOBanoBv Ja vēlaties saņemt atbildi uz jūs interesējošu jautājumu, noteikti atsūtiet tīru aploksni ar atpakaļadresi. Ja aploksnes nebūs, mēs neatbildēsim. (Tas attiecas uz Krieviju. Attiecībā uz bijušās Savienības valstīm un ārvalstīm jāteic, ka mēs atbildēt nevarēsim. Taču es centīšos savās grāmatās dot at​bildes uz jūsu jautājumiem.)

Turklāt es lūdzu ziņojiet man par rezultātiem, ko devusi ārstēšanās neklātienē, nevis vienkārši stāstiet par sevi un savām problēmām.

Mūsu klīnikas uzziņu dienests strādā katru dienu, izņemot svētdienas, no pulksten 11.00 lidz 17.50 pēc Maskavas laika. Vasara izņemot sestdienas un svētdienas.

UZZINU DIENESTS AR ABONEMENTU PASŪTĪŠANU NENODARBOJAS! Paldies. Ārsts S. Konovalovs No slimības vēstures 1009575: "Mammai ir 87 gadi. Viņai atjaunojušās dabiskās funkcijas atsākušās menstruācijas. Tās noris, kā jau tam jābūt. Arī seja viņai kļuvusi jaunāka, parādījusies apetīte. Spiediens normalizējies, vēnas pazudušas, noslēpušās, uz kājām tās tagad nav redzamas. Sirdslēkmju nav, aritmijas arī, zāles nelieto, visu dienu strādā un rosās, piekūst, bet pa dienu nemēdz atgulties, lai atpūstos."

No slimības vēstures 1008836: "Manai meitai noteica diagnozi: labās olnīcas cista, žultspūšļa polips. Jūsu seansus viņa sāka apmeklēt nelabprāt un neticīgi. Pēc pieciem seansiem USI parādīja, ka cista no 5 cm samazinājusies līdz 2 cm, polipa vietā žultspūslī palikušas poliferatīvā procesa pēdas. Bet pēc visa ārstniecības cikla ginekologs endokrinologs cistu neatrada un teica, ka viņa ir VESELA!" No slimības vēstures 1009014: "…Deviņpadsmitarpus gadus man bija dzemdes erozija, kura pēc otrās seansu sērijas izzuda, notika epitelizācija…"

No slimības vēstures 1007787: "Pēc mugurkaula operācijas, bet tādas 1.-4. jostasvietas skriemeļa līmenī bija divas, man teica: pierodiet pie sāpēm, diemžēl tās paliks uz visu mūžu. Es arī it kā biju pieradusi, un tā aizritēja ne viens vien gads. Šīs sāpes bija viens no daudzajiem iemesliem, kurn dēļ sāku ārstēties pie Jums mūsu zālē. Tagad man jostasvieta vairs nemaz nesāp, pat ne par vienu procentu."

No slimības vēstures 1005903: "…Un pats galvenais kopš bērnības ar labo ausi nedzirdēju, bet tagad dzirde atjaunojusies dzirdu gandrīz visu. Jāatzīstas, ka uz to nemaz vairs necerēju…"

No slimības vēstures 1006108: "Doktor, zemu noliecu galvu Jūsu priekšā! Pie Jums ierados sakarā

ar acu glaukomu, mani sūtīja uz operāciju, jo spiediens bija 38. Pateicoties ārstēšanai pie Jums, spiediens kreisajā acī pazeminājās līdz 18, labajā līdz 22. Kontroli pusgada laikā izdarīja trīs reizes. Operāciju atlika…"

No slimības vēstures 1006722: "Apmeklēju sesto ārstniecības sēriju. Negribu lietot skaistus vārdus, bet, kā es saprotu, esmu dzīva, tikai pateicoties Jums. Man ir limfoma. Esmu pārcietusi kakla un tievās zarnas operāciju, divus ķīmijterapijas un staru terapijas kursus, leikocīti bija nokritusies līdz kritiskajai robežai. Tagad jūtos nor​māli, asins rādītāji atbilst normai…"

No slimības vēstures 1005898: "…aknu ciroze, hroniskais pankreatīts, gastroenterokolīts, holecistīts utt. Rezultāts: ar aknām viss kārtībā, he​moroīdi izzuduši, vēdera izeja normalizējusies…"

REDAKTORA IEVADS Cienījamie lasītāji!

Jūsu priekšā ir nevis vienkārši kārtējā grāmata par dziedināšanu. Šī grāmata spēj kardināli mainīt jūsu pasaules uzskatu un pat tiem, no kuriem "atteikusies" tradicionālā medicīna, dot cerības uz iz​veseļošanos.

Gribu, lai, lasot šo grāmatu, jūs saprastu, ka to uzrakstījis neparasts cilvēks, ne tāds kā es un jūs. To uzrakstījis cilvēks, kam piemīt fantastiskas spējas. To uzrakstījis cilvēks, kas savu dzīvi un savu neparasto talantu visu bez atlikuma ziedo citiem. Bet mūsdienās kaut kas tāds ir liels retums.

Lai par viņu uzzinātu vairāk, ieteicu izlasīt grāmatu "Grāmata, kas ārstē. Radīšanas Enerģija. Stāsts par Doktoru".

Grāmata, kuru jūs tagad turat rokās, nebūt nav vienkārša. Ja tajā saskarsities ar nepazīstamiem jēdzieniem, vērīgi lasiet tālāk: tie visi ir izskaidroti. Esiet pacietīgi jūs ieejat jaunā, nezināmā un neierastā zinību jomā. Bet šīs zināšanas jums palīdzēs atgūt zaudēto veselību. Un varbūt kādreiz palīdzēs atgūt veselību arī visai mūsu planētai.

Grāmatā ir ievietots Enerģētiskais buklets, kura īpašības nav iespējams novērtēt par augstu. Jūs par tām uzzināsit no grāmatas. Un arī pati lasīšana nesteidzīga, pārdomu pilna noskaņos uz izdziedināšanos, palīdzēs spert soli pretī veselībai.

J. Bogatirjova

PRIEKŠVĀRDS

Medicīna ir nogājusi daudzus gadsimtus ilgu attīstības ceļu. Cilvēce sasniegusi augstas virsotnes tehniskā nodrošinājuma sfērā, diagnostikas un ārstniecības procesu datorizācijā. Iegūta izpratne par gēnu inženieriju, padziļinājušās mūsu zināšanas par cilvēka organismu. Un, lūk, paradokss. Tūkstošiem gadu cilvēki sirgst ar slimībām, kuras izcili dziednieki aprakstījuši jau pirms mūsu ēras. Meklējot jaunu pieeju to uzveikšanai, mēs atgriežamies pie Hipokrata darbiem. Perspektīvu tehnoloģiju izmantošana un spēcīgas iedarbības jaunāko ārstniecības preparātu lietošana novedusi pie tā, ka, ārstējot vienu slimību, bieži vien rodas daudzas komplikācijas. Lielai daļai cilvēku dzīvību joprojām izdzēš hroniskās slimības, un medicīnā ir izveido​jusies "neārstējamo" slimību koncepcija.

Nonākot pretrunā ar dabu, rodas konflikts, tiek izjaukts līdzsvars, parādās disharmonija. Ikviens no mums, pat tad, ja esam nopelniem bagāti zinātnieki, laiku pa laikam vēlas palikt vienatnē ar dabu, izdziedināties ar zemes, ūdens, saules spēku. Cilvēka prāts atkāpjas trakojošas stihijas priekšā, bezspēcības sajūta liek atgriezties realitātē, mudina atkal pievērsties jautājumam par cilvēka kā Zemes dzīvās dabas sastāvdaļas izcelsmi.

Jautājums par dzīvības rašanos uz mūsu planētas ir mūžsens jautājums. Lai atbildētu uz to, ir izveidota loģisku spriedumu un skaidrojumu sistēma. Mēs varam šai parādībai dot izsmeļošu pamatoju​mu. Un tomēr?…

Vēlams, lai zinātniekam būtu filozofa domāšana.

Kā apkopot, kā sakombinēt seno dziednieku pieredzi, kuras pamatā ir cilvēka organisma ārstēšana ar dabas līdzekļiem, un jaunākos zinātnes sasnie​gumus?

Mēs to cenšamies darīt, lietojot dabiskas izcelsmes preparātus, bet šīs grāmatas autors plaši pazīstamais ārsts Sergejs Konovalovs neparastus rezultātus sasniedz ar savas unikālās iedarbības spēku.

Lai medicīnas speciālists pilnībā tiktu skaidrībā par to, ko Doktors dara, un to novērtētu, katrā ziņā ir jāapmeklē viņa seansi. Aiz ārējā viegluma nevar nesajust, nesaredzēt, kādu milzīgu darbu, sasprindzinājumu, gribas koncentrāciju no cilvēkaārsta-doktora prasa šie seansi. Viņa klīnikas zālē taču ir koncentrēta jo smaga pacientu patoloģija, kuru nav spējušas uzveikt tradicionālās ārstniecības metodes.

Lai kvalificēti un pilnā apjomā novērtētu Doktora darba rezultātus, viņa klīnikas datorcentrā, kas vienlaikus ir arī arhīvs, jāpašķirsta des​mitiem tūkstošu slimības vēsturu…

S. Konovalova pirmā grāmata "Radīšanas Enerģija" [1] stāsta par kara ārsta Kara medicīnas akadēmijas absolventa dzīves ceļu, par viņa meklējumiem, mokām, šaubām un, visbeidzot, par lielajiem panākumiem un sasniegumiem, ar jaunu pieeju iedarbojoties uz slimību un cenšoties atjaunot cilvēku veselību.

Otrajā grāmatā autors lasītāju iepazīstina ar cilvēka un Visuma stāvokļa noslēpumiem, ar netveramajiem dzīvības pastāvēšanas un dzīvā organisma ietekmēšanas likumiem. Droši vien nevajag noliegt to, ko mēs nespējam izprast. Tas, ko pirms simts gadiem mēs uztvērām kā brīnumu, nu kļuvis pār​steidzoši ierasts. Tagad mēs redzam faktus simtiem un tūkstošiem cilvēku, kas sirgst ar "neārstējamām" slimībām, Doktora S. Konovalova klīnikā saņem būtisku palīdzību, bet veselā virknē gadījumu nākas konstatēt, ka ļoti smaga slimība ir atkāpusies.

Vai ir jāmeklē izskaidrojums tam, kas ienāk mūsu dzīvē, mūsu domāšanā un izziņas procesā, vai tam vajag pretoties?

Varbūt ir svarīgi, lai mēs gluži vienkārši kaut kam svarīgam nepaejam garām, un tad izskaidro​jums ar laiku nāks.

Jāatzīst, ka izziņas evolūcijā ļoti svarīga, ja ne pati galvenā nozīme ir intuīcijai.

V. HAVINSONS, Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas Ziemeļrietumu nodaļas Sanktpēterburgas Bioregulācijas un gerontoloģijas institūta direktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Gerontoloģijas

biedrības viceprezidents, KF Nopelniem bagātais izgudrotājs, PSRS Ministru padomes un Krievijas Zinātņu akadē​mijas prēmiju laureāts, KMZA korespondētāj​loceklis, profesors, medicīnas zinātņu doktors 1999. gada 17. augustā Sanktpēterburgā

LASĪTAJAM Mans mīļais cilvēk! Tu, kas esi mans mīļais laika​biedrs!

Deviņus gadus es ārstēju savus slimniekus, pie​saistot Radīšanas Enerģijas Lielo Spēku.

Man, ārstam, doktoram, klīnikas vadītājam, tā ir realitāte, kas spēj cilvēku ne tikai atbrīvot no fiziskām sāpēm un fiziskām ciešanām. Man un maniem pacientiem tas ir Lielais Spēks, kas kardināli mainījis un joprojām maina mūsu priekšstatu par dzīvi, mūsu eksistences jēgu, mūsu iesīkstējušajiem un šķietami nesatricināmajiem principiem, kas nosaka cilvēka attiecības ar cilvēku, cilvēka attiecības ar Dabu, cilvēka attiecības ar Zemi, cilvēka attie​cības ar tuvo un tālo Kosmosu, cilvēka attiecības ar Dievu. Šajos gados, kad tika veikts spraigs darbs, kas ietver ne tikai ārstēšanu, bet arī vēl neizzinātā izzināšanu, sev pirmām kārtām esmu atklājis cilvēku. Tā ir brīnumaina un unikāla pasaule, kuru mēs absolūti nepazīstam, ikdienas dzīves steigā ignorējam, kurā nemitīgi radām haosu un nekārtību un kura "pēkšņi" mums atbild ar raksturīgu un tagad tik ierastu stāvokli slimību.

Veselība un slimība!

Cik patiesi brīnišķīgs, sajūsmu raisošs, nereāls un pat fantastisks gandrīz katram cilvēkam, bet labāk teikt visai cilvēcei, vēl pareizākvisam dzīvajam uz šīs planētas ir pirmais stāvoklis un cik ikdienišķs un ierasts otrais.

Ar katru nodzīvoto gadsimtu cilvēce aizvien dziļāk un dziļāk iestieg slimības bezdibenī un muklājā, raujot sev līdzi visu apkārtējo pasauli. Veselības krasts gandrīz vairs nav redzams. Cilvēce jau ir aizmirsusi, kā jutās tad, kad bija vesela.

Savulaik daba un cilvēks slimību nepazina. Turpretī mūsdienu cilvēkam hroniska slimība hroniskas iesnas, zarnu trakta darbības traucējumi, alerģija, slikts miegs, slikta redze, kariess, mutes dobuma slimības, herpess, hlamīdijas un citas kaites (es varu bezgalīgi uzskaitīt diagnozes) tas ir ierasts stāvoklis, kas tiek uztverts kā veselība. Mēs no visas sirds brīnāmies, ja sastopam veselu cilvēku, ja piedzimst gandrīz pilnīgi vesels bērns.

Bet kāpēc? Kas tur ko brīnīties, teiksit jūs. Ikviens cilvēks jums atbildēs uz šo būtībā vienkāršo jautājumu. Paskatieties, paverieties apkārt. Ekoloģiskā situācija pasliktinās. Gaiss nav tāds, ūdens nav tāds, produkti nav tādi kā agrāk. Klāt vēl nāk stresi un saspringts dzīves ritms. Jau ar to vien pietiek, lai cilvēks saslimtu. Pareizi? Piekrītu, mans mīļais lasītāj. Tomēr tas nav īstais cilvēces slimību cēloņu izskaidrojums.

Man kļūst baisi: cilvēce ir tik ļoti pieradusi pie slimībām, ka šo nenormālo stāvokli uzskata par veselību. Vēl vairāk tā nesaprot un negrib saprast briestošās katastrofas patieso cēloni.

Cilvēks uzskata sevi par slimu tikai tad, kad sasirgst vai kaut kas sāk sāpēt tik ļoti, ka ir dzīvot vairs negribas. Lūk, tad steidzas pie ārstiem. Viņi savu amatu prot izārstēs. Bet… aizrit diena pēc dienas, nedēļa pēc nedēļas, mēnesis pēc mēneša… Ārsts teic, ka jums ir nopietna hroniska slimība, ka jārij tabletes, ka pēc noteikta laika obligāti jānāk uz izmeklēšanu un jāārstējas stacionārā. Rit gadi, bet slimība labākajā gadījumā nesaasinās. Medi​cīna nespēj jums palīdzēt. Jūs esat apjucis.

Cilvēks nesaprot, ka medicīna viena pati nespēj atrisināt veselības saglabāšanas un uzturēšanas problēmu. Tā ir globāla problēma, jo cilvēka veselība ir atkarīga no cilvēces attieksmes pret planētu un katru cilvēku.

Maksimālais, ko mūsdienu medicīna spēj, ir sniegt atbalstu ar hronisku slimību sirgstošam slimniekam. Jā, var cilvēkam pārstādīt sirdi un pat vairākus orgānus vienlaikus. Jā, medicīna var daudzus gadus uzturēt cilvēku pie dzīvības, ja viņam nav zarnu trakta. Taču cilvēku pilnībā atbrīvot no hroniskas slimības to medicīna nespēj.

Cilvēks vienmēr cer uz labu un gaišu nākotni. Bez šīs cerības dzīve zaudē jēgu. Slims cilvēks līdz pēdējam brīdim cer izveseļoties. Tagad ārstu un slimnieku skatieni ir pievērsti ģenētikai. Tai pareģo lielu

nākotni. Bet izcilie zinātnieki ģenētiķi tādi, piemēram, kā F. Fogels (VFR) un A. Motuļskis (ASV) ir nobažījušies. "Kā pēcteči novērtēs mūsu mēģinājumus izmantot ģenētiku tā, kā mēs to saprotam? Vai mēs atkal neripojam lejup?" (reHeTHKa MCJioBeKa. 1989., 1. sēj., 34. lpp.).

Pēc dažiem desmitiem gadu medicīna varbūt patiešām uzvarēs smagas slimības. Bet ko lai dara miljoniem slimo cilvēku tagad? Ko lai dara ārsti? Vai, apzinoties savu bezspēcību, lai gaida kārtējo brīnum​darītāju preparātu? Es savulaik pats esmu to izjutis…

Saskaņā ar Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas definīciju veselība tā ir pilnīga fiziskā, psihiskā un sociālā labsajūta, nevis tikai stā​voklis, kad nav slimību vai fizisku defektu.

Tiek akcentēta fiziskā, psihiskā un sociālā ve​selība.

Fiziskā veselība tas ir stāvoklis, kam raksturīga cilvēka organisma funkciju pilnīga pašregulācija, fizioloģisko procesu harmonija un maksimāla spēja pielāgoties dažādiem ārējās vides faktoriem.

Psihiskā veselība paredz slimības atgrūšanu un tās pārvarēšanu, un tam ir jākļūst par "cilvēka dzī​ves stratēģiju".

Sociālā veselība noteic sociālās aktivitātes pakāpi un paredz indivīda aktīvu attieksmi pret pasauli (Основы физиологии человека. Akadēmiķa В. Tkačenko redakcijā. 2. sēj., 363. lpp.).

Tā medicīna šobrīd definē cilvēka veselību. Šķiet, ka ir atspoguļots viss, un šai definīcijai var piekrist, bet tātad to pieņemt. Taču es nevaru pilnībā tai piekrist tāpēc, ka šī definīcija neatspoguļo cilvēka organisma kā planetāri kosmiska veidojuma uzbūves patieso būtību, nerunā par cilvēku kā būtni, kas radīta pēc Tā Kunga tēla un līdzības, kā teikts Svētajos Rakstos.

Darba pieredze man diktē citu, dziļāku izpratni par cilvēka būtību, viņa organisma uzbūvi, viņa mijiedarbību ar apkārtējo vidi, ar apkārtējo telpu.

"Veselības modelis", kāds tas manā uztverē izveidojies deviņos prakses gados, ir tuvs reālajam tādēļ, ka pēc tā izstrādātais "slimības modelis" mums ļāvis daudzus tūkstošus pacientu atbrīvot no hroniskajām slimībām. Viss, par ko stāstīšu šajā grāmatā un nākamajās grāmatās, pamatojas tikai un vienīgi uz manu pacientu izdziedināšanas praksi, nevis uz kaut kā​diem doktora abstraktiem teorētiskiem prātojumiem.

Pirms sāku izklāstīt savus uzskatus, gribu vērst uzmanību, lūk, uz ko.

Pirmais. Nekad! Nedz pagātnē, nedz tagadnē, nedz nākotnē es neesmu pretstatījis un nekad nepretstatīšu mūsdienu tradicionālo medicīnu saviem uzskatiem, savai teorijai un praksei. Es vienmēr izmantoju visjaunākos medicīnas sasniegumus un atklājumus savu pacientu ārstēšanā, izņemot vienu: saviem slimniekiem neizrakstu mākslīgos, nedabiskos ārstniecības preparātus.

Otrais. Es negribu, lai mana izpratne par pasaules un cilvēka uzbūvi tiktu uztverta kā mēģinājums sev nodrošināt kaut kādu prioritāti, atklājumu. Man tas absolūti nav vajadzīgs.

Manas grāmatas tās ir pārdomas. Tajās tiek konstatēts, ka, pateicoties veselības un slimības teorijas praktiskajai izmantošanai, bezcerīgi slimnieki ir atbrīvojušies no smagām slimībām.

Protams, es apzinos, ka šāds ārstniecības virziens nevar izplatīties ārstu vidū pirmām kārtām tāpēc, ka Dievs man dāvājis noteiktas spējas. Taču no savas pieredzes zinu arī ko citu: šādas spējas neiegūs cilvēks, speciālists, zinātnieks, kas "vienkārši strā​dā", "vienkārši rukā".

Un vēl jo mazāk tās radīsies, ja tev nav laika palūkoties zvaigznēs, ja tavas fantāzijas un sapņi ir paliku​ši bērnībā, ja tu gluži vienkārši esi zaudējis spēju "lidot"…

Tikai lieli un dedzīgi fantazētāji un sapņotāji ir spējīgi, iekšēji gatavi izdarīt lielus atklājumus.

Var​būt pēc manu grāmatu sērijas izlasīšanas par tādu kļūsi arī tu…

Tagad citēšu dažus fragmentus no savu pacientu slimības vēsturēm, lai manas turpmākās pārdomas lasītāju apziņā iegultos kā parasts konkrēts fināls.

Slimības vēsture 1011822: "Mīļais Doktor Sergej Sergejevič! Pirmo reizi Jūsu klīnikā ierados ar lielām grūtībām, izmantojot vīra palīdzību, 1995. gada 24. oktobrī. Man bija akūta visas labās kājas hroniska roze, dziļo vēnu trombofiebīts, spēcīga polivalentā alerģija, infekciozi alerģiskā astma,

stenokardija, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi. Slimību bagāža bija tāda, ka nespēju to vairs nest. Tagad apmeklēju 18. sē​riju.

Pats pirmais seanss atstāja satriecošu iespaidu: ar lielām pūlēm atvilkos uz to, visu seansu nogulēju, taču mājup ne tikai skriet, bet gan lidot gribējās, it kā nekādu sāpju nebūtu bijis… Mana alerģija, kura, var teikt, tika iegūta 1976. gadā pēc dziļas un ilgstošas narkozes, izpaudās neprognozējamā formā un stadijā. Mūsdienu medicīna to nespēja izārstēt, jo arī pretalerģijas preparāti to vienīgi padziļināja. Tāpēc pat stipras tūskas un astmatisko lēkmju gadījumā mani atteicās ārstēt slimnīcas alergoastmatiskajā nodaļā (slimnīcas nosaukumu izlaižu. Autora piez.), kur ārste man teica: "Jūs vēl neesat līķis, taču mēs jūs izārstēt nevaram." Bet nodaļas vadītājs, kad divas dienas pēc triju nedēļu ilgiem centieniem mani ārstēt šajā nodaļā atkal tur nokļuvu ar ātro palīdzību, gluži vienkārši mani izgrūda no nodaļas, savu rīcību pamatojot ar to, ka es neesot viņu slimniece… Daudzus pārtikas produktus man ir aizliegts ēst. Allaž biju saaukstējusies, deguna, kakla, acu gļotāda pietūkuši. Visu laiku, pat telpās, vajadzēja satuntuļoties.

Pirmās astoņas seansu sērijas es gluži vienkāi-ši nosēdēju, neko nesaprotot, tomēr no seansiem gāju projām priecīga, jo seansu laikā sāpes mitējās. Gandrīz visos seansos gulēju. Kad trešajā seansā manu muti pirmo reizi vairāk nekā divdesmit gadu laikā piepildīja siekalas šī spirdzinošā valgme, mans organisms at​dzīvojās. Sāka noregulēties vēdera izeja. Pirms tam bija pastāvīgi ilgstoši aizcietējumi.

Ar katru seansu, ar katru sēriju es aizvien vairāk jutu un sapratu, ka Jūs, Sergej Sergejevič, esat vienīgais Doktors, kas mani izārstēs. Pēc seansiem mana dvēsele gavilēja, mājās centos bērniem meitai, dēlam, vedeklai ieskaidrot, cik svarīgi ir ārstēties. Lai gan abi kopā dzīvo vairāk nekā 10 gadus, bērnu viņiem nav.

Man mūsu klīnikas ārstniecības zāle kļuvusi par dzimtajām mājām, par Templi, kurp steidzies ar nepacietību, jo zini, ka tevi sagaidīs labestīgi, ar mīlestību, ja arī tevi vadīs šādas jūtas. Un alga par to ir veselība, ko iegūstam mūsu siltajā, mājīgajā Templī, kur mūs sasilda un ieskauj Dievišķā Spēka enerģija, kur tiek izdziedināta mūsu dvēsele un miesa. Izpratne par visu notiekošo un izdziedināšana ir individuāli atkarīga no katra zālē sēdošā…

Esmu atbrīvojusies no daudzām slimībām: alerģijas un astmas nav, zarnu trakts darbojas normāli, vairs nesaaukstējos, stenokardija izzudusi. 14. sērijas seansa laikā, kad biju atliekusi galvu atpakaļ, man kaut kas skaļi nokrakšķēja, savā vietā bija atgriezies mugurkaula skriemelis un izzuda sajūta, ka kaut kas spiež krūtis. Šīs pašas sērijas laikā, tiklīdz sākās seanss, stipri sāpēja vēdera lejasdaļa un pazuda mana fibromioma. Ārstē​šanas gaitā man bija daudz gļotainu un strutainu izda​lījumu. Pēc seansiem esmu moža un priecīga. Esmu kļu​vusi izturīga, mazāk nogurstu. Tagad rakstu un lasu bez brillēm.

Mīļais Doktor Sergej Sergejevič! Milzīgs, sirsnīgs paldies par Jūsu mīlestību pret mums, zemu noliecu galvu Jūsu priekšā. Lai Dievs Tas Kungs sargā Jūs un Jūsu ģimeni!

Sanktpēterburgā 1998. gada decembrī" Slimības vēsture 1007787: "Esiet sveicināts, mīļais Sergej Sergejevič! Apmeklēju savas izdziedināšanas seansu 19. ārstniecības sēriju. Jau ar pirmajām savas anketas rindām gribu Jūs iepriecināt. Man ir apbrīnojami sasniegumi. Tikai 18. sērijas laikā pamanīju, ka man nesāp ceļgali. Bet bija taču grūti pat apsēsties. Es nepamanīju, kā mitējās mokošās sāpes jostasvietā. Pēc mugurkaula operācijas, bet tādas 1.-4. jostasvietas skriemeļa līmenī bija divas, man teica: pierodiet pie sāpēm, diemžēl tās paliks uz visu mūžu. Es arī it kā biju pieradusi, un tā aizritēja ne viens vien gads. Šīs sāpes bija viens no daudzajiem iemesliem, kuru dēļ sāku ārstēties pie Jums mūsu zālē. Tagad man jostasvieta vairs nemaz nesāp, pat ne par vienu procentu. Ticiet man, es nepamanīju, kurā seansā sāpes pārgāja, pilnībā izzuda. Nesen ievēroju: ceļgali nesāp, jostasvieta nesāp. Svētlaime! Pirms pieciem gadiem bija steidzama nieres operācija: urēmija, nierakmeņu slimība, palielināta niere, temperatūra. Operācijas laikā konstatēja policistozi, cistas bija strutu pilnas. Kā varēja, tās iztīrīja. Vēlāk niere nemitīgi sāpēja.

Saasinājuma laikā šīs sāpes bija grūti paciešamas. Palīdzēja zāles. Un tad labi cilvēki pateica priekšā, ka vajag ārstēties pie Doktora Konovalova. Pirmo reizi pie Jums ierados nevis ziņkāres dzīta, bet nācu kā

pie Doktora, ar lielu ticību Jums. Pārmaiņas sākās ar 16. ārstniecības sēriju. Šajā laikā man izdarīja četras kontroles USI. Pirmais atzinums policistoze, hronisks pielonefrīts, hroniska nieru nepietiekamība, nierakmeņu slimība.

Otrais atzinums atsevišķas cistas, pielonefrīts, akmentiņi līdz 1 cm, viena cista sasniedz 1,5 cm.

Trešais atzinums, 1998. g. pielonefrīts, atsevišķi sīki akmentiņi līdz 0,8 cm, viena cista 1 cm.

Ceturtais atzinums, 1999. g. martā nieru izvietojums kā parasti. Garozas viela saglabāta, bļodiņu un piltuvju sistēma nav paplašināta. Abu nieru bļodiņās smiltis. Cista nav atrasta. Aknas, aizkuņģa dziedzeris, liesa bez īpatnībām.

Visus atzinumus šajos gados sniedza viens un tas pats Kirova KMA Vispārīgās ķirurģijas klīnikas ārsts, kas mani pazina kā slimnieci. Skatoties ekrānā, viņš bieži teica: "Neko neredzu, nekā nav!" Par mūsu seansiem viņš bija dzirdējis. Ārsts skatījās uz mani, bet viņa acis teica: "Nevar būt!" Šāda liela problēma mani atstāja, turklāt tikai tagad, 19. sērijas laikā. Bet no paša sākuma, kad tikko biju ieradusies pie Jums, ātri izzuda pankreatīts un paaugstinātais cukura līmenis asinīs. Visu sēriju gaitā amilāze un cukura līmenis atbilst normai. Bija stipri paaugstināta fosfatāze uz sārmainības pusi tagad viss atbilst normai. Bet ārstējusies esmu tikai mūsu seansos un pie Jums, mūsu mīļais Doktor Sergej Sergejevič.

Paldies Jums par labajiem vārdiem, ko veltījat mums, par mīlestību, par to brīnumu, kas notiek mūsu Templī…"

Varu citēt tūkstošiem šādu slimības vēsturu, kuras liecina par manu pacientu izārstēšanos un no kurām katra ir spilgta, neatkārtojama un pamācoša ikvienam slimam cilvēkam, kas cieš mokas. No šīm vēsturēm var izveidot veselu vēstījumu par apbrīnojamu cilvēka dzīvi, par to, kā viņš cīnās par savu veselību un laimi. Domāju, pienāks laiks un mēs daudzu miljonu cilvēku labā to izdarīsim.

Tagad manu ārstniecības seansu sērijās ir neliels pārtraukums, un es turpinu rakstīt otro grāmatu.

Atrodos klīnikas arhīvā, skaitļošanas centrā. Starp daudziem tūkstošiem slimības vēsturu. Te ir bezgala daudz cilvēku likteņu, kuros viņu drāma un traģēdija pamazām pārtop priekā un laimē, ko sniedz mūsu uzvara pār visbriesmīgākajām slimībām. Šī uzvara ir mūsu, pacienta un Doktora kopīgo pūliņu rezultāts, mūsu konsolidācijas, mūsu sav​starpējās ticības rezultāts.

Manā priekšā ir patiesi pierādījumi tam, ka ikvienam no mums daba organismā ir ielikusi tādus aizsargmehānismus, tādus visu sistēmu līdzsvaru uzturošus spēkus, kuri principā nevar organismam atjaut saslimt.

Tieši tāpēc gribu pastāstīt tev, mans mīļais cilvēk, kā tagad, mūsu dienās, var izveseļoties un kādā veidā tas notiek. Bet galvenais kā var saglabāt veselību un to uzturēt visu mūžu.

Gribu pastāstīt par dažām Visuma pasaulēm, par savu attieksmi pret evolūciju. Par veselību un slimī​bu.

Mans ceļš bija garš, un arī tagad es joprojām virzos uz priekšu savā izzināšanā un praksē. Tieši prakse ir apstiprinājusi manu informatīvi enerģē​tisko teoriju un veselības un slimības modeli.

Lielais Izzināšanas Ceļš! Es zinu, ka tas ir tikpat bezgalīgs kā pats Visums!

Virzoties uz priekšu pa šo Ceļu, es atklāju dzīvības un evolūcijas likumus, kuri jau tagad ļauj sa​triekt vissmagāko un visbriesmīgāko slimību važas.

Ja tev mans Ceļš šķiet interesants, izlasi šo grāmatu!

Ja tu gribēsi nostāties uz šā Ceļa, izlasi visas manas grāmatas!

Ja tu gribi kļūt par veselu cilvēku, centies ne tikai izlasīt manas grāmatas, bet pieņem tās ar sirdi. Un, protams, ja radīsies tāda iespēja, nāc pie manis.

Doktors S. Konovalovs Sankpēterburgā 1999. gada 23. augustā

1. nodala CILVĒKS CILVĒKS! Uzrakstījis šo vārdu uz sava monitora ekrāna, es ilgi domāju, jo nezināju, ar ko sākt.

Manu acu priekšā nostājās viss, ko zinu par šo Tā Kunga radīto būtni, kas ir izcils veidojums, un nolēmu vēlreiz Visumam pajautāt: "Vai par to vajadzētu runāt? Vai cilvēkiem šī grāmata ir vajadzīga? Vai man ir tiesības runāt par cilvēku?"

Izslēdzu datoru un kārtējo reizi paņēmu Bībeli šo grāmatu, kas ir pārāka par visām grāmatām un glabā nenovērtējamas zināšanas, kuras līdz mums nonākušas ne tikai no gadsimtu tālēm, bet no paša Dieva. Pēc tam nakts klusumā atkal vērsos pie Viņa ar trīsošu sirdi un smeldzošu satraukumu, prieka un laimes sajūtas pārņemts. Es uzdevu vienu man ļoti svarīgu jautājumu: "Kungs! Mans debesu Tēvs! Vai man ir tiesības teikt to, ko zinu ? Vai man ir tiesības runāt par cilvēku kā būtni, ko esi radījis Tu ? Es nešaubos par savām zināšanām, jo tās man esi devis un joprojām dod Tu, un izveseļošanās prakse apstiprina visu, ko Tu esi lāvis man uzzināt! Par to man šaubu nav! Šaubos par ko citu. Vai viņiem tas ir vajadzīgs?

Vai tas ir vajadzīgs cilvēkiem ? Cik daudz Iesvaidīto Tu esi sūtījis uz šo pasauli ? Vai viņus uzklausīja ? Piedod man, Dievs, bet šis solis ir pārāk atbildīgs!"

Un tika dota atbilde…

Mans mīļais cilvēk! Mans mīļais lasītāj!

Tu turi rokās grāmatu, kurā nav neviena sadomāta vārda, neviena sagudrota teikuma. Viss, ko tu esi jau uzzinājis un ko vēl uzzināsi, pamatojas vienīgi uz zemes dzīves praksi un rezultātiem, ko devusi mana saskarsme ar Lielo un Bezgalīgo Visumu! Es sāku runāt par cilvēku kā par Tā Kunga radītu būtni, par cilvēku kā par planetāri kosmisku veidojumu. Tu vēl daudz ko uzzināsi gan par Visumu, gan par planētu, gan par Smalko pasauli. Tomēr sākšu ar galveno.

Kas ir cilvēks no informatīvi enerģētiskās teorijas viedokļa?

Neapšaubāmi, lielais vairums mūsdienu cilvēku uzskata, ka viņu organisms ir tikai fiziskais ķermenis. Sava "Es" jēdzienā viņi ietver ķermeni, vēlmes, jūtas, domas. Tāpēc viņus atstāj pilnīgi vienaldzīgus visi sprediķi par Dieva un Smalkās pasaules esamību, par atbildību Visuma priekšā.

Patiešām ja cilvēku aplūkojam šādi, tad kālab vajadzīgs Dievs un lieka atbildības nasta, savu rūpju tāpat ir gana. Un lai viņsaule paliek viņā pusē, reālajos darbos un rūpēs tai nav vietas. Šādi cilvēki pat lepojas ar savu "veselo saprātu" un pasmejas par tiem, kuri tic, ka pastāv kaut kas ārpus tā, ko spēj saskatīt cilvēka acs.

Taču, kad uzbrūk nelaimes visas uzreiz un no visām pusēm, kad ne elpu nevar atvilkt, kad uznāk smaga slimība, un ne katrā ziņā slimība, bet kāda cita liksta sieva kļūst neuzticīga, vīrs sāk dzert, proti, kad izveidojas situācija, kuru ar parastajiem līdzekļiem nekādi nevar atrisināt, šie cilvēki ar "veselo saprātu" skrien pie pūšļotājiem, zinošām sieviņām, zīlniecēm, par kurām vēl vakar smīkņāja, kurām neticēja. Skrien un lūdz pieburt, atbrīvot no ļaunās acs, nobūruma un noņemt bezlaulības aubi, aizlāpīt enerģētisko caurumu. Šie cilvēki zaudē veselo saprātu un traucas uz kādu vietu aiz trejdeviņām zemēm, ir gatavi pēdējo naudu atdot, lai tikai atgūtu mīļoto, lai tikai atturētu no pudeles, lai tikai izārstētos. Tā cilvēki no vienas galējības krīt otrā galējībā. Un viņus vada pilnīga tumsonība attiecībā uz šīs pasaules un paša cilvēka uzbūvi.

Varbūt arī nevajadzēja šeit par to runāt, taču pati dzīve spiež to darīt. Ir sāpīgi un smagi redzēt, ka cilvēki, kas vēl vakar nekam neticēja, nokļuvuši nelaimē, ir gatavi noticēt ikvienam un jebkam.

Burtiski pirms trim nedēļām kāda mana paciente pastāstīja par savu draudzeni augsti kvalificētu ārsti, nodaļas vadītāju lielā mūsu pilsētas slimnīcā. Viņai konstatēts krūts vēzis diezgan vēlā stadijā.

Mana paciente, jūtot viņai līdzi, ieteikusi ārstēties pie mums klīnikā, bet saņēmusi diezgan asu un pat rupju atbildi. Taču "ārstēties" viņas slimā draudzene tomēr gājusi. Nicinoši noraidījusi domu par manas

klīnikas apmeklēšanu, viņa devusies pie pūšļotāja, kurš savām "izglītotajām" pacientēm licis pilnībā izģērbties, sadzinis piecas sešas pērtuvē, sitis ar nātrēm un ieziedis ar petroleju, bet beigās devis dzert mušmiru uzlējumu spirtā. Tāda bijusi šī ārstēšana!

Kāpēc sieviete, augsti kvalificēta ārste, tā rīkojās?

Tāpēc, ka šī ārstēšana līdz nejēdzībai ir līdzīga pašam cilvēkam, viņa attieksmei pret sevi nesau​dzīga, rupja un primitīva!

Aplūkojot cilvēku savas informatīvi enerģētiskās teorijas gaismā, es viņa organizācijā nošķiru desmit ķermeņus. □ Ķermeņi, kas ietilpst cilvēka fiziskā lauka sastāvā: 1. Blīvais (jeb Fiziskais) ķermenis miesa. Tas ir vispilnīgākais ķermenis, kas izgājis visus zemes dzīves evolūcijas posmus.

2. Smalkais ķermenis kā Blīvā ķermeņa nedalāma sastāvda|a. Bez Smalkā ķermeņa miesa diezgan ātri iet bojā. □ Ķermeņi, kas ietilpst cilvēka informatīvā lauka sastāvā: 3. Astrālais ķermenis. » 4. Toniskais ķermenis.

5. Mutablais ķermenis.

6. Trešā Stabilitātes līmeņa ķermenis.

7. Otrā Stabilitātes līmeņa ķermenis.

8. Pirmā Stabilitātes līmeņa ķermenis. □ Augstākā evolūcijas līmeņa ķermeņi. Sie ķer​meņi atrodas evolucionārās attīstības stadijā: 9. Ķermenis Vēlmju pasaule.

10. Ķermenis Domas pasaule.

Tādējādi vesels cilvēka organisms ir tāds organisms, kurā sasniegta visu tā organizācijā ietilpstošo ķermeņu mijiedarbības maksimāla harmonija. Bet, sākot ar otro, proti, Smalko ķermeni, organisms ir cieši saistīts ar Radīšanas Enerģijas informatīvi enerģētiskajiem laukiem, tāpēc jāpiebilst, ka veselība ir iespējama tikai uz Radīšanas Enerģijas lauku nemainīga sastāva un koncentrācijas fona.

Cilvēks! Tu, es, mēs…

Gadu tūkstošu laikā cilvēku civilizācija pēc ierašanās uz zilās planētas turpina apgūt materiālo pasauli, atklājot tās likumus un uz šo atklājumu pamata radot aizvien jaunas tehnoloģijas, kas atvieglo cilvēka eksistenci. Mēs cenšamies iekļūt planētas dzīlēs, okeāna dziļumos, kosmiskās telpas neaptveramajos plašumos. Tagad zinātnieki ietiecas cilvēka ķermeņa, dzīvās šūnas dzīlēs. Visu, ko redzam, visu, ko dzirdam, visu, ko izdodas fiksēt ar jutīgu aparātu smalkajiem adapteriem, mēs izmantojam cilvēka labā, un tas ir pilnīgi dabiski. Tā ir dabiska materiālās pasaules izzināšanas un ap​gūšanas gaita.

Taču, apgūstot šo pasauli, cilvēce ir ieslīgusi karos, slepkavošanā, izvirtībā, perversijās, melos. Tai nav laika, īpaši tagad, kad cilvēki mūžīgi kaut kur steidzas, palūkoties pašai uz sevi. Mums nav laika padomāt par to, kas mēs esam, kas ir cilvēks, kāda ir viņa būtība un misija.

Mēs cits citu redzam katru dienu: "saskrienamies" mājā, darbā, tramvajā, autobusā. Redzam laimē starojošas acis, pilnas prieka un mīlestības, un apdzisušus skatienus, pilnus ciešanu un asaru. Taču, lai cik dīvaini tas ir, ne vieni, ne otri nesatrauc mūsu dvēseli, nesasniedz sirdi. No prezidentu sejām uz mums raugās slepkavu acis, no bērnu sejām ciešanu pilnas acis, jo prezidenti bērniem ir nolaupījuši bērnību, atņēmuši mātes un tēvus, taču mēs nevaicājam sev, kāpēc tas ir noticis un joprojām notiek daudzu miljonu cilvēku acu priekšā. Bet, ja pēkšņi sākam par to domāt, tad sev sakām: "Ko darīt? Tā pasaule ir iekārtota!

Paldies Dievam, ka mūsu māju karš nav skāris!"

Tomēr karš ir skāris arī mūsu māju. Pasaulē katru dienu un katru stundu notiek visīstākais karš. Tas

turpinās jau tūkstošiem gadu. Un šo karu, ieradies uz mūsu planētas, ir izraisījis cilvēks. Viņš to izcīna pats ar sevi, ar saviem brāļiem un māsām, ar planētu, ar Sauli, ar Visumu, ar pašu To Kungu!

Kādas ir šā kara sekas? To mēs uzzināsim, kad sāksim runāt par slimību. Jo slimības rašanās ir viens no šā kara briesmīgajiem rezultātiem.

Turpmākajās šīs grāmatas nodaļās es centīšos maksimāli sīki iepazīstināt ar savu viedokli par cilvēka veselību un slimību un pastāstīšu par dažā​du slimību ārstēšanas un profilakses metodēm.

Es pastāstīšu jums par to, ka Fiziskā Visuma, planētas, šūnas radīšanas un tai sekojošās evolūcijas process ir vadāms. Fiziskā Visuma radīšanas un organizācijas programmu realizēja Radīšanas Enerģijas informatīvi enerģētiskie lauki. Tātad cilvēka veidošanā ir piedalījies viss Visums, un cilvēks, no vienas puses, ietver visus planētas elementus un visu zemes dzīves evolūcijas programmu, bet, no otras puses, visus Fiziskā un Dievišķā Visuma informatīvi enerģētiskās uzbūves elementus. Tieši tāpēc cilvēka organismu es uzskatu par planetāri kosmisku veidojumu un ārstēšanu veicu, pamatojoties uz visas cilvēka organisma struktūras harmonizāciju. Ar to šī ārstēšana atšķiras no tradicionālās medicīnas, kas cenšas "izārstēt" tikai miesu.

2. nodala FIZISKAIS ĶERMENIS Sāksim ar pašu vienkāršāko un saprotamāko ar cilvēka Fizisko ķermeni. Tagad tu zini, ka tā sastāvā ir Blīvais ķermenis un Smalkais ķermenis. Neapšaubāmi, ka tas ir vienots ķermenis, un tā sadalījums zināmā mērā ir nosacīts, jo bez Smalkā ķermeņa sistēmas nav nekā dzīva nedz dzīvās šūnas, nedz vēl jo mazāk cilvēka. Es tos "sadalu" tikai tālab, lai tevi, mans lasītāj, iepazīstinātu ar cilvēka dzīvā organisma visumā sarežģīto uzbūvi.

Evolucionārās attīstības gaitā tika radīta (mēs tagad runājam par Fizisko ķermeni) stabila, pašregulējoša bioloģiskā sistēma, kas ļoti augstā līmenī aizsargājās no jebkuriem iekšējiem fizioloģiskajiem traucējumiem un ārējās patoloģiskās iedarbības vīrusiem, infekcijām utt. Tiklīdz radās kaut kādas novirzes, momentāni ieslēdzās aizsargmehānismi un sistēma tūdaļ tika līdzsvarota. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka miljoniem gadu ilgās evolūcijas laikā organismi nepazina slimību. Daudzus tūkstošus gadu cilvēkam nebija ne jausmas, kas ir slimība. Vēl vairāk cilvēks nebaidījās no vecuma, jo vecums nebija saistīts ar nevarīgumu un slimībām. Bībelē ir teikts, ka cilvēki dzīvoja 600, 700, 800 un vairāk gadu. Tas nav pārspīlējums tieši tāds bija Tā Kun​ga iecerētais un radītais cilvēks!

Un cilvēkiem bija pamatīgi "jāpapūlas", lai šo harmonisko evolūcijas gaitu izjauktu. Dažos tūkstošos gadu bet mūsu planētas vēsturē tas ir viens mirklis! cilvēks sagrāva pasaules harmonisko uzbūvi un kļuva par savas "darbības" ķīlnieku. Organisma iespējas gadu no gada mazinājās, vecums pienāca ātri un nesa līdzi slimības un nevarīgumu. Mūsdienu cilvēks nevar pat iedomāties, kā tas ir iespējams: dzīvot neslimojot un nomirt veselam no vecuma. Tagad faktiski visi cilvēki šķiras no šīs pasaules dažādu slimību radīto komplikāciju re​zultātā. Kāpēc? Par to mēs parunāsim vēlāk.

Tātad Fizisko (Blīvo) ķermeni mēs visi labi pazīstam, nereti pat uzskatām, ka tas arī ir viss cilvēks: galva, rumpis, rokas, kājas, asinsvadi, iekšējie orgāni un sistēmas. Medicīna gadsimtiem ilgi, izmantojot aizvien pilnīgākas metodes, pēta cilvēka organismu. Varētu likties, ka daudzajiem atklājumiem vajadzētu ar katru dienu palielināt cilvēku izredzes kļūt arvien veselīgākiem un dzīvot ilgāk. Taču nezin kāpēc nekas tamlīdzīgs nenotiek. Medicīna ražo aizvien jaunus preparātus, bet vienlaikus klāt nāk aizvien jaunas slimības. Slimība kļūst aizvien viltīgāka. Medicīna cīnās ar slimību gluži kā ar septiņgalvainu pūķi: tiklīdz vienu galvu nocērt, tās vietā izaug cita. Atrod, piemēram, līdzekli tuberkulozes ārstēšanai, bet slimība tūlīt maina formu un izrādās, ka līdzšinējie preparāti pret to ir bezspēcīgi. Ar katru gadu dzimst arvien mazāk veselu bērnu.

Kāds tam ir cēlonis? Viens no cēloņiem ir tāds, ka medicīnisko preparātu iedarbība dažkārt nonāk konfliktā ar evolūcijas principiem. Evolūcija cilvēka organismu izveidojusi tā, lai jebkura traucējuma gadījumā tas ieslēgtu savas rezerves, kompensējošās iespējas. Sāk darboties sarežģīti mehānismi, kuru mērķis ir neļaut organismam saslimt un slimības dēļ beigt savu pastāvēšanu. Tātad ar daudzām slimībām organisms spēj tikt galā patstāvīgi. Ja cilvēks turklāt rūpējas par sevi šā vārda veselīgajā izpratnē, viņš tiks vaļā no slimības.

Bet kas notiek mūsdienās? Mēs neļaujam organismam ieslēgt savas kompensējošās iespējas, tādējādi iedzenot slimību dziļāk iekšā. Pieņemsim, ka ir sacēlies asinsspiediens. Cilvēks tūdaļ, dažkārt pat apejot ārstu, skrien uz aptieku un pērk visdār​gāko ļoti spēcīgas iedarbības medikamentu, jo uz​skata, ka tieši tas ir arī vislabākais. Taču medikaments dod triecienu nevis slimībai, bet gan organisma aizsargfunkcijām. Un novedīs pie tā, ka mums ar katru gadu būs nepieciešama lielāka medi​kamenta deva.

Vai, piemēram, tā pati stenokardija sirds išēmiskā slimība kā sirds artēriju aterosklerotiskā bojājuma izpausme, kas nereti noved pie infarktiem un pāragras nāves. Ikviens kardiologs, un ne tikai kardiologs, zina, ka stenokardija un miokarda infarkts vissmagāk noris tieši jauniem cilvēkiem. Kāpēc?

Tāpēc, ka daba-evolūcija arī šajā gadījumā visu ir paredzējusi. Aterosklerozes ietekmē sašaurinoties artērijas posmam (pēc tam tas nolēdzas), ap to sāk veidoties kolaterāls apvedartērija. Kad pamatartērija

nosprostojas, asinis pa šo asinsvadiņu nonāk attiecīgajā sirds muskuļa miokarda daļā. Kā tam ir jānotiek un kā tas notiek dabiskos apstākļos? Cilvēks iet vai skrien. Artērijas vairs nav tādas kā agrāk ateroskleroze. Rodas sāpes. Tas ir signāls, ka trūkst skābekļa, pienāk mazāk asiņu, nekā nepieciešams.

Cilvēks apstājas vai pat apsēžas un kādu laiku pasēž. Sāpes pamazām pāriet, un viņš turpina ceļu piesardzīgi un nesteidzīgi. Tieši šis signāls dod organismam komandu attīstīt kolaterālo asinsriti. Cita signāla gluži vienkārši nav!

Ko dara mūsdienu cilvēks? Uznāk sāpes, bet viņš paliek nitroglicerīna tableti zem mēles un skrien tālāk. Nepalīdz viena tablete nosūkā divas vai trīs un skrien tālāk. Cilvēkam šķiet, ka viņš šādā veidā ārstējas, bet īstenībā kompensējošie mehānismi pat nepaspēj ieslēgties! Nitroglicerīns ietekmē perifēro asinsriti, proti, deponē daļu asiņu, samazina to pieplūdumu sirdij, tāpēc kļūst vieglāk, bet nejau tādēļ, ka sirds asinsvados kaut kas būtu mainījies.

Es ar tūkstošiem piemēru varu ilustrēt šādu nesaudzīgu un analfabētisku attieksmi pret sevi, savu organismu, evolūciju kopumā. Pats briesmīgākais ir tas, ka, lietojot ārstniecības līdzekļus, mēs nomācam ne tikai viena cilvēka organisma, bet arī viņa bērnu, proti, nākamo paaudžu organisma evolucionāro aktivitāti. Pie kā tas ar laiku novedīs? Pie tā, ka katra nākamā Zemes iemītnieku paaudze būs arvien vārgāka, nonāks aizvien lielākā atkarībā no ārstniecības preparātiem, bet beigu beigās cilvēki bez tiem gluži vienkārši nevarēs iztikt. Tas ir vēl viens liels cilvēku civilizācijas tagadējās paau​dzes grēks.

Protams, Blīvā ķermeņa izpētes turpināšana ir attaisnojama, jo attaisnojams ir jebkurš cilvēku izziņas virziens. Jāpriecājas par to, ka daudzu medicīnisko pētījumu mērķis tagad ir dziļāk apgūt šūnu.

Manā uztverē šūna ir visa dzīvā ciltsmāte, milzīga informācijas banka, kuras atmiņā glabājas ziņas par Fiziskā ķermeņa radīšanu, evolucionāro attīs​tību un, galvenais, par tā veselības saglabāšanu.

Blīvā ķermeņa sistēmas stabilitāti nosaka tas, cik lielā mērā ir koordinētas tā fizioloģiskās sistēmas, kuru līdzsvarotība savukārt atkarīga no šūnu veselīga bioloģiskā ritma!

ŠŪNAS ENERĢĒTISKĀ ELPOŠANA. SLIMĪBAS PERĒKĻA IZVEIDOŠANĀS Veselīgs šūnas bioloģiskais ritms tā ir šūnas enerģētiskā elpošana. Tā sastāv no trim fāzēm, kas momentāni nomaina cita citu: ūenerģijas uzņemšanas un uzkrāšanas fāze; ūenerģijas asimilēšanas fāze; ū enerģijas caurlaišanas un izdalīšanas fāze.

Visi triljoni organisma (Blīvā ķermeņa) šūnu funkcionē stingri noteiktā bioloģiskā ritmā, kas ir sinhrons ar Visuma dzīvās enerģijas Radīšanas Enerģijas pulsāciju!

Viens no cēloņiem, kas izraisa hroniskas slimības, par kurām bija runa pirmajā grāmatā, ir tas, ka patoloģiskā bioritmā sāk darboties kaut vai viena no šūnām. Es detalizēti pastāstīšu, kā tas notiek.

Patoloģisks bioritms rodas tāpēc, ka šūna dažādu cēloņu dēļ tiek "aizsprostota". Tādā gadījumā tā nespēj nedz atdot un laist cauri, nedz asimilēt enerģiju, nedz arī nodrošināt sevi ar enerģiju, jo ir izjaukts pašas šūnas enerģijas veidošanā iesaistīto tās kodola DNS spirāļu informatīvais līdzsvars, un rezultātā šūna zaudē spēku.

Tātad cēloņi ir dažādi šūnā ir traucēti apmaiņas procesi, tajā iekļūst papildu enerģijas lādiņš (energovīruss), traumas dēļ masveidā tiek sagrautas šūnas, rodas akūtas patoloģijas (vīrusi un citas infekcijas), notiek saindēšanās, šūna bijusi pakļauta radiācijas iedarbībai utt. Vienas šūnas bioloģiskā ritma traucējumi ar laiku var izjaukt visa organisma enerģētisko līdzsvaru un radīt slimības perēkli. Šis process noris samērā lēni, slimība attīstās pamazām, ilgā laika posmā, iekams piesaka sevi ar pirmajiem vājiem simptomiem. Tas notiek tad, kad patoloģiskajā procesā, kas sācies vienā šūnā, iesaistās miljoniem citu šūnu. Šādu perēkli es saucu par enerģētiski dominējošo patoloģisko šūnu grupu (EDPG).

Visas organisma šūnas ir savstarpēji saistītas, tāpēc patoloģiskais perēklis (EDPG) sāk "nomākt" novājināto orgānu vai organisma sistēmu, virzot turp paaugstinātu enerģiju. Novājināts orgāns vai sistēma ir tāda organisma vieta, kurai piemīt kaut vai nelielas fiziskas novirzes vai, piemēram, iedzimts "vājums".

