Annotation
Sergejs Konovalovs Grāmata kas ārstē Sieviešu slimības GRĀMATA, KAS ĀRSTĒ GREMOŠANAS ORGĀNI □ GRĀMATA, KAS ĀRSTĒ SIEVIEŠU SLIMĪBAS GRĀMATA, ĀRSTĒ CELS UZ VESELĪBU. ENERGOINFORMATĪVĀ MĀCĪBA GRĀMATA, KAS ĀR CILVĒKS UN VISUMS. ENERGOINFORMATĪVĀ MĀCĪBA Rīga «Vieda» LATVIJ EKOLOĢISKĀS IZGLĪTĪBAS APGADS Sergejs Konovalovs savu ceļu medicīnā sāka 1971. ga N.Pirogova Viņņicas Medicīnas institūtā. No1986. gada līdz 1988. gadam apmeklēja ārstu kvalifikācijas celšanas kursus S.Kirova Kara medicīnas akadēmijā uz N.Molčanova terapijas katedras bāzes. Pēc tam, 1988.-1993.gadā, strādāja Ļeņingradā-Apgabala klīniskā kara hospitāļa kardioloģiskā centra neatliekamās intensīvās terapijas un reanimācijas, kā arī infarktu nodaļā. ..S. KONOVALOVA GRĀMATAS PATIEŠĀM ĀRSTĒ! ārstēšana ar grāmatu palīdzību, kā arī ar tajās ievietotā enerģētiskā bukleta palīdzību izrādījusies tik efektīva, ka Doktora klīnika ik dienas saņem desmitiem vēstuļu par cilvēku izveseļošanos. Šobrīd S. Konovalova neklātienes pacientu skaits gandrīz jau pārsniedz to pacientu skaitu, kuri ārstējas Humānās rehabilitācijas centrā … No slimības vēstures nr. 1014746 (dzimšanas gads -1939., ied.zin.kand.): …Dievs Tas Kungs mani, sagraizītu, sakropļotu, atveda pie Jums. Kad pacienti runā pie mikrofona, es gluži vienkārši raudu. Tie man ir vislielākie dvēseles un sirds svētki, esmu ārste un TO VISU saprotu! Jūsu uzvaras tā ir dzīva pasaka mūsu medicīnas un dzīves tumšajā valstībā… Par sevi: ievērojami samazinājies kakla un krūšu veidojuma "apjoms", kāju pirksti pamatīgi iztaisnojušies, vēdera taisnie muskuļi sākuši vienmērīgi sarauties, bet pirms 12 gadiem tie taču tika perpendikulāri pārgriezti, zarnu trakts un divpadsmitpirkstu zarna darbojas labi, izkrītošā taisnā zarna pacēlusies, galvas mati sākuši sprogoties lielā ķīmija", lai gan agrāk bija tikai nedaudz vijīgi; ari maksts pamatīgi pacēlusies, bet tika taču no divām pusēm pārgriezta un pēc tam 2,5 stundas lāpīta, jo bērnam bija nepareiza guļa. Tātad tiku sakropļota pirms 5 gadiem. Šis rezultāts man tik daudz nozīmē, pat nespēju noticēt… Savā jaunājā zīvē pateicos Jums ik brīdi. Lai DIEVS TAS KUNGS Jūs sargā šajā rīnišķīgajā varoņdarbā cilvēces labā. Paldies." Šī S. Konovalova grāmata ir veltīta "sieviešu problēmām". Tajā Doktors stāsta par sieviešu dzimumsfēras dažādo slimību cēloņiem energoinformatīvās teorijas aspektā, dod ieteikumus to ārstēšanai, pievēršas neauglības problēmai. Daudzus nenovērtējamus padomus šajā grāmatā smelsies gan sievietes, kas gaida bērniņu, gan jaunās māmiņas. Šī grāmata nav medicīnas mācību līdzeklis. Visi ieteikumi jāsaskaņo ar ārstējošo ārstu. Visas tiesības aizsargātas. Nevienu šīs grāmatas dalu nedrīkst pavairot nekādā veidā bez autortiesību īpašnieka rakstveida atļaujas. No krievu valodas tulkojusi L. Kainaize L. Koualass-Kovaļevskas mākslinieciskais noformējums © Коновалов С. С. © L. Kainaize, tulkojums latviešu valodā © L. Kovalass-Kovaļevska, mākslinieciskais noformējums ISBN 9984-701-30-1 © "Vieda" Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
CIENĪJAMIE LASĪTĀJI! DOKTORA UZRUNA 1. nodaļa KAS JĀZINA, LAI ĀRSTĒŠANA BŪTU MAKSIMĀLI EFEKTĪVA [1] INFORMATĪVI ENERĢĒTISKĀS TEORIJAS ĪSS IZKLĀSTS ĀRSTĒŠANĀS NEKLĀTIENĒ ENERĢĒTISKAIS BUKLETS. UZLĀDĒTAIS ŪDENS SIEVIETES BLĪVĀ ĶERMEŅA SISTĒMAS DZIMUMORGĀNI 2. nodaļa SIEVIEŠU DZIMUMSFĒRAS SLIMĪBAS OLVADU UN OLNĪCU IEKAISUMS (salpingīts, adneksīts, ooforīts)
SLĒPTĀS INFEKCIJAS Dzimumsfēras iekaisumu dziedināšana ar ārstniecības augiem DZIMUMAPARĀTA ATTĪSTĪBAS ANOMĀLIJA, PIEDĒKĻU TRŪKUMS DZEMDES NOSLĪDĒŠANA UN IZKRIŠANA Ieteikumi, ārstēšanās ar ārstniecības augiem FIBROMIOMA, DZEMDES MIOMA, POLIPI Ieteikumi, ārstēšanās ar ārstniecības augiem OLNĪCAS CĪSTAS, POLICISTOZE ENDOMETRIOZE KOMBINĒTU TRAUCĒJUMU APVIENOJUMS PIRMSMENSTRUĀCIJU SINDROMS VECUMA… ĀRSTĒŠANA 3. nodala enerĢĒtiskie vingrinĀjumi KAS JĀPATUR PRĀTĀ, IZPILDOT VINGRINĀJUMUS ENERGETISKIE VINGRINĀJUMI PACIENTĒM, KURAS SIRGST AR CISTVEiDA SLIMĪ (cista, olnīcu policistoze, cistoma) ENERĢETISKIE VINGRINĀJUMI PACIENTĒM, KURĀM IR FIBROMIOMAS, MIOMAS, ENERĢĒTISKIE VINGRINĀJUMI PACIENTĒM, KURĀM IR KR ŪSU DZIEDZERA KAITES ENERĢĒTISKIE VINGRINĀJUMI pacientĒm, kuras sirgst AR DZEMDES NOSLĪDĒJUMU IZKRIŠANU NOSLĒGUMA IETEIKUMI 4. nodaļa bĒrnu RADĪŠANAS PROBLĒMAS DAŽAS SIEVIETES SMALKĀ ĶERMEŅA SISTĒMAS ĪPATNĪBAS NEAUGLĪBA [2] NESKAIDRAS ĢENĒZES NEAUGLĪBA Cels no smagas slimības līdz veselībai un bērna piedzimšanai DZĪVE, KO PĀRVEIDOJUSI RADĪŠANAS ENERĢIJA NEIZNĒSĀŠANA Ārstēšanās ar ārstniecības augiem SIEVIETĒM, KURAS SIRGST AR NEAUGLĪBU, VINU RADINIEKIEM UN DRAUGIEM KĀ VĒL JŪS VARAT SEV PALĪDZĒT KAS JĀZINA KATRAI NĀKAMAJAI MĀMIŅAI Nākamas maminas uzturs 5. nodala SIEVIETES LAIMES KOMPONENTI [3] MĪLESTĪBAS ĀRSTNIECISKĀS ĪPAŠĪBAS MĪLESTĪBAS IENAIDNIEKI INFORMATĪVĀ SAIKNE ĢIMENĒ VĒSTURES MĀCĪBAS SLIMĪBAS, KAS SLĒPJAS MŪSU PAGĀTNĒ KĀ IZAUDZINĀT VESELUS BĒRNUS Darbs ar Domas ķermeni NOBEIGUMA VIETĀ SATURS MĪĻAIS CILVĒK, MĪĻAIS LASITAJ! ĀRSTNIECISKAIS ENERĢĒTISKAIS BUKLETS
Sergejs Konovalovs Grāmata kas ārstē Sieviešu slimības
CIENĪJAMIE LASĪTĀJI!
Jūs turat rokās ievērojamā Doktora S. Konovalova ceturto grāmatu no sērijas "Grāmata, kas ārstē". Doktora pirmajām grāmatām, kuru mērķis bija iepazīstināt cilvēkus ar nelielu daļu no viņa brīnišķīgajām zināšanām un vismaz psiholoģiski un morāli atbalstīt cietējus, kas atrodas tālu no Doktora klīnikas Humānās rehabilitācijas centra, bija patiesi satriecoši rezultāti. GRĀMATA PATIEŠĀM ĀRSTĒ! Ārstēšana ar grāmatas palīdzību un pat ar tajā ievietotā enerģētiskā bukleta palīdzību izrādījusies tik efektīva, ka Doktora klīnika ik dienas saņem desmitiem vēstuļu par cilvēku izveseļošanos. Šobrīd S. Konovalova neklātienes pacientu skaits jau gandrīz pārsniedz to pacientu skaitu, kuri ārstējas Humānās rehabilitācijas centrā. Šī S. Konovalova grāmata ir veltīta "sieviešu problēmām". Tajā Doktors stāsta par sieviešu dzimumsfēras dažādo slimību cēloņiem energoinformatīvās teorijas aspektā, dod ieteikumus to ārstēšanai, pievēršas neauglības problēmai. Daudzus nenovērtējamus padomus šajā grāmatā smelsies gan sievietes, kas gaida bērniņu, gan jaunās māmiņas. Pēdējā laikā izdevniecības un pat noliktavas darbu bija gandrīz vai paralizējuši bezgalīgie to lasītāju telefona zvani (arī no ārvalstīm), kuri, iepazinušies ar vienu no Doktora Konovalova grāmatām, gribēja iegādāties arī pārējās viņa grāmatas. Tāpēc mēs informējam, ka Sergejs Konovalovs līdz šim ir uzrakstījis četras grāmatas. 1 . grāmata. grāmata, kas ārstē. radīšanas Enerģija. Stāsts par Doktoru. Tajā stāstīts par Doktora tapšana, par viņa unikālās teorijas avotiem, par apbrīnojamās prakses aizsākumiem. Atspoguļoti galvenie ārstēšanas faktori. 2. grāmata. grāmata, kas ārstē gremošanas orgānus. Praktiska pamācība par to, kā ārstējamas, arī neklātienē, gremošanas sistēmas slimības. Grāmata dod plašāku priekšstatu par energoinformatīvās mācības jēdzieniem. 3. grāmata. grāmata, kas ārstē sieviešu slimības. I daļa. Praktiska pamācība par to, kā ārstējamas, arī neklātienē, sieviešu dzimumsfēras slimības, neauglība un kā panākama vispārēja izveseļošanās. Grāmatā aplūkota ģimene un bērnu audzināšana energoinformatīvās teorijas aspektā. 4. grāmata. ceļš uz veselību. Energoinformatīvā mācība. I daļa. Grāmata veltīta energoinformatīvajai teorijai, tajā skaidroti slimību cēloņi. Doktors S. Konovalovs plāno turpināt iepazīstināšanu ar energoinformatīvo teoriju, kā arī uzrakstīt grāmatu, kurā būs pilnībā izklāstīta neklātienes pacientu ārstēšanās programma. Tajā viņš iecerējis atbildēt uz daudzajiem neklātienes pacientu jautājumiem, īpaši uz tiem, kurus uzdod pacienti, kas apvienojušies grupās (Irkutskā, Novosibirskā, Kaļiņingradā un citās pilsētās). 5. grāmata. Grāmata, kas ārstē. Energoinformatīvā mācība. II dala. 6. grāmata. Grāmata, kas ārstē. Ārstēšanās neklātienē. 7. grāmata. Jubilejas izdevums sakarā ar Konovalova klīnikas 10. gadadienu. Tajā būs izklāstīta visa Doktora mācība. Mēs jums ieteicam katrā ziņā iepazīties ar visām iznākušajām Doktora grāmatām, kā arī izlasīt visas turpmākās grāmatas (Doktors šajā sērijā iecerējis vismaz 15 grāmatas), lai ne tikai atbrīvotos no slimībām, bet arī saprastu, kas jūs esat, kāpēc atrodaties uz šīs Zemes, kas ir cilvēka dzīve, kā tā iekļaujas planētas un Visuma dzīvē, kā jāsaprot un jāuztver Dievs. Jelena Bogatirjova
DOKTORA UZRUNA
Mans mīļais cilvēk! Mana mīļā laikabiedre! Savu ceturto grāmatu es adresēju tev. Mēģināšu palīdzēt, lai tu tiktu galā ne tikai ar savām fiziskajām ciešanām vien. Mana mīļā, es zinu, cik grūti tev klājas šajā nesaudzīgajā un netiklajā pasaulē, kas ielaužas tavā mājā ne tikai no televizora ekrāna, kur nežēlība un slepkavības, šaušalīgas izrēķināšanās ainas mijas ar estrādes, kino, televīzijas zvaigžņu, politiķu un citu prominenču pašapmierinātajām sejām… Patlaban tev klājas grūtāk nekā jebkad agrāk visā cilvēces vēsturē, tāpēc ka tev, sievietei, kuru Dievs apveltījis ar viscildenākajām ar mātes jūtām, apzināti, pret savu gribu jāpielāgojas apstākļiem, ignorējot savu "Es", jāpazemojas, jāpacieš pazemojumi, rupjība un sitieni gan fiziski, gan psiholoģiski un morāli, kas ir vēl briesmīgāki, jo ievaino dvēseli un sirdi. Kas notiek ar pasauli? Tā gāžas bezdibenī, kur tiek mīdīts kājām, pazemots un apgānīts vissvētākais, kas ir uz Zemes, mātes, sievietes sirds un dvēsele. Bezjūtība, netikumība, izlaidība, visatļautība, meli, krāpšana tas viss ievaino tavu sirdi un iznīcina sievietes dvēseli, iznīcina pašu sievieti, bet tātad iznīcina MĀTI. Un, ja PASAULE, VALSTS, SABIEDRĪBA atļauj to darīt un to dara, tas nozīmē, ka tā iznīcina a sevi. Mums teic, ka ir civilizētas un necivilizētas, attīstības ceļu ejošas, demokrātiskas un nedemokrātiskas valstis. "Civilizētās" cenšas diktēt citām valstīm savu morāli, savas vērtības utt., jo uzskata: ja jau tās ir civilizētas, tad var to atļauties. Mūsdienu pasaulē es neredzu nevienu valsti, kuru varētu uzskatīt par civilizētu, jo valsts civilizētību nosaka nejau tehnikas progresa un sabiedrības finansiālās un ekonomiskās turības līmenis. Civilizētības līmeni nosaka sabiedrības un katra tās locekļa, katra šajā sabiedrībā dzīvojošā cilvēka tikumība… Tā izpaužas attieksmē pret vecajiem ļaudīm, sievietēm, vīriešiem, pret jebkuru cilvēku… Uz mūsu planētas mīt necivilizēta cilvēce, kura nostājusies uz tehnokrātiskā attīstības ceļa un kurā ikviens saskata tikai vienu vienīgu mērķi ar jebkuriem pieejamiem līdzekļiem iegūt personisko bagātību. Un tam tiek pakļauts viss: gan politika, gan reliģija, gan arī attieksme pret sievieti. Paskaties apkārt tevi izrāda kā verdzeni, kā dzīvnieku, kā kaķeni. Lai gan īpaši jau nespiež to darīt. Daudzām tas pat iepaticies, viņas pašas labprāt demonstrē savus miesas "daiļumus", uzbudinot… Un pat neuzbudinot, bet ierasti papildinot reklāmu, izklaidējošos raidījumus, izpriecas pasākumus… Šāda sieviete nekaunoties un pat ar lepnumu stāsta par simtiem slavenu vīriešu, kas bijuši viņas mīļākie. Pasaule ir kļuvusi ačgārna. Bet varbūt tā vienmēr tāda ir bijusi? Varbūt arī agrāk viss bija tieši tāpat vai vēl "vienkāršāk"? Domāju, jā, šī pasaule bija un nebija tāda pati. Izlaidība un visatļautība taču nav bijušas vienmēr. Cilvēces attīstība, arī tās tikumiskā attīstība, ir turpinājusies. Mūsu civilizācijas dzīvē bija laiks, kad izlaidība vismaz netika klaji izrādīta. Tomēr tas nebija visai ilgs laikposms cilvēces dzīvē. Tagad uz ekrāniem visbiežāk redzam ne jau dvēseles kustību, bet gan ķermeņu kustības. Vai vēlamies atgriezties dzīvnieku pasaulē? Vai tiešām tīši vai netīši tiecamies degradēties? Iznāk, ka jā. Es to konstatēju bez nosodījuma, jo neesmu taču nekāds cilvēces tiesātājs. Katram gan atsevišķam cilvēkam, gan valstij kopumā ir sava morāle, katram ir savas morālās vērtības. Taču izlaidība nekad netiks pieskaitīta pie cilvēces progresīvajiem ieguvumiem. Ja valsts, kas pretendē uz mūsu planētas viscivilizētākās valsts lomu, jebkuras sievietes tieksmes reducē līdz gultai, ja tā sagroza pašu mīlestības būtību, aizstājot to ar formulu: ieraudzīju, sagribēju, pārgulēju, lai kur tas būtu vilciena vagonā, lidmašīnā, uz mašīnas aizmugures sēdekļa vai tad tāda valsts var būt civilizēta? Sievietes vietā mums uzspiež lelli ar kuplām krūtīm, tukšu skatienu, lelli, kura izrunā tikai lētas banālas frāzes. Un šis tēls pamazām iesakņojas arī pie mums, ienāk mūsu dzīvokļos, ģimenēs, pie tā pierod mūsu bērni un pierodam mēs paši. Un es redzu, kā līdz ar to mainies arī tu, mana mīļā.
Redzu. Protams, tu kļūsti ārēji interesantāka, skaistāka, elegantāka. Tu centies taisīt karjeru biznesā un bieži vien savā dzīvē liec to pirmajā vietā. Taču es arī redzu, kā tu skaties uz vīriešiem, kā viņus vērtē. Un aizvien retāk runā tava sirds, bet aizvien biežāk auksts aprēķins, tiekšanās pēc iepriekš izkalkulētas nākotnes. Tu tagad precies vēlāk, 28 30 gadu vecumā, turklāt tev ir mazsvarīgi, ka vīrs ir vairākus desmitus gadu vecāks. Galvenais tev tagad ir kas cits labi iekārtota dzīve un pārticība. Pie manis nāk tūkstošiem dažāda vecuma sieviešu. Nāk ne tikai ar savām fiziskajām kaitēm, nāk tad, kad radušās psiholoģiskas drāmas, stress, problēmas dzīvē un ģimenē. Viņas grib mīlēt un tikt mīlētas, viņas grib veidot normālu, veselīgu ģimeni. Viņas, manas mīļās, cīnās par saviem piedzērušajiem un vārgajiem vīriem, kas kļuvuši pavisam gaudeni vai nu tāpēc, ka neprot strādāt, vai tāpēc, ka nevēlas neko darīt. Viņas grib būt vājas, dāvāt savus glāstus un maigumu stipram un kārotam vīrietim, bet tāda nav. Šāds vīrietis stiprs un uzticams kaut kur pazudis. Kā palīdzēt sievietēm? Mainīt situāciju valstī? Mainīt vīru? Atrast citu darbu? Nomainīt priekšnieku? Radīt jaunus bērnus paklausīgākus un labāk audzinātus? Kā palīdzēt sievietei, kas 20 gadu vecumā vairs nekam netic? Viņas, nabadzītes, iet pie psihologiem, psihoanalītiķiem, psihoterapeitiem, psihosomatiķiem. Tagad tā ir modes lieta, kuru arī esam pārņēmuši no "civilizētajām" valstīm. Viņas iet, saņem kaut kādas konsultācijas, bet pēc tam nāk pie manis, bieži vien vēl vairāk iztukšotas, vīlušās, zaudējušas ticību gan saviem spēkiem un savām iespējām, gan valstij, gan sabiedrībai, gan pašai dzīvei. Pavisam nesen es nolēmu painteresēties, kā strādā psihoterapeiti. Uzaicināju vienu no šādiem "spīdekļiem" pie savas darbinieces, kura dziļi pārzina filozofiju, psiholoģiju, Freida mācību. Tikšanās scenāriju izstrādājām jau iepriekš. Šī sieviete izturēja aptuveni pusotras stundas garo "sarunu", kuras saturs galvenokārt bija Freida mācības brīva interpretācija un viņas cilvēciskās cieņas pazemošana. Pēc tam viņa straujā gaitā atstāja istabu, bet uz manu jautājumu, kas tad šai sievietei kaiš, cienījamais "kolēģis" sacīja, ka viņu tikai daži soļi šķir no šizofrēnijas. Vajag ārstēt, ārstēt un ārstēt. Bet to izdarīt var tikai viņš. Faktiski par "pieticīgu" samaksu. Par pirmo reizi viņš paņēma 50 dolārus… Lai palīdzētu sievietei, kas dzīvo kaut kur milzīgajā, plašajā Krievijā un saglabājusi sevī senču mantojumu, pirmām kārtām ir jābūt krievu cilvēkam, kurš dzīvo viņai līdzās, kurš, tāpat kā viņa, elpo šo ne visai tīro gaisu, staigā pa ne visai tīrajām ielām un prospektiem, spiežas iekšā sabiedriskā transporta pārpildītajos vagonos. Ir jācenšas izprast sievieti, mūsu laikabiedri, un jārīkojas tā, lai viņa tevi uztvertu ne tikai kā ārstu, kas ieteic kādas tabletes, bet arī kā cilvēku, kas ir gatavs klausīties, nevis runāt, klausīties un klausīties, bet pēc tam mēģinās maigi un pacietīgi kaut ko ieteikt, dot kādu ievirzi, turklāt pacilājot, nevis pazemojot. Par to visu mēs arī runāsim sievietei veltītajās grāmatās. Šajā pirmajā grāmatā ir ļoti daudz izveseļošanās piemēru, ir ievietotas manu pacienšu, manu mīļo, brīnišķīgo sieviešu vaļsirdīgās vēstules. Un tā nav nejaušība. "Grāmata, kas ārstē" ne jau velti manām grāmatām dots šāds nosaukums. Protams, tās ārstē, pateicoties Radīšanas Enerģijai, taču svarīga nozīme ir arī manu pacienšu vaļsirdībai, izveseļošanās piemēriem, stāstījumiem par grūto un sarežģīto ceļu, kuru viņas noiet kopā ar mani, lai atgūtu veselību. Tāpēc, mana mīļā lasītāja, iepazīstoties ar manām grāmatām, nesteidzies. Centies tās "izdzīvot" kopā ar katru pacienti, kuras vēstuli lasīsi. Tikai tad tev radīsies īsta saskarsme ar Radīšanas Enerģiju, kas dara Brīnumus šobrīd, tagad, jaunās tūkstošgades sākumā. Lai tev, mana mīļā, labi veicas kopā ar mums! Sanktpēterburgā 2000. gada 11. martā No slimības vēstures 1014887 (dzimšanas gads 1952.): "…Biju uz pieņemšanu pie ginekologa. Esmu pilnīgi vesela! Nav hroniskā adneksīta, nav dzemdes perforācijas šuves un nav dzemdes saliekšanās. Dzemdes stāvoklis atbilst nedzemdējušas sievietes veselības stāvoklim (bet man ir divi bērni un, lai piedod Dievs, bijuši četri aborti, kuru dēļ savulaik dzemdes sieniņas kļuva plānas). Ārsts bija šokā, šūpoja galvu un teica, ka kaut ko tādu redzot pirmo reizi. Un rezumēja: četrdesmit sešu gadu vecumā beidzot vesela." No slimības vēstures 1012274 (dzimšanas gads 1953.): "…Mani glābj buklets. Tagad man pirmās
zāles ir buklets: kur vien iesāpas, lieku klāt, vienmēr palīdz…" No slimības vēstures 1001086 (dzimšanas gads 1945.): "…Izzudušas galvassāpes, ģīboņi, elpas trūkums, labāk saožu smaržas, aknas samazinājušās un atbilst normai, izzudušas smiltis un dzemdes kakla cistas, nav vairs piedēkļu hroniskā iekaisuma, iztaisnojušies rokas un kāju pirksti. Uzlabojies miegs, vairs nekrācu. Savā vecumā esmu kļuvusi izturīga gan garā, gan miesā. Ar manu enerģiju pietiktu 10 cilvēkiem, darbaspējas milzīgas…" No slimības vēstures 1003659 (dzimšanas gads 1934.): "…Lūk, rezultāts: nav dzemdes fibromiomas, tā izzuda jau piektās ārstēšanās sērijas laikā, reizē normas rādītājus atguva kreisais virsnieru dziedzeris, žultspūslī izzuda 2 cm liels akmens, kopš 1993. gada mana pirmā ārstēšanās cikla laikiem nemoka radikulīts, labi darbojas zarnu trakts, brīnišķīgi guļu. Nostiprinājies urīnpūslis. Es pateicos Dievam par to, ka Viņš savulaik aizveda mani pie Jums. Zemu noliecu galvu Jūsu priekšā…"
1. nodaļa KAS JĀZINA, LAI ĀRSTĒŠANA BŪTU MAKSIMĀLI EFEKTĪVA [1] ..
INFORMATĪVI ENERĢĒTISKĀS TEORIJAS ĪSS IZKLĀSTS Pirmajās Doktora grāmatās stāstīts par viņa teoriju un praksi. Tagad jūs turat rokās sieviešu dzimumsfēras slimību ārstēšanas praktisko rokasgrāmatu. Protams, tajā nevar izstāstīt visu, ko jums būtu nepieciešams zināt par Doktora S. Konovalova klīniku, viņa ārstniecības metodēm, teoriju un praksi. Šeit mēs ievietojam tikai īsas ziņas, bez kurām, lasot grāmatu, jūs nevarēsit iztikt (ja nolemsit kļūt par Doktora neklātienes pacientu, jums jāizlasa visas viņa grāmatas pēc kārtas). Desmit gadus Sergejs Konovalovs vada Humānās rehabilitācijas centru enerģētisko klīniku Sanktpēterburgā. Katru gadu tajā ārstējas desmitiem tūkstošu pacientu. Visbiežāk tie, kuriem vairs nav uz ko cerēt… Doktors ārstē ar enerģiju. Tieši tā izpaužas viņa talants. Taču, iekams neticīgi pasmaidāt un noburkšķat: "Mēs tādus jau pazīstam!", atļaujiet jums iebilst: "Nepazīstat!" Nevarat pazīt, tāpēc ka nekā līdzīga tam, ko dara viņš, nav. Arī tradicionālajā medicīnā nav nekā līdzīga viņa sasniegumiem. Doktors ārstē ielaistas hroniskās un onkoloģiskās slimības un daudzas citas "neizārstējamas" kaites. Savus pirmos soļus medicīnā S. Konovalovs spēra 1971. gadā N. Pirogova Viņņicas medicīnas institūtā. Tad sekoja specializēšanās terapijā, kvalifikācijas celšanas kursi S. Kirova Kara medicīnas akadēmijā, darbs apgabala kara klīniskā hospitāļa neatliekamās un intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā, kardioloģiskajā un infarktu nodaļā. Viņš bija gan parasts, gan reizē neparasts ārsts. Parasts tāpēc, ka viņam bija augstākā medicīniskā izglītība, bet tātad viņš bija apguvis un daudzus gadus izmantoja praksē mūsdienu tradicionālās medicīnas metodes, ticēja zinātnes varenībai. Bet neparasts tāpēc, ka tā arī nespēja mierīgi paziņot slimajam, ka medicīna netiek galā ar viņa hronisko slimību, ar viņa sāpēm. Nespēja nedz pierast pie tā, nedz samierināties ar to. Doktors Konovalovs tradicionālajai medicīnai veltīja vairāk nekā piecpadsmit gadus. Bet pēc tam… Pēc tam pie viņa atnāca Dziedinošās Enerģijas kā viņš pats to sauc Radīšanas Enerģijas Spēks. Otrajā grāmatā Doktors stāsta par šīs Enerģijas izcelsmi un skaidro tās nozīmi visu planētas cilvēku veselības un pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanā. Tradicionālās ievirzes ārsta ceļš līdz dziedniekam nebija vienkāršs. Sākumā bija daži pacienti, kurus Doktors "nejauši" izdziedināja neparastā veidā ar Enerģijas palīdzību. Taču viņš nebija noskaņots noticēt kaut kam tādam, ko nevar apstiprināt nekādas analīzes, spēkam, kuru nevar izmērīt ne ar kādiem, pat vismodernākajiem aparātiem. Viņu, zinātnieku, varēja pārliecināt vienīgi prakse. S. Konovalovs sāka rīkot ikdienas seansus vienā no palātām tajā hospitālī, kurā strādāja. Drīz kļuva acīm redzams, ka viņa pacienti izveseļojas ātrāk, turklāt tiem pazūd blakus slimības. Prakse pamazām veidoja Doktora jauno pasaules uzskatu, apbruņoja viņu ar jaunu loģiku. Katru nākamo soli pajauno ceļu S. Konovalovs spēra, pamatojoties vienīgi uz praksi uz reālajiem ārstēšanas rezultātiem. Doktora Konovalova grāmatas, kuras viņš rakstīja īsajos darba pārtraukumos, iznāca pirms pusotra gada. Jau pirmās atsauksmes, kas tika sūtītas no dažādām Krievijas malām un ārvalstīm, atnesa ziņas par viņa grāmatu un neklātienē veiktās ārstēšanas satriecošajiem rezultātiem un stimulēja turpmākam darbam. Izrādījās, ka cilvēkiem, pat atrodoties tālu no Doktora un viņa klīnikas, ir izredzes atbrīvoties no daudzām nopietnām kaitēm, ja tiek pildīti viņa ieteikumi, izmantots buklets un praktizēta ārstēšanās neklātienē. Lai jūs varētu pievienoties ārstēšanai neklātienē, vispirms ir jāiepazīstas ar Doktora Konovalova izstrādāto veselības un slimības teoriju. Pasaule ir vienots organisms, kurā visi procesi ir savstarpēji saistīti. Proti, saikne pastāv pat starp tālo zvaigžņu gaismu un tavu pašreizējo rīcību.
Radīšanas Enerģija ir īpašs, zinātnei pagaidām vēl nepazīstams enerģijas veids. Tās sastāvā ir informatīvie lauki (97 89 %) un anihilējošā enerģija (2-3 %), bez kuras informatīvo lauku PROGRAMMAS nav iespējams realizēt. Jebkurš ķermenis, jebkurš organisms vispirms pastāv informatīvi enerģētiskā lauka līmenī, un tikai pēc tam šis lauks to iemieso fiziskajā pasaulē. Neviens process Visumā nav nejaušs. Plānveidīgi tiek realizēta Dievišķā Visuma IECERE PROGRAMMA. i Cilvēka Smalkā ķermeņa sistēma ir organisma informatīvi enerģētiskais karkass, kas ietver katras šūnas, orgāna un sistēmas biolauku, enerģētiskos kapilārus, artērijas, kanālus un to savienojumus kausus. Smalkā ķermeņa sistēma veidojas no šūnu pašu enerģijas un tās enerģijas porcijas, kuru katrs cilvēks, katrs organisms saņem miega laikā. Cilvēka organisms ir atvērts enerģijai, kas tajā brīvi ieplūst un koncentrējas Smalkā ķermeņa sistēmā sirds kausā, bet no turienes vienmērīgi sadalās pa citiem svarīgiem centriem kausiem. t Kausi ir daudzu enerģētisko kanālu savienojumi. Katram orgānam ir savs kauss, katra locītava atrodas šādā kausā (to ieskauj šāds kauss). Smalkā ķermeņa sistēmas robežas fiziskā ķermeņa priekšpusē un sānos atrodas 5-10 cm attālumā no izstieptas rokas, mugurpusē 50 60 cm attālumā no muguras, virs galvas paceltu roku attālumā. Ķermeņa galvenā enerģētiskā maģistrāle ir Dievišķais kanāls. Tas ir visplatākais, visblīvākais un visdziļākais lauks Smalkā ķermeņa sistēmā. Tā virsotne Smalkā ķermeņa sistēmas augšējā robeža atrodas 5-10 cm virs pakauša, bet pamatne 5 10 cm zemāk,pap aste^kauju. Tātad galvenā kanāla virsotne ir intelektuālais kauss, bet pamatne miesas kauss. Veselam cilvēkam Dievišķais kanāls ir 20 25 cm plats. Kanāla dziļums ir attālums starp Smalkā ķermeņa sistēmas priekšpuses robežu un mugurpuses robežu, dabiski, ieskaitot paša ķermeni. Tātad Dievišķā kanāla dziļums ir 1,5 m. Dievišķajā kanālā S. Konovalovs izceļ vairākus galvenos kausus. 1. Intelektuālais kauss galvas informatīvi enerģētiskais "kokons". 2. Noskaņojuma kauss vairogdziedzera informatīvi enerģētiskais "kokons" (tas ietver gan kaklu, gan kakla skriemeļus, gan barības vada sākumdaļu). 3. Iekšējās aizsardzības kauss aizkrūts dziedzeris, imūnsistēma. 4. Sirds kauss. 5. Saules kauss saules pinuma apvidus, galvenokārt uztur nervu sistēmas veģetatīvo funkciju. 6. Seksuālais kauss cirkšņi, mazā iegurņa orgāni. 7. Miesas kauss asteskaula apvidus. Ja enerģijas kustība Smalkā ķermeņa sistēmā tiek traucēta, rodas visdažādākās slimības. "Slimnieka ārstēšana," apgalvo Doktors, "jāsāk ar viņa Smalkā ķermeņa sistēmas atjaunošanu! Tikai tad var cerēt uz panākumiem." Un šo atziņu apstiprina ar savas prakses rezultātiem. Atbilstoši informatīvi enerģētiskajai teorijai S. Konovalovs aplūko cilvēku kā sarežģītu desmit ķermeņu organizāciju, kurā ietilpst: 1. Blīvais (jeb fiziskais) ķermenis miesa. Tas ir vispilnīgākais ķermenis, kas uz Zemes izgājis visus dzīvības evolūcijas posmus. 2. Smalkais ķermenis kā blīvā ķermeņa nedalāma sastāvdaļa. Bez Smalkā ķermeņa miesa diezgan ātri iet bojā. Ķermeņi, kas ietilpst cilvēka informatīvajā laukā (3): 3. Astrālais ķermenis. 4. Toniskais ķermenis. 5. Mutablais ķermenis. Ķermeņi, kas ietilpst cilvēka organisma stabilitātes laukā (3): 6. Trešā līmeņa stabilitātes ķermenis.
7. Otrā līmeņa stabilitātes ķermenis. 8. Pirmā līmeņa stabilitātes ķermenis. Augstākā evolūcijas līmeņa ķermeņi. Šie ķermeņi iet evolucionārās attīstības ceļu: 9. Ķermenis vēlmju PASAULE. 10. Ķermenis domu PASAULE. Tātad vesels organisms ir tāds organisms, kurā panākta maksimāla VISU tā organizācijā ietilpstošo ĶERMEŅU MIJIEDARBĪBAS HARMONIJA. Taču jāpiebilst, ka šāda harmonija IESPĒJAMA TIK UZ RADĪŠANAS ENERĢIJAS LAUKU NEMAINĪGA SASTĀVA UN KONSTANT KONCENTRĀCIJAS FONA. Par to būs runa tālāk. Ikviena cilvēka unikalitāti nosaka pirmām kārtām viņa informatīvā lauka sastāvs, bet tātad laukā ietilpstošo ķermeņu kvalitatīvais sastāvs. Astrālais, toniskais un mutablais ķermenis miesu "cilvēcisko", veido mūsu individualitāti un savā atmiņā glabā katru cilvēka dzīves mirkli. Smalkā ķermeņa sistēma pastāvīgi tiek uzturēta ar pilnvērtīgām enerģijas porcijām no Radīšanas Enerģijas informatīvajiem laukiem. Ja Radīšanas Enerģijas koncentrācija ir veselīga, informatīvie lauki tūdaļ novērš jebkuru traucējumu Smalkā ķermeņa sistēmas darbā. Pirms desmitiem tūkstošu gadu cilvēki slimības nepazina, dzīvoja daudz ilgāk un šķīrās no šīs pasaules, nekļūdami veci un nevarīgi. Slimības radās daudz vēlāk, cilvēka "apzinātas", Radīšanas Enerģijas informatīvos laukus sagraujošas darbības rezultātā. Tagad Radīšanas Enerģijas koncentrācija virs planētas ir krasi samazinājusies un joprojām samazinās. Galvenais cēlonis ir cilvēku masveida bojāeja pēdējā, ļoti īsajā evolūcijas posmā. Lai to saprastu, jāzina, kā noris cilvēka dzimšana un kā viņš pāriet citā pasaulē, proti, jāiegūst priekšstats par to, kas ir dzimšana un nāve. No Dievišķā Visuma dzīlēm uz mūsu planētu Radīšanas Enerģijas laukos plūst īpaša informatīvi enerģētisko lauku "kokonu" straume. Kokonu sastāvā ir nākamā cilvēka dvēsele un viņa augstākie ķermeņi. Turpretī miesa veidojas mātes klēpī. Turklāt kokona sastāvā ir dubults nākamā cilvēka ķermeņu komplekts. Mātes klēpī esošā miesa tas vēl nav cilvēks. Tai vēl nav pat sava Smalkā ķermeņa. Aptuveni 24. grūtniecības nedēļā mātes organisma EŅĢELIS (tūlīt uzzināsit, kas tas ir) ar savu aktivitāti piesaista mātes laukam kokonu. Sākot ar 28. grūtniecības nedēļu, kokons jau pastāvīgi atrodas mātes laukā. Ar šo brīdi sākas kokona dalīšanās: veidojas cilvēka informatīvā lauka ķermeņi un to "spoguļattēls" absolūti precīza kopija, kas pēc piedzimšanas paliks planētas informatīvajā laukā, kļūstot par vienojošo posmu starp cilvēku un Radīšanas Enerģijas laukiem. Šo "kopiju" S. Konovalovs sauc par EŅĢELI. Starp cilvēku un eņģeli izveidojas stingri noteiktas informatīvi enerģētiskās saites. Dzimšanas brīdī miesā ienāk dvēsele. Bērna kliedziens tas ir miesas šaurajā "telpā" ienākošās dvēseles kliedziens. Smalkā ķermeņa telpa piepildās ar augstākajiem ķermeņiem piedzimst cilvēks. Eņģelis paliek "lidināmies" un pavada cilvēku visās viņa dzīves gaitās uz Zemes. Eņģeļa ķermeņu sastāvs ir tāds pats kā cilvēka augstāko ķermeņu sastāvs. Tajā ietilpst astrālais, toniskais, mutablais ķermenis, trešā, otrā un pirmā stabilitātes līmeņa ķermeņi, domu pasaule un vēlmju pasaule. Mūža beigās šīs saites kļūst stiprākas: Eņģelis "pievelk" cilvēka ķermeņus (protams, izņemot fizisko un Smalko ķermeni), līdz ar to samazinās enerģijas pieplūdums no Radīšanas Enerģijas laukiem, noplok ķermeņa fizioloģisko procesu aktivitāte. Noteiktā brīdī notiek dvēseles un Smalkā plāna augstāko ķermeņu "izvilkšana-aiziešana" iestājas nāve. Atkalapvienotais kokons aiziet. S. Konovalova izstrādātās dziedināšanas metodes pamatā pirmām kārtām ir viņa spēja (pareizāk sakot nenovērtējamais talants) izsaukt Radīšanas Enerģiju tās pilnvērtīgā koncentrācijā un vadīt to. Šīs enerģijas ietekmē pacienti, kas ieradušies klīnikā uz seansu, īsā laikā atbrīvojas no neizārstējamām
slimībām. Padomājiet: viena seansu sērija taču ilgst tikai 20 stundas, nepilnu diennakti. Tātad tie, kuri klīniku apmeklē gadu un izgājuši, teiksim, astoņas seansu sērijas, Radīšanas Enerģijas ietekmē ir atradušies 160 stundas nepilnas septiņas diennaktis! Kurā pasaules klīnikā nedēļas laikā var tikt vaļā, teiksim, no parasta gastrīta, nemaz jau nerunājot par sarežģītākām diagnozēm? Tāpēc centieties apjaust, kas sagaida cilvēci, ja Radīšanas Enerģijas fons atjaunosies! Tas pats, kas S. Konovalova seansos, tikai, iespējams, vēl ātrāk. Klīnikā cilvēki ne tikai atbrīvojas no slimībām, tur notiek arī daudz citu brīnumu: aug jauni zobi, izzūd kupri, izaug pirkstu falangas. Es nemaz nerunāju par visiem tiem labdabīgajiem notikumiem, kuri risinās pacientu dzīvē. Pie šādiem brīnumiem Doktora pacienti jau sen ir pieraduši. Taču brīnumiem ir pilnīgi reāls pamats: Doktora pacients tas ir cilvēks, kas, pārvarot savu pasivitāti un slinkumu, aktīvi un drosmīgi cīnās ar slimību. Pasaule ap šādiem cilvēkiem mainās, jo mainās viņi paši. Viņi nemeklē vainīgos, neaizbildinās ar apstākļiem, viņi jaunas pasaules veidošanu sāk ar sevi. Gribas citēt Doktora sievas un pirmās palīdzes Antoņinas Konovalovas vārdus: "Mūsu zālē ne tikai noris ārstēšana, bet arī tiek veidots vesels cilvēks, vesela personība. Šeit ne tikai atvieglo pacientu stāvokli, remdējot sāpes un veicinot rētu deformāciju uzsūkšanos. Šeit tiek atklāti un novērsti slimību cēloņi, kas slēpjas dziļi cilvēka apziņā, viņa dvēselē, viņa patiesi barbariskajā attieksmē pret sevi un apkārtējiem cilvēkiem…" Ja gribat atbrīvoties no slimībām, nodibināt saikni ar Radīšanas Enerģiju un darīt visu, kas ir jūsu spēkos, lai atjaunotu tās fonu virs planētas, jums ir izredzes. Varat nākt uz Doktora klīniku, bet, ja nevarēsit dabūt abonementu vai dzīvojat tālu no Sanktpēterburgas, varat ārstēties neklātienē.
ĀRSTĒŠANĀS NEKLĀTIENĒ Ārstēšanās neklātienē, kas tiek veikta ar Radīšanas Enerģijas palīdzību, izplatās aizvien vairāk un plašāk. No energoinformatīvās mācības viedokļa tam ir visai vienkāršs izskaidrojums. Lieta tā, ka attālums informatīvajos laukos nav mērāms mūsu metros un kilometros. Fiziskajā pasaulē mūs telpā šķir simtiem tūkstošu jūdžu, turpretī informatīvajos laukos attālumu faktiski nav. Tie ir niecīgi. Tāpēc, neraugoties uz to, ka atrodaties citā pilsētā vai pat citā valstī, jūs varat pieskarties Radīšanas Enerģijai un piedalīties neklātienes seansā. Neklātienes seanss Kājānoris neklātienes seansam, lai ārstētu sieviešu slimības, to S. Konovalovs sīki aprakstījis šīs grāmatas nodaļā "Enerģētiskie vingrinājumi". Šeit vienīgi atgādināsim, ka pacientes, kuras ir uzskaitē psihoneiroloģiskajā dispanserā un kurām ir psihiskas novirzes, neklātienes seansā nedrīkst piedalīties. NEKLĀTIENES SEANSI NOTIEK VISU GADU SVĒTDIENĀS NO PULKSTEN 21.00 21.30 PĒC MASKAVAS LAIKA.
ENERĢĒTISKAIS BUKLETS. UZLĀDĒTAIS ŪDENS Visiem biomateriāliem, kurus izmanto Doktora Konovalova klīnikā, ir sava vēsture. Ar to jūs varat sīki iepazīties grāmatā "Radīšanas Enerģija. Pirmā grāmata. Stāsts par Doktoru". Bukleta iedarbība Praksē veicot ārstēšanos neklātienē, bukletu izmanto vairākiem mērķiem. 1. Lai informatīvi piesātinātu "uzlādētu " ūdeni Trauku ar ūdeni ne vairāk kā 250 ml uzliek uz bukletā ievietotās fotogrāfijas. Ūdens uzlādējas un ir lietojams jau pēc 20 30 minūtēm. Ja ūdeni uz bukleta atstāj visu nakti, tā enerģētiskais lādiņš būs aptuveni līdzvērtīgs tam, kādu ūdens saņem tieši seansu laikā. Uzlādētais ūdens spēj pozitīvi ietekmēt gremošanas sistēmu, uzlabot miegu, normalizēt spiedienu, izšķīdināt akmeņus. To lieto, lai apmazgātos, ierīvētu bojātas ādas vietas, pilina acīs, ārstējot visdažādākās acu slimības, ausīs un degunā. Ar šādu ūdeni var laistīt istabas augus un dzirdināt slimus dzīvniekus. Uzlādēto ūdeni dzer pa pusglāzei dienā tukšā dūšā, pirms ēšanas. 2. Rītos un vakaros enerģētisko vingrinājumu izpildes procesā (slimību ārstēšanas un profilakses nolūkā) Šai nolūkā, no rīta pamostoties, buklets jāizklāj uz grīdas (vai paklājiņa) un jānostājas uz tā. Pēc tam jāpaceļ rokas uz augšu un 5 7 minūtes jāpastāv, domās vai skaļi noskaitot bukletā ievietoto lūgšanu. Tad jāizdzer pusglāze uzlādētā ūdens un jāizpilda enerģētiskie vingrinājumi. (Varat izvēlēties tos, kuri aprakstīti šīs grāmatas nodaļā "Enerģētiskie vingrinājumi" vai pirmajā grāmatā.) Vakaros tā pati procedūra jāatkārto un jānoskaita vakara lūgšana: "Kungs, Tev atdoto sirdi atdodu tikai Tev. Visi pasaules spēki nespēs saraut to pavedienu, kas vieno Tevi uti mani. Visi naidīgie spēki atkāpsies un nekustīgi un pasīvi sastings manas un Tavas sirds mīlestības un spēka priekšā. Lai notiek tā. Āmen." 3. Normāla enerģētiskā fona radīšanai miega laikā Šai nolūkā bukletu (vai vairākus bukletus, bet katrā ziņā nepāra skaitu) noliek zem matrača mugurkaula virzienā (proti, Dievišķā kanāla virzienā) ar fotogrāfiju uz augšu. 4. Lai remdētu sāpes Bukletu pieliek slimajai vietai, sasituma, iegriezuma, apdeguma vietai un patur, kamēr sāpes pāriet. 5. Lai radītu pozitīvu enerģētisko fonu Uz laiku, kamēr istabā uzturas cilvēki, bukletu novieto pie sienas (var aiz mēbeļu stikliem) ar seju pret interjeru. Daudzu tūkstošu pacientu slimības vēstures liecina, ka labvēlīgs enerģētiskais fons pozitīvi ietekmē pašsajūtu, veicina attiecību uzlabošanos starp cilvēkiem gan starp vienas ģimenes locekļiem, gan darbabiedriem. Ja bukletu izmanto mājputnu un mājdzīvnieku turēšanas telpās, viņu produktivitāte pieaug pusotras, pat divas reizes, palielinās izturība zemā temperatūrā. Izvietojot bukletus dobēs, siltumnīcās un dārzos, ceļas kultūru ražība. Noliktavās bukleti nodrošina augļu kvalitatīvu un ilgu uzglabāšanu, sēklu labu dīgstību. 6. Bukleta sargājošais spēks Bukleta sargājošais spēks izpaužas dažādās ekstremālās situācijās, paaugstinātas fiziskās, psihiskās un garīgās slodzes laikā. Bukletus parasti ņem līdzi uz dažādām sacensībām, eksāmeniem, konkursiem, pārbaudēm, lietišķām un svarīgām personiskām pārrunām u.tml. Visos šajos gadījumos bukletam jābūt līdzās cilvēkam. Tā darbības rādiuss ir aptuveni pieci metri. Tāpēc, ja istabā ir nevis viens, bet vairāki bukleti, to iedarbība pastiprinās, jo samazinās "nenosegtās" zonas.
Tagad S. Konovalova bukleti "peld" zemūdenēs, "lido" lidmašīnās, arī armijas lidmašīnās, un, protams, tiek glabāti visu viņa pacientu automobiļos. Brīdinājums Bukletam nav nekādas iedarbības, ja cilvēkam ir ļauni nodomi, ja viņa intereses ir negatīvas vai nepatiesas Ja izpaužas neapdomība un garīga tumsonība. Radīšanas Enerģiju nevar piespiest darboties savtīgos nolūkos. Tā strādā jūsu labā tikai tad, ja jūsu mērķi ir tīri, nesavtīgi, saistīti ar glābšanu. Un pēdējais ĀRSTNIECISKAIS BUKLETS ATRODAS TIEŠI GRĀMATĀ "Grāmata pa pas nepieņem pieteikumus piegādāt ārstniecisko bukletu.
