NaudaLatvija[Lat] - Nieizv_ by firmaartcom

Kristīne Ducmane Ēvalds Vecinš

COINS AND BANKNOTES IN LATVIA GELD IN LETTLAND ДЕНЕЖНЫЕ ЗНАКИ В ЛАТВИИ

L A T V I J A S

B A N K A

SATURS 7 IEVADS 9 NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE LATVIJA 25 NAUDAS APRITES AIZSĀKUMI LATVIJAS TERITORIJA 35 NAUDA LATVIJAS TERITORIJĀ LIVONIJAS KONFEDERĀCIJAS LAIKĀ ( 1 3 . - 1 6 . GS. VIDUS)

71 NAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS (1561 - 1795) 95 KRIEVIJAS NAUDA LATVIJĀ (18. GS. - 1918. G.) 117 OKUPĀCIJAS VARU UN APSTĀKĻU RADĪTĀ NAUDA (1915 - 1920) 137 NAUDA LATVIJĀ ( 1918 - 1940) 175 NAUDA LATVIJĀ 2. PASAULES KARA GADOS (1939 - 1945) 195 PADOMJU NAUDA LATVIJĀ (1944 - 1992) 215 LATVIJAS NACIONĀLĀS VALŪTAS ATJAUNOŠANA 233 CURRENCY IN LATVIA IN THE COURSE OF CENTURIES 238 LIST OF ILLUSTRATIONS 249 DAS GELD IN LETTLAND IM LAUFE DER JAHRHUNDERTE 254 ABBILDUNGEN 265 ДЕНЕЖНЫЕ ЗНАКИ В ЛАТВИИ В ТЕЧЕНИЕ ВЕКОВ 270 СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИЙ 282 PERSONU SARAKSTS 287 AVOTI UN LITERATŪRA 291 SAĪSINĀJUMI

L a t v i j a a t r o d a s n e d a u d z s ā ņ u s n o s e n a j i e m R i e t u m u civi lizācijas attīstības un izplatības centriem, t o m ē r tās vēsture ir bijusi

notikumiem

bagāta

harmoniski

iekļaujas

Eiropas

dažādo laikmetu kopainā. Daudzkrāsainais tālākās un n e s e n ā s pagātnes

mantojums,

kas

uzkrājies,

gan

svešinieku

varā

atrodoties, gan p a š i e m e s o t kungiem savā zemē, saglabāts un n o p a a u d z e s p a a u d z ē n o d o t s , j o s e n a t n e l a t v i e š i e m aizvien i r bijusi dzīvotspējas a p l i e c i n ā j u m s un gudrības avots. L a t v i j a s m u z e j i , s a b i e d r i s k ā s o r g a n i z ā c i j a s u n arī p i l s o ņ i i r rūpīgi vākuši, g l a b ā j u š i u n p ē t ī j u š i s e n a t n e s l i e c ī b a s , t o s t a r p tautas

likteņgrāmatas

papildinājumam

īpaši

vērtīgos

numis-

mātiskos materiālus. Tā

Latvijas

monētu

apkopota

vēstures

papīra

tās

mantojuma

naudas

attīstībā

zīmju

daļa,

kas

veidā,

saglabājusies

tagad

daudzveidībā,

pirmoreiz

aptverot

gandrīz

2 000 g a d u ilgu l a i k p o s m u - n o r o m i e š u m o n ē t ā m līdz m ū s d i e nu l a t a m . Par to g r ā m a t a s " N a u d a Latvijā" veidotāji ir pateicīgi n o d o m a atbalstītājai

Latvijas

Bankai,

īpaši tās prezidentam

Einaram Repšem, prezidenta vietniekam Ilmāram Rimšēvičam, p a d o m e s l o c e k l e i V a l e n t ī n a i Z e i l e i , Dr. oec. T ā p a t s i r s n ī g s p a l dies

lietpratīgu

padomu

devējiem

Latvijas

Universitātes

Latvijas Vēstures institūta profesoram Ēvaldam Mugurēvičam,

Dr.

habil.

hist.,

profesoram

Jānim

Graudonim,

vadošajai pētniecei Tatjanai Bergai, restaurācijas

laboratorijas

vadītājai

Dr.

habil.

hist.,

Konservācijas un

hist.,

Zigrīdai

Apaļai,

Latvijas

V ē s t u r e s muzeja direktorei Inārai B a u m a n e i un N u m i s m ā t i k a s n o d a ļ a s p ē t n i e c ē m Veltai Zobiņai, Laimai Grīnbergai, Andai Ozoliņai, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Numismātikas nodaļas

vadītājai

Ermitāžas Potinam,

Mārai

Numismātikas Dr.

hist.,

nodaļas vadītājam

Eihei,

Sanktpēterburgas

nodaļas

vadītājam

Igaunijas Vēstures Ivaram

Leimusam,

muzeja Dr.

Valsts

Vsevolodam Numismātikas privātnumis-

hist.,

m ā t i e m F r a n c i s k u m P ē r n a m , Dr. iur., G u n ā r a m R o l a n d a m Grī n a m , Igo Zilberam, k o l e k c i o n ā r a m O t o B o n g a m . Izdevumā

izmantoti

Latvijas

Vēstures

muzeja,

Rigas

V ē s t u r e s un k u ģ n i e c ī b a s muzeja, Latvijas Valsts v ē s t u r e s arhī va, L a t v i j a s B a n k a s arhīva, L a t v i j a s A k a d ē m i s k ā s b i b l i o t ē k a s u n L a t v i j a s U n i v e r s i t ā t e s L a t v i j a s V ē s t u r e s i n s t i t ū t a f o n d u , k ā arī Sanktpēterburgas Valsts Ermitāžas materiāli. Mūsu saglabāt

vēlējums, tautas

lai

šis

izdevums

kultūrvēsturiskās

vērtības

būtu un

atgādinājums ari

rosinājums

a t k l ā t t ā s v i s p l a š ā k a j a i s a b i e d r ī b a i . Lai š ī g r ā m a t a J u m s , c i e n ī j a m i e lasītāji, rada p a t i e s u prieku - gan kā izziņas krājums, g a n k ā d z i m t e n e s p a g ā t n e s vitrāža.

Kristīne Ducmane, Dr. hist. Ēvalds Vēciņš

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE LATVIJĀ

N a u d a i s a b i e d r ī b a s dzīvē a i z v i e n

ir bijusi un j o p r o j ā m ir

izcili n o z ī m ī g a v i e t a . T ā t i k u s i d i e v i n ā t a u n n i c i n ā t a , a l k a t ī g i k r ā t a u n v i e g l p r ā t ī g i i z š ķ ē r d ē t a , likumīgi i z g a t a v o t a u n primitīvi atdarināta,

kalpojusi

gan

cildeniem

mērķiem,

gan

ļauniem

nolūkiem, b e t n e k a d cilvēkus nav atstājusi vienaldzīgus. Plašākā n o z ī m ē - ne vien e k o n o m i s k ā ,

b e t ari k u l t ū r v ē s

t u r i s k ā u n p o l i t i s k ā - n a u d a u z s k a t ā m i a t s p o g u ļ o v i s u civilizā cijas a t t ī s t ī b a s gaitu. Tā bieži vien s a t u r unikālu, nekur citur neatrodamu

vizuālo

dzīvojušu valdnieku notikumiem,

vai un

precizējošu

personu

bojā gājušiem

informāciju

likteņiem,

arhitektūras

par

seniem

reiz

vēstures

kultūras

piemi

n e k ļ i e m . N e r e t i t ā d o d s k a i d r o j u m u s e n ā m l e ģ e n d ā m vai l i e c i na

par

politiskām

pārmaiņām

valstī

neapšaubāmi

p a s a u l e s kultūras sastāvdaļa. Izdevuma n o l ū k s ir rādīt n a u d u Latvijā divus g a d u t ū k s t o š u s i l g ā laikā, a t a i n o j o t c e ļ u n o d a ž ā d ā m s v e š z e m j u n a u d ā m līdz n a c i o n ā l a j a i v a l ū t a i - l a t a m , n o sūri grūti k r ā t ā s , z e m ē n o r a k t ā s n a u d a s p o d i e m ( d e p o z ī t i e m ) līdz n o g u l d ī j u m i e m m ū s d i e n ī g ā bankā. Naudas

vēsture

Latvijā

ļoti

interesanta

vienlaikus

sarežģīta. To noteikusi m ū s u z e m e s ilgstošā saistība ar liela j i e m t i r d z n i e c ī b a s c e ļ i e m , n o k u r i e m p o p u l ā r ā k i e b i j a t . s . dzin t a r a c e ļ š , c e ļ š n o v a r j a g i e m līdz g r i e ķ i e m u n z ī d a c e ļ š . T ā p a t īpatnas p ē d a s Latvijas m o n ē t n i e c ī b ā ir atstājusi vācu, poļu, zviedru u n krievu p o l i t i s k ā u n e k o n o m i s k ā v i r s k u n d z ī b a . N e a p š a u b ā m i t r a d i c i o n ā l ā k ā n a u d a s zīmju forma ir m o n ē t a s , k a s s a v ā v ē s t u r i s k ā s a t t ī s t ī b a s g a i t ā a i z s t ā j a d a ž ā d u s pri m i t ī v o s m a i ņ a s l ī d z e k ļ u s - l o p u s , cirvjus, g l i e m e ž v ā k u s , ā d a s , v ē l ā k - n o t e i k t a s f o r m a s m e t ā l a s t i e n ī š u s . T o svaru, raudzi u n vērtību g a r a n t ē j a s t i e n ī š u kalējs. Praksē s t i e n ī š i izrādījās visai neērti,

pamazām

to vietā stājās

apaļas

monētas

ar dažādu

z ī m j u vai p r i e k š m e t u a t t ē l i e m . Līdz p a t 1 8 . gs., k a d s ā k ā s p a p ī r a n a u d a s izplatība, m e t ā l a m o n ē t a s d a ž ā d o s t o izpildījuma vei d o s b i j a g a l v e n a i s m a k s ā š a n a s līdzeklis v i s ā p a s a u l ē .

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE LATVIJĀ

M o n ē t u depozīts ir n a u d a s pārpalikums, kas tiek izņemts no a p g r o z ī b a s , rūpīgi i e s a i ņ o t s u n n o g l a b ā t s b r i e s m u g a d ī j u m ā vai n e b a l t ā m d i e n ā m , k ā arī uzkrājot. D e p o z ī t s i r s a v d a b ī g s n a u d a s apgrozības

momentuzņēmums,

vienlaikus

arī

kāda

vēstures

p o s m a hronika, ko visprecīzāk lasa numismāti. Jebkura zinātne, tai a t t ī s t o t i e s , pārdzīvo vairākus n e a p e j a m u s e t a p u s T a s a t t i e c a s arī u z n u m i s m ā t i k u ( l a t ī ņ u vai. n u m i s ma - m o n ē t a ) , ko tradicionāli definē kā mācību par m o n ē t ā m . Kolekcionēšanas "mode", Vakareiropā,

sasniedza

kas

arī

14. -

Baltiju.

15.

gs.

Turklāt

sāka

izplatīties

līdztekus

numis-

mātiskā materiāla vākšanai un krāšanai aizsākās sistemātisku kolekciju v e i d o š a n a un aprakstīšana. Livonijā

(tagadējā

m o n ē t a s pirmais jau

Latvijas

Igaunijas

teritorijā)

kaltās

1753. g a d ā aprakstījis J o h a n s Gotfrīds

Arnts. N u m i s m ā t i k a i nedaudz pievērsās Baltijas n o v a d p ē t n i e k s Johans

Kristofs

Broce.

Viņa

sagatavotā

"Dažādu

Vidzemes

p i e m i n e k ļ u , skatu, m o n ē t u , ģ e r b o ņ u u.c. krājuma" divus sēju m u s v e i d o m o n ē t u a p r a k s t i a r z ī m ē j u m i e m , p i e m i n ē t i arī vairā ki m o n ē t u depozītu atradumi. Pirmais

sabiedriskais

muzejs

Rīgā

tapa

1773.

gadā.

Tā

a i z s ā k u m s bija p i l s ē t a s ā r s t a Nikolaja Himzela dāvinātās kolek cijas,

kas

muzeja

i e t v ē r a ari

numismātisko

pastāvēšanas

gados

materiālu.

kolekcijas

tika

Jau p i r m a j o s papildinātas,

p i e m ē r a m , S a n k t p ē t e r b u r g ā n o p ē r k o t Krievijas m e d a ļ u kolekci ju.

Savukārt

1795.

gadā

muzejs

par

500 Alberta

dālderiem

i e g ā d ā j ā s Livonijas un Krievijas m o n ē t u un m e d a ļ u kolekciju, ko bija s a v ā c i s v i r s m ā c ī t ā j s Liborijs B e r g m a n s . Viņš laikā no 1791.

līdz

1819.

gadam

muzejā

darbojās

sabiedriskā

kārtā.

1842. gadā numismātiskās kolekcijas kārtošanu uzņēmās Rīgas s k o l o t ā j s u n izcils k o l e k c i o n ā r s A u g u s t s V i l h e l m s B u h h o l c s , š i m darbam veltot 33 gadus. Pilsētas

vadība

1881.

gadā

apvienoja

Himzela

muzeja

n u m i s m ā t i s k o kolekciju ar savu krājumu, kas g l a b ā j ā s p i l s ē t a s bibliotēkā, un izveidoja Rīgas pilsētas m o n ē t u kabinetu. Tā pārzināšanu uzticēja baltvācu vēsturniekam, n u m i s m ā t a m un arheologam Antonam Buhholcam. Krievijas

Baltijas

tāju b i e d r ī b a s (dib.

provinču

vēstures

1834) muzeja kolekcijās

senatnes

pētī

1884. gadā bija

4 972 m o n ē t a s un medaļas, bet kopā ar papīra naudas zīmēm un d u b l i k ā t i e m - 8 0 0 0 e k s p o n ā t u . K o l e k c i j a s pārzināja bied rības i e c e l t a i s m u z e j a inspektors Rīgas s k o l o t ā j s Kārlis Fridrihs B o r n h a u p t s , kurš š o p i e n ā k u m u s a b i e d r i s k ā k ā r t ā v e i c a 4 8 g a dus

Kad

1 8 9 1 . g a d ā u z c ē l a s p e c i ā l u D o m a m u z e j a ēku, t a j ā

d e p o n ē j a arī R ī g a s p i l s ē t a s m o n ē t u k a b i n e t a k o l e k c i j u . D a ļ u n u m i s m ā t i s k ā m a t e r i ā l a Rīgā e k s p o n ē j a X

arheoloģiskā

kongresa

laikā.

1896. g a d ā Krievijas

Savukārt

dažādu

zinātnisko

biedrību šī perioda sēžu p r o t o k o l o s un publikācijās l a s ā m i ne

rv UM (SM ATI KAS AVOTI UN TO IZPĒTE LAT

J. K. Broces zīmēto Rīgā 1 6 . 3s. fefllto monētu

saraksts.

(}. Ch.

Sammlung verschiedner

Brotze.

Lieflandischer

Monumente,

Prospecte,

Müntzen, VJapen etc. 11 sēj, Rokraksts, 219. lapa )

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE LATVIļĀ

tikai z i ņ o j u m i p a r m o n ē t u vai t o d e p o z i t u a t r a d u m i e m , b e t ari s i s t e m a t i z ē t i depozitu un a r h e o l o ģ i s k o izrakumu pārskati Diemžēl daļa no Baltijas teritorijā atrastajiem depozītiem 1859. gadā n o n ā c a Sanktpēterburgā nodibinātās Imperatora a r h e o l o ģ i s k ā s komisijas rīcībā Š ī s komisijas pārskati liecina, ka Valsts E r m i t ā ž a s kolekcijas p a p i l d i n ā š a n a i no d e p o z ī t i e m tika izņemtas vērtīgākās un retākās m o n ē t a s . Sistemātiskākā

Baltijas

monētu

kolekcija

Rīgā

piederēja

A n t o n a m B u h h o l c a m . Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā glabājas šīs kolekcijas m o n ē t u saraksts, ko veidojis Heinrihs Johumsens. Krievijas

Viņš

Baltijas

bija

Rīgas

provinču

pilsētas

(pēc

monētu

Latvijas

kabineta

Republikas

nodibi

n ā š a n a s - Rīgas) vēstures un s e n a t n e s pētītāju biedrības muze j a n u m i s m ā t i s k o k o l e k c i j u g l a b ā t ā j s n o 1 9 0 1 . līdz 1 9 2 7 . g a d a m . H. J o h u m s e n a sarakstu tabulu veidā un papildinātu 1928. gadā p u b l i c ē j a R e i n h o l d s fon Z e n g b u š s . P i e m i n e k ļ u valde (dib. 1923) D o m a muzeju savā ziņā pārņē ma 1935. - 1936

g a d ā un, p a p i l d i n o t t o a r m a t e r i ā l i e m , k a s

a t r a d ā s Rīgas p i l s ē t a s rīcībā, 1 9 3 6 . g a d ā izveidoja Rīgas pilsē t a s v ē s t u r i s k o m u z e j u . T a j ā g l a b ā j ā s ari 3 1 n u m i s m ā t i s k ā kolekcija tautības

iedzīvotāju

1939

izceļošanu

1940

0 0 0 vienību liela

gadā

uz Vāciju

sakarā ar vācu

numismātiskās

kolekcijas tika a t s a v i n ā t a s un aizvešanai n o d o t a s 3 7 3 8 m o n ē t a s u n m e d a ļ a s . Arī 1 9 4 4 g a d a o k t o b r ī n o r i s i n ā j ā s D o m a m u z e ja (tāpat Valsts vēsturiskā muzeja) vērtību izvešana uz Vāciju. I z v e d a m a j i e m p r i e k š m e t i e m k ā p a v a d o n e līdzi d e v ā s V a l s t s v ē s turiskā m u z e j a līdzstrādniece Mērija Grīnberga. Tas ir viņas n o p e l n s , ka lielākā daļa no ilgajos muzeju p a s t ā v ē š a n a s g a d o s s a k r ā t a j ā m vērtībām t o m ē r atgriezās Rīgā Rīgas pilsētas vēstures muzejs t a g a d ē j o - Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja - n o s a u k u m u ieguva mātikas

1964

gadā. Numis

nodaļā ir aptuveni 84 0 0 0 numismātiskā materiāla

g l a b ā š a n a s vienību,

t.sk.

400

monētu

papīra

naudas

zīmju, 8 0 0 0 faleristiskā m a t e r i ā l a ( n o z ī m e s , žetoni, o r d e ņ i ) vienību un liela (ap 5 0 0 0 vienību) 15 - 20 gs

m e d a ļ u kolekci

ja. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā glabājas galvenokārt t i e materiāli, kas saistīti ar Rīgas un t ā s tuvākās a p k ā r t n e s vēs turi. T ā f o n d o s t o m ē r i r ari daži m o n ē t u d e p o z ī t i n o c i t i e m Latvijas

novadiem,

piemēram,

daļa

1882

gadā

atrastā

H o h e n h e i d e s ( L a k s t e n e s ) d e p o z ī t a , kurā i e t i l p s t 13. - 14. g s . Lībekas un H a m b u r g a s brakteāti un Visbijas sudraba goti. Rīgas pilsēta pati gan nevar l e p o t i e s ar b a g ā t ī g i e m m o n ē t u depozītu

atradumiem.

glabājuši

mantu

zemei

Acīmredzot

rīdzinieki

l ā d ē s vai c i t ā s v i e t ā s ,

naudu

rūpīgi

b e t nav to uzticējuši

Kā viens no interesantākajiem p i e m i n a m s 1881. gadā

S v ē t ā G a r a «;rrvep.:a t e r i t o r i j ā a t r a s t a i s d e p o z ī t s a r 13. g s . pir-

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE LATVIIА

mās puses Gotlandes pusbrakteātiem 120

monētu)

glabājas

muzejā.

Daļa no šī depozīta (ap

1902

gadā,

veicot

remontu

D o m a baznīcā, atrada sienā iemūrētu depozītu ar 1 0 3 7 m o n ē t ā m , k a s k a l t a s R ē v e l ē ( T a l l i n ā ) u n T ē r b a t a s (Tartu) b ī s k a p i j ā pirms 1422. - 1426. gada naudas reformas, un Vendu m o n ē t u s a v i e n ī b a s ("Der W e n d i s c h e Münzverein") t s. v i t e n f e n i ņ u s . Daži

interesanti

atradumi

muzeja

fondos

nonāca

pēc

2 . p a s a u l e s kara. P i e m ē r a m , 1 9 6 5 . g a d ā P ā r d a u g a v ā , L . A l t o n a vas ielā 6 - b i j u š ā katoļu klostera teritorijā - a t r a d a divas dzelzs k a s t e s ar 9 4 4 7 m o n ē t ā m . T ā s bija galvenokārt Krievijas vara m o n ē t a s 5, 3, 2, 1 un 1/2 k a p e i k a s v ē r t ī b ā , k a s k a l t a s l a i k ā no 1 8 5 2 . līdz 1 9 1 6 . g a d a m , k ā ari V ā c i j a s 1 9 1 6 . - 1 9 1 7 . g a d a a l v a s un dzelzs feniņi. I e s p ē j a m s , ka šīs m o n ē t a s n o b ē d z i n ā t a s liela j o s juku l a i k o s 1 9 1 7 . - 1 9 1 9

gadā, kad Latvijā bieži m a i n ī j ā s

politiskās varas. B i j u š ā Rīgas e b r e j u g e t o r a j o n ā a t r a s t a i s d e p o z ī t s precīzi d a t ē j a m s p ē c 1942. gada vācu reihsfeniņiem. Pārējās depozīta m o n ē t a s - rubļi, p u s r u b ļ i , 2 0 ,

15,

10 un 5 k a p e i k a s - k a l t a s

Krievijā l a i k ā n o 1 8 3 2 . līdz 1 9 1 6 . g a d a m . T o vidū i r arī V ā c i j a s i m p ē r i j a s 5, 2,

1/2 m a r k a s , k a s k a l t a s laikā no 1 8 7 7 . līdz

1916. gadam. J a H i m z e l a u n v ē l ā k arī D o m a m u z e j s l i e l ā k o t i e s s a i s t ī j a v ā c u tautības

interesentus,

tad

Latviešu biedrības muzeju

latvieši

vairāk

Rīgas

Latviešu

pulcējās

Rīgas

biedrība etnogrā

fisko m a t e r i ā l u v ā k š a n a i 1 8 6 9 . g a d a 4 . m a i j ā n o d i b i n ā j a Z i n ī b u komisiju,

kas

pievērsās

arī

monētu

krāšanai.

Tika

izveidots

R ī g a s L a t v i e š u b i e d r ī b a s m u z e j s , u n v i s u s t ā d a r b ī b a s g a d u s , arī m a i n o t i e s n o s a u k u m i e m (1905. - 1919. gadā - Rīgas Latviešu biedrības Latviešu muzejs, 1920. - 1924. gadā - Latvijas E t n o grāfiskais muzejs, zejs,

1924. - 1944. gadā - Valsts vēsturiskais mu

1945. - 1956. gadā - Centrālais valsts vēstures muzejs,

1956. -

1989. gadā - Latvijas P S R Vēstures muzejs, tagad -

Latvijas Vēstures muzejs), n e m a i n ī g s palika viens no darbības virzieniem - tika v e i d o t a n u m i s m ā t i s k ā kolekcija.

1884. gadā

bija savākts jau vairāk n e k ā 2 0 0 0 m o n ē t u , un m u z e j a pārziņa Artura

Dīriķa s a g a t a v o t a i s

monētu

katalogs

1888.

g a d ā tika

ievietots Zinību komisijas IV rakstu krājumā. K a t a l o g ā aprakstī t a s 6 8 7 m o n ē t a s : K r i e v i j a s 18. - 19. gs., R ī g ā 16. - 17. g s . k a l t ā s , kā arī d a ž a s P o l i j a s , L i e t u v a s , Z v i e d r i j a s , D ā n i j a s 16. - 19. g s . m o n ē t a s . A . Dīriķa m o n ē t u k a t a l o g s b i j a p i r m ā š ā d a p u b l i k ā c i ja latviešu valodā, un t a s vairoja latviešu interesi par numis mātiku. Latvijas

Etnogrāfiskā

muzeja

8 134 g l a b ā š a n a s vienībām mātikas

fonda

pamatu.

numismātiskā

kolekcija

1 9 2 0 . g a d ā kļuva p a r v a l s t s n u m i s

Kolekciju

veidoja

galvenokārt

Rīgā

1 6 . - 1 7 . gs. kaltie šiliņi, Krievijas, Polijas, V ā c i j a s un citu valstu 18. - 19. g s . v a r a m o n ē t a s , b e z t a m t a j ā i e t i l p a r o m i e š u m o n ē -

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE LATVIJĀ

t a s , k ā ari n o z ī m e s , ž e t o n i u n m e d a ļ a s

Muzejs 1922, g a d ā uzsā

ka Latvijas teritorijā a t r a s t o m o n ē t u depozītu g l a b ā š a n u - kā pirmie

minami

atrastie

Mazsalacas Valsts

M a d o n a s apriņķa

sudraba

naudas

pagasta

vēsturiskā

iesniegumā

Litenes pagasta Podniekos

stienīši

Lejaskundziņu

muzeja

Izglītības

16.

direktors

ministrijai

Valmieras gs.

Matīss

izteica

monētu Šiliņš

apriņķa depozīts.

1924.

viedokli,

gadā

"numis

m ā t i k a s m a n t ī b a s v ē l a m s izveidot par atsevišķu nodaļu". īpaši strauji

numismātisko

priekšmetu

skaits

muzejā

pieauga

20. gadu beigās. No Pieminekļu valdes muzejs 1928. gadā s a ņ ē m a no Rīgas kolekcionāra

Voldemāra

kolekciju

153

Miesiņa

vienības),

kurā

nopirkto

Baltijas

galvenokārt

bija

monētu Livonijas

16. gs. š i l i ņ i , k a s kalti R ī g a s b r ī v p i l s ē t a s , p o ļ u u n zviedru l a i k o s , kā

arī

Kurzemes

Zemgales

hercogistē.

Vērtīgākie tajā

Kurzemes h e r c o g a Jēkaba Ketlera 1645. gada dālderi un ievēro j a m ā m e d a l i s t a S e b a s t i a n a Dādlera 1641. gadā izgatavotā Rīgas ieņemšanas

20.

gadadienai

veltītā

piemiņas

medaļa

Zviedrijas karaļa G u s t a v a II Ādolfa a t t ē l u . D a ž u s m ē n e š u s v ē l ā k m u z e j s s a ņ ē m a vēl v i e n u n o V . M i e s i ņ a pirktu k o l e k c i j u ( 2 5 7 2 v i e n ī b a s ) . V ē r t ī g ā k i e t a j ā b i j a R i e t u m eiropas

16. -

17. g s .

dālderi,

Šlikas

grāfistes valdnieka

(tag.

Čehijā)

kaltais

t o s t a r p arī r e t u m i ,

Stefana

guldeņu

viņa

grasis,

brāļu

piemēram, loahimstālē

Septiņkalnes

(tag.

Rumānijā) valdnieka J o h a n a II Zapoljao 1565. gada dālderis, S a k s i j a s kūrfirsta l o h a n a F r i d r i h a 1 5 3 9 . g a d a d u b u l t d ā l d e r i s . Polijas m o n ē t u kolekciju muzejs ieguva

1 9 2 9 . g a d ā . Ari t ā

t i k a n o p i r k t a n o V . M i e s i ņ a ( 2 5 1 3 v i e n ī b a s ) . K ā r e t ā k ā s atzī m ē j a m a s P o l i j a s v a l s t s a g r ī n ā p e r i o d a ( 1 1 . - 12. g s . ) m o n ē t a s un

17.

gs.

materiāla

dālderi.

Ievērojami

kopapjoms

(1930.

audzis gada

bija

ari

sākumā

numismātiskā -

vairāk

nekā

28 0 0 0 vienību). Šīs

trīs

Miesiņa

kolekcijas

bija

ļoti

vērtīgs

ieguvums

Latvijas n u m i s m ā t i k a s zinātnei, t a č u jāatzīst, ka neviena no šim kolekcijām nebija sistematizēta, m o n ē t u saraksti bija haotiski un

neprecīzi,

dažkārt

kā

oriģināli

bija

iepirkti v i l t o j u m i . T a s

izskaidrojams ar to, ka ne Pieminekļu valdē, kas nopirka šīs kolekcijas,

n e arī m u z e j ā t o l a i k n e b i j a n e v i e n a n u m i s m ā t i k a s

speciālista.

1930. gada beigās muzejā strādāt un numismātikā

specializēties sāka Rauls Š ņ o r e , vēlāk pazīstams a r h e o l o g s un numismāts. Kopš

1930

gada beigām

Pieminekļu valde nodeva Valsts

vēsturiskā m u z e j a N u m i s m ā t i k a s k a b i n e t a m visus Latvijas teri torijā a t r a s t o s m o n ē t u d e p o z ī t u s (7 g a d u laikā - 57 depozīti ar 27 6 5 6 m o n ē t ā m i

1 9 3 1 . g a d ā v ē r t ī g s m u z e j a i e g u v u m s b i j a arī

P i e m i n e k ļ u v a l d e s n o V . M i e s i ņ a n o p i r k t ā krievu m o n ē t u k o l e k c i j a 1 - 4 6 1 5 m o n ē t a s i . T ā h r o n o l o ģ i s k i a p t v ē r a laiku n o m o n ē -

tām,

kaltām

monētām.

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE

ATVi'A

dalienu

KSFPR

kņazistes,

Ļoti vērtīga

i r arī

lidz

pat

1938

gadā

Zviedrijas

PSRS

konsula

O d e n s ē (Dānijā) Gustava Hristgaua muzejam dāvātā sistema tizētā Baltijas

16. -

17. g s . m o n ē t u k o l e k c i j a a r 5 5 2 p r i e k š

m e t i e m . Tajā ir vairākas sevišķi r e t a s v i e t ē j ā s n a u d a s kaltuves tapušas

monētas,

harda Ketlera 1/4 d ā l d e r i s , ordeņa

piemēram,

Livonijas

ordeņa

1 5 5 9 . g a d a t.s. n o t ē s d ā l d e r i s , Rīgas arhibīskapa

mestra

Voltera

fon

laspera

mestra Got-

1/2 d ā l d e r i s u n

Lindes

Pletenberga

vērdiņi,

Livonijas Kurzemes

h e r c o g a Jēkaba dālderi. Pirmskara

atradumus

daļēji

ir aprakstījis

Hugo

Riekstiņš

("1935. gada ieguvumi numismātikā. (Pielikumā depozītu sa raksts

kartēm)"),

bet

dažus

atradumus

raksturojis

arī

R . Š ņ o r e rakstā " S e n o m o n ē t u a t r a d u m i Latvijā". N u m i s m ā t i k a s k a b i n e t a fondi nājās

ar 8

932

priekšmetiem,

1940. - 1941. g a d ā papildi t.sk.

Latvijas

teritorijā

atrastajiem depozītiem (7 297 monētas), ko muzejam nodeva Pieminekļu valde.

F o n d a vienību

kopskaits

1941

gadā bija

76 875 priekšmeti. Vācu okupācijas karaspēkam atkāpjoties, 1944. gadā muzejs tika

izlaupīts - izvestas visas zelta m o n ē t a s

vairāk nekā sākumā

300 sudraba

notika

fondu

un citu

metālu

inventarizācija,

medaļas

monētu.

arī

pēc

tam

50.

gadu

turpinot

n u m i s m ā t i s k ā m a t e r i ā l a izpēti. T o uzsāka R a s m a Ceplīte, darbu turpināja Velta Zobiņa. Latvijas Vēstures muzeja n u m i s m ā t i k a s fondos

1994. gadā

g l a b ā j ā s 153 0 0 0 v i e n i b u ( m o n ē t a s , m e d a ļ a s , o r d e ņ i , n o z ī m e s , p a p ī r a n a u d a s z ī m e s ) , t.sk.

159 depozīti ar 76 0 0 0 m o n ē t u .

Vērtīgākā kolekcijas daļa - a p m ē r a m p u s e no fondu a p j o m a - ir Latvijas teritorijā atrastie m o n ē t u depozīti. To izpēte un analīze ļauj

p a p l a š i n ā t priekšstatus un z i n ā š a n a s par n a u d a s vēsturi

L a t v i j ā . I e s k a t a m - daži p ē c 2 . p a s a u l e s kara n o d o t o d e p o z ī t u īsi r a k s t u r o j u m i . L i v o n i j a s u n ā r z e m j u m o n ē t u u n r o t u 14. g s . - 15. g s . p i r m ā s p u s e s depozīts tika a t r a s t s 1964. g a d ā S t u č k a s (tag. Aizkraukles) rajona K o k n e s e s p a g a s t a Kalnazveņģos - 5 397 m o n ē t a s un daži g r e d z e n i b i j a i e v i e t o t i a r b ē r z a t ā s ī m izklātā m ā l a p o d ā . Jaunākās šajā depozītā ir Livonijas m o n ē t a s , Livonijas

1422.

1426.

gada

naudas

kas kaltas p ē c

reformas.

Livonijas

15. - 16. g s . m o n ē t u d e p o z ī t s 1 9 5 3 . g a d ā t i k a a t r a s t s R ē z e k n e s rajona

Silmalas

pagasta

Ružinas

ciemā

002

monētas;

jaunākā kalta 1564. g a d ā ) . Rīgas rajona bij. M a n g a ļ u p a g a s t a Kalējos 1955. gadā atrastā depozīta (1 545 m o n ē t a s ) jaunākā monēta

kalta

1554.

gadā.

Livonijas

monētu

depozīti

deva

i e s p ē j u veikt m o n ē t u s i s t e m a t i z ā c i j u u n rezultatīvi p ē t ī t n a u d a s a p g r o z ī b u L i v o n i j ā 15. - 16

gadsimtā.

N o t.s. p o ļ u l a i k a d e p o z ī t i e m ī p a š i a t z ī m ē j a m s O g r e s r a j o n a

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE LATVI|A

Ikšķiles p a g a s t a L i e p u d e p o z i t s , a t r a s t s 1 9 6 0 . g a d ā ( 9 5 7 m o n ē tas; jaunākā kalta 1598. gadā) tas

Rīgā

kaltās

monētas,

Šajā depozitā bagātīgi pārstāvē tas

raksturo

naudas

apgrozību

Vidzemē ap 1600. gadu. Liepu depozitā ir rets 1584 gada šiliņš. Limbažu

rajona

Lēdurgas

pagasta

a t r a s t s 2 . p a s a u l e s k a r a laikā jaunākā kalta zviedru

laika

Burtnieku

1944

depozits

tika

gadā (4 4 7 3 m o n ē t a s ;

1 6 2 4 . g a d ā ) . D e p o z ī t ā daudz t.s. p o ļ u laikā un sākumā

Rigā

kalto

šiliņu,

kas

raksturo

naudas

a p g r o z ī b u 17. g s . p i r m a j ā c e t u r k s n ī . Valmieras

rajona

Vilpulkas

pagasta

Pikolu

depozītā,

kas

atrasts 1960. gadā ( 3 4 9 m o n ē t a s ; jaunākā kalta 1651. gadā), ir g a n R i e t u m e i r o p a s d ā l d e r i ( 6 0 ) , g a n krievu d e n g a s u n k a p e i k a s (289

monētas).

Limbažu

rajona

Liepupes

pagasta

Jūrnieku

māju tuvumā, netālu no Rīgas - Tallinas š o s e j a s

1976. gada

septembrī

monētas

Provinču

Republikas

tika

Nīderlandes

atrasts

depozīts,

Nīderlandes

kura

Savienoto

Spānijas

d ā l d e r i , R ī g a s t r ī s p e l h e r i , kalti Z v i e d r i j a s k a r a ļ a G u s t a v a I I Ā d o l fa

laikā,

Rīgas

Livonijas

šiliņi,

kalti

Polijas

karaļa

S i g i s m u n d a III, Z v i e d r i j a s k a r a ļ a G u s t a v a I I Ā d o l f a u n k a r a l i e n e s K r i s t ī n a s laikā, - b i j u š a s i e t ī t a s l i n u a u d u m ā . I n t e r e s a n t a v ē s t u r e i r t . s . M a d o n a s d e p o z ī t a m , kuru m u z e j a m n o d e v a 1977. gadā. Tas atrasts M a d o n a s apriņķa Buldurēs jau pirms apmēram atradēja

100 gadiem.

mazmeita,

kas

pati

Depozītu muzejam nodeva

dzimusi

1902.

gadā

Atradumā

571 m o n ē t a - Vācu nācijas S v ē t ā s R o m a s impērijas m o n ē t a s , Spānijas

Nīderlandes,

R e p u b l i k a s dālderi, Elbingas

Gustava

Nīderlandes

Savienoto

Provinču

Polijas Sigismunda

III V a s a s t r ī s p e l h e r i ,

II Ādolfa trīspelheri,

Livonijas trīspelheri,

Kristīnas, Kārļa X Gustava, Kārļa XI Rīgas un Livonijas šiliņi. Depozīta jaunākā m o n ē t a kalta 1665

gadā.

Rigas rajona Mārupes pagastā 1968. gadā atrastajā depozītā (1 132 m o n ē t a s ; j a u n ā k ā kalta 1609. g a d ā ) ir K u r z e m e s h e r c o gistē kaltās m o n ē t a s . Kuldīgas rajona Skrundas p a g a s t a Ventās 1955. gadā atrastais depozīts ar 9 7 2 m o n ē t ā m (jaunākā kalta 1 6 5 7 . g a d ā ) i r v i e n ī g a i s n o m u z e j ā n o d o t a j i e m d e p o z ī t i e m , kurā l ī d z ā s s ī k n a u d a i - š i l i ņ i e m - ir 4 N ī d e r l a n d e s S a v i e n o t o P r o v i n ču Republikas zelta dukāti. B a u s k a s rajona Ceraukstes p a g a s t a B a n g ā s 1963. g a d ā a t r a s t s lielākais dālderu d e p o z ī t s Latvijā. Muzeja

fondu

1984

gadā

papildināja

divi

interesanti

d e p o z ī t i . Tie a t r a s t i T u k u m a r a j o n a B i g a u ņ c i e m a p l u d m a l ē apmēram

jūras,

kāpas

nobrukumā.

Bigauņciema

I d e p o z ī t a 1 0 0 7 m o n ē t a s b i j a i e v i e t o t a s t u m š i p e l ē k ā , 15.5 c m augstā, vecākā

apaļā monēta

pudelē kalta

šauru,

1618,

pagarinātu

jaunākā -

kaklu.

1701.

gadā.

Depozīta Tajā

4 7 S u č a v ā ļ t a g . M o l d o v ā ) v i l t o t i e R ī g a s šiliņi a r K r i s t ī n a s v ā r d u un ap 20 v i l t o t u l a n a II K a z i m i r a P o l i j a s v a r a š i l i ņ u . A p m ē r a m . 3 0 c m dziļāk a t r a d ā s o t r a - č e t r s t ū r a i n a , g a r e n a

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO I Z P E " LATVI -

z a ļ g a n a s t i k l a p u d e l e a r n o a p a ļ o t i e m p l e c i e m u n isu k a k l i ņ u . Š a j ā traukā bija 2 5 6 0 m o n ē t u

Vecākās ir Rigas brivpilsētas

1 5 7 1 . g a d ā k a l t i e šiliņi, b e t j a u n ā k ā s - J a n a 11 K a z i m i r a 1 6 6 6 . g a da P o l i j a s vara šiliņi. D e p o z i t u d a t ē j u m a intervāls - a p m ē r a m 35 gadi; i e s p ē j a m s , ka t i e bijuši v i e n a s d z i m t a s i e t a u p ī j u m i . 1 9 8 5 . g a d a j ū l i j ā a t r a s t a i s 17. g s . m o n ē t u d e p o z ī t s arī n ā c i s no Tukuma rajona - no J a u n s ā t u p a g a s t a Kauliņu māju apkai m e s . T a j ā p a v i s a m 3 5 5 8 m o n ē t a s - g a l v e n o k ā r t 17, g s . Z v i e d r i j a s valdnieku Kristīnas un Kārļa X G u s t a v a Rigas un Livonijas šiliņi ( a p m ē r a m 3 3 7 0 e k s e m p l ā r u ) . No vērtīgākajām m o n ē t ā m m i n a m i R ī g a s u n E l b i n g a s t r ī s p e l h e r i , k a s kalti G u s t a v a I I Ā d o l fa un K r i s t ī n a s l a i k ā . Trīs d e p o z ī t a m o n ē t a s ir r e t u m i - E l b i n g a s 1632. un

1 6 3 3 . g a d a t r ī s p e l h e r i , k ā arī

1645. gada Livonijas

šiliņš. D e p o z ī t s noguldīts 17, gs. 6 0 . g a d o s . Latvijas Vēstures muzeja un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja

Numismātikas

materiālu mātiskie

krātuves

nodaļas

Latvijā.

materiāli

galvenās

Daudzpusīgi

atrodami

ari

citu

numismātisko

muzeju,

vērtīgi

numis-

tāpat

Latvijas

Universitātes Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas n o d a ļ a s fondos Dažkārt Latvijas

tur

glabājas

Vēstures

pat

unikāli

muzeja

atradumi.

Arheoloģijas

Piemēram,

nodaļā

atrodas

Aizkraukles pilskalnā 1975. g a d a izrakumos a t r a s t a i s sudrablie tu

depozīts,

kurā

sudraba

n ā t i e m cilpu galiem un

apročveida

spirāle

ar noplaci-

190 Rietumeiropas m o n ē t u

(agrākā

m o n ē t a k a l t a Ķ e l n ē ķeizaru O t o I I u n O t o III ( 9 6 1 - 1 0 0 2 ) , jaunākā -

Dokumā

valdīšanas

laikā).

Frīzijas

Cits

grāfa

Egberta

unikāls atradums

(1068-1090)

ir lībiešu

Upuralas

i z r a k u m o s u z i e t ā s 6 2 8 14. - 19. gs. m o n ē t a s . Latvijas glabājas pili

Vēstures

arheologa

1967.

gadā

institūta

Ēvalda

vadītajos

Arheoloģijas

Mugurēviča izrakumos

nodaļas

Mārtiņsalas kādā

pavardā

fondos (Holme) atrastās

vienādās m o n ē t a s (20 brakteātu), kas varētu būt pirmās Rigā kaltās m o n ē t a s , izlaistas saskaņā ar bīskapa Alberta 1211. gada privilēģiju.

•

Ne mazāk interesants a t r a d u m s uziets 1970. gadā a r h e o l o g a l ā ņ a G r a u d o ņ a v a d ī t a j o s i z r a k u m o s I k š ķ i l e s pili. Tur z e m k ā d ā m k ā p n ē m tika a t r a s t s vīstoklis ar 34 G o t l a n d e s 13. gs. t.s. pusbrakteātiem. L i v o n i j a s o r d e ņ a m e s t r a pilī C ē s ī s

(Wenden)

1971. gada

d e c e m b r ī t ā s r i e t u m u s p ā r n a p a g r a b t e l p ā a t r a d a 16. g s . d e p o z ī tu ar 9 6 5 m o n ē t ā m (jaunākā kalta 1577. gadā) un s u d r a b l i e t ā m . Depozīts

glabājas

Cēsu

Vēstures

mākslas

muzejā.

T u r p m ā k a j o s i z r a k u m o s C ē s u pilī a t r a s t i g a n 16. g s . U n g ā r i j a s d u k ā t i , g a n V ā c i j a s d ā l d e r i , b e t 1 9 8 5 . g a d ā p i e krievu karavīra s k e l e t a a t r a d a m a c i ņ u ar 61 Ivana IV v a l d ī š a n a s laika Krievijas m o n ē t u - sudraba d e n g ā m un kapeikām.

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO Z P Ē T E LATVIJĀ

Latvijas rajonu m u z e j o s glabājas nelielas m o n ē t u kolekcijas, t.sk. daži m o n ē t u d e p o z i t i . P i e m ē r a m , B a u s k a s N o v a d p ē t n i e cības un mākslas muzejā ir Birzgales pagasta Ābelītēs atrastais 17. gs

d e p o z ī t s ar 2 161 m o n ē t u ( j a u n ā k ā s - K ā r ļ a X G u s t a v a

š i l i ņ i ) . L ī d z ā s s ī k n a u d a i v a r a t r a u c i ņ ā b i j a arī daži t . s . A l b e r t a un

lauvas

muzejā

dālderi.

glabājas

Kuldīgas

Novadpētniecības

Livonijas

gs.

sākuma

mākslas

depozīts

3 3 4 m o n ē t ā m . Turklāt t a j ā i r k ā d a u n i k ā l a m o n ē t a - T a l l i n ā k a l t a i s t.s. precīzi

Lībekas feniņš.

noteikt

nevar,

Monētas

jo tai

diametru

izlūzis g a b a l i ņ š .

svaru g a n

Līdzās vietējās

m o n ē t u k a l t u v e s i z g a t a v o t a j ā m m o n ē t ā m d e p o z ī t ā i r arī d a ž a s ārzemēs, galvenokārt Vendu m o n ē t u savienības kaltuves kaltās monētas. Ari p a p ī r a n a u d a s z ī m e s , kuru a p r i t e s ā k ā s 18. gs., m ū s d i e n ā s kļuvušas gan par kolekcionāru, gan - jo īpaši - n u m i s m ā t u interešu

objektu.

Tās - izlaistas gan

Latvijas teritorijā,

dažādās p a s a u l e s valstīs - veido valsts

numismātikas

gan

fondu,

kurš t u r p i n a p a p l a š i n ā t i e s . Mūsdienās

numismātikas

materiālus

kā

neaizvietojamas

p a g ā t n e s l i e c ī b a s arvien p l a š ā k i z m a n t o dažādu v ē s t u r e s prob l ē m u r i s i n ā š a n ā . Arī

L a t v i j ā n u m i s m ā t i k a i r kļuvusi p a r ļ o t i

nozīmīgu vēstures z i n ā t n e s nozari. N o p i e t n a depozītu pētniecī b a s ā k ā s 19. g s . 2 . p u s ē ( R i h a r d s H a u s m a n s , A n t o n s B u h h o l c s , J o h a n s Z a k s e n d ā l s ) , t u r p i n ā j ā s L a t v i j a s b r ī v v a l s t s laikā, b e t j o s e v i š ķ i p ē c 2 . p a s a u l e s kara. No Latvijas brīvvalsts laikā i z d o t a j i e m p ē t ī j u m i e m p i r m ā m k ā r t ā m a t z ī m ē j a m a R a u l a Š ņ o r e s rūpīgi s a g a t a v o t ā p u b l i k ā c i j a vācu v a l o d ā "Par agro s u d r a b a s t i e n ī š u tipoloģiju Latvijā". V ē s t u r n i e k s A r v e d s Š v ā b e , p a m a t o j o t i e s uz 13. - 14. g s . rak stītajiem

avotiem,

analizējot

salīdzinot

dažādās

naudas

vienībās izteiktos s o d a m ē r u s feodālajā Livonijā,

1939. gadā

uzrakstīja

Papildināts

darbu

"Mūsu

senās

naudas

sistēmas".

p ē t ī j u m s atkārtoti p u b l i c ē t s k r ā j u m ā " S t r a u m e s u n avoti". Nacionālās

valūtas

radīšanas

p r o c e s s parādīts Aleksandra Kārkliņa

tās

nostiprināšanās

1927. gadā publicētajā

fundamentālajā darbā "Mūsu n a u d a s reforma". L a t v i j a s n a u d a s p r o b l ē m ā m i r p i e v ē r s u š i e s ari l a t v i e š u v ē s turnieki, kas 2. p a s a u l e s kara laikā n o n ā c a trimdā. Vispirms jau jāatzīmē, ka Latvijas vēstures p l a š o a p c e r ē j u m u sērijā vairākos i z d e v u m o s ir visai daudz rakstīts par a t t i e c ī g ā p e r i o d a n a u d u un finansēm

(Edgars

Dunsdorfs,

Arnolds

Speke,

Arnolds

Aizsilnieks). ASV dzīvojošais v ē s t u r n i e k s Indriķis Š t e r n s a r h e o logam V a l d e m ā r a m Ģinteram veltītajā krājumā "Latvijas senat nei", kas izdots S t o k h o l m ā 1979. gadā, ir publicējis pētījumu "Rīgas s e n ā nauda . Nozīmīgs vācu

valodā

ir Aleksandra izdotais

Platbārža

pētījums

par

1968. zviedru

gadā laika

Stokholmā monētām

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE LAIMIA

"Karaliskās Zviedrijas m o n ē t a s Vidzemē". A. Platbārzdis daudz p ē t i j i s ari

Baltijas valstu

rezultātā

tapa

"Monētas "Latvijas

1968.

20. - 30. gadu n a u d a s problēmas;

gadā

papīrnauda

nauda",

angļu

valodā

izdotā

Igaunijā,

Latvijā

izdevis

apgāds

grāmata

Lietuvā"

"Daugava"

1971.

gadā

Stokholmā. Latvijas

Vēstures

muzeja

rakstu

krājums,

kurš

iznāca

1968. gadā, bija pilnībā veltīts n u m i s m ā t i k a i . Tajā i e v i e t o t a s R. C e p l ī t e s daudzas j a u n a s zinātniskas atziņas s a t u r o š a s divas p u b l i k ā c i j a s . R a k s t ā " 1 5 . - 16. gs. L i v o n i j a s m o n ē t u d e p o z i t s Ružinas c i e m ā (jaunākā - 1564. gada m o n ē t a ) " , p a m a t o j o t i e s uz depozīta m o n ē t u sistematizāciju un tā sastāva salīdzinājumu ar citiem Latvijas un Igaunijas teritorijā atrastajiem depozītiem, vispusīgi

aplūkota

naudas

apgrozības

problēma

16.

gs.

Livonijā. Jāatzīmē, ka Ružinas a t r a d u m s j o p r o j ā m ir vienīgais pilnībā sistematizētais Livonijas m o n ē t u depozīts. S a v u k ā r t r a k s t ā " L a i k ā n o 1 6 2 1 . līdz 1 7 0 1 . g a d a m R ī g ā k a l t ā s ī k n a u d a u n t ā s a p g r o z ī b a " p i r m o reizi a n a l i z ē t s L a t v i j a s t e r i torijā a t r a s t o sīknaudas depozītu sastāvs, risināti jautājumi par R ī g ā zviedru l a i k ā k a l t ā s s ī k n a u d a s a p g r o z ī b u u n t ā s n o m i n ā l o un

reālo

vērtību,

par

apgrozībā

esošo

naudas

vienību

sav

starpējām attiecībām un lietotajām aprēķina vienībām. Citā R.

Ceplītes

r a k s t ā "XVII g s .

dālderu

rotas

lietu

depozits Ceraukstes Bangās (jaunākā - 1699. gada monēta)", kas p u b l i c ē t s izdevumā "Muzeji un kultūras pieminekļi", anali zēts lielākais 26

pusdālderi

Spānijas

dālderu a t r a d u m s Latvijā ( 2 7 0 dālderu,

ceturtdaļdālderi)

Nīderlandes

Tie

galvenokārt

Savienoto

Provinču

R e p u b l i k a s t.s. A l b e r t a d ā l d e r i , k a s s a v u l a i k b i j a B a l t i j a s j ū r a s reģiona tirdzniecībā visplašāk izmantotā m o n ē t a .

R. Ceplīte

rakstā izteikusi d o m u , ka šis d e p o z ī t s varējis p i e d e r ē t latviešu brīvzemnieka Raksts

ģimenei

detalizētas

noglabāts

monētu

Ziemeļu

depozīta

kara

sākumā.

analīzes

teicams

paraugs. Atsevišķu

Latvijas

numismātiskā

materiāla

grupu

veido

a r h e o l o ģ i s k a j o s p i e m i n e k ļ o s a t r a s t ā s 10. - 12. gs. m o n ē t a s . T ā s pirmoreiz

sistematizētas

Tatjanas

Bergas

rakstā

"Monētas

X - XII g a d s i m t a a p b e d ī j u m o s L a t v i j a s t e r i t o r i j ā " , a n a l i z ē j o t numismātisko

materiālu

kapulaukiem

(306

Autore visas atrastās grupā 28

iekļautas lībiešu

parādību

apskatāmā

izmantotās

(20

izskaidro

īsu

"mirušo

obola"

skandināvu

Pirmajā (atrastas

monētpiekariņu

apbedījumos). ietekmi.

Šo

Atsevišķi

("mirušo o b o l s " ) . Autore

attīstības

Latvijas

monētas),

monētas

Visvairāk

kapulaukos,

grupētas simboliskās rituālmonētas sniegusi

perioda

Rietumeiropas

apbedījumos).

kapos

autore

m o n ē t a s i e d a l ī j u s i trīs g r u p ā s .

kā rotaslietas

kapulaukos,

atrasts

Austrumu

vēsturi,

secinot,

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE LATVIIA

Latvijas teritorijā t a s parādījās 1 b e t atkal parādījās 1 0 - 1 1 Latvijas

teritorijā.

g.t

p Kr. s ā k u m ā , t a d izzuda,

gs. u n t u r p i n ā j ā s līdz p a t 2 0 . g s . v i s ā

Trešajā

grupā

iedalītas

monētas

kā

tirdzniecību saistītas profesijas atribūts (noteiktas 18 apbedīju m o s 1 2 d a ž ā d o s 10. - 12. g s . k a p u p i e m i n e k ļ o s ) . Raksta

otrajā daļā

topogrāfija I) 3)

atraduma

sīku

ir sniegta kapulaukos atrasto m o n ē t u

monētu

vieta;

apbedījuma numurs,

analīzi

pēc

arheoloģisko īss

noteiktas

shēmas:

izrakumu

vadītājs;

raksturojums;

4.a)

m o n ē t a s ap

raksts; 4.b) m o n ē t a s a t r a š a n ā s vieta kapā; 5) kapa inventārs, kas papildina numismātisko raksturojumu; 6) m o n ē t a s glabāšanas vieta, inventāra numurs; 7) literatūra. Iesākto t ē m u ievērojami plašākā skatījumā turpina T. Bergas raksts

"Latvijas

XII

gadsimta

arheoloģisko

pieminekļu

n u m i s m ā t i s k ā materiāla analīze". A p s k a t ā m ā p e r i o d a a r h e o l o ģ i s k a j o s p i e m i n e k ļ o s a t r a s t s kop s k a i t ā a p 7 0 0 m o n ē t u , t.sk. d e p o z ī t o s - 2 4 0 , a t s e v i š ķ i a t r a d u m i 4 5 4 m o n ē t a s . M o n ē t a s hronoloģiskā s e c ī b ā analizētas, grupē jot pa valstīm, n a u d a s kaltuvēm un m o n ē t u tipiem, saistot tās a r 9 . - 1 2 . gs. p ā r m a i ņ ā m n a u d a s apgrozībā Latvijas teritorijā. Ievērojamu šī p e r i o d a a t r a d u m u grupu veido arābu dirhēmi ( 1 2 0 ) , kuri L a t v i j a s t e r i t o r i j ā s ā k a i e p l ū s t n e a g r ā k k ā 9 . g s . vidū. Bizantijas

monētas

(21),

kas

atrastas

tikai

arheoloģiskajos

pieminekļos, m o n ē t u depozītos nav k o n s t a t ē t a s . No Latvijas teritorijā a t r a s t a j ā m

10. -

12.

gs.

monētām

l i e l ā k ā d a ļ a i r R i e t u m e i r o p a s d e n ā r i , k a s kalti V ā c i j ā ( 1 7 5 ) , Anglijā (90), Dānijā (11) un Ungārijā ( 1 ) . P a m a t o j o t i e s u z 10. - 12. g s . L a t v i j a s a r h e o l o ģ i s k o p i e m i nekļu

numismātiskā

materiāla

analīzi,

Anglijas

i e p l ū š a n a s h r o n o l o ģ i s k o r o b e ž u var pavirzīt līdz g ā m - 12. g s

denāru

11. gs. bei

s ā k u m a m , savukārt Dānijas denāru h r o n o l o ģ i s k ā s

robežas p a p l a š i n ā s no

11. gs

s ā k u m a līdz

11. gs. b e i g ā m -

12. g s . s ā k u m a m . A t s e v i š ķ u g r u p u L a t v i j a s 10, - 1 3 . g s . n u m i s m ā t i s k a j ā m a t e r i ā l ā v e i d o 1 1 . - 12. g s . R i e t u m e i r o p a s d e n ā r u rupji a t d a r i n ā j u mi

( 2 5 ) . T.

Berga,

p a m a t o j o t i e s uz toreizējo a m a t n i e c ī b a s

a t t ī s t ī b a s līmeni, izteikusi varbūtību, ka šis m o n ē t a s a t d a r i n ā t a s Latvijā. Rakstu p a p i l d i n a 5 t a b u l a s un 3 kartes ar atsevišķu m o n ē t u grupu sadalījumu p a a r h e o l o ģ i s k a j i e m p i e m i n e k ļ i e m , p ē c m o n ē t u k a l t u v ē m u n v a l d n i e k i e m ; p i e v i e n o t i arī i z p l a t ī t ā k o m o n ē t u attēli. Š i e T. B e r g a s pētījumi pārtapa 1989. g a d ā aizstāvētajā vēs t u r e s d o k t o r a d i s e r t ā c i j ā , k a m s e k o j a m o n o g r ā f i j a krievu v a l o d ā " M o n ē t a s Latvijas 9

arī

Berga

sarakstījusi

mātika par Latvijas s e n a t n i " 9.-12

gs. a r h e o l o ģ i s k a j o s p i e m i n e k ļ o s " ,

populārzinātnisku grāmatu

"Numis

Pašlaik zinātniece pēta Latvijas

e s . svaru u n n a u d a s s i s t ē m u .

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE LATVI).3.

Par

hronoloģisku

turpinājumu

Bergas

pētījumiem

var

uzskatīt K r i s t i n e s P e l d a s (prec. D u c m a n e ) 1977 g a d ā p u b l i c ē t o rakstu

"XII g a d s i m t a - X I V g a d s i m t a

pirmās

puses

monētu

atradumi Latvijas arheoloģiskajos pieminekļos". Arheoloģiskajos p i e m i n e k ļ o s a t r a s t ā s m o n ē t a s raksta a u t o r e analizējusi un s i s t e m a t i z ē j u s i galvenokārt s a i s t ī b ā ar tā laika naudas

apgrozības

stāvokļa

izpēti.

Darbā

aplūkotas

1 2 9 5 m o n ē t a s no 96 pieminekļiem, sadalot t o s p i e c ā s grupās: 1 ) p i l s k a l n i , kuri b i j a a p d z ī v o t i vēl 1 3 . - 1 4 . gs.; 2 ) f e o d ā l ā s p i l i s (Rīgas arhibīskapija un Livonijas o r d e ņ a valsts); 3) kapulauki, kuros mirušie apglabāti p ē c pagānu tradīcijām; 4) baznīcas un līdzās

esošās

kristigo

kapsētas;

kulta

vietas.

Analizējot

m o n ē t u sastāvu arheoloģiskajos pieminekļos un salīdzinot to ar šī perioda m o n ē t u depozītu sastāvu, secināts, ka visumā tie i r līdzīgi. A u t o r e i i z d e v i e s ari n o s k a i d r o t a t š ķ i r ī b a s s t a r p m o n ē tu a t r a d u m i e m Livonijas o r d e ņ a valsts un Rīgas arhibīskapijas pilīs.

Tas

ļāvis

paust atzinumus,

Livonijas

ordeņa valsts

feodāļi ir bijuši vairāk saistīti ar p r e č u un n a u d a s a t t i e c ī b ā m nekā

Rīgas

arhibīskapijas vasaļi

ar preču

naudas

s a i m n i e c ī b u b i j a s a i s t ī t i arī v i e t ē j i e i e d z ī v o t ā j i . Š i s K . P e l d a s raksts ir pirmais m ē ģ i n ā j u m s Latvijas arheoloģiskajos piemi nekļos atrastās m o n ē t a s zinātniski izmantot preču un n a u d a s attiecību un e k o n o m i s k o sakaru pētīšanā. Cita

Peldas

publikācija

"Latvijas

teritorijā

atrasto

XIII g a d s i m t a - XVI g a d s i m t a p i r m ā s p u s e s m o n ē t u d e p o z ī t u izplatības īpatnības" - veltīta Livonijas perioda m o n ē t u depozī tu

analīzei.

šo

laiku

attiecināti

depozītu

26 764 m o n ē t ā m , hronoloģiski tos sadalot piecos apakšperiod o s . L i e l ā k ā d a ļ a d e p o z ī t u n o g u l d ī t i m ā l a t r a u k o s vai ari i e t i t i bērza

tāsī

vai

rupjā

linu

audumā,

daži

noglabāti

arī

alvas

traukos. Ņ e m o t vērā depozītu noguldīšanas veidus un vietas, kā arī

izvērtējot

dažos

depozītos

kopā

monētām

atrastās

rotaslietas, raksta autore ir secinājusi, ka šo depozītu īpašnieki varēja būt zemnieki un ka tolaik preču un naudas attiecības a p t v ē r a n e tikai p i l s ē t a s , b e t arī l a u k u n o v a d u s . K . P e l d a s r a k s t ā " S a u l k r a s t u 15. g s . L i v o n i j a s m o n ē t u u n r o t u depozīts"

analizēts

atsevišķa

depozīta

sastāvs,

kurā

i r tikai

L i v o n i j a s t e r i t o r i j ā ( T a l l i n ā , R i g ā u n T a r t u ) k a l t ā s m o n ē t a s , kas a t t i e c i n ā m a s u z l a i k a p o s m u n o 15. gs. p i r m ā c e t u r k š ņ a b e i g ā m līdz 15. gs, p ē d ē j ā c e t u r k š ņ a s ā k u m a m . Š ā d s d e p o z ī t a s a s t ā v s apliecina

vietējo

monētu

īpašo

nozīmi

iekšējā

naudas

apgrozībā Livonijā. Arī K . P e l d a s p ē t ī j u m i kļuva p a r p a m a t u v ē s t u r e s d o k t o r a disertācijai simta

"Numismātikas

16.

gadsimta

pieminekļi

pirmās

puses

kā

Latvijas

13.

ekonomiskās

gad

vēstures

avots", kas aizstāvēta 1980. gadā. Livonijas laika n a u d a s p r o b l ē m ā m , t i e s a gan,

izmantojot

NUMISMĀTIKAS AVOTi U

tikai

E LATVIJĀ

r a k s t ī t o a v o t u z i ņ a s , i r p i e v ē r s i e s arī Ilgvars M i s ā n s s a v ā

vēstures

doktora

disertācijā

(aizstāvēta

1988

e k o n o m i s k ā politika Livonijas l a n d t ā g o s 1 5

gadā)

"Pilsētu

g a d s i m t ā - 16, g a d

s i m t a pirmajā pusē". Viņa darbā viena n o d a ļ a veltita tieši nau das politikai, jo n a u d a s izlaides t i e s ī b a s piederēja feodālajiem z e m e s kungiem, b e t pilsētu pārziņā bija pati m o n ē t u k a l š a n a . Vienigi nedaudz visumā

izmantojot ietekmēt vienotu

landtāgus, naudas

naudas

sistēmu

laikā.

Hanss Šeifleins. Naudas kaltuve 16. Gravīra. Ap 1 5 1 0 .

gs.

pilsētām

bija

iespējams

saimniecības attīstību

sākumā*

visā

Livonijas

kaut

saglabāt

pastāvēšanas

NUMISMĀTIKAS AVOTI UN TO IZPĒTE LATVIJA

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas

komisija

kas

1 9 8 2 . g a d ā p u b l i c ē t a " L a t v i j a s P S R Z A V ē s t i s " (Nr. 6., 1 2 0 . 139. lpp.). T ā p a t n u m i s m ā t i e m sevišķi n o d e r i g a ir e k o n o m i s t a Ēvalda

Vēcina

sagatavotā

izdevniecības

"Zvaigzne"

1993. gadā publicētā skaidrojošā vārdnica "Naudas lietas". P ē t o t Latvijas n u m i s m ā t i k a s p r o b l ē m a s , nevar atstāt bez ievērības mātu

arī

mūsu

veikumu,

interešu

lokā

tuvāko

kaimiņu,

zināmā

vēstures

ietilpst

mismāta

Arkādija

doktora

disertācija

arī

īpaši

Igaunijas,

periodā

Latvijas teritorija.

Molvigina

1967.

"Naudas

gadā

apgrozība

viņu

Pieminama

aizstāvētā un

numis-

zinātnisko nu-

vēstures

monētniecība

I g a u n i j a s P S R t e r i t o r i j ā 13. g s . - 16. g s . p i r m a j ā p u s ē " . A u t o r s pētījumā rakstītos māta

izmantojis

avotus.

Ivara

disertācija

gan

numismātisko

Šī

darba

nosacīts

Leimusa

1989.

gadā

"Livonijas

naudas

materiālu,

turpinājums

aizstāvētā vēstures saimniecība

16.

gan

numisdoktora

gadsimtā

( 1 5 1 5 . - 1581 . / 1 5 9 4 . ) " . Ieguldījumu

Baltijas

numismātikas

zinātnē

devuši

arī

zviedru n u m i s m ā t i B j a r n e A l s t r ē m s , I n g v e A l m e r s u n K e n e t s J o n s o n s p ē t ī j u m ā p a r m o n ē t n i e c ī b u z v i e d r u v a l d ī j u m o s 17. gs., kad Rīgā d a r b o j ā s divas m o n ē t u kaltuves. Livonijas lēmām zīmīgs

perioda

naudas

p i e v ē r s u š i e s arī ir

Mihaila

vēstures

zinātniskajām

daži p r i v ā t k o l e k c i o n ā r i

Nemiroviča

Dančenko

prob

Sevišķi

(Igaunija)

no un

F r a n c i s k a P ē r n a ( V ā c i j a ) p ē t ī j u m s " Z ē s t l i n g i u n šerfi. I e s k a t s Livonijas n a u d a s vēsturē". N u m i s m ā t u v e i k t i e p ē t ī j u m i ļauj k o n k r e t i z ē t u n p r e c i z ē t g a n sociāli ekonomiska, gan politiska rakstura norises un parādības Baltijas reģiona vēsturē, īpaši tālākā p a g ā t n ē , kas diezgan trūcī gi

atainojas

rakstītajos

avotos.

Numismātisko

materiālu

i z v ē r t ē j o t , r a s t i a t z i n u m i u n s e c i n ā j u m i , k a s p l a š i i z m a n t o t i ari c i t a p r o f i l a v ē s t u r n i e k u z i n ā t n i s k a j ā s p u b l i k ā c i j ā s . Ikviena š ā d a p ē t ī j u m a p a m a t ā i r i l g s t o š s u n r ū p ī g s d a r b s , uzkrājot, s i s t e m a tizējot un aprakstot jauniegūto numismātisko materiālu. Šīs skrupulozās p ū l e s k o m p e n s ē g ū t o atziņu p a m a t o t ī b a - sevišķi t a s s a k ā m s par n a u d a s v ē s t u r e s izpēti Latvijā.

NAUDAS APRITES AIZSĀKUMI LATVIJAS TERITORIJĀ

ROMIEŠU MONĒTAS ( 1 . - 4 . GS.) S e n ā k ā līdz š i m L a t v i j a s t e r i t o r i j ā a t r a s t ā n a u d a i r r o m i e š u m o n ē t a s . Tās šeit n o n ā k u š a s galvenokārt pa t s. dzintara ceļu, kas a i z s ā k ā s K a r n u n t a s p i l s ē t ā p i e D o n a v a s (tag. Ungārijā), t a d c a u r i K l o d z k o i e l e j a i virzījās u z B a l t i j a s jūru, t ā l ā k g a r t ā s kras t u līdz s e n p r ū š u z e m e i S e m b i j a i ( K a ļ i ņ i n g r a d a s a p g a b a l s ) , vis beidzot,

šķērsojot

Klaipēdas

novadu,

sasniedza

Kurzemes

piekrasti. Otrs bija jūras ceļš, kas aizsākās Gallijas provincēs un Reinas

novadā,

nāca

Utrehtas

pilsētas

apkaimes

(tag.

H o l a n d ē ) , a p l i e c ā s apkārt J i t l a n d e s p u s s a l a i u n pāri B a l t i j a s j ū r a i t u r p i n ā j ā s līdz O d r a s , V i s l a s , N e m u n a s u n D a u g a v a s grī vai. I e s p ē j a m s , d a ļ a r o m i e š u m o n ē t u L a t v i j ā n o k ļ u v a ari n o Romas

impērijas

austrumu

daļas

cauri

Melnās

jūras

piekrastes pilsētām un tālāk pa Dņepras - Daugavas ūdensceļu. Par r o m i e š u m o n ē t ā m l i e l ā k o t i e s m a k s ā t s a r dzintaru, b e t Latvijas vidus un a u s t r u m d a ļ a s iedzīvotāji, kam dzintara n e b i ja, p r e t m o n ē t ā m m a i n ī j a kažokādas, vasku, m e d u . Nav d r o š u ziņu,

ka romiešu

monētas

Latvijas teritorijā

Sestercijs.

Kalts Romas impērijā Antoniņa Pi/'a

kādreiz būtu veikušas n a u d a s funkcijas m ū s d i e n u izpratnē, b e t

(138-161)

kā m a i ņ a s līdzeklis t ā s n e a p š a u b ā m i ir l i e t o t a s . Par t o , ka šīs

Bronza, 24 04 g, 0 32.5 mm.

m o n ē t a s uzskatītas par vērtīgām un pat viņsaulē noderīgām, l i e c i n a t a s , k a m o n ē t a s k ā r i t u ā l p i e d e v a d o t a s m i r u š a j i e m līdzi kapā. V e s e l a s 17 r o m i e š u m o n ē t a s a t r a s t a s agrā dzelzs l a i k m e t a kuršu

apbedījumos

raj.).

Piemēram,

Rucavas kādā

Mazkatužu

vīrieša

kapulaukā

apbedījumā

bija

(Liepājas

imperatoru

A d r i a n a ( 1 1 7 - 1 3 8 ) u n M a r k a A u r ē l i j a ( 1 6 1 - 1 8 0 ) , k ā ari v i ņ a s i e v a s F a u s t ī n a s ļ a u n ā k ā s m o n ē t a s , b e t t u r p a t l ī d z ā s ari v i e t ē j ā s i z c e l s m e s b r o n z a s s t o p a s a k t a s , s p i r ā l g r e d z e n i , d z e l z s izkapts, d u n c i s , u z m a v a s cirvis u n u z m a v a s š ķ ē p a g a l s . S a v u k ā r t M e d z e s pagasta K a p s ē d e s kapulaukā atrastas 22 sudraba un 7 bronzas monētas

D o m ā j a m s , r o m i e š u m o n ē t a s L a t v i j ā i z m a n t o t a s arī

kā izejviela sīkāku b r o n z a s p r i e k š m e t u izgatavošanai.

valdīšanas

laikā.

NAUDAS APRITES AIZSĀKUMI LATVIIAS TERITORIJA

Arheologs Vladislavs Urtāns apkopoja ziņas par 22 depozītu 130 r o m i e š u m o n ē t ā m . T ā s n o n ā k u š a s Latvijas teritorijā aptu veni

450

gadu

ilgā

laikā,

galvenokārt

g.t.pr.Kr.

sākumā.

D a t ē j u m a z i ņ ā v e c ā k ā i r M a r k a A g r i p a s ( 2 1 . - 12. g.pr.Kr.) l a i k ā kaltā

monēta

Jaungulbenes

Priedkalnu

depozīta,

bet

j a u n ā k ā - i m p e r a t o r a V a l e n t i n i ā n a I ( 3 6 4 - 3 7 5 ) laika m o n ē t a n o Bauskas B o r n s m i n d e s depozīta. Klasiskā 289.

Senās

g.pr.Kr.,

Romas

kad

naudas

parādījās

sistēma

pirmās

sāka

romiešu

a t t ī s t ī j ā s līdz i m p ē r i j a s s a b r u k u m a m 4 7 6

veidoties

monētas,

gadā. Šis laikposms

s a d a l ā m s divos visai atšķirīgos - R o m a s republikas un R o m a s impērijas - vēsturiskos periodos. Par impērijas perioda s ā k u m u v ē s t u r ē p i e ņ e m t s u z s k a t ī t 3 0 . vai 2 7 . g.pr.Kr., k a d p i l s o ņ u k a r š R o m ā b e i d z ā s a r G ā j a J ū l i j a C ē z a r a O k t a v i ā n a uzvaru u n S e n ā t s viņam piešķīra titulu

"Augustus". Vairums

Latvijā a t r a s t o

m i e š u m o n ē t u a t t i e c i n ā m a s u z 2 . - 4 . gs., u n t o vidū i r g a n d r ī z visu i e v ē r o j a m ā k o i m p e r a t o r u v a l d ī š a n a s laikā kaltās m o n ē t a s . Tādējādi

visas

Latvijas

teritorijā

atrastās

romiešu

monētas

d a t ē j a m a s t i k a i a r R o m a s i m p ē r i j a s p e r i o d u . Līdz š i m t e u z i e t i s u d r a b a denāriji un b r o n z a s sesterciji, dupondiji un kvadransi. Impērijas perioda sākumā r o m i e š u n a u d a s s i s t ē m a bija šā d a : 1 z e l t a a u r e j s = 25 s u d r a b a d e n ā r i j i = 1 0 0 v a r a s e s t e r c i j u = 2 0 0 m i s i ņ a dupondiju = 4 0 0 bronzas asu. Zelta aurejs svēra 7.28 g (1/45 m ā r c i ņ a s ) , b e t tā s u d r a b a ekvivalents - 8 5 . 2 5 g. 2.

M o n ē t u i z l a i d e kļuva p a r i m p e r a t o r a privilēģiju, k a u t g a n līdz

Denārijs.

Kalts Romas impērijā 140. - 144. g. Antoniņa Vija valdīšanas laikā. Ag, 2.90 g, 0 17.0 mm.

Kjtzemnieku depozīts

(Madonas

raj.).

pat 2 7 6 . g a d a m - i m p e r a t o r a Floriana valdīšanas s ā k u m a m - uz v a r a u n m i s i ņ a m o n ē t ā m t u r p i n ā j a kalt b u r t u s S - C ( S e n ā t u s Consulto). M o n ē t u k a l š a n a bija organizēta tā, ka no noteikta m e t ā l a daudzuma bija jāizgatavo zināms skaits m o n ē t u . Šo attiecību starp

metāla

svara

vienību

monētu

summāro

nomi

nālvērtību n u m i s m ā t i k ā s a u c par m o n ē t p ē d u ( m o n ē t u standar tu).

Tomēr

vienmēr

šī

naudas

kalšanas

noteikumos

paredzētā attiecība, tāpat noteiktā m o n ē t u m e t ā l a raudze un svars tika ievērots. Bieži vien valsts vara s a m a z i n ā j a izlaižamo m o n ē t u svaru u n d ā r g m e t ā l a īpatsvaru s a k a u s ē j u m ā , t ā d ē j ā d i gūstot ievērojamu peļņu. R o m a s valdnieki 2. sudraba

denārija

un jo sevišķi

sastāvu,

tas

3. gs

kļuva

tiktāl pasliktināja

par

bilona

(vara

s u d r a b a s a k a u s ē j u m s , kurā s u d r a b a īpatsvars m a z ā k s p a r 5 0 % ) , bet vēlāk - pat par vara m o n ē t u . I m p e r a t o r a N e r o n a valdīšanas laikā ( 5 4 - 6 8 ) v a r a d a u d z u m s s u d r a b a m o n ē t ā s b i j a 5 - 1 0 % , b e t Valeriāna apgrozības nemainīgu

laikā

(253-260)

sāka vērtību

izzust

tas

zelta

("bāza

jau

sasniedza

monētas,

zeķē").

Šāda

80 - 95%. tās

uzkrāja

parādība

No kā

sastopama

v i s o s l a i k o s , p r o t i , i n f l ā c i j a s vai c i t u e k o n o m i s k u s a t r i c i n ā j u m u apstākļos

aizvien

pastiprināti

izpaužas

tieksme

saglabāt

NAUDAS APRITES AIZSĀKUMI LATVIJAS TERITORIJĀ

paliekošas

vērtības

dārgumus,

visai

uzticoties

valsts

izlaistajai naudai. Veikt n a u d a s r e f o r m u R o m a s i m p ē r i j ā m ē ģ i n ā j a D i o k l e t i ā n s ( 2 8 4 - 3 0 5 ) , t o m ē r būtisku p a n ā k u m u tai n e b i j a - t ā p a t kā agrāk z e l t a m o n ē t a s t u r p i n ā j a izzust n o a p g r o z ī b a s

Kaut cik j ū t a m u s

r e z u l t ā t u s g u v a K o n s t a n t ī n s I ( 3 0 6 - 3 3 7 ) , s ā k o t kalt j a u n a s z e l t a m o n ē t a s - s o l i d u s . Tie s v ē r a 4 . 5 5 g un l ī d z i n ā j ā s 1/72 m ā r c i ņ a s . I z g a t a v o j a arī p u s s o l i d u - s e m i s u un t r e š d a ļ s o l i d u - t r i e n s u , k a s s v ē r a 1.52 g . T i e š i š ī s z e l t a m o n ē t a s t a d arī kļuva p a r visvai rāk l i e t o t a j ā m n a u d a s v i e n ī b ā m a g r a j o s v i d u s l a i k o s . S a v u k ā r t n o s u d r a b a s ā k a kalt m i l i a r i s i j u s ( 4 . 5 5 g ) u n silikvas ( 2 . 2 7 g ) .

B E Z M O N Ē T U P E R I O D S (5. - 8. GS.) Pēc

Romas

impērijas

sabrukuma

Latvijas

monētu

a p g r o z ī b a s v ē s t u r ē s ā k ā s p i r m a i s t.s. b e z m o n ē t u periods, kas i l g a n o 5 . līdz 8 . g s . Š a j ā l a i k ā k ā m a k s ā š a n a s līdzekli i z m a n t o j a s u d r a b u . L a t v i j a s t e r i t o r i j ā i r a t r a s t i vairāki a r š o l a i k a p o s m u datējami

sudrablietu

depozīti.

Turklāt

nereti

sudraba

i z s t r ā d ā j u m i i r d o t i līdzi m i r u š a j i e m k ā k a p a i n v e n t ā r a p i e d e v a , ko

var

īpašnieki

uzskatīt

par

acīmredzot

dižciltības ir

bijuši

apliecinājumu

karavadoņi,

v e c ā k i e , p r i e s t e r i u n citi turigi ļ a u d i s

cilšu

Dārglietu un

novadu

Kaklariņķu m e t ā l a analīze

rāda, ka s u d r a b s tolaik ievests gan no Austrumlietuvas teritori-

NAUDAS APRITES AIZSAKJV, LATA I I A S T E R I T O R I I Ā

j a s un Piedņepras, gan no dienvidiem cauri Senprūsijai, gan no S k a n d i n ā v i j a s ( g a l v e n o k ā r t G o t l a n d e s ) , g a n ari n o Z i e m e ļ v ā c i jas.

D I R H E M I (9. G S . - 11. G S . 1. CET.) B e z m o n ē t u p e r i o d s beidzās, 9. gs. Latvijas teritorijā p i r m o reiz p a r ā d o t i e s A u s t r u m u s u d r a b a m o n ē t ā m - d i r h ē m i e m . T i e i e p l ū d a g a n t i e š i p a V o l g a s - D a u g a v a s c e ļ u , g a n arī n o r i e t u m i e m c a u r G o t l a n d i - īpaši agrīnie, kas d a t ē j a m i ar 9. gs. o t r o pusi.

Tādējādi

apkārtceļu: Volgas,

arābu

tālāk

dirhēmi

Austrumu pa

Volgas

bieži

zemēm -

vien

līdz

Daugavas

veica

visai

Bulgāras ceļu,

garu

pilsētai

nogriežoties

pie uz

L ā d o g a s e z e r u , t a d p a Ņ e v u u n S o m u j ū r a s līci u z G o t l a n d i . N o t u r i e n e s a r vikingu s t a r p n i e c ī b u tie n o n ā c a Kursā u n Z e m g a l ē , Par to liecības a t r o d a m a s s e n o skandināvu s ā g ā s un hronikās. C i t a t i r d z n i e c ī b a s p l ū s m a virzījās c a u r i K a u k ā z a m u n t ā l ā k p a t . s . c e ļ u n o v a r j a g i e m līdz g r i e ķ i e m . Arābu

dirhēmi

ir p l ā n a s ,

apmēram

smagas

sudraba

m o n ē t a s a r 2 9 m m d i a m e t r u . T ā s stipri atšķiras n o c i t ā m m u m s 4. Kufiskais dirhēms. Kalts Sašā (tag. Taškentā) 8 9 6 - 897. g. Samanīdu dinastijas valdnieka Ismaila ibn Ahmeda valdīšanas laikā, Ag, 2.89 g, 0 29,2 mm. Nāvessalas depozīts (Rīgas raj.).

zināmajām sudraba m o n ē t ā m . Uz t ā m nav nekādu attēlu, jo m u s u l m a ņ u r e l i ģ i j a a i z l i e d z a t t ē l o t dzīvas b ū t n e s ,

b e t i r uz

raksts arābu valodā, kas izpildījuma ziņā uzlūkojams kā savda b ī g s m ā k s l a s d a r b s . V i s b i e ž ā k u z m o n ē t ā m i r kufiskais r a k s t s (savulaik

izveidojies

Kufas

pilsētā).

Dirhēma

leģendu

veido

k ā d s K o r ā n a i z t e i c i e n s ( p i e m ē r a m , "Nav c i t a d i e v a k ā A l l a h s , bet

Muhameds

viņa

pravietis"),

monētas

kalšanas vietas, gada un valdnieka vārda norāde.

nosaukums, Dirhēmi

d a t ē t i p ē c h i d ž r a s , t.i., p ē c m u s u l m a ņ u k a l e n d ā r a , k a s s ā k a s a r Muhameda un pirmo musulmaņu pārcelšanos 622. gadā no M e k a s uz Jasribu (Medīnu). Latvijas

teritorijā

atrasti

343

dirhēmi,

kalti

laikā

6 9 8 . - 6 9 9 . g a d a līdz 1 0 1 2 . - 1 0 1 3 . g a d a m v a i r ā k n e k ā 4 0 V i d u s āzijas, Mazāzijas, t a g a d ē j ā s Irānas, Irākas, Sīrijas un citu zemju p i l s ē t ā s , visbiežāk Š a š ā (tag. T a š k e n t ā ) , S a m a r k a n d ā , B a g d ā d ē , B u h ā r ā . Visvairāk ir S a m a n ī d u , Abāsīdu, Buveihidu, O m e i j a d u un Turkestānas ilekhanu dinastiju m o n ē t u . Lielākā daļa dirhēmu atrasti savrupajos n o g u l d ī j u m o s j e b depozītos, b e t ap 130 arheoloģiskajos

pieminekļos:

pilskalnos,

apmetnēs,

kapu

laukos. Nāves salā atrastajā depozītā bija 311 dirhēmi, Libagu 5. Kuftskais dirhēms. Kalts Sindžārā (Irānā) 8 9 6 - 897 Safaridu dinastijas valdnieka Amra ibn Leiša ( 8 7 9 - 9 0 0 ) valdīšanas laikā hg, 3 33g,0 27.0 mm. Nāvessalas depozīts (Rīgas raj.)

Sāraju d e p o z ī t ā - 55 d i r h ē m i . g

Pēc arābu ceļotāju ziņām, Volgas Bulgārijā viena c a u n ā d a maksājusi

2.5

dirhēmus,

bet

vislētākās

tās

bijušas

Kijevas

Krievzemē. V. Urtāns k o n s t a t ē j i s , ka Latvijas teritorijā c a u n ā d a maksājusi 2 d i r h ē m u s , vāverāda - pusdirhēmu, savukārt viena i m p o r t ē t ā zaļā stikla krellīte - vienu dirhēmu.

NAUDAS APRITES AIZSĀKUMI LATVIIAS TERSTORJļA

DENĀRI ( 1 0 . - 1 2 . GS.) 10, g s . p ē d ē j ā c e t u r k s n ī L a t v i j a s t e r i t o r i j ā p a r ā d ī j ā s d a ž ā d a s t.s. f e o d ā l ā d e n ā r a p e r i o d a ( 1 0 , g s . - 1 2 5 2

g ) Rietumeiropas

m o n ē t a s - galvenokārt vācu, retāk - angļu, dāņu, čehu, ungāru. A r š o laiku d a t ē t o s a t r a d u m o s l ī d z ā s a r ā b u d i r h ē m i e m s a s t o p a m i arī R i e t u m e i r o p a s d e n ā r i . T a č u k o p š d i r h ē m u kļuva a r v i e n m a z ā k ,

11. gs

20. gadiem

j o A u s t r u m o s p a s t i p r i n ā j ā s sav

s t a r p ē j ā s n e s a s k a ņ a s u n s a d u r s m e s , p a n ī k a s a i m n i e c i s k ā dzive u n s ā k ā s t.s. s u d r a b a krīze, p r o t i , s a m a z i n ā j ā s s u d r a b a i e g u v e , v i e n l a i k u s a p s ī k s t o t arī m o n ē t u k a l š a n a i . D e n ā r i ir mazāki par d i r h ē m i e m , to svars ir ap

g, b e t

d i a m e t r s - 18 m m .

" F e o d ā l ā d e n ā r a periodā" m ā r c i ņ a s vietu n a u d a s s i s t ē m a s p a m a t ā i e ņ ē m a mārka. Sākotnēji m ā r c i ņ a un mārka bija gan svara,

gan

n a u d a s vienība.

Noteikts

denāru,

o b o l u vai

citu

m o n ē t u d a u d z u m s k o p s v a r ā b i j a līdzvērtīgs v i e n a i m ā r c i ņ a i vai markai.

Bet,

pastāvot

tendencei

samazināt

monētu

svaru,

Denārs.

Kalts Svētajā Romas impērijā ķēniņa (kopš 9 9 6 . g. - ķeizara) Oto III ( 9 8 3 - 1 0 0 2 ) un viņa reģentes Adelheides ( 9 9 1 - 9 9 6 ) valdīšanas laikā. Ag, 1.63 g, 0 19.6 mm Staļģenes depozīts (Jelgavas raj).

n o t e i k t a i s m o n ē t u s k a i t s drīz v i e n s v ē r a m a z ā k n e k ā p a t i s v a r a m ā r k a vai

mārciņa.

Izkalto

monētu

svars

sāka atšķirties

noteiktā svara standarta. M ā r c i ņ a un mārka pārvērtās par nau das zīmju

skaita vienību,

s a g l a b ā j o t tikai

nosaukumu

"svara

m ā r k a " vai " s v a r a m ā r c i ņ a " . D a ž k ā r t š ī s a b s t r a k t ā s n a u d a s z ī m j u s k a i t a v i e n ī b a s kļuva ari p a r ī s t ā m s k a n o š ā m m o n ē t ā m . R ī g ā 1 5 1 6 . g a d ā s ā k a kalt m o n ē t u , s a u k t u p a r m ā r k u . Mārka

pārvērtās

Rietumeiropā tirdzniecības

par

norisa

naudas

strauja

svara

pilsētu

vienību

laikā,

izaugsme,

p i l s ē t ā s t ā visagrāk s ā k a veikt

šo

kad tieši

funkciju.

Par

v i s i z p l a t ī t ā k o kļuva Ķ e l n e s p i l s ē t a s s v a r a m ā r k a ( 2 3 3 . 8 5 6 g ) . N o s u d r a b a svara markas kala n o t e i k t u skaitu denāru, p u s d e n ā r u (obolu) un ceturtdaļdenāru (kvadransu). Dažādās valstīs denāri ieguva atšķirīgus n o s a u k u m u s . Vācijā t o s n o s a u c a par feniņiem (Pfennig),

Anglijā

par

penijiem,

bet

Skandināvijā

par

7. Denārs. Kalts Londonā (Anglijā) Knuta ( 1 0 1 6 - 1 0 3 5 ) valdīšanas laikā. Ag, 0.97 g, 0 18 5 mm

peningiem. 10. - 13. g s . t i e s ī b a s kalt m o n ē t a s b i j a n e tikai l i e l a j i e m , b e t arī s ī k a j i e m f e o d ā ļ i e m . M o n ē t a kļuva ari p a r s a v d a b ī g u v i e t ē j ā v a l d n i e k a m a i ņ a s a p l i e c i n ā j u m u . Turklāt v i e n a s v a l s t s t e r i t o r i j ā monētas

varēja

Monētnieciba

izlaist

uzskatāmi

gan

laicīgie,

gan

atainoja feodālās

garīgie

feodāļi.

Eiropas valstisko

s a d r u m s t a l o t ī b u . U z m o n ē t ā m t i k a kalti n e v a i r s k a r a ļ u , b e t g a n v i e t ē j o f e o d ā l u vārdi. Viņi b i j a kļuvuši g a n d r ī z p i l n ī g i n e a t k a r ī g i no karaļa, v a l d ī j u m o s ieviesa savus likumus, kala savas m o n ē tas. Kopš

12.

gs.

30.

gadiem

Eiropā

līdztekus

divpusīgajām

no paņēmieniem, kā paātrināt monētu kalšanas procesu un

8. Denārs. Kalts Linkolnā (Anglijā) 1040 Hartknuta valdīšanas laikā.

nodrošināt

Ад, 1 15 g, 0 19 4 mm

m o n ē t ā m k a l a arī v i e n p u s ī g ā s - t . s . b r a k t e ā t u s . T a s b i j a v i e n s apgrozībā

nepieciešamo

monētu

daudzumu,

- 1042. g.

NAUDAS APRITES AIZSĀKUMI LATVIJAS TERITORIJĀ

b r a k t e ā t u s i z g a t a v o j a a r v i e n u m o n ē t s p i e d n i u n n o ļoti p l ā n a s k ā r d a . P i r m i e v i d u s l a i k u b r a k t e ā t i b i j a d i e z g a n lieli u n a r tik sarežģītu attēlu, darbu. 13.

ka bieži vien a t g ā d i n ā j a miniatūru m ā k s l a s

Uzplaukums 14.

gs.,

pēc

brakteātu tam

kalšanā

brakteāti

kļuva

bija

aizvien

vērojams mazāki

vienkāršāki. Vairākās z e m ē s b r a k t e ā t u s kala ar p ā r t r a u k u m i e m līdz p a t 1 6 . g s . Arī p i r m ā s L i v o n i j a s t e r i t o r i j ā k a l t ā s m o n ē t a s (13. gs.) bija brakteāti.

SUDRABA STIENĪŠI Rietumeiropas

denārus

(10.-16.

Latvijā

GS.)

visvairāk

ieveda

11.

gs.

2 0 . - 5 0 . g a d o s , b e t a p 1 1 . - 12. gs. m i j u t o i e p l ū d u m s a p s ī k a . P ē c t a m a t k a l s e k o j a g a d s i m t u ilgs b e z m o n ē t u p e r i o d s , k a d p a r gluži

vai

vienīgo

maksāšanas

līdzekli

izmantoja

sudraba

s t i e n ī š u s . Tie b i j a d i v ē j ā d i - k a l t i e u n l i e t i e . Kaltajiem s t i e n ī š i e m parasti bija lentveida spirāles forma, u n t o s v a r ē j a ērti u z m a u k t u z r o k a s k ā a p r o c i , a t v i e g l o j o t arī pārvadāšanu.

Latvijas

teritorijā

Denāru p l ū s m a i uz Latviju stienīši.

Tas

sudraba

stienīšu

nozīmīgas Goslaras

ir (tag

netieši

tie

pieņēmumu

rietumniecisko

izcelsmi.

Rammelsbergas

Vācijā).

gs.

vidū.

12. g s . a p s ī k s t o t , izzuda arī k a l t i e

apliecina

bijušas

parādījās

Arheologs

par

sudraba

Rauls

šāda

Baltijai

Šņore

veida sevišķi

raktuves

pie

savulaik gan

p i e ļ ā v a i e s p ē j u , k a k a l t i e s u d r a b a s t i e n ī š i i z g a t a v o t i arī t e p a t Latvijā. V e c ā k i e l i e t i e s u d r a b a s t i e n ī š i d a t ē j a m i a r 10. g s . o t r o p u s i . Tie i r g a r e n i , š ķ ē r s g r i e z u m ā s e g m e n t v e i d ī g i , b e t 1 3 . - 1 4 . g s . d a rinātajiem šķērsvirziena

virspusē

iespiesti

iecirtumi.

Ļoti

rozetveida daudz

šādu

apzīmējumi stienišu

vai

atrasts

tagadējā Lietuvas teritorijā, tādēļ zinātniskajā literatūrā pat kā

NAUDAS APRITES AIZSĀKUMI LATV1IAS TESiTORilA

t e r m i n s tiek lietots a p z ī m ē j u m s "Lietuvas stienīši". Latvijā tie varēja

nokļūt

maiņas

ceļā,

bet

pilskalnos

atrastās

stienīšu

l e j a m ā s f o r m a s l i e c i n a , k a t o s n o i e v e s t ā s u d r a b a i z g a t a v o j a arī šeit. Senkrievu

rakstītajos

avotos

sudraba

stienīšus

sauca

par

grivnām. Tie bija d a ž ā d a s f o r m a s un svēra 40 - 160 g (dažkārt pat

2 0 4 g).

ciešams grivnā, sudraba

Bieži vien tirdzniecības n o r ē ķ i n i e m bija n e p i e

mazāks tādēļ

sudraba sacirta

stienīšus

daudzums sīkākos

(dažkārt

arī

nekā veselā

gabalos.

stienītī

Latvijas

monētas,

jeb

teritorijā

visbiežāk

arābu

d i r h ē m u s ) l i e t o j a kā svara n a u d u . Š e i t , t ā p a t kā Krievijā un citur, v a j a d z ī b a s g a d ī j u m ā t o s m ē d z a s a c i r s t m a z ā k o s g a b a l o s . Šim

nolūkam

bija

paredzēti

īpaši

dārgmetāla

svēršanai

p i e m ē r o t i svariņi un atsvariņi. A r h e o l o g u p ē t ī j u m i liecina, ka Latvijā tie parādījušies jau 10 gotāja a m a t a atribūts

g s . b e i g ā s k ā n e a p š a u b ā m s tir

V i e t ē j a i s t i r g o t ā j s p a m a z ā m kļuva p a r

sudraba piegādātāju un patērētāju starpnieku.

9. Svariņi ar kārbu. 1 1 . - 12. gs. Bronza. Pasilciema kapulauks (Ventspils raj.). Atsvariņi dārgmetāla svēršanai. 11 - 12. gs. Bronza, dzelzs Daugmales pilskalns (Rīgas raj.). Lietie naudas stienīši. Ag, 201.25, 91.83, 56.75, 4 8 . 5 9 g. Lēdurgas 1 depozīts (Limbažu raj.). Kaltie naudas stienīši. Ag, 95.97, 50,19 g. Lēdurgas I depozīts (Limbažu raj.)

1 0 . Liets sudraba naudas stienītis ar sešlapīgām rozetēm. Ag, 134 56 0 Gravēnu depozīts (Madonas raj).

NAUDAS APRITES AIZSĀKUMI LATVI|AS TERITORIJA

DENĀRU VIETĒJIE ATDARINĀJUMI Reizumis

Latvijas

arheoloģiskajos

pieminekļos

kopā

1 1 . g s . R i e t u m e i r o p a s d e n ā r i e m a t r a s t a s arī p a v i s a m n e p a r a s tas

monētas,

kas

kaltas

vara

viegli

apsudrabotas.

N u m i s m ā t e T. Berga, apkopojusi ziņas par 39 šādām m o n ē t ā m n o 1 3 a t r a d u m u v i e t ā m , u z s k a t a t ā s p a r L a t v i j ā s a v u l a i k izplatī to

Rietumeiropas

monētu

primitīviem

vietējiem

atdarināju

m i e m . V i s v a i r ā k t i e l ī d z i n ā s v ā c u ķ e i z a r a O t o III ( 9 8 3 - 1 0 0 2 ) u n v i ņ a r e ģ e n t e s A d e l h e i d e s d e n ā r i e m (kalti līdz 1 0 4 0 . g a d a m ) , k ā arī Frīzijas grāfa B r u n o III ( 1 0 3 8 - 1 0 5 7 ) d e n ā r i e m . L i e l ā k o t i e s gan

atdarinātas

nevis

konkrētas

monētas,

bet

šī

perioda

m o n ē t ā m raksturīgie atsevišķie e l e m e n t i - krusts, aplis, lodītes, ēku ( b a z n ī c u ) silueti, gar m a l u m ē ģ i n o t a t v e i d o t burtu l e ģ e n d u . T . B e r g a i r k o n s t a t ē j u s i d i v u s r e ģ i o n u s , kur š o a t d a r i n ā j u m u a t r a s t s visvairāk - D a u g a v a s l e j t e c ē un G a u j a s v i d u s t e c ē , gal venokārt lībiešu apdzīvotajos novados. P ē c viņas d o m ā m , viena no

šo

monētu

izgatavošanas

vietām

varētu

būt

Daugmales

pilskalns - tā laika n o z ī m ī g ā k a i s e k o n o m i s k a i s un politiskais c e n t r s D a u g a v a s l e j t e c ē . Arī c i t ā s z e m ē s v i e t ē j o m o n ē t u k a l š a n a ir

sākusies

ievesto

monētu

atdarināšanu.

Savas

naudas

kalšana ir viens no būtiskākajiem ekonomiskās un politiskās suverenitātes apliecinājumiem. Valstisko veidojumu t a p š a n a s procesu

izmainīja

kristīgo

misionāru

vācu

bruņinieku

i e b r u k u m s 12. g s . b e i g ā s - 1 3 . g s . s ā k u m ā

"INDRIĶA HRONIKA" PAR NAUDU LATVIJAS TERITORIJĀ 1 3 . GS. Š ī p e r i o d a n a u d a s a p r i t i L a t v i j a s t e r i t o r i j ā r a k s t u r o "Indriķa hronikas" l a p p u s e s . P i e m ē r a m , 1207. g a d ā bruņinieks Gotfrīds "tika

nosūtīts

Turaidu

fogta

amata

pildīšanai

laicīgajā

t i e s ā (..), s a v ā c a m i l z u m u n a u d u u n d ā v a n u , b e t n o t ā b ī s k a p a m a t d e v a tikai n e d a u d z ,

l i e l ā k o d a ļ u p a t u r ē d a m s sev.

Daži citi

k r u s t n e š i , s a š u t u š i p a r t o , u z l a u z a v i ņ a lādi u n t a j ā (..) a t r a d a d e v i ņ p a d s m i t m a r k a s s u d r a b a " ( a p 4 kg - K. D.). S a v u k ā r t p ē c S a t e z e l e s pils i e ņ e m š a n a s 1212. g a d a vasarā vācieši par m i e r a a t j a u n o š a n u a r līviem prasīja " m ē r e n u s u m m u s u d r a b a , proti, simt ozeriņu jeb p i e c d e s m i t mārku sudraba no visa jūsu nova da"

( 1 0 kg - K.

(Tālivaldi)

£>.).

1215. gadā

igauņi sagūstīja Talibaldu

un pieprasīja viņa naudu.

"Un viņš t i e m uzrādīja

50 o z e r i ņ u s " (5 kg - K. D.) N e tikai "Indriķa h r o n i k ā " , b e t arī c i t o s 1 3 . - 16. gs. r a k s t ī t a j o s a v o t o s ozeriņi ( o s e r i n g o s ) ir minēti kā vietējo iedzīvotāju l i e t o t s m a k s ā š a n a s līdzeklis

Par ozeriņu izcelsmi un veidu ir

NAUDAS APRITES AIZSĀKUMI LATVIIA5 TERlTORīlĀ

izteikti d a ž ā d i v i e d o k ļ i , u z s k a t o t t o s g a n p a r s u d r a b a s a k t ā m vai auskariem,

gan

stienišiem.

Šķiet,

vispamatotākais tomēr

R. Š ņ o r e s p i e ņ ē m u m s , ka ozeriņš ir ap 100 g s m a g s sudraba stienītis.

BIZANTIJAS M O N Ē T A S ( 1 0 . - 1 2 . GS.) L a t v i j a s t e r i t o r i j ā , g a l v e n o k ā r t 1 0 . - 1 2 . gs. a r h e o l o ģ i s k a j o s p i e m i n e k ļ o s , a t r a s t a s ari n e d a u d z a s v ē l ī n ā s B i z a n t i j a s i m p ē r i jas

m o n ē t a s - s u d r a b a miliarisiji.

rotājuma

monētpiekariņu

arheoloģiskajos monētas,

Lielākoties tie sastopami

veidā.

pieminekļos

Berga

konstatējusi

kas š e i t n o k ļ u v u š a s pa t.s.

14 24

Latvijas Bizantijas

c e ļ u n o v a r j a g i e m līdz

g r i e ķ i e m un, ļoti i e s p ē j a m s , arī p a a p k ā r t c e ļ u c a u r G o t l a n d i kopā ar arābu dirhēmiem. Latvijas m o n ē t u depozītos Bizantijas monētas tuvumā

nav -

konstatētas.

gan

atrasts

Igaunijas

Vellas

teritorijā

depozīts,

kurā

Pērnavas kopā

R i e t u m e i r o p a s d e n ā r i e m ir ap 130 - 140 s u d r a b a miliarisiju, kas kalti l a i k ā n o 10. g s . o t r ā s p u s e s līdz 1 1 . gs. s ā k u m a m .

NAUDA LATVIJAS TERITORIJĀ LIVONIJAS KONFEDERĀCIJAS LAIKĀ ( 1 3 . - 1 6 . GS. VIDUS)

MARKA UN L O T E V i s ā R i e t u m e i r o p ā 13. g s . b i j a e k o n o m i s k o u n p o l i t i s k o p ā r m a i ņ u laiks. B a l t i j a s v ē s t u r ē t a s i e z ī m ē j ā s a r k r u s t n e š u militārpolitisko izraisīja

agresiju būtiskas

tirgotāju

pārmaiņas

ekonomisko

vietējo

ekspansiju,

iedzīvotāju

kas

sabiedriskajā

un s a i m n i e c i s k a j ā stāvoklī. I e k a r o t a j ā Latvijas un Igaunijas teri t o r i j ā t i k a i z v e i d o t a k o n f e d e r ā c i j a , kurā i e t i l p a L i v o n i j a s o r d e ņ a v a l s t s , R ī g a s a r h i b ī s k a p i j a ( s ā k u m ā b ī s k a p i j a ) , k ā arī T ē r b a t a s , S ā m s a l a s - V ī k a s u n K u r z e m e s b ī s k a p i j a . Gluži d a b i s k i , k a r a d ā s ari n e p i e c i e š a m ī b a i z l a i s t s a v u n a u d u , t ā d ē j ā d i a p l i e c i n o t p o l i tisko patstāvību un aizstāvot savas e k o n o m i s k ā s intereses.

Jau

1211.

gadā

bīskaps

Alberts

piešķīra

Gotlandes

tir

g o t ā j i e m privilēģiju kalt m o n ē t a s Rīgas bīskapijā, n o s a k o t , ka 4.5

t.s.

feniņu

markām kopsvarā

jālīdzinās vienai

Gotlandes

s u d r a b a svara markai. G o t l a n d ē tolaik no katras svara markas b i j a i z k a ļ a m i 2 8 8 f e n i ņ i . Tika n o t e i k t s , k a R ī g a s f e n i ņ i e m j ā b ū t līdzvērtīgiem t ā d a p a š a n o s a u k u m a G o t l a n d e s m o n ē t ā m , kaut arī t o i z s k a t s v a r ē j a a t š ķ i r t i e s . Līdz a r t o B a l t i j ā t i k a p ā r ņ e m t a G o t l a n d e s n a u d a s ( m o n ē t u ) vērtības un svara attiecību sistē m a , p a r k u r a s p a m a t e l e m e n t u š e i t kļuva R ī g a s s u d r a b a s v a r a m ā r k a ( l a t ī ņ u vai. - m a r c a R i g e n s i s ; 2 0 7 . 8 2 g ) . P a r G o t l a n d e s sudraba

svara

markas

l i e l u m u z i n ā t n i e k u vidū

joprojām

nav

v i e n p r ā t ī b a s - d a ž ā d ā s p u b l i k ā c i j ā s t ā s s v a r s m i n ē t s n o 2 0 5 līdz 2 1 5 g. Skaidrības labad jāatgādina,

ka n o s a u k u m a m "mārka" j e b

" m a r k a " ( v ā c u vai. - M a r k ) v ē s t u r i s k i i r b i j i s d a ž ā d s j ē d z i e n i s k a i s saturs. Pirmkārt, E i r o p ā 9. -

19. g s . t ā b i j a m o n ē t u m e t ā l a

1 2 . Feniņi. Kalti kā brakteāti Rīgas bīskapijā bīskapa Alberta ( 1 1 9 9 - 1 2 2 9 ) laikā Ag, 0.17 g, 0 14.0 mm; Ag, 0.14 g, 0 13.0 mm; Ag, 0.12 g, 0 13 0 mm; Ag, 0 . 0 8 g, 0 12 0 mm; Ag, 0 . 1 3 g, 0 14.0 mm

Mārtiņsalas pils depozīts (Rīgas raj)

NAUDA LATVIJAS TERITORIJĀ LIVONIJAS KONFEDERĀCIIAS LAIKĀ

( p a r a s t i z e l t a vai s u d r a b a ) s v a r a v i e n ī b a gan

nevajadzētu

sajaukt

Šo m e t ā l a svara mārku

nosacīto,

reāli

neeksistējušo

aprēķina mārku, no kuras bija izgatavojams n o t e i k t a i s a t t i e c ī g o m o n ē t u daudzums. Ņ e m o t vērā piejaukumus kaluma materiālā un c i t u s faktorus, a p r ē ķ i n ā j a mārku skaitu a t t i e c ī b ā pret vienu tīrmetāla

svara

mārku.

Tādējādi

izkalto

monētu

kvalitāti

vērtību n o t e i c a n a u d a s izlaidēji. K o p š 11. gs. E i r o p ā visietek mīgākā bija Ķ e l n e s tīrā s u d r a b a svara mārka, kuras svars da žādās vietās bija n e d a u d z atšķirīgs (231 - 2 3 4 g, k o p š 1821. ga da Prūsijā - 2 3 3 . 8 5 6 g). Baltijā k o p š 13. gs. ietekmīgākā bija jau pieminētā sudraba

Rīgas

stienīšu

svara

mārka.

naudas

Otrkārt,

vienības

marca argenti). Visbeidzot,

mārka

savulaik

apzīmējums

(latīņu

bija

vai.

16. gs. p a r ā d ī j ā s p a r m ā r k u s a u k t a

m o n ē t a . Livonijā tā pirmoreiz izlaista 1516. g a d ā Rīgā. V i d u s l a i k o s E i r o p ā u n t ā t a d arī L i v o n i j ā s u d r a b a d a u d z u m u m ē r i j a ari l o t ē s . S u d r a b a s v a r a m ā r k ā s k a i t ī j ā s

16 lotu pilnīgi

t ī r a s u d r a b a ( a t b i l s t 1 0 0 0 ° ) . K a u t arī t a s b i j a tikai t e o r ē t i s k s novērtējums,

tomēr

aprēķinu p a m a t ā bija

visos

naudas

kalšanas

noteikumos

16 lotu kā tīra s u d r a b a svara vienības.

P a t i e s ī b ā v i d u s l a i k o s p a r p r a k t i s k i tīru t i k a u z s k a t ī t s j a u 9 8 5 . 5 ° s u d r a b s . M a i n o t i e s s u d r a b a m a r k a s s v a r a m , m a i n ī j ā s ari l o t e s svars.

Loti

sastāva

izmantoja

apzīmēšanai.

ari

izkalto

Piemēram,

monētu 16.

gs.

metāla 30.

kvalitatīvā

gados

Livonijā

šiliņus kala no 3 lotu s u d r a b a svara markas. Tas nozīmēja, ka no 16 tikai 3 l o t e s ir tīra s u d r a b a , b e t p ā r ē j ā s 13 ir p i e j a u k u m s j e b ligatūra. Parasti t a s bija varš. Attiecību starp m o n ē t a s k o p ē j o svaru saukt

u n t a j ā e s o š ā d ā r g m e t ā l a svaru n u m i s m ā t i k ā p i e ņ e m t s par

monētpēdu.

Viena

lote

atbilda

kventiņiem,

1 kventiņš - 4 feniņiem. Zeltu savukārt mērīja karātos. V i e n a tīra zelta svara mārka tika pielīdzināta 24 karātiem.

RĪGAS BĪSKAPIJAS M O N Ē T A S N u m i s m ā t u vidū j o p r o j ā m nav v i e n o t a uzskata par v i e t ē j o m o n ē t u k a l š a n a s s ā k u m u B a l t i j ā u n p a r t o , k u r a s īsti v a r ē t u b ū t pašas

pirmās

Rīgā

kaltās

monētas.

Pēc

ievērību

visvairāk

g u v u š ā s v e r s i j a s (R. C e p l ī t e , K . D u c m a n e ) , t ā s b i j u š a s M ā r t i ņ s a l a s pils izrakumos ( 1 9 6 8 ) atrastie brakteāti ar bīskapa attēlu. I z d a r o t a p r ē ķ i n u s u n n o s a k o t m o n ē t u raudzi, i e g ū t i e d a t i ļāva 1 3 . Feniņi. Kalti Rīgas bīskapijā (?) 13 gs ar kontramarku "W" (Visbija ?)

p a m a t o t i uzskatīt, ka šīs m o n ē t a s ir k a l t a s Rīgā 13. gs. s ā k u m ā . Pirmās droši d a t ē j a m ā s Rīgas m o n ē t a s ir arhibīskapa J o h a n a VI A m b u n d i ( 1 4 1 8 - 1 4 2 4 ) l a i k ā i z g a t a v o t i e ā r t i g i . Līdz t a m L a t v i j a s

Ag, 0 14 g, 0 1 1 0 mm;

teritorijā

Ag. 0 . 1 3 g. 0 14.0 mm

Mārtiņsalas pils atradumi

(Rīgas

raj)

apgrozībā

atradās

citās

Livonijas

naudas

kaltuves

( T a l l i n ā u n T a r t u l . k ā ari ā r p u s L i v o n i j a s k a l t ā s m o n ē t a s .

NAUDA LATVIIAS TERITORIJĀ LIVONIJAS KONFEDERĀCIJAS LAIKĀ.

Rīgā

1 6 . gs. kaltie vērdiņi

[augšdaļā) Tartu

Rigā,

Tallinā

1 3 . gs. kaltie brakteāti

(apakšdaļā). (I

Brotze Sammlung verschiedner

Lieflāndischer

Monumente,

Muntzen, Wapen etc 11 sēj Rokraksts, 6 8 , lapa )

Prospecte,

NAUDA LATVIIAS TERITORIJA LIVONIJAS KONFEDERACIIAS LAIKA

TALLINĀ UN TARTU KALTIE FENIŅI UN ĀRTIGI Nav drošu ziņu arī par monētu kalšanas sākumu Igaunijas 1 4 . Feniņi.

teritorijā. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kopš 13, gs. vidus

Kalts kā brakteāts Tallinā

Tērbatas bīskapijā kaltas vienpusīgas monētas - brakteāti ar

13. gs. 2 p - 14 gs. 1 cet. Ag, 0 11 g, 0 11.0 mm.

sakrustotu zobena un atslēgas (bīskapijas patronu Svētā Pētera un Svētā Pāvila atribūti) attēlu, bet Tallinā, kas tolaik atradās Dānijas varā, - brakteāti ar kronētas galvas attēlu pretskatā un brakteāti ar kroņa attēlu. Šīs monētas sauca par feniņiem un kala tikai līdz

14. gs. pirmajam ceturksnim. Monētu svars

svārstījās no 0.12 līdz 0.18 g, diametrs - no 11.0 līdz 12.0 mm, 15.

jo viduslaikos naudas kalšanas noteikumi stingri nereglamen

Feniņš.

Kalts kā brakteāts Tērbatas (Tartu)

tēja katras monētas svaru, bet paredzēja, ka no noteikta lieluma

bīskapijā 13. gs. 2 p. - 14. gs. 1. cet.

sudraba

Ag, 0 11 g, 0 12.0 mm.

("al marco" metode) Tāpēc vienas partijas atsevišķu monētu

svara

markas

izkaļams

noteikts

skaits

monētu

svars varēja būt atšķirigs. 14, gs

vidū iestājās daļēja politiska stabilitāte - bija ap

spiesta igauņu zemnieku sacelšanās ( 1 3 4 3 - 1 3 4 5 ) , Vācu ordenis 1346.

gadā

Dānijas

nopirka

Livonijas

ordeņa

pārvaldīšanā nodeva Ziemeļigauniju ar Tallinu. Visa tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorija nonāca vācu iekarotāju rokās. Neilgo pārtraukumu gan

monētu kalšanā zinātnieki

iekšpolitiskajiem,

gan

ar ekonomiskajiem

izskaidro tā

laika

apstākļiem. Monētu kalšana tika atsākta jau 14. gs. vidū, kad Tallinā un Tartu sākās lielākas vērtības divpusīgu monētu ārtigu (svars 1.0 - 1.2 g, 0 18.0 - 20.0 mm) - kalšana. Lai 1 6 . Artiai. Kalti Tērbatas

bīskapijā bīskapa

johana 1 Fifhūzena ( 1 3 4 6 - 1 3 7 3 ) laikā Ag, 1 4 2 g, 0 18.0 mm;

novērstu sīkāka nomināla monētu trūkumu,

kopš

14.

gs.

9 0 . gadiem Tallinā un Tartu sāka kalt ari t.s. Lībekas feniņus (vācu vai. - Lūbische; kā liecina nosaukums, analogus Libekā

Ag, 1.04 0, 0 18.5 mm.

kaltajiem: svars 0 . 3 6 - 0 . 4 2 g, 0 1 2 . 0 - 14.0 mm), rēķinot 1 ārtigā

Ķipju depozīts {ļēkabpils raj.).

3 feniņus, un ari zēstlingus, kas atbilda ārtiga sestdaļai.

G O T L A N D E S UN LĪBEKAS NAUDAS APRĒĶINA SISTĒMAS Lielākajām Livonijas pilsētām

13. gs. beigās iekļaujoties

Hanzas tirdzniecības savienībā, šeit līdztekus Gotlandes nau das aprēķina sistēmai arvien plašāk sāka izmantot arī t.s. Lī bekas sistēmu. Gotlandes un Lībekas naudas aprēķina sistēmu paralēlo pastāvēšanu regulēja šāda naudas vienību attiecība: 1 Rīgas sudraba mārka = 48 ēres vai 36 šiliņi = 144 ārtigi vai 17.

"Lībekas"

Kalti

Tērbatas bīskapijā

feniņi.

14. gs. b. - 15. gs. 1. cet.

432 Lībekas feniņi; I ēre = 3 ārtigi = 9 Lībekas feniņi;

Ag, 0.31 g,0 11.0 mm ;

1 šiliņš = 4 ārtigi = 12 Lībekas feniņi;

Ag, 0,35 g, 0 11 5 mm

1 ārtigs = 3 Lībekas feniņi.

1 8 . Ārtigi. Kalti Tallinā pirms

Livonija

1422. - 1426. g. naudasm Ag, 1 0 0 g, 0 18.5 mm: Ag, 1 18 g, 0 18.0 mm. Kalnazveņģu depozīts

I I

(Aiih

NAUDA LATVIJAS TERITORIJA LIVONIJAS KONFEDERAJC! AS .'• KA

Kā liecina rakstītie avoti un atrastie monētu depozīti, kopš 15. gs. 30. gadiem Libekas naudas aprēķina sistēma Livonijā kļuva

par valdošo.

savienības

lielo

Tas

izskaidrojams

ietekmi

Livonijas

Hanzas

saimnieciskajā

pilsētu dzīvē,

savukārt Libeka šajā laikā bija pati nozīmīgākā Hanzas pilsēta. Tallinā un Tartu izgatavotie ārtigi un "Libekas" feniņi bija apgrozībā visā Livonijas teritorijā. Par šo monētu regulāru kalšanu diezgan lielā daudzumā liecina tā laika depozītos kon statētais vietējo monētu ievērojamais skaitliskais pārsvars pār

19.

"Libekas"

feniņi.

Kalti Tallinā pirms Livonijas 1422

- 1426. g

naudas reformas

ārzemēs kaltajām. Turklāt atzīmējams arī tas, ka no 1409. līdz

Ag, 0.37 g, 0 11.5 mm-

1420. gadam Pleskavas un Novgorodas zemēs kā oficiālo

Ag, 0.37 g, 0 11 0 mm.

maksāšanas līdzekli izmantoja Tallinā un Tartu kaltās monētas, Livonijas monētas bija paraugs arī tai naudai, ko Novgorodā sāka kalt 1420. gadā - tūdaļ pēc aizlieguma apgrozībā izmantot Livonijas monētas. Lai no monētu kalšanas iegūtu lielākus ienākumus, feodālie senjori

centās

analīzes

samazināt tajās

parādījušas,

reālais

sudraba saturu. sudraba

Ķīmiskās

daudzums

Rīgas

aprēķina mārkā, no kuras kala monētas, 1420 gadā, salīdzinot ar 14. gs. vidu, bija samazinājies piecas (!) reizes. Tomēr izrādījās, ka ieguvums bijis īslaicīgs,

jo šīs zemās raudzes

monētas dažādu maksājumu veidā atgriezās turpat valsts kasē ; Tādēļ sekoja mēģinājums ievākt nomas un citus maksājumus nevis monētās, bet sudrabā.

1 4 2 2 . - 1 4 2 6 . GADA NAUDAS R E F O R M A Jau 1420. gadā Livonijā nobrieda nodoms realizēt naudas reformu. Galvenais tās mērķis bija palielināt ienākumus, kas pēdējā laikā bija krasi samazinājušies, izplatoties zemas rau dzes monētām. Jauno ārtigu vērtība tika paaugstināta tris rei zes, "Libekas" feniņu - četras reizes. Nodokļu likmēm un preču cenām vajadzēja palikt nemainīgām, kaut gan faktiski arī tās pa augstinājās 3 - 4 reizes. Pret tādu naudas reformu uzstājās pil sētu tirgotāji, saņemot arī zemnieku atbalstu. Protestējot pilsē tu iedzīvotāji jauno monētu vērtību sāka noteikt, pielīdzinot tās vecajām.

Viens

jaunais

ārtigs

atbilda

pirmsreformas

"Libekas" feniņiem vai vienam aprēķina šiliņam. Reformas ini ciatori atskārta šādas notikumu gaitas bīstamību, un 1426. ga dā tika pieņemts lēmums aizliegt jauno ārtigu uzskatīt par šiliņu. Tomēr ekonomiskās likumsakarības izrādījās spēcīgākas, un

jauno

monētu vērtību

arī turpmāk īstenībā pārrēķināja

attiecībā pret iepriekšējo. Līdz ar to Livonijā jaunos ārtigus sāka dēvēt par šiliņiem, kuru vērtībai tie faktiski ari atbilda. 1422. gadā tika noteikts, ka visā Livonijas teritorijā nauda

20.

Zēstlingi.

Kalti Tallinā laikā no 14 gs beigām līdz Livonijas 1422. - 1426. g. naudas reformai Ag, 0,29 g, 0 11.0 mm; Ag, 0 16 g, 0 10.0 mm ; A0, 0 15 g, 0 11.0 mm. Ķipju depozīts {Jēkabpils raj,).