Pie novirzēm tā vai cita orgāna vai sistēmas darbībā var novest dažādas pārciestas slimības, piemēram, saaukstēšanās, hepatīts vieglā formā, bronhīts utt. Pēc šādas vieglas slimības cilvēks šķietami atveseļojas proti, ārsti secina, ka organisms darbojas normāli. Taču, ja šādam slimniekam ir EDPG, viņš visu laiku pastiprinātu enerģiju virza uz novājināto orgānu, un viegla slimība pakāpeniski kļūst par hronisku. Šis process katram cilvēkam noris citādi. Tas var ilgt gadus vai desmitiem gadu, iekams ārsti konstatē, ka slimība kļuvusi hroniska, bet var arī attīstīties strauji dažu mēnešu laikā. Tas ir atkarīgs no visu desmit organisma ķermeņu stāvokļa, bet galvenais no Smalkā ķermeņa stāvokļa. Protams, svarīga nozīme ir arī cilvēka dzīvesveidam.

Diemžēl nedz tradicionālā medicīna, nedz ekstrasensi, atklājuši slimo orgānu vai sistēmu, šobrīd nespēj noteikt enerģētiskā bojājuma avotu EDPG, jo tā enerģētiskais starojums ir niecīgs.

Starp citu, runājot par ekstrasensiem, es nebūt nedomāju tikai cilvēkus. Jebkuru dzīvu organismu ieskauj savs bioloģiskais lauks, un tas ir spējīgs mazināt sāpes utt. Ja jums mājās ir kaķis, droši vien būsit ne reizi vien pārliecinājies par murrātāja brīnumainajām dziednieciskajām īpašībām. Kad jums kaut kas sāp, kaķis katrā ziņā apgulsies iespējami tuvāk slimajai vietai, izstarojot brīnišķīgu siltumu. Jā, slimi dzīvnieki ļoti sajūt bukleta spēku un katrā ziņā noguļas uz tā.

Kas notiek tad, ja patoloģiskais avots EDPG atrodas tieši kādā orgānā? Tādā gadījumā arī tradicionālā medicīnas terapija var vainagoties un vainagojas ar izveseļošanos. (Šajā gadījumā ar izveseļošanos es saprotu tādu stāvokli, kad nav slimības klīnisko izpausmju un, veicot izmeklēšanu ar papildu metodēm, vairākus gadus tās rādītājos nav noviržu no fizioloģiskās normas.) Šādā gadījumā arī ekstrasenss spēj remdēt sāpes un pat panākt tādu pašu izveseļošanos. (Es neesmu pret ekstrasensoro

ārstēšanu. Taču uzskatu, ka ekstrasenss pirmām kārtām ir ārsts, kuram ir medicīniskā izglītība un piemīt paraspējas.)

Diemžēl nereti gadās tā, ka tad, ja orgānā ir patoloģiskais^ perēklis EDPG, slimība attīstās zibensātrumā. Šādās reizēs tradicionālā medicīna ir bezspēcīga, jo, lai izglābtu šādu pacientu, ir nepieciešams apspiest EDPG aktivitāti, bet ar farmaceitiskajiem līdzekļiem to izdarīt nevar. Ja slimība noris zibensātri, parasti vienlaikus krasi samazinās slimnieka vispārējais enerģētiskais potenciāls bioloģiskais lauks kā Smalkā ķermeņa sistēmas elements. Tieši tas arī noved pie slimā cilvēka zaudēšanas. Šādi gadījumi ir diezgan izplatīta parādība. Spilgts piemērs ir sepse, akūto pneimoniju smagas septiskas formas, meningīts utt. Man ne reizi vien nācies redzēt, cik apjukuši un bēdīgi ir ķirurgi, kad viņi ope​rācijas laikā vai kādu laiku pēc tās pēkšņi un negai​dīti ir "zaudējuši" slimnieku.

Protams, šādas zibensātras slimības norises gadījumā pilnā apjomā ir jāizmanto viss patlaban ārstu rīcībā esošais intensīvās terapijas pasākumu komplekss, arī reanimācijas līdzekļi. Taču panākumi, bet tātad slimnieka izkļūšana no smagā kritiskā stāvokļa kļūs reālāka un vairāk iespējama, ja brigādē, kas sniedz intensīvo terapeitisko palīdzību, būs ārsts, kas apguvis darbam ar Smalkajām enerģijām nepieciešamo metodiku.

Tev, mans mīļais lasītāj, ja, nedod Dievs, kaut kas atgadīsies ar kādu no taviem tuviniekiem, es ieteicu pilnā apjomā izmantot ārstēšanu neklātienē, kas labi izklāstīta pirmajā grāmatā. Turklāt neaiz​mirsti mūsu Enerģētisko bukletu! Tūkstošiem cilvēku ir izglābti, tieši pateicoties tam! Sagādā bukletu iepriekš slimība taču uzbrūk pēkšņi! Šūnas patoloģiskais bioritms nozīmē, ka ir iz​jaukts ne tikai noteikts ritms kopumā, bet arī ļoti * Enerģētiskais buklets un tā lietošanas pamācība ievietoti šīs grāmatas beigās. (Red. piez.) smalks un sarežģīts process, kuru es saucu par enerģētisko elpošanu. Es ceru, ļoti ceru, ka visu šo šūnas enerģētiskās elpošanas fāzu eksistenci pavisam drīz apstiprinās molekulārā, enerģētiskā biofizika.

Pagaidām manas teorijas patiesumu apstiprina vienīgi manu pacientu izveseļošanās prakse.

Sūna var "sastingt" vienā no trim elpošanas fāzēm, un katra no tām veicina noteiktas slimību grupas attīstību. Ja šūna sastingusi pirmajā fāzē, rodas viena no smagākajām mūsdienu patoloģijām veidojas ļaundabīgie audzēji, kas ātri attīstās. Šāda šūna kļūst nevadāma un pilnībā "savrupinās" no organisma.

Organisma dzīves laikā šāda "sastingšana" notiek ne reizi vien. Taču, ja Smalkā ķermeņa sistēma ir relatīvi vesela (īpaši jaunībā), šūnas "sastingšana" pirmajā fāzē ilgst kādu mirkli, bet pēc tam tā patstāvīgi izkļūst no "sastinguma". Patoloģisks perēklis ar miljoniem šūnu, pār kurām zaudēta kontrole, izveidojas tikai uz Smalkā ķermeņa sistēmas pastāvīgas vai krasas novājināšanās fona. Protams, ja šūna "sastingst" enerģijas uzkrāšanas fāzē, rodas ne tikai ļaundabīgie audzēji, bet arī daudzas citas nopietnas patoloģijas.

Taču tie jau ir īpaši jautājumi, kas attiecas uz speciālistiem.

Ja šūna "sastingusi" enerģijas apgūšanas fāzē (piemēram, asinsvadu sieniņas šūna), attīstās viena no visvairāk izplatītajām mūsdienu cilvēces slimībām ateroskleroze. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pie aterosklerozes un citu slimību straujas attīstības noved stress. Ja rodas stress (pat tad, ja stresa situācija ilgst dažas sekundes), krasi samazinās Smalkā ķermeņa sistēmas informatīvi enerģētiskais potenciāls.

Organisms atveseļojas pārvar stresu ne jau dažu dienu laikā. Tam nepieciešami daudzi jo daudzi mēneši.

Ja šūna "sastingst" enerģijas caurlaišanas un izdalīšanas fāzē, attīstās tādas slimības kā neirodermīts, psoriāze, ekzēma. Enerģija, netraucēti izejot cauri "sastingušo" šūnu masīvam, savu spēku vērš pret ādas šūnām. Šīs nodaļas nobeigumā, pamatojoties uz visu iepriekš teikto, pirmām kārtām gribu atzīmēt, ka katram cilvēkam ir sava slimība, jo gan slimības avots (EDPG), gan tās rašanās cēloņi ir ļoti individuāli. Tāpēc, ja tev, mans mīļais, ir tāda pati diagnoze kā tavam paziņam, tas nepavisam nenozīmē, ka jums ir vienāda slimība, kas ārstējama pēc vienas un tās pašas shēmas. Ārsti labi zina, ka vienas un tās pašas zāles vienam pacientam var palīdzēt, bet otram nedot nekādu efektu vai pat kaitēt, lai gan abiem it kā ir viena un tā pati diagnoze. Viss, ko mūsdienu ārsts redz rentgena attēlos, analīžu rezultātos, ultraskaņas

izmeklēšanas datos, ir nevis slimības perēklis, nevis tās cēlonis, bet tikai organisma sastāvā ietilpstošo šūnu grupas slimības sekas un rezultāts.

Tieši tāpēc es savam pacientam nosaku nevis vispārpieņemto klīnisko diagnozi, jo tā taču slimības būtību neatspoguļo. Viena no manas diagnozes sastāvdaļām ir enerģētiskā diagnoze, kas atspoguļo zonas, apvidus, orgānus un sistēmas, kurās atrodas slimības avots (EDPG).

Taču, kā rāda mana prakse, ar zināšanām par šūnu elpošanu vēl ir par maz, lai izārstētu slimnieku.

Tev, mans mīļais lasītāj, vēl daudz kas jā​uzzina!

3. nodaļa SMALKAIS ĶERMENIS Smalkais kermenisl Tiklīdz sāku runāt par to, saprotu, ka ielaužos zinību jomā, kura vairumam cilvēku, to skaitā praktiskās medicīnas speciālistiem, nav pazīstama. Daudzi no tiem, kas darbojas šajā zinību jomā, nezin kāpēc Smalko ķermeni sauc par biolauku, un tas rāda, ka viņi neizprot biolauka būtību, savukārt citi Smalko ķermeni attiecina uz cilvēka enerģētisko sistēmu.

Protams, cilvēka enerģētiskā sistēma ir viņa Blīvā ķermeņa neatņemama sastāvdaļa. Visi procesi organismā taču ir saistīti ar to, ka tiek absorbētas, pārveidotas un pārvietotas dažādas enerģijas.

Smalkais ķermenis "savieno" miesu ar cilvēka organisma augstākajiem ķermeņiem. Tas ir Blīvā ķermeņa "fundaments". No tā ir atkarīgs, vai būs veselība vai slimība. Smalkā ķermeņa sistēma ir ikvienam dzīvam organismam uz planētas. Šīs sistēmas izveidošanās ir nesaraujami saistīta ar visiem evolūcijas procesiem.

Turpmākajās nodaļās tu, mans lasītāj, uzzināsi, ka dzīvās vielas rašanās uz mūsu planētas norisējusi stingri noteiktā virzienā. Vispirms planētai tuvojās informatīvie lauki. Dzīvības Gara pasaules Radīšanas Enerģijas informatīvo lauku mijiedarbībā ar planētu radās DNS. Turpmākie "kontakti" veicināja pilnvērtīgas šūnas izveidošanos. Proti, sākumā radās Smalkā struktūra, tikai pēc tam veidojās Blīvā struktūra.

DNS spirāles ir dažādi lādētas un izstrādā anihilējošo (nulles, smalko) enerģiju. Šī enerģija uztur fizioloģiskos procesus šūnas iekšienē tas arī ir šūnas biolauks. Līdz ar to vienas šūnas eksistenci var nodrošināt tās iekšējā enerģija, bet sarežģītam organismam, kurā noris minerālu pārvietošanās, sagremošana, fotosintēze un citi procesi, ar šūnas enerģiju vien nepietiek. Organismam nepieciešama noteikta struktūra ķermenis, kas nodrošinās tā normālu informatīvi enerģētisko funkcionēšanu Radīšanas Enerģijas vienotā lauka apstākļos.

Smalkā ķermeņa sistēma ir organisma informatīvi enerģētiskais "karkass", kas ietver katras šūnas, orgāna, sistēmas biolauku, enerģētiskos kapilārus, artērijas, kanālus un to savienojumus-enerģētiskos centrus kausus. Tātad Smalkā ķermeņa sistēma veidojas no savas šūnu enerģijas un tās enerģijas, ko katrs cilvēks, katrs organisms saņem miegā.

Smalkā ķermeņa sistēmas enerģija ir specifisks enerģijas veids, kas atšķiras no mums šobrīd zināmajiem enerģijas veidiem magnētiskās enerģijas, elektroenerģijas, atomenerģijas utt. Visu šo veidu enerģiju ir viegli fiksēt, jo to rada cilvēks vai producē vispārpieņemtajā izpratnē "nedzīvi" avoti.

Turpretī šūnas biolauka enerģija ir vissarežģītākā enerģija, jo tās pamatā ir nevis vienkārši kāda "šobrīd nezināma enerģija", bet gan informācija.

Pa Smalkā ķermeņa enerģētiskajiem kapilāriem un artērijām plūst dzīva enerģija. Tā ieskauj orgānus, audus, šūnas, uzturot to enerģētisko potenciālu visu fizioloģisko procesu veselīgai norisei nepieciešamajā līmenī. Miegs katrai dzīvai būtnei vajadzīgs ne tikai tāpēc, lai atpūstos ķermenis, lai smadzenēm tiktu dota atelpa utt., bet arī tāpēc, lai organisms kompensētu dienas gaitā izlietoto Smalkā ķermeņa enerģiju. Dzīvības procesus nodrošinošās enerģijas deva organismā ieplūst noteiktas miega fāzes laikā.

Kāpēc tieši naktī? Tāpēc ka milzīga planētas telpas daļa šajā laikā ir mierīga vai gandrīz mierīga, vairums cilvēku guļ, bet tātad nav informatīvo vibrāciju, kas saistītas ar apziņas aktivitāti cilvēka augstāko ķermeņu nomākšanas aktivitāti. "Darbojas" tikai cilvēka Fiziskais ķermenis un viņa informatīvo lauku ķermeņu daļas. Cilvēka organisms ir atvērts tajā var brīvi ieplūst dzīvā enerģija, kura, kā jūs uzzināsit turpmāk, ir nemainīga un pastā​vīga Radīšanas Enerģijas daļa.

Enerģija ieplūst cilvēkā, izejot cauri visiem viņa ķermeņiem (ja organisms ir vesels), un Fiziskajā ķermenī koncentrējas Smalkā ķermeņa sistēmā, enerģētiskajā sirds kausā. No turienes tā vienmērīgi sadalās pa citiem vitāli svarīgiem enerģētiskajiem centriem aizplūst uz intelekta kausu, saules kausu,

miesas kausu. Daļa enerģijas, dabiski, paliek sirds kausā, no kura veic pastāvīgu kustību pa Smalkā ķermeņa sistēmas enerģētiskajiem ka​nāliem.

Smalkā ķermeņa pastāvīgo enerģētisko formu uztur enerģētiskais saules kauss. Organisma apzināta, intelektuāla, radoša darba enerģētisko fonu uztur intelektuālais kauss. Sirds un asinsvadu sistēmas enerģētisko fonu uztur enerģētiskais sirds kauss. Fiziskā ķermeņa enerģētisko fonu uztur miesas kauss.

Smalkā ķermeņa sistēmas robežas ķermeņa priekšpusē un sānos atrodas 5 10 cm attālumā no izstieptas rokas, mugurpusē 50 60 cm attā​lumā no muguras, augšpusē paceltu roku attālu​mā.

Enerģijas kustība sākas no sirds kausa. Sirds saraujoties dod grūdienu noteiktam asiņu daudzumam, bet asinis pārvietojas un pati sirds darbojas, pateicoties Smalkā ķermeņa enerģijas kustībai. Bez Smalkā ķermeņa sistēmas sirds nespētu pārvietot asinis, īpaši naktī, un 30 40 sekunžu laikā "apstātos". (Atkārtoju visus šeit minētos datus apstipri​na manu pacientu ārstniecības prakse.) Šīs teorijas patiesumu uzskatāmi apstiprina manu pacientu atbrīvošanās no miokarda slimībām, kad Smalkā ķermeņa sistēmas enerģijas zudums noved pie sirds muskuļa krasas pavājināšanās. Organisms cenšas kompensēt enerģijas nepietiekamību, palielinot sirds apjomu masu. Sirds kļūst milzīga, taču spēks, ar kādu tiek dzītas asinis, arvien vairāk un vairāk samazinās. Organisms cenšas šo samazināšanos kompensēt, pastiprinot sirds saraušanos, bet tas noved pie mirgojošas aritmijas lēkmēm utt. Iznākumā, neraugoties uz visaktīvāko ārstēšanu, sirds un asinsvadu, bet pēc tam arī sirds un plaušu nepietiekamība pastiprinās. Šobrīd vienī​gais šīs slimības ārstēšanas paņēmiens ir sirds pār​stādīšana.

Turpināsim aplūkot enerģijas kustību Blīvā ķermeņa sistēmā. Pa arteriālo sistēmu plūstošā enerģija caur arteriolām nonāk šūnā un pēc tam ieplūst Smalkajā ķermenī. Enerģijas plūsma no sirds kausa līdz šūnām tiek aizvadīta šūnu enerģētiskās elpo​šanas pirmajās divās fāzēs, bet Smalkajā ķermenī nonāk šūnu enerģētiskās elpošanas turpmākajā fāzē.

Enerģijas kustībā pa Smalko ķermeni es konstatēju noteiktu likumsakarību, tāpēc varēju sazīmēt Smalkā ķermeņa enerģētisko kanālu artēriju sistēmu. Ķermeņa galvenā enerģētiskā maģistrāle ir Dievišķais kanāls. Tas ir visplatākais, visblīvākais un visdziļākais lauks Smalkā ķermeņa sistēmā. Tā virsotne ir Smalkā ķermeņa sistēmas augšējā robeža, proti, atrodas 5-10 cm virs pakauša, bet pamatne 5 10 cm zemāk par asteskaulu. Tātad galvenā kanāla virsotne ir intelektuālais kauss, bet pamatne miesas kauss. Veselam cilvēkam Dievišķais kanāls ir 20 25 cm plats (daudziem maniem pacientiem sērijas beigās tas ir plecu platumā). Kanāla dziļums ir attālums starp Smalkā ķermeņa sistēmas priekšpuses robežu un mugurpuses robežu, dabiski, ieskaitot paša ķermeni. Tātad Dievišķā kanāla dziļums ir 1,5 m. Dievišķā kanāla sistēmā izceļas galvenā artērija, kuras platums un dziļums pilnībā aptver galvas smadzeņu dobumus un stumbru, muguras smadzenes un mugurkaulu. No galvenā kanāla atzarojas pirmās kārtas kanāli, savukārt no tiem otrās kārtas kanāli utt., līdz pat miljonās kārtas kanāliem, kuri būtībā ir starpšūnu telpas kanāli.

Smalkā ķermeņa sistēmas enerģija ir konstants lielums, jo tā uztur organisma enerģētisko stabilitāti un sniedz enerģētisko aizsardzību, kas ļauj organismam tikt galā ar problēmām, kuras pēkšņi rodas Blīvā ķermeņa sistēmā.

Ir acīmredzams, ka enerģijas zudums Smalkā ķermeņa sistēmā ietekmē visa organisma normālu dzīvības procesu norisi. Ja organisms pastāvīgi zaudē enerģiju un turklāt to nepapildina, tad pamazām, bet dažkārt arī ļoti ātri saslimst.

Savas darbības gaitā esmu ievērojis, ka pret Smalkā ķermeņa sistēmas enerģijas zudumiem sevišķi jutīgas ir dažas cilvēka organisma galvenās sistēmas. Pamatojoties uz savā praksē iegūto ilggadējo pieredzi, es varu nosaukt tās sistēmas, kuras pirmās iziet no ierindas sakarā ar traucējumiem Smalkā ķermeņa sistēmā.

1.

Barības vielu asimilēšana un sārņu izva​dīšana.

2. Attīstība augšana un normālas šūnu funk​cionēšanas dalīšanās uzturēšana.

3.

Bērnu radīšana normālas dzimumsfēras funkcijas uzturēšana.

4. Normāla sirds un asinsvadu sistēmas funkcija.

5.

Normāla nervu sistēmas funkcija, tai skaitā redzes, dzirdes, taustes, ožas, garšas orgānu funkcija.

6.

Normāla audu smadzeņu funkcija.

7. Ķermeņa temperatūras pastāvīgums.

Bet tagad es gribu visu iepriekš teikto paskaidrot ar piemēriem no prakses. Tātad: □ Smalkā ķermeņa sistēma nodrošina normālu nervu sistēmas un tās orgānu funkciju.

Veselo, cilvēka informatīvi enerģētiskā sistēma (skats no priekšas)

Vesela cilvēka informatīvi enerģētiskā sistēma (skats no mugurpuses) No slimības vēstures 1001941: "…Apmeklēju ārstniecības kursu bija slimas acis, radās aizdomas par glaukomu. Iekšējais acs spiediens bija 28 29, gulēju slimnīcā Mohovajas ielā. Tagad izmeklēšanā tika kon​statēts, ka spiediens normalizējies līdz 18…"

No slimības vēstures 1002188: "…Apmeklēju septiņus ārstniecības ciklus katarakta pavisam izzuda, bet tīklenes distrofijas process apstājās aptuveni pēc pieciem ārstniecības cikliem. Kā redzatvaru rakstīt…"

No slimības vēstures 1002406: "Pēc seansu apmeklēšanas kļuva dzirdīga auss, ar kuru nedzirdēju vis​maz divdesmit gadus…"

No slimības vēstures 1003964: "…īpaši gribu pa​teikties par to, ka labāk dzirdu, agrāk dzirde atbilda tikai 10 procentiem, tagad, pēc četrām seansu sērijām, tā atbilst 70 procentiem."

No slimības vēstures 1004457: "…Es apmeklēju 26 seansus bija acu astigmatisms. Ārsts nekādi nespēja piemeklēt man brilles. Tagad astigmatisms izzudis tas ir brīnums! Redze ļoti uzlabojusies, es tagad dzī​voju, gribu dzīvot!"

No slimības vēstures 1005129: "URĀ! URĀ! URĀ! Noticis tas, kā dēļ sāku apmeklēt seansus. Vakar biju uz pieņemšanu pie okulista un noskaidrojās, ka no manas kataraktas nekas nav palicis pāri. Redzu visas tabu​las rindiņas, ieskaitot divas pēdējās. Ārsts brīnās…"

No slimības vēstures 1005903: "…Un pats galvenais kopš bērnības nedzirdēju ar labo ausi, bet tagad dzirde ir atjaunojusies dzirdu gandrīz visu. Uz to, atzīstos, es vairs necerēju…"

No slimības vēstures 1006108: "Doktor, zemu noliecu galvu Jūsu priekšā! Pie Jums ierados sakarā ar acu glaukomu, mani sūtīja uz operāciju, jo spiediens bija 38. Pateicoties ārstēšanai pie Jums, spiediens

kreisajā acī pazeminājās līdz 18, bet labajā līdz 22. Kontroli pusgada laikā izdarīja trīs reizes. Operāciju atlika…"

No slimības vēstures 1007227: "Pēdējos divus gadus redze abās acīs bija -1,5. Augusta beigās aizgāju uz ārstu komisiju, un kāds gan bija mans pārsteigums (pat ne pārsteigums, bet šoks!), kad ar kreiso aci sa​skatīju tabulas apakšējo rindu. Tagad redze kreisajā acī ir -1, bet labajā acī -0,5."

No slimības vēstures 1008321: "…Man ir abu acu katarakta un glaukoma. Apmeklēju otro ārstniecības sēriju. Pēc pirmās sērijas biju pie ārsta acu iekšējais spiediens kļuvis normāls. Ārsts pārsteigts jautāja, ar ko un kur esmu ārstējusies. Es viņam teicu: visu, ko jūs man sarakstījāt, es arī darīju. Bet viņš saka: nevar būt! Arī redze kļuvusi labāka."

No slimības vēstures 1009022: "Mīļais Doktor!… Pirms ierašanās pie Jums, kopš 1991. gada, kad man uzbāza dzirdes aparātu, nemitīgi domāju par aiziešanu no dzīves. Bet tagad esmu sākusi dzirdēt, redze uzla​bojusies, lai gan pirms atnākšanas pie Jums ar kreiso aci nemaz neredzēju…"

No slimības vēstures 1009058: "…Manai vecmāmiņai (84 gadi) ļoti sāpēja acis, ar vienu viņa gandrīz nemaz neredzēja. Sāku viņai pilināt mūsu acīm domāto ūdentiņu. Sāpes izzudušas, un viņa sākusi redzēt daudz labāk. Tagad caurām dienām sēž pie televizora, bet agrāk pat desmit minūtes nevarēja nosēdēt…" Šādu piemēru tagad jau ir tūkstošiem, un tie neapšaubāmi pierāda, ka līdz ar Smalkā ķermeņa sistēmas atjaunošanu izzūd dažādas problēmas, kas saistītas ar dzirdes, redzes un citiem orgāniem. □ Smalkā ķermeņa sistēma uztur audu smadze​ņu, ari asiņu un limfas normālu funkciju.

No slimības vēstures 1000192: "…hroniska limfu leikoze kopš 1961. gada. Ārstēšanās rezultātā EGĀ ir samazinājies no 55 līdz 22, visas analīzes normālas… Pusotra gada laikā trīs padziļinātas asins analīzes apstiprinājušas, ka asins formula ir izlīdzinājusies. Atvainojiet, ka par to neziņoju agrāk: gribēju pārbaudīt, vai šis brīnišķīgais sasniegums saglabāsies vai ne. Bija: segmentkodolainie 44, limfocīti 48.

Tagad ir: segmentkodolainie 57, limfocīti 23.

No slimības vēstures 1000548: "Galvenā slimība hroniska limfu leikoze. Apmeklēju 12. ārstniecības ciklu. Ar prieku sapratu, ka esmu vesela par 90 procentiem. Zāles joprojām nelietoju, divas ziemas aizvadītas bez saaukstēšanās. Esmu sākusi ēst pat saldējumu (nesen ēdu uz ielas). Analīzes rāda, ka leikocītu daudzums asinīs ir 9,4, bet bija 52."

No slimības vēstures 1005755: "…subleikēmiskā mieloze. Pēc šīs sērijas piektā seansa man izdarīja asins analīzi. Man par lielu prieku, asinis ir kļuvušas gandrīz normālas, tikai nedaudz pazemināts hemoglobīns. Bet vēl pirms trim nedēļām asinis bija ļoti sliktas: maz trombocītu un leikocītu, zems hemoglobīns. Paldies!"

No slimības vēstures 1006722: "Apmeklēju sesto ārstniecības sēriju. Negribu lietot skaistus vārdus, bet, kā es saprotu, esmu dzīva, tikai pateicoties Jums. Man ir limfoma. Pārcietu kakla un tievās zarnas operāciju, bijuši divi ķīmijterapijas un staru terapijas kursi, bet leikocītu daudzums sarucis līdz kritiskajai robežai. Tagad jūtos normāli, asins rādītāji atbilst normai…"

No slimības vēstures 1007216: "…Kopš 1992. gada septembra man ir parciālā sarkano asinsķermenīšu aplāzija: hemoglobīns 36 vienības. Reizi 7-10 dienās tiek veikta hemotransfūzija, jo retikulocītu daudzums atbilst 0. Mani regulāri izmeklē asins pārliešanas institūtā… Jau pēc piektā seansa sāku justies labāk: pazuda nespēks, radās ēstgriba, uzlabojās miegs, vairs nelietoju miega zāles, nav problēmu ar zarnu traktu… Tagad eritrocīti 4 milj."

Pēc piecu gadu laikā klīnikā veiktās dinamiskās novērošanas datiem un ārstēšanās pie mums pacien​tes stāvoklis ir stabils. Jāpiebilst, ka šī paciente ir ārste.

No slimības vēstures 1007664: "…Apmeklēju sesto ārstniecības sēriju. Pēc seansiem vairs nesāp galva un locītavas, izzudušas sāpes krūtīs. Analīzes ir labas, hemoglobīns un leikocīti atbilst normai. Ārstējošais ārsts brīnās, ka pēc ķīmijterapijas man ir tādi rezultāti."

Gandrīz deviņus gadus vērojot, kā atlabst mani pacienti, varu konstatēt, ka onkoloģiskajiem

slimniekiem, kuriem tiek veikta ķīmijterapija un staru terapija un kuri vienlaikus apmeklē mūsu klīniku, asinis reaģē "mierīgi", necieš zarnu trakts, aknas, liesa, citi orgāni un sistēmas. Un, protams, šādiem slimniekiem ir nesalīdzināmi lielākas iz​redzes izārstēties nekā tiem, kuri pie mums nenāk. □ Smalkā ķermeņa sistēma nodrošina normālu kuņģa un zarnu trakta funkciju, aktīvi piedalās barības vielu asimilācijas procesos un sārņu izva​dīšanā no organisma.

No slimības vēstures 1003653: "Normalizējusies zarmi trakta darbība, esmu aizmirsusi, ko nozīmē aizcietējumi, nostiprinājies urīnpūslis 8 gadus baidījos nošķaudīties. Esmu notievējusi par 5 kg…"

No slimības vēstures 1005454: "Uz seansiem sāku nākt, jūtot pilnīgu vienaldzību pret dzīvi, viss sāpēja… Normalizējusies kuņģa un zarnu trakta darbība tā man sagādāja mokas 23 gadus…"

No slimības vēstures 1005684: "Pirms seansu apmeklēšanas ļoti slikti jutos: sāpēja aknas, ļoti sāpēja kuņģis (bija balsī jākliedz)… Pēc astoņiem ārstniecības seansiem izzuda aizcietējumi, pārstāja sāpēt kuņģis, vairs nesāp taisnā zarna…"

No slimības vēstures 1005687: "Pie Jums mani atveda nejaušība, ne uz kādu izārstēšanos necerēju un vispār savas problēmas uzskatīju par neatrisināmām. Taču Jūs izdarījāt BRĪNUMU!… Vērsos pie visaugstākās kvalifikācijas ārstiem, man noteica diagnozi, bet nekādu ārstēšanu nepiedāvāja, tika uzskatīts, ka patoloģija saglabāsies līdz mūža beigām. Es tam noticēju un vairs nekur neārstējos. Atnācu pie Jums! Jau pēc pirmā seansa pazuda bezmiegs guļu brīnišķīgi. Aptuveni 30 gadus patstāvīgi nedarbojās zarnu trakts, biju nolemta "zarnu trakta kūtrumam" uz visu mūžu. Jau pēc pirmās sērijas piektā seansa viss sāka noregulēties…"

No slimības vēstures 1005893: "Atslābušais anālās atveres slēdzējmuskulis (mocīja 25 gadus) tagad nostip​rinājies, un es vairs nelietoju tamponus…"

No sliītūbas vēstures 1005898: "…aknu ciroze, hronisks pankreatīts, gastroenterokolīts, holecistīts utt. Rezultāts: ar aknām viss kārtībā, hemoroīdi izzuduši, vēdera izeja normalizējusies…"

No slimības vēstures 1005773: "…35 gadus gastrīts un kolīts, pastāvīgas sāpes vēderā un vēdera izejas traucējumi… Kopskaitā tikai astoņi seansi, bet pašsajūta ļoti uzlabojusies: normalizējusies vēdera izeja, sā​pes vēderā kļuvušas retākas, jūtos tā, it kā būtu izauguši spārni…"

No slimības vēstures 1005904: "Pēc trešā seansa sajutu, ka esmu sākusi dziļāk elpot, pirms tam elpošana bija sekla, jo aknas neļāva dziļāk ievilkt elpu. Vairs nav nepieciešamas tabletes. Agrāk tās lietoju vairākas reizes dienā un pat naktīs, lai remdētu sāpes kuņģī, aknās, aizkuņģa dziedzerī. Pēc aizcietējumiem, ar kuriem mocījos 20 gadus, vēders iziet katru dienu…"

No slimības vēstures 1006180: "Pirms seansu apmeklēšanas zarnu trakts daudzus gadus faktiski nedarbojās. Vēdera izeju veicinošās tabletes nepalīdzēja… Pēc pirmās sērijas septiņiem seansiem zarnu trakta darbība normalizējās…"

No slimības vēstures 1004180: "Gribu pastāstīt par savām pārvērtībām, kuru jau ir daudz. Pirmkārt, zarnu trakta darbība faktiski normalizējusies (pēc 35 gadus ilgas pasivitātes). Par vēdera izeju veicinošajām tabletēm jau esmu aizmirsusi. Otrkārt, savos 73 gados jūtos nevis kā vecene, bet kā sieviete vidējos gados. Eju ātri un mundri. Treškārt, man ļoti uzlabojusies redze. Visu mūžu nēsāju brilles gan mājā, gan darbā. Bet tagad staigāju bez tām. Tas ir lieliski! Ceturtkārt, obliterējošais endarteriīts mani netraucē, proti, eju ātri, sāpju kāju ikros nav. Goda vārds, es pati nespēju tam noticēt."

Lai apliecinātu, ka Smalkā ķermeņa sistēma pastāv, kā apstiprinājumu var minēt desmitiem, simtiem, tūkstošiem manu pacientu slimības vēsturu un izārstēšanās gadījumu. Fragments no pēdējās slimības vēstures neaprobežojas tikai ar kuņģa un zarnu trakta problēmām. Es šo slimības vēsturi izraudzījos apzināti, lai lasītājam vēlreiz atgādinātu, ka pie manis pacienti izveseļojas pilnībā, nevis tikai atbrīvojas no kādas vienas slimības. Manā klīnikā tas nav iespējams, ka viena slimība (klīniskā diagnoze) izzūd, bet citas kaites paliek. Tā notiek tradicionālajā medicīnā, kur katru orgānu vai sistēmu dziedina šauri specializējies ārsts, bet pēc tam jūs sūta pie cita speciālista, lai tas savukārt ārstē citu orgānu.

Es jau ne reizi vien esmu teicis un atkal atkārtoju, ka cilvēkam ir tikai viens slimības cēlonis, bet

tātad arī, tikai, viena slimība, lai gan ārsti noteikuši veselu klīnisko diagnožu buķeti. Klīniskās diagnozes ir tikai viena koka zari, viena cēloņa sekas. □ Smalkā ķermeņa sistēma uztur normālu dzimumsfēras bērnu radīšanas funkciju.

No slimības vēstures 202: "Mīļais Sergej Sergejevič! Liels paldies. Jūs palīdzējāt īstenot manu kvēlāko vēlēšanos: piektajā seansu sērijā, pēc neskaitāmiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, es paliku stāvoklī. Bija traucēts menstruālais cikls, vāja ovulācija, olvadu saaugumi. Nemaz vairs neticēju, ka tas ir iespējams! Paldies!"

Piedzima vesels dēls, svars 3 kg 450 g, augums 52 cm.

No slimības vēstures 1002533: "Sergej Sergejevič! Vai Jūs mani atceraties? Pēc sešiem neauglības gadiem esmu kļuvusi par māti, un 10. novembris ir manas meitiņas dzimšanas diena. Grūtniecība noritēja labi, lai gan man ir hronisks pielonefrīts. Tūskas nebija, lēkmju arī ne, urīna analīzes bija labas…"

No slimības vēsturesl003821: "Mums ar sievu nebija bērnu, un neviens no visspožākajiem medicīnas spīdekļiem nespēja noteikt cēloni. Pirms gada mēs visa ģimene sākām nākt uz Jūsu seansiem…

Un 1994. gada 13. janvārī mums piedzima meitiņa… Trūkst vārdu, lai līdz galam izteiktu Jums visu, ko jūtam…"

No slimības vēstures 1008780: "Mīļais Sergej Sergejevič! Trūkst vārdu, lai aprakstītu, cik priecīga par savu meitu ir māte, bet tagad sešus mēnešus jau vecmāmiņa. Grūti vārdos izteikt lielo pateicību par laimi, kas piepildījusi mūsu māju. Tajā ienācis mazs brīnums mans mazdēls, mūsu "zvaigžņu" puisītis, kā mēs viņu saucam…

Tik daudz moku un ciešanu, garus gadus ilga ārstēšanās… un nekādu cerību. Tad tikšanās ar Jums.

Pirmā sērija, daži otrās sērijas seansi, un beidzot ilgi gaidītā grūtniecība… Mēs ar Jums esam uzvarējuši!

Mūsu brīnumam ir gandrīz seši mēneši, bet mēs līdz pat šim laikam nespējam noticēt šai Dieva dāvātajai laimei!"

Domāju, mans mīļais lasītāj, ar minētajiem piemēriem pilnīgi pietiek, lai saprastu, ka šie gadījumi, kad notikusi izdziedināšana atjaunojušās organisma normālās fizioloģiskās funkcijas, ir saistīti ar Smalkā ķermeņa sistēmas atjaunošanu. Tu acīmredzot jau saprati, ka šos pacientus nebija iespējams izārstēt ar tradicionālajām metodēm tabletēm, injekcijām vai jebkuriem citiem medi​cīnas līdzekļiem.

Smalkā ķermeņa sistēmas enerģētiskā potenciāla pazemināšanās ir viens no galvenajiem cēloņiem, kāpēc ar gadiem rodas mugurkaula un locītavu kaites, dažāda veida skoliozes utt. Smalkā ķermeņa sistēmas traucējumi ir viens no svarīgajiem faktoriem, kas izraisa adenomas, fibromiomas, parenhimatozo orgānu saišu aparāta vājumu, artēriju un vēnu bojājumus, kataraktu un glaukomu, zarnu trakta atoniju un distoniju, žultspūšļa un nieru sli​mības, bruku, muguras un galvas smadzeņu slimī​bas utt.

Visas šīs ciešanas saistītas ne tik daudz ar Smalkā ķermeņa sistēmas enerģētiskā potenciāla stāvokli kopumā, cik ar enerģētisko kanālu dzīvā organisma īsteno artēriju stāvokli. Smalkā ķermeņa sistēmas enerģētiskais kanāls nav kanāls mūsu ierastajā izpratnē, tā nav gultne, ko no abām pusēm ierobežo "krasti". Enerģētiskais kanāls Smalkā ķermeņa sistēmā tā ir enerģijas plūsma noteiktā virzienā, kas aizņem noteiktu telpu, ietverot arī ķermeni, tā orgānus un sistēmas.

Tā, piemēram, pa Dievišķā kanāla galveno artēriju enerģija plūst gar mugurkaulu, izplatoties no asteskaula līdz avotiņam pakausī, aptverot visu muguras muskuļu korseti, proti, mugurkaulu aitā saitēm, asinsvadiem un nerviem. Dievišķā kanāla galvenās artērijas laukā ietilpst galvas un muguras smadzenes, vairogdziedzeris, krūšu dobuma vidusdaļa, krūšu un vēdera aorta, dzemde, prostatas dziedzeris.

Miega laikā enerģija plūst no galvas uz leju līdz asteskaulam, tas ir, no intelektuālā kausa līdz mie​sas kausam.

Enerģētisko kanālu uzdevums ir nodrošināt nemitīgu enerģijas pieplūdumu katrai organisma šūnai, būtībā garantējot organisma enerģētisko aizsardzību. Ja enerģētiskā sistēma funkcionē normāli, jebkurš traucējums organisma (tā šūnu, orgānu, sistēmu) darbā ātri tiek novērsts. Taču dzīvē gadās daudzas tādas situācijas, kas noved gan pie Smalkā ķermeņa sistēmas traucējumiem, gan enerģētisko kanālu bojājumiem.

Kas tās ir par situā​cijām un kā tām pretoties, par to mēs vēl runāsim.

4. nodala ENERĢIJAS PLŪSMA SMALKĀ ĶERMEŅA SISTĒMĀ Ja Radīšanas Enerģijas lauks būtu normālā veselā stāvokli, Smalkā ķermeņa enerģētiskā potenciāla līmenis pazeminātos un enerģētisko kanālu caurlaidība tiktu traucēta tikai īsu mirkli.

Miljoniem gadu ilgās evolūcijas gaitā tieši tā arī bija organismi ne tikai nesaslima, bet arī nespēja kaut ko tamlīdzīgu sajust. Tajos laikos cilvēki dzīvoja vairākus simtus gadu un no šīs pasaules šķīrās, būdami veseli. Taču cilvēces "darbība" pēdējās tūkstošgadēs, bet it īpaši pēdējā simtgadē diemžēl ir novedusi pie Radīšanas Enerģijas veselā lauka pavājināšanās. Rezultātā organisms nespēj tikt galā ar pašregulācijas uzdevumu, tāpēc aizvien biežāk un biežāk slimo.

Daudzus gadsimtus ārsti, vārdotāji un dziednieki, īpaši Austrumāzijas valstu ārsti, zināja, ka pastāv cilvēka enerģētiskā sistēma un arī enerģētiskie kanāli. Tāpēc radās daudzi virzieni un skolas tādas kā Cigun un citas, kuras ar panākumiem iz​mantoja un joprojām izmanto punktmasāžu, aku​punktūru utt.

Taču diemžēl arī šie virzieni nespēj tikt galā ar galveno uzdevumu atbrīvot cilvēku no slimības.

Tāpēc ka ir par maz "atklāt" vai "attīrīt" enerģētisko kanālu, vajag atjaunot visu Smalkā ķermeņa sistēmu.

Ja no tūkstošiem kanālu nosprostots kāds pavisam sīks kanāliņš, sakiet, kā tam piekļūt? To nespēj vissmalkākās adatas un pat cita cilvēka ener​ģija.

Enerģetisko kanālu zināmā mēra var salīdzināt ar lāzera gaismas staru. Mēs redzam vienīgi staru, kas plūst no avota, bet saprotam, ka tā ir tikai ar mūsu acīm saredzamā enerģijas daļa. Taču vairums enerģijas, kas kopā ar staru plūst no avota, izšķīst izplatījumā.

Cilvēka uzbūve ir tāda, ka viņš nespēj saredzēt ne enerģētiskos kanālus, ne arī pašu Smalkā ķermeņa sistēmu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka to nav. Arī skābekli cilvēks neredz. Bet viņš apgalvo, ka elpojot skābekli, jo zinātnieki to ir pierādījuši.

Pievērsiet uzmanību tam, ka vairums vecās skolas mākslinieku (arī daudzi modernie mākslinieki to dara) ap svēto galvām gleznoja zeltainu mirdzumu. Vai viņi zināja, ka šāds "mirdzums" pastāv, vai sajuta to? Varbūt daži patiešām redzēja intelek​tuālā kausa mirdzēšanu un tāpēc to attēloja savos darbos.

DIEVIŠĶĀ KANĀLA KAUSI Informatīvi enerģētiskais kauss ir vieta, kur darbojas Smalkā ķermeņa enerģija. Tā uzdevums ir noteiktā Blīvā ķermeņa vai tā orgāna sektorā uzturēt veselu enerģētisko fonu (lauku). Kausā apvienojas liels skaits enerģētisko un starpšūnu kanālu.

Katram orgānam ir savs kauss. Ap katru locītavu ir šāds kauss, vai arī tā atrodas šādā kausā.

Dievišķajā kanālā ir daudz šādu kausu. Es mi​nēšu tikai dažus svarīgākos.

1. Intelektuālais kauss informatīvi enerģētis​kais galvas "kokons".

2. Noskaņojuma kauss informatīvi enerģētiskais vairogdziedzera "kokons" (tas aptver arī kaklu, kakla skriemeļus un barības vada sākumu).

3. Iekšējās aizsardzības kauss aizkrūts dzie​dzeris, imūnsistēma.

4. Sirds kauss.

5. Saules kauss saules pinuma apvidus, gal​venokārt uztur nervu sistēmas veģetatīvo funkciju.

6. Seksuālais kauss cirkšņi, mazā iegurņa or​gāni.

7. Miesas kauss asteskaula apvidus.

Kā tad enerģija izplatās Smalkā ķermeņa sistēmā? Kā jau tika teikts, enerģija koncentrējas tiek uztverta sirds informatīvi enerģētiskajā zonā sirds kausā. No turienes tā sadalās pa Dievišķā kanāla galvenajiem kausiem. Lielākā porcija nonāk intelektuālajā kausā, tāpēc ka galvas smadzeņu un dažu augstāko analizatoru normālai funkcionēšanai vajag daudz enerģijas. Tā, piemēram, redzes orgānam tiek izlietoti līdz 50 procenti saņemtās enerģijas. Tas attiecas ne tikai uz Smalkā plāna enerģiju. Intelektuālajā kausā koncentrētas aptuveni trīs piektdaļas visas enerģijas, un tas ir saistīts ar veselu virkni funkciju, kas raksturīgas tikai cilvēkam. Dzīvniekiem Smalkā plāna enerģijas koncentrācija galvas apvidū ir daudz zemāka aptuveni piektā daļa.

Domāju, vajadzētu aplūkot jautājumu: kā gan enerģētiskā kanāla nosprostošanās noved pie slimības? Atgādināšu, ka fiziskais ķermenis ir Blīvā ķermeņa un Smalkā ķermeņa kopums. Tie ir sav​starpēji savijušies, nav šķirami viens no otra.

Atgādināšu arī to, ka līdz ar enerģētiskā kanāla atvēršanu cilvēks vēl netiek atbrīvots no slimības. Ja Smalkā ķermeņa sistēma ir novājināta, bet tā ir novājināta visiem slimniekiem, tad pēc dažām dienām vai pat dažām stundām kanāls no jauna nosprostosies un slimības simptomi atkal parādīsies. Tā tas bija faktiski visiem slimniekiem, kuru ārstēšanā tika izmantota kāda no enerģētiskā kanāla vai enerģētisko kanālu atjaunošanas metodikām.

Slimnieka ārstēšana jāuzsāk ar viņa Smalkā ķermeņa sistēmas atjaunošanu! Tikai tad var cerēt uz panākumiem.

Tātad Smalkā plāna sistēmā enerģija plūst pa enerģētiskajiem kanāliem. Aplūkosim visvienkāršāko patoloģijas rašanās shēmu gadījumos, kad ir traucēta Galvenā kanāla pamatartērijas caurlaidība.

Pieņemsim (tas ir diezgan izplatīts iemesls-), ka sakarā ar kritienu, sasitumu, mugurkaula satricinājumu, mazkustīgu dzīvesveidu, vingrošanas īpaši stiepšanas tipa vingrinājumu ignorēšanu un citu tamlīdzīgu iemeslu dēļ krustu līmenī izveidojusies enerģētiskā "barikāde", kas traucē enerģijas brīvu plūsmu pa kanālu. Bērniem šāds iemesls var būt nelieli, "neredzami" bojājumi, kas iegūti dzemdību laikā utt. Iemeslu ir ļoti daudz. Tātad izveidojusies enerģētiskā barikāde 1.-3.-5. krustu skriemeļa līmenī. Jūs varat uzreiz iebilst: stop, doktor! Skriemeļi pieder pie Blīvā ķermeņa sistēmas, bet mēs runājam par Smalkā ķermeņa kanālu.

Smalkais ķermenis ir Blīvā ķermeņa spoguļattēls, un visi bojājumi Blīvajā ķermenī atstarojas Smalkajā ķermenī, un otrādi. Kad Smalkā ķermeņa sistēma ir spēcīga un nav novājināta, jebkurš bojā​jums Blīvajā ķermenī tūlīt tiek pārraudzīts un lik​vidēts, bet pats cilvēks nemaz nejūt, ka bijis par mata tiesu no slimības. Taču tagad mēs runājam par mūsdienu cilvēka Smalkā ķermeņa sistēmu, ko novājinājuši

apstākļi, kuri tiks aplūkoti turpmāk. Turklāt vēlreiz atgādināšu lasītājam, ka pašas organisma šūnas, to biolauki pieder pie Smalkā ķermeņa sistēmas.

Tātad enerģija plūst pa galveno enerģētisko kanālu, bet ceļā rodas šķērslis, siena "barikāde", kā es jau teicu iepriekš. Vispirms izveidojas atpakaļejošs enerģijas vilnis. Tas virzās pa 1. līmeņa un zemāko līmeņu kanāliem un dod "triecienu" kāju vēnām, locītavām, saitēm, muskuļiem. Šis pirmais vilnis liek organismam šajā zonā burtiski nodrebēt, jo tiek izjaukts informatīvi enerģētiskais līdzsvars, rodas haoss.

Paldies Dievam, ka pirmā viļņa spiediens ilgst burtiski dažus mirkļus, taču tad nāk un "spiedienu" izdara enerģijas atplūdu vilnis. Tā "trieciens" gan ir daudz mazāks, taču pietiekami metodisks un pastāvīgs, lai pazeminātu muskuļu šķiedru tonusu vēnās, vājinātu kāju skeleta muskulatūras muskuļu šķiedras un kāju locītavu saites. Turklāt, paldies Dievam, enerģijas plūsma arteriālajā sistēmā saglabājas līdzšinējā apjomā. Taču asinsrite tiek traucēta, tāpēc ka asiņu aizplūšana pa vēnām palēninās, izveidojas, kaut arī neliels, tomēr venozo asiņu sastrēgums audos, proti, tiek traucēts mikrocirkulācijas process, kas sevišķi ātri ietekmē kaulu audus un vēnu sieniņu skrimšļveida apvalku, un vēlāk rodas varikoze, artrozes, artrlti un poliartrlti, locītavu deformācijas, pamežģījumi, het bērniem stājas defekti, plakanā pēda utt.

No slimības vēstures 1000885: "…Apmeklēju sesto seansu sēriju ļoti sāpēja kājas. Tagad vairs nesāp, un es varu normāli nokāpt pa kāpnēm. Kopš apmeklēju seansus, kājas nepietūkst un nepārklājas ar sarkaniem mezgliem (eritēma pilnībā izzudusi), taisnajā zarnā bija divi adenomatozi polipi tagad izzuduši…"

No slimības vēstures 1010002: "…Invalīde sakarā ar vispārēju saslimšanu obliterējošs endarteriīts, poliartrīts utt. Apmeklēju ceturto ārstniecības ciklu. Šajā laikā esmu pārstājusi lietot sirdszāles, staigāju bez spieķa, noietā ceļa gabals palielinājies no 20 līdz 200 soļiem. No rītiem vairs "neiesildu" poliartrīta skartās delnas. Jā, kājas vairs nav "ledainas"."

No slimības vēstures 1010013: "Mīļais Sergej Sergejevič! Tagad hroniskajiem slimniekiem īpaši cilvēkiem gados un veciem ļaudīm ārsti nepievērš uzmanību. Viņu atbilde skan tā: jūsu vecumā jūsu slimības nav ārstējamas. Labāk gatavojieties nāvei. Ne jau no nāves bail, bet no ciešanām. Es pusotra gada negāju laukā un sāpju dēļ vairāk gulēju. Nonācu tiktāl, ka ejot kritu, zaudēju samaņu. Tagad pēc divām ārstniecības sērijām jūtos pieklājīgi. Varu pastaigāties laukā bez citu palīdzības, pat bez spieķa.

Kājas varu saliekt un iztais​not. Mugurkauls sāp ļoti reti. Arī redze uzlabojusies…"

No slimības vēstures 1010027: "…Apmeklēju trešo seansu sēriju. Pēdējo triju gadu laikā ļoti sāpēja un bija pietūkuši kreisās kājas pēdas locītava, tāpēc tikpat kā nespēju staigāt, jo pēc staigāšanas 10 15 minūtes sāpes krasi pastiprinājās un tūska paplašinājās. Ārstējos ar visiem aptieku tīklā pieejamiem līdzekļiem tabletēm un injekcijām. Uzlabojums nebija ilgs. Es vairs nevarēju iziet uz ielas, bet man tā bija briesmīga traģēdija, jo dzīvoju viena un izpalīga nav. Toties tagad, pēc seansu apmeklēšanas, nāca ātrs uzlabojums. Ievērojams uzlabojums. Nu varu staigāt pa ielu divas stundas, un nedz sāpju, nedz pietūkuma locītavas apvidū nav. Turklāt nekādas zāles nelietoju. Esmu laimīga! Arī sirds un asinsvadu sistēmas stāvoklis uzlabojies: stenokardijas lēkmes mitējušās, asinsspiediens normalizējies. Esmu Jums ļoti pateicīga."

No slimības vēstures 1002436: "…Izanalizēju savu stāvokli pēc seansiem un pēkšņi sapratu, ka atkal gribas dzīvot! Pat savu dzimšanas dienu nosvinēju… Ceļgals lokās bez sāpēm (artroze), gurns nokrakšķēja tā, ka šis krakšķis atbalsojās pakausī. Staigāju bez spieķa un elastīgās saites, kreisās rokas pirksts nesāp, visā ķermenī radusies viegluma sajūta. No prieka acīs sariešas asaras."

No slimības vēstures 1005440: "Aizrit astotais ārstniecības cikls. Šajā laikā daudz ko esmu pārdo​mājusi, lai gan negribas to darīt, tomēr pilnīgi nevilšus analizēju to, kas ar mani zālē notiek. Zinu, ka NOTIEKOŠO pašreizējā civilizācijas attīstības lokā saprast nav iespējams, tāpēc cenšos sev teikt: "Neticami, bet fakts!" Par sevi varu sacīt, ka pārdzīvoju un izārstēju "piesi" uz kreisās kājas, kurš mani mocīja ar briesmīgām sāpēm. Un vēl mani pārsteidza kaut kas tāds, par ko pat prātā neienāca rakstīt, izzuda plakanā pēda, kas man bija visu mūžu… Bez šīm sāpēm nevarēju sevi iedomāties, tās bija manas

dzīves sastāvdaļa. Pat darot mājas darbus, es biju spiesta ik pa brīdim apsēsties un atpūsties, jo šīs sāpes mani pastāvīgi vajāja. Un, lai gan jaunības gados iemanījos kāpt kalnos, tomēr kājas "jutu" visus šos gadus. Un pēkšņi ŠĪS SAJŪTAS NAV! Un vēl man izzūd kāju vēnas…"

No slimības vēstures 1006685: "Eju uz otro ārstniecības ciklu. "Piešus" uz pēdām ārstēju ar ultraskaņu, taču katru gadu tie uzradās no jauna. Tas pats notika ar osteohondrozi. Pavasarī mans stāvoklis bija ļoti sarežģīts: no gultas tiku ārā vienīgi rāpus. Sākās stipras sāpes kakla apvidū, reiba galva. Baidījos iziet uz ielas… Tagad, Sergej Sergejevič, gribu dalīties savā priekā: "pieši" uz pēdām izzuduši, brīvi varu piecelties no gul​tas un bez jebkādām bailēm kustēties un šķērsot ielu."

No slimības vēstures 1007074: "…Pie jums šā vārda vistiešākajā nozīmē atskrēju tāpēc, ka bija sākusies asins saindēšanās. Par citām slimībām nedomāju. Man ir cukura diabēts, cukura daudzums bija 15,8, bet tagad ir 10,5. Ierados pie ķirurga man bija satūcis pirksts, kļuvis zils, uzradušās čulgas. Viņš teica: "Jūs pati zināt, kas jums ir. Vajag amputēt." Es nemaz nerunāju par to, kā sāpēja kājas, nespēju staigāt. Tagad baidos pat rakstīt: sāpes mitējušās, pirksts sadzijis, kājās sajūtu siltumu. Pēc trešās sērijas nogulēju veselu diennakti, bet, kad pamodos, jutos kā no jauna piedzimusi. Visas sāpes bija pārgājušas, noskaņojums brīnišķīgs… Tik daudzas slimības izzudušas, ka visu nemaz nevaru uzrakstīt. Paziņas teic, ka izskatos par desmit gadiem jau​nāka. Kāju pirksti iztaisnojušies…"

No slimības vēstures 1008754: "Seansus sāku apmeklēt, nebūdama pārliecināta, ka tie man palīdzēs. Ļoti sāpēja roku un kāju locītavas, sevišķi stipri kreisā kāja. Celis bija tik loti satūcis, ka nevarēju to saliekt. Mocīja trīsdesmitgadīgs radikulīts un daudzas citas kaites… Es faktiski nespēju gulēt, katru nakti mocījos sāpēja galva. Nākamajā dienā jau pēc pirmā seansa biju pārsteigta, ka celis lokās, ka varu uz kājas atbalstīties. Kopš tā laika bez grūtībām staigāju, izzuduši "pieši", roku un kāju pirksti kļuvuši jutīgāki un kustīgāki, noregulējusies zarnu trakta darbība, savā vietā nostājusies labā niere\ Tik īsā laikā Jūs esat paveicis neiespējamo!"