SIEVIETES BLĪVĀ ĶERMEŅA SISTĒMAS DZIMUMORGĀNI
Organisms ir vienota informatīvi enerģētiska sistēma, kas sastāv no vairākiem ķermeņiem. Katram no tiem ir savas funkcijas un savs uzdevums. Jebkurš notikums, jebkurš misēklis šajos ķermeņos noved pie tā, ka rodas traucējumi, arī blīvā (fiziskā) ķermeņa līmenī, proti, kļūst par tās vai citas slimības cēloni. Pašā blīvajā ķermenī arī viss ir tik ļoti savstarpēji saistīts, ka jebkura novirze tās vai citas fizioloģiskās sistēmas darbā noved pie dažādām slimībām. Bet tas nozīmē, ka arī sievietes spēja dzemdēt ir atkarīga ne tikai no viņas dzimumorgānu stāvokļa (vai tie ir veseli vai neveseli), bet arī no visa organisma veselības un dzīvesveida. Par to visu gribu pastāstīt šajā grāmatā, tāpēc ka mūsu klīnikā sasniegtie rezultāti dod man šādas tiesības. īsumā aplūkosim sievietes dzimumorgānu uzbūvi un funkcijas. Sievietes dzimumorgānu sistēmā ietilpst olnīcas, olvadi, dzemde, maksts, klitors, mazās un lielās kaunuma lūpas. Olnīcas sievietes pāra dzimumdziedzeri, kas atrodas vēdera dobuma lejasdaļā, organismā pilda sievietes dzimumšūnu producēšanas funkciju un izstrādā dzimumhormonus. Tieši olnīcās atrodas liels daudzums folikulu, kuros ietvertas olšūnas. Sievietei dzīves laikā nobriest 300 500 folikulu. Jāatceras, un to es nemitīgi atgādinu saviem pacientiem, ka ORGANISMĀ VISI ORGĀNI U SISTĒMAS IR SAVSTARPĒJI SAISTĪTAS UN VAIRĀK VAI MAZĀK IETEKMĒ CITA CITU. attiecas arī uz mums ierasto fizisko ķermeni visām tā šūnām un sistēmām, un tas attiecas uz visiem cilvēka sastāvā ietilpstošajiem ķermeņiem. Nobriedušu olšūnu saturošs folikuls nobriest endokrīnajā sistēmā ietilpstošās hipofīzes hormonu gonadotropīnu ietekmē. Šī nobriešana notiek vidēji vienu reizi 28 dienās. Šajā laikā attiecīgā folikula hormonālā aktivitāte ir ļoti augsta, folikuls savukārt izstrādā hormonus (estrogēnus), kas sievietes dzimumorgānos rada tādas pārmaiņas, kuras veicina olšūnas apaugļošanu. Pēc tam folikuls plīst, no tā iznāk olšūna, kas pa olvadiem virzās uz dzemdi. Turklāt uz folikulu iedarbojas fermenti, kas iznīcina pašus folikula audus. Ja tas netiktu darīts, folikuls neplīstu un olšūna neatbrīvotos. Plīsušā folikula vietā izveidojas jauns endokrīnais dziedzeris dzeltenais ķermenis, kas izstrādā citu sievietes dzimumhormonu progesteronu. Ja apaugļošana nenotiek, norisinās dzeltenā ķermeņa atgriezeniska attīstība un tas nomainās ar rētaudiem. Turpretī, ja apaugļošana ir notikusi, dzeltenā ķermeņa hormonālā aktivitāte saglabājas visu grūtniecības pirmo pusi, lai nodrošinātu optimālus apstākļus embrija attīstībai. Olvadi pāra dzimumorgāni, kas no dzemdes iet uz olnīcām. Pateicoties bārkstiņu un olvadu kustībām, olšūna virzās uz dzemdes dobumu. Dzemde dobs, muskuļains dzimumorgāns, kurā attīstās auglis. Dzemdībās spēcīgie muskuļaudi izstumj augli, bet menstruāciju laikā izdzen asinis kopā ar to gļotādas daļu, kas noārdās. Turklāt dzemdes kaklā esošie dziedzeri izstrādā gļotas, kas pasargā dzemdes dobumu no dažādu mikroorganismu iekļūšanas tajā. Dzimumakta laikā dzemdes kontrakcijas šo gļotu korķi izgrūž laukā, veicinot spermatozoīdu iekļūšanu dzemdes ķermenī. Sievietes dzimumcikla periods nosaka arī dzemdes gļotādas stāvokli. Laikā starp menstruālā cikla 5. 15. dienu dzemdes gļotu slāņa šūnas palielinās, paplašinās asinsvadi, palielinās gļotādas dziedzeri. Ja apaugļošanās nav notikusi, cikla 28. dienā gļotāda sāk noārdīties, un šo noārdīšanos pavada asiņošana, bet pēc pāris dienām process atsākas no jauna. Ja apaugļošanās ir notikusi, olšūna aptuveni 5. ovulācijas dienā (folikula plīšana un olšūnas iznākšana) piestiprinās pie dzemdes gļotādas. Maksts muskuļains elastīgs dzimumorgāns, kas savieno iekšējos un ārējos dzimumorgānus. Tā pilda
vairākas funkcijas: - vīrieša sēkla ejakulācijas laikā ieplūst makstī, no kurienes nonāk dzemdē; - piedalās dzemdību aktā; - kalpo kā izvadorgāns (caur maksti izdalās menstruālās asinis, dzemdes kakla un dzemdes dziedzeru sekrēts); pilda aizsargbarjeras funkciju, jo pienskābe makstī rada skābu vidi, tāpēc tā neļauj iekļūt patoloģiskiem mikroorganismiem. Jaunavības plēve (himēns) ir robeža starp iekšējām un ārējām ģenitālijām un jaunavām noslēdz ieeju makstī. Klitors ir specifisks dzimumjutīguma orgāns, un vienīgā tā funkcija ir radīt baudas sajūtu. Mazās kaunuma lūpas ir ādas pāra krokas, kas no sāniem norobežo maksts priekštelpu. Dzimumuzbudinājuma laikā tās palielinās. Lielās kaunuma lūpas ir divas paralēlas ādas krokas, kas atrodas mazo kaunuma lūpu ārpusē un norobežo dzimumspraugu. To pamatnē ir Bartolīna dziedzeri. Dzimumuzbudinājuma laikā sakarā ar asins pieplūdumu kaunuma lūpās tās palielinās un nedaudz paveras, turklāt dziedzeri pastiprināti izdala sekrētu, tāpēc maksts kļūst mitra, atvieglojot vīrieša dzimumorgāna ievadīšanu un slīdēšanu pa to. Tātad sievietes organisma fizioloģiskā gatavība ieņemt bērnu un iznēsāt veselīgu augli ir atkarīga no tā, cik veseli ir sirds un asinsvadu, nervu un endokrīnās sistēmas orgāni, no kuriem savukārt ir tieši atkarīga gan visa organisma, gan sievietes dzimumsfēras orgānu normāla funkcionēšana. Bet tas viss ir iespējams, ja ir stabila Smalkā ķermeņa sistēma, par kuru mēs daudz runājām arī otrajā grāmatā un nedaudz nodaļas sākumā šajā grāmatā. Smalkā ķermeņa sistēmas stabilitāti pirmām kārtām nodrošina sievietes orgānu normāla funkcionēšana. Šai sakarā derētu dažus vārdus pateikt par seksu. Protams, sekss veicina domas koncentrēšanu, asina uztveri, pilnīgāk atraisa radošo potenciālu, sekmē ideju ģenerēšanu. Cilvēkiem, kuriem sekss ir pastāvīga un ļoti svarīga mīlestības sastāvdaļa un kuri tam nododas ar labpatiku, asinīs paātrinās uzbudinošo hormonu, piemēram, adrenalīna plūsma. Bet tas stimulē vielmaiņu. Enerģija, kas veidojas dzimumorgānos, stimulē hipofizi, pilda noteicošo lomu hormonālajā regulācijā un citos procesos. Pateicoties tam, galvas smadzenes saņem vairāk asiņu. Turklāt vislielākās baudas brīdī izdalās neiropeptīdi, kas remdē dažādas sāpes, piemēram, uz kādu laiku migrēnu. Sekss sievietes padara skaistākas. Pateicoties tam, ka aktīvāk izdalās estrogēni sieviešu dzimuinhormoni palielinās šūnu reģenerācijas spējas, tāpēc āda labāk pretojas krunkām, ilgāk saglabājas elastīga. Mūsu dati liecina, ka sievietes, kurām ir aktīva dzimumdzīve, mazāk pakļautas dažādām slimībām, piemēram, viņām retāk izveidojas trombi. Sekss vairāk nekā jebkas cits ir spējīgs atbrīvot no stresa. Cilvēki, kuriem ir aktīva dzimumdzīve, iiiecietīgāki, mazāk ļaujas depresijai un pat bailēm. Sekss patiešām padara sievieti jaunāku un daudz pievilcīgāku jebkurā vecumā. Un ne tikai sievieti, bet arī vīrieti.
2. nodaļa SIEVIEŠU DZIMUMSFĒRAS SLIMĪBAS
Vispirms aplūkosim sieviešu dzimumsfēras slimības, arī tās, kuras noved pie neauglības. Un sāksim ar hroniskiem iekaisuma procesiem olvados un olnīcās. Vispirms gribu atgādināt, ka jebkurš hronisks process organismā ir neizārstēta akūta procesa sekas. Nereti saslimis cilvēks mēģina pats sevi apārstēt, pat izvēlas antibiotikas. Akūtai iekaisuma slimībai, ko izraisījuši dažādi patoloģiski kairinātāji, ir nepieciešama rūpīga un labi pārdomāta individuāla programma, kuras pamatā pirmām kārtām ir dati par slimības izraisītāju, kura ietver arī koncentrētu antibakteriālu, pretvīrusu, pretiekaisumu un nostiprinošu terapiju, lokālu ārstēšanu utt. Proti, akūts process jāārstē tikai un vienīgi labi apgādātā specializētā stacionārā. Pat akūta procesa ārstēšana patlaban nav vienkārša, jo mūsdienu cilvēka, mūsdienu sievietes organisma aizsargmehānismi ir novājināti. Ārstēšanai ir nepieciešams visai ilgs laiks, dažkārt atkarībā no traucējuma izraisītāja un rakstura vairāki mēneši. BET TAS, MANA MĪLĀ, NOZĪMĒ, KA TAD, JA PARĀDĀS SĀPES VĒDERA LEJASDAĻĀ SĀKAS KĀDI NESKAIDRI IZDALĪJUMI, TURKLĀT VEL SACEĻAS TEMPERATŪ NEKAVĒJOTIES JĀIET PIE ĀRSTA, LAI LIKVIDĒTU AKŪTO PROCESU. Citādi akūtais process kļūs par hronisku. Pie manis klīnikā ierodas tieši tās sievietes, kurām dažādu iemeslu dēļ radies olvadu un olnīcu hronisks iekaisums ar visām no tā izrietošajām sekām, ieskaitot neauglību.
OLVADU UN OLNĪCU IEKAISUMS (salpingīts, adneksīts, ooforīts) Vispārējā klīniskā aina Šie traucējumi iekaisumi bieži vien parādās vienlaikus, jo salpingīta dēļ slimība olnīcām lielākoties uzbrūk atkārtoti. Iekaisuma bojātais olvads burtiski salīp ar olnīcu, izveidojot vienotu iekaisušu konglomerātu. Process olvadā sākas ar gļotādas iekaisumu, pēc tam pāriet uz muskuļkārtu un serozo apvalku. Salipšanas procesa rezultātā olvadu iekšējā apvalka krokas saaug un olvadi kļūst necaurlaidīgi. Pilnīgi skaidrs, ka hroniska iekaisuma procesa rašanās ir organisma aizsargsistēmas (par to es runāšu kādā no savām nākamajām grāmatām) pavājināšanās sekas. Šādas slimības tradicionāli tiek ārstētas saasinājuma periodā. Turpretī pārējā laikā, kad sieviete jūtas vairāk vai mazāk ciešami (pareizāk sakot, pierod pie slimības), nekāda ārstēšana nenotiek. Ja iesāpas, pacieš vai iedzer kādu tableti; ja parādās izdalījumi nomazgā, apmazgā un soļo tālāk pa dzīvi. Taču slimība neizzūd, tā turpina attīstīties, skarot orgānus arvien dziļāk. Organisms pierod pie hroniskās infekcijas un faktiski padodas bez kaujas, bet infekcija zeļ un plaukst. Kas notiek mūsu klīnikā? Ārstēšanas mērķis ir pilnībā atjaunot visa organisma (sākot ar šūnu līmeni un beidzot ar fizioloģiskajām sistēmām) aizsargspēju. Mēs piespiežam organismu reaģēt uz patoloģiju un to iznīcināt, un uz šā fona atjaunojam bojātā orgāna zaudētās funkcijas.
Statistika Lūk, mūsu dati par šīs patoloģijas ārstēšanu (rezultātus sniegušas pašas pacientes): ū slimības pilnīgu izzušanu izārstēšanos atzīmē 15,28 procenti pacienšu; [ galvenā ar šo slimību saistītā problēma (vairāk nekā 75 procenti no visām šīs slimības izpausmēm) izzudusi 13,79 procentiem pacienšu; labu izveseļošanās dinamiku (izzuduši vairāk nekā 50 procenti slimības izpausmju) atzīmē 17,73 procenti pacienšu; uz zināmu uzlabošanos (izzuduši 25 49 procenti patoloģijas izpausmju) slimības norisē norāda 24,14 procenti pacienšu; [j acīmredzama uzlabojuma slimības norisē nav 29,06 procentiem pacienšu (šajā grupā ietilpst pacientes, kurām ir uzlabošanās, izzuduši un samazinājušies daži simptomi, taču apjomā līdz 24 procentiem). Turklāt no pēdējās grupas statistiskās aptaujas brīdī vienu līdz trim ārstniecības cikliem bija izgājuši 49,2 procenti pacienšu. Tās pacientes, kuras izārstējušās pilnībā, apmeklējušas vidēji 22 ārstniecības ciklus, proti, ārstējušās trīs četrus gadus.
Slimības vēstures Manas pacientes iesaistās gan klātienes ārstēšanā klīnikā, gan neklātienes ārstēšanā, kura ietver enerģētisko procedūru regulāru veikšanu mājas apstākļos un informatīvi uzlādētā ūdens lietošanu, arī skalošanu. Tas viss dod pozitīvu efektu, lai gan netiek lietoti nekādi ārstnieciskie preparāti. No slimības vēstures nr. 1001086 (dzimšanas gads 1945.): "Mīļais Sergej Sergejevič! Esmu apmeklējusi 25 ārstniecības sērijas. Šajā laikā noticis daudz kas labs un interesants. Izzudušas
galvassāpes, ģīboņi, elpas trūkums, labāk saožu smaržas, aknas samazinājušās un atbilst normai, izzudušas smiltis un dzemdes kakla cistas, nav vairs piedēkļu hroniskā iekaisuma, iztaisnojušies rokas un kāju pirksti. Uzlabojies miegs, vairs nekrācu. Savā vecumā esmu kļuvusi izturīga gan garā, gan miesā. Ar manu enerģiju pietiktu 10 cilvēkiem, darbaspējas milzīgas. Ar cieņu dziļi paklanos…" No slimības vēstures nr. 1012274 (dzimšanas gads 1953.): "Mīļais Sergej Sergejevič! Pie Jums ierados pirms vairāk nekā gada. Distonija un hroniskais tonsilīts vairs netraucē. Hroniskais gastrīts, iekšējie hemoroīdi tas viss izzudis, pilnībā noregulējusies kuņģa un zarnu trakta darbība. Bet kā es mocījos ar aizcietējumiem! Piedēkļu hroniskais iekaisums izzudis. Urīnceļu akmeņu slimības lēkmju vairs nav, bet nieres dažkārt sāp. Mani glābj buklets. Tagad man pirmās zāles ir buklets: kur vien iesāpas lieku klāt, vienmēr palīdz…. Man trūkst vārdu, lai Jums pateiktos…" No slimības vēstures nr. 1014887 (dzimšanas gads 1952.): "Esiet sveicināts, mīļais Sergej Sergejevič! Tuvojas nobeigumam 19. ārstniecības sērija. Gribu Jums pastāstīt par saviem panākumiem… Biju uz pieņemšanu pie ginekologa. Esmu pilnīgi vesela! Nav hroniskā adneksīta, nav dzemdes perforācijas šuves un nav dzemdes saliekšanās. Dzemdes stāvoklis atbilst nedzemdējušas sievietes veselības stāvoklim (bet man ir divi bērni un, lai piedod Dievs, bijuši četri aborti, kuru dēļ savulaik dzemdes sieniņas kļuva plānas). Ārsts bija šokā, šūpoja galvu un teica, ka kaut ko tādu redzot pirmo reizi. Un rezumēja: četrdesmit sešu gadu vecumā beidzot vesela. Mana sirds gavilēja, es priecājos par mūsu uzvaru. Sergej Sergejevič, viss ir brīnišķīgi! Paldies Jums, mans mīļais Doktor!" Dzimumsfēras orgānu iekaisuma slimību izraisītājas ir dažādas infekcijas. Nākamajā daļā es gribu īpaši izcelt slēptās infekcijas, kuru dēļ pēdējos desmit gados kļuvuši biežāk sastopami gan vīriešu, gan sieviešu dzimumsfēras orgānu saslimšanas gadījumi, tie burtiski pārplūdinājuši Krieviju. Tās ir arī viens no vīriešu un sieviešu neauglības cēloņiem.
SLĒPTĀS INFEKCIJAS Pēdējos gados palielinājusies gan ārstu, gan iedzīvotāju interese par šīm infekcijām, un tas pirmām kārtām ir saistīts ar šo infekciju izraisīto slimību progresējošo izplatību. Mēs šo tendenci saistām ar cilvēka organisma aizsargspēju mazināšanos, ko izraisa ne tikai Smalkā ķermeņa sistēmas pavājināšanās, bet arī plaša, nepārdomāta un pavirša medikamentozās terapijas, īpaši antibiotiku, lietošana. Ir pilnīgi skaidrs, ka uz seksuālās izlaidības 11 n mūsdienu cilvēku analfabētisma fona radīti āris ārtīgi labvēlīgi apstākļi šāda veida infekciju attīsl ibai, un diemžēl nākotnē var sagaidīt vēl viltīgāku slēptu infekciju parādīšanos. Šobrīd par visbiežāk sastopamajām šāda veida infekcijām var uzskatīt hlamidiozi, mikoplazmozi, ureaplazmozi, herpētiskās slimības. Šīs slimības sauc par slēptām, tāpēc ka tās ir diezgan grūti konstatēt, ja nav nopietnu sūdzību un laboratoriskās diagnostikas. Pacients iet pie ārsta tad, kad attiecīgā patoloģija, kas, sevi neizpaužot, organismā gruzdējusi jau ilgu laiku, tālākajā attīstībā sasniedz kulmināciju. Pēc Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas (WAO) datiem, jau 1990. gadā starp slimībām, kas izplatās dzimumsakaru ceļā, ģenitālā hlamidioze atradās otrajā vietā pēc trihomonozes. Kāpēc šīs grupas infekcijas ir tik bīstamas? Pirmkārt, attīstās daudzas komplikācijas. Otrkārt, tradicionālā ārstēšana, kad lielos daudzumos tiek lietotas spēcīgas antibiotikas, ne vienmēr ir sekmīga. Treškārt, slimība bieži rada recidīvus. Tagad pasaulē, īpaši jaunatnes vidū, slēptās infekcijas arvien plašāk izplatās dzimumsakaru ceļā. Izņēmums ir vienīgi Skandināvijas valstis, kur statistikas dati par šo infekciju izplatību ir zemāki par vispasaules rādītājiem. Pirmām kārtām tas izskaidrojams ar cilvēku seksuālo kultūru un attiecīgo slimību ļoti kvalitatīvu profilaksi, ko atbalsta un finansē šo valstu veselības aizsardzības ministrijas. Slēptās infekcijas (piemēram, uroģenitālā hlamidioze) ir ļoti bīstamas veselībai, jo var izraisīt progresējošu un diseminējošu infekciju, novest pie jaundzimušo zīdaiņu un seksuālo partneru inficēšanas. Hlamīdiju izraisīta infekcija nomāc imunitāti, bet līdz ar to var attīstīties Reitera sindroms (izpausmes: reaktīvais artrīts, īpaši lielajās locītavās, konjunktivīts, nedaudz paaugstināta temperatūra). Par vienu no aterosklerozes rašanās cēloņiem tagad uzskata slēpto hlamīdiju infekciju. Klīniskās izpausmes un diagnostika Gļotaini un strutaini izdalījumi no dzemdes kakla, erozijas, pseidoerozijas. Neliela asiņošana ārpus menstruālā cikla, neskaidras izcelsmes sāpes vēdera lejasdaļā, nieze, urinēšanas traucējumi. Raksturīga slēpto infekciju īpatnība tomēr ir nemanāms sākums un bezsimptomātiska norise. Šo infekciju klīniskās izpausmes ir sarežģītas. Precīzu etioloģisko diagnozi var noteikt, vienīgi veicot laboratoro diagnostiku un identificējot ierosinātāju. Nav noslēpums, ka šāda pacienta "liktenis" ir atkarīgs no laboratorās diagnostikas kvalitātes un izmantotās metodes, kā arī no medicīnas iestādes, kur to veic. Pēdējā laikā Sanktpēterburgā vērojama tendence veikt hiperdiagnostiku, kas bieži pilnīgi nepamatoti dod pozitīvu rezultātu, tāpēc pacientam tiek ārstēts kaut kas tāds, kā viņam nemaz nav. Mēs bieži saskaramies ar šādiem pacientiem, kas par "ārstēšanu" maksājuši lielu naudu (šāda ārstēšana ir pati dārgākā), bet vēlāk izrādījies, ka nekādas dzimumorgānu infekcijas viņiem nav bijis. Viens no šādu kļūdu cēloņiem ir analīžu kvalitāte, lai gan nevar arī izslēgt dažu ārstu vēlēšanos, nepamatoti nosakot šādu diagnozi, gluži vienkārši nopelnīt. Iznākumā pacients vai paciente pakļauj savu organismu tam nevajadzīgu spēcīgu preparātu iedarbībai, kas vēl vairāk padziļina pacienta problēmas. Slēpto infekciju ārstēšana tagad ir viens no visienesīgākajiem virzieniem medicīnā. Šai sakarā tev, mana mīļā, varu ieteikt: ja tev nosaka diagnozi "hlamidioze" vai atrod cita veida slēptu infekciju, analīžu rezultātus noteikti pārbaudi citā laboratorijā. Un tikai pēc tam "nodod" sevi ārsta rokās. Visbiežāk tādas infekcijas kā mikoplazmoze, ureaplazmoze, hlamidioze, herpesvīruss konstatē sievietēm, kuras sirgst ar neskaidras etioloģijas cervicītu, salpingooforītu, kolpītu, hronisku salpingītu un,
kas ir visbriesmīgākais, ar neauglību. Pierādīts, ka vairākas infekcijas, piemēram, hlamīdiju infekcija, izraisa neauglību. Vēl pavisam nesen šīs infekcijas neuztvēra nopietni un to izraisītājus pieskaitīja pie nosacīti patogēniem mikroorganismiem. Un tas bija pareizi, jo organisms pats tika galā ar šādām infekcijām. Taču šobrīd es šīs infekcijas izskaidroju ar organisma aizsargspēju un imunitātes pazemināšanos, kuras rezultātā aktivizējusies slēptā jeb latentā infekcija un radušās infekcioza rakstura hroniskas slimības. Ja jūs traucē kādas nepatīkamas sajūtas dzimumorgānu nieze, apgrūtināta urinēšana utt., noteikti ir nepieciešama ginekologa konsultācija, īpaši sievietēm, kuras vēlas dzemdēt veselu bērnu. Pēc WAO ekspertu datiem, 40 50 procenti bērnu, ko dzemdē mātes ar hlamīdiju cervicītu, tiek inficēti dzemdību laikā. Šādi bērni bieži sirgst ar hlamīdiju konjunktivītu un respiratorām komplikācijām. Ja laboratorijas analīžu rezultātā tev, mana mīļā, konstatēta kāda no iepriekš minētajām infekcijām, katrā ziņā ir jāārstējas ne tikai tev, bet arī tavam vīram vai draugam. Turklāt gan tev, gan tavam seksuālajam partnerim jāārstējas pie viena un tā paša ārsta. Bet bieži gadās tā, ka sievieti ārstē viņas ginekologs, bet vīrieti viņa urologs vai dermatovenerologs. Tas ir nepareizi un bieži vien nedod nepieciešamo rezultātu. Abiem partneriem, vīram un sievai, jālieto vienādi preparāti, kas iedarbojas uz konkrēto izraisītāju un tā štammu, un ir nepieciešams, lai šos preparātus izraksta viens un tas pats ārsts.
Ieteikumi Hlamidiozi, mikoplazmozi, ureaplazmozi ārstē galvenokārt ar antibiotikām lielās devās un ilgu laiku. Parasti trīs nedēļas. Protams, ideāli būtu visa ārstēšanās cikla laikā uzturēties mājās, jo tiek lietoti spēcīgas iedarbības preparāti, kas, organismam pavājinoties, var radīt komplikācijas citās sistēmās un orgānos. Protams, kad šādi pacienti paralēli tradicionālajai ārstēšanai apmeklē mūsu klīniku, komplikācijas faktiski nerodas. Tas attiecas arī uz slimniekiem, kuri piedalās neklātienes seansos. Spēcīgas iedarbības preparāti jālieto vienlaikus ar kompleksu ārstēšanu, kas ietver dažāda veida fizioterapeitiskās un citas procedūras. Tā ir stingri individuāla, tāpēc ne par kādiem preparātiem šajā grāmatā nevar būt ne runas. Atzīmēšu vienīgi to, ka saskaņā ar Krievijas Veselības aizsardzības ministrijas lēmumu inficētas grūtnieces drīkst ārstēt tikai ar eritromicīnu un dažām makrolīdām antibiotikām, jo tās neietekmē grūtniecības gaitu un augļa attīstību. Visus pārējos spēcīgas iedarbības preparātus, īpaši tetraciklīnu, šajā gadījumā grūtniecēm aizliegts lietot. Savām pacientēm, kurām ir šī patoloģija, mēs ieteicam lietot dabiskas un augu valsts izcelsmes preparātus, piemēram, makstī "kaķa nagus" kapsulās un tamponus, kas samitrināti ar skābpiena produkta (īpaši tīro biopreparātu valsts ZPI "Vitaflor") un enterosorbenta "Litovita" maisījumu. Un, protams, skābpiena produktus mēs ieteicam lietot ari vakaros. Zāles pirms lietošanas katrā ziņā ne mazāk kā 30 minūtes paturiet uz informatīvi uzlādētā bukleta. Atceries, mana mīļā! Galvenais ir profilakse! Apstājies! Pati daba tevi attur no vieglprātīgas rīcības. Viens nepārdomāts solis un uz visu mūžu vari palikt neauglīga.
Slimības vēstures No slimības vēstures nr. 1014091 (dzimšanas gads 1970.): "Esiet sveicināts, Sergej Sergejevič! Cik ātri skrien laiks! Apmeklēju 4. seansu sēriju. Uzskatu, ka pie Jums klīnikā nokļuvu nebūt ne nejauši. Liktenis mani saveda kopā ar cilvēkiem, kuri Jums, Jūsu dziedniecībai dziļi tic. Es bieži esmu domājusi par to, kā atbrīvoties no savām slimībām. Slimnīcas, poliklīnikas tas ir noiets posms, kas, izņemot fiziskas un dvēseliskas ciešanas, neko citu manā dzīvē nav ienesis. Es zinu, ka cilvēks var sevi pārvarēt
un atbrīvoties no visa nevajadzīgā un netīrā vai arī nolaisties vēl zemāk par to līmeni, kas velk bezdibenī, kur valda slimības, niknums, naids un citi netikumi. Paldies Dievam, ka Viņš mainīja manu likteni. Lai arī tas ir tikai sākums, bet tas ir sākums ceļam, kas ved uz visu gaišo, skaisto, labo manā dzīvē. Esmu nonākusi mūsu Templī, lai ne tikai atbrīvotos no savām problēmām pa sieviešu līniju, bet ari lai atrisinātu ar savu dvēseles stāvokli saistītās problēmas… Mūsu ģimenē pienāca brīdis, kad ar vīru nolēmām, ka laidīsim pasaulē mazuli. Pieaugot apmeklēto seansu skaitam, mazinās manas bailes par mana nākamā mazuļa veselību… Nesen biju pie ginekologa. Olnīcas gandrīz atbilst normai, labajā pusē, kur bija cista, pāri palicis nenozīmīgs palielinājums. Izmeklēšanā nav konstatēta slēpta infekcija, lai gan vēl rudenī analīzes bija bēdīgas. Ārstēšana noris sekmīgi, un, goda vārds, tādus izveseļošanās rezultātus nebiju gaidījusi. Ar ticību un mīlestību… (11. 05. 1999. g. PIEDZIMA MEITIŅA!)"
Dzimumsfēras iekaisumu dziedināšana ar ārstniecības augiem
Mūsu ārstēšanas galvenais mērķis ir atjaunot organisma aizsargspējas spēkus, kuri patstāvīgi tiek galā ar patoloģiskajiem ierosinātājiem neatkarīgi no to tipa, daudzuma u. tml. Taču tas nebūt nenozīmē, ka es aicinu atteikties no tradicionālajām medicīnas metodēm cīņā ar slimību. Kad rodas rādītāju apstiprināta nepieciešamība lietot preparātus, to skaitā antibiotikas, tās pēc ārsta izrakstītas receptes jālieto, taču tikai ĪSU LAIKU UN TIKAI INJEKCIJU VEIDĀ. Man nav pieņemama antibiotiku lietoša tablešu veidā, turklāt ilgu laiku un ambulatoros apstākļos. Savām pacientēm es ieteicu līdztekus seansiem, kā arī mūsu ūdenim un biomateriāliem izmantot ārstniecības augus. Tagad grāmatnīcās piedāvā tūkstošiem grāmatu ar daudzām jo daudzām ārstniecības augu receptēm. Lietojiet tās veseli, taču atcerieties, ka arī tās ir zāles, tiesa gan, dabiskas izcelsmes, tomēr zāles. Bet grūtnieces un zīdītājas nedrīkst lietot kuras katras zāles. Obligāti uzziniet, kādas ir pretindikācijas un brīdinājumi. Bet vislahnk konsultējieties ar savu ārstu. Visi uzlējumi vai novārījumi pirms lietošanas ne mazāk kā stundu informatīvi jāuzlādē uz bukleta.
Nātres Ēdamkaroti sasmalcinātu nātru lapu apliet ar glāzi vāroša ūdens, 10 -15 minūtes paturēt, izkāst nn atdzesēt. Lietot pa ēdamkarotei trīs reizes dienā I tīs nedēļas. Var lietot aptiekās nopērkamo šķidro nātru ekstraktu. Deva: 20 30 pilieni trīs reizes dienā. Alvejas sula (nedrīkst lietot pēdējos grūtniecības mēnešos) Lietot stafilokoku un streptokoku infekcijas gadījumā. Deva: pa 8 -10 pilieniem divas trīs reizes dienā trīs nedēļas.
Ozola mizu novārījums Sasmalcinātas mizas apliet ar aukstu ūdeni (ūdens jāņem, ievērojot tā zudumus vārīšanas laikā) šādā proporcijā: 1 daļa mizu uz 10 daļām ūdens. Slēgtā traukā 30 minūtes turēt vāroša ūdens peldē. Pēc tam atdzesēt, izkāst un pievienot ūdeni līdz sākotnējam apjomam. Lietot pa ēdamkarotei trīs reizes dienā trīs nedēļas. Skalošanai: 500 g sasmalcinātu mizu pusstundu vārīt 4 litros ūdens, pirms lietošanas atšķaidīt ar tādu pašu daudzumu ūdens. Piemēram, ja skalošanai jums vajag 0,5 litrus, tad jāņem 250 ml novārījuma un jāpievieno 250 ml vārīta ūdens.
Karkla mizu novārījums [ Tējkaroti mizu apliet ar glāzi vāroša ūdens un uz vājas uguns vārīt 20 30 minūtes. Pēc tam atdzesēt līdz istabas temperatūrai un pievienot vārošu ūdeni līdz sākotnējam apjomam. Dzert par trešdaļai glāzes trīs reizes dienā trīs nedēļas. Mežrozīšu uzlējums [ Ēdamkaroti neattīrītu mežrozīšu augļu apliet ar glāzi vāroša ūdens, slēgtā traukā vārīt 10 minūtes un
diennakti ļaut ievilkties. Izkāst. Ja augļi ir attīrīti, ar glāzi vāroša ūdens apliet 10 g augļu, vārīt 10 minūtes slēgtā emaljētā traukā, ļaut ievilkties 3 stundas. Pēc tam izkāst. Dzert pa pusglāzei divas reizes dienā trīs četras nedēļas.
Divškautnu asinszāles [ Ēdamkaroti asinszāļu apliet ar glāzi vāroša ūdens, vārīt 10 minūtes, izkāst, ļaut nostāvēties 20 30 minūtes. Dzert pa trešdaļai glāzes trīs reizes dienā trīs nedēļas.
Parastās irbenes Ēdamkaroti irbeņu ziedu apliet ar glāzi vāroša ūdens, 10 minūtes vārīt, izkāst, 20 30 minūtes ļaut nostāvēties un atdzesēt. Dzert pa ēdamkarotei trīs reizes dienā trīs nedēļas.
Ārstnieciskas kliņģerītes Divprocentīgo kliņģerīšu uzlējuma šķīdumu i divas tējkarotes uzlējuma uz glāzi vārīta ūdens) lietot skalošanai.
Parastie smiltsērkški [ Smiltsērkšķu eļļu izmanto tamponiem. Lietot divas nedēļas.
Diždadži D Diždadžu novārījumu izmanto skalošanai. Ēdamkaroti sasmalcinātu diždadžu sakņu apliet ar divām glāzēm ūdens, vārīt 30 minūtes, izkāst. Lietot katru dienu vienu līdz divas nedēļas, lai likvidētu dzimumorgānu gļotādu iekaisumu.
Ārstnieciskie maisījumi Pelašķi 20 g, salviju lapas 20 g, rozmarīna lapas 20 g, ozolu mizas 40 g. Maisījumu apliet ar 3 litriem ūdens, vārīt 30 minūtes, izkāst. Katru dienu skalot ne mazāk kā divas reizes. [ Vērmeles vai parastās vībotnes 5 daļas, zemtekas 5 daļas, kliņģerīšu ziedi 5 daļas, amoliņš 1 daļa. Piecas ēdamkarotes maisījuma apliet ar litru vāroša ūdens. Ļaut ievilkties 30 minūtes. Izkāst. Vakarā izdzert divas glāzes karsta novārījuma, bet pārējo izmantot maksts skalošanai. Šo procedūru veikt divas trīs reizes nedēļā vienu divus mēnešus.
DZIMUMAPARĀTA ATTĪSTĪBAS ANOMĀLIJA, PIEDĒKĻU TRŪKUMS Ir pilnīgi skaidrs, ka tad, ja nav olnīcu, olvadu vai tiek konstatēta dzimumaparāta anomālija, diagnoze "neauglība" ir gan acīmredzama, gan būtībā nozīmē sievietei spriedumu uz visu mūžu. Pat tad, ja sieviete ir ļoti skaista, gudra, labi audzināta vai, beigu beigās, bagāta, no šā nepilnvērtības kompleksa viņa neatbrīvosies nekad. Un reti, ļoti reti sastopami laulātie pāri, kuriem pat tad, ja nav bērnu, izdodas saglabāt mīlestību un ģimeni, harmoniju un cieņu vienam pret otru visas dzīves garumā. Turklāt visi ļoti labi zina, ka mūsdienu tradicionālā medicīna, lai cik brīnišķīgi ķirurgi un tehnoloģijas ir tās rīcībā, nespēj šo problēmu atrisināt. Atliek tikai samierināties. Taču ne jau visi spēj ar to samierināties. Ir sievietes, kuras turpina sapņot par bērniem. Tieši par saviem bērniem. Tādas sievietes nāk arī pie mums. Viņu ir ļoti, ļoti maz, tādēļ man nav tiesību izdarīt statistisko analīzi, taču es tomēr minēšu piemērus, kas ilustrē viņu virzību pa izveseļošanās ceļu, tāpēc ka rezultāti jau ir. Un šie rezultāti spilgti apliecina Radīšanas Enerģijas lauka ietekmē esoša organisma patiesi brīnumainās iespējas.
Slimības vēstures
No slimības vēstures nr. 1016406 (dzimšanas gads 1971.): "Mīļais Sergej Sergejevič! Apmeklēju 18. ārstniecības ciklu. Reiz sapnī redzēju Jūs pavisam jaunu un ar tieši tādām pašām brūnām acīm, kādas ievēroju, kad biju pie Jums piegājusi, lai pateiktos. Man ir dzimumaparāta attīstības anomālija. Kreisās olnīcas nav kopš dzimšanas, labais olvads izskatās pēc saites, lielākā daļa labās olnīcas tika izoperēta cistas dēļ 19 gadu vecumā. Rezultātā labais olvads pastāvīgā hroniskā iekaisuma dēļ ir pilnībā salipis un kļuvis necaurlaidīgs. Papildus tam vēl ir dzemdes kakla erozija un dzemdes kakla saliekums, endometrioze un, protams, neauglība. Jūs nevarat ne iedomāties, kādas sāpes visu šo laiku esmu izcietusi, kā esmu mocījusies, cik slikti man ir bijis. īpaši kritiskajās dienās, kad ļoti sāpēja galva un vēdera lejasdaļā bija griezīgas sāpes… Kad vēl pievienojās endometrioze, asiņošana nemitējās ne uz mirkli asinis lēni plūda no manis projām. Mani ārstēja ar hormoniem, antibiotikām, pretiekaisuma preparātiem. Reiz 24 gadu vecumā mani sakarā ar asiņošanu aizveda ātrā palīdzība. Slimnīcā izdarīja tīrīšanu, bet sāpes nemitējās… Man vairs nebija kur likties, man neviens nespēja palīdzēt, un es atnācu pie Jums. Mīļais Sergej Sergejevič! Man vairs nesāp galva, nemaz nesāp. Paldies, mīļais Doktor, esmu tik priecīga. Bet ārstēšanās rezultāti man ir šādi: KREISĀ OLNĪCA IZAUGUSI, kreisā olvada caurlaidīb atjaunojusies par 50 procentiem, labais olvads kļuvis caurlaidīgs, dzemdes kakla erozijas nav, kuņģis vairs netraucē. Ļoti gribētos iet pie Jums pastāvīgi, bet man izdodas apmeklēt divas trīs sērijas gadā, jo es ierodos ar lidmašīnu no ārzemēm tur šādas slimības neārstē. Es ļoti labi jūtos pie Jums, man nekur nav tik labi kā Jūsu seansos. Esmu pārvērtusies, Jūs esat uzdāvinājis man pašai sevi. Pateicos Dievam par tikšanos ar Jums. Sanktpēterburgā 15. 12. 1999. g." Es zinu, ka jau nākamgad viņai, manai stiprajai un brīnišķīgajai pacientei, piedzims pirmais bērns. Viņa, šī sieviete, gan ārēji, gan iekšēji ir ļoti skaista, un es domāju, ka arī bērni viņai būs tikpat skaisti, turklāt arī veseli… Es allaž domāju par tām sievietēm, kuras pametušas ārstēšanos pie mums, jo viņām likās, ka no viena pilsētas gala līdz otram galam ceļš ir tik tāls. Viņām ir nevis tālu jābrauc, bet daudz jāaug, lai kļūtu par tādām sievietēm, kas savas laimes vārdā ar lidmašīnu lido pie manis no ārzemēm vai
Tālajiem Austrumiem. No slimības vēstures nr. 1016322 (dzimšanas gads 1954.): "Godātais Doktor, Sergej Sergejevič, esiet sveicināts! Kad rakstu Jums, tūlīt uzlabojas garastāvoklis, aizmirstu visu slikto. Beidzu apmeklēt 11. ārstniecības ciklu. Ierados pie Jums ar galveno diagnozi neauglība, kas tika noteikta 1998. gada maijā. Man 1994. gadā izoperēja labo piedēkli un kreiso olvadu. …1999. gada decembrī, pamatojoties uz kārtējā USI kontrolmērījumiem, man konstatēja labo olnīcu. Kad ar priecīgo ziņu ierados pie ārstes, viņa, apskatījusi šos datus, ļoti brīnījās un teica: tas nevar būt, ka no jauna izaugusi olnīca, jo tā taču man bija izoperēta, un izsvītroja ierakstu par izaugušo labo olnīcu. Tā kā sūdzību man nebija, viņa lika atkal ierasties pēc trim mēnešiem. 2000. gada 3. februārī ierados darbavietas poliklīnikā, un man atkal izdarīja mazā iegurņa USI. Pēc pamatīgas izmeklēšanas un iztaujāšanas par labās olnīcas izoperēšanu (olnīca taču bi ja izoperēta, bet aparāts rāda, ka tā ir!) ārsts ilgi, ilgi skatījās uz mani (teicu, ka ārstējos pie Jums) un droši vien nodomāja, ka esmu psihiski nenormāls cilvēks un par izoperēto olnīcu viņu mānu. Ja reiz tā ir izgriezta, tad no jauna izaugt gluži vienkārši nevar, tas nav iespējams. Lūk, to es Jums, godātais i loktor, gribēju pastāstīt! Sanktpēterburgā 14. 02. 2000. g." Domāju, ka šo izrakstu no manas pacientes anketas nav vērts komentēt. Mana mīļā sieviete! Ja tev ir tādas pašas problēmas, nebēdājies un nesamierinies ar to. Pat tad, iu tu dzīvo tālu no mūsu pilsētas, citā valstī, citā planētas puslodē, un nevari pie manis atbraukt, lasi šo un visas citas manas grāmatas un izpildi visus manus ieteikumus, izdari enerģētiskos vingrinājumus un piedalies neklātienes seansos. Un es nešaubos, ka mēs kopā sasniegsim pozitīvus rezultātus un uzvarēsim tavu slimību. GALVENAIS TICI SEV TICI RADĪŠANAS ENERĢIJAS SPĒKAM, KURU TU V IZSAUKT ARĪ SEVĪ!
DZEMDES NOSLĪDĒŠANA UN IZKRIŠANA Ar šo problēmu galvenokārt saskaras sievietes gados, kuras dzemdību laikā guvušas dažādus traumatiskus bojājumus. Pie mums ar šo problēmu ierodas arī samērā jaunas sievietes, kuras tūlīt pēc dzemdībām uzņēmušās nepieļaujami lielu fizisko slodzi. Šī slimība nemitīgi progresē, un nekādas konservatīvas metodikas nespēj procesu apturēt. Tāpēc ārsti šādas pacientes brīdina, ka jebkurā gadījumā pēc kāda laika viņām paredzama operācija. Mūsu praktizētā ārstēšana, kuras mērķis ir atjaunot iegurņa dobuma muskuļu šķiedru un dzemdes saišaparāta saišu tonusu, dod labus rezultātus.
Statistika Pilnīgu slimības izzušanu izveseļošanos atzīmē 54,5 procenti pacienšu; dzemde pacēlusies, taču periodiski sakarā ar smagu un krasu fizisko slodzi 18,18 procentiem pacienšu parādās daži klīniskie simptomi; izveseļošanās noris dinamiski dzemde pacēlusies un nostājusies savā vietā, tomēr periodiski pat bez redzama iemesla vērojama nepilnīga izkrišana, kas, izdarot enerģētiskos vingrinājumus vai piedaloties ārstniecības seansos, burtiski izzūd jau pirmajos divos trijos seansos, 9,09 procentiem pacienšu; nav redzama uzlabojuma (šajā grupā iekļautas pacientes, kurām samazinājušies slimības simptomi sāpes izzudušas vai kļuvušas daudz retākas, nenomoka aizcietējumi un urīna nesaturēšana, bet dzemdes izkrišana saglabājusies) 18,18 procentiem pacienšu. Lai panāktu izveseļošanos, vidēji apmeklēti 24 ārstniecības cikli, tie ir aptuveni pieci seši ārstēšanās gadi. Mana mīļā sieviete! Es zinu, cik smagi tu pārciet šo slimību. Tās procesā notiek arī urīnpūšļa sieniņas un taisnās zarnas izkrišana. Ja tu dzīvo mūsu pilsētā, atnāc pie manis. Kā redzi, izredzes izārstēties tev ir, turklāt gluži labas. Ja tu atrodies citā pilsētā un pie mums nevari atbraukt, lasi manas grāmatas, piedalies neklātienes seansos un katrā ziņā izdari enerģētiskos vingrinājumus. Nepadodies, es ticu, ka spēšu palīdzēt arī tev atrisināt tavas problēmas.
Slimības vēstures Parasti šī patoloģija sievietēm tiek izārstēta loti pēkšņi. Es zinu, ka šādas pacientes pie manis ierodas, lai aparstētu kādu citu slimību, un nepavisam necer uz panākumiem dzemdes noslīdējuma likvidēšanā. No slimības vēstures nr. 1001995 (dzimšanas gads 1933.): "…Apmeklēju 19. seansu sēriju. Sergej Sergejevič! Pateicoties Jūsu enerģijai, esmu gluži vai no jauna piedzimusi. Es Jums rakstīju: izzudušas smagas slimības, kuras mani mocīja, var teikt, visus 60 gadus. No 30 gadu vecuma esmu kā skaidiņa svaidīta gan šurp, gan turp. Ko tikai šajos gados nav nācies dzirdēt! Pēc pamošanās vajadzēja pasēdēt, tikai pēc tam spēju piecelties. Ejot pie kaut kā noteikti turējos: šūpojos kā koks vējā utt. Kritu, zaudēju samaņu, nonācu slimnīcā. Bieži vien pilnīgi negaidīti zaudēju redzi. Šajā laikā daudzkārt esmu slīkusi un kritusi, mani notrieca mašīna, gandrīz paskrēju zem autobusa. Joprojām nespēju noticēt, ka esmu atbrīvojusies no tādas briesmīgas slimības. Tik īsā laikā ir noticis brīnums, burvestība, viss ir izzudis, esmu kā no jauna piedzimusi. Jūs man devāt iespēju atgriezties normālā cilvēciskā dzīvē. Kopš 1976. gada man ir sarežģīts dzimumorgānu noslīdējums. Tagad vairs nemaz neticu, ka es spēju to visu pārdzīvot. Pat kautrējos rakstīt, cik sāpīgi un briesmīgi bija visus šos 19 gadus. Rakstu un raudu, līdz pat šim laikam grūti noticēt, tas ir kā sapnis. Ir noticis brīnums viss pārgājis, visi orgāni nostājušies savā
vietā. Mans mīļais Doktor, esmu no jauna piedzimusi. Lai Dievs Jūs sargā!" No slimības vēstures nr. 1008396 (dzimšanas gads 1931.): "Esiet sveicināts, godātais Sergej Sergejevič! Pirmo reizi pie Jums uz ārstēšanos ierados 1994. gada 25. novembri. Tagad apmeklēju 17. ārstniecības ciklu. Ārstēšanās rezultātā vairs neslimoju ar bronhītiem, izzudusi osteohondroze, būtiski nostiprinājusies nervu sistēma, reti uznāk ekstrasistoles lēkmes, uzlabojusies redze un visbrīnišķīgākais esmu pārsteigta! man nostājusies vietā dzemde. Liels paldies Jums par visu…" No slimības vēstures nr. 1009184 (dzimšanas gads 1947.): "Mīļais Doktor! Pienācis mans 12. ārstniecības cikls. Savu izveseļošanos konstatēju pēc izmeklēšanas rezultātiem. Ginekologs un USI apstiprināja, ka dzemdes noslīdējuma nav, fībromiomas (8 nedēļas) nav. Okulists apgalvo, ka acu spiediens atbilst normai. USI rāda, ka aknas, nieres, aizkuņģa dziedzeris atbilst normai. Iepriekšējā ciklā, pateicoties Jums, niere atgriezās savā vietā… …Labvakar, Sergej Sergejevič, esiet sveicināts! Tuvojas nobeigumam pieci gadi, kopš ārstējos mūsu brīnišķīgajā Templī. Tagad noris mans 37. cikls… Attiecībā uz dzimumsfēras slimībām uzvara ir pilnīga: dzemdes noslīdējuma nav, fibromiomas (8 nedēļas) nav, hroniskais adneksīts ar cistveida izmaiņām olnīcās pilnībā izzudis. URĀ! Mīļais! Pilnīga uzvara! (USI datu kopiju pievienoju.) Cik viegli tagad ir runāt par savu izveseļošanos, bet kāds Doktora darbs tajā ir ieguldīts… Paldies un zemu noliecu galvu!" No slimības vēstures nr. 1014746 (dzimšanas gads 1939., med. zin. kand.): "7. seansu sērija. Sergej Sergejevič, mīļais… Dievs Tas Kungs mani, sagraizītu, sakropļotu, atveda pie Jums… Kad pacienti runā pie mikrofona, es gluži vienkārši raudu. Tie man ir vislielākie dvēseles un sirds svētki, esmu ārste un TO VISU saprotu! Jūsu uzvaras tā ir dzīva pasaka mūsu medicīnas un dzīves tumšajā valstībā… Par sevi: ievērojami samazinājies kakla un krūšu veidojuma "apjoms", kāju pirksti pamatīgi iztaisnojušies, vēdera taisnie muskuļi sākuši vienmērīgi sarauties, bet pirms 12 gadiem tie taču tika perpendikulāri pārgriezti, zarnu trakts un divpadsmitpirkstu zarna darbojas labi, izkrītošā taisnā zarna pacēlusies, galvas mati sākuši sprogoties "lielā ķīmija", lai gan agrāk bija tikai nedaudz vijīgi; arī maksts pamatīgi pacēlusies, bet tika taču no divām pusēm pārgriezta un pēc tam 2,5 stundas lāpīta, jo bērnam bija nepareiza guļa. Tātad tiku sakropļota pirms 35 gadiem. Šis rezultāts man tik daudz nozīmē, pat nespēju noticēt, ka varu nostāties uz izveseļošanās ceļa. Lai DIEVS TAS KUNGS Jūs sargā šajā brīnišķīgajā varoņdarbā cilvēces labā. Ar mīlestību…"
Ieteikumi, ārstēšanās ar ārstniecības augiem Noslīdējušu dzemdi vai izkritušu maksti pacelt ar medikamentu terapijas, ar ārstniecības augu maisījumu palīdzību diezin vai ir iespējams. Taču kompleksajā ārstēšanā es savām pacientēm ieteicu izmantot dzelteno ūdensrožu svaigo sakneņu esenci. To lieto dzimumnespējas un frigiditātes gadījumā.
FIBROMIOMA, DZEMDES MIOMA, POLIPI
Tradicionālajā medicīnā šīs slimības šķir. Mioma ir labdabīgs audzējs, kura attīstība saistīta ar endokrīnās sistēmas traucējumiem un estrogēnu paaugstinātu produkciju. Savukārt polips ir endometrija epitēlija patoloģisks izaugums (proliferācija) uz hroniska iekaisuma procesa fona. Taču tiek uzskatīts, ka polipa attīstību izraisa hormonālie traucējumi. Saskaņā ar informatīvi enerģētisko mācību gan šā audzēja, gan polipu attīstība ir saistīta, pirmkārt, ar Smalkā ķermeņa blīvuma samazināšanos, tāpēc mazā iegurņa orgānos tiek traucēta mikrocirkulācija un venozo asiņu aizplūšana, tiek izjaukts veģetatīvās nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas līdzsvars; otrkārt, ar enerģijas kustības traucējumiem galvenā Dievišķā kanāla sistēmā, piemēram, ar to, ka mugurkaulā jostasvietas un krustu apvidū izveidojusies enerģētiskā barjera. Ja minēto patoloģiju izraisījis otrais cēlonis, paciente no šīs slimības atbrīvojas trijos četros ārstēšanas gados. Ja slimības pamatā ir pirmais cēlonis, tad āi'stēšanas ilgums pie mums ir ne mazāks par pieciem gadiem, bet nejau katra sieviete ir gatava to "izturēt" un piekrist tik ilgam ceļam. No tā izriet arī rezultāti. Pacientēm, kurām ir šī patoloģija, jāpatur prātā, un mēs ik reizi to atgādinām, ka viņām ir jāatrodas sava ginekologa stingrā uzraudzībā. Ja mūsu veiktās ārstēšanas rezultātā audzējs vai polips samazinājies vai augšana apstājusies, ja izzudušas visas minētās slimības komplikācijas, tas nozīmē, ka ārstēšana rit sekmīgi un mums izdodas tikt galā ar problēmu, tātad izredzes uz. izdziedināšanu palielinās. Turpretī tad, kad triju nepārtrauktu ārstniecības ciklu laikā audzēja vai polipa augšana nav apturēta vai arī saglabājas un nesamazinās slimības klīniskās izpausmes, piemēram, asiņošana, mēs tomēr ieteicam operāciju. Par laimi, mums ir tikai dažas šādas pacientes. ĀRSTĒŠANA MŪSU KLĪNIKĀ IR EFEKTĪVA TIKAI TAD, KAD PACIENTE IZPILDA VI MŪSU IETEIKUMUS, PIEMĒRAM, PIEDALĀS NE TIKAI KLĀTIENES, BET ARI NEKLĀTIENES SEANSOS, IZPILDOT VISU ENERĢĒT VINGRINĀJUMU KOMPLEKSU Turklāt sievietes, kurām ir pilnvērtīga seksuālā dzīve, protams, izārstējas ātrāk, jo tiek likvidēts viens no šīs patoloģijas rašanās cēloņiem asins sastrēgumi, mikrocirkulācijas un venozo asiņu aizplūšanas traucējumi. Tāpēc es vienmēr savām pacientēm saku: ja tā vai cita iemesla dēļ jums izpaliek pilnvērtīga seksuālā dzīve, nekādā gadījumā neskatieties erotiskās filmas un nelasiet uzbudinošu literatūru. Tas ne tikai rada psiholoģiskas un dvēseles ciešanas, bet nereti arī kļūst par fibromiomu, miomu un polipu rašanās un progresēšanas iemeslu. Es iesaku ārstēšanas laikā jostasvietas apvidū pastāvīgi nēsāt mūsu ārstniecisko bukletu un noņemt to tikai uz nakti. Bet naktī bukletam jāatrodas zem jūsu matrača. Buklets jānēsā, līdz panākta pilnīga izveseļošanās, un, protams, ir jāizpilda visi šajā grāmatā aprakstītie enerģētiskie vingrinājumi.