NAUDA LATVIJAS TERITORIJĀ LIVONIJAS KONFEDERĀCIJAS LAIKĀ jākaļ pēc vienotas monētpēdas jeb vienādiem naudas kalšanas noteikumiem. Tādēļ katram feodālajam senjoram, kam bija monētu izlaides tiesības, vajadzēja nodrošināt, lai kaltuvē būtu t.s. monētniecības pārraugs. Vismaz reizi gadā visiem pārrau giem bija jāsapulcējas kopā, lai pārbaudītu monētu atbilstību landtāga izvirzītajām prasībām. Šaubu gadījumā m o n ē t u kaltuves produkciju jebkurā laikā varēja pārbaudīt landtāga

2 4 . Seifs. Kalts kā brakteāts pēc Livonijt 1422. - 1426. g. naudas refa Ag, 0 . 2 4 g, 0 12.0 mm Svētā Pētera baznīcas depozīts

atsūtīta uzticības persona. Šī Livonijas centralizētā monētu savienība, kas radās 1 4 2 2 1426. gada naudas reformas rezultātā, neraugoties uz feodālo 21.

Šiliņi.

Kalti Tallinā pēc Livonijas 1422. - 1426. g. naudas reformas

senjoru biežajām politiskajām un ekonomiskajām nesaskaņām, pastāvēja līdz pat Livonijas konfederācijas likvidācijai (1561).

Ag, 0.85 g, 0 20 0 mm ; Ag, 0 77 g, 0 2 0 5 mm Glemzinas depozīts

(Balvu

raj)

RĪGAS ARHIBĪSKAPIJAS M O N Ē T A S

22.

Feniņi.

Kalti Tallinā pēc Livonijas 1422. - 1 4 2 6

g. naudas reformas.

Ag, 0.47 g, 0 13.0 mmAg, 0 . 6 6 g, 0 13.0 mm. Saulkrastu depozīts (Rīgas raj )

2 3 . Krtigi. Kalti Rīgas arhibīskapa ļohana VI Ambundi

(1418-1424)

laikā

Ag, 0.81 g, 0 19 5 mm ; Aa, 1.31 0, 0 20,0 mm. Glemzinas depozīts (Balvu raj )

Pēc apmēram divu gadsimtu pārtraukuma Rīgas arhibīskapi jā arhibīskapa Johana VI Ambundi laikā tika atsākta monētu kalšana. Tie bija ārtigi, kuru aversā attēlots heraldiskais vairogs ar dzimtas ģerboni un leģenda: °IO°hANNES°AREPS (arhi bīskaps Johans), reversā - Rīgas arhibīskapijas ģerbonis (sakrustoti zizlis un krusts) un leģenda: °MONETA°RIGENSIS (Rīgas monēta). Līdztekus ārtigiem (15. gs. 30. gados pārdēvēti par šiliņiem) pēc 1422.-1426. gada naudas reformas Livonijā kala ari feniņus un šerfus. Ilgu laiku Baltijas numismāti nespēja identificēt rak stītajos avotos minētos zēstlingus (Seestling) un šerfus (Scherf). 1426. gada 18. janvāra landtāga sēdes protokolā atzīmēts, ka jāturpina kalt zēstlingus, kas turpmāk tiek saukti par šerfiem. Tas ir vienīgais dokuments, kurā šie zēstlingi ir pieminēti, turpretī šerfi ir minēti vairākkārt. Zēstlingi ir" bijuši plānas divpusīgas monētas, kuras Livonijas ordenis kala Tallinā: monētas vienā pusē krusts heraldiskajā vairogā, bet otrā pusē - Livonijas ordeņa garais krusts, kura stūros četri burti (R-E-V-A). Iespējams, ka šīs monētas sāka kalt vienlai cīgi ar "Lībekas" feniņiem 14. gs. 90. gados, skaitot vienā feniņā trīs zēstlingus. Tādējādi zēstlinga vērtība bija viena sestdaļa ārtiga, tā svars - 0.15 g, diametrs - 11.0 mm. Savukārt šerfi būs bijuši tās vienpusīgās monētas (brakteāti), kuras kala pēc 1422.-1426. gada naudas reformas: Tallinā - ar krusta attēlu, ko aptver staru loks, Tartu - ar attiecīgā bīskapa dzimtas ģerboņa elementiem, Rīgā - ar liliju (domkapitula simbolu vai arhibīskapa Henninga Šarpenberga ( 1 4 2 4 - 1 4 4 8 ) dzimtas ģerboni). Iespējams, ka pēc naudas reformas faktiski 1 ārtigā rēķināja ne vairs 6. bet gan 8 zēstlingus, un līdz ar to tie zaudē ja savu agrāko nosaukumu. Turpmāk zēstlingus dēvēja par

25.

Šiliņi.

Kalti Rīgas arhibīskapa Šarpenberga

Hennb

(1424-1448)

lai

Ag, 1 13 g- 0 2 0 . 0 mm; Ag, 1,12 g, 0 20 0 mm Saulkrastu depozīts

26.

(Rīgas raj.

Feniņi.

Kalti Rīgas arhibīskapa Sllvesti Stodevešera ( 1 4 4 8 - 1 4 7 9 )

laih

Ag, 0.55 g, 0 13 0 mm-, Ag, 0 37 g, 0 13.0 mm Saulkrastu depozīts

27.

Šerfs.

Kalts

Rīgas

Silvestra

(Rīgas

arhibīskapa

Stodevešera

laikā

Ag, 0 21 g, 0 14,0 mm

raj.

NAUDA LATVIIAS TERITORIIĀ LIVONIJAS K C \ F E 0 Ē R -

šerfiem - p ē c a n a l o ģ i j a s ar Ziemeļvāciju, ar ko Livonijai tolaik b i j a v i s c i e š ā k i e s a k a r i u n kur k a l a h a l b l i n g u s i H a l b i i n g i

kas p ē c

aprēķina

ari

sistēmas

bija

ārtiga

astotā

daļa.

Turklāt

šos

z i e m e ļ v ā c u h a l b l i n g u s kala b r a k t e ā t u veidā. S a s k a ņ ā a r 1 4 5 2 . g a d a S a l a s p i l s l i g u m u R i g a n o n ā c a divu f e o d ā l o s e n j o r u - a r h i b ī s k a p a un Livonijas o r d e ņ a - atkarībā. Arī n a u d a s k a l š a n a s t i e s ī b a s a r h i b ī s k a p a m u n o r d e n i m b i j a ko p ī g a s , b e t a r n o t e i k u m u , k a t r e š ā d a ļ a n o i e n ā k u m i e m , k a s gūti no m o n ē t u kalšanas, paliek p i l s ē t a s rīcibā. Tiesa, šie noteikumi p r a k t i s k i s t ā j ā s s p ē k ā tikai

15. g s . p a š ā s b e i g ā s , kad L i v o n i j a s

o r d e ņ a m e s t r s V o l t e r s fon P l e t e n b e r g s ( 1 4 9 4 - 1 5 3 5 ) u n R ī g a s a r h i b ī s k a p s M i h a e l s H i l d e b r a n d s ( 1 4 8 4 - 1 5 0 9 ) u z s ā k a kalt k o p ī gu m o n ē t u - šiliņu. Tā aversā bija a t t ē l o t s H i l d e b r a n d u dzimtas ģ e r b o n i s - enkurkrusts - ar l e ģ e n d u : + A R C | h ] I E P I | s c o p u s | ' . R I G E N S I ļ s ] (Rigas arhibīskaps), b e t reversā - Livonijas o r d e ņ a g a r a i s krusts,

kas dala

četrās daļās

leģendu:

MAGI-STR-I-

L I V - O N I ļ a ] E - (Livonijas o r d e ņ a m e s t r a ) . M o n ē t a s vidū a t r a d ā s Pletenbergu

dzimtas ģerbonis - skaldīts

heraldiskais vairogs,

kura l a b a j ā p u s ē - r ū t o t s , b e t k r e i s a j ā - t u k š s l a u k s . J ā p i e z ī m ē , k a t o l a i k v i s u s m o n ē t u k a l š a n a s p r a k t i s k o s dar

3 1 . Mārka. Kalta 1537 g Rigas arhibīskapa Tomasa Šēninga ( 1 5 2 8 - 1 5 3 9 ) laikās Ag, 8 31 g, 0 32 0 mm.

b u s v e i c a Rīgas pilsēta. T ā uzraudzīja m o n ē t u kaltuves darbību, p i e ņ ē m a d a r b ā cilvēkus, iepirka n a u d a s kalšanai n e p i e c i e š a m o s u d r a b u u t t . A t t ē l u izvēli u n m o n ē t u raudzi n o t e i c a a r h i b ī s k a p s un

ordenis.

Līdz

pat

1526.

gadam

Rīgā

izgatavotajām

m o n ē t ā m netika attēlots pilsētas ģerbonis Rigas

arhibīskapijas

izlaisto

monētu

galvenā

pazīme bija

ģ e r b o n i s . U z m o n ē t ā m s a k r u s t o t o s a r h i b ī s k a p a zizli u n k r u s t u katrs a r h i b ī s k a p s p a p i l d i n ā j a ar savas d z i m t a s ģ e r b o n i : Johana VI Ambundi ( 1 4 1 8 - 1 4 2 4 ) ģerboni veidoja horizontāli dalīts

heraldiskais vairogs,

kura a u g š d a ļ ā

atradās vienradzis,

b e t a p a k š d a ļ ā - rūtots lauks; H e n n i n g a Š a r p e n b e r g a ( 1 4 2 4 - 1 4 4 8 ) - lilija; Silvestra S t o d e v e š e r a ( 1 4 4 8 - 1 4 7 9 ) - s e š s t a r u zvaigzne; Stefana

Grūbes

(1480-1483)

laikā

monētas

kala

Rīgas

domkapituls kopā ar Rīgas pilsētu; M i h a e l a Hildebranda ( 1 4 8 4 - 1 5 0 9 ) - enkurkrusts;

3 2 . Šiliņi. Kalti 1536, g. Rīgas arhibīskapa Tomasa Šēninga laikā, Ag, 0.80 g, 0 18 0 mm; Ag, 0.94 g, 0 18 0 mm. Lejastēcupju depozīts (Valkas raj); Mangalu Kalēju depozīts (tag. Rīga)

Jaspera L i n d e s ( 1 5 0 9 - 1 5 2 4 ) - liepa; l o h a n a VII B l a n k e n f e l d a ( 1 5 2 4 - 1 5 2 7 ) - s e š l a u k u h e r a l d i s k a i s ģ e r b o n i s , kura 1. un 5. l a u k ā a t r a d ā s T ē r b a t a s b ī s k a p i j a s ģ e r b o nis,

Blankenfeldu

laukā dzimtas

- Tallinas ģerbonis

ģerbonis, -

zirga

laužņi

4. starp

laukā

divām

zvaigznēm ( m o n ē t a s kala Tartu); T o m a s a Š ē n i n g a ( 1 5 2 8 - 1 5 3 9 ) - j u m t a s p ā r e ( š e v r o n s ) a r trīs l a p i ņ ā m ( m o n ē t a s kala K o k n e s ē ) ; Vilhelma, B r a n d e n b u r g a s markgrāfa ( 1 5 3 9 - 1 5 6 3 ) - četrlauku h e r a l d i s k a i s b a r o k a v a i r o g s , kura 1

laukā n o v i e t o t s B r a n d e n

b u r g a s h e r a l d i s k a i s ē r g l i s , 2 . - P o m e r ā n i j a s h e r a l d i s k a i s grifs,

3 3 . Feniņš. Kalts 1 5 3 7 . 0 Rīgas arhibīskapa Tomasa Šēninga laikā. Ag, 0 41 g, 0 12 0 mm. Mangaļu Kalēju depozīts (tag, Rīga)

NAUDA LATVIJAS TERIT0R1IĀ LIVONIJAS KONFEDERĀCIIAS LAIKĀ

3. - N i r n b e r g a s h e r a l d i s k a i s lauva, 4 ģerbonis

(uz z e m ā k a

Brandenburgas

nomināla

heraldiskais

- Hoencollernu dzimtas

monētām

ērglis

bija

attēlots

Hoencollernu

tikai

dzimtas

ģ e r b o n i uz krūtīm). A t z ī m ē j a m s arī fakts, k a l a i k ā n o

1479.

līdz

1484. gadam

m o n ē t a s k a l a a r R ī g a s a r h i b ī s k a p i j a s d o m k a p i t u l a u n R ī g a s pil s ē t a s s i m b o l i k u (lilija h e r a l d i s k a j ā v a i r o g ā , s a k r u s t o t i k r u s t s u n a r h i b ī s k a p a zizlis, k ā arī s a k r u s t o t a s a t s l ē g a s a r k r u s t u virs t ā m ) . T a m i z s k a i d r o j u m s r o d a m s t o r e i z ē j ā L i v o n i j a s p o l i t i s k a j ā dzīvē. Arhibīskaps Livonijas spiediena ordeņa

Silvestrs

ordeņa

pretiniekiem,

rezultātā

mestra

a t s a c ī j ā s atzīt.

Stodevešers,

1479.

domkapituls

radinieku

viens

par

Simonu

gadā

niknākajiem

nomira.

arhibīskapu

Borhu,

kuru

Ordeņa

izraudzījās

Rigas

pilsēta

R o m a s pāvests savukārt par Rīgas arhibīskapu

iecēla savu kandidātu - S t e f a n u Grūbi.

LIVONIJAS O R D E Ņ A VALSTS PIRMĀS M O N Ē T A S Nav d o k u m e n t ā l u liecību par to, kad Rīgā savas m o n ē t a s s ā k a kalt L i v o n i j a s o r d e n i s , b e t , s p r i e ž o t p ē c š ī m m o n ē t ā m , t a s n o t i c i s o r d e ņ a m e s t r a B e r n t a fon der B o r h a ( 1 4 7 1 - 1 4 8 3 ) laikā. M o n ē t a s - š i l i ņ u s u n f e n i ņ u s - k a l a g a n Rīgā, g a n C ē s ī s , kur atradās

ordeņa

mestra

rezidence.

aversā

attēlots

Borhu

d z i m t a s ģ e r b o n i s - h e r a l d i s k ā v a i r o g a laukā trīs kovārņi,

3 7 . Šiliņi. Rigas arhibīskapa Mihaela Hļ un Livonijas ordeņa mestra I Voltera fon Pletenberga ( 1 4 9 4 kopkalums. Aa, 0.94 g, 0 18.0 mm; Aa, 1 0 5 g, 0 19.0 mm. Tūjas depozīts {Limbažu rajļ

bet

reversā - Livonijas o r d e ņ a garais krusts ar leģendu, kas norādī ja, vai m o n ē t a k a l t a R ī g ā ( M O N - E T A - R I G - E N | s i s ] ) vai C ē s ī s (MON-ETA-WEN-D[e)NS), Ordeņa

mestra

Johana

Freitāga

fon

Loringhofena

( 1 4 8 3 - 1 4 9 4 ) laikā m o n ē t a s kala tikai C ē s ī s , aversā a t t ē l o j o t L o r i n g h o f e n u d z i m t a s ģ e r b o n i - trīs a p ļ u s h e r a l d i s k a j ā v a i r o g ā . Ari L i v o n i j a s o r d e ņ a m e s t r a V o l t e r a fon P l e t e n b e r g a laikā ( n o 1 4 9 4 . līdz 1 5 0 0 . g a d a m ) C ē s ī s t i k a k a l t a s m o n ē t a s - š i l i ņ i a r P l e tenbergu dzimtas ģerboni un leģendu: °MAGISTRI°LIVONIAE (Livonijas mestra). Reversā leģendu M O N - E T A - W E N - D E N | s ] (Vendenes m o n ē t a ) četrās daļās dala Livonijas ordeņa garais k r u s t s . V i e n l a i k u s a r š ā d u a t t ē l u C ē s ī s k a l a arī f e n i ņ u s .

RĪGAS ARHIBĪSKAPIJAS UN LIVONIJAS O R D E Ņ A VALSTS KOPKALUMI K ā j a u i e p r i e k š m i n ē t s , n o 1 5 0 0 līdz 1 5 0 5 . g a d a m V o l t e r s fon Pletenbergs un Rīgas arhibīskaps Mihaels Hildebrands naudu, galvenokārt šiliņus,

kala kopīgi.

Hildebranda pēcteča Jaspera

3 8 . Mārka. Rigas arhibīskapa \aspera Li» ( 1 5 0 9 - 1 5 2 4 ) un Livonijas on mestra Voltera fon Pletenberga kopkalums. Ag, 11 0 5 a, 0 3 4 0 mm

NAUDA LATVIJAS TERITORIJĀ LIVONIJAS КС ,

L i n d e s laikā u z š i l i ņ i e m n o m a i n ī j a v i e n ī g i a r h i b ī s k a p a a z i m t a s ģ e r b o n i (enkurkrusta vietā - liepa). Tieši P l e i e r b e ^ ī š un Lindes laikā L i v o n i j ā tika r e a l i z ē t a n a u d a s r e f o r m a

š e : : s ā k o t kalt arī

augstāka n o m i n ā l a m a k s ā š a n a s līdzekļus - vērdiņus un markas. Rīgas monētas

arhibīskaps kala

kopīgi

Vilhelms, ar

Brandenburgas

veseliem

četriem

markgrāfs,

Livonijas

ordeņa

mestriem: a r J o h a n u fon d e r Reki 1 5 5 0

un 1 5 5 1 . g a d ā - šiliņus;

a r H e i n r i h u fon G ā l e n u 1 5 5 3 1551

līdz 1 5 5 5

- 1556. gadā - p u s m ā r k a s , no

g a d a m - šiliņus, 1554 - 1556. gadā - vērdiņus,

r e t u m i s arī ā r t i g u s ; a r V i l h e l m u fon F i r s t e n b e r g u 1 5 5 8 . g a d ā - pusmārkas-, ar Gothardu Ketleru - vērdiņus un šiliņus bez k a l š a n a s gada norādes.

Livonijā turpināja pastāvēt vienota n a u d a s s i s t ē m a , t ā p ē c n a u d a s k a l š a n a s n o t e i k u m u i z m a i ņ a s skāra visu teritoriju 15

monētām kalšanas piegādēm.

beigās bija

jāatbilst

process

vienas 16

Livonijā

Līdz a r t o ,

Rīgas

aprēķina bija

svara

markas

markām

stipri

atkarīgs

izkaltām

Taču

monētu

sudraba

ņ e m o t vērā mazvērtīgo m a t e r i ā l u pie

j a u k u m u , š i s e k v i v a l e n t s a u g a līdz 16.8 m a r k ā m , k a m ē r 1 5 . 2 5 lo t u s u d r a b a s v a r a m ā r k a faktiski l ī d z i n ā j ā s 1 6 a p r ē ķ i n a m a r k ā m . Tirgū

m o n ē t a s vērtēja

nevis

pēc

nomināla,

bet gan

pēc

NAUDA LATVIJAS TERITORIJA LP. O N I I A S K O N F E D E R Ā C I J A S LAIKĀ

dārgmetāla daudzuma tajās

Tirgotāji, kas pārdeva sudrabu,

raudzijās, lai pretī saņemtu monētas, kurās kopumā būtu vis maz tāds pats sudraba daudzums. Fiksētā sudraba cena Livonijā padarīja monētu kalšanu neiespējamu, un sākumā šo nelabvēlīgo apstākļu dēļ tā tika pārtraukta

16. gs.

MĀRKA, VĒRDIŅŠ, SILIŅS, F E N I Ņ Š 16. GS. LIVONIJĀ 1512. gadā sākās pārrunas starp "zemes kungiem" un pilsētu pārstāvjiem, kuru rezultātā 1515. gadā tika pieņemti jauni nau das kalšanas noteikumi Tie paredzēja, ka no vienas tīra sudra

45.

Pusmārkas.

Rīgas

arhibīskapa

Brandenburgas

Vilhelma,

markgrāfa,

Livonijas

ordeņa mestra Heinriha fon Gālena ( 1 5 5 1 - 1 5 5 7 ) 1553

kopkalums

Ag, 5.56 g, 0 28 5 mm;

ba markas izgatavojams 19.5 aprēķina markām atbilstošs vērdiņu (jauna veida monētu) skaits, šiliņi - 18.6 aprēķina mārku vērtībā, bet feniņi - 22.9 aprēķina mārku vērtībā. Saskaņā ar 1515. gada naudas kalšanas noteikumiem Livonijā tika uzsākta arī lielākas vērtības monētu kalšana. Ja pirms tam mārka bija tikai metāla svara un naudas aprēķina vienība, tad tagad sāka izgatavot arī monētas ar šādu nosauku mu. To diametrs bija 33 0 mm, bet svars - 11.5 g. Tās bija Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes un ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga kopkalums Šīs markas ir īsts viduslaiku mākslas paraugs Monētas aversā blakus sēdošajiem arhibīskapam un ordeņa mestram rokās atrodas heraldiskie vairogi ar dzimtas ģerboni, bet monētai apkārt starp divām punktu joslām vijas

49.

Vērdiņi.

Rīgas arhibīskapa Vilhelma.

Afl, 5.65 g, 0 3 0 . 0 mm. Mangaļu Kalēju depozīts (tag

Brandenburgas

Rīga)

markgrāfa,

I ui

ordeņa mestra Gotharda Ke№ (1559-1561)

kopkalums

Ag, 1 97 g, 0 23.5 mm.

4 6 . Vērdiņi. Rīgas

arhibīskapa

Brandenburgas

markgrāfa,

5 0 . Šiliņi.

4 7 . Šiliņi.

Vilhelma, Livonijas

Rīgas

Rīgas arhibīskapa Vilhelma,

arhibīskapa

4 8 . Pusmārka.

Vilhelma.

ordeņa mestra Heinriha fon Gālena

Brandenburgas

markgrāfa

1554. g. kopkalums

ordeņa

Hnr.ma fan Galena

mesim

Ag, 2 73 g, 0 2 3 . 0 mm,

1551

Ag, 2.83 a, 0 2 3 . 0 mm.

Ая 10°.;

Ružinas depozīts

ha 0 9 4 j 2 : ? : <™

(Rēzeknes raj).

Rīgas

Livonijas

arhibīskapa

Brandenburgas ordeņa

kūgfcfditmi

Brandenburgas Vilhelma,

markgrāfa, g

Ag, 5 77 g, 0 29 0 mm.

Livonijas

mestra Vilhelma fon Firstenberga

( 1 5 5 7 - 1 5 5 9 ) 1558

2 ! 5 5 mm

ordeņa un

kopkalums.

markgrāfa,

mestra Gotharda

I ui

Ketla

kopkalums. Ag, 0 . 8 8 g, 0 18.0 mm-, Ag, 0 . 9 9 g, 0 18.0 mm. Ružinas depozīts (Rēzeknes raj

LATVIJAS TERITORIIA LIVONIIAS •

ļofiannusa

Portanciusa

karte ( 1 5 7 3 ) .

4=5

Livonijas

NAUDA LATVIIAS TERITCS ī

-i • I\FEDERACI|AS LAIKA

leģenda: M O [ n e t a ) - N O | \ a j - A R C H I - E P I S [ c o p i | - R I G [ e n s i s ļ : E T :MAG|istriļ:LlVO|niaeļ:( 15] 16: iRigas arhibīskapa un Livonijas mestra jaunā monēta). Reversā attēlota stāvoša Jaunava Marija ar bērnu labajā un zizli kreisajā rokā, apkārt tai staru vainags, bet gar m o n ē t a s malu starp divām punktu joslām leģenda: CONSERVA-NOS-Dlomi|NA (Valdniece, glāb mūs!). Viena mārka

(monēta) tika pielīdzināta 4 vērdiņiem vai

36 šiliņiem, un tādēļ savukārt 1 vērdiņā rēķināja 9 šiliņus vai 27 feniņus. Vērdiņa svars bija 2.8 g, bet diametrs - 24.0 mm. Vērdiņus kala no 14 7/8 lotu (930°) sudraba svara markas, šiliņus - no 4 7/12 (286°), bet feniņus - no 3 5/8 (227°) lotu markas.

56.

Zelta pusguldenls.

Kalts Rīgā 1533. g

Livonijas o

mestra Voltera fon Pletenberga l

Šie Livonijas vērdiņi un markas bija starpposms ceļā uz piln vērtīgu sudraba maksāšanas līdzekli.

Au, 1 6 5 g, 0 17 0 mm

Sekojot Rietumeiropas

paraugam, Livonijā, tiesa gan, neregulāri kala ari sudraba dālderus un zelta dukātus. Tā kā Livonijā dažādu nominālu monētpēdas nebija saba lansētas, sāka darboties t.s. Kopernika - Grešema likums, kura būtība ir tā, ka nevērtīgākās monētas izspiež no apgrozības vērtīgākās. Livonijā tas izpaudās tādā veidā, ka augstvērtīgākos vērdiņus uzpirka par mazvērtigajiem feniņiem, vērdiņiem pakāpeniski izzūdot no apgrozības. Radās apgrozības monētu trūkums, un to vietu aizpildīja ārzemēs izlaistās, galvenokārt Polijas un Lietuvas, Vācu nācijas Svētās Romas impērijas, Spānijas Nīderlandes u.c. monētas, turklāt ne tikai dālderi, bet arī mazvērtīgā sīknauda. 1525. gadā tika noteikts naudas kurss, 1 vērdiņu pielīdzinot jau

šiliņiem.

Ārvalstu

monētu

izmantošanu

naudas

apgrozībā aizliedza. Tomēr šie pasākumi tikai īslaicīgi uzlaboja

5 7 . Vērdiņš. Kalts Rīgā 1526 g

Livonijas m

mestra Voltera fon Pletenberga It Ag, 2.80 g, 0 24.5 mm Svētā Pētera baznīcas depozīts (I

5 4 . Šiliņi.

5 8 . Šiliņi.

Kalti Cēsīs Livonijas ordeņa mestra

Kalti Rīgā 1535 g. Livonijas 01

Voltera fon Pletenberga laikā,

5 5 . Zelta guldenis.

hg, 0 9 8 a 0 19 0 mm

Kalts Rīgā 1528 g

mestra Voltera fon Pletenberga l Livonijas ordeņa

Ag, 1 0 0 g. 0 18.0 mm,

Ag, 0 87 g 0 19 0 mm

mestra Voltera fon Pletenberga laikā,

Ag, 0 9 0 a, 0 18.0 mm

Bullīšu dev:z.:s

Au, 3 52 g, 0 2 4 . 0 mm

Manoaļu Kalēju depozīts (tag. I

Ludzas ra: >

NAUDA LATVI|AS TERITORIJĀ LIVONIJAS K O N F E D E R Ā O I A S LAIKĀ

s t ā v o k l i . 16. gs. 3 0 , g a d o s T a r t u u n T a l l i n a p a t v a r ī g i s a m a z i n ā j a s u d r a b a s a t u r u t u r k a l t a j o s š i l i ņ o s u n f e n i ņ o s lidz t r ī s l o t ē m . " Z e m e s k u n g i e m " n ā c ā s p i e k ā p t i e s u n a t ļ a u t kalt š ā d a s a s t ā v a m o n ē t a s , gan piekodinot, ka šis pārkāpums t u r a m s slepenībā. V ē r d i ņ a k u r s s t i k a v ē l r e i z p a a u g s t i n ā t s - līdz 12 š i l i ņ i e m . S u d r a b s v i s o s v e i d o s aizvien ir bijis p r e c e , to pārdeva m o n ē t u k a l t u v ē m , r o t k a ļ i e m , v e d a u z Krieviju utt. T ā p a t p r e c e b i j a arī Rietumeiropas

dālderi,

lai

gan

vienlaikus

tie

veica

ari

m a k s ā š a n a s l ī d z e k ļ a funkciju. J a u 16. gs. 3 0 . g a d o s t i e i e ņ ē m a s t a b i l u v i e t u L i v o n i j a s s a i m n i e c ī b ā . 1 5 2 8 . g a d ā 1 d ā l d e r i s līdzi n ā j ā s 2 m a r k ā m un 29 š i l i ņ i e m , 3 0 . g a d u vidū - 3 bet

40.

gados

3.5

markām.

Kalt

vietējās

1/3 m a r k a s ,

monētas

d ā l d e r i e m t o m ē r n e b i j a izdevīgi - š i m n o l ū k a m i z m a n t o j a g a l venokārt vecās m o n ē t a s un sudrablietas. 16. gs. 3 0 . - 4 0 . g a d o s š i l i ņ u s k a l a n o 3 l o t u s u d r a b a s v a r a markas (187.5°) p ē c šādas m o n ē t p ē d a s : 18 aprēķina markas no vienas

tīra

Livonijas

sudraba

monētu

svara

kalšanai

markas. radīja

Ievērojamas

Krievijas tirgus:

grūtības

tirgotājiem

b i j a ļ o t i izdevīgi u z t u r i e n i izvest s u d r a b u . T i e š i t ā d ē ļ a r l a n d t ā ga l ē m u m u tika n o t e i k t a s o b l i g ā t ā s s u d r a b a p i e g ā d e s Livonijas pilsētu

naudas

kaltuvēm,

kā

arī

aizliegts

izvest

Krieviju

m o n ē t a s ( d ā l d e r u s , v ē r d i ņ u s u n š i l i ņ u s ) . Krievu t i r g o t ā j i e m b i j a izdevīgi īpaši

uzpirkt n e tikai

dālderus,

b e t arī

Livonijas

monētas,

vērdiņus.

M o n ē t u m e i s t a r i n ā c a klajā a r iniciatīvu ieviest t ā d u m o n ē t p ē d u , kurā 1 d ā l d e r i s a t b i l s t u 3.5 m ā r k u m o n ē t ā m , b e t n o vie-

6 4 . Vērdiņi. Kalti Rigā 1556. g. Livonijas ordeņa mestra Heinriha fon Gālena laikā. Ag. 2.61 g. 0 24.0 mm-, Ag. 2.83 g, 0 24 0 mm Ružinas depozīts (Rēzeknes raj.),..

6 2 . Šiliņi. Kalti Rīgā 1549. g. Livonijas ordeņa mestra \ohana fon der Rekes laikā. Ag, 0.83 g, 0 19.0 mm; Ag, 0.91 g, 0 19.0 mm. Mangalu Kalēju depozīts (tag. Rīga).

63.

Pusmārkas.

Kaltas Rīgā 1556. g. Livonijas ordeņa mestra Heinriha fon Gālena laikā. Ag. 5 72 g, 0 29 5 mm; Ag 5 54 a 0 30 0 mm, RujHflas depozīts [Rēzeknes raj.).

6 5 . Šiliņš. Kalts Rīgā 1551. g. Livonijas ordeņa mestra Heinriha fon Gālena laikā. Ag, 1.07 g, 0 18 5 mm Ružinas depozīts [Rēzeknes raj.).

NAUDA LATV1IAS T E R I T O R I I A L

№ K O N F E D E R Ā C I J A S LAIKA

Z •

n a s svara m a r k a s izgatavot vērdiņus, p u s m ā r k a s un markas, kas a t b i l s t u 31 1 a p r ē ķ i n a markai, un šiliņus, kas a t b i l s t u 33.7 ap rēķina

markām.

Atbilde

kavējās

Bija

ņ u s , k a s b i j a kalti n o 1 5 1 5 . līdz 1 5 2 5 ņiem, t i e m uzspiežot kontramarku

priekšlikums

arī

vērdi

g a d a m , p i e l ī d z i n ā t 1 4 šili

T ē r b a t a s b ī s k a p s [ o d o k s fon

der R e k e v ē r d i ņ u z ī m o g o š a n u uzsāka b e z a t ļ a u j a s jau 1 5 5 1 , ga d ā . Tartu p i l s ē t a s p a r a u g a m s e k o j a arī T a l l i n a tika s a ņ e m t a gan tikai t u r p i n ā j ā s līdz

Oficiālā atļauja

1553. gadā. Vērdiņu kontramarķēšana

1556. gadam.

14 šiliņu kurss v ē r d i ņ i e m sagla

b ā j ā s līdz p a t L i v o n i j a s k a r a m . K a r a s ā k u m ā d ā l d e r i s j o p r o j ā m l ī d z i n ā j ā s 3.5 m ā r k a m .

1557. g a d ā v ē r d i ņ u s kala no 9 5 ( 5 7 8 ° ) ,

š i l i ņ u s - no 3 ( 1 8 7 5 ° ) , b e t f e n i ņ u s - no 2 5 ( 1 5 6 ° ) l o t u s u d r a b a ^

7 2 . Vērdiņš. Rīgas arhibīskapa \aspera 6 6 . Pusmārkas. Kaltas Rīgā 1557 g

Ag, 5 52 g, 0 29.0 mm Lejastēcupju depozīts (Valkas raj )

6 8 . Šiliņi. Kalti Rīgā 1558. g Livonijas ordeņa mestra Vilhelma fon Firstenberga laikā, Ag, 0 88 g, 0 18 0 mm; Ag, 1 24 g, 0 18 0 mm. Ružinas depozīts (Rēzeknes raj)

67.

69.

Livonijas ordeņa

mestra Vilhelma fon Firstenberga laikā. Ag, 5 35 g, 0 29.0 mm-,

7 0 . Šiliņš. Kalts Rīgā 1560 g Livonijas ordeņa mestra Cotharda Ketlera laikā. Ag, 0.93 g, 0 18.0 mm, Ružinas depozīts (Rēzeknes raj )

Kalti Rīgā 1557 g Livonijas ordeņa mestra Vilhelma fon Firstenberga laikā.

Kalu Rīgā 1 5 6 i j LivoHiļas onkna meslrg Golharda Kititra Lūkā

7 1 . Vērdiņš. Rīgas arhibīskapa (aspera Lindes un Limnijas ordeņa mestra Valtera

Ag, 2 81 g, 0 23.0 mm; Ag, 2 78 g, 0 24 0 mm.

Ag 2 77 ļ. 0 2 4 . 0 mm Ag 2 . 4 6 g O U 0 mm

jan Pletenberga 1516 g kopkalums '•:\:>sā - Tartu kontramarka)

Ružinas depozīts (Rēzeknes raj.)

Rutīnas Jf-r-jjjii i R š f l t K s tļ i

Oa 2

Vērdiņi.

Vērdiņi

25 0 mm

Livonijas ordeņa mestra Valim fon Pletenberga 1516 g kaitU (aversā - Livonijas ordeņa Heinriha fon Gālena konthv&l Ag, 2.85 g, 0 24 0 mm. Svētā Pētera baznīcas depo:::s

7 3 . Vērdiņš. Kalts Rīgā 1526. g. Livonijas t mestra Valtera fon Pletenbeņj. (aversā - Tallinas kontramivv. Ag, 2 76 g, 0 24 0 mm

N A U D A LATVIIAS T E R I T O R I I Ā LIVONIIAS K O N F H > E * A C Ū A S

ļ. K. Broces zīmētās Rīgā 1 6 . as. (ja/((īs

monētas

[no augšas):

dubultdukāts, kalts 1 5 2 8 a Livonijas ordeņa mestra Voltera /on Pletenberga laikā; dukāts, kalts 1528 a. Livonijas ordeņa mestra Voltera /on Pletenberga laikā; vērdiņš, Rigas arhibīskapa

laspera

Lindes

Livonijas ordeņa mestra Voltera 1515

fon Pletenberga

kopkalums;

vērdiņš, Rigas arhibīskapa laspera Livonijas ordeņa

1516

fon Pletenberga

Lindes

mestra Voltera a

kopkalums;

vērdiņš, Rīgas arhibīskapa Livonijas ordeņa fon Pletenberga

laspera

Lindes

mestra Voltera 1516

kopkalums

(I Ch Brotie Sammiung verschledne< Liefldndischer

Uonumente,

Prospecte,

Miintzen, Wapen etc-, 1 sej Rokraksts, 126 lapa )

NAUDA LATVIJAS TERITORIJĀ L I V O N

Parasti

ekonomiskās

-.5 N O N F E D E R Ā C I I A S LAIKĀ

n e s t a b i l i t ā t e s vai

kara

apstākļos

c i t ā s ārkārtējās s i t u ā c i j ā s strauji c e ļ a s d ā r g m e t ā l u c e n a s Livonijas karš

nebija

kurss pret mārku

kā

izņēmums monētu

Paaugstinājās

Tika

noteikts

svara

kurss:

un Ari

markas dālde

ris = 3 3/4 a p r ē ķ i n a m a r k a s . T i r g o t ā j i s ā k a uzpirkt un izvest Livonijas

monētas,

tas

bija

izdevīgi

Lai

šo

nevēlamo

parādību novērstu, 1559. g a d ā 1 mārkā sāka skaitīt 3 vērdiņus, b e t 1 v ē r d i ņ ā - 12 š i l i ņ u s . T a č u t ā d ē j ā d i t i k a i z j a u k t s a g r ā k a i s līdzsvars

starp vērdiņu

šiliņu

Tāpēc

1560

gadā

ordeņa

mestrs Ketlers atjaunoja iepriekšējo m o n ē t u attiecību sistēmu (1 m ā r k a = 4 v ē r d i ņ i = 36 š i l i ņ i ) . J ā p i e b i l s t g a n , ka m o n ē t p ē d a p a t o laiku b i j a k r i t u s i e s līdz 4 1 - 4 4 a p r ē ķ i n a m a r k ā m .

M O N Ē T A S "ĀRKĀRTĒJIEM APSTĀKĻIEM" Lai k o m p e n s ē t u a u g o š o s kara i z d e v u m u s , 1 5 5 8 . g a d a r u d e n ī ordeņa

mestrs

Firstenbergs

"ārkārtējiem apstākļiem"

nolēma

Tie b i j a 22

kalt

ipašas

monētas

1/2 k a r ā t u ( 9 3 7 . 5 ° ) z e l t a

g u l d e ņ i (1 g u l d e n i s = 5 m a r k a s 27 š i l i ņ i ) . 1 5 6 0 . g a d ā o r d e ņ a m e s t r a m K e t l e r a m n ā c ā s zelta saturu š a j ā s m o n ē t ā s s a m a z i n ā t par diviem Karātiem

roties guldeni aprēķināja jau p ē c 11 mārku

kursa, b e t t ā c a š a g s a a a u g u s t ā - p a t p ē c 1 4 3/4 m ā r k u kursa.

NAUDA LATVIJAS TERITORIJA LIVONIJAS K C ^ :

•-

<.-.

Livonijas "zemes kungi" gan mēģināja samazināt zelta guldeņu augsto kursu, nosakot, ka 1 guldenis līdzvērtīgs 8 14 aprēķina markām. Turpmākajos gados guldeņa kurss pazeminājās Savukārt "ārkārtējiem apstākļiem"

paredzētās

sudraba

monētas kala kā klipes - proti, četrstūrainus sudraba gabalus ar ordeņa mestru Firstenberga, Ketlera vai arhibīskapa Vilhelma ģerboni. Baltvācu privātkolekcionārs F. Pērns šīs neparastās m o n ē t a s iedalījis trīs grupās pēc to svara (33 - 34 g, 16 - 17 g un 7 - 8 g). Klipes kala no tādas pašas raudzes sudraba kā dālderus (14 lotu; 875°), bet pēc svara tās atbilda sudraba guldenim, un, kā konstatējis igauņu numismāts I. Leimuss, šīm monētām vajadzēja kompensēt zelta guldeņu trūkumu, mak sājot atlīdzību algotņiem. Klipes neietilpa Livonijas naudas sistēmā. Tāpēc "zemes kungi" tām noteica savu kursu: 1 klipe = 5 1/3 markas. P ē c "zemes

kungu"

noteiktā

piespiedu

kursa

monētas,

kuras

atšķīrās no Livonijā ierastajām, lietoja arī vietējie iedzīvotāji. Kad Livonijas ordenis

1560. gadā bija cietis vairākas

sakāves, drīz vien sākās pārrunas par naudas kursa pazemi nāšanu, un 1561. gadā klipju kalšana tika pārtraukta. Šajā laikā to kurss bija 4 1/3 markas, bet dāldera kurss - 3 3/4 markas. Tātad sudraba klipes un zelta guldeņi ar augsto piespiedu kursu bija tipiskas

"ārkārtējo

apstākļu"

monētas,

kuru

izlaides

nepieciešamību noteica karš. 78.

Guldenis.

Kalts Livonijas ordeņa mestra Gotharda

Ketlera laikā

Au, 4.10 g. 0 28.0 mm.

79.

7 6 . Klipe. Kalta 1558, g Vilhelma fon

Livonijas ordeņa mestra

Firstenberga

laikā.

Svēta

Pētera

baznīcas

depozīts

Kalti Livonijas ordeņa mestra

Livonijas ordeņa

mestra

Gotharda

laikā.

Au 8.14 g, 0 28.5 mm.

[Rīga]

monēta.

Kalta

Gotharda Ketlera

Ag. 8 70 a, 22.0 x 2 3 0 mm

Vienpusīga

7 7 . 2 guldeņi.

1559. g. kāts Ketlera

kara nauda

Ag, 8 4 6 g, 0 28,0 mm

NAUDA LATVIJAS TERITORIlA Ll\ Z\

-5 \ C N F E D E R Ā C 1 | A S LAIKĀ

M O N Ē T U KALŠANAS NOSACĪJUMI UN P R O C E S S Austriešu n u m i s m ā t s A

L u š i n s fon E b e n g r e i t s p a r g a l v e n a

jiem m o n ē t u kalšanas priekšnoteikumiem viduslaikos uzskata savas

naudas

(monētu)

sistēmas

radīšanu,

monētpēdas

noteikšanu, a t b i l s t o š u s attēlus uz m o n ē t ā m , m o n ē t u kaltuves pārvaldīšanu un ienākumus no m o n ē t u kalšanas. Š i e p r i e k š n o t e i k u m i v ē r o j a m i ari L i v o n i j ā . )au

1211. gadā

R i g a s b ī s k a p s A l b e r t s p i e š ķ ī r a m o n ē t u k a l š a n a s privilēģiju, b e t 1 3 6 0 . g a d ā š ā d a s p r i v i l ē ģ i j a s izdeva L i v o n i j a s o r d e ņ a m e s t r s u n Tērbatas

bīskaps,

16,

gs.

tiesības

kalt

zelta

monētas

d ā l d e r u s p i e š ķ ī r a o r d e ņ a m e s t r s vai R i g a s a r h i b ī s k a p s . M o n ē t p ē d u p a r a s t i n o t e i c a L i v o n i j a s " z e m e s kungi", v ē l ā k s e k o j a arī a t t i e c ī g s l a n d t ā g a l ē m u m s Svarīgākais m o n ē t a s vizuālais e l e m e n t s bija ģerbonis, kas a p l i e c i n ā j a v a l d n i e k a t i e s ī b a s izlaist š o m o n ē t u , g a r a n t ē j a t ā s atbilstību

naudas kalšanas

noteikumiem,

kā

arī

atspoguļoja

valdošās hierarhiskās attiecības. S a s k a ņ ā a r 1 4 5 2 . g a d a S a l a s p i l s l ī g u m u t i e s ī b a s kalt m o n ē t a s Rīgā bija gan Rigas

ģerbonis

ipašiem

Livonijas ordenim, gan arhibīskapam,

monētām

politiskiem

parādījās

notikumiem

tikai

atsevišķos,

saistītos

bet ar

gadījumos

( p i e m ē r a m , " s e d e v a c a n t e " laikā, k a d R ī g a s a r h i b ī s k a p a s ē d e k lis n o

1479,

Pletenberga

līdz

1483

atļauju

g a d a m bija brivs)

Rīgas

pilsētas

m o n ē t ā m kopš 1526. gada, bet no 1552 monētu

kaltuves

pārvaldīja

"zemes

Ar ordeņa mestra

ģerbonis

parādījās

līdz 1 5 5 5 . g a d a m , kad

kungi",

pilsētas

ģerbonis

netika attēlots. Praktisko m o n ē t u kalšanas darbu veica pilsētas, j o t ā m toreiz p i e d e r ē j a m o n ē t u kaltuves a r visu inventāru. Visās t r i j ā s p i l s ē t ā s ( R ī g ā , T a l l i n ā , T a r t u ) r ā t e i z r a u d z ī j ā s d i v u s t.s. naudas

kungus

(Mūnzherren),

kuru

pienākums

bija

apgādāt

m o n ē t u kaltuvi a r s u d r a b u u n k ā r t o t c i t u s f i n a n s i ā l o s j a u t ā j u m u s . Laiku pa laikam " n a u d a s kungiem" bija jāsniedz pārskats b ī s k a p a m vai o r d e ņ a m e s t r a m . A r p a š u m o n ē t u k a l š a n u n o d a r b o j ā s m o n ē t u m e i s t a r s ( M t i n z m e i s t e r ) u n v i ņ a palīgi.

15. gs.

m o n ē t u meistars bija pilsētas rātes ierēdnis, ko rāte apgādāja ar n e p i e c i e š a m a j i e m līdzekļiem un izejvielām un m a k s ā j a par darbu atbilstoši apstrādātā sudraba daudzumam. S t ā v o k l i s m a i n ī j ā s 16. g a d s i m t ā . 1 5 1 5 . g a d a n a u d a s n o t e i k u mi paredzēja, ka a p m a k s ā j a m a vienīgi vērdiņu kalšana

Turklāt

p a m a z ā m m o n ē t k a ļ i kļuva p a r m o n ē t u kaltuvju n o m n i e k i e m , kas

katru

ordeņa landtāgs

gadu

maksāja

mestram 1532

stingri

gadā

rātei,

bīskapam,

noteiktu

noteica

naudas

arhibīskapam

vai

summu. Valmieras

n o m a s maksas lielumu - viena

a p r ē ķ i n a m ā r k a p a r katru i z l i e t o t o s u d r a b a s v a r a m ā r k u . K o p ā a r m o n ē t u m e i s t a r u k a l t u v e s s t r ā d ā j a ari zeļļi u n m ā c e k ļ i . T o s k a i t s i p a r a s t i n o v i e n a līdz s e š i e m ) b i j a a t k a r ī g s n o d a r b a a p j o -

NAUDA LATV1IAS TER1TORIIĀ LiVOMlAS •

i = ..-

m a u n d a r b n ī c a s i e s p ē j ā m . I r z i n ā m s , k a 16. g s 2 0 . g a d o s R ī g a s m o n ē t u meistars savam zellim maksājis 6 šiliņus par noteiktā daudzuma šiliņu

izkalšanu

no vienas sudraba

svara markas.

M o n ē t u kalšanu kontrolēja s p e c i ā l s uzraugs (Munzwardein). U z r a u d z ī b a s ā k ā s j a u s u d r a b a l i e š a n a s laikā. M o n ē t a s nedrīk s t ē j a laist apgrozībā, k a m ē r pilnīgi viss t ā m p a r e d z ē t a i s m e t ā l s n e b i j a izkalts m o n ē t ā s . T a d m o n ē t u m e i s t a r a m b i j a j ā u z r ā d a visas no a t t i e c ī g ā l ē j u m a izkaltās m o n ē t a s un j ā a t d a l a tās, ar kurām j ā s a m a k s ā par kaltuves n o m u p ē c "al m a r c o " p a ņ ē m i e n a . dažas m o n ē t a s

M o n ē t u svaru pārbaudīja

R a u d z e s n o t e i k š a n a i izraudzījās

J a viss a t b i l d a n o t e i k t a j ā m prasībām, m o n ē t a s

laida apgrozībā. Dažas m o n ē t a s kā paraugus atstāja g l a b ā š a n ā kaltuvē

M o n ē t u viltotājus bargi sodīja - gan ar n a u d a s , gan ar

m i e s a s sodiem (piemēram, nocērtot rokas). G a l v e n i e s u d r a b a p i e g ā d ā t ā j i g a n v i e t ē j a m , g a n K r i e v i j a s tir g u m b i j a L i v o n i j a s t i r g o t ā j i . P r o t a m s , i z d e v ī g ā k v i ņ i e m b i j a pār d o t s u d r a b u Krievijā. T ā d ē j 1 6 gs. v i d ū l a n d t ā g s p a t n o l ē m a , k a tirgotājiem puse no ievestā sudraba jāpārdod vietējām m o n ē t u kaltuvēm,

turklāt

nepavisam

neapmierināja

apiet šo lēmumu

par

fiksētām

cenām.

tirgotājus,

viņi

nosacījumi

centās

dažādi

Rezultātā sudrabs m o n ē t u kaltuves n e i e n ā c a ,

un t ā m reizēm n ā c ā s pārtraukt darbu tas, ka

Šādi

S t ā v o k l i n e u z l a b o j a ari

1516. gadā ar Valmieras landtāga lēmumu obligātās

s u d r a b a p i e g ā d e s s a m a z i n ā j a līdz 1/3, b e t 1 5 5 4 . g a d ā p a t līdz 1/6 n o i e v e s t ā s u d r a b a d a u d z u m a . No

13.

līdz

Livonijā sudrabu ieveda pārsvarā no

L ī b e k a s , kur s a v u k ā r t t a s i e n ā c a n o B o h ē m i j a s , E r f u r t e s u n Harcas apkārtnes raktuvēm Mikvica

apkopotajām

ziņām,

Pēc s o m u vēsturnieka Gunnara kopš

venokārt ieveda sudraba dālderus

gs.

20.

gadiem

gal

Līdzko b i j a i z j ū t a m s s u d r a -

NAUDA LATVIJAS TERITORIJA LIVONIJAS KONFEDERĀCIJAS LAIKA

ba trūkums,

izmantoja

ari

vietējās

r e z e r v e s - uzpirka v e c ā s

m o n ē t a s , sadzīves p r i e k š m e t u s , pat dārglietas, kas p i e d e r ē j a b a z n ī c ā m , k l o s t e r i e m , ģ i l d ē m , r ā t e i utt. N a u d a s izgatavošanas p r o c e s s m o n ē t u kaltuvē sākās ar to, ka tika nosvērts iegūtais s u d r a b s un noteikta tā raudze. P ē c t a m to s a s m a l c i n ā j a sīkos g a b a l i ņ o s un kopā ar vajadzīgo piedevu d a u d z u m u i e v i e t o j a t ī ģ e l ī . I z k a u s ē t o m e t ā l u i e l ē j a ī p a š ā s for m ā s , k a s b i j a p a g a t a v o t a s n o m ā l i e m , a u d e k l a vai d z e l z s , u n tādējādi

ieguva

sudraba

stienīšus

Šiem

stienīšiem

vēlreiz

n o t e i c a raudzi. T a d a r v e s e r i izkala i e s p ē j a m i v i e n ā d a b i e z u m a plāksni, ko ar ī p a š ā m šķērēm sagrieza četrstūrainās sagatavēs, kas bija n e d a u d z s m a g ā k a s par m o n ē t ā m . Š ī s s a g a t a v e s vēlreiz a p s t r ā d ā j a u z l a k t a s a r s p e c i ā l u ā m u r u u n a p g r a i z ī j a , līdz t ā s a t b i l d a i z g a t a v o j a m ā s m o n ē t a s l i e l u m a m u n s v a r a m , k ā arī a r speciālām

knaiblēm

iespieda

tām

monētas

jostu.

Šādi

s a g a t a v o t i u n p ē c "al m a r c o " m e t o d e s n o s v ē r t i , š i e p u s f a b r i k ā t i t i k a b a l i n ā t i , t o s v ā r o t v ī n a k m e n s , s ā l s u n ū d e n s vai, r e i z u m i s , u r ī n a š ķ ī d u m ā . N o s a g a t a v ē m t i k a k a l t a s m o n ē t a s . Līdz 16. gs. v i d u m v i s ā E i r o p ā m o n ē t u k a l š a n a b i j a roku d a r b s . I z m a n t o j a divus s p i e d ņ u s , no kuriem a p a k š ē j a i s bija n o s t i p r i n ā t s nekustī gi, b e t a u g š ē j a i s k a ļ o t a t r a d ā s m e i s t a r a r o k ā s . U z n e k u s t ī g ā s p i e d ņ a n o v i e t o j a s a g a t a v i ( p l ā k s n ī t i ) , s a v u k ā r t virs t ā s uzlika a u g š ē j o spiedni un uzsita pa to ar āmuru. Tāda m o n ē t u kalšana b i j a d a r b i e t i l p ī g s u n līdz a r t o arī d ā r g s p r o c e s s . R ī g a ļ o t i ātri r e a ģ ē j a u z t e h n i s k i e m j a u n i n ā j u m i e m - arī monētniecībā.

Ārzemēs

veltņu

mašīnu

(Walzwerk)

monētu

k a l š a n ā s ā k a i z m a n t o t 16. gs. vidū, b e t R ī g ā a r š ā d u i e k ā r t u šiliņi izgatavoti jau 1575. gadā. T ā s d a r b ī b a s princips bija šāds. Uz viena v e l t ņ a tika iegravēti m o n ē t a s aversa spiedni, uz otra reversa. Abiem veltņiem rotējot, starp t i e m laida plānu sudra b a p l ā k s n i - u n m o n ē t a s b i j a g a t a v a s . Atlika t i k a i t ā s izgriezt n o plāksnes.

LIVONIJAS O R D E Ņ A M O N Ē T A S B E Z KALTUVES N O R Ā D E S ī p a š u i e v ē r ī b u p e l n a t ā s m o n ē t a s , kuras, s p r i e ž o t p ē c 1 8 . g s . hronista J. G. Arnta ziņām un c i t ā m vēlākām n o r ā d ē m , kaltas Cēsīs. Livonijas ordeņa

16. gs, k a l t ā s m o n ē t a s b e z k a l š a n a s

v i e t a s n o r ā d e s ir, p i r m k ā r t , o r d e ņ a m e s t r a G ā l e n a 1 5 5 6 . g a d ā izlaistās p u s m ā r k a s , vērdiņi un šiliņi; otrkārt, o r d e ņ a m e s t r a Ketlera

1560

Ketlera

attēlu;

Ketlera no

g a d a vērdiņi; visbeidzot,

1 5 5 8 . līdz

treškārt, ordeņa

1559.

mestru

g a d a vērdiņi Firstenberga

ar un

1561. g a d a m kaltās klipes un guldeņi.

F. Pērns, p i e l i e t o j o t t.s. s p i e d ņ u s a l ī d z i n ā š a n a s m e t o d i , kon-

NAUDA LATVIJAS TERITORIIĀ LIVONIJAS KC

statējis, tiem,

ka pirmās

kuri

un otrās grupas

izmantoti

Livonijas

FEZ

•

monēfspiedni

ordeņa

ļoti

līdzīgi

Rīgas

mestra

a r h i b ī s k a p a k o p k a l u m i e m . R i g a s p i l s ē t a jau 1 6

g a d o s uz

k ā d u laiku b i j a a t s t u m t a n o m o n ē t u k a l š a n a s

Plašumā \ērsās

t . s . k o a d j u t o r u karš, k a s b e i d z ā s a r L i v o n i j a s o r d e ņ a u n R ī g a s a r h i b ī s k a p a izlīgumu. Dabīgi, ka š ā d ā situācijā kopīga m o n ē t u kalšana

nebija

iespējama,

monētkalšanas

privilēģiju,

kala

ordeņa tās

mestrs, savas

izmantojot dzimtas

Livonijas ordeņa ģerboni. 1 5 6 0 . gadā d a r i n ā t a j o s Ketlera v ē r d i ņ o s F. P ē r n s ir saskatījis iezīmes,

kas

raksturīgas

Tomasa

Rammes

kaltajām

kaltajos

vērdiņos

Rīgas

monētu

monētām.

Ketlera

attēlu

kaltuves

Turpretim

saskatāms

meistara

1559,

gadā

pavisam

cits

rokraksts. I. L e i m u s s šīs m o n ē t a s uzskata par agrāk n e z i n ā m i e m 1559

gada Tallinas vērdiņiem,

jo pamanījis

uz t ā m Tallinas

m o n ē t u meistara Paula Guldeņa amatzīmi - valstsābolu. Tātad mūsdienu

numismātu

atzinumu,

pētījumi

pieminētās

K e t l e r a 1 5 5 8 . - 1561

liek n o p i e t n i a p š a u b ī t

monētas,

tostarp

gadā izlaistās klipes, kaltas Cēsīs.

agrāko

Firstenberga

8 3 . Vērdiņš. Kalts 1559 g Livonijas ordeņa mestra Gotharda Ketlera laikā hg, 2.70 g, 0 24.0 mm.

NAUDA LATVIJAS TERITORI'A L

1 '

Livonijas 1 3 . gs. - 1 6 . gs. I. puses depozītos a t r a s t o monētu kalšanas vietas.

-F

-EDERĀClļAS LAIKĀ

h Antverpene 2. Ārensburga

17. Landsberga

16. Krakova

3. Brandenburga

18. Lineburga

4. Braunšveiga

19. Lipe

5. B r ē m e n e

20. Lībeka

6. Brige

21. Londona

7. Cēsis

8. Dordrehta

23. Maskava

9. Dortmunde

24. Mindene

Lunda

Minstere

10. Drēzdene

11. Gdaņska

26. Nestveda

12. Gistrova

27 Novgoroda

13 Greifsvalde

28 Osnabrika

14. Hamburga

Parhima

1 5 . Hāpsala

Pādeborna

NAUDA LATVIJAS TERITORIIA LIVONIIAS K C ' . F I I I - . - :

Atrašanas

vieta

gads

ifcarfe (Zviedrija)

•?

- ; c o r g a (Zviedrija) • e n d o r f a (Vācija) ;

Monētu

skaits Livonijas

Kopējais

181 1

p i r m s 1877

j īSomija)

1110

250 32

1904.

jdondvaris (Lietuva)

pirms 1886. 1930. 1860.

285

10 285

ī k i l d e (Dānija)

1876 1904.

ijoki i Krievija) ;v e d a (Dānija) ; : - u p a (Dānija) Dānija) Dānija)

№

1837

1169

1801

988 71

3373 252

86 2

- ; : r d e (Dānija)

1840.

bi l Dānija)

1858.

1902. 1842

Dānija)

: rga (Dānija)

150

1908 1837.

3795

6832

bsbaznīcdārzs (Dānija)

1760

' . . ~ a (Dānija)

1813.

2 4 184

..;a i Dānija) 1

n k e l a (Dānija)

e ; e (Dānija)

1866.

184

' : r e (Dānija)

1952.

892

s i d b o r g a (Dānija) B i h o l m a (Dānija)

1885

3830

1863

1963

230

38 2

"a klosteris (Dānija ) :

(Zviedrija)

Zviedrija)

u m l a (Zviedrija)

1906 , 1909

2421

1861

356

11 3 4

1894.

256

; rada (Krievija)

1979.

iā

1870

e : d a s apkārtne (Dānija) 1860 B t ē l j e r v i (Somija) 1926

88 115

1 (?) 103

b i j a (Zviedrija) Dānija)

ski | Krievija) •: ra (Zviedrija) a r g a (Somija)

1863. 1972

ŗke (Norvēģija)

pirms 1968.

331

5 1

--eskirke (Norvēģija)

1966 . 1968. 1963 - 1 9 7 3

557

..-::e (Dānija) Dēka (Baltkrievija)

1968

apm

1858

a k k a l a (Somija)

1880

I g C ' .: (Norvēģija)

1969.

tina (Somija)

1935

2 15

•kjerve (Krievija)

1944

403

398

iporti (Krievija)

1904.

2669

1569

1934.

2123

111

1 11

1 Zviedrija) ŗ m n a (Somija)

1962

ļ u i i n o (Baltkrievija)

1897

1575

1 235

1928

260 235 9

1895.

_ ; ainenkirke (Somija) p i r m s 1968. • i i Krievija) 1894. k i r k e (Krievija) kjervi (Krievija) - a

Gdova (Krievija)

1929.

57 7

Livonijas 1 3 . gs. - 16. gs. 1. puses monētu atradumi depozītos ārpus tās teritorijas (pēc noguldīšanas senuma).

NAUDA LATVIJAS TERITORIJA LIVOMIAS KONFEDERĀCIJAS LAIKA

NAUDA UN C E N A S Livonijas p e r i o d a rakstitie avoti nereti sniedz i n t e r e s a n t a s z i ņ a s p a r t ā l a i k a c e n ā m , k a s m ū s d i e n ā s ļauj s p r i e s t p a r t o r e i zējās

naudas

reālo

vērtību.

Visbiežāk

tiek

minētas

labības

(rudzu, a u z u ) , zirgu u n v ē r š u , a l u s , k o k m a t e r i ā l u , n e d a u d z re tāk - m e d u s , vaska un kažokādu c e n a s N o 1 4 0 5 . līdz 1 4 0 9 . g a d a m l ā s t s rudzu ( 2 1 0 0 kg) v i d ē j i m a k s ā j a 4 R ī g a s m a r k a s , b e t 1 4 4 1 . - 1 4 4 9 . g a d ā - j a u 17.5 m a r k a s . S a v u k ā r t l ā s t s a u z u ( 2 8 0 0 kg) 1 4 0 5 . - 1 4 0 8 . g a d ā v i d ē j i m a k s ā j a 3.2 m a r k a s , b e t 1 4 6 3 . - 1 4 7 1 . g a d ā - 1 5 . 6 m a r k a s . No

1 4 0 5 . līdz

1 4 1 0 . g a d a m p a r zirgu v i d ē j i n ā c ā s m a k s ā t

3 markas, turpretī 1463. - 1470. g a d ā gandrīz četrreiz vairāk 11,5 m a r k a s . L a i n o p i r k t u l ā s t u a l u s ( 1 2 m u c u ) , 1 4 0 5 . - 1 4 0 6 . g a dā vajadzēja

izdot 4 markas,

bet

1471. -

1478.

gadā - jau

18.5 m a r k a s . A p 1 5 0 0 . g a d u p a r 7 L i v o n i j ā k a l t a j i e m š i l i ņ i e m v a r ē j a likt p a g a t a v o t k u r p j u p ā r i vai n o p i r k t 2 o l e k t i s v a d m a l a s . R e i n z e m e s v ī n a s t o p s ( 1 . 3 3 1 ) t o r e i z m a k s ā j a 5 - 6 š i l i ņ u s , a p m ē r a m litrs a l u s - p u s š i l i ņ u , a p t u v e n i litrs e ļ ļ a s n o L i s a b o n a s - 1 5 š i l i ņ u , bet

Baltijas

jūrā

izzvejotas

100

siļķes varēja

iegādāties

par

1 šiliņu Te vērā ņ e m a m s , ka labs a m a t n i e k s tolaik dienā nopel nīja 6 š i l i ņ u s . 1 5 . - 1 6 . gs. m i j ā v i e n ā š i l i ņ ā skaitīja 3 f e n i ņ u s un par 1 feniņu varēja nopirkt klaipiņu m a i z e s vai p u s s t o p u alus. 8 ? . Gotlandes 1 3 . gs. 1. puses monētas. Ag, 0.12 g, 10 0 x 11 0 mm-, Ag, 0 . 1 0 a , 1 2 . 0 x 11.0 mm, Ag, 0.13 g, 0 12 0 mm Ieties pils depozīts (Ogres raj)

CITZEMJU M O N Ē T U IZPLATĪBA LIVONIJĀ No

13. g s .

s ā k u m a līdz L i v o n i j a s k o n f e d e r ā c i j a s s a b r u k u

m a m t a g a d ē j ā Latvijas un Igaunijas teritorijā vienlaikus lietota g a n v i e t ē j ā n a u d a , g a n arī c i t z e m j u m o n ē t a s . Ā r v a l s t u m o n ē t ā m naudas

apgrozībā

atkarībā

mainīgajiem

politiskajiem

e k o n o m i s k a j i e m a p s t ā k ļ i e m i r b i j u s i l i e l ā k a vai m a z ā k a l o m a . 13. g a d s i m t s bija būtisku p ā r m a i ņ u laiks ne vien Latvijas, b e t arī v i s a s A u s t r u m e i r o p a s v ē s t u r ē . S a a s i n ā j ā s c ī ņ a p a r i e t e k mi

Baltijas

Krievzemes

jūras

austrumu

kņazistes.

piekrastē,

Laikmetam

par

jauniem

raksturīgās

tirgiem

norises

ļoti

u z s k a t ā m i a t a i n o j ā s ari a p g r o z ī b ā e s o š ā s n a u d a s s a s t ā v ā . Ja 8 6 . Feniņi. Kalts Osnabrikā Minsteres bīskapa HermaņaU ( 1 1 7 4 - 1 2 0 3 ) laikā. Ag (cilpiņa - no bronzas), 2.04 g, 18.0 z 29.0 mm. Ifešļjifes pi/svietas kapu apbedījuma piedeva (Ogres raj)

12. g a d s i m t s

Latvijas vēsturē iezīmējās kā b e z m o n ē t u

p e r i o d s , t a d a r 13. g s . d a t ē j a m o s n a u d a s d e p o z ī t o s u n a r h e o loģiskajos

pieminekļos

iekarotāju

celtajās

sastopami

Reinas - Vestfālenes

mūra

pilskalnos, pilīs

jeb

kapulaukos,

cietokšņos

pilsētās

kaltie

pirmajās

jau denāri

biežāk (gal

venokārt tieši no turienes nāca katoļu misionāri un Baltijas z e m j u i e k a r o t ā j i i . k ā arī G o t l a n d e s b r a k t e ā t i u n p u s b r a k t e ā t i

8 7 . Feniņš. Kalts Osnabrikā grāfa Gerbt fon Oldenburga (1192-121 Ag (cilpiņa - no bronzas), 1 2 6 a, 0 21 0 mm lelles pilsvietas kapu apbet piedeva (Ogres raj).

NAUDA LATVIIAS TERITORIJĀ LIVONIJAS KONFEDERĀCIJAS LAIKĀ

Tolaik

Gotlandes

tirdzniecības

sala

ceļu

bija

nozīmīgākais

krustpunkts,

turklāt

Baltijas

jūras

Gotlandes

tika

a i c i n ā t i arī p i r m o m ū r a c e l t ņ u b ū v ē t ā j i - dzirkaļi. Kad

14, g s . p i r m a j ā c e t u r k s n ī t i k a p ā r t r a u k t a v i e t ē j o b r a k -

t e ā t u k a l š a n a Tallinā un Tartu,

Livonijā denārus un vietējās

m o n ē t a s aizstāja Ziemeļvācijas pilsētu - Lībekas, Hamburgas, Lineburgas, Lībeka

Mēklenburgas

monētu

Hamburga

novada

kalšanas

turpināja

brakteāti

tiesības

izmantot

ieguva

jau

(Hohlpfennige). 1226.

1189.

gadā,

gadā

bet

iegūtās

privilēģijas. Kā p i l s ē t a s f e o d ā l ā s e n j o r a s i m b o l s uz H a m b u r g a s b r a k t e ā t i e m b i j a a t t ē l o t a H o l š t e i n a s grāfu n ā t r a s l a p a , b e t u z Lībekas - k r o n ē t a cilvēka galva ( i m p e r a t o r a s i m b o l s ) . Brakteātu

izlaide

pamatojās

1255.

gadā

9 1 . Goti.

Kalti Visbijā 14. gs

beigās

Ag, 1 38 g, 0 18.0 mm-,

noslēgto

1304. gadā a t j a u n o t o savienības līgumu starp Hamburgu un

Ag, 1.45 g, 0 19 0 mm

Ikšķiles Murņikovas depozīts (Ogres raj.)

L ī b e k u . L ī g u m a m p i e v i e n o j ā s arī c i t a s Z i e m e ļ v ā c i j a s p i l s ē t a s , un

1379.

iesaistījās ciētās

gadā

izveidojās

galvenokārt

pilsētas

Vendu

Hanzas

Hamburga,

monētu

savienība.

Tajā

savienībā

aso

tirdzniecības Lineburga,

Vismāra,

Rostoka,

Štrālzunde un citas M ē k l e n b u r g a s un Šlēsvigas - H o l š t e i n a s pilsētiņas.

Vendu

monētu

savienībā

monētas

izgatavoja

saskaņā ar Lībekas kalšanas noteikumiem - sākotnēji 466, bet vēlāk - 4 9 8 m o n ē t a s no vienas Ķ e l n e s s u d r a b a svara markas. Pamazām

brakteātu

vērtība

dila:

lai

naudas

kalšanas

iegūtu lielāku peļņu, s u d r a b a s a t u r s m o n ē t ā pakāpeniski tika samazināts. Livonijā S v ē t ā s R o m a s impērijas ziemeļu pilsētās kaltie

brakteāti

ilgāku

laiku

tika

izmantoti

kā

sīkās

maiņas

m o n ē t a s , taču, pasliktinoties m o n ē t p ē d a i , atkārtoti (1374. un 1376. gadā) tika aizliegts ievest šis z e m ā s raudzes m o n ē t a s . A t r a s t i e m o n ē t u depozīti liecina, ka Latvijas teritorijā šo brak t e ā t u i z m a n t o š a n a n a u d a s a p g r o z ī b ā p ā r t r a u k t a 14. g s . 9 0 . g a

9 2 . Hvīdi. Kalti Visbijā ap 1530. g. Ag, 0 . 6 6 g, 0 17.0 mm ; Ag, 0 . 5 4 g, 0 17.0 mm. Ružinas depozīts (Rēzeknes raj).

d o s , b e t I g a u n i j ā - 15. g s . s ā k u m ā . A t s a k o t i e s n o ā r z e m j u n a u d a s p i e l i e t o j u m a , L i v o n i j a s " z e m e s k u n g i " 14. g s . b e i g ā s p a š i sāka

kalt

vietējās

šikās

maiņas

monētas

jau

pieminēto

Lībekas tipa feniņu. T ā p a t k ā c i t u r E i r o p ā , arī V e n d u m o n ē t u s a v i e n ī b ā r a d ā s vēlme

izmantot

Tāpēc

1 3 4 0 . g a d ā L ī b e k ā s ā k a kalt z e l t a d u k ā t u s u n g a n d r ī z

augstāka

nomināla

maksāšanas

līdzekļus.

v i e n l a i k u s arī j a u n a s s u d r a b a m o n ē t a s - v i t e n f e n i ņ u s , k a s līdzi nājās 4 parastajiem feniņiem. Nedaudz vēlāk vērtīgākas m o n ē tas

sāka

i z l a i s t ari

citas Vendu

monētu

savienības

pilsētas.

Mazāka n o m i n ā l a m o n ē t a s tolaik bija dreilingi (Dreilinge) un c e t u r t d a ļ v i t e n i ( V i e r l i n g e ) . T u r p i n ā j ā s ari b r a k t e ā t u k a l š a n a . Kopš

14.

gs.

beigām Vendu

m o n ē t u savienība

ietekmēja

m o n ē t n i e c i b a s attīstību Dānijā. Nestvedā karaļa P o m e r ā n i j a s Ērika

(1396-1439)

laikā

sāka

kalt

vitenus,

kas,

kā

liecina

n e d a u d z i e a t r a d u m i , b i j u š i izplatīti arī L i v o n i j ā . L ī d z ā s p i e m i n ē t a j ā m Z i e m e ļ v ā c i j a s m o n ē t ā m 14. - 15. g s .

9 3 . Šiliņi.

Kalti Vācu ordeņa lielmestra Vinriha fon

Kniprodes

(1351-1382)

laikā

Ag, 1.53 g, 0 2 0 . 0 mm-, Ag, 1.50 g, 0 21,0 mm.

Lielstraupes depozīts (Cēsu raj)

NAUDA LATVIJAS TERITORIJĀ LIVONIJAS KONFEDERĀCIJAS LAIKĀ

naudas depozītos

u n a r h e o l o ģ i s k a j o s p i e m i n e k ļ o s bieži vien

a t r o d a m i arī G o t l a n d e s p i l s ē t ā V i s b i j ā n o 1 3 2 0 . līdz 1 4 5 0 . ga dam

kaltie

Iespējams,

divpusīgie

goti

Dieva

jēra

ka tieši p ē c šo m o n ē t u parauga

attēlu

reversā,

14. g s . vidū ari

Livonijā sāka izgatavot divpusīgas m o n ē t a s - ārtigus. T ā p a t Latvijas teritorijā bieži vien atrasti Prūsijā n o d i b i n ā t ā V ā c u o r d e ņ a (1 1 9 8 - 1 5 2 5 ) šiliņi. Livonijas o r d e n i s bija Vācu ordeņa

atzarojums.

Turklāt

laikā,

kad

spēkā

ievest z e m a s raudzes sudraba m o n ē t a s no Vācu

ordenis

Novgorodai

kļuva

par

bija

aizliegums

Hanzas pilsētām,

galveno

sudraba

piegā

dātāju c a u r Livoniju. Pavisam

nelielā

skaitā

Latvijā

atrastas Austrumeiropā

Viduseiropā izplatītās graša m o n ē t a s . Polijas un Lietuvas n a u d a s kalumi Livonijā intensīvi sāka i e p l ū s t t i k a i 16. g s . s ā k u m ā . T i e b i j a P o l i j a s k a r a ļ a A l e k s a n d r a l a g e l l o n č i k a ( 1 5 0 1 - 1 5 0 6 ) l a i k ā k a l t i e d e n ā r i u n p u s g r a š i . Arī nākamo

Žečpospolitas

sastopamas

Livonijas

valdnieku laika

izlaistās

depozītos.

monētas

Atrasti

arī

nereti

atsevišķi

Z v i e d r i j a s 16. g s . m o n ē t u e k s e m p l ā r i . 1525. g a d ā atkal tika aizliegts Livonijā ievest ārvalstu m o n ē

9 4 . Apakšā (no kreisās Grasis. Kalts 1545. g Prūsijas fercaj ( 1 5 2 5 - 1 5 6 8 ) valdīšanas j.kt Ag, 1 85 g, 0 23 4 mm Ružinas depozīts (Rēzeknes rmj Divēre. Kalta Zviedrijā 1541. g. (jrai Vasas ( 1 5 2 3 - 1 5 6 0 ) va'uilšjm Ag, 2 75 g, 0 23 7 mm. Ružinas depozīts (Rēzeknes Četri patardi. Kalti Brabantē 1536 a . 5 m Kārļa 1 ( 1 5 1 6 - 1 5 5 6 ) .a'^īšm Ag, 11.02 g, 0 33 1 mm Svētā Pētera baznīcas derozzts Denārs. Kalts Pāderbornas biskavvī ei Bernharda IV ( 1 2 2 7 - 1 2 4 7 1 k Ag, 1.17 g, 0 17.0 mm. Savrupatradums Gaujas kreisi pie Valmieras.

tas. T ā p ē c t u r p m ā k noguldītajos d e p o z ī t o s k o n s t a t ē j a m s liels vietējās kaltuves izgatavoto m o n ē t u pārsvars, turpretī ā r z e m ē s

Vidū (no kreisās): Vērdiņš. Kalts Tallinā 1561 a /.-.viri Ērika XIV ( 1 5 6 0 - 1 5 6 8 1 vaļā laikā Ag, 3 28 g, 0 23 6 nu Ružinas depozīts (Rēzeknes rtĻ Trīsgrasis. Kalts Lietuvā 1563 g Polijas Sigismunda II Augusta 11548 valdīšanas laikā. Ag, 3.02 g, 0 21.0 mm. Ružinas depozīts (Rēzeknes raj. Denāri. Kalti Lietuvā Polijas karaļa Aleksandra (agelloncīka 11501 valdīšanas laikā. Ag, 0.39 g, 0 13.1 mm-, Ag, 0.39 g, 0 13.0 mm. Bullīšu depozīts (Ludzas ra/.i. Auašā (no kreisās): Mārka. Kalta Zviedrijā 1543. g. feamj Gustava I Vasas valdīšanas lai Ag, 11.68 g, 0 35.0 mm Ružinas depozīts (Rēzeknes raj. Pusgrasis. Kalts Lietuvā 1512. g. Polijasi Sigismunda I Vecā (1506-15:4 valdīšanas laikā. Ag, 1.17 g, 0 19.5 mm. Ružinas depozīts (Rēzeknes raj^

NAUDA LATV1IAS TERITORIlA LIVONIJAS ' l ' - ^ I I E - A :

i z l a i s t ā s t a j o s s a s t o p a m a s tikai r e t u m i s tenīgajam

Livonijas

karam,

ārvalstu

-5 _* . i

Tiesa

t u v o j o t i e s lik

monē:u

skaits

palielinājās. Tās bija Ž e č p o s p o l i t a s , Zviedrijas Svētās Šajā

Romas laikā

Krievijas

impērijas

Livonijā

naudas

m o n ē t a s - no

Spānijas

stieples

Vācu

Nīderlandes

apgrozībā kaltas

nedaudz

pirmoreiz sudraba

nācijas

monētas. parādījās

kapeikas

P ē c i l g s t o š a s a i m n i e c i s k ā s dzīves s a s t i n g u m a E i r o p ā 1 2

gs.

dengas

DUKĀTS

sākās

rosība

tirdzniecībā,

amatniecibā,

kalnrūpniecībā.

Attīstījās preču un n a u d a s attiecības, veidojās j a u n a s pilsētas. Uzplaukums karagājieni

skāra

arī

veicināja

sabiedriskās tirdzniecības

dzīves sakaru

sfēras.

Krusta

paplašināšanos.

R e z u l t ā t ā E i r o p ā i e z ī m ē j ā s divi g a l v e n i e t i r d z n i e c ī b a s r e ģ i o n i . V i e n s no t i e m aptvēra visu Vidusjūras b a s e i n u , svarīgāko

saikni

Austrumeiropu. tirdzniecība

tirdzniecībā

Otrajā

norisinājās

Baltijas

starp un

k a s kļuva p a r

Rietumeiropu

Ziemeļjūras

galvenokārt

starp

baseinā

un -

Angliju,

Skandināviju, Flandriju, Vācu nācijas S v ē t ā s R o m a s impērijas ziemeļu pilsētām un austrumslāvu zemēm. Jaunajā s a i m n i e c i s k a j ā situācijā 13

vidū s ā k ā s arī j a u n s

p o s m s Rietumeiropas m o n ē t n i e c ī b ā - zelta dukāta un sudraba

NAUDA LATVIJAS T E R 1 T 0 ?

_ iC N \ S -'ŪNFEDERAC1IAS LAIKA

g r a š a p e r i o d s , k a s t u r p i n ā j ā s lidz d e n ā r i , kuru v ē r t ī b a b i j a

16. gs. s ā k u m a m . S u d r a b a

nemitīgi

k r i t u s i e s , kļuva n e p a r o c ī g i

plašiem tirdznieciskajiem darījumiem. Radās nepieciešamība pēc

augstvērtīgākām

sudraba

vai

zelta

monētām

stabilu

kursu. T o l a i k radīt t ā d u s t a r p t a u t i s k i a t z ī t u j a u n u m a k s ā š a n a s līdzekli b i j a s p ē j ī g a s t i k a i b a g ā t ā s I t ā l i j a s p i l s ē t a s , k a s a t r a d ā s Vidusjūras tirdzniecības reģiona centrā. Apūlijas h e r c o g s Sicilijā

jau

1140.

gadā sāka

kalt j a u n u

sudraba m o n ē t u - dukātu. Savukārt 1252. gadā Itālijas pilsētā F l o r e n c ē parādījās par floriniem sauktas

3.5 g s m a g a s z e l t a

m o n ē t a s a r šīs p i l s ē t a s ģ e r b o ņ a a t t ē l u (lilijas n o s a u k u m s latīņu vai. - f l o s ) . T a j ā p a š ā g a d ā D ž e n o v ā s ā k a k a l t t i k p a t s m a g u s zelta dženovīnus. Nedaudz

vēlāk

1284.

gadā

ievērojamajā

viduslaiku

tirdzniecības c e n t r ā Venēcijā sāka izgatavot 3.44 g s m a g u zelta m o n ē t u , kuras aversā a t t ē l o t s Jēzus Kristus, b e t reversā - pilsē t a s p a t r o n s Svētais Marks, sniedzot karogu Venēcijas dodžam. M o n ē t a s m a l u r o t ā j a l e ģ e n d a latīņu v a l o d ā : - SIT TIBI C H R I S T E DATVS - Q V E M TV R E G I S I S T E DVCATVS (Kristu, lai h e r c o g i s t e , kurā t u valdi, t e v p i e d e r ē t u )

L e ģ e n d ā visskaidrāk s a l a s ā m s bija

p ē d ē j a i s vārds - "ducatus", tādēļ š o s c e h ī n u s (atvasinājums no V e n ē c i j ā m o n ē t u kaltuvi a p z ī m ē j o š a v ā r d a ) t a u t ā s ā k a d ē v ē t p a r d u k ā t i e m . L ī d z ī g a s m o n ē t a s V e n ē c i j a s r e p u b l i k ā k a l a līdz p a t t ā s likvidācijai ( 1 7 9 7 ) . Arī c i t ā s v a l s t ī s a p t u v e n i 3.5 g s m a g a s z e l t a m o n ē t a s s a u c a par 9 6 . Dukāts. Kalts Ungārijā kara\a Sigismunda

(1386-1437)

dukātiem.

Viduslaikos valdīšanas

Cēsu pilsvietas atradums

gan

tās

dēvēja

par

cehīniem.

V ā c i j a s , k ā arī N ī d e r l a n d e s d u k ā t i .

laikā

Au, 3.48 g, 0 23 0 mm.

Austrumos

E i r o p ā visizplatītākie bija trīs veidu - Ungārijas,

U n g ā r i j a s d u k ā t u s a r S v ē t ā L a s l o a t t ē l u s ā k a kalt 1 3 2 5 . g a d ā . Šis

monētas

eiropas

bija

zemēm.

ipaši

iecienītas

Interesanti,

tirdzniecībā

ar Austrum

Sanktpēterburgas

Valsts

E r m i t ā ž a s fondos ir 1578. gada Ungārijas dukāts ar Rīgas kon tramarku. Tas liecina, ka šī n a u d a savulaik te atzīta par likumīgu m a k s ā š a n a s lidzekli. U n g ā r i j a s d u k ā t i i r k a l p o j u š i p a r p a r a u g u Krievijā i z l a i s t a j ā m t . s . M a s k a v a s z e l t a m o n ē t ā m , k u r a s k a l a I v a n a III l a i k ā . P ē t n i e k u v i d ū g a n j o p r o j ā m n a v v i e n p r ā t ī b a s p a r š o m o n ē t u i z g a t a v o š a n a s v i e t u - M a s k a v a vai P r e s b u r g a ( t a g . Bratislava). Vācijas t.s.

valsts dukātus

izlaida

saskaņā ar

1559.

gadā

Augsburgā apstiprinātajiem impērijas naudas kalšanas notei kumiem. Uz šīm zelta m o n ē t ā m bija attēlots stāvošs valdnieks. N ī d e r l a n d e d u k ā t u s kala k o p š

1 5 8 6 . g a d a , u n u z t i e m re

d z a m s karavīrs ar b u l t u saišķi rokā. Tos, starp citu, plaši izman 97.

Dukāts ar Rīgas kontramarku.

Kalts Ungārijā 1578 g. ar ķeizara

t o j a t i r d z n i e c ī b ā a r Krieviju. T u r k l ā t v e s e l u g a d s i m t u - n o 1 7 6 8 . līdz 1 8 6 8

g a d a m - Krievija patvaļīgi izlaida to a t d a r i n ā j u m u s ,

Mafoimiliāna II ( 1 5 6 4 - 1 5 7 6 ) vārdu

k a s b i j a ļ o t i līdzīgi o r i ģ i n ā l i e m ( k o p š 1 8 5 0 . g a d a , kad H o l a n d e s

Au, 3 54 g, 0 2 2 , 0 mm.

republika š ā d u dukātu vairs nekala, ar n e m a i n ī g u gadskaitli -

NAUDA LATVIIAS TERITORIJĀ LIVONIIAS KONFEDERĀCIJAS LAIKĀ

" 1 8 4 9 " ) , t o p ā r t r a u c o t tikai p ē c H o l a n d e s v a l d i b a s p r o t e s t a . Dukāta tipa

monētas,

tiesa,

ar atšķirīgiem

nosaukumiem

n a c i o n ā l a j ā s v a l o d ā s , k a l t a s arī d a u d z ā s c i t ā s v a l s t ī s . F r a n c i j ā jau

13. gs, - L u d v i ķ a IX l a i k ā - s ā k a kalt z e l t a e k i j u s

Anglijā

13. g s . k a l a z e l t a p e n i j u s , b e t 14. g s . t u r p a r ā d ī j ā s arī c i t a z e l t a m o n ē t a - n o b l s . Uz t ā s a t t ē l o t s uz kuģa klāja s t ā v o š s karalis. I e s p ē j a m s , k a š ī m o n ē t a i z l a i s t a p a r g o d u a n g ļ u f l o t e s uzvarai pār frančiem 1340

gadā. Vācu nācijas Svētajā R o m a s impērijā

14. g s . s ā k a i z g a t a v o t g u l d e ņ u s ( v ā c u vai. g o l d e n - z e l t a ) , b e t 16.

gs.,

kad

sāka

kalt

ari

sudraba

guldeņus,

zelta

monētas

p ā r d ē v ē j a p a r g o l d g u l d e ņ i e m . D u k ā t u s k a l a ari P o l i j ā , T u r c i j ā , Ēģiptē, Spānijā

K ā g a l v e n o z e l t a m o n ē t u t o s ilgi i z m a n t o j a

naudas apgrozībā gan Eiropā, gan ārpus tās. H o l a n d e s repub likā z e l t a d u k ā t u s kala, k ā j a u m i n ē t s , lidz 1 8 4 9 . g a d a m , v ā c u zemēs

līdz

Austroungārijā

Vācijas -

līdz

impērijas

1915.

gadam.

nodibināšanai

(1871),

Čehoslovakijā

pēdējie

d u k ā t i izlaisti 1 9 3 4 . g a d ā . Ari L a t v i j a s t e r i t o r i j ā v a i r ā k k ā r t i z l a i s t a s d u k ā t a t i p a m o n ē t a s - g a n L i v o n i j a s k o n f e d e r ā c i j a s p e r i o d ā , g a n p o ļ u u n zviedru varas apstākļos, gan Kurzemes un Z e m g a l e s hercogistē. P i r m i e z e l t a d u k ā t i R ī g ā kalti

1523. gadā Livonijas ordeņa

m e s t r a V o l t e r a fon P l e t e n b e r g a l a i k ā dzinājās trīs d ā l d e r i e m .

T o r e i z v i e n s d u k ā t s lī

1525. gadā izgatavotas pat

10 dukātu

m o n ē t a s , uz kurām aversā p u n k t ē t ā apli a t t ē l o t s P l e t e n b e r g s b r u ņ ā s a r p a c e l t u z o b e n u l a b a j ā rokā, b e t kreisajā t u r o t četrdzimtas ģerboni. M o n ē t a s laukā pa labi n o v i e t o t a rozete, pa

9 9 . Dukāts. Kalts Nīderlandes Savienoto Provinču Republikā (Utrehtā) 1648. g.

kreisi - krusts, visapkārt gar t ā s m a l u starp divām p u n k t ē t ā m ,

Au, 3.48 g, 0 2 3 . 0 mm.

daļīgu heraldisko vairogu ar Livonijas o r d e ņ a un P l e t e n b e r g u

joslām leģenda: °MONE[ta] NOVA-MAG|ist]RI!LIVONI(aeļ! (Livonijas

ordeņa

mestra

jaunā

monēta).

Monētas

Skrundas Ventas depozīts

(Kuldīgas raj.).

reversā

p u n k t ē t ā apli a t t ē l o t a staru vainaga apvīta Jaunava Marija ar b ē r n u kreisajā rokā. Gar m o n ē t a s m a l u starp divām p u n k t ē t ā m j o s l ā m vijas l e ģ e n d a : - S [ a n c t a ļ ' M A R I A . 9 ( ? ) S E R V A - P O P V L V T W - ļ 15)25 ( S v ē t ā Marija, g l ā b savu t a u t u ! ) . L ī d z ī g u s d u k ā t u s i z l a i d a ari L i v o n i j a s o r d e ņ a m e s t r s H e r m a n i s fon B r i g e n e j s 1 5 3 5 . g a d ā , o r d e ņ a m e s t r s V i l h e l m s fon Firstenbergs 1558. un 1559. gadā, ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1 5 5 9 . g a d ā (arī b e z g a d s k a i t ļ a n o r ā d e s ) , k ā arī R ī g a s a r h i b ī s k a p s V i l h e l m s , B r a n d e n b u r g a s m a r k g r ā f s , 1 5 5 8 . u n 1 5 5 9 . g a d ā . Tur klāt o r d e ņ a m e s t r a H e i n r i h a fon G ā l e n a laikā 1 5 5 7 . g a d ā ar 1/2 d ā l dera spiedni kala zelta 10 dukātu m o n ē t a s , b e t o r d e ņ a m e s t r a G o t h a r d a K e t l e r a l a i k ā 1 5 6 0 . g a d ā - 2 1/2 d u k ā t u m o n ē t a s . P ē c Livonijas konfederācijas s a b r u k u m a Rīga 20 gadu s a g l a b ā j a b r ī v p i l s ē t a s t i e s ī b a s u n t u r p i n ā j a kalt m o n ē t a s p ē c Livonijas

naudas

kalšanas

noteikumiem

pusmārkas, vērdiņus un šiliņus

- dālderus,

markas,

1572. g a d ā tika kaltas d u k ā t a

1 0 0 . Dukāts. Kalts Nīderlandes Savienoto Provinču Republikā (Rietumfrīzijā) 1650. g. Au, 3 4 8 g, 0 23 0 mm.

Skrundas Ventas depozīts

tipa zelta markas.

(Kuldīgas

raj)

NAUDA LATVIIAS TERITORIJA LIVONIIAS KONFEDERĀCIJAS LAIKA

N o d i b i n o t i e s poļu kundzībai ( 1 5 8 1 ) , Rīgā 1 5 8 4 . un 1 5 8 5 . ga dā - karaļa S t e f a n a

Batorija

(1576-1586)

1 0 d u k ā t u m o n ē t a s . Dažkārt - 1 5 8 8 ,

laikā - izgatavoja

1 5 9 2 . (tikai

10 dukātu

m o n ē t a s ) , 1 5 9 4 . , 1 5 9 7 . , 1 5 9 9 . u n 1 6 1 9 . g a d ā - d u k ā t u s k a l a arī S i g i s m u n d a III V a s a s ( 1 5 8 7 - 1 6 3 2 ) v a l d ī š a n a s laikā. Rīgai u n V i d z e m e i n o k ļ ū s t o t zviedru p a k ļ a u t ī b ā , R ī g a s p i l s ē tas n a u d a s kaltuvē - tāpat neregulāri un ar dažādu n o m i n ā l v ē r t ī b u - arī t i k a k a l t a s z e l t a m o n ē t a s . K a r a ļ a G u s t a v a I I Ā d o l f a l a i k ā - 1 6 2 2 . g a d ā - k a l a 7 d u k ā t u un nominālus.

Karalienes

Kristinas

1623. gadā - 1 dukāta

laikā

tika

kalti

dukātu

( 1 6 4 3 ) , 6 un 10 d u k ā t u ( 1 6 4 4 ) , 5 d u k ā t u ( 1 6 4 5 ) , 1, 2, 3 un 4 d u k ā tu ( 1 6 4 6 ) n o m i n ā l i . K ā r ļ a X G u s t a v a l a i k ā - 1 6 5 4 . g a d ā - k a l a 5

6 dukātu

nominālus

(piecdukātu

m o n ē t a tika

izlaista

sakarā ar Zviedrijas karaļa v i e s o š a n o s Rīgā un p i e s k a i t ā m a t.s. donatīviem laikā kala

jeb šādu

dāvinājuma nominālu

monētām). monētas:

Kārļa XI

1660.

gadā

valdīšanas 10 dukātu,

1 6 6 4 . g a d ā - 1 un 2 d u k ā t u s , 1 6 6 7 . g a d ā - 2 d u k ā t u s , 1 6 7 3 . g a d ā - 1 dukātu. K ā r ļ a X I I l a i k ā - 1700., 1701. u n 1707. g a d ā - t i k a kaltas 1 dukāta m o n ē t a s . Š i s 1707. gadā kaltais zelta dukāts bija p ē d ē j ā s v e š z e m n i e k u pārvaldītajā Rīgā kaltā m o n ē t a . Reizumis

zelta

dukātu

monētas

kala

ari

Kurzemes

Z e m g a l e s h e r c o g i s t ē , kas tika izveidota kā Polijas l ē ņ a valsts. J e l g a v ā h e r c o g a J ē k a b a l a i k ā - 1 6 4 4 . g a d ā - k a l a 1 un 10 d u k ā tu, 1645. un 1 6 4 6 . g a d ā - 1 d u k ā t a m o n ē t a s . Fridriha Kazimira laikā - 1 6 8 9 . g a d ā - tika kaltas 1 dukāta, b e t h e r c o g a E r n s t a J o h a n a B ī r o n a v a l d ī š a n a s l a i k ā - 1 7 6 4 . g a d ā - 1 un 2 d u k ā t u m o n ē t a s . P ē t e r a B ī r o n a laikā - 1780. g a d ā - kalts zelta 1 dukāts (šī u n arī t a j ā p a š ā g a d ā i z l a i s t a i s d ā l d e r i s b i j a p ē d ē j ā s h e r c o gistē kaltās m o n ē t a s ) . K ā l i e c i n a līdz š i m a t r a s t i e m o n ē t u d e p o z ī t i , L a t v i j a s t e r i torijā kaltajiem d u k ā t i e m parasti ir bijusi vairāk gan politiska un s i m b o l i s k a nozīme, turpretī n a u d a s apgrozībā galvenā l o m a t o m ē r bija R i e t u m e i r o p a s m o n ē t ā m . Ir d o k u m e n t ā l a s ziņas, ka Latvijas teritorijā dukāti i z m a n t o t i d a r ī j u m o s j a u 13. g s . b e i g ā s - 14. g s . T o a p l i e c i n a , p i e m ē r a m , 1286. - 1352. gada ieraksti Rīgas parādnieku g r ā m a t ā s . Rakstī t i e a v o t i ļ a u j s p r i e s t ari p a r t o , k ā d a s z e l t a m o n ē t a s b i j u š a s izplatītākās Aprēķinos

Latvijā:

tos

Holandes

p i e l ī d z i n ā j a trīs

dukāti

dālderiem.

Vācijas Zelta

guldeņi. sudraba

vērtības attiecība parasti - ar n e l i e l ā m novirzēm - bija

1:10.

T a č u b i j a arī t ā d i p e r i o d i , k a d š i s " i d e ā l a i s " līdzsvars t i k a iz jaukts, p i e m ē r a m , 1 5 6 1 . g a d a pavasarī 1 zelta guldenis a t b i l d a 2.2 s u d r a b a d ā l d e r i e m , b e t 1 5 6 8 . g a d a p a v a s a r i g u l d e ņ a k u r s s n o k r i t ā s p a t līdz 1 7 5 d ā l d e r i e m

S v ā r s t ī g a b i j a ari m o n ē t p ē d a :

o r d e ņ a m e s t r a G ā l e n a guldenī bija 22.5 karāti zelta, turpretī K e t l e r a - tikai 2 0 . 5 k a r ā t i .

NAUDA LATVIJAS TERITORIJĀ LIVONIJAS KONFEDERĀCIJAS LAIKĀ

GRASIS Dukātam bija

kļūstot par starptautiskas

nepieciešams

sudraba,

radit

līdzigu

n o z i m e s zelta valūtu,

maksāšanas

līdzekli

arī

j o d e n ā r s laika g a i t ā bija t a p i s mazvērtīgs u n vairs

neapmierināja tirdzniecības vajadzības

1266. gadā Francijas

p i l s ē t ā Tūrā s ā k a kalt s u d r a b a m o n ē t a s - t.s. l i e l o s d e n ā r i j u s ( l a t ī ņ u vai.

- denarius grossus),

kas atbilda

parastajiem

d e n ā r i e m u n s v ē r a 4 . 2 2 g r a m u s . Š ī s m o n ē t a s s ā k a a t d a r i n ā t arī citās zemēs,

kur t ā s kļuva p a z ī s t a m a s

Izplatītākie bija M e i s e n e s ,

ar graša

nosaukumu.

Krakovas un Prāgas graši.

Prāgas

g r a š i 15. g s . b i j a i z p l a t ī t ā k ā m o n ē t a m ū s u k a i m i ņ z e m ē L i e t u v ā . Arī g r a š u s k a l a ilgi - V ā c i j ā , p i e m ē r a m , līdz p a t 19. g s . b e i g ā m , kad ieviesa marku un feniņu n a u d a s s i s t ē m u . Polijā un Austrijā graši j o p r o j ā m ir sīka m a i ņ a s m o n ē t a . L a t v i j a s t e r i t o r i j ā g r a š u s s ā k a kalt, p ā r e j o t u z P o l i j a s n a u d a s s i s t ē m u , un pirmie bija 1581. gadā S t e f a n a Batorija izlaistie Rīgas trīsgraši. Krievijā a t s e v i š ķ o s g a d o s ( 1 7 2 4 . , 1 7 2 6 . u n 1 7 6 2 . g a d ā ) k a l a vara

grašus.

Par g r a š i e m

tur

dēvēja visas

agrāko

izlaidumu

d i v k a p e i k u m o n ē t a s , v ē l ā k arī p u s k a p e i k a s .

DĀLDERIS P a m a z ā m , k ā t a s b i e ž i n o t i c i s a r m o n ē t ā m , arī g r a š i kļuva mazvērtīgāki, p ā r t o p o t par sīknaudu. Preču un n a u d a s a t t i e c ī b u attīstība

izraisīja

nepieciešamību

izmantot

augstvērtīgus

m a k s ā š a n a s līdzekļus. Bieži vien l i e l o s t i r d z n i e c ī b a s d a r ī j u m o s s ā k a p i e t r ū k t z e l t a m o n ē t u . K a l n r ū p n i e c ī b a s a t t ī s t ī b a u n līdz a r to

sudraba

ieguves palielināšanās

Saksijā,

Čehijā

Tirolē

15. g s . o t r a j ā p u s ē r a d ī j a p r i e k š n o t e i k u m u s t a m , k a š a j ā r e ģ i o n ā sāka

kalt

līdzvērtīgi

sudraba zelta

guldeņu

guldeņiem.

grašus,

t.i.,

Pirmoreiz

tādus

šādu

grašus,

monētu

kas

izkala

1 4 8 4 g a d ā T i r o l é s l i e l h e r c o g a S i g i s m u n d a laikā H a l l a s m o n ē t u kaltuvē. Tā svēra 2 9 . 2 3 g un s a t u r ē j a 15 lotu ( 2 7 . 4 g) sudraba. A p r ē ķ i n o s š i s g u l d e ņ u g r a s i s t i k a p i e l ī d z i n ā t s 6 0 k r e i c e r i e m vai v i e n a m z e l t a g u l d e n i m . Līdzīgu m o n ē t u

1 5 1 8 . g a d ā s ā k a kalt

grāfs Š l i k s Č e h i j a s p i l s ē t ā J o a h i m s t ā l ē ( s v a r s - 2 9 2 3 g , d i a metrs - 40.5 m m ) . No Šlika kaltuves nākušie guldeņi ieguva joahimstāleru

nosaukumu.

Vēlāk

tā

atvasināts

vārds

"dālderis". J o a h i m s t ā l ē bija viens no E i r o p a s s u d r a b a ieguves c e n t r i e m , turklāt pilsēta a t r a d ā s n e t ā l u no slavenā L e i p c i g a s tirgus

T a s arī n o t e i c a d ā l d e r u s t r a u j o i z p l a t ī b u v i s ā k o n t i n e n t ā .

Dāldera reģionos:

nosaukumu anglosakšu

nelielām

zemēs

atšķirībām

dollar,

lietoja

Holandē

plašos daalder,

1 0 4 . Dālderis. Stefana Šlika un brāļu kalts Bohēmijā joahimstālē) 1525. g. Ludviga I Šlika valdīšanas laikā hg, 2 8 . 7 7 g. 0 4 1 . 0 mm

NAUDA LATVIJAS TERITORIJA LIVONIJAS KONFEDERĀCIJAS LAIKA

S k a n d i n ā v i j ā - daler,

Itālijā - tallero,

P o l i j ā - talar, V ā c i j ā -

Taler, Tikai n e d a u d z ā s v a l s t i s l ī d z ī g a s m o n ē t a s i z l a i d a a r c i t u n o s a u k u m u , p i e m ē r a m , S p ā n i j ā - p e s o , p i a s t r s , F r a n c i j ā - ekijs, Krievijā - r u b l i s

(Rietumeiropas

dālderus

Krievijā

sauca

par

jefimokiem - no Joahimstāles nosaukuma pirmās daļas). Pastiprināta sudraba

ieguve

15,

gs.

p ē d ē j ā t r e š d a ļ ā stipri

i e t e k m ē j a arī n o k a l n r ū p n i e c ī b a s r a j o n i e m a t t ā l u s r e ģ i o n u s . Arī t u r s ā k a kalt d ā l d e r a t i p a s u d r a b a m o n ē t a s : B r ē m e n e s b ī s k a p i jā - 1 5 1 1 . , D ā n i j ā - 1 5 2 2 , Z v i e d r i j ā - 1 5 3 4 g a d ā . V e n d u m o n ē tu savienībā (Lībekā u.c.) s a s k a ņ ā ar 1 5 0 1 . g a d a rīkojumu kala 2/3 u n 1/3 m a r k a s m o n ē t a s , b e t 1 5 2 8 . g a d ā L ī b e k ā izkala p i r m o dāldera tipa reprezentācijas m o n ē t u . L i v o n i j a s t e r i t o r i j ā p i r m a i s d ā l d e r i s t i k a izkalts j a u 1 5 2 5 . g a dā.

Šīs

monētas

liels

retums

pat

plašākās

kolekcijās,.

H a m b u r g a s vēstures muzejā glabājas m o n ē t a , kas sver 2 6 . 9 0 g, t ā s d i a m e t r s - 4 0 . 5 m m . Aversa un reversa a t t ē l u un l e ģ e n d u sakritība

ļauj

secināt,

Livonijas

dālderis

portugāls

(10 dukātu) kalts ar vienu un to pašu m o n ē t s p i e d n i , atšķiras tikai i z m a n t o t a i s c ē l m e t ā l s . Numismātiskajā

literatūrā

kā

Pletenberga

laika

dālderu

kalšanas vieta tradicionāli bija m i n ē t a s Cēsis. Taču I. L e i m u s s un F. Pērns šo p i e ņ ē m u m u a p š a u b a , uzskatot, ka tie visticamāk kalti Rīgā. D ā l d e r i L a t v i j a s t e r i t o r i j ā kalti

1557

gadā ordeņa mestra

H e i n r i h a fon G ā l e n a laikā, t a j ā p a š ā g a d ā arī o r d e ņ a m e s t r a V i l h e l m a fon F i r s t e n b e r g a l a i k ā u n o r d e ņ a m e s t r a G o t h a r d a K e t l e r a l a i k ā 1 5 5 9 . g a d ā . M o n ē t a i r v i e n p u s ī g a u n p i e d e r p i e t.s.. kara j e b n o t ē s n a u d ā m . Atsevišķos g a d o s ( 1 5 6 5 . , 1572., 1573., 1 5 7 4 . u n 1 5 7 6 , g a d ā ) d ā l d e r i i r kalti ari R ī g a s b r ī v p i l s ē t a s laikā,. Lai gan p o ļ u laikā n a u d a s s i s t ē m a s p a m a t ā bija dālderis, faktiski

dāldera

monētas

šajā laikā netika kaltas.

Toties

īsti

m i n i a t ū r m ā k s l a s p a r a u g i i r zviedru l a i k a R ī g a s d ā l d e r i (kalti n o 1 6 2 8 . līdz 1 6 3 1 . g a d a m G u s t a v a I I Ā d o l f a , 1 6 3 9 . , 1 6 4 3 . - 1 6 4 6 . u n 1648. g a d ā Kristīnas, 1660., 1668., 1672. g a d ā - Kārļa XI laikā). K u r z e m e s u n Z e m g a l e s h e r c o g i s t ē d ā l d e r i kalti 1576. gadā hercoga Gotharda Ketlera,

1575.

1643. - 1646. gadā -

h e r c o g a J ē k a b a u n 1 7 8 0 . g a d ā - h e r c o g a P ē t e r a B ī r o n a laikā. M o n ē t a kalta p ē c S p ā n i j a s Nīderlandes Alberta dālderu m o n ē t pēdas.

Tirdzniecībā

Iecienītākie bija t.s.

tomēr valsts

valdīja

Rietumeiropas

(Reichstaler), Alberta

dālderi.

j e b krusta

(Albertustaler) un lauvas (Lōv/entaler) dālderi. Kā norāda nosaukums, valsts dālderu izcelsme rodama Vācu nācijas Svētajā R o m a s impērijā.

1524. gada Eslingas m o n ē t u

k a l š a n a s n o t e i k u m i lika p a m a t u i m p ē r i j a s n a u d a s s i s t ē m a i , k a s pastāvēja

lidz

pat

1857.

gadam.

Šo

noteikumu

mērķis

bija

1 0 6 . Valstsdālderis. Kalts Vācu nācijas Svētajā Ronu Impērijā [Frankfurtē] 1622. g. ķeizara Ferdinanda II (1619— 14

a p v i e n o t valstī l i e t o t ā s d a ž ā d ā s n a u d a s s i s t ē m a s , par p a m a t u

valdīšanas

n o s a k o t Ķ e l n e s s u d r a b a svara mārku. Uz m o n ē t ā m vajadzēja

Ag, 2 8 . 4 9 g, 0 43,5 mm.

laikā

NAUDA LATVIIAS TERITORIJA LIVONIJAS KONFEDERĀCIJAS 1.AIKA

a t t ē l o t v a l s t s d i v g a l v a i n o ērgli u n l e ģ e n d ā m i n ē t ķ e i z a r a t i t u l u . Naudas

kalšanas

noteikumi

tika

papildināti

Augsburgas

1 5 5 1 . un 1559. g a d a "Impērijas m o n ē t u kārtību" (Reichsmtinzo r d n u n g ) . R e i h s t ā g s A u g s b u r g ā 1 5 5 6 . g a d ā n o l ē m a d ā l d e r i ofi c i ā l i p a s l u d i n ā t p a r v a l s t s d ā l d e r i , kurā s k a i t ī j a 6 8 k r e i c e r u s ¡ . Arī c i t ā s z e m ē s k a l t o s d ā l d e r u s , k a m b i j a t ā d a p a t i r a u d z e u n svars, d ē v ē j a p a r v a l s t s d ā l d e r i e m ( N ī d e r l a n d ē - R i j k s d a a l d e r , Zviedrijā - Riksdalder, D ā n i j ā - Rigsdaler), Spānijā

lielās

sudraba

monētas

s ā k a kalt

Ferdinanda

I z a b e l l a s ( 1 4 7 9 - 1 5 0 4 ) laikā, a t t ē l o j o t a v e r s ā S p ā n i j a s ģ e r b o n i a r kroni, b e t r e v e r s ā i e j ū g u k ā k a r a ļ a s i m b o l u u n s e p t i ņ u b u l t u s a i š ķ i k ā k a r a l i e n e s s i m b o l u . K a r a l i s K ā r l i s I t u r p i n ā j a kalt š ī s m o n ē t a s , saglabājot pat Ferdinanda un Izabellas vārdus m o n ē t a s l e ģ e n d ā . K o p š 15. g s . b e i g ā m S p ā n i j a l i e l ā d a u d z u m ā i e v e da E i r o p ā l ē t o Amerikas sudrabu, izraisot " c e n u revolūciju". T ā s i e t e k m e b i j a j ū t a m a arī L a t v i j a s t e r i t o r i j ā . A t s ā k ā s s a i m n i e c i s k a r o s ī b a , k a s p a ā t r i n ā j a n a t u r ā l ā s s a i m n i e c ī b a s s a b r u k u m u , līdzi n e s o t strauju c e n u c e l š a n o s un iedzīvotāju n o s l ā ņ o š a n o s . Līdz 16. g s . b e i g ā m s u d r a b u n o A m e r i k a s u z S p ā n i j u v e d a stieņos

Jaunatklāto koloniju tālākas attīstības un dārgmetāla

uzskaites nolūkā bija n e p i e c i e š a m a s kaltās m o n ē t a s . Ar Kārļa I e d i k t u 1 5 3 5 , g a d ā a t k l ā j a m o n ē t u kaltuvi M e h i k o , b e t F i l i p a I I laikā 1 5 6 5 . g a d ā - L i m ā , 1572. g a d ā - P o t o s i . Valdot F ī l i p a m II (1556-1598),

Jaunajā

astoņreālu peso, vai

pasaulē

sāka

kalt

slavenos

sudraba

kas a t b i l d a R i e t u m e i r o p a s dālderim ( s p ā ņ u

p e s o - svars). Kopš 1572. gada Amerikā un dažās S p ā n i j a s

pilsētās izgatavoja e i r o p i e š i e m n e i e r a s t a s neregulāras formas četrstūrainas m o n ē t a s , ko Latīņamerikā sauca par makukiniem (macuquina). nemainīja.

Š o m o n ē t u a p g r i e š a n a t o ā r ē j o izskatu daudz

Eiropā

tās

nekļuva

populāras

i z m a n t o t a s kā izejviela v i e t ē j o m o n ē t u kalšanai

visbiežāk

tika

P a t T i r o l ē , kur

bija i e v ē r o j a m a s s u d r a b a raktuves, m o n ē t u kalšanai i z m a n t o j a šīs s p ā ņ u - a m e r i k ā ņ u m o n ē t a s . Tikpat p o p u l ā r a s šīs m o n ē t a s b i j a g a n Gruzijā, g a n T u r c i j ā , g a n K r i e v i j ā Arī L a t v i j a s t e r i t o r i j ā atrastajos depozītos spāņu Jaunās pasaules m o n ē t a s novieto t a s k o p ā a r v i e t ē j o kaltuvju m o n ē t ā m

Tas izskaidrojams ar šo

a p m ē r a m 2 7 g s m a g o m o n ē t u a u g s t o s u d r a b a raudzi ( 9 3 1 ° ) . Eiropā šīs m o n ē t a s dēvēja dažādi - četrstūrainais piastrs, apgraizītais

piastrs,

kuģa

nauda

(Schiffsmūnze),

kuģa

peso

( S c h i f f s p e s s o ) , j o uzskatīja, k a šis n e r e g u l ā r ā s f o r m a s m o n ē t a s k a l a u z k u ģ i e m , k a m ē r t i e ilgu laiku p a v a d ī j a c e ļ ā n o J a u n ā s pasaules uz Eiropu

īstenībā šo m o n ē t u paviršā izgatavošana

izskaidrojama ar steigu, kādā iegūto sudrabu vajadzēja pārvērst Ī7. Pusdālderis. Its Saksijā (Veimārā) 1609 g Esfīniešu līnijas astoņu brā\u

>05-1640)

valdīšanas laikā.

14 55 o, 0 3 5 . 0 mm.

m o n ē t ā s . M o n ē t u i z g a t a v o š a n a tika veikta primitīvi, visu d a r o t tikai

monētu

rokām. nedaudz

Iegūtajam biezākas

sudraba

stienim

plāksnes veids.

bija

platas,

Ar īpašām

par

kalēja

grieznēm plāksni sagrieza šaurās strēmelēs, platumā a p m ē r a m

1 0 8 . 8 reāli {dālderis). Kalts Mehiko 1590. g. Spānijas karaķ. Filipa II ( 1 5 5 6 - 1 5 9 8 ) valdīšanas laikā. Ag, 27 4 7 g , 0 3 7 . 5 mm Pāles depozīts [Limbažu raj.).

NAUDA LATVIJAS TERITORIJA LIV0NI1AS KONFEDERĀCIJAS LAIKĀ

3/4

monētas

diametra.

Trešā

operācija

iztaisnošana un izlīdzināšana ar āmuru

bija

plāksnes

Šādas apstrādes pēdas

s a s k a t ā m a s uz gandrīz v i s ā m m o n ē t ā m . Tālāk s e k o j a s t r ē m e ļ u aplīdzināšana

sagriešana

četrstūrainos

gabaliņos,

kurus

v ē l ā k n o l ī d z i n ā j a lidz n o t e i k t a m s v a r a m . T a d p l ā k s n ī t e s i e v i e t o j a u g u n ī , kur t ā s s a k a r s ē j a līdz s a r k a n k v ē l e i

P ē c tam, ievietojot

t ā s s t a r p d i v i e m s p i e d ņ i e m , izkala m a k u k i n u s . S t r ā d ā t v a j a d z ē j a d i v i e m c i l v ē k i e m - m o n ē t k a l i m u n p a l ī g a m , kura u z d e v u m s bija

izvilkt

krāsns

sakarsēto

sagatavi

nolikt

starp

s p i e d ņ i e m . T a s b i j a j ā i z d a r a 1 5 - 2 0 s e k u n d ē s , lai s u d r a b s n e a t dzistu (tas s a c i e t ē jau p ē c 25 - 30 s e k u n d ē m ) . M o n ē t ā m ir nedaudz ieliekta forma, jo a u g š ē j a i s spiednis bija sašaurināts, bet apakšējais - paplatināts

Š ā d s arhaisks m o n ē t u kalšanas

paņēmiens

tika

Jaunajā

pasaulē

pielietots

gandrīz

divsimt

gadu. Skrūvspiedni M e h i k o s ā k a i z m a n t o t tikai 1732. g a d ā . N ī d e r l a n d e s p r o v i n c ē s 16. gs. ļoti l i e l ā d a u d z u m ā n o n ā c a rupji

apstrādātie

"kuģa

peso",

kas

šeit

kļuva

par

izejvielu

tirdzniecības m o n ē t u kalšanai. Kārlis V kopš 1 5 4 0 . g a d a v e i c a plašas reformas,

ieviešot zelta florīnus un d ā l d e r a tipa 8 3 3 °

sudraba m o n ē t a s , kas svēra 22.85 gramus. Z i e m e ļ u provinces 1579. gadā noslēdza Utrehtas ūniju un 1581.

gadā

Provinču

pasludināja

Republika),

pakļautībā

(Spānijas

neatkarību

bet

(Nīderlandes

dienvidu

Nīderlande).

provinces Spānijas

Savienoto

palika

karaļa

spāņu

Fīlipa

m e i t a Izabella a p p r e c ē j ā s ar Austrijas lielhercogu Albertu, kas kļuva p a r S p ā n i j a s N ī d e r l a n d e s p ā r v a l d n i e k u . V i ņ u laikā r a d ī t ā monētu

sistēma

pastāvēja

150

gadu.

Jaunās

875°

sudraba

m o n ē t a s ( 2 8 . 1 0 g ) sāka kalt 1612. gadā, n o s a u c o t t ā s par patagoniem,

krusta

Albertustaler).

vai

Šīs

Alberta

dālderiem

monētas

kļuva

(Patagon,

par galveno

Kreuz-,

tirdzniecības

m o n ē t u E i r o p ā , s e v i š ķ i n o z ī m ī g a s t ā s b i j a K r i e v i j a s tirgū. Arī c i t ā s z e m ē s t ā s p a š a s r a u d z e s u n s v a r a 17. - 18. g s . k a l t o s dālderus sāka saukt par Alberta dālderiem. kaltuves uzsāka Alberta dālderu kalšanu: 1674. gadā Emdenē,

Daudzās m o n ē t u

1670. gadā Saksijā,

1695. gadā Brandenburgā,

Braunšveigā - Volfenbitelē,

1751.

gadā

Prūsijā,

1747. gadā 1752.

gadā

Ungārijā, 1753. gadā Dānijas un H o l š t e i n a s - O l d e n b u r g a s pers o n ā l ū n i j ā , 1 7 8 0 g a d ā ari K u r z e m e s u n Z e m g a l e s h e r c o g i s t ē . Nīderlandes ziemeļu provincēs jau pirms Alberta dālderiem kala t.s. lauvas dālderus, kas svēra 27 68 g ( 7 5 0 ° s u d r a b s ) . Visās provincēs kala viena tipa dālderus ar heraldiskā lauvas attēlu reversā. M o n ē t a s aversā a t t ē l o t a i s bruņinieks turēja heraldisko vairogu ar a t t i e c ī g ā s provinces ģerboni. Pirmie lauvas dālderi tika

izkalti

1575

Rietumfrīzijā.

Arī

gadā

Holandē,

lauvas

dālderi

bet

pēdējie -

kļuva

par

1713.

gadā

starptautiskās

tirdzniecības monētu. Saskaņā ar Holandes 1586

gada m o n ē t u kalšanas noteiku-

NAUDA LATVIJAS TERITORIJĀ LIVONIJAS K O N F E Ī I- -

miem

š e i t s ā k a kalt ari

888:

29.24 g smagus

sudraba valsts

d ā l d e r u s (Rijksdaalder), visai lidzigus vācu valsts a ā l d e r i e m Tātad, kā l i e c i n a gan rakstītie avoti, gan m o n ē t u depozīti, galvenās tirdzniecības m o n ē t a s Latvijas teritorijā kopš v i s l i e l ā k o i z p l a t ī b u s a s n i e d z o t 17 un

lauvas dālderi,

- 18

gs.,

gs , b i j a v a l s t s , A l b e r t a

kuriem pielīdzināja noteiktu

skaitu vietējo

m o n ē t u (attiecīgi 90, 86 un 72 graši). D ā l d e r i s g a n d r ī z trīs g a d s i m t u s b i j a

Baltijas

tirdzniecībā visplašāk izmantotā m o n ē t a bija

sudraba

atradņu,

dālderi

jūras

reģiona

T a j ā s z e m ē s , kur n e

izmantoja

ari

kā

izejmateriālu

vietējo m o n ē t u kalšanai. L a t v i j a s t e r i t o r i j ā a t r a s t a j o s 17 - 18. gs. d e p o z ī t o s p a r a s t i ir pa

kādai

daudziem

dāldera

tipa

dālderiem.

monētai, Tā

taču

Bauskas

atrasti

rajona

arī

depozīti

Ceraukstes

Bangu

d e p o z ī t a m o n ē t u k o p v ē r t ī b a i r 2 8 9 d ā l d e r i , un, k ā k o n s t a t ē j u s i R . C e p l ī t e , p a r t i e m 17. g s . v a r ē j a n o p i r k t 1 4 4 l a b i b a r o t a s c ū k a s vai 2 8 l a b u s z i r g u s .

1 1 1 . Lauvas dālderis. Kalts Nīderlandes Savienoto Provinču Republikā (Ulrehtā) 1649 g Aa, 27 0 7 g, 0 42 0 mm Ceraukstes Bangu depozīts (Bauskas raj

1 1 2 . Rietumeiropas 1 7 . gs. dālderu (lielākais Latvijā) un rotu atradums 3 2 0 monētu, 4 saktas, 1 rotadata, 10 gredzenu, vara trauks Ceraukstes Bangu depozīts (Bauskas raj.).

NAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS (1561 - 1795)

LIVONIJAS KARA RADĪTĀS IZMAIŅAS Vairākus

gadsimtus

Livonijas

feodālo

valstiņu

apvienības

e k s i s t e n c i ārējie spēki n o p i e t n i n e a p d r a u d ē j a . Vienīgi i e k š ē j ā s n e s a s k a ņ a s un pat militārās s a d u r s m e s vājināja tās politisko un e k o n o m i s k o stabilitāti. Jāatzīst, ka n a u d a s s i s t ē m a i Livonijā, neraugoties

ekonomisko

pamatu,

visām

tās

nepilnībām

tomēr

piemita

diezgan

zināma

vājo

kontinuitāte,

neatkarība u n v i e n o t i b a šīs n e visai m o n o l ī t ā s k o n f e d e r ā c i j a s ietvaros. Taču turpmākajai

16. g s

sāka veidoties Livonijas konfederācijas

pastāvēšanai

draudīga

starptautiskā

situācija.