Visi minētie piemēri ir spilgts pierādījums tam, ka tikuši atjaunoti Smalkā ķermeņa sistēmas enerģētiskie kanāli. To noliegt nozīmē izdarīt nepiedodamu kļūdu, kas bremzē medicīnas zinātnes attīstību. Dievišķā kanāla galvenās artērijas nosprostojums (es minēju piemērus, kad tas radies 1. 3. 5. krustu skriemeļa līmenī) diemžēl ietekmē ne tikai kājas. Enerģijas atplūdu vilnis dod "triecienu" ne vien kājām, bet arī mazā iegurņa un starpenes orgāniem. Šī enerģijas pretējā plūsma, būdama slima, nefizioloģiska, ir pastāvīgāka. Rezultātā vīriešiem rodas problēmas ar sēklsaitēm un prostatas dziedzeri, samazinās potence un veidojas labs fons hroniskajam prostatītam, sarežģījumiem ar urīnpūsli, dzemdes turētājsaitēm (dzemdes izkrišana, noslīdēšana), problēmas ar resno zarnu, ar tās venozo sistēmu (hemoroīdi, atonija, diskinēzija). Tā kā attīstās muskuļu šķiedru vājums gan gludajā muskulatūrā, gan cirkšņu un gurnu loka apvidū, rodas bruka. Nepareizas enerģijas plūsmas dēļ parādās policistozes, cistas un dažādi polipozi vei​dojumi.

No slimības vēstures 1001592: "Tuvojas nobeigumam devītā ārstniecības sērija: nieres bija noslīdējušas tagad tās ir ievērojami pacēlušās, labā niere bija noslīdējusi par 4 cm tagad par 1,7; kreisā par 2 cm, t agad par 0,8 cm. Sakarā ar diabētu cukura daudzums bija 7,54, tagad 4,3. Lietoju 4 maniila tabletes tagad nekādas zāles nedzeru, ēdu visu, diētas neieturu, analizēs labas, zarnu trakts darbojas normāli."

No slimības vēstures 1002755: "…Ārsts visu laiku teica, ka man ir vecuma kaites. Un tomēr ir patīkami, ka tagad arī to nav: mazāk sāp galva, labāk darbojas zarnu trakts, nostiprinājies urīnpūslis man tā ir fantastika! Man reiz, pavisam sen, bija urīnpūšļa iekaisums, pēc tam tas periodiski atkārtojās, tāpēc, lai kur gāju, vienmēr nācās domāt par tualeti. Tagad viss ir aizmirsts, es tikai nesen sapratu, kāda tā ir LAIMEI" No slimības vēstures 1003659: "Apmeklēju piekto ārstniecības sēriju un ar prieku ziņoju par savām izzūdošajām bīstamajām slimībām. Dzemdes fibromioma uzsūkusies, kreisais virsnieru dziedzeris atbilst normai, izzudusi rūgtuma sajūta mutē, atraugās nav žults garšas… labi apārstēti krustu skriemeļi, vasarā

varēju locī​ties un ravēt, nejūtot sāpes krustos…"

No slimības vēstures 1005377: "…Mani panākumi: brīnos par savu, kā teica ārsti, vārgo sirdi.

Agrāk nevienu dienu nevarēju iztikt bez validola, nitrosorbīta, erinīta, bet tagad, kopš apmeklēju Jūsu seansus, par zālēm esmu pilnīgi aizmirsusi. Dzemde nostājusies savā vietā bija ļoti noslīdējusi! Lieliski darbojas zarnu trakts un kuņģis. Pēc ceturtā seansa, mājās velkot kājās čības, labo kāju gandrīz nepazinu pirksti kļuvuši taisni, kā bērnam…"

No slimības vēstures 1005815: "Tuvojas nobeigumam sestā seansu sērija. Rezultāti, manuprāt, nav slikti, lai gan man tie ir nedaudz negaidīti: nostājušās savā vietā, proti, atguvušas normālu stāvokli un konfigurāciju, abas nieres, kas bija noslīdējušas; labās nieres cista samazinājusies. Šī situācija ļoti pārsteidza ārstu, kas izdarīja kārtējo USI…" No slimības vēstures 1006080: "Apmeklēju piekto seansu sēriju. Vakar man izdarīja USI ginekoloģijā, un… URĀ! UZVARA! Viss kārtībā cistas un polipi uzsūkušies. Turklāt esmu pamanījusi, ka notikušas pār​maiņas manā ārienē: spalvas uz kājām kļuvušas retā​kas..'."

No slimības vēstures 1007566: "…Apmeklēju ceturto seansu sēriju. Seansu laikā neko nejūtu. Bet! Pēc trim sērijām biju uz izmeklēšanu adenoma iz​zudusi. Prostatas dziedzera adenomas NAV!" No slimības vēstures 1007728: "Nokļuvu slimnīcā ar diagnozi apendicīts, taču izrādījās, ka man ir liela olnīcas cista. Pēc izrakstīšanās pastāvīgi turēju uz krustiem Jūsu bukletu, faktiski to ne mirkli nenoņēmu… Pirms septītā seansa mani izmeklēja ginekologi, izdarīja USI un no brīnumiem savām acīm nespēja noticēt: CISTAS NEBIJA!!!" Šis ir spilgts gadījums, kad krustu apvidū tika atvērts enerģētiskais kanāls. Pateicoties tam, burtiski dažu stundu laikā 12 stundās paciente atbrīvojās no lielas cistas. Lai gan viņa un ārsti bija noskaņoti uz operāciju.

No slimības vēstures 1006588: "Triju ciklu laikā mitējušās mugurkaula sāpes krūšu un krustu apvidū, izzudusi rūgtuma garša mutē, sāpes aknās un aizkuņģa dziedzerī, noregulējusies vēdera izeja.

Krasi uzlabojusies redze brilles nelietoju. No tabletēm esmu pilnībā atteikusies. Dzemdes fibromioma bija 9 nedēļu lielumā, tagad faktiski izzudusi…"

No slimības vēstures 1008397: "Apmeklēju otro seansu sēriju un gribu pastāstīt par mūsu panākumiem: noregulējusies zarnu trakta darbība, normalizējies asinsspiediens, vairs nekliboju. Jā! pēc pēdējiem sean​siem dzemde un nieres nostājušās savā vietāl" No slimības vēstures 1008448: "Drīz pēc manas pirmās sērijas beigām biju pie ginekologa, un tavu BRĪNUMU! Ārsti teica, ka nekādu fibromatozu mezgliņu, kādu dzemdē bija daudz, vairs nav! Šī fibromatoze man bija 25 gadus, bet tagad viss palicis pagātnē un uzsūcies. Vieni vienīgi brīnumi! Kā pasakā! Turklāt no​regulējusies zarnu trakta darbība, labāk guļu…"

No slimības vēstures 1008836: "Manai meitai tika noteikta diagnoze: labās olnīcas cista, žultspūšļa polips. Viņa Jūsu seansus sāka apmeklēt nelabprāt un ar neticību. Pēc pieciem seansiem USI parādīja, ka cista no 5 cm samazinājusies līdz 2 cm, polipa vietā žultspūslī palikušas proliferatīvā procesa pēdas. Bet pēc visa ārstniecības cikla ginekologs endokrinologs meitai cistu neatrada un pateica, ka viņa ir VESELA!" No slimības vēstures 1008840: "Apmeklēju otro ārstniecības ciklu. Pie Jums nokļuvu nejauši, būdama pilnīgā izmisumā. Vajadzēja izvēlēties starp operāciju un citām ārstniecības metodēm. Un es nelokāmi jau pēc pirmā Jūsu seansa paliku pie otrā ceļa… Mana galvenā problēma ir dzimumorgānu noslīdējums… Tūlīt pēc pirmā seansa radās stipras sāpes, dažas dienas nevarēju sēdēt. Tad sāpes mitējās. Pēc pirmā cikla ceturtā seansa (kad tika veiktas procedūras iekšējo orgānu pacelšanai) man viss nostājās vietā…"

No slimības vēstures 1009014: "…Deviņpadsmitarpus gadus man bija dzemdes erozija, kas pēc otrās seansu sērijas izzuda, bija notikusi epitelizācija…"

Mans mīļais lasītāj! Mans mīļais cilvēk!

Lai savai teorijai dotu praktisku apstiprinājumu, es, kā jau to mēdz darīt jebkurā zinātniskajā literatūrā vai monogrāfijā, protams, varētu minēt nevis piemērus, bet galvenokārt statistiku, kura tiek apkopota arī mūsu klīnikā. Taču mana grāmata sniedz ne tikai zināšanas.

Mana grāmata tevi ārstē un dziedina!

Bet tātad: jo vairāk izdziedināšanas piemēru uzzināsi, turklāt pamazām, nesteidzoties, nevis tekstam ar acīm pārskrienot pāri un ātri pāršķirot lapas, jo lielākas ir tavas izredzes izārstēties arī tad, ja atrodies citā pilsētā vai valstī vai kāda iemes​la dēļ nevari ierasties pie manis, lai gan atrodies manā pilsētā.

Katram izdziedināšanas piemēram piemīt liels dziedinošs Spēks, kas spēj izārstēt arī tevi.

Un neaizmirsti, mans mīļais, uzrakstīt man par savu izārstēšanos! Tas ir tavs pienākums ne tik daudz pret mani, cik pret cilvēkiem un mūsu Kun​gu!

Bet kas tad notiek galvenās artērijas vai jebkura enerģētiskā kanāla nosprostojuma zonā? Krasi palēninās fizioloģiskie procesi. Šādu zonu es saucu par "mirušo enerģētisko zonu". Tur pazeminās (mūsu piemērā) mugurkaula skriemeļu saišu tonuss, bet rezultātā izkrīt skriemeļu diski, izveidojas dažādas trūces-tādas kā Šmorla trūce un citas patoloģijas. Pazeminās nervu-muskulu-asinsvadu kūlīša tonuss, bet tas noved pie mugurkaula deformācijas.

Protams, enerģija nevar neapiet "enerģētisko barikādi" un pa mazākiem kanāliem patiešām to apiet, galvenajā artērijā ieplūstot virs šķēršļa, turklāt ne uzreiz viena skriemeļa līmenī, bet no vairākiem līmeņiem. Tās virzība pa Blīvā ķermeņa sistēmu nenotiek pa "ierasto maršrutu". Bet tās "pamatmaršruts" skar miljoniem šūnu, kurās tagad tiek izjaukta normālā fizioloģiskā plūsma. Rezultātā skriemeļos savairojas kaulu un skrimšļu audi un mugurkauls zaudē elastību. Ortopēdi šādos gadījumos pacientam saka: "Tā paliks līdz mūža ga​lam." Viņi nemelo. Šādu secinājumu viņiem liek izdarīt prakse.

Ja Smalkā ķermeņa sistēma ir kārtībā, organisms ir spējīgs paša spēkiem "nojaukt" barikādi enerģētiskajā kanālā. Taču diemžēl mūsdienās pat tad, ja Smalkā ķermeņa sistēma ir vesela, organisms nespēj patstāvīgi attīrīt "aizbarikādēto" Dievišķā kanāla sektoru. Es saku "mūsdienās", bet tas nozīmē apstākļos, kad pazeminājies Radīšanas Enerģijas dabiskā fona līmenis!

Taču, veicot ārstēšanu, nekādā gadījumā nedrīkst izcelt vienu slimības cēloni un uzskatīt to par gal​veno. Tas noved pie nepareizas ārstniecības takti​kas, bet tātad kavē izveseļošanos.

Smalkā ķermeņa sistēmas apjoma un enerģētiskā blīvuma samazināšanās diemžēl mūsdienās skar ikvienu mūsu planētas dzīvo organismu. Ar to cita starpā daudzējādā ziņā ir saistīta tā saucamo vecuma slimību rašanās. Radīšanas Enerģijas koncentrācija virs planētas ir pazemināta, tātad Smalkā ķermeņa sistēma nekompensē enerģijas pilnā apjomā. Tāpēc organisma dzīves procesā enerģija pakāpeniski sarūk.

Protams, ja Radīšanas Enerģijas fons virs planētas būtu nemainīgs, kā to paredzēja Iecere kopš Radīšanas brīža, Smalkā ķermeņa sistēmas enerģijas zudumu vispār nebūtu. To tu sapratīsi, izlasot turpmākās nodaļas.

Vai mūsdienās cilvēku var pasargāt no vecuma patoloģijas? Var, un tieši to mēs savā klīnikā arī darām.

No slimības vēstures 1006136 (dzimšanas datums 17. 05. 1937.): "Pirms seansiem tā bija sākusi novecot. Pēc trešā seansa es pilnīgi negaidīti pamanīju, ka tā atkal kļuvusi elastīga, sausums izzudis.

Nemoka mugura…"

No slitnības vēstures 1006352 (dzimšanas datums 09. 05. 1949.): "Pēc iepriekšējā seansa atnācu mājās, meita skatās un jautā: "Mamma, ko tu esi darījusi ar seju? Tev ir tik jauka āda nevienas krunciņas!"

Es atbildēju: "Ej pie Sergeja Sergejeviča un arī tev būs tāda pati." Toreiz Jūs mums izdarījāt sejas kosmētisko enerģētisko masāžu. Intereses dzīta, piegāju pie spoguļa un nevarēju vien par sevi nopriecāties. Vienmēr esmu bijusi bāla, 45 gadu vecumā jau biju krunkaina, bet tagad ieraudzīju jaunu seju pat melnīgsnēju ar maigu sārtumu."

No slimības vēstures 1006417 (dzimšanas datums 24. 02. 1950.): "Dienu pēc dienas, nedēļu pēc nedēļas, slāni pa slānim mainos, kļūstu veselāka. Vēroju posmu pa posmam organismā notiekošās

pārmaiņas: visā ķermenī jūtu neparastu vieglumu, uz kājas izzudusi hematoma, saplok varikozās vēnas, kājās un rokās jūtu siltumu, priecājos, ka tajās ieplūst spēks, noskaņojums vienmēr pacilāts, pat sliktajā atrodu kaut ko labu. Šķiet, ka nogulsnējumi mugurkaulā pilnībā izzuduši, krūtis kļuvušas skaistas un mīkstas, no rītiem pirksti vairs nav satūkuši, seja kļuvusi tīrāka un svaigāka, mati atguvuši savu sākotnējo izskatu, priekšpusē tikpat kā vairs nav sirmu matu. Mājinieki to tūlīt pamanīja. Draudzenes teic, ka es matus krāsojot…"

No slimības vēstures 1006708 (dzimšanas datums 22. 02.1921.): "Esmu apmeklējusi 26 seansus. Pie Jums ierados ļoti slima: biju otrās grupas invalīde vispārējā veselības stāvokļa ziņā un otrās grupas redzes invalīde. Lielas ciešanas sagādāja sirds išēmija, stenokardija, aritmija, kāju locītavu sāpes. Pēc glaukomas un kataraktas operācijas kļuvu pavisam akla. Mocīja bezmiegs. Tagad esmu gandrīz vesela.

Visas sāpes izzudušas. Zāles nedzeru, redze uzlabojusies, un signālspieķi vairs nelietoju. Troksnis ausīs izzudis, seja kļuvusi jauna, bez klīnikām, uzradies možums un laba apetīte. Man ir 74 gadi, bet tagad izskatos pēc piecdesmitgadīgas."

No slimības vēstures 1007514 (dzimšanas gads 1939.): "Bez bukleta izmantošanas, bez ūdens uzlādēšanas ir noticis brīnums ģimenē valda pilnīga saskaņa, kuras agrāk nebija… Domāju, ka ar šo faktu pietiek, lai runātu par Jūsu seansu augsto efektivitāti. Un tas ir noticis, lai gan pirmajā seansā mana attieksme pret Jums bija skeptiska. Un vēl iztaisnojies pirms daudziem gadiem izsistais labās kājas pirksts, vairs nereibst galva, izzuduši hemoroīdi, uzradusies enerģija, visi darbi sokas, nav noguruma, nesāp kājas.

Jūtos kā divdesmitgadīga. Seja kļuvusi mazāk krunkaina, izlīdzinājušās krunkas uz kakla, ir mainījusies figūra: ievilcies vēders, ķermenis kļuvis elastīgs. Saprašanās ģimenē tik brīnišķīga, kāda tā nav bijusi visus kopdzīves gadus. Ja visu varētu sākt no jauna…"

No slimības vēstures 1007795 (dzimšanas datums 29. 07. 1953.): "…Ievēroju, ka uzacis un skropstas kļuvušas biezākas un tumšākas (kā jaunībā). Bet sirmumā pavīd tumši mati. Mana mamma apmeklē pie Jums otro ciklu, un es kopā ar viņu lietoju ūdeni un bukletu, kā arī sejai paredzēto ūdeni. Kā profesionāle ar interesi vēroju, kā mainās mana seja. Āda kvalitatīvi kļuvusi daudz tīrāka, izzudušas pinnes, poras sašaurinājušās. Agrāk izdarīju sejas tīrīšanu reizi divās vai trijās nedēļās, bet tagad ādu neesmu tīrījusi 1,5 mēnešus. Ja maniem klientiem būs tādi paši rezultāti, drīz palikšu bez darba."

No slimības vēstures 1009575: "Mammai ir 87 gadi. Viņa pie Jums ārstējas jau aptuveni astoņus mēnešus. Viņai atjaunojušās dabiskās funkcijas kā jau pienākas, parādījušās menstruācijas. Arī seja kļuvusi jaunāka, uzradusies apetīte. Asinsspiediens normalizējies, kāju vēnas "noslēpušās", vairs nav redzamas. Sirdslēkmju nav, aritmijas arī, zāles nelieto, visu dienu strādā un rosās, piekūst, tomēr pa dienu pat neatguļas, lai atpūstos. Vēdera izeja normāla, miegs brīnišķīgs, jebkuros laikapstākļos guļ verandā pie atvērtām durvīm. Izzudusi grūtsirdība. Grasījās jau šķirties no šīs pasaules, bet tagad tā priecājas par dzīvi!"

No slimības vēstures 1010019 (dzimšanas datums 20.10. 1930.): "Pēc trešā seansa noregulējās vēdera izeja (tagad nekādu problēmu šai ziņā nav), pēc piektā seansa iztaisnojās kāju īkšķi (bija savilkti), pēc septītā seansa vairs netirpst trešais un ceturtais pirksts. Mitējušās galvassāpes, netirpst rokas.

Izzudusi aizdusa, kas radās iešanās laikā, nav vairs maisu lejpus ceļgaliem, un paši ceļgali mazāk krakšķ un vairs nesāp. Man ir glaukoma, un tāpēc ļoti ciešu, jo tā ir iedzimta. Pilinu acīs no seansiem līdzi paņemto ūdeni. Acu spiediens ievērojami pazeminājies. VAIROJAS POTENCE! Ja tā turpināsies, drīz kļūšu pavisam jauns…"

Mans mīļais lasītāj! Tu droši vien domā, ka rakstu par visiespaidīgākajiem klīnikā sasniegtajiem rezultātiem. Bet tas nebūt tā nav. Mūsu klīnikai tie drīzāk ir vidējie statistiskie rezultāti, norma, taču nekādā gadījumā ne paši labākie. Lai gan domāju, ka ar šādiem rezultātiem varētu lepoties jebkura klīnika.

Runājot par vecuma patoloģiju, es vēl daudz ko neesmu tev pateicis. Nav pienācis īstais brīdis. Jā,

jā! Tu vēl neesi gatavs apjēgt dažus mūsu sasniegumus gan teorijā, gan praksē. Bet tas nozīmē, ka viss, ko esmu pastāstījis un vēl stāstīšu, nav galējā robeža, nav augstākais sasniegums darbā ar maniem pacientiem, ar man mīļajiem cilvēkiem.

Zināmu iemeslu dēļ Smalkā ķermeņa sistēmas potenciāls var pazemināties diezgan ātri gan dažu dienu, gan dažu stundu laikā. Tādā gadījumā organisms ļoti ātri zaudē dabiskos fizioloģiskos aizsargmehānismus. Audu smadzenes vairs nespēj kontrolēt atsevišķu šūnu un šūnu sistēmu darbību, tiek traucētas asinsrades un limfopoēzes funkcijas. Uz jebkuras infekcijas iekļūšanu organisms neatbild ar dabisku aizsargreakciju. Imūnsistēma klusē. Ir traucēta mikrocirkulācija utt. Rezultātā rodas sepse, smags meningīts, pneimonija, smagas vīrusu slimību, gripas un citu infekcijas slimību komplikācijas, infarkti, insulti utt. (Atgādinu, ka es runāju par slimības krīzes enerģētiskajiem cēloņiem, jo tradicionālie cēloņi ir labi "zināmi".) Ja Smalkā ķermeņa sistēma ir šādā stāvoklī, slimību iznākums vienmēr ir smags. Labākajā gadījumā rodas invaliditāte. Mēdz arī paveikties: brīnumainā kārtā Smalkā ķermeņa sistēma atjaunojas un tātad atjaunojas arī minimālā fizioloģiskā aizsardzība. Par šādiem slimniekiem ārsti noplāta rokas un saka: "Jums gluži vienkārši paveicās. Pats Dievs palī​dzēja."

Taču diemžēl tā gadās ārkārtīgi reti, tāpēc ka pašreizējos apstākļos Smalkā ķermeņa sistēma patstāvīgi atjaunoties tomēr nespēj. Protams, ja ārstu brigādē ir speciālists, kas darbojas ar smalkajām enerģijām, vismaz ar vidējā līmeņa smalkajām enerģijām, var cerēt, ka daudzi šāda rakstura pacienti tiks izglābti, un viņiem ir jātiek izglābtiem.

Starp citu, viens no ļaundabīgas slimības enerģētiskajiem cēloņiem ir tas, ka organisms gandrīz pilnībā zaudējis Smalkā ķermeņa sistēmas potenciālu. Jo ātrākā tempā tas noticis, jo ļaundabīgāka ir slimība. Cilvēks būtībā dzīvo, pateicoties saņemtajai šūnu enerģijai, bet tātad ar katru nodzīvoto dienu, stundu, minūti enerģijas kļūst arvien mazāk un mazāk. (Es tagad neiedziļinos vēža informatīvi enerģētiskās patoģenēzes sīkumos to darīšu nākamajās grāmatās.) Pirmām kārtām cieš (neatkarīgi no perēkļa, orgāna lokalizācijas) sistēmas, kas visjutīgāk reaģē uz Smalkā ķermeņa sistēmas potenciāla visniecīgāko samazināšanos (sk. iepriekš). Un, protams, asinis audu smadzenes. Zaudējušas šā potenciāla informatīvo atbalstu, šūnas sāk nekontrolēti augt dalīties, kļūst ļaundabīgas, sastingst noteiktā enerģētiskās elpošanas fāzē un "aprij" visa organisma enerģiju.

Kaulu smadzenēm tiek atņemta iespēja repro​ducēt visus sarkano asinu un limfas elementus utt.

Asinis, kurām nav sava informatīvi enerģētiskā lauka, ir neitrālas, bet tāpēc ļoti jutīgas pret vismazākajām novirzēm jebkuras šūnas darbā. Šādas asinis pašas kļūst par informācijas nesējām, pateicoties sarkanajiem asinsķermenīšiem, kuriem ir kodols, nenobriedušiem jebkura līmeņa eritrocītiem. Un tas viss organisma šūnu sistēmu noved pie pilnīga informatīva haosa. Jā, tagad var ķirurģiski izgriezt atklāto patoloģiju, ļaundabīgos audus, miljoniem šūnu. Jā, tagad var tās iznīcināt ar ķīmijterapiju un staru terapiju. Tas viss palīdz pagarināt slimnieka mūžu, bet neatrisina problēmu, tāpēc ka šāda ārstēšana iznīcina sekas, nevis cēloni. Ko darīt, ja ir asins vēzis? Kā rīkoties, ja daudzos orgānos un kaulos ir izveidojušās metastāzes?

Mans mīļais lasītāj! Un vēl jo vairāk mans mīļais kolēģi! Es necīnos ar oficiālo tradicionālo medicīnu. Tu dziļi maldies, ja tā domā. Jo nejau medicīna ir vainojama visās cilvēces nelaimēs, ne jau medicīna ir slimības cēlonis. Vainīgais pirmām kārtām ir pats cilvēks. Un par to mēs vēl runāsim. Es zinu, ka vairums ārstu dara visu iespējamo, lai atvieglotu slimnieka ciešanas. Zinu arī to, ka ķirurģiska iejaukšanās ļaundabīgo slimību agrīnajā stadijā apvienojumā ar ķīmijterapiju un staru terapiju pagarina slimnieka mūžu. Tas viss patiešām tā ir. Bet es zinu un konstatēju arī ko citu. Kad šādi slimnieki ārstēšanos ar tradicionālajiem līdzekļiem apvieno ar dziedniecību mūsu klīnikā, viņu izredzes izveseļoties ļoti palielinās.

No slimības vēstures 1001665: "Pamatdiagnoze stāvoklis pēc subtotālas vēža skarta kuņģa rezekcijas. Komplikācija limfosarkoma. Plus labā pleca locītavas artroze: nevarēju pacelt roku. Labās pēdas locītavas artroze. Apmeklēju 11. seansu sēriju.

Rezultāti šobrīd: zarnu trakts darbojas normāli. Vēders iziet katru dienu, sāpju kuņģī nav. Ēdu visu, pat sēnes un sēņu zupu, gandrīz katru dienu cūkgaļu. Atraugas mitējušās. Ēdu biezpienu, olas, sviestu, pat svaigus tomātus, kurus agrāk nespēju ieēst. Sirds nesāp; kad nedarbojas lifts, bez apstāšanās uzkāpju devītajā stāvā. Lai kādus darbus veicu, labā pleca locītava tagad nesāp. Sāpes plecā neatgriežas. To likvidēšanai bija nepieciešamas piecas seansu sērijas. Labās pēdas locītavas artroze izzudusi, bet agrāk tik tikko spēju paiet, sāku prātot par to, vai neiegādāties spieķi, tagad tas man vairs nav vajadzīgs.

Vispārējais veselības stāvoklis ir labs. Kopš divus gadus apmeklēju seansus, zāles nelietoju.

Strādāju fizisku un garīgu darbu, nesu 8 kg smagus spaiņus, vienu divus spaiņus ar kartupeļiem…"

Kā liecina dinamiskās novērošanas dati, piecu gadu laikā, kopš tiek veikta novērošana un pacients apmeklē klīniku, viņa stāvoklis ir stabils.

No slūnības vēstures 1006642 (dzimšanas gads 1935.): "Pie Jums ierados pirms vairāk nekā astoņiem mēnešiem. Biju tik tikko dzīva: nespēju gulēt un ēst, gatavojos jau atvadīties no dzīves. Ārsti, mani izmeklējuši, žēli uz mani paskatījās un teica, ka ilgi vairs nedzīvošu. Biju novājējusi, āda zilganbāla un gandrīz caurspīdīga, gada laikā mans svars bija samazinājies par 15 kg. Man konstatēja labās aknu daiviņas hemangiomu, kas gada laikā bija palielinājusies gandrīz divas reizes, pielonefrītu, urīnceļu akmeņu slimību, cistu nierēs, cukura diabētu un mezglveida veidojumus vairogdziedzerī. Ārstēšanās laikā sāku justies labāk naktīs guļu, radusies apetīte, esmu kļuvusi mierīgāka. Hemangioma vairs nepalielinās, rokas netirpst, varu pat adatu noturēt, mitējušās galvassāpes, nemoka nelaba dūša, izzudušas sāpes aknās, labāk darbojas zarnu trakts, nav vairs adneksīta un sāpju labās gūžas locītavā, uz labās rokas izzudusi lipoma lazdu rieksta lielumā…"

Kā liecina dinamiskās novērošanas dati, pēc gada stāvoklis ir stabils.

No slimības vēstures 1010466 (dzimšanas gads 1940., pacients ir ārsts): "Mīļais Skolotāj! Jūsu Veselības templi apmeklēju kopš 1995. gada septembra. Šajā laikā esmu aizpildījis vairākas anketas.

Rakstu tad, kad dvēsele un sirds liek. Par savas izveseļošanās gaitu jau rakstīju, par melanomas sekām nerakstīšu, jo tādu gluži vienkārši nav. To slimnieku, kuri sakarā ar tādu pašu diagnozi tika operēti kopā ar mani un kuri izvēlējās tradicionālo ārstniecības ceļu, vairs nav. Pirms aiziešanas viņiem bija jāizcieš neaprakstāmas mokas. Mana pateicība vārdos nav izsakāma Jūs to izlasīsit manā sirdī un manās domās.

Man žēl, ka ar Jums satuvinājušas tikai bēdas un es nevarēju apmeklēt Jūsu Templi tad, kad Jums dotā Velte sāka kalpot cilvēku dziedināšanai. ' Esmu sapratis, ka 30 gadus kā ārsts un veselības aizsardzības organizators visu esmu darījis ne tā, kā vajadzēja. Arī mani uzskati un uztvere Jūsu sprediķu loģikas ietekmē ir kļuvuši maigāki, tos atkausējušas Jūsu dvēseles ugunskura liesmas. Ir atnākusi fiziskā izdziedināšana, kuru mūsu tradicionālā medicīna nespēja dot. Kosmosa dziedinošais spēks tā ir Velte, ko Jūs izmantojat cilvēku labā. Pateicoties Jūsu sprediķiem, esmu sapratis, ka Zeme nav vientuļā māte, kas radījusi cilvēku.

Cilvēkam ir arī spēcīgs tēvs Kosmoss. Miljoniem gadu ir veidojies cilvēka organisma ekoloģijas un vides ekoloģijas līdzsvars. Bet civilizācijas attīstības gadu simtos šis līdzsvars ir izjaukts. Mēs daudz runājam par cilvēka organisma ekoloģisko katastrofu. Jūsu sprediķos pamatotā atziņa par organisma, cilvēka šūnas kosmiski planetāro kopiju apstiprina praksē teoriju par cilvēka organisma ekoloģisko patoloģiju, par nepieciešamību ieviest tradicionālajā medicīnā tādu virzienu kā cilvēka organisma ekoloģiskā atveseļošana. Jums sniegtā Velte ļāva man atgriezties dzīvē un deva dzīvei mērķi bet tieši tā jau ir dzīve! Esmu izgājis patiesības un labestības skolu. Tās siltums izkausēja apkārtējās ļaunuma pilnās īstenības ledu. Jūsu Labestības īstenība mani sasildīja un izdziedināja manu nosalušo dvēseli. Jūs izdziedinājāt ne tikai miesu, bet arī dvēseli un do​mas.

Jūs veicināt kosmisko bērnu nākšanu pasaulē. Mēģiniet arī manā nobriedušajā dvēselē iedēstīt kosmisko mīlestību uz sievieti…" Šā pacienta diagnoze stāvoklis pēc ādas raelanomas operācijas. (Anketu saturu, pacientu vaļsirdīgās vēstules un sarunas ar mani es necitēju pilnībā.) Šis pacients 1998. gada augustā man

rakstīs: "Mīļais Sergej Sergejevič!… Trīs gadus pēc klīnikas apmeklēšanas varu Jums pavēstīt melanoma uzvarēta!" Bet 1999. gadā viņš man teiks šādus vārdus: "Dārgais Skolotāj! Jūsu Zinātnes, dvēseles šķīstīšanas, miesas dziedināšanas templi apmeklēju kopš 1995. gada. Klausoties Jūsu sprediķus, jūtos kā iesācējs students, lai gan ārsta darba 30 gados, šķiet, esmu beidzis visas prakses un teorijas universitātes…" Šis, mans mīļais lasītāj, ir spilgts piemērs gadījumam, kad izzudusi viena no visbriesmīgākajām slimībām un vienlaikus lielas pārvērtības skārušas cilvēka personību. Tas ir viens no svarīgākajiem mūsu rezultātiem, un par to mēs vēl runāsim.

Protams, es varētu minēt daudz līdzīgu piemēru. Taču pagaidām onkoloģiju atliksim malā, par tos būs atsevišķa saruna. » Pēdējā laikā, īpaši pēdējos divdesmit gados, visiem jaundzimušajiem bērniem ir traucēta, novājināta Smalkā ķermeņa sistēma. Tajā ir mainījies enerģijas plūsmas apjoms, konfigurācija un virziens. Gadās, ka bērns piedzimst ar Smalkā ķermeņa "pundursistēmu". Tad viņa attīstība un augšana ir gausa, bet dažkārt fiziskā augšana nenotiek vispār. Nobīdes Smalkā ķermeņa sistēmā noved pie dažādām mugurkaula deformācijām. Sakarā ar enerģijas plūsmas traucējumiem Dievišķajā kanālā rodas plakanā pēda, skriemeļu trūces, skoliozes mugurkaula deformācijas utt. Ja visi šie defekti netiek likvidēti bērnībā, tad diemžēl var paredzēt, ka nākotnē radīsies-traucējumi arī mazā iegurņa apvidū dzimumsfērā, kuņģa un zarnu trakta darbībā un agri sāks streikot organisma endokrīnā, sirds un asinsvadu sistēma, kā arī citas sistēmas.

Mani pacienti, vecāki, vecmāmiņas un vectētiņi, kas to lieliski saprot un apzinās, ved pie manis savus mazuļus ne tikai tādēļ, lai viņiem tiktu izārstēta, teiksim, skolioze, bet arī tādēļ, lai saviem ma​zuļiem nodrošinātu veselīgu nākotni!

No slimības vēstures 1002926: "…Gribu pastāstīt par mazmeitu. Kopš dzimšanas ārsti viņai noteica diagnozi encefalopātija, parakstīja fizioterapiju un milzum daudz zāļu. Taču mēs viņai neko nedevām.

Kopš pirmās dienas viņa guļ uz bukletiem un dzer no seansiem atnesto ūden i. Sākumā visam organismam domāto, bet kopš tā laika, kad parādījās diatēzes apsārtums, pret alerģiju paredzēto. Kad mazmeitai bija četri mēneši, ārsti visas pretenzijas atsauca un bija sajūsmā. Atzīstos, mēs neteicām, ka esam ignorējuši viņu ieteikumus."

No slimības vēstures 1002433: "Meita apmeklē seansus kopā ar mani. Viņai rit ceturtā sērija. Šajā laikā kļuvusi mierīgāka, transportlīdzekļos vairs nepaliek slikti, bet agrāk kopā ar viņu nevarēju nekur braukt. Meitai visu laiku uznāca nelabums, bet dažkārt, īpaši trolejbusā, viņa vēma. Nav iesnu elpošana brīva un mierīga. Labāk guļ, miegs ciešāks, mazāk grozās, par vēderu nesūdzas, nabas trūce, kā konstatējis ķirurgs, samazinājusies, redze bija 0,5 abām acīm, tagad ir 1,0. No uzskaites pie acu ārsta mūs noņēma, esmu ļoti priecīga. Auga līki zobi, tagad iztaisnojušies. Agrāk katra zoba augšana bija saistīta ar augstu temperatūru ar ļoti augstu un kuņģa darbības traucējumiem. Tagad zobi aug bez jebkādiem sarežģījumiem. Tam ir grūti noticēt, bet tā patiešām ir."

AJo slimības vēstures 1004853: "Rakstu anketu par deviņgadīgo dēlu. Pirms diviem gadiem viņš nokrita no koka, rezultātā mugurkaula kompresijas lūzums krūšu apvidū. Ārstēšana slimnīcā nepalīdzēja: skriemeļu deformācija saglabājās. Bērnam parādījās nervu liks, raustījās seja, kakls, rokas, kājas bail pat atcerēties. Tieši atcerēties, jo jau pirmās seansu sērijas laikā tas viss izzuda. Tagad mums tuvojas nobeigumam otrā seansu sērija. Viņš apgalvo, ka uzlabojusies redze un dzirde, lai gan nekādas novirzes nebijām pamanījuši. Nav vairs bezgalīgo bronhītu un kakla iekaisumu. Bet agrā bērnībā traheobronhīti bija bieži, caur degunu puika nevarēja elpot. Ārsti jau sāka pamanīt astmas pazīmes. Vispār bērns ir kļuvis spēcīgāks un mierīgāks. Es par viņu vairs nebaidos. Šo baiļu sajūtu pazīst ikviena māte, kuras bērni bieži slimo. Doktor! Esmu Jums ļoti pateicīga!"

Mans mīļais lasītāj, kur, kurā klīnikā šādu bērnu var izārstēt nepilnās divās diennaktīs? Bet tieši tik daudz laika māte ar bērnu pavadīja mūsu klīnikā. Ja tev vēl ir palikušas kādas šaubas, ja tu joprojām

neesi līdz galam noticējis, lūk, ko es tev teikšu: "Manās grāmatās nav nekā cita, izņemot patiesību! Es nepieļauju nekādu koķetēšanu un nekādus nepa​tiesus apgalvojumus, vēl jo mazāk sadomātus faktus."

No slimības vēstures 1005674: "…Meitu pie Jums atvedu galvenokārt acu dēļ. Viņai ir abu acu jauktais astigmatisms un jauktā šķielēšana. Ar brillēm redze atbilda 30 procentiem. Pēc pirmās seansu sērijas redze manai meitai uzlabojās par 10 procentiem, bet pēc otrās sērijas piektā seansa par 5 procentiem. Tagad meitas tīrā redze sasniegusi 35 procentus. Turklāt viņa neizrunāja burtu "r". Bet jau nākamajā dienā pēc tam, kad Jūs manu meitu izsaucāt uz skatuves, viņa sāka skaidri izrunāt šo burtu. Tas patiesi ir kā brīnums!"

No slimības vēstures 1006145: "Par dēlu. Viņš apmeklē sesto seansu sēriju, tiesa, ar pārtraukumiem.

Kādus trīs mēnešus pēc piedzimšanas viņam parādījās diatēze, zarnu trakta disbakterioze, bet pēc tam neirodermīts, kas saglabājās gandrīz deviņus gadus. Asiņoja gan ausu ļipiņas, gan āda lejpus ceļgaliem, gan plaukstu pamats. Ada kļuva ļengana, grubuļaina un krunkaina. Sešu gadu vecumā dēls saslima ar B hepatītu (inficējās stomatoloģiskajā poliklīnikā). Kādus tik līdzekļus neizmantojām cīņā ar šo slimību, divus gadus transamināzes rādītāji saglabājās augsti. Pēc pirmās sērijas asins sastāvs uzlabojās, transamināzes rādītāji atbilda normai un pēc tam veselu gadu nepaaugstinājās. Nespēks pārgāja, nāca klāt enerģija. Nomācījies trešajā klasē divus mēnešus, viņš pat spēja, apsteidzot vienaudžus, pāriet uz piekto klasi un visu mācību vielu apgūt tikpat labi kā piektās klases skolēni, no slodzes nemaz nenogurstot."

No slimības vēstures 1007365: "Mīļais Sergej Sergejevič! Mazdēls apmeklē otro seansu sēriju. Ies uz trešo. Viņa mamma un ārsts neticēja Jūsu seansu spēkam. Jūs viņam ārstējāt šķielēšanu, divas reizes izsaucāt uz skatuves. Ārste, kura pirms tam ārstēja šķielēšanu, bija pārsteigta: "Nevar būt, nesaprotu, ļoti labi!" Un tad es pateicu, ka eju pie Jums. Ārste sacīja: "Nenāciet pie mums, ejiet pie Konovalova!" un lūdza, lai viņas meitai palīdzu nokļūt uz Jūsu seansiem. Šo lūgumu izpildīju."

Tā tiešām ir laba un brīnišķīga ārste. Tieši tādam jābūt katram no mums bez ambīcijām un pašapmierinātības, bez profesionālās lepnības un egoisma. Tu slimnieka labā dari visu nevis tādēļ, lai sevi apliecinātu, bet tādēļ, lai viņš kļūtu vesels.

No slimības vēstures 1007574: "Par mazdēlu. Viņam ir astoņi gadi, apmeklē trešo seansu sēriju.

Pirms tam ļoti bieži sāpēja galva, bija grūti mācīties skolā, krasi pasliktinājās redze, tāpēc tika apsēdināts pirmajā solā. No rītiem bieži bija slikta dūša, pilnīga vienaldzība pret ēdienu, sāpes aknās un kuņģī.

Tagad redze uzlabojusies un atbilst 100 procentiem, izzudusi ādas nieze, nav izsitumu. Sevišķi bija cietis asteskauls, to klāja krevele. Tagad viss bez pēdām izzudis. Apetīte ir laba… No rītiem mostas un uz skolu iet atpūties. Pārgājusi enurēze urīna nesaturēšana naktī."

No slimības vēstures 1008800: "Mana meita apmeklē otro ārstniecības sēriju. Kad viņai palika septiņi gadi, pamanīju, ka viņa sākusi bieži mirkšķināt acis. Neiropatologs noteica diagnozi uzmācīgu kustību neiroze un parakstīja preparātu "fenebuts". Zāles, tāpat kā ārstēšanās slimnīcās un kooperatīvos, efektu nedeva. Ārsti meitenei aizliedza visas bērnu rotaļas. Aizliedza pat braukt uz dienvidiem. Tagad viņai ir vienpadsmit gadu. Jau pēc pirmās seansu sērijas meitene kļuva mierīgāka, kāju pirkstiņi, kas kopš bērnības bija līki, iztaisnojās, izzuda tiku saasinājums. Pirmās sērijas laikā viņa ne mirkli neaizmiga un ar grūtībām spēja nosēdēt. Tagad meitene katrā seansā guļ un Jums tic kā Dievam."

Es minēju tikai dažus bērnu izārstēšanas gadījumus. Tie visi uzskatāmi rāda, cik bezpalīdzīgi, no vienas puses, ir mūsdienu tradicionālās medicīnas mēģinājumi ārstēt slimību, kuras cēloņi nav zināmi, bet, no otras puses, cik ātri izzūd pat ne slimība, bet drīzāk gan "pārpratums", kad saproti tā īsteno cēloni.

Tātad Smalkā ķermeņa sistēma ir īstais, patiesais Fiziskā ķermeņa veselības pamats! Jebkuri, pat visniecīgākie, bojājumi tajā gala iznākumā agri vai vēlu noved pie traucējumiem organisma fizioloģisko sistēmu un orgānu darbā, proti, pie sli​mības!

Medicīna neuzskata par nepieciešamu pētīt šo jautājumu. Un pie kā tas noved? Pie tā, ka cilvēki aizvien biežāk sirgst ar tā saucamajām hroniskajām slimībām, ka rodas arvien jaunas un jaunas slimības.

Tikai tāds cilvēks, kas nepārzina statistiku, var uzskatīt, ka mūsu dienās, ko lepni dēvē par "augsto

tehnoloģiju laiku", kādas konkrētas slimības ir uzvarētas. Salīdziniet, piemēram, cik bieži pneimonija beidzās ar letālu iznākumu pirms antibiotiku lietošanas un antibiotiku laikmetā vai, piemēram, bronhiālās astmas izraisītos nāves gadījumus procentuālā izteiksmē gadsimta sākumā un tagad! Neko citu, izņemot apjukumu, šāds salī​dzinājums nedos.

Vēl viens spilgts pierādījums tam, ka mūsu civilizācijas cilvēkiem pazeminājies Smalkā ķermeņa sistēmas potenciāls, ir hroniskā noguruma sindroma rašanās un pastiprināšanās, īpaši pēdējos desmit gados. Šai sakarā ir izskanējušas daudzas hipotēzes, uzrakstītas neskaitāmas disertācijas, izstrādāti ieteikumi… Bet būtībā problēmu rada cilvēka nervu un psihiskās darbības pārslodze un izsīkums, kurā vainojami stresi un informatīvās pārslodzes.

Arī šajā gadījumā medicīna, neņemot vērā cēloni Smalkā ķermeņa potenciāla samazināšanos, mēģina likvidēt vienīgi sekas, ieteicot izvairīties no stresa un lietot nomierinošus līdzekļus un miega zāles. Taču hroniskā noguruma sindroms vienīgi pieņe​mas spēkā…

Un pēdējais būtiskais pierādījums tam, ka mans viedoklis par organisma slimību rašanās un attīstības saistību ar Smalkā ķermeņa potenciāla samazināšanos ir pareizs: visiem planētas iedzīvotājiem slimību klīniskās formas faktiski ir vienas un tās pašas. Mūsu civilizācijas slimības tie ir mugurkaula un locītavu, sirds asinsvadu, artēriju un vēnu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi, arvien biežāk sastopamā neauglība… Lai gan uzskaitījuma turpināšana ir lieka. Tu, mans mīļais lasītāj, būdams sava laikmeta bērns, droši vien pats jūti vai drīzumā tev nāksies sajust visu, par ko izvēršas cilvēka barbarisms pret sevi un savu planētu! Palūkojies apkārt, mans mīļais! Uz mums gulstas vienu un to pašu slimību nasta!

"Mūsu laika slimības," saka speciālisti. Nē taču! Nevis slimības, bet viena mūsu civilizācijas slimībai Un tagad, lai noskaidrotu šīs slimības izcelsmi, es piedāvāju tev, mans mīļais lasītāj, iespēju iepazīties ar mūsu Visuma un planētas rašanos un uzbūvi, ar Radīšanas Enerģijas lomu mūsu pasaules tapšanā. Tev tas jāzina ne tikai tādēļ, lai saprastu tā spēka dabu, ar kura palīdzību es atjaunoju cilvēku veselību, bet arī tādēļ, lai izprastu savu dabu un uzsāktu cīņu par savu veselību. Taču, pirms turpini lasīšanu, ja ar sirdi esi pilnībā pieņēmis visu, ko uzzināji līdz šim, ja tev, mans mīļais, ir nepieciešama mana palīdzība, tad saņem to mazumiņu, ko varu tev sniegt no attāluma, nepazīstot tevi un nepārzinot tavu slimību, enerģētisko bukletu, kas ietver daļiņu Radīšanas Enerģijas, bet tātad dod tev, mans mīļais, arī cerību, ka izveseļošanās ir iespējama!

5. nodala dieviŠĶais VISUMS Es būtu varējis šo grāmatu sākt ar praktiskiem padomiem par to, kā saglabāt savu veselību patiešām ļoti skarbajos mūsdienu cilvēces eksistences apstākļos. Būtu varējis gluži vienkārši pateikt: "Lūk, tāda ir patiesība! Tici man, jo esmu izārstējis tūkstošiem cilvēku." Taču tu tik un tā jautāsi: "Bet kā? Kādā veidā?

Es gribu saprast."

Tieši tāpēc apzinos, ka šajā grāmatā vajadzēs izskaidrot Visuma, mūsu planētas, cilvēka uzbūvi. Tev jāzina, cik lielā mērā un kādā veidā tava vese​lība ir atkarīga no tā, kas notiek uz Zemes.

Tev jāzina, ko no tevis prasa Visums.

Protams, mans mīļais lasītāj, es ļoti labi apzinos, un arī tev tas jāsaprot, ka šobrīd uz galveno jautā​jumu pilnībā atbildēt nevaru.

Taču tas, ko pēdējos deviņos gados man izdevies saprast un praksē realizēt, ļauj palīdzēt tūkstošiem cilvēku viņu nelaimē.

Ceru, ka šajā un nākamajās manās grāmatās tu atradīsi atbildes uz daudziem jo daudziem jautā​jumiem, kas attiecas uz cīņu ar slimību, kā arī vese​lības saglabāšanu un uzturēšanu.

Visums!!! Bezgalīgs, mūžīgs, nesaprotams…

Par tā rašanos, kustību, uzbūvi ir neskaitāmas teorijas, taču neviena no tām, lai kā mums gribētos, nespēj to izskaidrot.

Mūžība! Bezgalība! Elpa aizraujas… Ar cilvēka loģiku ir par maz, lai izskaidrotu to, ko cilvēks ne​spēj pat iztēloties.

Kā lai stādās priekšā bezgalību bez sākuma un beigām? Kā lai stādās priekšā visa sākumu?

Kā vārdos attēlot Visumu?

Visvieglākais ceļš ir visu "uzvelt" Dievam. Bet arī Viņam ir jārod izskaidrojums. Mūsdienu cilvēks un ne tikai mūsdienu cilvēks nespēj tā gluži vienkārši noticēt. Domājošs, analizējošs, izglītots cilvēks ir pieradis ticēt tikai un vienīgi faktiem. No vēstures zinām, ka arī pirms diviem tūkstošiem gadu ne jau uzreiz visam bez demonstrēšanas, bez pierādījumiem noticēja. Pats Jēzus dziedināja, ūdeni pārvērta par vīnu, pa ūdens virsu staigāja, lai mudinātu cilvēku noticēt dievišķajām patiesībām.

Lai cik daiļrunīga būtu valoda, lai cik pārliecinoši izjusti, dedzīgi, sirdi un dvēseli aizgrābjoši būtu vār​di, domājošu cilvēku spēj pārliecināt vienīgi re​dzami, reāli pierādījumi.

Uz šiem jautājumiem taču var arī neatbildēt. Tos var apiet. Un vienā mierā dzīvot savā pasaulītē, savā mazajā un varbūt pat mājīgajā Saules sistēmas telpā. Cilvēkam un cilvēcei arī bez visa tā pietiek vitāli svarīgu jautājumu, kam nepieciešams atri​sinājums gan tagad, gan nākotnē.

Bet!… No atbildes uz šo jautājumu, no šīs atbildes meklējumiem nevarēsi izvairīties, ja nodarbojies ar pētniecību un zinātni, kuras mērķis un virsuzdevums ir lauzties uz priekšu. Man nācās meklēt atbildes uz šo jautājumu un citiem ar to saistītajiem, kopā savītajiem jautājumiem, tāpēc ka vajadzēja nopietni tikt skaidrībā par dzīvības izcelšanos uz Zemes, par paša cilvēka rašanos.

No manas pirmās grāmatas tu, mans mīļais lasītāj, jau zini, ka brīnumaino spēku dziedināt cilvēkus, bet tātad arī visas manas zināšanas, deva mana dziļā un kvēlā vēlēšanās palīdzēt slimam, bojā ejošam cilvēkam un atnākusi, iegūtā ticība Tam Kungam! Šīs zināšanas un ticību es gribu tālāk nodot cil​vēkiem, kas ir gatavi un vēlas tās pieņemt.

Es saprotu, ka tūkstošiem manu pacientu tie jau ir pavisam citi cilvēki. Proti, tie ir cilvēki, kuri veselību un izpratni ieguvuši, pateicoties tam, ka viņi tic Doktoram. Taču tūkstošiem citu lasītāju, kas nekad nav bijuši manā klīnikā, nav tieši sa​skārušies ar Radīšanas Enerģiju, nav paši savām acīm redzējuši pacientus, kurus zālē ienes, bet kuri pēc tam nāk paši savām kājām un ne ar ko neatšķiras no parastiem cilvēkiem uz ielas, viņiem, bet tātad arī tev, jo tu šo grāmatu esi paņēmis rokās pirmo reizi, vajadzīgi paskaidrojumi. Un es labprāt tos došu gan šajā, gan nākamajās grāmatās.

Pirmām kārtām jāsaprot, ka pasaule ir vienota, ka tā ir viens milzīgs organisms, kurā visi notiekošie procesi ir tik loti saistīti, ka vismazākais, visniecīgākais "nejaušais" solis var novest un parasti noved pie milzīgiem un svarīgiem notikumiem, kas virknējas cits aiz cita.

Saikne pastāv pat starp tālas galaktikas zvaigžņu gaismu un tavu šāsdienas rīcību.

Visumā nav galīga rezultāta, Visuma notikumu virtenē tas vienmēr ir starpposms!

Astrofiziķi teic, ka fiziskais Visums atrodas bezgalīgas paplašināšanās stadijā un tāpēc Visuma vielai tās sākotnējās paplašināšanās vilnī ir mazāka koncentrācija nekā centrā. Bet kur ir centrs? Kur ir Visuma centrs?

Domāju, Visuma īpatnība ir tā, ka Visumu veidojošās sākotnējās vielas, tās koncentrācijas un informatīvās spējas dēļ Visuma centrs atrodas jebkurā punktā. (Es nerunāju par Galaktikas vai zvaigžņu sistēmas, Saules sistēmas centru.)

Tātad divi pretrunīgi apgalvojumi. Bet vai pa​tiešām tie ir tik pretrunīgi? Nebūt ne.

Gluži vienkārši pirmais atspoguļo Fiziskā Visuma attīstību pēc Lielā sprādziena, bet otrais runā par Visuma sākotnējās vielas stāvokli gan pirms sprādziena, gan turpmākajā ciklā pēc tā.

Paskaidrošu: pastāv Dievišķais un Fiziskais Visums! Jūs ne reizi vien esat to dzirdējis un arī pats apzināti vai neapzināti to pieminējis, runā​jot par Viņpasauli.

Kas tad ir Dievišķais Visums?

Pasaule, kas atrodas vienmēr un visur. Pasaule, kurā nav laika, bet tas nozīmē nav pagātnes, tagadnes un nākotnes. Mūžības pasaule. Šā Visuma augstākā pasaule ir Absolūts Dievs\ Daži pētnieki šo pasauli sauc par Visuma Aug​stāko saprātu!

Es negribu Dieva pasaulē iejaukt cilvēku loģiku.

Neesmu to darījis un nedaru arī tagad, tāpēc ka, neraugoties uz aktīvu, runājot ierastā valodā, "kontaktu" ar VIŅU, varu izdarīt nepārprotamu secinājumu: lai kādā attīstības stadijā atrastos civilizācija, tai tik un tā ir ļoti mazs priekšstats ne tikai par Dievišķā Visuma zemāko ešelonu, bet arī par pašu Fizisko Visumu.

Ir liels vilinājums izskaidrot Absolūtu; taču, uzsākot šādus skaidrojumus vai tos pieņemot, mēs sevi tikai mānām.

Tātad to, kas mums ir zināms, un to, ko prakse ir apstiprinājusi, es arī gribu pavēstīt katram lasī​tājam. Šīs ziņas ir vitāli svarīgas visai cilvēcei, un ik​vienam ir jācenšas tās saprast.

