Latvijas miljonaru noslepumi

Annotation

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska Latvijas miljonāru noslēpumi un jaunais Latvijas 500 miljonāru saraksts ATENA Lato Lapsa, viens no valsti pazīstamākajiem analītiskajiem žurnālistiem, astoņus gadus gatavojis jau tradicionālo ikgadējo Latvijas miljonāru sarakstu. Tač u nu tas pāraudzis ļoti ierobežotai auditorijai domāta viena preses izdevuma ietvarus un pārvērties par Latvijas miljonāru noslēpumiem. Šajā grāmatā ne tikai pirmoreiz public ēts piln%tatvijas 500 miljonāru saraksts ar visiem viņu īpašumiem, bet arī, balstoties tikai un vienīgi uz neapgāžamiem faktiem, skaitļiem, izteikumiem un līdz šim nepieejamiem dokumentiem, mūsu miljonāri parādīti tieši tādi, kādi viņi ir. Enerģija un slinkums, uzpūtība un līdzcietība, melīgums un godaprāts, vienreizēja veiksme un sāpīgi bankroti las viss šeit iet roku rokā. Pasūtinājuma slepkavības, darbs divdesmit četras stundas diena, izlietnes ar zelta krāniem, mantas cīniņi ar pašu bērniem, VDK rūdījums un prihvatizācijas līkloči — esiet sveicināti Latvijas miljonāru pasaulē! Par autoriem: 1969. gadā dzimušo Lato Lapsu viena no šis grāmatas varonēm raksturo īsi: "Visi saka — viņš rakstot tikai to, ko vēlas. Nauda un ietekme nomaļas viņam neko nenozīme.'' Viena no Latvijas pieredzējušākām žurnālistēm ekonomikas jautājumos, 1973. gadā; dzimušā Kristīne jančevska jau kopš pirmajiem soļiem žurnālistikā/ ir sekojusi Latvijas miljonāru darbiem un nedarbiem. ATĒNA Par grāmatā minēto faktu izvēli un precizitāti atbild autori. Vēstuļu citātos saglabāta autoru ortogrāfija un interpunkcija. Korektors Pēteris Upesbrants Riharda Bargā makets māra Ābeles vāka dizains © Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, 2005 © Apgāds "ATĒNA", 2005 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis ISBN 9984341399 LATVIJAS MILJONĀRU NOSLĒPUMI UN JAUNAIS LATVI 500 MILJONĀRU SARAKSTS "Demokrātijas būtība — iespēja pelnīt naudu." Valērijs Kargins "J lasītāji tagad domās, ka es vai katru otro dienu ēdu omārus, būs jāsagādā vilšanās, — neēdu." Natālija Jakovļeva "Tieši mūsu maka biezums izšķīra — dzīvot šim nedzimušajam puisēnam vai ne. Es nekad neesmu izjutis lielāku gandarījumu vai, precīzāk, apliecinājumu tam, ka ir jēga strādāt un pelnīt." Aldis Plaudis "Lūk, pa internetu man atnācis vēl viens jautājums: "Vai nav kauns būt bagātam?" Nav kauns.

Kauns ir, kad tu bērnu un mazbērnu priekšā esi nabadzīgs un nevarīgs." Vladimirs Komogorcevs

Saturs Ievads 1. Grafs, viņa vasaļi un citi 2. Kas tas tāds — Latvijas miljonārs?

3. Cīniņi līdz pēdējam santīmam 5. "Vieglās naudas" ceļi 6. Zaudētāju un uzvarētāju mācībstundas 7. Čekisti, komjaunieši, krievi…

8. Un tālāk? Un kas tad talak?

Latvijas 500 miljonāri Nekustamie īpašumi un celtniecība Pateicamies Lato Lapsa, Kristīne Jančevska LATVIJAS MILJONĀRU NOSLĒPUMI UN JAUNAIS LATVIJAS 500 MILJONĀRU SARAKSTS

Saturs Ievads 11 1. Grāfs, viņa vasaļi un citi 13 2. Kas tas tāds — Latvijas miljonārs? 31 3. Cīniņi līdz pēdējam santīmam 65 4. "Ļoti gribējās kļūt bagātam" 95 5. "Vieglās naudas" ceļi 121 6. Zaudētāju un uzvarētāju māclbstundas 7. Čekisti, komjaunieši, krievi… 173 8. Un tālāk? Un kas tad tālāk? 197 9. Latvijas 500 miljonāri 227

Ievads

Kādreiz Latvijas PSR VDK štata darbinieks, tagad vērā ņemams nekustamo īpašumu pircējspārdevējs Aldis Plaudis, kurš pēc kādas lielas bankas balles žēlojas, ka darbā ielicis kabatā "dažus piecsimtniekus" un tie vizītkaršu dalīšanas procesā kaut kur izbiruši, taču, pavirpinājis kaklā iekārto resno zelta ķēdi, aši piebilst — viņam jau zudušie tūkstoši esot tik tādi pāris dienu tēriņi, ja slikts garastāvoklis.

Zemnieks Gunvaldis Sproģis, kurš ikdienā pārvietojas ar 2000. gada izlaiduma Toyota Landcruiser džipu, regulāri brauc slēpot uz Eiropas kūrortiem, sācis diezgan nopietni kolekcionēt vīnus, samierinājies, ka meitas diez vai izvēlēsies nogurdinošo darbu zemnieku saimniecībā, toties jau piemirsis, kad pēdējoreiz pats sēdies pie traktora stūres.

Neviennozīmīgas reputācijas "latviešu—ebreju uzņēmējs" Sols Bukingolts, kurš aizrautīgi stāsta, kā studenta gados ietaupījis uz dzeramā rēķina: "Es apzinājos, ka man vajadzīga nevis kokakola, bet vienkārši uzdzert apēstajam. Es ņēmu ūdeni, bet Amerikā var par velti dabūt citronu, cukuru. Izspiedu citronu, pieliku cukuru, un man sanāca limonāde. Un trešo dolāru es atliku. Tad ieguldīju…"

"Māras banku" izdevīgi pārdevušais Vilis Vītols, kurš pārvietojas pieticīgā Honda auto un kura ģimene pēc Otrā pasaules kara uz Venecuēlu pārcēlusies, pateicoties… kazām: Vītols seniors tolaik izspriedis, ka tālā zeme ir acīmredzami bagāta, bet, ja reiz tur ir tik daudz šo nabago ļaužu lopiņu, tas nozīmē, ka bagātajā valstī ir milzīgs dau​dzums slinku cilvēku. Tātad — īstā vieta uzņēmīgiem latviešiem!

Kas gan var būt kopējs šiem acīmredzami tik atšķirīgajiem cilvēkiem? Vēl jo vairāk — ne tikai viņiem, bet vēl 496 citiem Latvijas pilsoņiem, cilvēkiem ar latvisku izcelsmi vai vienkārši ar mūsu valsti dzīvē un darbā cieši saistītiem ļaudīm? No pirmā acu uzmetiena — tikai viens: viņi visi kopš valsts neatkarības atjaunošanas — bet daži jau pirms tās — ir piepulcējušies Latvijas miljonāru saimei.

Tiek lēsts, ka miljonāru kopskait s visā pas aulē nepārsniedz 7— 8 miljonus. 1 997. gadā, k ad klajā nāca viena no šīs grāmatas autoriem sastādītais pirmais Latvijas miljonāru saraksts, tajā bija 100 vārdu un uzvārdu. Gadu pēc gada turpinot miljonāru skaitīšanu, pašlaik mēs esam nonākuši līdz brīdim, kad pašreizējais Latvijas devums pasaules miljonāru saimei ir jau pieci simti cilvēku. Šo mantisko statusu viņi ieguvuši visdažādākajās jomās un ar visdažādākajām metodēm. Bet vai tas nozīmē, ka šie pieci simti tiešām ir tik bezgala atšķirīgi un ka miljonāra statuss ir vienīgais, kas kopējs eksčekistam Plaudim, zemniekam Sproģim un bijušajam trimdiniekam Vītolam? Astoņus gadus ilga ikgadējā Latvijas miljonāru saraksta veidošana ļauj droši teikt — protams, ka ne.

Tas nav izdomājums: patiešām ir sastādāms katrā saraksta dalībniekā atrodamu — kaut bieži paša nemaz nemanītu — īpašību komplekts, kas šķiet lielā mērā "vainojams" viņa nonākšanā līdz miljonāra statusam. Cita lieta — ka, gluži tāpat kā padomu grāmatu "Kā kļūt par miljonāru" autori paši par tādiem nekļūst, arī uzcītīga šā īpa​šību komplekta iedzīvināšana palīdzēs reti kuram.

"Ja jūs zināt, kā kļūt bagātam, tad pasakiet arī man!" kādā publiskā miljonu pelnīšanai veltītā diskusijā izsaucas viena no Latvijas bagātākajām sievietēm — "Kolonnas" grupas līdzīpašniece Ieva Plaude. Tiešām — universāla miljona nopelnīšanas recepte vienkārši nepastāv, un arī "Latvijas miljonāru noslēpumos" jūs tādu meklēsiet pilnīgi velti.

Tā ir sliktā ziņa. Bet labā — tas arī ir vienīgais par Latvijas miljonāriem, ko jūs neatradīsiet šajā grāmatā. Viss pārējais par mūsu pieciem simtiem kapitālistiskā darba trieciennieku ir šeit — no pilna īpašumu saraksta un biogrāfiskajiem datiem līdz veiksmes stāstiem un bankrotu epopejām, spontānām atklāsmēm un apslēptiem darījumiem, noziegumu hronikām un cīņām par kāroto miljonu līdz pēdējam elpas vilcienam. Lasiet un ņemiet vērā!

1. Grafs, viņa vasaļi un citi Ir 1990. gada 19. decembris, pulksten divi pēcpusdienā. Vienā no Rīgas milicijas nodaļām, tās priekšnieka vietnieka kabinetā pie galda sēž divi vīri.

Viena personību mēs, ļoti iespējams, nekad neuzzināsim, — atskaitē par šo tikšanos viņš figurē kā LFSR Valsts drošības komitejas 3. nodaļas 2. daļas operatīvā pilnvarotā, leitnanta A. Ļapustina uzticamības persona "V". Kur tagad atrast leitnantu Ļapustinu? Ar kādām metodēm piespiest viņu atklāt savu aģentu? Un tas taču nemaz arī nav tik svarīgi: daudz interesantāks ir galda otrā pusē sēdošais — tumšās biksēs un ādas jakā tērpts piecdesmit gadu vecumu acīmre​dzami pārsniedzis vīrietis.

Elegantais — to pēc tikšanās atskaitē īpaši norāda uzticamības persona — viesis ir pašpārliecināts līdz robežai, ka nebaidās atzīt: jā, kabatā viņam ir savs ierocis, jo laupītāji nesnauž, iekšlietu iestādes personisko drošību garantēt nespēj. Savukārt nepatikšanas no milicijas un VDK esot izslēgtas, — pārāk daudz tur viņam draugu un paziņu. Un teiktais nav gluži bez pamata. VDK dati rāda: pirms pieciem gadiem viņš jau reiz kļuvis par uzbrukuma upuri, taču laupītāja — tā vismaz apgalvo pats čekistu intereses objekts — lode tikai izgājusi mīkstajiem audiem un dzīvībai bīstamus ievainojumus nav radījusi.

Tikšanās VDK uzticamības personai neapšaubāmi ir interesanta: viesis gan atzīst, ka neko nezinot par kolekcionāra Marka Kalugina dzīvokļa aplaupīšanu un Viļņas iedzīvotāja Vlada Beļacka līdzdalību šajā noziegumā, taču laipni dalās blakusinformācijā: šis pats Beļackis viņam esot parādā divdesmit tūkstošus rubļu, savukārt Ļeņingradā nesen pazudis vēl viens antikvariāta un mākslas priekšmetu kolekcionārs ar iesauku "Zilonis". Bet Kalugins? Nē, viesis nogalināto vispār nekad neesot uzskatījis par vērā ņemamu kolekcionāru, jo tas krājis tikai to, ko veiksmīgi nopircis par sviestmaizi un pats restaurējis. Restaurācijai nepieciešamās detaļas Kalugins iegādājies no daudziem Rīgas kolekcionāriem, taču dzīvoklī ielaidis tikai ļoti tuvus cilvēkus, līdz ar ko viņa nāves apstākļi šķietot īpaši dīvaini.

Tālākā sarunas gaitā izrādās, ka VDK tik ļoti interesējošā persona ir īsta zināšanu aka: viesis zina teikt, ka nevienā no mākslas darbu izsolēm "mūsu valsts" — ar to domājot Padomju Savienību — teritorijā nav parādījušies priekšmeti no Kalugina kolekcijas. Vēl vairāk — tie neesot patrāpījušies acīs "cilvēkiem, kuri interesējas par antikvariāta priekšmetiem un mākslas vērtībām", arī Eiropas pazīstamākajās izsolēs manīti tie neesot. No kurienes šādas zināšanas, kas var šķist jo īpaši negaidītas padomju impērijas priekšpēdējā gadā? Viesis godīgi atzīst — jā, viņš bieži dodoties uz ārzemēm, apmeklējot tur izsoles, iegādājoties antikvariāta un mākslas priekšmetu izsoļu katalogus. Lūk, arī pašlaik noformējot privātu braucienu uz Izraēlu, no kurienes viņam atsūtīts izsaukums.

Tālākais īsi atstāstīts leitnanta Ļapustina ziņojumā: "Tālākās sarunas uzturēšanai pilnvarotā persona pavēstīja par to, ka viņš saņēmis izsaukumu no ASV dzīvojošās sievas tantes, taču diez vai varēs aizbraukt, jo pēc pieticīgiem aprēķiniem tam nepieciešami vismaz 10 tūkstoši rubļu, bet viņam to neesot un nez vai kādreiz būšot. Atbildot uz to, sarunas biedrs ironiski piezīmēja, ka "10 tūkstoši šodien ir tas pats, kas 10 rubļu kabatā", un, to sakot, izvilka no jakas iekškabatas dažādas vērtības ASV dolāru banknošu paku, pavadot savas darbības ar kārtējo ieminēšanos, ka viņš nav nabadzīgs cilvēks un ir tādu līdzekļu īpašnieks, kuru pietiktu vairākiem cilvēkiem dzīvei bez raizēm.

Pēc tam viņš piedāvāja uzticības personai savu palīdzību brauciena organizēšanā uz ASV. Viņš varētu piezvanīt saviem paziņām, kuri dzīvo Ņujorkā, un, ja uzticības persona brauktu caur šo pilsētu, viņi varētu to satikt un sniegt kā pārvietošanās, tā finansiālu palīdzību. Uzticības persona atturējās no šīs sarunas turpinājuma, minot, ka, ja viņš pieņemtu šādu piedāvājumu, savā mūžā nespētu atmaksāt sarunas biedram par sniegto palīdzību. Taču tas sarunas noslēgumā ieteica uzticības personai tomēr padomāt par braucienu uz ASV, bet savā starpā viņi pēc tam vienotos."

Kas tad bija šis sarunas biedrs, šaurās aprindās plašāk pazīstams ar iesauku "Grāfs", par kuru sarunas atstāstā vēl īpaši norādīts: "Sarunas gaitā sarunas biedrs izturējās brīvi un ļoti pārliecināti, it kā jūtot savu pārākumu pār apkārtējiem. Uzticības personai radās priekšstats, ka viņš ir ļoti piesardzīgs un viltīgs cilvēks un, lai gan reizēm atklāti izrāda savu stāvokli un bagātību, sarunā uzmanīgi seko sarunas biedram un apkārtējiem." Un kāpēc viņam mūs vispār vajadzētu interesēt? Lai to saprastu, ielūkosimies citā, pusgadu vēlāk tapušā dokumentā — Latvijas FSR VDK OP nodaļas priekšnieka, apakšpulkveža Jurija Anaņjeva 1991. gada 24. aprīļa ziņojumā PSRS VDK 10. daļas priekšniekam pulkvedim Jurijam Mocakam: dokuments ir tik iz​teiksmīgs, ka neprasa būtiskus saīsinājumus un paskaidrojumus.

Un tātad: "Mēs operatīvās pārbaudes lietā Nr. 3743 "Grāfs" ar nokrāsu "kontrabanda" pārbaudām Kobliņecu Grigoriju Ivana dēlu, dzimušu 1937. gadā Pleskavas apgabala Neveļā, krievu, PSRS pilsoni, pēc Latvijas Iekšlietu ministrijas datiem — kooperatīva "Ekspress" grīdvaskotāju, taču faktiski nekur nestrādājošu, dzīvojošu Rīgā, Matīsa ielā 434, sešas reizes tiesātu par zādzībām un 1977. gadā atzītu par īpaši bīstamu recidīvistu.

Pārbaudes laikā noskaidrots, ka "Grāfs" periodiski nokļuvis valsts drošības orgānu redzes lokā jau kopš 1984. gada sakarā ar valūtas operāciju noteikumu pārkāpumiem un spekulatīviem darījumiem ar antikvariāta priekšmetiem un mākslas vērtībām. Pēc aģentūras datiem, pie viņa no Vācijas periodiski ierodas bijušie PSRS pilsoņi, kas agrāk dzīvojuši Rīgā, lai iegādātos mākslas priekšmetus, izstrādājumus no zelta un sudraba, antikvariāta priekšmetus un mākslas vērtības, lai pēc tam izvestu tās uz ārzemēm.

Tā 1989. gadā "Grāfs" pie sevis dzīvoklī tikās ar LPSR VDK 2. nodaļas operatīvās novērošanas objektu "Berta" (Jūsu objekts "Čūska"), Rietumberlīnes pilsoni M. S. Breslavu, kura iegādājās no viņa pazīstama 19. gadsimta itāļu mākslinieka Džakomo Saganti gleznu par 90 tūkstošiem rubļu. 1990. gadā no PSRS VDK Ļeņingradas apgabala pārvaldes 2. dienesta tika saņemta informācija par to, ka "Grāfs" no Ļeņingradas iedzīvotāja Tuļčina Arkādija Grigorija dēla, operatīvās pārbaudes lietas "Tartifs" objekta, kurš braukā pie viņa uz Rīgu, iegādājies vairākas pazīstamu mākslinieku gleznas, lai tās vēlāk nogādātu ārzemēs. .

Saskaņā ar saņemtajiem datiem pašlaik "Grāfs" caur plašu piegādātāju tīklu aktīvi iepērk antikvārus priekšmetus, mākslas un citas vērtības, no kurām daļa papildina viņa kolekciju, bet pārējās tiek pārdotas vai domātas izvešanai ārpus valsts. "Grāfa" kolekcija tiek uzskatīta par vienu no vislielākajām Latvijā un tiek novērtēta orientējoši par 5—7 miljoniem rubļu. Viņam ir plaši sakari starp Maskavas, Ļeņingradas, Baltijas republiku kolekcionāriem. "Grāfs" bieži izbrauc uz Maskavu, lai noturētu darījumu tikšanās un iegādātos viņu interesējošus mākslas priekšmetus. Tur viņš vienmēr paliek sava radinieka, vienlaikus arī viņa pastāvīgā pārstāvja un uzticības personas galvaspilsētā, — Bogdulova Mihaila Jevgēņija dēla, dzim.

1949. gadā, dzī​vojoša L. Čerkizovas ielā (..).

No lietas izstrādes gaitā ienākošajiem materiāliem noskaidrots, ka "Grāfs" radījis vairākus pastāvīgi funkcionējošus kanālus, caur kuriem uz ārzemēm kontrabandas ceļā tiek izvesti antikvariāta priekšmeti, gleznas, dārgmetālu un briljantu izstrādājumi. Viņam ir rēķins vienā no Rietumu bankām, visticamākais, Holandē. Vienu no visaktīvākajiem kontrabandas kanāliem "Grāfs" organizējis, izmantojot savus Lietuvas un Polijas sakarus, starp kuriem vislielāko operatīvo interesi no mūsu redzes viedokļa izraisa Loputjs J. S., Lokucijevskis J.)., Šuļeks K.S. un vairāki citi Polijas pilsoņi, viens no kuriem ir kāds Jureks ar iesauku "Šļopnoga", dzīvojošs Veiherovas pilsētā (Polija).

Loputjs Janušs Sergeja dēls, dzim. 1948. g. Viļņā, 1988. gadā izbrauca uz pastāvīgu dzīvi Polijā, un pašlaik Varšavā viņam ir māja vai dzīvoklis, kā arī māja Sopotā. Saskaņā ar Lietuvas PSR VDK 2. pārvaldes datiem viņš agrāk bijis Lietuvas Iekšlietu ministrijas izstrādē sakarā ar aizdomām par spekulāciju ar briljantiem un narkotikām, kuras ieguva ar saviem sakariem Maskavā. Loputjs J., izmantojot kop​uzņēmuma priekšrocības (nosaukums nav noskaidrots) un privāto ЛИЧНО /^Чекротно Начальнику 2 отдела УКГБ СССР по Псковской области

JĻJ 05.91 jroЈS oaHHĶy_Uļ! poHoai Jļ.C1 г.Псков В отношении объекта ДОИ "Граф". Нами, совместно с 10 отделом ВГУ КГБ СССР, по ДОЛ "Граф" с окраской "контрабанда" проверяется КОБЛИНЕЦ ГРИГОРИЙ ИВАНОВИЧ, 1937 (И.04)г.р., уроженец г.Невель Псковской обл., русский, грааданкн СССР, фактически нигде не работающчй, проживающий г.Рига, ул.Иатиса 43 кв.4, являющийся одним из крупнейших коллекционеров предметов антиквариата и художественных ценностей в Латвии, а также организатором нескольких контрабандных каналов вывоза указанных цеюгастеЯ за ру​беж. Установлено, что "Граф" шесть раз судим и в 1977 году народным судом Октябрьского района г.Вильнюса признан особо опасным рецидивистом. По данным ГНИЦУИ ШЭД СССР те рвы Граз он был осужден в 1953 году в г.Вильнюсе под фамилией Новиков Григорий Иванович. Затем в 1954 году его судили под фамилией Новиков Г.И. и он же Петров Виктор Григорьевич, и только в 1959 году он был осужден под фамили​ей Коблинец Г.И. Согласно форме Я паспорта, выданного ОВД Ленинградского РЖ г.Риги в 1978 году, его родителями являлись Коблинец Иван (отчество не указано) и Коблинец Екатерина Михайловна. В Латвии проживает и его брат Коблине; Илья Израилевич, 1940(2.03)г.р., уроженец г.Невель Псковской обл.. Просим Вас подтвердить, копиями документов из архивов ЗАГС, дату и место рождения Коблинед Григория Ивановича л Коблинец Ильи Израилевича, получить установочные данные их родителей и, по возможности, биаграфические и характеризующие данные на всех вышепере​численные ли ia, сообщить имеющиеся на них компрматериалы. Начальник Отдела "ОП" полковник Ю.В.Ананьев Latvijas PSR VDK izziņa par leģendāro padomju pagrīdes miljonāru "Grāfu" — Grigoriju Kobliņecu. braucienu kanālus, no "Grāfa" nogādājis ārzemēs antikvariāta priekšmetus un citas vērtības par vairāk nekā 400 tūkst, dolāru. Daļa no šīm lietām vēlāk ar "Grāfa" un Januša Polijas sakaru palīdzību vēlāk tika nogādātas realizācijai Zviedrijā.

Par valūtu, kas tika iegūta no mākslas un pārējo vērtību pārdošanas, Polijā "Grāfam" tiek iegādātas importa ražojuma automašīnas, galvenokārt "Mersedesi", kuru daļa droši vien agrāk nozagti Vācijas teritorijā. Pēc tam šīs mašīnas pārdzen uz Lietuvu, kur reģistrē un pēc tam pārdod dažādos valsts reģionos kā par rubļiem, tā arī par valūtu. Pēdējā gada laikā caur "Grāfu" līdzīgā veidā izgājušas vairāk nekā desmit automašīnas. Tā 1990. gada augustā "Grāfs" par 450 tūkstošiem rubļu pārdeva 1990. gada izlaiduma automašīnu Dairnler Benz tumši zilā krāsā, kura bija reģistrēta uz viņa brāļadēla Kobliņeca Igora Iļjas dēla, operatīvās pārbaudes lietas "Čarec" objekta, vārda, Romaškinai Mjaļikai Halila meitai, dzīvojošai Maskavā, Gostinij prospektā (..) un strādājošai par PSRS Ķīmiskās mašīnbūves ministrijas vadošo inženieri.

Saskaņā ar PSRS VDK Ščelkovas pārvaldes datiem Romaškinai M. H. ir privātmāja Ščelkovas rajona Zagorjanskas ciematā, Serova ielā, kur uzstādīts tel. Nr. 5264715. "Grāfs" vairākkārt pa šo telefonu sarunājies ar kādu Kostju. Saskaņā ar operatīvo avotu un Zagorjanskas milicijas nodaļas datiem norādītās mājas saimniecei ir dēls, kurš strādā par direktora vietnieku vienā no Maskavas apgabala "Būvmateriālu" veikaliem. Mašīnu Romaškinai pēc pilnvaras saņēma un noformēja Satiuļins Hasjans Halila dēls. Saskaņā ar savstarpēju vienošanos mašīna tika novērtēta par 15 tūkstošiem rubļu un no Kobliņeca I. puses it kā uzdāvināta Romaškinai M„ lai nemaksātu augstas nodevas. Saskaņā ar viņu uzrādīto summu pircēji samaksāja nodevu tikai 1050 rubļu apmērā.

Bez augstākminētās ir noskaidrotas vēl trīs automašīnas, kuras izgājušas caur "Grāfu" un par kurām zināma to atrašanās vieta: — 1990. gada izlaiduma Porsche944 tumši bēšā krāsā; — 1985. gada izlaiduma DaimlerBenz pelēkā krāsā; — 1989. gada izlaiduma Audi V8 melnā krāsā.

Lietas izstrādes gaitā noskaidrots, ka "Grāfs" pašlaik gatavojas caur Lokucijevski Janu Jana dēlu, dzimušu 1956. gadā, dzīvojošu Viļņā, izvest no valsts ķīmisku vielu, kam ir sarkana, pelēka un balta nokrāsa, kas glabājas šķidrā stāvoklī cieši slēgtā stikla tarā (iespējams, vielas tvaiki ir indīgi) un ko, domājams, viņš saņem no saviem sakariem Igaunijā. Vienā no telefonsarunām ar Loputju J. "Grāfs" paskaidroja, ka "vielas marka ir "SS12"" un ka, ja palūkoties kara laiku rokasgrāmatā, šī ir vācu marka, ne mūsdienu, bet tā nav mainījusies un maksā "vieninieku" (ticamākais, 10 tūkst, dolāru) par 1 kg. Sarunā ar savu brāļadēlu Kobliņecu I. objekts nosauca citu, iespējams, tās pašas vielas marku — "MM12" vai "MM20". Šīs vielas paraugu viņiem jau izdevies nogādāt uz Foliju, kur it kā ļoti ieinteresējušies par šo vielu un gatavi pirkt to jebkuros daudzumos.

Citu kontrabandas kanālu "Grāfs" organizējis caur Šuļeku ĶēstutiKazi Stasio, dzim. 1941. g„ Lietuvas PSR VDK Kaunas nodaļas operatīvās pārbaudes lietas "Skorņak" objektu. Saskaņā ar valsts drošības teritoriālā orgāna informāciju "Skorņaks" nodarbojas ar mākslas priekšmetu, galvenokārt gleznu kontrabandas nogādāšanu uz ārvalstīm. Turklāt kooperatīvs, kura loceklis viņš ir, pārdod kokmateriālus Rietumu firmām un ir līdzdalīgs urāna rūdas partijas nogādē ārpus valsts kontrabandas ceļā. Pašlaik "Skorņaks" atrodas finansiālā atkarībā no "Grāfa", domājams, par gleznām, kuras viņam nodotas realizācijai ārpus valsts, bet pēdējā laikā viņš no "Grāfa" un tā ļaudīm slēpjas.

Viens no galvenajiem "Grāfa" darījumu partneriem, cauru kuru viņš nogādā uz ārvalstīm visvērtīgākos mākslas darbus un dārglietas, ir Ņikiļļa Alla, bijušais FSRS VDK 10. nodaļas operatīvās pārbaudes lietas "Julianna" objekts, pašlaik dzīvojoša Holandē. No materiālu analīzes noskaidrots, ka "Grāfs" piedāvājis viņai Vasņecova, Erasta Ņeizvestnija, Fjodora Vasiļjeva, Emīla Vernona un citu pazīstamu mākslinieku darbus, kā arī apspriedis iespēju nodot "Sotheby's" izsolei 2 karātu briljantu, kura orientējošā vērtība ir 6 milj. Ņikiļļa A. faktiski katru mēnesi brauc uz mūsu valsti, apmeklē Rīgu. No pagājušā gada beigām "Grāfs" noīrējis Ņikiļļai A. dzīvokli galvaspilsētā.

Lietas materiālu analīze rāda, ka "Grāfs" ir "smadzeņu centrs" starptautiskā noziedzīgā grupā, kuras dalībnieki nodarbojas ar mākslas darbu, mākslas un citu vērtību izvešanu uz ārzemēm kontrabandas ceļā.

Pēc tehniskās novērošanas datiem "Grāfs" labi orientējas padomju pilsoņu, galvenokārt pa dažādiem kanāliem uz dzīvi ārzemēs izbraukušu Baltijas iedzīvotāju, radītu noziedzīgu grupu izvietojumā, spēj tās vadīt savās interesēs. Pašlaik viņš plāno akciju, izmantojot fizisku iedarbību pret personu vārdā Rimans, dzīvojošu Polijā un Zviedrijā, kurš ir parādā "Grāfam" par Marka Šagāla gleznu un citām vērtībām vairāk nekā 200 tūkst, dolāru. Šīs akcijas izpildītāji var būt "puiši no Haritonova brigādes", "Kaunas Stasa brigāde "Alfa"" vai arī "Viļņas Boriss ar saviem zēniem". Turklāt jāpiebilst, ka bez "Grāfa" sankcijas šīs grupas nekādas aktīvas darbības pēdējā laikā neveic."

Tāds, lūk, cilvēks ir šis "Grāfs" ar daudzajiem vārdiem un uzvārdiem — tā paša 1991. gada maijā Jurijs Anaņjevs PSRS VDK Pleskavas apgabala pārvaldes 2. nodaļas priekšniekam pulkvedim V. Mironovam ziņo: "Noskaidrots, ka "Grāfs" sešas reizes tiesāts un 1977. gadā ar Viļņas pilsētas Oktobra rajona tautas tiesas lēmumu atzīts par īpaši bīstamu recidīvistu. Saskaņā ar PSRS leM datiem pirmoreiz viņš ticis tiesāts 1953. gadā Viļņas pilsētā ar uzvārdu Novikovs Grigorijs Ivana dēls. Pēc tam, 1954. gadā viņu tiesāja ar uzvārdu — Novikovs G. I., viņš arī Petrovs Viktors Grigorija dēls, un tikai 1959. gadā viņš tika notiesāts ar uzvārdu Kobliņecs G. I." Vēl viens l.PSR VDK dokuments, kas datēts ar aprīli, ir lakonisks un izsmeļošs: "Jāpiebilst, ka "Grāfs" pats tieši nepiedalās darbībās, kuru fiksēšana un dokumentēšana ļautu saukt viņu pie kriminālatbildības."

Kopā "Grāfa" lietā līdz 1991. gada pavasarim sakrājušās jau vairāk nekā 700 lappuses divos

sējumos. Bet, kamēr čekisti vēl pēdējos padomju valsts pastāvēšanas mēnešos prāto, kā, izsakoties vēl kāda ziņojuma vārdiem izstrādāt šā cietā rieksta "sakarus tādā veidā, lai nodrošinātu pierādījumus objekta līdzdalībai prettiesiskā darbībā" (vēl divus mēnešus pirms puča, 1991. gada 21. jūnijā pats LPSR VDK priekšsēdētājs Edmunds Johansons apstiprina operatīvās pārbaudes lietas Nr. 3743 "Grāfs" pagarināšanu), ap "Grāfu" aizvien redzamāki kļūst jaunās dzīves jaunie saimnieki — viņu vidū ļaudis arī ar tā​diem pat plašākai sabiedrībai pazīstamiem uzvārdiem kā Haritonovs, Balulis, Raigorodskis, Korizno.

Izziņa par sarunu ar aģentu "Šokolovs" (personīgā lieta Nr. 23 425): "Pirms apmēram diviem gadiem avots caur Aleksandru Mihaiļuku iepazinies ar "Čigānu" — Sašu, kurš visu šo laiku faktiski nav strādājis, bet nodarbojies ar dažādām valūtas spekulācijām. Viņš nopircis zemes gabalu Berģu ciemata rajonā un nesen pabeidzis tur celt lielu māju, kur arī pašlaik dzīvo. Agrāk viņa uzvārds bija Petuhovs, bet pēc apprecēšanās viņš nomainīja uzvārdu uz Korizno. 1990. gada jūlijā — augustā "Čigāns" kopā ar sievu izbrauca uz Holandi. Pēc viņa vārdiem, šā gada decembra sākumā viņš plāno atkal apmeklēt Holandi un konkrēti Briseli [tā tekstā], lai noslēgtu līgumu ar kādu ārvalstu firmu par mazu ražošanas cehu, dažādu iekārtu un tehni​kas, līdz pat lidmašīnām piegāžu organizēšanu uz mūsu valsti.

Korizno A. aizraujas ar antikvariāta priekšmetu un mākslas vērtību kolekcionēšanu, nodarbojas ar to iepirkšanu un tālākpārdošanu. Pēc dabas būdams skops cilvēks, viņš tomēr šā gada augustā iegādājās pie viena no Rīgas lielākajiem antikvariāta kolekcionāriem Kobliņeca Grigorija jaunu automašīnu "Audi" par apmēram 600 tūkst, rubļu. "Šokolovs" personiski Kobliņecu Grigoriju nepazīst, bet pazīstams ar viņa mīļāko Daņjevu Iru, kura dzīvo Rīgā, Eizenšteina ielā. Viņa strādā centrā "Forums", bet, par ko, avotam nav zināms. Daņjeva I. ir precēta, viņai ir bērns, bet tas netraucē viņai kā personiskajai "sekretārei" izbraukt ar Kobliņecu G. uz citām valsts pilsētām. Piemēram, viņa vairākkārt kopā ar viņu apmeklējusi Tallinu un Viļņu, bijusi dažādās antikvariāta priekšmetu izsolēs. "Šokolovam" zināms, ka agrāk Ira bijusi Raigorodska Borisa mīļākā un arī tagad ar viņu ir draudzīgās attiecībās."

Un vēl par maz? Te būs izziņa par LPSR VDK Rīgas pārvaldes 4. nodaļas operatīvā pilnvarotā, vecākā leitnanta V. Brivera tikšanos ar aģentu "Aldis": "Pēc aģenta "Aldis" domām, vienu no spēcīgajiem grupējumiem, kas galvenokārt saistīti ar reketu un antikvariāta priekšmetu pārdošanu, vada cilvēks vārdā vai uzvārdā Tengizs, viens no viņa tuvākajiem palīgiem ir Kučma (tas ir uzvārds vai iesauka).

Norādītās personas faktiski ik mēnesi mēdz būt Rīgā. Saistībā ar viņu sakariem Rīgā avots pieminēja Ablisimovu Leonīdu, apmēram 40 gadus vecu, kurš specializējas valūtas un antikvariāta priekšmetu pirkšanā un pārdošanā (tai skaitā arī izvešanā no valsts). Viņam piederošo naudu avots vērtē apmēram 1 milj. rubļu apmērā, jo pēdējā laikā viņš tāpat kā daudzi viņa pazīstamie ieguldījis lielas summas nekustamo īpašumu, zelta, antikvariāta priekšmetu iegādē.

Kādus tieši mākslas darbus iegādājies Ablisimovs L., avotam nav zināms, jo viņa pazīstamais Kobliņecs G. I. (pie kura iegādājas gleznas un antikvariāta priekšmetus Ablisimovs L.) vienmēr patur noslēpumā darījuma raksturu un summu. Vienā no sarunām Kobliņecs G. I. "pažēlojies", ka pašlaik viņam ir daudz darba, jo daudzi solīdi ļaudis vēlas iegādāties labas lietas. Kā likums, lielu darījumu veikšanā Ablisimovu L. apsargā jauns cilvēks, apmēram 25—30 gadus vecs, bijušais bokseris, apbruņots, viņa vārds avotam nav zināms. Cits augstākminēto personu svarīgs sakars ir Raigorodskis Boriss, apmēram 40 gadus vecs, pieder automašīna Volga — Gaz 2410, numurs 7917 LT, kurš arī iegādājies antikvariātu par lielu summu pie Kobliņeca G. I., kurš galvenokārt saistīts ar personām, kas nodarbojas ar reketu.

Runājot par "atpūtas" vietām personām, kas saistītas ar organizēto noziedzību Rīgas pilsētā, avots atzīmēja restorānu "Lido", kuram pašlaik ir noteikta slava, — tā ir vieta, kur vienmēr nepiespiestos apstākļos var apspriest dažādus jautājumus. Caur saviem paziņām, kuri strādā norādītajā restorānā, avotam arī kļuvis zināms, ka augstāk norādītās personas bieži mēdz būt restorānā, bet viņu ļaudis pastāvīgi "purina" oficiantus saistībā ar valūtas uzpirkšanu, jo daži no oficiantiem reizēm, pārkāpjot likumu ņem no apmeklētājiem valūtu. Papildus avots paziņoja, ka augstāk minētās personas reizēm

sarunās piemin, ka tām ir plaši sakari Ministru padomē, leM un VDK, kuri par noteiktu summu vienmēr it kā gatavi palīdzēt risināt tām faktiski jebkurus jautājumus…"

Protams, "Grāfs" ne tuvu nav vienīgais padomju Latvijas "pagrīdes" miljonārs: tiek lēsts, ka tādi bijuši vairāki desmiti — gan kolekcionāri, gan valūtas un auto spekulanti, gan pagrīdes rūpalu īpašnieki, gan tirdzniecības sistēmas darboņi. Neviens no viņiem gan nav guvis plašāku atpazīstamību un arī nevar tikt uzskatīts par Latvijas miljonāru vēsturiskā pulka pionieri: galu galā jau Pirmās republikas laikā šajā "klubā" ir gan "šokolādes karalis" Vilhelms Ķuze, gan pārtikas rūpnieki brāļi Aldermaņi, gan preses magnāts Antons Benjamiņš. Tomēr… atšķirībā no "kapitālisma kapitālistiem" visi padomjlaiku "pagrīdes" miljonāri šo statusu spēj nopelnīt valstī, kur "pārmērīgu" personiskā turīguma veicināšanu oficiālā ideoloģija uzskata gandrīz vai par vienu no nāves grēkiem. Turklāt ne tikai pārnestā nozīmē vien: piemēram, par valūtas spekulācijām īpaši lielos apmēros padomju valstī var tikt pat pie augstākā soda mēra.

Līdz ar to jau 70.—80. gados Latvijā ir izveidojies pietiekami plašs izcili turīgu ļaužu slānis.

Izpratne par to, kāda izskatās pamatīga nauda, gan ir cita: pat viens no pirmajiem Latvijas privātuzņēmējiem Jūlijs Krūmiņš kā "lielo naudu", kura spējusi viņam "nonest jumtu", min savu 70. gadu sākuma filmas direktora mēnešalgu — 700 rubļus mēnesī un vēl dienesta "Volgu" piedevām. Arī 70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, kad latvieši masveidīgi metas puķu biznesā, vērienīgākajiem šīs jomas darboņiem ieņēmumi nav bezizmēra — pat tas pats Jūlijs Krūmiņš, kura vājība uz pārspīlējumiem un izpušķošanu ir labi zināma, kā savus tīros ienākumus min 3—4 tūkstošus rubļu mēnesī. Līdzīgas summas nosauc tagadējais naudas mijējs, kompānijas "Marika" līdzīpašnieks Juris Žuravļovs, kurš tolaik darbojas "pretējā virzienā" — nevis audzē ziedus (galvenokārt rozes un tulpes — to audzētāji ir katrs savā "brandžā") šeit un tirgo Krievijā, bet gan iepērk narcises PSRS siltākajās malās un tirgo tepat Latvijā.

Arī daudzi citi tagadējie Latvijas miljonāru saraksta dalībnieki, kuri nepārvaramo vēlmi par katru cenu kļūt turīgiem cenšas īstenot jau padomju gados, privātbiznesu sāk ar puķu audzēšanu. Daudzi — tostarp Vilis Krištopans, Andris Šķēle, Guntis Rāvis, Jānis Lasmanis —, bet ne visi. Tagadējais "Admirāļu klubu" saimnieks Jānis Dāvis iekārtojas autoveikalā par sētnieku un ķeras pie "biznesa" ar mašīneļļām un rezerves detaļām līdz pat 1989. gada Jāņiem, kad paspēj aiziet no darba īsi pirms ieplānota aresta. Tagadējais gleznu kolekcionārs Valentīns Kokalis piepelnās ar mārrutku audzēšanu — pēc viņa tagadējās "lakotās" versijas laikrakstā "Biznes & Baltija", "pats ar zemi nekrāmējās, saaicināja paziņas, uzklāja viņiem galdus, bet viņi jau darīja visu melno darbu". Vēlākais uzspēlēti rezignētais baņķieris — eksistenciālists Vilnis Vītoliņš pakļaujas kundzes argumentiem un cerībā uz kaislīgu un vaislīgu dzimtas turpinātāju par trīsarpus tūkstošiem rubļu iegādājas īpaši retas sugas kaķi.

Atkarībā no "biznesa" apmēriem labus ieņēmumus — no otras kabatas naudas līdz tūkstošiem rubļu mēnesī — nodrošina arī farcovka jeb tirgošanās ar visām iespējamām deficīta, galvenokārt importa lietām. Mērogi ir visdažādākie: tagadējais "Mono" holdinga boss Mihails Uļmans vēl kā puika pirmos džinsus nopērk no kāda soma par 30 rubļiem un divus mēnešus nespēj tos pārdot tālāk, jo publika vēl lāga nezina, kas tie tādi; Vilnis Vītoliņš jau nobriedušākā vecumā no galvas zina divus simtus "kontaktu" telefona numuru un taupības nolūkos taksofona aparātā met diedziņā iekarinātu divkapeiku monētu; kad 1980. gadā tiek notiesāts Aleksandrs Lavents, viņam tiek konfiscētas Rietumu izcelsmes preces 200 tūkstošu rubļu vērtībā, — 90. gadu sākumā neapšaubāmi bagātākais cilvēks Latvijā jau 70. gadu beigās preces nelegāli ir sācis ievest veseliem konteineriem un, paša vārdiem izsakoties, nodarbojas ar normālu ārējo eko​nomisko darbību, tikai bez valsts atļaujas.

"Gribējās labi ģērbties, gribējās labi dzīvot. Caur pazīstamu meiteni iepazinos ar kāda grieķu kuģa apkalpi. Rubļus pret dolāriem sākumā mainīja tualetēs. Pēc tam iepazinos ar šā kuģa kapteiņa finanšu palīgu. Noīrējām dzīvokli Vecpilsētā. Un jau varējām tūkstoš dolārus apmainīt pie viņa. Tad nāca citi kuģi, citi palīgi… Tā patiesībā sāka strādāt pirmais "kiosks"," tagad atceras Juris Zuravļovs, kura biogrāfijā ir arī kāda zīmīga tālaika saruna ar Aleksandru Laventu un vienu no jaunajiem dzīves

saimniekiem — leģendārās "Pārdaugavas" īpašnieku Vladimiru Ļeskovu: "Vienkārši 1986. gadā sākās kooperācija, un parādījās jautājums "ko darīt?". Pēc sarunas ar Ļeskovu un Laventu es atvēru savu šūšanas kooperatīvu. Robeža tad bija atvērta, mēs vedām savu produkciju ne tikai uz Krieviju, bet arī uz Tal​linu, bet vēlāk Viļņu un Varšavas tirgu. 1988. gadā sākās varjonkas. Lūk, principā arī viss."

Gan ne tik grandiozs kā Aleksandram Laventam, taču daudz redzamāks ir Raimonda Gerkena pusprivātais bizness, kura būtību tagad viņš laikrakstam "Vesti" apraksta šādi: "Dienā tīrā peļņa man bija līdz 300—400 rubļiem. Bet, kad uzbūvēju savu kafejnīcu, lietas sāka iet vēl labāk. (..) Sākumā tā bija tikai kafejnīca "Venta" Lāčplēša un Suvorova ielu stūrī, tad "Mednieku bārs" Kārļa Marksa ielā.

Protams, tie skaitījās valsts bāri, lai gan pilnībā bija uzbūvēti par manu naudu. Man deva plānu, kuru es ātri izpildīju, bet pēc tam strādāju sev. (..) Sabiedriskās ēdināšanas tresta hierarhiskā ķēdīte bija ļoti sarežģīta, bet no apakšas līdz augšai — līdz pat tirdzniecības ministram viss bija… mmm, kā to pateikt… sakārtots. (..) Nāca pagrīdes miljonāri, kuru tolaik bija ne mazums, visu līmeņu IeM vadība — no pilsē​tas līdz republikas līmenim, nāca ļaudis no VDK. Un es to neslēpju. Bet tie vairāk ņēma uz izbīli. Bet kurš ar viņiem gribēja sapīties?"

Un tomēr, tomēr, tomēr — ja neskaita "pagrīdes" miljonārus un Aleksandra Laventa un Vladimira Ļeskova tipa "megadarījumu" or​ganizētājus, vairumam tālaika turīgo ļaužu, kuru vārdus tagad va​ram atrast Latvijas miljonāru sarakstos, iztēle un līdz ar to arī vēlmes nesniedzas tālāk par savu auto, māju, vasarnīcu un simtrubļu paciņām, kādas rindojas, piemēram, Mihaila Uļmana mājās un par kurām viņš tagad izsakās diezgan nicīgi. "Jau tad bija skaidrs, ka ar "rokām" daudz naudas nenopelnīsi, bet man gribējās gan mašīnu, gan paša māju. Ar vārdu sakot, dzīvot ne sliktāk par tiem dažiem, kuri aizvien biežāk iekrita acīs," — šis Jāņa Dāvja izteikums presē ir ti​pisks tālaika drosmīgāko sapņu paraugs.

Viss — gan šie sapņi, gan cilvēku domāšana, gan paši dzīves pamati — mainās līdz ar padomju valsts sabrukuma sākumu. Parādās milzumdaudz interesantu, iztēli patīkami kutinošu lietu, kuras, izrādās, var nopirkt par īsto "lielo naudu": kompānija "Reaton" ieved melni zeltītu santehniku — somu tualetes podus par 150 dolāriem gabalā, un pēc tās izveidojas milzu rindas; avīzes raksta par Valērija Kargina bises zelta gaili un agrāk Bahreinas karalim piederējušo Viktora Krasovicka ložu necauršaujamo RollsRoyce; Gunāra Ķirsona "Baltajā" restorānā Vecrīgā ātri tukšojas ari tūkstošdolāru konjaka pudeles; "Zemes bankas" prezidents Andris Ruselis izsludina 100 latu prēmiju par klaiņojošu suņu izšaušanu Berģos un visā nopietnībā paziņo — Latvijā vēlēšanās vajadzētu ļaut piedalīties tikai tiem, kuri nodokļos nomaksājuši vismaz tūkstoš latu.

Un tas nav viss — leģendārās "Softvvare House Rīga" boss Ainārs Gulbis, sadusmojies, ka nav ielūgts uz pieņemšanu par godu Bilam Klintonam, samaksā 10 tūkstošus dolāru, lai uz maksas pusdienā" un fotografēšanos ar ASV prezidentu tiktu Amerikā; Aleksandra Laventam ir pašam sava "krasnaja kriša" — lidmašīna "Tu134b , kurai augšdaļa nokrāsota sarkana; "tauta" jau sāk runāt par latviešiem, kuri kaut kur pasaules okeānos sākuši iepirkt personiskās salas, un stāstīt gan par "Depozītu bankas" līdzīpašnieka, švītīgā Raita Gaiļa (tobrīd viņš vēl nav "iztīrījis" banku un aizbēdzis uz Maskavu) ietriekšanos mēslu kravā ar savu sarkano Dodge Viper, gan par "Tautas bankas" vadītāja Māra Ārgaļa mūžīgajām pavadonēm — divām garkājainām dvīnēm. Naudas loma palielinās tiktāl, ka būvkompānijas "LEC" līdzīpašnieks Jānis Kols vēl tagad atceras: tolaik kāds pēc maiguma noilgojies vīrs seksa sludinājumā kā savu vērtīgāko īpašību minējis — esmu pusmiljona rubļu īpašnieks.

Taču… lai cik tas nešķistu dīvaini un pārsteidzoši, padomju "pagrīdes" miljonāri faktiski simtprocentīgi izrādās nepiemēroti neviena neierobežotas uzņēmējdarbības apstākļiem un jaunajā situācijā ātri vien pārceļas uz kriminālo pasauli vai laikus pamet iepriekš tik ierasto, bet nu nesaprotamā kapitālisma pārņemto vidi. Vēl vairāk — izrādās, ka arī viņu atvases nav spējīgas sekmīgi iekļauties jaunajā ekonomiskajā un sociālajā realitātē, un kur nu te atrast labāku ilustrāciju kā mūsu jau iepazītajos Valsts drošības komitejas dokumentos pieminēto "Grāfa" brāļadēlu, agrāk arī tiesāto Igoru Kobliņecu,

kurš jau padomju laikos piedalījies afērās ar ievestām automašīnām, bet kura "varoņdarbiem" neatkarīgajā Latvijā varētu veltīt vai veselu dokumentālo romānu.

Protams, visplašāk zināma ir presē savus ekskluzīvos braucamrīkus izrādījušā Igora Kobliņeca darbība toreizējā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara ārštata padomnieka postenī un neveiksmīgais plāns pat ne no valsts, bet kolēģiem — miljonāriem "atprivatizēt" vismaz vairākus simtus tūkstošu latu vērtos jahtkluba "Vikings" īpašumus Jūrmalā par salīdzinoši niecīgu summu — 53 tūkstošiem latu. Taču tas nav viss — 2002. gada vasarā presē parādās ziņas, ka Latvijas miljonāru sarakstā atrodamais Vasilijs Malušins aizdevis Igoram Kobliņecam 10 tūkstošus dolāru motocikla Kawasaki iegādei, turklāt, tā kā laimīgais jaunais īpašnieks nav vēlējies braucamo reģistrēt kā savu īpašumu, aizdevējs to arī reģistrējis. Taču, tā kā parāds nav un nav atdots, aizdevējam bijis jāvēršas policijā, kurā tagad par šo lietu var pateikt tikai to, ka tā nodota arhīvā, kurā orientēties neesot tik vienkārši, bet darbinieki, kuri toreiz ar lietu nodar​bojušies, vairs tur nestrādājot, tādēļ — visi gali ūdenī.

Un ari tas nav viss. Vēl viens pazīstams miljonārs — Vasilijs Meļņiks no sava bijušā darījumu partnera Igora Kobliņeca 10 000 latu atgūst caur tiesu. Par šādu summu tiek novērtēts viņa gods, kuru "Grāfa" brāļadēls aizskāris intervijās presei, runājot par to pašu jahtklubu "Vikings" un it kā notikušo savas automašīnas apšaudi uz Jūrmalas šosejas. Par pēdējo "cietušais" intervijā presei izvirza versiju, ka aiz uzbrukuma stāvot jahtkluba "Vikings" biedri Vasilijs Meļņiks, Ēriks Kaža un Germans Milušs, taču… policijai parādās versija, ka uzbrukums ir inscenēts un automašīnu sašāvis pats "cietušais". Tomēr abas lietas — gan par šaušanu, gan par uzbrukuma inscenējumu — tiek izbeigtas, tiesāšanās ap "Vikingu" gan palēnām turpinās, bet tiesas spriedums, ar kuru tiek arestēti visi Igora Kobliņeca lepnie braucamrīki, ir pārsūdzēts. Un, kamēr Uzņēmumu reģistra datu bāzē joprojām nav atrodami kaut cik vērā ņemami Igora Kobliņeca īpašumi, "Grāfa" palaidnīgā atvase turpina joņot savā koši sarkanajā auto ar garkājainām daiļavām blakussēdeklī…

Tiesa, arī padomju "pagrīdes" miljonāriem, viņu atvasēm un saistītajām personām mēs noteikti esam savu pateicību parādā. Piemēram, tas pats Jānis Dāvis vēl tagad "Vakara Ziņās" atklāti atzīst ģenerālprokurora savulaik par "reketa karali" nodēvētā Ivana Haritonova lomu "lietu sakārtošanā": "Tajā, ka Latvijā dzīvojam mierīgi, ka vakaros daudzmaz droši varam staigāt pa pilsētu, mierīgi iet uz restorānu un te neviens nešauj, ļoti liels nopelns ir tieši Haritonova kungam. (..) Viņš visu sakārtoja, un, salīdzinot ar citām valstīm, mēs dzīvojam paradīzē". Viņam faktiski pievienojas ari "ManTess" boss Jūlijs Krūmiņš, kurš Ivana Haritonova lomu nojauš faktā, ka "Latvijā atšķirībā no citām valstīm nebija "melno" un citu iebraucēju".

Jā, un vēl jau padomju valsts beigu posmā atkal parādās gan bēdīgu galu piedzīvojušā koncerna "Pārdaugava" boss Vladimirs Ļeskovs, gan "Gulfstream" koncerna īpašnieks Luciāns Gņazdo ar savu kredo "Mīlu visu, kas kustas un tērpts brunčos!", gan vēlākā miljardu apgrozītāja — "Nordex" holdinga īpašnieks, tāpat cietuma nāras izbaudījušais Grigorijs Lučanskis, gan īpaši neglīti bankrotējušās "Top bankas" šefs Boriss Osipovs. Un… viņi visi aiziet. Dažs lielāku mērogu meklējumos, dažs slimības dēļ, dažs — kā jau pieminētais Boriss Osipovs — ar partneriem un noguldītājiem piederošiem sešiem miljoniem dolāru čemodānā. Viņu vietā nāk citi — neatkarīgās un kapitālistiskās Latvijas miljonāri. Bet, iekams ķeramies pie mūslaiku Latvijas miljonu īpašumu rašanas un izzušanas aprakstiem, vispirms lietderīgi būtu noskaidrot — kas tad tas miljonārs īsti ir.

2. Kas tas tāds — Latvijas miljonārs?

Pirmā vēstule: "Pateicos par izrādīto pagodinājumu iekļaut mani jauno miljonāru sarakstā. Tomēr kategoriski iebilstu pret sava vārda minēšanu šādā sarakstā. Dzīvoju visparastākās daudzdzīvokļu mājas visparastākajā mazgabarīta dzīvoklī un personisko apsardzi nevaru 'atļauties ne sev ne saviem bērniem.

Domāju, ka Jūs savos aprēķinos neesat ņēmuši vērā, ka "Zvaigzne ABC" ir daudzu īpašnieku uzņēmums un uzņēmuma tirgus vērtība nenozīmē mūsu personisko bagātību un miljonāru dzīves līmeni…" Tepat vēl viena — saturs ir diezgan līdzīgs. "Daru Jums zināmu, ka Jūsu rīcībā esošie neoficiālie dati par manu mantisko stāvokli ir stipri pārspīlēti, neatbilst Jūsu interesei par Latvijas bagātākajiem cilvēkiem," raksta autors.

"Kas attiecas uz manu personisko finansiālo stāvokli, tad nekad neesmu domājis par piederību bagātāko Latvijas cilvēku skaitam, kā arī nekad neesmu interesējies par kādas personas materiālo stāvokli. Manā uztverē tā ir katra cilvēka personiska lieta," deklarē trešais. Un blakus — vēstījums, kurā papildus emocionāliem vārdiem jau atrodami arī sausi skaitļi: "SIA "Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca" statūtkapitāls sastāda 660,12 tūkstošus latu vai 182 daļas. Sabiedrības dalībnieku skaits — 42 cilvēki. Man pieder 27 daļas vai 14,8%. Tātad es nevaru būt par miljonāru kluba biedru. Jūsu publikācija maldina mūsu sabiedrības dalībniekus un mūsu biznesa partnerus, gala rezultātā — diskreditē mani. Lūdzu Jūs labot kļūdu un dot atsaukumu Jūsu žurnāla tuvākajā numurā."

Savukārt nākamās vēstules autore jau ir nopietni konsultējusies ar juristiem: ""Fizisko personu datu aizsardzības likuma" 6., 7. panti nosaka, ka ir aizliegta fiziskas personas datu publicēšana un apstrāde bez datu apstrādes subjekta piekrišanas. Ņemot vērā iepriekš teikto, nevēlos, lai mans vārds un uzvārds tiktu publicēts (..) miljonāru saraksta kādā no sadaļām (..). Uzskatu, ka tādā veidā tiktu pārkāptas manas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas paredzētas Cilvēktiesību un pamatbrlvību aizsardzības konvencijas 5. pantā, kā ari LR Satversmes 96. pantā. Bez tam tiktu pārkāpts "Fizisko personu datu aizsardzības likuma" 6., 7. panti, un LR likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 7. pants — informācijas pub​licēšanas aizliegums."

Tepat blakus — kaudzīte izgriezumu no preses: "Apgalvojums, ka esmu miljonārs, manuprāt, ir nepamatots. Nav saprotams, kur masu mediji, kuri mani ir ierindojuši iespējamo Latvijas miljonāru sarakstā, šādu informāciju ir ņēmuši. Man personīgi neviens neko nav prasījis. Kā jau es minēju, mūsu kompānijai ir vairāki īpašnieki." Nākamais: "Sevi par miljonāru neuzskatu. Jā, firma ir miljonāre, bet es pats gan ne." Vēl trešās publikācijas galvenais varonis, kurš savulaik savu nosaukšanu par miljonāru nodēvējis par atklātu kļūdu, tagad, no saraksta izsvītrots nepietiekamu datu dēļ, paziņo, ka taisnība beidzot uzvarējusi, jo viņam šādā kompānijā tiešām neesot ko darīt. Savukārt ceturtais uz jautājumu par savu miljonāra statusu koķeti atbild: "Nē, nē! Varbūt var par to pasapņot. Bet, domāju, nopietni strādājot, Latvijā var kļūt par miljonāru. Taču tam katrā ziņā vajadzīgs ilgs laiks. Kā minimums kādi deviņi gadi.

Pēc cik gadiem tad parādījās pirmais miljonāru saraksts?!"

Droši vien jau skaidrs, kas šīs par vēstulēm un publikācijām, — šādā veidā to autori gan 90. gadu otrajā pusē, kad klajā nāca pirmie Latvijas miljonāru saraksti, gan vēl pavisam nesen ir mēģinājuši protestēt pret viņu prognozējamo vai jau notikušo iekļaušanu šajā prestižajā uzskaitījumā. Tomēr, ņemot vērā autoru personības un reālo mantisko stāvokli, faktiski šie protesti ir paveikuši ko citu: gadu pēc gada tie parāda Latvijas sabiedrības un pat tās it kā izglītotāko un turīgāko pārstāvju reālo un faktiski nemainīgo izpratni — kas tad īsti ir miljonārs, kas ir miljonāra īpašums un kāds ir īsta miljonāra dzīves stils.

Iztiksim bez paslēpēm: "kautrīgo" preses izteikumu autori ir nule par 15,5 miljoniem eiro pārdotās "Cido pārtikas grupas" otrs lielākais īpašnieks Andrejs Ceplītis, naftas produktu kompānijas "Lido nafta" īpašnieks Vladimirs Cebotarjovs, viens no Ventspils tranzītkompāniju saimniekiem Oļegs Stepanovs un

tobrīd vēl lielākās privātpersonai piederošās "Aldara" akciju paketes īpašnieks un uzņēmuma ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs, kurš dividendēs vien tolaik ik gadu saņem vairāk nekā 100 tūkstošus latu. Savukārt vēstuļu autori ir Vija Kilbloka, Latvijas lielākās grāmatu izdevniecības "Zvaigzne ABC" vadītāja un kontrolpaketes īpašniece, saldumu fabrikas "Uzvara" un metalurģijas kombināta "Liepājas metalurgs" privatizētājs Kirovs Lipmans, Guntis Indriksons, kurš vairākus gadus pamatoti ieņēmis vietu Latvijas desmit bagātāko cilvēku vidū, un plašākai sabiedrībai mazpazīstamais "Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīcas" valdes priekš​sēdētājs Anatolijs Pavļenkovs.

Tikai pēdējais kungs, vēl ņemot vērā viņa vēstulē minētos aprēķinus, varētu šķist nepiederīgs šai neapšaubāmi turīgajai kompānijai. Un arī — tik vien ilgi, kamēr ciešāk nepalūkojamies uz viņa vadītās rūpnīcas patieso vērtību un darbības rādītājiem. Tie pārliecinās jebkuru: 2003. gadu uzņēmums beidz ar 4,52 miljonus latu lieliem aktīviem un 4,1 miljonu latu pašu kapitālu, tā gada apgrozījums sasniedz 7,7 miljonus latu, peļņa ir gandrīz pusmiljons. Cik tad ir vērta lielākā kapitāldaļu pakete šādā uzņēmumā, kurš turklāt iztiek ar niecīgu kredītu apjomu un bez īpašumu ieķīlāšanas? Pat nerēķinot dividendes un vēl 0,55% kapitāldaļu, kuras pieder 1979. gadā dzimušajam Denisam Pavļenkovam, tā nu nekādi nav vērta mazāk par miljonu eiro.

Vai lopbarības ražotāja un viņa kolēģu miljonāru "kautrība" tiešām nozīmē, ka zināmai Latvijas turīgāko ļaužu daļai ir problēmas ar matemātiku — bet varbūt ar pašnovērtējumu? Nē, ja tā, viņi nemūžam nebūtu sasnieguši savu pašreizējo statusu. Neapšaubāmi viens no patiesajiem vietējo miljonāru "kautrības" iemesliem saistāms ar joprojām dzīvīgo pašsaglabāšanās instinktu, kurš izstrādājies kriminālajā 90. gadu pirmajā pusē, kā arī vispārējo cilvēces nostāju pret saviem turīgākajiem līdzcilvēkiem, kuru advokāts Andris Grūtups, runājot par savu draugu un kolēģi no miljonāru saraksta — Andri Šķēli, izskaidro īsi: "Viņš ir bagāts, un bagātos nemīl visā pasaulē…"

Advokātam neapšaubāmi ir taisnība. Vēl 2001. gadā Māstrihtas universitātes asociētā profesore Franciska Gasmane speciālā pētījumā secina, ka plaisa starp nabagajiem un bagātajiem Latvijā tikai palielinās. 2004. gada jūlijā socioloģisko pētījumu kompānijas "SKDS" aptaujā 49,2% aptaujāto pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka "godīgā ceļā Latvijā nevar kļūt bagāts", bet pilnīgi nepiekrīt tikai 5,4%. Vājš mierinājums tam ir fakts, ka 2000. gadā šim apgalvojumam dažādās ienākumu grupās piekrita vēl vairāk — 67—81% aptaujāto. Ne tikai pensionāru organizācijas un sociāldemokrāti, bet pat šķietami labēju partiju pārstāvji ar ilgu politisko stāžu nespēj atturēties no miljonāru pieminēšanas nebūt ne labvēlīgā noskaņā — ""Jaunā laika" vadītājam trūkst sociālā instinkta, bez kā nevar darboties valstī, kurā gan ir 350 (!!!) miljonāru, bet liela iedzīvotāju daļa drebošiem pirkstiem skaita santīmus dienišķajai iztikai," 2004. gada rudenī Einaru Repši kritizē partijas biedrs, diplomāts Valdis Krastiņš. Šo plaisu un attieksmi apzinās pat bagātākie Latvijas cilvēki. "Parex bankas" prezidents Valērijs Kargins, kurš vairākus gadus kaT tegoriski nevēlas fotografēties presei un kura pastaiga ar dēlu paVecrīgu iesaistīto miesassargu un transportlīdzekļu dēļ deviņdesmito gadu vidū atgādina īstu procesiju, jau 2002. gadā, atbildot uz Krievijas laikraksta "Komsomoļskaja Pravda" jautājumu par "Latvijas oligarhiem", izlīdzinoši atbild: "Ja, kā teikt, ironizēt sakarā ar "skaidrā pasauli", atbildēšu, ka mūsu baņķieri, mūsu bagātie ļaudis izskatās demokrātiskāk un viņu bagātība ne tik ļoti krīt acīs. (..) Es jau teicu, ka eju uz darbu un no darba kājām. Satieku pa ceļam draugus, klientus, sarunājos ar viņiem. Vedu tādu nesteidzīgu un, kā uzskatu, pareizu dzīves veidu. Nemētājos ar naudu, nedemonstrēju kaut kādas savas ietekmes iespējas."

Arī ieskatoties pēdējos desmit gados vardarbīgā nāvē aizgājušo Latvijas miljonāru sarakstā, šādas tādas pārdomas tiešām var rasties. Simtu šajā traģiskajā uzskaitījumā nav, bet desmiti gan: redzamāko upuru vidū ir auto laupīšanas uzbrukumā nošautais "Interpegro" īpašnieks Moisejs Gurevičs un dzīvi apraktais "Kūrlandes ebrejs" Josifs Bermans, uzspridzinātais naftas biznesmenis Sergejs Generalovs un Krievijā nošautais Latvijas tranzītbiznesmenis Valērijs Ļihačevs Naftas biznesa specifiskās dabas apliecinājums — "13. L. B. Baltijas Termināla" bijušā prezidenta

Valērija Ļihačeva miršanas apliecība, kas Krievijā izdota 1996. gada 18. jūlijā.

(izteiksmīgs ir viņa Tveras apgabalā izdotajā miršanas apliecībā ierakstītais nāves cēlonis — "šaujamieroču ložu brūces galvā un krūšukurvī ar kaitējumu galvas smadzenēm un labajai plaušai", kā arī miršanas vieta — "Zapadnaja Dvinas upe"), nošautie alkohola tirgus darboņi Dainis Peimanis un Arnis Šķesteris, tāpat vardarbīgā nāvē aizgājušais bijušais bankas "Olimpija" prezidents Ļevs Krēmers un viens no Latvijas leģendārākajiem megablēžiem — uzņēmējs Voldemārs Selga.

Lielākā daļa no šīm slepkavībām oficiāli skaitās atklātas, taču vismaz vairākos gadījumos tā ir atklāšana tikai policijas izpratnē — ir noskaidroti un reizēm arī "iesēdināti" slepkavību tiešie izpildītāji, bet ne pasūtinātāji un organizētāji, un tāpat lielākoties nav publiski nosaukti arī slepkavību iemesli. Ar dažādām variācijām tā bijis gan ar Voldemāra Selgas nogalināšanu (īsi pirms nāves viņam bija jātaisnojas par saņemtiem 9,9 miljoniem dolāru, kurus Somijas kompānija "VV'imcoErica Finland" pārsteidzīgi bija samaksājusi par sešu kilogramu stratēģiski nozīmīgā osmija piegādi), gan ar Sergeja Generalova uzspridzināšanu un Valerija Ļihačeva nogalināšanu, gan spirta biznesmeņa Arņa Šķestera un spirta ražotnes "Jaunpagasts Plus" valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Daiņa Peimaņa nošaušanu.

Tā, piemēram, jau pāris nedēļas pēc Daiņa Peimaņa slepkavības policija paziņo, ka noziegums atklāts. Taču tas nozīmē tikai to, ka pats slepkava — Normunds Rijkurs — tiek atrasts nošauts divpadsmit dienas pēc spirta rūpnieka slepkavības, bet līdzdalībniekus aiztur policija. Taču sekojošajā tiesas prāvā uz apsūdzēto sola tā arī nesēstas nozieguma organizētāji, vēl vairāk — tā arī netiek skaidri nosaukti pat slepkavības motīvi. Turklāt 2004. gada vasarā satiksmes negadījumā, braucot ar motociklu, bojā iet vienīgais slepkavības aculiecinieks — Daiņa Peimaņa dēls. Lai gan oficiālā versija ir, ka viņš pārsniedzis ātrumu, tomēr nav izgaisināmas aizdomas, ka uz brīvām kājām staigājošam slepkavības pasūtinātājam liekās acis tomēr varēja traucēt.

Un šī ir tikai miljonāru ciešanu "redzamā" daļa — tie gadījumi, kad lieta aizgājusi līdz atklātai

vardarbībai un iekļūšanai oficiālajā noziegumu statistikā. Bet cik nav bijis gadījumu, kad arī Latvijas miljonāru saraksta pārstāvji gadiem ilgi draudiem ir pakļāvušies klusu ciešot. "Pēcpadomju periodā daļēji bija karastāvoklis gan degvielas tirgū, gan pārējos attiecību segmentos," situāciju īsi raksturo "Kurzemes degvielas" īpašnieks Argods Lūsiņš. Un te pieredzes ir dažādas — piemēram, "ManTess" īpašnieks Jūlijs Krūmiņš ar nepatiku piemin "visus šos "jumtus", razborkas", tos atceras arī "Spilvas" vadītāja Lolita Bemhena, toreizējais cukura magnāts Kirovs Lipmans ar humoru atceras dažādu britogoloviju mājas vizītes un "reketu — šmeketu", savukārt "Mono" boss Mihails Uļmans atzīst sava jau 90. gadu sākumā apmē​ram astoņdesmit cilvēku lielā apsardzes dienesta lomu dažādu prob​lēmu risināšanā, — no lielām kompānijām "jumti" baidījušies jau tolaik Taču citādas atmiņas ir "Viadas" dibinātājai Allai Morozai laikrakstā "Kommersant": "Jā, bija mirklis, kad mēs izlēmām, ka labāk maksāt. Tas bija drošības jautājums. Bet šis periods nebija ilgs. Taču vienu laiku skūtgalvainie un sportiskie zēni pie mums ieradās diezgan regulāri. Reiz pie manis kabinetā ienāca tādi jaunie ļaudis, prasīja Viktoru. Es saku — viņa nav, bet pati pat nenojaušu, kas par ciemiņiem.

Jautāju: varbūt es varu ar ko palīdzēt? "Mums vajag 50 tonnas benzīna." Es biju tā sašutusi! Domāju, tik smagi laiki, valstī degvielas deficīts, bet viņi atnāk un prasa uzreiz 50 tonnas. Uzbudināta paskaidroju viņiem, ka man uz katru tonnu stāv rinda, ka nav man viņiem pat simt litru. Viņi klusējot apgriežas un aiziet. Pēc tam pie manis ielūkojas sekretārs un prasa, vai es zinu, kam neesmu iedevusi benzīnu. Izrādās, tie bija zēni no "Pārdaugavas". Bet es pat ne​iedomājos, ka viņi nebija nākuši pirkt benzīnu…"

Vēl spilgtākas atmiņas ir Latvijas lielākajam zemes īpašniekam Gatim Saknītim, kurš "Latvijas miljonāru noslēpumiem" piekrīt sniegt pirmo garo interviju savā dzīvē. Kā vēsta tiesu materiāli, 1995. gada decembrī viņam sākas nepatikšanas ar tā saukto Kuļeva bandu, kuras vadonis Igors Kuļevs uzzina, ka uzņēmējs par 50 tūkstošiem dolāru pārdevis prāvu meža platību. Pēc tam Gatis Saknītis trīs nedēļas atrodas bandītu gūstā, vadāts pa Latviju un dažādos rajonos bandas interesēs pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.

Tiesa, pēc tam bandas dalībnieki Igors Kuļevs un Oļegs Simanovičs tiek tiesāti, taču ar Gata Saknīša un viņa sievas Evijas liecībām nav pietiekami. Tiesa, no dieva vai varbūt tomēr cilvēku soda tas abus neglābj, — mēnesi pēc attaisnojošās prāvas beigām abi tiek nogalināti, liekot atskanēt baumām par (lata Saknīša atriebību. Un tā nav vienīgā reize, kad zemju megaīpašnieks tiek pieminēts ar ļaunu vārdu: oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vairākkārt parādās sludinājumi par viņa negodprātīgu attieksmi pret parādu atdošanu, — kāda Aleksandra Skosireva no Gata Saknīša nespēj atdabūt 140 tūkstošus dolāru, bet pazīs​tamais nekustamo īpašumu biznesmenis Aldis Plaudis — 20 tūkstošus.

Pašam Gatim Saknītim gan tagad par visu ir gluži cits skaidrojums. Pašlaik viņam vairs nav jāslapstās pa Latgali, baidoties par savu dzīvību, tomēr… kā noskaidrojas sarunas laikā, lieluzņēmējam,kurš pēc izturēšanās un ģērbšanās stila vairāk atgādina policistu vai apsardzes firmas darbinieku, pavisam ir septiņi mobilā tālruņa numuri, uz interviju viņš ierodas kopā ar vēl kādu gados jaunu vīrieti, kurš esot vienīgais cilvēks, kam viņš varot uzticēties, un sarunas laikā pēc saimnieka uzaicinājuma uz sarunas vietu Oto Švarca restorānā ierodas arī viņa miesassargs…

- Kā jūs tikāt pie paša pirmā īpašuma?

- Neatceros. Tie īpašumi man tik daudz bijuši. Bet sāku 1991. gadā, kad varēja atgūt īpašumus. Es neko neatguvu, sāku no nulles. Sāku pirkt mājas centrā. Kad īpašumus varēja atgūt, es piedāvāju cilvēkiem, vai negrib pārdot, — pats visu nokārtošu. Cilvēks piekrīt, es viņam samaksāju uzreiz naudu, viņš uzraksta pilnvaru, papīru, ka ir saņēmis naudu, un viss. Bija arī, piemēram, vecas tantiņas, kuras mani apmānīja: es viņai naudu jau samaksāju, pilnvaru uzrakstīja, bet izrādījās, ka tas labais mežs, ko man parādīja, nemaz viņai nepieder. Nu, zaudēju to naudu, ko tur ar vecu tantiņu, — atpakaļ tāpat taču vairs nedabūsi. Strīdēties, tiesāties, — man tas nebija vajadzīgs. Ir bijuši ari gadījumi, kad es esmu samaksājis naudu, bet tantes raksta vēstules, lai es vēl kaut kādu naudu atsūtu. Bet es jau nevienu nepie​spiežu, tā ir viņu izvēle — pārdot vai ne.

- Bet par kādiem līdzekļiem pirkāt?

- Agrāk nodarbojos ar mežiem, tur biju sapelnījis naudu. Pirmo kapitālu ieguvu, izcērtot mežus, — pats mērīju, nokārtoju zemesgrāmatu, izstrādāju mežu, pārdevu, un tā arī viss sākās. Sākumā jau viss nebija noformēts, lēti varēja nopirkt. Un tad desmitreiz dārgāk pārdevu. Es naudu netaupīju, ieguldīju atkal zemē. Ar mežiem jau gāja uz beigām, tad pārgāju uz lielajām platībām tieši Latgalē, sāku visu sapirkt un apvienot kopā. Izgāju no pašiem sākumiem visam tam cauri, tagad man ir cilvēki, kas dara to darbu.

- Un, kad zināmi līdzekļi jau bija nopelnīti, sākāt ar Rīgas īpašumiem?

Tad es sāku ar mājām, jā. Es pirku, privatizēju, kārtoju. Četras mājas zaudēju, kad reketa laiki sākās, nu, tur daudz rakstu bija avīzēs. Mēnesi pabiju gūstā. Tiku sadurts. Knapi izdzīvoju, viņi pat ārstu sauca savējo…

Garš stāsts, negribas to visu. Uzsēdās rekets, paņēma gūstā, dabūju pārrakstīt visu, pilnvarot viņu cilvēkus, tādā veidā. Es esmu izgājis caur uguni un ūdeni, piedzīvojis daudz, gūstā bijis un redzējis, kā visi tie uzpirktie policisti strādā. Pēc mēneša man izdevās aizbēgt no viņiem, tad es slēpos, īrēju dzīvokļus un sāku tieši Latgalē nodarboties.

Un nācās sākt no nulles — toreiz man visu atņēma. Sāku ar 700 latiem — pirmo īpašumu nopirku, iemērīju, uztaisīju, pārdevu. Pa Rīgu nevarēju staigāt, slēpos, jo viņi uz brīvām kājām staigāja. Tad arī sāku interesēties par mežiem.

- Bet gadījums ar saņemšanu gūstā nesabiedēja, nelika ap​stāties pavisam?

- Kāpēc sabiedēja? Tā ir dzīve, kas negadās!

- Tiesā jūs nebijāt un neliecinājāt, — tāpēc tādas miglainas versijas par to, kas tur notika.

- Vienkārši es varēju no kapeikām nopelnīt lielu naudu. Es arī maksāju tos 10 procentus, kas bija jāmaksā, — kā jau tajā laikā visi, kuri vispār ar biznesu nodarbojās. Biju jauns. Un, kad viņi ieraudzīja darījumus par 50—60 tūkstošiem, kas tajā laikā bija liela nauda, viņiem tie 10 procenti likās par maz, un viņi gribēja man atņemt visu.

- Vai varat nosaukt, kuri bija tie, kas iekasēja šos 10 procentus?

- Ja, nemaldos, Kuļevs, Simanovičs… Viņi diezgan stingri Rīgā bija, visur stabili, — savi cilvēki.

- Daudzi viņiem maksāja?

- Daudzi, ļoti daudzi, cik es zināju. Ienākumi tajā laikā bija ļoti lieli, tas bija izplatīts tajā vidē.

Viņu vidū bija ari tāds Ščerbakovs, kurš piedzēries šāva no 2 metru attāluma, gar ausīm, lai iebiedētu.

- Un arī slepkavība ar jūsu mašīnu tika izdarīta?

- Jā, tika noslepkavots Tamaguči, autoritāte Salaspilī. Tad mani veda uz Stabu ielu, viņiem jau bija sarunāts policists, kas mani pratinās, samācīs mani, kas man būs jārunā. Aizveda mani, es iegāju iekšā, koridorā pagaidīju kādu pusstundu, sākās krēsla, nemanot iz​gāju ārā, noveicās vienkārši.

Sieva tai laikā audzināja jau dēlu, pārdzīvoja, bet tad nebija vērts policijā griezties. Man pēc tam palīdzēja Valdis Pumpurs un Artis Ziders, vienīgie cilvēki, kas man palīdzēja.

Bet nu… dzīvē viss kas gadās. Un ir jāstrādā tālāk. Vienkārši man interesē tas process, ka es pērku, apvienoju, domāju projektus. Man ir plāni pašam nākotnē attīstīt kādas ražotnes, tagad es viesnīcu ceļu Ādažos, pie Vējupes. Man vienkārši gribas domāt uz priekšu, vienmēr es esmu domājis uz priekšu. Ar nekustamajiem īpašumiem jau viss tas iet uz beigām, es domāju — gads, pusotrs, kad vēl varēs normāli nopelnīt.

- Sākumā jūs pirkāt par vienu, bet pārdevāt par desmit reizes augstāku cenu?

- Nu, ar tiem mežiem, — man tur veicās, es par normālu ciparu nopirku, jā, citreiz es vinnēju desmitkārtīgi, citreiz dubultā. Lielus līdzekļus sapelnīju. Bet tad, kad mani sadūra un es no viņiem aiz​bēgu, slēpos, tad sāku braukāt pa Madonas pusi, Latgali, sāku iepirkt zemes un mežus.

- Kā jūs atradāt un atrodat tos objektus, kurus pirkt?

- Braucu uz pagastiem, ar ierīkotājiem runāju. Agrāk dienā braukāju pat 1200—1300 kilometru.

Aizbraucu uz Latgali, tad vēl uz Liepāju. Daudz es paspēju savā laikā, kad vēl bija tas likums, ka varēja vienam cilvēkam piešķirt 50 hektārus. Pārsvarā uz to ļoti daudz ieguvu.

- Bet daudzi īpašumi ir uz jūsu mātes vārda…

- Man bija daudz ienaidnieku, ar kuriem es biju domājis veidot kopīgu biznesu, bet kuri mani apmānīja uz lielām summām. Tad es sāku uz mammu daudz rakstīt, jo man vienu brīdi viss bija apķīlāts.

- Kas konkrēti tie bija?

- Viens no tiem bija tāds Aldis Plaudis. Teiksim, ja tagad par kādu īpašumu viņš man piedāvātu, teiksim, 10 miljonus, bet kāds cits miljonu, es pārdotu par miljonu, bet ar viņu es neielaistos nekādos darījumos. Viņš mani tik smagi "uzmeta", par tādām summām.

- Kāds ir jūsu lielākais darījums?

- Viens darījums mums ir bijis miljons un astoņsimt tūkstošu dolāru — Latgalē, to nopirka zviedri.

Viņi tur stāda mežus, 500 hektārus jau ir iestādījuši. Daudzi tur neko nedara, tad vismaz saaudzē mežus, sāk apstrādāt, ir darbaspēks un perspektīva.

Man ir doma vēl sapirkt, cik var, kas man vajadzīgs, bet to, kas man neinteresē, pārdot. Lielāko daļu atstāšu sev, lai nākotnē var iztaisīt kādus tūrisma objektus, lai nestu reālu peļņu. Personīgi sev gribu atstāt kādus piectūkstoš hektārus, kurus es nepārdošu, tad ir vērts kaut ko taisīt, jo tam visam ir vajadzīgi kaut kādi līdzekļi. Ja tik visu sev sagrābs un neko nepārdos, tad nekādu ražotni neuztaisīs, nekas nesanāks.

- Kas jūs esat pēc izglītības?

- Pēc izglītības — nu, man ir vidējā izglītība. Mācījos 41. vidus​skolā, Pārdaugavā.

- Ko darījāt, kad pabeidzāt vidusskolu?

- Esmu kādas divas dienas strādājis vienā darbā —> rūpnīcā, tur mani izmeta ārā. Var teiktj ķgjicesmu vispār strādājis. Skolā es diezgan slikti mācījos, varēju būt teicamnieks, bet "sačkoju" skolu.

Un par to ir prieks, ka esmu sasniedzis vismaz kaut ko. Es zinu tos teicamniekus, kas man klasē bija, — viņi staigā sandalēs. Es esmu saticis teicamnieku, kurš man nedeva norakstīt skolā. Es prasu — ko tu dari? Viņš saka, ka strādā firmā, meklē tirgū lētākas gaļas, pārdod produktus…

- Kur slēpjas jūsu veiksmes formula?

- Nezinu, katram ir savs. Citam tas padodas, citam tas. Man pašam patīk tas process, viss, man galvenais nav nauda. Man nav padomdevēja, es pats atbildu, neviens man nav ne kompanjons, ne kas.

Tikai tagad ir savs jurists. Esmu arī smagi kļūdījies un vīlies — piemēram, tajā pašā Plaudī. Es biju domājis kaut ko ar viņu kopā taisīt, kad viņš bija baigi smagi ielidojis ar vieniem žīdiem. Es viņu pacēlu, piecus miljonus zaudēju savas vieglprātības dēļ. Jā, esmu ļoti daudz zaudējis, bet arī tur es neko nepārdzīvoju.

- Cik jūs esat nopelnījis?

- Pagājušogad 10 miljonus. Bet tā — ļoti daudz, kas tur ko atcerēties — esmu to pelnījis. Bet esmu divreiz no nulles sācis. Es visu zaudēju, man nebija ne mašīnas, nekā.

- Kāda ir jūsu diena, ko jūs darāt?

- Es ļoti agri ceļos. Neguļas. Varu aiziet vienpadsmitos, divpadsmitos gulēt, bet ceļos es pussešos.

Es braucu agrāk uz pilsētu, kamēr nav to sastrēgumu. īrēju ofisu, kamēr man nav uztaisīts pašam savējais.

Nu, tur domāju, skatos kaut ko. Ir daudz piedāvājumu, taisu objektiem piedāvājumus, es apmēram tajā lietā saprotu, kur es nezaudēšu, ar gadiem esmu ieguvis pieredzi, nekad es neesmu nopircis tā, lai paliktu mīnusos. Es esmu kļūdījies cilvēkos, uz to es esmu zaudējis daudz…

- Kas ir tā motivācija, kāpēc jūs to darāt?

- Tāpēc, ka man patīk tā nodarbošanās, patīk. Var arī labi nopelnīt. Man nauda nav galvenais. Lai gan — bez naudas tu arī esi nulle, tu neesi nekas.

- Vai jūs varat pastāstīt par savu privāto dzīvi? Vai jūs esat precējies?

- Esmu precējies. Man ir divi puikas — vienam ir 6, vienam, ir 12. Mēs tagad dzīvojam Ādažos.

Nu, Rīgā mums arī ir dzīvoklis, bet man tā Rīga apnika. Piesārņots gaiss, es dzīvoju Pārdaugavā,

nopirkām dzīvokli Ādažos, tagad ceļam māju pie Baltezera.

- Desmit miljoni nopelnīti, un vēl pat nav mājas??

- Kad es pabeigšu, tad tā maksās kādus 15 miljonus.

- Būs labāka nekā Jūlijam Krūmiņam?

- Es tā ceru.

- Jūs uzskatāt sevi par miljonāru?

- Kā lai to saka. Citi uzskata, ka es baigais miljonārs vai kas. Bet visu, ko nopelnu, es ieguldu.

Skaidrā naudā man nav to miljonu. Teiksim, ja es visu uzreiz vienā dienā gribētu pārdot, tad, protams, varbūt paliktu pāri kādi 5 miljoni. Bet, ja es pārdotu ļoti gudri, tad beigās varbūt pat 20 miljoni iznāktu - Kurā bankā jūs turat miljonus?

- Man nav bankā. Es esmu pat parādā miljonus. Man neviena banka nedod kredītu, es esot kaut kādā melnajā sarakstā. Nu un!? Es aizņemos lombardos, no žīdiem uz 24% un vienalga varu labi nopelnīt.

- Un ko jūs darāt, kad nedomājat, ko pirkt un pārdot?

- Agrāk vispār strādāju sestdienas, svētdienas arī. Tagad pēdējā laikā man sanāk sestdien, svētdien pabūt ar ģimeni, nu, aizbraucam, pastaigājam pa Siguldu, ziemā pabraukājam ar slēpēm.

Kāpēc tik daudz strādāju? Nu, es nevaru bez darba, ja man arī būtu miljardi, es nevarētu tā nosēdēt.

Es nezinu, neesmu pieradis. Man patīk visu laiku kaut ko darīt, domāt. Nevaru apstāties. Agrāk, skolas laikā likās — ja man būtu 100 tūkstoši, tad tā būtu baigā nauda, bet tagad es uzskatu, ka tas nekas nav.

- Kad jūs sevī atklājāt tādu vēlmi pelnīt naudu?

- Es no 14 gadiem sāku kaplēt laukus. Kaplis garāks par mani bija. Man vecāki nav nekādi bagātie, pats sāku to biznesu taisīt.

- Ja jūsu dēli teiktu — tēti, mēs arī gribam tādu pašu naudu, pastāsti, kā to darīt.

Nē, lai paši izvēlas, ko viņi grib darīt. Ja viņi grib, lai mācās, lai izglītojas. Man nebija iespējas mācīties kaut kādās augstskolās.

- Jūs domājat, ka vajag augstskolu, lai labi dzīvotu?

- Kā kuram. Citi izmācās, dabū labus darbus, labi pelna.

- Jūs domājat, ka izglītībai ir kaut kāda nozīme?

- Nu, es nezinu…. Vienīgais, ko es gribētu, ir — angļu valodu iemācīties. Lai es varētu pa taisno, bez starpniekiem ar ārzemniekiem kārtot normālus darījumus. Es uzskatu, ka tikai ārzemnieki var te Latvijā kaut ko darīt ar tiešām lielām summām. Bet man nav laika.

- Kas ir vēl tādi jūsu līmeņa spēlētāji Latvijā?

- Tagad pārsvarā ārzemnieki. Es sadarbojos ar vienu zviedru, ar dāņiem. Ir, teiksim, Plaudis, kurš pārdevis zemes Latgalē, — tās visas ir manas zemes, ar kurām viņš mani tehniski "uzmeta".

- Vai viņš ir jūsu līmeņa spēlētājs?

- Nu, viņš ir tups, ļoti tups, es pats ar viņu pāris darījumus taisīju. Domāju, ka varēšu ar viņu kopā strādāt un tamlīdzīgi, bet nekad neiedomājos, ka viņš mani uzmetis. Es vienkārši cilvēkiem ticu, es neslēdzu ne līgumus, neko. Un, kad es uz viņu biju pārrakstījis kādus četrus tūkstošus hektāru un teicu — slēdzam līgumu, tad viņš man atteicās to parakstīt. Tad es viņam pateicu sejā visu, ko es par viņu domāju, un aizgāju. Un tad viņš, lai man ieriebtu, izpirka vienu cesiju no viena, zināja, ka man ir ieķīlāts vērtīgs īpašums, izpirka par 100 tūkstošiem dolāru, un es dabūju viņam samaksāt pusmiljonu, ko arī samaksāju, lai vienkārši no tā cilvēka atkratītos. Es viņam arī pie Ādažiem, pie Dūņezera uzdāvināju 1,4 hektārus — par velti vispār. Es biju domājis, ka viņš man palīdzēs, viņš bija pirmajā reizē atstājis ļoti labu iespaidu.

Bet… - Kas vēl šajā tirgū darbojas bez ārzemniekiem un Plauža?

- Pārsvarā ir starpnieki. Man pašam ir bijuši gadījumi, kad man piedāvā manas zemes. Rīgā es zinu dažus cilvēkus. Uzvārdus es neteikšu, tāpēc ka tie ir normāli cilvēki, tik tiešām nopietni cilvēki, kuri, ja saka, tad dara. Bet tādi ir uz pirkstiem saskaitāmi. Lielākā daļa ir tādi, kuri vienkārši sasola.

- Kā jūs jūtat, kuru zemes gabalu vajag pirkt?

- Tagad cenas ir cēlušās, un man ir kam pārdot. Repše, piemē​ram, neatradīs, kam pārdot.

- Kāpēc jūs varat atrast?

- Nezinu, pats brīnos.

- Bet ir dzirdēts, ka Kokalis, Masteiko ar zemēm tagad ņemas.

- Nu, Masteiko, ko viņš. Es pats esmu vienreiz ar viņu ticies, — man nepatīk tādi cilvēki, kas tēlo no sevis tur lielu miljonāru. Es vispār ar visiem šitiem miljonāriem, kas te Latvijā ir, darījumus netaisu.

Es uzskatu, ka viņi nav spējīgi samaksāt normālu cenu. Viņi iedomājas, ka, ja reiz viņi ir miljonāri, tad visu var dabūt par velti. Mani interesē lieli darījumi, bet viņi grib tā — ja prasa samaksāt miljonu, tad pirkt tikai tad, ja paši varēs dabūt 3 miljonus.

- Un kā jūs tos ārzemniekus atrodat?

- Var teikt, ka mani atrod paši.

- Cik ilgu laiku jums aizņem viena darījuma slēgšana? .

- Es esmu ātrs cilvēks, man patīk ātri viss. Kad es uzsāku, vispār mani visi apbrīnoja, — dienas laikā es nokārtoju zemesgrāmatu un pārdevu. No rīta agri, sešos braucu ar taksatoru, astoņos tikos zemes gabalā jau ar mērnieku, tas divu stundu laikā uzzīmē plānu, uztaisa projektu, uztaisa vērtējumu, pēc stundas ierakstu zemesgrāmatā un pārdodu. Dienas laikā — nopirku par 800 latiem, pārdevu par 10 tūk​stošiem latu.

Tagad mani tādi mazi darījumi neinteresē, es katru dienu naudu nenopelnu, lielam darījumam paiet citreiz mēnesis. Lai jūt to naudu. Varbūt es esmu izlaidies. Un arī ar ēdieniem es esmu izlaidies. Es, piemēram, nezinu, kur Rīgā ēst, man viss ir apnicis. liet peļņai ar zemēm palikuši, augstākais, divi gadi. Viss jau nezin pa cik reizēm jau pārpārdots, un tā viss tas bizness beigsies. Un pārsvarā lielākā daļa zemju piederēs ārzemniekiem.

- Toties tagad normāli pa ielām varat staigāt, nav bail, ka nolaupīs, šaus, spīdzinās?

- Nu, velns viņu zina, tas ir liktenis, ko tu tur izdarīsi. Es baznīcā neeju, bet, kas lemts, tas lemts.

Taču tagad es nevienam vairs ne​maksāju, man nav "jumta", tie laiki ir beigušies.

Ja es dzīvotu Krievijā, es varbūt būtu miljardieris, lūr ir lielas masas, cilvēkiem lielas naudas.

Bet… "nogriezīs". Un ātri, — te vēl viss ir bijis un ir samērā mierīgi…

Jā, Latvijas lielākais zemes īpašnieks acīmredzami ir atguvies no kādreizējiem dramatiskajiem notikumiem, — un, protams, arī citi Latvijas miljonāri nebūtu par tādiem kļuvuši, ja nespētu ne tikai atkal un atkal sākt no gala, bet arī dažādos veidos pastāvēt par sevi: 90. gadu sākumā par īstu modes kliedzienu kļūst personiskie ieroči — tie ir faktiski visiem, no Raimonda Gerkena līdz Andrim Grūtupam ("Agrāk daži pat gulēt likās ar pistoli," atminas pēdējais). Netiek noniecināti arī miesassargu pakalpojumi — vēl pirms pāris gadiem pat Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferenci vērīgi pārlūko vairāki vērīgi vīri, savukārt Andris Grūtups personisko miesassargu noalgo jau gadu pirms brīža, kad 1998. gada beigās pie viņa biroja Rīgā atskan spēcīgs sprādziens. (Protams, arī saistībā ar šo atgadījumu neviens netiek notiesāts, lai gan pats advokāts teic, ka pietiekami labi nojaušot, kurš un kādu iemeslu dēļ to pasūtinājis.)

Savukārt tirgo​nis Raimonds Gerkens ar "ēnu" apkārt staigā vēl joprojām.

Protams, pašlaik "jumtu" (to iepriekšējā izpausmē) loma aizgājusi pagātnē, bet tas nenozīmē, ka miljonārs 21. gadsimta Latvijā var justies pilnīgi drošs — it īpaši jau tad, ja viņš iesaistīts asā konkurences cīņā vai šaubīgos darījumos. Jo razborkas tādā vai citādā veidā turpinās: 2002. gadā uzņēmums "Viks & Ko", kas nodarbojas ar detektīvu un apsardzes pakalpojumiem, veic patiesi grandioza apjoma aktivitātes, lai piesaistītu Finanšu policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un prokuratūras uzmanību it kā nelikumīgiem darījumiem miljonāru Aleksandra un Gaļinas Osipkovu kompānijā "Magnāts"; gadu vēlāk krievu presē parādās acīmredzami pasūtinātas publikācijas par diviem "Baltie International Bank" padomes locekļem, kuri Ukrainā esot tiesāti un atzīti par vainīgiem dokumentu viltošanā un 19,9 miljonu valsts dolāru nolaupīšanā; četrus gadus pēc vira — kriminālās autoritātes Valērija Berlina —

noslepkavošanas viņa atraitne nāk klajā ar paziņojumu, ka šajā nāvē bijis ieinteresēts uzņēmējs un miljonārs Sols Bukingolts — un tā tālāk, un tā tālāk.

Neko nepalīdz ari turēšanās "mierīgos ūdeņos": vēl pavisam nesen nepatīkamus brīžus veikalu tikla "Nelda" īpašniecei Ilutai Kalniņai sagādā kāds provinces students, kura vecāki dēla skološanai izcirtuši un pārdevuši mežu. Neraugoties uz iekļūšanu prestižas augstskolas juridiskajā fakultātē, viņš tomēr nespēj atbrīvoties no aizvainojuma izjūtas par Fortūnas nelabvēlību. Dzīve blakus lielveikalam, no darba atlaisti paziņas, kārtējais Latvijas miljonāru saraksts, — visu šo faktoru kopums kļūst pat pamatu lēmumam piespiest miljonāri padalīties ar 150 tūkstošiem eiro. Viss tiek darīts pēc labākajiem kino paraugiem: lai sāktu šantāžu, students sākotnēji ievāc ziņas par upuri — kur dzīvo, kāds ir ģimenes stāvoklis, cikos nāk mājās utt. Šis izpētes rezultātā top ar velokurjeru nogādāta draudu vēstule, kurā norādīts, ka nemaksāšanas gadījumā sākumā gaisā uzlidos viens supermārkets, pēc tam vēl divi. Taču Latvijas miljonāri no savas naudas nešķiras tik viegli kā kinofilmu varoņi: itin drīz šantāžists nonāk policijas rokās, nekavējoties paziņojot, ka tikai daļu no miljonāres izspiestās naudas vēlējies paturēt sev, savukārt pārējā bijusi paredzēta atdošanai nabagiem…

Jā, lai cik nomierinoši skanētu "Lido" saimnieka Gunāra Ķirsona vārdi "Latvijas Avīzei" saistībā ar Daiņa Peimaņa slepkavību: "Ja uzņēmējs strādā godīgi, ar viņu tādām lietām nevajadzētu notikt. Es varu brīvi elpot tādēļ, ka ari pārējiem es ļauju brīvi elpot!", ir labi izprotams toreizējā "Latvijas Krājbankas" prezidenta Arnolda Laksas pirms dažiem gadiem publiski paziņotais: "Normālā sabiedrībā cilvēks varētu lepoties, ja viņu nosauc par miljonāru, bet mūsu kriminālajā situācijā kautrība ir saprotama." Taču reizē interesants no mūsu īpaši turīgo līdzpilsoņu psiholoģijas viedokļa ir fakts, ka iekļaušana miljonāru sarakstā diezgan bieži liek cilvēkam pārvērtēt savu līdzšinējo dzīves stilu un attieksmi pret publicitāti.

Vēl 2002. gadā apgāda "Zvaigzne ABC" lielākā īpašniece un vadītāja Vija Kilbloka, pirmoreiz iekļauta Latvijas miljonāru sarakstā, mitinās daudzdzīvokļu mājā un presei atzīst: "Daudzi cilvēki saka — man beidzot vajadzētu sākt dzīvot… Iespējams, viņi ar to domā slēpošanu Alpos un niršanu okeānos. (..)

Nē, neesmu tik bagāta, lai varētu tā dzīvot. Man nav naudas, lai pirktu jahtas, — man nauda ir vajadzīga darbam." Taču paiet tikai divi gadi, Kilbloku ģimene jau mīt privātmājā Mežaparkā, un apgāda vadītāja tai pašai "Latvijas Avīzei" stāsta ko citu: "Man šķiet, ka cilvēks no materiālajiem labumiem kaut ko ļoti vēlas, ja viņš to nevar atļauties. Zinu, ka man ir daudz iespēju, un tieši tādēļ man nav nekādu īpašu vēlmju. (..) Esmu gatava svinēt jubileju, ja nodzīvošu līdz septiņdesmit gadiem un būšu pie labas veselības. Tad sev nopirkšu sarkanu Ferrari, pielikšu numura zīmi VK70 un, tracinot jaunos, braukšu ar ātrumu 50 ki​lometri stundā. Varētu to nopirkt jau tagad, bet tad šim pasākumam nebūs īstās "garšas"."

Tomēr reizēm pašsaglabāšanās instinkts nemazinās arī pēc iekļaušanas miljonāru sarakstā un iegūst visai dīvainas formas. Protams, neviens mūsu zemē "finanšu paslēpju" spēlēšanā nepārspēs to pašu Andri Šķēli, — šos laurus viņš nopelnījis kaut vai ar neskaitāmajām "Ave Lat grupas" uzņēmumu afērām. Taču viņš nav vienīgais: sevi joprojām neparko nevēlas atklāt ne "Rīgas piensaimnieka" patiesie īpašnieki, kuri gan ir viegli nojaušami un meklējami uzņēmuma vadītāju vidū, ne smaržu un kosmētikas uzņēmuma "Dzintars" lielakcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs, ne acīmredzami lielākais gigantiskā kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finieris" akcionārs Juris Biķis, kurš vienmēr rūpīgi slēpis kompānijas akcionāru sarakstu, bet pats sevi dēvējis tikai par "algotu menedžeri" (kuru nu kompānijas vadītāja krēslā nomainījis dēls Uldis). Šajos gadījumos akciju un reizē ar to arī miljonāra statusa īpašnieki ir viegli pamanāmi, taču Latvijā vēl joprojām ir ne mazums kompāniju, kuru miljonus ieguldījušie latviskas izcelsmes īpašnieki slēpjas jau grūtāk pieejamās vietās — ārzonas kompānijās. Protams, šeit nav nekā krimināla — ārzonu kompāniju dibināšana Latvijā nekad nav bijusi aizliegta. Taču fakts: lai gan daudzu ofŠoru īpašnieki — miljonāri ir legalizējušies, vēl joprojām nav skaidfcs ne tas, kas īsti slēpjas aiz "Ogres komercbankas" īpašniecēm — ārzonas kompānijām "Visarine Investments LLC" un "Lort Finance LLC" (kopējās oficiālās investīcijas — 2,1 miljons latu), ne tas, kam pieder ofsors "Inves Impex LLC" — gandrīz puses olu fabrikas

"Balticovo" īpašnieks, ne tas, kuri ir patiesie akcionāri kādreiz slavenajā "Software House Rīga" (formālā īpašniece — Maurīcijā reģistrētā "Nexus Corporation") un milzīgajā medikamentu vairumtirdzniecības kompānijā "Recipe Plus". Šo sarakstu var turpināt un turpināt — Latvijas lielāko investoru sarakstā atrodami daudzi desmiti ārzonas kompāniju ar acīmredzami latvisku izcelsmi, un tikai dažām no tām īpašnieki ir pietiekami skaidri: te pieminami gan bijušie VDK štata darbinieki Vladimirs Komogorcevs un Juris Šabašovs (ofsors "Woodison Trading LLC" kompānijās "Vudisona termināls" un "VL Bunkerings" ieguldījis apmēram 2,8 miljonus latu), gan bijušais plastmasu rūpnieks Daumants Vītols un islandietis Gisli Reinisons (uzņēmumi "Latvian Holding S. A." un "Nordic Industries Limited" Latvijā ieguldījuši vairāk nekā pusotru miljonu latu), gan "Kolonnas" grupas līdzīpašnieki Jānis Lasmanis un viņa dzīvesbiedre Ieva Plaude, gan vēl citi Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis.

Neviens gan šajā jomā nepārspēs Ventspils uzņēmumu īpašniekus — ir vairāk nekā skaidrs, ka miljonāru, piemēram, uzņēmumos "Ventbunkers", "Ventamonjaks", "Latvijas Naftas tranzīts" un "Kālija parks" ir krietni vairāk, nekā tas izskatās, taču… liela to daļa paslēpusies gan aiz ārzonas kompānijām, gan aiz krustām šķērsām saslēgtiem līgumiem, kuri bieži vien krasi maina šķietamo īpašnieku struktūru.

Kam tas vajadzīgs? "Mūsu kompānija maksā desmitus miljonu latu. Cilvēki ieguldījuši milzīgu naudu un pašreizējos apstākļos nevēlas afišēt savus vārdus," skan "Latvijas Naftas tranzīta" un arī Latvijas miljonāru saraksta pārstāvja Vladimira Solomatina publiskais skaidrojums. Bet kuri ir šie cilvēki un kur tad viņi ņēmuši šo naudu? Ņemot vērā joprojām dzīvo tiesībsargāšanas iestāžu interesi, atbilde uz šo jautājumu jau vistiešākajā mērā skar Latvijas miljonāru pašsaglabāšanās instinktu: saskaņā ar "ventspilnieku" savulaik no "LatvijAs Krājbankas" prezidenta amata izspiestā Arnolda Laksas un no "Latvijas Naftas tranzīta" nozīmīgo akcionāru pulka gandrīz izspiestā Jūlija Krūmiņa versiju, "milzīgās naudas" ieguldītāji ir tie paši latvju bāleliņi — Ventspils amatpersonas, kuras privatizēšanas līdzekļus desmitu vai pat simtu miljonu latu apmērā ņēmušas, kādu laiku ar starpniekfirmu palīdzību noslaucot kādrei​zējo Ventspils valsts tranzītuzņēmumu peļņu.

Ieklausoties vēl citos miljonāros, kļūst skaidrs, ka bieži vien svarīgāks par pašsaglabāšanās instinktu ir cits "finansiālā kautrīguma" iemesls — ari 21. gadsimta sabiedrībā nezūdošā izpratne par miljonāru tajā daudzu apskaustajā, bet daudziem derdzīgajā veidolā, kāds, šķiet, nemainīgs saglabājies kopš Kārļa Marksa darbu pārstrādāšanas viegli sagremojamu komiksu formā. Tā vien šķiet, ka par tipisku miljonāru joprojām tiek uzskatīts resnais vīrelis no padomjlaiku karikatūrām, kurš ar šampanieša pudeli rokā, cigāru zobos un neiz​trūkstošo cilindru galvā sēž uz milzīgas dolāru kaudzes. Šis tēls vīd acu priekšā, ieklausoties pat visfilozofiskāk noskaņotajos Latvijas miljonāros — nu, piemēram, bijušajā baņķieri Vilnī Vītoliņā: "Ja sasummēt visus manus aktīvus — dzīvokļus, mašīnas, mājas, vecās mēbeles,— miljons sanāks. Bet reāls miljonārs — tas ir tāds cilvēks, kurš var ņemt un ielikt miljonu keisā, lai iedotu prāvu kukuli kādam mūsu svarīgajam ierēdnim."

Vai kā "īsta miljonāre" jūtas Dzintra Uibo — īpašniece kompānijā "Amaija", vienā no trim lielākajām bērnu preču tirgotājām Latvijā? "Absolūti nejūtos. Materiālajā ziņā jūtos stabili tik daudz, ka varu nodrošināt savai ģimenei normālus apstākļus." Ventspils tranzīta finanšu plūsmu kontrolētājs Vladimirs Solomatins: "Šodien miljonārs ASV dolāros, rit Krievijas rubļos, bet parit Mongolijas tugrikos. Viss ir nosacīti." Azartspēļu kompānijas "Admirāļu klubs" īpašnieks Jānis Dāvis: "Kurš teica, ka es esmu miljonārs? Laikraksti, žurnāli? Miljonārs ir stiepjams jēdziens. Pēc kādiem kritērijiem cilvēku ieskaita šajā kategorijā? Pēc skaidrās naudas kabatā? Gribat, maku parādīšu? Man nav tādas naudas." Andrejs Ceplītis: "Mēs nebraucam ne ar helikopteriem, ne ar luksusa mašīnām.^' Naudas mijējs Juris Zuravļovs: "Mums faktiski katrs biznesmenis nav miljonārs, jo nevar izcelt no seifa "dzīvu" miljonu uz galda." Zemnieks — miljonārs Gunvaldis Sproģis: "Lai ari saimniecība var būt šādas naudas vērta, es miljonu izprotu citādāk, proti, kā brīvus, neapgrūtinātus līdzekļus."

Tā arī ir viena no lielākajām kļūdām — uzskatīt, ka īsta miljonāra galvenā pazīme ir "miljonāra

cienīgs dzīves veids" un "miljons seifā". (Tiesa, ir arī otra galējība — piemēram, būvnieks Valdis Kalnozols publiski ir paziņojis, ka, viņaprāt, par miljonāriem uzskatāmi arī visi "pensionāri, kuriem Rīgas centrā pieder daudzstāvu mājas".) Kaut gan jau 90. gadu sākums parādīja, cik nepamatoti ir sasaistīt platību un izšķērdīgu dzīvesveidu ar cilvēka reālo mantisko statusu, šāds uzskats tiek propagandēts vēl joprojām: lūk, vienā vienīgā žurnāla "Privātā Dzīve" numurā 2004. gada novembrī atrodami veseli divi jaunatklāti "miljonāri" — gan "uzņēmējs un miljonārs" Gundars Ūdris, kurš pēc darba viesnīcas "Tūrists" restorānā 1993. gadā atvēris pāris bārus, spēļu automātu zāles, autostāvvietas un striptīzklubu, bet nu radījis "naktsklubu Latvijas miljonāriem un īpaši turīgiem cilvēkiem", gan "nekustamo īpašumu biznesmenis, miljonārs un autosportists" Nils Trapāns, kurš Parīzes—Dakāras rallijā "tusējies ar Nagla ekipāžu" un dzīvojis "pasaules greznākajā viesnīcā".

Bet kas patiesībā pieder šiem "miljonāriem"? No pirmā acu uzmetiena Nilam Trapānam tiešām klājas gluži pieklājīgi — trīs kompānijās viņš ir vienīgais īpašnieks, vēl divās viņam pieder prāvas kapitāldaļu paketes. Taču… izrādās, ka SIA "Auto pasāža" ("miljonārs" ir vienīgais īpašnieks, pamatkapitāls — minimālie Ls 2000) uzsākts likvidācijas process. SIA "Astros", kur Nilam Trapānam pieder 100% no 2100 latu pamatkapitāla, — tas pats skumīgais finišs. SIA "Vertex un Forsman", kurā "miljonāram" pieder 40% no jau atkal 2000 latu pamatkapitāla, pēdējoreiz darbības pārskatu iesniegusi tālajā 2000. gadā. SIA "Nils Trapāns" (100% no 2000 latiem) reģistrēta 2001. gada jūnijā, par 2003. gadu darbības pārskatu nav iesniegusi, savukārt 2002. gadā apgrozījusi nepilnus 14 tūkstošus latu un nopelnījusi Ls 1274.

Vēl gan Nila Trapāna īpašumā bijušas arī kapitāldaļas SIA "Pilna servisa līzings" un SIA "Tizorp", no kurām viņš šķiries 2004. gadā. Vai izdevīgi, miljonāra statusu apliecinoši darījumi? Tā neizskatās, ņemot vērā, ka 2003. gadu pirmā kompānija beigusi ar 84 tūkstošu latu zaudējumiem, bet otrā nav iesniegusi nevienu pašu darbības pārskatu. "Miljonāra" vienīgā jaunā uzņēmējdarbības cerība — SIA "Māja. Zeme. Būve" (pamatkapitāls jau atkal ir minimālie 2000 latu, no kuriem N. Trapānam pieder puse), kas gan darbību uzsākusi tikai 2004. gada sākumā. Tiesa, vēl trūcīgāks izrādās Gundars Ūdris, kuram oficiāli tik vien pieder kā individuālais uzņēmums "Gundars", kā ari puse kapitāldaļu SIA "Upes kuģis" (kuģīša "Liepāja" īpašniece). Savu kompāniju "Gundars un Ko" G. Ūdris likvidējis jau tālajā 1995. gadā, bet no 50% kapitāldaļu SIA "MGM" 1000 latu nominālvērtībā šķiries 2001. gadā.