Tuvojās krasas un p l a š a m ē r o g a p ā r m a i ņ a s , kas ne vien būtiski ietekmēja

administratīvo

iekārtu

turpmāko

sociāl

e k o n o m i s k o attīstību t a g a d ē j ā Latvijas un Igaunijas teritorijā, b e t arī s a d r u m s t a l o j a š e j i e n e s m o n ē t n i e c ī b u , a r laiku p a d a r o t t o pilnīgi atkarīgu n o c i t z e m j u varām. Austrumeiropā

16.

gs.

vidū

bija

izveidojušās

divas

visai

agresīvas lielvalstis - Krievija un P o l i j a s un L i e t u v a s valsts. T ā s t ī k o j a n o d i b i n ā t k u n d z ī b u vai v i s m a z r a d ī t s a v u i e t e k m e s sfēru visā B a l t i j a s jūras a u s t r u m u piekrastē. Krievijas cars Ivans IV ( 1 5 4 7 - 1 5 8 4 ) t i e c ā s i e g ū t t i e š u izeju u z B a l t i j a s j ū r u . P a r k a r a ieganstu pieprasīja

noderēja nokārtot

it 60

L i v o n i j a s varasvīri v ē l

kā

reiz

tūkst, sprieda,

nenomaksāti

mesli.

dālderu

parādu.

kā

lielu

rīkoties,

krievu

Krievija Kamēr

karaspēks

1 5 5 8 . g a d a janvārī l a u p ī d a m s un p o s t ī d a m s jau iebruka t ā s teri t o r i j ā . S ā k ā s L i v o n i j a s karš, k a s a r p ā r t r a u k u m i e m t u r p i n ā j ā s 25 gadus. Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa apvienotos b r u ņ o t o s s p ē k u s krievi s m a g i s a k ā v a j a u 1 5 6 0 . g a d a a u g u s t ā p i e Ērģemes nebija

(tag. Valkas

dzīvotspējīga.

raj.), 1561.

Livonijas

gadā

konfederācija vairs

Ziemeļigaunija

padevās

zviedru karalim, b e t p ē d ē j a i s Livonijas o r d e ņ a m e s t r s G o t h a r d s Ketlers bija uzsācis pakļāvības sarunas ar Polijas un Lietuvas karali S i g i s m u n d u II A u g u s t u ( 1 5 4 4 - 1 5 7 2 ) noslēgto

līgumu

beidzās

Livonijas

S a s k a ņ ā ar Viļņā

valstiņu

patstāvība.

NAUDA LATVIJA P O Ļ U UN ZVIEDRU LAIKOS

Livonijas z e m e s uz ziemeļaustrumiem no Daugavas n o n ā c a t i e š ā Ž e č p o s p o l i t a s pakļautībā, b e t K u r z e m ē u n Z e m g a l ē tika nodibināta

hercogiste

ar Žečpospolitas

vasaļvalsts

statusu,

G o t h a r d a m Ketleram kļūstot par pirmo hercogu ( 1 5 6 1 - 1 5 8 7 ) .

RlGAS BRĪVPILSĒTĀ ( 1 5 6 1 - 1 5 8 1 ) KALTĀS M O N Ē T A S S a r e ž ģ ī t o s m i l i t ā r p o l i t i s k a j o s a p s t ā k ļ o s Rīgai i z d e v ā s 2 0 g a du saglabāt

1561. gadā iegūto brīvpilsētas statusu. Tās rāte

t u r p i n ā j a kalt m o n ē t a s p ē c a g r ā k ā s Livonijā i e v i e s t ā s n a u d a s sistēmas

- galvenokārt

neregulāri vērdiņus, dālderus. Vienā

ļoti

zemas

raudzes

sudraba

d a ž o s g a d o s arī m a r k a s ,

sudraba

šiliņus,

pusmārkas

dālderī tolaik rēķināja

18 vērdiņu.

1 1 5 . Pusmārkas. Kaltas 1565 g, Rīgā. Ag, 5.55 g, 0 3 0 . 0 mmAg, 5 4 8 g, 0 3 0 0 mm.

Monētu

aversā

bija

attēlots

Rīgas

(mūra vārtos ar diviem t o r ņ i e m sakrustotas

atslēgas

pilsētas

lielais

ģerbonis

l a u v a s g a l v a , virs v ā r t i e m -

krusts),

kuru

apvija

leģenda:

:CIVITATIS°18F°RIGENSIS: (Rīgas pilsētas). Savukārt reversā r e d z a m s p i l s ē t a s m a z a i s ģ e r b o n i s ( s a k r u s t o t a s a t s l ē g a s u n virs

1 1 6 . Vērdiņi. Kalti 1566, g. Rīgā

t ā m krusts) ar leģendu: DENARIUS°NOWUS<>ARGENTEUSs

Ag, 2 8 4 g, 0 23 0 mm ;

( j a u n a i s s u d r a b a d e n ā r s ) u n g a d s k a i t l i m o n ē t a s vidū: [ 1 5 ) 7 - 3 .

Ag, 2 6 9 g, 0 2 2 . 0 mm.

NAUDA LATVIIA POLU UN ZVIEDRU LAIKOS

Ap 1565 gadu slepeni tika samazināts sudraba saturs Rīgas monētās, t.i., vērdiņus aprēķināja p ē c 41 markas monētpēdas, to raudze bija 7 lotes (437.5°), bet šiliņus - pēc 44 mārku monētpēdas, un to raudze bija tikai 1.5 lotes (94°). Livonijas kara

sākumposmā

Polija un

Lietuva pārlieku

necentās iejaukties Livonijas iekšējās lietās. Poļu karaspēks šeit sāka ierasties tikai 1559. gada pašās beigās. Par pārtiku un citām piegādēm tas norēķinājās ar savas valsts monētām, kuras vietējie iedzīvotāji gan pieņēma ar neuzticību. Jau 1559. gadā Livonijas ordeņa mestrs deva rīkojumu pielīdzināt Polijas un Lietuvas naudu Livonijas monētām pēc šāda kursa: 1 Lietuvas šoks (60 grašu) = 9 markas un 9 šiliņi jeb 1 grasis = 4,2 šiliņi. Pamazām aktuāla kļuva Livonijas naudas sistēmas nomaiņa. Rīgu

nepavisam

neapmierināja

nodoms

šeit

kalt

monētas

Polijas un Lietuvas karaļa vārdā, ar viņa titulu vai portretu, jo

120.

tas nozīmētu, ka pilsēta atzīst karaļa virsvaru. Tomēr 1581. gadā

Kalta 1573. g

tai nācās pakļauties. Pilsētas rīcībā gan palika naudas kaltuve ar visiem monētu izgatavošanas radītajiem ienākumiem, bet

Pusmārka. Doles pili (ana Hodkeviča

laikā Ag, 5.40 g, 0 29 0 mm, Ag, 5.48 g, 0 2 8 0 mm

monētas turpmāk vajadzēja kalt pēc Žečpospolitas naudas kalšanas noteikumiem un ar tās insignijām.

S. Feniņi. b 1571

Rīgā.

(loti zema raudze), 0 26 g, 0 12.0 mm.

NAUDA RĪGĀ, V I D Z E M Ē UN LATGALĒ P O L U VARAS LAIKĀ ( 1 5 6 1 - 1 7 7 2 ) Livonijas kara sākumā tika nodibināta Pārdaugavas herco giste (1561), kas administratīvi iekļāvās Polijas un Lietuvas val stī.

Latvijas

teritorijā

jaunizveidotā

hercogiste

aptvēra

Vidzemes un Latgales novadu. Poļu varai nostiprinoties, arvien aktuālāka kļuva iecere šajā provincē izlaist vietējo naudu. Jau

1 2 1 . Vērdiņš.

1570. gadā Žečpospolitas karalis Sigismunds II Augusts deva

Kalts 1573

rīkojumu ierīkot monētu kaltuvi Salaspils pili. Sekoja vēl vairā

laikā

ki edikti, līdz 1572. gada 21, jūlijā Pārdaugavas hercogistes viet-

g. Doles pili ]ana Hodknž

Ag, 2 6 4 g, 0 24 0 mm

valdis Jans Hodkevičs ( 1 5 6 6 - 1 5 7 8 ) tika iecelts par monētu lietu augstāko pārzini, bet Doles pili tika uzsākta šiliņu kalšana. Rīgas kungi gan sīksti pretojās to izlaidei, jo uzskatīja šo dar bību

par

pilsētas

prestiža

saimniecības

graušanu.

Rīdziniekiem šķita nepieļaujama tik zemas raudzes monētu iepludināšana apgrozibā. Tāpēc jau 1572. gada sākumā Rīgas rāte aizliedza tās izmantot.

Laikam gan Rīgai kā bijušās

Livonijas nozīmīgākajam centram tomēr vēl bija ietekme, jo 1573. un vēlāko gadu Doles šiliņi nav konstatēti. 1573. gadā 9.

Mārka.

Ita 1573 g. Doles pilī Pārdaugavas logisles vietvalža )ana Hodkeviča k56-I578)

laikā

9 8 6 g, 0 33 0 mm.

nelielā skaitā izkala vērdiņus, vēlāk - markas un pusmārkas. Dolē kaltā nauda, starp citu, bija paredzēta Pērnavas garnizona kareivju atalgošanai. Kad Rīgas rāte aizliedza izmantot Dolē kalto naudu, arī pērnavieši nolēma ignorēt šīs zemās raudzes

1 2 2 . Šiliņi. Kalti 1573, g Doles pili ]ana Hodkeviča laikā. Ag, 0,87 g, 0 18 0 mm

NAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS

m o n ē t a s . Līdz a r t o n a u d a s k a l š a n a D o l ē z a u d ē j a j e b k ā d u n o zīmi. P a r P ā r d a u g a v a s h e r c o g i s t e s ģ e r b o n i kļuva H o d k e v i č u d z i m tas

ģerbonis - sudraba

grifs

sarkanā

laukā.

Šis

ģerbonis

l e ģ e n d u : DVCATVS - L I V O N I A E ( L i v o n i j a s h e r c o g i s t e ) a t t ē l o t s uz D o l ē kaltajām m o n ē t ā m - uz š i l i ņ i e m aversā, b e t uz m a r k ā m un

pusmārkām

reversā.

Šiliņiem

reversā

vidū

rakstīts:

1 / S C H I L / L I N G 1 1 5 ) 7 2 (1 š i l i ņ š - 1 5 7 2 ) , b e t a p k ā r t g a r m a l u : MONE|taļ-NOVA-ARGENTE|a)

(jaunā

sudraba

monēta).

M a r k ā m u n p u s m ā r k ā m a v e r s ā r e d z a m i divi v a i r o g i a r P o l i j a s u n L i e t u v a s ģ e r b o ņ i e m , virs t i e m m o n ē t a s n o m i n ā l s , z e m t i e m 1 2 3 . Dukāts. Kalts 1584. g. Rīgā Polijas karaļa Stefana Batorija valdīšanas laikā. Au, 3 54 g, 0 22 0 mm

gadskaitlis,

apkārt

gar

malu

leģenda:

MONE[ta)-NOVA-

1 2 6 . Denārs. Kalts 1582 g. Rīgā Stefana Batoriļ valdīšanas laikā. Ag (ļoti zema raudze), 0 57 g, 0 14 0 mm

ARGENTEA (jaunā sudraba monēta). T ā t a d p o ļ u v a r a s p i r m a i s m ē ģ i n ā j u m s kalt m o n ē t a s b i j u š a j ā Livonijā

bija

neveiksmīgs,

ekonomiska pamata

tam

nebija

( t r ū k a p a t līdzekļu

sudraba

pietiekama iepirkšanai)

K a r a ļ a i e r ē d ņ i b i j a vāji i n f o r m ē t i p a r m o n ē t n i e c i b a s s t ā v o k l i R ī g ā - skaidri

nepārzināja nedz Rīgas m o n ē t u sastāvu,

nedz

objektīvos apstākļus, kas n o t e i c a to m o n ē t p ē d u . Sīko m o n ē t u sudraba

sastāva

pasliktināšana

izraisīja

sudraba

cenas

celšanos. Situācija

būtiski

mainījās,

poļu

varā

nonākot

arī

Rīgai.

1 5 8 1 . g a d a 14. j a n v ā r ī k a r a l i s S t e f a n s B a t o r i j s i z d e v a p r i v i l ē ģ i j u kalt Rīgā m o n ē t a s p ē c Ž e č p o s p o l i t a s 1 5 7 9 . - 1580. g a d a n a u d a s reformas n o t e i k u m i e m . Aprēķina mārku, kas Livonijas n a u d a s sistēmā

bija

bāzes

elements

nomainīja dālderis. 1 2 4 . Trisgraši. Kalti 1583, g Rīgā Stefana Batorija valdīšanas laikā. Ag, 2,40 g, 0 20.0 mm, Ag. 2 22 g, 0 2 0 0 mm

nominālus

Ieviesa

- grašus,

apmēram

arī

trīsgrašus,

j e b pusotrgrašus. Vienā dālderi

citus

trīsarpus

šeit

sešgrašus, rēķināja

gadsimtus,

neierastus

naudas

vēlāk trīspelherus

35 - 36 grašus. Jā

piebilst, ka dālderus poļu laikā Latvijas teritorijā nekala. J a u n o šiliņu

kalšana

Rīgā

nedaudz aizkavējās,

tādēļ

kādu

laiku a p g r o z ī b ā p a l i k a arī b r ī v p i l s ē t a s p e r i o d a š i l i ņ i , kuru k u r s u noteica p ē c iepriekšējās naudas sistēmas: S ā k o t i e s j a u n o šiliņu a p r ē ķ i n s kļuva š ā d s :

regulārai

izlaidei,

1 grasis = 6 šiliņi.

naudas salīdzinošais

m ā r k a = 6 g r a š i vai

18 š i l i ņ i

Stefana

B a t o r i j a l a i k ā R ī g ā u z s ā k a arī z e l t a d u k ā t u k a l š a n u . Karaļa Sigismunda

III V a s a s laikā m o n ē t a s R ī g ā k a l a n o

1 5 8 8 . lidz 1 6 2 1 . g a d a m , k a d t ā n o n ā c a zviedru v a r ā

Pilsētas

m o n ē t u k a l t u v ē t a d s t r ā d ā j a m o n ē t u m e i s t a r s H e i n r i h s Vulfs, kura m e i s t a r z i m e b i j a lilija, u n O t o M e p e ( m e i s t a r z ī m e - l a p s a ) . Šis

meistarzīmes atrodamas

laikā

Rīgā

kaltajām

uz visām

monētām.

trisgraši un z e m a s raudzes šiliņi 1 2 5 . Šiliņi. Kalts 1585 g. Rigā Stefana Batorija valdīšanas laikā Ag, 1 0 4 g, 0 18.0 mm

Lielā

Sigismunda daudzumā

III V a s a s tika

kalti

Rīgas trīsgraši diezgan precīzi

tika atdarināti Ragūzā (tag. Dubrovņikā), s t a r p ī b a tikai tāda, ka uz oriģinālajām Rigas m o n ē t ā m ģ e r b o ņ a vārtos attēlota lauvas galva, b e t R a g ū z a s - z a r s . I r z i n ā m s , k a s a v u k ā r t Z v i e d r i j ā t ū l i ņ pēc

tam,

kad

tās

karaspēks

ieņēma

Rīgu,

tika

atdarināti

1 2 7 . 10 dukātu iportugāls). Kalti 1592, g. Rīgā Polijas karaļa Sigismunda III Vasas ( 1 5 8 7 - 1 6 3 valdīšanas laikā Au, 33 0 4 g, 0 41,0 mm

NAUDA LATVIJĀ P O Ļ U UN ZVIEDRU LAIKOS

S i g i s m u n d a III V a s a s l a i k a R ī g a s š i l i ņ i . A t s e v i š ķ o s g a d o s S i g i s m u n d a III V a s a s laikā R ī g ā kalti ari d u k ā t i , 1 0 d u k ā t u m o n ē t a s ( 1 5 9 2 ) , graši un trīspelheri ( 1 6 2 0 ) . Ž e č p o s p o l i t a s S e i m s 1 6 0 1 . g a d ā n o l ē m a a t ļ a u t kalt m o n ē t a s vienīgi ī p a š ā s v a l s t s m o n ē t u kaltuves, t o m ē r Rīga regulāri, b e t d a ž u s g a d u s arī B i d g o š č a , G d a ņ s k a , T o r u ņ a , L o b ž e ņ e c a t u r p i n ā j a kalt s a v u n a u d u . Poļu

kundzības

laikā

pamazām

pasliktinājās

Rīgā

kalto

šiliņu s u d r a b a s a s t ā v s un s a m a z i n ā j ā s to svars. Par šo p r o c e s u var s p r i e s t p ē c R ī g a s n a u d a s k a l t u v e s p ā r z i ņ a H a n s a G o l d e n L Trisgraši. ķ 1596 g Rīgā Sigismunda III Vasas Manas laikā 2.51 g, 0 22,0 mm ; .2.34 g, 0 21.0 mm. B depozīts (Limbažu raj.).

šteda atzīmēm:

1615

g a d a 4. februārī s u d r a b a d a u d z u m s svara

mārkā, no kuras kala šiliņus, b i j a 2 l o t e s 2 kventiņi 2 feniņi; no markas vajadzēja

izkalt 2 0 0 š i l i ņ u ,

bet valstsdālderī

skaitīja

4 1 g r a s i vai 1 2 3 š i l i ņ u s . T u r p r e t ī 1 6 1 7 . g a d a 1 3 . j a n v ā r ī s u d r a b a d a u d z u m s svara m ā r k ā bija vairs tikai 2 l o t e s izkalt n o

šis

markas vajadzēja

valstsdālderis

maksājumos

147

bet decembrī -

šiliņiem,

Žečpospolitā

220

tika

šiliņu.

pielīdzināts 52

1 kventiņš, bet

1619.

gada

grašiem

g r a š i e m vai

aprīli vai

156 šiliņiem.

1620. gadā valstsdālderis bija pielīdzināts pat

75 g r a š i e m vai 2 2 5 š i l i ņ i e m . Zīmīgi, ka š i l i ņ u v ē r t ī b a s p a z e m i n ā š a n ā s p r o c e s s t u r p i n ā j ā s arī zviedru l a i k o s . Rīga un Vidzeme bet

L a t g a l e vēl

1621

gadā n o n ā c a Zviedrijas valdījumā,

gandrīz p u s o t r u g a d s i m t u turpināja

atrasties

p o ļ u v a r ā . V i s u š o laiku t u r o f i c i ā l a j ā a p g r o z ī b ā b i j a P o l i j a s ka ralistes

izlaistās

monētas

timfi,

orti,

sešgraši,

trīsgraši, 1 3 3 . Šiliņi. Kalti 1663. g. Ujazdovā ]ana II Kemmm valdīšanas laikā. Cu, 1.24 g, 0 15 5 mm, Cu, 1.27 g, 0 16.0 mm Smārdes Gaiķu depozīts (Tukuma rai i

trīspelheri. K Trīspelheri. ļi 1620. g Rīgā Sigismunda 111 Vasas Kanas iaifeā 1.08 g, 0 18.5 mm ; 1.23 g, 0 18.0 mm.

L Šiliņi.

f> 1595. g Rīgā Sigismunda III Vasas Baitos laikā. lama raudze), 1.00 g, 0 18.5 mm; |wna raudze), 1.14 g, 0 19.0 mm. <ozīts (Limbažu raj.).

1 3 1 . Trisdesmitgrasts (timfs). Kalts 1663. g, Bldgoščā Polijas karaļa (ana II Kazimira ( 1 6 4 8 - 1 6 6 8 ) valdīšanas laikā. Ag, 5.86 g, 0 31 0 mm

1 3 2 . Astoņpadsmitgrasis (orts). Kalts 1668. g. Krakovā ļana II Kazimira valdīšanas laikā. Ag, 5.93 g, 0 30.0 mm.

1 3 4 . Šiliņi. Kalti Sučavā Moldovas valdnieka Eistratlja Dabižas ( 1 6 6 2 - 1 6 6 6 ) valdīšanas laikā; ļana II Kazimira valdīšanas laikā kalto vara šiliņu viltojums Cu, 1.16 g, 0 15 0 mm ; Cu, 1.21 g, 0 14.8 mm Smārdes Gaiķu depozīts (Tukuma raj.

NAUDA LATVI1A POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS

NAUDA RĪGA UN V I D Z E M E ZVIEDRU LAIKOS ( 1 6 2 1 - 1 7 1 0 ) Rīgai nonākot Zviedrijas varā, karalis Gustavs II Ādolfs (1611-1632)

sākumā atļāva turpināt kalt m o n ē t a s pēc

Žečpospolitas naudas kalšanas noteikumiem. Izgatavoja gal venokārt loti

zemas raudzes šiliņus

mazliet vērtīgākus

trīspelherus, atsevišķos gados arī dālderus un dukātus. Pēc ārējā izskata šiliņi daudz neatšķīrās no poļu laikā kaltajiem, vien mainījās uz tiem attēlotie varas atribūti. Gustava II Ādolfa Rīgas šiliņa aversā aplī ir monogramma (G, tajā - A), augšā kro nis, apakšā vairodziņā Vasas ģerbonis - kūlis. Gar monētas malu

starp

divām

joslām

veidota

leģenda:

GVSTAļvusļ

ADO-L[phus|-D[ei]-G(ratia]'REX>S[veciae] (Gustavs Ādolfs, Zviedrijas karalis no Dieva žēlastības). Reversā vidū ir attēloti Rīgas ģerboņa elementi - aplī vairogā sakrustotas atslēgas un virs tām krusts, apkārt gar monētas malu starp divām joslām vijas leģenda: - SOLIDVS'CIVIļtatisļ'RIGENSIS (Rīgas pilsētas 137.

šiliņš) un gadskaitļa pēdējie divi cipari. Tā kā Rīgā kaltie šiliņi bija tirgotāju iecienīti un to kalšana deva

prāvus

ienākumus,

Zviedrijas

karaliene

Kristīna

Pusdālderis.

Kalts 1629. g. Rīgā Gustava 11 AdcA valdīšanas

laikā

Ag, 14.30 g, 0 36.0 mm.

( 1 6 3 2 - 1 6 5 4 ) 1644. gadā lika Rigā pie Svētā Jēkaba baznīcas ierikot otru monētu kaltuvi - Zviedrijas valsts naudas kaltuvi, kurā bija jākaļ t.s. Livonijas šiliņi un trispelheri. Ja Rīgas pilsē tas naudas kaltuvei šiliņu kalšanā vajadzēja ievērot Rīgas rātes noteikumus, tad Zviedrijas valsts naudas kaltuvei - Zviedrijas valdības noteikumus. Karalienes Kristīnas 1644. gada rīkojums noteica, ka Zviedrijas valsts naudas kaltuvē Rīgā no markas, kurā ir I 3/8 lotes tīra sudraba, izkaļami 348 Livonijas šiliņi, bet Rīgas pilsētas naudas kaltuvē laikā no 1628. līdz 1638. gadam no vienas svara markas, kurā bija 1 1/4 lotes tīra sudraba, izkala 302 Rīgas šiliņus. Analīzes liecina, ka Rīgas un Livonijas šiliņi ne sastāva, ne svara ziņā būtiski neatšķīrās.

Ievērojamas

atšķirības toties bija noteiktajā šiliņu attiecībā pret valstsdālderi. Zviedrijas

valsts naudas kaltuve darbojās Rīgā līdz

1669. gadam, atsevišķos gados tajā kaltas arī lielāka nomināla zelta

un sudraba monētas,

kas pēc šiliņu

un trīspelheru

leģendā ietvertā Livonijas vārda numismātikas literatūrā tiek dēvētas par Livonijas monētām. Livonijas šiliņa aversā vidū aplī novietota Kristīnas monogramma (C) ar Vasas dinastijas ģerboņa kūli, augšā - kronis. Gar monētas malu vijas leģenda: CHRISTINA-D[eiļ-Gļratial'R|egina|-S|veciae)- (Kristīna, Zviedri jas karaliene no Dieva žēlastības). Reversā vidū aplī vairogā attēlots Vidzemes ģerboņa grifs (lauva ar ērgļa spārniem), apkārt gar m o n ē t a s malu leģenda: SOLIDVS LIVONIAE-

138.

Dālderis.

Kalts 1629. g. Rīgā Gustava II ĀJ

(Livonijas šiliņš) un gadskaitļa pēdējie divi cipari. Kaltas arī

valdīšanas

nedaudz atšķirīgas Livonijas šiliņu modifikācijas.

Ag, 28.43 g, 0 42 5 mm

laikā.

NAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS

rispelheri. : 1 1 g Rīgā Gustava II Ādolfa jm

laikā J

0 19 5 mm-,

7) 19 0 mm

Vilciņu depozīts {Rīgas raj)

1 4 2 . 5 dukāti. Kalti 1645 'usotršiliņš. : 1;

Rīgā Gustava II Ādolfa

Rīgā Kristīnas

valdīšanas

laikā. Au, 16 92 g, 0 4 0 0 mm 1 4 4 . 3 dufeāti.

№ ī ka Kdrefiōts), 0 75 g, 0 17 0 mm.

Kalti 1646. g. Rīgā Kristīnas valdīšanas

146.

s '

laikā

Kalts 1639. g Rīgā Kristinas

Au, 10 29 0, 0 31.0 mm

laikā

k'iņu depozīts {Rīgas raj )

Dālderis. a

Ag, 2 8 . 2 2 g, 0 4 4 . 0 mm

i№ni. ;?

t;; ss

Rīgā Zviedrijas karalienes

i 632 - 1 6 5 4 ) valdīšanas laifcā

147.

iī Ādolfa laika monētsplednl

& 16,0 mm;

143.

dīrāti.

1 4 5 . Dufeāts.

laikā.

Rīgā Kristīnas valdīšanas

Kalti 1643 g Rīgā Kristīnas valdīšanas

Kalts 1646 g Rīgā Kristīnas valdīšanas

Ag, 1 0 0 g, 0 19 0 mm;

16,0 mm

lai/jā

laikā

Ag, 1 0 3 g, 0 19,0 mm

' ciņu depozīts (Rīgas raj)

Au,

Au-, 3 43 g, 0 23.0 mm

Ķeguma spēkstacijas depozīts {Ogres r&

inri.j S

Trispelheri.

Kalti 1648

::>. raudze), raudze),

10.47 g, 0 30 0 mm

NAUDA LATVIļĀ POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS

To,

arī

apstiprinājušas

zviedru

laikā

analīzes,

monētu

kas

sastāvs

veiktas

1965.

pasliktinājās, gadā

Rīgas

P o l i t e h n i s k ā i n s t i t ū t a (tag. Rīgas T e h n i s k ā u n i v e r s i t ā t e ) Ķīmijas fakultātes

Analītiskajā

laboratorijā.

Piemēram,

1621.

gada

R ī g a s š i l i ņ š , k a s k a l t s Ž e č p o s p o l i t a s k a r a ļ a S i g i s m u n d a III laikā, svēra 0.682 g un saturēja

13.65% sudraba, taču tā p a š a gada

Rīgas šiliņš, kas izlaists jau Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa virsvaras

apstākļos,

svēra

0.584

sudraba

saturam

būtiski

n e m a i n o t i e s - 12.94% ( m o n ē t a s no Limbažu rajona Lēdurgas pagasta 0.591

Burtnieku

depozīta)

1627.

gadā

rajona B a l d o n e s p a g a s t a Vilciņu depozīta) 1 4 8 . Šiliņš. • .• :- 1654. g. Rīgā Kristīnas mMiišanas laikā Ay Iļoti zema raudze), 1.5i s 0 15 5 mm. •-' :•:.< .h Dreiku depozīts (Madonas rajj.

Rīgas

šiliņš

svēra

g , b e t s a t u r ē j a tikai 8 3 3 % s u d r a b a ( m o n ē t a n o R ī g a s Karalienes Kristīnas

laikā 1 6 4 4 . g a d ā kaltā Rīgas šiliņa svars bija 0 . 5 0 0 g un s u d r a b a saturs 7.59%, savukārt

1645. gadā apgrozībā laistais Livonijas

šiliņš svēra 0.595 g un saturēja 8 . 1 3 % sudraba Cēsu

rajona

Priekuļu

pagasta

Kalnaūbeļu

( m o n ē t a s no

depozīta).

Karaļa

Kārļa XI 1664. g a d a Livonijas šiliņš svēra 0.521 g un saturēja 8.75%

sudraba

(monēta

Rigas

rajona

Baldones

Vidmu d e p o z ī t a ) . Analīzes rāda, ka laikā no 1621

pagasta

līdz 1 6 2 7 . g a

d a m sudraba daudzums šiliņos samazinājās par a p m ē r a m 4%. S a v u k ā r t n o 1 6 2 7 . līdz 1 6 6 5 . g a d a m t i k a kalti š i l i ņ i , k u r o s v i d ē j i bija 8% s u d r a b a . V ē l ā k o s g a d o s šiliņi

R ī g ā n a v kalti,

tomēr

a p g r o z ī b ā t i e a t r a d ā s vēl 18. g s . s ā k u m ā . Arī gados bijusi

Rīgas ir

pilsētas

kalti

naudas

valstsdālderi.

k a l t u v ē zviedru

laikā

Vietējā

apgrozībā

naudas

atsevišķos tiem

maza nozime, jo tie nav atrasti nevienā no uzietajiem

m o n ē t u depozītiem, kuros turpretī bagātīgi pārstāvēti S p ā n i j a s 1 5 2 . Dālderis. Kalts 1648. g. Rīgā (?), Zviedrijas vam naudas kaltuvē Kristīnas valdīšanas !ag Ag, 28 54 g, 0 40.0 mm

1 4 9 . 10 dukātu. Kūki 1645. g. Rīgā (?), Zviedrijas valsts mudas kaltuve Kristīnas valdīšanas laikā. A« 34.52 g, 0 4 0 . 0 mm. Krntt gan Livonijas konfederācija vairs K-:vastāvēja, visas šajā naudas kaltuvē .644 - 1669. g. kaltās monētaszc.iklribā no Rīgas pilsētas naudas kaltuvē kaltajām - pēc irispelheru un šiliņu leģendā ietvertā Livonijas vārda tiek dēvētas par Livonijas monētām )

1 5 1 . Dukāts. Kalts 1647. g. Rīgā (?), Zviedrijas valsts naudas kaltuvē Kristīnas valdīšanas laikā. Au, 3.45 g, 0 23.0 mm.

1 5 0 . 2 dukāti. Kalti 1646. g Rīgā (?), Zviedrijas valsts naudas kaltuvē Kristīnas valdīšanas laikā. Au, 6.81 g, 0 30.0 mm.

1 5 3 . Trispelherl. Kalti 1648. g. Rīgā, Zviedrijas valsts! naudas kaltuvē Kristīnas valdīšanas lai Ag, 0.89 g, 0 19.5 mm; Ag, 0.83 g, 0 20.0 mm. Ķeguma spēkstacijas depozīts (Ogres m

NAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS

N ī d e r l a n d e s u n N ī d e r l a n d e s S a v i e n o t o P r o v i n č u R e p u b l i k a s t.s. Alberta dālderi, lauvas

Nīderlandes Savienoto

dālderi,

Vācijas

citi

k a l t u v e s m e i s t a r a H e i n r i h a Vulfa ziņas,

dālderis

valstsdālderis 86

valstsdālderi.

bet

Republikas

Rīgas

naudas

1641. gada aprēķins sniedz

pielīdzināts

grašiem,

Provinču

lauvas

grašiem,

dālderis

Alberta

grašiem.

V a l s t s d ā l d e r i s v i e n l a i k u s b i j a g a n m o n ē t a , g a n ari s t a b i l a n a u d a s a p r ē ķ i n a v i e n i b a , t u r p r e t ī m ā r k a - tikai a p r ē ķ i n a v i e n ī b a , nosakot šiliņu vērtibu Izmantojot

(1 mārkā rēķināja 18 šiliņu).

Rigas

pilsētas

izpētījusi

valstsdāldera

noteikusi

Rīgā

vērtība

kalto šiliņu

sevišķi

strauji

arhīva

materiālus,

aprēķina

markas

Ceplīte

attiecības

skaitu vienā valstsdālderi.

kritās

pēc

zviedru

Šiliņu

poļu

kara

( 1 6 5 5 - 1 6 6 0 ) . M a k s ā j o t š i l i ņ o s , b i j a j ā d o d v i r s m a k s a - t . s . virsn a u d a ( v ā c u vai. - A u f g e l d ) : s ā k o t n ē j i 13 - 1 4 % ,

1664. gadā -

40%, b e t 1669. g a d ā - pat 150 - 1 7 0 % no s u m m a s .

Gadi

Valstsdālderis markās

Valstsdālderis grašos

Valstsdālderis šiliņos

1621. - 1 6 2 5 ,

12 1/2

225

1627.

270

1629. - 1 6 5 5 ,

270

1 6 6 6 . g. m a i j s

198

594

1 6 6 6 , g. j ū n i j s - j ū l i j s

līdz 35

līdz 2 1 0

līdz 6 3

1667. - 1669.

līdz 4 0

līdz 2 4 0

līdz 7 2 0

1670.

3 7 1/2

225

675

1680.

216

648

1695.

32 1 / 2 - 3 3

1 9 5 - 198

585 - 594

Rīgas rāte šiliņu z e m o vērtību izskaidroja ar to, ka apgrozībā b i j a ļ o t i d a u d z R ī g a s u n L i v o n i j a s š i l i ņ u , k a s v i l t o t i S u č a v a s pilī Moldovā

(tag.

Rumānijā)

( 1 6 6 2 - 1 6 6 6 ) laikā

valdnieka

Eistratija

Dabižas

1 5 5 . Šiliņi. Kalti Sučavā Eistratija Dabižas valdīšanas laikā (ar nepareiziem gadskalt\u pēdējiem cipariem "12 un "16"); Rīgas pilsētas naudas kaltuvē. Kristīnas valdīšanas laikā kalto šiliņu viltojums. Cu, 0 54 g, 0 16.0 mm, CM, 0.79 g, 0 16.0 mm, Cu, 0.47 g, 0 15.0 mm, Cu, 0.32 g, 0 1 5 . 0 mm Smārdes Gaiķu depozīts (Tukuma ra:

M o n ē t u kaltuvi a t k l ā j a t i k a i 19. g s . b e i g ā s ,

pilī i z d a r o t a r h e o l o ģ i s k o s i z r a k u m u s . P i r m s š i a t k l ā j u m a t u r vil totos

šiliņus

sauca

par Valahijas

šiliņiem.

Sučavā

ir viltoti

K r i s t ī n a s , K ā r ļ a X G u s t a v a u n K ā r ļ a X I laika R ī g a s u n L i v o n i j a s šiliņi

gadskaitļiem,

kas

neatbilst

attiecīgā

valdnieka

valdīšanas gadiem. Izpētot Latvijas teritorijā a t r a s t o depozītu sastāvu, n o s k a i d r o t s , ka t a j o s pārsvarā ir Kristīnas laika Rīgas Šiliņi. » 6 5 3 . g Rīgā, Zviedrijas naudas w Kristīnas valdīšanas laikā »tī zema raudze), g. 0 16,0 mm; Hi zema raudze), b. 0 16.0 mm. jas Dreiku depozīts (Madonas raj.)

šiliņu

viltojumi.

paviršāku

Sučavas

izpildījumu,

viltojumi

monogrammu

atšķiras un

arī

ģerboņu

uzraksta robustāku

v e i d o j u m u . T i e i z g a t a v o t i n o v a r a u n viegli a p s u d r a b o t i . D a ļ u viltojumu

varēja

konstatēt

tikai

pēc

virsmas

notīrīšanas

restaurācijas laboratorijā. Rīgas un Livonijas šiliņu masveida viltošana izskaidrojama ar to plašo pielietojumu tirdzniecībā. Tie

atradās

apgrozībā

arī

tagadējā

Polijas,

Lietuvas,

1 5 6 . Šiliņš. Kalts Sučavā Eistratija Dabižas valdīšanas laikā; Rīgā, Zviedrijas valsts naudas kaltuvē Kristīnas valdīšanas laikā kalto šiliņu viltojums Cu, 0.48 g, 0 14.0 mm.

NAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS

1 6 3 . Dukāts. Kalts 1 6 8 1 g. Rīgā Kārļa XI valdīsi» laikā Au, 3 4 5 g, 0 2 4 0 mm

1 5 9 . Šiliņi.

1 6 1 . 1 0 dukātu.

Kalti 1 6 5 4 . g Rīgā, Zviedrijas valsts 1 5 7 . 5 dukāti {donativs). • :• : ! 6 5 4 g 1645

ar nepareizu gadskaitli

Rkjō. var godu Zviedrijas karaļa v

<:V.z, . . Gustava i 1 6 5 4 - 1 6 6 0 ) vizītei. Au

! 7 42 j 0 4 0 0 mm

Kalti 1 6 6 0 g Rīgā Zviedrijas karaķ

naudas kaltuvē Kārla X Gustava valdīšanas

Kārla XI ( 1 6 6 0 - 1 6 9 7 ) valdīšanas laikā

laikā.

Au, 3 4 8 5 g, 0 4 5 0 mm

Ag (loti zema raudze), 0 5 9 g, 0 16 0 mm;

Ag (loti zema raudze), 0 . 5 3 g, 0 15 0 m m

Priekuļu Kalnaūbelu depozīts (Cēsu raj.)

158.

Šiliņi.

• z : ! ō 5 4 g Rīgā Kārļa X Gustava .; zikvias laikā, -j

.:::' zema raudze),

': e j .7 0 15 0 mm;

ļoti :ema raudze), '. ; 3 J 0 15 0 mm ;• . .•> Dreiku depozīts (Madonas ra/\).

1 6 0 . Šiliņi. Kalts Sučavā (ar nepareiziem gadskaitla pēdējiem cipariem - " 1 2 " ) ;

1 6 2 . 2 dukāti.

1 6 4 . Dālderis.

Kārļa X Gustava Rīgas šiliņu viltojums

Kalti 1 6 6 4 g Rīgā Kārļa XI valdīšanas

Kalts 1 6 6 0 g Rīgā Kārļa XI valdīsi!^:,

Cu, 0 4 8 g, 0 16 0 m m Bišumuižas

Smllšukalnu depozīts

(Rīgai

laikā

Au, 7 0 3 g, 0 2 8 0 mm

Ag, 2 7 7 6 g, 0 4 5 0 mm

MAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVIEDRU LA '<C5

1 6 7 . Šiliņi. Kalti 1 6 6 1 . 0 . Rīgā Kārla XI laikāAg {foti zema raudu] 0 4 9 g, 0 16 0 mm Ag (ļoti zema raudu 0 56 g, 0 16 0 mm Bišumuižas SmiltuM nu

valdšanas

Baltkrievijas, Ukrainas, R u m ā n i j a s teritorijā. Rigas un Livonijas šiliņus

depozītos

parasti

atrod

kopā

līdzīgas

vērtības

Ž e č p o s p o l i t a s l a n a II Kazimira laika vara š i l i ņ i e m G r a š u s R i g ā s ā k a kalt j a u p o ļ u v a r a s g a d o s - S t e f a n a B a t o r i j a laikā ( n o 1581

lidz 1 5 8 4 . g a d a m ) . S i g i s m u n d a III V a s a s l a i k ā t o s

Pusdalderis.

i z l a i d a tikai 1 6 1 6 . g a d ā , u n š i s g r a s i s g a n p ē c l i e l u m a , g a n p ē c

o68 g. Rīgā Kārļa XI valdīšanas

i z s k a t a b i j a līdzīgs t r ī s p e l h e r a m ( p u s o t r g r a s i m ) , k o R i g ā p i r m o reiz izkala 1 6 2 0 . g a d ā . T a m a v e r s ā vidū b i j a č e t r d a ļ i g s v a i r o g s ,

- iO g, 0 34 0 mm

kura 1, un 4

laukā n o v i e t o t s Polijas, 2

un 3. l a u k ā - L i e t u v a s ,

b e t c e n t r ā - V a s a s d z i m t a s ģ e r b o n i s . Virs h e r a l d i s k ā v a i r o g a

1 6 8 . Šiliņi. Kalti 1662, g Rīgā, Zi iedr naudas kaltuvē Kārla XI z>. • Ag (loti zema raudze] 0 6 9 g, 0 16 0 mm Ag (ļoti zema raudze] 0.59 g, 0 15.0 mm. Bišumuižas Smilšukalnu dep :

a t t ē l o t s kronis, t a m apkārt starp divām j o s l ā m a t r o d a s leģen da:

III"D[ei]:G[ratia]-3(aplI)-REX,P[oloniaeļ.

SIG|ismundusj

M ļ a g n u s j D | u x | ° ( S i g i s m u n d s III, P o l i j a s k a r a l i s , l i e l h e r c o g s n o Dieva

žēlastības).

Reversā

vidū

aplī

attēlots

valstsābols

s k a i t l i " 2 4 " u n krustu, t ā m a l ā s g a d s k a i t ļ a divi p ē d ē j i e c i p a r i : [1612-0

Apkārt

gar m o n ē t a s

meistarzīmes dalīta

malu veidota

leģenda:

lapsas

attēla

kā

MONE|ta]-NOVA-CIVI[tatis|-

R I G E ļ n s i s J ' (Rigas jaunā m o n ē t a ) , Z v i e d r u laikā k a l t i e t r i s p e l h e r i b i j a līdzīgi p o ļ u laikā k a l t a so Trīspelhers. : '- . 6 6 9 g, Rīgā, Zviedrijas valsts ļ:. -5 (M(tuw> Kārļa XI valdīšanas laikā H I 0 0 g, 0 19.0 mm.

jiem,

tikai

vārds

poļu

varas

Zviedrijas

simbolus

ģerbonis.

Rīgas

t r i s p e l h e r i i r kalti 1 6 2 2 . - 1 6 2 4 , 1700

1701

gadā,

n o m a i n ī j a zviedru pilsētas

1644,

naudas

kaltuvē

1647. - 1649., 1669.,

bet Zviedrijas valsts

valdnieka

naudas

kaltuvē -

1 6 9 . Šiliņš. Kalts Sučavā; Rīgas pilsētas naudas kaltuvē Kārla XI laikā kalto šiliņu viltojums Cu, 0 39 g, 0 14 5 mm.

NAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS

1 6 4 7 . , 1 6 4 8 . u n 1 6 6 9 . g a d ā . P o ļ u laikā n o 7 l o t u s u d r a b a s v a r a m a r k a s izkala

158 trispelherus,

m a r k a s - 185 e k s e m p l ā r u s

b e t zviedru

laikā

lotu

Trispelheru m e t ā l a sastāvs paslikti

n ā j ā s Z i e m e ļ u kara s ā k u m ā , k a d t o s s ā k a k a l t n o m a r k a s , kurā bija 4 l o t e s tira sudraba, un valstsdālderi rēķināja ne vairs 60, bet 64 - 66 trispelherus. Z v i e d r u laikā t r i s p e l h e r u s d ē v ē j a arī p a r v ē r d i ņ i e m

Monētas

m e t ā l a s a s t ā v a , svara, l i e l u m a u n v ē r t i b a s z i ņ ā t i e m g a n nav nekā

kopēja

Livonijas

laika

vērdiņiem.

Ceplīte

šādu

n o s a u k u m a m a i ņ u izskaidrojusi ar to, ka Livonijas laikā vērdiņš b i j a c e t u r t ā d a ļ a n o a p r ē ķ i n a m a r k a s u n v ē l ā k arī c e t u r t ā d a ļ a no

kaltās

markas.

Zviedru

laikā v i e n ā valstsdālderi

rēķināja

1 5 m ā r k u vai 6 0 t r i s p e l h e r u ( t r ī s p e l h e r s b i j a a p r ē ķ i n a m a r k a s ceturtā daļa). Tādēļ p ē c analoģijas trispelherus sāka saukt par v ē r d i ņ i e m , b e t p ē c V i d z e m e s p i e v i e n o š a n a s Krievijai v ē r d i ņ u s aprēķināja pusotras kapeikas vērtībā Numismātiskajā

literatūrā

Rīgā

kaltie

trīspelheri

d ē v ē t i arī p a r s u d r a b a g r a š i e m j e b p a r 1/24 d ā l d e r a , j o m o n ē t a s reversā valstsābolā ir skaitlis " 2 4 " (analoģija ar ciparuzrakstiem uz vācu g r a š i e m )

Taču, ja vienā valstsdālderi 30. - 50. g a d o s

s k a i t ī j a 6 0 t r i s p e l h e r u , t a d t r ī s p e l h e r s b i j a 1/60, n e v i s 1/24 n o valstsdāldera.

Divdesmit četru trispelheru

svars n e k a d n e s a

s n i e d z a v i e n a v a l s t s d ā l d e r a svaru, t u r k l ā t t r i s p e l h e r u s

kala

5 l o t u , t u r p r e t ī v a l s t s d ā l d e r u s - no 14 l o t u s u d r a b a s v a r a m a r k a s

NAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS

1 7 6 . Dufeāts. Kalts 1707 а. Rīgā Kārļa XII valdīšana laikā I 72

1 7. gs. stikla pudeles,

•čurās i3

5et>

i:.;r.o

ievietotie

Au, 3.45 g, 0 23 0 mm.

depozīti

monētas) Bigauņciemā

atrasti

jūrmalas

{Tukuma

raj.).

174.

Kalta 1699

•

valdīšanas laikā. Kontramarka uzspiesta

:: . 7 0 1 . g. Rigā Zviedrijas kara\a

1 7 5 . 5 ēres.

Divmārka.

1 7 3 . Trispelheri.

Kallas 1700

Zviedrijā Kārla XII

Zviedrijā Kāda XII

valdīšanas

laikā.

1705

decembri Rigas aplenkuma

Kontramarka

uzspiesta

1 7 7 . Dālderis (/efimoJīs). Kalts 1639 g Rīgā Kristīnas valdīšana laikā ar Krievijas cara Alekseja

• : ķ XII ( 1 6 9 7 - 1 7 1 8 ) valdīšanas laikā

1705

- : '. 93 g, 0 19.5 mm;

laika

laikā.

(1645-1676)

-.- >: 85 g, 0 2 0 . 0 mm

Ag, 9 77 a, 0 31 0 mm

Ag, 3.57 а, 0 22 5 mm

Ag, 2 8 34 g, 0 44.0 mm.

decembri Rigas aplenkuma

kontramarku.

NAUDA LATVIJĀ POLU UN ZVIEDRU LAIKOS

C ē l m e t ā l i aizvien bijuši g a l v e n i e m a t e r i ā l i , n o k ā kala m o n ē tas. Vara m o n ē t a s a t b i l d a n o t e i k t a m s u d r a b a d a u d z u m a m , u n t o vērtību n e i e t e k m ē j a vara k ā m e t ā l a tirgus j e b faktiskā cena,. Taču vēsturē bijuši gadījumi, kad vara m o n ē t a s vērtiba a t b i l d a š ī m e t ā l a ī s t a j a i c e n a i . R u n a i r p a r t a i s n s t ū r a vai č e t r s t ū r a v a r a plāksnēm, uz kurām iekala zīmogus ar to n o m i n ā l i e m . P i r m o šādu vara plāksni

izkala Z v i e d r i j a s p i l s ē t i ņ ā A v e s t ā

1 6 4 4 , g a d ā k a r a l i e n e s K r i s t ī n a s laikā. Tā s v ē r a 19 7 kg un līdzi n ā j ā s 1 0 s u d r a b a d ā l d e r i e m . 1 6 4 9 . g a d ā t i k a i z l a i s t a s arī 8 , 4 , 2 un 1 d ā l d e r a p l ā k s n e s . Arī n ā k a m i e Z v i e d r i j a s v a l d n i e k i līdz p a t 1 7 8 6 . g a d a m t u r p i n ā j a kalt d a ž ā d u n o m i n ā l u v a r a p l ā k s n e s , V a r a p l ā k s n e s s a v u l a i k n o n ā c a arī L a t v i j ā . P i e m ē r a m , 1 9 0 2 . g a dā, b a g a r ē j o t D a u g a v a s g u l t n i o s t a s r a j o n ā , t i k a i z c e l t s k ā d s kuģa vraks ar 79 Zviedrijā k a l t ā m vara p l ā k š ņ u m o n ē t ā m Z v i e d r i j a s p a r a u g a m v a r a p l ā k š ņ u k a l š a n ā n o l ē m a s e k o t arī Krievija. P ē t e r a I v a l d ī š a n a s g a d o s b i j a r a d i e s v a r a m o n ē t u p ā r palikums, jo iedzīvotāji deva priekšroku s u d r a b a m

Taču sudra

b a trūka, K r i e v i j ā t o j o p r o j ā m i e v e d a n o R i e t u m i e m d ā l d e r u v e i d ā . Tika n o l e m t s i z l a i s t v a r a p l ā k s n e s

rubļa un m a z ā k a

n o m i n ā l a m o n ē t a s (poltinas, pusrubļus, grivnas, p i e c k a p e i k a s un kapeikas), kaļot 10 rubļu no puda. Tas n o z ī m ē j a , ka v i e n s vara p l ā k s n e s rublis svēra

1.6 kg, tā i z m ē r i - 19 0 x 1 9 . 0 c m .

1 7 8 . Pusdālderis (plākšņu nauda). Kalts 1715 g Avestā Zviedrijas karaļa Kārļa XII valdīšanas laikā. Cu, 375.0 g, 105 0 ) : 109 0 mm

NAUDA LATVIJA P O Ļ U U N Z V I E D R U LAIKOS

Šādu

monētu

kalšanu

1725

gadā

izmēģināja Jekaterinburgā

( U r ā l o s ) . T u r p m ā k o s s i m t p i e c d e s m i t g a d u s t ā b i j a g a l v e n ā vara monētu

kaltuve

Krievijas

Krievijā p ā r t r a u c a 18. g s

impērijā 30

Plākšņu

naudas

kalšanu

gadu sākumā. Taču no 1770

lidz

1 7 7 8 . g a d a m K a t r ī n a s I I ( 1 7 6 2 - 1 7 9 6 ) l a i k ā a t k a l m ē ģ i n ā j a kalt lielās

vara

monētas,

lai

radītu

segumu

papīra

asignācijām,

k u r a s Krievijā s ā k a i z l a i s t 1 7 6 9 g a d ā . Š o r e i z S e s t r o r e c k a s i e r o č u rūpnīcā

lūkoja

kalt

aptuveni

kilogramu

ripas ar 1 rubļa n o m i n ā l v ē r t ī b u riments neizdevās

Tikai

smagas,

biezas

vara

Tehnisku nepilnību dēļ ekspe

19. g s . 4 0 . - 5 0 . g a d o s , kad m o n ē t u

k a l š a n a s t e h n i k a Krievijā bija u z l a b o j u s i e s , P ē t e r b u r g a s m o n ē t u k a l t u v e , i z m a n t o j o t v e c o s s p i e d ņ u s , i z l a i d a t.s. j a u n d a r i n ā j u mus

Š ā d a m o n ē t a a t r o d a s ari L a t v i j a s V ē s t u r e s m u z e j a f o n d o s *

1 7 9 . Četri dālderi (plākšņu nauda). • : ii 1723 g Avestā Zviedrijas karaļa - :\;nka I ( 1 7 2 0 - 1 7 5 1 ) valdīšanas iaikā. :,. 3 045 kg, 232.0 x 252.0 mm

NAUDA LATVIJĀ P O Ļ U UN ZVIEDRU LAIKOS

NAUDA LATVIJA POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS

K O K N E S Ē KALTĀS KRIEVIJAS M O N Ē T A S Mazāk pazīstama lappuse Latvijas n a u d a s vēsturē ir m o n ē t u kalšana

Koknesē

Krievijas

cara

Alekseja

(1645-1676)

laikā

1654. - 1 6 6 3 . g a d a n a u d a s reformas ietvaros, kad Krievijas un Z v i e d r i j a s k a r a ( 1 6 5 4 - 1 6 6 1 ; t o d ē v ē arī p a r p i r m o Z i e m e ļ u karu) g a i t ā K o k n e s i n o 1 6 5 6 . g a d a a u g u s t a v i d u s līdz 1 6 6 1 . g a d a jūli j a b e i g ā m b i j a i e ņ ē m i s krievu k a r a s p ē k s . Viens

Alekseja

Mihailoviča

naudas

reformas

p a m a t m ē r ķ i e m b i j a r a d ī t l i e l ā k a s v ē r t ī b a s m a k s ā š a n a s līdzekli Rietumeiropas Tādēļ tika

dālderiem

līdzvērtīgu

Krievijas

sudraba

rubli.

1655. gadā uz importētajiem Rietumeiropas dālderiem

papildus

Krievijas

kalti

divi z ī m o g i - v i e n s

heraldisko

ērgli. V ē l ā k š ī s

ar gadskaitli,

monētas

sāka

otrs

dēvēt par

j e f i m o k i e m a r p a p i l d z ī m ē m . Tika i z k a l t a s arī K r i e v i j a s m o n ē t a s - rubļi. T a č u K r i e v i j ā vēl n e b i j a e k o n o m i s k o p r i e k š n o t e i k u m u , lai r e f o r m a i z d o t o s . P ē t e r i s I t o r e a l i z ē j a 1 7 0 4 . g a d ā . A l e k s e j s M i h a i l o v i č s i z d e v a r ī k o j u m u kalt K r i e v i j a s m o n ē t a s M a s k a v ā , N o v g o r o d ā u n P l e s k a v ā , b e t v ē l ā k - arī K o k n e s ē . Ilgu laiku p ē t n i e k i n e m ā c ē j a s t a r p c i t ā s n a u d a s k a l t u v e s i z g a t a v o t a j ā m m o n ē t ā m a t š ķ i r t K o k n e s ē k a l t ā s . Tikai 2 0 . g s . 6 0 . g a d o s krievu n u m i s m ā t i I v a n s S p a s k i s u n A l l a M e ļ ņ i k o v a p i e r ā d ī j a , k a v a r a k a p e i k a s a r i e k a l t a j i e m k i r i l i c a s b u r t i e m " C " vai "CA" i r izgatavotas

Koknesē,

j o p i l s ē t a krievu

pārdēvēta par Carēviča 1 8 2 . Kapeika. Kalta 1656 g Koknesē Krievijas intervences laikā. Cu, 0.46 g, 0 11.5 mm.

intervences

Dmitrija pilsētu.

Monētas

laikā bija svars bija

0 . 4 5 - 0 . 4 6 g , t ā s a v e r s ā a t t ē l o t s u z l i e l g a l v a i n a zirga s ē d o š s j ā t n i e k s a r š ķ ē p u r o k ā u n d z e g u ļ u k r o n i galvā, b e t z e m zirga k ā j ā m jau m i n ē t i e burti. Š ā d a s m o n ē t a s kaltas a r divējādu l e ģ e n d a s saturu

reversā.

K o k n e s e s izraudzīšana par Krievijas m o n ē t u izlaides vietu nebija

nejauša,

monētu

kaltuve

šeit bija darbojusies

jau

R ī g a s a r h i b ī s k a p a T o m a s a Š ē n i n g a l a i k ā . Ņ e m o t v ē r ā ari p i l s ē t a s izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, Krievijas cara i e c e l t a i s vojevoda Afanasijs Ordins - N a š č o k i n s gribēja pārvērst Koknesi par stabilu Baltijas iekarošanas priekšposteni.

NAUDA K U R Z E M E S UN Z E M G A L E S H E R C O G I S T Ē 1 8 3 . Šiliņi. Kalti 1575. g. Jelgavā Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera ( 1 5 6 1 - 1 5 8 7 ) valdīšanas laikā kg (ļoti zema raudze), 0.99 g, 0 17 5 mm; hg (ļoti zema raudze), 1.00 g, 0 17 0 mm Pāles depozīts (Limbažu raj.).

(1561 - 1 7 9 5 ) Sabrūkot Kurzemes

Livonijas

konfederācijai,

Zemgales

hercogiste

tika

(parasti

nodibināta lieto

arī

saīsināto

n o s a u k u m u - K u r z e m e s h e r c o g i s t e ) , kas visu t ā s p a s t ā v ē š a n a s laiku a t r a d ā s v a s a ļ a t k a r ī b ā n o Ž e č p o s p o l i t a s . P ē d ē j a i s L i v o n i j a s o r d e ņ a m e s t r s G o t h a r d s K e t l e r s , kļuvis par

jaunās

vasaļvalstiņas

pirmo

hercogu,

saglabāja

naudas

/•AUDA LATVIJA POĻU UN I. IT • .

NAUDA LATVIJĀ POLU UN ZVIEDRU LAIKOS

kalšanas 1575.

tiesības.

gadā

tās

Monētu

kalšana

galvaspilsētā

hercogistē

Jelgavā,

turpinot

tika

uzsākta

izgatavot

ļoti

z e m a s raudzes šiliņus p ē c Rīgas brīvpilsētas parauga. Uz tiem bija

attēlota

monogramma

Žečpospolitas hercoga

karaļa

ģerbonī

Sigismunda

Monētas

aversā

Augusta

centrā

bija

a t a i n o t s Ketleru dzimtas ģ e r b o ņ a p a m a t e l e m e n t s - katla kāsis, savukārt

tā

vidū

Sigismunda

Augusta

monogramma

k a r a ļ a kroni, b e t virs t ā - m o n ē t a s k a l š a n a s g a d s k a i t ļ a p ē d ē j i e divi c i p a r i . G a r m o n ē t a s m a l u s t a r p d i v ā m p u n k t ē t ā m j o s l ā m atradās 1 8 5 . Trīsgraši. Kalti 1 596. g. lelgavā Kurzemes un Zemgales hercogu Fridriha ( 1 5 8 7 - 1 6 4 2 ) en Vilhelma ( 1 5 8 7 - 1 6 1 6 ) i aidišanas laikā. j 2 26 g, 0 21.0 mm; ~.z 2 22 g, 0 21.0 mm.

leģenda

rozeti

pirms

tās:

MOlNE|ta|

NOVA-

A R G E N T E ļ a ļ ( j a u n ā s u d r a b a m o n ē t a ) . Š i l i ņ a r e v e r s a vidū b i j a attēlots monētas

Kurzemes malu

hercogistes

starp

divām

ģerbonis, punktētām

bet

visapkārt

joslām

gar

leģenda:

D U C A T | u s j - C U R | l a n d i a e | - E T - S E M I G A | l l i a e ļ (Kurzemes un Zemgales valdnieks)

1 8 8 . Dukāts. Kalts 1646. g lelgavā Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba (1642-16C valdīšanas laikā. Au, 3 43 g, 0 24 0 mm.

1 8 6 . Trīsgraši. Kalti 1598 g Jelgavā hercogu Fridriha tin Vilhelma valdīšanas laikā. \g 2 15 g, 0 21 5 mm; ACI. 2 35 G, 0 21 0 mm. Pāles depozīts (Limbažu raj )

1 8 7 . Šiliņi. Kalti 1600 g. lelgavā hercogu Fridriha un Vilhelma valdīšanas laikā. Ag, 0 81 g, 0 18 0 mm; Ag, 0 9 0 G, 0 18 0 mm

1 8 9 . Dālderis. Kalts 1644. g (elgavā hercoga lēkši valdīšanas laikā Ag, 28 74 g, 0 46.0 mm

NAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVIEDRU LAIKOS

Š i l i ņ u s J e l g a v ā p ā r t r a u c a kalt j a u 1 5 7 7 . g a d ā , j o k a r a ļ a t r o n i 1576.

gadā

nāca

šiliņu

izlaidi.

Stefans

Viņš

Batorijs,

nesteidzās

k a l š a n a s privilēģijas,

un tas

kurš

aizliedza

hercogistei

n o t i k a tikai

bezvērtīgu

atjaunot

1579

naudas

gadā, turklāt

m o n ē t a s t u r p m ā k bija jākaļ p ē c Ž e č p o s p o l i t a s n a u d a s k a l š a n a s noteikumiem.

Hercogs

neatsāka

monētu

kalšanu

Jelgavā;

1 5 8 6 . g a d a t r i s g r a š i i r kalti V i ļ ņ a s n a u d a s k a l t u v ē . S a s k a ņ ā ar G o t h a r d a Ketlera n o v ē l ē j u m u p ē c viņa nāves K u r z e m e s un Z e m g a l e s hercogisti m a n t o j a un pārvaldīja viņa dēli Fridrihs ( 1 5 8 7 - 1 6 4 2 ) u n V i l h e l m s ( 1 5 8 7 - 1 6 1 6 ) . N u m i s m ā tikā a b u h e r c o g u i z l a i s t ā s m o n ē t a s - t r i s g r a š i u n š i l i ņ i - p a r a s t i tiek a p l ū k o t a s vienkopus, jo to l e ģ e n d ā s valdnieka vārds nekad n e t i k a m i n ē t s . J a t r ī s g r a š u s t o m ē r v a r a t š ķ i r t p ē c v i e n a vai o t r a hercoga

portreta,

tad

nodalīt vienšiliņa

monētas

ir gandriz

neiespējami.

1 9 3 . Sešgrasis. Kalts 1694 g Jelgavā hercoga FndriStn Kazimira valdīšanas laikā, hg, 3.03 g, 0 24 0 mm.

Kā nākamais Kurzemes un Z e m g a l e s hercogistes tronī kāpa h e r c o g s Jēkabs ( 1 6 4 2 - 1 6 8 2 ) . Diemžēl viņa vērienīgā s a i m n i e c i s kā rosība gandrīz n e a t s p o g u ļ o j a s m o n ē t n i e c ī b ā . Jēkaba valdīša n a s l a i k ā h e r c o g i s t ē m o n ē t a s k a l a tikai n o 1 6 4 3 . līdz 1 6 4 6 . ga d a m , t u r k l ā t n e l i e l ā s k a i t ā . T i e b i j a z e l t a d u k ā t i ( 1 6 4 4 . g a d ā - ari 10 dukātu m o n ē t a s ) , s u d r a b a dālderi un šiliņi. U z d ā l d e r i e m a v e r s ā vidū r e d z a m s h e r c o g a J ē k a b a p o r t r e t s profilā,

visapkārt

gar

monētas

malu

starp

divām

punktētām

joslām leģenda: +JACOBI:D[ei]:G[ratia):DUCIS:CURLANDIAE: ET:SEM|i)GALLIAE (Jēkabs, Kurzemes un Z e m g a l e s valdnieks n o D i e v a ž ē l a s t ī b a s ) . R e v e r s ā vidū u z š ķ e l t a r e n e s a n s e s t i p a ģ e r b o ņ v a i r o g a p a l a b i a t t ē l o t s L i e t u v a s ģ e r b o n i s (zirgā s ē d o š s j ā t n i e k s ) , b e t pa kreisi - P o l i j a s (ērglis) malu

starp

sākumu

divām

punktētām

beigas

dala

Visapkārt gar m o n ē t a s

joslām

sakrustotas

vijas

leģenda,

atslēgas:

NOUA-ARGENTEA-ANNO-1644 (jaunā sudraba

kuras

MONETA1644

gada

monēta). Tas,

Jēkaba

laikā

monētas

kala

epizodiski,

1 9 4 . Trispelfiers. Kalts 1687. g Jelgavā hercoga Frītiiļm Kazimira valdīšanas laikā. Ag, 1.02 g, 0 19.0 mm.

apstiprina

viedokli, ka to izlaidei bija galvenokārt politiskā prestiža, nevis e k o n o m i s k a n o z i m e . H e r c o g i s t e s teritorijā a t r a s t i e t ā laika nau das

depozīti

koties

liecina,

pildījuši

dažādie

maksāšanas

līdzekļa

Rietumeiropas

funkcijas

dālderi

lielā dukāti,

m a z ā k o s d a r ī j u m o s - Rīgā kaltie trīspelheri un šiliņi, Ž e č p o s politas zemju Vēl

pusgraši,

graši,

trīspelheri

šiliņi,

dažkārt

arī

citu

sīknauda mazāk

savas

naudas

izlaidei

pievērsās

nākamais

Kurzemes h e r c o g s Fridrihs Kazimirs ( 1 6 8 2 - 1 6 9 8 ) . Atsevišķos g a d o s t i k a kalti z e l t a d u k ā t i , s u d r a b a o r t i ( a s t o ņ p a d s m i t g r a š i ) , sešgraši, trīspelheri, b e t 1696

g a d a vara šiliņi bija p ē d ē j ā s viņa

laikā i z g a t a v o t ā s m o n ē t a s . T a d s e k o j a ilgs p ā r t r a u k u m s n a u d a s k a l š a n ā - līdz p a t 1 7 6 2 . g a d a m , k a d K u r z e m e s h e r c o g a K ā r ļ a ( 1 7 5 8 - 1 7 6 3 ) laikā k a l a g r a š u s , s e š g r a š u s u n v a r a š i l i ņ u s .

1 9 5 . Šiliņš. Kalts 1696. g. \elgavā hercoga Fridriha Kazimira valdīšanas laikā-; CM, 1.29 a, 0 17.0 mm.

NAUDA LATN

Savukārt hercoga Ernsta

o h a n a BIrona (1737-1740;

1763-

1769) l a i k ā m o n ē t a s tika k a l t a s tikai t r i s g a d u s ( 1 7 6 3 - 1 7 6 5 ) , u n tie

bija

zelta

dukāti

ur.

aukātu

monētas,

sudraba

timfi,

s e š g r a š i , t r ī s g r a š i , g r a š i u n šiliņi, k ā ari v a r a g r a š i u n š i l i ņ i . 1

Bīrona dēla Pētera Birona

( 1 7 6 9 - 1 7 9 5 ) v a l d ī š a n a s laikā 1 7 8 0

Pēdējā Kurzemes hercoga, E

g a d ā kaltie zelta dukāti un

s u d r a b a d ā l d e r i ilgu laiku b i j a p ē d ē j ā s L a t v i j a s t e r i t o r i j ā k a l t ā s monētas

2 0 2 . Šiiiņi. Kalti 1764 g lelgavā hercoga Ernsta \ohana Bīrona valdīšanas laikā Cu, 1.27 g, 0 16.0 mm; См, 1 2 8 g, 0 16 0 mm

2 0 3 . Duižāts. Kalts 1780 g lelgavā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Birona ( 1 7 6 9 - 1 7 9 5 ) valdīšanas laikā. Au, 3 43 g, 0 21 0 mm.

NAUDA LATVIJĀ POĻU UN ZVīĒBŠL _-

204.

Rīgas sudrabkaļa ]ohana

Kristiāna Henka

1 7 5 5 . g. darinātais

kauss ar iestrādātiem 1 6 . - 1 7 . 3 s . Rietumeiropas

¿3

dālderiem.

KRIEVIJAS NAUDA LATVIJA ( 1 8 . GS. - 1 9 1 8 . G.)

Tāpat kā vēstures aspektā

kopumā,

arī

numismātikas

v i e d o k ļ a r a u g o t i e s , 18. gs. ī p a š i n o z ī m ī g s a r t o , k a v i s a L a t v i j a s t e r i t o r i j a p a k ā p e n i s k i tika i e k ļ a u t a K r i e v i j a s i m p ē r i j ā - v i s p i r m s V i d z e m e a r Rīgu ( 1 7 1 0 ; 1 7 2 1 ) , t a d L a t g a l e ( 1 7 7 2 ) , v i s b e i d z o t K u r z e m e u n Z e m g a l e ( 1 7 9 5 ) . Līdz a r t o , n e s k a t o t i e s u z z i n ā m u Baltijas autonomiju, uz vietējo varas un saimniecisko institūci j u i n e r t u m u vai p a t p r e t e s t ī b u , p a m a z ā m , b e t k o n s e k v e n t i i t visur -

minēto

grozībā

tika

novadu

ieviesti

inkorporācijas

Krievijā

oficiāli

secibā

noteiktie

naudas

maksāšanas

līdzekļi. T o m ē r vēl ilgāku laiku t i r d z n i e c ī b ā i e v ē r o j a m a l o m a bija

Rietumeiropas

sudraba

dālderiem

(sevišķi

Alberta

d ā l d e r i e m ) un c i t ā m šikākām ārvalstu m o n ē t ā m . Rīgas (kopš 1796. gada - Vidzemes) g u b e r ņ a s p i e v i e n o š a n a Krievijai n o t i k a laikā, k a d K r i e v i j a s i m p ē r i j ā n o s t a b i l i z ē j ā s c a r a (kopš 1721 - ķeizara) P ē t e r a I ( 1 6 8 9 - 1 7 2 5 ) ieviestā d e c i m ā l ā n a u d a s s i s t ē m a , ko daļēji reformēja sakarā ar sudraba m o n ē t u raudzes

(1711-1713)

vara

monētu

svara

(1718)

p a z e m i n ā š a n o s . V i d z e m ē u n v ē l ā k arī L a t g a l ē u n K u r z e m ē s e c ī gi

parādījās

apgrozībā

(1727-1730), Annas

Katrīnas

(1730-1740),

(1725-1727), Elizabetes

Pētera

(1741-1762)

II un

Katrīnas II ( 1 7 6 2 - 1 7 9 6 ) v a l d ī š a n a s laikā kaltās Krievijas m o n ē t a s : z e l t a d u b u l t č e r v o n c i un č e r v o n c i , 10, 5, 2 un 1 r u b ļ a n o m i n ā l i , s u d r a b a rubļi, p u s r u b ļ i u n c e t u r t d a ļ r u b ļ i u n 2 0 , 15, 1 0 u n 5 k a p e i k u m o n ē t a s ; v a r a 5, 2 un 1 k a p e i k a s m o n ē t a s , kā arī v a r a dengas un poluškas.

Sudraba saturs naudas sistēmas pamat

v i e n ī b ā - rublī - 18. g s . p a k ā p e n i s k i s a m a z i n ā j ā s .

1730

gadā

notika m ē ģ i n ā j u m s reformēt n a u d a s s i s t ē m u , četrkāršojot vara m o n ē t u svaru u n p a a u g s t i n o t s u d r a b a raudzi ( 8 0 2 ° ) sudraba (10

Tika k a l t a s

r u b ļ a m o n ē t a s , p o l t i ņ i k i ( 5 0 k a p e i k u ) u n griveņiki

kapeiku),

kā

ari

vara

dengas

poluškas

Katru

gadu

( 1 7 3 0 - 1 7 6 9 ) t i k a kalti j a u m i n ē t i e s u d r a b a rubļu n o m i n ā l i , k ā arī p o l u p o l t i ņ i k i ( 2 5 k a p e i k a s ) , k o p š 1 7 5 5 *

Autori

pateicas

numismātei

Veltai

Zobinai

rarsa:

gada - pieckapeikas, nodaļai

sagatavoto

materiālu.

KRIEVIJAS NAUDA LATVIJĀ

)ohana

Baptistas

karte ( 1 7 2 0 ) .

b e t k o p š 1 7 6 4 g a d a - arī 2 0 u n 1 5 k a p e i k u n o m i n ā l i . R u b ļ a u n 50 kapeiku raudze (750°) m o n ē t u raksturlielumi.

un svars bija stabili, mainījās sīko gs

g a d o s sudraba saturs 24 g

s m a g a j ā rubļa m o n ē t ā n o s t a b i l i z ē j ā s 18 g līmeni. Š ā d s s u d r a b a d a u d z u m s rublī s a g l a b ā j ā s līdz p a t 1 9 1 5 . g a d a m sudraba sīknauda bija

Visbiežāk kaltā

1 0 k a p e i k u m o n ē t a s j e b t.s

griveņiki

S u d r a b a m o n ē t a s tika k a l t a s M a s k a v a s u n P ē t e r b u r g a s m o n ē t u kaltuves. Izlaides

gadskaitļa

apzīmējumi

jaunajām

Krievijas

m o n ē t ā m s ā k u m ā bija divējādi - gan t r a d i c i o n ā l i e ar kirilicas burtiem, gan ar a r ā b u c i p a r i e m cionālā

gadskaitlu

rakstība

U z P ē t e r a I laika r u b ļ i e m t r a d i

saglabājās

līdz

20.

gadu

s ā k u m a m . U z s u d r a b a u n v a r a m o n ē t ā m s a s t o p a m i arī j a u k t i gadskaitļa apzīmējumi. Tāpat divējāds bija vērtības j e b n o m i n ā l a a p z ī m ē j u m s u z 2 0 , 15, 1 0 u n 5 k a p e i k u m o n ē t ā m : l a s ī t p r a t ē j i e m - ar c i p a r i e m un l a s i t n e p r a t ē j i e m - ar p u n k t i e m .

Homaņa

Baltijas

KRIEVIJAS NAUDA L A T . 7 Ā

Pilnveidojot Krievijas naudas sistēmu,

svarigs

uzdevums

bija radit stabilas sudraba un vara monētu vērtibas attiecibas. Taču tas bija ilgstošs process, kas turpinājās visu 18. gs. un arī 19. gs. pirmajā pusē. Vara nauda kļuva par nepārtrauktu ekspe rimentu objektu. Bieži tika mainīts vara monētu svars, tips un nomināls. Vara monētu svars tika samazināts, Krievijai gatavo joties karam ar Prūsiju. 1758. gadā apgrozībā tika laista jaunu monētu sērija: 5, 2, 1 kapeika, denga (1/2 kapeikas) un poluška (1/4 kapeikas). Lai pārtrauktu ārvalstu monētu izmantošanu Vidzemē un Igaunijā,

1756.

gadā Krievijas valdība deva rīkojumu sākt

Maskavas naudas kaltuvē izgatavot speciālas sudraba monē tas

livonēzus,

kuru

nosaukumā

ietverti

abu

teritoriju

nosaukumi (LIVOESTHONICA) Ukazā tika norādīts, ka livonēzi laižami apgrozībā vienīgi Vidzemē un Igaunijā (līdz Narvai) kopā ar Krievijas vara siknaudu. Turklāt noteikts ari, ka visas rietumzemju

monētas

tur

savācamas

nosūtāmas

Maskavu pārkalšanai. Lai gan 1756. gadā tika izkalti daži desmi ti paraugmonētu, apgrozībā nonāca tikai 1757. gadā izgatavotie livonēzi.

2 0 8 . Četrkapeiku livonēzi. Kalti

1757. g. Maskavā Eliiabetei

valdīšanas

laikā

Ag, 1.15 g, 0 16.5 mm,

Jaunās monētas kala pēc dāldera sistēmas: deviņdesmit-

Ag, 0.93 g, 0 17.5 mm.

seškapeiku livonēzs tika pielīdzināts 1 Vācijas valstsdālderim. Tātad tā vērtība bija zemāka nekā rublim. Attiecīgi izlaida ari mazākas sudraba naudas vienības - četrdesmitastoņkapeiku, divdesmitčetrkapeiku, četrkapeiku un divkapeiku livonēzus.

2 0 9 . Divkapeiku livonēzi Kalti 1757. g. Maskavā Elizabetes valdīšanas

laikā.

Ag, 0 . 7 9 g, 0 14.0 mm; Ag, 1 15 g, 0 15.0 mm.

210. 206.

Četrdesmitastoņkapeiku

Kapeika.

Kalta 1702. g. Maskavā Krievijas cara

livonēzs.

207.

Kalts 1757, g, Maskavā Elizabetes

Kalts 1 757. g. Maskavā Elizabetes

( 1 6 8 2 - 1 7 2 5 ) valdīšanas laikā.

valdīšanas

Ag, 0.28 g, 6.5 x 10.0 mm.

valdīšanas

laikā.

Ag, 12 14 a, 0 33.0 mm.

Divdesmitčetrkapeiku laikā.

Ag 6 81 а 0 25 5 mm.

livonēzs.

{kopš 1721 - ķeizara)

Pētera I

Slates sila depozīts ({ēkabpils raj)

Lielāka

nomināla

«Miežiem

ķeizarienes Elizabetes portrets ē r g l i s , virs t ā - V i d z e m e s u r nosaukums 26.38,

13 19

kapeiku

6 57

divgalvainais ģerboņi

gads c

I750 I

monētām

ērglis,

bet

Četrkapeiku

a.ersā

bija

Krievijas

.ārcis, r e v e r s ā - d i v g a l v a i n s

i ; = u n i j a s ģ e r b o ņ i , k ā ari m o n ē t a s

ka'šā~ = s

livonēzu

Monētas Savukārt

aversā

reversā

livonēza

Krievijas

Vidzemes

svars

attiecīgi

četrkapeiku

attēlots -

svēra

1.09

un g

div-

ģerboņa Igaunijas

(750°),

bet

d i v k a p e i k u l i v o n ē z a - 1 05 g ( 3 7 5 ° ) . Livonēzu monētu

i e v i e š a n a t o m ē r izrādījās

lietošana

Vidzemē

nesekmīga,

turpinājās,

gadiem tos izņēma no apgrozības.

jau

jo ārzemju pēc

dažiem

N e tikai V i d z e m ē ,

b e t arī

p ā r ē j o s K r i e v i j a s i m p ē r i j a i p i e v i e n o t a j o s B a l t i j a s n o v a d o s visu 18. g s . u n p a t 19. g s

p i r m a j ā p u s ē līdzās Krievijas n a u d a i j o p r o

j ā m apgrozībā a t r a d ā s ārvalstīs izlaistā. laika

depozitos

vairākkārtējie

atrastās

augstākās

daudzās

valsts

varas

Par t o l i e c i n a g a n t ā

ārzemju

monētas,

rīkojumi

(1814.,

gan

1824.,

1846. gadā), kas aizliedza ārvalstu n a u d a s turpmāku apgrozību Baltijas guberņās. Smago

sudraba

tirdznieciskajos

darījumos

vara

monētu

kļuva

arvien

izmantošana

lielos

neparocīgāka

Tādēļ 2 1 1 . Krievijas sudrabnauda. Augšējā rindā rubli, kalti 1704. g. Pētera 1 valdīšanas 1аЩ Ag. 28.18 g, 0 44 0 mm; Ag, 27 8 6 g, 0 44.0 mm; pa kreisi rublis, kalts 1732 g Krievijas ķeizarienes Аня ( 1 7 3 0 - 1 7 4 0 ) valdīšanas laikā Ag. 25 22 g, 0 4 0 0 mm; vidē/ō" rindā 20 kapeiku, kaltas 1766 g Sanktpēterburgā Katrīnas II valdīšanas laife Ag, 4 40 g. 0 24 0 mm; Ag, 4 4 8 g, 0 24.0 mm; pa labi rubli, kalti 1857 g Sanktpēterburgā Krie:: Ķeizara Aleksandra II ( 1 8 5 5 - 1 8 8 1 valdīšanas laife Ag, 20.70 g, 0 35 0 mm; Ag, 20 6 7 g, 0 35 0 mm; apakšējā rindā rubli, kalti \9\5 g Krievijas ķeizara Nikolaja II ( 1 8 9 4 - 1 9 1 7 ) valdīšanas iaife. Ag, 19 9 0 g, 0 33 5 mm; Ag, 20 03 g, 0 33 5 mm

KRIEVIIAS NAUDA LAT

1769. gadā Krievijā sāka izlaist pirmās papira naudas zimes jeb asignācijas - 25, 50, 75 un 100 rubļu nominālus, Kopš 1786. ga da izlaida ari 5 un 10 rubļu asignācijas. Asignācijas nodroši nāja, kā ari neierobežoti mainīja ar vara monētām. Taču, palielinoties valsts izdevumiem, asignācijas sāka izlaist ar to segumu nesamērotā daudzumā Tādēļ kopš 1789 gada to vērtī ba

kritās,

vienlaikus

pazeminot ari vara

monētu vērtību.

Papīrnaudas rublis un 100 vara kapeiku 1795. gadā līdzinājās vairs tikai 68 1/2 sudraba kapeikām

18. gs. beigās sudraba

raudze tika paaugstināta, un visu nominālu sudraba monētas (rublis, poltiņiks, polupoltiņiks, griveņiks un pieckapeika) tika kaltas no 868° sudraba 19. gs. sākumā ievērojami mainījās Krievijas lielo sudraba monētu izskats, proti, uz daudziem gadiem no to aversa izzuda valdnieka portrets, bet 1806 , 1810. un 1832. gadā notika valsts ģerboņa attēla un leģendu lielākas izmaiņas monētu (5 un 20 kapeiku)

1810

Sīko sudraba

gadā noteiktais veids ar

nelielām izmaiņām saglabājās līdz pat 1917. gadam. 19. gs. pirmajā pusē izmainījās arī \ a r a monētas, īpaši to svars: 1802. gadā no 1 puda \ a r a izkala monētas 16 rubļu, 1810. gadā - 24 rubļu, bet 1831 g a d ā - : a u 36 rubļu vērtibā. Iemesls bija asignāciju kursa " e m i t i g a krišanās Asignācijas un

KRIE\ 11-= * -

2 1 3 . 10 rubļu. -sl.viācija . ā

izlaista

zīšanas

P&mrs

1797

Pavilsi

laikā

1 6 5 . 0 x 11 5 . 0 mm

t ā m p i e s a i s t ī t ā s vara m o n ē t a s zaudēja reālo vērtību a t t i e c ī b ā pret

sudraba

monētām,

bet

Krievijā

vienlaikus

likumīgi

p a s t ā v ē j a divu v e i d u - a s i g n ā c i j u un s u d r a b a - rubļi. 1 8 1 2 . g a d a karš p r e t N a p o l e o n a a r m i j u p r a s ī j a s e v i š ķ i l i e l u s l ī d z e k ļ u s segtu

militāros

asignācijas.

izdevumus,

Turklāt

valdiba

apgrozibā

izlaida

bija

aizvien

ieplūdušas

arī

Lai

jaunas viltotās

a s i g n ā c i j a s , k u r a s p ē c N a p o l e o n a n o r ā d ī j u m a tika i z g a t a v o t a s Francijā, Š a j ā laikā p a p ī r n a u d a s rubļa vērtība līdzinājās sudra ba rubļa ceturtdaļai Savdabīga

Krievijas n a u d a s s i s t ē m a s ī p a t n ī b a bija p l a t i n a

m o n ē t u - 3, 6 un 12 r u b ļ u n o m i n ā l u - k a l š a n a ( 1 8 2 8 - 1 8 4 5 ) . Tolaik c i t ā d s v i e n k ā r š i vēl sudraba

Urālos nebija

vērtību,

uzietā rasts

tādēļ

j a u n ā m e t ā l a p i e l i e t o j u m s gluži

Platina vērtība seškārt pārsniedza

šo

monētu

galvenais

a s i g n ā c i j u kursa svārstību m a z i n ā š a n a 2 1 4 . 2 5 ru6(i.

uzdevums

bija

Tā kā naudas s i s t ē m a

k o p u m ā b i j a d i e z g a n s t a b i l a u n m o n ē t a s brīvi a p m a i n ā m a s p r e t

Asignācija, izlaista 1798 g Pāvila

papīrnaudu,

valdīšanas (aifeā

v e i d o š a n a s n o l ū k ā u n s a l ī d z i n o š i viegli i z d e v ā s t ā s i z ņ e m t n o

Papīrs, 125 0 x 165 0 mm

nenotika

platina

monētu

uzkrāšana

depozītu

a p g r o z ī b a s . Š ī s m o n ē t a s n o n ā c a arī L a t v i j ā , Krievijas

ekonomiskā

pārmērīgais

daudzums

attīstība, un

kā

ari

kursa

izlaisto

krišanās

asignāciju

noveda

pie

1839. - 1843. gada n a u d a s reformas. To toreizējā finansu minis t r a v ā r d ā d ē v ē ari p a r J . K a n k r i n a ( 1 8 2 3 - 1 8 4 4 ) r e f o r m u N a u d a s s i s t ē m a s p a m a t ā palika s u d r a b a rublis, b e t mazvērtīgo a s i g n ā ciju 1843

vietā

vispirms

izlaida

depozīta

biļetes,

kuras

kopš

g a d a n o m a i n ī j a k r e d ī t b i ļ e t e s a r fiksētu s u d r a b a u n z e l t a

e k v i v a l e n t u . Turklāt 1 8 3 9

g a d ā i z l a i d a arī j a u n a s v a r a m o n ē t a s ,

n o p u d a vara t ā s i z g a t a v o j o t 1 6 s u d r a b a r u b ļ u v ē r t ī b ā . V ē r t ī b a s ziņā

tās

monētām

tika

pielīdzinātas

attieciga

nomināla

Tādējādi n o s t i p r i n o t b i m e t ā l i s m a s i s t ē m u .

100

sudraba

KRIEVIIAS NAUDA L A -

Tomēr

1839

- 1843

•

g a d a n a u d a s r e f o r m a :;kai

uz neilgu

laiku n o s t i p r i n ā j a K r i e v i j a s f i n a n s u s t ā v o k l i

jo a u g o š i e valsts

i z d e v u m i , s e v i š ķ i K r i m a s kara ( 1 8 5 3 - 1 8 5 6 1

u n v ē l ā k kara a r

Turciju ( 1 8 7 7 - 1 8 7 8 ) laikā, n o j a u n a izraisija p ā r m ē r ī g u kredīt b i ļ e š u izlaidi. Ari 19. gs. o t r a j ā p u s ē t i k a v e i k t a s d a ž a s i z m a i ņ a s Krievijas s u d r a b a u n vara m o n ē t u k a l š a n a s n o t e i k u m o s . K o p š 1 8 5 8 . g a d a s u d r a b a m o n ē t u n o m i n ā l a a p z ī m ē j u m ā izzuda v ā r d s " m o n ē t a " , b e t , s ā k o t a r 1 8 8 6 . g a d u , u z a u g s t ā k a n o m i n ā l a kalu m i e m atkal parādījās i m p e r a t o r a p o r t r e t s ar a t t i e c ī g u uzrakstu. Turklāt

pusrublim

apzīmējuma

"poltiņiks"

vietā

sāka

lietot

"50 kapeiku" n o s a u k u m u 1849. g a d ā notika pāreja uz j a u n u svara a t t i e c ī b u - no puda v a j a d z ē j a izkalt v a r a m o n ē t a s 3 2 r u b ļ u v ē r t ī b ā . Tika n o t e i k t s , k a i z g a t a v o j a m a s 5, 3, 2,

1/2 un

1/4 k a p e i k a s v a r a m o n ē t a s

( p ē d ē j ā s divas ar n o s a u k u m u "denežka" un "poluška"). Vēlreiz vara

monētu

attiecību:

svars

Nosaukumu

mainījās

puda

1867.

izkaļamas

"denežka"

gadā,

kad

monētas

"poluška"

vietā

noteica rubļu

atkal

jaunu

vērtībā.

tika

lietoti

a t t i e c ī g i e k a p e i k u n o s a u k u m i . N o š ī brīža līdz p a t 1 9 1 7 . g a d a m šo m o n ē t u svars un izskats vairs n e m a i n ī j ā s . Kredītbiļešu valūtas

sistēmas

pārlieku krīzi,

apjomigā

emisija

milzīgajam

papīra

izraisīja naudas

Krievijas daudzu

m a m trūka p i e t i e k a m a s u d r a b a un zelta n o d r o š i n ā j u m a .

Lai

n o r m a l i z ē t u n a u d a s a p g r o z ī b u , v a l s t ī v a j a d z ē j a veikt j a u n u n a u das reformu.

101

KRIEVIJAS NAUDA LATVIJA

2 1 6 . Krievijas platīna nauda. Augšā 6 rubļi (reverss). Kalti 1831 g Sanktpēterburgā Nikolaja 1 valdīšanas laikā Pt, 20 50 a, 0 28 5 mm. Apakšā (no labās) 3 rubļi (averss un reverss). Kalti 1832. g. Sanktpēterburgā Nikolaja 1 valdīšanas laikā. Pt, 10.27 g, 0 23.5 mm; Pt, 10.37 g, 0 23 5 mm

S u d r a b a tirgus c e n a s straujais kritums a t t i e c ī b ā pret zeltu noveda zelta

pie

bimetālisma

monometālismu.

sistēmas Sudraba

sabrukuma cena

pārejas

attiecībā

pret

30 gadu laikā ( 1 8 7 0 - 1 9 0 0 ) p a z e m i n ā j ā s vairāk n e k ā

zeltu

2 reizes:

no 1 : 1 5 . 6 līdz 1 : 3 3 . 3 . 19.

gs.

pārgājušas

otrajā

pusē

uz zelta

tirdzniecības

attīstību,

Krievijai

ari

visas

attīstītākās

monometālismu.

laikmeta

prasībām

bija

Lai

valstis

atbilstošas

jāveic šāda pāreja.

reforma tika g a t a v o t a jau kopš 19

jau

nodrošinātu

bija ārējās

rūpniecības

Jaunā

naudas

gs. 80. g a d i e m finansu minis

tru N . B u n g e s ( 1 8 8 1 - 1 8 8 6 ) u n I . V i š ņ e g r a d s k a ( 1 8 8 7 - 1 8 9 2 ) laikā, b e t r e a l i z ē t a 1 8 9 5 . - 1 8 9 8 . g a d ā f i n a n s u m i n i s t r a S . V i t e s (1892-1903)vadībā. Krievijas

naudas

nepieciešams

sistēmas

stabils

rublis.

reorganizācijas Lai

reformu

veikšanai īstenotu,

bija valstī

vispirms bija jānodrošina noteikts papīra n a u d a s zelta segums. Tālab

valdība

stimulēja

lauksaimniecības

produkcijas,

gal

venokārt labības, izvešanu uz ārzemēm, vienlaikus ierobežojot r ū p n i e c ī b a s i z s t r ā d ā j u m u i e v e š a n u Krievijā, k ā arī p a a u g s t i n ā j a netiešos

nodokļus.

Tomēr

izšķirošā

loma

zelta

uzkrājumu

radīšanā bija ārzemju aizņēmumiem. Ar 1895 das

- 1 8 9 8 . g a d a r e f o r m u t i k a n o t e i k t a brīva p a p ī r a n a u

apmaiņa

pret zelta

monētām.

Naudas

sistēmas

pamatā

s u d r a b a r u b ļ a v i e t ā t i k a likts z e l t a r u b l i s , t a č u a r s a m a z i n ā t u zelta

saturu

0 0444

Zelta tīra

imperiālā

zelta,

bija

savukārt

261.36

zelta

rublī

doļas

skaitījās

doļa

attiecīgi

15 reizes mazāk - 17.424 d o ļ a s ( 0 . 7 7 4 2 3 4 g). Z e l t a rublis bija tikai a p r ē ķ i n a v i e n i b a ( š ā d a m o n ē t a a p g r o z ī b ā n e n o n ā c a ) , b e t , b a l s t o t i e s u z t o , tika v e i k t a k r e d ī t b i ļ e š u i z p i r k š a n a u n a p m a i ņ a . Papīra rubļa un zelta rubļa zelta s a t u r s bija vienāds.

102

KRIEVIIAS NAUDA LATVIJĀ

Krievijas m o n ē t u izlaidumi ( 1 8 6 / - 1 9 1 7 ) *

Nomināls

Kalšanas gadi

Metriska un zololņiku raudze

Monētas svars (g)

Zelta m o n ē t a s 3 7 1/2 rubļi

1902.

9 0 0 0 ( 8 6 2/5)

32.26

1876.

916/7(88)

32.25

1896., 1908.

9 0 0 . 0 ( 8 6 2/5)

32.26

15 rubļu

9 0 0 . 0 ( 8 6 2/5)

12.90

1897. 1886.-1896.

9 0 0 . 0 ( 8 6 2/5)

12.90

1 8 9 6 . - 1911.

9 0 0 . 0 ( 8 6 2/5)

8.60

7 1/2 rubļi

1897.

9 0 0 . 0 ( 8 6 2/5)

6.45

līdz 1 8 8 5 .

916.7(88)

6.54

1886.-1896.

9 0 0 . 0 ( 8 6 2/5)

6.45

1 8 9 7 . - 1911.

9 0 0 . 0 ( 8 6 2/5)

4.30

līdz 1 8 8 5 .

916.7 (88)

3.93

1 rublis

līdz 1 8 8 5 .

8 6 8 . 1 ( 8 3 1/3)

20.73

1 8 8 6 . - 1915.

9 0 0 . 0 ( 8 6 2/5)

20.00

līdz 1 8 8 5 .

8 6 8 . 1 ( 8 3 1/3)

10.37

1 8 8 6 . - 1914.

9 0 0 . 0 ( 8 6 2/5)

10.00

līdz 1 8 8 5 .

8 6 8 . 1 ( 8 3 1/3)

5.18

1886.-1901.

9 0 0 . 0 ( 8 6 2/5)

5.00

Sudraba m o n ē t a s "

Poltiņiks, 50 kapeiku Polupoltiņiks, 25 kapeikas 20

1 8 6 7 . - 1917.

500.0(48)

3.60

1867.-1917.

500.0(48)

2.70

1867 - 1 9 1 7 .

500.0(48)

1.80

1 8 6 7 . - 1915.

500.0(48)

0 90

G r i v e ņ i k s , grivna, 10 kapeiku 10 dengu, 5 kapeikas

Vara m o n ē t a s 5 kapeikas 3

1 8 6 7 , - 1917.

Grošs, 2 kapeikas

16.38 9.83 6.55

1 kapeika

3.28

Denga, denežka, 1/2 k a p e i k a s

1867 - 1 9 1 6 .

1.64

Poluška, 1/4 k a p e i k a s

*Bez

Somijai

0.82

kaltajam

monētām.

103

KRIEVIJAS NAUDA LATVIIĀ

1755. - 1 7 9 6 . g a d ā par i m p e r i ā l u un p u s i m p e r i ā l u tika dēvē t a s zelta 10 un 5 rubļu m o n ē t a s ar uzrakstu reversā "Krievijas impērijas m o n ē t a " . 19

un 20 gs

dažu zelta m o n ē t u l e ģ e n d ā 10 rubļiem; kopš

mijā vārds "imperiāls" rakstīts

Līdz 1 8 9 5 . g a d a m i m p e r i ā l s a t b i l d a

1897. g a d a visas zelta m o n ē t a s tika kaltas,

i m p e r i ā l u v ē r t ē j o t kā 15 rubļu m o n ē t u . T ā p ē c r a d ā s n e p a r a s t i monētu nomināli:

1897

g a d ā - 7 . 5 0 rubļi ( p u s i m p e r i ā l s ) u n

1 9 0 2 . g a d ā - 3 7 . 5 0 rubļi ( 2 . 5 i m p e r i ā l i ) . Izrādījās, k a 7 50 rubļu

nomināli

15 un

iedzīvotājiem aprēķinos rada neērtības.

T ā p ē c n o l ē m a izlaist č e t r u n o m i n ā l u zelta m o n ē t a s : 1 i m p e r i ā l s ( 1 5 r u b ļ u ) , 2/3 i m p e r i ā l a ( 1 0 r u b ļ u ) , 1/2 i m p e r i ā l a ( 7 5 0 r u b ļ i ) u n 1/3 i m p e r i ā l a (5 r u b ļ i ) .

I m p e r i ā l u un p u s i m p e r i ā l u drīz v i e n

p ā r s t ā j a kalt, u n a p g r o z ī b ā a t r a d ā s tikai

10 un 5 rubļu zelta

monētas. S u d r a b a rublis no n a u d a s s i s t ē m a s p a m a t v i e n ī b a s pārvērtās par m a i ņ a s monētas.

m o n ē t u - pildīja t ā s

Sudraba

monētu

funkcijas,

svars tika

ko savulaik vara

nedaudz koriģēts,

bet

raudze pielīdzināta zelta m o n ē t u raudzei. Sīkās m a i ņ a s m o n ē t a s j o p r o j ā m kala n o vara. I e d z ī v o t ā j u ē r t ī b u l a b a d i z l a i d a ari l i e l ā k u n o m i n ā l u kredīt b i ļ e t e s . No 1 8 9 8 . līdz 1 9 1 7 . g a d a m t i k a e m i t ē t a s 1, 3, 5, 10, 2 5 , 5 0 , 1 0 0 u n 5 0 0 r u b ļ u p a p ī r a n a u d a s z ī m e s , k u r a s līdz 1 9 1 4 . g a d a augustam 1917.

bija

gadam

brīvi

apmaināmas

izlaistās

naudas

pret zeltu. zīmes

1898.

parakstīja

līdz

Krievijas

Valsts b a n k a s pārvaldnieki: E. Pleske ( 1 8 9 8 - 1 9 0 4 ) , S. Timaševs ( 1 9 0 5 - 1 9 1 0 ) , A. Konšins ( 1 9 1 0 - 1 9 1 2 ) un I. Šipovs ( 1 9 1 2 - 1 9 1 7 ) . Naudas reforma un zelta m o n o m e t ā l i s m a ieviešana norisa bez

jūtamiem

naudas

apgrozības

traucējumiem.

Laikabiedri

š o s p a s ā k u m u s n o v ē r t ē j a kā veiksmīgu Krievijas finansu sistē m a s u z l a b o j u m u . Krievija b i j a i e g u v u s i s t a b i l u v a l ū t u , k a s c a r a valdībai

garantēja

ārzemju

kredītus

rūpniecības

attīstības

finansēšanai. Savukārt j a u n ā zelta rubļa stabilitātes garantija bija

Krievijas

Valsts

bankas

statūtu

prasība,

izlaistās kredītbiļetes b ū t u s e g t a s ar zeltu. bija izlaistas kredītbiļetes par 491 843

milj.

rubļu),

1910

1 4 1 5 m i l j . rubļu, 1 9 1 4

gada

lai

apgrozībā

1900. gada sākumā

milj. rubļu (zelta s e g u m s -

sākumā - attiecīgi

174

g a d a s ā k u m ā - 1 6 6 5 un 1 6 9 5 m i l j .

rubļu.

104

KRIEVIJAS NAUDA LATNllA

KRIEVIIA5 NAUDA LATVIIĀ

Latvijā

20.

gs.

sākumā

apgrozībā

atradās

tikai

Krievijas

n a u d a - z e l t a u n s u d r a b a rubļi, s u d r a b a u n v a r a k a p e i k a s , k ā ari p a p ī r n a u d a . P i e m i n a m i periodiskie Krievijas m o n ē t u (marku l a i k ā n o 1 8 6 5 līdz 1 9 1 3 g a d a m , p e n i j u - n o 1 8 6 4 . līdz 1 9 1 7 . g a d a m ) s p e c i ā l i e kalumi S o m i j a i : vara - 1 , 5 , 10 peniju, s u d r a b a 2 5 , 50 p e n i j u , kā ari 1 un 2 m a r k a s , z e l t a - 10 un 20 m a r k u . Krievijas j u b i l e j a s un p i e m i ņ a s m o n ē t a s Latvijā a t r a d ā s gal venokārt kolekcionāru rokās Ķeizara Nikolaja II ( 1 8 9 6 - 1 9 1 7 ) valdīšanas g a d o s papīra naudas

zīmes

tika

izgatavotas

turklāt

ļoti

kvalitatīvi

S a n k t p ē t e r b u r g ā . T o l a i k t u r d z ī v o j a u n s t r ā d ā j a l a t v i e š u grafiķis Rihards Zariņš. Viņš 19 gadu ( 1 9 0 0 - 1 9 1 9 ) n o s t r ā d ā j a Krievijas Valstspaplru

spiestuvē

kļuva

par tās

tehnisko

R. Zariņš piedalījās daudzu Krievijas vērtspapīru

direktoru. un n a u d a s

z ī m j u grafiskā a t t ē l a v e i d o š a n ā . Lidz

1. p a s a u l e s karam Krievijas papīra n a u d a s z ī m e s un

m e t ā l a m o n ē t a s Latvijas teritorijā baudīja iedzīvotāju nedalītu uzticību. Apgrozībā e s o š ā s n a u d a s d a u d z u m s un struktūra bija šāda: zelta m o n ē t a s - 4 9 4 . 2 milj. rubļu ( 1 9 . 8 % ) , sudraba m o n ē t a s - 2 2 2 . 7 milj. rubļu ( 9 . 0 % ) un b a n k n o t e s - 1 7 7 5 . 0 milj. rubļu ( 7 1 . 2 % ) . K a r a m s ā k o t i e s , n a u d a s reālā vērtība strauji kritās. Krievijas

finansu

sistēma

izrādijās

pilnīgi

nesagatavota

k a r a m u n t i k a ātri u n n e a t g r i e z e n i s k i i z n i c i n ā t a . Arī L a t v i j a s t e ritorijā aizsākās vairākus g a d u s

ilgs

nestabilitātes un

haosa

p e r i o d s , k a s t u r p i n ā j ā s līdz p a t L a t v i j a s R e p u b l i k a s n a c i o n ā l ā s v a l ū t a s izveidei. J a u d a ž a s d i e n a s p ē c kara s ā k u m a - 1 9 1 4 . g a d a 2 3 . a u g u s t ā ( p ē c j a u n ā s t i l a - 5. s e p t e m b r i ) - ar ķ e i z a r a p a v ē l i t i k a pār traukta b a n k n o š u a p m a i ņ a pret zeltu, vienlaicīgi

paplašinot

K r i e v i j a s V a l s t s b a n k a s e m i s i j a s t i e s ī b a s p a r 1.2 mljrd. r u b ļ u . B a n k n o š u pirktspēja pastāvīgi dila.

Krievijas valsts

kara

par valsts

laikā

turklāt

pieauga

valsts

daudz

budžeta

straujāk

iztrūkumu

Krievijas

izdevumi

ieņēmumiem, valdība

centās

aizpildīt ar p a s t i p r i n ā t u n a u d a s zīmju i e s p i e š a n u un l a i š a n u apgrozībā. T ā p ē c strauji

izmainījās apgrozībā e s o š ā s naudas

d a u d z u m s un struktūra. P ē c Krievijas p r e s e s ziņām, p i r m a j o s divos kara g a d o s n o a p g r o z ī b a s izzuda m o n ē t a s 7 4 5 m i l j .

r u b ļ u k o p s u m m ā , t.sk.

z e l t a - 4 3 6 , s u d r a b a - 2 8 6 un v a r a - 23 m i l j . r u b ļ u v ē r t ī b ā . Krievijas

valdība

1915.

gada

25.

septembri

bija

spiesta

p i e ņ e m t l ē m u m u p a r s ī k n a u d a s izlaidi. Tai b i j a p a s t m a r k u for m ā t s u n 10, 1 5 u n 2 0 k a p e i k u n o m i n ā l i . 1 9 1 5 . g a d a 2 0 . d e c e m bri i z l a i d a j a u n a s n e l i e l a f o r m ā t a v a l s t s k a s e s m a i ņ a s z ī m e s 1, 2, 3, 5 un 50 k a p e i k u n o m i n ā l u s , b e t 1 9 1 6 . g a d a s ā k u m ā pastmarku formāta

2 un

3 kapeiku n o m i n ā l u s .

Izzudušo

m o n ē t u v i e t ā a p g r o z ī b ā t i k a l a i s t a s v i e n a r u b ļ a v a l s t s kredīt b i ļ e t e s ar sēriju a p z ī m ē j u m u .

106

KRIEVIIAS ÑAUO* _ -

KRIEVUA5 NAUDA LATVI |Ā

2 1 8 . 5 0 rubļu. Valsts kredītbiļete, izlaista 1899 g Nikolaja II valdīšanas laikā. Papīrs, 190.0 x 117 0 mm.

108

KRIEVIJAS NAUDs*

109

KRIEVI IAS NAUDA LATVllA

KRIEVIJAS NAUDA LAJVtf

Lai u z t u r ē t u r u b ļ a s t a r p t a u t i s k o p r e s t i ž u , c a r a v a l d ī b a k a r a g a d o s izveda uz ā r z e m ē m z e l t u 4 5 1 8 milj

rubļu vērtībā, kas

t o m ē r n e s p ē j a stabilizēt i e k š z e m e s c e n a s un n e a p t u r ē j a rubļa vērtības krišanu Krievijas Pagaidu valdiba paātrināja papira n a u d a s e m i s i j u 1 9 1 7 . g a d ā tikai 5 m ē n e š u laikā vien t ā izlaida p a p ī r a n a u d u p a r 4.5

mljrd

rubļu

Septembri

tika

izlaista

papīra

nauda

par

2 m l j r d . rubļu. A u g o t inflācijai, b i j a v a j a d z ī g a s n a u d a s z i m e s a r lielāku

nominālvērtību.

valdiba

izlaida

jauna

Tādēļ

parauga

1917

gadā

valsts

kredītbiļetes

Krievijas -

Pagaidu 250

1 0 0 0 rubļu n o m i n ā l u s (t.s. D o m e s n a u d a ) , k ā ari v a l s t s k a s e s z i m e s - 2 0 u n 4 0 r u b ļ u n o m i n ā l u s (t.s. k e r e n k a s - p ē c Krievijas p a g a i d u v a l d ī b a s p ē d ē j ā m i n i s t r u p r e z i d e n t a A . K e r e n s k a uzvār da), K e r e n k a s laida apgrozibā v e s e l ā m l o k s n ē m , kuras izlietoja pirkumiem pat nesagrieztas. Vienas loksnes (310.0 x 395 0 m m ) vērtība

atkarībā

zīmju

nominālvērtības

1 6 0 0 rubļu.

LLL

bija

800

vai

KRIE-.VAS \ - . - . Z - . _A7YIīA

P a g a i d u v a l d i b a vēl t u r p i n a j a i e s p i e s t ari 1 9 0 5 . - 1 9 1 2 . g a d a parauga papira naudas zimes un naudas vietā atļāva izmantot vairāku veidu v a l s t s vērtspapīrus t u r p i n ā ļ a arī

T o līdz p a t 1 9 1 9

gada aprīlim

1917. gada oktobra a p v ē r s u m ā pie varas nākusī

Krievijas p a d o m j u valdiba. V i s a s m i n ē t ā s n a u d a s z j m e s b i j a a p g r o z ī b ā arī L a t v i j a s t e r i torijā un kopā ar citām okupācijas un vietējās varas n a u d a s zimēm veidoja h a o s u n a u d a s apritē.

2 2 4 . 10 kapeiku. Nepieciešamības nauda, izlaista kā pastmarka 1 9 1 5 . - 1917 g Papīrs, 24 0 x 30,0 mm

2 2 3 . 1 rublis. Valsts kredītbiļete, izlaista 1898. g Nikolaja II valdīšanas laikā Papīrs, 150,0 x 90 0 mm

112

KRIEV1IAS NAUDA LATVTI»

113

KRIEVIJAS NALTDA LATVIJĀ

1 14

KRIEVIJAS N A ' J I '- _A

2 2 8 . 20 rubļu (t.s. kerenka). Valsts kases zīme (attēlā redzama Ioīī; daļa-6 nomināli), izlaista 1 9 1 7 Papīrs, 1 8 8 0 x 1 0 0 0 mm

115

OKUPĀCIJAS VARU UN APSTĀKĻU RADĪTĀ NAUDA (1915 -1920)

VĀCU OKUPĀCIJAS IESTĀŽU NAUDAS Z l M E S

( 1 9 1 5 - 1918) Jau 1915. g a d a vasarā un rudeni Vācijas karaspēks okupēja poļu un lietuviešu apdzīvotos a p g a b a l u s un Kurzemi. Š a j ā teri torijā

okupācijas vara

izveidoja t.s.

Austrumu virspavēlnieka

n o v a d u ( G e b i e t d e s O b e r b e f e h l s h a b e r s O s t ) . A t k ā p j o t i e s krievu karaspēks un administrācija no šim z e m ē m evakuēja iestādes (ari

bankas

kases)

izveda

materiālās

vērtibas,

t.sk.

s k a i d r o n a u d u , k a s r a d ī j a a p g r o z ī b a s līdzekļu t r ū k u m u . P o z e n ē (tag

P o z n a ņ ā ) izveidotā Austrumu tirdzniecības un

r ū p n i e c ī b a s b a n k a ( O s t b a n k für H a n d e l u n d G e w e r b e ) 1 9 1 6 . g a d a 17. aprīli s a ņ ē m a u z d e v u m u a t v ē r t ī p a š u A u s t r u m u a i z d e v u kasi

(Darlehnskasse Ost)

ar tiesībām

emitēt

naudas zīmes

( D a r l e h n s k a s s e n s c h e i n e ) , kuru v ē r t ī b a t i k p a t l i e l a k ā K r i e v i j a s a n a l o g u n o m i n ā l u n a u d a s z ī m ē m . J a u n ā s n a u d a s z i m e s tika pa s l u d i n ā t a s p a r m a k s ā š a n a s līdzekli u n i e g u v a o s t r u b ļ a n o s a u kumu. Š ī s n a u d a s z ī m e s i e s p i e d a Vācijā, to pirmajā izlaidumā bija 50 kapeiku, 1 , 3 , 10 un 25 rubļu n o m i n ā l i ar tekstu vācu, poļu,

lietuviešu

latviešu valodā.

1916.

gada decembri -

1 9 1 8 . g a d a f e b r u ā r i t i k a izlaisti ari 20 un 50 k a p e i k u , 1, 3 un 1 0 0 r u b ļ u n o m i n ā l i . Turklāt o s t r u b ļ a k u r s s p r e t V ā c i j a s m a r k u tika p a a u g s t i n ā t s : jau

1916. g a d a aprīļa b e i g ā s 1 ostrublis =

1 75 m a r k a s ; ar 1 9 1 6 . g a d a 1

s e p t e m b r i 1 o s t r u b l i s = 1.90 m a r

kas, b e t k o p š 1 9 1 7 . g a d a a p r ī ļ a 1 o s t r u b l i s = 2 m a r k a s . Karam turpinoties, vācu armija 1917. gada s e p t e m b r i ieņē ma Rigu un Rigas apriņķi, 1 9 1 8 g a d a februāri o k u p ē j a Vidzemi, Latgali un Igauniju, b e t jau m a r t ā P a d o m j u Krievija bija s p i e s ta slēgt miera līgumu ar Vāciju ( B r e s t a s miera līgums). Miera līgums

deva

cerības

izdevīgā

brīdi

okupētos

apgabalus

p i e v i e n o t V ā c i j a i , t ā p ē c A u s t r u m u a i z d e v u k a s e K a u n ā 1 9 1 8 . ga da

aprīli

saņēma

uzdevumu

izlaist

jauna

parauga

naudas

z ī m j u - 1/2, 1, 2, 5, 2 0 , 5 0 , 1 0 0 un 1 0 0 0 m a r k u - n o m i n ā l u s . Teksts uz šim n a u d a s z ī m ē m bija vācu, lietuviešu un latviešu valodā, un t ā s s a u c a par o s t m a r k ā m

117

OKUPĀCIJAS VARL

J-.

-r-r--

2 2 9 . 1 0 rubļu. -.jstrumu

tirdzniecības

zankas Austrumu aizdevu

rūpniecības kases zīme,

.z.aista 1916 g 17 aprīlī Pmenē (tag.

Poznaņā).

apīrs, 159 0 x 99.0 mm,

118

-ADĪTA

NAUDA

JPĀC1IAS V A R U U N

APS-.-.1' _ .

\- .

7 -

2 3 0 . 1 0 0 marku. Austrumu aizdevu kases zīme, izlaista 1918. g. 4. aprīlī Kaunā, Papīrs, 172.0 x 110.0 mm.

I 19

OKUPĀCIJAS VARU UN APSTĀKĻU RADĪTA NAUDA

Vācu okupācijas varas n a u d a s emisijas k o p a p j o m s

1. pa

s a u l e s kara laikā visā o k u p ē t a j ā teritorijā bija a p m . 4.7 mljrd. o s t r u b ļ u , t.sk. L a t v i j a s t e r i t o r i j ā - a p m . 2 m l j r d . o s t r u b ļ u . Bez jau minētajām papīra naudas zīmēm okupēto apgabalu v a j a d z ī b ā m V ā c i j ā t i k a k a l t a s d z e l z s m o n ē t a s - 1, 2 un 3 k a p e i k u n o m i n ā l i , kurus vācu a r m i j a s v i r s p a v ē l n i e c ī b a laida apgrozībā 1 9 1 6 . g a d a s e p t e m b r ī . Dzelzs m o n ē t u izmēri pilnībā a t b i l d a Krievijas vara m o n ē t ā m . Š ī s m o n ē t a s Latvijas teritorijā a t r a d ā s apgrozībā vienlaikus ar Krievijas vara un s u d r a b a m o n ē t ā m . Z e l t a n a u d a s kara laikā apgrozībā praktiski n e b i j a .

LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS NAUDAS ZĪMES (1915-1919) Vācu okupācijas varas i e s t ā d e s 1915. gada 20. maijā atļāva L i e p ā j a s p i l s ē t a i izlaist savas papīra n a u d a s z ī m e s kā p a r ā d u z ī m e s ar 50 k a p e i k u , 1, 2 un 3 r u b ļ u n o m i n ā l v ē r t ī b u p a r k o p ē j o s u m m u - 0.3 m i l j . r u b ļ u , k u r a s v i e t ē j ā - G. D. M e i e r a - t i p o g r ā fija

izgatavoja

apdrukātas

nedēļas

tikai

laikā.

vienas

Šīs

puses,

pirmā

izlaiduma

izņemot

nelielu

zīmes pirmajā

i e s p i e š a n a s d i e n ā izgatavotu zīmju skaitu. Šī izlaiduma z i m e s ir bez

gadskaitļa

(pārējo

izlaidumu

zīmēm

arī

vēlāk

drukā

tajām - gadskaitlis "1915"). Tā p a š a g a d a s e p t e m b r ī tika izlaistas j a u n a parauga litogrā fijas t e h n i k ā d i v p u s ē j i a p d r u k ā t a s 1, 3, 5, 10, 2 0 , 2 5 , 50 k a p e i k u , kā arī 1, 3, 5 un 10 r u b ļ u z ī m e s . Visi n o m i n ā l i i e s p i e s t i uz b a l t a p a p ī r a b e z ū d e n s z ī m ē m , b e t m a z i e n o m i n ā l i - ari b e z n u m e r ā cijas. Teksti uz n a u d a s z ī m ē m , i z ņ e m o t 10 rubļu zīmi, i e s p i e s t i krievu

valodā,

bet

vērtības

apzīmējums

arī

vācu

valodā.

S a v u k ā r t 1 0 r u b ļ u z ī m e s t e k s t s i r t i k a i v ā c u v a l o d ā . L i e p ā j a s pil s ē t a s izlaistās n a u d a s k o p s u m m a jau

1915. gada oktobrī sa

s n i e d z a 1.5 m i l j . r u b ļ u . V i e n l a i k u s a r z ī m j u t e k s t i e m i e s p i e s t i ari s ē r i j u b u r t i . P a š v a l dības

n a u d a s zīmju

aversa vidū

attēlotais

Liepājas

pilsētas

ģ e r b o n i s (lauva, kas ar p r i e k š ķ e t n ā m a t b a l s t ā s pret liepu) p i r m ā i z l a i d u m a z ī m ē m n o v i e t o t s aplī, b e t o t r ā i z l a i d u m a - v a i r o g ā . Latvijas Republikas Pagaidu valdība 1918. gada beigās un 1919. g a d a s ā k u m ā atļāva L i e p ā j a s pilsētai izlaist n a u d a s z ī m e s p a r 1.1

milj. rubļu. N a u d a s zīmju n o m i n ā l i bija 50 kapeiku,

1, 5 un 10 r u b ļ u . Arī t ā s i e s p i e d a G. D. M e i e r a t i p o g r ā f i j ā l i t o g r ā fijas t e h n i k ā u z p a p ī r a a r ū d e n s z ī m ē m . Visu izlaidumu L i e p ā j a s p i l s ē t a s n a u d a s z ī m e s ar Latvijas R e p u b l i k a s Pagaidu v a l d ī b a s 1919. g a d a 2 8 . m a r t a rīkojumu tika pielīdzinātas Latvijas valsts naudai un kā likumīgs m a k s ā š a n a s līdzeklis a t r a d ā s a p g r o z ī b ā L i e p ā j ā , k ā arī G r o b i ņ ā u n A i z p u t e s

120

0 K U P Á C I I A 5 VARU UN APSTĀKĻU RADÍTA V4¿ÍDA

OKUPĀCIJAS

VARI

PSTAKĻE

122

RADĪT

nauda

OKUPĀCIJAS VARU UN APSTĀKĻU F -

" •

JELGAVAS PILSĒTAS PARĀDZĪMES 1 1 9 1 5 - 1 9 1 9 ) ļelgavas p i l s ē t a s papira n a u d a s zīmju izlaidumi i e ņ e m ipašu v i e t u L a t v i j a s n a u d a s a t t i s t i b a s v ē s t u r ē a r ļoti b a g ā t o n o m i n ā l u k l ā s t u ( k a p e i k a s , rubļi, f e n i ņ i , m a r k a s ) un a p s t ā k l i , ka uz š i m z i m ē m p i r m o reizi p a r ā d ā s t e k s t s arī l a t v i e š u v a l o d ā

Te mina

mi 3, 6, 9, 15 un 30 k a p e i k u , kā ari 1, 3 un 5 r u b ļ u n o m i n ā l i , k a s iespiesti saskaņā ar Jelgavas d o m e s

1915, gada

12. a u g u s t a

l ē m u m u P a r a l ē l i tika e m i t ē t i 1, 3, 5, 10, 15, 50 k a p e i k u , kā ari 1 un 3 r u b ļ u n o m i n ā l i ar t e k s t u krievu un v ā c u v a l o d ā . O k t o b r i tika e m i t ē t i 1, 2, 3, 5, 10, 15, 2 0 , 3 0 , 50 k a p e i k u , 1, 3, 5, 20 un 50 rubļu n o m i n ā l i

P ē c 1918. gada marta iespiesti 5 feniņu un

100 marku n o m i n ā l i P ē d ē j o Jelgavas p i l s ē t a s n a u d a s zimju emisiju veica Latvijas Republikas Pagaidu valdība 1919 Jelgavas

bija

padzīti

lielinieki

Jelgavas d o m e s 1918. gada 5 H

g a d a aprili - p ē c t a m , kad n o Tās

iespiestas

saskaņā

d e c e m b r a l ē m u m u , turklāt visas -

Sāka - Stefenhāgena spiestuvē Naudas

Tukuma

zimes

apriņķos.

atradās Šis

apgrozībā

naudas

zīmes

lelgavas, aizdeva

Dobeles arī

Ventspils,

K u l d ī g a s u n A i z p u t e s a p r i ņ ķ i e m ( a t t i e c i g i 6 5 tūkst., 5 0 t ū k s t , u n 2 tūkst

rubļu).

lelgavas

pilsētas

naudas

zimes

tika

pielīdzinātas

Latvijas

v a l s t s n a u d a i u n m a i n ī t a s p r e t l a t i e m lidz 1 9 3 1 . g a d a 1 . a p r ī l i m .

123

2 3 7 . 5 rubli. Jelgavas pilsētas PAŠVA . iespiesta 1915. g. (1 imisaai Papīrs, 1 3 8 . 0 x 9 1 . 0 T W

OKUPACIIAS VARU UN APSTĀKĻU RADĪTA NAUDA

124

OKUPACIIAS VARU UN APSTĀKĻU RAD

V E N T S P I L S PILSĒTAS P A R Ā D Z 1 V E 5 V e n t s p i l s p i l s ē t a s v a l d e 191 5

gacla 5

: - ! 5 I

a u g u s t ā s a ņ ē m a vācu

o k u p ā c i j a s i e s t ā ž u a t ļ a u j u i e s p i e s t s a . a s n a u d a s z i m e s p a r ko p ē j o s u m m u 30 tūkst, r u b ļ u . Š i s n a u d a s z ī m e s I 1

3 5

10 20 un

50 kapeiku n o m i n ā l i ) atšķirībā no Liepājas un Jelgavas pilsētu zīmēm

ir v i e n p u s ē j a s

izgatavotas

ļoti

primitīvi

Naudas

z ī m j u t e k s t i i e s p i e s t i krievu v a l o d ā , b e t a m a t p e r s o n u p a r a k s t u vietā

zīmes

zīmogs.

mugurpusē

Trūkst

precīzu

uzspiests ziņu

par

pilsētas

valdes

spiestuvi,

apaļais

kurā

zimes

i z g a t a v o t a s - d o m ā j a m s , k a t ā v a r ē j a b ū t v i e t ē j ā (T. A n t m a ņ a ) tipogrāfija. V e n t s p i l s p i l s ē t a s v a l d e s a ņ ē m a a i z d e v u m u n o ( e l g a v a s pil sētas

valdes,

tā

kompensējot

apgrozības

līdzekļu

trūkumu.