Statistika Fibromiomu ārstēšanas rezultāti ( Izveseļojas 17,8 procenti pacienšu; visas slimības klīniskās izpausmes izzūd un audzējs jūtami samazinās 8,44 procentiem pacienšu; [ visas slimības klīniskās izpausmes izzūd un audzējs ne mazāk kā divas reizes samazinās 10,49 procentiem pacienšu; komplikāciju visā ārstēšanas laikā nav, daļa slimības klīnisko pazīmju izzūd, audzējs nedaudz samazinās vai tā augšana apstājas 22,43 procentiem pacienšu; redzamu uzlabojumu nav (šajā grupā iekļautas pacientes, kurām slimība noris bez simptomiem vai ar vāji izteiktiem simptomiem, kurām diagnoze noteikta uz ārsta veiktās apskates vai USI datu pamata un kuras līdz pat šim laikam nav izgājušas kontrolizmeklēšanu; viņu vidū ir 28,2 procenti tādu pacienšu, kuras apmeklējušas 1-3 seansu sērijas)
41,56 procentiem pacienšu. Lai panāktu pilnīgu izveseļošanos, mūsu pacientes vidēji apmeklējušas 24 ārstniecības sērijas, tie ir ne mazāk kā pieci gadi. Vai var neklātienē sev palīdzēt un izārstēties? Jā, visnotaļ. Ja tu, mana mīļā, izpildīsi visus mūsu ieteikumus, par kuriem esmu runājis iepriekšējās grāmatās un runāšu šajā grāmatā un savās nākamajās grāmatās.
Polipu ārstēšanas rezultāti L Izveseļojas 46,15 procenti pacienšu; ļj slimības klīniskās izpausmes izzūd un polips ne mazāk kā divas reizes samazinās 15,38 procentiem pacienšu; redzamu uzlabojumu nav 38,46 procentiem pacienšu. Lai panāktu pilnīgu izveseļošanos, mūsu pacientes vidēji apmeklējušas 18 ārstniecības sērijas.
Slimības vēstures No slimības vēstures nr. 1003659 (dzimšanas gads 1934.): "Labdien, mīļais Sergej Sergejevič! Beidzas 33. seansu sērija. Lūk, rezultāts: nav dzemdes flbromiomas, tā izzuda jau piektās ārstniecības sērijas laikā, reizē normas rādītājus atguva kreisais virsnieru dziedzeris, žultspūsll izzuda 2 cm liels akmens, kopš 1993. gada mana pirmā ārstniecības cikla laikiem nemoka radikulīts, labi darbojas zarnu trakts, brīnišķīgi guļu. Nostiprinājies urīnpūslis. Es pateicos Dievam par to, ka Viņš savulaik aizveda mani pie Jums. Zemu noliecu Jūsu priekšā galvu…" No slimības vēstures nr. 1009314 (dzimšanas gads 1954.): "Mīļais Sergej Sergejevič! Esmu Jums ļoti pateicīga par ārstēšanu: divās seansu sērijās man izzudusi zoba cista un fībromioma, nav vairs elpas trūkuma un paātrinātas sirdsdarbības lēkmju, kuras izraisīja palielinātais vairogdziedzeris, uzlabojies miegs, esmu atbrīvojusies no cērmēm, uzlabojusies zarnu trakta darbība…" Pārlūkojusi mūsu veiktās ārstēšanas rezultātus, tu, mana mīļā, vari teikt: "Bet neizveseļošanās procentuālais rādītājs Doktora Konovalova klīnikā tomēr ir augsts." Mūsu uztverē, mana mīļā, šis rādītājs ir ļoti augsts. Taču parastā, tradicionālā medicīna šīs patoloģijas ārstēšanā galvenokārt apmierinās ar novērošanu vai ne visai efektīvas hormonālās terapijas noteikšanu, vai ar ķirurģisko iejaukšanos, sākot ar izkasīšanu un beidzot ar mezglu vai visas dzemdes rezekciju. Turpretī pie mums šī patoloģija izzūd pilnībā vai gandrīz pilnībā vairāk nekā 60 procentiem pacienšu. Turklāt tu nesaņem hormonus vai citus preparātus, kuru blakus iedarbība grauj organismu, netiec "graizīta", bet tieši otrādi atbrīvojies arī no citām tevi traucējošām slimībām. Tas, ka daļai pacienšu ārstēšana nav devusi rezultātus, saistīts ar daudziem iemesliem, sākot ar sadzīviskām problēmām un beidzot ar lielo blakus patoloģiju vai galvenās patoloģijas nastu, ar kuru nemaz nav tik vienkārši tikt galā.
Ieteikumi, ārstēšanās ar ārstniecības augiem Ja ir šī patoloģija, ārstniecības augi ir līdzeklis, kas samazina komplikāciju (asiņošanas u.c.) iespēju. Jāpatur prātā, ka šie augi nav ārstēšanas līdzeklis. Plankumainie suņstobri lietot tikai pēc homeopātu ieteikuma un šo ārstu kontrolē. Nātres (šķidrais ekstrakts) dzert pa 30 40 pilieniem trīs četras reizes dienā saskaņā ar pievienoto instrukciju. Parastie pelašķi 20 g pelašķu apliet ar divām glāzēm vāroša ūdens, vārīt 10 minūtes, atdzesēt un izkāst. Dzert pa pusglāzei trīs reizes dienā mēnesi. Zalvālītes (aptiekā nopērkams ekstrakts) dzert pa 30 50 pilieniem trīs reizes dienā saskaņā ar instrukciju. Zalvālītes (saknes) 10 g sakņu vārīt 200 g ūdens 10 minūtes. Atdzesēt, izkāst un dzert pa ēdamkarotei trīs reizes dienā.
OLNĪCAS CĪSTAS, POLICISTOZE Sī slimība parasti tiek konstatēta nejauši sieviešu ginekoloģiskās izmeklēšanas gaitā vai veicot operāciju "akūta vēdera" gadījumā sakarā ar cistas sagriešanos vai asiņošanu. Pacientes ar šādu diagnozi nereti nodzīvo visu mūžu, nezinot, ka viņām bijusi cista. Turpretī, ja pēc izmeklēšanas tev, mana mīļā, paziņo, ka atrasta eista vai policistoze, tu sāc uztraukties. Bet tevi mierina, ka uztraukties nevajag, ka tu tiksi novērota. Ja cista nepalielināsies labi, ja sāks augt nāksies operēt, varbūt pat izdarīt olnīcas rezekciju. No informatīvi enerģētiskās teorijas viedokļa šo patoloģiju rada enerģijas kustības traucējumi orgāna šajā gadījumā olnīcas enerģētiskajā karkasā. Šā traucējuma dēļ izveidojas "sastingusi" enerģētiskā zona, kurā krasi samazinās fizioloģiskie procesi, enerģija virzās pa apvedartērijām un izveidojas vienādi lādētu strāvu situācija, kas noved pie dobuma vai dobumu izveidošanās. Savukārt, atjaunojot enerģijas plūsmu, tiek panākta izveseļošanās. Katras pacientes ārstēšanas efektivitāte ir izteikti individuāla. Nereti, kā mēs konstatējam, slimība izzūd pirmajās seansu sērijās, bet ir arī gadījumi, kad izdziedināšanās noris lēni. Pirmām kārtām tas izskaidrojams ar to, ka sieviete pēc seansa "zaudē" saņemto enerģiju, bet tātad ar tādām grūtībām atjaunotā Smalkā ķermeņa sistēma (sk. manu grāmatu "Ceļš uz veselību") jau dažas stundas pēc seansa atkal kļūst vāja. Turklāt šāda paciente parasti neizdara enerģētiskos vingrinājumus un aizmirst par neklātienes seansiem. Kā saglabāt saņemto enerģiju, kā Smalkā ķermeņa sistēmu pasargāt no sagraušanas? Par to mēs runājam savos seansos, par to es rakstu savās grāmatās. Statistika Cistu ārstēšanas rezultāti Izveseļojas 26,55 procenti pacienšu; 31,85 procentiem pacienšu cista samazinās par vienu trešdaļu un pat par 90 procentiem; uzlabojuma nav 15,24 procentiem pacienšu, no viņām 25,5 procenti apmeklējušas vienu vai divas seansu sērijas. Kontrolizmeklēšanu nav izgājušas 26,36 procenti pacienšu. Policistozes ārstēšanas rezultāti Izveseļojas 21,28 procenti pacienšu; 1 44,68 procentiem pacienšu policistoze samazinās par vienu trešdaļu un pat par 90 procentiem vai pārtop par nelielu cistu; uzlabojuma nav 34,04 procentiem pacienšu, no viņām 25 procenti apmeklējušas vienu vai divas seansu sērijas. Gribu atzīmēt, ka daļai manu pacienšu rezultāts izpaliek tāpēc, ka viņas neregulāri apmeklē seansus. Bet izveseļošanās ķīla ir tieši regularitāte un konsekvence. Tieši tāpat regulāra un konsekventa enerģētisko vingrinājumu izpilde un piedalīšanās neklātienes seansos tev, mana mīļā sieviete, kuru no manis šķir tūkstošiem kilometru, palīdzēs atbrīvoties no tavām daudzajām problēmām. Lai pilnībā atbrīvotos no cistas, mūsu pacientes vidēji apmeklējušas 19 ārstniecības sērijas, lai izārstētos no policistozes, 15 sērijas.
Slimības vēstures No slimības vēstures nr. 1009187 (dzimšanas gads 1954.)-. "…Apmeklēju 11. seansu sēriju. Izzudis haimorīts, noregulējusies zarnu trakta darbība, netraucē saaugumi, nesāp rokas un kāju locītavas, norimušas sāpes krustos un nozudušas varžacis uz kājām. Pēc nesenās USI datiem man paskaidroja, ka viss ir labi un nekā nav (man bija labās olnīcas cista). Esmu jau gandrīz vesela. Paldies, Doktor." No slimības vēstures nr. 1010262 (dzimšanas gads-1972.): "…Bez pārtraukuma apmeklēju 11. seansu sēriju… Šajā laikā uzlabojusies redze, pārstājušas sāpēt ceļgalu locītavas, nav vairs hroniskā
cistīta. Nu jau sešus mēnešus nav bijušas saaukstēšanās slimības. Agrāk slimoju ļoti bieži, rudenī pārcietu divas akūtas respiratorās saslimšanas, gripu, kas izraisīja komplikācijaspneimoniju un otītu. Bija pavājinājusies imūnsistēma, bet pēc antibiotiku lietošanas izveidojies augsts antiķermeņu titrs attiecībā uz raugveida sēnēm, man pat noteica sistēmisko mikozi. Tagad antiķermeņu titrs atbilst normai, vēdera izeja arī ir normāla, imunoloģija atbilst normai. Sieviešu problēmas: bija olnīcu policistoze, tagad saskaņā ar USI datiem nekā nav. Ļoti mocīja pirmsmenstruāciju sindroms: nelaba dūša, galvassāpes, uzbudināmība, desmit dienas iepriekš savārgums, mēnešreižu pirmajās dienās ļoti sāpēja vēdera lejasdaļa. Tā mocījos desmit gadus! Un tas viss pazuda gada laikā, kopš apmeklēju Jūsu seansus. Tas ir brīnums, kam grūti noticēt… Tagad, kad eju pie Jums, analīzes rāda, ka asins sastāvs atbilst normai, bet agrāk bija zems hemoglobīna un pazemināts trombocītu līmenis, asiņoja smaganas, rītos pa degunu nāca asinis. Tagad nekā tāda nav. Normalizējies spiediens, neuznāk savārgums un nogurums. Sākuši ātri augt nagi un galvas mati… Nemaz nezinu, kā lai Jums, Doktor, pateicas…" Šo anketu jaunā sieviete man iesniedza pirms daudziem gadiem. Viņu tik ļoti bija nomākušas slimības, ka viņa nemaz nepieminēja savu neauglību arī tad ne, kad veselība bija atgriezusies. Droši vien par to nerunāja tādēļ, ka neticēja iespējai šo vainu novērst. Es sacīju: "Iročka, bet tagad ir laiks padomāt par bērnu." Viņa turpināja nākt pie manis, mēs turpinājām cīņu par viņas laimi. Un tad pienāca 1999. gada 22. oktobris, kad jaunā sieviete kļuva par laimīgu māmiņu. Šo brīnišķīgo rezultātu bija devis mūsu kopīgais darbs, mūsu kopīgās pūles, mūsu izraudzītais Ceļš. No slimības vēstures nr. 1010457 (dzimšanas gads 1944.)-. "…Meita kopā ar mani apmeklēja 3 seansu sērijas. Viņai ir 25 gadi. Jau kopš pirmajiem seansiem viņai visu ķermeni lauztin lauza: te uzliek man galvu uz pleca, te nezina, kur rokas likt… Viņa dzer ūdeni un lieto bukletus. Pēc USI tika konstatēts, ka olnīcu policistozes nav. Tas ir brīnišķīgi." No slimības vēstures nr. A-000085 (dzimšanas gads 1959.): "Pie Jums ārstēties ierados no Maskavas apgabala Cehovas pilsētas. Apmeklēju otro ārstniecības ciklu. Atbraucu ar lielām grūtībām, tāpēc ka četrus mēnešus biju noslimojusi ar infekciozo miokardītu… Jau pēc pirmās seansu sērijas mitējās galvassāpes, kas mocīja katru dienu un divus gadus dzīvi darīja neciešamu. Norima briesmīgais pankreatīts: mitējās sāpes, pēc ēšanas vairs nebiju tuvu ģībonim. Regulāri dzeru ūdeni un nešķiros no bukleta, tas ļoti labi remdē sāpes (piecu minūšu laikā). Vairs raizes nesagādā sirds. Bet pats galvenais pirms trim gadiem sākās olnīcu cistozā deģenerācija. Tagad pēc kontrolizmeklēšanas ar ultraskaņas palīdzību es savām ausīm neticēju olnīcas ir veselas, viss izzudis. Milzīgs paldies Jums." Šī anketa ir spilgts piemērs tādam gadījumam, kad izzudusi slimība, kuru izraisījuši tikai un vienīgi traucējumi olnīcu enerģētisko artēriju sistēmā.
ENDOMETRIOZE Šai slimībai raksturīgs tas, ka endometrijs parādās un attīstās orgānos un audos, kur tam nevajadzētu būt. Rezultātā rodas problēmas dzemdē, olvados, makstī. Endometrija veidošanās audos saistās ar sāpēm, ar to, ka menstruāciju dienās palielinās jaunveidojumi un paši endometrija skartie orgāni. Tiek uzskatīts, ka šīs slimības attīstība ir saistīta ar olnīcu disfunkciju. Mēs uzskatām, ka endometriozes kā jebkuras hroniskas slimības attīstība ir saistīta ar traucējumu Smalkā ķermeņa sistēmas enerģētiskā potenciāla pazemināšanos, bet viss pārējais jau ir šāda traucējuma sekas. Tāpēc, atjaunojot Smalko ķermeni, mēs gūstam labus rezultātus.
Statistika
Izveseļojas 15,07 procenti pacienšu; ! 20,55 procentiem pacienšu lielā mērā (no 50 līdz 95 procentiem) izzūd visas slimības izpausmes; ne mazāk kā 25 procenti slimības izpausmju izzūd 13,51 procentam pacienšu; uzlabojuma nav (tai skaitā izzuduši mazāk nekā 25 procenti slimības izpausmju) 42,47 procentiem pacienšu, no viņam 22,6 procenti apmeklējušas vienu vai divas seansu sērijas. JA TIEK VEIKTA ŠĪS SLIMĪBAS ĀRSTĒŠANA NEKLĀTIENĒ, TĀ IETVER VISU Š GRĀMATĀ APRAKSTĪTO KOMPLEKSU, ENERĢĒTISKOS VINGRINĀJUMUS DZIEDINĀSANOS AR ĀRSTNIECĪBAS AUGIEM. Slimības vēstures No slimības vēstures nr. 1002609 (dzimšanas gads 1953.): "Pateicos Jums par tām pārmaiņām, kas ar mani notikušas. Ginekologi brīnās par to, ka tik īsā laikā izzudusi plaša endometrioze, izbeigušās sāpes, mēnešreizes kļuvušas regulāras un nesāpīgas…" Mana mīļā sieviete! Domāju, ka esmu tevi jau nogurdinājis ar statistiskajiem datiem par mūsu veiktās ārstēšanas rezultātiem. Es varētu vēl turpināt stāstījumu par daudzām sieviešu dzimumsferas slimībām, un tici man katrā no tām rezultāti nav sliktāki. Galvenais man gribas tevi pārliecināt, ka jebkura hroniska slimība ir tāda tikai tāpēc, ka tu un ārsts, kas tev dod padomus un ārstē, esat pārliecināti, ka šī slimība tev ir uz mūžu. Bet tas savukārt nozīmē, ka gluži vienkārši ir jāizvairās no provocējošiem faktoriem, kuri rada slimības saasinājumu. Ja saasinājums tomēr ir radies, tas jāārstē pēc pilnas programmas. Uzskatu, un mana ilggadīgā pieredze to apstiprina, ka kopā ar pacientu mēs varam tikt galā ar jebkuru slimību. Mana mīļā, lai kur tu šobrīd atrastos, kļūsti par manu pacienti. Pievienojies lielajam un brīnumainajam Radīšanas Enerģijas Laukam, un mēs tiksim galā. Dzirdi noteikti tiksim galā ar jebkuru tavu problēmu. Paskaties, no kādām slimībām un problēmām atbrīvojušās manas pacientes.
KOMBINĒTU TRAUCĒJUMU APVIENOJUMS No slimības vēstures nr. 1003621 (dzimšanas gads1961.): "…Esmu apmeklējusi trīs seansu sērijas. Galvenā problēma dzemdes fibromioma, hronisks piedēkļu iekaisums, cistozi veidojumi olnīcās, stipras galvassāpes un sāpes krustos un vēdera lejasdaļā, biežs nespēks, bāla seja un samaņas zaudēšana transportlīdzekļos. Un tas viss 30 gadu vecumā! …Gribu pavēstīt par lielu prieku: 1993. gada decembrī, kad biju aizgājusi pie ginekologa, pašai un ārstam par pārsteigumu man neko neatrada, viss ir tīrs. Sergej Sergejevič! No visas sirds pateicos Jums par izārstēšanu: pilnīgi mitējušās galvassāpes, nav reakcijas uz lakām, krāsām u. tml., guļu ciešā miegā, vairs nesāp rokas, guļu gan uz viena, gan otra sāna, sirdi nejūtu, dzeru kafiju, esmu mierīga, uzlabojusies zarnu trakta darbība, nav nemitīgi jādomā par to, kur sameklēt tualeti, dzīvoju ar vīru, nebaidoties no sāpēm, klimats ģimenē ir labs, neburkšķu ne uz bērniem, ne vīru, izzuduši sastrutojumi uz sejas. Visai ģimenei ir milzīgs spēku pieplūdums, dienas gaitā nemaz nenogurstam." Ko lai te piebilst? Kur, kurā klīnikā vai slimnīcā 60 stundu laikā var atbrīvoties no tik daudzām diagnozēm un problēmām? No slimības vēstures nr. 1010057 (dzimšanas gads 1953.): "Mīļais Doktor! Apmeklēju 4. seansu sēriju. Es pildu visus Jūsu ieteikumus: guļu uz bukletiem, dzeru ūdeni. Mans vispārējais veselības stāvoklis it kā nav mainījies, taču es ar prieku Jums ziņoju, ka ārsts, pie kura biju aizgājusi, lai izgrieztu dzemdes kakla polipu un ārstētu abu olnīcu cistozos veidojumus, man neko neatrada. Biju ļoti pārsteigta, man noteica pat papildu izmeklēšanu, bet arī tā neko neparādīja…" Brīnišķīgs, manai pacientei nezin kāpēc negaidīts rezultāts. Tik ļoti negaidīts, ka viņa jau piecus gadus nerādās mūsu klīnikā. Es nemaz nerunāju par to, ka viņas, bijušās pacientes, ātri aizmirst savu Doktoru. Tāds jau ir tas liktenis visiem tiem, kuri dara labu. Vai vajadzētu pie tā pierast? Es nespēju. No slimības vēstures nr. A-005882 (dzimšanas gads 1937.): "Godātais Sergej Sergejevič! Jau pēc vienas pie Jums aizvadītas sērijas rodas uzticība Jums un Jūsu ārstiem, un savam organismam… Man izzudusi fibromioma (10 nedēļas) un visi mezgli olnīcās (pēc USI datiem), nav vairs dzemdes noslīdējuma un problēmu ar kuņģi un zarnu traktu, ar aknām un aizkuņģa dziedzeri, nierēm utt… Meita ārstējās pie Jums, un pēc tam viņai iestājās grūtniecība. Bet pirms tam tas nekādi neizdevās. Tagad gaidām pirmdzimto… Šajos divos gados, kopš ārstējos pie Jums, man ir tik daudz uzlabojumu, kā vēl nekad mūžā nav bijis…" Lūk, tā šī paciente rakstīja 1995.gadā un… pazuda, pat adresi neatstāja. Viņas meita ir dzemdējusi, bet es par to neko nezinu, tātad viņas meitiņas pie mums uzskaitē nav, tātad mūsu dati par neauglības ārstēšanu ir zemāki par reālajiem rezultātiem. Par to es runāšu vēlāk. No slimības vēstures nr. 1010397 (dzimšanas gads 1945.): "Esiet sveicināts, godātais Sergej Sergejevič! Esiet sveicināts, sirdij mīļais un dārgais Cilvēk! Es nekaunos tā rakstīt, jo uzskatu, ka savas sirds siltumu varu dāvāt arī Jums, savam iemīļotajam Doktoram. Es sevi pat salīdzināt nespēju ar to sievieti, kāda biju vēl pirms gada, pirms ierašanās pie Jums. Tā ir kā diena pret nakti… Sirds išēmiskā slimība neliek sevi manīt, asinsspiediens pazeminājies no 300/150 līdz 160/90 mm dz. st., pārgājis hroniskais otīts un haimorīts, uzlabojusies redze, mitējušās sāpes krustos, analīzes attiecībā uz pielonefrītu ir labas un stabilas, uzsūkušies sabiezinājumi kreisajā krūtī, izzuduši pēcoperācijas saaugumi (pēc kreisās nieres operācijas) un kreisā piedēkļa cista, pacēlusies dzemde, savā vietā nostājusies kreisā niere, nav vairs urīna nesaturēšanas, iekšējo orgānu tūskas un poliartrīta, noregulējusies vēdera izeja, miegs kļuvis ciešs, guļu mierīgi. Nepieliekot nekādas pūles, gada laikā esmu novājējusi par 10 kg. Esmu sākusi justies aizsargāta, radusies ticība sev, miers, noskaņojums ir labs un līdzsvarots. Radusies sajūta, ka saule spīd arī man. Neviena klīnika, neviens ārsts, neviens ārstu kolektīvs nebūtu spējis gada laikā manā labā izdarīt tik daudz… Dievišķās Enerģijas ietekmē no atlūzām un atsevišķiem gabaliņiem atkal
esmu tapusi par dzīvespriecīgu cilvēku. Cik precīzi pateikusi šī sieviete, šī paciente: "no atlūzām un atsevišķiem gabaliņiem". Jā, slimība ne tikai sadala ķermeni atsevišķos fragmentos, bet arī sagrauj visu cilvēku. Lai slimību uzvarētu, ir jāsakopo ne vien visi aizsargspēki, visi evolūcijas dotie aizsargmehānismi gan šūnu un orgānu līmenī, gan garīgajā un mentālajā līmenī, ir jāsakopo visas cilvēka organisma sastāvdaļas (sk. grāmatu "Ceļš uz veselību"), un tad tiek gūta uzvara. To nav viegli izdarīt, un par to nav viegli pat runāt, jo nejau katrs sapratīs, bet es ceru, ka tu, mana mīļā, mani jau saproti, es ceru, ka tu esi izlasījusi visas manas grāmatas. Es noteikti tev pavēršu aizvien jaunas informatīvi enerģētiskās mācības dāvāto zinību lappuses, un, pateicoties šai mācībai, mēs uzvaram slimību un mācāmies šajā pasaulē dzīvot bez slimībām.
PIRMSMENSTRUĀCIJU SINDROMS Cik daudz ciešanu un moku šis sindroms sagādā jaunām sievietēm: tas visbiežāk sastopams vecumā no 16 līdz 20 gadiem, lai gan vērojams arī pēc 35 gadiem. Es neminēšu visus šīs patoloģijas simptomus. No savu pacienšu stāstītā zinu, cik daudz viņām nācies pārdzīvot, cik daudz nācies ārstēties, lietojot hormonus (šīs slimības attīstība saistīta ar hormonālās sistēmas disfunkciju), trankvilizatorus, vitamīnus, diurētiskos līdzekļus, ievērot diētu utt. Un nekas nepalīdz. Es zinu, ka visas šīs sievietes, kas kļuvušas par manām pacientēm, ir izārstējušās un atbrīvojušās no šīs kaites.
Slimības vēstures
No slimības vēstures nr. 1005868 (dzimšanas gads 1957.): "Mīļais Sergej Sergejevič! Nevaru nepastāstīt par to elli, kurā nokļuvu kopš 14 gadu vecuma, kopš tā laika, kad sākās mēnešreizes. Tās bija saistītas ar tādām sāpēm, ka es nebalsī kliedzu, burtiski skrēju vai stāvus sienā, jutos kā spīdzināšanā un saucu palīgā visus svētos. Nekādas tabletes nepalīdzēja, un tikai platifilīna un analgīna injekcijas nedaudz remdēja sāpes. Šajā laikā man vairākas reizes injicēja pat narkotikas, kad es no sāpēm zaudēju samaņu un mamma baidījās, ka nomiršu. Ārsti teica, ka neko nevarot darīt, centās iegalvot, kas viss pāries, kad būšu apprecējusies. Apprecējos nepārgāja. Tad viņi teica: "Dzemdēsi bērnu, un pāries." Dzemdēju bērnu nepārgāja. Tad tika solīts: "Pēc otrā bērna pāries." Dzemdēju otro bērnu nepārgāja. Bet pārgāja pēc pirmās ārstniecības sērijas 4. seansa! Nav vārdos pasakāma mana pateicība Jums par to, tāpēc es nemaz nemēģināšu… Man labi darbojas zarnu trakts, kuņģis nesāp, tagad ēdu to, ko ilgus gadus nevarēju atļauties, seansu periodā (ilgāk nekā gadu) ar saaukstēšanās slimībām sirgu reti. Šoruden gaidīju kārtējo migrēnas lēkmi, bet tās nebija…" Tas ir rakstīts pirms sešiem gadiem, kad pacientei bija 37 gadi. No slimības vēstures nr. 1006861 (dzimšanas gads 1957.): "…Apmeklēju 3. seansu sēriju. Man uz pieres bija liela čūla. Pēc pirmās seansu sērijas pievērsu uzmanību tam, ka šī čūla, kas pusgadu nedzija, pēkšņi sākusi ievilkties uz iekšu, bet vēlāk izzuda pavisam. Vieta, kur šī čūla bija, ir līdzena un tīra. Čūla vairs neparādās… Man ir traucēts menstruālais cikls, tāpēc pastāvīgi lietoju hormonu tabletes. Bez tām man ir briesmīgas galvassāpes, kurām līdzi nāk nelaba dūša un vemšana. Reiz visu galvas kreiso pusi pārklāja kaut kas līdzīgs garozai. Man bija liels svars, lai gan pastāvīgi ievēroju diētas. Jau pirmās seansu sērijas laikā atjaunojās cikls. Svars samazinājās par 10 kg, galvassāpes mitējās. Tagad nekādas hormonu tabletes vairs nelietoju. Un vēl nostiprinājušās acis, pat televizoru skatos bez brillēm redze nemitīgi uzlabojas. Doktor! Lūdzu, neatstājiet mūs! Jūsu Ticība un Mīlestība dara brīnumus!" LAI TU, MANA MĪLĀ, VARĒTU NEKLĀTIENĒ ATBRĪVOTIES NO ŠĪS PROBLĒMAS, JĀPIEDALĀS NEKLĀTIENES SEANSOS, JĀNĒSĀ ĀRSTNIECISKAIS BUKLETS UZ KRUS UN JĀIZPILDA ENERĢĒTISKO VINGRINĀJUMU KOMPLEKSS. Bet tagad daži vārdi par pacientēm, kas sevi ieskaitījušas to slimnieču grupā, kurām mūsu veiktās ārstēšanas rezultātā "nav uzlabojuma". Burtiski tajās dienās, kad šīs grāmatas rakstīšana tuvojās nobeigumam, es lūdzu, lai mani darbinieki atlasa dažas šo pacienšu slimības vēstures un precizē, kā viņām šobrīd klājas. Rezultātus šai grāmatai mēs taču apkopojām pirms vairākiem mēnešiem, un viss varēja un tam vajadzēja mainīties. Lūk, 2000. gada 6. martā notikušo mūsu pārrunu rezultāts. No slimības vēstures nr. 1005440 (dzimšanas gads 1943.): "Maksts sieniņu noslīdējums saglabājies, bet ar to saistītās sāpes un diskomforta sajūta ir pārgājusi. Bija slims mugurkauls paciente atzīmē pilnīgu slimības izzušanu. Nav vairs plakanās pēdas. Jūtas moža, darbā maksimāli noslogota. Apmeklē 30.
ārstniecības ciklu." No slimības vēstures nr. 1008132 (dzimšanas gads 1956.): "Olnīcas cista samazinājusies, tāpēc ārsts atcēla paredzēto operāciju; turklāt izzudusi taisnās zarnas plaisa un attiecīgi mokošā asiņošana. Turpina ārstēties, apmeklējot 27. ārstniecības ciklu." No slimības vēstures nr. 1011101 (dzimšanas gads 1945.): "Pēdējā kontrolpārbaude ar USI palīdzību olnīcas cistu neuzrāda; rimušās biežās migrēnas, ievērojami labāk darbojas kuņģa un zarnu trakts, nepaaugstinās cukura daudzums asinīs. Ārstēšanas rezultātus paciente novērtē kā acīmredzamu uzlabošanos…" No slimības vēstures nr. 1011801 (dzimšanas gads 1950.): "Olnīcu policistoze. Kontrolpārbaudi ar USI palīdzību nav veikusi, jo nav sūdzību. Traucējumus radīja nieres cista niere nedarbojās, tāpēc vajadzēja operēt. Seansu rezultātā niere sāka darboties, operāciju atlika. Jūtas labi, turpina ārstēties. Tagad nāks uz 28. ārstniecības sēriju." No slimības vēstures nr. 1014343 (dzimšanas gads -1945.): "…Apmeklē 16. ārstniecības ciklu. Pamatdiagnoze krūts vēzis, bet dzemdes noslīdējums ir blakus diagnoze. Sāpīgu sajūtu nav, diagnozi noteica ārsts, izdarot izmeklēšanu. Attiecībā uz galveno slimību atzīmē stāvokļa stabilizāciju, visas analīzes labas, pašsajūta arī laba. Pēc apstarošanas bija ādas apdegums un čūla, tagad ir liels progress un stāvoklis uzlabojas." No slimības vēstures nr. 1014882 (dzimšanas gads 1944.): "Dzemdes fībromioma. Paciente apmeklē 31. ārstniecības sēriju. Pēc kārtējās izmeklēšanas un USI datiem, fībromioma samazinājusies. Fibroadenomatoze neliek sevi manīt, izdalījumi izbeigušies. Pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs. Piedalīsies ārstēšanā neklātienē." Mani darbinieki izlases veidā paņēma 38 slimības vēstures. Trīs pacientes neizdevās sazvanīt. Vispārējā aina atbilst iepriekš minētajiem piemēriem. Turklāt jāteic, ka dažas pacientes gluži vienkārši neiet uz kontrolpārbaudēm un tādēļ nevar novērtēt savu stāvokli attiecībā uz konkrēto problēmu. Tāpēc, mana mīļā, es atkal vēršu tavu uzmanību, lūk, uz ko: ja tev ir noteikta tā vai cita diagnoze, katrā ziņā ej uz kontrolpārbaudēm. Tas ir vajadzīgs ne jau man un nejau tavam ārstam, tas pirmām kārtām ir vajadzīgs tev, lai neatstātu neievērotu slimības saasināšanos. Ja viss ir labi, tad ir brīnišķīgi. Bet ja slimība progresē… Pat, izdarījuši šo nelielo aptauju, mēs secinājām, ka dažas sievietes, kurām ir erozija, mastopātija, hronisks adneksīts un citas slimības, nav apmeklējušas ārstu no trim līdz sešiem gadiem. Tas nav pieļaujams. Mana mīļā! Pilnīgi dabiski, ka šajā nelielajā grāmatiņā es nevaru aplūkot katru konkrēto diagnozi vai sindromu, katru sieviešu dzimumsfēras slimību. No informatīvi enerģētiskās mācības pozīcijām tas nav obligāti, tāpēc ka JEBKURAS ORGANISMA PATOLOĢIJAS ATTĪSTĪBU ES APLŪKOJU ORGANISMA UN VISU TĀ SASTĀVĀ IETILPSTOŠO ĶERMEŅU HARMONIJAS TRAUCĒJ Rezultātā rodas tās vai citas fizioloģiskās sistēmas vai konkrētā orgāna patoloģija. Tāpēc ārstēšana, ko veicu, ir vērsta uz visu organisma sistēmu atjaunošanu. Par to es pastāvīgi stāstu savās grāmatās un īpaši sīki par to runāšu nākamajā grāmatā, kurā aplūkošu tematu kā paplašināt tavas zināšanas par sevi pašu informatīvi enerģētiskās mācības gaismā. Tieši šīs zināšanas palīdz izdziedināt pirmām kārtām organismu kopumā un katru konkrēto orgānu vai fizioloģisko sistēmu. Onkoloģija ir atsevišķa problēma, un par to mēs runāsim atsevišķā grāmatā. Krūšu dziedzeru, vairogdziedzera slimības un citas sarežģītas slimības arī tiks aplūkotas atsevišķi.
VECUMA… ĀRSTĒŠANA Tagad es gribu, lai jūs uzzinātu, kā Radīšanas Enerģijas ietekmē pārvēršas manas mījās sievietes. Viņas kļūst jaunas, skaistas, slaidas… No slimības vēstures nr. 1001985 (dzimšanas gads 1939.): "…Pagājušajā gadā apmeklēju četras seansu sērijas, jutos un joprojām jūtos teicami. Esmu notievējusi par 10 kg, mitējušās mugurkaula sāpes, vairs nesalst kājas, kad eju gulēt, izzudusi pavasara alerģija, nesāp roku locītavas… Savos 55 gados jūtos kā trīsdesmitpiecgadīga. Vairs neuztraucos par sīkumiem…" No slimības vēstures nr. 1001209 (dzimšanas gads 1934.): "…Apmeklēju 13. seansu sēriju. Esmu pārsteigta, pateicos Jums un savām šūniņām par atbrīvošanu no slimībām. Notikušas pārvērtības ar matiem, pazudis sirmums, matu krāsa kļuvusi tāda pati kā jaunībā ruda. Es pat nepamanīju, kā tas notika. Man neviens nedod 60 gadus…" No slimības vēstures nr. 1004581 (dzimšanas gads 1956.): "Mīļais Doktor! Paldies liktenim, kas mani aizveda uz Jūsu seansiem. Es tos apmeklēju jau vairāk nekā gadu. Jūtos daudz labāk nekā pirms tam. Kuņģis nesāp, diētu neievēroju, ēdu nelielām porcijām, vispārējais stāvoklis un noskaņojums labs… Un vēl kāds prieks: pirms gada svēru 85 kg, tagad sveru 69 kg…" No slimības vēstures nr. 1004436 (dzimšanas gads 1935.): "…Apmeklēju 4. seansu sēriju. Veselus 15 gadus mocīja bronhiālā astma, holecistīts, pielonefrits, bet ar USI palīdzību pirms trim gadiem man konstatēja akmeņus žultspūslī, akmeņus arī aknās un žultsvados, deformējošu kāju artrozi… Pagājušā gada novembrī, pēc saaukstēšanās, bija bronhiālās astmas saasinājums. Paziņas aizveda mani pie Jums aptuveni nedēļu pēc slimības sākuma. Nezinu, kur viss pazuda, jau pēc pirmā seansa es atkal normāli elpoju, bet Jūs jau zināt, kāda ir astmātiķa elpošana viena vienīga sēkšana. Pēc nedēļas pulmonologs nekādu sēkšanu nekonstatēja… Nosūtīja izdarīt izmeklēšanu ar USI palīdzību. Kad jautāju par akmeņiem žultspūslī, aknās un nierēs, ārsts teica, ka nekādu akmeņu man nav. Cik pārsteigta un priecīga biju, tas Jums, Sergej Sergejevič, es domāju, ir skaidrs. Pateicoties Jūsu brīnumainajiem seansiem, man līdztekus jau minētajam uzlabojās miegs, noregulējās vēdera izeja, esmu sākusi labāk redzēt, mazāk sāp kājas, dažkārt nesāp nemaz. Vienā no seansiem mani pazina kāda sieviete, ar kuru nebijām redzējušās gandrīz 50 gadus. Viņa teica, ka līdz 7. klasei esam mācījušās vienā skolā. Tas nozīmē, ka izskatos jaunāka un mani pēc tik daudziem gadiem var pazīt. Visi šā notikuma aculiecinieki, kas ģērbtuvē vēroja šo ainu, bija pārsteigti…" No slimības vēstures nr. 1006823 (dzimšanas gads-1952.): "Mīļais Sergej Sergejevič! Gribu pastāstīt par mammu. Viņa apmeklēja tikai vienu sēriju, kad viesojās pie mums. Tas ir brīnums! Viņa 26 gadu vecumā kļuva atraitne, bet, sasniegusi 40 gadus, jau bija pilnīgi sirma. Pēc seansiem parādījās melni mati, bet viņai jau ir 70 gadu. Viņa 30 gadus bija sirma, un tagad mati pakāpeniski kļūst tumši! Ilgus gadus kāju deformācijas puni neļāva uzvilkt pieklājīgus apavus, bet tagad šie puni dilst, no kakla nobirušas sīkās kārpiņas. Viņa ir šokēta un laimīga…" No slimības vēstures nr. 1007300 (dzimšanas gads 1946.): "Mīļais Doktor! Rit 2. ārstniecības cikls, un man trūkst vārdu, lai Jums pateiktos. Esmu skaisti notievējusi. Man saka komplimentus. Sievietes pat domā, ka esmu iemīlējusies. Es atbildu: Doktorā. Izzudušas daudzas kaites, un man vairs negribas tās atcerēties… Guļu labi. Seansos ir tik labi, ka pat tad, kad būšu pilnīgi vesela, tomēr tos apmeklēšu… Paldies." No slimības vēstures nr. 1008380 (dzimšanas gads-1924.): "…Pēc notievēšanas seansa piecu mēnešu laikā mans svars samazinājies no 81 kg līdz 65 kg. Par to esmu ļoti priecīga. Man no sejas nogājusi kārpa. Divi labās rokas pirksti bija paralizēti, tagad viss ir normāli. Paldies, Doktor." No slimības vēstures nr. 1009255 (dzimšanas gads 1934.): "…Pēc četru seansu sēriju apmeklēšanas izzudusi šķielēšana, vairs nesāp krusti, gūža, kuņģis, noregulējusies zarnu trakta darbība, normalizējies
asinsspiediens, labāk guļu, iztaisnojušies roku un kāju pirksti, pēdu apakšas kļuvušas tīras un baltas kā bērnam, izzuduši sacietējumi un varžacis, nostiprinājušās smaganas. Vairs neuztraucos par katru sīkumu. Biju ieņēmusi galvā domu, ka vajag notievēt vēl par 3 kg, lai gan man it kā bija normāla figūra, taču reiz spoguļa priekšā secināju, ka figūra ir kļuvusi ideāla gluži kā jaunavai. Pat vīrs pamanījis, ka man ir figūra kā jaunai meitenei (vai nav tiesa, doma ir materiāla?), mitējušās sāpes vēdera lejasdaļā…"
3. nodala enerĢĒtiskie vingrinĀjumi ,,,»
KAS JĀPATUR PRĀTĀ, IZPILDOT VINGRINĀJUMUS
Lai atbrīvotos no slimībām, tiktu no tām vaļā, ir jāpiespiež organisma aizsargmehānismi un fizioloģiskās sistēmas darboties vienotā veselīgā, saskanīgā režīmā. Lai tas notiktu, iespējami īsā laikā jāatjauno cilvēka Smalkā ķermeņa sistēma un pēc tam jāiemāca viņam to uzturēt veselīgā, stabilā stāvoklī (sk. manu grāmatu "Ceļš uz veselību"). Šīs sistēmas atjaunošanai un uzturēšanai normālā stāvoklī es ieteicu enerģētisko vingrinājumu kompleksu, kas izpildāms stingri noteiktā secībā ik dienas ne mazāk kā divas reizes: rītos tūlīt pēc pamošanās un vakaros pirms gulētiešanas. Enerģētiskie vingrinājumi izdarāmi tikai un vienīgi tad, kad dvēselē un domās valda miers! Tu nekur nesteidzies, tu esi viena, vienatnē pati ar sevi un Visumu. PIRMS ENERĢĒTISKO VINGRINĀJUMU UZSĀKŠANAS NOVIETO UZ BUKLETA G ŪDENS! KA UZSĀKT VINGRINĀJUMU IZPILDI Istabā neviena nav, valda klusums un miers. Tikko dzirdami skan nomierinoša mūzika. Nostājies uz bukleta (var sēdēt uz krēsla tad kājas ir uz bukleta; var gulēt gultā, ja tas ir no rīta tūlīt pēc pamošanās, tad buklets atvērtā veidā, pavēršot fotogrāfiju pret sevi, jānovieto uz sirds), aizver acis un domās no savas istabas pārcelies uz Sanktpēterburgu. Pat ja nekad šajā pilsētā neesi bijusi, droši vien fotogrāfijās, televizora ekrānā vai, visbeidzot, vēstures mācību grāmatā būsi redzējusi Pētera un Pāvila cietoksni. Klīnikas zāle atrodas faktiski pilsētas centrā, blakus Pētera un Pāvila cietoksnim, un tur es izsaucu Radīšanas Enerģiju. Tur notiek manu pacientu, arī neklātienes pacientu, izdziedināšana. Iztēlojies, ka ieej zālē un ērti apsēdies kādā no krēsliem. Šādi noskaņojusies, uzliec plaukstas uz sirds, aizver acis un klusu, gandrīz čukstus noskaiti lūgšanu, kas aicina Radīšanas Enerģiju: "Kungs! Tev atdoto sirdi atdodu tikai Tev. Visi pasaules spēki nespēs saraut to pavedienu, kas vieno Tevi un mani. Visi naidīgie spēki atkāpsies un nekustīgi un pasīvi sastings manas un Tavas sirds mīlestības un spēka priekšā. Lai notiek tā. Amen." Pēc tam iztēlojies manu seju, manu veidolu un klusu aicini: "Doktor, esi kopā ar mani!" Tu, mana mīļā, vari piesaukt Radīšanas Enerģiju ar manu starpniecību, lietojot arī citus vārdus, tādus, kas tev tajā brīdī ienāk prātā. Kad aicinājums izteikts, saglabā mierīgu dvēseles stāvokli un ar aizvērtām acīm paliec vēl 30 40 sekundes, varbūt pat ilgāk. Šajā laikā centies pilnīgi nomierināties un lūdz To Kungu un Dievmāti tev dāvāt bērnu. Ja bijuši aborti, tad nožēlo šo grēku, tikai dari to godīgi un no visas sirds, un palūdz Visuma Mātei piedošanu. To izdari katrā ziņā! Turklāt piedošanu ikreiz lūdz tieši šajā brīdī ne agrāk un ne vēlāk. Bet pēc tam pateicies Tam Kungam par tev doto iespēju atkal iepazīt mātes laimi. Un šajā brīdī iedomājies savu nākamo mazuli, viņa veidolu, sajūti viņu sevī un iztēlojies, ka tavā istabā ielido maza zeltaina enerģijas lodīte un apstājas virs tevis. Ļauj vaļu savai iztēlei. Taču necenties sajust ko neparastu. Tomēr, ja kaut kas neparasts sāksies, nebaidies. Viss notiek normāli, Radīšanas Enerģijas kontrolē. Mana mīļā lasītāja, mans mīļais lasītāj! Mans mīļais cilvēk! Es saprotu, ka mēs pie šādas "saskarsmes" neesam pieraduši, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā notiek ar kaut ko nesaprotamu, neredzamu, bet
tātad, kā mums šķiet, ar kaut ko nereālu. Es pat pieļauju, ka, nonākusi līdz šai grāmatas lappusei, 0 Ja tev ir problēma ar dzimumsfēru, tad, protams, nevajag lūgt, lai tev dāvā bērnu. Gluži vienkārši centies saglabāt dvēseles un ķermeņa mieru un čukstus pasaki paldies Tam Kungam, Visumam, ka Radīšanas Enerģija ir ienākusi tavā mājā un ienāk tevi. to gribēsi grāmatu aizvērt, lai vairs nekad neatvērtu. Taču nedari to! Nekādā gadījumā nedari to. Atceries ar tevi runā ārsts, doktors, kurš jau palīdzējis tūkstošiem un desmitiem tūkstošu cilvēku. Tu gribi atgūt veselību? Jā. Tad pievienojies mums un dari to, kas rakstīts šajā grāmatā un visās manās grāmatās. Dažkārt tev, mans mīļais lasītāj, būs gadījies dzirdēt par balto un melno maģiju, par kaut kādiem melnajiem un baltajiem spēkiem un tamlīdzīgas lietas. Iegaumē! Kad mēs runājam par Visuma Vienoto informatīvi enerģētisko telpu, tā nevar cilvēkam atnest nelaimi, slimības, nodarīt ļaunu utt. Radīšanas Enerģijas lauku uzdevums, kā tu atceries tio manas grāmatas "Ceļš uz veselību", ir uzturēt dzīvību. Tieši ar šo Spēku "strādāju" es. Ļaunums nenāk no Visuma. Ļaunums nāk tikai no cilvēka: no viņa melīgajām, ļaunuma pilnajām domām, no skaudības… Esmu nācis, lai ar atvērtu sirdi, zināšanām un pieredzi tev palīdzētu. Esmu nācis, un kopā ar mani nāk pats lielākais spēks Radīšanas Enerģija. Pieņem to ar atvērtu sirdi un tīrām domām. Un tātad domās "paņemam" mirdzošo zeltaino enerģijas lodīti un turam to sirds apvidū, turklāt savu sirdi "redzam" šīs lodītes centrā. Pēc tam pievienojam enerģētiskos vingrinājumus. Tie jāizdara bez steigas, bez rosīšanās, maksimāli atslābinot ķermeni. "Laiski" un vienmērīgi jādarbojas tikai tiem muskuļiem, kuri nodrošina kustību. Turklāt domas ir koncentrētas uz vingrinājumu un enerģijas noturēšanu un vadīšanu. Ja tava problēma ir neauglība, visu procedūru norises laiku tu nemitīgi domā par bērnu, "redzi" savu mazuli, jūti viņu sevī. Pievērsiet uzmanību! [' Ja nestāvēsit uz bukleta, domās "nevadīsit" enerģiju un turklāt jūsu kustības būs ātras un asas, jums nekas nesanāks! Tāpēc ka jūs šos vingrinājumus padarīsit par vienkāršiem fiziskiem vingrojumiem, turklāt ne pašiem labākajiem un ne pārāk efektīviem. Paturiet prātā, ka nedrīkst izjaukt enerģētisko vingrinājumu izpildes secību! Jo arī tad nepanāksit nekādu efektu. ] Ja enerģētisko vingrinājumu laikā jums radīsies straujas un sāpīgas reakcijas un stāvokļi, vingrinājumi tūlīt jāpārtrauc, nedaudz jāatpūšas, jānomierinās un to izpilde jāturpina bez bukleta. CILVĒKIEM AR PSIHISKIEM TRAUCĒJUMIEM VISAS ENERĢĒTISKĀS PROCEDŪRA AIZLIEGTAS! Sāciet izpildīt pirmās grupas vingrinājumus. To mērķis ir atjaunot Smalkā ķermeņa formu un apjomus. Pēc tam pārejiet pie "Grāmatā, kura dziedē gremošanas orgānus" aprakstītajiem otrās grupas vingrinājumiem, kas paredzēti sirds un asinsvadu sistēmas atjaunošanai, un tikai tad ķerieties pie dzimumsfēras slimības ārstējošiem enerģētiskajiem vingrinājumiem, izvēloties sev nepieciešamās grupas procedūras. NEVAJAG ENERĢĒTISKOS VINGRINĀJUMUS UZSĀKT TŪLĪT, IZLAIŽOT PIRMĀS OTRĀS GRUPAS VINGRINĀJUMUS, JO EFEKTS BŪS NENOZĪMĪGS VAI ARĪ TĀ NEBŪS NEMAZ. ENERĢETISKJE VINGRINĀJUMI PACIENTĒM, KURAS SIRGST AR HRONISK DZIMUMORGĀNU IEKAISUMIEM A 1. Abas rokas uz sirds. Acis aizvērtas. Domās 10 20 sekundes turiet zeltaino enerģijas lodīti sirds apvidū, pēc tam, atkal domās, enerģiju pa artērijām pārvietojiet uz dzemdi un tās piedēkļiem, maksti un ārējiem dzimumorgāniem. Vingrinājumu izdariet lēni, nesteidzīgi, negaidot nekādas sajūtas (TAS, KA NAV NEKĀDU SAJŪTU, NEIETEKMĒ ĀRSTĒŠANĀS EFEKTIVITĀTI, lai gan daudziem saj parādās tūlīt kā artēriju pulsācija tajā vai citā orgānā). Šī procedūra ilgst ne mazāk kā divas trīs minūtes. Nekoncentrējieties uz savām sajūtām un nepārtrauciet vingrinājumus pat tad, ja šīs sajūtas ir sāpīgas. Tā
ir reakcija uz konkrētā orgāna kaites ārstēšanu. 2. Pēc tam, domās enerģiju no sirds turpinot vadīt pa artērijām, labo roku pārvietojiet uz dzemdes apvidu, bet kreiso atstājiet uz sirds. Parasti šajā brīdī karstuma, siltuma sajūta un pulsācija pastiprinās, taču nejau katrā ziņā dzemdē, bet parasti slimības skartajā dzimumsfēras orgānā. Ja pulsācija vai sāpīgums ir ļoti spēcīgs un izraisa satraukumu, var atvērt acis un atpūsties, taču rokas paliek iepriekšējā stāvoklī (atgādinu: Radīšanas Enerģijas dziednieciskā iedarbība nerada patoloģiskus blakus efektus; atcerieties diagnostisko periodu). 3. Pēc tam kreiso roku uzlieciet uz labās rokas. Abas rokas šādā stāvoklī paturiet vienu līdz divas minūtes.