Bet varbūt šo "miljonāru" īstā bagātība ir nekustamie īpašumi? Ātra ielūkošanās zemesgrāmatu informācijā izgaisina arī šo pieļāvumu: Gundara Ūdra īpašumā ir tikai viens nekustamais īpašums Rīgā, Bērzupes ielā 21, kā ari dzīvoklis Tapešu ielā 55. Arī pilns Nila Trapāna nekustamo īpašumu uzskaitījums nav daudz iespaidīgāks: tik vien te ir kā zeme un ēka Rīgā, Mežmalas ielā 1, kā arī zeme Aizkraukles rajona Bebru pagastā ("Mazie Bebri") un Garkalnē ("LejasSmenas"). Turklāt vērtīgākie no šiem īpašumiem ir apgrūtināti ar hipotēkām un kredītiem: "miljonāra" Nila Trapāna Mežmalas ielas īpašums vēl tikai pagājušā gada novembrī par 212 tūkstošiem latu ieķīlāts "Parex bankā", savukārt Gundars Ūdris "Hansabankā" ieķīlājis gan Bērzupes ielas īpašumu (Ls 75 tūkstoši), gan pat Tapešu ielas dzīvokli (Ls 12 tūkstoši). Šādi "miljonāri" Latvijā — tāpat kā visā plašajā pasaulē — ir bijuši atrodami visos laikos. Tikmēr patiesība ir savas kapitāldaļas dārzeņu pārstrādes uzņēmumā "Spilva" par vairākiem miljoniem pārdevušajai Lolitai Bemhenai — bagātība nav plātīga, "būt līdzīpašniekam nenozīmē pilnu seifu ar naudu, kā to rāda kino". "Mums ir aktīvi par pusotru miljonu latu — traktori, ekskavatori un cita tehnika.

Te vajag tikai ņemt vērā, ka, ja ir pasūtījumi, īpašums strādā, ja nav, viss stāv," saka tehnisko būvju kompānijas "Tilts" lielākais īpašnieks Sergejs Gridņevs. "Mēs paši vislabāk zinām, kas tad ir tie miljoni.

Cilvēki domā, ka viņam ir miljons kabatā, taču šī summa veidojas, saskaitot kopā īpašumus, iekārtas, zemi," par savu vīru, maizes ceptuves "Lielezers" īpašnieku Normundu Bomi saka viņa sieva Lāsma, kura joprojām ir ceptuves ražošanas procesa vadītāja.

Tieši tā viss ir arī pasaules visīstākajā "miljonāru zemē". Tiesa, jau pieminētais būvnieks Valdis

Kalnozols laikrakstam "Vakara Ziņas" apgalvo, ka "Latvijā bagātākie cilvēki pēc Amerikas standartiem ir tādi, kuri tikko pārkāpuši pāri mazā uzņēmēja slieksnim". Tomēr ASV miljonāru pētnieki acīmredzot ar Latvijas dēla domu graudu nav iepazinušies, un līdz ar to tipiskais ASV miljonārs, kā izriet no visā pasaulē atzītās Tomasa Stenlija grāmatas "Miljonārs kaimiņos", ir vidēji 54 gadus vecs trīs bērnu tēvs, kurš precējies jau 28 gadus (turklāt ar vienu un to pašu sievieti), par auto nekad nav maksājis vairāk kā 41 tūkstoti dolāru un joprojām uzcītīgi strādā un investē, kas kopumā viņam ļauj nodrošināt vidējos mājsaimniecības gada ienākumus 749 tūkstošu dolāru apmērā. Protams, arī te ir pietiekami mūsu baņķiera Valērija Belokoņa tipa miljonāru — rokā mūžīgais cigārs, kabinets pilns ar "Belokoņa V' kokgriezumiem, uz ielas stāv rolsroiss ar valsts reģistrācijas numuru VIP un milzu džips ar īpašnieka dzimšanas dienas datumu valsts numura zīmē. Taču kopumā "īstās miljonāru zemes" īsto miljonāru galveno nodarbju saraksta pirmajās vietās nebūt nav joņošana ar jaunāko "Ferrari", cigāra kūpināšana vai izklaide ar garkājainām modelēm.

Saskaņā ar Tomasa Stenlija pētījumu datiem biežākās ASV "pelēcīgo miljonāru" dzivesstila aktivitātes, sākot ar visiecienītāko, ir kopēja laika pavadīšana ar bērniem un/vai mazbērniem, draugu izklaidēšana, investīciju plānošana, fotografēšana, noraudzīšanās bērnu sporta nodarbēs, konsultēšanās ar investīciju padomdevēju, studijas (galvenokārt mākslas vai jau atkal investīciju), dievkalpojumu apmeklēšana, veselīga skriešana, dievlūgšana un neveselīga uzkošana "McDonald's" vai "Burger King".

Savukārt tikai trīspadsmitajā vietā ir golfs, bet vīnu kolekcionēšana, traukšanās ar džipu un iepirkšanās lepnajā "Saks Fifth Avenue" atrodama pašās saraksta beigās.

Atbilstoši "nepareizi" ir arī pašu amerikāņu miljonāru minētie veiksmes galvenie faktori, kuru vidū visbiežāk tiek nosaukts — saturieties nu! — godīgums pret visiem cilvēkiem, pašdisciplīna, spēja saprasties ar cilvēkiem, laulātā drauga atbalsts, smags darbs, mīlestība uz savu darbu un karjeru, stipras līdera īpašības, uz sacensību un konkurenci gatavs raksturs, spēja pašorganizēties, talants pārdot savas idejas un produktus, gudra investēšana, spēja saredzēt citu nesaskatītas iespējas, "pats sev saimnieks" statuss, gatavība pareizajā brīdī finansiāli riskēt, labi padomdevēji un vēlme tikt respektētam. Tikai daudz tālāk tiek minēts augsts intelekts, veiksme, traucējošas kritikas neievērošana un skolas beigšana labāko vidū.

Ja pat tādi sabiedrībā pazīstami bagātnieki kā Raimonds Gerkens un Jānis Lasmanis atzīst, ka nepērkot jaunas automašīnas ("pietiek mašīnai izbraukt aiz rūpnīcas vārtiem, nobraukt 500 metrus — un tā uzreiz zaudē 20 procentus cenas. Kāpēc velti tērēt naudu?"), tad kādēļ lai Latvijas vidusmēra miljonārs būtu citādāks? Un tā arī ir — ar katru gadu, paplašinoties Latvijas miljonāru sarakstam, tajā aizvien vairāk kļūst plašākai sabiedrībai pilnīgi nezināmu cilvēku, kuri nekad nav uzskatījuši par nepieciešamu visos preses izdevumos demonstrēt savu māju iekārtojumu, skapju saturu, automašīnas, motociklus, kaklasaites, tērpus un (ne)laulātos draugus. Šie cilvēki, kā to uzskatāmi parāda viņu kompāniju un zemnieku saimniecību publiski pieejamie darbības rezultāti (jā, jau pāris gadus vietu Latvijas miljonāru sarakstā to īpašniekiem var nodrošināt arī plaukstošas zemnieku saimniecības), gadu pēc gada ir cītīgi strādājuši, lai šādā veidā — un nevis rūpējoties par maksimāli biežu iekļūšanu dzeltenās vai kādas citas preses slejās — kļūtu turīgāki, turīgāki un turīgāki.

Protams, ka ik gadu Latvijas miljonāru vidū parādās arī faktiski nevienam nezināmi ļaudis "no nekurienes" — cilvēki bez redzamas uzņēmējdarbības biogrāfijas, kam miljonāra statuss formāli pienākas, pateicoties uz viņu un tikai viņu vārda veiktiem kapitāldaļu, nekustamo īpašumu vai citiem ievērojamiem darījumiem. Nemaz nerunāsim par mistisko Latvijas iedzīvotāju (jeb pilsoni) Aleksandru Timohinu, kurš 2003. gada martā 6,95% Krievijas sulu un piena ražotāja "VimmBiļļDann" akciju it kā pārdod par 60 miljoniem dolāru, vai "Milenu Vaineri" — Latviju jau 1978. gadā pametušo Ludmilu Koroļovu, kura preses slejās tiek pieminēta pēc aresta 2001. gadā, kad tiek apsūdzēta daudzmiljonu fiktīva eksporta organizēšanā. Ņemsim, tā sacīt, taustāmākus piemērus — teiksim, "Parex bankas" prezidents Valērijs Kargins laiku pa laikam ar ironiju piemin "cilvēkus ar nesaprotamiem kapitāliem,

teiksim, zemniekus, kas kļuvuši par miljonāriem un nopirkuši lielus uzņēmumus".

Te acīmredzami tiek domāts "zemnieks" Stefans Rāzna: neraugoties uz trūcīgo dzīvesveidu, viņš joprojām skaitās varbūt sev, bet varbūt arī citu uzdevumā savulaik iegādāto 10,93% "Latvijas Krājbankas" akciju īpašnieks. Un līdz ar to — vismaz formāls miljonārs. Taču "Krājbankas zemnieks" nav vienīgais "cilvēks no nekurienes". Lūk, Jurijs Šapurovs un Andrejs Svirčenkovs, tagad faktiskie "Lateko bankas" saimnieki, pie finanšu apvāršņa nopietni parādās tikai 2003. gada decembrī. Iepriekš viņu oficiālā uzņēmējdarbība Latvijā ir aprobežojusies ar pāris nelielām kompānijiņām, taču nu abi vīri pēkšņi iegādājas pa 750 tūkstošiem akciju no līdzšinējiem bankas akcionāriem, savukārt nākamā gada laikā nopērk vēl pa 9,36 miljoniem akciju no līdzšinējā bankas lielākā akcionāra "Mono". Tāpat arī miljonus vērtais veikalu tīkls "Drogas" uz laiku tiek pārdots ne iepriekš, ne pēc tam ievērojamu kompāniju līdzīpašniekos nereģistrētam Dmitrijam Palagutam (plašāk par šo darījumu lasiet nodaļā par cīņām ap mantojumiem un laulību līgumiem).

Papildus "cilvēku no nekurienes" un finanšu paslēpju faktoram nedrīkst piemirst arī "neredzamos" līgumus, kuri var būtiski mainīt priekšstatus par vienas vai otras personas mantisko statusu. Tā, piemēram, cilvēks, kurš ņemtu vērā tikai oficiālo reģistru datus, būtu pārliecībā, ka Latvijā nule pēkšņi parādījušās divas gados ļoti jaunas miljonāres — kā nekā oficiāli par 20,12% "Baltikums apdrošināšanas grupas" un 52,66% pārapdrošināšanas sabiedrības "Rīga Re" akciju īpašniecēm kļuvušas 1982. gadā dzimušās Jeļizaveta un Nataļja Peškovas. Savukārt zinātāji noteikti ņems vērā, ka, piemēram, Nataļja jau 2003. gada 9. maijā ir pabijusi pie zvērināta notāra un oficiāli pilnvarojusi līdzšinējo akcionāru — laikam taču savu tēvu Sergeju Peškovu veikt visas darbības ar viņas īpašumā nodotajām "Baltikums apdrošināšanas grupas" akcijām — "pārdot, dāvināt, mainīt, ieķīlāt, apgrūtināt ar lietu tiesībām utt."…

Toties gadījumos, ja miljonu mantības īpašnieks nav noslēdzis kādas publiski neatklātas vienošanās, parādās nākamais jautājums — par īpašumu novērtējumu. Kā tad iespējams precīzi pateikt — lūk, viņš noteikti ir miljonārs? Galu galā Latvijā tāpat kā citviet pasaulē publiski nav pieejamas ziņas par konkrēta cilvēka bankas kontu stāvokli un nomaksātajiem nodokļiem. Tiesa, vēl jau paliek oficiālie reģistri, kuros uzskaitītas kapitāldaļas, akcijas, atrodami arī nekustamie īpašumi, ziņas par ieķīlāto mantību, tomēr arī tajos velti meklēt atbildes uz jautājumu — cik tad īsti ir vērtas tās vai citas kapitāldaļas, akcijas, nekustamie īpašumi?

"Lai zinātu, cik kas no īpašumiem īsti ir vērts, laiku pa laikam kaut kas ir jāpārdod," noteic "Mono" holdinga boss Mihails Uļmans, stāstot par šķiršanos no pārvadājumu kompānijas "Mono Transserviss".

Un, ja tā saka pat uzņēmuma īpašnieks, ko teikt par vērtētājiem no malas? Vērtīgi īpašumi oficiālajos reģistros bieži var izskatīties pēc nenozīmīgiem krāmiem, savukārt aiz milzīgiem statūtkapitāliem var slēpties vēl milzīgākas finanšu bedres. Tā, piemēram, ekstravagantās biznesmenes Irēnas Pulkinenas nekustamie īpašumi, oficiāli uzskaitīti zemesgrāmatās, nerada īpaši pārliecinošu iespaidu — tik vien te ir kā daži dzīvokļi, dažas māju domājamās daļas un pāris zemes gabali. Savukārt, lūk, kā viņa savus īpašumus vērtē pati (saglabāts oriģinālais rakstības stils): "Zemesgrāmata Nr. 578, īpašums Mežaparkā Bergenas ielā 1/3 kapitāli izremontēta 500 m2 savrupmāja un 4123 m2 zeme, tikai zemes gabala tirgus vērtība bez savrupmājas Mežaparkā ir 150—200 euro par lm2. Minēto īpašumu esmu iedevusi "Latio" tirdzniecībai par 1 400 000 euro.

Zemesgrāmata Nr. 22693, īpašums Mežaparkā Ščecinas ielā 6 ēka 200 nr un zeme 3300 nr, tikai zemes tirgus vērtība ir 660 000— 700 000 euro.

Zemesgrāmata Nr. 25255, īpašuma domājamā daļa Mežaparkā Siguldas prospektā 30 1/2 no ēkas un 2800 nr zemes, tirgus vērtība ir 270 000—300 000 euro. ( Zemesgrāmata Nr. 752, zemes gabals Baltezera krastā, tirgus vērtība ir 200 000 euro.

Zemesgrāmata Nr. 1231, īpašuma domājamā daļa Ģertrūdes ielā 30 veikalu telpas I stāvā 150 m2 , tirgus vērtība 300 000 euro.

Zemesgrāmata Nr. 122184, ekskluzīvi izremontēts 340 nr dzīvoklis ekskluzīvi izremontētā ēkā Elizabetes ielā 17, tirgus vērtība ir 680 000—700 000 euro.

Zemesgrāmata Nr. 122183, ekskluzīvi izremontēts 200 m2 dzīvoklis tajā pašā ēkā, tirgus vērtība 400 000—420 000 euro.

Zemesgrāmata Nr. 23115,4 stāvu ēka Vecrīgā Grēcinieku ielā 1, maijā nodota ekspluatācijā pēc kapitālā remonta, tirgus vērtība 3 000 000 euro. Man pieder 1/2 no minētā īpašuma.

Zemesgrāmata Nr. 16012, kapitāli izremontēts divistabu dzīvoklis Vecrīgā, Vāgnera ielā, tirgus vērtība ir 140 000 euro.

Zemesgrāmata Nr. 998417, 1/2 no kapitāli izremontēta dzīvokļa Basteja bulvārī, tirgus vērtība ir 60 000 euro.

Visi augstākminētie īpašumi, kā arī šajā sarakstā neiekļautie īpašumi, kuri reģistrēti uz juridiskām vienībām, nav un nekad nav bijuši apgrūtināti ar hipotēkām. Vienīgais īpašums, kas ir apgrūtināts ar hipotēku ir Vecrīgā, Jēkaba ielā 3/5 kapitāli izremontēta 4 stāvu biroja ēka, kuras tirgus vērtība ir 2 500 000 euro. Uz šo ēku par labu "Hansabankai" ir 400 000 $ hipotēka, tā kā man pieder 1/2 no šī īpašuma, tātad attiecīgi mana kredīta summas daļa ir 200 000 $."

Savukārt to, cik vērta var būt viena turīga — kaut arī viegli skandaloza — laulātā pāra mājsaimniecība, parāda pablēdīgā uzņēmēja Genādija Tovanceva un viņa sievas Ritas jau 1994. gadā slēgtais laulību līgums. Protams, laiki ir citi, un tomēr minētās starp sievu un vīru sadalītās mantas cenas ir pamācošas, spriežot par to, kas ir un kas nav miljonārs: šeit ir saimniecības bloks ar virtuvi, kamīna zāli un katlu māju (310 400 dolāru vērtībā), atklātais peldbaseins (121 000 dolāru), tenisa korts ar pārsegumu un iekārtām (76 000 dolāru), dušas ēka (21 300 dolāru), žogs (156 000 dolāru), dekoratīvais āra kamīns (37 000 dolāru), mēbeles (177 tūkstoši dolāru), paklāji (16 000 dolāru), divi televizori (10 000 dolāru), mūzikas aparatūra un datori (15 000 dolāru), vēl viens žogs (48 000 dolāru), kā arī cita iedzīve gan mēbeles, gan trenažieri, gan atlētikas komplekti.

Nekādu universālu risinājumu nedod arī Komercķīlu reģistra dati — lai gan konkrēta persona var būt reģistrēta kā daudzmiljonu ķīlas devēja un no tā izriet, ka tai piederošais ieķīlātais īpašums ir šos miljonus vērts, vienmēr iespējamas dažnedažādas nianses. Klasisks piemērs — darījums 2001. gadā, kad optikas kompānija "Latvijas Universitātes Optometrijas centrs" iegādājas konkurējošo uzņēmumu "Vision Express" un uz katra "Optometrijas centa" līdzīpašnieka vārda tiek reģistrēts pa vairākmiljonu komercķīlai. Tātad — Latvijā parādās seši jauni miljonāri? Nē, tomēr ne: viens no šiem sešiem, Gatis Kokins, kurš oficiāli reģistrēts kā 3,93 miljonu latu komercķīlas devējs, to izskaidro gandrīz vai uz pirkstiem — lai saprotams būtu, cik iespējams, katram: "1) Ir jāņem vērā, ka banka summu latos, līdz kurai sniedzas komercķīlas atbildība, nosaka maksimālu (..); 2) visiem ķīlniekiem, kas garantē kredītu, banka nosaka augstāko atbildību (..). Tāpēc, lai arī kredītu "Vision Express" iegādei Latvijā un Lietuvā garantēja seši dalībnieki, ieķīlājot savas daļas, katrs no viņiem atbild par pilnu summu, nevis par 1/6, kā varētu sagaidīt. Pirkuma brīdī "Vision Express" Latvijā un Lietuvā tīrā aktīvu vērtība bija Ls 1 780 514. Savukārt SIA "Optometrijas serviss" (kas ir nopircis "Vision Express" Latvijā un Lietuvā) tīrā aktīvu vērtība ir tuvu nullei, jo iepretim "Vision Express" Latvijā un Lietuvā kapitāla daļām aktīvos stāv atbilstošs parāds pasīvos, kuru caur SIA "Latvijas Universitātes Opto​metrijas centrs" ir finansējusi "Hansabanka".

Tāpēc man piederošās daļas būs ieguvušas vērtību 15% x Ls 1 780 514 = Ls 267 077 tikai pēc vairākiem gadiem, kad uzņēmums būs nodzēsis parādu ar saņemtajām dividendēm no "Vision Express" Latvijā un Lietuvā. Šis skaitlis ir ļoti attāls no 1 miljona ASV dolāru. Tā kā SIA "Optometrijas serviss" daļas ir bezvērtīgas, "Hansabanka" tās pat nav apķīlājusi. Tāpēc, lai iegūtu naudu "Vision Express" Latvijā un Lietuvā pirkšanai, papildus visām "Vision Express" Latvijā un Lietuvā daļām (kas sastāda galveno vērtību) ir apķīlātas arī dažas SIA "Latvijas Universitātes Optometrijas centrs" daļas. Tas liecina vienīgi par to, ka jauniegūtā vērtība — "Vision Express" Latvijā un Lietuvā — vēl ir jāizpērk no

bankas, bet neliecina, ka, teiksim, man piederošās SIA "Latvijas Universitātes Optometrijas centrs" daļas maksā vairāk par 1 miljonu ASV dolāru."

Vienalga sarežģīti, vai ne? Taču šāda tipa problēmas nav vienīgie sarežģījumi, kas jāņem vērā miljonāru meklējumos. Uz vēl kādu paradoksu laikrakstam "Vesti" norāda viens no diviem "Baltijas Krievu institūta" un saistīto mācību iestāžu īpašniekiem Valērijs Ņikiforovs: "Jā, "Baltijas Krievu institūtā" ir vairāk nekā 6000 studentu, jā, students maksā kaut kur no 900 līdz 1000 dolāriem gadā. Ja sareizināt,— sanāk nopietns skaitlis. Bet pēc statusa "Baltijas Krievu institūts" ir bezpeļņas organizācija.

Tāpat kā vairums privāto universitāšu visā pasaulē. Saskaņā ar likumu par bezpeļņas organizācijām dibinātājiem nav tiesību dalīt peļņu un ieguldīt savā kontā bankā. Mēs visu ieguldām attīstībā. Tiesa, mums, paldies Dievam, ir, ko ieguldīt. Jā, es esmu miljonārs, bet man nav naudas. Toties man ir institūts."

Taču šeit vismaz ir konkrētam cilvēkam piederoši konkrēti īpašumi, kuri ir oficiāli reģistrēti. Bet ko iesākt ar neapšaubāmi ļoti un ļoti turīgiem ļaudīm, kuriem, ja raugāmies publiski pieejamo datu reģistros, formāli nepieder faktiski nekas, — nu, piemēram, advokātu Andri Grūtupu? Tādos gadījumos jāķeras pie aplinku ceļiem: atceroties paša advokāta atzinumu, ka viņš nodrošina Inčukalna pagastam lielāko daļu no iekasētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa, jāvēršas pagasta padomes grāmatvedībā, kur ātri noskaidrojas — laikā no 1999. līdz 2003. gadam Inčukalns iedzīvotāju ienākuma nodoklī saņēmis vidēji 210—670 tūkstošus latu gadā. Vēl ņemot vērā, ka pagasta ieņēmumi ievērojami pieaug tieši gados, kad Andris Grūtups 10. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās naudas uzkrājumi (ja 10 summa pārsniedz 500 latu), bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi (ja to summa pārsniedz 500 latu). Norādīt katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu Ja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi tiek veidoti ārvalstu valūtā, tie norādāmi attiecīgās valūtas vienībās

Lappuse no patiesi unikāla dokumenta — Normunda Lakuča 2000. gada valsts amatpersonas deklarācijas, kurā uzņēmējs bija "godīgi" sarakstījis milzīgas summas eksotiskās valūtās, kuras viņš turklāt it kā turot skaidrā naudā. "It kā" — jo izrādījies, ka nevienai valsts iestādei nav tiesību pārbaudīt, vai tiešām skandalozais biznesmenis mājās tur milzu kaudzes taņgu un tugriku.

aktīvi darbojas daudzmiljonu lietās, var vienkārši aprēķināt: pat gadījumā, ja advokāts nodrošina "tikai" pusi pagasta iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu, viņa "veiksmīga gada" ienākumi vienalga lēšami virs miljona latu… ļā, tā tad arī ir tapis un top Latvijas miljonāru saraksts: pirmkārt, apkopojot un saliekot kopā datus no visām publiski pieejamajām datu bāzēm — Uzņēmumu reģistra, "Lursoft", Valsts zemes dienesta, zemesgrāmatām, Laulāto mantisko attiecību reģistra, Komercķīlu reģistra; otrkārt, rūgti nožēlojot, ka nepieejamas paliek gan Latvijas turīgāko cilvēku ienākumu deklarācijas, kuras ik gadu tiek iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā, gan ziņas par šo ļaužu banku kontu stāvokli, kurš saskaņā ar likumu publiski jādeklarē tikai valsts amatpersonām; treškārt, ievācot informāciju no visiem ne tik oficiālajiem avotiem, aptaujājot dažādu jomu ekspertus, ik dienu sekojot preses un ziņu aģentūru publikācijām un, cik iespējams, izvērtējot tajās atrodamo informāciju; visbeidzot, nedaudz apskaužot amata brāļus, kuri ik gadu veido Amerikas un pasaules bagātāko cil​vēku sarakstus.

Kāpēc šī skaudība? Galvenokārt jau tāpēc, ka kolēģiem tomēr ir vieglāk — skaitīt simtus miljonu un miljardus nav tik sarežģīti kā simtus tūkstošu un miljonus. Papildus tam, ka lielākās daļas pasaules miljardieru īpašumu novērtējums lielā mērā balstīts uz viņu kompāniju akciju biržas kursu, cits ir arī mērogs — Bila Geitsa kopējās mantas novērtējumā, kad runa ir par desmitiem miljardu dolāru, nekustamo īpašumu cena nav kaut cik būtiska, kurpretī Latvijas apstākļos, kad arī visbagātāko cilvēku īpašumi vērtējami tikai desmitos miljonu dolāru, ļoti nozīmīgs faktors var būt arī pāris Rīgas centra ēkas vai stratēģiski pareizās vietās izvietoti zemes gabali.

Ne velti "Kolonnas" grupas līdzīpašniece Ieva Plaude pirms vairākiem gadiem presē izsakās: "Latvijas lielākās privātās bankas akcionāriem Karginam un Krasovickim katram pieder vairāki miljoni.

Tai pat laikā Silvestrs Stallone par vienu filmu saņem 25 miljonus dolāru…" Šajā laikā gan mūsu bagātākie ir "pacēlušies" līdz kvalitatīvi augstākam turīguma līmenim, un vienalga: labi, ja uz desmit piecpadsmit roku pirkstiem mūsu valstī skaitāmi cilvēki, kuriem pieder tas, ko ASV "miljardieru paradīzē" — Silikona ielejā atbilstoši j^tekmīgā žurnāla "The Economist" skaidrojumam dēvē par "F**kYouMoney". Šis ne visai cenzējamais, taču izteiksmīgais termins apzīmē summu virs desmit miljoniem — summu, kura ir vajadzīga, lai cilvēks bez pārāk ekstrēmām vēlmēm atlikušo mūžu varētu pavadīt bez rūpēm un nepieciešamības strādāt.

Taču, protams, ir arī augstākais līmenis, kurš atbilstoši "The Economist" aplēsēm sākas virs 100 miljoniem dolāru. Ja neņemam vērā runas par miljardu, kuru Latvijai esot aizvīlis Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa domubiedri, šis statuss pilnīgi noteikti pienākas vismaz vienam latvietim — 1966. gadā lidmašīnas komandiera licenci ieguvušajam Jurim Georgam Miķelsonam, 1973. gadā dibinātās ASV aviokompānijas "American Trans Air" vadītājam un vienīgajam īpašniekam līdz pat 1993. gadam, kad uzņēmuma akcijas tika laistas publiskā apgrozībā. Savu superbagātnieka statusu gados vēl gluži jaunais (viņam vēl nav pat septiņdesmit) klaida latvietis saglabā arī pašlaik — "American Trans Air" ir desmitā lielākā ASV aviokompānija, kuras kopējie ieņēmumi miljardu dolāru pārsnie​dza jau 1999. gadā.

Savukārt miljons — o, arī Latvijas sabiedrībai vajadzētu ņemt vērā, ka miljons jau vairs sen nav tas, kas bija kādreiz. Aizvadītā desmitgade ne tikai bijušajā Padomju Savienībā, bet arī visā pasaulē tiek uzskatīta par droši vien visdāsnāko bagātības radīšanas laiku visā cilvēces vēsturē, kas radījis vēl nepieredzēti lielu ļoti bagātu cilvēku skaitu. Līdz ar to, kā atzīst tas pats britu žurnāls, "industriālajās valstīs gandrīz katrs, kurš ir gatavs smagi strādāt, uzcītīgi krāt un dzīvot kā Skrūdžs, var kļūt par tādu".

Par miljonāru. Jautājums tikai — kurš un uz ko ir gatavs? Ieklausīsimies "Parex bankas" prezidenta Valērija Kargina laikrakstam "Kommersant Baltie Daily" teiktajos vārdos: "Miljonārs — tas ir statuss, kuru nepieciešams bezgalīgi apstiprināt. Var uzrakstīt vienu grāmatu un visu mūžu tikt uzskatīts par rakstnieku. Bet nopelnīt miljonu un visu dzīvi palikt ar to nav iespējams. (..) Kāpēc izmira dinozauri?

Tāpēc, ka nebija, ko ēst. Tāda pati situācija ar miljonāriem. Vajag bezgalīgi pelnīt." Un pēc tam — sapelnīto nosargāt. Ja vajadzīgs, ar zobiem un nagiem.

3. Cīniņi līdz pēdējam santīmam

2000. gada vasarā tikai pāris preses izdevumos cita starpā parādās īsa informācija, ka Ukrainā autokatastrofā bojā gājis kompānijas "PostNevada" lielākais īpašnieks un prezidents Valērijs Kuļenko.

Tomēr Latvijas spēļu biznesā šis traģiskais jaunums ir pat grūti pārvērtējams — no dzīves aizgājis cilvēks, kurš uzskatāms par vienu no valsts redzamākajiem azartspēļu biznesa saimniekiem un cita starpā trīsarpus gadus bijis "Parex bankas" prezidenta kundzes Tatjanas Karginas.biznesa kompanjons.

Atstātā manta, novērtēta atbilstoši tiesas formālajai pieejai, gan neizskatās īpaši liela — V. Kuļenko piederējušo kompāniju "Post" un "PostNevada" kapitāldaļu kopējā nominālvērtība ir "tikai" nedaudz virs 77 tūkstošiem latu. Tomēr zinātājiem nav šaubu par mantojuma patieso vērtību: ne velti nozīmīgais nelaiķis ir pamatoti ieņēmis vietu Latvijas miljonāru sarakstā, —; viņa atstāto īpašumu reālā vērtība droši izsakāma ar septiņciparu skaitli. Tas ir, vismaz ar miljonu —ja ne latu, tad dolāru noteikti.

Kad tikai pusgadu pēc uzņēmēja nāves tiesā tiek izskatīta mantojuma lieta, jau šķiet, ka arī šis būs no tiem gadījumiem, kad miljonu mantojums tiek sadalīts bez nevajadzīga trokšņa un tiesu darbiem, nelaiķiem piederošos uzhēmumus un to kapitāldaļas bez redzamiem konfliktiem pārņemot nelaiķu kompanjoniem, sievām vai bērniem, — kā, piemēram, pēc jau pieminētā 1996. gada jūlijā Krievijā nošautā tranzītkompānijas "B. L. B. Korporācija" prezidenta Valērija Ļihačeva nāves, kad kompānijas akcionāri ārkārtas kopsapulcē ij negrasās apstrīdēt, ka 540 uzņēmuma akcijas paliek prezidenta mazgadīgā dēla Romāna īpašumā, bet līdz viņa pilngadības brīdim TESTAMENTA AKTS Nr. 7.

Rīgn, tūkstoš d*.viņi siciti deviņdesmit ceturta gada divdesmitajā maijā ( 2o.o5.91.) .

Es, zvērināts notārs Skaidrīte Krūmiņa , apliecinu,ka pie aanla, manā prakses vietā Rīgā, Vīlandes ielā Nr.6 , ieradās Latvijas Republikas pilsonis rīcībspējīga persona LEJ I Ņ S /ITilS, dzimis 195o.gadā, Jēkabpils rajonā, personas kods 25oB5olo6o4, dzīvojošs Rīgā, Ezirciema ielā Nr. 65Jo ,lcurš Identitātes pierādīšanai uzrādīja pasi Nr. o634569, izdotu 1992.gada 19. .ovmbrī Rīga» pilaētaa Zemgale» priekšpilsētu policija« pārraidē, piedaloties lieciniekiem rīcībspējīgām personām Feldaania Aleksim Georga d., dzin. 1919.gadā,Odesā, personas kods 26111911858, dzīv. Rīgā, Raunas ielā Nr. 27 dz. 1. un kurš identitātes pierādīšanai uzrādīja pasi Nr.Vll.ME 58919», izdotu 198o.gada 12.februārī StuSkas rajona K īd) un LoJnelei Ilgai, dzin.1959. gadā, Liepājas rajona, personas kods 12o95911855, dzīvojošai Rīgā, K.N Barona ielā nr.21/24 dz. 17 , kura identitātes pierādīšanai uzrādīja pasi Nr.o78ol79 izd.

1995.G. 8.oartā,Cenra raj.pol., paziņo J a ®an zvērinātam notāram, ka vēlas slē6t sekojoša satura testamenta aktu : " Visu nanu r.antu.lai tā kur un kādu būd«=c, '.nira man mīnā nāve3 brīdī, piederēs , uz ko man pēc likuma būs tiesības, ka orī to mantu, kuru es varētu nākotnē iegūt vai arī to montu,uz kuru tiesības varētu rasties arī pēc jnanas nāves ,tanī skaitā firoā "Inter Rīga" man piederošo kustamo īpašumu un nekustamo īpašumu es n o V ē 1 u AIVARAM ROr.EHTA d. LEMBERGAM , dzimušam 1955.gada 26. septembri . " Sis testamenta akts sastadīts un nolasīts testatoraa 1.eJ'iņem Vitālam, piedaloties iepriekš minētajiem lieciniekiem.^'' Pēc tam ,kad testators testamenta akta saturu atzina par pareizu,apliecināja,ka saprot tā saturu un nozīmi un labprā""" *" *"• ' ' ' '■ ' ikstīta . zvēricātja

notāra

Pirmoreiz iespējams aplūkot slaveno Vitāla Lejiņa testamentu, kurš Aivaru Lembergu vienā rāvienā padara par oficiālu miljonāru. "viiia likumīgajam aizbildnim — mātei Ritai Ļihačevai arī būtu jāpārvalda mantojuma masa un vēlāk arī mantojums".

Turklāt šis arī nebūt nav pirmais ievērojamais mantojums mūsdienu Latvijā: Neiburgu dzimtas mantinieki sekmīgi apsaimnieko ievērojamos nekustamos īpašumus Rīgas centrā; Raitis Kononovs, kuru tiesā par Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas nodaļas direktora Vjačeslava Ļiscova slepkavības ieroča iegādāšanos, miljonāru kārtā esot ticis, saņemot no tēva mantojumu astoņu miljonu dolāru apmērā, kuru tēvs savukārt ieguvis no Amerikā dzīvojošās māsas; tāpat daudziem acu priekšā vairākus gadus ir 1925. gadā dzimušais Viktors Krišjansons, kurš, 90. gadu sākumā mantojis gan vērtīgu daudzstāvu namu Rīgas klusajā centrā, gan vēl vairākus ievērojamus īpašumus galvaspilsētā un Jūrmalā, plašām tautas masām uzskatāmi demonstrē, uz ko spējīgs jaunizcepts miljonārs — rantjē. Padzīvojušais vīrs uzsāk īstu amoka skrējienu — sievietes, alkohols, neskaitāmi uzdzīves biedri, lepni restaurēta Jūrmalas villa tieši blakus Krasovicku ģimenes "Villa Marta". Tikai gandrīz nejauši noslēgts dāvinājuma līgums nosargā būtisku vēl neizsaimniekoto īpašumu daļu, nododot tos Viktora Krišjansona dēla rokās.

Visbeidzot, tieši 2000. gadā visu mutēs ir vēl apjomīgāks mantojums, kurš pat salīdzinoši iecietīgajā krievu presē liek parādīties publikācijām ar maigi dzēlīgiem virsrakstiem "Bagātais mantinieks", "Vīriešu draudzība", "Laba cilvēka labā māja". Tās visas veltītas vienai tēmai — līdz tam oficiāli diezgan trūcīgā Aivara Lemberga negaidīti saņemtajam vairākus miljonus latu vērtajam mantojumam no "pāragri mirušā drauga un bērnu krusttēva Vitāla Lejiņa", tuva studiju laika drauga, ar kuru Ventspils mēru vienojusi "patiesa draudzība un savstarpēja sapratne" un kurš, pats gan par miljonāru nekad neuzskatīts, savu labo draugu aplaimojis, "apceļot" paša ģimeni — arī māti, kura jau pēc dēla nāves oficiāli atsakās no

mantojuma, paziņojot, ka viņa lēmumu savus īpašumus atdot sirdsdraugam uzskata par izcili tālredzīgu.

Tiesa, arī iepriekš ir izrādījies, ka ne vienmēr mantinieku un kompanjonu strīdi "izlien" uz āru.

Gandrīz četrus gadus pirms Valērija Kuļenko bojāejas, 1996. gada rudenī kopā ar modeļu aģentūras "Natalie" vadītāju Natāliju Meisāni tiek nošauts "Mono" holdinga viceprezidenta un alkohola tirdzniecības kompāniju "L. D. V." un

Tiesas spriedums, ar kuru Vitāla Lejiņa testaments stājas spēkā, bet tolaik "trūcīgajam" Aivaram Lembergam jāmaksā tikai daļa no valsts nodevas, tā ietaupot vēl gandrīz 70 tūkstošus latu.

"MonoM" īpašnieks un prezidents Valērijs Mačugins. Divus gadus šķiet, ka mantinieki — atraitne Ludmila un divi dēli — dzīvo kā nieres taukos. Viss ir klusi un mierīgi. Un tad…

Jā, un tad atraitne negaidīti vēršas pie preses, paziņojot, ka,neraugoties uz vīra neapšaubāmo miljonāra statusu, viņa pie reāla mantojuma tā arī neesot tikusi. Kompānijas gan joprojām pastāvot un sekmīgi funkcionējot, arī kapitāldaļas viņai neviens neesot atņēmis, taču reālu naudu viņa neredzot. Lai gan no vīra mantoto kapitāldaļu peļņa ik gadus varētu būt mērāma pat simtos tūkstošu latu, tā tiekot ieguldīta kompānijās, arī par kapitāldaļu pārpirkšanu, solot kaut cik normālu cenu, vīra bijušie kolēģi neinteresējoties.

Bijušajiem kompanjoniem gan ir cits skaidrojums. Neraugoties uz to, ka Valērijs Mačugins Latvijas miljonāru sarakstu būtiski papildinājušajā "Mono" holdingā bijis viens no salīdzinoši jaunajiem partneriem, bijušie kolēģi nesot aizmirsuši ne viņa dēlu, ne māti un māsu, kuri tiekot nevis formāli, bet reāli nodrošināti. Cita lieta — Ludmila un viņas dēls no pirmās laulības, kuriem "po poņatijam" nemaz ne​būtu īsti taisnīga pamata pretendēt uz vērā ņemamu mantojumu.

Lieta tā, ka jau ilgu laiku pirms slepkavības formāli joprojām laulātie faktiski dzīvojuši atsevišķi, arī pati laulība galvenokārt neesot šķirta tikai tādēļ, lai Ludmila, kura uz Rīgu savulaik pārbraukusi no Saratovas, nezaudētu tiesības vispār palikt Latvijā. Taču, ja reiz vīra dzīve pārtrūkusi tik negaidīti,

atraitnei neviens neesot licis šķēršļus saņemt visu naudu no bojāgājušā bankas rēķiniem, dividendes un kapitāldaļas. Bet apmierināt "siltumnīcas apstākļos" dzīvojušās sievietes aizvien augošo apetīti? Nu, nē…

Arī nošautā spirta biznesmeņa Arņa Šķestera mantojuma dalīšanā sākotnēji viss ir tikpat mierīgi: tiesa atbilstoši likumam nosaka, ka puse uz viņa vārda reģistrētā īpašuma jāsadala meitai no pirmās laulības, divām meitām no otrās, ārlaulības dēlam un atraitnei, savukārt otra puse pienākas tikai un vienīgi atraitnei Anitai Šķesterei. Taču miljons (kopējā nelaiķa īpašuma vērtība jau atkal pārsniedz šo maģisko summu) mudina cilvēkus atcerēties visas savas tiesības — rezultātā pirmais tiesā ar prasību vēršas mazgadīgā dēla pārstāvis, viņam seko meita no pirmās laulības, un riņķa dancis var sākties…

Latvijā ir gadījumi, kad šādas cīņas ap miljonu mantojumu noslēdzas ar vēl vienu nāvi: tieši to dēļ savu dzīvi beidz — turklāt nevis šā tā, bet dzīvs aprakts — 90. gadu pirmajā pusē par vienu no bagātākajiem ļaudīm Kurzemes pusē uzskatītais Josifs Bermans, kuru Ventspilī, iespējams, vēl pašlaik atceras sakarā ar viņa publiskajiem izteikumiem — pašvaldība un mērs Aivars Lembergs personiski esot viņam parādā vairāk nekā divpadsmit miljonus latu par atņemtajiem un pat ar tiesas palīdzību neatgūtajiem nekustamajiem īpašumiem.

Viss jau atkal sākas ar testamentu un vismaz pēc pašreizējām cenām miljonu vērtu mantojumu: pēc gados pavecas kundzītes Lilijas Caunes nāves atklājas, ka četrus namīpašumus un ievērojamu zemes gabalu viņa novēlējusi Josifa Bermana dēlam, bet vēl prāvākus īpašumus — savam dēlam. Par visu īpašumu pārvaldnieku kļūst pats "Kūrlandes ebrejs". Taču vienmēr ir kāds neapmierinātais — šoreiz tas izrādās viņa agrākais darījumu partneris Andris Krumovičs, kuram izdodas pārliecināt nelaiķes Lilijas dēlu apstrīdēt mātes testamentu.

Izredžu uz sekmīgu lietas iznākumu nav daudz, un tiek pieņemts stratēģiskais lēmums "Kūrlandes ebreju" uz kompromisa pusi pastumt, nedaudz iekaustot. Taču Andra Krumoviča savāktie iekaustītāji izrādās pārāk uzcītīgi vai varbūt neveikli: viņu dunkas izrādās tik pamatīgas, ka pēc kautiņa sāk šķist — Bermans ir pagalam. Ko nu? Domājot par padarītā pēdu slēpšanu, tiek pieņemts lēmums nosisto aprakt nomaļākā stūrī Dārziņos. Tikai ekspertīze vēlāk parāda — aprakšanas laikā Bermans vēl bijis dzīvs, tikai bezsamaņā…

Jā, ņemot vērā visu iepriekš minēto, — kāpēc lai būtiski citādāk būtu ar Valērija Kuļenko gadījumu?

Tā arī izrādās — lai gan pusgadu pēc miljonāra bojāejas ar tiesas spriedumu par mantiniekiem oficiāli tiek atzīta atraitne Laimdota Kuļenko, kā arī nelaiķa bērni Viktorija un Roberts, dažus mēnešus vēlāk, 2001. gada 2. augustā ar pieteikumu Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā vēršas kāda Irina Suhovejeva.

Prasītāja apgalvo — viņas nepilnu gadu vecais dēls Boriss patiesībā esot V. Kuļenko ārlaulības bērns, kurš nelaimīgā kārtā dzimis jau pēc tēva bojāejas. Šajā brīdī tad arī sāk kūsāt īstās kaislības: ja Ludmila Mačugina pie reālām darbībām ķeras tikai divus gadus pēc vīra nāves, Laimdota Kuļenko laiku velti netērē. Četrus mēnešus pēc lietas par paternitātes noteikšanu iesniegšanas tiesā visas mantotās kapitāldaļas tiek pārdotas kādai nevienam nepazīstamai kompānijai "Virola". Sīkāk papētot, izrādās, ka 2001. gada oktobra beigās izveidotās un oficiāli reģistrētās firmas īpašnieces tās pašas mantinieces vien ir — māte un meita, Laimdota un Viktorija Kuļenko.

Tikmēr nesnauž arī otra puse — caur Rīgas apgabaltiesu Irina Suhovejeva panāk, ka abu oficiālo mantinieču firmai "Virola" tiek aizliegts veikt jebkādas darbības ar tai piederošajām SIA "PostNevada" un SIA "Post" kapitāldaļām prasījuma summas — vairāk nekā 63 tūkstošu latu nominālvērtībā. "Taisnās" un "objektīvās" tiesas aritmētika šajā mantojuma lietā ir tik dīvaina, ka jāiejaucas Augstākajai tiesai, kura norāda — "iespējamās mantojuma prasības apmērs kopsummā varētu būt 19 261,50 latu, bet tiesa nodrošinājusi iespējamo prasību par 63 639,93 latiem".

Turklāt trīskāršs nodrošinājums vēl nav viss — izrādās, ka apgabaltiesa uzlikusi arestu ne tikai mantotajām, bet arī pašai atraitnei piederējušajām "PostNevadas" un "Post" kapitāldaļām. "Līdz ar to

rupji pārkāptas L. Kuļenko un SIA "Virola" subjektīvās tiesības, uz kurām pat hipotētiski iespējamais prasītājs nevar pretendēt", un tā "praktiski apgrūtināta uzņēmuma darbība", — tā skan tiesas lēmums, kas cilvēciskā valodā nozīmē: apgabaltiesa ir tiešām pār mēru aizrāvusies ar iespējamā ārlaulības bērniņa interešu aizstāvību.

Ievērības cienīgi ir arī abu pušu argumenti cīņā par mantojamo miljonu: Irina Suhovejeva, pieprasot konstatēt paternitātes faktu, tiesā kā pierādījumus iesniedz gan Valērija Kuļenko kabatlakatu ar "bioloģiskas izcelsmes izdalījumiem" DNS analīzes veikšanai, gan viņa spermatozoīdu izdzīvošanas un aktivitātes testu rezultātus, gan ekspertu izziņas, gan videoierakstu, kurš apliecina "to, ka bērna ieņemšanas laikā mēs ar Valēriju Kuļenko kopā atradāmies Singapūrā", gan kopā apmeklēto valstu sarakstu, kurā ir gan Itālija un Taizeme, gan Kārību jūras un Seišeļu salas.

Savukārt visi trīs jau atzītie mantinieki nekavējoties dod at​bildes triecienu, kurš tiešām ir tā vērts, lai vismaz saīsinātā veidā tiktu atstāstīts. Pirmām kārtām jau tiesai tiek paziņots, ka "diemžēl pieteicēja maldina tiesu, ka dzīvojusi pastāvīgi Latvijā, minētajā dzīvoklī no 1997. gada", jo patiesībā "ieradusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi 1999. gada septembra mēnesī, ko var konstatēt, saņemot informāciju no Latvijas Republikas Valsts robežsardzes". Tāpat mantotāji norāda, ka iesniegtajām spermatozoīdu analīzēm neesot nekādas jēgas — Valērija Kuļenko spēju radīt pēcnācējus jau apliecinot divi bērni, viņi arī mantinieki.

Un tas nav viss: "2000. gada maijā Valērijs Kuļenko pastāstīja savai sievai Laimdotai Kuļenko, ka pieteicēja, Irina Suhovejeva, esot paziņojusi viņam, ka gaidot bērnu, bet nezinot, kas ir bērna tēvs, jo bērna iespējamā ieņemšanas laikā bijušas tuvas attiecības ar daudziem vīriešiem. Cik mēs pazīstam pieteicēju, Irinu Suhovejevu, varam raksturot viņu kā vieglas uzvedības sievieti, un nav brīnums, ka viņa nezina, kas varētu būt bērna tēvs, par to varēs liecināt SIA "Post&Nevada" grāmatvede, kura var pastāstīt par Valērija Kuļenko un pieteicējas patiesajām attiecībām un kuras ierašanos tiesas sēdē nodrošināsim paši…" Šajā gadījumā "oficiālajiem mantiniekiem" viss beidzas laimīgi, un pie ienesīgajiem spēļu automātiem neviens nepiederošais tā arī netiek: kapitāldaļām uzliktais arests tiek atcelts, Vidzemes priekšpilsētas tiesā Irinas Suhovejevas prasība tiek atstāta bez izskatīšanas, "PostNevadas" kapitāldaļas par vairākiem miljoniem latu galīgi tiek pārdotas 2003. gada sākumā, bet "Post" tā arī paliek Laimdotas Kuļenko un kompānijas \^dītāja — starp citu, tagad pazīstamāka kā milzu zemes platību īpašnieka — Aleksandra Jakovenko īpašumā.

Taču ir gadījumi, kad galīgu skaidrību nedod ne paternitātes, ne kādas citas ekspertīzes. Šķiet, nu jau vairs nekad nebūs iespējams saņemt atbildi uz jautājumu: kam tad īsti vajadzēja mantot citu miljonos vērtējamu un, iespējams, par azartspēļu impērijas kapitāldaļām vēl nozīmīgāku biznesu — Mercedes Benz markas automašīnu tirdzniecību? Jā, kam tad īsti savu mūža lietu testamentā bija novēlējis Ādolfs Sadauskis, pirms, traucoties milzu ātrumā, 1997. gada pavasari nositas ar paša tirgotās markas auto?

Atstātais testaments nepieļauj dažādus tulkojumus — visu mantu autobiznesmenis novēlējis savai gados būtiski jaunākajai sievai Benitai un nesen dzimušajai meitai, kura bija nosaukta tēva nodarbei atbilstošajā Elizabetes Mersedesas vārdā, savukārt dēlu un meitu no pirmās laulības atstājis pilnīgi tukšā.

Bet vai tā tiešām var būt? Pārāk jau dīvains izskatās testaments — ar vienu parakstu, uzskrīpāts uz vecas blankas. Arī testamenta parakstīšanas liecinieki izrādās laimīgās mantinieces labi draugi. Vai tiešām tikai nejauša sagadīšanās?

Nav brīnums, ka testamentā "piemirstie" Viārs Sadauskis un Kristiāna Blūma vēršas tiesā, apgalvojot, ka šaubīgais dokuments noteikti ir viltojums. Turklāt situācija viņiem nav bezcerīga: rokās jau ir bāriņtiesas lēmums, ka līdz strīda beigām par galvenās mantojuma daļas — to pašu mersedesu tirdzniecības uzņēmuma "Domeniks" — aizgādnēm ieceļama gan Kristiāna Blūma, gan Benita Sadauska.

Turklāt nelaiķa meita iecelta par aizgādni arī pārējām mantotajām kompānijām — "Rosenas kokzāģētava" un "Ādolfs un partneri".

Te nu jāsaka, ka aizgādnis mantojumu lietās var gandrīz visu, — reāli viņš ir kungs un pavēlnieks pār uzraugāmo mantu, un tieši no viņa atkarīgs, kas ar šo mantu notiks. Protams, visam jānotiek likumīgi, bet vienalga — ja runa ir par uzņēmējdarbību, aizgādņa iespējās ir veikt neviena likuma neaizliegtas un neviena tiesneša nesodāmas manipulācijas, kuru rezultātā dažu mēnešu laikā no plaukstoša uzņēmuma var palikt tikai čaula, bet viss reālais bizness un reālie īpa​šumi būs pārceļojuši pie vajadzīgajiem cilvēkiem. Šajā abām pusēm gana izšķirīgajā brīdī tad arī kļūst skaidrs — kam tad ir īstais haizivs tvēriens un kurš ir gatavs par miljoniem cīnīties līdz pēdējam. Reālais uzvarētājs ir redzams jau pirmajā tiesas dienā: Benita Sadauska stāv mierīga kā klints, kamēr testamenta īstuma apstrīdētāji tiesai skaidro, ka faktiski no "Domenika" jau tagad palikusi vairs tikai tukša čaula — jaunā atraitne pusgadu pēc vīra nāves nodibinājusi SIA "Domenikss", kura tad arī pārņēmusi mersedesu tirdzniecību.

Un tas nav vienīgais trieciens, ko Benita Sadauska sagādā vīra bērniem — "lūzeriem": šaubīgā testamenta ekspertīze vēl nav pabeigta, bet topošā miljonāre jau sekmīgi sakompromitē Viāra Sadauska advokāti. Labi ļaudis ir "pačukstējuši" ne tikai to, ka advokāte vienlaikus ir formāli konkurējošas kompānijas — "Volvo" tirgotājas "Mūsa Motors Grupa" — prezidenta sieva, bet arī to, ka šis pats prezidents ir ieinteresētā persona, jo pārņēmis prasījuma tiesības pret nelaiķa uzņēmēju 30 tūkstošu dolāru apmērā.

Likumsakarīgs ir tiesas lēmums — aizliegt Viāra Sadauska advokātei kā ar konkurējošu kompāniju acīmredzami saistītai personai iepazīties ar "Domenika" dokumentiem. Un ar to cīņa par miljonu mantojumu nebeidzas — pēc pretinieku advokātes paralizēšanas nākamais solis ir vēl iespaidīgāks: Benitai Sadauskai izdodas panākt, ka tiesa atņem Kristiānai Blūmai aizgādņa tiesības uz mantojumu,— jaunā atraitne ar to ir tiesīga rīkoties vienpersoniski un pietiekami brīvi, savukārt "pabērni" var tikai bezspēcībā noskatīties. Šajā brīdī gan kā glābējzvans parādās vācu biznesmenis Gerhards Volfgangs (citviet pieminēts kā Ulrihs) Šībeners, kurš kļūst par Benitas Sadauskas kompanjonu mersedesu tirdzniecībā: pateicoties viņa ietekmei, kontaktiem un arī finanšu resursiem, tiek panākts mierizlīgums, ar kuru atraitne atsakās no mantošanas pēc testamenta, savukārt nelaiķa miljonāra bērni atzīst, ka viņu gados jaunajai pamātei ir tiesības uz abu bijušo laulāto mantu. "Domeniks" iznīkst, savukārt "Domenikss" turpina darbu vēl šobaltdien.

Tiesa, pašlaik kompānijā vairs nav atrodams arī Šībeners — pēc ilgstošām nesaskaņām un arī tiesu darbiem "glābējs", kurš savulaik nomaksāja arī iespaidīgos (tiek runāts pat par trim miljoniem marku) "Domenika" parādus "Daimler Benz", ir atvadījies no "Domenika" un tā nu jau vienīgās īpašnieces.

Tikmēr pats "Domenikss" 2004. gada oktobra beigās atver savu jauno grandiozo autosalonu "Domenikss Saies Centre", pie kura uz atklāšanas svinībām sastājas vairākus simtus metru gara viesu mersedesu rinda.

Komplimenti birst tāpat kā pasūtinājumi. Būvkompānijas "LEC" īpašnieks, ilggadējs miljonāru sarakstu dalībnieks Jānis Kols, kura garāžā jau esot trīs mersedesi, nekavējoties iestājas rindā pēc ceturtā — jaunā CLS modeļa. Cits miljonārs — "Felix" holdinga līdzīpašnieks Ēriks Igaunis tieši šādu mašīnu savai sievai uzdāvā jau šajā pašā dienā. Jaunu sudrabotu SLK 350 savai kundzei Ingai Vadzei uzdāvina ari vietu miljonāru sarakstā vēl neizkarojušais kompānijas "Rīgas Petss" līdzīpašnieks Eduards Savins… Benita var būt mie​rīga — neviens viņai neatgādinās pēdējo gadu notikumus.

Tikai aiz muguras vēl var dzirdēt pa apslāpētam teikumam, atceroties, cik eleganti meresedesu tirgotāja vēl tikai pirms dažiem mēnešiem izvairījusies no bijušā vīra simttūkstoš dolāru parāda atmaksas, kurš, starp citu, savulaik ņemts it kā tieši tādēļ, lai uzlabotu pašas Benitas toreizējo neveiksmīgo apģērbu tirdzniecības biznesu. Taču — ja arī tā bija, tas taču notika toreiz, bet par dzīvi katram pašam jārūpējas tagad: un, lai kā ari tas pats "lūzeris" Viārs tiesā nepūlētos apliecināt, ka tiešām redzējis, kā aizdevējs naudu uz Ādolfa Sadauska biroju atnes, sabāztu kabatās un rokassomiņā, Benita pa​liek pie sava, un tiesa nolemj — pierādījumi ir nepietiekami.

Jā, haizivju vidē uzvarētājus nemēdz tiesāt. Tāpēc — vai tas kāds brīnums, ja Latvijas miljonāru

sievas cenšas sevi maksimāli nodrošināt jau pirms — tpu, tpu, tpu! — vīru priekšlaicīgas došanās uz labākiem medību laukiem? Un vai tiešām dīvaini, ja vīri jau laikus sāk domāt, kā īpašumus saglābt jebkurā romantisko attiecību iznākumā? Kā izrādās, tieši tā izskaidrojams kāds zvans, kas atskan neilgi pēc 2004. gada Latvijas miljonāru saraksta publicēšanas: zvanītājs — kāds Ģirts Kaimiņš — saraksta autoram strikti iebilst pret savu iekļaušanu tajā un vēl kategoriskāk pieprasa paskaidrot, uz kādu aprēķinu pamata viņam piešķirts šāds statuss.

Ielūkojoties Uzņēmumu reģistra datu bāzē, tur tiešām sagaida pārsteigums: izrādās, miljonārs ir dažos mēnešos atbrīvojies no acīmredzami plaukstošām kompānijām. No SIA "Valmieras mēbeles" kapitāldaļām (nominālvērtība — 466 tūkstoši latu) uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir šķīries 2004. gada martā, no SIA "Inflekss" un SIA "Kodama" — maijā, no SIA "Infleks" kapitāldaļām (nominālvērtība — 530 tūkstoši latu) — septembrī. Līdz ar šo altruisma aktu vienīgais Ģirta Kaimiņa oficiālais īpašums saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem ir palikusi naudā neizteikta līdzdalība Valmieras ho​keja klubā…

Nākas rakstīt skaidrojumu: "Sākotnējie dati tika apkopoti uz maija vidu, kad pēc Uzņēmumu reģistra datiem Jūs vēl bijāt īpašnieks gan SIA "Infleks", gan SIA "Inflekss". Abu kompāniju 2003. gada beigu dati uzrāda pašu kapitālu apmēram 555 tūkstošu latu apjomā, 2003. gada kopējo peļņu — apmēram 107 tūkstošus latu (par kuras sadalījumu nevar šaubīties, ņemot vērā, ka tobrīd Jūs bijāt abu kompāniju īpašnieks), kā arī būtiski pieaugušu apgrozījumu — kopā vairāk nekā sešarpus miljonus latu. Vēl ņemot vērā, ka Komerciālu reģistrā nekādi ieraksti par abām kompānijām nebija atrodami un pēdējā gada laikā samazinājies arī abu kompāniju kopējais kreditoru prasību apjoms, Jūs pilnībā kvalificējaties eiro miljonāra sta​tusam (pat nerēķinot nekustamos īpašumus utt.)."

Vēstule tiek nosūtīta, bet jautājums paliek — kādu iemeslu dēļ gan cilvēks, paliekot kompāniju vadītājs, tās vienu pēc otras oficiāli nodod acīmredzami tuviem cilvēkiem (piemēram, par "Infleksa" īpašnieku kļūst Ģirta Kaimiņa vietnieks Ventis Mikuda)? Bet tad… pēc pāris dienām atskan cits telefona zvans, un zvanītāja sakās esam Guna Kaimiņa — "eksmiljonāra" kundze, kam vīrs šķiršanās procesā atsakoties izsniegt jebkādus uztura līdzekļus, aizbildinoties ar trūcīgumu. Vai tiešām tas varētu būt tik vienkārši — vīrs šķiroties cenšas paglābt savus īpašumus? Visu izskaidro un punktu pieliek pēc dažām dienām saņemts lakonisks, toties daiļrunīgi satraukts elektroniskā pasta sūtījums no Ģirta Kaimiņa: "Lapsas kgs, esmu dzirdējis, ka Jūs minētajā jautājumā informējat trešās personas. 1. Vai tā ir tiesa? 2. Ja jā, kādu apsvērumu un iemeslu vadīts tā darāt?"…

Sis "miljonāra mantas dalīšanas" process gan nav īsti tipisks, jo abi laulātie acīmredzami ir jau laikus sākuši rūpēties par iespējamu mantas dalīšanu un noslēguši laulības līgumu (parakstīts 2000. gada novembrī, oficiāli reģistrēts trīsarpus gadus vēlāk). Vienkārši — ja raugāmies no turīgākā laulātā redzes viedokļa — ir gadījusies ķibele: saskaņā ar šā līguma formulējumu "katrs laulātais patur tiesības uz visu to mantu, kas viņam piederējusi pirms šī laulības līguma noslēgšanas, kā arī ir un tiks iegādāta pēc šī laulības līguma noslēgšanas un ir, un tiks nostiprināta uz attiecīgā laulātā vārda, neatkarīgi no mantas un tās ieguves veida. Ja šī manta pēc laulības līguma noslēgšanas dod ienākumus (augļi, dividendes, procenti), tie pieder laulātajam mantas īpašniekam".

Reāli tas nozīmē, ka sieva vienalga saglabā zināmas cerības tikt pie daļas uz vīra vārda reģistrēto īpašumu. Taču — te jau vaina ir formulējumos un nevis pašā laulības līgumā, kas tiek uzskatīts par optimālu veidu, kā nodrošināties gaistošu jūtu gadījumam: "Es nevienam dzīvē nevaru tā uzticēties kā tev," skan "ManTess" īpašnieka ļūlija Krūmiņa kompliments 26 gadus jaunākajai sievai Jeļenai, bet abu laulības līgums ir strikts — par katra laulātā šķirto mantu tiek uzskatīts viss īpašums, kas laulātajam piederējis pirms laulības slēgšanas un ko laulātais iegādājies laulības laikā. Lai izvairītos no "Kaimiņu ķibeles", vēl īpaši norādīts, ka par "atsevišķu mantu, kura iegādāta laulības laikā, uzskata kustamu un nekustamu mantu', īpašuma tiesības uz kuru pierādītas ar dokumentiem, kas noformēti uz viena laulātā vārda".

Droši vien Latvijā slavenākais ir "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka meitas

Aleksandras Krasovickas un dīdžeja Andreja Feldmaņa laulības līgums, kas nosaka ne tikai laulāto savstarpējos pienākumus, bet pirmām kārtām — mantiskās attiecības: Aleksandras īpašumā paliek ne tikai iespaidīgie nekustamie īpašumi Jūrmalā, bet arī viss "laulības pastāvēšanas laikā iegādātais kustamais un nekustamais īpašums, vērtspapīri, cēlmetālu un pusdārgakmeņu izstrādājumi, cita manta, kā arī skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi nonāk sievas īpašumā, izņemot gadījumus, kad to piederība vīram ir fiksēta reģistrācijas dokumentos vai atsevišķos līgumos, kas noslēgti starp vīru un sievu".

Taču šis nav vienīgais Latvijas miljonāru slēgtais laulības līgums. Kur nu — ņemot vērā to, ka laulības līgums var kalpot arī mantas neaizskaramības nodrošināšanai, aizstāvībai pret kreditoriem un tiesībsargāšanas iestādēm, pēdējos gados miljonāru sarakstā kļūst aizvien grūtāk atrast cilvēku, kurš laulības līgumu vēl nebūtu noslēdzis. Turklāt tikai retajā atrodams formulējums par laulāto mantas kopību: šķiet, ko tādu — neraugoties uz parādīšanos sabiedrībā ar Lolitas vecumam tuvām daiļavām — atļāvies vai vienīgi ekscentriskais Valentīns Kokalis, 1999. gadā noslēdzot līgumu par visas mantas kopību ar kundzi Aiju, kā arī "Jelgavas cukurfabrikas" saimnieks Uldis Aukšmuksts: viņa un Jolantas Aukšmukstes līgumā ir tikai viens izņēmums — kundzes atsevišķa manta ir kapitāldaļas kompānijā "LS Invest", kuras tad arī nodrošina kontroli pār "Jelgavas cukurfabriku".

Tiesa, ari P ētera 1 un Barklaja de Tolli pieminekļu atjaunotājs Jevgēņijs Gombergs ar kundzi Tatjanu Solovjovu 2003. gadā ir noslēdzis līgumu par mantas kopību; šeit vienīgais izņēmums ir gadu vēlāk jaunā redakcijā izteikts līguma punkts, ar kuru par vīra mantu tiek noteikta sestā daļa nekustamā īpašuma Bulduru prospektā, bet sievas — zemes gabals un uz tā esošā māja Dzintaru prospektā. Arī Jūrmalas domnieks Aleksandrs Bašarins, kurš plašāk pazīstams ar nodomu iegādāties itāļu futbola klubu, 1998. gadā ēku un zemi Jūrmalā, Mirdzas ielā vēl reģistrē kā kopīpašumu ar kundzi Jeļenu, bet trīs gadus vēlāk ar jaunu līgumu mantu šķir: vīram paliek daļa no īpašumiem Jūrmalā, Dāvju un Aleksandra ielās, kā arī automašīna Chrysler 300M, bet sievai — iepriekš abiem laulātajiem piederējusī ēka Mirdzas ielā, kā arī īpašums Vārpu ielā turpat Jūrmalā.

Tiesa, arī laulības līgumos, kuri paredz visas mantas šķirtību, vesela virkne Latvijas miljonāru ir bijuši maksimāli lakoniski: jau 2001. gadā īsu līgumu par visas laulāto mantas šķirtību paraksta "Skonto" grupas pārstāvis — 1962. gadā dzimušais Normunds Jirgensons un viņa kundze Iveta. Rīgas viesnīcas "Maritim" īpašnieks Leonīds Čerņaks un viņa kundze Geņa 2003. gadā oficiāli vienojušies par to, ka katrs laulātais patur savā īpašumā to kustamo un nekustamo mantu, kas tam piederējusi pirms laulību slēgšanas, kā arī to mantu, ko katrs no laulātajiem iegādājies laulības laikā. Tāda pati formula ir arī pazīstamās nekustamo īpašumu biznesmenes Irēnas Pulkinenas un viņas ceturtā vira — soma Esko Pulkinena 2000. gadā noslēgtajā laulības līgumā.

Tāpat rīkojusies gan Ventspils mēra meita Līga Lemberga (pa​teicoties tēva dāvanām, ļoti ievērojama zemju īpašniece) un viņas gadu jaunākais vīrs, sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Austriņš, kuru laulības līgums reģistrēts 2003. gada jūnijā, gan Latvijas miljonāru sarakstā atrodamā Violeta Rastoropova un par viņu trīs gadus vecākais Eduards Rastoropovs, gan Pētera Šmidres kompanjons Juris Mazarevičs un viņa kundze Kristīne. Tāpat pazīstamajam Daugavpils uzņēmējam Vladislavam Drīksnem un kāpņu telpas pastkastītes sprādzienā 2004. gada rudenī bojāgājušajai Žannai Drīksnei (Lastočkinai) šķiroties parakstītais laulību līgums paredz, ka par katra laulātā atsevišķo īpašumu tiek atzīts viss kustamais un nekustamais īpašums, visi naudas līdzekļu uzkrājumi un vērtspapīri uz viņa vārda, kā arī jebkuras katram laulātajam piederošās kapitāl​daļas uzņēmējsabiedrībās.

Arī pazīstamais finansists, ilggadējs Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks Ivars Muzikants un vēl viena investīciju kompānijas "Bastions ZS" akcionāre Daila Vīksne 1998. gadā, četrus gadus pēc laulību slēgšanas reģistrē laulību līgumu, ar ko nosaka visas laulāto mantas šķirtību, turklāt "katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī turpmākā laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, atsavināt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā un bez viņa piekrišanas". Toties ļoti vienkārša ir 1998. gadā parakstītā, taču tikai piecus gadus vēlāk reģistrētā ēdināšanas vietu tīkla "Lido" īpašnieka

Gunāra Ķirsona un viņa kundzes — Alisas Sokas laulības līguma formula: viss īpašums, kas atrodas Latvijā, ir vīra, bet Vācijā — sievas manta.

Daudzkārt gan miljonāra daba neļauj laulības līgumā neierakstīt vismaz būtiskākos īpašumus — sak, katram gadījumam. Nekustamo īpašumu biznesmeņa Jurija Gorbova — pazīstama ar vairākmiljonu aizdevumu pajukušās "Skonto" grupas bosam Guntim Indriksonam — un Jeļenas Gogoļevas laulības līgumā īpaši norādīts, ka vīra atsevišķa manta ir bijušā kinoteātra "Aina" ēkas un zeme Vecrīgā. Pats Guntis Indriksons speciāli papildina savu laulības līgumu, lai finansiālu nepatikšanu gadījumā sievas īpašumā — tātad kreditoru neaizsniedzami — paliktu divi zemes gabali gandrīz hektāra kopplatībā Mežaparkā, kā arī dubultdzīvoklis Blaumaņa ielā un šajos īpašumos esošā kustamā manta. Arī viņa bijušais biznesa partneris Boriss Medvedevs pāris mēnešus pirms noslēpumainās savu pārējo īpašumu "atdāvināšanas" tam pašam Guntim Indriksonam šo to vēl paspēj paglābt pie sievas — arī ar laulību līguma palīdzību.

Bijušā Andra Šķēles kompanjona Normunda Putāna un Ivetas de Putānes (Sondares) pagājušā gada jūnijā reģistrētais laulības līgums paredz, ka vīra īpašumā paliek AS "Rīgas 1. saldētava" akcijas, bet sievas — virkne nekustamo īpašumu Rīgā, Zvejniekciemā, Jēkabpils un Rīgas rajonā. Mārtiņš Ķeviņš un Renāte Akurātere mantu (kapitāla daļu dāvinājuma līgums.

Rīgā, divtūkstoš pirmā gada /fefcfi&JŽft&decembri. J0_. 12. 200LK / Mēs, apakšā parakstījušies, BORISS MEDVEDEVS, personas kods 070462 10014, dzīvojoš Rīgā, Skolas ielā 34 dz. 22, kura vārdā uz 14.12.2001. izdotās universālpilnvaras pamata, kuru apliecinājusi zvērinātas notāres S. Jakužcnokas palīgs Inga Kolova un iereģistrējusi ar Nr. 11468, rīkojas Tatjana Volkoviča, personas kods 17026910039, dzīvojoša Rīgā, J. Endzelīna ielā 5 dz. 76, turpmāk tekstā DĀVINĀTĀJS, no vienas puses, un GUNTIS INDRIKSONS, personas kods 18125 11812, dzīvojošs Rīgā, Blaumaņa ielā 36 dz. 5, turpmāk tekstā APDĀVINĀTAIS, kura vārdā saskaņā ar pilnvaru, kuru 03.07.2001. apliecinājusi zvērināta notāre Sandra Jakuženoka un iereģistrējusi ar Nr. 5657, rīkojas Aleksandrs Aleksejevs, personas kods 240959 10628, dzīvojošs Rīgā, Brīvības ielā 38 dz. 6, no otras puses, abi kopā turpmāk saukti LlDZĒJI, ievērojot to, ka • APDĀVINĀTAIS ir sniedzis DĀVINĀTĀJAM pakalpojumus, izrietošus no /Јl 2.2001 starp LĪDZĒJIEM noslēgtā nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 75 '/< domājamās daļas dāvinājuma līguma; • LĪDZĒJI atzīst augšminētos pakalpojumus par pamatu, lai šo dāvinājuma līgumu noslēgtu atlīdzības nozīmē, noslēdzam šāda satura līgumu: 1. līguma priekšmets.

1.1. DĀVINĀTĀJS atlīdzības nozīmē dāvina APDĀVINĀTAJAM DĀVINĀTAJAM īpašuma tiesību pamata piederošās 140 (viens simts četrdesmit) sabiedrības ar ierobežotu atbildību "SKONTO METĀLS", kas reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 15.10.1993. ar Nr. 000315628 turpmāk tekstā SABIEDRĪBA, kapitāla daļas, turpmāk tekstā KAPITĀLA DAĻAS. 1.2. Dāvināmo KAPITĀLA DAĻU nominālvērtība ir Ls 70 140,(septiņdesmit tūkstoši viens simts četrdesmit lati).

1.3.

APDĀVINĀTAIS ar sava pilnvarnieka Aleksandra Aleksejeva starpniecību šo dāvinājumu pieņem.

2. pušu saistības.

2.1. DĀVINĀTĀJS apstiprina, ka šī līguma noslēgšanai nav juridisku šķēršļu, viņš ir

KAPITĀLA DAĻU likumīgs īpašnieks, kuram vienīgajam ir tiesības ar tām brīvi rīkoties, kā arī apliecina, ka dāvināmās KAPITĀLA DAĻAS nav nevienam citam atsavinātas, nav ieķīlātas vai kā citādi apgrūtinātas, par tām nav strīdu, kā ari tām nav uzlikts aizliegums un tām piemīt visas Latvijas Republikas likumos un SABIEDRĪBAS statūtos paredzētās tiesības.

Mēma liecība par 2001. gada lielo "attiecību noskaidrošanu" tolaik vēl varenajā "Skonto" grupā — līgums, ar kuru Boriss Medvedevs vienkārši "tāpat" atdāvīfta Guntim Indriksonam vismaz pusmiljonu latu vērtas kapitāldaļas uzņēmumā "SkontoMetāls".) sadala 2004. gada oktobrī: vīram paliek viņa miljonāra statusu nodrošinošās kapitāldaļas kompānijās "Kilbe" un "Skultes kokosta", kā arī automašīna un trīs nekustamie īpašumi Rīgā un Babītē, savukārt sievai — tikai puse viena no Rīgas īpašumiem. Savukārt bijušā čekista un naftas biznesmeņa Jura Šabašova 1997. gadā reģistrētais laulības līgums nosaka, ka vīra īpašumā ir nekustamie īpašumi Lapmežciemā, Jūrmalā un Garkalnē, kā arī kapitāldaļas kopuzņēmumā "LatVestIst" un bezpeļņas organizācijā SIA "Dancka", savukārt Tatjanai Šabašovai paliek tikai 1993. gada izlaiduma divsimtais mersedess.

Ventspils grupējuma pārstāvja Ulda Pumpura un par viņu 24 gadus jaunākās Irēnas laulības līgums paredz, ka vīra īpašumā ir automašīnas Mercedes Benz un jeep Grand Cherokee, kapitāldaļas uzņēmumos, kā ari pieci nekustamie īpašumi, bet sievai — tikai Audi A4 Quattro un 80 tūkstošu dolāru uzkrājums. Arī pazīstamais naftas biznesmenis, viens no lielākajiem "Skonto naftas" akcionāriem Armands Sadauskis ar nu jau bijušo kundzi Vitu Liepu 1999. gadā reģistrējis laulības līgumu par mantas šķirtību, ar kuru viņa šķirtajā īpašumā ir nekustamais īpašums ar iedzīvi un sadzīves tehniku Jūrmalā, Ātrā ielā, kā arī depozīta ieguldījumi uz viņa vārda, savukārt sievai paliek dzīvoklis Rīgā, Etnas ielā, kā ari Fiat markas automašī​na un 20 tūkstošu dolāru noguldījums "Hansabankā".

Savukārt metalurģijas uzņēmuma "Krāsainie lējumi" līdzīpašnieka Jurija Drobotova jau 1997. gadā reģistrētajā laulības līgumā noteikts tikai tas, ka par viņa kundzes Iraidas Drobotovas šķirtu īpašumu uzskatāma Audi 80 markas automašīna, kā arī neliels nekustamais īpašums Rīgā. Tiesa, trīs gadus vēlāk noslēgts jauns laulības līgums, uzskatāmi parādot, ka šajā laikā laulātā pāra mantiskais stāvoklis ir būtiski uzlabojies: tagad par sievas īpašumu noteikta ne tikai BMW markas automašīna un AS "Krāsainie lējumi" akcijas, bet arī veseli trīs nekustamie īpašumi Jūrmalā — Rudzu, Slokas un Ciļņu ielās.

Salīdzinoši dāsnāks izrādījies bijušais AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība" līdzīpašnieks Vitauts Breicis, kurš sievai Velgai 1999. gadā reģistrētajā laulības līgumā bija atvēlējis gan automašīnu Honda Civic, gan piecus īpašumus Valmierā; uz pusēm abi laulātie sadalījuši tikai nu jau pārdotās "Strenču mežrūpniecības saimniecības" akcijas. Toties jo taupīgāks bijis tāpat bijušais "Cido pārtikas grupas" līdzīpašnieks Andrejs Ceplītis: kundzei Aijai saskaņā ar laulības līgumu pieder tikai uz viņas vārda reģistrētie norēķinu konti, divi dzīvokļi Rīgā un Ogrē, vēl viens īpašums Ogres rajonā un Volvo S40 auto, savukārt vīram — desmit nekustamie īpašumi Ogres rajonā, kuteris—motorlaiva un citi ūdenstransporta līdzekļi, automašīnas Audi A8 un ļeep Wrangler, kā arī, protams, visi uz viņa vārda reģis​trētie banku konti ar to saturu un kapitāldaļas.

Tiesa, skaistais dzimums revanšējas ar citu — 2003. gada 11. februārī reģistrēto 1939. gadā dzimušā mazpazīstamā uzņēmēja Jāņa Lablaika un 1947. gadā dzimušās Mārītes Lablaikas laulības līgumu, saskaņā ar kuru vīra īpašumā paliek tikai "gulta ar piederumiem, galds, krēsls, skapis, 1 komplekts virtuves un galda piederumu, 1 komplekts ikdienā saimniekošanai nepieciešamie darba rīki, personīgi lietojamā veļa, apavi un apģērbi". Toties sieva tiek pie 23 nekustamajiem īpašumiem, kuri agrāk piederēja vīram, trīs automašīnām, divām garāžām, kā arī akcijām uzņēmumos "Rīgas kuģu būvētava", "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca", "Rīgas transporta flote", "Veldze", "Centrs" un "Staburadze".

On tas nav viss laulības līguma uzskaitītais sievas īpašums — vēl te ir "3 saldējamie skapji, 15 pulksteņi, 6 radio, 5 televizori, 3 veļas mašīnas, 1000 gab. grāmatas, 10 gultas, 12 galdi, 50 krēsli, 10

skapji, 10 grāmatu plaukti, 3 gāzes plītis ar baloniem, 3 putekļu sūcēji, 10 tepiķi, 10 dīvāni, 3 datortehnikas komplekti, 8 mīksto mēbeļu komplekti, 15 dažādi skapīši, 20 spoguļi, 6 grāmatu skapji, 10 skapīši, 5 motocikli, 6 velosipēdi, 4 komplekti metināšanas aparātu, 11 gab. instrumentu komplekti, būvmateriāli: 40 gab. paneļi, 60 gab. pamata bloki, 70 kub/m zāģmateriāli, 50 kub/m gāzbetona bloki, 30 000 ķieģeļi, 25 tonnas dažādi metāli, 100 kv/m stikli, 30 komplekti durvju bloki, 20 komplekti logu bloki, 100 gab. logu vērtnes, 15 gab. metāla skapji, 6 gab. ripzāģa darba galdi, 30 gab. elektromotori"…

Arī šie vēl nav nekādi miljonāru mantas detalizētas aprakstīšanas griesti — īstu priekšstatu par to, kādai jābūt kārtīga miljonāra mājsaimniecībai, sniedz Rīgas ostas stividorkompānijas "B. L. B. Baltijas termināls" līdzīpašnieka, nu jau pastāvīga Latvijas miljonāru saraksta dalībnieka Dmitrija Pavlova un viņa kundzes Viktorijas 2002. gadā reģistrētais laulības līgums, ar kuru par vīra atsevišķu mantu gan tiek noteikta tikai 2000. gada izlaiduma automašīna Mercedes Benz S55 AMG, pistole "Sig Sauer P232", AS " B. L. B. Baltijas termināls" akcijas 495 tūkstošu latu nominālvērtībā, AS "B. L. B. Korporācija akcijas" 17 tūkstošu latu nominālvērtībā un nekustamais īpašums Rīgā, Airu ielā, kurš turklāt arī pienāktos sievai.

Toties sievas atsevišķās mantas apraksts tā krāšņuma un izteiksmības dēļ ir pelnījis pilnīgu izklāstu (saglabāta oriģinālā rakstība): "4.2. gleznas: — autors: Kellers — "Kailā sieviete" akts (19. gadsimta beigas — 20. gadsimta sākums) zeltītā rāmī; — autors: A. Kiprinskis — "Vīrieša portrets formas tērpā ar uzplečiem" (19. gadsimta sākums) melnā rāmī ar apzeltījumu; — nezināmais autors — "Meitene Austrumu tērpā" (19. gadsimta vidus) apzeltītā rāmī; — autors: Valdemārs Gūtmanis — "Rīgas stacija" (1943. gads) pelēkā koka rāmī; — nezināms autors — "Maķedonijas Aleksandrs apmeklē sēdošu mucā Diogēnu" zeltītā rāmī; — nezināms autors (Murilio spāņu skola) — "Jaunava Marija un vecs vīrs" zeltītā rāmī; — nezināms autors — "Jūras ainava ar burinieku"; — nezināms autors — "Kalnu ezera ainava" ģipša rāmī; — autors: Jegorovs — "Ieeja Tallinas rātslaukumā" (20. gadsimta 30tie gadi); 4.3. iebūvētas kļavas koka virtuves mēbeles ar tehniskām ierīcēm, apdarinātas ar marmora "Rose Portugalo" 10 cm biezām plāk​snēm un granīta "Aurora" 5 cm biezām plāksnēm (individuā​lais pasūtījums); 4.4. dabīgās ādas mēbeles: transformējams dīvāns "Leolux" ar elektromehānismiem un tālvadības pulti, 2 izvelkamie krēsli "RolfBenz", dabīgās ādas pufs "Leolux"; 4.5. elektroierīces: — trauku mazgājamā mašīna "Miele"; — elektriskā cepeškrāsns "Miele"; — elektriskās un gāzes virsmas (2 gab.) "Miele"; — elektriskais grils "Miele"; — mikroviļņu krāsns "Miele"; — kafijas automāts "Miele"; — elektriskais tvaiku nosūcējs "Franke"; 4.6. antīku kafijas dzirnaviņu kolekcija — 20 gab.; 4.7. virtuves trauki un galda piederumi (naži, dakšas, glāzes, vīna glāzes, krūzes, katli, pannas u. c.); 4.8. nerūsējošā metāla lustra; 4.9. galds ar maināma augstuma stikla virsmu; 4.10. naktslampiņa "Rolf—Benz";

4.11. izlietne ar krānu "Blanco"; 4.12. mūzikas centrs "Sherwood" ar 2 skaļruņu tumbām; 4.13. dabīgās ādas dīvāns "RolfBenz" priekšnamā; 4.14. televizors "Samsung" (ekrāns pa diagonāli 51 cm) ar tumbu; 4.15. televizors "Bang 8c Olufsen" (ekrāns pa diagonāli 85 cm); 4.16. dators ar šķidro kristālu monitoru "Sony" un printeri "Hewlett Packard"; 4.17. tualates istabas iekārta 1. stāvā, apdarināta ar kļavas koku un granīta "Azul Macaubo" plāksnēm; 4.18. tualetes pods "Vileroy & Bosh" 4.19. firmas "Grohe" krāns un aksesuāri; 4.20. vilnas paklāji — 3 gab.; 4.21. sitamo instrumentu komplekts "Yamaha"; 4.22. kamīna piederumi; 4.23. DVD centrs "JVS"; 4.24. vannas istabas iekārta ar dušas kabīni, apdarināta ar kļavas koku, marmoru "Daino Chara" un zaļu granītu (individuālais pasūtījums); 4.25. vannas istabas mēbeles ar nerūsējošā metāla elementiem; 4.26. dušas kabīnes durvis "Huppe"; 4.27. marmora "Rose Portugalo" un zaļa granīta skapis ar spoguli; 4.28. firmas "Axor" ūdens krāni — 5 komplekti; 4.29. firmas "Axor" dušas galviņas — 3 gab.; 4.30. džakuzi vanna "PAA"; 4.31. spoguļi — 2 gab.; 4.32. dvieļu turētājs, koka ar metāla elementiem; 4.33. dārza dekoratīvās māla vāzes (augstums 1 m, 1,2 m, 1,5 m) — 3 gab.; 4.34. māla vāzes — puķu podi mājas pagalmā — 9 gab.; 4.35. āra baseins ar iekārtām un aksesuāriem, ar pārsegu, elektrisko pievadu un tālvadības pulti; 4.36. vasaras mēbeles "Ketler" — 3 krēsli un 2 izvelkamie krēsli; 4.37. mēbeles garāžā; 4.38. iekārtas un ierīces vannas istabā pie bērnu istabas: firmas "Dolomite" tualetes pods, bide, izlietne, spogulis ar skapīti, apgaismojumu un stikla plauktiem, no ķirša koka darināti 3 skapīši, dušas kabīne "Huppe" ar dušas galviņām "Huppe", hromēta metāla dvieļu žāvētājs; 4.39. putekļu sūcējs "Electrolux"; 4.40. hromēts metāla dvieļu žāvētājs ar tālvadības pulti; 4.41. firmas "Dolomite" tualetes pods un bide; 4.43. videokamera 8 mm "JVS"; 4.44. fotokamera "Canon — IXUS III"; 4.45. kamīns terasē, apdarināts ar marmoru "Rose Alicante", dolomītu un no vara darinātu dūmu savācēju; 4.46. vasaras mēbeles plastmasas: 2 krēsli un galds ar regulējamu virsmu augstumu; 4.47. dārza kamīns mājas pagalmā; 4.48. garāžas vārti "Horman" ar elektrisko pievadu un tālvadības pulti; 4.49. garāžas vārti "Crouford" ar elektrisko pievadu un tālvadības pulti; 4.50. vārti iebraukšanas pagalmā (2 gab.) ar elektrisko pievadu un tālvadības pulti; 4.51. gaismas ķermeņi (koka) mājas pagalmā — 26 gab.; 4.52. automātiskā dārza laistīšanas sistēma "Hidroseef"; 4.53. saldētava "Minsk";

4.54. vecmeistaru darināts spogulis koka rāmī; 4.55. komplekts: tualetes pods un izlietne; 4.56. elektroventilatori — 2 gab.; 4.57. kalnu slēpes "Rossignol" ar zābakiem "Solomon" un nūjām; 4.58. automašīnu mazgājamā augstspiediena mašīna "Karher"; 4.59. veļas mazgājamā mašīna "Candy" 4.60. halles apdare, ozolkoka (ar kokgriezumiem) un dekoratīvu krāsojumu; 4.61. pirts aprīkojums (mājā); — pēc individuālā pasūtījuma darināta ar marmora "Daino Choro" un "Roselevanto", "Hemlock" pirts sauna darināta ar Kanādas priedi; — ūdens sūkņi — 10 gab.; — elektroiekārtas, apgaismošanas ierīces; — elektriskā krāsns "Klafs" ar tvaika ģeneratoru; — tvaika ģenerators turku pirtī "Tulo"; — aromatizatori (2 gab.) "Tulo"; — iebūvētas marmora mēbeles ar apgaismojumu pirts tualetē; — tualetes pods "Stark" (firma "Duravit"); — izlietne ar krānu "Antonio Luppo"; — 3 koka skapīši ar ozola finierējumu; 4.62. kamīna pulkstenis ar diviem svečturiem (baroka stils, bronzas, apzeltīts, antikvārs); 4.63. grīdas pulkstenis, Anglija, 18. gadsimts (antikvārs); 4.46. klavieres; 4.65. stāvlampa (bronza, Majolika, antikvārs); 4.66. mēbeļu komplekts (1 dīvāns, 2 atpūtas krēsli, žurnālu galdiņš); 4.67. bufete un kumode (Rumānija); 4.68. pudeļu kolekcija (30 gab.) antikvārs; 4.69. svečturis (6 sveces) antikvārs; 4.70. lustra (kristāls, bronza, 24 lampas, antikvārs); 4.71. audio sistēma "Schneider" (2 tumbas); 4.71. televizors "Panasonic" (71 cm); 4.72. "Panasonic cd/mc/radio"; 4.73. satelīta uztvērējs "NTV+", šķīvis; 4.74. Kuzņecova pusdienu servīze 6 personām; 4.75. aizkari (ar elektrisko pievadu un tālvadību); 4.76. grāmatu skapis; 4.77. lustra (hallē, 4 lampas, bronza, antikvārs); 4.78. putekļu sūcējs "Rainbow"; 4.79. mīkstas mēbeles, dīvāns un divi atpūtas krēsli; 4.80. aizkari; 4.81. iebūvētas mēbeles viesistabā ar bīdāmām durvīm ar spoguļiem, velūra mīksto mēbeļu komplekts (dīvāns, divi atpūtas krēsli, galda lampa, skapīši); 4.82. telefoni "Bang & Olufsen" 2 gab.; 4.83. paklāji; 4.84. bērnu istabas vannas istabā firmas "Ido" santehnikas komplekts; 4.85. televizors "Funai"; 4.86. mēbeļu komplekts (gulta, rakstāmgalds, tumbiņa, spogulis, skapis, plauktiņi); 4.87. lustra (4 lampas) bērnu istabā; 4.88. video spēle;

4.89. sienas gaismas ķermenis — "Bruklinas tilts"; 4.90. aizkari; 4.91. mēbeles (Karēlijas bērzs 1920. gads — gulta, skapis, gultas ska​pīši, skapītis — spogulis); 4.92. dators (notebook) "Solidex", skaners "Avisons", printers "HP Desk Jet 300"; 4.93. lustra (majoliks un kristāls, bronza, 13 lampas); 4.94. TV projektors "Panisonc" (107 cm); 4.95. video pleijers "Sony"; 4.96. paklājs; 4.97. somas "Balley" (4 gab.); 4.98. gaismas ķermeņi pie gultas — 2 gab. (ar 1 lampu katrs); 4.100. virtuves iekārta; 4.101. ādas mīkstas mēbeles (dīvāns, 2 atpūtas krēsli); 4.102. saliekamais masāžas galds; 4.103. televizors "Philips 32pw9523" (16—9); 4.104. gaismas ķermeņi viesistabā (bronza, 4 lampas katrā) — 2 gab.; 4.105. motorzāģis "Husqvarna 55"; 4.106. automātiskā apkures sistēma ar katlu "Pratherm"; 4.107. ūdens filtrs lieljaudas; 4.108. ūdens sūkņi — 2 gab.; 4.109. elektriskie boileri — 2 gab. "Electrolux"; 4.110. tenisa galds "Stiga"; 4.112. ledusskapis "General Electric"; 4.113. sauļošanas krēsli 5 gab. "Kedler"; 4.114. medību bise; 4.115. atpūtas mēbeles pie saunas; 4.116. lauka putekļsūcējs; 4.117. lauka mēbeles — galds stikla ar 8 krēsliem; 4.118. zāles pļāvējs benzīna "Stiga"; 4.119. drošības signalizācijas komplekts; 4.120. video novērošanas sistēma (teritorijas) ar 7 videokamerām, monitoru, "VCR Comstar"; 4.121. rokas pulksteņi: — "Maurice Lacroix" tērauda korpusā, — "Boucheron" kvarca pulkstenis zelta korpusā ar zelta aproci, — "Cartier" kvarca pulkstenis ar zelta elementiem korpusē un ar tērauda aproci, 4.122. tvertne, 10 m' dīzeļdegvielas uzglabāšanai un citi saimnie​cības un dekoratīvi priekšmeti."

Iespaidīgo laulības līgumu vainago norāde, ka "tad, kad tiek iegādāti šādi priekšmeti vai ierīces iepriekšējo vietā, tie kļūst par Vikto​rijas Pavlovas īpašumu".

Bet vai tiešām miljonāru sievām nepieciešami tik detalizēti laulību līgumi? Jā, izrādās, ka nebūt ne visi Latvijas miljonāru saraksta dalībnieki līdzinās Andrim Šķēlēm, kurš, šķiroties no sievas Dzintras, arī bez jebkāda laulības līguma viņu jau laikus apvelta gan ar zemi un māju Stopiņos, Mazās Juglas krastā, gan ar vairāk nekā 11 hektāriem zemes un dzīvojamo māju Sidrabenes pagastā, gan ar dzīvokli pašā Rīgas sirdi — "Latvijas Unibankas" ēkā Vaļņu ielā 11 (pēc aptuvenām aplēsēm tikai dzīvoklis vien šķiršanās laikā maksā ar sešiem cipariem rakstāmu summu). Un piemēru šeit rāda pat ne "Parex bankas" prezidenta kundze Tatjana Kargina, kura jau laulības līguma sagatavošanai kā "oficiālam juridiskam procesam" spiesta piesaistīt dārgo advokātu Andri Grūtupu, bet gadījums ar cita pazīstama uzņēmēja — zāļu ražotāja "Olainfarm" saimnieka Valērija Maligina kundzi.

Valērija Maligina un viņa nu jau bijušās kundzes Innas laulību līgums, kas reģistrēts 2002. gadā, no

pirmā acu uzmetiena šķiet gana taisnīgs un vienlīdzīgs — sievai tiek divi nekustamie īpašumi Vangažos un Garkalnē, vīram — četri īpašumi Rīgā, Salas pagastā un Aizkraukles rajonā, turklāt attiecīgo īpašumu saimniekam vai saimniecei paliek arī visa tajos esošā kustamā manta. Vīram tiek kapitāldaļas septiņās kompānijās ("Olmafarm", "Reinolds", "Carbochem", "OLFA Energo", "Olfa Press", "Olfa" un "Aroma"), bet sievai — četrās ("Aromabaltfarm", "Aromalatfarm", "Kameja MC" un "Anno 1998"), papildus tam vīram vēl tiek medikamentu kompānijas "Endokrininiai preparatai" vērtspapīri, bet sievai — automašīna Mitsubishi Pajero.

Taču ja ne taisnīgums, tad vismaz vienlīdzīgums izrādās šķietams. Pirmām kārtām jau izrādās, ka Maligina kundzei atvēlētās kompānijas, maigi izsakoties, nav pārāk sekmīgas: 2004. gada 5. maijā tiek pasludināta maksātnespēja kompānijai "Aromalatfarm", tajā pašā dienā par maksātnespējīgu tiek atzīta arī "Aromabaltfarm", kurai četrus mēnešus vēlāk tiek sākta bankrota procedūra; jau 2003. gada februārī tiek ierosināta arī "Kamejas MC" maksātnespēja, kura vēlāk gan tiek izbeigta; vienīgā Innai Maliginai atvēlētā kompānija, kurai līdz šim nav reģistrēts neviens maksātnespējas process, izrādās "Anno 1998".

Vai visa vaina ir kundzes nepietiekamā saimniekošanas mākā? Tā var šķist tikai līdz brīdim, kamēr mēs nepalūkojamies — kā tad klājās kompānijām brīdī, kad tās ar laulības līgumu kļuva par Innas Maliginas šķirto īpašumu. Tad nu izrādās, ka "Aromalatfarm" gadu pirms laulības līguma slēgšanas beigusi ar negatīvu pašu kapitālu un nepilnu trīs tūkstošu latu zaudējumiem; negatīvs pašu kapitāls bijis arī "Aromabaltfarm", tikai tā iepriekšējā gadā zaudējusi jau vairāk nekā 140 tūkstošus latu; tādā pašā stāvoklī bijusi arī "Anno 1998", taču šī kompānija vismaz iepriekšējā gadā nopelnījusi gandrīz pusotru tūkstoti latu; visbeidzot, negatīvs pašu kapitāls bijis arī "Kamejai MC", kuras zaudējumi iepriekšējā gadā pārsnieguši deviņus tūkstošus latu.

Tātad — ar laulību līgumu kundzei dāsni atvēlētas četras pusizputējušas kompānijas. Un tas vēl nav viss: īstu punktu pieliek jau tikai Valērija Maligina pārziņā esošās "Olainfarm" (iepriekš būtiski lielā medikamentu ražošanas uzņēmuma akcionāri bija abi laulātie) prasība tiesā par 49 tūkstošu latu piedzīšanu no viņa bijušās sievas. Izrādās, ka savulaik abu laulāto kopā dibinātā kompānija aizņēmusies naudu no "Trasta komercbankas", bet pašlaik "Olainfarm" atpirkuši no bankas prasījuma tiesības un nu piedzen (tiesa, neveiksmīgi) šo naudu no Innas Maliginas uzņēmuma. Vai viņas pašas… Ņemot vērā šo atgadījumu, var labāk saprast notikumu secību kādā citā, attāli līdzīgā situācijā, kas sākas gluži nevainīgi: 2001. gada 16. novembrī labi pazīstamais toreizējais "Drogu" veikalu tīkla īpašnieks Rafails Deifts noslēdz ar kādu ne pirms, ne pēc tam plašākai sabiedrībai nepazīstamu kungu vārdā Dmitrijs Palaguta līgumu par… SIA "Koblenz grupa" kapitāldaļu (un līdz ar to faktiski arī "Drogu") pārdošanu vairāk nekā pusmiljona latu nominālvērtībā (reālā vērtība, protams, ir būtiski lielāka, — kā nekā tie ir gandrīz 90% visas kompānijas). Trīs dienas vēlāk, tāpat neafišējot darījumu, citas nosacītās "Koblenz" uzņēmumu grupas daļiņas — SIA "Namīpašums 1" dalībnieku sapulcē tiek atbalstīta arī šīs kompānijas kapitāldaļu jau 40 000 latu nominālvērtībā nodošana Dmitrija Palagutas īpašumā.

Viss tā arī beigtos, ja ne Deifta kundzes sīkstums un uzstājība: nepaiet ne mēnesis, kad Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai nākas izskatīt viņas prasību. Miljonāra otrā puse pieprasa atzīt par spēkā neesošu gan "Koblenz grupas" kapitāldaļu pirkumu, gan lēmumu par otras kompānijas kapitāldaļu nonākšanu Dmitrija Palagutas īpašumā; tāpat tiek pieprasīts atzīt pašas Allas Deiftas īpašumtiesības ne tikai uz šīm miljonus vērtajām kapitāldaļām, bet arī uz pusi dzīvokļa Rīgā, A. Caka ielā 53. Vēl vairāk — tiesnesim tiek paskaidrots, ka miljonārs "jau sācis atsavināt uz sava vārda reģistrēto kustamo mantu, tādēļ pastāv varbūtība, ka viņš var izvairīties no savu saistību izpildes un veikt darbības, kas samazinās laulības laikā iegūtā kustamā un nekustamā īpašuma vērtību, un rezultātā tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama".

Uz kāda pamata laulātā draudzene pēkšņi ķeras pie sava dzīvesbiedra — ilggadējā miljonāru sarakstu dalībnieka putināšanas? Turklāt ar tādu aizrautību, ka pat iemaksā valsts nodevu vairāk nekā divarpus tūkstošu latu apmērā? Galu galā Allas Deiftas pieprasītais liegums Dmitrijam Palagutam vai

Rafailam Deiftam veikt jebkādas vērā ņemamas darbības saistībā ar abām kompānijām reāli nozīmē to faktisku paralizēšanu. Kā juridiskais pamats tiek minēts vairāk nekā piecus gadus iepriekš noslēgtais laulības līgums, kurā miljonāra kundzes interpretācijā "uz Rafaila Deifta vārda reģistrētās uzņēmējsabiedrību pamatkapitāla daļas ir viņas īpašums un Rafailam Deiftam nebija tiesības tās atsavināt".

Pašā laulības līgumā gan skaidri noteikts tikai tas, ka par sievas šķirto mantu bez jelkādiem jautājumiem uzskatāma visas saimniecības iekārtas un mēbeles, ar vārdu sakot — kustamā manta, kurai nav nepieciešama speciālā likumdošanā noteikta reģistrācija, kā arī visi vērtspapīri un naudas ieguldījumi, kas "tiesiski noformēti uz abu vai jebkura laulātā vārda un ir iegādāti un izdarīti par/ar sievas līdzekļiem". Taču Alla Deifta paliek pie sava, un 2001. gada decembrī Rīgas apgabaltiesa, izskatot viņas prasību, tiešām uzliek arestu abu kompāniju kapitāldaļām, kā arī nolemj ierakstīt zemesgrāmatās aizliegumu attiecībā uz miljonāra kundzes pieprasīto dzīvokļa pusi.

Nākamo četru mēnešu laikā laulību līguma sasaistītais Deiftu laulātais pāris tomēr vienojas pa labam — kad tiesa sanāk uz nākamo sēdi, lai prasību izskatītu pēc būtības, jau ir saņemts A. Deiftas iesniegums, kurā tiek lūgts viņas iepriekšējo prasību atstāt bez izskatīšanas. Savukārt pats Rafails Deifts — Latvijas miljonāru vidū cita starpā pazīstams ar trīsdesmit kilogramu novājēšanas kūri — tagad šos notikumus pat lāga negrib atcerēties, tik nopūšoties: "Nu, jūs taču zināt, kā iet, kad cilvēki šķiras…" Kam var tikai piebilst — slava uzstājībai un prasmīgi sastādītiem laulību līgumiem!

4. "Ļoti gribējās kļūt bagatam" Vērojot iepriekšējā nodaļā aprakstītos "cīniņus līdz pēdējam santīmam", nevilšus rodas jautājums — kur gan šie ļaudis ņem tādu sīkstumu? Lai to saprastu, pirmām kārtām jāņem vērā tā dzīves skola, bet patiesībā jau miljonāru evolūcijas process, kas Latvijā norisinājies kopš astoņdesmito gadu beigām (ja vēl ne agrāk) un kurā mūs interesējošie ļaudis — lai kā arī būtu vērtējama viņu rīcība no kristīgās morāles normu viedokļa — neapšaubāmi ir ne tikai izdzīvojuši, bet arī kļuvuši par visas pasaules nepilnus astoņus miljonus cilvēku lielās miljonāru saimes pilntiesīgiem pārstāvjiem. "Ļoti gribējās izrauties no nabadzības," — tā kādā intervijā godīgi atzīst iepriekšējās nodaļas "tumsas tēls" Valērijs Maligins — parādu piedzinējs no savas bijušās sievas. Kādas nabadzības?

"Protams, ne burtiski. Man bija ģimene, istaba komunālajā dzīvoklī Noliktavas ielā, televizors, ledusskapis — padomju cilvēka standarta komplekts. Komunālajā dzīvoklī dzīvoja sešas ģimenes. Vienā — strīdi, otrā — piedzērušies… Ļoti gribējās ārā no visas šīs rensteles."

Jā, daudz kam no Latvijas miljonāru publiski sacītā var neticēt, bet viens nav apšaubāms — ja neskaitām dažus laimīgus mantiniekus, mums ir darīšana ar pietiekami smagos apstākļos augušiem cilvēkiem, kuri naudas vērtību ir noskaidrojuši paši uz savas ādas. No visa 500 Latvijas miljonāru saraksta uz pāris roku pirkstiem ir skaitāmi labi situētu vecāku, kompartijas vai citas nomenklatūras pārstāvju atvases. Savukārt pārējie ir kārpījušies ilgi un mokoši, bieži vien jau kopš agrīnas bērnības izprotot naudas lomu cilvēka dzīvē.

Lūk, Raimonds Gerkens — astotais bērns alkoholiķa ģimenē, kurš pasaulē nācis, kad mātei bijuši jau 48 gadi, bērnībā saukāts par utaino, astoņu gadu vecumā trijos četros rītā sūtīts kopā ar sievām ogot, lai par nopelnīto naudu varētu iegādāties apģērbu skolai, bet jau ap gadiem desmit katru rītu izsēdināts aizauguša biešu lauka malā — un uz priekšu, līdz vēlam vakaram. "Atceros, ka par ravēšanu man nopirka pirmo pulksteni. Man tas bija milzīgs notikums, jo tajos laikos manos gados un tik nabadzīgam puikam vienkāršs pulkstenis bija tikpat liels notikums kā tagad nesen nopirktais RollsRoyce," tagad atminas īstā rolsroisa un līdz bezgaumībai briljantota rokaspulksteņa īpašnieks, kurš par katru feniņu un centu diņģējies vai visā Eiropā.

Lūk, "Admirāļu kluba" spēļu zāļu īpašnieks Jānis Dāvis, viens no pieciem bērniem ģimenē, kuram pelnīt bijis jāsāk sestajā klasē — kad tēvs, pēc profesijas šoferis, salauzis kājas īkšķi, puika ziemā ik dienas trijos naktī devies uz kravas auto stāvvietu, lai tur armijas virtuvē salietu un uzsildītu ap 100

spaiņu ūdens. Motīvs — "visiem mopēdi jau bija, bet man ne, un es izdarīju tā, lai tas būtu arī man".

Savukārt divus gadus vēlāk puika jau ķēries pie betonēšanas darbiem kopā ar pieaugušiem vīriem, — rezultātā trešajā dienā mātei viņu no celtniecības darbiem bijis jāved mājup ar ķerru, jo kājas nav klausījušas, toties pēc nedēļas viņš jau "ieskaitīts vīriešos".

Lūk, tagadējais baņķieris Valērijs Belokoņs, kurš pēc 7. klases strādājis pie rūpnīcas "VEF" konveijera un pa vasaru kopā nopelnījis 170 rubļu. Lūk, "Rietumu bankas" viceprezidents Arkādijs Suharenko, kuram 15 gadu vecumā nomiris tēvs, liekot reizē ar mācībām institūtā 18 gadu vecumā sākt strādāt par krāvēju gastronomā. Lūk, bijušais kokrūpnieks Jānis Ķirsis, kurš darba grāmatiņu puslikumīgi saņēmis jau 14 gadu vecumā. Lūk, Aivars Lembergs, kuru kopā ar māsu māte viena uzaudzinājusi no 80 rubļu mēnešalgas un kuram, lai nopelnītu apģērbu, vasarās bijis jāsāk strādāt jau no 5. klases. Lūk, ekscentriskā nekustamo īpašumu tirgotāja Irēna Pulkinena, kura kādā intervijā atzīst: "Bērnībā es dzīvoju ļoti nabadzīgi, mums bija ļoti maziņš dzīvoklītis. Un, kad es nokļuvu ārzemēs, tad, vakaros* pastaigājoties pa pilsētu, novēroju dzīvi bagātās mājās. "Ak, Dievs, kādas lustras, kādas gleznas!" — man šķita, ka man tāda nekad nebūs…" Un šo uzskaitījumu var turpināt un turpināt — mums sanāktu īsts atteikšanās, pūliņu, sarūgtinājumu un atkal jaunu pū​liņu eposs.

Tajā vieta atrastos tagadējam alus darītājam un pārtikas rūpniekam Andrim Griģim, kurš, nomocījies ar bišu slimībām un apguvis pat ūdenslīdēja prasmes, naktīs stāvējis rindā, lai nodrošinātu vietu "savai" tantītei — puķu tirgotājai (mērķis — jau žigulis); "Latvijas Jūras medicīnas centra" pašlaik lielākajam akcionāram Jānim Birkām — mediķim, kurš pa naktīm krauj vagonus; pašreizējam "Kolonnas" grupas līdzīpašniekam Jānim Lasmanim, kuram 19 gadu vecumā pie spekulēšanas ar autodetaļām jāķeras, lai atdotu tēvam naudu par no viņa nopirkto žiguli, nauda pamazām bija jāatdod; savulaik trauku mazgātāja, apkopēja un maizes griezēja darba priekus izbaudījušajam "Lido" saimniekam Gunāram Ķirsonam, kurš vēl tagad sarunā ar "Latvijas Avīzi" atceras, kā divdesmit gadu vecumā sakrājis 2600 rubļu, lai iegādātos automašīnu, bet pietrūkstošos 300 rubļus iedomājies palūgt tēvam — puķaudzētājam, no kā tad arī saņēmis strupu un skaidru atbildi: "Kad tev būs pietiekami naudas mašīnai, tad nopirksi."

Savas toreizējās izjūtas dažs no viņiem arī tagad ne tikai nav aizmirsis, bet ir gatavs pat atzīt publiski. "Jā, noteikti," uz jautājumu, vai viņa noliektos, lai paceltu no zemes piecus santīmus, atbild Irēna Pulkinena. "Es nespēju iedomāties, kā tas iespējams — nepelnīt naudu. (..) Es nespēju iedomāties, kā bez tās var dzīvot," laikrakstam "Kommersant Baltie Daily" paziņo ekscentriskais Jūlijs Krūmiņš, vēl piebilstot — viņš vienmēr esot vēlējies būt bagāts, jo nauda nozīmējot ja ne visu, tad ļoti un ļoti daudz.

Nauda pirmām kārtām ir pašrealizācijas instruments, vēl cietuma kamerā nosaka Aleksandrs Lavents, kurš bieži vainots vēlmē būt bagātākajam un varenākajam visā Latvijā. Naudā laimes nav, taču arī bez naudas pilnvērtīga laime nav iespējama, teic viens no nedaudzajiem Latvijas miljonāriem — rūpniekiem Jurijs Daņilko. Naudā laimes nav, bet nauda dod brīvību, viņam piebalso cits rūpnieks, viens no Latvijas desmit bagātākajiem cilvēkiem Vasilijs Meļņiks.

Taču lielākā daļa miljonāru jau ir nopratusi, ka, runājot par šo tēmu, "pareizās" atbildes ir citādas.

"Kaut kad, vēl pirms perestroikas, es uz veselu mēnesi nokļuvu Parīzē. Faktiski bez naudas — pavisam man bija apmēram 300 dolāru. Izmitināja radi, kuri paši bija ne pārāk nodrošināti ļaudis. No rītiem es izgāju uz visu dienu — mētājos pa bulvāriem, ieelpoju cepto kastaņu smaržu, lēsu, kad muzejos ir bezmaksas apmeklējuma dienas… Kopš tiem laikiem es neskaitāmas reizes esmu bijis Parīzē, apmeties labākajās viesnīcās, pusdienojis dārgos restorānos. Bet vairs nekad nav bijis tās dzīves un laimes izjūtas, kuru es izjutu, staigājot ar bageti rokās pa šo neprātīgi skaisto pilsētu," intervijā krievu presei pirms dažiem gadiem atminas "Parex bankas" līdzīpašnieks Viktors Krasovickis, kurš par savām finanšu iespējām vienlaikus godīgi atzīst — "ja vien es kaut ko gribētu un tas principā tiek pārdots… jautājums ir par to, vai tas ir tirgū".