I e s p ē j a m s , t ā p ē c Ventspils n a u d a s zimju izlaidumos trūkst par 50 kapeikām lielāku n o m i n ā l u . Ventspils p i l s ē t a s n a u d a s z ī m e s b i j u š a s a p g r o z ī b ā ari V e n t s p i l s t u v ā k a j ā a p k ā r t n ē , b e t n a u d a s reformas gaitā pret latiem netika mainītas. Latvijas Republikas Pagaidu

valdības

laikā V e n t s p i l s

zīmes neizlaida.

125

pilsētas

pašvaldība

naudas

.U (ĒADlTA N A U D A

OKUPĀCIJAS

RĪGAS STRĀDNIEKU

DEPUTĀTU PADOMES

NAUDAS ZĪMES (1919) Vācijas Padomju

militārā Krievijai

sakāve anulēt

pasaules

Brestas miera

karā ligumu,

deva

iespēju

bet

Latvijas

lieliniekiem o r g a n i z ē t i e s ciņai p ā r v ā r ā s s a g r ā b š a n u Latvijā. 1918

gada

P a d o m j u valdiba,

d e c e m b r i tika n o d i b i n ā t a L a t v i j a s p a g a i d u kas n e i l g ā

laikā p ā r ņ ē m a varu g a n d r ī z v i s ā

Latvijā, i z ņ e m o t L i e p ā j u u n t ā s t u v ā k o a p k ā r t n i . R i g ā l i e l i n i e k u v a r a p a s t ā v ē j a n o 1 9 1 9 . g a d a 3 . j a n v ā r a līdz 2 2 . m a i j a m . 1919. gada 10

februāri Latvijas P a d o m j u valdiba p a s l u d i n ā

j a p a r l i k u m ī g u m a k s ā š a n a s lidzekli vienīgi t o n a u d u , k a s b i j a a p g r o z ī b ā P a d o m j u Krievijā, n o s a k o t , k a visa v ā c u o k u p ā c i j a s iestāžu izlaistā n a u d a (ostrubļi, o s t m a r k a s , Liepājas, lelgavas un V e n t s p i l s p i l s ē t u n a u d a s z i m e s ) līdz 1 9 1 9 . g a d a 1, a p r i l i m a p m a i n ā m a pret P a d o m j u Krievijas n a u d u p ē c kursa V ā c i j a s m a r k a s - p ē c kursa 2 : 1 .

126

1 : 1 , bet

:ilAS VARU UN APSTĀJ

127

O K U P A C I I A S VARU UN APSTĀKIU RADĪTA N A U D A

2 4 2 . Rīgas Strādnieku deputātu padomes 5 un 10 rubļu maiņas zimju loksnes. 5 rubļi. Papīrs, 6 9 4 0 x 4 6 2 . 0 mm.

rubļu.

Papīrs, 587 0 x 4 6 3 . 0 mm

Š ā d a r ī c ī b a r a d ī j a g r ū t ī b a s m a k s ā j u m u k ā r t o š a n ā , s ā k a trūkt sīko m a i ņ a s zīmju. Tādēļ Rīgas Strādnieku d e p u t ā t u p a d o m e , s ā k o t a r 1 9 1 9 . g a d a 8 . aprīli, l a i d a a p g r o z ī b ā s a v a s p a p ī r a n a u d a s z ī m e s - 1, 3, 5 un

10 r u b ļ u n o m i n ā l u s ( k o p ē j ā e m i s i j a -

a p m . 7 m i l j . r u b ļ u ) . R u b ļ a z ī m e s i z l a i d a n o 9 . a p r ī ļ a līdz 14. m a i j a m , 3 r u b ļ u - no 8. a p r ī ļ a līdz 16. m a i j a m , 5 r u b ļ u - no 3 14. m a i j a m , 1 0 r u b ļ u - n o 9 . līdz 1 5

līdz

m a i j a m M a i ņ a s zīmju kurss

b i j a š ā d s : 1 r u b l i s = 1 o s t r u b l i s = 1 c a r a vai K r i e v i j a s P a g a i d u valdības rublis. Š i s z ī m e s t a u t a dēvēja par s i m a n i š i e m ( p ē c t o parakstītāja

Sīmaņa

Berģa

Rīgas

Strādnieku

deputātu

p a d o m e s un LKP Rīgas k o m i t e j a s priekšsēdētāja vārda). N a u d a s zīmju grafisko attēlu autori bija pazīstami latviešu mākslinieki - K o n r ā d s U b ā n s (1 rublis), Ansis Cīrulis (3 rubļi), Ludolfs Liberts (5 rubļi), Burkards Dzenis (10 rubļu). N a u d a s zīmes

iespieda

nacionalizētajā

Groseta

tipogrāfijā

Rīgā.

Teksts uz t ā m iespiests latviešu valodā. Š i s n a u d a s zīmes bija l i k u m i g s m a k s ā š a n a s līdzeklis R ī g ā u n R ī g a s a p r i ņ ķ i ( 1 9 1 9 . g a d a 2

maija

dekrēts i

P ē c padomju varas

krišanas

padorrvu n a u d a pret l a t i e m m a i n ī t a netika.

128

Rīgā

izlaistā

O K U P A C I I A S VARU U N A P S T Ā K Ļ U

CESU APRIŅĶA STRĀDNIEKU

DEPUTĀTU

IZPILDU K O M I T E J A S AIZŅĒMUMA

KUPONI

• 20

(¡919]

PADOMES

OKUPĀCIJAS VARU UN APSTĀKĻU RADĪTĀ NAUDA

C ē s i s p a d o m j u vara p a s t ā v ē j a n o 1918. g a d a 2 3

decembra

līdz 1 9 1 9 . g a d a 3 0 . m a i j a m u n n a u d a s l i e t ā s s a d ū r ā s a r t ā d ā m p a š ā m grūtībām kā Rīgā

Lai n o v ē r s t u s ī k ā s n a u d a s t r ū k u m u ,

C ē s u a p r i ņ ķ a S t r ā d n i e k u d e p u t ā t u p a d o m e s Izpildu k o m i t e j a 1919.

gada

14.

februārī

publicēja

rīkojumu

par aizņēmuma

k u p o n u - 1, 3, 5 un 10 r u b ļ u n o m i n ā l u izlaidi. I z g a t a v o t a s un l a i s t a s a p g r o z ī b ā g a n tika vien

10 rubļu k u p o n u z ī m e s

(aptuveni 50 tūkst, rubļu). Grafiskā a t t ē l a a u t o r s

5 rubļu a i z ņ ē m u m a k u p o n i e m bija

n a c i o n a l i z ē t ā s O. J ē p e s tipogrāfijas burtlicis Jānis Skundriķis, 10 rubļu z ī m e i - tipogrāfijas vadītājs J ā n i s Vītiņš. Uz

Cēsu

lakonisks

apriņķa

aizņēmuma

brīdinājums:

"Šo

kuponiem

zīmju

viltotāji

tika

iespiests

tiks

nošauti."

A i z ņ ē m u m a k u p o n u z ī m e s līdz 1 9 1 9 . g a d a j ū n i j a v i d u m a t r a d ā s apgrozībā C ē s u un Viļānu apriņķos. Latvijas Republikas valdība š o s kuponus pret latiem nemainīja. Lielinieki Krievijas

pakļāva

finansu

Latvijas banku

finansu

sistēmu

likumdošanai

Padomju

vērsās

pret

Latvijas turīgajām aprindām. Tā s a s k a ņ ā ar 1919. gada martā pieņemto

dekrētu

Nr.

"visi

noguldījumi,

kuri

pārsniedz

1 0 0 0 rubļu, tiek konfiscēti". Savukārt ar 1 9 1 9 . g a d a 8. m a r t a dekrētu

tika

noteikts,

"Latvijas

Sociālistiskās

Padomju

R e p u b l i k a s valdība n o l e m j n a c i o n a l i z ē t visus zeltkaļu, s u d r a b a un zelta lietu veikalus. Dārgakmeņi un metāli gabalos, n a u d ā vai

izstrādātā veidā

izņemami

apgrozības

nododami

Tautas bankai".

RĪGAS PILSĒTAS NAUDAS Z Ī M E S ( 1 9 1 9 - 1 9 2 0 ) R ī g a s p i l s ē t a s v a l d e 1 9 1 9 . g a d a 15. a u g u s t ā n o l ē m a i z l a i s t n a u d a s z ī m e s ar 1 un 3 rubļu nominālvērtību. Šo valdes l ē m u mu 30. augustā apstiprināja Tautas p a d o m e . Atļautā emisijas k o p s u m m a bija 8 milj. rubļu. Teksts uz a b u n o m i n ā l u n a u d a s z ī m ē m bija latviešu, vācu un krievu v a l o d ā a r ī p a t n ē j u n o m i n ā l a a p z ī m ē j u m u - R ī g a s r u b l i s , k ā arī i e s p i e s t u R ī g a s r u b ļ a u n L a t v i j a s r u b ļ a m a i ņ a s kursu 1 : 1 . D o m ā j a m s , k a z ī m e s i e s p i e s t a s E . P l ā t e s a tipogrāfijā. T ā s b i j a l i k u m ī g s m a k s ā š a n a s līdzeklis R ī g ā u n R ī g a s a p r i ņ ķ ī . Ar šīm Rīgas pilsētas naudas z ī m ē m noslēdzas to Latvijas p i l s ē t u papīra n a u d a s zīmju izlaide, kurām nav zināmi'grafiskā izpildījuma autori. Kolekcionāri un pētnieki uzskata, ka šo zīmju skices

Liepājā,

Jelgavā

Ventspilī

varētu

būt

izgatavojuši

v i e t ē j o t i p o g r ā f i j u s t r ā d n i e k i vai t e h n i s k a i s p e r s o n ā l s . Š a i v e r s i jai par labu l i e c i n a d a u d z ā s pareizrakstības kļūdas zīmju tek stos.

130

OKUPĀCJIAS VARU UN APSTA

131

OKUPĀCIJAS VAR _

PSTAi

RADĪTĀ NAUD/

BRĪVPRĀTĪGĀS RIETUMU ARMIJAS PAGAIDU

MAIŅAS ZlMES ( 1 9 1 9 ) 1919. gada otrajā pusē, vienlaicīgi ar lielinieku p ū l ē m nodi b i n ā t p a d o m j u varu, K u r z e m ē krievu m o n a r h i s t i a p v i e n o j ā s a r Latvijai

naidīgām vācu

nostiprināties

Latvijā,

muižniecības satriekt

aprindām,

padomju

varu

kuras

cerēja

Krievijā

a t j a u n o t Vācijas ķeizarvalsti Vācu

okupācijas

karaspēka

pavēlnieks

Kurzemē

ģenerālis

grāfs R ī d i g e r s fon d e r G o l c s 2 6 . s e p t e m b r i n o s l ē d z a s l e p e n u l ī g u m u a r t . s . "krievu b r ī v p r ā t ī g o a r m i j a s " k o m a n d i e r i pulkvedi P ā v e l u B e r m o n t u - Avalovu mam 6

Rīgai,

kuru

sargāja

n o l ū k ā a p v i e n o t s p ē k u s uzbruku

jaunā

Latvijas

armija.

1919.

mu 8. oktobrī.

Iekarošanas plānu finansiālai n o d r o š i n ā š a n a i

v i ņ š 10. o k t o b r ī izdeva p a v ē l i p a r n a u d a s e m i t ē š a n u , 10

gada

o k t o b r ī P. B e r m o n t s - Avalovs izdeva p a v ē l i s ā k t šo uzbruku

marku

naudas

zīmju

izgatavošanu

pasūtot

1, 5 un Sāka

S t e f e n h ā g e n a t i p o g r ā f i j a i J e l g a v ā . Jau 1 9 1 9 . g a d a 2 5 . o k t o b r ī t ā s l a i s t a s a p g r o z ī b ā p ē c kursa: 2 m a r k a s =

I ostrublis = 2 cara

rubļi. V ē l ā k B e r l ī n ē t i k a i e s p i e s t a s arī 5 0 m a r k u z ī m e s , k u r a s g a n apgrozībā nekad nav n o n ā k u š a s , jo b e r m o n t i e š u s sakāva, pirms t ā s p a s p ē j a nodrukāt. Visiem n a u d a s zīmju n o m i n ā l i e m teksts i r v ā c u u n krievu v a l o d ā . I n t e r e s i p a r š ī m n a u d a s z ī m ē m p a s t i p rina eklektiskais dizains

132

DKUF

IAS \'ARU UN

133

OKUPĀCIJAS VAfcU

NAUDA ĀRVALSTU KARASPĒKA VAJADZĪBĀM LATVIJĀ (1916-

1920)

Vācijas armijas sastāvā Kurzemē un Lietuvā ar paligdienesta funkcijām 27

rota

1916

1917,

gadā

darbojās

Dzelzceļa būves

Tās iekšējo norēķinu vajadzībām tika izlaistas kartona

n a u d a s z i m e s ar 50 f e n i ņ u , 1, 1 1/2 un 3 m a r k u n o m i n ā l v ē r t ī b u . Teksti u z n a u d a s z i m ē m b i j a i e s p i e s t i v ā c u v a l o d ā . P a r š o z ī m j u izlaides a p j o m i e m un to apgrozību ārpus rotas d a r b i b a s z o n a s sīkāku

:iru

134

OKUPĀCIJAS VARU U N APSTA* I I

- . - Z ~'- \ - . Z -

Latvijas brīvības ciņu gados dažos Ztemeļvidzemes novados, kur atradās igauņu armija, apgrozibā biļa Igaunijas naudas zīmes.

Igauņu vienībās kopš

1918

gada cīnījās

brīvprātīgie. Šo karavīru rīcībā bija Somijas markas

ari

somu

Uz dažām

šī perioda somu un igauņu naudas zimēm redzams attiecīgā bataljona štāba zīmogs. Šādas zīmes, tāpat ari Krievijas papīra naudas zīmes ar Latgales partizānu pulka rotu zīmogiem var uzskatīt par speciāli izgatavotiem suvenīriem Latgales atbrīvošanas ciņās

1919. gada decembri un

1920 gada sākumā Latvijas armijai palīdzēja Polijas armijas daļas. To rīcībā bija Polijas papīrnauda, izlaista 1919. gadā Varšavā - 1/2, 1, 5, 10, 20, 50, 100, 500 un 1 0 0 0 marku nomināli. Par minēto naudas zīmju daudzumu un to apgrozību Latgalē sīkāku ziņu trūkst.

135

NAUDA LATVIJĀ (1918 - 1940)

NAUDA VALSTS TAPŠANAS GADOS 1 9 1 8 . g a d a 18. n o v e m b r ī t i k a p r o k l a m ē t a L a t v i j a s R e p u b l i k a . Tautas p a d o m e izveidoja j a u n ā s valsts

Pagaidu valdību,

par

M i n i s t r u p r e z i d e n t u kļuva K ā r l i s U l m a n i s . Valdībai

bija

jāsāk

darboties

bez

rīcības

kapitāla

pieredzes valsts finansu s i s t ē m a s radīšanā. Valsts i e ņ ē m u m u s veidoja

galvenokārt

naudas

emisija,

nodokļu

iekasēšana

n e n o t i k a . F i n a n s u s i s t ē m u bija d e z o r g a n i z ē j i s karš. 1 9 1 8 . g a d a b e i g ā s apgrozībā bija vācu okupācijas varas izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas,

t.s.

cara naudas

rubļi

k a p e i k a s , t . s . D o m e s n a u d a u n k e r e n k a s , k ā arī d a ž u L a t v i j a s pilsētu pašvaldību naudas zīmes. F i n a n s u m i n i s t r s 1 9 1 8 . g a d a 11. d e c e m b r ī n o t e i c a a p g r o z ī b ā e s o š ā s n a u d a s o f i c i ā l o kursu: 1 c a r a r u b l i s = 0 . 8 o s t r u b ļ i = 1.25 D o m e s rubli. K e r e n k a s p a r l i k u m ī g u m a k s ā š a n a s līdzekli n e t i k a atzītas. Latvijas varas i e s t ā d e s n o t e i c a s a v s t a r p ē j o kursu trim dažādām

ārvalstu

maksāšanas decembrī

valūtām

līdzekli. 1919.

Liepājas gada

atzina

tās

pašvaldība

februārī

laida

jau

par

likumīgu

1918.

apgrozībā

gada

pilsētas

parādzīmes. Jelgavas pašvaldība analoģisku l ē m u m u p i e ņ ē m a 1 9 1 8 . g a d a d e c e m b r ī , b e t faktiski n a u d a s z ī m e s i z l a i d a t i k a i 1 9 1 9 . g a d a aprīlī

un maijā.

Savas

naudas

Latvijai

joprojām

n e b i j a . Bija n o b r i e d u s i n e p i e c i e š a m ī b a radīt n a c i o n ā l o valūtu.

LATVIJAS RUBLIS ( 1 9 1 9 - 1 9 2 2 ) 1 9 1 9 . g a d a 3 . janvārī, l i e l i n i e k i e m i e ņ e m o t Rīgu, L a t v i j a s Pagaidu valdiba pārcēlās uz Liepāju. 1919. gada 22. martā tā finansu m i n i s t r a m deva rīkojumu izlaist Latvijas p i r m ā s n a u d a s z ī m e s - Latvijas valsts kases zīmes, n o s a u c o t t ā s par Latvijas rubļiem, un m a i ņ a s z ī m e s - Latvijas kapeikas.

137

K A U C - .

Laikā no 1919

• • - .J J 0 1

g a d a a p r ī i a :Tciz 1 9 2 2

gada s e p t e m b r i m šis

z i m e s i z l a i d a ar 1, 5, 10 25 5 0 . 100 un 5 0 0 rubļu, b e t p a p ī r a sīk n a u d u - ar 5,

10, 25 un 50 k a p e i k u n o m i n ā l v ē r t ī b u . N a u d a s

z ī m j u grafiskā r i s i n ā j u m a a u t o r i b i j a l a t v i e š u m ā k s l i n i e k i Jūlijs Madernieks,

Burkards

Dzenis,

Grinbergs un Rihards Zariņš.

Vilhelms

Krūmiņš,

Latvijas rubļus no

Hermanis 1919. gada

a p r ī ļ a līdz o k t o b r i m i e s p i e d a G . D . M e i e r a l i t o g r ā f i s k a j ā i e s t ā d ē , b e t n o 1 9 1 9 . g a d a 2 8 . j ū l i j a līdz 1 9 2 1 . g a d a m - A . G r o s e t a s p i e s t u v ē Rīgā; 5 un 25 r u b ļ u z ī m e s v i e n u b r ī d i e s p i e d a F. F. C. Tilgmaņa

spiestuvē

Helsinkos,

bet

kopš

1921

gada

jūlija

Valstspapīru s p i e s t u v ē Rīgā. Š o n a u d u s ā k a l a i s t a p g r o z ī b ā 1 9 1 9 . g a d a aprīlī p a r a l ē l i j a u e s o š a j ā m K r i e v i j a s u n V ā c i j a s n a u d a s z ī m ē m , n o s a k o t kursu: 1 L a t v i j a s r u b l i s = 1 o s t r u b l i s = 2 V ā c i j a s v a l s t s m a r k a s = 1.5 c a r a rubļi. K o p š 1 9 1 9 . g a d a 12. s e p t e m b r a F i n a n s u m i n i s t r i j a s n o t e i k t a i s Krievijas m e t ā l a n a u d a s un Latvijas rubļa kurss bija: s ī k n a u d a i ( n o 1 līdz 2 0 k a p e i k u n o m i n ā l i e m ) - 1 : 1 , s u d r a b a m ( 2 5 , 5 0 k a p e i k u u n 1 r u b l i s ) - 1 : 2 , z e l t a m (5, 1 0 u n 1 5 r u b ļ u ) 1 : 4.5.

138

\AUDA L . - . - . : ;

130

'"ĪU-

NAUDA L A T V I I Ā I 1 9 1 8 - 1 9 4 0 )

Likumu par Latvijas valsts kases zīmēm kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli

Finansu

ministrija

bija izstrādājusi jau

1919. gada augustā Tautas padomei tas tika iesniegts kopā ar naudas reformas projektu. Tika paredzēts jauno naudas vienību pielīdzināt

1/50 daļai no Anglijas sterliņu mārciņas

Tautas

padome 1920. gada 18. martā pieņēma likumprojekta daļu par noteikumiem, kas Latvijas naudu atzina par vienīgo likumīgo maksāšanas lidzekli. Likums neattiecās uz darījumiem, kuru maksājumi izdarāmi ārzemēs vai kas saistīti ar eksportu, impor tu, kredītiestāžu ārzemju operācijām. Valsts iestādes arī turp māk norēķinos bieži vien izmantoja ārzemju valūtas. Ar 1920. ga da oktobri Finansu ministrija sāka šo parādību ierobežot.

140

NAUDA LATVIJA 1 1 9 1 8 - 1 9 * 0 1

S a v u k ā r t 1 9 2 0 . g a d a 3 0 m a r t ā F i n a n s u m i n i s t r i j a izdeva rīko j u m u , k a V a l s t s k a s e i Iidz 2 0 . a p r ī l i m i l r r š i r . s .-".::e.. ; a; c r u š ā s cara valdības nauda pret Latvijas naudu, maksājot 50 Latvijas k a p e i k u p a r v i e n u K r i e v i j a s b i j u š ā s c a r a v a l d ī b a s rubli 1 9 2 1 . g a d a 18. m a r t a l i k u m s a i z l i e d z a t i r d z n i e c i b ā i z m a n t o t Krievijas b i j u š ā s cara un Pagaidu valdības n a u d a s z ī m e s un mainit

tās.

Atsevišķos

gadījumos

finansu

ministram

bija

t i e s ī b a s a t ļ a u t V a l s t s k a s e i a p m a i n ī t š o n a u d u b ē g ļ i e m u . c . per s o n ā m un iestādēm (1922. gada 7. septembri Ministru kabinets šo likumu a t c ē l a ) . K a m ē r L a t v i j ā l i k u m ī g s m a k s ā š a n a s līdzeklis b i j a ari V ā c i j a s un

Krievijas nauda,

k u r a s p i r k t s p ē j a p a s t ā v ī g i dila,

ieguvējas

b i j a m i n ē t ā s v a l s t i s , b e t z a u d ē t ā j i - t i e L a t v i j a s i e d z ī v o t ā j i , kuru rokās šī n a u d a atradās.

141

NAUDA L V .

1940)

T ā d ē j ā d i p ā r e j a n o o k u p ā c i j a s varu u z s p i e s t ā f i n a n s u r e ž i m a uz

nacionālo

valūtu

Latvijas

rubli

iezimēja

patstāvīgas

L a t v i j a s n a u d a s s i s t ē m a s t a p š a n a s s ā k u m u . T o m ē r v a l s t ī ilgāku laiku l i k u m ī g s m a k s ā š a n a s līdzeklis b i j a arī K r i e v i j a s u n V ā c i j a s n a u d a , kurai i e d z ī v o t ā j i vēl j o p r o j ā m u z t i c ē j ā s , lai g a n t ā s vērtī ba

samazinājās.

apgrozības

netika

Termiņi noteikti.

šo

naudas

Turpmākie

zīmju

izņemšanai

notikumi

parādīja,

no ka

f i n a n s u m i n i s t r s b i j a k ļ ū d ī j i e s , a p g r o z ī b ā a t s t ā j o t arī V ā c i j a s u n

2 5 5 . 1 0 0 rubļu. Latvijas valsts kases zīme, iespiesta 1919, q Rīgā Mākslinieks H Grīnbergs Papīrs, 152.0 x 95 0 mm

142

/ NAUDA LATVIJĀ ( 1 9 1 8 - 1 9 4 0 i

Krievijas finanses

naudas un

zīmes.

vienlaicīgi

Valdība izvairīties

nespēja no

nostiprināt

inflācijas,

valsts

operējot

n e k o n t r o l ē j a m ā m ā r z e m j u v a l ū t ā m , kuru e m i s i j u u n kursu n e b i ja

iespējams

regulēt.

Iedzīvotāju

neuzticību

Lat\ ijas

rublim

s e v i š ķ i v e i c i n ā j a a g r ā k ā K r i e v i j a s n a u d a , kuras i e v e š a n a L a t v i j ā nebija aizliegta un netika kontrolēta. Krievijā t u r p i n o t

iespiest cara

īsto

klišeju,

bet

atšķirigu

laika

izmantoja

parauga

numerāciju],

lielinieki,

kredītbiļetes

kuras

Latvijā

(ar tika

2 5 6 . 5 0 0 rubļu. Latvijas valsts kases zīmes parav.js iespiests 1 9 2 0 . g. Rīgā. Mākslinieks R Zariņš Papīrs. 1 6 0 0 x 1 0 5 0 mm

143

NAUDA L - . _ - !-

19401

i z m a n t o t a s p a d o m j u varas nostiprināšanai. īstās cara n a u d a s p r a k t i s k i v a i r s n e b i j a a p g r o z ī b ā n e Krievijā, n e arī L a t v i j ā . Tikai a r 1 9 2 0 . g a d a 1 8 m a r t a l i k u m u L a t v i j a s r u b l i s kļuva p a r v i e n ī g o l i k u m ī g o m a k s ā š a n a s līdzekli cara un

Pagaidu valdības

K o p š šis d i e n a s Krievijas

vācu okupācijas n a u d a s zīmes

kļuva p a r ā r z e m j u v a l ū t u a r a t t i e c i g u m a i ņ a s k u r s u . L a t v i j a s rubļa vērtība g a d a laikā ( n o

1919. gada apriļa) bija kritusies

v a i r ā k n e k ā 13 reižu Kā i n t e r e s a n t a epizode Latvijas rubļa vēsturē a t z ī m ē j a m a t.s. Niedras n a u d a . T ā s bija Latvijas valsts k a s e s z ī m e s ar 1 un 25 rubļu n o m i n ā l v ē r t ī b u , kuras e m i t ē j a 1 9 1 9 . g a d a 11. m a i j ā izveidotā Andrieva Niedras valdība. S a g l a b ā j o t agrāk izlaisto Latvijas

rubļu

grafisko

noformējumu,

tika

turpināta

pat

n u m e r ā c i j a , a t š ķ ī r ā s tikai c i p a r u u n s ē r i j a s b u r t u k r ā s a .

2 5 8 . 10 kapeiku. -.'.."i/as maiņas zīme, iespiesta 1920. g. Riļjā Mākslinieks R. Zariņš pvvirs, 55.0 x 36.0 mm

2 6 0 . 5 0 kapeiku. Latvijas maiņas zīme, iespiesta 1920 Rigā Mākslinieks R Zariņš Papīrs, 55 0 x 36 0 mm

144

NAUDA LATVIlA 1 1 9 1 8 - 1940i

ZELTA FRANKS UN ZELTA LATS P a m a t o j o t i e s uz Latvijas Republikas likumu, Ministru k a b i n e t s

1922

1919

gada

jūlija

gada 3. augustā apstiprināja

" N o t e i k u m u s p a r n a u d u " . P i e ņ e m t a j i e m n o t e i k u m i e m b i j a liku ma spēks. S a s k a ņ ā ar tiem Latvijas n a u d a s s i s t ē m a s p a m a t ā b i j a z e l t s , un n a u d a s v i e n i b a - l a t s ( s a ī s i n ā t i - L s ) - s a t u r ē j a 0 2 9 0 3 2 2 6 g t ī r a z e l t a . L a t a s i m t ā d a ļ a tika n o s a u k t a p a r s a n t i mu (s). N o t e i k u m u a p s t i p r i n ā š a n a s d a t u m s uzskatāms par lata kā nacionālās naudas vienības dzimšanas dienu

Latvijas rubļa

un l a t a k u r s s b i j a n o t e i k t s 50 : 1. M i n ē t i e n o t e i k u m i p a r e d z ē j a kalt arī z e l t a n a u d u - 1 0 u n 20 latu m o n ē t a s . Noteikumus sagatavoja Finansu ministrija, balstoties uz Latīņu m o n ē t u savienības prasībām par vienotu naudas

sistēmu

savienības

dalībvalstīs

Francijā,

Itālijā,

G r i e ķ i j ā un Š v e i c ē - un n o s a k o t , ka 1 z e l t a franks = 1 z e l t a l a t s . Starp savienības dalībvalstīm 1885. gada 6

novembri noslēgtā

n a u d a s k o n v e n c i j a p a r e d z ē j a z e l t a franku k ā n a u d a s s i s t ē m a s p a m a t u (etalonu) ar vienotu un nemainīgu zelta saturu katras v a l s t s n a u d a s v i e n ī b ā : 1 z e l t a franks = 0 . 2 9 0 3 2 2 5 4 g t ī r a zeltas A t š ķ i r ī b a s l a t a u n franka o f i c i ā l a j ā z e l t a s a t u r ā v ē l ā k t i k a izla b o t a s , t o izdarīja S a e i m a s F i n a n s u k o m i s i j a 1 9 2 4 . g a d a o k t o b r i . Interesanta ir lata un santīma nosaukumu rašanās vēsture. T o izvēle ilgāku

laiku b i j a s a b i e d r ī b a s u n v a l s t s v ī r u d i s k u s i j u

objekts. Priekšlikumos par n o s a u k u m u lielākai un mazākai nau d a s v i e n ī b a i b i j a t ā d i a p z ī m ē j u m i kā " o z o l s " - "zīle",

"liga" -

" d a i ļ a " , " s a u l e " - " a u s t r a " , " v e l t a " - " i m a n t a " , " p ū ķ i s " - "rūķis" un citi,

tomēr

ieteikums

asākas

nosaukt

debates jauno

rosināja

simtdaļu - par santīmu analoģiski apzīmējumiem

Finansu

naudas vienību

ministrijas

p a r franku,

Francijas

bet tā

naudas vienību

Dažādas sabiedrības aprindas un daļa S a e i m a s

d e p u t ā t u i e r o s i n ā j a n a u d a i d o t n o s a u k u m u "lats", a t v a s i n o t t o n o v ā r d a " L a t v i j a " . M i n i s t r u k a b i n e t s izdarīja g a l ī g o izvēli p a r labu latam. T o m ē r zelta frankam Latvijas n a u d a s t a p š a n a s vēsturē bija ievērojama

loma.

Franks

apzīmējums

Latvijā

tika

kā

naudas

lietots

vienības

pirmajām

oficiāls

valsts

m a r k ā m ( z ī m o g m a r k ā m ) , kuras laida apgrozībā 1922

nodevu gadā ar

1 un 3 franku n o m i n ā l v ē r t ī b u . F r a n k o s t i k a i z t e i k t s arī v ē r t ī b a s apzīmējums uz vekseļu veidlapām un dažādiem vērtspapīriem. S a t v e r s m e s s a p u l c e 1 9 2 1 . g a d a 14. j ū l i j ā a t ļ ā v a līdz g a l ī g a i v a l ū tas

reformai

visus

darījumus

slēgt,

izmantojot

nosacītu

m a k s ā š a n a s līdzekli - z e l t a frankus. Visi š ā d i n o s l ē g t i e l ī g u m i b i j a k ā r t o j a m i L a t v i j a s r u b ļ o s p ē c b i r ž a s k u r s a . Š a j ā laikā ari n o d o k ļ i t i k a a p r ē ķ i n ā t i z e l t a f r a n k o s p ē c k u r s a : 1 z e l t a franks = 1 0 0 L a t v i j a s rubļu. Finansu

ministrijas

izsniegtos

145

aizdevumus

karā

izpostītās

N A U D A L-.-

1918-19-401

2 6 1 . Latvijas Republikas zīmogmarkas (1 un 3 franki).

s a i m n i e c ī b a s a t j a u n o š a n a i ari p ā r r ē ķ i n ā j a š a j ā i d e ā l a j ā v a l ū t ā , n o d r o š i n o t līdzekļu a t m a k s u s t a b i l ā v ē r t ī b ā . Tika n o v ē r s t a ari i e s p ē j a patvaļīgi slēgt Ilgumus ārzemju valūtā. Šie

pasākumi

nostiprināja

iekšzemē, gan ārzemēs un

1922.

gada

vidū

uzticibu

Latvijas

rublim

gan

R u b ļ a v ē r t ī b a biržā p a k ā p e n i s k i c ē l ā s

nostabilizējās

šādā

attiecībā:

zelta

franks = 5 0 r u b ļ u . F i n a n s u m i n i s t r i j a pirka u n p ā r d e v a ā r z e m j u v a l ū t u p ē c n o t e i k t a kursa, s a i s t o t t o a r z e l t a c e n u L o n d o n ā u n p i e ņ e m o t , k a L a t v i j a s r u b l i s i r 1/50 d a ļ a n o z e l t a franka

Tas

n o z ī m ē j a , k a t ī r a z e l t a s a t u r s v i e n ā L a t v i j a s rublī i r 0 . 0 5 8 g , k a u t gan oficiāli fiksēts t a s netika Finansu

ministrijas

L i e l a s t a b i l i z ē j o š a i e t e k m e b i j a arī

rīkojumam,

kurš

noteica,

ka,

sākot

1 9 2 1 . g a d a 5. maiju, Latvijas rublis ir oficiāli a p m a i n ā m s pret zeltu,

Latvijas

rubļu

zimes

palika

likumīgā

apgrozībā

līdz

1 9 2 5 . g a d a 1 . a p r ī l i m , i z ņ e m o t 5 0 0 r u b ļ u zīmi, kura k a l p o j a vēl 5 gadus. kļuva

1931. gada

nederīgas.

1 . aprīli v i s a s n e a p m a i n i t ā s r u b ļ u z i m e s Nepastāvēja

ārzemju

m o n o p o l s - R i g a s b i r ž ā v a r ē j a brīvi pirkt

valūtas

maiņas

un p ā r d o t ārzemju

valūtu. Latvija un Š v e i c e š a j ā laikā bija vienīgās valstis Eiropā, kuru v a l ū t u v a r ē j a a p m a i n ī t p r e t z e l t u

T ā t a d Latvijas rublis bija

kļuvis p a r k o n v e r t ē j a m u , a r z e l t u n o d r o š i n ā t u v a l ū t u , k o g a r a n t ē j a t o r e i z ē j ā V a l s t s k r ā j - u n k r e d ī t b a n k a , līdz L a t v i j a s B a n k a s n o d i b i n ā š a n a i pildot c e n t r ā l ā s b a n k a s funkcijas. Šie

apstākļi,

kā

ari

drīzumā

paredzamā

Latvijas

Bankas

d i b i n ā š a n a bija par i e m e s l u t a m , k a F i n a n s u m i n i s t r i j a a t t e i c ā s n o z e l t a l a t a k a l š a n a s . T ā v i e t ā tika n o l e m t s i z l a i s t s u d r a b a naudu

Z e l t a l a t s a n a l o ģ i s k i z e l t a f r a n k a m p a l i k a tikai i d e ā l a

naudas

vienība

146

NAUDA LAT

LATVIJAS BANKAS I Z V E I D E Lai m o n e t ā r ā politika būtu s e k m ī g a brī S a t v e r s m e s s a p u l c e p i e ņ ē m a nodibināšanu,

n o s a k o t tai

'. G 2 2

likumu

naudas

Pagaidu statūti apstiprināti 1922

gada 7 r

emisijas

gada 19

septem

Latvijas tiesības

Bankas Bankas

s e p t e m b r ī ar Minis

tru k a b i n e t a l ē m u m u . T ā s s ā k o t n ē j a i s k a p i t ā l s b i j a 1 0 m i l j . l a t u . Latvijas

Banka darbību uzsāka

pagaidu

b a n k n o t i ( 5 0 0 L a t v i j a s r u b ļ u z ī m e a r uzdruku " 1 0 l a t u " ;

novembrī,

izlaižot

latu

u z d r u k a s m e t a a u t o r s - R . Z a r i ņ š , kurš b i j a a t g r i e z i e s L a t v i j ā u n v a d i j a V a l s t s p a p ī r u s p i e s t u v i līdz 1 9 3 3 . g a d a m ) Banku

nodibināja

uz Valsts

krāj- un

kredītbankas

bāzes,

Latvijas B a n k a i 1 9 2 2 . g a d a 1. n o v e m b r ī p ā r ņ e m o t t ā s aktīvus un pasīvus. Kopš darbības s ā k u m a Latvijas Banka veica gan t i e š o valsts c e n t r ā l ā s b a n k a s uzdevumu - n a u d a s zīmju emisiju, to nodrošinājuma

finansējot

kreditējot

apgrozības

kontroli,

valsts

gan

komercdarbību,

privātos

uzņēmumus,

i e s t ā d e s u n p i l s o ņ u s , t ā p a t k ā s a v u l a i k c e n t r ā l ā s b a n k a s funkci jas un k o m e r c d a r b ī b u s a v i e n o j a Krievijas Valsts b a n k a

Latvijas B a n k a s pārvaldi un struktūru n o t e i c a t ā s p r e c i z ē t i e Statūti, kas apstiprināti 1923 noteica,

banku

vada

gada 2

padome

p r i e k š s ē d ē t ā j s , v i ņ a v i e t n i e k s un nais direktors

jūnijā. Statūtu 4 1 . pants

valde.

veidoja

locekļu, b e t valdi - galve

vīna \ i e t n i e k s un 3 d i r e k t o r i .

147

Padomi

Latvijas Bankas padomes 1 9 2 2 . gada 2 3 . oktobra sēdes protokola Nr. I parakstu faksimils. LVVA, 6 2 0 9 . f., I. apr., 1. L, 2. Ip.

1924

g a d ā j a u b i j a n o s t a b i l i z ē j u s i e s L a t v i j a s B a n k a s struk

t ū r a : b a n k a s c e n t r ā l e (Rīgā, K

Valdemāra ielā 2a), 8 b a n k a s

n o d a ļ a s , kuras veica visas banku o p e r ā c i j a s , kuras veica

tikai

(noguldījumu)

valsts

kases

operācijas

funkcijas,

Šāda

kā

struktūra

un ari

14 nodaļas, dažas

pasiva

saglabājās

līdz

1940. gadam Par p i r m o p a d o m e s p r i e k š s ē d ē t ā j u t i k a i e c e l t s f i n a n s u m i nistrs

Ringolds

sēdētāju

Kalnings.

kļuva

1926.

tautsaimnieks

gadā

par

Saeimas

D i s k o n t a b a n k a s d i r e k t o r s Jūlijs C e l m s , b e t a m a t ā viņu

n o m a i n ī j a Ādolfs

Klīve,

padomes

priekš

deputāts,

Rīgas

1931. gadā šajā

kurš v a d ī j a p a d o m i

līdz

Latvijas okupācijai 1940. gadā. Pastāvot lata zelta s t a n d a r t a m , Latvijas B a n k a g a r a n t ē j a un nodrošināja tās

latu

noteiktā

apmaiņu

oficiālā

p r e t z e l t u vai ā r z e m j u v a l ū t u

zelta

satura

vienā

naudas

pēc

vienībā

( 0 . 2 9 0 3 2 2 5 4 g tīra zelta par 1 latu) Anglijai

dažām

citām

valstīm

p a z e m i n o t savu valūtu kursus,

1931.

gada

septembrī

sākās strauja ārzemju kapitāla

aizplūšana. Latvijā a u g a ārzemju valūtas pieprasijums, Latvijas B a n k a s krājumi b ī s t a m i dila. Tādēļ Latvijas B a n k a ar valdības r ī k o j u m u a p t u r ē j a l a t u b a n k n o š u brīvu a p m a i ņ u p r e t ā r z e m j u valūtu, faktiski a t s a k o t i e s n o z e l t a s t a n d a r t a . Lai t o m ē r u z t u r ē tu

lata

kursu

agrākajā

tirdzniecību

tirdzniecībā

valsīs

nododot

ārzemju

Latvijas

līmeni, valūtu

monopolu, Bankai

Tiesa,

148

valdība

noliedza

noteica

ārzemju

ārzemju vēlāk

valūtas Latvijas

brīvu valūtas

operācijas Bankai

tika

NAUDA -AT".

- -

a t ļ a u t s p i l n v a r o t a t s e v i š ķ a s kred;::e5:ā36f pirki ā r z e m j u Noteikumu

garantē:a

ievērošanu

.alūtu.

sankcijas.

SZZČ.

Māksligi uzturētais a u g s t a i s lata kurss veicināļa ārzemju preču

nelauc:

i m p o r t u un e k s p o r t a s a m a z i n ā š a n o s ricībā

esošajam

ārzemju

jumu.

Nelidzēja

ari

valūtas

taupibas

režīms,

13. o k t o b r ī M i n i s t r u k a b i n e t s S a t v e r s m e s 8 1 va

pirmos

"Noteikumus

par preču

tādēļ

Bankas

Lav.755

daudzumam

seg: ā'j

pieprasi-

1931

gada

p a n t a k ā r t ī b ā izde

importa

regulēšanu",

tos

p a p l a š i n o t j a u p ē c p ā r i s n e d ē ļ ā m u n ari t u r p m ā k Importējamo

preču

daudzuma

noteikšana

sadalīšana

starp a t s e v i š ķ ā m valstīm un i m p o r t a firmām, m a i ņ a s darījumi, k l ī r i n g a l ī g u m i a r c i t ā m v a l s t ī m pozitīvi i e t e k m ē j a L a t v i j a s ā r ē j o tirdzniecību un tās bilanci Savukārt Latvijas B a n k a s zelta un ārzemju valūtas krājumi faktiski kļuva p a r ā r z e m j u v a l ū t a s m o n o p o l a r e z e r v ē m . Ā r z e m j u bankās

noguldīto

ārzemju

valūtas

rezervju

augļi

sagādāja

p e ļ ņ u , i z ņ e m o t 1 9 3 1 . g a d u , kad A n g l i j a p ē k š ņ i p a z e m i n ā j a s t e r liņu

mārciņas

kursu.

Radītie

zaudējumi

ietekmēja

Latvijas

B a n k a s t u r p m ā k o z e l t a rezervju i e p i r k š a n a s p o l i t i k u . P ā r t r a u c o t L a t v i j a s B a n k a s i z l a i s t o b a n k n o š u brivu a p m a i ņ u p r e t z e l t u vai ā r z e m j u v a l ū t u , z u d a p r i n c i p i ā l ā a t š ķ i r ī b a s t a r p šim b a n k n o t ē m un valsts kases zīmēm. Beidzoties

saimnieciskajai

depresijai,

u z t u r ē t z e l t a l a t a m a t b i l s t o š o kursu.

valdība

turpināja

1934. g a d a 8. jūnijā tika

izdots j a u n s likums par valūtu un ārējo tirdzniecību. Latvijas Bankai

saglabājās

ārzemju

valūtas

tirdzniecības

monopola

Latvijas Republikas pirmo monētu reklāmas kartīte, iespiesta Štutgartē

149

(1924).

NAUDA LATVIJA I ¡ 9 1 8 - 19401

tiesibas,

bet

varēja

banka

izdarīt v a l ū t a s o p e r ā c i j a s izdots

jaunā

redakcijā

importa - eksporta

pilnvarot

Jau 1935 Tomēr

bilances

privātas

kredītiestādes

g a d a 7. m a r t ā likums tika

likumdošanas

regulēšana

attīstīšana

nepasargāja

Latviju

v i s p i r m s n o n e o f i c i ā l a s ( p r a k s ē ) , p ē c t a m - arī o f i c i ā l a s l a t a kursa p a z e m i n ā š a n a s ( 2 8 . 0 9 . 3 6 . ) , p i e s a i s t o t to Anglijas sterliņu m ā r c i ņ a i . L a t v i j a s v a l d ī b a g r o z ī j a arī K r e d ī t l i k u m u , n o s a k o t , k a "Latvijas n a u d a s vienība ir lats, kas līdzinās 0 . 0 3 9 6 4 8 7 Anglijas m ā r c i ņ u s t e r l i ņ u " . N o t e i k u m a m p i e v i e n o t a p i e z ī m e : " V i s o s līdz šim s l ē g t o s darījumos un aktos šinī p a n t ā n o t e i k t ā lata vienība a t v i e t o l ī d z š i n ē j o l a t a v i e n ī b u kā 1 : 1." Praktiski t a s n o z ī m ē j a , ka Latvijas eksporta i e ņ ē m u m i , pārrēķinot latos, pieauga par apm. 6 0 % Sakarā

lata

kursa

pazemināšanu

pieauga

valsts

Latvijas B a n k a s ārzemju valūtas krājumu un zelta vērtība, to rēķinot latos. 1936. gada 26. maijā valdība pazemināja likumā paredzēto Latvijas B a n k a s izlaisto n a u d a s zīmju n o d r o š i n ā j u m a normu, nosakot,

ka,

izlaisto

naudas

zīmju

summai

nepārsniedzot

1 0 0 m i l j . latu, t ā i r n e m a z ā k k ā 3 0 % ( a g r ā k o 5 0 % v i e t ā ) a p m ē r ā nodrošināma

ar zeltu

vai

ārzemju

valūtu,

pārējo

sedzot

drošiem īstermiņa vekseļiem. Ja izlaiduma s u m m a pārsniedza m i n ē t o s u m m u , tā bija jānodrošina 5 0 % (agrāko 7 5 % vietā) apmērā. S ā k o t i e s 2. p a s a u l e s karam un Anglijas streliņu m ā r c i ņ a s tālākajam

liktenim

kļūstot

nedrošam,

valdība

1939.

gada

12. s e p t e m b r ī n o t e i k u m u s p a r l a t u K r e d ī t l i k u m ā p a p i l d i n ā j a a r n o s a c ī j u m u : "Ja angļu m ā r c i ņ a s kursā a t t i e c ī b ā pret A m e r i k a s S a v i e n o t o V a l s t u d o l ā r u vai zviedru k r o n u n o t i e k p ā r m a i ņ a s , k a s p ā r s n i e d z 1 9 3 6 . g a d a 2 9 . s e p t e m b r a kursu p a r 5%, L a t v i j a s B a n k a g ā d ā par lata kursa uzturēšanu Latvijas t a u t s a i m n i e c ī b a s vajadzībām piemērotā stabilā līmeni, ņ e m o t par p a m a t u zelta vai k ā d a s c i t a s s t a b i l a s n a u d a s v ē r t ī b u . " Pēc

1936.

gada

strauji

auga

apgrozībā

laisto

banknošu

d a u d z u m s - a p m ē r a m par 20 milj. latu gadā, b e t 1939. gadā pat par 27 milj. latu. Latvijas B a n k a s b i l a n c ē 1940. g a d a 1. janvāri uzrādītas bank n o t e s a p g r o z ī b ā - 1 0 7 . 6 m i l j . latu, z e l t a r e z e r v e s - 4 2 . 9 m i l j . latu, ārzemju valūta - 36.9 milj. latu. B a n k a s pārziņā bija n o d o t i ari

valsts zelta

krājumi,

kuru

vērtība

minētajā

datumā

bija

2 8 . 2 milj. latu. Z e l t s g l a b ā j ā s galvenokārt Anglijas, F r a n c i j a s un A S V b a n k ā s . L a t v i j a s B a n k ā 1 9 3 9 . g a d ā a t r a d ā s tikai 2 9 % n o visām Latvijas zelta rezervēm. ASV dolāri bija novietoti ASV bankās, bet sterliņu m ā r c i ņ a s - Anglijas bankās. Tādējādi zīmes

Latvijas n a u d a s s i s t ē m u veidoja Latvijas B a n k a s

(banknotes),

kuras

i e s p i e d a Anglijā

k a s b i j a brīvi

a p m a i n ā m a s p r e t z e l t a s t i e ņ i e m (līdz 1 9 3 1 . g a d a 8 . o k t o b r i m ) ,

150

NAUDA LATVIlA 11918 -

NAUDA LAV. 1:A 1 9 1 8 - 1 9 4 0 )

v a l s t s k a s e s z ī m e s , kuras, n o d r o š i n ā t a s ā r v a l s t s m a n t u ( v i s m a z 1/4 d a ļ a n o a p g r o z ī b ā

e s o š a j ā m valsts

n o d r o š i n ā t a s a r z e l t u vai

k a s e s z ī m ē m arī

stabilu valūtu),

bija

i e s p i e d a Rīgā,

m o n ē t a s . Latvijas B a n k a e m i t ē j a b a n k n o t e s , b e t valsts kases zīmju u n m o n ē t u e m i s i j a s t i e s ī b a s p i e d e r ē j a F i n a n s u ministri j a i . L a t s k ā m a k s ā š a n a s līdzeklis

p a l i k a a p g r o z ī b ā ari k ā d u laiku

p ē c Latvijas okupācijas 1940. gada 17

jūnijā.

LATS UN SANTĪMS Jauno

lata

banknošu

steidzamu

emisiju

noteica

n e p i e c i e š a m ī b a rast līdzekļus ārzemju valūtas uzpirkšanai,

t ā s p i e d ā v ā j u m s p i e a u g a izdevīga e k s p o r t a r e z u l t ā t ā . F a k t i s k a i s emisijas a p j o m s jau pirmajās Latvijas B a n k a s darbības n e d ē ļ ā s s a s n i e d z a gandrīz pusi no 1922. g a d a m p a r e d z ē t a j i e m 10 milj. latu. J a u m i n ē t a j a i 5 0 0 L a t v i j a s r u b ļ u z ī m e i a r uzdruku " 1 0 l a t u " s e k o j a n ā k a m ā L a t v i j a s B a n k a s b a n k n o t e , kuru i z g a t a v o j a R ī g ā . Tā bija 1923. gada parauga 100 latu n a u d a s zīme, darināta p ē c R.

Zariņa

Kārlis

meta.

Krauze.

Vara

grebuma

Diemžēl

iespiedplati

Valstspapīru

tai

spiestuvē

izgatavoja izgatavotās

1 0 0 l a t u b a n k n o t e s b i j a vāji a i z s a r g ā t a s p r e t v i l t o š a n u , t ā p ē c Latvijas B a n k a s p a d o m e n o l ē m a , k a t u r p m ā k n a u d a s z ī m e s tiks i z g a t a v o t a s A n g l i j ā , k u r a s s p i e s t u v e s g a r a n t ē j a a u g s t u izpildīju m a kvalitāti u n d a ž ā d u p r e t v i l t o j u m u e l e m e n t u i e s t r ā d i . Š ā d a s

s p i e s t u v e s bija: W a t e r l o w & Sons L t d . ; Ltd.; Thomas de la Rue & Co. spiestuvēm

turpmākajos

Bradbury, W i l k i n s o n & C o .

Katra n o m i n ē t a j ā m Anglijas

Ltd. gados

izpildīja

kādu

Latvijas

banknošu izgatavošanas pasūtījumiem. Kaut 1924.

arī gadā

banknotes naudas apm.

Anglijas firmas

(t.s.

sējējs)

zīmes

400

naudas Waterlow

Sons

Ltd.

bija

laba

iespiestās

slava,

izrādījās tipogrāfijas brāķis, t ā d ē ļ

nemaz

zīmju

spiestuvēm

apgrozībā

tomēr

nokļuva

nelaida naudas

(pārpratuma

apritē).

latu šīs dēļ

Zariņš,

k o m e n t ē j o t š o g a d ī j u m u , rakstīja: " M a n t a s i r g a n d a r ī j u m s p a r to Latvijas B a n k a s iekrišanu ar t ā m Anglijā p a s ū t ī t ā m n a u d a s z ī m ē m . Viņa bija d o m ā j u s i tur d a b ū t savas z ī m e s lētāki un labā ki,

ātrāki,

izrādās,

v i s a tā

padarīšana

ir i z n ā k u s i

pavisam otrādi." G a d u vēlāk šī tipogrāfija bez m a k s a s i e s p i e d a j a u n ā s 20 latu banknotes

ar pirmā

Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Č a k s t e s

portretu.

152

NAUDA LATVļjr

153

i -

NAUDA L V

2 6 3 . 1 0 0 latu. Latvijas Bankas naudas zīme, ¡923

- ¡ 3 - 1940)

iespiesta

Rīgā

Mākslinieki R Zariņš, K Krauze Papīrs, 154.0 x 88.0 mm

Anglijā izgatavotas visas Latvijas B a n k a s b a n k n o t e s laikā no 1 9 2 4 . līdz 1 9 3 8 . g a d a m kas

pēc

Latvijas

1939. g a d a 100 latu b a n k n o t e ir vienīgā,

Valstspapīru

spiestuves

modernizācijas

1 9 3 7 . g a d ā tika i z g a t a v o t a R ī g ā . Š ī s z ī m e s grafiskā a t t ē l a a u t o r s bija Jānis Š t e r n b e r g s , b e t g r a v ē j u m u v e i c a K. Krauze. Anglijā p a s ū t ī t o n a u d a s zīmju grafiskos a t t ē l u s veidoja šo spiestuvju

mākslinieki.

Latvijas

turp

tika

sūtīti

dažādi

materiāli - latvisko o r n a m e n t u e l e m e n t i , valstsvīru un kultūras d a r b i n i e k u p o r t r e t i , k ā arī L a t v i j a i r a k s t u r ī g u a i n a v u f o t o a t t ē l i , A n g ļ u m ā k s l i n i e k u v ā r d u s , kuri v e i d o j a L a t v i j a s n a u d a s z ī m e s , firmas p a t u r ē j a s l e p e n ī b ā . Latvijas

Banka

laikā no

1922.

līdz

1940

gadam

emitēja

10, 2 0 , 2 5 , 5 0 , 1 0 0 u n 5 0 0 l a t u n o m i n ā l u b a n k n o t e s . Savukārt

Finansu

ministrija

emitēja

valsts

kuras i e s p i e d a ar 5, 10 un 20 latu n o m i n ā l v ē r t ī b u

kases

zīmes,

Šo pasūtīju

m u izpildīja V a l s t s p a p ī r u s p i e s t u v e . V a l s t s k a s e s z ī m j u g r a f i s k ā r i s i n ā j u m a a u t o r i b i j a R. Z a r i ņ š un K. K r a u z e ( L s 10 - 1 9 2 5 . ga dā, L s 5 - 1 9 2 6 g a d ā , L s 1 0 - 1 9 3 3 . , 1 9 3 4 . g a d ā , L s 2 0 - 1 9 3 5 . , 1936. gadā), K

K r a u z e ( L s 10 - 1 9 3 7 . - 1 9 4 0 . g a d ā ) , A r t ū r s

A p i n i s un K. K r a u z e ( L s 20 - 1 9 4 0 . g a d ā ) , kā ari H a r i j s G r i c ē v i č s ( m a i ņ a s zīme Ls 5 - 1940

gadā). Valsts kases zīmes parakstīja

finansu ministri.

154

155

NAUDA L ~" 1

•

156

;

- i940)

NAUDA LATVIA

158

1 9 t S - 1940)

NAUDA LABI

NAUDA LATA

160

1940)

NAUDA LATVIJĀ i

161

NAUDA LATVllA • 1918 - 1940)

NAUDA LATVIJAI 1 9 I S -

163

NAUDA LATVIJĀ [ 1 9 1 8 - 1 9 4 0 )

164

NAUDA LATVIJĀ

Pirmie santimi laisti apgrozībā 1923. gada 5 martā (1. pa raugs), savukārt 2. parauga santimi - 1937. gada 1. aprīlī. Lata monētas tika laistas apgrozībā pakāpeniski: Ls 1 - 1924. gada 18. februārī, Ls 2 - 1925. un 1926. gadā, Ls 5 - 1929., 1931. un 1932. gadā. Vara santīmu monētu grafiskā attēla autori bija R. Zariņš (1. parauga monētām) un L. Liberts (2, parauga monētām). Sudraba monētu grafiskā attēla autori bija Jānis Roberts Tilbergs (1 un 2 latu monētām) un R. Zariņš (5 latu monētai).

2 7 9 . 1 santīms. Paraugkalums, kalts 1923

Santīmu un latu izlaidumi tika vairākkārt atkārtoti atkarībā no naudas aprites netraucētas norises konkrētām vajadzībām, turklāt nemainot latu monētu zīmējumus un metāla sastāvu. Līdz 1935. gadam visas Latvijas monētas kala ārzemēs Šveicē un Anglijā. Santīmu monētas izgatavoja Šveices kaltuvē H u g u e n i n Frères & de, L e L o d e un divās Anglijas kaltuves: King's N o r t o n M e t a l Company Ltd un Mint B i r m i n g h a m L t d , Visa Latvijas sudraba nauda kalta R o y a l M i n t kaltuvē Londonā Kopš 1937 gada I un 2 santīmu monētas kala Rīgā, naudas kaltuvē Maskavas ielā 11 Kaltuve uzsāka darbību 1937, gada 17. martā un izvietojās turpat, kur Valstspapīru spiestuve, bet nu jau ar kopēju nosaukumu - Valstspapīru spiestuve un naudas kaltm e ļaunās monētu kaltuves prese spēja nodrošināt

165

Š\e::

[Uuguenin Freres & Cie. Le Lodei Mākslinieks R Zariņš Cu/Sn/Zn, 1.83 g, 0 17 0 mm

2 8 0 . 1 santīms. Kalts 1924, g. Šveicē {Huguenin Frères & Cie, Lé U* Mākslinieks R. Zariņi. Cu/Sn/Zn, L80g, 0 17 0 mm

NAUDA LATVIJĀ ( 1 9 1 8 - 1 9 4 0 )

visu naudas nominālu izgatavošanu. Preses jauda bija 200 t un ražīgums - 4 0 0 0 monētu stundā. Par Valstspapīru spiestuves un naudas kaltuves pārvald nieku no 1935. līdz 1940. gadam strādāja L. Liberts. 1939. gadā apgrozībā atradās apm. 96 milj. dažādu monētu vai vidēji 48 monētas uz vienu iedzīvotāju. Monētu summārais īpatsvars visā apgrozībā esošajā naudas masā bija 23%, t.sk. sudraba - 20%, no tām 5 latu monētas - 11%, savukārt sudraba naudas īpatsvars visā metālnaudas masā - 87%.

Latvijas monētas Nomināli 1 2 5 10 20 50

santīms santīmi santīmi santīmu santīmu santīmu

1 lats 2 lati 5 lati 2 8 1 . 2 santīmi. Kalti 1926 g Šveicē ļ Huguenin Frēres & Cie, Le Lode) Mākslinieks R

Zariņi.

Cu/Sn/Zn, 2 00 g, 0 19 5 mm

Metals Cu/Sn/Zn

Ag (835°)

Kalšanas gadi 1922., 1924., 1926., 1928 , 1932., 1935., 1937., 1938., 1939 1922., 1926., 1928., 1932., 1937., 1939. 1922. 1922. 1922. 1922. 1924 1925 , 1926. 1929., 1931., 1932.

NAUDA LATVIJĀ i l c : 5

NAUDAS ZĪMJU MĀKSLINIECISKIE TĒLI Ievērību

pelna

naudas

zīmēs

attēlotie

simboli

Vispirms

m i n a m s pirmais un otrais Latvijas Republikas ģerbonis. Jau n ā k a m a j ā d i e n ā p ē c valsts n e a t k a r ī b a s p a s l u d i n ā š a n a s Latvijas Tautas p a d o m e s prezidijs ģ e r b o ņ a projektu konkursu,

n o l ē m a rīkot j a u n ā s v a l s t s

kas n o s l ē d z ā s

1918. gada 6. de

c e m b r ī . Par p i r m o Latvijas R e p u b l i k a s ģ e r b o n i Tautas p a d o m e s

2 8 8 . 2 lati. Kalti 1926. g Anglijā (Royal Mint) Mākslinieks |. R. Jilbergs. Aa (835°), 10 00 g, 0 27 0 mm

2 8 7 . 1 lats. Kalts 1924 a Anglijā [Royal Mint}., Mākslinisks I R Tiloercis Aa l 8 3 5 : 5 00 g 3 23 0 mm

167

NAUDA LATVIJĀ 11918 - 1 9 4 0 )

prezidijs apstiprināja t ē l n i e k a

Dzeņa izstrādāto metu.

Šo

ģerboni veidoja uzlecoša saule ar 17 p a m i š u s izvietotiem tais niem

lauztiem

stariem,

kuru

skaits

atbilda

toreizējam

Latvijas apriņķu skaitam. S a u l e s centrā bija burts "L" (Latvijas nosaukuma

sākumburts)

u n trīs

p i e c s t a r a i n a s zvaigznes,

kas

s i m b o l i z ē j a tris Latvijas v ē s t u r i s k o s n o v a d u s - Kurzemi, Latgali un Vidzemi. S a u l e s a p a k š ē j o dalu sedza n a c i o n ā l ā s krāsas.

L a t v i j a s S a t v e r s m e s s a p u l c e a t z i n a p a r n e p i e c i e š a m u izvei d o t j a u n u v a l s t s ģ e r b o n i . V ē l r e i z t i k a i z s l u d i n ā t s k o n k u r s s , kurš 1921.

noslēdzās Vilhelma

gada

Krūmiņa

nedaudz izmainot,

februāri.

iesniegto R. Zariņš

Par

valsts

labāko ģerboņa

izveidoja

atzina

grafiķa

projektu.

ģerboņa attēlu,

To kuru

1921. g a d a 15. j ū n i j ā S a t v e r s m e s s a p u l c e a r l i k u m u p a r L a t v i j a s Republikas karogu un ģerboni apstiprināja par oficiālo valsts ģ e r b o n i . M i n ē t a i s l i k u m s L a t v i j a i n o t e i c a d i v u s ģ e r b o ņ a vei dus - lielo un m a z o . Mazā ģ e r b o ņ a vairogam ir h o r i z o n t ā l s dalījums

a p a k š d a ļ ā ari v e r t i k ā l s

s k a l d ī j u m s . A u g š d a ļ ā zilā

laukā a t t ē l o t a u z l e c o š a zelta s a u l e (brivibas s a u l e - p ā r ņ e m t a no pirmā valsts ģerboņa);

apakšdaļas labajā pusē sudrabotā

laukā a t t ē l o t s s t ā v o š s sarkans lauva ( K u r z e m e s un Z e m g a l e s s i m b o l s ) , b e t k r e i s a j ā - s a r k a n ā l a u k ā s t ā v o š s s u d r a b a grifs a r zelta

mēli

sudraba

zobenu

168

labajā

ķetnā

(Vidzemes

NAUDA LATVIlA 11918 - 1940i

Latgales

simbols);

stūrainas zelta

virs

vairoga

zvaigznes.

puslokā

Latvijas

iz\ieto:as

Republikas

trīs

lielajā

piec

ģerbonī

p a p i l d u s a t t ē l o t i vairoga turētāji: l a b a j ā p u s ē s a r k a n s lauva ar z e l t a m ē l i , b e t k r e i s a j ā - s u d r a b a grifs a r z e l t a m ē l i

Tos balsta

divi z a ļ p e l ē k i o z o l z a r i , k a s s a v i e n o t i a r l e n t i n a c i o n ā l ā s k r ā s ā s (sarkans - sudrabs - sarkans). Lielā valsts ģerboņa attēls kopš 1923. gada rotāja visas Latvijas papīra n a u d a s zīmes un sudra b a m o n ē t a s (uz m o n ē t ā m l i k u m ā n o t e i k t ā s ģ e r b o ņ a p r o p o r c i j a s i z m a i n ī t a s , lai t ā figūra i e k ļ a u t o s m o n ē t a s a p ļ a l a u k u m ā ) Otru ozola

simbolu

vai

tā

grupu

zaru

veido

stilizēti

gudrības

attēli.

spēka

Saglabājušās

elementi liecības,

1919. gada 100 Latvijas rubļu un 1925. gada 10 latu valsts k a s e s zīmju

attēliem

izmantots

t.s.

lata

ozols,

kas

vēl

tagad

aug

D u n d a g a s parkā. U z L a t v i j a s n a u d a s z ī m ē m i r a t t ē l o t i e t n o g r ā f i s k i raksti u n a i n a v a s e l e m e n t i - Rīgas pils, tilts pār Gauju Siguldā, Viestura p i e m i ņ a s pils (elgavā u.c. Latvijas

brīvvalsts

t o m ē r atstāj

perioda

papīra

nedaudz eklektisku

naudas

iespaidu.

zīmes

kopumā

rada

atšķirīgie

s i ž e t i s k i e r i s i n ā j u m i u n i z m ē r u d a u d z v e i d ī b a , k a m t r ū k s t prak tiska

attaisnojuma.

Latvijas

Bankas

nomināls,

Iespējams,

ierēdņi

lielāka

vadījušies

zīme

Finansu pēc

Tomēr

ministrijas

principa

pat

tas

nav

lielāks

konsekventi

ievērots - a p s k a t o t 10 un 20 latu valsts k a s e s z i m e s un b a n k n o t e s , r e d z a m s , k a l a i k ā n o 1 9 2 5 . līdz 1 9 4 0 . g a d a m t o i z m ē r i g a n palielinās,

gan

samazinās

bez

jaušama

l o ģ i s k a vai

praktiska

p a m a t o j u m a . Viens no š ā d a s nenoteiktības c ē l o ņ i e m bija abu iestāžu

darbības

saskaņotības

maiņas

nevarēja

radīt

trūkums.

labvēlīgus

Ari

biežās

priekšnoteikumus

valdību vienotas

n a u d a s zīmju sižetiskā r i s i n ā j u m a k o n c e p c i j a s izstrādei. Latvijas

monētu

zīmējumus

veidoja

trīs

mākslinieki

R. Z a r i ņ š ( 1 , p a r a u g a s a n t ī m i un 5 l a t i ) , J R. T i l b e r g s (1 un 2 l a t i ) un L

L i b e r t s (2. p a r a u g a s a n t ī m i ) . B r o n z a s un niķeļa m o n ē t ā s

2 9 0 . 1 santīms. Kails 1938. g. Rīgā

Mākslinieki L. Liberts, A Apinis

Cu/Sn/Zn, 1 80 g, 0 17.0 mm.

i z m a n t o t i v a l s t s m a z ā ģ e r b o ņ a , b e t 1, 2 un 5 l a t u m o n ē t ā s lielā ģ e r b o ņ a attēli. R. Zariņa m o n ē t u z ī m ē j u m o s d o m i n ē burtu un ciparu stilizētas formas, b e t 50 s a n t ī m u un 5 latu m o n ē t ā s latvju

jaunavas

tēls,

kas

simbolizē

tautas

ētiskās

vērtības.

I. R. T i l b e r g a r a d ī t a j ā s 1 un 2 l a t u m o n ē t ā s c i p a r u un b u r t u for m a s t v e r t a s skaidri, b e z s t i l i z ē t i e m e l e m e n t i e m ; c i p a r u s apvij p a l m a s zaru v a i n a g s

Ari L. L i b e r t s , v e i d o j o t 2

parauga 1

2 s a n t ī m u m o n ē t a s , a t t e i c i e s no ciparu un burtu stilizācijas.

2 9 1 . 2 santīmi. Kalti 1939 g Rīgā. Mākslinieki

L. Liberts, A Apinis

Cu/Sn/Zn, 2 00 g, 0 19.5 mm

169

NAUDA LATV1|Ā( 1 9 1 8 - 1 9 4 0 )

N E R E A L I Z Ē T I E M O N Ē T U PROJEKTI Latvijas

valsts

naudas

tapšanas

vēsturi

bagātina

virkne

nerealizētu projektu. Tā netika kaltas iecerētās 10 un 20 latu 900° zelta m o n ē t a s . Saglabājies R. Zariņa 1921. gadā darinātais 2 0 l a t u m o n ē t a s m e t s a r l a t v i e š u t a u t u m e i t a s profilu, kuru m ā k slinieks mazliet izmainītā veidā vēlāk i z m a n t o j a 5 latu s u d r a b a monētas zīmējumā.

Latvijas Vēstures muzeja fondos glabājas

tēlnieka Teodora Zaļkalna monētas

ģipša

modelis

1922. gadā veidotais 20 latu zelta

latviešu

māmiņas

profilu,

kā

arī

R. Zariņa z i m ē t i e 1 un 2 latu valsts k a s e s zīmju m e t u oriģināli ar

toreizējā

Pungas īpaši

Latvijas

Republikas

finansu

ministra

Hermana

parakstu. pieminama

tautas

vēstures

atainošana

simbolu

starpniecību. Viena lata naudas zīme ieturēta brūngani pelēkos t o ņ o s , t ā s r e v e r s ā a t t ē l o t s o z o l z a r u u n l a u r u v a i n a g s , virs t ā zobens Latvijas

ar s e n č u

karavīra

Republikas

cepuri,

mazais

ieturēts zilgani z a ļ o s t o ņ o s ,

vēl

a u g s t ā k slīpi

ģerbonis.

Divu

novietots

latu

zīmējums

r e v e r s a vidū o r n a m é n t a l a v e i d o

j u m ā b r ū n g a n o s t o ņ o s a t t ē l o t i t i r d z n i e c ī b a s (linu balle, s v i e s t a m u c a ) , j ū r n i e c ī b a s ( e n k u r s ) u n m e ž k o p ī b a s (baļķī i e c i r s t s cirvis) simboli,

virs

tiem

sakrustotu

Republikas mazais ģerbonis. šādu

papīra

naudas

zīmju

ozolzaru

ietvarā

Latvijas

Kā liecina n o r ā d e m e t u aversā,

izlaide

bija

iecerēta

1924.

gadā.

T o m ē r L ī g a t n ē r a ž o t a i s p a p ī r s n e b i j a p i e t i e k a m i kvalitatīvs, u n 1 9 2 3 . g a d a 1 0 0 l a t u b a n k n o t e s drīz v i e n t i k a v i l t o t a s spēcīgs

arguments

izrādījās

arī

papīra

Iespējams,

naudas

ātrā

n o l i e t o š a n ā s . T ā p ē c 1924. g a d ā tika uzsākta s u d r a b a 1 lata, b e t 1 9 2 5 . g a d ā - s u d r a b a 2 l a t u m o n ē t u i z l a i d e , t ā pilnīgi a p m i e rinot šādu n o m i n ā l u n a u d a s pieprasījumu. S a g l a b ā j i e s arī J . R . T i l b e r g a d a r i n ā t a i s 5 l a t u s u d r a b a m o n ē t a s m e t s a r p i r m ā L a t v i j a s V a l s t s p r e z i d e n t a J . Č a k s t e s profilu un

iecerēto

monētas

Finansu

ministrija

dizaina

publisku

kalšanas

1930.

gadā

konkursu,

gadskaitli - "1925". izsludināja

taču

iecere

latu

netika

Savukārt monētas īstenota.

V ē s t u r i s k ā s s i t u ā c i j a s i e t e k m ē 1 9 3 9 . g a d ā n e r e a l i z ē t s p a l i k a arī 5

latu

monētas

projekts

prezidenta K. U l m a ņ a portretu.

170

Latvijas

Valsts

Ministru

NAUDA LATVIJA 1191ft-

2 9 2 . 2 0 latu. Nerealizēts zelta monētas 1922

•projekts Mākslinieks T, Zalkalns, Ģipsis, 0 152 0 mm.

171

NAUDA LATVlļ.n i [ 9 1 8 - 1 9 4 0 )

2 9 3 . 1 lats. Latvijas valsts kases zīmes 1924 nerealizēts

projekts

Mākslinieks R. Zariņš Uz kartona malas uzraksts-. "Apstiprinu / H P. 12 XI 23 " (H

ministrs

- Hermanis Punga, LR fincu::.. 2 6 . 0 6 . 2 3 - 25 01 24 )

Papīrs, 130 0 x 69,0 mm; kartons, 21 3 0 x 1 33 0 mm

172

KAU DA

LATVIlA

173

NAUDA LATVIJĀ 2. PASAULES KARA GADOS ( 1 9 3 9 - 1945)

LATVIJAS OKUPĀCIJA, INKORPORĀCIJA P S R S UN FINANSU S I S T Ē M A S SAGRĀVE P i r m ā p a s a u l e s kara rezultāti n e a p m i e r i n ā j a n e Vāciju, n e PSRS,

bija

zaudēta

politiskā vara,

bet

agrārās

reformas

r e z u l t ā t ā - ari b a l t v ā c u e k o n o m i s k ā v a r a L a t v i j a s l a u k o s . K a t r a no lielvarām v ē l ē j ā s a t j a u n o t savu kundzību, n e r ē ķ i n o t i e s ar pamatiedzīvotāju interesēm. 1 9 3 9 . g a d a 2 3 . a u g u s t a P S R S - V ā c i j a s n e u z b r u k š a n a s līgu ma

slepenie

sākums

protokoli

Baltijā bija

pavēra

1939.

ceļu

padomju

gada rudenī

agresijai.

Lietuvai,

Latvijai

Tās un

Igaunijai uzspiestie līgumi par s a v s t a r p ē j o militāro palīdzību ar t i e s ī b ā m izvietot š a j ā s z e m ē s S a r k a n ā s a r m i j a s d a ļ a s u n ierīkot militārās bāzes. Ar šo līgumu n o s l ē g š a n u Baltijas valstis zaudē ja savu ārpolitisko neatkarību. 1940.

gada

pastiprinājās,

sākumā

tāpēc

padomju

Latvijas

valdība

p i e ņ ē m a l ē m u m u piešķirt sūtnim

politiskais

spiediens

1940.

17.

Londonā

gada

maijā

Kārlim Zariņam

ā r k ā r t ē j a s p i l n v a r a s a i z s t ā v ē t L a t v i j a s i n t e r e s e s ā r z e m ē s , k ā ari n o d o t šis pilnvaras s ū t n i m ASV Alfrēdam B ī l m a n i m gadījumā, ja

rastos

nespējīga

ārkārtēji

apstākļi

valdība

Latvijā

kļūtu

rīcības

Š i s s o l i s izrādījās savlaicīgs.

1 9 4 0 . g a d a 15. j ū n i j a n a k t ī P S R S u z s ā k a b r u ņ o t u r o b e ž i n c i dentu, bet

16.

jūnijā iesniedza ultimativu n o t u par Latvijas

"naidīgām

akcijām"

pret

PSRS,

pieprasot

ielaist

Latvijā

S a r k a n ā s a r m i j a s p a p i l d k o n t i n g e n t u un izveidot j a u n u Latvijas v a l d ī b u . N o t a s a r līdzīgu s a t u r u 14. j ū n i j ā s a ņ ē m a L i e t u v a u n 16. j ū n i j ā - I g a u n i j a . 17

j ū n i j a rītā, vēl p i r m s u l t i m ā t a t e r m i ņ a b e i g ā m , S a r k a n ā

armija

uzsāka

Latvijas

Padomju Savienībā 1940

okupāciju, gada 5

kurai

augustā

sekoja

inkorporācija

Faktiskā vara Latvijā

n o n ā c a p a d o m j u pilnvarotā pārstāvja Andreja Višinska rokās. Viņš

organizēja

Dr.

Augusta

Kirhenšteina

veidošanu

175

vadītās

valdības

NAUDA LAT.

¿1

PASAULES KARA GADOS

Politiskās pārmaiņas 1940

g a d a v a s a r ā n o r i t ē j a ļoti strauji.

Karš R i e t u m e i r o p ā un P S R S g a t a v o š a n ā s uzbrukumam Vācijai, ko p ē c veiksmīgi noslēgtā neuzbrukšanas pakta bija izplānojis S t a ļ i n s , neļāva P S R S v i l c i n ā t i e s ar j a u n i e g ū t o teritoriju - oku p ē t o Baltijas valstu - politisku un e k o n o m i s k u pakļaušanu. Šos

procesus

aplaupīšana,

pavadīja

Latvijas

masveidīgas

valsts

īpašuma

iedzīvotāju

konfiskācijas,

i e s a l d ē š a n a u n citi d e s t r u k t ī v i p a s ā k u m i

kredītu

Rezultātā cēlās preču

c e n a s un lats zaudēja vērtību. Varas 25.

iestāžu

jūlija

akciju

juridiskais

likums par banku

pamats

lielo

bija

1940.

gada

rūpniecības uzņēmumu

nacionalizāciju Latvijas P S R teritorijā. Nacionalizētās privātās kredītiestādes nodaļām.

apvienoja,

Līdz

1940.

tās

gada

kļuva

par

augustam

Latvijas

Bankas

nacionalizēja

a p v i e n o j a 36 k r e d ī t i e s t ā d e s . Jau ar 1. a u g u s t u v i s a s b a n k a s s ā k a strādāt pēc jauna kontu plāna. Latvijas bankas

B a n k a s v a d ī b a tika a t l a i s t a

padomes

priekšsēdētāju

jūlijā

Ministru

Par j a u n o

kabinets

iecēla

Pēteri Ozolu. J a u p i r m s š ī l i k u m a p i e ņ e m š a n a s , l a i k ā n o 1 . lidz 1 5 j ū l i j a m , kredītiestādēm 100

latu

bija

katram

aizliegts Tāpat

izmaksāt

bija

klientiem

noliegta

vairāk

jaunu

nekā

aizdevumu

p i e š ķ i r š a n a u n i z s n i e g š a n a . L a t v i j a s B a n k a s aktīvā l o m a t a u t a s s a i m n i e c ī b ā bija beigusies. Latvijas B a n k a s n e d ē ļ a s pārskats ( b i l a n c e ) p ē d ē j o reizi p u b l i c ē t s p a r s t ā v o k l i 8 . j ū l i j ā . Turpmākie o k u p ā c i j a s varas iestāžu p a s ā k u m i Latvijas finan siālā m e h ā n i s m a pārveidošanai p a d o m j u s i s t ē m ā norisa lielā steigā, ko varētu ieskicēt notikumu secībā. 1 . a u g u s t s . F i n a n s u m i n i s t r i j a likvidēja R ī g a s B i r ž a s v a l ū t a s un

vērtspapīru

kotēšanas

komisiju

tās

funkcijas

nodeva

Latvijas Bankai. 2. augusts. K r e d ī t i e s t ā d ē m aizliedza izsniegt ī p a š n i e k i e m šo iestāžu

glabāšanā

(seifos),

pārvaldīšanā

vai

nodrošinājumā

(ķīlā) s a ņ e m t ā s a k c i j a s , p a j a s , h i p o t e k ā r ā s o b l i g ā c i j a s , v a l s t s u n p r i v ā t o k r e d ī t i e s t ā ž u i l g t e r m i ņ a ķilu z ī m e s u n c i t u s i e k š z e m e s , k ā arī ā r z e m j u v ē r t s p a p ī r u s . P S R S TKP priekšsēdētājs un ārlietu t a u t a s k o m i s ā r s V. M o l o tovs 1. augustā Maskavā paziņoja, ka P S R S no Baltijas valstu c e n t r ā l a j ā m b a n k ā m "nopirkusi" zeltu, b e t ASV un Anglijas c e n trālās bankas to atsakoties atdot padomju varas iestādēm. F i n a n s u m i n i s t r i j a izdeva rīkojumu par 5 latu valsts k a s e s m a i ņ a s zīmju l a i š a n u apgrozībā. 3. augusts

Pieņemts

likums

par

visu

banku

padomju

atcelšanu, nododot to pienākumus jaundibinātajām valdēm. 9 pīru 10.

augusts

Ministru kabinets p i e ņ ē m a l ē m u m u par vērtspa

pirkšanas augustu,

pārdošanas

nosakot,

pārtraukšanu

ka visiem vērtspapīru

176

1940

gada

īpašniekiem

NAUDA LATVIJĀ 2

PASAULES KARA GADOS

V K ( b ) P CK 3. o k t o b r a l ē m u m s "Par P S R S Valsts b a n k a s , P S R S L a u k s a i m n i e c ī b a s b a n k a s republikānisko kantoru un republiku k o m u n ā l o b a n k u o r g a n i z ē š a n u Lietuvā, Latvijā un Igaunijā" un P S R S Valsts bankas 1940. gada 5

o k t o b r a p a v ē l e Nr. 7 1 . A r š o

dienu Latvijas B a n k a s vietā stājās P S R S Valsts b a n k a s Latvijas Republikāniskais kantoris kā centralizētās P S R S banku sistē mas

sastāvdaļa.

Jaunveidotā

banka

palika

bijušās

Latvijas

B a n k a s t e l p ā s K. V a l d e m ā r a ielā. Par t ā s p i r m o pārvaldnieku tika i e c e l t s P S R S Valsts b a n k a s pilnvarnieks Latvijā G. Teplovs, pārvaldnieka vietnieka a m a t u i e ņ ē m a K. Zandersons. Kopš

Latvijas

okupācijas

sākuma

līdz

Latvijas

Bankas

likvidācijai n a u d a s a p g r o z ī b ā b i j a v i e n ī g i L a t v i j a s p a p ī r a n a u das zimes un monētas. Kara

draudu

iebiedētie

iedzīvotāji

jau

pirms

padomju

i e b r u k u m a s ā k a p i e t u r ē t s u d r a b a l a t u s , kuri p ē c j ū n i j a n o t i k u m i e m p a v i s a m izzuda n o n a u d a s a p r i t e s steidzīgi

izlaist

jaunas

papira

naudas

Tas spieda valdību

zimes

"zeķē"

paslēptā

sudraba kompensācijai. Pirmā p a d o m j u varas izlaistā n a u d a s z ī m e Latvijas P S R bija 5 latu zīme. Tā n o n ā c a apgrozībā jau augustā, tika n o s a u k t a par " L a t v i j a s v a l s t s k a s e s m a i ņ a s zīmi", u n t o e m i t ē j a F i n a n s u m i nistrija. Oktobrī tika l a i s t a apgrozībā 20 latu valsts k a s e s zīme, kurai b i j a l e m t s kļūt p a r p ē d ē j o P a d o m j u L a t v i j a s v a r a s i e s t ā ž u naudas

izlaidumu.

U z š ī m n a u d a s z ī m ē m vēl r e d z a m s L a t v i j a s b r ī v v a l s t s ģ e r b o nis,

jo a b u n a u d a s zīmju klišejas tika izgatavotas jau p i r m s

padomju okupācijas. N a u d a s zīmju grafiskā r i s i n ā j u m a autori bija H. Gricēvičs, A. Apinis un K. Krauze. T ā s tika izgatavotas Valstspapīru s p i e s tuvē un n a u d a s kaltuvē Rīgā. Ar 23. novembri valūtu un vērtspapīru kotēšanu veica P S R S Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris. Š i s bija pēdē jais

oficiālais

ārzemju

valūtu

kotēšanas

datums

Latvijā,

turpināt valūtu kotēšanu republikā neļāva P S R S Valsts b a n k a s vadība. Pēdējo

reizi

šie

kursi

publicēti

žurnāla

"Ekonomists"

1 9 4 0 . g a d a 1 . d e c e m b r a n u m u r ā p a r laiku n o 2 9 . o k t o b r a līdz 2 3 . n o v e m b r i m . Kursi b i j a n o t e i k t i (iekavās - p ā r d o š a n a s kurss):

1 4 ā r z e m j u v a l ū t ā m , t.sk.

1 A S V d o l ā r s = Ls 5 . 3 0 ( 5 . 5 0 ) ,

1 Anglijas sterliņu m ā r c i ņ a = Ls 11.13 ( 1 1 . 5 5 ) un 100 V ā c i j a s marku = Ls 20.392 (20. 5 9 2 ) .

178

NAUDA LATVIIĀ 2 PASAULES KARA GADOS

1 9 4 0 . - 1 9 4 1 . GADA NAUDAS R E F O R M A PSRS naudas sistēmas ieviešana Latvijā notika pakāpeniski Reformas

plāni t a p a

Maskavā,

formāli

tā

pamatojās

Latvijas P S R Tautas komisāru padomes 1 9 4 0 . gada 25 novem bra lēmumu, ar kuru tika noteikts lata un PSRS rubļa kurss: 1 lats = 1 rublis. Latvijā sākās divu valūtu - lata un PSRS rubļa - vienlaicīga aprite, kas turpinājās lidz 1941. gada 25 martam. Ne minētajā lēmumā, ne arī citos tā laika oficiālos doku mentos apzīmējums "naudas reforma" netika lietots Latvijā legalizētās padomju valūtas nomināli bija: 1, 2, 3, 5,10 un 25 červonci (banknotes), 1, 3 un 5 rubļi (valsts kases zīmes). PSRS kalto metāla sīknaudu veidoja vara, niķeļa, bronzas un sudraba monētas. To nomināli bija: 1/2, 1, 2, 3 un 5 kapeikas (Cu), 1, 2, 3 un 5 kapeikas (bronza), 10, 15 un 20 kapeiku (Ni),

295.a6cd K S F P R un

kā arī laikā no 1921. līdz 1931. gadam kaltā sudraba nauda:

naudas zīmes, kas pēc okupācijas

10, 15, 20, 50 kapeiku un 1 rubļa monētas. Visi

padomju

sudraba

monētu

tehniskie

dati

(svars,

diametrs un raudze) precīzi atbilda attiecīgo nominālvērtību cariskās Krievijas monētām. 1923. gadā kaltais zelta červoncs par oficiālu maksāšanas līdzekli Latvijā netika pasludināts.

179

P S R S papīra

Bija apgrozībā Latvijā (1940-1947).

295.a

červoncu

(parauga

KSFPR Valsts bankas b\\ele 177.0 x 110 0 mm

1922

averss).

NAUDA LATVIIĀ 2

Latvijas apgrozībā

PASAULES KARA GADOS

TKP

paziņojumā

esošo

padomju

par

Latvijas

naudu,

kas

PSR teritorijā bija

publicēts

"Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājā" 1940. ga da 30. novembrī (Nr. 78), teikts, ka "līdz ar Latvijas latu apgrozībā ieviestā padomju valūta sastāv no šādām naudas zīmēm. 1. Bankas zīmes 1 červonca vērtībā 1922., 1926. un 1937. g. izlaidumi; bankas zīmes 2 červoncu vērtībā 1928. g. izlaidums; bankas zīmes 3 červoncu vērtībā 1922., 1924., 1932. un 1937. g. izlaidumi; bankas zīmes 5 červoncu vērtībā 1922., 1928. un 1937. g. izlaidumi; bankas zīmes 10 červoncu vērtībā 1922. un 1937. g izlai dumi; bankas zīmes 25 červoncu vērtībā 1922. g. izlaidums. 2. Valsts kases zīmes 1 rubļa vērtībā 1924., 1928., 1934. un 1938. g. izlaidumi; valsts kases zīmes 3 rubļu vērtībā 1924., 1925., 1934. un 1938. g. izlaidumi; valsts kases zīmes 5 rubļu vērtibā 1924., 1925., 1934. un 1938. g. izlaidumi. 3. Visu izlaidumu PSRS kaltā sudraba, niķeļa, vara un bron zas sīknauda".

180

NAUDA LATVIlA 2. P A S A U L E : !

NAUDA LATS I I A :

4 R A GADOS

182

NAUDA LATVilĀ 2. P A S A U L E S KARA i A D O S

S a s k a ņ ā ar m i n ē t a j i e m varas iestāžu rikojumiem visas šis papira n a u d a s z i m e s u n m o n ē t a s Latvijas P S R lidzās l a t i e m u n s a n t ī m i e m bija likumīgs m a k s ā š a n a s lidzeklis Praktiski

naudas apritē

Latvijā n o n ā c a

PSRS

1937. gada

b a n k n o t e s ar 1, 3, 5 un 10 č e r v o n c u n o m i n ā l v ē r t i b u un v a l s t s k a s e s z ī m j u 1, 3 un 5 r u b ļ u n o m i n ā l i . I e p r i e k š ē j o ( 1 9 2 2 - 1 9 3 4 ) paraugu n a u d a s z ī m e s Latvijā nokļuva vienigi ar m a k s ā j u m i e m skaidrā naudā. Červoncu b a n k n o t e s rotāja Ļeņina, bet valsts kases zimes ogļrača,

sarkanarmieša

kara

lidotāja

portreti.

Šo

papira

n a u d a s zīmju grafisko a t t ē l u autori bija mākslinieki I. D u b a s o v s , S. P o m a n s k i s , A. E b e r l i n g s , A. B l ū m s un N. S e d e ļ ņ i k o v s . Naudas zīmes

iespieda Valsts vērtspapīru

spiestuvē Maskavā

un Permā. Par k o p ē j o Latvijā i e v e s t o p a d o m j u n a u d a s m a s u precīzu ziņu trūkst. Iedzīvotājus iepriekš nebrīdinot, 1 9 4 1 . gada 25. m a r t ā latu a n u l ē j a . O f i c i ā l a i s p a z i ņ o j u m s s k a n ē j a t ā : "Ar L a t v i j a s T K P u n L a t v i j a s K ( b ) P C K l ē m u m u a r 1 9 4 1 . g a d a 2 5 . m a r t u l a t s izsludi n ā t s par a n u l ē t u u n viņa p i e ņ e m š a n a v i s o s m a k s ā j u m o s izbei d z a s . " P a r v i e n ī g o l i k u m ī g o m a k s ā š a n a s līdzekli kļuva P S R S r u b lis, k a s L a t v i j ā b i j a i e v e s t s p i e t i e k a m ā d a u d z u m ā . Līdz a r t o n a u d a s r e f o r m a b i j a n o s l ē g u s i e s .

Iedzīvotājiem

n o d a r ī t o s z a u d ē j u m u s var l ē s t a p t u v e n i u z 5 0 m i l j , l a t u . B i j a n o t i k u s i rūpīgi p l ā n o t a t a u t a s a p l a u p ī š a n a a r n a u d a s r e f o r m a s s t a r p n i e c ī b u . T ā d s bija Latvijas brīvvalsts n a c i o n ā l ā s valūtas gals. Ar

Valsts

darba

1941. gada 26

krājkašu

Valsts

kredīta

pārvaldes

m a r t a apkārtrakstu tika noteikts, ka privātper

s o n u noguldījumi, kas p ā r s n i e d z 1 0 0 0 rubļu, tiek anulēti, p a s t a krājkasēs jauni noguldījumi netiek pieņemti, bet noguldītājiem i e t e i c a m s l ī d z e k ļ u s g l a b ā t V a l s t s d a r b a k r ā j k a s ē s . N o r ā d ī t s ari, ka

"par noguldījumu

izmaksu

lielāko

summu

anulēšanu

n e k ā d a publikācija nav izdarāma". K o p ē j i e iedzīvotāju noguldījumu a n u l ē š a n a s zaudējumi bija aptuveni

460

zaudējumi iedzīvotāju

milj 880

latu, milj.

noguldījumu

bet latu.

vērtspapīru Visu

konfiskāciju

kopējā s u m m a bija aptuveni

1.4 m l j r d

anulēšanas

naudas saistīto latu

radītie

reformu

zaudējumu

Vienīgi apgrozībā

e s o š ā s u d r a b a n a u d a palika iedzīvotāju rokās - ar s u d r a b a un a t m i ņ u vērtību. V a j a d z ē j a p a i e t 5 2 g a d i e m , lai 1 9 9 3

gada 5

i e ņ e m t u s a v u v i e t u t a u t a s u n v a l s t s dzivē

martā lats atkal

NAUDA LAT.

'- -

-. •

184

;

r •

GADOS

4 A Ü D A LATVI ( А 2 P A S A

185

- I .

NAUDA LATN .

• -: -

186

- -. - ARA GADOS

NAUDA LATVIJĀ 2. P A S A U L E S KARA GADOS

VĀCIJAS OKUPĀCIJAS NAUDA LATVIJĀ ( 1 9 4 1 - 1 9 4 5 )

1 9 4 1 . g a d ā V ā c i j a s k a r a s p ē k a o k u p ē t a j ā t e r i t o r i j ā t i k a izvei d o t a A u s t r u m z e m e ( O s t l a n d ) , k u r a s c e n t r s a t r a d ā s R ī g ā u n kurā i e t i l p a Latvija, L i e t u v a , I g a u n i j a u n d a ļ a B a l t k r i e v i j a s . L a t v i j a tika iekļauta A u s t r u m z e m ē ar n o s a u k u m u "Latvijas ģ e n e r ā l a p g a b a l s " ; civilā vara t a j ā a t r a d ā s ģ e n e r ā l k o m i s ā r a O. Drekslera rokās. Banku darbību un m o n e t ā r o politiku pārzināja Vācijas pilnvarotais banku lietās Latvijas ģ e n e r ā l a p g a b a l ā Raške. C e n t r ā l ā s b a n k a s funkcijas o k u p ē t a j ā Latvijā v e i c a Rīgas Valsts kredītkase

(Reichskreditkasse Riga),

bet kredītiestāžu

s i s t ē m u okupācijas varas iestādes veidoja p ē c Vācijas parauga. T a j ā i e t i l p a 6 v a l s t s k r e d ī t a k a s e s , kuru g a l v e n ā p ā r v a l d e a t r a d ā s Berlīnē. To uzdevums bija karaspēka daļu un vācu civiliestāžu apgāde

maksāšanas

līdzekļiem - okupācijas

m a r k ā m . Ar

A u s t r u m z e m e s r e i h s m i n i s t r a A . R o z e n b e r g a 1 9 4 2 . g a d a 3 0 . jūli ja

rīkojumu

tika

izveidota

Austrumzemes

Emisijas

banka

( N o t e n b a n k im Ostland). Tā bija iecerēta kā banka īpašas A u s t r u m z e m e s b a n k n o t e s - " O s t l a n d m a r k " - e m i s i j a i . Taču šī iecere neīstenojās, un banka galvenokārt kārtoja norēķinus ar c i t ā m Vācijas o k u p ē t a j ā m z e m ē m . S a v a s n o d a ļ a s Latvijā atvēra arī

dažas vācu

1942. gada

privātās b a n k a s . Ar r e i h s k o m i s ā r a

februāra

rīkojumu tika d i b i n ā t a s

H. 5

Lozes

"publiski

tiesiskas" krājkases un to savienība. S a ņ e m t o s noguldījumus šīs

krājkases pārskaitīja

Ostland".

Lai

uz vācu

palielinātu

banku

iedzīvotāju

"Gemeinschaftsbank uzticību

jaunajām

b a n k ā m , a r 1 9 4 2 . g a d a 15. j ū n i j u k r e d ī t i e s t ā d ē m t i k a a t ļ a u t s i z m a k s ā t p a d o m j u v a r a s n e n a c i o n a l i z ē t o s n o g u l d ī j u m u s (līdz 1 0 0 0 rubļu j e b 100 r e i h s m a r k u ) , bet, s ā k o t ar 1 9 4 3 . g a d a 1. jūni ju, arī n a c i o n a l i z ē t o s n o g u l d ī j u m u s . 1942. gada

10. d e c e m b r ī o k u p ā c i j a s v a r a s i e s t ā d e s izdeva

rīkojumu par to parādu kārtošanu, kas radušies pirms Vācijas o k u p ā c i j a s karaspēka i e n ā k š a n a s Latvijā. Parādu s a i s t ī b a s bija k ā r t o j a m a s p ē c š ā d a s v a l ū t u a t t i e c ī b a s : 1 L a t v i j a s l a t s = 1 rub lis = 0 , 1 0 r e i h s m a r k u ; 1 I g a u n i j a s k r o n a = 1.25 rubļi; 1 L i e t u v a s lits = 0 . 9 0 r u b ļ u Latvijas B a n k a atsāka darbību pirmajās d i e n ā s p ē c Vācijas k a r a s p ē k a i e n ā k š a n a s R ī g ā . C e r o t , k a L a t v i j a a t k a l kļūs n e a t k a r ī ga valsts, b a n k a s valde (galvenais direktors - J

S t a l b o v s , gal

v e n ā d i r e k t o r a v i e t n i e k s - A. E v e r s s , d i r e k t o r i - K

V i l d e r s un

R, A p s e - R i t e l i s ) m ē ģ i n ā j a a t j a u n o t n a c i o n ā l ā s v a l ū t a s - l a t a emisiju. 7. un 9. jūlijā b a n k a s valde p i e ņ ē m a l ē m u m u s par pirmskara

parauga

10,

20,

100

500

latu

n a u d a s zīmju

a p z ī m o g o š a n u ar ī p a š u uzdruku ("LATVIJA / 1 9 4 1 . G. / 1. J Ū L I J S " vai "LATVIJA / 1941 / 1

J Ū L I J S " ) , lai l a i s t u t ā s a p g r o z ī b ā . Tika

d o t s arī r ī k o j u m s V a l s t s p a p ī r u s p i e s t u v e i p a r n o t e i k t a a p j o m a

187

NAUDA LATVI|A .

_ E 5 KARA GADOS

naudas zimju apdrukāšanu Taču Latvijas Banka neatguva nau das emisijas tiesibas, un jau 10 jūlijā pēc vācu okupācijas varas iestāžu norādījuma šis rīkojums tika atsaukts. Saglabājušies tikai daži lata naudas zimju paraugi ar minēto uzdruku.

Kara sākumā Latvijas Banka un tās nodaļas cieta ievēroja mus personālsastāva un materiālo vērtību zaudējumus. Jau 1941. gada 14. un 15. jūnija deportācijas laikā uz Krieviju tika aizvesti

Latvijas

Bankas darbinieki

Sarkanajai armijai

atkāpjoties, tika nogalināti 5 un apcietināti 6 cilvēki Laikā no 22. līdz 28. jūnijam no Latvijas Bankas un tās nodaļu glabā tavām pazuda zelta lējumi, zelts, sudrabs, dažādi zelta un sudraba izstrādājumi, PSRS papīra un metāla nauda, glabāšanā nodotas pakas un vērtslietas un Latvijas sudraba monētas 154 947 554.64 rubļu vērtībā. Pēc pārbaudes šādu zaudējumu apjomu konstatēja Latvijas Bankas valde 1941. gada 30. jūlijā. Aizvestās vērtības tika nogādātas PSRS Valsts bankas Baškīrijas APSR un Tatārijas APSR,

kā arī

Ivanovas,

Jaroslavļas

Ļeņingradas apgabala kantoros. Daļu nolaupīto vērtību piesa vinājās privātpersonas. Okupētajām zemēm Vācija bija izstrādājusi īpašu naudas politiku. Tās mērķis bija šo zemju finansiāla pakļaušana un izlaupīšana, laižot apgrozībā speciāli izgatavotas naudas zīmes, nosakot tām daudz augstāku kursu nekā vietējai valūtai. Tas radīja iespēju vācu karavīriem pirkt preces okupētajās zemēs par 4 - 5 reizes zemāku cenu nekā Vācijā. Šādos apstākļos noti ka faktiska okupēto zemju tirgus fondu izlaupīšana un vietējās naudas vērtības strauja krišanās, daļēja pāreja uz naturālo mainas tirdzniecību un kartīšu sistēmu. Šajā sistēmā iekļāva arī

188

NAUDA LATVIIĀ 2. PASAULES КАЯД

NAUDA LATVIJĀ 2 PASAULES KARA GADOS

t.s. punktu zīmes (Punktwertschein)

Tie bija speciāli taloni,

kurus izdeva pēc Austrumzemes reihskomisāra rīkojuma un izgatavoja

Latvijas Vērtspapīru

spiestuvē

(bij

Valstspapiru

spiestuve un naudas kaltuve) ar 1, 3, 5 un 10 punktu "nomi nāliem"

Iedzīvotājiem

nodotiem produktiem

tos

izsniedza

par varas

iestādēm

Punktu zīmju īpašnieki ieguva tiesības

iegādāties par tām rūpniecības preces Piemēram, par zimēm 7 punktu vērtībā tās īpašnieks varēja tikt pie mākslīgā zīda sieviešu

biksītēm,

bet vīriešu

kokvilnas

krekla

iegādei

bija

jāuzrāda 10 punktu zīme utt. Vācijas armijas karavīri okupētajā Latvijā par precēm

un pakalpojumiem

norēķinājās ari ar

īpašiem norēķinu čekiem. Vācijas aizliegta

papīra

naudas

apgrozība

okupētajās zemēs

bija

Savukārt okupētajām zemēm izlaistā nauda nebija

paredzēta apgrozībai Vācijā Okupētajām teritorijām izgatavoto papīra naudas zīmju no saukums bija identisks Vācijas valsts valūtai, proti, reihsmarka (RM), bet naudas apgrozībā Latvijā šajā laikā nonāca ari Vācijas metāla sīknauda - reihsfeniņš (Rpf). Papīra naudas zīmes bija ar nominālvērtību 50 Rpf un 1,2, 5, 10, 20 un 50 RM, bet metāla sīknauda bija Vācijā kaltās cinka 1, 5 un 10, bronzas 2, 5 un 10 un alumīnija 50 feniņu monētas

190

N A U D A LATVIIĀ 2

PASAULE? 'A.->

1-1

K ā o f i c i ā l s m a k s ā š a n a s līdzeklis l i d z ā s r e i h s m a r k a i u n r e i h s f e n i ņ a m a p g r o z ī b ā p a l i k a ari P S R 5

ērt b a s ; : : i e c i b a

s t a r p rubli un r e i h s m a r k u b i j a : 10 rubļu = '. re

iri

Okupācijas r e i h s m a r k a s un 50 feniņu n a u d a s zinies iespies tas

Berlīnē

Leipcigā.

dizaina

mākslinieku

V ā c i j a s v a r a s i e s t ā d e s n e i z p a u d a , u n t i e r.a. dizaina autori bija Berlīnes mākslinieki O

uzvārdus

zināmi V

Monētu

H a d a n k s un

V a l d e m ā r s R ē m i š s , b e t gravieri - R e i n h a r d s Kulrihs u n F r a n c i s Kriškers. 50 f e n i ņ u un 1 un 2 r e i h s m a r k u n a u d a s z ī m e s v e i d o t a s b e z īpašiem zimes

mākslinieciskiem elementiem reversā

attēlots

karavadoņu

reihsmarku

piemiņas

naudas

monuments

Minhenē. 20 reihsmarku naudas zīmes aversā redzama Albrehta D I r e r a gravīra " B ū v j u m e i s t a r s " , b e t r e v e r s ā - B r a n d e n b u r g a s vārtu

attēls,

savukārt

reihsmarku

aversā

portrets, reversā - M a r i e n b u r g a s c i e t o k s n i s Prūsijā.

10!

zivju

sievas

Z 5 KARA GADOS

NAUDA LAP

192

NAUDA LATVIJA 2 P A S A U L E S KARA GADO

V ā c i j a s m o n ē t a s L a t v i j a s o k u p ā c i j a s laika (1941-1945)

Feniņu nomināli

Metals

Kalšanas

1923,

1923.

- 1924.

1923.

- 1924.

1923.

- 1924.

1924., 1929.

1924.

- 1936.

1924.

- 1936.

1924.

- 1936.

1924,

- 1936.

1936.

- 1940.

1936.

- 1940.

1936,

- 1939,

1936.

- 1939.

1940,

- 1945.

1940.

- 1944.

1940.

- 1945.

1935. , 1 9 3 9 . - 1944.

Bronza*

17.5

Bronza**

2 10

Diametrs [mm]

gadi

Bronza*

3.3

18.0

2.5

21.0

4.0

17.5

2.0 3.3

18.0

2.5

21.0

4.0

Bronza*

17.5

2.0

20.0

3.3

Bronza** Zn

18.0

2.5

21.0

4.0

17.0

19.0

2.5

21.0

3.5

22.5

1.3

* K a u s ē j u m a sastāvs-. Cu - 9 5 % , Sw - 4%, Zn - 1%. * * K a u s ē j u m a sastāvs-. Cu - 9 1 . 5 % , AI - 8.5%.

tika

iespiestas

jauna

parauga

kara b e i g u p o s m ā Vācijā

reihsmarkas

(Verrechnungs-

s c h e i n e fiir d i e d e u t s c h e V e h r m a c h t ) . T ā s d a t ē t a s a r 1 9 4 4 . g a d a 15. s e p t e m b r i , t o n o m i n ā l i - 1 , 5 , 1 0 u n 5 0 R M . Š i s n a u d a s zī m e s 1 9 4 5 . g a d a s ā k u m ā bija apgrozībā Kurzemē (t.s. K u r z e m e s c i e t o k s n ī ) , kur a t r a d ā s i e l e n k t a i s k a r a s p ē k a g r u p ē j u m s " N o r d " ( v ē l ā k - " K u r l a n d " ) . Trūkst ziņu, vai š i s n a u d a s z ī m e s l i e t o j u š i ari c i v i l i e d z ī v o t ā j i , k ā ari p a r t o k u r s u p r e t i e p r i e k š ē j ā p a r a u g a okupācijas

reihsmarkām.

193

2.0

20.0

20.0 Bronza**

Okupācijas karaspēka vajadzībām

Bruto svars (g)

PADOMJU NAUDA LATVIJA ( 1 9 4 4 - 1992)

NAUDAS APRITE PIRMAJOS PĒCKARA G A D O S B a l t i j ā p ē c 2 . p a s a u l e s kara t i k a r e s t a u r ē t a p a d o m j u vara, u n 1 9 4 4 . - 1 9 4 5 . g a d ā L a t v i j a a t k a l n o n ā c a P S R S f i n a n s u u n kredī ta sistēmā. Naudas apgrozību P S R S regulēja centralizēti. Gan n a u d a s emisiju, gan valsts k a s e s funkcijas v e i c a P S R S Valsts banka, bet Latvijas P S R n a u d a s s i s t ē m a atradās pilnīgā tās kontrolē.

realizēja

PSRS

Valsts

bankas

Latvijas

R e p u b l i k ā n i s k a i s k a n t o r i s a r t a m p a k ļ a u t o n o d a ļ u tīklu. Turklāt L a t v i j a s P S R d a r b o j ā s arī c i t u P S R S c e n t r ā l o b a n k u v i e t ē j ā s r e p u b l i k ā n i s k ā s - b a n k a s a r t o n o d a ļ ā m . Ari t ā m m o n e t ā r a j ā politikā nebija dotas nekādas tiesības. V i e n o t a j a i P S R S b a n k u s i s t ē m a i bija k o p ē j a n a u d a s vienī ba - p a d o m j u rublis

Ārzemju valūtu a p g r o z ī b a Latvijā, t ā p a t kā

citur Padomju Savienibā, bija aizliegta. L a t v i j ā līdz

1947. gada n a u d a s reformai apgrozībā a t r a d ā s

visas P S R S Valsts bankas iepriekšējos gados e m i t ē t ā s bankno t e s (červonci) un P S R S Finansu ministrijas izlaistās valsts kases zīmes

(rubļi),

kā

ari

metāla

sīknauda

(kapeikas).

Nekādas

i z m a i ņ a s , s a l i d z i n o t a r p i r m s k a r a laiku, n e b i j a n o t i k u š a s . P S R S r u b ļ a p i r k t s p ē j a k a r a g a d o s faktiski b i j a k r i t u s i e s 1 0 15

reižu. T o m ē r var r u n ā t p a r r u b ļ a r e l a t ī v u

nodrošināja

galvenokārt

iedzīvotāju

obligātie

stabilitāti. To un

brīvprātīgie

m a k s ā j u m i , kas sedza vairāk nekā pusi no v i s i e m t i e š a j i e m kara izdevumiem. K o p š 1 9 3 7 . g a d a 19. j ū l i j a r u b ļ a k u r s s b i j a o f i c i ā l i p i e s a i s t ī t s ASV dolāram: 5.30 S U R = 1 USD. Tas atbilda rubļa zelta s a t u r a m (1 r u b l i s = 0 . 1 6 7 6 7 4 g tīra z e l t a )

Š ā d s k u r s s s a g l a b ā j ā s līdz

1 9 5 0 . g a d a 1 . m a r t a m , kad t o p a a u g s t i n ā j a , n o s a k o t j a u n u r u b ļ a o f i c i ā l o z e l t a s a t u r u (1 r u b l i s = 0 2 2 2 1 6 8 g t ī r a z e l t a ) un kursu pret ASV dolāru: 4 S U R = 1 U S D P S R S rublis tika p i e s a i s t ī t s zeltam Direktīvajā

padomju

ekonomikas

sistēmā

nauda

bija

z a u d ē j u s i v ē r t ī b a s m ē r a u n d a ļ ē j i arī u z k r ā š a n a s l ī d z e k ļ a funkci-

195

P A D O M J U NAUDA LATVI[A ( 1 9 4 4 - 1 9 9 2 )

jas. Š i e izkropļojumi r a d ā s n o r m ā l u tirgus a t t i e c ī b u likvidācijas rezultātā.

Mākslīga

preču

cenu

noteikšana

kavēja

ražošanas

a t t ī s t ī b u u n n e ļ ā v a izvairīties n o n e p ā r t r a u k t a s i n f l ā c i j a s . P S K P vadība

vairākkārt

mēģināja

novērst

inflāciju

likvidēt

tās

sekas ar dažādiem e k o n o m i k a s pārkārtojumiem - gan "uzlabo jot" finansu un kredīta s i s t ē m u , gan veicot n a u d a s reformas. 1 9 4 7 . u n 1 9 6 1 . g a d a n a u d a s r e f o r m a s v e i c i n ā j a tikai ī s l a i c ī g u naudas s i s t ē m a s stabilizāciju. T o m ē r Padomju Savienības taut saimniecības vispārēja

neefektivitāte

bija

likumsakarīgs

cen

tralizētās p i e n s a i m n i e c ī b a s m o d e ļ a ī s t e n o š a n a s rezultāts, un p ē d ē j ā - 1991. g a d a - n a u d a s reforma vairs n e s p ē j a ne stabi lizēt n a u d a s s i s t ē m u , mikas

ne apturēt "taisnīgas

sadales" ekono

sabrukumu.

1 9 4 7 . GADA NAUDAS R E F O R M A P S R S Ministru p a d o m e un VK(b)P CK 1947. gada 14 d e c e m bri p i e ņ ē m a l ē m u m u " P a r n a u d a s r e f o r m u u n p ā r t i k a s u n rūp niecības PSRS

preču

kartīšu

Finansu

atcelšanu". Vienlaicīgi

ministrijas

instrukcija

par

tika

publicēta

naudas

reformas

n o r i s e s kārtību. Tā p a r e d z ē j a apgrozībā e s o š ā s skaidrās nau d a s - rubļu un č e r v o n c u - a p m a i ņ u pret j a u n ā p a r a u g a n a u d u a t t i e c ī b ā 1 0 : 1. Visa m e t ā l a sīknauda palika apgrozībā, sagla bājot nominālvērtību. Lēmums

par

naudas

reformu

paredzēja,

visa

nauda

a p m a i n ā m a 7 d i e n u l a i k ā - n o 1 6 līdz 2 2 . d e c e m b r i m . Š a j ā l a i k ā jaunās naudas zīmes atradās paralēlā apgrozībā ar vecajām. Iedzīvotāju noguldījumu a p m a i ņ a notika diferencēti: a ) līdz 3 0 0 0 r u b ļ u - 1 : 1 ; b ) n o 3 0 0 1 līdz 1 0 0 0 0 r u b ļ u - 3 : 2 ; c ) vairāk n e k ā 1 0 0 0 0 rubļu - 2 : 1 . Naudas

līdzekļu

atlikumi

kooperatīvo

uzņēmumu

kol

hozu k o n t o s b a n k ā s tika pārvērtēti a t t i e c ī b ā 5 : 4, b e t valsts u z ņ ē m u m u un reliģisko organizāciju (biedrību) k o n t o s tie pali ka bez izmaiņām. J a u n ā s n a u d a s z ī m e s b i j a 1, 3 un 5 r u b ļ u ( v a l s t s k a s e s z ī m e s ) u n 10, 2 5 , 5 0 u n 1 0 0 r u b ļ u ( P S R S V a l s t s b a n k a s b i ļ e t e s ) . B a n k n o šu aversā bija s a g l a b ā t s Ļ e ņ i n a portrets, veidojumā

turpinājās

Krievijas

naudas

bet reversa dizaina

tradīcija - rozešu

ciparu zimējumi bija bez īpašiem izgreznojumiem. To māksli n i e c i s k ā v e i d o j u m a a u t o r i b i j a I. Krilkovs, I. D u b a s o v s , S

Po-

manskis un Soļarskis. Nominālvērtību vārdiskie apzīmējumi uz n a u d a s z ī m ē m bija i e s p i e s t i krievu u n P S R S r e p u b l i k u p a m a t n ā c i j u v a l o d ā s . Š ā d a u z r a k s t u s i s t ē m a s a g l a b ā j ā s līdz 1 9 9 1 . g a d a m . 1947

gada naudas reforma a t n e s a smagus zaudējumus tiem

196

PADOMJU NAUDA LAT'

197

1944 -

P A D O M J U NAUC

1992)

3 0 0 . 6 P S R S Valsts bankas biļetes. 25

rubli.

170 0

160 0

198

9 6 . 0 mm.

rubļu. x

9 2 0 mm

PADOMJU NAUDA LATVIJĀ

- --

\ i 1944 - 1992]

PADOMJU NAUt

3 0 1 . P S R S monētas ( 1 9 2 4 - 1 9 ō l : / M S 6I'/A apgrozībā Latvijā (1940-1961). Pofti'ņifes

(50

kapeiku).

1924,' Ati, 10 00 g, 0 26 5 miK 20

kapeiku.

1924. Art. 3 60 g 0 22.0 w« 20 1943

kapeiku. Ni,

3,60

22,0

IIIBI

kapeiku.

1932 Ni, 2 70 a, 0 19,5 mm. 15

kapeiku.

1943. Ni 2.70 t? 0 19.5 mm 10

kapeiku.

1933 Ni 1 80 ci, 0 17 3 mm 10

kapeiku.

1935 Ni, I 80 g, 0 17 3 mm 5

kapeikas.

1933 CH/AI. 5 00 a, 0 25 0 m>5

kapeikas.

1952 Cu/A!, 5 00 a 0 25 0 «m 3

kapeikas.

1933 Ctf/Af, 3 00 g, 0 22.0 m3

kapeikas.

1950. Cu/Al, 3 00 g, 0 22 0 2

kapeikas.

1952 C»/Al, 2 00 g 0 18 0 Mini 1

kapeika.

1948 Cu/A/. I 00 ci, 0 15 0 mm

200

PADOMIU

NAUDA LAT. i

;

r a ž o t ā j i e m , kuri p i r m s r e f o r m a s b i j a s a i m n i e c i s k a i d a r b ī b a i ņ ē m u š i v a l s t s k r e d ī t u s . S a s k a ņ ā a r F i n a n s u m i n i s t r i j a s m i n ē t ā s ins t r u k c i j a s 3 2 . p a n t u š ī s k r e d ī t s a i s t ī b a s n e t i k a p ā r v ē r t ē t a s . T ā bi ja n e s l ē p t a k r e d ī t ņ ē m ē j u a p l a u p ī š a n a , jo kredītu

p a r ā d u s " Lat

v i j a s P S R b a n k u i e s t ā d e s t u r p i n ā j a p i e d z ī t vēl v i s m a z 2 0 g a d u Vienlaicīgi ar n a u d a s reformu a t c ē l a pārtikas un rūpniecības p r e č u s a d a l e s kartīšu s i s t ē m u . K o m e r c c e n u un kartīšu devu c e n u vietā tika n o t e i k t a s v i e n o t a s valsts m a z u m t i r d z n i e c ī b a s c e n a s rubļos un kapeikās.

1 9 6 1 . GADA NAUDAS R E F O R M A Reformas

mērķis

bija

optimizēt

apgrozībā

esošo

naudas

a p j o m u , v i e n k ā r š o t n o r ē ķ i n u s , k ā arī m a z i n ā t p a t ē r i ņ a p r e č u c e n u inflāciju. Lai t o s a s n i e g t u , t i k a i z m a n t o t a d e n o m i n ā c i j a s metode. S a s k a ņ ā ar P S R S Ministru p a d o m e s

1960. gada 4. maija

l ē m u m u P S R S Finansu ministrija un P S R S Valsts banka n o t e i c a reformas saturu: ar 1961. g a d a 1. janvāri tika laistas apgrozībā jauna

parauga

papīra

naudas

zīmes

monētas

šādu

n o m i n ā l v ē r t ī b u : 1, 3 un 5 r u b ļ u v a l s t s k a s e s z ī m e s , 10, 2 5 , 50 un 1 0 0 r u b ļ u P S R S V a l s t s b a n k a s z ī m e s ( b a n k n o t e s ) , k ā arī m e t ā l a s ī k n a u d a - 1, 2, 3, 5 ( n o b r o n z a s ) un 10, 15, 20 un 50 k a p e i k u un 1 rubļa m o n ē t a s (no vara un niķeļa s a k a u s ē j u m a ) . Visas papīra n a u d a s z ī m e s u n m o n ē t a s tika d a t ē t a s a r g a d a skaitli " 1 9 6 1 " . P a p ī r a n a u d a s z ī m e s t i k a i z g a t a v o t a s P e r m a s valstspapīru

spiestuvē,

bet

monētas

Ļeņingradas

naudas

kaltuvē. 1947. 1924.

gada

parauga

izlaistās

papīra

monētas

naudas bija

zīmes,

kā

apmaināmas

arī

pret

parauga naudas zīmēm un m o n ē t ā m attiecībā 1 0 : 1

kopš jaunā

Tajā tika

p ā r r ē ķ i n ā t i arī v i s u v a l s t s , k o o p e r a t ī v u u n p r i v ā t p e r s o n u k o n t u a t l i k u m i b a n k ā s u n k r ā j k a s ē s , k ā ari v i s a s p r e č u c e n a s , tarifi, algu

likmes

tautsaimniecības

maksājumi.

Jaunā

kārtība

a t t i e c ā s uz visām valsts un pilsoņu savstarpējām līgumu

parādu saistībām. Ņemot

vērā

to,

apmaiņas

laiks

bija

pietiekami

ilgs

(3 m ē n e š i ) un iedzīvotāji t i e š u s z a u d ē j u m u s n e c i e t a , šī uzskatā m a par korektāko n o v i s ā m p a d o m j u varas laikā n o t i k u š a j ā m naudas reformām. P i r m s r e f o r m a s o f i c i ā l a j ā n a u d a s a p r i t ē P S R S t e r i t o r i j ā vēl a t r a d ā s daži p a d o m j u v a r a s s u d r a b a m o n ē t u k a l u m i : 5 0 k a p e i k u ( 1 9 2 1 . - 1 9 2 2 . g a d a i z l a i d u m s ) u n 1 r u b ļ a ( 1 9 2 1 . - 1 9 2 4 . g a d a iz l a i d u m s ) m o n ē t a s ( 1 9 2 1 - 1 9 3 1 . g a d ā k a l t ā s 10, 1 5 u n 2 0 k a p e i k u s u d r a b a m o n ē t a s tika i z ņ e m t a s n o a p g r o z ī b a s 1 9 3 2 . g a d ā ) .

201

PADOMJU ' . - . 1

F a k t i s k i arī

šīs m o n ē t a s

- i 1944 - 1992)

jau

pirms

p a s a u l e s kara b i j a

izzudušas no apgrozības. Pirms 1961. gada n a u d a s reformas tās reizēm

tika

piedāvātas

dārgmetālu

iepirkšanas

punktos.

Ari

PSRS V a l s t s b a n k a s L a t v i j a s R e p u b l i k ā n i s k a i s k a n t o r i s iepirka tās par valsts noteikto iepirkuma cenu.