Atgādinu tev, lasītāj, ka pirmām kārtām esmu ārsts. Bet tas nozīmē, ka manu interesi par pasaules uzbūves problēmu pirmām kārtām diktē mana ārsta prakse. Mans mērķis ir iznīcināt slimību un palīdzēt cilvēkam. Tāpēc mans nodoms nav risināt tukšas filozofiskas sarunas par Visumu, sniedzot interesantus faktus par tā uzbūvi un attīstību. Es pavēstīšu tikai to, ko tev nepieciešams zināt un ir pietiekami zināt, lai saudzētu savu veselību un savu bērnu veselību. …Vakar, 1999. gada 30. martā, seansa laikā uzaicināju pie sevis uz skatuves mazu zēnu, kuram noteikta diagnoze "Villesa audzējs ar metastāzēm plaušās". Decembrī viņam paliks tikai pieci gadi. Viņu pie manis atveda māte. Par šā zēna dzīvību mēs cīnījāmies vairākus gadus. Sākumā neklātienē ar mātes starpniecību, bet pēc tam 12 sērijas tiešā kontaktā, nepārtraukti ārstējot mūsu klīnikā.

Un beidzot vakar es viņu pasaucu pie sevis, paņēmu klēpī un teicu: "Mans mazais! Tu esi pilnīgi vesels. Es un Visums esam tevi izārstējuši." Onkoloģijas zinātniskās pētniecības institūtā 16. martā zēnam briesmīgo diagnozi atsauca. Bet mamma no turienes atgriezās bēdīgā noskaņojumā, jo bija uzzinājusi, cik daudz bērnu ar tādu pašu diagnozi šajā laikā šķīrušies no dzīves. Taču arī tiem bērniem bija izredzes kļūt veseliem. Tomēr viņu vecāki, kad minētā zēna māte piedāvāja braukt uz mūsu klīniku, par šo priekšlikumu tikai pasmējās. Viņi pasmējās, pazobojās… bet tagad kaunīgi nodur acis. "Pateicoties" viņu stūrgalvīgajai negribēšanai "saredzēt un sajust labestību un vēlēšanos palīdzēt", viņu bērnu vairs nav dzīvajo vidū. Bet

mūsu zēns ir vesels, un tā ir īsta laime, jo tagad viņa nākotni un viņa ģimenes nākotni sargā veselība.

Tieši tāpēc kopš agra rīta turpinu rakstīt šo grāmatu, lai gan darba ar pacientiem nav kļuvis mazāk.

Es rakstu tādēļ, lai šādu slimu bērnu būtu mazāk, lai tu, mans mīļais lasītāj, zinātu: arī tev ir izredzes uzvarēt slimību. Bet mēs to uzvaram tāpēc, ka izmantojam zināšanas, no kurām daļiņu gribu tev pavēstīt šajā grāmatā. Saviem pacientiem, bet tātad arī tev, es dodu tikai tās zināšanas, kuras apstiprinājusi prakse.

Tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka visam, absolūti visiem procesiem, kas notiek Fiziskajā Visumā, ir savs saprātīgs pamats Dievišķā Visuma sistēmā. Proti, Dievišķajā Visumā ir Iecere, kas mērķtiecīgi tiek īstenota Fiziskajā Visumā. "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs," tā par to teikts Jāņa evaņģēlijā.

Dievišķais Visums nav viendabīgs. Tam ir sava sarežģīta hierarhiska izbūve. Šajā grāmatā es to neaprakstīšu, bet pastāstīšu vienīgi par to Dievišķā Visuma daļu, kura robežojas ar mūsu fizisko pasauli.

Jau daudzus gadus es to saucu par Dzīvības Gara pasauli. Tieši šī Dzīvības Gara pasaule ir tas bezgalīgais "tukšums", kā to dēvē astrofiziķi un kosmofiziķi, kurā radies un eksistē Fiziskais Vi​sums.

Dievs Dievišķais Visums ar šā ešelona palīdzību īsteno savu Ieceri fiziskajā pasaulē.

Tā Kunga Ieceres īstenojums savā attīstības gaitā iziet cauri visiem Dievišķā Visuma hierarhiskās struktūras daudzajiem ešeloniem un jau zemākajā ešelonā, ko veido Dieva ".Doma un Vēlme", rada fizisko pasauli visā tās daudzveidībā. Piebildīšu, ka Dieva Domu un Vēlmi nevajag saprast kā cilvēka domu un vēlmi un tās nevajag arī salīdzināt. Jo Dievišķā Visuma Iecere savā kustībā uz zemāko ešelonu virzās cauri daudziem ešeloniem, to skaitā Vēlmju pasaulei un Dievišķā Visuma Domas pasaulei. Tāpat nevajag Dievišķā Visuma zemāko ešelonu uztvert burtiskā nozīmē kā zemāko augstuma, attīstības, nozīmīguma ziņā. Tas ir pēdējais, atrodas vistuvāk fiziskajai reālajai pasaulei, robežojas ar to. Šā ešelona laukos, tā pasaulēs ir koncentrēta un gatava realizācijai Iecere, proti, Fiziskā Visuma evolūcijas un attīstības programma. Dzīvības Gara pasaules galvenā realizējošā plūsma un kodols ir Radīšanas Enerģija.

Jā, mīļais lasītāj, tā pati Radīšanas Enerģija, par kuru stāstīts manā pirmajā grāmatā. Tā pati, kura savulaik man atklājās, tā pati, ar kuras palīdzību es pēdējos deviņos gados esmu atdevis veselību tūkstošiem neizārstējamu slimnieku. Tā, patei​coties kurai esmu saņēmis un saņemu šīs zināša​nas.

Bet tagad sīki pastāstīšu par šīs enerģijas lomu pasaulē, bet tātad arī tavā dzīvē un attiecībā uz tavu veselību.

Radīšanas Enerģija nav vienkārši kāda īpaša enerģija, kaut kas līdzīgs magnētiskajai, jonizējošajai, elektriskajai un cita veida mums zināmajām enerģijām un izstarojumiem. Šāda veida enerģijas un izstarojumus es saucu par cietiem, tie rodas fiziskajā pasaulē notiekošo fizisko procesu rezultātā.

Radīšanas Enerģija ir Dievišķā Visuma daļa, un to nevar nedz reproducēt, nedz fiksēt ar jebkādiem aparātiem un, par laimi, mūsdienās nevar izteikt arī nekādās formulās.

Radīšanas Enerģija pirmām kārtām ir dažādai komplikācijas pakāpei atbilstoši un dažādiem uzdevumiem paredzēti informatīvie lauki, un tā ir Visuma Dzīvā enerģija, kuras sastāvā ietilpst visa dzīvā pasaule, arī uz mūsu planētas.

Radīšanas Enerģija veido apstākļus dzīvības tapšanai un rada pašu dzīvību, tā uztur dzīvību, īsteno dzīvības evolūcijas programmu, kontrolē visus procesus Visumā. Pēc ietekmes uz bioloģisko vielu tai, dabiski, nav nekā līdzīga, tāpēc tā ne ar ko nav salīdzināma.

Domāju, ka informatīvie lauki veido aptuveni 97 98 procentus no Radīšanas Enerģijas, pārējie 2-3 procenti ir atbalstoša, teiksim, anihilācijas enerģija, bez kuras Radīšanas Enerģijas informatīvo lauku pro​grammu nav iespējams īstenot.

Radīšanas Enerģija Visumā īsteno dzīvības ra​dīšanas un evolūcijas programmu.

Radīšanas Enerģijas informatīvie lauki izvietoti jeb organizēti līdzīgi matrjoškām, proti, no lielāka,

visaptverošāka lauka "iznāk ārā" konkrētāks lauks un tā līdz elementārdaļiņu un antivielu organizācijai "nedzīvajā" matērijā un šūnas radīšanas organizācijai un šūnas attīstības un evolūcijas programmai.

Proti, visi procesi, kas notiek Visumā, ir pakļauti šīs programmas izpildei. Dzīvības Gara pasaules īpatnība ir tā, ka bezgalīgā Visuma jebkurā punktā šīs pasaules "lauka blīvums" vienmēr ir nemainīgs.

Savukārt Radīšanas Enerģijas īpatnība ir tāda, ka pastāvīga augsta tās "koncentrācija" izpaužas tajās Fiziskā Visuma sfērās, laukos, telpā, kur rodas un vēlāk attīstās dzīvība. Radīšanas Enerģijas programma taču ietver ne tikai dzīvības rašanos, bet arī tādu apstākļu veidošanu, lai tā varētu rasties. Sī enerģija uztur pašu dzīvību!

Tā ir Dievišķā Māte, Dievmāte, kura cilvēcei un citām civilizācijām ir jāmīl, jāgodā, bijīgi un saudzīgi jālolo un jādara viss, lai pēc iespējas nesarūgtinātu!

Tādējādi Radīšanas Enerģija īsteno, realizē Iecer i\ Bet Dzīvības Gara pasaule ir tas lauks, tas ēters, kas nodrošina pāreju "no šīs pasaules tajā pasaulē", no Dievišķā Visuma Fiziskajā Visumā. Rada ap​stākļus šādai pārejai\ Radīšanas Enerģija nav tikai nemaināms, nemainīgs informatīvi enerģētiskais lauks. Tajā ietilpstošā Visuma Dzīvā Enerģija nemainās, taču informatīvie lauki un uz nemitīgu evolūciju vērstās plūsmas pastiprinās, papildinās un pieaug. Turklāt, ja pēkšņi kāds notikums traucē īstenot Ieceri (es nerunāju par kādu nejaušību evolūcijas procesā, piemēram, viena cilvēka bojāeju avārijas vai traumas rezultātā), iespējami vairāki turpmāko notikumu gaitas varianti: vai nu informatīvā plūsma Radīšanas Ener​ģijas laukā uz kādu laiku apstājas; - vai pastiprinās Radīšanas Enerģijas enerģētiskais lauks, kura uzdevums ir atjaunot informācijas kustību, proti, evolūciju; - vai arī tam visam ir pats nevēlamākais, bet saprātīgām būtnēm traģisks fināls jeb atrisinājums: Radīšanas Enerģijas "fons" pakāpeniski vai krasi vājinās, bet tas nozīmē, ka Civilizācija iet bojāl Ko nozīmē tas, ka notikums nav nejaušs? Pirmām kārtām tā ir desmitiem tūkstošu, simtiem, tūkstošu, miljoniem cilvēku apzināta noslepkavošana īsā laikā. Vai tūkstošiem cilvēku noslepkavošana katru dienu… Mēs par to runāsim šīs grāmatas turpmākajās nodaļās, kad pievērsīsimies jautājumiem, kas saistīti ar Radīšanas Enerģijas dabiskā, veselīgā "fona" pavājināšanos, kura rezultātā sasirgst viss dzīvais uz mūsu planētas.

Tātad Radīšanas Enerģiju ar Dievišķo Visumu vieno pastāvīga atgriezeniskā saikne!

Un visi procesi bezgalīgajā Visuma telpā tiek kon​trolēti un, protams, rada sekas!

6. nodaļa fiziskĀ visuma raŠanĀs

Šīs nodaļas temats ir Fiziskā Visuma rašanās un attīstība. Es saprotu, ka pēc iepriekšējās nodaļas izlasīšanas ir radušies daudzi jautājumi. Gribas konkretizēt, precizēt, dziļāk un plašāk noskaidrot to, kas mums šobrīd ir zināms.

Atgādināšu, kādu uzdevumu es sev izvirzīju, gatavojoties rakstīt šo grāmatu. Man ir jāatklāj cilvēka būtība informatīvi enerģētiskās teorijas aspektā. Mūsu galīgais mērķis ir cilvēks, viņa veselība un labklājība. Tieši uz to ved mūsu ceļš. Cauri Visuma zvaigžņu putekļiem, cauri mūsu pašreizējo slimību un problēmu ērkšķiem.

Diezin vai ir iespējams izstāstīt, kas ir sirds, nesniedzot priekšstatu par cilvēka organismu kopumā.

Tieši tāpat nevar pastāstīt par cilvēku, nepievēršoties milzīgajai pasaulei organismam, kurā viņš dzīvo.

Tātad Dievišķā Visuma zemākajā ešelonā Dzīvības Gara pasaulē (DzGP) Radīšanas Enerģija īsteno Ieceril Pirmais uzdevums ir izpildīts Fiziskajam Visu​mam radīta sava viela Matērija. Radot šo vielu, Radīšanas Enerģija tika koncentrēta līdz neiedomājami mazam apjomam, kurā anihilācijas enerģija, kas šajā apjomā veido 2-3 procentus, tika "saspiesta" tiktāl, ka bija kļuvusi mazāka par sērkociņu kastīti, un rezultātā radās Matērija Fi​ziskās Pasaules viela.

Notika anihilācijas enerģijas sprādziens! Neticami, bet acīmredzot tas ir fakts. Astrofiziķi un kosmofiziķi, kas nodarbojas ar pasaules uzbūves problēmām, runā par Lielo Sprādzienu, izvirza teoriju par Lielo Sprādzienu kā Visuma rašanās sākumu. Viņi teic, ka bija kaut kāds tukšums, kurā uzsprāga Visuma viela. Un no tās, no šīs neiedomājami blīvās vielas, vēlāk izveidojās mūsu Fiziskais Visums. No zinātniskā aspekta mani ļoti interesē šie pētījumi, jo tie dod priekšstatu par kosmofizikas pašreizējo stāvokli un galvenais apstiprina manu viedokli par dzīvības rašanos un attīstību Visumā.

Tātad bija tukšums. Saskaņā ar maniem uzskatiem "lauks", DzGR Turpinās Tā Kunga, Ieceres īstenošanai Tiek koncentrēta Radīšanas Ener​ģija.

Tās informatīvi enerģētiskajos laukos ir ietverta Fiziskā Visuma nākamā viela. Šajā pasaulē tā ienāk kā ceturtā telpas dimensija. Anihilācijas enerģijas sprādziens, kas momentāni pāriet Lielajā Sprādzienā, ir Sākums. Šajā brīdī parādās laiks, un tiek mērīts Fiziskā Visuma dzīvības pastāvēšanas ilgums, sākas Evo​lūcija!

Fizikālie procesi, kas turpmāk norisinās pašā epicentrā, ir labi aprakstīti zinātniskajā un izglītojošajā literatūrā. Daudzi zinātnieku kolektīvi turpina pētījumus šajā virzienā, un man neklājas pārstāstīt to, kas ir viņu prioritāte. Teikšu vienu: esmu vienisprātis ar astrofiziķiem par Visuma evolūcijas periodiem pēc Lielā Sprādziena. Vienīgi piebildīšu, ka visi šie procesi gan tolaik, gan tagad jebkurā Visuma telpas punktā tika un tiek kon​trolēti.

Radīšanas Enerģijas informatīvie lauki turpina evolūcijas programmas īstenošanu, ne uz mirkli neapstājoties. Bet tas nozīmē, ka šo lauku realizācijas punkts kļūst aizvien konkrētāks un gala iznākumā no milzīgā bezgalīgā "neformīgā" ētera izveidojas antidaļiņas, daļiņas, fotoni, neitrīno, protoni, elektroni, kodoli, atomi, molekulas, putekļi pla​nētu, zvaigžņu un… nākamā viela.

Nevaru piekrist teorijai par Fiziskā Visuma paplašināšanos un vēlāko saspiešanos. Es saprotu un pieņemu apgalvojumu, ka Visums nemitīgi attīstās, ka notiek Visuma evolūcija] Daži kosmofiziķi domā, ka pēc Visuma paplašināšanās tas pakāpeniski sāk saspiesties un tiek iznīcināts viss, kas radīts daudzos miljardos gadu, kopš Visums pastāv, protams, ieskaitot arī dzīvību uz Zemes.

Es šādam apgalvojumam principiāli nepiekrītu. No vienas puses, tāpēc, ka Visums man "saka" (!) tas nepavisam tā nav. Bet, no otras puses, tāpēc, ka pati loģika saka priekšā: Radīšana un visi vēlā​kie Visuma

evolūcijas procesi tiek virzīti un vadīti. Un šajā virzībā iznīcināšanas nav. Protams, Tā Kunga Ieceri cilvēks nevar izzināt. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka Tēvs un Māte nekad pat domās nepieļaus sava bērna iznīcināšanul Negrasos ne ar vienu strīdēties par šo tematu. Negribu to darīt daudzu iemeslu dēļ… Es redzu un jūtu tendences, kuras šobrīd man kļuvušas acīmredzamas.

Tātad mūsu Visums ir izveidojies. Vai pēc kāda laika var notikt tāds pats "sprādziens"? Jā, var! Un šādi sprādzieni, kuru rezultātā rodas visumi, ir cikliski. Manā uztverē tas nozīmē, ka nemitīgi, cits citu laika ziņā apsteidzot vai cits no cita at​paliekot, veidojas Fiziskie Visumi.

Bet tas savukārt nozīmē, ka paralēlo pasauļu pastāvēšana ir visnotaļ iespējama. Jā, mūs šķir laiks un telpa, un ierasto fizikas likumu izpratnē mūsu saskare nav iespējama. Jo paralēlās līnijas un telpas nekur nekrustojas. Taču tas tā gluži nav… Tomēr tas nav šīs grāmatas temats.

Esam konstatējuši Dzīvības Gara pasaules sistēmā Radīšanas Enei'ģijas ietekmē ir izveidojies Fiziskais Visums mūsu Fiziskā pasaulei Milzīga pasaule, kas paplašinās un turklāt nezaudē "enerģiju". Var izdzist zvaigznes, var iet bojā planētas un pat planētu un zvaigžņu sistēmas. Bet pats Visums pastāvīgi saņem enerģiju, kas nāk no Dzīvības Gara pasaulē notiekošajiem mazajiem "sprādzieniem", kuri dod kārtējo porciju enerģijas, arī antidaļiņas, daļiņas utt.

Galaktiku, zvaigžņu, planētu veidošanās ir ļoti interesants, pat aizraujošs temats. Tas ir labi iztirzāts daudzās grāmatās. Ja par to interesējaties, palasiet.

Savukārt es izdaru secinājumu, ka izveidojās Visums, kurā nav nekāda haosa, kurā precīzi ir izvietotas galaktikas, zvaigznes, planētas. Es teiktu ir tapis skaists, apbrīnojams, ar mīlestību radīts vei​dojums. Kā gan lai nejūsmo par Radītāju ?

7. nodala zeme. dzĪvĪbai NEPIECIEŠAMO apstĀkĻu SAGATAVOŠANA[2] » Fiziskā Visuma evolūcija notiek, pateicoties Radīšanas Enerģijai, kuras sastāvā ir komplicētības ziņā atšķirīgi informatīvie lauki un anihilācijas enerģija.

Protams, es nespēju līdz galam izprast Tā Kunga Ieceri, bet acīmredzams ir tas, ka viss evolūcijas process no Lielā Sprādziena Sākuma līdz Cilvē​ka Radīšanai ir šā uzdevuma īstenojums.

Pārsteidz tas, cik noteikts bijis uzdevums, precīza tā izpilde un harmoniski iegūtie rezultāti.

Radīšanas Enei'ģijas informatīvie lauki nemitīgi sniedz enerģiju evolūcijai, uztur Visuma attīstību un tātad arī dzīvību uz mūsu planētas.

Radīšanas Enerģijas informatīvo lauku sastāvs ir bezgalīgi daudzveidīgs, un visi šie lauki ir savstarpēji saistīti un stingri pakļauti vienotajai Iecerei. Pats lielākais ir Stabilitātes lauks. Es izšķiru vairākus šos laukus. □ Pirmā Stabilitātes līmeņa lauku droši vien var nosaukt par vakuuma informatīvo avotu. Šā lauka uzdevums ir radīt Fiziskā Visuma galveno vielu. Tas "radījis" elementārdaļiņas, protonus, neitrīno, antidaļiņas utt. □ Otrā Stabilitātes līmeņa lauks "radījis" plazmu, kas uzturēja ļoti augstu temperatūru desmitiem miljardu grādu. Tieši tas vairākus simtus tūkstošu gadu "turēja gūstā" gaismu. Šo lauku "darbības" laikā nepārtraukti notika kodoltermiskās reakcijas, taču sarežģīti elementi neveidojās. □ Trešā Stabilitātes līmeņa lauks deva gaismu Fiziskajam Visumam. Pateicoties šim laukam, izveidojās Visuma gāze putekļi, kas sastāv no sarežģītu elementu un daļiņu masas, no kuras vēlāk tapa tas Visums, ko mēs redzam, dzirdam, pazīstam un nepazīstam. Daļiņa no tā vienmēr ir tev acu priekšā paskaties uz zvaigžņotajām debesīm!

Tā Radīšanas Enerģijas sastāvā ietilpstošie Stabilitātes lauki īsteno Ieceri Radīšanas programmu.

Tieši pateicoties šiem laukiem, Lielā Sprādziena milzīgā spēka izkliedētā viela sāka koncentrēties ap zvaigznēm, kuru vēl nebija, vai ap kādu "pie​vilkšanas centru".

Fiziskā Visuma attīstība noris konsekventi, pakāpeniski īstenojot Ieceri-Plānu, kas ietver visur un vienmēr pagātnē, nākotnē un tagadnē esošā Dievišķā Visuma Domu un Vēlmi. Fiziskajā Visumā pastāv laiks, kurš nevar būt mūžīgs un kuru ne​viens pat uz mirkli nevar apturēt.

Tātad Stabilitātes lauki veicina planētu izvei​došanos.

Otrā Stabilitātes līmeņa lauks ietilpst zvaigžņu un planētu informatīvā lauka sastāvā un "atbild" par planētas kodolu vai zvaigzni (arī par mūsu Sauli).

Trešā Stabilitātes līmeņa lauks arī ietilpst planētu un zvaigžņu informatīvā lauka sastāvā un veicina planētas vielas, proti, tās dzīļu veidošanās pro​cesu stabilizēšanos.

Katra planēta, katra zvaigzne ir unikāla, neatkārtojama un vienotajā Visuma organismā pilda noteiktus uzdevumus un funkcijas!

Pat jebkuras planētas un zvaigznes kodols no informatīvi enerģētiskās teorijas viedokļa uzskatāms par "dzīvu", unikālu, individuālu vienotās Visuma pasaules daļu, kurai ir sava misija un savs ceļš evolūcijā.

Stabilitātes lauki ir nemainīgi un mūžīgi. Šo lauku galvenais uzdevums ir veidot Fiziskā Visuma vielu un uzbūvi un uzturēt Ieceres programmu īste​nojošo informatīvo plūsmu līdzsvaru. Šie lauki nodrošina apstākļus iekšējai evolūcijai, arī mūsu Saules sistēmas evolūcijai, bet mūsu Sau​les sistēma arī ir pakļauta Iecerei, proti, Fiziskā Visuma attīstības vispārējam plānam.

Iecere ir ne tikai Fiziskā Visuma, bet arī radītās dzīvības augstākais attīstības likums, tātad arī mūsu likums. Un mēs nekad nespēsim nodibināt kontaktu ar paralēlo pasauļu civilizācijām, iekams nebūsim sapratuši, cik svarīgs ir šis likums, iekams nebūsim apzinājušies, ka Visumā iznīcināšanai nav vietas!

Augstāko attīstības pakāpi civilizācija sastiiegs tikai tad, kad neiejaukšanās citu civilizāciju dzīvē un Visumā notiekošo globālo procesu gaitā kļūs par civilizācijas pastāvēšanas absolūto principu!

Bet tas nozīmē, ka ticība Fiziskā Visuma dievišķajai izcelsmei, ticība Absolūtam, Tam Kungam būs sasniegusi augstāko attīstības pakāpi!

Un tas nebūt nav fanātisms, tā ir visas civilizācijas un katra tās locekļa saprāta augstākā attīstības pakāpe.

Tātad, pateicoties Stabilitātes laukiem, noteiktā Visuma laika posmā tika izveidotas galaktikas un zvaigžņu sistēmas. Ap Sauli sāka riņķot nākamās planētas, un vienai no tām bija lemts kļūt par civi​lizācijas mājvietu. Šajā posmā sāka izpausties Statiskā plāna lauki. Pateicoties tiem, mūsu planēta pilnībā kļuva par planētu. Tas ir, radās hidrosfēra, atmosfēra, litosfēra dzīvībai gatavas planētas galvenie komponenti.

Mūsu planētas veidošanās turpinās līdz pat šai dienai. Informatīvie lauki "strādā" nemitīgi, katru brīdi, ik mirkli. Šo lauku uzdevums bija pla​nētu "iedzīvināt".

Pēc mūsu planētas izveidošanās aktivizējās paši sarežģītākie lauki, kuros ir ietverta šūnas radīšanas un evolūcijas programma.

Ja tev, mans mīļais lasītāj, kaut uz mirkli šķitīs, ka esmu tālu novirzījies no temata, skaidrojot, kā tapa dzīvībai gatavā planēta, tad vēlreiz atceries, ka Visums ir vienots organisms. Es stāstu tikai to, kas tev jāzina par pasauli, lai saprastu, kas ir vese​lība un kas ir slimība.

Par dzīvības primāro materiālu kļuva ogleklis. Ogleklis radās kodolreakcijās tad, kad otrā Stabilitātes līmeņa lauki beidza tajos ietvertā plāna īstenošanu. Tajā pašā laikā izveidojās ūdeņradis, slāpeklis, skābeklis. Trešā Stabilitātes līmeņa lauki aktivizēja šos procesus. Sākotnējam gāzu miglājam atdziestot, parādījās pirmie organiskie savienojumi. Pēc tam aktivizējas Statiskā plāna lauki, sagatavojot apstākļus, lai varētu rasties šūnas.

8. nodala ŠŪnas RAŠANĀS

Tagad tev, mīļais lasītāj, jāsakoncentrē visa sava uzmanība, jo mēs pietuvojamies radīšanas kulminācijai šūnas tapšanai, bet tieši šūna taču ir dzīvības pamatlicēja uz Zemes. Tā ir Fiziskā Visuma evolūcijas virsotne tiek īstenota Iecere par dzī​vību!

Spīd Saule. Zeme ir okeāns, milzīgs molekulu un dažādu savienojumu lauks. Veidojas eksistencei piemērota dabas vides šūna. Radīšanas Enerģijai, kas ieskauj un caurauž visu planētu, kopš šā brīža pastāvīgi saglabājas augsta koncentrācija, jo sākas dzīvības tapšanas process. Informatīvajos laukos visu šo laiku pakāpeniski vēršas plašumā "šūnas radīšanas" programma. Ieceres īstenošana neapstājas ne mirkli!

Radīšanas Enerģija jau ietver šūnas informatīvi enerģētiskos laukus, proti, šajos laukos šūna jau ir izveidota! Neredzami, informatīvajā līmenī, tā jau pastāv!

Vēlos, lai tu, mīļais lasītāj, iegaumē galveno: jebkurš ķermenis, jebkurš organisms sākotnēji pastāv informatīvi enerģētiskajā laukā, kurš pēc tam to iemieso fiziskajā pasaulē! Tā ir būvēta pasaule, kurā mēs ar tevi dzīvojam! Līdzīgi kā Fiziskais Visums sākumā "plāna" veidā pastāvēja Dievišķā Visuma informatīvajos laukos, tieši tāpat šūna sākumā "plāna" veidā eksistēja Radīšanas Enerģijas informatīvajos laukos, gluži tāpat tur eksistē viss, kas vēl gaida savu laiku, gaida iemiesojumu.

Tātad šūna ir izveidojusies Radīšanas Enerģijas informatīvajos laukos. Fiziskajā pasaulē tās vēl nav. Un šajā tapušajā šūnā ieplūst anihilācijas enerģija Visuma dzīvā enerģija, kura, kā jūs atceraties, ietilpst Radīšanas Enerģijas sastāvā (2-3 procenti). Sākas ieceres īstenošana. Veidojas DNS, RNS, sākas sintēze. Dzīvā šūna izveidojas planētas un tās Pasaules okeāna apstākļos, turklāt ne jau viena šūna miljardiem šūnu īsā laikā. Tieši tā: vispirms informatīvā "matrice", pēc tam miesa. Tieši tā notiek! Gribi to atzīt vai ne, bet zinātnē par Visuma dzīvi un cilvēku tā jau ir ābeces patiesība.

Pasaulē nav vietas nejaušībai! Vai šūna varēja rasties nejauši?

Tas gluži vienkārši nebija iespējams, ka šūna rastos nejauši! Jo nekas nejaušs nevarēja notikt un nenotiek! Dzīvību, kā mums visiem tas labi zināms, nosaka DNS un RNS molekulu sintēze. Šo molekulu ģenētiskais kods nosacīti sastāv no četriem "burtiem" ("zīmēm"). Amerikāņu astronoms Dž. Holdens aprēķinājis, cik reižu jāpārbauda dažādas šo četru "burtu" kombinācijas, lai beidzot atrastu tieši to kombināciju, no kuras izcelsies dzīvība. Iznākumā bija neiedomājami liels skaitlis: pēc vieninieka jāraksta 600 000 nuļļu. Ja daba ik sekundi veidotu miljonu kombināciju, tad visai pārbaudei vajadzētu vismaz 100 miljardus gadu. Bet saskaņā ar mūsdienu astrofiziku datiem Visums nav vecāks par 20 22 miljardiem gadu.

Tā, lūk, Visumā nav noticis, nenotiek un nevar notikt nekas nejaušs! Tas tev, mīļais lasītāj, labi jāielāgo, un to tu nekad nedrīksti aizmirst.

Tātad šūna radās pirms aptuveni 5 miljardiem gadu. Tai vēl nebija ģenētiskās atmiņas, tās gluži vienkārši nevarēja būt. Šūna sāka dalīties, turklāt tā bija nevis neapvaldīta, bet gan stingri orientēta dalīšanās, jo atradās Radīšanas Enerģijas informatīvo lauku kontrolē. Es neturpināšu aplūkot šūnas dalīšanos, lai nevajadzētu minēt aizvien jaunus un jaunus terminus un definējumus. Gribu, lai lasītājs saprastu, kas būtībā notika un kas notiek patlaban, tajā brīdī, kad viņš tur rokās šo grāmatu.

Kas notika tālāk, mēs labi zinām no bioloģijas mācību grāmatām. Sākumā radās vienkāršākie organismi. Lielākoties tās bija aļģes, jo uzdevums bija veidot brīvo skābekli. Fotosintēze darbojās labi un bez traucējumiem, un rezultātā veidojās atmosfēras skābeklis, bet līdz ar to parādījās pārsteidzoši daudzveidīga augu valsts. Šūnas rašanās un visa turpmākā procesa norise iespējama tikai skābekļa klātbūtnē. Jau pirms zilaļģu un zaļaļgu rašanās skābekli izdalīja šīm aļģēm līdzīgie senie mikroorganismi. Tieši šie organismi, bet vēlāk iepriekš minētās aļģes pirmo reizi pārgāja no bezskābekļa apstākļiem uz atmosfēru ar skābekli,

pārtapa no vienšūnas nediferencētiem organismiem par daudzšūnu organismiem, kuru šūnām ir augsta specializācijas pakāpe.

Un te ir vietā atzīmēt, ka anaerobajiem mikroorganismiem skābekļa parādīšanās signalizēja par nepieciešamību aizsargāties no tā toksiskās ietekmes. Tā kā atmosfēras skābekļa koncentrācijas palielināšanās noritēja ilgi, šie organismi spēja izveidot aizsargmehānismus, arī savās šūnu membrānās.

Kāpēc es par to runāju? Tāpēc ka šim mehānismam ir svarīga nozīme vēža veidošanās šūnu deģenerēšanās procesā. Par šo briesmīgo slimību un tās ārstēšanas rezultātiem mēs runāsim nākamajās grāmatās.

Dzīvības attīstība uz mūsu planētas no vienkāršas šūnas līdz augsti organizētām šūnu sistēmām, bet pēc tam līdz organismiem noritēja daudzu miljardu evolūcijas gadu laikā, tā turpinās arī tagad. Ir izstrādātas neskaitāmas teorijas, kas izskaidro šā evolūcijas procesa gaitu. Vispāratzīta ir Čārlza Darvina mācība par dzīvības attīstības evolucionāro dabu. Kā zināms, šajā teorijā dzīvības pamatprincipi reducēti līdz slavenajai triādei: iedzimtība, mainība un dabiskā izlase.

Starp teorijām, kuras skaidro dzīvības evolūciju uz planētas, šī teorija ieņem dominējošo, galveno vietu un daudz ko ir noskaidrojusi. Taču jebkuram pētniekam, kas interesējas par dzīvības rašanos uz Zemes, par cilvēka parādīšanos uz planētas, rodas ļoti daudz jautājumu, uz kuriem šī teorija nespēj dot atbildi. Kā radās visa dzīvā pamatlicēja šūna? Kā šūna "zināja", ka tai vajag vairoties un dalīties? Kādā veidā tā bija ieprogrammēta uz evolucionāru pārtapšanu sarežģītās sistēmās un organismos? Šie un daudzi citi jautājumi Darvina teorijā palikuši neatbildēti. Lai gan tur nav nekā dīvaina. Mēs ejam uz priekšu!

Izzināšana turpinās. Teorijas, kas ilgus gadus šķita nesatricināmas, zaudē savas pozīcijas.

9. nodaļa dzĪvĀs pasaules evolŪcija[3] So nodaļu es veltīju izcilajam zinātniekam un brīnišķīgajam cilvēkam Krievijas Ekoloģijas akadēmijas akadēmiķim, profesoram, fizikas un matemātikas zinātņu doktoram Vitālijam Moračevskim Mēs kopā esam pavadījuši daudzas stundas, runājot par pasaules uzbūvi, arī par biosfēras iz​veidošanos. Šajā virzienā viņš man daudz ko atklāja un izskaidroja. Un es nespēju nepastāstīt tev, mīļais lasītāj, par to, kāda viņa skatījumā bijusi planētas biosfēras attīstība. Turklāt tas būs brīnišķīgs papildinājums šai grāmatai. Tomēr neuzskati, ka esmu tevi pirms laika pametis. Kā tu saproti, šajā nodaļā saglabājas ne tikai mana "klātbūtne".

Tātad visa pasaules daudzveidība nav radusies nejauši, tā attīstījās pēc stingri noteiktas programmas. Tagad, pēc miljardiem gadu, varam konstatēt, ka šī programma stimulēja sarežģītāku organismu veidošanos.

Ko tas nozīmē? Dzīvā viela fotosintēzes procesā apsorbēja Saules enerģiju un pa ķēdi kā uzturvielu nodeva tālāk. Savām vajadzībām organisms izlieto vidēji 10 12 procentus asimilētās enerģijas, bet pārējo tādā vai citādā veidā atdod (arī okeānam, Zemes garozai). Bet tas nozīmē, ka jau fiziskajā pasaulē tiek pildīta programma, kas paredz plānveidīgi radīt vidi nākamā cilvēka dzīvei. Un dzīvajiem organismiem tā ir visnozīmīgākā funkcija attiecībā uz planētu, funkcija, kas vienmēr bijusi, ir un vienmēr paliks!

Sūnas sāka dalīties, radās daudzveidīgas dzīvības formas. Turklāt tas notika ļoti ātri. Kāpēc gan šūnu masa augot nepārtapa kaut kādā bezformīgā organiskā vielā? Tolaik šūnām taču vēl nebija ģenētiskās atmiņas; tātad gēnos nebija šūnu attīstības programmas?

Tomēr šāda programma bija, ir un būs. Šī "atmiņa" programma jau sākotnēji bija ietverta jebkuras šūnas informatīvajā laukā. Pat šūnu bojāeja ietilpa šajā programmā, kas paredz "sagatavot apstākļus dzīvībai": planētai bija nepieciešama organiskās vielas mineralizācija. Šai vielai pārtopot par izrakteni, enerģija "konservējas" Zemes garozā un kalpo par bāzi eksogēniem ģeoloģiskajiem procesiem, nodrošina nākamā cilvēka enerģētiskās va​jadzības. Šo dzīvās vielas funkciju mēs gluži pamatoti va​ram saukt par enerģētisku.

Tātad vai Visumā un uz planētas visi procesi tiek vadīti? Neapšaubāmi!

Dzīvības rašanās un biosfēras veidošanās pirmajā posmā īpaša nozīme bija Radīšanas Enerģijas rautablajiem laukiem. Atgādinu, ka uz planētas notika mērķtiecīgs augsti organizētu būtņu dzīvei pie​mērotu apstākļu veidošanas process.

Dzīvajai vielai bija un ir destruktīva funkcija sadalīt un mineralizēt mirušu organisko vielu, ķīmiski sadalīt iežus, bet minerālus, kas izveidojušies, iekļaut biotiskajā riņķojumā. Mirusi organiskā viela sadalās līdz vienkāršiem neorganiskiem savienojumiem (ogļskābā gāze, ūdens, sērūdeņradis, metāns, amonjaks utt.), kurus riņķojuma sākumposmā izmanto speciāla organismu grupa reducenti (destruktori).

Pirmie klinšu iemītnieki baktērijas, zilaļģes un zaļaļģes, sēnes un ķērpji, izmantojot veselu kompleksu dažādu skābju ogļskābi, slāpekļskābi, sērskābi ņn daudzveidīgas organiskās skābes, ar to palīdzību sadala klinšu minerālus, selektīvi izdalot un biotiskajā riņķojumā iekļaujot kalciju, kāliju, nātriju, fosforu, silīciju, mikroelementus.

Pelnelementu kopējā masa, kas katru gadu tiek iesaistīta biotiskajā riņķojumā, uz sauszemes vien veido aptuveni astoņus miljardus tonnu, vairākkārt pārsniedzot visas pasaules vulkānu izvirdumu masu gada laikā.

Tātad vai Visumā un uz planētas notiekošie procesi tiek vadīti? Neapšaubāmi!

Visus šos procesus padara iespējamus tikai visu Radīšanas Enerģijas lauku pastāvīga koncentrācija virs planētas un, dabiski, pastāvīga Saules ak​tivitāte.

Dzīvās vielas koncentrēšanas funkcijas uzdevums ir organisma dzīvības procesu norises gaitā selektīvi uzkrāt dabā izkliedētos vielu atomus. Spēja koncentrēt elementus no visai atšķaidītiem

šķīdumiem ir vēl viena ieprogrammēta dzīvajai vielai raksturīga īpatnība. Daudzu elementu aktīvi koncentrētāji bija un joprojām ir mikroorganismi. Tā, piemēram, produktos, ko dzīvības procesu norises gaitā radījuši daudzi no tiem, mangāna daudzums salīdzinājumā ar dabas vidi ir palielināts 1 200 000 reižu, dzelzs daudzums 65 000 reižu, vanādija 420 000 reižu, sudraba 240 000 reižu utt.

Uz planētas pirmie parādījās un dzīvo planētu sāka veidot jūras organismi. Tieši tie savu skeletu vai apvalku veidošanai aktīvi koncentrēja (un turpina to darīt arī tagad) izkliedētos minerālus. Eksistē, piemēram, kalcija un silīcija organismi. īpaši jāpievērš uzmanība jūras organismu spējai uzkrāt mikroelementus, smagos metālus, to skaitā indīgos un radioaktīvos elementus. To koncentrācija bezmugurkaulnieku un zivju ķermenī simtiem tūkstošu reižu pārsniedz šo vielu daudzumu jūras ūdenī.

Tāpēc jūras produkti ir ļoti noderīgi kā minerālu avots.

Tātad vai Visumā un uz planētas notiekošie procesi tiek vadīti? Neapšaubāmi!

Tā planētas dzīvā viela aktīvi palīdz veidot vidi sarežģītākiem organismiem, jo mainās atmosfēras un okeāna sastāvs, parādās nogulumieži un augsne. Turklāt Radīšanas Enerģija kontrolē kopumā visas sistēmas un katra atsevišķā posma (ar šūnu sākot) attīstību.

Biosfēra rada apstākļus dzīvības pastāvēšanai, bet tātad tavai un manai dzīvei. Vēlos, lai tu saprastu mani, tātad arī saprastu savu lomu savā un visas cilvēces slimībā.

Bet nu, mans mīļais cilvēk, ņemot vērā iegūtās zināšanas, padomā par to, kas tagad notiek ar planētu, ap kuru Radīšanas Enerģijas fons kļūst arvien vājāks. Dzīvā viela zaudē vides veidotājas funkcijas, un tas nozīmē, ka mūsu planēta pama​zām iet bojā.

10. nodala augu smalkĀ ĶERMEŅA SISTĒMA Šajā nodaļā mēģināšu pastāstīt par visos uz Zemes notiekošajos procesos tieši iesaistīto informatīvi enerģētisko lauku galvenajām funkcijām. Protams, var un vajag runāt par mūsu Spīdekli Sauli, jāsaprot, ka dzīvības rašanos uz Zemes un visus procesus uz tās ietekmē viss Fiziskais Visums, arī Saules sistēmas planētas un Zemes pavadonis Mēness. Tas patiešām tā ir, un varbūt turpmākajās grāmatās aplūkosim arī šos tematus.

Taču man un, domāju, arī tev, mans mīļais lasītāj, galvenais ir "nonākt" līdz cilvēkam, tikt skaidrībā par viņa slimību cēloņiem.

Bet tagad vēlreiz atgādinu: lai saprastu fizisko pasauli, kas ir seku pasaule, jāizprot pārfiziskā pasaule, kas ir cēloņu pasaule.

Tāpēc pievērsīsimies galvenajiem Radīšanas Enerģijas laukiem, kas tieši piedalās dzīvības radīšanā un tās tālākajā evolūcijā uz planētas, un mēģināsim noiet evolūcijas ceļu no pirmās šūnas līdz Cilvēkam.

Tātad virs planētas, kas arī ir vesela Kosmiska Būtne, koncentrēti Radīšanas Enerģijas lauki.

Vispirms tiek radīts planētas informatīvi enerģētiskais lauks, kas, no vienas puses, ir tā "dalījuma" robeža, tas īpašais slānis, kurš nodrošina radīšanas un evolūcijas programmas realizāciju mūsu planētas fiziskajā pasaulē.

No otras puses, tas ir Zemes informatīvais lauks, kas vēl ir pavisam sterils, bet kas pildīs ļoti svarīgu lomu, vācot un uzņemot evolucionāro pieredzi no visa dzīvā uz planētas. Proti, tā ir planētas informācijas bibliotēka savdabīga datu banka, kas nepieciešama Radītājam viņam vien zināmiem mēr​ķiem, avī Plāna "koriģēšanai" (saprotu, ka tas skan visai pasaulīgi).

Jāteic, ka daudzi "kontaktieri" vai lielais vairums no viņiem informatīvo kontaktu nodibina tieši ar šo "planētas bibliotēku", cenšoties iegūt kādas jaunas zināšanas. Tomēr nesekmīgi, tāpēc ka tur "glabājas" cilvēces un konkrētas uz citpasauli aizgā​jušās personas zināšanas.

Par to mēs runāsim turpmākajās nodaļās.

Tagad pārejam tieši pie šūnas veidošanās un tās evolūcijas gaitas.

Visa uz Zemes esošās dzīvības radīšanas programma ir ietverta Radīšanas Enerģijas informatīvajos laukos.

Kad tiek radīta šūna, pastiprinās tieši šā plāna lauks tas tiek it kā izdalīts, novirzot uz to visu Dzīvā Visuma enerģiju. Tiklīdz šūnas iemiesošana jeb radīšana ir notikusi, šis lauks "atdod" vietu citam laukam, bet pats saglabājas uz visiem lai​kiem, taču kā radītā objekta kontrolētājs.

Sūnas informatīvais lauks ietver gan šūnu, gan arī tās attīstības programmu. Šajā laikā uz planētas ir radīti apstākļi, lai realizētu programmu, kas paredz šūnu visa dzīvā pamatlicēju uz planētas iekļaut fiziskajā pasaulē. Ir tikai nepieciešams no planētas "materiāla" radīt šūnu. Tas arī tika iz​darīts.

Sūna pirmām kārtām ir pasaulīgi planetārs veidojums. Atšķirībā no visiem dzīvajiem organismiem, kas uz planētas parādījās vēlāk, šūnas Smalkajam ķermenim informatīvā piesātinājuma dēļ bija daudz lielāka nozīme nekā vēlāko organismu Smalkajam ķermenim.

Manā skatījumā šūnas veidošanās process bija šāds: izgājusi cauri planētas informatīvajam laukam, enerģija nepieciešamo planētas vielu veido, koncentrē, sabiezina līdz mikroskopiskam apjomam, kuru cilvēks saskatīs mikroskopā tikai pēc daudziem miljardiem evolūcijas gadu. Vispirms izveidojas DNS un RNS, kā arī dzīvības ģenētiskais kods. Pati DNS struktūra un organizācija vēlāk izdalīs vienas šūnas dzīvības procesu norisei nepie​ciešamo enerģiju.

Top šūnas kodols, protoplazma, mitohodriji utt. Un šūnas Smalkā ķermeņa sistēmā, ko daudzi sauc par biolauku, saglabājas informatīvo lauku atnestā Visuma informācija, kas orientē uz dalīšanos un tālāku evolūciju. Mums ir ļoti svarīgi to zināt un paturēt prātā. Uz šūnas dalīšanos orientētā informācija jau

sākotnēji atradās un joprojām atrodas tieši gēnos, bet šūnas informatīvajā laukā tā ir šūnas pamats. Un šī informācija ar DNS tiešu starp​niecību vada šūnu.

Tagad mums atkal jāatgriežas pie Radīšanas Enerģijas, lai saprastu, kas uz planētas notika dzīvas būtnes šūnas šūnu sistēmas radīšanas laikā un turpmākās dzīves gaitā, jo tad spēsim izprast, kā mainījās arī pats informatīvo lauku sastāvs.

Mēs jau teicām, ka Radīšanas Enerģijas sastāvā 97 98 procentus aizņem attīstības informatīvie lauki programmas un 2 3 procentus Visuma Dzīvā Enerģija.

Virs planētas atrodas Radīšanas Enerģija, kurā ietilpst visa dzīvā radīšanas un evolūcijas pro​gramma no pašiem pirmsākumiem līdz pat cilvēka atnākšanai.

Top šūna. Šo programmu īstenojošais informatīvais lauks pēc sava uzdevuma izpildes attiecīgās programmas ieplūdina tieši izveidotajā šūnas informatīvi enerģētiskajā laukā un kopš šā brīža faktiski 100 procentu apjomā tiek piepildīts ar Dzīvā Visuma enerģiju. Bet tas nozīmē, ka Radīšanas Enerģijas sastāvā ietilpstošais konkrētais lauks jau nekad vairs nespēs rosināt šūnas radīšanu; tā uzde-s vums, tā funkcija ir uzturēt daudzšūnu organismu normālai funkcionēšanai nepieciešamo enerģētisko fonu lauku. Tā ir ļoti būtiska un svarīga informatīvi enerģētisko lauku funkcionēšanas "detaļa". Ja tās nebūtu, radīšanas process nepārtraukti tur​pinātos un uz planētas diezin vai notiktu radīto organismu evolūcija utt.

Proti, radīšanas informatīvi enerģētiskie lauki pēc attiecīgo programmu realizācijas paliek Radī​šanas Enerģijas informatīvajā laukā, bet to sastāvs jau ir pilnīgi citāds.

Atgriežamies pie šūnas. Tās dalīšanās informatīvi enerģētiskajā laukā ir ietverta šūnas evolūcija un visa tās dzīve uz planētas. Šo lauku es saucu par Smalkā ķermeņa sistēmu, un tas ietilpst jebkura uz mūsu planētas esoša dzīvā organisma sastāvā, no planktona līdz augiem, no zivīm līdz putniem un tā tālāk līdz pat zīdītāju organismiem.

Mēs runājām par to, ka radīšanas programma paredz, ka DNS izstrādā smalko enerģiju, kas nepieciešama šūnas normālai funkcionēšanai. Bet… ar šo enerģiju nepietiek, pat lai rastos un normāli funkcionētu organisms, kas sastāv no divām šūnām, nemaz jau nerunājot par organismu, kurā ir trīs un vairāk šūnas.

Radīšanas Enerģijas sastāvā ietilpa lauki, kuru uzdevums bija veidot sarežģītus organismus, proti, radīt evolucionējošu augu valsti, kuras sastāvdaļas secīgi iziet evolūcijas posmus un papildina cita citu.

Es šos laukus varu nosaukt, bet to nedaru vienīgi tādēļ, lai lasītāju nenogurdinātu ar daudziem jau​niem nosaukumiem.

Iepriekšējā nodaļā runājām par to, kā pakāpeniski veidojās biosfēra. Kā, pateicoties dzīvajiem organismiem, notika brīnums Visums ieguva PARADĪZI fiziskajā pasaulē. Organismi kļuva aizvien sarežģītāki tāpēc, ka tika iekļauti aizvien jauni informatīvi enerģētiskie lauki visu organismu Smalkajā plānā eksistējošo precīzo kopiju nesēji. Un katra plāna ietvaros notika realizācija šūnu sistēmu evolūcija no vienkāršākām uz sarežģītākām. Tiklīdz kārtējais organisms bija izveidojies, informatīvais lauks kļuva gandrīz "sterils" informatīvajā plānā un, kā mēs jau teicām, tā sastāvā galveno vietu ieņēma Dzīvā Visuma atbal​stošā enerģija.

Proti, šūna sāka dalīties ne tikai tādēļ, ka tajā jau bija dalīšanās programma, bet arī tādēļ, ka tā saņēma enerģijas papildu porciju. Tieši enerģijas papildu porcijas, kuras saņēma un joprojām saņem visas mūsu planētas šūnu sistēmas, nodrošina organismu normālu funkcionēšanu un evolūciju. Cita ceļa gluži vienkārši nav.

Olšūnas apaugļošana kļūst iespējama vienīgi tad, ja ir stingri noteikta enerģijas koncentrācija, kuru nodrošina zināms daudzums spermatozoīdu.

Realizējot programmu to novirzot uz konkrētu organismu sugu un pasugu organizāciju, tika izbrīvētas, lietojot nosacītu apzīmējumu, "atmiņas šūniņas", un to vietu ieņēma dzīvā Visuma enerģija, kuras uzdevums bija un ir arī tagad uzturēt veselīgu fonu visu dzīvo būtņu attīstībai un dzīvei uz planētas.

Evolūcijas process ir apbrīnojams pirmām kārtām tāpēc, ka ir pilnīgi acīmredzams: tas tiek vadīts!

Pilnīgi acīmredzams ir arī tas, ka dzīvība tiek radīta ar milzīgu mīlestību. Jo tādu skaistumu bez mīles​tības radīt nav iespējams.

Un tā daudzus miljonus gadu tika īstenota šī programma radīta Zeme, ko klāj okeāni, ezeri, upes, lauki, meži. Augu valsts daudzveidība ir pārsteidzoša: miljoniem dažādu augu, puķu, koku… Ļoti žēl, ka tajos dažos tūkstošos gadu, kopš uzradies Barbars, daudz kas jau ir zaudēts. Nu, tas tā, starp citu, netīša novirzīšanās no temata.

MUTABLAIS SLĀNIS AUGU VALSTS DVĒSELE Visas planētas augu valsts evolucionāro attīstību "vadīja" vienotais informatīvi enerģētiskais lauks, ko astrologi sauc par mutablo slāni. Es tam nedošu citu nosaukumu, jo būtību tas nemainīs.

Mutablais slānis ne tikai kontrolē informatīvos laukus radīšanas procesā un ne tikai tos vada. Es to definētu kā plašu jaunrades lauku, kas mūsu planētas apstākļos pārveido augu valsti. Radīšana noris ne tikai mūsu pasaulē, atceries, es jau teicu, ka fiziskie^ visumi Dzīvības gara pasaulē veidojas nemitīgi. Šie citi visumi (paralēlās pasaules) veidojas pēc tāda paša principa, pēc kāda tapa mūsu Visums, un attīstās pēc tādas pašas shēmas. Tomēr tās ir citas pasaules: tur ir citi apstākļi, pilnīgi citāda biosfēra, bet tātad pilnīgi citāda augu un dzīvnieku valsts. Citāda tieši tāpēc, ka radīšana tā ir jaunrade, un šo funkciju attiecībā uz augu valsti pilda mutablais slānis. Tieši šis slānis ievada šūnu savienošanos sarežģītā daudzšūnu organismā, tieši šis slānis iedibina noteiktu hierarhiju augu valstī, kur katrai sugai, pasugai un tā tālāk ir sava noteikta vieta un savs uzdevums.

Taču, šķiet, mutablā slāņa visapbrīnojamākā īpašība ir tā, ka šis slānis pat pēc radīšanas paliek informatīvi piesātināts. Tajā it kā glabājas augu valsts dvēsele. Pateicoties šai "dvēselei", visa daudzveidīgā planētas augu pasaule kļūst par vienotu organismu un gluži kā dzīva būtne spēj "just", "raudāt", "priecāties", "palīdzēt", būt "līdzcietīga". Kādam tas šķitīs neticami, taču mēs ar to saskaramies gandrīz vai katru dienu. Tikai ierastajā stei​gā reti tam pievēršam uzmanību. Gadās, ka augu valsts sāk cīņu ar cilvēku. Tas notiek tur, kur cilvēka rupjā iejaukšanās noved pie augu valsts masveida iznīcināšanas.

Vai to ir iespējams nepamanīt? Tikai cilvēks ir noskaņots šo atbildes triecienu iztēlot par "trakojošās stihijas plosīšanos", par "dabas kataklizmu". Viņam pat prātā neienāk padomāt par savu barbarisko attieksmi pret dabu, un vienu viņš nekādi nespēj saprast to, ka mūsu planēta ir dzīvs organisms, ka augu valstij arī ir dvēsele, ka augi spēj protestēt un stāties pretī cilvēka barbarismam! Planētajau sen "atbild" uz cilvēka atbaidošo iejauk​šanos ekoloģijā, un šī atbilde kļūst ar katru gadu asāka un agresīvāka [4] .

Mutablais slānis, kas evolūcijas procesā piedalās pēdējais, kļūst par augu valsts vienojošo, vienoto informatīvo lauku, kas enerģiju virza uz planētas augu segas masveida bojāejas reģioniem, taču diemžēl vairs nav spējīgs atjaunot tā vai cita auga vai koka izzudušo sugu. Radīšanas programmas un pašu informatīvi enerģētisko lauku tajā vairs nav.

Cilvēka mēģinājumi patstāvīgi izaudzēt jaunu auga šķirni vai paaugstināt ražību zināmā mērā nonāk pretrunā ar radīšanas programmu. Līdz ar to daudzi mākslīgi radīti augi ir visai kaprīzi un prasa īpašu kopšanu. Lieta tā, ka šādu augu Smalkie ķermeņi ir mazāk izturīgi un novājināti, jo šajā gadījumā ir pārkāpts radīšanas princips. Tiesa, augu valsti tas īpaši neietekmē. Pavisam citādi ir ar dzīvnieku pasauli.

Pabeidzot tematu par augu valsts radīšanu, gribu akcentēt vairākus mums svarīgus momentus. □ Jebkuram augu valsts organismam, sākot ar vienkāršu šūnu un beidzot ar sarežģītām šūnu sistēmām, ir Blīvais ķermenis un Smalkais ķermenis. Turklāt evolūcijas procesā vispirms izveidojas Smalkais ķermenis Radīšanas Enerģijas informatīvajos laukos, un tikai pēc tam tas "piedzimst" fiziskajā pasaulē no planētas vielas. □ Augu Smalkā ķermeņa sistēma atšķiras no dzīvnieku un cilvēka Smalkā ķermeņa sistēmas.