4. Pēc tam rokas brīvi nolaidiet gar sāniem, 10 20 sekundes atpūtieties. Acis vēlams neatvērt. Nekas nedrīkst novērst jūsu uzmanību. Jūs esat koncentrējusies, bet ne saspringusi. Neredzams kontakts jūs saista ar Radīšanas Enerģiju. B 1. Abas rokas nolieciet uz aizkrūts dziedzera. Acis aizvērtas. Domās 10 20 sekundes turiet zeltaino enerģijas lodīti uz šā dziedzera, pēc tam, atkal domās, enerģiju vadiet pa limfātisko sistēmu. Jums nav jāzina šīs sistēmas uzbūve. Tās atjaunošanas programmu esmu iekļāvis Radīšanas Enerģijas laukos, kuri uz jums iedarbojas ar manu starpniecību. Tāpēc galvenais ir domās dot enerģijai komandu, lai tā strādā ar šo sistēmu. Enerģija darbojas ar jūsu organisma aizsargsistēmu, to atjaunojot (par to mēs runājām hroniskajiem iekaisumiem veltītajā nodaļā). Iekaisuši limfu mezgli, iekaisuši orgāni ir daudziem pacientiem, bet tas nozīmē, ka tie tūdaļ reaģē ar karstuma, siltuma pastiprināšanos, ar pulsāciju un pat ar temperatūras paaugstināšanos. Procedūra tiek izpildīta trīs līdz četras minūtes.
2. Pēc tam abas rokas lēni nolaidiet lejup un vēdera lejasdaļā ar izplestiem pirkstiem nolieciet apvidū, kas ietver dzemdi un tās piedēkļus. Turklāt abu roku otrais un trešais pirksts saskaras. Abas rokas šādā stāvoklī paturiet četras līdz piecas minūtes.
3. Pēc tam rokas brīvi nolaidiet gar sāniem, 5 10 sekundes atpūtieties. C 1. Abas rokas paceliet uz augšu, plaukstas virs galvas savienojiet, tad rokas pa ķermeņa viduslīniju ļoti lēni laidiet lejup. Lejā tās pašķiras. Šo procedūru atkārtojiet vairākas reizes. 2. Izdzeriet glāzi jau uzlādēta ūdens. ĀRSTĒJOTIES ENERĢĒTISKIE VINGRINĀJUMI JĀIZPILDA UN VIENA NO GRĀMA JĀLASA NE TIKAI LĪDZ EFEKTA SASNIEGŠANAI, BET ARĪ PĒC TAM PASTĀVĪGI, KA DIENU. KAD SLIMĪBA IZZUDUSI, PROCEDŪRAS PROFILAKSES NOLŪKĀ IZPILDIET N KATRU DIENU, BET PĀRDIENĀM VAI REIZI NEDĒLĀ; IZPILDES PERIODISKUMS ATKARĪGS NO JŪSU DZĪVES RITMA UN SPRIEDZES: JA KAS NOJŪK, JA RODAS SM PSIHOLOĢISKA TRAUMA, JA BIJUSI ĻOTI SAREŽĢĪTA DARBA DIENA VAI SITUĀC ĢIMENĒ KĻUVUSI SASPĪLĒTA, PROCEDŪRAS ATKAL JĀIZPILDA KATRU DIENU.
Lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu, dažām no jums, varbūt arī tev, mana mīļā, šādā veidā neklātienē nāksies ārstēties ne vienu vien mēnesi. Galvenais nepadodies. Es ticu Radīšanas Enerģijai un tava organisma, tavas dvēseles spēkam.
ENERGETISKIE VINGRINĀJUMI PACIENTĒM, KURAS SIRGST AR CISTVEiDA SLIMĪBĀM (cista, olnīcu policistoze, cistoma) Kad izpildīti 1. un 2. grupas vingrinājumi, sākam izpildīt šīs grupas vingrinājumus. A 1. Abas rokas uz sirds. Acis aizvērtas. Domās 10 20 sekundes turiet zeltaino enerģijas lodīti sirds apvidū, pēc tam, atkal domās, enerģijas staru zeltainās straumes no sirds kausa virziet pa galveno Dievišķo kanālu (pa mugurkaulu) līdz krustu kaulam un asteskaulam. Enerģiju vadiet lēnām, bez steigas.
Turklāt var rasties dažādas sajūtas. Parasti siltuma sajūta mugurkaula apvidū, bet dažkārt sāpju sajūta vietā, ko skārusi osteohondroze. Šīs sajūtas ilgst 20 30 sekundes. 2. Vingrinājuma nobeigumā "izveidojam" enerģijas lodīti dzemdes un tās piedēkļu apvidū. Rokas lēni nolaidiet lejup, kur tās pašķiras un paliek brīvi nolaistas gar sāniem. Tad 10 20 sekundes atpūtieties. Turklāt vēlams acis neatvērt un uzmanību nenovērst. Jūs esat koncentrējusies, bet ne saspringusi. Neredzams kontakts jūs saista ar Radīšanas Enerģiju. B 1. Abas rokas paceliet uz augšu, plaukstas virs galvas savienojiet, tad rokas pa ķermeņa viduslīniju
lēni laidiet lejup tiktāl, līdz, plaukstas vaļā neatlaižot, rokas zemāk vairs nav iespējams nolaist. Tas ir aptuveni saules kausa jeb saules pinuma līmenī. Tad lēni pašķiriet plaukstas ķermeņa platumā. 1. No šā stāvokļa plaukstas (ļoti lēni) nolaidiet līdz ceļgaliem un sāniski uzlieciet uz tiem. Plaukstas atrodas paralēli viena pret otru. Tad 20 60 sekundes palieciet šādā stāvoklī, domās iztēlojoties savu cistu vai cistu ķekarus olnīcās. Pacientes jau šajā laikā, bet dažas arī agrāk jūt pulsāciju cistu skartajos audos. Turklāt, mana mīļā, diezgan bieži tieši šī procedūra ļauj konstatēt, ka tev ir cista, lai gan pirms tam tu vai nu neesi gājusi uz izmeklēšanu, vai arī tev cista gluži vienkārši nav atrasta. D
1. Paceliet rokas virs ceļgaliem plaukstas pavērstas viena pret otru un atrodas ķermeņa platumā. Papletiet tās platāk tā, lai attālums starp plaukstām būtu 60 70 cm. Roku muskuļi maksimāli atslābināti. Domājiet par savu problēmu un domās milzīgu mirdzošu zeltainu enerģijas lodi novietojiet starp plaukstām. Dažas sievietes tūlīt starp plaukstām sajūt pirmām kārtām kaut kādu elastīgumu (kā piepūstu balonu, kas atrodas starp rokām) vai durstīšanu plaukstās, vai pulsāciju pirkstos, vai pulsāciju cistā, cistās, vai vispār pulsāciju, karstumu, siltumu. Ja tev šādas sajūtas radušās, pilnībā atslābinies un 3 5 minūtes paliec šādā stāvoklī. Ja rokas nogurst, var 3 minūtes. 2. Ja tev, mana mīļā, šādu sajūtu nav, tu ļoti lēni tuvini plaukstas vienu otrai, līdz iepriekš minētās sajūtas rodas. Tiklīdz tas notiek, kustību tūlīt apturi (sastingsti) un šādā stāvoklī paliec 3-5 minūtes. Atgādinu, ka sajūtām jārodas vai nu plaukstās, vai cistas skartajā orgānā (nereti šādas procedūras laikā reaģē arī citi orgāni, kuros ir cista, tāpat nereti pēc šādas procedūras cistas un citi tamlīdzīgi veidojumi
izzūd). 3. Ja tu plaukstas tuvini, bet nekādas sajūtas nerodas, tas nozīmē, ka tu šo procedūru izpildi ļoti ātri, strauji tuvini plaukstas vienu otrai vai arī slikti un ātri esi izpildījusi pirmās un otrās grupas vingrinājumus, vai vispār neesi tos izpildījusi, vai arī tu domās kaut kur steidzies, esi par kaut ko satraukta u. tml., proti, tu neesi koncentrējusies procedūrai, bet atrodies parastajā steigas stāvoklī. Tāpēc esmu spiests atkārtot: enerģētiskie vingrinājumi jāizdara bez steigas, mierīgi. Ja visu esi izdarījusi pareizi, esi mierīga, atslābinājusies, bet tev šādu sajūtu nav, savieno plaukstas pilnībā un šādā stāvoklī paliec divas trīs minūtes, bet pēc tam attālini plaukstas ķermeņa platumā un šādā stāvoklī paturi 20 30 sekundes. 4. Šīs procedūras beigās paceliet rokas krūšu augstumā un spēcīgi sasitiet plaukstas. Pēc tam ļaujiet rokām brīvi nokrist lejup. Tad 5-10 sekundes turiet rokas brīvi nolaistas gar ķermeni.
E 1. Abas rokas paceliet uz augšu, plaukstas virs galvas savienojiet, tad rokas pa ķermeņa viduslīniju lēni laidiet lejup. Lejā rokas pašķiras. Procedūru atkārtojiet divas līdz trīs reizes.
2.
Izdzeriet glāzi jau uzlādēta ūdens.
ENERĢETISKIE VINGRINĀJUMI PACIENTĒM, KURĀM IR FIBROMIOMAS, MIOMAS, DZEMDES ĶERMEŅA UN KAKLA POLIPI Pēc tam, kad secīgi izpildīti pirmās, otrās, trešās un ceturtās grupas vingrinājumi, sākam izdarīt šos vingrinājumus. Turklāt iepriekšējo grupu vingrinājumi tiek izpildīti vienu reizi. A 1. Abas rokas uz sirds. Acis aizvērtas. Domās 10 20 sekundes turiet zeltaino enerģijas lodīti sirdī, pēc tam, atkal domās, enerģiju zeltainu mirdzošu straumīšu veidā pa artērijām pārvietojiet uz dzemdi. Dariet to kā vienmēr nesteidzoties un negaidot nekādas sajūtas, lai gan daudzām pacientēm tūdaļ parādās pulsācija artērijās un pirmām kārtām dzemdē. Sī vingrinājuma daļa aizņem 30 60 sekundes. 2. Pēc tam, domās turpinot enerģiju no sirds pa artērijām virzīt uz dzemdi, labo roku pārvietojiet uz dzemdes apvidu, bet kreiso atstājiet uz sirds. Parasti šajā brīdī karstuma, siltuma sajūta un pulsācija dzemdē, tās kaklā un piedēkļos pastiprinās. 3. Tad kreiso roku uzlieciet uz labās rokas. Abas rokas šādā stāvoklī paturiet vienu līdz divas minūtes. Pēc tam rokas brīvi nolaidiet gar sāniem, 10-20 sekundes atpūtieties. Turklāt vēlams acis neatvērt un uzmanību nenovērst. Jūs esat koncentrējusies noturat enerģiju dzemdē, bet ne saspringusi. Neredzams kontakts jūs saista ar Radīšanas Enerģiju.
B 1. Abas rokas atkal novietojiet sirds apvidū. Domās 10 20 sekundes turiet zeltaino enerģijas lodīti sirds apvidū, pēc tam, atkal domās, enerģiju zeltainu mirdzošu straumīšu veidā pa artērijām virziet uz galvas smadzeņu sistēmu. Turklāt savu uzmanību nevajag koncentrēt uz kādu konkrētu galvas smadzeņu vietu. Šī vingrinājuma daļa aizņem 30 60 sekundes. j 2. Domās enerģiju no sirds turpinot virzīt pa artērijām uz galvas smadzenēm, labo roku pārvietojiet pie galvas, pielieciet pie pieres. Šādā stāvoklī palieciet 30 40 sekundes. 3. Pēc tam kreiso roku pielieciet pie vairogdziedzera. Šādā stāvoklī palieciet 20 30 sekundes. 4. Tad labo roku uzlieciet uz kreisās rokas un abas lēni laidiet uz leju. Rokas brīvi nolaistas. Pauze 10 20 sekundes. Acis vaļā nevērt pilnīgs atslābums.
c 1. Abas rokas vēdera lejasdaļā, uz gurniem, roku pirksti savienoti ar nagu falangām enerģētiskajā pozīcijā "balons". Jūs domās redzat, iztēlojaties dzemdi un ar enerģiju "izdedzināt" tur esošos veidojumus. Neorientējiet sevi uz kaut kādām sajūtām. Jūs nedrīkst satraukt nedz tas, ka parādās kaut kādas sajūtas, nedz tas, ka nekādu sajūtu nav. Pavisam cita lieta, ja rodas spēcīgas neciešamas sāpes, tad jāatver acis, dažas minūtes jāatpūšas un šī procedūra jāatkārto. Tā aizņem 5-7 minūtes.
D 1. Abas rokas paceliet uz augšu, plaukstas virs galvas savienojiet, tad rokas pa ķermeņa viduslīniju lēni laidiet lejup, tur rokas pašķiras. Procedūru atkārtojiet vairākas reizes. 2. Pēc vingrinājumiem izdzeriet glāzi jau uzlādēta ūdens.
ENERĢĒTISKIE VINGRINĀJUMI PACIENTĒM, KURĀM IR KR ŪSU DZIEDZERA KAITES Secīgi izpildām visus pirmās, otrās, ceturtās un piektās grupas vingrinājumus. Tad pārejam pie šīs procedūras. Tikai ceturtās grupas vingrinājumu izpildē izdarām grozījumus enerģiju virzām uz veidojumiem krūtīs. A 1. Abas rokas uz sirds. Acis aizvērtas. Domās 10 20 sekundes turiet zeltaino enerģijas lodīti sirds apvidū, pēc tam, atkal domās, enerģijas zeltainās mirdzošās straumītes pa artērijām virziet uz krūšu dziedzeriem. Dariet to nesteidzoties un negaidot nekādas sajūtas, lai gan daudzām pacientēm parādās pulsācija krūšu galos, audzējā, skartajās audu vietās, pēcoperācijas rētā. Procedūra ilgst ne mazāk kā trīs minūtes. B 1. Labo roku pārvietojiet pie labās krūts, kreiso attiecīgi pie kreisās krūts. Nepieskaroties krūtīm (510 cm attālumā), vienu līdz divas minūtes turiet rokas tā, lai plaukstas būtu pavērstas pret krūšu dziedzeriem. Turklāt pirksti maksimāli ērti izplesti.
c 1. Ar rokām krūšu dziedzeru rajonā 20 30 sekundes izdariet apļveida kustības pretējos virzienos (ar vienu roku pulksteņa rādītāja virzienā, ar otru roku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam), pēc tam apļveida kustību virzienu mainiet. Visa šī procedūra ilgst divas līdz trīs minūtes. 2. Rokas nolaidiet lejā un 5 10 sekundes atstājiet tās brīvi karājamies. Tad vēlreiz atkārtojiet šo procedūru. D 1. Rokas novietojiet zem krūtīm (labā roka zem labās krūts, kreisā zem kreisās). Tagad vienu līdz divas minūtes plaukstas saspiediet un atlaidiet. Tad 10 sekundes atpūtieties, rokas var nolaist, pēc tam vingrinājumu 3-5 reizes atkārtojiet.
E 1. Nostājieties uz bukleta, paceliet rokas uz augšu un atliecieties. Šādā stāvoklī palieciet 3-5 sekundes (esiet piesardzīga!). Šo procedūru atkārtojiet 3 5 reizes. F 1. Rokas paceliet uz augšu, plaukstas savienojiet un lēni, lēni pa ķermeņa centru virziet uz leju. Šo kustību atkārtojiet divas līdz trīs reizes. 2. Pēc vingrinājumiem izdzeriet glāzi jau uzlādēta ūdens. Uzlādēto ūdeni dzeriet pēc visa vingrinājumu kompleksa pabeigšanas. Ja komplekss sastāv no pirmās, otrās un trešās grupas vingrinājumiem, dzeriet pēc trešās grupas, ja no visām grupām, tad pēc pēdējās grupas.
ENERĢĒTISKIE VINGRINĀJUMI pacientĒm, kuras sirgst AR DZEMDES NOSLĪDĒJUMU VAI IZKRIŠANU Kad izpildīti pirmās un otrās grupas vingrinājumi, izdariet šīs grupas vingrinājumus. A 1. Abas rokas uz sirds. Acis aizvērtas. Domās 10 20 sekundes turiet zeltaino enerģijas lodīti sirds apvidū, pēc tam, atkal domās, enerģijas zeltainās straumītes pa artērijām virziet uz iegurņa muskuļiem un dzemdes saitēm. Dariet to divas līdz trīs minūtes nesteidzoties un nekoncentrējoties uz sajūtām. Pēc tam abas rokas lēni pārvietojiet uz vēdera lejasdaļu un tur vienu līdz divas minūtes paturiet.
B
1. Apsēdieties, abas rokas vēdera lejasdaļā, uz gurniem, roku pirksti (starp kājām) savienoti ar nagu falangām enerģētiskajā pozīcijā "balons". Sāciet darbināt starpenes muskuļus savilkt un atslābināt. Līdz ar to darbojas iegurņa muskuli, cirkulārie muskuli, to skaitā taisnās zarnas un urīnpūšļa muskuļi. Sīs kustības izdariet 10 sekundes, pēc tam 5-10 sekundes pārtraukums, tad atkal kustības atkārtojiet. Procedūra ilgst vienu līdz divas minūtes pirmajā reizē, bet turpmākajās dienās 5-7 minūtes. C Pēc iepriekšējās procedūras 10 15 sekundes atslābinieties, rokas brīvi nolaistas lejup.
D 1. Piecelieties, rokas nolaistas, kreisā plauksta atrodas uz labās plaukstas, un, stāvot uz bukleta, sāciet lēnām celt rokas uz augšu, iztēlojoties, ka paceļat dzemdi un maksti. Kustības lēnas, mierīgas, bez rāvieniem. 2. Kad sasniegta rumpja vidusdaļa, plaukstas pavērsiet uz leju un turpiniet rokas celt uz augšu. Virs galvas plaukstas savienojiet un lēni laidiet rokas lejā. Pauze piecas sekundes. Šo procedūru atkārtojiet ne mazāk kā trīs reizes. 3. Pēc procedūras izdzeriet glāzi uzlādētā ūdens.
NOSLĒGUMA IETEIKUMI Mana mīļā sieviete! Noslēdzot mūsu sarunu tikai par nelielu daļu no slimībām, kuras tev neļauj mierīgi un normāli dzīvot, gribu dot dažus ieteikumus, kas palīdzēs izvairīties no daudzām ar veselību saistītām problēmām. Pirmām kārtām atceries, ka tu dzīvo izkropļotajā mūsdienu pasaulē, kurā meli un krāpšana ir ikdienas dzīves norma, kurā tieksme par katru cenu tikt pie bagātības daudzus cilvēkus mudina pārkāpt cilvēcības robežu. Es nemaz nerunāju par to, ka tiek mīdīti kājām tādi cildeni jēdzieni kā tikumība, godīgums, krietnums, cieņa. Tāpēc atceries, ka krāpšana un meli rod izpausmi visās cilvēku darbības sfērās, arī attiecībās starp cilvēkiem, starp vīrieti un sievieti. Tāpēc esi iekšēji gatava tam, ka tevi var nodot, noniecināt un sabradāt tavu mīlestību, tavu sievietes uzticību. Kaut gan ir sāpīgi runāt par šo tematu, esmu spiests to darīt, lai tevi nepārsteidz nesagatavotu situācija, kad satikāties, mīlējāt, kaldinājāt nākotnes plānus, bet viņš pazuda un pat nepiezvanīja, un pat neko nepaskaidroja. Tāda ir m ūsdienu dzīve. Lai tevi nepārsteidz nesagatavotu situācija, kad vīrs pēkšņi paziņo, ka viņam ir vēl viena ģimene un tur uzradies bērns, tāpēc ir spiests aiziet… Es diemžēl varu minēt daudzus šādu no dzīves ņemtu drāmu piemērus. Tāpēc, lai neapjuktu, lai neieslīgtu depresijā, lai nesastrādātu muļķības un saglabātu sevi pašai sev, kas nav mazsvarīgi, iekšēji esi gatava arī tādam notikumu pavērsienam. Kāpēc par to runāju? Tāpēc, ka gadās burtiski no cilpas izvilkt, bet pēc tam gādāt, lai dzīvē atgriežas brīnišķīgas, skaistas, gudras, apbrīnojamas sievietes. Tikai pēc tam, daudz vēlāk, viņas sāk saprast, kam ziedojušas savus labākos gadus un kāda cilvēka dēļ gribējušas laupīt sev pašu dārgāko, kas cilvēkam ir, dzīvību. Lai ilglaicīgi saglabātu veselību, tev, protams, ir nepieciešama pilnvērtīga sievietes dzīve. Tas nozīmē mīlestība pilnīgā tās izpausmē un pilnvērtīga ģimene. Mūsdienu pasaulē ne jau visām sievietēm šāda dzīve ir. Ja gadās tā, tad galvenais ir nenokārt degunu un neuzskatīt sevi par neveiksminieci. Ko tas nozīmē? Tev ir 30 un pat 38, un pat 45 gadi, un pat… Tava ģimenes dzīve nav bijusi veiksmīga. Tev pašlaik nav iemīļotā vīrieša, varbūt pat nemaz nav bijis tāda. Nekādā gadījumā nevaino sevi vai likteni. Pirmām kārtām centies atrast sevi, atrast sevi sevī pašā un, protams, centies atrast savu vietu dzīvē, apliecinot sevi iemīļotā darbā. Neieraujies sevī, nevairies no cilvēkiem un, protams, centies iegūt draugus nevis starp precētiem cilvēkiem, bet sev līdzīgiem. Tāpēc ka šajā vidē nebūs mūžīgo jautājumu, tu zini kādu. Šajā vidē tu jutīsies labāk un mierīgāk, tātad zināsi, ka tev viss vēl priekšā. Bet, ja neklātienes seansos un pirms aizmigšanas tu Tam Kungam lūgsi pašu galveno, domāju, ka tava Diena pienāks. Tev, mana mīļā, es neieteicu skatīties filmas ar erotiskām ainām, kuras tevi uzbudinās, un lasīt grāmatas ar šādu ainu aprakstiem. Nepiepildītas seksuālās vēlmes bieži kļūst par iemeslu visdažādākajām slimībām, arī dzimumsfēras slimībām. Tāpēc centies sevi nodarbināt ar ko citu, ja tev nav seksuālā partnera. Nevaino sevi un nepārmet sev, ja satiecies ar vīrieti, kuru nemīli. Dzīvei ir savas prasības, un tavām vēlmēm ir jārod piepildījums. Tikai atceries, ka tagad ir ļoti daudz dažādu slēptas infekcijas veidu. Tātad esi piesardzīga un pedantiska, prasi banālu higiēnas noteikumu ievērošanu. Izvairies izmantot dzemdes spirāles, lai izsargātos no grūtniecības. Labākais aizsarglīdzeklis ir ne tikai prezervatīvs. Pēc mūsu datiem, sievietēm, kuras lietojušas orālos kontraceptīvos līdzekļus, nav bijis un nav nekādu komplikāciju. Turklāt, pēc profesora Savicka datiem, šādu kontraceptīvo līdzekļu lietošana par 31 procentu pazemina risku, ka varētu izveidoties dzemdes mioma. Pieprasi, lai tavs vīrietis tevi ciena un rūpējas par tevi. Vēlams dzimumaktā sasniegt orgasmu. Tā ir brīnišķīga slimību, un ne tikai dzimumsfēras slimību, profilakse. Grūtniecības pārtraukšana aborts sievietei ir briesmīga drāma. Pat tad, ja grūtniecība tiek pārtraukta nosacīti, pirmajā nedēļā. Iestājoties grūtniecībai, sievietes organismā noris kolosāla pārkārtošanās. Tu, mana mīļā, pat iedomāties nespēj, kā mainās viss sievietes organisms, visas fizioloģiskās sistēmas. Un pēkšņi trieciens! Organisms ilgu laiku atrodas inerces stresa stāvoklī, proti, tā sistēmas vēl ilgi darbojas
grūtniecības režīmā. Bet tas nozīmē, ka pat viens aborts kļūst par daudzu sieviešu organisma slimību smagu cēloni. Esi piesardzīga, māci savu mīļoto vīrieti sargāt tevi un sargā sevi pati.
4. nodaļa bĒrnu RADĪŠANAS PROBLĒMAS
Neauglība ir ļoti nopietna problēma, tāpēc gribu tai veltīt lielu šīs grāmatas daļu. Mūsu klīnikā tā slimību struktūrā nav dominējošā, proti, skar ne vairāk kā 0,3 procentus no visām pacientēm, kas nāk pie manis. Taču šo problēmu es tagad lieku pirmajā vietā, tāpēc ka Krievijā, manā pilsētā, kur mirstība katru gadu gandrīz divarpus reizes pārsniedz dzimstību, katrs piedzimušais un šajā pasaulē nākušais bērns, mazulis aizvien vairāk kļūst par retu parādību, tāpēc ikvienam ārstam, izmantojot modernās zināšanas un pieredzi, jācīnās par katru bērnu, jācīnās līdz galam par to, lai visas sievietes, kuras vēlas bērnus, varētu šo sapni īstenot. Šī problēma ieņem īpašu vietu daudzu miljonu ģimeņu dzīvē ne tikai Krievijā. Protams, medicīnas zinātnes un prakses progress ir skaidri redzams, attīstās mācība par cilvēka reprodukciju (sev līdzīgo reproducēšanu) un molekulārā bioloģija. Tiek sintezēti jauni ārstniecības preparāti. Kvalitatīvi mainījušies izmeklēšanas un ārstēšanas principi, klīniskajā praksē ieviesta diagnostiskā un operatīvā endoskopija. Tomēr neauglības problēma joprojām ir aktuāla: palielinās neauglīgo laulību skaits, bet vienlaikus pieaug šīs problēmas sociālā nozīme. Pēc neauglīgas laulības struktūras tagad var spriest par iedzīvotāju reproduktīvās veselības stāvokli, par medicīniskās palīdzības līmeni un kvalitāti. Šai sakarā interesanti ir Krievijas un ārvalstu klīniku statistikas dati. Pēc Maskavas Endoķirurģijas un litotripsijas centra datiem, sievietēm, kuru neauglībai ir dažāda ģenēze (olvadu peritoneālā neauglība, endometriozes, olvadu policistozes sindroma, kā arī dzemdes miomas izraisītā neauglība), izdarot laparoskopisko ārstēšanu, laikposmā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem pēc operācijas grūtniecība iestājas 60 procentos gadījumu. Turklāt rezultāta procentuālais sadalījums pēc neauglības ģenēzes ir šāds: f olvadu peritoneālā neauglība 57 procenti; □ endometriozes izraisītā neauglība-46 procenti; [ policistozes izraisītā neauglība 60 procenti. Pēc KMZA (Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmija, Maskava) Krievijas Ginekoloģijas un perinatoloģijas zinātniskās pētniecības centra datiem, pateicoties kompleksajai (konservatīvajai un operatīvajai) terapijai, slimniecēm, kurām bijusi olvadu policistoze, iestājusies grūtniecība 79 procentos gadījumu. Pēc Sanktpēterburgas medicīnas statistikas biroja datiem, sievietēm, kuras sirgst ar hormonālo neauglību, fertilitāte (spēja radīt pēcnācējus) pēc hormonālās ārstēšanas atjaunota caurmērā 53 procentos gadījumu. Ekstrakorporālā apaugļošana, ko veic Ota Dzemdniecības un ginekoloģijas institūtā, pozitīvus rezultātus devusi 38,6 procentos gadījumu (1997. g.). Pēc datiem, ko sniedz Ķīles universitātes ginekoloģiskā klīnika, kuras kontā ir skaitliski visvairāk endometriozes novērojumu Eiropā, pateicoties kompleksajai trīsposmu (operatīvā + hormonālā + operatīvā) terapijai, grūtniecība iestājas 32 64 procentos gadījumu. Saskaņā ar slimību starptautisko klasifikāciju sieviešu (arī vīriešu) neauglība iekodēta kā slimība. Un tomēr neauglība nav slimība, tā ir daudzu citu slimību, sociālo un psiholoģisko konfliktu, neatrisinātu vai neapzinātu garīgo problēmu sekas un skumja blakus parādība. NEAUGLĪBA IR REZULTĀTS, KO RADA PILNĪGA IGNORANCE PRET INFORMATĪVI ENERĢĒTISKO MĀCĪBU PAR CILV ORGANISMA RAŠANOS, ATTĪSTĪBU UN UZBŪVI UN ŠĪS MĀCĪBAS PAMATU NEZINĀŠANA. Mūsdienās NEAUGLĪBA ir nesaudzīgs spriedums, kas gluži kā zīmogs tiek uzspiests ģimenes liktenim un jo īpaši sievietes liktenim! Tāpēc es pievēršos šai problēmai, kuru mēs savā klīnikā sekmīgi risinām jau gandrīz deviņus gadus. Un šā temata iztirzāšanu sākšu no pašiem pirmpamatiem. Es tev, mana mīļā lasītāja, pastāstīšu, ko nozīmē sievietes kā nākamās mātes veselība, kā tā ir jāsaudzē un jāsargā, lai spētu ne tikai ieņemt bērnu, bet arī iznēsāt un dzemdēt dot dzīvību veselam bērnam. Tavam bērnam, kas ir tavas asinis tavas dzimtas turpinātājs.
DAŽAS SIEVIETES SMALKĀ ĶERMEŅA SISTĒMAS ĪPATNĪBAS
Viena no dzīvās dabas universālajām, apbrīnojamajām īpašībām ir spēja reproducēt sev līdzīgos. Šī īpašība piemīt visām dzīvajām būtnēm uz mūsu planētas. Tā nodrošina bioloģiskās sugas saglabāšanu, tās evolucionāro pilnveidošanos un līdz ar to uztur pašu dzīvību uz Zemes. Fiziologi to sauc par reproduktīvo funkciju. Tas ir katra cilvēka, katras ģimenes visupirmais, galvenais pienākums pret Dabu, pret Dievu, pret Cilvēci. Un, ja cilvēks to "aizmirst", es domāju, viņš grēko. Ja cilvēks uzskata, ka šis pienākums viņam nav obligāts un lai to "pilda citi", viņš grēko. Kad runājam par cilvēka seksuālo dzīvi, mēs pirmām kārtām saprotam, ka tā ir dzimumfunkciju, reproduktīvo funkciju izpausme. Bet dzimumfunkcija ietver tādus procesus kā dzimumšūnu nobriešana, dzimummotivācija (libido), kas rodas uz noteikta hormonālā fona bāzes, un no tās izrietošā rituālā dzimumuzvedība vīrieša un sievietes dziņa vienam pēc otra, seksuālā mijiedarbība dzimumakts, apaugļošanas process, grūtniecība, dzemdības. Cilvēku dzimuma evolūcijas procesā tā noticis, ka sievietei ierādīta galvenā loma cilvēku dzimuma saglabāšanā. Viņa ir apveltīta ar cildenajām un dziļajām ģimenes sargātājas mātes jūtām. Tieši šī īpašība piemīt bez izņēmuma visām cilvēces sievietēm, un dažu šā dzimuma pārstāvju mēģinājumi varmācīgi atbrīvoties no tās, aizmirst to bieži noved pie personiskas traģēdijas un katastrofas. Šādu piemēru ir atliku likām, ar tiem ir pilni daudzie izdevumi, sākot no bulvāru laikrakstiem un žurnāliem un beidzot ar klasisko literatūru. Noteicošais faktors, lai iestātos normāla, veselīga grūtniecība, ir veselu cilvēku normāla seksuālā uzvedība. Šajā grāmatā mēs runājam par sievieti, tāpēc vispirms definēsim sievietes veselības jēdzienu. No informatīvi enerģētiskās mācības viedokļa (sk. grāmatu "Ceļš uz veselību") VESELS ORGANISMS TĀ IR VISU ORGANISMA ĶERMEŅU VESELĪBA UN HARMONIJA. Ves normālai sievietei atšķirībā no vīrieša Toniskais ķermenis ir vairāk attīstīts, un tam ir nedaudz citāds informatīvo lauku sastāvs. Tāpēc sievietes garīgās jūtas un pārdzīvojumi ir dziļāki, viņa dziļāk pieķeras vīrietim, ģimenei, bērniem. Un īsta sievietes mīlestība ir patiesas, dāsnas, visaptverošas, nesavtīgas un parasti ļoti stabilas jūtas tās ir jūtas uz visu mūžu. Sieviete neiemīlas uzreiz, vīrietis viņu piesaista nevis ar ārieni, bet ar dvēselisko bagātību un uzmanību. Mīlestība sievietē uzplaukst, tiklīdz viņa sajūt dvēseliskumu. Sievietei ar attīstītu un galvenais stabilu Tonisko ķermeni ir labi izteikta intuīcija. Māte sajūt, kas notiek ar viņas bērnu, ar iemīļoto, lai kur viņi atrodas, lai kādi attālumi viņus šķir. Smalkā ķermeņa sistēmas enerģija ir pastāvīgs lielums, jo tā uztur organisma enerģētisko stabilitāti, sniedz enerģētisko aizsardzību un ļauj organismam tikt galā ar problēmām, kas pēkšņi rodas blīvā (fiziskā) ķermeņa sistēmā. Mēs runājām par to, ka Smalkā ķermeņa sistēma nodrošina dzimumsfēras normālu funkcionēšanu, bet tas nozīmē, ka no tās stāvokļa ir tieši atkarīga arī bērnu radīšana. Tātad, ja sievietes organismā tiek izjaukta šo divu ķermeņu stabilitāte, tas var radīt un parasti arī rada dzimumsfēras funkcijas traucējumus, kas gala iznākumā kļūst par neauglības galveno cēloni.
NEAUGLĪBA [2] Ar sievietes neauglību saprot viņas nespēju palikt stāvoklī divus un vairāk gadus, ja viņa, nelietojot pretapaugļošanās līdzekļus, dzīvo regulāru dzimumdzīvi ar veselu vīru. Savukārt ar regulāru dzimumdzīvi saprot pilnvērtīgus intīmus kontaktus ne retāk kā reizi nedēļā, turklāt tie ikreiz beidzas ar spermas iekļūšanu dziļi makstī. Protams, laulātajiem ir pamats uztraukties un bažīties par iespējamo neauglību jau dažus mēnešus pēc tam, kad intensīvas dzimumdzīves rezultātā nav iestājusies grūtniecība. Mūsdienu medicīna izšķir absolūto neauglību, kad sievietes organismā notikušas neatgriezeniskas patoloģiskas izmaiņas (nav dzemdes, olvadu, olnīcu), kas izslēdz bērna ieņemšanu, un relatīvo neauglību, kuras cēloņus var likvidēt. Vēl izšķir primāro neauglību, kad sievietei, kas dzīvo dzimumdzīvi, nekad nav iestājusies grūtniecība, un sekundāro neauglību, kad bērns netiek ieņemts, lai gan agrāk grūtniecības bijušas. Protams, visbiežāk neauglības cēlonis ir dzimumorgānu anatomiskās un funkcionālās izmaiņas: infantilisms, olvadu, olnīcu, dzemdes un tās kakla, maksts iekaisuma slimības; olnīcu un hipofizes, virsnieru dziedzeru, vairogdziedzera funkcijas traucējumi; dzemdes audzēji (mioma), endometrioze; olnīcu audzēji, dzemdes kakla traumatiskie bojājumi abortu vai dzemdību laikā, kā ari citi cēloņi. Un, protams, viens no sekundārās neauglības galvenajiem cēloņiem ir pirmais komplikācijas radījušais aborts šī patiesi barbariskā attieksme pret sevi, pret savu organismu. Ginekologi man bieži par to raksta. Lūk, kā viņi raksturo problēmas, ar kurām pacientes nāk pie šiem ārstiem. No slimības vēstures nr. 1011810, ginekologs: "…Pie jums daudzas sievietes vēršas ar neauglības problēmu, bet pie manis uz pieņemšanu visbiežāk nāk, lai pārtrauktu grūtniecību vai. lai no tās izvairītos. Es saprotu, ka aborti, hormonālā kontracepcija, dzemdē ielikta spirāle sievietes organismam nodara ļaunumu. Bet ko gan citu mēs šīm pacientēm varam ieteikt'?…" Mūsu klīnika sākumā ar šo problēmu nenodarbojās. Mēs nevarējām iedomāties, ka tas, cik lielā mērā Smalkā ķermeņa sistēma ir viengabalaina un neskarta, tik ļoti ietekmē dzimumsfēras funkciju. Jā, pie manis nāca jaunas sievietes ar neauglības problēmām, taču gan man, gan viņām šī problēma eksistēja it kā pati par sevi, tāpēc ka mēs ārstējām piedēkļu iekaisumu, centāmies atvieglot endometriozes norisi utt. Un pēkšņi jaunai sievietei, kurai bija ilggadīga neauglība, pēc vienas seansu sērijas 20 ārstēšanas stundām iestājās grūtniecība. Pēc tam tas pats notika ar otro, trešo… Izdzirdējušas šo labo ziņu, pie mums ieradās jaunas, cerību zaudējušas sievietes. Pati dzīve pateica priekšā šo risinājumu, un Tas Kungs viņas atveda pie mums. Mēs atvērām "bērnu nodaļu" un šo "tematu risināt" uzdevām pediatrei Svetlanai Slovesnajai, kas tagad kļuvusi jau par klīnikas nodaļas vadītāju. Kā mēs "strādājam" ar šīm sievietēm? Tiklīdz kāda no viņām ierodas pie mums, mēs jau ar pirmo seansu ņemam viņu uzskaitē, rūpīgi novērojam un, izmantojot jau ilggadīgo darba pieredzi, sniedzam konsultācijas, dodam padomus, ieteikumus un arī pēc bērna piedzimšanas dažus pirmos mēnešus sekojam mazuļa un mātes stāvoklim. Tas dod mums iespēju ne tikai konstatēt grūtniecības iestāšanos, bet arī to kontrolēt, palīdzēt nākamajai māmiņai ar labiem padomiem (visas grūtnieces burtiski līdz pēdējai grūtniecības dienai apmeklē seansus), novērtēt, kā noris grūtniecība mūsu sievietēm un tām sievietēm, kuras neapmeklē seansus, kā jūtas mūsu bērni.
Statistika Pēc stāvokļa 2000. gada 20. martā primārajā uzskaitē bija 257, dinamiskajā novērošanā, bet tātad statistiskajā uzskaitē 185 sievietes. Laikposmā, kopš darbojas mūsu klīnika, piedzimuši 140 bērni. Es
noteikti zinu, ka vēl vismaz 20 pie mums nākušās sievietes dzemdējušas bērnus, taču nav uzskatījušas par nepieciešamu to darīt zināmu Doktoram. Dinamiskā novērošana atcelta 72 sievietēm. Pirmām kārtām tādēļ, ka viņas nav izpildījušas elementārus ārstēšanās noteikumus, proti, nav apmeklējušas ne mazāk kā sešus ārstniecības ciklus pēc kārtas. I! Vienu sēriju apmeklēja un ārstēšanos pameta 30,4 procenti pacienšu; divas sērijas apmeklēja un ārstēšanos pameta 8,7 procenti pacienšu; I i trīs sērijas apmeklēja un ārstēšanos pameta 17,4 procenti pacienšu; i četras sērijas apmeklēja un ārstēšanos pameta 15.2 procenti pacienšu; piecas sērijas apmeklēja un ārstēšanos pameta 28.3 procenti pacienšu. Kādu iemeslu dēļ šīs sievietes pārtrauca ārstēšanos? I Nav ātra rezultāta 42,3 procenti; aizņemtība darbā 15,4 procenti; tālu jābrauc (piecas vai sešas pieturas ar metro un tikpat daudz līdz metro) 11,5 procenti; □ ģimenes apstākļu dēļ (šķiršanās, pārcelšanās uz citu pilsētu) 19,2 procenti; nav materiālo iespēju (piecu dienu ārstniecības cikls maksā no 210 līdz 250 rubļiem) 4,7 procenti; J nevarēja nosaukt iemeslu (gluži vienkārši pārstāju nākt, un viss) 3,2 procenti; l vīri ir ilgā komandējumā, šobrīd zudusi vēlme dzemdēt bērnu 3,7 procenti. No visām sievietēm, kuras mēs novērojam, 109 ir dažādas ģenēzes primārā un sekundārā neauglība. Lielai daļai sieviešu neauglību rada reizē dažādi faktori. Vairāku sieviešu neauglībai ir neskaidra ģenēze, vai arī viņas nav izmeklētas. Neauglības struktūra: olvadu peritoneālā neauglība 33 procenti; [ hormonālā neauglība 23 procenti; ] policistozes izraisītā neauglība 13 procenti; nenoskaidrots iemesls, jo sievietes nav izmeklētas, 5 procenti; neskaidra ģenēze 5 procenti; endometriozes izraisītā neauglība 6 procenti; [ dzemdes miomas izraisītā neauglība 8 procenti; С olnīcas cistas izraisītā neauglība 3 procenti; dzemdes ektopijas izraisītā neauglība 4 procenti. Dažādu neauglības faktoru (olvadu un hormonālā neauglība, endometriozes, miomas, cistas, policistozes, dzemdes ektopijas izraisīta neauglība) apvienojums novērojams 41,5 procentiem sieviešu, kas nāk ārstēties. Nolūkā saglabāt grūtniecību uz centru nākušas 76 sievietes. Iemesli ir dažādi ierastā neiznēsāšana, smagas blakus slimības (arī onkoloģiskās slimības) ar komplicētu dzemdniecības un ginekoloģisko anamnēzi. Dažas sievietes bija praktiski veselas. īpaši jāatzīmē tas, ka visas sievietes, kuras pie mums ieradās ar šo problēmu, bija apstaigājušas visu, ko vien iespējams apstaigāt, lai kļūtu par māti: institūtus, slimnīcas, klīnikas. Mūsu klīnikā veiktās ārstēšanas rezultāti ir šādi: 92 procenti sieviešu veiksmīgi iznēsājušas bērnu un dzemdējušas; 8 procentiem pacienšu tagad ir dažāda ilguma grūtniecība.
Neauglība No visām sievietēm, kurām bijusi hormonālā un olvadu peritoneālā neauglība vai bojāti orgāni un kuras ārstējušās klīnikā, fertilitāte atjaunota 69 procentiem. Spontānais aborts dažādās grūtniecības stadijās noticis 5,6 procentos gadījumu. Arpusdzemdes grūtniecība bijusi 2,8 procentos gadījumu. Pēc žurnāla "Проблемы репродукции" (1998, 4. nr., 74.1pp.) datiem, ārpusdzemdes grūtniecība pēc olvadu operācijas, kas izdarīta ar
mikroķirurģijas metodi, novērota 6,7 procentos gadījumu, bet fertilitāte atjaunota 45,4 procentos gadījumu. Savukārt 12 procentiem pacienšu atzīmēta pozitīva dinamika. No uzskaitē esošajām sievietēm 4 procentiem tagad ir jau divi bērni. Nereti mūsu veiktās ārstēšanas rezultāts parādās jau burtiski pirmajā ārstēšanas ciklā, pirmajos seansos, un šajā gadījumā mums pat ir grūti izsekot ārstēšanas dinamiku, lai gan tas vairs nav obligāti rezultāts taču ir svarīgāks. No slimības vēstures nr. 1011633 (dzimšanas gads 1963.): "Diagnoze: olnīcu disfunkcija, mastopātija, primārā neauglība astoņus gadus. Uz ārstēšanos ieradās 1996. gada februārī. Rezultāts: grūtniecība iestājās pirmā ārstniecības cikla laikā. 1996. gada 10. decembrī piedzima meitene. Bērns ir vesels." No slimības vēstures nr. 1012857 (dzimšanas gads -1961.): "Diagnoze: neskaidras ģenēzes sekundārā neauglība desmit gadus. Rezultāts: grūtniecība iestājās pirmā ārstniecības cikla laikā 1996. gada oktobrī. 1997. gada 11. augustā piedzima meitene. Bērns attīstās atbilstoši savam vecumam." No slimības vēstures nr. 1014086 (dzimšanas gads 1962.): "Diagnoze: hronisks salpingīts, saaugumu process, cista kreisajā olnīcā, primārā neauglība 10 gadus. Uz ārstēšanos ieradās 1998. gada maijā. Grūtniecība iestājās otrā ārstniecības cikla laikā. 1999. gada 29. jūnijā piedzima zēns. Māte un bērns ir veseli." No slimības vēstures nr. 1015404 (dzimšanas gads 1975.): "Diagnoze: olnīcu endometrioze, anovulācija, sekundārā neauglība. Ovulācijas nebija. Uz ārstēšanās ieradās 1998. gada decembrī. Rezultāts: grūtniecība iestājās otrā ārstniecības cikla laikā. 1999. gada 7. maijā grūtniecība bija sasniegusi 14 nedēļas. 1999. gada 10. oktobrī piedzima zēns."
Vispārējā statistika: hormonālā neauglība grūtniecība iestājusies 64,0 procentiem pacienšu; olvadu peritoneālā neauglība grūtniecība iestājusies 65 procentiem pacienšu; endometriozes izraisītā neauglība grūtniecība iestājusies 60 procentiem pacienšu; policistozes izraisītā neauglība grūtniecība iestājusies 77,8 procentiem pacienšu; I: nenoskaidrots iemesls, jo sievietes nav izmeklētas, grūtniecība iestājusies 78 procentiem pacienšu; vairāki neauglības faktori grūtniecība iestājusies 61 procentam pacienšu; ū dzemdes miomas izraisītā neauglība grūtniecība iestājusies 66,7 procentiem pacienšu. Gribu, mana mīļā lasītāja, vēlreiz pievērst tavu uzmanību tam, ka manām mīļajām pacientēm, iestājoties grūtniecībai, vienlaikus izzuda tās daudzās problēmas (dzimumsfēras un ne tikai šīs sfēras hroniskās slimības), kuras bija neauglības galvenais cēlonis. Manām pacientēm mūsu klīnikā nebija vajadzīgas nekādas nogurdinošas un sāpīgas procedūras, kādām viņas tiek pakļautas tradicionālajās klīnikās. Vienīgā un galvenā "procedūra" ir kontakts ar Radīšanas Enerģijas brīnumaino Spēku mūsu ārstniecības zālē, mūsu Templī un, protams, mūsu savstarpējā Ticība, Uzticēšanās un Mīlestība!