202

PADOMIU NAUDA LATVIlA 1194-t -

203

PADOMIU NAUDA L-.7. «A 1 1 9 4 4 - 1 9 9 2 )

1961. gada parauga

n a u d a s zīmju

mākslinieciskais nofor

m ē j u m s (mākslinieki L M a j o r o v a , N M i h e j e v s un N. S o k o l o v s ) neizraisa īpašu interesi pēc

kārtas

P a d o m j u n a u d a s v ē s t u r ē j a u t r e š o reizi

banknotēm

tika

iespiests

Ļeņina

kanonizēts

p o r t r e t s , š o r e i z profilā u n n e d a u d z p ā r v e i d o t ā o v ā l a i e t v a r ā . Gatavojoties dažādi

metāla

nālvērtību

1 9 6 1 . g a d a n a u d a s reformai, tika izmēģināti kausējumi

monētu

izgatavoti

p a r a u g i . Vairāki

šādu

visu

plānoto

monētu

nomi

eksemplāri

n o n ā k u š i S a n k t p ē t e r b u r g a s V a l s t s E r m i t ā ž a s m o n ē t u kolekcijā.. N e a t k l ā t s p a l i c i s n o s l ē p u m s p a r 1, 2, 3 un 5 r u b ļ u v a r a / n i ķ e ļ a m o n ē t u p a r ā d ī š a n o s a t k l ā t ī b ā j a u 1 9 6 0 . g a d a s ā k u m ā , t.L, g a d u p i r m s r e f o r m a s . Š ī s m o n ē t a s b i j a d a t ē t a s a r 1 9 5 8 . g a d u . Daži pētnieki uzskata tās par m o n ē t u paraugkalumiem. T o m ē r nav s a p r o t a m s , k ā t i e tik l i e l ā d a u d z u m ā v a r ē j a n o n ā k t k o l e k c i o n ā r u ī p a š u m ā Maskavā, Ļ e ņ i n g r a d ā , Rīgā u.c. Š o m o n ē t u c e n a " m e l n a j ā " tirgū n e b i j a pat sevišķi augsta, p i e m ē r a m , 5 rubļu m o n ē t a t i k a p i e d ā v ā t a p a r 5 0 - 7 0 r u b ļ u . Visi m o n ē t u n o m i n ā l i b i j a a p s k a t ā m i arī R ī g a s k o l e k c i o n ā r u r ī k o t a j ā s i z s t ā d ē s . M o n ē t a s tika

izvestas

pat uz ā r z e m ē m .

Šie

fakti

ļauj

secināt,

ka to

izgatavošanai bijis m a s v e i d a raksturs sakarā ar jau 1958. gadā gatavoto

naudas

reformu.

Nenoskaidrotu

iemeslu

dēļ

šīs

m o n ē t a s oficiālā apgrozībā t o m ē r netika laistas, b e t to vietā 1 9 6 1 . g a d ā i z l a i d a līdzīga z ī m ē j u m a 1 r u b ļ a m o n ē t u a r a t t i e c ī g u g a d a skaitli. Taču d a ļ a

1958. gada m o n ē t u acīmredzot īpašā

c e ļ ā b ū s n o k ļ u v u š a s k a l t u v e s vai b a n k u d a r b i n i e k u r o k ā s u n tālāk pārceļojušas pie kolekcionāriem. K o p š 1 9 6 1 . g a d a 1. janvāra tika p a a u g s t i n ā t s rubļa zelta sa t u r s (1 r u b l i s = 0 . 9 8 7 4 1 2 g t ī r a z e l t a ) un tā k u r s s p r e t A S V d o l ā r u (0.90 S U R = 1 USD). L ē m u m u par to p i e ņ ē m a P S R S Ministru p a d o m e 1 9 6 0 g a d a 15. n o v e m b r ī . V a l d ī b a u z d e v a V a l s t s b a n k a i t u r p m ā k i e p i r k t a g r ā k o laiku z e l t a u n s u d r a b a m o n ē t a s , m a k s ā j o t 1 rubli p a r g r a m u t ī r a z e l t a u n 3 k a p e i k a s p a r g r a m u t ī r a s u d r a b a . J a u n ā s c e n a s t i k a pazi ņ o t a s P S R S Valsts bankas valdes apkārtrakstā bankas

Nr.

Latvijas

921.

1960

Saskaņā ar šo

Republikāniskais

gada 23

rīkojumu

decembra

P S R S Valsts

kantoris

iepirka

iedzīvotājiem c ē l m e t ā l a m o n ē t a s , m a k s ā j o t par zelta 10 rubļu m o n ē t u 7,74 p a d o m j u rubļus, b e t par sudraba nētu - 0.52 rubļus gi

zemākas.

rubļa m o

Sīkāku n o m i n ā l u m o n ē t u c e n a s bija attiecī

PSRS

Valsts

bankas

valde

uzdeva

Latvijas

R e p u b l i k ā n i s k a j a m k a n t o r i m i e p i r k t arī L a t v i j a s b r ī v v a l s t s l a i k ā kaltos s u d r a b a latus, m a k s ā j o t par 5 latu m o n ē t u 60 kapeiku, p a r 2 l a t u - 24 k a p e i k a s , b e t p a r 1 l a t a m o n ē t u - 12 k a p e i k u . Tikai 1 9 7 0 . g a d a m a i j ā z e l t a u n s u d r a b a i e p i r k u m a c e n a s s ā k a pieaugt, un 1985 g a d ā p a r g r a m u tīra zelta m a k s ā j a 2 3 . 3 0 rubļu, b e t par s u d r a b a - 0.18 rubļu. Latvijas iedzīvotāji savu zeltu un sudrabu

par

ļoti

zemu

cenu

bija

204

spiesti

pārdot valstij,

kas

PADOMJU N A U D A L A T V I ! /

saglabāja

tirdzniecības

— -

dārgmetāliem

»ī

monopoltiesības.

Latvijas R e p u b l i k ā n i s k ā k a n t o r a R i g a s p i l s ē t a s pārvaldes galve nais grāmatvedis J

Steinbergs l i e c i n ā ] a

ka p a r a s t i b a n k a i pār

d o t a s d a ž a s , retos g a d ī j u m o s - p ā r d e s m i t z e , : a m o n ē t u reiz -

1985

gadā - bankai pārdots ievērojams

Tikai

Krievijas cara

laiku zelta m o n ē t u krājums - k o p s u m m ā p a r 36 t ū k s t

rubļu.

V i s a s Latvijā i e p i r k t ā s d ā r g m e t ā l a m o n ē t a s tika n o s ū t ī t a s u z P S R S Valsts bankas centrālo glabātavu Maskavā,

3 0 3 . P S R S monētas ( 1 9 6 1 - 1 9 9 1 ) . 50 kapeiku. 1 9 8 3 Cu/Nī, 4 . 4 0 g, 0 24 0 mm. 20 kapeiku. 1 9 8 8 . Cu/Nl, 3 . 6 0 g. 0 21 8 mm. 15 kapeiku. 1 9 7 8 . Cu/Nl, 2 , 7 0 a, 0 19 5 mm. 10 kapeiku. 1 9 8 0 Cu/Ni, 1 80 g, 0 17 3 mm, 5 kapeikas. 1980

CU/ZM,

5 00 «, 0 25 0 mm

kapeikas.

1 9 9 1 . C U / Z M , 5 . 0 0 a. 0 25 0 wm

kapeikas.

1 9 8 1 . C U / Z H , 3 . 0 0 a. O 22 0 mm

kapeikas.

1973

C H / Z M , 2 00 a

0 18 C

n n

1 kapeika. 1 9 6 9 . Ctt/Zn, 1 . 0 0 a, 0 15 0 mm

304. 1 ru№s. 1961 Cu/Ni, 7.50 a, 0 27 0 «Hnī

205

PADOMJU NAUDA LATVIJĀ 1 1 9 4 4 - 1 9 9 2 )

KSFPR un PSRS 1 9 2 1 - 1 9 5 7 gadā kaltās monētas

Nomināls

Metāls

Kalšanas

Raudze

gadi 1 červoncs 1 rublis 50 kapeiku Poltiņiks 20 kapeiku 15 kapeiku 10 kapeiku 20 kapeiku 15 " 10 " 5 kapeikas 3 " 2 " 1 kapeika 5 kapeikas 3 " 2 " 1 kapeika 1/2 kapeikas

1923. 1921.

1926. 1924. 1924. 1924. 1924. 1925.

svars (g)

900° 900°

8.60 20.00

900° 900°

10.00 10.00

500°

3.60

500° 500°

2.70

Au - 1924.

1921. - 1922. 1924. - 1927. 1921. - 1931. 1921. - 1931. 1921. - 1931. 1931. 1931. 1931. 1926. 1926. 1926.

Bruto

1957. 1957. 1957. 1957. 1957. 1957 1957.

" i

Cu - 95%, Al - 5%

Cu - 1925. - 1925. - 1928.

1991.

••

1.80 3.60 2.70 1.80 5.00 3.00 2.00 1.00 16.40 9.80 6.50 3.30 1.60

GADA NAUDAS R E F O R M A

Reforma notika laikā, kad inflācija draudēja pilnīgi sagraut Padomju Savienības naudas sistēmu. Ja 80. gadu pirmajā pusē vidēji gadā tika papildus emitēti 3 - 4 mljrd. rubļu, tad 1988. ga dā - jau 11.5 mljrd., 1989. gadā - 18.0 mljrd., bet 1990. gadā 25.0 mljrd. rubļu. Turklāt bija sākusies valsts īpašuma legāla un puslegāla privatizācija, kurā, savstarpēji konkurējot, iesaistījās ne tikai PSKP augstākā nomenklatūra, bet ari "ēnu ekonomikas" darboņi. Šajā laikā Baltija un Aizkaukāzs cīnījās par valstisku neatkarību, radās separātiskas tieksmes arī citos PSRS reģionos. Iespējams, ka, strauji izņemot no apgrozības 50 un 100 rubļu naudas zīmes, kas veidoja apgrozībā e s o š ā s naudas masas lielāko dalu, reformai vajadzēja atrisināt trīs tās autoriem aktuālas problēmas: sagraut ekonomisko konkurenci, radīt republiku naudas saimniecībā haosu, no kura tās saviem spēkiem nespētu atžirgt un tādēļ samierinātos ar piederību PSRS, kā ari noslāpēt valstī strauji progresējošo inflāciju.

2 0 6

.' J NAUDA LATVIJA (1944 - 1992)

207

PADOMJU NAUDA L A T V I J Ā 11944 - 1 9 9 2 )

Pirmā liecība par gatavošanos jaunai naudas reformai bija rubļa komerckursa pazemināšana pret ASV dolāru, nosakot, ka ar 1990. gada 1. novembri 1.80 rubļi tiek pielīdzināti 1 ASV dolāram. Tas nozīmēja rubļa devalvāciju, kaut arī tā oficiālais kurss pret ASV dolāru saglabājās. Gatavojoties reformai, pēc iespējas vairāk veco 50 un 100 rubļu naudas zīmju tika nosūtīts uz valsts perifēriju, tādējā di piesātinot tur naudas apgrozības kanālus ar perspektīvā grūti apmaināmu naudu. Reformu ievadīja PSRS prezidenta 1991. gada 22. janvāra dekrēts un PSRS Ministru p a d o m e s lēmums par 50 un 100

rubļu

naudas zīmju apmaiņas

noteikumiem

Tās

bija

apmaināmas šādā kārtībā: - strādājošiem pilsoņiem darbavietās vidējās mēnešalgas apjomā (lielākas naudas summas vajadzēja deklarēt); - pensionāriem un pārējiem iedzīvotājiem PSRS krājbankas republikāniskajā bankā, pastā vai tautas deputātu padomē, nepārsniedzot 200 - 500 rubļu vienai personai. Anulētās naudas zīmes bija iesniedzamas apmaiņai 3 dienu laikā: 23., 24. un 25. janvārī (atsevišķos gadījumos šo termiņu pagarināja). Tādējādi valsts institūcijām vajadzēja pārfiltrēt milzīgu nau das masu, cerot, ka legāli neapmaināmās banknotes izzudīs no apgrozības un to summu varēs ieskaitīt reformas aktīvā. Apmaiņas periodā valsts muitas iestādes nepieļāva anulēto naudas zīmju ievešanu PSRS teritorijā no ārzemēm. 1991, gada I pusgadā krājkasēm un visām banku iestādēm atļāva izmaksāt noguldītājiem ne vairāk par 500 rubļu mēnesī, par izsniegto summu izdarot atzīmi pasē. Latvijā kopumā no apgrozības tika izņemti 750 milj. rubļu, bet jauno naudas zimju izsniegšana tika aizkavēta, jo līdz 25. februārim no Maskavas tika atsūtīti tikai 175 milj. rubļu. Iecerētos politiskos un monetāros mērķus reforma nesasnie dza: naudas daudzums apgrozībā netika optimizēts, inflācija turpināja palielināties. Augstākajos varas koridoros un lielā biz nesa aprindās gaidāmie notikumi nepalika apslēpti jau pirms refomas. Tas ļāva savlaicīgi atbrīvoties no 50 un 100 rubļu nau das zīmēm un neciest zaudējumus Zaudētāji bija pārsvarā tie, kas nepaguva iesniegt naudu apmaiņai vai nesamainija to pret sīkākām naudas zimēm jau pirms reformas. Reformas gaitā apgrozībā izlaida jauna parauga naudas zīmju sēriju. Tajā ietilpa 1961. gada parauga 1, 5, 10, 50 un 100 rubļu zīmes, kurās uzdruka kombinēta ar nedaudz pārvei dotu aversa un reversa zīmējumu un iespiests gada skaitlis "1991". Sērijā ietilpa ari jauna parauga naudas zīmes ar 200, 500, 1 000 un 5 0 0 0 rubļu nominālvērtību. Inflācija palielinājās, un rubļa komerckurss pret ASV dolāru

2 0 8

PADOMJU NAUDA LATV

turpināja

k r i s t i e s arvien s t r a u j ā k :

199i

g i z i

anvārī

USD

M a s k a v ā m a k s ā j a 1,66 R U R , 1 9 9 2 g a d a s ā k u m ā - 5 5 R U R , b e t 1993 banka,

g a d a s ā k u m ā - 4 4 2 R U R (tirgus kas

kjuva

par

PSRS

Valsts

CENAI

bankas

Krievijas C e n t r ā l ā mantinieci,

līdz

1 9 9 2 . g a d a v i d u m vēl m ē ģ i n ā j a i e g r o ž o t inflāciju, b e t p ē c t a m n a u d a s d r u k ā š a n a t u r p i n ā j ā s arvien a u g o š ā t e m p ā tobrīd jau gāja savu ceļu.

209

Taču Latvija

PADOMJU NAUDA LATVIJĀ ( 1 9 4 4 - 1 9 9 2 )

210

PADOMJU NAUDA LATVIJĀ ( 1 9 4 4 - 1 9 9 2 )

P S R S JUBILEJAS UN PIEMIŅAS MONĒTAS LATVIJĀ ( 1 9 6 5 - 1991) Naudas apgrozībā Latvijā kopš cariskās Krievijas naudas sistēmas sabrukuma jubilejas

un piemiņas

monētu

nebija.

Šādas monētas nekala arī Latvijas brīvvalsts laikā. 1965. gada aprīli PSRS Finansu ministrija un Valsts banka laida

apgrozībā

pirmo

padomju

jubilejas

monētu

(nomi

nālvērtība - 1 rublis). Vara/niķeļa monēta bija veltīta uzvaras pār fašistisko Vāciju 2. pasaules karā 20. gadadienai. Turpmāk jubilejas un piemiņas monētu kalumi PSRS kļuva regulāri. Pakāpeniski pārņemot ārvalstu tehnoloģiju, tās kala Ļeņingradas naudas kaltuvē. Laikā no 1965. līdz 1991. gadam tika izlaists vairāk nekā 100 dažādu jubilejas un piemiņas monētu ar 1, 3, 5, 10, 25, 50, 100 un 150 rubļu nominālvērtību. Visas tās izgatavotas no vara un niķeļa, jaunsudraba, sudraba, zelta, platīna un palādija kau sējuma un nonāca apgrozībā arī Latvijā. 63 izlaidumu monē tas ar 1, 3 un 5 rubļu nominālvērtību nonāca arī naudas apgro zībā, visas pārējās - uzlabotas kvalitātes ("proof") - kalpoja tikai kolekcionāru un reprezentācijas vajadzībām. Padomju varas nodibināšanas 50. gadadienai (1967) bija veltītas 10, 15 un 20

kapeiku

monētas.

Atzīmējot

latviešu

dzejnieka

Raiņa

125. dzimšanas dienu, 1990. gadā tika laista apgrozībā ari vienīgā PSRS jubilejas monēta, kuras tematika tieši skar Latvijas vēsturi. Kolekcionāru vajadzībām 1989. gada aprīlī 19 agrāk ( 1 9 6 5 - 1 9 8 6 ) kaltas jubilejas un piemiņas monētas tika izlaistas atkārtoti. Tām visām bija 1 rubļa nominālvērtība, uzlabota kvalitāte un neliela tirāža (55.0 tūkst. eks.). Pirmās monētu tirāžas ( 1 9 6 5 - 1 9 7 0 ) bija lielas (līdz 50 milj. eks.), un Latvija no katras saņēma vairākus miljonus monētu. Turpmākajos gados monētu tirāžas ievērojami samazinājās, arī Latvija šīs m o n ē t a s s a ņ ē m a galvenokārt kolekcionāru un reprezentācijas vajadzībām. Gatavojoties 1980. gada XXII olimpiskajām spēlēm Maskavā, Padomju Savienībā sāka kalt tām veltītas sudraba, zelta un platīna monētas. To izlaide sākās 1977. gadā un turpinājās līdz 1980. gadam. Pavisam tika izlaistas 45 šim notikumam veltītas monētas. No tām 6 jaunsudraba m o n ē t a s (nominālvērtība 1

rublis) nonāca ari naudas apgrozībā. Pārējās - sudraba

(14 veidu ar 5 un tikpat daudz - ar 10 rubļu nominālvērtību), zelta (6 veidu) un platīna (5 veidu) - kļuva par īpašu tirgus preci

Olimpisko piemiņas monētu reversu greznoja populāru

olimpisko sporta veidu, sporta būvju un spēļu rīkotāju pilsē tu - Kijevas, Ļeņingradas, Maskavas, Minskas un Tallinas ievērojamāko arhitektūras pieminekļu attēli un XXII olimpisko spēļu emblēma, bet aversu - valsts ģerbonis.

211

PADOMJU NAUC -:

i 544 - 1992)

212

PADOMJU NAUDA LATVIJA ( 1 9 4 4 - 1992J

XXII olimpisko spēļu piemiņas monētu numismātiskie dati

Nomināli

150

100

1 Cu/Ni/Zn

900°

Ag 33.00 16.67 900°

30.00 rievota "proof"

15.00 rievota "proof"

Metals Diametrs (mm)

Pt 28.60

Au 30.00

Ag 39.00

Svars (g)

15.55 900°

33.33

15.53

17.28 900° 15.54

rievota "proof"

Raudze Tīrs metāls (g) Monētas josta Kvalitāte

* Viens rublis ( k r i e v u v a i ) .

Pēc olimpiādes - 1987. gada pavasarī - PSRS Valsts banka nepārdotās monētas sadalīja realizācijai savienoto republiku tirdzniecības organizācijām, un agrāk grūti iegūstamās piemi ņas monētas pārdeva 7 Rīgas juvelierizstrādājumu veikalos un Centrālajā universālveikalā. PSRS olimpisko jubilejas monētu klāstu papildināja 1991. gadā izlaistās 6 vara/niķeļa monētas (nominālvērtība 1 rublis), kas bija veltītas XXV olimpiskajām spēlēm Barselonā.

213

31.00 12.50

ar uzrakstu* "brilliant uncirculated"

LATVIJAS NACIONĀLĀS VALŪTAS ATJAUNOŠANA

EMISIJAS BANKAS ATJAUNOŠANA LATVIJĀ Apzinoties centralizētas plāna ekonomikas bezperspektivitāti, 8 0 . gadu vidū PSKP CK izvirzīja daudzpusīgu PSRS poli tiskās un ekonomiskās sistēmas pārkārtošanas programmu. Pirmā svaigā vēsma, kas sapurināja PSRS finansu sistēmu, bija PSKP CK 1987. gada jūnija plēnumā apstiprinātās "Ekono miskās vadības kardinālas pārkārtošanas pamattēzes". Tās ievadīja finansu sistēmas decentralizāciju PSRS un noteica, ka "republikas kompetencē ir organizēt banku darbību un naudas apriti, t.sk. ieviest pašai savu valūtu un noteikt tai apmaiņas kārtību un kursu attiecībā pret citām valūtām, arī pret rubļiem kā kopēju PSRS valūtu". Iespējas, ko radīja šis tēzes, tika izman totas Latvijā, kur jau 1988. gadā sākās banku sistēmas reorga nizācija. Būtu bijis dabiski,

ja par neatkarību

atguvušās

Latvijas

Republikas centrālo un emisijas banku reorganizācijas ceļā būtu kļuvis PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kan toris (kopš 1987. gada 16. oktobra - PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskā banka). Taču tas nenotika, un valsts centrālās un

emisijas

bankas

funkcijas

veidojās

ārpus

tā

sienām.

Politiskas konfrontācijas apstākļos kantoris (banka) nespēja veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atbrīvotos no PSRS politiskā un ekonomiskā diktāta. Tāpēc būtisks un radikāls Latvijas ekonomiskās neatkarības pieteikums bija Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 2. martā pieņemtais likums "Par bankām" un lēmums "Par Latvijas Banku". Likumā tika deklarēts, ka republikas bankas un citas kredītiestādes ir juridiskas personas, kas darbībā pamato jas nevis uz PSRS, bet Latvijas PSR likumiem un saviem statūtiem

Likums noteica ari, ka Latvijas PSR tiek dibināta

(faktiski - atjaunota) Latvijas Banka - centrālā banka ar visām šim

statusam

atbilstošajām

funkcijām

215

Tā kļuva

patstāvīga

LATVIJAS

NACIONĀLĀS VALŪTAS ATJAUNOŠANA

valsts banka ar naudas emisijas tiesibam, banku banka attiecībā pret komercbankām; tās pārziņā nonāca monetārās politikas instrumenti. Taču likumdevējiem neizdevās šo ieceri īstenot uzreiz Tikai pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991 gada 3. septembra lēmu mu "Par Latvijas Republikas teritorijā e s o š o banku iestāžu reorganizāciju" Latvijas Banka reāli kļuva par centrālo un emisijas banku Ar šo lēmumu Latvijas Banka pārņēma PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko banku un citas valsts kredītiestādes saskaņā ar bilances stāvokli 1991. gada 1. augus tā. Latvijas Banka kļuva par starptautiski atzītu neatkarīgās Latvijas centrālo finansu institūciju. Par tās prezidentu kļuva Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisijas Banku un finansu sektora vadītājs, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dalībnieks Einars Repše Šiem notiku miem sekoja ātrs un pilnīgs bijušā PSRS finansu centra Lat vijā - PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskās bankas noriets de f a c t o . 1992. gada 4. martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par 1922 gadā dibinātās Latvijas Bankas tiesību pārņemšanu". Tas nostiprināja atjaunotās Latvijas Bankas prestižu un sekmēja tās turpmāko darbību, kā ari pavēra ceļu Anglijā, ASV, Francijā un Šveicē noguldīto Latvijas zelta depozītu atgūšanai. Latvijas Bankas kā valsts centrālās un emisijas bankas statusu galigi nostiprināja 1992. gada 19. maijā pieņemtie Latvijas Republikas likumi "Par bankām" un "Par Latvijas Banku". Pirmo reizi Latvijā likumdošanas ceļā tika nodrošināta valsts centrālās bankas neatkarība no valdības politikas. Likums "Par Latvijas Banku" neparedzēja tās komerc darbību, tāpēc 1992. gada 2. decembrī valsts likumdevējs pieņēma lēmumu par tās 49 nodaļu pārveidošanu un privatizā ciju. 1993. gada 10. maijā Latvijas Banka nodeva un Latvijas banku privatizācijas fonds pieņēma pārvaldīšanā šīs nodaļas ar to saistībām un prasībām. Turpmāk 11 bijušās Latvijas Bankas nodaļas tika pārdotas izsolēs funkcionējošām komercbankām, no 16 bijušām nodaļām izveidojās 9 patstāvīgas komercbankas, 21 nodaļa tika apvienota valsts dibinātajā komercbankā a/s "Latvijas universālā banka", 1 - likvidēta. 1992. gada maijā Latvijas Republika kļuva par Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsti un saņēma šis ietekmīgās finansu institūcijas aizdevumu naudas sistēmas stabilizācijai. Tomēr aizdotā summa tika saglabāta neskarta.

216

LATVIIAS NACIONĀLAS VALŪTAS ATJAUNOŠANA

LATVIJAS RUBLIS Nacionālās valūtas

atjaunošanai

Latvijā

bija

ne tikai

ekonomiska, bet ari politiska nozime. Sabrūkot PSRS, radās nepieciešamiba nodrošināt Latvijas darbaspēka un preču tirgu ar vietējiem naudas resursiem, lai sekmīgi pretotos centrālās varas

sankcijām

pret

nacionālās

neatkarības

centieniem.

Nacionālajai valūtai bija jākļūst ne tikai par ekonomiskas pat stāvības garantu - tā ieguva arī politiska simbola nozīmi. Tāpēc pret to tika vērsti gan atklāti, gan maskēti Maskavas politiķu pretsoļi. Latvijas Republikas Augstākā padome 1990. gada 31. jūlijā pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas programmu"

Tās sagatavošanu uzdeva Latvijas

Bankas padomei, kura to veica sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu konsultantiem pētīta

īpaši vērīgi, gatavojoties naudas reformai, tika

Latvijas

brīvvalsts

pirmās

naudas

reformas

gaita.

1991. gada 26. novembrī tika izveidota Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja (Ministru padomes priekšsēdētājs I. Godmanis, Latvijas Bankas prezidents E. Repše un Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs O. Kehris) Speciālistiem, kas gatavoja nacionālās valūtas emisiju, bija skaidrs, ka atdalīšanās no PSRS rubļa zonas būs ļoti sāpīga un sekas - grūti prognozējamas.

Kaut arī neatkarību atguvusi

latviešu tauta nepacietīgi gaidīja nacionālās valūtas - lata laišanu apgrozībā, to nedrīkstēja sasteigt

Neveiksme varēja

izraisīt katastrofu, kas ļautu apšaubīt Latvijas ekonomiskās un politiskās patstāvības spēju. Lai tas sekmīgi darbotos, latam bija jānāk kā stabilai nacionālajai valūtai un strauji jāiegūst iedzīvotāju nedalīta uzticība. Taču to kavēja PSRS ekonomiskais mantojums. Lai iegūtu stabilu latu, pirms tā emisijas vispirms vajadzēja mazināt inflāciju. Šim nolūkam PSRS rublis vairs ne derēja, jo Latvija bija kļuvusi politiski patstāvīga. Tāpēc inflāci jas palēnināšanas periodam tika emitēta Latvijas Republikas pagaidu nauda - Latvijas rublis. 1992. gada sākumā naudas krājumi Latvijas banku kasēs bija tiktāl izsīkuši, ka to apjoms tuvojās kritiskai robežai. Neraugoties uz to, ka pirmās latu banknotes jau bija nodotas iespiešanai, 1992. gada 4. maijā tika pieņemts Naudas reformas komitejas lēmums Nr. 1 par Latvijas

rubļa

laišanu

apgrozībā.

Kā

likumīgs

maksāšanas

līdzeklis Latvijā tas nonāca apgrozībā paralēli bijušās PSRS Valsts bankas un Krievijas Centrālās bankas naudas zīmēm. Turpmāk visos gan

Latvijas,

maksājumos gan

Krievijas

Latvijā obligāti pieņemami bija rubļi,

un to vērtības attiecība

bija 1 : 1 Latvijas rublis tika laists apgrozībā 1992. gada 7. maijā. Pirmo Latvijas rubļu (LVR) nomināli bija 1, 5, 20, 50, 200 un

217

LATVIJA5 NACIONĀLAS VALŪTAS ATJAUNOŠANA

500 rubļu naudas zimes. Septembrī un novembrī tika laistas apgrozībā arī 2 un 10 rubļu naudas zīmes. Šo naudas zīmju grafiskā tēla autors bija mākslinieks Kirils Šmeļkovs, tās iespie da Rīgas Paraugtipogrāfijā uz Somijā izgatavota papīra ar ūdenszīmēm

Latvijas

rubļu

banknotes

218

rotāja

stilizēti

na-

3 1 2 . a 5 0 0 , 2 0 0 Latvijas rubļu.

LATVIJAS N A C I O N Ā L A S V A L Ū T A S A T

21°

-'_'\'C5-NA

LATVIIAS MACIONALAS . -_ : 7AŠ ATIAUNOŠANA

inflācijas tālāku attīstību piedāvājums

sāka

a p g r o z ī b a i Latvijā

Krievijā u n U k r a i n ā K r i e v i j a s r u b ļ u

strauji

augt,

radot

T ā p ē c 1992. gada 6

briesmas

naudas

jūlijā N a u d a s reformas

k o m i t e j a n o t e i c a , k a a r 2 0 . jūliju L a t v i j a s r u b l i s k ļ ū s t p a r v i e n ī go

likumīgc

maksāšanas

līdzekli

220

Latvijā

(PSRS

sīknaudas

3 1 3 . я 1 0 , 5 Latvijas rubli.

LATVIJAS N A C I O N Ā L Ā S V A L Ū T A S AIJAI.

221

LATV1IAS NACIONĀLĀS . M.ŪTAS ATIAUNOŠANA

Latvijas rubļu kontiem, bet norēķiniem Krievijas rubļos kā norēķiniem jebkurā ārzemju valūtā atverami atsevišķi konti. Latvijas Banka 1992. gada 4. augustā pārtrauca bezskaidras naudas

līdzekļu

nekontrolētu

pārskaitīšanu

no viena veida

nekonvertējamas valūtas konta uz citu, tādējādi nodalot bijušo PSRS republiku bezskaidras naudas plūsmas (tikai Ukraina vien līdz 20.

jūlijam bija ieskaitījusi

Latvijas uzņēmumu kontos

apmēram 6 mljrd. praktiski bezvērtīgu rubļu). Norēķiniem ar katru šādu republiku tika atvērts atsevišķs konts. Tādējādi izde vās pasargāt Latviju no milzīgās bezskaidras naudas plūsmas un nodrošināt Latvijas rubļa stabilizācijas sākumu. Sākot ar 1992. gada 7. augustu, Latvijas Banka pirka un pār deva ārzemju nekonvertējamas valūtas bezskaidrā naudā pēc katrai bijušās PSRS republikas valūtai Latvijas rubļos noteikta kursa (izņemot Igaunijas kronu). Turpmāk Latvijas rublis sāka stabilizēties, un NVS valstu valūtu intervences briesmas bija novērstas.

Latvijas rubļa

vērtība no 1992. gada augusta līdz 30 decembrim pieauga no 0.95 līdz 0.37 LVRpar 1 RUR. Cits Latvijas rubļa stabilizācijas un inflācijas ierobežošanas veids bija

1992. gada

11. septembrī uzsāktā ASV dolāru

pārdošana komercbankām par nedaudz zemāku kursu nekā valūtas maiņas punktos. No 1992. gada 1. līdz 31. decembrim Latvijas Banka par vienu ASV dolāru maksāja 168.76 LVR, bet to pārdeva par 175.16 LVR. Latvijas

rubļu

skaidrās

naudas

daudzums

apgrozībā

1992. gada beigās bija 15.5 mljrd., t.sk. banku kasēs - 0.8 mljrd. Naudas masa kopā ar bezskaidro naudu bija 32 6 mljrd. LVR. Naudas apgrozībā lielākais bija 500 un 200 rubļu nominālu vērtības apjoms un īpatsvars - attiecīgi 9.8 un 3.9 mljrd. rubļu jeb 6 3 % un 25%. Latvijas rubļus izņēma no apgrozības 1993. gada 18. oktobrī. Taču arī pēc šī datuma līdz 1994. gada 1. jūlijam Latvijas Banka turpināja to apmaiņu pret latiem - valūtu, kas bija atguvusi savu likumīgo vietu Latvijas Republikas naudas apritē.

LATS UN SANTĪMS Iniciatīvas grupa Latvijas Republikas tradicionālās valūtas lata - atjaunošanai izveidojās jau 1989. gada rudenī Latvijas Kultūras fonda

(LKF)

priekšsēdētāja vietniece

paspārnē. Tajā darbojās šī R.

Umblija,

galvenais

fonda

mākslinieks

U. Jankavs un ekonomists Ē Vēciņš. Papīra naudas zīmju un monētu

konkursa

arhitekts G

noteikumu

sagatavošanā

piedalījās

arī

Gedulis un ekonomists G. R. Grīns. Oficiālajās

2 2 2

LATVIJAS NACIONĀLĀS VALŪTAS ATA - ' I ; -

223

-.5 ATIAUNOSANA

LATVIIAS NACK

224

LATVIIAS NACIONĀLĀS VALUTAS

1SS2

LATVIJAS

NACIONĀLĀS VALŪTAS ATJAUNOŠANA

aprindās konkursa ideja vēl ne vienmēr tika uztverta atsaucigi. Tomēr Latvijas PSR Finansu ministrijas atbalsts un LKF piešķirtie 6 0 0 0 rubļu prēmiju fondam ļāva izsludināt iecerēto konkursu. Sacensties par jauno lata papīra naudas zīmju un latu un santīmu monētu labāko grafisko aicināts ikviens interesents.

risinājumu

tika

No 1991. gada 1. februāra lidz 15. jūnijam LKF saņēma vairāk nekā 20 naudas zīmju grafisko projektu. Iesniegtos darbus vērtēja Latvijas Mākslinieku savienības un Mākslas akadēmijas pārstāvji. Par interesantākajiem tika atzīti mākslinieka Aivara Plotkas nacionāli romantiskā stilā iecerētais projekts un Valda Osiņa un Imanta Žodžika veidotais projekts, kurā latviskās mentalitātes un vēstures elementu interpretācijai izmantota modernā datorgrafika. Atzinību izpelnījās tēlnieka Edgara Grinfelda monētu dizaina projekts. Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 13. martā pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu". Ministru padomei un Latvijas Bankai tika uzdots radīt jauno papīra nau das zīmju un monētu izgatavošanas programmu un nodrošināt tās finansēšanu. Ar šo lēmumu tika izveidota ari Latvijas Republikas naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisija (10 cil vēku). Kopš 1992 gada sākuma komisijas darbā piedalījās ari Latvijas Bankas prezidents E. Repše, tajā darbojās mākslinieks, Latvijas Bankas mākslinieciskais konsultants L. Šēnbergs... Komisija atzina, ka konkursā godalgoto lata naudas zīmju pro jektu sagatavošana jāturpina V. Ošiņam un I. Žodžikam. Pirmais Latvijas Bankas līgums ar Vācijas firmu Giesecke & D e v r i e n t G m b H Minhenē par 5 latu banknošu iespiešanu tika noslēgts 1991. gada septembri, bet par monētu kalšanu - ar Bavārijas monētu kaltuvi (Bayerisches H a u p t m ü n z a m t ) - 1992. ga da martā. Papīra naudas zīmes rotā latviskās vides un garīgās kultūras simboli: ozols (Ls 5), Daugava (Ls 10), latviešu sēta (Ls 20), buru kuģis (Ls 50), Krišjāņa Barona portrets (Ls 100) un latvju jaunavas profils (Ls 500), kas atveido R Zariņa darināto un 1929., 1931 un 1932 gadā kalto 5 latu monētu reversa attēlu; Sešu gadu desmitu ritumā kļuvis par latviskās identitātes sim bolu, šis profils redzams ari visu 1992. gada izlaiduma banknošu ūdenszīmē. Tā latu banknotēs simboliski attēlots latviešu tautas ceļš laiku lokos. Tas aizsācies zem svētozoliem likteņupes Daugavas krastos, caur sakoptajām latvju sētām aizvijies līdz Rīgai, izveidojot to par Hanzas pilsētu, vedis dainu tautu pretī atmodai un brīvībai. Vertikālo dominanti šajās nau das zīmēs veido Lielvārdes jostas fragments, kas kombinēts ar nomināla vērtības apzīmējumu. Banknošu reversa motīvi rak sturo tēvtēvu dienu ritumu un darba soli, ari svētku brīžu noskaņas. Tur tēloti sprēsllcas (Ls 5), senlatviešu stopa šķēršu

226

ATVIIAS NACIONĀLAS VALŪTAS ATJAUNOŠANA

LATVIJAS N A C I O N Ā L A S

. -_CTAS A T I A U N O Š A N A

saktas (Ls 10), dreļļu rakstu iLs 20), Rīgas ģerboņa (Ls 50), Lielvārdes jostas rakstu (Ls 100) un bronzas vainadziņa rakstu (Ls 500) motīvi. Santīmu un latu 316.

Latvijas

323. Bankas

monētas,

<:.;. tos 1992 g. Vācijā Bayerisches Mākslinieki G

monētu

simbolikai

raksturīga

korekta

vienkāršība. Atšķiribā no 1924 - 1926. gadā kaltajām latu monētām, kurām mākslinieks (. R. Tilbergs izvēlējās tolaik

Hauptmünzamt) Lūsis, I Strupulis

Eiropā populāro, bet Latvijai neraksturīgo palmas zara motīvu, mākslinieki Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis izvēlējās latvisko dzīvesziņu apliecinošas vērtības. Etnogrāfiskais "saulītes" sim bols kā cilvēka mūža rituma līdzgaitnieks attēlots uz vara un bronzas santīmiem, bet vara un niķeļa monētās ietverti latviešu tautas eksistences pamatelementu simboli: priedes stāds (meži) 50 santīmu, lasis (ūdeņi) 1 lata un govs (zeme) 2 latu monētas reversā. Apgrozības monētu komplekta (8 monētas) suvenīriesaiņojuma dizainu veidoja G. Lūsis, komplektu izga tavoja Bauerisches H a u p t m ü n z a m t un Anglijas firma Z e n i t h P a c k a ging L t d . sadarbībā ar Somijas monētu kaltuvi R a h a p a j a Oy.

3 1 6 . 1 santīms, Z.i Fe 1 6 0 g, 0 15 6 5 mm

3 1 7 . 2 santīmi.

1993. gada sākumā izveidojās optimāla situācija pārejai no Latvijas rubļa uz Latvijas nacionālo valūtu - latu. Latvijas rubļa stabilizācija turpinājās. Inflācijas (patēriņa cenu indeksa) pie augums vidēji bija 2% mēnesi. Pakāpeniski palielinājās valūtas emitanta - Latvijas Bankas - rīcībā e s o š ā s ārzemju valūtas rezerves. Arī Latvijas Bankas pirmskara zelta depozita atgūšana no Anglijas Bankas 1993. gada martā deva 37.5 milj. latu pa pildinājumu bankas aktīviem (210 719 9 1 9 unces jeb 6 774.8 kg tīra zelta). Tāpēc Naudas reformas komiteja 1993. gada 12. feb ruāra lēmumā Nr. 5 noteica, ka ar 5. martu laižamas apgrozībā pirmās - 5 latu - papīra naudas zīmes. Jaunā banknote nonāca paralēlā apgrozībā ar Latvijas rubļiem. Lata un Latvijas rubļa vērtības attiecība bija 1 : 200. Apgrozībā tobrīd bija 28.5 mljrd. Latvijas rubļu (142.5 milj. latu) 1993. gada 25. martā apgrozībā tika laistas 1 lata, 15. aprīli - 2 latu, 22. aprīlī - 50 santimu (Ls 1 = 100 s) monētas.

Ctt Fe 1 9 0 g, 0 17 0 0 mm.

3 1 8 . 5 santīmi.

3 1 9 . 1 0 santīmu.

3 2 0 . 2 0 santīmu.

:..( Ni/Zn, 2 50 g, 0 18.50 mm.

Cu/Ni/Zn. 3 25 j C 19 90 mm

Cu/Ni/Zn, 4 . 0 0 a, 0 2 1 . 5 0 mm

228

3 2 1 . 5 0 santīmu. Cu/Ni, 3 . 5 0 g , 0 18.80

LATVIJAS NACIONĀLAS VALŪT '•;

•

¡993. gada

S a s k a ņ ā ar N a u d a s r e f o r m a s k o m i t e : a s l ē m u m u Nr 7 ar 28

maija

j ū n i j u p a k ā p e n i s k i bija l a i ž a m a s a p g r o z ī b ā

10, 2 0 , 50, 1 0 0 un 5 0 0 l a t u b a n k n o t e s kā arī s ī k n a u d a ar 1. 2, 5, 10 un 20 s a n t ī m u n o m i n ā l v ē r t ī b u Kopš

1993, g a d a 28. jūnija Latvijas Banka ārzemju valūtu

k u r s u s n o t e i c a l a t o s , u n j a u n ā k a m a j ā d i e n ā š i e kursi b i j a p u b licēti v i e n ā no lielākajām b i z n e s a avīzēm Krievijas

Centrālās

bankas

valūtas

Financial Times".

kursu

biļetenā

lata

kurss

p i r m o reizi p u b l i c ē t s 4. j ū l i j ā ( L s 1 = 1 5 1 9 98 RURj... īpašu vietu lata a t j a u n o t n ē i e ņ ē m a Latvijas n a u d a s vēsturē pirmais jubilejas m o n ē t u izlaidums

1993

gada novembri. Tas

bija veltīts Latvijas valsts 75. g a d a d i e n a i . M o n ē t a s izgatavoja no z e l t a ar 1 0 0 latu, s u d r a b a - 10 l a t u un v a r a / n i ķ e ļ a - 2 l a t u nominālvērtibu autori

bija

Rahapaja

T o grafiskā d i z a i n a u n t ē l n i e c i s k ā r i s i n ā j u m a

Aivars

Krūklis

Latvija

piedalās

Edgars

starptautiskās

t a p u š a s vairākas m o n ē t a s : spēlēm

Grinfelds;

tās

kaltas

Oy.

veltīta

piemiņas

monētu

programmās,

1996. gada Atlantas olimpiskajām monēta

(Ls

10;

1994),

ANO

d i b i n ā š a n a s 50. g a d a d i e n a i veltīta j u b i l e j a s m o n ē t a (Ls 1; 1995) un p a s a u l e s kuģniecības vēsturei veltīta p i e m i ņ a s m o n ē t a ar l e ģ e n d u : " G a f e l š o n e r i s Julia M a r i a sudraba

monētu

grafiskā

dizaina

Henriks Vorkals un Jānis Strupulis.

3 2 4 . 2 , 1 0 , 1 0 0 latu. Advijas Republikas 75. gadadienas vhilejas monētas, kaltas 1993. g Somijā Rahapaja Oy) ' '.ākslinieki A Krūklis, E Grinfelds. LĪTFNI,

6 00 g,

24 35

mm;

(925°), 25 175 g, 0 36 07 mm; -.:< (583.3°), 13.338 g, 0 27.00 mm.

229

1895" autori

(Ls ir

10;

1995)

Gunārs

Šo

Cīlītis,

LATV1IAS N A C I O N Ā L Ā S

-.-CITAS A T J A U N O Š A N A

Aizsākta arī Latvijas Bankas monētu programma - Rīgas 8 0 0 gadu jubilejai veltītā 8 sudraba monētu (10 latu nomināli) sērija. Katra no sērijas monētām veltita vienam Rīgas gadsim tam, aversā attēlojot tā laika ģerboni, bet reversā - vēsturisku sižetu.

Latvijas 1992. gada kaluma monētu numismātiskie dati

Nomināls

2 lati 1 50 20 10 5 2 1

lats santimu santīmu santīmu santīmi santīmi santims

Svars

Diametrs

(g)

{mm)

6.00

24.35

4.80 3 50 4.00 3.25 2 50

21.75 18 80

1.90 1.60

17 00 15.65

21 50 19.90 18.50

Biezums (mm)

Metals

1 80 1.75

Cu/Ni Cu/Ni

1.65 1,55

Cu/Ni Cu/Ni/Zn Cu/Ni/Zn Cu/Ni/Zn Cu/Fe Cu/Fe

1 45 1.30 1.20 1.15

3 2 5 . Latvijas Republikas 75.

gadadienas

dažādos

maksāšanas

230

jubilejas

iesaiņojumos līdzekļa

monētas

un ar apliecinājumi

LATVIIAS

NACIONĀLAS

VALŪT-5

KT;M

L a t v i j a s v a l s t s 75 gadu jubilejas m o n ē t u n u m i s m ā t i s k i e dati

1 0 0 latu

10 latu

2 lati

Metāls

Cu/Ni

Diametrs (mm)

27.00

36.07

24.35

S v a r s (g)

13 3 3 8

25.175

6.00

Raudze

583.3° (14 karātu)

925°

Tirs m e t ā l s (g)

7.78

23.28

Monētas josta

ar uzrakstu*

Kvalitāte

"proof"

— — ar uzrakstu" "proof" "semiproof

* "LATVIJAS VALSTS 75 GADI",

S e k m ī g ā n a u d a s r e f o r m a ļāva n a u d a i L a t v i j ā a t g U t a g r ā k a j o s g a d o s z a u d ē t ā s funkcijas. Latu b a n k n o š u u n m o n ē t u skaista jam veidolam Latvijas B a n k a s m o n e t ā r ā politika pievienoja sta bilitāti un

starptautisku atzīšanu.

Latvijas n a c i o n ā l ā s valūtas

s t a r p t a u t i s k a i s k o d s (LVL) t o i e s a i s t ī j a p a s a u l e s n a u d a s a p r i t ē u n p a v ē r a k o n t a k t u u n m i j i e d a r b e s i e s p ē j a s . N a c i o n ā l ā s valū tas u

latviskās i d e n t i t ā t e s a t d z i m š a n a i r L a t v i j a s š o d i e n a u n

nākotnes apliecinājums

231

C U R R E N C Y IN LATVIA IN THE C O U R S E Of CENTURIES

By obviously reflects the whole course of the evolution of civiliza-

Latvian History at the University of Latvia, as well as in various museums of

iquently gives a unique information, nowhere else to be found in

regional studies of Latvia.

l a n d precise a way, about the fates of rulers and personalities,

Serious research on deposits or coin hoards w a s started in the second

B r e n t s in ancient times, a n d long a g o destroyed monuments of

half of the 19th century (Richard Hausmann, Anton Buchholtz, Jochann

lure and culture. Quite often it explains old legends or shows the

Sachssendahl), w a s continued during the period of sovereign Latvia (Hugo

restructuring in a state and undoubtedly is a component of the

Riekstiņš, Rauls Snore) and flourished after World W a r II (Rasma Cepllte,

culture.

Velta Zobiņa, Vladislavs Urtōns, Tatjana Berga, EvaldsMugurēvičs, Kristīne

purpose of this volume is to show money in Latvia within a two-

Ducmane).

c^/ear period, tracing its development from the use of various

Roman coins—silver denarii, bronze sesterces, dupondii, quadrantes—

currencies to the present national currency—the lats. We shall

are the most ancient money found in Latvia. They evidently c a m e here

be evolution of monetary customs and instruments, which range

either by the so-called Amber Route that b e g a n from the town of Karnunta

wing of a few hard-earned coins in a buried hoard (also called

on the Danube, went through the Klodzko valley straight to the Baltic S e a ,

Bit") to transaction accounts in a modern bank,

then along its shores toward Sembia (now the region of Kaliningrad in

history of money in Latvia is both very interesting and complicated,

Russia), and continued through the area of Klaipeda to the coast of Kurzeme

fi be explained by the fact that Latvia has always been linked to

(Courland), or by the s e a route that b e g a n in the a r e a of the Rhine and the

rtt trade routes; among the most popular were the so-called Amber

Gallic provinces, from Utrecht made a curve around the Jutland peninsula,

he Route from the Varangians to the Greeks, and the Silk Route,

then crossed the Baltic S e a and headed to the estuary of the Vistula, the

vian c o i n a g e w a s also strongly influenced by German, Polish,

Oder, the Niemen or the Daugava (Western Dvina). A part of Roman

h and Russian political and e c o n o m i c domination,

coins could also have arrived in Latvia from the eastern part of the Roman

bubtedly, the most traditional form of money is coins. In the course

Empire via the towns at the shores of the Black S e a and further on by the

tic development, they replaced a number of primitive means of

Dnieper-Daugava waterway. Roman coins were brought into Latvia ever

ge—cattle, axes, shells, hides, but later metal bars of a definite

a period of about 4 5 0 years—the oldest coin dating back to the reign cf

he weight, purity (content) and value of the bars were guaranteed

Marcus Agrippa ( 2 1 - 1 2 B . C . ) , but the newest coin being from the time

naker. The bars were rather inconvenient to handle, and they were

of the reign of Valentinianus I ( 3 6 4 - 3 7 5 ) . A pound was the model weight

By replaced by round coins picturing different signs or objects.

used to calculate the value of Roman coins. Usually Roman coins were

2 1 8th century, when the spread of paper money b e g a n , coins of

received when selling amber, but in the middle and eastern regions of

I forms were the main means of payment in the whole world.

Latvia, where the inhabitants had no amber, most probably furs, w a x and

k ancient times the inhabitants of Latvia have followed the prac-

honey were sold.

Durying hoards of coins. The excess money withdrawn from circu-

The so-called W e s t European c o i n a g e period b e g a n after the col

carefully packed up and put a w a y as a deposit in c a s e of a

lapse of the Roman Empire in 4 7 6 . This era can be divided into several

ous situation or for hard times resembles a peculiar snapshot, at

historic periods. In the territory of Latvia, the period from the 5th century to

jte time being a chronicle of a certain historic period, written in

the 8th century w a s the non-coin period, b e c a u s e during that time mainly silver itself w a s used as a means of payment. As established by metal

i could already find information about buried money in Latvia by

analysis of neck-rings, much of the silver w a s imported from the Dnieper

h century. The first public museum, which w a s opened in Riga in

a r e a , as well as from the South via Old Prussia, from Scandinavia (mainly

also held an impressive numismatic collection. Eventually, as the

from Gotland) and from northern Germany

on of the museum had expanded, the Riga History and Navigation

The non-coin period c a m e to an end in the 9th century, when the

n was organized. The Numismatic Department of the museum pres-

Middle East silver coins—Arab dirhams (drachmas)—began to be used

)lds approximately 8 4 0 0 0 items, including 5 8 4 0 0 c o i n s and

in Latvia, as judged from the numismatic research. They were brought in

tes.

from Kiev Russia by the Volga-Daugava waterway, and also from West-'

numismatic collection of the Latvian History Museum is m o r e r e -

ern Europe via Gotland. Thus Arab dirhams often covered as if a round

w a s founded in 1 8 6 9 at the Riga Museum of the Association of

about route, moving first to Bulgar (now a town in the Tatar Republic), further on by the Volga-Daugava waterway to Ladoga, then going along

>. The collection comprises m o r e than 1 5 3 0 0 0 objects, includ es most important part, 1 59 deposits or coin h o a r d s c u c in t h e

ihe N e v a toward the Gulf of Finland, crossing the s e a to Scandinavia

of Latvia. The hoards contain o v e r 7 6 0 0 0 zz ->s, w h i c h chatoc-

[Gotland), but from there through the mediation of Vikings they reached

loney circulation a n d the development

cc ~zze - L o M o in the

of years. Manifold and valuable num s~z~ z haeology departments o f central

^ _ 3 E _ ~ :

ond

z'e <ez~ ' e

rxsiitute

K.'so ; Courland) and Zemgale (Semigallia). The sources of this informa"ic~ z'e Scandinavian s a g a s and chronicles. Another route went from the

233

Caucasus to the a r e a of Dnieper and followed the so-called Route fro«i

C U R R E N C Y I N LATVI- \ - _ J 3 S E O F CENTURIES

irie Varangians to the Greeks. Dirhams found in buried hoards throughout the territory of Latvia v\5 e ; 'uck in more than 40 towns of Central Asia, Asia Minor, Iran, Iraq Syria end other countries in the period from 6 9 8 - 6 9 9 to 1 0 1 2 - 1 0 1 3 (mainly n al-Shash (Tashkent), Samarkand, Baghdad, Bukhara). The coins of the Samdnid, Abbasid, Buyid and O m a y y a d dynasties are found most frequently. r

Various W e s t European silver coins a p p e a r e d in Latvia in the last c a r t e r of the 10th century (mainly German, but rarely Danish, C z e c h , Hungarian and other coins). In this period the Roman pound, as a mea3 _ e for the calculation of coin weight, w a s changed for the mark, whose .-.eight in various areas w a s different. Most frequently, the weight of one ~ark corresponded to two thirds of the Roman pound. The weight of the mark of C o l o g n e w a s predominant. r

Arab dirhams and W e s t European denars were in circulation in Latvia s ~ jltaneously, but beginning with t h e ' 2 0 s of the 1 1th century, the amount ;- a 'hams in circulation started to d e c r e a s e . This can be explained by the dad til at the East experienced conflicts and economic d e c a y , which re>i e a in the so-called Silver Crisis, when the mining of silver and its mintzze diminished. -

• Vest European denars were spread in Latvia most widely in the ' 2 0 s uniil the ' 5 0 s of the 1 1 th century. The inflow of denars decreased at the e - a of the 1 1th century and at the beginning of the 1 2th century. And again nearly a century long non-coin period followed, when silver bars .-.ere used as a means of payment. There were two kinds of bars—forged -ibbon-shaped bars, which were twisted in a form of a spiral and could be put on a wrist as a bracelet, so facilitating transportation, and cast r oins of the Byzantine Empire—silver miliarenses—were also found in (he territory of Latvia, mainly at archaeological sites dating back to the ' E M i - 1 2th centuries

All over Western Europe, the 1 3th century w a s a time of significant economic and political c h a n g e s . In the Baltics, it w a s marked by the aggression of crusaders and the restoration of money circulation. As a • ssult of commercial transactions and intermediary actions of missionaries zra knights, in the 1 3th century bracteates and half bracteates made in 3 o i a n d , as well as German denars struck in the towns of Westphalia reached the territory of Latvia, thus ending the second non-coin period, evidently, there had been an attempt to mint coins in the Bishopric of Riga " c o r d i n g to the Bishop Albert privilege of 1 21 1. According to the privie a e , coins made in Riga had to be of the same weight and standard as the coins of Gotland and they could differ only by outer a p p e a r a n c e . The bwocteates which were found in the archaeological excavations in the '-/Vartinsala (the Isle of Martin) castle reproduce a picture of a bishop, and some numismatists (Rasma Ceplite, Kristine Ducmane) are of the opinion - a * they were minted in Riga. However, the first coins reliably dated as mode there—artigs—were struck in the Archbishopric of Riga injohann VI -mbundi's time ( 1 4 1 8 - 1 4 2 4 ) . r

The Livonian Confederation, which united the State of the Livonian Order, the Archbishopric of Riga, and the Bishoprics of Dorpat (Tartu), Saaremaa-Viika and Kurzeme, w a s founded in the conquered territory of Latvia and Estonia.

234

The early bracteates, struck in Tallinn and Dorpat (Tartu) from t h e l end half of the 1 3th century to the first quarter of the 14th century, vsg used as a means of payment concurrently with W e s t European d e c bracteates and half bracteates. Coins in circulation underwent grad c h a n g e s — W e s t European denars were replaced by bracteates mintec northern Germany in the towns of the Hanseatic League. Deposits rr< the period of Livonia usually contain the gotes struck since 1 3 2 0 Vm coins were taken as a model for the artigs, which were struck in Tal and Dorpat in the middle of the 14th century. Since the end of the b century also small change coins—the "Lübeck" pfennigs—were struck re They were used all over the territory of Livonia. At the beginning of 15th century, the coins of Livonia b e c a m e legal tender in the lanas Novgorod and Pskov. r

Until the ' 3 0 s of the 1 5th century, the Lübeck and Gotland systems money calculation (1 Riga silver mark ( 2 0 8 g) = 48 ores or 36 shilling! 1 4 4 ortugs or 4 3 2 Lübeck pfennigs) were used in Livonia. Since the Livonia money reform in 1 4 2 2 - 1 4 2 6 , in Latvia the as (shillings, pfennigs, sherfs) were minted exclusively by the archbishcos Riga, but after the Salaspils agreement ( 1 4 5 2 ) also by the masters c< t Livonian Order. N o w and then, in peacetime, coins were produced jo* by the masters of the Livonian Order and archbishops of Riga. Silver coins of greater denominations—marks and farthings ( 1 / 4 mqfl were struck in Riga since 1 5 1 5 . It w a s a natural process, which we"* all over Western Europe; further economic development required ~x valuable means of payment, b e c a u s e groats, shillings, dreipolchers a other coins used at that time could not meet the requirements of ar commercial transactions. Duke Sigismund began to strike groats c* c dens in Tyrol in 1 4 8 4 . O n e coin contained so much silver that its .d w a s equal to the price of a gold gulden. A similar coin w a s struck s« 1 5 1 8 by the Count Schlick family in their mints in Bohemia ( C z e c r a ] the town of Joachimstal. This coin w a s called "thaler". With miner v« ations, this name w a s used in a vast region: in Anglo-Saxon coun nes "dollar", in Holland—"daalder", in Scandinavia—"daler", in Itetjj "talero", in Poland—"talar", in Germany—"Taler". It is true that such col for example, in Spain were called "peso" or "piaster", in France— eo in Russia—"ruble". In Russia, W e s t European thalers were called "yefi^oi Silver thalers were repeatedly coined also in Livonia: for the first t rm 1 5 2 5 by Wolter von Plettenberg, later in Riga when it w a s a free c (1 5 6 1 -1 5 8 1 ) , and in the Duchy of Kurzeme and Zemgale (since 1 5/ by Gotthard Kettler). r

Gold coins were minted in Europe in Italy already in the middle o i j 1 3th century. Gold coins (zecchinos), minted in Venice at the end of the 1 3tb & tury, later on got the popular name of "ducat", but in Hungary and Boheqj they were called "florins" and "guldens". In Latvia, the first gold due were coined in Riga in 1 5 2 3 during the rule of Wolter von Plettence who w a s master of the Livonian Order. In Western Europe, three types ducats w e r e used most frequently: Hungarian—portraying St .3 (the Hungarian ducat with the control-check of Riga is kept in the Hen a g e of St. Petersburg), German—depicting a ruler and Dutch (Holland] reproducing a soldier with a bundle of arrows in his hand. For one n dred years, from 1 7 6 8 to 1 8 6 8 , Russia minted coins that were cn t

RIES

authorized c o p y of the Dutch ducat, without making any c h a n g e s in the

venient in large commercial transactions. To meet the growing n e e c s

design of the coin (since 1 8 5 0 , when Holland stopped the c o i n a g e , the

commerce and ro avoid the shortage of small coins, in 1 7 6 9 Russ

same year of 1 8 4 9 w a s inscribed on the coins). Russia stopped the coin

b e g a n to issue paper money—the assignations, which were backed

a g e only after the protest of the Dutch government.

copper coins As the state expenses grew, assignations were i s s . e e

After the collapse of the Livonian Confederation in 1 5 6 1 , Riga kept

disproportionately large quantity. Since the balance between pape rnar-s

the rights of a free city and for twenty years continued to mint c o i n s —

and c o p p e r and silver money w a s destroyed, assignations de'-olucšs

thalers, marks, half marks, farthings and shillings—according to the mint

This was followed by Yegor Kankrin's money reform in

a g e regulations o f Livonia. I n 1 5 7 2 and 1 5 7 3 , Governor o f the Duchy o f

C o p p e r coins were equalled in denomination to silver coins

z'z ~i

Jrardaugava Jan Chodkiewicz minted marks, half marks, farthings and

paper money—the so-called deposit tickets—was issued. The\

*te*e -.

shillings in the mint of Dole castle

changed for state credit notes in

The money system of Poland was introduced in 1 5 8 1 , when Riga

1 83v—"

1 8 4 3 . This money reform s _ cc

silver monometallism.

c a m e under the Polish hegemony. Its basis w a s a silver thaler, which had

In the second half of the 19th century, all of the developed counfci

smaller denominations of three groats, groats, dreipolchers and shillings.

switched to gold monometallism. Russia also n e e d e d a stable curtate

•IFI 1 6 2 1 , Riga and Vidzeme (the north-eastern part of Latvia) c a m e under

The new money reform w a s already prepared in the period of Mjņ siers

tfie Swedish rule, but the Riga City Mint continued to mint coins according

Finance Nikolay Bunge and Ivan Vishnegradsky, but it was c o m e e ' e c

(o the mintage regulations of Poland (coins of that period have been

1 8 9 5 - 1 89-8 under the guidance of Minister of Finance S e r g e .

Jound in deposits not only in Vidzeme, but also in Kurzeme, Zemgale,

Silver ruble w a s e x c h a n g e d for gold ruble as the basis of th:s mart

Belorus, the Ukraine, Moldova and Poland). Since coins minted in Riga

system. Free e x c h a n g e of paper money for gold coins was enacted. Go

fcvere well-known, Q u e e n Kristina of Sweden ordered to arrange a sec-

coins o f four denominations w e r e produced: 1 imperial = 1 5 " _ c €

A -

end mint in Riga at St. J a c o b ' s Church in 1 6 4 4 . It w a s established as the

2 / 3 imperial = 1 0 rubles,

SJate Mint of S w e d e n for coining the so-called shillings of Livonia and

5 rubles. Very soon the mintage of one imperial and half imce" z' aai

d eipolchers. In Latvia, W e s t European thalers were often used in large

was stopped, and only gold coins of 10 and 5 rubles denomincftl

1 / 2 imperial = 7 . 5 0 rubles,

1/3

mpenci

commercial transactions; the most popular were the so-called state thalers,

remained in circulation. The state credit notes were issued - ze~ : • - n

cs well as Albert thalers and lion thalers, struck in the Spanish Nether-

tions o f 1 , 3 , 5 , 1 0 , 2 5 , 5 0 , 1 0 0 and 5 0 0 rubles, and t - e . : : . c :

znds and in the Republic of the United Provinces of the Netherlands.

freely e x c h a n g e d for gold coins until 1 9 1 4 .

The successor of the Livonian Confederation was also the Duchy of

At the beginning of the 20th century, there w a s only Russ on rr :

Kurzeme and Zemgale, which w a s founded as a feudatory state of Po

circulation in Latvia, namely gold and silver rubles, copper ane : •>

land. This explains why the mint of J e l g a v a produced thalers, groats and

kopecks, as well as paper money.

ylver dreipolchers in a c c o r d a n c e with the mintage rules of Poland, but shillings were produced as low standard silver and c o p p e r coins. In par-

The confusion caused by World W a r I and the revolution nu

great extent, the money system established in the territory z- _c". :

iicular c a s e s ducats were minted of gold (the last of these coins w a s the

1 9 1 5 , the town municipalities of Liepāja, Jelgava and Ventspils b e g a n

thaler minted in 1 7 8 0 by Duke of Kurzeme Peter Biron).

issue their own money—notes of different denominations. The - zz Z

Riga and Vidzeme being annexed by Russia in 1 7 1 0 , Russian money •/.as used as legal tender since 1 7 2 1 ; however, local inhabitants, as well

Board b e g a n to issue its own money since August, 1 9 1 9 The money system inherited by the new state of Latvia at the e-_ z

cs merchants and landlords still preferred to use W e s t European coins for

1 9 1 8 w a s a real c h a o s : in circulation one could find the "tsar

ruble

zj\\e a long time. In order to stimulate the usage of Russian money in the

"money of Duma", "kerenkas", German marks, ostrubles, ostrootb

pre

c o v i n c e of Vidzeme, Empress Elizabeth of Russia ordered the mintage of

issory notes of town municipalities—each of the notes hovifig > i i o

(special coins, the so-called livoneses, in M o s c o w in 1 7 5 6 and 1 7 5 7 ,

purchasing capacity.

ne value of o n e livonese corresponded to 96 Russian kopecks. N o w end then, the government of Russia passed "ukazes" by which the circula

In northern Latvia,

Estonian banknotes a c c e c

later. In Jelgava, Colonel Pavel Bermondt-Avalov issued pro. s z'z

c h a n g e notes of the Western Army of Volunteers.

tion of foreign money w a s forbidden. Such interdiction w a s published

Ostrubles, ostmarks and German marks, which were introduced n (

even as late as in 1 8 4 6 . Discovery of coin hoards from this period prove

territory occupied by the German army, remained in circubl on urišil 1

"'at W e s t European thalers were still used in Latvia throughout the 1 8th

spring of 1 9 2 0 . In 1 9 1 9 , the banknotes of the tsarist R J S ; z z~ z

century.

Alexander Kerensky government were a means o f payme°"

To raise the prestige of c o p p e r coins, in 1 7 2 6 - 1 7 2 7 Russia (follow" : g the Swedish practice) b e g a n to strike big quadrangular copper plates, .е., copper coins the value of which corresponded to the market price of tteir metal content. In 1 8 2 8 , making use of platinum which had been

—e : :

Latvia ruled by the soviet power and also in the part of the lesr tar : ~ " Republic of Latvia In 1 9 1 9 , under the power of Bolsheviks, the Riga C ".

laurel

Working People's Deputies issued e x c h a n g e notes of denornlnc"

o s c o v e r e d in the Urals, the mintage of platinum coins (3, 6 and 1 2 rubles)

1, 3, 5, and 10 rubles, declaring them as legal tende'

began; they were withdrawn from circulation in 1

territory of Soviet Latvia. The Council of Working People's D e c . - es :~"

^ e s e c c s came

fo Latvia as well. The heavy silver and c o p p e r coins b e c o m e m e and mofe

n fWe

province of Cēsis issued their own money called "loan c o u p e s ncan-

235

nations of 5 and

10 rubles).

~: stew

C U R R E N C Y I N LATVIA I N

HE C O U R S E OF CENTURIES

In Liepāja on March 2 2 , 1 9 1 9 , the Provisional Government of the Republic of Latvia empowered the Minister of Finance to issue State Treas ury notes, denominated in Latvian rubles and based on all state assets. These notes were the first national currency of Latvia as a sovereign state. In a c c o r d a n c e with the resolution of the Popular Council on March 1 8, 1 9 2 0 , it was declared that they were the only means of payment in Latvia. The notes remained in circulation up to 1 9 2 5 ; however, it was possible to e x c h a n g e them for lats until April 1, 1 9 3 1 .

Therefore, the money system of Latvia consisted of banknotes! by the Bank of Latvia, which were printed in the United Kingdcx which could be e x c h a n g e d without restrictions for gold bars (until ber 8, 1 9 3 1 ) , of State Treasury notes, which were printed in Rig based on state assets (not less than 1 /4 of State Treasury notes in c tion were also backed by gold or stable foreign currency), and ol coins. The Bank of Latvia had the right to issue banknotes, but the i of Finance had the right to emit State Treasury notes and coins.

From April to O c t o b e r 1 9 1 9 , Latvian rubles were printed by the litho graphic firm of G Meijer, but from July 2 8 , 1 9 1 9 to 1 9 2 1 , by A. Groset's Printing House in Riga. For a short time, banknotes of denominations of 5 and 25 rubles were printed by F. F. C. Tilgman's Printing House in Helsinki, but since July 1 9 2 1 , by the State Securities Printing House in Riga.

During the world economic crisis, in the autumn of 1 9 3 1 the I Kingdom stopped the e x c h a n g e of banknotes for gold and aboltsf gold standard. The same was done by a number of other states, ire Latvia, which had p e g g e d their currencies to the British pound The ernment reduced the security (gold, foreign currency) for b a n k n e e 5 0 % to 3 0 % and, on September 2 8 , 1 9 3 6 , carried out the d e . a i of the lats according to the parity: 1 pound sterling = 2 5 . 2 2 late.1 the United Kingdom entered the war on September 1 2, 1 9 3 9 , m of the Credit Law of Latvia was supplemented by a phrase that the c tion of the Bank of Latvia was to keep the e x c h a n g e rate of the l c - s : assuming either the value of gold or some stable currency as a be c a s e the value of the British pound sterling fluctuated considerccvreserves of Latvia were kept abroad (in 1 9 3 9 , only 2 9 % of golc 'e were in Latvia).

The money system of lats was introduced in the Republic of Latvia on August 3, 1 9 2 2 by "Regulations on M o n e y " . The lats was based on gold (1 lats = 0 . 2 9 0 3 2 2 6 g of gold). The rate of e x c h a n g e of the Latvian ruble for the lats was 50 : 1. On September 7, 1 9 2 2 , to make the monetary policy successful, the Parliament of Latvia passed a law granting the Bank of Latvia the right of money emission. The Provisional Statutes of the Bank were endorsed on September 1 9 , 1 9 2 2 by a decision of the Cabinet of Ministers. The initial capital of the Bank w a s 10 million lats. The Bank of Latvia b e g a n its activities on November 1 by issuing a provisional 10—lats banknote (the 5 0 0 Latvian rubles banknote with an overprint " 10 lats"; the author of the design of the overprint was Rihards Zariņš). From 1 9 2 2 to 1 9 2 5 , coins of the Republic of Latvia—1, 2, 5, 10 and 20 santims—were minted in Switzerland (Huguenin Frères & Cie, Le Locle), but later, in the United Kingdom (King's Norton Metal Company Ltd.; Birmingham Mint Ltd.; Royal Mint). The latter minted all silver coins of Latvia. Coins of denominations of 1, 2 and 5 lats were minted of 8 3 5 ° silver, 1, 2 and 5 santims—of bronze, but 1 0 , 20 and 50 santims—of nickel. On August 2 9 , 1 9 3 6 , the Cabinet of Ministers passed a law on the mintage of 1 -santims coins in Riga. On March 1 7, 1 9 3 7 , there was a solemn inauguration of the mint, which produced coins of 1 santims and later also coins of 2 santims. The creators of the graphical design of lats and santims were Jānis Roberts Tilbergs, Rihards Zariņš and Ludolfs Liberts. The Bank of Latvia's banknotes of denominations of 1 0 , 2 0 , 2 5 , 5 0 , 1 00 and 5 0 0 lats, as well as the State Treasury notes of denominations of 5, 10 and 20 lats issued by the Ministry of Finance were in the form of paper money only. The first 1 0 0 - l a t s banknotes were printed in the State Securities Printing House in Riga, but soon it b e c a m e clear that they could be easily forged and that the paper produced in Līgatne was of low quality. Thereafter, the Bank of Latvia ordered the production of banknotes *n the United Kingdom (Waterlow & Sons Ltd.; Bradbury, Wilkinson & C o . Ltd.; Thomas de la Rue & C o . Ltd.). In 1 9 3 9 , the 1 0 0 - l a t s notes were again printed in Riga. The State Treasury notes issued by the Minis try of Finance were at first made in Riga and later, since 1 9 2 5 , in the United Kingdom. The paper made in Līgatne was used again in 1 9 4 0 , The authors of the graphical design of the notes were Rihards Zariņš, Vilhelms Krūmiņš, Jānis Sternbergs, Kārlis Krauze Artūrs Apinis and Harijs Gricēvičs.

236

The lats as a means of payment remained in circulation for s e n also after the Soviet occupation of Latvia on June 1 7, 1 9 4 0 . T ~ e currency was introduced as legal tender in Latvia along with the I November 2 5 , 1 9 4 0 , according to the rate: 1 lats = 1 ruble T S e s ruble notes of the following denominations in circulation: 1, 3 ana 5 (State Treasury notes), 1, 3, 5 and 10 chervonets (notes). Moreen banknotes and coins (including silver rubles and kopecks issued freei until 1 9 3 1), which had been issued during all previous years b. "ne Bank of the U S S R , b e c a m e legal tender in the territory of I c . k March 2 5 , 1 9 4 1 , the lats, without any previous warning, wes m from monetary use, and all deposits of private persons exceeding I Q( (rubles) were confiscated. This confiscation took place simultarte® all Baltic states. During the years of World W a r II ( 1 9 4 1 - 1 9 4 5 ) , there v.as tional currency in Latvia; instead of it there were two foreign C L " 5 - > circulation: the German occupation money—reichsmarks (RM,, as USSR rubles, the e x c h a n g e rate being 10 rubles = 1 R M , The first issue of reichsmarks for all territories occupied by Ge consisted of the following denominations of paper money: 50 ce 1 , 2 , 5 , 1 0 , 2 0 and 5 0 RM. Coins were 1 , 2 , 5 , 1 0 and 2 0 pis The second issue of reichsmarks for the occupied territories t e c * at the end of 1 9 4 4 , but by the beginning of 1 9 4 5 , it had r e a c h ! Kurzeme. These notes (denominations of 1, 5, 10 and 50 R\"\| dated September 1 5 , 1 9 4 4 . After World W a r II until 1 9 9 2 , rubles and kopecks of the U S S l in circulation in Latvia. Until the first postwar money reform ( 1 9 4 7 ) , all denominations;! war banknotes and metal coins issued by the Soviet authorities ren in circulation. During the reform (December 1 6 - 2 2 , 1 9 4 7 ) , only ban of the earlier issues were withdrawn from circulation and exchanc

C U R R E N C Y IN LATVIA IN T H E C O U R S f

INTURIES

coins by "Bayerisches Hauptmunzampf). In

November

ruble notes issued in 1 9 4 7 according to the rate 1 0 : 1. The notes of

GmbH'

chervonets were replaced b y banknotes ( 1 0 , 2 5 , 5 0 and 1 0 0 rubles)

the Bank ot Latvia, for the first time in the history or he Lah ; : zem

issued by the State Bank of the USSR. State Treasury notes were of de

issued coins commemorating the 7 5 t h anniversary c* "~e z'zc e ~ c r

nominations of 1, 3 a n d 5 rubles, but small coins of denominations of

the Republic of Latvia The set of coins

1, 2, 3, 5 (bronze), 1 0 , 1 5 , 20 (nickel) kopecks. The reform did not

Grinfelds) produced by "Rahapaja O y " (Finland) comp'.ses • gofc

affect small coins.

of 1 0 0 lats denomination, a silver coin of 10 lats denominal an i

The s e c o n d postwar money reform took p l a c e from January 2 to March 3 1 , 1 9 6 1 . Banknotes of old type were e x c h a n g e d for the new ones according to the rate 1 0 : 1 . USSR ruble notes issued in 1 9 6 1 were 1, 3 and 5 rubles (State Treasury notes), and 1 0 , 2 5 , 50 and 1 0 0 rubles

(designers Aivc*fs K i d s

copper-nickel coin of 2 lats denomination. At the end of

992

z s

nir set of mint-condition coins w a s also produced. Latvia's participation in international coin programmes r e s issue of a number of coins: a commemorative silver coin of 10 to

(banknotes). The coins of the new issue were 1 , 2 , 3 , 5 kopecks (bronze),

nomination, dedicated to the Atlanta Olympic G a m e s of 1 9 9 o (in I*

1 0 , 1 5 , 2 5 , 50 kopecks and 1 ruble (copper-nickel alloy). As a result of

a coin of 1 lats denomination, commemorating the 50th o" . e~s<

this money reform, all silver coins were withdrawn from circulation

United Nations Organization ( 1 9 9 5 ) ; a coin of 10 lats o e " : — • •

In 1 9 4 0 , when Latvia w a s occupied and annexed to the USSR, the

dedicated to the world history of navigation ( 1 9 9 5 ) . Gunars Ci il s

Bank of Latvia w a s reorganized into the Latvian Republican Office of the

Vorkals and Jdnis Strupulis are the authors of the graph zz

State Bank of the USSR. As such, this institution actually existed until the

these coins.

ces

e n d of 1 9 9 1 , when the State Bank of the USSR c e a s e d to exist. On

A series of 8 silver coins (the denomination of 10 lats) c o m m e n d

July 3 1 , 1 9 9 0 , the Provisional Statutes of the re-established Bank of Latvia

the 8 0 0 t h anniversary of the foundation of Riga has b e e ' ccrnma

were approved by a decision of the Supreme Council of the Republic of

Each of the series' coins is devoted to o n e century in the history a!

Latvia. However, its independent activity w a s commenced only on Sep

and depicts the c o a t of arms characteristic of that century o — e :c

tember 3,

and a historic event, on the reverse. The past and p r e s e " : _ ~e

1 9 9 1 , when the new central bank b e g a n to take over the

former departments of the various banks of the USSR in Latvia.

c o i n a g e evince interrelation with the national history

The Bank of Latvia b e c a m e the central bank of the state and the institu tion of money emission. It facilitated the restoration of the national cur"ency. The final aim of the money reform in Latvia w a s to re-introduce the lats and to stabilize the economy. It w a s carried out by the Bank of Latvia under the guidance of the special Monetary Reform Committee of the Supreme Council of the Republic of Latvia. During the first stage of the reform, which b e g a n on M a y 7, 1 9 9 2 , ffie Bank of Latvia introduced in circulation provisional banknotes—Latvian rubles (denominations o f 1 , 2 , 5 , 1 0 , 2 0 , 5 0 , 2 0 0 and 5 0 0 rubles), which initially were in circulation simultaneously with the USSR rubles ac cording to the rate 1 : 1 . The author of the graphical design of the Latvian ruble notes w a s Kiril Shmelkov. On July 2 0 , 1 9 9 2 , the circulation of the USSR rubles w a s discontinued and the Latvian ruble b e c a m e the only legal tender, but the USSR ruble b e c a m e a foreign currency. Shortly there after, the Latvian temporary currency b e g a n to appreciate relative to the Russian ruble, and the 1

: 1 e x c h a n g e rate had to be a b a n d o n e d as

z result of market pressure. On March 5, 1 9 9 3 , the first lats banknote w a s put into circulation— the 5—lats banknote of the Bank of Latvia, which w a s in circulation simul taneously with the Latvian ruble according to the rate 1 lats = 2 0 0 Latvian rubles. The Latvian money reform c a m e to an end on O c t o b e r 1 8 , 1 9 9 3 , VV'hen the Latvian ruble w a s withdrawn from circulation. Currently, the lats canknotes are o f 5 , 1 0 , 2 0 , 5 0 , 1 0 0 and 5 0 0 lats denominations, but she denominations of coins are 1, 2 (copper), 5,

1 0 , 20 (bronze),

50 santims and also 1 and 2 lats (copper-nickel alloy) The authors of the c o n c e p t and graphical design of the lats banknotes are Imants Zodžiks end Valdis Ošiņš. The authors of the graphicc 1 cesign and sculptural solution of the coins are Gunārs Lūsis and Jārvs S ^ c J i s coins are produced in Germany (bankrotēs z

Both notes and

3 e s e c k e & Devrient

237

LIST OF

ILLUSTRATIONS

(J. Ch. Brotze. Sammlung verschiedner Lieflandischer Monume^'e, Prospecte, Müntzen, W a p e n etc. Vol. II, Manuscript, p. 6 8 . )

Register of the 16th-century coins struck in Riga (register comprised and coins d e p i c t e d b y j . C h . Brotze). (J, Ch. Brotze. Sammlung verschiedner Lieflandischer Monumente, Prospecte, Müntzen, W a p e n etc.Vol. IL Manuscript, p . 2 1 9 . )

1 4 . Pfennig. Struck as a bracteate in Tallinn from the second b a l 1 3th century to the first quarter of the 14th century. Ag, 0 . 1 1 g, 0 1 1.0 mm.

A mint at the beginning of the 16th century. Engraving by Hans Scheufelein. 1 5 1 0 (?]. 1. Sesterce. Struck in the Roman Empire during the reign of Antoninus Pius ( 1 3 8 - 1 6 1 ) . Bronze, 2 4 . 0 4 g, 0 3 2 . 5 mm,

1 5 . Pfennig. Struck as a bracteate in the Bishopric of Dorpat f o r i from the second half of the 1 3th century to the first quarter of t h e 1 century. Ag, 0.1 1 g, 0 1 2 . 0 mm.

2. Denarius. Struck in the Roman Empire from 1 4 0 to 1 4 4 during the reign of Antoninus Pius. Ag, 2 . 9 0 g, 0 1 7 . 0 mm. Deposit found at Kazemnieki (Madona region).

1 6 . Artigs. Struck in the Bishopric of Dorpat in the time of Bishco Johann I Vifhusen (1 3 4 6 - 1 3 7 3 ) . Ag, 1 . 4 2 g, 0 1 8 . 0 mm; Ag j. 0 1 8 . 5 mm. Deposit found at Ķipļi (Jēkabpils region).

3. Silver neck-ring of the 7th century. Ag, 2 5 2 . 5 0 g, 0 2 6 4 mm. Deposit found at Lejasļūdi (Cēsis region).

1 7 . "Lübeck" pfennigs. Struck in the Bishopric of Dorpat from i h e . j the 14th century to the first quarter of the 1 5th century. Ag, 0 . 3 1 ¡

4. Kufic dirham. Struck in al-Shash (Tashkent) in 8 9 6 - 8 9 7 during the reign of Ismā'īl ibn Ahmed, ruler of the Sāmānid dynasty. Ag, 2 . 8 9 g, 0 2 9 . 2 mm. Deposit found on Navessala (the Isle of Death; Riga region)

5. Kufic dirham. Struck in Sinjār (Iran) in 8 9 6 - 8 9 7 during the reign of Amr ebn Leys, ruler of the Saffārid dynasty ( 8 7 9 - 9 0 0 ) . Ag, 3 . 3 3 g,

1 9 . "Lübeck" pfennigs. Struck in Tallinn before the Livonia 1 4 2 2 money reform. Ag, 0 . 3 7 g, 0 1 1 .5 mm; Ag, 0 . 3 7 g, 0 1 1 0«

2 0 . Sechslings. Struck in Tallinn from the end of the 14th centus-1 Livonia 1 4 2 2 - 1 4 2 6 money reform. Ag, 0 . 2 9 g, 0 1 1.0 mm: Ag 0 , 1 6 g, 0 10 0 mm; Ag, 0 . 1 5 g, 0 1 1.0 mm. Deposition Ķipji (Jēkabpils region).

1 1.0 mm; Ag, 0 . 3 5 g, 0 1 1.5 mm.

1 8. Artigs. Struck in Tallinn before the Livonia 1 4 2 2 - 1 4 2 6 mooa reform. Ag, 1 . 0 0 g, 0 1 8 . 5 mm; Ag, 1.1 8 g, 0 1 8 . 0 mm. D e r found at Kalnazveņģi (Aizkraukle region).

2 7 . 0 mm. Deposit found on Navessala (Riga region).

6. Denar. Struck in the Holy Roman Empire during the reign of Emperor (since 9 9 6 , Kaiser) Otto III ( 9 8 3 - 1 0 0 2 ) and his female regent Adelaide ( 9 9 1 - 9 9 6 ) . Ag, 1 . 6 3 g, 0 1 9 . 6 mm. Deposit found at Staļģene (Jelgava region).

2 1 . Shillings. Struck in Tallinn after the Livonia 1 4 2 2 - 1 4 2 6 mcne reform. Ag, 0 . 8 5 g, 0 2 0 . 0 mm; Ag, 0 . 7 7 g, 0 2 0 . 5 mm. Deŗ found at Glemzina (Balvi region).

7. Denar. Struck in London (England) during the reign of Canute ( 1 0 1 6 - 1 0 3 5 ) . Ag, 0 . 9 7 g, 0 1 8 . 5 mm.

2 2 . Pfennigs. Struck in Tallinn after the Livonia 1 4 2 2 - 1 4 2 6 M E R I T reform. Ag, 0 . 4 7 g, 0 1 3 . 0 mm; Ag, 0 . 6 6 g, 0 1 3 . 0 mm D e r found in Saulkrasti (Riga region).

8. Denar. Struck in Linkoln (England) in 1 0 4 0 - 1 0 4 2 during the reign of Hardecanute. Ag, 1.1 5 g, 0 1 9 . 4 mm. 9. Scales with a box. 1 l t h - 1 2th centuries. Bronze. The burial ground at Pasilciems (Ventspils region). A set of weights for w e i g h i n g precious metals. 1 l t h - 1 2 t h centuries. Bronze, iron. The Daugmale castle mound (Riga region). Cast money bars. Ag, 2 0 1 . 2 5 , 9 1 . 8 3 , 5 6 . 7 5 , 4 8 . 5 9 g , Deposit I of Lēdurga (Limbaži region). Struck money bars. Ag, 9 5 . 9 7 , 5 0 . 1 9 g. Deposit I of Lēdurga (Limbaži region).

2 3 . Artigs. Struck in the time of Archbishop of Riga Johann VI Ami ( 1 4 1 8 - 1 4 2 4 ) . Ag, 0 . 8 1 g, 0 1 9 . 5 mm; Ag, 1.31 g, 0 20 G i Deposit found at Glemzina (Balvi region). 2 4 . Sherf. Struck as a bracteate after the Livonia 1 4 2 2 - 1 4 2 6 im reform. Ag, 0 . 2 4 g, 0 1 2 . 0 mm. Deposit of St. Peter's Church (R

1 0 . Cast silver money bar with sixfoil rosettes. Ag, 1 3 4 . 5 6 g. Deposit found at Gravēni (Madona region). 1 1. Two imitations of the German denar of the 1 1th century. Cu, 1.01 g, 0 2 0 . 0 mm; Cu, 1 . 2 5 g, 0 1 9 . 0 mm. Find of the Daugmale castle mound (Riga region). 1 2. Pfennigs. Struck as bracteates in the Bishopric of Riga in the time of Bishop Albert (1 1 9 9 - 1 2 2 9 ) . Ag, 0.1 7 g, 0 1 4 . 0 mm; Ag, 0 . 1 4 g,

2 5 . Shillings. Struck in the time of Archbishop of Riga Henning Scharpenberg ( 1 4 2 4 - 1 4 4 8 ) . Ag, 1 . 1 3 g, 0 2 0 . 0 mm; Ag, 1 1 0 2 0 . 0 mm. Deposit found in Saulkrasti (Riga region). 2 6 . Pfennigs. Struck in the time of Archbishop of Riga Silvester Stodewescher ( 1 4 4 8 - 1 4 7 9 ) . Ag, 0 . 5 5 g, 0 1 3 . 0 mm; Ag, C 3 0 1 3 . 0 mm. Deposit found in Saulkrasti (Riga region). 2 7 . Sherf. Struck in the time of Archbishop of Riga Silvester Stodewescher. Ag, 0 . 2 1 g, 0 1 4 . 0 mm.

0 1 3 . 0 mm; Ag, 0 . 1 2 g, 0 1 3 . 0 mm; Ag, 0 . 0 8 g, 0 1 2 . 0 mm; Ag, 0.1 3 g, 0 1 4 . 0 mm. Deposit of the Mārtiņsala castle (Riga region). 1 3. Pfennigs. Struck in the Bishopric of Riga (?) in the 1 3th century, with the control-check of W (Visby?). Ag, 0 . 1 4 g, 0 1 1 0 mm; Ag, 0 1 3g, 0 1 4 . 0 mm. Finds of the Mārtiņsala castle (Riga region). Farthings struck in Riga in the 16th century (above), a n d bracteates struck in Riga, Tallinn a n d Tartu in the 1 3th century (below).

2 8 . Pfennigs. Struck in the Archbishopric of Riga in the middle of i 15th century. Ag, 0 . 4 2 g, 0 1 4 . 5 mm; Ag, 0 . 4 4 g, 0 1 4 . 0 mil Deposit found in Saulkrasti (Riga region). 2 9 . Shillings. Struck in 1 4 7 9 - 1 4 8 4 , jointly by the Riga domcapii and the city of Riga. Ag, 1.1 3 g, 0 19 0 mm; Ag, 1.07 g, 0

238

1 9 . 0 mm.

LIST OF ILLUSTRATIONS

3 0 . Shillings. Struck in the time of Archbishop of Riga Michael Hildebrand ( 1 4 8 4 - 1 5 0 9 ) Ag, 1 00 g, 0 1 9 . 0 mm; Ag, 1 . 0 5 g, 0 1 8 . 0 mm Deposit found at Bullīši (Ludza region).

4 6 . Farthings. i u c k in 1 5 5 4 , jointly by Archbishop of Riga Wilhelm, Margrave a Brandenburg, and Master of the Livonian Order H e i " :~ von Galen Ag 2 73 g, 0 2 3 . 0 mm; Ag, 2 . 8 3 g, 0 2 3 . 0 mm Deposit found at Ružina (Rēzekne region).

3 1 . M a r k . Struck in 1 5 3 7 in the time of Archbishop of Riga Thomas | c h ö n i n g ( 1 5 2 8 - 1 5 3 9 ) . Ag, 8 . 3 1 g, 0 32 0 mm

4 7 . Shillings. Struck in 1 5 5 1 , jointly by Archbishop of Riga Wilhe m Margrave of Brandenburg, and Master of the Livonian Order He m :" von G a l e n . Ag, 1 . 0 9 g, 0 1 8 . 0 mm; Ag, 0 . 9 4 g, 0 1 8 . 0 mm,

3 2 . Shillings. Struck in 1 5 3 6 in the time of Archbishop of Riga Thomas Schöning. Ag, 0 . 8 0 g, 0 1 8 . 0 mm; Ag, 0 94 g, 0 1 8 . 0 mm. Deposit found at Leļastēcupes (Valka region); deposit found at Kalēji of Mangali (at present Riga).

4 8 . Half mark. Struck in 1 5 5 8 , jointly by Archbishop of Riga Wilhelm, Margrave of Brandenburg, and Master of the Livonian Order V. -e ~ von Fürstenberg ( 1 5 5 7 - 1 5 5 9 ) . Ag, 5 . 7 7 g, 0 2 9 . 0 mm.

3 3 . Pfennig. Struck in 1 5 3 7 in the time of Archbishop of Riga Thomas Schöning. Ag, 0 . 4 1 g, 0 1 2 . 0 mm. Deposit found at Kalēji of /Vangali (at present Riga).

4 9 . Farthing. Struck jointly by Archbishop of Riga Wilhelm, Margrave of Brandenburg, and Master of the Livonian Order Gotthard Ketrlef ( 1 5 5 9 - 1 5 6 1 ) . Ag, 1 . 9 7 g, 0 2 3 . 5 mm.

3 4 . Farthings. Struck in 1 5 6 3 in the time of Archbishop of Riga Vilhelm, Margrave of Brandenburg ( 1 5 3 9 - 1 5 6 3 ) . Ag, 2 . 8 0 g, '0 2 2 . 0 mm; Ag, 2 . 6 1 g, 0 2 3 . 0 mm. Deposit found at Ružina (Rēzekne region).

5 0 . Shillings. Struck jointly by Archbishop of Riga Wilhelm, Margrave of Brandenburg, and Master of the Livonian Order Gotthard Keti'e" Ag, 0 . 8 8 g, 0 1 8 . 0 mm; Ag, 0 . 9 9 g, 0 1 8 . 0 mm. Deposit b , - o Ružina (Rēzekne region)

0 5 . Double shilling. Struck in 1 5 6 3 in the time of Archbishop of Riga Wilhelm, Margrave of Brandenburg. Ag, 1.71 g, 0 2 1 . 0 mm. B 6 . Shilling. Struck in the time of Archbishop of Riga Wilhelm, »Aargrave of Brandenburg. Ag, 0 . 8 5 g, 0 1 8 . 0 mm. Deposit found at Ružina (Rēzekne region).

M a p of Livonia, made b y j o h a n n u s Portancius ( 1 5 7 3 ) . 5 1 . Shillings. Struck in Riga in the time of Master of the Livonic" O r e Bernd von der Borch ( 1 4 7 1 - 1 4 8 3 ) . Ag, 1 . 1 0 g , 0 19 0 mm Ag,

1 . 1 3 g, 0 1 9 . 0 mm.

5 2 . Shilling. Struck in Cēsis (Wenden) in the time of M a s t e r aJ ihe Livonian Order Bernd von der Borch. Ag, 1 . 0 2 g, 0 1 9 . 0 mm. Deposit found at Bullīši (Ludza region).

B 7 . Shillings. Struck jointly by Archbishop of Riga Michael Hildebrand hrid Master of the Livonian Order Wolter von Plettenberg ( 1 4 9 4 - 1 5 3 5 ) . Ag, 0 . 9 4 g, 0 1 8 . 0 mm; Ag, 1 . 0 5 g, 0 1 9 . 0 mm. Deposit found at litija (Limbaži region).

5 3 . Shillings. Struck in Cēsis in the time of Master of the l'--:z-'z' 5>ofc* Johann Freitag von Loringhofen ( 1 4 8 3 - 1 4 9 4 ) . Ag, 0 . 9 4 a

Ē38. M a r k . Struck in 1 5 1 6 , jointly by Archbishop of Riga Jasper Linde 11509-1 5 2 4 ) and Master of the Livonian Order Wolter von Rettenberg. Ag, 1 1 . 0 5 g, 0 3 4 , 0 mm.

0 1 8 . 0 mm; Ag, 1 . 0 6 g, 0 1 8 . 5 mm. Deposit found at Dūksti (Ludza region). 5 4 . Shillings. Struck in Cēsis in the time of Master of the trw Wolter von Plettenberg. Ag, 0 . 9 8 g, 0 1 9 . 0 mm; Ag, C 8 0 1 9 . 0 mm. Deposit found at Bullīši (Ludza region).

Ē 9 . Farthings. Struck in 1 5 1 8 , jointly by Archbishop of Riga Jasper K o d e and Master of the Livonian Order Wolter von Plettenberg. A: 2 . 7 4 g, 0 2 5 . 0 mm; Ag, 2 . 8 0 g, 0 2 4 . 0 mm. Deposit of m. Peter's Church (Riga).

5 5 . G o l d g u l d e n . Struck in Riga in 1 5 2 8 in the time of Masje* c ~e Livonian Order Wolter von Plettenberg. Au, 3 . 5 2 g, 0 24 0 mm.

[ 4 0 . Double shilling. Struck jointly by Archbishop of Riga Jasper Linde pnd Master of the Livonian Order Wolter von Plettenberg. Ag, 1 . 2 4 g, C 2 0 0 mm

5 6 . G o l d half gulden. Struck in Riga in 1 5 3 3 in the time c ; Moste« of the Livonian Order Wolter von Plettenberg, Au, 1 . 6 5 g, 0 1 7 C ~~

K l . Shilling. Struck jointly by Archbishop of Riga Jasper Linde and EiAaster of the Livonian Order Wolter von Plettenberg. Ag, 0 . 9 0 g, m 1 9 . 0 mm.

5 7 . Farthing. Struck in Riga in 1 5 2 6 in the time of Master of the Livonian Order Wolter von Plettenberg. Ag, 2 . 8 0 g, 0 2 4 . 5 mm. Deposit of St Peter's Church (Riga).

» 2 . Pfennig. Struck jointly by Archbishop of Riga Jasper Linde and lAaster of the Livonian Order Wolter von Plettenberg. Ag, 0 . 3 6 g, C 1 3 . 5 mm.

5 8 . Shillings. Struck in Riga in 1 5 3 5 in the time of Master of the Livonian Order Wolter von Plettenberg. Ag, 1 . 0 0 g, 0 1 8 . 0 mm Ag, 0 . 9 0 g, 0 1 8 . 0 mm. Deposit found at Kalēji of M a n g a

4 3 . Pfennigs. Struck jointly by Archbishop of Riga Jasper Linde and Waster of the Livonian Order Wolter von Plettenberg. Ag, 0 . 4 4 g, C 1 3 . 0 mm; Ag, 0 . 4 1 g, 0 1 3 . 5 mm.

5 9 . Pfennigs. Struck in Riga in the time of Master of the L i \ c z' O r d e Wolter von Plettenberg. Ag, 0 . 4 3 g, 0 1 2 . 0 mm; Ag, 0 32 z

(at present Riga).

[ 4 4 . Shillings. Struck in 1 5 5 1 , jointly by Archbishop of Riga Wilhelm, Margrave of Brandenburg, and Master of the Livonian Order Johann I o n der Recke ( 1 5 4 9 - 1 5 5 1 ) , Ag, 1 . 1 5 g, 0 1 9 . 0 mm; Ag, 0 . 8 1 g, C 1 9 . 0 mm.

0 1 2 . 0 mm. Deposit found at Kalēji of Mangaji (at p r e s e " Riga

[ 4 5 . Half marks. Struck in 1 5 5 3 , jointly by Archbishop of Riga Wilhelm, l'Aargrave of Brandenburg, and Master of the Livoniar O r 0 e " Heinrich |n Galen ( 1 5 5 1 - 1 5 5 7 ) . Ag, 5 . 5 6 g, 0 28 5 m w ~g 5 65 a ¡ 0 3 0 . 0 mm. Deposit found at Kalēji of Marigaļi lot piesetii Riga).

6 1 . Shillings. Struck in Riga in 1 5 3 6 in the time of M a s t e r c ihe Livonian Order Hermann von Brüggeney. Ag, 0 . 8 0 g, 0 1 8 . 0 mm; Ag. 0 74 g, 0 1 8 , 0 mm. Deposit found at Leļastēcupes

6 0 . Half mark. Struck in Riga in 1 5 4 7 in the time of M a s ' e ' : - ihe Livonian Order Hermann von Brüggeney (1 5 3 5 - 1 5 4 9 ) Ag 5.4C :. 0 2 9 . 5 mm.

239

(Valka region)

LIST O F ILLUSTRATIONS

6 2 . Shillings. Struck in Riga in 1 5 4 9 in the time of Master of the

7 4 . G u l d e n . Struck in 1 5 5 9 in the time of Master of the Livonic-1

Livonian Order Johann von der Recke. Ag, 0 . 8 3 g, 0 1 9 . 0 mm;

Wilhelm von Fürstenberg. Au, 4 . 1 2 g, 0 2 9 . 0 mm.

Ag, 0 . 9 1 g, 0 1 9 . 0 mm. Deposit found at Kalēji of Mangali

7 5 . Klippe. Struck in 1 5 5 8 in the time of Master of the Livonia" (

(at present Riga).

Wilhelm von Fürstenberg. Ag, 1 7 . 4 2 g, 2 7 . 0 x 2 8 . 0 mm. Deoc

6 3 . Half marks. Struck in Riga in 1 5 5 6 in the time of Master of the

St, Peter's Church (Riga).

Livonian Order Heinrich von G a l e n . Ag, 5 . 7 2 g, 0 2 9 . 5 mm;

7 6 . Klippe. Struck in 1 5 5 8 in the time of Master of the Livonia" C

Ag, 5 . 5 4 g, 0 3 0 . 0 mm. Deposit found at Ružina (Rēzekne region).

Wilhelm von Fürstenberg. Ag, 8 . 7 0 g, 2 2 . 0 x 23 0 mm Depcsi

6 4 . Farthings. Struck in Riga in 1 5 5 6 in the time of Master of the

St. Peter's Church (Riga).

Livonian Order Heinrich von G a l e n . Ag, 2 . 6 1 g, 0 2 4 . 0 mm;

7 7 . 2 guldens. Struck in the time of Master of the Livonian O r c e '

Ag, 2 . 8 3 g, 0 2 4 . 0 mm. Deposit found at Ružina (Rēzekne region).

Gotthard Kettler. Au, 8 . 1 4 g, 0 2 8 . 5 mm.

6 5 . Shilling. Struck in Riga in 1 55 1 in the time of Master of the

7 8 . G u l d e n . Struck in the time of Master of the Livonian Order G

Livonian Order Heinrich von G a l e n . Ag, 1 . 0 7 g, 0 1 8 . 5 mm. Deposit

Kettler. Au, 4 . 1 0 g , 0 2 8 . 0 mm.

found at Ružina (Rēzekne region).

7 9 . One-sided wartime c o i n . Struck in 1 5 5 9 in the time of Mcst£

6 6 . Half marks. Struck in Riga in 1 5 5 7 in the time of Master of the

the Livonian Order Gotthard Kettler. Ag, 8 . 4 6 g, 0 2 8 . 0 mm.

Livonian Order Wilhelm von Fürstenberg. Ag, 5 . 3 5 g, 0 2 9 . 0 mm;

8 0 . Dies used for the obverse of the shilling struck in the time of

Ag, 5 . 5 2 g, 0 2 9 . 0 mm. Deposit found at Lejastēcupes (Valka region).

Archbishop of Riga Henning Scharpenberg (above) a n d for the d

6 7 . Farthings. Struck in Riga in 1 5 5 7 in the time of Master of the

of the pfennig struck in the Archbishopric of Riga in the middle erf

Livonian Order Wilhelm von Fürstenberg. Ag, 2 . 8 1 g, 0 2 3 . 0 mm;

15th century. Fe, 5 1 . 6 x 2 2 . 0 x 4 2 . 6 mm;

Ag, 2 . 7 8 g, 0 2 4 . 0 mm. Deposit found at Ružina (Rēzekne region).

Fe, 7 0 . 0 x 1 5 . 0 x 3 9 . 6 mm.

6 8 . Shillings. Struck in Riga in 1 5 5 8 in the time of Master of the

8 1 . Half marks. Struck in 1 5 5 6 in the time of Master of the Lissom

Livonian Order Wilhelm von Fürstenberg. Ag, 0 . 8 8 g, 0 1 8 . 0 mm;

Order Heinrich von G a l e n . Ag, 5 . 3 6 g, 0 3 0 . 0 mm; Ag, 5 46

Ag, 1 . 2 4 g, 0 1 8 . 0 mm. Deposit found at Ružina (Rēzekne region).

6 9 . Farthings. Struck in Riga in 1 5 6 1 in the time of Master of the

8 2 . Farthing. Struck in 1 5 6 0 in the time of Master of the Livor an

Livonian Order Gotthard Kettler. Ag, 2 . 7 7 g, 0 2 4 . 0 mm; Ag, 2 . 4 6 g,

Order Gotthard Kettler. Ag, 2 . 6 5 g, 0 2 3 . 0 mm.

2 9 . 0 mm. Deposit found at Lejastēcupes (Valka region).

0 2 4 . 0 mm. Deposit found at Ružina (Rēzekne region).

8 3 . Farthing. Struck in 1 5 5 9 in the time of Master of the Livor an

7 0 . Shilling. Struck in Riga in 1 5 6 0 in the time of Master of the

Order Gotthard Kettler. Ag, 2 . 7 0 g, 0 2 4 . 0 mm.

Livonian Order Gotthard Kettler Ag, 0 93 g, 0 1 8 0 mm

8 4 . Vessels used for coin hoards during the period of Livonia (frq

Deposit

right): a tin can (deposit found at Anciši, Valmiera region), a tin a

found at Ružina (Rēzekne region). 7 1 . Farthing. Struck in 1 5 1 6 , jointly by Archbishop of Riga Jasper Linde

(made in 1 5 5 3 , by a Riga tinsmith Kiriaks Klints; deposit fourc al

and Master of the Livonian Order Wolter von Plettenberg (reverse: the

Avotiņi of Kaunata, Rēzekne region) and an earthenware vessel It

control-check of Dorpat). Ag, 2 . 7 0 g, 0 2 5 . 0 mm.

with birch-bark, which contained the largest deposit of the per cd

7 2 . Farthing. Struck in 1 5 1 6 , jointly by Archbishop of Riga Jasper Linde

Livonia (deposit found at Kalnazveņģi, Aizkraukle region).

and Master of the Livonian Order Wolter von Plettenberg (obverse: the

Places where Livonian coins (of the period from the 13th century I

control-check of Master of the Livonian Order Heinrich von G a l e n ) .

first half of the 16th century) found in deposits w e r e minted. C o i n hoards of the period of Livonia (from the 13th century to the

Ag, 2 . 8 5 g, 0 2 4 . 0 mm. Deposit of St. Peter's Church (Riga).

half of the 16th century) found outside its territory (arranged a c c a

7 3 . Farthing. Struck in Riga in 1 5 2 6 in the time of Master of the

to the remoteness of depositing).

Livonian Order Wolter von Plettenberg (obverse: the control-check of Tallinn). Ag, 2 . 7 6 g, 0 2 4 . 0 mm.

8 5 . Coins struck in G o t l a n d in the first half of the 13th century. I

Coins struck in Riga in the 16th century, depicted by J. C h . Brotze (from

Ag, 0 . 1 2 g , 1 0 . 0 x 1 1.0 mm; Ag, 0 10 g, 12 Ox 1 1 . 0 mm;

above):

Ag, 0 . 1 3 g, 0 1 2 . 0 mm. Deposit found at the Ikšķile castle ( O g

Double ducat. Struck in 1 5 2 8 in the time of Master of the Livonian

region).

Order Wolter von Plettenberg.

8 6 . Pfennig. Struck in Osnabrück in the time of Bishop of Münstej

Ducat. Struck in 1 5 2 8 in the time of Master of the Livonian Order

Hermann II (1 1 7 4 - 1 2 0 3 ) . Ag (loop made of bronze), 2 . 0 4 g

Wolter von Plettenberg.

1 8 0 x 2 9 . 0 mm. Grave item found at the burial ground of the !'«:

Farthing. Struck in 1 5 1 5 , jointly by Archbishop of Riga Jasper Linde

castle (Ogre region).

and Master of the Livonian Order Wolter von Plettenberg..

8 7 . Pfennig. Struck in Osnabrück in the time of Count Gerhara .x

Farthing. Struck in 1 5 1 6 , jointly by Archbishop of Riga jasper Linde

Oldenburg (1 1 9 2 - 1 2 1 6 )

and Master of the Livonian Order Wolter von Plettenberg

Farthing. Struck in 1 5 1 6 , jointly by Archbishop of Riga Jasper Linde

(Ogre region).

and Master of the Livonian Order Wolter von P ! e ~ e r c e r g

8 8 . Hohlpfennig. Struck in Mecklenburg in the second half of ' - e

Ag (loop made of bronze), 1 . 2 6 g

2 1 . 0 mm. Grave item found at the burial ground of the lkšk; e

(J. C h . Brotze. Sammlung verschiedner Liefländiscre- '/cr-jmente,

1 3th century. Ag, 0 . 4 8 g, 0 1 8 . 0 mm. Deposit found at Lielg-a*

Prospecte, Müntzen, W a p e n etc Vol

Suntaži (Ogre region).

I Marjusatpi p

"26 1

240

LIST

ILLUSTRATIONS

9 6 . Ducat. Struck "n Hungary during the reign of King Sigismund

Ī 9 . Hohlpfennig. Struck in Lübeck in the first half of the 14th century. 3, 0 . 3 6 g, 0 1 7 . 0 mm. Deposit found at Lielgrote of Suntaži (Ogre

( 1 3 8 6 - 1 4 3 7 ] Au 3 48 g, 0 23 0 mm. Found at the site of the Cēsis ccs--

ļion Hohlpfennigs. Struck in Hamburg in the first half of the 14th

9 7 . Ducat with the control-check of Riga. Struck in Hungary in 1 5 7 5 the name of Emperor Maximilian II (1 5 6 4 - 1 5 7 6 ) is inscribed on -e coin

;ntury. Ag, 0 . 4 1 g, 0 1 7 . 0 mm; Ag, 0 . 4 2 g, 0 1 6 . 0 mm. Deposit

Au, 3 54 g, 0 2 2 . 0 mm.

9 8 . Ducat. Struck in the Spanish Netherlands (Zwolle) during the ŗe g-

jnd at Lielgrote of Suntaži (Ogre region)

of Emperor Ferdinand V ( 1 5 0 4 - 1 5 1 6 ) . Au, 3 . 3 9 g, 0 2 4 . 5 mm

M . Gotes. Struck in Visby at the end of the 14th century. Ag, 1 . 3 8 g,

Deposit found at Venta of Skrunda (Kuldiga region).

1 8 . 0 mm; Ag, 1 . 4 5 g, 0 1 9 . 0 mm. Deposit found at Murnikova of Šķile (Ogre region).

9 9 . Ducat. Struck in the Republic of the United Provinces of the Netherlands (Utrecht) in 1 6 4 8 . Au, 3 . 4 8 g, 0 2 3 . 0 mm. Depcs -

' Hvids. Struck in Visby in 1 5 3 0 (?). Ag, 0 . 6 6 g, 0 1 7 . 0 mm; Ag,

found at Venta of Skrunda (Kuldiga region).

. 5 4 g, 0 1 7 . 0 mm. Deposit found at Ružina (Rēzekne region).

1 0 0 . Ducat. Struck in the Republic of the United Provinces of the

Shillings. Struck in the time of Grand Master of the Teutonic Order

Netherlands (Western Friesland) in 1 6 5 0 . Au, 3 . 4 8 g, 0 23 0 mm

rinrich von Kniprode (1 3 5 1 -1 3 8 2 ) . Ag, 1 . 5 3 g, 0 2 0 . 0 mm;

Deposit found at Venta of Skrunda (Kuldiga region).

1 . 5 0 g, 0 2 1 . 0 mm. Deposit found at Lielstraupe (Cēsis region). Below (from left):

1 0 1 . 10 ducats (portugal). Struck in 1 5 2 5 in the time of Master of ihe

roar. Struck in 1 5 4 5 during the reign of Duke of Prussia Albrecht

Livonian Order Wolter von Plettenberg. Au, 3 8 . 3 g, 0 3 8 . 0 mm.

1 5 2 5 - 1 5 6 8 ) . Ag, 1 . 8 5 g, 0 2 3 . 4 mm. Deposit found at Ružina

1 0 2 . Groats. Struck in Riga in 1 5 8 2 during the reign of Stephen

tēzekne region).

Bathory, King of Rzeczpospolita (1 5 7 6 - 1 5 8 6 ) . Ag, 1 . 6 5 g, 0 2 2 . 0 mm; Ag,

ores. Struck in Sweden in 1 5 4 1 during the reign of King Gustavus I

1 . 8 7 g, 0 2 3 . 0 mm.

rasa ( 1 5 2 3 - 1 5 6 0 ) . Ag, 2 . 7 5 g, 0 2 3 . 7 mm. Deposit found at

1 0 3 . G r o a t of guldens. Struck by Stephen Schlick and brothers -

tažina (Rēzekne region).

Bohemia (Joachimstal) in 1 5 2 0 (?) during the reign of Ludwig I Sch :<. ( 1 5 1 6 - 1 5 2 6 ) . Ag, 2 9 . 1 1 g, 0 4 6 . 0 mm.

patards. Struck in Brabant in 1 5 3 6 during the reign of King Charles I

1 0 4 . Thaler. Struck by Stephen Schlick and brothers in Bohem a

Spain ( 1 5 1 6 - 1 5 5 6 ) Ag, 1 1 . 0 2 g, 0 3 3 . 1 mm. Deposit of [S". Peter's Church (Riga).

(Joachimstal) in 1 5 2 5 during the reign of Ludwig I Schlick Ag 2 S . ~

Denar. Struck in the Bishopric of Paderborn in the time of Bishop

0 4 1 . 0 mm.

kernhard IV (1 2 2 7 - 1 2 4 7 ) Ag, 1.1 7 g, 0 1 7 . 0 mm. Found separately

1 0 5 . Thaler. Struck in 1 5 2 5 in the time of Master of the Livonian O* *

m the left bank of River G a u j a at Valmiera,

Wolter von Plettenberg. Ag, 2 6 . 0 9 g, 0 3 8 . 0 mm.

mtre (from left):

1 0 6 . State thaler. Struck in the Holy Roman Empire (Frankfurt

Farthing. Struck in Tallinn in 1 5 6 1 during the reign of King Erik XIV of

during the reign of Kaiser Ferdinand II ( 1 6 1 9 - 1 6 3 7 )

S.veden ( 1 5 6 0 - 1 5 6 8 ) . Ag, 3 . 2 8 g, 0 2 3 . 6 mm. Deposit found at

0 4 3 . 5 mm.

- 162*2

Ag, 28 ~ z z

1 0 7 . Half thaler. Struck in Saxony (Weimar) in 1 6 0 9 during r-e -e g~

ižina (Rēzekne region) 3 groats. Struck in Lithuania in 1 5 6 3 during the reign of King

of eight brothers of the Ernestian lineage ( 1 6 0 5 - 1 6 4 0 ) . Ag, 1 - 55 z

Sgismund II August ( 1 5 4 8 - 1 5 7 2 ) . Ag, 3 . 0 2 g, 0 2 1 . 0 mm. Deposit

faund at Ružina (Rēzekne region).

1 0 8 . 8 reales (thaler). Struck in M e x i c o in 1 5 9 0 during the reicr r -

3 5 . 0 mm.

l a r s . Struck in Lithuania during the reign of Alexander Jagiello, King

King Philip II of Spain ( 1 5 5 6 - 1 5 9 8 ) . Ag, 2 7 . 4 7 g, 0 37 5 mm

Poland ( 1 5 0 1 - 1 5 0 6 ) . Ag, 0 . 3 9 g, 0 1 3 . 1 mm; Ag, 0 . 3 9 g,

Deposit found at Pale (Limbaži region).

|0 1 3 , 0 mm. Deposit found at Bullīši (Ludza region).

1 0 9 . 4 reales (half thaler). Struck in M e x i c o during the reign o! King

A c o v e (from left):

Philip II. Ag, 1 3 . 6 5 g, 0 3 2 . 5 mm. Deposit found at Pāle (Limbaž" -eg ar 1 1 0 . Albert thaler. Struck in the Spanish Netherlands (Braban?' - ihe

WAark. Struck in Sweden in 1 5 4 3 during the reign of King Gustavus I Vasa,

time of Governor Albert ( 1 5 9 8 - 1 6 2 1 ) . Ag, 2 7 . 9 3 g, 0 43 5 mm.

Ag., 1 1 . 6 8 g, 0 3 5 . 0 mm. Deposit found at Ružina (Rēzekne region).

Deposit found at B a n g a s of Ceraukste (Bauska region).

[Half groat. Struck in Lithuania in 1 5 1 2 during the reign of Sigismund I l*e Old, King of Poland ( 1 5 0 6 - 1 5 4 8 ) . Ag,

1 1 1 . Lion thaler. Struck in the Republic of the United Provinces ai (he

1 . 1 7 g, 0 1 9 . 5 mm.

Netherlands (Utrecht) in 1 6 4 9 . Ag, 2 7 . 0 7 g, 0 42 0 mm

Ceposit found at Ružina (Rēzekne region).

found

[95. Right:

Deccs -

at B a n g a s of Ceraukste (Bauska region).

[Kopecks a n d dengas struck in Russia during the reign of Tsar Ivan IV

1 1 2 . W e s t European thalers of the 17th century (the largest find ir

1 1 5 3 3 - 1 5 8 4 ) , kopecks struck during the reign of Tsar Fyodor

Latvia) a n d items of adornment found at Bangas of C e r a u b t e (Bausca

if i 5 8 4 - 1 5 9 8 ) a n d an earthenware vessel w h e r e these coins w e r e

region). Deposit contained 3 2 0 coins, 4 national brooches, an

found at Reiniki of Gauri Uaunlatgale district).

ornamental needle, 10 rings a n d a c o p p e r vessel.

left:

1 1 3 . 3 ducats. Struck in Riga in 1 5 7 2 . Au, 1 0 . 6 6 g, 0 3C I — 1 1 4 . Thaler. Struck in Riga in 1 5 7 3 . Ag, 2 7 . 2 5 g, 0 4 0 . 0 ~~

[An earthenware vessel which contained dengas a n d kopecks struck in [Russia in the 16th century. Deposit found at Krupenāti of Rakovska

1 1 5 . Half marks. Struck in Riga in 1 5 6 5 . Ag, 5 . 5 5 g, 0 3C Q mm

iļūunlatgale district).

Ag, 5 . 4 8 g, 0 3 0 . 0 mm.

241

LIST OF ILLUSTRATIONS

1 1 6 . Farthings. Struck in Riga in 1 5 6 6 . Ag, 2 . 8 4 g, 0 2 3 . 0 mm; Ag, 2 . 6 9 g, 0 2 2 . 0 mm.

1 3 7 . Half thaler. Struck in Riga in 1 6 2 9 during the reign of G u s t a j Adolf. Ag, 1 4 . 3 0 g, 0 3 6 . 0 mm.

1 1 7 . Shillings. Struck in Riga in 1 5 7 5 . Ag (very low purity), 0 . 9 6 g,

1 3 8 . Thaler. Struck in Riga in 1 6 2 9 during the reign of Gustav II A Ag, 2 8 . 4 3 g, 0 4 2 . 5 mm.

0 1 8 . 0 mm; Ag (very low purity), 1 . 0 2 g, 0 1 8 . 0 mm. Deposit found a? Pāle (Limbaži region).

1 3 9 . Dreipolchers. Struck in Riga in 1 6 2 2 during the reign of G u J Adolf. Ag, 1.1 1 g, 0 1 9 . 5 mm; Ag, 1 . 0 3 g, 0 1 9 . 0 mm. D e p c s found at Vilcini of Baldone (Riga region).

1 1 8. Pfennig. Struck in Riga in 1 5 7 1 . Ag (very low purity), 0 . 2 6 g, 2

12 0 mm.

1 4 0 . 1 1 / 2 shilling. Struck in Riga in 1 6 2 3 during the reign of Gustav II Adolf. Cu (silvered), 0 . 7 5 g, 0 1 7 . 0 mm. Deposit found Vilcini of Baldone (Riga region).

1 1 9 . M a r k . Struck at the Dole castle in 1 5 7 3 in the time of Governor of the Duchy of Pārdaugava Jan Chodkiewicz ( 1 5 6 6 - 1 5 7 8 ) . -g

9 . 8 6 g, 0 3 3 . 0 mm.

1 4 1 . Shillings. Struck in Riga in 1 6 3 3 during the reign of Q u e e r 1 Kristina of Sweden ( 1 6 3 2 - 1 6 5 4 ) , using a die of Gustav II Ado! s * Ag (very low purity), 0 . 6 4 g, 0 1 6 . 0 mm;

1 2 0 . Half mark. Struck at the Dole castle in 1 5 7 3 in the time of Jan I - o d k i e w i c z . Ag, 5 . 4 0 g, 0 2 9 . 0 mm; Ag, 5 . 4 8 g, 0 2 8 . 0 mm. 1 2 1 . Farthing. Struck at the Dole castle in 1 5 7 3 in the time of Jan 2-cdkiewicz. Ag, 2 . 6 4 g, 0 2 4 . 0 mm.

Ag (very low purity), 0 . 7 1 g, 0 1 6 . 0 mm. Deposit found at Vilcini of Baldone (Riga region).

1 2 2 . Shillings. Struck at the Dole castle in 1 5 7 3 in the time of Jan I - r a k i e w i c z . Ag, 0 . 8 7 g, 0 1 8 . 0 mm.

1 4 2 . 5 ducats. Struck in Riga in 1 6 4 5 during the reign of Q u e e Kristina. Au, 1 6 . 9 2 g, 0 4 0 . 0 mm.

1 2 3 . Ducat. Struck in Riga in 1 5 8 4 during the reign of Stephen

1 4 3 . 3 ducats. Struck in Riga in 1 6 4 3 during the reign of Q u e e " Kristina. Au, 1 0 . 4 7 g , 0 3 0 . 0 mm.

B - - c r y , King of Poland. Au, 3 . 5 4 g, 0 2 2 . 0 mm. i 2 4 . 3 groats. Struck in Riga in 1 5 8 3 during the reign of Stephen 5a-ory

1 4 4 . 3 ducats. Struck in Riga in 1 6 4 6 during the reign of Q u e e " Kristina. Au, 1 0 . 2 9 g, 0 3 1 . 0 mm.

Ag, 2 . 4 0 g, 0 2 0 . 0 mm; Ag, 2 . 2 2 g, 0 2 0 . 0 mm.

1 2 5 . Shilling. Struck in Riga in 1 5 8 5 during the reign of Stephen 5a-hory

1 4 5 . Ducat. Struck in Riga in 1 6 4 6 during the reign of Queen K r si Au, 3 . 4 3 g, 0 2 3 . 0 mm.