Baņķieris nav vienīgais, kurš, jautāts par naudas lomu un nozīmi miljonāra dzīvē, sarunas tēmu cenšas pārcelt uz seniem laikiem un iespaidiem. "Pirmo patieso lepnuma un droši vien apmierinātības

sajūtu no nopelnītās naudas es izjutu, kad nopirku "Lancome" pūderi — piepildīju savu sievišķo iegribu… Pēc tam priecājos, kad mēs atvērām savu pirmo degvielas uzpildes staciju. Iedomājieties, pūderis un degvielas uzpildes stacija radīja manī apmēram līdzvērtīgas emocijas!" stāsta "Viadas" degvielas koncerna līdzīpašniece un vadītāja Alla Moroza. "Frankfurtes lidosta 1991. gadā, kad es varēju pati atļauties sev nopirkt kafiju, — tas ir visspilgtākais bridis, kad biju laimīga, jo jutos turīga (tajā laikā kafijas tase maksāja piecas vācu markas, kas bija līdzvērtīgas 600 repsīšiem)," saka "Kolonnas" grupas līdzīpašniece Ieva Plaude, vēl piebilstot: "Latvijā mēs vispār nevaram runāt par bagātību, mēs varam būt tikai pārtikuši."

Savukārt vēl citi miljonāri faktiski sacenšas — kurš piemeklēs presei un tās lasītājiem tīkamāko filozofiski apcerīgo teicienu par naudas nozīmi turīgāka cilvēka dzīvē. "Vienam liksies, ka viņš ir neveiksminieks, jo nav dzīvē ticis pie rolsroisa un vasaras mājas Seišeļu salās. Otram būs apmierinājuma sajūta arī ar iegādāto opelīti. Trešais materiālām vērtībām nemaz nepiešķirs vērību, jo tieksies pēc garīgā," teic būvnieks Valdis Kalnozols. "Varu teikt viennozīmīgi, ka tad, kad tev ir nauda, tu vienalga nenopirksi 20—30 mašīnas, neuzcelsi 100 mājas. Jebkurš turīgs cilvēks, iegādājoties to, kas viņam nepieciešams, pārējo naudu tērē tāpat kā vienkāršie cilvēki. Viņš pērk ēdienu, apģērbu, ceļo. Tikai izvēlas visu kripatiņu labāku: svaigākus produktus, drēbes ar "vārdu", braucienā nedodas autobusā. Lūk, arī visa starpība," vēsta Jānis Dāvis.

"Bagātība — tā ir nevis māka pelnīt naudu, bet māka to tērēt. Un es sevi pilnīgi neuzskatu par bagātu cilvēku, jo tērēt naudu es tā arī neesmu iemācījies," piebilst vēl viens no Latvijas bagātnieku pirmā desmitnieka — Mihails Uļmans, teikto ilustrējot ar savas kundzes piemēru: "Viņa, piemēram, nekad neaizies un nenopirks sev zābakus par 300 latiem. Un kažoks viņai ir viens, mēs to par 10 tūkstošiem marku vēl VDR nopirkām — labs kažoks, citu viņai arī nevajag." "Kad biju slimnīcā un man vajadzēja asinis, mani darbinieki ar pirmo asins grupu stāvēja rindā, lai nodotu asinis. Tas, ka man ir pāris dolāru vairāk, nepadara mani citādu," koķetē Jūlijs Krūmiņš. "Atceros, kā mēs naudu pārskaitījām ofisā — visur nauda. Mēs to čemodānos vedām uz Baltkrieviju, norēķināties par piegādēm! Tā ka pret naudu es vienmēr esmu izturējusies kā pret preci," vēl piebilst Alla Moroza.

"Koka mētelim nav kabatu," lakonisks ir viens no Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem Valērijs Kargins. Toties jo runīgāks ir nekustamo īpašumu biznesmenis Sols Bukingolts, kuram savulaik jau māte norādījusi — naudu kapā paņemt neizdosies: "Man ir žēl cilvēku, kuru dzīvē mantai atvēlēta galvenā loma. Man pieder daudz vairāk nekā materiālās lietas, un zinu, kā cilvēks jūtas situācijā, kad četru cilvēku ģimenei jāiztiek tikai ar 200 dolāriem. Miljoni, kas man šodien ir, mani kā cilvēku nemaina. (..) Turīguma jēdziens man ir šāds. Lūk, es ieeju, teiksim, veikalā, ieraugu dārgu lietu, varu atļauties to nopirkt un… nenopērku." "Ņemot vērā, ka uzaugu ļoti trūcīgā ģimenē, visus šos gadus domāju, ka dzenulis ir nauda. Taču pavisam nesen es nācu pie filozofiskas atziņas, ka nauda patiesībā man nav bijis īsts dzenulis visus šos gadus un šobrīd vēl mazāk. Es ar to negribu teikt — nost ar naudu! —, taču tā nav mana pamatvērtība," savas trūcīgās bērnības radītos kompleksus mēģina izlīdzināt Raimonds Gerkens. "Es jutos labi arī tad, kad naudas bija nedaudz. Nauda nav galvenais, galvenais — process. Bizness — tas ir plašāks jēdziens nekā tikai naudas pelnīšana. Bieži peļņu ātrāk un vairāk var iegūt, vienkārši pērkot un pārdodot. Taču, kad tavā saimniecībā parādās… cauruļvads, kompresoru stacija, tilts vai māja, apmierinājuma ir daudz vairāk," intervijā laikrakstam "Vesti" nosaka gāzes kompānijas "Itera Latvija" līdzīpašnieks Juris Savickis. Šie vārdi gan multimiljonāram netraucē īsi un skaidri atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņš joprojām brauc ar 600. sērijas mersedesu: "Jautāsiet — kāpēc? Tāpēc, ka septiņsimtā dabā nav." Tāpat zināmu skepsi rada gan miljonāra — advokāta Andra Grūtupa pieticība: "Man daudz nevajag. Normāli paēst, normāli apģērbties, uz operu aiziet. Kas vēl vajadzīgs mierīgai dzīvei?", gan savulaik savu greznumlietām piekrauto dzīvokli žurnālistiem izrādījušā Gunta Indriksona spartiskais: "Es nekad

nepirkšu kaut kādas dārgas, neprātīgas mašīnas un ķēdes, gredzenus. Neuzstādīšu mājās strūklakas un neparastus tualetes podus. Man maz vajag. Pēc idejas — neko nevajag." Arī Sols Bukingolts nestomoties atzīst, ka pulksteni par pieciem tūksto​šiem esot gan pircis.

Vai tas nozīmē, ka, uzklausot miljonārus par naudas tēmu, mums jau laikus jāsagatavojas uz vienu vienīgu izlikšanos un divkosību? Ne obligāti — Irēna Pulkinena vēl joprojām atminas, kā ļauni cilvēki viņai no dzīvokļa aiznesuši sešus "unikālus kažokus" (un nesalīdzināmi vērtīgākās Klēvera un Aivazovska gleznas), tomēr lielākajai daļai Latvijas miljonāru lielajā biznesā laiku pa laikam neizbēgamie finanšu zaudējumi patiešām ir radījuši zināmu filozofisku attieksmi pret visu, kas saistīts ar naudu — arī lielākam naudas summām. "Ja es māku strādāt ar naudu, tad vajag mācēt to zaudēt," nosaka "Baltie International Bank" lielākais akcionārs Valērijs Belokoņs, kuram jau visagrīnākajā biznesa pieredzē ir arī 200 tūkstošu dolāru zaudējums kādā neveiksmīgā kurpju darījumā Amerikā.

Raimonds Gerkens nu jau ar zināmu humoru atceras gan to, kā viņu pazīstams un ļoti cienījams cilvēks piekrāpis tik pamatīgi, ka bijis jāpārdod mašīna un jāsāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu, gan to, kā 90. gadu pirmajā pusē humorista Genādija Hazanova koncerta apmeklējums viņam izmaksājis aptuveni 300 tūkstošus

Vēl viens unikāls dokuments — Latvijas pirmā privātuzņēmuma reģistrācijas apliecība, kas izdota Raimonda Gerkena kompānijai "Gerkens un Co". Pats viņš šo apliecību piemin vai katrā otrajā intervijā.

Tiesa, miljonārs parasti ne ar vārdu nepiemin, ka gadu pēc pirmās apliecības saņemšanas viņam tomēr nākas apvienoties ar vēl trim kompanjoniem, no kuriem Andrejs Vasiļjevs ir viņa kolēģis ari tagadējā Latvijas miljonāru sarakstā. dolāru — zaudējumus par šādu summu nodarījis laupītāju iebrukums tirgoņa dzīvoklī, kur tolaik glabājušies arī kompānijas naudas līdzekļi. Vēl pusmiljonu vācu marku izmaksājis zaudēts kuģis ar kokmateriālu kravu, — pats Raimonds Gerkens gan izdzīvojis slepkavības mēģinājumā, taču parādus bijis spiests atdot vēl gadus trīs. Savukārt nu jau bijušais "Liepājas metalurga" prezidents Kirovs Lipmans savu pusotru miljonu zaudējis, kad britu partneri "piemir​suši" norēķināties par saņemtu metālu kravu.

Tagad ar 200 miljonu latu apgrozījumu pazīstamās datoru vairumtirgotājas "Elko grupas" akcionāri Kronštatē 90. gadu sākumā iegādājas trīs jaunus datorus, kuri viņiem nekavējoties tiek izkrāpti, iesmērējot viltotu maksājuma orderi un atbrīvojot no būtiskas sākotnējā kapitāla — 90. gadu sākumā ļoti būtisko 10 tūkstošu dolāru — daļas. Bet viskrāšņāko zaudējuma gadījumu kādā intervijā pirms vairākiem gadiem tomēr izstāsta tas pats Valērijs Belokoņs: "Tas bija deviņdesmitajā gadā, kad man viens ungārs teica, ka viņam vajag miljonu gāzmasku, ko varētu izdevīgi pārdot. Pie mums tās varēja nopirkt krietni lētāk nekā Ungārijā. Tolaik bija daudz krāpnieku un avantūristu, tāpēc ungāram neticēju, kaut gan it kā zināju, ka viņam gāzmaskas tiešām ir. Es nobijos, neticēju idejai. Bet pēc trim mēnešiem avīzē izlasīju ziņu, ka šī pati firma un šis pats kungs, kas piedāvāja darījumu, gāzmaskas pārdevis un guvis 75 miljonu ASV dolāru peļņu. Iedomājieties, kontrakts bija man deguna galā, bet es to palaidu garām! Pēc tam domāju: kāpēc es nevarēju aiziet vienkārši paprasīt? Kāpēc nobijos? Bet tās laikam nebija bailes, šķita, ka mani uzskatīs par idiotu — kaut gan tieši tāds es arī izrādījos."

Raugoties uz pašreizējo Latvijas miljonāru piecsimtnieku, viegli noprotams, ka tajā palikuši ir cilvēki, kuri spējuši vai nu izvairīties no nopietniem zaudējumiem vai arī nopelnīt vairāk nekā zaudēt.

"Mūsu acu priekšā tika pazaudēta liela nauda. Šie novērojumi reizēm atturēja mūs no nepareiziem lēmumiem un nopietnām kļūdām," tagad Latvijas mijjpnāru pirmsākumus atceras Viktors Krasovickis. "īpašumi radās un momentāni sagruva. Cilvēki neprātīgi riskēja. Visu valsti bija pārņēmis entuziasms.

Runāja, ka visi kļūs bagāti, tiesa, nebija skaidrs, kad un kā. Pašlaik Latvijā dzīvo daudz eksmiljonāru — droši vien vairāk nekā 500 — cilvēku, kuriem Dievs bija devis iespēju paturēt rokās miljonu," intervijā laikrakstam "Kommersant Baltie Daily" viņam piebalso kompanjons Valērijs Kargins.

"Esmu veiksmīgs cilvēks, jo nav bijušas lielas izgāšanās," atzīst mazākpazīstams miljonārs — "Trasta komercbankas" vadītājs Igors Buimisters. Bet tas pats Juris Savickis — starp citu, valsts darbu pametis 45 gadu vecumā — vēl tagad brīnās un nedaudz šausminās, atminoties savu pirmo ievērojamo darījumu ar automašīnu "Kamaz" riepām pašā 90. gadu sākumā. "Kupi—prodai" darījums beidzas sekmīgi — kompanjoni tiek pie īstermiņa kredīta bankā, samaksā naudu par riepām, atved tās no Igaunijas, dabū pāri robežai, pārdod tālāk un saņem naudu. Bet… ja nu riepas nemaz netiktu saņemtas? Ja tās pazustu pa ceļam? Ja tiktu konfiscētas uz robežas? Ja tālākpircēji pazustu, nesamaksājuši par saņemtajām riepām?…

Taču 80. gadu beigās un 90. sākumā, kad sākas lielākās Latvijas miljonāru saraksta daļas privātbiznesa gaitas, šāds avantūristus ir tikai normāls. Kā tagad atzīst tagadējais datoru vairumtirdzniecības megakompānijas "Elko grupa" akcionārs Egons Mednis, tolaik daudzas kļūdas tiek piedotas — vai arī ir iespēja tās likvidēt ar pāris veiksmīgiem darījumiem. Un veiksme bieži vien ir pārsteidzoša. Jāņa Ķirša vadītajam "Lindekam" izdodas piespiest somu partnerus pāriet no samaksas precēs uz naudu, — tiem laikiem tas ir kas nebijis. Svaigi dibinātais būvuzņēmums "l,atvijas Energoceltnieks" bez starptautisku projektu pieredzes sāk veiksmīgi darboties Vācijā. "Kad pirms gandrīz 11 gadiem vērām vaļā savu pirmo veikalu "Decorum" un riskējām atvest no Dienvidslāvijas un Somijas ekskluzīvas lietas, mūs uzskatīja par vājprātīgiem, un pat darbinieki neticēja, ka jel kad kaut ko pārdosim.

Pēc četriem pieciem mēnešiem pusdesmitos no rīta pie durvīm jau stāvēja rinda, un mēs bijām spiesti veikalu atvērt pusstundu agrāk," stāsta daudzprofilu kompānijas "Reaton" dibi​nātāja Natālija Jakovļeva.

Tas ir arī laiks, kad tūkstoši un tūkstoši cilvēku, izsakoties tagadējā Rīgas ostas kompānijas "Magnāts" īpašnieka Aleksandra Osipkova vārdiem, no savām iepriekšējām pietiekami siltajām darba vietām "uhodjat v ņikuda" — aiziet uz nekurieni. Un aiziešana ir katram sava. "Vienkārši ņēmu un aizgāju.

Nekur," par aiziešanu no partijas darba saka vēlākais "Baltkom" radītājs Pēteris Šmidre. Vasilijam Meļņikam (triju gadu vecumā, starp citu vēlējies kļūt par Ļeņinu), jau gandrīz saņēmušam leitnanta pakāpi, jānodienē astoņus mēnešus kā vienkāršam kareivim, lai varētu aiziet no Alkšņa karaskolas.

Vēlākais IT kompānijas "Dati" akcionārs Ivars Puksts, neieklausoties sievas padomos, 40 gadu vecumā par labu darbam tobrīd nezināmajā kompānijā "Softvvare House Rīga" šķiras no ērta posteņa Rīgas elektrotīklā, Jūrmalas vasarnīcas un dienesta auto. Ivars Muzikants nolemj vairs nestrādāt valsts darbā, kad viņa daļa no datora cietā diska pārdošanas ir vienāda ar trīs gadu algu valsts darbā. "Es atbraucu uz Maskavu ar 150 dolāriem kabatā. Vārda man nebija, protekcijas arī ne, un es sapratu, ka varu kaut ko sasniegt tikai ar savu darbu," stāsta "Olainfarm" saimnieks Valērijs Maligins. 1994. gada beigās viņš sāk strādāt ar pazīstama farmācijas darboņa Vladimira Brincalova uzņēmumu — "un pēc pusotra mēneša Brincalovs teica, ka grib redzēt cilvēku, kurš viņam preci ved ar "fūrēm"".

"Vajadzēja taču kaut kā pelnīt!" laikrakstam "Kommersant" stāsta tagadējais "Mono" holdinga galva Mihails Uļmans. "Kaut gan pēc padomju mērauklas es tajā laikā pelnīju pavisam neslikti — nodarbojos ar līgumiem, racionalizācijas priekšlikumiem un visādiem citādiem niekiem, bet par to labi maksāja. Un ne kripatiņu nebaidījos — es taču nekad nebiju ne komjaunietis, ne partijnieks. Tajos gados cilvēki ar smadzenēm noteikti ieņēma labus amatus. Bet viņi baidījās aiziet uz privātsfēru — partijas nomenklatūras vidē tas netika atbalstīts. Bet ko man bija zaudēt, izņemot savus rubļus? (..) Man vienmēr bija nauda — es, ziniet, esmu taupīgs. Tajā laikā man mājās glītās kaudzītēs gulēja simtrubļu naudaszīmes. Neskaitot to, ka dzīvoklis bija nopirkts un vasarnīca uzbūvēta. Un viss — absolūti likumīgi. Pirms perestroikas par

spekulāciju varēja mierīgi nokļūt cietumā, un kuram gan turp kāre." Šajā lielo pārvērtību laikā dzīves lielo lēmumu pieņem arī vēlākā uzņēmuma "Spilva" lidzīpašniece un vadītāja Lolita Bemhena. Jau savu Bulduru s#'hoztehnikuma vecākā darba un darba samaksas ekonomista amatu pēc augstskolas beigšanas viņa ir ieguvusi gluži nejauši. Taču, kad kolēģi atkal nejauši piedāvā, vai jaunā māte reizē ar bērna auklēšanu negribētu padomāt arī par konservu ceha privatizāciju, viņa par to sāk domāt tik ļoti, ka aktīvi iesaistās gan privatizācijā, gan miljona rubļu sameklēšanā rekordīsā laikā — divās nedēļās, neskaidrās nākotnes vārdā atsakoties gan no labās un tolaik pilnīgi drošas šķietošās "Bulduru" algas un prēmijām, gan no iespējas piestrādāt speciāli vietējiem "kadriem" izveidotajā burkānu kooperatīvā.

Daudziem iesaistīšanās privātbiznesā šķiet kaut kas vaļaspriekam līdzīgs. "Tolaik ap komjaunatni tusējās jauniešu grupas, visi kaut ko aktīvi darīja. Un viens tāds jauns aktīvs cilvēks, tagad veiksmīgs biznesmenis, "Virtuves pasaules" īpašnieks Prohorova kungs teica: "Davai, veidojam kooperatīvu!"

Kāpēc ne? Taisām! Vienkārši bija ideja, bez konkrēta mērķa. Izveidojāmies kā neliela komanda un sākām domāt, ko mēs varam izdarīt. Jebko! Nav problēmu! Biznesa konsultācijas? Lūdzu!" atceras tagadējā "Reaton" līdzīpašniece Natālija Jakovļeva. "Bijām jauni, zinātkāri, enerģiski, un mums bija daudz laika.

Satikāmies pa vakariem, nedēļas nogalēs un mēģinājām visu kaut ko — tagad atceroties gluži vai jāsmejas. Izdevām grāmatas, konsultējām, pārdevām pat pārīti sportistu uz ārzemēm. Pagāja gads, un tikai tad mēs savu blakusnodarbi sākām uztvert nopietni."

Taču daudziem izšķiršanās ir ļoti, ļoti, ļoti grūta, gara acīm gandrīz vai skatot Sibīrijas sniegus.

"Tiem, kam bija lieli īpašumi un kas cerēja, ka tos varēs atgūt, bija vienkāršāk, bet man vajadzēja izšķirties, kurā pusē nostāties — par neatkarības iegūšanu vai PSRS saglabāšanu. Tie, kas tajā laikā dzīvē nebija izsitušies un kam nebija ko zaudēt, piemēram, laborantiem vai bundziniekiem, bija vienkāršāk.

Nevienu negribu aizvainot, bet tāda bija situācija…" — Aivars Lembergs vienīgo reizi par šo tēmu īsti atklāts ir bijis intervijā "Vakara Ziņām". "Es atceros vispārējās neskaidrības atmosfēru. (..) Bija gadījumi, ka pie mums rindā stāvēja Rjazaņas desantnieki ar automātiem pār plecu. Mēs domājām, ka viņi atnākuši atņemt naudu, bet viņi mainīja, akurāti ņēma izziņu un aizgāja. Kasieres sēdēja ne dzīvas, ne mirušas," savu valūtas maiņas punktu pirmsākumus at​minas Valērijs Kargins.

Savukārt viņa kompanjons Viktors Krasovickis 2002. gadā laikrakstam "Vesti" atzīst: "Sajūta, ka viss ir droši, parādījās pirms gadiem sešiem [tātad — 1994. gadā). Bet reizē ar to pazuda arī nakts aukstumiņš mugurā: "Kas būs rit?"."

"Es līdz 1992. gadam neticēju, ka Padomju Savienība ir izjukusi uz visiem laikiem. Es biju gandrīz pārliecināts, ka viss vēl atgriezīsies. Es speciāli nopirku jahtu, tā man stāvēja gatavībā, lai, ja kas, — tūlīt aizbēgt uz Zviedriju," atminas Jūlijs Krūmiņš, vēl piebilstot — šādā ziņā neko nebūtu devuši arī viņa tābrīža labie kontakti ar jaunās nomenklatūras pārstāvjiem: "Mēs strādājām pastāvīgā stresā. Vēl vairāk — mēs vienkārši elpojām ar adrenalīnu. Bija šausmīgas ikdienas gaidas, ka reiz pēc tevis atnāks, ka tas nevar turpināties mūžīgi…"

Taču, par spīti visam, arī tolaik biznesā jau iet cilvēki ar nopietnu, pat akadēmisku izglītības bagāžu.

Vēlākais AS "Lindeks" vadītājs Jānis Ķirsis divus gadus lasījis lekcijas uzņēmējdarbībā, tā ka teorijā ir neikdienišķi labi sagatavots. Jau pieminētais Aleksandrs Osipkovs ar kompanjoniem vēl 80. gadu beigās izdevis "Biznesmeņa un menedžera rokasgrāmatu" ("parakstīšanās uz šo izdevumu tajā laikā maksāja žiguli") un šo to no deviņsējumu gudrību krātuves pasmēlies arī pats. Dzintra Uibo, kura tagad ir bērnu preču kompānijas "Amaija" īpašniece un miljonāru saraksta dalībniece, bet toreiz tikai risina sarunas par pirmās bērnu pārtikas kravas iegādi, ir profesionāla ekonomiste — kura gan 1974. gadā iestājusies Ekonomikas fakultātē, jo cerējusi, ka, iepērkot preces, būs iespējams redzēt eksotiskas pasaules malas.

Arī Gunārs Ķirsons par saviem biznesa aizsākumiem pārliecinoši saka — viss bijis bez riska un labi izrēķināts.

Taču labais aprēķins nav pietiekams, lai tam pašam Ķirsonam ar lielām sirdssāpēm nebūtu jāslēdz

Doma laukuma malā atvērto superiepno "Balto" restorānu ar tajā nopērkamajiem tūkstošlatu dzērieniem.

Dzintra Uibo tagad, atceroties pirmās kravas līkločus, vairāk slavē pašas intuīciju un apkārtējo cilvēku atsaucību. Savukārt Aleksandrs Osipkovs… o, ainu nekas nepadarīs tik pilnīgu kā viņa krāšņais, detalizētais un neapšaubāmi autentiskais stāsts krievvalodīgajai avīzei "Delovoi Čas" par ostas biznesa tapšanu 90. gadu gaumē: "Es noskaidroju, ka mums ir torņceltņi, kuri maksā 10—20— 30 tūkstošus, bet ir ostas celtņi, kuri maksā miljonu. Tātad krausim ar torņceltņiem. Speciālistam kas tāds pat galvā nebūtu ienācis. Torņceltņi ir domāti tam, lai paceltu plāksni, pagrieztos, noliktu, — darba režīms ir saudzējošs. Tajā laikā tie jau bija izstrādājuši savu resursu, un tos nedrīkstēja izmantot. Tomēr, kā izrādījās, padomju iekārtas būvēja ar trīskāršu izturības rezervi, un tāpēc man tie strādā joprojām. Tad mēs tos izremontējām, savedām kārtībā — un tikai pēc tam sapratām, kas tas tāds.

Bet sākām tā: ņemam celtņus, nostādām krastā un sākam strādāt. Kaut kā pietrūkst. Saprotam, ka vajadzīga piestātne, bet kāda? Vajadzīga — būs! Uz sliedēm uzstādījām tos pašus celtņus, pie sliedēm piemetinājām konstrukcijas, kuras arī sāka kalpot it kā par piestātni. Un, lūk, atnāk pirmais zviedru kuģis.

Mums ļoti paveicās, ka kapteinis bija stipri… neskaidrs. Viņš piebrauc pie piestātnes, ietriecas tajā, — un pie balstiem piemetinātās sliedes pagriežas par 90 grādiem. Zviedrs padomāja — padomāja, atpeldēja atpakaļ, atgriezās — un atkal ietriecās piestātnē. Sliedes nostājās savā vietā. Apmierinātais kapteinis izkāpa krastā un devās tieši uz bāru.

No rīta es kautri sāku interesēties pie hidroceltniekiem: "Kaut kas ne tā?" Un uzzinu — piestātne ir sarežģītākā hidrotehniskā konstrukcija, vajag 15—20 metru dziļumā iedzīt pāļus, aprēķināt konstrukcijas, pasūtīt projektu. Prasu: "Cik maksā?" Atbild: "Miljonu — divus." Man ir 10—20 tūkstoši. Viens saka: "Atceros, tur ir nogrimušas caurules, izcelsim, sazāģēsim…" Tāds pats celtnieks—avantūrists kā es. Mēs izvilkām caurules, sazāģējām, iedzinām un uztaisījām piestātni, ar kuru kopš tā laika arī strādājam.

Konstrukcija izrādījās ļoti efektīva un izmaksāja mums 30 tūkstošus. Pašlaik caur šo piestātni izgājuši vairāk nekā trīs miljoni tonnu kravu, un tā nostāvēs vēl ne vienu vien gadu.

Nedēļu pēc piestātnes iekārtošanas ostā ienāca Krievijas kuģis. "Jums tāds un tāds dziļums ir?" — "Protams," bez domāšanas atbildēja aviācijas inženieris Aleksandrs Osipkovs. Kuģis pienāca pie krasta, un, kamēr tas bija bez kravas, viss gāja labi, bet, kad sāka kraut… Izsauc mani kapteinis un paziņo: "Es 30 gadus jūrā eju, uz sēkļa ne reizi neesmu sēdējis, bet tagad jūtu — sēžu!" Mēs liekam uz galda trīs tējas pudeles, un kapteiņa jūtas nedaudz notrulinās. "Kā tu vari man pierādīt, ka es neesmu uz sēkļa?" — "Bet kas tevi pārliecinās?" — "Ūdenslīdēja apsekojums." Mēs izsaucam ūdenslīdēju, es aizvedu viņu aiz šķūņa un saku: "Ja tev ir dārgs Latvijas stividoru liktenis, tev jāsaka tā: es stāvēju uz gultnes un līdz kuģim nevarēju aizsniegties ar izstieptām rokām."

Viņš ienirst, iznirst: "Es uz gultnes stāvēju, viss kārtībā." Kapteinis: "Labi, es tev ticu." Pamāja ar roku un atgāja no krasta. Pēc tam viņš teica man: "Labs tu puisis, bet uz sēkļa es tik un tā sēdēju." Tā arī šķīrāmies. Toties tagad mēs droši zinām, kas ir laba osta!…"

Tā arī sākas lielākā daļa, ja ne pilnīgi visi mūsdienu miljonu īpašumi — un pilnīgi visās jomās.

"Elko grupas" dibinātāji — četri gados pajauni cilvēki — pērk datoru sastāvdaļas, skrūvē un mēģina uzmeistaroto pārdot. Citas IT kompānijas — vēlāk igauņu uzņēmumam "Microlink" dārgi pārdotās "Fortech" — dibinātāji, brāļi Bergi atceras, ka bizness sācies ar diviem datoriem, kuri iegādāti, pārdodot krēslu kravu. Vēlāk bēdīgi slavenās "Depozītu bankas" akcionārs Vilnis Vītoliņš ved datorus no Vācijas un Polijas. Tagadējiem "Lietišķās informācijas dienesta" īpašniekiem, Andrim un Aivai Vīksnām ir viens kioskiņš, Andrim Griģim — veikaliņš "Parks", kam pēc laika seko "Parks 2" un "Parks 3".

Irēna Pulkinena noīrē kādu nelielu Jūrmalas viesnīcu, apmaksājot to gadu uz priekšu, apzvana sev pazīstamos ārzemniekus Rīgā un piedāvā viņiem numuru, kurš maksājis trīs rubļus, īrēt par 100 dolāriem.

Viss vēlākais "Neldas" lielveikalu tikls ir divi mazi veikaliņi pagrabā Blaumaņa ielā 1 un A. Čaka ielā 97, kuru — un visas kompānijas — vadīšanu tās toreizējais īpašnieks Maikls (Mihails) Avrutins piedāvā

"Neldas" nākamajai īpašniecei un vēl vienai miljonārei, tobrīd 22 gadus vecajai sekretāreireferentei Ilutai Kalniņai, kura uzņēmumā sākusi strādāt tikai tāpēc, ka "Aldarī" un "Nestē" viņai pēc pirmās intervijas darbs vēl netiek piedāvāts. Viņa sākumā atsakās, taču pēc priekšnieka prombūtnes pamana, ka reāli jau pilda ģenerāldirektora pienākumus.

Agris Bārda, tagadējais "Autofavorīta" grupas īpašnieks, atdzen no Vācijas auto un, novērtējis satriecoši augstās importa automašīnu rezerves daļu cenas, atved pārdošanai amortizatoru kravu, kas plānotā pusgada laikā tiek izpirkta trīs dienās. Trīsdesmit gadus vecais advokāts Filips Kļaviņš ar izbrīnu vēro, kā viņa tikko atvērtais viens no pirmajiem privātadvokātu birojiem Latvijā tiek pie klientiem, kuru iegūšanas vārdā advokāti ASV būtu gatavi vai mirt, — pat "Kellogg's" un ASV vēstniecības. Jānis Dāvis, gluži nejauši iepazinies ar viesnīcas "Latvija" kazino direktoru — angli un savu uzvārda brāli, pēc gada kopdarbības atver savu pirmo minikazino. Tas pats Jegors Buimisters tirgojoties braukā uz Sibīriju, organizē tirdzniecības braucienus uz Poliju, remontē medicīnas aparatūru un pat dibina biržu. Viktors Krasovickis cita starpā atceras pat gadījumu, kad sakarā ar kādu "diezgan perspektīvu" projektu "pa kaut kādiem neiedomājamiem purviem, bez pavadoņa un precīziem orientieriem" bijis nelegāli jāpāriet Vjetnamas un Laosas robeža. Vēlākais "Depozītu bankas" un apdrošinātāju grupas "Balta" lielakcionārs Ivars Muzikants naudiņu pelna, pārrakstot magnetofona ierakstus un pelnot 2—3 algas mēnesī.

Tagad metālu biznesā pelnošā "Felix" holdinga pirmsākums ir automašīna Volga, kas vienam no trim kompāniju grupas dibinātājiem — Ērikam Igaunim tikusi pēc dienesta Ungārijā: tā tiek pārdota, par saņemto naudu Čerepovecā iegādājoties tēraudu, kurš savukārt tiek pārdots Baltijā, bet par iegūto naudu — nopirkta jauna tērauda krava. Pašreizējais "Elkor grupas" boss Aleksandrs Popovs sākumā darbojas šūšanas kooperatīvā, tad ved drēbes no Turcijas un pamazām ķeras pie elektronikas ievešanas.

Tagadējais izdevējs Aleksejs Šeiņins Jelgavā iespiež pirmās kooperatīvās avīzītes, "Gros Auto grupa" darbību sāk kā vienkārša auto rezerves detaļu tirgotāju kompānija Rumbulā, "Kolonnas" īpašnieks Jānis Lasmanis dzen žiguļus no Toljati uz Berlīni un tirgojas ar visu — no zelta stienīšiem līdz rūdas vagoniem, vēlākais mazuta biznesmenis Vladimirs Barinovs pirmos simt tūkstošus nopelna, tirgojot liellopu un cūku svaigi sālītas ādas, Andris Ruselis skaidro naudu — 150 tūkstošus dolāru — Rīgā ieved, deklarētu kā "zaļu papīru" 10 kilogramu svarā…

Protams, īpaši aktīvi ir ļaudis, kuru privātuzņēmēju instinktus nevarēja apslāpēt pat padomju sistēma. Jūlijs Krūmiņš tirgojas ar pilnīgi visu: "Es tai laikā ievedu pa 2—3 konteineriem videopleijeru.

Saņēmu tos par 130 dolāriem, šeit pārdevu par 300 dolāriem. Jeb japāņu lietussargi. Mēs tos iepirkām Singapūrā — smieklīgi atcerēties — par 10 kapeikām gabalā, pārrēķinot mūsu naudā, bet pārdevām par desmit rubļiem. (..) Es grozījos un visu laiku dzīvoju parādos. Man lūdza — aizdod desmitnieku. Es atbildēju — nav. Turklāt nauda man bija, bet — apgrozībā. Jau 1991. gadā, kad cilvēki lielījās ar tūkstoti dolāru, man bija miljons "zaļo". Tieši tajā laikā vieglā nauda tika tērēta mašīnām un mājām. Bet es būvēju piestātni, iepirku autotransportu, celtņus. 1992. gadā nopirku kuģi, tirgojos ar alumīniju. Ar vārdu sakot, es strādāju…"

Arī nu jau bijušais bārmenis Raimonds Gerkens, kurš pat padomju laikos pilnā nopietnībā domājis par zirgu mēslu eksportu uz Franciju (bijis atrasts pat daudzsološs pircējs, taču nav izdevies iegādāties produkcijas iepakošanas līniju), izvēršas visās jomās — nodibina kooperatīvu, kurš piegāž Rīgu ar tolaik deficīto saldējumu, atver spēļu automātu zāles, valūtas maiņas punktus, valstī pirmo privāto valūtas veikalu, Ventspilī organizē publisko namu jūrniekiem, metas kokmateriālu biznesā, cita starpā 1991. gadā paspēj saņemt Latvijā pirmo "eksperimentālo" licenci privātkompānijai ar tikai vienu īpašnieku.

Pat vislielāko kompāniju sākums bieži ir saistīts ar vistīrāko nejaušību. "Pirms desmit gadiem astoņi domubiedri praktiski tukšā vietā nolēma radīt paju sabiedrību "Skonto", lai tā ienāktu biznesā ar ilgtermiņa misiju un paliekoši nostiprinātos Latvijas tirgū," — šādi vārdi atrodami, piemēram, "Skonto" grupas jubilejas bukletā. Savukārt viens no kādreizējiem grupas dibinātājiem, tagadējais "Skonto būves" prezidents Guntis Rāvis atminas, kā bijis īstenībā — viņu, rožaudzētāju, autoremontētāju un tolaik

prestižā VAZ 2109 īpašnieku, Rīgā pie Ģertrūdes baznīcas nejauši saticis Guntis lndriksons, kurš tad arī piedāvājis "taisīt biznesu". Viens no pirmajiem biznesiem bijis — grāmatiņas "Padomi jaunajam elektriķim" izdošana.

Arī pats Guntis lndriksons presei neko nemēģina izgudrot: "Gudrais cilvēks Pēteris Lauva, bijušais universitātes prorektors, "Skonto" līdzdibinātājs un tā idejiskais tēvs, teica: "Gunti, varbūt pietiek tev ar to [Valsts drošības) komiteju?…" Es kā reiz Maskavā paUidzu izlūku skolu, atgriezos un teicu, ka gribētu darīt tā, kā mani mācīja Maskavā, vai ari nedarīšu neko. Dažiem vadītājiem tas bija nepieņemami. Un es aizgāju privātbiznesā." No kurienes nauda? "Manuprāt, no "Rigabankas" — 500 tūkstošus rubļu "pa blatu" sagādāja mans kolēģis Agris Latišs." Un tālāk? "Pēteris iedeva man vienu zviedru kontaktu — kurš pirks krāsmetālus, un es sāku vest tos no Krievijas. Latvijā mēs nevienu tonnu nezagām un neuzpirkām. Pēc tam Armands Stendzenieks man palīdzēja to Vācijā pārdot vēl labāk. Tā ka pirmo kapitālu mēs nopelnījām ar krāsaino metālu. Droši vien dau​dzi tā sāka."

Jā, daudzi tiešām sāk tā, turklāt būtiskas lietas patiesi notiek tikai un vienīgi nejaušības dēļ.

Tagadējie pareksieši visā nopietnībā spriež, kas būtu perspektīvāks — medus tortīšu cepšana vai ekskursiju kooperatīva radīšana. Laikrakstam "Diena" zīlniece iesaka pareizo pirmā numura iznākšanas dienu, vairākus miljonārus vēlāk radījušajai alkohola tirdzniecības kompānijai "L. I. O. N. & Ko" — to, ka uzņēmumam jāsāk nodarboties ar šķidrumiem: atliek tikai izvēlēties — degviela, alkohols vai vēl kas šķidrs. Aleksejs Jaluņins, iepakojuma kompānijas "Langa" īpašnieks, pirmo pasūtījumu no Latvijas uzņēmuma iegūst Ķīnā — tieši tur, uzturoties kopā ar Valsts prezidentu pavadošo delegāciju, viņu uzrunā… rūpnīcas "Uzvara" direktors. Valdis Kalnozols vispār "aiziet biznesā" tikai tāpēc, ka viņu neieceļ par Rankas arodvidusskolas direktoru.

Vēl gluži vienkāršu 80. gadu beigu darījuma shēmu tagad atminas Vasilijs Meļņiks: sākotnēji Republikāniskā jaunatnes darba lietu centra aktīvisti papildus tam, ka vasaras darbos iesaistītie skolnieki un studenti saņem naudu par savu darbu, izkaulē atļauju viņu savākto produkciju — augļus un dārzeņus — ari pārdot. Tas tiek paveikts, iegūtos rubļus dolāros konvertējot PSRS "Vņešekonombankā", papildus tam paņemts kredīts "Rīgas komercbankā" (kad tā mitinājās divos nelielos kabinetiņos), un 1989. gadā Singapūrā pasūtināti divi tūkstoši datoru, no kuriem pirmie četri simti Latvijā pēc milzu formalitāšu nokārtošanas tiek ievesti tieši uz Neatkarības deklarācijas pieņemšanas laiku — 1990. gada maijā. Šim "pirmā miljona" darījumam savukārt seko jau citi — protams, ar metāliem, izejvielām, utt., utt.

Savukārt jau pieminētā Mihaila Uļmana atmiņā šādu darījumu ir desmiti un simti, ja ne tūkstoši. Viss daudzmiljonu holdings 1988. gadā sākas ar mazu kooperatīviņu, kura kodols — pats Mihails Uļmans un viņa paziņa Igors Sokols — nolemj ķerties pie sadzīves pakalpojumu sniegšanas, salabojot aizvēsturiskos ūdens velosipēdus un vasaras sezonā tos iznomājot visiem interesentiem. Savukārt pēc gada sākas jauns komercdarbības posms— milzu darījums ar prezervatīviem: ASV tiek atrasts paziņa ar gumijas aizsarglīdzekļu ražošanas uzņēmumu, savukārt "Mono" uzņemas to fasēšanu un izplatīšanu vai visā Padomju Savienības teritorijā.

Taču tad gadās neparedzētais: Jura Savicka simttūkstoš dolāru vērto pretodu līdzekļa biznesu Sibīrijā apmēram tajā pašā laikā iedragā apstāklis, ka vietējie odi, izrādās, ir kā traki uz Francijā ražoto smēri, savukārt Mihaila Uļmana prezervatīvu biznesam nāvējošs izrādās milzīgs kāda valstiska līguma ietvaros no Indijas ievests prezervatīvu apjoms. Un, ja Juris Savickis izgrozās, nederīgo smēri sibīriešiem pārdodot kā šķidrās ziepes, "Mono" ir spiesta steidzami mainīt darbības jomu, bet pārpalikušos prezervatīvu kvantumus pamazām at​dāvināt uzņēmuma darbiniekiem.

Taču tajā laikā ne mazumu uzņēmumu tiešām paglābj apstāklis, ka reizē tie darbojas visdažādākajās jomās, kur vien vīd peļņas iespējas: tā arī "Mono" noņemas ar videonomu un "pirātisko" kinoseansu rīkošanu, neveiksmīgi pamēģina tirgot ķīniešu ražotos apģērbus, savā rūpnīciņā ražo dažādus metāla izstrādājumus, no baltkrieviem ļoti izdevīgi iemaina ievērojamu kravas automašīnu "SuperMAZ" partiju un ķeras pie starptautiskajiem autopārvadājumiem. "Situācija toreiz bija labvēlīga: izdevumi — padomju,

bet ienākumi — Rietumu. Par pārvadājumiem mums maksām valūtā, un tiem laikiem tā bija vienkārši traka nauda," tagad atceras Mihails Uļmans.

Vēl nejaušāk notiek "Mono" ieiešana alkohola tirgū — lūk, ko Mihails Uļmans stāsta laikrakstam "Kommersant Baltie Daily": "1991. gadā es aizbraucu uz Vāciju — tur man dzīvoja draugs. Un tur es iepazinos ar vācieti vārdā Pjušels — pats viņš bija no VDR. Šis vācietis nodarbojas ar padomju karaspēka grupas Vācijā apgādi. Viņš man arī saka: nopērc no manis konteineru amerikāņu šņabja "SmirnofP — tas viņam no kaut kādas apgrozības izkritis. Es saku: kam man tas šņabis, kur es to likšu?

Salīdzinājumā ar vietējo šņabi tas bija tik dārgs, ka arī muļķim bija skaidrs, ka šeit neviens viņu nepirks.

Bet kaut kā viņš mani tomēr pierunāja, apsolīja, ka nai^dli es varēšu atdot vēlāk, pēc realizācijas. Un es to nopirku.

Bet pēc tam sākās karuselis — izrādās, alkohola tirdzniecībai bija vajadzīgas visādas atļaujas, licences, akcīzes markas. Mēnešus trīs mēs ar to visu ņēmāmies, kamēr palaidām partiju pārdošanā.

Pārdevām mēs šo šņabi, šķiet, pusgadu, ja ne ilgāk. Bet šajā laikā noteikta mūsu pilsoņu kategorija sāka strauji kļūt bagātāka — parādījās kā reiz tā tauta, kurai bija ķirškrāsas žaketes un kam "jumts" aizbrauca.

Viņiem šis šņabis bija vajadzīgs prestižam. Un mums negaidīti to sāka pirkt. Beidzot šo partiju mēs pārdevām, bet tauta tajā laikā bija jau pamēģinājusi labu šņabi un pieradusi. Tad mēs Pjušelam jau pasūtījām preci asortimentā, nedaudz vēlāk sākām izplatīt starp sīkajiem starpniekiem, tad saņēmām distribūcijas tiesības — un aiziet…"

Tomēr arī šajā "visu iespēju laikā" ne jau katrā jomā tiek gaidīti cilvēki "no malas", — tipisks piemērs ir šajos un arī nākamajos gados superienesīgais naftas produktu bizness. Ja Mihails Uļmans atminas, ka tolaik "lietu kārtībā bija ielikt peļņu 200—300% apmērā, bet bez 100% vispār nekas nesanāktu", degvielas biznesā peļņa bieži vien ir par kārtu augstāka. Vēlāk savu biznesu "Statoilam" izdevīgi pārdevušais Valērijs Barjers sarunā ar žurnālu "Nedēļa" atceras: "Ņēmu kredītu bankā, tā nebija problēma. Bergs—Bergmaņa kungs valsts bankā parakstīja 300 miljonu Latvijas rubļu aizdevumu. So naudu mēs apgrozījām mēneša laikā. Iepirkām benzīnu, tūlīt pārdevām. Peļņa bija kādi 500 procenti?

Atkal ņēmām kredītu, atkārtojām operāciju. Mēs izmantojām labvēlīgo momentu, un peļņa bija nenormāla."

Taču Valērijs Barjers šajā jomā nenonāk nejauši — viņš ir direktors Jelgavas naftas bāzē, kuras nodošanu nomā ar tālāku privatizāciju panāk no toreizējā valdības vadītāja Ivara Godmaņa. Ari pirmie privātie degvielas tirgotāji, šķiet, visā PSRS teritorijā —■ kompānijas "Viada" dibinātāji Alla Moroza un Viktors Škuratovs — nav nekādi amatieri: viņa ir Degvielas uzpildes staciju pārvaldes priekšnieka vietniece, viņš — Valsts naftas produktu komitejas galvenais inženieris. "Protams!" — tik īsi Alla Moroza atbild uz jautājumu, vai privātbiznesa sākumos izmantojusi toreizējos kontaktus. Arī Uldis Pumpurs, viens no pazīstamās naftas tranzīta kompānijas "Puses" dibinātājiem, godīgi atzīst, ka papildus zināšanām degvielas jomā izmantojis sakarus, kas radušies, mācoties augstākajā partijas skolā Ļeņingradā. Valentīns Kokalis, kurš pirms sastrīdēšanās ar Aivaru Lembergu savus miljonus sapelnījis šajā pašā jomā, "Ventspils naftā" parādās, kad draugi palūdz viņam ieteikt uzņēmumam sakarīgu juristu, — Kokalis iesaka pats sevi.

Protams, arī šajā jomā pirmie privātbiznesa soļi maz atgādina mūsdienu darījumus. "Esam absolūtā haosā radies uzņēmums," žurnālam "Kapitāls" atzīst "Kurzemes degvielas" īpašnieks un vadītājs Argods Lūsiņš. "Tas sākās jau padomju laikā. Dīzeļdegviela bija pietiekoši lēta, un būtu bijis izdevīgi to pārdot.

Taču padomju likum​došana vēl neko tādu neparedzēja, bet es tomēr to izdarīju. Par to man atkal vajadzēja rūpnīcas direktora vietniekam izgādāt mēbeles. Kāda tur problēma? Man bija draugi, kuri aizdeva naudu, ko es vēlāk atmaksāju viņiem ar procentiem. Tā divas trīs reizes, līdz sākās Latvijas neatkarības atgūšanas process un mainījās finansiālā un ekonomiskā situācija, attiecības ar Krieviju," atminas Uldis Pumpurs.

Argods Lūsiņš gan ir viens no tiem, kuri naftas biznesā tomēr ienāk no malas, — viņš pats

pēcpadomju laikā privātbiznesu sāk ar kabeļtelevīziju un televizoru pārtaisīšanu. Arī bēdīgi slavenā "Dinaz" veidotāji ir "nepiederošie": 2001. gadā, kad dinazieši vēl kontaktējas ar presi, viens no "pirmā" "Dinaz" veidotājiem Jevgeņijs Hlopoks stāsta — "tajā laikā mūsu vidū bija pieredzējis kooperators. Viņš arī pateica priekšā, ka ir tāda prece — naftas produkti. Tos nevajag stiept uz sava kupra, pasūti un saņem.

Tajā laikā pat bez priekšapmaksas. Tā pie mums atnāca pirmās dīzeļdegvielas tonnas. Mēs tās ātri pār​devām, turklāt tik veiksmīgi, ar simtprocentīgu peļņu"…

Jāņem gan vērā, ka arī šajā biznesā jau 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā pārsvarā ienāk cilvēki, kuriem jau ir uzkrāts zināms sākumkapitāls. Valentīns Kokalis savu pirmo miljonu sapelnījis jau pirms "Ventspils naftas" — gan ne no mārrutku audzēšanas papildus prokurora darbam padomju laikā, bet no kokmateriālu darījumiem un aktīvas darbošanās padomju armijas īpašumu pirkšanā un pārdošanā.

Valērijs Barjers tolaik izrādās vienīgais no 17 valstij piederošo naftas bāžu direktoriem, kurš ir gatavs riskēt, iznomājot paša < vadīto nebūt ne izcilā stāvoklī esošo uzņēmumu. Un sakari nepalīdz vienmēr: 1990. gada septembrī ieveduši pirmo vilciena sastāvu ar privātiem naftas produktiem, Alla Moroza un Viktors Skuratovs nekavējoties tiek apsūdzēti dienesta stāvokļa izmantošanā — Alla iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā nosēž tikai desmit dienas, toties viņas partneris — apmēram astoņus mēnešus, turklāt VDK pagrabos.

Cik viss šis bizness ir godīgs un "tīrs"? Lielākā daļa tolaik tapušo miljonāru, kā jau piedienas, nevēlas iedziļināties sava pirmā miljona rašanās detaļās. Taču ir arī izņēmumi. "Mēs visi staigājām pa naža asmeni," saka Jūlijs Krūmiņš un paskaidro: "Gandrīz visas kompānijas tajā laikā nodarbojās ar nelegālu biznesu un kontrabandu. Paņemt kaut vai to laiku, kad mēs nodarbojāmies ar alumīniju. Tad Krievija aizliedza pārkraut alumīniju. Un ko mēs darījām? Mēs apvilkām alumīnija riteņus ar gumiju un pārkrāvām tos kā riteņus. Un tādu shēmu bija daudz. Pa līdzīgām shēmām izvedām metālu. Bet cik maksā briežu ragi! Agrāk tie vispār bija Krievijas valūta. Šie ragi bija lielisks potences līdzeklis — labāks par jebkuru viagru. Maksāja tie 500 dolārus kilogramā. Mēs tos vedām uz Singapūru kaut kādās kārbās, tur izgatavoja zāles. Tās pēc tam veda atpakaļ."

"Visi mēs droši vien biznesā esam nedaudz negodprātīgi. Jo vairāk periodā, kuram mēs izgājām cauri pēc PSRS sabrukuma, — nu nekādi neteiksi, ka tas bizness bija godīgs," atzīst Guntis lndriksons.

Viņu papildina Vasilijs Meļņiks: "Varu likt roku uz sirds un teikt, ka nekad mūžā neesmu bijis saistīts ar narkotikām, ar ieročiem, ar netīrās naudas atmazgāšanu un vispār kaut kādas slēptas naudas izmantošanu.

Cits jautājums — vai tolaik bija likumi, kas ierobežoja pelnīt. Tāds nu tas laiks bija. Ikviens, kas šodien ar jums runās, pateiks, ka tolaik bija tāds bizness, kādi bija spēles noteikumi. Ja būtu citādi noteikumi, varbūt citāds būtu arī bizness. Tolaik nebija daudzu tādu likumu, kādi ir tagad. Tāpēc, ja mēs mērām ar 1992. gada mērauklu, viss ir solīdi nopelnīts."

Tomēr visatklātākais ir azartspēļu magnāts Jānis Dāvis: "Jebkurš liels bizness ir būvēts uz melnas naudas. Un mans arī. Tāpēc, ka tajā laikā, kad tas tika būvēts, lētāk pirka un centās dārgāk pārdot, un, manuprāt, tas, protams, bija melnais bizness. Mums bija uzkrāta noteikta naudas masa, tumšas naudas, to vajadzēja ieguldīt. Atnāca laiks, kad biznesam vajadzēja legalizēties. Daudzi izdarīja tā, bet daudzi iztērējās šikām mājām, braucieniem, mašīnām…" Jā, deviņdesmito gadu sākumā kļūst pilnīgi skaidrs, ka vieglās naudas un bezdomu "kupi—prodaī' periods ("diletantu laiks", kā saka finansists IvarsMuzikants) ir pagājis, — klāt ir brīžam sāpīgo, taču ne​pieciešamo stratēģisko biznesa lēmumu laiks.

Sekmīgajam juristam un padomju kuģu notirgotājam Aldim Plaudim pēdējās divarpus tonnas iepriekš veiksmīgi pārdotā safrāna ir jāizgāž Getliņos. "Felix" holdinga īpašnieki redz, kā Čerepovecā no iepriekš uz visu gatavo priekšnieku kabinetiem ar pēdas nospiedumu uz pēcpuses cits pēc cita izlido starpniekfirmiņu pārstāvji. Agonijā jau beidzis raustīties pat šķietami visvarenais "komjauniešu", bet faktiski jau Gunāra Slavinska universālais uzņēmums "Forums". 1994. gada beigās, iztīrījis paša "Depozītu banku", Maskavas virzienā pazūd Raits Gailis, izgaisinot pēdējās kolēģu ilūzijas, ka naudu aizdot un uzticēties nedroši ir tikai svešiem cilvēkiem. Izsakoties Valērija Kargina vārdiem, visiem

miljonāriem, kuri nevēlas izmirt kā dinozauri, ir pienācis laiks apliecināt savu statusu ar konkrētiem darbiem.

Tiesa, netrūkst arī bravurīgu paziņojumu — nu, teiksim, Jūlija Krūmiņa garā (kādā intervijā laikrakstam "Biznes & Baltija"): "Kāpēc liels daudzums cilvēku, kuri strādāja kopā ar mani tajos gados, pazaudēja savu naudu, bet es ne, 1991.—1992. gadā bagāto taču bija nu ļoti daudz! Este domāju un nonācu pie secinājuma: viegla nauda, kura viegli pelnījās, tikpat viegli tērējās — dārgām mašīnām, zeltam un visādiem krāmiem. Es, lūk, domāju: kas tad paglāba mani? Un sapratu: mani bagātība tajos gados vairs nevarēja sabojāt, tad es jau biju galīgi un neglābjami bagāts…"

Taču ne jau visi tolaik var atkārtot Mihaila Uļmana vārdus: "Kāpēc gan man vajadzēja kaut ko pazaudēt? Es nekad neesmu slimojis ar naudu, nekad neesmu to šķiedis. "Jumts" brauca tiem, kuri nopelnīja naudu kaut kādās spekulācijās — kaut ko paķēra, pārdeva, uzvārījās. Bet mums nācās organizēt biznesu." Faktiski viss ir tieši tā, kā saka Jānis Dāvis: "Kad mēs sākām, nodokļu faktiski nebija. Cik nopelnīji, — viss tavs. Bet jau tad cilvēkam vajadzēja saprast, ka pienāks tāds laiks, kad nāksies maksāt arī nodokļus un normālas algas, tas ir, darīt visu tā, kā to dara visā pasaulē. Diemžēl vai par laimi, daudzi to nesaprata, uzskatot, ka visu dzīvi būs viegla nauda. Bet nopelnīt lielu naudu — tā nav problēma, galvenais ir to saglabāt…"

5. "Vieglās naudas" ceļi "Vieglās" naudas beigas? Kādas blēņas! Kam gan nav zināms, ka ne jau tikai "mežonīgajā" deviņdesmito gadu sākumā, bet arī visus tālākos gadus darījumi, kuros varēja nopelnīt 100—200—300 un vairāk procentus, ir bijuši normāla lieta? Arī 21. gadsimtā nekāds brīnums nav pat tūkstošprocentu rentabilitāte, un pēc piemēriem nav tālu jālūkojas: lūk, kaut vai sadarbībā ar "Lursoft" veidotajā "Dienas biznesa" 2003. gadā visrentablāk strādājušo uzņēmumu saraksta pirmajā pozīcijā greznojas Gunta Indriksona kompānija "Hotel Investments", kura rentabilitāte bijusi pasakainajā 2228% līmenī.

Kā to panākt? Šis gadījums izskaidrojams vienkārši: 2001. gadā Privatizācijas aģentūras valde nosaka, ka viesnīca "Rīga" pārdodama par 7,5 miljoniem latu privatizācijas sertifikātos — tātad par 268 tūkstošiem sertifikātu, kuri tolaik bija iegādājami par nepilniem 450 tūkstošiem latu. Šādu naudā izsakāmu summu tad arī vismaz desmit miljonus vērtās ēkas privatizācijā iegulda Gunta Indriksona kompānija, kurai papildus tam vēl jāsamaksā 5,2 miljoni dolāru da​rījumā iesaistītajai Latvijas Universitātei.

Tie tad arī ir faktiski visi būtiskie oficiālie izdevumi, savukārt ieņēmumu ailē ir atrodami gluži citi skaitļi: "Hotel Investments" "Rīgu" privatizē 2001. gadā, tiek noslēgts līzinga līgums ar "Lateko banku", taču beigās viesnīca pāriet bankas īpašumā, bet "Hotel Investments" paliek ar saviem no bankas saņemtajiem 10,5 miljoniem latu. Un te arī iznākums: pēc divus gadus ilgušā darījuma "Hotel Investments" 2003. gada tīrā peļņa ir vairāk nekā 9 miljoni latu. Brīnums nav arī tas, ka jau 2005. gada sākumā "Hotel Investments" īpašnieki nolemj sākt uzņēmuma maksātnespējas procesu, — kompānija, tā sacīt, savu sūtību ir izpildījusi.

Vēl kādu nevis tālajos "mežonīgā kapitālisma" gados, bet jau gandrīz mūsu dienās notikuša superdarījuma piemēru? 1994. gada maijā toreizējais valsts uzņēmums "Rīgas vagonu rūpnīca" aizraksta vēstuli Privatizācijas aģentūrai, paziņojot, ka līdzekļu trūkuma dēļ nolēmusi sporta bāzes "Vagonbūvētājs" uzturēšanai iesaistīties jaunveidojamā §IA "Ķeizarmežs", ieguldot tajā sporta bāzi un pretī saņemot 30% kapitāldaļu jaunajā kompānijā. Savukārt par pieaicināto valsts īpašuma "uzturētāju" kļūst "Skonto" grupas uzņēmums "Interskonto".

Privatizācijas aģentūra šo ierosmi vārda tiešā nozīmē momentāni atbalsta, visu ieguldāmo valsts mantu turklāt novērtējot par nedaudz vairāk kā 31 tūkstoti latu. Savukārt pēc gada sporta bāze tiek privatizēta, un privatizācijas noteikumi ir, maigi izsakoties, privatizētājiem ļoti izdevīgi — naudā jāmaksā puse no jau minētā 31 tūkstoša latu, bet otra puse — privatizācijas sertifikātos. Pat pieņemot, ka sertifikāti "Skonto" jāpērk par latu gabalā (tirgus cena gan tolaik ir zemāka), kopā sporta bāze privātuzņēmumam "Interskonto" iz​maksā nepilnus 17 tūkstošus latu.

Nākamais solis ir iekārojamā Mežaparka zeme: 1997. gadā no zemes tajā pašā Ezermalas ielā 30 atsakās Rīgas pašvaldība, savukārt valsts divus gadus vēlāk nolemj to privatizēt. Protams, priekšroka ir uz zemes gabala (12,6 hektāri) esošo ēku īpašniekiem, un rezultātā par kadastrālo vērtību novērtētās zemes privatizācijas cena tiek noteikta 705 tūkstošu latu apmērā. Taču, tā kā 80% summas atkal tiek atļauts maksāt kompensācijas sertifikātos, 12,6 hektāri Mežaparkā "Skonto" vīriem tiek par nedaudz vairāk kā 200 tūkstošiem latu, ja par pamatu ņem tālaika kompensācijas sertifikātu tirgus cenu (3 lati gabalā).

Kas no visa tā izriet? Saskaitot kopā visas izmaksas, iznāk, ka viens kvadrātmetrs Mežaparka zemes "Skonto" izmaksā 1,7 latus. Savukārt, kad vēl gadu vēlāk interesentiem jau tiek piedāvāti apbūves gabali šajā pašā vietā (kopā gandrīz 30 tūkstošu kvadrātmetru platībā), cena jau ir 60—80 dolāri par kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka par ceturto daļu no zemes, kura kopumā izmaksājusi 201 tūkstoti latu, "Skonto" iegūst vismaz piecreiz lielāku summu — pēc zemesgabalu piedāvājumiem presē lēšams, ka vairāk nekā 1,2 miljonus latu.

Un, protams, beigu beigās izrādās, ka aiz visām otršķirīgajām figūrām un formālajiem

privatizētājiem stāvējis tas pats Guntis lndriksons: pirmoreiz viņš "Ķeizarmeža" dalībnieku vidū parādās tajā pašā zīmīgajā 1997. gadā — un uzreiz ar 62% kapitāldaļu. 2001. gada augustā par viņa kapitāldaļu īpašnieku gan kļūst Dainis Kalnpurs, taču pārējie 38% joprojām pieder SIA "Skonto FC" — un šajā kompānijā G. Indriksonam savukārt pieder 85% kapitāldaļu. Turklāt jāņem vērā tāds "sīkums" kā ievērojamais zemes gabals (pēc pašreizējām cenām aptuveni miljonu latu vērts) tajā pašā Ezermalas ielā 30, kuru Guntis lndriksons atstāj savas privātmājas būvei.

Citu simtprocentu peļņu sološa darījuma piemēru sniedz šis oficiālais dokuments, kuru Kultūras ministrijai un zvērinātam advokātam Selvim Selgām 2004. gada 29. septembri nosūta "nekustamā īpašuma Akmeņu 3, Rīga īpašnieka Aldis Plaudis Pilnvarotā persona Baiba Plaude", — tā ir oficiālā pretenzija saistībā ar "īpašuma atsavināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas vajadzībām" un noteikti ir pelnījusi, lai to šeit publicētu pilnībā (sa​glabāta oriģinālā rakstība): "2004. gada 27. septembri pa Fax, tikai pēc mūsu telefoniska lūguma Selvim Selgām, saņēmām Aldim Plaudim adresēto vēstuli par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas vajadzībām. Diemžēl pa pastu neko neesam saņēmuši. Vēršu jūsu uzmanību, ka ir norādīta nepareiza adrese Aldim Plaudim — viņa oficiālā dzīves vieta jau no 1999. gada ir Antonijas iela 12, dz. 5, Rīga.

Jūs 2004. gada 21. jūlija vēstulē norādāt, ka LR Kultūras ministrija veic atkārtotu šā nekustamā īpašuma novērtēšanu. Pēc informācijas presē, šo vērtējumu veica vērtētāji no "Eiroeksperta". Lai varētu maksimāli objektīvi un vispusīgi izvērtēt Jūsu piedāvājumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu, Aldim Plaudim nepieciešams iepazīties ar visiem vērtējumiem, kas LR Kultūras ministrijas uzdevumā ir tikuši sagatavoti par īpašumu Akmeņu ielā 3, Rīga. Lūdzu Jūs pēc iespējas drīzāk nodot mūsu rīcībā visus vērtējumus, kuri ir veikti atsavināšanas sagatavošanas procesā, tai skaitā, bet ne tikai, "F.iroeksperts" doto vērtējumu.

Apstiprinu, ka Aldis Plaudis ir saņēmis "BDO Invest Rīga" 2004. gada 22. aprīļa vērtējumu.

Vienlaicīgi vēlos vērst jūsu uzmanību, ka jūsu vēstulē dotais tik īsais termiņš atbildes došanai ir vērtējams kā nekorekts. Vēstule tika saņemta tikai 27. septembrī un arī tikai pēc mūsu, lūguma. Mēs uzskatam, ka vēstule pa pastu vispār netika nosūtīta.

Pēdējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta likums tika pieņemts 2003. gada 22. maijā. Veselu gadu valsts neko reālu nedarīja, lai saskaņotu atsavināšanas nosacījumus ar Īpašniekiem. Viss process notiek slepus no īpašniekiem. Likums par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, dod tiesības atsavināt tikai tad, ja attiecīgā institūcijā nevar īpašumu iegūt, vienojoties ar īpašnieku.

Konkrētā gadījumā Kultūras ministrija pat nav mēģinājusi vienoties ar īpašnieku, bet gan vienpusējā ultimatīvi pavēlošā (draudošā) formā grib diktēt savus noteikumus, pat neinformējot īpašnieku, kāds ir ekonomiskais pamatojums tieši šādam cenas piedāvājumam. Vēl vairāk, Kultūras ministrija pat nav uzskatījusi par vajadzīgu at​bildēt uz īpašnieka 2004. gada jūnijā izteikto piedāvājumu.

Aldis Plaudis nekad nav paziņojis par nevēlēšanos atsavināt īpašumu, tādēļ jūsu paziņojums, ka, ja netiks jūsu norādītajā nereāli īsajā laikā parakstīta jūsu piedāvātā vienošanās, tiks virzīta piespiedu atsavināšanai, ir nelikumīga un pretrunā likuma jēgai un saturam. Konkrētajā gadījumā vispār netiek pat jautāts īpašnieka viedoklis, īpašniekam pat nedod iespēju izteikt viņa argumentāciju un pama​tojumu.

Likuma 10. pants uzliek par pienākumu institūcijai, kura atsavina, iesniegt vērtējuma pamatojumu.

Tas dod pamatu apgalvojumam, ka pēc analoģijas tulkojot likumu, īpašniekam ir tiesības saņemt šo pamatojumu pirms izlemt vai atsavināt īpašumu labprātīgā ceļā. Likuma par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām normu tulkošana liecina par to, ka likumdevēja mērķis ir bijis nodrošināt, lai, pirms uzsākt piespiedu atsavināšanu, tiktu darīts viss, lai labprātīgi vienotos ar īpašnieku.

Pie tam 9. pants skaidri nosaka, ka, ja nevar vienoties, īpašuma vērtība nosakāma tiesas kārtībā. Gan

īpašnieks, gan valsts institūcija nozīmē savu ekspertu. Tas liecina, ka cenu nevar diktēt valsts vienpusējā kārtībā. Termina "vienoties" nozīme ir "divu vai vairāku personu kopēja viedokļa panākšana pārrunu rezultātā". Diemžēl patreizējā Kultūras ministrijas rīcība un attieksme liecina par tās nevēlēšanos uzsākt pārrunas, lai labprātīgi vienotos ar īpašnieku. Ņemot vērā visu iepriekš teikto, uzskatu jūsu ultimatīvo piedāvājumu gan pēc formas, gan satura par nelikumīgu un informēju, ka atbildi uz jūsu piedāvājumu varēsim sniegt tikai pēc iepazīšanās ar visiem Kultūras ministrijas uzdevumā veiktajiem vērtējumiem un saņemot piedāvājumu atbilstoši likuma prasībā, t.i. izteiktā pie​dāvājuma konkrētu pamatojumu.

Dodot šādu atsavināšanas piedāvājumu, kas neatbilst likumā noteiktajām prasībā, jūs tīšām radiet situāciju, ka īpašniekam vispār tiek liegta iespēja pēc būtības izvērtēt jūsu piedāvājumu un rodas iespaids, ka Kultūras ministrijas cenšas konfrontēt ar īpašnieku, pati izslēdzot iespēju panākt labprātīgu vienošanos."

Kas tas ir — vai centīgas advokātes rūpes par labticīga klienta (un vienlaikus laulātā drauga) likumīgajām interesēm? Jeb tomēr kaut kas cits? Ja ielūkojamies vēstulē minētā īpašuma "biogrāfijā", daudz kas kļūst skaidrāks: izrādās, pazīstamais nekustamo īpašumu spekulants pusi īpašuma Akmeņu ielā 3 (1158 kvadrātmetri zemes un trīsstāvu dzīvojamā māja) par 9390 latiem no 1941. gadā dzimušās Vijas Bisles iegādājies 2001. gada 14. novembrī, kad jau labi zināms, kur varētu atrasties jaunceļamā "Gaismas pils".

2003. gada 4. martā, kad jau skan runas par valsts gatavību atpirkt no īpašniekiem zemes un būves ieplānotās bibliotēkas ēkas vietā, Aldis Plaudis no 61 gadu vecās kundzes iegādājas arī otru nekustamā īpašuma pusi — tiesa, nu jau tikai par 1255 latiem. Tātad: īpašumu, kura kadastrālā vērtība ir 47 555 lati, "labticīgais īpašnieks" nopērk par 10 645 latiem. Savukārt, kā apgalvo Kultūras ministrijas pārstāvji, viņa interešu aizstāve Baiba Plaude 2004. gada jūnijā šo pašu īpašumu ministrijai piedāvājusi jau par 60 tūkstošiem latu (ar visiem izmitināmajiem īrniekiem) vai pat 122 tūkstošiem latu (ēka nojaukta, īrnieki izmitināti). Tātad — tiek cerēts uz vismaz 500 procentu peļņu…

Vēl kādu piemēru, kur runa jau ir nevis par tūkstošiem, bet miljoniem? 1998. gadā valsts uzņēmums "Latvijas Gaisa satiksme" slēdz līgumu ar SIA "Aeronavigācijas serviss", kura par sniegtajiem pakalpojumiem turpmāk ik gadu saņem vairāk nekā 3 miljonus latu. Vienlaikus "Aeronavigācijas servisam" tiek iznomāts daudz tās pašas "Latvijas Gaisa satiksmes" tehnikas, ar kuru tagad par dārgu naudu nopirktos pakalpojumus — līgums tiek slēgts par lokatoru, monitoru un pārējo tehnisko sistēmu apkalpošanu — valsts uzņē​mums iepriekš lieliski bija nodrošinājis sev pats.

Līgums tiek noslēgts uz 15 gadiem, un tā slēgšanas brīdī "Latvijas Gaisa satiksmes" valdes priekšsēdētājs ir Aleksandrs Okladņikovs. Savukārt "Aeronavigācijas serviss" tobrīd pieder vairākām privātpersonām, tad tā kapitāldaļas pārpērk kāds Īrijā reģistrēts ofšors, bet 2001. gadā, salīdzinoši neilgi pēc tam, kad A. Okladņikovs vairs nav "Latvijas Gaisa satiksmes vadītājs" un paslēpēm vairs nav nekādas nozīmes, "Aeronavigācijas servisu" "pārpērk" viņa sievas kompānija "Galileo Baltija"… Un pierādījumu kam nelikumīgam nav nekādu, — kaut gan visiem viss ir skaidrs.

Protams, ne jau katram ir pa spēkam šādi darījumi, — tādi visvieglāk veicami, ja otrā pusē ir valsts vai pašvaldība. Un metodes? Daži šādos darījumos iesaistītie Latvijas miljonāru saraksta dalībnieki ir pārsteidzoši vaļsirdīgi — piemēram, no šai tēmai veltītiem Gunta Indriksona spriedumiem varētu izveidot vai nelielu amatpersonu pareizās piejaucēšanas rokasgrāmatu. "Politikā un politiķos es nekādu naudu neesmu ieguldījis," viņš saka kādā intervijā. Taču uzreiz skan piebilde: "Apzināti neesmu ieguldījis — lai aprēķinātu, risinātu kaut ko, meklētu kaut kādu labumu. (..) Nediktēju agrāk, nediktēju tagad un nediktēšu nekādus noteikumus, bet, ja kādam no paziņām vajag palīdzēt, es esmu gatavs." Bet… "Man ir divi trīs cilvēki katrā partijā." Un nejau partijā vien — lūk, ko Gunta Indriksona bijušais nedraugs Armands Stendzenieks savulaik presē pavēsta par tikšanos ar nu jau tāpat bijušo Ekonomikas policijas šefu Viesturu Briedi: "Viņš ir muļķis, Viesturs. Viņš ienāk iekšā un manā klātbūtnē saka: "Nu, Gunča, pēdējais

jautājums baigi forši izgāja cauri, veči paldies saka par nopelnīto naudiņu. Dragā jaunu shēmu, večiem naudu vajag.""

"Es neesmu oligarhs, jo nekad neesmu gājis pie politiķiem un neesmu neko viņiem prasījis. Jā, es devu naudu partijām. Bet tikai ar vienu mērķi: netraucējiet man strādāt, nepiesien ieties man. (..)

Nodarbojieties ar politiku, bet es nodarbošos ar biznesu!" sauc arī Jūlijs Krūmiņš. Bet ko viņa izpratnē nozīmē "nepiesienieties"? "Jūs neiedomājaties, cik grūti pašlaik ir kaut ko "izsist". Agrāk bija daudz vieglāk vienoties ar politiķiem, izbīdīt kādu projektu. Gadījās, ka tikos ar vienu, otru, pasēdējām pie galda, iedzērām kafiju, iedevu vienam naudu, otram. Viņi deva saviem ierēdņiem norādījumu — šo projektu laist cauri. Un viss — tas viegli izgāja caur komisiju," rūgti nosaka tranzītbiznesmenis. Bet tagad? "Es zinu daudzus cilvēkus, kuriem bija šie paši lielie sakari, un nekas! Kur viņi ir, šie cilvēki?" rūgti nosaka miljonārs, intervijā žurnālam "Una" pēkšņi rādot jau daudz principiālāku attieksmi pret negatīvi vērtējamām parādībām: "Man nav nepatikas pret politiķiem. Man ir nepatika pret Latvijā izveidojušos politisko sistēmu. Tas ir — Latvijā nemaz nav politiskās sistēmas, mums ir politiskie biznesmeņi, kas politiku uztver kā savu personisko biznesu…" Savukārt 2005. gada sākumā viņš sarunā ar ziņu aģentūru LETA jau ir īsts vienlīdzības un tiesiskuma aizstāvis: "Ilgus gadus es esmu mānīts, un valsts ir mānīta. Negribu dzīvot valstī, kur priekš vieniem cilvēkiem, tādiem kā Lembergs, ir vieni likumi, priekš citiem — citi."

Jā, "lietu sakārtotājiem" par lielu izbrīnu un sarūgtinājumu, lietas tomēr ir mainījušās, un interesanti, ka, atceroties "ManTess" terminālā pamanītu no cauruļvada spainī pilošu benzīnu, savu seno nedraugu ar krievu preses starpniecību valstiski norāj pat Aivars Lembergs: "Tas vien, ka Jūlijs iet pa gaisu, jo vairs nevar nopirkt jeb, kā viņš saka, sakārtot pie zaļajiem atļauju būvēt, nesaņemot ietekmes uz vidi novērtējumu, liecina, ka kaut kas ir mainījies. Viņš man gāja kā bullis virsū, lai palīdzu, jo viņam pēkšņi prasa šo novērtējumu pirms rezervuāru būvniecības atļaušanas. (..) Jūlijs: "Aivar, man vajag tūlīt, man bizness stāv! Viņi gadu vērtēs!" Saku: "Tad, Jūlij, jāmaina likums." Bet viņš to tulko tā, ka es esmu ar zaļajiem sarunājis, ka viņam pirmoreiz mūžā ir jāievēro tā likumīgā kārtība, kāda ir Latvijā un Ventspilī.

Bet tā nav Ventspils, tā ir Latvijas kārtība, tikai Ventspilī tā tiek ievērota, Rīgā to var neievērot atkarībā no attiecībām."

Pareizi vārdi, kurieni grūti nepiekrist, tikai dīvaini, ka ar tiem klajā nāk cilvēks, kurš, pateicoties regulāri aizpildāmajām amatpersonas ienākumu deklarācijām, aizvadītajos gados pats ir uzskatāmi demonstrējis vienkāršiem prātiem neizskaidrojamu (Valsts ieņēmumu dienests un prokuratūra te neko aizdomīgu nav saskatījusi) talantu gadu pēc gada pasakainā ātrumā vairot savu mantību un ar darbiem atbildot uz kādreizējo Andra Šķēles preses sekretāra ironisko izsaucienu, atminoties Ventspils mēra negaidīti un aizdomīgi saņemto milzu mantojumu — interesanti, kas gan nomirs šogad, lai Aivars Lembergs atkal varētu uzrādīt īpašumu pieaugumu?!

Un šis īpašumu pieaugums pa gadiem izskatās šādi: 1998. gadā Ventspils mēram tik vien pieder kā: nekustamie īpašumi — trīs zemes gabali un ēkas Rīgā un Jūrmalā; darba alga u. tml. — Ls 83 tūkstoši; mantojums — Ls 270 tūkstoši; uzkrājumi gada beigās — Ls 250 tūkstoši; vērtspapīri — 23 tūkstoši privatizācijas sertifikātu un 18 tūkstoši kompensācijas sertifikātu, neliels "Unibankas", "Ventspils naftas", "Rīgas komercbankas" akciju daudzums, kapitāldaļas divās kompānijās.

1999. gads: trīs zemes gabali un ēkas Rīgā un Jūrmalā, zemes gabals Ventspils rajonā; darba alga u. tml. — Ls 91 tūkstotis; mantoto kapitāldaļu pārdošana — Ls 986 tūkstoši; uzkrājumi gada beigās — Ls 578 tūkstoši; vērtspapīri — 120 tūkstoši privatizācijas sertifikātu un 18 tūkstoši kompensācijas sertifikātu, neliels "Unibankas" un "Pirmās Latvijas komercbankas" akciju daudzums, kapitāldaļas divās kompānijās.

2000. gads: trīs zemes gabali un ēkas Rīgā un Jūrmalā, zemes gabals Ventspils rajonā un dzīvoklis Ventspilī; darba alga u. tml. — Ls 100 tūkstoši; vērtspapīru nodošana trastā — Ls 299 tūkstoši; aizdevuma atgūšana — Ls 36 tūkstoši; uzkrājumi gada beigās — Ls 632 tūkstoši; vērtspapīri — 20

tūkstoši privatizācijas sertifikātu un 20 tūkstoši kompensācijas sertifikātu, kapitāldaļas trīs kompānijās.

2001. gads: četri zemes gabali un ēkas Rīgā un Jūrmalā, dzīvoklis Ventspilī, kā arī "zemes gabali un būves Ventspils rajonā"; darba alga u. tml. — Ls 248 tūkstoši; ienākumi no noguldījumiem un depozītiem — Ls 12 tūkstoši; aizņēmumi — Ls 960 tūkstoši; uzkrājumi un līdzekļi trastā gada beigās — Ls 3,68 miljoni; vērtspapīri — 20 tūkstoši privatizācijas sertifikātu un 19 tūkstoši kompen​sācijas sertifikātu, kapitāldaļas un akcijas astoņās kompānijās.

2002. gads: četri zemes gabali un ēkas Rīgā un Jūrmalā, dzīvoklis Ventspilī, kā arī 14 zemes gabali un būves Ventspils rajonā; darba alga u. tml. — Ls 224 tūkstoši; ienākumi no noguldījumiem, depozītiem, kapitāldaļām, nomas maksas — Ls 2,38 miljoni; aizdevumi— Ls 173 tūkstoši; uzkrājumi un līdzekļi trastā gada beigās — Ls 2,9 miljoni; vērtspapīri — 20 tūkstoši privatizācijas sertifikātu un 19 tūkstoši kompensācijas sertifikātu, kapitāldaļas un akcijas asto​ņās kompānijās.

Cik garš un neinteresants uzskaitījums, vai ne? Tieši tā acīmredzot ir šķitis deklarāciju oficiālajiem pārbaudītājiem, kuri neko izbrīna vērtu šajā pasakaini straujajā Ventspils mēra bagātības pieaugumā nav saskatījuši. Bet parēķināsim paši: 1998. gada beigās Aivara Lemberga uzkrājumi ir nedaudz virs 250 tūkstošiem latu, savukārt 1999. gadā viņš kapitāldaļas mistiski mantotajā kopētāju firmā (kura gadu iepriekš pie mantojuma pat netiek norādīta) pārdod par 986 tūkstošiem un nopelna vēl 91 tūkstoti latu.

Tātad, pat ja pieņem, ka Ventspils mērs pārtiek no zila gaisa, 1999. gada beigās viņam nekādi nevar būt vairāk kā 1,33 miljoni latu.

Savukārt nākamā gada beigās Aivars Lembergs kā uzkrājumus deklarē aptuveni 630 tūkstošus latu.

Tā kā citi īpašumi faktiski nemainās, tas nozīmē, ka trastā nodoto vērtspapīru iegādei nevar būt iztērēti vairāk kā 700 tūkstoši latu (ar nosacījumu, ka Ventspils mērs joprojām ēd tikai uz citu rēķina un pārvietojas tikai dienesta auto). Un vienalga — no šiem 700 tūkstošiem atdeve jau pirmajā gadā sanāk 299 tūkstoši latu. Un te nu droši vien katram — ja vien tas nav Valsts ieņēmumu dienesta vai prokuratūras darbinieks — var rasties jautājums: kur var dabūt šādus vērtspapīrus, ja, protams, neskaita ieguldījumus kādā solīdā Kolumbijas kartelī?

Taču tās nav Ventspils mēra spēju robežas — jau 2001. gada beigās viņa uzkrājumi pieaug vēl fantastiskāk. Kādā veidā? Aivara Lemberga oficiālie ienākumi ir tikai 248 tūkstoši latu, dividendes nav saņemtas vispār, bet ienākumi no noguldījumiem un depozītiem ir Ls 12 tūkstoši plus vēl 36 tūkstošus latu liels atgūtais aizņēmums (kurš, starp citu, ne gadu iepriekš, ne šajā deklarācijā netiek norādīts kā izsniegts). Taču vienalga — no 630 tūkstošiem latu 2000. gada beigās Ventspils "finanšu faķlra" uzkrājumi 2001. gada beigās sasniedz jau 2,72 miljonus latu (neskaitot aizņēmumu). Kā to iespējams izdarīt, turklāt vēl iegādājoties neuzrādītu daudzumu nekustamo īpašumu Ventspils pusē un kapitāldaļas vēl piecās kompānijās?…

Protams, vismaz šķietami fantastiski ienesīgi darījumi pastāv arī mūsdienu Latvijā. Vēl tikai 2004. gada 5. februāra celtniecības kompānijas "Skonto būve" dalībnieku sēdē tās līdzīpašniece — ofšorkompānija "Techno F.xport/Import LLC" paziņo, ka vēloties atstāt uzņēmumu, pārdodot savus 50% kapitāldaļu. Otrs kompānijas līdzīpašnieks — tās prezidents Guntis Rāvis — no iespējas tās iegādāties atsakās, toties pieteicas cits pretendents — kompānijas viceprezidents Ivars Millers, ar kuru plašākai sabiedrībai tā arī nezināmie "Techno Export/Import LLC" īpašnieki noslēdz pirkuma pārde​vuma līgumu.

Tiktāl viss ir saprotami un skaidri, taču šo darījumu superrentablo kārtā ieceļ fakts, ka Ivara Millera īpašumā būvkompānijas kapitāldaļas nonāk par to nominālvērtību. Tā gan ir nedaudz virs pusmiljona latu, taču šī summa šķiet iespaidīga tikai tik ilgi, kamēr rūpīgāk nepalūkojamies uz pašu "Skonto būvi". Un tad izrādās, ka par nieka 500 625 latiem tiek pārdota puse vienas no Latvijas lielākajām būvkompānijām, kura iepriekšējo gadu beigusi ar 16 miljonu latu apgrozījumu, 2,6 miljonu pašu kapitālu un 268 tūkstošu latu peļņu. Ar vārdu sakot, tiek sasniegts "Lemberga darījumu" ienesīguma līmenis, lai gan vairāk, protams, izskatās, ka Ivars Millers — starp citu, bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs — vienkārši legalizē savu īpašumu.

Šeit gan vismaz figurē reāla un pietiekami liela naudas summa, kurpretī 2001. gada beigās šaurās aprindās kļūst zināms par šķietami vēl fantastiskāku darījumu: viens no "Skonto" grupas ilggadējiem partneriem — metālu tirdzniecības "Skonto—Metāls" līdzīpašnieks un direktors Boriss Medvedevs — lielāko daļu viņam piederošo kompāniju kapitāldaļu un pārējo īpašumu vismaz pāris miljonu latu vērtībā ņem un atdāvina "Skonto" neformālajam līderim Guntim Indriksonam. Te ir gan "Multibankas" akcijas, gan paša "SkontoMetāla" kapitāldaļas, gan daļa no "Skonto" centrālās ēkas Elizabetes ielā 75, gan vēl citi nozīmīgi īpašumi.

Kas ir pamatā šim Latvijas apstākļiem neredzēti dāsnajam un apjomīgajam dāvinājumam? Pats Boriss Medvedevs, kurš uz ilgāku laiku pazūd no Latvijas biznesa aprites, par šo tēmu nekad nav izteicies. Klusē arī citi "Skonto" grupas pārstāvji — "Nekomentēšu. Katrā ziņā viņa tur nav," noskalda, piemēram, Guntis Rāvis. Savukārt pats Guntis lndriksons ar preses sekretāra starpniecību nosaka tik to, ka viss, kas šajā gadījumā noticis saistībā ar Borisa Medvedeva īpašumiem un statusa maiņu, neesot publiskojams, jo skarot tikai un vienīgi viņu biznesa attiecības.

Taču nesteigsimies arī šo dāvinājumu ierindot Latvijas superizdevīgo darījumu sarakstā, pirms neesam iepazinušies ar jau pieminētās SIA "SkontoMetāls" 2001. gada 31. oktobra dalībnieku ārkārtas sapulces protokolu Nr. 1, atbilstoši kuram dienas kārtības punktu "par sabiedrībai un tās dalībniekiem radītajiem zaudējumiem" apspriež ne tikai Guntis lndriksons, bet arī ietekmīgie "skontieši" Jurijs Simoņenkovs un Vladimirs Solomatins, kā arī ceturtā kompānijas līdzīpašnieka, tobrīd 39 gadus vecā Borisa Medvedeva pārstāvji trīs cilvēku sastāvā.

Tālāk lai runā oficiālais protokolētājs: "G. Indriksona pilnvarotais pārstāvis G. Senkāns norāda uz to, ka visi sabiedrības grāmatvedības dokumenti izvesti no sabiedrības biroja telpām Rīgā, Elizabetes ielā 75. G. lndriksons norāda uz to, ka šajā situācijā nepieciešams veikt sabiedrības saimnieciskās darbības pārbaudi — auditu. B. Medvedeva pilnvarotais pārstāvis M. Bergmanis piekrīt G. Indriksona viedoklim, uzskatot, ka sabiedrības direktoram B. Medvedevam jāpieprasa nodot sabiedrības dokumenti, jāuzdod iesniegt sabiedrības ārkārtas bilance uz 31. oktobri, kā ari peļņas un zaudējumu aprēķins, lai tie tiktu auditēti. (..)

J. Simoņenkovs (..) informē, ka sabiedrība ir saistīta gan ar Latvijā reģistrētām uzņēmējsabiedrībām — rezidentiem, gan arī ar ārvalstīs reģistrētām kompānijām — nerezidentiem, tai skaitā ārzonu kompānijām. Ir pamats aizdomām, ka sabiedrības direktors Boriss Medvedevs ar nolūku veic darbības, kas vērstas uz to, lai kravu un naudas plūsmu no sabiedrības kontrolētām kompānijām novirzītu uz kompānijām, kuras atrodas tikai B. Medvedeva kontrolē. B. Medvedeva pārstāvji norāda, ka tas neattiecas uz šo sapulci.

J. Simoņenkovs lūdz ieprotokolēt viņa viedokli, proti, ka tas vistiešākajā veidā attiecas gan uz sabiedrību, gan uz šo sapulci. V. Solomatins arī atbalsta J. Simoņenkova viedokli. G. lndriksons lūdz ieprotokolēt savu atbalstu ). Simoņenkova izteiktajam viedoklim, kā ari uzskata, ka jāuzdod sabiedrības direktoram nodot dokumentus 24 stundu laikā. I. Josts precizē, ka šo jautājumu nepieciešams izdalīt un apspriest kā atsevišķu jautājumu."

Tālāk emocijas sakarst. "No debatēm protokola 4. punktā atrunātajā jautājumā var secināt, ka sabiedrības direktora rīcība ir vērsta pret sabiedrības interesēm. A. Ohrjamkins jautā, vai šajā sakarībā ir pierādījumi. J. Simoņenkovs, atbildot uz jautājumu, paskaidro, ka pierādījumi ir. Viņa rīcībā ir vēstules, protokoli un citi dokumenti, kas to apstiprina.

Norāda, ka ir izveidota sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiroinvest L", kuras direktors ir sabiedrības darbinieks A. Bērtulsons, bet grāmatvede J. Cvetkova — sabiedrības finansu direktore, uz kuru tiek novirzītas kravu plūsmas no SIA "SkontoMetāls". Ar SIA "SkontoMetāls" saimniecisko darbību faktiski bija saistītas arī kompānijas "Eiroinvest (UK) Ltd", "Eiroinvest LI.C", "Transit Metai Corporation LLC" un "Trade Expedition Group LLC", kuras vadīja B. Medvedevs un I. Simoņenkovs, be finansu operācijas veica sabiedrības finansu direktore J. Cvetkova.

J. Simoņenkova rīcībā ir dokumenti un rēķini, kas to apliecina. AS "Parekss banka" ir atvērti šo kompāniju konti. SIA "SkontoMetāls" klientiem tiek nosūtītas vēstules, kurās tiek norādīti jauni rekvizīti, lūdzot norēķinus veikt tieši norādītajos kontos. (..) Sabiedrības direktora B. Medvedeva rīcības rezultātā AS "Multibanka" prasījums pret sabiedrību sastāda 9 miljoni USD. G. lndriksons uzskata, ka sabiedrības direktors B. Medvedevs ir pārsniedzis savas pilnvaras un nodarbojas ar krāpšanu. A. Ohrjamkins lūdz protokolēt, ka kādā no septembra dienām AS "Multibanka" bija atteikusies apkalpot sabiedrības kontus. Bankas prezidente S. Dzene to esot komentējusi, norādot uz J. Simoņenkovu. J. Simoņenkovs noliedz, ka viņam būtu tiesības dot norādījumus S. Dzenes kdzei. (..) G. lndriksons norāda, ka pēdējo divu mēnešu laikā sabiedrības direktors B. Medvedevs faktiski nav vadījis sabiedrību."

Sapulce ar balsu vairākumu konstatē, ka B. Medvedeva darbība ir vērsta pret sabiedrības interesēm, un atbrīvo viņu no ieņemamā amata. Bet ar to viss vēl nebeidzas: "G. lndriksons uzskata, ka sabiedrības direktors ar savu rīcību ir radījis sabiedrībai zaudējumus, kā rezultātā zaudējumi ir radīti arī atsevišķiem tās dalībniekiem. V. Solomatins un J. Simoņenkovs šo viedokli atbalsta. (..) J. Simoņenkova pilnvarotais pārstāvis I. Josts norāda, ka šis lēmums sabiedrībai dod tiesības celt prasību pret sabiedrības direktoru, pirms tam izvērtējot prasības celšanas pamatus…"

Jā, tādi, lūk, tie mūsdienu "vieglās naudas" patiesie ceļi, līdz ar ko droši var teikt tikai vienu: lai cik tīri vai netīri būtu Ventspils mēra fantastiskie ienākumi un lai cik liela taisnība tiem, kuri izsaka aizdomas par faktisku īpašumu pakāpenisku "atmazgāšanu" un legalizāciju, to vairs nekādā gadījumā nevar nosaukt par "vieglo naudu", — nē, te acīmredzami ir darīšana ar pietiekami sarežģītām un noteikti labi pārdomātām finanšu un organizatoriskajām shēmām, kuras tik krasi disonē ar jauna termināla celtniecības atļauju nesaņēmušā Jūlija Krūmiņa publisko izsaucienu: "Bet kur iet pašlaik? Uzreiz taču apsūdzēs par kukuli. Un arī iet vairs nav pie kā…

Tā tad arī ir lielā starpība: nebūtībā ir aizgājuši laiki, kad miljonāra statusa uzturēšanai pietiek ar pāris zvaniem, vakariņām, "dāvanām" vai vienkārši spēju pamanīt, kur atrodams vēl kāds ērti privatizējams īpašums. Tiesa, arī pašlaik tiek izteikti pārmetumi par biznesu, kura būtība ir "lietu sakārtošana", vai par ieguldījumiem, kuri tiek izdarīti, ņemot vērā valsts vai pašvaldības plānus. Pirmā piemērs ir kaut vai labi zināmais "Saules akmens" projekts, kurā iesaistītais uzņēmējs un miljonāru saraksta dalībnieks Viesturs Koziols atklāti atzīst, ka viņa pamatnodarbe ir zemes iegūšana apbūvei, visu vajadzīgo atļauju saņemšana, projektu sagatavošana un tad pār​došana jau gatavā veidā.

Savukārt kā otrā "neētiskā biznesa" paveida piemēru tas pats Aivars Lembergs min bijušā "Latvijas Krājbankas" prezidenta Arnolda Laksas kompānijas paša vadītajā bankā ņemto kredītu, kas tiek izmantots, lai iegādātos 80 hektārus zemes nākamā Ziemeļu tuneļa pievedceļu rajonā, un citus līdzīgus projektus. Viņam daudzējādā ziņā var piekrist, taču no miljonāru izdzīvošanas viedokļa mainīgā situācijā svarīgs ir kas cits: šie "Šlesera—Šķēles" stila darījumi jau prasa ievērojamus ilgtermiņa ieguldījumus, rūpīgi pārdomātu stratēģiju un kompleksu pieeju risināmajām problēmām — visu to, par ko varēja atļauties nedomāt "kupi —prodai" tipa 90. gadu sākuma miljonāri.

Kas notiek ar viņiem? Tai pašai pieminētajai Plaužu ģimenei jau beigušies "zelta laiki", kuru sākumu laikraksts "Dienas Bizness" ļoti korekti apraksta tā: "Baiba, izturējusi Sorosa rīkoto konkursu, aizbrauca uz ASV stažēties "Jenner 8c. Block" birojā Čikāgā 1989. gadā, kad neatkarīgās Latvijas vēl nebija, bet gaisā jau virmoja spirgta gaisa vēsmas. Tuvojās laiks, kad nacionalizētos īpašumus atdos bijušajiem īpašniekiem. Būdama ASV, Baiba populārajā raidījumā "60 minūtes" sniedza interviju kopā ar Maiklu Džordanu. Tikšanās ar tautie​šiem šo deviņu mēnešu laikā bija neizbēgamas. Tā tas viss arī sākās…"

"Par tiem, kas darbojās ar ārzemēs dzīvojošiem, zinu, ka viņiem tika īpašuma daļas," nevienu neminot vārdā, viegli nicīgi saka advokāts Andris Grūtups. Taču, denacionalizācijas un "kupi—prodai" laikiem aizejot, šāds ģimenes bizness kļūst aizvien grūtāks: kā rāda zemesgrāmatu informācija, miljonāru

saraksta dalībniekam, kuram iepriekš nekustamo īpašumu pirkšanā parasti pieticis ar personiskajiem līdzekļiem, aizvien biežāk bijis jāvēršas pēc finansiālas palīdzības kredītiestādēs — 2004. gada pirmajā pusē viņa kopējās parādsaistības jau pārsniedz 700 tūkstošus latu.

Tomēr nesalīdzināmi spilgtāku ilustrāciju "dinozauru" izmiršanai sniedz tādas savulaik visspēcīgas biznesa struktūras kā "Sofhvare House Rīga" vai "Skonto". It īpaši jau pēdējā — ja Aināra Gulbja izloloto un arī nogremdēto "SWH" pazudina menedžmenta problēmas, vēlme vienlaikus haotiski darboties visdažādākajos virzienos un liktenīgais zaudējums puspolitiskajā cīņā par tiesībām "par lēto" iegūt nomā "Ventspils naftas" ražošanas jaudas, tad "Skonto" grupas pagrimums tiek skaidrots vienkārši: tikko beidzas iespējas lēti pirkt un dārgi pārdot, kā arī vieglās peļņas iespējas Austrumos, grupas "eksčekisti — superbiznesmeņi" izrādās nepiemēroti mūsdienu uzņēmējdarbības vides realitātei un nepieciešamībai strādāt mērķtie​cīgi, sistemātiski un pārdomāti.

Veiksminieki izrādās tie, kuri līdzīgi tagadējam "Latvijas Naftas tranzīta" finanšu plūsmas pārzinātājam Vladimiram Solomatinam laikus secina —ja nav kontroles, nav arī biznesa un ietekmes uzņēmumos, kuros reizi gadā akcionāru sapulcēs tiek paziņots, "cik grūti klājas uzņēmumiem un ka ienākumi kļūst aizvien mazāki". Un arī tie, kuri gluži kā tagadējais "Skonto būves" vadītājs Guntis Rāvis laikus spēj secināt: "Esmu darbojies daudzās struktūrās — restorānos, veikalos. Rezultāti nav bijuši nekādi labie, un, kā jau teicu, daļas šajos uzņēmumos esmu atdāvinājis vai, ja bija iespējams, pārdevis.

Varu vadīt procesu, ko saprotu, — celtniecību."

Bet kas notiek ar pārējo "Skonto" grupu? "Mums ir daudz kompāniju, kuras ienes ne mazumu naudas.

"SkontoMetāls", piemēram, vai "Skonto būve". (..) Kompānijas galvenie biznesa virzieni saistīti ar tranzītu — "SkontoMetāls", "Skonto Būve", "Skonto Nafta", "Skonto Plan", "Rīgas Centrālais termināls", "Trans Liepāja"," — tā vēl 2001. gadā paziņo Guntis lndriksons, pieminot daudzus desmitus daudzsološu "Skonto" projektu. "Šodien man kredītu ir vairāk nekā vajag, kurus vairāk vai mazāk veiksmīgi cenšos atdot. Pirms gada izlēmu, ka vairāk kredītus neņemšu un divu trīs gadu laikā nokārtošu visas savas saistības ar Latvijas finanšu struktūrām. Kad to būšu izdarījis, esmu iecerējis nopirkt Lielbritānijas futbola klubu…" lāču nākamajos gados visi izziņotie projekti (viesnīcas "Mariott" celtniecība, Fitinghofa nama atjaunošana, viesnīcas "Rīga" rekonstrukcija, "OBI" veikalu tikla izveide) izgāžas, savukārt redzamus ienākumus dod tikai vēl "vecajos labajos laikos" iegādāto objektu un pelnošāko kompāniju kapitāldaļu pārdošana. Skaļiem "Skonto" vadītāja paziņojumiem turpinoties, pat izturētais Guntis Rāvis saistībā ar Gunta Indriksona izteikumu par "Skonto būvi" kā vienu no "Skonto" grupas pelnošākajiem uzņēmumiem žurnālam "Kapitāls" nosmej: "Lai saka, ja grib. Neko sliktu tur nesaskatu. Taču tikpat labi es varētu teikt: Rāvja "Zivju restorāns Skonto", kaut gan mana vienīgā saistība ar šo restorānu ir tāda, ka dažreiz tur pusdienoju…"

Protams, ka grupas problēmas neizbēgami atsaucas arī uz "veco metožu" piekritējiem. Viens no "vēsturiskā" "Skonto" dibinātājiem Agris Latišs parādu dēļ zaudē viesnīcu "Rolands" Vecrīgā, un tiesu izpildītāji sāk nopietni apdraudēt citus viņa īpašumus; nekustamo īpašumu biznesmenis Jurijs Gorbovs iesūdz tiesā pašu Gunti Indriksonu, kurš savas ievērojamās parādsaistības pildot "tikai daļēji, ar lieliem maksājumu termiņu kavējumiem", turklāt nereaģējot arī uz oficiāliem brīdinājumiem — par spīti tam, ka faktiski visus savus pārpalikušos īpašumus ieķīlājis šim pašam Jurijam Gorbovam (pēc tam cesijas kārtībā prasījuma tiesības gan pāriet "Mono" bosam Mihailam Uļmanam).

Pēc veiksmīgā viesnīcas "Rīga" "privatizācijas" darījuma Guntim Indriksonam savus uzņēmumus gan izdodas ieķīlāt, taču zīmīgi, ka summas, kuru sāk pietrūkt "Skonto" mohikāņiem, kļūst aizvien nenozīmīgākas. Kad 2004. gadā tiek uzlikts arests visām vēl viena "Skonto" veterāna Normunda Jirgensona uzņēmumu kapitāldaļām, izrādās, ka prasības iemesls ir sīks: viņš noslēdzis līgumu ar kādu Jāni Poni, vienojoties tam pārdot divus zemes gabalus Ādažu pagastā un noteiktā laikā nokārtot visas formalitātes, kā ari vienam no zemes gabaliem pievadīt elektroenerģiju. Taču saistības nav izpildītas,

turklāt atklājies, ka nekustamais īpašums ir ieķīlāts. Tad nu Jānis Pone atbilstoši noslēgtajam priekšlīgumam no kādreizējā "Skonto" grupas miljonāra pieprasījis atmaksāt iemaksāto drošības naudu dubultā apmērā, kā arī līgumsodu par saistību neizpildīšanu — kopumā salīdzinoši nenozīmīgos astoņus tūkstošus latu, ko Normunds Jirgensons ar labu tomēr nav vēlējies samaksāt…

6. Zaudētāju un uzvarētāju mācībstundas Viesnīcas "Reval Hotel" foajē uz dīvāna sēž kāds pēc skata noguris virs un smēķē cigareti pēc cigaretes. Uz dīvāna stāv ādas portfelis, kura ārējais izskats liecina par laika zoba krietnu klātbūtni, tomēr ir skaidrs, ka tas iegādes brīdī nav bijis no lētajiem. Viņš uzmanīgi veras uz ienācējiem un acīmredzami kaut ko gaida. "Es būšu pelēkā uzvalkā ar puspliku galvu un nekaunīgu sejas izteiksmi," šādus parametrus viņš norādījis sevis atpazīšanai. Taču patiesībā viņa sejā ir manāms satraukums — kā nekā vēl vakar viņš piekritis intervijā pirmoreiz detalizēti izstāstīt, kā bijis un tad izbijis miljonārs. Kā nekā bija laiks, kad viņu — slavenā komponista Imanta Kalniņa vārda un uzvārda brāli — pieminēja ar bijību: viņam izdevās pacelt gandrīz paputējušo zivju rūpnīcu "Kaija". Bet tad pienāca brīdis, kad izrādījās, ka pat darbā viņu baidās ņemt. Turklāt arī tie, kuri savulaik iz​teica piedāvājumu iegādāties "Kaiju".

1999. gadā piedāvājumu iegādāties uzņēmumu "Kaija" man izteica viens no "Ave Lat grupas" īpašniekiem. Pēc 1998. gada Krievijas krīzes sekām "Kaijas" spalvas bija krietni papluinītas — putns lidoja, bet zemu. Un, ņemot vērā, ka šo uzņēmumu diezgan ilgi pazinu, jo konsultēju to vērtspapīru jautājumos, es zināju, uz ko eju. Tāds piedāvājums bija, bija nosaukta summa, es piekritu. Protams, ka man tādas naudas nebija, pirku uz nomaksu. No sākuma es biju parādā "Ave Lat grupas" īpašniekiem, pēc tam pārkreditējos "Krājbankā".

- Bet jūs jau zinājāt, ka pērkat paputējušu uzņēmumu?

- Jā, es zināju.

- Bija cerības, ka tas virzīsies uz augšu?

- Sākot ar 2000.gadu un līdz 2002. gadam ieskaitot, mēs strādājām ar peļņu. 2001. gadā mēs pat maksājām dividendes akcionāriem, un es kā lielākais akcionārs savas dividendes atstāju uzņēmumā. Es nepaņēmu nevienu santīmu. Jo nav nekāda jēga žņaugt gotiņu, kura tev dod pienu. Mani neinteresēja īstermiņa labumi, mani inte​resēja ilgtermiņa.

Man bija divi mērķi, divi varianti. Kuru variantu es izspēlētu, to nebiju vēl izlēmis. Pirmais — ilgtermiņā attīstīt uzņēmumu, paturēt viņu sev, protams, tas būtu miljonu vērts. Un mani ienākumi būtu tik, cik pietiek, esmu pieticīgs, man daudz nevajag. Un otrs variants — pacelt uzņēmuma vērtību un pārdot ar peļņu. Un tad visi tie noti​kumi, kas sāka risināties ap uzņēmumu, šos plānus arī izjauca.

- Bet izskatās, ka "Ave Lat" jūs vienkārši "uzmeta". Esam nolaiduši līdz kliņķim, pērc nu, muļķīti…

Un pēc tam vēl paberzēja rokas, kad tas viss veiksmīgi nobankrotēja.

- Nezinu, viedokļi bija dažādi. Sākumā tāds viedoklis arī bija, ka "Ave Lat grupa" mēģina atbrīvoties no nerentabliem uzņēmumiem, tiešām ir atraduši ēzelīti, kurš parakstīsies uz to, un pēc tam visu uz viņu norakstīs.

Redziet, kādēļ es to uzņēmumu ņēmu. Es redzēju tās kļūdas, ko bija pielaidusi iepriekšējā vadība. Un zināju, kā ar to cīnīties. Es jau nenācu viens, es nācu ar savu komandu. Daļu no iepriekšējā menedžmenta mēs atlaidām, bet daļu, kas it kā bija lojāla uzņēmu​mam, atstāju. U11 uzņēmums tiešām gāja uz augšu.

Vislielākais iemesls visam notikušajam bija tas, ka "Kaija" atradās ne tur, kur vajag, ne tajā vietā.

No vienas puses ir osta "Rīnūži", no otras puses Vecmīlgrāvja termināls. Ģeogrāfiskais stāvoklis zemes gabaliem bija pilnīgi vienāds, atšķirība tik tāda, ka ostas zeme piederēja valstij. Bet man bija privātā zeme, tiesības viņu privatizēt. Uzņēmums veiksmīgi privatizēja šo zemi, un pēc tam sākās nepamatoti maksātnespējas "uzbraucieni". Trīs gadu laikā pieci nepamatoti maksātnespējas "uzbraucieni". U11, ja kāds iesniedz maksātnespējas pieteikumu, tad uz to laiku, kamēr izskata šo jautājumu, uzņēmuma darbība faktiski tiek paralizēta, konti tiek slēgti un viss.

- Kas bija tie, kuri gribēja tikt pie jūsu zemes?

- Kas bija, es zinu. Bet juridiski pierādīt es to nevaru. Nosaukt konkrētus uzvārdus, es varētu to izdarīt, bet es neteikšu. Varbūt pienāks laiks, kad es visu pastāstīšu, bet man vēl trūkst tādu pierādījumu,

lai to akceptētu liesa.

- Varbūt citam biznesmenim būtu pieticis uzņēmības dot viņiem pretī un nepieļaut šāda uzņēmuma nonākšanu krīzē.

- Ko jūs saprotat zem jēdziena — dot pretī?

- Nu, kā lndriksons par Ķeizarmežu cīnās.

- Labi, labi, lndriksons ir lndriksons, tā ir cita svara kategorija. Vai jūs gribētu, lai mazā svara bokseris uzvarētu Maiku Taisonu? Tā tas nenotiek.

Labi, es varbūt esmu smagāks nekā viens otrs cits uzņēmējs, bet tie spēki, kas cīnījās pret mani, bija spēcīgāki. Un, lai ar viņiem cīnītos, ir vajadzīgi lieki finansu resursi. Un ne mazi. Un tādu uz doto brīdi man vienkārši nebija.

Kā nu mēs mācējām, tā nu mēs arī cīnījāmies, un visus piecus maksātnespējas nepamatotos pieteikumus tiesa noraidīja. Bet tajā pašā laikā tas viss atspoguļojās masu medijos, kreditori uzreiz reaģēja, samazināja kredītu apjomus, piegādātāji tāpat, savukārt pircēji bai​dījās veikt priekšapmaksu.

- Tad jums pietrūka resursu, lai cīnītos ar haizivīm?

- Teiksim — jā, arī tas ir viens no iemesliem.

- Tas nozīmē — lai Latvijā uztaisītu miljonu biznesu, ir jābūt diezgan ietekmīgam un ar lielām rezervēm?

Jā, jo mūsu biznesa vide ir stipri agresīva. Krievijā šāda veida jautājumus risina nedaudz savādāk, bet mums tādas tradīcijas nav iedibinātas, un tas arī būtu pret maniem principiem. Dievs ir devis dzī​vību, Dievs arī paņem. Un tādus grēkus uz sevi nevienam neiesaku.

- Tad ar prātu un smadzenēm vien nepietiek, lai attīstītu un uzturētu miljonu biznesu?

- Prāts un smadzenes ir nepieciešami, bet nav pietiekami. Manā uztverē tas, kas ir nepieciešams, — prāts, izglītība un saprašana, pieeja pie finansu resursiem, bet trešais ir veiksme, ceturtais — uzticami kompanjoni.

- Un kas jums no šīs buķetes pietrūka?

- Par savām prāta spējām es nerunāšu, par to lai spriež citi, kādas nu viņas ir, tādas ir. Finansu resursu pieejamība — principā var teikt, ka zivju biznesā tas bija apgrūtinoši, jo pēc 1998.gada bankas baidījās no zivju pārstrādes uzņēmumiem tāpat kā velns no krusta. Faktiski Latvijā nebija bankas, kas nebūtu iekritusi ar zivju pārstrādes uzņēmumiem.

Ar veiksmi bija tā, kā ar zebru. Te viņa bija, te viņas nebija. Bet īpaši sūdzēties nevajadzētu. Bet par kompanjoniem… Tagad analizējot situāciju, tomēr viens otrs mans kompanjons, kam es deleģēju ģenerāldirektora pilnvaras, maigi sakot, izrīkojās ar mani nekorekti. Es tagad negribētu teikt skarbākus vārdus. Es biju stipri noslogots, es vairāk strādāju pie stratēģiskiem plāniem. Bet "post scriptum" es tagad varu pateikt, ka cilvēki, kuriem tika deleģēti viņu pienākumi, netika galā ar iekšējiem faktoriem un izturējās pret saviem pienākumiem, maigi izsakoties, pārāk negodīgi. Protams, vainīgs es esmu ari pats, vajadzēja stingrāku kontroli, tikai uz uzticēšanos vien nevar.

Līdz 2002. gada sākumam kontrole no manas puses bija dzelžaina, bet tad, kad redzēju, ka viss notiek normāli, ka cilvēki ir man lojāli, es sapratu, ka varu nodarboties ar citām lietām, un reālo biznesu palaidu pašplūsmā. Lai cilvēki strādā, bet es tā — paskatos pārskatus, naudas plūsma it kā laba, bilance arī nav slikta, auditoru piezīmju arī nav nekādu. Bet acīmredzot tā bija viena no kļūdām.

Un nākamais novēlējums, ko es varētu ieteikt citiem uzņēmējiem: ja ir kaut mazākās aizdomas, ka tavs partneris izturas negodīgi, nekādu izmeklēšanu, neko —jābūt skarbam, un ārā. Bez kādiem paskaidrojumiem. Labi, pēc tam tur būs tiesu darbi un kādas tur kompensācijas jāmaksā, tomēr labāk tad samaksāt tam cilvēkam, bet — lai viņu vairs neredzētu.

Tā ka novēlējums citiem uzņēmējiem — uzmanīgi izvērtējiet savus partnerus. Arī tos, ar kuriem esat ilgus gadus bijis kopā. Jo no​teiktos apstākļos ir iespēja, ka nodos.