Smalkais ķermenis ir tādu enerģētisko artēriju un kanālu sistēma, pa kuriem plūst Smalkā ķermeņa sistēmas enerģija. Enerģija plūst pa daudzajiem šūnu kanāliem, katra šūna ir šīs sistēmas "kapilārs".

Visām augu organisma šūnām noteiktu bioloģisko ritmu nosaka Radīšanas Enerģijas mutablais slānis.

(Dziļāku ieskatu par to es došu nodaļā, kas veltīta vesela cilvēka organisma uzbūvei.)

Augu smalkajam ķermenim ir divi "programmas" lauki, proti, tie ietver divas pamatfunkcijas.

1. Pirmā ir iesūkšanas funkcija barības vielu uzņemšana un izdalīšana no organisma. Iesūkšanas, asimilēšanas un izdalīšanas process šūnā notiek, pateicoties tās enerģētiskajai elpošanai. Savukārt enerģētiskajai elpošanai ir trīs secīgas fāzes:

a) enerģijas uzņemšanas un uzkrāšanas fāze; b) enerģijas asimilēšanas fāze; c) enerģijas caurlaišanas un izdalīšanas fāze. Šīs fāzes secīgi noris dažu mirkļu laikā. Taču ar to pietiek, lai visi fizioloģiskie procesi organismā noritētu normāli. Tātad auga ķermenis iesūc un asimilē dažādas barības vielas, un līdz ar to auga ķermenis aug un tiek uzturēta tā eksistence. Pēc tam izmantotās barības vielas no ķermeņa tiek izvadītas.

2. Otrā funkcija ir organisma uzturēšana vairošanās gaitā. Es tagad runāju nevis par paša organisma šūnu dalīšanos, bet par vienkār​šākās pasaules un augu valsts visu sugu un dzīvības formu uzturēšanu. □ Augu valstij ir tikai divi lauki Smalkā ķermeņa sistēmā, bet tas nozīmē, ka augs vai koks nav spējīgs īsteni (mūsu, cilvēku izpratnē) just vai žēlot. Taču "just" prot augu valsts planetārais gars Radīšanas Enerģijas mutablais slānis. Ja mēs ar saknēm izrausim puķi vai vairākas puķes, izgāzīsim koku vai vairākus kokus, diezin vai iztraucēsim planētas informatīvo lauku. Arī cilvēks nesajūt sāpes, kad viņam izrauj vienu vienīgu matiņu. Taču ja izrauj nevis vienu matiņu, bet uzreiz simt matus? Planēta sajūt sāpes, kad iznīcina tūkstošiem augu. Nevis noplūc, bet tieši iznīcina izrauj ar saknēm. Ja tā notiek, planēta sāk "just" un atbildēt. Kā? Tas jau ir cits temats.

Sūna, augs… Tev, mans mīļais lasītāj, joprojām šķiet, ka tas tevi visai maz skar? Domāju, ja neesi līdz galam sapratis, tad vismaz esi apjautis, ka visu dzīvo mūsu pasaulē vieno dziļa savstarpēja saikne.

Tu vairs neteiksi: "Kaut kāda tur šūna. Nu un tad…" Tu vairs nelietosi sarunās tik bieži dzirdēto frāzi: "Ko jūs gribat, tie taču ir jūsu gēni!"

Turpinot šūnas izpēti, zinātnieki, izdarījuši kārtējo atklājumu, saprot, ka atrodas tikai izziņas pašā sākumā. Patiešām, tas nav aptverams, kā daba spējusi izveidot DNS sistēmu, radīt vienkārša organisma genotipu…

Visvieglāk ir pateikt, ka šūna pie mums nonākusi no citām pasaulēm. Nav svarīgi, kā tas noticis, būtība no tā nemainās. Tā ir vienkāršāk, vismaz nav jācenšas izskaidrot tās izcelšanos. Turpretī gēna izpēte vien prasīs daudzus darba gadus. Varbūt pat tūkstošiem gadu zinātnieku paaudzes nopūlēsies, lai beidzot varētu piepildīties cilvēces sapnis sli​mības un vecums tiktu uzvarēti.

Es eju citu ceļu. Un nebūt ne tādēļ, ka nesaprotu šā mūsdienu zinātnes virziena lielo nozīmi. Es eju savu ceļu tāpēc, ka, no vienas puses, mūsdienu cilvēks, kura dienas slimības dēļ ir skaitītas, dažkārt nevar gaidīt pat mēnesi, bet, no otras puses, tāpēc, ka saprotu: manu tagadējo pētījumu virziens tā ir medicīnas nākotne. Medicīna noteikti pie tā nonāks agri vai vēlu, kad kļūs skaidrs, ka gēnu inženierija pamatproblēmu nav spējīga atrisināt.

Tomēr galvenais iemesls, kāpēc es izvēlos savu ceļu, ir tāds, ka nu jau daudzus gadus pats Visums mani vada, "sarunājas" ar mani, atklāj aizvien jaunus noslēpumus, uzticoties man, bet tātad arī no manis aizvien stingrāk prasot rezultātus un ticī​bu!

11. nodala dzĪvnieku PASAULE. TONISKAIS LĪMENIS Šīs nodaļas temats ir dzīvnieku valsts rašanās un attīstība.

Tiklīdz iepriekšējie lauki bija nodibinājuši savu kontroli un kļuvuši par miesas neatņemamu sa​stāvdaļu, darbā iesaistījās Radīšanas Enerģijas Toniskā līmeņa-slāņa lauku milzīgā masa.

Toniskais līmenis sev līdzi nesa ne tikai sarežģītāko daudzšūnu organismu dzīvnieku valsts attīstības programmas. Tas sev līdzi nesa domformu, domtēlu laukus, kas ļauj uzkrāt evolūcijas pieredzi, koordinēt rīcību, apmainīties ar izziņas pieredzi, un pat evolūcijas procesa tiešas vadības laukus.

Radīšanas Enerģijas Toniskais līmenis ievadīja ieiešanu Saules sistēmas un Dieva planētas Zemes informatīvajā laukā. Tā es saucu vienoto apziņas lauku, kuram jāpabeidz evolūcija.

Protams, dzīva organisma šūna jau ļoti atšķīrās no augu šūnas. Tās vienu no otras šķīra evolūcijas gadu miljoni. Organismi kļuva aizvien sarežģītāki un pilnveidojās. Sistēmas dublēja un papildināja cita citu. Organisms gluži vienkārši nevarēja saslimt, jo slimību nebija! Dzīvnieku organismi līdztekus abiem Smalkā ķermeņa sistēmas laukiem (programmām) tika apveltīti ar laukiem, kas ir atbildīgi par to, lai izveidotos un normāli funkcionētu maņu redzes, dzirdes, ožas, taustes, garšas orgāni. Radās normālu asins un limfas cirkulāciju nodrošinošo lauku sistēma, kas audu smadzenēm ļauj kontrolēt šūnu attīstību un dalīšanos. Dzīvnieki kļuva par siltasiņu būtnēm, tieši pateicoties ļoti spēcīgam un stabilam Blīvajam ķermenim.

Dzīvnieku valsts evolūcija noritēja ļoti gludi, un nebija nevienas sugas, kas pēkšņi būtu pastiprinājusi savu ietekmi un piepildījusi planētu. Katra suga kontrolēja otru sugu… Pateicoties Toniskajam līmenim, dzīvniekiem izveidojās smadzenes. Ar signālu skaņu, žestu, ķermeņa kustību un smaržu palīdzību viņi varēja paust savas emocijas un apmainīties ar informāciju. Pateicoties Toniskajam līmenim, evolucionējošo augstāko dzīvnieku smadzenes ļāva viņiem "dzirdēt" Smalko pasauli, tas ir, uztvert domformas. Dzīvnieku valsts evolūcijai bija jābeidzas ar to, ka dzīvnieku pasaules augstāko pārstāvju prāts kā izziņas un dzirdes aparāts ap​vienojas ar apziņu.

Dzīvnieki atšķirībā no augiem jūt, pauž vēlmes, emocijas un pat kaislības. Taču dzīvnieku j€itas izpaužas kā centieni apmierināt organisma vajadzības. Pār katru dzīvnieku sugu valda grupas gars. Pa Tālo Austrumu taigu klīstošs tīģeris un cirka arēnā cauri uguns lokam lecošs tīģeris ir pakļauts vienam un tam pašam garam-plānam-līmenim, kas ietilpst Radīšanas Enerģijas Toniskā slāņa informatīvajos laukos.

Un, ja šīs grupas gars pēkšņi aicinās uzbrukt, šajā brīdī cirka arēnā esošo tīģeri nekas nespēs atturēt.

Tomēr mūsdienās daudzi informatīvie lauki ir izkropļoti un sajaukti, un šis aicinājums dažkārt "netiek cauri". Par laimi, cirka izrādes un plēsoņu grupas uzbrukuma laiks ne vienmēr saskan. Taču domāju, ka pieredzējuši dresētāji savā praksē ne reizi vien būs saskārušies ar neizskaidrojamām savu audzēkņu agresijas lēk​mēm.

Ja izanalizēsim planētas un tās dzīvās vielas attīstības un pilnveidošanās evolūciju no vienkāršas šūnas līdz augsti attīstītiem organismiem, nonāksim pie negaidīta secinājuma, kas ir pretrunā ar īstenību: cilvēks neiederas evolūcijas procesā!

Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka evolūcijas pamatā ir lietderības princips, proti, lai viss radītais būtu lietderīgs planētai un uz tās mītošajām būtnēm. Daba (tagad es runāju tikai par fizisko pasauli) izveidoja apbrīnojami skaistu un harmonisku pasauli, kurā visi tās iemītnieki, sākot ar vienkāršākajiem augiem un mikroorganismiem, palīdzēja cits citam, papildināja cits citu, bija cits no cita atkarīgi. Dzīvās būtnes palīdzēja "iekārtot" planētu, savukārt planēta palīdzēja tām. Taču nekādā gadījumā viena suga nevarēja iznīcināt otru sugu un vēl jo mazāk ietekmēt ekoloģisko sistēmu.

Tā ir nevis filozofēšana, bet gan galvenais uz planētas iedibinātās mijiedarbības un līdzsvara li​kums. Pateicoties tam, planēta attīstījās un piln​veidojās miljardiem Zemes gadu.

Tātad cilvēks, kuram nav priekšstata par pasaules informatīvi enerģētisko, suprafizisko uzbūvi,

diezin vai varēs izskaidrot, kā pasaulē, kuras attīstība bija tik harmoniska, uzradās cilvēks un kādā nolūkā daba viņu radīja. Patiešām, bez cilvēka uz pla​nētas valdīja harmonija un ekoloģiskais līdzsvars!

Ja kāds joprojām uzskata, ka cilvēks ir bioloģisko sugu evolūcijas augstākais sasniegums, tātad viņš ir akls, neredz un negrib saprast acīmredzamo: cilvēks radās-parādījās uz planētas ne jau dzīvās vielas evolūcijas ceļā! Tātad cienījamā Čārlza Darvina teorija ir spēkā tieši līdz tam brīdim, kad uz Zemes parādās cilvēks, jo šī teorija nespēj izskaidrot viņa izcelšanos.

Lai izskaidrotu cilvēka atnākšanu, mums atkal vajadzēs ņemt talkā informatīvi enerģētisko teoriju un iesākumam, varbūt pirmo reizi, ņemt rokās Bībeli un rūpīgi, ļoti rūpīgi kā nopietnu mācību grāmatu vai zinātnisko darbu izstudēt Veco Derību!

Ir daudz dažādu teoriju, kas mēģina izskaidrot cilvēka rašanos viņa ierašanos uz planētas. Dažas sliecas uz to, ka cilvēks ir dabas kļūda, kas radusies tāpēc, ka tikusi traucēta normāla evolūcijas norise planētu ieskaujošās suprafiziskās pasaules informatīvi enerģētiskajos laukos (protams, tie tiek saukti citādi, bet tas jau būtību nemaina).

Es principiāli un kategoriski nepiekrītu šādiem spriedelējumiem. Un mans galvenais arguments ir tāds, ka Ieceri īsteno Dievišķā Visuma Radīšanas Enerģija! Tāpēc nekādas novirzes vai pat maza traucējuma Ieceres īstenošanā informatīvi enerģē​tisko lauku līmenī nevarēja un nevar būt!

Kļūdas piedēvēšana Dievam, Visumam tas ir cilvēkiem raksturīgs izgudrojums, kas liecina vienīgi par šādu "teoriju" autoru aprobežotību. Traucējumi un kļūdas, kā rāda cilvēces vēsture, ir iespējamas.

Taču iespējamas tikai fiziskajā pasaulē, ja tajā ir ar apziņu apveltīta būtne. Un mēs visi esam šo kļūdu liecinieki un dalībnieki!

Nesaprotamās un bezgalīgās pasaules un cilvēka radīšanu ir centušies, cenšas un arī turpmāk centīsies izskaidrot daudzi jo daudzi zinātnieki. Un man ir prieks, ka cilvēce meklē šo izskaidrojumu.

Jebkura teorija ir svarīga, un to nevajag tūlīt noraidīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka bieži vien teorijās ir ietverts racionāls grauds, turklāt daudzas no tām paustā viedokļa ziņā ir līdzīgas. Taču, iztirzājot jebkuru teoriju, jāpatur prātā galvenais: kļūda, Radīšanas Ieceres (programmas) īstenošanā informatīvi enerģētisko lauku līmenī nav iespējama! Tas jāzina un jāsaprot visiem, kas pēta suprafīzisko pasauli!

Tieši šai sakarā uzskatu par nepieciešamu norādīt uz vēl kādu visai izplatītu kļūdu un ne tikai norādīt, bet ezoteriskās literatūras cienītājus pat brīdināt no tās. Ezoteriskajā literatūrā lasītājiem bieži vien uzspiež domu, ka cilvēks turpina savu evolūcijas ceļu un viņa attīstības galamērķis ir atstāt ķermeni un turpināt dzīvi, uzturoties Smalkās, suprafiziskās pasaules laukos. Tā esot cilvēka evolūcijas būtība.

Pretīgs izdomājums. Trūkst pieklājīgu vārdu, lai atmaskotu tos, kuri mēģina cilvēcei uzspiest šādu perspektīvu. Vēl vairāk uz šādu teoriju pamata ir izveidojušās veselas skolas, kas mēģina cilvēku aizvest prom no reālās pasaules. To vidū ir meditācijas, iekļaušanās vienotajā apziņas laukā un tamlīdzīgas, līdz pat masveida pašnāvībām.

Dievs radīja cilvēku tieši tādēļ, lai cilvēks uzturētos un pilnveidotos tieši fiziskajā pasaulē, lai viņš pilnveidojoties iepazītu un uzlabotu šo pasauli. Tas ir svarīgs Radīšanas uzdevums! Cilvēka dzīvei uz Zemes jābūt aktīvai, radošai. Tas ir cilvēka uz​devums un galvenais pienākums pret Dievu!

Tieši šī S. Konovalova tēze un mūsu turpmākās ilgās sarunas ar viņu vedina uz dīvainu domu, kas praksē apstiprina daudz ko no tā, ko viņš jau ir pateicis un vēl pateiks. Narkotikas! Cik vienkāršs un viegls paņēmiens, lai no zemes dzīves "dotos klaiņojumos" pa smalkajām pasaulēm. Iespēja fiziskās pasaules sajūtas nomainīt ar Smalkās pasaules sajūtām apbur. Taču briesmīgais rezultāts, pie kura noved ar narkotiku palīdzību nodibināts ilgs kontakts ar citām pasaulēm, proti, nāve, atkal uzskatāmi parāda, ka daba cilvēkam neļauj uz ilgu laiku "aiziet" no zemes dzīves un nepaklausīgos soda ai​nā vi.

12. nodaļa cilvĒka informatĪvais lauks un izpratne PAR VESELĪBU Pirms sākam runāt par pašu cilvēku, paņemsim Bībeli Veco Derību un Jauno Derību. Atver, lūdzu, Mozus pirmās grāmatas pirmo nodaļu. Tieši tur Tas Kungs apgaismotajai un savās zināšanās jau tālu tikušajai cilvēcei stāsta par Radīšanu. Šī nodaļa sniedz cilvēkiem skaidrību par daudzām parādībām, pasaka priekšā, kur meklējams atminējums daudziem dabas noslēpumiem. Taču, pat lasot, cilvēki to nesaskata, nesaprot, ka viņiem dota iespē​ja ienirt dziļu zināšanu pašās dzīlēs.

Par ko tad vēsta pirmā nodaļa? Par Tā Kunga Ieceres saturu, bet, ja runājam mums ierastā mūsdienīgā valodā, par mūsu planētas Radīšanas programmu un plānu. Daudzus mulsina tas, ka visam radīšanas procesam Tas Kungs veltījis septiņas dienas. Bet sakiet, kur esat lasījis, ka runa ir par septiņām planetārajām dienām mūsdienu izpratnē? Kāpēc šāds naivums? Kad runa ir par radīšanas dienām, ar tām tiek saprasti ne vairāk un ne mazāk kā radīšanas posmi. Turklāt Visuma dzīves diena un planētas dzīves diena nepavisam nav viens un tas pats. Daži to mēģina izskaidrot tā, ka runa gan ir par septiņām dienām, taču nevis par Fiziskā, bet gan par Dievišķā Visuma septiņām dienām, aizmirstot vai nezinot, ka Dievišķajā Visumā nekāds laiks neeksistē. Tur ir mūžība.

Otrā nodaļa stāsta par Tā Kunga Ieceres īstenošanu! Tieši šeit nepieredzējis lasītājs tūlīt saskaras ar pretrunu. Tā, piemēram, pirmajā nodaļā teikts: "Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.

Un Dievs tos svētīja un sacīja viņiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un…" (Pirmā nodaļa, 27., 28. pants) Un pēkšņi otrajā nodaļā lasām: "Un Dievs Tas Kungs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks kļuva par dzīvu būtni." (Otrā no​daļa, 7. pants) Un vēl: "Šo sānkaulu, ko Viņš no cilvēka bija ņēmis, Dievs Tas Kungs izveidoja par sievieti un lika tai iet pie cilvēka." (Otrā nodaļa, 22. pants) Diezgan bieži tieši šī Vecās Derības pirmo nodaļu pretruna (tūlīt piebildīšu šķietama pretruna) atbaida no turpmākās lasīšanas tos, kuri cenšas Bībeli saprast ar loģikas palīdzību. Es to labi zinu, tāpēc ka vairums manu kolēģu zinātnieku, ar kuriem esmu runājis par Dievu, tūdaļ norāda uz šo "pretrunu". "Kā tad tā?" viņi saka. "Dievs radīja planētu, augu un dzīvnieku valsti un cilvēkus par to vēsta pirmā nodaļa.

Un pēkšņi otrajā nodaļā Viņš svētī septīto dienu un atkal rada augu un dzīvnieku valsti, un atkal cilvēku un vina sievu?"

Man katrs Vecās Derības un Jaunās Derības pants atklāj milzīgu, brīnumainu un bezgalīgu Dievišķā Visuma pasauli. Burtiska Bībeles lasīšana liecina vienīgi par to, ka nav saprasti iepriekšējās nodaļās aplūkotie esības un mūsu pasaules uzbūves likumi. Bībelē jāsaskata un jāsajūt, kuri notikumi vēl ir Ieceres stadijā un kuri atbilst Ieceres īstenojumam. Pirmajās divās nodaļās spilgti atspoguļota Iecere un tās īstenojums.

Bībeli nevar izlasīt un saprast, atsakoties no domas, ka pastāv Dievišķā (suprafiziskā, smalkā) pasaule, cēloņu pasaule, un fiziskā pasaule seku pasaule. Tāpēc ka katrs pants norāda uz šo divu pasauļu pastāvēšanu. Tāpēc nekas no tā, par ko stāstu šajā grāmatā, nekādā ziņā nav pretrunā ar Bībeli. Šīs grāmatas pirmajās nodaļās es centos īsi un saprotami tevi, mans mīļais lasītāj, iepazīstināt aitām zināšanām par Smalkā ķermeņa sistēmu, kuras man palīdz sekmīgi ārstēt sarežģītas "neizārstējamas" mūsdienu cilvēka slimības.

Savā darbībā es ikreiz saduros ar vienu un to pašu fenomenu. Vienam pacientam vesela buķete slimību izzūd gandrīz vai pēc pirmā seansa, bet cits pacients apmeklē klīniku vairākus gadus, iekams tiek galā ar savu "vieglo" kaiti. Cilvēki bieži man par to raksta: "Kāpēc man neizdodas?" Tāpēc, ka katrs cilvēks ir individuāls. Un tikpat individuālas ir vina slimības un to rašanas cēloni. Es bez mitas atgādinu saviem pacientiem, ka ikviens no viņiem ir unikāls un neatkārtojams.

Katra cilvēka unikālumu nosaka vispirms viņa informatīvā lauka sastāvs, bet tātad tajā ietilpstošo ķermeņu kvalitāte. Es tagad runāju par cilvēka Astrālo, Tonisko un Mutablo ķermeni. Tieši šie ķermeņi miesu "cilvēcisko", tieši tie veido mūsu individualitāti, un tieši tie savā atmiņā glabā katru cilvēka mūža mirkli. Par tiem runāšu savās nākamajās grā​matās, bet šajā grāmatā tos tikai īsi raksturošu.

ASTRĀLAIS ĶERMENIS Astrālā ķermeņa stabilitāte ļauj cilvēkam "normāli" domāt, saprast un pašam būt noteicējam, novērtēt un salīdzināt. Šis ķermenis dod iespēju koncentrēt uzmanību, proti, koncentrēties kāda uzdevuma izpildei, bet tātad tas zināmā mērā ir saistīts ar vēlmju ķermeni. Emocionālās reakcijas un psiholoģiskie centieni. Runa un runas saprašana. Atmi​ņa. Pieķeršanās. Maigums.

TONISKAIS ĶERMENIS Šā ķermeņa stabilitāte pilnā mērā dod cilvēkam iespēju būt par cilvēku. Ar to ir saistītas dziļas dvēseliskas jūtas un pārdzīvojumi, dziļa pieķeršanās citam cilvēkam, ģimenei, bērniem. Tieši šajā ķermenī veidojas visdziļākās un skaistākās jūtas mīlestība! Ne mīlestība kā pieķeršanās bērniem, ģimenei utt. Bet mīlestība uz sievieti, mīlestība uz vīrieti. Ja Toniskais ķermenis ir labi attīstīts un stabils, cilvēkam ir spēcīga intuīcija. Viņš spēj vērienīgi un dziļi domāt, saprast, iecerēto iemiesot un īstenot konkrētos projektos. Es teiktu tā: šis ķermenis dod cilvēkam iespēju gan abstrakti domāt, gan savas ieceres konkrēti iemiesot.

MUTABLAIS ĶERMENIS Tā stabilitāte mudina cilvēku sevi pilnveidot, izzināt, rosināt domas, pastāvīgi meklēt. Ja šis ķermenis ir labi attīstīts un stabils, mūsu priekšā ir godprātīgs cilvēks, kuram tikumība un iekšējā tīrība ir viņa dzīves, viņa dvēseles stāvokļa neatņemams princips. Šāds cilvēks tiecas pēc augstākās harmonijas. Šādam cilvēkam mūsdienu pasaulē klājas grūti, jo viņš ir mūsdienu pasaules pilnīgs pretstats. Bet tas nozīmē, ka šāda cilvēka slimības cēlonis veidosies tieši Mutablajā ķermenī. (Vai, to nezinot, šādu cilvēku var atbrīvot no slimības? Protams, ne!)

Visi iepriekš minētie ķermeņi atrodas tieši cilvēka Smalkā ķermeņa sistēmā, nevis kaut kādā attālumā ārpus tā. No Smalkā ķermeņa tie atšķiras ar informatīvo lauku kvalitatīvo sastāvu, un tiem ir saskare ar noteiktiem orgāniem un to Smalkajiem plāniem informatīvajā līmenī.

SMALKĀ ĶERMEŅA SISTĒMAS ATSTAROJOŠAIS SLĀNIS Ļoti svarīgs Smalkā ķermeņa sistēmas elements ir tā dabiskā robeža atstarojošais slānis. Tā uzdevums ir nepieļaut, lai divu organismu smalkās struktūras iespiestos viena otrā. Ņemsim šādu piemēru: cilvēki, cieši saspiesti, brauc autobusā. Ja viņu Smalko ķermeņu sistēmā nebūtu atstarojošā slāņa, šo cilvēku Smalkie ķermeņi savītos un, dabiski, viena organisma vibrācijas ietekmētu otra organisma vibrācijas. Bet tas neglābjami novestu pie organismu sagrāves. Ja nebūtu atstarojošā slāņa, māte nevarētu pieglaust savu bērnu, cilvēkiem nebūtu izveidojies ieradums paspiest roku un vispār viņi cits citam nepienāktu tuvāk par diviem trim metriem. Savstarpēja pieskaršanās vai jebkurš cits ciešs kontakts starp cilvēkiem nebūtu iespē​jams.

Tieši atstarojošajā slānī veidojas un saglabājas attiecīgā fiziskā ķermeņa šūnu atmiņa. Es nepārteicos: nevis cilvēka, bet tieši ķermeņa, tā šūnu, audu, orgānu un sistēmu atmiņa. Atstarojošais slānis parādās, bērnam piedzimstot, un dažu stundu laikā pēc piedzimšanas bērnu galīgi "atdala" no mātes organisma. Ja tas nenotiek (bet tā gadās), var rasties slimība, kas izpaužas kā bērna organisma pilnīga un totāla informatīvi enerģētiskā atkarība no mātes organisma. Arī ar to klīniskajā praksē man nācies saskarties. Šis jautājums ir ļoti sarežģīts un nopietns, taču atrisināms.

Smalkā ķermeņa sistēmas atstarojošā slāņa līmenī cilvēka informatīvajā laukā ietilpst "informatīvā bibliotēka jeb bāze", kas iegaumē katru organisma dzīves mirkli, arī visas slimības, Blīvā ķermeņa traumas, pārdzīvojumus, dvēseles mokas utt.

STABILITĀTES ĶERMEŅI Cilvēka organisma trešā Stabilitātes līmeņa ķermenis ir saistīts ar planētas trešā Stabilitātes līmeņa lauku un pārrauga Blīvā ķermeņa, tā sa​stāvā ietilpstošo orgānu un audu formu pastāvī​gu mu.

Cilvēka organisma otrā Stabilitātes līmeņa ķermenis ir saistīts ar planētas otrā Stabilitātes līmeņa lauku un pārrauga cilvēka Smalkā ķermeņa pastāvīgumu un īpaši sirds kausu un saules kausu.

Cilvēka organisma pirmā Stabilitātes līmeņa ķermenis ir saistīts ar planētas un Visuma pirmā Stabilitātes līmeņa lauku un pārrauga organisma informatīvo lauku, cilvēka evolūciju un viņa mij​iedarbību ar Dievišķo Visumu.

Par šiem un citiem ķermeņiem mēs noteikti runāsim mūsu nākamajās grāmatās, ja, protams, tu, mans mīļais lasītāj, būsi tam gatavs! Tagad es gribu pāriet tieši pie sarunas par veselību, bet pēc tam par slimību no informatīvi enerģētiskās teorijas viedokļa.

Ceru, ka tu, mans mīļais lasītāj, iepriekšējām nodaļām nevis pārskrēji ar acīm, bet gan vērīgi un pamatīgi tās izstudēji, tāpēc tagad samērā viegli sapratīsi turpmāko.

Kas ir vesels cilvēks? No kā veidojas viņa veselība? □ Vesels cilvēks tas ir vesels Visums! □ Vesels cilvēks tā ir vesela Saules sistēma! □ Vesels cilvēks tā ir vesela planēta! □ Vesels cilvēks tā ir visu cilvēka struktūrā ietilpstošo ķermeņu harmonija!

Sāksim pēc kārtas. Vesels Visums ir vesela cilvēka nepieciešams priekšnoteikums. Ceru, ka no iepriekšējām nodaļām labi atceries, kāda ir Visuma struktūra. Ja esi aizmirsis, izlasi vēlreiz. Vai Fiziskā Visuma Stabilitātes lauki drīkst būt novājināti vai izkropļoti? Protams, ne, nedrīkst. Vai cilvēces pastāvēšanas laikā pats Visums ir mainījies, lai cilvēci ietekmētu negatīvi? Vēl un vēlreiz nē, nav mainījies.

Tagad pāriesim pie Saules sistēmas un Saules. Daudzus miljonus gadu planētas atrodas aptuveni vienā un tajā pašā stāvoklī un kustībā. Miljardiem gadu dzīvība uz Zemes veidojusies ar tiešu Saules līdzdalību. Vai Saule ir mainījusies kopš tā laika, kad cilvēks sāka dzīvot uz Zemes? Domāju, ka nav. Bet tas nozīmē, ka cilvēka organisms ir pielāgojies Saules aktivitātes posmiem, dažādām vētrām un tā tālāk, un tātad cilvēks nevar un viņam nevajag slimot tāpēc, ka uz Saules notiek kaut kādi procesi. Tas attiecas ne tikai uz cilvēku, bet gan uz visām dzīvajām būtnēm Zemes virsū. Ja organisms uz savu spīdekli reaģē ar slimību, tātad gan ar cilvēka, gan ar planētas organismu kaut kas ir noticis.

Varētu pievērsties mūsu Mēnesim! Nav ko noliegt mēs visi labi zinām, kas ir pilnmēness un kā organisms reaģē uz dažādiem Mēness fāzes periodiem. Bet organisms taču nav radies vienā mirklī. Tas ir augstākais evolūcijas sasniegums, un mēs par to jau runājām. Vai organismam vajadzētu slimīgi reaģēt uz Mēness periodiem? Nē, nevajadzētu! Tātad kaut kas ir noticis ar pašu organismu.

Planēta? Jā! Te ir par ko parunāt, turklāt gari un plaši. Cilvēks dažu gadu tūkstošu laikā planētu piecūkojis, pazemojis, aizvainojis. Bet cilvēki taču uz planētas dzīvo mazāk nekā vienu tūkstošo daļu no visa laika, kopš planēta pastāv. No biosfērai veltītās nodaļas mēs atceramies, kā norisēja un kā vajadzēja norisēt procesiem uz Zemes, lai pati planēta un viss dzīvais uz tās būtu veseli. Iznīcinot visas biosfēras sastāvdaļas, cilvēks, ja vēl nav pilnībā iznīcinājis, tad katrā ziņā ir līdz minimumam sašaurinājis funkcijas, ko biosfēra pilda kā dabas sargātāja un dabas veidotāja. Bet tātad viss, kas atrodas ap mums, ir slims, nevesels. Pārtikas produkti, kurus mēs lepni saucam par ekoloģiski tīriem, vairs nav tādi kā agrāk. Tie audzēti (vai iegūti) uz slimas planētas. Kur un kāda ekoloģiski tīra vide var pastāvēt? Produktos vairs nav ne agrāko minerālu, ne agrākā enerģētiskā sastāva. To pašu var teikt par īideni, ko dzeram, un par gaisu, ko elpojam. Planētas informatīvais lauks ir izkropļots. Zemes slimība nav pat hroniska kaite, tas ir akūts, ātri progresējošs process. Un cilvēkam šā procesa attīstībā nebūt nav tā

mazākā loma… Mēs cenšamies norobežoties no "netīrumiem", bet no slimās planētas norobežoties nav iespējams.

Taču, lai cik dīvaini tas skan, šis nav pats lielākais cilvēka nodarītais ļaunums. Tā nav īstā katastrofa. Tās sekas diezgan ātri var likvidēt. Tikai cilvēce vēl nav tam gatava. Lai gan jau sen bija laiks!

Dzīvība uz planētas iespējama tikai tad, ja saglabājas pastāvīgi Radīšanas Enerģijas informatīvi enerģētiskie lauki. Ja šādas pastāvības nav, viss dzīvais uz planētas sāk slimot, bet apstākļos, kad enerģijas koncentrācija nemitīgi samazinās, šā iemesla dēļ var izzust augsti organizētie organismi.

Pirmām kārtām izzudīs pats cilvēks.

Atcerēsimies, kā pēc ierašanās uz Zemes dzīvoja cilvēks.

Smalkā ķermeņa sistēmu pastāvīgi uzturēja pilnvērtīga enerģija no Radīšanas Enerģijas informatīvajiem laukiem. Tas nozīmē, ka normāli funkcionēja visas šūnas, bet to dalīšanos kontrolēja audu smadzenes. Limfātiskā sistēma iznīcināja jebkuru organismā iekļuvušu infekciju. (Bet tātad nekādu hronisku infekciju vai iekaisumu nebija!) Organismā normāli darbojās sirds, kuņģis un zarnu trakts, visi orgāni un sistēmas. Un tas notika uz nervu sistēmas uzturētā normālā vispārējā tonusa fona. Dzima veselīgi pēcnācēji. Nebija nekādu noviržu: pat ne miņas no smiltīm nieru bļodiņās, no sastrēgumiem žultspūslī utt.

Turklāt Radīšanas Enerģijas veselīgas koncentrācijas apstākļos nekādas ārējās vides, ekoloģijas pārmaiņas nevarētu organismam jūtami kaitēt. Organisms pieskaņotos jaunajai situācijai, paātrinātos tā evolūcija. Pat tad, ja biosfēras apstākļi būtu pasliktinājušies, bet Radīšanas Enerģijas lauki paliktu normālā stāvoklī, organisms neslimotu, jo ieslēg​tos aizvien jauni aizsargmehānismi.

Tā mēs būtu varējuši dzīvot. Un tā cilvēki savulaik dzīvoja, iekams sāka justies nekontrolēti, iekams nebija savrupinājušies no planētas un Visuma. Padomājiet tikai: cilvēks ar savu darbību sāka graut to, ko neviens un nekad nebūtu spējis sagraut, Radīšanas Enerģijas informatīvos laukus, ar sa​vām rokām izpostot to, kas sargā visu dzīvo uz pla​nētas, un tagad cilvēka darbības rezultāti izvēršas par milzīgu nelaimi!

13. nodala dzimŠana un NĀVE. slimĪbas cĒloni » Slimība tā sauc drāmu, kas ik dienas risinās ikvienā mūsu planētas nostūrī, ikvienā punktā. Slimība tā sauc ienaidnieku, kas ar katru dienu nostiprina savas pozīcijas, gatavojoties nožņaugt, iznīcināt visu dzīvo uz Zemes. Slimība tas ir rezultāts, kuru ar savu dzīvi un "saprātīgo" darbību uz Zemes izraisījis cilvēks.

Pirmajā grāmatā cita starpā jau tika minēts, ka cilvēces galvenais grēks ir tas, ka cilvēki sāka nogalināt sev līdzīgos, jo tas noveda pie Radīšanas Enerģijas informatīvi enerģētisko lauku izpostīšanas.

Tagad, kad tu, mans mīļais lasītāj, esi iepazīstināts ar informatīvi enerģētisko teoriju, varu pastāstīt, kāpēc tā notiek. Sākšu ar stāstu par to, kā cilvēks piedzimst un kā aiziet nebūtībā.

Cilvēka piedzimšana ir liels un neatkārtojams notikums ne tikai ģimenei, dzimtai, cilvēcei, bet arī Visumam kopumā. Tieši viņā, cilvēkā, apvienojas Dievišķais un Fiziskais Visums. Tieši mums, izredzētajiem, vajadzēja kļūt par Fiziskā Visuma harmoniskās pasaules balstu un turpināt tās celt​niecību.

No Dievišķā Visuma dzīlēm uz mūsu planētu Radīšanas Enerģijas laukos plūst īpaša informatīvi enerģētisko lauku "kokonu" straume. Kokonu sastāvā ir nākamā cilvēka dvēsele un viņa augstākie ķermeņi. Turpretī miesa veidojas mātes klēpī. Turklāt kokona sastāvā ir dubults nākamā cilvēka ķermeņu komplekts, gluži tāpat kā šūnā, kas ieiet dalī​šanās fāzē, ir dubults hromosomu komplekts.

Mātes klēpī esošā miesa tas vēl nav cilvēks. Tai vēl nav pat sava Smalkā ķermeņa. Aptuveni 24. grūtniecības nedēļā mātes organisma Eņģelis (tūlīt uzzināsit, kas tas ir) ar savu aktivitāti piesaista mātes laukam kokonu. Un, sākot ar 28. grūtniecības nedēļu, kokons jau pastāvīgi atrodas mātes laukā. Ar šo brīdi sākas kokona dalīšanās: veidojas cilvēka informatīvā lauka ķermeņi un to "spoguļattēls" absolūti precīza kopija, kas pēc piedzimšanas paliks planētas informatīvajā laukā, kļūstot par vienojošo posmu starp cilvēku un Radīšanas Enerģijas laukiem. Šo "kopiju" es saucu par Eņģeli. Starp cilvēku un Eņģeli izveidojas stingri (ne vairāk un ne mazāk) noteiktas informatīvi enerģētiskās saites.

Dzimšanas brīdī miesā ienāk dvēsele. Bērna kliedziens tas ir miesas šaurajā "telpā" ienākošās dvēseles kliedziens. Smalkā ķermeņa telpa piepildās ar augstākajiem ķermeņiem piedzimst cilvēks.

Eņģelis paliek "lidināmies" un pavada cilvēku visās viņa dzīves gaitās uz Zemes. Eņģeļa ķermeņu sastāvs ir tāds pats kā cilvēka augstāko ķermeņu sastāvs. Tajā ietilpst Astrālais, Toniskais, Mutablais ķermenis, trešā, otrā un pirmā Stabilitātes līmeņa ķermeņi, Domu pasaule un Vēlmju pasaule.

Protams, šis process cilvēka veidošanās smalkajās struktūrās un viņa secīga ienākšana fiziskajā pasaulē dzimšana notiek uz Fiziskā Visuma reālā laika daudzo faktoru fona. Nākamā cilvēka raksturs ir atkarīgs no stundas, dienas, mēneša un gada, kad viņš ieradies šajā pasaulē. Tas ļauj prognozēt to cilvēku rakstura īpašības, kuri uz mūsu planētas ierodas vienā un tajā pašā dienā.

Informatīvi enerģētiskās saites starp Eņģeli un cilvēku visa viņa mūža garumā paliek pastāvīgas un nemainīgas. Mūža beigās šīs saites kļūst stiprākas: Eņģelis "pievelk" cilvēka ķermeņus (protams, izņemot Fizisko un Smalko ķermeni), līclz ar to samazinās enerģijas pieplūdums no Radīšanas Enerģijas laukiem, noplok ķermeņa fizioloģisko procesu aktivitāte. Noteiktā brīdī notiek dvēseles un Smalkā plāna Augstāko ķermeņu "izvilkšanaaiziešana" iestājas nāve. Atkalapvienotais kokons aiziet. Par to, kurp tas aiziet, mēs sīkāk varbūt parunāsim nākamajās grāmatās. Tagad vienīgi pateikšu, ka tādas parādības kā karma, paradīze, elle nebūt nav vienkārši, cilvēka izgudroti jēdzieni. Pēcdzīves kokona atgriešanās Dievišķā Visuma dzīlēs, iespējams, atbilst tam, ko cilvēki sauc par paradīzi. Savukārt elle ir pēcdzīves kokona sadalīšanās Mutablā slāņa laukos, kas var novest pie tā, ka cilvēka dvēsele "iemitinās" zemākajos dzīvniekos.

Pēcdzīves kokons veidojas atbilstoši noteiktiem likumiem. Nāve un cilvēka aiziešana nebūtībā ir secīgu, strikti noteiktu notikumu ķēdīte: aizejošajā Radīšanas Enerģijas informatīvajā plūsmā cilvēkam,

kas aiziet Dievišķā Visuma tālēs, veidojas speciāla "šūniņa". Ja šajā procesā cilvēka "aiziešanā" uz citu pasauli tiek izjaukta noteiktā secība, rodas vesela virkne no tradicionālās zinātnes viedokļa neizskaidrojamu parādību, kuras cilvēci pavadījušas un joprojām pavada visā tās pastāvēšanas vēstures laikā: spoki, mājas gari, rēgi… Šādu parādību ir ļoti daudz, bet tagad tām nepieskarsimies, jo runājam par galveno par Radīšanas Enerģijas fona noplicināšanos.

Tātad dzimšanas, dzīves un aiziešanas process ir stingri secīgs, nevis nejaušs. Un, ja šajā secības ķēdītē gadās kāds misēklis, auglim ne tikai var rasties nopietnas slimības, bet bērns var arī piedzimt nedzīvs. Un vēl ja mātes laukam nav laba fona, tas var kļūt par sievietes neauglības cēloni un radīt citas negatīvas sekas.

Kad nelaimes gadījumā iet bojā cilvēks, tas rada ļoti spēcīgu un diezgan stabilu "perturbāciju" ļoti mazā, tomēr Visuma daļiņā, kā mēs to saprotam, un pat izraisa tās bojāeju. Katrs cilvēks taču ir patstāvīga unikāla pasaule, kas ir pilnīgi atsevišķa un neatkarīga no citiem indivīdiem. Ja aiziet bojā normālas, veselīgas struktūras cilvēka miesa, tas ir ne tikai šoks. Tādējādi tiek nedabiski sagrauta ne vien paša cilvēka, bet arī viņam apkārt esošās pasaules precīzā struktūra. Kas notiek? Cilvēka Augstāko ķermeņu potenciāls zaudē saikni ar Fizisko ķermeni, lai gan informatīvi enerģētiskie sakari ar Eņģeli tiek uzturēti. Tas noved pie tā, ka Eņģelis "aiziet" Radīšanas Enerģijas lauku telpā. Pār šo spēcīgo, ietilpīgo un jau ar zināmu informāciju piepil​dīto, tomēr nepabeigto enerģētisko struktūru tiek zaudēta kontrole, un šī struktūra sāk "klīst" Radīšanas Enerģijas laukos. Kur tā nonāks to neviens nezina. Kā tai izdosies atkal savienoties kokonā tā jau ir Statiskā plāna problēmu problēma. Vēl vairāk ejot cauri Radīšanas Enerģijas informatīvi enerģētiskajiem laukiem, šī struktūra veicina ļoti nenozīmīgu, ļoti īslaicīgu Radīšanas Enerģijas fona blīvuma pazemināšanos ļoti mazā, mikroskopiskā tās lauka vietā.

Tādējādi viena cilvēka bojāeja nelaimes gadījumā izraisa Radīšanas Enerģijas lauku "perturbāciju", taču tos nesagrauj. Agrāk kokoni lielākoties atjaunojās, jo procesi norisēja atbilstoši stingri noteiktai kārtībai un informatīvie lauki bija noteicēji pār situāciju.

Taču cilvēku masveida bojāeja ir pavisam kas cits. Nav iespējams pat aptvert, kas notiek Radīšanas Enerģijas laukos, kad dažu dienu vai stundu laikā vardarbīgi tiek iznīcināts desmitiem tūkstošu pasauļu!

Jā, jā! Es nepārteicos: desmitiem tūkstošu pasauļu desmitiem tūkstošu cilvēku.

Tas Radīšanas Enerģijas laukos rada tik milzīgu haosu, ka normālo procesu gaita tiek apturēta. Taču pats galvenais un pats briesmīgākais ir tas, ka virs planētas pamazām vājinās Radīšanas Enerģijas lauku fons. Un tas ir slimības sākums. Protams, iesākumā cilvēce kopumā un katrs atsevišķais cilvēks to tik ļoti nejuta. Taču ar katru simtgadi, ar katru jaunu karu, ar katru jaunu vardarbības vilni šī problēma padziļinājās. XX gadsimts patiesi kļuva par cilvēku dziļās tumsonības kulmināciju. Cilvēku grēks, mūsu grēks pret savu Radītāju To Kungu ir sasniedzis kulmināciju! Desmitiem miljonu cilvēku tika nogalināti dažu mēnešu un gadu laikā, simtiem tūkstošu cilvēku dažu minūšu laikā! Šādu barbarismu neviens nespēja paredzēt, lai gan Visums ar savu Iesvaidīto muti ir vairākkārt brīdinājis cilvēku, ka šāda ļaundarība nav pieļaujama. Bet ko cilvēks? Pat Tā Kunga dēlu sita krustā tikai par to, ka Viņš aicināja pievērsties Patiesībai un Dievam!

Trešās tūkstošgades sākumā cilvēks joprojām ir tumsonis un barbars attiecībā pret To Kungu, pret planētu, pret Visumu. Un pirmām kārtām viņš ir ienaidnieks attiecībā pret sevi. Turklāt ļoti viltīgs ienaidnieks, jo nesaprot, ko dara.

Divdesmitais gadsimts, mans mīļais laikabiedr, bija tavs un mans gadu simtenis! Radīšanas Enerģijas lauku potenciāls bija mazāks kā vēl nekad. Bet tas nozīmē, ka mans un tavs organisms, kā arī visu uz planētas esošo radību un augu organismi nesaņem to dabisko fizioloģisko evolucionāro aiz​sardzību, ko miljoniem gadu cītīgi veidojusi daba.

Jā, mēs izgudrosim vispilnīgākās zāles. Jā, mēs mēģināsim iekļūt šūnas kodolā, sasniegt tās DNS un tur atrast novecošanās gēnu un kādas slimības gēnu. Taču tas neglābs, tas nevienam nepalīdzēs!

Mēs pierodam pie tabletēm, pie slimnīcām, diētām, minerālu un vitamīnu piedevām. Jā, tāds ir

mūsdienu cilvēces liktenis. Bet kas būs rīt?

Rīt cilvēks vispār vairs nevarēs dzīvot bez kapsulām un piedevām, bez portatīva skābekļa aparāta un individuālās gaisa filtrācijas aparāta. Kas vēl sagaida nākamo paaudzi, kurai mēs atņemam pēdējās dabiskās aizsardzības atliekas?

Bet varbūt rīt vispār neviena vairs nebūs? Jā, var notikt arī tā!

Varbūt tomēr mēģināsim? Mēģināsim apturēt šo pašu briesmīgāko un smagāko grēku! Varbūt visi no prezidenta līdz vienkāršam cilvēkam nožēlosim grēkus tēva un mātes priekšā!!! Varbūt beidzot visi pateiksim: "Pietiek!!! No šīs dienas, no šīs stun​das neviens neuzdrīkstēsies nogalināt citu cilvēku!

Neviens neuzdrīkstēsies iznicināt Dievu citā cil​vēkā!"

Nezinu, kad šāds laiks pienāks un vai tas vispār pienāks, kamēr es dzīvoju uz šīs planētas! Nezinu!

Taču vienu es zinu pilnīgi noteikti. Ja Visums man dāvājis un joprojām pastiprina spēju noteiktā planētas telpā izsaukt Radīšanas Enerģiju, lai es varētu atbrīvot no slimības cilvēkus, kas cieš un lūdz palīdzību, tātad tas apliecina, ka cilvēkam ir tiesības būt laimīgam un veselam, neraugoties uz to, cik daudz ļauna kopš savas parādīšanās viņš nodarījis planētai un kādas ciešanas tai sagādājis. Cilvēks var atkal kļūt vesels, taču tikai tad, kad katrs atsevišķais cilvēks un visi cilvēki kopā apzināsies un sapratīs, ka viņiem ir pienākums un saistības pret Dabu un To Kungu. Cita ceļa nav.

Mana dzīve pilnībā ir veltīta šīs prasības izpildei un patiesības apliecināšanai! Radīšanas Enerģija neaizies, kamēr Dievs uz planētām sūtīs savus Iesvaidītos!

Nākamo nodaļu es veltīju savai klīnikai un tās darbībai. Mans mīļais lasītāj, mans mīļais cilvēk, atver tai savu sirdi! Jo tieši klīnikas sasniegumi apstiprina visa iepriekš teiktā patiesumu. Atver savu sirdi un tu redzēsi, kas notiks ar cilvēci, ja tā atbrīvosies no sava visbriesmīgākā grēka!

14. nodaļa klĪnika, PACIENTI, ĀRSTĒŠANA Ārstēšana manā klīnikā pilnīgi atšķiras no ierastā tradicionālā procesa. Pirmajā grāmatā mēs nedaudz aplūkojām šo jautājumu. Šajā grāmatā par pašu ārstēšanu nerunāšu, tas ir ļoti sarežģīts, dziļš, speciāls un, ja gribat, ļoti personisks process, un es nevaru izpaust to, ko Visums man uzticējis. Tāpēc neuzskatiet šādu rīcību par necieņu pret lasītāju, bet tūkstošiem gadu Iesvaidīto pulks to ir paturējis tikai savā lokā. Tomēr šīs "ārstēšanas" galvenie momenti, galvenās nianses ir aprakstītas gan pirmajā grāmatā, gan šajā grāmatā un tiks aplū​kotas arī nākamajās grāmatās.

Gribu uzreiz pateikt, ka ar Smalkā ķermeņa sistēmas atjaunošanu nepietiek, lai cilvēku pilnībā izārstētu. Tu atceries, kāds ir visu cilvēka ķermeņu sastāvs, un katrs no šiem ķermeņiem var būt atbildīgs par slimības sākšanos un progresēšanu. Smalkā ķermeņa atjaunošana tikai aizsāk Fiziskā ķermeņa cīņu ar slimību, tā ir veselības atjaunošanas ķīla, bet tā vēl nav pati veselība, kā es to saprotu un kā to saprot mani pacienti.

Tāpēc tiek plānota vesela sērija grāmatu, kurās mēs runāsim par daudzām parādībām katra cilvēka dzīvē, kas tā vai citādi provocē un stimulē slimību.

Bet tagad par manu pacientu! Par maniem pacientiem! Par cilvēkiem, kurus pie manis atveda nelaime, kuri mani pieņēma par savu ārstu, noticēja man, un šī Ticība aizveda viņus, mūs līdz uzvarai pār slimību.

Mūsu civilizācijas attīstības gaitā cilvēce ir noraidījusi, turklāt bieži vien nežēlīgi, necilvēcīgi, kā es jau teicu barbariski, jaunās idejas un jaunos atklājumus, kas atšķīrās no vispārpieņemtajiem, bet tātad "nesatricināmajiem" priekšstatiem. Turklāt, šķiet, vispretīgākais un visnožēlojamākais ir tas, ka gan zinātnieki, gan vienkāršie iedzīvotāji, nemaz nemēģinot tikt skaidrībā par to vai citu jauno atklājumu un parādību, ar primitīvu nežēlību un aukstasinīgi ne tikai noraidīja jaunās idejas, hipotēzes un faktu materiālu, bet arī fiziski iznīcināja cilvēkus, kuri šīs idejas izvirzīja. Bet tieši viņi, zinātnes pionieri, kuru atklājumi būtu paātrinājuši civilizācijas attīstību, šos atklājumus izdarīja, paklausot sirdsbalsij, vislabāko nodomu vadīti. Cilvēce, sadedzinot uz sārta savus izcilos dēlus un meitas, atsvieda atpakaļ civilizācijas progresējošo attīstību. Arī tagad mēs neesam kļuvuši labāki, esam tādi paši kā pirms tūkstoš gadiem.

Jā, tagad esam sašutuši: "Kā tad tā nesaprata Pitagoru, kā tad tā nepieņēma un iznīcināja Sokrātu, kā tad tā nesaprata Platonu? Sadedzināja Džordāno Bruno?" Vēsture pazīst daudzus izcilus mūsu civilizācijas cilvēkus, kuri tika nolemti mocībām un nāvei, izdabājot vispārpieņemtajai loģikai, bet būtībā cilvēkiem, kas bija noteicēji zinātnē un aizstāvēja tās nesatricināmību. Tieši viņus, izcilos un pat pašu tautas nesaprastos, pēc simtiem gadu, pēc gadsimtiem beidzot sadzirdēja. Bet daži līdz pat šim laikam palikuši neatzīti: Pitagors divus tūkstošus gadu pirms Kopernika apgalvoja, ka Zeme riņķo ap Sauli.

Sokrāts simtiem un simtiem gadu pirms Kristus dzimšanas teica, ka ir tikai viens Dievs, un par šo "ķecerību un jaunatnes samaitāšanu" tika noindēts. Tagad nereti gadās dzirdēt, cik lepni, augstprātīgi un ar zināmu izsmieklu kāds saka: "Esmu ateists!" Un nemaz nemēģina tikt skaidrībā par šā vārda patieso nozīmi. Bet Senajā Grieķijā par ateistiem sauca cilvēkus, kas ticēja Vienīgajam Dievam. Es varu minēt simtiem un simtiem līdzīgu piemēru. Jā, daudz ko no tā, kas noticis pagātnē, mēs tagad saprotam. Ir taču tik labi dzīvot ar šādu novēlotu apjēgu.

Bet tieši tauta klaigāja un meta akmeņus, un aplēja ar vārdu dubļiem Džordāno, kad viņu dedzināja sārtā. Tieši tauta, kuru bija atnācis glābt Jēzus Kristus Dievs, pret Viņu bija kurla un akla, gavilēja un priecājās par Viņa sišanu krustā. Bet tie, kurus Viņš bija izdziedinājis, kaunīgi nolaida acis. Cilvēki nespēja saskatīt un sajust pat to, ka ir at​nācis viņu Kungs.

Un kas notiek mūsdienās? Vai esam tālu aizgājuši no pasaules uzskata, kāds valdīja tajos laikos, kurus mēs tagad saucam par "tumšajiem"? Jā, esam guvuši panākumus fiziskās, materiālās pasaules likumu atklāšanā. Tieši šie likumi mums visiem palīdz dzīvot, atvieglojot cilvēka eksistenci. Taču, kas

attiecas uz civilizācijas tālāku attīstību, tās garīgo un tikumisko izaugsmi, mēs neesam pavirzījušies uz priekšu ne par mata tiesu. Mēs izliekamies, ka godājam mūsu Kungu, bet vairumam sirds ir pilna ar ļaunumu, aizkaitinājumu, skaudību, naidu un meliem. Ak vai, cik šo netikumu ir daudz! Mēs ejam izlūgties grēku piedošanu un, iznākuši no Tempļa, atkal grēkojam, jo sirdī nevalda tempļa gars un grēkus nožēlojam vien izskata pēc. Bet ikviena sirdij ir jābūt kā Templim, un grēku nožēlai jābūt nevis āi'išķai, bet iekšējai.

Vispatiesāki mēs esam tad, kad atzīstamies grēkos paši sev.

Pie manis ierodas tūkstošiem cilvēku, protams, slimu cilvēku, ar neārstējamām, smagām kaitēm.

Pirmām kārtām nāk tāpēc, ka nav kur likties, nav vairs kur iet. Jā, viņi ir zinājuši, ka pastāv Doktora Konovalova klīnika. Zinājuši un pat smīkņājuši par paziņām, kuri nāca pie manis ārstēties. Smīkņāja un ļauni priecājās, kad panākumi nebija nekādi izcilie. Bet, kad paziņa izārstējās, arī ļauni smējās, tikai šoreiz skaudības dēļ. Tādi mūsdienās ir cilvēki. Tāds ir šodienas cilvēks, tātad arī tu, mans mīļais lasītāj, un, lūdzu, nevajag liekuļot.