Ag, 1 . 0 4 g, 0 1 8 . 0 mm.

1 2 6 . Denar. Struck in Riga in 1 5 8 2 during the reign of Stephen Bdthory. Ag (very low purity), 0 . 5 7 g, 0 1 4 . 0 mm. 1 2 7 . 10 ducats (portugal). Struck in Riga in 1 5 9 2 during the reign of King Sigismund III Vasa of Poland ( 1 5 8 7 - 1 6 3 2 ) . Au, 3 3 . 0 4 g,

1 4 6 . Thaler. Struck in Riga in 1 6 3 9 during the reign of Queen K'si Ag, 2 8 . 2 2 g, 0 4 4 . 0 mm. 1 4 7 . Dreipolchers. Struck in Riga in 1 6 4 8 during the reign of G„e€ Kristina. Ag, 1 . 0 0 g, 0 1 9 . 0 mm; Ag, 1 . 0 3 g, 0 1 9 . 0 mm Deoc found at the Kegums power station (Ogre region).

0 4 1 0 mm. 1 2 8 . 3 groats. Struck in Riga in 1 5 9 6 during the reign of Sigismund III . a s a . Ag, 2 . 5 1 g, 0 2 2 . 0 mm; Ag, 2 . 3 4 g, 0 2 1 . 0 mm Deposit "cund at Pāle (Limbaži region).

1 4 8 . Shilling. Struck in Riga in 1 6 5 4 during the reign of Queen Kristina. Ag (very low purity), 0 . 5 1 g, 0 1 5 . 5 mm. Deposit found c Dreikas of Aizkuja (Madona region).

1 2 9 . Dreipolchers. Struck in Riga in 1 6 2 0 during the reign of Sigismund III Vasq. Ag, 1.08 g, 0 1 8 . 5 mm; Ag, 1.23 g, 0 1 8 . 0 mm.

1 4 9 . 10 ducats. Struck in Riga (?) in 1 6 4 5 in the State Mint of S » J den during the reign of Queen Kristina. Au, 3 4 . 5 2 g, 0 4 0 . 0 mm. (Although the Livonian Confederation collapsed, all coins minted State Mint of Sweden between 1 6 4 4 and 1 6 6 9 were called Li.cni coins b e c a u s e of the word "Livonia" in the legend of shillings a n a dreipolchers. Those coins struck in the Riga City Mint were callea otherwise.)

1 3 0 . Shillings. Struck in Riga in 1 5 9 5 during the reign of Sigismund III • asa Ag (low purity), 1 . 0 0 g, 0 1 8 . 5 mm; Ag (low purity), 1 . 1 4 g, 2

1 9 . 0 mm. Deposit found at Pāle (Limbaži region).

1 3 1 . 30 groats (tympf). Struck in Bydgoszcz in 1 6 6 3 during the reign a : J a n II Kazimierz, King of Poland ( 1 6 4 8 - 1 6 6 8 ) . Ag, 5 . 8 6 g, 0

3 1 . 0 mm.

1 3 2 . 1 8 groats (ort). Struck in Krakow in 1 6 6 8 during the reign of .an II Kazimierz. Ag, 5 . 9 3 g, 0 3 0 . 0 mm.

1 5 0 . 2 ducats. Struck in Riga (?) in 1 6 4 6 in the State Mint of S w J during the reign of Q u e e n Kristina. Au, 6 . 8 1 g, 0 3 0 . 0 mm.

1 3 3 . Shillings. Struck in Uyazdov in 1 6 6 3 during the reign of _an II Kazimierz. Cu, 1 . 2 4 g, 0 1 5 . 5 mm; Cu, 1 . 2 7 g, 0 1 6 . 0 mm. Deposit found at Gaiķi of Smārde (Tukums region) 1 3 4 . Shillings. Struck in Suceava during the reign of Eystraty Dabyzha, ruler of Moldova ( 1 6 6 2 - 1 6 6 6 ) ; a counterfeit of the copper shillings s'ruck during the reign of Jan II Kazimierz, Cu, 1.1 6 g, 0 1 5 . 0 mm; Cu, 1.21 g, 0 1 4 . 8 mm. Deposit found at Gaiķi of Smārde (Tukums region),

1 5 1 . Ducat. Struck in Riga (?) in 1 6 4 7 in the State Mint of S w e c e r during the reign of Queen Kristina. Au, 3 . 4 5 g, 0 2 3 . 0 mm

1 3 5 . 7 ducats. Struck in Riga in 1 6 2 2 during the reign of King Gustav II Adolf of Sweden ( 1 6 1 1 - 1 6 3 2 ) Au, 23 29 g, 0 4 7 . 0 mm. 1 3 6 . Ducat. Struck in Riga in 1 6 2 3 during the re g" of Gustav II Adolf. Au, 3 . 4 7 g, 0 2 2 . 0 mm.

1 5 4 . Shillings. Struck in Riga in 1 6 5 3 in the State Mint of Sweden during the reign of Queen Kristina. Ag (very low purity), 0 . 5 9 g,

1 5 2 . Thaler. Struck in Riga (?) in 1 6 4 8 in the State Mint of S w e c e during the reign of Q u e e n Kristina. Ag, 2 8 . 5 4 g, 0 4 0 . 0 mm 1 5 3 . Dreipolchers. Struck in Riga in 1 6 4 8 in the State Mint of Sv/e during the reign of Q u e e n Kristina. Ag, 0 . 8 9 g, 0 1 9 . 5 mm; Ag, 0 . 8 3 g, 0 2 0 . 0 mm. Deposit found at the Kegums power stem (Ogre region).

0 1 6 . 0 mm; Ag (very low purity), 0 . 5 1 g, 0 1 6 . 0 mm. Deposit c at Dreikas of Aizkuja (Madona region). f

242

LIST O F ILLUSTRATIONS

[ | 5 5 . Shillings. Struck in S u c e a v a (in Moldova) during the reign of p/straty Dabyzha (with the wrong final figures of 'he year "1 2" and |l 6 " ) ; counterfeits of the shillings struck in the Riga City Mint during the reign of Queen Kristina. Cu, 0 . 5 4 g, 0 1 6 . 0 mm; Cu, 0 . 7 9 g, I 1 6 . 0 mm; Cu, 0 . 4 7 g , 0 1 5 . 0 mm; Cu, 0 32 g, 0 1 5 . 0 mm. Deposit found at Gaiķi of Smārde (Tukums region). • 5 6 . Shilling. Struck in Suceava during the reign of Eystraty Dabyzha;

172. Glass bottles of the 17th century, containing the deposit (3 5 6 6 coins) found in the seashore dunes at Bigauņciems (Tukums region). 1 7 3 . Dreipolchers. S'ruck in Riga in 1 7 0 1 during the reign of Kinc Karl XII of Sweden ¡ 1 6 9 7 - 1 7 1 8). Ag, 0 . 9 3 g, 0 1 9 . 5 mm; Ag, 0 . 8 5 g, 0 2 0 . 0 mm. 1 7 4 . 2 marks. Struck in Sweden in 1 6 9 9 during the reign of Kar • The control-check stamped in December 1 7 0 5 during the siege or Rlgo Ag, 9 7 7 g , 0 3 1 , 0 mm.

counterfeit of the shillings struck in Riga in the State Mint of Sweden luring the reign of Q u e e n Kristina. Cu, 0 . 4 8 g, 0 1 4 . 0 mm.

1 7 5 . 5 ores. Struck in Sweden in 1 7 0 0 during the reign of Karl >

57. 5 ducats (donatio). Struck in Riga in 1 6 5 4 (with the wrong figure c" the y e a r " 1 6 4 5 " ) in honour of the visit of Karl X Gustav, King of kveden ( 1 6 5 4 - 1 6 6 0 ) . Au, 1 7 . 4 2 g, 0 4 0 . 0 mm.

The control-check stamped in December 1 7 0 5 during the siege C - zz Ag, 3 . 5 7 g, 0 2 2 . 5 mm. 1 7 6 . Ducat. Struck in Riga in 1 7 0 7 during the reign of Karl XII Au, 3 . 4 5 g, 0 2 3 . 0 mm.

5 8 . Shillings. Struck in Riga in 1 6 5 4 during the reign of Karl X jstav. Ag (very low purity), 0 . 6 0 g, 0 1 5 . 0 mm; Ag (very low rity), 0 . 5 3 g, 0 1 5 . 0 mm. Deposit found at Dreikas of Aizkuja

1 7 7 . Thaler (yefimok). Struck in Riga in 1 6 3 9 during the reign of Queen Kristina, with the control-check of Tsar Aleksey of Russia ( 1 6 4 5 - 1 6 7 6 ) . Ag, 2 8 . 3 4 g , 0 4 4 . 0 mm.

Madona region). 1 5 9 . Shillings. Struck in Riga in 1 6 5 4 in the State Mint of Sweden "i.'ing the reign of Karl X Gustav. Ag (very low purity). 0 . 5 9 g,

1 7 8 . Half thaler (plate money). Struck in Avesta in 1 7 1 5 during the reign of King Karl XII of Sweden. Cu, 3 7 5 . 0 g, 1 0 5 . 0 x 1 0 9 . 0 mm

B 1 6 . 0 mm; Ag (very low purity), 0 . 5 3 g, 0 1 5 . 0 mm. Deposit found • Kalnaūbeļi of Priekuļi (Cēsis region),

1 7 9 . 4 thalers (plate money). Struck in Avesta in 1 7 2 3 during the re cjri of King Fredrik I of Sweden ( 1 7 2 0 - 1 7 5 1 ) . Cu, 3 . 0 4 5 kg, 2 3 2 . 0 x 2 5 2 . 0 mm.

1 6 0 . Shilling. Struck in S u c e a v a (with the wrong final figures of the p a r "1 2 " ) ; a counterfeit of Karl X Gustav's Riga shillings. Cu, 0 . 4 8 g, C 1 6 , 0 mm. Deposit found at Smilšukalni of Bišumuiža (Riga). 161. 10 ducats. Struck in Riga in 1 6 6 0 during the reign of King Karl XI e Sweden ( 1 6 6 0 - 1 6 9 7 ) , Au, 3 4 . 8 5 g, 0 4 5 . 0 mm. 1 6 2 . 2 ducats. Struck in Riga in 1 6 6 4 during the reign of Karl XI. 7 0 3 g, 0 2 8 . 0 mm

1 8 0 . Ruble (plate money). Struck in Yekaterinburg in 1 7 2 5 during ~e reign of Empress Catherine I of Russia (1 7 2 5 - 1 7 2 7 ) . Cu, 1 6 4 5 • z 1 9 5 . 0 x 1 8 7 . 0 mm. 1 8 1 . Ruble. N e w l y - m a d e , struck with a Sestrorecka's ruble a e 1 7 7 1 during the reign of Empress Catherine II of Russia ( 1 7 6 2 - " - : Cu, 9 0 6 . 0 g, 0 76 1 mm, t h i c k n e s s — 2 3 . 0 mm. _

6 3 . Ducat. Struck in Riga in 1 6 8 1 during the reign of Karl XI. 3 4 5 g, 0 2 4 . 0 mm. Thaler. Struck in Riga in 1 6 6 0 during the reign of Karl XI. I 2 7 . 7 6 g, 0 4 5 . 0 mm.

1 8 2 . Kopeck. Struck in Koknese in 1 6 5 6 during the Russian nter^ert tion, Cu, 0 . 4 6 g, 0 1 1.5 mm. 1 8 3 . Shillings. Struck in Jelgava in 1 5 7 5 during the rule of Duke Kurzeme and Zemgale Gofthard Kettler ( 1 5 6 1 - 1 5 8 7 ) . Ag (ve . purity), 0 . 9 9 g, 0 1 7 . 5 mm; Ag (very low purity), 1 . 0 0 g, r

6 5 . Half thaler. Struck In Riga in 1 6 6 8 during the reign of Karl XI. c 1 4 . 1 0 g, 0 3 4 . 0 mm.

6 6 . Dreipolcher. Struck in Riga in 1 6 6 9 in the State Mint of Sweden ing the reign of Karl XI. Ag, 1 . 0 0 g, 0 1 9 . 0 mm.

M a p of Kurzeme a n d Zemgale, m a d e by A. Groth a n d J. K. Bamickel (1747).

6 7 . Shillings. Struck in Riga in 1 6 6 1 during the reign of Karl XI. (very low purity), 0 . 4 9 g, 0 1 6 . 0 mm; Ag (very low purity), 0 . 5 6 g, 1 6 . 0 mm. Deposit found at Smilšukalni of Bišumuiža (Riga).

1 8 4 . Thaler. Struck in Jelgava in 1 5 7 6 during the rule of Duke Gotthard Kettler. A reproduction of the drawing by J. Ch. Brotze. Evidence which would testify to the survival of such coin has not c e e found.

6 8 . Shillings. Struck in Riga in 1 6 6 2 in the State Mint of Sweden ng the reign of Karl XI. Ag (very low purity), 0 . 6 9 g, 0 1 6 . 0 mm; [very low purity), 0 . 5 9 g, 0 1 5 , 0 mm. Deposit found at išukalni of Bišumuiža (Riga).

1 7 . 0 mm. Deposit found at Pāle (Limbaži region).

1 8 5 . 3 groats. Struck in Jelgava in 1 5 9 6 during the rule of Dukes OI Kurzeme and Zemgale Friedrich (1 5 8 7 - 1 6 4 2 ) and Wilhelm ( 1 5 8 7 - 1 6 1 6 ) . Ag, 2 . 2 6 g, 0 2 1 . 0 mm; Ag, 2 . 2 2 g, 0 2 1 . C ~.~ 1 8 6 . 3 groats. Struck in Jelgava in 1 5 9 8 during the rule of D ^ e s Friedrich and Wilhelm. Ag, 2 . 1 5 g, 0 2 1 . 5 mm; Ag, 2 35 g

6 9 . Shilling. Struck in S u c e a v a ; a counterfeit of the shillings struck in e Riga City Mint in Karl Xl's time. Cu, 0 . 3 9 g, 0 1 4 . 5 mm. '0. A g l a z e d earthenware pot containing 17th-century coins found at

in 1 9 9 3 (Limbaži region). 1. The "attire" of the 17th-century deposits: foreground—a crude in w e a v e linen b a g lined with birch-bark found at Silgaiji of Stelpe uska region); right—an earthenware pipkin on three legs found at rīni of Kocēni (Valmiera region); left—a stone mass jug found at naūbeļi of Priekuļi (Cēsis region); background—a blue-anch/vhite oe mass pitcher found at Lejasšķibusti of Lenči (Cēsis region).

1 8 7 . Shillings. Struck in Jelgava in 1 6 0 0 during the rule of D ^ e s Friedrich and Wilhelm. Ag, 0 , 8 1 g, 0 1 8 . 0 mm; Ag, 0 90 a 0

2 1 . 0 mm. Deposit found at Pāle (Limbaži region).

1 8 . 0 mm.

1 8 8 . Ducat. Struck in J e l g a v a in 1 6 4 6 during the rule of Duke z~ Kurzeme and Zemgale J a k o b ( 1 6 4 2 - 1 6 8 2 ) . Au, 3 . 4 3 g, 0 2^ I — 1 8 9 . Thaler. Struck in Jelgava in 1 6 4 4 during the rule of Duke z- zz Ag, 2 8 . 7 4 g, 0 4 6 . 0 mm.

243

LIST OF ILLUSTRATIONS

1 9 0 . Shilling. Struck in Jelgava in 1 6 4 6 during the rule of Duke J a k o b .

2 1 1 . Silver money of Russia.

C j . 0 . 5 2 g, 0 1 6 . 0 mm.

Above:

1 9 1 . Shilling. Struck in Jelgava during the rule of Duke J a k o b , the year

Rubles. Struck in 1 7 0 4 during the reign of Peter I. Ag, 28 1 8 c

z~ c o i n a g e is not indicated. Си, 0 . 4 5 g, 0 1 6 . 0 mm.

0 4 4 . 0 mm; Ag,

1 9 2 . Ducat. Struck in Jelgava in 1 6 8 9 during the rule of Duke of

Left:

<- zeme and Zemgale Friedrich Kasimir ( 1 6 8 2 - 1 6 9 8 ) . Au, 3 . 5 1 g,

Ruble. Struck in 1 7 3 2 during the reign of Empress Anna of Russia

2 7 . 8 6 g, 0 4 4 . 0 mm.

2 2 4 . 0 mm.

( 1 7 3 0 - 1 7 4 0 ) . Ag, 2 5 . 2 2 g , 0 4 0 . 0 mm.

1 9 3 . 6 groats. Struck in Jelgava in 1 6 9 4 during the rule of Duke

Centre:

Fttedfich Kasimir. Ag, 3 . 0 3 g, 0 2 4 . 0 mm.

20 kopecks. Struck in St. Petersburg in 1 7 6 6 during the reign c4

1 9 4 . Dreipolcher. Struck in Jelgava in 1 6 8 7 during the rule of Duke

Catherine II. Ag, 4 . 4 0 g, 0 2 4 . 0 mm;

- e d n c h Kasimir. Ag,

Ag, 4 . 4 8 g, 0 2 4 . 0 mm.

1 . 0 2 g, 0 1 9 . 0 mm.

1 9 5 . Shilling. Struck in Jelgava in 1 6 9 6 during the rule of Duke

Right:

Rubles. Struck in St. Petersburg in 1 8 5 7 during the reign of E r r c e

- Bchch

Kasimir.

Си,

1 . 2 9 g,

1 7 . 0 mm.

1 9 6 . 6 groats. Struck in Jelgava in 1 7 6 2 during the rule of Duke of

Alexander II of Russia (1 8 5 5 - 1 88 1). Ag, 2 0 . 7 0 g, 0 3 5 . 0 mm,

• .-zeme and Z e m g a l e Karl ( 1 7 5 8 - 1 7 6 3 ) .

Ag,

-z

Rubles. Struck in 1 9 1 5 during the reign of Emperor Nicholas It oj

1 9 7 . Groats. Struck in Jelgava in 1 7 6 2 during the rule of Duke Karl, -g

( 1 8 9 4 - 1 9 1 7 ) . Ag,

1 . 0 5 g, 0 1 7 . 5 mm; Ag, 1 . 2 0 g, 0 1 7 . 5 mm.

1 9 8 . Shillings. Struck in Jelgava in 1 7 6 2 during the rule of Duke Karl. Си, 1

2 0 . 6 7 g, 0 3 5 . 0 mm.

Below:

2 . 6 8 g, 0 2 4 . 0 mm.

1 7 g, 0 1 6 . 0 mm; Си, 1 . 3 2 g, 0 1 6 . 0 mm.

33.5

1 9 . 9 0 g , 0 3 3 . 5 mm; Ag,

20 03 g,

mm.

2 1 2 . C o p p e r money of Russia.

1 9 9 . 6 groats. Struck in Jelgava in 1 7 6 3 during the rule of Duke of

Above (from left):

Kurzeme and Z e m g a l e ErnstJohann Biron ( 1 7 3 7 - 1 7 4 0 ; 1 7 6 3 - 1 7 6 9 ) .

5 kopecks. Struck in Yekaterinburg in 1 7 7 0 during the reign ot

Ag, 3 . 2 2 g, 0 2 4 . 0 mm; Ag, 2 . 8 2 g, 0 2 4 . 0 mm.

Catherine II. Cu, 4 5 . 5 6 g, 0 41 .0 mm.

2 0 0 . Groats. Struck in Jelgava in 1 7 6 3 during the rule of Duke Ernst

3 kopecks. Struck in Yekaterinburg in 1 8 4 4 during the reign c~

Johann Biron. Ag, 1.01 g, 0 1 7 . 5 mm; Ag, 0 . 8 6 g, 0 1 7 . 5 mm.

Emperor Nicholas I of Russia (1 8 2 5 - 1 8 5 5 ) .

2 0 1 . Groat. Struck in Jelgava in 1 7 6 3 during the rule of Duke Ernst

Cu, 3 4 . 6 8 g, 0 3 9 . 0 mm

Johann Biron. Си, 3 . 5 7 g, 0 2 3 , 0 mm,

5 kopecks. Struck in Yekaterinburg in 1 7 7 0 during the reign ot

2 0 2 . Shillings. Struck in Jelgava in 1 7 6 4 during the rule of Duke Ernst

Catherine II. Cu, 5 3 . 2 1 g, 0 41 0 mm.

Johann Biron. Си, 1 . 2 7 g, 0 1 6 . 0 mm; Си, 1 . 2 8 g, 0 1 6 . 0 mm.

Dengas. Struck in M o s c o w in 1 7 0 3 during the reign of Peter i.

2 0 3 . Ducat. Struck in Jelgava in 1 7 8 0 during the rule of Duke of

Cu, 4 . 8 7 g, 0 2 3 . 5 mm; Cu, 4 . 7 8 g, 0 2 4 . 0 mm.

Kurzeme and Zemgale Peter Biron ( 1 7 6 9 - 1 7 9 5 ) . Au, 3 . 4 3 g,

Centre (from left):

0 2 1 . 0 mm.

Kopeck. Struck in M o s c o w in 1 7 0 4 during the reign of Peter '.

2 0 4 . Bowl with w o r k e d in W e s t European thalers of the 1 č>th—17th

Cu, 7 . 6 6 g, 0 2 8 . 0 mm

centuries, m a d e by a Riga silversmith Johann Christian Henck in 1 7 5 5 .

Half k o p e c b . Struck in St. Petersburg in 1 8 9 9 during the reigr d

M a p of the Baltic area, m a d e by Johann Baptista Homann ( 1 7 2 0 ) .

Nicholas II. Cu, 0 . 8 1 g, 0 1 3 . 0 mm; Cu, 0 . 8 1 g, 0 1 3 X T ~ " ' i

2 0 5 . 96 kopecks livonese. Struck in M o s c o w in 1 7 5 7 during the reign

Kopecks. Struck in Izhor (the Kolpina mint) in 1 8 1 3 during the ei

of Empress Elizabeth of Russia ( 1 7 4 1 - 1 7 6 2 ) . Ag, 2 5 . 9 6 g,

Emperor Alexander I of Russia (1 8 0 1 - 1 8 2 5 ) . Cu, 6 . 8 9 g,

0 4 2 0 mm

0 2 4 . 0 mm; Cu, 6 . 8 0 g, 0 2 5 . 0 mm,

2 0 6 . 48 kopecks livonese. Struck in M o s c o w in 1 7 5 7 during the reign

2 kopecks. Struck in Izhor (the Kolpina mint) in 1 7 7 6 during trie i

of Empress Elizabeth. Ag, 1 2 . 1 4 g, 0 3 3 . 0 mm.

of Catherine II. Cu, 2 0 . 7 5 g, 0 3 3 . 5 mm.

2 0 7 . 24 kopecks livonese. Struck in M o s c o w in 1 7 5 7 during the reign

Below (from left):

of Empress Elizabeth. Ag, 6 . 8 1 g, 0 2 5 . 5 mm.

10 kopecks. Struck in 1 7 6 2 during the reign of Emperor Pete- ;'l

2 0 8 . 4 kopecks livoneses. Struck in M o s c o w in 1 7 5 7 during the reign

Russia (Jan. 5-Jul. 9,

of Empress Elizabeth. Ag, 1 . 1 5 g, 0 1 6 , 5 mm; Ag, 0 . 9 3 g,

2 kopecks. Struck in Yekaterinburg in 1 7 9 7 during the reign d t

1 7 6 2 ) . Cu, 4 8 . 2 4 g, 0 4 3 . 0 mm.

Pavel I of Russia ( 1 7 9 6 - 1 8 0 1 ) . Cu, 2 0 . 1 4 g, 0 3 6 . 5 mm;

1 7 . 5 mm

2 0 9 . 2 kopecks livoneses. Struck in M o s c o w in 1 7 5 7 during the reign

Cu, 2 0 2 1

of Empress Elizabeth. Ag, 0 . 7 9 g, 0 1 4 . 0 mm; Ag,

4 kopecks. Struck in 1 7 6 2 during the reign of Peter III. Cu, 21 ^

1.1 5 g,

1 5 . 0 mm.

2 1 0 . Kopeck. Struck in M o s c o w in 1 7 0 2 during the reign of Tsar

g, 0 3 7 . 0 mm.

3 3 . 0 mm.

2 1 3 . 10 rubles. Assignation, issued in 1 7 9 7 during the reign S

(since 1 7 2 1 , Emperor) Peter I of Russia ( 1 6 8 2 - 1 7 2 5 ) . Ag, 0 . 2 8 g,

Pavel I. Paper, 1 6 5 . 0 x 1 1 5 . 0 mm.

6 . 5 x 1 0 . 0 mm. Deposit found in the pine forest of Slate (Jēkabpils

2 1 4 . 25 rubles. Assignation, issued in 1 7 9 8 during the reign o3

region).

Paper, 1 2 5 . 0 x 1 6 5 . 0 mm,

244

LIST O F ILLUSTRATIONS

and Industry Bank, issued in Posen on April 1 7 , 1 9 1 6 .

2 1 5 . G o l d money of Russia. Above (from left):

Paper, 1 5 9 0 x 9 9 0 m m .

2 rubles. Struck in 1 7 1 8 during the reign of Peter I Au, 4 . 1 0 g,

2 3 0 . 1 0 0 marks. Note of the Eastern Credit Union, issued r • z.".

0 2 1 . 0 mm.

o n April 4 , 1 9 1 8

2 rubles. Struck in 1 7 2 6 during the reign of Catherine I. Au, 4 . 0 0 g,

2 3 1 . 1 kopeck. Struck in Hamburg in 1 9 1 6. Fe, 2 . 9 8 g, Z 2'

3 2 0 . 0 mm.

Fe, 2 . 8 5 g, 0 2 1 . 0 mm.

15 rubles (imperial). Struck in 1 8 9 7 during the reign of Nicholas II.

2 3 2 . 2 kopecks. Struck in Berlin in 1 9 1 6 . Fe, 5 . 6 3 g, 0 2- I ~~

-J,

1 2 . 8 8 g, 0 2 4 . 5 mm.

Paper, 1 7 2 . 0 x 1 1 0 0 mm. \

Fe, 5 . 5 2 g, 0 2 4 . 0 mm.

"toltinnik ( 1 / 2 ruble). Struck in 1 7 5 6 during the reign of Empress

2 3 3 . 3 kopecks. Struck in Berlin in 1 9 1 6 . Fe, 8 . 4 7 g, 0 25 I

E zabeth. Au, 0 . 7 0 g, 0 1 3 . 0 mm.

Fe, 8 . 5 3 g, 0 2 8 . 0 mm.

Below (from left):

Leaflet advertising promissory notes of the town municipality

5 rubles (obverse a n d reverse). Struck in 1 8 9 8 during the reign of

of Liepāja.

• -icholas II. Au, 4 . 2 7 g, 0 1 8 . 0 mm; Au, 4 . 2 7 g, 0 1 8 . 0 mm

2 3 4 . 3 rubles. Promissory note of the town municipality of L e c ā z

:0 rubles. Struck in St. Petersburg in 1 7 6 7 during the reign of

printed in 1 9 1 5 (first issue; withdrawn from circulation and D e f l o r a t e

Catherine II. Au, 1 3 . 0 8 g, 0 2 9 . 5 mm.

Paper, 1 1 5 . 0 x 5 5 . 0 mm.

2 1 6 . Platinum money of Russia,

2 3 5 . 3 rubles. Promissory note of the town municipality of L i e c : z

-oove:

printed in 1 9 1 5 (second issue). Paper, 1 1 8 . 0 x 6 8 . 0 mm.

6 rubles (reverse). Struck in St. Petersburg in 1 8 3 1 during the reign of

2 3 6 . 5 rubles. Promissory note of the town municipality of Liepāja

• . cholas I. Pt, 2 0 . 5 0 g, 0 2 8 . 5 mm.

printed in 1 9 1 8 - 1 9 1 9 (third-fifth Issues). Paper, 1 2 2 . 0 x 7 2 . 0 ma

Below (from right):

2 3 7 . 5 rubles. Promissory note of the town municipality of Je ~z

3 rubles (obverse a n d reverse). Struck in St. Petersburg in 1 8 3 2 during

printed in 1 9 1 5 (first issue). Paper, 1 3 8 . 0 x 9 1 . 0 mm.

-e reign of Nicholas I. Pt, 1 0 . 2 7 g, 0 2 3 . 5 mm; Pt, 1 0 . 3 7 g,

2 3 8 . 6 k o p e c b . Promissory note of the town municipal^

C 2 3 . 5 mm.

printed in 1 9 1 5 (first issue). Paper, 1 0 0 . 0 x 6 2 . 0 mm.

2 1 7 . a b Paper money of Russia.

2 3 9 . 10 rubles. Promissory note of the town municipal'-.

2 1 7 . a 5 0 0 rubles. State credit note, issued in 1 9 1 2 during the reign

printed in April 1 9 1 9 (third issue). Paper, 1 5 2 . 0 x 9 4 . 2 —

z- Nicholas II. Paper, 2 7 5 . 0 x 1 2 7 . 0 mm.

2 4 0 . 5 kopecks. Promissory note of the town municipo _ . r . e

2 1 7 . b 1 0 0 rubles. State credit note, issued in 1 9 1 0 during the reign

printed in 1 9 1 5 . Paper, 1 1 2 . 0 x 6 1 . 0 mm.

.e zz. z :: i

: : Nicholas II. Paper, 2 6 0 . 0 x 1 2 2 . 0 mm.

2 4 1 .ab Exchange notes of the Riga Council of W o r k i n g Pecc-e s

2 1 8 . 50 rubles. State credit note, issued in 1 8 9 9 during the reign of

Deputies, printed in April-May 1 9 1 9 .

'. cholas II. Paper, 1 9 0 . 0 x 1 1 7 . 0 mm.

2 4 1 .a 1 ruble. Paper, 9 3 . 0 x 5 4 . 0 mm.

2 1 9 . 25 rubles. State credit note, issued in 1 9 0 9 during the reign of

3 rubles. Paper, 1 1 0 . 0 x 6 0 . 0 mm.

2 4 1 . b 5 rubles. Paper, 1 1 4 . 0 x 7 1 . 0 mm.

. c h o l a s II. Paper, 1 7 8 . 0 x 1 0 8 . 0 mm.

10 rubles. Paper, 1 1 3 . 0 x 7 3 . 0 mm.

2 2 0 . 10 rubles. State credit note, issued in 1 9 0 9 during the reign of Nicholas II. Paper, 1 1 4 . O x 1 7 3 . 0 mm.

2 4 2 . 5 a n d 10 rubles. Exchange notes of the Riga Council of W c x "

2 2 1 . 5 rubles. State credit note, issued in 1 9 0 9 during the reign of

People's Deputies, in sheets.

icholas II. Paper, 9 8 . 0 x 1 5 7 . 0 mm.

5 rubles. Paper, 6 9 4 . 0 x 4 6 2 . 0 mm.

2 2 . 3 rubles. State credit note, issued in 1 8 9 5 during the reign of

1 0 rubles. Paper, 5 8 7 . 0 x 4 6 3 . 0 mm.

cholas II. Paper, 9 8 . 0 x 1 5 7 . 0 mm.

2 4 3 . 10 rubles. Loan coupon of the Executive Committee of ibe

2 2 3 . 1 ruble. State credit note, issued in 1 8 9 8 during the reign of

Council of Working People's Deputies of the province of C ē s s

icholas II. Paper, 1 5 0 . 0 x 9 0 . 0 mm.

prinie

in 1 9 1 9 . Paper, 1 1 4 . 0 x 7 2 . 0 mm.

2 2 4 . 10 kopecks. M o n e y of necessity, issued as a stamp in

2 4 4 . 5 rubles. Loan coupon of the Executive Committee &

" 9 1 5 - 1 9 1 7 . Paper, 2 4 . 0 x 3 0 . 0 mm.

of Working People's Deputies of the province of Cēsis, pri r -ec n 1 9 1 9 . Paper, 9 5 . 0 x 6 4 . 0 mm.

2 2 5 . 5 0 k o p e c b . M o n e y o f necessity, issued i n 1 9 1 5 - 1 9 1 7 :

a o e r , 1 0 0 . 0 x 6 0 . 0 mm.

2 4 5 . 3 rubles. Promissory note of the city municipality of R zz

2 2 6 . 3 k o p e c b . M o n e y of necessity, issued in 1 9 1 5 - 1 9 1 7 .

in August 1 9 1 9 . Paper, 1 2 8 . 0 x 8 0 . 0 mm.

Paper, 8 0 . 0 x 4 5 0 mm.

2 4 6 . 1 ruble. Promissory note of the city municipality of R zz

2 2 7 . 1 0 0 0 rubles (the so-called "money of Duma"). State credit note,

August 1 9 1 9 . Paper, 1 1 0 . 0 x 7 4 . 0 mm.

iisued in 1 9 1 7 . Paper, 2 1 5 . 0 x 1 3 2 . 0 mm. anly a part of the s h e e t — 6 denominations)

iss.ea "

luslrai on shows c

printed in Jelgava in O c t o b e r 1 9 1 9 .

2 4 7 . a 1 mark. Paper, 1 0 0 . 0 x 7 5 . 0 mm.

a p e r , 1 8 8 . 0 x 1 0 0 . 0 mm.

2 2 9 . 10 rubles. Note of the Eastern C r e c •

c "e: c - e:

2 4 7 . a b Provisional exchange notes of the Western Army of V c L ' - e e r

2 2 8 . 20 rubles ("kerenka"). State Treasury note (the :

Z:.

2 4 7 . b 5 marks. Paper, 1 2 0 . 0 x 8 6 . 0 mm. 10 marks (obverse). Paper, 1 3 4 . 0 x 9 5 . 0 mm.

:~ :- "~ E c r e " ~ zze

245

LIST OF ILLUSTRATIONS

2 6 7 . 25 lats. Banknote of the Bank of Latvia, printed in Englanc (Waterlow & Sons Ltd.) in 1 9 2 8 . Paper, 1 33 0 x 8 9 . 0 mm.

2 4 8 . 10 marks. Reverse of the provisional e x c h a n g e note of the .Vestern Army of Volunteers, printed in O c t o b e r 1 9 1 9 . Obverse: a _arvian stamp of 20 kopecks denomination, printed in O c t o b e r 1 9 2 0 .

2 6 8 . 5 0 0 lats. Banknote of the Bank of Latvia, printed in E n g l a n d (Bradbury, Wilkinson & C o , Ltd,) in 1 9 2 9 . Paper, 1 9 0 . 0 x 1 0 4 I

2 4 9 . Provisional exchange notes of the Western Army of Volunteers, in sheets.

2 6 9 . 50 lats. Banknote of the Bank of Latvia, printed in Englara (Thomas de la Rue & C o . Ltd.) in 1 9 3 4 . Paper, 1 4 5 . 0 x 8 0 . 0 ~T

1 mark. Paper, 9 2 3 . 0 x 5 9 2 . 0 mm. 1 0 marks. Paper, 9 6 9 . 0 x 5 9 0 . 0 mm.

2 7 0 . 25 lats. Banknote of the Bank of Latvia, printed in Englara (Bradbury, Wilkinson & C o . Ltd.) in 1 9 3 8 . Paper, 1 4 2 . 0 x 7 6 :

2 5 0 . 1 ruble. State Treasury note of the Republic of Latvia, printed in ; ga in 1 9 1 9 . Artist Jūlijs Madernieks. Paper, 1 2 0 . 0 x 8 0 . 0 mm.

2 7 1 . 1 0 0 lats. Banknote of the Bank of Latvia, printed in Riga n 1 9 3 9 . Artist Jānis Šternbergs. Paper, 1 5 0 . 0 x 8 0 . 0 mm.

2 5 1 . 5 rubles. State Treasury note of the Republic of Latvia, printed in ; ga in 1 9 1 9 Artist Burkards Dzenis. Paper, 1 2 0 . 0 x 7 5 . 0 mm,

2 7 2 . 10 lats. State Treasury note of the Republic of Latvia, primed Riga in 1 9 2 5 . Artists Rihards Zariņš, Kārlis Krauze.

2 5 2 . 10 rubles. State Treasury note of the Republic of Latvia, printed in - g a i n 1 9 1 9 . Artist Vilhelms Krūmiņš. Paper, 1 30 0 x 8 0 . 0 mm.

Paper, 1 2 7 . 0 x 6 6 . 0 mm 2 7 3 . 5 lats. State Treasury note of the Republic of Latvia, prinrea īi Riga in 1 9 2 6 . Artists Rihards Zariņš, Kārlis Krauze.

2 5 3 . 25 rubles. State Treasury note of the Republic of Latvia, printed in R zz in 1 9 1 9 . Paper, 1 4 5 . 0 x 9 5 . 0 mm.

Paper, 1 2 7 . 0 x 6 5 . 0 mm

2 5 4 . 50 rubles. State Treasury note of the Republic of Latvia, printed in § zz - 1 9 1 9 . Paper, 1 4 8 . 0 x 9 2 . 0 mm.

2 7 4 . 1 0 lats. State Treasury note of the Republic of Latvia, p r i c e d Riga in 1 9 3 3 . Artists Rihards Zariņš, Kārlis Krauze.

2 5 5 . 1 0 0 rubles. State Treasury note of the Republic of Latvia, printed - ; ga in 1 9 1 9 . Artist Hermanis Grinbergs. z

zzē-

152.0x95.0

Paper, 1 5 4 . 0 x 7 0 . 0 mm. 2 7 5 . 20 lats. State Treasury note of the Republic of Latvia, primed Riga in 1 9 3 6 . Artists Rihards Zariņš, Kārlis Krauze,

mm.

2 5 6 . 5 0 0 rubles. State Treasury note of the Republic of Latvia,

Paper, 1 6 3 . 0 x 7 9 . 0 mm.

z s c e a m e n , printed in Riga in 1 9 2 0 . Artist Rihards Zariņš. Paper, 1 6 0 . 0 x 1 0 5 . 0 mm.

2 7 6 . 10 lats. State Treasury note of the Republic of Latvia, prr - edRiga in 1 9 3 7 . Artist Kārlis Krauze. Paper, 1 30 0 x 7 0 . 0 mm

2 5 7 . 5 kopecks. Exchange note of the Republic of Latvia, printed in R ga in 1 9 2 0 . Artist Rihards Zariņš. Paper, 5 5 . 0 x 3 6 . 0 mm. 2 5 8 . 10 kopecks. Exchange note of the Republic of Latvia, printed in R ga in 1 9 2 0 Artist Rihards Zariņš. Paper, 5 5 . 0 x 3 6 . 0 mm.

2 7 7 . 20 lats. State Treasury note of the Republic of Latvia, primed Riga in 1 9 4 0 , issued after the occupation of Latvia. Artists Artūrs Aļ Kārlis Krauze. Paper, 1 4 1 . 0 x 7 7 . 0 mm.

2 5 9 . 25 k o p e c b . Exchange note of the Republic of Latvia, printed in Ŗ ga in 1 9 2 0 . Artist Rihards Zariņš. Paper, 5 5 . 0 x 3 6 . 0 mm.

2 7 8 . 5 lats. State Treasury note of the Republic of Latvia, printea :.j Riga in 1 9 4 0 , issued after the occupation of Latvia.

2 6 0 . 50 k o p e c b . Exchange note of the Republic of Latvia, printed in K-ga in 1 9 2 0 . Artist Rihards Zariņš. Paper, 5 5 . 0 x 3 6 . 0 mm.

Artist Harijs Gricēvičs. Paper, 1 1 6 . 0 x 6 4 , 0 mm. 2 7 9 . 1 santims. Struck as a model coin in Switzerland (Hugue" Frères & Cie, Le Locle) in 1 9 2 3 . Artist Rihards Zariņš. C u / S n / Z n 1.83 g, 0 1 7 . 0 mm.

2 6 1 . Stamps of the Republic of Latvia (1 a n d 3 francs). Facsimile signatures from the record of the Bank of Latvia Council's meeting which took place on O c t o b e r 2 3 , 1 9 2 2 . Latvian State Historical Archives, fund 6 2 0 9 , description 1, file 1, p. 2.

2 8 0 . 1 santims. Struck in Switzerland (Huguenin Frères & Cie, .9 L in 1 9 2 4 . Artist Rihards Zariņš. C u / S n / Z n , 1 . 8 0 g, 0 1 7 0 m2 8 1 . 2 santims. Struck in Switzerland (Huguenin Frères & Cie, Le L in 1 9 2 6 . Artist Rihards Zariņš. C u / S n / Z n , 2 . 0 0 g, 0 19 5 m - .

The Bank of Latvia building. 1 9 2 0 s . C a r d advertising the first coins of the Republic of Latvia. Printed in Stuttgart ( 1 9 2 4 ) .

2 8 2 . 5 santims. Struck in Switzerland (Huguenin Frères & Cie, _e L in 1 9 2 2 . Artist Rihards Zariņš. C u / S n / Z n , 3 . 0 0 g, 0 2 2 . 0 m - ,

An advertising leaflet of Bradbury, Wilkinson & C o . Ltd. (England). 2 6 2 . 10 lats. Provisional banknote of the Bank of Latvia me 5 0 0 Latvian rubles note with an overprint " 1 0 lats", printed in " 9 2 2 ) . Designer of the note and overprint Rihards Zariņš. 3 a p e r , 1 6 0 . 0 x 1 0 5 . 0 mm.

2 8 3 . 10 santims. Struck in Switzerland (Huguenin Frères & C i e Le Locle) in 1 9 2 2 . Artist Rihards Zariņš. Ni, 3 . 0 0 g, 0 1 9 . 0 nraļ

2 6 3 . 1 0 0 lats. Banknote of the Bank of Latvia, printed in Riga in

2 8 5 . 50 santims. Struck in Switzerland (Huguenin Frères & Cie

2 8 4 . 20 santims. Struck in Switzerland (Huguenin Frères & Cie Le Locle) in 1 9 2 2 . Artist Rihards Zariņš. Ni, 4 . 0 0 g, 0 21 .0 mm.

1 9 2 3 . Artists Rihards Zariņš, Kārlis Krauze. Paper, 1 54 0 x 8 8 . 0 mm.

Le Locle) in 1 9 2 2 . Artist Rihards Zariņš. Ni, 6 . 5 0 g, 0 2 5 . 0 m - .

2 6 4 . 20 lats. Banknote of the Bank of Latvia, printed in England (Waterlow & Sons Ltd.) in 1 9 2 4 . Artist Vilhelms Krūmiņš Paper, 1 3 5 . 0 x 7 5 . 0 mm.

2 8 6 . Santims coins struck in Switzerland (Huguenin Frères & C i e , Le Locle) a n d their models: 2, 10 (reverse), 50 (reverse) santims. A sample set of coins provided by the mint.

2 6 5 . 50 lats. Banknote of the Bank of Latvia, printed in England [Waterlow & Sons Ltd.) in 1 9 2 4 , Paper, 1 4 5 0 x 80 0 mm

Artist Jānis Roberts Tilbergs. Ag ( 8 3 5 ° ) , 5 . 0 0 g, 0 2 3 , 0 mm,

2 6 6 . 20 lats. Banknote of the Bank of Latvia. t ; r V * e a England (Waterlow & Sons Ltd.) in 1 9 2 5 . Paper, 1 3 5 , 0 x 7 5 . 0 mm

Artist Jānis Roberts Tilbergs. Ag ( 8 3 5 ° ) , 1 0 . 0 0 g, 0 2 7 . 0 mm.

2 8 7 . 1 lats. Struck in England (Royal Mint) in 1 9 2 4 . 2 8 8 . 2 lats. Struck in England (Royal Mint) in 1 9 2 6 .

246

LIST OF

ILLUSTRATION?

2 8 9 . 5 lats. Struck in England (Royal Mint) in 1 93 1. Artist Rihards Zariņš. Ag ( 8 3 5 ° ) , 2 5 . 0 0 g, 0 37 0 mm

50 reichspfennigs (obverse). Paper, 9 0 . 0 x 5 7 . 0 mm. 2 9 9 . a b Deutsche Rentenbank Bills (Sept. 1 5 , 1 9 4 4 . ) .

2 9 0 . 1 santims. Struck in Riga in 1 9 3 8 Artists Ludolfs Liberts, lArtūrs Apinis. C u / S n / Z n , 1 . 8 0 g, 0 1 7 . 0 mm.

2 9 9 . a 50 reichsmarks. Paper,

1 5 3 . 0 x 8 5 . 0 mm.

2 9 9 . b 10 reichsmarks (obverse). Paper,

1 4 5 . 0 x 7 5 . 0 mm.

2 9 1 . 2 santims. Struck in Riga in 1 9 3 9 . Artists Ludolfs Liberts, Artūrs Apinis. C u / S n / Z n , 2 . 0 0 g, 0 1 9 5 mm

5 reichsmarks (obverse). Paper,

1 3 4 . 0 x 6 9 . 0 mm.

2 9 2 . 20 lats. Gold coin, an unimplemented project of 1 9 2 2 . Author Teodors Zaļkalns. Plaster of Paris, 0 1 5 2 . 0 mm.

3 0 0 . a b c Obverses of the paper money of the USSR ( 1 9 4 7 - 1 9 6

1 reichsmark (obverse). Paper, 1 1 8 . 0 x 6 3 . 0 mm. printed in 1 9 4 7 .

2 9 3 . 1 lats. State Treasury note of the Republic of Latvia, an unimple mented project of 1 9 2 4 . Artist Rihards Zariņš On a margin of the

3 0 0 . a USSR State Bank notes. 1 0 0 rubles (a specimen). 2 3 0 . 0 x 1 1 5 . 0 mm.

ardboard there is an inscription "Apstiprinu / H. P. 1 2. XI. 2 3 . " i approve / H. P. 1 2 . XI 23 "; H. P.—Hermanis Punga, Minister of nance of the Republic of Latvia from June 2 6 , 1 9 2 3 to January 2 5 , 9 2 4 ) . Paper, 1 3 0 . 0 x 6 9 . 0 mm; cardboard, 21 3 . 0 x 1 3 3 . 0 mm

5 0 rubles. 2 2 0 . 0 x 1 0 2 . 0 mm. 3 0 0 . b 25 rubles.

1 7 0 . 0 x 9 6 . 0 mm.

1 6 0 . 0 x 9 2 . 0 mm.

10 rubles.

3 0 0 . c USSR State Treasury notes.

2 9 4 . 2 lats. State Treasury note of the Republic of Latvia, an "implemented project of 1 9 2 4 . Artist Rihards Zariņš. On a margin of e cardboard there is an inscription "Apstiprinu / H. P. 1 2. XI. 2 3 . " aper, 1 2 8 . 5 x 6 8 . 5 mm; cardboard, 21 2 0 x 1 3 7 . 0 mm.

5 rubles. 8 7 . 0 x 1 4 5 . 0 mm.

2 9 5 . a b e d Paper money of the RSFSR a n d USSR, which w a s in circula tion in Latvia after the occupation ( 1 9 4 0 - 1 9 4 7 ) . 2 9 5 . a 10 chervonets (obverse). RSFSR State Bank note, a specimen. " 9 2 2 . 1 7 7 . 0 x 1 1 0 . 0 mm.

Latvia ( 1 9 4 0 - 1 9 6 1 ) .

2 9 5 . b 3 chervonets (obverse). USSR State Bank note, a specimen. " 9 2 4 . 1 8 0 O x 1 0 3 . 0 mm.

15 kopecks.

9 5 . c 5 rubles. USSR State Treasury note. 1 9 2 5 . 1 6 5 . 0 x 7 1 . 0 mm. rubles. USSR State Treasury note. 1 9 3 4 . 1 3 6 0 x 7 0 . 0 mm. ; 2 9 5 . d 3 chervonets (obverse). USSR State Bank note 1 9 3 2 . " 5 8 . O x 8 8 . 0 mm.

10 kopecks.

3 rubles. 8 5 . 0 x 1 3 4 . 0 mm, 1 ruble. 8 2 . 0 x 1 2 5 . 0 mm. 3 0 1 . Coins of the USSR ( 1 9 2 4 - 1 9 6 1 ) which w e r e in circulation Poltinnik(50 kopecks). 20 kopecks. 2 0 kopecks. 15 kopecks.

3 rubles (obverse). USSR State Treasury note. 1 9 2 5 . 1 3 5 . 0 x 7 0 . 0 mm. 1 ruble (obverse). USSR State Treasury note 1 9 3 4 . 1 1 8 . 0 x 6 0 , 0 mm. 2 9 6 . a b c Paper money of the USSR in the occupied Latvia 113940-1947).

10 kopecks. 5 kopecks. 5 kopecks. 3 kopecks. 3 kopecb.

1 9 2 4 . Ag,

1 9 2 4 . Ag, 3 . 6 0 g, 1943 3 . 6 0 g, 1 9 3 2 . N 2 . 7 0 g, 1 9 4 3 . N 2 . 7 0 g, 1 9 3 3 . N 1 . 8 0 g, 1 9 3 5 . N 1 . 8 0 g, 1 9 3 3 . Cu/Al, 5 . 0 0 1 9 5 2 . Cu/Al, 5 . 0 0 1 9 3 3 . Cu/Al, 3 , 0 0 1 9 5 0 . Cu/Al, 3 , 0 0

1 0 . 0 0 g, 0 2 6 . 5 mm 0 0 0 0 0 0 g, g, g, g,

2 2 . 0 mm. 2 2 . 0 mm. 1 9 . 5 mm. 1 9 . 5 mm. 1 7 . 3 mm. 1 7 . 3 mm. 0 2 5 . 0 mm 0 2 5 . 0 mm. 0 2 2 . 0 mm, 0 2 2 . 0 mm.

2 k o p e c b . 1 9 5 2 . Cu/Al, 2 . 0 0 g, 0 1 8 . 0 mm. 1 kopeck. 1 9 4 8 . Cu/Al, 1 . 0 0 g, 0 1 5 , 0 mm. 3 0 2 . a b Paper money of the USSR ( 1 9 6 1 - 1 9 9 2 ) , printed in 1 9 6

¡296.a 10 chervonets (obverse). USSR State Bank note. 1 9 3 7 . " 3 2 . 0 x 1 0 0 . 0 mm.

3 0 2 . a USSR State Bank notes. 1 0 0 rubles. 1 4 0 . 0 x 7 0 . 0 mm.

5 chervonets (obverse). USSR State Bank note. 1 9 3 7 . " 5 0 . 0 x 9 0 . 0 mm.

5 0 rubles.

1 4 0 . 0 x 7 0 . 0 mm.

3 0 2 . b 25 rubles (obverse). 1 2 2 . 0 x 6 1 . 0 mm,

2 9 6 . b 3 chervonets (obverse). USSR State Bank note 1 9 3 7 . " 0 , 0 x 8 7 . 0 mm, " chervonets. USSR State Bank note. 1 9 3 7 . 1 6 0 . 0 x 7 9 . 0 mm. 2 9 6 . c 5 rubles (obverse). USSR State Treasury note. 1 9 3 8 " - 5 . 0 x 7 0 . 0 mm.

10 rubles (obverse). 1 2 2 . 0 x 61 0 mm. USSR State Treasury notes. 5 rubles (obverse). 1 1 4 . 0 x 5 7 . 0 mm,

3 rubles (obverse). USSR State Treasury note. 1 9 3 8 . 1 3 5 . 0 x 6 7 . 0 mm. I ruble. USSR State Treasury note. 1 9 3 8 . 1 2 5 . 0 x 6 0 . 0 mm. 2 9 7 . 1 0 0 lats (obverse). Banknote of the Bank of Latvia, printed in Riga - 1 9 3 9 , with an overprint "LATVIJA / 1 9 4 1 / 1 .JŪLIJS" printed on A i [ 8 ] , 1 9 4 1 . An unimplemented project of a banknote for Latvia c i n g German occupation period, 2 9 8 . a b Undated ( M a y 3, 1 9 4 0 ) issue of the Reichsbank banknotes, in : culation in the territory of the occupied Latvia (1 9 4 1 - 1 9 4 5 ) 2 9 8 . a 50 reichsmarks. Paper, 1 7 0 . 0 x 8 5 . 0 mm 2 0 reichsmarks (obverse). Paper, 1 5 5 . 0 x 8 0 . 0 - ~ 2 9 8 . b 1 reichsmark. Paper, 9 5 . 0 x 60 0 mm

3 rubles (obverse). 1 1 4 . 0 x 5 7 , 0 mm. 1 ruble (obverse). 1 0 5 0 x 5 3 . 0 mm. 3 0 3 . Coins of the USSR ( 1 9 6 1 - 1 9 9 1 ) . 5 0 kopecks. 1 9 8 3 . C u / N i , 4 . 4 0 g , 0 2 4 . 0 mm. 2 0 k o p e c b . 1 9 8 8 . C u / N i , 3 . 6 0 g , 0 2 1 . 8 mm. 15 kopecks. 1 9 7 8 C u / N i , 2 . 7 0 g, 0 1 9 . 5 mm. 10 k o p e c b . 1 9 8 0 . C u / N i , 1 . 8 0 g, 0 1 7 . 3 mm 5 kopecks. 1 9 8 0 . Cu/Zn, 5 . 0 0 g, 0 2 5 . 0 mm. 5 kopecks. 1 9 9 1 . Cu/Zn, 5 . 0 0 g, 0 2 5 . 0 mm. 3 kopecks. 1 98 1 Cu/Zn, 3 . 0 0 g, 0 22 0 mm. 2 kopecb. 1 kopeck.

247

1 9 7 3 . Cu/Zn, 2 . 0 0 g, 0 1 8 . 0 mm. 1 9 6 9 . Cu/Zn, 1 . 0 0 g, 0 1 5 . 0 mm.

LIST O F ILLUSTRATIONS

3 0 4 . 1 ruble. 1 9 6 1 . C u / N i , 7 . 5 0 g , 0 2 7 . 0 mm.

3 2 4 . 2, 1 0 , 1 0 0 late. Commemorative coins dedicated to tli

3 0 5 . Paper money (USSR State Bank notes) issued during the 1 9 9 1 money reform under the g u i d a n c e of Valentin Pavlov, Minister of Finance of the USSR.

anniversary of the proclamation of the Republic of Latvia, struc

1 0 0 rubles. 1 4 0 . 0 x 7 0 . 0 mm

Au ( 5 8 3 . 3 ° ) , 1 3 . 3 3 8 g, 0 2 7 . 0 0 mm.

50 rubles (obverse).

Finland (Rahapaja Oy) in 1 9 9 3 . Artists Aivars Krûklis, Edgars C u / N i , 6 . 0 0 g , 0 2 4 . 3 5 mm; A g ( 9 2 5 ° ) , 2 5 . 1 7 5 g , 0 3 c

1 4 0 . 0 x 7 0 . 0 mm.

3 2 5 . Commemorative coins dedicated to the 7 5 t h anniversa

3 0 6 . a b Paper money of the USSR—USSR State Bank notes—printed in

proclamation of the Republic of Latvia, in different packagings

1 9 9 1 (in circulation in Latvia until July 2 0 , 1 9 9 2 ) .

a certificate a c k n o w l e d g i n g the coins as legal tender.

3 0 6 . a 5 0 0 rubles.

1 4 3 0 x 7 0 . 0 mm.

3 2 6 . A souvenier set of Latvia's coins.

2 0 0 rubles (obverse). 1 4 3 . 0 x 7 0 . 0 mm. 3 0 6 . b 1 0 rubles. 1 2 2 . 0 x 6 1 . 0 mm. 5 rubles (obverse). 1 1 4 . 0 x 5 7 . 0 mm. 3 rubles (obverse). 1 1 4 . 0 x 5 7 . 0 mm. 1 ruble (obverse). 1 0 5 , 0 x 5 3 . 0 mm. 3 0 7 . 1 ruble. Commemorative coin dedicated to XXII Olympic G a m e s . 1 9 7 7 . C u / N i , 1 2 . 5 0 g, 0 3 1 . 0 mm. 3 0 8 . 1 ruble. Commemorative coin dedicated to XXII Olympic G a m e s . 1 9 7 8 . C u / N i , 1 2 . 5 0 g , 0 3 1 . 0 mm. 3 0 9 . 5 rubles. Commemorative coin dedicated to XXII Olympic G a m e s . 1 9 7 9 . Ag, 1 6 . 6 7 g, 0 3 3 . 0 mm. 3 1 0 . 10 rubles. Commemorative coin dedicated to XXII Olympic G a m e s . 1 9 7 9 . Ag, 3 3 . 3 0 g, 0 3 9 . 0 mm. 3 1 1 . 1 ruble. Commemorative coin dedicated to the 1 25th birthday of the Latvian poet Rainis. 1 9 9 0 . C u / N i , 1 3 . 0 0 g, 0 3 1 . 0 mm 3 1 2 . a b 5 0 0 , 2 0 0 , 5 0 , 2 0 Latvian rubles. Provisional banknotes o f the Bank of Latvia, printed by the Riga Model Printing House in 1 9 9 2 . Artist Kiril Shmelkov. Paper, 1 2 0 . 0 x 6 0 . 0 mm. 3 1 2 . a 5 0 0 , 2 0 0 Latvian rubles. 3 1 2 . b 5 0 , 2 0 Latvian rubles. 31 3 . a b 1 0 , 5, 2, 1 Latvian rubles. Provisional banknotes of the Bank of Latvia, printed by the Riga Model Printing House in 1 9 9 2 . Paper, 1 2 0 . 0 x 6 0 . 0 mm. 3 1 3 . a 1 0 , 5 Latvian rubles. 3 1 3 . b 2, 1 Latvian rubles. 3 1 4 . a b c 5 0 0 , 1 0 0 , 5 0 , 2 0 , 1 0 , 5 lats. Banknotes of the Bank of Latvia, printed in Germany (Giesecke & Devrient GmbH) in 1 9 9 2 . Artists Imants Zodžiks, Valdis Ošinš. Paper, 1 3 0 . 0 x 6 5 . 0 mm. 3 1 4 . a 5 0 0 , 1 0 0 lats. 3 1 4 . b 5 0 , 2 0 lats. 3 1 4 . c 1 0 , 5 lats. 3 1 5 . 10 a n d 1 0 0 lats. Unimplemented designs of banknotes of the Bank of Latvia. Artist Aivars Plotka. 1 9 9 1 . 3 1 6 . - 3 2 2 . Coins of the Bank of Latvia. Struck in Germany (Bayerisches Hauptmunzamt) in 1 9 9 2 . Artists Gunārs Lūsis, Jānis Strupulis. 3 1 6 . 1 santims. C u / F e , 1 . 6 0 g, 0 1 5 . 6 5 mm. 3 1 7 . 2 santims. C u / F e , 1 . 9 0 g, 0 1 7 . 0 0 mm 3 1 8 . 5 santims. C u / N i / Z n , 2 . 5 0 g, 0 1 8 . 5 0 mm. 3 1 9 . 10 santims. C u / N i / Z n , 3 . 2 5 g, 0 1 9 90 mm. 3 2 0 . 2 0 santims. C u / N i / Z n , 4 . 0 0 g , 0 2 1 5 0 mm. 3 2 1 . 50 santims. C u / N i , 3 . 5 0 g, 0 1 8 80 mm 3 2 2 . 1 lats. C u / N i , 4 . 8 0 g, 0 2 1 , 7 5 mm 3 2 3 . 2 lats. C u / N i , 6 . 0 0 g, 0 24 35 mm

248

DAS GELD IN LETTLAND IM LAUFE DER JAHRHUNDERTE

sive Untersuchungen der Schatzfunde wurden in der 2. Hälfte des i 9 ļfi (R. Hausmann, A. Buchholtz, J. Sachssendahl) vorgenommen, in der Ze I des lettischen Freistaates (H. Riekstiņš, R, Snore) fortgesetzt und insbesc"::e"e nach dem 2. Weltkrieg (R. Ceplite, V. Zobiņa, V. Urtāns, T ~e'zz E. Mugurēvičs, K Ducmane) entfaltet.

| Das Geld widerspiegelt den Entwicklungsweg der ganzen Zivilisation towohl im ökonomischen, als auch im breitesten kulturhistorischen und

ßtischen Sinne. Vielfach enthält das Geld einzigartige visuelle oder äzisierende Informationen, die nirgends anderswo zu finden sind: über nst regierenden Herrscher und andere Persönlichkeifen, über historische Beschehnisse, über zugrunde g e g a n g e n e Bau- und Kulturdenkmäler., zweifelsohne ist das Geld ein wichtiger Bestandteil der Kulturgeschichte Her ganzen Menschheit. Ziel dieser Arbeit ist, die G e s c h i c h t e des G e l d w e s e n s auf dem erritorium Lettlands darzustellen - von verschiedenartigem fremdländischem 3 e ! d bis zur nationalen Währung, von zusammengesparten vergrabenen Aünzschätzen bis zu den Depositen in einer modernen Bank. Die Geldgeschichte Lettlands ist höchst interessant, aber auch überaus erwickelt. Ihr Verlauf wurde von der ständigen Verbindung unseres Landes iit großen Handelsstraßen bestimmt. Sowohl die Bernsteinstraße, als auch ler W e g von den Wikingern zu den Griechen und die Seidenstraße haben os Geldwesen Lettlands stark beeinflußt Überdies haben deutsche, »Inische, schwedische und russische politisch-ökonomische Oberherrchaften Spuren im Münzwesen Lettlands hinterlassen.

Münzen, die traditionelle Geldform, ersetzten im Laufe der historischen " twicklung die primitiven älteren Tauschäquivalente - Vieh, Felle, Beile, ogar Sklaven, später auch Metallbarren bestimmter Form. Wenngleich Sewicht, Feingehalt und Wert der Barren von deren Prägern garantiert ••aren, handelte es sich auch noch bei ihnen um sehr unbequeme cuschäquivalente Allmählich traten d a h e r runde Münzen mit der Erstellung verschiedener Zeichen bzw. G e g e n s t ä n d e an ihre Stelle. Bis z_m 1 8. Jh., als das Papiergeld sich zu verbreiten begann, war Münzgeld das wichtigste Zahlungsmittel in der ganzen W e l t Schatzfunde - aus dem Geldumlauf a u s g e s c h i e d e n e s , sorgfältig ve'packfes, angesichts einer Gefahr verborgenes oder für Notzeiten c ^ g e h o b e n e s Geld - sind eigenartige Momentaufnahmen des Geldfnlaufs und zugleich in Metall geprägte Chroniken historischer Zeiträume. '. e älteste Nachricht über einen Schatzfund in Lettland stammt aus dem 1 3 . Jh., doch schon im ersten öffentlichen Museum, das in Riga 1 7 7 3 sröffnet wurde, nahmen die numismatischen Exponate einen bedeutenden (atz ein. Im Laufe der Zeit wurde die Museumssammlung immer reicher, ki heutigen Rigaer Geschichts- und Schiffahrtsmuseum, in das sie eingeganen ist, umfaßt die numismatische Sammlung 84 0 0 0 G e g e n s t ä n d e , darunter 5 8 4 0 0 Münzen. Etwas jünger ist die numismatische Sammlung des Museums für die Geschichte Lettlands, die 1 8 6 9 im Museum des Lettischen Vereins zu i ga ihren Anfang nahm. Ihre numismatischen Bestände umfassen mehr I i s 1 5 3 0 0 0 G e g e n s t ä n d e , darunter 1 5 9 Schatzfunde, die mehr als ' 7 6 0 0 0 Münzen enthalten und den Geldumlauf und die Entwicklung des Wiünzwesens in Lettland widerspiegeln. Vielseitige und sehr wertvolle r_mismatische Sammlungen werden außerdem IN den archäologischen Abteilungen der zentralen Museen, im Institut für G e s c h i c h t e an der pertländischen Universität und in lokalen Heimatmuseen aufbewahrt. Inten-

Die ältesten Schatzfunde Lettlands enthalten römische Münze" - ;~ häufigsten kommen der silberne Denar, der in Bronze geprägte Sesäerz der Dupondius und der Quadrans vor. Diese Münzen sind nach Leti z'z über die sog. Bernsteinstraße gekommen, die bei der Stadt K a m e r a z~ der Donau begann, durch das Klodzko - Tal bis zur Ostsee weite'g ~z die Küste entlang bis Sembia (heute Bezirk Kaliningrad, Rußland) und durch die M e m e l g e g e n d nach Kurland führte. Ein anderer W e g ging über das M e e r - vom Rheingebiet uod z~gallischen Provinzen (oder von Utrecht um Jütland) über die Ostsee b z den Mündungen der Oder, der Weichsel, der Memel und der DOIK (Düna). Ein Teil der römischen Münzen kam über die S c h w ä r z t e " ' . und die Handelsstraße Dnjepr-Daugava aus den Ostprov NZTEFI Römischen Reichs nach Lettland. Die nach Lettland gelangten Römischen Münzen stamme" c_s e Zeitraum von etwa 4 5 0 J a h r e n : die älteste wurde in der Ze - . z~ Agrippa (Mitregierender um 21 -1 2. v.u.Z.) geprägt, die jüngste Zeit von Valentinian I ( 3 6 4 - 3 7 5 ) . Als Maßeinheit für die Berechnung des Gewichts der röm s c " e " '.' _~~*r diente d a s römische Pfund. Römische Münzen wurden ~e s' ;e Bernstein getauscht. Die Bevölkerung Mittel- und Ostlettlanas e-Bernstein hatte, tauschte sie gegen Felle, W a c h s und Honig ein Im Jahre 4 7 6 , nach dem Zusammenbruch des Römisc"e" ; e : _ s begann i m Münzwesen die sog. westeuropäische Periode : e _ v mehrere Etappen gliedert, mit der sog. münzlosen Zeit, w e i c e Ende des 8. Jh. dauerte. In dieser Zeit diente hauptsächlich S bei rjfei Zahlungsmittel. Analysen des silbernen Halsschmucks ergeben zz' zzi Silber nach Lettland aus der Region am Dnjepr, von Süden durch A tc-'e. : e _ aus Skandinavien (meist von Gotland) und aus Norddeutschiana ze a-ngi ist. Im 9. Jh. setzte auf dem Territorium Lettlands ein Zufluß von S i i c e " " _ - z e _ aus dem N a h e n und Mittleren Osten ein. Das waren D ; r-e~ e ~e Silbereinheit des arabischen Münzsystems. Teilweise wurde" se . : ~ Kijewer Russ über die W o l g a - D a u g a v a direkt eingeführt. Ein z.-.e ter Veo führte über Gotland So machten arabische Dirhem oft e i r e - _~ eg Zuerst gelangten sie in die Stadt Bulgar (heute eine Stadt in der ~z~z bc'n& Republik), dann über die W o l g a bis in das G e b i e t am Ladogasee 1 e « über die N e w a bis zum Finnischen Meerbusen, und d a r " übe*s ee nach Gotland Von dort haben die Wikinger sie nach < A Z ' Z . - : Semgallen gebracht. Darüber kann man in skandinavische" S a a z ; . _ : Chroniken nachlesen. Die auf dem Territorium Lettlands gefundenen Dirhem si"c r.~ e~: der Zeit von 6 9 8 / 6 9 9 bis 1 0 1 2 / 1 0 1 3 in mehr als 4C Sfödte» Mittelasiens, Kleinasiens, Irans, Iraks, Syriens und anderer S t a a - e " aearaq

249

DAS G E L D IN L E T T L A N D

LAUFE

sog, Goten, stark vertreten. Diese Münzen waren das Vorbi o • ivländischen Artig, der ab Mitte des 1 4 . Jh. in Reval und Dorpa; gj= wurde. Ab dem Ende des 1 4 . Jh. wurden in Reval und Dorpart a u u als Scheidemünzen "lübische" Pfennige geprägt, die gleich d e ' i auf dem ganzen Territorium Livlands im Umlauf waren. Die liv önq Münzen waren am Anfang des 1 5 . Jh. gesetzliches Zahlungsmittel in Nowgorod und Pskow.

w o r d e n . Am häufigsten sind als Prägeorte S c h u s c h a ( T a s c h k e n t Samarkand, B a g d a d sowie Buchara und als Dynastien die Samaniden, Abbasiden, Bujiden und Omaijaden vertreten. Im letzten Viertel d e s 1 0 . J h . kamen in Lettland v e r s c h i e d e n e westeuropäische (deutsche, seltener dänische, böhmische, ungarische und sonstige) Silbermünzen vor. Zu dieser Zeit wurde das römische Pfund als Grundlage des Münzgewichts durch die Mark ersetzt, deren Gewicht 'eoional unterschiedlich (gewöhnlich aber 2 / 3 Pfund) war. Am weitesten .-. er die kölnische Mark verbreitet.

Bis zu den 3 0 e r j a h r e n des 1 5. Jh. wurden in Livland das lübises das gotländische Geld-Gewichtssystem nebeneinander arge/.« (1 Rigasche Silbermark = 48 O r e oder 36 Schillinge = 1 4 4 Ofiugj 4 3 2 Lübische Pfennige; Gewicht = 2 0 8 g).

Der a r a b i s c h e Dirhem w a r in Lettland g l e i c h z e i t i g mit dem .-.esreuropäischen Denar im Umlauf. Ab den 2 0 e r Jahren des 1 1. Jh. gelangten immer weniger Dirhem nach Lettland, da im Osten eine Zeit gegenseitiger Zwistigkeiten begonnen hatte und die dortige Wirtschaft daniederlag. Der Silbergewinn und die Verwendung des Silbers als -•;gemetall nahmen a b , es trat die sog. Silberkrise ein. In den 2 0 e r bis zu den 5 0 e r Jahren des 1 1 . Jh. fand der westeu• ; : o s c h e Denar in Lettland seine intensivste Verbreitung. Ende des I. Jh., Anfang des 1 2. Jh. ließ seine Zufuhr nach. Nun folgte wieder e "5 fest hundert Jahre lange münzlose Zeit, in der als Zahlungsmittel S i l b e ' o a r r e n benutzt w u r d e n . Es g a b z w e i e r l e i B a r r e n a r t e n ::~~iedebarren, die aufgrund ihrer Spiralform leicht als Armband zu tragen .-.cen (so wurde die Beförderung erleichtert), und Gußbarren. Auf dem Territorium Lettlands, besonders in den archäologischen Denkmälern des 1 0. bis 1 2. Jh., sind außerdem byzantische Silbermünzen gerunden worden. Das 1 3. Jh. war in Westeuropa eine Zeit ökonomischer und politischer •. e änderungen. Für das baltische G e b i e t ist dieses Jahrhundert durch die Ankunft der Kreuzritter und die Wiederherstellung des Münzumlaufs gekennzeichnet. Als Resultat von Handelsgeschäften wie auch mit den '.'• ssionaren und Rittern kamen im 1 3, Jh. gotländische Brakteaten und Hcibbrakteaten sowie in Westfalen geprägte deutsche Denare in das 5a:tenland. Anscheinend hat es auch Versuche g e g e b e n , im Rigaer Bistum Münzen zu prägen. Laut dem Privileg aus dem Jahre 1 2 1 1 von Bischof Albert mußten die Münzen nach dem gotländischen Münzsystem geprägt werden, a b e r ihrem Aussehen nach sich von ihnen unterscheiden. Nach Meinung einiger Numismatiker (R. Cepllte, K. Ducmane) sind die während der a r c h ä o l o g i s c h e r Ausgrabungen in der Burg Märtinsala (Holme) gefundenen Brakteaten mit der Darstellung eines Bischofs in Riga geprägt; 2\s erste zuverlässig datierbare Rigaer Münze ist der Artig des Erzbischofs _onann VI Ambundi ( 1 4 1 8 - 1 4 2 4 ) . r

;

DER JAHRHUNDERTE

Nach der livländischen Geldreform von 1 4 2 2 - 1 4 2 6 wurden - _e Münzen (Schillinge und Pfennige) zunächst nur von den E r z b i s c : e Riga, nach dem Vertrag von Salaspils (Kircholm) von 1 4 5 2 o b d von den Meistern des Livländischen Ordens geprägt, wobei es m des 1 5 . Jh. mehrere Perioden g e g e b e n hat, in denen das g e r n e « Münzrecht des Erzbischofs und des Ordensmeisters auf den Rigce-"."« Ausdruck fand. _

Ab 1 5 1 5 wurden in Riga auch Silbermünzen größerer Ncm Mark und Ferdinge ( 1 / 4 Mark) - ausgebracht. Das war ein nofil Prozeß, da die Weiterentwicklung der Wirtschaft Zahlungsmittel he W e r t e erforderte. 1 4 8 4 b e g a n n der Herzog Sigismund sog Guldengroschen zu prägen. Der Silbergehalt einer Münze entspreci Wert eines Goldguldens. Ahnliche Münzen ließ ab 1 5 1 8 der Reiq S c h l i c k in J o a c h i m s t a l (Böhmen) p r ä g e n . D i e s e Münze-- a Joachimstaler genannt, später aber gingen sie unter der B e z e i c h - g in die Sprache vieler Völker ein. Es g a b kleine Abarten im G e b r a t ä Wortes "Taler" in den verschiedenen Ländern: in den a n g e l s c ; - s : Ländern - Dollar, in Holland - Daalder, in Skandinavien - Daler, in.ljd Talero, in Polen - Talar, in Deutschland - Taler. Man muß hinzu* d a ß der Taler in Spanien Peso bzw. Piaster, in Frankreich Ec_ I Rußland Rubel genannt wurde. Westeuropäische Taler pflegte m Rußland alsjefimok zu bezeichnen. Vereinzelt wurden Silbertaler m Livland geprägt, erstmals 1 5 2 5 durch den Ordensmeister VValB Plettenberg. Nach dem Ende der livländichen Konföderation h a c e - : die Freistadt Riga ( 1 5 6 1 - 1 5 8 1 ) und d a s Herzogtum Kurlort| Semgallen (seit 1 5 7 5 - Gotthard Kettler) in den 7 0 e r Jahren a e ; Taler geprägt. :

Auf dem eroberten Territorium Lettlands und Estlands bildete sich die Inländische Konföderation. Sie vereinigte den livländischen Ordensstaat, oos Erzbistum Riga und die Bistümer Dorpat (Tartu), Osel (Saaremaa) und Kurlands

Goldmünzen wurden in Europa bereits Mitte des 1 3. Jh n geprägt. Die Ende des 1 3. Jh. geprägten venezianischen Go'dmjl die Zechine, bekamen später die historisch geläufige Bezeichof Dukaten; in Ungarn und Böhmen wurden sie Florine und Gulden gen In Lettland wurden die ersten Golddukaten in Riga 1 5 2 3 zur Zm livländischen Ordensmeisters Wolter von Plettenberg geprägt.

Gleichzeitig mit den westeuropäischen Denaren und den gotländischen Brakteaten und Halbbrakteaten wurden auch Revaler und Dorpater Brakteaten als Zahlungsmittel verwendet; letztere wurden von der zweiten Hälfte des 1 3. Jh. bis zum ersten Viertel des 1 4 . Jh. geprägt. Danach -oten im Bestand des Umlaufgeldes allmählich Änderungen ein. An die Stelle der w e s t e u r o p ä i s c h e n D e n a r e traten n den Hansestädten Norddeutschlands geprägte Brakteaten. in den Schotz unden des 1 4 , Jh. sind daneben auch die seit 1 3 2 0 auf G o t i c ^ c o e e e g - e n Ortuge, die

In Westeuropa waren Dukaten dreierlei Art verbreitet: der ungej D u k a t - mit dem Bild des Hl. Ladislaus (in der Ermitage in St. P e i u s liegt ein ungarischer Dukat mit Rigaer Gegenstempel), der deutsche) mit dem stehenden Herrscher und der holländische Dukat mfl Pfeilbündel haltenden stehenden Krieger. Letzterer wurde in Rüg" unverändert 1 0 0 Jahre lang ( 1 7 6 8 - 1 8 6 8 ) nachgeprägt. N a c 1 als er in Holland nicht mehr geprägt wurde, brachte man ihn in Rüg" mit dem Datum " 1 8 4 9 " heraus; erst nach einem Protest der hollcr c I

;

250

J.N'DERTE

DAS G E L D IN L E T T L A N D IM LAUFE D E R \f

Regierung stellte Rußland diese Prägung ein

zu beseitiger

N a c h dem Zusammenbruch d e r Inländischen Konföderation

b e g a n n man

1 7 6 9 in Rußland Papiergeldsc

Assignaten mit Kupfermünzendeckung - zu drucken. W e g e n de :

blieb Riga 20 Jahre lang eine freie Stadt. W ä h r e n d dieser Zeit

steigenden Staatsausgaben wurden die Assignaten in unverhci '

setzte Riga die Prägung von Münzen g e m ä ß den Bestimmungen des

großen M e n g e n herausgegeben. Dadurch wurde das Gleichge--

1561

ivländischen Münzfußes fort; es wurden Taler, Mark, Halbmark, Ferdinge,

Papier-, Kupfer- und Silbergeldes zerstört. Der Kurs der Assig-

Schillinge und Pfennige geprägt. In dem polnisch gewordenen Teil Alt-

und

Livlands, dem sog.

durchgeführt.

überdünischen Fürstentum,

prägte der Statthalter

1 8 3 9 bis

1843 Die

wurde die s o g .

Kupfermünzen

Geldreform von J .

wurden

den

Silbermünz

Chodkewitsch im Schloß Dole (Dahlen) in den Jahren 1 5 7 2 und 1 5 7 3

entsprechenden Nomināls gleichgestellt. Es wurde auch n e . e s

"vAark, Halbmark, Ferdinge und Schillinge.

geld - Depositka (von russ. depositnij bilet) - h e r a u s g e g e b e

Als Riga 1 5 8 1

unter polnische Oberherrschaft k a m , wurde für d i e

I S t a d t d a s polnische Geldsystem maßgeblich; geprägt wurden in Riga vor ollem Dreigröscher, Groschen und Schillinge, zeitweise auch Dreipölker _nd Denare.

gegen

neues

Papier-Kreditgeld

umgetauscht wurde.

Dm;

Geldreform wurde der Monometallismus des Silbers gestärkr In der zweiten Hälfte des 1 9 . Jh. gingen alle hochentwicke •ezum goldenen Monometallismus über. Auch Rußland b r a u c h e

1 6 2 1 gelangten Riga und der größte Teil der zuvor polnischen G e b i e t e

bile W ä h r u n g .

Eine neue Geldreform wurde schon in d e '

I Alt—Livlands unter schwedische Herrschaft, doch in dem Rigaer Münzhof

Finanzminister N. Bunge und J. Wischnegradsky vorbereitet, c

•vurden die Münzen weiter nach polnischem Münzfuß geprägt (das Geld

1 8 9 5 - 1 8 9 8 unter Leitung des Finanzministers S. Witte durchge

o e s e r Periode ist in Münzfunden nicht nur im heutigen Lettland, sondern I euch in Weißrußland, Polen, Moldawien und in der Ukraine verteten). Da Rigaer G e l d sehr verbreitet war, wurde 1 6 4 4 auf Anordnung der I schwedischen Königin Christina in Riga zusätzlich zu der städtischen I M ü n z h o f bei der St. Jakobskirche ein weiterer schwedische Münzhof Ii eingerichtet. Dort wurden die sog. livländische Schillinge und Dreipölker geprägt.

Für g r o ß e

H a n d e l s g e s c h ä f t e wurden

•••esteuropäische Taler verwendet,

aber

insbesondere die sog.

Lettland

Reichstaler,

- oertustaler und Löwentaler, die in den Spanischen Niederlanden und in oer Republik der Vereinigten Niederlande geprägt wurden.

Die Silberwährung

wurde durch

eine Goldwährung

erse

Papiergeld wurde frei in Goldmünzen eingelöst. Goldmünzen ^ 4 Nominalen:

Imperial = 15 Rubel, 2 / 3 Imperial = IC

1 / 2 Imperial = 7 . 5 0 Rubel, 1 / 3 Imperial = 5 Rubel. Die Prägung von Imperiais und Halbimperials wurde Co z eingestellt, im Verkehr blieben nur die 1 0 und 5 Rubel Goldm.'-z Papiergeld hatte die Nominale von 1, 3, 5,

1 0 , 2 5 , 5C

5 0 0 Rubel. Bis 1 9 1 4 war es jederzeit frei in Goldwährung e Anfang des 2 0 . Jh, lief in Lettland nur russisches G e l d um: Gi Silbermünzen (Rubel), Kupfer- und Silberkopeken, Papiergeld.

Nachfolger der livländischen Konföderation war auch d a s polnische

Der 1. Weltkrieg und die Revolution zerstörten d a s Gelds , sj

nnsherzogtum Kurland und Semgallen. Dort wurden im Münzhof Jelgava

sich auf dem Territorium Lettlands etabliert hatte. 1 9 1 5 , nach de» Bs

'•\itau) nach polnischem Münzfuß anfangs nur Schillinge, später a b e r o . c h alle anderen polnischen Münzsorten geprägt, vereinzelt auch 'Golddukaten (zuletzt 1 7 8 0 vom Herzog Peter von Kurland).

Kurlands durch die deutsche Armee b e g a n n e n städtische

waltungen - Liepāja (Libau), Jelgava (Mitau), Ventspils ( W i n c c . Papiergeldscheine zu drucken. Von der Rigaer Stadtverwattu-g

N a c h d e m Riga und der zuvor schwedische Teil Alt—Livlands unter m ssische Herrschaft gekommen waren ( 1 7 1 0 ) , wurde 1 7 2 1 das russische

Geldscheine erst a b August 1 9 1 9 a u s g e g e b e n . Ende des Jahres 1 9 1 8 herrschte im eben gegründeten lettisch

Seid gesetzliches Zahlungsmittel. Die Bevölkerung, auch die Kaufleute

em w a h r e s G e l d c h a o s - mit unterschiedlicher Kaufkraft

md Gutsbesitzer, bevorzugten a b e r noch lange westeuropäische Münzen.

Geldverkehr Zarenrubel, "Kerenkas", deutsche Mark, Ostrubel, C

.-.

~i den Umlauf des russischen G e l d e s in den eroberten G e b i e t e n zu

Stadtratsgeld

' d e m , wurden durch Verordnung der Kaiserin Elisabeth 1 7 5 6 und 1 7 5 7

Nordlettland estnische Geldscheine und injelgava g a b die sog. Fr

Moskau besondere Münzen, die "Livonesen" für Livland und Estland

und städtische S c h u l d s c h e i n e .

S p ä t e r ersch

W e s t a r m e e von P. Bermondt-Avalov eigenes G e l d heraus.

o r ä g t . S i e entsprachen 9 6 Kopeken. Zahlungen in fremdem G e l d

Auf dem von der deutschen Armee besetzten Territorium b\k

ersuchte die russische Regierung durch immer wieder erneuerte Verbote

zum Frühjahr 1 9 2 0 Ostrubel, Ostmark und deutsche Mark im Z

i- unterbinden; ein solches Verbot wurde noch 1 8 4 6 veröffentlicht. Die

verkehr. Geldscheine des zaristischen Rußland und der Kerenski-R;

V .Jnzfunde a b e r zeigen, d a ß westeuropäische Taler in Lettland während

waren im Jahre 1 9 1 9 auf dem Territorium, d a s unter die Scv.

;es ganzen 1 8. Jh. im Verkehr waren.

geraten war, und auf dem übrigen Territorium der lettischen Ree

Um den W e r t der Kupfermünzen zu e r h ö h e n , _

begann

Rußland

Zahlungsmittel in Umlauf.

2 6 - 1 7 2 7 nach schwedischem Muster g r o ß e rechteckige Platten-

Im Frühjahr 1 9 1 9 - zur Zeit der Bolschewiki - g a b der Sc

_ n z e n , deren Nominalwert dem Marktpreis d e s Metalls entsprach, zu

.Arbeiterdeputierten der Stadt Riga 1, 3, 5 und 10 Rubelschei-e

sögen. Als 1 8 2 8 im Ural Platin gefunden w u r d e , begann auch die

o i e als g e s e t z l i c h e s Zahlungsmittel auf dem Territorium

" o g u n g von Platinmünzen (3, 6 u n d 1 2 Rubel), die bis 1 8 4 5 im Umlauf | e b e n . Auch diese beiden Münzarten sind in Lettland g e ' f . d e r .-. c a e Die s c h w e r e n

S i l b e r - und

Kupfermünze-

"ondelsgeschäfte i m m e r unbequemer

Um d e n

__:e' stand g

für

achsender

"ondelsbedürfnissen gerecht zu w e r d e n j r o oe* v'tonge im /Vechselgeie

. c

S C M etlettland galten. Der Sowjet der Arbeiterdeputierten des Kre s '.e-oen

g a b eigenes G e l d , das Anleihekupon genannt wurc:

10 Rubel) heraus. -~

2 2 . März

1 9 1 9 ermächtigte die provisorische Regie'

'zz.z • .e^tland in Liepāja (Libau) durch G e s e t z des Finanzmim.

DAS G E L D IN LETTLAND

Y LAUFE DER IAHRHUNDERTE

Kassenscheine - lettische Rubel - herauszugeben, die durch das g a n z e Staatsvermögen gesichert waren.

Dieses Geld war die erste nationale

Währung des lettischen Freistaates Regierung

die

Kassenscheine zum

Am 1 8 . M ä r z 1 9 2 0 erklärte die einzigen

Zahlungsmittel

auf dem

Territorium Lettlands. Erst 1 9 2 5 wurden sie außer Kurs gesetzt; bis zum 1

April 1 9 3 1 konnte man sie noch in die neue Währung (Lat) einlösen. Die auf lettische Rubel lautenden Kassenscheine - es hat solche über

1 , 5 , 1 0 , 2 5 , 1 0 0 und 5 0 0 Rubel g e g e b e n - w u r d e n zunächst von April bis Oktober 1 9 1 9 in der Libauer lithographischen Anstalt von G.

Meyer

gedruckt (dort nur 5 und 25 Rubelscheine). Vom 2 8 . Juli 1 9 1 9 bis 1 9 2 1 ••.var die Rigaer Druckerei von A. Grosset in den Druck eingeschaltet, im /'Vinter 1 9 1 9 / 1 9 2 0 auch die Druckerei von F. F. C. Tilgmann in Helsinki. Ab-Juli 1 9 2 1 erfolgte der Druck durch die Staatspapiere-Druckerei in Riga. Das neue Geldsystem der Republik Lettland, die Lat-Währung, wurde : e ~ ä ß den am 3. August 1 9 2 2 erlassenen "Vorschriften über das G e l d " e -geführt.

Als Basis für den

Lat wurde G o l d

bestimmt (1

Lat =

_ 2 5 0 3 2 2 6 g Gold). Die Relation zwischen dem lettischen Rubel und ; e ~ Lat wurde auf 5 0 : 1 festgesetzt. ^m die Währungspolitik zum Erfolg zu führen, wurde am 7. September

¡ 9 2 2 vom Parlament ein G e s e t z über die Gründung der Bank von

Leiffand verabschiedet. Die Bank harte das Emissionsrecht. Die provisorische Banksatzung wurde am 1 9. September 1 9 2 2 durch das Ministerkabinett cestätigt. Das Anfangskapital war 10 M i o Lat. Die Tätigkeit der Bank von Lettland begann am 1. November mit der A u s g a b e eines provisorischen i 0— Lat Geldscheines (überdruckter 5 0 0 Rubelschein, Entwurf von R. Zariņš), Metallgeld der Republik Lettland - Münzen 1 , 2 , 5 , 10 und 20 San um - wurde von 1 9 2 2 bis 1 9 2 5 in der Schweiz geprägt (Huguenin Frères & C i e , Le Locle), dann in England (King's Norton Metal Company Lid ; Birmingham Mint Ltd.; Royal Mint). In der "Royal Mint" wurden alle ;

S lbermünzen Lettlands produziert. Die Prägungen zu 1, 2, 5 Lat wurden in Silber ( 8 3 5 ° ) , die zu 1, 2, 5 Santim in Bronze und die zu 1 0 , 20 und 50 Santim in Nickel hergestellt. Am 29

August 1 9 3 6 verabschiedete das Ministerkabinett ein Gesetz,

d a s die Prägung der Münzen in Riga bestimmte. Der Rigaer Münzhof oegann seinen Betrieb am 1 7. M ä r z 1 9 3 7 mit der Prägung von Münzen zu 1 Santim; später prägte er auch 2 Santimmünzen. Die Entwürfe für die lat- und Santimmünzen schufen J. R. Tilbergs, R. Zariņš und L. Liberts. Die Bank von Lettland hat Banknoten zu 1 0 , 2 0 , 2 5 , 5 0 , 1 0 0 und 5 0 0 Lat emitiert und das Finanzministerium Kassenscheine zu 5, 10 und 20 Lat a u s g e g e b e n . Die ersten 1 00 Latscheine wurden in der staatlichen D r uckerei in Riga gedruckt, a b e r bald stellte sich heraus, d a ß sie leicht zu fälschen waren, auch war das in Līgatne hergestellte Papier für den Druck ungeeignet. Fortan bestellte die Bank Geldscheine in England (Waterlow & Sons Ltd.; Bradbury, Wilkinson & C o . Ltd.; Thomas de la Rue & C o . Ltd.). 1 9 3 9 wurden die

1 0 0 Latscheine wieder in Riga hergestellt. Die

Kassenscheine des Finanzministeriums wurden zunächst in Riga, dann ab 1 9 2 5 in England und zuletzt,

1 9 4 0 , wieder in Riga auf in Līgatne

produziertem Papier gedruckt. Für die Entwürfe arbeiteten R .'

Zariņš,

Krūmiņš, J. Sternbergs, K. Krauze, A. Apinis, H Gricēvičs Das Geldsystem Lettlands bestand also aus Noļeņ a e r Bank von Lettland

(Banknoten), die in England gedruckt wurden

ec a e a e n Gold einlösbar

waren (bis zum 8. Oktober 1 9 3 1 ) , Staatskcssenscriemen

die durch das

252

gesamte Staatsvermögen gesichert waren (mindestens ein Viere c Umlauf gesetzten Kassenscheinewaren mit Gold oder stabiler ausländ Währung gesichert) und aus Metallmünzen. Das Emissionsrecht hinsfl der Banknoten stand der Bank von Lettland zu, d a s Emiss cns hinsichtlich der Kassenscheine und Münzen aber - dem Finanzmi- s*e W ä h r e n d der Weltwirtschaftskrise stellte England im Herbst ': 93, Einlösung des G o l d e s gegen Banknoten ein und hob den G o l d s i g auf Diesem Beispiel folgten alle Staaten, deren Finanzsysteme s*s die englische Währung stützten, darunter auch Lettland, Die lettische Regierung setzte die Sicherung der Banknoten herol 5 0 % auf 30%) und am 2 8 . September 1 9 3 6 wurde die lettische V. öl devalviert: 1 Pfund Sterling = 2 5 . 2 2 Lat. N a c h dem Eintritt Englands in den Krieg wurde am 1 2 . Sepie 1 9 3 9 das Kreditgesetz Lettlands ergänzt: Aufgabe der Bank von im war jetzt einen stabilen Geldkurs zu halten. Bei großen Kursändea des Pfund Sterling sollte als Grundlage der W e r t des Goldes c a e r anderen stabilen Währung dienen. Lettlands Goldreserven w u r a Ausland aufbewahrt ( 1 9 3 9 befanden sich nur 2 9 % der GoldreseH Lettland). N a c h der Okkupation Lettlands durch die UdSSR am 1 7 . Jun blieb der Lat noch für kurze Zeit als Zahlungsmittel in Umlauf.

Am 2 5 , N o v e m b e r 1 9 4 0 wurde neben dem Lat in Le?f : - K gesetzliches Zahlungsmittel das G e l d der UdSSR eingeführt (1 Lc_ = bei). In den Umlauf wurden Geldscheine mit dem Nominalwert 1 I 5 Rubel (Kassenscheine) sowie 1 , 3 , 5 und 10 Tscherwonetz (Bc"<.n gebracht. Außerdem erhielten auf dem Territorium Lettlands alle zu\«@ der Staatsbank der UdSSR (RSFSR) ausgebrachten G e l d s c h e m Münzen, darunter auch die Silberrubel und Kopeken ( 1 9 2 1 - 1 9 3 1 $ Rang gesetzlicher Zahlungsmittel. Am 2 5 . M ä r z 1 9 4 1 wurde zk ohne vorherige Bekanntmachung für ungültig erklärt, überdies & Deponierungen physischer Personen, die mehr als 1 0 0 0 Lot (I betrugen, annuliert. Dieser Geldraub geschah in allen drei ßailfc Staaten gleichzeitig. Auch im weiteren Verlauf des 2. Weltkrieges g a b es in Lettlc-q I nationale Währung. Im Umlauf waren zwei ausländische W c r - . r Reichsmark (RM) und Rubel der UdSSR (der Kurs: 10 Rubel = 1 RM erste Ausgabe der Reichsmark für alle G e b i e t e , die Deutschiana zi hatte, bestand aus Geldscheinen zu 50 Pfennig und 1, 2, 5, IGf 50 RM sowie Münzen zu 1, 2, 5, 10 und 20 Pfennig. Die zweite Ausgabe für die besetzten G e b i e t e von Ende 1 9 4 ^ 1 9 4 5 gelangte nur bis Kurland. Diese Geldscheine ( 1 , 5 , 10 unc 53 wurden mit dem 1 5 . September 1 9 4 4 datiert. N a c h dem 2. V ' . e i und bis 1 9 9 2 waren in Lettland Rubel und Kopeken der UdSSR in Uta Bis zur ersten Geldreform der Nachkriegszeit blieben alle sov. eiM Geldscheine und Münzen der Vorkriegszeit in Umlauf. W ä h r e n c zu form ( 1 6 . bis 2 2 . Dezember 1 9 4 7 ) wurde nur das P a p i e r g e c bisherigen Ausgaben außer Kurs gesetzt und gegen Rubel umge-a (der Kurs 1 0 : 1 ) . An die Stelle der Tscherwonetz traten Banknc _ er Staatsbank der UdSSR ( 1 0 , 2 5 , 5 0 und 1 0 0 Rubel). Die W e J Staatskassenscheine waren 1, 3, 5 Rubel, der Bronzemünzen }M 5 Kopeken, der Nickelmünzen 1 0 , 1 5 , 2 0 Kopeken. Bisherige V J blieben in Umlauf.

DAS GELD IN LETTLAND IM LAUFE DER IAHRHUNDERTE

Die zweite Währungsreform der Nachkriegszeit wurde vom 2. Januar

gewidmete Gedenkmünze (Ls 1 0 ; 1 9 9 4 ) , dem 50 Jahrestag von

bis zum 3 1 . M ä r z 1 9 6 1 durchgeführt. Die vorherigen Geldscheine wurden

g e w i c ~ e - e _ _ c e . ~ s ~ _"ze (Ls 1; 1 9 9 5 ) und die der Weltgeschich

g e g e n G e l d s c h e i n e neuen Musters umgetauscht (der Kurs

Schiffen- g e . . o ~ e e Geoenkmünze (Ls 1 0 ; 1 9 9 5 ) . Die Entwürfe

^.ubelscheine der UdSSR des Musters

1961

waren:

10 :

1).

3, 5 Rubel

Silbermürze- s - c ~ ~ e -

.on G

Cilitis, H. Vorkais und

J. Stra

• Kassenscheine) und 1 0 , 2 5 , 50 und 1 0 0 Rubel (Banknoten). Münzen

Anläßlich a e s 8C-C—jährigen Bestehens der im Jahre 1 2 0 1 gegrür

aes neuen Musters waren: 1, 2, 3, 5 Kopeken (Bronze), 1 0 , 1 5 , 2 0 ,

Stadt Riga wird die Ausgabe einer Serie von 8 Silbermünzen (Nomirn

50 Kopeken und 1 Rubel (Kupfer/Nickel Legierung). Im Verlauf dieser

Ls 10) beginnen J e d e Münze wird einem Jahrhundert der Rigaer G e s c

•Vährungsreform wurden die Silbermünzen außer Kurs gesetzt.

gewidmet sein: mit W a p p e n der damaligen Zeit auf der Vorderse "

N a c h der Okkupation der Republik Lettland und ihrer Eingliederung in

der Darstellung historischer Ereignisse auf der Rückseite. So w -

aie UdSSR 1 9 4 0 wurde die Bank von Lettland reorganisiert. Sie bekam

Geschichte des Münzwesens durch eine in Münzen geprägte G e s c

den Status einer Filiale der Staatsbank der UdSSR von republikanischer

des Volkes fortgesetzt werden.

Bedeutung. Sie bestand faktisch bis Ende 1 9 9 1 , als die Tätigkeit der Staatsbank der UdSSR in Moskau aufhörte. Am 31 J u l i 1 9 9 1 faßte der Oberste Rat der Republik Lettland einen Beschluß, der die provisorische Satzung der wiederhergestellten Bank • an Lettland bestätigte. Ihre Tätigkeit begann am 3. September 1 9 9 1 , als die ehemaligen Abteilungen der Bank der UdSSR von Lettland übernommen .vurden. Die Errichtung der Bank von Lettland als zentraler Staatsbank mit Emissionsrecht g a b die Möglichkeit, d a s nationale Währungssystem •viederherzustellen.

Das

Endziel

der

Angriff g e n o m m e n e n

•Vährungsreform war die Einführung des Lat und die Stabilisierung der •Virtschaft. Dieses Ziel wurde durch die Bank von Lettland unter Leitung eines

bei

dem

Obersten

Rat der

Republik Lettland

gebildeten

Seidreformkomitees verwirklicht. W ä h r e n d der ersten Reformetappe, die am 7. M a i 1 9 9 2 begann, setzte die Bank von Lettland provisorische Geldscheine zu 1 , 2 , 5, 1 0 , 2 0 , 5 0 , 2 0 0 und 5 0 0 Lettlands Rubel in Umlauf (graphische Gestaltung • an K. Smejkovs). In Umlauf blieb auch das Geld der UdSSR (der Kurs 1 : 1 ) . Am 20'. Juli 1 9 9 2 wurde der UdSSR-Rubel außer Kurs gesetzt. Der 'übel Lettlands wurde zum einzigen gesetzlichen Zahlungsmittel, der JdSSR-Rubel a b e r - zur ausländischen Währung Am 5

M ä r z 1 9 9 3 wurde der erste neue Geldschein, eine Banknote

~it dem Nominalwert 5 Lat, in Umlauf gebracht. Die Relation des Lat ettisch "Lats"= der Lat, abgekürzt jetzt "Ls"| zum Rubel Lettlands wurde auf is 1 = 2 0 0 Rubel Lettlands festgesetzt. Die Währungsreform in Lettland wurde am

1 8 . Oktober

1993

abgeschlossen. Der Rubel Lettlands wurde außer Kurs gesetzt, Allmählich «amen Banknoten zu 5, 1 0 , 2 0 , 5 0 , 1 0 0 und 5 0 0 Lat, Kupfermünzen zu und 2 Santim, Bronzemünzen zu 5, 10 und 20 Santim sowie Münzen aus einer Kupfer/Nickel-Legierung zu 50 Sanfim, 1 und 2 Lat in Umlauf. Die Entwürfe schufen: für die Banknoten I. Zodžiks und V. Ošiņš, für aie Münzen G. Lūsis und J. Strupulis. Die Noten druckte die Firma ' 3 i e s e c k e & DevrientGmbH", die Münzen das Bayerische Hauptmünzamt. Im November 1 9 9 3 setzte die Bank von Lettland zum erstenmal lettische .ubiläumsmünzen in Umlauf, nämlich Münzen zur Erinnerung an die 7 5 . Jahre zurückliegende Gründung des lettischen Staates: Ls 1 00 - in G o l d , -3 10 - in Silber, Ls 2 - in Kupfer/Nickel. Sie wurden in der finnischen :

rägeanstalt "Rahapaja Oy" hergestellt (Künstler A Krūklis und E Grinfelds)

Ende 1 9 9 3 wurde eine Komplette Sammlung der Kursmünzen ausgegeben Lettland beteiligt sich an internationalen M.'ü-:ze-'C r og r ammen.: so sine mehrere Münzen entstanden: den Olympisc-e- Sc elen

9 9 6 in Atlanta

ABBILDUNGEN

Prospecte, Müntzen, W a p e n etc. Bd. II, Handschrift, S. 6 8 . )

A u f z ä h l u n g der von J. Ch. Brotze gezeichneten im 16. Jh. in Riga g e p r ä g t e n M ü n z e n . 0- Ch. Brotze. Sammlung verschiedner _ e~ indischer Monumente, Prospecte, Müntzen, W a p e n etc. Bd. II, --dschrift, S, 2 1 9 )

14. Pfennig, in Reval (2. Hälfte des 1 3. J h . - l . Viertel des 1 4 . Jh ) brakteatenförmig gemünzt. Ag, 0 . 1 1

Hans Scheufelein. M ü n z h o f , A n f a n g des 1 6 . Jh. Grawüre, um 1 5 1 0 . 1. Sesterz, geprägt im Römischen Reich zur Zeit Antoninus Pius' ' 5 3 - 1 6 1 ) . Bronze, 2 4 . 0 4 g, 0 3 2 . 5 mm.

1 4 . Jh.) brakteatenförmig gemünzt. Ag, 0 . 1 1 g, 0 1 2 . 0 mm 1 6 . A r t i g e , geprägt im Bistum Dorpat zur Zeit des Bischofs Johann 1 Vifhusen ( 1 3 4 6 - 1 3 7 3 ) . Ag, 1 . 4 2 g, 0

2. Denar, 1 4 0 - 1 4 4 , geprägt im Römischen Reich zur Zeit Antoninus Pius'. Ag, 2 . 9 0 g, 0 1 7 0 mm. Schatzfund in Kazemnieki 5ez

1 7 . "Lübische" Pfennige. G e p r ä g t im Bistum Dorpat (Ende des 1 4 . |hj 1. Viertel des 1 5 , Jh.). Ag, 0 . 3 1

264

1 8 . 0 mm; Ag, 1 . 0 4 g,

0 1 8 . 5 mm. Schatzfund in Kipji (Bez. Jékabpils).

Madona).

3. Silberner Halsschmuck. 7. Jh. Ag, 2 5 2 50 g, 0

g, 0 1 1.0 mm.

15. Pfennig, im Bistum Dorpat (2. Hälfte des 1 3. J h . - l . Viertel des

mm.

g, 0 1 1 . 0 mm; Ag, 0 . 3 5 g,

1 1.5 mm.

: c a " z f u n d in Lejasjūdas (Bez. Cēsis).

18. A r t i g e , vor der livländischen Geldreform ( 1 4 2 2 - 1 4 2 6 ) in Revc

4 Kufischer Dirhem, 8 9 6 - 8 9 7 , geprägt in S c h a s c h a (Taschkent) zur Zeit s"iail ibn Ahmed (Samaniden). Ag, 2 . 8 9 g, 0 2 9 . 2 mm. ::"a"ztund in Nävessala (Bez. Riga).

geprägt. Ag, 1 . 0 0 g , 0 1 8 . 5 mm; Ag, 1.1 8 g, 0 1 8 . 0 mm

5. Kufischer Dirhem, 8 9 6 - 8 9 7 , geprägt in Sindschar zur Zeit

( 1 4 2 2 - 1 4 2 6 ) in Reval geprägt. Ag, 0 . 3 7 g, 0 1 1.5 mm;

- — on Leis (Safariden) ( 8 7 9 - 9 0 0 ) . Ag, 3 . 3 3 g, 0 2 7 . 0 mm. ;:"a"zfund in Nävessala (Bez. Riga).

Ag, 0 . 3 7 g, 0

Schatzfund in Kalnazvengi (Bez. Aizkraukle). 1 9 . "Lübische" Pfennige, vor der livländischen Geldreform 1 1.0 mm.

2 0 . Seestiinge, vom Ende des 1 4 . Jh. bis Inländischer Geldreform

6. Denar, geprägt im Heiligen Römischen Reich zur Zeit des Königs se • 9 9 6 - Kaisers) Otto III ( 9 8 3 - 1 0 0 2 ) und der Regentin Adelheid 9 9 1 - 9 9 6 k Ag, 1 . 6 3 g, 0 1 9 . 6 mm. Schatzfund in Staļģene

( 1 4 2 2 - 1 4 2 6 ) in Reval geprägt. Ag, 0 . 2 9 g, 0 1 1 . 0 mm; Ag, 0 . 1 6 g, 0 1 0 . 0 mm; Ag, 0 . 1 5 g, 0 1 1.0 mm. Schatzfunc ¡ Krp¡Í (Bez. Jekabpils)

Bez Jelgava).

2 1 . Schillinge, nach der livländischen Geldreform ( 1 4 2 2 - 1 4 2 6 ) in

7. Denar, geprägt in London (England) zur Zeit des Königs Knut ' : 1 6 - 1 0 3 5 ) . Ag, 0 . 9 7 g, 0 1 8 . 5 mm.

Schatzfund in Glemzina (Bez. Balvi).

8. Denar, 1 0 4 0 - 1 0 4 2 , geprägt in Lincoln (England) zur Zeit des

2 2 . Pfennige, nach der livländischen Geldreform ( 1 4 2 2 - 1 4 2 6 ) in

gs Hartknut. Ag, 1 . 1 5 g, 0

Reval geprägt. Ag, 0 . 8 5 g, 0 2 0 . 0 mm; Ag, 0 . 7 7 g, 0 2 0 . 5

1 9 . 4 mm.

Reval geprägt. Ag, 0 . 4 7 g, 0

9. M ü n z w a a g e und W a a g s c h a l e n , 11 . - 1 2 . Jh. Bronze. Grabstätte in : a s ciems (Bez. Ventspils). Gewichte für das W i e g e n der Edelmetalle, 1 1 . - 1 2 . Jh. Bronze, Eisen. Burgberg in Daugmale (Bez. Riga). Gegossene G e l d b a r r e n , Ag, 2 0 1 . 2 5 , 9 1 . 8 3 , 5 6 . 7 5 , 4 8 5 9 g . ;:-atzfund I in Lēdurga (Bez. Limbaži). Schmiedebarren, Ag, 9 5 . 9 7 , 5C 19 g, Schatzfund I in Lēdurga (Bez. Limbaži).

1 2. Pfennige, brakteatenförmig gemünzt, Bschofs Albert ( 1 1 9 9 - 1 2 2 9 ) . Ag, 0 . 1 7 -g 0 1 4 g, 0 1 3 . 0 mm; Ag, 0 . 1 2 g, Z 1 2 . 0 mm; Ag, 0 . 1 3 g, 0 1 4 . 0 mm. '.'ārtiņsala (Holme), (Bez. Riga).

1 3.0

Schatzfund in Saulkrasti (Bez. Riga). 2 3 . A r t i g e , geprägt zur Zeit des Rigaer Erzbischofs Johann VI A m b e d ( 1 4 1 8 - 1 4 2 4 ) . Ag, 0 . 8 1

g, 0

19.5

mm; Ag,

1.31

0 2 0 . 0 mm. Schatzfund in Glemzina (Bez. Balvi). 2 4 . Scherf, nach der livländischen Geldreform ( 1 4 2 2 - 1 4 2 6 ) brakteatenförmig gemünzt. Ag, 0 . 2 4 g, 0 1 2 . 0 mm. Schatzfund in

1 0 . Gegossener Silberbarren mit sechsblättrigen Rosetten -g 1 3 4 . 5 6 g, Schatzfund in Gravēni (Bez. M a d o n a ) . 1 1 . 2 N a c h a h m u n g e n des deutschen Denars v o m 1 1 . Jh. Cu, 1.01 Z 2 0 . 0 mm; Cu, 1 . 2 5 g, 0 1 9 . 0 mm. Funde vom Burgberg in Daugmale (Bez. Riga).

1 3 . 0 mm; Ag, 0 . 6 6 g, 0

der St. Petrikirche (Riga). 2 5 . Schillinge, geprägt zur Zeit des Rigaer Erzbischofs Henning g,

Scharpenberg ( 1 4 2 4 - 1 4 4 8 ) . Ag, 1 , 1 3 g, 0 2 0 . 0 mm; Ag, 1 . 1 2 g, 0 2 0 . 0 mm. Schatzfund in Saulkrasti (Bez. Riga). 2 6 . Pfennige, geprägt zur Zeit des Rigaer Erzbischofs Silvester

Bistum Riga zur Zeit des g, 0 1 4 . 0 mm; 0 1 3 . 0 mm; Ag, 0 . 0 8 g, Schatzfund von der Burg in

Stodewescher ( 1 4 4 8 - 1 4 7 9 ) . Ag, 0 . 5 5 g, 0

1 3 . 0 mm;

Ag, 0 . 3 7 g, 0 1 3 . 0 mm. Schatzfund in Saulkrasti (Bez. Riga). 2 7 . Scherf, geprägt zur Zeit des Rigaer Erzbischofs Silvester Stodewescher. Ag, 0 , 2 1

g, 0

1 4 . 0 mm.

2 8 . Pfennige, geprägt im Rigaer Erzbistum in der Mitte des 1 5 . Jh.

1 3. Pfennige, 1 3. Jh., geprägt im Rigaer Bistum (?) Gegenstempel .V" (Wisby?). Ag, 0 . 1 4 g, 0 1 1.0 mm; Ag, 0 1 3 g, 0 1 4 . 0 mm. runde von der Burg in Mārtiņsala (Bez. Riga). Ferdinge, 16. Jh., g e p r ä g t in Riga (oben), Brakteaten 1 3. Jh., g e p r ä g t in Riga, Reval und Dorpat (unten), ļļ Ch. Brotze. Sammlung verschiedner Liefländtecber Monumente,

Ag, 0 . 4 2 g, 0

1 4 . 5 mm; Ag, 0 . 4 4 g, 0

1 4 . 0 mm. Schatzfunc

;

Saulkrasti (Bez. Riga). 2 9 . Schillinge, Gemeinschaftsprägung des Rigaer Domkapitels und d Stadt Riga ( 1 4 7 9 - 1 4 8 4 ) . Ag, 1.1 3 g, 0 1 9 . 0 mm; Ag, 1 . 0 7 g 0

254

19.0

mm.

3 0 . Schillinge, geprägt zur Zeit des Rigaer Erzbischofs Michael

ABB1LDUNGE

Ildebrand ( 1 4 8 4 - 1 5 0 9 ) . Ag, 1 . 0 0 g, 0

19 0 mm; Ag, 1 . 0 5 g,

Heinrich •:- :

1 8 . 0 mm. Schatzfund in Bullīši (Bez. Ludza).

2 7 3 g, 0 2 3 . 0 mm; Ag, 2 . 8 3

•tziund in Ružina (Bez. Rēzekne).

) 1 , Gerr.e : nschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs 4 7 . Schillinge. Brenden bura und des livländischen Ordensmeisters Heinrich Wilhelm

I. M a r k , geprägt 1 5 3 7 zur Zeit des Rigaer Erzbischofs Thomas ihöning ( 1 5 2 8 - 1 5 3 9 ) . Ag, 8 . 3 1

23 :

g, 0 3 2 . 0 mm.

I. Schillinge, geprägt 1 5 3 6 zur Zeit des Rigaer Erzbischofs Thomas

von Galen

«höning. Ag, 0 . 8 0 g, 0

4 8 . H a l b m a r k , 1 5 5 8 , Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs

1 8 . 0 mm; Ag, 0 . 9 4 g, 0

1 8 . 0 mm.

I 39 g

18 0 mm; Ag, 0 . 9 4 g, 0

1 8 . 0 mm.

:hatzfund in Lejastēcupes (Bez. Valka); Schatzfund in Mangaļi - Kalēji

Wilhelm von Brandenburg und des livländischen Ordensmeisters

|zt Riga).

Wilhelm von Furstenberg ( 1 5 5 7 - 1 5 5 9 ) . Ag, 5 . 7 7 g, 0 2 9 . 0 mm

I. Pfennig, geprägt 1 5 3 7 zur Zeit des Rigaer Erzbischofs Thomas

4 9 . Ferding. Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs Wilhelm

:höning. Ag, 0 . 4 1

von Brandenburg und des livländischen Ordensmeisters Gotthard Kerfler

g, 0 1 2 . 0 mm. Schatzfund in Mangaļi - Kalēji

tzt Riga).

( 1 5 5 9 - 1 5 6 1 ) . Ag,

I Ferdinge, geprägt 1 5 6 3 zur Zeit des Rigaer Erzbischofs Wilhelm

5 0 . Schillinge, Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs Wilhelm

1 . 9 7 g, 0

23 5

I Brandenburg ( 1 5 3 9 - 1 5 6 3 ) . Ag, 2 . 8 0 g, 0 2 2 . 0 mm;

von Brandenburg und des livländischen Ordensmeisters Gotthard

ļ, 2 . 6 1 g, 0 2 3 . 0 mm. Schatzfund in Ružina (Bez. Rēzekne).

Kettler. Ag, 0 . 8 8 g, 0

S. Doppelschilling, geprägt 1 5 6 3 zur Zeit des Rigaer Erzbischofs

Schatzfund in Ružina (Bez. Rēzekne).

»heim von Brandenburg. Ag, 1.71

g, 0 2 1 . 0 mm.

1 8 . 0 mm; Ag, 0 . 9 9 g, 0 1 8 . 0 mm.

Livländische Karte von Johann Portancius ( 1 5 7 3 ) .

k Schilling, geprägt zur Zeit des Rigaer Erzbischofs Wilhelm von

5 1 . Schillinge, geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

s'ndenburg. Ag, 0 . 8 5 g, 0

Ordensmeisters Bernd von der Borch ( 1 4 7 1 - 1 4 8 3 ) Ag, 1 . 1 0 g,

1 8 . 0 mm. Schatzfund in Ružina

b z . Rēzekne).

| Schillinge, Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs Michael

5 2 . Schillinge, geprägt in Cēsis (Wenden) zur Zeit des livländischen

idebrand und des livländischen Ordensmeisters Wolter von Itenberg ( 1 4 9 4 - 1 5 3 5 ) . Ag, 0 . 9 4 g, 0 1 8 . 0 mm; Ag, 1 . 0 5

1 9 . 0 mm; Ag, 1.1 3 g, 0

1 9 0 mm.

Ordensmeisters Bernd von der Borch. Ag, 1 . 0 2 g, 0

1 9 . 0 mm.

Schatzfund in Bullīši (Bez. Ludza).

[ 1 9 . 0 mm. Schatzfund in Tūja (Bez. Limbaži)

5 3 . Schillinge, geprägt in Cēsis zur Zeit des livländischen

I. M a r k , 1 5 1 6 , Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs Jasper

Ordensmeisters Freitag von Loringhofen ( 1 4 8 3 - 1 4 9 4 ) . Ag, 0 . 9 4 g

i d e ( 1 5 0 9 - 1 5 2 4 ) und des livländischen Ordensmeisters Wolter

I Plettenberg. Ag, 1 1 . 0 5 g, 0 3 4 . 0 mm.

(Bez. Ludza).

I Ferdinge, 1 5 1 8 , Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs

5 4 . Schillinge, geprägt in Cēsis zur Zeit des livländischen

1 8 . 0 mm; Ag, 1 . 0 6 g, 0

1 8 . 5 mm. Schatzfund in Duksti

sper Linde und des livländischen Ordensmeisters Wolter

Ordensmeisters Wolter von Plettenberg. Ag, 0 . 9 8 g, 0

n Plettenberg. Ag, 2 . 7 4 g, 0 2 5 . 0 mm; Ag, 2 . 8 0 g,

Ag, 0 . 8 7 g, 0 1 9 , 0 mm. Schatzfund in Bullīši (Bez. Ludza)

2 4 . 0 mm. Schatzfund in St. Petrikirche (Riga).

1 9 . 0 mm;

5 5 . G o l d g u l d e n , 1 5 2 8 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

B Doppelschilling, Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs

Ordensmeisters Wolter von Plettenberg. Au, 3 . 5 2 g, 0 2 4 . 0 mm

per Linde und des livländischen Ordensmeisters Wolter

5 6 . G o l d e n e r H a l b g u l d e n , 1 5 3 3 , geprägt in Riga zur Zeit des

n Plettenberg. Ag, 1 . 2 4 g, 0 2 0 . 0 mm.

livländischen Ordensmeisters Wolter von Plettenberg. Au, 1 . 6 5 g,

1. Schilling, Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs Jasper

de und des livländischen Ordensmeisters Wolter von Plettenberg.

5 7 . Ferding, 1 5 2 6 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

1 0 . 9 0 g, 0

1 9 0 mm.

1 7 . 0 mm.

Ordensmeisters Wolter von Plettenberg. Ag, 2 . 8 0 g, 0 2 4 . 5 mm.

i Pfennig, Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs Jasper

Schatzfund in St. Petrikirche (Riga).

He und des livländischen Ordensmeisters Wolter von Plettenberg.

5 8 . Schillinge, 1 5 3 5 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

1 0 . 3 6 g, 0

1 3 . 5 mm.

Ordensmeisters Wolter von Plettenberg. Ag, 1 00 g, 0

1 8 . 0 mm;

Ag, 0 . 9 0 g, 0 1 8 . 0 mm. Schatzfund in Mangaļi - Kalēji (jetzt Rigc).

I Pfennige, Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs Jasper ie und des livländischen Ordensmeisters Wolter von Plettenberg.

5 9 . Pfennige, geprägt in Riga zur Zeit des livländischen Ordensmeistem

. 0 . 4 4 g, 0 1 3 0 mm; Ag, 0 . 4 1

Wolter von Plettenberg. Ag, 0 . 4 3 g, 0

g, 0

1 3 . 5 mm.

1 2 . 0 mm; Ag, 0 . 3 2 g,

ļ S c h i l l i n g e , 1 5 5 1 , Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs

0 1 2 . 0 mm. Schatzfund in Mangaļi - Kalēji (jetzt Riga).

Ihelm von Brandenburg und des livländischen Ordensmeisters Johann

6 0 . H a l b m a r k , 1 5 4 7 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

i der Recke ( 1 5 4 9 - 1 5 5 1 ) . Ag,

Ordensmeisters Hermann von Brüggeney ( 1 5 3 5 - 1 5 4 9 ) . Ag, 5 40 o

; 0.81

g, 0

1.15

g, 0

19.0

mm;

1 9 . 0 mm.

29.5

mm.

ļ H a l b m a r k , 1 5 5 3 , Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs

6 1 . Schillinge, 1 5 3 6 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

m e l m von Brandenburg und des livländischen Ordensmeisters

Ordensmeis T ers Hermann von Brüggeney. Ag, 0 . 8 0 g, 0 1 8 , 0 mm

fnrich von Galen ( 1 5 5 1 - 1 5 5 7 ) . Ag, 5 . 5 6 g, 0 2 8 . 5

Ag C 7^ g

mm;

5 . 6 5 g, 0 3 0 . 0 mm. Schatzfund in Mangaļi - Kalēji (jetzt Riga).

18 0 mm. Schatzfund in Lejastēcupes (Bez. Valka)

6 2 . Schillinge j 5 4 9 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

[Ferdinge, 1 5 5 4 , Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs

Ordensme sters Johann von der Recke. Ag, 0 , 8 3

B e l m von Brandenburg und des livländischen Ordensmeisters

Ag, 0 . 9 I g, 0 1 9 . 0 mm. Schatzfund in Mangaļi - Kalēji (jetzt Riga).

255

g, 0

1 9 . 0 mm;

ABBILDUNGEN

63. H a l b m a r k , 1 5 5 6 , geprägt in Riga zur Zeit des Inländischen

75. Klippe, 1 5 5 8 , geprägt zur Zeit des livländischen Orders—e

Ordensmeisters Heinrich von G a l e n . Ag, 5 . 7 2 g, 0 2 9 . 5 mm;

Wilhelm von Fürstenberg. Ag, 1 7 . 4 2 g, 2 7 . 0 x 2 8 . 0 mm Sch

Ag, 5 . 5 4 g, 0 3 0 . 0 mm. Schatzfund in Ružina (Bez. Rēzekne).

in der St. Petrikirche (Riga).