Un vēl: cilvēki, ja pret viņiem izturas ar labu, to nespēj novērtēt. Ja viņiem nāk pretī, viņi to ļoti ātri

aizmirst. Un pie iespējas, ja viņiem tas ir izdevīgi, bez sirdsapziņas pārmetumiem iedurs dunci mugurā.

Visi jau, protams, tādi nav, bet vairums mūsu sabiedrībā tādi ir. Jo mūsu sabiedrība, es uzskatu, ir slima.

Un no tā arī mūsu biznesa vide ir stipri agresīva.

- Tad, ja jūs ar šodienas zināšanām pieietu tam biznesam, tas būtu iznācis citādāks?

- Grūti pateikt. Ārējie faktori tajā brīdī bija tik spēcīgi kā mūra siena, kas tevi spiež. Varētu arī nenoturēt.

- Vai jums ir vēlme vēlreiz pamēģināt tik lielu biznesu?

- Kādēļ ne?

- Ir piedāvājumi, idejas?

Ar piedāvājumiem ir tā, ka — pilnīgi godīgi — esmu "persona non grata". Man pēc "Kaijas" kraha bija piedāvājuši ļoti daudzus labi atalgotus darbus un arī daļas normālos uzņēmumos, lai mani motivētu.

Bet, tā kā tie uzņēmumi bija saistīti ar noteiktu finansu ekonomisko grupējumu, kuru es nenosaukšu, tad, kad attiecīgie "tēvi" uzzināja, ka no viņiem atkarīgie uzņēmumi grib ņemt mani darbā, šie uzņēmumi atvainojās — Imant, piedod, mēs negribam iz​saukt mūs kreditējošās bankas naidu.

- Viņiem likās, ka jūs esat kā tāds zīmols?

- Ne jau tik daudz tās maksātnespējas dēļ, bet varbūt tāpēc, ka man bija piedāvājuši jumtu un aizsardzību no visa, un es atteicos.

- Kādu aizsardzību jums piedāvāja?

- Pret ārējiem faktoriem, pret maksātnespējām.

- Kāpēc tad nepiekritāt?

Es sāku jau ātrāk ar biznesu nodarboties un nekad neesmu maksājis bandītiem un nekad arī nemaksātu ietekmīgiem cilvēkiem. Mūsdienās viņi vairs nesaucas bandīti.

- Lai taisītu lielu biznesu, obligāti jāmaksā kādam?

- Nē, nav, ja tu esi pietiekami spēcīgs. Ja esi jau nostājies uz abām kājām, nekas nav jāmaksā, tu vari noturēties. Bet, ja bizness ir nestabils, kā zivju bizness, tad kāds izdomās, vai nu tev to biznesu atņemt, sagraut vai izspiest no aprites.

- Ar ko jūs tagad nodarbojaties?

- Ar darba meklējumiem. Ne tik daudz ar darba, bet ar biznesa meklējumiem. 2004. gads man nav no tiem labākiem, biznesu man izārdīja, reputāciju man sabojāja, vasarnīcu, kuru es nomāju, man nodedzināja. Savā laikā es to nomāju no Labklājības ministrijas, tad tā pārgāja Valsts nekustamā īpašuma aģentūras valdījumā. Tajā dienā, kad es noslēdzu ar viņiem līgumu, par turpmāko vasarnīcas nomu, līgumu man neatdeva, jo tas ir jāreģistrē likumā paredzētajā kārtībā. Atnāksiet pirmdien, dabūsiet savu līgumu, — bet naktī no sestdie​nas uz svētdienu man vasarnīcu nodedzina.

- Jūrmalā?

- Jā, prestižā vietā, zinu arī pasūtītājus. Izdarīja profesionāli. Kaimiņi, kas redzēja, teica, ka tas notika vienā momentā. 15 minūšu laikā — viņas nav. Plus vēl personīgā dzīvē tādi ļoti nepatīkami no​tikumi, negaidīti.

- No kādiem līdzekļiem tad jūs pārtiekat?

- Savā laikā man atalgojums bija tīri pieņemams, lai gan beidzamos divus gadus es no "Kaijas" tiešām neko neņēmu, — tur mēs bijām strādniekiem parādā, kavējām algas. Tad tā bija valdes nostāja — pa priekšu maksāt strādniekiem, menedžmentam un tikai pēc tam, ja kas paliek pāri, ja var, tad maksā sev.

Bet, tā kā es pirms tam nodarbojos ar biznesu, kaut kādi iekrājumi bija. Tā kā man ir spēja sabalansēt savas vēlmes ar savām iespējām, tad es nesūdzos. Galvenais, lai bērni būtu silti apģērbti un labi paēduši, un pārējo jau var pieciest.

- Jums ir palikuši parādi, pēc "Kaijas" bankrota?

- Parādi — tas ir nosacīts jēdziens. Būs jau tiesas procesi, un galu galā redzēsim, kurš kuram ir parādā. Vai nu es esmu kādam pa​rādā, vai man ir parādā. Viss bizness jau balstās uz to, ka visu laiku kāds

ir kādam kaut ko parādā.

- Savu biznesu uzsākt?

Ir varianti, domāju — ko un kā. Mana reputācija ir nedaudz papluinīta, imidžs sabojāts. Es pārskatīju vecos laikrakstus — 2001. un 2002. gadā tur bija rakstīts viens, bet pagājšgad jau pavisam pretēji. Bet jebkurā gadījumā laiks dziedē visas brūces.

- Un tīri emocionāli, kādas ir tās izjūtas, ka pirms laika jūs bijāt biznesmenis ar savu biznesu, bet tagad jūs pat neņem darbā?

Nu, pirmā momentā tas ir kā tāds šoks, to var sadalīt vairākās stadijās. Šoks, pēc tam tāds kā apjukums, neziņa, bet trešā stadija ir sevis savākšana, nomierināšanās un apziņa, ka ar to dzīve nav beigusies, bet tu esi pazaudējis miljonu vērtu biznesu un dzīvo no ietaupījumiem, kuri plok kā pērnā gada sniegs. Un ceturtais etaps ir — skaties, ar ko nodarboties. Labi, ir te grūtības, ir, bet ko darīsi? Jāskatās, kā tās pārvarēt. Neko ģeniālāku es jums pateikt nevaru.

- Vai jūs zināt vēl kādu miljonāru, kuram ir "nobiris" mil​jonu bizness?

Es par citiem īpaši neinteresējos. Jā, es zinu, kuriem ir grūtības, bet tās ir katra cilvēka individuālās problēmas.

- Kad jūs bijāt tai miljonāru sarakstā, kādas bija izjūtas? Daudzi ir bijuši gatavi samaksāt nezin ko, lai tikai tur nebūtu.

- Nu, jā, katrā ziņā biznesam tas par labu arī nenāca. Ir cilvēki, kas saprot, ka ir parādsaistlbas un aktīvi, kas pieder. Un skatās uz to sarakstu ar veselo saprātu. Bet ir tādi: tikko redz uzrakstu — miljo​nārs, tas viņiem uzreiz asociējas ar to, ka tev ir māja ir pilna ar naudu, bankas konti pārpildīti, uzreiz uzrodas pseidodraugi, kuriem vajag aizdot šito un to, dažādi fondi, leitnanta Šmita bērni, kuri atbalsta nezin ko un visu ko, bezmaz vai trušu vairošanās asociācija un kaut kas tamlīdzīgs. Un nāk ar saviem lūgumrakstiem, lūdzu, lūdzu, lūdzu.

Un, ja tu viņiem mēģini paskaidrot, ka tev nav liekas naudas, ka ir bizness, kas maksā miljonus, ir ražošanas cehs, kura aktīva vērtība ir miljons — nu, paņemiet no turienes piecus ķieģeļus. Un mūsu cilvēki to bieži nesaprot, ka tā nav skaidrā nauda. Un nesaprata ari daudzi mūsu biznesa partneri. Kad mums radās tās finansiālās grūtības ar maksātnespējām, tad domāja, ka vienkārši nemaksā vai nauda ir nozagta. Es pat esmu dzirdējis, ka es esot nozadzis SAPARL) līdzekļus — divus miljonus. Es tos pie labākās gribas nevarētu nozagt, jo SAPARD nauda man bija piešķirta, bet to tu dabū tikai tad, kad ir pabeigts projekts. Mēs nemaz to projektu nesākām, jo mēs nedabūjām līdzfinansējumu. Bet ir izlasīts avīzē, ka akciju sabiedrībai "Kaija" ir piešķirti jaunu tehnoloģiju iegādei 2 miljoni latu. Ja piešķirts, tātad ir iedots. Ja ir iedots, tad kur palika? Bet to, ka nav iedots, visi palaiž garām. Un, ja es būtu nozadzis kaut vai miljonu dolāru, es neatrastos šeit, es atrastos kaut kur siltās zemēs, kur nepieciešami tikai divi šorti — vieni vasarā, otri ziemā — un kur uz masu svētkiem iet vispār bez šortiem.

- Un kā jūs dzīvojat?

- Es dzīvoju mātes mājā. Ļoti vienkārši. Kristāla podu nav, to cēla mans vecvectēvs. Pārdaugavā.

Es nedaudz uzlaboju, kosmētisko remontu, centrālapkuri ievilku. Ar trīsstāvīgu villu, diviem baseiniem un astoņām guļamistabām es palepoties nevaru.

- Ar kādu mašīnu braucat?

- Peugeot 607. Savā laikā "Kaija" par to maksāja, bet tad, kad tai bija grūti, es pats par to maksāju. Četri gadi mašīnai, laba mašīna, uz priekšu kustas.

- Un no iekrājumiem šādu dzīvesveidu var uzturēt?

- Kādu laiku var. Skatoties, kā dzīvo. Var dienā iztērēt simt tūkstošus dolāru bez problēmām, bet var arī ar simt tūkstošiem pietikt visam mūžam, kā tas būtu vairumam iedzīvotāju, ja viņiem būtu tādi iekrājumi. Tas viss ir ļoti relatīvi. Jāmāk sabalansēt savas vēlmes ar savām iespējām. Apēst var visu, un nav tādas naudas, ko nevarētu notērēt. Ģimene notikušo uztvēra mierīgi, — tādā ziņā ģimene man ir saprātīga. Arī pirms bankrota nekādi

dižie izdevumi nebija, nebija arī laika tērēt naudu. Protams, cietēji ir mani bērni, — varbūt viņi nedabū luksuslietas, ko viņi gribētu. Bet tā arī nav nekāda nelaime, lai saprot jau no mazotnes, ka paps nav kā bankomāts — paglāsta galvu, un no kabatām izbirst nauda…

"Viņi vienkārši bija apreibuši no savu uzņēmumu lielās apgrozības, zaudējuši stingru kalkulāciju, pārskatāmību un sākuši dzīvot pārāk lepni tanī pārliecībā, ka viņu pasākumi var visu izturēt. Protams, neilgam saimnieciskam uzplaukumam sekoja depresijas laikmets, un tā daudziem bija jānoiet no skatuves… (..) Viņi bankrotēja vispirms tādēļ, ka cilvēki bija ķērušies pie lietām, kuras nepārzina. Otrs — tie zaudēja samēra izjūtu un savus pasākumus uz reizi sāka pārāk lielos apmēros…" — šādi Pirmās Republikas laiku avīze "Intīmā Rīga" aprakstīja Latvijas uzņēmēju masveida izputēšanas vilni 30. gados, pēc tam, kad Amerikas lielā depresija sāka skart arī pārējās pasaules ekonomiku. Taču tikpat labi šie vārdi var kalpot par epitāfiju lielai daļai ļaužu, kuri pēdējos deviņos gados pametuši Latvijas miljonāru sarakstu. Ļoti vienkārši būtu viņus visus kā vienu bez ilgas domāšanas nodēvēt par "prihvatizatoriem" un "vieglās naudas" pelnītājiem, kuri normālā uzņēmējdarbības vidē nav spējuši iejusties tāpat kā padomju laiku "pagrīdes miljonāri". Un sava taisnība te ir — nav daudz to Latvijas miljonāru, kuri nebūtu piedalījušies privatizācijas procesā — vienalga, lai tie būtu tirgotāji vai ražotāji, finansisti vai lauksaim​nieki, turklāt ar visgodīgāko uzņēmēju reputāciju.

Argodam Lūsiņam lielais bizness sākas ar Saldus naftas bāzes privatizāciju, Jurijam Daņilko — ar kooperatīva ražotu autoemalju, kura tiek ražota vēlāk privatizētā rūpnīcā, Normundam Bomim — ar nerentablu maizes ceptuvi Limbažu pusē, kura tiek paņemta nomā ar izpirkšanas tiesībām par miljonu rubļu. Tas attiecas pat uz visbagātākajiem. "Cienu Karginu un Krasovicki, jo viņi nekad nav bijuši politikā un nav piedalījušies privatizācijā, vienkārši ar savu darbu, smadzenēm izveidojuši nopietnu finanšu organizāciju," visā nopietnībā deklarē Vilis Krištopans — šķiet, pat viņš piemirsis, ka arī "Parex" kā nopietnas bankas pirmsākumi saistāmi ar divām (tiesa, par ievērojamu naudu) privatizētām Latvijas Bankas filiālēm.

Taču spriedums par "viegli uzvārījušamies prihvatizatoriem" būtu pārāk vienkāršots un varētu attiekties ja nu vienīgi uz iepriekšējā nodaļā aprakstītajiem "Skonto" "veterāniem" līdzīgajiem uzņēmējiem, kuru bizness patiešām ir sastāvējis no kārdinošu un acīmredzami ienesīgu kumosu pakampšanas, "apstrādes" un tai sekojošas pārdošanas un kuri no šādas uzņēmējdarbības izpratnes, kā redzams, nav spējīgi atteikties vēl joprojām. Tikmēr ir ne mazums kādreizējo Latvijas miljonāru saraksta dalībnieku, kurus no tā izsvītrojuši neskaitāmi citi iemesli — kļūmes biznesa stratēģijā un taktikā, kļūmes partneru un darbinieku izvēlē, kļūmes darījumos un aprēķinos… kļūmes, kļūmes, kļūmes.

Par to liecina kaut vai Imanta Kalniņa izklāstītās "zaudētāju mācībstundas", kam vēl var piemetināt "Dzintara" prezidenta un lielakcionāra lijas Gerčikova vairākkārt publiski pausto vērojumu: "Latvijā attīstījies un plaukst vesels bizness, kura būtība ir šāda. Kad kāda kompānija ņem kredītu, tai sāk sekot, vērīgi novērojot firmas finanšu stāvokli. Tikko kā tur parādās plaisa vai nojausma par vājo posmu, nekavējoties tiek organizēts uzņēmuma bankrots. Ne bez banku palīdzības, protams. Bankas kļūst par sava veida bankrota katalizatoru. Tās izsniedz kredītus, un tas ātri kļūst zināms ieinteresētajām personām. Tad tiek piemeklēta, tēlaini runājot, "sagrābšanas" grupa, kura ļoti labi pārzina juridiskos jautājumus. Viss vienkārši. Mums taču ir šķīrējtiesa, kura var ņemt un attiesāt jūs pēc mazas pretenzijas, un rīt jūs izrādīsieties bankrotējis…"

Bet ko papildus sīkstumam, brīžam fantastiskai izdomai, spējām pamanīt izdevību un gatavībai tās vārdā riskēt ar gandrīz visu — par šīm Latvijas miljonāru īpašībām mēs jau visu esam uzzinājuši, vai ne?

— mums vēl var iemācīt un likt priekšā uzvarētāji? Pirmām kārtām jau to, ka jebkurā biznesā pienāk laiks, kad jāpieņem grūti, nepatīkami, taču nepieciešami lēmumi, bieži vien nākotnes vārdā atsakoties no visienesīgākajām nodarbēm un atmetot 90. gadu sākuma pārliecību, ka iespējams reizē nodarboties ar visu. Protams, ne visi to spēj — nekādu mācību daudziem nesniedz pat slavenā 80. gadu beigu uzņēmuma

"Forums" bēdīgais gals, ko, piemēram, tā kādreizējais darbinieks (un Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks) Vadims Makarenko skaidro īsi: ""Forums" nodarbojās ar visu, un tā arī bija "Foruma" vājā puse."

"Atceros — bija tādas ļoti slavenas, eksplozīvas firmas kā "SVVH" vai "Bonus", uzliesmoja un…?

Viņas sagrāva tas, ka pietrūka vēlmes vai nežēlības, lai no improvizācijām pārietu pie regulēšanas. Lai uztaisītu spilgtu biznesu, tāpat kā gleznojot gleznu, ir jāmāk radīt. Bet ar radīšanu vien nepietiek — tā tikai ātri var uzliesmot un tikpat ātri arī noplakt," filozofiski nosaka nu jau bijušais kokrūpniecības flagmaņa "Lindeks" vadītājs Jānis Ķirsis. Savukārt IT kompānijas "DATI" akcionāra Ivara Puksta laikrakstā "Dienas Bizness" paustās atmiņas ir daudz rūgtākas — jo personiskākas: "Ja "SWH Rīga" īpašniekiem nebūtu bijusi vēlme diferencēt biznesu un ieguldīt naudu, piemēram, naftā, tad tiešām mēs būtu varējuši uztaisīt ļoti strauju lēcienu, pateicoties pirmajam Rietumu projektam, ko ieguvām ar ārzemju latvieša Jāņa Gobiņa palīdzību. Diemžēl notika tā, kā notika…"

Citi nepieciešamos lēmumus tomēr spēj pieņemt — turklāt ne vienu vien. "Reaton" īpašnieks Boriss Gluhmans pirmo sāpīgo stratēģisko lēmumu pieņem vēl pirms lielā biznesa: četrus gadus — turklāt ne naudas, bet idejas vārdā — veltījis "Rīgas Vagonu rūpnīcas" būvei, viņš, sapratis pasākuma bezcerīgumu, pāriet darbā kooperatīvā. Pēc dažiem gadiem pienāk kārta nākamajam lielajam lēmumam: pavadījis Jaungada nakti, izmisīgi (un bezgala ienesīgi) virzot šurpu turpu mazuta ešelonus un cementa sastāvus, Boriss Gluhmans paziņo kompanjoniem — viss, jābeidz nodarboties ar blēņām, jāsāk veidot civilizēts bizness. Atkal pēc dažiem gadiem, neraugoties uz sekmēm celtniecības materiālu jomā, uzņēmējs izlemj: jāķeras pie jauna biznesa, kas nebūtu saistīts ar kompānijas pamatnodarbi, — par to kļūst delikatešu tirdzniecība, bizness, kas turas "uz baudu un uzticību".

Gunārs Ķirsons ar sakostiem zobiem slēdz savu "Balto" restorānu un tā vietā atver demokrātisko, taču nesalīdzināmi labāk apmeklēto "Alus sētu". Jānis Dāvis nepaliek pie skārda bundžiņu "organizēšanas" konfekšu fabrikantiem, bet kopā ar sievu iesēžas autobusā un dodas uz Austriju, kur vienojas ar spēļu automātu ražotājiem. Tagadējie "Lietišķās informācijas dienesta" īpašnieki — Vīksnu laulātais pāris pārdod Pārdaugavas veikaliņu, lai ražotu ko līdzīgu draugu no Vācijas atvestajām normatīvo aktu brošūriņām. Tas pats Jānis Ķirsis uzsāk "īstu karu ar Godmaņa valdību, kas draudēja mums atņemt mežu, ja neapgādāsim Slokas celulozes kombinātu ar papīrmalku. Vairījāmies, kā varējām, jo bija jau skaidrs, ka Sloka izputēs un mums neviens nesamaksās par darbu. Tie, kas apzinīgi pildīja valsts pasūtījumus, zaudēja". Šo uzskaitījumu var turpināt un turpināt,— tas nebeidzas deviņdesmito gadu sākumā. Mazuta biznesmenis Vladimirs Barinovs saprot valsts "mājienu" un atstāj superrentablo darbošanos iekšējā tirgū.

"Mono" pēc pusmiljona zaudēšanas prāmju līnijā Rīga — Stokholma "nomierinās" un aiziet. Tieši tāpat 1997. gadā daudziem pilnīgi negaidīti "Rietumu bankas" prezidenta posteni "ar skumjām acīm" pamet šīs bankas dibinātājs un līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko, dodot vietu īram Maiklam Borkam, un tikai pēc daudziem gadiem laikrakstam "Biznes & Baltija" paskaidro: "Kāpēc šis lē​mums tika pieņemts tad? Varbūt tā bija ebreju gudrība, bet mums šķita: tas, ko mēs esam radījuši, mūs ir pāraudzis. Un te jaunas smadzenes, jaunas zināšanas var dot rāvienu uz priekšu. Mēs tad izlēmām: to, līdz kam mums būtu vajadzējis iet prātā un praksē gadiem ilgi, var iegūt uzreiz. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc mēs paņē​mām jaunu prezidentu. Turklāt ārzemnieku."

Bet cik liela loma stratēģiski svarīgo, vēlāk miljonus atnesušo lēmumu pieņemšanā ir rūpīgam aprēķinam un cik — veiksmei, nejaušībai, gadījumam? Te nu Latvijas miljonāri sadalās divās nometnēs: cik vieni ir pārliecināti, ka nekas nebūtu noticis bez patrāpīšanās īstajā laikā un īstajā vietā, tik otri — ka ceļu uz miljonāra statusu pirmām kārtām bruģējis neatlaidīgs darbs un tikai darbs. Un… abu nometņu pārstāvjiem ir pietiekami daudz argumentu — turklāt nevis teorētisku, bet uz personisko pieredzi balstītu.

Turklāt "lietiskie pierādījumi" ir neapstrīdami — gan "Fortūnas lutekļi", gan "darba zirgi" (kā sevi pretstatā "haizivīm" maigi dēvē, piemēram, Vilis Krištopans) pārliecinoši ieņem savas vietas Latvijas

miljonāru sarakstā.

Tagadējais "Aizkraukles bankas" lielakcionārs Oļegs Fils izšķirošo soli sper, pēc pabeigta augstskolas otrā kursa ienākumu meklējumos atsaucoties uz sava kursa biedra Ernesta Berņa izkārtu paziņojumu "Banka meklē darbiniekus". Boriss Gluhmans atsaucas uz citu sludinājumu, kurā kāds kooperatīvs piedāvā sadarbību "tautas patēriņa preču ražošanā". Viens no tagad turīgākajiem Latvijas advokātiem Jānis Loze, atzīstot veiksmes lomu arī visizcilākā profesionāļa dzīvē, par pagrieziena punktu savā karjerā nosauc iepazīšanos ar Juristu biedrības organizētāju Valdi Birkavu, kurš tad viņu iepazīstina ar nākamo partneri Filipu Kļaviņu un nodrošina vērtīgus sākotnējos kontaktus. "Droši vien, ka trāpījāmies īstajā laikā īstajā vietā, kad kopā ar partneriem sākām šo lietu būvēt," saka datorkompānijas "Elko grupa" līdzīpašnieks Egons Mednis, un viņam piebalso "Microlink" lielakcionārs Jānis Bergs: "Vienkārši bijusi tā laime būt augošā biznesā." Ari Ivars Muzikants atzīst, ka savu izdevīgāko ieguldījumu — apdrošināšanas sabiedrībā "Balta" — kopā ar kolēģiem izdarījis gluži nejauši.

"Aktīvajā pārveidošanās laikā ļoti daudz noteica nejaušu sakritību virknes. Tu iepazīsties ar kaut kādiem cilvēkiem, uzrodas kaut kādi partneri, tiek izteikti priekšlikumi. Tas kopā veido tādu kā kaleidoskopu vai mozaīku. Sakrīt mazākie mozaīkas gabaliņi vienā veidā, notiek viens, sakrīt otrā — notiek otrs," mūslaiku vēsturi atceras Natālija Jakovļeva. Savukārt ārkārtīgi atklāts ir tagadējais "Baltie International Bank" lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs: "Es kā izsalcis padomju cilvēks, kuram naudas nekad nav pieticis, gribēju svešu naudu kaut rokās paturēt vai vismaz būt blakus tai. Ja jūs domājat, ka es savu karjeru rūpīgi būvēju, tad tā nebija. Manā dzīvē vienmēr lielu lomu spēlēja laimīgs gadījums un veiksme. Nebija tāda, lai es nopelnītu ar savu prātu. Tieši otrādi, es vienmēr uzskatīju, ka visi apkārt ir par mani gudrāki. Vienkārši es mācēju atrasties vajadzīgajā vietā vajadzīgajā laikā. Man ir parasts darbs. Es uzskatu, ka daudz cilvēku strādā labāk par mani. Šodien es ar savu prātu esmu pieprasīts, bet rit — ne. (..) Lai veiksmīgi varētu strādāt biznesā, jābūt ticībai. Ticībai, ka piepildīsies pat visneticamākās un visfantastiskākās ieceres. Nedrīkst neticēt un baidīties, jo cilvēkam jābūt nedaudz trakam. Par to liecina mana pieredze un nopelnītā nauda."

Un tā nav nedaudz ekscentriska baņķiera koķetēšana. 80. gadu beigās viņš pirmo lielo naudu — 60 tūkstošus rubļu — uz milzu procentiem aizņemas no tajos laikos par uzņēmējdarbības guru uzskatītā Vladimira Gurova. Savukārt nu Valērijs Belokoņs ir miljonārs, bet viņa kreditētājs — sāpīgu personisku bankrotu piedzīvojis eksizdevējs. Gluži tāpat Valērija Belokoņa miniatūrā banka Latvijā tiek reģistrēta tikai ar 63. kārtas numuru un dzīva ir joprojām, savukārt valūtas mainīšanas veterāns Juris Zuravļovs banku "Viktorija" reģistrē kā 32., bet … "Kļūdījāmies ar akcionāriem. Cilvēki bija gatavi izklaidēties, dzert šņabi, bet strādāt no rīta līdz vakaram negribēja. Cilvēkus pārbauda pēc attieksmes pret trim lietām — naudu, varu, nelaimi. Mani akcionāri pārbaudi neizturēja nevienā pozīcijā." Un ari pašu Juri Žuravļovu miljonāru sarakstā vairs neat​rast — korporācija "Marika" pamazām iet uz leju.

Vai arī šeit visa pamatā ir veiksme? Ne tikai. Galu galā Juris Zuravļovs ar valūtas maiņu pietiekami lielos apmēros, spriežot pēc paša stāstiem, nelegāli nodarbojas jau ilgi pirms vēlākajiem "Parex bankas" radītājiem. Taču pirmo licenci valūtas maiņai, dienām ilgi nodirnējuši pie jaunizveidotās Latvijas Bankas prezidenta kabineta durvīm, saņem tieši Valērijs Kargins un Krasovicku laulātais pāris. Vēl vairāk — mēnešiem ilgi pēc Šā sasnieguma neviens cits ij nemēģina to atkārtot un tikt pie licences ar otro kārtas numuru. "Laiku pa laikam dzīve dod iespējas cilvēkiem kļūt bagātiem. Teiksim, kad mainās laiki — pārbūve deva šo iespēju mūsu laikā. Iespēja parādījās, kad radās jauna telpa, jauna pasaule — internets.

Un daudz ir šo iespēju, ko devis Dievs vai, es nezinu, kas, un cilvēki to izmanto," īpaši apcerīgā intervijā žurnālam "Rīgas Laiks" saka Valērijs Kargins.

Tātad īstā recepte būtu — neatlaidība plus veiksme? "Nezinu, kas tas ir — veiksme. Domāju, ka viss, ko esmu sasniedzis, ir noteikta darba rezultāts, jo par veiksmi jau parasti sauc to, ka viss notiek, cilvēkam pašam neko nedarot," pie sava paliek Jānis Dāvis. "Vajag vairāk "lidot"," kompaktu lielākas peļņas recepti sniedz rūpnieks Vasilijs Meļņiks. "Zemkopībā ienācām pirms 15 gadiem ar 13 hektāriem

aizaugušas zemes, turklāt tas notika diezgan interesanti — lūdzu pagastu piešķirt man trīs hektārus, trīs iedot nevarēja, deva deviņus. Deviņus pa dabīgām robežām nevarēja nomērīt, tāpēc iedeva 13," savas dzīves galveno nejaušību "Vakara Ziņām" izklāsta zemnieks — miljonārs Gunvaldis Sproģis. Taču nekavējoties piebilst: "Viss izdevies aptuveni tā, kā bija plānots, tāpēc esam pamatīgi paplašinājušies.

Mana veiksmes formula ir intensīvs un neatlaidīgs darbs, sezonā jāstrādā pat 24 stundas diennaktī. (..) Ja man ir brīva nauda, labāk nopērku hektāru zemes."

Savukārt valsts uzņēmuma "Poligrāfists" 2. ceha privatizētāja Mairita Solima, kura nepievilcīgajos objektos savulaik spēja saskatīt tagadējo Vecrīgas viesnīcu "Gutenbergs", intervijā "Dienas Biznesam" iezīmē savdabīgu kompromisu: "Domāju, ka sabiedrībā ir diezgan daudz cilvēku, kas nav sadūšojušies ielekt īstajā brīdī savā veiksmes vagoniņā. (..) Daudz ērtāk ir samierināties ar neremontētu dzīvokli, pieticīgu aldziņu, valodu nezināšanu, savu kūtrumu. Tā dzīvot patiesībā ir ļoti viegli — peldi tik pa straumi. Ja vēlies sasniegt ko vairāk, tev ir jāriskē, bet — droši! Bez zināma riska nekas nenotiks. Tu riskē pat tad, kad skrien pakaļ trolejbusam. Ari tad cilvēks izšķiras — skriet tam pakaļ vai gaidīt nākamo.

Var gadīties, ka skrienot paklupsi, bet varbūt noķersi un laikā nokļūsi galamērķī."

Bet kā labāk notvert "miljona vagoniņu" — vienam vai komandā? Arī te miljonāru vidū nav vienprātības — šķiet, vienādi daudz ir gan "vientuļo vilku", gan komandas spēlētāju. Gunārs Ķirsons, kuram tāpat jau jaunībā gribējies "būt patstāvīgam un dabūt to, ko vēlos", vēl tagad publiski jūsmo par savu situāciju — "esmu viens saimnieks, ar visu riskēju viens pats. Man nevienam nekas nav jāpierāda, nav lieki jātērē laiks un nauda. (..) Ne visi kolēģi man vienmēr piekrīt. Bet šajā ziņā man ir viegli, jo esmu uzņēmuma vienīgais īpašnieks. Pasaku: "Mīļie, neņemiet ļaunā, es negribētu naktīs domāt, kā jums pierādīt, ka jābūt tā un tā. Būs tā." Sākumā man dažreiz neticēja vai ko pārmeta, bet šodien vairs nav neticības".

Pārtikas rūpnieks Andris Griģis atminas, ka jaunībā bizness "aizgājis" tikai brīdī, kad viņš ticis vaļā no partneriem. Raimonds Gerkens deklarē, ka vēlas visu darīt pats un pats arī par visu atbildēt. Tomēr uz Latvijas miljonāru kluba "vientuļo vilku" pirmās vijoles nosaukumu pretendē Jānis Dāvis — iespējams, pateicoties padomjlaiku "staigāšanai pa naža asmeni", spekulējot ar autodetaļām: "Milicija daudzus pazīstamos noķēra pie rokas. Pirmām kārtām tos, kuri nodarbojās ar valūtu. Baidījās visi. Es arī. Tajās dienās es noformulēju sev likumu, kuru ievēroju arī šodien: strādā viens. Tu nekad nevari zināt, kādā situācijā "salūzis" tavs kompanjons. Tikai kino ir tā, ka pārinieki viens par otru gatavi galvu nolikt."

Secinājumi? "Lai viss būtu kārtībā, pašam ir jākontrolē. Es vados pēc principa — ja gribi kaut ko izdarīt labi, dari to pats. (..) Sen zināma ir patiesība, ka kopējā biznesā draugu nav. Par to esmu pārliecinājies pats. Esmu mēģinājis sadarboties ar draugiem un radiem, bet nekas labs no tā nav iznācis, jo tuviem cilvēkiem gribas domāt, ka pret viņiem varētu būt kāda īpaša, labvēlīgāka attieksme." Līdzīgās domās ir arī "ManTess" īpašnieks Jūlijs Krūmiņš.

Taču, ja paraugāmies uz finansiālajiem sasniegumiem, komandas principu aizstāvji tomēr būtiski apsteidz "vientuļā vilka" filozofijas pārstāvjus. Pirmām kārtām jau tas attiecas uz tā saukto Ventspils grupējumu, kurā, neraugoties uz "veterānu" pakāpenisku aiziešanu, liela loma vienmēr bijusi draudzības vai vismaz kopējas naudas pelnīšanas saitēm. "Kopš padomju laikiem esmu iegaumējis vienu lietu — nevar visos darbos paļauties tikai pats uz sevi," intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" saka tranzītbiznesmenis Uldis Pumpurs. "Labākie biznesa partneri ir tie, uz kuriem var paļauties. Dzīvē var paļauties tikai uz draugiem, tāpēc es strādāju kopā ar saviem draugiem. (..) Biznesā ir draugi, ja nebūtu draugu, nebūtu biznesa. Bet arī draugiem var domas dalīties. Protams, tad jāpieņem lēmums pēc vairākuma principa. Vienīgais — jo biežāk dalās domas, jo lēnāk virzās bizness."

Arī Valentīns Kokalis, kurš no vienotās "Ventspils saimes" izkrīt pēc vētrainas, ilgstošas un publiskas attiecību noskaidrošanas ar Aivaru Lembergu, viedokli par komandas lomu biznesā tāpēc nemaina, vēl vairāk — apsūdz "saimē" palikušos, ka tie pārvērtušies individuālistos un formālistos, arī attiecībās ar Krievijas partneriem sev par postu aizmirstot cilvēciskā faktora nozīmi: "Mans galvenais

princips biznesā: dalies ar partneri. Ja lietas iet labi, palīdzi citiem — kuri ir saistīti ar tavu biznesu un kuri nav saistīti. Dzīve rāda: ja palīdzēsi, palīdzēs arī tev. Piedāvās izdevīgas investīcijas vai projektus.

Un izrādīsies, ka tu esi ieguldījis vairāk nekā tad, ja būtu licis tikai savās kabatās. Pēc tāda principa es būvēju attiecības ar kolēģiem Krievijā."

Bet kā tad ar kopēju ideoloģiju, mērķiem un galu galā struktūru? Varam, protams, pavīpsnāt par tā paša Ulda Pumpura apgalvojumiem, ka "tā saucamais Ventspils grupējums tādēļ arī ir apvienojies, lai ne tikai aizstāvētu savas intereses, bet arī savu Latviju", ka "mēs gribam maksāt nodokļus, mēs gribam, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvo labāk" un ka šajā kompānijā nekad neesot pat domāts par tādiem jautājumiem kā, piemēram, valdību maiņa. Tad jau krietni patiesīgāks ir Aivara Lemberga publiskais izsauciens: "Ventspilī nav pieņemts, ka viņiem kādi sāk diktēt, ko darīt un ko ne!" vai vēl viena pazīstama ventspilnieka — oficiāli liela "Ventbunkera" akcionāra Oļega Stepanova teiktais intervijā laikrakstam "Biznes & Baltija": "Ja runāt par Ventspili, tad tur nav vienotas struktūras, kuru pārvaldītu kāda vertikāle.

Ir kopējas intereses, kopēja ideoloģija, un es domāju, mēs, t.i. Ventspils, noteikti esam pieļāvuši ari kļūdas."

Tiesa, neviena komanda nav mūžīga, — arī "Ventspils grupējumā", neraugoties uz tā ietekmi, ekonomisko varenību un tiešām kopējām interesēm, aizgājušo "vecbiedru" skaits pēdējos gados ir vēl ievērojamāks nekā izšķīdušajā "Skonto" grupā. Taču līdzīgas tendences vērojamas lielākajā daļā Latvijas uzņēmējdarbības "veterānkompāniju": katrs uz savu pusi aizgājuši pat vairāk nekā desmit gadus kopā pavadījuši kompanjoni — no rūpniekiem (Vasilijs Meļņiks un Ēriks Kaža no "Baltijas holdinga") un celtniekiem (Jānis Kols un Andris Pūce no "Latvijas Energoceltnieka") līdz pat advokātiem (atcerēsimies kaut vai "miljonāru advokātu kantora" "Kļaviņš, Slaidiņš & Loze" sašķelšanos 2003. gada sākumā).

Gandrīz jau ūnikums ir alkohola importa kompānija "Mobil Plus ADV", kuras četri īpašnieki kopā strādā jau kopš 80. gadu beigām.

Taču jebkurā gadījumā, vienalga — komandā vai individuāli, miljonāra talantu komplekta neatņemama sastāvdaļa, kā to redzam kaut vai no Ulda Pumpura piemēra, ir arī spēja vajadzības gadījumā runāt, tā sacīt, daļēju patiesību. Ja nepieciešams — pat gadiem ilgi: Kirovs Lipmans demonstrē talantu mēnesi pēc mēneša pārliecinoši būvēt hokeja halles gaisa pilis, Guntis lndriksons ziņas par saviem desmitmiljonu parādiem mēģina atspēkot, pieminot ziedojumus bērnu un jaunatnes, kā arī profesionālajam sportam, "Aizkraukles bankas" īpašnieki, stāstot par to, kā divi jauni cilvēki iegādājas 90% bankas akciju, joprojām piemin "ģimenes uzkrājumus". Savukārt nekustamo īpašumu biznesmenis Sols Bukingolts, kurš pirms dažiem gadiem tika minēts saistībā ar baumu izplatīšanu par "nevēlamām" bankām un pat pasūtinājuma slepkavību, sarunā ar laikrakstu "Vesti" uzstājas kā ētikas apustulis: "Sakarā ar Geitsu — viņš, protams, ir nokampis pasaules tirgus daļu. Man tas nav pieņemami, jo es nemīlu ekstrēmas situācijas. Ja es esmu kapitālistscentrists, tad viņš ir ekstremālis. Kā vēl var novērtēt situāciju, kad viņš tiesājas ar savu val​sti, ar savu dzimteni, kura viņam devusi visas iespējas biznesam?"

Tomēr nepārspēts blefa meistars ir bieži pieminētais "ManTess" koncerna īpašnieks Jūlijs Krūmiņš.

Pat tāda pieredzējusi žurnāliste kā žurnāla "Una" galvenā redaktore pēc dzīvīgas sarunas ar pazīstamo uzņēmēju lasītājiem godīgi atzīst: "Šo to no stāstītā uztveru ar zināmām grūtībām, precīzāk — miljonos sauktās naudas summas. Prin​cipā drīz vien neredzu nekādu atšķirību starp 5,15 un 50 miljoniem."

Un tā tiešām ir: pat brīdī pirms pāris gadiem, kad "ManTess" uzņēmumi grimst parādos un zaudējumi kļūst katastrofāli, to īpašnieks spēj, kūpinot mūžīgo cigāru, tikpat nepiespiesti runāt par saviem miljoniem un šķist patiesi izbrīnīts — nu kā tas var būt, ka sarunas biedram nepietiek ar gaisa pilīm un viņš uzstājīgi gaida konkrētas atbildes par konkrētiem faktiem un paša Jūlija Krūmiņa iepriekšējo gaisa piļu drupām.

Un pajautāt ir ko. Vēl 2000. gada ziemā tranzītbiznesmenis paziņo, ka gads viņa kompānijai bijis izcili veiksmīgs, nodrošinot deviņus miljonus dolāru peļņas, — patiesībā "ManTess" gadu beidz ar 53 tūkstošu latu zaudējumiem. 2001. gada pavasarī miljonārs deklarē, ka plānojot pabeigt "Vernisāžas" kompleksu, uzcelt pazemes autostāvvietu zem Tērbatas ielas, šīs ielas posmu starp Elizabetes un Merķeļa

ielu pārvērst par gājēju ielu un uzcelt ēku, kurā darbošoties mākslīgā slidotava, — patiesībā tā paša gada beigās "Vernisāža" parādu un nerentabilitātes dēļ tiek pārdota ar zaudējumiem. Tā paša gada pavasarī Jūlijs Krūmiņš apliecina, ka plānojot attīstīt viesnīcu biznesu un jau esot saņemta atļauja jaunas viesnīcas celšanai Teātra ielā, — bet 2002. gada ziemā tiek pārdota arī esošā "ManTess" viesnīca. Vēl 2004. gada rudenī uzņēmējs lepni paziņo: "Patlaban manā dzīvē ir posms, kad esmu sakrājis noteiktu naudas summu, ko nevaru notērēt." Un tas — neraugoties uz faktu, ka "ManTess" kapitāldaļas jau kopš 2001. gada augusta par vairāk nekā 13 mil​joniem latu simtprocentīgi ir ieķīlātas "Hansabankā" un "Rietumu bankā".

Un tā tālāk, un tā tālāk. Tomēr, šķiet, vissāpīgākie pašpārliecinātajam miljonāram ir notikumi, kas seko viņa 2001. gada vasaras paziņojumiem, ka viņš ar Krievijas kompānijām "Lukoil" un "Jukos" pārrunājot "ManTess" naftas produktu pārkraušanas termināla pārdošanu: īsi pēc tam toreizējais "Lukoil Baltija R" ģenerāldirektors Haims Kogans paziņo, ka "droši vien Krūmiņš vēlas pārdot, bet nevar atrast pircēju, tāpēc reklamē savu preci". Smieklīgi un neērti, — turklāt tobrīdējie skaitļi rāda, ka Jūlija Krūmiņa kompāniju saime patiešām strauji virzās uz izputēšanas pusi. Taču… uzņēmējs neklātienē atbild Valērija Kargina nedaudz izbrīnītajiem vārdiem kādā sarunā: "Jā, kur tad ir visi tie, kuri "grozījās" astoņdesmito gadu beigās? Viens pats Juļka palicis…" Atbild, kārtējo reizi pieņemot sāpīgu un grūtu lēmumu — izpārdodot visus zaudējumus nesošos un papildbiznesus, lai saglābtu "naudas gotiņu" — tranzīta uzņēmumus. Un tieši tāpat jau 2004. gadā rīkojas "Kalnozola" uzņēmumu grupa,— tiek atšķelts viss papildbizness, lai koncentrētos uz galveno. Šādi pat šķietami visbalamutīgākie un ekscentriskākie Latvijas miljonāru saimes pārstāvji spēj izturēties paši pret sevi — bet pret citiem? "Kurzemes degvielas" lielākais īpašnieks un vadītājs Argods žurnālam "Kapitāls" pirms dažiem gadiem paziņo: "Mans skolotājs ir valstī pazīstamā grupa "Viada".

Mūsu naftas bāzes direktors Pāvels Beļajevs pēc izglītības ir naftinieks, šajā jomā strādājis jau padomju laikā. Kopā ar "Viadas" vadītāju Viktoru Škuratovu viņi jau tolaik apgādāja Latviju ar degvielu. Ja nebūtu viņu skolas, nebūtu arī mūsu veiksmīgā uzņēmuma. Viktors dibināja "Kurzemes degvielu"." Un… šā paša Argoda Lūsiņa vadībā "Kurzemes degviela" caur tiesu apķīlā šīs pašas "Viadas" mantu, lai gan jau iepriekš abas kompāni​jas ir noslēgušas vienošanos par pakāpenisku parāda dzēšanu.

Lūk, cits piemērs — tīrās sakritības dēļ atkal no degvielas jomas: ap 1996. gadu tiešām dziļu pārsteigumu piedzīvo nosacīti Rīgā bāzētās naftas tranzītkompānijas, kuras līdz tam bez īpašām problēmām dalījušas "naftas pupu" ar ventspilniekiem. Izrādās, ka tikai gadu iepriekš nodibinātajā "Ventspils naftas" privatizētājā — "akciju sabiedrībā "1.atvijas Naftas tranzītā" "rīdzinieki" nav īsti vēlami: kompānijai "SWH Rīga" (kura gan, patiesību sakot, pirms tam pati ir vēlējusies sagrābt visu) vispār jāaiziet, un Aivara Lemberga un Aināra Gulbja tālaika konflikta atskaņas dzirdamas vēl tagad, savukārt kompānijas "LatVestlst" un "ManTess" pēkšņi pamana, ka gandrīz nekādu atdevi no naftas koncerna negūst, toties no tām tiek prasīts regulāri ieguldīt kompānijas pamatkapitālā simtus tūkstošu un miljonus latu.

Vai šāda rīcība no sērijas "Bolivārs nevar panest divus" Latvijas miljonāru vidē ir normāla ikdienas parādība vai ārkārtas situācija? No vienas puses, ticēsim, teiksim, "Rietumu bankas" līdzīpašniekam un viceprezidentam Arkādijam Suharenko, kurš plašā intervijā laikrakstam "Biznes & Baltija" pirms dažiem gadiem paziņo: "Kad es un mani partneri radījām banku, mēs kā galveno mērķi uzstādījām — pelnīt naudu pēc sirdsapziņas, tas ir, ne jau jebkuru naudu mums gribējās pelnīt." Un arī izteikumu "dzīves likums — tā ir cīņa" un "biznesā beidzas draudzība, beidzas mīlestība" autoram Jānim Dāvim, kurš, izrādās, neraugoties uz gana raupjo ārējo veidolu, dziļi dvēselē ir praktiski ētisks cilvēks.

"Biznesā ir noteikti noteikumi. Pirmais — atbildēt par savu vārdu. Otrais — nekrāpt savus partnerus, klientus. Ja tu kādu krāp, viss apgriežas pret tevi. Ja tu nodarbosies ar biznesu, mākot skaitīt, mākot kontaktēties ar cilvēkiem un atrast ar viņiem kopēju valodu, sekmes tev garantētas," cildeni vēsta Jānis Dāvis, un viņam jau gandrīz var noticēt. Gandrīz — līdz brīdim, kad acu priekšā jau patrāpās cits, tāpat publisks "Admirāļu kluba" īpašnieka izteikums: "Kaut kad es zināju, ka pārkāpju likumu, bet tad bija

nolīdzināšanas likums, visus nolīdzināja pēc viena mēra. Tas bija nepatīkami, smagi, un tika uztverts sarežģīti. Šodien likums pie mums neaizsargā ne pret ko, un, ja man ir iespēja legāli to apiet un neievērot, es to daru ar lielu baudu. (..) Jā, neiztika (un neiztiek) bez lobēšanas. Bet tas ir normāli, tā tiek darīts visā pasaulē. Tiek radītas partijas, notiek vēlēšanas, un cilvēkiem, kuri tērē naudu politikai, no tā kaut kaut ko vajag…"

Jebkurā gadījumā droši var teikt vienu — arī miljonāru vidē no mīlas līdz naidam un atkal atpakaļ ir tikai viens solis. Piemērs — gadiem ilgušās un brīžiem ļoti publiskās Gunta Indriksona un uzņēmēja Armanda Stendzenieka attiecības, kuras sākas privātās uzņēmējdarbības pirmsākumos ar abu kopēju metālu biznesu Vācijā, bet īpaši spilgtas kļūst, kad presē parādās tolaik cietuma kamerā sēdošā Armanda Stendzenieka atklātās vēstules un citi paziņojumi, kuros "AGP Gunča" (tā cietumnieks dēvē "augsti godāto personu Indriksonu") tiek vainots iespaidīgu summu neatdošanā "Stendžam", augstu amatpersonu "apdāvināšanā" un citos grēkos. Tomēr atliek tiesājamajam izkļūt no restotajiem apartamentiem, lai atklāsmju straume nekavējoties izbeigtos; vēl vairāk — ja jūs tagad Armandam Stendzeniekam palūgsiet iespēju iepazīties ar "Gunču" atmaskojošām vēstulēm, kuras viņš savulaik piedāvājis presei, pusstundu vēlāk jums jau zvanīs Guntim Indriksonam piederošā "Ķeizarmeža" preses sekretāre, kura "Skonto" neoficiālā bosa uzdevumā — acīmredzami pēc kādreizējā "asinsnaidnieka" "Stendžas" signāla — centīsies izdi​bināt, kāda īsti nekrietnība pret "Gunču" te tiek perināta… "Šajā haosā grūti noformulēt pareizās vērtības un attiecības. Ne vienmēr esmu spējis tās ievērot pret kolēģiem, tuviniekiem, arī pret sevi. Šajā karā pirmā lieta — jāizdzīvo. Kam esmu nodarījis pāri, jālūdz piedošana. Bet izdzīvojām un saglabājām uzņēmumu," skaidro pats Argods Lūsiņš. Viņa galvenais attaisnojums: "Pašu galveno esam panākuši — tas spēj dot labumu sabiedrībai." Bet citiem? Vieni ir paštaisnie — varbūt pamatoti, varbūt ne. Gunārs Ķirsons: "Ja tu biznesā esi taisnīgs, tad viss notiek. (..)

Es, dienu sākot, saku Dievam paldies par to, ka esmu saņēmis dzīvē viņa svētību un palīdzību, un pateicos arī tēvam un mātei: "Paldies, mīļie vecāki, ka mani tā prātīgi un labi izaudzinājāt." Abu fotogrāfijas man ir istabā virs gultas. Tā patiešām sākas katra mana diena."

Savukārt citiem liktenis iepriekšējo rīcību liek pārdomāt jau tagad. "Tas bija laiks, kad arī mēs krājām savu kapitālu. Tad tā bija normāla lieta — aha! tantuks ir saņēmis mantojumā mežu un domā, ko nu darīt. Re, te ir tik un tik latiņu! Un viņa atdod. Tā ir zagšana? Laupīšana? Slikti, labi? Es pat nevaru pateikt. Vienkārši tāda bija situācija," — 1998. gadā notikušai autoavārijai traģiski sekojot mediķu neizdarībai un neveiksmēm, šo vārdu autors — kokmateriālu nozares giganta "Lindeks" radītājs Jānis Ķirsis jau vairākus gadus ir daļēji paralizēts, cieš gandrīz nepārtrauktas sāpes, pēc ilgstošas cīņas padevies un pārdevis uzņēmuma akcijas, tur uz naktsskapīša bībeli. Bet par notikušo viņš pārdomājot saka: "Protams, tas visu laiku urda — kāpēc tā avārija ar visu tai sekojošo notika? Bet atbildes jau nav.

Es varu pateikt — jā, tas bija Dieva pirksts. Bet tad — kāpēc viņš tā darīja tieši ar mani? Ko esmu noziedzies? Un kas ir tie svaru kausi, ar kuriem mēra? Kurš galu galā ir tiesīgs šādu sodu piespriest un izpildīt? Turklāt ne vienu reizi vien, bet vēl atkārtot?"

Stāsts katram Latvijas miljonāram savs, taču viens skaidrs: izietā dzīves skola nevar neatsaukties uz viņu attieksmi pret apkārtējiem — gan partneriem un kolēģiem, gan sabiedrību kopumā. Savukārt šis attieksmes spektrs ir bezgala plašs —no Andra Šķēles publiski izteiktās pārliecības, ka "ir atšķirība tajā, kā saprot vārdu "sirdsapziņa" biznesmenis, kā saprot un ir gatavs sev iedvest politiķis un kā ļoti īsi un tieši to saprot zemnieks" un ka "no klasiskās tirdzniecības viedokļa… Ja tā nav relikvija — vecmāmiņas auskari, piemēram, vai vectēva jūras kortiks, — tā pārdodas, un tai ir cena", līdz Valērija Kargina filozofiskajam: "Protams, no vienas puses, es un mani kolēģi, mēs mazliet esam haizivis. Jā, tā tas ir. Un ir kāds, kas mūs par to nemīl. Bet kā gan citādi mēs būtu sasnieguši to stāvokli, kuru mēs esam sasnie​guši. Ar vispārējas mīlestības palīdzību mēs to nebūtu sasnieguši…" Šī dzīves skola Latvijas miljonāriem ir pietiekami dažāda, bet nenoliedzami spilgta. Irēnai Pulkinenai jāpārdzīvo dzīvokļa aplaupīšana, kurā norādītājs acīmredzami bijis kāds no viņas tuviem

paziņām, kas bieži bijis pie viņas mājās. Izbijušajiem bārmeņiem, kādu Latvijas miljonāru vidū ir krietns pulciņš, īpaši nozīmīga izrādās māksla saprasties ar klientu. "Tagad ir visādas mārketinga un saskarsmes psiholoģijas studijas. Toreiz bija tikai viens kritērijs — ja cilvēki pie tevis nāca, tad tu dari visu pareizi.

Tajos laikos vajadzēja būt ar tādu ožu kā lapsai un dotībām matemātikā," atminas "Līvu alus" ražotājs Andris Griģis. Viņa kolēģis no "bārmeņu mafijas" Raimonds Gerkens vēl tagad nespēj aizmirst, kā "bērnībā mani tāpēc, ka biju maziņš un vājš, daudz apcēla. Lūk, tad es ari nolēmu, ka ar jebkurām metodēm jānopelna daudz naudas. Ja tās būs patiešām daudz, mani vairs neviens nevarēs tā vienkārši apvainot un pazemot".

"Viadas" dibinātāja Alla Moroza vēl tagad atminas iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā pavadītās dienas, kuru laikā "es izgāju tādu dzīves skolu, kādu cilvēki reizēm neiziet visā dzīvē". Un Latvijas miljonāru vidū ir ļaudis, kuriem šāda veida skola neaprobežojas tikai ar desmit dienām vien: piemēram, "Neldas" veikalu tīkla dibinātāju un tagadējo nekustamo īpašumu biznesmeni Maiklu (Mihailu) Avrutinu 1977. gadā uz desmit gadiem notiesā par valsts mantas izlaupīšanu īpaši lielos apmēros. Viņš pats gan apgalvo, ka tā bijusi caur un cauri politiska lieta: ar padomju valsts iekārtu neapmierinātiem jauniešiem, kuriem nav patikusi "sociālistiskā kārtība" un "dzelzs priekškars", sameklēti dažādi pārkāpumi viņu organizētā celtniecības brigādē un, pamatojoties uz dažādām materiālu izmaksu un uzskaites sistēmām, aprēķināts valstij nodarītais kaitējums — 11 143 rubļi (lai sanāktu valsts mantas izlaupīšana īpaši lielos apmēros, vajadzēja būt summai virs desmit tūkstošiem rubļu). Rezultātā astoņus gadus Maikls Avrutins pavada "akadēmijā aiz restēm".

Taču, neraugoties uz dažādo pieredzi, Latvijas miljonāru pasaules uzskatos ir pietiekami daudz kopējo iezīmju. Pirmām kārtām jau miljonārs, kā likums, ir pārliecināts, ka savu mantisko statusu viņš ir ieguvis pilnīgi pamatoti — šķiet, neviens no nepateiks labāk un arī atklātāk kā tas pats "Parex bankas" dibinātājs un prezidents intervijā "Rīgas Laikam": "Inteliģenti mīl lietot tādas skaistas analoģijas, nu, inteliģence… Bet tai ir jāspēj atbildēt sev uz jautājumu: ja jau es esmu tik gudrs, tad kāpēc es esmu tik nabags. Un ir izveidojusies tāda skaista leģenda par jaunajiem latviešiem vai jaunajiem krieviem: ak, tas ir tas pats idiots, kuram es kādreiz dzeramnaudu devu, bet kur viņam ir smadzenes? Kā tad tā — es esmu gudrs, bet nabags, bet viņš ir muļķis un bagāts. Un tā radās tās visas anekdotes par jaunajiem krieviem un tā tālāk." "Kolonnas" īpašniece Ieva Plaude ir lakoniskāka: "Neviens no tiem, kas kļuvis turīgs, nav muļķis."

Muļķis, protams, ne, un arī pārmest nevajadzīgu inteliģentumu daudziem Latvijas miljonāriem tiešām nav pamata. "Lai Loginovs sākumā tiek galā pats ar savām ķermeņa daļām un pie manām nelien, es esmu orientēts uz sievietēm," — tā, piemēram, Aivars Lembergs intervijā laikrakstam "Biznes & Baltija" reaģē uz cita Latvijas miljonāru saraksta dalībnieka, Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova apgalvojumu, ka Ventspils mērs galvaspilsētas termināļu plānošanas apturēšanā pielicis ne tikai rokas, bet ari visas pārējās ķermeņa daļas. Un tas nebūt nav viss "mazā Aivara — pasaku teicēja" (tā savulaik nodēvēts pats Aivars Lembergs) repertuārs: miljonārs Andris Šķēle viņam ir "Hitlers", "kriminālnoziedznieks", "klasisks reketieris" un "pagrīdes blēdis", vēl viens miljonāru saraksta dalībnieks Ainārs Šlesers — "Šķēles lielgabalu gaļa", "bubuļu taisītājs" un "muļķību runātājs", bet bijušais kolēģis Valentīns Kokalis — vienkārši "saslimis".

Taisnību sakot, gan jāpiebilst, ka ne mazāk krāšņu apzīmējumu "Latvijas Huseins" ir saņēmis arī pretī: Andris Šķēle, kurš latvju tautas politiskajā folklorā paliks ar termina "slima suņa murgi" popularizēšanu, Aivaru Lembergu gan nodēvē tikai par "nepieklājīgu cilvēku" un "mazo vīru hūtē", toties kaut vai tam pašam Valentīnam Kokalim Ventspils mērs ir "šantāžists" un "melis". Un tas nenozīmē, ka uz mutes būtu kritis arī Andris Šķēle — eksbaņķieris un ekspremjers Vilis Krištopans "sapinas melos" un "nez vai pēc piederības ir vīrietis", bijušais ministrs Vladimirs Makarovs ir "ne sevišķi kulturāls cilvēks", "ļoti kašķīgs", "veicis mazas nejaucības un nekrietnības", bet politiskais pretinieks Jānis Ādamsons — "rafinēts nelietis", kurš "strādā cūcīgā manierē".

Nekādi augstdzimušo jaunavu institūta absolventi nav arī citi naudīgie ļaudis: tam pašam Vilim Krištopanam Andris Šķēle ir "Ulbrokas betmens", "mežonis", "zombijs" un "zilonis trauku veikalā", bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis — "tirgus sieva" un "puišelis", tautpartijietis Gundars Bērziņš — "badadzeguze", "Šķēles marionete" un "zemnieks", tēvzemnieks Guntars Krasts — "utu vanags", vēl viens tautpartijietis Jānis Lagzdiņš — "tirgus sieva", visa Tautas partija viņam šķiet "gaudojoša", bet paša nu jau bijušās partijas "Latvijas ceļš" valde — vienkārši "parazīti"…

Tās nu būtu publiskās atsauksmes, bet kā sokas miljonāru attiecības ar radiem, draugiem, paziņām un vienkārši trūcīgākiem ļaudīm? Krievijas darījumu aprindu žurnāls "Deņgi" savulaik par "Parex bankas" prezidentu rakstīja: "Kargins ļoti neveikli jūtas, ja cilvēks, kas viņam vajadzīgs kādā lietā, nav nopirkts.

Taču tik un tā viņš vienmēr ar sajūsmu stāsta, ja gadās izņēmuma gadījumi: "Iedomājies tikai!

Nepaņēma."" Varbūt tas ari ir krievu žurnālistu pārspīlējums, taču arī Valērija Kargina ilggadējais kompanjons Viktors Krasovickis spiests atzīt: "Mana attieksme pret cilvēkiem nav mainījusies, drīzāk ir mainījusies viņu attieksme pret mani. Draugus faktiski visus esmu pazaudējis. Daudzi strādāja mūsu bankā. Kas aizgāja — vairs nav draugi, kas palika — turas noteiktā attālumā."

Kā notiek tuvo cilvēku pazaudēšana "miljonāru gaumē"? Hokejists Sandis Ozoliņš sarunā ar "Latvijas Avīzi" atminas, cik grūti Latvijā bijis tikt galā ar draugiem, kuri lūdz aizdot naudu: "Nu jau vairs nelūdz, bet no sākuma bija, esmu iemācījies pateikt nē, man nelikumīgi iegūt savā īpašumā TC "Mežciems". Tā Kā SIA "MSK un Co" īpašnieki likumā noteiktā kārtibā turpināja sūdzēties un aizstāvēt savas mantiskās intereses, tad beidzot ari parādijās persona, kura bija nolēmusi nelikumīgi iegūt savā īpašumā TC "Mežciems" šī persona izrādījās augstāk minētais Andris Šķēle, kurš šajā lietā parādijās sekojoši: 1995.gada februāra beigās marta sākumā A.Šķēle piezvanīja H.Karlštremam, kuru agrāk nepazina un uzaicināja satikties, lai aprunātos par TC "Mežciems". Tad ar.ī notika tikšanās starp A.Sķēli un A.Ruseli, no vienas puses, un H.Karlštremu un A.Štrodahu, no otras puses. A.Šķēle atklāti pateica, ka viņš ir "ofshore" SIA "Hanzas uzņēmējs" faktiskais īpašnieks un tātad tagad ari TC "Mežciems" īpašnieks.

Juridiski to neviens nevarot pierādīt, bet taktiski tā esot Viņš, Šķēle, kopā ar Ruseli un Grutupu tikšot gala ar visām valsts institūcijām, lai cik tas arī nemaksātu, tāpēc lai SIA "MŠK un Co" "puišeļi" beidzot cīnīties par "Mežciema", jo tikai sagādāšot sev liekas galvassāpes un nepatikšanas. Pēc tam, A.Šķēle piedāvāja SIA "MŠK un Co" sekojošu darījumu: SIA "Hanzas uzņēmējs" , nopērkot TC "Mežciems" no a/s "ZB" ir atvēris kredītlīniju 3,1 milj. Ls apmērā a/s "Unibanka". A.Šķēle piedāvāja SIA "MŠK un Co" atrast garantu, pārņemt norādīto kredītlīniju uz SIA ;"MŠK un Co" un lai otrreiz nebūtu jāmaksā nodokļi valstij, tad no viņa, Šķēles, nopirkt arī SIA "Hanzas uzņēmējs". Bez tam, pārņemot norādīto kredītu, SIA "MŠK un Co" pec Šķēles norādītās shēmas, viņam jāatdod, jāuzdāvina par minēto "labdarību" 350.000 Ls. SIA "MŠK un Co" dibinātāji iebilda, ka tā esot laupīšana no A.Šķēles puses nelikumīgi atņemt ar tiesas palīdzību visu objektu un tad to pārdot uz verdziskiem noteikumiem. Uz to Šķēle atbildēja, ka katrs pelna naudu kā prot un ar puišeļiem no "MŠK un CO" jau nu gan viņi galā tikšot.

Turpinājumā, jautājumā par TC "Mežciems" pārdošanu "MŠK un Co" Šķēle vairākkārt, laikā līdz 1995.g. maijam tikās ar R.Lindi, A.Štrodahu un H.Karlštremu. Viena tāda tikšanās, kura notika A.Šķēlem ar R.Lindi 1995.gada 30.martā, tika ierakstīta, izmantojot diktofonu. Ieraksts nav īpaši kvalitatīvs, taču tas, ka A.Šķēle no R.Lindes pieprasa vairāk kā 300.000 Ls, no ieraksta atšifrējuma ir redzam9. A.Šķēle, tiekoties ar R.Lindi, A.Štrodahu un H.Karlštremu, aizvien apgalvoja, ka ar viņu cīnīties ir bezcerigi un smieklīgi, neviena valsts institūcija neko viņam nepadarīšot un tas ari atbilda patiesībai. H.Karlštrems pieteicās vizīte pie LR ģenerālprokurora vietnieka un A.Šķēle par to nekavējoties zināja un apsmēja Karlštremu par šo muļķību. SIA "MŠK un Co" vienojās ar kādu žurnālistu, lai tas atspoguļo presē nelikumīgo TC "Mežciems" atņemšanu un ari par to nekavējoties uzzināja A.Šķēle, bet žurnālists no publikācijas atteicās. Lai SIA "Hanzas uzņēmējs" varētu iegādāties TC "Mežciems', vajadzēja, lai Rīgas

Dome atsakās no šī objekta pirmpirkuma tiesībām un Rīgas dome no šīm tiesibām ari atteicās 1995.gada 25. janvāri Domes finansu komitejas sāde. Šķēlēm radās nepieciešamība atzīt 1992.gada 25.augusta līgumu starp Rīgas pils. TDP izpildkomiteju un SIA "Marta" par TC 'Mežciems" par nelikumīgu un 1995.gada aprīli Rīgas dome ar šādu prasību griežas Saimnieciskajaā tiesā, kurā domes prasību nekavējoties 1995.gada 10.maijā apmierina (lai ari Lappuse no Drošības policijas operatīvās lietas, kas pilnībā bija veltīta vienam Latvijas miljonāru sarakstu pastāvīgajam dalībniekam — Andrim Šķēlēm. Šīs lappuses saturam, protams, var neticēt, jo tās galvenais varonis tā arī nav sēdies uz apsūdzēto sola, bet… tas nāca ļoti grūti, bet dzīve iemācīja." Radniecības saites? "Sešu unikālo kažoku" īpašniece (pirms aplaupīšanas) Irēna Pulkinena: "Mani radi Tukumā dzīvo diezgan smagi. Un, dabiski, viņi bieži prasa man palīdzību. Nu, jā, es varu nopirkt savai radiniecei mašīnu. Bet kas tālāk? Tālāk viņai ievajadzēsies dzīvokli. Tad vasarnīcu…" Sabiedrības viedoklis? Jānis Dāvis, jautāts par sabiedrības ērtībām pēc tam, kad viņš būtu saviem bērniem uzbūvējis personisko tenisa kortu 100 metrus no Māras dīķa, atbild skaidri un tieši: "Ērti vai neērti — par to nevienam nav darīšanas. Man tas ir pieņemami, un es to varu atļauties."

Jāņa Dāvja "Es varu atļauties!" vai Tatjanas Karginas "Nauda man ir!" — protams, ka šī doma tā vai citādi "spīd cauri" lielai daļai Latvijas miljonāru, lai kā viņi censtos to padarīt politkorektāku. "Vajag aizdomāties, ka nabagais nabagajam neko iedot nevar, izņemot dvēseles siltumu, līdzjūtību," politkorekti nosaka Guntis lndriksons, taču, runājot par savu labdarību, nespēj noturēties nepieminējis: "Es esmu pieradis darīt vienmēr un visu, ko es gribu. Protams, morāles un vispārpieņemto normu rāmjos." Arī advokāts Andris Grūtups patiešām šķiet apvainots līdz sirds dziļumiem, kad "kaut kādi ierēdņi" liek šķēršļus viņa un vēl septiņpadsmit Latvijas miljonāru saraksta dalībnieku domai, sametot pa 10 tūkstošiem latu, uzcelt pašu izvēlētajam Konstantīnam Čakstem milzu pieminekli tieši tur, kur viņiem tas ienācis prātā, — pašā galvaspilsētas centrā.

Tiesa, vienlaikus vidusmēra miljonāri spēj patiesi brīnīties par lielas sabiedrības daļas neiecietību pret bagātību un tās īpašniekiem, nespējot saskatīt smago darbu, kas ir bijis šīs bagātības pamatā.

"Reizēm viņus mana atpazīstamība kaitina," laikrakstam "Vesti" sūdzas Irēna Pulkinena. "Pirms pāris gadiem pēc mana dzīvokļa fotoreportāžas publicēšanas es saņēmu niknu vēstuli no kādas anonīmas rīdzinieces: "Kā jums nav kauna lielīties! Man viss dzīvoklis ir kā viena jūsu vannas istaba!" Ja man būtu bijis šīs sievietes telefons, es viņai būtu piezvanījusi un teikusi: "Piedodiet, bet man taču neviens to nav uzdāvinājis, es pati to nopelnīju smagā darbā!"."

"Man pilnībā nesaprotama ir nenovīdība un skaudība, ar kādu daži cilvēki noraugās uz, viņuprāt, pārtikušiem. Visbiežāk ir tā, ka skaudēji gaida, kad kaut kas notiks pats no sevis. Viegli un bez piepūles," saka bijusi "Spilvas" līdzīpašniece Lolita Bemhena. "Man nepatīk Latvijas sabiedrības attieksme pret miljonāriem. Vienā ASV konstitūcijas pantā teikts, ka mēs cienām bagātus cilvēkus, turpretim Latvijā pret viņiem izturas nievājoši," sūkstās būvnieks Valdis Kalnozols, savukārt ar tumšiem darījumiem slavenais Andris Šķēle brīnās, ka no viņa Jaungada TV uzrunas, aicinot visus gludināt bikses, mācīties angļu valodu un tīrīt zobus, ir izdarīts tikai viens seci​nājums — viņš iegādājies "Colgate" akcijas…

Sabiedrības attieksme pret "pārāk bagātajiem" Latvijas miljonāriem pēdējos gados ir likusi mācīties gan vismaz liekuļotu pieticīgumu, gan maksimāli politkorektu attieksmi pret sāpīgiem jautājumiem.

Reizēm tā iet tik tālu, ka no "kapitālisma haizivju" mutes dzirdamas sociālistiski populistiskas runas — lūk, piemēram, Gunta Indriksona laiku pa laikam izteiktais ierosinājums: "Valdība pastāvīgi žēlojas, ka kārtības ieviešanai budžetā nepietiek naudas. Tad lai ievieš no katras jaunas prestiža klases automašīnas simtprocentu nodokli! lndriksons, Krasovickis un Šmidre vienalga braukās mersedesos un džipos. Mēs samaksātu valstij normālu nodokli. Tiesa, eksistē vēl viens, ne mazāk svarīgs jautājums: kam tiks izmantots mūsu samak​sātais nodoklis?"

Taču — ne jau visi ir kļuvuši par politkorektuma atbalstītājiem. Lūk, tā paša Jāņa Dāvja atklāsmes par reliģijas tēmu: "Es vispār domāju, ka viss, kas saistās ar Dievu, ir pats lielākais bandītisms. Tas ir

svarīgi sievai, bet bērnus piesaistīt šai lietai es stingri aizliedzu. Tie ir murgi. Es uzskatu, ka baznīca ir pats lielākais slepkava un laupītājs. (..) Jebkuru kustību, kuras rezultātā nauda aiziet garām baznīcas kasei, Dieva kalpotāji sauc par grēku. (..) Bija komunisms, bija fašisms, tās visas ari ir "reliģijas", kas izdomātas, lai izpumpētu naudu no cilvēkiem. Tas ir bizness." Par maz? Tad pajautājiet "Admirāļu kluba" īpašniekam, vai viņš nejūtas atbildīgs, ka cilvēki nāk uz viņa spēļu ellēm un zaudē tur naudu.

"Jā, būtu labi, ja tā būtu vienmēr," skan daudzus šokējoša atbilde,— taču jāņem vērā, ka šis pats rupeklis bez īpašas publicitātes meklēšanas gadiem ilgi ir, piemēram, pārskaitījis Bērnu klīniskajai slimnīcai pa 49 tūkstošiem dolāru. Jā, labdarība Latvijas miljonāru vidū ir gana izplatīta, tiesa, noteikti ne pārdomātas filantropijas izskatā — lūk, diezgan tipisks Jūlija Krūmiņa stāsts žurnālam "Una": "Atceros, gadus piecus atpakaļ atnāca uz "Mantesu" meitene, vārdā Kristīne. Atnesa diplomu un teica, cik laba vijolniece ir, un to, ka labākai nākotnei trūkst vien 500 dolāru, lai aizbrauktu uz Angliju. Man todien bija labs garastāvoklis, pasaucu grāmatvedi un teicu, lai iedod meitenei to naudu. Ziniet, pēc divām dienām bija piecas meitiņas ar tādiem diplomiem klāt! Tad es sapratu, ka nu ir atrasts viens idiots. Bet, kad TV rādīja cilvēku, kuram pēc smagas avārijas bija vajadzīgi pāris tūkstoši, es uzreiz to naudu iedevu."

"Man liekas, tā ir tāda atpirkšanās. (..) Pasaules nesamērība ir drausmīga, bet esmu viens cilvēks, un man tā nav jālāpa, varu izdarīt tikai to, ko daru," par labdarību atklāti nosaka izdevēja Vija Kilbloka.

Savukārt Irēnas Pulkinenas filozofija ir vēl spīvāka: "Es uzskatu, ka tādas dāvanas nav izeja. Labākā palīdzība — dot cilvēkam iespēju nopelnīt. Tiesa, daudzi tomēr dod priekšroku "haļavai". Reiz man palūdza palīdzību kāda paziņa — sieviete bez izglītības, bez valodas zināšanām — nu kur viņu iekārtot?

Es ierosināju viņai uzkopt dzīvokli. Bet viņa man paziņo: "Ko vēl ne! Pati uzkop!" Bet es, starp citu, tiešām uzkopu dzīvokļus, kad man nebija naudas."

Visbeidzot, nevar nepieminēt, ka ne mazums miljonāru, neraugoties uz savu mantisko statusu un "svarīgumu", tomēr nav zaudējuši spēju arī uz sevi vismaz reizēm paraudzīties ar pietiekamu humora izjūtu — vai vismaz ne ar nopietnībā un respektā sarauktu pieri. No Valērija Belokoņa mierīgi varat sagaidīt kādu gana divdomīgu anekdoti par paša izvēlēto profesiju — nu, piemēram, šādu: Atnāk vīrs pie sava bērnības drauga, kurš strādā par baņķieri, un lūdz aizdot naudu. Baņķieris viņam saka: "Okei, es tev iedošu naudu, bet tev vajadzēs noskūpstīt man roku." Draugs dabiski nāvīgi apvainojās un aizgāja. Bet viņam nauda bija tik vajadzīga, ka viņš tomēr atgriezās, noskūpstīja roku, bet pēc tam jautā: "Klausies, tu man biji draugs, bet tagad lūdz skūpstīt roku." Uz ko baņķieris viņam atbild: "Pašlaik es tev palīdzu, bet tu atsakies man noskūpstīt roku. Bet es taču tev bučošu pakaļu, lai tikai tu man atdotu naudu…""

"Es sevi neuzskatu par ievērojamu cilvēku un nekad neesmu domājis, ka man būtu jāveido kaut kāds tēls," savukārt nosaka Guntis lndriksons, vēl piebilstot: "Nekāds lielais es ari tagad neesmu — metrs septiņdesmit pieci vai septiņdesmit seši." Savukārt viņu pārsit vēl par astoņiem centimetriem īsākais Raimonds Gerkens, kurš gan nosmejas par savu pirmo "pusmetra garuma" šaujamo, gan spēj pavīpsnāt par saviem "auguma kompleksiem": "Varbūt būsiet pamanījuši — es kā jebkurš neliels cilvēks ciešu no gigantomānijas. (..) Tā kā dvēselē es esmu mazs Napoleons, uzreiz uzstādīju sev mērķi — gribu savu veikalu tiklu." Un tad vēl pavisam atklāti: "Man kopš bērnības ir kaut kāda gigantomānija. Tas ir kaut kas napoleonisks — šis imperators arī bija maziņš un resniņš. Nu, lūk, arī man vajag visu laiku audzēt apgrozījumus. Pat tad, kad biju jauns, nevarēju kā visi normāli cilvēki izdzert 50—100 gramus. Man vajadzēja izdzert visu, kas bija!"

Uz šāda pietiekami raiba pamata tad arī veidojas tas, kas praktiski noskaņotu cilvēku Latvijas miljonāros varētu interesēt visvairāk, — biznesa un naudas pelnīšanas filozofija. Pirmkārt — kur viņi paši saskata savu panākumu atslēgu? Precīzas formulas nav gandrīz nevienam, toties katrs min pa būtiskam fragmentiņam: augstskolas "Turība" īpašniekam jurim Birzniekam svarīga šķiet neatlaidība ("saviem studentiem pirms izlaiduma rādu, kā mest monētu, un saku — ja uzkrīt tas, kas tev nepatīk, met tik ilgi, kamēr uzkrīt vajadzīgais"), Raimondam Gerkenam — "ellišķīgs darbs" un "iedzimts maksimālisms — visur gribu būt pirmais", Dzintrai Uibo — ideja sākumā, spēja pārliecināt un saprast

"pareizo spēku līdzsvaru" tālāk, Uldim Pumpuram — māka padomāt par biznesa devumu "plašākam lokam", Aldim Plaudim — spēja kādā jomā būt vienīgajam (labāk vienīgā kokteiļu lietussardziņu nekā piecpadsmitā jogurtu ražotne), Daumantam Vītolam — savas biznesa idejas noformulēšana un simt​procentīga ticība, kā arī pietiekami aktīvi tās realizēšanai. Šo kaleidoskopisko uzskaitījumu iespējams turpināt, turpināt un turpināt: Ievai Plaudei nozīmīga šķiet cilvēka paša personība ("ja tu esi stiprs kā personība, tevi ievēros, un tad jau nāks viss pārējais"), Viktoram Krasovickim — ģimenes un jo īpaši dzīvesdrauga loma, Mairitai Solimai — vēlme domāt par darbu "pat vannasistabā, krāsojot acis", kā ari "nekaunība, pašpārliecinātība un sievišķais šarms", Natālijai Jakovļevai — "dziņa visu laiku meklēt ko jaunu" un optimisms ("domāju, ka neoptimisti ar biznesu principā nevar nodarboties"), Vladimiram Solomatinam — prāts izvēlēties to biznesu, kas visla​bāk padodas, Lolitai Bemhenai — "tāda balta skaudība —ja citi var, kāpēc es to nevarētu"…

Savukārt nedaudzās faktiski visu miljonāru tādā vai citādā formā nosauktās "miljonāru vērtības" ir — iniciatīva, stingra un skaidra vīzija, pietiekami skaidra motivācija un spēja pietiekami elastīgi pāriet no vecā uz jauno. Dažs no viņiem vēl piemetina ko šķietami "nemodernu" — piemēram, lai cik pārliecinoši parādu jūga spiestais Jūlijs Krūmiņš apgalvotu, ka "šodien viss, pilnīgi viss bizness notiek ar kredītiem", Aiva Vīksna vai rūpnieks Jurijs Daņilko īpaši uzsver, kā baidoties no kredītiem un nevēloties dzīvot uz parāda. Savukārt faktiski visi piekrīt "miljona nopelnīšanas ābeces patiesībām" — faktiski nekad pie maģiskās summas nebūs iespējams tikt, strādājot citu un nevis paša labā, nopelnīto naudu nekavējoties tērējot un nevis ieguldot tālāk, vismaz ilgu laiku neuzskatot darbu par galveno dzīves jēgu un dzinuli, pirmām kārtām rūpējoties par savu publisko tēlu un nevis biznesu. Jā, un vēl, izsakoties Mihaila Uļmana vārdiem, ir jāatceras: "Tad, kad tu pelni naudu, nevilšus nākas rēķināties arī ar to, ka arī citi tāpat vēlas to nopelnīt."

Daudzi miljonāri gan godīgi atzīst, ka detalizētāk un izvērstāk noformulēt savu biznesa pārliecību vēl nav gatavi — lūk, piemēram, "Aizkraukles bankas" līdzīpašnieka Oļega Fiļa pašreizējā noskaņa: "Uzņēmējdarbība — tā ir psiholoģija, intuīcija un vēl kaut kas, ko es pagaidām nezinu. Veiksme — laikam arī. Varbūt, kad es aiziešu pensijā un mani mazbērni jau strādās "Aizkraukles bankā", uzrakstīšu grāmatu, kur visu izanalizēšu… Pagaidām tam nav laika." Tomēr Latvijas miljonāru sarakstā ir atrodami arī ļaudis, kuri nāk klajā ar uzskatiem, kurus patiešām var uzskatīt par gana oriģinālu uzņēmējdarbības filozofiju. Tā, piemēram, "Baltijas Krievu institūta" līdzīpašnieks Valērijs Ņikiforovs jau septiņdesmitajos gados saviem studentiem Svešvalodu fakultātē izklāsta savus apsvērumus, kuri vēlāk izskaidro daudziem mīklaino faktu, kā par miljonāru var kļūt šāds mācībspēks — teorētiķis: "I.ūk, no rīta jūs vārāt ūdeni kafijai vai tējai, jums ir trauks, krāns ar ūdeni, sildītājs. Kāda, jūsuprāt, ir optimālā secība: sākumā ieliet ūdeni tējkannā, tad ieslēgt sildītāju un uzlikt tējkannu uz plīts vai sākumā ieslēgt sildītāju, ieliet ūdeni tējkannā un uzlikt to vārīties? Tad, lūk: sākumā ir precīzi jānoformulē optimalitātes kritēriji. Ja es gribu ieekonomēt laiku, jo esmu aizgulējies, es sākumā ieslēdzu plīti, jo sildītājam ir siltuminerce. Kamēr es ieleju ūdeni traukā, plīts darba zonā jau ir augsta temperatūra un trauks uzvārās maksimāli īsā laikā. Tā ir tad, ja optimalitātes kritērijs ir pēc laika. Ja pēc naudas, secība ir pilnīgi cita. Sākumā es ieleju ūdeni tējkannā, noslauku lāsītes un lieku pašā sildītāja centrā un tikai pēc tam ieslēdzu gāzi." Kas no tā izriet? "Metodoloģija — tā ir zināšanu joma, kas nodarbojas ar atbilžu meklējumiem uz jautājumu — kā rīkoties, lai iegūtu optimālo darbības trajektoriju un optimālo rezultātu.

Tas, ka es ne​esmu praktiski pilnīgi bezpalīdzīgs cilvēks, — tās ir manu teorētisko meklējumu sekas."

Savukārt "Rimako" tekstiluzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Andrejam Bleidelam ir savdabīga pašpietiekamības filozofija, kas arī tiek īstenota dzīvē: papildus pamatbiznesam "Rimako" arī ir gan sava minerālūdeņu un limonādes ražotne, gan neliels mēbeļu un logu cehs, gan zosu un tītaru fermas Aglonā, gan pašiem savi starptautiskie pārvadātāji. Kamdēļ tas viss? Limonāde — tāpēc, ka savulaik vienkārši bijusi vajadzīga kāda uz vietējo patērētāju orientēta ražotne, kas dotu ienākumus latos; mēbeles — "ja mēs nodarbojamies ar savu kabinetu, nodaļu rekonstrukciju, visu izgatavojam paši"; transports —

"70% mūsu produkcijas nogādājam uz ārzemēm ar savu transportu". Bet kopumā Andrejs Bleidels laikrakstam "Telegraf" skaidro: "Daži jautā: "Bet kāpēc tev to visu vajag?" Es atbildu tā: jebkurā produktā, kuru pērk, ir ieguldīta ražotāja peļņa. (..) Kopumā cenšamies ne no viena nebūt atkarīgi…"

Stāsti par filozofijām ir jauki un mīļi, jūs teiksiet, bet vai gan nav labi zināms, cik liela loma Latvijas miljonu tapšanā ir bijusi tagadējo miljonāru kādreizējai saistībai ar komjaunatni, kompartiju, drošības komitejas struktūrām, kā arī — ko nu te spēlēsim politkorektuma paslēpes — tautībai? Par to tad — nākamā nodaļa.

7. Čekisti, komjaunieši, krievi…

Palūkosimies uz Latvijas miljonāru sarakstu no, tā sacīt, cita leņķa. Pēteris Šmidre — bijušais komjaunatnes Ļeņingradas rajona komitejas nodaļas un pašas rajona komitejas vadītājs, komjaunatnes CK sektora vadītājs un Proletāriešu rajona komitejas pirmais sekretārs, kompartijas Proletāriešu rajona komitejas instruktors un Centrālkomitejas instruktors. Aiva Vīksna — jau skolā vadījusi kultmasu sektoru, bijusi pionieru vadītāja, komjaunatnes šūniņas vadītāja, iluta Kalniņa — jau skolā bijusi oktobrēnu zvaigznītes vadītāja, pionieru vienības padomes priekšsēdētāja, komjaunatnes organizācijas sekretāra vietniece. Uldis Pumpurs — politinformāciju vadītājs, komjaunatnes rajona komitejas pirmais sekretārs, izpildkomitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks, beidzis Augstāko partijas skolu Ļeņingradā… Šis ir vēl viens uzskaitījums, ko var turpināt un turpināt: pēc aptuvenām aplēsēm, "komjaunatnes — kompartijas" sadaļa biogrāfijā ir vismaz ceturtajai daļai Latvijas miljonāru saraksta dalībnieku.

Salīdzinoši mazāk ir bijušo Valsts drošības komitejas štata darbinieku, toties visi viņi ir labi redzami un pazīstami — gan "skontieši" Guntis lndriksons un Normunds Jirgensons, gan gāzes kompānijas "ltera Latvija", autobusu pārvadājumu uzņēmuma "Nordeka", medikamentu ražotnes "Olainfarm" un "VEF bankas" līdzīpašnieks Juris Savickis, gan tranzītbiznesā nodarbinātie, taču vienlaikus arī laikraksta "Telegraf" līdzīpašnieki Juris Šabašovs un Vladimirs Komogorcevs, gan tagadējais nekustamo īpašumu biznesmenis Aldis Plaudis. Un viņu toreizējās nodarbes? Saskaņā ar 90. gadu sākuma LPSR VDK oficiālo štatu sarakstu Juris Savickis nodarbojies ar izlūkošanu, Vladimirs Komogorcevs — ar pretizlūkošanu, Gunta Indriksona ampluā ir bijusi padomju valsts konstitucionālās iekārtas aizsardzība, bet par pārējo minēto ļaužu nodarbēm drošu ziņu nav.

Daži no viņiem savu toreizējo darbību cenšas pārklāt ar noslēpuma plīvuru — gan Juris Savickis, garāmejot ieminoties par savu tehniskās informācijas vācēja darbu, gan Aldis Plaudis, kurš vispār cenšas iespēju robežās izvairīties no savas čekas pagātnes pieminēšanas, aprobežojoties ar skaidrojumu: "Es nemīlu publicitāti un nekad neesmu līdis rampas gaismā, izņemot tos tālos gadus, kad dejoju "Dancī" — tad dejoju arī uz Nacionālās operas skatuves." Savukārt Guntis lndriksons, kurš savu desmit gadus ilgo darbu Valsts drošības komitejā piemin itin bieži, vairāk akcentē savu neatkarīgo raksturu un sava veida disidentismu — piemēram, šādos vārdos: "Cekā man bija liela tieksme pēc neatkarības. Bija lietas, ko es uzskatīju, ka man jāizdara, un bija lietas, no kurām veiksmīgi izvairījos. Nekad neesmu cietis komjauniešu sapulces, kaut kā mācēju no tām izgro​zīties tāpat kā no dežūrām kapsētās, parādēs."

Nevēlēšanās runāt par konkrētām tālaika nodarbēm ir viegli izskaidrojama — tā, piemēram, izskatās tā paša Gunta Indriksona pārstāvētās VDK 5. daļas funkciju pilns izklāsts: "Daļa cīņai ar ideoloģisko diversiju. 1989. gadā, kad PSRS VDK pasludināja par ideoloģiskās izspiegošanas izslēgšanu no sava darba tematikas, šī daļa tika pārdēvēta par konstitucionālās iekārtas aizsardzības daļu. Šīs daļas intereses aptvēra ideoloģisko uzraudzību un ietekmēšanu faktiski visās Latvijas iedzīvotāju grupās. 1. nodaļa — latviešu emigrācija, ak​tīvie pasākumi, izstrāžu plānošana; 2. nodaļa — radošā inteliģence; 3. nodaļa — bijušo politieslodzīto uzraudzība, "nacionālradikāļi"; 4. nodaļa — reliģija un padomju vācieši; 5. nodaļa — anonīmo autoru meklēšana un identificēšana; 6. nodaļa — ebreji; 7. nodaļa — akadēmiskā inteliģence un studējošā jaunatne (izšķīlās no 2. nodaļas, saglabājot ar to kopīgas intereses)."

Protams, būtu aizraujoši noskaidrot precīzi, kurā tieši no šīm nodaļām darbojies Guntis lndriksons, taču mūs, protams, interesē nevis cilvēku konkrētas nodarbes noteiktā laika posmā, bet gan — kā tās palīdzējušas (vai nav palīdzējušas) miljonāra statusa nodrošināšanā. "lndriksons nav Latvijas bizness. Tā nav viņa nauda," — tā žurnālā "Kapitāls" vēl pirms dažiem gadiem paziņo skandalozais advokāts Ainārs Platacis, un tāpat visos laikos sabiedrībā ir cirkulējušas runas par "VDK miljoniem" un "partijas naudu", kas pēc padomju valsts sabrukuma nonākušas konkrētu personu rokās, lai to izmantotu privātbiznesā ar

tālejošiem un, protams, neatkarīgajai Latvijai naidīgiem mērķiem. "Ja kāds uzskata, ka es aizbraucu uz Maskavu un atvedu čemodānu… Čeka nekādu naudu nedeva un līdz šai dienai neviens neko netaisās dot," nosmejas pats Guntis lndriksons, un tiešām — nekad un neviens šo teoriju attīstītājs nav sniedzis ne mazāko pierādījumu saviem vārdiem: šķiet, zināmākais "čekas līdzekļu" izmantošanas gadījums ir Jura Savicka stāsts, kā viņš kopā ar kolēģiem par trim tūkstošiem rubļu iegādājies lērumu veco VDK seifu, bet pēc atjaunošanas tos pārdevis par šādu pašu summu — bet jau gabalā.

Tomēr tas nenozīmē, ka darbs tajos vai citos padomju valsts "orgānos" nākamajiem miljonāriem nedod pilnīgi neko. Tieši otrādi — viņu pirmais un galvenais ieguvums ir tiem laikiem neatsverama un unikāla izglītība, pieredze un sakari. "Ieguvu labāko, ko tajā laikā un tajā sistēmā izglītība varēja sniegt," saka Uldis Pumpurs, par degvielas biznesa sākumu vēl piebilstot: "Pēc profesijas esmu inženieris mehāniķis, un man ir sava sajēga par degvielām, kas bija nepieciešama, lai sāktu biznesu. Protams, es izmantoju savus sakarus, kas bija radušies, mācoties Ļeņingradā". "Man tajā laikā iegūtā pieredze ir ļoti noderējusi — prasme strādāt komandā, elkoņa sajūta, atbildība, pat zināms plānveidīgums. Augstu vērtēju arī to, ka strādāju budžeta iestādē, kur bija iespēja nepārtraukti celt savu kvalifikāciju," savukārt atzīst Natālija Jakovļeva. Arī Pēteris Šmidre atceras, kā komjaunatnes un partijas darba pieredze viņam sniegusi neatsve​ramu palīdzību privātbiznesa sākumos — līgumu sastādīšanā utml.

Bet kurš gan ies strīdēties, ka ļoti daudz kas šajā dzīvē ir atkarīgs nevis no izglītības, prasmēm, intelekta un kapitāla, bet gan kontak​tiem, draugiem, paziņām un sakariem. Ne jau "čekas nauda" vai "čekas kontakti" Juri Savicki padara par ietekmīgās gāzes kompānijas "Itera Latvija" līdzīpašnieku un prezidentu, bet gan pazīšanās jaunās Latvijas elites vidū, — lūk, viņa paša atstāsts par tik ievērojamus augļus nesušo sarunu ar kompānijām "Gazprom" un "Itera" sākumu: "Tajā laikā par manu partneri tenisā kļuva Marata un Dināras Safinu tēvs (ievērojams Krievijas biznesmenis — aut.)Un, lūk, 1996. gadā uz Kremļa kausu bija ielūgta Latvijas delegācija. Delegāciju vadīja Ivars Godmanis, bet starp tās dalībniekiem bija Ainārs Gulbis. Es palīdzēju izvietot šo delegāciju, apmaksāju tās uzturēšanos Maskavā. Bet sarunā ar Godmani es ieminējos par tādu iespēju gāzes biznesā. Viņš atbildēja man, ka viņam nekas nav pret, taču pašreizējā situācijā ar biznesu Latvijā labāk orientējas Ainārs Gulbis. Lūk, tā mēs iepazināmies."

Tā ka — patiesībā nav reāla pamata ne tikai apgalvot, ka lielas Latvijas miljonāru daļas bagātību pamatā ir VDK vai partijas nauda, bet arī uzskatīt par visspēcīgiem "veco laiku" kontaktus. Vēl vairāk: tagadējo miljonāru mantiskā statusa pamatā faktiski vienmēr ir nevis pabūšana padomju nomenklatūras rindās, kas būtu pildījusi finansiālās burvju nūjiņas funkcijas vēlākajos gados, bet gan personiskās īpašības, kuras padomju gados viņiem kā reiz liek izvēlēties darbošanos tieši šajā jomā — vienā no retajām, kas sistēmā nodrošina reālu karjeru vai vismaz tās šķietamību. Un, lai mums atkal nevajadzētu iedziļināties tagadējo miljonāru pārdomās, par kuru pilnu patiesīgumu mums galu galā nevar būt nekādas pārliecības, ieklausīsimies kāda divdesmit divus gadus veca jaunekļa — Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes rūpniecības plānošanas specialitātes ceturtā kursa studenta — pasaules uzskata sadaļās, kas attiecas uz talantu, spēju, uzcītības un aktivitātes nozīmi cilvēka dzīvē.

Un tātad: "Studenta, kas patiešām ir nākamais speciālists, kam vajadzēs risināt daudz un dažādus jautājumus, kam vajadzēs organizēt, vadīt, strādāt radoši, patstāvīgi, vārdu sakot, viņa attieksme pret sabiedrisko darbu nebūt nav teicami vērtējama. Un interesanti, ka liela daļa studentu, kas nemācās slikti, kas gandrīz vai pedantiski cenšas ievērot pasniedzēju doto mācību plānu, sabiedriskajā darbā neparāda nekādu aktivitāti. Man pat rodas šaubas par viņu studiju lietderību. Tieši sabiedriskais darbs ir tas, kur varētu mācīties patstāvību, bet ir cilvēki, kas no šīs patstāvības it kā tīšuprāt vairās. Padara to, ko liek, iemācās to, ko uzdod, — gandrīz kā skolā. Kas notiks, kad viņi universitāti pabeigs, kad pašiem vajadzēs vadīt, pa​šiem kaut ko izlemt, kaut ko likt darīt citiem?"

Vēl? "Es nesen izdarīju tādu nelielu pētījumu. Far tiem studentiem, kas beidza universitātes Ekonomikas fakultāti pirms gadiem piecpadsmit, divdesmit. Un izrādās, ka daudz vairāk paspējuši padarīt, vislabāk iespējuši strādāt un tātad arī sabiedrībai visnepieciešamākie bijuši nevis tie, kuriem

vidējā atzīme, universitāti beidzot, bija 4,5 un augstāka, toties sabiedriskais darbs nav izraisījis nekādu interesi, bet gan tie, kuru vidējā atzīme svārstījusies ap 4,25 un kuri pratuši aktīvi patstāvīgi strādāt." Un nu vēl nedaudz: "Emocijas ir un paliek tikai emocijas, un uz desmit cilvēkiem, kuri darbojas ar entuziasmu un degsmi, nepieciešams vismaz viens ar vēsu un skaidru prātu. Tad noteikti kaut kas tiks panākts. (..) Reizēm tieši taktikai nepievērš vajadzīgo uzmanību. Saka: ak, padarīts. Tad gan labi, ka padarīts. Bet varbūt varēja vēl labāk. Varbūt bija kādi citi ceļi, kādas citas iespējas, tās izmantojot, varbūt iespējams padarīt vēl labāk? Bet mēs ar to ne vienmēr rēķināmies. Pēc tam lielie brīnumi — kāpēc mūs nesaprata, kāpēc neiznāca — viss taču bija tik labi izdomāts. Vēlāk, kad atceries, — saproti, ka kļūdas jāmeklē taktikā. Jāprot strādāt ar cilvēkiem."

Kāpēc gan mums būtu jāņem vērā šāda zaļknābja pārdomas par dzīvi? Un kāds tām sakars ar Latvijas miljonāru tapšanas procesu? Lieta tā, ka šie vārdi žurnālam "I.iesma" tiek teikti ne vakar, ne aizvakar, bet gan tālajā 1975. gadā, un to autors ir toreizējais Latvijas Universitātes vasaras darba štāba priekšnieks, tagad viens no Latvi​jas desmit bagātākajiem cilvēkiem Aivars Lembergs — tas pats, par kuru viņa nu jau bijušais kompanjons un kolēģis Valentīns Kokalis pietiekami pamatoti saka: "Sadzīvot ar viņu spēj reti kurais cilvēks. Un vai vispār ir tāds cilvēks Latvijā?! Taču viņš ir aktīvs, visu laiku iet uz priekšu. Viņš sasniedz savu mērķi pa jebkuriem ceļiem un ar jebkuriem līdzekļiem." Un komjaunatnes, partijas kontaktu loma tajā visā? Te atbildēs pats Aivars Lembergs jau mūsu dienās: "Padomju laikā biju nomenklatūras darbinieks. (..) Tikai 70. gadu beigās nonācu pie secinājuma, ka tai lietai nav nekādas perspektīvas…"

Taču mīti par partijas, komjaunatnes un drošības komitejas lielās naudas un nozīmīgo kontaktu lomu naudīgo ļaužu dzīvē nav vienīgie, kas spietot spieto ap Latvijas miljonāriem, — jau vismaz kopš trīsdesmitajiem gadiem mūsu valstī bagātību rašanās diezgan bieži tiek tieši un nepārprotami saistīta ar konkrētā cilvēka tautību. Galu galā žurnāla "Kapitāls" mūslaiku skandalozā publikācija "Zīdi valda pasauli" ir tikai vājš atkārtojums Pirmās Republikas laikrakstu atbildei uz jautājumu — kāpēc gan saldumu ražotājam un tirgotājam Vilhelmam Ķuzem tik ātri un veiksmīgi izdodas iegūt tirgu: "Viņa panākumus var izskaidrot ar latviešu tīri nacionālo ietekmējumu: Ķuze taču ir viens no nedaudzajiem latviešiem saldumu nozarē. Pārējie visi — vācieši un žīdi. Kādēļ gan latviešiem labāk neatbalstīt savu tautieti?"

Neraugoties uz mūsdienu politkorektuma vilni, arī pēdējos gados netrūkst pat politiķu, kuri pietiekami skaidri saista cilvēka mantisko statusu ar viņa tautību. "Liberālās" Tautas partijas pārstāvis Raimonds Pauls: "Vai domājat, ka krievu jaunbagātnieki varu jau nav sagrābuši? Ielu nosaukumus viņi nemainīs, tam viņi ir pārāk gudri. Viņiem tas nav svarīgi. Svarīgi ir dzīvot Latvijā un te pelnīt naudu." Jau krietni radikālākais "tēvzemietis" ļuris Dobelis: "Uz jebkuru jautājumu par nacionālo diskrimināciju un par to, kurš te ir nabadzīgs, ir jāatbild godīgi un jāveic analīze. Ieskatoties 150 Latvijas miljonāru sarakstā, ir redzams, ka lielākā daļa no viņiem nav latvieši. Ieteiktu (..) pastaigāt pa Rīgas kafejnīcām un veikaliem un paskatīties, kam tie pieder. Aina būs līdzīga kā miljonāru sarakstā."

Neatpaliek ne mediji, ne paši uzņēmēji, ne plašās tautas masas — protams, katrs savā toņkārtā. "Jau vairākus gadus pēc kārtas (..) publicē Latvijas 100 miljonāru sarakstu. Zīmīgi, ka viņu trešā daļa, spriežot pēc uzvārdiem, ir krievi," vēsta "Vakara Ziņas". "Visi mani partneri ir vietējie Latvijas uzņēmēji, lai arī man bijusi piedēvēta cieša saistība ar vāciešiem, krieviem un pat ebrejiem. Vienmēr esmu teicis — esmu latviešu puika no Skrundas," deklarē Raimonds Gerkens. Bet, kas attiecas uz "tautas balsi"…

Vasilijs Meļņiks — tas pats, kurš presē paziņojis, ka "esmu ļoti liels patriots, lielāks nekā "Tēvzemei un Brīvībai" biedri. Esmu šeit dzimis, pa pusei latvietis, varbūt tāpēc manī ir vairāk patriotisma", — interneta portālā "Delfi" izpelnās arī šādus komentārus: "Riktīgs cietumnieka feiss, vārds arī tāds īsti latvisks, sist tādus krievus… Bet sitam krievam nu gan purns ir nobarojies… Atspoguļo visnaturālāko krievu mafiozņiku…"

Protams, paši ebreju un krievu — šīs nācijas, kā labi saprotams, visbiežāk tiek minētas kā īstie

"Latvijas īpašnieki" — uzņēmēji min ne mazums gana loģisku argumentu, lai atspēkotu "tumsonīgo" pārliecību par tautības ciešu saistību ar iegūto miljonāra nosaukumu. "Piemēram, sabrūkot Padomju Savienībai. Vai tad maz bija tādu biznesmeņu, kas iedzīvojās bagātībā? Un vai gan visi tie bija tikai krievu biznesmeņi? Vai tad starp tiem nebija amerikāņi, latvieši?" retoriski jautā krievu izdevējs Aleksejs Šeiņins. Savukārt Valērijs Kargins Krievijas ziņu aģentūrai "ITARTASS" norāda uz praktiskākiem apsvērumiem: "Biznesā nedrīkst dalīt cilvēkus savējos un svešajos. Tikko tu sāc uzskatīt vienas nacionalitātes pārstāvjus par "savējiem", bet citas — par "svešiem", tu uzreiz nonāc situācijā, kad "savējiem" nākas piedot kļūdas. Bet pašlaik, asākās konkurences laikā, — tas ir absolūti nepieļaujami.

Latvijā ir bijuši mēģinājumi radīt biznesa struktūras pēc nacionālās pazīmes, tos ir veikuši kā latviešu, tā krievu biznesmeņi. Šie mēģinājumi ir cietuši krahu. Nacionālā ideja biz​nesā buksē."

Tie ir skaisti vārdi, — bet kā tad ir patiesībā? Jautājumi faktiski ir divi: vai var teikt, ka Latvijas miljonāru saimē pirmo vijoli patiešām sāk spēlēt nelatvieši, un vai var apgalvot, ka noteiktu nāciju uzņēmēji iespēju robežās — bet reizēm arī ārpus tām — atbalsta tieši savus tautiešus? Uz pirmo jautājumu atbildēt ir vienkārši: izmantojot Iedzīvotāju reģistra datu bāzi, ātri vien var noskaidrot, ka Latvi jas miljonāru piecsimtniekā nacionālais sadalījums ir tāds pats kā valsts iedzīvotājiem kopumā — vairāk nekā puse ir latvieši, seko krievi, tad ebreji, ukraiņi, baltkrievi, lietuvieši, utt. Par zināmu "statistisko izkropļojumu" var runāt tikai attiecībā uz bagātāko Latvijas cilvēku pirmo desmitnieku — tajā, spriežot pēc pases datiem, Makus pieciemlatviešiem ir iegadījušies tikai divi krievi un veseli trīs ebreji (Viktors Krasovickis, Mihails Uļmans un Leonīds Esterkins).

Savukārt atbildi uz otro jautājumu var mēģināt same klēt, piemēram, Rīgas ebreju kopienas ziedotāju sarakstā, kur patiešām var atrast daudzus pazīstamus ebreju uzņēmējus — miljonāru saraksta dalībniekus: Solu Bukingoltu un Grigoriju Krupņikovu, Venjaminu Gureviču un Jefimu Kacu, Kirovu Lipmanu un Iļju Segalu, Arkādiju Suharenko un Leonīdu Čerņaku, Aleksandru Rutmani un Biominu Kajemu. Te gan nav atrodams ne Mihails Uļmans un Viktors Krasovickis, ne Sols Bukingolts un Maikls Avrutins, ne Rafails Deifts un Iļja Gerčikovs, ne Eduards Bargs, Iļja Basins un Leonīds Esterkins, taču ir jau arī ziedojušo kompāniju saraksts, un te mēs atrodam gan "Parex banku" un "Rotu", gan "Dzintaru" un "Cido pārtikas grupu", gan "Intersource" un "RD" grupas kompānijas, gan "Rietumu banku", gan "A.ER of North America".

Lai gan — ko tas nozīmē? Faktiski — tikai to, ka skaitliski tomēr nedaudzie ļoti turīgie ebreju uzņēmēji tradicionāli atbalsta savus tautas brāļus (2003. gadā šis atbalsts pārsniedza 150 tūkstošus latu).

Tad jau pamācošāka būs jaunā rabīna un vienlaikus arī "Reģionālās investīciju bankas" līdzīpašnieka Dmitrija Arjes Bekkera atbilde uz preses jautājumu par bankas politiku ebreju uzņēmēju atbalstīšanā: "Labāk izstāstīšu anekdoti: skolotājs bērniem klasē saka — pie mums rīt atnāks Romas pāvests. Ar viņu, lai ko pāvests sacītu, strīdēties nedrīkst. Taču roku paceļ mazais Haims un saka: "Es nevaru nodot savu ticību." "Tev jau neviens neliek nodot ticību, vienkārši nevajag strīdēties," atbild skolotājs un piebilst, ka tas, kurš ar pāvestu nestrīdēsies, dabūs piecus dolārus skaidrā naudā. Otrā dienā atnāk pāvests, un neviens ar viņu nestrīdas. Kad ciemiņš prom, skolotājs izsauc pie sevis Haimu un jautā: "Kā tas nāk: vakar tu biji pret, šodien par un es visu nakti tevis dēļ negulēju, uztraucos." "Redziet, skolotāj, Jēzus ir Jēzus, Mozus ir Mozus, bet bizness ir un paliek bizness," atbild Haims…"

Vēl jāņem vērā arī miljonāru — nepilsoņu tiešām aktīvā vēlme integrēties Latvijas sabiedrībā un valstī (piemēram, pēc tam, kad Valērijam Karginam nepietiekama pamatojuma dēļ atņem iegūto Latvijas pilsonību, viņš neatlaižas un iegūst to otrreiz). Līdz ar to atklāts paliek jautājums tikai par vienu mītu — to, ka miljons nu nekādi nav nopelnāms godīgā ceļā. Un jo īpaši interesants šis mīts ir tāpēc, ka to tādā vai citādā veidā atbalsta pat miljonāru saraksta dalībnieki. "Domāju, ka šobrīd miljonu Latvijā drīzāk var nozagt, jo tirgus jau ir aizņemts un nostabilizējies. Izņēmums varētu būt kāda Rietumu vai Austrumu "monstra" ielaušanās. Šobrīd biznesu var aizsākt, lai vienkārši normāli dzīvotu, lai kļūtu par vidusslāņa pārstāvi," paziņo Raimonds Gerkens. Viņam piebalso cits miljonāru

saraksta dalībnieks — līdzšinējais IT kompānijas "Dati" akcionārs Ivars Puksts: "Nevienam mūsu kompānijas īpašniekam nav, teiksim, vekseļu par 29 miljoniem, neviens nevienas partijas finansēšanai nespēj ziedot simt vai 25 tūkstošus. Visus līdzekļus esam ieguldījuši kompānijas attīstībā. Protams, grēks būtu sūdzēties, ka esam nabagi. Bet, ja paskatos uz citām nozarēm vai kompānijām, man ir grūti iedomāties, kā var gūt tādus ienākumus." "Eiropa teiks, kas tā Latvija par hihīšu zemi, ka tādi miljonāri no zila gaisa parādījušies. No G24 vai vēl no kādas citas naudas, kas no tautas paņemta?…" vēl nosaka "Lido" saimnieks Gunārs Ķirsons.

Kā tad īsti ir? Protams, miljonāru sarakstā var atrast desmitus un droši vien pat simtus ļaužu, kuru bagātības pieaugumam var izsekot daudz labāk nekā, piemēram, Ventspils tranzītuzņēmēju vai nekustamā īpašuma spekulantu turīguma avotiem. Un vienalga — daudz labāk taču mūs pārliecinās, piemēram, tādi stāsti kā laikraksta "Vesti Segodņa" 2002. gada augusta publikācija ar nosaukumu "Koreiko no "Rimako", kurā runa par mums jau pazīstamo tekstilrūpnieku Andreju Bleidelu: "Bleidels bija sākumā komjaunatnes, tad arī partijas organizācijas sekretārs. Un, lūk, 80. gadu vidū viņš strauji tika paaugstināts. Viņu — idejisko cīnītāju par gaišo komunisma nākotni — virzīja bijušais "Rīgas manufaktūras" partijas organizācijas sekretārs un bijušais tā paša uzņēmuma ģenerāldirektors biedri Tatjuhins un Gabelko (pēdējais tāpat devās uz paaugstinājumu, ieņemot partijas Rīgas komitejas sekretāra amatu). Tā Andrejs Bleidels kļuva par "Rīgas manufaktūras" ģenerāldirektoru."

Tālāk? "Legalizēt savas uzņēmējdarbības noslieksmes viņš joprojām nevarēja, tāpēc Bleidels apkārt "Rīgas manufaktūrai" organizēja apmēram 30 firmu, kuras reģistrēja uz savu radinieku un citu personu vārda. Jeb, precīzāk sakot, šīs firmas radās ap viņu, jo Bleidels bija ietekmīgs ierēdnis valsts uzņēmumā un ar viņu vienmēr varēja sarunāt. (..) Nav grūti nojaust, ka, faktiski visu "Rīgas manu​faktūras" apgrozāmo kapitāla aizpludinot caur savu Austrijas firmu, Bleidels mākslīgi noveda fabriku līdz bankrotam. (..) Šajā pašā laikā Andrejs Bleidels, vēloties piesist pie rokām visu apvienību "Rīgas manufaktūra", sāka atbrīvoties no jau esošajiem kompanjoniem un pat tiem, kuri potenciāli varēja iegribēt kļūt par viņa partneri biznesā (tajā laikā — valsts uzņēmuma darbiniekiem). Vieniem viņš iegrieza rājienus, citus vienkārši atlaida sakarā ar štatu samazināšanu, un, lai kā ari nebūtu, līgumus par fabrikas iekārtu nomu noslēdza tikai vifla firmas. Visas pārējās netika pielaistas pat tuvumā."