NESKAIDRAS ĢENĒZES NEAUGLĪBA No astoņām sievietēm, kas ārstējas klīnikā, septiņām iestājusies grūtniecība. Tātad šīs slimības ārstēšanas efektivitāte mūsu klīnikā sasniedz 87,5 procentus. Protams, pacienšu ar šādu diagnozi nav daudz. Tradicionālajā medicīnā kompleksa posmsecīga terapija ļauj panākt, ka šīs grupas pacientēm grūtniecība iestājas 60 procentos gadījumu (pēc 1991. gada datiem no Pšeņičņikovas monogrāfijas, 232. lpp.). Mums ir pilnīgs pamats priecāties, jo, pateicoties mums, pateicoties mūsu mīļo sieviešu pūliņiem, pateicoties mūsu Kungam, pasaulē nākuši septiņi bērni. Jā, mūsu klīnikā neauglības izārstēšanas un grūtniecības saglabāšanas procentuālais rādītājs ir būtiski augstāks nekā oficiālās medicīnas klīnikās. Tam vajadzētu būt vēl augstākam, ja pie mums nāktu visas sievietes, kurām ir šī problēma. Taču pie manis lielākoties ierodas sievietes, kuras vairākus vai pat daudzus gadus ārstējušās ar tradicionālajām metodēm un ieskaitītas neperspektīvo grupā. Tikai tad viņas nāk pie manis kā pie pēdējās cerības, jo ārsti viņām skaidri un gaiši ir pateikuši: "Palīdzēt nevaram." Kāpēc mums ir tādi rezultāti, kurus cilvēki, kam nav ne vismazākā priekšstata par informatīvi enerģētisko mācību, traktē kā brīnumu? Tāpēc, ka mēs ārstējam, pamatojoties uz Visuma un Cilvēka dzīves likumiem, kurus zinām (diemžēl pagaidām ne visus). Tā kā mēs novēršam dzimumsfēras funkcijas traucējumu patieso cēloni, tas mums ļauj sekmīgi risināt arī šo uzdevumu. Protams, šiem skaitļiem, kas atspoguļo neauglības izārstēšanu un grūtniecības saglabāšanu, ir jābūt tuvu 100 procentiem. Taču te ir vesela virkne faktoru, kas neļauj to panākt. Pirmām kārtām pie manis zālē nereti burtiski iedrāžas ļoti lietišķa sieviete, kas allaž steidzas. Viņai vienmēr trūkst laika, viņai viss ir nepieciešams tagad un tūlīt. Jā, viņa ir apmeklējusi klīnikas, jā, viņa centīgi gājusi uz procedūrām… Taču tur tradicionālajā medicīnā viņai viss bija saprotams. Bet šeit tik lielā mērā viss ir nesaprotams un pat fantastisks, ka viņa pieprasa, lai grūtniecība iestājas jau pēc pirmā seansa. Viņa nav mierā ar to, ka, iespējams, būs jāapmeklē ne viens vien ārstniecības cikls, jāsēž zālē, jāklausās Doktora vārdos, turklāt vēl jāmācās, jāpārkārtojas, beigu beigās jādomā. Kādēļ viņai tas viss būtu vajadzīgs? Viņa steidzas, viņa burtiski lido tikai diezgan bieži pati nezina, kurp. Pēc mūsu datiem, ar neauglību sirgstošo to sieviešu grupā, kurām iestājusies grūtniecība, 83 procentiem pacienšu tas noticis pirmajos 10 ārstniecības ciklos, pārējiem 17 procentiem pozitīvs efekts sasniegts pēc 11 20 ārstniecības cikliem. Nejau katra jaunā sieviete ir gatava vairākus gadus neatlaidīgi cīnīties par savu nākotni. Mana mīļā lasītāja, kas dzīvo tālu no mūsu pilsētas un sirgst ar neauglību vai citu dzimumsfēras slimību! Ja tu nesteidzīgi, vērīgi katru dienu lasīsi šo grāmatu, uztverot katru manu vārdu, no tās plūstošo enerģiju un manu pacienšu vaļsirdīgās vēstules, tu aizmirsīsi, kas ir neauglība, tu ieņemsi un dzemdēsi veselu, normālu bērnu. īpaši ieteicu laiku pa laikam pārlasīt to, ko raksta manas pacientes, kuras kļuvušas par māmiņām. Un, kad iestāsies grūtniecība, tu noteikti man atrakstīsi pēc adreses: С.-Петербург, ул. О. Дундича, дом 36, корп. 3, офис 341, Доктору С. С. Коновалову. Noteikti atraksti, un es tevi atbalstīšu grūtniecības un dzemdību laikā. Un, protams, tu man atrakstīsi par sava mazuļa piedzimšanu! Es tev ticu, mana mīļā! Kopā ar mums ir mūsu mīlestība un DIEVS! Ne jau katrā ģimenē apsveic šādu ārstniecības metodi. Es labi zinu, ko par mani saka "ļoti gudri un prātīgi cilvēki". Tiesa, dažu no viņiem šaisaulē vairs nav… Ko lai dara viņi deva priekšroku tabletēm! Dievs ar viņiem. Medicīnas jautājumos pie mums visi ir gudri, un katrs var par tiem spriest, katrs var runāt par ārstiem visu, kas vien ienāk prātā. Tāda ir šī pasaule, un es to pieņemu tādu, kāda tā ir, nelolojot nekādas ilūzijas. Man kā Iesvaidītajam ir uzdevums to padarīt labāku! Bet šo Visuma doto uzdevumu var izpildīt, vienīgi pārveidojot cilvēku, ikvienu cilvēku. Tieši to mēs arī cenšamies darīt. Daļa no manām pacientēm ir ļoti noslēgtas, lēnīgas klusētājas, kuras ne ar vienu negrib dalīties savā priekā. Nonākušas grūtniecības stāvoklī un kļuvušas par māmiņām, šīs sievietes neuzskata, ka viņu
pienākums būtu par to pavēstīt Doktoram un klīnikai. Mēs esam pieraduši gan pie šādas attieksmes, gan pie tā, ka nevienmēr dzirdēsim "paldies" par atdoto veselību. īpaši jāatzīmē tas, ka mūsu veiktā ārstniecība atšķirībā no ārstēšanas ar tradicionālajām metodēm pacientēm neradīja blakus efektus, kas posta organismu. Tieši otrādi viņas atbrīvojās no veselas virknes blakus slimību. Bet tas nozīmē, ka pacientēm, kurām vēl nav iestājusies ilgi gaidītā grūtniecība, ir palielinājušās izredzes kļūt par māmiņām. Pēc stāvokļa 2000. gada 18. aprīlī bija piedzimuši 140 bērni viņi ir nākuši pasaulē, pateicoties mūsu klīnikas darbam. Un vēl astoņi mazuļi teju, teju ieraudzīs dienasgaismu. Katru nākamo soli es speru, jūtot sirdī sāpes un prieku, arvien vairāk ticot Lielajam Spēkam Radīšanas Enerģijai un arvien vairāk padziļinot zināšanas par šo Spēku. Manas pacientes, kurām noteikta diagnoze "neauglība", ir vecumā no 22 līdz 46 gadiem. Vidējais vecums 33 gadi. Sievietes, kuras vēlas saglabāt grūtniecību, ir vecumā no 20 līdz 46 gadiem. Vidējais vecums 32 gadi. Protams, katrai sievietei, kura ierodas pie manis, ir INDIVIDUĀLS neauglības cēlonis, lai gan diagnoze daudzām pacientēm ir vienāda. Tātad arī ceļš uz šīs problēmas pārvarēšanu katrai ir savs. Un sievietes, manas mīļās, brīnišķīgās sievietes, godam iet šo grūto ceļu. Es vēlos, lai tu, mana mīļā lasītāja, šo ceļu noej kopā ar viņām. Vispirms jau tādēļ, lai sajustu un saprastu, ka šajā dzīvē nekas nenāk viegli un vienkārši, ka par visu, īpaši par veselību jācīnās. APSOLI MAN, KA TU NE TIKAI VIENKĀR LASĪSI ŠO GRĀMATU! Šī TAČU IR GRĀMATA, KAS ĀRSTĒ! BET TAS NOZĪMĒ, KA Š KATRS VĀRDS, KATRS TEIKUMS UN KATRA LAPPUSE TEV PALĪDZĒS. Tātad tavā priekšā nostājas tava laikabiedre, kas pie manis ierodas apjukusi, ar sajūtu, ka izejas nav, tava laikabiedre, kuras noietais ceļš nav viegls un vienkāršs.
Slim ības vēstures, kuras jums palīdzēs No slimības vēstures nr. 1002781 (dzimšanas gads 1969.): "1993. gada februāris. Godātais Sergej Sergejevič, labdien! Man ir 23 gadi, un es mācos universitātē. Pie Jums mani atveda mamma 1992. gadā. Jau skolā man sākās problēmas ar ginekoloģiju: bija traucēts cikls, sāpes vēderā un briesmīgas pumpas uz sejas un muguras. Apprecējos 17 gadu vecumā un kopš tā laika ne reizes neesmu bijusi stāvoklī. Pēkšņi 1991. gadā tika konstatēta cista olnīcā "telefona aparāta lielumā", kā pēc operācijas teica Onkoloģijas institūta ķirurgi. Par laimi, cista bija labdabīga, taču to izgrieza kopā ar kreiso olvadu; izdarīja olnīcu rezekciju un apsolīja divas meitiņas… Gaidu līdz pat šim laikam… Droši vien bērnus Dievs dāvā tikai izredzētajiem; droši vien viņi ir jāizpelnās. …Tagad par seansiem. Es nekādā gadījumā Jūs nenoraidu. Es Jums, Doktor, ticu. Noskaņojums uzlabojies, radies dzīvesprieks, un ļoti gribas tikt vaļā no pumpām uz sejas, kakla, muguras man taču ir tikai 23 gadi, bet visu laiku nākas staigāt ar nodurtu galvu, kaunēties un justies nepilnvērtīgai…" "1996. gada decembris. Mīļais Sergej Sergejevič! Esiet sveicināts! Arī man pienācis laiks Jums pastāstīt, kā dzīvoju un kā iepazīstu šo pasauli kopā ar Jums. Man ir 27 gadi. Pie Jums atnācu 1992. gadā, cerot tikt vaļā no neauglības un cistveida izaugumiem olnīcu apvidū pēc operācijas. Jums noticēju uzreiz, taču tik tuvs esat kļuvis tikai tagad. Šajos gados bijis daudz satraukumu un pavērsienu dzīvē. Man ir grūti par to runāt, tāpēc ka par daudz ko jūtu kaunu un sarūgtinājumu. Kā gan es varēju būt tāda? Cik sērijas esmu apmeklējusi nezinu. Sākumā abonementus pirka mamma. Bija sērijas, kad Jūs mani aicinājāt pie sevis, mēs ar Jums pirms seansa sarunājāmies, jo mani biedēja tas, ka sāka kustēties manas rokas, bet tad vēl nebija izdoti "Pacienšu uzvedības pamati". Tagad jau esmu pieradusi pie tā, ka manas rokas ir "dzīvas". Ne tikai seansu laikā, bet arī ikdienas dzīvē tās pēkšņi paceļas pretī zvaigznēm, un tad es skaitu savu lūgšanu: "Kungs! Padari mani…" …Es uz mūsu Templi atvedu tuvu cilvēku iemīļoto, draugu, brāli. Tā ir gadījies, ka viņš man ir viss. Kopš tās dienas (jau vairāk nekā pirms gada) mēs pie Jums ejam divatā un jau divatā apgūstam to, kas
notiek seansos. Mīļais Doktor! Ja Jūs zinātu, kā Jūsu vārdi un domas ietekmē visu mūsu dzīvi, kā mēs Jūs mīlam un kā cenšamies ar savu uzvedību Jūs nesarūgtināt. Mēs esam Jūsu bērni, jo ar vecākiem nekad tāds kontakts nav bijis. Bet cik ļoti tas ir vajadzīgs! Un cik vajadzīgs ir gan padoms, gan maigums, gan labestīgs skatiens… Bērnībā es daudz ķildojos ar savu māti, viņa mani bieži rāja, neatceros, par ko. Atmiņas par piedzērušo tēvu līdz pat šim laikam sagādā daudz ciešanu… Reiz pamatseansa laikā Jūs teicāt: pienāks diena, kad katrs pretimnācējs sacīs: "Kungs, padari mani…" Un es domāju: ja jau Dievs man ir dāvājis dzīvību uz šīs planētas, es dzīvošu tā, lai šāda diena pienāktu." "1997. gada maijs. Mīļais Sergej Sergejevič! Apmeklēju aptuveni 25. ārstniecības ciklu. Pats labākais, kas noticis, ir tas, ka man iestājusies grūtniecība 17 nedēļas. Mana galvenā vēlēšanās ir piepildījusies! Bet, protams, savās domās esmu aizsteigusies daudz tālāk. Es jau vēlos, lai mana meitiņa būtu piedzimusi un kopš dzimšanas dzīvotu tādos apstākļos, kur valda tīras domas; lai viņa iepazītu Visuma Enerģiju un kopš pirmās dienas dzīvotu tajā atmosfērā, kāda nesen pavērās man. Domāju, ka šāds cilvēks dzīvos 200 gadus un darīs daudz laba uz Zemes, kurai tas ir tik ļoti nepieciešams…" "1997. gada septembris. Mīļais Sergej Sergejevič! Gribu Jums pateikt paldies par savu atdzimšanu. Mana grūtniecība rada sajūtu, ka ir reproducēta Daļiņa Radītāja uz Zemes. Es priecājos par katru mirkli, es izbaudu rītu, es naktī sajūtu zvaigžņotās debess elpu. Es redzu dabu, planētu, mīlestību, laimi… Es tuvinu savu vecāku mīlestības atdzimšanu. Es jau sajūtu savas otrās galvenās vēlmes piepildījumu mirdzumu sava tēva acīs. Es ļoti drošā gaitā staigāju pa Zemi…" "1997. gada septembris. Mīļais Sergej Sergejevič un visi Jūsu ārsti! Esmu ļoti laimīga, man jau bija nojauta, ka šīs sērijas beigās būšu māte. Bet, protams, tas viss notika pēkšņi. Gribu teikt, ka dzemdību laikā un vēlāk nemitīgi sajutu Jūsu klātbūtni… Doktor! Jūs esat aizdedzis vēl vienas dzīvības dzirkstelīti uz Zemes. Un ne tikai aizdedzis šo dzīvības dzirkstelīti, bet arī pārvērtis vecākus, kuri tagad ir kļuvuši citādi, labāki, iepazinuši Kosmosu un ieguvuši Ticību. Mēs es un vīrs visu turpmāko mūžu dzīvosim ar apziņu, ka esam ieguvuši jaunas zināšanas par pasauli un par sevi. Es allaž domāju par to, kāpēc Dievs mūs tik ļoti mīl, kā var būt tik bezgalīgi labs pret mums, pēdējā laikā katra dzīves diena ir kā brīnums un dāvā prieku. Rītos, skatoties laukā pa logu, skaitot lūgšanu, es raudu, jo jūtu šo mīlestību." Es iekļāvu grāmatā rindas no manas pacientes vaļsirdīgā vēstījuma 2000. gada 2. februārī. Viņas meitiņa Taņečka piedzima 1997. gada 28. septembrī, bet viņa apmeklē kārtējo mūsu seansu ciklu un gaida jau otro bērniņu. Ticība un pārvērtības, kas atnāca pie manas mīļās pacientes, uzvarēja ne tikai miesas slimību, bet arī citu, daudz smagāku slimību. Atcerieties, sava vēstījuma sākumā viņa rakstīja, ka jūtas nepilnvērtīga utt. Par to viņa man rakstīja daudz visu grāmatā nevar ievietot. Tieši tā bija viņas smagā slimība, kura kļuva par neauglības cēloni. Bet tagad manā priekšā ir īsta stipra krievu sieviete droša par nākotni, laimīga, mīlēta, otro bērnu gaidoša. Viņa, tieši viņa, ar ciešanām izcīnīja un pašas rokām radīja savu laimi. Lai Dievs dod viņai kļūt par laimīgu māti. Lūk, viņas pēdējais vēstījums. "1999. gada decembris. Esiet sveicināts, mīļais Sergej Sergejevič! …Mana galvenā vēlēšanās ir šāda: lai mana Dzimta, kuras aizsācēja esmu es, lai mans vīrs, mani bērni stingri stāvētu uz Zemes kā varens, spēcīgs žuburots ozols, lai nekādas likstas mūs nesalauztu, lai mēs pieņemtos prātā un būtu sava Radītāja cienīgi. Ziniet, Sergej Sergejevič, mēs kopā ar Jums esam tik tālu ceļu nogājuši, ka es dzīvē vairs nevaru būt vāja. Lai kādi klupieni gadītos, Dvēsele tiecas uz augšu, uz priekšu, un tas man ir galvenais. Ja man dara pāri, es pāridarītājam jūtu līdzi; ja man sit, es netiesāju. Un tāpēc jūtos mierīga! Lai gan aiz šīm rindiņām slēpjas tik sīva dvēseles cīņa! Taču, Sergej Sergejevič, esmu uzvarējusi pati sevi. Jūtos labi. Mana grūtniecība sasniegusi 24. 25. nedēļu. Ak Kungs! Lai viss notiek laikā un pēc noteikumiem, tā, kā tam dabā jābūt! Tas arī viss, kvēli skūpstām Jūs. Jūsu…" Šodien, 2000. gada 15. februārī, es no viņas saņēmu īsu zīmīti: "Mīļais Sergej Sergejevič! Šodien ginekoloģe teica, ka man pazudusi visa mikroinfekcija: ureaplazma, mikoplazma un hlamīdijas. Nekādas
tabletes neesmu lietojusi, tikai apmeklēju seansus. Bet pirms tam taču analīzes visu laiku apstiprināja infekcijas klātbūtni. Paldies." Esmu ļoti priecīgs, ka viss mums labi virzās uz priekšu. Un atkal jauns prieks. 2000. gada 19. martā piedzima otra meitiņa. Vesela zilacīte. Nāca pasaulē dažas stundas pēc kārtējā seansa. Cik laimīga bija māmiņa, tētis un visi mēs! Notikumi, par kuriem ir nākamais stāsts, tagad nav nekāds retums. Pirmā mīlestība šķiet, uz visu mūžu. Pirmais bērns šīs mīlestības auglis. Bet pēc tam ķildas, vīra žūpošana, un šķiet, visa pasaule satumst. Taču, paldies Dievam, atnāk mīlestība, un gribas mīļotajam dāvāt bērnu, bet… neizdodas. Seko mokoša, ilga, bezrezultatīva ārstēšanās, un tikai pēc tam "nejauša" ierašanās pie manis. No slimības vēstures nr. A 0093,50 (dzimšanas gads 1965.): "1995. gada marts. Godātais Sergej Sergejevič! Apmeklēju pirmo seansu sēriju… Man ir 29 gadi, esmu otro reizi precējusies, man ir 10 gadus vecs dēls, un pati galvenā, var teikt, vienīgā problēma, kas man traucē būt absolūti laimīgai, ir tā, ka nevaru palikt stāvoklī un dzemdēt bērnu mīļotajam un mīlošajam cilvēkam. Kad man bija 19 gadu, pabeidzu Musorgska mūzikas skolu ar izredzēm iestāties konservatorijā tas būtu dabisks manas mūziķes karjeras turpinājums, bet… tolaik biju stāvoklī no, kā man likās, paša labākā, vienīgā tāda puiša pasaulē. Viņš man teica: "Dzemdē, nekad tev nepiedošu, ja izdarīsi abortu, es tevi nolādēšu un turpināšu nolādēt, kamēr vien dzīvosi." Man piedzima dēliņš, kuram tagad ir 10 gadu. Ar dēla piedzimšanu mana dzīve mainījās. Viņš man kļuva viss. Bet vīrs… sāka dzert, sākumā retumis, vēlāk biežāk, pēc tam žūpošana mēdza ieilgt uz divām nedēļām. Centos ģimeni saglabāt, pat pierunāju doties pie narkologa. Pēc laimīgi aizvadīta mēneša ak šausmas! viņš no darba pārnāk piedzēries, un viss kļuva vēl ļaunāk. Septiņus gadus ilga smagā cīņa par cilvēku, kurš tolaik jau bija izpostījis visu labo, maigo, kas viņam bija, visu iznīcināja degvīns… Aizgāju strādāt uz fabriku, būtībā uzturēju visu ģimeni, bet tad mana pacietība bija galā. Beidzot biju satikusi īstu vīrieti, kurš kļuva par manu otro vīru. Satikusi viņu, uz pasauli sāku raudzīties citādām acīm, es biju "vismīļākā", nevis vairs "muļķe", biju "vismaigākā, visvajadzīgākā". Tā atradu savu sapni, savu laimi. Bet mans vīrs saviem vecākiem ir vienīgais dēls, viņi nemitīgi jautā, kad būs mazdēls, bet mums nekas nesanāk. Devos pie ārsta uz izmeklēšanu. Man konstatēja folikulārā un dzeltenā ķermeņa vājumu. Tolaik man injicēja tik daudz dažādu preparātu dažādās devās, es sarijos tik daudz tablešu, bet nekādas pārmaiņas nenotika, viss palika kā bijis. Vīrs mani saprot, mierina, bet redzu, ka apjūk, kad vecāki taujā, kad būs bērns. …Reiz pie manis pienāca sieviete (es tagad pārdodu ziedus Somijas stacijā). Viņa nopirka ziedus un paskaidroja: "Eju uz seansu pie paša Dieva, Sergeja Konovalova, viņš ārstē visas kaites, ārstē ar Dieva, ar Kosmosa palīdzību." Pajautāju, vai arī es varētu pie Jums nokļūt, sacīju, ka arī man ir problēmas. Viņa atbildēja: "Pie viņa tikt nav iespējams, gribētāju ir daudz, abonementu dod tikai tiem, kas pierakstījušies." Burtiski pēc nedēļas devos pie ārsta. Divas nedēļas bija aizkavējusies mēnešreize, radās cerība, ka esmu stāvoklī. Pirms iziešanas no mājas ieskrēju tualetē un… Šķita, ka šīs asins lāses nāk no pašas sirds. Sāku raudāt un šādā stāvoklī ierados pie ārsta. Sēžu, gaidu. Līdz pieņemšanai vesela stunda. Pār vaigiem līst asaras. Blakus apsēdās sieviete, sākām sarunāties, es pastāstīju par savu problēmu, un pēkšņi dzirdu: "Man ir brīvs abonements pie doktora S. Konovalova. Paņēmu mazdēlam, bet viņam ir daudz nodarbību, pamēģiniet jūs!" Vai tad tā nav Dieva griba! Es ticu, ticu un vēlreiz ticu, ka viss notiek pēc Dieva gribas. Esmu pateicīga šai simpātiskajai sievietei Jūsu pacientei, kura man tik loti palīdzēja, lai gan nekad agrāk ar viņu nebijām tikušās. Tagad esmu mierīga, jo viņa, mīļā Olga Mihailovna, dabūja abonementu uz nākamo seansu sēriju, bet es varēju pierakstīties uz nākamo pusgadu. Tagad, es domāju, viss būs labi, gluži vienkārši ir jābūt labi. Pats Dievs taču aizveda mani pie Jums…" Tā sākās šīs pacientes ceļš pie manis, bet pēc tam 1995. gada jūnijs, trešā seansu sērija (atgādinu: sekundārā neauglība). "Mīļais Sergej Sergejevič! Savas izjūtas nesaprotu, esmu apjukusi. Dvēselē notiek kaut kas
nesaprotams, neizskaidrojams. Nav tā, ka būtu zaudējusi ticību savam organismam, saviem spēkiem… Gluži vienkārši esmu sevi nomocījusi ar nemitīgo gaidīšanu, ka tūlīt, tūlīt palikšu stāvoklī. Cenšos par to nedomāt, atgādinu sev Jūsu vārdus, ka viss atnāks pats par sevi un tieši tad, kad vismazāk par to domā. Taču kārtējo reizi, kad sākas menstruācija, šķiet, ka man nekad nebūs bērna, jūtu, ka laiks iet, gadi skrien… Ak Dievs, kā es vēlos, lai viss mainītos, baidos, ka mana ģimenes laime izjuks un ka virs mani pametīs, jo vēlas bērnu… Un tomēr ceru, ka manas kaites tik un tā uzveiksim." Manu pacienšu, arī šīs pacientes, ceļš ir grūts. Radies apjukums, zudusi ticība saviem spēkiem. Bet es saku un pat pavēlu: SEKO MAN! Un, lūk, manai mīļajai meitenei, kā es viņas visas saucu, piektā seansu sērija, kas deva pirmos cerīgos rezultātus. "1995. gada oktobris. Esiet sveicināts, mīļais Sergej Sergejevič! Zināt, it kā pienākusi jau piektā sērija, katras sērijas laikā aizpildu anketu, taču dīvaini, ka joprojām gribas tik daudz ko Jums pastāstīt, jo sirdī jūtos tā, it kā mēs ar Jums būtu labi, seni draugi vai pat radinieki. Pie Jums vērsos neauglības dēļ. Ak vai, nezinu pat, kā to aprakstīt. Vispār urā! Šķiet, mums ar Jums ir izdevies uzvarēt to, ko nespēja uzveikt ginekologi un endokrinologi to gadu laikā, kad es pie viņiem gāju. Nekādas pārmaiņas un rezultātus nedeva nedz daudzās injekcijas (estradiols, horiogonīns, progesterons) dažādās devās, nedz hormonālie preparāti tabletēs: norkomuts, mikrofilīns… Biju kā izmēģinājumu trusītis katru mēnesi ar mani eksperimentēja, izmēģinot šos preparātus dažādās kombinācijās un devās, bet pārmaiņu nekādu. Pie Jums ierados 28. februārī, uzticējos Jums un nekur vairs negāju. Tiesa, trešās seansu sērijas laikā mani pārņēma panika. Domāju: "Te nu bija, runā, ka nepieciešamas trīs sērijas, bet man nekādu pārmaiņu nav." Biju apjukusi, nemitīgi cīnījos ar savu apziņu. Tagad asāk nekā jebkad uztveru Jūsu vārdus un saprotu, cik tie ir pareizi. Kad sakāt, ka apziņa ir visupirmais ienaidnieks, es to saprotu. Jūs toreiz mani sargājāt, un rezultāti nebija ilgi jāgaida. Jau četrus ciklus man ir stabila Rt temperatūra otrajā menstruālā cikla fāzē. Ovulācija 15. dienā ar labiem temperatūras lēcieniem uz 37,4 vai 37,3. Kad lietoju hormonus, pati augstākā temperatūra bija 37,1, turklāt 18. vai 19. cikla dienā, un virs atzīmes 37 ilgākais turējās divas trīs dienas. Tagad stabili turas 37,2 līdz pašai menstruācijai. Esmu Jums bezgala pateicīga, tieši Jums, tāpēc ka tad, kad 3. novembri apmeklēju endokrinologi, viņa manus grafikus rādīja vecmātei un endokrinologam blakus kabinetā, visu laiku atkārtojot: "Tu tikai paskaties, kāds brīnums!" Tieši tā viņa sacīja "brīnums". "Kā mums ir izdevies viņai atjaunot ciklu!" Bet es sēdēju un pateicos Jums. Un tikai tad viņi saskatījās un jautāja: "Kāpēc tad nav grūtniecības? Vajadzētu būt!" Nosūtīja uz izmeklēšanu vīru un konstatēja, ka viņam ir slikta spermogramma. Tas nu mūsu ģimenei bija klupšanas akmens. Izrādījās, ka viņam ir tikai 44 procenti aktīvo spermatozoīdu, bet norma ir 70 90 procenti. Koncentrācija, vispār-visi rādītāji slikti… Doktor, vai varat iedomāties, visus šos gadus viņi mocīja mani, bet vajadzēja pārbaudīt vīru. Viņš to uzņēma smagi sākās pat nervu lēkmes, pasliktinājās miegs. Vīrs kopā ar mani priecājās par maniem panākumiem, mēs kopā kalām plānus, un pēkšņi viņam tāds trieciens. Tagad viņš ārstējas pie Jums." "1997. gada oktobris. "Labdien, Sergej Sergejevič! Esiet sveicināts, mans mīļais Doktor! Man trūkst vārdu, lai izstāstītu visu, ko jūtu, visu, kas notiek, jo beidzot ir noticis tas, par ko tik ilgi sapņoju un kāpēc ierados pie Jums, pirmo reizi pārkāpjot mūsu Tempļa slieksni. Esmu stāvoklī! Jā, tieši tā, lai gan dažbrīd arī pati tam neticu. Manam mazulim jau ir 15 nedēļas. Tas ir brīnums, tie ir svētki, un par to visu es Jums, mans mīļais Doktor, saku milzīgu paldies. Tagad apmeklēju vēl tikai astoto sēriju un saprotu, ka vienīgi pasakā viss ir viegli un vienkārši: pamāj ar burvju nūjiņu un piepildās jebkura vēlēšanās, lai cik sarežģīta tā būtu. Dzīvē ir citādi. Es tagad saprotu, cik dziļas ir Jūsu svētrunas. Taču, lai iegūtu īstu izpratni, līdz tam bija jānonāk pašai, bet tas ir garš un līkumots ceļš, tas ir ceļš uz sevis pašas izzināšanu. Jūs ļoti pareizi sakāt, ka mūsu zālē ierodas cilvēki, kuri jau gandrīz zaudējuši pēdējo cerību kaut nedaudz remdēt sāpes un fiziskās ciešanas. Savukārt daudzi citi nāk, Jūsu pacientu panākumu spārnoti, jo ir dzirdējuši, ka šie pacienti atbrīvojušies no daudzām problēmām. Tomēr es tikai tagad skaidri apzinos, ka ikvienam
cilvēkam ir jānoiet savs ceļš un tikai savs. Es arī esmu gājusi un joprojām eju savu ceļu. Par to Jums rakstīju iepriekšējās anketās. Atceros, kā, sākot ar trešo sēriju, kritu panikā, kas turpinājās un pastiprinājās ceturtās, piektās un sestās sērijas laikā. Septītās sērijas laikā centos tikt skaidrībā: ko man darīt? Kā rīkoties? Kaut kas man nedeva mieru, radās uzbudinājums, pat kaut kāds niknums nezin kāpēc un nezin pret ko. Bet kontaktu ar Jums es tomēr nezaudēju un ar savas ģimenes starpniecību visu laiku biju kopā ar Jums. Es nekad nešķīros no bukleta, biju kā salipusi ar to, tas man bija kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu, dzēru mammas atnesto ūdeni, bet mamma uz seansiem nesa manu fotogrāfiju un vienmēr lūdza: "KUNGS, DARI TĀ, KĀ UZSKATI PAR VAJADZĪGU." Un tad Visums man dāvāja mazuli, es ne mirkli nešaubos, ka tas ir Kosmisks mazulis, un to apgalvoju ar pilnīgu pārliecību, jo esmu daudz ko izcietusi: vīra vecāku pārmetumus, ka nevēlos bērnus, turklāt arī vīrs sāka ieklausīties viņu viedoklī un bieži uzdeva muļķīgus jautājumus, kļuva neiecietīgāks. Es regulāri apmeklēju Neauglības centru (paciente šajā laikā bija zaudējusi ticību man un vairs necerēja palikt stāvokli. Aut. piez.). Tur pateica: kā rāda testi, jums ar vīru ir simtprocentīga nesaderība, bet tas savukārt apstiprina, ka dabiskā ceļā ieņemt bērnu jūs nevarat. Ir tikai viens ceļš mākslīgā apaugļošana. Es šo procedūru izdarīju trīs reizes, turklāt vislabākajos laikos, kad folikuls bija nobriedis un ovulācija iestājusies, taču atkal nekā. Sava ārsta acīs redzēju apjukumu un izbrīnu. It kā nekas netraucēja uzvarēt neauglību: gan analīzes labas (hormoni), gan dzemde vesela, gan dienas piemērotas… Pēc tam konsultācija pie centra vadītāja, un atkal apjukums. Vienīgais priekšlikums: jāizdara operācija, lai noskaidrotu, vai nav saaugumu. Tas notika 1997. gada februārī, bet mani pierakstīja uz operāciju 22. septembrī tik gara bija rinda. Un tad es it kā atmodos. Sāku sevi apzināties kā personību, vispirms pati savās acīs. Dvēselē kaut kas modās, radās pašcieņa… Visdrīzāk tās bija pašaizsardzības jūtas, nevis kaut kādas pārmaiņas manī, taču es biju guvusi lielu uzvaru, un par šīs uzvaras rezultātu kļuva grūtniecība. Ak Kungs, cik ļoti esmu pateicīga Jums un Visumam par šo gudrību, ko tas man sūtīja, par šo prieku un laimi… Taču mani tūlīt ieskaitīja palielināta riska grupā, jo draudēja neiznēsāšana. Apgabala slimnīcā, kur mani izmeklēja, konstatēja arī olnīcu disfunkciju. Gribēja tūlīt ielikt slimnīcā, lai veiktu pastāvīgu novērošanu un hormonu korekciju. Man bija abonements pie Jums, un es, dabiski, atteicos no hospitalizācijas. Taču līdz ar to nācās uzklausīt tādus vārdus… Man centās pierādīt, ka rīkojos muļķīgi, ka neizmantoju varbūt vienīgo iespēju kļūt par māti, ka savām rokām nodaru nelabojamu ļaunumu savam mazulim, ka nekas un neviens man vēlāk nespēs neko palīdzēt, kad sēdēšu un liešu asaras kā veča pie sasistas siles. Taču es zinu, ka tikai mūsu Templī mans mazulis saņems visu, kas viņam vajadzīgs, ka smelsies enerģiju…" Izraksts no mūsu klīnikas dinamiskās novērošanas kartes: "Paciente 1998. gada 12. janvārī bija apmeklējusi deviņus ārstniecības ciklus. Šajā laikā atzīmēta pilnīga izveseļošanās no olnīcu hipofunkcijas un sekundārās neauglības (5 gadi), pastāvīgajām ceļgala locītavas pēctraumas sāpēm un hroniska cistīta. Grūtniecība iestājās septītā ārstniecības cikla laikā. Līdz apskates dienai grūtniecība (25 nedēļas) ir attīstījusies bez patoloģijas. 1998. gada 14. februāris. Grūtniecībai 33 nedēļas. Auglis guļ ar dibentiņu uz leju. Grūtniecība attīstās bez patoloģijas." Kādā no seansiem Natašeņka lūdza, lai "mazuli pagriežu". Es viņu ataicināju un teicu aptuveni tā: "Mans mazais, tev taču ir neērti, un tavai māmiņai būs ļoti neērti un pat sāpīgi. Mēģināsim pagriezties ar galviņu uz leju." Un viņš, mūsu mazais, to izdarīja (augļa šķērsguļa vai citas guļas nepareizības mūsu pacientēm nav problēma; es vienmēr lūdzu mazuli pagriezties, un viņš pēc mana lūguma to izdara). 1998. gada 4. maijā piedzima puika, viņu nosauca par Vjačeslavu. Kāda tā bija laime gan mums visiem, gan māmiņai, gan vīram, gan viņu vecākiem. Bet Natašeņķa ir malacis! Viņa ticēja, un Ticība palīdzēja sasniegt iecerēto un vēlamo. Šodien, 2000. gada 9. februārī, es piebraucu pie klīnikas dienesta ieejas, kur mani ar ziediem gaidīja
jau citi, tikpat laimīgi vecāki un vecmāmiņa ar mazuli. Mēs devāmies uz manu kabinetu, kur es dalījos gan priekā, gan laimē. Šī laime ir piepildījusi viņu dzīvi un staro viņu acīs, kuras pauž milzīgu pateicību man kā ārstam. Mēs maz runājām, mēs tikai skatījāmies cits uz citu, es turēju rokās mazo kriksīti un devu svētību mazulim un viņa laimīgajiem vecākiem, novēlot labu un cienīgu dzīvi. Tie ir vislaimīgākie un vispriecīgākie mirkļi manā mūžā. Kad mani pacienti izveseļojas, kad izzūd smagas slimības, tas man, neapšaubāmi, sagādā lielu prieku un laimi. Taču, kad esmu saistīts ar jauna cilvēka ierašanos uz Planētas, tā ir tāda laime un prieks, ko vārdos grūti izteikt… Šādos brīžos es sevišķi kvēli pateicos Tam Kungam. No slimības vēstures nr. 1013223 (dzimšanas gads 1968.): "Nepareiza augļa guļa. Pēc individuālās iedarbības auglis diennakts laikā ieņēma normālu stāvokli. 1996. gada 14. decembrī piedzima zēns!" No slimības vēstures nr. 1014707 (dzimšanas gads 1965.): "Augļa šķērsguļa. Grūtniecības 31. nedēļā lūdzu palīdzēt. Pēc individuālās iedarbības nedēļu pirms dzemdībām auglis ieņēma normālu stāvokli. 1998. gada 3. augustā piedzima zēns." Bet, lūk, vēl viens piemērs paciente stāsta par ārstēšanos neklātienē. Vēstuli atnesa viņas māte. No slimības vēstures nr. 1007704 (dzimšanas gads 1974., ārsče):"Godātais Sergej Sergejevič! Pirms diviem gadiem apmeklēju vairākas seansu sērijas. Tagad diemžēl nevaru, jo pati esmu ārste, vēlu nāku mājās un nepagūstu aiziet pie Jums uz ārstēšanos. Jūsu seansus apmeklē mana mamma, un es nolēmu savu lūgumu Jums nodot ar viņas starpniecību. Esmu stāvoklī, rit grūtniecības 31. nedēļa. Nesen man pēc USI pateica, ka mazulim ir nepareiza guļa, bet man ir maz ūdeņu un tāpēc mazuļa pagriešana nav iespējama. Taču es ļoti ceru uz Jūsu palīdzību…" "1998. gada septembris. Esiet sveicināts, godātais Sergej Sergejevič! Iepriekšējās sērijas laikā es ar savas mammas starpniecību nodevu Jums anketu. Tagad esmu grūtniecības devītajā mēnesī un pēc vienas vai divām nedēļām gaidāmas dzemdības. Ļoti gribu Jums pateikties par palīdzību. Iepriekšējo reizi lūdzu Jūs man palīdzēt, jo bērns gulēja ar dibentiņu uz leju. Tagad, paldies Dievam, viņš apgriezies un guļ pareizi (ar galvu uz leju)." 1998. gada 9. oktobrī piedzima vesela meitenīte! Tādējādi mēs klīnikā ne tikai ārstējam sieviešu neauglību, bet arī dodam sievietēm iespēju normāli, fizioloģiski, bez sāpēm un ciešanām iznēsāt un dzemdēt veselu bērnu. Protams, ne jau katra sieviete, kas ierodas pie manis ar neauglības problēmu, pietiekami neatlaidīgi īsteno savu vēlēšanos dzemdēt bērnu. Par to liecina mūsu novērojumi un statistika. Minēšu tikai dažus piemērus, kad vairākas sievietes atteicās no sākotnējās apņemšanās ārstēties pie mums. No slimības vēstures nr. 1010133 (dzimšanas gads 1973.): "Ieradās 1997. gadā ar diagnozi: policistoze, menstruālā cikla traucējumi, primārā neauglība. Apmeklēja piecas ārstniecības sērijas. Diagnoze neauglība tika atcelta. Paciente ārstēšanos pārtrauca sakarā ar aizņemtību darbā." No slimības vēstures nr. 1012393 (dzimšanas gads 1966.): "Ārstēties ieradās 1997. gada rudenī ar šādām diagnozēm: sekundārā neauglība, hronisks kreisās puses salpingīts, cistai līdzīgs veidojums kreisajā olnīcā, hormonālā fona traucējumi. Paciente apmeklēja vienu ārstniecības ciklu un ārstēšanos pārtrauca, jo nebija vēlēšanās to turpināt. Bet es domāju, ārstēšanos viņa pārtrauca, tāpēc ka nebija vēlēšanās tikt pie bērna un cīnīties par savu laimi, bija slinkums." No sliftiības vēstures nr. 1014072 (dzimšanas gads 1968.): "Ārstēties ieradās 1998. gada jūlijā ar šādām diagnozēm: hronisks salpingīts, olvadu necaurlaidība, olnīcu hipofunkcija, primārā neauglība. Apmeklēja trīs ārstniecības ciklus un pārtrauca ārstēšanos, tādēļ ka (kā pati teica) nav rezultāta." No slimības vēstures nr. 1014242 (dzimšanas gads 1961.): "Ārstēties ieradās 1998. gada janvārī ar šādām diagnozēm: olnīcu hipofunkcija, hormonālā fona traucējumi, sekundārā neauglība. Apmeklēja divus ārstniecības ciklus un ārstēšanos pārtrauca sakarā ar aizņemtību darbā." Mūsu veiktās neauglības ārstēšanas rezultāti rāda, ka grūtniecība var iestāties diezgan drīz pēc 1-8
ārstniecības cikliem. No slimības vēstures nr. 1000354 (dzimšanas gads 1967.): "Diagnoze: hronisks adneksīts, olvadu necaurlaidība (saaugumi), dzemde saliekta, dzemdes kakla erozija, primārā neauglība (7 gadi). Grūtniecība iestājās otrās ārstniecības sērijas laikā. 1993. gada 8. februārī piedzima zēns!" No slimības vēstures nr. 1008608 (dzimšanas gads 1969.): "Diagnoze: hronisks adneksīts, olvadu necaurlaidība (saaugumi), olnīcu policistoze, endometrioze, neauglība, palielināts vairogdziedzeris. Grūtniecība iestājās ceturtās seansu sērijas laikā. 1995. gada 4. oktobrī piedzima zēns!" No slimības vēstures nr. 1010649 (dzimšanas gads 1959.): "Diagnoze: hronisks adneksīts, mazā iegurņa orgānu saaugumi, olnīcu hipofunkcija, anovulācija, dzemdes kakla endometrioze, sekundārā neauglība (septiņi gadi). Grūtniecība iestājās pēc astoņām ārstniecības sērijām. 1997. gada 29. jūnijā piedzima zēns!" No slimības vēstures nr. 1013216 (dzimšanas gads 1969.): "Diagnoze: hronisks salpingīts, dzemdes olvadu necaurlaidība (saaugumi), olnīcu policistoze, primārā neauglība (trīs gadi). Grūtniecība iestājās pēc pirmās ārstniecības sērijas. 1997. gada 26. martā piedzima zēns!" Taču nevienai pacientei, kas ierodas pie manis, es neieteicu cerēt uz vieglu uzvaru, jo katrai no viņām ir sava, individuāla neauglības problēma, kas saistīta ne tikai ar dzimumsfēras, hormonālās vai kādas citas sistēmas slimību, bet nereti arī ar citiem faktoriem, kuru negatīvā, patoloģiskā ietekme uz sievietes organismu un dzīvi salīdzinājumā ar dzimumsfēras patoloģiju ir nozīmīgāka un dziļāka. Sievietei, kas atnākusi pie manis, tas jau kopš paša sākuma ir jāapzinās, jāsajūt, jāsaredz, bet man jāpalīdz to izdarīt. Lai to sasniegtu, dažkārt ir par maz, ja sieviete apmeklē ne tikai vienu vai divus, bet pat divdesmit ārstniecības ciklus. Es varu saprast sievieti, kas ilgu laiku šīs problēmas sakarā ārstējusies pie mums, apmeklējusi 10, 20, 25 ārstniecības ciklus un, zaudējusi ticību panākumiem, zaudējusi ticību sev un saviem spēkiem, pamet mūs. No slimības vēstures nr. 1007097 (dzimšanas gads 1957.): "1982. gadā tika izdarīta operācija sakarā ar apaugļotās olšūnas attīstību olvadā izoperēja labo olvadu un veica kreisā olvada plastiku. Vēlākā izmeklēšana Neauglības centrā parādīja, ka atlikušais olvads platākajā galā ir saaudzis, bet dzemde pielipusi pie labās olnīcas. Sekundārā neauglība. 1993. gadā ieradās pie mums. Apmeklēja astoņas ārstniecības sērijas. Ar USI palīdzību izdarītajā izmeklēšanā saaugumi nav konstatēti. Paciente turpina ārstēties un apmeklē 25 ciklus, bet pēc tam… ārstēšanos pamet. Iemesls: viņa vairs netic pozitīvam rezultātam, turklāt vecums, kā viņa uzskata, vairs neļauj dzemdēt bērnus. Viņa pateicas mums par to, ka izzudusi vesela virkne blakus slimību. Viņu var saprast, patiešām apmeklējusi diezgan lielu ārstniecības ciklu skaitu. Es gan domāju, ka seansus viņa tomēr pameta gadu dēļ." Savukārt, kad sieviete, kura vēlas dzemdēt bērnus, sieviete, kura izgājusi visu veidu ārstēšanu dažādās mūsu pilsētas klīnikās, ierodas pie manis un pēc viena ārstniecības cikla paziņo, ka atstājot klīniku, jo nav rezultāta, tie ir skaidri meli. Iemesls ir nevēlēšanās dzemdēt bērnus, nevēlēšanās apgrūtināt sevi ar problēmām, ko rada bērnu audzināšana. Vieglāk ir pateikt, ka Doktors Konovalovs nav palīdzējis, tā ir vienkāršāk. Turklāt nav palīdzējis ne tikai šis doktors, bet arī cits institūts, citi ārsti. Tā ir ļoti laba, bet galvenais izdevīga pozīcija, lai attaisnotu savu kūtrumu. No slimības vēstures nr. 1007099 (dzimšanas gads 1968.): "Paciente ieradās ar primāro neauglību, olnīcu funkcijas nepietiekamību un ar blakus patoloģiju. Apmeklēja 12 ārstniecības ciklus. Pēc izmeklēšanas datiem, hormonālais fons ļoti uzlabojies, arī olnīcas sākušas darboties labāk. Atzīmē pārmaiņas morālajā aspektā-uzlabojies noskaņojums, radusies pārliecība, ka viss, par ko gadiem ilgi sapņojusi, pavisam drīz piepildīsies un ģimenē uzradīsies mazulis… Šis sapnis patiešām sāk piepildīties. Paciente apmeklē 12. ciklu, iestājas grūtniecība un… viņa pārtrauc ārstēšanos, kurai ir atbalsta raksturs, lai gan labi zina, ka tieši šī ārstēšanās nodrošina grūtniecības normālu fizioloģisko norisi. Astotajā nedēļā notiek spontānais aborts. Šādu rīcību es nevaru un arī negribu komentēt, jo trūkst jebkādas loģikas."
Un diametrāli pretējs piemērs: No slimības vēstures nr. 1012006 (dzimšanas gads 1962.): "Dzemdes fibromioma (8 nedēļas), olnīcu hipofunkcija, anovulācija, sekundārā neauglība, palielināts vairogdziedzeris. Pēc devītās sērijas iestājās grūtniecība. 1997. gada 12. novembrī piedzima meitiņa! Fibromiomas nav! Līdz grūtniecības iestāšanās brīdim, pateicoties ārstēšanai mūsu klīnikā, šai pacientei fībromioma bija samazinājusies līdz četrām nedēļām. Tomēr tradicionālās medicīnas ārstu ieteikums bija kategorisks un nepārprotams: grūtniecību pārtraukt. Varat iedomāties, kā jutās šī 35 gadus vecā sieviete, kurai pretēji to pašu ārstu prognozēm beidzot bija iestājusies ilgi gaidītā grūtniecība. Šie paši ārsti, kuri vēl vakar sievietei teica, ka viņai nekad nebūs bērnu, tagad vienā balsī piedāvā grūtniecību pārtraukt. Jā, no 1997. gada aprīļa līdz 1997. gada novembrim periodiskā kontrole rādīja, ka fībromioma palielinās, bet tas grūtniecībai ir raksturīgi. Un tas jāzina ikvienam ārstam, ne tikai ginekologam. Taču izskaidrojums ir tāds, ka ārstam nav vajadzīgi lieki uztraukumi: ja nu pēkšņi kaut kas atgadās? Man ir grūti saprast, un es arī nevēlos saprast tādu ārstu, tādu cilvēku, kam dārgāks ir savs miers, nevis tādas sievietes stāvoklis, kurai pirmo reizi mūžā pavīdējusi cerība, ka viņa var kļūt par māti. Un viņa kļuva par laimīgu māmiņu! Tāpēc ka turpināja ārstēties pie mums un ticēja savam Doktoram." Protams, būtu aplami teikt, ka šobrīd absolūti visos gadījumos spējam palīdzēt neauglības problēmas risināšanā. Tomēr mūsu veiktās ārstēšanas pieredze un prakse rāda: jo vairāk ārstniecības ciklu paciente apmeklējusi, jo lielākas cerības, ka šī problēma tiks atrisināta. Pie manis taču sievietes nāk ne tikai ar neauglības problēmām vien. Nereti neauglība radusies uz smagas blakus patoloģijas fona. Un tieši šī patoloģija neļauj sievietei palikt stāvoklī, kamēr viņa no tās nav atbrīvojusies. Tas nozīmē, ka manai mīļajai pacientei būs jānoiet grūts un sarežģīts ceļš.