Lai gan tu nezini, kas notiek manā klīnikā, lai gan tev nav ne mazākā priekšstata par to Lielo Dzīvības Zinātni, ar kuru es un mani kolēģi nodarbojamies, tu atļaujies ļauni, augstprātīgi, uzpūtīgi, aizkaitināti izteikties par to, ko daru es un mani ārsti. Bet kāpēc? Tāpēc, ka tu tūkstošiem gadu izziņas laukā esi bijis patērētājs un tāds arī palicis. (Tas vēl ir visai maigs raksturojums.) Tu, mans mīļais cilvēk, esi pārāk naivs, ja domā, ka tavas zināšanas tas ir tavs nopelns. Šīs zināšanas tev ir devusi skola, institūts, darbs, televīzija, laikraksti, žurnāli. Tu patiešām godprātīgi tās iegaumēji. Un tagad, tāpat kā visi, atkārto vienu un to pašu. Ar ko tu atšķiries no citiem? Ko esi darījis, lai pilnveidotu savu un manu civilizāciju?

Neko, pilnīgi neko\ Jā, tu strādā vai esi strādājis. Kādi ir tava darba augļi? Tu gluži vienkārši radīji materiālos labumus, piedalījies vai piedalies materiālās pasaules pilnveidošanā. Bet vai ar sevi, ar savu iekšējo pasauli esi nodarbojies? Vai tev ir priekšstats par to, kas tu esi? Kas ir tavs organisms? Kā tas dzīvo, kāpēc dzīvo? Kāds ir šīs dzīvošanas mērķis? Kāpēc tu dzīvo?

Tu nesaproti, kādā veidā pie manis tiek veikta ārstēšana. Kā lielā zālē var izārstēt simtiem slimu cilvēku? Ja nesaproti, bet uzskati sevi par civilizētu, modernu cilvēku, pamēģini saprast vismaz pašu mazumiņu no tā, kas rakstīts šajā grāmatā, jau iepriekš visu nenoliedzot. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šāda noliegšana ir tevis necienīga rīcība.

Vai tiešām tu domā, ka es, ārsts, Doktors, nāku pie saviem pacientiem, lai ar viņiem spēlētu skaistu melu spēli? Vai tiešām tavas spējas uztvert visu jauno ir tikpat ierobežotas kā pirms tūkstoš gadiem?

Ceru, ka ne, tāpēc jau rakstu savas grāmatas.

Manu pacientu sastāvs ir šāds: - ārsti 3 procenti; - militārpersonas 1 procents; - inženieri 24 procenti; - pedagogi 16 procenti; - kalpotāji 33 procenti; - studenti 1 procents; - radošās inteliģences pārstāvji 1,5 procenti; - skolēni 4 procenti; - pirmsskolas vecuma bērni 0,7 procenti; - zinātnieki 2,8 procenti; - strādnieki 13 procenti.

Manu pacientu vidū ir ievērojami zinātnes un kultūras darbinieki, inženieri, ārsti, pedagogi, politiķi, vienkārši cilvēki, bērni. Mani pacienti tiek izdziedināti ne jau tādēļ, lai viņu Doktors uzrak​stītu disertāciju, nejau tādēļ, lai kādam pierādītu, ka tieši šis ir vispareizākais ceļš uz īstu veselību.

Mēs kopā ar saviem pacientiem pierādām vispirms paši sev, ka spējam izveseļoties, tāpēc ka gri​bam kļūt par īstiem cilvēkiem, gribam mainīties un atbrīvoties no meliem savās domās un rīcībā.

Mani pacienti ir drosmīgi un dzīvē aktīvi cilvēki. Šādi cilvēki nevēlas slimot, nevēlas un negrib gulēt slimnīcā pat tad, ja aprūpe ir laba. Viņi ir atvērti izzināšanai, cenšas atklāt kaut ko jaunu, intere​santu, līdz šim nezināmu. Viņi neuzticas dogmām, bet tātad nav primitīvi.

Jūs varat iebilst un teikt: kā tad tā? Iznāk, ka es, slims cilvēks, gribu slimot un man tas patīk? Tā arī ir. Jo tev taču teica, ka tava slimība ir hroniska, tātad neārstējama. Tev teica, ka jārij tabletes, jāiet uz procedūrām. Tev teica: nedrīkst to, to un vēl šito. Tev teica, ka tavu slimību izraisījis vecums, profesijas kaitīgums utt. Un tu piekriti. Tātad piekriti būt slims. Bet mēs mans pacients un es, būdams ārsts, tam nepiekritām. Viņš atnāca pie manis, savukārt es atnācu pie viņa, un mūs vienoja kopīgā vēlme panākt izveseļošanos, kopīga ticība kā spēcīga straume, kas aizmēž slimību.

Protams, ārstēšanas un izveseļošanās process mūsu klīnikā ir ļoti sarežģīts. Un sākas ar to, ka vajag sevi nomierināt. Vajag nevis vienkārši piespiest sevi vai iemācīties noticēt man, Doktoram, ir jābūt iekšēji gatavam pieņem Labo un atbildēt ar Vaļsirdību. Jāpatur prātā, ka tavā izdziedināšanā piedalās gan Doktors, gan blakus sēdošais cilvēks. Jāiemācās panākt, lai tavas domas, sirds un dvēseles stāvoklis būtu vienoti. Proti, tavai vaļsirdībai un mīlestībai, līdzcietībai, maigumam, gatavībai just līdzi blakus sēdošā cilvēka un visu mūsu ārstniecības zālē esošo cilvēku liktenim ir jānāk no tavas dvēseles un sirds dziļumiem ne tāpēc, ka tas nepieciešams tavai izdziedināšanai, bet tāpēc, ka tu vairs citādi nespēj rīkoties.

Tas ir grūti. Ļoti grūti, dažiem pat neiespējami. Bet balva par šo grūtumu ir atbrīvošanās faktiski no visiem slimības klīniskajiem simptomiem, savas personības pārveidošana un daudziem Ticība Tam Kungam. Es zinu, ka daudzu mūsu Dievnamu draudzes palielinājušās par tūkstošiem un desmitiem tūkstošu ticīgo, tieši pateicoties mūsu ārstnieciskajiem seansiem. Esmu stingri pārliecināts, ka manu pacientu iegūtā ticība ir mūsdienu Baznīcas pamats, jo viņu ticība nāk no tīras sirds un dvēseles, tāpēc ka tā nav uzspēlēta, nav tāda, kas tiek demonstrēta publikai vai priesteriem. Tā ir dziļa un patiesa.

Man nav vajadzīgs tāds pacients, kas pie manis meklē vienīgi zāles un mani uzskata par kaut ko līdzīgu tabletei vai pretsāpju līdzeklim. Manos seansos bieži gadās, ka visbriesmīgākās slimības izzūd burtiski dažu stundu, proti, viena ārstniecības cikla laikā. Pacients skatās uz mani kā uz brīnumu, kā uz neredzētu brīnumu. Viņš mani uzskata par Dievu! Bet… lai cik dīvaini tas būtu, šāds pacients man ne visai ir pa prātam. Protams, es par viņu priecājos. Protams, man ir prieks arī par sevi. Taču šāda pacienta dvēselē dziļas pārvērtības nav notikušas, bet tātad viņa slimības cēlonis ir palicis kopā ar viņu, palicis viņā. Viņš paziņām ar sajūsmu stāsta par brīnumārstu, kurš spēj visu. Un cilvēki nāk pie manis, lai tieši tāpat, bez jebkādas piepūles, izārstētos. Nē! Tā nemēdz notikt. Mēs izārstējamies neatkarīgi no diagnozes, slimības ilguma un gadu skaita. Izārstējamies tāpēc, ka pārveidojam paši sevi, pārveidojam savu iekšējo pasauli un tātad arī apkārtējo pasauli. Šīs ārstēšanas galvenā jēga ir tā, ka cilvēki, aizgājuši no mums, turpina pilnveidoties, jo citādi vairs nevar. Ret, pārveidojot sevi, viņi šajā procesā iesaista arī apkārtējos cilvēkus un apkārtējo pasauli. Kad šī ķēdes reakcija būs kļuvusi visaptveroša, arī Radīšanas Enerģija veidos agrāko, veselo fonu virs planētas. Tā nav Doktora utopija!

Tas ir Visuma aicinājums un tā atnākšanas gal​venā jēga!

Bet tagad ārstniecības rezultāti: vesels vai gandrīz vesels [izzuduši vairāk nekā 95 procenti visu (tradicionālajā izpratnē) slimību] 3 procenti; - izzudusi galvenā slimība (izzuduši vairāk nekā 75 procenti visu slimību) 4 procenti; - acīmredzama uzlabošanās (izzuduši 50 un vairāk procenti visu slimību) 30 procenti; - konkrēta uzlabošanās (izzuduši 10 līdz 49 pro​centi slimību) 53 procenti; - izzudušas otršķirīgās slimības (1 līdz 9 pro​centi slimību) 9 procenti; - nav uzlabojuma 1 procents (turklāt grupā, kur nav uzlabojuma, 43 procenti pacientu apmeklējuši vienu ārstniecības sēriju 20 stun​das);

- no atlikušajiem: 72 procenti pacientu ap​meklējuši trīs ārstniecības sērijas (60 stun​das); no atlikušajiem: 82 procenti pacientu ap​meklējuši piecas ārstniecības sērijas (100 stun​das).

Kas tiek saprasts ar konstatējumu, ka pacients klīnikā pilnībā izārstējies? Minēšu uzveiktās diagnozes tradicionālajā izpratnē. Esam izārstējuši simtiem slimnieku, tāpēc citēšu tikai dažas slimības vēstures.

No slimības vēstures 1000055 (dzimšanas gads 1941.): □ Pilnībā izzudušas šādas slimības: hipertonija 2. stadijā, nieres un dzimumorgānu noslīdējums, urīnpūšļa audzējs, gandiūz pastāvīgas galvassāpes, hronisks cistīts, hronisks pielonefrīts. □ Vairāk nekā 75 procenti izpausmju izzuduši attiecībā uz šādām slimībām: pastāvīgi aukstas kāju pēdas, mugurkaula osteohondroze, stenokardija.

Paciente apmeklējusi vairāk nekā 40 seansu sēri​jas. Ārstēties sāka 1991. gadā.

No slimības vēstures 1000723 (dzimšanas gads 1945.): □ Pilnībā izzudušas šādas slimības: iegurņa sānu kaulu izaugumi, stipras pēkšņas sāpes asteskaulā kā bērnībā gūtas traumas sekas, pastāvīgs šķidrums kreisā ceļa locītavā pēc traumas 1984. gadā, pēdu "pieši" kopš 1973. gada, hronisks episklerits ar biežiem saasinājumiem kopā ar galvasssāpēm, asinsizplūdumiem acīs un stiprām acu sāpēm, acu tiks, dedzinoša sajūta labās acs dobumā, hroniska mazasinība, leikopēnija kopš bērnības, hroniska pneimofibroze, hronisks tonsilīts, hronisks aftozais stomatīts kopš bērnības, kopš bērnības pastāvīga sausuma sajūta mutē, jo traucēta siekalu dziedzeru darbība. □ Pilnībā izzudušas šādas slimības-, hronisks anacīdais gastrīts, histamīnnoturīgā ahilija, hronisks ezofagīts ar žagām, hronisks holecistīts (viss kopš bērnības). □ Pilnībā izzudušas šādas slitnības: hronisks divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums, hronisks pankreatīts, hroniskas sāpes liesā, hroniski saaugumi pēc apendicīta izgriešanas, hronisks cistīts, urīnpūšļa noslīdējums ar urīna nesaturēšanu, ja uznāk klepus, šķavas, ja tiek izdarītas asas kustības, hronisks pielonefrīts, hronisks piedēkļu iekaisums kopš 1969. gada, dzemdes fibromioma, endometrioze, nežēlīgas sāpes pa trim vēdera joslām, klimakss, gastroptoze kuņģa noslīdējums par 11 cm, nefroptoze 2. stadijā, mazā iegurņa orgānu dzemdes, maksts noslīdējums. □ Vairāk nekā 75 procenti izpausmju izzuduši attiecībā uz šādām slimībām: mugurkaula kakla un augšējās krūšu daļas attīstības iedzimta anomālija, galvaskausa iespiedums, atlanta pakaļējā loka neaizaugšana, labējais ķīļveida pusskriemelis starp 1. un 2. krūšu skriemeli, greizais kakls, 5. jostas daļas un 1. krustu skriemeļa spondiloartroze, labās puses skolioze, mugurkaula krustu daļas osteohondroze, vispārēja osteohondroze, radikulīti, sāpes visā mugurkaulā un ilgs kustību zudums ar asām sāpēm un krampjiem, stipra krakšķēšana un asas sāpes visu roku un kāju locītavu deformējošs un pēctraumatisks artrozoartrīts, sāpes iegurņa korsetē, gūžas un pēdu locītavās, iešanas laikā kāju locītavu izmežģīšanās, sāpes pēdās un pirkstos, traucējumi galvas smadzeņu asinsvados troksnis un zvanīšana ausīs, kustību koordinācijas traucējumi, hroniska alerģija, nātrene, ādas nieze, vulvas krauroze, vitiligo, neirodermīts, liekais svars. □ Jau ar pirmajiem seansiem, raksta paciente, sāka mazināties, bet pēc tam mitējās sāpes, uzlabojās apetīte, miegs, kustības, izzuda ķermeņa un gara gurdums, ra​dās cerības uz izveseļošanos un dzīvi! *** "Pakāpeniski atbrīvojos no daudzajām sāpēm un hroniskajām slimībām. Uzskatu, ka tagad esmu veselāka nekā brīdī, kad nācu šajā pasaulē. Esmu gandrīz vesela, dzīvoju un priecājos par dzīvi un katru dienu! Gribas pēc iespējas vairāk būt radošai, sagādāt cilvēkiem prieku un darīt labu. Man uzradusies daudzi labi draugi. Ļoti vēlos, lai manā sirdī valdītu harmonija un jaunrades mīlestība! Manu dzīvi piepilda patiesa jēga un zināšanas, gudrība un gaisma, prieks un mūsu Tempļa apskaidrība! Es pat iedomāties nespēju, kādus uzdevumus Jūs izvirzāt pacientiem, cik nesaudzīgs, nepieļaujot nekādus kompromisus, Jūs, mīļais Doktor, esat pret cilvēku slimībām! Pateicoties Jūsu patiesajai gudrībai.,

pašaizliedzībai, dziļajai mīlestībai, gaismai un svētajam spēkam, ar kuru Jūs esat apveltīts, man izzudušas ne tikai sāpes, bet arī daudzas hroniskās slimības, kuras pie manis nekad vairs neatgriezīsies! Bet visi dažādu līmeņu ārsti taču teica, ka tādas slimības, kādas ir man, nav ārstējamas, tās nav ar ko ārstēt!

Mans mīļais Doktor Sergej Sergejevič! Jūs esat MANS GLĀBĒJS! Jūs man izglābāt ne tikai dzīvību, vēl vairāk manu dvēseli! Esmu bezgalīgi pateicīga Jums, mans mīļais, mūsu Doktor, Sergej Sergejevič, par Jūsu svēto titānisko darbu, ko darāt bez atpūtas, lai ikvienam pacientam, kas pie Jums nāk ar ticību, ikvienam cilvēkam izdziedinātu dvēseli un miesu, dāvātu patiesu veselību, dzīvību, lai radītu patiesu harmoniju un modinātu mīlestību!

Es zemu noliecu galvu Jūsu priekšā un esmu bezgala pateicīga diženā Visuma Svētajam Dzīvinošajam Spē​kam! Lai vienmēr tiek turēts svēts Jūsu Vārds! Lai Tas Kungs Jūs sargā! Āmen!" □ Paciente apmeklējusi 53 ārstniecības sērijas. Ārstniecības zālē ārstējas kopš 1992. gada.

Kurā pasaules klīnikā viņu varētu izārstēt? Kurā pasaules klīnikā viņu, kurai bija 49 diagnozes, va​rētu atbrīvot kaut vai no vienas?

Bet tagad viņa sevi ieskaitījusi manu pacientu pirmajā grupā: vesels vai gandrīz vesels.

No slimības vēstures 1001209 (dzimšanas gads 1934.): □ Pilnībā izzudušas šādas slimības: žultsakmeņu slimība, cukura diabēts, vairogdziedzera palielinājums, hroniski aizcietējumi, daudzās ateromas. Paciente apmeklējusi 30 ārstniecības sērijas. Ārstējas kopš 1993. gada.

No slimības vēstures 1009502 (dzimšanas gads 1939.): □ Pilnībā izzudušas šādas slimības: diencefālais sindroms, kunga črila, hronisks holecistīts, hronisks pankreatīts, stenokardija ar mirgojošās aritmijas paroksismiem, nierakmeņu slimība, hronisks prostatīts, vispārēja osteohondroze, gūžas locītavu artrīti, hronisks hipertrofiskais vazomotoriskais rinīts, deguna starpsienas izliekums, hronisks ezofagīts, neirastēnija. □ Vairāk nekā 75 procenti, izpausmju izzuduši, attiecībā uz hipertonisko slimību. Pacients apmeklējis 17 seansu sērijas. Ārstējas četrus gadus.

No slimības vēstures 1010134 (dzimšanas gads 1941.): □ Pilnībā izzudušas šādas slimības: labā krūts dziedzera mastopātija, bezmiegs, sirds išēmija, kardioneiroze, starpribu neiralģija, hroniski aizcietējumi un pilnīgs līdzsvara zudums kuņģa un zarnu trakta darbībā, hipotonija, hroniska ekzēma. □ Vairāk nekā 75 procenti izpausmju izzuduši attiecībā uz hroniskiem hemoroīdiem. Paciente apmeklējusi 32 ārstniecības sērijas. Ārstējas piecus gadus.

No slimības vēstures 1011774 (dzimšanas gads 1952.): □ Pilnībā izzudušas šādas slimības: dzemdes flbromioma un dzemdes noslīdējums, palielināts vairogdziedzeris, hronisks bronhīts, hronisks holecistīts, sejas nerva neiralģija, pastāvīgas sāpes kādreizējā kājas lūzuma vietā, stenokardija, pastāvīgas sāpes labajā nierē. Migrēna. □ Kļuvusi enerģiska, aktīva, pārliecināta par sevi, atguvusi zaudēto optimismu. Paciente apmeklējusi 10 seansu sērijas. Ārstējas trīs gadus.

Domāju, ka ar šiem piemēriem pilnīgi pietiek, lai iegūtu priekšstatu par cilvēku, kas izārstējies vai gandrīz izārstējies. Taču man šai sakarā gribas parādīt pacienta noieto ceļu to, kā viņš gāja uz izdziedināšanos. Un jo īpaši to, ko viņš domāja, kāda bija viņa saskarsme ar Doktoru. Tas ir ļoti svarīgi, sevišķi tiem no jums, kas gatavojas nākt pie manis un uzsākt cīņu ar savu slimību.

No slimības vēstures 1009502 (dzimšanas gads 1939., ārsts, augstākā kategorija)-. "Godātais Sergej Sergejevič! Jūsu seansus apmeklēju pirmo reizi, gāju pie Jums gadu. Ierados jau ar ticību Jums. Par to jāpateicas manai sievai, arī ārstei, kas jau gadu ir Jūsu paciente un guvusi nozīmīgus panākumus. Pie ārstiem neeju, slimības lapu neņemu, ārstējos pats, bieži palīdzu draugiem ar dažāda veida masāžu. Agrāk daudz nodar​bojos ar sportu, pēdējos gados parastā rītarosme, sma​gi fiziski zemes darbi, pelde aukstā upē,

divritenis, bieži ilgas pastaigas ātrā tempā, dažkārt skriešana. Beidzot, savā dzimšanas dienā, ierados pie Jums, godātais Sergej Sergejevič, un, runājot Jūsu vārdiem, sākās atdzim​šana." *** "1. seanss. Sākotnējā pierašana pie zāles un relaksācija pēc cienījamās Antoņinas Konstantinovnas sirsnīgajiem vārdiem, izzūd satraukums un uzbudinājums. Pēc tam klavieru skaņas, Jūsu, Sergej Sergejevič, mūzika. Es taču zinu, kas ir psihoterapija un terapija ar mūzikas palīdzību, pats šādus seansus esmu rīkojis, bet tas bija kas neticams, nepazīstams, nesaprotams. Krūtīs šaudās kaut kāda lode, grib izkļūt laukā, pārņem milzīgs neizskaidrojams prieks, nespēju novaldīt smaidu, ar grūtībām noturos, lai neizskatītos pēc muļķa. Tā nav ne eiforija, ne eksaltācija, kaut ko tādu jūtu pirmo reizi. Izveidojās laba psihoterapeitiskā kanva, tas ir saprotams, un tad sākās darbs ar enerģiju. Pirms tam enerģija nedaudz bija jūtama, bet tad no kājām un augstāk sāka plūst siltums, īsts karstums, muskuļi it kā sadalījās pa slāņiem, kauli izliecās, sajūtas apsteidza Jūsu vārdus, tas ir, enerģija plūda ātrāk. Iegurņa līmenī karstums samazinājās, pletās plašumā, pārvēršoties par siltumu, piepildot visu šo apvidu. Pēc tam notika kas tāds, kas satrieca mani, bet pēc tam ari sievu, kura stāvēja blakus. Es viņai sacīju, ka no iekšpuses redzu savus iegurņa kaulus, bet starp tiem pulsējošu ceriņkrāsas kupolu, kurš sāka plūst augšup kā spilgta zila, pat gaišzila gaismas straume, ko ieskāva liesmas krāsa (kā gāzes deglim). Straumes platums 6 8 cm. Tā ir izliekta pa vertikāli un ap sevi. Uz mirkli izgaismoja mugurkaulu, kas bija dzīvs, varēja redzēt pat asinsvadus un muskuļus, pēc tam straume ar savu mirdzumu it kā aizsedza mugurkaulu. Straume plūda augšup un atdūrās pret galvaskausa pakauša daļu. Arī galvaskausu varēja saredzēt no iekšpuses, smadzeņu it kā nebija. Tas ilga 20 sekundes, tad izveidojās violeti un rožaini plankumi, kas pajuka uz visām pusēm. Šajā brīdī, sēžot krēslā, es jutu tikai galvu, ķermeņa krēslā nebija, tas lidinājās virs krēsla. Sajūta bija ļoti laba, komfortabla, nekas nesāpēja. Pēc seansa jutos viegls, možs, darbaspējīgs. Uz darbu lidot lidoju, it kā būtu izauguši spārni, viegli, bez aizdusas uzskrēju pa kāpnēm. Man teica, ka es izskatoties pat izstiepies garumā, staltāks. Nostrādāju visu pieņemšanas laiku, bija daudz slimnieku, taču nenoguru, vakarā mājās pārnācu možs, labi gulēju pēc otrā seansa izzuda sāpes kājās, agrāk ceļgalos un gūžas locītavās sāpes bija pastāvīgas. Možums un darbaspējas saglabājas, satraukums izzudis. Asinsspiediens tāds pats kā līdz šim 160/100. Trešajā seansā, kad tika strādāts ar gremošanas sistēmu, pulsēja augšējā žokļa smagana, pēc tam bagātīgi izdalījās siekalas (solivācija), izzuda agrāk biežā sausuma sajūta mutē, jūtami pulsēja barības vads, stundu pēc seansa izzuda rīšanas grūtības (asinsspiediens pēc tā pazemināšanai veltītā darba 145/90). Otrā dienā no rīta 0,5 litri silta ūdens, kas orientēts uz urīna izvadīšanu: visas dienas garumā brīnišķīgs efekts labāks, nekā lietojot furasemīdu, nav nespēka, nav sāpju vai smaguma sajūtas krustu apvidū. Darbs ar redzi un dzirdi devis šādus rezultātus: lasu bez brillēm, dzirde uzlabojusies. Piektais seanss. Sāpju vairs nav nekur (bija gandrīz visās locītavās, mugurkaulā, kuņģī, žultspūslī; kad mainījās atmosfēras spiediens, bija asinsvadu spazmas ar galvassāpēm). Tas ir apbrīnojami: šodien, 16. decembrī, no rīta sals bija mīnus 10 grādi, atmosfēras spiediens 774 mm, vakarā nulle grādu, atmosfēras spiediens 750 mm, bet pašsajūta no rīta līdz vakaram teicama, galva nesāp un nevajag lietot šādos gadījumos obligāto spazmalgonu, tomēr asinsspiediens diemžēl nepazeminās un ir 160/100."

"Mīļais Sergej Sergejevič! Lūdzu atvainojiet. Slimības vēsture kļūst arvien plānāka.

Neuzskatiet to par neapzinīguma izpausmi, tā nav mana vaina. No agrākajām sūdzībām nekas nav palicis pāri, bet, "kam labi klājas, tam labums vairs nav jāmeklē". Otrā seansu sērija. Atļaujiet atgādināt, kas līdz šim brīdim ir izzudis un stabilizējies: - nav nekādu osteohondrozes izpausmju ne sāpju locītavās, ne mugurkaulā, nereibst galva; - nav .sāpju sirdī, nav aizdusas, pilnībā izzudušas galvas smadzeņu asinsvadu spazmas, kas agrāk uznāca katru nedēļu; zāles nelietoju; - nav vairs gastrīta, mokošo barības vada spazmu, nav nekādu holecistīta izpausmju diētu pārkāpju arvien biežāk, tomēr nav ne sāpju, ne dedzināšanas un smaguma sajūtas pēc ēšanas, zarnu trakta darbība

atbilst normai; - nav sāpju nierēs, diurēze teicama, izzudušas vi​sas prostatīta izpausmes, sekss normāls; - dzirde labāka nemēdz būt. Redze kļūst aizvien labāka, brilles uz darbu vairs neņemu; - esmu aizmirsis par ARS, gripu, iesnām; - tagad par to, kas vēl atlicis. Tas ir asinsspiediens. Dinamika ir: pie Jums ierados ar 180/no. Tagad stabili turas 150/100. Turklāt tūlīt pēc seansa ir 160/100, nākamajā dienā 145/95, bet pēc astotā seansa nākamajā dienā 140/90.

Tagad par enerģijas saglabāšanu. Arī te vērojama dinamika. Agrāk man pietika seansa dienai un nākamajai dienai. Šis laika posms tagad pagarinās pietiek no otrdienas līdz piektdienai, bet no piektdienas līdz otrdienai nepietiek. Pirmdiena patiešām kļūst par grūtu dienu, tāpēc jau ar nepacietību gaidu otrdienu. Taču faktiski visas dienas noskaņojums ir pacilāts, pat darbavietā visi ir pamanījuši, īpaši pēc seansiem, ka no "šefa plūst svētlaime, starojums, labestība un mīlestība". Un viņi ir tuvu patiesībai, turklāt, Sergej Sergejevič, tā nav eiforija. Es tiešām esmu ļoti pārvērties: radusies sajūta un apziņa, ka esmu vēl jauns, vecums (56 gadi) vairs nebiedē, domāju, ka varēšu dzīvot ilgi, darbavietā uzsāku daudz ko jaunu, ieviešu jaunas metodikas. Attiecības ar visdažādākā līmeņa darbiniekiem veidojas tā, ka pat visoficiālākā saruna tūdaļ iegūst maigāku nokrāsu, oponents sāk smaidīt, kļūst atsaucīgs, izzūd sasprindzinājums, un jebkurš jautājums tiek izlemts man par labu. Tas pats notiek arī ar psiholoģiski visgrūtākajiem pacientiem. Pat iekšēji neiekaistu. Es patiesi jūtu tuvību ar cilvēkiem, mīlestību un līdzjūtību pret viņiem, un šī sajūta nav iedvesta ar apziņu, ka "tā vajag", bet nāk no sirds un dvēseles, turklāt tas attiecas gan uz darbiniekiem, gan cilvēkiem uz ielas, veikalā, tramvajā. Un pēdējais, ko gribu atzīmēt šajā posmā: es aizvien vairāk Jūs saprotu ko Jūs darāt, ko Jūs gribat, sāku saprast lūgšanu jēgu un pat sajūtu, ko Jūs teiksit. Paldies Jums, mīļais Sergej Sergejevič, par to visu! Jūsu pacients." *** "Godātais Sergej Sergejevič! Rit septītā seansu sērija. Stāvoklis stabils, nekas no agrākā (slimībām) neliek sevi manīt. Kārtējās sērijas laikā paceļos līdz līmenim "gandrīz vesels". Atlikusi vienīgi hipertonija, parastie skaitļi ir 160/100, lai gan pēdējā laikā aizvien biežāk nokrīt līdz 150/100, dažkārt līdz 140/90. Pazemināšanās parasti novērojama pēc seansiem, taču tas notiek bez zālēm, nelietoju vairs pat diurētiķus. Vienīgie līdzekļi ir seansi un mūsu ūdentiņš. Pret zālēm izveidojies riebums, radusies pat pārliecība, ka vēl nedaudz un asinsspiediens kļūs zemāks. To veicina diagnostiskās pārbaudes, kurās vērojama pozitīva dinamika. Pirmām kārtām jāmin "asinsvadu pārbaudes". Šīs sērijas pirmajā seansā veiktā asinsvadu diagnostika pilnīgi skaidri parādīja labās gūžas artērijas pulsāciju, bet iepriekšējā pārbaudē pulsēja abu gūžu artērijas. Varbūt tas liecina, ka uzlabojusies kreisās gūžas artērijas caurlaidība? Gribas atkal pastāstīt par endokrīnās sistēmas diagnostiku. Šoreiz izteikti pulsēja aizkuņģa dziedzeris. Pirms tam divas trīs dienas aizkuņģa dziedzera apvidus bija jutīgs, tas ir viss, kas atlicis no tā, ko agrāk, aptuveni pirms diviem gadiem, aprakstīju kā divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimību ar pastāvīgām sāpēm un citām nepa​tikšanām, kuras sen izzudušas…

Par deguna šķērssienas diagnostiku un ārstēšanu. Atvainojiet, godātais Sergej Sergejevič, par emocijām, piedodiet kā kolēģim, bet esmu šokā! Lieta tā, ka 14 gadu vecumā man bija šīs šķērssienas lūzums. Tolaik daudz spēlēju hokeju, un kāds nūjas sitiens trāpīja nevis pa ripu, bet man šķērsām pa visu seju, arī pa degunu. Degunu, kā nu varēja, salāpīja, tomēr izliekums, dabiski, palika, tāpēc jebkuras saaukstēšanās gadījumā šis izliekums pastiprina tūsku. Cik gan es biju pārsteigts, ka tajā reizē, kad tika iztaisnota šķērssiena, sajutu, ka mani aiz deguna velk augšup. Pēc tam uzlabojās elpošana caur degunu un parādījās izlīdzinājums gan no labās, gan kreisās puses. Bet es taču to biju pavisam aizmirsis, jo tas likās tik mazsvarīgi. Tā bija vēl viena brīnišķīga izārstēšanās!

Vispār notiek pilnīgs kapitālremonts. Atvainojiet par tehnisko terminoloģiju, droši vien pareizāk to būtu nosaukt par atdzimšanu. Ārsts būdams, uzskatu, ka ir par maz to saukt vienkārši par ārstēšanu. Tā patiešām ir cilvēka pilnīga atdzimšana līdztekus miesai taču tiek izdziedināta arī dvēsele, bet tā jau ir

personība! No personībām veidojas nācija, tauta, un, paldies Dievam, vismaz vienā ziņā mums ir laimējies ir sākusies fiziskā un garīgā atdzimšana, bet tas taču ir galvenais. Es par to esmu pārliecināts kā profesionālis un kristietis Tas Kungs mums dod reālu iespēju. Un tā ir reāla, nevis politiska, deklarēta atdzimšana. Esmu pārliecināts, ka "mūsu ceļš" tas ir daudzcietušās, bet tagad, iespējams, piedošanu saņēmušās mūsu lielās māmuļas Krievijas Atdzimšanas Ceļa sākums! Tieši tāpēc Jums, Sergej Sergejevič, ir dota šī brīnišķīga Dieva Dāvana. Ticiet, tā nav ne eksaltācija, ne emocijas, tas ir mans strikts, pārdomāts viedoklis par visu notiekošo. Saudzējiet sevi, un paldies Jums par visu! Jūsu pa​cients."

"Astotā seansu sērija. Labdien, godātais Sergej Sergejevič! Sekmīgi turpinās mūsu Ceļš uz veselību.

Atkal no jauna pārliecinos, cik pareizs ir mans viedoklis, ka tas patiešām ir dzīvesveids. Varbūt tā nedrīkst rīkoties, taču es pamazām darbu un brīvo laiku esmu izkārtojis tā, lai tie ieņemtu otršķirīgu vietu, bet tikšanās ar Jums būtu pirmajā vietā, citādi nevarēju, jo šīs tikšanās ne tikai dod veselību, kas nav noteicošais, tās ir pati dzīve un ne tikai fiziskā, bet galvenā garīgā dzīve, proti, ar to ir saistīts viss svarīgākais uzskati, morāle, tikumība, domāšana, vērtējums par sevi, cilvēkiem, attieksme pret viņiem, pasauli, tagadni un nākotni, dzīvību un nāvi. Esmu visu sapratis un iemācījies, neraugoties ne uz ko, nebaidīties ne no dzīves, ne nāves, un, manuprāt, tas ir galvenais, ko var sasniegt cilvēks. Esmu sācis saprast Jūs, katru repliku un piezīmi, sācis saprast no pusvārda un pavisam citādi nekā sākumā. Man visu laiku ir tāda sajūta, ka mēs runājam vienā valodā. Pareizāk sakot, saprotam vienu un to pašu. Svešiem es tagad pat nemēģinu kaut ko skaidrot, jo zinu, ka izskaidrot nespēšu un mani nesapratīs, bet tas mani nemaz neuztrauc. Tagad mazliet par veselību. Dinamika ir pozitīva, stāvoklis stabils, nekas no agrākā neatgriežas. Ir jaunumi ar nierēm! Agrāk es Jums par tām sūdzējos, pēc tam sākās uzlabošanās, nieres vairs netraucēja, bet pēc septītās sērijas to darbība acīm redzami kvalitatīvi uzlabojusies, pastiprinājusies diurēze.

Arī šīs sērijas laikā ir pārsteigumi agrāk rakstīju, ka nieres "kustējās", bet tas nebija tā. Šīs sērijas laikā, kad tika veikta nieru pacelšana, bija tāda "kustība", ka veselu diennakti viss sāpēja. Iepriecināja diagnostika: visas agrākās kaites diagnostiski vairs nav samanāmas. Pulsēja tikai papiloma uz augšējās lūpas un pirmajos seansos arī roku pirkstu locītavas, kuras pirms tam nedaudz sāpēja (tas ir viss, kas man palicis pāri no osteohondrozes). No šīs sērijas ārstniecības procedūrām man jauna un brīnišķīga šķita prostatas dziedzera ārstēšana ar masāžu bija brīnumaina sajūta: dziedzeris savilkās un atlaidās, nezin kāpēc vairāk kreisajā pusē. Nekādu sāpju, nekā nepatīkama, tikai neliels siltums un īsta masāža. Viss gluži citādi nekā diagnostikas laikā. Agrāk, diagnostikas procesā, tas pulsēja, bet tagad tikai saraušanās. Šķiet, tagad vīrieši var cerēt uz atbrī​vošanos no briesmīgajiem adenomas draudiem.

Joprojām katrā seansā pārsteidz un sajūsmina procedūru un diagnostikas metožu novitāte un daudzveidība, tās pilnveidojas ģeometriskā progresijā. Vēl par pārmaiņām: ievērojot Jūsu vairākkārtējos ieteikumus, ka būtu labi tā darīt, esmu jau sen atteicies no zālēm, pēc tam radās vienaldzība pret gaļu, kopš janvāra bez jebkādas piespiešanās gaļu neēdu, uzturā lietoju zivis, piena un augu valsts produktus.

Sieva lūdz piedošanu, bet nevēlas Jūs noslogot ar lieku lasāmvielu. Viņa ir pilnīgi vesela, sesto sēriju pēc kārtas paceļas līdz līmenim "vesela". Kopš 1997. gada 20. februāra katru dienu aizņemta ar māti, kas, pateicoties Jums, izveseļojās no vēža. Taču viņa salauza gūžu (ciskas kaula kakliņu). Stāvoklis bija smags ķirurgi brīdināja: dzīvos, ja nebūs psihozes, nebūs izgulējumu, nebūs pneimonijas. Psihoze tika apturēta pirmajā dienā, izgulējumus izārstējām ar Jūsu ūdeni un bukletiem, pneimonijas nebija visa bija "aplipināta" ar bukletiem. Ķirurgi brīnījās, taču brīdināja: "Izdzīvoja, bet nestaigās, jo kāja nesaaug…" Kāja bija ietīta bukletos saauga, ķirurgi jutās pavisam slikti. Tālākā notikumu gaita ir vēl labāka: turoties pie krēsla atzveltnes, ar kāju stāv uz grīdas, šodien aizvedu kruķus… 9. maijā vedīšu viņu uz vasarnīcu, pēc mēneša sāks ravēt. Bet viņai taču ir 85 gadi. Vispār, mīļais Sergej Sergejevič, pateicamies Jums par visu, ko esat mūsu labā darījis un vēl darāt. Pateicamies Tam Kungam, ka Jūs mums atsūtīja! Paliekam Jūsu pacienti,

ceram uz tikšanos rudenī." *** "Apmeklēju vienpadsmito seansu sēriju. Labdien, godātais Sergej Sergejevič! Ar katru reizi kļūst arvien grūtāk rakstīt. Sūdzību aizvien mazāk. Ar kaunu domāju par to, ka tik dārgo Jūsu laiku un uzmanību atņemu smagi slimiem cilvēkiem, taču bez šā "kontakta" ar Jums nespēju iztikt, lai gan jau sen saikni ar Jums uzturu domās un, dabiski, katrā seansā. Tātad, kā vienmēr, par to, kas bijis. Stāvoklis stabils, praktiski esmu vesels, uzņemos slodzes, ar kurām pirms trim gadiem vairs netiku galā. Nekas no agrākā nav atgriezies: jau divus gadus nav diencefālo krīžu, bet šie slimnieki mūsu Pavlova neirožu klīnikā nonāk trīs četras reizes gadā un faktiski bez remisijām. Esmu aizmirsis par nierēm (akmeņi, nefrīts, pielonefrīts), par artrītiem un citām osteohondrozes problēmām. Sevi neliek manīt ne barības vads, ne kuņģis, ne aknas.

Sen vairs nav bijis sāpju sirdī. Noskaņojums stabils, nav nedz niknuma, nedz uzbudinājuma, mani nokaitināt faktiski nav iespējams. Nevienā situācijā nav satraukuma, nav baiļu, pret jebkurām likstām izturos vērīgi, saprātīgi, bez sajūtas, ka klāt ir "katastrofa". Redze un dzirde ir stabilas. Izzūd sirmums, apaug ar matiem plikais pauris, nesen Jūs apstiprinājāt, ka izzūd plaksta tiks, un es pēkšņi aptvēru, ka man tas bija daudzus gadus, bet tagad vairs nav un, kā šķiet, jau sen cik ātri mēs pierodam pie labā. Un vēl kas interesants nav vairs tieksmes smēķēt: lai gan smēķēšanu atmest neesmu gribējis, tomēr ievēroju, ka smēķēju aizvien mazāk un pērku vieglās cigaretes. Tagad izsmēķēju tikai četras vismaigākās cigaretes dienā, jau sen otro sēriju pēc kārtas man ir "zibenīga" reakcija attiecībā uz enerģijas uztveršanu: jūs vēl neesat sācis runāt par procedūru, bet man jau reakcija sākusies. Tātad suģestijas elements ir izslēgts, tas pierāda, ka dažādas intensitātes (diagnostiskā un ārstnieciskā) enerģija tiek pārraidīta ar informatīvo metodi. Vai tiešām esmu sasniedzis jau tādu līmeni, bet tam taču ir vajadzīga gatavība, ja tā ir; varbūt tieši šī ir tā barjera, aiz kuras nāks ilgi gaidītā izdziedināšana? Enerģijas ceļš taču ir atvērts uz dziļākām struktūrām, kur var atrasties slimības iedīglis? Varbūt tieši tāpēc Jūs runājat par 12 sēriju robežu, aiz kuras Jūsu pacients vairs nevar sasirgt ar onkoloģisku slimību? Ja esmu tuvu šai izpratnei, tā ir laime, parkuru esmu dziļi pateicīgs Jums un Tam Kungam! Nezinu, cik ilgs laiks paies, bet esmu pārliecināts, ka Krievija Jūs kanonizēs! Dziļā cieņā." *** "13. seansu sērija. Labdien, godātais Sergej Sergejevič! Beidzas mūsu Lielā Ceļa kārtējais "mācību gads". Man šis ceļš ildzis trīs gadus, pabeigts trešais kurss. Pamati apgūti, klīniskais process sācies un turpinās, domāšana propedeitikas līmenī. Skaistie studenta gadi atkārtojas šādā savdabīgā un brīnišķīgā veidā, taču līdz "valsts eksāmeniem" vai "diplomam" vēl droši vien jāgaida nevis trīs, bet daudzi izziņas gadi. Būs jāpaliek uz "otru gadu", tieši tāpēc šis Ceļš ir Liels. Tam mūs jāaizved gan uz fizisku, gan uz garīgu pilnību, turklāt tagad mēs visi ejam trīskārša garuma soļiem, tāpēc ka tagad katrs seanss ir līdzvērtīgs trim pērnā gada seansiem. Un tas notiek, neraugoties uz piespiedu traucējumiem, ko ar savām piezīmēm periodiski rada "nelabvēļi". Negribu viņus citādi nosaukt, tāpēc ka ceru tie ir cilvēki, kas gluži vienkārši vēl nav uzsākuši mūsu Ceļu, lai gan seansos sēž. Lai Dievs viņiem ļauj izjust šo lielo pārvērtību laimi!… Tagad burtiski kā no pilnības raga birst sekmīgas izveseļošanās no briesmīgām slimībām. Daži, redzot šos rezultātus, ir pilnīgi apjukuši un nespēj saprast, kāpēc ar viņiem tā nenotiek, tāpēc rodas sapīkums un sarūgtinājums, pat aizvainojums pret Jums un To Kungu. Un izskaidrojums ir meklējams nevis ateismā, bet gan faktorā, kas izraisīja slimību un atveda uz mūsu Templi. Proti, tā ir lepnība, niknums, skaudība. Kungs, piedod man, piedodiet arī Jūs, Sergej Sergejevič…" *** "Labdien, godātais Sergej Sergejevič! Ceļā, ko eju kopā ar Jums, ir sācies ceturtais gads… Tie, kas man palikuši, ir tīrie sīkumi, bet no tā, kas bija pagātnē, nekas nav atgriezies. Galvenā vēlēšanās kļūt veselam piepildījusies! Maijā sev nosprausto "uzdevumu" notievēt par 5 kg, esmu izpildījis: svars samazinājies par 6 kg. Vienu kilogramu norakstu uz krīzes rēķina… Joprojām brīnos par sevi krīzi uzņēmu mierīgi, nekritu panikā, nekļuvu haotisks, nebija satraukuma, nemiera. Mierīgi pārdzīvoju to, ka tagad

daudz ko nevaru atļauties, neskaužu, neuzbudinos, nekļūstu nikns un nemierinu citus! Daudz mazāk interesējos par politiku, mazāk skatos televizoru neuzskatu to par kaut kādu degradāciju vai vecuma pazīmi. Dzīve ir mainījusies, nav kļuvusi mazāk interesanta, ir pat vairāk piepildīta nekā agrāk, gluži vienkārši ir notikusi vērtību pārvērtēšana. Esmu kļuvis komunikablāks, iecietīgāks pret cilvēkiem, "piezemētāks", maigāks pret tuviniekiem, taktiskāks pret bērniem. Esmu iemācījies cienīt viņu patstāvību.

Biežāk uzklausu padomus, bet pats tos nedodu. Acīmredzot tā pamazām izzūd arī mūsu nelaimju un slimību cēlonis lepnība, lai gan agrāk uzskatīju, ka man tās tikpat kā nav. Acīmredzot tā ir galvenā kļūda, ko pieļauj vairums cilvēku. Paldies Jums, mīļais Sergej Sergejevič, par visu!" *** "Labdien, godātais Sergej Sergejevič! Un atkal pienācis laiks sniegt, pārskatu. Protams, šīs vairs nav tās globālās diagnozes, no kurām atbrīvojos agrāk, tomēr ir patīkami, ka to vairs nav. Pilnīgi izzudis vazomotoriskais hipertrofiskais rinīts. No tā atbrīvojos pusgada laikā, kļuva aizvien labāk un labāk.

Baidījos noticēt, jo tas ir ļoti kaprīzs, tāpēc sasniegtā rezultāta kvalitāti pārbaudīju gan ar saaukstēšanos, gan alerģiju, gan karstumu, gan aukstumu. Rezultāts ir stabils! Aritmijas gandrīz vairs nav. Un vēl kas: pats varbūt nebūtu pamanījis, taču tuvinieki jutās apjukuši manas acis kļuvušas zilas, bet bija brūnas. Es visiem paskaidroju, ka ar gadiem tās gluži vienkārši izbalojušas. Acis kļūst arvien zilākas, turklāt redze uzlabojas. Sieva sacīja, ka par to rakstīt nevajagot: "gluži vienkārši viss nenāk uzreiz".

Bet tagad, lūk, ir atnācis. Droši vien tas tā ir, ja domājam "kā Doktora Konovalova pacienti". Kas vēl atliek pavisam maz, var uzrakstīt vienā rindiņā: asinsspiediens 160/100. Varbūt par to pat kauns rakstīt, ņemot vērā, kādas sāpes un nelaimes cilvēkus piemeklē, bet mēs taču esam mainījušies. Agrāk es teiktu: "Labi jau labi, no kaut kā taču ir jāmirst." Tagad domāju: "Ir jādzīvo un jādzīvo veselam!" Paldies Jums par to!" *** "17. seansu sērija. Labdien, godātais Sergej Sergejevič! Vispirms ļaujiet ziņot par tālākajiem panākumiem. Iepriekšējās sērijas desmitajā seansā Jūs aicinājāt mani priekšā, kad runājāt par "sirdi… koronārajiem asinsvadiem… ritmu". Cik pareizi Jūs darāt, kad aicināt rakstīt slimības vēsturi, nosaucat pacienta uzvārdu, vārdu, tēvvārdu, liekat viņam piecelties kājās. Cik žēl, ka daži nesaprot šāda brīža svarīgumu. Ja saprastu, rezultāti viņiem būtu daudz labāki.

Jūs bieži sakāt, ka vajadzīgs viens impulss, un viss. Tieši tā notika ar mani.

Divus gadus rakstīju par aritmiju tā ir mazāk izteikta… kļuvusi retāka, bet tomēr atkārtojas. Un beidzot nāca "pēdējais impulss". Kamēr es stāvēju, tā izzuda un vairs nav parādījusies. Ir pagājis pusotrs mēnesis un nekā nav. Vienīgi, ja rodas krasas pārslodzes (smagumu celšana, esmu skrējis pakaļ tam tramvajam, kurš, kā Jūs vienmēr sakāt, nav "mūsējais"), uznāk sajūta tūlīt būs! Taču nekas nenotiek…

Ceru, ka šīs sērijas laikā sasniegto nostiprināšu un vēl viena problēma būs likvidēta. Tātad, apkopojot Mūsu Ceļa četru gadu rezultātus, jāteic, ka no aptuveni 12 diagnozēm (atvainojiet, ja kaut ko esmu aizmirsis; cik gan nepateicīgi mēs esam) palikusi vienīgi hipertensija pat tikai simptomi, nevis diagnoze, jo asinsspiedienu 150/95 negribas nosaukt par hipertoniju, bet citas simptomātikas nav, taču sākumā asinsspiediens bija 180/no. Visā pārējā, tas ir, attiecībā uz visām agrākajām diagnozēm stabila izārstēšanās! Ļoti gribētos 2000. gadu sagaidīt grupā, kura pirmā pieceļas, lai paziņotu "VESELS vai gandrīz VESELS".

Paldies Jums, mīļais Skolotāj, par to visu!" ❖

"Ar lielu interesi lasīju Jūsu grāmatu. Radās sajūta, ka tā ir kaut kas tuvs, pazīstams, mīļš, saprotams.

Cik labi un brīnišķīgi, ka esat to uzrakstījis tagad (ka tā iznākusi tagad). Mēs tai esam gatavi. Gluži kā Bībeli to allaž turam pie rokas.

Jebkurā grūtā brīdī grāmata mūs ārstēs pat tad, ja būsim tālu no Jums, no mūsu Tempļa, atrādīsimies ārpus seansiem.

Lasot šo grāmatu, aizvien labāk saproti, cik izcili svarīgs cilvēcei ir viss notiekošais, un sirds nodreb no apziņas, ka tev ir tā laime būt par notiekošā liecinieku un dalībnieku!

Paldies Jums par visu! Lai Tas Kungs Jūs sargā! Dziļā cieņā."

Sanktpēterburgā 12. 04. 99. g.

Un tā, mans mīļais lasītāj, tu varēji izsekot viena mana pacienta noieto ceļu. Dabiski, ka man nācās viņa uzrakstīto ļoti saīsināt, taču ceru, ka galveno tu sajuti un varbūt saprati. Man ir tūkstošiem šādu pacientu, un, ja tev radusies sajūta, ka šeit rakstītais nav reāls, dzen šo sajūtu prom. Atkārtoju: man nav nekādas vajadzības kaut ko izskaistināt. Manas grāmatas, tāpat kā mani darbi, ir patiesi. Un pirmām kārtām to apliecina manu pacientu stāsti par izveseļošanos. Atkal, jau kuro reizi, tevi lūdzu: nesteidzies, lasot "starp rindām", jo arī šī grāmata ietver sevī dziedināšanu. Lasi to mierīgi, bez steigas, klusā istabā vai pie dabas krūts. Un pilnīgi nemanot tu pēkšņi sāksi atgūt veselību. Protams, ārpus mūsu klīnikas zāles šis process nebūs tik ātrs, taču daudzi (un gribu cerēt arī tu) "pēkšņi" pa​mana, ka slimības viņus "atstāj".

Iepriekš citētajā pacienta stāstījumā par izveseļošanos būtībā bija runa gan par pašiem seansiem, gan par procedūrām, kas tiek veiktas ārstēšanās laikā. Taču galvenais tu varēji izsekot tam, kā mainījās mans pacients pats un kā mainījās viņa pasaules uztvere. Kā viņam radās patiesa izpratne par sevi un savu misiju šajā dzīvē.

NOBEIGUMA VIETĀ Mana pacienta ceļš uz izveseļošanos nebūt nav vienkāršs un gluds. Šajā Ceļā īpaši skaidri parādās katra cilvēka patiesais raksturs, viņa gribasspēks.

Vājš, bezgribas cilvēks, kas zaudējis ticību sev, diezin vai spēs pārvarēt pat niecīgu šķērsli šajā Ceļā.

Atjaunojot veselību mūsu klīnikā, tiek Radīta veselība! Bet radīšanas procesā jāpiedalās gan Dok​toram, gan slimajam, tomēr nesalauztajam Cilvē​kam. Tikai tad var Radīt.

Man atliek vienīgi pastāstīt, kā šo Ceļu nogāja viena no manām pacientēm, bet tev, mans mīļais lasītāj, novēlēt veselību, laimi un patiesu mīlestību.

Lai Dievs un tava Ticība tevi sargā. Esi mierīgs, lai tavā ģimenē valda saticība, tavā un manā, mūsu kopīgajā Krievijā miers.

No slimības vēstures 100567605 (dzimšanas gads 1957., ārste)-. "Mīļais Sergej Sergejevič! Šī diena ir pienākusi. Diena, kad es Jums visu izstāstīšu. Jums priekšā ir pirmā un vienīgā anketa. Vairāk neesmu rakstījusi. Tā sanāca, ka izvēlējos garāku un grūtāku ceļu par to, ko man piedāvājāt Jūs. Pacēlumu nomainīja apātija un mehāniska seansu apmeklēšana. Vai būtu kāda jēga rakstīt garlaicīgu hroniku: labāksliktāk-labāk-sliktāk?

Pēc tam mans stāvoklis krasi pasliktinājās. Katrs seanss kļuva par slāpes remdējošu malku, katrs Jūsu vārds dedzināja kā uguns. Smags, grūts gads, mokošas pretrunas… Vecās pasaules uztveres vairs nav, jaunās vēl nav… Pamats zūd zem kājām, kad noris karš ar sevi pašu… Jautājumi dedzina, taču nevienu no tiem neuzdodu… Ticu visam, tāpēc ka nevaru neticēt šim Cilvēkam…

Neticu, tāpēc ka "tas nav iespējams"! Gribas sūdzēties, raudāt un gribas būt stiprai, sakost zobus un klusēt, nerakstot ne rindiņas…

Izstāstīt visu kā grēksūdzē!… Kāds kārdinājums, kāds atvieglojums noslēgtajiem, vājajiem, vientuļajiem…

Taču man ir nepieciešams, lai grēksūdze būtu ano​nīma…

Jūs lūdzat rakstīt… Protams, atgriezeniskā saikne ir nepieciešama gan tādēļ, lai Jūsu darbs vainagotos ar panākumiem, gan mūsu pašu dēļ. Taču vai mums vienmēr ir jābūt paklausīgiem? Varbūt vajag Jūs pasaudzēt? Varbūt pašiem ar sevi jātiek skaidrībā? Varbūt vismaz kaut kas jāizdara pašiem!?

Vismaz tiem no mums, kas to spēj. Atcerieties, kā kara laikā šķiroja ievainotos: "Visi, kas spēj, piecelieties paši." Bet nē. Mēs ar prieku Jūsu sirdij gāžam virsū emocionālu atkritumu straumi… Jūs esat Cehova aprakstītais ārsts Dimovs…

Jūs visu mums piedodat, tāpēc ka esam Jūsu pacienti. Ļoti labi Jūs saprotu, jo arī pati piedevu (pareizāk sakot, pat neievēroju) savu mazo pacientu vecākiem gan nepieklājību, gan muļķību. Tāpēc ka man bija žēl viņu nevarīgu, bēdu nomāktu, apjukušu. Jūsu zālē atrodos barikādes otrā pusē. Paciente starp pacientiem. Un nevēlos būt iecietīga savos spriedumos. Esmu sašutusi par to, ka cilvēki pret Jūsu talantu izturas kā patērētāji, ka viņi to cenšas izmantot: "Palīdziet atrast pasi." "Palīdziet atgūt brāķa lupatu."

Nekautrība. Nekaunība. Neizpratne par Jūsu Cildeno misiju. Saudzējiet sevi.

Lūdzu, saudzējiet sevi!

Iespējams, ka viss manā vēstulē Jums šķitīs nesaprātīgs, iluzors. Droši vien tāpēc, ka vairāk nāk no sirds, nevis ir prāta diktēts.