Līdzīgā garā iespējams izteikties vai par katru Latvijas miljonāru saraksta dalībnieku: pat gadījumā, ja cilvēks dīvainā kārtā nav piedalījies kaut jel kāda valsts vai pašvaldības īpašuma (ieskaitot zemi vai dzīvokli) privatizācijā, viņa biogrāfijā noteikti vajadzības gadījumā varēs atrast kādu apšaubāmu darījumu vai aizvainotu partneri, — un aizdomām ar to jau pietiek. Pat par ekspremjeru Māri Gaili, kurš par miljonāru sešos gados kļūst salīdzinoši izcili caurspīdīgi un skaidri, sākotnēji pateicoties spējai Ķīpsalā saskatīt neviena cita neiekārotus un aizaugušus, bet pašlaik izcili vērtīgus zemes gabalus, dzird runājam — gan jau te jūtamas bijušā amata un, kazi, arī Ventspils naudas atskaņas. Faktiski situāciju glābj tikai tas, ka jau 2004. gadā Latvijas miljonāru sarakstā pirmoreiz parādās ļaudis, kurus līdzīgā veidā apvainot nelikumīgā vai vismaz neētiskā miljonāru statusa iegūšanā ir gandrīz neiespējami. Un tie ir zemnieki.

Jā, pašlaik Latvijas miljonāru sarakstā ir jau vairāku zemnieku saimniecību īpašnieki, un viens no viņiem ir Valters Bruss — lauksaimnieks "ar vārdu", kurš, aicināts sniegt plašākus paskaidrojumus par šo tēmu, atbild, ka viņam vispirms jāaprunājas ar ģimeni, jo tas neesot tikai viņa, bet gan visas ģimenes kopīgs bizness. Taču pēc sarunas ar ģimeni viņš ir ar mieru atbildēt uz jautājumiem, vien noprasa — cik laika šis process prasīs.

- Kā jūtaties, kad jūsu vārds iekļauts Latvijas miljonāru sarakstā?

- Miljonārs — tas ir tāds abstrakts nosaukums. No tā jau nevienam naudas nekļūst ne vairāk, ne mazāk. Tas, ka kādam pieder īpašums, kas vērtējams attiecīgā naudas izteiksmē, tas, ka saimniecībā, tās attīstībā ir desmit gadus guldīts iekšā un ka tās pārdošanas vērtība sen jau pārsniedz to miljonu, — tas jau

arī ir skaidrs. Un es tā neva​rētu teikt, ka ar šo naudas vērtējumu kaut kas būtu izmainījies.

- Nav savairojies vairāk radu un draugu?

- Nē, mēs tā vairāk pasmejamies par šo lietu. Lai arī lielākajai cilvēku daļai vārds "miljonārs" nozīmē to, ka ir pilnas kabatas ar naudu, no tā jau nekas nemainās. Ne tev kļūst no tā vairāk naudas, ne draugu.

- Nerodas daudz draugu, kuri saka — aizdod?

Tas būtu tas nevēlamākais process, bet es neizslēdzu, ka cilvēku uztvere ir tāda: ja reiz tev pieder kaut kas, ko vērtē ar zināmu naudas summu, tas nozīmē arī to, ka tev kabatas ir pilnas ar naudu un tev ir visiem ko aizdot. Būtībā situācija ir pat otrāda: jo tev vairāk kas pieder, jo tev varbūt ir mazāk brīvas naudas, jo visa nauda ir investēta uzņēmumā. Tāpēc jau tas arī ir tik vērts!

- Latvijā ir tāds stereotipizēts zemnieka tēls — nabadziņš, ku​ram valsts neko nedod, kurš visu laiku lūdz, lai palielina subsīdijas, aizsargā vietējo tirgu. Ja kāds var nopelnīt, tad tie ir baņķieri, naftinieki, varbūt ar mežu izciršanu, bet ar lauksaimniecību jau nu ne. Un te nu, lūk, reāli cilvēki, kas izveido miljonu vērtu saimniecību.

Jā, tas ir iespējams! Mēs no paša sākuma jau to proponējām, ka lauksaimniecība nav kaut kas ārpus tradicionālās saimniekošanas, ekonomikas kā tādas. Tā ir tāda pati tautsaimniecības nozare kā pārējās. Un tie saimnieki, kuriem ir pietiekamas zināšanas, pietiekama izveicība, uzņēmība un spēja riskēt, patiesībā ir tādu vidēju uzņēmumu vadītāji, no kuriem tiek prasītas ļoti daudzas un dažādas kvalitātes. Nepietiek tikai ar to procesu vadīšanu, kas ir augkopība vai lopkopība. Ir jāpārzina gan finanšu vadība, gan bankas lietas, gan menedžments. Un tad, ja visas šis kvalitātes cilvēkam piemīt vai arī viņš laika gaitā tās ir attīstījis, veidojas šādas saimniecības. Un tādu Latvijā nav mazums.

- Cik tādu varētu būt?

- Es rēķinu, ka saimniecība, kuras lielums ir 1000 ha, agrāk vai vēlāk nonāks pie šāda stāvokļa, kad pašu kapitāls būs šo miljonu latu vērts, jo tas tā apmēram ir, ka 1000 latu uz hektāru ir ieguldījums saimniecībā, lai tā varētu produktīvi strādāt, bez citu palīdzības un samazinot riskus līdz minimumam.

- Vai jūs tā izlēmāt, ka jāveido ir liela saimniecība, jeb ari tas tā sanāca pats no sevis?

- Principā tā ir mūsu ģimenes saimniecība, tur strādā abi mani vecāki, es tur strādāju, un tā tiek veidota kā ģimenes uzņēmums. Sākums bija 18 ha, un, tā kā mēs ģimenē visi esam pēc profesijas agronomi un mans tēvs garus gadus strādāja par galveno agronomu saimniecībā "Tērvete", protams, nebija loģiski palikt pie tiem 18 ha, ja ir strādāts ar 3000 ha. Tā pamazām šī saimniecība sāka attīstīties, pamazām, pamazām, un nu jau no 1993. gada līdz šim, kad ir jau tie 1000 ha, šī attīstība ir notikusi.

Es nevaru teikt, ka kaut kad būtu nosprausts kaut kāds mērķis, cik to hektāru saimniecībā būs, un ka mēs būtu mērķtiecīgi uz to gājuši. Tas vairāk veidojies stihiski. Ja ir kāds, kas piedāvā savu zemi iznomāt, mēs parasti arī izmantojam šo piedāvājumu. Un atkarībā no tā, cik daudz bija šo piedāvājumu, saimniecība gadu no gada attīstījās un auga. Protams, ka līdzi šai zemes platībai bija vajadzīgs arī viss, ar ko strādāt, — tika būvētas kaltes un noliktavas, pirkti traktori, kombaini.

- Klausoties jūsos, šķiet, ka jums nav ne salnu, ne sliktu ražu, ne sliktu graudu iepirkuma cenu, — jūs tikai paplašināties un paplašināties.

- Nu, laika apstākļi visā Latvijā ir vienādi, un šis bija ļoti smags gads, laikam smagākais pēdējo 10 gadu laikā, mūsu saimniecībā, ražas novākšanā. Bet ko tu padarīsi? Lauksaimniecība ir tas bizness, kur tu diemžēl nevari visus procesus regulēt, un konkrēti — laika apstākļus. Tas rada lielu nervozitāti, spriedzi šajā procesā, bet es teiktu tā: vajag tam pieiet filozofiski — ja tu nevari ietekmēt, tad teorētiski nebūtu vērts par to uztraukties. Ne jau vienmēr un visiem tas sanāk. Bet jāmeklē ir iespējas, kā kompensēt šos gadus, kad tie ieņēmumi nav tik lieli, kā vēlētos. Jāmēģina saimniecība veidot tāda, jānodarbojas ar tādām kultūrām, lai produktam pievienotu lielāku vērtību. Mēs no pašiem sākumiem nodarbojamies ar sēklaudzēšanu un realizāciju. Tas kopā ar cukurbiešu audzēšanu, rapšu audzēšanu dod to iespēju bez lieliem stresiem, saspīlējumiem pārdzīvot tos gadus, kad ieņēmumi nav tik lieli kā plānots. Tas ļauj ari

gadu no gada attīstīties un veidot saimniecību lielāku.

- Ko jūs audzējat bez cukurbietēm un rapša?

- Mēs audzējam kviešus, un no tiem daļu realizējam pārtikai, lopbarībai, bet no daļas gatavojam sēklu. Tā ir augkopības tipa saim​niecība, tur nav lopu. Tas ir tas, ko mēs vislabāk pārzinām.

- Kura no kultūrām ir visienesīgākā?

- To tā grūti pateikt, jo atkarībā no tirgus konjunktūras ienesīgums var svārstīties. Protams, cukurbietes ir ienesīgas, lai arī vienam otram Latvijā tās ļoti nepatīk, jo radīti nevajadzīgi izdevumi patērētājiem uz cukuru. Tomēr jāsaka, ka tā ir kultūra, kas Zemgalē dod diezgan labus ieņēmumus — ne jau tikai lauksaimniekiem vien. Ap to veidojas liels tīkls — gan ķimikālijas, gan minerālmēsli, gan transporta pakalpojumi, gan fabrikas pārstrāde. Bet, ja tā jāsalīdzina, tad visas lietas dod peļņu saimniecībai, citādāk nebūtu jēgas ar to nodarboties. Ja man jāsarindo, tad — cukurbietes, rapsis, graudi.

- Šīs trīs kultūras cita citu kompensē? Ja vienā neiet, tad citā iet?

- Jā, protams, no jebkura biznesa viedokļa ir labāk riskus sadalīt. Ja būtu vēl kāda izdevīga kultūra, varbūt arī ar ceturto vai piekto darbotos, bet pašlaik ir šīs te trīs, un var teikt, ka tās daļēji papildina un kompensē cita citu.

- Kāpēc zemnieki, kuri dara tieši to pašu, kliedz, ka viņiem ir grūti, ka viņi bankrotē, ka viņiem vajag lielākas subsīdijas? Kur viņi kļūdās?

- Kā jau es teicu, par subsīdijām — tas nav tik vienkārši. Es nebūt neesmu subsīdiju noliedzējs.

Jebkurā gadījumā ir laika apstākļu risks, kas ir ļoti liels, un es, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka mēs nebūtu tik tālu tikuši, ja nebūtu šī valsts atbalsta. Bet vairāk es vērtēju šo atbalstu investīciju ieguldīšanā.

Bet kāpēc nesanāk? Nav taču visi cilvēki vienādi, un nevar gribēt, lai visiem sanāk. Ir mazi veikaliņi, kur īpašnieks kaujas ar to, lai tur prece būtu, lai kaut kāda naudiņa viņam būtu, bet ir "Rimi" vai "VP Market", un tāpat ir ar lauksaimniecību. Ja mēs tā globāli, tad nevar jau gribēt, lai visiem ietu vienādi. Senāk bija kolhozi, kur strādāja speciālisti, vidējā posma speciālisti, traktoristi un visi pārējie. Tad šīs saimniecības izjuka, un visi kļuva par zemniekiem. Ar dažādu zināšanu bāzi, ar dažādu pieredzes bāzi, — cits visu mūžu bij tikai aris zemi, cits bija tos pro​cesus vadījis, un viņi abi tagad ir zemnieki.

- Tad veiksmes pamatā bija jūsu tēva kompetence?

- Tā bija faktiski visu mūsu pieredze, jo, kad veidojās pēdējā saimniecība, es jau arī biju 3 gadus nostrādājis "Tērvetē". Un tā bija visu mūsu kompetence — tēvam varbūt vairāk tajās praktiskajās lietās, man varbūt jaunajā sistēmā, kas veidojās, tā uzdrīkstēšanās kaut ko darīt vairāk, nekā likās vajadzīgs un iespējams tajā konkrētajā brīdī. Un tas viss kopā veido to, cik tālu mēs esam tikuši.

- Vai jums ir palīdzējušas kādas pazīšanās ar politiķiem vai Zemkopības ministrijā?

- Nē, to es varu droši teikt, ka ne, jo ne politiķi, ne ministrija neko šeit nevar palīdzēt. Jā, mēs esam pēdējos gados vairāk vai mazāk ietekmējuši lauksaimniecības politikas procesus, bet nevis ejot un prasot kaut ko sev, bet caur sabiedriskajām organizācijām lobējot kopējos procesus, kas mums liekas nepareizi vai neizdevīgi. Es esmu skeptisks, ka kāds ar kādu pazīšanos var kaut ko sasniegt tādā nozarē kā lauksaimniecībā. To pierāda daļa tā saucamo Breša zemnieku. Toreiz bija ļoti liels valsts atbalsts šiem pirmajiem zemniekiem — gan kredītu jomā, gan citās jomās, bet, ja mēs paskatāmies, kur viņi ir tagad, tad ir saglabājusies viena neliela daļa, un tie ir tie, kam arī bija pietiekami daudz zināšanu, uzņēmības un apņēmības. Jo bez tā šajā biznesā nevar iztikt.

Es gribētu mazliet kliedēt to mītu par lielām saimniecībām, ka tās ir atsevišķas lietas, atsevišķas vietas un atsevišķi izņēmumi, — tā ir reālā lauksaimniecība, tas ir tas, uz ko tā bāzējas. Tā bāzējas uz saimniekiem, sākot ar 100 vai 200 ha un beidzot ar 3000 ha, kādi man ar ir pazīstami, un tie veido šo lauksaimniecību. Bet tas, kas sabiedrības apziņā tiek uzskatīts par lauksaimniecību, diemžēl ir lauku bezdarba problēmas. Cilvēki, kuriem laukos nav darba, kuriem ir padsmit hektāri, — protams, ka viņi nevar ar tādu platību uzturēt sevi un savu ģimeni un kaut kā pienācīgi eksistēt.

Bet kopumā Latvijas sabiedrība ir vairāk koncentrējusies uz to, ka lauksaimniecība Latvijā ir šāda,

kaut gan, ja pilsētnieki zinātu, kā lauksaimnieki strādā, ar ko viņi strādā, kā šie procesi tiek organizēti un vadīti, tad viņu domas krasi mainītos. Mēs strādājam ar tehniku, kas ir laba mersedesa cenā un dārgāka, un darbi tiek organizēti diennakti, kad ir vajadzība, tiek strādāts vairākās maiņās, bet tajā pat laikā produktīvi, darbs ir organizēts un sakārtots. Tas ir riktīgs uzņēmums, katra šī saimniecība. Tas nav tā, ka laukos kaut ko ar dakšu bišku pačakarējas un tā ir lauksaimniecība.

- Cik daudz jums ir strādnieku?

- Nu, tādā visas sezonas griezumā mums ir pieci traktoristi un vēl divi strādnieki, kuri strādā cauru gadu, bez ģimenes locekļiem, kas arī ir nodarbināti saimniecībā. Un pa vasaras sezonu vēl divi tiek pieņemti klāt.

- Un viss?

- Un viss.

- Un visas bietes izravējat un izkaplējat paši?

- Tas ir tipisks pilsētas stereotips. Bietes sen vairs ar rokām nekaplē, ar rokām neviens nevāc, lakstus negriež, — to visu, bietes miglojot vai ar kombainu novācot, paveic viens vai divi cilvēki, kuri šīs tūkstoš tonnas, strādājot maiņās dienu un nakti, vāc un novāc. Bet tas prasa ieguldījumus, un tāpēc šī saimniecība ir miljons vērta, ka tehnika maksā ļoti dārgu naudu. Bet viņa ir ražīga, un šie desmit cilvēki var tikt galā ar šādu saimniecību.

- Un cik ir vidējā alga jūsu traktoristiem?

- Tā par algām es negribētu runāt. Nav ne simt, ne piecsimt, — tā kaut kur ap vidu. Alga īstenībā ir sāpīgs process, jo es skaidri apzinos, ka algām ir jābūt lielākām, bet jāņem vērā pašreizējais dzīves dārdzības kāpums. Protams, par to darbu, ko dara traktoristi laukos, es uzskatu, ka tā alga vēl ir par mazu.

Bet tas ir process, kas ir jāsabalansē, šie te ieņēmumi un izdevumi. Bet katrā gadījumā es domāju, ka algas kāps, tas neattiecas tikai uz lauksaimniecību.

- Jūs esat gatavs maksāt lielākas algas?

Tas ir nenovēršams process, jo tas, kas mums pirms gada, diviem likās pilnīgi neiespējami, šodien ir realitāte, un tāpat būs ar algām. Tāpat ir ar zemes cenām, ar visu.

- Jūs pats arī mākat ar šiem modernajiem traktoriem strādāt?

- Daļēji. Es uz visiem neprotu, — to es varu pateikt.

- Kas tad zemnieku saimniecībā ietilpst jūsu pienākumos?

- Šī te saimniecība nav mans vienīgais bizness. Man vēl pieder firma, kas tirgo lauksaimniecības kultūru sēklas Latvijā. Sadarbība ir ar Vācijas selekcijas firmu. Esmu aizņemts tur— un diezgan lielu daļu. Ražošanas un darba procesus saimniecībā joprojām vada tēvs. Sezonā, kad iet kulšana, mēs abi darām, jo tad ir tā, ka tā menedžēšana ir tik saspringta, tik daudz darbi vienā dienā jāizdara, ka vienam to ir grūti izdarīt. Mierīgākā periodā, pa ziemu vai vasarā, mans galvenais uzdevums ir izejvielu sagāde, produkcijas realizācija, projekti vai dokumentācija, kas saistīta ar projektiem, subsīdijām. Un stratēģiskā virzība. Nenoliedzami, ka tikai šādā veidā, kad tēvs vada tiešos darba procesus, es varu darīt to, ko es pašlaik daru.

- Un māte arī iesaistās?

Jā, protams, ir jau grūti stāvēt blakus un neko nedarīt. Viņa ar sēklaudzēšanas jautājumiem nodarbojas — ar paraugu, sertifikācijas lietām. Un mana sieva veic grāmatvedību saimniecībai. Bērni gan vēl ir tāda vecuma, ka nenodarbojas ar lauksaimniecību — jaunākajam ir trīs gadi, un vecākajiem, kas ir no pirmās laulības, tiem ir 16 un 15.

- Kā tas ir, kad visa ģimene strādā? Parasti saka, ka nevajag strādāt vienā uzņēmumā ar sievu.

- Es neteikšu, ka tas ir vienkārši, un ir šajā teicienā zināma racionālisma dzirksts. Ja mēs runājam par tēvu, viņš vada ikdienas procesu, mēs bieži un nemitīgi apspriežamies par daudz un dažādām lietām, bet es apzinos, ka viņš to vada un šajā lietā, kur ko darīt, braukt uz turieni vai turieni, — tas ir viņa galavārds. Mēs to izrunājam, kā būtu labāk, kā mēs viens vai otrs domājam, bet, ja viņš domā, ka tā ir

labāk, tad tā arī jādara. Kas atteicas uz sievu, tad es nemēģinu tur īpaši iedziļināties, tai grāmatvedības sistēmā, un tas nerada nekādas problēmas. Tur vajag izpratni par šīm lietām, lai būtu vienkārši vai viegli strādāt kopā.

- Jums ir zināms, cik daudz līdzekļus jūs esat saņēmis sub​sīdijās no valsts?

Jāsaka tā, ka kopā es neesmu saskaitījis. Gada griezumā es zinu, ka 2003. gadā bija kādi 16 tūkstoši latu.

2004. gadā sanāk krietni vairāk, ja mēs rēķinām šo Eiropas atbalstu tiešajos maksājumos, — tas ir tuvu 50 vai 60 latu par hektāru. Ja šeit ir 1000 ha, tad tie būs 50 tūkstoši. Tas izklausās, protams, daudz, un tas ari nav maz, — to es tā arī apzinos. Katra nauda, kas nāk no valsts vai Eiropas, — tas ir ļoti liels un labs atbalsts. Skaidrības labad gan jāsaka, ka 2004. gada subsīdiju naudu labākajā gadījumā mēs saņemsim 2005. gada sākumā, tāpēc šis 2004. gads īstenībā ir tukšais gads. Bet, protams, neviens jau neredz vai negrib redzēt to, kas ir nodokļos nomaksāts. Un tā nav maza summa. Pie šī atbalsta, kas ir no valsts, mēs nodokļos samaksājām ievērojami vairāk nekā saņēmām subsīdijās.

Iepriekšējos gados mēs realizējām arī trīs SAPARD projektus — divi bija investīcijas uzņēmumā tehnikas veidā, infrastruktūras uzlabošana, iekšējo ceļu sakārtošana un tādas lietas. Un šogad realizējām arī vienu struktūrfonda projektu, kas bija tehnikas modernizācija. Un pusi pēc šī projekta noteikumiem mēs saņemam atpakaļ kā Eiro​pas naudu. Pēdējais projekts, nozīmē, ka būs 70 tūkstoši atpakaļ.

- Bez valsts un Eiropas naudas jums izdotos izveidot tik lielu saimniecību?

- Uz doto momentu es domāju, ka ne, es zinu, ka ne, jo var jau būt, ka saimniecība būtu tikpat liela, bet noteikti nebūtu tik efektīva kā tagad. Un es negribu teikt, ka mums ir kaut kāds noslēgts cikls, ka viss ir beidzies. Nepieciešamību ir ļoti daudz, un tās ir katru gadu, jo tehnikai ir tā problēma, ka viņa noveco, ik pa 5 līdz 8 gadi ir tas cikls, kad ir jāmaina tehnika. Tā kā investīcijas ir jāiegulda saimniecībā nemitīgi, bet šo atbalstu es vērtēju ļoti augstu, jo bez tā ne jau tikai mana saimniecība, bet vispār lauksaimniecība būtu citur, nekā viņa ir.

- Un, ja es kā stereotipizēts pilsētnieks teiktu, ka jūs ar valsts un Eiropas subsīdijām esat kļuvis par miljonāru, tad kāpēc mums par šiem līdzekļiem ir jārada miljonāri?

- Jā, šāds stereotips ir dzīvāks par dzīvu Latvijā. Es gribu teikt, ka šī nav tikai Latvijas problēma, Latvijas lauksaimniecības problēma, tā ir vispār Eiropas lauksaimniecības problēma: subsīdijas jau sākotnēji un vēl joprojām tiek dotas tikai ar vienu apsvērumu — lai būtu lētāka pārtika patērētājām. Jo tikai tādā veidā var noturēt šīs produkcijas lētumu, lai tā būtu konkurētspējīga ar pasaules pārtikas krājumiem.

Un šādā veidā, protams, mēs varam aizdomāties līdz idejai — kam mums tas vispār? Atvedīsim pārtiku no citām valstīm, kur ir lētāk, piemēram, cukuru no Austrālijas vai Indonēzijas — un šajā brīdi nez kāpēc visiem ir pilnīgi nospļauties uz to, kādi tur ir higiēniskie apstākļi, sanitārās normas, kādi tur ir darba līgumi, kādi bērni tur strādā pie šo cukurniedru novākšanas. Tas absolūti vairs nav svarīgi, šeit dominē viens faktors — cena. Ja tā izlems kopējā Eiropas lauksaimniecība, tad jā, tā arī droši vien arī notiksies. Es nedomāju, ka tie, kas tagad ir aktīvi attīstījuši saimniecības, neatradis sev citu nodarbošanos Latvijā.

- Un ar ko jūs nodarbotos?

- Nekur tālu jau es no lauksaimniecības neaizietu, es neko citu tik labi nemāku, bet gan jau kaut ko izdomātu. Bet bez šī atbalsta, es domāju, ka produkcija vienkārši nevar izturēt konkurenci.

Bet tā varbūt nav atbilde uz to jautājumu, kuru jūs uzdevāt. Sabiedrības noskaņojums ir — pabalstīsim mazos zemniekus un nedosim lielajiem. Vai tas būs racionālāk? Jo, kā jau es teicu, miljonu vērta saimniecība nenozīmē, ka šiem cilvēkiem ir miljons kabatā. Šis stereotips ir vismaldīgākais, kas vien var būt, jo blakus šai saimniecības vērtībai ir gan kredītsaistības, kuras ir jāsedz, gan dažādi citādi visādi apgrūtinājumi, un es, liekot roku uz sirds, zinu saimniekus, kuriem ir tūkstoš hektāri, bet kuriem ik pa laikam, zvanot uz viņu mobilo telefonu, pasaka, ka numurs uz laiku ir slēgts. Jo viņiem makā nav

naudas, ar ko nomaksāt šo rēķinu! Un tā ir realitāte, ja mēs gribam vērtēt lauksaimniecību, tad to nevar darīt pēc saimniecības vērtības.

- Jūs sevi uzskatāt par turīgu cilvēku?

- Nē, es definētu kā pārtikušu, — viss ir relatīvi šajā pasaulē. Es nebraucu ar 600. mersedesu, un man nav mājas Floridā. Es braucu ar Citroen C5. Bet zināmu dzīves kvalitāti, kāda mani pašreiz ap​mierina, es varu nodrošināt.

- Prese raksta par miljonāriem — kur tie atpūšas, pie kādām jūrām. Kur atpūšaties, izklaidējaties jūs?

- Mēs ar ģimeni šur tur braucam. Kad ir iespēja un gribēšana, cilvēki brauc atpūsties. Gan uz dažādām Eiropas pilsētām, gan arī uz siltākām vietām. Protams, ka nauda ir jāplāno un ir jāatrod, nav jau tā, ka pagrāb kabatā un nauda tur vienmēr ir. Bet to var atļauties. Jā, tā ir to saimnieku realitāte, — es gribētu tā teikt.

Pēdējā laikā dzirdams, ka ļaudis, kuri sapelnījuši ievērojamus līdzekļus, grasās pievērsties lauksaimniecībai. Kā jūs domājat — vai šiem jaunbagātniekiem, kuri pievēršas lauk​saimniecībai, tur ir ko darīt?

- Nu, štruntu, nu kas tad tie par lauksaimniekiem, tur taču ir pavisam citas viņu biznesa intereses, brīvo līdzekļu izvietošana ar spekulatīviem nodomiem. Tur ar lauksaimniecību maz sakara.

Es labi izprotu šī te biznesa struktūru un jēgu un saprotu, ka tur var ļoti labi nopelnīt. Ja to sāka pirms kāda gada, tur bija ļoti lielas peļņas uz spekulatīviem darījumiem ar zemi. Bet to var darīt cilvēki, kuriem ir ļoti lieli brīvie līdzekļi. Lauksaimniekiem brīvo līdzekļu nav,— to es gribētu uzreiz pateikt.

Lauksaimniekiem visi brīvie lī​dzekļi ir ieguldīti savā saimniecībā.

- Kas liedz jums pirkt, pārdot un spekulēt ar zemi?

- Es to neprotu tik labi kā varbūt vadīt šo saimniecību! Man nav pieredzes finanšu vadīšanā vai darījumos ar nekustamo īpašumu. Pārdodot saimniecību un uzsākot kaut kādu citu riskantu biznesu, nav izslēgta varbūtība, ka čiks no tā sanāk un beigās nav ne saimniecības ne naudas. Lai to dara cilvēki, kuriem tur ir pieredze. Katram ir jādara tas, ko viņš prot! Šī bija lielākā lauksaimniecības kļūda 90. gadu sākumā, kad visi, kas tikai vēlējās vai bija apstākļu spiesti, kļuva par zemniekiem, vienalga, vai viņiem tas patika vai ne, vai viņi to prata vai ne. Tāpēc šī kontrastainā lauksaimniecība mums Latvijā pastāv. Un realitāte ir tāda, ka šie kontrasti kļūst arvien lielāki. Starp piemājas saimniecībām jeb slēpto bezdarbu, kā es to uzskatu, un starp ražotājiem lauksaimniekiem, kas ar to nodarbojas kā ar biznesu.

- Kāda ir perspektīva šiem slēptajiem bezdarbniekiem?

- Es esmu pārliecināts, ka vajag mazpilsētu centros attīstīt kaut kādu ražošanu, kur varētu strādāt cilvēki no tuvākajiem laukiem, 20 līdz 30 kilometru rādiusā. Bet šos cilvēkus, kuri 10 gadus ir nodzīvojuši pa māju, nekad vairs neizvilks uz algotu darbu pilsētā. Viņu dzīves ritms ir tāds, ka viņi to vairs nevar. Lai arī tur būtu alga 200, 300, 400 lati mēnesī, es esmu pārliecināts, ka ļoti liela daļa izvēlētos palikt mājās un varbūt mocīties ar tām pašām problēmām, kas ir pašlaik, nevis no rīta celties septiņos, doties uz darbu un sešos atgriezties. Bet runa ir par iespēju jaunajai paaudzei izvēlēties šo alternatīvu. Protams, ka to var nodrošināt tikai rūpnieciskā ražošana. Jo lauksaimniecība modernizējas un darba vietu skaits uz hektāru tikai samazinās.

- Kā jums pašam veidojas dienas ritums?

- Tas ir ļoti dažādi, bet tādā standarta variantā faktiski ap pusastoņiem sākas darbi saimniecībā.

Ziemas periodā un nesezonas laikā sākas vēlāk, no 9 līdz 5, ievērojot visu darba likumdošanu. Bet, kad ir sezona, jākuļ labība, tad darbi tiek darīti, kamēr to var darīt, un tad bieži ir līdz 11 vakarā. Ja ir tādi darbi, kas ir diennakti, tad tie ir organizēti maiņās. Darbs ir saspringts, jāteic kā ir.

- Kas jums dod lielākus ģimenes ienākumus — saimniecība vai sēklu bizness?

Ikmēneša algu es maksāju sev tikai šajā firmā, bet kopējos ieņēmumus varētu salīdzināt līdzvērtīgi.

- Sievai, tēvam arī ir alga?

- Jā, visiem, visiem ir alga. Šajā izpratnē kopš 1993. gada ir pilnīgi izmainījusies attieksme no visām pusēm par to, kas ir zemnieka saimniecība. Tad tas veidojās kā individuāls ģimenes uzņēmums, tad nodokļus nevajadzēja maksāt, bija pavisam savādāk. Pēdējos gadus tas jau ir parasts, normāls uzņēmums, kur visi cilvēki nāk uz darbu, strādā, tai skaitā īpašnieki, saņem algu, maksā sociālos un citus nodokļus likuma ietvaros. Reizēm tas šķiet mazliet dīvaini, bet tā ir realitāte. Slēdz līgumus pats ar sevi par kaut kādām lietām.

- Tiek apgalvots, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas lauksaimniecība tiks pilnībā sagrauta.

Vai jūs varēsiet savu saim​niecību attīstīt arī ES? Tāds mīts laikam vairāk tika uzkurināts uz mazo saimniecību bāzes, jo tā Latvijas lauksaimniecība, kuru es pārstāvu, izskatās ļoti labi. Jo mums ir lielas saimniecības, lieli ražošanas apjomi, līdz ar to iespējama zemāka pašizmaksa. Mums ir salīdzinoši jauna tehnika šajās saimniecībās, moderna tehnika, neredzu nekādu problēmu, lai mēs nevarētu konkurēt. Protams, vecā Eiropa arī saprot šo te lietu, vienīgais, ko viņi varēja, ir — diferencēt atbalsta lielumu dažādām valstīm, līdz ar to Vācijā vai Francijā zemnieks par tādu pašu graudu hektāru, neskatoties, uz to, ka labāku laika apstākļu dēļ viņš jau tāpat iegūst 2 līdz 4 tonnas lielāku ražu, saņem ievērojami lielāku atbalstu no Eiropas savienības. Tās tādas viņu viltībiņas, ko viņi izdarīja.

Bet man nav bail no Eiropas šajā kontekstā, ka viņi varētu sagraut mūsu lauksaimniecību. Vairāk tas ir globalizācijas procesa ietekmē: ja PTO kaut kādā sarunu raundā pilnībā liberalizētu Eiropas lauksaimniecību, atvērtu visus cukura tirgus, atvērtu visus pārējos aizsardzības likumus, kas ir pret trešajām valstīm, tad es domāju, ka lauksaimniecība visā Eiropā nonāks smagā situācijā. Bet Latvija jau nu nebūs pirmā, kas izputēs, jo, zinot mūsu cilvēku spēju pielāgoties apstākļiem un rast izeju ari bezcerīgās situācijās, es domāju, ka mēs vēl ilgi vilksim.

- Bet vai ir kādreiz bijusi sajūta, ka — viss, jāmet šim rūpalam miers, nav ko te?

- Jā, ir, un sevišķi — ne tikai man vienam — tas izpaudās 2004. gada rudenī. Kā nevienu gadu. Ne tik daudz tas subsīdiju lielums vai naudas lielums to visu izraisa, bet šī te bezpalīdzība, kas valda šajā biznesā. Man jāatgriežas atkal pie laika apstākļiem, jo situācija, kas var izveidoties rudeņos, var būt traģiska. Visu tu esi atdevis šim te gadam, lai rudenī būtu tas, ko tu esi centies panākt. Bet rudenī līst lietus. Līst nedēļu, divas, trīs, četras, katru dienu līst, un visi ieguldījumi iet postā. Un tad tādos brīžos rodas domas — jāmet viss pie malas. Bet, protams, tas nebūtu jāvērtē nopietni, tie ir mirkļa uzliesmojumi.

- Vēl ir stereotips, ka labu izglītību var iegūt prestižās Rīgas skolās, ka jūs esat par tālu, lai vadātu bērnus uz Rīgas skolām.

- Tas ir tiešām tāds stereotips, ko daudzi joprojām uztur dzīvu. Es personīgi neesmu šī stereotipa atbalstītājs, man liekas, ka tam nav īsta seguma. Mums ir Dobeles Valsts ģimnāzija, kas ir viena no labākajām starp ģimnāzijām Latvijā, tur ir lieliski skolotāji, daļa tie paši, kas man bija savā laikā. Tas nozīmē, ka arī attālāk no Rīgas var iegūt labu izglītību. Man liekas, ka Rīgas skolu vide ir mazliet savādāka nekā lauku skolu vide, tā tas ir noteikti, un es nezinu, kur cilvēks veidojas par labāku personību vai par labāku cilvēku. Jā, Rīgā droši vien bērnā jau no mazām dienām iedzen šo te konkurences sindromu un tu varbūt būsi labākais savā darbā, savā dzīvē, bet laukos mazpilsētās ir citas kvalitātes, kas bērnā veidojās, un grūti pateikt, kas dzīvē vairāk noder. Es domāju, ka labi cilvēki, veiksmīgi uzņēmēji un laimīgi cilvēki kopumā var veidoties gan pilsētas skolās, gan lauku skolās.

8. Un tālāk? Un kas tad talak?

Lai cik tas nebūtu dīvaini, pievilcīgā Irēna, latvietes un itāļu karagūstekņa pēcnācēja, pirmoreiz apprecas tikai 25 gadu vecumā, taču, kad Dānijā viņai roku un sirdi piedāvā dāņu kuģu magnāts, pirmais vīrs — pār mēru dzīvi baudošais kādas Rīgas sporta skolas direktors — paliek zaudētājos. 1984. gadā Irēna otrreiz iziet pie vīra, bet ari šī laulība neizrādās ilgstoša — tā kā vīrs neļauj strādāt, divus gadus vēlāk seko šķiršanās. Taču izrādās, ka jau pēc dažiem mēnešiem beigsies Irēnas uzturēšanās atļauja, — uz padomju dzimteni atpakaļ negribas, un joprojām jaunā un skaistā sieviete gluži lietišķi pieņem vīra kompanjona bildinājumu. Tomēr arī šī laulība ilgst tikai pusotru gadu. Bet tad Irēna sastop nosvērto somu Esko Pulkinenu un pēc precībām pieņem viņa uzvārdu, ar kuru tad, neraugoties uz jaunu romantisku aizraušanos, dzīvo jau divus gadu desmitus.

Ar to visu Irēna Pulkinena principiāli un būtiski atšķiras no Latvijas miljonāru saimes: uzņēmējai nav nekāda pamata un motīva līdz ar šo kori apgalvot, ka arī viņa jau sākotnēji lielā mērā pūlējusies un rāvusies ģimenes dēļ, bet tagad — vēl jo vairāk. "Ir cilvēki, kuri nopelnījuši savu pirmo miljonu, to tūlīt ari notērē — nopērk, piemēram, villu, un naudas nepaliek. Ir cilvēki, kuri visu nopelnīto tūlīt ieliek biznesā. Un ir cilvēki, kuri visu laiku pelna, bet sapņo apstāties. Es piederu tieši šādai kategorijai. Katru reizi es saku sev: "Viss, beidzu šo projektu un sāku dzīvos sava prieka pēc." Bet visu laiku rodas jaunas idejas. (..) Es jau sen nestrādāju tikai naudas dēļ. Turklāt man nav bērnu — bet ar kaut ko taču jānodarbojas," impozantā nekustamo īpašumu biznesmene stāsta laikrakstam "Subbota".

Tas gan nenozīmē, ka Latvijas vidusmēra miljonārs arī ģimenisko vērtību jomā atbilstu savam Amerikas kolēģim, kurš, kā atceramies no jau pieminētā Tomasa Stenlija pētījuma, caurmērā 28 gadus precējies ar vienu un to pašu sievieti. Protams, reti kurais Latvijas miljonārs līdzīgi Irēnai Pulkinenai vai "Admirāļu kluba" īpašniekam Jānim Dāvim laulības ostā iekuģojis četrreiz vai vismaz trīsreiz kā tas pats Jūlijs Krūmiņš, taču arī ar vienām laulībām aprobežojies tikai retais, turklāt arī baumas par miljonāru kluba biedriem var kolekcionēt desmitiem vien — sākot ar Valentīna Kokaļa arī presē aprakstītajām simpātijām uz gados nevis vienkārši jaunākām, bet ļoti ļoti jaunām jaunkundzēm un beidzot ar runām par dzīves garlaikoto Jūliju Krūmiņu, kurš pāri plūstošo enerģiju tērējot, lūkojoties pēc nepretenciozām meitenēm no ne pārāk labvēlī​gām ģimenēm.

Vēl vairāk — kā mēs redzējām no mūsu varoņu noslēgto laulības līgumu nosacījumiem un mantas sadalījuma, bieži vien, bijušajām jūtām pagaistot un mantiskajam statusam būtiski uzlabojoties, runas par laulātā drauga milzīgo nozīmi izrādās tikai patētiska reto​rika. Bieži, bet ne vienmēr. "Mūsu lietā galvenais — nejaukt ģimeni, darbu… un personisko dzīvi," žurnālistiem atklāj krāsu rūpnieks Jurijs Daņilko, kurš pats ar vienīgo sievu dzīvo jau trīs gadu desmitus. Viktors Krasovickis, kurš ar nākamo dzīvesbiedri Ņinu Kondratjevu draudzējies jau kopš astoņu gadu vecuma, arī tagad augstu novērtē viņas lomu "Pareksa" tapšanā: "Bez Ņinas man droši vien nekā nebūtu. Viņa vienmēr visu mācēja izplānot un sistematizēt.

Tēlaini runājot mēs nesamies uz priekšu, šķinām kāpostu neatskatoties, bet viņa jau rūpējas par to, lai kāposts nenokristu garām kastrolim…"

Turklāt šīs nav tikai runas vien — tā, piemēram, "Trasta komercbankas" vadītāja un lielākā akcionāra Igora Buimistera kabinetā pašlaik karājas jaunās dzīvesbiedres Jeļenas Šuņinas erotiskais foto, viņa smēķēto cigāru papīra josliņu rotā tagadējās mīļotās sievietes ģīmetne, taču baņķieris labi atminas, ka savulaik tieši pirmā sieva Marija viņu piespiedusi nodarboties ar biznesu un ka tieši ar viņas tēva palīdzību deviņdesmito gadu sākumā nopelnīta pirmā lielā nauda. Tas atspoguļojas arī nu jau šķirtā laulātā pāra 2003. gada februārī noslēgtajā laulības aktā, kurā īpaši norādīti vīra pienākumi. Un tie nedaudz sa​īsināti ir šādi: "Laulības šķiršanas gadījumā Laulātais apņemas maksāt Laulātās norādītajā norēķinu rēķinā kopīgā bērna uzturēšanai mēnesī 1500 ASV dolāru līdz pilngadības sasniegšanai, naudas līdzekļus pārskaitot vai

nododot ne vēlāk kā līdz tekošā mēneša 5. datumam. Laulātais ari apņemas veikt ikmēneša samaksu par kopīgā bērna apmācību, kā arī apmaksāt kopīgā bērna ārstēšanas izdevumus gadījumā, ja tādi rodas.

Laulības šķiršanas gadījumā viena mēneša laikā pēc tam, kad tiks šķirta laulība, Laulātais atver uz abu kopējā bērna vārda norēķinu rēķinu un ieskaita tajā kompensāciju 50 000 ASV dolāru apmērā. Laulības šķiršanas gadījumā Laulātais apņemas samaksāt Laulātās norādītajā norēķinu rēķinā 40% no kompensācijas 250 000 ASV dolāru apmērā viena mēneša laikā, bet atlikusī kompensācijas daļa 60% tiks izmaksāta viena kalendārā gada laikā…"

Un tas nav viss: "Nepieciešamības gadījumā, ja bērnam rodas sevišķas vajadzības pēc dārgas un kvalitatīvas medicīniskas palīdzības, Laulātais sniedz palīdzību un sedz saistītos izdevumus. Tāpat, ievērojot bērna garīgās un fiziskās īpatnības, gadījumā, ja nepieciešama speciāla palīdzība vai piemērojama sevišķa izglītība vai apmācība, Laulātais sniedz palīdzību un sedz izdevumus." Savukārt pašai Marijai Buimisterei paliek pašreizējā dzīves vietā esošās mēbeles, sadzīves tehnika, sadzīves priekšmeti un visa pārējā iedzīve, personiskās lietošanas mantas, kā arī pats nekustamais īpašums Jūrmalā, Bulduru prospektā. Par kustamo mantu īpaši pieminēts, ka "Laulātajam nav iebildumu un netiks celtas pretenzijas par visu mēbeļu, sadzīves priekšmetu un iedzīves priekšmetu atdošanu"…

Taču neatkarīgi no laulības stāvokļa un skaita pēc kārtas, faktiski jebkurš miljonārs jums paziņos — tas, ko viņš pašlaik dara savu īpašumu saglabāšanas un vairošanas jomā, pirmām kārtām tiek darīts bērnu labā. "Vienīgais, ko tiešām vēlos, — veselību sev un saviem tuviniekiem, kā arī, lai maniem bērniem būtu laba dzīve. Šim mērķim es strādāju. Pārējais, kad tas nepieciešams, rodas kā mana darba rezultāts," saka izdevēja Vija Kilbloka. "Es visu daru bērnu pēc, jo tas ir turpinājums. Radīt ir viens, pavisam kas cits ir arī audzināt. Nedrīkst būvēt augstas sētas un domāt, ka uz mani ārpasaules nejēdzības neattiecas. Biezas čeku grāmatiņas mūs nepasargās," atzīst baņķieris Valērijs Belokoņs. "Motīvs uzņēmuma dibināšanai — nodrošināt savus bērnus," pavisam lakoniska ir bērnu preču tirgotāja Dzintra Uibo. "Gribas, lai viņiem nebūtu jāizdzīvo tāda dzīve kā man, kad visu sāku no nulles. Strādāju par krāvēju. Naktīs cēlu mājas.

Gribētos, lai manai ģimenei būtu vieglāk," nosaka rūpnieks Vasilijs Meļņiks.

Rūpes par bērniem gan reizēm savdabīgi savijas ar to iesaistīšanu mīļotajā biznesā. Mairita Solima dēlu Sandi par savas viesnīcas "Gutenbergs" direktoru "ieliek" ar vārdiem: "Biznesā iesaistīju arī vīru, jo bija vajadzīgs cilvēks, kam es uzticos celtniecības jomā. Turklāt kāpēc lai vīrs mierīgi strādātu Zinātņu akadēmijā, kamēr es te plosos privātā biznesā. Esmu pietiekami liela egoiste! Savukārt, runājot par dēlu, domāju, ka savam bērnam uzticēsies ikviens." Vairāku Ventspils tranzītuzņēmumu padomēs tiek ievēlēti Anrijs un Līga Lembergi, dodot pamatu runām par viņiem kā tēva interešu pārstāvjiem. Līdzšinējais "Latvijas finiera" ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Juris Biķis, pats ieņemot padomes priekšsēdētāja posteni, par "troņmantnieku" nozīmē līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli un mārketinga direktoru — dēlu Uldi, vēl nosakot: "Es tiešām cenšos veicināt, lai mūsu akciju sabiedrībā strādātu ģimenes — bērni, mazbērni. Varbūt kāds to gribētu ierobežot, bet es domāju — tas ir labi. Kopā strādājot, ir augstāka atbildības sajūta."

Tomēr šajos gadījumos vismaz ir skaidri saskatāma miljonāru vēlme nodrošināt ne tikai savu pēcnācēju, bet arī otra bērna — gadiem ilgi radītā, lolotā un attīstītā biznesa — pārmantojamību un nākotni. Un izrādās, ka atšķirībā no citām valstīm, kur noteikta biznesa dinastijas ir parasta lieta, Latvijas miljonāri par to īpaši nedomā. Drīzāk izņēmumi ir Viktora Krasovicka dēls Georgijs un Leonīda Esterkina dēls Maksims, kuri vismaz daļēji strādā savu tēvu bankās, "Lietišķās informācijas dienesta" īpašnieku, Vīksnu laulātā pāra meita, kura vecākiem jau esot devusi solījumu strādāt kompānijā, kā arī izdevējas Vijas Kilblokas dēls Arnis, kurš pagaidām gan tiek turēts tikai atbildīgā par izdevniecības grāmatu klubu postenī (māte to komentē šādi: "Varbūt man vajadzētu daudz vairāk viņam stāstīt un rādīt, ko es daru, jo maz kas ar mani var notikt… Bet es par to padomāšu nedaudz vēlāk. Pēc savas dabas esmu soliste. Man ir svarīgi, ka es to visu saturu un dažādām situācijām varu rast risinājumu."). Arī Kirovs Lipmans teic, ka farmaceitisko rūpnīcu "Kalceks" iegādājies "priekš sava puikas", kurš tajā tagad ir

ekonomists un padomes loceklis.

Arī veikalnieks Raimonds Gerkens, kurš vēl tagad zūdās, ka savulaik būtu varējis vai pusi Latvijas piepildīt ar saviem veikaliem, ja nebūtu bijis "lohs" un būtu līdz galam izpratis "biznesa padarīšanas", meitu nosūta Lielbritānijā studēt biznesa vadību, lai pēc labas izglītības iegūšanas viņa jau jaunā kvalitātē pārņemtu tēva rūpalu. Evita no britu zemes atgriežas, konsultē tēva firmu tirgzinību jomā un pat piedalās viņa veikalu reklāmas klipā, tomēr… pēc laika no tirgoņa dvēseles izlaužas skaļš un publisks (kādā intervijā presei): "Ja toreiz būtu zinājis, kāda meita atbrauks, mūžam viņu nelaistu!" Un nejau tikai tāpēc, ka no tētuka dāvāta mersedesa meita atsakās par labu fordam, — izrādās, ka viņai vispār vairāk pa prātam dzīve Anglijā un lielāka radošā brīvība. Vienīgais, ko tētukam miljonāram izdodas izspiest, ir solījums,— kad viņam būs 70 vai vairāk gadu un viņš vairs nevarēs aiziet līdz ofisam, Evita tomēr varētu piekāpties un pārņemt stafeti.

Savukārt lielākā daļa miljonāru saimes pārstāvju šajā jomā šķiet apbrīnojami liberāli. "Es nedomāju, ka visa nākamā paaudze būs veiksmīgi šo uzņēmumu vadītāji, daudziem nebūs nekāda interese par lauksaimniecību, viņi vadīs kaut kādu citu biznesu. Tas, ko var iedot bērniem, tas ir iespēja iegūt izglītību kā tādu, veidot plašu redzesloku, zināšanas par daudz ko. Es vēlētos, lai bērni atrod to vietu dzīvē, kuru viņi vēlas atrast. Protams, lai viņi nedzīvotu sliktāk, nekā es to varu atļauties. Ja viņi veidos savu biznesu, ja izvēlēsies veidot citādu karjeru, tad tas ir katram pašam, kas vēlamāks. Galvenais, lai ir pašpiepildījums un tā sajūta, ka ir okei. Ja ir iekšējs diskomforts pašam, tad tas atsaucās uz visu pārējo," saka zemnieks — miljonārs Valters Bruss. Arī viņa kolēģis Gundars Sproģis par meitām rezignēti atzīst — viņam neesot pārliecības, ka viņas par savu arodu izvēlēsies tieši lauksaimniecību.

"Nauda ir liela atbildība. Cik atstāt bērniem? Tas ir ļoti grūts jautājums. Mans pienākums ir sniegt iespēju iegūt tādu izglītību, kādu viņi vēlēsies. Nekādā ziņā nespiedīšu izvēlēties finanšu jomu. Ja gribēs kļūt par mākslinieku, kas ir mazāk apmaksāta profesija, lūdzu, tā būs viņu izvēle," nosaka "Aizkraukles bankas" līdzīpašnieks Oļegs Fils. Viens no "Dzintara" vadītāja un lielākā akcionāra Iļjas Gerčikova dēliem kļuvis par farmaceitu, otrs — par ekonomistu, savukārt "Viadas" līdzīpašniece Alla Moroza jau, šķiet, pilnīgi samierinājusies ar to, ka dēls Dmitrijs tā arī paliks informātikas skolotājs parastā skolā un turpinās braukāt ar mātes uzdāvināto veco mersedesu: "Kādu laiku Dmitrijs strādāja mūsu firmā. Taču tas viņam bija diezgan liels pārbaudījums — veikt pienākumus mammas vadītā uzņēmumā, kurā nepārzini visu struktūru. Tā viņš aizgāja uz skolu, un izskatās, ka viņam tur patīk. Labi saprotu, ka finansiāli tā nav nauda, kādu var no​pelnīt biznesā, bet man gribas, lai viņš sevi atrastu arī tīri cilvēciski."

Ir atrodami ari tādi miljonāru bērni, kuri īpaši vēlas, lai pamanīti taptu tieši viņi paši — kā personības un nevis kā turīgo vecāku vai to biznesa piedevas. Tā eksbanķiera Viļņa Vītoliņa meita Karlīna par sevi dara zināmu, piedaloties realitātes šovā "Talantu fabrika", — no tēva iedzimtā aizraušanās ar fotografēšanu, kas kļuvusi par Karlīnas profesiju, tomēr nespēj pilnībā piepildīt meitenes pašapliecināšanās nepieciešamību, jo slavenību grimēšana un fotografēšana, pašai paliekot aiz kadra, nešķiet pietiekama. Tāpat par sevi plašākai publikai vēlas darīt zināmu arī eksbanķiera Arnolda Laksas dēli, kuri startējuši skaistuma konkursos: vispirms savus spēkus mistera lomā izmēģina jaunākais dēls Renārs, bet tad arī pirmdzimtais Ivars, kurš šā mērķa vārdā pat ir spiests atbrīvoties no 20 kilogramiem ķermeņa masas.

Bet vai nav tā, ka aiz liberālajiem vārdiem vismaz reizēm slēpjas miljonāru pārliecība, ka arī bērni faktiski taču ir viņu īpašums — nu, vismaz zināmā mērā? Gunāra Ķirsona meitas Evijas un grafiķes Lilijas Dineres dēla Roberta laulība neiztur "Lido" saimnieka pārliecību, ka vismaz viņa tuvumā visam ir jānotiek atbilstoši viņa gribai — nu gluži atbilstoši miljonāra deklarētajai biznesa filozofijai "mīļie, neņemiet ļaunā, bet es esmu saimnieks, un viss būs tā, kā labāk šķiet man". "Viss bija labi. Līdz brīdim, kad sapratu — jūtos kā pieņemts darbā. Kā visi Ķirsonu ģimenē — ārsti, mājkalpotājas, aukles. Viņus pieņem darbā un pēc tam atlaiž. Mani atlaida, jo biju, neērts, nepaklausīgs," laulību iziršanu ar miljonu mantinieci intervijā laikrakstam "Diena" vēl diezgan atturīgi raksturo nu jau bijušais Gunāra Ķirsona

znots. Taču, cik zināms, laulības gals ir tieši saistīts ar "Lido" saimnieka skaidru ultimātu meitai — vai nu ar mani, vai arī nekad neceri ne uz ko no visa tā, ko nodrošina miljonāra mīļotās meitas statuss. Šis ir tikai spilgtākais piemērs — bet ne vienīgais. Viesnīcas "Gutenbergs" īpašniece Mairita Solima bez lielas domāšanas izliek dzeltenajai presei visu sava dēla laulību ceremonijas gaitu un pat Čikāgā pirkto līgavas kleitu; neskaitāmi miljonāru saraksta dalībnieki ir gatavi tai pašai dzeltenajai presei ne tikai izklāstīt "pareizās" ģimenes dzīves detaļas, bet arī izrādīt savus zīdaiņus un izlielīt savas rūpes par bērnu labsajūtu — gan drēbīšu pirkumus, gan siltu zemju apmeklējumus, gan jaunu mājokļu iegādi speciāli par godu bērnu piedzimšanai; turklāt aizkustinošu ģimenes ainu publiskošanai tiek izmantoti ne tikai bērni, bet nu jau arī mazbērni — piemēram, "Spilvas" nu jau bijusī īpašniece Lolita Bemhena presei pozē uz dīvāna ar mazdēlu rokās un meitu un znotu pie sāniem, stāstot, ka pirms pāris dienām jaunie vecāki pirmo reizi uz divām stundām uzticējuši miljonārei pieskatīt mazdēlu.

Tiesa, ir miljonāri, kuri neliekuļo un komunikācijā ar jauno paaudzi izmanto īsti kapitālistiskas metodes. Stāsti par to, ka Valērija Belokoņa vecākajai meitai ar bērnu un vīru vēl pirms četriem gadiem bijis jādzīvo vienistabas dzīvoklī un vidējai meitai bērna gados bijis par naudu jāmazgā automašīna, varbūt ir tikai leģendas; tāpat arī miljonāra — Saeimas deputāta Gunta Bērziņa rīcība, pat amatpersonas deklarācijā ierakstot 10 tūkstošu dolāru aizdevumu dēlam Andrim, varbūt ir tikai viņa pārstāvētā "Jaunā laika" ētikas kodeksa striktas ievērošanas sekas. "Uzskatu, ka atstāt naudu bērniem ir noziegums. Jā, tev jādod viņiem izglītība, dzīvesvieta, bet nauda viņiem pašiem jāpelna," noskalda Jūlijs Krūmiņš, vēl piebilstot: "Savukārt man tagad ir jātērē…"

Taču jauno laiku vēsturē ir vismaz viens gadījums, kad cīniņš par miljoniem kļūst par "tēvu un dēlu" konfliktu, — un runa, lai cik tas nešķistu neticami, ir par tik mūžam tik solīdo sulu ražotāju SIA "Cido pārtikas grupa". Masu mediju informācija par šo gadījumu ir visnotaļ skopa un par patieso konflikta būtību nesniedz nekādu skaidrību: saskaņā ar to 2004. gada septembrī tiek paziņots, ka kompānija "The Danish Brewery Group" par 15,5 miljoniem eiro iegādāsies SIA "Cido pārtikas grupa", taču darījumu jau itin drīz apdraud fakts, ka, kā izrādās, 1996. gadā no uzņēmuma dalībnieku saraksta ticis izslēgts 1974. gadā dzimušais Maksims Peredistijs, kurš it kā visu šo laiku dzīvojis ASV un par savu izmešanu no īpašnieku loka neko neesot zinājis. Tagad "apceltais" līdzīpašnieks pēkšņi šo jaunumu uzzina un vēršas tiesā, kura apmierina viņa sākotnējo prasību — uzlikt arestu 15 procentiem uzņēmuma kapitāldaļu, kuras tad līdz ar to nav iespējams pārdot dāņiem.

"Cido pārtikas grupas" — tolaik vēl "Cido&Co" — lietā Uzņēmumu reģistrā gan ir atrodams arī kompānijas dalībnieku 1996. gada 18. aprīļa sēdes protokols, no kura izriet, ka klātesošais Maksims Peredistijs pats pilnīgi labprātīgi izteicis vēlmi atstāt kompāniju un pārdot savas kapitāldaļas, kuras tad arī par attiecīgi 19 400 un 9700 latu nopērk divi citi uzņēmuma līdzīpašnieki — Andrejs Ceplītis un Eduards Bargs. Vēl vairāk, pusgadu iepriekš Maksims Peredistijs Vašingtonā paraksta Latvijas vēstniecības trešā sekretāra apliecinātu pilnvaru, ar kuru viņš dod Eduardam Bargam pilnas tiesības "kārtot visāda veida ar likumu atļautus darījumus par īpašuma pārvaldīšanu un rīkošanos ar to, tai skaitā ar manu daļu firmā SIA "Cido&Co", galvot manā vārdā Latvijas Investīciju bankai par SLA "Cido8cCo" saistību izpildi, iegūt, pārdot, dāvināt, mainīt, izīrēt, iznomāt utt. manu mantu, saņemt man pienākošās naudas summas no visām personām, uzņēmumiem un iestādēm" — un tā tālāk, un tā tālāk.

Taču, ieskatoties ciešāk, izrādās, ka "izspiestais" kompānijas līdzīpašnieks ir… "Cido" ilggadējā akcionāra Eduarda Barga pirmās sievas Natālijas Barges dēls, kurš kapitāldaļas savulaik ieguvis vai nu kā dāvinājumu no tā paša Eduarda Barga (kā publiski paziņo ilggadējais uzņēmuma direktors Andrejs Ceplītis) vai vienkārši kā uzņēmīgs un vajadzīgs partneris. Ari prasību tiesā Maksima Peredistija vārdā iesniedz viņa māte. Un viņa nav vienīgā māte, kas figurē saistībā ar "Cido" īpašniekiem. īsi pirms uzņēmuma pārdošanas dāņiem izrādās, ka Eduards Bargs visas savas kapitādaļas (65% kompānijas,

tilkstots deviņi simti deviņdesmit piektā gada divdesmit

otrajā decembri Es, Maksims Peredistijs (pase XIME Nr.657872 izdota 1990.gada 13.jūnijā Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona Izpildkomitejas Iekšlietu daļa, pers.kods 010474 12753) pilnvaroju Ilduardu Bargu (pase XMB Nr .628900 izdota 1984.gada 26.novembri Rīgas pilsētas Maskavas rajona izpildkomitejas Iekšlietu daļa, persjcods 070960 10731), kārtot visāda volda ar likumu atļautus darījumus par īpašuma pārvaldīšanu un rīkošanos ar to, lai skaitā ar manu daļu firmā SIA "CIDO 4t Co" , galvot manā vārdā Latvijas Investīciju bankai par Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "CIDO k Co" saistību izpildi; iegflt, pārdot, dāvināt, mainīt, izīrēt, iznomāt utt.manu mantu; saņēmi man pienākošās naudas summas no visām personām, uzņēmumiem un iestādēm, to starpā no bankām un krājkasēm, kā ari no pasta un telegrāfa iestādēm uz dažāda veida dokumentiem un pārvedumu pamata; saņemt man pienākošos visāda veida korespondenci; veikt visas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar privatizācijas sertifikātu deklarācijas sagatavošanu un sertifikātu konta atvēršanu, kā ari rīkoties ar atvērto kontu; kārtot visas mana9 lielas visās valsts, tiesu, administratīvajās un citās iestādēs, ar visām tiesībām, kādas ar likumu piešķirtas prasītājam, atbildētājam, trešajai personai un cietušajam, to starpā ar tiesību izbeigt lietas ar mierizlīgumu, atzīt prasības un atteikties no tām pilnīgi vai daļēji, grozīt prasības priekšmetu, pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus, saņemot izpildrakstus un nodot tos piedziņai, kā ari saņemt man piespriesto naudu vai mantu, vai ari atteikties no šādas naudas vai mantas saņemšanas, manā vietā parakstīties un 6akavā ar augšminēto kārtot visas formalitātes.

Ar šo pilnvaru piešķirtās tiesības nevar nodot citām personām. šī pilnvara derīga līdz pilnvaras atsaukšanai.

Tā izkūp miljoni — 1995. gadā parakstītā pilnvara, ar kuru Maksims Peredistijs atjauj Eduardam Bargam rīkoties ar savām kompānijas "Cido&Co" kapitāldaļām. Pašlaik tās viņam būtu nodrošinājušas stabilu miljonāra statusu.)_ kuru vērtība ir gandrīz 10 miljoni latu!) uzdāvinājis kādai 1941. gadā dzimušai Gaļinai Jevsejevai.

Taču jebkāds izbrīns izzūd, pēc sīkākas radu rakstu izpētīšanas noskaidrojot, ka laimīgā apdāvinātā ir…

Eduarda Barga māte.

Tiesa, caurmērā Maksima Peredistija piemērs ir izņēmums, un būt pat Latvijas miljonāra atvasi ir visnotaļ izdevīgi: faktiski vienīgā pārciešamā neērtība ir vienaudžu vēlme uz miljonāra atvases rēķina apēst šašliku, kā tas gadījies Evijai Ķirsonei, vai ko citu — "Ņemt kaut vai mūsu meitiņu. Viņas paaudze šo sarakstu uztver pa savam: lūk, tu esi bagāta, maksā par mums," saistībā ar iekļaušanu miljonāru sarakstā sūdzas Aiva Vīksna (kura, starp citu, par godu dēla piedzimšanai Audi TT auto uzdāvina pati sev). "Man miljonāra statuss ir ļoti nepatīkams: pieņemšanās puse nāk prasīt naudu, bērni raud, ka skolā viņus apbižo: redz, tu, miljonāra dēls," intervijā "Vakara Ziņām" vēl piebilst "Kalnozola" būvuzņēmumu lielākais īpašnieks Valdis Kalnozols.

Taču citādi… tēva dāvinātos īpašumos vai slīkst Aivara Lem​berga bērni, Viktors Krasovickis meitai uzdāvina lepno Jūrmalas savrupmāju "Villa Marta", Valērijs Kargins un Tatjana Kargina dēlam Remam — tam pašam, kurš pirms dažiem gadiem atzīst, ka Rīgā vienīgais kaut cik ciešamais veikals esot dārgais "Palazzo Italia", — uzdāvā ievērojamus zemes īpašumus, kuros vērā ņemta pat atvases aizraušanās ar snovbordu. Un tā tālāk, un tā tālāk — milzu kabatas naudas, dārgas dāvanas, lepni auto, savi dzīvokļi vēl pirms pilngadī​bas sasniegšanas, ekskluzīva izglītība…

(Starp citu, paši miljonāri, balstoties arī uz personisko pieredzi, gan nemaz nav tik pārliecināti, ka izcila izglītība ir panākumu ķīla: jā, "Magnāta" kompāniju īpašniekam Aleksandram Osipkovam, piemēram, ir trīs augstākās izglītības, bijušais kokrūpnieks Jānis Ķirsis trīs gadus cīnījies, lai vispār varētu aizstāvēt disertāciju, toties Renault auto tirgotājs Nazils Djominovs paldies par pamācībām biznesa attīstībā saka Vācijas partneriem, savukārt finansists Ivars Muzikants laikrakstam "Kommersant Baltie Daily" atzīst: "Neteikšu, ka es esmu īpaši gudrs. Ne muļķis, protams, bet vidējs. Esmu pārliecināts, ka labums no akadēmiskās izglītības nemaz nav tik liels. Galvenais — prakse, mēģinājumi un kļūdas, tikai tā var radīt savu formulu biznesā.")

Kā tas viss tiek izlietots? Vienas miljonāru atvases vecāku mantisko statusu un dāsno atbalstu izmanto praktiski un lietišķi, citi dara visu, lai atbilstu "zelta jaunatnes" sliktākajiem piemēriem — piemēram, ilgāku laiku Rīgā stāsta vai leģendas par Ventspils mēra dēla trakulīgajām ballītēm un ālēšanos ar braucamajiem. Taču gan vienā, gan otrā gadījumā — vecāku statuss atstāj būtisku un neizdzēšamu iespaidu. "Es pazīstu tikai miljonārus pirmajā paaudzē, es viņus satieku biznesā, kaut kur uz ielas, es viņus pazīstu pēc satraukta skatiena. (..) Mans dēls būs citāds — gudrs vai ne, bet citāds. Un viņš būs miljonārs otrajā paaudzē," rezumē Valērijs Kargins.

Bet varbūt svarīgāka par naudā izsakāmajiem īpašumiem, kuri tiek (vai netiek) nodoti nākamajai paaudzei, ir kas cits — miljonāru dzīvesgudrība? Tā taču ir gana nozīmīga — būvnieks Valdis Kalnozols, sarunājoties ar "Vesti" žurnālisti, vai apraudas, stāstot par savu dzīvi bez tēva padoma: "Es taču izaugu bez tēva, tāpēc saucu sevi par Dāvida dēlu. Krievijā mani būtu saukuši par Bogdanoviču — Dieva doto.

Es nepazīstu savu tēvu, lai gan māte nesen teica, ka viņš vēlas ar mani tikties. Bet es padomāju: bet kur viņš bija visus šos 40 gadus, kad es augu, mocījos, kad man ļoti gribējās, lai būtu tēvs!" Un nevar taču būt, ka šī dzīvesgudrība aprobežojas ar, piemēram, ģimenes dzīvē pietiekami despotiskā Gunāra Ķirsona komunikāciju ar meitu, kas paša vārdos "Latvijas Avīzei" izskatās šādi: "Bieži esmu jautājis meitai un viņas paziņām, kur viņi labprāt aizietu, vai dotos arī uz diskotēku, kur nebūtu alkohola. Atbildēja: labāk jau tā, nevis iet tur, kur dzer un špricējas. Labo jauniešu taču ir 80 procentu, slikto — tikai divdesmit. Un labie var tos otros pamācīt…"

Par šo tēmu Latvijas miljonāri nav pārāk runīgi — piemēram, "Rietumu bankas" viceprezidents Arkādijs Suharenko nosaka: "Es, lūk, mācu savu dēlu, ka visvieglāk ir uzkāpt kādam uz visgrūtāk ir uzkāpt pašam sev." Un pat vienmēr izteikties gatavais Vilis Krištopans ieminas tikai, ka dēliem rādot uz Amerikas pusi (kur pats neko gan nopelnījis nav): "Dēliem saku: "Mēģiniet tur. Tur ir milzīgs tirgus un iespējas. Ja izdosies, būsiet bagātāki par Lembergu, ja neizdosies, pie tēva dzimtajā zemē vienmēr varēsiet atgriezties." (..) Gribu palīdzēt dēliem izveidoties par kārtīgiem biznesa cilvēkiem. Vēlos viņiem parādīt biznesa virzienus. Man ir dzīves pieredze, kuras viņiem nav. Bet viņiem ir tas, kā man vairs nav, — milzīga enerģija un jaunība. Viņi vēl var pagūt sastrādāt kļūdas un tās labot. Es vairs nedrīkstu kļūdīties, jo nebūs laika kļūdas labot."

Var, protams, pieļaut, ka tālāk tiek nodotas arī no saviem vecākiem vai skolotājiem apgūtās prasmes un gudrības, — un tās katram ir savas. Valērijs Kargins atminas, kā bērnībā vērojis tēva kāršu spēli: "Mans tētuks aktīvi spēlēja preferansu. Uz naudu protams. Es visu laiku stāvēju blakus un gaidīju — uzvarēs vai zaudēs. Un atkarībā no tā — kur mēs iesim uz — ēdnīcu vai restorānu. Tad es sapratu, ka tas arī nav priekš manis." Tranzītbiznesmenis Uldis Pumpurs atceras skolu, — izrādās, jau tur jau padomju laikā viņam iepotēti veselīgie kapitālisma dīgsti: "Kad skolotāja agrāk skolā man teica, ka nauda taisa naudu, es domāju — kā tas var būt? Bet tā tas tiešām ir." Vēl citi runā par apgūstamu specifisko "miljonāra domu gājienu", kurš neaprobežojas tikai ar "lēti nopērc — dārgi pārdod" — un tā tālāk, un fā tālāk.

Tagad vieni liek uzsvaru uz šīs skarbās un liekulīgās pasaules tikumu izklāstīšanu: piemēram, "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" ģenerāldirektors Andrejs Ēķis uz visiem kompānijas jubilejas pasākumiem ņem līdzi savus dēlus — lai jau no bērnības zina, kādā haizivju pasaulē jādzīvo. Otri mēģina

iemācīt naudas īsto — savā izpratnē — nozīmi: "Skonto būves" vadītājs Guntis Rāvis pamatskolas vecuma dēlam uz jautājumu, vai tēvs var nopirkt visas preces, kas ir benzīntankā, lietišķi atbild, ka var nopirkt arī visu benzīntanku, tikai jautājums — vai vajag. Vēl trešie cenšas likt manīt "vieglās naudas" iluzoro raksturu: "ManTess" šefs Jūlijs Krūmiņš mazdēlam piecu gadu jubilejā jau atkal degvielas uzpildes stacijā gan ļauj paniekoties ar spēļu automātu, bet, kad puika vinnē desmit latus, liek mest mieru, jo bēr​nam jāsaprot, ka "tas laimi nenes".

Taču audzināšana jebkurā gadījumā nez vai ir tā, kas cilvēku padara vai nepadara par miljonāru — galu galā arī Latvijas bagātākais cilvēks nebūt nav vienīgais bērns ģimenē, tomēr… Viens no Valērija Kargina brāļiem strādā pie sava brāļa "Parekss" impērijā un, spriežot pēc viņa īpašumā esošās mājas Mežaparkā, labi nopelna un var atļauties turīga cilvēka dzīvi, toties pavisam cita aina paveras, iepazīstoties ar otru brāli —Vadimu. Sabiedrība par viņu plašāk uzzina no policijas hronikas par aizturēšanu narkotiku iegādes brīdī, un atliek tikai minēt, kāds būtu Vadima Kargina liktenis, ja ne bagātais brālis, kurš jau 2001. gadā kādā intervijā cita starpā ieminas: u "Parex" ir 20—25% Latvijas banku tirgus, un būtu smieklīgi runāt, ka mēs neietekmējam Latvijas ekonomiku un tātad pastarpināti arī politiku…" Par tiesu sistēmu gan viņš nesaka ne vārda, tomēr ar narkotikām kabatā aizturētais Vadims Kargins tiek cauri ar prokurora lēmumu, kas nosaka viņam policijas uzraudzību pusotra gada garumā un prasību ārstēties no narkotiku atkarības…

Bet vispār — lielai daļai Latvijas miljonāru vēl ir par agru nomierināties, sākt domāt par īpašumu nodošanu nākamajai paaudzei un laimīgu atpūtu. Ne visi ir vienisprātis ar Vili Krištopanu, kurš savulaik izziņoja savu paša līdz šim gan tā arī neiedzīvināto filozofiju — uztaisīt banku, lai pēc tam to pārdotu un mierīgi spēlētu golfu. Ne mazums Latvijas miljonāru pēdējo gadu laikā gan ir pārdevuši savus uzņēmumus, lai pārtiktu no dividendēm, ķertos pie kādas mierīgākas nodarbes (piemēram, bijušais igauņiem pārdotās "Laumas" viceprezidents Viktors Aišpurs sācis aktīvi iepirkt zemi Latgalē) un atpūstos no saspringtajiem gadiem, tā savā ziņā sekojot bijušā baņķiera Viļņa Vītoliņa jau 2002. gadā izteiktajai rekomendācijai: "Jau laiks meditēt. Man ir 45 gadi. Un pat vairāk. Ogļrači šajā vecumā dodas pensijā. Es nolēmu, ka esmu strādājis ne mazāk kā šahtā. Un aizgāju…"

Taču tā nedomā visi — ir ne mazums miljonāru, kuriem darbs joprojām ir dzīves jēga un kuri vēl vismaz daudzus gadus neplāno savu uzņēmumu pārdošanu. "Biju izdomājis, ka pienāks diena, kad es pateikšu — viss, beidzu! Es, protams, gribētu zināt, kas notiek, bet dzīvotu tikai sev un saviem tuvākajiem cilvēkiem. Varbūt pat pārdotu kompāniju un, neliekoties par to ne zinis, braukātu apkārt. Pārvērstos par pasaules pilsoni un dzīvotu savu laiku uz slēpēm pa kalniem, savu laiku — jūrā zem burām… Tā es biju izdomājis. Varbūt es to vēl izdarīšu… Patlaban man ir nepieciešamība būt šajā apritē. Nevaru sevi aizraut vai nodarbināt tikai ar grāmatām, garīgu pilnveidošanos.

Man ar to ir par maz. Man vajag darbību, aktivitāti," — tā 2003. gada janvārī presei savas izjūtas raksturo Jānis Ķirsis. Un, lai gan gadu vēlāk viņš savu "Lindeku" tomēr pārdod islandiešiem, ar traģiskā likteņa uzņēmēja viedokli ir vienisprātis daudzi viņa kolēģi no mil​jonāru saraksta.

Turklāt miljonāriem, protams, parādās papildu intereses un aizraušanās — vieni iet politikā (turklāt ne tikai Andra Šķēles pēdās — savu biznesa vēlmju apmierināšanas vārdā vien), citi pilnīgi nopietni sāk rūpēties par konkrētām valstiskām problēmām (naftas biznesmenis Argods Lūsiņš pēkšņi sāk runāt par demogrāfijas problēmām, bet parasti rezervētais advokāts Andris Grūtups pats dodas uz avīzi, lai izteiktu savas domas par nacionālo jautājumu). Vēl trešie ķeras nopelnītās naudas ieguldīšanas nekomerciālos, bet, izsakoties Valērija Belokoņa vārdiem, skaistos projektos vai vaļaspriekos. Lūk, piemēram, tas pats Andris Grūtups, kurš svētdienas rītā nesteidzīgi apsēžas uz dīvāna, lēnām malko savu ikrīta kafiju un aplaiž rāmu skatienu pie sienām piestiprinātajiem mākslas darbiem, — viņš ir viens no Latvijas miljonāriem, kurš izvēlējies aizraušanos, kādu naudas dēļ var atļauties tikai bagāti cilvēki.

"Kaut ko jau dzīvē jādara, izņemot naudas pelnīšanu," nosaka advokāts, taču… jau atkal jaušams tā paša Tomasa Stenlija slavētais lielākajai daļai "miljonāru zemes" ASV turīgajiem ļaudīm piemītošais

"miljonāra domu gājiens" — arī hobiju tīši vai netīši izvēlēties tādu, lai tas vienlaikus būtu arī nopietna investīcija un ieguldītā nauda, visticamākais, tikai vairotos un nevis izslīdētu caur pirkstiem. Jā, pa kādai gleznai atrodams vai katra Latvijas miljonāra mājās, taču lielākajai daļai mīlestība uz skaisto šajā virzienā aprobežojas ar zeltrāmjotu "Maķedonijas Aleksandrs apmeklē sēdošu mucā Diogēnu" no jau pieminētā Pavlovu laulātā pāra detalizētā laulību līguma vai "ManTess" īpašnieka Jūlija Krūmiņa pasūtināto Maijas Tabakas gleznu, kas tagad grezno viņa Baltezera mājas tualeti. Tomēr ir arī izņēmumi — ļaudis, kuri, vismaz sākotnēji vārdā nenosauktu mākslas pazinēju vadīti, ir izveidojuši patiesi atzīstamas gleznu kolekcijas. Tiesa, lielākoties tajās atrodamas tādas strīdus neizraisošas vērtības kā latviešu vecmeistaru darbi — un vienalga, tās ir gana iespaidīgas.

Raimonds Gerkens par nodomu sākt krāt latviešu vecmeistarus ir tikai paziņojis. Tikmēr ja ne kvalitātes, tad vismaz kvantitātes ziņā nepārspēta ir Valentīna Kokaļa kolekcija, kas izvietota viņa nesen uzbūvētajā personiskajā gleznu galerijā; bijušais naftinieks arī ir viens no retajiem Latvijas miljonāriem, kuri savu kolekciju papildinājuši ne tikai pašmāju antikvariātos un galerijās, bet arī starptautiskās izsolēs — piemēram, 2000. gadā Valentīna Kokaļa kolekcijai pievienojas divas Jūlija Klevera gleznas un krievu gleznotāja Jefima Tihmenova "Medības", kuras tiek iegādātas Londonā, "Sotheby's" izsolē.

Bērnībā no skolas uz muzejiem mukušā Valērija Kargina īpašumā ir aptuveni 100 gleznu, un viņa jājamzirdziņš — tiek kolekcionēti to mākslinieku darbi, kuriem ir saistība ar Baltiju vai kuri savus darbus radījuši Latvijā. Baņķiera sirdij tīkamāka šķietot klasika, sarkanos toņus baņķiera kolekcionētajos mākslas darbos neatrast, jo viņam patīk mierīgie toņi un viņš nevarot atļauties, ka kabinetā rēgotos kas spilgts un solīda baņķiera tēlam nepiedienīgs. Līdz ar to iepretim Valērija Kargina rakstāmgaldam ilgus gadus novietota Kārļa Rozena glezna "Palu ūdeņi", kas tās īpašniekam savā ziņā asociējo​ties ar… kredītu.

Arī impresionistu vai sirreālistu darbi baņķiera kolekcijā nav sastopami, taču ir viens izņēmums — Ludolfs Liberts, kurš pēdējā desmitgadē kļuvis par īstu Latvijas naudīgo ļaužu kaislību. Savdabīgā mākslinieka darbu izstādē, kuras iniciatori bija abi "Parex bankas" vadītāji, tika izstādītas gleznas ne tikai no viņu un Valentīna Kokaļa, bet arī Latvijas miljonāru sarakstā jau iepriekš atrodamo Māra Gaiļa, Andra Kļaviņa, Alda Plauža un gana turīgo uzņēmēju Ģirta Runga i ņa un Jura Ulmaņa kolekcijām — tiesa, attieksme pret savā īpa​šumā esošajām gleznām gan viņiem ir atšķirīga.

Ja Valentīns Kokalis nopietni runā par galerijas atvēršanu visiem interesentiem, Andris Grūtups iegādātos mākslas darbus ļauj skatīt tikai tuvam paziņu lokam — piemēram, ilggadējam draugam Andrim Šķēlēm. Tiesa, daļa iegādāto gleznu tiek dāvinātas arī Dobeles mūzikas skolai, par kuru viņš uzņēmies aizgādnību. Turklāt advokāts pieder pie tās miljonāru kategorijas, kuri ne tikai pērk, bet arī pasūtina gleznas: par Jūlija Krūmiņa augstāko sniegumu jau esam informēti, Raimonds Gerkens mīl fotografēties pie sava pilna auguma attēla Miervalža Poļa izpildījumā, taču īpašas uzmanības vērta ir pēc Andra Grūtupa pasūtinājuma tapusī šā paša Valsts prezidentes "galma mākslinieka" glezna, kurā redzamas pirmās Latvijas atmodas ievē​rojamākās personas.

Arī stāstot par šo gleznu, advokāts nespēj atturēties no piebildes, ka mākslas darba vērtība tikai augs. Un ne viņš viens — arī viņa kolēģi no miljonāru saraksta ir miljonāri līdz galam: Pēteris Šmidre jauno mākslinieku darbu pirkšanā saskata gan risku, gan lielākas peļņas iespējas, bet Jāņa Valtera gleznās — drošu, bet lēnīgu vērtības pieaugumu; Aldis Plaudis savukārt arī gleznu jomā pielieto savas biznesa metodes — sūrojoties, ka reizēm no dzīvokļa izliekamu ļaužu paaudzēs mantotas gleznas iegādājoties tikai aiz līdzcietības, jo redzot, ka cilvēku var izlikt no dzīvokļa, viņš reizē lepni norāda — pirms vairākiem gadiem iegādāto Kārļa Padega pašportretu no viņa tagad esot gatavi atpirkt par desmitkārt lielāku cenu…

Ne vienmēr gan gleznu iegāde notiek bez starpgadījumiem, — šajā jomā plašāk izskanējušais skandāls saistīts ar Pētera Šmidres vēlmi pirkt lielāku daudzumu tā paša Jāņa Valtera gleznu. Lai izvairītos no liekiem maksājumiem, uzņēmējs Juris Ulmanis bija piedāvājis maksājumu pārskaitīt uz viņa firmas kontu Kopenhāgenā, taču gleznu pārdevējam — Vācijas pilsonim Jirgenam LīderamLīram

samaksājis tikai daļu no šīs summas. Starpību bija spiesta samaksāt pazīstamā galeriste Ivonna Veiherte, kura gan pēc tam sekmīgi tiesājās ar blēdīgo starpnieku, atgūstot gan ne naudu, toties māju Mellužos, kā arī četras gleznas.

Taču krātas tiek ne jau tikai gleznas vien, — labas investīcijas iespējamas arī citās nosacīto vaļasprieku jomās. Kompānijas "Marika" līdzīpašnieks Juris Žuravļovs savu monētu kolekciju, kuras aizsākumi meklējami līdzīgā vectēva aizrautībā, novērtējis pat par miljonu latu. Pieminekļu atjaunotāja Jevgēņija Gomberga īpašumā ir senākā pasaules pastkarte, kuru viņš par 31 750 sterliņu mārciņām iegādājās izsolē Londonā. Valērijs Kargins var lepoties ar pasaulē lielāko Pāvela Burē firmas ražoto rokas pulksteņu kolekciju, turklāt arī tā ir tiešā veidā saistīta ar Latviju, — pulksteņmeistara firma bijusi spiesta bēgt no Krievijas un patvērumu atradusi Latvijā, kur gan arī bankrotējusi.

Jevgēņija Gomberga pastkartes atceļošana uz Latviju gan nav vienīgais gadījums, kad izcili vērtīgi mākslas priekšmeti piesaistījuši mūsu zemes bagātajiem pasaules uzmanību. Kā zibens trieciens bija arī paziņojums, ka Rīgā kopā ar "Rietumu bankas" padomes priekšsēdētāja Leonīda Esterkina automašīnu nozagta slavenā juveliera Karla Faberžē kristāla ola. Oriģinālas Faberžē olas vērtība ir mērāma miljonos dolāru, tā ka informētu ļaužu satraukums bija pamatots — līdz brīdim, kad izrādījās, ka zagļu laupījums atbilstoši automašīnas lietotāja Vladimira R vērtējumam bijis tikai kusls pakaļdarinājums, kas maksājis ne vairāk par trīsdesmit latu.

Jau pamatīgāki ir cita naudīga kolekcionāra — "Ditton" uzņēmumu grupas līdzīpašnieka Eduarda Zavadska kolekcijas lielākie eksponāti: pēc patvāru (kuru simts tagad rotā kādu restorānu) un pulksteņu krāšanas viņš pievērsies kaujas ieroču kolekcionēšanai, un pašlaik Daugavpils uzņēmēja īpašumā ir daudzi desmiti pistoļu, zobenu un citu ieroču — pat divi tanki. Eduarda Zavadska kolekcijā ietilpst pilns duelēšanās pistoļu komplekts ideālā stāvoklī un pat aptuveni 300 gadu vecs zviedru zobena rokturis, kurš izcelts no Rīgas jūras līča. Kopumā miljonārs kolekcijas vērtību publiski lēš uz miljonu dolāru, no kā apmēram pusi gan sastāda vērtīgākais no tan​kiem — Otrā pasaules kara laiku 1S2.

Bet tik un tā — lielākā daļa šo kolekciju lepnumu ir vienkārši aiznesami, tā ka vietā ir Raimonda Gerkena vēl pirms gleznu krāšanas lēmuma kādā intervijā izteiktais nepavisam ne oriģinālais atzinums: "Kurš pats sevi sargā, to arī Dievs sargā. Un neapmierinātie vienmēr atradīsies." Tāpēc faktiski neviens Latvijas miljonārs — pat Valentīns Kokalis ne — nevēlas runāt par savas kolekcijas vērtību, un zīmīgi, ka Jevgēņijs Gombergs nosolīto unikālo pastkarti pat pēc iegādes savās rokās vēl nav turējis: presei viņš paziņo, ka tā glabājoties Anglijas bankas seifa un arī Latvijā atradīšoties līdzīgā vietā, bet darba kabinetā pie sienas — tikai kopija.

Bet, kamēr vieni miljonāri līdzīgi Andrim Grūtupam dod priekšroku brīvā brīdī rāmi apsēsties kādas tobrīd īpaši iepatikušās gleznas priekšā, citiem kārojas vairāk adrenalīna — turklāt šiem vaļaspriekiem priekšrocība ir tā, ka to objekti ir daudz grūtāk nolaupāmi vai nozogami. Populārākās, protams, ir bezceļa sacīkstes džipos un ūdenssports (ūdensniotocikliem sekojuši motorkuģīši, pat vēstures elpas skartas jahtas un arī īstas ātrumlaivas — kā bijušajam "Ave Lat grupas" līdzīpašniekam Ērikam Masteiko), taču ir arī kas īpašs — izpletņlēkšana kā Grigorijam Krupņikovam vai lidojumi gaisa balonā kā Aldim Plaudim.

Tiesa, vismaz pēdējais atzīstas, ka tikai tagad viņš "labāk lido ar gaisa balonu virs Gaujas vai Abavas senlejas, nevis spēlē bridžu kādā slavenību pilnā klubā". Pirmo balonu 1992. gadā nekustamo īpašumu tirgonis iegādājies, kad viņam piedāvāts kļūt par pirmo gaisa balona īpašnieku Latvijā — ar vārdu sakot, pavisam ne sportisku vai azartisku motīvu, drīzāk jau godkāres vadīts. Taču arī citus miljonārus — piemēram, to pašu Andri Grūtupu vai citu nekustamo īpašumu jomas darboni Solu Bukingoltu —, iespējams, ļoti līdzīgi motīvi dzen puskailus vai trenažieru zālēs nosvīdušus pozēt žurnālu lappusēs, kamēr īstie, pusprofesionālie cīkstoņi — tādi kā "dinazieši" Jevgēņijs Hlopoks un Nikolajs Jermolajevs — savu aizraušanos labākajā gadījumā piemin kādā intervijā.

Toties īsta atsevišķu Latvijas miljonāru kaislība ir medības: aizrautīgs mednieks ir gan "ManTess" īpašnieks Jūlijs Krūmiņš, gan Āfrikas iznīkstošo zvēru bieds Valentīns Kokalis, gan "Sky" lielveikalu

līdzīpašnieks Andris Lontons. Tomēr slavenākie mednieki Latvijas miljonāru saimē ir divi — Ventspils mērs Aivars Lembergs un "Parex bankas" prezidents Valērijs Kargins. Turklāt pēdējā mednieka slava ir tālu pāršalkusi Latvijas robežas: piemēram, Krievijas žurnāls "Delovije Ļudi" jau pirms vairākiem gadiem ieminas, ka, netīšām nošaujot pavadoņa — mežsarga govi, latviešu baņķieris varētu būt kalpojis par iedvesmas avotu līdzīga satura epizodei leģendārajā kinofilmā "Nacionālo medību īpatnības". • Radoši mākslinieciskais "piesitiens" vērojams arī baņķiera ieroču un maršrutu izvēlē: pirmo vidū īpaši izceļas kompānijas "Holland & Holland" darinātie šaujamie (gluži tādi kā Gaja Ričija filmā "Kārtis, nauda, divi stobri"), bet otro — lāču medības Kamčatkā.

Medību kaisles ziņā viņu gan par neskaitāmām galvas tiesām pārspēj Aivars Lembergs, kurš ne tikai "medību stilā" un meža vidū svin savu piecdesmit gadu jubileju, bet arī mīļotajai nodarbei atvēl laiku pat pašam būtisku politisko pavērsienu priekšvakarā — te šauj vilkus 7. Saeimas vēlēšanu naktī, te briežu buļļus pirms Valsts prezi​dentes sagaidīšanas.

Ventspils mērs vienlaikus pieder arī pie otras ievērojamās Latvijas miljonāru grupas — makšķerniekiem. Viņš gan šajā jomā rosās tepat Latvijā — atšķirībā no Valērija Kargina, kurš savas makšķerēšanas iemaņas papildinājis arī Atlantijas, Klusā un Indijas okeāna ūdeņos. Un, ja "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons ķēries pie ezeru apsaimniekošanas (un apzivjošanas) tepat Latvijā, tad veikalnieks Raimonds Gerkens makšķerēt brauc uz tāliem ūdeņiem, — viens no viņa lielākajiem lomiem ir 17,2 kilogramus smaga karpa, kas notverta Spānijā Riva Rohas ūdenskrātuvē, bet citreiz makšķernieka kaisle remdēta pat Āfrikā.

Ar dabas pasauli saistīts vēl kāds iecienīts miljonāru vaļasprieks — zirgu audzēšana un briežu un citu savvaļas dzīvnieku dārzu ierīkošana: pazīstamākais zirgu audzētājs noteikti ir telekomunikāciju biznesa pārstāvis Pēteris Šmidre, par kura zirgaudzētavu vēstīts ne vienā vien preses izdevumā un kura šķirnes zirga "Little Joe Jones" mīklainā nāve nonāca ne tikai preses, bet arī policijas uzmanības lokā.

Savukārt savvaļas vai pussavvaļas dzīvnieku audzētāju vidū minams gan nekustamo īpašumu biznesmenis Valērijs Barjers, gan bijušais naftas tranzītbiznesmenis Juris Šabašovs, gan baņķieris Valērijs Belokoņs.

Savukārt vēl citi Latvijas miljonāru saraksta dalībnieki, kam ne tikai lielu dzīvnieku iznīcināšana, bet arī audzēšana šķiet pārāk darba vai naudas ietilpīga, pievēršas kam izmēros nelielākam — šķirnes suņiem. Te pieminama gan izdevēja Vija Kilbloka, gan visuresošais Aivars Lembergs un medicīnas jomas uzņēmējs Jānis Birks, kuri ir arī publiski lepojušies ar savu suņu izstādēs plūktajiem lauriem, gan modele Inese Misāne, kurai katrs nākamais suņu dzimtas mīlulis ir mazāks par iepriekšējo: ja 2001.gadā viņa publiski izrāda savu Jorkšīras terjeri Elzu, gadu vēlāk viņa jau tikpat publiski lepojas ar "teacup Maltisa" šķirnes Zuzi tējas krūzes lielumā. Tiesa, jau pēc pusgada miljonus pelnošajai trīsdesmitseptiņus gadus vecajai skaistulei jāse​cina, ka Zuze nemaz nav īpaši mazāka par Elzu…

Taču ir joma, kurā miljonāri masveidā kļūst neracionāli un nelietišķi — un tās, protams, ir automašīnas. Par savām, par sapņu, par bijušajām un nākamajām mašīnām bagātnieki ir gatavi stāstīt stundām, pozēt uz to fona žurnālos, utt. Tiesa, vārdos viņi ir prātīgi — "Man vienmēr ir bijis princips: pirms atļaujies būvēt greznas mājas un pirkt dārgas mašīnas, ir jāsakārto visas finanses ap sevi, lai pēc tam nebūtu problēmas un nenāktos zaudēt gan visu to, gan biznesu. Es vēl līdz tam neesmu ticis, taču pamazām sakārtoju lietas ap sevi," saka, piemēram, Guntis lndriksons. Taču — tikai vārdos: tas pats "Skonto" boss, neraugoties uz parādiem, braukā pietiekami iespaidīgā mersedesā; "Pērn par 45 000 dolāru iegādājos motociklu Harley Davidson. Ieraudzīju, aizsvilos. Braucu gan ne visai labi, gadās, ka kritu," nedaudz mulsi atzīst "Baltie International Bank" valdes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs; "Kad ieraudzīju S klases MercedesBenz Brabus modeļa virsbūvi, biju stāvā sajūsmā. Ar draugu pirmie Baltijā iegādājāmies šādas mašīnas, jutāmies ļoti apmierināti," intervijā "Vakara Ziņām" atminas "Trasta komercban​kas" līdzīpašnieks Igors Buimisters. Šī aizraušanās ar lielajām mehāniskajām rotaļlietām nerimst jau kopš 80. gadu beigām (atcerieties kaut vai "Grāfa" ienesīgo nodarbi, tirgojot bijušajā Savienībā ne pārāk likumīgi iegūtas prestižas

inomarkas)\ piemēram, ļoti pamācošu stāstu var dzirdēt no tagadējā "finansista — investora" Ivara Muzikanta, kurš savulaik pirmo lielo naudu nopelnījis, importējot Latvijā Volvo markas automašīnas.

Sākot baņķiera gaitas "Depozītu bankā", visi tās vadītāji iegādājušies pa jaguar automašīnai, un Ivaram Muzikantam ticis īpaši sportisks modelis — tik sportisks, ka ar pilnu bāku viņš no Rīgas knapi spējis aizbraukt līdz savai mītnes vietai pie Valmieras un mētelī tērpts nav varējis savā jaguārā lāga iekāpt — vieglāk būtu bijis šādā ekipējumā iesēsties vannā, taču visneapskaužamāk juties aizmugures sēdeklī sēdošais, kurš ar muguras skriemeļiem gandrīz vai varējis sajust benzīnbākas aprises. Beigu beigās sportisko, taču absolūti nepraktisko mašīnu par nesalīdzināmi zemāku cenu iegādājusies tolaik slavenā intīmkluba "Lady Lux" īpašniece…

Tomēr šis skumjais stāsts mūslaiku Latvijas miljonāriem nav iemācījis faktiski neko, — arī ne pašam Ivaram Muzikantam, kurš zināms kā pašlaik Latvijā gandrīz vienīgā tiešām ekskluzīvā Morgan markas auto īpašnieks. Vienā mazā grupiņā nostājušies Ferrari cienītāji: blakus cienījamajam autotirgotājam Mārim Bensonam šeit ir vienas vienīgas "radošas" personības — dinazietis Nikolajs Jermolajevs, azartspēļu saimnieks Oskars Barševskis, kurš jaunā braucamrīka "apmazgāšanu" pat savieto ar "draudzenes" Irēnas Pulkinenas vārda dienas svinībām, un mums jau labi zināmais Igors Kobliņecs, kuri visi kā viens var ilgi runāt gan par savu platonisko mīlestību uz tieši šo marku, gan par savu pašrealizēšanos caur automašīnu un brendu, gan par jau piezemētākām lietām. Jau citas vērtības ir kadiljaku, rollsroisu, bentiiju un nu arī maibahu — ar vārdu sakot, limuzīnveida transportlīdzekļu — cienītājiem (Valērijs Belokoņs, Jūlijs Krūmiņš, Raimonds Gerkens, Valērijs Kargins), kuri vairāk mīl ru​nāt par klasiku un mūžīgām vērtībām.

Nesalīdzināmi praktiskāki un demokrātiskāki — šajā auto kategorijā runa vairs nav par cenām, kas mērāmas simtos tūkstošu, — ir "uzlaboto" automašīnu (galvenokārt jau Brabus), kā arī "parasto" 500.— 600. un vēl vienkāršāko mersedesu, labāko BMW modeļu, dažādu džipu utt. īpašnieki, kuru acis braucamrīka praktiskuma nozīme jau faktiski izlīdzinās ar prestižumu. Šāda līmeņa auto jau tiek dāvāti ari dzīvesbiedrēm — tā Tatjana Kargina tiek pie Latvijā pirmā BMWX5, Aija Krištopane — pie tirkīzzaļa Mercedes kabrioleta un vēl kādas japāņu automašīnas (kuras uzdāvināšanu prese saista ar Viļa Krištopana vēlmi "atpirkties" no kundzes), BMIVdžips tiek arī "Lukoil" pārstāvja "Lukoil Baltija R" valdes priekšsēdētāja Haima Kogana sievai Ievai Grīnbergai.

Taču, jo nelielāka ir mehāniskā rotaļlieta, jo niecīgāks ir pieprasījums pēc tās Latvijas miljonāru vidū, — piemēram, uz pirkstiem skaitāmi ir tie mūsu bagātnieki, kuri uzskata par lietderīgu tērēt desmitus vai pat simtus tūkstošu tiešām respektabla rokaspulksteņa iegādei (ar to nesaprotot Raimonda Gerkena slaveno briljantoto "Chopard", kurš — vai tā līdzinieks — tagad atdāvināts sirdsdraugam Kārlim Leiškalnam). Nē, pirmām kārtām kotējas tas, kas ir pietiekami iespaidīgs un pietiekami redzams citiem, — šis likums attiecas pat uz apģērbu, turklāt ne tikai miljonāru — sieviešu, bet arī viriešu vidū. Un, ja runa ir nevis par pelēcīgajiem un neinteresantajiem "darba zirgiem", bet visiem labi zināmajiem miljonāriem, viņu vidū liels retums ir "Reaton" līdzīpašnieks Boriss Gluhmans ar savu uzskatu: "Uzskatu, ka ir nenopietni vīrietim stāstīt presei, ko viņš velk mugurā."

Daudz izplatītāku tendenci pārstāv Raimonds Gerkens ar savu pussimta kvadrātmetru garderobi un Kirovs Lipmans, kurš presei gatavs atklāt pat to, ka uzskata par nepieciešamu visu mugurā vilkto — no apakšbiksēm līdz uzvalkam un kurpēm — saskaņot, lai tas būtu "no viena kutjūra" (iecienītā trijotne — "Versace", "Ferre", "Armani"), vai daiļā dzimuma pārstāves. Nu, kaut vai bijušā "Lukoil Baltija R" valdes priekšsēdētāja Haima Kogana kundze Ieva Grlnberga, "Lietišķās informācijas dienesta" īpašniece Aiva Vīksna vai Jūlija Krūmiņa kundze Jeļena, kuras par katru drēbju skapī atrodamo kleitu gatavas izstāstīt vai visu tās biogrāfiju — no iegādes vietas un laika līdz cenai un zīmolam. Un tāpat ir arī ar tādu intīmu lietu kā dāvanas tuvajiem cilvēkiem — turklāt arī šajā jomā cauri spīd "se// made" Latvijas miljonāram raksturīgais praktiskums: "Naudas taču ir pietiekami, par to var nopirkt ne tikai dāvanu, bet arī ziedus, cik vien sirds kāro," nosaka Jūlijs Krūmiņš, savukārt Gunta Indriksona un Valērija Kargina

kundzes ar vīriem vienojušās, ka pašas izvēlēsies sev dāvanas, — jautājums tikai, kurš būs pircējs…

Tāpat faktiski neviens no plašāk pazīstamajiem Latvijas miljonāriem nespēj noturēties, plašākai sabiedrībai caur presi neizrādot savus tagadējos mājokļus, tā nepārprotami atgādinot jau pieminētās Irēnas Pulkinenas atmiņas par jaunības ciešanām, ārzemēs staigājot gar svešām villām un noraugoties greznajās lustrās. Faktiski līdz ar pirmās "lielās naudas" parādīšanos šīs ciešanas tiek kompensētas ar uzviju — hronoloģiski pirmās 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā parādās rēgainās divu, trīs un pat četru stāvu ķieģeļu savrupmājas, un tikai mazpamazām "jaunajiem latviešiem" nāk atskārsme par to, kas ir arhitektūra un kas ir īsti dārgi un prestiži materiāli. Tam vēl klāt pieskaitot pašu ēku pasūtītāju ambīcijas un gaumi vai tās trū​kumu, nav ko brīnīties par ārkārtīgi plašo miljonāru mitekļu spektru.

Turklāt miljonāru fantāzijai faktiski nav robežu — viņu mitekļos var atrast neskaitāmus ziemas dārzus ar žirafju skulptūrām gandrīz vai dabiskā izmērā, segtos tenisa kortus, gleznu galerijas un pat Gūtmaņalas imitāciju, atpazīt salīdzinoši slavenu arhitektu rokrakstus, ieraudzīt visās pasaules malās augošus kokus un krūmus, satikt ar elektromobiļiem braukājošus saimnieka bērneļus, aplūkot monumentālas skulptūras, sadraudzēties ar visdažādākajiem, arī Latvijā nekad nemanītiem dzīvniekiem.

Griestus tur balsta marmora kolonnas, starp kurām karājas Veronas kristāla lustras, īpaša būs pat saunas apdare — no īpašas nesakarstošas Āfrikā augoša koka sugas, bet telpu, kurā nav pat tūkstotis grāmatu, grāmatizdevēja — miljonāre vienalga sauks par bibliotēku.

Un tieši tāpat šīs kādreizējo trūkumu kompensējošās aizvien monumentālākās būves netiek dēvētas par mājām, — dažādu ēku ar vārdu "villa" nosaukumā vien ir jau vairāki desmiti, un nu tām aizvien biežāk sāk pievienoties plašāki ēku kompleksi, gandrīz veseli ciemati (kā Ventspils mēram Aivaram Lembergam) un pat muižas — jauno muižkungu godā citu vidū nonākuši gan bijušais naftas biznesmenis Valentīns Kokalis, gan viesnīcniece Mairita Solima, gan datorkompānijas "Elko grupa" akcionārs Kaspars Viškints, gan fi​nanšu kompānijas "Bastions ZS" akcionāre Daila VīksnePizika.

Protams, ir nepieciešami arī īsti vai izdomāti, taču respektabli šo būvju slavētāji, — piemēram, Jūlijs Krūmiņš apgalvo, ka Ilze Jurkāne viņa mitekļa dizainu atzinusi par pārāku nekā viņas apciemotajai Rokfelleru mītnei. Turklāt nešķiet, ka šī "draudzīgā sacensība" tuvākajā laikā varētu rimties: tikko par plānu pārtrumpot Valentīnu Kokali un Jūliju Krūmiņu ir paziņojis Raimonds Gerkens, kad lielākais Latvijas zemes īpašnieks Gatis Saknītis paziņo, ka par 30 000 latu iegādātu sirdij ļoti tuvu (lai gan uz visiem citiem zemes gabaliem skatījies kā uz "darba rīkiem") īpašumu Baltezerā no negodīga darījumu partnera atpircis par 1,2 miljoniem eiro un tagad plānojot uz tā uzbūvēt villu, kurā līdz ar apkārtnes labiekārtošanas un sakopšanas darbiem kopumā tikšot ieguldīti 15 miljoni latu. Šis pats sacensības un izrādīšanās gars ir dzīvs, rīkojot dažādus saviesīgus pasākumus.

Deviņdesmito gadu pirmajā pusē par iespēju virsotni tiek uzskatītas "Parex" īpašnieku rīkotās jubilejas, kurās tiek ielūgtas apvītušas pasaules estrādes zvaigznes. Taču 90. gadu beigas un jo īpaši jaunā gadu tūkstoša sākums nāk ar jauniem sasniegumiem: Ainārs Šlesers dzimšanas dienas svinībām izīrē Melngalvju namu, Ventspils tranzīta klusā "zemūdene" Mamerts Vaivads savas dzimšanas dienas svinības sarīko Mazajā ģildē, sanākušajiem viesiem liekot atminēties operdziedātāju koncertu un septiņus ēdienu maiņu, taču visus "pārspļauj" "Rietumu bankas" lielākais akcionārs Leonīds Esterkins: apgāžot apgalvojumus par savas nācijas skopumu un sīkstumu, viņš 50. jubilejā sarīko grandiozas svinības, "izrakstot" no Krievijas superslavenu scenogrāfu kā pasākuma organizētāju, pustūkstoti viesu no visas pasaules uz sava rēķina izmitinot "Maritim Park Hotel" un "Grand Palace" viesnīcā, divas dienas viņus visus izklaidējot, ēdinot, dzirdinot un par to visu samaksājot, pēc dažādām ziņām, pusmiljonu vai pat miljonu eiro.

Bez sacensības Latvijas miljonāri neiztiek, plānojot arī ārzemju braucienus. Jau atkal uz pirkstiem skaitāmi tie, kuri veic cilvēka spējas patiesi apliecinošus maršrutus — kā augstskolas "Turība" lielākais īpašnieks Juris Birznieks, uzkāpjot Elbrusā, vai nekustamo īpašumu biznesmenis Aldis Plaudis, nirstot pie vaļiem Antarktīdā. Toties citi… gan Jānis Lasmanis un Ieva Plaude, gan Arnis Apsitis ar kundzi Valdu pat

ceļojumus uz tādām tūristu zemēm kā Taizeme, Bali, Birma un Indonēzija cenšas pasniegt kā ekstrēmus piedzīvojumus; "Spilvas" bijusī īpašniece Lolita Bemhena presei līdzīgi izsakās par citas tūristu paradīzes — Galapagu salu apmeklējumu, neatpaliek arī "Latvijas energoceltnieka" valdes priekšsēdētājs Jānis Kols, kurš par asām izjūtām klāsta, apciemojis turīgus tūristus tāpat atplestām rokām gaidošo Dominikānu un Šeišeļu salas.

Un tomēr… vaļasprieki ir vaļasprieki, bet ļoti liela Latvijas miljonāru daļa — un jau atkal it īpaši tas attiecas uz "pelēcīgajiem", mazpazīstamajiem, "neinteresantajiem" darbarūķiem — savas, dzīves pamatjēgu joprojām saskata darbā. Pat Valērijs Kargins, kurš figurē faktiski visās vaļasprieku kategorijās, uz preses jautājumu, vai nav vēlēšanās vienkārši pagulēt uz dīvāna un paslaistīties, diezgan kategoriski atbild: "Nē. Es esmu turīgs cilvēks, bet mans dzīves veids ir darbs. Es daru savu lietu, tas ir kā dienests, ik dienas." Viņam tādos vai citādos vārdos piebalso gan "Aizkraukles bankas" īpašnieki, gan "Elkor grupas" boss Aleksandrs Popovs, gan neskaitāmi citi miljonāru saraksta dalībnieki.

Viņiem visiem galvenais joprojām ir savs darbs un savs uzņēmums, kuru varbūt arī varētu pārdot, taču ne jau tūlīt un tagad. Šķiet, ka joprojām pārsvarā ir izdevējas Vijas Kilblokas pārstāvētais viedoklis, kas visspilgtāk izteikts intervijā "Latvijas Avīzei": "Zinu droši, ka pensijā tik drīz neiešu. Esmu ieguvusi krietni lielu varu un nevēlos to laist laukā no rokām. Neesmu varaskāra, bet man patīk visu noteikt. Es zinu, kā ir jādara, un pat tad, ja daru citādi, nekā vajadzētu, tik un tā sanāk labāk. (..) Varbūt tiešām septiņdesmit gados pienāks brīdis, kad lēkšu ar izpletni, niršu, jo tad vienkārši būšu par vecu un sklerotisku, lai strādātu."

Protams, miljonāru saimē ir arī pietiekami daudz ļaužu, kas septiņdesmit gadu vecumu gaidīt nevēlas: pārdevuši vai nodevuši drošās rokās savu biznesu, viņi vai nu atklāti priecājas par izdevušos dzīvi kā, piemēram, bijušais "Ave Lat grupas" vadītājs Ēriks Masteiko, vai arī nedaudz liekuļoti runā par to, cik maz gan viņiem dzīvē vispār vajadzīgs. Ivars Muzikants atteicies no saviem diviem simtiem kaklasaišu un, mitinoties Valmieras pusē, lēš, ka viņam pietiek ar diviem tūkstošiem latu mēnesī.

Eksbaņķieris Vilnis Vītoliņš — jā, jā, tas pats, uz kura jumta dzīvokli Šķūņu ielā džakuzi vanna celta ar celtni, — tēlo ko vidēju starp Oņeginu un Oblomovu: "Lūk, es arī pats sev pajautāju — vai es vēlos kļūt par naudas maisu ar taurenīti? Nē, tas nav mans tēls. Es neesmu Skrūdžs. (..) Ko tad man vajag? 100 dolāru, lai noīrētu kādu stūri, 50 dolāru interneta DSI. pieslēgumam un vēl kāds simts makaroniem. Lai gan komforts — tas ir labi. Par to nedomā, bet komfortabls stāvoklis — tas ir pieradums. Kāpēc piepūlēties, ja man ik dienu dzīvei ir 100 dolāru… Pat 200… Vairāk neko nevajag…" Un pat mūžīgais maksimālists Raimonds Gerkens ierunājas, ka "uz katra pirksta gredzenu jau neuzvilksi".

Kopējs gan viņiem visiem ir viens — sajūta, ka atgriezties iepriekšējā dzīvē gan neparko negribētos.

"Patiesībā vairs nevēlētos vienlaikus audzināt bērnus, studēt, kārtot eksāmenus, dzīvot saspiestībā, strādāt, stāvēt garumgarās rindās utt. Tā bija cita dzīve, cita pasaule. Kas bijis — pagājis, un to vairs neuzskatu par savu. Tagad man ir cita dzīve, kas vairāk atbilst manai iekšējai brīvības sajūtai," saka Vija Kilbloka. "Vienkārši iesēsties un pabraukāties trolejbusā, atzīšos, nekādas vēlēšanās nav," piebalso "Parex bankas" līdzīpašnieks Viktors Krasovickis. "Man ļoti patīk, ka mājās varu mierīgi skatīties uz ziediem, augļu kokiem, zaļo mauriņu, baudīt dabas aromātu. Mana mamma ir ierīkojusi puķu un tomātu dobes. Kaimiņi ir jautājuši sievietei, kas mums palīdz uzturēt dārzu: vai tad jūsu saimnieki ir tik nabadzīgi, ka audzē tomātiņus un gurķīšus. Man tas šķita tik smieklīgi, cilvēki vēl nesaprot, ka tomātus var audzēt vienkārši prieka pēc," padomju realitāti pa savam atminas Alla Moroza.

Bet vai visiem pašreizējā miljonu piecsimtnieka dalībniekiem tā arī viss izdosies — strādāt līdz noteiktam (sklerotiskam vai ne tik sklerotiskam) vecumam un tad biznesu pārdot vai nodot nākamajai paaudzei, pašiem ķeroties pie dzīves baudīšanas? "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis: "350 miljonāru Latvijai ir ļoti maz. Kaut gan es domāju, ka viņu mums pašlaik ir vismaz 500. Bet mums vajadzētu vismaz 10 tūkstošus. Tad būtu normāli. Mēs nepaspējām radīt ne bagāto, ne vidējo klasi un jau iestājāmies Eiropā. Rezultātā visi gudrie cilvēki, kuri varētu papildinātu bagāto īpašnieku rindas, pārvērtīsies par

klerkiem. Mašīna, labs dzīvoklis, kādam vēl mājiņa… Bet īpašums, kuru vajag pārvaldīt un kurš nes peļņu, piederēs ļoti nedaudziem. Tās struktūras, kuras šeit izvērsušās, vienkārši pārpirks lielās Rietumu kompānijas. Un vienīgā cerība mums, es domāju, ir tā, ka Eiropas Savienība nav mūžīga. Un agri vai vēlu, es domāju, to piemeklēs tāds pats liktenis kā Padomju Savienību."