Cels no smagas slimības līdz veselībai un bērna piedzimšanai Katrai sievietei ir savs liktenis, sava mīlestība, sava laime un savs ceļš līdz bērna dzemdēšanai. Tikai pirmajā brīdī tā liekas, ka ir sievietes, kurām vispār nav šāda rakstura problēmu. Tā nav tiesa. Protams, šādas problēmas ir katrai sievietei. Gluži vienkārši dažām sievietēm bērnu dzemdēšanas problēmas ir saistītas nevis ar slimību, bet ar sadzīviskiem jautājumiem: kad dzemdēt, vai izšķirties par bērnu jau šogad vai pagaidīt. Bet varbūt pagaidām par to nedomāt to vienmēr varēs paspēt… Interesants darbs, braucieni, izklaides iespējas. Ne jau katra jauna sieviete ir spējīga no tā atteikties. Bet, ja kopš bērnības, kopš pašas jaunības zini, ka tev ir tik nopietna slimība, kuras dēļ par bērniem nav ko domāt, kaut tikai pašai izdotos izdzīvot un, ja Dievs dos, sagaidīt un izjust īstu mīlestību. Ja ārsti visus šos gadus atkārto vienu un to pašu: jūs esat nopietni slima, ne par kādiem bērniem, ne par kādu grūtniecību nevar būt ne runas. Tad viņas nāk pie manis. VIŅA nāk pie manis. Viņā vēl mājo vājš cerības stariņš, viņa grib būt ne tikai laimīga un mīlēta, viņa vēlas izjust mātes laimi šīs ne ar ko nesalīdzināmās jūtas, kad sevi piesaka un tevī attīstās jauna dzīvība, kad tavs vēl nedzimušais mazulis tevi jau dzird un saprot, spārdās, it kā teiktu: "Mamra, es drīz pie tevis ieradīšos, es drīz ieradīšos šai pasaulē, kurā tu dzīvo." Un, lūk, sieviete ienāk manā zālē. Es tūlīt viņu pamanu šo jauno sievieti, šīs jaunās sievietes. Un zinu, ka palīdzēšu viņām, palīdzēšu konkrēti viņai, ja konkrētā sieviete man tic. Un mēs kopā sakam savu grūto ceļu. Ka mūsu gājiens sokas? Tas nav vienkāršs… No slimības vēstures nr. 1013887 (dzimšanas gads 1962.): "1997. gada septembris. Esiet sveicināts Sergej Sergejevič! Gribu Jums daudz ko pateikt, pastāstīt par savu dzīvi. Pirms seansiem bija šādas slimības: miastēnija, vispārējā formā; hronisks laringīts; cista labajā olnīcā. [Miastēnija ir smaga hroniska slimība, kam raksturīga šķērssvītru muskulatūras patoloģiska nogurdināmība. Tradicionālā medicīna norāda, ka šīs slimības cēlonis nav zināms, taču ir zināms, ka tiek bloķēta caurlaidība mioneirālās sinapses līmenī, tas ir, impulss starp nervu šķiedru un muskuli netiek vadīts. Atkal mums teic, ka te piedalās autoimūnie procesi, jo asinīs tiek konstatētas antivielas, un būtiska vieta šīs slimības attīstībā tiek ierādīta aizkrūts dziedzerim. Slimības smagums ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā procesā ir iesaistīti ķermeņa muskuļi. Manai pacientei slimība ir vispārējā formā, proti, procesā iesaistīti gandrīz visi muskuļi, un tāpēc viņai ir grūti pat elpot, jo diafragmas muskuļus ir pārņēmis patoloģisks vājums. Šādiem pacientiem (ar šo slimību lielākoties sirgst sievietes) ieteic pastāvīgi lietot antiholīnesterāzes preparātus, viņus ārstē ar hormoniem, apstaro un pat izoperē aizkrūts dziedzeri. Pacienti, kuriem slimība ir vispārējā formā, krīzes situācijās nereti tiek elpināti mākslīgi, jo elpošanā iesaistītie muskuļi nepilda savas funkcijas. Un, lūk, viena šāda paciente ierodas manā klīnikā. Aut. piez.\ Es biju kluss, kautrīgs un ļoti veselīgs bērns. Kā atceras māte, kopš autiņu laikiem neesmu slimojusi nedz ar vīrusu izraisītām, nedz ar saaukstēšanās slimībām. Un tad 11 gadu vecumā pēkšņi sāku ievērot, ka nespēju uzkāpt pa trepēm, ka ātri piekūstu, sāku just nespēku kājās un rokās. Aizgāju pie ārsta, man izrakstīja vitamīnus, bet, kas man kaiš, to neviens ārsts nespēja noteikt. Tā turpinājās vairākus mēnešus. Un tikai pēc izmeklēšanas Pediatrijas institūtā man noteica šo diagnozi. Mani pārvietoja uz Ārstu kvalifikācijas celšanas valsts institūta (ĀKCVI) ķirurģisko nodaļu un 19. februārī izdarīja operāciju. Ārsts teica, ka viss noritējis teicami, bet man visu mūžu vajadzēs dzert zāles, un es sākumā lietoju 12 prozerīna tabletes dienā. Pēc tam gāju skolā, to pabeidzu un devos mācīties tālāk. Laiku pa laikam uznāca vājums, taču vislielākās bažas radīja attēla dubultošanās acīs. Pabeigusi mācības, sāku strādāt. Divdesmit gadu vecumā apprecējos, taču vīra vecāki, pamanījuši, ka lietoju tabletes, viņu noskaņoja pret mani, un mēs pēc pusgada izšķīrāmies. Es šķiršanos ļoti pārdzīvoju un nevienu vairs negribēju redzēt, jo biju
zaudējusi ticību mīlestībai. Ritēja laiks, es strādāju, pēc diviem gadiem satikti cilvēku un apprecējos. Drīz būs 15 gadu, kopš esam kopā. Bērnu mums nav. Mēs bērnus ļoti gribējām, bet es slimības dēļ baidījos, ka kļūšu vāja un neizturēšu. Es nepaliku stāvoklī un tāpēc nekur palīdzību nemeklēju. Es vispār baidos no ārstiem, baidos, ka var uznākt kāda slimība… Pie Jums, Sergej Sergejevič, mani atveda mani vecāki šis ir pirmais ārstniecības cikls. Sakiet, lūdzu, vai pie Jums ir ārstējušies pacienti ar šādu slimību un kādi bija rezultāti?" "1999. gada marts. Esiet sveicināts, mīļais Sergej Sergejevič! …Pirms pusotra gada es kopā ar vecākiem pie Jums izgāju divus ārstniecības ciklus, taču dažādu iemeslu dēļ pārstāju apmeklēt klīniku un ļoti to nožēloju. Februārī uzzināju, ka esmu stāvoklī (četras nedēļas). Mēs ar vīru bijām ļoti priecīgi, lai gan reizē aiz bailēm raudāju vai es ar savu slimību un tabletēm spēšu bērnu iznēsāt? Tūlīt devos pie ĀKCVI ārstiem, kuri teica, ka man viss ir slikti, un izrakstīja daudz preparātu. Tagad mana grūtniecība sasniegusi deviņas nedēļas, un esmu ļoti nobažījusies par to, kā viss būs. Sergej Sergejevič! Lūdzu, palīdziet saglabāt bērnu, šī ir pēdējā iespēja, jo man taču ir 36 gadi. Kad esmu Jūsu klīnikā un piedalos seansā, es nomierinos, cenšos neņemt galvā visu slikto un domāt par labo…" "1999. gada aprīlis. Esiet sveicināts, mīļais Sergej Sergejevič! Gribu Jums pastāstīt par nelielām pārvērtībām. Gandrīz pilnīgi pārgājusi dubultošanās acīs, radusies lielāka pašapziņa. Kad uzturos pie Jums, esmu pārliecināta, ka viss būs labi, bet, tiklīdz ierodos poliklīnikā, ārsti mani burtiski galē nost. Kā sacīja ģenētiķis, ir 50 procentu varbūtība, ka manam bērnam būs miastēnija, taču izmeklēšanu ar ultraskaņas palīdzību vajadzēja veikt nevis ceturtajā, bet gan 11. grūtniecības nedēļā, jo man ir 35 gadi un bērnam var būt bojātas hromosomas. Sergej Sergejevič! Sakiet, vai mums viss ir normāli?" "1999. gada jūnijs. Esiet sveicināts, mīļais Sergej Sergejevič! Jūtos labi, turpinu ārstēties pie Jums klīnikā. Tagad mana grūtniecība sasniegusi 21 nedēļu, jau jūtu, kā mans bērns kustas, bet ārsti tikai izraksta visādas zāles. Es tās nelietoju, jo gribu, lai bērns piedzimst vesels. Sergej Sergejevič, vai man var izdarīt injekcijas?" "1999. gada jūlijs. Esiet sveicināts, mīļais Sergej Sergejevič! Šodien biju sieviešu konsultācijā uz kārtējo pieņemšanu. Ārste teica, ka atkal esmu daudz pieņēmusies svarā 1900 g nedēļā un ka jāiet slimnīcā. Es atteicos, un tad viņa nesaudzīgi sāka uzskaitīt visu, kas man bijis un ir: vispārēja miastēnija, neauglība, anēmija, daudz ūdens, zema placenta. Noveda līdz asarām. Esmu uztraukusies. Ko darīt? Viņa sacīja, ka varu pazaudēt bērnu. Sergej Sergejevič, ko lai iesāku?" 1999. gada 26. oktobrī viņai piedzima vesela skaista meitiņa, kas tika nosaukta par Nasteņku! Šodien, 2000. gada 13. janvārī, man bija saruna ar laimīgo māmiņu. Viņas balsī jautās galvenais mātes prieks un laime. Protams, visā šajā smagajā grūtniecības periodā, kad viņa gan gribēja bērnu, gan reizē baidījās, mēs visi mūsu klīnikas darbinieki bijām kopā ar viņu. Protams, uz visiem viņas jautājumiem es atbildēju, visas bažas un uztraukumus mēs centāmies izkliedēt. Mūsu ārsti, mūsu psihologi, dziednieki par šādām pacientēm rūpējas gan visu grūtniecības laiku, gan pēc dzemdībām. Pacientes sajūt mūsu rūpes jun mūsu vēlēšanos būt kopā ar viņām un palīdzēt. Šādos gadījumos mums nākas cīnīties ne tikai ar nākamās māmiņas slimību, ne tikai ar viņas šaubām, bet dažkārt arī ar izmisumu. Mums nākas cīnīties ar tradicionālās medicīnas ārstu "sirsnīgo" sarunu sekām. Šie ārsti, kuru pienākums būtu sniegt atbalstu, šādas sievietes, kurām slimības dēļ ir īpaši vajadzīga sirsnīga attieksme, ieinteresētība, vārda vistiešākajā nozīmē noved līdz asarām un histērijai un gala iznākumā līdz priekšlaicīgām dzemdībām un spontānam abortam. Man vienmēr ir liels kauns par šiem kolēģiem, kuri gan valkā balto halātu, tomēr atļaujas pacientes apvainot, pazemot, aizskart palīdzību un atbalstu meklējošo sieviešu cilvēcisko cieņu. Protams, es saprotu šādu ārstu no viņa oficiālās medicīniskās pozīcijas viedokļa. Manas pacientes viņus iedzen strupceļā, rada nestandarta situāciju, un ārsti apjūk. Viņi ir pieraduši, ka sievietes, kurām ir viena vai otra
diagnoze, neieņem bērnu un nedzemdē. Tāpēc ārsti nezina, kā izturēties. Bet izturēties vajag ļoti vienkārši cilvēciski. Jāizturas kā pret savu meitu. Lai gan viss Dieva rokās. Man ir paciente, kurai nav nekādu izredžu izveseļoties. Vismaz viņai tā teikts visās oficiālās tradicionālās medicīnas instancēs. Es viņai saku: "Nomierinies, mana mīļā, mana brīnišķīgā meitene. Mās sākam no paša sākuma, no baltas lapas. Aizmirsti visu, kas tev sarunāts, centies aizmirst, kādas mokas, ciešanas un pazemojumus tev nācies pārdzīvot. Tu esi manas klīnikas zālē. Šeit tev līdzās ir brīnišķīgi, labestīgi cilvēki. Mūsu zālē ārstē Labestība. Atver savu sirdi un atbrīvojies no neticības saviem spēkiem." No slimības vēstures nr. 1010262 (dzimšanas gads -1972.). "1996. gada februāris. Labdien, mīļais Doktor Sergej Sergejevič! Cik tas ir brīnišķīgi, ka var sev priekšā nolikt baltu papīra lapu un nedaudz parunāties ar Jums. Līdz ar Jums manā dzīvē ienāk pārmaiņas, pirmajā brīdī tik nemanāmas, bet tik kvalitatīvas proti, izzūd slimības un visa pasaule pārvēršas. 1. Redze miopija, bija 0,5 un 0,6, tagad ir 0,7 un 0,8. Nesen ar izbrīnu atcerējos, ka man ir brilles, kas jālieto, skatoties televizoru (-D, bet es tās jau sen nelietoju. Tas viss noticis kaut kā nemanāmi. 2. Vairs nesāp kāju locītavas (traucēja kopš 1992. gada, pēc gripas). Tagad darbā man ir dubulta slodze, ļoti baidījos, ka kājas atkal sāks sāpēt, taču, man par prieku, viss ir kārtībā, pat grūti noticēt. 3. Ginekoloģija: samazinājusies dzemdes kakla erozija. To izraisīja hormonālie traucējumi, tāpēc ceru, ka pēc pareiza hormonālā cikla atjaunošanās tā izzudīs pavisam. Izzudusi olnīcu policistoze, kreisā olnīca, kas bija palielināta, tagad atbilst normai. Ārstējošais ārsts tam nespēj noticēt, netic pat vairākkārtējās USI rezultātiem, teic, ka šādas slimības neizzūd. Agrāk pirms menstruācijas cietu lielas mokas, kādas desmit dienas iepriekš biju uzbudināta, radās nogurums, nelaba dūša, galvassāpes, jutos kā salauzta. Pirmajās cikla dienās bija stipras sāpes (kopš 1986. gada 10 gadus)! Šķiet, ka arī tas viss ir izzudis, lai gan mans ārsts uzskata, ka tādā gadījumā, ja neārstējos ar tradicionālajām metodēm, nekas man nepāries. Bet es uzskatu, ka, pateicoties Jūsu seansiem, mans organisms visu atjaunos. Negribas ārstēties ar zālēm vai hormoniem tas viss organismam ir tik svešs un sniedz tikai pagaidu atvieglojumu, turpretī Jūsu seansos nemanāmi, pakāpeniski, ļoti maigi atnāk īstā, patiesā izveseļošanās. Ceru, ka kādreiz kļūšu māmiņa…" 22. oktobrī veselai mātei piedzima vesels puika! Kā var palikt stāvoklī sieviete, ja viņai ir hronisks salpingīts, daudzas cistas olnīcās un aizauguši olvadi? Iztēlosimies šādu ainu (bet mūsdienās tas nav grūti, jo mūsu pilsētā pieņemšanā pie ginekologiem līdzīgas ainas vērojamas ja ne katru dienu, tad katru nedēļu noteikti): jauna sieviete ierodas pie sava ginekologa, kurš savulaik, rūpīgi viņu izmeklējis, paziņoja, ka ne par kādu grūtniecību nevar būt ne runas, jo, atvainojiet, tur ir īsts cistu, saaugumu un citu kaišu konglomerāts. Un tad tāpati sieviete pēc kāda laika atkal ierodas pie viņa. Šoks! Un tas vēl ir maigi teikts. Jo brūk kopā viss, ko viņš ir zinājis un zina, viss, kas viņam mācīts un ko apstiprinājusi prakse, viņa paša prakse, ar kuru bija tā lepojies. "Es par ginekologu strādāju 25 gadus, un nav bijis gadījuma, kad sieviete ar tādu patoloģiju ieņemtu bērnu. Nelolojiet ilūzijas, mana mīļā," šos vārdus ārsts sievietei atkārtoja visu laiku, kamēr vien viņa ar cerībām nāca pie šā ginekologa. Iet laiks… Un atkal viņa nostājas viszinīgā ārsta priekšā laimīga, priecīga… No slimības vēstures nr. 1014086 (dzimšanas gads -1962.): "Esiet sveicināts, mīļais Sergej Sergejevič! Ir noticis brīnums mums piedzima dēliņš, ļoti simpātisks un dzīvespriecīgs puika! Un tas notika pēc 15 gadiem, kuru laikā man bija konstatēta neauglība, saaugumi, hronisks salpingīts un cistas. Galvenā ārste ar lielu izbrīnu sacīja, ka, ņemot vērā visu, kas man iekšā darījās, es gluži vienkārši nevarēju ne palikt stāvoklī, ne iznēsāt bērnu. Viņa teica, ka tas ir brīnums! Un nav saprotams, kā tas man izdevies. Baroju dēlu ar krūti, piena, paldies Dievam, pietiek, dažkārt dodam ābolus. Ēd labi, naktī guļ labi, dienā iemieg uz 20 minūtēm, bet pēc tam ir jautrs, enerģisks. Jau griežas uz vēdera, cenšas rāpot, ļoti grib sēdēt, tomēr pagaidām vēl par agru. Ārstiem piezīmju nav. Milzīgs paldies Jums. Trūkst vārdu, lai izteiktu mūsu pateicību…"
Ikviens gadījums, kad manām pacientēm iestājusies grūtniecība, neapšaubāmi, ir pelnījis, lai par to runātu īpaši. Man, ārstam, kas savām meitenēm "dāvājis" mātes laimi, gribas pastāstīt par katru no viņām, par viņu noieto ceļu un par pašaizliedzīgo cīņu ar bezizeju. Iepriekš minētie piemēri spilgti un uzskatāmi rāda, ka tad, ja pievienosimies atzītu, neapstrīdamu, pārliecinātu medicīnas autoritāšu viedoklim, ka visam jānotiek tā, kā saka priekšā pieredze un prakse, kā rakstīts medicīnas grāmatās, mums diezin vai kas izdosies. Tāpēc ka šo bezizejas sajūtu pārceļam uz savu dzīvi, uz savu likteni. Turpretī, ja noticam sev, savam organismam, ja tu, mana mīļā, vai nu atnāksi pie manis uz klīniku, vai, izlasījusi šo grāmatu, iesaistīsies neklātienes seansos un izpildīsi enerģētiskos vingrinājumus, izredzes kļūt par māmiņu daudzkārt palielināsies. Iegaumē to un nepadodies, manu meitenīt. Es būšu kopā ar tevi, ja tu to vēlēsies!
DZĪVE, KO PĀRVEIDOJUSI RADĪŠANAS ENERĢIJA Daudzām pie manis atnākušajām sievietēm, kas sirgst ar neauglību, vārda vistiešākajā nozīmē mainās dzīve. Mainās tāpēc, ka mainās viņas pašas, mainās viņu priekšstats par dzīvi, par laimi, par īstu mīlestību. Dzīve iegūst pilnīgi jaunas krāsas un aprises. Viņu vēlmes kļūst citādas, atnāk izpratne par sevi un savu vietu dzīvē. Rodas dzīves mērķis, bet dzīvei jauns saturs. Un līdz ar to laime un mīlestība kļūst dziļākas, iegūst jaunu jēgu. No slimības vēstures nr. 1013134 (dzimšanas gads 1962.): "Klīniku apmeklēju kopš 1997. gada aprīļa, iemesls neskaidras etioloģijas neauglība. Kur tikai neesmu bijusi, kādus institūtus un klīnikas neesmu apmeklējusi neviens neko skaidri pateikt nevarēja. Godātais Sergej Sergejevič! Paldies Jums par to laimi mātes laimi, kuru Jūs man palīdzējāt iegūt. Es par to sapņoju visu laiku kopš 1986. gada, kad apprecējos. Tas bija mērķis, uz kuru es gāju visu mūsu seansu laikā kopš 1997. gada aprīļa. Un tagad tas ir sasniegts! Jūs seansos vienmēr sakāt, ka ir jāzina, kāpēc esam atnākuši pie Jums, ka vienmēr vajadzīgs mērķis. Tāpēc, sasniegusi vienu mērķi nonākusi grūtniecības stāvoklī, esmu nospraudusi nākamo mērķi, uz kuru tiecos katrā nodarbībā un katru sava mūža dienu: mans mazulis un mans organisms ir jāsagatavo svarīgajam un lielajam notikumam mūsu dzīvē mazuļa nākšanai pasaulē. Lai viņš augtu iekšēji vesels, spēcīgs, drosmīgs, izturīgs, lai dzemdības noritētu bez jebkādiem ķeizargrieziena tipa un cita veida izgudrojumiem. Lai gan visi apkārt teic, ka man jau ir 36 gadi, ka tās būs pirmās dzemdības tādā vecumā, ka man ir šauri gurni, es tomēr zinu un ticu, ka Daba mani atbalstīs. Tāpēc turpinu nākt uz mūsu Templi…" "1999. gada oktobris. Godātais Sergej Sergejevič! Godāju Jūs tāpat kā savus vecākus un uztveru kā Debesu dāvanu. Pēc iepazīšanās ar Jums 1997. gadā mana dzīve ir pilnībā pārvērtusies. Biju viena bez ģimenes, bez bērniem, pat sava kaktiņa dzīvošanai nebija, mētājos pa svešiem dzīvokļiem. Bet tad viss sāka mainīties, turklāt tik ātri, sagriezās īsts notikumu virpulis. Iepazīšanās ar N. kaut kā gluži nemanot pārauga nopietnās attiecībās, tūlīt nolēmām piedalīties dzīvokļa celtniecībā, turklāt būvorganizācija nepievīla: gan pati māja ir lieliska, gan dzīvoklis tajā brīnišķīgs, pat 1998. gada krīze mūs neietekmēja. Mana ilgi gaidītā grūtniecība noritēja bez toksikozēm. Dzemdības bija brīnišķīgas, dabiskas. Mazulis piedzima vesels, piens ir (tas tagad gadās reti). Vēdersāpes mazuli nemocīja, viņš raudāja tikai viena iemesla dēļ: ja es lēni pogāju vaļā blūzi, lai iedotu krūti. Bet dzīvē turpinās pārmaiņas. Vīrs kopš 1999. gada jūnija strādā ārzemēs, un mēs ar dēlu gatavojamies braukt pie viņa. Es pateicos Jums un Dievam, ka man līdzās ir tik brīnišķīgs, gudrs, labestīgs, vīrišķīgs, garīgi skaists cilvēks kā mans vīrs un ka mums ir skaists, gudrs, dzīvespriecīgs un veselīgs dēls. Un brīnos par to, ka braukšu dzīvot uz tādu neparastu zemi. Bet arī tas vēl nav viss. Šā gada maijā man pēkšņi radās vēlēšanās gleznot. Pirms tam nekad mūžā šādas vēlēšanās nav bijis. Skolā muzicēju, institūtā nodarbojos ar sportu, pēc tam mācījos itāliešu valodu, divus gadus aizrāvos ar sarīkojumu dejām, šuvu, adīju, izšuvu. Un pēkšņi dedzīga vēlēšanās gleznot. Šā gada augustā sāku apmeklēt nodarbības pie pedagoga mākslas skolā, kas atrodas netālu no mūsu mājas… Galvenais ir tas, ka man gleznošana padodas. Visas savas gleznas izlieku dzīvoklī pie sienām. Katru dienu skatos uz tām un bieži vien neticu, ka tās ir manas. Ir tāda sajūta, ka kāds būtu vadījis manu roku, jo es nodarbības apmeklēju tikai pusotru mēnesi. Gribas gleznot, gribas daudz gleznot un tādējādi izteikt sevi. Brīnos, ka 37 gadu laikā man pirmo reizi ir šāda sajūta. Žēl tikai, ka atstāju Krieviju, jo te ir tik skaista daba… Ar pateicību un cieņu…" Ko piebilst pie šīs manas pacientes vaļsirdīgās vēstules? Viņa ir atradusi patiesu laimi, viņa ir atradusi pati sevi, un lai Dievs dod viņai un viņas ģimenei veselību un labklājību. Bet kas notiktu tad, ja viņa nebūtu pie manis atnākusi? Domāju, ka viņas dzīve būtu ievirzījusies pavisam citādi.
NEIZNĒSĀŠANA Neiznēsāšana daudzām grūtniecēm tā ir problēmu problēma. Problēma, kuru tradicionālā medicīna ne vienmēr spēj atrisināt. Spontānais aborts, nelaikā dzimis bērns un sieviete jau baidās palikt stāvoklī. Šī problēma apliecina, ka sievietes Smalkā ķermeņa sistēmas blīvums ir vājš, tāpēc pirmām kārtām pazeminās mikrocirkulācija un rezultātā arī nervu un muskuļu sistēmas tonuss. Šo problēmu mēs pozitīvi atrisinām visām sievietēm, kas nāk pie mums ārstēties. No slimības vēstures nr. 1016350 (dzimšanas gads 1973.): "Esiet sveicināts, godātais Sergej Sergejevič, mūsu mīļais Doktor! Rakstu Jums pirmo reizi, lai gan Jūsu seansus apmeklēju sen kopš 1992. gada. Aiz muguras jau aptuveni septiņas sērijas. Pie Jums gāju periodiski, ar lieliem pārtraukumiem. Mani pierunāja mamma, kas seansus apmeklēja daudz biežāk. Es negāju tāpēc, ka biju liela sliņķe un par nākotni daudz nedomāju, lai gan ārsti man jau 20 gadu vecumā noteica diagnozi: hroniska neiznēsāšana. Un tad pēc dažādiem dzīves sarežģījumiem 1996. gada rudenī es atkal nokļuvu ārstniecības zālē. Jūs zālē sēdošajām sievietēm teicāt: paceliet roku tās, kuras vēlas bērnu. Es pacēlu, lai gan tolaik no pirmā vīra jau biju šķīrusies. Pēc kāda laika sapratu, ka esmu stāvoklī. Jūs pat iedomāties nevarat, cik laimīga jutos. Es tūdaļ šo laimīgo vēsti paziņoju savam draugam… Ne mirkli nešaubījos par to, ka tieši Jūs man esat palīdzējis, lai gan priekšā bija ļoti liela problēma. Kā iznēsāt bērnu? Tagad nestāstīšu, kas man bija jāpārdzīvo, lai nosargātu savu bērnu. Radinieku neizpratne, nākamā vīra vecāku naidīgums tas viss nevairoja optimismu. Pēc ārstu domām, man pastāvīgi draudēja spontānais aborts. Bet es ticēju Dievam, Jums, mīļais Sergej Sergejevič, un, visbeidzot, sev. Ļoti palīdzēja bukleti, un tad, kad grūtniecība bija sasniegusi sešus mēnešus, es apmeklēju seansu sēriju. Tolaik man vairs nebija šaubu, ka piedzims skaista, vesela meitiņa. Mana Ieva nāca pasaulē 1997. gada 20. augustā! Viss, ko varu pateikt, ir liels paldies Jums. Zemu noliecu galvu Jūsu priekšā. Un piedodiet man, Sergej Sergejevič, ka tik ilgus gadus neesmu Jums rakstījusi." Jā, mans mīļais lasītāj! Tāda ir dzīve, tāda ir tagadējā realitāte, ka pat mūsu zālēs, īpaši ārstnieciski profilaktiskajā zālē, par saviem panākumiem ārstēšanā, par grūtniecību un par bērna piedzimšanu nejau visas jaunās māmiņas un ne vienmēr uzskata par nepieciešamu paziņot Doktoram vai gluži vienkārši pateikt viņam paldies. Es pamazām pie tā pierodu, lai gan, godīgi sakot, ir grūti, pat neiespējami pie šādas aukstas un bezjūtīgas cilvēku attieksmes pierast. Es taču esmu devis dzīvību bērnam, kura nekad nebūtu bijis. Es pazīstu vairākus desmitus šādu sieviešu, kuras aizmirsušas, kas deva iespēju viņām kļūt par māmiņām. Taču viss ir Dieva rokās. Varbūt, izlasījušas šo grāmatu, viņas atsauksies un atrakstīs vismaz pāris vārdus: paldies, Doktor. Mēs Jūs atceramies un pateicamies Jums.
Ārstēšanās ar ārstniecības augiem Protams, galvenais dziedinošais faktors, mūsu klīnikā ārstējot neauglību, ir Radīšanas Enerģijas vadāmo lauku izmantošana. Līdztekus svarīgs atbalsta elements ir mūsu klīnikas speciālistu sniegtā psiholoģiskā palīdzība, un vēl mēs ieteicam izmantot ārstniecības augus. Sievietēm, kurām ir neskaidras ģenēzes neauglība, ieteicu divus turpmāk minētos ārstniecības augus. Pirmām kārtām tā ir ārstnieciskā salvija. Senatnē to uzskatīja par svētu augu, kas ir īpaši noderīgs sieviešu neauglības ārstēšanā. Protams, vislabāk ir dzert salviju sulu, bet, tā kā Krievijā salvijas neaug, mēs ieteicam uzlējumu. Ņemiet 10 g sausu lapu, aplej iet tās ar glāzi vāroša ūdens, trauku blīvi noslēdziet, novārījumu atdzesējiet un izkāsiet. Lietojiet pa ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas tik ilgi, līdz iestājas grūtniecība. Senatnē, īpaši pēc epidēmijām, sievietēm pat spieda uzturā lietot salvijas, lai drīzāk vairotu dzimtu. Kad grūtniecība iestājusies, šo augu lietot vairs nevajag. Kokvilna. Tējkaroti sasmalcinātu kokvilnas sakņu apliet ar glāzi vāroša ūdens, trauku blīvi noslēgt, novārījumu atdzesēt un izkāst. Lietot pa ēdamkarotei trīs reizes dienā, līdz sasniegts efekts.
SIEVIETĒM, KURAS SIRGST AR NEAUGLĪBU, VINU RADINIEKIEM UN DRAUGIEM Tavas asaras ir visrūgtākās, mēs to zinām. Bet tici mūsu pieredzei ne vienmēr tās ir pamatotas. Neauglības radītā psiholoģiskā stresa dēļ vissmagākais periods ir vecumā no 26 līdz 33 gadiem. Aizrit fizioloģisko un sociālo normu ziņā optimālais laiks. Tevi pārņem panika, turklāt apkārtējie visdažādākajā veidā izdara spiedienu. Nereti rodas vainas apziņa un nepilnvērtības sajūta. Tev liekas, ka tu viena esi tāda un visa pasaule skatās uz tevi. Pārņem bailes, ka bērna nebūs nekad. Kā lai dzīvo ar šādu smagumu sirdī? Pēc 35 gadu vecuma sasniegšanas sieviete kļūst mierīgāka. Viņa beidzot paskatās nākotnē, viņa beidzot saprot, ka vēl ir atlikuši vairāki gadi sava sapņa īstenošanai. Psiholoģisks stress dažādā pakāpē valda visās bezbērnu ģimenēs. Mūsu novērojumi rāda, ka grūtniecība drīzāk iestājas tām sievietēm, kuras ir noskaņotas mierīgāk un optimistiskāk, turklāt tad, kad radinieku un draugu pareizi izraudzītā uzvedības līnija nespiež sievieti domāt par bērna piedzimšanu kā par sociālās rehabilitācijas paņēmienu. Tātad psiholoģiskā spriedze ir viens no neauglības faktoriem. Kā jau tika teikts, neauglība nenovēršami rada psiholoģiskas novirzes (satraukumu, nedrošību, bailes, dažādus kompleksus u. tml.), bet tās savukārt pasliktina bērnu radīšanas orgānu funkcionālo stāvokli. Lieta tā, ka pastāvīgs stress procesā iesaista arī stresa endokrīnos mehānismus. Sarežģīta ķēdes reakcija mazina dzemdes olvadu saraušanās spēju, rada vielmaiņas traucējumus endometrijā. Ilgu, spēcīgu un dziļu pārdzīvojumu ietekmē olvados iet bojā folikuli. Kad stress ir pārvarēts, folikulģenēzes procesi, paldies Dievam, atjaunojas. Šīs uzrunas mērķis ir palīdzēt jums pārraut burvju loku, kas novedis pie neauglības.
KĀ VĒL JŪS VARAT SEV PALĪDZĒT
1. Beidziet gaidīt. Gaidīšana ir papildu psiholoģiskais bloks, proti, šķērslis, kas traucē grūtniecības iestāšanos. 2. Nedomājiet par šo problēmu. Jūs varat to atļauties, jo jau tiekat ārstēta jūs taču turat rokās grāmatu, kas ārstē. 3. Neskaitļojiet, neplānojiet ieņemšanas dienu bērna nākšana pasaulē ir noslēpums, kas necieš iejaukšanos. 4. Jums katrā ziņā sevi jāapliecina kā personību un jāapzinās, ka pat tad, ja bērna nebūs, jūsu dzīve tāpēc nebeigsies. Jums ir mīļotais cilvēks, ir mērķis, ir sava misija. Un, jo drīzāk panāksit šādu atbrīvotību, jo drīzāk turēsit rokās savu mazuli! Vīrieši, vīri! Jūs sakāt, ka mīlat? Tad mīliet patiesi, kā vīrietim pieklājas. Pat nepieminiet viņai šo problēmu. Varbūt problēma ir tieši jums? Aizejiet uz izmeklēšanu. Nepāi'metiet savai iemīļotajai, ja jūs patiesi mīlat viņu. Cilvēkam nav briesmīgākas mocības par to, ja nemitīgi uzsver un pārmet kādu viņa fizisku trūkumu, īpaši tādu, kas nav radies viņa vainas dēļ. Bet ja nu tomēr radies viņa vainas dēļ? Tu taču esi vīrietis, tāpēc uzvedies kā vīrietis. Tu taču viņu mīli tādu, kāda viņa ir. Tieši tā izpaužas lielais un brīnumainais mīlestības spēks. Mēs mīlam savas mīļotās, nejautājot, kāpēc. Saudzē viņu, un viņa, atbildot uz tavu mīlestību un tavu pacietību, tev dāvās ne vienu mazuli vien! Un nobeigumā man atliek novēlēt, lai tu, mana mīļā meitene, kļūsti par vesela mazuļa laimīgu māmiņu! IEGAUMĒJIET, MANAS MĪLAS NAKAMAS MĀMIŅAS UN NĀKAMIE TĒTI: GRŪTNIECĪBA IESTĀTOS UN NORITĒTU BEZ SAREŽĢĪJUMIEM, LAI JUMS PIEDZ BĒRNINŠ UN IZAUGTU VESELS UN LAIMĪGS, VĒLMEI IEGŪT BĒRNU IR JĀBŪT CIEŠA ĻOTI LABI PĀRDOMĀTAI! Informatīvi enerģētiskais buklets, kas piesauc Radīšanas Enerģiju, sargā šo jūsu vēlmi, tāpēc tas pastāvīgi jātur pie sevis, lai kur jūs atrastos!
KAS JĀZINA KATRAI NĀKAMAJAI MĀMIŅAI
Par to, kas nākamajai māmiņai ir nepieciešams un veselīgs, rakstīts pietiekami daudz. Par to jums sieviešu konsultācijā pastāstīs pieredzējuši speciālisti, arī jūsu mātes dalīsies savā pieredzē. Un tomēr es gribu pievērst jūsu uzmanību dažām, manuprāt, svarīgām detaļām, kas vairāk vai mazāk ietekmē grūtniecības iestāšanos un norisi, bet tātad arī vesela bērna iznēsāšanu un piedzimšanu. Pirmais, kas jāpatur prātā nākamajai māmiņai, ir tas, ka bērna nākšana pasaulē jāgaida ne tikai viņai, bet arī vīram un tuvākajiem radiniekiem: viņas vecākiem un vīra vecākiem īpaši tad, ja jaunie dzīvo kopā ar viņiem. Nevajag vīram vai mīļotajam cilvēkam sagādāt šādus "pārsteigumus". Pilnīgi jāatsakās no jebkādiem kontracepcijas līdzekļiem šai praksei nākamo vecāku seksuālajās attiecībās jākļūst par normu. Jums, mani mīļie, uzreiz jāizlemj, cik bērnu vēlaties, un laidiet viņus pasaulē citu pēc cita bez jebkādiem ierobežojumiem, tāpēc ka "atlikta" grūtniecība var pārtapt par neauglību, kas ir saistīta ar ļoti daudziem cēloņiem un faktoriem, piemēram, uroģenitālās infekcijas attīstību. MANAS MĪĻĀS SIEVIETES! NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NEPĀRTRAUCIET SAVU PIR GRŪTNIECĪBU. TĀ IR NEAIZSKARAMA! ŠIS AICINĀJUMS ADRESĒTS GAN JŪSU VĪRIEM, JŪSU RADINIEKIEM, GAN PAZINĀM. Atceries, mana mīļā, ka tu dzīvo veselībai nelabvēlīgā ārējā vidē, kas jau negatīvi ietekmējusi tavu organismu un vīra organismu. Ja, saprotot to, tu un tavs iemīļotais esat izlēmuši laist pasaulē mazuli, bet turpināt vārda vistiešākajā nozīmē indēt sevi ar nikotīnu, alkoholu un varbūt, nedod Dievs, ar kaut ko vēl briesmīgāku, neceriet, ka iestāsies grūtniecība. Ja tomēr iestāsies, šī indēšana ietekmēs tava bērna un arī tavu veselību. Neceri, ka piedzims vesels bērns. Vismaz gadu pirms ieņemšanas savs organisms un vīra organisms ir maksimāli jāattīra no tā kaitējuma sekām, ko noteiktā mūža posmā esat sev nodarījuši. Šā priekšdarbu posma beigās katrā ziņā paņemiet pilnvērtīgu atvaļinājumu, atpūtieties, paelpojiet tīru, vislabāk jūras gaisu. Mūsdienās daudzām jaunajām ģimenēm ir psiholoģiskajā ziņā ļoti saspringts un ļoti sarežģīts darbs, kas stipri nogurdina, burtiski sabeidz ne tikai nervu sistēmu, bet arī visu organismu. Tātad arī Smalkā ķermeņa sistēma ir novājināta. Tas var gan vīru, gan sievu novest pie pagaidu neauglības vai pie novājinātas, nepilnvērtīgas, nefizioloģiskas bērna ieņemšanas. Proti, jau veidošanās sākumposmā bērns būs nolemts slimībām, īpaši nervu, asinsvadu un citu sistēmu slimībām. Tāpēc pasaudzējiet sevi tagadnē veselīgas nākotnes vārdā. Bērns tas ir ļoti labi, bet vesels un pilnvērtīgs mazulis tas ir lieliski. Noteikti pārdomājiet, kādos apstākļos noritēs grūtniecība un vai mājās ir negatīvi faktori, kas var ietekmēt normālu grūtniecības norisi un nākamā mazuļa veselību. Vispirms es te domāju attiecības ar māti vai vīramāti, īpaši tad, ja dzīvojat zem viena jumta. Diemžēl nereti nākas vērot vīramātes patiesi atbaidošu, pat barbarisku attieksmi pret sava dēla sievu. Dažkārt vīramāte pat vispār nevēlas mazbērnus. Šādā mājā un šādos apstākļos bērns gluži vienkārši nevar piedzimt vesels. Atcerieties, ka no katras situācijas atrodama izeja. Jūs un tikai jūs izlemjat savu likteni, savas ģimenes un sava nākamā bērna likteni. Ja nelabvēlīgo situāciju pagaidām nav iespējams vērst par labu, neplānojiet bērnus. Sagatavošanās posmā un grūtniecības laikā rūpējieties, lai mājā neskanētu asa, spēcīga, skaļa mūzika, kurā dominējošie ir sitamie instrumenti. Vēlams neskatīties filmas, kurās sit un dur, šausmu filmas (lai gan es šādas filmas ieteicu neskatīties visiem saviem pacientiem). Tā rietā lasiet labas grāmatas, pat pasakas. Jau kopš pirmajiem grūtniecības mēnešiem lasiet pasakas skaļi un sarunājieties ar savu bērniņu. Viņa šūnas jūs jau dzird, uztver jūsu vibrācijas un sajūt jūsu attieksmi pret sevi. No jums, jūsu vīra un kopā ar jums dzīvojošajiem vecākiem staro labestība, maigums un mīlestība. Jūs esat mierīga. GRŪTNIECE IR SVĒTA SIEVIETE! Tas jāiegaumē visiem, bet īpaši pašai nākamajai māmiņai. Ja viss ir otrādi, nelolojiet ilūzijas. Vesela bērna nebūs, tātad nebūs arī normālas nākotnes nedz viņam, nedz jums. Noteikti pienāks dzīvē tāds laiks, kad izaugušais zēns vai meitene pret jums izturēsies
agresīvi. Bet jūs minēsit, no kurienes šī agresivitāte radusies. It kā audzinājāt ar mīlestību, ieliekot visu sirdi un dvēseli… AUDZINĀŠANA SĀKAS AR PIRMAJĀM GRŪTNIECĪBAS DIENĀM atcerieties to, m nākamās māmiņas un nākamie tēvi! Protams, šajā periodā jāizvairās no braucieniem, kas saistīti ar krasu īslaicīgu (dažas nedēļas) klimatisko joslu maiņu, ar ilgu uzturēšanos atklātā saulē karstā gadalaikā. Jābūt ļoti piesardzīgai gripas un citu respiratoro infekciju uzliesmojuma gadījumā. Šai sakarā par sievietes dzīves neatņemamu sastāvdaļu jākļūst norūdīšanās procedūrām gan pirms grūtniecības iestāšanās, gan pašas grūtniecības laikā (lai gan norādīšanās ir ikviena cilvēka veselīgas dzīves elements). Jebkurā grūtniecības posmā lietoti ārstniecības preparāti, lai cik pozitīvs būtu to mērķis, nākamajam bērnam var vienīgi kaitēt. Tas attiecas ne tikai uz antibiotikām un citiem spēcīgas iedarbības preparātiem. Tas attiecas uz jebkurām zālēm, kas netiek lietotas tikai reizi vien. Šai sakarā ieteicu ārstiem, kuru profesionālā darbība saistīta ar grūtnieču aprūpi, un, protams, pediatriem brīnišķīgu grāmatu "Zāļu lietošanas risks grūtniecības un laktācijas laikā" ("Риск применения лекарств при беременности и лакгации". Авторы О. И. Карпов, А. А. Зайцев, С.Петербург, 1998). Paturi prātā, mana mīļā, ka ārstniecības preparāti kaitē ne tikai bērnam, bet arī tev. Grūtniecības laikā tie var izraisīt negaidītas alerģiskas reakcijas, arī anafilaktisko šoku, to ietekmē var attīstīties autoimūnie kompleksi un pat serumslimības. Mūsdienās ne jau katra grūtniece var teikt, ka ir vesela. Diemžēl nākas konstatēt, ka šādas jaunas sievietes tagad sastopamas reti. Pie mums uz klīniku nāk sievietes ar vienu vai otru patoloģiju. Šīm sievietēm mēs sakām, ka vinu slimais informatīvi enerģētiskais fons var negatīvi ietekmēt augli, un parastajos apstākļos tā arī notiek. Kad ārsti jums stāsta par iedzimto patoloģiju, viņi ir pārliecināti, ka tā tiek pārmantota ar "kropliem" gēniem. Turpretī mēs sakām, ka IEDZIMTĀ PATOLOĢIJA TIEK NODOTA TĀLĀK AR APKĀRTĒJO CILVĒKU, šajā gadījumā ar bērna radiniek INFORMATĪVAJIEM LAUKIEM. Turklāt, ja arī vīram ir vairākas hroniskas slimības un ja vēl kopā ar jums dzīvo slimi radinieki, to visu "uzkrāj" nākamā bērna informatīvie lauki. Šādā situācijā jums obligāti jāizdara mūsu enerģētiskās procedūras, kuru mērķis ir gan nostiprināt Smalkā ķermeņa sistēmu, gan radīt veselu informatīvi enerģētisko fonu jūsu dzīvoklī vai istabā. Ja dzīvojat mūsu pilsētā, vislabāk izejiet ārstnieciski profilaktisko kursu pie mums, mūsu klīnikā. Ja dzīvojat citā pilsētā un pie mums atbraukt nevarat, piedalieties mūsu neklātienes seansos un patstāvīgi izdariet ārstnieciski enerģētiskās procedūras. Turklāt centieties biežāk uzturēties ārpus mājas, lai nekontaktētos ar slimajiem cilvēkiem. Ja vien iespējams, grūtniecības laiku pavadiet veselīgā atmosfērā. Un nelolojiet ilūzijas, ka gan jau būs labi, ka jums tas viss ies secen. Diemžēl tā nenotiek. Ja neievērosit šos visumā banālos ieteikumus, jums piedzims slims bērns: vai nu ar nenozīmīgām novirzēm (bet ar novirzēm!), vai ar hronisku smagu patoloģiju. MANA MĪĻĀ, BRĪNIŠĶĪGĀ SIEVIETE! LŪDZU, PAKLAUSI MAN UN DARI VISU, RAKSTĪTS ŠAJĀ GRĀMATĀ, SĀKOT AR VIENKĀRŠU TĀS LASĪŠANU UN BEIDZOT ĀRSTNIECISKI ENERĢĒTISKO PROCEDŪRU IZPILDI UN MANU IETEIKUMU IEVĒROŠANU. Veselīgas grūtniecības norises programma 1. Veselīgs, pilnvērtīgs nakts miers. 2. Pēc pamošanās enerģētiskā rīta vingrošana un dienas plānošana gultā (sk. manas grāmatas "Grāmata, kas ārstē. Radīšanas enerģija" un "Grāmata, kas ārstē. Gremošanas orgāni"). 3. Rīta duša. 4. Vieglas brokastis (kafija ierastajā koncentrācijā izslēgta). 5. Mierīga pastaiga līdz darbavietai (steiga izslēgta). 6. Darbs vairs nav pirmajā vietā. Galvenais ir nākamais bērns. To pastāvīgi paturi prātā! 7. Otrās, sātīgākas brokastis pēc vēlēšanās. Ja visu laiku gribas ēst, ēdiet veselas mazām porcijām
pēc katras pusstundas vai stundas. 8. Pusdienu pārtraukumā vēlama pastaiga. Ja tādas iespējas nav, atrodiet kādu klusu vietu un palieciet vienatnē ar sevi, ar mazuli, varbūt ar labu, sirsnības pilnu grāmatu. Tātad noslēdzieties no pasaulīgās rosības (brīnišķīgi, ja tas jums izdodas biežāk). 9. Pusdienas (ēšanas ziņā) ieturiet tad, kad vēlaties, nevis tad, kad pienācis pusdienu pārtraukuma laiks. 10. Pēc darba nesteidzieties un neskrieniet. Centieties izvairīties no cilvēku drūzmēšanās un spiešanās sabiedriskajā transportā. Labāk izvēlieties mierīgu pastaigu pēc darba. 11. Obligāta duša pēc atgriešanās mājās. 12. Enerģētiskā vingrošana, kuras mērķis ir atjaunot Smalkā ķermeņa sistēmu. Var izdarīt veselu virkni enerģētisko vingrinājumu, lai iedarbotos uz to vai citu orgānu vai sistēmu, kura jums nav kārtībā (sk. manas iepriekšējās grāmatas). 13. Vieglas vakariņas. 14. Mājas darbi, taču bez steigas. 15. Vakara pastaiga. 16. Atpūta, vēlams kopā ar grāmatu; fonā laba klusa mūzika. 17. Programma nākamajai dienai. Iemigšana (sk. "Grāmata, kas ārstē. Radīšanas enerģija"). Tā, protams, ir vispārīga programma, kurā nav ņemtas vērā detaļas un nedz pašas sievietes, nedz viņas dzīves un darba individuālās īpatnības. Šīs programmas izpilde palīdzēs tev, mana mīļā, iznēsāt veselu mazuli. ATCERIES, MANA MĪLĀ, KA AP 24. GRŪTNIECĪBAS NEDĒLU TAVS EŅĢELIS AR SA AKTIVITĀTI SĀK PIESAISTĪT MĀTES LAUKAM INFORMATĪVI ENERĢĒTISKO KOKON grāmatu "Ceļš uz veselību"). SĀKOT AR 28. NEDĒĻU, ŠIS KOKONS JAU PASTĀVĪGI ATROD TAVA LAUKĀ. Tieši ar šo brīdi kokons sāk dalīties veidojas nākamais cilvēks. Ko tas nozīmē tev? Tas nozīmē, ka ar 24. nedēlu tev, mana mīļā, ļoti saudzīgi jāizturas pret sevi un savu Eņģeli. Tev ar viņu jārunā gan no rītiem, gan dienā, gan vakaros. Tas jādara maigi un mīļi. Bet, sākot ar 28. nedēļu, kad tava mazuļa ķermenī ir ienācis Visums, tātad tajā veidojas augstākie ķermeņi, proti, veidojas saprātīgs cilvēks, ir jābūt sevišķi saprātīgai un jāsāk savu mazuli audzināt. Un šā uzdevuma izpildē visas ģimenes pienākums ir tev palīdzēt. TIEŠI ŠĪS NEDĒĻAS LĪDZ PIEDZIMŠANAI KĻŪST PAR GALVENAJ TAVA BĒRNA RAKSTURA, SPĒJU UN NOSLIEČU VEIDOŠANĀ. Viņā gluži kā sūklī uzkrājas viss, gan labais un sliktais, gan tas, ko viņš dzird un jūt. Ja tu, mana mīļā, to apzināsies, ja visa tava ģimene sapratīs, ka tieši šo nedēļu laikā veidojat nākamo cilvēku, jūs darīsit visu iespējamo un pat neiespējamo, lai bērnu audzinātu jau pirms viņa ierašanās šajā pasaulē. Skaļi lasi viņam pasakas, stāsti par dzīvi, par planētu, noteikti skaties populārzinātniskās programmas par dabu un dzīvnieku pasauli. Lai tavs mazulis dzird labu, maigu, nomierinošu un melodisku mūziku. IEGAUMĒ, MANA MĪLĀ! GRŪTNIECĪBAS PERIODS IR PATS SVARĪGĀKAIS LAIKS TA NĀKAMĀ MAZUĻA, NĀKAMĀ CILVĒKA PERSONĪBAS VEIDOŠANĀ VĒLĀK, LAI CENSTOS, TU VAIRS NESPĒSI KARDINĀLI MAINĪT VINA RAKSTURU, VINA NOSLIE TĀPĒC KA VINA INFORMATĪVAIS LĪMENIS JAU BŪS UZSŪCIS TO, KO TEV BŪS IZDE VIŅAM IEDOT: VAIRĀK SLIKTĀ VAI VAIRĀK LABĀ, VAIRĀK MAIGUMA VAI VAIR ĻAUNUMA UTT.
Nākamas maminas uzturs
» NĀKAMAJAI MĀMIŅAI VAIRĀK NEKĀ JEBKURAM CITAM JĀDOMĀ GAN P EKOLOĢISKO AGRESIJU, GAN PAR MŪSDIENU UZTURA RADĪTAJĀM BRIESMĀM (domāj to būtu lietderīgi zināt visiem maniem lasītājiem). Tikai lai šī informācija nerada apjukumu, lai mūsu padomu ievērošana kļūst par tikpat ierastu uzvedības normu kā ielas šķērsošana tad, kad luksoforā deg zaļā gaisma. Mūsdienu cilvēka, arī sievietes, organismā gadu gaitā uzkrājas noteikts daudzums toksisko vielu, tāpēc mātes organisms nākamajam bērnam kļūst par bioloģiski piesārņotu vidi. Tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka jau ilgi pirms grūtniecības iestāšanās par to ir jādomā un, galvenais, jādara viss iespējamais, lai organismu maksimāli attīrītu no šīm vielām. Protams, ārstniecības seansos mūsu klīnikā to izdarīt ir daudz vieglāk, jo mēs atjaunojam visu organisma šūnu un fizioloģisko sistēmu normālu darbu. Pateicoties tam, no audiem tiek "izskalotas" visas organismam svešās vielas vai šo vielu lielākā daļa (starp citu, tas ir viens no svarīgākajiem elementiem un mehānismiem, kas tiek izmantoti mūsu klīnikā, ārstējot infekciozi alerģiskās un autoimūnās slimības, piemēram, infekciozi alerģisko poliartrītu, bronhiālo astmu, nespecifisko čūlaino kolītu utt.). Bet ja jūs dzīvojat tālu un nevarat ārstēties pie mums uz vietas? Tādā gadījumā piedalieties neklātienes seansos, tie aprakstīti iepriekšējās manās grāmatās, un izmantojiet šajā grāmatā doto vingrinājumu kompleksu. Turnera institūtā veiktie pētījumi rāda, ka bērnu kaulos stroncija, svina un vanādija daudzums ievērojami pārsniedz pieļaujamās normas. Smago metālu galvenais avots ir rūpniecība, kas piesārņo ūdeni un atmosfēru. Rūpniecisko atkritumu izmeši lielākoties atmosfērā tiek izlaisti pulksten 4 6 no rīta. Tāpēc pretēji vispārpieņemtajam viedoklim es neieteicu visu nakti gulēt pie vaļēja vēdlodziņa. Sis ieteikums attiecas arī uz tiem, kuru dzīvojamās mājas atrodas ielās un prospektos, pa kuriem nepārtrauktā straumē plūst liels daudzums mašīnu. Eļļas krāsas, mājas putekļi (īpaši vecā fonda mājās) un transportlīdzekļu izplūdes gāzes arī satur smago metālu piejaukumu. Ja vēlaties dzemdēt veselu bērnu, turklāt dzemdēt viegli, vismaz dažus mēnešus pirms grūtniecības iestāšanās un visus deviņus grūtniecības mēnešus jums ikdienas pastaigas vēlams veikt tālu no transporta plūsmas. Grūtniecēm es kategoriski aizliedzu nodarboties ar dzīvokļa remontu, elpot celtniecības putekļus un eļļas krāsas izgarojumus. Tie ir teratogēni vielas, kurām ir toksiska ietekme uz augli. Ūdensvada ūdens rada auglim nopietnas briesmas. Ķīmiskās vielas, ūdens vārīšanas gaitā savienojoties ar hloru, veido noturīgu savienojumu kancerogēno mutagēnu diaksīnu. Diemžēl sadzīvē lietojamais ūdens tīrīšanas filtrs šo problēmu neatrisina, ar to attīrāms vienīgi tas ūdens, kuru var lietot sadzīves vajadzībām. Ēdiena gatavošanai un dzeršanai drīkst izmantot tikai īpaši attīrītu ūdeni, kuru var nopirkt veikalos vai pasūtīt ražotājam ar piegādi tieši mājās. Tomēr vislabāk ir ūdeni ņemt no zināma un pārbaudīta avota vai akas. Es saprotu, ka tas ir gan neierasti, gan grūti. Bet tas taču ir ieguldījums jūsu veselībā un jūsu bērnu veselībā. UN NEAIZMIRSTIET, KA UZ MŪSU BUKLETA UZLĀDĒTS, INFORMATĪVI PIESĀTIN ŪDENS IR SŪNU VESELĪBAS AVOTS. LAI BŪTU VESELAS, DZERIET TIKAI TO! Vēl viens spēcīgs kancerogēns ir aflatoksīns, kuru izdala pelējums. Kurš gan metīs laukā appelējušu žāvētas desas luņķi vai maizi? Gandrīz neviens. Jūs norīvējat desu, nogriežat sabojāto maizes stūrīti vai gabaliņu un viss. Un tā gadiem ilgi. Taču šādus produktus lietot nekādā ziņā nedrīkst. Tā ir bumba ar laika degli. Nereti aflatoksīns ir zemesriektos. Daži vārdi par pārtikas piedevām, uz kurām deklarācijā ir burts "E" (Eiropa). Pēc sanitāro noteikumu un normu datiem, Krievijā ir aizliegtas šādas "E" piedevas: 121; 123; 240; 924a; 924b.