64. Ferdinge, 1 5 5 6 , geprägt in Riga zur Zeit des Inländischen

76. Klippe, 1 5 5 8 , geprägt zur Zeit des livländischen Orders—«

Ordensmeisters Heinrich von G a l e n . Ag, 2 . 6 1

Wilhelm von'Fürstenberg. Ag, 8 . 7 0 g, 2 2 . 0 x 2 3 . 0 mm

g, 0 2 4 . 0 mm;

Sc-3

in der St. Petrikirche (Riga).

Ag, 2 . 8 3 g, 0 2 4 . 0 mm. Schatzfund in Ružina (Bez, Rēzekne) 65. Schilling, 1 5 5 1 , geprägt in Riga, zur Zeit des Inländischen

77. Z w e i G u l d e n , geprägt zur Zeit des livländischen Ordens~e«

Ordensmeisters Heinrich von G a l e n

18 5 mm.

Gotthard Kettler. Au, 8 . 1 4 g, 0 2 8 . 5 mm.

Schatzfund in Ružina (Bez. Rēzekne).

78. G u l d e n , geprägt zur Zeit des livländischen Ordensmeiste';

66. H a l b m a r k , 1 5 5 7 , geprägt in Riga zur Zeit des Inländischen

Gotthard Kettler. Au, 4 . 1 0 g, 0 2 8 . 0 mm.

Ordensmeisters Wilhelm von Fürstenberg. Ag, 5 . 3 5 g, 0 2 9 . 0 mm;

79. Einseitige M ü n z e , 1 5 5 9 , geprägt zur Zeit des Inländischen

Ag, 1 . 0 7 g, 0

Ag, 5 . 5 2 g, 0 2 9 . 0 mm. Schatzfund in Lejasrēcupes (Bez. Valka).

Ordensmeisters Gotthard Kettler als sog. Kriegsgeld, Ag, 8 4-6 c

67. Ferdinge, 1 5 5 7 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

Ordensmeisters Wilhelm von Fürstenberg. Ag, 2 . 8 1

80. Münzstempel für die Prägung der Rückseite des Schillings (ob

g, 0 2 3 . 0 mm;

28.0

mm.

Ag, 2 . 7 8 g, 0 2 4 . 0 mm. Schatzfund in Ružina (Bez. Rēzekne).

Zeit des Rigaer Erzbischofs Henning Scharpenberg und Münzsten

68. Schillinge, 1 5 5 8 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

d i e Prägung der Vorderseite des Pfennigs des Rigaer Erzbistums

Ordensmeisters Wilhelm von Fürstenberg. Ag, 0 . 8 8 g, 0

des 15. Jh. Fe, 5 1 . 6 x 2 2 . 0 x 4 2 . 6 mm; Fe, 7 0 . 0 x 1 5 . 0 x 3 ? .

1 8 . 0 mm;

Ag, 1 . 2 4 g, 0 1 8 . 0 mm. Schatzfund in Ružina (Bez. Rēzekne).

8 1 . H a l b m a r k , 1 5 5 6 , geprägt zur Zeit des livländischen 30 0

69. Ferdinge, 1 5 6 1 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

Ordensmeisters Heinrich von G a l e n . Ag, 5 . 3 6 g , 0

Ordensmeisters Gotthard Kettler. Ag, 2 . 7 7 g, 0 2 4 . 0 mm;

Ag, 5 . 4 6 g, 0 2 9 . 0 mm. Schatzfund in Leļastēcupes (Bez. val

Ag, 2 . 4 6 g, 0 2 4 . 0 mm. Schatzfund in Ružina (Bez. Rēzekne)

82. Ferding, 1 5 6 0 , geprägt zur Zeit des livländischen Orde-smi

70. Schilling, 1 5 6 0 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

Gotthard Kettler. Ag, 2 . 6 5 g, 0 2 3 . 0 mm.

Ordensmeisters Gotthard Kettler. Ag, 0 . 9 3 g, 0

1 8 . 0 mm.

Schatzfund in Ružina (Bez. Rēzekne).

83. Ferding, 1 5 5 9 , geprägt zur Zeit des livländischen Orde-;m< Gotthard Kettler. Ag, 2 . 7 0 g, 0 24 0 mm.

7 1 . Ferding, 1 5 1 6 , Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs

84. Gefäße von Schatzfunden der livländischen Periode (von rei

Jasper Linde und des livländischen Ordensmeisters Wolter

Zinnkanne (Schatzfund in Ancīši, Bez. Valmiera); Zinnkanne

von Plettenberg (auf der Rückseite Gegenstempel von Dorpat).

vom Rigaer Zinnmeister Kiriak Klint gefertigt; Schatzfund in K c r «

Ag, 2 . 7 0 g, 0 2 5 . 0 mm.

Avotiņi, Bez. Rēzekne); Tongefäß (mit Birkenrinde ausgelegt; c e r

72. Ferding, 1 5 1 6 , Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs

Schatzfund der livländischen Periode in Kalnazveņgi, Bez. Aiz<'c

Jasper Linde und des livländischen Ordensmeisters Wolter

Prägeorte der M ü n z e n (13. J h . - l . Hälfte des 16. Jh.) aus den

von Plettenberg (auf der Vorderseite Gegenstempel des livländischen

livländischen Schatzfunden.

Ordensmeisters Heinrich von Galen). Ag, 2 . 8 5 g, 0 2 4 . 0 mm.

Schatzfunde livländischer M ü n z e n (13. J h . - l . Hälfte des 16. Jh.

Schatzfund in der St. Petrikirche (Riga).

a u ß e r h a l b des Territoriums von Livland (in der Zeitfolge der

73. Ferding, 1 5 2 6 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

Deponierung).

Ordensmeisters Wolter von Plettenberg (auf der Vorderseite

85. Gotländische M ü n z e n der 1. Hälfte des 13. Jh. Ag, 0.1 2 J

Gegenstempel der Stadt Reval). Ag, 2 . 7 6 g, 0 2 4 . 0 mm.

1 0 . 0 x 1 1.0 mm; Ag, 0 . 1 0 g, 1 2 . 0 x 1 1.0 mm; Ag, 0 1 3

M ü n z e n , 16. Jh., g e p r ä g t in Riga. Zeichnung von J. C h . Brotze (von

0 1 2 . 0 mm. Schatzfund von der Burg in Ikšķile (Uexküll), (Bez. i

oben nach unten):

86. Pfennig, geprägt in Osnabrück zur Zeit des Bischofs Herr-an

Doppeldukat, 1 5 2 8 , geprägt in Riga zur Zeit des livländischen

(1 1 7 4 - 1 2 0 3 ) . Ag (bronzene Ö s e ) , 2 . 0 4 g, 1 8 . 0 x 2 9 . 0 mrrf

Ordensmeisters Wolter von Plettenberg;

Fund vom Grabfeld an der Burg in Ikšķile (Bez. Ogre).

Dukat, 1 5 2 8 , geprägt zur Zeit des livländischen Ordensmeisters

87. Pfennig, geprägt in Osnabrück zur Zeit des Grafen G e r h a ' d

Wolter von Plettenberg;

Oldenburg (1 1 9 2 - 1 2 1 6 ) . Ag (bronzene Ö s e ) , 1 . 2 6 g, 0 2 " . (

Ferding, 1 5 1 5 , Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs Jasper

Fund vom Grabfeld an der Burg in Ikšķile (Bez. Ogre).

Linde und des livländischen Ordensmeisters Wolter von Plettenberg;

88. H o h l p f e n n i g , geprägt in Mecklenburg in der 2. Hälfte des 1

Ferding, 1 5 1 6 , Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs Jasper

Ag, 0 . 4 8 g, 0

Linde und des livländischen Ordensmeisters Wolter von Plettenberg;

(Bez. O g r e ) .

1 8 , 0 mm. Schatzfund in Suntaži - Lielgrote

Ferding, 1 5 1 6 , Gemeinschaftsprägung des Rigaer Erzbischofs Jasper

89. H o h l p f e n n i g , geprägt in Lübeck in der 1. Hälfte des 14 Jh.

Linde und des livländischen Ordensmeisters Wolter von Plettenberg.

Ag, 0 . 3 6 g, 0 1 7 . 0 mm. Schatzfund in Suntaži - Lielgrote (Bez.

Li. Ch. Brotze. Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente,

90. Hohlpfennige, geprägt in Hamburg in der 1. Hälfte des 1 4 .

Prospecte, Müntzen, W a p e n etc Bd I, Handschrift, S 1 26 ]

Ag, 0 . 4 1

74. G u l d e n , 1 5 5 9 , geprägt zur Zeit des livländiscnen Ordensmeisters

Suntaži - Lielgrote (Bez. Ogre).

Wilhelm von Fürstenberg. Au, 4 1 2 g, 0 29 0 mm

9 1 . G o t e n ( Ö r t u g e ) , geprägt in W i s b y am Ende des 1 4 . Jh

256

g, 0

1 7 . 0 mm; Ag, 0 . 4 2 g, 0

1 6 . 0 mm. Schätzte

ABBILDUNGEN

Ag 1 . 3 8 g, 0 1 8 . 0 mm;Ag, 1 . 4 5 g, 0 !«sķile - Murņikova (Bez. Ogre).

19 0 mm. Schatzfund in

Kaisers Ferdinand V ( 1 5 0 4 - 1 5 1 6 ) ; Au, 3 . 3 9 g, 0 2 4 . 5 Schatzfunc - S'.-i.noa - Zenta (Bez. Kuldīga).

9 9 . Dukat I ¿ ¿ 5 geprägt in der Republik der Vereinigten Niederla (Utrecht] Au 3 . 4 8 g 0 23 0 mm Schatzfund in Skrunda - Venta (Bez, Kuldīga)

92. Hvide, geprägt in W i s b y um 1 5 3 0 . Ag, 0 . 6 6 g, 0 1 7 . 0 mm; *-g, 0 . 5 4 g, 0 1 7 , 0 mm. Schatzfund in Ružina (Bez. Rēzekne) 9 3 . Schillinge, geprägt zur Zeit des Großmeisters des Deutschen irdens Winrich von Kniprode (1 3 5 1 — 1 3 8 2 ) Ag, 1 . 5 3 g,

1 0 0 . Dukat, 1 6 5 0 , geprägt in der Republik der Vereinigten Nieder de (Westfriesland) Au, 3 48 g, 0 2 3 . 0 mm. Schatzfund in Skrunda - Venta (Bez. Kuldīga)

C 2 0 . 0 mm; Ag, 1 . 5 0 g, 0 21 .0 mm. Schatzfund in Lielstraupe E s z . Cēsis).

1 0 1 . 10 Dukaten (Portugaleser), 1 5 2 5 , geprägt zur Zeit des Inländischen Ordensmeisters Wolter von Plettenberg. Au, 38 3 0 3 8 . 0 mm.

9 4 . Unten (von links): (Groschen, 1 5 4 5 , geprägt zur Zeit Albrecht, Herzog von Preußen 5 2 5 - 1 5 6 8 ) . Ag, 1 . 8 5 g, 0 2 3 . 4 mm. Schatzfund in Ružina bez, Rēzekne).

1 0 2 . Groschen, 1 5 8 2 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs von PoStephan Bathory ( 1 5 7 6 - 1 5 8 6 ) . Ag, 1 . 6 5 g, 0 2 2 . 0 mm;

2-Ore Stück, 1 5 4 1 , geprägt in Schweden zur Zeit des Königs Gustav ! vVasa ( 1 5 2 3 - 1 5 6 0 ) . Ag, 2 . 7 5 g, 0 23 7 mm. Schatzfund in iižina (Bez. Rēzekne).

Ag, 1 . 8 7 g, 0

2 3 . 0 mm.

1 0 3 . Guldengroschen, um 1 5 2 0 , geprägt von Graf Stefan von Seh und seinen Brüdern in Böhmen (Joachimstal) zur Zeit des Ludwig I Schlick ( 1 5 1 6 - 1 5 2 6 ) . Ag, 2 9 . 1 1 g, 0 4 6 . 0 mm.

Vier Patarde, 1 5 3 6 , geprägt in Brabant zur Zeit Karl I, König von Scanien (1 51 6 - 1 5 5 6 ) . Ag, 1 1 . 0 2 g, 0 3 3 , 1 mm, Schatzfund in Jer St. Petrikirche (Riga).

1 0 4 . Taler, 1 5 2 5 , geprägt von Graf Stefan von Schlick und seineBrüdern in Böhmen (Joachimstal) zur Zeit des Ludwig I Schlick.

Denar, geprägt im Bistum Paderborn zur Zeit des Bischofs Bernhard IV I ' 2 2 7 - 1 2 4 7 ) . Ag, 1 . 1 7 g, 0 1 7 . 0 mm. Einzelfund vom linken Ufer

Ag, 2 8 . 7 7 g, 0 4 1 . 0

mm.

1 0 5 . Taler, 1 5 2 5 , geprägt zur Zeit des Inländischen Ordensmeis'5' Woltervon Plettenberg. Ag, 2 6 . 0 9 g, 0 3 8 , 0 mm.

íer Gauja bei Valmiera, der Mitte (von links):

1 0 6 . Reichstaler, 1 6 2 2 , geprägt im Heiligen Römischen Reich (Frankfurt) zur Zeit des Kaisers Ferdinand II ( 1 6 1 9 - 1 6 3 7 ) .

e r d i n g , 1 5 6 1 , geprägt in Reval zur Zeit des Königs Erik XIV von Schweden ( 1 5 6 0 - 1 5 6 8 ) Ag, 3 28 g, 0 2 3 . 6 mm. Schatzfund in

Ag, 2 8 . 4 9 g, 0 4 3 . 5

Lžina (Bez. Rēzekne).

1 0 8 . 8 Reale (Taler), 1 5 9 0 , geprägt in Mexiko zur Zeit des Kon g; Philipp II von Spanien (1 5 5 6 - 1 5 9 8 ) . Ag, 27 47 g, 0 37 5 ~Schatzfund in Pāle (Bez, Limbaži).

Denare, geprägt in Litauen zur Zeit des Königs Alexander Jagiello 5 0 1 - 1 5 0 6 ) . Ag, 0 . 3 9 g, 0 1 3 . 1 mm; Ag, 0 . 3 9 g,

1 0 9 . 4 Reale (Halbtaler), geprägt in Mexiko zur Zeit des Königs Philipp II von Spanien. Ag, 1 3 . 6 5 g, 0 3 2 . 5 mm. Schatzfunc n Pāle (Bez. Limbaži).

1 3 . 0 mm. Schatzfund in Bullīši (Bez. Ludza), ¡oen (von rechts): M a r k . 1 5 4 3 , geprägt in Schweden zur Zeit des Königs Gustav I W a s a . t j , 1 1 . 6 8 g, 0 3 5 . 0 mm. Schatzfund in Ružina (Bez. Rēzekne). b l g r o s z , 1 5 1 2 , geprägt in Litauen zur Zeit des Königs Sigismund I des A -en (1 5 0 6 - 1 5 4 8 ) . Ag, 1.1 7 g, 0 1 9 . 5 mm. Schatzfund in Ružina 5ez. Rēzekne). 9 5 . Rechts: Kopeken u n d Dengas, geprägt in Rußland zur Zeit des Zaren Iwan IV 1533-1584). Kopeken, geprägt zur Zeit des Zaren Fjodor (1 5 8 4 - 1 5 9 8 ) und ein Tontopf aus dem Schatzfund dieser M ü n z e n in G a u r i - Reiniki piréis Jaunlatgale). •5 Tontopf des Schatzfundes der russischen Dengas und Kopeken aus dem 16. Jh. in Rakovska - Krupenäti (Kreis Jaunlatgale). >6. Dukat, geprägt in Ungarn zur Zeit des Königs Sigismund (1 3 8 6 1 4 3 7 ) , Au, 3 . 4 8 g, 0 2 3 . 0 mm. Gefunden an der Burg in Cēsis 9 7 . Dukat mit d e m Gegenstempel der Stadt Riga, 1 5 7 8 , geprägt in jngarn, mit dem Namen des Kaisers Maximilian II ( 1 5 6 4 - 1 5 7 6 ) . 2 2 . 0 mm

9 8 . Dukat, geprägt in Spanischen Niederlande- ¡Zwoliej zu Zeit des r

mm.

1 0 7 . Halbtaler, 1 6 0 9 , geprägt in Sachsen (Weimar) zur Zeit der o: Ernestiner-Brüder ( 1 6 0 5 - 1 6 4 0 ) . Ag, 1 4 . 5 5 g, 0 3 5 . 0 mm,

Dreigröscher, 1 5 6 3 , geprägt in Litauen zur Zeit des Königs ¡gismund II August ( 1 5 4 8 - 1 5 7 2 ) . Ag, 3 . 0 2 g, 0 2 1 . 0 mm. Scnatzfund in Ružina (Bez. Rēzekne)

j , 3 . 5 4 g, 0

mm.

1 1 0 . Albertustaler, geprägt in den Spanischen Niederlanden (B-ooo zur Zeit des Statthalters Albert ( 1 5 9 8 - 1 6 2 1 ) . Ag, 2 7 . 9 3 g, 0 43.5

mm. Schatzfund in Ceraukste - B a n g a s (Bez. Bauskai

1 1 1 . Löwentaler, 1 6 4 9 , geprägt in der Republik der VereinigteNiederlande (Utrecht). Ag, 2 7 , 0 7 g, 0 4 2 . 0 mm, Schatzfunc Ceraukste - B a n g a s (Bez. Bauska). 1 1 2 . Der größte lettländische Fund westeuropäischer Taler aus dem 17. Jh. und die d a r i n enthaltenen Schmucksachen - 3 2 0 M ü n z e n , 4 lettische Saktas (Fibeln), 1 Schmucknadel, 10 Ringe, Kupfergefäß Schatzfund in Ceraukste - Bangas (Bez. Bauska). 1 1 3 . 3 Dukaten, 1 5 7 2 , geprägt in Riga. Au, 1 0 . 6 6 g, 0 30 C m 1 1 4 . Taler, 1 5 7 3 , geprägt in Riga. Ag, 2 7 . 2 5 g, 0 4 0 . 0 1 1 5 . H a l b m a r k , 1 5 6 5 , geprägt in Riga Ag, 5 . 4 8 g, 0 3 0 . 0 mm.

Ag, 5 , 5 5 g, 0 30 C

—

1 1 6 . Ferdinge, 1 5 6 6 , geprägt in Riga. Ag, 2 . 8 4 g, 0 23 0 mir Ag, 2 6 9 g, 0 2 2 . 0 mm. 1 1 7 . Schillinge, 1 5 7 5 , geprägt in Riga. Ag (sehr niedriger Feingefi 0 . 9 6 g, 0 1 8 . 0 mm; Ag (sehr niedriger Feingehalt), 1 . 0 2 g, 2

257

8 0 mm Schatzfund in Pāle (Bez. Limbaži).

l£ J N C E N

SiBE

11 8. Pfennig, 1 5 7 1 , geprägt in Riga. Ag (sehr niedriger Feingera 1 '

Gustav II Adolf. Ag, 2 8 . 4 3 g, 0 4 2 . 5

1 3 9 . Dreipölcher, 1 6 2 2 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs

2 6 g, 1 2 . 0 mm.

mm.

1 1 9 . M a r k , 1 5 7 3 , geprägt im Schloß Dole (Dahlen) zur Zeit des

Gustav II Adolf. Ag, 1.11

3-arihalters des Herzogtums Pārdaugava (sog. überdünisches Fürsten-

fcimļjan Chodkewitsch ( 1 5 6 6 - 1 5 7 8 ) . Ag, 9 . 8 6 g, 0

1 4 0 . 1 1 /2 Schilling, 1 6 2 3 , geprägt in Riga zur Zeit des K c r gs

3 3 0 mm.

g, 0

1 9 . 5 mm; Ag, 1 . 0 3 g,

1 9 . 0 mm. Schatzfund in Baldone - Vilciņi (Bez. Riga).

1 2 0 . H a l b m a r k e n , 1 5 7 3 , geprägt im Schloß Dole zur Zeit des

Gustav II Adolf. Cu (versilbert), 0 . 7 5 g, 0

SicfthaltersJan Chodkewitsch. Ag, 5 . 4 0 g , 0 2 9 . 0 mm;

Baldone - Vilciņi (Bez. Riga).

-g

5.48

g, 0 2 8 . 0 mm.

1 7 . 0 mm. Schatz-'.--: j

1 4 1 . Schillinge, 1 6 3 3 , geprägt in Riga zur Zeit der Königin vom

1 2 1 . Ferding, 1 5 7 3 , geprägt im Schloß Dole zur Zeit des Statthalters

Schweden Christine (1 6 3 2 - 1 6 5 4 ) mit dem Münzstempel des •

.a~ Chodkewitsch. Ag, 2 . 6 4 g , 0 2 4 . 0 mm.

Gustav II Adolf. Ag (sehr niedriger Feingehalt), 0 . 6 4 g, 0

1 2 2 . Schillinge, 1 5 7 3 , geprägt im Schloß Dole zur Zeit des Statthalters

Ag (sehr niedriger Feingehalt), 0 . 7 1

J O B Chodkewitsch. Ag, 0 . 8 7 g , 0 1 8 . 0 mm.

g, 0

16.0 m

1 6 . 0 mm. S c h a t z ' . - a |

Baldone - Vilciņi (Bez. Riga).

1 2 3 . Dukat, 1 5 8 4 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs von Polen

1 4 2 . 5 Dukaten, 1 6 4 5 , geprägt in Riga zur Zeit der Königin C h r i s

Stephan Bathory. Au, 3 . 5 4 g , 0 2 2 . 0 mm.

Au, 1 6 . 9 2 g, 0 4 0 . 0 mm.

1 2 4 . Dreigröscher, 1 5 8 3 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs Stephan

1 4 3 . 3 Dukaten, 1 6 4 3 , geprägt in Riga zur Zeit der Königin C" ss

5-r-ory. Ag, 2 . 4 0 g , 0 2 0 . 0 mm; Ag, 2 2 2 g , 0 2 0 . 0 mm.

Au, 1 0 . 4 7 g, 0 3 0 . 0 mm,

2 5 . Schilling, 1 5 8 5 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs Stephan

1 4 4 . 3 Dukaten, 1 6 4 6 , geprägt in Riga zur Zeit der Königin Chi 1

Borhary. Ag, 1 . 0 4 g, 0 1 8 . 0 mm.

Au, 1 0 . 2 9 g, 0 3 1 . 0 mm.

1' 2 6 . Denar, 1 5 8 2 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs Stefan

1 4 5 . Dukat, 1 6 4 6 , geprägt in Riga zur Zeit der Königin Chris - ras

Soihory. Ag (sehr niedriger Feingehalt), 0 . 5 7 g, 0 1 4 . 0 mm.

Au, 3 . 4 3 g, 0 2 3 . 0 mm.

1 2 7 . 10 Dukaten (Portugaleser), 1 5 9 2 , geprägt in Riga zur Zeit des

1 4 6 . Taler, 1 6 3 9 , geprägt in Riga zur Zeit der Königin Christ^e.

•lenigsvon Polen Sigismund III W a s a ( 1 5 8 7 - 1 6 3 2 ) . Au, 3 3 . 0 4 g,

Ag, 2 8 . 2 2 g, 0 4 4 . 0 mm.

4 1 . 0 mm.

1 4 7 . Dreipölcher, 1 6 4 8 , geprägt in Riga zur Zeit der Königin

1 2 8 . Dreigröscher, 1 5 9 6 , geprägt in Riga zur Zeit Sigismund III

Christine. Ag, 1 . 0 0 g, 0

W a s a . Ag, 2 . 5 1 g , 0 2 2 . 0 mm; Ag, 2 . 3 4 g , 0 2 1 , 0 mm.

Schatzfund am Wasserkraftwerk Ķegums (Bez. O g r e ) .

Schatzfund in Pāle (Bez. Limbaži).

1 4 8 . Schilling, 1 6 5 4 , geprägt in Riga zur Zeit der Königin C h r sä •

1 2 9 . Dreipölcher, 1 6 2 0 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs

Ag (sehr niedriger Feingehalt), 0 . 5 1

3 gismund III W a s a . Ag, 1 . 0 8 g, 0 1 8 . 5 mm; Ag, 1 . 2 3 g,

Aizkuja - Dreikas (Bez. M a d o n a ) .

1 8 . 0 mm.

1 9 . 0 mm; Ag, 1 . 0 3 g, 0

g, 0

1 9 . 0 mm

1 5 . 5 mm. Schatzfu-a 1

1 4 9 . 10 Dukaten, 1 6 4 5 , geprägt in Rigaļ?) im staatlichen M ü n z H

1 3 0 . Schillinge, 1 5 9 5 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs

von Schweden zur Zeit der Königin Christine. Au, 3 4 . 5 2 g,

Sgismund III W a s a . Ag (niedriger Feingehalt), 1 . 0 0 g, 0 1 8 . 5 mm;

-g (niedriger Feingehalt), 1 , 1 4 g, 0 1 9 . 0 mm. Schatzfund in Pāle

1 5 0 . 2 Dukaten, 1 6 4 6 , geprägt in Rigaļ?) im staatlichen Münz-er

5 e z Limbaži).

Schweden zur Zeit der Königin Christine.; Au, 6 . 8 1

131.

30-Silbergroschen (Timpf), 1 6 6 3 , geprägt in Bydgoszcz zur Zeit

des Königs von Polen Jan II Kazimierz (1 6 4 8 - 1 6 6 8 ) . Ag, 5 . 8 6 g, 0

40.0

mm.

Schweden zur Zeit der Königin Christine. Au, 3 . 4 5

3 1 . 0 mm.

g, 0 30 C

~-n

1 5 1 . Dukat, 1 6 4 7 , geprägt in Rigaļ?) im staatlichen Münzhof von J g, 0

23 0 ™

1 5 2 . Taler, 1 6 4 8 , geprägt in Rigaļ?) im staatlichen Münzhof v c -

1 3 2 . Achtzehngröscher (Ort), 1 6 6 8 , geprägt in Krakow zur Zeit des

Schweden zur Zeit der Königin Christine. Ag, 2 8 . 5 4 g, 0 40 Z

Königs Jan II Kazimierz. Ag, 5 . 9 3 g, 0 3 0 . 0 mm.

1 5 3 . Dreipölcher, 1 6 4 8 , geprägt in Riga im staatlichen Münzhof 1

1 3 3 . Schillinge, 1 6 6 3 , geprägt in Ujasdov zur Zeit des Königs

Schweden zur Zeit der Königin Christine. Ag, 0 . 8 9 g, 0

.an II Kazimierz. Cu, 1 . 2 4 g, 0 1 5 . 5 mm; Cu, 1 . 2 7 g,

Ag, 0 . 8 3

0 1 6 . 0 mm. Schatzfund in S m ā r d e - G a i ķ i (Bez. Tukums).

(Bez. O g r e ) .

g, 0

20.0

19 5

r ~r

mm. Schatzfund am Wasserkraftwerk K e a . n

1 3 4 . Schillinge, geprägt im Fürstentum Moldau zur Zeit des Herrschers

1 5 4 . Schillinge, 1 6 5 3 , geprägt in Riga im staatlichen Münzhof . C T

Eüstrathius Dabischa ( 1 6 6 2 - 1 6 6 6 ) , Fälschungen von Jan II Kazimierz's

Schweden zur Zeit der Königin Christine. Ag (sehr niedriger Feinqef

Kupferschillingen. Cu, 1 . 1 6 g , 0 1 5 0 mm; Cu, 1 . 2 1 g , 0

0 , 5 9 g, 0

1 4 . 8 mm. Schatzfund in Smārde - Gaiķi (Bez. Tukums).

16 0 mm

1 6 . 0 mm; Ag (sehr niedriger Feingehalt), 0 . 5 1

Schatzfund in Aizkuja - Dreikas (Bez. M a d o n a ) .

1 3 5 . 7 Dukaten, 1 6 2 2 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs von

1 5 5 . Schillinge, geprägt in Suceava zur Zeit des Herrschers Euslrdļ

Schweden Gustav II Adolf ( 1 6 1 1 - 1 6 3 2 ) . Au, 2 3 . 2 9 g, 0 4 7 . 0 mm.

Dabischa, (falsche Jahresangaben " 1 2 " und " 1 6 " ) , Fälschungen deļ

1 3 6 . Dukat, 1 6 2 3 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs

Schillinge, die zur Zeit der Königin Christine im Münzhof der Stca"

Gustav II Adolf. Au, 3 . 4 7 g, 0 2 2 , 0 mm.

geprägt wurden. Cu, 0 . 5 4 g, 0 1 6 . 0 mm; Cu, 0 . 7 9 g,

1 3 7 . Halbtaler, 1 6 2 9 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs

Gustav II Adolf. Ag, 1 4 . 3 0 g, 0 36 0 mm

Schatzfund in Smārde - Gaiķi (Bez. Tukums).

1 3 8 . Taler, 1 6 2 9 , geprägt in Riga zur Zeit aes Kon'as

1 5 6 . Schilling, geprägt in Suceava zur Zeit des Herrschers Eustrarh

258

1 6 . 0 mm; Cu, 0 . 4 7 g, 0

1 5 . 0 mm; Cu, 0 . 3 2 g, 0

15.C

ABB1LDUNGE

Dabischa, Fälschung der Schillinge, die in Riga im staatlichen Münzhof von Schweden zur Zeit der Königin Christine geprägt wurden. Cu, 0 . 4 8 g, 0 1 4 . 0 mm.

1 7 2 . Glasflaschen aus dem Schatzfunde (3 5 6 6 M ü n z e n ) , 17. Jh., gefunden in den Dünen von Bigauņciems (Bez. Tukums).

157. 5 Dukaten (Donativ), 1 6 5 4 , geprägt in Riga (mit falscher Jahreszahl " 1 6 4 5 " ) zu Ehren des Besuchs des Königs von Schweden Karl X Gustav ( 1 6 5 4 - 1 6 6 0 ) . Au, 1 7 . 4 2 g, 0 4 0 . 0 mm.

173. Dreipölcher i 7 0 1 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs z~ Schweden Kar; XIi ¡ 1 6 9 7 - 1 7 1 8 ) . Ag, 0 . 9 3 g, 0 1 9 . 5 mm; Ag, 0 . 8 5 g, 0 2 0 . 0 mm.

Lejassķibusti (Bez Cēsis).

1 5 8 . Schillinge, 1 6 5 4 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs

1 7 4 . Zwei M a r k , 1 6 9 9 , geprägt in Schweden zur Zeit des Kofi g_ Karl XII Gegenstempel - Dezember 1 7 0 5 , zur Zeit der Belagern - d der Stadt Riga Ag, 9 . 7 7 g, 0 3 1 . 0 mm. :

Karl X Gustav. Ag (sehr niedriger Feingehalt), 0 . 6 0 g, 0 1 5 . 0 mm; Ag (sehr niedriger Feingehalt), 0 . 5 3 g, 0 1 5 . 0 mm. Schatzfund in Aizkuja - Dreikas (Bez. M a d o n a ) ,

1 7 5 . 5-Ore Stück, 1 7 0 0 , geprägt in Schweden zur Zeit des Kofi zi Karl XII. Gegenstempel - Dezember 1 7 0 5 , zur Zeit der Belagern - z Stadt Riga. Ag, 3 . 5 7 g, 0 2 2 . 5 mm.

159. Schillinge, 1 6 5 4 , geprägt in Riga im staatlichen Münzhof von Schweden zur Zeit des Königs Karl X Gustav. Ag (sehr niedriger Feingehalt), 0 . 5 9 g, 0 1 6 . 0 mm; Ag (sehr niedriger Feingehalt), 2 53 g, 0 1 5 . 0 3ez. Cesis).

1 7 6 . Dukat, 1 7 0 7 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs Karl XII. Au, 3 . 4 5 g, 0 2 3 . 0 mm.

mm. Schatzfund in Priekuli - Kalnaübeles

1 7 7 . Taler (Jefimok), 1 6 3 9 , geprägt in Riga zur Zeit der Königin Christine. Gegenstempel des russischen Zaren Aleksej ( 1 6 4 5 - 1 6 7 c Ag, 2 8 . 3 4 g, 0 4 4 . 0 mm.

160. Schilling, geprägt in Suceava (letzte Ziffer der Jahreszahl "1 2" bisch), Fälschung der Rigaer Schillinge von Karl X Gustav. Cu, 0 . 4 8 g, 0 1 6 . 0 mm. Schatzfund in Bisumuiza - Smilsukalni (Riga). ? 6 1 . 10 Dukaten, 1 6 6 0 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs von Schweden Karl XI ( 1 6 6 0 - 1 6 9 7 ) , Au, 3 4 . 8 5 g, 0 4 5 . 0 mm.

178. Halbtaler-Platte, 1 7 1 5 , geprägt in Avesta zur Zeit des Königs von Schweden Karl XII. Cu, 3 7 5 . 0 g, 1 0 5 . 0 x 1 0 9 . 0 mm 1 7 9 . 4 Taler-Platten, 1 7 2 3 , geprägt in Avesta zur Zeit des Kö- o; Schweden Frederik I ( 1 7 2 0 - 1 7 5 1 ) . Cu, 3 . 0 4 5 kg,

162. 2 Dukaten, 1 6 6 4 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs Karl XI. k , 7 . 0 3 g, 0 2 8 . 0 mm.

2 3 2 . 0 x 2 5 2 . 0 mm.

163. Dukat, 1 6 8 1 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs Karl XL - . J , 3 . 4 5 g, 0 2 4 . 0 mm.

1 8 0 . Rubel-Platte, 1 7 2 5 , geprägt in Jekaterinburg zur Zeit de- • o :-: Katharina I ( 1 7 2 5 - 1 7 2 7 ) . Cu, 1 . 6 4 5 kg, 1 9 5 . 0 x 1 8 7 . 0 mm.

164. Taler, 1 6 6 0 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs Karl XI. kg, 2 7 . 7 6 g, 0 4 5 . 0 mm.

1 8 1 . Rubel. "Novodel", 1 7 7 1 , geprägt zur Zeit der Kaiserin Katharina II ( 1 7 6 2 - 1 7 9 6 ) mit dem Rubelstempel von Sestrofefc! Cu, 9 0 6 . 0 g, 0 7 6 . 1 mm. Dicke - 2 3 . 0 mm.

165. Halbtaler, 1 6 6 8 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs Karl XI -g, 1 4 . 1 0 g, 0 3 4 . 0 mm.

182. Kopeke, 1 6 5 6 , geprägt in Koknese (Kokenhusen) zur Ze - oerussischen Intervention. Cu, 0 . 4 6 g, 0 1 1.5 mm.

166. Dreipölcher, 1 6 6 9 , geprägt in Riga im staatlichen Münzhof von Schweden zur Zeit des Königs Karl XI. Ag, 1 . 0 0 g, 0 1 9 . 0 mm.

1 8 3 . Schillinge, 1 5 7 5 , geprägt in Jelgava (Mitau) zur Zeit c e s ~ e c von Kurland und Semgallen Gotthard Kettler ( 1 5 6 1 - 1 5 8 7 ) -g ; e niedriger Feingehalt), 0 . 9 9 g, 0 1 7 . 5 mm; Ag (sehr niedrigeFeingehalt), 1 . 0 0 g, 0 1 7 . 0 mm. Schatzfund in Pāle (Bez. Limbai Karte von Kurland und Semgallen ( 1 7 4 7 ) von A. G r o t h und

167. Schillinge, 1 6 6 1 , geprägt in Riga zur Zeit des Königs Karl XI. kg (sehr niedriger Feingehalt), 0 . 4 9 g, 0 16 0 mm; Ag (sehr - edriger Feingehalt), 0 . 5 6 g, 0 Bisumuiza - Smilsukalni (Riga).

1 6 . 0 mm. Schatzfund in

168. Schillinge, 1 6 6 2 , geprägt in Riga im staatlichen Münzhof von :chweden zur Zeit des Königs Karl XI. Ag (sehr niedriger Feingehalt), . 69 g, 0 1 6 . 0 mm; Ag (sehr niedriger Feingehalt), 0 . 5 9 g. 3

J. K. Barnickel. 184. Taler, 1 5 7 6 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs GonhoM Kettler. (Zeichnung von J. Ch. Brotze; die Verfasser haben ke : -e Angaben, ob das Münzoriginal erhalten ist.)

1 5 . 0 mm. Schatzfund in Bisumuiza - Smilsukalni (Riga).

169. Schilling, geprägt in Suceava, Fälschung der Schillinge, die zur Zeit des Königs Karl XI im Münzhof der Stadt Riga geprägt wurden. So, 0 . 3 9 g, 0 1 4 . 5 mm.

185. Dreigröscher, 1 5 9 6 , geprägt in Jelgava zur Zeit der Herzöge von Kurland und Semgallen Friedrich ( 1 5 8 7 - 1 6 4 2 ) und WilHe ~ ( 1 5 8 7 - 1 6 1 6 ) . Ag, 2 . 2 6 g, 0 2 1 . 0 mm; Ag, 2 . 2 2 g,

* 7 0 . Tontopf mit Glasur, beinhaltend M ü n z e n aus dem 1 7 . Jh., gefunden in 1 9 9 3 in Tüja (Bez. Limbazi). 1 7 1 . Behältnisse von Schatzfunden aus dem 1 7 . Jh.: an Vordergrund - M ü n z e n aus dem Schatzfund in Stelpe - Silgaiji (Bez. Bauska) in g r o b e m , einfach g e w e b t e m , mit Birkenrinde ausgelegtem Leinenbeutel;

21.0

mm.

1 8 6 . Dreigröscher, 1 5 9 8 , geprägt in Jelgava zur Zeit der Herzqga Friedrich und Wilhelm. Ag, 2 . 1 5 g, 0 21 .5 mm; Ag, 2 . 3 5 g 0 21.3,0 mm. Schatzfund in Pāle (Bez. Limbaži). 187. Schillinge, 1 6 0 0 , geprägt in Jelgava zur Zeit der Herzoge Friedrich und Wilhelm Ag, 0 . 8 1 g, 0 1 8 . 0 mm; Ag, 0 , 9 0 g 0

echts: G e f ä ß - D r e i f u ß aus dem Schatzfund in Koceni - M i e r i n i Bez. V a l m i e r a ) ;

1 8 . 0 mm.

1 8 8 . Dukat, 1 6 4 6 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs vc Kuiond und Semgallen Jakob ( 1 6 4 2 - 1 6 8 2 ) . Au, 3 . 4 3 g, 0 2 4 . 0 ¡1 1 8 9 . Taler, 1 6 4 4 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs J a k c c - g 2 5 7 4 g, 0 4 6 . 0 mm.

nks: Steinkrug aus dem Schatzfund in Priekuli - Kalnaübeles Bez. Cesis), fr Hintergrund - blauweißer Steinkrug aus dem Schatzfund in Lenci -

250

ABBILDUNGEN

Rubel, 1 7 0 4 , geprägt zur Zeit des Kaisers Peter I. Ag, 2 8 . 1 5 g

1 9 0 . Schilling, 1 6 4 6 , geprägt in J e l g a v a zur Zeit des Herzogs J a k c c Си, 0 . 5 2 g, 0 1 6 . 0 mm. '

44.0

mm; Ag, 2 7 . 8 6

g, 0

44.0

mm.

Links:

1 9 1 . Schilling, ohne Jahreszahl, geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs J a k o b . Си, 0 . 4 5 g, 0 1 6 . 0 mm.

Rubel, 1 7 3 2 , geprägt zur Zeit der Kaiserin Anna ( 1 7 3 0 - 1 7 4 Щ Ag, 2 5 . 2 2 g, 0 4 0 . 0 mm. In der Mitte:

1 9 2 . Dukat, 1 6 8 9 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs von Kurland und Semgallen Friedrich Kasimir (1 6 8 2 - 1 6 9 8 ) Au, 3 51 g, 0 2 4 . 0 mm.

20 Kopeken, 1 7 6 6 , geprägt in St. Petersburg zur Zeit der Ka se Katharina II. Ag, 4 . 4 0 g, 0 2 4 . 0 mm; Ag, 4 . 4 8 g, 0 2^ 3 Rechts:

1 9 3 . Sechsgröscher, 1 6 9 4 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs Friedrich Kasimir. Ag, 3 . 0 3 g, 0 2 4 . 0 mm.

1 9 5 . Schilling, 1 6 9 6 , geprägt in J e l g a v a zur Zeit des Herzogs Friedrich Kasimir. Си, 1 . 2 9 g, 0 1 7 . 0 mm.

Rubel, 1 8 5 7 , geprägt in St. Petersburg zur Zeit des Kaisers AI е л а ( 1 8 5 5 - 1 8 8 1 ) . Ag, 2 0 . 7 0 g, 0 3 5 . 0 mm; Ag, 2 0 . 6 7 g 0 3 5 . 0 mm. Unten:

1 9 6 . Sechgröscher, 1 7 6 2 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs von Kurland und Semgallen Karl ( 1 7 5 8 - 1 7 6 3 ) . Ag, 2 . 6 8 g,

Rubel, 1 9 1 5 , geprägt zur Zeit des Kaisers Nikolai II (1 8 9 4 - " 9 Ag, 1 9 . 9 0 g, 0 3 3 . 5 mm; Ag, 2 0 . 0 3 g, 0 33 5 mm

1 9 4 . Dreipölcher, 1 6 8 7 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs Friedrich Kasimir. Ag, 1 . 0 2 g, 0 1 9 . 0 mm.

2 1 2 . Kupfermünzen

2 4 . 0 mm.

1 9 7 . Groschen, 1 7 6 2 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs Karl, Ag, 1 . 0 5 g, 0 1 7 . 5 mm; Ag, 1 2 0 g, 0 1 7 5 mm. 1 9 8 . Schillinge, 1 7 6 2 , geprägt in J e l g a v a zur Zeit des Herzogs Karl, Си, 1 . 1 7 g, 0 1 6 . 0 mm; Си, 1 . 3 2 g, 0 1 6 . 0 mm. 1 9 9 . Sechsgröscher, 1 7 6 3 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs Ernst Johann Biron ( 1 7 3 7 - 1 7 4 0 ; 1 7 6 3 - 1 7 6 9 ) . Ag, 3 . 2 2 g , 0 2 4 . 0 mm; Ag, 2 . 8 2 g, 0 2 4 . 0 mm. 2 0 0 . G r o s c h e n , 1 7 6 3 , geprägt in J e l g a v a zur Zeit des Herzogs Ernst Johann Biron Ag, 1.01 g, 0 1 7 . 5 mm; Ag, 0 . 8 6 g, 0 1 7 , 5 mm.

Kopeke, 1 7 0 4 , geprägt in Moskau zur Zeit des Kaisers Pete' Си, 7 . 6 6 g, 0 2 8 . 0 mm; H a l b k o p e k e n , 1 8 9 9 , geprägt in St. Petersburg zur Zeit des Kaisers Nikolai II. Си, 0 . 8 1 g,

2 0 1 . G r o s c h e n , 1 7 6 3 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs Ernst Johann Biron. Си, 3 . 5 7 g, 0 2 3 . 0 mm. 2 0 2 . Schillinge, 1 7 6 4 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs Ernst Johann Biron. Си, 1 . 2 7 g, 0 1 6 . 0 mm; Си, 1 . 2 8 g, 0 1 6 . 0 mm.

0 1 3 . 0 mm; Си, 0 . 8 1 g, 0 1 3 . 0 mm; Kopeken, 1 8 1 3 , g e o Ishor (Münzhof Kolpino) zur Zeit des Kaisers Alexander I (1 8 C " - ' Си, 6 . 8 9 g, 0 2 4 . 0 mm; Си, 6 . 8 0 g, 0 2 5 . 0 mm; 2-KopeJ

2 0 3 . Dukat, 1 7 8 0 , geprägt in Jelgava zur Zeit des Herzogs von Kurland und Semgallen Peter Biron ( 1 7 6 9 - 1 7 9 5 ) . Au, 3 . 4 3 g, 0 21 . 0 mm

1 7 7 6 , geprägt in Ishor (Münzhof Kolpino) zur Zeit der Kaiser Katharina II. Си, 2 0 . 7 5 g, 0 3 3 . 5 mm.

2 0 4 . M ü n z p o k a l mit westeuropäischen Talern aus d e m 1 6 . - 1 7 . Jh., 1 7 5 5 , A r b e i t des Silberschmieds Johann Christian Henck aus Riga. Baltische Karte von Johann Baptista H o m a n n ( 1 7 2 0 ) .

Unten (von links nach rechts): 10-Kopeken, 1 7 6 2 , geprägt zur Zeit des Kaisers Peter III ( 0 5 . 0 1 . 1 7 6 2 . - 0 9 . 0 7 . 1 7 6 2 . ) . Си, 4 8 . 2 4 g , 0 4 3 . 0 mm; 2-Kopeken, 1 7 9 7 , geprägt in Jekaterinburg zur Zeit des Kaise's i ( 1 7 9 6 - 1 8 0 1 ) . Си, 2 0 . 1 4 g, 0 3 6 . 5 mm; Си, 2 0 , 2 1 g, 0 3 7 . 0 mm; 4 - K o p e k e n , 1 7 6 2 , geprägt zur Zeit des Kaise's Peterill. Си, 2 1 . 9 3 g, 0 3 3 . 0 mm.

2 0 5 . 96-Kopeken/Livonese, 1 7 5 7 , geprägt in Moskau zur Zeit der Kaiserin Elisabeth ( 1 7 4 1 - 1 7 6 2 ) . Ag, 2 5 . 9 6 g, 0 4 2 . 0 mm. 2 0 6 . 4 8 - K o p e k e n / H a l b l i v o n e s e , 1 7 5 7 , geprägt in Moskau zur Zeit der Kaiserin Elisabeth. Ag, 1 2 . 1 4 g, 0 3 3 . 0 mm. 2 0 7 . 24-Kopeken/Viertellivonese, 1 7 5 7 , geprägt in Moskau zur Zeit der Kaiserin Elisabeth, Ag, 6 , 8 1 g, 0 2 5 . 5 mm.

2 1 3 . 10 Rubel, Assignacija, 1 7 9 7 , herausgegeben zur Zeit aes Kaisers Paul I. Papier, 1 6 5 , 0 x 1 1 5 . 0 mm.

2 0 8 . 4-Kopeken Livonese, 1 7 5 7 , geprägt in Moskau zur Zeit der Kaiserin Elisabeth. Ag, 1 . 1 5 g, 0 1 6 . 5 mm; Ag, 0 . 9 3 g, 0

Rußlands.

O b e n (von links nach rechts): 5-Kopeken, 1 7 7 0 , geprägt in Jekaterinburg zur Zeit der Kaisen« Katharina II. Си, 4 5 . 5 6 g, 0 4 1 . 0 mm; 3-Kopeken 1 8 4 4 дэ in Jekaterinburg zur Zeit des Kaisers Nikolai I ( 1 8 2 5 - 1 8 5 5 ) Си, 3 4 . 6 8 g, 0 3 9 . 0 mm; 5-Kopeken, 1 7 7 0 , geprägt in Jekaterinburg zur Zeit der Kaiserin Katharina II. Си, 5 3 . 2 1 g 0 4 1 , 0 mm; Dengas, 1 7 0 3 , geprägt in Moskau zur Zeit c e s < Peter I. Си, 4 . 8 7 g, 0 2 3 . 5 mm; Си, 4 . 7 8 g, 0 2 4 . 0 mm. In der Mitte (von links nach rechts):

2 1 4 . 25 Rubel, Assignacija, 1 7 9 8 , herausgegeben zur Zeit c e s Kaisers Paul I. Papier, 1 2 5 . 0 x 1 6 5 . 0 mm.

1 7 . 5 mm.

2 0 9 . 2-Kopeken Livonese, 1 7 5 7 , geprägt in Moskau zur Zeit der Kaiserin Elisabeth. Ag, 0 . 7 9 g, 0 1 4 . 0 mm; Ag, 1 . 1 5 g,

2 1 5 . G o l d m ü n z e n Rußlands. O b e n (von links nach rechts):

2-Rubel, 1 7 1 8 , geprägt zur Zeit des Kaisers Peter I. Au, 4 . 1 0 g 0 2 1 . 0 mm; 2-Rubel, 1 7 2 6 , geprägt zur Zeit der Kaiserin K a a Au, 4 . 0 0 g, 0 2 0 . 0 mm; 15-Rubel (Imperial), 1 8 9 7 , geprcgZ e i t d e s Kaisers Nikolai II. Au, 1 2 . 8 8 g, 0 2 4 , 5 mm; Poltina (Halbrubel), 1 7 5 6 , geprägt zur Zeit der Kaiserin Elisabeth. Au, 0 . 7 0 g, 0 1 3 . 0 mm.

1 5 . 0 mm.

2 1 0 . Kopeke, 1 7 0 2 , geprägt in Moskau zur Zeit des Zaren (seit 1 7 2 1 - Kaisers) Peter I ( 1 6 8 2 - 1 7 2 5 ) . Ag, 0 . 2 8 g, 6 5 x 1 0 . 0 mm. Schatzfund in Slates sils (Bez Jēkabpils) 2 1 1 . Silbermünzen Rußlands. Oben:

- r

260

ABBILDUNGEN

_nten (von links nach rechts):

Liepāja (Libau).

5-Rubel (Vorderseite und Rückseite), 1 8 9 8 , geprägt zur Zeit des

2 3 4 . 3 Rubel

< aisers Nikolai II. Au, 4 . 2 7 g, 0 1 8 . 0 mm; Au, 4 . 2 7 g,

Liepāja (I E~ ss ori annuliert, durchlöchert).

Schuldschein der Selbstverwaltung der Stad"

Z 1 8 . 0 mm.

Papier, 1 15 0 x i o . O mm

10-Rubel, 1 7 6 7 , geprägt in St. Petersburg zur Zeit der Kaiserin

2 3 5 . 3 Rubel. 1 9 1 5

Schuldschein der Selbstverwaltung der Stad -

< otharina II. Au, 1 3 . 0 8 g, 0 2 9 . 5 mm.

Liepāja (II Emission). Papier, 1 1 8 . 0 x 6 8 . 0 mm.

2 1 6 . Platinmünzen Rußlands.

2 3 6 . 5 Rubel, 1 9 1 8 - 1 9 1 9 , Schuldschein der Selbstverwaltung de»

Oben:

Stadt Liepāja (lll.-V. Emission). Papier, 1 2 2 . 0 x 7 2 . 0 mm.

6-Rubel (Rückseite), 1 8 3 1 , geprägt in St. Petersburg zur Zeit des

2 3 7 . 5 Rubel, 1 9 1 5 , Schuldschein der Selbstverwaltung der Stac"

< aisers Nikolai I. Pt, 2 0 . 5 0 g, 0 2 8 . 5 mm.

Jelgava (Mitau) (I Emission). Papier, 1 3 8 . 0 x 9 1 . 0 mm.

_-ten (von rechts nach links):

2 3 8 . 6 Kopeken, 1 9 1 5 , Schuldschein der Selbstverwaltung der S _ o Jelgava (I. Emission). Papier, 1 0 0 . 0 x 6 2 . 0 mm.

3-Rubel (Vorderseite und Rückseite), 1 8 3 2 , geprägt in St. Petersburg c m Z e i t d e s K a i s e r s N i k o l a i l . P t , 1 0 . 2 7 g, 0 2 3 . 5 :

1 0 . 3 7 g, 0 2 3 . 5

2 3 9 . 10 Rubel, April 1 9 1 9 , Schuldschein der Selbstverwaltung ce~

mm;

S t a d t J e l g a v a (III. Emission). Papier, 1 5 2 . 0 x 9 4 . 0 mm.

mm.

2 1 7 . a b Papiergeld Rußlands.

2 4 0 . 5 Kopeken, 1 9 1 5 , Schuldschein der Selbstverwaltung der S"o

2 1 7 . a 5 0 0 Rubel, Staatskreditschein, 1 9 1 2 , herausgegeben zur Zeit

Ventspils (Windau). Papier, 1 1 2 . 0 x 6 1 . 0 mm.

;es Kaisers Nikolai II. Papier, 2 7 5 . 0 x 1 2 7 . 0 mm.

2 4 1 .a b Wechselscheine des Rigaer Sowjets der Arbeiterdeputierte

2 1 7 . b 1 0 0 Rubel, Staatskreditschein, 1 9 1 0 , herausgegeben zur Zeit

April-Mai 1 9 1 9 (von oben nach unten).

oes Kaisers Nikolai II. Papier, 2 6 0 . 0 x 1 2 2 . 0 mm.

2 4 1 .a 1 Rubel. Papier, 9 3 . 0 x 5 4 . 0 mm.

2 1 8 . 50 Rubel, Staatskreditschein, 1 8 9 9 , herausgegeben zur Zeit des

3 Rubel. Papier, 1 1 0 . 0 x 60 0 mm

Boisers Nikolai II. Papier, 1 9 0 . 0 x 1 1 7 . 0 mm.

2 4 1 .b 5 Rubel. Papier, 1 1 4 . 0 x 7 1 . 0 mm

2 1 9 . 25 Rubel, Staatskreditschein, 1 9 0 9 , herausgegeben zur Zeit des

10 Rubel. Papier, 1 1 3 . 0 x 7 3 . 0 mm.

«aisers Nikolai II. Papier, 1 7 8 . 0 x 1 0 8 . 0 mm.

2 4 2 . Bogen der 5 und 10 Rubel Wechselscheine des Rigaer Sowjet

2 2 0 . 10 Rubel, Staatskreditschein, 1 9 0 9 , herausgegeben zur Zeit des

der Arbeiterdeputierten.

< aisers Nikolai II. Papier, 1 1 4 . 0 x 1 7 3 . 0 mm.

5 Rubel. Papier, 6 9 4 . 0 x 4 6 2 . 0 mm.

2 2 1 . 5 Rubel, Staatskreditschein, 1 9 0 9 , herausgegeben zur Zeit des

10 Rubel. Papier, 5 8 7 . 0 x 4 6 3 . 0 mm.

< aisers Nikolai II, Papier, 9 8 . 0 x 1 5 7 . 0 mm.

2 4 3 . 1 0 Rubel, 1 9 1 9 , Anleihecoupon des Executivkomitees des

2 2 2 . 3 Rubel, Staatskreditschein, 1 8 9 5 , herausgegeben zur Zeit des

Sowjets der Arbeiterdeputierten des Kreises Cēsis. Papier, 1 14 C •

* aisers Nikolai II. Papier, 9 8 . 0 x 1 5 7 . 0 mm.

7 2 . 0 mm.

2 2 3 . 1 Rubel, Staatskreditschein, 1 8 9 8 , herausgegeben zur Zeit des

2 4 4 . 5 Rubel, 1 9 1 9 , Anleihecoupon des Exekutivkomitees des So.-,

' aisers Nikolai IL Papier, 1 5 0 . 0 x 9 0 . 0 mm.

der Arbeiterdeputierten des Kreises Cēsis. Papier, 9 5 . 0 x 6 4 . 0 ~ ~

2 2 4 . 10 Kopeken, Briefmarken - Kriegsgeld, 1 9 1 5 - 1 9 1 7 . Papier,

2 4 5 . 3 Rubel, August 1 9 1 9 , Schuldschein der Selbstverwaltung de»

1 4 . 0 x 3 0 0 mm

S t a d t R i g a . Papier, 1 2 8 . 0 x 8 0 . 0 mm.

2 2 5 . 5 0 Kopeken, Kriegsgeld, 1 9 1 5 - 1 9 1 7

2 4 6 . 1 Rubel, August 1 9 1 9 , Schuldschein der Selbstverwaltung ce~

0Dier,

Stadt Riga. Papier, 1 1 0 . 0 x 7 4 . 0 mm.

1 0 0 . 0 x 6 0 . 0 mm.

2 2 6 . 3 Kopeken, Kriegsgeld, 1 9 1 5 - 1 9 1 7 . Papier, 8 0 . 0 x 4 5 . 0 mm.

2 4 7 . a b Provisorische Wechselscheine der Freiwilligen Westarmee,

2 2 7 . 1 0 0 0 Rubel (sog. Ratsgeld), Staatskreditschein, 1 9 1 7 Papier,

Oktober 1 9 1 9 , gedruckt in Jelgava.

0 1 5 . 0 x 1 3 2 . 0 mm.

2 4 7 . a 1 M a r k . Papier, 1 0 0 0 x 7 5 0 mm. 2 4 7 . b 5 M a r k . Papier, 1 2 0 . 0 x 8 6 . 0 mm.

2 2 8 . 20 Rubel (Kerenka - Kassenschein), 1 9 1 7 , (ein Teil des Bogens : Nominale). Papier, 1 8 8 . 0 x 1 0 0 . 0 mm.

10 M a r k (Vorderseite). Papier, 1 3 4 . 0 x 9 5 0 mm

2 2 9 . 10 Rubel, Darlehenskassenschein der Ostbank für Handel und

2 4 8 . Lettische Biefmarken im W e r t von 20 Kopeken, hergestellt ~

S e w e r b e , herausgegeben am 1 7 . April 1 9 1 6 in Posen.

Oktober 1 9 2 0 unter Verordnung erst einseitig bedruckter Bogen

(Rückseite von 10-Mark-Scheinen) aus der Produktion der

apier, 1 5 9 . 0 x 9 9 . 0 mm.

2 3 0 . 1 0 0 M a r k , Darlehenskassenschein der Ostbank, herausgegeben

provisorischen W e c h s e l s c h e i n e der Freiwilligen W e s t a r m e e

cm 4. April 1 9 1 8 in Kauno (Kaunas). Papier, 1 7 2 . 0 x 1 1 0 . 0 mm.

2 4 9 . Bogen der provisorischen Wechselscheine der Freiwilligen

2 3 1 . Kopeke, 1 9 1 6 , geprägt in Hamburg. Fe, 2 98 g, 0 21 .0 mm;

Westarmee.

1 M a r k Papier, 9 2 3 . 0 x 5 9 2 . 0 mm

e , 2 . 8 5 g, 0 2 1 . 0 mm. "

2 3 2 . 2 Kopeken, 1 9 1 6 , geprägt in Berlin. Fe, 5 . 6 3 g, 0 2 4 . 0 mm;

1 0 M a r k Papier, 9 6 9 . 0 x 5 9 0 . 0 mm.

2 5 0 . 1 Rubel

5 . 5 2 g, 0 2 4 . 0 mm.

2 3 3 . 3 Kopeken, 1 9 1 6 , geprägt in Berlin. Fe, 8 . 4 7 g , 0 2 8 . 0 mm;

Künstler J

2 5 1 . 5 Rubel

8 . 5 3 g, 0 2 8 . 0 mm.

1 9 1 9 , Staatskassenschein Lettlands, gedruckt in Rico

Vadernieks. Papier, 1 2 0 . 0 x 8 0 . 0 mm. 1 9 1 9 , Staatskassenschein Lettlands, gedruckt in Riga

• ' . - 5 - 0 - 5 5zenis Papier, 1 2 0 . 0 x 7 5 . 0 mm.

Reklamenkarte mit Schuldscheinen der Selbstverwaltung der Stadt

261

ABBILDUNGEN

Künstler R. Zariņš, K. Krauze. Papier, 1 2 7 . 0 x 6 5 . 0 mm

2 5 2 . 10 Rubel, 1 9 1 9 , Staatskassenschein Lettlands, gedruckt in Riga Künstler V. Krūmiņš. Papier, 1 3 0 . 0 x 8 0 . 0 mm.

2 7 4 . 10 Lat, 1 9 3 3 , Staatskassenschein Lettlands, gedruckt in R g*

2 5 3 . 25 Rubel, 1 9 1 9 , Staatskassenschein Lettlands, gedruckt in Riga Papier, 1 4 5 . 0 x 9 5 . 0 mm.

2 7 5 . 20 Lat, 1 9 3 6 , Staatskassenschein Lettlands, gedruckt ir R gj

2 5 4 . 50 Rubel, 1 9 1 9 , Staatskassenschein Lettlands, gedruckt in Riga Papier, 1 4 8 . 0 x 9 2 . 0 mm.

2 7 6 . 10 Lat, 1 9 3 7 , Staatskassenschein Lettlands, gedruckt ir R gx

2 5 5 . 1 0 0 Rubel, 1 9 1 9 , Staatskassenschein Lettlands, gedruckt in Riga Künstler H, Grinbergs. Papier, 1 5 2 . 0 x 9 5 . 0 mm.

2 7 7 . 20 Lat, 1 9 4 0 , Staatskassenschein Lettlands, gedruckt in - gx

Künstler R. Zariņš, K. Krauze. Papier, 1 5 4 . 0 x 7 0 . 0 mm Künstler R. Zariņš, K. Krauze. Papier, 1 6 3 . 0 x 7 9 . 0 mm. Künstler K. Krauze. Papier, 1 3 0 . 0 x 7 0 . 0 mm.

2 5 6 . 5 0 0 Rubel, 1 9 2 0 , Staatskassenschein Lettlands (Musternote), gedruckt in Riga. Künstler R. Zariņš. Papier, 1 6 0 . 0 x 1 0 5 . 0 mm.

emittiert nach der Okkupation Lettlands. Künstler A. Apinis, K Krāj

2 5 7 . 5 Kopeken, 1 9 2 0 , Wechselschein Lettlands, gedruckt in Riga. O s t l e r R. Zariņš. Papier, 5 5 . 0 x 3 6 . 0 mm.

2 7 8 . 5 Lat, 1 9 4 0 , Staatskassenwechselschein Lettlands, gedrucM

Papier, 1 4 1 . 0 x 7 7 . 0 mm. Riga, emittiert nach der Okkupation Lettlands. Künstler H. G r i c ē . č

2 5 8 . 10 Kopeken, 1 9 2 0 , Wechselschein Lettlands, gedruckt in Riga. Künstler R. Zariņš. Papier, 5 5 . 0 x 3 6 . 0 mm.

Papier, 1 1 6 . 0 x 6 4 . 0 mm. 2 7 9 . 1 Santim, 1 9 2 3 , Musterprägung, geprägt in der Schweiz

2 5 9 . 25 Kopeken, 1 9 2 0 , Wechselschein Lettlands, gedruckt in Riga. Künstler R. Zariņš. Papier, 5 5 . 0 x 3 6 . 0 mm.

(Huguenin Frères & Cie, Le Locle). Künstler R. Zariņš. C u / S n / Zn

2 6 0 . 50 Kopeken, 1 9 2 0 , Wechselschein Lettlands, gedruckt in Riga. Künstler R. Zariņš. Papier, 5 5 . 0 x 3 6 . 0 mm.

2 8 0 . 1 Santim, 1 9 2 4 , geprägt in der Schweiz (Huguenin Frè'es i

1 . 8 3 g, 0 1 7 . 0 mm. C i e , Le Locle). Künstler R. Zariņš, C u / S n / Z n , 1 . 8 0 g, 0 17 3 n 2 8 1 . 2 Santim, 1 9 2 6 , geprägt in der Schweiz (Huguenin Frè'e: i

2 6 1 . Stempelmarken der Republik Lettland (1 Franc, 3 Francs). Unterschriftfaksimile des Bankratsitzungsprotokolls N r . l von 2 3 . O c t o b e r 1 9 2 2 . L W A , F. 6 2 0 9 , Besch. N r . 1, Bl. 1, S. 2. Bank von Lettland. 20er Jahre des 2 0 . Jh.

Cie, Le Locle) Künstler R. Zariņš . C u / S n / Z n , 2 . 0 0 g, 0 1 9 . 5 i 2 8 2 . 5 Santim, 1 9 2 2 , geprägt in der Schweiz (Huguenin Frè'e; i C i e , Le Locle). Künstler R. Zariņš. C u / S n / Z n , 3 . 0 0 g, 0 22 I s 2 8 3 . 10 Santim, 1 9 2 2 , geprägt in der Schweiz (Huguenin Frères

W e r b e k a r t e für die ersten Münzen der Republik Lettland, gedruckt in Stuttgart ( 1 9 2 4 ) .

Cie, Le Locle). Künstler R. Zariņš. Ni, 3 . 0 0 g, 0 1 9 . 0 mm 2 8 4 . 20 Santim, 1 9 2 2 , geprägt in der Schweiz (Huguenin F è ' e s

Rückseite des Werbeblatts von Bradbury, W i l k i n s o n & Co. Ltd. (England).

C i e , Le Locle). Künstler R. Zariņš. Ni, 4 . 0 0 g, 0 21 .0 mm

2 6 2 . 10 Lat, 1 9 2 2 provisorischer Geldschein der Bank von Lettland (überdruckter 5 0 0 Rubelschein Lettlands von 1 9 2 0 ) . Entwurf von

C i e , Le Locle). Künstler R. Zariņš. Ni, 6 . 5 0 g, 0 2 5 . 0 mm

2 8 5 . 50 Santim, 1 9 2 2 , geprägt in der Schweiz (Huguenin F-e'es

R. Zariņš. Papier, 1 6 0 . 0 x 1 0 5 . 0 mm.

2 8 6 . Modelle und M ü n z e n von Santim, g e p r ä g t in der Schweiz

2 6 3 . 1 0 0 Lat, 1 9 2 3 , Geldschein der Bank von Lettland, gedruckt in Riga. Künstler R. Zariņš, K. Krauze. Papier, 1 5 4 . 0 x 8 8 . 0 mm.

(Huguenin Frères & Cie, Le Locle): 2, 10 Santim (Rückseite), 50 S

2 6 4 . 20 Lat, 1 9 2 4 , Geldschein der Bank von Lettland, gedruckt in England (Waterlow & Sons Ltd.). Künstler V. Krūmiņš. Papier,

2 8 7 . 1 Lat, 1 9 2 4 , geprägt in England (Royal Mint). Künstler

(Rückseite).

Musterkomplett der Münzhofproduktion.

J. R. Tilbergs. Ag ( 8 3 5 ° ) , 5 . 0 0 g, 0 2 3 . 0 mm.

1 3 5 . 0 x 7 5 . 0 mm.

2 8 8 . 2 Lat, 1 9 2 6 , geprägt in England (Royal Mint). Künstler

2 6 5 . 50 Lat, 1 9 2 4 , Geldschein der Bank von Lettland, gedruckt in England (Waterlow & Sons Ltd.). Papier, 1 4 5 . 0 x 8 0 . 0 mm.

J. R. Tilbergs. Ag ( 8 3 5 ° ) , 10 00 g, 0 2 7 . 0 mm.

2 6 6 . 20 Lat, 1 9 2 5 , Geldschein der Bank von Lettland, gedruckt in England (Waterlow & Sons Ltd.). Papier, 1 3 5 . 0 x 75 0 mm.

Ag ( 8 3 5 ° ) , 2 5 . 0 0

2 6 7 . 25 Lat, 1 9 2 8 , Geldschein der Bank von Lettland, gedruckt in England (Waterlow & Sons Ltd.). Papier, 1 3 3 . 0 x 8 9 . 0 mm,

Cu/Sn/Zn,

2 6 8 . 5 0 0 Lat, 1 9 2 9 , Geldschein der Bank von Lettland, gedruckt in England (Bradbury, Wilkinson & C o . Ltd.). Papier, 1 9 0 . 0 x 1 0 4 . 0 mm.

C u / S n / Z n , 2 . 0 0 g, 0

2 6 9 . 50 Lat, 1 9 3 4 , Geldschein der Bank von Lettland, gedruckt in England (Thomas de la Rue & C o . Ltd.). Papier, 1 4 5 . 0 x 8 0 , 0 mm.

T, Zajkalns. Gipsabguß, 0

2 7 0 . 25 Lat, 1 9 3 8 , Geldschein der Bank von Lettland, gedruckt in England (Bradbury, Wilkinson & C o . Ltd ).

Staatskassenschein. Künstler R. Zariņš. Aufschrift: "Bestätige / Hirn

Papier, 1 4 2 . 0 x 7 6 . 0 mm.

Lettland vom 2 6 . 0 6 2 3 . bis 2 5 . 0 1 2 4 . ) . Papier, 1 3 0 . 0 x 69 3 -

2 7 1 . 1 0 0 Lat, 1 9 3 9 , Geldschein der Bank von Lettland, gedruckt in Riga. Künstler J. Sternbergs. Papier, 1 5 0 . 0 x 80 0 mm

2 9 4 . 2 Lat, 1 9 2 4 , unverwirklichter Entwurf für einen

2 8 9 . 5 Lat, 1 9 3 1 , geprägt in England (Royal Mint). Künstler R. Za g, 0

37 0

mm.

2 9 0 . 1 Santim, 1 9 3 8 , geprägt in Riga. Künstler L. Liberts, A Açm 1.80

g, 0

17.0

mm/

2 9 1 . 2 Santim, 1 9 3 9 , geprägt in Riga. Künstler L. Liberts, A hz n 19.5

mm.

2 9 2 . 20 Lat, 1 9 2 2 , unverwirklichter Entwurf einer Goldmünze K'-jt 1 5 2 . 0 mm

2 9 3 . 1 Lat, 1 9 2 4 , unverwirklichter Entwurf für einen 1 2 , XI. 2 3 . " (H. P. - Hermanis Punga, Finanzminister der Repuc k Karton, 21 3 . 0 x 1 3 3 . 0 mm,

2 7 2 . 10 Lat, 1 9 2 5 , Staatskassenschein Lettlands, gedruckt in Riga, Künstler R. Zariņš, K. Krauze Papier, 1 27 0 x 66 0 mm

Staatskassenschein. Künstler R. Zariņš. Aufschrift: "Bestätige / HA.

2 7 3 . 5 Lat, 1 9 2 6 , Staatskassenschein Letlionds gedruckt in Riga.

2 9 5 . a b c d Geldscheine der RSFSR und der UdSSR, die nach da

1 2 , XI, 2 3 , " Papier, 1 2 8 . 5 x 6 8 . 5 ' mm; Karton, 2 1 2 . 0 x 1 3 7 I

262

ABBILDUNGEN

5 Rubel. 8 7 . 0 x 1 4 5 2 mm. 3 Rubel 55 3 • ' 3 ^ 2 ~m. 1 Rubel. 82 2 > " 25 2 r m. 3 0 1 . M ü n z e n der UdSSR 1 9 2 4 - 1 9 6 1 ] die in Lettland verkehrten (1940-1961). Poltinnik (50 Kopeken 1 9 2 4 . Ag, 1 0 . 0 0 g, 0 2 6 . 5 mm 2 0 Kopeken, 1 9 2 4 A g 3 6 0 g, 0 2 2 . 0 mm. 2 0 Kopeken, 1 9 4 3 . 3 6 0 g, 0 2 2 . 0 mm. 15 Kopeken, 1 9 3 2 . 2 7 0 g, 0 1 9 . 5 mm. 15 Kopeken, 1 9 4 3 . 2 . 7 0 g, 0 1 9 . 5 mm. 10 Kopeken, 1 9 3 3 . 1 8 0 g, 0 1 7 . 3 mm. 10 Kopeken, 1 9 3 5 . 1 8 0 g, 0 1 7 . 3 mm. 5 Kopeken, 1 9 3 3 . C u / A l , 5 . 0 0 g , 0 2 5 . 0 mm.

Okkupation in Lettland verkehrten ( 1 9 4 0 - 1 9 4 7 ) . 1295.a 10 Tscherwonetz, 1 9 2 2 , Banknote der Staatsbank der RSFSR. " 7 7 . 0 x 1 1 0 . 0 mm. 2 9 5 . b 3 Tscherwonetz (Muster, Vorderseite), 1 9 2 4 , Banknote der 3-aatsbank der UdSSR. 1 8 0 . 0 x 1 0 3 . 0 mm 295.c 5 Rubel, 1 9 2 5 , Staatskassenschein der UdSSR " 5 5 . 0 x 7 1 0 mm. 5 Rubel, 1 9 3 4 , Staatskassenschein der UdSSR. 1 3 6 . 0 x 7 0 . 0 mm. [ 2 9 5 . d 3 Tscherwonetz (Vorderseite), 1 9 3 2 , Banknote der Staatsbank [oer UdSSR. 1 5 8 . 0 x 8 8 . 0 mm. 3 Rubel (Vorderseite), 1 9 2 5 , Staatskassenschein der UdSSR. " 3 5 . 0 x 7 0 . 0 mm. 1 Rubel (Vorderseite), 1 9 3 4 , Staatskassenschein der UdSSR. ¡ ¿ 8 . 0 x 6 0 . 0 mm. T 9 6 . a b c Geldscheine der UdSSR, die im besetzten Lettland | 1 9 4 0 - 1 9 4 7 ) verkehrten. £ 9 6 . a 10 Tscherwonetz (Vorderseite), 1 9 3 7 , Banknote der Staatsbank dfer UdSSR. 1 9 2 . 0 x 1 0 0 . 0 mm. 5 Tscherwonetz (Vorderseite), 1 9 3 7 , Banknote der Staatsbank der JkiSSR. 1 8 0 . 0 x 9 0 . 0 mm. ? 9 6 . b 3 Tscherwonetz (Vorderseite), 1 9 3 7 , Banknote der Staatsbank oer UdSSR. 1 7 0 . 0 x 8 7 . 0 mm. I Tscherwonetz, 1 9 3 7 , Banknote der Staatsbank der UdSSR. oO.O x 7 9 . 0 mm. 2 9 6 . C 5 Rubel (Vorderseite), ( 4 5 . 0 x 7 0 . 0 mm.

1 9 3 8 , Staatskassenschein der UdSSR.

^1 Rubel (Vorderseite), 1 9 3 8 , Staatskassenschein der UdSSR. 3 5 . 0 x 6 7 . 0 mm. 1 Rubel (Vorderseite), 1 9 3 8 , Staatskassenschein der UdSSR. ' 2 5 . 0 x 6 0 . 0 mm. [ 2 9 7 . 1 0 0 Lat (Vorderseite). Geldschein der Bank von Lettland, gedruckt fcRiga 1 9 3 9 . Aufdruck "LATVÜA / 1 9 4 1 / 1. JULIJS" vom [ 8 . ] Juli ^ 4 1 Unverwirklichter Entwurf des Zahlungsmittels von Zeit der cejtschen Okkupation. 198.a b Deutsche Reichskreditkassenscheine, ohne Datum ' >3.05.40.), die im besetzten Lettland ( 1 9 4 1 - 1 9 4 5 ) verkehrten. 8.a 50 Reichsmark. Papier, 1 7 0 . 0 x 8 5 . 0 mm, Reichsmark (Vorderseite). Papier, 1 5 5 . 0 x 8 0 . 0 mm. 8.b 1 Reichsmark. Papier, 9 5 . 0 x 6 0 . 0 mm. Reichspfennige (Vorderseite) Papier, 9 0 0 x 5 7 . 0 mm. 2 ? 9 . a b Abrechnungsscheine der Deutschen W e h r m a c h t ( 1 5 . 0 9 . 4 4 . ) . ^ 9 9 . a 50 Reichsmark. Papier, 1 5 3 . 0 x 8 5 . 0 mm. ?9.b 10 Reichsmark (Vorderseite). Papier, 1 4 5 . 0 x 7 5 0 mm Reichsmark (Vorderseite). Papier, 1 3 4 . 0 x 6 9 . 0 mm. Reichsmark (Vorderseite). Papier, 1 1 8 0 x 6 3 . 0 mm. ^ 0 0 . a b c Geldscheine der UdSSR ( 1 9 4 7 ) , Vorderseiten ( 1 9 4 7 - 1 9 6 1 ) . z.a Banknoten der Staatsbank der UdSSR. 1 0 0 Rubel (Muster). 2 3 0 . 0 x 1 1 5 0 mm. B0 Rubel. 2 2 0 . 0 x 1 0 2 . 0 mm BOO.b 25 Rubel. 1 7 0 . 0 x 96 0 mm. K) Rubel 1 6 0 . 0 x 9 2 . 0 mm. BOO.c Staatskassenscheine der UdSSR

2c3

5 Kopeken, 1 9 5 2 . C u / A l , 5 . 0 0 g , 0 2 5 . 0 mm. 3 Kopeken, 1 9 3 3 . C u / A l , 3 . 0 0 g , 0 2 2 . 0 mm. 3 Kopeken, 1 9 5 0 . C u / A l , 3 . 0 0 g , 0 2 2 . 0 mm. 2 Kopeken, 1 9 5 2 . C u / A l , 2 . 0 0 g , 0 1 8 . 0 mm. 1 Kopeke, 1 9 4 8 . C u / A l , 1 . 0 0 g, 0 1 5 . 0 mm. 3 0 2 . a b Geldscheine der UdSSR, 1 9 6 1 ( 1 9 6 1 - 1 9 9 2 ) . 3 0 2 . a Banknoten der Staatsbank der UdSSR. 1 0 0 Rubel. 1 4 0 . 0 x 7 0 . 0 mm. 5 0 Rubel. 1 4 0 . 0 x 7 0 . 0 mm. 3 0 2 . b 25 Rubel (Vorderseite) 1 2 2 . 0 x 6 1 . 0 mm. 10 Rubel (Vorderseite). 1 2 2 . 0 x 6 1 . 0 mm. Staatskassenscheine der UdSSR. 5 Rubel (Vorderseite) 1 1 4 . 0 x 5 7 . 0 mm. 3 Rubel (Vorderseite). 1 1 4 , 0 x 5 7 . 0 mm. 1 Rubel (Vorderseite). 1 0 5 . 0 x 5 3 . 0 mm. 3 0 3 . M ü n z e n der UdSSR ( 1 9 6 1 - 1 9 9 1 ) . 5 0 Kopeken, 1 9 8 3 . C u / N i , 4 . 4 0 g , 0 2 4 . 0 mm. 2 0 Kopeken, 1 9 8 8 . C u / N i , 3 . 6 0 g , 0 2 1 . 8 mm 15 Kopeken, 1 9 7 8 . C u / N i , 2 . 7 0 g , 0 1 9 . 5 mm. 10 Kopeken, 1 9 8 0 . C u / N i , 1 . 8 0 g , 0 1 7 . 3 mm. 5 Kopeken, 1 9 8 0 . C u / Z n , 5 . 0 0 g , 0 2 5 . 0 mm. 5 Kopeken, 1 9 9 1 . C u / Z n , 5 . 0 0 g , 0 2 5 . 0 mm. 3 Kopeken, 1 9 8 1 . C u / Z n , 3 . 0 0 g , 0 2 2 . 0 mm. 2 Kopeken, 1 9 7 3 . C u / Z n , 2 . 0 0 g , 0 1 8 . 0 mm. 1 Kopeke, 1 9 6 9 . C u / Z n , 1 . 0 0 g, 0 1 5 . 0 mm. 3 0 4 . 1 Rubel, 1 9 6 1 . C u / N i , 7 . 5 0 g , 0 2 7 . 0 mm. 3 0 5 . W ä h r e n d der vom Finanzminister der UdSSR W . Pawlow geleiteten Geldreform ( 1 9 9 1 ) herausgegebene Geldscheine (Banknoten der Staatsbank der UdSSR). 100 Rubel, 1 4 0 . 0 x 7 0 . 0 mm. 5 0 Rubel (Vorderseite). 1 4 0 . 0 x 7 0 . 0 mm. 3 0 6 . a b Geldscheine der UdSSR; 1991 - Banknoten der Staatsbank der UdSSR, die in Lettland bis zum 2 0 . 0 7 . 9 2 . verkehrten. 3 0 6 . a 5 0 0 Rubel. 1 4 3 0 x 7 0 . 0 mm. 2 0 0 Rubel (Vorderseite) 1 4 3 0 x 7 0 , 0 mm. 3 0 6 . b 1 0 Rubel 1 2 2 0 x 6 1 . 0 mm. 5 Rubel (Vorderseite). 1 1 4 . 0 x 5 7 . 0 mm 3 Rubel (Vorderseite). 1 1 4 . 0 x 5 7 . 0 mm 1 Rubel (Vorderseite). 1 0 5 . 0 x 5 3 . 0 mm

ABBILDUNGEN

3 0 7 . 1 Rubel, 1 9 7 7 , Gedenkmünze auf die XXII. Olympischen Spie;e C u / N i , 1 2 . 5 0 g, 0 3 1 . 0 mm. 3 0 8 . 1 Rubel, 1 9 7 8 , Gedenkmünze auf die XXII. Olympischen Spiele C u / N i , 1 2 . 5 0 g, 0 3 1 . 0 mm. 3 0 9 . 5 Rubel, 1 9 7 9 , Gedenkmünze auf die XXII. Olympischen Spiele Ag, 1 6 . 6 7 g, 0 3 3 . 0 mm. 3 1 0 . 10 Rubel, 1 9 7 9 , Gedenkmünze auf die XXII. Olympischen Spiele. Ag, 3 3 . 3 0 g, 0 3 9 . 0 mm. 3 1 1 . 1 Rubel, 1 9 9 0 , Gedenkmünze zum 1 2 5 . Geburtstag des lettischen Dichters Rainis. C u / N i , 1 3 . 0 0 g, 0 3 1 , 0 mm. 3 1 2 . a b 5 0 0 , 2 0 0 , 5 0 , 2 0 Rubel Lettlands, 1 9 9 2 , provisorische Geldscheine der Bank von Lettland, gedruckt in der Rigaer Musterdruckerei. Künstler K. Smelkovs. Papier, 1 2 0 . 0 x 6 0 . 0 mm. 3 1 2 . a 5 0 0 , 2 0 0 Rubel Lettlands. 3 1 2 . b 5 0 , 20 Rubel Lettlands. 3 1 3 . a b 1 0 , 5, 2, 1 Rubel Lettlands, 1 9 9 2 , provisorische Geldscheine der Bank von Lettland, gedruckt in der Rigaer Musterdruckerei. Künstler K. Smeļkovs. Papier, 1 2 0 . 0 x 6 0 . 0 mm. 3 1 3 . a 1 0 , 5 Rubel Lettlands. 3 1 3 . b 2, 1 Rubel Lettlands. 3 1 4 . a b c 5 0 0 , 1 0 0 , 5 0 , 2 0 , 1 0 , 5 Lat, 1 9 9 2 , Geldscheine der Bank von Lettland, gedruckt in Deutschland (Giesecke & Devrient GmbH) Künstler I. Zodžiks, V. Ošiņš. Papier, 1 3 0 . 0 x 6 5 . 0 mm. 3 1 4 . a 5 0 0 , 1 0 0 Lat. 3 1 4 . b 5 0 , 2 0 Lat. 3 1 4 . c 1 0 , 5 Lat 3 1 5 . Unverwirklichte Entwürfe für Geldscheine zu 10 u n d 20 Lat der Bank v o n Lettland, 1 9 9 1 . Künstler A. Plotka. 3 1 6 . - 3 2 3 . M ü n z e n der Bank v o n Lettland, 1 9 9 2 , geprägt in Deutschland (Bayerisches Hauptmünzamt). Künstler G. Lūsis, J. Strupulis. 3 1 6 . 1 Santim. C u / F e ,

1 . 6 0 g, 0

15.65

mm.

317. 2Santim. Cu/Fe,

1 . 9 0 g, 0

17.00

mm.

3 1 8 . 5 Santim. C u / N i / Z n , 2 50 g, 0 3 1 9 . 10 Santim. C u / N i / Z n , 3 . 2 5 g, 0

1 8 50 mm. 1 9 . 9 0 mm

3 2 0 . 2 0 Santim. C u / N i / Z n , 4 . 0 0 g , 0 2 1 . 5 0 3 2 1 . 5 0 Santim. C u / N i , 3 . 5 0 g , 0

18 80

mm.

3 2 2 . 1 Lat. C u / N i , 4 . 8 0 g, 0 21 , 7 5 mm 3 2 3 . 2 Lat. C u / N i , 6 . 0 0 g, 0 2 4 . 3 5

mm.

3 2 3 . 2 , 1 0 , 1 0 0 Lat, 1 9 9 3 , Gedenkmünzen zum 7 5 . Jahrestag der Republik Lettland, geprägt in Finnland (Rahapaja Oy). Künstler A. Krūklis, E. Grīnfelds. C u / N i , 6 . 0 0 g, 0 2 4 . 3 5 mm; Ag ( 9 2 5 ° ) , 2 5 . 1 7 5 g, 0 3 6 . 0 7 mm; Au ( 5 8 3 . 3 ° ) , 1 3 . 3 3 8 g, 0 2 7 . 0 0 mm. 3 2 5 . Gedenkmünzen z u m 7 5 . Jahrestag der Republik Lettland, unterschiedlich verpackt, mit Zahlungsmittelbestätigung. 3 2 6 . Komplette Sammlung der M ü n z e n Lettlands.

264

ДЕНЕЖНЫЕ ЗНАКИ В ЛАТВИИ В ТЕЧЕНИЕ В Е К О В

В б о л е е широком смысле - не только в экономическом, но и в

монетного дела в Латвии в течение многих веков. Разнообразные и ценчье

[упьтурно-историческом и политическом значении - деньги наглядно отра

нумизматические материалы хранятся в отделах археологии дру-.-'

жают процесс развития цивилизации. Часто они с о д е р ж а т в с е б е

том числе краеведческих музеев и в Институте истории Латвии Латвийс- аяв

руднодоступную, а иногда даже уникальную визуальную или уточняю-

университета.

..•о информацию о судьбах некогда живших властителей и других

Серьезные исследования кладов начались во второй погез-'-^е

еаестных людей, о давних исторических событиях, об исчезнувших

XIX века (Р. Хаусман, А. Буххольц, Я. Заксендаль), продолжались с-.- зс

( С л я т н и к а х архитектуры и культуры. Нередко они дают толкования древним

время независимой Латвии в 2 0 - 3 0 годах (X. Риекстиньш, Р. Шносе

Целвндам или свидетельствуют о политических переменах в государстве,

о с о б е н н о развернулись в послевоенное время (Р. цеплите, В. Заб**ж

к - е м самым несомненно являются составной частью мировой культуры,

В. Уртанс, Т. Берга, Э. Мугуревич, К. Дуцмане).

Цель этого издания - дать общее представление об истории денег в

Древнейшими находками денег на территории Латвии явл?-з ;-

Натвии в течение двух тысяч лет, отражая долгий путь от различных

римские монеты - серебряные денарии, латунные сестерции и дугс-с---

ю з е м н ы х денег до национальной валюты - лата, от тайком зарытых

медные квадрансы. Они сюда поступали по т.н. янтарному пути, который

рршков с кровью и потом приобретенными монетами до вкладов в

начинался у города Карнунт на Дунае (на территории нынешней Ве-а;.-.-

Ьоеременных банках.

проходил ч е р е з долину Клодзко и дальше прямо в напраЕ е-.-.-

История денег в Латвии очень занимательна и в то же время сложна.

[

объясняется долгой связью нашей земли с важнейшими древними Ьрповыми путями, из которых наиболее излюбленными были т.н. янтарный

Балтийского моря, затем следовал вдоль его побережья до Семби;- — ке Калининградская область), потом, пересекая окрестность Кгю^геоь достигал Курземского приморья. Еще был морской путь, бравший немало

•ть, шелковый путь и путь из варягов в греки. Самобытные следы в

в Прирейнском крае и Галлийских провинциях. Исходной точкой •.•асе- : г ;

гге-ийском монетном деле оставило также немецкое, польское, шведское

сообщения была окрестность Утрехта (ныне Голландия), затем путь ос • : с Ютландский полуостров, пролегал через Балтийское море до устья В ю в

ооссийское политическое и экономическое владычество. Несомненно самой традиционной формой денежных знаков являют-

Одера, Немана или Даугавы. Часть римских монет могла про-.- - • ~- з

- монеты, заменившие в ходе исторического развития различные

Латвию также из восточной части Римской империи - через тасаш

С'/.итивные средства обмена - скот, топоры, раковины, меха. Сперва

черноморского побережья и дальше по водному пути Днепра .- 55 о • -сь-

сявипись металлические слитки установленной формы. В е с , пробу

Римские монеты поступали в Латвию в течение приблизительно - 5 1

. т а в а и стоимость этих слитков гарантировал их изготовитель. На эактике они оказались весьма неудобными, поэтому постепенно их е с т о занимали круглые монеты с изображениями разных знаков и

е~

наиболее старшей значится монета Марка Агриппы ( с о п р а в и т е л е " : е г г с 21 по 12 г. до Хр.), а младшей - монета Вапентиниана I ( 3 6 4 - 2 с rŗ В основе расчетов весовых соотношений римских монет был р * « о

в е к а , когда стали

фунт. Чаще всего за римские монеты платили янтарем, однако жм&н

распространяться бумажные деньги, многообразные металлические

средней и восточной части Латвии, которые не имели своего я-~ос- в

ренеты были главным платежным средством во всем мире.

обмен на монеты давали меха, воск, мед.

р р е д м е т о в . В дальнейшем, вплоть до XVIII

I Что такое монетный клад? Это излишки накопленных денег, изъятые

После

крушения

Римской

империи

в 476

году

начагс

т-

г;- обращения, тщательно упакованные и спрятанные на случай

западноевропейский этап монетного дела,

рзникновения опасности или на "черный день". Клад представляет с о б о ю

несколько исторических периодов. На территории Латвии вре-.-е—ай

^- бы своеобразный снимок денежного обращения и одновременно

промежуток с V века по конец VIII именуется безмонетным пер.-ос:-

гнется вычеканенной в металле хроникой некоего исторического периода.

поскольку тогда в качестве платежного с р е д с т в а главным о с с е з :

Самые ранние сведения о нахождении в Латвии зарытых в земле

подразделяющийся

-о

использовалось с е р е б р о . Как показывают анализы с о с т а в а •.•e'z~~z

~ е г относятся к XVIII веку. В первом общественном музее, который

серебряных гривен, они ввозились и из Приднепровья, и с юге через

ьл о с н о в а н в Риге в

древнюю Пруссию, и из Скандинавии (в основном из Готланда), а т с о е

1773

году, значительное м е с т о занимал

г."изматический материал. С течением времени постоянно обновляясь

северной Германии.

•совершенствуясь, он стал нынешним Музеем истории города Риги и

Безмонетный период закончился в IX веке при появлении на террчюрмк

•среходства, в нумизматическом отделе которого хранятся 84 ООО пред-

Латвии серебряных монет Ближнего и Среднего Востока - о с о б о й *

Ве^ов, в том числе 58 4 0 0 монет и бумажных денежных знаков

дирхемов. Они поступали как через Киевскую Русь (по в с . * : - : -

I Немного моложе нумизматическая коллекция Музея истории Латвии,

даугавскому водному пути), так и из Западной Европы через Г о

c-z

•сорую начали создавать в 1 8 6 9 году при музее Рижского латышского

Таким о б р а з о м часто арабские дирхемы совершали как бы обхоо^о^-

•Ё.цества. Теперь в нумизматических ф о н д а х музея имеется б о л е е

путь - от Болгара (ныне город в Татарстане) далее по волжскому в е д ю м .

1 5 3 ООО единиц хранения. Важнейшей частью этого собрания является

пути до Ладожского озера, потом по Неве к Финскому заливу и - е с е з

I; - обнаруженных на территории Латвии кладов с более чем 76 ООО мо-

Балтийское

Ь"

так как они отражают с о с т а в денежного обращения и развитие

265

море

до

Скандинавии

(Готланда),

п о с р е д н и ч е с т в е викингов пришли в Курсу и

оттуда

Земгале.

Об

г»рк згаы

ДЕНЕЖНЫЕ ЗНАК! 1 В

ЛАТВИИ В Т Е Ч Е Н И Е В Е К О В

свидетельствуют древние скандинавские саги и летописи. Другой - \ - -

копства, Тартуского (Дерптского), С а а р е - Л я э н е с к о г о и К.ens

вел через Кавказ к Приднепровью, а дальше по т.н. дороге из варягов в

епископства.

греки.

Наряду с западноевропейскими денариями, готландскими боа»

Найденные на территории Латвии дирхемы чеканены б о л е е чем в

и полубрактеатами в к а ч е с т в е платежного с р е д с т в е

40 городах Средней Азии, Малой Азии, нын. Ирана, Ирака, Сирии и

использовались также ранние таллиннские и тартуские брактеату1:

других стран в период с 6 9 8 - 6 9 9 гг. по

чеканили во второй половине XIII века и первой четвер .- я

1 0 1 2 - 1 0 1 3 гг, преиму

щественно в Шаше (Ташкент), Самарканде, Багдаде, Бухаре. Чаще всего

Постепенно изменился с о с т а в находившихся в обращен-.- ¡

встречаются монеты династий Саманидов, Аббасидов, Бувейхидов и

западноевропейские денарии заменили брактеаты, чеканена е 1

Омейядов.

северной Германии. Нередко в кладах ливонского периода =п

В последней четверти X века в Латвии появились также разные

ся также готы, чеканенные с 1 3 2 0 года на острове Готланд, Пс .->: t

западноевропейские серебряные монеты (главным о б р а з о м немецкие,

в середине XIV века в Таллинне и Тарту начали чеканить аси

реже датские, чешские, венгерские и др.), В это время в основе денежно-

конца XIV века также мелкие разменные монеты - т.н

весовой системы римский фунт заменила марка, в е с которой в разных

пфенниги. Их использовали на всей территории Ливонии. <

м е с т а х отличался. Наиболее часто марка соответствовала двум третям

начале XV века ливонские монеты являлись официально

римского фунта. Самой распространенной являлась Кельнская весовая

платежным средством на Новгородской и Псковской земле

марка. Арабские

гт _

c¿c

До 30-х годов XV века в Ливонии параллельно пользовс-.''С& дирхемы

Латвии

были

обращении

наряду

бекской, так и готландской д е н е ж н о - в е с о в о й системой

западноевропейскими денариями, однако, начиная с 20-х годов XI века

серебряная марка = 48 эрам или 36 шиллингам = 1 4 4 сс~и

дирхемов стало все меньше. Это объясняется тем, что на Востоке

4 3 2 любекским пфеннигам, ее в е с - 2 0 8 г).

усилились междоусобицы, хозяйство пришло в упадок и наступил т.н.

В соответствии с ливонской денежной реформой 1 4 2 2 - 4

серебряный кризис, при котором уменьшилась добыча с е р е б р а , а также

Латвии имели право выпускать монеты (шиллинги, пфен№-.-

приостановилась его чеканка.

лишь рижские архиепископы, а п о с л е С а л а с п и л с с к о г с пс

н а и б о л е е интенсивно

1 4 5 2 года - также магистры Ливонского ордена. Иногда - -

распространялись в 2 0 - 5 0 - х годах XI века. Однако, на рубеже XI —X11

времена - магистры ордена и рижские архиепископы чека-.-пи

веков приток денариев иссяк, и вновь последовал безмонетный период,

совместно.

З а п а д н о е в р о п е й с к и е денарии

в Латвии

длившийся почти век, когда в качестве платежного средства использо

Начиная с 1 5 1 5 года в Риге чеканились также с е р е б р я - ; е

вались с е р е б р я н ы е слитки. Они были двух видов - чеканные или

б о л е е крупного номинала - марки и фердинги (1/4 марк/

лентообразные (скрученные в спираль, их можно было надеть на руку в

естественный п р о ц е с с ,

виде браслета, что значительно облегчало их транспортировку) и литые. На территории Латвии, в основном в археологических памятниках

проходивший во всей Западной т

экономическое развитие порождало необходимость в боге-з платежном

средстве,

ибо

прежние

монеты

гроши

_л

Х - Х И веков, найдены также монеты Византийской империи - серебряные

дрейпелькеры и др. - больше не отвечали требованиям крупь ; • ч

милиарисии.

сделок. В

XIII век во всей Западной Европе оказался периодом существенных

1 4 8 4 году в Тироле герцог Сигизмунд начал - е о

гульденгрошенов. О д н а монета содержала столько с е р е б е с

экономических и политических перемен. В Прибалтике он обозначался

стоимость соответствовала цене золотого гульдена. Схожую

агрессией крестоносцев и возобновлением денежного обращения. В

1 5 1 8 года чеканило г р а ф с к о е семейство Шлыков в городе Исах>

результате торговых сделок, а также при посредничестве миссионеров

в Богемии (ныне Чехия), и от названия этого монетного двора пеон

и рыцарей на территории Латвии появились как готландские брактеаты и

наименование

полубрактеаты XIII века, так и отчеканенные в городах Вестфалии

распространение в большом а р е а л е : в англосаксонских стрс-аз

Надо полагать, была предпринята попытка приступить к чеканке местных монет в Рижском епископстве - согласно привилегии епископа Альберта от 1211 года, которая установила, что рижские монеты должны соответствовать по весу и пробе готландским монетам и что они могут отличаться лишь по внешнему виду. По мнению некоторых нумизматов (Р. Цеплите, К. Дуцмане), найденные при археологических раскопках в Мартыньсалском замке (на реке Даугаве недалеко от Риги) брактеаты с изображением епископа чеканены в Риге. Однако первыми достоверно датируемыми рижскими монетами являются артиги времени архиепископа Иоганна VI Амбунди ( 1 4 1 8 - 1 4 2 4 гг.).

некоторыми

различиями

онс

rs в

"talero", в Польше - "talar", в Германии - "Taler". Правда, ъ Л например, подобную монету называли "peso", "piastra", во tCp< "ecu" ("экю"), в России - "рубль" (кстати, западноевропейских ~з России называли "ефимками" - от "Иоахим"). С е р е б р я н о е чеканили с перерывами также в Ливонии - впервые в 1 5 2 5 г е с < Ливонского ордена Вольтер ф о н Плеттенберг, позднее такхе _

город Рига (с 1561 по 1581 гг.) и Курляндское и Земгальское ео (с 1 5 7 5 г. при Готхарде Кеттлере). Такого же рода платежное средство из золота в Европе - е < уже в середине XIII века - в Италии. Изготовленные в конце / ¡I

В следствии немецкого нашествия на территории Латвии и Эстонии Ливонская конфедерация (Ливония),

состоявшая из государства Ливонского с р с е - а

lar", в Нидерландах - "daalder", в Скандинавии - "daler

немецкие денарии. Закончился второй безмонетный период.

постепенно о б р а з о в а л а с ь т н

"талер".

>!жского архиепис

266

Венеции золотые монеты - т.н. цехины - позже получили G популярным название "дукат", А в Венгрии и Богемии их ж соответственно флоринами и гульденами. На территории ЛОТЕ.-.'

ДЕНЕЖНЫЕ ЗНАКИ

ЛАТВИИ В

ТЕЧИ1ИЕ ЗЕКОВ

вологые дукаты стали чеканить в 1 5 2 3 году в Риге во время магистра

издавсгс . - с : - з а с е _ с о щ и е обращение иноземных денег. Послед---."-

ривонского ордена Вольтера ф о н Плеттенберга

из таких за~се~;Е опубликован в 1 8 4 6 году. О том, что в течение в с е

Наиболее широкое распространение

В Западной Европе

получили дукаты трех видов:

венгерские - с изображением Святого Л а с п о (в Государственном Врмитаже Санкт-Петербурга хранится венгерский дукат с рижской (трамаркой), германские - с изображением императора, и голландские,

XVIII

ВЕКА - а территории Латвии употреблялись западноевропейские

талеры СВИДЕ~ЕГЬСТЕ>'ют также и найденные клады того времени. __

Чтобы повысить престиж медных монет, в России в 1 7 2 6 - 1 7 2 7

следуя примеру Швеции, чеканили большие четырехугольные медные ПГ.- _ Г

которых изображен воин, держащий в руке пучок стрел. Подражания

т е . , медные монеты, стоимость которых соответствовала рыночной L5-e

спедних Россия самовольно в неизмененном виде чеканила 1 0 0 пет -

металла. Позднее, В 1 8 2 8 году, используя обнаруженные на У с с е

1768 по 1 8 6 8 год (с 1 8 5 0 г., когда Голландия завершила выпуск своих

месторождения платины, приступили к чеканке платиновых д-с-е

катов, на российских неизменно стояло число " 1 8 4 9 " ) , прекратив их вготовление лишь после протеста правительства Голландии.

(номинальной стоимостью 3, 6 и 12 рублей). Последние из о б р а ш е - •были изъяты в 1 8 4 5 году. В с е эти монеты оказались также в Латв^.-

После распада Ливонской конфедерации - в 1561 году - Рига 20 лет

Тяжелые серебряные и медные монеты стали в с е неудобнее в <с. ~-

юпьзовапась правами вольного города и продолжала чеканить монеты -

ных торговых операциях. Чтобы удовлетворить требования расшис--:-

юлеры, марки, полумарки, фердинги и шиллинги - В соответствии с ивонскими правилами чеканки денег. В созданном литовцами и поляками

щейся торговли и предотвратить недостаток мелких монет, в 1 7 6 9 гог.

России начали выпускать бумажные деньги - ассигнации, обеспече—= в

кздвинском герцогстве ее наместник Ян Ходкевич В 1 5 7 2 - 1 5 7 3 гг. в

медными монетами. Однако, увеличиваясь государственным расхода

]опеском (Даленском) замке чеканил марки, полумарки, фердинги и

ассигнации стали выпускать в несоразмерно большом количестве

циппинги.

о б р а з о м было разрушено равновесие между бумажными, меди--.-

Лишь после того, как Рига В 1581 году оказалась под властью короля

а- -

серебряными деньгами. Чрезмерный объем выпущенных ассигнс_.--"

Ьльши, здесь была введена польская денежная система, В ее основе

понижение их курса привело к денежной р е ф о р м е

ежап серебряный талео, делившийся на трехгрошевые и грошевые монеты,

названной

1рейпелькеры и шиллинги. Когда Рига и Видземе (Лифляндия) с

Канкрина". Медные монеты приравнивались серебряным соответсте -: -

1621 года оказались во

щего номинала, кроме того были выпущены новые бумажные де-=

власти Швеции, на монетном дворе Риги еще

1839-18^3

по имени тогдашнего министра ф и н а н с о в " р е ф с с

: _

Некоторое время продолжали чеканить монеты с о г л а с н о польским

депозитные билеты, которых в 1 8 4 3 году заменили кредитные с.- е~--

Ьнежным правилам (рижские монеты этого периода обнаружены в кладах

Проведенная денежная р е ф о р м а укрепила в государстве с е р е с с ^ - Г "•

р только В Видземе, но и в Курземе, Земгале, Белорусии, на Украине, в

монометализм

Иопдове и Польше). Так как рижские деньги имели весьма большую

Во второй половине XIX века в с е наиболее развитые стрс-=

, -е

ропулярность, в 1 6 4 4 году по распоряжению шведской королевы Кристины

совершили переход к золотому монометализму. В России tos >е

I Риге возле церкви Святого Якова был открыт еще один монетный

т р е б о в а л а с ь стабильная

8ВОр - "Шведский государственный"-, на котором чеканились т.н. ливонские

подготавливалась еще во время министров ф и н а н с о в Н

риплинги и дрейпелькеры. В б о л е е крупных торговых сделках в Латвии

И. Вышнеградского, но осуществилась в 1 8 9 5 - 1 8 9 8 гг. под руково;с =;

^пользовались западноевропейские талеры, из которых самими ходовыми

министра финансов С. Витте. В основе денежной системы с е р е б р я * ¡

Ёыли т.н. рейхсталеры, а также альбертусталеры (по имени правителя

рубль был заменен золотым рублем. Был установлен свободный zz

Альберта) и левендальдеры (львиные), которые чеканили В Испанских

бумажных денег на золотые монеты. Выпускались золотые монеты -е =

Нидерландах и в Республике Соединенных Провинций Нидерландов.

денежная

peace с

;

Е - е _

номиналов:

Своего рода наследником Ливонской конфедерации являлось также

валюта.

империал =

15 рублям, 2 / 3 империала =

1/2 империала = 7 . 5 0 рублей,

10 z.z~-

1/3 империала = 5 рублям

zz-zze

Сурляндское и Земгальское герцогство, которое изначально находилось

империалы и полуимпериалы перестали чеканить и в обращении cz~z~--z-

I ленной зависимости от Польши. Поэтому Елгавский монетный двор

только 10- и 5-рублевые золотые монеты. Выпускались государс в5—= е

ьпускол деньги согласно польским денежным правилам - серебряные

кредитные билеты следующих номиналов: 1, 3, 5, Ю, 25, 5 0 , ЮС .- 5" \

сперы, гроши, дрейпелькеры, а также шиллинги - как из низкопробного

рублей. До 1 9 1 4 года их можно было свободно обменять на з с ~ = е

зеребра, так и из меди. В отдельных случаях чеканились также золотые

монеты.

(укаты (последний был отчеканен В 1 7 8 0 году при курляндском герцоге 1етре Бироне).

В начале XX века на всей территории Латвии в обращена.• -У -. только российские деньги - золотые и серебряные рубли, мег--=е .

После фактического вхождения Риги и Лифляндской губернии в состав есии (В 1 7 1 0 году) законным платежным средством с 1721 года здесь

серебряные копейки, а также бумажные деньги. _

Наступившие в следствии Первой мировой войны и революций а . - Г е

Ь а л и деньги Российского государства Однако местные жители, в том

времена основательно разрушили создавшуюся на территории Поте

шспе торговцы и помещики, еще долгое время отдавали предпочтение

денежную систему. Свои деньги - бумажные денежные знаки рсз .----_

сладноевропейским монетам. С целью способствовать использованию

номиналов-в 1 9 1 5 году стали выпускать самоуправления Лиепае z~rzat

юссийских денег в Прибалтийских губерниях в

и Вентспилса, Рижская городская управа свои деньги стала ВЫПУС- ~г- :

Распоряжению императрицы Елизаветы

1 7 5 6 - 1 7 5 7 гг. пс

в М о с к в е чеканились о с о б ы е

юнеты - т.н. ливонезы. Один ливонез по стоимости соответствовал >6 российским копейкам Время от времени российское правительство

267

августа 1 9 1 9 года. Провозглашенное

18 ноября

1 9 1 8 года Латвийское г о с у д е с ; - - :

получило В наследство настоящий денежный х а о с : одновреме—-: е

Д Е Н Е Ж Н Ы Е ЗНАКИ В ТАТВИИ В Т Е Ч Е Н И Е ВЕКОВ

обращении были "царские" рубли, "думские деньги", "керенки", немецкие

1, 2 и 5 сантимов - из бронзы, а монеты 10, 20 и 50 сан--,*

марки, острубли, остмарки, городские долговые расписки - каждые деньги

никеля. 29 августа 1 9 3 6 года Кабинет министров принял з а к с ^ о

имели с в о ю колеблящуюся покупательскую с п о с о б н о с т ь

монет в 1

Позже в

сантим в Риге, Монетный двор был торжестве—о

17 марта 1 9 3 7 года. Сначала там чеканились только однссега

северной Латвии появились эстонские денежные знаки, в Елгаве свои деньги выпускал командующий "Западной добровольческой армией"

монеты, позднее также двухсантимовые. Авторами графической?!

П. Бермондт - Авалов.

латов и сантимов являлись латышские художники Я Тилбергс ' 3 и Л. Либертс.

Острубли, остмарки и немецкие марки, которые были введены в обращение

на

оккупированной

немецкими

войсками

территории,

Из бумаги изготавливались денежные знаки Банка Латвии д с с т э

оставались в пользовании вплоть до весны 1 9 2 0 года. В свою очередь

в 10, 2 0 , 25, 5 0 , 1 0 0 и 5 0 0 латов, а также латвийские ксз-а

денежные знаки царской России и Временного правительства А. Керен

знаки, выпущенные Министерством финансов, - 5, 10 и 20 лотсЛ

ского в 1 9 1 9 году служили в качестве платежного средства как в той

столатовые банковские денежные знаки были напечатань

части Латвии, где была установлена советская власть, так и на остальной

Типографии казенных бумаг, однако вскоре выяснилось, ч~с л

территории.

можно подделать, к тому же некачественной оказалась прочая

В условиях большевистского режима Рижский городской С о в е т

Лигатне м е с т н а я

бумага.

Впредь Банк Латвии делал

зала

рабочих депутатов в 1 9 1 9 году выпускал денежные знаки достоинством

изготовление денежных знаков в Англии (Waterlow & Sons Lta

в 1, 3, 5 и 10 рублей, провозглашенные законным платежным средством

Wilkinson & C o . Ltd.; Thomas de la Rue & C o . Ltd.). Столатсзые

на всей территории Советской Латвии. Цесисский уездный Совет рабочих

1 9 3 9 года вновь печатались в Риге. Выпускаемые М и н / с е

депутатов выпускал свои деньги, которые назывались займовыми купонами

финансов казначейские знаки сначала изготавливались в Ри~е г (с 1 9 2 5 года) в Англии, потом (в 1 9 4 0 г.) опять в Риге на ли-ат*

(5- и 10-рублевого номинала).

бумаге. Авторами графического дизайна этих денежных з-а<£

Временное правительство Латвийской Республики 22 марта 1 9 1 9 года в

Лиепае

дало

распоряжение

министру

государственные казначейские знаки

финансов

Р. Зариньш, В. Круминыи, Я. Штернберге, К. Краузе, А. Апинис и д. Г;

выпускать

(латвийские рубли), которые

Таким образом денежная система Латвии состояла из: банкш

обеспечивались бы всем государственным имуществом. Эти денежные

Латвии, которые печатались в Англии и свободно обменивалисс -а-.

знаки оказались первой национальной валютой молодого Латвийского

слитки (до 8 октября 1931 года); печатавшихся в Риге казначейское

государства. Постановлением Народного совета от 18 марта 1 9 2 0 года

обеспеченных

они были провозглашены единственным платежным средством в Латвии..

находившихся в обращении казначейских знаков также были с с е *

государственным

имуществом

(не

менее

Латвийские рубли оставались в обращении до 1 9 2 5 года, однако их

золотом или стабильной иностранной валютой); металлических сен

возможно было обменять на латы вплоть до 1 апреля 1931 года.

Латвии р а с п о р я ж а л с я выпуском банкнот, а п р а в о не

С апреля по октябрь

1 9 1 9 года латвийские рубли печатались в

литографическом предприятии Г. М е й е р а в Лиепае, а с 28 июля 1 9 1 9 г* по

1921

казначейских знаков и металлических денег имело Минмш финансов

г. - в типографии А. Гросета в Риге. Одно время знаки

Во время мирового экономического кризиса осенью 1931 п а я

достоинством в 5 и 25 рублей печатались в типографии Ф. Ф. Ц. Тилг-

отказалась от обмена банкнот на золото и отменила золотой о

мана в Хельсинки. С июля 1921 года латвийские рубли изготавливались

Ее примеру последовали те страны, финансы которых опирет

в Риге в Типографии казенных бумаг

английскую валюту, в том числе и Латвия. Правительстве ас

Денежная система лата в Латвийской Республике была введена

обеспечение банкнот с 50 до 30 процентов и 28 сентября

l9j

"Правилами о деньгах" от 3 августа 1 9 2 2 года. Базовой основой лата

осуществило девальвацию лата до следующего паритета:

было установлено золото (1 лат = 0 . 2 9 0 3 2 2 6 г чистого золота) Был

стерлингов = 2 5 . 2 2 латов 12 сентября 1 9 3 9 года в связи с всин

определен курс латвийского рубля и лата - 5 0 : 1 .

Англии в войну статья №

латвийского Кредитного закон»

Чтобы монетарная политика была успешной, Учредительное собрание

дополнена примечанием, согласно которому Банку Латвии n c q

7 сентября 1 9 2 2 года приняло закон об учреждении Банка Латвии с

поддерживать стабильный курс лата в случае резких колебсмЯ

правом денежной эмиссии. Временный устав банка был утвержден

фунта стерлингов, принимая в основу стоимость золота или коя

19 сентября

1 9 2 2 года постановлением Кабинета министров. Его

других стабильных денег. Запасы золота Латвии продолжали хр

первоначальный капитал был 10 миллионов латов. Банк Латвии начал

за рубежом (в 1 9 3 9 году в Латвии находилось только 29 па

свою деятельность 1 ноября, выпуская временный 10-латовый банкнот

государственного з а п а с а золота).

(денежный знак 5 0 0 латвийских рублей с надписью " 1 0 латов"; автор эскиза - Р. Зариньш).

После оккупации Латвии (17 июня 1 9 4 0 года) лат еще -^з* время оставался в обращении как единственное платежное ср

Металлические деньги Латвийской Республики - монеты 1, 2, 5, 10 и

25 ноября 1 9 4 0 года параллельно лату в качестве законного гщт

20 сантимов - с 1 9 2 2 по 1 9 2 5 год чеканились в Швейцарии (Huguenin

средства

Frères & C i e , Le Lode), а затем в Англии (King's Norton Metal C o m p a n y

1 лат = 1 рублю. Выпущенные в обращение рублевые денежны

Ltd.; Birmingham Mint Ltd.; Royal Mint). На последнем монетном дворе

имели следующие номиналы: 1, 3 и 5 рублей (казначейские а

чеканились также все латвийские серебряные деньги

Латвии

были

введены

деньги

СССР

го

1, 3, 5 и 10 червонцев (банкноты). Кроме того на территории

Металлические

латы (монеты 1, 2 и 5 латов) чеканили из с е р е б р а 835-й пробы, монеты

законными платежными средствами стали в с е ранее вынча

268

Д Е Н Е Ж Н Ы Е ЗНАКИ В ЛАТВИИ В Т Е Ч Е Н И Е З Е К О В

Государственным банком С С С Р бумажные денежные знаки и монеты,

экономик/ 5: па о-е--юй целью второй денежной реформы Латвийс*

включая серебряные рубли и копейки (выпуска 1921-1931 гг.). Наконец,

государства Ее осуществлял Банк Латвии под руководством специальн

25 марта

был

созданного Комитета Латвийской Республики по денежной р е ф с о s

аннулирован, аннулировались также все вклады частных лиц, превысившие

На первом этапе реформы, начиная с 7 мая 1 9 9 2 года, Банк Лс з i

сумму в 1 ООО латов (рублей). Э т а конфискация денег проводилась

пустил В обращение временные денежные знаки - латвийские с z~

одновременно во всех трех прибалтийских странах.

(номиналы 1, 2, 5, Ю, 2 0 , 5 0 , 2 0 0 и 5 0 0 рублей; автор графи-ез- :

1941

года лат б е з предварительного уведомления

Во время немецкой оккупации (1941-1945 гг.) в денежном обращении была

не

национальная,

две

иностранные

валюты:

немецкие

оккупационные деньги - рейхсмарки (РМ) - и советские рубли, которые использовались

параллельно

согласно

установленному

курсу:

изображения - К. Шмельков), которые находились в о б р а щ е н * параллельно с рублями С С С Р в соотношении 1:1. С 20 июля 1 9 9 2 под параллельное обращение рублей С С С Р было прекращено, и латг.-йо • рубль стал единственным законным платежным средством на террмюря Латвии, а рубль С С С Р - иностранной валютой.

|,Ю рублей = 1 РМ. Первый (основной) выпуск рейхсмарок на всех оккупированных

5 марта 1 9 9 3 года Банком Латвии был выпущен в обращение щш

Германией территориях состоял из бумажных денежных знаков следую

денежный знак восстанавливаемого лата - банкнот достоинстве -

щих номиналов: 50 пфеннигов, 1, 2, 5, 10, 20 и 50 РМ. Имелись мелкие

5 латов, поступивший в обращение наряду с латвийским рубли

металлические монеты достоинством в 1, 2, 5, 10 и 20 пфеннигов.

соотношении 1 : 2 0 0 (1 лат = 2 0 0 латвийским рублям).

Рейхсмарки для оккупированных областей второго выпуска поступили

Денежная р е ф о р м а в Латвии завершилась изъятием из о б р с _ е - . -

волько в Курземе (в конце 1 9 4 4 г. - в начале 1 9 4 5 г.). Эти денежные

латвийских рублей 18 октября 1 9 9 3 года. Их место заняли бу. с--п<

вмаки (1, 5, 10 и 50 РМ) датированы 15 сентября 1 9 4 4 года. После Второй мировой войны вплоть до

банкноты следующих номиналов - 5, 10, 2 0 , 5 0 , 1 0 0 и 5 0 2 гасла

1 9 9 2 года в Латвии в

металлические мелкие монеты достоинством в 1, 2 (медные)

20 (бронзовые) сантимов, а также монеты 50 сантимов, 1 ¡- 2 ~z~z

обращении были рубли и копейки СССР. До первой послевоенной денежной реформы ( 1 9 4 7 г.) в обращении

(сплав меди и никеля). Авторами концепции и графического и з с с с с • е- •

встались в с е выпущенные в довоенное время советские денежные знаки

бумажных денежных знаков (латов) являются И. Жоджикс и В Оли лт

т металлические монеты всех номиналов. В течение денежной реформы

а графического дизайна и рельефного исполнения монет - :<. q: • -i s

с 16 по 22 декабря 1 9 4 7 г.) из обращения были изъяты лишь бумажные

Г. Лусис и Я. Струпулис. Нынешние латвийские денежные знаки нзг~;.еген

аэнежные знаки прежних выпусков, подлежали обмену на рублевые знаки

в Германии (бумажные деньги в фирме " G i e s e c k e & Devrieni 3-m¿H

о б р а з ц а 1 9 4 7 года в соотношении 10:1, Вместо прежних червонцев

монеты - на Баварском монетном дворе).

р о д и л и с ь банкноты Госбанка С С С Р (10, 2 5 , 5 0 и

1 0 0 рублей).

В ноябре

1 9 9 3 года Банк Латвии впервые в истории z i e - e - - : -

Казначейские знаки выпускались достоинством в 1, 3 и 5 рублей, а

обращения в Латвии выпустил В обращение юбилейные монеть - з

д'.елкие бронзовые деньги - номиналов 1, 2, 3 и 5 копеек,

м е н о в а н и е 75-летия провозглашения н е з а в и с и м о г о Потенйсг з~

"0,

никелевые -

15 и 20 копеек. Металлических монет денежная р е ф о р м а не

Касалась.

государства (золотые достоинством в 1 0 0 латов, серебряные - Ю л зий медно-никеливые - 2 латов). Эти монеты отчеканены не ас-.--:- z,

Вторая послевоенная денежная р е ф о р м а проводилась со 2 января

монетном дворе "Rahapaja О у " и в совокупности образуют с е с . - с

ро 31 марта 1961 года. Денежные знаки прежнего образца подлежали

(художники - А. Круклис и Э. Гринфелдс). В конце 1 9 9 3 годе И З Г — Г Е Г Е

[обмену на знаки нового образца в пропорции 10:1. Выпускались следую

также сувенирный комплект имеющихся в обращении монет

щие денежные знаки С С С Р о б р а з ц а

1961

года:

1, 3, 5 рублей

1 9 9 5 году коллекция латвийских монет пополнилась c e c e ó o s :

казначейские знаки) и 10, 25, 50 и 1 0 0 рублей (банкноты). Кроме того

памятной монетой (номинал 10 латов, художник Г. Цилитис), посз=_е—tí

г=е.канились металлические монеты нового образца: 1, 2, 3, 5 копеек

проводимым в Атланте олимпийским играм 1 9 9 6 года, юбилейна"- -.-снетс

(соонзовые), 10, 15, 2 0 , 50 копеек и 1 рубль (сплав меди и никеля).