Es domās pārcilāju visu savu dzīvi. Sapratu to un to, sapratu to un to, sapratu, sapratu, sapratu, sapratu…

Bet ko man tālāk iesākt ar šo saprašanu nezinu. Varbūt apzināties problēmu jau nozīmē to atrisināt?

Bez Jums grūti. Esmu sākusi domās ar Jums sarunāties. To pasāku nevilšus un nemanāmi. Esat man kļuvis par draugu. Un notiek brīnumu lietas.

Es Jums kaut ko lūdzu, uzdevu jautājumus, bet Jūs uz tiem atbildējāt… seansa laikā!

Pirmo reizi par šādu sakritību jutos aizkustināta! Protams, visu var viegli izskaidrot: cilvēki raksta anketas, mēs visi būtībā domājam vienādi. Bet pēc tam tas atkārtojās atkal, atkal, atkal! Cik gan sakritībām jābūt, lai tās vairs nebūtu sakritības?

Piemēram, domās izstāstīju Jums, ka tad, kad Jūs sakāt: "Atdod man savu slimību," manī rodas barjera, es pretojos, asaras līst pār vaigiem un kāda iekšējā balss saka: "Neatdošu!" Un Jūs sapratāt manas bažas, Jūs visu sapratāt un atbildējāt: "Atdod man savu slimību! Nebaidies, es to nepārņemšu sev…"

Citreiz Jums teicu, ka man iestājusies krīze, es zaudēju ticību, man dūša saplok utt. Nākamajā dienā sean​sa laikā Jūs atbildējāt, ka to zināt, un teicāt uzmundri​nošus vārdus…

Bet, pavēstot par radošo vakaru, vārds vārdā atkārtojāt manu domu lūgumu. Līdzīgu gadījumu vēl ir bijis daudz.

Starp citu, vēlēšanās piepildās. Vai izstāstīt, kādu vēlēšanos es iedomājos? Mūsu paziņam no citas pilsētas, kad viņš bija ieradies Sanktpēterburgā, nozaga smago mašīnu kopā ar kravu triju miljonu vērtībā (95. g.). Tā kā viņš ir jau cilvēks gados, viņam nekad vairs neizdotos nostāties uz kājām. Man viņa bija tik žēl, tik žēl! Aizbraucis mājās, viņš saslima. Bet es sāku vēlēties: lai notiek brīnums, lai mašīna atrodas. Pēc divām vai trijām nedēļām visi bija zaudējuši cerības mašīna droši vien izjaukta pa detaļām vai nogādāta citā pilsētā. Un pēkšņi vienā no ielām mašīnu, turklāt ar precēm, atrada. Kā liecina 1994. gada statistika, atrasti tikai trīs procenti mašīnu no visām nozagtajām!!! Ir ļoti, ļoti un dedzīgi jāvēlas, ja gribi, lai vēlēšanās piepildās. Attiecībā uz sevi man tas neizdodas.

Meklējot savas slimības cēloņus, domājot par to, kuri faktori bremzē Jūsu iedarbību, noved vektoru līdz nullei, pārcilāju sarūgtinājumus, kavējos smagās atmiņās, vētīju kompleksus un secināju, ka ne jau pēdējā vietā ir smēķēšana. Man kauns atzīties, bet smēķēju 18 gadus. Agrāk izsmēķēto cigarešu daudzumu ierobežoja intoksikācija, bet tagad Jūs to likvidējat (piliens nikotīna nenogalina zirgu, kas apmeklē Jūsu seansus!). Sāku smēķēt vēl vairāk (iepriecināju, vai ne?). Un pēkšņi vēl trakāk. Jūs stāstāt par kodēšanas postošo ietekmi, bet es savulaik izmantoju programmēšanu ar akupunktūras palīdzību. Izgāju vienu seansu. Šī reklāma karājās katrā trolejbusā. Vai tā bija kodēšana vai nebija? Pavisam noskumu. Mierināju sevi ar to, ka enerģija uz mani tomēr iedarbojas. Sāpes Jūs man remdējāt izcili labi! Dažkārt pamazām, nemanāmi. Bija brīdis, kad nevarēja saprast sāp vai vairs nesāp. Droši vien šādos brīžos Jūs mums sakāt: "Celieties, celieties augšā, viss jau ir pārgājis, bet jūs sēžat!" Taču dažkārt bija tāda sajūta, ka esat nospiedis kādu slēdzi klikt un viss. Tad gribas kliegt tā, lai visa zāle dzird: "Pārgāja! Pārgāja!"

6. septembri Jūs likvidējāt ne tikai sāpes: kad pēc seansa bija pagājušas trīs stundas, normalizējās tempe​ratūra, kas bija turējusies visu augustu!!!

Par smēķēšanu lēmums ir pieņemts. Kas mani gaida! Melnas dienas! Cigaretes dod man aizmiršanos, prieku, mierinājumu. Ak Kungs, esmu īsta narkomāne. Es nelūdzu palīdzību. Lai izturētu, gluži vienkārši vajag, lai kāds vairāk zinātu par to, un viss. Viss.

Sergej Sergejevič! Seansus apmeklēju vairāk nekā gadu. Jūs esat mani atbrīvojis no migrēnām, trijzaru nerva neiralģijas, mugurkaula krustu apvidus osteohondrozes, esat izārstējis aknas. Bet ar pleca locītavu kļuva arvien sliktāk un sliktāk (deformējošs artrozais arti'īts ar sāpju sindromu, akūts pleksīts).

Jau sāpēja lāpstiņa, plecs, elkonis, apakšdelms.

Saasinājumi kļuva aizvien biežāki un beidzot saplūda nepārtrauktā sāpē.

No rītiem, atverot acis, bija viena vienīga vēlēšanās kaut drīzāk pienāktu nakts un varētu apgulties.

Intoksikācija, temperatūra, sāpes citās locītavās. Tas bija kaut kas līdzīgs sistēmiskai slimībai.

Lēkmes laikā asas sāpes miera stāvoklī, bezmiega naktis. Pat īsajos slimības relatīvā atslābuma periodos nevarēja būt ne runas par rokas kustināšanu. Roka nespēja noturēt karoti, zobu suku… Pati nevarēju apģērbties… Kā pilnīga idiote jutos veikalā, kad man pasniedza pirkumu, bet es nespēju to paņemt, jo kreisajā rokā smaga soma un meitas roķele… Vai tajā pašā veikalā smago durvju aizciršanos nācās

apturēt ar savu pieri…

Tolaik smiekli nenāca. Biju atkarīga no visa un visiem, biju bezpalīdzīga invalīde… Un tad nolēmu lūgt, lai mani izmeklē un nosaka diagnozi. Deformējošai artrozei, kuru man pirms gada noteica poliklīnikā, tas vairs nelīdzinājās.

Temperatūra 38,5° C; SOE 45 mra/st; anēmija, slikta imunoloģija; rentgenogrammā patoloģiskā procesa paplašināšanās uz lāpstiņu un atslēgas kaulu un… liels dobums locītavā! Pirms gada tā nebija!

Vai tas ir iespējams? Veselu gadu es bezrūpīgi eju uz seansiem… Pat večiņas, kas akli tic, fanātiski tic, tomēr neaizmirst aizskriet uz poliklīniku… Tātad seansi dod tikai anestēziju? Bīstams priekškars, aiz kura notiek tādas lietas? Tas bija dūriens mugurā. Esmu piekrāpta. Nodota.

Saruna ar sevi: Tu uzskatīji, ka nekas nespēs mainīt tavu attieksmi pret Doktoru. Vai arī tagad tu viņu mīli?

- Jā… arī tagad…

- Par ko tad?

Nevis par ko, bet kāpēc… Tāpēc ka nevienam, nevienam citam šajā pasaulē nav nekādas daļas par svešu dvēseli.

- Bet… esmu nodota…

Tā esi tu, kas tagad nodod viņu. Tu esi "pazudušais dēls". Kādam varbūt ir tiesības šaubīties.

Tev šādu tie​sību nav, un tu zini kāpēc. Izrādās, ka tava ticība nav neko vērta.

- Tomēr process progresē…

Jā. Bet bez Konovalova viss notiktu ātrāk un būtu sliktāk. Par savu kodēšanu esi aizmirsusi.

- Ko darīt?

- Nezinu. *** Reiz naktī pētīju medicīnas enciklopēdiju un raudāju, desmito reizi pāršķirstot lappuses, lai sameklētu kaut vienu vārdu, kas viestu cerības uz izveseļošanos. Mana provizoriskā diagnoze varbūtējs reimatozais artrīts… "Operācija, nelabvēlīga prognoze, pēc Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas datiem invaliditāte, invaliditāte…"

Bezcerība. Pilnīgs krahs. Jāatvadās no pašām labākajām cerībām un mērķiem. Zēlums pret bērnu, kuram tāda māte. Nebiju domājusi, ka esmu spējīga tā par sevi liet asaras.

Kroplība, invaliditāte. Ak Kungs! Tas nevar būt!

Un tad es čukstus piesaucu Jūs…

Neatceros, ko teicu un cik ilgi tas turpinājās, bet pēkšņi jutu, ka man ir… labi! Nevis sāpes bija mitējušās, bet sirdi pārņēmis miers. Šī pārmaiņa mani pārsteidza. Radās pilnīgi skaidra pārliecība, ka šīs šausmas kaut kādā veidā man ies secen.

Tā nakts kļuva par lūzuma punktu. Drīz asā sāpe rokā kļuva vājāka, ieguva kutinošu nokrāsu.

Nepārprotami bija sācies reparācijas process. Pakāpeniski, pamazām izzuda iekšējais stingums un intoksikācija. Roka sāpēja ar katru dienu aizvien mazāk un kļuva spēcīgāka. Es jau jutos brīnišķīgi! Un tieši tad pienāca mana rinda uz hospitalizāciju reimatologijas centra dienas stacionārā. Tobrīd asins analīžu dati bija jau pavisam citādi. Nenogurdināšu ar skaitļiem. Tas, kas bija mazāks par normu, palielinājās, tas, kas bija augstāks, pazeminājās. Uz jautājumu: "Kur sāp?" nācās atbildēt ar pretjautājumu: "Kad?" Kad? Tagad sāp vai agrāk sāpēja? Reimatologijas centra ārstiem es acīmredzami kļuvu par apgrūtinājumu. Klīniskie dati, dinamika, asins sastāvs, rentgena dati tas viss neatbilda nevienai diagnozei.

(Jūsu darbs, Sergej Sergejevič, tuvojās nobeigumam. Viņiem bija atlikuši tikai tādi sīkumi.) Taktika mainījās katru dienu. Sākumā mani nosūtīja uz Bērzu aleju, pēc tam pārdomāja un nosūtīja uz konsultāciju Ftiziatrijas zinātniskās pētniecības institūtā.

Reimatoloģijas centrā par šo caurumu plecā vienbrīd teica, ka tā ir cista, bet jau nākamajā brīdī, ka

tā nav cista, savukārt Ftiziatrijas zinātniskās pētniecības institūtā osteologs sacīja, ka, spriežot pēc attēla, tā ir sausā kaulu roze, tikai nav saprotams, kur tā palikusi, turklāt anamnēze šai kaulu rozei neatbilst. Tas bija ļoti labs osteologs, nožēloju, ka nepastāstīju viņam par Jums.

Tātad pašu galveno aizmirsu! Kontrolattēlā (iepriekšējo uzņēma poliklīnikā pirms diviem mēnešiem) cistas nav! NAV! TĀ IZZUDUSI!!! Tajā vietā izveidojušies sklerozēti audi! Mani izrakstīja ar pilnīgi normāliem asins analīzes datiem.

Visu šo laiku līdz pat šodienai es gāju uz seansiem, neesmu lietojusi nevienu tableti, atteicos no fiziote​rapijas procedūrām.

Tātad kādas diagnozes man noteica stacionārā: deformējošā artroze ar akūtu pleksītu, reaktīvais artrīts, destruktīvais artrīts, reimatoīdais artrīts, kaulu tuberkuloze. Divu lielu medicīnas centru ārsti izteica atšķi​rīgu viedokli, taču vienā ziņā bija vienisprātis: pats no sevis tas nevarēja pāriet!

Droši vien tā arī paliks neskaidrs, no kā Jūs mani izglābāt! Šī Diena pienāca! Jūs solījāt, ka tā pienāks, un tā pienāca! Tik ļoti gaidīta un tik pēkšņa!

Piedodiet manus vājuma brīžus, šaubas un neticību.

Man vajadzēja Jums izstāstīt visu patiesību visu labo un slikto, visu, kā bija. Pacientam arī ir savi pienā​kumi.

Jūs, Doktor, mani izārstējāt! Lepojos ar Jums, noliecu galvu Jūsu talanta priekšā, apskaužu Jūs!

Jo ārstam nav lielākas laimes kā darīt laimīgus citus!

Lai šī laime vienmēr ir kopā ar Jums! Lai Jums kopā ar Toņečku dzīve dāvā visu labāko, ko vien tā cilvēkam var sniegt!"

Sanktpēterburgā 5. 05. 95. g.

Pēc 1999. gada jūlija datiem veselības stāvoklis ir stabils.

J. Bogatirjova

DOKTORA PACIENTIEM: RADĪŠANAS ENERĢIJAS LIKUMI. PRAKSE S. Konovalovs tikko kā sācis iepazīstināt ar savām plašajām zināšanām par pasaules uzbūvi, par cilvēka veselību un slimībām. Viņa pirmā grāmata tas ir tikai sākums. Turpmāk gaidāms vēl daudz kas cits. Būs gan vingrinājumi Smalkā ķermeņa sistēmas harmonizēšanai, gan konkrēti ieteikumi attiecībā uz to vai citu slimību.

Doktora izklāstītā teorija ir jo cieši saistīta ar viņa ārstniecības praksi. Pilnīgi pamatoti tagad varu teikt ar brīnumainas izdziedināšanas praksi. Pilnīgi pamatoti tāpēc, ka tajā īsajā laika sprīdī, kopš pazīstu Doktoru (no 1998. gada oktobra), esmu kļuvusi par liecinieci neskaitāmām uzvarām pār ļoti sarežģītām slimībām. Un starp tiem, kuriem poliklīnikā ar lielu izbrīnu atsaukta tā vai cita diagnoze, ir gan mani bērni, gan tuvākie draugi, gan paziņas. Pie šīs brīnumainās izdziedināšanas nav iespējams pierast: man priekšā ir divi attēli, kas uzņemti ar divu mēnešu atstarpi un liecina par smagas slimības izzušanu. Turklāt tuvam cil​vēkam. Cik daudz prieka piedzīvots tik īsā laikā!

Taču slimības un veselības teorija jo cieši ir saistīta ar mūsu ikdienas dzīvi. Un, aizsteidzoties nedaudz uz priekšu, S. Konovalovs piekrita atbildēt uz tiem sadzīviskajiem jautājumiem, kurus visbiežāk uzdod pacienti. No viņa atbildēm un paskaid​rojumiem veidota šīs grāmatas nākamā nodaļa.

Visums kontaktējas ar mums kā ar mazākajiem brāļiem. Pat Diženie Iesvaidītie, iedziļinoties Visuma svēti glabājamos noslēpumos, nespēj visu līdz galam saprast. Cilvēks, kas drosmīgi apgūst kosmisko izplatījumu, ir kā tauriņš, kas iedrošinājies uzspurgt virs pazema bērza vainaga un tad sastindzis tik liels ir izbrīns par neaptveramo plašumu, kas paveras uz visām pusēm. Materiālais Visums ir bezga​līgs, bet mūsu materiālās iespējas visnotaļ iero​bežotas.

Pasaulei, ko spēj aptvert mūsdienu cilvēks, robežas novelk viņa pieticīgās zināšanas par to. Cilvēks nejūtas kā Visuma bērns. Mūsdienu cilvēks ir civilizācijas pabērns, viņš vairs neapzinās savu radniecību ar Kosmosu. Kādreiz tālā senatnē cilvēki ar drebošu sirdi skatījās uz zvaigznēm un pielūdza debess ķermeņus. Un tās nebija māņticīgas bailes. Tolaik cilvēki apzinājās savu saikni ar Dabu, jutās kā nešķirama Dabas sastāvdaļa.

Taču zinātne nekādi nespēj apgūt Dzīvā Visuma valodu, nespēj uztvert tā intonācijas. Varbūt tāpēc, ka zinātnieki vairāk sliecas pētīt matēriju. Ikviens skolēns, kas apguvis astronomijas kursu, zina tikai to, ka Visums tas ir gāzu, planētu, miglāju un zvaigžņu sakopojums. Tas uz mums raugās kā auksts, nedzīvs, melns tukšums. Ja reiz tā, tad kam gan ir sva​rīgi, vai iedegas jaunas zvaigznes un kāpēc tās mirst?

Bet tagad, kad jūs zināt, ka Visums tā nav tikai auksta vai nokaitēta matērija, nav tikai kosmisks tukšums vai cilvēka dzīvei nepiemērotas planētas blīvums, kad jūs zināt, ka cilvēka organisms ir ar Kosmosu nesaraujami saistīta enerģētiskā sistēma, tagad jūs saprotat, ka Visuma balss mums nevar būt vienaldzīga. Tā nav nejaušība, ka šī balss pie mums vēršas ar savu Iesvaidīto starpniecību. Turklāt vēršas nevis ar pazemīgu lūgumu, nevis lai pateiktu kaut ko priekšā, bet drīzāk gan ar pavēli, lai pasludinātu likumu. To pašu likumu, kas cilvēkiem tika pavēstīts ar Mozus, ar Kristus muti. Un kurš gan zina, kādi grozījumi pēdējā laikā izdarīti šajā likumā. Baušļu ignorēšana ved cilvēci uz pašiznīcību. Visuma balss tā ir gādīgas mātes balss, kas brīdina savu bērnu: netuvojies bezdibeņa malai nositīsies.

Visums kontaktējas ar mums kā ar bērniem. Mēs Visumam esam zīdaiņi. Bet sakiet lūdzami, ko apjēdz zīdainis, kas vēl nemāk nedz runāt, nedz spēj saprast, ko viņam teic tie, kas rūpējas par viņu, mīl viņu un vēl viņam labu? Visums uzrunā mūs, taču mēs, gluži kā mazi bērni, to nedzirdam, nesaprotam un pat nenojaušam, ka Visuma aicinājumā ir jāieklausās.

Taču Visumam ir savi izredzētie, kam ļauts sadzirdēt tā balsi. Sadzirdēt, saprast un pavēstīt cilvēkiem to, ko viņi saklausījuši. Iemācīt mums vismaz ieklausīties Visuma intonācijās. Salīdzinājumam

ņemsim putnu. Vai putnam, kas cauru gadu svilpo aiz loga, ir kāda daļa par cilvēka valodu? Viņa pasaule plešas no ligzdas līdz netālajam tīrumam. Viņa intereses aprobežojas ar to, kā sameklēt barību, kā izaudzēt putnēnus, kā izdzīvot, kā nenosalt.

Vai tad jūs putnam stāstīsit par savām domām un jūtām? Vai putns spēj jūs saprast? Taču, ja ierīkosit barotavu un vienmēr vienā un tajā pašā laikā tur bērsit barību, putns jūsu valodu sapratīs, jo viņam tas ir vitāli svarīgi.

Turklāt pat tad, ja viņš jūs saprastu, vai gan putnam būtu interesanti uzklausīt jūsu sūkstīšanos par likteni? Kāda dala putnam par jūsu likteni, par jūsu plāniem, jūsu nodomiem…

Bet vai tad cilvēkiem ir noteikti jāzina, kāpēc iedegas zvaigznes, kādā virzienā attīstās Visums, kas cilvēci sagaida pēc pāris miljoniem gadu? Nebūt ne. Ja nu vienīgi tas interesē zinātniekus, lai gan viņu atklājumi šajā jomā diezin vai praktiski tiks izmantoti. Taču cilvēks vienmēr ir gribējis par Visumu uzzināt visu, kas saistīts ar mūsu pašreizējo dzīvi, ar "dienišķo maizi". Ja runa ir par dzīvību un nāvi, par mūsu bērnu un mazbērnu veselību, mēs esam gatavi pasauli sagriezt ar kājām gaisā. Lai tikai atgūtu veselību! Lai tikai mitētos šīs sāpes! Lai tikai mūsu bērni augtu veseli!

Taču slimība ir viltīga, bet medicīnai nav līdzekļu, lai tiktu ar to galā. Kad tabletes un sistēmas vairs nelīdz, kad pacietība izsīkusi, bet sāpes nomocītajam ķermenim uzbrūk atkal un atkal, atliek pēdējā cerība Enerģētiskā klīnika. Pirmo reizi cilvēki šeit ierodas nejau tāpēc, lai uzzinātu Visuma likumus, pirmo reizi cilvēkus šurp atved akūta vaja​dzība pēdējā cerība uzturēt zūdošos spēkus, iz​dzīvot.

Sāpes šeit pazūd ātri. Bet, tiklīdz sāpes pazudušas un cilvēks atkal spēj dzirdēt, viņš saklausa Dzīvā Visuma balsi. Doktors ne tikai dzird Visuma valodu, bet arī runā ar cilvēkiem Visuma vārdā, lūdz no Visuma palīdzību cilvēku vārdā. Un zināt, ko Visums saka? Lai iegūtu veselību, nepavisam nevajag "pasauli sagriezt ar kājām gaisā", pietiek šādu ap​vērsumu izdarīt savā dzīvē, savā dvēselē.

"Cik vienkārši!" jūs teiksit. "Cik sarežģīti!" ska​nēs atbilde. "Cik grūti ir sevi pārveidot…"

Kad būsit izlasījuši šo grāmatu, jūs pasauli ieraudzīsit pavisam citādu. Jūs sapratīsit, kāpēc tas, kas šķiet tik vienkāršs, īstenībā ir tik sarežģīts. Jūs uzzināsit, kādi sarežģīti informatīvi enerģētiskie procesi notiek šķietami visparastākajās sadzīviskajās situācijās. Doktors nelasa jums lekciju, viņš sapņo par to, lai šīs zināšanas jums pavērtu ceļu uz jaunu veselīgu dzīvi.

Kas katram cilvēkam ir pats svarīgākais? Laba veselība un laime. Tieši ar veselības un laimes vēlējumiem ir izraibinātas mūsu apsveikuma kartiņas. Tieši veselību un laimi vēl jubilāriem neatkarīgi no tā, cik gadu viņiem paliek: desmit vai simt des​mit. Un tas ir pareizi, jo viena bez otras tās nav iespējamas.

Bet kas ir cilvēka laime, no kā tā sastāv? Daudzi apliecinās, ka cilvēks var būt laimīgs arī bez graša kabatā, tomēr nevienam nav izdevies būt laimīgam bez mīlestības, bez sapņa.

VĒLMES Katram cilvēkam ir kāda vēlēšanās vai, pareizāk sakot, galvā pastāvīgi dūc vesels visdažādāko vēlmju spiets. Ir sīkas, mazsvarīgas vēlmes, kuras cilvēks cenšas īstenot tuvākajā laikā. Piemēram, nākamajā nedēļā aiziet uz teātri, pēc mēneša iztaisīt remontu, tuvākajā laikā apciemot draugus. Bet ir arī citādas vēlmes mērķi, kurus cilvēki plāno sasniegt pēc vairākiem gadiem. Piemēram, iegūt izglītību, izaudzināt bērnus, sasniegt noteiktas virsotnes daiļradē un karjerā. Ir globālas vēlmes, kuru realizācijas vārdā cilvēkam jāziedo pilnīgi visa dzīve.

Tātad spēja sapņot piemīt visiem cilvēkiem, katram cilvēkam: gan nelaimīgam žūpām, kas mostas ar dedzīgu vēlēšanos "lāpīt paģiras", gan Bonapartam, kas miegā sapņo par pasaules kundzību. Cil​vēka mūžā nav tādas dienas, kad viņš kaut ko nevēlētos, par kaut ko nesapņotu. Citādi viņa dzīve pārvērstos par bezjēdzīgu eksistēšanu.

Kāpēc cilvēks allaž kaut ko grib, par kaut ko sapņo, kaut ko dedzīgi vēlas? Tāpēc ka viņš tā ir veidots, tāpēc ka Daba viņu apveltījusi ar šādu spēju, tāpēc ka tā ir viena no Dievišķās Ieceres sastāv​daļām.

Informatīvi enerģētiskā teorija vēsta, ka Vēlmju ķermenis piemīt gan cilvēka, gan Dievišķā Visuma struktūrai. Tieši ar Vēlmju ķermeņa palīdzību kāds Absolūts (vai Dievs) īsteno savu Ieceri. Šo Ieceri realizē Radīšanas Enerģija, kas caurauž Dievišķā Visuma zemāko hierarhisko ešelonu Dzīvības Gara pasauli, kura robežojas ar reālo fizisko pasauli. Tādējādi Visumā tiek īstenota dzīvības radīšanas un evolūcijas programma. Iecere tiek realizēta ar Dievišķā Visuma Domas pasaules un Vēlmju pasaules starpniecību. Iecere ieiet informatīvajā laukā un tur koncentrējas kā Dieva vēlme.

Cilvēka vēlēšanās, viņa stratēģiskās, nevis sīkās mirkļa vēlmes ir saistītas ar sarežģītu procesu. Ja cilvēks kaut ko vēlas, viņš piesaista savu informatīvo lauku un koncentrē savu enerģiju, proti, noris tāds pats process kā Augstākās Ieceres realizēšanas gadījumā tikai mazākā, miniatūrā mērogā. Ne jau velti cilvēks veidots pēc Dieva līdzības.

Tāpēc "galvenās vēlēšanās aizsardzības" procedūrai, kas noris zālē augstas Radīšanas Enerģijas koncentrācijas apstākļos, ir dziļa jēga. Cilvēka vēlmju ķermenis ir viens no augstākajiem ķermeņiem, kas saskaras ar planētas informatīvajiem laukiem. Tādējādi cilvēka vēlēšanās, nonākot saskarē ar Radīšanas Enerģijas informatīvo lauku, ieiet telpas ceturtajā dimensijā, ko sauc par Laiku. Cilvēka vēlēšanās vibrācijas ieiet Radīšanas Enerģijas informatīvajā laukā. Tas nenotiek uzreiz, vienā mirklī. Vēlēšanās ir "jādabū cauri". Kādā veidā? Tieši tā, kā saka S. Konovalovs: "Jums drīkst būt tikai viena vēlēšanās.

Vismaz viena vēlēšanās vie​nas seansu sērijas laikā."

Ja cilvēkam ir konkrēts mērķis (viena vēlēšanās), ja viņš to nemaina, tad ar laiku šī vēlēšanās iekļūst Dzīvības Gara pasaules informatīvajā laukā un sā​kas tās realizācija.

Runājot par to, ka informatīvais lauks realizē vēlmes, jāatzīmē, ka šī "realizācija" ne vienmēr sniedz cilvēkam pilnīgu gandarījumu. Tas notiek divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, informatīvo lauku darbības mehānisms nebūt nenozīmē, ka Visums savus pūliņus orientē uz izdabāšanu visām cilvēku iegribām. Dieva Ieceres īstenošana zemākajos slāņos uzspiež savu zīmogu cilvēku vēlmju realizācijai.

Tā, piemēram, -vēlēšanās, kas ir pretrunā ar Ieceri, nav spējīga realizēties (piemēram, vēlēšanās nodarīt kādam kaut ko ļaunu); vēlēšanās realizācija dažkārt ir saistīta ar tādu notikumu pakāpenisku "piesaistīšanu" cilvēka dzīvei, kuri cilvēkam jāizmanto. Ja viņš nepamana savas iespējas, neizmanto sniegtās izdevības, arī tad vēlēšanās var palikt nerealizēta.

Piemēram, cilvēks dedzīgi sapņo par karjeru. Bet, tiklīdz viņam tiek dota iespēja nomainīt

darbavietu, viņš to neizmanto. Viņš sapņo par paaugstinājumu tieši tajā firmā, kur strādā jau piecus gadus, cits variants viņu neapmierina. Cilvēks negrib pieņemt "savas vēlēšanās īstenojumu" nedaudz citādā veidā. Tāpēc, visticamāk, nedabūs pilnīgi neko.

Parasts cilvēks materiālists nav spējīgs saprast, ka Visums ir gudrāks, ka Dieva augstākā Iecere un Vēlme viņam nāks vairāk par labu nekā paša nodomi.

Un vēl vēlmju piepildīšana cilvēkam nedod gandarījumu arī tāpēc, ka viņš pats slikti saprot, ko īsti grib un kas viņam nāk un kas nenāk par labu.

Kādā no seansiem S. Konovalovs pastāstīja atgadījumu ar savu pacienti. Sieviete bija nelaimīga laulībā, attiecības ar vīru bija tik smagast ka viņa bieži sapņoja par to, lai vīrs aiziet projām. Šajā laikā sieviete apmeklēja seansus, proti, bija ciešā kontaktā ar Radīšanas Enerģiju. Tāpēc viņas vēlēšanās drīz vien piepildījās: vīrs aizgāja pie citas. Sākumā pēc vīra aiziešanas viņa garīgi atpūtās un priecājās. Bet laiks gāja, un prieku nomainīja skumjas: sieviete sāka ilgoties pēc vīra, naktīs raudāja, sauca viņu atpakaļ, taču vīrs negribēja atgriezties. No vienas puses, sievietes vēlēšanās piepildījās, bet, no otras puses, izrādījās, ka viņa nepavisam to negribēja.

Tieši tāpēc Doktors savā pirmajā grāmatā runāja par to, cik svarīgi ir izvirzīt dzīves mērķi un tikt skaidrībā par savām vēlmēm. Citādi ikvienam var gadīties tā, kā notika ar viņa pacienti: vēlmes piepildījums nevis sniegs gandarījumu, bet gan sa​gādās ciešanas.

SAVAS DZĪVES NOTIKUMU VEIDOŠANA Cilvēka un Visuma informatīvo lauku mijiedarbības mehānisms ir pamatā daudziem notikumiem, kas norisinās ar cilvēkiem mūža gaitā. Ir taču tā, ka diezgan bieži cilvēku bailes un bažas izrādās visai pamatotas. Kā mēdz teikt, no kā baidies, tieši tas ar tevi notiek. Bailes tās pirmām kārtām ir domas par to, ka var notikt kaut kas nepatīkams vai bīstams. Bailes ir uzmācīgas domas, bet tas nozīmē, ka šajā gadījumā savu funkciju izpilda iepriekš minētais informatīvo lauku mijiedarbības mehānisms. Cilvēks savas bažas informatīvo vibrāciju veidā dienu no dienas sūta Radīšanas Enerģijas informatīvajam laukam.

"Es vienmēr uztraucos, kad meita kopā ar znotu mašīnā kaut kur aizbrauc un ilgi neatgriežas. Man liekas, ka ir notikusi avārija un viņi ir gājuši bojā…"

"Ja es nonāktu tādā situāciju, nekādā gadījumā netiktu galā…"

"Esmu ļoti nervoza māte. Nemitīgi baidos, ka bērniem varētu kaut kas atgadīties…" Šāds nemiers visai bieži noved pie visnotaļ bēdīgiem rezultātiem. Informatīvais lauks beigu beigās īsteno mūsu "gādīgo" tuvinieku "vēlmes".

Sabiedrībā ir izveidojies noteikts cilvēka uzvedības stereotips. Ja, piemēram, sieviete nemitīgi nebažījas un neuztraucas par bērniem, viņu visbiežāk sauc par sliktu māti. Ja cilvēks ik mirkli neiztēlojas visdažādākās briesmas, viņš ir nejūtīgs. Nemiera un baiļu stereotipu mums diezgan bieži uzspiež no ārienes: piemēram, televīzija un plašsaziņas līdzekļi.

Mēs bažījamies ne tikai par tuviniekiem, bet arī par savu veselību. Daudziem sāpes vai fiziska saslimšana tūlīt rada bailes: ja nu ir kas nopietns? Bailes liek sarosīties uzmācīgām, nemiera pilnām domām. Sākas viegls savārgums, parādās neierasti simptomi, bet cilvēks jau iedomājas, ka klāt ir briesmīga slimība. Ja šāds stāvoklis saglabājas ilgi, attiecīgā informācija tiek pārraidīta un patiešām sāk attīstīties smaga slimība.

Ikviens cilvēks nemitīgi programmē savu dzīvi. Tikai parasti šis process ir neapzināts.

Visbīstamākās šajā ziņā ir neapzināta naida izpausmes. "Esi nolādēts!", "Kaut tu elles ugunīs sadegtu!", "Kaut tu uz līdzenas vietas izčibētu!" šādi izsaucieni, kas dusmās izsprūk attiecībā uz tuviem cilvēkiem, rada visnotaļ reālus draudus. Šādi vārdi ir īpaši bīstami, ja tos saka māte savam bērnam, jo mātes un bērna informatīvie lauki ir ļoti cieši sais​tīti. Dzīvē bieži gadās, ka neapvaldītas dusmas iz​laužas tieši šādu "novēlējumu" veidā. Un visai bieži šie "novēlējumi" piepildās. Tiesa, tas notiek ne tūlīt, ne nākamajā dienā. Līdz piepildījumam var paiet pusgads vai pat ilgāks laiks. Kad nepatīkamie notikumi tomēr norisinās, cilvēki brīnās: "Kāpēc? Par ko?" Viņi aizmirst, ka paši šos notikumus ir izaicinājuši.

NEGATĪVAS ENERĢĒTISKĀS IETEKMES Principā Radīšanas Enerģiju nevar izmantot, lai cilvēkam nodarītu ļaunu. Vispirms jau tāpēc, ka tā cilvēkiem nepakļaujas.

Iepriekš minētajā gadījumā, kad māte uzsūta savam bērnam nolādējumu, Enerģija acīmredzot šo sūtījumu uztver kā laba vēlējumu. Tāpēc ka māte savam bērnam nevar vēlēt ļaunu tas ir viens no Visuma pamatlikumiem! Informatīvais lauks nespēj mātei neapzināti, ātrās dusmās izsprukušu vēlējumu atšķirt no patiesa novēlējuma. Bet cilvēki tik maz pazīst pasauli, kurā dzīvo, ka nepiešķir nozīmi kādiem niknumā pateiktiem vārdiem.

"Cienījamās mātes! Rūpīgāk izvēlieties vārdus! Kontrolējiet savas emocijas jebkuros apstākļos! Ja tomēr jums pasprucis nolādējums, to "atsaukt" var vienīgi notikušā nožēlošana. Turklāt nožēlošanai jābūt patiesai un ilgai. Ja patstāvīgi to paveikt ir grūti, nāciet uz manu klīniku un izsūdziet grēkus. Ja šādas iespējas nav (jūs dzīvojat citā pilsētā), atsūtiet, man, Doktoram, grēksūdzi. Protams, ja esat ticīgs cilvēks, aizejiet uz baznīcu, mošeju… Gal​venais nožēlošanai jābūt patiesai."

Jā, Radīšanas Enerģija cilvēkiem nepakļaujas, bet Doktora pacienti, īpaši tie, kuri ilgi apmeklē viņa klīniku, var daļu šīs Enerģijas piesaistīt ārstēšanās procesam. (Tieši uz šo fenomenu balstās ārstēšana neklātienē.) Ir pacienti, kas spēj raidīt Enerģiju lielā attālumā. Par to uzskatāmi liecina daudzie gadījumi, kad kāds no tuviniekiem nāk uz klīniku, lai atvieglotu smagi slima tuva cilvēka stāvokli, līdz šis cilvēks pats spēs ierasties uz ārstēšanu.

Rodas jautājums: vai tieši tādā pašā veidā, pārraidot Enerģiju, kāds nevar negatīvi ietekmēt citu cilvēku? S. Konovalovs uz šo jautājumu atbild ne​pārprotami: nē, nevar.

Cilvēks, kas izvirzījis uzdevumu nodarīt ļaunu citam cilvēkam, vienīgi grauj pats sevi.

Kā jau tika teikts, Smalkā ķermeņa sistēmai ir atstarojošais slānis, kura uzdevums ir noturēt šūnu izstrādāto anihilācijas enerģiju.

Ja seansa laikā cilvēks ir mierīgs un līdzsvarots, Enerģija iespiežas orgānos, audos un šūnās, atjaunojot cilvēka Smalkā ķermeņa sistēmu. Turpretī tad, kad cilvēks caur Domas ķermeni ielaiž ļaunumu, šāda "sūtījuma" vibrācija neatbilst atstarojošā lauka vibrācijai. Tā ir citāda. Rezultātā cilvēks uzkrāj "ļaunuma" vibrācijas un tās sagrauj vina Smalkā ķermeņa sistēmu.

Var gadīties, ka cilvēkam, kas pirmo reizi nokļuvis klīnikā un neizprot, cik sarežģīti ir šeit notiekošie procesi, tiešām ir kādi ļauni nodomi un plāni. Tāpat iespējams, ka viņš neapzināti kādam vēl ļaunu. Tādā gadījumā kontakts ar Radīšanas Enerģiju var vienīgi pasliktināt šā cilvēka stāvokli. "Doktor, atbildiet, kāpēc man nekļūst labāk?", "Kāpēc visu laiku jūtos slikti?" tie ir jautājumi, kurus visbiežāk uzdod šādi pacienti. "Palūkojies uz sevi," vi​ņiem atbild Doktors.

Tomēr organismu sagrauj ne tikai vēlēšanās nodarīt kādam ļaunu. Cilvēki dažkārt ir ļoti nepacietīgi: "Doktor! Man blakus sēdošā sieviete jau ir izveseļojusies. Kāpēc viņa, kāpēc ne es? Varbūt jūs man veltījat maz uzmanības?" Nepacietība, ieradums mūždien kaut kur steigties modina dusmas. Un cilvēki ir pieraduši dusmas uz kādu izgāzt. Bet kā tad citādi? Viņi gluži vienkārši nezina, ka iespējams ari citādi.

Taču viņu dusmas Radīšanas Enerģija nepieņems un informatīvajā laukā neievadīs. Atstarojošais slānis dusmas "iesprostos" viņu Smalkā ķermeņa sistēmā. Tāpēc ārstēšanā iestājas ilgstošs "apsīkums" un nav nekādas virzības uz priekšu.

"Sāc ar sevi…" saka Doktors.

Bet cilvēks bieži vien nedzird, nesaprot šā aicinājuma jēgu. Viņš zina, ka savā ķermenī nes slimību, jo tā par sevi atgādina ar sāpēm un nespēku, jo ārsti viņam ir noteikuši diagnozi. Un nedomā par to, ka savā dvēselē nes dusmas, neiecietību, spītību, neapmierinātību, augstprātību, liekulību. Nedomā par to, ka tas viss no iekšpuses saēd ne tikai viņa dvēseles veselību, bet arī ķermeņa veselību. Lai kā arī būtu, lielais Radīšanas Enerģijas spēks, Doktora virzīts, atvieglos pacienta stāvokli, tiks galā ar viņa kaiti.

Taču nav iespējams tieši tāpat kā ķermeni izārstēt arī dvēseli, ja cilvēks pats to nevēlas, ja viņš neredz, nejūt…

"Mēs turpinām mūsu cīņu ar slimību…" saka Doktors. "Mūsu cīņu". Bet tas nozīmē, ka pacienta pasivitāte nav pieļaujama. Tātad cilvēkam ir jācīnās ar savu slimību tikpat aktīvi, kā par viņa veselību cīnās Doktors; tikpat dedzīgi, kā Doktors lūdz Visu​mu palīdzēt cilvēka izdziedināšanā.

"Mēs esam iemācījušies uzvarēt visas slimības, kuras pazīst cilvēce. Un tu tiksi galā ar savu slimī​bu, ja pats to vēlēsies." Cik dīvaini un neierasti Doktors saka slimniekam: "Ja tu pats to vēlēsies…"

"Mīlēt sevi nozīmē būt nesaudzīgam pret saviem trūkumiem, pret savu slinkumu."

Slimība nereti mums uzglūn krasu likteņa pavērsienu brīžos. Notikusi nelaime, kaut kas dziļi satriecis cilvēku, pēkšņi nomiris kāds tuvinieks un bēdas cilvēku burtiski salauzušas. Proti, organisma šūnas atsaukušās uz satricinājumu. Bēdas novedušas pie slimības, kas drīz vien liks sevi manīt.

Kā rīkoties šādā sarežģītā situācijā? Cilvēks taču nevar nodrošināties pret visdažādākajām dzīves kolīzijām, traumām, nelaimēm. Neviens no mums nav mūžīgs, bet tātad agri vai vēlu zaudēsim tuvus cil​vēkus. Jāiemācās bēdas pārdzīvot tā, lai tās nekļūtu par slimības cēloni.

Pirmām kārtām bēdas nevajag paturēt sevī izstāstiet tuviem cilvēkiem vai gluži vienkārši izraudieties. Nedrīkst sevi novest līdz tādam stāvoklim, kad asaras smacē nost. Jūs taču zināt, kā mēdz būt? Cilvēks cenšas noturēties, pārvērtē savus spēkus, notrauš asaras un iet uz darbu, kārto darīšanas, bet visu laiku jūt, ka asaras sprūst kaklā, asaras smacē. Šādas asaras patiešām var nosmacēt. Tās nedrīkst paturēt sevī. Jūs taču būsit dzirdējuši sakāmvārdu: "Kad nelaime nāk, ver vārtus vaļā." Daudzi to saprot nepareizi: sak, ja atnākusi viena nelaime, katrā ziņā būs arī citas. Nekā tamlīdzīga! "Ver vārtus vaļā" nozīmē, ka nedrīkst bēdas paturēt sevī. Neieslēdz tās sevī, atver plašāk savas dvēseles vārtus, lai nelaime drīzāk tiktu prom.

VESELĪGS DZĪVESVEIDS "Veselība," Doktors saka saviem pacientiem, "ir šūnu vienaldzība pret ārējo iedarbību. Tas nav egoisms, tā ir patiesa mīlestība pret sevi."

Veselīgs dzīvesveids sākas tad, kad organisma šūnas harmoniski pulsē noteiktā ritmā, bet tātad dvēselē nav dusmu, nav aizvainojuma rūgtuma, nav pret kādu slepena ļaunuma, skaudības, naida. Gandrīz visas negatīvās jūtas un kaislības postoši ietekmē Smalkā ķermeņa sistēmu, turklāt tieši tās dažkārt kļūst par visbīstamāko slimību cēloni.

Tas nenozīmē, ka cilvēkam katrā ziņā jākļūst nejūtīgam, lai saglabātu veselību. Nebūt ne. Tas nenozīmē, ka cilvēks var parazitēt uz kāda cita rēķina: nomācot citus un izmantojot visus savā labā. Tieši tas ir egoisms, nevis mīlestība pret sevi.

Daudzi Doktora pacienti labi pazīst stāvokli, kuru var salīdzināt ar "iekšēju mieru". Pateicoties Radīšanas Enerģijai, viņi, paši nemanot, ir iemācījušies sevi mīlēt un savā dvēselē neielaist uzbudinājumu, neiecietību, naidu. Viņi šo ceļu ir intuitīvi uztaustījuši, sajvitot fiziskā stāvokļa uzlaboša​nos un pēc tā, ka izzūd daudzas slimības.

Kā lai tādu pašu stāvokli sasniedz tie, kuri klīnikā nekad nav bijuši? Kā lai palīdz tiem nedaudzajiem pacientiem, kuriem nekādi neizdodas līdz galam tikt vaļā no slimības, nostāties uz veselības ceļa un saglabāt savu veselību līdz sirmam vecumam? Ļoti vienkārši šiem cilvēkiem ir jālasa un jālasa šī grāmata no sākuma līdz beigām. Te atrodamas atbildes uz visiem jautājumiem.

KĀ SAGLABĀT VESELĪBU Mūsu Zeme vairs nav nekāda paradīze, un jūs tagad zināt, kāpēc. Tieši tāpēc mūsu tagadējā dzīve vairs nav tik gaiša. Mūsdienu cilvēkiem ir tik daudz problēmu! Vienas problēmas cilvēki rada sev paši un paši to ļoti labi saprot; citas problēmas cilvēki arī rada paši, bet viņiem par to nav ne jausmas; vēl citas problēmas uzkrīt "kā sniegs uz galvas", un cilvēkiem šķiet, ka tās ir nejauši ieadījusi nelaimīga apstākļu sakritība. Taču pēc Ieceres radītajā pasaulē nekas nejaušs nevar notikt. Ceru, ka to jūs esat sapratuši. Šīs "nejaušās" problēmas, iespējams, ir saistītas ar mūsu karalisko ceļu, un ar šīm problēmām mums ir daudz svarīgāk tikt galā nekā ar citām problēmām. Grūtības šai ziņā rada tas, ka to "nejaušumu" nav iespējams noteikt ne ar kā​dām cilvēkiem pieejamām mērauklām.

Problēmas rada spriedzi. Bet spriedze tas nav vienkārši stress. Spriedze tā ir organisma atbilde uz ikdienas darbiem vai kādu notikumu (gan labu, gan nepatīkamu), vai dzīves ritmu, kuru pats esat radījis.

Organisms tiek izsists no dabiskā ritma, negatīvās emocijas rada vibrācijas, kas iedragā Smalkā ķermeņa sistēmu. Tas viss noved pie slimības, kas organismā izraudzīsies "vājo vietu" un vērsīs uz to savu triecienu. Un tikai tad ārsts spēs jums noteikt diagnozi un konstatēt, ka tieši tagad esat saslimis, lai gan slimība jūsu organismā attīstījās jau sen: sākumā tā ieperinājās vienā vienīgajā šūnā, kas bija saņēmusi pārāk lielu enerģijas lādiņu, pēc tam starpšūnu telpā meklēja novājināto orgānu… Tāpēc slimības cēlonis nav radies vakar, tas varbūt sāka savu gaitu pirms pieciem, desmit, bet varbūt pirms divdesmit gadiem.

Un tomēr kā tikt galā ar mūsu trakās ikdienas dzīves slodzi un turklāt saglabāt veselību?

"Ieplānojiet" veselību Pirmajā grāmatā "Radīšanas Enerģija" sīki pastāstīts par to, kā jāplāno katra sava diena. Protams, cilvēks, kas regulāri to dara, viegli izvairīsies no liekām nevajadzīgām problēmām vai vismaz pats sev tās neradīs. Šāds cilvēks nemaldīsies pa dzīvi, kā akls kaķēns apjukumā uzduroties te uz vienu, te uz otru problēmu, un neradīs problēmas arī apkārtējiem.

Cilvēks, kuram ir konkrēts mērķis (lai tas būtu dzīves mērķis dažiem tuvākajiem gadiem vai vismaz strikts plāns vienai dienai), daudz mazāk ir atkarīgs no visdažādāko nejaušību postošās ietekmes.

Ceru, ka tagad, kad esat izlasījis par Visuma un cilvēka uzbūvi, jūs labāk saprotat daudzu pirmajā grāmatā doto padomu jēgu.

Veselība ir vislabākais "ierocis " Iztēlojieties visvairāk izplatīto situāciju. Krājkases rindā stāv večiņa. Rinda izstiepusies gara jo gara. Sieviete stāv rindas beigās un ir nemierīga. Viss sākas ar nevainīgu jautājumu par to, cik tagad jāmaksā par telefonu. Viņa to uzdod visiem. Un visi atbild vienu un to pašu: maksa palielinājusies divas reizes. Ar katru atbildi sievietes sašutums aug.

- Kā tad tā? Kur lai tādu naudu ņem?

- Vai tad kāds par mums domā?

- Viņi tur pavisam traki palikuši!

Pēc tam viņa sāk kritizēt valdību (kā tad bez tā?), tad iesaistās ar kādu polemikā, bet tad jau, izgrūstījusi rindā stāvošos, savu sašutumu par cenu paaugstināšanu klāsta kasierei. "Līdz kliņķim" novestā kasiere uzkliedz večiņai, lai netraucē strādāt. Kāds mēģina izteikt saprātīgu domu, ka kasiere taču nav vainīga. Bet skandāls jau iet vaļā, večiņai uzradušies "piekritēji" un "pretinieki".

Ja šī "izrāde" jūs nav atstājusi vienaldzīgu un neesat atturējies no piedalīšanās tajā, pēc iznākšanas uz ielas konstatēsit, ka sirds sit straujāk, spiediens sakāpis, vaigi sasārtuši. Bet pat tad, ja šo pazīmju nebūs, uzbudinājums saglabāsies.

Doktors Konovalovs bieži brīdina pacientus par to, ka nekādā gadījumā nevajag piedalīties šādos "pasākumos", ja tie neskar personiski jūs un jūsu likteni. Taču, neraugoties uz to, ka šāda veida rīcība un runas ir bezjēdzīgas un veltīgas, un dažkārt pat iepriekš to labi apzinoties, cilvēki ne vienmēr spēj

atturēties un metas iekšā cīniņā, pirmām kārtām nodarot kaitējumu savai Smalkā ķermeņa sistēmai, bet tātad veselībai.

Ja jūs vērīgāk pasekotu cilvēkiem, kas šādus skandālus uzsāk, tad izdarītu pārsteidzošu atklā​jumu. Tā pati večiņa, kas skandālu "noorganizēja", iznākot no krājkases, bija pilnīgi mierīga un gandrīz vai labpatikā berzēja rokas.

Kas tad īsti notika? Paklausīsimies, ko par to saka S. Konovalovs.

"Dzīvē bieži gadās, ka viens cilvēks papildina savu enerģiju uz otra cilvēka rēķina. Viņš neapzināti provocē skandālu, kura laikā tas (vai tie), kas iekaist un pauž sašutumu, neviļus atdod savu enerģiju.

Parasti viss sākas nejauši. Cilvēks kādam citam pasaka kaut ko nepatīkamu, pats paliekot pilnīgi mierīgs. Apvainotais visnotaļ pamatoti ir sašutis un savam pāridarītājam varbūt pat iesit. Bet līdz ar to no viņa ir izplūdusi liela porcija enerģijas. Pēc tam viņš jūtas iztukšots, turpretī pāridarītājs, tieši otrādi, kļuvis možāks. Vēl vairāk viņš šo notikumu ir iegaumējis, jo ārēji, fiziski šī pieredze devusi pozitīvus papildspēkus! Pēc kāda laika viss atkārtojas. Un cilvēks atkal saņem spēcinājumu spēku pieplūdumu. Pēc dažiem gadiem pa dzīvi soļo īsts "enerģētiskais vampīrs": aizskar cilvēkus, izmet dzēlīgas piezīmes, izraisa vētrainu atbildes re​akciju un… saņem savu enerģijas porciju. Šim cilvēkam nav jābūt katrā ziņā spēcīgākam. Viņš var būt arī vājš. Var būt gan sieviete, gan sirm​galve, gan bērns…" …Atmiņā ataust skola. Droši vien katrā klasē ir skolnieks, kas kaitina citus bērnus: meitenes rausta aiz bizēm, zēniem atņem portfeļus… Bieži šos skolniekus kausta visi: gan meitenes, gan zēni, un tomēr viņi nevar rimties. Psihologi saka: "Tādā veidā bērns panāk citu vienaudžu interesi par sevi." Šāds izskaidrojums man vienmēr ir šķitis dīvains. Ja cilvēks vēlas, lai par viņu izrāda interesi, diezin vai viņš grib, lai tā izpaustos kā iekaustīšana. Tagad ir skaidrs, ka bērns iemācījies saņemt enerģiju no citiem un viņam šī nodarbošanās patīk.

Vēl kāds piemērs. Skolotāja strostē skolnieku, satraucas, zaudē kontroli pār sevi, kliedz uz viņu, bet tas visu laiž gar ausīm. Kas notiek? No skolotājas aizplūst enerģija, bet skolnieks to uzsūc. Dienas beigās skolotāja jutīsies kā izspiests citrons, bet skolnieks kā svaigs gurķītis. Taču tas vēl nav viss. Skolnieks tagad centīsies uzvesties tā, lai saņemtu enerģijas papildu lādiņu. Neapzināti viņš jau ir iegaumējis, ka enerģiju var saņemt, izvedot no pacietības skolotāju.

Tāda pati "enerģijas apmaiņas" shēma darbojas arī ģimenē. Piekrītiet, ka, analizējot strīdus, paši to dalībnieki diezgan bieži secina, ka saķildojušies sīkumu dēļ, ka strīds sācies par neko. Proti, strīdam nebija īsta iemesla vai arī tas bija tik niecīgs, ka par visu varēja vienoties pavisam mierīgi.

Protams, ķīviņa karstumā nevienam pat prātā neienāk, ka šajā brīdī ne tikai un ne tik daudz tiek izjauktas normālas attiecības starp cilvēkiem, cik notiek enerģijas apmaiņa. Ķildas, it īpaši beziemesla ķildas, aizsācējs neapzināti jūt enerģijas trūkumu un cenšas to kompensēt uz cita cilvēka rēķina.

Pavērojiet cilvēkus, kurus dēvē par ķildīgiem un kašķīgiem. Rodas iespaids, ka viņiem neko nevar izdarīt pa prātam un vienīgais prieks dzīvē ir bojāt dzīvi citiem. Kā šāda situācija attīstās dzīvē?

Darbavietā divas sievietes sēž blakus, vienā kabinetā, un viena otru burtiski ēd nost: pieķeras katram vārdam, kritizē visu, ko otra dara, sākot ar to, kādu frizūru izvēlas, un beidzot ar darbu. Bieži izceļas strīdi, kuros piedalās viss kolektīvs. Un parasti šādu strīdu rezultātā pāridarītāju noliek pie vietas.

Tikai viņai no tā ne silts, ne auksts. Nāka​majā dienā atnākusi uz darbu, ķeras pie vecajiem niķiem. Šādas attiecību attīstības rezultātā tie, kuri strīdu laikā pārdzīvo un uztraucas, iemanto veselu slimību "buķeti", bet galvenajai skandālistei slimības lapa nekad nav vajadzīga. Un vēl svarīgāk ir tas, ka cietušie nolemj: dzīvē nav taisnības, "nekaunība ir otrā laime", zaudē ticību, kļūst grūtsirdīgi, bet tātad paši rada labu augsni slimības attīstībai.

Ja šīs mazās drāmas dalībnieces saprastu cilvēku dabu, viņas situāciju vērtētu citādi. Proti, ieraudzītu cilvēku, kas tīko nevis apkarot viņu uzskatus vai aizskart cilvēka cieņu, bet gan iegūt viņu… enerģiju! Sievietes drīz vien saprastu, ka tieši tas ir pēkšņā uzbrukuma apslēptais iemesls. Ja reiz tā, tad

atliek vienīgi nožēlot uzbrucēju, jo viņam gluži vienkārši nepieciešama mūsu enerģija, viņš bez tās nevar iztikt, bet tātad ir pilnībā atkarīgs no mums, no mūsu uzvedības, no mūsu jūtām. Jau tas vien, ka uzbrucējs to saprot, var ne tikai apturēt naida pilno reakciju, bet arī panākt to, ka šāda reakcija vispār nerodas.