Arī Aivars Lembergs, Ventspils mērs un viens no desmit Latvijas bagātākajiem ļaudīm, kādā intervijā brīdina: "Bagātās, industriāli attīstītās valstis savu transnacionālo kompāniju mērķu sasniegšanai — un tā ir peļņas gūšana — pret latviju faktiski īsteno neokoloniālisma politiku. (..) Mēs redzam, ka īpaši pēdējos gados un īpaši pat pēdējā pusgada laikā notiek aktīva ārvalstu cīņa ar latviešu nacionālo buržuāziju. Lai vietējais kapitāls pazustu un lai Latvijā paliktu tikai darbaspēks, kas var apkalpot, — strādnieki, kas var strādāt, tātad "zilās apkaklītes" un labākajā gadījumā pa kādai "baltajai apkaklītei"."

Un… viņam piebalso ari citreiz kaislīgais pretinieks Valentīns Kokalis: "Nacionālais bizness Latvijā paliks vidēja līmeņa viesnīcu, restorāniņu, bāru veidā."

Vai tā tiešām būs? Tas, ziniet, atkarīgs ne tikai no Latvijas mil​jonāriem, bet arī jums.

Latvijas 500 miljonāri Šis ir jau devītais Latvijas miljonāru saraksts. Ja pirmajā mūsu valsts bagātāko ļaužu uzskaitījumā bija tikai simt vārdu un uzvārdu, šogad jau piecreiz vairāk mūsu līdzpilsoņu, kuru īpašumu vērtība ir vismaz viens mil jons e iro.

Kritēriji joprojām ir tie paši. Latviska izcelsme (latvietis vai dzimis/audzis Latvijā),biznesa vai īpašumu cieša saistība ar Latviju, paЈ stāvīgā d zīvesvieta I ntvijīi; atbilstība vismaz divām no šim trim pazīmēm vēl vismaz miljonu eiro vērti īpašumi, — lūk, tas arī viss.

Protams, šādus aprēķinus vienmēr būs iespējams pamatoti kritizēt: galu galā kurš no mums kaut cik precīzi var pateikt savu paša īpašumu vērtību, — kur nu vēl to pašu paveikt attiecībā uz citiem ļaudīm, kuru banku kontu un maku saturs turklāt nekad nenonāks publiskās datu bāzēs?

Taču ir arī labās ziņas — ar katru gadu valsts bagātāko ļaužu noteikšanas kritērijus un metodes iespējams pilnveidot un pilnveidot. Un tātad — katrs nākamais miljonāru saraksts kļūst ne tikai plašāks, bet arī precīzāks. Šāgada miljonāru saraksts pirmoreiz iznāk grāmatas formā, un tā veidošanā vēl apjomlgāk nekā iepriekš izmantoti gan "Lursoft" un Uzņēmumu reģistra dati, gan Valsts vienotās datorizētās zemes​grāmatas un Valsts zemes dienesta informācija.

Rezultāts šim pūlēm ir acīmredzams: papildus precīzākam novērtējumam šogad ir bijis iespējams uzskaitīt faktiski katra miljonāru sa​raksta dalībnieka uzņēmumu kapitāldaļas un ari nekustamos īpašumus.

Protams, jāatceras, ka miljonāri noteikti ir mūsu sabiedrības mobilākā un dinamiskākā daļa, tāpēc ir nevis iespējami, bet pilnīgi droši, ka visi sarakstā minētie dati, kas bija precīzi 2004. gada no​galē, laika gaitā pamazām noveco.

To labi apzinoties, šā saraksta tapšanā vairāk nekā jelkad iepriekš ir aicināti talkā dažādu jomu eksperti, kuru sniegtais vērtējums ir bijis ļoti nozīmīgs katra konkrētā vārda un uzvārda iekļaušanā šajā goda piecsimtniekā.

Rezultāts nu ir jūsu acu priekšā. Ērtības labad Latvijas miljonāri ir sadalīti pa viņu darbības pamatnozarēm, papildus ieviešot arī "savādo miljonāru", "vietējo "ofšoru" īpašnieku" un "radinieku uņ mantinieku" sadaļas, kas precīzāk atspoguļo mūsdienu Latvijas ekonomisko realitāti.

Bet kuri no viņiem ir visvisvisvisbagātākie? Te nu var atbildēt diezgan skaidri— pēdējo gadu laikā Latvijā nav notikuši nekādi būtiski finansiālie satricinājumi, kas varētu būtiski mainīt mūsu valsts bagātāko cilvēku pirmo desmitnieku.

Līdz ar to par saraksta augšdaļu nav faktiski nekādu šaubu — te joprojām ir gan "Parex" impērijas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, gan "Mono" koncerna galva Mihails Uļmans un "Eiroholdinga" vadītājs Vasilijs Meļņiks, gan Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa kādreizējais oponents Andris Šķēle.

Tepat līdzās ir gan bijušie klaida latvieši justs Karlsons un Vilis Vītols, gan "Rietumu bankas" lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins un Pēteris Šmidre, kurš pakāpeniski sāk redzamā veidā ieguldīt "Baltkom GSM" pārdošanā iegūtos līdzekļus un līdz ar to no pirmā desmitnieka izstūmis "Skonto" un "Ventspils" grupējumu pārstāvi Vladimiru Solomatinu.

Tas arī ir normāli —ja desmitnieka pirmo vietu ieguvējiem no "Pareksa" kopējā īpašumu vērtība patiešām var tikt lēsta vismaz 80—100 miljonos latu, tā apakšdaļā jau iespējams iekļūt ar padsmit miljonus eiro vērtiem īpašumiem. Un šādu uzņēmēju Latvijā kļūst aizvien vairāk — kas neapšaubāmi ir priecīga vēsts visiem, izņemot neglābjamus skauģus.

Nekustamie īpašumi un celtniecība Nekustamo īpašumu bums diezgan likumsakarīgi atsaucas uz Latvijas miljonāru sarakstu, — pat pārceļot uz mantinieku sadaļu visus tos, kuru vienīgais nopelns ir piedzimšana "pareizajā" ģimenē, vienalga nekustamo īpašumu un celtniecības nozarē paliek vairāk nekā seši desmiti cilvēku, kuri godam nopelnījuši miljonāra nosaukumu.

Aleksandrs Abarinovs dz. 1962. gada 15. jūlijā Kapitāldaļas: 47,06% SIA ModulsRīga Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Vidus prospektā 35 Viens no būvuzņēmuma "ModulsRīga" (kurš nesen aprijis citu nozares pārstāvi — uzņēmumu "Velve") īpašniekiem.

Ainārs Āboliņš dz. 1957. gada 19. jūlijā Kapitāldaļas: 37% AS LX grupa Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Elizabetes ielā 10b Zeme un ēka Liepupē Otrs lielākais arhitektūras, projektēšanas, būvniecības un ari dažādu celtniecības materiālu tirdzniecības kompānijas "LX grupa" akcionārs.

Māris Alberts dz. 1964. gada 2. aprīlī Kapitāldaļas: 63% SIA Stats 62,96% SIA Forburga Nekustamie īpašumi: Divas trešdaļas zemes un ēkas Rīgā, Bērzaunes ielā 6a Zeme Pāvilostā, Atpūtas ielā 13 Zeme un ēka Siguldā, Mālkalnu ielā 17 Zeme un ēka Siguldā, Televīzijas ielā 22 Lielākais īpašnieks būvkompānijā "Stats" un uzņēmumā "Forburga", kas plašāk pazīstams kā jūgendstila māju atjaunotājs (ēkām Rīgā, Ausekļa ielā 11 un Eksporta ielā 11 sekojis nams Alberta ielā 1).

Aleksandrs Alperšteins

dz. 1965. gada 27. novembri Kapitāldaļas: 16,5% SIA Laimes nams 60% SIA TTT centrs 35% SIA Lielvārdes centrs 35% SIA Dzelzavas centrs 50% SIA Šarlotes centrs 11,62% SIA Akvaparks 4,9% SIA Reverse 11,05% SIA Ski parks Nekustamie īpašumi: Nav datu Plašākai sabiedrībai mazpazīstamajam uzņēmējam pieder kapitāldaļas vairākos jaunu ēku projektos, viņš arī figurē kā viens no potenciālajiem investoriem milzīgā atpūtas kompleksa "Ski parks" projektā.

Mārcis Apsitis

dz. 1957. gada 8. aprīlī Kapitāldaļas: 50,98% AS LX grupa 1,08% SIA E 10 Nekustamie īpašumi: 1 Zeme un ēka Jūrmalā, Grāvju ielā 45 Būvkompānijas "LX grupa" akciju kontrolpaketes īpašnieks.

Mihails Avrutins dz. 1947. gada 10. septembri Kapitāldaļas: 100% SIA Mūkusala 10% SIA Baltie Hotel Group Nekustamie īpašumi: Divi dzivokļi Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 9 Tā arī nav skaidrs ne tas, kāda ir uzņēmēja mantiskā saistība ar Latvijā liela mēroga darījumus veicošo Floridā reģistrēto kompāniju "A. F. P. of North America Inc.", ne tas, vai tiešām viņš nav vismaz daļas paša kādreiz dibinātās "Neldas" veikalu ķēdes ipašnieks. Toties droši zināms, ka Mihaila Avrutina kompāniju rīcībā ir nonākusi viesnīca "Rīgas Jūrmala", kas tagad saucas "Baltie Beach Hotel".

Valērijs Barjers dz. 1948. gada 13. martā Kapitāldaļas: 50% SIA Valērija Barjera nekustamie īpašumi 5% SIA Rīgas pasažieru termināls 50% SIA Vestlaims Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 43 Trešā daļa zemes Jūrmalā, Ērgļu ielā 2a Savulaik pārdevis savu naftas produktu biznesu kompānijām "Statoil" un "Dinaz", uzņēmējs vairākus gadus nodarbojās gandrīz tikai ar savu briežu dārzu, toties tagad atkal aktivizējies, iegādājoties no "Skonto" grupas daudzcietušo Fitinghofa namu un paziņojot par plāniem Rīgas ostā.

Valdis Bērziņš dz. 1954. gada 19. augustā Kapitāldaļas: 100% SIA Paddy VVhelan's 100% SIA Berzins Investment I.td 10,6% AS Lindeks Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Grēcinieku ielā 4 Zeme un ēka Rīgā, Pēterbaznīcas ielā 17 Zeme un ēka Rīgā, Grēcinieku ielā 9 Zeme un ēka Rīgā, Baznīcas ielā 31 Zeme un ēka Rīgā, Antonijas ielā 9 Zeme un ēka Rīgā, Vaļņu ielā 1 Zeme un ēka Rīgā, Brīvības ielā 212c, 212a Austrālijas latvietis, kurš pamazām izpārdod savus mantotos nekustamos īpašumus.

Egils Bērzups dz. 1952. gada 29. novembri Kapitāldaļas: 24,25% SIA Re & Re 10% SIA Būvelementi Nekustamie īpašumi: Nav Viens no četriem ievērojamās būvkompānijas "Re&Re" līdzīpašniekiem, kompānijas transporta un sagādes daļas vadītājs.

Marģeris Bitmetis dz. 1941. gada 4. jūnijā Kapitāldaļas: 24,25% SIA Re & Re Nekustamie īpašumi: Zeme Drabešu pagastā Otrs būvkompānijas "Re&Re" līdzīpašnieks un uzņēmuma ražošanas daļas vadītājs.

Andrejs Blažko dz. 1968. gada 30. jūnijā Kapitāldaļas: 100% SIA EuroKonsults 100% SIA Baltijas Marketinga sistēma 100% SIA BMS tehnoloģija 26% SIA Kolkas jūras aģentūra Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Aldaru ielā 11 Dzīvoklis Hospitāļu ielā 28 Dzīvoklis Rīgā, Ilūkstes ielā 54kl Zeme un ēka Rīgā, Ezermalas ielā 34b Ēka Rīgā, Tallinas ielā 56 Dzīvoklis Rīgā, Klusajā ielā 21 Dzīvoklis Rīgā, Blaumaņa ielā 31 Zeme Rigā, Mazajā Nometņu ielā Dzīvoklis Jūrmalā, Slokas ielā 65/2 Zeme un ēka Jūrmalā, Bārtas ielā 4 Zeme Babītes pagastā īpašnieks vairākām nekustamo īpašumu jomā strādājošām kompānijām, no kurām, piemēram, "Baltijas Marketinga sistēma" guvusi ievērību ar stik​lotas ēkas projektu galvaspilsētā.

Sols Bukingolts dz. 1962. gada 4. aprīlī Kapitāldaļas: 100% SIA SNB Group Nekustamie īpašumi: Nav īstas skaidrības par skandalozā amerikāņu—latviešu—ebreju uzņēmēja biznesa apmēriem nav, ilgi "marinēto" Jaunās vecpilsētas projektu viņš ir pārdevis tālāk, bet pats par savas ASV reģistrētās firmas "Chicago International, Inc." darbību viņš presei stāsta tā: "Mēs strādājam ar nekustamo īpašumu ASV un Latvijā. Bet Ukrainā tāpat kā Latvijā un Igaunijā mēs nodarbojamies ar farmaceitikas biznesu. Tāpat Amerikā mēs nodarbojamies ar dažādu pro​duktu un sadzīves priekšmetu iepakojumu un fasēšanu."

Oļegs Demjanovs dz. 1971. gada 24. janvārī Kapitāldaļas: 100% SIA Lat Invi 49% SIA Krokuss 97% SIA Zeme Garants 67% SIA International Wind Power Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, A. Pumpura ielā 5, J. Alunāna ielā 2a Zeme Rīgā, A. Deglava ielā Dzīvoklis Rigā, Rostokas ielā 10 Zeme un ēka Rigā, A. Deglava ielā 41 Zeme un ēka Rīgā, A. Deglava ielā 39a Zeme Salaspilī Zeme un ēka Baltezerā, Plostiņu ielā 5a Zeme Ķekavas pagastā Zeme Mārupes pagastā Zeme un ēka Mārupē, Dikļu ielā 95 Zeme un ēkas Mārupes pagastā Zeme Mārupē, Jaunzemu ielā 2 Zeme Mārupē, Dikļu ielā 93, 112, 106, 108, no, 97 Zeme Mārupē, Dārznieku ielā 8,10 Zeme Mārupē, Lielajā ielā 23, 25, 27 Zeme Mārupē, Daibes ielā 22/6,22/5, 22/4, 22, 22/3 Zeme Olaines pagastā Agrāk ar bēdigi slaveno līzinga kompāniju "Zeme Alianse" saistits nekustamo īpašumu jomas biznesmenis.

Modris Fokerots dz. 1954. gada 29. decembri Kapitāldaļas: 100% zemnieku saimniecības Potrimpi Nekustamie īpašumi: 233 zemes gabali un citi nekustamie īpašumi

Viens no lielākajiem Latvijas zemes īpašniekiem — fiziskajām personām (vairāk nekā 3700 hektāru) ir Kuldīgas puses zemnieks, kurš 8. Saeimas vēlēšanās kandidējis kā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai'VLNNK pārstāvis.

Anatolijs Fridmans dz. 1957. gada 21. oktobri Kapitāldaļas: 100% SIA FA īpašumi 100% SIA Bāru kafija 55% SIA FA stils Nekustamie īpašumi: Zeme un ēkas Jūrmalā, Dzintaru prospektā 37 Zeme un ēkas Jūrmalā, Strēlnieku prospektā 66 Zeme un ēka Rīgā, Bruņinieku ielā 21 Puse zemes un ēku Rigā, Avotu ielā 23; Rīgā, Lāčplēša ielā 68 Zeme un ēka Rīgā, Brīvības ielā 84 Simtā daļa zemes un ēku Rīgā, Elizabetes ielā 51; Rīgā, Baznīcas ielā 1/3 Ļoti vērtīgu galvaspilsētas nekustamo īpašumu saimnieks. Tiesa, formāli Latvijas miljonāru sarakstā vajadzētu iekļaut arī 1933. gadā dzimušo Mariju Fridmani, kura saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju 2004. gada oktobrī no 1957. gadā dzimušā Anatolija Fridmaņa kādu namīpašumu iegādāju​sies par 2,4 miljoniem latu.

Mihails Fridmans dz. 1946. gada 12. augustā Kapitāldaļas: 35,71% SIA Baltijas komercbiedrība (BKB) 2,91% SIA Foss 2,95% SIA Mūkusala 17% SIA Zinātniskās ražošanas apvienība LNK (Latvijas Novitātes komplekss) 9,22% SIA TTSAvio 6,4% SIA Atlas 26,6% SIA Vidzeme—Aloja 100% SIA CLLC 35,75% SIA MRF Mājoklis 35,7% SIA Briāna nams Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rigā, Zaubes ielā 3 Ēka Rīgā, Sporta ielā 7 Puse zemes un ēkas Ventspilī, Pils ielā 21 Zeme Saulkrastos Uzņēmēja īpašumā esošās kompānijas pazīstamas ar vairākiem ievērojamiem nekustamā īpašuma projektiem galvaspilsētā.

Māris Gailis dz. 1951. gada 9. jūlijā Kapitāldaļas: 40% SIA Būvnams 100% SIA Māris Gailis 90% sia mc; Nekustamie īpašumi 10% SIA Ziemeļzunds 15,09% SIA Rīgas Videocentrs 10% SIA Global Refund Latvia 50% SIA Firmamentum Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Balasta dambī 66a Dzīvoklis Rīgā, Ogļu ielā 6 Pieci dzīvokļi Rīgā, Balasta dambī 68 Deviņi zemes gabali Rigā, Enkura ielā 2

Zeme Cēsīs, Birzes ielā 34 Bijušais premjers savu pirmo miljonu ir nopelnījis tieši nekustamo īpašumu jomā un — salīdzinoši ļoti caurspīdīgi.

Armands Garkāns dz. 1961. gada 2. maijā Kapitāldaļas: 75% SIA Arčers Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Saulkrastos, Bīriņu ielā 14 Zeme Ķekavas pagastā Zeme Stopiņu pagastā Būvkompānijas "Arčers" (pēdējie zināmākie veikumi — Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas telpu renovācija, Boju muzeja rekonstrukcija) lielākais īpašnieks.

Jevgeņijs Gombergs dz. 1952. gada 25. decembrī Kapitāldaļas: 93,53% SIA Teikas nami 100% SIA Kuratorija 90% SIA Ostas investīcijas Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Alberta ielā 4 Zeme Rīgā, Maskavas ielā 7 Zeme un ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 27 Trīs dzīvokļi Rīgā, Turgeņeva ielā 17 Zeme un ēka Rīgā, Elijas ielā 8c Telpas Rigā, Stabu ielā 15 Deviņi dzīvokļi Rīgā, Kr. Barona 14 Dzīvoklis Rīgā, Lielvārdes ielā 125 Zeme un ēka Rīgā, Maskavas ielā 9 un Puškina ielā 9 Trīs dzīvokļi Rīgā, Elijas ielā 8 Sestā daļa zemes Jūrmalā, Bulduru prospektā 47 Zeme un ēka Jūrmalā, Turaidas ielā 10/12 Zeme Zvirgzdenes pagastā Zeme Kaunatas pagastā Dzīvoklis Priedkalnē, Ainavas ielā 5a Lielāko ievērību uzņēmējs guvis ar pretrunīgi vērtēto Pētera I un Barklaja de Tolli pieminekļu atjaunošanu un nekustamā īpašuma projektu Vecrīgā, taču, pēc paša vārdiem, lielākos ienākumus gūstot no dažādām finanšu operāci​jām starptautiskajā tirgū — piemēram, Londonas naftas biržā Jurijs Gorbovs dz. 1960. gada 17. septembrī Kapitāldaļas: 50% SIA MonoG.B.S. 50% SIA Ķīpsalas līcis Nekustamie īpašumi: Nav datu Plašāku atpazistamību šis uzņēmējs, kurš sākumkapitālu ieguvis uzņēmējdarbībā Maskavā, ieguva, kad neformālais "Skonto" grupas līderis Guntis lndriksons viņam ieķīlāja visas savā īpašumā vēl palikušās uzņēmumu kapitāldaļas. Taču vienlaikus viņš ir logu ražošanas kompānijas "MonoG.B.S." līdzīpašnieks, kam pieder arī bijusī kino "Aina" ēka Vecrīgā, un ļoti iespējams, ka viņš ir arī īstais īpašnieks nekustamo īpašumu kompānijā "B. L. Property Aģents".

Andris Grasmanis

dz. 1966. gada 26. jūnijā Kapitāldaļas: 5,4% SIA Datu tīkli 55% AS Neatkarīgā patentu aģentūra 25% AS Citadeles grupa 24,3% AS RBS Skals Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Robežu ielā 52 Zeme un ēka Jūrmalā, Baļķu ielā 5 Viens no trim būvkompāniju "RBS Skals" un "Citadeles grupa" (zināmākie objekti — ciemats Mārupē, biroju ēka "Citadele", biroju komplekss "Kronvalda kazarmas") līdzīpašniekiem un lielākais trešās kompānijas — "Neatkarīgā patentu aģentūra" akcionārs (starp citu, "Citadeles grupai" pieder pārē​jie 45% "Neatkarīgās patentu aģentūras" akciju).

Sergejs Gridņevs dz. 1960. gada 8. septembrī Kapitāldaļas: 65,63% SIA Tilts 21,67% SIA NTP Nekustamie īpašumi: Nav Tiltu un citu hidrotehnisko būvju celtniecības "Tilts" lielākais īpašnieks, kura nākotnes plānos ietilpst jaunas tiltu metālkonstrukciju rūpnīcas celtniecība.

Ivars Grīnbergs dz. 1968. gada 21. aprīlī Kapitāldaļas: 5,52% SIA Datu tīkli 80% SIA InvestBūve 25% AS Citadeles grupa 40,77% AS RBS Skals Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Salaspilī Lielākais būvkompānijas "RBS Skals" līdzīpašnieks.

Viktors Gusevs dz. 1961. gada 24. aprīlī Kapitāldaļas: 100% SIA VG Beeher Latvia 100% SIA Eksi International Transport Company Limited Nekustamie īpašumi: Nav Nekustamo īpašumu kompānijas "VG Beeher Latvia" vienīgais īpašnieks.

Igors Ivanovs dz. 1958. gada 10. februārī Kapitāldaļas: 50% SIA Mangaļsalas nams Nekustamie īpašumi: Nav datu Nekustamo īpašumu tirgotāju aprindās labi pazīstams virs, — vēl tikai 2004. gada septembri viņš ēku Rīgā, Jelgavas ielā 63 uzņēmumam "RL grupa īpašumi" pārdod par 893 tūkstošiem latu.

Valdis Kalnozols dz. 1962. gada 14. maijā Kapitāldaļas: 39,53% SIA Kalnozols Celtniecība 51% SIA Kalnozols un partneri 90% SIA Bioloģiskā saimniecība Andzeļi 51% SIA KP Nekustamie īpašumi: Ēka Rīgā, Liedes ielā 7 Zeme un ēka Lizuma pagastā Zeme Andzeļu pagastā Nedaudz ekscentriskais savā uzvārdā nosaukto būvkompāniju grupas lielākais līdzīpašnieks, kurš vienlaikus neatmet domas ne par lielo politiku, ne par savas iekšējās pasaules pilnveidošanu — piemēram, ar jogas palīdzību: "Jā, pirms gada es sāku nodarboties ar jogu. Joga maina skatu uz dzīvi, tas kļūst garīgāks, intelektuālāks, vai…"

Justs Nikolajs Karlsons dz. 1943. gada 22. septembri Kapitāldaļas: 100% SIA Hotel Bergs 100% SIA Omnium 100% SIA Omnium Plus 100% BO SIA Dzīvnieku draugs Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 59 Piecas sestdaļas zemes un ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā 74/76, Kr. Barona ielā 11 Zeme un ēka Rīgā, Kr. Barona ielā 7/9 Piektā daļa zemes un ēkas Rigā, Elizabetes ielā 83/85 Piektā daļa zemes un ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 85a, Marijas ielā 13 Divas piektdaļas zemes un ēkas Rīgā, Tērbatas ielā 4 Piektā daļa zemes un ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā 84 Piektā daļa zemes un ēkas Rīgā, Marijas ielā 11, Elizabetes ielā 87 Desmitā daļa zemes un ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 77 Puse zemes un ēkas Rīgā, Vaļņu ielā 26 Puse zemes un ēkas Rīgā, Aspazijas bulvārī 28 Puse zemes un ēkas Rīgā, Aspazijas bulvārī 26 Puse zemes Rīgā, Visbijas prospektā 18 Zeme un ēka Rīgā, Elizabetes ielā 13 Puse zemes Rīgā, Dzirnavu ielā 90 Puse ēkas Rīgā, Volguntes ielā Ēka Rīgā, Volguntes ielā 8a Puse zemes un ēkas Rigā, Marijas ielā 5 Zeme un ēka Rīgā, Kalēju ielā 18/20 Puse zemes un ēkas Rīgā, Kr. Barona ielā 109 Divas trešdaļas zemes un ēkas Rīgā, Marijas ielā 14 Puse zemes un ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 89 Zeme un ēka Rīgā, Baznīcas ielā 17 Puse zemes un ēkas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 43 Puse zemes un ēkas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 41 Divas piektdaļas zemes Rīgā, Kaķasēkļa dambī 4 Divas piektdaļas zemes Rīgā, Mazajā Vējzaķsalā Puse zemes un ēkas Rīgā, E. BirzniekaUpīša ielā 3 Divas piektdsaļas zemes un ēkas Rīgā, Ganību dambī la Puse zemes Jelgavā, Rūpniecības ielā 45 Puse ēkas Jūrmalā, Burtnieku ielā 12 Puse zemes un ēkas Jūrmalā, Meža prospektā 121 Zeme un ēka Jūrmalā, Vidus prospektā 32 Puse zemes un ēkas Jūrmalā, Ceriņu ielā 4 Divas piektdaļas zemes un ēkas Jūrmalā, Konkordijas ielā 5 Puse zemes un ēkas Jūrmalā, Meža prospektā 8 Puse zemes un ēkas Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 34 Ceturtā daļa zemes Jūrmalā, Vienības prospektā 19/21 Zeme un ēka Liepājā, Graudu ielā 36/38

Divas trešdaļas zemes un ēkas Liepājā, Graudu ielā 31/33 Puse zemes Ventspilī, Rindas ielā 26a Zeme un ēka Iecavā Puse zemes un ēkas Cēsīs, Smilšu ielā 4 Puse zemes un ēkas Drabešu pagastā Zeme Sidrabenes pagastā Zeme Nīkrāces pagastā Zeme Salacgrīvā Zeme un ēka Tukumā, Pasta ielā 24, 24a, 26 Divas piektda|as zemes un ēkas Valmierā, Stacijas ielā 53, 55 Zeme Kauguru pagastā Zeme Rencēnu pagastā Viens no Latvijas desmit bagātākajiem cilvēkiem — ASV advokāts, Bergu dzimtas mantinieks, "Berga bazāra" apsaimniekotājs, desmitu nekustamo īpašumu saimnieks galvaspilsētā un citur Latvijā.

Viņam piederošās zemes kadas​trālā vērtība vien pārsniedz 3,5 miljonus latu.

Valdis Karols dz. 1945. gada 22. oktobrī Kapitāldaļas, 75,78% SIA Saldus ce|inieks Nekustamie īpašumi: Zeme Saldū Lielākais īpašnieks SIA "Saldus ceļinieks", kuras pilns piedāvājums izskatās šādi: "Ceļu būve, smilts, grants, asfaltbetons. Būvmateriāli. Būvmašīnas. Būvtehnikas noma. Projektēšana, uzmērīšana, ceļu, laukumu būve."

Jānis Kols dz. 1959. gada 20. februārī Kapitāldaļas: 100% SIA Latvijas energoceltnieks 100% SIA Būvuzņēmums LEC 100% SIA Celtel 100% SIA Būvuzņēmums LEC 9% SIA 6. dimensija Nekustamie īpašumi: Ēka Rīgā, Bauskas ielā 68 Divas trešdaļas ēku Rigā, Bauskas ielā 86 Dzīvoklis Rīgā, Etnas ielā 6 Dzīvoklis Rīgā, Balasta dambī 70 Telpas Rīgā, Balasta dambī 70 Zeme Rīgā, Bauskas ielā 86 Divas trešdaļas zemes Rigā, Bauskas ielā 86 Zeme Jūrmalā, Bangu ielā 2 Zeme un ēka Alūksnē, Peldu ielā 14a Zeme Mārkalnes pagastā Zeme Pededzes pagastā Zeme Birzgales pagastā Pēc 2004. gada nogalē noformētās šķiršanās no ilggadējā kompanjona Andra Pūces kļuvis par vienigo būvkompānijas "LEC" un saistīto uzņēmumu īpašnieku.

Viesturs Koziols dz. 1963. gada 24. augustā Kapitāldaļas: 50% SIA Jūras nami 100% SIA V. K.+ 33,34% SIA MC Pleskodāle 75,01% SIA Agrofirma Bulduri

37% SIA Tritan Cornea 33,33% SIA Jūras bērzi 36,75% SIA Babītes hokeja halle 50% SIA Komunikācijas un projekti 100% SIA Lauku attīstības innovāciju fonds 100% SIA Jūras mala 37% SIA Digitālais parks 20% SIA Pano mārketings 29% SIA Tritan Real 25% SIA Real Partners 25% SIA Tritan 96,15% SIA Ekkorn 33% SIA Le Bon Ton 25% SIA Runway 40% SIA Master Club Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Mores ielā 18 Zeme un ēka Rīgā, Kokneses prospektā 7 Dzīvoklis Rīgā, Slokas ielā 203 Zeme Jaunbērzes pagastā Zeme Lielauces pagastā Zeme Embūtes pagastā Ēka Babītē, Silarāju ielā 3 Zeme Laucienes pagastā Zeme Zantes pagastā Pazistamā nekustamo īpašumu projektu attīstītāja jaunais plāns pēc "Saliena Real" pilsētiņas projekta pārdošanas saistīts ar Spilves un Kleistu pļavām.

Arnolds Laksa dz. 1963. gada 29. jūnijā Kapitāldaļas: 12,46% AS Latvijas krājbanka 33,33% SIA Popova legāts 14,8% SIA Kapitāla virsotne Nekustamie īpašumi: Dzivoklis Rīgā, Robežu ielā 52 Dzīvoklis Rīgā, Robežu ielā 54 Zeme un ēka Jūrmalā, Grāvju ielā 41 Zeme Skrudalienas pagastā Zeme un ēka Vecsalienas pagastā Bijušais "Latvijas Krājbankas" prezidents tagad meties nekustamā īpašuma pro jektos, — viņš ir Viestura Koziola partneris jaunajā "Spilve City" projektā.

Valdis Lejnieks dz. 1960. gada 12. jūnijā Kapitāldaļas: 51% SIA Kalna optika 18,82% SIA A. C. B. Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Rojas ielā Zeme Liepupē Zeme un ēka Skultē kompānijas "A. C. B." līdzīpašnieks.

Oļu būves un rekonstrukcijas veterāna — Vladimirs Levins dz. 1948. gada 23. decembrī Kapitāldaļas: 0,1% SIA Ādažu polietilēna industrija 2,82% SIA Briedis93 2% SIA United Terminal 10% SIA Vīlande 20% SIA Nisla

51% SIA Ozolene 50% SIA Jūrmalas priedes 50% SIA Vāgners 2,1% SIA BalticPark 10,39% AS Lateko līzings Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Audēju ielā 10 Zeme un ēka Rīgā, Miera ielā 1 Dzīvoklis Rīgā, Viršu ielā 3 Bijušais ASV investīciju fonda "Nevv Century Holdings" oficiālais pārstāvis Latvijā, kurš atsevišķus tā uzdevumus, ļoti iespējams, veic arī pašlaik.

Ivars Millers dz. 1952. gada 20. maijā Kcipitālda[as: 15,35% SIA AuraR 5% SIA Anima Pets 5% SIA Velgens 50% SIA Skonto būve Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Brīvības ielā 76 Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, kurš nu kļuvis par miljonāru būvniecības jomā, iegūstot pusi celtniecības uzņēmuma "Skonto būve" kapitāldaļu.

Aleksandrs Milovs dz. 1947. gada 19. janvārī Kapitāldaļas: 50% SIA Baltijas komerebiedrība (BKB) — Nekustamie īpašumi 2,57% SIA Foss 2,58% SIA Mūkusala 15% SIA Zinātniskās ražošanas apvienība LNK (Latvijas Novitātes komplekss) 8,14% TTSAvio 5,65% SIA Atlas 18,62% SIA Vidzeme—Aloja 10% SIA MRF Mājoklis 10% SIA Briāna nams Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Zaubes ielā 5 Jau pieminētā Mihaila Fridmana kompanjons galvaspilsētas nekustamā īpašuma projektos, no kuriem zināmākais ir biroju ēka A. Briāna ielā.

Georgs Mārtiņš Nāruns dz. 1952. gada 6. jūnijā Kapitāldaļas: 49,79% SIA Tēvzemes īpašumi 40% SIA Koka mēbeles 7 100% SIA NorthStar Realty 50% SIA Tri Baltic Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Kaļķu ielā 2 Zeme Jūrmalā, Dambja ielā 29, 31 Nārunu ģimenes pārstāvis — mantoto nekustamo īpašumu apsaimniekotājs.

Pēters Laimons Nāruns dz. 1954. gada 17. martā Kapitāldaļas: 49,79% SIA Tēvzemes Īpašumi Nekustamie īpašumi: Nav Otrs no brāļiem Nāruniem, kuru kompānijai "Tēvzemes īpašumi" piederošās zemes kadastrālā vērtība vien pārsniedz 2,3 miljonus latu.

Modris Nuka dz. 1937. gada 19. oktobrī Kapitāldaļas: 10% SIA Ģertrūdes ielas namīpašums 100% SIA MNL Rīga 100% SIA MNL Deglava

65% SIA Hotel Berģi Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Ādažu pagastā Zeme Ādažu pagastā Būvmateriālu un būvkonstrukciju tirgotājas "MNL Rīga", kā arī neveiksmīgās Berģu viesnīcas īpašnieks.

Ainārs Pauniņš dz. 1965. gada 12. novembrī Kapitāldaļas: 24,25% SIA Re & Re Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka lūrmalā, Dubultu prospektā 88b Trešais būvkompānijas "Re & Re" līdzīpašnieks — viņš arī kompānijas publiskā seja un komercdirektors.

Andrejs Pebo dz. 1955. gada 16. maijā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 33 Zeme Rīgā, Daugavgrīvas ielā 134 Zeme un ēka Rīgā, Dzirnavu ielā 41 Zeme Rīgā, Dzirnavu ielā 39 Zeme un ēkas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 33 Zeme un ēka Rīgā, Brīvības ielā 115 Zeme Ropažu pagastā Puse zemes jūrmalā, Paula Stradiņa ielā 6 Ievērojamu galvaspilsētas nekustamo īpašumu saimnieks.

Aldis Plaudis dz. 1956. gada 17. maijā Kapitāldaļas: 18,75% SIA Vinnijs 75% SIA Vestabalt 100% SIA Temps 100% SIA Vesta Nekustamie īpašumi 47,5% SIA B. R. Holdings 47,5% SIA S. J. Holdings 1,5% SIA Klubs Hamlets 31,5% SIA Aktāre 7% SIA Pumpura 3 10% SIA Live 24h 50% SIA Vesta AO 42,5% SIA Rigondas nams Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Strēlnieku ielā 5 Ēka Rīgā, Motoru ielā 3 Zeme un ēka (11/12) Rīgā, Veru ielā 5 Divas piektdaļas zemes un ēkas Rīgā, Blaumaņa ielā 12 Zeme un ēka Rīgā, A. Sakses ielā 2 Daļa zemes un ēkas Rīgā, Brīvības ielā 157 Daļa zemes un ēkas Antonijas ielā 22 Dzīvoklis Rīgā, Dzirnavu ielā 72 Zeme Rīgā, Kurzemes prospektā Daļa zemes un ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 19

Zeme un ēka Rīgā, Akmeņu ielā 3 Zeme un ēka Rīgā, Brīvības gatvē 448 Dzīvoklis Rīgā, Grēcinieku ielā 30 Daļa zemes un ēkas Rīgā, Indrānu ielā 12 Puse zemes un ēkas Rīgā, Indrānu ielā 14 Zeme un ēka Rīgā, Ezermalas ielā Zeme Rīgā, Kr. Valdemāra ielā Dzīvoklis Rīgā, Strēlnieku ielā 4b Divas trešdaļas zemes un ēkas Rīgā, Stabu ielā 92 Zeme Rīgā, Kurzemes prospektā Zeme Jelgavā, Cukura ielā 21 Zeme Liepājā Zeme Ventspilī, Lielajā ielā 19 Zeme Svētes pagastā Zeme un ēka Pelču pagastā Zeme Rendas pagastā Zeme Durbē Zeme Medzes pagastā Zeme Sakas pagastā Zeme Salacgrīvā, Tīruma ielā 22a Zeme Goliševas pagastā Zeme Ķegumā Zeme Ādažos Zeme Ādažos, Rīgas gatvē 53 Zeme Ādažos, Gaujas ielā 11 Zeme Krimuldā Zeme un ēka Mālpilī Zeme un ēka Mālpilī, Pils ielā 8 Zeme un ēka Mālpilī, Pils ielā 3 Zeme Mārupē Puse zemes Sabilē, Blaumaņa ielā 72 Zeme Kolkā Zeme Mērsragā Zeme Engurē Zeme un ēkas Lapmežciemā Zeme Tumes pagastā Zeme Jūrkalnes pagastā Viens no redzamākajiem nekustamo īpašumu tirgotājiem, kurš īpašu atpazīsta mību izpelnījies ar gatavību pamēģināt nopelnīt arī uz zemi jaunās Nacio nālās bibliotēkas ēkas celtniecības vietā.

Irēna Pulkinena dz. 1949. gada 11. janvārī Kapitāldaļas: 10% SIA Ģertrūdes ielas namīpašums 50% SIA JSP Realty Management Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Bergenas ielā 1/3 Zeme un ēka Rīgā, Ščecinas ielā 6 Puse ēkas un zemes Rigā, Siguldas prospektā 30 Zeme pie Baltezera Telpas Rīgā, Ģertrūdes ielā 30 Divi dzīvokļi Rīgā, Elizabetes ielā 17 Puse ēkas Rīgā, Grēcinieku ielā 1 Dzīvoklis Rīgā, Vāgnera ielā Puse dzīvokļa Rīgā, Basteja bulvārī Puse ēkas Rīgā, Jēkaba ielā 3/5 Viena no Latvijas ekscentriskākajām un ekstravagantākajām uzņēmējam, kam miljonāres statusu nodrošina viņai piederošie nekustamie īpašumi.

Iveta de Putāne dz. 1959. gada 22. februāri Kapitāldaļas: 100% SIA Autokomforts Nekustamie īpašumi: Nav datu Andra Šķēles bijušā biznesa partnera un kolēģa Normunda Putāna kundze, kura laulātā drauga

uzņēmumu SIA "Autokomforts" (ievērojams nekustamais īpašums Rīgā, Antonijas ielā 21) pārņēma 2003. gada jūnijā.

Didzis Putniņš dz. 1951. gada 5. septembrī Kapitāldaļas: 24,25% SIA Re & Re 50% SIA Vecrīgas īpašumi Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Ģertrūdes ielā 30 Zeme un ēka Rīgā, Rūjienas ielā 5 Zeme un ēka Rīgā, Vārnu ielā 20 Zeme un ēka Jūrmalā, Piekrastes ielā 18 Ceturtais no būkompānijas "Re & Re" īpašniekiem, uzņēmuma direktors.

Guntis Rāvis dz. 1962. gada 20. jūnijā Kapitāldaļas: 50% SIA Baltijas būvnieks 13,51% SIA Skonto 50% SIA Ģertrūdes centrs 100% SIA Dārzu pasaule 50% SIA Betons 97 50% SIA Skonto būve 100% SIA MDK konstruktori 50% SIA Karthalle 50% SIA Ķīpsalas dārzs 5% SIA Skonto FC 51,08% SIA Skonto Plan Ltd 25% SIA Lucavsala Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Ģertrūdes ielā 10/12 Puse zemes Rīgā, Skolas ielā 7 Puse zemes un ēkas Rīgā, Skolas ielā 9 Zeme Jūrmalā, 33. līnijā 3 Zeme un ēka Jūrmalā, Ausekļa ielā 45 Zeme un ēka Jūrmalā, Kanālu ielā 48a Zeme Valdemārpilī Zeme Lubes pagastā Zeme un ēka Tukumā, Rūpniecības ielā 3 Zeme un ēka Engures pagastā Būvkompānijas "Skonto būve" līdzīpašnieks un ilggadējs vadītājs, kurš laikus šķīries no paputējušās "Skonto" uzņēmumu grupas.

Gatis Saknītis dz. 1970. gada 23. aprīlī Kapitāldaļas: 100% SIA Saknīša īpašumi 100% SIA Otto G 100% SIA Aģentūra GS Nekustamie īpašumi: Apmēram 5,6 tūkstoši hektāru zemes dažādos Latvijas rajonos Šķiet, viens no Latvijas vislielākajiem zemes pircējiempārdevējiem.

Aivars Samušs dz. 1962. gada 19. maijā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: 213 zemes gabali un citi nekustamie īpašumi Vēl viens liels zemes uzpircējs, kura īpašumā 2004. gada nogalē bija vairāk nekā 3400 hektāru dažādos Latvijas rajonos. Ādams Sankausks dz. 1939. gada 28. janvārī Kapitāldaļas: 55,81% SIA Viadukts Nekustamie īpašumi: Nav Latvijas—Lietuvas kopuzņēmuma "Viadukts" — ceļu būves un remonta kompānijas — lielākais īpašnieks.

Māris Saukāns dz. 1969. gada 2. februāri Kapitāldaļas: 10% SIA Skals Pro 5,54% SIA Datu tikli 25% AS Citadeles grupa 24,93% AS RBS Skals 10% SIA klubs 5X5 Latvija Nekustamie īpašumi: Zeme Rumbas pagastā Zeme un ēka Salaspilī Trešais būvkompānijas "RBS Skals" un saistīto uzņēmumu akcionārs, arī "RBS Skala" valdes

priekšsēdētājs.

Harijs Seratinskis dz. 1958. gada 22. janvārī Kapitāldaļas: 52,94% SIA ModulsRīga Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Dignājas ielā Otrs būvkompānijas ModulsRīga īpašnieks.

Juris Siņelobovs dz. 1952. gada 3. jūlijā Kapitāldaļas: 99% SIA Cēsu būvnieks 15% SIA Nodus 777 51% SIA EnergoDin 100% SIA Terciana 10,29% SIA Cekins Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Talsu ielā 4 Puse zemes un ēkas Cēsīs, Pureņu ielā 5 Dzīvoklis Cēsīs, Caunas ielā 6a Zeme un ēka Cēsīs, Lielajā Līvu ielā 5 Zeme un ēka Drabešu pagastā Celtniecības un remontdarbu, kā arī siltumtīklu darbu veicējas — kompānijas "Cēsu būvnieks" lielākais īpašnieks.

Velners Siņicins dz. 1953. gada 1. jūnijā Kapitāldaļas: 20% SIA Farads 1 37,5% SIA VIA 100% SIA Dzintarkalni 21 Nekustamie īpašumi: Zeme un ēkas Tārgales pagastā Līdzīpašnieks Ventspils puses SIA "Via", kura specializējusies ceļu būvniecībā, taču nodarbojas arī ar sabiedrisko ēdināšanu un degvielas tirdzniecību.

Gundars Spalis dz. 1970. gada 25. jūnijā Kapitāldaļas: 18,99% SIA Kalnozols celtniecība 24,5% SIA Kalnozols un partneri 90% SIA Pilsētas golfa centrs 50% SIA Starpsienu centrs 24,5% SIA KP Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Mārupē, Kokles ielā 22 Zeme Mārupē, Kokles ielā 24 Valda Kalnozola kompanjons, biznesa partneris un "Kalnozola" būvkompāniju līdzīpašnieks ari pēc uzņēmumu grupā notikušās reorganizācijas.

Edgars Šīns dz. 1966. gada 28. jūnijā Kapitāldaļas: 100% SIA Ģertrūdes nams 25% SIA LV & K 10% SIA Svēriņi 50% SIA Ventio 0,07% AS Latio centrs 0,2% AS Latio nams 30% AS latio invest 100% SIA Pavalgs 1 33,33% SIA Zieme Latvijas investīciju fonds 100% SIA Latio 33,33% SIA Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē 70% SIA Liniko Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Kr. Barona ielā 2

Puse zemes un ēkas Aldaru ielā 2/4, Smilšu ielā 8 Dzīvoklis Rīgā, Etnas ielā 10 Puse zemes Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 1 Dzīvoklis Rīgā, Etnas ielā 8 Dzīvoklis Rīgā, Kalpaka bulvārī 5 Zeme un ēkas Jūrmalā, Jēkaba ielā 3, 5 Zeme un ēka Jūrmalā, Edinburgas prospektā 91 Trešā daļa zemes un ēkas Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 1 Zeme Līgatnes pagastā Faktiski vienpersoniskais "Latio" uzņēmumu grupas īpašnieks pievērsies arī nekomerciāliem projektiem, — par mākslas dzīves notikumu jau kļuvis ikgadējais "Latio" fotomākslas kalendārs.

Ainārs Šlesers dz. 1970. gada 22. janvārī Kapitāldaļas: 33,33% SIA MC Pleskodāle 33,33% SIA Jūras bērzi 100% SIA Ulmaņgatves centrs 100% SIA Raņķa centrs 50% SIA Jūras parks 20% SIA Aiviekstes birojs 29% SIA Tritan Real 25% SIA Real Partners Nekustamie īpašumi: Divi dzīvokļi Rīgā, Ausekļa ielā 2 Zeme un ēka Jūrmalā, Upes ielā la Zeme Annenieku pagastā Politiskā darbība netraucē pašlaik bagātākajam Latvijas valstvīram turpināt pelnīt nekustamo īpašumu jomā. Daži pat apgalvo — ne tikai netraucē, bet pat palīdz.

Ivars Tože dz. 1958. gada 5. maijā Kapitāldaļas: 11,11% SIA Ventplac 33,33% SIA Eko mājas 50% SIA Projektu attīstības birojs 20% SIA Farads 1 1,97% SIA Noord Natie Ventspils Termināls 40% SIA Via 34,85% SIA Arbo Nekustamie īpašumi: Vēl viens ce|u būves kompānijas "Via" līdzīpašnieks. Nils Treijs dz. 1969. gada 9. oktobrī Kapitāldaļas: 18,99 SIA Kalnozols celtniecība 24,5% SIA Kalnozols un partneri 24,5% SIA KP Nekustamie īpašumi: Nav Otrs Valda Kalnozola biznesa partneris.

Juris Vanags dz. 1961. gada 20. aprīlī Kapitāldaļas: 22,5% SIA Kustība N 24% SIA KN un partneri 16,67% SIA Aviokompānija Konkors

28,16% SIA Banga S. F. centrs 25% SIA Kunguavots 25% SIA Citra 40% SIA Letfilma 25% SIA Austrumu kravu termināls 24,1% SIA Belkom 12% SIA Lielupes sporta un atpūtas centrs 15% SIA Alfa Med Farm 34% SIA Buļu pļavas 36% SIA Takss 100% SIA Putnu dziesma 16% SIA VVheaton Parks 90,02% SIA Finestra 25% SIA ZT Plus 25% SIA RB centrs 35% SIA Linstovv J24 65% SIA Eirospektrs 85% SIA Plaga 45% SIA īpašumu attīstības projektu grupa 100% SIA Putna lidojums Nekustamie īpašumi: Puse ēkas Rīgā, Mežaparkā Dzīvoklis Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 70 Zeme Krāslavā Puse zemes un ēkas Krāslavā Trešā daļa zemes Ludzā, Latgales ielā 18 Ar "Parex banku" saistītais uzņēmējs plašāku sabiedribas uzmanību izpelnījās, kad viņa kompānija "Citra" iegādājās — un atkal daļēji pārdeva tālāk — Sola Bukingolta tā arī nerealizēto Vecrīgas "Jaunās vecpilsētas" projektu.

Ināra Vilkaste dz. 1961. gada 24. maijā Kapitāldaļas: 70% SIA IV 33,33% SIA Kvadroimpeks Pluss 25% SIA Arte Baltie 100% IU Vakobs 25% SIA Eurobuilding Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Grenču ielā 5 Dzīvoklis Rīgā, Tomsona ielā 2 Zeme Rīgā, Strautu ielā 3a Zeme Rīgā, Dārzciema ielā Zeme un ēka Rīgā, M. Ķempes ielā 4 Četri dzīvokļi Rīgā, Gdaņskas ielā 6 Trīs dzīvokļi Rīgā, M. Ķempes ielā 7 Zeme un ēka Rīgā, Rusova ielā 1 Zeme un ēka Jūrmalā, Bulduru prospektā 29 Dzīvoklis Jūrmalā, Muižas ielā 13

Zeme un ēka Jūrmalā, Poruka prospektā 5 Zeme un ēka Daibē, Priežu ielā 26 Zeme Mārupē, Ziedleju ielā 15 Mazpazīstama uzņēmēja, kam pieder ievērojami nekustamie īpašumi Rīgā un Jūrmalā. Vēl tikai 2004. gadā viņa īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 29 iegādājas par aptuveni miljonu dolāru.

Vilis Vītols dz. 1934. gada 14. februārī Kapitāldaļas: 30% SIA Solidas 37,99% SIA Rivita 30% SIA Tedda 45,15% SIA Mode Plus 50% SIA Sauce 16% SIA K5 16% SIA T49 50% SIA MK39 25% SIA B138 37% AS Māras banka 5% SIA OVV holdings 22,5% SIA LI 12 Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 75 Zeme Rīgā, Lāčplēša ielā 71 Ceturtā daļa zemes un ēkas Rīgā, Bruņinieku ielā 87 Puse zemes un ēkas Rīgā, Balasta dambī 36 Zeme un ēka Rīgā, Mazajā Krasta ielā 39 Zeme Rīgā, Berģu ielā Zeme un ēkas Kokneses pagastā Zeme Cirmas pagastā Zeme Mārupē Bijušais "Māras bankas" lielākais akcionārs, kura būtiskākais īpašums Latvijā nu ir iespaidīgi nekustamie īpašumi. Ļevs Voronovs dz. 1955. gada 26. maijā Kapitāldaļas: 22,5% SIA Kustība N 23% SIA KN un partneri 16,67% SIA Aviokompānija Konkors 23,95% SIA Banga S. F. centrs 24,1% SIA Belkom 15% SIA Alfa Med Farm 25% SIA Kalēju iela 56 25% SIA RB centrs 15% SIA Linstovv J24 Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Viršu ielā 4 Zeme un ēka Jūrmalā, Bulduru prospektā 112 Zeme un ēka Saulkrastos Nekustamo īpašumu biznesmeņa Jura Vanaga kompanjons. Ivo Zonne dz. 1968. gada 19. maijā Kapitāldaļas: 100% SIA Latvijas nami 100% IK Ivo Zonne Nekustamie īpašumi: Zeme Stāmerienas pagastā Zeme un ēka Rīgā, Brīvības ielā 108

Zeme Rīgā, Brīvības ielā 113 Divas piektdaļas zemes Rīgā, Brīvības gatvē 224 Desmitā daļa zemes Rīgā, Lībekas ielā 8 (pārējā zeme pieder Kristīnei Zonnei) Zeme Rīgā, Brīvības ielā 155 Zeme Rīgā, Emīla Dārziņa ielā 9 Trīs desmitdaļas zemes Rīgā, Brīvības gatvē 224 Zeme un ēka Rīgā, Kalēju ielā 55 Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Klusajā ielā 21 Zeme un ēkas Rīgā, Palīdzības ielā 15 Zeme un ēka Rīgā, Brīvības ielā 174a Zeme un ēkas Rīgā, Pērnavas ielā 2 Zeme un ēkas Rīgā, Tallinas ielā 51 Zeme Rīgā, Kr. Barona ielā Zeme un ēka Rīgā, Brīvības ielā 104 k2 (formāli pieder Skaidrītei Zonnei) Zeme Rīgā, Brīvības ielā Zeme un ēka Rīgā, Senču ielā 11a Puse zemes un ēku Rīgā, Kr. Barona ielā 108 Puse zemes un ēku Rīgā, Baznīcas ielā 33 Sestā daļa zemes un ēkas Rīgā, Ģertrūdes ielā 106 Puse zemes un ēkas Rīgā, Brīvības ielā 102 Zeme un ēkas Rīgā, Brīvības ielā 180 Zeme un ēka Rīgā, Brīvības ielā 179 Zeme un ēkas Rīgā, A. Caka ielā 66 Četras piektdaļas zemes un ēku Rīgā, Cēsu ielā 31 Desmitā daļa zemes un ēku Zeltiņu pagastā (pārējā zeme un ēkas pieder Kristīnei Zonnei) Zeme Ādažos Zeme Rīgā, Brīvības gatvē Nekustamo īpašumu kompānijas Latvijas nami vienīgais īpašnieks pēdējā laikā plašāku atpazīstamību izpelnījies ar nevērīgu attieksmi pret iegādāto namu iedzīvotājiem.

Edgars Zvirbulis dz. 1957. gada 15. martā Kapitāldaļas: 50% SIA Ceļu, tiltu būvnieks 50% SIA Mols L Nekustamie īpašumi: Zeme Durbē Zeme Bunkas pagastā Zeme Embūtes pagastā Liepājas ceļu būves un remonta kompānijas "Ceļu, tiltu būvnieks" īpašnieks (kopā ar Gati Zvirbuli).

Tirdzniecība un pakalpojumi Tirdzniecības un pakalpojumu sfēra joprojām dod gandrīz piekto daļu no visa Latvijas miljonāru saraksta.

Jurģis Ābele dz. 1969. gada 3. oktobrī Kapitāldaļas: 56,89% SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība 100% SIA Alba Eko 1,4% SIA Klubs Hamlets 12,5% SIA Turības Hanza 20,2% SIA Eko Rīga Nekustamie īpašumi: Zeme Vaidavas pagastā Zeme un ēka Valmierā, Viestura laukumā, Visvalža ielā 8, 9, 11, 13 Viens no redzamākajiem patērētāju kooperācijas sistēmas pārpalikumu saimniekiem — līdzīpašnieks noliktavu kompānijā

"Turības Hanza" un SIA "Valmieras reģiona patērētāju biedrība", kas nodarbojas faktiski ar visu — pārtikas un rūpniecības vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, autopārvadājumiem, saldumu ražošanu utt. Starp citu, Latvijas miljonāru iecienītajās džipu bezceļa sacensībās vizinās vienā ekipāžā ar būvnieku Gunti Rāvi.

Gundega Antonoviča dz. 1945. gada 24. februārī Kapitāldaļas: 25% SIA Lupo 25% SIA Suitu centrs 25% SIA Albo Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrkalnē Zeme Jūrkalnē Iekraušanas un izkraušanas tehnikas kompānijas "Lupo" un vēl divu uzņēmumu līdzīpašniece.

Aleksandrs Aņikins dz. 1955. gada 26. augustā Kapitāldaļas: 76,82% SIA Kompānija Avotiņi Nekustamie īpašumi: Nav Lielākais īpašnieks kompānijā "Avotiņi", kas nodarbojas ar celtniecības materiālu tirdzniecību un arī lokšņu tērauda jumta un sienu materiālu ražošanu.

Vladislavs Apše dz. 1946. gada 6. martā Kapitāldaļas: 0,02% SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība 100% SIA Vai.Met.A. Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Ilūkstes ielā 44 Dzīvoklis Rīgā, Kr. Barona ielā 33/35 Zeme Siguldā, Ventas ielā 4a Zeme Valmierā, Gaides ielā 10 Zeme un ēka Valmierā, L. Laicena ielā 3 Zeme Valmierā, Krautuves ielā 1 Dzīvoklis Valmierā, Stacijas ielā 19 Dzīvoklis Valmierā, Rūpniecības ielā 40 Zeme Valmierā, Gaides ielā 12 Dzīvoklis Valmierā, Rīgas ielā 26 Zeme un ēka Kauguru pagastā Zeme Kocēnu pagastā Zeme Rencēnu pagastā Zeme un ēkas Valmieras pagastā Pilns šī uzņēmēja vienpersoniskā īpašumā esošās Valmieras kompānijas "Vai. Met. A." nodarbju uzskaitījums ir šāds: "Iepērk, pārstrādā, pārdod melnos, krāsainos metāllūžņus, metāllūžņu savākšanas serviss uz vietas, metāllūžņu presēšana uz vietas (pie klienta), apkalpošana ar konteineriem, metāla konstrukciju, iekārtu, aprīkojuma sagriešana lūžņos, transporta un cēlējiekārtu noma (metāllūžņiem), naglas, stieples, armatūra, sieti."

Nauris Ārmanis dz. 1967. gada 16. februārī Kapitāldaļas: 18% SIA NoramaaL 50% SIA Akvedukts Serviss 50% SIA Akvedukts Holdings 50% SIA Akvedukts 3,34% SIA Komerccentrs DATI grupa Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Ogrē, Līču ielā 15 Līdzīpašnieks "Akvedukta" grupas kompānijās, kas darbojas ūdensapgādes un kanalizācijas tehnikas

jomā.

Vasilijs Astašenkovs dz. 1965. gada 2. maijā Kapitāldaļas: 33,33% SIA I.ion Line 33,33% SIA L.I.O.N. & Ko 33,33% SIA LaVin 22% SIA Lions DF Serviss 34% SIA Baltbrand Company 22% SIA Live 24H Nekustami īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Vidus ielā 11 Zeme un ēka Jūrmalā, Cēsu ielā 8 Zeme Jūrmalā, Mežotnes ielā 5 Zeme Isnaudas pagastā Zeme un ēka Līdumnieku pagastā Zeme Nirzas pagastā Zeme Ņukšu pagastā Zeme Pildas pagastā Zeme Zvirgzdenes pagastā Zeme Cālēnu pagastā Zeme Pušas pagastā Viens no trim ievērojamās alkoholisko dzērienu tirdzniecības kompānijas "L. I. O. N. & Ko" un saistītos uzņēmumu īpašniekiem.

Agris Bārda dz. 1969. gada 10. jūnijā Kapitāldaļas: 80% SIA Moto tehnika 35% SIA Autosalons Favorīts 80,06% SIA Favorīts investīciju grupa 80,02% SIA Autofavorīts 44% SIA Balticoil Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Druvas ielā 16a Lielākais īpašnieks "Autofavorīta" grupas kompānijās, kuru pamatnodarbe ir autoda|u ražotāju produkcijas tirdzniecība, auto apkopes un servisa pakalpojumu sniegšana, nodarbojas "Suzuki" un "HarleyDavidson" motociklu un aksesuāru, kā arī motorolleru un autoservisa aprīkojuma pārdošanu.

I|ja Basins dz. 1951. gada 19. aprīlī Kapitāldaļas: 82% SIA Rīno 24% SIA Ventam 64% SIA Olimps 80% SIA Skada 33,33% SIA IMA Serviss 40% SIA Atrium Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rigā, A. Pumpura ielā 5, J. Alunāna ielā 2a Zeme un ēka Rīgā, Bērzaunes ielā 2 Zeme un ēkas Salaspilī Lielākais īpašnieks SIA "Olimps" — inženierpakalpojumu uzņēmumā, kurš dažādās rūpniecības un transporti! nozarēs realizē daudzfunkcionālus kompleksus projektus, ieskaitot projektu vadību, inženierpakalpojumu sniegšanu, objektu projektēšanu, informācijas sistēmu izstrādi, celtniecību, kā arī speciālistu apmācību un sniedz pakalpojumus naftas un naftas produktu glabāšanas un pārkraušanas termināļu, cauruļvadu transporta, gāzes rūpniecības, ūdensapgādes un kanalizācijas, attīrīšanas iekārtu, enerģētikas jomā.

Viktors Baskakovs dz. 1933. gada 12. februāri Kapitāldaļas: 100% SIA Kompānija Vitrum Nekustamie īpašumi: Nav Uzņēmēja vienpersoniskā īpašumā esošā kompānija "Vitrum" piedāvā ne tikai pārtikas rūpniecības iekārtas un vitrīnas, bet arī logus, durvis, furnitūru, utt.

Gundars Bedre dz. 1953. gada 15. augustā Kapitāldaļas: 100% SIA Neo 25% SIA Aukstumiekārtu kontroles sabiedrība 33,5% SIA GTM Nekustamie īpašumi: Zeme Kalngalē, Pūces ielā 3 SIA "Neo" sevi dēvē par daudznozaru kompāniju, kas nodarbojas ar pārtikas izejvielu un piedevu

tirdzniecību, ventilēšanas iekārtu, gaisa kondicionieru, saldēšanas iekārtu projektēšanu, uzstādīšanu un apkopi, datortehnikas tirdzniecību, dārzu un apstādījumu labiekārtošanu. Gundars Bedre ir tās vienīgais īpašnieks.

Māris Bensons dz. 1958. gada 1. jūnijā Kapitāldaļas: 100% SIA MDL Motors Nekustamie īpašumi: Piektā daļa zemes lūrmalā, Bulduru prospektā 147 Devītā daļa zemes un ēkas Jūrmalā, Muižas ielā 13 Zeme un ēka Abavas pagastā Pēc aiziešanas no "Mūsa Motors grupas" tās bijušais īpašnieks sekmīgi tirgo "Honda" markas automašīnas.

Jānis Birks dz. 1956. gada 31. jūlijā Kapitāldaļas: 46,49% AS Latvijas Jūras medicīnas centrs Nekustamie īpašumi: Nav Viens no retajiem finansiāli atklāti sekmīgajiem medicīnas uzņēmējiem Latvijā.

Pjotrs Bohovičs dz. 1966. gada 5. martā Kapitāldaļas: 33,33% SIA Lion Line 33,33% SIA L. I. O. N. & Ko 33,33% SIA LaVin 22% SIA Lions DF Serviss 32% SIA Baltbrand Company 39% SIA Baltijas helikopters 28% SIA Boše 23% SIA Live 24h Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Anniņmuižas ielā 32 Zeme Jūrmalā, Pumpuru ielā 4a Četri dzīvokļi Zirņu pagastā Otrs "Lion" alkohola tirdzniecības kompāniju grupas līdzīpašnieks.

Arturs Cimoška dz. 1963. gada 5. jūlijā Kapitāldaļas: 100% SIA Agrotchnika 100% SIA AC tehnika 50% SIA Skrīveru sēklkopības sabiedrība Nekustamie īpašumi: Zeme Kuldīgā, Plankas ielā 67 Zeme Padures pagastā Zeme un ēka Lielvārdē, Laimdotas ielā 31a Ēka Saldū Uzņēmējam piederošās kompānijas nodarbojas gan ar selekciju, lopkopību un graudu pārstrādi, gan noliktavu un lauksaimniecības pakalpojumiem, gan tehnikas un piederumu tirdzniecību.

Leonīds Čerņaks dz. 1945. gada 10. septembrī Kapitāldaļas:

90% SIA Park Hotel 100% SIA LT Investīcijas Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Slokas ielā Deviņas desmitdaļas ēkas Rīgā, Slokas ielā 1 Fuse ēku Rigā, Slokas ielā 1 Zeme un ēka Jūrmalā, E. BirzniekaUpīša ielā 4 Zeme Engures pagasta Rīgas viesnīcas "Maritim Park Hotel" saimnieks.

Andris Dambis dz. 1958. gada 4. oktobrī Kapitāldaļas: 100% SIA Anda AD 100% SIA Ogres servisa centrs Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Vējdzirnavu ielā 32 Zeme un ēka Ķegumā, Celtnieku ielā 18 Zeme Ogresgala pagastā Uzņēmējs, kura galvenais īpašums ir auto apkopes un remonta kompānija Ogres pusē.

Nazils Djominovs dz. 1962. gada 23. maijā Kapitāldaļas: 15% SIA EA grupa 92,53% SIA EuroAuto 51% SIA Pariprint 100% SIA Adatreks 50% SIA Apdrošināšanas un finansu brokers Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Mārupē, Liliju ielā 12 šī uzņēmēja galvenais bizness neapšaubāmi ir "Renault" markas automašīnu tirdznieciba.

Sergejs Dmitrijevs dz. 1974. gada 10. septembrī Kapitāldaļas: 14,28% SIA Elektronikas planēta 49% AS Baltijas—Āzijas finansu korporācija (BAFC) 23,91% SIA Arkādi 20% SIA Iru klubs 19% AAS Baltijas—Āzijas apdrošināšanas kompānija (tiek likvidēta) Nekustamie īpašumi: Nav Nepazistams un nedaudz mīklains uzņēmējs, kam pieder ievērojamas kapitāldaļu paketes gan elektronikas tirgotājā "Planēta EL", gan "Baltijas—Āzijas finanšu korporācijā BAFC", kuras reāla darbība Latvijā nav manāma.

Pāvels Fels dz. 1946. gada 20. augustā Kapitāldaļas: 67% SIA Tabakas nams grupa 54% SIA Dominus & K 33% SIA Kalēju iela 56 67% SIA JMC 67% SIA Tabakas nams loģistika Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Brīvības ielā 74, Stabu ielā 14 Dzīvoklis Jūrmalā, Ērgļu ielā 4 Divas piektdaļas zemes un ēkas Jūrmalā, Salacas ielā 1/3 "Tabakas nama" grupas galvenā nodarbe ir tabakas izstrādājumu un dzērienu tirdzniecība, un Pāvels Fels jau ilgus gadus ir tās lielākais īpašnieks.

Juris Feodorovs dz. 1962. gada 15. janvāri Kapitāldaļas: 33,29% SIA Kego 100% SIA Jumis 100% SIA Ogres HES

45% SIA Vidzemes ledus 76% SIA D & F 25% SIA Radošā apvienība Modems 100% SIA Sana 24,5% SIA VVineks 50% SIA KLF Ogre Nekustamie ipašumi: Zeme un ēka Ogrē, Brīvības ielā 15 Zeme Ogrē, Preses ielā 6 Zeme un ēka Ogrē, Brīvības ielā 122 Zeme Ogrē, Mālkalnes prospektā 3a Zeme Ogrē, Brīvības ielā 116b Zeme Ogrē, Mālkalnes prospektā 2 Zeme Ogrē, Druvas ielā 5 Zeme Ogresgala pagastā Uzņēmēja redzamākais veikums ir viņa kompānijas "Jumis" Pārogrē atklātais lielākais hipermārkets Vidzemes lauku teritorijā.

Raimonds Gerkens dz. 1952. gada 8. maijā Kapitāldaļas: 50% SIA Gerkens un Co 50,05% SIA Gerkens un partneri 29,28% AS Mēbeļu nams Nekustamie īpašumi: Puse zemes Liepājā, Malkas ielā 6 Zeme un ēka Garkalnes pagastā Zeme Saldus pagastā Labi pazīstamais "kompromisa kvalitātes" preču tirgonis, kurš pats presei pirms dažiem gadiem savu nodarbi raksturoja tā: "Nenoliegšu, ka esmu tirgojis arī sliktas kvalitātes preces, taču uzskatu, ka esmu audzis reizē ar savu valsti un pircēju. Uzskatu, ka preču kvalitāte manos veikalos ir krietni augusi.

Protams, ir cilvēki, kuri par savu mērķi uzskata valkāt un lietot tikai tādas preces, kuras ražotas ļoti prestižās un dārgās firmās. Es pats pie šādiem cil​vēkiem nepiederu un uz viņiem arī neorientējos."

Gunvaldis Groskops dz. 1963. gada 27. novembrī Kapitāldaļas: 100% SIA Gros Auto grupa 51% SIA Gros Auto GP 26% SIA 3k auto 50% SIA Gros Auto piegāde 75% SIA Gros Auto bārs Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Babītes pagastā Groskopu ģimenes individuālais uzņēmums kopš dibināšanas 1994. gadā ir pārvērties par kompāniju grupu, kuras saimnieks joprojām ir Gunvaldis Groskops, bet galvenie darbības veidi ir automašīnu un to detaļu tirdznie​cība, kā arī auto apkope un remonts.

Andris Grūtups dz. 1949. gada 5. maijā Kapitāldaļas: Nav

Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Skolas ielā 12a Lai gan oficiālajos reģistros Latvijas pazīstamākais advokāts neizskatās pēc miljonāra, atliek aplūkot kaut vai viņa ik gadus nomaksāto nodokļu summas — un jebkuras šaubas izgaist.

Aivars Hovalko dz. 1956. gada 25. janvārī Kapitāldaļas: 25% SIA V.I.P. International Trading 50% SIA Viho 30% SIA Pirmā akumulatoru fabrika 50% SIA Inserviss Group 69,01% SIA V.I.P. Baltie Ltd. Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Brīvības gatvē 254 Ceturtā daļa zemes un ēkas Rīgā, F. Sadovņikova ielā 20 Zeme un ēka Rīgā, Pudiķa ielā 12 Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 81 Dzīvoklis Rīgā, Kaļķu ielā 2 Ēka Jūrmalā, E. BirzniekaUpīša ielā 21a 1it. 6 Ēka Priedkalnē, Liedaga ielā 37 Trešā daļa zemes un ēkas Vandzenes pagastā l ielākais līdzīpašnieks līzinga kompānijā "Inserviss Group" un virknē saistīto uzņēmumu.

Andris Jansons dz. 1953. gada 21. novembrī Kapitāldaļas: 41,4% SIA Degvielas un smērvielu tirdzniecība un serviss 12,67% AS Mūsa motors grupa 41,25% SIA Ests Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Baznīcas ielā 7, Dzirnavu ielā 48 Zeme Ādažos Viens no "Volvo" markas automašīnu tirgotājiem un trim līdzīpašniekiem AS "Mūsa Motors grupa", ar kuru saistiti vairāk nekā desmit uzņēmumi — "Nacionālās investīcijas", "MMotors", "JMS", "MMG īpašumi", "MMG nams", "MMG Skanstes", "M. M. G. Trust", "MMG aģentūra", "Motornams", "īve Motors", "Mūsa Motors Rīga" un "DK būve".

Ints Jansons dz. 1968. gada 25. martā Kapitāldaļas: 70% SIA Teikas bode 100% SIA Radileks 75% SIA Vidzemes boulinga centrs 51% SIA Tarpeks 50% SIA Peltes īpašumi 30,5% SIA MJ Būve 25% SIA Baumarts 51% SIA Dedals 45% SIA Krāsu nams 35,56% SIA Norel būvmateriāli 50,8% SIA Tapeks 25,5% SIA Kvadrum Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Kalpaka bulvārī 10 Zeme Cēsīs, J. Poruka ielā 75 Zeme un ēka Cēsīs, Kovārņu ielā 26/28

Ēkas Vecpiebalgas pagastā Zeme Stopiņu pagastā Lielākais īpašnieks tikai 1995. gadā tirgū ienākušajā būvmateriālu un celtniecības materiālu tirdzniecības uzņēmumā "Tapeks" un saistītajās kompānijās.

Juris Jansons dz. 1950. gada 9. februārī Kapitāldaļas: 25% SIA Lupo 25% SIA Albo Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Raiņa bulvārī 17 Divi dzīvokļi Talsos, Raiņa ielā 15 Vēl viens iekraušanas un izkraušanas tehnikas kompānijas "Lupo" līdzīpašnieks.

Igors Jevmenovs dz. 1966. gada 24. oktobrī Kapitāldaļas: 100% SIA Trīs egles 33,33% SIA Lion Line 33,33% SIA L. I. O. N. & Ko 33,33% SIA LaVin 22% SIA Lions DF Serviss 34% SIA Baltbrand Company 39% SIA Baltijas helikopters Nekustamie īpašumi: Ēka Jūrmalā, Pumpuru ielā 2/4 Trešais "Lion" uzņēmumu grupas līdzīpašnieks un akcionārs arī helikopteru kompānijā "Baltijas helikopters".

Iluta Kalniņa dz. 1970. gada 1. decembrī Kapitāldaļas: 100% SIA DSN 100% SIA Nelda (Debesmanna, Baltie Beach Hotel, Baltie Beach SPA) Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rigā, Antonijas ielā 2 Zeme un ēka Rīgā, Kūduma ielā 27 Zeme un ēka Tārgales pagastā "Neldas" lielveikalu tīkla īpašniece un vadītāja, viena no desmit bagātākajām Latvijas sievietēm.

Viktors Karbanovs dz. 1958. gada 16. februārī Kapitāldaļas: 50% SIA Tantāls R 51% SIA Vikar un Ko 37,8% AS Olaines kūdra Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Klīveru ielā 3 Ēka Rīgā, Katlakalna ielā 1 Ig Dzīvoklis Daugavpilī, Vienības ielā 25 Ēka Jelgavā, Lapu ielā 5 Ēka Kalkūnē, Komunālajā ielā 71 Zeme Kalkūnes pagastā Ēka Talsos, Kr. Valdemāra ielā 128 Zeme Sēmes pagastā Zeme un ēkas Smārdes pagastā Pašlaik uz Viktora Karbanova vārda oficiāli reģistrētās kapitāldaļas neļautu viņu ierindot Latvijas miljonāru pulkā, taču vērā jāņem gan uzņēmēja ievērojamie nekustamie īpašumi, gan ciešā saistība ar "Mono" koncernu.

Valts Klucis dz. 1964. gada 3. jūnijā Kapitāldaļas:

20% SIA Tirdzniecības nams Rinar 1% SIA Zenga Grupa 20% SIA Rinar čuguna lējumi 51% SIA Domu parks 35,78% SIA Papīrfabrika Līgatne Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Brīvības gatvē 338 Zeme Rīgā, Biķernieku ielā 22 Zeme un ēka Berģos, Akmeņu ielā 9 Liels līdzīpašnieks ne tikai Līgatnes papīrfabrikā, bet arī virknē citu kompāniju — tostarp SIA "Tirdzniecības nams Rinar", kas piedāvā visu iespējamo ūdens un siltumsistēmu jomā.

Valērijs Kļimovs dz. 1959. gada 1. martā Kapitāldaļas: 59% SIA Izoterms 80% SIA KR.V 100% SIA Metamix Service Group Nekustamie īpašumi: Deviņas desmitdaļas zemes un ēkas Vangažos, Gaujas ielā 24/15 Zeme un ēka Priedkalnē, Krastmalas ielā 14 Lielākais īpašnieks kompānijā "Izoterms", kura no cauruļu un velmējumu tirgotājas kļuvusi ari par metālapstrādes uzņēmumu.

Nikolajs Kočujevskis dz. 1957. gada 8. augustā Kapitāldaļas: 98,24% SIA Greis loģistika 89,63% SIA GP Termināls 100% SIA Greis 51% SIA Juridiskais birojs Greis Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, A. Pumpura ielā 5, J. Alunāna ielā 2a Zeme un ēka Taurenes pagastā Zeme un ēka Ogrē, Akmeņu ielā 60 Zeme un ēka Ogrē, Akmeņu ielā 45a Zeme un ēka Ogrē, Akmeņu ielā 60a Loģistikas un vairumtirdzniecības uzņēmumu grupas "Greis" lielākais īpašnieks.

Jevgēnijs Kopilkovs dz. 1972. gada 5. jūnijā Kapitāldaļas: 100% SIA Latakko Nekustamie īpašumi: Nav datu Šis uzņēmējs ar miljonāram piemēroto uzvārdu ir vienīgais īpašnieks un direktors SIA "Latakko" — autopiederumu kompānijā, kas nu kļuvusi arī par "Pirelli" kalendāra izplatītāju Latvijā.

Rita Krēsliņa dz. 1954. gada 5. decembri Kapitāldaļas: 100% SIA Degas 100% SIA DGS Mājas 100% SIA Manas Mēbeles 100% SIA DGS Mode Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Aizkrauklē, Kļavu ielā 7 Zeme un ēka Sērenes pagastā Zeme Jēkabpilī, Nameja ielā 111 Zeme Jēkabpilī, Jēkaba ielā 152 Lietotu apģērbu un mēbeļu vietēja mēroga impērijas vienīgā īpašniece.

(■unārs Ķirsons ii/.. 1951. gada 17. maijā

Kapitāldaļas: 100% SIA Lido Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Jūrmalā, Meža prospektā 64 Zeme Ķegumā Labi pazīstamais latviskās sabiedriskās ēdināšanas veterāns, kura lolojuma — SIA "Lido" manta gan vēl joprojām ir ieķīlāta "Unibankā".

Māris Lācis dz. 1958. gada 10. decembrī Kapitāldaļas: 100% SIA M Sped Nekustamie īpašumi: Zeme Garkalnē, Priežu ielā 13a Uzņēmējam piederošā kompānija "M Sped" piedāvā starptautiskos kravu pārvadājumus uz faktiski visām Eiropas valstīm.

Juris Lapa dz. 1949. gada 16. februārī Kapitāldaļas: 12% SIA Pa rokai 12% SIA Ast Balts 99,75% SIA Poligrāfijas apgāds (PolAp) 50% SIA Rēzeknes drukas centrs Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Čiekurkalna 1. garajā līnijā 43 Dzīvoklis Rīgā, Brīvības ielā 76 Uzņēmēja vērtīgākais īpašums ir poligrāfijas iekārtu un materiālu kompānija "PolAp", kas piedāvā arī foto un filmēšanas aparatūru un piederumus.

Rolands Latkovskis dz. 1971. gada 24. martā Kapitāldaļas: 100% SIA RL Projekts 100% SIA Zive Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Voleros 21 Zeme un ēka Rīgā, Vagonu ielā 35 Dzīvoklis Rigā, Kalnciema ielā 20 Divi dzīvokļi Rīgā, Balasta dambī 38/40 Zeme Konstantinovas pagastā Zeme Skaistas pagastā Zeme Skrundā Zeme Laidu pagastā Zeme Vārmes pagastā Zeme Kaunatas pagastā Zeme Lūznavas pagastā Zeme Krimuldā Zeme Gaiķu pagastā Zeme Jaunlutriņu pagastā Zeme Zirņu pagastā Zeme Usmas pagastā Uzņēmēja kompānijas nodarbojas gan ar nekustamā īpašuma projektiem, gan zivsaimniecību, taču viņš pats noraida bažas, ka zivsaimniecības virziens izvēlēts tikai tāpēc, lai lēti tiktu pie iekārojamas zemes ūdeņu tuvumā.

Jānis Leitāns dz. 1961. gada 18. jūnijā Kapitāldaļas: 99,73% SIA F.lpis 51% SIA Starptautiskais medicīnas centrs Uniklīnika 35% SIA Profitness 35% SIA Union Med Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Kūduma ielā 26 Uzņēmēja bizness saistīts gan ar medikamentu vairumtirdzniecību, gan ar aptieku un arī sporta klubu darbību. Viņš ir arī daudzprofilu medicīnas cen​tra "Uniklīnika" lielākais īpašnieks.

Viktors Liepiņš

dz. 1953. gada 5. aprīlī Kapitāldaļas: 54% SIA Reta LTV 60% SIA Valams 28,89% SIA Gumijas atkritumu pārstrāde 100% SIA Mūsas straume 64% SIA Olaines Energo 54% SIA Olaine Eko Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jelgavā, Dobeles šosejā 52 Puse zemes un ēkas Demenes pagastā Pazīstamākā no uzņēmēja kompānijām joprojām ir ar Iecavas HES projektu saistītā SIA "Mūsas straume", kuras pašu kapitāls joprojām ir vairāk nekā 1,3 miljoni latu.

Pranis Lignickis dz. 1950. gada 3. novembrī Kapitāldaļas: 84,62% SIA Tehnika Auce Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Brīvības gatvē 237 Zeme un ēka Aucē, Lauku ielā 14 Lielākais īpašnieks 1993. gadā dibinātajā uzņēmumā "Tehnika Auce", kurš sākotnēji nodarbojies ar lauksaimniecības mašīnu tehniskajām apkopēm un remontu, bet vēlāk pārprofilējies uz kokapstrādes darbagaldu ražošanu un tirdzniecību.

EstereMalkc Litevska dz. 1928. gada 21. septembrī Kapitāldajas: 62,5% SIA Alis Co Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Garkalnē, Upes ielā 2 Latvijas lielākā žāvētu augļu un riekstu tirdzniecības uzņēmuma, arī pārējās Baltijas valstis, Baltkrieviju un Krieviju apgādājošās SIA "Alis Co" lielākā īpašniece.

Pēteris Ločmelis dz. 1952. gada 21. novembrī Kapitāldaļas: 45% SIA ElssaSIA 51% SIA Terminus 33,33% AS Nordeka 50% AS Domene Holdings Nekustamie īpašumi: Daļa telpu Rīgā, Vesetas ielā 17 Zeme un ēka Jūrmalā, Kāpu ielā 67 Zeme un ēka Bērzkalnes pagastā Zeme Susāju pagastā Zeme Garkalnes pagastā Otrs lielākais autobusu pārvadājumu kompānijas "Nordeka" akcionārs un gāzes kompānijas "Itera Latvija" vadītāja Jura Savicka biznesa partneris.

Andris Lontons dz. 1960. gada 24. janvārī Kapitāldaļas: 100% SIA Māja 25% SIA Ūdens sporta preces 75% SIA Progresīvās celtniecības tehnoloģijas 50% SIA Brāžu māja

Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Vangažu ielā 26 Viens no "Skai" lielveikalu īpašniekiem un arī viens no pazīstamākajiem Latvijas ekstrēmo medību cienītājiem.

Jānis Loze dz. 1966. gada 6. jūlijā Kapitāldaļas: 33% SIA Loze & Kokins 80% SIA Tērbatas centrs 100% SIA Loze & Loze 100% SIA Blaumaņa nami Nekustamie īpašumi: Nav datu Ne tikai pazīstams un veiksmīgs saimniecisko lietu advokāts, bet arī "Bovvlero" boulinga un atpūtas centra īpašnieks, kurš nu kopā ar Ivaru Strautiņu no Centrālās savienības "Turība" ķēries pie vesela kvartāla pārbūves Rīgas centrā.

Oļegs I.ūkins dz. 1965. gada 21. septembrī Kapitāldaļas: 70% SIA Konsultāciju centrs Kollēģija 55% SIA Auditorfirma Birojs TLP 50% SIA MMG nams 50% SIA MMG aģentūra 13,5% SIA JMS 24,77% SIA Mūsa Motors Rīga 50% SIA M.M.G. Trust 22,5% SIA MMotors 50% SIA MMG Skanstes 17,5% SIA MM Līzings 50% SIA Motornams 50% SIA īve Motors 0,51% SIA MMG īpašum 18% SIA Pit Stop Auto 60% SIA KRC investīcijas 30% SIA Kopfonds 12,5% SIA Baltie Partners International 12,67% AS Mūsa Motors grupa Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Jūrmalā, Saldus ielā 3 Zeme un ēka Līgatnes pagastā Otrs "Mūsa Motors" uzņēmumu grupas līdzīpašnieks. Ļevs Ļisagors dz. 1955. gada 26. martā Kapitāldaļas: 25% SIA Mobil Plus ADV 25% SIA DunkersRīga Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Marsa gatvē 3 Zeme Garkalnes pagastā, Ziemeļniekos, Ievu ielā 14 Zeme Ropažu pagastā Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības kompānija "Mobil Plus ADV" ir viena no retajām Latvijā, kur jau vairāk nekā desmit gadus sadzīvo četri īpašnieki, kuriem visiem ir vienādas īpašuma daļas. Viens no viņiem ir Ļevs Ļisagors.

Vladimirs Maļinkovskis dz. 1957. gada 17. maijā Kapitāldaļas: 25% SIA Mobil Plus ADV 25% SIA DunkersRīga Nekustamie īpašumi: Ēka Jūrmalā, Edinburgas prospektā 59 Otrs no četriem alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Mobil Plus ADV" īpašniekiem.

Germans Milušs dz. 1963. gada 3. maijā Kapitāldaļas: 50% SIA Intereks 19,05% SIA Vecmeistars 60% SIA MIKtūrisma aģentūra 100% SIA Mikas

50% SIA Kolorado ekspresis LLC 100% ZS Liniņi 50% SIA F & M starptautiskais transports 20% SIA Unison 100% SIA Zieme|u krasts Nekustamie īpašumi: Zeme un ēkas lūrmalā, Ērgļu 2a Zeme un ēka Jūrmalā, Z. Meierovica 43 Lielākais jaunu "BMW" automašīnu tirgotājs un vēl astoņu kompāniju līdz​īpašnieks.

Aleksandrs Morozs dz. 1958. gada 22. augustā Kapitāldaļas, 75% SIA Agro auglis 10% SIA Mego 50% SIA MV Trans 100% SIA Jaunums A 100% SIA Trīsdesmit seši un seši 10% SIA Megarons Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, A. Deglava ielā 52 Zeme Rīgā, A. Deglava ielā 56 Trīs dzīvokļi Rīgā, A. Deglava ielā 52 Divi dzīvokļi Rīgā, Hipokrāta ielā 45 Zeme un ēka Jūrmalā, Pumpuru ielā 5 Zeme Jūrmalā, Pumpuru ielā 5a Zeme Zaubes pagastā "Mego" veikalu tīkla līdzīpašnieks, ar "Mono" koncernu saistīts uzņēmējs, kura veiksmīga biznesmeņa reputāciju gan var iedragāt viņa daļējā īpašumā bijušās alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības kompānijas "Alianse 2" maksātnespēja — lai cik pārdomāta un varbūt pat fiktīva tā arī nebūtu.

Larisa Možeitoviča dz. 1942. gada 9. oktobrī Kapitāldaļas: 46,08% SIA Latvijas ķīmija 50% SIA Gelarn Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, A. Grīna bulvārī 15 Lielākā īpašniece uzņēmumā "Latvijas ķīmija", kura specializējusies šķidro tehnisko ķimikāliju, skābju, sārmu, sāļu, šķīdinātāju, attaukotāju, plastmasas izstrādājumu izejvielu nodrošināšanā, dažādu veidu plastmasas lokšņu materiālu, plēvju, caurulīšu, sauso tehnisko ķimikāliju, sāļu, līmju, gumijas un azbesta tehnisko izstrādājumu, autoriepu, laku un krāsu, celtniecības materiālu u. c. tirdzniecībā.

Irēna Nikonova dz. 1959. gada 18. decembrī Kapitāldaļas: 96,13% SIA Impuls International Co 10% SIA Rikargo 1,12% SIA Inkon 100% SIA RIN Tranzīts Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Olaines ielā 5 Zeme un ēka Dobelē Līdzīpašniece noliktavu kompānijās — tostarp arī ar skandalozu slavu — "Impuls International Co",

"Rikargo" un "Inkon".

Jevgeņijs Nimets 1972. gada 2. februārī Kapitāldaļas: 100% SIA F.nri Holding Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Zaru ielā 11 Zeme un ēka Rīgā, Zalves ielā 119 "Enri" automazgātavu un arī tāda paša nosaukuma tenisa kluba īpašnieks.

Tatjana Okladņikova dz. 1959. gada 29. jūlijā Kapitāldaļas: 80% SIA Alta 100% SIA Galileo Baltija Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Jūras ielā 33 Dzīvoklis Jūrmalā, Mellužu prospektā 19 Zeme Sakas pagastā Zeme Mārupē Puse zemes Mārupē, Plieņciema ielā 15 Zeme Kolkas pagastā Zeme Kārķu pagastā Uzņēmēja, kurai vairākus gadus izdevās no Latvijas valsts iegūt pa vairākiem miljoniem latu, izmantojot savdabīgā veidā iegūtās tiesības sniegt pakal​pojumus Latvijas gaisa satiksmes sistēmai.

Jeļena Para dz. 1951. gada 7. jūlijā KapitāMafas: 6% SIA Auto grupa TBF 28% SIA Dinors 16,67% SIA Rīgas līzings 61,76% SIA Termināls Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Jūrmalā, Z. Meierovica ielā 9 Dzīvoklis Jūrmalā, Baznīcas ielā 26 Uzņēmējas vērtīgākais īpašums ir gandriz divas trešdaļas "ģimenes uzņēmumā" SIA "Termināls", kura saskaņā ar pašas sniegto informāciju nodarbojas ar sava nekustamā īpašuma izīrēšanu un iznomāšanu.

Viktors Para dz. 1941. gada 19. martā Kapitāldaļas: 1,55% SIA Strek 10% SIA BPB grupa 33,82% SIA Termināls Nekustamie īpašumi: Nav Otrs SIA "Termināls" līdzīpašnieks, kuram pieder arī neliela kapitāldaļu pakete ievērojamajā Rīgas ostas stividorkompānijā "Strek".

Jurijs Petuhovs dz. 1958. gada 4. decembrī Kapitāldaļas: 25% SIA Lupo 25% SIA Albo 14,2% SIA Kapitāla virsotne 50% SIA Bīskapa nams

Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Ošu ielā Zeme Rīgā, Elejas ielā Zeme un ēka Rīgā, Elejas ielā 7 Trešais SIA "Lupo" līdzīpašnieks, kurš iesaistīts arī nekustamā īpašuma projektos, — viņa kompanjonu vidū ir arī bijušais "Latvijas krājbankas" prezi​dents Arnolds Laksa.

Guntis Pīrāgs dz. 1955. gada 30. maijā Kapitāldaļas: 16% SIA Domu parks 50% SIA Papīrfabrika Līgatne 33,33% SIA P. A. B. Nekustamie īpašumi: Nav Lielākais Līgatnes papīrfabrikas īpašnieks.

Konstantīns Popiks dz. 1957. gada 26. oktobrī Kapitāldaļas: 25% SIA Mobil Plus ADV 25% SIA Dunkers Rīga Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Lubānas ielā 121 Zeme un ēka Jūrmalā, Kāpu ielā 55 Vēl viens alkohola vairumtirdzniecības uzņēmuma "Mobil Plus ADV" līdz​īpašnieks.

Aleksandrs Popovs dz. 1968. gada 18. februārī Kapitāldaļas: 100% SIA Elkor grupa 100% SIA Stangers 100% SIA Neobalts Nekustamie īpašumi: Zeme Priedkalnē, Kadiķu ielā 4 "Elkor" elektronikas, sadzīves tehnikas, virtuves iekārtu un sporta preču tirdzniecības tīkla boss un nu jau arī vienīgais formālais īpašnieks.

Karps Potapovs dz. 1950. gada 1. jūnijā Kapitāldaļas: 100% SIA Mono Transserviss Nekustamie īpašumi: Divi dzīvokļi Jūrmalā, Jelgavas ielā 13 Zeme un ēka Baložos Auto remonta, apkopes un rezerves daļu tirdzniecības kompānijas "MonoTransserviss" vienīgais oficiālais īpašnieks — lai gan ar "Mono" koncernu nekad neko nevar droši zināt.

Vilnis Prieditis dz. 1968. gada 7. maijā Kapitāldaļas: 30% SIA Teikas bode 50% SIA SDK 49% SIA Tarpeks 29,5% SIA MJ Būve 25% SIA Baumarts 45% SIA Krāsu nams 34,44% SIA Norel būvmateriāli 49,2% SIA Tapeks

25,5% SIA Kvadrum Nekustamie īpašumi: Nav Otrs būvmateriālu un līdzīgu preču tirdzniecības kompānijas "Tapeks" un saistīto uzņēmumu līdzīpašnieks un arī "Tapeks" valdes priekšsēdētājs.

Valdis Pumpurs dz. 1955. gada 15. oktobrī Kapitāldaļas: 100% SIA Spole3 Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Dikļu ielā Zeme un ēka Baložos, Celtnieku ielā 12 Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecības kompānijas "Spole3" vienīgais īpašnieks.

Daiga Ramona dz. 1966. gada 2. maijā Kapitāldaļas: 25% SIA I.upo 25% SIA Albo Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Zušu ielā 15 Zeme Tērvetē Vēl viena iekraušanas un izkraušanas tehnikas kompānijas "Lupo" un arī SIA "Albo" līdzīpašniece.

Violeta Rastoropova dz. 1968. gada 6. jūnijā Kapitāldaļas: 70% SIA Tilts Baltija 74% SIA Centrālais tenisa klubs 100% SIA Duntes ozoli 75% SIA Kado Trading Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Dzirnavu ielā 123 Zeme Rīgā, Spilves ielā 8 Zeme Rīgā, Dzirnavu ielā Dzīvoklis Rīgā, Kaļķu ielā 2 Dzīvoklis Jūrmalā, Vidus prospektā 16 Zeme un ēka Jūrmalā, E. BirzniekaUpīša ielā 5 Zeme un ēka Padures pagastā Miljonāres statusu uzņēmējai nodrošina kontrolpakete muitas noliktavu kompānijā "Tilts Baltija" (kuras valdes priekšsēdētājs gan ir Eduards Rastoropovs), taču viņas galvenā nodarbe ir saistīta ar savu kafejnīcu un modes preču veikalu.

Sergejs Ratņikovs dz. 1956. gada 12. septembrī Kapitāldaļas: 50% SIA Aviokompānija Konkors 50% SIA Flaters 50% SIA Pilots' Club Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Zolitūdes ielā 46 k. 2 Ēka Jūrmalā, Vasaras ielā 62 Zeme un ēka Jūrmalā, Buru ielā 8 Aviācijas ģenerāļa dēls un bijušais padomju armijas pulkvedis tagad ir viens no čārterpārvadājumu aviokompānijas "Konkors" īpašniekiem.

Jurijs Rešetilovs dz. 1946. gada 27. jūnijā Kapitāldaļas: 100% IK Rešetilovs un Co Nekustamie īpašumi: Nav Inženieris — celtnieks, divpadsmit patentu autors un arī īpašnieks individuālajā ekoloģiskajā uzņēmumā "Rešetilovs un Co", kura darbības pamatvir​ziens ir notekūdeņu attīrīšanas projekti.

Aleksandrs Roga

dz. 1972. gada 19. decembrī Kapitāldaļas: 100% SIA AM Dators 100% SIA AM Saimnieks 100% SIA AM Datori Nekustamie īpašumi: Zeme Zebrenes pagastā Uzņēmēja kompānijas nodarbojas ar datortehnikas tirdzniecību un arī nekustamā īpašuma iznomāšanu.

Aleksandrs Rudišs dz. 1967. gada 6. februārī Kapitāldaļas. 70% SIA SemidexRīga 100% SIA Airin Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Mazajā Bišu ielā 3 Četras piektās daļas zemes un ēkas Rīgā, Mazajā Bišu ielā 3 Telpas Rīgā, Saulgožu ielā 24a Dzīvoklis Jūrmalā, Slokas ielā 25/27 Aizsargierīču un apsardzes sistēmu kompānijas "SemidexRīga" lielākais īpašnieks.

Benita Sadauska dz. 1967. gada 2. decembrī Kapitāldaļas: 90% SIA Baltijas auto centrs 100% SIA Domenikss 100% SIA B.S. īpašumi 100% SIA Nākotnes parks 70% SIA Stars līzings 100% SIA Domenikss Daugavpils 100% SIA Domenikss Ventspils 100% SIA Domenikss Madona Nekustamie īpašumi: Divi dzīvokļi Rīgā, R. Vāgnera ielā 14 Dzīvoklis Rīgā, Kr. Barona ielā 3 Dzīvoklis Rīgā, Kaļķu ielā 2 Zeme un ēka Jūrmalā, Bulduru prospektā 126 Zeme un ēka Kolkā Pazīstamā mersedesu tirgotāja, kura 2004. gadā vēl pazīstamāka kļuva kā pretendente uz Kolkasraga zemi.

Jurijs Sasko dz. 1961. gada 27. novembrī Kapitāldaļas: 100% SIA Krūza Nekustamie īpašumi: Nav datu "Veikala specializācija ir tajā preču grupā, kurā tas pārdod daudz, un nevis tajā, kurā veikals gribētu pārdot daudz. Proti, ja veikalā ir tikai sanitārtehnika, bet to nepērk, tad tā nav un nevar būt šī veikala specializācija," — šāda ir celtniecības materiālu tirdzniecības kompānijas "Krūza" vienīgā īpašnieka biznesa gudrība.

Jānis Sirmais dz. 1960. gada 17. decembrī Kapitāldaļas: 20% SIA Meistars7 33% SIA L & Tougjas 100% SIA Odensmeistars 100% SIA JS & J Odensmeistars Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Codes ielā Ceturtā daļa zemes un ēkas Rīgā, Lielvārdes ielā 6 Vienīgais īpašnieks uzņēmumā "JS & J Odensmeistars", kas nodarbojas ar celtniecības tehnikas

tirdzniecību, nomu un servisu, ceļu būvi, remontu un uzturēšanu, ūdensvada un kanalizācijas darbiem, materiālu tirdzniecību sanitārtehniskajiem inženiertīkliem un pat kanalizācijas cauruļvadu TV inspekciju.

Mairita Solima dz. 1950. gada 8. novembrī 78,76% SIA Elpa2 Nekustamie īpašumi: Astotā daļa zemes un ēkas Rīgā, Kantora ielā 64 Zeme Mārcienas pagastā Zeme Rojas pagastā Doma laukuma četrzvaigžņu viesnīcas Cutenbergs un nu jau arī Mārcienas muižas saimniece.

Fēlikss Spektors dz. 1959. gada 21. novembrī Kapitāldaļas: 51% SIA SignālsP 50% SIA Corkhill T 67% SIA Kelk Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Nīcgales ielā 54 Piektā daļa zemes un ēkas Jūrmalā, Skultes ielā 3 Zeme un ēka Jūrmalā, Skultes ielā 3 Muitas noliktavu kompānijas "SignālsP" un kravu pārvadājumu uzņēmumu "Corkhill T" un "Kelk" līdzīpašnieks.

Staņislavs Šantars dz. 1957. gada 1. aprīlī Kapitāldaļas: 25% SIA Mobil Plus ADV 25% SIA Dunkers Rīga Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Siguldas ielā 4 Un vēl viens alkoholisko dzērienu tirgotājs no "Mobil Plus ADV", kura pilns piedāvājums izskatās šādi: "Vairumā: alkoholiskie dzērieni — vīni, vermuti, brendiji, liķieri, konjaki, viskiji, burboni, vodka, šampanieši (Bulgārija, Rumānija, Kipra, Itālija, Francija, Skotija, Vācija, Moldova, Kalifornija, Spānija), t. sk. "Monastirskaja izba", "Kagors", "Muskats", "Murfatlars", "Kotnari", "Belij aist", "Filipetti", "Čornij aist", "Omas vīns"."

Ainārs Šķerbergs dz. 1964. gada 13. jūnijā Kapitāldaļas 100% SIA EMg 100% SIA Verners 100% SIA Mājas noliktava 92,53% SIA Elektro Pluss 100% SIA Noliktavu pakalpojumu centrs Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Dzelzavas ielā 3 Zeme un ēka Ropažos, Krasta ielā 6 Zeme un ēka Ropažos Elektropreču un galvenokārt jau apgaismes tehnikas tirgotājs vairumā un mazumā, arī veikalu "Gaismas pasaule" un "F.lektro Pluss" īpašnieks.

Ieva Treija dz. 1963. gada 17. decembrī Kapitāldaļas: 100% SIA Gemoss

Nekustamie īpašumi: Zeme Plāņu pagastā Uzņēmējas vienpersoniskā īpašumā esošās SIA "Gemoss" pilns piedāvājums izskatās šādi: "Bāra aprīkojums, kafijas automāti, ledus ģeneratori, sulu spiedes, blenderi, virtuves aprīkojums, iekārtas, metala plaukti, katli, pannas, naži, galda un servēšanas piederumi, glāzes, termosi, salvetes, sveces, galdauti, vienreizējie trauki, produkti, sīrupi, kokteiļu ķirši, kafija, rieksti, žāvēti augļi, maizes konditorejas izejvielas, kompoti, konservēti dārzeņi, tuncis, putukrē​jumi, garšvielas, trauku īre, mēbeles." Ņina Tretjakova dz. 1951. gada 11. martā Kapitāldaļas: 100% SIA Unifex 100% SIA Unifex Logistic Services 100% SIA Unifex House Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Tīnūžu ielā 14 Dzīvoklis Rīgā, Ilūkstes ielā 34 Dzīvoklis Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 9 Vairumtirdzniecības kompānijas "Unifeks" un saistīto uzņēmumu vienīgā īpaš​niece un vadītāja.

Vitauts Tučkus dz. 1963. gada 6. februārī Kapitāldaļas: 12,67% AS Mūsa Motors grupa 50% SIA MMG nams 50% SIA MMG aģentūra 13,5% SIA JMS 24,77% SIA Mūsa Motors Rīga 50% SIA M.M.G. Trust 22,5% SIA MMotors 50% SIA MMG Skanstes 17,5% SIA MM Līzings 50% SIA Motornams 50% SIA īve Motors 0,51% SIA MMG īpašumi 18% SIA Pit Stop Auto 12,5% SIA Baltie Partncrs International Nekustamie īpašumi: Nav Trešais AS "Mūsa Motors grupa" un arī pārējo grupas kompāniju līdzīpašnieks (starp citu, tās uzņēmuma "galvenās" kompānijas akcijas, kas trim īpašniekiem nepieder "pa tiešo", Vitautam Tučkum un Oļegam Lūkinam pie​der caur uzņēmumu "M. M. G. Trust").

Raitis Tumaševskis dz. 1957. gada 29. martā Kapitāldaļas: 45% SIA SaimnieksServiss 60% SIA Larisons 14,2% SIA Kapitāla virsotne 52% SIA AS Ķīpsala Nekustamie ipašumi: Dzīvoklis Rīgā, Baznīcas ielā 45 Dzīvoklis Rīgā, Dārzciema ielā 131 Zeme Saulkrastos, Liepu ielā 2 Zeme Saulkrastos, Rīgas ielā 18b Zeme Saulkrastos, Liepu ielā 2a Zeme Saulkrastos, Liepu ielā 2b Zeme Saulkrastos, Liepu ielā 2c Otrs lielais akcionārs santehnikas un būvmateriālu uzņēmumā "Saimnieksserviss", kam pieder tirdzniecības centri "Ķīpsala" un "Mežciems".

Dzintra Uibo dz. 1956. gada 6. jūlijā Kapitāldaļas: 80% SIA Amaija

5,56% SIA Laubes nams Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 37a Zeme un ēka Jūrmalā, Poruka prospektā 77 Pazīstamā bērnu preču tirdzniecības uzņēmuma "Amaija" īpašniece.

Māris Vilcāns dz. 1967. gada 27. maijā Kapitāldaļas: 100% SIA IB Serviss Nekustamie īpašumi: Divi dzīvokļi Rēzeknē, Pulkveža Brieža ielā 29 Zeme Mārupē Zeme Mārupē, Brūkleņu ielā 102a Biroja tehnikas un iekārtu tirdzniecības kompānijas "IB Serviss" vienīgais īpašnieks.

Ainārs Uzkalns dz. 1958. gada 23. janvārī Kapitāldaļas: 45% SIA SaimnieksServiss Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Pļavniekkalnā, Jasmīnu ielā 4 Zeme Ķekavā Otrs lielais celtniecības materiālu tirdzniecības uzņēmuma "SaimnieksServiss" līdzīpašnieks un arī tā vadītājs. Starp citu, arī diezgan kaislīgs kartinga cienītājs.

Jānis Uzldiņģis dz. 1947. gada 10. oktobrī Kapitāldaļas: 48,31% SIA Ratiko 25% SIA Turības Hanza Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Limbažos, Rasas ielā 1 "Turības" sistēmas uzņēmējam piederošā Limbažu kompānija "Ratiko" nodarbojas gan ar autotransporta un autostāvvietu pakalpojumu sniegšanu, gan ar pārtikas un rūpniecības preču tirdzniecību.

Andrejs Vasiļjevs dz. 1951. gada 8. februārī Kapitāldaļas: 50% SIA Gerkens un Co 49,95% SIA Gerkens un partneri 50% SIA Gold Paradise 29,28% AS Mēbeļu nams Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Jaunciema 3. līnijā 36 Puse zemes Liepājā, Malkas ielā 6 Raimonda Gerkena ilggadējais kompanjons un biznesa partneris.

Elmārs Vīgants dz. 1969. gada 1. aprīlī Kapitāldaļas: 100% SIA Stārastāni 51% SIA APP 99 25% SIA F3 100% SIA Tempuss Foto 17% SIA Autosalons Favorīts 50% SIA 1470. Efektīvo komunikāciju aģentūra Nekustamie īpašumi: Nav SIA "Stārastāni" (daudznozaru kompānija Aizkraukles pusē) saimnieks un vēl piecu citu uzņēmumu līdzīpašnieks.

Andrejs Vlasovs dz. 1968. gada 28. septembrī Kapitāldaļas: Nav

Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Audēju ielā 9 Dzīvoklis Rīgā, Marijas ielā 20 Zeme un ēka Rīgā, Merķeļa ielā 2 Zeme un ēka Rīgā, Kr. Barona ielā 6 Astotā daļa zemes un ēkas Rīgā, Brīvības ielā 88 Zeme un ēka Rīgā, Brīvības gatvē 201 Puse zemes un ēkas Rīgā, Kr. Barona ielā 29 Dzīvoklis Rīgā, Ezermalas ielā 13 klk6 Dzīvoklis Rīgā, Slāvu ielā 13 Otrs "Elkor" uzņēmumu grupas līdzīpašnieks, uz kura vārda reģistrēti arī faktiski visi grupas nekustamie īpašumi. Tiesa, viņa vārds nesen pazudis no visiem "Elcor" kompāniju īpašnieku reģistriem, taču nepārtrauktas for​mālo īpašnieku maiņas šajā grupā jau ir kļuvušas par parastu lietu.

Jūlijs Zemnieks dz. 1955. gada 9. oktobrī Kapitāldaļas.

100% SIA Revers Nekustamie īpašumi: Divi dzīvokļi Rīgā, Murjāņu ielā 20 Dzīvoklis Rīgā, Laimdotas ielā 33 Uzņēmējam piederošās SIA "Revers" galvenais īpašums ir administratīvais un noliktavu komplekss Rīgā.

Andris Zvingēvics dz. 1950. gada 6. martā Kapitāldaļas: 1% SIA Aviācijas kompānija Inversija 80,17% SIA Transimpekss 96 33,33% SIA Harvis Nekustamie īpašumi: Desmitā daļa zemes un ēkas Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 19 k.2 Zeme Bērzaunes pagastā Kravu pārvadājumu, noliktavu un autostāvvietu pakalpojumu uzņēmuma "Transimpekss 96" lielākais īpašnieks.

Vikentijs Žizņevskis dz. 1949. gada 25. janvārī Kapitāldafas: 26,14% SIA Ezergaili 24% SIA Vejmars 92,86% SIA Amatnieks Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Tukumā, Līgo ielā 4 Zeme Tukumā, Brīvības laukumā 10 Zeme Tukumā, Putniņu ielā 5 Celtniecības materiālu un būvkonstrukciju tirdzniecības uzņēmuma "Vejmars" un vēl divu kompāniju līdzīpašnieks.

Lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība Lai gan virkne lielu pārtikas rūpniecības uzņēmumu pēdējos gados pārgājusi ārzemnieku īpašumā, šī nozare joprojām dod būtisku artavu Latvijas miljonāru sarakstam. Turklāt runa ir ne tikai par pilsētu ra​žotņu īpašniekiem, bet ari lielajiem lauksaimniekiem, kuri padsmit ga​dus pēc "Breša reformām" cits pēc cita sāk atbilst miljonāra statusam.

Uldis Aukšmuksts

dz. 1962. gada 12. aprīlī Kapitāldaļas: 50% SIA Ulara 100% SIA LexU Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Kandavā, Kūrortu ielā la un lolanta Aukšmukste dz. 1968. gada 22. februārī Kapitāldaļas: 100% SIA LS Invest Nekustamie īpašumi: Nav datu Līdz šim tika uzskatīts, ka "Jelgavas cukurfabrikas" kontrolpakete pieder vairumtirdzniecības kompānijai "LexU", kas to ieguva, akcijas uzpērkot no mazajiem akcionāriem, un lidz ar to par rūpnīcas saimnieku uzskatāms "LexU" īpašnieks Uldis Aukšmuksts. Taču saskaņā ar pēdējiem cukurfabrikas akcionāru reģistriem par kontrolpaketes īpašnieci vismaz formāli kļuvusi kompānija "I.S Invest", kas savukārt pieder Aukšmuksta kundzei Jolantai. Turklāt nekādu neskaidrību te nevar būt — pat abu laulības līgumā, kas noslēgts 2003. gada septembrī, speciāli noteikts, ka "LS Invest" kapitāldaļas ir tikai un vienīgi kundzes īpašums. Jebkurā gadījumā 60% cukurfabrikas akciju pakete tās īpašniekam vai īpašniecei 2004. gadā ir nodrošinājusi dividendes vairāk nekā 877 tūkstošu latu apmērā.

Normunds Bomis dz. 1964. gada 2. oktobrī Kapitāldaļas: 100% SIA N. Bomja maiznīca Lielezers Nekustamie īpašumi: Zeme Limbažos Zeme un ēka Umurgas pagastā latvijas trešās lielākās maizes ceptuves īpašnieks.

Valters Bruss dz. 1966. gada 26. jūlijā Kapitāldaļas: 100% SIA Cers 100% zemnieku saimniecības Strazdi Nekustamie īpašumi: Zeme Tērvetes pagastā Dobeles rajona Tērvetes pagasta zemnieku saimniecības "Strazdi" īpašnieks, kurš nodarbojas arī ar sēklu tirdzniecību un citiem papildbiznesiem.

Imants Cibulis dz. 1948. gada 27. jūnijā Kapitāldaļas: 60% AS Baltie I lolding Company 20% SIA Bel Trans 83,33% SIA Rezana Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Grobiņā, Jāņu ielā 2 Zeme Grobiņā, Jāņu ielā 2a Zeme un ēka Nīcā Zeme Otaņķu pagastā Bijušais kompānijas "Trans Liepāja" īpašnieks bija iecerējis vairāk nekā divus miljonus latu vērtu rapšu pārstrādes kompleksa projektu, taču neveiksme banku līdzekļu piesaistīšanā likusi izšķirties par to pārdošanu.