Pārējās "E" piedevas, kas atrodas vienā produkta iesaiņojumā, nevar negatīvi ietekmēt veselību, tāpēc tās atzīst par nekaitīgām! TAČU, JA ŠĪS PĀRTIKAS PIEDEVAS LIETO PASTĀVĪGI, TĀS ORGANIS SUMMĒJAS, BET TAS VAIRS NAV DROŠI UN VAR NOVEST PIE SLIMĪBAS. īpaši tas attiecas uz mātes un augļa veselību. "E" piedevas ir daudzos produktos: vīnā, limonādē, košļājamā gumijā. Lai pasargātu no apkalšanas un bojāšanās, ar tām apstrādā banānus, citrusaugļus, importētos žāvētos augļus (Krievijā daudziem pēc banānu ēšanas kā lokāla alerģiskā reakcija rodas klepus). Alerģiju izraisa, bet tātad nākamajām māmiņām nepavisam nav veselīga fosforskābe, ko satur kokakola. Šajā ziņā kaitīgi ir Savienotajās Valstīs un Izraēlā ražotie pulveri, no kuriem gatavo dzērienus. Dažos produktos un piedevās (piemēram, "Vegetā") ir garšas pastiprinātājs nātrija glutamāts. To bieži pievieno sojas mērcei, burkāniem korejiešu gaumē utt. Ja nātrija glutamātu saturošus produktus lieto lielā daudzumā, var rasties tā saucamais ķīniešu restorāna sindroms muskuļu un locītavu sāpes, paātrināta sirdsdarbība. Taču galvenais ir tas, ka nātrija glutamātam piemīt teratogēna iedarbība! Ražotāja pienākums ir norādīt produkta sastāvu, un viņš gandrīz vienmēr to dara, bet dara viltīgi. Uzmanīgi un vienmēr lasiet produkta sastāvu uz iesaiņojuma! Piemēram, lieliem burtiem rakstīts: "Fermera ella". Vārds "fermeris" mūsu uztverē asociējas ar kaut ko labu, kvalitatīvu. Taču kaut kur sānos, ļoti maziem burtiem ir uzraksts: "Eļļu maisījums". Bet jūs tam nepievērsāt uzmanību, domājot, ka esat nopirkuši īstu eļļu. "Vieglās eļļas", margarīni nav priekš jums. Izvairieties no ķimizētiem produktiem un lietojiet tikai dabiskus produktus. Varat ēst, ko gribat un cik daudz gribat. Tomēr neko nelietojiet pārmērīgi. Tam ir savs izskaidrojums: pārāk lielā daudzumā tie paši dabiskie produkti arī var nodarīt kaitējumu. Tāda ir realitāte ekoloģiski nelabvēlīgā vidē, par kuru es runāju visās savās grāmatās. Piemēram, neaizraujieties ar pienu. Pienā ir daudz fosfora (no mēslojuma), bet tas veicina kalcija izvadīšanu no organisma. Turklāt pienā bieži vien ir antibiotikas. Ja bez mēra lietosim nevārītus dārzeņus un zaļumus, organisms tiks pārsātināts ar nitrātiem. Nepievilieties, domājot, ka jūsu dārzā nitrātu nav, jo tie var atplūst ar gruntsūdeņiem. Jums patīk cepšanai lietot Somijā ražotus miltus, jums garšo Somijā gatavotās ātri vārāmās biezputras? Ēdiet veseli, BET! tikai ne regulāri. Lieta tā, ka Somijas zemē ir maz selēna, kas ir ļoti svarīgs un organismam vajadzīgs mikroelements, jo regulē iekšējo pretoksidantu aizsardzības sistēmu un nodrošina tās darbu. Un, protams, ir ļoti svarīgi prast ieklausīties savā organismā un atkal iemācīties to saprast. Kāpēc atkal? Tāpēc, ka savulaik mēs visi to pratām. Zīdainis, ko baro ar krūti, un bērns (pusaudzis) pārejas vecumā nekad neapēdīs neko lieku. Vēl vairāk viņš nekļūdīgi izraudzīsies tos produktus, kas nepieciešami viņa organismam. Bet pieaudzis cilvēks diemžēl ir savu ieradumu, ģimenes paražu, sabiedrības stereotipu vergs. Mūsu pacienti sekmīgi attīsta savu intuīciju arī šajā virzienā. Taču dažkārt ir nepieciešamas speciālas zināšanas. Piemēram, jums sagribas kaut ko saldu vai treknu. Jūs ejat uz veikalu un nopērkat kūku. Un izdarāt kļūdu, jo īstenībā jūsu organismam ir vajadzīgas nevis kūkas, bet gan polinepiesātinātās taukskābes, kuras ir olīveļļā, nerafinētā saulespuķu eļļā, zivju eļļā. Civilizācija ir sagrozījusi jūsu sajūtas, tāpēc jūs kārojat taukus, tikai ne īstos. Iespējams, jums nepieciešams E vitamīns. Tikai nesāciet to lietot uz savu roku, bet konsultējieties ar ārstu. Ja jums dienu no dienas gribas citronus, skābus kāpostus un vispār kaut ko skābu, tam par iemeslu var būt gan disbakterioze, gan lieka slodze aknām. Uzturā dodiet priekšroku piena dzērieniem ar bifidofloru, atbalstiet aknas ar biopiedevām, kas gatavotas no plankumainā mārdadža. Bet, ja allaž kārojas apēst siļķes gabaliņu vai skābu gurķi un jūs jau ilgi nevarat nomierināties, ieteicam pārbaudīt hemoglobīnu, pilnībā atteikties no kafijas, nomainīt melno tēju ar zaļo un raudzīties, lai jūsu ēdienkartē būtu ar C, B vitamīnu un dzelzi bagāti produkti. Tikai retais pievērš uzmanību svaigi balsinātu griestu vai sienu smaržai. Taču jūs stāvat kā iemieta un baudāt šo aromātu. Varbūt pat rodas vēlēšanās nolaizīt? Tādos gadījumos vajag nevis ostīt griestus, bet gan iet un nopirkt sev biezpienu un sieru. Droši vien jums ir vajadzīgs kalcijs. Tagad parādās arī labas biopiedevas, kuru sastāvā ir dabiskais kalcijs. Kalcija glukonātu un tamlīdzīgus medikamentus mēs
neiesākām. Saviem pacientiem ieteicam daudzveidīgu uzturu (sk. "Grāmata, kas ārstē. Gremošanas orgāni"). Un tad jūsu organismā neradīsies nekādi deficīti. Protams, grūtniecības gadījumā palielinās sievietes organisma vajadzības pēc dažādiem vitamīniem un minerāliem. Un šīs vajadzības ir prasmīgi jāapmierina, jo mātei, kuras organismā trūkst vitamīnu un minerālu, var piedzimt bērns ar dažādiem veselības traucējumiem. Vajadzība pēc vitamīniem un minerāliem īpaši palielinās tad, ja nākamajai māmiņai ir kāda hroniska patoloģija. Vitamīnus un minerālus drīkst lietot tikai pēc ārsta ieteikuma, jo situācija, kad vitamīnu ir par daudz, ir tikpat bīstama kā stāvoklis, kad vitamīnu pietrūkst. Mēs sievietēm ieteicam gan grūtniecības, gan laktācijas periodā lietot pregnavitu, kas ir labi līdzsvarots tajā esošo vitamīnu un minerālu sastāva un daudzuma ziņā. Tas satur A un D s vitamīnu un B grupas vitamīnus (B,; B2 ; BG ; B12 ; amidonikotīnskābi un folijskābi), askorbīnskābi, E vitamīnu un citus vitamīnus. Tā sastāvā faktiski ir visi grūtniecības un bērna barošanas laikā nepieciešamie vitamīni un minerāli. Ir ļoti svarīgi, lai šo līdzekļu sastāvs būtu līdzsvarots tādējādi, ka tas savstarpēji potencē komponenta efektu un nerada pārdozēšanu. Šis komplekss kopā ar enerģētisko ārstēšanu veicina augļa šķiedraino saistaudu, kaulu un zobu pareizu veidošanos. Tas ir efektīvs augļa nervu sistēmas anomāliju profilakses līdzeklis. Lietojams pa vienai kapsulai dienā līdz četriem grūtniecības mēnešiem, pa divām kapsulām dienā no piektā līdz septītajam grūtniecības mēnesim un pa trim kapsulām dienā, sākot ar astoto grūtniecības mēnesi un laktācijas laikā. Runājot par šo tematu, nobeigumā vēršu jūsu uzmanību uz to, no kāda trauka ēdat. Ja jums mājā ir Turcijā ražoti trauki ar uzrakstu MELAM1N, bez žēlastības no tiem atbrīvojieties. Šie trauki izdala toksisku vielu formaldehīdu. Toksiski ir arī alumīnija trauki no Itālijas. Iekams pērkat traukus, vērīgi izpētiet, no kādiem materiāliem tie izgatavoti, kādam nolūkam paredzēti un vai tiem ir attiecīga sanitārhigiēniskā atļauja. Ieteikumi attiecībā uz enerģētisko aizsardzību un dziedināšanos ar ārstniecības augiem Mēs dzīvojam tādā valsts attīstības posmā, kad tā nav spējīga nodrošināt mūsu aizsardzību arī šajā jautājumā. Bet jūsu nākamajam bērnam jāattīstās, jāpiedzimst un jāizaug veselam un laimīgam. Un tas pirmām kārtām ir atkarīgs nojums. Visām nākamajām māmiņām es ieteicu kā enerģētiskās aizsardzības līdzekli izmantot mūsu bukletu, uzlādēto informatīvi piesātināto ūdeni un neklātienes seansus (par to rakstīts visās iepriekšējās grāmatās, bet buklets ievietots arī šajā grāmatā). Kā ekoloģiskās aizsardzības līdzekli, kas palīdz pielāgoties nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem un uzlabo to orgānu funkcijas, kuri organismā neitralizē toksīnus, mēs ieteicam homeopātisko kompleksu, kura sastāvā ir trīs preparāti "Око", "Реприз" un "Витамин", kā arī no plankumainā mārdadža pagatavotu biopiedevu (pulveri). Lietošanas shēma dota pamācībā. Mārdadzis novērš toksisko vielu iesākšanos, neitralizē organismā jau iekļuvušās vielas, veicina grūtniecības saglabāšanu un laktāciju. Toksisko vielu un medikamentu lielākā daļa iet cauri placentai. Protams, attaisnojama ir prakse, ka grūtnieces lieto ārstniecības augus. Taču nedrīkst aizmirst, ka daudzi ārstniecības augi šajā periodā nav ieteicami. Teratogēna iedarbība ir vērmelēm, žeņšeņam. 0 Hormonālā fona traucējumus var izraisīt lakricsakne, āboliņš, bet lielās devās salvijas, apiņi, anīss. D Nieru darbības traucējumus var radīt kadiķi, kosas. ū Lielās devās lietoti, dzemdes tonusu palielina kadiķi, ingvers, aveņu lapas. Grūtniecības laikā nedrīkst lietot efedras, termopses, alvejas, krūkļus, sennu. Protams, šis saraksts ne tuvu nav pilnīgs. Ir arī individuālas un relatīvas pretindikācijas. Tāpēc vienmēr konsultējieties ar savu ārstējošo ārstu.
5. nodala SIEVIETES LAIMES KOMPONENTI [3]
MĪLESTĪBAS ĀRSTNIECISKĀS ĪPAŠĪBAS
Mūsdienās visos aspektos labvēlīga ģimene ir samērā reta parādība. Parunāsim par to, kādi faktori ir harmonisku ģimenes attiecību pamatā. Pirmām kārtām tā ir mīlestība. Par to mēs jau nedaudz runājām. Protams, visharmoniskākā un visstiprākā būs ģimene, kura balstās uz patiesām jūtām, proti, ģimene, kur pāri vieno ne tikai pasaulīgās saites, bet kur laulība slēgta "debesīs", tas ir, šā pāra mīlestība ir nākusi no augšas, to noteikusi "programma". No tā izriet, ka diezin vai var cerēt uz laimi laulībā, kas noslēgta vienīgi aprēķina dēļ, tāpēc ka "pienācis laiks" precēties, tāpēc ka sekss šķitis pievilcīgs. Mūs bieži brīdina, ka mīlestība nav mūžīga, ka nepieciešamas kopīgas intereses, kopīgi uzskati un kopīgas domas. Taču tas tā nav! Tie, kuri tā runā, droši vien mīlestību jauc ar fizisku dziņu. Mīlestība ir jūtas, kas spēj būt apbrīnojami ilgstošas un pat pastāvīgas. Ja mīlestība vieno vīrieti un sievieti, viņiem vienmēr būs savstarpēja interese vienam par otru arī tad, ja viņu uzskati, filozofija un intereses būs atšķirīgas. S. Konovalovs par to rakstā tā: "Mīlestība. Cik daudz par to pateikts un reizē cik daudz nepateikta vēl palicis. Mīlestība ir tāda pati bezgalība kā Visums. Kā lai to izteic vārdos, dzejā, gleznās, mūzikā, dejā ? Kā lai to apraksta, ja šīs jūtas ne ar kādiem līdzekļiem nav atspoguļojamas, tās var vienīgi pārdzīvot. Bez tām dzīve zaudē jebkuru jēgu, bez šīm jūtām cilvēks nav cilvēks, jo tās piemīt tikai cilvēkam, tikai mums ar tevi, jo tās devis Dievs. Kad dzirdu kādu sakām, ka mīlestības nav, man šāda cilvēka kļūst žēl. Tātad viņam šādu jūtu nav bijis, un, dod Dievs, lai viņš šajā dzīvē tās iepazītu. Mīlestība tā ir ne tikai kaislība, tas ir ne tikai sekss, ne tikai ķermeņu saplūsme. Mīlestība tā ir divu cilvēku dvēseļu un siržu saplūsme. Mīlestība tā ir Eņģeļu saplūsme. Tieši viņi, savienojoties, savijoties, saplūstot viens ar otru, rada šīs patiesi neaptveramās, dievišķās, aizraujošās, visu ķermeni un dvēseli visu cilvēku caurvij osās jūtas, pār kurām apziņai nav varas, kuras ar gribasspēku nevar apturēt, noslēpt, apspiest. Tā ir MĪLESTĪBA! Ja jūs esat sajutis mīlestību, ja tā jūsos ir dzīva, tad jūs esat laimīgs cilvēks, jūs neesat veltīgi piedzimis un neesat veltīgi dzīvojis, un es zinu: jūs neesat spējīgs nodarīt neko ļaunu. Mūsdienu pasaulē mūs cenšas pieradināt pie tā, ka mīlestības nav. Turklāt mums nesaka, ka tās nav. Tikai apraksta, rāda neprātīgu, gandrīz dzīvniecisku kaislību, kas pārņem un aizrauj divus cilvēkus bieži vien ar cigareti mutē, alus pudeli vai viskija glāzi rokā. Tā šī kaislība ir uz vienu nakti, tā neuzliek nekādus pienākumus. Protams, mīlestība bez kaisles nav mīlestība. Taču tāpēc kaisli nevajag jaukt ar mīlestību. Jo kaislība ir miesas dziņa un nemiers. Turpretī mīlestība tā ir eņģelisku struktūru tiekšanās vienai pēc otras. ".Mīlestība rod piepildījumu debesīs." Jā. Mīlestība nereti rodas pret cilvēka gribu un pat tad, ja to nevēlas. Tā atnāk negaidīta, bez jebkāda iemesla. Satiekot cilvēku, tevi pēkšņi pārņem satraukums, lai gan vēl vakar un aizvakar, veselu gadu, šis cilvēks nekādas jūtas tevī nemodināja. Piepeši tu sāc par viņu domāt, un tevi pārņem trīsas, maigums un saldkaisle. Tu aizvien vairāk ļaujies skurbinošu jūtu vilnim un pēkšņi saproti, ka, satiekot šo cilvēku, nespēj pacelt acis uz augšu, nevari izdabūt pār lūpām ne vārda… No vienkārša pieskāriena tevi pārņem neierasts saviļņojums un sirds trīsas. No viena vienīga skatiena tu mulsti un sirds sāk sisties tā, ka šķiet tūlīt izlēks no krūtīm… Es varu turpināt šo aprakstu, un tam nepietiks ne vienas grāmatas, ne simtiem grāmatu. Katram, kas iemīlējies, ir savi pārdzīvojumi, savi satraukumi un savas ciešanas. Kad mīlestība atnāk jaunībā un ir abpusēja tā diviem cilvēkiem ir liela laime. Šī laime ir jāsargā, tā ne tikai jāsaudzē, bet arī jāvairo, jāattīsta, jālolo. Jo Mīlestība nezudīs, Eņģeļu saplūsme tā taču ir uz visu zemes dzīves laiku. Lai ko tu darītu, lai kā censtos aizmirst, tik un tā atgriezīsies pie viņas vai viņa. Taču mīlestība ne vienmēr nes laimi pat jaunībā, pat tad, ja tā atnākusi, saviļņojusi sirdis un dvēseles pirmo
reizi. Lai izveidotu uz mīlestību dibinātu savienību, nepieciešama cieņa tīri. cilvēciskas jātas vienam pret otru." Galvenās jūtas, kas spēj ilgstoši uzturēt mīlestību, ir cieņa. Lai savas jūtas ilgi saglabātu, gan vīrietim, gan sievietei jāpatur prātā, ka katrs cilvēks ir unikāls un neatkārtojams. Tāpēc pirmām kārtām nevajag censties savu iemīļoto pārtaisīt, pielāgot kaut kādiem sabiedrības standartiem vai tam sava iecerētā veidolam, kāds jums bija izveidojies pirms tikšanās ar viņu. Mīliet viņu tādu, kāds viņš ir, un respektējiet viņa individualitāti un savdabīgumu. "Ģimene, kura gan dibināta, uz mīlestības pamata, bet kurā pietrūkst cieņas starp laulātajiem, nevar būt laimīga. "Mans dārgais! Es tevi mīlu! Ļoti mīlu, taču kopā mēs nedzīvosim, jo nespēsim izturēt pat ne vienu ģimenes dzīves dienu," jā, gadās arī tā, turklāt diezgan bieži. Ko darīt ? Kā rīkoties1 ? Kā turpmāk dzīvot? Viennozīmīga atbilde nav iespējama. Te nevar būt kopīga padoma un kopīga ieteikuma. Te nepieciešama stingri individuāla pieeja problēmai. Un te nepieciešama ļoti piesardzīga un labi pārdomāta, godīga atbilde. Ir mīlestība, bet nav cieņas un pat vēlēšanās cienīt vienam otru. Katrs ir pats par sevi. Darbs, aizraušanās, draugi. Šādiem cilvēkiem diezin vai ir vērts šobrīd veidot ģimeni. Viņi tam nav gatavi. Tātad nevajag veidot ģimeni ar otru, jo tādā gadījumā, ja ģimenē ir tikai cieņa, bet nav mīlestības, ja ģimene tiek dibināta aiz žēluma pret tevi mīlošu cilvēku, ja tu sevi atļauj mīlēt aiz žēlastības, šāda ģimene būs nelaimīga. Tajā nav godīguma jau pašā sākumā. Var ilgi saglabāt mīlestības šķietamību, var jaukt sev prātu ar kaisles ilūziju, pat fantazēt, ka tā ir mīlestība. Bet nē. Nevajag melot un mānīt pirmām kārtām sevi. Apstājieties. Būs taču bērni, bet viņi loti jūt neīstumu, viņus nepiemānīsi. Ciešanas nedrīkst kļūt par ģimenes pamatu." Ģimenes nodibināšana nebūt neuzliek pienākumu mīlēt tikai vienu vienīgo cilvēku visā pasaulē. IECERE acīmredzot katram cilvēkam paredz nevis vienu, bet gan vairākas mīlestības "programmas". Ja Radīšanas Enerģijas fons būtu normāls, ja Zemes informatīvie lauki nebūtu izkropļoti, ja cilvēks būtu vesels, iespējams, ka tad starp viņa augstākajiem ķermeņiem pastāvētu harmonija un visas šīs "programmas" būtu iespējams realizēt. Varbūt cilvēki spētu mīlēt ne tikai divas reizes, katras jaunās jūtas izmantojot tālākai sevis attīstīšanai un pilnveidošanai. Taču tagad diemžēl tas nav iespējams. Cik daudz traģēdiju rodas tāpēc, ka vīrs (sieva) iemīlējis (iemīlējusi) citu! Rezultāts ir skandāli, greizsirdība, pašnāvības mēģinājumi (bet tas ir vislielākais grēks!), sāpes. Pat šajā ziņā mūsdienu cilvēkam neizdodas izrauties no slimības gūsta. Iespējams, jūs man iebildīsit un teiksit, ka "mīlas trijstūris" vienmēr ir bijusi un paliks cilvēka vislielākā traģēdija. Un, lai apstiprinātu savus vārdus, atsauksities uz visu pasaules literatūru, kuras pamatā ir mīlestības traģēdijas. Taču atgriezīsimies pie S. Konovalova teorijas. Pasaules pamatu pamats ir harmonija. Mīlestība ir jūtas, kas iesākumā rodas Smalkajā pasaulē, bet pēc tam vīrietim un sievietei realizējas fiziskajā pasaulē. Pasaule ir radīta ar mīlestību. Un diezin vai augstākā IECERE bija likt cilvēkiem mocīties, uzsūtot viņiem mīlu bez pretmīlas, atņemot mīlestību tikai vienam no partneriem, liekot mīlēt uzreiz divus un ciest tāpēc, ka cilvēks nespēj izdarīt izvēli. Vai jums nešķiet, ka visu šo nelaimju cēlonis arī ir Radīšanas Enerģijas informatīvo lauku izkropļojumi? Varbūt tieši "nomaldījies" informatīvais lauks rada mīlu bez pretmīlas, turpretī veselīgos apstākļos mīlestības programma vīrietim un sievietei sākās un beidzās (pareizāk sakot mainījās) vienlaikus. Taču tie ir tikai minējumi par to, cik brīnišķīga būtu pasaule, ja Radīšanas Enerģijas fons pēkšņi atkal atbilstu normai, un atliek vienīgi izteikt nožēlu, ka tas tā nav. Tāpēc atgriezīsimies šāsdienas slimajā realitātē un uzklausīsim Doktora padomus par to, kā labāk rīkoties vienā vai otrā dzīves situācijā, lai saglabātu mūsu relatīvo veselību. Galvenais cilvēks nedrīkst sevi ierobežot mīlestībā. Mīlestība taču var atnākt ne tikai tādas mīlestības veidā, kas vainagojas ar laulības noslēgšanu, bet arī kā draudzība, pieķeršanās, cieņa pret cilvēku. Jūs droši vien saprotat, kādas jūtas daudzās pacientēs mostas pret S. Konovalovu. Tas nav
nekāds noslēpums, ka viņam bieži atzīstas mīlestībā. "Tur nav nekā briesmīga!" saka Doktors. "Tā ir mīlestība, bet tātad visbrīnišķīgākās jūtas! Arī es jūs visas mīlu! Un nav svarīgi, ka mēs nekad nebūsim kopā, nekad viens otram nepieskarsimies. Tā gluži vienkārši ir nedaudz citāda mīlestība. Un tomēr tā ir īsta mīlestība!" Un īstā mīlestība pret Doktoru dod savus augļus: pacientes atbrīvojas no visbīstamākajām slimībām, visbriesmīgākajām diagnozēm. Droši vien ir grūti pat iedomāties, kā var nemīlēt cilvēku, pateicoties kuram tu atgriezies dzīvē! JA SIRDI MODUSIES MĪLESTĪBA, PATEICIETIES TAM KUNGAM! Bet ja nu mīlestība atnāk tad, kad ir ģimene, kad, kā varētu likties, mīlestība jau ir un ir bijusi? Ko darīt un kā rīkoties, ja mīlestība pārņem un tur savā varā tā, ka tās priekšā viss pazūd un nav vairs agrākās sirsnīgās atmosfēras ģimenē, ja jūs vilktin velk pie iemīļotā, kurš pat nenojauš, ka modinājis šādas jūtas, un ja vēl turklāt šis iemīļotais ir labākās draudzenes vīrs? No slimības vēstures nr. 1016351 (dzimšanas gads 1962.): "Mīļais Sergej Sergejevič! Labdien! Šodien ir pēdējais seanss. Jūs teicāt, ka var Jums rakstīt, ja sirds to liek… Tā nu sanācis, ka nevienam nevaru pastāstīt par to, kas mani satrauc. Jūs esat kā glābšanas riņķis, kā salmiņš, pie kura pēdējā laikā turos. Pie Jums sāku nākt nesen apmeklēju otro sēriju. Man ir 37 gadi, mokos ar daudzām kaitēm. Savulaik Jums rakstīju, ka visas manas slimības ir radījusi "laimīgā" bērnība. Tēvs bija alkoholiķis, būdams iedzēris, par visiem ņirgājās, tā nebija nekāda dzīve bez prieka, pilna nemiera. Vienas vienīgas pastāvīgas bailes. Tā arī bērnībā viss sākās ne jau velti mēdz teikt, ka "visas slimības ceļas no nerviem", bet nervi allaž bija sasprindzināti. Man bija 25 gadi, kad tēvs cietumā nomira, bet man piedzima pirmā meita. Vīrs man ir ļoti labs, turpretī es esmu kļuvusi viegli aizkaitināma, bieži klaigāju, mūžam esmu ar kaut ko neapmierināta. It kā dzīvē viss ir labi, bet sirdi kaut kas nomāc. Bieži domāju, ka man dzīvē nav mērķa. Kāpēc es dzīvoju? Kā panākt pārmaiņas dzīvē nezinu. Agrāk patika zīmēt, adīt, šūt, visu protu darīt un darīju pati savām rokām, bet tagad vairs neko negribas! Sāka uzbrukt slimības: neirodermīts, netoksiskā struma, gastrīts, asinsrites un nieru darbības traucējumi un kā visa vainagojums reimatiskais poliartrīts, no kura ļoti nobijos, īpaši pēc tam, kad salasījos medicīnisko literatūru. Mani pārņēma tādas bailes un panika, ka gandrīz nomiru. No šā stāvokļa mani "izvilka" pazīstams ārsts. Pagājuši divi gadi, pašsajūta nav slikta. Kājas pašas atveda mani pie Jums! Uz seansiem eju ar labpatiku. Saprotu un pieņemu visu, ko Jūs sakāt, cenšos strādāt ar sevi. Tomēr pie Jums ierados nejau savu fizisko slimību dēļ. Ne jau slimības, bet gan dvēsele mani atveda pie Jums. Biju tik pārsteigta, kad Jūs seansa laikā pēkšņi sākāt runāt par mīlestību! To nu es nebiju gaidījusi! Sergej Sergejevič! Jums vienīgajam kā tuvam cilvēkam varu un gribu uzrakstīt, tāpēc ka vairs nespēju to paturēt sevī. Agrāk visā dalījos ar draudzenēm, ar māti. Taču tagad šķiet, ka, tiklīdz kādam pastāstīšu par sevi, viss tūlīt izgaisīs kā sapnis. Bet es to nevēlos, lai gan šīs jūtas ir mokošas, taču ne par kādu cenu es neatteiktos no viņa, pat no dažām minūtēm laimes, ko jūtu, kad esmu līdzās mīļotajam cilvēkam. Sergej Sergejevič! Lai gan esmu precējusies un man ir divi bērni, esmu iemīlējusies. Viņš ir precēts cilvēks, viņam arī ir bērni. Arī agrāk šad tad iemīlējos, varēju pirmā pieiet pie cilvēka un parasti vienmēr ieguvu pretmīlu. Bet tas, kas tagad notiek manā sirdī, vārdos nav pasakāms! Man šķiet, ka es nedzīvoju, es peldu pa straumi, bet manas domas visu laiku, katru mirkli ir ^ pie viņa. Manā sirdī ir tik stipras ilgas, un es neko nevaru sev padarīt. Vai tad tā, esot tādā stāvoklī, var dzīvot? Brīžiem šķiet, ka neizturēšu, un man kļūst baisi. Kā dzīvot tālāk? Ko darīt? Ne pret vienu cilvēku man nav bijušas tādas jūtas kā pret viņu. Gadās, ka esmu mājās un kādā brīdī jūtu, ka tad, ja tieši tagad iziešu laukā, es sastapšu viņu. Un tā arī notiek! Vai trīs stundas staigāju pa veikaliem, un tad kājas pašas mani nes uz elektrisko vilcienu, tieši to vilcienu, kurā brauc viņš. Un šādu sakritību ir daudz! Mīļais Sergej Sergejevič! Reiz Jūs teicāt, ka, iekams cilvēki viens otru iemīl uz Zemes, viņu jūtas
jau ir iedibinātas no augšas! Bet kā lai dzīvo ar tādu smagumu sirdī, kad skaiti dienas, minūtes, sirds tiecas pie viņa, izmisīgi lūdz iespēju skatīt kaut vai seju, pieskarties rokai, ielūkoties acīs! Smagi ir arī tāpēc, ka mūsu ģimenes draudzējas, viņa sieva man ir labākā draudzene, es viņu ļoti mīlu un cienu kā brīnišķīgu cilvēku un kā labestīgu, pret cita bēdām atsaucīgu sievieti. Arī mans vīrs ir tāds cilvēks, kādu nemaz tik daudz nav, viņš mani mīl, esam precējušies 14 gadus. Ko darīt? Kur rast atbildi uz šo jautājumu? Ja viss būtu vienkārši: mīlat dzīvojiet kopā un esiet laimīgi, bet mēs vairs neesam jauni, katram ir ģimene un bērni, neko tur nevar mainīt, kur no sevis spruksi. Sergej Sergejevič! Kaut gan rakstu Jums, taču pašai par sevi kauns, kāpēc Jums nolaupu laiku, pie Jums taču nāk daudz cilvēku ar smagākām problēmām un gaida no Jums palīdzību. Es nemitīgi domāju, ka vajag., sakoncentrēt visu savu gribu un apstāties, nodedzināt visus tiltus, bet tajā pašā laikā šī mīlestība, kādu līdz šim neesmu pazinusi, ir tik spēcīga. Tā ir tik mokoša,. bet reizē arī tik skaista. Ak Kungs, vārdos tas nav pasakāms! Kāpēc tā ir dota mums no augšas lai mēs vienlaikus būtu laimīgi un nelaimīgi? Kur meklējama atbilde?…" S. Konovalovs atbildēja šai sievietei un citām sievietēm, kuras nokļuvušas šādā sarežģītā situācijā. "Mīlestība salda, saviļņojoša un rūgta, ar vientulībā lietām asarām un ciešanām. Un neviens, izņemot sevi pašu, nevar palīdzēt. Neviens taču nesapratīs, kas ar tevi notiek, un neviens nespēs tevi no šīm jūtām atbrīvot. Un vai tu vispār vēlēsies tās zaudēt? Diezin vai, tās vienmēr atnāk negaidītas un vienmēr ir pirmo reizi. Jo mīlestība taču nemēdz būt pirmā, otrā un pēc tam trešā. Dzīvē ir tikai viena mīlestība, un tu to saproti vienīgi tad, kad tā pie tevis atnāk. Ko darīt tādā situācijā, kad ir ģimene, mīlošs vīrs, bērni, bez kuriem pilnvērtīga un laimīga dzīve nav iespējama? Ko darīt tad, kad tavs iemīļotais ir tavas draudzenes vīrs? Un kaut arī nebūtu draudzenes vīrs, bet vienkārši vīrietis, kuram arī ir ģimene. Es saku pateicies Tam Kungam, ka pie tevis atnākušas šīs brīnišķīgās jūtas, ka pie tevis atnākusi Mīlestība!" Tomēr S. Konovalovs uzskata, ka mēdz būt situācijas, kad labāk būtu no mīlestības atteikties. Ja runa ir par laulātajiem, kas kopā laimīgi nodzīvojuši ilgu laiku (10 gadus un ilgāk), attiecību pārtraukšana, kad viens pamet ģimeni, noved pie nopietniem traucējumiem un slimībām. Turklāt tas attiecas ne tikai uz pamesto laulāto, bet arī uz to, kurš aiziet, un uz bērniem, ja tādi ir. Rodas nopietni bojājumi informatīvajos laukos un Smalkā ķermeņa sistēmā, un tie veicina visdažādāko slimību attīstību. Protams, runa nav par tiem gadījumiem, kad laulātie gadiem ilgi dzīvojuši kā suns ar kaķi. Tad šķiršanās var sniegt atvieglojumu abiem. Bet ja ģimene bijusi normāla… Kā gan lai turas pretī mīlestībai, ja tā nevienu un nekad nebrīdina par savu atnākšanu? Ja jūsu laulībai ir ilgs stāžs un jūs vienmēr savu "otro pusi" esat godājis, tad spēsit to izdarīt. Mīlestība ļoti reti atnāk "pēkšņi", vienā mirklī. Tā var pārtapt par pilnvērtīgām jūtām diezgan ātri, tomēr zināms laiks tam ir nepieciešams. Pamanījuši sevī šādas jūtas, jūs varat neļaut tām attīstīties: varat noslēgt informatīvos kanālus, netikties ar attiecīgo cilvēku vai ierobežot saskarsmi. Sākumā tas dod rezultātus. Tas lielākoties ir cilvēka varā ļauties vai neļauties jaunajām jūtām. Protams, uz kaut ko tādu ir spējīgs vienīgi cilvēks, kas jūt atbildību pret savu ģimeni un to mīl.
MĪLESTĪBAS IENAIDNIEKI Mūsdienu ģimenē ir daudz "klupšanas akmeņu". Viens no tiem, pret kuru sadrūp daudzu pāru mīlestība, ir žūpošana. S. Konovalovs ieteic pievērst uzmanību tam, kā šī žūpošana sākas. Ja laulātais cilā pudeli jau pirmajā jūsu kopdzīves gadā un vēl atklājas, ka arī agrāk viņš ar to aizrāvies, tad faktiski nav nekādu izredžu veidot ar viņu normālu dzīvi. Viņš žūpošanu vairs neatmetīs uz brīnumu neceriet. Nepalīdzēs nedz kodēšana, nedz iešūtas ampulas, nedz kas cits. Ja tik spēcīgas jūtas kā mīlestība cilvēku nespēj apturēt, tad viņu neapturēs vairs nekas. Protams, katram likumam ir izņēmumi, dzīvē gadās arī brīnumi. Bet sievas (dažkārt arī vīri), kas cer uz brīnumu, parasti kļūst, maigi izsakoties, par zaudētājām. Jaunība paiet, bērni, ja arī piedzimst, bieži vien ir slimi, bet dažkārt nepilnvērtīgi, nervu sistēma pavājinās ar katru dienu, uzmācas slimības. Un beigu beigās tieši žūpa vīrs, nevis pacietīgā sieva sarauj laulības saites un aiziet, bet sieviete paliek viena. "Cik gadus viņam ziedoju!" atstātā sieva sūrojas. Bet vai bija vērts? To, ar ko tas viss beigsies, varēja paredzēt jau iepriekš. Sāka žūpot tūlīt pēc kāzām, žūpoja arī pirms tam, kāds no viņa ģimenes locekļiem arī ir žūpa tā ir negatīva prognoze. Gaidīt un cerēt uz brīnumu šādā situācijā ir bezjēdzīgi. To apliecina daudzu tūkstošu sieviešu rūgtā pieredze, par kuru, iepazīstinot ar savu likteni, viņas stāsta savās anketās Doktoram. Lai šī pieredze palīdz vismaz tām, kuras tikko kā uzsāk ģimenes dzīvi un nevar izšķirties: kā rīkoties? Ja negribat iedzīt sevi postā, nešauboties pametiet šādu cilvēku. Citādi viņš tik un tā pametīs jūs, vienīgi tas notiks daudz vēlāk, tad, kad dzīve būs izpostīta. Ja vīrs (nereti arī sieva), kas nekad nav izrādījis paaugstinātu interesi par alkoholu, sāk dzert, īpaši tad, ja tas notiek pēc kopā nodzīvotiem desmit un vairāk gadiem, tad tas ir sauciens pēc palīdzības. Šādā situācijā nekādā gadījumā nedrīkst cilvēkam pagriezt muguru, nedrīkst viņu "grauzt", strostēt, apsūdzēt. Saprotiet: kaut kas ir noticis! Kaut kas jūsu ģimenes dzīvē ir nojucis, kaut kur radusies plaisa, attiecībām nepieciešams kapitālremonts. Mēģiniet vīru uzvedināt uz sarunu, taču dariet to, izrādot gādību, neuzbāzīgi. Lieciet saprast, ka viņu mīlat un atbalstāt, palīdziet uzsākt sarunu par savām (vai jūsu kopīgajām) problēmām un jūtām. Tikai nekādā gadījumā notikumus nesteidziniet. Ja pirmajā reizē saruna nevedas, bet vīrs nākamajā dienā ierodas mājā "kunga dūšā", nerīkojiet scēnas. Tā jūs visu padarīsit vēl ļaunāku. Dodiet laiku gan sev, gan viņam. Un atcerieties, ka izbeigt attiecības vienmēr ir daudz vienkāršāk nekā tās saglabāt. Sagraut mīlestību var. Bet vai vajag, saduroties ar grūtībām, tūlīt bēgt no mīlestības un izpostīt to, kam ir dievišķa daba? Protams, savas unikālās dabas dēļ katrs cilvēks ir neatkārtojams. Visiem viena recepte nederēs. Tomēr kaut kādus secinājumus var izdarīt. Krievijas sievieti pie nemīlama, dažkārt žūpojoša vīra, kurš turklāt pret viņu izturas rupji, tur daudzi materiālie faktori. Varbūt viņai nav darba un vīra alga ģimenē ir vienīgais ienākumu avots, vai arī viņai nav kur dzīvot nevar taču kopā ar bērniem palikt uz ielas. Tāpēc šāda sieviete jūtas kā strupceļā iedzīta dzīve kļūst pilnīgi bezcerīga. Jā, Krievijā sievietei šādā situācijā tagad klājas grūti. Daudzi jautājumi atdiiras pret naudu: jāaudzina bērni, jāīrē dzīvoklis. Izrādās, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā šie jautājumi Krievijā nav atrisināmi. Ko darīt? Pirmām kārtām centieties balstīties pati uz sevi. Jums palīdzēs viss, ko no Doktora grāmatām esat uzzinājusi par cilvēka uzbūvi, par cilvēku savstarpējām attiecībām un mīlestību pret sevi. Jūs savā dzīvē vēl noteikti sastapsit mīlestību. Tas nenozīmē, ka katrā ziņā vēlreiz apprecēsities un šoreiz izveidosit "veiksmīgu" ģimeni. Taču jūs iemīlēsit, ja pati tam nepretosities. Un šī mīlestība var jums dzīvē kļūt par atbalstu un cerību. Kāds teiks, ka tas ir nedaudz amorāls padoms. Taču par kādu morāli var būt runa, kad cilvēks nonācis bezizejā? Kas viņam palīdzēs? Sabiedrība? Valsts? Nē. Tikai viņš pats. Dažās reliģiskajās sektās uzskata, ka lūgt palīgā medicīnu ir amorāli. Pat tad, ja bērnam, kura vecākiem ir šāds uzskats, jāoperē
aklā zarna, tēvs un māte drīzāk ir gatavi samierināties ar bērna nāvi, nevis vest viņu uz slimnīcu. Baisi? Jā. Neticami! Taču viņi savu nežēlību attaisno ar "Dieva gribu". Tomēr arī šādai izdabāšanai ir robežas, kad runa ir nevis par morāli, bet gan par cilvēka veselību. Ir smieklīgi runāt par morāli, ja iet bojā radības kronis cilvēks. Augstākās morāles vērtības ir tieši mīlestība un veselība. Tieši ģimenē vairāk nekā jebkur citur nedrīkst aizmirst savstarpējo attiecību galveno likumu: sāc ar sevi! Izlīdzinot un atveseļojot savu informatīvo lauku, cilvēks tādējādi ietekmē attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un pirmām kārtām, protams, ar vistuvākajiem cilvēkiem ģimenes locekļiem. To nedrīkst aizmirst. Ja jūs nomierināsities, ielaidīsit sirdī lēnprātību, apslāpēsit naidu, lepnumu un uzbudinājumu, jūsu Smalkā ķermeņa un augstāko ķermeņu vibrācijas mainīsies, bet tātad mainīsies arī mijiedarbība starp šiem ķermeņiem un jūsu mājinieku augstākajiem ķermeņiem. Simtos anketu par savu likteni stāsta pacientes, kuru vīri vai dēli atbrīvojušies no alkohola atkarības. Pavisam nesen Doktora pacienti seansa laikā, kā mēdz teikt, no pirmavota dzirdēja kādas sievietes stāstījumu par to, kā viņa ar Radīšanas Enerģijas palīdzību izglābusi savu dēlu no narkomānijas. Un to visu viņi abi paveikuši patstāvīgi. Jūs taču saprotat, ka nav iespējams panākt, lai žūpībai nodevies cilvēks apmeklētu klīniku, kur viņu no šā postošā ieraduma atbrīvos. Parasti šādi cilvēki lielākoties nemaz nevēlas atbrīvoties no savām tieksmēm. Tomēr tuvinieku izveseļošanās notiek. Notiek, pateicoties tam, ka mainās izveseļojas viena ģimenes locekļa informatīvais lauks, bet tātad pārveidojas daudzās saites, kas vieno radiniekus. Protams, tas notiek tikai tajās ģimenēs, kur sieva (vai māte) vēl nav nolaidusi rokas, nav zaudējusi mīlestību. Pareizāk sakot, kur mīlestību savās liesmās nav izpostījis naids, kas pārņem ikreiz, kad vīrs atkal ierodas piedzēries.
INFORMATĪVĀ SAIKNE ĢIMENĒ Vecākus un bērnus vieno daudz dziļākas saites, nekā tas pirmajā brīdi varētu likties. Līdztekus ģenētiskajām saitēm, pateicoties kurām bērns manto savu vecāku sejas fiziskos vaibstus, ķermeņa formas vai psiholoģiskās kvalitātes, pastāv informatīvi enerģētiskās saites. Brīdī, kad notiek ieņemšana, vīrieša un sievietes Eņģeļi savā laukā ievelk nākamā bērna kokonu. Sākumā bērnu un māti ieskauj kopīgs informatīvi enerģētiskais lauks. Vēlāk, kad bērns nāk pasaulē, vecāku informatīvie lauki ietekmē viņa lauku, bet tātad arī viņa veselību un attīstību. Bērnu poliklīnikā sūdzoties ārstam par bērna veselību, māmiņas diezin vai domā par to, ka bērna slimības, ja, protams, tā nav viegla saaukstēšanās, nav nejaušas. Tās ir radījusi vecāku un visas ģimenes informatīvo lauku ietekme. Bērni ir īpaši jutīgi pret Radīšanas Enerģiju. Tas skaidri redzams praksē, kad pēc seansa dažu stundu laikā izzūd gan iesnas, gan nemitīgs klepus, kas mocījis vairākas dienas, dažu sēriju laikā izzūd encefalopātija, pat vēzis atkāpjas. Taču īpaši smagos gadījumos, kā arī tajos gadījumos, kad slimība pietiekami ātri netiek uzveikta, ir vērts pirmām kārtām pievērst uzmanību vecāku veselībai. Bērnu ārstēšana smagos gadījumos jāsāk ar vecmāmiņas un vectētiņa, mātes un tēva ārstēšanu. Tieši viņu informatīvajos laukos ir ieperinājusies slimība. Bērnam ir grūti vienam pašam tikt galā ar slimību, ja viņš visu laiku uzturas ģimenē, kurā ir nelabvēlīgs informatīvi enerģētiskais klimats. Lai bērns izveseļotos, īpaši tad, ja viņam ir kāda smaga kaite, pilnībā jāmaina visas ģimenes energoinformatīvais lauks. Doktora pacienti to ļoti labi saprot, bet tiem lasītājiem, kuri viņa grāmatu tur rokās pirmo reizi, paskaidrošu. Vecākiem ir karsti jāgrib izārstēt savu bērnu un jābūt gataviem darīt visu, kas ir viņu spēkos. Tāpēc smagos gadījumos, īpaši tad, kad bērniem draud bojāeja, uz klīniku jānāk visiem ģimenes locekļiem. Gan mātei un tēvam, gan vecmāmiņai un vectētiņam jāpieliek visas pūles, lai bērnam palīdzētu. Tādējādi viņi, pateicoties gan savam enerģētiskajam potenciālam, gan savam Vēlmju Ķermenim, daudzkārt palielinās Radīšanas Enerģijas spēku. Par to, ka četrgadīgs mazulis, par kuru S. Konovalovs stāsta savā otrajā grāmatā, tika izglābts no vēža, jāpateicas ne tikai Doktoram, bet arī visas viņa ģimenes pūliņiem. Ir gadījumi, kad jaunie vecāki, zaudējuši bērnus, sāk apmeklēt Doktora klīniku. Viņus uz to mudina kaut arī neapzināta, tomēr liela gudrība. Ja ģimenē ir gājis bojā bērns un vecāki sāk domāt par jauna bērna laišanu pasaulē, viņiem jāatbrīvojas no nāves draudiem, jāpārveido savi enerģētiski informatīvie lauki un savā ģimenē jāatjauno pozitīvs enerģētiskais fons. Citādi viņu jaundzimušajam bērnam draudēs tās pašas briesmas, kuras laupīja pirmo bērnu…
VĒSTURES MĀCĪBAS
īpaši spilgti energoinformatīvā saikne saskatāma vienas ģimenes vairākās paaudzēs. Tā kā mēs slikti pārzinām savas ģimenes saknes, pievērsīsimies vēsturei. Visi zina, ka valdnieku ģimenes vajā daudzas pārmantotas slimības. Viena no tādām ir hemofilija pavājināta asins recēšana. Ar to sirga Nikolaja II vienīgais dēls un troņmantnieks Aleksejs. Aplūkojot cara ģimenes fotogrāfijas, jums būs grūti atrast attēlus, kuros zēns smaidītu. Slimība laupīja viņam spēkus jau kopš agras bērnības. Ciešanu pilnā sejas izteiksme fotogrāfijās mūs nemāna: zēns bieži raudāja, činkstēja, bija untumains, viņu nomāca sāpes. Zilumi, kurus parastie bērni dažkārt pat nepamana, varēja troņmantnieku novest kapā, izraisot iekšēju asiņošanu. Tāpēc viņam bija liegtas daudzas rotaļas, jo tās varēja apdraudēt zēna dzīvību. Ar hemofiliju sirga ne tikai Krievijas troņa, bet arī citu karalisko ģimeņu pārstāvji. Piemēram, uzskata, ka Aleksejs to mantojis no savas vecvecmāmiņas karalienes Viktorijas. Nevienam nav ienācis prātā šādas vēstures likumsakarības aplūkot no informatīvi enerģētisko lauku teorijas viedokļa, taču, ja vērīgi analizēsit dažus vēstures faktus, pamanīsit, cik liela taisnība ir Doktoram, kad viņš apgalvo, ka bērna slimība ir saistīta ar vecāku informatīvi enerģētisko lauku izkropļojumiem. Jūs visi droši vien būsit dzirdējuši un lasījuši, ka pēdējam Krievijas caram bija vājš raksturs, ko viņš pats ar savu roku apliecināja, parakstot manifestu par atteikšanos no troņa. Mēs visi atceramies, ka tieši troņmantnieka slimības dēļ cara ģimene, bet rezultātā arī visa Krievija nonāca Grigorija Rasputina ietekmē. Tas, neapšaubāmi, bija ļoti talantīgs, bet pilnīgi amorāls cilvēks. Izkropļots informatīvais lauks pievelk izkropļotu realitāti: nelaimes un slimības. Karš, divas revolūcijas un beigu beigās nošaušana tāda ir šīs ģimenes bēdīgā hronika. Taču šādas beigas pārcirta apgrūtinātās karmas mezglu, un tagad slavenās dzimtas atvases šī bīstamā slimība vairs nevajā. Jūs ļoti labi zināt, ka neviena valdnieku dinastija nav iztikusi bez asinsizliešanas. Savu brāļu un māsu noslepkavošana cīņā par troni, asiņaini kari savas varas nostiprināšanas vārdā, citādi domājošo cilvēku asiņu straumes tieši šie faktori ir radījuši daudzās slimības, kas vajā karaliskās dzimtas. Slepkavība ir ļoti liels grēks, un tas nepaliek nesodīts. Sarkanās rozes un Baltās rozes karš Anglijā slīcināja valsti asiņu jūrā un izdzēsa dzīvību gandrīz ceturtdaļai iedzīvotāju. Opričņina Ivana Bargā laikā arī ievērojami samazināja iedzīvotāju skaitu. Varbūt tieši šādas asiņainas dzīres kļuva par cēloni karaļu ārprātam, ko Šekspīrs pacēla Dieva soda rangā? Starp Anglijas galma "karaliskajām" slimībām var minēt Džordža III un Indriķa VI vājprātu, Indriķa IV spitālību, Kārļa VI prāta aptumsumu. Pat Tjūdoru dinastijas pārstāve Elizabete, kas veicināja Lielbritānijas izveidošanos, mūža nogalē pa savas pils zālēm klīda ar kailu zobenu rokā. Krievijā cīņa par varu nebija mazāk asiņaina un arī "ārprātīgo" valdnieku nebija mazāk. Pat Ivanam Bargajam, Pēterim Lielajam un Katrīnai II, kas tik daudz izdarījuši Krievijas labā, bija psihiskas dabas traucējumi. Slepkavība nekad nepaliek nesodīta. Piedošanu nav iespējams izlūgties! Ir naivi uz to cerēt. No Visuma viedokļa slepkava ir nolietots, evolūcijai nederīgs materiāls. Viņa dvēsele (informatīvais lauks) tiks izšķīdināta Radīšanas Enerģijas laukos, bet pēc tam nonāks ellē, mutablā slāna laukos. Šāds cilvēks ' i nekad vairs neparādīsies uz Zemes. Vēl vairāk visu smago grēku, bet slepkavība ir vissmagākais grēks, nastu slepkava uzveļ saviem pēctečiem. Dažkārt mazu bērnu smagās slimības saistītas tieši ar šādām pārmantotām informatīvajām saitēm, kas ģimenē liek sevi manīt pēc vairākām paaudzēm.
Šajā gadījumā, protams, runa nav par karavīriem, kurus saista karavīra zvērests un kuri ir spiesti nogalināt pēc valdnieku gribas. Runa ir par slepkavībām, kuras cilvēki izdara pēc savas gribas, un nekāda atsaukšanās uz apstākļiem slepkavas likteni nemaina. Dedzīga un patiesa nožēla par nodarījumu neglābj slepkavu no soda viņa kokona pilnīgas informatīvi enerģētiskās iznīcināšanas, bet var daļēji ietekmēt viņa bērnu un mazbērnu likteni. Viljama Šekspīra ģeniālajos darbos ārprātīgais un slepkava parasti ir viena un tā pati persona. Būtu vērts padomāt par to, kā izpaužas viņu līdzība. Visdrīzāk kopīgs ir cēlonis izkropļots cilvēka informatīvais lauks, bet tātad slimība. Jūs jau zināt, ka cilvēka informatīvi enerģētiskais lauks ir atvērta, ar Radīšanas Enerģijas laukiem saistīta sistēma. Pastāvīgi pienākošā enerģija, kas 98 procentu apjomā sastāv no informatīvajiem laukiem, ļauj cilvēkam dzīvot aktīvu un saprātīgu dzīvi. Turpretī ar psihiskas dabas traucējumiem sirgstošu cilvēku informatīvie lauki darbojas kā sabojāts uztvērējs, kuru nekādi neizdodas noskaņot uz vajadzīgo frekvenci, no tā skan svešu sarunu fragmenti, melodiju kokteilis, dūkšana un čerkstoņa. Slims cilvēks vai nu nav noskaņots uz savu vilni, vai maldās svešu viļņu fragmentu haosā. Viņš pārtver svešas domas, lidinās starp svešiem informatīvajiem laukiem. Ar to izskaidrojamas "balsis", kas skan viņa galvā, un domāšanas un uzvedības traucējumi. No informatīvi enerģētiskās teorijas viedokļa arī slepkava ir slims. Informatīvo lauku izkropļojumi pārrauj viņa saiti ar kosmisko enerģiju, tādējādi pārvēršot viņu par "necilvēku".