Izdariet eksperimentu. Pavērojiet, kā izturas cilvēki veikalā vai sabiedriskajā transportlīdzeklī, kad tur iedegas strīdi. (Tikai, Dieva dēļ, turieties no tiem drošā attālumā!) Novērtējiet notiekošo no savu jauno zināšanu pozīcijām. Ko jūs tagad redzat? Neaudzināts jauns cilvēks nepiedāvā savu vietu pavecai sievietei. Sieviete visādi strostē viņu, bet jaunais cilvēks sēž un vienā mierā sūc alu. Skaidri redzams, ka sieviete īsti labi nejūtas: seja saspringusi, acis izvalbītas, šķiet, ka viņa jaunajam cilvēkam tūlīt sitīs. Kas ar viņu notiek? Naidīga reakcija rada vibrācijas, kas iedragā Smalkā ķermeņa sistēmu. Tas ir pirmkārt.

Bet, otrkārt, viņa zaudē enerģiju. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tagad viņai būs daudz grūtāk turēties pretī slimībām, ka viņas dvēsele vēl ilgi "jutīsies neomulīgi". Bet tagad paskatieties uz jauno cilvēku.

Viņu situācija acīm redzami apmierina. Laiku pa laikam viņš ar nekaunīgām replikām sievieti vēl vairāk nokaitina. Bet pats ir mierīgs, jo saņem enerģiju.

Pavērojāt? Bet tagad atcerieties, ko teica Doktors: veselība pirmām kārtām ir mīlestība pret sevi.

Vai jūs sevi mīlat? Vai jums vismaz gribētos iemācīties to darīt? Tad apsveriet, cik bieži nokļūstat tādā pašā situācijā kā pavecā sieviete autobusā. Apsveriet arī to, vai ir vērts sevi tik ļoti nemīlēt un tik nesaudzīgi izšķiest savu enerģiju un bojāt veselību?

Ko darīt? Pirmām kārtām jebkurā situācijā jāsaglabā miers. Saprotu, ka to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. īpaši tad, kad "uzbudinājuma avots" atrodas nevis kaut kur uz ielas, bet gan paša dzīvoklī, paša ģimenē. Enerģētiskās klīnikas pacientiem ir vieglāk saglabāt mieru viņiem palīdz Radīšanas Enerģija, kura cilvēku "māca" nereaģēt uz konflikt​situācijām.

Ko darīt pārējiem? Pirmām kārtām jāmācās mīlēt sevi un raudzīties pasaulē citādām acīm.

Mīlestība uz sevi Ar ko sākas mīlestība uz sevi? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vislabāk ir izlasīt šo un pirmo grāmatu no sākuma, vērīgi ieklausoties katrā S. Konovalova vārdā.

"Fiziskais Visums, kur planētu un zvaigžņu striktajā izkārtojumā nav nekāda haosa, pārsteidz ar savu skaistumu un diženumu. Daiļš, ar mīlestību radīts lolojums…"

Un tas attiecas ne tikai uz Visumu. Harmonija un skaistums, kas piemīt mūsu planētai un visam uz tās, apliecina Radītāja mīlestību uz savu lolojumu. Cilvēks, kas veidots pēc Tā Kunga tēla un līdzības, ir radīts ar mīlestību un kā radības kronis ir brīnišķīgs. Mīlestība uz sevi sākas ar to, ka tu apzinies šā veidojuma diženumu. Apzinies, ka esi kosmosa daļiņa, planētas bērns. Apzinies, ka cilvēks nav tikai fiziskais ķermenis, kuram ir noteikts daudzums trūkumu un kurš eksistē materiālajā pasaulē. Cilvēks ir visnotaļ sarežģīts planetāri kosmisks veidojums, kas saistīts ar Visumu kopumā, un katrs viņa solis ietekmē vissarežģītākos procesus pasaulē. Ir svarīgi to apzināties un sevī iemīlēt tieši šo mums "jauno" cilvēku, nevis to, kuru esam raduši katru dienu skatīt spogulī un uzskatīt, ka tas esmu es.

Mīlestība ir pasaules Smalkās pasaules un materiālās pasaules pamats. Ādams un Ieva ir gan pirmie cilvēki uz Zemes, gan mīlestības vīrieša un sievietes mīlestības pirmās programmas īstenotāji. Cik gan daudzas reizes būsit dzirdējuši un varbūt pat paši atkārtojuši šādu poētisku frāzi: "Šī tikšanās bija nolemta debesīs." Agrāk jūs saskatījāt tikai tās dzejiskumu, bet tagad, pēc Doktora grāmatas izlasīšanas, droši vien saprotat, ka patiesa mīlestība ir uz Zemes "realizēta programma". Vai atceraties, kā šajā pasaulē viss rodas? Vispirms ir programma (Iecere), pēc tam materiālais iemiesojums. Tieši tāpat ir ar mīlestību.

Vīrietis un sieviete, iespējams, vēl nemaz nav satikušies, bet viņu sirdis jau piepilda "mīlestības priekšnojauta". (Protams, runa ir par jūtīgiem cilvēkiem, kas vērīgi izturas pret saviem pārdzīvojumiem un jūtām.) "Mīlestības priekšnojauta" nav nekas cits kā mīlestības programmas īstenošanas sākums. Un tad pienāk tikšanās. Pirmais skatiens un cilvēki nokļūst reibinošu jūtu atvarā. Dzimst mīlestība īsta, pa​saulīga. Bet pirms tam šī mīlestība jau ir dzimusi Smalkajā pasaulē, ko cilvēki sauc par "debesīm".

Mūsu civilizācijas attīstības pašreizējā posmā cilvēki tiecas mīlestībai piešķirt ģimenes statusu.

Iespējams, tā nav divu cilvēku vislabākā apvienība, uzskata Doktors, taču pašreizējā cilvēku attīstības (sabiedrības sociālās un ekonomiskās attīstības, morāles un likumdošanas attīstības utt.) posmā tā ir pilnīgi attaisnota, ja vien ģimene nepārvēršas par abpusēju verdzību.

Katras cilvēciskas būtnes uzdevums pēc ierašanās šajā pasaulē ir noiet noteiktu attīstības un pilnveidošanās ceļu. Ja mīlestība (ģimene) palīdz veikt šo uzdevumu, tad tā ved uz harmoniju, dāvā cilvēcisku laimi, bet tātad veicina veselības saglabāšanu. Proti, tādā gadījumā ģimene nekļūst par neapmierinātības avotu, nerada spriedzi un tās negatīvās jūtas, kuras spēj diezgan ātri sabeigt pat vis​veselāko cilvēku.

Vēl būtu labi, ja ikviens cilvēks atcerētos savu cildeno uzdevumu un sava iemīļotā uzdevumu, nevis uzskatītu, ka ģimene uzliek tikai pienākumus, no kuriem daudzi tiek pildīti, vienīgi izdabājot sabiedriskajai domai, pakļaujoties ierastajam dzīvesveidam ("tā dzīvo visi") un kaut kādam šablonam.

Jūs taču piekritīsit, ka mūsdienās parastā (un pēc tagadējiem standartiem pat visai harmoniskā) ģimenē vecāki mudina bērnus: "Tev jāiestājas institūtā!" vai "Tev katrā ziņā jāiekārtojas darbā." Vecāki reti bērniem stāsta, ka uz Zemes viņu galvenais pienākums pret sevi, pret planētu, pret Visumu ir izpildīt viņiem doto uzdevumu, atrast savu ceļu, apliecināt sevi, kļūt labākiem. Tikai retajam ienāk prātā parunāt ar savu bērnu tieši par šo tematu, un vēl mazāk ir to vecāku, kas šādā garā audzina savu bērnu kopš pašas dzimšanas.

Mīlestība vienmēr veicina cilvēka attīstību. Tas, ka šo jūtu nav vai tās ir izkropļotas, ir slimība, kas izveidojusies augstāko ķermeņu līmenī. Vai atceraties, ka S. Konovalovs teica: vīrieša un sievietes mīlestības jūtas veidojas Toniskā ķermeņa līmenī? Bet emocijas un maiguma jūtas, bez kurām mīlestība nav iedomājama, attiecas uz Astrālā ķermeņa līmeni. Traucējumi cilvēka informatīvajos laukos noved pie dvēseles nejūtīguma un nespējas mīlēt. Un atkal mēs nonākam pie jautājuma par to, vai ir vērts sašust, nonākot saskarsmē ar nejūtīgu, nežēlīgu, rupju cilvēku. Jūs taču agrāk uzskatījāt, ka šāds cilvēks apzināti izvēlas savu uzvedības stilu. Bet tagad izrādās, ka viņš gluži vienkārši ir slims, viņa informatīvais lauks ir izkropļots. Iespējams, ka pie tā vainīgs viņš pats vai viņa vecāki un tālāki senči. Bet Doktors taču skaidro, ka tagad pat planētas informatīvie lauki ir izkropļoti, ko tad lai saka par cilvēku? Rupjš? Vai tad rupjība nav aptvērusi faktiski visu cilvēci? Vai rupjība nav ieperinājusies visos sabiedrības slāņos, nav kļuvusi ikvienam par uzvedības normu? Vai tad televīzija, ielaužoties katrā mājā, neizplata rupjību un vardarbību? Katrs pie televizora pavadīts vakars iznīcina mūsu vēl atlikušās gaišās jūtas, padarot mūs arvien slimākus. Un mūsu slimība pirmām kārtām izpaužas tādējādi, ka esam pieraduši katru dienu zilajā ekrānā redzēt simtiem cilvēku nāvi. Mēs vienādi uztveram gan varoņu "neīstu" nāvi kādā "grāvējā", gan īstu nāvi, kas pļauj cilvēkus kaut kur citā zemes​lodes malā.

Kā tika izdarīta pirmā slepkavība uz Zemes, to labi zina daudzi, kas kaut reizi atvēruši Bībeli. Kainu, kas nogalināja savu brāli Ābelu, Dievs par to nolādēja. (Tā bija pirmā spēcīgā perturbācija Radīšanas Enerģijas laukos.) Brīdinot cilvēkus no turpmāka neprāta, tika teikts: "Ikvienam, kas Kainu nokauj, tiks septiņkārt atriebts" (Pirmā Mozus grāmata, 4. nod.).

Atriebīgums, "pretošanās ļaunumam ar varu" tas ir īsākais ceļš uz sevis bendēšanu.

Bez mīlestības pret sevi veselību saglabāt nav iespējams. Lai iemācītos mīlēt sevi, varat apmeklēt Doktora Konovalova klīniku vai, ja tādas iespējas nav, vērīgi izlasīt, bet varbūt arī vairākkārt pārlasīt viņa grāmatu. Kad ar visu sirdi būsit sajutis, kādam jābūt īstam cilvēkam, tad mīlestība pret viņu un tātad pirmām kārtām arī pret sevi modīsies pati no sevis.

Ar ko cilvēks, kas mīl sevi, atšķiras no parasta cilvēka? Viņa dzīve neaprobežojas ar šaurajiem materiālās pasaules ietvariem, jo viņš izprot savu dabu. Viņš tiecas attīstīties, ir drosmīgs un nepaguris pilnveido sevi. Zinot, ka ir saistīts ar Dievišķo Visumu, nemitīgi uztur šo saikni. Kā? Par to daļēji jau bija runa pirmajā grāmatā. Viņš dienas gaitā vēršas pie sava Eņģeļa ar pateicību vai, iespējams, ar lūgumu sniegt atbalstu un palīdzību, allaž paturot prātā, ka Eņģelis ir neatņemama viņa daļa, kas reizē vieno viņu ar Radīšanas Enerģiju. Šāda uzruna var izskanēt kā izjusta lūgšana, bet tā nekādā gadījumā nedrīkst būt

sastingusi un iekalta kā skolā uzdotais skaitāmpants. Šādai uzrunai var izraudzīties jebkuru citu izteiksmes veidu. Svarīgi ir tikai, lai tā nāk no sirds un apliecina nelokāmu ticību. Pastāvīga mijiedarbība ar Eņģeli piešķir dzīvei jaunu jēgu un paver jaunas perspektīvas.

Turklāt šāds cilvēks neaizmirst plānot dienu (sk. S. Konovalovs, J. Bogatirjova. "Grāmata, kas ārstē.

Radīšanas Enerģija. Stāsts par Doktoru"), tiecas savā dvēselē izskaust tādas jūtas kā atriebīgums, greizsirdība, skaudība, uzbudināmība, naids, lepnība, jo visas šīs jūtas ir saistītas ar informatīvo lauku izkropļojumiem un pirmām kārtām negatīvi ietekmē cilvēka Augstāko ķermeņu sistēmu.

Pielikums (7. un 9. nodaÄźas pilns teksts) ...

7. nodaļa ZEME. dzĪvĪbai NEPIECIEŠAMO APSTĀKĻU SAGATAVOŠANA No iepriekšējās nodaļas, es ceru, jūs sapratāt, ka Fiziskā Visuma rašanās un turpmākās evolūcijas pamats ir Radīšanas Enerģija, kuras sastāvā ir komplicētības ziņā atšķirīgi informatīvie lauki un anihilācijas enerģija.

Protams, es nespēju līdz galam izprast visu Tā Kunga Ieceri, bet acīmredzams ir tas, ka viss evolūcijas process no Lielā Sprādziena Sākuma līdz Cilvēka Radīšanai ir šā uzdevuma īstenojums.

Acīmredzams ir arī tas, ka šā uzdevuma realizācija turpinās arī tagad un turpināsies vienmēr.

Tātad Radīšanas Enerģijas informatīvie lauki ir pastāvīgi, ik mirkli uztur Fiziskā Visuma un tā galaktiku, planetāro sistēmu, zvaigžņu un citu sastāvdaļu tālāku attīstību, ar vienu vārdu sakot, uztur Visuma Fizisko vielu tās attīstībā.

Tas pats notiek ar dzīvību uz mūsu planētas.

Manā izpratnē informatīvo lauku sastāvs ir bezgalīgi daudzveidīgs, taču visi šie lauki ir savstarpēji saistīti un pakļauti vienotai "Gribai".

Pats lielākais ir Stabilitātes lauks Dievišķā Visuma Dzīvības Gara pasaules, ja tā var teikt, otra puse Fiziskajā Visu mā. Šā lauka koncentrācija jebkurā Visuma "punktā" vienmēr ir nemainīga. Tā uzdevums ir radīt Fiziskā Visuma galveno vielu: elementārdaļiņas un antidaļiņas, fotonus, protonus, neitronus, elektronus un atkal antidaļiņas, neitrīno un antineitrīno, tā saucamos x-bozonus un to antidaļiņas utt. Tas ir pirmā Stabilitātes līmeņa (PSL) lauks. Droši vien to zināmā mērā var nosaukt par vakuuma informatīvo avotu.

Otrā Stabilitātes līmeņa (OSL) lauks. Tā ir plazmas informatīvā lauka struktūra. Tieši plazma noteiktu laiku "uzturēja" ļoti augstu temperatūru desmitiem miljardu grādu, tieši plazma "uzturēja" gaismu, un tieši tā vairākus simtus tūkstošus gadu "turēja gūstā" gaismu. Tieši šo lauku "darbības" agrīnajā posmā nepārtraukti notika kodolter​miskās reakcijas, taču sarežģīti elementi ne​veidojās [5] .

Trešā Stabilitātes līmeņa (TSL) lauks deva gaismu Fiziskajam Visumam. Pateicoties šim laukam, izveidojās Visuma gāze putekļi, kas sastāv no sarežģītu elementu un daļiņu masas, no kuras vēlāk tapa tas Visums, ko mēs redzam, dzirdam, pazīstam un nepazīstam. Daļiņa no tā vienmēr ir tev acu priekšā paskaties uz zvaigžņotajām debesīm! Stabilitātes lauki kā Radīšanas Enerģijas sastāvdaļas, kam piemīt milzīgs spēks, realizēja, realizē un turpina realizēt radīšanas programmas. Ne jau pēkšņi ne no šā, ne no tā Lielā Sprādziena milzīgā spēka izkliedētā Visuma viela sāka koncentrēties ap zvaigznēm, kuru vēl nebija, vai ap kādu "pievilkšanas centru". Dzīvības Gara pasaule jau bija iekļāvusi PSL laukā Visuma "matriciplānu", un, pateicoties tam, ka iesaistījās otrā Stabilitātes līmeņa lauki, izveidojās nākamo zvaigžņu un planētu kodoli, bet pēc tam līdz ar Stabilitātes lauku koncentrētu iesaistīšanos izveidojās zvaigznes un planētas. Starp citu, to veidošanās pro​cess turpinās arī tagad. Šai sakarā ir ļoti svarīgi atzīmēt, ka šo lauku mijiedarbība notiek vienlaicīgi, kopš radies Fiziskā Visuma laiks. Turklāt tā turpinās arī tagad. Turpretī notikumi Visumā norisēja un noris secīgi. Visi Dievišķā Visuma elementi, lauki, enerģijas, Doma, Vēlmes darbojas visur un vienlaikus gan pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē, gan vienmēr un ar to būtiski atšķiras no procesiem, kas noris radītajā Fiziskajā Visumā, kur pastāv laiks, kurš nevar būt mūžīgs un kuru neviens pat uz mirkli nevar apturēt. No iepriekš teiktā mums tagad ii* ļoti svarīgs, lūk, kas. □ Otrā Stabilitātes līmeņa lauks ietilpst zvaigžņu un planētu informatīvā lauka sastāvā un "atbild" par planētu un zvaigžņu kodolu, par mūsu Sauli un mūsu Zemi! □ Trešā Stabilitātes līmeņa lauks arī ietilpst planētu un zvaigžņu informatīvā lauka sastāvā un veicina planētas vielas, proti, tās dzīļu veidošanās procesu stabilizēšanos.

Taču šie lauki nepiešķir planētām dzīvību šā vār​da pilnā nozīmē.

Jā, pirmā Stabilitātes līmeņa lauku var nosaukt par Fiziskā Visuma vakuuma dvēseli. Tāpat arī otrā Stabilitātes līmeņa lauku var nosaukt par zvaigznes kodola, mūsu Saules, planētas un citu veidojumu "dvēseli".

Un arī pats kodols jebkuras zvaigznes un planētas magma no pasaules uzbūves informatīvi enerģētiskās teorijas viedokļa uzskatāms par "dzīvu", unikālu, individuālu vienotās Visuma pasaules daļu, kurai ir sava misija un savs ceļš evo​lūcijā.

Katra planēta, katra zvaigzne ir unikāla, neatkārtojama un vienotajā Visuma organismā pilda noteiktus uzdevumus un funkcijas!

Triju Stabilitātes lauku īsā apskata nobeigumā jāatzīmē, ka tie vienmēr ir stabili, nemainīgi un mūžīgi, ja raugāmies no tos radījušās Dievišķā Visuma Dzīvības Gara pasaules viedokļa. Šo lauku galvenais uzdevums ir ne tikai veidot Fiziskā Visuma vielu un uzbūvi, bet arī uzturēt līdzsvaru starp Ieceres Programmu īstenojošo informatīvo plūsmu un jau radīto Matēriju Fiziskā Visuma materiālu visos līmeņos, sākot ar protoniem, neitroniem un miljoniem un miljardiem dažādu daļiņu, kodolu, atomu un tā tālāk un beidzot ar jau radītajām galaktikām, zvaigznēm, dažādām sistēmām, arī ar mūsu Saules sistēmu. Šie lauki nodrošina apstākļus iekšējai evolūcijai, arī mūsu Saules sistēmas evolūcijai, jo mūsu Saules sistēma nekādā gadījumā nedrīkst izkrist no paša Visuma Vispārējā evolūcijas plāna. Tas ir ļoti svarīgs likums, viens no pamatlikumiem, saskaņā ar kuru attīstās jau radusies dzīvība uz Visuma planētām. Svarīgs tāpēc, ka neviena civilizācija nespēj nodibināt kontaktu ar citu civilizāciju, iekams nav sasniegusi tādu augstāko attīstības pakāpi, lai saprastu, ka Visumā iznīcināšanai nav vietas!

Augstāko attīstības pakāpi civilizācija sasniedz tikai tad, kad neiejaukšanās citu civilizāciju dzīvē un Visumā notiekošo globālo procesu gaitā kļūst par tās pastāvēšanas absolūto principu! Bet tas nozīmē, ka ticība Fiziskā Visuma dievišķajai izcelsmei, ticība Absolūtam, Tam Kungam tur sasniegusi ļoti augstu un dziļu attīstības pakāpi!

Un tas nebūt nav fanātisms bez zinātniska pamatojuma. Tā ir visas civilizācijas un katra tās locekļa saprāta augstākā attīstības pakāpe!

Kā mēs atceramies no iepriekš teiktā, pateicoties trešā Stabilitātes līmeņa informatīvajiem laukiem, tapa nākamo zvaigžņu, planētu un citu veidojumu pamatviela.

Tātad noteiktā Visuma laika posmā tika izveidotas galaktikas un zvaigžņu sistēmas. Ap Sauli sāka riņķot nākamās planētas, un vienai no tām bija lemts kļūt par civilizācijas mājvietu.

Saule bija un jau izstaroja gaismu, deva siltumu utt. Šajā posmā sāka izpausties informatīvie lauki, es tos saucu par Statiskā plāna laukiem. Tieši pateicoties šo lauku ārkārtīgi sarežģītajam informatīvajam sastāvam, mūsu planēta sāka veidoties par planētu. Tas ir, šā lauka darbības gala iznākumā radās hidrosfēra, atmosfēra, litosfēra dzīvībai gatavas planētas galvenie komponenti. Atgādinu lasītājam, ka arī šā Statiskā plāna informatīvi enerģētiskā lauka sastāvā ir ļoti daudz informatīvo lauku, kas īsteno savu attīstības programmu. Tāpat atgādinu arī to, ka šīs programmas turpina darboties arī tagad katru dienu, katru brīdi, ik mirkli.

Paralēli gandrīz vienlaikus sāk "strādāt" attiecīgās planētas dzīvības veidošanas un uzturēšanas informatīvie lauki. Tajos ietilpst ļoti sarežģīti, vissarežģītākie lauki, kas ietver šūnas radīšanas un turpmākās evolūcijas programmu. So lauku sastāvā ir arī Mutablā, Toniskā un Astrālā plāna lauki. Par tiem mēs vēl runāsim.

Tagad es tev, mans mīļais lasītāj, gribu pastāstīt, kā veidojās "dzīvā", dzīvei gatavā planēta un kā noritēja evolūcija.

Tas ir ļoti svarīgs temats, jo tieši tas tev palīdzēs saprast vesela cilvēka, vesela organisma sastāvu un organizāciju un visu turpmāko, kas saistīts ar slimības problēmu.

9. nodala dzĪvĀs PASAULES EVOLŪCIJA Šo nodalu es veltīju izcilajam zinātniekam un brīnišķīgajam cilvēkam Krievijas Ekoloģi jas akadēmijas akadēmiķim, profesoram, fizikas un matemātikas zinātņu doktoram Vitālijam Moračevskim Mēs kopā esam pavadījuši daudzas stundas, runājot par pasaules uzbūvi, arī par biosfēras izveidošanos. Šajā virzienā viņš man daudz ko atklāja un izskaidroja. Un es nespēju nepastāstīt, kāda viņa skatījumā bijusi planētas biosfēras attīstība. Tas būs brīnišķīgs papildinājums šai grāmatai. Dabiski, šajā nodaļā saglabājas ne tikai mana "klātbūtne".

Tātad visa pasaules daudzveidība attīstījās pēc stingri noteiktas programmas. Turklāt pati biosfēras veidošanās stimulēja sarežģītāku organismu veidošanos.

Ko tas nozīmē? Pirmām kārtām dzīvā viela fotosintēzes procesā absorbēja Saules enerģiju un pa ķēdi kā uzturvielu nodeva tālāk. Savām vajadzībām organisms izlieto vidēji 10 12 procentus asimilētās enerģijas, bet pārējo tādā vai citādā veidā atdod (arī okeānam, Zemes garozai). Bet tas nozīmē, ka jau fiziskajā pasaulē tiek pildīta programma, kas paredz plānveidīgi radīt vidi nākamajam cilvēkam, viņa dzīvei. Vēl nav augsti attīstītu dzīvu būtņu, vēl tās no okeāna nav iznākušas uz sauszemes. Dzīvajiem organismiem tā ir visnozīmīgākā funkcija attiecībā uz planētu, funkcija, kas vienmēr bijusi, ir un vienmēr paliks!

Tālāk! Sūnas sāka dalīties, radās daudzveidīgas dzīvības formas. Turklāt tas notika ļoti ātri. Kāpēc gan šūnu masa gluži vienkārši nesavairojās, pārtopot kaut kādā bezformīgā organiskā vielā, kas sastāv no miljoniem un miljardiem šūnu? Vai tolaik šūnām vēl nebija ģenētiskās atmiņas un gēnos šūnu attīstības programmas? Bija! Un ir! Un būs! Šāda programma ir jebkuras šūnas informatīvajā laukā. Tā ir programma, kas paredz šūnas dalīšanos, attīstību un bojāeju, proti, dalīšanās izbeigšanos, procesu apdzišanu un nomiršanu. Tas bija ļoti svarīgi arī pašai planētai. Jo tā veidojās, tāpēc bija nepieciešama organiskās vielas mineralizācija. Šai vielai pārtopot par izrakteni, enerģija "konservējas" Zemes garozā un kalpo par bāzi eksogēniem ģeoloģiskajiem procesiem, apmierina nākamā cilvēka enerģētiskās vajadzības. Šo dzīvās vielas funkciju mēs gluži pamatoti va​ram saukt par Enerģētisku.

Tātad vai Visumā un uz planētas procesi tiek vadīti? Neapšaubāmi! Dzīvības rašanās un biosfēras veidošanās pirmajā fāzē īpaša nozīme bija Mutablajiem laukiem un Visuma Dzīvajai Enerģijai Ra​dīšanas Enerģijai.

Atgādinu, ka turpināja veidoties augsti organizētu būtņu dzīvei piemērota planēta. Un to turpināja veidot visvienkāršākie mikroorganismi. Dzīvajai vielai bija un ir destruktīva funkcija sadalīt un mineralizēt mirušu organisko vielu, ķīmiski sadalīt iežus, bet minerālus, kas izveidojušies, iekļaut biotiskajā riņķojumā. Mirusi organiskā viela sadalās līdz vienkāršiem neorganiskiem savienojumiem (ogļskābā gāze, ūdens, sērūdeņradis, metāns, amonjaks utt.), kurus riņķojuma sākumposmā izmanto speciāla organismu grupa reducenti (destruktori). Pirmie klinšu iemītnieki baktērijas, zilaļģes un zaļaļģes, sēnes un ķērpji -, izmantojot veselu kompleksu dažādu skābju ogļskābi, slāpekļskābi, sērskābi un daudzveidīgas organiskās skābes, ar to palīdzību sadala klinšu minerālus, selektīvi izdalot un biotiskajā riņķojumā iekļaujot svarīgos barojošos elementus kalciju, kāliju, nātriju, fosforu, silīciju, mikroelementus.

Pelnelementu kopējā masa, kas katru gadu tiek iesaistīta biotiskajā riņķojumā, uz sauszemes vien veido aptuveni astoņus miljardus tonnu, vairākkārt pārsniedzot visas pasaules vulkānu izvirdumu masu gada laikā.

Tātad vai Visumā un uz planētas notiekošie procesi tiek vadīti? Neapšaubāmi!

Visus šos procesus padara iespējamus tikai visu Radīšanas Enerģijas lauku pastāvīga koncentrācija virs planētas un, dabiski, pastāvīga Saules akti​vitāte.

Dzīvās vielas koncentrējošās funkcijas uzdevums ir organisma dzīvības procesu norises gaitā selektīvi uzkrāt dabā izkliedētos vielu atomus. Spēja koncentrēt elementus no visai atšķaidītiem šķīdumiem ir vēl viena ieprogrammēta dzīvajai vielai raksturīga īpatnība. Daudzu elementu aktīvi koncentrētāji bija un joprojām ir mikroorganismi. Tā, piemēram, produktos, ko dzīvības procesu norises gaitā radījuši daudzi no tiem, mangāna daudzums salīdzinājumā ar dabas vidi ir palielināts 1 200 000 reižu, dzelzs daudzums 65 000 reižu, vanādija 420 000 reižu, sudraba 240 000 reižu utt. Uz planētas pirmie parādījās un, dabiski, Dzīvo planētu sāka veidot jūras organismi. Tieši tie savu skeletu vai apvalku veidošanai aktīvi koncentrēja (un turpina to darīt arī tagad) izkliedētos minerālus. Eksistē, piemēram, kalcija un silīcija organismi. īpaši jāpievērš uzmanība jūras organismu spējai uzkrāt mikroelementus, smagos metālus, to skaitā indīgos un radioaktīvos elementus. To koncentrācija bezmugurkaulnieku un zivju ķermenī simtiem tūkstošu reižu pārsniedz šo vielu daudzumu jūras ūdenī.

Tāpēc jūras produkti ir ļoti noderīgi kā minerālu avots.

Tātad vai uz planētas notiekošie procesi tiek vadīti? Neapšaubāmi!

Tagad pievērsīsimies ļoti svarīgai dzīvās vielas funkcijai vides veidošanas funkcijai!

Tās uzdevums ir vides (litosfēras, hidrosfēras, atmosfēras) fizikālos un ķīmiskos parametrus trans​formēt tādējādi, lai rastos organismu eksistencei labvēlīgi apstākļi.

Ir acīmredzams, ka šo rezultātu kopīgi sasniedz visas iepriekš aplūkotās dzīvās vielas funkcijas: enerģētiskā funkcija nodrošina ar enerģiju visus bioloģiskā riņķojuma posmus; destruktīvā un koncentrējošā funkcija palīdz izdalīt no dabas vides un uzkrāt izkliedētās, bet organismiem vitāli svarīgās vielas. Vidi veidojošās funkcijas rezultātā planētas sākotnējā apvalkā, kura sastāvā galvenokārt bija koncentrēta, taču haotiski "izkaisīta" Visuma viela, risinājās šādi svarīgi notikumi: tika pārveidots sākotnējās atmosfēras gāzu sastāvs, mainījās sākotnējā okeāna ķīmiskais sastāvs, izveidojās nogulumiežu slānis litosfērā, bet uz sauszemes augsnes kārta, kurai piemīt unikāla īpašība auglība! (Auglīgi ir arī okeāna, upju un ezeru ūdeņi.)

Protams, es nevaru nepieminēt organismu vidi veidojošās funkcijas ietekmi uz skābekļa un ogļskābās gāzes daudzumu atmosfērā. Gribu atgādināt, ka ogļskābās gāzes paaugstināta koncentrācija atmosfērā rada "siltumnīcas efektu" un veicina to, ka klimats uz planētas kļūst siltāks. Brīvais skābeklis izdalās fotosintēzes rezultātā. Mēs iepriekš runājām par to, ka fotosintēzi veicinošie organismi zilaļģes un zaļaļģes pirmo reizi uz Zemes sāka attīstīties pirms 5 miljardiem gadu (daži zinātnieki uzskata, ka tas notika pirms 4 miljardiem gadu, citi runā par 2,5 miljardiem gadu). Taču būtību tas nemaina, jo, pateicoties šim procesam, atmosfērā parādījās skābeklis, ļaujot toniskā plāna laukiem uzsākt savu informatīvi enerģētisko programmu realizāciju, savukārt tas viss deva impulsu dzīvnieku pasaules straujai attīstībai. Tomēr intensīvās fotosintēzes rezultātā palielinājās ogļskābās gāzes izmantošana un samazinājās tās daudzums atmosfērā. Līdz ar to "siltumnīcas efekts" pavājinājās, kļuva krasi aukstāks un izveidojās planētas vēsturē pirmais apledojums.

Ja saistībā ar iepriekš teikto runājam par mūsdienām, tad jāteic, ka ogļūdeņradi saturošas degvielas sadedzināšana un tās izraisītā ogļskābās gāzes uzkrāšanās atmosfērā jāvērtē kā satraucoša tendence, kuras dēļ klimats kļūst siltāks, kūst ledāji un Pasaules okeāna līmenis draud pacelties vairāk nekā par 100 metriem. Šai sakarā atzīmējama ogļskābes uzsūkšanas un apglabāšanas funkcija, ko veic jūras organismi, ogļskābi transformējot ogļskābā kalcija savienojumos, kā arī veidojot dzīvās vielas biomasu uz sauszemes un okeānā.

Jūras ūdeņu tīrību daudzējādā ziņā nodrošina filtrācija, ko veic daudzveidīgi organismi, bet īpaši zooplanktons. Vairums šo organismu pārtiek no sīkajām daļiņām, kuras izkāš no ūdens. Šis darbs ir tik intensīvs, ka viss okeāns no suspensijas tiek attīrīts četros gados.

Baikālam par savu ūdeņu īpašo tīrību lielā mērā jāpateicas kādam vēzītim, kurš gada laikā trīs reizes izkāš ezera ūdeņus.

Augsne. Tā var būt dabiski auglīga tikai tad, ja tajā ir pietiekami daudz slieku. Mērenajā klimatā

sliekas vienu metru biezu slāni pilnībā izlaiž cauri zarnu traktam 200 gados. Bet slieku biomasa pārsniedz cilvēku masu 10 reizes. Augsne, kurā ir pietiekami daudz slieku, pateicoties to dzīvības pro​cesu norisei nepieciešamajai darbībai, satur divas reizes vairāk magnija, piecas reizes vairāk slāpekļa un vienpadsmit reizes vairāk kalcija.

Paradokss: lai gan dzīvās vielas Zemi sedzošās dzīvās kārtas kopējā masa ir niecīga salīdzinājumā ar Zemes garozas masu, organismu dzīvības procesu norisei nepieciešamās darbības rezultāti jūtami ietekmē litosfēras, hidrosfēras un atmosfēras sastāvu.

Organismi, kuru masa ir tik neliela, savu planetāro lomu pilda, pateicoties tam, ka ātri vairojas.

Proti, notiek visai straujš ar šo vairošanos saistīts vielas riņķojums.

Mūsdienām šim brīdim atbilstošā dzīvās vielas masa nav salīdzināma ar to grandiozo šīs masas daudzumu, kas savu "darbu" veikusi organismu pastāvēšanas simtiem miljonu gadu laikā. Ja aprēķinātu visu šajā laikā biosfēras reproducētās dzīvās vielas masu, tad izrādītos, ka tā 12 reizes pārsniedz Zemes garozas masu.

Visumā nav Spēka, kas Radīšanas Enerģiju pārspētu darbības pastāvības un galīgo seku efek​tivitātes ziņā.

Uz Zemes virsmas nav ķīmiskā spēka, kura darbība būtu pastāvīgāka un līdz ar to savu galīgo seku ziņā efektīvāka par darbību, ko veic dzīvie orga​nismi kopumā!

Māls, kaļķakmens, dolomīts, brūnā dzelzsrūda, epoksīdi, organiskas izcelsmes ieži, visbeidzot, ūdens, Pasaules okeāna sāļums un atmosfēras gāzes tie visi ir produkti, ko dzīvības procesu norisei nepieciešamajā darbībā radījušas uz planētas mītošās būtnes, kuras dzimušas Radīšanas Enerģijas infor​matīvi enerģētisko lauku jaunrades rezultātā.

Uz planētas notiekošo dzīvības procesu pamats ir Radīšanas Enerģijas pastāvīgā koncentrācija!

Tikai uz šā pamata ir iespējama likumsakarīga informatīvā un enerģētiskā kontrole pār to, kā attīstās visa ekosistēma un tās katrs dalībnieks, sākot ar šūnu.

Tikai uz šā pamata ir iespējama likumsakarīga masas apmaiņa starp litosfēru, hidrosfēru un atmosfēru, kas ir cieši saistītas. Mēs zinām, ka šai apmaiņai ir ciklisks raksturs. Ķīmisko elementu migrācijas globālie cikli ne tikai apvieno šos trīs mūsu planētas ārējos apvalkus, bet arī nodrošina to sastāva nepārtrauktu evolūciju.

Uzskatu, ka ir svarīgi aplūkot arī vielu biotisko riņķojumu, kuru ar savu mijiedarbību nodrošina trīs organismu galvenās grupas: 1) producenti zaļie augi, kas veic fotosintēzi, un baktērijas, kas spēj veikt hemosintēzi. Tie rada sākotnējo organisko vielu; 2) konsumenti, kas patērē organisko vielu. Tie ir zālēdāji un plēsīgie dzīvnieki; 3) reducenti (destruktori), kas mirušo organisko vielu sadala līdz minerālvielām. Tās lielākoties ir baktērijas, sēnes un vienkāršākie dzīvnieki.

Tātad riņķojumā piedalās visu triju organismu grupu pārstāvji: bez producentiem nav iespējama dzīvība, jo tie producē dzīvības pamatu sākotnējo organisko vielu; dažādie konsumenti, patērējot primāro un sekundāro produkciju un organisko vielu transformējot no vienas formas citā formā, veicina daudzveidīgu dzīvības formu vairošanos uz Zemes; visbeidzot, reducenti, organisko vielu sadalot līdz minerālvielām, gādā, lai riņķojums sākas no jauna.

Visu Fiziskajā Visumā notiekošo procesu dzinēj​spēks ir Radīšanas Enerģija.

Par biotiskā riņķojuma dzinējspēku kalpo Saules enerģija. Galvenais process, kura rezultātā izveidojas organiskās vielas, fotosintēzes process notiek, pateicoties tam, ka zaļie augi izmanto Saules enerģiju.

Autotrofi, sintezējot organisko vielu, būtībā "koncentrē" ģeogrāfiskajā apvalkā Saules enerģiju. No kosmosa iekļūstot biosfērā, Saules enerģija uzkrājas ne tikai augos, bet arī dzīvniekos, augsnē, kalnu iežos.

Biotiskajā riņķojumā līdztekus organisko vielu veidojošajiem elementiem (skābeklis, ogleklis, ūdeņradis) piedalās daudzi dzīvības pastāvēšanai uz Zemes svarīgi elementi (slāpeklis, kalcijs, nātrijs, kālijs, silīcijs, fosfors, sērs), kā arī mikroelementi (broms, cinks, sudrabs, molibdēns, varš, magnijs, svins, kobalts, niķelis). Varētu minēt vēl daudz vairāk šo elementu, ko asimilē dzīvā viela, turklāt to vidū ir arī indīgi (dzīvsudrabs, selēns, arsēns) un radioaktīvi elementi.

Visa biosfēras dzīvā viela atjaunojas caurmērā astoņos gados. Okeānā cirkulācija noris daudz ātrāk: visa dzīvās vielas masa atjaunojas 33 dienās, bet fitoplanktona masa katru dienu.

Atmosfērā skābeklis nomainās 2000 gados, ogļskābā gāze 6,3 gados.

Hidrosfērā ūdeņu pilnīgas nomaiņas process noris 2800 gados, bet laiks, kas nepieciešams visas ūdens masas fotosintētiskai sadalīšanai hidrosfērā, tiek lēsts uz 5 6 miljoniem gadu.

Kā ne reizi vien esmu atzīmējis, Radīšanas Enerģijas raksturīga iezīme tās galvenā īpatnība ir tā, ka Radīšanas Enerģija pastāvīgi augstu koncentrācijas līmeni sasniedz tajos Visuma "apvidos", kur top dzīvība un notiek tās evolūcija attīstība.

Biosfērā notiekošā jebkuras vielas riņķojuma raksturīga iezīme ir tā nelīdzsvarotība. Ģeoķīmiskos ciklus nevar uzskatīt par apļveida procesiem, kas noris necaurlaidīgās robežās. Drīzāk tie ir ar dabas vidi saistīti matērijas virpuļi.

Tieši tāpēc, ka ģeoķīmiskie cikli nav noslēgti, tie veicina ķīmisko elementu likumsakarīgu pārda​līšanu un mērķtiecīgas pārmaiņas Zemes ārējo apvalku sastāvā.

Dabas vide ietver tuvo kosmisko telpu, Zemes atmosfēru, Pasaules okeānu, iekšējo hidrosfēru, kriosfēru, litosfēras aktīvo slāni. Ģeosistēmas iekšienē ir telpa (sfēras), kur pastāv dzīvības eksistencei nepieciešamie apstākli, biosfēras.

Biosfēra (Vernadskis) ir viengabalaina ekoloģiskā sistēma, kurā noris dzīvās vielas mijiedarbība ar litosfēras, hidrosfēras, atmosfēras un tehnosfēras elementiem.

Un pēdējais. Kāpēc šajā grāmatā vesela nodaļa veltīta biosfērai? Dabas videi? Tāpēc, mans mīļais lasītāj, lai turpmākajās grāmatas nodaļās, kas veltītas planētas un cilvēka organisma slimības izcelsmei, tu mani saprastu, bet tas nozīmē sapras​tu arī savu lomu savā un visas cilvēces slimībā!

SATURS Redaktora ievads………………………………………………. 7 Priekšvārds………………………………………………………. 8 Lasītājam………………………………………………………… 11 1. nodala CILVĒKS…………………………………………………………………………….. 22 2. nodala FIZISKAIS ĶERMENIS……………………………………………….. 28 Šūnas enerģētiskā elpošana.

Slimības perēkļa izveidošanās…………………………………………… 32 3. nodaļa SMALKAIS ĶERMENIS………………………………………………. 38 4. nodaļa ENERĢIJAS PLŪSMA SMALKĀ ĶERMEŅA SISTĒMĀ……………………………………………………….. 56 Dievišķā kanāla kausi……………………………………………………….. 57 5. nodala DIEVIŠĶAIS VISUMS………………………………………………….. 87 6. nodaļa FIZISKĀ VISUMA RAŠANĀS…………………………………… 97 7. nodaļa ZEME. DZĪVĪBAI NEPIECIEŠAMO APSTĀKĻU SAGATAVOŠANA……………………………… 101 8. nodaļa ŠŪNAS RAŠANĀS……………………………………………………….. 106 9. nodala DZĪVĀS PASAULES EVOLŪCIJA…………………………. no 10. nodala AUGU SMALKĀ ĶERMEŅA SISTĒMA…………….. 115 Mutablais slānis augu valsts dvēsele………………………………… 120 11. nodala DZĪVNIEKU PASAULE. TONISKAIS LĪMENIS…. 126 12. nodaļa CILVĒKA INFORMATĪVAIS LAUKS UN IZPRATNE PAR VESELĪBU………………………… 132 Astrālais ķermenis………………………………………………………….. 135 Toniskais ķermenis………………………………………………………… 135 Mutablais ķermenis………………………………………………………….. 136 Smalkā ķermeņa sistēmas atstarojošais slānis………………… 136 Stabilitātes ķermeņi……………………………………………………….. 138 13. nodaļa DZIMŠANA UN NĀVE. SLIMĪBAS CĒLOŅI…………………………………………………….. 142 14. nodaļa KLĪNIKA, PACIENTI, ĀRSTĒŠANA…………………… 149

NOBEIGUMA VIETĀ………………………………………………….. 177 J. Bogatirjova DOKTORA PACIENTIEM: RADĪŠANAS ENERĢIJAS LIKUMI. PRAKSE 186 PIELIKUMS…………………………………………………………………….. 213 Formāts 84x108/32. Apgāds -Vieda-, Rīgā, Lubānas ielā 6-4, LV 1019. Reģ. apl.Nr. 010300001.

Iespiesta SIA ■Tipogrāfija Ogrē», Ogrē, Brīvības ielā 31, LV 5001

ENERGETISKA BUKLETA LIETOŠANAS PAMĀCĪBA Kopš iznākusi pirmā grāmata par Doktoru Konovalovu, klīnika saņem daudz vēstuļu ar lūgumu nosūtīt Enerģētisko bukletu. Tā kā klīnika ar bukletu sūtīšanu nenodarbojas, S. Konovalovs nolēma to ievietot šajā grāmatā (ar šķērēm nogrieziet lapu, kurā ievietota Doktora fotogrāfija, un ielieciet celofāna vāciņos, lai pēc iespējas ilgāk to saglabātu). Sīkāk par bukleta rašanos un par enerģētiskajiem vingrinājumiem, kas izpildāmi, stāvot uz tā, lasiet "Grāmatā, kas ārstē. Radīšanas Enerģija".

Bukleta iedarbība. Praksē veicot ārstēšanu neklātienē, bukletu izmanto vairākiem mērķiem.

1. Lai informatīvi piesātinātu (uzlādētu) ūdeni. Trauku ar ūdeni ne vairāk kā 250 ml uzliek uz bukletā ievietotās fotogrāfijas. Ūdens uzlādējas un ir lietojams jau pēc 20 30 minūtēm. Ja ūdeni atstāj visu nakti, tā enerģētiskais lādiņš būs aptuveni līdzvērtīgs tam, kādu ūdens saņem tieši seansu laikā. Uzlādētais ūdens spēj pozitīvi ietekmēt gremošanas sistēmu, uzlabot miegu, normalizēt spiedienu, izšķīdināt akmeņus. To lieto, lai apmazgātos, ierīvētu bojātas ādas vietas, pilina acīs, ārstējot visdažādākās acu slimības, ausīs un degunā. Ar šādu ūdeni var laistīt istabas augus un dzirdināt slimus dzīv​niekus.

Uzlādēto ūdeni dzer pa pusglāzei dienā tukšā dūšā, pirms ēšanas.

2. Rītos un vakaros enerģētisko vingrinājumu izpildes procesā (slimību ārstēšanai un profilaksei). Šai nolūkā, no rīta pamostoties, buklets jāizklāj uz grīdas (vai paklājiņa) un jānostājas uz tā. Pēc tam jāpaceļ rokas uz augšu un 5 7 minūtes jāpastāv, domās vai skaļi noskaitot bukletā ievietoto lūgšanu. Tad jāizdzer pusglāze uzlādētā ūdens un jāizpilda enerģētiskie vingrinājumi (sk. vingrinājumus "Grāmatā, kas ārstē. Radīšanas Enerģija"). Vakaros tā pati procedūra jāatkārto un jānoskaita vakara lūgšana: "Kungs, Tev atdoto sirdi atdodu tikai Tev. Visi pasaules spēki nespēs saraut to pavedienu, kas vieno Tevi un mani. Visi naidīgie spēki atkāpsies un nekustīgi un pasīvi sastings manas un Tavas sirds mīlestības un spēka priekšā. Lai notiek tā. Āmen."

3. Normāla enerģētiskā fona radīšanai miega laikā. Šai nolūkā bukletu (vai vairākus bukletus, bet katrā ziņā nepāra skaitu) noliek zem matrača mugurkaula virzienā (proti, Dievišķā kanāla virzienā) ar fotogrāfiju uz augšu.

4. Lai remdētu sāpes. Šim nolūkam Doktors iezīmējis speciālus enerģētiskos indeksus. Bukletu pieliek slimajai vietai, sasituma, iegriezuma, apdeguma vietai ar fotogrāfiju pret to. Tur neierobežotu laiku vai tik ilgi, līdz sāpes pāriet.

5. Lai radītu pozitīvu enerģētisko fonu. Bukletā ir enerģētiskie indeksi, kas veido labvēlīgu enerģē​tisko atmosfēru istabā. Uz laiku, kamēr istabā uz​turas cilvēki, fotogrāfiju novieto pie sienas (var aiz mēbeļu stikliem) ar seju pret interjeru. Daudzu tūkstošu pacientu slimības vēstures liecina, ka labvēlīgs enerģētiskais fons pozitīvi ietekmē pašsajūtu, veicina attiecību uzlabošanos starp cilvēkiem gan vienas ģimenes locekļiem, gan darbabiedriem.

Ja bukletu izmanto mājputnu un mājdzīvnieku turēšanas telpās, viņu produktivitāte pieaug pusotras, pat divas reizes, palielinās izturība zemā temperatūrā. Ja bukletus izvieto dobēs, siltumnīcās un dārzos, ceļas kultūru ražība. Noliktavās bukleti nodrošina augļu kvalitatīvu un ilgu uzglabāšanu, sēklu labu dīgstību.

6. Bukleta sargājošais spēks. Bukleta sargājošais spēks izpaužas dažādās ekstremālās situācijās, paaugstinātas fiziskās, psihiskās un garīgās slodzes laikā. Bukletus parasti ņem līdzi uz dažādām sacensībām, eksāmeniem, konkursiem, pārbaudēm, lietišķām un svarīgām personiskām pārrunām u.tml.

Visos šajos gadījumos bukletam jābūt līdzās cilvēkam. Tā darbības rādiuss ir aptuveni pieci metri.

Tāpēc, ja istabā ir nevis viens, bet vairāki bukleti, to iedarbība pastiprinās, jo samazinās "nenosegtās" zonas.

Brīdinājums. Bukletam nav nekādas iedarbības, ja cilvēkam ir ļauni nodomi, ja viņa intereses ir negatīvas vai nepatiesas, ja izpaužas neapdomība un garīga tumsonība. Radīšanas Enerģiju nevar

piespiest darboties savtīgos nolūkos. Tā strādā jūsu labā tikai tad, ja jūsu mērķi ir tīri, nesavtīgi, saistīti ar glābšanu.

Tiem lasītājiem, kuri iegādājušies tikai šo Sergeja Konovalova grāmatu, atgādinām, ka apgāds "Vieda" pirms tās izdevis vēl trīs grāmatas: "Grāmata, kas ārstē. Radīšanas Enerģija", "Grāmata, kas ārstē. Gremošanas orgāni", "Grāmata, kas ārstē. Sieviešu slimības".

Krievu valodā jau iznākušas vēl dažas grāmatas, kas tiek gatavotas izdošanai arī latviešu valodā.

ĀRSTNIECISKAIS ENERĢĒTISKAIS BUKLETS

Mans mīļais cilvēk! Šodien mēs kopā sākam virzīties pa tavas izdziedināšanas ceļu. Šodien tu tikai nostājies uz šā ceļa. Un tas tev nebūs tik īss, kā gribētos.

Uzsākot šo ceļu, tici man! Tici tam spēkam, kas atnāk kopā ar mani un kas tev palīdzēs izrauties no slimības važām. Es palīdzēšu tev noticēt sev pašam, sava organisma neierobežotajām iespējām . Tavā organismā taču ir milzum daudz neizzinātā. Tas ir gluži kā Visums savā bezgalībā. Un šo tavu organismu ar Visumu saista tūksto​šiem un tūkstošiem pavedienu, par kuriem tev nav pat nojausmas.

Es tev dodu ne tikai cerību.

Es tev dodu ticību Zemes Dievam, ticību tam, ka Es, mēs visi Dieva radīti esam.

Es nejautāju, vai tu tici Dievam, Es saku: "Mēģini pats."

Laimi, veiksmi tev dziedināšanas ceļā.

Lai tevi sargā Dievs Tas Kungs!

Lai tevi sargā ticība tava!

ĀRSTNIECISKAIS ENERĢĒTISKAIS BUKLETS

Mans mīļais cilvēk! Šodien mēs kopā sākam virzīties pa tavas izdziedināšanas ceļu. Šodien tu tikai nostājies uz šā ceļa. Un tas tev nebūs tik īss, kā gribētos.

Uznākot, šo ceļu, tici man! Tici tam spēkam, kas atnāk kopā ar mani un kas tev palīdzēs izrauties no slimības važām. Es palīdzēšu tev noticēt sev pašam, sava organisma neierobežotajām iespējām. Tavā organismā taču ir milzum daudz neizzinātā. Tas ir gluži kā Visums savā bezgalībā. Un šo tavu organismu ar Visumu saista tūksto​šiem un tūkstošiem pavedienu, par kuriem tev nav pat nojausmas.

Es tev dodu ne tikai cerību.

Es tev dodu ticību Zemes Dievam, ticību tam, ka Es, mēs visi Dieva radīti esam.

Es nejautāju, vai tu tici Dievam, Es saku: "Mēģini pats."

Laimi, veiksmi tev dziedināšanas ceļā.

Lai tevi sargā Dievs Tas Kungs!

Lai tevi sargā ticība tava!

LŪGŠANA pirms neklātienes seansa sākuma: "Kungs, Tev atdoto sirdi atdodu tikai Tev. Visi pasaules spēki nespēs saraut to pavedienu, kas vieno Tevi un mani.

Visi naidīgie spēki atkāpsies un nekustīgi un pasīvi sastings manas un Tavas sirds mīlestības un spēka priekšā.

Lai notiek tā. ĀMEN." LŪGŠANA neklātienes seansa beigās: "Kungs, mani par savas Pasaules ieroci dari, Lai es mīlestību nestu tur, kur mani nīst, Lai es piedot spētu tur, kur man dara pāri, Lai es būtu vienotājs tur, kur iededzies strīds, Lai es teiktu patiesību tur, kur ienākuši maldi, Lai es iedegtu gaismu tur, kur valda tumsa, Lai es prieku dāvātu tur, kur mīt skumjas, Kungs, liec man tiekties pēc tā,

Lai nevis mani mierināt vajadzētu, Bet es pats mierinātājs būtu, Lai nevis es saprasts tiktu, bet saprastu pats, Lai nevis es mīlēts tiktu, bet mīlētu pats.

Jo tas, kas dod, tas arī saņem, Kas piedod, tam piedots tiek, Kas pats sevī mirst, Tas atdzimst dzīvei.

Un, ja mēs tevī mirstam, Kungs, Tātad iegūstam Mūžīgo Dzīvību! ĀMEN."

paskaidrojumi [1] Otrajā izdevumā iznākušās šis grāmatas pilns nosaukums ir šāds: "Knui a, Koropa» ;iei iHT. EnepruH CornopenHa" (OTO.: IIPAHM-EBP03HAK, 2000) [2] Šo nodaļu, tāpat kā 9. nodaļu, doktors bija uzrakstījis nedaudz savādāk. Mēs to vienkāršojām, pielāgojot parastam lasītājam. Savukārt speciālistiem un tiem, kas dziļāk interesējas par šiem jautājumiem, piedāvājam lasīt pielikumu: tur. Doktora uzrakstītā nodaļa ir dota pilnībā. (Red. piez.)

[3] Šīs nodaļas pilnu tekstu sk. pielikumā. (red. piez.)

[4] vienā no seansiem, atbildot uz jautājumu par savu attieksmi pret Dienvidslāvijas bombardēšanu, doktors Konovalovs teica rūgtus vārdus: "Šie cilvēki nesaprot, ko viņi dara! Masveida slepkavības mūsu planētu iznīcinās! Planēta jau ir slima, tā atriebsies! Redzēsit, pavisam drīz Amerikai uzbruks visdažādākās dabas katastrofas."

Jau nākamajā dienā pēc šiem vārdiem visi plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Kanzasā spēcīgs tornado laupījis vairākiem cilvēkiem dzīvību un nodarījis ievērojamus postījumus… tur esošajai kara bāzei!

Nejaušība? Sakritība? Ja uzmanīgi ieklausīsities Doktora teiktajā, pasaulē saskaitīsit ļoti daudz šādu "nejaušu sakritību" un sapratīsit, ka tas nav nekas cits kā likumsakarība.

[5] esmu spiests lasītājam vēlreiz atgādināt, ka manas grāmatas mērķis ir pastāstīt un pavēstīt par to, kas ir cilvēks kā planetāri kosmisks veidojums, kāda ir viņa uzbūve utt. Tāpēc man nav tiesību iedziļināties tīri fizikālos procesos, kas norisinājušies tajā vai citā mūsu Visuma veidošanās posmā.