Edmunds Demiters dz. 1963. gada 7. jūnijā Kapitāldaļas: 72,03% SIA Jaunalko 50% SIA Vīzija DP

30% SIA Rosenbaums 66,67% SIA Zaļais serviss 35% AS Torgovij dom Borisa Smirnova Nekustamie īpašumi: Zeme Ģibuļu pagastā Zeme Lībagu pagastā Dzīvoklis Rojā, Strauta ielā 17a Daļa zemes un ēkas Virbu pagastā Zeme un ēka Kandavas pagastā Kontrolpaketes īpašnieks ar SIA "Jaunpagasts" apvienotajā Kurzemes puses alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumā SIA "Jaunalko".

Aivars Dobelis dz. 1958. gada 25. janvāri Kapitāldaļasr.

85% S1A Jelgavas dzirnavnieks Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Jelgavā, Nameja ielā 4 Zeme Līvbērzes pagastā Saimnieks SIA "Jelgavas dzirnavnieks" — vienā no Latvijas lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem.

Boriss Doļinskis dz. 1962. gada 1. augustā Kapitāldaļas: 24,83% SIA Latvijas—Izraēlas kopuzņēmums Lielzeltiņi 50% SIA Zelta dona 50% SIA Reālfonds 100% SIA Investīciju grupa 33,64% SIA Simpātija 25% SIA Kopfonds Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Rēzeknes ielā 27a1 Viens no īpašniekiem putnu fabrikā "Lielzeltiņi", kura 2004. gadā ievērību guvusi gan ar rekordlielu Eiropas fondu līdzekļu piesaistīšanu, gan ar kon​kurējošās Ķekavas putnu fabrikas daļēju iegādi.

Andris Griģis dz. 1959. gada 21. septembri Kapitāldaļas: 11,11% SIA Cerera 3,55% SIA Ezermala 1 33,33% AS Mēs Liepājai 100% SIA Griģis un Co 50% SIA Saps 33,33% SIA Trīs piloti 13,87% AS Līvas viesnīca 33,33% SIA Wind Energy 33,33% SIA Līvu basketbola klubs 50% SIA Līvu basketbola manēža 100% SIA Līvu alus Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Liepājā, K. Zāles laukumā 2 Zeme un ēka Liepājā, Pērkones ielā 30 Puse zemes un ēkas Liepājā, Republikas ielā 13

Zeme un ēka Liepājā, Siguldas ielā 3 Zeme un ēka Liepājā, Dīķa ielā 9 Zeme un ēka Liepājā, Pērkones ielā 28 Zeme Liepājā, Pasta ielā 26 Pieci dzīvokļi Liepājā, Dīķa ielā 11 Zeme un ēka Liepājā, Sūnu ielā 29 Zeme un ēkas Vaiņodes pagastā Divi dzīvokļi Vaiņodes pagastā, Sanatorija 6 Zeme un ēka Vaiņodes pagastā, Sanatorija 5 Labi pazīstamais pārtikas rūpnieks, kura uzņēmumu teritoriālās attīstības plāni pamazām sāk kļūt par lielu Liepājas mērogiem.

Valdis Grimze dz. 1946. gada 26. decembrī Kapitāldaļas: 31% SIA BCO 35% SIA Kommitehs Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Baložu ielā 31/33 Dzīvoklis Rīgā, Dārza ielā 17 Otrs lielākais zināmais īpašnieks 1.atvijas vērienīgākajā olu ražotnē (vairāk nekā 200 miljoni olu gadā) — AS "Balticovo", kurā viņš ieņem arī pado​mes priekšsēdētāja posteni. lurijs Gromovs dz. 1961. gada 7. martā Kapitāldaļas: 100% SIA Ardeks Nekustamie īpašumi: Nav datu Vienīgais īpašnieks un direktors mazāk pazīstamajā gaļas pārstrādes uzņēmumā "Ardeks", kuras pilnais piedāvājums skan tā: "Vārītās, pusžāvētās desas, sardeles, cīsiņi, žāvējumi. Auksti kūpinātas desas. Gaļas pusfabrikāti, gaļas konservi. Pastētes, pelmeņi. Vairumtirdzniecība."

Oskars lankovskis dz. 1962. gada 19. jūlijā Kapitāldaļas: 23,5% SIA Larta 20,15% SIA l.īcis93 23% SIA Auda A 22% SIA GammaA Nekustamie īpašumi: Nav Zivju pārstrādes uzņēmumu "GammaA", "Līcis93" un "Auda A" līdz​īpašnieks.

Aivars Kokts dz. 1961. gada 27. februārī Kapitāldaļas: 88,76% SIA Ulbroka 100% SIA Agrosels Nekustamie īpašumi: Puse zemes gabala un ēka Stopiņu pagasta Vālodzēs, Priežu ielā 13 Ne tikai SIA "Ulbroka" milzīgā cūku kompleksa lielākais īpašnieks un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, bet arī lauksaimniecības pakalpojumu uz​ņēmuma "Agrosels" vienīgais akcionārs.

Vladimirs Kronbergs dz. 1961. gada 27. janvārī Kapitāldaļas: 69,7% SIA Pie Daugaviņas 80% SIA Vesta 90% SIA VanemaR Nekustamie īpašumi: Nav SIA "Pie Daugaviņas" — arī ievērojamas uzņēmuma "Jēkabpils labība" akcionāres — lielākais īpašnieks.

Centis Laka dz. 1956. gada 11. aprīlī Kapitāldaļas: 50% SIA Margota 50% SIA Unicom Investments Ltd. Nekustamie īpašumi:

Zeme Rīgā, Čiekuru ielā un Mores ielā Puse zemes un ēkas Rīgā, Piena ielā 7 Puse zemes Rīgā, Piena ielā 5 Zeme Rīgā, Bākas ielā un Veiksmes ielā Puse zemes Rīgā, Vaduguņu ielā 1 Puse zemes Jūrmalā, Dzērvju ielā 1 Ne tikai saldēšanas iekārtu pārdevējs, bet arī viens no diviem saldējuma un pelmeņu ražotājas un tirgotājas — SIA "Margota" īpašniekiem.

Aivars Lejietis dz. 1963. gada 12. februārī Kapitāldaļas: 33,33% SIA Motīvs 58,71% SIA Līcis93 67% SIA Auda A 68% SIA GammaA Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rojā Lielākais zivju pārstrādes uzņēmumu grupas līdzīpašnieks. Juris Lūsis dz. 1956. gada 13. augustā Kapitāldaļas: 100% SIA Rīgas gaļas pārstrādes sabiedrība 71,77%% AS Cēsu gaļas kombināts Ruks 100% zemnieku saimniecības Jauntildas 99,54% SIA Džuta 100% SIA Markat 100% SIA Jaunpūpoli 100% SIA Šķaunes bekons 100% SIA Cirmas bekons 100% SIA Sidrabene Nekustamie īpašumi: Četras piektdaļas zemes un ēkas Rīgā, Brīvības gatvē 267 Zeme Rīgā, Āraišu ielā 37 Ēka Rīgā, Slokas ielā 146 Zeme un ēka Rīgā, Džutas ielā 3 Ēka Rīgā, Āraišu ielā 37 Zeme Rīgā, Ziepniekkalna ielā Zeme un ēka Vaives pagastā Puse zemes un ēkas Kombuļu pagastā Zeme un ēka Šķaunes pagastā Zeme Cirmas pagastā Zeme un ēka Rembates pagastā Zeme un ēka Priedkalnē, Čiekuru ielā 1 Zeme Priedkalnē, Skuju ielā 10 Zeme Ķekavas pagastā Zeme un ēkas Mārupes pagastā Zeme Engures pagastā Kādreizējā "Rīgas miesnieka" ģenerāldirektora Jura Lūša pārtikas uzņēmumu grupā nodrošināts faktiski pilns ražošanas cikls — SIA "Jaunpūpoli" ražo spēkbarību, SIA "Šķaunes bekons" un SIA "Cirmas bekons" audzē cūkas, bet gaļas izstrādājumus no tām ražo Cēsu gaļas kombināts "Ruks".

Vasilijs Malušins dz. 1962. gada 6. martā Kapitāldaļas: 26,14% SIA Alus avots 29,53% SIA Simeks

17% SIA LATinvest group Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Kāpu ielā 81 Viens no "Simeks" pārtikas koncerna — plašāk pazīstams ar savu kafijas ražotni — lielākajiem līdzīpašniekiem.

Irina Mangale dz. 1963. gada 6. septembrī Kapitāldaļas: 40% AS Baltie Holding Company 20% SIA Dedveits 100% SIA Albatross 4 Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Liepājā, J. Janševska 7/9 Dzīvoklis Liepājā, Jelgavas ielā 14 Zeme un ēka Vērgales pagasta Saraiķos, Dārza ielā 6 Imanta Cibuļa kompanjone neveiksmīgajā rapša pārstrādes un biodizeļa ražot​nes megaprojektā. Ēriks Masteiko dz. 1962. gada 23. septembrī Kapitāldaļas: 100% M. Investīcijas 25% SIA Baltie Monitoring 100% SIA Eko punkts 83,35% SIA Golden Fitness 50% SIA Engures jahtu osta Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Hospitāļu ielā 8 Divi dzīvokļi Rīgā, Kaļķu ielā 6 Trīs dzīvokļi Rīgā, Lāčplēša ielā 70b Zeme un ēka Jūrmalā, Tīklu ielā 1 Zeme un ēka Jūrmalā, Lāču ielā 10b Desmitā daļa zemes un ēkas Jūrmalā, Lāču ielā 10b Trešā daļa zemes un ēkas Jūrmalā, Vikingu ielā 68 Zeme un ēka Jūrmalā, Bražciemā Zeme Jūrmalā, Bražciemā 32f Zeme Jūrmalā, Bražciemā 28fa Piektā daļa zemes Jūrmalā, Lāču ielā 18 Dzīvoklis Liepājā, Dunikas ielā 25 Zeme Andzeļu pagastā Zeme un ēka Liepupes pagastā Zeme Cornajas pagastā Zeme Kaunatas pagastā Zeme Mākoņkalna pagastā Kādreizējais "Ave lat grupas" ģenerāldirektors, kurš joprojām saglabā savas akcijas Iatvijas lielākajā maizes ceptuvē "Hanzas maiznīcas", rūpējas par savām zemes un ūdeņu platībām (atgalē un visādi citādi atbilst sava kādreizējā kompanjona Andra Šķēles raksturojumam: "Es domāju, ka Masteiko kungs pie​tiekami veiksmīgi ir pārdevis savu biznesu un jūtas vairāk nekā apmierināts."

Nataļja Mihejeva dz. 1963. gada 18. novembrī

Kapitāldaļas: 51% SIA M.V.A. 100% SIA NMP Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Zolitūdes ielā 30 Zeme un ēka Rīgā, Akāciju ielā 1 Dzīvoklis Daugavpilī, Cietokšņa ielā 73 Dzīvoklis Jēkabpilī, Pils rajonā 53 Vēl viena ģimenes uzņēmuma — ga|as pārstrādes kompānijas "M. V. A." līdz​īpašniece.

Vladimirs Mihejevs dz. 1965. gada 18. maijā Kapitāldaļas: 49% SIA M. V. A. Nekustamie īpašumi: Nav Otrs īpašnieks gaļas kombinātā "M. V. A.", kurš, starp citu, no Eiropas Savienības fondiem spējis piesaistīt vairāk nekā 300 tūkstošus latu.

Uldis Misiņš dz. 1964. gada 17. janvārī Kapitāldaļas: 100% SIA Avoti SWF 100% zemnieku saimniecības Avoti Nekustamie īpašumi: Zeme Jaunpiebalgas pagastā Zeme Rankas pagastā Zeme Tirzas pagastā Gulbenes rajona Lizuma pagasta zemnieku saimniecības "Avoti" saimnieks — uzskatāms apliecinājums tam, ka arī lauksaimnieki Latvijā var kļūt par miljonāriem.

Anatolijs Pavļenkovs dz. 1948. gada 10. aprīlī Kapitāldaļas: 14,84% SIA Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Jasmuižas ielā 7 Zeme un ēka Saulkrastos "Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīcas" lielākais līdzīpašnieks un arī valdes priekšsēdētājs.

Vitauts Paškausks dz. 1951. gada 17. jūnijā Kapitāldaļas: 90,91% SIA Hotel Dobele 33,33% SIA Agrolats 58,92% AS Dobeles dzirnavnieks 1,4% SIA Klubs Hamlets 49,77% SIA ZemgaleAgro 99,94% SIA Dobeles sēklas Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Dobelē, Brīvības ielā 30 Zeme un ēka Auru pagastā Zeme Bērzes pagastā Zeme Jaunbērzes pagastā Zeme Dobeles pagastā Zeme Krimūnu pagastā Zeme Ukru pagastā Zeme Dundagas pagastā Zeme Džūkstes pagastā Latvijas lielākā graudu pārstrādes uzņēmuma kontrolpaketes īpašnieks un pa domes priekšsēdētājs,

kurš kompānijas panākumus skaidro vienkārši — līdz šim izdevies ne reizi nekļūdīties stratēģiski svarīgos lēmumos.

Juris Pilveris dz. 1957. gada 20. jūnijā Kapitāldaļas: 100% SIA Ziedi JP Nekustamie īpašumi: Zeme Dobelē, Meža prospektā 62 Zeme Dobelē, Meža prospektā 56a Zeme Auru pagastā Zeme Dobeles pagastā Zeme un ēka Ķekavas pagastā Dobeles kompānija "Ziedi JP" (lopkopība, lauksaimniecības pakalpojumi u. c. vienīgais īpašnieks un vadītājs. Starp citu, uzņēmums ieguvis SAPARD fi nansējumu vairāk nekā 160 tūkstošu latu apmērā.

Tatjana Poplavska dz. 1964. gada 2. decembrī Kapitāldaļas: 100% SIA Ceļu būvmateriālu serviss 62% SIA BCO 33,64% SIA Simpātija Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Murjāņu ielā Dzīvoklis Rīgā, Dzirnavu ielā 132 Dzīvoklis Rīgā, Murjāņu ielā 20 Sī mazpazīstamā kundze ir olu ražošanas uzņēmuma "Balticovo" un tajā mītošā miljona vistu lielākā līdzīpašniece.

Antonijs Samburs dz. 1954. gada 14. septembri Kapitāldaļas: 100% SIA Kazimiri 77,78% SIA Antaris 15% SIA Latgales piensaimnieks Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Ruses ielā 28 Dzīvoklis Daugavpilī, Rīgas ielā 34 F,ka Daugavpilī, Balvu ielā—602 Zeme Skrudalienas pagastā Zeme Piedrujas pagastā Latgales apjomīgākās un modernākās konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmumu grupas lielākais līdzīpašnieks.

Atis Sausnītis dz. 1955. gada 17. martā Kapitāldaļas: 45% SIA Minhauzena Unda 2,78% SIA Madonas patērētāju biedrība 50% SIA Baltijas lāse 4,94% SIA Ratiko 25% SIA Liepājas Pētertirgus 2,4% SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība 30% SIA Smiltenes grauds 3% SIA Restorāns Sēnīte Nekustamie īpašumi: Ceturtā daļa zemes un ēkas Rīgā, Meža prospektā 14

Zeme un ēka Rīgā, Meža prospektā 4 Dzīvoklis Rīgā, Miera ielā 74 Puse zemes un ēkas Saulkrastos, Ainažu ielā 19 Zeme Smiltenē Zeme Trikātas pagastā Ne tikai viens no diviem lielākajiem "Rīgas piena kombināta" līdzīpašniekiem, bet ari akcionārs virknē citu pārsvarā pārtikas nozares kompāniju.

Aleksandrs Solomka dz. 1965. gada 2. februārī Kapitāldaļas: 24,83% SIA Lielzeltiņi 50% SIA Zelta dona 50% SIA Pārtikas grupa 50% SIA Reālfonds 32,73% SIA Simpātija 25% SIA Kopfonds Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Stokholmas ielā 33 Otrs ievērojamais "Lielzeltiņu" putnu fabrikas līdzīpašnieks.

Gunvaldis Sproģis dz. 1958. gada 12. septembrī Kapitāldaļas: 100% zemnieku saimniecības Joži Nekustamie īpašumi: Zeme Annenieku pagastā Zeme un ēkas Bikstu pagastā Zeme un ēkas Jaunpils pagastā Vēl viens lauksaimnieks — miljonārs.

Ivars Strautiņš dz. 1942. gada 2. jūlijā Kapitāldaļas: 45% SIA Minhauzena Unda 26,33% SIA Termināls Rīga 2,78% SIA Madonas patērētāju biedrība 50% SIA Baltijas lāse 5% SIA LatVestIst 3% SIA Restorāns Sēnīte 40% SIA Livonijas loģistika Nekustamie īpašumi: Nav datu Centrālās savienības "Turība" vadītājs, kuram kooperācijas kustības attīstīšana veicas daudz sliktāk nekā privātbizness pārtikas ražošanā un saistītajās nozarēs.

Svetlana Ščokina dz. 1966. gada 13. septembri Kapitāldaļas: 16,39% SIA Simeks Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Ugāles ielā 12 Vēl viena būtiskas kapitāldaļu paketes īpašniece "Simeks" pārtikas koncernā.

Andris Tomkus dz. 1966. gada 26. aprīlī Kapitāldaļas: 100% SIA Rundāle—Viesturi 100% zemnieku saimniecības Krustlauki

60% SIA Dominus DM Nekustamie īpašumi: Zeme Brunavas pagastā Zeme un ēka Brunavas pagastā Dzīvoklis Rundālē Un vēl viens Latvijas miljonāru saraksta jaunpienācējs — lauksaimnieks.

Ludvigs Tribockis dz. 1961. gada 25. decembri Kapitāldaļas: 100% SIA Triāls 100% SIA LT Būvnieks 100% SIA Rites Druvas 100% SIA Rankas bekons 76,92% SIA Altri Nekustamie īpašumi: Zeme Šēderes pagastā Zeme un ēka Rites pagastā Dzīvoklis Ogrē, Mālkalnes prospektā 8 Dzīvoklis Ogrē, Mednieku ielā 11 Zeme Ogrē, A. Upīša ielā 16 Zeme Ogrē, Mednieku ielā 11a Zeme un ēka Lielvārdē, Raiņa ielā 7 Dzīvoklis Valmierā, Pārgaujas ielā 10 Neraugoties uz nodomu piesaistīt stratēģisko investoru, joprojām vienīgais īpašnieks Latvijas lielākajā gaļas pārstrādes uzņēmumā "Triāls" — cita starpā ievērības cienīgā arī ar viltotā zaķa rūpniecisku ražošanu. Arī Ogres goda pilsonis, par kuru partijas ģenerālsekretārs Uldis Grava pēc "Triāla" saistīšanas ar nodokļu "ietaupīšanas" shēmu daudznozīmīgi saka tā — ja uzņēmējs būtu negodīgs, viņš noteikti nebūtu stājies "Jaunajā laikā".

Vladislavs Urbāns dz. 1935. gada 30. oktobri Kapitāldaļas: 96,25% SIA Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Bruņinieku ielā 73c Dzīvoklis Rīgā, A. Čaka ielā49 Zeme un ēka Rīgā, Bruņinieku ielā 101/103 Zeme un ēka Rīgā, Bruņinieku ielā 73 Zeme un ēka Rīgā, Bruņinieku ielā 73b Ēka Rīgā, Matīsa ielā 50b Zeme un ēkas Iecavā Ne tikai "Zaņa Legzdiņa maizes fabrikas", bet arī ievērojamu Rīgas centra īpa​šumu saimnieks.

Vladimirs Usjagins dz. 1954. gada 7. jūlijā Kapitāldaļas: 41,56% SIA Alus Avots 23,34% SIA Simeks 18% SIA LATinvest group 51% SIA Ziepniekkalna nami 20% SIA Livonijas loģistika Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 1 Trešā daļa zemes Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 3 Divi dzīvokļi Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 1 Viens no lielākajiem "Simeks" pārtikas koncerna un alus darītavas "Alus Avots" īpašniekiem, arī "Simeks" prezidents, kura plāns atjaunot izputējušās alus darītavas "Vārpa" darbību tomēr izrādījās

nerealizējams.

Dmitrijs Usjagins dz. 1979. gada 5. jūlijā Kapitāldaļas: 15,75% SIA Simeks Nekustamie īpašumi: Vēl viens "Simeks" līdzīpašnieks un Usjaginu ģimenes pārstāvis.

Donats Vaitaitis dz. 1963. gada 27. jūnijā Kapitāldaļas: 77,67% SIA Bizness, atpūta, sports, Carnikava 15% SIA Jaunpagasts Plus 33% SIA MerkursRigante Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Koku ielā 10 Zeme un ēka Bārbeles pagastā Zeme un ēka Carnikavā, Jasmīnu ielā 7 2004. gadā kļuva par spirta ražotnes "Jaunpagasts Plus" līdzīpašnieku un nošautā spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa atraitnes Sandras Peimanes kompanjonu.

Aigars Vaivars dz. 1961. gada 28. aprīlī Kapitāldaļas: 100% SIA Daudznozaru kompānija Daugava Nekustamie īpašumi: Telpas Rīgā, Tērbatas ielā 46 Zeme Aizkrauklē Dzīvoklis Aizkrauklē, Bērzu ielā 2 Zeme un ēkas Sērenes pagastā Rīgā nepazīstamajam pārtikas rūpniecības uzņēmumam "Daudznozaru kompānija Daugava" ir gan savas ražošanas līnijas, gan vesela ekoloģisko produktu sērija, gan visā valstī modernākā slaukšanas aparatūra.

Valdemārs Vaļkuns dz. 1959. gada 26. augustā Kapitāldaļas: 100% SIA Voldemārs 0,31% SIA ValdoV Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Bauskas ielā 3 Zeme Rīgā, Skaistkalnes ielā Zeme Rīgā, Bauskas ielā 58a Telpas Rīgā, Rumbulas ielā 26 Dzīvoklis Rīgā, Rumbulas ielā 26 Trīs piektdaļas ēkas Olaines pagastā Zeme Olaines pagastā "Valdo" pārtikas produktu ražotājas SIA "Voldemārs" vienīgais īpašnieks, kura 2004. gadā ievērību guva ar plāniem iegādāties viesnīcu tālajā Ēģiptē.

Arnis Vējš dz. 1968. gada 18. februāri Kapitāldaļas: 78,28% SIA UzvaraLauks Nekustamie īpašumi: Nav Lielākais īpašnieks Zemgales puses pārtikas nozares kompānijā "UzvaraLauks", kura, starp citu, paspējusi saņemt SAPARD finansējumu 150 tūk​stošu latu apmērā.

Andris Vīksna dz. 1945. gada 24. martā Kapitāldaļas: 50% SIA Margota 50% SIA Unicom Investments Ltd. Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Čiekuru ielā un Mores ielā Zeme Rīgā, Bākas ielā un Veiksmes ielā Puse zemes Rīgā, Vaduguņu ielā 1 Puse zemes Jūrmalā, Dzērvju ielā 1 Otrs saldēto produktu kompānijas "Margota" līdzīpašnieks.

Grigorijs Vovks dz. 1959. gada 20. oktobrī Kapitāldaļas: 10% SIA Mego 50% SIA NV Trans 10% SIA Megarons 100% SIA Berlat grupa Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Viršu ielā 7 Zeme un ēka Skrīveru pagastā Zeme un ēka Taurenes pagastā Zeme un ēka Berģos, Lapu ielā 21 Ne tikai "Mego" veikalu tīkla līdzīpašnieks un precīzi nezināma nu jau likvidējamā uzņēmuma "Veldze" akciju daudzuma īpašnieks, bet arī alkoholisko dzērienu ražotājs — maksātnespējīgā dzērienu ražotāja "Berlat" ražotnes īrētājs, kurš jau paziņojis par vēlmi iegādāties šo objektu.

Zigmunds Zajančkovskis dz. 1953. gada 19. jūlijā Kapitāldaļas: 30% SIA Broks 20,8% AS Mērsrags 40,6% AS Banga 3% AS Uksoil 9% SIA Pomocs 0,01% SIA Sala 33% SIA Baka Real 50% SIA Bio Aqua 25% SIA Kolka Real 40% SIA Singonija plus SIA Baltijas bioenerģijas grupa Nekustamie īpašumi: Zeme Mērsragā, Dzīvoklis Rojā, Strauta ielā 8 Lielāko akciju pakešu īpašnieks uzņēmumos "Mērsrags" (ostas pakalpojumu sniegšana) un "Banga" (zivju izstrādājumu ražošana), kopš 2005. gada sākuma — arī 99,5 megahercu radioraidīšanas frekvences īpašnieks Enerģētika, tranzīts un loģistika Lai gan naftas tranzīts Latvijā nepiedzīvo savas laimīgākās un veiksmīgākās dienas, tas kopā ar enerģētikas un Ioģistikas nozarēm vēl joprojām spēj nodrošināt paprāvu miljonāru pulku, — kā nekā vietējam tirgum degviela joprojām ir vajadzīga, turklāt aizvien pie​augošos apjomos.

Andrejs Amosovs

dz. 1962. gada 27. februārī Kapitāldaļas: 60% SIA Agros 83,33% SIA Stena 100% zemnieku saimniecības Kalviņi 67,72% SIA Roja Port TerminaI LLC Nekustamie īpašumi: Zeme Talsos, Kr. Valdemāra ielā 114 Zeme Stendē Zeme Lībagu pagastā Zeme Ugāles pagastā Rīgā faktiski nepazīstamā SIA "Stena" ir ievērojama naftas produktu tirdzniecības kompānija Talsu pusē, un Andrejs Amosovs ir gan tās lielākais līdzīpašnieks, gan noteicējs vēl divos uzņēmumos un zemnieku saimniecībā "Kalviņi".

Jānis Anspoks dz. 1956. gada 1. martā Kapitāldaļas: 92,73% SIA Astartenafta Nekustamie īpašumi: Nav datu Cita galvaspilsētā nezināma naftas produktu tirdzniecības kompānija ir SIA "Astartenafta", kuras lielākais īpašnieks savukārt ir Jānis Anspoks.

Vladimirs Barinovs dz. 1952. gada 29. jūnijā Kapitāldaļas: 100% SIA Leda Tranzīta grupa 100% SIA Relms 30% SIA TG Latgale 100% SIA Majori Nekustamie īpašumi: Ēka Jūrmalā, Vikingu ielā 20 Ēka Jūrmalā, Jaunajā ielā 4 Ēka Jūrmalā, Vikingu ielā 22 Zeme un ēka Jūrmalā, Vikingu ielā 18 Ēka Jūrmalā, Vikingu ielā 20a Zeme Abavas pagastā Deviņdesmito gadu vidū tagadējais Jūrmalas domnieks pārņēmis kādreiz slaveno "Gulfstream" holdingu, no kura sev atstājis viesnīcu "Majori", tranzītbiznesu Liepājā un degvielas uzpildes biznesu, kas pāraudzis par darbību aviodegvielas jomā. Starp citu, sakarā ar Bulduru kāpu sadalīšanu Valērija Kargina interesēs savulaik presei izteicies: "Pirms vēlēšanām uz jautājumu, cik lielam būtu jābūt kukulim, lai es balsotu par kādu jautājumu pret paša gribu, tikai atbildēju, ka pagaidām tik lielu projektu Jūrmalā nav. Esmu pietiekami turīgs, lai pie domes galda sēdētu ar tīru sirdsapziņu."

Nikolajs Baštovojs dz. 1955. gada 9. aprīlī Kapitāldaļas: 10% SIA MineralTransServiss Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Ventspilī, Inženieru ielā 93 Ventspils tranzītuzņēmuma "Kālija parks" ģenerāldirektors, kuram miljonāra statusu nodrošina tāds "sīkums" kā 10% kapitāldaļu kompānijā "MineralTransServiss", kam savukārt pieder vairāk nekā 30 procentu "Kālija parka" akciju.

Olafs Berķis dz. 1956. gada 12. novembrī Kapitāldaļas: 100% SIA N & J ???% AS VB Holdings ??? AS Aureus Kapitāls 0,14% AS Ventbunkers Nekustamie īpašumi: Piektā daļa zemes un ēkas Rīgā, Aldaru ielā 5 Zeme un ēka Ventspilī, Sporta ielā 17c Zeme un ēka

Ventspilī, Sporta ielā 17b Zeme un ēka Ventspilī, Torņa ielā 5 Zeme un ēka Ventspilī, Laimas ielā 4 Zeme un ēka Ventspilī, Vasarnīcu ielā 44 Zeme Ventspilī, Torņa ielā 7 Zeme Ventspilī, Vasarnīcu ielā 46 Zeme un ēka Ventspilī, Sporta ielā 19 Zeme Vārves pagastā Pazīstamais "Ventspils grupējuma" pārstāvis, kurš, iepriekš aizgājis no visiem amatiem redzamākajās grupējuma kompānijās, 2004. gada beigās atklāti nostājās uz kara takas pret nekronēto grupas valdoni Aivaru Lembergu, mēģinot pārņemt varu naftas tranzīta kompāniju vertikāles centrālajā uzņēmumā "Ventbunkers". Tikmēr viņa biznesa intereses jau sniedzas tālu aiz Ventspils robežām — līdz pat nekustamā īpašuma projektiem Rīgā, bet patiesie īpašumu apmēri kā visiem Ventspils redzamākajiem tranzītuzņēmējiem slēpjas kaut kurārzonu dzīlēs.

Jānis Blaževičs dz. 1947. gada 8. oktobrī Kapitāldaļas: 30% SIA Biosan 66% SIA Genera 40% SIA AOB 50% SIA MA L ???% AS VB Holdings 20% SIA VS Investīcijas 32% SIA Enerģija UJ 1 % SIA SDV 40% SIA Copse Hill Trading Riga 1,39% AS Ventbunkers Nekustamie īpašumi: Nav datu Kādreizējais "Ventspils naftas" prezidents, kurš saglabājis lojalitāti Aivaram l.embergam un kura oficiālās kapitāldaļas Latvijā reģistrētos uzņēmumos gandrīz droši nav viss viņa mūža mantiskais guvums, — lai gan miljons savācas arī no tām.

Andrejs Bobrovs dz. 1961. gada 30. aprīlī Kapitāldaļas: 28,4% AS B. L. B. Korporācija 13,51% AS B. L. B. Baltijas termināls 8,33% AS O. W. Rīga Bunkering Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Mārupes ielā 33 Zeme un ēka Jūrmalā, Dāvja ielā 10b Viens no trim Rīgas ostas ievērojamās stividorkompānijas "B. L. B. Baltijas termināls" Latvijas puses "redzamajiem" akcionāriem.

Vladimirs Čebotarjovs dz. 1965. gada 25. maijā Kapitāldaļas: 100% SIA Intertrans 80% SIA Vex Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Murjāņu ielā 18 Bijusī naftas produktu kompānija "Lido nafta" tagad pārdēvēta par "Vex", bet joprojām nodarbojas ar kuģu uzpildīšanu un arī degvielas vairumtirdzniecību, — kā nekā uzņēmumam ir arī sava naftas bāze.

Starp citu, bijušā hokejista Vladimira Čebotarjova kompanjons šajā biznesā ir bijušais deputāts Edvīns Inkēns.

Aleksejs Durandins dz. 1956. gada 1. aprīlī Kapitāldaļas: 33% SIA SMS Elektro 48,2% SIA Belkom 25% SIA Hominus 19,25% SIA Bobrova nams 50% SIA ElMart 39,5% SIA Target Marketing 29,14% AS VEF banka Nekustamie īpašumi: Desmitā daļa zemes un ēkas Rīgā, Noliktavas ielā 5 Dzīvoklis Rīgā, Brīvības ielā 162 k2 Zeme un ēka Rīgā, Kalnciema ielā 89 Zeme un ēka Jūrmalā, Bulduru prospektā 90 Pēc visa spriežot, viens no trim gāzes kompānijas "Itera Latvija" līdzīpašniekiem kopā ar Juri Savicki un Aināru Gulbi, taču pilnīgi noteikti — vairāk nekā piektās daļas akciju īpašnieks "VF.F bankā".

Starp citu, bankas ak​cionāri ir arī Svetlana, Valērijs un Dmitrijs Durandini.

Mihails Gaņevs dz. 1943. gada 21. februārī Kapitāldajas: 57,45% SIA Strek 48,75% SIA Baltijas Strek Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Hospitāļu ielā 8 Zeme un ēka Carnikavā Rīgas brīvostas pirmā trijnieka stividorkompānijas "Strek" lielākais līdzīpašnieks.

Laimonis Junkers dz. 1954. gada 12. maijā Kapitāldaļas: 5,52% SIA Ventrans Rīga 33,33% SIA KLTrans 20% SIA JAL 93,33% BO SIA VentaKross Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Ventspilī, Zvana ielā 7 Zeme un ēka Ventspilī, Zaļajā ielā 4 Zeme un ēka Ventspilī, Jubilejas ielā 7 Zeme un ēkas Kolkas pagastā Zeme Jūrkalnes pagastā Vēl viens "Ventspils grupējuma" pārstāvis, kura turīgums noteikti neaprobežojas ar samērā mazskaitlīgajām oficiāli uz viņa vārda reģistrētajām Latvijas uzņēmumu kapitāldaļām.

Raimonds Kisiels dz. 1970. gada 11. martā Kapitāldaļas: 66,67% SIA SMl. 22,2% SIA Naftimpeks 50% SIA Ventimpeks Oil Serviss 35% SIA Transinspektori 8,38% SIA BTFK 1,4% SIA Klubs Hamlets 100% SIA Benson Petroleum 8,64% SIA Skonto naft Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Laipu ielā 3 Zeme Birzgales pagastā Kādreiz uzskatīts par vienu no "Skonto" grupējuma pārstāvjiem, tagad Raimonds Kisiels visciešāk ir saistīts ar tranzīta projektiem caur Rīgas ostu. Starp citu, krievu presē nosaukts par vienu no Latvijas iekārojamākajiem līgavaiņiem.

Valentīns Kokalis dz. 1956. gada 17. februārī Kapitāldaļas: 1% SIA Nafta LR 0,17% SIA Noord Natie Ventspils Termināls 16,3% SIA Puses Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Ventspilī, Saules ielā 11 Zeme un ēka Ventspilī, Lielajā Dzirnavu ielā 6 Dzīvoklis Kuldīgā, Baznīcas ielā 1 la Zeme Alsungas pagastā Zeme un ēkas Ēdoles pagastā Zeme Gudenieku pagastā Zeme Ivandes pagastā Zeme Padures pagastā Zeme Tumes pagastā Savas ekscentriskās rīcības dēļ daudzkārt par "jauno krievu" apsaukātais tranzītbiznesmenis — pirmais, kurš ar skaļu skandālu izbira no "Ventspils grupējuma" un kopš tā laika nodarbojas gan ar savas gleznu galerijas izveidi, gan ar lauksaimnieciskiem projektiem — kā nekā viņa īpašumā ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis hektāru zemes.

Oļegs Kolosovs dz. 1939. gada 1. maijā Kapitāldaļas: 6,57% AS Rīgas Transporta flote Nekustamie īpašumi: Nav AS Rīgas Transporta flote ģenerāldirektoram saskaņā ar pēdējo pieejamo akcionāru sapulces

protokolu vairs pieder tikai 200 000 uzņēmuma akciju (savulaik bija vairāk nekā 500 tūkstoši), taču, ņemot vērā, ka kompānijas pašu kapitāls 2003. gada beigās bija 17,939 miljoni latu, šīm akcijām vien​alga atbilst vairāk nekā miljons latu.

Vladimirs Krasņikovs dz. 1953. gada 6. februārī Kapitāldaļas: 3,51% AS Rīgas transporta flote 46,83% AS Finansu grupa Helioss 46,2% AS Interfinvest Nekustamie īpašumi: Nav datu Vēl viens ievērojams "Rīgas transporta flotes" akcionārs, turklāt arī viņa kompānijas "Finansu grupa Helioss" pašu kapitāls 2003. gada beigās bija vai​rāk nekā 700 tūkstoši latu.

Jūlijs Krūmiņš dz. 1943. gada 12. decembrī Kapitāldaļas: 100% SIA Latvijas—Rietumu termināls 100% SIA ManTess osta 100% SIA ManTess tranzīts 100% SIA ManTess 23,53% SIA Vernisāžas pakalpojumu centrs 100% SIA Mantess koks 100% SIA MT Bunkers Nekustamie īpašumi: Nav datu Visa tranzītuzņēmuma "ManTess" manta jopprojām ir ieķīlāta "Hansabankā", liela daļa blakusbiznesu ir pārdoti, bet tas netraucē koncerna īpašniekam Jūlijam Krūmiņam uzturēt pleiboja un dzīves baudītāja imidžu.

Andrejs Kurakins dz. 1972. gada 1. maijā Kapitāldaļas: 50% SIA Vel 1,4% SIA Klubs Hamlets 50% SIA Bituma serviss 6,31% SIA Skonto nafta Nekustamie īpašumi: Zeme Grundzāles pagastā Zeme un ēka Grundzāles pagastā "Skonto naftas" kapitālda|u pakete, kas nodrošina būtisku daļu "Ventspils naftas" koncernā, ir vērtīga pat šajos naftas tranzītam un Ventspilij tik "sau​sajos" laikos.

Mārtiņš Ķeviņš dz. 1977. gada 15. septembrī Kapitāldaļas: 95% SIA Skultes kokosta 65,52% SIA Kilbe Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Dikļu ielā Dzīvoklis Babītē, Rožu ielā 8 Lielākais īpašnieks mazzināmajā SIA "Skultes kokosta", par kuru visu pasaka jau tās nosaukums.

Savukārt SIA "Kilbe" ir ne tikai viena no lielākajām koksnes šķeldas ražotājām Latviā, bet arī ārstniecības augu apstrādātāja un ostu pakalpojumu sniedzēja.

Aivars lembergs dz. 1953. gada 26. septembrī Kapitāldaļas:

100% SIA Ala 2002 50% SIA Mētras 1 17,39% SIA Baltimar VT ???% AS VB Holdings 7,14% SIA Transventa 50% SIA LSF Holdings 0,27% AS Ventbunkers Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Raunas ielā 27 Zeme un ēka Rīgā, O. Vācieša ielā 31 Zeme un ēka Rīgā, Balasta dambī 64a Ēka Jūrmalā, 21. līnijā 2 Zeme Ventspilī, Jubilejas ielā 3 Zeme Padures pagastā Zeme un ēka Piltenē Zeme Ugāles pagastā Zeme Vārves pagastā Šķiet, pēc Andra Šķēles arī Ventspils mērs — neapšaubāmi Latvijas bagātāko cilvēku pirmā desmitnieka pārstāvis — drīz kļūs par vienu no visvairāk izmeklētajiem uzņēmējiempolitiķiem Latvijā.

Un kā gan citādi, ja, piemēram, uz jautājumu, vai viņš var pie savu bērnu veselības apzvērēt, ka nezina Ventspils uzņēmumu "piramīdas" — AS "Ventbunkers" lielākā akcionāra "Yelverton Investments" patiesos īpašniekus, Aivars Lembergs atbild šādi: "Ko man zvērēt? Es varu zvērēt pie savas veselības, pie savas mammas veselības, ja jums tas rada kaut kādu apmierinājumu. Un es varu zvērēt pie jūsu veselības, ar noteikumu, lai jūs ieturat normālu dzīvesveidu…"

Guntis Ločmelis dz. 1968. gada 14. martā Kapitāldaļas: 100% SIA Pārventa 50% SIA Kronoss 2,78% SIA Doktorāts Elite 50% SIA Ventspils ostas slimnīca 25% SIA Selekt 10% SIA VS Investīcijas 33,33% SIA Veselības centrs Ventspils 14,29% SIA Skonto nafta Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 28 Dzīvoklis Ventspilī, Ugāles ielā 13 Zeme Ventspilī, Balasta ielā 13,15 Zeme un ēka Ēdoles pagastā Zeme Rendas pagastā Zeme Brocēnos Zeme Blīdenes pagastā Zeme Lutriņu pagastā Zeme un ēkas Tārgales pagastā Zeme un ēka Užavas pagastā Vēl viens būtiskas "Skonto naftas" kapitāldaļu paketes īpašnieks, kuram pieder kapitāldaļas vēl

septiņās citās kompānijās, kā arī ievērojami nekustamie īpašumi.

Leonīds Loginovs dz. 1954. gada 23. martā Kapitāldaļas: 30% SIA Bulduru muiža 100% SIA Sigma LL Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Skolas ielā 14 Dzīvoklis Rīgā, ļaunielā 13 Dzīvoklis Rīgā, Brīvības ielā 76 Zeme un ēka Jūrmalā, Kāpu ielā 77 Zeme un ēka Mērsraga pagastā Skandalozais Rīgas brīvostas pārvaldnieks, kura amatpersonas deklarācijā sarakstītie īpašumi Latvijā un citās pasaules malās katru gadu izsauc mediju prieku un izbrīnu. Pats viņš to presei ir skaidrojis šādi: "Man ir tāds bizness. Es strādāju ar nekustamajiem īpašumiem. Es Kanāriju salās jau 30 gadu strādāju." Tātad — kopš 1973. gada?…

Argods Lūsiņš dz. 1959. gada 9. augustā Kapitāldaļas: 100% zemnieku saimniecības Zemzari 66,67% SIA Regal 100% SIA Alco 100% Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss 23,47% AS Saldus naftas bāze Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Līksnas pagastā Zeme Sakas pagastā Dzīvoklis Saldū, Rīgas ielā 20 Zeme Novadnieku pagastā Zeme Zirņu pagastā Trīs dzīvokļi Valmierā, Rīgas ielā 89 Zeme Valmierā, L. Laicena ielā lb Caur vairākām kompānijām joprojām ir faktiski vienīgais degvielas vairumtirdzniecības uzņēmuma "Kurzemes degviela" īpašnieks, kurš joprojām turpina vadīt kompāniju, neraugoties uz, piemēram, šādu pirms pāris gadiem presē izskanējušu atzinumu: "Naftas bizness ir bīstams ne tikai veselībai un sirds​mieram, bet arī dzīvībai. Man pirms divām nedēļām to pavēstīja tiešā tekstā."

Aleksejs Malahovs dz. 1961. gada 6. jūnijā Kapitāldajas: 100% SIA Terrabalt Nekustamie īpašumi: Divi dzīvokļi Liepājā, Dunikas ielā 25 Zeme un ēka Nīcā Zeme Nīcā, Pērkonē, Reiņu ielā 12 Vienīgais īpašnieks Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kompānijā "Terrabalt", kas nodarbojas ne tikai ar kuģu aģentēšānu un apgādi, bet arī mē​beļu ražošanu.

Taisīja Miganova dz. 1950. gada 12. augustā Kapitāldaļas: 28,3% AS B. L. B. Korporācija 13,51% AS B. L. B. Baltijas Termināls 8,33% AS O. W. Rīga Bunkering Nekustamie īpašumi:

Septiņas astotdaļas zemes un ēkas Rīgā, Priedaines ielā 60 * Zeme un ēka Rīgā, Priedaines ielā 60 Otra no trim "B. l. B. Baltijas termināla" Latvijas puses "redzamajiem" ak​cionāriem.

Alevtīna Moroza dz. 1945. gada 23. novembrī Kapitāldaļas: 50% SIA Viada 26,83% SIA Beate 42,5% SIA Latgales tranzīts 5% SIA Viada Latgale 5% SIA Viada Liepāja 5% SIA Viada Daugavpils 5% SIA Viada Krasta 5% SIA Viada Kurzeme 5% SIA Viada Zemgale 5% SIA Viada Mangaļi 5% SIA Viada Maskavas 5% SIA Viada Imanta 5% SIA Viada Jūrmala Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Priedkalnē, Kadiķu ielā 2 "Viadas" naftas produktu koncerna dibinātāja un vadītāja kopā ar savu biznesa un dzīves partneri Viktoru Skuratovu, — šķiet, vienīgā Latvijas miljonāre, kam uzņēmējdarbības pirmsākumos nācies pasēdēt pat iepriekšējās iz​meklēšanas izolatorā.

Vladimirs Oderovs dz. 1960. gada 4. janvārī Kapitāldaļas: 91,31% SIA Premium Petroleum 100% SIA Alkonte 100% SIA OVI 61% SIA E. S. Vira 50% SIA EurosportTour 50,5% SIA Aqua Oil Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Engures pagastā "Ovi" un "Premium Petroleum" degvielas vairumtirdzniecības un mazum​tirdzniecības tīkla īpašnieks.

Ga|ina Osipkova dz. 1959. gada 13. augustā Kapitāldaļas: 25% SIA Magnat Group Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Baznīcas ielā 27/29 Zeme un ēka Jūrmalā, Akas ielā 3 Kokmateriālu tranzīta jomā specializējušos "Magnat" kompāniju grupas līdz​īpašniece.

Aleksandrs Osipkovs dz. 1960. gada 2. janvārī Kapitāldaļas: 40% SIA Karnets R 75% SIA Magnat Group Nekustamie īpašumi: Zeme Jūrmalā, Medņu ielā 8 Lielākais īpašnieks "ģimenes uzņēmumā" — "Magnat" kompāniju grupā, kas papildus kokmateriālu eksportam nodarbojas arī ar noliktavu pakalpojumu sniegšanu, stividordarbību (2003. gadā no "Latvijas finiera" iegādāta stividorkompānija "Mīlgrāvis un Ko") un pat nekustamā īpašuma projektiem. Viens no viņa spilgtākajiem izteikumiem presei ir šāds: "Viens no pirmajiem labajiem darbiem bija tas, ka es savā ostā uzbūvēju Eiropas līmeņa tualeti. Un tieši šis apstāklis deva man iespēju saņemt pasūtījumus pēc Eiropas cenām."

Dmitrijs Pavlovs dz. 1962. gada 3. decembrī Kapitāldaļas:

28,3% AS B. L. B. Korporācija 13,51% AS B. L. B. Baltijas termināls 8,33% AS O. W. Rīga Bunkering Nekustamie īpašumi: Zemes un ēkas daļa Rīgā, Ezermalas ielā 30 Trešais "B. L. B. Baltijas termināla" līdzīpašnieks un — kā "Latvijas miljonāru noslēpumu" lasītājiem jau zināms — izcili detalizēta laulības līguma īpašnieks.

Viktors Prucevs dz. 1949. gada 30. janvāri Kapitāldaļas: 3,39% AS Rigas transporta flote 46,2% AS Interfinvest 1,44% SIA Vest 46,83% AS Finansu grupa Helioss 55% SIA Baltie Medical Trade Nekustamie īpašumi: Nav Vēl viens "Rīgas transporta flotes" līdzīpašnieks, kura akciju vērtība ir vismaz 600 tūkstoši latu.

Uldis Pumpurs dz. 1947. gada 22. novembrī Kapitāldaļas: 34,18% SIA Ozols94 100% SIA Zaksi 13% SIA Kurzemes granulas 21,57% SIA Ventrafik 20% SIA Kurzemes tranzīta grupa 0,2% SIA Puses kuģu aģentūra 68% SIA Enerģija UJ 50% SIA Premium Insurances I.td Riga 20,92% SIA Puses 16,67% SIA Vento G Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā 70 Zeme un ēka Ventspilī, Puķu ielā 5 Zeme un ēka Ventspilī, Puķu ielā 3 Zeme Gudenieku pagastā Zeme Piltenē Zeme Tārgales pagastā Zeme Užavas pagastā "Tā saucamais Ventspils grupējums tādēļ arī ir apvienojies, lai ne tikai aizstāvētu savas intereses, bet arī savu Latviju. Mēs gribam maksāt nodokļus, mēs gribam, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvo labāk," — šādi "Ventspils grupējuma" dabu ir skaidrojis tā pārstāvis, kurš plašāk pazīstams ar saviem naftas ieguves plāniem Gudeniekos un sava uzņēmuma darīto Užavas alu.

Armands Sadauskis dz. 1970. gada 18. augustā Kapitāldaļas: 22,2% SIA Naftimpeks 35% SIA Transinspektori 6,29% SIA BTFK 22,92% SIA Skonto nafta Nekustamie īpašumi: Divas trešdaļas zemes un ēkas Rīgā, Laipu ielā 3 Zeme un ēka Jūrmalā, Ātrajā ielā 4 Vēl viens kādreiz ar "Skonto" grupējumu saistīts uzņēmējs, kurš tagad aktīvi darbojas Rīgas ostā.

Juris Savickis dz. 1946. gada 17. septembrī Kapitāldaļas: 55% SIA F.lssaSIA 34% SIA SMS Elektro 51,02% SIA Trans Quadrant Riga 1,01% AS Latvijas krājbanka

25% SIA Hominus 30% SIA Salve Inti 21,25% SIA Bobrova nams 48,09% AS Nordeka 50% SIA Blūza klubs 50% SIA Ajura 22,22% SIA SWH Sets 100% SIA Palasta nami 19,14% ASVEF banka 0,01% AS Parex banka 26% AS Olainfarm Nekustamie īpašumi: Desmitā daļa zemes un ēkas Rīgā, Noliktavas ielā 5 Desmitā daļa ēkas Rīgā, Dzirciema ielā Dzīvoklis Rīgā, A. Pumpura ielā 3 Zeme un ēka Jūrmalā, Kāpu ielā 27 Zeme un ēka Jūrmalā, Sporta ielā 1/3 Zeme Nirzas pagastā Zeme Daugmales pagastā Gāzes kompānijas "Itera Latvija" vadītājs un līdzīpašnieks, kuram pieder ievērojamas akciju paketes arī autobusu pārvadājumu uzņēmumā "Nordeka", medikamentu ražotājā "Olainfarm", "VEF bankā" — un ne jau tikai šajās kompānijās vien.

Igors Skoks dz. 1960. gada 29. septembri Kapitāldaļas: ???% AS VB Holdings ???% AS Aureus Kapitāls 50% SIA Ģertrūdes centrs 0,07% SIA Noord Natie Ventspils Termināls 99,5% SIA Skoks 50% SIA Ķīpsalas dārzs 0,14% AS Ventbunkers Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Ģertrūdes ielā 10/12 Puse zemes zemes Rīgā, Slokas ielā 7 Divas piektdaļas zemes un ēkas Rīgā, Aldaru ielā 5 Dzīvoklis Rīgā, Baznīcas ielā 39a Dzīvoklis Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 135 Puse zemes un ēkas Rīgā, Skolas ielā 9 Zeme un ēka Ventspilī, Vasarnīcu ielā 33 Dzīvoklis Ventspilī, Sarkanmuižas dambī 24 Zeme (ūrkalnes pagastā Zeme Užavas pagastā Zeme Vārves pagastā Zeme Ziru pagastā Vēl viens bijušais "Ventspils naftas" prezidents, kurš pašlaik ir gan saglabājis kapitāldaļas Ventspils kompānijās, gan darbojas nekustamo īpašumu jomā Rīgā (viņam pieder puse no jaunā "Ģertrūdes centra"),

gan nopietni strādā mežsaimniecības jomā — pat piesaistījis F.S finansējumu saviem projektiem. Un kā nu ne — kopā Igoram Skokam pieder jau vairāk nekā 2300 hektāru zemes.

Vladimirs Solomatins dz. 1958. gada 13. novembrī Kapitāldaļas: 19,68% AS Multibanka 22% SIA Blago 14,86% SIA Skonto 25% SIA Biznesa konsultāciju serviss 100% SIA Latvijas Naftas tranzīts A 25,5% SIA Sintēze multimedija 33,33% SIA Bridge Capital 50% SIA Ikru nams 1% AS Multilīzings 5% SIA Skonto FC 10% SIA Restorāns Livonija 15,78% SIA Skonto Wong 14,29% SIA Skonto nafta 7,88% SIA Skonto Plan Ltd 15% SIA Zivju restorāns Skonto 20% SIA NHF Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Rigā, Elizabetes ielā 75 Dzīvoklis Rīgā, Blaumaņa ielā 36 Zeme un ēka lūrmalā, Jūras ielā 16 "Latvijas Naftas tranzīta" finanšu plūsmu uzraudzītājs pats teic, ka viņa īpašumu vērtībai kāda nulle esot pierakstīta klāt, taču fakts — nozīmīgas kapitāldaļas viņam pieder gan naftas tranzītbiznesa uzņēmumos, gan vērtīgāka​jās bijušās "Skonto" grupas kompānijās.

Alla Spriševska dz. 1969. gada 1. decembrī Kapitāldaļas: 50% SIA Astramar 70% SIA Astramar Transport Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Rēzeknes ielā 27b Astotā daļa zemes Rīgā, Katrīnas dambī 14 Dzīvoklis Rīgā, Kurzemes prospektā 86 Zeme un ēka Carnikavā Viena no diviem īpašniekiem "ģimenes uzņēmumā" — kravu un kuģu aģentēšanas kompānijā "Astramar", kura 2004. gadā kļuva par Rīgas—Stokholmas prāmju līnijas operatorkompānijas "Rīgas jūras līnija" lielāko akcionāri.

Aleksandrs Spriševskis dz. 1965. gada 19. jūlijā Kapitāldaļas: 50% SIA Astramar 15,86% SIA Polylink 17% SIA Astramar Liepāja K. A. 18,9% SIA Krasts Invests Nekustamie īpašumi: Zeme lūrmalā, Skultes ielā 12 un 14 Otrs uzņēmuma "Astramar" (kas ir vēl četru kompāniju "galva") īpašnieks un arī tā valdes priekšsēdētājs.

Andris Stikāns

dz. 1963. gada 1. jūlijā Kapitāldaļas: 100% SIA RNSD Nekustamie īpašumi: Nav Madonas, Aizkraukles, Jēkabpils un Preiļu puses degvielas un naftas produktu tirdzniecības kompānijas "RNSD" vienīgais saimnieks.

Oļegs Stepanovs dz. 1960. gada 28. maijā Kapitāldaļas: ???% AS VB Holdings 0,08% SIA Noord Natie Ventspils Termināls 50% SIA LSF Holdings 100% SIA Domas investīcijas 13,34% AS Ventbunkers Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, A. Pumpura ielā 5, J. Alunāna ielā 2a Lielākais no skaidri zināmajiem "Ventbunkera" koncerna akcionāriem (13,34% akciju), kurš tāpat kā Olafs Berķis skaidri deklarējis iebildumus pret Aivara Lemberga diktātu tranzīta lietās un savu pārliecību — naftas tranzīta biz​ness ir jāpārdod tam, kas var nodrošināt naftas plūsmas atjaunošanos.

Genadijs Ševcovs dz. 1953. gada 31. martā Kapitāldaļas: 100% SIA RFC Holdings 16,27% SIA BaltimarVT 100% SIA Stiga ???% AS VB Holdings ???% AS Aureus Kapitāls 0,14% AS Ventbunkers Nekustamie īpašumi: Ēka Ventspilī, Vasarnīcu ielā 50 Vēl viens Ventspils tranzītuzņēmējs, kuram oficiāli piederošo Latvijas uzņēmumu kapitāldaļu uzskaitījums diez vai atspoguļo reālo situāciju.

Viktors Škuratovs dz. 1940. gada 30. novembri Kapitāldaļas: 50% SIA Viada 24,39% SIA Beate 42,5% SIA Latgales tranzīts 5% SIA Viada Liepāja 5% SIA Viada Latgale 5% SIA Viada Daugavpils 5% SIA Viada Krasta 5% SIA Viada Kurzeme 5% SIA Viada Zemgale 5% SIA Viada Mangaļi 5% SIA Viada Maskavas 5% SIA Viada Imanta 5% SIA Viada Jūrmala Nekustamie īpašumi: Zeme Babītē Zeme Berģos, Robežu ielā 7, 5a Zeme un ēka Berģos, Robežu ielā 5 Otrs tagad daudzās meitasfirmās saskaldītā "Viadas" naftas produktu koncerna līdzīpašnieks un vadītājs.

Mamerts Vaivads dz. 1944. gada 27. augustā Kapitāldaļas: 100% zemnieku saimniecība Kalnmuižas Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Puzes pagastā Viens no visietekmīgākajiem Ventspils tranzītuzņēmējiem, par kura aizraušanos ar "finanšu paslēpēm" iespējams spriest pēc viņam oficiāli piederošo kapitāldaļu uzskaitījuma.

Gunvaldis Vēsmiņš dz. 1959. gada 10. janvārī Kapitāldaļas: 17,65% SIA LAC 50% SIA Metalurgs & Duna 50% SIA IN pārdots 30% SIA Grilldārzs 50% SIA Harvests 100% SIA Les Trans 25% SIA Graneko 72,99% SIA Duna 50% SIA Mālkalni 51% SIA Kiro 50% SIA Vēris G 15,07% SIA Laskana 50% SIA Dukons 50% SIA Vēris Port

Nekustamie īpašumi: Ēka Liepājā, Atmodas bulvārī 21 Zeme un ēka Liepājā, Ed. Veidenbauma ielā 17 Dzīvoklis Liepājā, Mežu ielā 31b Zeme Apē Zeme Alsviķu pagastā Zeme Annas pagastā Zeme Jaunalūksnes pagastā Zeme Liepnas pagastā Zeme Mārkalnes pagastā Zeme Baltinavas pagastā Zeme Bunkas pagastā Zeme Dunalkas pagastā Zeme Dunikas pagastā Zeme Medzes pagastā Zeme Vērgales pagastā Zeme Rundēnu pagastā Zeme Sausnējas pagastā Zeme Maltas pagastā Zeme Nautrēnu pagastā Zeme Olaines pagastā Zeme Dikļu pagastā Ne tikai ievērojams zemes īpašnieks, bet pirmākārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kokmateriālu tirdzniecības un stividorpakalpojumu kompāniju "Laskana" un "Duna" faktiskais saimnieks.

Tālivaldis Vēsmiņš dz. 1930. gada 22. jūlijā Kapitāldaļas: 12,07% SIA Duna 20,44% SIA Laskana Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Liepājā, Virsnieku ielā 13 Vēsmiņu ģimenes patriarhs, kurš savā īpašumā saglabā vērtīgāko ģimenei piederošo kompāniju kapitāldaļu paketes.

Daudznozaru uzņēmumi un holdingi Gadiem ejot, no Latvijas ekonomiskās telpas pazudis ne viens vien kādreiz gandrīz visvarens holdings, koncerns vai, vienkāršāk sakot, pietiekami stingri saistītu un vadītu uzņēmumu grupa. Taču ir arī veterāni, kuri joprojām jūtas gluži labi, turklāt aizgājēju vietā nāk arī jauni — varbūt vienīgi vairs ne ar tik visaptverošām ambīcijām.

Uldis Asars dz. 1960. gada 15. oktobri Kapitāldaļas: 2% SIA Nelss Līzings 40% SIA Nelss 2% SIA Nelss TT Nekustamie īpašumi: Divas trešdaļas zemes un ēkas Rīgā, Tēraudlietuves ielā 2 Dzīvoklis lūrmalā, Melitas ielā 7a Zeme Jūrmalā, Tālivalža ielā 5 Zeme un ēka Rendas pagastā Zeme Pāvilostā, Vītolu ielā 10 Otrs lielākais būvmateriālu, meža nozares un saistīto nozaru giganta "Nelss" īpašnieks.

Rahmiels Deičs dz. 1958. gada 13. februārī Kapitāldaļas: 33,33% AS RD Alfa 33,33% SIA RD Elektroniks 33,33% AS Mira 1 100% SIA DMM 52,5% SIA Hanza Real Estate 33,35% SIA RD International 33,33% SIA Kord 50,5% SIA R. Evolution Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Tomsona ielā 35

Līdzīpašnieks astoņās "RD" uzņēmumu grupas kompānijās, kas nodarbojas gan ar elektronikas un sadzīves tehnikas tirdzniecību, gan ar nekustama​jiem īpašumiem un noliktavu pakalpojumiem.

Rafails Deifts dz. 1962. gada 11. oktobrī Kapitāldaļas: 94,12% SIA Namīpašums 1 86,63% AS Rota 90% SIA Koblenz grupa 84,92% SIA Baltā bura 49% SIA Rielta 81,56% SIA Kobra & Koblenz drošība 81% SIA Inventa 90% SIA Caka centrs 84% SIA Rigi Holdings 81% SIA Overlat 0,04% AS Parex banka 45% SIA Latvian Match Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Vīlandes ielā 18 Zeme Rīgā, Stokholmas ielā 30 Četras piektdaļas zemes Rīgā, Pulka ielā 4 Arī pēc veikalu tīkla "Drogas" pārdošanas "Rotas" holdings, kurā Rafails Deifts ir lielākais īpašnieks un vadītājs, solās turpināt darbību investīciju jomā un, protams, arī apsaimniekot jau esošos īpašumus.

Tatjana Dovorecka dz. 1959. gada 19. martā Kapitāldaļas: 50% SIA Magistr Nekustamie īpašumi: Eka Daugavpilī, Kr. Valdemāra ielā 12, Mihoelsa ielā 7 Dzīvoklis Jūrmalā, Piejūras ielā la Daugavpils "Magistr" holdinga — faktiski ģimenes uzņēmuma, kas nodarbojas gan ar tekstilizstrādājumu ražošanu un tirdzniecību, gan viesnīcu pakalpojumiem un autoapkopi — līdzīpašniece un prezidente.

Jurijs Dovoreckis dz. 1960. gada 19. janvārī Kapitāldaļas: 50% SIA Magistr Nekustamie īpašumi: Nav datu Otrs "Magistr" holdinga līdzīpašnieks un viceprezidents.

Andrejs Dozorcevs dz. 1964. gada 12. martā Kapitāldaļas: 50% SIA Rika Nekustamie īpašumi: Nav Labi pazīstamā partijas "Jaunais laiks" "pelēkā kardināla" Grigorija Krupņikova mazākzināmais kompanjons un holdinga "Rika" 50% kapitāldaļu īpašnieks.

Vladislavs Drīksne dz. 1963. gada 21. augustā Kapitāldaļas: 50% SIA Latgales jumts 42% SIA Ditton standarts 25% SIA Asko 50% SIA Ditton 25% SIA Jaunsventes muiža 50% SIA Ditton būve 50% SIA Ditton būvmateriālu centrs 50% SIA Ditton nams 50% SIA Ditton Holding Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Skārņu ielā 9

Puse zemes Daugavpilī, Cietokšņa ielā 70 Puse zemes un ēkas Daugavpilī, Rīgas ielā 59cd Puse zemes un ēkas Daugavpilī, Liliju ielā 5 Puse zemes un ēkas Daugavpilī, Lāčplēša ielā 10 Puse zemes Daugavpilī, 18. novembra ielā 335d Puse telpu Daugavpilī, Saules ielā 33 Zeme Daugavpilī, Dzintaru ielā 10/12 Puse zemes Daugavpilī, Saules ielā 33 Zeme un ēka Medumu pagastā Puse zemes Sventes pagastā Vēl viena Latgales puses holdinga — "Ditton" uzņēmumu grupas — līdzīpašnieks un arī Daugavpils domes deputāts, kurš pārstāv Latvijas Pirmo partiju.

Māris Dzenītis dz. 1967. gada 3. aprīlī Kapitāldaļas: 6% SIA Aerons 33,33% SIA Redimere 33,33% SIA KMM Metāls 50% SIA Nemo Holdings 35% SIA Būvfirma Stūrakmens 36% SIA Nemo parks 37% SIA Askanio 33,4% SIA Nemo mājas 33,2% SIA Nemo termināls Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Amulas ielā 2a Zeme Jūrmalā, Engures ielā 9b Zeme un ēka Tārgales pagastā Liels līdzīpašnieks ne tikai metālizstrādājumu tirdzniecības kompānijā "KMM metāls", bet arī "Nemo" uzņēmumu grupā, no kuras vislabāk droši vien ir pazīstams "Nemo parks".

Guna Eglīte dz. 1958. gada 18. jūlijā Kapitāldaļas: 32,01% SIA Vincents Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Jūrmalā, Bulduru prospektā 147 Zeme Jūrmalā, Bulduru prospektā 145 Daudznozaru kompānijas "Vincents" (mēbeļu tirdzniecība, arhitektu pakalpojumi, restorānu darbība, nu ari nekustamā īpašuma projekti) "neredzamā puse".

Boriss Gluhmans dz. 1954. gada 7. decembrī Kapitāldaļas: 60,31% SIA Reaton Ltd. Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Hamburgas ielā 2 Zeme Rīgā, Hamburgas ielā 2c Firmā persona uzņēmumā "Reaton Ltd.", kurš joprojām sekmīgi nodarbojas ar tādām šķietami grūti savienojamām nodarbēm kā delikatešu piegādes, būvmateriālu un apdares materiālu tirdzniecība, sava tirdzniecības centra apsaimniekošana un durvju ražošana.

Sergejs Golicins dz. 1954. gada 25. janvārī Kapitāldaļas: 33% SIA VIAS Nekustamie īpašumi: Zeme Carnikavas pagastā Viens no Vasilija Meļņika kompanjoniem "Eiroholdinga" uzņēmumu grupā, kuram kapitālda|as SIA "VIAS" dod līdzdalību arī "Rīgas kuģu būvētavā".

Vitālijs Gotlibs dz. 1946. gada 27. februārī Kapitāldaļas: 33,33% AS RD Alfa

64,66% SIA RD Elektroniks 64,44% AS Mira 1 100% SIA Mariner 64,65% SIA RD International 64,61% SIA Kord Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Anniņmuižas bulvāri 32 Telpas Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 36 Četras piektda|as zemes un ēkas Jūrmalā, Kāpu ielā 73 Ēka Jūrmalā, Kāpu ielā 73 Arī pēc "RD Līzinga grupas" pārdošanas — pirmā persona elektronikas tirdzniecības un nekustamo īpašumu uzņēmumu grupā, kas atpazīstama ar "RD" zīmi.

Jānis Grāvītis dz. 1973. gada 17. septembrī Kapitāldaļas: 15,52% AS Libanons 41,49% SIA Excelsio 8,86% SIA Multiteks 10% AS Lord's 8( Co 33,33% SIA Pilis 0,01% SIA Mārupes metālmeistars 100% SIA Carnikava 60% SIA Malum 55% SIA Amber būve Nekustamie īpašumi: Nav Ar būvmateriālu un celtniecības nozari saistītajā "Excelsio" uzņēmumu grupā, kuras lielākais īpašnieks ir Jānis Grāvītis, atrodamas tādas kompānijas kā "Libanons", "Būvmateriālu serviss", "Mārupes metālmeistars", "Osmo", "Alpions", "Sarona", "SGB Latvia", Igaunijā — "Rodel OU", Lietuvā — "Meistro Arsenalas UAB", Ukrainā — "Albions DP".

Venjamins Gurevičs dz. 1954. gada 21. oktobrī Kapitāldaļas: 50% SIA Jūsu grupa Arhitekts 57% SIA Vīlande 100% SIA MiraG 50% SIA Jūrmalas priedes 50% SIA Vāgners 100% SIA Meža 67 Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Jūrmalā, Slokas ielā 42 Ar "Mono" holdingu saistīts uzņēmējs, kura zināmākie īpašumi ir neveiksmīgais dzērienu ražošanas uzņēmums "Veldze" un nu arī viesnīca "Rīga". Ēriks Igaunis dz. 1963. gada 10. septembrī Kapitāldaļas: 33,33% SIA Holdinga kompānija Felix Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, 19. līnijā 2 Zeme un ēka Ogrē, Ciedru ielā 4, 6, 8a Viens no trim īpašniekiem "Felix" holdingā, kurš plašāk pazīstams kā ar savu supermoderno biroju ēku Rīgas centrā, J. Alunāna ielā 2 (ko gan būtu priecīgs izdevīgi pārdot), tā ar iespaidīgo metālapstrādes un tranzīta biznesu.

Valērijs Igaunis dz. 1965. gada 7. jūnijā Kapitāldaļas: 33,33% SIA Holdinga kompānija Felix

50% SIA Vide Invest Nekustamie īpašumi: Puse zemes Rīgā, Dzirnavu ielā 173 Zeme un ēkas Ogresgala pagastā Otrs no brāļiem Igauņiem — otras "Felix" holdinga trešdaļas īpašnieks.

Guntis lndriksons dz. 1955. gada 18. decembrī Kapitāldaļas: 100% SIA Stadions 55% SIA Adeo nams 97,49% SIA Hotel Investments 25% SIA Skonto datu sistēmas 20% SIA Bel Trans 20,63% SIA Viesnīca Karavella 40% SIA BZ 21 33% SIA Centrs 21 67,5% SIA Basketbola klubs Skonto 50% SIA Hobi Latgale 20% SIA Multihalle 90% SIA Projektu vadības aģentūra 36% SIA Ceļojumu birojs Express Travel 18,92% SIA Skonto 6% SIA Kolekcijas 75% SIA Fitinghofa nams 85% SIA Skonto FC 72% SIA Sarinda 25% SIA TV Rīga 50% SIA Res lmmobiles 10% SIA Restorāns Livonija 78,82% SIA Skonto Wong 50% SIA S5 26,25% SIA Skonto nafta 31,52% SIA Skonto Plan Ltd 21% SIA Skonto apsardzes dienests 25,06% SIA Radio Skonto 75% SIA Zivju restorāns Skonto 40% SIA OBB 16,79% SIA Skontometāls 45% SIA NHF Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 75 Zeme un ēka Babītē Leģendārais "Skonto" grupas līderis, kas jau pāris gadus cīnās ar parādu slogu, paša temperamentu un mainošos biznesa vidi Latvijā.

Nataļja Jakovļeva dz. 1958. gada 5. janvārī Kapitāldaļas: 39,69% SIA Reaton Ltd. Nekustamie īpašumi: Nav Otra "Reaton Ltd." delikatešu un durvju impērijas līdzīpašniece.

Leons Jakrins dz. 1958. gada 30. jūnijā Kapitāldaļas: 67,99% SIA Vincents 30% SIA Auto Italia Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Salas pagastā Zeme Stopiņu pagastā Daudznozaru uzņēmuma "Vincents" lielākais īpašnieks, vadītājs un publiskā seja.

Biomins Kajems dz. 1948. gada 7. decembrī Kapitāldaļas: 6,73% SIA Monald 6,17% SIA Mono Nekustamie īpašumi:

Zeme un ēka Jūrmalā, Dzintaru prospektā 70 Kādreizējais "Interpegro" veikalu boss, kuram tagad pieder kapitāldaļas kā "Mono" koncerna mātes uzņēmumā, tā ari zeķu fabrikas "Aurora Baltika" īpaš​niecē — kompānijā "Monald". Ēriks Kaža dz. 1963. gada 28. februārī Kapitāldaļas: 50% SIA Intereks 19,05% SIA Vecmeistars 0,05% SIA Servi Ko 30% SIA Unison 99,99% AS Baltijas holdings Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Babītē, Liberu ielā 23 Zeme Garkalnē Kādreizējais Vasilija Meļņika kompanjons un "Baltijas holdinga" līdzīpašnieks, kurš pēc mantas sadalīšanas pārsvarā dzīvo ASV un mēģina nostabilizēt tur sulu biznesu. "Viņam visu laiku, jau 1987. gadā, bija sapnis dzīvot Amerikā. Tas tagad piepildās," — tā par bijušo kompanjonu tagad presē saka Vasilijs Meļņiks.

Igors Komarovs dz. 1956. gada 4. jūlijā Kapitāldaļas: 33% SIA VIAS Nekustamie īpašumi: Zeme Indrānu pagastā Otrs SIA "VIAS" un lidz ar to arī "Rīgas kuģu būvētavas" līdzīpašnieks.

Grigorijs Krupņikovs dz. 1949. gada 18. februārī Kapitāldaļas: 50% SIA Rika Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, A. Čaka ielā 72 Zeme un ēka Rīgā, Aldaru ielā 12 Zeme un ēka Jūrmalā, Meža prospektā 71 Zeme un ēka Drabešu pagastā Zeme Ērģemes pagastā Bijušais "Jaunā laika" ģenerālsekretārs, kurš tagad nodarbojas gan ar dzērveņu audzēšanu un cūkkopību, gan kūdras fasēšanu un tirdzniecību, gan dzelzceļa gulšņu ražošanu un apjomīga biodegvielas projekta attīstīšanu. Cita starpā — ari vairāk nekā 1000 hektāru zemes īpašnieks.

Juris Kursītis dz. 1942. gada 23. aprīlī Kapitāldaļas: 24,81% SIA Augstceltne būve 50% SIA Agroeskorts 60,71% SIA Augstceltne 20% SIA Kurši F.ko Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Brīvības gatvē 297 Ēka Pilskalnes pagastā Zeme Tabores pagastā Zeme Saulkrastos Zeme Stopiņu pagastā Lielākais akcionārs SIA "Augstceltne" koncernā, kas nodarbojas gan ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, gan degvielas biznesu, gan būvmateriālu tirdz​niecību.

Jānis Lasmanis dz. 1961. gada 5. jūlijā Kapitāldaļas: 100% SIA Kolonnabārs 100% SIA UzvaraCT 33,3% SIA JVE 50% SIA Bulvāris R 100% SIA Nekustamā īpašuma fonds B Nekustamie īpašumi:

Zeme un ēka Rīgā, Tērbatas ielā 40 Zeme un ēka Rīgā, Tērbatas ielā 7 Dzīvoklis Rīgā, Raiņa bulvārī 17 Zeme un ēka Rīgā, Brīvības ielā 161 Puse zemes un ēkas Rīgā, Tirgoņu ielā 9 Septiņi dzīvokļi Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 20 Zeme Rīgā, ļuglas krastmalā 1 Zeme Rīgā, luglas krastmalā Zeme un ēka Rēzeknē, Brīvības ielā 2/4 Zeme un ēkas Sakas pagastā Puse zemes un ēkas Langstiņos, Jaunajā ielā 12 Zeme Ropažu pagastā Trešā daļa zemes un ēkas Valmierā, Brenguļu ielā 12, Jaunvāles ielā 5 un 7 Zeme un ēka Tārgales pagastā Viens no diviem "Kolonnas" grupas (celtniecība, darbība nekustamo īpašumu jomā, kosmētikas tirdzniecība, skaistumkopšanas saloni, utt.) īpašniekiem, kam Rīgā un citviet Latvijā pieder arī vērā ņemami nekustamie īpašumi.

Aivars Ločmelis dz. 1966. gada 7. janvārī Kapitāldaļas: 50% SIA Tikāns un partneri 33,33% SIA Holdinga kompānija Felix Nekustamie īpašumi: Zeme Lauderu pagastā Trešais "Felix" holdinga līdzīpašnieks.

Kaspars Loss dz. 1970. gada 29. martā Kapitāldaļas: 6% SIA Aerons 100% SIA Bos Taurus 33,33% SIA Redimere 33,33% SIA KMM Metāls 36,67% komandītsabiedrības Lansmanis un metālu tirgus analīze 33,2% SIA Nemo mājas 40% SIA IK Speditor 33,2% SIA Nemo Termināls 100% SIA Tranzīta Termināls 100% SIA TMetāls Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Ilzenes ielā 18 Zeme Rojas pagastā Kādreiz labi pazīstamā tranzitbiznesmeņa Georga Lansmaņa agrākais biznesa partneris, kurš nu iesaistījies arī "Nemo" uzņēmumu grupā.

Andrejs Makarenko dz. 1962. gada 20. augustā Kapitāldaļas: 2,6% SIA Latspecautomātika 25% SIA Skonto datu sistēmas 10% SIA Bel Trans 12,7% SIA Viesnīca Karavella 5% SIA BZ21 4% SIA Centrs 21 23,3% SIA Latspecautomātikagrupa 20% SIA Letfilma 35% SIA Tavs jurists 100% SIA Groval 25% SIA Fitinghofa nams 50% SIA Res Immobiles 5% SIA OBB 76% SIA SKMIL

Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Jomas ielā 43 Puse zemes Jūrmalā, Rotas ielā 2602 Zeme un ēka Jūrmalā, Rotas ielā 25 Viens no kādreiz visvarenās "Skonto" grupas palieku īpašniekiem, kura vērtīgākā oficiālā manta ir nekustamie īpašumi lūrmalā.

Vasilijs Meļņiks dz. 1967. gada 31. augustā Kapitāldaļas: 26% SIA VS Teks 100% SIA Gulbenes degviela 50% SIA Baltijas zivs 0,05% SIA Servi Ko 100% SIA LatelektroGulbene 90% SIA Energo Invest 98,82% SIA Starptautiskā transporta aģentūra 90% SIA Euro Media 100% SIA Finansu un apdrošināšanas brokeri M7 100% SIA Eiroholdings 100% SIA Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Bažciemā Zeme un ēka Babītē, Liberu ielā 22 Zeme Babītē Lielākais īpašnieks vienā no Latvijas retajiem rūpniecības uzņēmumu holdingiem — SIA "Eiroholdings", kurš gan pēc gadiem ilgiem cīniņiem padevies un pārdevis "Mono" koncernam tekstiluzņēmumu "OT Grupa", kas līdz šim bija pazīstams kā akciju sabiedrība "Ogre". Neraugoties uz to, joprojām viens no bagātākajiem cilvēkiem, kurš gan pēdējos gados plašākai sabiedrībai ir kļuvis tik nemanāms, ka, paša presei sacītiem vārdiem runājot, "es tādos publiskos tusiņos nepiedalos. Laikam tāpēc mani arī vairs nekur neaicina"…

Māris Niedra dz. 1971. gada 3. janvārī Kapitāldaļas: 6% SIA Aerons 25% SIA Krams4 33,34% SIA Redimere 33,33% SIA KMM Metāls 50% SIA Nemo holdings 35% SIA Būvfirma Stūrakmens 36% SIA Nemo parks 37% SIA Askanio 33,4% SIA Nemo mājas 33,2% SIA Nemo termināls Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Piekrastes ielā 24 Zeme un ēka Tārgales pagastā Lielākais "Nemo" grupas uzņēmumu līdzīpašnieks.

Aleksandrs Oskins

dz. 1959. gada 15. martā Kapitāldaļas: 6,47% AS Unistock 50% AS Wess Investīcijas 49% SIA VVessConsum 49% SIA Wess 49% AS Wess Capitals 49% SIA Veikals Rīga 49% SIA Wess Consulting 100% SIA Špiļs 25,12% SIA Paklat 100% SIA StudioMB Nekustamie īpašumi: Divi dzīvokļi Jūrmalā, 29. līnijā 1 Zeme Jūrmalā, Artūra ielā 6a Zeme Mārupē, Zemzaru ielā 2 "Wess" uzņēmumu grupas līdzīpašnieks, kurš plašāk pazīstams kā automašīnu "Toyota" un "Lexus" tirgotājs.

Ieva Plaude dz. 1961. gada 2. jūlijā Kapitāldaļas: 66,67% komanditsabiedrība Ievas Plaudes producentu grupa 100% SIA Aģentūra pulss 50% SIA Hotel Rēzekne 50% SIA Hotel Kolonna 56% AS Baltie Cosmetic Holding Nekustamie īpašumi: Zeme Ropažu pagastā Otra "Kolonnas" grupas līdzīpašniece, kura pēdējā gada laikā plašāko ievērību guvusi ar kosmētikas biznesa atpirkšanu no Vitālija Gavrilova kundzes Lidijas un kosmētikas un skaistumkopšanas uzņēmumu holdinga "Baltie Cosmetic Holding" (112 veikali, 14 frizētavas, trīs fitnesa klubi un 20 skaistumkopšanas saloni) izveidošanu kopā ar Zviedrijas investīciju fondu "East Capital".

Aleksandrs Plotkins dz. 1959. gada 5. novembrī Kapitāldaļas: 0,09% SIA Mekora 46,47% SIA Monald 0,37% SIA Repa 23,46% SIA Mono Nekustamie īpašumi: Nav Viens no nedaudzajiem "Mono" koncerna veterāniem.

Andris Sihtors dz. 1959. gada 16. novembrī Kapitāldaļas: 3% SIA Nelss līzings 60% SIA Nelss 3% SIA Nelss TT Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Čuguna ielā 22 Zeme un ēka Rīgā, Elizabetes ielā 16 Zeme un ēkas Rīgā, Teteru ielā 8 Ēka Jūrmalā, Rūsiņa ielā 5 Zeme Jūrmalā, Rūsiņa ielā 6, 6a Zeme Rudbāržu pagastā Zeme un ēkas Kazdangas pagastā Zeme Klapkalneiemā, Kļavu ielā 4 "Nelss" būvmateriālu tirdzniecības, zāģmateriālu ražošanas un eksporta impērijas lielākais īpašnieks un arī SIA "Nelss" ģenerāldirektors.

Aļģirds Skaburskis

dz. 1950. gada 11. augustā Kapitāldaļas: 34,15% SIA Agere 75,96% SIA Skonto AS 50% SIA Dominer 10% SIA BZ2I 7% SIA Centrs 21 50% SIA Ariarne 50% SIA Kafejnīca Livonija 50% SIA Reverence 50% SIA Melnā ripa 33,33% SIA Annas nams 25% SIA Vinners & Co 50% SIA Kāpa A 25% SIA Mapi 40% SIA Sorte 10% SIA Kolekcijas 10% SIA Sarinda 27% SIA Restorāns Livonija 10% SIA S5 10% SIA OBB 30% SIA Pasaules ziedi Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Slokas ielā 1 Vēl viens bijušās "Skonto" grupas pārstāvis, kura daudzskaitllgo kompāniju vidū gan ir ne mazums apķīlātu vai faktiski izputējušu uzņēmumu.

Mihails Šuliks dz. 1962. gada 8. februārī Kapitāldaļas: 30% SIA Staysafe Security Systems 23,4% SIA Monald 23,46% SIA Mono 50% SIA Chicko restorāni 25% SIA Poligons Photo Index Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Brīvības gatvē 291 Sestā daļa zemes Rīgā, Caunes ielā 15 Puse zemes Rīgā, pie Mazās Juglas Sestā daļa zemes Rīgā, Mazajā Ropažu ielā 6 Zeme un ēka Priedkalnē, Liedaga ielā 33 Zemes un ēkas daļa Priedkalnē, Ainavas ielā 5a Trešais "Mono" koncerna pārstāvis, kas ar to bijis saistīts jau kopš pašiem holdinga pirmsākumiem.

Viesturs Tamužs dz. 1962. gada 20. aprīlī Kapitāldaļas: 100% AS Eko investors 100% SIA Artha 27,95% SIA PTC Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Viļķenes pagastā Zeme un ēka Ogrē, Lašu ielā 1 Zeme un ēka Salaspilī Miljonāru saraksta jaunpienācējs, kurš savu miljonu nopelnījis "ar atkritumiem" un vēl arī iepakojumu, — "Eko investora" meitas un asociētie uzņēmumi ir tā vai citādi ar iepakojuma un otrreizējās pārstrādes jomu saistītie "Eko Reverss", "Latvijas Iepakojuma institūts", "Partneris L. V.", "PET Baltija",

"Līvānu stikla pārstrāde", "Latvijas Iepakojuma sertifikāci​jas centrs" un "AG Inter".

Ivans Tiščenko dz. 1961. gada 29. janvārī Kapitāldaļas: 6,47% AS Unistock 49% AS WessConsum 49% SIA Wess 49% AS Wess Capitals 49% SIA Veikals Rīga 49% SIA Wess Consulting 50% SIA Paklat apsardze 25,13% SIA Paklat Nekustamie īpašumi: Nav Otrs lielākais "Wess" kompāniju grupas līdzīpašnieks, kuram līdz ar to pieder būtiska daļa grupas apsardzes, tirdzniecības un citos uzņēmumos.

Jevgēņijs Tiščenko dz. 1936. gada 4. jūnijā Kapitāldaļas: 50% AS Wess investīcijas 1% SIA WessConsum 1% SIA Wess 1% AS Wess Capitals 1% SIA Veikals Rīga 1% SIA Wess Consulting Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Slimnīcas ielā 7 "Wess" grupā acīmredzot notikusi paaudžu maiņa: Tiščenko — senjoram pašlaik pieder simboliskas kapitāldaļas citos grupas uzņēmumos, savukārt kādreizējai grupas mātes kompānijai "Wess investīcijas", kurā Jevgeņijam Tiš​čenko joprojām pieder 50% akciju, vairs nav nevienas meitas kompānijas.

Mihails Uļmans dz. 1953. gada 12. jūnijā Kapitāldaļas: 51% SIA Eurologistik 50% SIA Jūsu grupa Arhitekts 15% SIA Mono Pap 46,91% SIA Mono 20% SIA MonaldMetāls 40% SIA Baltijas tirdzniecības savienība 1% SIA Lateko apdrošināšanas brokers 50% SIA Ziedu grupa 100% SIA Rīgas pārstāvniecības un realizācijas grupa 17,88% AS I.ateko līzings 100% SIA Ziedu pilsēta Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Strautu ielā 3 Trešā daļa zemes Rīgā, Kalnciema ielā 193 Zeme Rīgā, Jūrmalas gatvē Zeme Rīgā, J. Asara ielā 3 Zeme Rīgā, J. Asara ielā 5, Pērnavas ielā 62 Ēka Rīgā, Basteja bulvārī 8 Zeme un ēka Priedkalnē, Liedaga ielā 34 Zeme Mārupes pagastā Zeme Salas pagastā "Mono" holdinga pirmā persona un joprojām viens no Latvijas desmit bagātā​kajiem cilvēkiem.

Anatolijs Ustinovs

dz. 1946. gada 1. janvārī Kapitāldaļas: 34% SIA VIAS Nekustamie īpašumi: Zeme Dāviņu pagastā Zeme Salacgrīvā Zeme Krimuldā Zeme un ēka Olainē Trešais "Rīgas kuģu būvētavas" netiešais līdzīpašnieks un Vasilija Meļņika biz​nesa partneris.

Eduards Zavadskis dz. 1964. gada 22. septembrī Kapitāldaļas: 50% SIA Latgales jumts 42% SIA Ditton standarts 25% SIA Asko 50% SIA Ditton 25% SIA Jaunsventes muiža 50% SIA Ditton būve 50% SIA Ditton būvmateriālu centrs 50% SIA Ditton nams 50% SIA Ditton Holding Nekustamie īpašumi: Puse zemes Daugavpili, Cietokšņa ielā 70 Puse zemes un ēkas Daugavpilī, Rīgas ielā 59cd Ēka Daugavpilī, Liliju ielā 5 Puse zemes un ēkas Daugavpilī, Liliju ielā 5 Puse zemes un ēkas Daugavpilī, Lāčplēša ielā 10 Ēka Daugavpilī, Pūpolu ielā 24b Puse zemes Daugavpilī, 18. novembra ielā 335d Puse telpu Daugavpilī, Saules ielā 33 Trešā daļa telpu Daugavpilī, Rīgas ielā 34 Puse zemes Daugavpilī, Saules ielā 33 Zeme un ēka Sventes pagastā Otrs Latgales "Ditton" uzņēmumu grupas īpašnieks.

Finanses un apdrošināšana Latvijas finanšu struktūras citu pēc citas pārpērkot ārzemniekiem, aizvien mazāk paliek šajā jomā atrodamo miljonāru. Tomēr gandrīz trīs desmiti vēl ir palikuši.

Valērijs Belokoņs dz. 1960. gada 14. februārī Kapitāldaļas: 37,2% AS Baltie International Bank 50% AS Belokon Holdings 30% SIA Spars Plus Gāze 25,76% SIA Valērija Belokoņa izdevniecība 83% SIA Rīgas oriģinālais 22,5% SIA LaurusBuild 20% SIA BSB aģentūra 49% SIA Rīgas golfa skola 25% SIA Baltijas ekonomiskais telefons 100% SIA Brīvostas biznesa centrs Portoriga 83,33% SIA Belokoņs un partneri 30% SIA Media Group RussianEurope 100% SIA Ādažu centrs 100% SIA BVK Market Group

Nekustamie īpašumi: Zeme Stelpes pagastā Zeme Vecumnieku pagastā Zeme Grāveru pagastā Zeme Salas pagastā Nedaudz ekscentriskais "Baltie International Bank" lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs, kura ipašumu skaitā ir ari laikraksts "Telegraf", alus darītava "Kimmels Rīga", zivju uzņēmums "Brīvais vilnis" un virkne nekustamo īpa​šumu, no kuriem divi, starp citu, nosaukti par "Baltajiem zirgiem".

Vilorijs Belokoņs dz. 1967. gada 11. jūlijā Kapitāldaļas: 12,16% AS Baltie International Bank 50% AS Belokon Holdings 23% SIA LaurusReals 14,02% SIA Valērija Belokoņa izdevniecība 22,5% SIA LaurusBuild 20% SIA BSB aģentūra 25% SIA Mūsu investīciju fonds Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Babītē, Liberu ielā 14 Valērija Belokoņa jaunākais brālis un biznesa partneris, kurš kategoriski vairās no jebkādas publicitātes.

Ernests Bernis dz. 1973. gada 27. aprīlī Kapitāldaļas: 80% SIA Jūras avots 44,78% AS Aizkraukles banka Nekustamie īpašumi: Divi dzīvokļi Rīgā, Kupravas ielā 41 Telpas Rīgā, Kupravas ielā 41 Zeme Jūrmalā, Bulduru prospektā 164 Zeme Jūrmalā, Bulduru prospektā 160 Ēka Jūrmalā, Meža prospektā 151 Zeme Jūrmalā, Meža prospektā 153 Zeme un ēka Jūrmalā, Bulduru prospektā 162 Zeme Jūrmalā, Jūras ielā 1 Puse zemes Jūrmalā, Mellužos 0505 "Aizkraukles bankas" valdes priekšsēdētājs, kam kopā ar Niku Bērni pieder 45,81% bankas akciju, tikpat cik kompanjonam Oļegam Fiļam.

Guntis Bērziņš dz. 1938. gada 20. septembri Kapitāldaļas: Akcijas un obligācijas 26 pārsvarā ārvalstu uzņēmumos Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Baznīcas ielā 39a Dzīvoklis Rīgā, Baznīcas ielā 45 Zeme Ādažos Saeimas deputāta — klaida latvieša valsts amatpersonas deklarācijā uzrādīti vērtspapīri, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā 749 tūkstoši latu.

Igors Buimisters dz. 1964. gada 7. novembrī Kapitāldaļas:

22,41% AS Trasta komercbanka 33,33% SIA Churchill Club 25% SIA Audumu nams Nekustamie īpašumi: Nav Nelielās "Trasta komercbankas" vadītājs, kurš pēc kompanjona Sergeja Tarasenoka negaidītās nāves kļuvis par bankas lielāko akcionāru.

Nikolajs Sigurds Bulmanis dz. 1958. gada 6. augustā Kapitāldaļas: 25% SIA K5 25% SIA T49 50% SIA MK39 25% SIA B138 13% SIA OVV Holdings Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Balasta dambī 46/48 Puse zemes un ēkas Rīgā, Vārnu ielā 8 Trešā daļa zemes Rīgā, Lapu ielā 13 Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Lapu ielā 15 Piektā daļa zemes un ēkas Rīgā, Bruņinieku ielā 87 Puse zemes un ēkas Kokneses pagastā Zeme Kokneses pagastā Puse zemes un ēkas Čornajas pagastā Zeme Mārupes pagastā Pēc "Māras bankas" pārdošanas somu finanšu grupai "Sampo" tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs un 13% akciju īpašnieks kļuvis par bankas padomes locekli.

Oļegs Čepuļskis dz. 1955. gada 15. oktobrī Kapitāldaļas: 25% AS Masu mediju centrs Bizness & Baltija 23,16% AS Rīga Re 15,83% SIA Riga Shipping Company 50% SIA Reķu kalns 25% AS Kompass grupa 25% AS Baltikums bankas grupa 9,32% AS Baltikums apdrošināšanas grupa Nekustamie īpašumi: Nav Viens no četriem nedaudz mīklainās "Baltikuma" finanšu grupas īpašniekiem, kam ir ievērojama līdzdalība arī "Kompass" tranzītkompānijās.

Leonīds Esterkins dz. 1954. gada 7. novembri Kapitāldaļas: 50% SIA V.I.P. International Trading 36,15% AS Rietumu banka Nekustamie īpašumi: Nav datu "Rietumu bankas" padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs, kuru bankas viceprezidents pat publiski raksturojis kā "moščnij, mudrij čelovek".

Oļegs Fiļs dz. 1973. gada 12. decembri Kapitāldaļas: 100% SIA Jūras odiseja 45,81% AS Aizkraukles banka 100% SIA Lāņu krasti Nekustamie īpašumi: Devītā daļa zemes un ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā 34b Dzīvoklis Rīgā, Antonijas ielā 12

Ēka Jūrmalā, Bulduru prospektā 115 Zeme Jūrmalā, Siguldas ielā 6a Zeme Pāles pagastā Dzīvoklis Ogrē, Mālkalnes prospektā 14 Zeme Carnikavā Otrs "Aizkraukles bankas" īpašnieks un vadītājs, kurš tāpat kā viņa kompanjons Ernests Bernis teic — par tās pārdošanu tuvākajos gados noteikti vēl nedomājot.

Arturs Jeresjko dz. 1964. gada 24. februāri Kapitāldaļas: 50% SIA Amers 50% SIA Ridom 51% SIA Ausekļa 9 51,01% SIA Estera 100% SIA Belita 50% SIA Grost 50% SIA Trods centrs 50% SIA Palma Group 50% SIA Unikoms eksports 50% SIA Alets serviss 50% SIA Melton Trading 50% SIA Salona komercija 100% SIA Simpls 50% SIA F.ltor komercija 68% SIA Dekoruss 51% SIA Dantels 50% SIA Luks Investment 50% SIA Suncity Invest Nekustamie īpašumi: Zeme Rigā, Ezermalas ielā 53 Zeme Cirmas pagastā Zeme Malnavas pagastā Zeme Mežvidu pagastā Zeme Pelēču pagastā Zeme Sokolku pagastā "Ogres komercbankas" akcionāri ir rūpīgi paslēpušies aiz ārzonas kompānijām, taču reti kuram ir šaubas, ka to vidū būtiska vieta ir bankas padomes priekšsēdētājam Arturam Jeresjko. Starp citu, pēdējo gadu laikā viņš sācis arī aktīvi iepirkt zemi dažādos Latvijas novados un jau tradicionāli ir milzīga kompāniju skaita īpašnieks.

Valērijs Kargins dz. 1961. gada 27. martā Kapitāldaļas: 30,82% AS Parekss 44,04% AS Parex banka 24,82% AS Parekss apdrošināšanas kompānija 30% SIA KID Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Piestātnes ielā 11

Deviņas desmitdaļas zemes un ēkas Jūrmalā, Bulduru prospektā 85 Ceturtā daļa zemes un ēkas Jūrmalā, 2. līnijā 1 Zeme Indras pagastā Zeme Kombuļu pagastā Zeme Skaistas pagastā Zeme un ēka Garkalnes pagastā "Parex bankas" vadītājs un līdzīpašnieks viennozīmīgi ir viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem un arī neordināra personība, ko pilnībā iegrožot nav spējusi pat baņķiera dzīves rutīna.

Andrejs Kočetkovs dz. 1959. gada 25. maijā Kapitāldaļas: 25% AS Masu mediju centrs Bizness 8< Baltija 23,16% AS Rīga Re 15,83% SIA Riga Shipping Agcncy 25% AS Kompass grupa 25% AS Baltikums bankas grupa 9,32% AS Baltikums apdrošināšanas grupa Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Mārcienas ielā 7 Ēka Jūrmalā, Niedru ielā 3 Zeme un ēka Jūrmalā, Buru ielā 6 Zeme un ēka Dundagas pagastā Otrs "Baltikuma" grupas līdzīpašnieks, kuram līdz ar to ir būtiska ietekme gan grupas finanšu un apdrošināšanas struktūrās, gan tranzīstkompānijās un arī laikrakstā "Biznes & Baltija".

Viktors Krasovickis dz. 1953. gada 10. oktobrī Kapitāldaļas: 27,22% AS Parekss 44,04% AS Parex banka 24,82% AS Parekss apdrošināšanas kompānija 30% SIA KID Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Ērgļu ielā 7/2 Otrais cilvēks "Parex" impērijā, kurš bankas prezidents nav tikai tāpēc, ka divi prezidenti Latvijas likumdošanā nav paredzēti.

Andris Laizāns dz. 1965. gada 8. aprīlī Kapitāldaļas: 12,54% AS Bastions ZS Nekustamie īpašumi: Nav Bijušais apdrošināšanas grupas "Balta" prezidents, kuram miljonāra statusu tagad nodrošina līdzdalība investīciju uzņēmumā "Bastions ZS".

Jānis Medens dz. 1952. gada 10. martā Kapitāldaļas: 100% SIA Mega JM 7,52% AS Bastions ZS Nekustamie īpašumi: Nav datu Bijušais apdrošināšanas sabiedrības "Latva" vadītājs — otrs no lielajiem "Bastiona ZS" akcionāriem.

Ināra Meija dz. 1953. gada 20. jūnijā Kapitāldaļas: 10,04% AS Bastions ZS

Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Priedkalnē, Liedaga ielā 8 Vēl viena lielakcionāre "Bastionā ZS", kura finanšu vērienu var raksturot gan pašu kapitāls vairāk nekā 4 miljonu latu apmērā, gan tā īpašumā esošie 600 tūkstoši "Parex bankas" akciju.

Ivars Muzikants dz. 1957. gada 10. aprīlī Kapitāldaļas: 100% SIA Brīvais lauksaimnieks 100% SIA Hi End Collection 15,49% AS Bastions ZS 0,47% AS Parex banka Nekustamie īpašumi: Nav datu Lielākais investīciju kompānijas "Bastions ZS" līdzīpašnieks, kas sava prieka pēc nodarbojas arī ar īpaši kvalitatīvas audiotehnikas tirdzniecību.

Aleksandrs Peškovs dz. 1961. gada 9. augustā Kapitāldaļas: 25% AS Masu mediju centrs Bizness & Baltija 15,83% SIA Riga Shipping Agency 25% AS Kompass Grupa 25% AS Baltikums bankas grupa Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Bulduru prospektā 7 Trešajam "Baltikuma" grupas līdzīpašniekam vēl nesen piederēja arī 26,33% AS "Baltikums apdrošināšanas grupa", bet tagad šajā kompānijā, kuras meitas uzņēmumi ir visas "Baltikuma" apdrošināšanas jomas firmas, pa 10,6% akciju pieder 1982. gadā dzimušajai Jeļizavetai Peškovai un viņas vienaudzei Nata|jai Peškovai. Arī pārapdrošināšanas sabiedrībā "Rīga Re" abām Peškovām pieder pa 26,33% akciju (kompānijas pašu kapitāls 2003. gada beigās bija 3,04 miljoni latu, peļņa — 429 tūkstoši latu).

Sergejs Peškovs dz. 1959. gada 11. decembrī Kapitāldaļas: 25% AS Masu mediju centrs Bizness & Baltija 15,83% SIA Riga Shipping Agency 25% AS Kompass Grupa 25% AS Baltikums bankas grupa Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Hospitāļu ielā 8 Tas pats stāsts, kas ar Aleksandru Peškovu.

Vasilijs Ragozins dz. 1947. gada 8. janvārī Kapitāldaļas: 70% SIA Votum 20% SIA IDC informācijas tehnoloģijas 20,6% AAS Balva Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 36 Puse zemes un ēkas Jūrmalā, Omnibusa ielā 15 Zeme un ēka Jūrmalā, Dzintaros 8911 Zeme un ēkas Klintaines pagastā Zeme un ēka Seces pagastā Zeme un ēka Sunākstes pagastā Zeme Lūznavas pagastā Zeme Maltas pagastā Apdrošināšanas sabiedrības "Balva" bosam gan tieši, gan caur SIA "Votum" (kuras direktore ir Tatjana Ragozina) pieder kompānijas akciju kontrolpakete. Ģirts Rungainis dz. 1967. gada 31. janvārī Kapitāldaļas: 10% SIA C & R 50% SIA Ausekļa ielas nams 42,5% SIA

Prudentia 1,5% SIA Klubs Hamlets 13% SIA KRC investīcijas 6,67% SIA Marigo 6,67% SIA Kopfond 37,5% SIA Dzelzsgriezējs 100% SIA Lielsaulītes Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 37a Puse zemes un ēkas Rīgā, Marijas ielā 2 Dzīvoklis Piņķos, Rīgas ielā 2a Zeme Garkalnē Bijušais "Vācijas—Latvijas bankas" prezidents, kurš tagad sekmīgi darbojas kā investīciju baņķieris. Tiesa, ar tik neskaidru finansiālo stāvokli, ka pēc gada miljonāru sarakstā var ari nebūt atrodams.

Jurijs Simoņenkovs dz. 1948. gada 9. aprīlī Kapitāldaļas: 18,19% AS Multibanka 13,51% SIA Skonto Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Rigā, Elizabetes ielā 75 Viens no nu jau bijušās "Skonto" grupas pīlāriem, kurš kompāniju grupējuma mantas dalīšanā ieguva veiksmīgi strādājošās "Multibankas" akciju paketi.

Arkādijs Suharenko dz. 1959. gada 30. maijā Kapitāldaļas: 18,91% AS Rietumu banka Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Skolas ielā 4 Zeme un ēka Jūrmalā, E. BirzniekaUpīša ielā 17 Trešais lielākais "Rietumu bankas" akcionārs un arī šīs finanšu iestādes vice​prezidents.

Andrejs Svirčenkovs dz. 1962. gada 28. decembri Kapitāldaļas: 33,33% SIA West & K 14,14% AS Lateko banka 33% SIA Softkoms 20% SIA Savoja 9,9% SIA Mārupes lauksaimniecības centrs 50% AS Lateko invest Nekustamie īpašumi: Telpas Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 36 Mazpazīstams uzņēmējs, kurš pēc pārmaiņām "Mono" koncernā kļuvis par vienu no diviem lielākajiem "Lateko bankas" akcionāriem (gan tieši, gan caur kompāniju "Lateko invest"). Starp citu, bankas akcionāru vidū ir arī Jurijs Svirčenkovs, kam pieder 2,86% bankas akciju, Aleksandrs Svirčenkovs ar 0,95% akciju, savukārt Jeļenai Svirčenkovai 3,45% akciju pieder AS "Lateko līzings".

Jurijs Šapurovs dz. 1963. gada 25. oktobrī Kapitāldaļas: 33% SIA Softkoms 50% AS Lateko Invest 3,45% AS Lateko līzings 14,06% AS Lateko banka Nekustamie īpašumi: Nav datu Otrs jaunais "Lateko bankas" saimnieks. f.riks Teilāns dz. 1964. gada 30. maijā Kapitāldaļas: 9,33% AS Pārapdrošināšanas sabiedrības Estora Re 50% AAS Baltijas apdrošināšanas nams 50% SIA Saules laiks — ģenerālaģentūra 35% SIA Eco Pro 100% SIA Antonijas nams 23 100% SIA Teilans Holdings 52,5% SIA VIP Property 100% SIA TH Nami Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Jūrmalā, Ērgļu ielā 4 Zeme un ēka Kombuļu pagastā Dzīvoklis Salaspilī, Kalnu ielā 9 Zeme un ēka Salaspilī Zeme un ēka Babītē

Lielākais apdrošināšanas sabiedrības "Baltijas apdrošināšanas nams" un arī pārapdrošinātāju "Estora Re" akcionārs.

Daila VīksnePizika dz. 1964. gada 21. maijā Kapitāldaļas: 25% SIA īres nams 11,73% AS Bastions ZS 25% SIA Skaisti Nekustamie īpašumi: Ceturtā daļa zemes un ēkas Rīgā, Hamburgas ielā 25 Puse ēkas Jelgavā, Asteru ielā 14 Puse zemes un ēkas Jelgavā, Asteru ielā 14a Zeme un ēka Līgatnē, Miera ielā 7 Vēl viena "Bastiona ZS" līdzīpašniece, kura nu kopā ar Imantu Ziedoni ķērusies arī pie Latvijas miljonāru vidū populārās muižu apsaimniekošanas.

Ražošana Rūpniecība Latvijā ir mirusi? Nebūt ne! Tekstilrūpniecība, metālapstrāde, ķīmiskā industrija, elektronisko iekārtu ražošana un citas nozares — par pārtikas rūpniecību mēs šeit nemaz nerunājam — kopā Latvijas miljonāru sarakstam dod vismaz 35 vārdus un uzvārdus.

Nataļja Aņisimova dz. 1950. gada 30. augustā Kapitāldaļas: 50,02% SIA Ekrāns 2000 100% SIA Neja & Ko Nekustamie īpašumi: Nav Vienīgā īpašniece un vadītāja uzņēmumā "Neja & Ko", kurš nodarbojas gan ar darba un citu apģērbu šūšanu, gan ar apģērbu un audumu tirdzniecību.

Pēteris Bila dz. 1953. gada 22. jūlijā Kapitāldaļas: 100% SIA Madara Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jelgavā, 5. līnijā 33a Zeme un ēka Jelgavā, Meldru ceļā 1 Zeme Jelgavā, Meldru ceļā la Seši dzīvokļi Jelgavā, Dobeles ielā 37 Caur SIA "Madara" — lielākais metālapstrādes uzņēmuma "Jelgavas mašīnbūves rūpnīca" līdzīpašnieks un arī valdes priekšsēdētājs.

Andrejs Bleidels dz. 1950. gada 1. janvāri Kapitāldaļas: 28,45% SIA Gaisma 37,4% AS Rimako 44% SIA Mežroze 21,52% AS Rimateks 100% SIA Andreja nami 53,76% SIA Vefietis1 0,76% SIA Antara 10% SIA Lija 100% SIA Rimako imports—eksports Nekustamie īpašumi: Zeme un ēkas Rīgā, Krasta ielā 7 Zeme Rīgā, Maskavas ielā 36 Zeme un ēka Rīgā, Maskavas ielā 38 Zeme un ēka Rīgā, Ganību dambī 30/2 Zeme un ēka Raunā, Rīgas ielā 24 Tekstiluzņēmuma "Rimako" un saistīto uzņēmumu grupas lielākais akcionārs: pašam Andrejam Bleidelam uzņēmumā gan tieši pieder tikai 37,3% akciju, taču vēl 53% "Rimako" akciju pieder Austrijas kompānijai "Anbar Textil GmbH", kuras īpašnieks un vadītājs, spriežot pēc oficiāliem dokumentiem, tāpat ir Andrejs Bleidels.

Jānis Cakstiņš dz. 1940. gada 14. novembrī Kapitāldaļas: 25,57% AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca 33,33% SIA RF.Rmāja 1% SIA Latvo REZ Nekustamie īpašumi:

Zeme Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 30a Viens no lielākajiem akcionāriem AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" — uzņēmumā, kas uz NVS valstīm un Zviedriju eksportē pašražotas elektro​vilcienu iekārtas.

Jurijs Daņilko dz. 1947. gada 23. maijā Kapitāldaļas: 49,34% SIA Albers 57% SIA StarsBalt 22% SIA Skads Chemicals 56,75% SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars 11% SIA Liepājā Liquid Terminal 100% SIA Biolar centrs Nekustamie īpašumi: Nav datu Viens no Latvijas ķīmiskās rūpniecības pīlāriem, cita starpā pazīstams ar savu atklāto atzīšanos — gandrīz, gandrīz jau esot iegādājies ekskluzīvo "Bendey Continental" automašīnu, taču beigās tomēr izšķīries par labu jaunai sal​dējamai iekārtai mīļotajam uzņēmumam.

Vitālijs Gavrilovs dz. 1947. gada 21. janvārī Kapitāldaļas: 16,67% SIA Renald 0,65% SIA Dzērienu ražošanas firma Siga 14% AS Grindeks 21,36% SIA Baltijas farmācijas holdings 50% SIA Vitai ian Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Zemgaļu ielā 18 Dzīvoklis Rīgā, Tērbatas ielā 93/95 Bijušais "Aldara" vadītājs, kurš nu šķīries arī no Latvijas lielākās alus darītavas akciju paketes, kļuvis par investoru, un vismaz pirmais ieguldījums ir veiksmīgs — 14% zāļu ražotāja "Grindeks" akciju pakete kopš tās iegādes ir kļuvusi būtiski vērtīgāka.

Aleksejs Jaluņins dz. 1959. gada 6. aprīlī Kapitāldaļas: 50% SIA Langa Reklāma 50% SIA Langets 40% SIA Talks 1% SIA Metss 40,01% SIA Kenganets 74,95% SIA I.anga 30% SIA Art Action Nekustamie īpašumi: Puse zemes Jūrmalā, Dārzkopības ielā 14 Ēkas Jūrmalā, Dārzkopības ielā 14 Lielākais īpašnieks SIA "Langa", kas specializējas konditorejas izstrādājumu taras ražošanā un nu sākusi plašāku darbību arī Krievijā.

Aivars Jemeļjanovs dz. 1958. gada 27. augustā Kapitāldaļas: 20% AS Rīgas grunts krāsas 20% SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca 20% SIA Rīgas lakas un krāsas 20% SIA Rīga Primers Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Kalnciema ielā 39b

Trīs dzīvokļi Rīgā, Sudrabu Edžus ielā 1 Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Rēzeknes ielā 5 Viens no četriem "Rīgas laku un krāsu rūpnīcas" un saistīto uzņēmumu īpašniekiem.

Mārtiņš Kalniņš dz. 1939. gada 25. februārī Kapitāldaļas: 20% SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca 20% SIA Rīgas lakas un krāsas 30% SIA Konteko Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Kalnciema 39b Zeme Ādažos Turpinot ģimenes tradīciju — otrs līdzīpašnieks "Rīgas laku un krāsu rūpnīcā".

Vjačeslavs Koreks dz. 1949. gada 7. martā Kapitāldaļas: 25,61% AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca 33,33% SIA RERmāja 1% SIA Latvo REZ Nekustamie īpašumi: Nav Otrs lielais "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas" akcionārs, kurš pēdējos gados būtiski palielinājis savu akciju paketi.

Nikolajs Kurma dz. 1956. gada 28. martā Kapitāldaļas: 44,47% SIA Tenax Nekustamie īpašumi: Nav Sadzīves ķīmijas, siltumizolācijas materiālu un būvķīmijas produktu rūpnīcas "Tenax" — kādreizējās Dobeles "Spodrības" "mantinieces" — lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Aleksandrs Kuzņecovs dz. 1953. gada 3. janvārī Kapitāldaļas: 20,04% AS Alton 33,33% SIA Zinātniskais centrs Mikroelektronika 20% SIA VFF mikroelektronika 15% SIA Alfa Semiconductor 33,33% SIA Siltrcks Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Hipokrāta ielā 39 Ceturtā daļa zemes un ēkas Jūrmalā, Konkordijas ielā 55 Zeme Skultē Viens no lielākajiem īpašniekiem elektronisko komponentu un iekārtu ražošanas kompānijās "Alton", "Alfa Semiconductor", "Mikroelektronika" u. c.