SLIMĪBAS, KAS SLĒPJAS MŪSU PAGĀTNĒ Atkal atgriežos pie vēstures faktiem. Taču nejau tādēļ, lai apstiprinātu Doktora informatīvi enerģētiskās teorijas tēzes, bet gan tādēļ, lai ar piemēriem ilustrētu viņa vārdus par mūsdienu tikumiem slimību, ar ko sirgst mūsu sabiedrība, kuru paši uzskatām par civilizētu. Atkal pievērsīsimies seniem notikumiem, kuri risinājušies pirms trīssimt gadiem un kurus mēs labi zinām no vēstures un daiļliteratūras grāmatām. Pētera I tēvs nomira, kad zēnam tikko kā bija palikuši četri gadi. Tad nāk izraidīšana, desmitgadīgā bērna acu priekšā strēli nodur viņa audzinātāju Matvejevu, māsa cenšas tikt vaļā no sava sāncenša, puikas dzīvība ir nemitīgi apdraudēta. Pat tie pētnieki, kuri patiesi jūsmo par Pētera talantu un pielūdz viņu kā ģēniju, nevar neatzīmēt, ka bērnības iespaidi dziļi ietekmējuši viņa kā personības attīstību. Niknuma lēkmes, nervu tiks, izsmalcināta nežēlība tas viss viņu pavadīja līdz mūža galam. Arī daudziem Doktora pacientiem kopš bērnības saglabājušās dziļas asiņojošas brūces. Jums šķiet, ka laiki ir mainījušies, ka tagad attieksme pret bērniem ir citāda, ka bērns nevar kļūt par rotaļlietu nelīdzsvarota pieauguša cilvēka rokās? Tad klausieties un iegaumējiet: mēs runājam par to, ka mūsu slimības slēpjas mūsu pagātnē. Viņa bija apvainojusies uz cilvēkiem, uz Dievu uz visu pasauli. Un tas ir saprotams, jo viņu piemeklēja briesmīgi pārbaudījumi: kad meitenei bija divi gadi, nošāva vecākus. Tas notika divdesmitajā gadā, un kopš tā laika viņa centās vecākus aizmirst. Kaut gan atgādināja visi: audzinātājas bērnunamā, skolotāji skolā, pasniedzēji FRA skolā. Visur, kur bija vajadzīga anketa. Tāds bija laiks, smags laiks. Taču viņa turēja, ļaunu prātu nevis uz laiku, bet gan uz cilvēkiem: uz vecāko brāli par to, ka nepasargāja no visiem pārdzīvojumiem, uz vīrieti, no kura palika stāvoklī. Kāda tur mīlestība ? Visi melo! Vienu reizi tumšā vietā ciešāk pieglauda, pacēla cepuri un aizmirsa. Bet uzblīdušo vēderu vis nenoslēpsi… Tad viņa saņēma dūšu un aizgāja pie šā vīrieša mātes. Ne jau tāpēc, ka būtu mīlējusi tās dēlu, bet gan tāpēc, ka viņai, meitenei, bija neiespējami uzturēt bērnu, ko nēsāja zem sirds. Un arī uz šo vēl nedzimušo bērnu viņa jau turēja ļaunu prātu. Vīriešai māte, žēlojot bāreni, paturēja viņu savā mājā, mēģināja apskaidrot prātu vieglprātīgajam dēlam. Un apskaidroja. Visu mūžu viņi nodzīvoja kā suns ar kaķi. Laulības pārkāpumiem, skandāliem un kautiņiem nebija gala. No šīs "mīlestības" piedzima deviņi bērni, bet dzīvajos palika tikai pieci… Viņu šajā dzīvē nomāca viss: nelaimīgā bērnība, neveiksmīgā laulība, nevēlamie bērni. Bet vislielākā netīksme bija pret to, pirmo meitu, kuras dēļ viņa bija spiesta samierināties ar nemīlamu cilvēku. Naidam pret visu pasaulē kļuva, sirdī par šauru, tas meklēja izeju… Un tad sākās karš Kurskas loka pekle, uzlidojumi, partizānu apšaušana. Sirds kara liesmās nocietinājās. Un tad vēl vīrs atrada citu. Sirds kļuva pavisam nejūtīga. Kas pie visa vainīgs? Vainīgajam taču ir jābūt! Vīrs atklāti iet. uz satikšanos, un no dedzinošā naida nav glābiņa. Un tam nav izejas. Bet turpat pa kājām maisās piecgadīgā meitiņa… Grūti pateikt, par ko viņa domāja, kad niknumu par visām savām pārestībām gribēja izgāzt uz meitenīti. Šoreiz sitieni bija sevišķi nežēlīgi. Kirzas zābakos ieautās kājas spārdīja bērna kermenīti, radot neciešamas sāpes: "Raudi! Sitīšu, līdz sāksi raudāt!" Bet meitenītei negribējās raudāt. Sava mūža īsajos piecos gados viņa pie mātes nežēlības bija pieradusi. Tagad šausmas un sāpes mudināja viņu paslēpties, izvairīties. "Raudi!" Atgriezies no mīļākās, tēvs atrada meitu… pēc asiņainajām pēdām. Tās veda zem gultas, savukārt pagultē meitene bija palīdusi zem muldas. Skats bija satriecošs, un tagad pienāca mātes kārta vairīties no tēva sitieniem. Dzīve ritēja skandālos un kautiņos. Vīrs sāka biežāk dzert, viņa biežāk provocēja uz "attiecību skaidrošanu". Viņš krāpa viņu, savukārt viņa vīru bērnu acu priekšā ar vīra brāli… Kad meita sasniedza piecpadsmit gadu vecumu, māte vairs nedrīkstēja pret viņu pacelt roku. Meita
bija mātes augumā un varēja sadot pretī. Tad māte visiem izbazūnēja, ka viņas vecākā meita dzīvo ar tēvu. Ne jau visi šiem pretīgajiem meliem noticēja, taču meitene teju, teju bija gatava noslēgt rēķinus ar dzīvi… Šis notikums nav izdomāts. Doktoram to pastāstīja tā pati meitene, kuru māte sita. Meitene ir izaugusi, tagad viņai gandrīz sešdesmit gadu. Bet viņas slimajā dvēselē šie piecdesmit gadus senie notikumi vēl ir dzīvi. Fiziskās sāpes ir mitējušās, dvēseliskās palikušas. Šo sāpju pastāvīgums Smalkā ķermeņa sistēmā ir radījis brūci, enerģijas aizplūšana veicinājusi daudzu slimību attīstību. Lai izārstētu no fiziskajām slimībām, Doktoram viņa vispirms ir jāatbrīvo no dvēseles mokām, jāizdzēš viņas atmiņā asiņainās pēdas, kas nāk līdzi no tālās, bet neaizmirstās pagātnes. Protams, vienā vai divās sērijās šīs pēdas izdzēst neizdosies. Šīm pēdām ir vairāk nekā piecdesmit gadu. Un visus šos gadus atmiņas ir gruzdējušas sirdī, nemitīgi par sevi atgādinot, ieraujot slimības bezdibenī. Doktors nenodarbojas ar hipnozi, viņš neliek pacientei aizmirst savu bērnību vārda vistiešākajā nozīmē, necenšas panākt, lai viņa vienā jaukā dienā pamostas bez jebkādām atmiņām. Turklāt tas būtu arī nedabiski, bet tātad nedotu pacientei nekādu labumu. Atņemt cilvēkam atminu, nekaitējot viņam, nav iespējams. Taču var panākt ko citu. Var iemācīt citādi izturēties pret savām atmiņām. Un tad sāpes nomainīs gudrība. Seansos šai nolūkā tiek izdarīta speciāla procedūra. Protams, fonu tam visam veido augsta Radošās Enerģijas koncentrācija un Doktora individuālā iedarbība. Atsauciet atmiņā to, kas jūs nemitīgi satrauc, nedod jums mieru. Bet tagad lēni griezieties ap savu asi, domās izsvītrojot šos pārdzīvojumus no savas dzīves. Turpmāk tie jūs vairs netraucēs. Varbūt šī procedūra ar pacientu būs jāveic ne reizi vien, iekams dvēseles brūce aizdzīs. Neklātienes seansa laikā arī jūs varat mēģināt to veikt. Protams, dvēseles brūces labāk sadzīst tiem pacientiem, kuriem vairs nav kontakta ar pārdzīvojumu avotu, kuri nesaskaras ar cilvēku, kas sagādājis tik daudz bēdu, kas allaž izved no pacietības, aizskar, pazemo, izdara spiedienu. Bet ko lai dara tie, kuri pēc Radīšanas Enerģijas dziedinošās iedarbības ir spiesti atgriezties tur, kur viņiem dvēselē cirtīs jaunas brūces? Cik grūti ir izārstēt bērnu, kas pēc seansa kopā ar mammu vai vecmāmiņu atgriežas pie žūpas tēva, kurš jebkurā brīdī var zaudēt savaldību, iesist piecgadīgam bērnam pa galvu, kaut ko salauzt, metot pret grīdu, ar dūrēm uzbrukt mātei. Ja nekas nemainīsies, nekāda Enerģija nespēs palīdzēt. Un nekas nespēs palīdzēt. Protams, sievietei, kas kopā ar bērnu no mājas elles izrāvusies uz klīniku, gribas, lai viss viņas dzīvē mainītos pēc iespējas ātrāk, lai notiktu brīnums tāpat kā citiem, tiem, kuri no skatuves stāsta par saviem panākumiem, lai bērns pārstātu slimot, bet vīrs dzert, lai mājā valdītu klusums un miers, lai nemocītu nemitīgas bailes, lai nesāpētu sirds. Centieni iegūt laimi, veselību un mierīgu dzīvi tas ir brīnišķīgs mērķis, un vēlēšanās to visu iegūt ātrāk ir visnotaļ saprotama. Tomēr slimība, īpaši iestrēgusi, ilggadīga slimība, tūlīt neizzūd. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka cilvēks pie tās pierod, pielāgojas tās izpausmēm, proti, vai nu izturas pasīvi pret slimību, vai izdabā tai. Tas attiecas gan uz fiziskajām slimībām, gan uz dzīvesveidu, gan uz domām. Vēl jo vairāk tādēļ, ka dvēseles un miesas slimības nav šķiramas, bet to būtība slēpjas informatīvo lauku izkropļojumos. Pierast pie slimības ir ļoti vienkārši. Turklāt mūsdienu medicīna to veicina. Sāp aknas? Lūdzu jums tabletes. Nē, aknu šūnas tās neatjauno un funkcijas neuzlabo. Taču sāpes nejutīsit. Un cilvēks nevis cīnās ar slimību, bet mierīgi rij tabletes. Ir skaidri saskatāma pasivitāte un pierašana pie slimības. Daudzi preparāti nevis ārstē, bet gan noved pie tā, ka cilvēka organisms pielāgojas slimībai, kas ieperinājusies tajā. Pēdējā laikā klīnikā rodas jaunas problēmas ar bērniem, kuri tur izglābti no nopietnām slimībām. Ja bērns ir ilgi sirdzis ar smagu slimību, tad, gluži dabiski, vecāki pret viņu neizturējās kā pret veselu. Vecāki centās izpildīt visas viņa vēlmes, jo gribēja atvieglot bērna stāvokli un vismaz kaut kā viņu
iepriecināt. Bet tagad, pateicoties Doktoram, bērns ir vesels. Un atkal problēmas. Vecāki vēl nav atguvušies no pārdzīvotajām šausmām, tāpēc pret bērnu izturas tāpat kā līdz šim, proti, kā pret slimu. Bet viņš, būdams jau vesels, to uztver kā pašu par sevi saprotamu. Paiet pavisam neilgs laiks, un vecāki atkal sūdzas Doktoram: "Niķojas, kļūst egoists, neklausa." Taču izskaidrojums ir tāds, ka bērns pie slimības pieradis. Ir par maz atjaunot organisma iekšējo sistēmu normālu darbību, jāatjauno arī veselīgas attiecības ģimenē. Otrkārt, tāpēc, ka nav iespējams reāli un vienā mirklī iznīcināt to, kas veidojies desmitiem gadu. Turklāt, ja vienā mirklī sagrūst cilvēka iekšējā pasaule, dvēsele paliek tukša, noplicināta. Par kādu veselību šādā gadījumā var runāt? Ar Radīšanas Enerģijas palīdzību, nevis uz tās rēķina, bet tikai ar tās palīdzību cilvēkam savi iekšējie spēki jānostiprina tik lielā mērā, lai patstāvīgi atbrīvotos no vecajiem ieradumiem un skatījuma uz pasauli un ļautu to vietā rasties jauniem ieradumiem un jaunam skatījumam. Nedrīkst paļauties tikai uz Radīšanas Enerģiju, ir jārīkojas arī pašam! Taču, kad runa ir par ieradumiem, daudzi gatavi nolaist rokas un padoties. Tautā mēdz teikt: "Ieradums ir otra daba." Un mēs savus ieradumus dažkārt sargājam cītīgāk nekā veselību: mānām sevi, turamies pie vecām ieražām, cenšamies izdomāt dažādus attaisnojumus, lai tikai nevajadzētu mainīties (lasi: lai neizārstētos!). Pacientu reakcija uz Radīšanas Enerģiju izpaužas divējādi. Pirmais variants ir līdzīgs apskaidrībai spožam uzplaiksnījumam, kas cilvēkam atver acis un ļauj izvērtēt savu dzīvesveidu, lai saskatītu slimības cēloni. Pateicoties šādai ātrai iedarbībai un cilvēka pārtapšanai, slimības ātri atkāpjas. Tas, protams, ir brīnišķīgi, taču veselību atguvušais pacients, ja jaunais skatījums uz dzīvi viņam nekļūs par pietiekami drošu balstu, drīz atkal iekritīs slimības ķetnās. Tāpēc, neraugoties uz to, ka daudzas (iespējams, pat visas) klīniskās diagnozes ir izzudušas, cilvēkam pirmām kārtām ir nepieciešams veselīgs skatījums uz pasauli. Tieši ar šādu skatījumu S. Konovalovs iepazīstina savās grāmatās. Viņa grāmatas tā ir Veselīga Dzīvesveida filozofija. To neievērojot, veselību ilgi saglabāt nav iespējams. Otrs pacientu izveseļošanās variants ir ilgāks. Kāpēc? Uz šo jautājumu var atbildēt, tikai strādājot individuāli ar katru pacientu. Tomēr šādi pacienti var paši sev palīdzēt. Jā, viss uzreiz nav izzudis. Jā, izzūd pārāk lēni. Taču, ja jūs patiešām gribat sev palīdzēt, jūsu galvenais uzdevums ir apgūt Veselības filozofiju. Ja jūs, ievērojot pat šķietamus (!) sīkumus, nelokāmi iesit pa veselības ceļu, pa to pašu ceļu, kuru Doktors apraksta savās grāmatās un par kuru runā katrā seansā, tad noteikti izveseļosities. Tas pats attiecas uz Doktora "neklātienes" pacientiem, viņa lasītājiem, jo uz veselību ved tikai viens ceļš ir jāsagrauj slimības radītie vecie ieradumi un tie jānomaina ar jauniem tādiem, kas veicina jūsu Smalkā ķermeņa un energoinformatīvās struktūras nostiprināšanos.
KĀ IZAUDZINĀT VESELUS BĒRNUS Šajā nodaļā aprakstīts, kādai ideālā jābūt bērna nākšanai pasaulē un viņa audzināšanai, lai bērns izaugtu par veselu, pilnvērtīgu cilvēku. Protams, visas atziņas vislabāk palīdzēs tiem, kuri nesen nodibinājuši ģimeni vai tikai vēl domā to dibināt. Tomēr nevajag domāt, ka tad, ja jūsu bērni izauguši, ja viņiem jau desmit, piecpadsmit vai pat trīsdesmit gadu, esat nokavējuši un nekādi nevarat viņiem palīdzēt. Tā nav. Nekad nav par vēlu sākt.
Vecāku veselība bērna veselība Protams, bērna veselība lielā mērā ir atkarīga no viņa vecāku veselības, kā arī no savstarpējām attiecībām ģimenē, kurā bērns ienāks. Nākamā mazuļa likteni jau pirms viņa dzimšanas ietekmē daudzi faktori. Lai tiktu par tiem skaidrībā, noteikti jāizlasa visas Doktora grāmatas nolūkā izzināt slimību cēloni un nopietni sagatavoties gaidāmajiem notikumiem. Šeit es tikai īsumā pieskaršos galvenajiem faktoriem, kuri ietekmē nākamā mazuļa veselību un likteni. Protams, pirms bērna piedzimšanas vecākiem jāatsakās no visiem kaitīgajiem ieradumiem un jāpiekopj veselīgs dzīvesveids. S. Konovalovs uzskata, ka tas jādara vismaz gadu pirms bērna ieņemšanas.
Kā vecākiem jāizturas vienam pret otru Vecāku mīlestība un cieņa vienam pret otru arī ir veselības ķīla. Mīlestības jūtas cilvēkam ir dabas dotas, turpretī prasme cienīt jāapgūst. Laulāto savstarpējās cieņas pamatā pirmām kārtām ir vienlīdzība. Bez vienlīdzības pilnvērtīga ģimene nav iespējama. Ja viens laulātais otru fiziski, emocionāli vai intelektuāli apspiež, šādai ģimenei droši var pareģot drīzu krahu: mīlestība apdzisīs, uznāks slimības un beigu beigās dzīve kļūs pilnīgi nepanesama. Kā tas notiek no informatīvi enerģētiskās teorijas viedokļa? Pieņemsim, ka sieva ir atkarīga no vīra, kurš viņu sit, pazemo vai varbūt tikai nemitīgi uzsver savu pārākumu. Kaut kādu iemeslu dēļ viņa nevar šķirties. Piekrītiet, jebkura sieviete, kas atrodas šādā stāvoklī, nosauks simtiem iemeslu, kuri viņu notur pie despotiskā vīra: nav eksistences līdzekļu, nav kur dzīvot, "kā jutīsies bērni" utt. u. tml. Neraugoties uz to, ka sieviete ārēji it kā pieņem spēles noteikumus: pakļaujas vīram, izpilda viņa prasības, taču iekšēji, iespējams, ne vienmēr apzināti, viņa pretojas sirdī krājas sarūgtinājums, izaugot par naidu. Šis naids ne vienmēr ir apzināts. Tas var izpausties nekontrolējamos dusmu uzliesmojumos, nepatiku apliecinošos vārdos, mīmikā, žestos. Tādējādi "pakļautā" sieva dod vīram prettriecienus enerģētiskos prettriecienus. Un tad valdonīgais vīrs tausta sirdi, tausta aknas, viņam saceļas asinsspiediens. Bet viss tikai tāpēc, ka vēlmi apspiest, pakļaut otru cilvēku nesodīti nevar īstenot. Par to ir jāmaksā ar savu enerģētisko potenciālu, bet tātad arī ar veselību. Izkopt vienam otrā taisnīguma, vienlīdzības apziņu tas ir laulāto pienākums. Un jāteic, ka tas jādara jau kopš pirmajām kopdzīves dienām. Piemēram, meitene satiekas ar jaunu cilvēku. Laiku pa laikam viņš atnāk uz satikšanos iereibis, bet viņa izliekas to neredzam. Taču jau pirmajos gados pēc kāzām tā pati meitene būs sašutusi par to, ka vīrs ierodas mājās "kunga dūšā". "Ko tas nozīmē?" viņa dusmās teiks. Bet patiesībā šīs būs tikai to randiņu sekas, kad viņa pret jaunā cilvēka ieradumiem izturējās iecietīgi. Jau pirmajā reizē, kad puisis ieradās iedzēris, meitenei vajadzēja stingri pateikt, ka viņai tas
nepatīk, un doties mājās. Bet nē. Šķita, ka pašam jāsaprot. Vai bija bail: ja nu pēkšņi aiziet pavisam un neatgriežas? Iznākumā viņa ilgi klusēja un izturējās tā, it kā viss būtu kārtībā. Tāpēc jaunais cilvēks izdarīja tikai vienu secinājumu: tas, ko viņš dara, ir normāli. Ja jūs kopš kopdzīves pirmajām dienām neesat vīram pateikusi, ka tabakas dūmi jums ir netīkami, un neesat panākusi, lai viņš smēķē kāpņu telpā vai uz balkona, vīrs pieradīs smēķēt istabā. Ja jau pirmajā reizē, kad viņš kopā ar draugiem aizkavējās pēc darba, nepateicāt, ka jums tas nepatīk, tad vīrs arī turpmāk "atpūtīsies" bez jums. Viņam pat prātā neienāks ņemt jūs līdzi, bet jums pēc dažiem gadiem tas šķitīs tik aizskaroši, ka lieta nonāks līdz laulības šķiršanai. Tie visi sākumā šķiet tādi sīkumi. Tikai žēl, ka pēc desmit gadiem šo sīkumu dēļ cilvēki sāk ķildoties, mīlestība pāraug naidā… Es nemaz nerunāju par to, ka vienlīdzība un cieņa paredz arī vienādu piedalīšanos mājas darbu un sadzīves pienākumu veikšanā. Vīrs, kas atpūšas uz dīvāna pie televizora, un sieva, kas "atpūšas", skraidelējot no plīts pie veļas mašīnas, tā ir arhaiska, lai gan diezgan izplatīta parādība. Kaut kas tāds normālā ģimenē gluži vienkārši nedrīkst būt. Pirmajā vietā jūsu intereses Neraugoties uz visu mīlestību pret vīru, pret vecākiem, pret bērniem, sievietei vienmēr ir jāpatur prātā, ka galvenā tomēr ir viņas pašas dzīve. Pirmajā vietā tomēr jābūt viņas interesēm. Protams, runa nav par egoismu, par to, ka savas vēlmes jāapmierina uz kāda tuvinieka interešu rēķina. Runa ir par to, ka sievietes pārāk bieži vīra un bērnu labā pašaizliedzīgi upurē miegu un atpūtu, izglītības iegūšanu un karjeru, veselību un mieru. (Ievērojiet, ka vīrieši daudz retāk ir gatavi šādiem upuriem!) Bet pie kā tas noved? Pie tā, ka pēc dažiem šādas pašaizliedzības gadiem (vai arī pēc viena desmita vai diviem desmitiem gadu) sieviete paliek viena ar rūgtu atziņu: "Es viņiem visu atdevu, bet viņi, viņi… Nepateicīgie!" Turklāt viņa jau iemantojusi vairākas hroniskas slimības, grumbu izvagotu seju un raugās uz pasauli kā vajāts cilvēks, kuram dzīvē nav savu interešu. Bet vīrs jau sameklējis jaunāku, simpātiskāku un veselu draudzeni, bērni sen aizklīduši no mājas un baidās lieku reizi apciemot māti, lai nebūtu jāsajūt pārmetumu pilnais skatiens. Bērni jau pieraduši būt tikai ņēmēji. Atdot viņiem neviens nav mācījis. Galu galā dzīve ir dievišķa velte, un tā tiek dota jums, tikai jums! Atcerieties to, kad tukši izšķiežat šo vērtīgo velti. Nevajag visu iepriekšteikto uzskatīt par vēršanos pret nestrādājošām sievietēm, kas aprūpē māju. Lieliski, ja sievietei ir iemīļots darbs, un, ja viņas iemīļotais darbs aprobežojas ar pašas māju, arī tas ir brīnišķīgi. Tāpēc ka galvenais ir atrast sirdij tuvu nodarbošanos. Runa ir par to, ka nevajag pārlieku cītīgi kalpot kādam vai kaut kam. Katru reizi, kad sarunas ievirzās par mājsaimniecēm, atceros savu vecmāmiņu. Tagad viņai ir 93 gadi, viņas bērniem pāri sestajam desmitam, vecākajam mazmazdēlam četrpadsmit. Taču neviens jautājums ģimenē netiek izlemts bez viņas līdzdalības vai padoma. Ģimenes vēsturē ir kāds raksturīgs notikums. Četrdesmito gadu beigās vecmāmiņa saslima. Viņai noteica diagnozi "kuņģa čūla". Vecmāmiņa atstāja bērnus vectēva ziņā un uz diviem mēnešiem aizbrauca pie savas mātes uz laukiem, lai ārstētos ar kaut kādiem tikai mātei vien zināmiem tautas līdzekļiem. Vectēvam, protams, klājās grūti bez sievas, viņš daudz strādāja, un, lai gan palīdzēja labie kaimiņi, bērni faktiski bija atstāti savā vaļā. Vecmāmiņai droši vien nebija viegli izšķirties par šādu soli. Tomēr viņa pieņēma gudru lēmumu parūpēties par sevi, upurējot ierasto, netraucēto ģimenes dzīvi. Un kā vienmēr sprieda pareizi: labāk lai bērni dažus mēnešus iztiek bez viņas nekā pēc dažiem gadiem paliek bāreņi…
Darbs ar Domas ķermeni Viens no nākamo vecāku galvenajiem uzdevumiem ir darbs ar Domas ķermeni. Mūsu domas ir Dievišķā Visuma Domas ķermeņa maza kopija. Proti, domājot mēs izstrādājam sev programmu, kas var īstenoties. Tāpēc pirmām kārtām ir jāatbrīvojas no sliktām un satraukuma pilnām domām. Viena no domām, kas nopietni traucē bērna nākšanai pasaulē vai veicina viņa slimības, ir doma par to, ka bērns ir nevēlams. Par bērna ienākšanu ģimenē visiem ir jāpriecājas. Ja grūtniecības laikā sieviete domā tikai par atbildību, grūtībām un viņai nevēlamiem ierobežojumiem, kas radīsies līdz ar bērna parādīšanos, ja viņas domām par vēl nedzimušo bērniņu ir negatīva nokrāsa, tad diezin vai mazulis piedzims vesels, dzīvespriecīgs un spēcīgs. Kur, jūsuprāt, rodas gurdeni, garlaicīgi cilvēki, kas neprot priecāties par dzīvi? Paskatieties uz bērniem cik viņi ir atšķirīgi! Vienam acis kvēlo, viņam viss interesē, viņš pakrīt, pieceļas un tūdaļ smejas tas viņam ir tīrais nieks. Bet otrs skābu seju, nekas šajā pasaulē viņam neinteresē; lai kā jūs censtos viņu ieinteresēt par rotaļlietu vai grāmatiņu, viņš tikai božas un dīc. Vai tā ir daba, kas > ? > > iedibina šādas atšķirības, vai daudz kas ir atkarīgs no vecāku ieprogrammējuma? Ja bērnu radījis mīlošs pāris, kas ar sajūsmu nododas kaislībai, ar nepacietību un prieku gaida mazuļa nākšanu pasaulē, tad šā pāra bērnā jau sākotnēji tiks ielikts liels vitālo spēku un mīlestības potenciāls. Turpretī, ja vecāki bērnu radījuši nevis mīlestības ekstāzē, bet garlaicīgā laulāta pāra rituālā, kas noris gurdeni un bez īpašām emocijām, tad arī mazuļa mīlestības, vitālo spēku, tātad arī veselības potenciāls nebūs liels. Mūsu domas programmē ne tikai mūsu dzīvi, bet arī mūsu bērnu dzīvi. Tāpēc S. Konovalovs bieži un asi rāj savus pacientus par to, ka viņi mēģina piešķirt īpašu jēgu zīmēm, māņticībai, pareģojumiem, jo tie visi programmē jūsu apziņu. Piemēram, ceļam pāri pārskrien melns kaķis. Pats šis fakts nespēj jums kaitēt. Ļaunumu nodara jūsu pašu domas, ja jūs sabīstaties vai šajā brīdī domājat par to, ka tagad kaut kas noteikti atgadīsies. Nepatikšanas pievelk nevis kaķis, bet jūsu domas. Domas par iespējamajām nepatikšanām izstrādā "neveiksmes programmu", kura jums pievelk notikumus, kas veicina neveiksmes realizāciju! Šai sakarā gribu īsos vārdos pastāstīt, kā es melnos kaķus padalīju par saviem sabiedrotajiem. Stājoties universitātē, man vajadzēja izturēt konkursu divdesmit cilvēku uz vienu vietu. Jau no šīs domas vien kļuva baisi. Turklāt matemātikas eksāmenā uzdevumi bija sarežģītāki nekā matemātikas un mehānikas fakultātē (loģika visai vienkārša par psihologiem grib kļūt visi, bet par matemātiķi ne jau katrs, tāpēc mums sarīkoja sarežģītu matemātikas eksāmenu, lai būtu atbirums). Tad, lūk, es eju pa Pēterhofu cauri mežiņam uz matemātikas eksāmenu. Ceļi trīc, domas jūk. Un tad no krūmiem izlec melns kaķis un jož taisni pāri ceļam! "Viss," domāju. "Varu griezties atpakaļ uz mājām." Tomēr kā tāda nolemtā eju tālāk. Pēkšņi otrs melns kaķis, un tas atkal šķērso ceļu tieši man priekšā. Es apstājos, sāku domāt. Par ko liecina šis otrs kaķis? Mazāk par divnieku eksāmenā neieliks. Ak, vai tiešām gaidāms vēl kaut kas sliktāks? Eju tālāk… Un tad melni kaķi nāca pretī cits pēc cita, šķita, ka tie birst kā no pilnības raga. Trešais, ceturtais, piektais… Pie septītā mans rēķins nojuka, un es sāku smieties: "Nekas tik ļoti slikts nemaz nav iespējams!" Uz eksāmenu ierados labā noskaņojumā un dabūju četrinieku. Tā kā starp sešsimt cilvēkiem tādi laimīgie bija tikai kādi piecpadsmit, kopš tā laika man melni kaķi ļoti patīk. Tādu satiekot, smaidu: "Tu maji nes laimi!" Un patiešām tā arī notiek! Jo runa jau nav par kaķi. Runa ir par to, ko mēs domājam kaķa sakarā un ko gaidām no tikšanās ar viņu. Attiecībā uz pareģojumiem S. Konovalovs kategoriski brīdina: "Cilvēks savu nākotni nedrīkst zināt!" Pirmkārt, tāpēc, ka cilvēka nākotne nav "stingri" noteikta. Daudz kas ir viņa varā, daudz kas ir atkarīgs no tā, kā viņš dzīvos, pēc kā tieksies, ko darīs. Pareģojot cilvēkam viņa nākotni, tiek noteikta stingra programma, kas, pārņemot domas, sāks piesaistīt pareģotos notikumus. Otrkārt, tāpēc, ka vairums
visdažādāko zīlnieču un gaišreģu mūsdienās ir visīstākie šarlatāni. Domāju, ka nevienam vairs nav noslēpums, kā veidojas viņu reputācija. Atnāk cilvēks. Viņam paziņo turpmākās dzīves "programmu". Cilvēks taču to uzklausa un pēc tam domā par visdažādākajām nepatikšanām. Bet nepatikšanas tūlīt ir klāt kā sauktas! "Visu pareizi pareģoja, viss patiešām tā ir," cilvēks pēc tam stāsta draugiem un paziņām. Un, lūk, pie pareģēs durvīm jau veidojas rinda… Tā kā S. Konovalovs uztur pastāvīgu kontaktu ar Radīšanas Enerģiju, viņš, protams, var no tās smelties informāciju arī par konkrētā cilvēka nākotni. Doktors loti labi zina, cik sarežģīts ir šis process, un to izmanto diezgan reti tikai tad, kad cilvēks jāpasargā no īstas lielas nelaimes… Reiz kāds Doktora paziņa posās ceļā uz citu pilsētu. Kaut kāda iemesla dēļ viņš nejutās labi un par to pastāstīja S. Konovalovam. Doktors uzreiz neko neatbildēja, bet pēc kāda laika piezvanīja un stingri noteica: "Brauc. Taču no tās pilsētas nekur nekusties ārā ne soli!" Paziņa nemaz nebija domājis nekur tālāk braukt, tāpēc šim brīdinājumam nepievērsa nekādu uzmanību. Tomēr šos vārdos nācās diezgan drīz atcerēties… Pilsētiņa, kurā viņš ieradās, atrodas netālu no Mahačkalas, un daudzi līdzbraucēji sadomāja doties turp, lai noskatītos cīkstoņu sacensības. Un tad viņš atcerējās S. Konovalova vārdus, tomēr vēl kādu brīdi šaubījās, jo tāda līmeņa sacensības tik bieži nemaz negadās redzēt. Taču galu galā tomēr nolēma neriskēt… Tas bija tieši tas gadījums, par kuru toreiz rakstīja visas avīzes. Sacensību laikā iegruva griesti, gāja bojā daudz cilvēku. Varat iedomāties, kā jutās S. Konovalova paziņa, kuram brīnumainā kārtā gāja secen viņa draugu liktenis… Iekams sākat audzināt bērnu, iegaumējiet… Audzināšana turpmāk būs jūsu ikdienas pienākums. Katra zaudēta diena ir līdzvērtīga zaudētiem gadiem. Turklāt audzināšana jāsāk ar pirmajām mazuļa dzīves dienām. Lūk, viņš ierodas pasaulē mazs un neaizsargāts. Jaunradīta dvēsele, Dievišķā Visuma stariņš. "Piedzimšana tas ir noslēpums," saka S. Konovalovs. "Tāpēc nedomājiet tikai par to, ka esat stiprāki un gudrāki, ka vairāk zināt, par to, ka iemācīsit mazuli staigāt, runāt, dzīvot. Mācieties no viņa arī paši! Jo viņa dvēsele vēl nav pazaudējusi to dievišķo dzirksti, ko atnesusi sev līdzi…" Miesas ietērps tas dvēselei ir kas jauns, neierasts. Tāpēc gādājiet, lai bērnam uzreiz negāžas virsū visi fiziskās pasaules, īpaši mūsu civilizācijas, "jaukumi". Tas pats televizors… Tas nedrīkst atrasties zīdaiņa istabā. Negrabiniet viņam deguna priekšā košas rotaļlietas. Tas bērnu var tikai nobiedēt. Ja mazulis naktī saniķojas, nekādā gadījumā neiededziet spilgtu griestu lampu. Bērnam tā ne tikai rada tīklenes apdegumu, bet arī izraisa spēcīgu satricinājumu. Nedomājiet, ka viņš labi jutīsies bezgalīgi plašā bērnu gultiņā. Viņam pagaidām vairāk ir piemērota no segām izveidota ligzdiņa. > Iekams bērns nav iemācījies runāt, jums ir grūti viņu saprast. Taču nedomājiet, ka viss būs kārtībā, tiklīdz viņš varēs jums kaut ko pateikt. Tas, ko jums nāksies mācīties visu mūžu, ir savstarpēja sapratne. Milzīgs spēks audzināšanas procesā piemīt personiskajam paraugam. Ja jūs paši nerīkojaties tā, kā mācāt rīkoties bērnu, jums neizdosies neko viņam iemācīt. Tāpēc atkal atsauciet atmiņā burvju formulu: "Sāc ar sevi!" Mūsdienu pasaule mums piedāvā audzināšanas modeli, kurā valda vardarbība un bailes. Vardarbība sākas ar prasību katrā ziņā kaut ko apēst un beidzas ar dunkām (tas notiek normālās ģimenēs). Tā nedrīkst būt, uzskata Doktors. Mūsu pasaule tā ir varmācībai pakļautu cilvēku pasaule. Vairums bērnu izaug, nemitīgi jūtot bailes no vecākiem. Būdami jau pieauguši, šie cilvēki joprojām jūtas sasaistīti un nespēj atbrīvoties no pakļautības. Spiežot bērnu kaut ko darīt, daudzas īpaši rūpīgas māmiņas bieži saka: "Kad izaugsi, teiksi man paldies!" Neceriet, neteiks. Tā ir ilūzija. Bērns šajā brīdī jūs klusībā ienīst. Viņš nevar atbildēt, viņam nav atļauts protestēt, bet savā sirdī krāt naidu viņam neviens nespēj aizliegt. Audzināšana ar varmācības palīdzību nomāc jūsu bērna kā personības attīstību . Šādas audzināšanas
rezultāts var būt vienīgi… slimība! Iepriekšējās Doktora grāmatās jau tika stāstīts par enerģijas apmaiņu un par to, kā viens cilvēks, izmantojot otra cilvēka enerģiju, papildina savus enerģijas krājumus. īsumā atgādināšu šā procesa būtību. Viens cilvēks, saglabājot pilnīgu mieru, provocē otru ar aizskarošiem vārdiem, darbībām, rīcību, izraisot spēcīgu atbildes reakciju sašutumu, protestu, aizvainojumu. Uzbudinājumā (un citu spēcīgu emociju ietekmē) cilvēks "izdala" enerģiju, kuru pārņem pāridarītājs. Rezultātā no tā, kurš zaudē savaldīšanos, tiek paņemta Smalkā ķermeņa enerģija. Tāpēc rodas visdažādākās slimības, savukārt enerģētiskais vampīrs uzņem svešu enerģiju, kura sākumā viņu gan ietekmē pozitīvi, taču ar laiku sagrauj arī viņa informatīvos laukus. Uz sprediķošanu un uzkliedzieniem pamatota audzināšana tieši ir nepareiza enerģētiskā apmaiņa, kuras rezultātā var ciest visi: gan vecāki, gan bērns. Uzbudinājuma un sašutuma brīžos izdalot enerģiju, vecāki vājina sava Smalkā ķermeņa sistēmu. Bet tostarp bērns, laižot gar ausīm vecāku pamācības, vienīgi mācās smelties enerģiju. Tā kā minētie procesi noris neapzināti un mēs ne vienmēr spējam tos kontrolēt, S. Konovalovs ieteic iegaumēt galveno. Saskarē ar mazu bērnu nevajag akcentēt, ka viņš kaut ko dara nepareizi. Kāpj peļķē? Mierīgi vediet prom, paskaidrojiet, ka tā darīt nedrīkst. Atkal kāpj? Jūs jau esat gatavi zaudēt pašsavaldīšanos? Jau milzt sapīkums? Tad atcerieties, ka tas ir tikai sākums. Ja jūs tagad ļausit vaļu uzbudinājumam, proti, izdalīsit enerģiju, bērns turpmāk meklēs paņēmienus, kā panākt, lai jūs "atdotu " viņam enerģiju. Tātad viņš centīsies pastāvīgi jūs kaitināt. Labākā izeja ir mierīgi, bez emocionāla (enerģētiska) uzliesmojuma paskaidrot. Ja jums nepatīk bērna rīcība, dažreiz labāk būs nepievērst tai uzmanību, nevis kā balvu bērnam sniegt pat vismazāko enerģijas porciju. Protams, runa nav par nopietniem nodarījumiem tādiem kā kautiņi vai zādzības. Tos nekādā gadījumā nedrīkst atstāt neievērotus. Tos nedrīkst arī noklusēt. Par tiem jāpastāsta visiem ģimenes vai bērnu iestādes kolektīva locekļiem, ja šāds nodarījums noticis tur. Un galvenais nekad nenolaidiet rokas, nekrītiet izmisumā, neuzskatiet, ka visi jūsu pūliņi ir veltīgi. Pareiza audzināšana noteikti vainagosies ar panākumiem. Nebēdājieties, ka tie nenāk tik ātri kā gribētos. Toties tie ir dabiski. Tikai reklāmas jums sola, ka viss būs "ātri un vienkārši". Bet šī vienkāršība, kā mēdz teikt, bieži vien ir sliktāka par klaju laupīšanu.
NOBEIGUMA VIETĀ Statistika ir nepielūdzama, jo atspoguļo patiesību. Varbūt tieši tāpēc dažas medicīnas komercfirmas, kas piedāvā savas "brīnumzāles" vai ārstniecības "brīnummetodes", nesteidzas publicēt savus statistikas datus? Katra nopietna klīnika veic savas darbības rezultātu statistisko analīzi. Tradicionālajā medicīnā ir vienoti parametri. Bet kā lai rīkojas klīnika, kurai nav analogu? Piemēram, ko uzskatīt par atskaites punktu, lai noteiktu, cik laika, ņemot vērā darba specifiku, prasījusi neauglības izārstēšana? Rīkoties tā, kā dara oficiālā medicīna? Ja ar mikroķirurģijas palīdzību izdarīta olvadu operācija, rezultāts tiek gaidīts 42 mēnešus (žurnāls "Проблемы репродукции", 1998, 4. nr., 74. lpp.). Iespējams, ka tieši tā vajadzētu darīt arī Doktora klīnikai, proti, pieskaņoties šādai statistikai, un tad jums priekšā būtu pilnīgi citi skaitļi, vēl lielāki, vēl iespaidīgāki. Taču S. Konovalovu neizdevās pārliecināt, ka tas būtu pareizi. Kurš neauglības ārstēšanas centrs savā statistikā atspoguļos faktu, ka jau pēc trim četriem ārstēšanas mēnešiem nav rezultāta? Doktora Konovalova centrs! Kurai klīnikai vairākus gadus pēc veiktās ārstēšanas pacienti, zvanot pa telefonu vai sūtot vēstuli, ziņo prieka vēsti par bērna piedzimšanu? S. Konovalovs saņem daudz šādu vēlīnu paziņojumu. Un cik līdzīgu paziņojumu paliek nenosūtīti?! Un vēl daudzi nejauši "atradumi" atklājas citu pacientu stāstītajā! Turklāt daudzas sievietes pat nezina savu diagnozi! Aiz šīs nezināšanas taču slēpjas tie paši olvadu saaugumi, hormonālie traucējumi un citi nozoloģijas statistikā neatspoguļoti faktori. Un vēl cik gan daudzas pacientes, aizbildinoties ar to, ka trūkst laika, nav vīžojušas pārbaudīt klīnikā veiktās ārstēšanas rezultātus un tāpēc iekļuvušas ailē "uzlabojuma nav", bet pēc pāris mēnešiem ar sajūsmu teikušas Doktoram paldies? Taču šī grāmata jau bija uzrakstīta, tāpēc tajā atspoguļoti vecie dati. Un tomēr, pat neraugoties uz to, Doktora klīnikā veiktās ārstēšanas rezultāti ir daudz labāki par rezultātiem, kas sasniegti pasaules labākajās klīnikās. Ārste S. Slovesnaja, Sanktpēterburgā 2000. gada 5. martā
SATURS CIENĪJAMIE LASĪTĀJI!…………………………………………. 3 DOKTORA UZRUNA……………………………………………… 6 1. nodaļa KAS JĀZINA, LAI ĀRSTĒŠANA BŪTU MAKSIMĀLI EFEKTĪVA………………………. 14 Informatīvi enerģētiskās teorijas īss izklāsts……………………….. 14 Ārstēšanās neklātienē………………………………………………………… 23 Enerģētiskais buklets. Uzlādētais ūdens………………………………. 23 Sievietes blīvā ķermeņa sistēmas dzimumorgāni…………………… 26 2. nodaļa SIEVIEŠUDZIMUMSFĒRAS SLIMĪBAS………… 32 Olvadu un olnīcu iekaisums (salpingīts, adneksīts, ooforīts)…………………………………………… 33 Slēptās infekcijas………………………………………………………………. 36 Dzimumaparāta attīstības anomālija, piedēkļu trūkums………………………………………………………………. 46 Dzemdes noslīdēšana un izkrišana………………………………………. 49 Fibromioma, dzemdes mioma, polipi……………………………………. 53 Olnīcas cistas, policistoze…………………………………………………… 58 Endometrioze……………………………………………………………………. 63 Kombinētu traucējumu apvienojums……………………………………. 65 Pirmsmenstruāciju sindroms………………………………………………. 68 Vecuma… ārstēšana…………………………………………………………… 73 3. nodaļa ENERĢĒTISKIE VINGRINĀJUMI…………………. 77 Kas jāpatur prātā, izpildot vingrinājumus……………………………. 77 Kā uzsākt vingrinājumu izpildi……………………………………………. 78 Enerģētiskie vingrinājumi pacientēm, kuras sirgst ar hroniskiem dzimumorgānu iekaisumiem 82 Enerģētiskie vingrinājumi pacientēm, kuras sirgstar cistveida slimībām (cista, olnīcu policistoze, cistoma)………………………………………… 87 Enerģētiskie vingrinājumi pacientēm, kurām ir fibromiomas, miomas, dzemdes ķermeņa un kakla polipi……………………………………………………… 93 Enerģētiskie vingrinājumi pacientēm, kurām ir krūšu dziedzera kaites…………………………………………………….. 97 Enerģētiskie vingrinājumi pacientēm, kuras sirgst ar dzemdes noslīdējumu vai izkrišanu………………………… 101 Noslēguma ieteikumi…………………………………………………………. 104 4. nodaļa BĒRNU RADĪŠANAS PROBLĒMAS……………… 108 Dažas sievietes smalkā ķermeņa sistēmas īpatnības…………………………………………………………….. 110 Neauglība………………………………………………………………………… 113 Neskaidras ģenēzes neauglība……………………………………………. 120 Dzīve, ko pārveidojusi Radīšanas Enerģija………………………….. 151
Neiznēsāšana……………………………………………………………………. 154 Sievietēm, kuras sirgst ar neauglību, viņu radiniekiem un draugiem……………………………………………. 156 Kā vēl jūs varat sev palīdzēt………………………………………………. 158 Kas jāzina katrai nākamajai māmiņai…………………………………. 159 5. nodaļa SIEVIETES LAIMES KOMPONENTI…………….. 175 Mīlestības ārstnieciskās īpašības………………………………………… 175 Ja sirdī modusies mīlestība, pateicieties Tam Kungam!………………………………………………….. 181 Mīlestības ienaidnieki………………………………………………………… 185 Informatīvā saikne ģimenē………………………………………………… 189 Vēstures mācības……………………………………………………………… 191 Slimības, kas slēpjas mūsu pagātnē…………………………………….. 194 Kā izaudzināt veselus bērnus………………………………………………. 201 NOBEIGUMA VIETĀ…………………………………………… 214
MĪĻAIS CILVĒK, MĪĻAIS LASITAJ! Manas grāmatas galvenokārt pērk un vērīgi lasa slimi cilvēki, cilvēki, kuriem dzīves ceļu aizšķērsojusi neizārstējama slimība un no kuriem zināmu apstākļu un iemeslu dēļ ir atteikusies tradicionālā medicīna. Es to labi zinu un saprotu, jo tieši šādi pacienti pulcējas pie manis zālē. Es zinu, ka, izlasījuši grāmatas un it īpaši izrakstus no manu pacientu slimības vēsturēm, daži no jums tūdaļ, nekavējoties pošas ceļā pie manis ārstēties. Tā darīt nevajag, un tik pārsteidzīgi rīkoties nav vērts. Šobrīd ir ļoti grūti nokļūt pie mums uz ārstēšanos, jo mūsu iespējas ierobežo vietu skaits zālēs. Tāpēc ar mūsu pilsētā dzīvojošo paziņu un draugu palīdzību vajag iegādāties abonementus. Cita ceļa nav. Es jūs lūdzu rīkoties tieši tā. Galvenais jums ir manas grāmatas. Tās ir dzīvas, tās palīdz izveidot jūsu mājā un jūsu dzīvē Radīšanas Enerģijas laukus. Esiet vērīgi, ne tikai gluži vienkārši lasiet šīs grāmatas, bet arī centieties "uzsūkt" katru vārdu, katru frāzi, īpaši no piemēriem par manu pacientu izveseļošanos. Piedalieties neklātienes seansos, izdariet enerģētiskos vingrinājumus un arī jums sāksies atveseļošanās process. Es saņemu daudz vēstuļu, kurās ziņots par labiem rezultātiem. Domāju, pēc gada varēšu jums par tiem pastāstīt. Lūdzu ikvienu no jums rakstīt man par to, kā noris jūsu ārstēšanās neklātienē un kā palīdz manas grāmatas. Rakstiet pēc adreses : 192289, С. Петербург, до востребования Доктору С. С. Коновалову Ja vēlaties saņemt atbildi uz jūs interesējošo jautājumu, noteikti atsūtiet tīru aploksni ar atpakaļadresi. Ja aploksnes nebūs, mēs neatbildēsim. (Tas attiecas uz Krieviju. Attiecībā uz bijušās Savienības valstīm un ārvalstīm jāteic, ka mēs atbildēt nevarēsim. Taču es centīšos savās grāmatās dot atbildes uz jūsu jautājumiem.) Turklāt es lūdzu ziņojiet man par rezultātiem, ko devusi ārstēšanās neklātienē, nevis vienkārši stāstiet par sevi un savām problēmām. Mūsu klīnikas uzziņu dienests strādā katru dienu, izņemot svētdienas, no pulksten 11.00 līdz 17.50 pēc Maskavas laika. Vasarā izņemot sestdienas un svētdienas. UZZIŅU DIENESTS AR ABONEMENTU PASŪTĪŠANU NENODARBOJAS! Paldies. Ārsts S. Konovalovs Formāts 84x108/32. Apgāds «Vieda», Rīgā, Lubānas ielā 6-4, LV 1019. Reģ. apl. Nr. 010300001. Iespiesta SIA «Tipogrāfija Ogrē», Ogrē, Brīvības ielā 31, LV 5001 [1] Līdzautore Jeļena Bogatirjova. [2] Šī daļa sagatavota ar klīnikas nodaļas vadītājas S. Slovesnajas līdzdalību. [3] autore j. bogatirjova
ĀRSTNIECISKAIS ENERĢĒTISKAIS BUKLETS
Mans mīļais cilvēk! Šodien mēs kopā sākam virzīties pa tavas izdziedināšanas ceļu. Šodien tu tikai nostājies uz šā ceļa. Un tas tev nebūs tik īss, kā gribētos. Uzsākot, šo ceļu, tici man! līci tam spēkam, kas atnāk kopā ar mani un kas tev palīdzēs izrauties no slimības važām. Es palīdzēšu tev noticēt sev pašam, sava organisma neierobežotajām iespējām. Tavā organismā taču ir milzum daudz neizzinātā. Tas ir gluži kā Visums savā bezgalībā. Un šo tavu organismu ar Visumu saista tūkstošiem un tūkstošiem pavedienu, par kuriem tev nav pat nojausmas. Es tev dodu ne tikai cerību. Es tev dodu ticību Zemes Dievam, ticību tam, ka Es, mēs visi Dieva radīti esam. Es nejautāju, vai tu tici Dievam, Es saku: "Mēģini pats." Laimi, veiksmi tev dziedināšanas ceļā. Lai tevi sargā Dievs Tas Kungs! Lai tevi sargā ticība tava! LŪGŠANA pirms neklātienes seansa sākuma: "Kungs, Tev atdoto sirdi atdodu tikai Tev. Visi pasaules spēki nespēs saraut to pavedienu, kas vieno Tevi un mani. Visi naidīgie spēki atkāpsies un nekustīgi un pasīvi sastings manas un Tavas sirds mīlestības un spēka priekšā. Lai notiek tā. ĀMEN." LŪGŠANA neklātienes seansa beigās: "Kungs, mani par savas Pasaules ieroci dari, Lai es mīlestību nestu tur, kur mani nīst, Lai es piedot spētu tur, kur man dara pāri, Lai es būtu vienotājs tur, kur iededzies strīds, Lai es teiktu patiesību tur, kur ienākuši maldi, Lai es iedegtu gaismu tur, kur valda tumsa,
Lai es prieku dāvātu tur, kur mīt skumjas, Kungs, liec man tiekties pēc tā, Lai nevis mani mierināt vajadzētu, Bet es pats mierinātājs būtu, Lai nevis es saprasts tiktu, bet saprastu pats, Lai nevis es mīlēts tiktu, bet mīlētu pats. Jo tas, kas dod, tas arī saņem, Kas piedod, tam piedots tiek, Kas pats sevī mirst, Tas atdzimst dzīvei. Un, ja mēs tevī mirstam, Kungs, Tātad iegūstam Mūžīgo Dzīvību! ĀMEN."