Galina Līcīte dz. 1938. gada 26. februārī Kapitāldaļas: 17,89% AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Lubānas ielā 119 Zeme un ēka Ropažos Otra lielākā akcionāre — fiziskā persona "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcā".

Kirovs Lipmans dz. 1940. gada 5. novembri Kapitāldaļas: 50% SIA Starptautiskā kompānija Liplat 27,38% AS Grindeks 29% SIA Multihalle 50% SIA Liplats 78,64% SIA Baltijas Farmācijas holdings 95% SIA Liplat 17,8% AS Liepājas metalurgs 93,7% AS Kalceks Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rigā, Raunas ielā 23 Ēka Rīgā, Ropažu ielā 49 Dzīvoklis Rīgā, Rostokas ielā 20 Divas trešdaļas zemes un ēkas Jūrmalā, Meža prospektā 30 Zeme Nīcas pagastā

Bijušais "Liepājas metalurga" prezidents arī pēc konflikta uzņēmuma īpašnieku starpā saglabājis prāvu metalurģijas kompānijas akciju paketi, taču savu enerģiju tagad ar mainīgām sekmēm velta farmācijas nozarei un lielajam hokejam.

Valērijs Maligins dz. 1965. gada 5. maijā Kapitāldaļas: 45% SIA Olfa Press 50% SIA Carbochem 100% SIA Aroma 100% SIA Olmafarm Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, A. Čaka ielā 87 Dzīvoklis Jūrmalā, Jasmīnu ielā 4 Zeme un ēka Valles pagastā Zeme Ķekavas pagastā Zeme Salas pagastā Zeme Jūrmalā, 20. līnijā 3 Finanšu problēmu mocītā farmācijas uzņēmuma "Olainfarm" ilggadējais saimnieks, kura īpašumā tagad palikusi nepilna puse kompānijas akciju.

Eduards Maļejevs dz. 1938. gada 27. martā Kapitāldaļas: 45% SIA Baltlains Intern 51% SIA Baltlains 16,55% AS "VEF Radiotehnika RRR" Nekustamie īpašumi: Nav Viens no diviem lielākajiem īpašniekiem un arī prezidents kompānijā "VEF Radiotehnika RRR" — kādreizējās "Radiotehnikas" slavas mantiniecē, kas tagad nodarbojas ar akustisko sistēmu ražošanu un eksportu.

Jurijs Maļejevs dz. 1940. gada 24. jūlijā Kapitāldaļas: 45% SIA Baltlains Intern 49% SIA Baltlains 16,55% AS "VEF Radiotehnika RRR" Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 28 Otrs no akustisko sistēmu ražotājiem — brāļiem Maļejeviem.

Jēkabs Medisons dz. 1940. gada 28. augustā Kapitāldaļas: 27,77% SIA Tenax Nekustamie īpašumi: Nav datu Otrs lielais ķīmiskās rūpnīcas "Tenax" akcionārs, agrāk bijis rūpnīcas galvenais cilvēks — laboratorijas vadītājs.

Aleksandrs Millers dz. 1945. gada 3. septembrī Kapitāldaļas: 20% SIA Triteks Costume Company 45% SIA Textil A. A. A

33,33% SIA V. B. M. 50% SIA Triteks 34,8% AS Juglas manufaktūra Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Stūrīšu ielā 12 Divi dzīvokļi Jūrmalā, Mellužu prospektā 19 Viens no diviem lielākajiem trikotāžas uzņēmuma "Juglas manufaktūra" un saistīto kompāniju īpašniekiem.

Ivars Osis dz. 1956. gada 19. septembri Kapitāldaļas: 20% AS Rīgas grunts krāsas 20% SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca 20% SIA Rīgas lakas un krāsas 20% SIA Rīga Primers Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Vidus ielā 11 Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Rēzeknes ielā 5 Zeme un ēka Rīgā, Hamburgas ielā 6 Dzīvoklis Ogrē, Grīvas prospektā 6a Dzīvoklis Talsos, Darba ielā 13 Zeme un ēka Laidzes pagastā Trešais "Rīgas laku un krāsu rūpnīcas" līdzīpašnieks.

Larisa Polosuhina dz. 1948. gada 27. oktobrī Kapitāldaļas: 34,48% AS Rīgas grunts krāsas 40% SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca 40% SIA Rīgas lakas un krāsas 60% SIA Rīga Primers Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Rēzeknes ielā 5 Zeme un ēka Rīgā, Visbijas prospektā 3 "Rīgas laku un krāsu rūpnīcas" un saistīto uzņēmumu lielākā akcionāre un vadītāja. Starp citu, grupas akcionāru vidū ir atrodams ari 1971. gadā dzi​mušais Andrejs Polosuhins.

Edvīns Samulis dz. 1948. gada 14. septembrī Kapitāldaļas: 32,5% AS Lode Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Glika ielā 8/10 Zeme Liepas pagastā Ēka Kalnciemā, lelgavas ielā 27 Ēka Kalnciemā, Jelgavas ielā 21 Ēka Kalnciemā, Jelgavas ielā 12 Ēka Kalnciemā, Jelgavas ielā 19 Ēka Kalnciemā, Jelgavas ielā 31 Ēka Līvbērzes pagastā Zeme un ēka Engurē, Jūras ielā 3 Keramisko būvmateriālu — ķieģeļu, keramisko bloku, kārniņu u. c. — ražošanas uzņēmuma AS "Lode" lielākais līdzīpašnieks, kurš pēdējos gados pakāpeniski samazina savu dalību uzņēmumā, akcijas pārdodot saviem kompanjoniem.

Vladimirs Sazonovs

dz. 1950. gada 20. jūlijā Kapitāldaļas: 28,4% AS Rita Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Iecavā Lielākais tekstiluzņēmuma AS "Rita" akcionārs ar 28,4% akciju; starp citu, vēl gandrīz 20% akciju saskaņā ar pēdējo pieejamo uzņēmuma akcionāru sa​pulces protokolu pieder Tamārai Sazonovai.

Viktors Sedovs dz. 1959. gada 13. augustā Kapitāldaļas: 33,33% SIA Zinātniskais centrs Mikroelektronika 20% SIA VEF Mikroelektronika Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Brīvības gatvē 338 Dzīvoklis Rīgā, Salnas ielā 24 Vēl viens elektronisko komponentu ražošanas kompāniju līdzīpašnieks. Iļja Segals dz. 1960. gada 10. novembrī Kapitāldaļas: 50% SIA Starptautiskā kompānija Liplat 25,09% SIA Liepājā Oil Termina!

33,33% SIA Pērle LM 21% AS Liepājas metalurgs Nekustamie īpašumi: Daļa zemes un ēkas Rīgā, Muitas ielā 1 Dzīvoklis Jūrmalā, 29. līnijā I Zeme un ēka Jūrmalā, 19. līnijā 1 Divas piektdaļas zemes un ēkas Jūrmalā, 19. līnijā 1 Puse ēku Jūrmalā, 19. līnijā 1 Zeme Nīcas pagastā Otrs lielākais metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" akcionārs un kom​pānijas viceprezidents.

Nikolajs Seņko dz. 1955. gada 12. septembrī Kapitāldaļas: 27,77% SIA Tenax Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Dobelē, Dainu ielā 5 Vēl viens liels ķīmiskās rūpnīcas "Tenax" akcionārs — starp citu, diplomēts arhitekts. Jurijs Sova dz. 1951. gada 28. oktobrī Kapitāldaļas: 22% SIA Skads Chemicals 13,75% SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars 16,67% SIA Jūrmalas vilnis Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Ulbrokas ielā 7 Otrs lielākais akcionārs krāsu, skābju un citu ķīmisko produktu ražotāju grupā "Biolars".

Tadeušs Surgofts dz. 1957. gada 15. maijā Kapitāldaļas: 29,19% AS Kvadra Pak Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Tilaudu ielā Zeme Rīgā, Vecāku prospektā Puse zemes un ēkas Rīgā, Tilaudu ielā 2 Dzīvoklis Rīgā, Kaļķu ielā 2 Zeme Jūrkalnes pagastā Zeme un ēka Usmas pagastā Valdes priekšsēdētājs un viens no trim lielajiem akcionāriem ievērojamajā iepakojuma ražotājā

"Kvadra Pak", kurš darbu uzņēmumā — agrāk pazīstamā kā "Paraugtipogrāfija" — padomju gados sācis kā plānu daļas vadītājs.

Kārlis Šenhofs dz. 1962. gada 5. jūnijā Kapitāldaļas: 29,19% AS Kvadra Pak Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Ikšķilē, Daugavmalā, Uzvaras ielā 2 Otrs līdzīpašnieks iepakojuma ražotājā "Kvadra Pak", kura pašu kapitāls 2003. gada beigās bija 2,97 miljoni latu.

Aleksandrs Vainšteins dz. 1956. gada 22. martā Kapitāldaļas: 20% SIA Triteks Costume Company 45% SIA Textil A. A. A 33,33% SIA V. B. M. 50% SIA Triteks 34,8% AS Juglas manufaktūra Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Lielvārdes ielā 55 Zeme Carnikavā Zeme un ēka Carnikavā, Mežciemā, Pakalnes ielā 13 Zeme Carnikavā, Saules ielā 16 Otrs līdzīpašnieks un vadītājs "Juglas manufaktūrā", kas 2004. gadā sākusi eks pansiju ārpus Latvijas robežām, iegādājoties trikotāžas uzņēmumu Uz bekistānā.

Andris Vītoliņš dz. 1964. gada 4. jūlijā Kapitāldaļas: 75% SIA Aldas valks 29,19% AS Kvadra Pak Nekustamie īpašumi: Zeme Sakas pagastā Zeme un ēka Ērgļos, Jumurdas ielā 9 Zeme Berģos, Akmeņu ielā 12 Trešais iepakojuma kompānijas "Kvadra Pak" lielakcionārs.

Sergejs Zaharjins dz. 1953. gada 7. februārī Kapitāldaļas.

25,09% SIA Liepājā Oil Terminal 100% SIA Tiara L 33,33% SIA Pērle LM 49% AS Liepājas metalurgs Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Dzintaru prospektā 25 Zeme un ēka Liepājā, Dzintaru ielā 23 Divi dzīvokļi Liepājā, Liepu ielā 25 Zeme un ēka Liepājā, Baznīcas ielā 3/5 Zeme un ēka Liepājā, Skolas ielā 1 Telpas Liepājā, M. Ķempes ielā 5 Zeme un ēka Nīcas pagastā Liepājas metalurģijas milža lielākais īpašnieks, kurš ar kompanjonu Iļju Segalu brālīgi sadalījis funkcijas — viņš atbild par realizāciju, bet partneris — par piegādēm un ražošanas procesu.

Aleksandrs Zaslavskis dz. 1963. gada 11. septembrī Kapitāldaļas: 33,33% SIA Zinātniskais centrs Mikroelektronika 20% SIA VEF Mikroelektronika 15% SIA Alfa Semiconductor Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, A. Saharova ielā 22

Dzīvoklis Rīgā, Viršu ielā 7 Trešais elektronikas ražotājkompāniju grupas līdzīpašnieks.

Edgars Zausajevs dz. 1945. gada 17. maijā Kapitāldaļas: 50,4% AS Dambis 90% SIA Damoteks Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Ādažos Bijušais ministrs, kurš tieši un caur SIA "Damoteks" ir vienīgais metālapstrādes uzņēmuma "Dambis" īpašnieks.

Mežrūpniecība un kokapstrāde Daudziem tas var šķist dīvaini, taču Latvijas galvenā eksporta nozare nebūt nedod kuplāko Latvijas miljonāru saraksta daļu.

Arvīds Āboliņš dz. 1959. gada 20. oktobri Kapitāldaļas: 30% SIA Raja 6,67% SIA Lāns 9,5% AS Lindeks 50% SIA Bērziņš AV 29,76% SIA Trivija Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Brīvības ielā 162 Puse zemes un ēkas Zalves pagastā Zeme Bārbeles pagastā Zeme Iecavā Zeme Īslīces pagastā Puse zemes un ēkas Mežotnes pagastā Zeme Vecumnieku pagastā Dzīvoklis Vecumnieku pagastā Puse ēkas Krāslavā, Aglonas ielā 17 Zeme Piedrujas pagastā Zeme Baldonē Arī pēc tam, kad kokrūpniecības giganta AS "Lindeks" kontrolpakete (53%) 2004. gada sākumā tika pārdota ar islandiešu uzņēmēju Gisli Reinisonu un kompanjoniem saistītajai AS "Baltie Sea Port", uzņēmumam palika daži mazākumakcionāri. Viens no viņiem ir 9,5% akciju paketes īpašnieks Arvīds Āboliņš, kurš arī pēc lielās īpašnieku maiņas ir uzņēmuma padomes loceklis.

Ilmārs Āboliņš dz. 1958. gada 11. oktobrī Kapitāldaļas: 1,17% SIA Sils 44,29% SIA Unitimber Latvia 4,8% AS Lindeks Nekustamie īpašumi: Zeme Ērgļu pagastā Zeme Sausnējas pagastā Vēl viens AS "Lindeks" akcionārs, tikai ar divreiz mazāku akciju paketi un arī gandrīz pusi kapitāldaļu kokmateriālu tirdzniecības kompānijā "Unitimber Latvia".

Ingrida Akurātere dz. 1951. gada 2. martā Kapitāldaļas: 8,3% AS Lindeks Nekustamie īpašumi: Zeme Jūrmalā, Mellužu prospektā 65 Zeme un ēka Ikšķilē, Stacijas ielā 2 8,3% lielas AS "Lindeks" akciju paketes īpašniece, kura iepriekšējās kompānijas vadības laikos bija arī uzņēmuma valdes locekle.

Leontina Amerika

dz. 1942. gada 20. septembri Kapitāldaļas: 9,66% SIA Sāga 9,66% SIA Laiko 9,66% SIA Sāga logs 9,66% SIA BFDF 8,73% AS Alfa 7000 Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Mālpili, Mergupes ielā 21 Zeme un ēka Mālpils pagastā Četru mazākpazīstamu, taču ievērības cienīgu kokapstrādes, mēbeļu un furnitūras ražošanas kompāniju (atrodamas gan Rīgā, gan Mālpilī) līdzīpašniece, ari "Laiko" dibinātāja, kura kopā ar savu brāli, tagadējo kompānijas valdes priekšsēdētāju Jāni Zalānu 90. gadu sākumā izlēma veidot tagad tik veiksmīgo mēbeļu ražotni kādreizējā cūku fermā.

Arnis Apsitis dz. 1959. gada 29. janvārī Kapitāldaļas: 30% SIA Kurekss 100% zemnieku saimniecības Priedes Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Ventspilī, Lielajā prospektā 75 Zeme Skrundā Zeme un ēka Balgales pagastā Zeme Dundagas pagastā Zeme un ēka Kolkā Zeme un ēka Laidzes pagastā Zeme Valdgales pagastā Zeme Ugāles pagastā Zeme Usmas pagastā Viens no diviem lielajiem meža nozares uzņēmuma SIA "Kurekss" īpašniekiem, arī kompānijas finanšu direktors.

Jānis Apsitis dz. 1961. gada 11. decembrī 30% SIA Kurekss Nekustamie īpašumi: Nav datu Otrs lielais līdzīpašnieks SIA "Kurekss", kura nozīmīgākā vērtība ir zāģētava — viena no lielākajām Latvijā.

Valdis Aunītis dz. 1963. gada 1. novembrī Kapitāldaļas: 100% SIA Sabiedrība Sava 58,45% SIA Anora Timber 100% SIA Sabiedrība Rona 35,9% SIA Rona Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Trikātas pagastā Vēl viens mazpazīstams meža nozares uzņēmējs, kam pieder arī sava kokap​strādes rūpnīca.

Aldis Bergmanis dz. 1942. gada 10. martā Kapitāldaļas: 9,81% SIA Sāga 9,81% SIA Laiko 9,81% SIA Sāga logs 9,81% SIA BFDF 8,88% AS Alfa 7000 Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Sējas ielā 40 Zeme Kūku pagastā Otrs kokapstrādes uzņēmumu "Sāga", "Laiko", "Sāga logs" un "BFDF" līdz​īpašnieks.

Vitālijs Čmihovs dz. 1964. gada 9. februārī

Kapitāldaļas: 100% SIA Gaujas koks 100% SIA GK Panels 100% SIA Fluga 100% SIA Saha Industriāls Nekustamie īpašumi: Zeme Krustpils pagastā Eka Inčukalnā, Caunas ielā 24 Sā uzņēmēja lielākā vērtība ir viņam simtprocentīgi piederošā SIA "Gaujas koks" — kokapstrādes uzņēmums, kura 2004. gada apgrozījums tika prog​nozēts 20 miljonu latu apmērā. / Ludmila Čukova dz. 1959. gada 30. septembrī Kapitāldaļas: 75% SIA Kaleks 50% SIA Spēja Nekustamie īpašumi: Nav Uzņēmēja, kuras kompānijas nodarbojas gan ar kokapstrādi (SIA "Spēja"), gan ar kravu pārvadājumiem (SIA "Kaleks").

Andris Jansons dz. 1961. gada 27. decembrī Kapitāldaļas: 53,89% SIA Dai|rade Holding 70% SIA Dai|rade Koks 66,5% SIA DK Būve Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Saulkrastos, Rīgas ielā 97a Zeme Garkalnē Lielākais līdzīpašnieks SIA "Daiļrade Koks" — vienā no Latvijas lielākajiem mēbeļu ražotājiem — un saistītajos uzņēmumos.

Ivars Klagišs dz. 1942. gada 14. maijā Kapitāldaļas: 21,26% SIA Sāga 21,26% SIA Laiko 21,26% SIA Sāga logs 21,25% SIA BFDF 19,24% AS Alfa 7000 Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Gregora ielā 6 Zeme un ēka Jelgavā, Lediņu ceļā 16 Zeme un ēka Jelgavā, Lediņu ceļā 6 Ēka Jelgavā, Lediņu ceļā 20 Zeme un ēkas Vecpiebalgas pagastā Zeme Ķegumā Trešais kokapstrādes uzņēmumu grupas līdzīpašnieks, kuram 2004. gads droši vien visvairāk licis lepoties ar uzņēmuma "BFDF" ražoto krēslu panākumiem.

Āris Liepiņš dz. 1941. gada 21. jūlijā Kapitāldaļas: 29,43% SIA Sāga 29,43% SIA Laiko 29,43% SIA Sāga logs 29,43% SIA BFDF 26,63% AS Alfa 7000 Nekustamie īpašumi: Zeme un ēkas Durbē Zeme Ķegumā Zeme Daugmales pagastā Zeme un ēka Stopiņu pagastā Lielākais "Laiko" uzņēmumu grupas līdzīpašnieks, kurš plašāk pamanīts ar materiālo atbalstu partijai "Jaunais laiks".

Aleksandrs Mežirickis dz. 1970. gada 13. martā Kapitāldaļas: 25% SIA Kaleks 50% SIA Spēja Nekustamie īpašumi: Nav Otrs kokapstrādes uzņēmuma SIA "Spēja" un transporta kompānijas "Kaleks" līdzīpašnieks.

Uldis Mierkalns dz. 1973. gada 5. novembrī Kapitāldaļas: 80% AS Latvijas meži 100% SIA Pata AB 80% SIA Latvijas koku aģentūra 100% SIA Bioil Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Jūrmalā, Piejūras ielā la Trešdaļa zemes Jūrmalā, Cīruļu ielā 19 Zeme Mores pagastā Zeme Lejasciema pagastā Zeme Vestienas pagastā Zeme Inčukalna pagastā Meža nozares kompānijas SIA "Pata AB" īpašnieks, kurš ievērību guva, iegādājoties AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība" akciju kontrolpaketi.

Aivars Miķelsons dz. 1965. gada 7. novembri Kapitāldaļas: 50% SIA Moliņš 40,37% SIA Tekers 45% SIA Numi Trans 55% SIA RPorta 33,2% SIA Ekers Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Traleru ielā Zeme Gaujienas pagastā Zeme Mālupes pagastā Zeme Mārkalnes pagastā

Zeme Jaunpiebalgas pagastā Zeme Rites pagastā Zeme un ēka Liepupes pagastā Zeme Umurgas pagastā Zeme Vidrižu pagastā Zeme Mētrienes pagastā Zeme un ēka Babītē, Liberu ielā 26 Zeme Babītē Zeme Vijciema pagastā Valsts mērogā mazpazīstamais uzņēmējs nodarbojas ar kokapstrādi, necenšoties konkurēt ar nozares milžiem.

Nikolajs Perlovskis dz. 1947. gada 1. jūlijā Kapitāldaļas: 100% SIA Komiss Nekustamie īpašumi: Zeme Ādažos, Dārza ielā 11 Vēl viens ievērojamas kokapstrādes rūpnīcas īpašnieks, kurš pašlaik domā gan par jaunu, modernu zāģēšanas līniju, gan par koka granulu ražotnes izveidi.

Vilnis Rozentāls dz. 1944. gada 11. aprīlī Kapitāldaļas: 21,26% SIA Sāga 21,26% SIA Laiko 21,26% SIA Sāga logs 21,26% SIA BFDF 19,24% AS Alfa 7000 Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Lielvārdes ielā 105 Zeme un ēka Rīgā, Sudrabu Edžus ielā 24 Zeme Vecpiebalgas pagastā Trešā daļa ēkas Vecpiebalgas pagastā Ceturtā daļa zemes un ēkas Saulkrastos, Krasta ielā 6 Pēdējais no studiju biedriem — slēpotājiem, kuri 90. gadu sākumā radīto mēbeļu ražotni pārveidojuši par iespaidīgu kokapstrādes kompāniju grupu.

Vilnis Sprukts dz. 1967. gada 4. jūnijā Kapitāldaļas: 100% SIA MCM Timbers Nekustamie īpašumi: Zeme Sakas pagastā Zeme Jūrkalnes pagastā Zeme Užavas pagastā Vienīgais īpašnieks vēl vienā meža nozares kompānijā, kuras pilnais piedāvājums skan tā: "Egles, priedes zāģmateriāli, svaigi zāģēti, žāvēti, ēvelēti. Stalažu dēļi. Līstes žogiem. Zāģmateriāli celtniecībai.

Zāģmateriālu iepirkšana, pār​došana. Eksports (Īrija, Lielbritānija)."

Pērs Stcrniņš dz. 1960. gada 29. jūnijā Kapitāldaļas: 50% SIA LDV 4% SIA Rēzeknes meža rūpniecības sabiedrība 14,5% SIA Žīguru mežrūpniecības sabiedrība 49,25% SIA Torņa fonds 20% SIA Mikor 17% SIA Latvijas koku eksports Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Braslas ielā 27k Ceturtā daļa zemes Rīgā, Braslas ielā 27 Zeme un ēka Lapmežciemā Ievērojams īpašnieks meža nozares kompānijās "Latvijas koku eksports", "LDV", "Rēzeknes meža rūpniecības sabiedrība" un "Žīguru mežrūpniecības sa​biedrība".

Aivars Strauss dz. 1960. gada 18. jūnijā Kapitāldaļas:

50% SIA Emu 60% SIA Irbe rēdereja 37,5% SIA Emu Skulte 50% SIA Emu prim 33,33% SIA Jaungrīva Nekustamie īpašumi: Zeme un ēkas Mālpils pagastā Zeme Mālpils pagastā Virknes kokmateriālu un meža tehnikas tirdzniecības, kā arī saistīto nozaru uz​ņēmumu līdzīpašnieks.

Vilnis Strazdiņš dz. 1960. gada 17. novembrī Kapitāldaļas: 100% SIA Tik un tā… 100% SIA Staļi Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Ģertrūdes ielā 30 Zeme Cēsīs, Rīgas ielā 28 Zeme un ēka Cēsīs, Briežu ielā 27 Zeme Cēsīs, Briežu ielā 23 Zeme Priekuļu pagastā Zeme Raiskuma pagastā Zeme Salacas pagastā Cēsu puses kokapstrādes uzņēmuma "Staļi" vienīgais īpašnieks.

Dainis Vilkaušs dz. 1960. gada 6. novembrī Kapitāldaļas: 10% SIA Strauss 8c Co 50% SIA LDV 5% SIA Rēzeknes meža rūpniecības sabiedrība 14,5% SIA Žīguru mežrūpniecības sabiedrība 35,63% SIA Torņa fonds 17% SIA Latvijas Koku eksports Nekustamie īpašumi: Nav Mūsu sarakstā jau minētā kokrūpnieka Pēra Sterniņa kompanjons.

Marina Zenkina dz. 1958. gada 8. februārī Kapitāldaļas: 51% SIA TezeiS Nekustamie īpašumi: Ēka Rīgā, Beberbeķu ielā 48 Zeme Lizuma pagastā Zeme un ēka Krapes pagastā Ogres un Gulbenes pusē strādājošās kokapstrādes un kokmateriālu tirdzniecības kompānijas "TezeiS" kontrolpaketes īpašniece.

Igors Zenkins dz. 1957. gada 21. oktobrī Kapitāldaļas: 49% SIA TezeiS 3,92% SIA ULD Nekustamie īpašumi: Nav Ģimenes uzņēmuma "TezeiS" otrs partneris.

Informācija, izglītība un komunikācijas Informācijas tehnoloģijas, kuras citviet pasaulē radījušas simtus un pat tūkstošus miljonāru, savu burvju nūjiņu nedaudz ir pamājušas ari uz Latvijas pusi, — kaut ari ne pārāk daudzi, ir mums miljonāri gan šajā jomā, gan telekomunikācijās un pat izdevējdarbībā.

Santa Anča dz. 1967. gada 14. jūlijā Kapitāldaļas: 55% SIA Žurnāls Santa 40% SIA NH grupa

5,16% SIA Santas māja Nekustamie īpašumi: Puse ēkas Rīgā, Stabu ielā 34 Puse zemes Rīgā, Martas ielā 5a Ievērojamās žurnālu izdevniecības "Žurnāls Santa" lielākā līdzīpašniece — tipiska "pirmās paaudzes" miljonāre.

Jānis Bergs dz. 1970. gada 14. martā Kapitāldaļas: 1,7% AS Microlink Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Pudiķu ielā 15 Jaunākais no brāļiem Bergiem, kuri pēc savas informācijas tehnoloģiju kompānijas "Fortech" pārdošanas šīs pašas nozeres uzņēmumam "Microlink" kļuva par ievērojamiem tā akcionāriem. Pats 2004. gada vasarā iecelts par visa "Microlink" koncerna izpilddirektoru.

Normunds Bergs dz. 1963. gada 10. februārī Kapitāldaļas: 10% AS Microlink 40% SIA Namīpašumu pārvalde 10% AS SAF Tehnika Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 9 Zeme Baltezerā, Baltezera ielā 25b Ne tikai liels "Microlink" akcionārs, bet ari valdes priekšsēdētājs uzņēmumā "SAF Tehnika" — kompānijā, kuras ražotās specifiskās telekomunikāciju iekārtas ("mikroviļņu digitālā divpunktu radio datu pārraides aparatūra") izrādījušās pieprasītas dažādās pasaules malās.

Juris Birznieks dz. 1964. gada 8. novembrī Kapitāldaļas: 70% SIA BBRC 25% SIA StepRīga 60% SIA SK 333 50% SIA Lietišķās informācijas dienests 33,33% SIA Pila un partneri Nekustamie īpašumi: Zeme Lielvārdē, Ozolu ielā 4 Zeme Lielvārdē, A. Pumpura ielā 20b Dzīvoklis Baložos, Uzvaras prospektā 1 Dzīvoklis Baložos, Titurgas ielā 8 Lielākais biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs, kurš nu pievērsies ari projektiem citās jomās — piemēram, atpūtas industrijā.

Olafs Bluķis dz. 1967. gada 8. janvārī Kapitāldaļas: 78,57% SIA Computer Hardware Design Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, A. Rozes ielā Zeme Jaunannas pagastā Zeme Priedkalnē, Skuju ielā 2 Arī tirdzniecības iekārtas un kases aparāti ir IT nozares pilntiesīgi produkti, un Olafa Bluķa uzņēmums "Computer Hardware Design" ir viens no Latvijas lielākajiem tirdzniecības sistēmu risinājumu sniedzējs.

Staņislavs Buka dz.1950. gada 27. februāri

Kapitāldaļas: 4% SIA SITA 7,5% SIA Bingo Baltie International 40% SIA Psiholoģijas augstskola 21% AS Korāli Plus 10% BO SIA Baltijas komercskola 22,5% SIA BKU Būve 20,1% SIA Baltijas Krievu universitāte 25,5% SIA BKI auto 50% SIA Baltijas Krievu institūts Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Jūrmalā, Abavas ielā 6 Viens no pirmajiem uzņēmējiem Latvijā, kurš pierādīja un parādīja, ka arī izglītība var būt labs un veiksmīgs bizness. Vēl joprojām — viens no diviem līdzīpašniekiem "Baltijas Krievu institūtā, kurš reorganizācijas rezultātā zaudējis savu bezpeļņas organizācijas statusu. Sis fakts savukārt nozīmē, ka cienītais mācībspēks var brīvāk plūkt sava darba materiālos augļus.

Elmārs Gengers dz. 1970. gada 17. jūlijā Kapitāldaļas: 48,67% SIA IT Alise Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Ogrē, Mārtiņa ielā 34 Informācijas tehnoloģiju kompānijas IT Alise vadītājs un lielākais līdzīpašnieks.

Andrejs Grišāns dz. 1957. gada 2. jūnijā Kapitāldajas: 10% AS SAF tehnika Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Brīvības gatvē 336 Zeme Rīgā, Kantora ielā Zeme un trešdaļa ēku Lielvārdē, Ozolu ielā 12 Viens no četriem jau minētās telekomunikāciju iekārtu ražotājas AS "SAF Tehnika" akcionāriem, kuri par miljonāriem kļuva 2004. gada pavasarī, kad publiskā piedāvājuma cena par vienu uzņēmuma akciju (kādu Andrejam Grišānam bija 104 tūkstoši) sasniedza 35 latus. Arī kompānijas padomes loceklis, kura dividenžu apjoms par iepriekšējo finanšu gadu sasniedzis apmēram 100 tūkstošus latu (kompānijas kopējā peļņa bija 3,9 miljoni latu).

Vija Kilbloka dz. 1954. gada 19. jūlijā Kapitāldaļas: 55,86% SIA Apgāds Zvaigzne ABC Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Čiekurkalna 3. šķērslīnijā 25 Zeme un ēka Rīgā, Čiekurkalna 2. šķērslīnijā 3 Zeme un ēka Rīgā, Glika ielā Zeme un ēka Saulkrastos Latvijas komerciāli veiksmīgākās grāmatu izdevniecības vadītāja un lielākā līdz​īpašniece.

Vents Lācars dz. 1968. gada 2. septembrī Kapitāldaļas: 6% AS SAF Tehnika Nekustamie īpašumi: Zeme Carnikavā Viens no četriem "SAF Tehnikas" "laimes lutekļiem" un arī uzņēmuma pado​mes loceklis.

Didzis Liepkalns

dz. 1962. gada 18. aprīlī Kapitāldaļas: 17% AS SAF Tehnika Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Birzgales pagastā AS SAF Tehnikas valdes loceklis un 173 tūkstošu akciju īpašnieks (kuras līdz ar to par iepriekšējo finanšu gadu nodrošinājušas dividendes apmēram 170 tūkstošu latu apmērā).

Juris Mazarevičs dz. 1968. gada 9. aprīlī Kapitāldajas: 10% SIA Baltkom Plus 16,67% SIA Ksavers 2,5% SIA Rīgas juristi 76,09% SIA RKS namnieks 2,33% SIA Baltkom IVS 2% SIA Info telekomunikāciju sistēmas 100% SIA S. J. M. 100% SIA Flotter 15% SIA Auto drošības sistēmas 32% SIA Trains 33,3% SIA Ekspreskafe 25% SIA Alīna Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, 11. novembra krastmalā Dzīvoklis Rīgā, R. Vāgnera ielā 16 Dzīvoklis Rīgā, Laipu ielā 2/4 Zeme Rīgā, Čiekurkalna 7. šķērslīnijā 1 Zeme Robežnieku pagastā Zeme Ērgļu pagastā Zeme un ēka Berģos, Klāvkaltiņu ielā 9 Zeme un ēka Sējas pagastā Zeme Kandavas pagastā Labi zināmā uzņēmēja, mobilo telefonu operatora "Baltkom GSM" radītāja un pārdevēja Pētera Šmidres ilggadējais biznesa partneris.

Egons Mednis dz. 1967. gada 12. februārī Kapitāldaļas: 13,02% AS Elko grupa 80,67% AS Dikļu pils 25% SIA Nepa Nami 54,55% SIA Ežupes briežu dārzs 25% SIA NNKungu Nekustamie īpašumi: Zeme Salaspilī Zeme un ēka Engurē Zeme Dikļu pagastā Zeme Ramatas pagastā Starptautiskās datortehnikas vairumtirdzniecības kompānijas "Elko grupa" apgrozījums tuvojas ceturtdaļmiljardam latu, un Egons Mednis ir 13% šīs kompānijas akciju īpašnieks, kā arī valdes

priekšsēdētājs.

Jānis Mihailovs dz. 1939. gada 15. oktobrī Kapitāldaļas: 100% SIA Alba MVM 50% BO SIA Starptautiskais praktiskās psiholoģijas institūts Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Gogoļa ielā 12 Zeme Stāmerienas pagastā Pirmoreiz Latvijas miljonāru sarakstā parādās vēl viens izglītības jomas uzņēmējs — Starptautiskā praktiskās psiholoģijas institūta dibinātājs.

Valērijs Ņikiforovs dz. 1948. gada 4. februārī Kapitāldaļas: 100% SIA NikBalt Ltd 40% SIA Psiholoģijas augstskola 10% BO SIA Baltijas komercskola 22,5% SIA BKU Būve 20,1% SIA Baltijas krievu universitāte 25,5% SIA BK1 auto 50% SIA Baltijas krievu institūts Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Ģertrūdes ielā 105 Dzīvoklis Rīgā, Rumbulas ielā 26 Dzīvoklis lūrmalā, Bulduru prospektā 51 Staņislava Bukas kompanjons "Baltijas Krievu institūtā" un pārējās saistītajās kompānijās.

Andris Putāns dz. 1964. gada 8. augustā Kapitāldaļas: 13,73% AS Elko grupa 37,14% SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs 15,33% AS Dikļu pils 25% SIA Nepa Nami 25% SIA NNKungu Nekustamie īpašumi: Divi dzīvokļi Rīgā, Vīlandes ielā 16 Daļa zemes un ēkas Rīgā, Sapala ielā 14 Zeme un ēka Babītē, Meža ielā 41 Zeme Smārdē Otrs datortirgotāja "Elko grupa" akcionārs un arī uzņēmuma padomes priekš​sēdētājs.

Aleksandrs Rutmanis dz. 1954. gada 12. aprīlī Kapitāldaļas: 95% SIA Unistars Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Brīvības ielā 97 Puse dzīvokļa Rīgā, J. Alunāna ielā 3 Desmitā daļa zemes un ēkas Jūrmalā, Stacijas ielā 2 Lielāko atpazīstamību kompānija "Unistars" guvusi pēc skandāliem ap Rīgas domes informācijas tehnoloģiju pasūtījumiem un Satiksmes ministrijas ierēdņu rīcību izmantojamo frekvenču dalīšanā, taču tā ir arī viens no Lat​vijā profesionālākajiem uzņēmumiem telekomunikāciju jomā.

Vladimirs Satins dz. 1952. gada 30. maijā Kapitāldaļas: 42,38% SIA Radio Telecommunication Netvvork 50% SIA TBMS 26,63% SIA Baltie Business Consulting Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Dzelzavas ielā 88 Zeme Smārdē

Plašākām aprindām mazpazīstamā uzņēmēja kompānijas darbojas telekomunikāciju jomā (liela ātruma ciparu nomātās līnijas, korporatīvie tīkli utml.), kā arī biznesa konsultāciju nozarē. Ēriks Strods dz. 1966. gada 17. martā Kapitāldaļas: 12,39% AS Elko grupa 43,36% SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs 25% SIA Nepa Nami 25% SIA NNKungu Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Mazajā Juglas ielā Zeme un ēka Rīgā, Mazajā Juglas ielā 35 Trešais "Elko grupas" lielakcionārs un arī datorkomponentu vairumtirgotāja padomes loceklis.

Aleksejs Šeiņins dz. 1961. gada 12. februārī Kapitāldaļas: 100% SIA Petits 10% SIA LaurusReals 20% SIA BSB Aģentūra 1,39% SIA Avīzes SM redakcija Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Bulduru prospektā 137 Zeme Jūrmalā, Lāču ielā Puse zemes un ēkas Mērsragā, Bākas ielā 44 Lielākās galvenokārt krievvalodīgo laikrakstu un žurnālu ("Cas", "Subbota", "Ļubļu!", "Rīgas Santīms" u. c.) izdevniecības — SIA "Petits" vadītājs un vienīgais īpašnieks.

Pēteris Šmidre dz. 1948. gada 7. aprīlī Kapitāldaļas: 51% SIA Neonets 33,33% SIA Ksavers 100% SIA Aliteks 55% SIA Auto drošības sistēmas 100% SIA 3 vītolu staļļi 75% SIA Alīna 74,96% SIA Tele Toto 50% SIA Mediju inovāciju fonds 50% SIA Ski Parks 51% SIA PA projekts 100% SIA AB būvkomplekss Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, 11. noveinbra krastmalā 911 Dzīvoklis Rīgā, Tērbatas ielā 41/43 Zeme un ēka Jūrmalā, Rotas ielā 13 Dzīvoklis Jūrmalā, Bulduru prospektā 15 Pēc "Baltcom GSM" pārdošanas viens no desmit bagātākajiem Latvijas uzņēmējiem, kurš pēdējos gados iesaistījies ļoti dažādos projektos — gan turpinājis attīstīt savu "Baltkom TV" kabeļtelevīziju, gan iesaistījies AS "Termināls Vecmīlgrāvis" sanācijā, gan iegādājies zemjūras optisko kabeli starp Vents​pili un Gotlandi, gan investējis Jūrmalas akvaparkā, bet vēl ievērojamus līdzekļus, izsakoties paša vārdiem presei, "sataisījis un nopircis daudz ko, ieskaitot muļķības.".

Guntis Urlovskis dz. 1960. gada 29. jūnijā Kapitāldaļas: 3% SIA Restorāns Sēnīte 100% SIA Ūdrēni Nekustamie īpašumi: Zeme Kurmenes pagastā Zeme Sērenes pagastā Zeme un ēka Ikšķilē, Vārpas ielā 1 Gunta Urlovska "saknes" atrodamas Centrālajā savienībā "Turība", taču viņa redzamākais īpašums, kas arī nodrošina miljonāra statusu, ir SIA "Ūdrēni". Tai pieder trešā daļa kompānijā "Ave Astra", kura savukārt ir 45% kapitāldaļu īpašniece komerciāli veiksmīgajā Biznesa augstskolā "Turība".

Andris Vīksna dz. 1968. gada 26. februārī Kapitāldaļas: 50% SIA Lietišķās informācijas dienests 80% SIA Baltmetāls Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Garkalnes pagasta Ziemeļniekos, Ievu ielā 18 SIA "Lietišķās informācijas dienests" — kompānijā, kas uzņēmējus apgādā ar saprotamā veidā sadrukātiem normatīvajiem aktiem, — "seja" ir tās vadītāja Aiva Vīksna, taču otra puse šajā uzņēmumā un arī četras piektdaļas metālu biznesu uzsākušajā SIA "Baltmetāls" pieder Andrim Vīksnām.

Kaspars Viškints dz. 1969. gada 4. augustā Kapitāldaļas: 12,9% AS Elko grupa 25% SIA Nepa Nami 25% SIA NNKungu Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Mazajā Juglas ielā Zeme un ēka Rīgā, Mazajā Juglas ielā 45 Trīs dzīvokļi Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43 Zeme un ēka Salaspilī, Saules ielā 29a Ceturtais "Elko grupas" akcionārs un arī uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Ivars Zariņš dz. 1965. gada 10. decembrī Kapitāldaļas: 45% SIA Žurnāls Santa 35% SIA NH grupa 4,22% SIA Santas māja Nekustamie īpašumi: Puse ēkas Rīgā, Stabu ielā 34 Puse zemes Rīgā, Martas ielā 5a Dzīvoklis Rīgā, Raunas ielā 46 Juris Ziema dz. 1964. gada 2. aprīlī 9% AS SAF Tehnika Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Palangas ielā 11 Trešā daļa zemes un ēkas Mālpils pagastā

Vēl viens "SAF Tehnikas" akcionārs, kura akciju tirgus cena 2004. gada beigās bija 1,4 miljoni latu.

Sports un izklaide Latvijā pagaidām nav bijis iespējams nopelnīt miljonus ar šovbiznesu. Cita lieta — izklaides bizness un, protams, sports.

Andris Biedriņš dz. 1986. gada 2. aprīlī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav 2004. gada 24. jūnijā ASV Nacionālās basketbola līgas komanda Goldensteitas "VVarriors" savās rindās aicina 18 gadus veco uzbrucēju Andri Biedriņu. Ja trīsgadu līgums tiks pagarināts vēl par gadu, kopējā naudas summa, ko saņems mūsu basketbolists, būs 8,2 miljoni dolāru.

Jānis Dāvis dz. 1956. gada 26. jūnijā Kapitāldaļas: 40% SIA Dāvida Andrejeva modes nams 100% AS Admirāļu klubs 100% SIA Amberholdings Liepāja 33,33% BO SIA Casino klubs 100% SIA Deko A 100% SIA Latadmirālis Nekustamie īpašumi: Nav dalu Plašāk pazīstamais un ari skandalozākais azartspēļu biznesmenis Latvijā, kurš uz visiem pārmetumiem par savas nodarbes neētiskumu presei atbild apmēram tā: "Maz tā, ka cilvēks pieņēmis lēmumu spēlēt, viņš vēl atnācis ar domu laimēt šo naudu no manis. Kaut kā es neatceros gadījumu, kad man būtu atnesuši laimēto naudu un teikuši: "Še, Jāni, savāc. Tā taču tavējā."."

Romas Gailevičius dz. 1961. gada 15. aprīlī Kapitāldaļas: 51% SIA Joker Ltd 100% SIA Konrāds 0,06% SIA Portuns 50% SIA Joker spēles 100% SIA Joker līzings Nekustamie īpašumi: Nav Lietuvas tirdzniecības palātas Latvijā prezidents un arī kontrolpaketes īpašnieks vienā no valsts lielākajām azartspēļu kompānijām.

Artūrs Irbe dz. 1967. gada 2. februārī Kapitāldafas: Nav Nekustamie īpašumi: Puse zemes Jūrmalā, Sienāžu ielā 20 Zeme Salacgrīvā Zeme un ēka Salacgrīvā Dzīvoklis Rembatē, Liepu ielā 3 Zeme Ādažos Zeme Ķekavā, Kaivu ielā 15 Zeme un ēkas Ropažos Lai kā ari būtu gājis profesionālajā jomā, ar finansēm mūsu slavenajam vārtsargam viss ir kārtībā, — Ziemeļamerikas Nacionālajā hokeja līgā pēdējos gados viņš vidēji sezonā ir pelnījis vairāk nekā 2 miljonus dolāru.

Kaspars Kambala dz. 1978. gada 13. decembrī Kapitāldaļas:

Nav Nekustamie īpašumi: Nav Iepriekš basketbolists bija parakstījis divu gadu līgumu par divarpus miljoniem eiro ar Madrides "Real", taču pēc kluba neveiksmīgajiem startiem sadarbība pārtrūka. Taču arī jaunajā darba vietā — Kazaņas "Unics" viņa sa​maksa būšot virs miljona eiro gadā.

Svetoslavs Marejevs dz. 1970. gada 27. martā Kapitāldaļas: 50% SIA Wellness 8% SIA Maskos 55,8% SIA Marcogyms 16,67% SIA Bomond 40% SIA Tērbatas biznesa centrs 100% SIA Imanta fitness 100% SIA Aktiv sports 48,74% SIA Marco 100% SIA Jūrmalas būvniecības sabiedrība 30% SIA MC Sports 50% SIA Sports 2000 100% SIA Doma investīcijas 25% SIA Valdemāra parks 50% SIA RNB Nekustamie īpašumi: Puse zemes Rīgā, Kungu ielā 23 Ēka Rīgā, Aroniju ielā 12 Svetoslavs Marejevs darbojas arī nekustamo īpašumu jomā (piemēram, viņa daļējā īpašumā esošā kompānija "Valdemāra parks" no "Baltie International Bank" iegādājusies bijušās alus darītavas "Kimmels Rīga" ēkas), taču pla​šāk pazīstams kā sporta preču tirgotājs un sporta klubu īpašnieks.

Inese Misāne dz. 1964. gada 10. oktobrī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav Grūti pateikt, kas mūsu slavenās modeles un neskaitāmu pasaules šovbiznesā pazīstamu ļaužu mīļākās stāstos ir patiesība un kas — tikai izdoma. Taču miljonāru pulkam viņa noteikti ir pieskaitāma.

Sandis Ozoliņš dz. 1972. gada 3. augustā Kapitāldaļas: 90% SIA Golfs & karti Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Ādažos 25,5 miljoni latu piecu gadu laikā, — tādi bija pazīstamā hokejista kontrakta noteikumi Nacionālajā hokeja līgā. Savukārt tepat Latvijā viņš plašāk pazīstams ar plāniem par vēl viena golfa laukuma izveidi — šoreiz Stopiņu pagastā.

Marians Pahars dz. 1976. gada 5. augustā Kapitāldaļas:

Nav Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 7 Zeme Jūrmalā, Blāzmas ielā 10 Mūsu futbolists, kura pašreizējais atalgojums Lielbritānijā, cik zināms, ir 1,1 miljons dolāru gadā, par Latvijas miljonāru sarakstā tieši virs viņa atrodamo Sandi Ozoliņu presē ir izteicies tā: "Viņam naudas ir vismaz desmitkārt vairāk. Viņam radās izdevība, kuras man vēl nav…"

Nikolajs Sirotkins dz. 1963. gada 1. februārī Kapitāldaļas: 100% SIA Baltijas Distributoru grupa 100% SIA NSI 85% SIA Niks 100% SIA Tērbatas sēta Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Tvaikoņu ielā 4 Izklaides sfēras uzņēmēja pazīstamākais objekts ir bijušās Operetes vietā ierīkotais kazino, deju zāle un naktsklubs.

Kārlis Skrastiņi dz. 1974. gada 9. jūlijā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav datu Mūsu hokejista alga Nacionālajā hokeja līgā 2003./2004. gada sezonā bija 1,2 mil​joni dolāru.

Pēteris Skudra dz. 1973. gada 24. aprīlī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav Hokejists, kurš pārstāv Krievijas hokeja superlīgas komandas — Voskresenskas "Himik" vienību, tiek uzskatīts par līgas vislabāk apmaksāto vārtsargu ar gada līguma summu — vienu miljonu dolāru.

Māris Verpakovskis dz. 1979. gada 15. oktobrī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Zeme Nīcā Pēc neoficiālām ziņām, Latvijas futbolista kontrakta summa Kijevas "Dinamo" ir 1,2 miljoni dolāru gadā.

Jānis Zuzāns dz. 1957. gada 16. septembrī Kapitāldaļas: BO SIA Casino klubs 100% SIA Foroms Nekustamie īpašumi: Divi dzīvokļi Rīgā, Ka|ķu ielā 3 Zeme Ainažos, Valdemāra ielā 95 Kādreizējais Jāņa Dāvja biznesa partneris "Admirāļu klubā" tagad bijušo kompanjonu ir apsteidzis, — viņa daļējā īpašumā esošā SIA "Furors" ir kļuvusi par Latvijas lielāko azartspēļu uzņēmumu.

Pārdēvēji Latvijā ir ne mazums cilvēku, kuri vēl gadu vai divus iepriekš ir pamatoti ieņēmuši vietu miljonāru sarakstā, aprēķinot viņiem piederošo uzņēmumu un to kapitāldaļu vērtību. Bet ko nu, kad uzņēmumi ir pārdoti — turklāt bieži vien par tā arī neatklātu cenu? Vai tāpēc, ka cilvēkam pēc vērtīgākā uzņēmuma pārdošanas oficiāli nepieder nekādi būtiski īpašumi, bet banku kontu stāvoklis ir noslēpums aiz septiņiem zieģeļiem, viņu izsvītrot no saraksta? Tāpēc šī — Latvijas miljonāru saraksta "pārdevēju" sadaļa — veidota, šaubīgos gadījumos ņemot vērā arī ekspertu vērtējumu par pārdoto uzņēmumu vērtību un darījumu summām.

Jānis Āboliņš dz. 1963. gada 30. oktobri Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav Pēc Latvijas lielākās augļu un dārzeņu pārstrādes kompānijas SIA "Spilva" pārdošanas skandināvu koncernam "Orkla", kas oficiāli tika nosaukta par apvienošanos, Latvijas uzņēmuma bijušajam līdzīpašniekam (50%) ļānim Āboliņam nepieder nevienas mūsu valstī reģistrētas uzņēmējsabiedrības kapitāldaļas. Taču ir skaidrs, ka savu miljonāra statusu viņš saglabā, jautājums tikai — saņemtajā summā vai "Orklas" akcijās.

Viktors Aišpurs dz. 1949. gada 29. martā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Liepājā, A. Klints ielā 16 Zeme Mālupes pagastā Zeme Bērzpils pagastā Zeme Šķilbēnu pagastā Zeme un ēka Jēkabpilī, Zīlānu ielā 27 Zeme un ēka Aknīstē Zeme Variēšu pagastā Zeme un ēka Medzes pagastā Zeme Nīcas pagastā Zeme Nirzas pagastā Zeme Ņukšu pagastā Zeme Aizkalnes pagastā Zeme Preiļu pagastā Zeme Sīļukalna pagastā Zeme Upmalas pagastā Zeme Maltas pagastā Pēc savu 34% tekstiluzņēmuma Lauma akciju pārdošanas igauņiem par vairāk nekā piecarpus miljoniem latu tās bijušais viceprezidents ķēries pie aktīvas zemes iepirkšanas galvenokārt dažādos Latgales rajonos.

Haralds Apogs dz. 1954. gada 12. janvārī Kapitāldaļas, 20% SIA Labvakar Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Auru ielā 15a Zeme un ēka Klapkalnciemā, Saules ielā 45 Zeme Klapkalnciemā, Saules ielā 45a Viens no bijušajiem "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" netiešajiem akcionāriem, par kura telekompānijas pārdošanas darījumā vismaz teorētiski iegūto summu liecina viņa kompanjona — bijušā deputāta Edvīna Inkēna amatpersonas deklarācija: no tās izrietēja, ka par televīzijas līdzīpašnieces —

SIA "Bete" — 600 kapitāldaļu pārdošanu viņš 2003. gadā saņēmis 1,6 miljonus dolāru. Jautājums tikai viens — vai Haralds Apogs pats bijis īstais šo kapitāldaļu īpašnieks vai tikai kādas personas pārstāvis.

Jānis Azis dz. 1960. gada 23. septembrī Kapitāldaļas: 100% SIA Televīzijas sabiedrība NTV5 100% SIA NJA 100% SIA Multiplekss 8,38% SIA Tenisa centrs Ādaži 100% SIA Ostmala 1,755% AS Elijas projekts Nekustamie īpašumi: Nav datu Tas pats stāsts, kas par Haraldu Apogu un "LNT" akcijām; starpība tikai tā, ka Jāņa Āža īpašumā bija veselas 1050 telekompānijas akcijas, turklāt viņam pieder kapitāldaļas vēl virknē vērā ņemamu kompāniju.

Eduards Bargs dz. 1960. gada 7. septembrī Kapitāldaļas: 68% SIA Rybarg 20% SIA Latvijas—ASV kopuzņēmums Maksone 33% SIA Doles prestižs 33% SIA Mežaparka prestižs 35% SIA Astacus 49% SIA Akorns 25% SIA Radošā apvienība Modems 50% SIA Ogres prestižs Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, A. Pumpura ielā 5, J. Alunāna ielā 2 Zeme un ēka Jūrmalā, 18. līnijā la Nu jau bijušais SIA "Cido pārtikas grupa" lielākais līdzīpašnieks, kuram pēc neskaidrību atrisināšanas sulu kompānijas akcionāru vidū par saviem 65% kapitāldaļu (kuras īsi pirms pārdošanas viņš gan bija pārrakstījis uz mātes vārda) vajadzētu saņemt gandrīz 10 miljonus latu.

Lolita Bemhcna dz. 1957. gada 27. augustā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Baldonē, Zīļu ielā 6 Dzīvoklis Piņķos, Saules ielā 1 Zeme un ēka Engurē Nu jau bijusī 50% SIA "Spilva" kapitāldaļu īpašniece, kura arī pēc uzņēmuma pārdošanas skandināviem saglabā augļu un dārzeņu pārstrādes kompāni​jas prezidentes posteni.

Ilgvars Bite dz. 1944. gada 22. septembrī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav datu Plašākai sabiedrībai pilnīgi nepazīstams kungs, kurš miljonāru sarakstā jāiekļauj viena vienīga darījuma dēļ: 2004. gada jūlijā viņš SIA "Brīvības 183" pārdod 1302 kvadrātmetru zemes gabalu Rīgā, Brīvības ielā 183, uz kura atro​das divas piecstāvu dzīvojamās ēkas. Darījuma summa — 1,8 miljoni latu.

Velga Breice dz. 1958. gada 9. oktobrī

Kapitāldaļas: 50% SIA Motostar Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Brīvības ielā 159 Zeme Jērcēnu pagastā Divi dzīvok|i Valmierā, Annas ielā 2 Ēka Valmierā, Annas ielā 2 Kopā ar vīru Vitautu Breici 49,9% meža nozares uzņēmuma AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība" akciju 2003. gada vasarā pārdevusi SIA "Pata AB" par atklatībai tā arī nenosauktu, taču neapšaubāmi ievērojamu summu.

Vitauts Breicis dz. 1946. gada 27. janvārī Kapitāldaļas.

Nav Nekustamie īpašumi: Zeme un ēkas Valmierā Otrs "Strenču mežrūpniecības saimniecības" bijušais lielakcionārs un kompānijas eksprezidents, kura oficiālais viedoklis par uzņēmuma pārdošanas iemesliem skan — nozare ir sagrauta, nākotne tai nav saskatāma.

Andrejs Ceplītis dz. 1958. gada 23. novembrī Kapitāldaļas: 20% SIA Rybarg 75,29% SIA Faktūra 33% SIA Doles prestižs 33% SIA Mežaparka prestižs 35% SIA Astacus 51% SIA Akorns 45% SIA Vidzemes ledus 25% SIA Radošā apvienība Modēms 50% SIA Ogres prestižs Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Ciemupes ielā 2 Zeme Ogrē, Mednieku ielā 2 Zeme Ogrē, Mednieku ielā 22, 23, 24, 26, Zeme un ēka Ķegumā Zeme un ēka Lēdmanes pagastā Zeme un ēkas Ogresgala pagastā Bijušais "Cido pārtikas grupas" ģenerāldirektors, kurš pēc vairāk nekā 5 miljonu latu saņemšanas par pārdotajām kompānijas akcijām vairs nemēģina noliegt savu miljonāra statusu.

Raiņa Čača dz. 1946. gada 8. februārī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav datu Vēl viena miljonāru saraksta klātpienācēja, kas vietu tajā ieguvusi viena vienīga darījuma dēļ. Bet ko citu darīt, ja par nekustamo īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 146 viņa 2004. gada vasarā no SIA "Bulduru 146" saņem 1,35 miljonus latu.

Oļegs Čazovs dz. 1962. gada 4. februārī Kapitāldaļas: 78% SIA VEF un Ko 49% SIA Baltie Diamonds Nekustamie īpašumi: Divi dzīvokļi Rīgā, Tomsona ielā 30 Dzīvoklis Daugavpilī, Arhitektu ielā 24 F.ka Daugavpilī, Raiņa ielā 11 Ēka Aizkrauklē, Bitēnu ielā 14 Zeme Aizkraukles pagastā Nu jau bijušais elektronikas ražotājas — Aizkraukles VEF un Ko (pašu kapitāls 2003. gada beigās — vairāk nekā 1,4 miljoni latu) 78% kapitāldaļu īpašnieks, kurš tās vismaz formāli pārdevis Lielbritānijā reģistrētajai kompāni​jai "Kedor Style LLP".

Andrejs Dzirkalis dz. 1940. gada 6. februārī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav datu Vēl viens nepazīstams nekustamo īpašumu buma veiksminieks, kurš 10,24 hektārus zemes Garkalnē 2004. gada septembrī uzņēmumam "Andrēnu parks" pārdod par 1,8 miljoniem latu.

Andrejs Ēķis dz. 1964. gada 15. maijā Kapitāldaļas: 74,05% SIA Platforma filma 60% SIA Katrā mājā 13,73% SIA Ars 1 5,56% SIA Laubes nams 30% SIA Mediju inovāciju fonds Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 37a Zeme Baltezerā, Dzilnas ielā lb Telekompānijas "LNT" vadītājs joprojām klusē par tās pārdošanas darījuma nosacījumiem un summu, taču par viņa miljonos vērto guvumu šajā darī​jumā šaubu nav.

Sulamite Farštandikere dz. 1944. gada 1. oktobrī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav datu Šī laimīgā mantiniece — denacionalizētāja savu īpašumu Rīgā, Brīvības ielā 47 (puse no 883 kvadrātmetriem zemes un septiņstāvu dzīvojamās ēkas ar 23 dzīvokļiem) 2004. gada jūlijā uzņēmumam "LV Nams" pārdod par 1,03 miljoniem latu.

Edvīns Inkēns dz. 1958. gada 8. martā Kapitāldaļas: 100% SIA Riga Business Centre 80% SIA Locis un partneri 33% SIA Galerija Bastejs 25% SIA S.A.F. Pakalpojumi 0,07% AS Parex banka Nekustamie īpašumi: Sestā daļa zemes un ēkas Rīgā, Visbijas prospektā 20 Dzīvoklis Rīgā, Akmeņu ielā 15 Telpas Rīgā, Laipu ielā 2/4 Zeme Rīgā, Cimzes ielā Zeme Kalkūnes pagastā Zeme Ropažu pagastā Labi pazīstamais TV žurnālists — vēl viens bijušais "LNT" līdzīpašnieks, kuram pieder arī neliels

"Parex bankas" akciju daudzums, netieša līdzdalība "Vex" naftas produktu uzņēmumos.

Aleksandrs Jakovenko dz. 1950. gada 6. janvārī Kapitāldaļas: 33% SIA Planēta Nevada 50% SIA Mar Al Plus 100% SIA Lauri Mazirbe 50% SIA Post 0,05% AS Parex banka Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Marijas ielā 20 Dzīvoklis Rīgā, Tomsona ielā 11 Dzīvoklis Rīgā, A. Pumpura ielā 4 Zeme un ēka Rīgā, Zaubes ielā 9 Zeme un ēka Rīgā, Bruņinieku ielā 139 Divi dzīvokļi Jūrmalā, 29. līnijā 1 Divi dzīvokļi Jūrmalā, Meža prospektā 125 Zeme Mārkalnes pagastā Zeme Pededzes pagastā Zeme Veclaicenes pagastā Zeme Ziemeru pagastā Zeme Isnaudas pagastā Zeme Malnavas pagastā Zeme Saulkrastos Zeme Rojā Zeme Engurē Pēc azartspēļu kompānijas "PostNevada" pārdošanas Krievijas uzņēmējiem ķēries pie aktīvas zemes iegādes, — 2004. gada nogalē Aleksandram Jakovenko pieder jau vairāk nekā trīs tūkstoši hektāru zemes, kuras kadastrālā vērtība vien ir 400 tūkstoši latu. Ēriks Kikste dz. 1932. gada 18. oktobri Kapitāldaļas: 16,67% SIA Celtne 33,33% SIA Salaspils celtnieks — dzīvokļu pārvalde Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Krimuldā Dzīvoklis Ķekavā, Valdlaučos 4 Pēc 51% azartspēļu kompānijas "Furors" kapitāldaļu pārdošanas tās bijušais lielākais īpašnieks faktiski pazudis no uzņēmējdarbības skatuves. Taču par šīs kapitāldaļu paketes vērtību šaubu nav, ņemot vērā kaut vai faktu, ka "Furors" ir sestā lielākā azartspēļu kompānija Latvijā.

Jānis Ķirsis dz. 1948. gada 15. martā Kapitāldaļas: 92,63% SIA Veselības centrs Audemus 1,17% SIA Sils 70% SIA Jāņa Ķirša veselības centrs 66,67% SIA Wood Chemicals Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Jaunciema gatvē 43 Zeme Rīgā, Jaunciema gatvē Zeme Carnikavā Smagās traumas māktais uzņēmējs beidzot ir padevies un savas 18% akciju meža nozares uzņēmumā "Lindeks" par nenosauktu, taču noteikti miljonos mērāmu summu pārdevis Gisli Reinisona un Daumanta Vītola "islan​diešu grupējumam".

Aleksandrs Meilehs

dz. 1963. gada 22. novembrī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Daibes ielā 2 Elektronikas un sadzīves tehnikas tirgotājkompānija "RD" grupa darbojas joprojām, taču pēc tās sastāvdaļas — AS "RD Līzinga grupa" pārdošanas koncerna "General Electric" meitasuzņēmumam Aleksandrs Meilehs citās grupas kompānijās vairs nefigurē.

Andris Pūce dz. 1940. gada 24. jūnijā Kapitāldajas: 84,86% SIA Būvenergo 40% SIA Elspa Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Skultē Pēc biznesa sadalīšanas 2004. gada rudenī kādreizējais būvkompānijas "Latvijas Energoceltnieks" ("LEC") ģenerāldirektors Andris Pūce vairs nav tās 50% kapitāldaļu īpašnieks, un nekādas citas kapitāldaļas viņa īpašumā arī nav nonākušas. Atliek secināt, ka samaksu par noteikti miljonus vērtajām kapitāldaļām viņš no nu jau bijušā kompanjona Jāņa Kola saņēmis citādā izskatā.

Normunds Putāns dz. 1961. gada 7. aprīlī Kapitāldaļas, 39% SIA General Financial Service Nekustamie īpašumi: Nav Kādreizējā Andra Šķēles kompanjona lielākā manta pēdējos gados bija akciju pakete AS "Rīgas 1. saldētava", kuru atsevišķā ailē bija ierakstījis pat savā laulības līgumā. Sliktā ziņa — pašu uzņēmumu izpostīja ugunsgrēks; labā ziņa — pēc ilgstošiem strīdiņiem "Baltijas apdrošināšanas nams" kompensācijā izmaksājis uzņēmumam 1,75 miljonus latu; atkal sliktā — ka izmaksas laikā Normunds Putāns uzņēmuma akciju kontrolpaketi jau bija pārdevis ārzonas kompānijai "SkyCom lmpex LLC", kuru pārstāv kāds 1967. gadā dzimis Dmitrijs Osipovs.

Irina Ruhļadeva dz. 1966. gada 8. augustā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav datu Vēl viena laimīgā zemju un ēku pārdevēja — nekustamo īpašumu Rīgā, Bieķensalas ielā 3 Irina Ruhļadeva 2004. gada augustā kompānijai "Dīksna" pārdevusi par 634 tūkstošiem latu.

Zigrīda Rūsiņa dz. 1943. gada 10. augustā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Liepājā, Sūnu ielā 17 Zeme Nīcas pagastā Zeme un ēka Otaņķu pagastā Nu jau bijusī fabrikas "Lauma" prezidente un lielākā līdzīpašniece, kas savus 34% akciju par piecarpus miljoniem latu tāpat pārdevusi igauņiem, taču atšķirībā no kompanjona Viktora Aišpura pie zemes iepirkšanas nav ķērusies, tā vietā kopā ar Liepājas mēru dibinot jaunu politisko organizāciju — "Liepājas partiju" — un kļūstot par tās līdzpriekšsēdētāju.

Jakovs Strucovskis

dz. 1950. gada 3. novembrī Kapitāldaļas: 27% SIA Dominus & K 17% SIA Kalēju iela 56 33% SIA Transko 33% SIA JMC 33% SIA TN International 33% SIA Tabakas nams loģistika Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Tomsona ielā 22 Zeme un ēka Jūrmalā, Braslas ielā 2b Zeme un ēka Ropažu pagastā Kādreizējais alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības kompā​nijas "Tabakas nams" līdzīpašnieks, kurš dažās grupas kompānijās ietekmi saglabājis vēl tagad.

Andris Šķēle dz. 1958. gada 16. janvārī Kapitāldaļas: 62% SIA Dārzs un drava 40% SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas 100% SIA Digitālie mediji Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Enkura ielā 2/19 Droši vien visatpazīstamākais uzņēmumu izpārdevējs Latvijā, kura runām par "Ave Lat" pārtikas uzņēmumu grupas attīstīšanu sekoja tās izpārdošana, pretī saņemot slaveno vekseli, kura vērtība 2004. gadā gan bija nokritusies līdz 20,6 miljoniem dolāru. Par Andra Šķēles tagadējām nodarbēm īstas skaidrības nav, taču skaidrs ir, ka rokas klēpī salicis viņš nesēž — atliek atcerēties kaut vai viņa kādreizējā nedrauga Aivara I.emberga vārdus presei: "Par sabiedroto Šķēli ņemt ir vairāk nekā riskanti, jo nav pārliecības, ka rīt viņš negribēs vairāk."

Radinieki un mantinieki Nekādā gadījumā nevajadzētu teikt, ka šiem cilvēkiem nav bijis nekādas lomas savā miljonāru statusā, jā, pirmām kārtām viņi ir miljonāri tāpēc, ka piedzimuši pareizajā ģimenē, apprecējuši pareizo cilvēku vai pareizajā brīdī saņēmuši mantojumu. Taču… mantojums ir arī pareizi jāapsaimnieko, bet par miljonāru ģimenēm no malas nekad jau nav zināms — kurš tur galu galā ir īstais "lietu bīdītājs" un organizētājs. Tā ka — ja ne visi, tad vismaz lielākā daļa šajā sadaļā minēto cilvēku vietu Latvijas miljonāru sarakstā ieņem godam.

Valda Bārbale dz. 1928. gada 3. jūlijā Kapitāldaļas: 100% SIA Lieldamme Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Kurzemes prospektā, Slokas ielā, Kleistu ielā, Dammes ielā Zeme Rigā, Kurzemes prospektā Zeme Rīgā, Dammes ielā, Slokas ielā Šīs kundzes mantoto zemes gabalu kadastrālā vērtība vien ir vairāk nekā 2,3 miljoni latu, bet tirgus cena — droši vien vēl būtiski lielāka. Kā nekā lielākā Valdai Bārbalei Rīgā piederošā zemes gabala platība ir gandrīz 31 hektārs Laura Bulmane dz. 1963. gada 17. oktobrī Kapitāldaļas: 25% SIA K5 25% SIA T49

25% SIA B138 13% SIA OVV Holdings Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Balasta dambī 46/48 Puse zemes un ēkas Čornajas pagastā Kopā ar Nikolaju Sigurdu Bulmani — nu jau pārdoto 26% "Māras bankas" akciju īpašniece.

Inga Grāve dz. 1960. gada 27. augustā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Kleistu ielā Zeme Rīgā, Mellužu ielā Puse zemes Rīgā, Dammes ielā 19 Puse zemes Rīgā, Slokas ielā 132 Zeme Rīgā, Kurzemes prospektā, Slokas ielā, Kleistu ielā, Dammes ielā Zeme Rīgā, Kurzemes prospektā Zeme Rīgā, Dammes ielā, Slokas ielā Ingas Grāves nekustamo īpašumu (ar kadastrālo vērtību virs 800 tūkstošiem latu) pamatā ir 1936. gadā dzimušā Nikolaja Mežiņa sadalītā manta.

Tatjana Kargina dz. 1961. gada 28. janvārī Kapitāldaļas: 40% SIA KID 100% SIA Strīts 100% SIA Rīgas starptautiskais mācību centrs 10% SIA Rīgas starptautiskais menedžmenta mācību centrs 30% SIA Baltijas koledža Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Miesnieku ielā 1 Dzīvoklis Rīgā, Dzirnavu ielā 87/89 Dzīvoklis Rīgā, Miesnieku ielā 3 Zeme un ēka Rīgā, Ormaņu ielā 20 Zeme un ēka Rīgā, Zvanu ielā 11 Zeme Aiviekstes pagastā Zeme Iecavā Zeme Skujenes pagastā Zeme un ēka Jaunsvirlaukas pagastā Zeme Vaiņodes pagastā Zeme Zaļesjes pagastā Zeme Barkavas pagastā Zeme Liezēres pagastā Zeme Lēdmanes pagastā Zeme Pušas pagastā Zeme Salaspilī Zeme Daugmales pagastā Zeme Mārupes pagastā Zeme Ropažu pagastā "Parex bankas" prezidenta kundze, kura 2004. gada rudenī publiski ierunājās par nepieciešamību oficiāli vienoties par ģimenes mantas piederību un pati jau divus gadus diezgan aktīvi pērk zemi dažādos Latvijas rajonos.

Aija Kokale

dz. 1957. gada 25. decembrī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Ventspilī, Saules ielā 11 Zeme un ēka Ventspilī, Lielajā Dzirnavu ielā 6 Dzīvoklis Kuldīgā, Baznīcas ielā 1 la Zeme Alsungas pagastā Zeme un ēkas Ēdoles pagastā Zeme Gudenieku pagastā Zeme īvandes pagastā Zeme Padures pagastā Zeme Tumes pagastā Pazīstamā Ventspils miljonāra Valentīna Kokaļa kundze, kurai miljonāres statusu nodrošina ieraksts 1999. gadā noslēgtais laulības līgums, ar ko no​teikta visas laulāto mantas kopība.

Jānis Sprīdītis Ķuzis dz. 1931. gada 23. augustā Kapitāldaļas: 100% ZS Pinderes Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Kurzemes prospektā, Slokas ielā, Kleistu ielā, Dammes ielā Zeme Rīgā, Kurzemes prospektā Zeme Rīgā, Dammes ielā, Slokas ielā Zeme Vaives pagastā Vēl viens Nikolaja Mežiņa mantojuma saņēmējs un līdz ar to — ievērojamu Rīgas zemes platību īpašnieks.

Guntis Ošmucnieks dz. 1957. gada 14. martā Kapitāldaļas: 0,6% SIA Solidas 50% SIA Eigoserviss 0,6% SIA Rivita 0,6% SIA Tedda 10% SIA Marmors 9% SIA K5 50% SIA ļostsons un partneri 5% SIA LI 12 25% SIA K.A.M.G. Nekustamie īpašumi: Ceturtā daļa zemes un ēkas Rīgā, Bruņinieku ielā 89 Puse zemes un ēkas Rīgā, J. Asara ielā 20 Ceturtā daļa zemes un ēkas Rīgā, Valmieras ielā 32 Trešā daļa zemes Rīgā, Lapu ielā 13 Puse zemes Rīgā, Lapu ielā 13 Trešā daļa zemes un ēkas Rīgā, Lapu ielā 15 Dzīvoklis Rīgā, Bruņinieku ielā 87 Četri dzīvokļi Rīgā, Balasta dambī 58 Daļa zemes un ēkas Rīgā, Krasta ielā 5 Zeme Mārupes pagastā Zeme Vandzenes pagastā Venecuēlas latvieša un nu jau bijušā "Māras bankas" lielākā akcionāra Viļa Vītola kompanjons un arī ievērojamu nekustamo īpašumu saimnieks.

Dagnija Sniķere dz. 1939. gada 2. oktobrī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: kopā 39 nekustamie īpašumi, no kuriem būtiskākie ir Zeme un ēkas Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 37 Zeme un ēkas Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 41 Zeme un ēkas Jūrmalā, Jūras ielā 18 Zeme Rīgā, Brīvības gatvē 228

Zeme un ēkas Rīgā, Brīvības gatvē 226 k2,226 k3, 226 k1, 226 k4 Zeme Rīgā, Biķernieku ielā Vēl viena veiksmīga mantiniece, kuras zemes īpašumu kadastrālā vērtība vien tuvojas 700 tūkstošiem latu. Bet, ja rēķinām to tirgus vērtību, zeme un ēkas Jūrmalā vien ir miljonus vērtas.

Aleksandra Krasovicka dz. 1975. gada 12. oktobrī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Zeme un ēkas Jūrmalā, Bulduru prospektā 12, 14,16, 18 Zeme un ēka Jūrmalā, Vidus prospektā 17 Zeme un ēka Jūrmalā, Vidus prospektā 14 "Parex bankas" otrās personas — Viktora Krasovicka meita, kam miljonāres statusu nodrošina kaut vai viņas laulības līgumā uzskaitītie iespaidīgie Jūr​malas nekustamie īpašumi.

Anna Lipmane dz. 1948. gada 12. martā Kapitāldaļas: 20,68% AS Grindeks Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Jūrmalā, Meža prospektā 30 Formāli piektās daļas medikamentu ražošanas uzņēmuma "Grindeks" akciju īpašniece, kuru gan acīmredzot kā aizsegu izmantojis viņas dzīvesbiedrs — bijušais "Liepājas metalurga" vadītājs Kirovs Lipmans.

Baiba Lūsiņa dz. 1983. gada 21. jūnijā Kapitāldaļas: 100% SIA Baltrade Nekustamie īpašumi: Zeme Dobelē, Brīvības ielā 16 Zeme Dobelē, Baznīcas ielā 5 Puse zemes un ēkas Pāvilostā, Viļņu ielā 15 Zeme Sakas pagastā Zeme Saldū, Brīvības ielā 32 Zeme Saldū, Striķu ielā 4b Zeme Novadnieku pagastā Zeme Saldū Ievērojamos nekustamos īpašumus un no tiem izrietošo miljonāres statusu tikai nesen divdesmit gadu slieksni pārkāpušajai jaunkundzei nodrošina ciešās radnieciskās saites ar ilggadējo Latvijas miljonāru saraksta dalīb​nieku — "Kurzemes degvielas" īpašnieku Argodu Lūsiņu.

Kārlis Edgars Muške dz. 1924. gada 23. martā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Slokas ielā Zeme Rīgā, Kleistu ielā Rīgā, Mellužu ielā Spilves pļavas pie Hapaka grāvja, Rīgā Zeme Rīgā, Anniņmuižas ielā Puse zemes Rigā, Dammes ielā 19 Zeme Rīgā, Sakas ielā Zeme Rigā, Slokas ielā 122 Puse zemes Rigā, Slokas ielā 132 Zeme Rigā, Kleistu ielā; Kurzemes prospektā; Slokas ielā Zeme Rigā, Kleistu ielā; Anniņmuižas bulvāri

Zeme Rīgā, Kurzemes prospektā; Kleistu ielā Zeme Rīgā, Dammes ielā; Slokas ielā; Kleistu ielā Zeme Rīgā, Anniņmuižas bulvārī Zeme Rīgā, Slokas ielā Zeme un ēka Rīgā, Tērbatas ielā 13 Zeme "Pakalnieši", Grundzāles pag., Valkas raj.

Vēl viens lielu nekustamo īpašumu mantotājs, kura zemesgabalu kadastrālā vērtība vien pārsniedz 2,2 miljonus latu, bet kopējā platība (runa ir lielākoties par pilsētu zemēm!) — 157 hektārus.

Sandra Peimane dz. 1960. gada 16. jūlijā Kapitāldaļas: 0,94% SIA Jaunalko 3,76% SIA Dzērienu ražošanas firma Siga 85% SIA Jaunpagasts Plus 50% SIA Vīzija DP 30% SIA Rosenbaums Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas Virbu pagastā Nošautā spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa atraitne, kura pagaidām ne pārāk veiksmīgi mēģina turpināt vīra biznesu.

Arvīds Reinholds dz. 1955. gada 12. novembrī Kapitāldaļas. 55% SIA Franki Nekustamie īpašumi: Zeme Rīgā, Biķernieku ielā Zeme Rīgā, S. Eizenšteina ielā Zeme Rīgā, Hipokrāta ielā Zeme un ēka Rīgā, Matīsa ielā 67 Zeme Rīgā, Kaivas ielā Zeme un ēka Jūrmalā, Bulduru prospektā 156 Zeme Jūrmalā, Oļģerta ielā 6 Zeme Višķu pagastā Zeme Litenes pagastā Zeme un ēkas Dignājas pagastā Zeme un ēka Kūku pagastā Zeme un ēka Salas pagastā Zeme Vīpes pagastā Zeme Kastuļinas pagastā Zeme Skaistas pagastā Zeme Zvirgzdenes pagastā Zeme Barkavas pagastā Zeme Ļaudonas pagastā Zeme Mētrienes pagastā Zeme Tinūžu pagastā Zeme Aglonas pagastā Zeme Rudzātu pagastā Zeme Feimaņu pagastā Zeme Mākoņkalna pagastā Zeme Pušas pagastā Zeme Salaspilī Rīgas lielāko zemes platību īpašnieks — fiziskā persona, kurš 2004. gadā gan sācis aktīvi iegādāties zemi ārpus galvaspilsētas.

Agra Saknīte dz. 1939. gada 1. novembrī Kapitāldaļas: 100% SIA GS Nekustamie īpašumi Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Brīvības ielā 105 Neskaitāmi zemes īpašumi visā Latvijā — kopā 2053 hektāri Nekustamo īpašumu tirgotāja Gata Saknīša māte, uz kuras vārda reģistrēta daļa dažādu juridisku problēmu vajātā uzņēmēja īpašumu.

Irina Simoņenkova dz. 1957. gada 15. jūlijā Kapitāldaļas. 26,9% AS Multibanka 10% SIA Restorāns Livonija 7,88% SIA Skonto Plan Ltd Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Stabu ielā 21 Dzīvoklis Rīgā, Blaumaņa ielā 36 Dzīvoklis Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 9 Zeme un ēka Siguldā, Pulkveža Brieža ielā 56a, 56 Kļuvusi par lielāko agrāk "Skonto" grupā ietilpušās "Multibankas" akcionāri, taču, šķiet, ne kā patstāvīga uzņēmēja, bet ciešā saistibā ar grupā nozīmīgu lomu spēlējušo Juriju Simoņenkovu. Kopā viņu akciju pakete bankā pār​sniedz 45 procentu robežu.

Ruta Skuja dz. 1947. gada 14. jūlijā Kapitāldaļas: 50% SIA Rada SK Nekustamie īpašumi: Kopā 16 īpašumi, no kuriem būtiskākie ir Zeme Ventspilī, Rūpniecības ielā 30, Krasta ielā 11,13 Zeme Ventspilī, Durbes ielā 38/40 Zeme Ventspilī, Rūpniecības ielā 35

Vēl viena megamantotāja, kuras īpašumu kadastrālā vērtība vien pārsniedz 820 tūkstošus latu.

Anita Šķestere dz. 1960. gada 21. februārī Kapitāldaļas: 100% SIA Ganību dambis Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Ganību dambī 7a Dzīvoklis Rīgā, Brīvības ielā 38 Zeme Garkalnes pagastā Nogalinātā uzņēmēja Arņa Sķestera atraitne, kura mantojusi viņa ievērojamos nekustamos īpašumus.

Marta Vītola dz. 1942. gada 18. septembrī Kapitāldaļas: 30% SIA Solidas 29,99% SIA Rivita 30% SIA Tedda 50% SIA Sauce 16% SIA K5 17% SIA T49 25% SIA B138 5% SIA OVV Holdings Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Rīgā, Balasta dambī 36 Bijušā "Māras bankas" saimnieka Viļa Vītola dzīvesbiedre, kurai kopā ar vīru piederēja 74% šīs kredītiestādes akciju.

Kārlis Žubeckis dz. 1936. gada 29. jūlijā Kapitāldaļas.

Nav Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Lībekas ielā 13 Zeme Rīgā, Lubānas un Katlakalna ielā Zeme Rīgā, Lubānas ielā 78 Zeme Rīgā, Katlakalna ielā 11 Zeme Rīgā, Lubānas ielā 82 Zeme Rīgā, Tīnūžu ielā Zeme Rīgā, Jāņa Grestes ielā Vēl viens liels galvaspilsētas zemes īpašnieks, — īpašumu kadastrālā vērtība vien ir 1,55 miljoni latu.

Vietejo "ofšoru" īpašnieki Ļaudīm, kuri nevēlas, lai par viņu turīguma patiesajiem apmēriem būtu lietas kursā ari citi, nebūt nav jāslēpjas aiz neskaitāmām ārzonas kompānijām. Latvijas īpatnā likumdošana nosaka, ka akciju sabiedrības savus akcionāru sarakstus var paturēt tikai pie sevis, un rezultātā mūsu valstī ir ne mazikns uzņēmumu, kuri uzskata — tas, kam tie īsti pieder, ir tikai pašu īpašnieku darīšana. Taču ne vienmēr šis nodoms sekmīgi īstenojas, — šajā miljonāru saraksta sadaļā atrodami vietējo "ofsoru" līdzīpašnieki, kuriem īsti nomaskēties nav izdevies.

Dmitrijs Bekkers dz. 1974. gada 7. jūnijā Kapitāldaļas: ???% AS Reģionālā investīciju banka 100% SIA Bitahons Nekustamie īpašumi: Nav Nav šaubu, ka lielākā daļa "Reģionālās investīciju bankas" akciju joprojām pieder Bekkeru ģimenei, kuras redzamākie pārstāvji ir gados jaunais Rīgas ebreju sinagogas rabīns Arje Dmitrijs Bekkers, kā arī

viņa tēvs — turīgais Uk​rainas baņķieris Marks Bekkers. Jautājums tikai — kā šīs akcijas sadalītas.

Juris Biķis dz. 1940. gada 25. jūnijā Kapitāldafas: ???% AS Latvijas finieris 5% SIA Kalnu slēpotāju SIA Zābakkalns Nekustamie īpašumi: Zeme Krimuldā Latvijas lielākā kokapstrādes koncerna "Latvijas finieris" vadība tā akcionāru sarakstu tur noslēpumā, taču nav šaubu, ka noteicošā ietekme tajā ir Jurim Biķim, kuru nu kompānijas vadītāja postenī nomainījis viņa dēls Uldis Biķis. Atklāts gan paliek jautājums, cik vēl miljonāru slēpjas uzņēmumā, — ņemot vērā kompānijas apmērus, miljonāra statusu var nodrošināt pat salīdzinoši neliela akciju pakete.

Alfrēds Bimbiruls dz. 1948. gada 17. aprīlī Kapitāldafas: ???% AS Energofirma Jauda Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Ogrē, Mālkalnes prospektā 35 Zeme Daugavmalā, Zušu ielā 1,2, 3,4, 5, 6,7,8, 9, 10, 11, 12, 13, 14 Pēc neoficiālām ziņām, joprojām otrs lielākais lielās elektrotehnikas jomā strādājošās "Energofirmas "Jauda"" akcionārs, lai gan — pēdējos gados kompānija ir sākusi slēpt savu īpašnieku sarakstu, līdz ar ko drošas ziņas nav iegūstamas.

Alfrēds Brigmanis dz. 1944. gada 12. decembrī Kapitālda(as: 0,66% SIA Informatīvās sistēmas ???% AS Dati Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Murjāņu ielā 60 Zeme Salas pagastā Latvijas lielākā informācijas tehnoloģiju (IT) kompānija "Dati" jau iepriekš nevēlējās atklāt precīzu akcionāru sarakstu, taču pēc apvienošanās ar starptautisko "Exigen" grupu kļuvusi vēl noslēpumaināka.

Taču nav šaubu, ka arī pēc apvienošanās Alfrēds Brigmanis tāpat kā pārējie AS "Dati" lielākie akcionāri savu miljonāru statusu saglabās — ņemot vērā kaut vai to, ka pēc apvienošanās abas kompānijas kontrolēs vairāk nekā ceturto daļu Latvijas IT pakalpojumu nozares.

Jānis Eiss dz. 1946. gada 16. jūlijā Kapitāldaļas: ???% AS Rīgas piensaimnieks Nekustamie īpašumi: Nav datu "Rīgas piensaimnieks" ir viens no pazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem, kuri ārkārtīgi vēlas neatklāt savus patiesos lielākos īpašniekus. Taču, pēc visa spriežot, to vidū noteikti ir uzņēmuma ilggadējais valdes loceklis Jānis Eiss. Un līdz ar to miljonāra statuss nodrošināts — kompānijas 2003. gada apgrozījums ir 15,3 miljoni latu, peļņa — 1,7 miljoni latu.

Iļja Gerčikovs dz. 1938. gada 29. jūlijā Kapitāldaļas: ???% AS Dzintars Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Baznīcas ielā 7, Dzirnavu ielā 48 Deviņas desmitdaļas zemes un ēkas Jūrmalā, Kāpu ielā 51 Puse zemes Jūrmalā, Ģertrūdes prospektā 38 Zeme Jūrmalā, Žubītes ielā 44 Zeme Babītes pagastā Lai gan nav šaubu, ka ilggadējam smaržu un kosmētikas uzņēmuma "Dzintars" vadītājam pieder ļoti būtiska kompānijas akciju pakete, tās precīzie apmēri netiek atklāti. Turklāt jāņem vērā, ka pēdējo akcionāru sapulču protokolos figurē Gerčikovu ģimenes atvase — Mihails Gerčikovs.

Aldis īzaks dz. 1951. gada 14. jūlijā Kapitāldaļas:

50% SIA Lagap 25% SIA Tots 11,11% SIA Cerera ???% AS Rīgas piensaimnieks Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Klusajā ielā 17a Dzīvoklis Rīgā, Miera ielā 90 Dzīvoklis Rīgā, Maskavas ielā 287 Zeme un ēka Lēdurgas pagastā Vēl viens noslēpumainā piena pārstrādes uzņēmuma "Rīgas piensaimnieks" akcionārs un padomes loceklis.

Georgijs Knellers dz. 1942. gada 31. augustā Kapitāldaļas.

50% SIA Lagap 11,11% SIA Cerera ???% AS Rīgas piensaimnieks Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Murjāņu ielā 18 Telpas Rīgā, Murjāņu ielā 18 Divi dzīvokļi Jūrmalā, Bezdelīgu ielā 1 Trešais "Rīgas piensaimnieka" paslēpju spēlētājs, arī uzņēmuma padomes loceklis.

Valdis Lokcnbahs dz. 1951. gada 6. decembrī Kapitāldaļas: ???% AS Dati 91,04% SIA Informatīvās sistēmas 9,96% SIA Komerccentrs DATI grupa Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Grīvas ielā 11/15 Zeme un ēka Jūrmalā, Ezeru ielā 19 Agrāk — lielākais informācijas tehnoloģiju kompānijas "Dati" akcionārs (29%), kurš arī pēc apvienošanās ar "Exigen" grupu saglabājis uzņēmuma vadītāja posteni.

Oskars Mors dz. 1956. gada 3. augustā Kapitāldaļas: ???% AS UPB 20,4% SIA štein lifti 100% SIA RK Arcus 49% SIA Jelgavas MB 100% SIA Inerto materiālu serviss 49% SIA Valmieras MB Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Liepājā, Uliha ielā 68 Zeme un ēka Liepājā, Kungu ielā 4 Zeme Tabores pagastā Ēka Grobiņā, Lauktehnikas ielā 18 Būvniecības, arhitektūras, celtniecības materiālu un saistītajās jomās strādājošus uzņēmumus ("NAMS UPB grupa", "Arhitekta U. Pīlēna birojs", "MB Betons grupa", "Ailes grupa", "H8<L studijas grupa" u. c.) apvienojošais holdings "UPB", kuru raksturo kaut vai 20 miljonu latu gada apgrozījums, ir viens no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nelabprāt atklāj savu precīzo īpašnieku sarakstu. Taču Oskars

Mors tajā, spriežot pēc visa, ieņem otro vietu tūlīt aiz pazīstamā arhitekta un uzņēmēja Ulda Pīlēna.

Andrejs Neimanis dz. 1960. gada 24. aprīlī Kapitāldaļas: ???% AS Dati Nekustamie īpašumi: Nav Vēl viens AS "Dati", bet tagad jau "Exigen" akcionārs.

Uldis Pīlēns dz. 1956. gada 2. oktobrī Kapitāldaļas: 20,45% SIA Stein lifti ???% AS UPB Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Nīcas pagastā Pirmā persona "UPB" holdingā.

Ivars Puksts dz. 1950. gada 4. oktobrī Kapitāldaļas: 1,66% SIA Informatīvās sistēmas ???% AS Dati Nekustamie īpašumi: Trešā daļa zemes un ēkas lūrmalā, Melitas ielā 3 Ēka Jūrmalā, Melitas ielā 3 Vienpadsmitā daļa zemes Jūrmalā, Olgas ielā 18 Un vēl viens noslēpumainais "Dati" — "Exigen" līdzīpašnieks.

Jānis Šimins dz. 1944. gada 15. jūnijā Kapitāldaļas: ???% AS Energofirma Jauda Nekustamie īpašumi: Puse zemes un ēkas Salaspilī Jau minētās "Energofirmas "Jauda"" prezidents un 12% akciju īpašnieks — pro tams, ja uzņēmums paslepus nav veicis kādas būtiskas pārmaiņas īpaš nieku struktūrā.

Arvīds Ušča dz. 1955. gada 13. aprīlī Kapitāldaļas: ???% AS Rīgas piensaimnieks Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Brīvības ielā 100 Zeme un ēka Sidrabenes pagastā Zeme un ēka Carnikavā, Gaujas ielā 31 Zeme Carnikavā, Gaujas ielā 8 Pirmā persona "Rīgas piensaimniekā" — uzņēmuma ģenerāldirektors un "fi nanšu paslēpju spēlētāju" preses kontaktpersona. Ēvalds Viļums dz. 1950. gada 21. aprīlī Kapitāldaļas: 0,66% SIA Informatīvās sistēmas ???% AS Dati Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Hipokrāta ielā 39 Valda Lokenbaha kompanjons "Dati" — "F,xigen" apvienotajā kompānijā.

Sergejs Zabavņikovs dz. 1950. gada 19. janvārī Kapitāldaļas: 0,66% SIA Informatīvās sistēmas ???% AS Dati 50% SIA Olmakss Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 75 Pēdējais no apvienotās "Dati" — "Exigen" informācijas tehnoloģiju kompāni jas Latvijas puses lielakcionāriem.

Savadie miljonāri Mūsu valstī ir ne mazums cilvēku, kuru mantiskais stāvoklis, spriežot pēc oficiālajām datu bāzēm,

viņus ļautu pieskaitīt labākajā gadījumā vidusslānim. Taču iepriekšējā darbība, kāds "izgaismojies" darījums vai nozares pārstāvju vienprātīgs "jā!" uzstājīgi liek viņus tomēr pieskaitīt Latvijas miljonāru pulkam — ja ne citādi, tad vis​maz šajā sadaļā. losifs Apts dz. 1962. gada 30. novembri Kapitāldaļas: 100% SIA Electric Power Supply Nekustamie īpašumi: Nav Latvijas lielākās medikamentu tirgotājas — AS "Recipe Plus" un radniecīgo kompāniju īpašnieki gan tradicionāli slēpjas ārzonās, taču tiek uzskatīts, ka pirmo vijoli viņu vidū spēlē Josifs Apts un vēl četri kungi, kuriem visiem ir vieta šajā Latvijas miljonāru saraksta sadaļā. Un ne velti — "Recipe Plus" ir pašlaik otra lielākā Latvijas zāļu lieltirgotava.

Pēteris Avotiņš dz. 1954. gada 2. aprīlī Kapitāldaļas: 100% SIA Sabine Energy Service 16,67% SIA Pegasus Baltie Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Priedkalnē, Čiekuru ielā 8 Kādreizējais "Latvijas kuģniecības" prezidents, kurš 90. gadu pirmajā pusē brīvi operēja ar daudziem desmitiem miljonu dolāru un, pēc finanšu ekspertu viedokļa, ari pašlaik uzskatāms par miljonāru — lai cik pieticīga ari neiz​skatītos uz viņa vārda oficiāli reģistrētā uzņēmējdarbība.

Viktors Busels dz. 1957. gada 19. maijā Kapitāldaļas: ???% AS Dinas 45% SIA Enerģētikas kompānija Latgale 46% SIA F.nergo serviss Latgale Nekustamie īpašumi: Zeme Daugavpili, Sporta ielā 6 Lai gan pēc aizdomām par nodokļu apiešanu un tām sekojošajām krimināllietām skandalozā degvielas koncerna "Dinaz" struktūras pārdēvējas, bet to īpašnieki uzcītīgi slēpjas aiz dažādās valstīs reģistrētām ārzonas kompānijām, reti kuram ir šaubas, ka reālie akcionāri tajās joprojām ir četri kād​reizējie "Dinaz" dibinātāji. Viktors Busels ir viens no viņiem.

Vladimirs Capuns dz. 1950. gada 28. novembrī Kapitālda(as: 20% SIA AKD Logistik 50% SIA Jūrmalas vilnis 50% SIA Ērgļu nami Nekustamie īpašumi: Nav datu 2004. gada vasarā šis mazpazīstamais kungs, uz kura vārda nav reģistrētas nekādas vērā ņemamas kompānijas, pēkšņi ņem un… par 1,6 miljoniem latu nopērk 17 tūkstošus kvadrātmetru zemes un virkni ol>jektu Jūrmalā, Dzin​taru prospektā 11, turklāt norēķinās bez pirkuma ieķīlāšanas bankā.

Ainārs Gulbis dz. 1959. gada 30. novembrī Kapitāldaļas: 11% SIA TAS 50% SIA Blūza klubs 50% SIA Ajura 67,87% SIA Atpūtas bāze Krišjāņi 22,22% SIA SWH Sets Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Jūrmalā, Priedainē 71 Zeme un ēkas Jūrmalā, Vārnukrogā 2001

Zeme un ēka Rumbas pagastā Kādreiz visvarenās Sojhvare House Rīga boss pašlaik oficiāli ir tikai vidēja mēroga uzņēmējs, taču tiek uzskatīts, ka tieši viņš ir viens no trim gāzes kompānijas Itera Latvija līdzīpašniekiem un varētu atrasties arī aiz Maurīcijā reģistrētā "ofsora", kam pieder AS "SWH Grupa" ar tās iespaidīgajiem īpašumiem Rīgā, Skanstes ielā.

Jevgeņijs Hlopoks dz. 1959. gada 5. maijā Kapitāldaļas: ??? AS Dinas Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Jūrmalā, Ērgļu ielā 4 Otrs no četriem kādreizējiem "Dinaz" dibinātājiem, kurš medijos parādījies tikai sakarā ar mīlestību uz cīņas sportu.

Nikolajs Jermolajevs dz. 1958. gada 25. februārī Kapitāldaļas: 2,13% AS Dinas Nekustamie īpašumi: Nav Bijušais cīkstonis, kam savulaik patika žurnālos lepoties ar savu "Ferrari", vienmēr ticis uzskatīts par galveno visā "Dinaz" grupā, lai gan kolektīvās finanšu paslēpju spēles rezultātā oficiāli ir tikpat nabags kā pārējie no "četriem musketieriem", — tā dinaziešus savulaik nodēvēja krievvalodīgā prese. Ģirts Kaimiņš dz. 1963. gada 26. decembrī Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Zeme Mārupē Zeme Mārupē, Zemzaru ielā 5 Dzīvoklis Valmierā, Beātes ielā 19 Dzīvoklis Valmierā, Dārza ielā 6 Cilvēks, kurš laulības šķiršanas procesā — vai varbūt ar novēlošanos gatavojoties tam — oficiāli šķirās no savām kompānijām "Infleks" un "Inflekss", lai gan patiesībā, šķiet, īsti atvadījies ir tikai no dzīvesbiedres mantiskajām pretenzijām, bet ne biznesa.

Andris Kļaviņš dz. 1957. gada 2. jūnijā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Elvīras ielā 23 Zeme Demenes pagastā Vēl viens bijušais "Latvijas kuģniecības" prezidents, kuram Latvijā uz viņa vārda reģistrēta biznesa ir mazāk nekā viņa priekšgājējam Pēterim Avotiņam. Tiesa, atklāts joprojām paliek jautājums — vai gan tieši Andris Kļaviņš nav īpašnieks Maltā reģistrētai ārzonas kompānijai Lingmell Shipping Limited, kuras uzņēmums SIA Baltie Navigation, pēc preses ziņām, visā nopietnībā ķēries pie savas transportkuģu flotes izveides.

Vladimirs Komogorcevs dz. 1944. gada 17. aprīlī Kapitāldajas: 50% SIA Letors 25% BO SIA Dancka 2% SIA Mežapumpuri 5% SIA LatVestIst 25% SIA Mūsu investīciju fonds 24,73% BO SIA Eko osta Nekustamie īpašumi: Nav Pēc kompanjona Sergeja Generalova uzspridzināšanas "LatVVestEast" naftas koncerna izputēšanas bijušajam VDK darbiniekam formāli pieder kapitāldajas sešās vidēja lieluma kompānijās. Tās gan

nodrošina zināmus ienākumus un arī mediju ieklausīšanos (SIA "Mūsu investīciju fonds" ir laikraksta "Telegraf' līdzīpašniece), taču tiek uzskatīts, ka Vladimira Komogorceva vērienīgākā uzņēmējdarbība joprojām saistīta ar naftas produktu tranzītu. Ņina Kondratjeva dz. 1953. gada 9. jūlijā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav Pēc tam, kad 2004. gadā līdz galam tā arī neizskaidrotu iemeslu dēļ tiek slēgts Ņinas Kondratjevas un viņas meitas Aleksandras Krasovickas modes nams "Ateliers", bijusī "Parex bankas" dibinātāja un tās otrās personas Viktora Krasovicka kundzes vārds pazudis kā no preses slejām, tā no oficiālajiem īpašumu reģistriem. Tikmēr par viņas mantisko statusu šaubu joprojām nav nevienam.

Normunds Lakučs dz. 1959. gada 8. decembrī Kapitāldaļas: 100% SIA R. A. N.G. Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Mālpils pagastā Zeme un ēkas Kandavas pagastā Zeme Tārgales pagastā No vienas puses, bijušajam Privatizācijas aģentūras padomes loceklim, ar "tēvzemiešiem" cieši saistītajam uzņēmējam nekāds vērā ņemamais bizness vai īpašumi nepieder; no otras puses, labā atmiņā vēl joprojām ir viņa 2000. gada ienākumu deklarācija, kurā amatpersona deklarē skaidrā naudā viņa īpašumā it kā esošus miljonus dažādās eksotiskās valūtās. Vai tas tiešām tā ir, joprojām nav skaidrs, — Latvijas likumdošana šādu pārbaudi nepieļāva.

Aleksandrs Lavents dz. 1958. gada 20. augustā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav Formāli bijušajam "Bankas Baltija" Uzraudzības padomes priekšsēdētājam un lielākajam akcionāram nepieder faktiski nekas, taču nez kāpēc finansistu aprindās tam neviens īsti netic.

Andrejs Leibovičs dz. 1962. gada 9. decembri Kapitāldaļas: 0,04% AS Dominus Nekustamie īpašumi: Nav Otrs no pieciem kungiem, kuru vārdi atrodami ciešā saistībā ar medikamentu vairumtirgotāju "Recipe Plus" un tā aptieku struktūrām. Vēl ne tik sen viņš bija ari oficiāls 21% "Recipe Plus" akciju īpašnieks.

Aleksandrs Livšics dz. 1947. gada 13. oktobrī Kapitāldaļas: 32,87% AS Rīgas farmaceitiska fabrika 40% SIA Lienes aptieka 1 11,82% ASCalcex Nekustamie īpašumi: Zeme Pildas pagastā Zeme Kaunatas pagastā Zeme Ozolaines pagastā Zeme Stoļerovas pagastā Trešais no "Recipe Plus" piecinieka, kurš ieņem arī ar šo kompāniju saistītās komanditsabiedrības "Sentor Farm" direktora posteni un kuram pieder arī iespaidīgi "redzamie" īpašumi — piemēram, "Rīgas

farmaceitiskās fab​rikas" pašu kapitāls vien ir vairāk nekā miljons latu.

Boriss Medvedevs dz. 1962. gada 7. aprīlī Kapitāldaļas: 43% SIA Baltijas jūras aģentūra 50% SIA Ozoli Eko 100% SIA Euroinvest L 100% SIA EuroRai Nekustamie īpašumi: Nav Kopš 2001. gada beigām, kad Borisam Medvedevam pēc nopietna biznesa konflikta nākas visus savus vērtīgākos īpašumus atdāvināt "Skonto" grupas bosam Guntim Indriksonam, jau pagājis zināms laiks, un uzņēmējs ir atgriezies Latvijā kā Rīgas ostas termināļa "LaCon" vadītājs. Un, lai gan formāli stividorkompānija pieder Lielbritānijas uzņēmumam "Euroinvest (UK) Ltd", tiek runāts, ka tās patiesais īpašnieks ir tieši Boriss Medvedevs.

Jānis Oskerko dz. 1947. gada 23. jūnijā Kapitāldaļas: 9,09% AS Rīgas farmaceitiskā fabrika 18% SIA BULSound Ltd 100% SIA Stabu 47 0,04% AS Dominus 11,82% AS Calcex Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Emmas ielā 12a Ceturtais no "Recipe Plus" piecinieka — tāpat kā Aleksandram Livšicam, arī viņam pieder prāva "Rīgas farmaceitiskās fabrikas" akciju pakete.

Vadims Prokofjevs dz. 1938. gada 6. jūlijā Kapitāldaļas: Nav Nekustamie īpašumi: Nav datu Kungs bez kapitāldaļām kaut vienā Latvijā reģistrētā kompānijā, kurš tomēr izrādās pietiekami turīgs, lai 2004. gada septembrī no "Skonto" grupas pārstāvja Andreja Makarenko par miljonu dolāru iegādātos 2766 kvadrātmetru zemes gabalu Jūrmalā, Rotas ielā 22. Turklāt šis pirkums būtiski neietekmē Vadima Prokofjeva mantisko stāvokli, — vismaz ieķīlāt ieguvumu bankā, lai iegūtu līdzekļus tā apmaksai, viņam nenākas.

Stefans Rāzna dz. 1951. gada 19. jūnijā Kapitāldaļas: 10,93% AS Latvijas krājbanka 50% SIA Serho 777 Nekustamie īpašumi: Ēka Rīgā, Balvu ielā 5 Zeme un ēka Bebrenes pagastā Zeme Bebrenes pagastā Jau ilgus gadus — viens no noslēpumainākajiem Latvijas miljonāru saraksta dalībniekiem: faktiski vienīgais viņa būtiskais īpašums ir 10% akciju pakete "Latvijas krājbankā", un joprojām nerimst runas, vai mistiskais "Latgales lauksaimnieks" patiešām ir to īpašnieks vai arī tikai kādas citas personas pārstāvis.

Viesturs Serdāns dz. 1956. gada 24. oktobri Kapitāldaļas: 50% SIA LA Valgums 100% SIA V. S. izdevniecība 32% AS Lauku avīze Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Artilērijas ielā 24

Dzīvoklis Rīgā, Blaumaņa ielā 16/18 Zeme Engurē AS "Lauku avīze" valdes priekšsēdētājs joprojām formāli ir gandrīz 99% šīs kompānijas — pazīstamas kā "Latvijas Avīzes" izdevējas — akciju īpašnieks, lai gan ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka tā jau sen nonākusi citu īpašnieku ro​kās un atklāts ir tikai jautājums par laikraksta pārdošanas summu.

Genādijs Stankevičs dz. 1961. gada 17. jūnijā Kapitāldaļas: ???% AS Dinas Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Daugavpilī, Višķu ielā 16 Dzīvoklis Daugavpilī, Saules ielā 4 Zeme Laucesas pagastā Ceturtais no "Dinaz" grupas "četriem musketieriem", kuram tāpat kā pārējiem vairs nepieder faktiski nekas, — tik vien ir kā pāris dzīvokļi un zemes gabals.

Juris Šabašovs dz. 1956. gada 4. maijā Kapitāldaļas: 100% SIA Ragaciems 59% SIA Letors 2% SIA Mežaragi 25% BO SIA Dancka 2% SIA Mežapumpuri SIA LatVestIst Ј5% SIA Mūsu investīciju fonds 24,73% BO SIA Eko osta 4,4% AS Rīgas Jūras līnijas Nekustamie īpašumi: Zeme Iecavā Zeme Babītē v Zeme un ēka Lapmežciemā Vladimira Komogorceva biznesa partneris, kura Latvijā oficiāli reģistrētā uzņēmējdarbība tomēr ir būtiski apjomīgāka, — cita starpā viņš pazīstams kā briežu dārza saimnieks un arī prāmju līnijas Rīga — Stokholma operatora "Rīgas Jūras līnijas" akcionārs.

Jurijs Ščetiņins dz. 1961. gada 12. maijā Kapitāldaļas: 50% SIA ZitarsJ 50% SIA TTLS Foods Nekustamie īpašumi: Zeme un ēka Rīgā, Blaumaņa ielā 28 Dzīvoklis Rīgā, Vesetas ielā 19 Septītā daļa zemes un ēkas Liepupes pagastā Sešpadsmitā daļa zemes un ēkas Priedkalnē, Ainavas ielā 5 Bijušais "Saules bankas" lielākais akcionārs un vadītājs pēdējoreiz plašāku ievērību guva 2000. gadā, kad paziņoja par vēlmi atvērt jaunu banku ar nosaukumu "Venta". Un, lai gan Latvijas Banka savu svētību šim pasākumam tā arī nedod, finanšu eksperti nešaubās par bijušā baņķiera turīgumu.

Vadims Telica dz. 1963. gada 19. augustā Kapitāldaļas: 65% SIA Modus Farm 100% AS Dominus 100% SIA RN dators ???% AS Hecules Holding 100% SIA Sentor Farm aptiekas Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Daugavgrīvas ielā 68a Dzīvoklis Rīgā, Prūšu ielā 15 Zeme un ēka Daugavpilī, Cietokšņa ielā 46 Dzīvoklis Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 5 Telpas Dobelē, E. Francmaņa ielā 10 Zeme Ķekavas pagastā

Piektais noslēpumainās "Recipe Plus" pārstāvis, — jau atkal ar salīdzinoši nelieliem "oficiālo" kapitāldaļu apjomiem un dažiem nekustamajiem īpašumiem. Cita starpā — arī "Rīgas Farmaceitiskās fabrikas" padomes loceklis, bet kopš 2004. gada beigām — arī "Sentor Farm" aptieku tīkla vienīgais ofi​ciālais īpašnieks.

Vilnis Vītoliņš dz. 1955. gada 29. oktobrī Kapitāldaļas: 20% SIA MS Sistēmas 25% SIA Virtulis Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Rīgā, Hospitāļu ielā 8a Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais īpašnieks pēdējos gados vienkārši bauda dzīvi un pilnveidojas fotomākslā, aktīvo uzņēmējdarbību atstājot otrā plānā, taču arī pats atzīst — saskaitot visus viņa aktīvus, miljons gan jau sanāktu.

Daumants Vītols dz. 1963. gada 21. oktobrī Kapitāldaļas: 25% SIA Madas 14,29% SIA Tipo Plus 20% SIA G6 100% SIA Daugavas centrs Nekustamie īpašumi: Nav Pēc visa spriežot, islandieša Gisli Reinisona biznesa partneris un — caur ārzonas firmām — līdzīpašnieks tādos Latvijā labi pazīstamos uzņēmumos kā "Laima", "Staburadze", "Lindeks", "Gutta", "European Plastic Industries" u. c. Saskaņā ar neoficiālām ziņām — 11% kapitāldaļu īpašnieks "Nordic Partners" grupā, kam pieder lielākā daļa no šīm kompānijām.

Dati par uzņēmumu kapitāldaļām — "Lursoft", Uzņēmumu reģistrs.

Dati par nekustamajiem īpašumiem — Valsts vienotā datorizētā zemes​grāmata.

Dati par zemes īpašumu platībām — Valsts zemes dienests.

Visi sarakstā minētie dati apkopoti 2004. gada beigās.

Sarakstā minētās nekustamo īpašumu domājamās daļas noapaļotas līdz desmitdaļām.

Ar simbolu "???" apzīmēti gadījumi, kad precīzi dati par akciju daudzumu nav iegūstami.

Pateicamies

"Latvijas miljonāru noslēpumu" tapšanas laikā bija ļoti daudz cilvēku, bez kuru nesavtīgās palīdzības grāmatas gluži vienkārši nebūtu — vai arī tā būtu pilnīgi citāda.

Tāpēc vislielākā pateicība Ivetai Antonišķei, Mārcim Bendikam, Ilzei Bojārei, Edvīnam Balševicam, Aināram Brūvelim, Maijai Celmiņai, Jānim Endziņam, Edgaram Juhnevičam, Inesei Kalniņai, Valērijam Karginam, Arnim Lapiņam, Sanitai Lūrei, Sandrim Metuzālam, Kārlim Seržantam, Viktoram Zaķim īpaša pateicība SIA "Lursoft", bez kuras datu bāzēm Latvijas miljonāru saraksts noteikti būtu krietni īsāks

Grāmatā izmantoti citāti no intervijām, kas dažādos gados publicē​tas šādos izdevumos: "Biznes & Baltija" "Čas" "Diena" "Dienas Bizness" "Fokuss" "Ieva" "Kapitāls" "Kommersant Baltie Daily" "Kommersant Baltie Weekly" "Latvijas Vēstnesis" "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" ("Neatkarīgā Rīta Avīze")

"Nedēļa" "Privātā Dzīve" "Rīgas Balss" "Rīgas Laiks" "Subbota" "Telegraf" "Una" "Vakara Avīze Vakara Ziņas" ("Vakara Ziņas") "Vesti" "Vesti Segodņa" Lato Lapsa, Kristīne Jančevska Latvijas miljonāru noslēpumi un jaunais Latvijas 500 miljonāru saraksts Apgāds "ATĒNA", reģistrācijas nr. 40003301814, Blaumaņa ielā 16/182a, Rīga, LV1011, epasts: atena@atena.lv www.atena.lv Iespiests un iesiets tipogrāfijā a/s "Preses nams"