50-ой годовщины О О Н (номинал 1 лат, художник X. Воркалс) и го.-—-с

В ходе этой денежной реформы из обращения были изъяты также

монетой, посвященной мировой истории мореходства (номинал IО пота художник Я. Струпулис), К р о м е того подготавливается серт ••

юеребряные монеты. В 1 9 4 0 году - после оккупации Латвии и включения ее в с о с т а в

8 серебряных монет (достоинством в 10 латов), выпускаемых в сз-з.с

С С С Р - Банк Латвии был реорганизован в Латвийскую республикан

800-летним юбилеем города Риги. Каждая монета этой серии п о с з _ а е :

скую контору Госбанка СССР. О н а фактически просуществовала до

одному столетию истории Риги, на лицевой стороне ее будет и з с с с с -е

венца 1 9 9 1 года, когда в М о с к в е прекратил свою деятельность Госу-

герб города соответствующего времени, а на оборотной - хароктаакз

Ьорственный банк СССР. Постановлением Верховного совета Латвийской

ющий данную эпоху исторический сюжет. Таким образо-.- мстар]

Республики от 31

монетного дела продолжается в отражении на них истории s-aejpeeq

июля

1 9 9 0 года был утвержден временный устав

расстанавливаемого Банка Латвии, но реально он начал самостоятель Н У Ю деятельность лишь с 3 сентября 1 9 9 1 года, перенимая латвийские сделения бывших банков СССР. Становление Банка Латвии в государственный центральный банк и •':<'-оеждение денежной эмиссии дало возможность постепенно воссоздать систему национальной валюты. Восстановление лата и стабилизация

269

государства.

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИЙ

С п и с о к н а р и с о в а н н ы х И. X. Бротце монет XVI века, чеканенных в

Риге. (J- C h . Brotze. Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente,

Чеканенные в Риге в XVI веке ф е р д и н г и (вверху) и ч е к а н е н

14.0 мм. Находки из Мартиньсалского замка (Рижский сей

Prospecte, Müntzen, W a p e n etc. II том. Рукопись, лист 2 1 9 . )

в Риге, Таллинне и Тарту в XIII веке брактеаты (внизу).

Монетный двор в начале XVI века. Гравюра Ганса Шейфлейна,

0. C h . Brotze. Sammlung verschiedner Liefldndischer M o n u ^ e ^ l

ок. 1 5 1 0 г.

Prospecte, Müntzen, W a p e n etc. II том. Рукопись, лист 68 j

1. Сестерций. Чеканенный в Римской империи во время правления

1 4 . П ф е н н и г . Чеканенный в виде брактеата в Таллинне во Щ

Антонина Пия (138-161 гг.). Бронза, 2 4 . 0 4 г, 0 3 2 . 5 мм

половине XIII в. - Той четверти XIV в. С е р е б р о , 0.11 г, 0

2. Д е н а р и й . Чеканенный в Римской империи в период с 1 4 0 по

1 5 . П ф е н н и г . Чеканенный в виде брактеата в Дерптском

~щ

1 4 4 гг. во время правления Антонина Пия. Серебро, 2 . 9 0 г, 0 1 7 0 мм.

епископстве во второй половине XIII в. - Той четверти XIV ъ

Каземниекский клад (Мадонский район).

С е р е б р о , 0.11 г, 0 12.0 мм.

3. С е р е б р я н а я шейная гривна VII века. С е р е б р о , 2 5 2 . 5 0 г,

1 6 . А р т и г и . Чеканенные в Дерптском епископстве во

0 2 6 4 мм Леяслюдский клад (Цесисский район).

правления епископа Иоганна I Фифгузена ( 1 3 4 6 - 1 3 7 3 г г . ) . С |

BPEV =

4. К у ф и ч е с к и й дирхем. Чеканенный в г. Шаше (ныне Ташкент) в

1.42 г, 0 18,0 мм; 1.04 г, 0 18.5 мм. Кипьский клад (Екабпит.

8 9 6 или 8 9 7 г. во время правления эмира Исмаила ибн Ахмеда

район).

династии Саманидов. С е р е б р о , 2 . 8 9 г, 0 2 9 . 2 мм. Навессалский

1 7 . " Л ю б е к с к и е " п ф е н н и г и . Чеканенные в Дерптском епиоя

клад (Рижский район)

в конце XIV в. - Той четверти XV в. С е р е б р о , 0,31 г, 0 Г 3 »

5. К у ф и ч е с к и й д и р х е м . Чеканенный в Синджаре (Иран) в 8 9 6 или

0 . 3 5 г, 0 11.5 мм.

8 9 7 г.

во время правления эмира Амра ибн Ляйса ( 8 7 9 - 9 0 0 гг.)

1 8. А р т и г и . Чеканенные в Таллинне до ливонской денежной t

династии С а ф ф а р и д о в . С е р е б р о , 3.33 г, 0 2 7 . 0 мм. Навессалский

мы 1 4 2 2 - 1 4 2 6 гг. С е р е б р о , 1.00 г, 0 18.5 мм; 1.18 г, 0 "5.С

клад (Рижский район).

Калназвеньгский клад (Айзкрауклский район).

6. Д е н а р и й . Чеканенный в Священной Римской империи во время

1 9 . " Л ю б е к с к и е " п ф е н н и г и . Чеканенные в Таллинне до nred

правления кайзера (с 9 9 6 г. - император) Отгона III ( 9 8 3 - 1 0 0 2 гг.) и

денежной реформы 1 4 2 2 - 1 4 2 6 гг. С е р е б р о , 0 . 3 7 г, 0

его опекунши Адэльгейды ( 9 9 1 - 9 9 6 гг.). С е р е б р о , 1.63 г, 0 19.6 мм.

0 . 3 7 г, 0 11.0 мм.

1 "5 »

Стальгенский клад (Елгавский район).

2 0 . Зестлинги. Чеканенные в Таллинне в период с конца X ! V i

7. Д е н а р и й . Чеканенный в Лондоне (Англия) во время правления

ливонской денежной реформы 1 4 2 2 - 1 4 2 6 гг. С е р е б р о , 0 . 2 9

короля Кнута ( 1 0 1 6 - 1 0 3 5 гг.). С е р е б р о , 0.97 г, 0 18.5 мм.

8. Д е н а р и й . Чеканенный в Линкольне (Англия) в период с 1 0 4 0 по

(Екабпилсский район).

11.0 мм; 0.16 г, 0 10.0 мм; 0.15 г, 0

11.0 мм. Кипьский №

1 0 4 2 г. во время правления короля Харткнута, С е р е б р о , 1.15 г,

2 1 . Шиллинги. Чеканенные в Таллинне после ливонской де-^е*

реформы 1 4 2 2 - 1 4 2 6 гг. С е р е б р о , 0 . 8 5 г, 0 2 0 . 0 мм; 0 7 7 г,

19,4 мм.

9. Весы с к о р о б к о й XI-XII века. Бронза. Пасилциемский могильник

0 2 0 . 5 мм. Глемзинский клад (Балвский район).

(Вентспилсский район). Гирьки для взвешивания драгоценного металла

2 2 . П ф е н н и г и . Чеканенные в Таллинне после ливонской де-es

XI-XII века. Бронза, железо. Даугмалское городище (Рижский район)

реформы 1 4 2 2 - 1 4 2 6 гг. С е р е б р о , 0 . 4 7 г, 0 13.0 мм; 0 6 6 г,

Платежные монетные слитки. Серебро, 2 0 1 . 2 5 г, 91.83 г, 5 6 . 7 5 г,

4 8 . 5 9 г. I Ледургский клад (Лимбажский район). Чеканенные

2 3 . А р т и г и . Чеканенные во время правления рижского арх.-еИ

13.0 мм. Саулкрастский клад (Рижский район).

платежные слитки-гривны. Серебро, 9 5 . 9 7 г, 5 0 1 9 г. I Ледургский

Иоганна VI Амбунди ( 1 4 1 8 - 1 4 2 4 гг.). С е р е б р о , 0.81 г, 0

клад (Лимбажский район).

1.31 г, 0 2 0 . 0 мм. Глемзинский клад (Балвский район).

1 0 . Платежный монетный слиток с шестилистовыми р о з е т к а м и .

2 4 . Ш е р ф . Чеканенный в виде брактеата после ливонской zes

С е р е б р о , 1 3 4 . 5 6 г. Гравенский клад (Мадонский район)

реформы 1 4 2 2 - 1 4 2 6 гг. С е р е б р о , 0 . 2 4 г, 0 1 2 0 мм Kncz и

1 1. Два п о д р а ж а н и я н е м е ц к о м у д е н а р и ю XI века. Медь, 1.01 г,

церкви Святого Петра (Рига).

0 2 0 , 0 мм; ļi25 г, 0

2 5 . Шиллинги. Чеканенные во время правления рижского coxt

19.0 мм. Находки из Даугмалского городища

(Рижский район).

па Геннинга Шарпенберга ( 1 4 2 4 - 1 4 4 8 гг.). С е р е б р о , 1.13 г

1 2 . П ф е н н и г и . Чеканенные в виде брактеата в Рижском епископстве

0 2 0 . 0 мм; 1.12 г, 0 2 0 . 0 мм. Саулкрастский клад (Рижский!

во время правления епископа Альберта ( 1 1 9 9 - 1 2 2 9 гг.). С е р е б р о ,

2 6 . П ф е н н и г и . Чеканенные во время правления рижского со»

0.17 г, 0 1 4 . 0 мм; 0.14 г, 0 13.0 мм; 0.12 г, 0 1 3 0 мм; 0 . 0 8 г,

копа Сильвестра Стодевешера ( 1 4 4 8 - 1 4 7 9 гг.). С е р е б р о , С.51

12.0 мм; 0.13 г, 0 14.0 мм. Клад из Мартыньсалского замка

13.0 мм; 0 . 3 7 г, 0

13.0 мм. Саулкрастский клад

(Рижский район).

(Рижский район). 1 3 . П ф е н н и г и . Чеканенные в Рижском епископстве (?) в XIII веке

2 7 . Ш е р ф . Чеканенный во время правления рижского архиег*

с надчеканкой " W " (Висбю?). С е р е б р о , 0 1 4 г 0

Сильвестра Стодевешера. С е р е б р о , 0.21 г, 0

I 1.0 мм; 0.13 г,

270

14.0 мм

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИЙ

2 8 . П ф е н н и г и . Чеканенные в Рижском архиепископстве в середине

Серебро 0 4 4 г 0

XV века. С е р е б р о , 0 . 4 2 г, 0 14.5 мм; 0 . 4 4 г, 0 14.0 мм.

4 4 . Шиллинги. Совместная чеканка 1551 г. рижского архиеписксо

1 3 0 мм; 0 4 1 г, 0

13.5 мм.

Саулкрастский к л а д (Рижский район).

Вильгельма маркграфа Бранденбургского и магистра Ливонского

2 9 . Шиллинги. Совместная чеканка Рижского домского капитула

ордена Иоганна ф о н дер Рекке ( 1 5 4 9 - 1 5 5 1 гг.). С е р е б р о , 115 г

и города Риги 1 4 7 9 - 1 4 8 4 гг. С е р е б р о , 1.13 г, 0 1 9 0 мм; 1.07 г,

4 5 . П о л у м а р к и . Совместная чеканка 1 5 5 3 г. рижского а р х и е ^ . о :

19.0 мм.

19.0 мм; 0.81 г, 0

19.0 мм.

3 0 . Шиллинги. Чеканенные во время правления рижского

Вильгельма маркграфа Бранденбургского и магистра Ливонскс~е

архиепископа Михаэла Гильдебранда ( 1 4 8 4 - 1 5 0 9 гг.). С е р е б р о ,

ордена Гейнриха фон Галена ( 1 5 5 1 - 1 5 5 7 гг.). С е р е б р о , 5 . 5 6 г

00 г, 0

19.0 мм; 1.05 г, 0

18.0 мм. Буллишский клад (Лудзенский

0 2 8 . 5 мм; 5 . 6 5 г, 0 3 0 . 0 мм. Калейский клад из Мангали (иь -с

район).

терр. г. Риги).

3 1 . М а р к а . Чеканенная в 1 5 3 7 г. во время правления рижского

4 6 . Ф е р д и н г и . Совместная чеканка 1 5 5 4 г, рижского архиеп.-о- с~

архиепископа Томаса Шенинга ( 1 5 2 8 - 1 5 3 9 гг.). С е р е б р о , 8.31 г,

Вильгельма маркграфа Бранденбургского и магистра Ливонсксо

ордена Гейнриха фон Галена. С е р е б р о , 2.73 г, 0 2 3 , 0 мм; 2 83 -

3 2 . 0 мм.

3 2 . Шиллинги. Чеканенные в 1 5 3 6 г. во время правления рижского

0 2 3 . 0 мм. Ружинский клад (Резекненский район).

архиепископа Томаса Шенинга. С е р е б р о , 0 . 8 0 г, 0 18.0 м м ; 0 . 9 4 г,

4 7 . Шиллинги. Совместная чеканка 1551 г. рижского архиепиаюп

18.0 м м . Леястецупский к л а д (Валкский район); Калейский к л а д из

Вильгельма маркграфа Бранденбургского и магистра Ливонскс<~о

Мангали (ныне терр. г. Риги).

ордена Гейнриха фон Галена. С е р е б р о , 1.09 г, 0

3 3 . П ф е н н и г . Чеканенный в 1 5 3 7 г. во время правления рижского

18.0 мм; 0 9 4 -

18.0 мм.

архиепископа Томаса Шенинга. С е р е б р о , 0.41 г, 0 12.0 мм.

4 8 . П о л у м а р к а . Совместная чеканка 1 5 5 8 г. рижского а р х и в н о ;

Калейский клад из Мангали (ныне терр. г. Риги).

Вильгельма маркграфа Бранденбургского и магистра Ливонско ;

' 3 4 . Ф е р д и н г и . Чеканенные в 1 5 6 3 г. во время правления рижского

ордена Вильгельма фон Фюрстенберга ( 1 5 5 7 - 1 5 5 9 гг.). С е р е е ос

архиепископа Вильгельма маркграфа Бранденбургского ( 1 5 3 9 -

5 . 7 7 г, 0 2 9 . 0 мм.

1 5 6 3 гг.). С е р е б р о , 2 . 8 0 г, 0 2 2 . 0 мм; 2.61 г, 0 2 3 . 0 мм.

4 9 . Ф е р д и н г . Совместная чеканка рижского архиепископе З . о - е -

ужинский клад (Резекненский район).

ма маркграфа Бранденбургского и магистра Ливонского с с о е - о

3 5 . Двойной шиллинг. Чеканенный в 1 5 6 3 г. во время правления

Готарда Кеттлера ( 1 5 5 9 - 1 5 6 1 гг.). С е р е б р о , 1.97 г, 0 23 5

рижского архиепископа Вильгельма маркграфа Бранденбургского.

5 0 . Шиллинги. Совместная чеканка рижского архиепискогс

С е р е б р о , 1.71 г, 0 21.0 м м .

Вильгельма маркграфа Бранденбургского и магистра Ливс-о- е :

3 6 . Шиллинг. Чеканенный во время правления рижского архиепис

ордена Готарда Кеттлера. С е р е б р о , 0 . 8 8 г, 0

копа Вильгельма маркграфа Бранденбургского. С е р е б р о , 0 . 8 5 г,

18.0 мм. Ружинский клад (Резекненский район).

18.0 мм; 0.99 -

18.0 мм. Ружинский клад (Резекненский район).

Карта Ливонии, составленная И о г а н н у с о м Портанциусом ( 1 5 7 3

3 7 . Шиллинги. Совместная чеканка рижского архиепископа Ми

5 1 . Шиллинги. Чеканенные в Риге во время правления магпс~сс

хаэла Гильдебранда и магистра Ливонского ордена Вольтера фон

Ливонского ордена Бернда фон дер Борха (1471-1483 гг j

Плеттенберга ( 1 4 9 4 - 1 5 3 5 гг.). С е р е б р о , 0 . 9 4 г, 0 18.0 мм; 1.05 г,

1.10 г, 0 19.0 мм; 1.13 г, 0 19,0 мм.

9.0 мм. Туйский клад (Лимбажский район).

Ceceó:

5 2 . Шиллинг. Чеканенный в г. Цесис (бывш. Вендене) во вре

,,с

правления магистра Ливонского ордена Бернда фон дер Борхо.

3 8 . М а р к а . Совместная чеканка 1 5 1 6 г. рижского архиепископа Яспера Линде ( 1 5 0 9 - 1 5 2 4 гг.) и магистра Ливонского ордена

С е р е б р о , 1.02 г, 0

Вольтера фон Плеттенберга. С е р е б р о , 11.05 г, 0 3 4 . 0 мм,

5 3 . Шиллинги. Чеканенные в г, Цесис во время правления

19.0 мм. Буллишский клад (Лудзенский р е й с -

3 9 . Ф е р д и н г и . Совместная чеканка 1 5 1 8 г. рижского архиепископа

Ливонского ордена Иоганна Фрейтага ф о н Лорингхофе ( 1 4 8 3 -

M.CV"C<

Яспера Линде и магистра Ливонского ордена Вольтера ф о н

1 4 9 4 гг.). С е р е б р о , 0 . 9 4 г, 0 18.0 мм; 1.06 г, 0 18.5 мм. Д у к с ю в

Плеттенберга. С е р е б р о , 2.74 г, 0 2 5 . 0 мм; 2 . 8 0 г, 0 2 4 . 0 мм. Клад

клад (Лудзенский район).

13 церкви Святого Петра (Рига).

5 4 . Шиллинги. Чеканенные в г. Цесис во время правления мсг.-с~о:

4 0 . Двойной шиллинг. Совместная чеканка рижского архиепископа

Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенберга. С е р е б р о , 0 ? 5 -

Яспера Линде и магистра Ливонского ордена Вольтера фон

Плеттенберга. С е р е б р о , 1.24 г, 0 2 0 , 0 мм.

5 5 . Гульден. Чеканенный в Риге в 1 5 2 8 г. во время правления

4 1 . Шиллинг. Совместная чеканка рижского архиепископа Яспера

магистра Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенберга. З о ; :

Линде и магистра Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенберга.

3 5 2 г, 0 2 4 . 0 мм.

С е р е б р о , 0 9 0 г, 0

19.0 мм.

1 9 0 мм; 0 . 8 7 г, 0

19.0 мм. Буллишский клад (Лудзенский рсион - -

5 6 . Полугульден. Чеканенный в Риге в 1 5 3 3 г. во время през^е-!. =

4 2 . П ф е н н и г . Совместная чеканка рижского архиепископа Яспера

магистре Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенберга. Зс~с~:

Линде и магистра Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенберга.

1,65 г 0

С е р е б р о , 0 . 3 6 г, 0

5 7 . Ф е р д и н г . Чеканенный в Риге в 1 5 2 6 г. во время правлен.-^

13.5 мм.

1 7 0 мм.

4 3 . П ф е н н и г и . Совместная чеканка рижского архиепископа Я с г е о с

магистра Ливонского ордена Вольтера ф о н Плеттенберга. C e c e ó c :

Линде и магистра Ливонского ордена Вольтера ± с - ~е~енберга

2 33

271

0 2 4 . 5 мм. Клад из церкви Святого Петра (Рига)

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИЙ

5 8 . Шиллинги. Чеканенные в Риге в 1 5 3 5 г. во время правления

Плеттенберга (на лицевой стороне - надчеканка магистра Ливо^с

•••агистра Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенберга. С е р е б р о ,

ордена Гейнриха фон Галена). С е р е б р о , 2.85 г, 0 2 4 . 0 мм. Клаг.

" 00 г, 0

церкви Святого Петра (Рига).

18.0 мм; 0 . 9 0 г, 0 18.0 мм. Калейский клад из Мангали

Ныне терр. г. Риги).

7 3 . Ф е р д и н г . Чеканенный в Риге 1 5 2 6 г. во время правления магистра Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенберга

5 9 . П ф е н н и г и . Чеканенные в Риге во время правления магистра Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенберга. С е р е б р о , 0 . 4 3 г,

(на лицевой стороне - таллиннская надчеканка). С е р е б р о , 2.76 -

0 2 4 . 0 мм

12.0 мм; 0 . 3 2 г, 0 12.0 мм. Калейский клад из Мангали (ныне

терр, г. Риги).

Чеканенные в Риге монеты XVI века в р и с у н к а х И. X. Бротце I

6 0 . П о л у м а р к а . Чеканенная в Риге в 1 5 4 7 г. во время правления

(сверху):

•.•агистра Ливонского ордена Германа фон Брюггенея ( 1 5 3 5 - 1 5 4 9 гг.).

двойной дукат, чеканенный в 1 5 2 8 г. во время правления магистга

Серебро, 5 . 4 0 г, 0 2 9 . 5 мм.

Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенберга;

6 1 . Шиллинги. Чеканенные в Риге в 1 5 3 6 г. во время правления

дукат, чеканенный в 1 5 2 8 г. во время правления магистра Л и в о - о

мюгистра Ливонского ордена Германа фон Брюггенея. С е р е б р о ,

ордена Вольтера фон Плеттенберга;

1 50 г, 0 18.0 мм; 0.74 г, 0 18.0 мм. Леястецупский клад (Валкский

ф е р д и н г , совместная чеканка 1 5 1 5 г. рижского архиепископа Яа

район)

Линде и магистра Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенбео!

6 2 . Шиллинги. Чеканенные в Риге в 1 5 4 9 г. во время правления

ф е р д и н г , совместная чеканка 1 5 1 6 г. рижского архиепископа ?*з

магчстра Ливонского ордена Иоганна фон дер Рекке. С е р е б р о ,

Линде и магистра Ливонского ордена Вольтера ф о н Плеттенберп

I 33 г, 0 19.0 мм; 0.91 г, 0 19.0 мм. Калейский клад из Мангали

ф е р д и н г , совместная чеканка 1 5 1 6 г. рижского архиепископе За

* -е терр. г. Риги).

Линде и магистра Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенбеэп (J. C h . Brotze. Sammlung verschiedner Lieflandischer Monumenre

6 3 . П о л у м а р к и . Чеканенные в Риге в 1 5 5 6 г. во время правления ••амстра Ливонского ордена Гейнриха фон Галена. С е р е б р о , 5.72 г,

Prospecte, Müntzen, W a p e n etc. I том. Рукопись, лист 1 2 6 )

С 2 9 . 5 мм; 5 . 5 4 г, 0 3 0 . 0 мм. Ружинский клад (Резекненский район).

7 4 . Гульден. Чеканенный в 1 5 5 9 г. во время правления магистра

6 4 . Ф е р д и н г и . Чеканенные в Риге в 1 5 5 6 г. во время правления

Ливонского ордена Вильгельма фон Фюрстенберга. Золото, 41 2

•.•агистра Ливонского ордена Гейнриха ф о н Галена, С е р е б р о , 2.61 г,

0 2 9 . 0 мм.

0 2 4 . 0 мм; 2.83 г, 0 2 4 . 0 мм. Ружинский клад (Резекненский район).

7 5 . К л и п п а . Чеканенная в 1 5 5 8 г. во время правления магистра!

6 5 . Шиллинг. Чеканенный в Риге в 1551 г. во время правления

Ливонского ордена Вильгельма фон Фюрстенберга. С е р е б р о .

•.•агистра Ливонского ордена Гейнриха фон Галена. С е р е б р о , 1.07 г,

1 7 4 2 г, 2 7 . 0 х 2 8 . 0 мм. Клад из церкви Святого Петра (Рига)

7 6 . Клиппа. Чеканенная в 1 5 5 8 г. во время правления магистсс

18.5 мм. Ружинский клад (Резекненский район).

6 6 . П о л у м а р к и . Чеканенные в Риге в 1 5 5 7 г. во время правления

Ливонского ордена Вильгельма фон Фюрстенберга. С е р е б р о Щ

••агистра Ливонского ордена Вильгельма фон Фюрстенберга.

2 2 . 0 х 2 3 . 0 мм. Клад из церкви Святого Петра (Рига)

С е р е б р о , 5.35 г, 0 2 9 . 0 мм; 5.52 г, 0 2 9 . 0 мм. Леястецупский клад

7 7 . Д в о й н о й гульден. Чеканенный во время правления магистре

(Валкский район).

Ливонского ордена Готарда Кеттлера. Золото, 8.14 г, 0 2 8 . 5 мм

6 7 . Ф е р д и н г и . Чеканенные в Риге в 1 5 5 7 г. во время правления

7 8 . Гульден. Чеканенный во время правления магистра Ливонска.

-.•агистра Ливонского ордена Вильгельма фон Фюрстенберга.

ордена Готарда Кеттлера. Золото, 4.10 г, 0 2 8 . 0 мм.

С е р е б р о , 2.81 г, 0 2 3 . 0 мм; 2.78 г, 0 2 4 . 0 мм. Ружинский клад

7 9 . Односторонняя монета "чрезвычайных обстоятельств", " э ч

(Резекненский район).

ненная в 1 5 5 9 г. во время правления магистра Ливонского opzent

6 8 . Шиллинги. Чеканенные в Риге в 1 5 5 8 г. во время правления

Готарда Кеттлера. С е р е б р о , 8 . 4 6 г, 0 2 8 . 0 мм.

•.•агистра Ливонского ордена Вильгельма фон Фюрстенберга.

8 0 . Монетные штемпеля для ч е к а н к и о б о р о т н о й стороны шилг»

С е р е б р о , 0 . 8 8 г, 0 18.0 мм; 1.24 г, 0 18.0 мм. Ружинский клад

времени правления р и ж с к о г о а р х и е п и с к о п а Геннинга Ш а р п е я

(Резекненский район).

б е р г а (верхний) и лицевой стороны п ф е н н и г а Р и ж с к о г о а р х и е

6 9 . Ф е р д и н г и . Чеканенные в Риге в 1561 г. во время правления

копства середины XV века. Железо, 51,6 х 2 2 . 0 х 4 2 . 6 мм;

магистра Ливонского ордена Готарда Кеттлера. С е р е б р о , 2 . 7 7 г,

7 0 . 0 х 15.0 х 3 9 . 6 мм.

0 2 4 . 0 мм; 2 . 4 6 г, 0 2 4 . 0 мм. Ружинский клад (Резекненский район).

8 1 . П о л у м а р к и . Чеканенные в 1 5 5 6 г. во время правления м а г а

7 0 . Шиллинг. Чеканенный в Риге в 1 5 6 0 г. во время правления

Ливонского ордена Гейнриха фон Галена. С е р е б р о , 5 . 3 6 г,

магистра Ливонского ордена Готарда Кеттлера. С е р е б р о , 0.93 г,

0 3 0 . 0 мм; 5 4 6 г, 0 2 9 . 0 мм Леястецупский клад (Валкский pa¡

18.0 мм. Ружинский клад (Резекненский район)

8 2 . Ф е р д и н г . Чеканенный в 1 5 6 0 г. во время правления магистр) Ливонского ордена Готарда Кеттлера. С е р е б р о , 2 . 6 5 г, 0 2 3 . 0 1

7 1 . Ф е р д и н г . Совместная чеканка 1 5 1 6 г. рижского архиепископа Яспера Линде и магистра Ливонского ордена Вольтера фон

8 3 . Ф е р д и н г . Чеканенный в 1 5 5 9 г. во время правления магистр»

Плеттенберга (на оборотной стороне - дерптская надчеканка).

Ливонского ордена Готарда Кеттлера. С е р е б р о , 2 . 7 0 г, 0 2 4 0 1

С е р е б р о , 2 , 7 0 г, 0 2 5 . 0 мм.

8 4 . Сосуды монетных кладов ливонского п е р и о д а (справа): i

7 2 . Ф е р д и н г . Совместная чеканка 1 5 1 6 г. рижского архиепископа

оловянная к р у ж к а (Валмиерский район, Анцишский клад); оловя|

Яспера Линде и магистра Ливонского ордена Вольтера фон

к р у ж к а (изготовлена в 1 5 5 3 г. рижским мастером оловянных р а б

272

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИЙ

Кириаком Клинтс; Резекненский район, Каунатская волость,

В середине с л е в а ) :

Авотыньский клад); глиняный сосуд (в нем находился завернутый в

Ф е р д и н г . Чеканенный в Таллинне в 1561 г. во время правления

б е р е с т у крупнейший денежный клад ливонского периода -

короля Швеции Эрика XIV ( 1 5 6 0 - 1 5 6 8 гг.). С е р е б р о , 3.28 г,

Калназвеньгский, Айзкрауклский район).

0 2 3 . 6 мм Ружинский клад (Резекненский район).

М е с т а ч е к а н к и монет, найденных в кладах ливонского периода -

Трехгрошевик. Чеканенный в Литве в 1 5 6 3 г. во время правлени

XIII века - 1-ой половины XVI века.

короля Сигизмунда II Августа ( 1 5 4 8 - 1 5 7 2 гг.). С е р е б р о , 3.02 г,

Н а х о д к и ливонских монет XIII века - 1-ой половины XVI века в

0 21.0 мм. Ружинский клад (Резекненский район).

кладах за пределами т е р р и т о р и и Латвии (в порядке древности

Д е н а р и и . Чеканенные в Литве во время правления короля Алексе

кладов).

Ягеллона ( 1 5 0 1 - 1 5 0 6 гг.). С е р е б р о , 0 . 3 9 г, 0 13.1 мм; 0 . 3 9 г,

8 5 . Готландские монеты 1-ой половины XIII века. С е р е б р о , 0.12 г,

10.0 х 11.0 мм; 0.10 г, 12.0 х 11.0 мм; 0.13 г, 0 12.0 мм. Клад из

Вверху (слева):

Икшкильского замка (Огрский район).

М а р к а . Чеканенная в Швеции в 1 5 4 3 г. во время правления кос

Й 6 . П ф е н н и г . Чеканенный в Оснабрюкке во время правления

Густава I Вазы. С е р е б р о , 11.68 г, 0 3 5 . 0 мм. Ружинский клад

13.0 мм. Буллишский клад (Лудзенский район).

нстерского епископа Германа II ( 1 1 7 4 - 1 2 0 3 гг.). С е р е б р о (ушко -

(Резекненский район).

бронзы), 2 . 0 4 г, 18.0 х 2 9 . 0 мм. Погребальный инвентарь,

П о л у г р о ш . Чеканенный в Литве в 1 5 1 2 г. во время правления ко

идейный на кладбище в окрестностях Икшкильского замка (Огрский

Сигизмунда I Старого ( 1 5 0 6 - 1 5 4 8 гг.). С е р е б р о , 1.17 г, 0 1 9 5

йон|.

Ружинский клад (Резекненский район).

7. П ф е н н и г . Чеканенный в Оснабрюкке во время правления г р а ф а

9 5 . Справа:

Герхарда фон Ольденбурга ( 1 1 9 2 - 1 2 1 6 гг.). С е р е б р о (ушко - из

К о п е й к и и денги, чеканенные в России во время правления ц е с -

>ронзы), 1.26 г, 0 21.0 мм. Погребальный инвентарь, найденный на

Ивана IV ( 1 5 3 3 - 1 5 8 4 гг.), к о п е й к и , чеканенные во время ц е с -

ладбище в окрестностях Икшкильского замка (Огрский район)

Ф е д о р а ( 1 5 8 4 - 1 5 9 8 гг.), и глиняный сосуд, в к о т о р о м находи™ эти монеты - Рейникский клад из Г а у р с к о й волости

8. Хольпфенниг. Чеканенный в Мекленбурге во 2-ой половине (II! века. С е р е б р о , 0 . 4 8 г, 0 18.0 мм. Лиелгротский клад из

(бывш. Яунлатгальский уезд).

Зунтажской волости (Огрский район).

Слева:

19. Хольпфенниг. Чеканенный в Любеке в 1-ой половине XIV века.

Глиняный сосуд К р у п е н а т с к о г о м о н е т н о г о клада (из Р а к о в с к с

Зеребро, 0 . 3 6 г, 0

бывш. Яунлатгальского уезда), содержавший р о с с и й с к и е денп

17.0 мм, Лиелгротский клад из Сунтажской

олости (Огрский район).

к о п е й к и XVI века.

9 0 . Хольпфенниги. Чеканенные в Гамбурге в 1-ой половине XIV века.

9 6 . Д у к а т . Чеканенный в Венгрии во время правления кесле-

Серебро, 0.41 г, 0

Сигизмунда ( 1 3 8 6 - 1 4 3 7 гг.). Золото, 3.48 г, 0 2 3 . 0 мм - о . ' с е -

17.0 мм; 0 . 4 2 г, 0

16.0 мм. Лиелгротский клад

месте Цесисского замка.

0 Сунтажской волости (Огрский район).

9 7 . Д у к а т с р и ж с к о й н а д ч е к а н к о й . Чеканенный в Венгр/.- Е

>1. Готы. Чеканенные в г. Висбю в конце XIV века. С е р е б р о , 1 3 8 г, Z

с именем кайзера Максимилиана II ¡ 1 5 6 4 - 1 5 7 6 г г,) З о л с с 2 5-

18.0 мм; 1,45 г, 0 19.0 мм, Мурниковский клад из Икшкиле

0 2 2 . 0 мм.

Эгрский район). 92. Виттены. Чеканенные в г. Висбю ок. 1 5 3 0 г. С е р е б р о , 0 . 6 6 г,

9 8 . Д у к а т . Чеканенный в Испанских Нидерландах (в Зволле Е; Е'

правления кайзера Фердинанда V ( 1 5 0 4 - 1 5 1 6 гг) Золото 3.39 г

17.0 мм; 0 . 5 4 г, 0 1 7 0 мм. Ружинский клад (Резекненский район).

?3. Шиллинги. Чеканенные во время правления гроссмейстера

0 2 4 . 5 мм. Вентский клад из Скрунды (Кулдигский район)

езтонского ордена Винриха фон Книпроде (1351-1382 гг.). С е р е б р о ,

9 9 . Д у к а т . Чеканенный в Республике Соединенных Провини//

" 53 г, 0 2 0 . 0 мм; 1,50 г, 0 21.0 мм. Лиелстраупский клад

Нидерландов (в Утрехте) в 1 6 4 8 г. Золото, 3 4 8 г, 0 2 3 . 0 ш

цесисский район).

Вентский клад из Скрунды (Кулдигский район).

94. Внизу (слева):

1 0 0 . Д у к а т . Чеканенный в Республике Соединенных Провии_//

Грош. Чеканенный в 1 5 4 5 г во время правления прусского герцога

Нидерландов (в Западной Фрисландии) в 1 6 5 0 г. Золото 3 4 » -

Иьбрехта ( 1 5 2 5 - 1 5 6 8 гг.). С е р е б р о , 1 8 5 г, 0 2 3 . 4 мм. Ружинский

0 23.0 мм. Вентский клад из Скрунды (Кулдигский район)

ir-ap, (Резекненский район).

1 0 1 . М о н е т а в 10 дукатов (португал). Чеканенная в 1 5 2 5 ~ Е:

кЛонета в два э р е . Чеканенная в Швеции в 1541 г. во время

время правления магистра Ливонского ордена Вольтера ф о -

•равпения короля Густава I Вазы ( 1 5 2 3 - 1 5 6 0 гг.). С е р е б р о , 2.75 г,

Плеттенберга. Золото, 38.3 г, 0 3 8 . 0 мм.

2 3 . 7 мм. Ружинский клад (Резекненский район).

1 0 2 . Гроши. Чеканенные в Риге в 1 5 8 2 г. во время праеле-.- •: Речи Посполитой С т е ф а н а Батория ( 1 5 7 6 - 1 5 8 6 гг.) С е р е б р е

•тыре патарда. Чеканенные в Брабанте в 1 5 3 6 г во время равпения короля Испании Карла I ( 1 5 1 6 - 1 5 5 6 г г ) С е р е б р о , 11.02 г,

0 2 2 . 0 мм; 1.87 г, 0 2 3 . 0 мм.

Z 33.1 мм. Клад из церкви Святого Петра (Рига)

1 0 3 . Гульденгрошен. Чеканенный в Богемии (в г. И о а х и м с т с е 1 5 2 0 г. Стефаном Шлик и его братьями во время правлен/=

н а р и й . Чеканенный в Падерборнском епископстве во время

Людвига I Шлик ( 1 5 1 6 - 1 5 2 6 г г ) .

равпения епископа Бернгарда IV ( 1 2 2 7 - 1 2 4 7 гг.). С е о е б р о , 117 г, 17.0 мм. Отдельная находка на лево-.' берег) I оуи ~оп Валмиерой,

С е р е б р о , 29.11 г, 0 4 6 0 мм.

273

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИИ

1 0 4 . Талер. Чеканенный в Богемии (в г. Иоахимстале) в 1 5 2 5 г.

1 2 3 . Дукат. Чеканенный в Риге в 1 5 8 4 г. во время правлени

Стефаном Шлик и его братьями во время правления Людвига I Шлик

польского короля С т е ф а н а Батория. Золото, 3.54 г, 0 2 2 0

С е р е б р о , 2 8 . 7 7 г, 0 4 1 . 0 мм,

1 2 4 . Трехгрошевики. Чеканенные в Риге в 1 5 8 3 г. во

1 0 5 . Талер. Чеканенный в 1 5 2 5 г. во время правления магистра

правления С т е ф а н а Батория. С е р е б р о , 2 . 4 0 г, 0 2 0 , 0 м м ;

Ливонского ордена Вольтера фон Плеттенберга. С е р е б р о , 2 6 . 0 9 г,

0 2 0 , 0 мм.

врем;

1 2 5 . Шиллинг. Чеканенный в Риге в 1 5 8 5 г. во время правге-

3 8 . 0 мм.

1 0 6 . Рейхсталер. Чеканенный в Священной Римской империи (во

С т е ф а н а Батория. С е р е б р о , 1.04 г, 0

Франкфурте) в 1 6 2 2 г. во время правления кайзера Фердинанда II

1 2 6 . Д е н а р и й . Чеканенный в Риге в 1 5 8 2 г. во время правге-.-

18.0 мм.

( 1 6 1 9 - 1 6 3 7 гг.). С е р е б р о , 2 8 . 4 9 г, 0 4 3 . 5 мм.

С т е ф а н а Батория. С е р е б р о (очень низкой пробы), 0 . 5 7 г, 0

1 0 7 . Полуталер. Чеканенный в Саксонии (в Веймаре) в 1 6 0 9 г. во

1 2 7 . М о н е т а в 10 дукатов (португал). Чеканенная в Риге в ¡I

время правления восьми братьев эрнестского ответвления саксонских

во время правления польского короля Сигизмунда III Вазы

курфюрстов ( 1 6 0 5 - 1 6 4 0 гг.). С е р е б р о , 1 4 . 5 5 г, 0 3 5 0 мм.

( 1 5 8 7 - 1 6 3 2 гг.). Золото, 3 3 . 0 4 г, 0 41.0 мм.

1 0 8 . М о н е т а в 8 реалов (талер). Чеканенная в Мехико в 1 5 9 0 г.

1 2 8 . Т р е х г р о ш е в и к и . Чеканенные в Риге в 1 5 9 6 г. во врем-

во время правления испанского короля Филиппа II ( 1 5 5 6 - 1 5 9 8 гг.).

правления Сигизмунда III Вазы. С е р е б р о , 2,51 г, 0 2 2 0

С е р е б р о , 2 7 4 7 г, 0 3 7 5 мм. Палеский клад (Лимбажский район).

2 1 0 мм Палеский клад (Лимбажский район).

1 0 9 . М о н е т а в 4 реала (полуталер). Чеканенная в Мехико во

1 2 9 . Дрейпелькеры. Чеканенные в Риге в 1 6 2 0 г. во

время правления испанского короля Филиппа II. С е р е б р о , 13.65 г,

Сигизмунда III Вазы. С е р е б р о , 1.08 г, 0 18.5 мм; 1.23 г, 0 "3

время

~о:

1 3 0 . Шиллинги. Чеканенные в Риге в 1 5 9 5 г. во время прав~ен

3 2 . 5 мм. Палеский клад (Лимбажский район).

1 1 0 . Альбертусталер. Чеканенный в Испанских Нидерландах

Сигизмунда III Вазы. С е р е б р о (низкой пробы), 1.00 г, 0 18.5 я

(в Брабанте) во время правления южными провинциями эрцгерцога

1.14 г, 0 19.0 мм. Палеский клад (Лимбажский район).

Альберта ( 1 5 9 8 - 1 6 2 1 гг.). С е р е б р о , 27.93 г, 0 4 3 . 5 мм. Бангский

1 3 1 . Тридцатигрошевик (тымф). Чеканенный в Бидгоще в 16гя

клад из Церауксте (Баускский район).

время правления польского короля Яна 11 Казимира ( 1 6 4 8 - 1 6 0 8

1 1 1 . Левендальдер. Чеканенный в 1 6 4 9 г. в Республике Соединенных

С е р е б р о , 5 . 8 6 г, 0 31.0 мм.

Провинций Нидерландов (в Утрехте). С е р е б р о , 2 7 . 0 7 г, 0 4 2 . 0 мм.

1 3 2 . Восемнадцатигрошевик (орт). Чеканенный в Кракове ъ

Бангский клад из Церауксте (Баускский район).

во время правления Яна 11 Казимира С е р е б р о , 5.93 г, 0 З О Ю i

1 1 2 . Найденный у х у т о р а " Б а н г а с " Ц е р а у к с т с к о й вол. ( Б а у с к с к и й

1 3 3 . Шиллинги. Чеканенные в Уяздове в 1 6 6 3 г. во

район) клад (крупнейший в Латвии) з а п а д н о е в р о п е й с к и х талеров

Яна II Казимира. Медь, 1.24 г, 0 15.5 мм; 1.27 г, 0 16.0

XVII века и у к р а ш е н и й - 3 2 0 монет, 4 ф и б у л ы , 1 б у л а в к а ,

Гайкский клад из Смарде (Тукумский район).

время

coi

10 перстней, медный сосуд.

1 3 4 . Шиллинги. Чеканенные в Сучаве (ныне Румыния) во все-.-я

1 1 3 . М о н е т а в 3 д у к а т а . Чеканенная в Риге в 1 5 7 2 г.

правления господаря Молдовы Эйстратия Дабыжи (1662-1 Б Е С

Золото, 1 0 . 6 6 г, 0 3 0 . 0 мм.

подделки выпущенных во время правления Яна II Казимира -eze-

1 1 4 . Талер. Чеканенный в Риге в 1 5 7 3 г. С е р е б р о , 2 7 . 2 5 г,

шиллингов. Медь, 1.16 г, 0 15.0 мм; 1.21 г, 0 14.8 мм. Гайке-.»

из Смарде (Тукумский район).

4 0 . 0 мм.

1 1 5 . П о л у м а р к и . Чеканенные в Риге в 1 5 6 5 г. С е р е б р о , 5 . 5 5 г,

1 3 5 . М о н е т а в 7 дукатов. Чеканенная в Риге в 1 6 2 2 г. во все>

правления шведского короля Густава II Адольфа ( 1 6 1 1 - 1 6 3 2 "

3 0 . 0 мм; 5 . 4 8 г, 0 3 0 . 0 мм.

Золото, 2 3 . 2 9 г, 0 4 7 . 0 мм.

1 1 6 . Ф е р д и н г и . Чеканенные в Риге в 1 5 6 6 г. С е р е б р о , 2 . 8 4 г, 0

1 3 6 . Д у к а т . Чеканенный в Риге в 1 6 2 3 г. во время правлен:

2 3 . 0 мм; 2 . 6 9 г, 0 2 2 . 0 мм.

Густава II Адольфа. Золото, 3 . 4 7 г, 0 2 2 . 0 мм

1 1 7 . Шиллинги. Чеканенные в Риге в 1575 г. С е р е б р о (очень низкой пробы), 0 . 9 6 г, 0 18,0 мм; 1.02 г, 0

1 3 7 . Полуталер. Чеканенный в Риге в 1 6 2 9 г. во время превлз

18.0 мм. Палеский клад

Густава II Адольфа. С е р е б р о , 1 4 . 3 0 г, 0 3 6 . 0 мм.

(Лимбажский район). 1 1 8. П ф е н н и г . Чеканенный в Риге в 1571 г. С е р е б р о (очень низкой

1 3 8 . Талер. Чеканенный в Риге в 1 6 2 9 г. во время правлений

пробы), 0 . 2 6 г, 0 12.0 мм.

Густава II Адольфа. С е р е б р о , 2 8 . 4 3 г, 0 4 2 . 5 мм.

1 1 9 . М а р к а . Чеканенная в Долеском замке в 1 5 7 3 г. во время

1 3 9 . Дрейпелькеры. Чеканенные в Риге в 1 6 2 2 г. во

правления наместника Задвинского герцогства Яна Ходкевича

Густава II Адольфа. С е р е б р о , 1.11 г, 0 19.5 мм; 1.03 г, 0 Í 9 Í

( 1 5 6 6 - 1 5 7 8 гг.). С е р е б р о , 9 . 8 6 г, 0 3 3 . 0 мм.

Вилциньский клад из Балдоне (Рижский район).

время

~эс

1 2 0 . П о л у м а р к и . Чеканенные в Долеском замке в 1 5 7 3 г. во время

1 4 0 . М о н е т а в полтора шиллинга. Чеканенная в Риге в 1 6 2 3

правления Яна Ходкевича. С е р е б р о , 5 . 4 0 г, 0 2 9 . 0 мм; 5.48 г,

время правления Густава II Адольфа. Посеребренная медь 3.7

0 2 8 0 мм.

17.0 мм. Вилциньский клад из Балдоне (Рижский район).

1 2 1 . Ф е р д и н г . Чеканенный в Долеском замке в 1 5 7 3 г. во время

1 4 1 . Шиллинги. Чеканенные в Риге в 1 6 3 3 г. во время праЕ.-е*

правления Яна Ходкевича. С е р е б р о , 2 6 4 г, 0 2 4 0 мм.

шведской королевы Кристины ( 1 6 3 2 - 1 6 5 4 гг.), пользуясь монэ~н

1 2 2 . Шиллинги. Чеканенные в Долеском замке в 1 5 7 3 г. во время

штемпелем времени Густава 11 Адольфа. С е р е б р о (очень низки

правления Яна Ходкевича. С е р е б р о , 0 8 7 г 0

пробы), 0 . 6 4 г, 0 16.0 мм; 0.71 г, 0 16.0 мм. Вилциньский <гс

" 8 0 w.\.

274

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИ:

Балдоне (Рижский район)

1 5 7 . М о н е т а в 5 дукатов (донатив). Чеканенная в Риге в 1 6 5 4 г.

1142. М о н е т а в 5 дукатов. Чеканенная в Риге в 1 6 4 5 г. во время

(с ошисс--г v годовые числом - " 1 6 4 5 " ) в честь прибытия шведскоп

(правления Кристины. Золото, 1 6 9 2 г, 0 4 0 , 0 мм

короля К с с - а к Густава ( 1 6 5 4 - 1 6 6 0 гг.). Золото, 17.42 г, 0 4 0 0 •.

1143. М о н е т а в 3 дуката. Чеканенная в Риге в 1 6 4 3 г. во время

1 5 8 . Шиллинги Чеканенные в Риге в 1 6 5 4 г. во время правления

[правления Кристины. Золото, 1 0 . 4 7 г, 0 3 0 . 0 мм.

Карла X Густава С е р е б р о (очень низкой пробы), 0 . 6 0 г, 0 15.0 •.-

1 4 4 . М о н е т а в 3 дуката. Чеканенная в Риге в 1 6 4 6 г. во время

0 . 5 3 г, 0

правления Кристины. Золото, 1 0 . 2 9 г, 0 31.0 мм.

1 5 9 . Шиллинги. Чеканенные в Риге в 1 6 5 4 г. на Шведском госу

15.0 мм. Дрейкский клад из Айзкуи (Мадонский район

1 4 5 . Д у к а т . Чеканенный в Риге в 1 6 4 6 г. во время правления

дарственном монетном дворе во время правления Карла X Густого

Кристины. Золото, 3.43 г, 0 2 3 , 0 мм,

С е р е б р о (очень низкой пробы), 0 5 9 г, 0 16.0 мм; 0 . 5 3 г,

1 4 6 . Талер. Чеканенный в Риге в 1 6 3 9 г. во время правления

15.0 мм

Калнаубельский клад из Приекули (Цесисский район

иСристины. С е р е б р о , 2 8 . 2 2 г, 0 4 4 . 0 мм.

1 6 0 . Шиллинг. Чеканенный в Сучаве (с ошибочными последними

1147. Дрейпелькеры. Чеканенные в Риге в 1 6 4 8 г. во время правления

цифрами годового числа - " 1 2 " ) , подделка рижских шиллингов

[Кристины. С е р е б р о , 1.00 г, 0 19.0 мм; 1.03 г, 0 19.0 мм. Клад из

времени правления Карла X Густава. Медь, 0 . 4 8 г, 0 16.0 мм

^егумской Г Э С (Огрский район).

Смилшукапнский клад из Бишумуйжи (Рига).

1148. Шиллинг. Чеканенный в Риге в 1 6 5 4 г. во время правления

1 6 1 . М о н е т а в 10 дукатов. Чеканенная в Риге в 1 6 6 0 г во время

(Кристины. С е р е б р о (очень низкой пробы), 0.51 г, 0 15.5 мм.

правления короля Швеции Карла XI ( 1 6 6 0 - 1 6 9 7 гг.). Золото, 3 ¿ 5 5

Ерейкский клад из Айзкуи (Мадонский район).

0 4 5 . 0 мм.

1149. М о н е т а в 10 дукатов. Чеканенная в Риге (?) в 1 6 4 5 г. на

1 6 2 . М о н е т а в 2 дуката. Чеканенная в Риге в 1 6 6 4 г. во время

Шведском государственном монетном дворе во время правления

правления Карла XI. Золото, 7.03 г, 0 2 8 , 0 мм.

Кристины. Золото, 3 4 . 5 2 г, 0 4 0 . 0 мм. (Хотя Ливонская

1 6 3 . Дукат. Чеканенный в Риге в 1681 г. во время правления Ксс а

[конфедерация больше не существовала, все изготовленные на этом

Золото, 3.45 г, 0 2 4 . 0 мм.

[монетном дворе с 1 6 4 4 по 1 6 6 9 год деньги - в отличии от

1 6 4 . Талер. Чеканенный в Риге в 1 6 6 0 г. во время правления К с с с

иеканенных на Рижском городском монетном дворе - называются

С е р е б р о , 2 7 7 6 г, 0 4 5 . 0 мм.

ривонскими монетами, поскольку легенды дрейпелькеров и шиллингов

1 6 5 . Полуталер. Чеканенный в Риге в 1 6 6 8 г. во время правлен

(содержат слово "Ливония".)

Карла XI. С е р е б р о , 14.10 г, 0 3 4 . 0 мм.

1 1 5 0 . М о н е т а в 2 дуката. Чеканенная в Риге (?) в 1 6 4 6 г. на Швед

1 6 6 . Дрейпелькер. Чеканенный в Риге в 1 6 6 9 г. на Шведско

с к о м государственном монетном дворе во время правления Кристины,

государственном монетном дворе во время правления Карла XI.

[Золото, 6.81 г, 0 3 0 . 0 мм.

С е р е б р о , 1.00 г, 0

И 5 1 . Д у к а т . Чеканенный в Риге (?) в 1 6 4 7 г. на Шведском госу

1 6 7 . Шиллинги. Чеканенные в Риге в 1 6 6 1 г. во время правле-.'-

19.0 мм.

дарственном монетном дворе во время правления Кристины,

Карла XI. С е р е б р о (очень низкой пробы), 0 . 4 9 г, 0 16.0 мм.

[Золото, 3,45 г, 0 2 3 . 0 мм.

[ 1 5 2 . Талер. Чеканенный в Риге (?) в 1 6 4 8 г. на Шведском

1 6 8 . Шиллинги. Чеканенные в Риге в 1 6 6 2 г. на Шведском

восударственном монетном дворе во время правления Кристины.

государственном монетном дворе во время правления Карла X

С е р е б р о , 2 8 . 5 4 г, 0 4 0 . 0 мм.

С е р е б р о (очень низкой пробы), 0 . 6 9 г, 0 16.0 мм; 0 . 5 9 г,

И 5 3 . Дрейрелькеры. Чеканенные в Риге в 1 6 4 8 г. на Шведском

государственном монетном дворе во время правления Кристины,

1 6 9 . Шиллинг. Чеканенный в Сучаве; подделка шиллингов,

[Серебро, 0 . 8 9 г, 0 19.5 мм; 0 . 8 3 г, 0 2 0 . 0 мм. Клад из Кегумской

изготовленных на Рижском городском монетном дворе во время

Г Э С (Огрский район].

правления Карла XI. Медь, 0 . 3 9 г, 0 14.5 мм.

1 5 4 . Шиллинги. Чеканенные в Риге в 1 6 5 3 г, на Шведском восударственном монетном дворе во время правления Кристины.

3 5;

16.0 мм. Смилшукалнский клад из Бишумуйжи (Рига).

15.0 мм. Смилшукалнский клад из Бишумуйжи (Рига).

1 7 0 . Глазурованный глиняный сосуд с монетами XVII века, найденный в 1 9 9 3 г. в Туе ( Л и м б а ж с к и й р а й о н ) .

[Серебро (очень низкой пробы), 0 . 5 9 г, 0 16.0 мм; 0 5 1 г,

1 7 1 . "Одеяния" кладов XVII века: на переднем плане - монеты

Ъд 16.0 мм. Дрейкский клад из Айзкуи (Мадонский район).

Силгайльского клада Стелпской волости (Баускский р а й о н ) ,

Р 5 5 . Шиллинги. Чеканенные в Сучаве при Эйстратии Дабыжи

помещенные в мешочке из ткани г р у б о г о полотняного пере

{с ошибочными последними цифрами годовых чисел - " 1 2 " и " 1 6 " ) ,

плетения, выстланного б е р е с т о й ; справа - глиняный горшочек не

родделки шиллингов, изготовленных в Риге на Рижском городском

трех н о ж к а х из М и е р и н ь с к о г о клада К о ц е н с к о й волости

•ионегном дворе во время правления Кристины. Медь, 0 . 5 4 г,

(Валмиерский р а й о н ) ; слева - кувшин из к а м е н н о й массы из

Щ 1 6 . 0 мм; 0 . 7 9 г, 0 16.0 мм; 0 . 4 7 г, 0 15.0 мм; 0 . 3 2 г,

К а л н а у б е л ь с к о г о клада П р и е к у л ь с к о й волости (Цесисский р а й а

Щ 15.0 мм, Гайкский клад из Смарде (Тукумский район).

на заднем плане - синевато-белый кувшин из к а м е н н о й массы и

[ 1 5 6 . Шиллинг. Чеканенный в Сучаве при Эйстратии Дабыжи,

Леясшкибустского клада Л е н ч с к о й волости (Цесисский р а й о н ) .

рздделка шиллингов, изготовленных в Риге на Шведском

1 7 2 . Стеклянные бутылки XVII века, в которых содержался клад

Восударственном монетном дворе во время правления Кристины

(3 5 6 6 монет), найденный в п р и б р е ж н ы х д ю н а х Бигауньциемса

1Иедь, 0 . 4 8 г, 0

(Тукумский р а й о н ) .

14.0 мм

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИЙ

1 7 3 . Дрейпелькеры. Чеканенные в Риге в 1701 г. во время правления

правления герцога Якова. С е р е б р о , 28.74 г, 0 4 6 . 0 мм.

шведского короля Карла XII (1697-1718 гг.). С е р е б р о , 0 . 9 3 г,

1 9 0 . Шиллинг. Чеканенный в Елгаве в 1 6 4 6 г. во время праве

герцога Якова. Медь, 0 . 5 2 г, 0 16.0 мм.

1 9 5 мм; 0 . 8 5 г, 0 2 0 . 0 мм.

1 7 4 . М о н е т а в 2 м а р к и . Чеканенная в Швеции в 1 6 9 9 г во время

1 9 1 . Шиллинг. Чеканенный в Елгаве во время правления recua

правления Карла XII. Надчеканка произведена в декабре 1 7 0 5 года

Якова (без указания года чеканки). Медь, 0 . 4 5 г, 0 16.0 M Y .

во время осады Риги, С е р е б р о , 9 . 7 7 г, 0 31.0 мм.

1 9 2 . Д у к а т . Чеканенный в Елгаве в 1 6 8 9 г. во время правгечл

1 7 5 . М о н е т а в 5 э р е . Чеканенная в Швеции в 1 7 0 0 г. во время

герцога Курляндии и Земгалии Фридриха Казимира ( 1 6 8 2 - с 9 £

правления Карла XII. Надчеканка произведена в декабре 1 7 0 5 года

Золото, 3.51 г, 0 2 4 . 0 мм.

во время осады Риги. С е р е б р о , 3 . 5 7 г, 0 2 2 . 5 мм.

1 9 3 . Шестигрошевик. Чеканенный в Елгаве в 1 6 9 4 г. во врв'.-д

1 7 6 . Д у к а т . Чеканенный в Риге в 1 7 0 7 г. во время правления

правления герцога Фридриха Казимира, С е р е б р о , 3.03 г, 0 2*

Карла XII. Золото, 3.45 г, 0 2 3 . 0 мм.

1 9 4 . Дрейпелькер. Чеканенный в Елгаве в 1 6 8 7 г. во вре-.-= я

1 7 7 . Талер ( е ф и м о к ) . Чеканенный в Риге в 1 6 3 9 г. во время

ния герцога Фридриха Казимира. С е р е б р о , 1.02 г, 0

правления Кристины; с надчеканкой российского царя Алексея

1 9 5 . Шиллинг. Чеканенный в Елгаве в 1 6 9 6 г. во время правле

( 1 6 4 5 - 1 6 7 6 гг.). С е р е б р о , 2 8 . 3 4 г, 0 4 4 . 0 мм.

ния герцога Фридриха Казимира. Медь, 1.29 г, 0 17.0 мм

19.0

1 7 8 . Плита в полуталер. Чеканенная в Авесте в 1 7 1 5 г во время

1 9 6 . Шестигрошевик. Чеканенный в Елгаве в 1762 г. во время

правления шведского короля Карла XII. Медь, 3 7 5 . 0 г,

правления герцога Курляндии и Земгалии Карла (1758-1763 гн

1 0 5 . 0 х 1 0 9 . 0 мм.

С е р е б р о , 2 . 6 8 г, 0 2 4 . 0 мм.

1 7 9 . Плита в 4 талера. Чеканенная в Авесте в 1 7 2 3 г. во время

1 9 7 . Гроши. Чеканенные в Елгаве в 1762 г. во время правге-и

правления шведского короля Фредерика I (1720-1751 гг.). Медь,

герцога Карла. С е р е б р о , 1.05 г, 0

3 . 0 4 5 кг, 2 3 2 . 0 х 2 5 2 . 0 мм.

1 9 8 . Шиллинги. Чеканенные в Елгаве в 1762 г. во время грозя

1 8 0 . Плита в 1 рубль. Чеканенная в Екатеринбурге в 1 7 2 5 г. во

герцога Карла. Медь, 1.17 г, 0 16.0 мм; 1.32 г, 0 16.0 мл/

1 7 5 мм; 1.20 г, 0

1 7 5 ьж

время правления российской императрицы Екатерины I ( 1 7 2 5 - 1 7 2 7 гг.).

1 9 9 . Шестигрошевики. Чеканенные в Елгаве в 1763 г. во s c e v

Медь, 1.645 кг, 195.0 х 187.0 мм.

правления герцога Курляндии и Земгалии Эрнста Иоганна ь.-эс

1 8 1 . Рубль. Новодел, чеканенный в 1771 г. во время правления

(1737-1740; 1 7 6 3 - 1 7 6 9 гг.). С е р е б р о , 3.22 г, 0 2 4 . 0 мм; 2 52

российской императрицы Екатерины II ( 1 7 6 2 - 1 7 9 6 гг.); при чеканке

был использован сестрорецкий рублевый штемпель. Медь, 9 0 6 . 0 г,

2 0 0 . Гроши. Чеканенные в Елгаве в 1763 г. во время правгени

герцога Эрнста Иоганна Бирона. С е р е б р о , 1.01 г, 0

761 мм, толщина 2 3 . 0 мм.

2 4 . 0 мм. 17.5 шл

1 8 2 . К о п е й к а . Чеканенная в Кокнесе в 1 6 5 6 г. во время российской

17.5 мм.

интервенции. Медь, 0 . 4 6 г, 0 11.5 мм

2 0 1 . Грош. Чеканенный в Елгаве в 1763 г. во время правле-.-я

1 8 3 . Шиллинги. Чеканенные в Елгаве в 1575 г. во время правле

герцога Эрнста Иоганна Бирона. Медь, 3.57 г, 0 2 3 0 мм.

ния герцога Курляндии и Земгалии Готарда Кеттлера ( 1 5 6 1 - 1 5 8 7 гг.)

2 0 2 . Шиллинги. Чеканенные в Елгаве в 1 7 6 4 г. во время пращ

С е р е б р о (очень низкой пробы), 0 . 9 9 г, 0 1 7 5 мм; 1.00 г, 0 1 7 0 мм.

герцога Эрнста Иоганна Бирона. Медь, 1.27 г, 0 16.0 м л - .

Палеский клад (Лимбажский район).

16.0 мм.

К а р т а Курляндского и Земгальского герцогства, составленная

2 0 3 . Д у к а т . Чеканенный в Елгаве в 1 7 8 0 г. во время правле-ия

И. К. Барникелем и А. Гротом ( 1 7 4 7 г.).

герцога Курляндии и Земгалии Петра Бирона ( 1 7 6 9 - 1 7 9 5 гг . 3

1 8 4 . Талер. Чеканенный в Елгаве в 1 5 7 6 г. во время правления

3 4 3 г, 0 21.0 мм.

Готарда Кеттлера. (Репродуцирован рисунок И. X. Братце; авторы не

2 0 4 . Изготовленная в 1 7 5 5 году р и ж с к и м м а с т е р о м с е р е б р

имеют сведений о сохранении подлинника монеты.)

дел И о г а н н о м К р и с т и а н о м Х е н к о м стопа с к р ы ш к о й , украим

1 8 5 . Т р е х г р о ш е в и к и . Чеканенные в Елгаве в 1 5 9 6 г. во время

з а п а д н о е в р о п е й с к и м и талерами XVI—XVII вв.

правления герцогов Курляндии и Земгалии Фридриха ( 1 5 8 7 - 1 6 4 2 гг.)

К а р т а П р и б а л т и к и , составленная И о г а н н о м Баптистой Хомс

и Вильгельма ( 1 5 8 7 - 1 6 1 6 гг.). С е р е б р о , 2 . 2 6 г, 0 21.0 мм; 2 . 2 2 г,

( 1 7 2 0 г.).

2 0 5 . Ливонез в 96 к о п е е к . Чеканенный в М о с к в е в 1 7 5 7 г ЕО

21.0 мм.

1 8 6 . Т р е х г р о ш е в и к и . Чеканенные в Елгаве в 1 5 9 8 г. во время

правления российской императрицы Елизаветы (1741-1762 гг

правления герцогов Фридриха и Вильгельма. С е р е б р о , 2.15 г,

С е р е б р о , 2 5 . 9 6 г, 0 4 2 0 мм.

0 21.5 мм; 2 . 3 5 г, 0 21.0 мм. Палеский клад (Лимбажский район).

2 0 6 . Ливонез в 48 к о п е е к . Чеканенный в М о с к в е в 1757 г m

1 8 7 . Шиллинги. Чеканенные в Елгаве в 1 6 0 0 г. во время

правления Елизаветы. С е р е б р о , 12.14 г, 0 3 3 . 0 мм.

правления герцогов Фридриха и Вильгельма. С е р е б р о , 0.81 г,

2 0 7 . Ливонез в 24 к о п е й к и . Чеканенный в М о с к в е в 1757 г.

во время правления Елизаветы. С е р е б р о , 6.81 г, 0 2 5 . 5 мм

18.0 мм; 0 . 9 0 г, 0 18.0 мм.

1 8 8 . Д у к а т . Чеканенный в Елгаве в 1 6 4 6 г во время

2 0 8 . Ливонезы в 4 к о п е й к и . Чеканенные в М о с к в е в 1757 -

правления герцога Курляндии и Земгалии Якова ( 1 6 4 2 - 1 6 8 2 г г )

во время правления Елизаветы. С е р е б р о , 1.15 г, 0

Золото, 3.43 г, 0 2 4 . 0 мм.

1 8 9 . Талер. Чеканенный в Елгаве в 1 6 4 4 г вс время

2 0 9 . Ливонезы в 2 к о п е й к и . Чеканенные в М о с к в е в 1757 ~

276

16.5 мм

17.5 мм.

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИИ

во время правления Елизаветы. С е р е б р о , 0 7 9 г, 0 14.0 мм; 1.15 г, ¡0

4 . 0 0 г 0 2 0 . 0 w:

15.0 мм.

монета в 15 рублей (империал), чеканенная в

1 8 9 7 г. во ере'.-? ^савления Николая II, золото, 12.88 г, 0 2 4 . 5 мм.

у. 1 0 . Копейка. Чеканенная в М о с к в е в 1 7 0 2 г. во время правления

полтинник -екс^-енный в 1 7 5 6 г во время правления Елизаветы,

| а р я (с 1721 г. - император) Петра I ( 1 6 8 2 - 1 7 2 5 гг.). С е р е б р о ,

золото 0 . 7 0 г, 0

Ю.28 г, 6.5 х 1 0 . 0 мм. Клад из Слатеского б о р а (Екабпилский район).

В нижнем ряду (слева) - монеты в 5 рублей (лицевая и о б о р о т н а я

J21 1. Российские с е р е б р я н ы е деньги.

с т о р о н а ) , чеканенные в 1 8 9 8 г во время правления Николая II,

В верхнем ряду - рубли, чеканенные в 1 7 0 4 г. во время правления

золото, 4 . 2 7 г, 0 1 8 0 мм; 4 . 2 7 г, 0 18.0 мм; монета в 10 рублей

| е т р а I. С е р е б р о , 28.18 г, 0 4 4 . 0 мм; 2 7 . 8 6 г, 0 4 4 . 0 мм.

чеканенная в Санкт-Петербурге в 1 7 6 7 г. во время правления

КЗлева - рубль, чеканенный в 1 7 3 2 г. во время правления российской

Екатерины II, золото, 13.08 г, 0 2 9 . 5 мм.

(императрицы Анны ( 1 7 3 0 - 1 7 4 0 гг.). С е р е б р о , 2 5 . 2 2 г, 0 4 0 . 0 мм.

2 1 6 . Российские платиновые деньги.

¡3.0 мм.

|- среднем ряду - монеты в 20 копеек, чеканенные в Санкт-

Вверху - монета в 6 рублей (оборотная с т о р о н а ) , чеканенная в

Йетербурге в 1 7 6 6 г. во время правления Екатерины II. С е р е б р о ,

Санкт-Петербурге в 1831 г. во время правления Николая I. Платила

4 . 4 0 г, 0 2 4 . 0 мм; 4 . 4 8 г, 0 2 4 . 0 мм.

2 0 . 5 0 г, 0 2 8 . 5 мм.

крправа - рубли, чеканенные в Санкт-Петербурге в 1 8 5 7 г. во время

Внизу (справа) - монеты в 3 рубля (лицевая и о б о р о т н а я с т о р о н а ) ,

правления российского императора Александра II (1855-1881 гг.),

чеканенные в Санкт-Петербурге в 1 8 3 2 г. во время правления

Е е р е б р о , 2 0 . 7 0 г, 0 3 5 . 0 мм; 2 0 . 6 7 г, 0 3 5 . 0 мм.

Николая I. Платина, 1 0 . 2 7 г, 0 2 3 . 5 мм; 1 0 . 3 7 г, 0 2 3 . 5 мм.

«•нижнем ряду - рубли, чеканенные в 1 9 1 5 г. во время правления

2 1 7 . а б Российские б у м а ж н ы е деньги.

российского императора Николая II ( 1 8 9 4 - 1 9 1 7 гг.).

2 1 7 . а 5 0 0 рублей. Государственный кредитный билет, выпущеннь ."•

Е е р е б р о , 1 9 . 9 0 г, 0 3 3 . 5 мм; 2 0 . 0 3 г, 0 3 3 . 5 мм.

в 1 9 1 2 г. во время правления Николая II. Бумага, 2 7 5 . 0 х 127.0

к 1 2 . Российские медные деньги.

2 1 7 . 6 1 0 0 рублей. Государственный кредитный билет, выпущеннь."-

в верхнем ряду (слева) - монета в 5 копеек, чеканенная в

в 1 9 1 0 г. во время правления Николая II. Бумага, 2 6 0 . 0 х 122.0 мм

Екатеринбурге в 1 7 7 0 г. во время правления Екатерины II, медь,

2 1 8 . 50 рублей. Государственный кредитный билет, выпущенный

115.56 г, 0 4 1 . 0 мм; монета в 3 копейки, чеканенная в Екатеринбурге

в 1 8 9 9 г. во время правления Николая II. Бумага, 1 9 0 . 0 х 1 1 7 0 w

в 1 8 4 4 г. во время правления российского императора Николая I

2 1 9 . 25 рублей. Государственный кредитный билет, выпущенный

(1825—1855 гг.), медь, 3 4 . 6 8 г, 0 3 9 . 0 мм; монета в 5 копеек,

в 1 9 0 9 г. во время правления Николая 11. Бумага, 178.0 х 1 0 8 0 •• . •• .

веканенная в Екатеринбурге в 1 7 7 0 г. во время правления Екатерины II,

2 2 0 . 10 рублей. Государственный кредитный билет, выпущенный

&едь, 53.21 г, 0 4 1 . 0 мм; денги, чеканенные в М о с к в е в 1 7 0 3 г. во

в 1 9 0 9 г. во время правления Николая 11. Бумага, 1 1 4 . 0 х 173.0 •• . • • •

время правления Петра I, медь, 4 . 8 7 г, 0 2 3 . 5 мм; 4 . 7 8 г, 0 2 4 . 0 мм.

2 2 1 . 5 рублей. Государственный кредитный билет, выпущенный

В среднем ряду (слева) - копейка, чеканенная в М о с к в е в 1 7 0 4 г. во

в 1 9 0 9 г. во время правления Николая II, Бумага, 9 8 . 0 х 157.0 м-.'

Время правления Петра I, медь, 7 6 6 г, 0 2 8 . 0 мм; полкопейки,

2 2 2 . 3 рубля. Государственный кредитный билет, выпущенный

рканенные в Санкт-Петербурге в 1 8 9 9 г. во время правления

в 1 8 9 5 г. во время правления Николая 11. Бумага, 9 8 . 0 х 1 5 7 0 мм

Николая II, медь, 0.81 г, 0 13.0 мм, 0.81 г, 0 13.0 мм; копейки,

2 2 3 . 1 рубль. Государственный кредитный билет, выпущенный

веканенные на Колпинском (Ижорском) монетном дворе в 1813 г. во

в 1 8 9 8 г. во время правления Николая 11. Бумага, 1 5 0 . 0 х 9 0 . 0 мм

время правления российского императора Александра I ( 1 8 0 1 - 1 8 2 5 гг.),

2 2 4 . 10 копеек. Деньги "чрезвычайных обстоятельств", выпущенные

медь, 6 . 8 9 г, 0 2 4 . 0 мм, 6 . 8 0 г, 0 2 5 . 0 мм; монета в 2 копейки,

в 1 9 1 5 - 1 9 1 7 гг. в виде почтовых марок. Бумага, 2 4 . 0 х 3 0 . 0 мм.

иеканенная в 1 7 7 6 г. на Колпинском (Ижорском) монетном дворе во

2 2 5 . 50 копеек. Деньги "чрезвычайных обстоятельств", выпущенные

Е>емя правления Екатерины II, медь, 2 0 . 7 5 г, 0 3 3 . 5 мм.

в 1 9 1 5 - 1 9 1 7 гг. Бумага, 1 0 0 . 0 х 6 0 . 0 мм.

В нижнем ряду (слева) - монета в 10 копеек, чеканенная в 1762 г.

2 2 6 . 3 к о п е й к и . Деньги "чрезвычайных обстоятельств", выпущенные

во время правления российского императора Петра III (январь-июль

в 1 9 1 5 - 1 9 1 7 гг. Бумага, 8 0 . 0 х 4 5 . 0 мм.

¡Í762 г.), медь, 4 8 . 2 4 г, 0 4 3 . 0 мм; монеты в 2 копейки, чеканенные

2 2 7 . 1 0 0 0 рублей (т.н. Д у м с к и е деньги). Государственный

в Екатеринбурге в 1 7 9 7 г во время правления российского

кредитный билет, выпущенный в 1 9 1 7 г . Бумага, 2 1 5 . 0 х 132.0 мм.

императора Павла I ( 1 7 9 6 - 1 8 0 1 гг.), медь, 20.14 г, 0 3 6 . 5 мм;

2 2 8 . 20 рублей ("керенка"). Государственный казначейский знак

2 0 2 1 г, 0 37.0 мм; монета в 4 копейки, чеканенная в 1762 г. во

(в иллюстрации видна часть отпечатанного листа - 6 номиналов),

время правления Петра III, медь, 21.93 г, 0 3 3 . 0 мм.

выпущенный в 1 9 1 7 г. Бумага, 188.0 х 1 0 0 . 0 мм.

2 1 3 . Ассигнация достоинством в 10 рублей. Выпущенная в 1 7 9 7 г.

2 2 9 . 10 рублей. Денежный знак Восточной ссудной кассы

lo время правления Павла I. Бумага, 1 6 5 . 0 х 1 1 5 . 0 мм.

Восточного торгово-промышленного банка, выпущенный в Позене

2 1 4 . Ассигнация в 25 рублей. Выпущенная в 1 7 9 8 г. во время

(нын. Познани) 17 апреля 1 9 1 6 года. Бумага, 1 5 9 . 0 х 9 9 . 0 мм.

правления Павла I. Бумага, 125.0 х 1 6 5 . 0 мм.

2 3 0 . 1 0 0 м а р о к Денежный знак Восточной ссудной кассы,

Й 1 5 . Российские золотые деньги.

выпущенный в Каунасе 4 апреля 1 9 1 8 года.

I верхнем ряду (слева) - монета в 2 рубля, чеканенная в 1718 г. во

Бумага

время правления Петра I, золото, 4.10 г, 0 21.0 мм; монета в 2

2 3 1 . Монеты в 1 к о п е й к у . Чеканенные в Гамбурге в 1 9 1 6 г.

рубля, чеканенная в 1 7 2 6 г. во время правления Екатерины I, золото,

Ж е - е з о 2 9 8 г, 0 21.0 мм; 2 . 8 5 г, 0 21.0 мм.

277

1 7 2 0 х 1 1 0 0 мм.

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИЙ

2 3 2 . М о н е т ы в 2 к о п е й к и Чеканенные в Берлине в 1 9 1 6 г.

Западной добровольческой армии, выпущенного в Елгаве в о к " с

Железо, 5 . 6 3 г, 0 2 4 . 0 мм; 5.52 г, 0 2 4 . 0 мм

1 9 1 9 года. На лицевой стороне в октябре 1 9 2 0 года отпечатан

2 3 3 . Монеты в 3 к о п е й к и . Чеканенные в Берлине в 1 9 1 6 г.

латвийская почтовая марка достоинством в 20 копеек.

Железо, 8 . 4 7 г, 0 2 8 . 0 мм; 8.53 г, 0 2 8 . 0 мм.

2 4 9 . Листы с отпечатанными в 1 9 1 9 г. разменными з н а к а м и

Рекламная открытка с и з о б р а ж е н и е м долговых обязательств

З а п а д н о й добровольческой а р м и и .

Л и е п а й с к о г о г о р о д с к о г о самоуправления.

1 м а р к а . Бумага, 9 2 3 . 0 х 5 9 2 . 0 мм.

2 3 4 . 3 рубля. Долговое обязательство Лиепайского городского

10 м а р о к . Бумага, 9 6 9 . 0 х 5 9 0 . 0 мм.

самоуправления, отпечатанное в 1 9 1 5 г. (I эмиссия, аннулировано

2 5 0 . 1 рубль. Обязательство Государственного казначействе- Л

перфорированием). Бумага, 115.0 х 5 5 . 0 мм,

отпечатанное в 1 9 1 9 г. в Риге. Художник Ю. Мадерниекс.

2 3 5 . 3 рубля. Долговое обязательство Лиепайского городского

Бумага, 1 2 0 . 0 х 8 0 . 0 мм.

самоуправления, отпечатанное в 1 9 1 5 г. (II эмиссия).

2 5 1 . 5 р у б л е й . Обязательство Государственного казначейство

Бумага, 118.0 х 6 8 . 0 мм.

Латвии, отпечатанное в 1 9 1 9 г. в Риге. Художник Б. Дзенис.

2 3 6 . 5 р у б л е й . Долговое обязательство Лиепайского городского

Бумага, 1 2 0 . 0 х 7 5 . 0 мм.

самоуправления, отпечатанное в 1 9 1 8 - 1 9 1 9 гг. (III-V эмиссия).

2 5 2 . 1 0 р у б л е й . Обязательство Государственного казначейсш

Бумага, 1 2 2 . 0 х 7 2 . 0 мм.

Латвии, отпечатанное в 1 9 1 9 г. в Риге. Художник В. Круминьш.

2 3 7 . 5 р у б л е й . Долговое обязательство Елгавского городского

Бумага, 130.0 х 8 0 . 0 мм.

самоуправления, отпечатанное в 1 9 1 5 г. (I эмиссия).

2 5 3 . 25 р у б л е й . Обязательство Государственного казначействе

Бумага, 138.0 х 9 1 . 0 мм.

Латвии, отпечатанное в 1 9 1 9 г. в Риге. Бумага, 1 4 5 . 0 х 9 5 0

2 3 8 . 6 к о п е е к . Долговое обязательство Елгавского городского

2 5 4 . 5 0 р у б л е й . Обязательство Государственного казначейс~в<

самоуправления, отпечатанное в 1 9 1 5 г. (I эмиссия).

Латвии, отпечатанное в 1 9 1 9 г. в Риге. Бумага, 1 4 8 . 0 х 9 2 . 0

Бумага, 1 0 0 . 0 х 6 2 . 0 мм.

2 5 5 . 1 0 0 р у б л е й . Обязательство Государственного казначей^"

2 3 9 . 10 р у б л е й . Долговое обязательство Елгавского городского

Латвии, отпечатанное в 1 9 1 9 г. в Риге. Художник X. Гринберге

самоуправления, отпечатанное в апреле 1 9 1 9 года (III эмиссия)

Бумага, 1 5 2 , 0 х 9 5 . 0 мм.

Бумага, 1 5 2 . 0 х 9 4 . 0 мм.

2 5 6 . 5 0 0 р у б л е й . О б р а з е ц обязательства Государственного ш

2 4 0 . 5 к о п е е к . Долговая расписка Вентспилсского городского

чейства Латвии, отпечатанный в 1 9 2 0 г. в Риге. Художник Р. З с с и

самоуправления, отпечатанная в 1 9 1 5 г. Бумага, 112.0 х 61.0 мм

Бумага, 1 6 0 . 0 х 1 0 5 . 0 мм.

2 4 1 .аб Разменные з н а к и Р и ж с к о г о Совета р а б о ч и х депутатов,

2 5 7 . 5 к о п е е к . Латвийский разменный знак, отпечатанный в ' Щ

отпечатанные в а п р е л е - м а е 1 9 1 9 года.

в Риге. Художник Р. Зариныи, Бумага, 5 5 , 0 х 3 6 . 0 мм.

2 4 1 .а 1 рубль. Бумага, 9 3 . 0 х 5 4 . 0 мм.

2 5 8 . 10 к о п е е к . Латвийский разменный знак, отпечатанный в i

3 рубля. Бумага, 110.0 х 6 0 . 0 мм.

в Риге. Художник Р. Зариньш. Бумага, 5 5 . 0 х 3 6 , 0 мм.

2 4 1 . 6 5 р у б л е й . Бумага, 1 1 4 . 0 х 71.0 мм.

2 5 9 . 25 к о п е е к . Латвийский разменный знак, отпечатанный в I

10 р у б л е й . Бумага, 113.0 х 7 3 . 0 мм.

в Риге. Художник Р. Зариньш. Бумага, 5 5 . 0 х 3 6 . 0 мм.

2 4 2 . Листы с отпечатанными 5- и 10-рублевыми разменными

2 6 0 . 50 к о п е е к . Латвийский разменный знак, отпечатанный в I

з н а к а м и Р и ж с к о г о Совета р а б о ч и х депутатов.

в Риге. Художник Р. Зариньш. Бумага, 5 5 . 0 х 3 6 . 0 мм.

5 р у б л е й . Бумага, 6 9 4 . 0 х 4 6 2 . 0 мм.

2 6 1 . Гербовые м а р к и Л а т в и й с к о й Республики (достоинством

10 р у б л е й . Бумага, 5 8 7 . 0 х 4 6 3 . 0 мм.

3 франка).

2 4 3 . 10 р у б л е й . Займовый купон Исполнительного комитета

Ф а к с и м и л е подписей под п р о т о к о л о м № 1 заседания Совете

Цесисского уездного Совета рабочих депутатов, отпечатанный в

Банка Латвии 23 октября 1 9 2 2 года. ЛГИА, ф. 6 2 0 9 , on. 1, д.1

1 9 1 9 г. Бумага, 1 1 4 . 0 х 7 2 . 0 мм.

Банк Латвии. 20-ые годы XX века.

2 4 4 . 5 р у б л е й . Займовый купон Исполнительного комитета

Отпечатанная в Штутгарте (в 1 9 2 4 г.) почтовая открытка с J

Цесисского уездного Совета рабочих депутатов, отпечатанный в

р е к л а м о й первых монет Латвийской Республики.

1 9 1 9 г. Бумага, 9 5 . 0 х 6 4 . 0 мм.

Рекламный листок ф и р м ы " B r a d b u r y , W i l k i n s o n & Co. Ltd."

2 4 5 . 3 рубля. Долговой знак Рижского городского самоуправления,

(Англия).

отпечатанный в августе 1 9 1 9 года. Бумага, 128.0 х 8 0 . 0 мм.

2 6 2 . 10 латов. Временный денежный знак Банка Латвии (латем

2 4 6 . 1 рубль. Долговой знак Рижского городского самоуправления,

500-рублевый знак с надписью 1 9 2 2 года: " 1 0 латов"). Автор э

отпечатанный в августе 1 9 1 9 года. Бумага, 1 10.0 х 7 4 . 0 мм.

Р. Зариньш. Бумага, 1 6 0 . 0 х 1 0 5 . 0 мм.

2 4 7 . а б Временные разменные знаки З а п а д н о й добровольческой

2 6 3 . 1 0 0 латов. Денежный знак Банка Латвии, отпечатанный в

а р м и и , отпечатанные в Елгаве в октябре 1 9 1 9 года.

1 9 2 3 г. в Риге. Художники Р. Зариньш, К. Краузе.

2 4 7 . а 1 м а р к а . Бумага, 1 0 0 0 х 75.0 м м .

Бумага, 1 5 4 . 0 х 8 8 . 0 мм.

2 4 7 . 6 5 м а р о к . Бумага, 1 2 0 0 х 8 6 . 0 м м

1 0 м а р о к (лицевая

2 6 4 . 20 латов. Денежный знак Банка Латвии, отпечатанный в 1

с т о р о н а ) . Бумага, 1 3 4 . 0 х 9 5 . 0 м м .

в Англии ("Waterlow & Sons Ltd."). Художник В. Круминыи.

2 4 8 . 10 м а р о к . Оборотная сторона временного разменного знака

Бумага, 135.0 х 75.0 мм.

278

с п и с о к и л л ю с т р д и ; i f

2 6 5 . 50 латов. Денежный знак Банка Латвии, отпечатанный в 1 9 2 4 г.

("Huquer ri Frère; 5 Cie Le Locle") Художник P. Зариньш. Никель,

Ь Англии ("Waterlow & Sons Ltd."). Бумага, 1 4 5 . 0 х 8 0 . 0 мм

4.0сГт 2 2 i

к б б . 20 латов. Денежный знак Банка Латвии, отпечатанный в 1 9 2 5 г.

2 8 5 . М о н е т а в 50 сантимов. Чеканенная в 1 9 2 2 г. в Швейцарии

Ej Англии ("Waterlow & Sons Ltd."). Бумага, 135.0 х 75.0 мм

("Нидие- - - ' è ' e s î Ce

E Ó 7 . 25 латов. Денежный знак Банка Латвии, отпечатанный в 1 9 2 8 г.

6 . 5 0 г. 0 2 5 0 г Y .

Le Locle"). Художник P. Зариньш. Никель,

в Англии ("Waterlow & Sons Ltd.). Бумага, 133.0 х 8 9 . 0 мм.

2 8 6 . Чеканенные в Ш в е й ц а р и и ("Huguenin Frères & Cie, Le Locle")

j 2 6 8 . 5 0 0 латов. Денежный знак Банка Латвии, отпечатанный в

модели латвийских монет достоинством в 2, 10 (оборотная

• 9 2 9 г, в Англии ("Bradbury, Wilkinson & Со

сторона) и 50 (оборотная сторона) сантимов, а т а к ж е с а м и

190.0 X 1 0 4 . 0 мм.

Ltd."). Бумага,

монеты (комплект образцов продукции монетного двора).

Ё 6 9 . 50 латов. Денежный знак Банка Латвии, отпечатанный в 1 9 3 4 г.

2 8 7 . М о н е т а в 1 лат. Чеканенная в 1 9 2 4 г. в Англии ("Royal Mini

ē Англии ('Thomas de la Rue & C o , Ltd."). Бумага, 1 4 5 . 0 x 8 0 0 мм.

Художник Я Р. Тилбергс. С е р е б р о (835 ), 5 . 0 0 г, 0 2 3 . 0 мм.

Ŗ70. 25 латов. Денежный знак Банка Латвии, отпечатанный в 1 9 3 8 г.

2 8 8 . М о н е т а в 2 лата. Чеканенная в 1 9 2 6 г. в Англии ("Royal /V ni Художник Я. Р. Тилбергс. С е р е б р о (835 ), 1 0 , 0 0 г, 0 2 7 0 мм.

Англии ("Bradbury, Wilkinson & C o . Ltd."). Бумага, 1 4 2 . 0 x 7 6 . 0 мм. p 7 1 . 1 0 0 латов. Денежный знак Банка Латвии, отпечатанный в

2 8 9 . М о н е т а в 5 латов. Чеканенная в 1931 г. в Англии ("Royal A.' ni

J 9 3 9 г. в Риге. Художник Я. Штернберге. Бумага, 1 5 0 . 0 х 8 0 . 0 мм.

Художник Р. Зариньш. С е р е б р о ( 8 3 5 " ) , 2 5 . 0 0 г, 0 3 7 0 мм.

É 7 2 . 10 латов. Латвийский государственный казначейский знак,

2 9 0 . М о н е т а в 1 сантим. Чеканенная в 1 9 3 8 г. в Риге. Художник.-

отпечатанный в 1 9 2 5 г. в Риге. Художники Р. Зариньш, К. Краузе.

Л. Либертс, А. Апинис. Сплав меди, олова и цинка, 1.80 г, 0 1 7 0

Бумага, 1 2 7 0 х 6 6 . 0 мм.

2 9 1 . М о н е т а в 2 с а н т и м а . Чеканенная в 1 9 3 9 г. в Риге. Художк-.-

[ 2 7 3 . 5 латов. Латвийский государственный казначейский знак,

Л. Либертс, А. Апинис, Сплав меди, олова и цинка, 2 . 0 0 г, 0 1 9 5

отпечатанный в 1 9 2 6 г. в Риге. Художники Р. Зариньш, К. Краузе.

2 9 2 . Нереализованный проект золотой монеты в 20 латов 1 9 2 2 г

Бумага, 127.0 х 6 5 . 0 мм.

Художник Т. Залькалнс. Гипс, 0 1 5 2 . 0 мм.

•••

Е 7 4 . 10 латов. Латвийский государственный казначейский знак,

2 9 3 . 1 лат. Нереализованный проект латвийского государствен.-ст:

отпечатанный в 1 9 3 3 г. в Риге. Художники Р. Зариньш, К. Краузе,

казначейского знака 1 9 2 4 г. Художник Р. Зариньш. На краю

Бумага, 1 5 4 . 0 х 7 0 . 0 мм.

картонного основания надпись "Утверждаю / X. П. 12. XI. 23."

2 7 5 . 20 латов. Латвийский государственный казначейский знак,

(X. П. - Херманис Пунга, министр финансов ЛР с 2 6 . 0 6 . 2 3 . по

отпечатанный в 1 9 3 6 г. в Риге. Художники Р. Зариньш, К. Краузе

2 5 . 0 1 . 2 4 . ) . Бумага, 1 3 0 . 0 х 6 9 . 0 мм; картон, 2 1 3 . 0 х 133.0 мм

бумага, 1 6 3 . 0 х 7 9 . 0 мм

2 9 4 . 2 лата. Нереализованный проект латвийского государственная:

2 7 6 . 10 латов. Латвийский государственный казначейский знак,

казначейского знака 1 9 2 4 года. Художник Р. Зариньш. На краю

отпечатанный в 1 9 3 7 г. в Риге. Художник К. Краузе. Бумага,

картонного основания надпись 'Утверждаю / X. П 12. XI. 23."

130.0 x 7 0 . 0 мм.

Бумага, 128.5 х 6 8 . 5 мм; картон, 2 1 2 . 0 х 1 3 7 0 мм.

Ŗ77. 20 латов. Латвийский государственный казначейский знак,

2 9 5 . а б в г Бумажные денежные з н а к и Р С Ф С Р и С С С Р , бывшие в

отпечатанный в 1 9 4 0 г. в Риге, эмитирован после оккупации Латвии

о б р а щ е н и и в Латвии после ее о к к у п а ц и и ( 1 9 4 0 - 1 9 4 7 гг.)

Художники А. Апинис, К Краузе Бумага, 141.0 х 7 7 . 0 мм.

2 9 5 . а 10 червонцев ( о б р а з е ц ; лицевая с т о р о н а ) . Билет

к 7 8 . 5 латов. Латвийский государственный казначейский разменный

Государственного банка РСФСР. 1 9 2 2 г. 177.0 x 1 1 0 0 мм

внак, отпечатанный в 1 9 4 0 г. в Риге, эмитирован после оккупации

2 9 5 . 6 3 червонца ( о б р а з е ц ; лицевая с т о р о н а ) . Билет

[Латвии. Художник X. Грицевич. Бумага, 1 1 6 . 0 х 6 4 . 0 мм.

Государственного банка РСФСР. 1 9 2 4 г. 1 8 0 . 0 х 1 0 3 . 0 мм.

к 7 9 . М о н е т а в 1 сантим. О б р а з е ц , чеканенный в 1 9 2 3 г. в

2 9 5 . в 5 р у б л е й . Государственный казначейский билет СССР. 1 9 2 5 ~

Швейцарии ("Huguenin Frères & Cie, Le Locle). Художник Р. Зариньш.

1 6 5 . 0 x 71.0 мм.

|3плав меди, олова и цинка, 1,83 г, 0 1 7 0 мм.

5 р у б л е й . Государственный казначейский билет СССР. 1 9 3 4 г

2 8 0 . М о н е т а в 1 сантим. Чеканенная в 1 9 2 4 г. в Швейцарии

136.0 x 7 0 . 0 мм.

f'Huguenin Frères & C i e , Le Locle"). Художник P. Зариньш. Сплав меди,

2 9 5 . г 3 червонца (лицевая с т о р о н а ) . Билет Государственного с о — о

СССР. 1 9 3 2 г. 158.0 х 8 8 . 0 мм.

к 8 1 . М о н е т а в 2 с а н т и м а . Чеканенная в 1 9 2 6 г. в Швейцарии

3 рубля (лицевая с т о р о н а ) . Государственный казначейский биле~

ŗHuguenin Frères & Cie, Le Locle"). Художник P. Зариньш. Сплав меди,

СССР. 1 9 2 5 г. 135.0 х 7 0 . 0 мм.

1 рубль (лицевая с т о р о н а ) . Государственный казначейский биле

к 8 2 . М о н е т а в 5 сантимов. Чеканенная в 1 9 2 2 г. в Швейцарии

СССР. 1 9 3 4 г. 118.0 x 6 0 . 0 мм.

("Huguenin Frères & Cie, Le Locle"). Художник P. Зариньш. Сплав меди,

2 9 6 . а б в Бумажные денежные з н а к и С С С Р в о к к у п и р о в а н н о й

рлова и цинка, 3 . 0 0 г, 0 2 2 . 0 мм.

Латвии ( 1 9 4 0 - 1 9 4 7 гг.)

е 8 3 . М о н е т а в 10 сантимов. Чеканенная в 1 9 2 2 г. в Швейцарии

2 9 6 . а 10 червонцев (лицевая с т о р о н а ) . Билет Государственнсто

rHuguenin Frères & Cie, Le Locle"). Художник P. Зариньш. Никель,

бонка СССР. 1 9 3 7 г. 1 9 2 . 0 х 1 0 0 . 0 мм.

| . 0 0 г, 0 19.0 мм.

5 червонцев (лицевая с т о р о н а ) . Билет Государственного банка

к 8 4 . М о н е т а в 20 сантимов. Чеканенная в 1 9 2 2 г. в Швейцарии

СССР

279

1937 г

180.0 x 9 0 . 0 мм.

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИЙ

2 9 6 . 6 3 червонца (лицевая с т о р о н а ) . Билет Государственного

3 0 2 . а б Бумажные денежные з н а к и С С С Р , отпечатанные в 19

банка СССР. 1 9 3 7 г. 170.0 х 87.0 мм.

(в о б р а щ е н и и с 1961 по 1 9 9 2 г.).

1 червонец. Билет Государственного банка СССР. 1 9 3 7 г

3 0 2 . а Билеты Государственного б а н к а С С С Р .

1 6 0 0 х 7 9 . 0 мм.

1 0 0 рублей. 1 4 0 . 0 х 70.0 мм.

2 9 6 . в 5 рублей (лицевая с т о р о н а ) . Государственный казначейский

50 рублей. 1 4 0 . 0 х 70.0 мм.

билет СССР. 1 9 3 8 г. 145.0 х 7 0 . 0 мм.

3 0 2 . 6 25 рублей (лицевая с т о р о н а ) . 1 2 2 . 0 х 61.0 мм.

3 рубля (лицевая сторона). Государственный казначейский билет

10 рублей (лицевая с т о р о н а ) . 1 2 2 . 0 х 61.0 мм.

СССР. 1 9 3 8 г. 135.0 x 6 7 . 0 мм.

Государственные к а з н а ч е й с к и е билеты С С С Р .

1 рубль. Государственный казначейский билет СССР. 1 9 3 8 г.

5 рублей (лицевая сторона). 1 14.0 х 5 7 . 0 мм.

125.0 х 6 0 . 0 мм.

3 рубля (лицевая с т о р о н а ) . 1 14.0 х 5 7 0 мм

2 9 7 . 1 0 0 латов (лицевая сторона). Отпечатанный в 1 9 3 9 г. в Риге

1 рубль (лицевая с т о р о н а ) . 105.0 х 5 3 . 0 мм.

се-^ежный знак Банка Латвии - с надписью "LATVIJA / 1 9 4 1 / 1. JŪLIJS",

3 0 3 . Монеты С С С Р ( 1 9 6 1 - 1 9 9 1 г г . ) .

"соизведенной 8 (?) июля 1941 г Неосуществленный проект

50 копеек. 1 9 8 3 г. Сплав меди и никеля, 4 . 4 0 г, 0 2 4 . 0 мм

~~а ежного средства периода немецкой оккупации.

20 копеек. 1988 г. Сплав меди и никеля, 3 . 6 0 г, 0 21.8 мм

2 9 8 . а б Недатированные денежные з н а к и ( 0 3 . 0 5 . 4 0 . ) Герман

15 копеек. 1978 г. Сплав меди и никеля, 2 . 7 0 г, 0 19.5 мм

с к о й государственной кредитной к а с с ы , бывшие в обращении на

10 копеек. 1 9 8 0 г. Сплав меди и никеля, 1.80 г, 0 17.3 мм

территории оккупированной Латвии (1941-1945 гг.).

5 копеек. 1 9 8 0 г. Сплав меди и цинка, 5 . 0 0 г, 0 2 5 . 0 мм.

2 9 8 . а 50 р е й х с м а р о к . Бумага, 170.0 х 8 5 . 0 мм.

5 копеек. 1991 г. Сплав меди и цинка, 5 . 0 0 г, 0 2 5 . 0 мм.

20 р е й х с м а р о к (лицевая с т о р о н а ) . Бумага, 1 5 5 0 х 8 0 . 0 мм.

3 к о п е й к и . 1981 г. Сплав меди и цинка, 3 . 0 0 г, 0 2 2 . 0 мм.

2 9 8 . 6 1 р е й х с м а р к а . Бумага, 9 5 . 0 х 6 0 . 0 мм.

2 к о п е й к и . 1 9 7 3 г. Сплав меди и цинка, 2 . 0 0 г, 0 18.0 мм

50 р е й х с п ф е н н и г о в (лицевая с т о р о н а ) . Бумага, 9 0 . 0 х 5 7 . 0 мм.

1 к о п е й к а . 1 9 6 9 г. Сплав меди и цинка, 1.00 г, 0 15.0 мм.

2 9 9 . а б Расчетные з н а к и г е р м а н с к о г о Вермахта ( 1 5 . 0 9 . 4 4 . )

3 0 4 . М о н е т а в 1 рубль. 1961 г. Сплав меди и никеля, 7 . 5 0 г

2 9 9 . а 50 р е й х с м а р о к . Бумага, 1 5 3 . 0 х 8 5 . 0 мм

2 9 9 . 6 10 р е й х с м а р о к (лицевая с т о р о н а ) . Бумага, 1 4 5 . 0 х 75.0 мм.

2 7 . 0 мм.

3 0 5 . Бумажные денежные з н а к и , эмитированные в ходе денея

5 р е й х с м а р о к (лицевая сторона). Бумага, 134.0 х 6 9 . 0 мм.

р е ф о р м ы 1991 года, руководимой м и н и с т р о м ф и н а н с о в С О

1 р е й х с м а р к а (лицевая с т о р о н а ) . Бумага, 118.0 х 6 3 . 0 мм.

В. Павловым (билеты Государственного б а н к а СССР).

3 0 0 . а б в Лицевые стороны отпечатанных в 1 9 4 7 г. б у м а ж н ы х

1 0 0 рублей. 1 4 0 . 0 х 7 0 . 0 мм.

денежных знаков С С С Р (в о б р а щ е н и и с 1 9 4 7 по 1961 г.).

50 рублей (лицевая сторона). 1 4 0 . 0 х 7 0 . 0 мм.

3 0 0 . а Билеты Государственного б а н к а С С С Р .

3 0 6 . а б Отпечатанные в 1991 г. в С С С Р бумажные денежные

1 0 0 рублей (образец). 2 3 0 . 0 х 115.0 мм.

з н а к и - билеты Государственного б а н к а С С С Р , до 2 0 . 0 7 . 9 2 I

50 рублей. 2 2 0 . 0 х 1 0 2 . 0 мм.

бывшие в о б р а щ е н и и в Латвии.

3 0 0 . 6 25 рублей. 170.0 х 9 6 . 0 мм.

З О б . а 5 0 0 рублей. 1 4 3 . 0 х 70.0 мм.

10 рублей. 1 6 0 . 0 х 9 2 . 0 мм.

2 0 0 рублей (лицевая с т о р о н а ) . 1 4 3 0 х 7 0 . 0 мм.

3 0 0 . в Государственные к а з н а ч е й с к и е билеты С С С Р .

3 0 6 . 6 10 рублей. 1 2 2 . 0 х 61.0 мм.

5 рублей. 8 7 0 х 1 4 5 . 0 мм.

5 рублей (лицевая с т о р о н а ) . 1 1 4 . 0 х 5 7 0 мм.

3 рубля. 8 5 . 0 х 134.0 мм.

3 рубля (лицевая сторона). 1 1 4 . 0 х 5 7 0 мм.

1 рубль. 8 2 . 0 х 125.0 мм.

1 рубль (лицевая с т о р о н а ) . 1 0 5 . 0 х 5 3 . 0 мм.

3 0 1 . Монеты С С С Р ( 1 9 2 4 - 1 9 6 1 г г . ) , бывшие в о б р а щ е н и и в

3 0 7 . 1 рубль. Памятная монета XXII олимпийских игр. 1 9 7 7 г

Латвии ( 1 9 4 0 - 1 9 6 1 гг.).

Сплав меди и никеля, 1 2 . 5 0 г, 0 31.0 мм.

Полтинник ( 5 0 копеек). 1 9 2 4 г. С е р е б р о , 1 0 . 0 0 г, 0 2 6 . 5 мм.

3 0 8 . 1 рубль. Памятная монета XXII олимпийских игр. 1978 г

20 копеек. 1 9 2 4 г. С е р е б р о , 3 . 6 0 г, 0 2 2 . 0 мм.

Сплав меди и никеля, 1 2 . 5 0 г, 0 31.0 мм

20 копеек. 1 9 4 3 г. Никель, 3 . 6 0 г, 0 2 2 . 0 мм.

3 0 9 . 5 рублей. Памятная монета XXII олимпийских игр. 1 9 7 9 г

15 копеек. 1 9 3 2 г. Никель, 2 . 7 0 г, 0 19.5 мм.

С е р е б р о , 1 6 . 6 7 г, 0 3 3 . 0 мм.

15 копеек. 1 9 4 3 г. Никель, 2 . 7 0 г, 0 19.5 мм.

3 1 0 . 10 рублей. Памятная монета XXII олимпийских игр. 1 9 7 9 г

10 копеек. 1 9 3 3 г. Никель, 1.80 г, 0 17.3 мм

С е р е б р о , 3 3 . 3 0 г, 0 3 9 . 0 мм.

10 копеек. 1 9 3 5 г. Никель, 1.80 г, 0 17.3 мм.

3 1 1 . 1 рубль. Юбилейная монета по случаю 125-летия со дня

5 копеек. 1 9 3 3 г. Сплав меди и алюминия, 5 . 0 0 г, 0 2 5 . 0 мм

рождения латышского поэта Райниса. 1 9 9 0 г. Сплав меди и н и о

5 копеек. 1 9 5 2 г. Сплав меди и алюминия, 5 0 0 г, 0 2 5 . 0 мм.

1 3 . 0 0 г, 0 31.0 мм.

3 к о п е й к и . 1 9 3 3 г. Сплав меди и алюминия, 3 . 0 0 г, 0 2 2 . 0 мм.

3 1 2 . а б 5 0 0 , 2 0 0 , 5 0 , 2 0 латвийских рублей. Временные

3 к о п е й к и . 1 9 5 0 г. Сплав меди и алюминия, 3 . 0 0 г, 0 2 2 . 0 мм.

денежные знаки Банка Латвии, отпечатанные в 1 9 9 2 г. в Рижской

2 к о п е й к и . 1 9 5 2 г. Сплав меди и алюминия 2 0 0 г, 0 18.0 мм.

образцовой типографии. Художник К. Шмельков.

1 к о п е й к а . 1 9 4 8 г. Сплав меди и алюминия 1 0 0 г 0 15.0 мм.

Бумага, 1 2 0 . 0 х 6 0 . 0 мм.

2 8 0

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИИ

3 1 2 . а 5 0 0 и 2 0 0 латвийских рублей, 31 2. б 50 и 20 латвийских рублей 3 1 3 . а б 1 0 , 5, 2, 1 латвийский рубль Временные денежные знаки врнка Латвии, отпечатанные в 1 9 9 2 г. в Рижской образцовой типографии. Художник К. Шмельков. Бумага, 1 2 0 . 0 х 6 0 . 0 мм. 3 1 3 . а 10 и 5 латвийских рублей. 3 1 3 . 6 2 и 1 латвийский рубль. | 1 4 . а б в 5 0 0 , 1 0 0 , 5 0 , 2 0 , 1 0 , 5 латов Денежные знаки Банка Шатвии, отпечатанные в 1 9 9 2 г. в Германии ("Giesecke & Devrient CmbH"). Художники И. Жоджикс, В. Ошиньш. Бумага, 130.0 х 6 5 . 0 мм. 3 1 4 . а 5 0 0 и 1 0 0 латов. 8 1 4 . 6 5 0 и 2 0 латов. 3 1 4 . в 10 и 5 латов. И 1 5 . Нереализованные эскизы денежных з н а к о в Банка Латвии

OCTOHHCTBOM

в 1 0 и 1 0 0 латов. Художник А Плотка. 1991 г.

1 6 . - 3 2 3 . М о н е т ы Банка Латвии, чеканенные в 1 9 9 2 г. в Германии

("Bayerisches Hauptmünzamt"). Художники Г. Лусис, Я. Струпулис. 3 1 6 . 1 сантим. Сплав меди и железа, 1.60 г, 0 1 5 . 6 5 мм.

8 1 7 . 2 сантима. Сплав меди и железа, 1.90 г, 0 17.00 мм. 31 8. 5 сантимов. Сплав меди, никеля и цинка, 2 . 5 0 г, 0 1 8 . 5 0 мм. 3 1 9 . 10 сантимов. Сплав меди, никеля и цинка, 3.25 г, 0 1 9 . 9 0 мм. 3 2 0 . 20 сантимов. Сппав меди, никеля и цинка, 4 . 0 0 г, 0 2 1 . 5 0 мм. 3 2 1 . 50 сантимов. Сплав меди и никеля, 3 . 5 0 г, 0 1 8 . 8 0 мм, 3 2 2 . 1 лат. Сплав меди и никеля, 4 . 8 0 г, 0 21.75 мм. 3 2 3 . 2 лата. Сплав меди и никеля, 6 . 0 0 г, 0 2 4 . 3 5 мм. 3 2 4 . 2, 1 0 , 1 0 0 латов Юбилейные монеты по случаю 75-летия Патвийской Республики, чеканенные в 1 9 9 3 г. в Финляндии ("Rahapaja Dy"). Художники А. Круклис, Э. Гринфелдс. Сплав меди и никеля, е

р . 0 0 г, 0 2 4 . 3 5 мм; с е р е б р о ( 9 2 5 ) , 25.175 г, 0 3 6 . 0 7 мм; золото 0

J583.3 ), 13.338 г, 0 2 7 0 0 мм. 3 2 5 . Ю б и л е й н ы е монеты по с л у ч а ю 75-летия Латвийской Республики в различных у п а к о в к а х и с с е р т и ф и к а т о м . 3 2 6 . Сувенирный комплект монет Латвии.

281

PERSONU

SARAKSTS

A d e l h e i d e ( 9 3 1 - 9 9 9 ) , Svētas Romas impērijas ķēniņa un ķeizara C-o ¡11 regente ( 9 9 1 - 9 9 6 ) .

Bermonts - Avalovs Pavels ( 1 8 7 7 - 1 9 7 3 ) , militārs darbinieks, Krie. a Brīvprātīgās rietumu armijas pavēlnieks ( 1 9 1 9 ) .

Adrians (Publius Aelius Hadrianus; 7 6 - 1 3 8 ) , Romas imperators ' "7-138).

Bernhards IV, Lippes grāfs, Pāderbornas bīskaps (1 2 2 7 - 1 2 4 7 ) .

A g r i p a M a r k s (Marcus Vipsanius A g r i p p a ; ap 6 3 . - 1 2. pr.Kr.), Romas - o e r a t o r a Oktaviāna Augusta līdzvaldnieks (no 2 1 . pr.Kr.).

sūtnis ASV ( 1 9 3 5 - 1 9 4 8 ) .

Bilmanis Alfrēds (1 8 8 7 - 1 9 4 8 ) , Dr. phil., Latvijas valsts darbinieks

Aizsilnieks Arnolds (1 8 9 8 - 1 9 8 2 ) , tautsaimnieks, Latvijas 2 0 . gs.

Bīrons Ernsts Johans fon ( 1 6 9 0 - 1 7 7 2 ) , Kurzemes un Zemgales hercogs ( 1 7 3 7 - 1 7 4 0 ; 1 7 6 3 - 1 7 6 9 ) .

šo ^ n i e c ī b a s vēstures pētnieks (no 1 9 4 4 - emigrācijā).

Birons Pēteris fon ( 1 7 2 4 - 1 8 0 0 ) , Kurzemes un Zemgales hercogs

Alberts (ap 1 1 6 5 - 1 2 2 9 ) , Ikšķiles (no 1 1 9 9 ) un Rīgas (no 1 2 0 2 )

(1769-1795).

o ;<aos

Blōms Aleksandrs (1 8 9 4 - ? ) , krievu grafiķis.

Alberts ( 1 5 5 9 - 1 6 2 1 ) , Austrijas lielhercogs, Spānijas Nīderlandes cō-.adnieks ( 1 5 9 8 - 1 6 2 1 ) .

Borhs (Borch) Bernts fon der ( 2 - 1 4 8 5 ) , Livonijas ordeņa mestrs (1471-1483).

Aorehts ( 1 4 9 0 - 1 5 6 8 ) , Prūsijas hercogs ( 1 5 2 5 - 1 5 6 8 ) , Vācu ordeņa e~estrs ( 1 5 1 0 - 1 5 2 5 ) .

arheologs, numismāts, muzeja inspektors Rīgā ( 1 8 4 1 - 1 8 8 9 ) .

Bornhaupts Kārlis Fridrihs (1 8 0 2 - 1 8 8 9 ) , Dr. phil., p e d a g o g s ,

AJeksandrs I (1 7 7 7 - 1 8 2 5 ) , Krievijas ķeizars ( 1 8 0 1 - 1 8 2 5 ) .

Brigenejs (Brūggeney) Hermanis fon ( S - 1 5 4 9 ) , Livonijas ordeņa mestr

Aleksandrs II ( 1 8 1 8 - 1 8 8 1 ) , Krievijas ķeizars ( 1 8 5 5 - 1 8 8 1 ) .

(1535-1549).

AJeksandrs Jagellončiks (Jagiellonczuk; 1 4 6 0 - 1 5 0 6 ) , Polijas karalis " 5 0 1 - 1 5 0 6 ) un Lietuvas lielkungs (no 1 4 9 2 ) . Almers Ingve ( 1 9 3 4 ) , zviedru numismāts.

Broce (Brotze) Johans Kristofs (1 7 4 2 - 1 8 2 3 ) , slāvu cilmes Baltijas novadpētnieks (dzīv. Rīgā no 1 7 6 8 ) , zīmētājs, Rīgas Liceja rektors ( 1 8 0 1 - 1 8 0 4 ) , Rīgas Guberņas ģimnāzijas virsskolotājs (1804-1815).

Alstrēms Bļarne ( 1 9 3 8 ) , zviedru numismāts.

Bruno III, Frīzijas grāfs ( 1 0 3 8 - 1 0 5 7 ) .

Aleksejs Mihailovičs ( 1 6 2 9 - 1 6 7 6 ) , Krievijas cars ( 1 6 4 5 - 1 6 7 6 ) .

Buhholcs (Buchholtz) Antons (1 8 4 8 - 1 9 0 1 ) , Dr. phil., baltvācu jurists

Amrs ibn Leiss, Safarīdu dinastijas valdnieks Irānā ( 8 7 9 - 9 0 0 ) .

vēsturnieks, numismāts, arheologs, Rīgas pilsētas monētu kabineta

Anna Ivanovna (1 6 9 3 - 1 7 4 0 ) , Krievijas ķeizariene (1 7 3 0 - 1 7 4 0 ) .

konservators.

Antmanls Teodors, tipogrāfijas ( d i b . 1 9 . gs. beigās) īpašnieks Ventspilī.

Buhholcs (Buchholtz) Augusts Vilhelms (1 8 0 3 - 1 8 7 5 ) , Dr. phil ,

Antonīns Pijs (Titus Aurelius Fulvus Boionius Arrius Aelius Hadrianus Antoninus; 8 6 - 1 6 1 ) , Romas imperators (1 3 8 - 1 6 1 ) .

skolotājs Rīgā, kolekcionārs. Bunge Nikolajs fon (1 8 2 3 - 1 8 9 5 ) , Krievijas finansu ministrs ( 1 8 8 1 - 1 8 5 (

Apinis Artūrs (1 9 0 4 - 1 9 7 5 ) , latviešu grafiķis.

Celms Jūlijs (1 8 7 9 - 1 9 3 5 ) , Rīgas Diskonta bankas direktors

Apse - Ritelis Reinholds, finansists, Latvijas banku pilnvarnieks, Latvijas Bankas valdes loceklis; direktors ( 0 7 . 1 9 4 1 .), Kases un vērtību g ooātavas vadītājs ( 1 9 4 1 - 1 9 4 4 ) .

( 1 9 2 7 - 1 9 3 1 ) , Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs ( 1 9 2 6 - 1 9 2 ^ Ceplīte Rasma ( 1 9 1 3-1 9 7 3 ) , latviešu numismāte, Latvijas Vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja ( 1 9 4 6 - 1 9 7 0 ) .

Arnts (Arndt) Johans Gotfrīds ( 1 7 1 3 - 1 7 6 7 ) , vēsturnieks, pedagogs,

Cīlītis Gunārs ( 1 9 2 7 ) , latviešu gleznotājs, grafiķis.

' " o a s Liceja lidzrektors (no 1 7 4 7 ) .

Cīrulis Ansis (1 8 8 3 - 1 9 4 2 ) , latviešu gleznotājs, grafiķis, lietišķās

Augusts Oktaviāns (Gaiusjulius Caesar Octavianus Augustus; c3 pr K r - 1 4 ), Romas imperators ( 2 7 . p r . K r - 1 4 . ) .

mākslas meistars. Čakste Jānis (1 8 5 9 - 1 9 2 7 ) , Latvijas Valsts prezidents (1 9 2 2 - 1 9 2 7 3

Barnikels (Barnickel) Johans Kristofs (ap 1 7 0 0 - 1 7 4 6 ) , arhitekts •: _ozemes un Zemgales hercogistē, kartogrāfs.

D a b i ž a (Dabisha) Eistratijs, Moldovas valdnieks ( 1 6 6 2 - 1 6 6 6 ) .

Barons Krišjānis (1 8 3 5 - 1 9 2 3 ) , latviešu folklorists.

Dādlers (Dadler) Sebastiāns ( 1 5 8 6 - 1 6 5 7 ) , vācu medalists.

Berga Tatjana ( 1 9 4 4 ) , Dr. hist., latviešu arheoloģe, numismāte.

Diokletiāns (Gaius Aurelius Valerius Diocletianus; 2 4 3 - 3 1 6 ) , Romas

Bergmans Liboriļs ( 1 7 5 4 - 1 8 2 3 ) , Svētā Pētera baznīcas virsmācītājs ' " g ā , numismāts, muzeja darbinieks.

Dīrers Albrehts ( 1 4 7 1 - 1 5 2 8 ) , vācu gleznotājs, grafiķis.

imperators ( 2 8 4 - 3 0 5 ) . Dīriķis Arturs (1 8 5 5 - 1 9 2 6 ) , ārsts, Latvijas Etnogrāfijas muzeja p ā r z c ī

Berģis Sīmanis (1 8 8 7 - 1 9 4 3 ) , Rīgas Strādnieku deputātu padomes un

numismāts.

LKP Rīgas komitejas priekšsēdētājs ( 1 9 1 9 ) .

282

PERSONU

SARAKSTS

283

PERSONU

SARAKSTS

Jankavs Uģis ( 1 9 5 6 ) , latviešu mākslinieks.

Ketlers (Kettler) Gothards ( 1 5 1 7 - 1 5 8 7 ) , Livonijas ordeņa mestrs

Jans II Kazimirs ( 1 6 0 9 - 1 6 7 2 ) , Polijas karalis ( 1 6 4 8 - 1 6 6 8 ) .

(1 5 5 9 - 1 5 6 1 ) , Kurzemes un Zemgales hercogs (1 5 6 1 - 1 5 8 7 )

Jaspers Linde ( 9 - 1 5 2 4 ) , Rīgas arhibīskaps (1 5 0 9 - 1 5 2 4 ) .

Ketlers (Kettler) Jēkabs

( 1 6 1 0 - 1 6 8 2 ) , Kurzemes un Zemgales he r coc

(1642-1682).

Jēpe Oskars (1 8 7 5 - 1 9 5 1 ) , grāmatu izdevējs un tipogrāfijas īpašnieks

Ketlers (Kettler) Vilhelms ( 1 5 7 4 - 1 6 4 0 ) , Kurzemes un Zemgales h e c o c

.ESIS.

(1587-1616).

.odoks fon der Reke, Terbatas bīskaps ( 1 5 4 3 - 1 5 5 1 ) .

Kirhenšteins Augusts ( 1 8 7 2 - 1 9 6 3 ) , Dr. agr., Latvijas Tautas valdības

Johans I fon Fifhūzens (Vifhusen), Tērbatas bīskaps (1 3 4 6 - 1 3 7 3 )

priekšsēdētājs ( 1 9 4 0 ) , Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija

Johans VI Ambundi ( ? - 1 4 2 4 ) , Rīgas arhibīskaps ( 1 4 1 8 - 1 4 2 4 )

priekšsēdētājs ( 1 9 4 0 - 1 9 5 2 ) .

Johans VII Blankenfelds ( 1 4 7 1 vai 1 4 8 1 - 1 5 2 7 ) , Rīgas arhibīskaps

Klints Kiriaks (1 5 4 0 - 1 5 9 2 ) , Rīgas alvas meistars.

"524-1527).

Klīve Ādolfs (1 8 8 8 - 1 9 7 4 ) , tautsaimnieks, Latvijas Bankas padomes

j o h a n s Fridrihs Augstsirdīgais ( 1 5 0 3 - 1 5 5 4 ) , Saksijas kūrfirsts

priekšsēdētājs ( 1 9 3 1 - 1 9 4 0 ) .

5 3 2 - 1 5 4 7 ) u n hercogs ( 1 5 5 2 - 1 5 5 4 ) ,

Kniprode Vinrihs fon (9-1 3 8 2 ) , Vācu ordeņa lielmestrs (1 3 5 2 - 1 3 8 2

Johans II Zapoljao ( 1 5 4 0 - 1 5 7 1 ) , Ungārijas karalis ( 1 5 4 0 - 1 5 5 0 ) ,

Knuts I Lielais (Cnut; ap 9 9 5 - 1 0 3 5 ) , Anglijas (no 1 0 1 6 ) , Dānijas

; e c nkalnes (Transilvānijas) valdnieks ( 1 5 5 6 - 1 5 7 1 ) .

(no 1 0 1 8 ) , Norvēģijas (no 1 0 2 8 ) karalis.

.onumsens Heinrihs ( 1 8 5 8 - 1 9 2 7 ) , jurists, Rīgas pilsētas monētu

Konstantīns I Lielais (Flavius Valerius Constantinus Maximus; 2 7 4 - 3 c

• oc ~eta un Krievijas Baltijas provinču (vēlāk - Rīgas) vēstures un

Romas imperators ( 3 0 6 - 3 3 7 ) .

sencines pētītāju biedrības muzeja numismātikas kolekcijas

Konšins Aleksejs, Krievijas Valsts bankas pārvaldnieks ( 1 9 1 0 - 1 9 1 2

glabātājs ( 1 9 0 1 - 1 9 2 7 ) . jonsons Kenets ( 1 9 5 0 ) , zviedru numismāts.

Koperniks Nikolajs ( 1 4 7 3 - 1 5 4 3 ) , poļu astronoms.

Kalnings Ringolds (1 8 7 3 - 1 9 4 0 ) , Latvijas finansu ministrs

Krauze Kārlis ( 1 9 0 4 - 1 9 4 0 ) , latviešu grafiķis.

' 9 2 1 - 1 9 2 2 ; 1 9 2 4 ) , Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs

Krilkovs Igors ( 1 9 2 8 ) , krievu mākslinieks.

" 922-1925).

Kristīna ( 1 6 2 6 - 1 6 8 9 ) , Zviedrijas karaliene ( 1 6 3 2 - 1 6 5 4 ) .

Kankrins Jegors fon (1 7 7 4 - 1 8 4 5 ) , Krievijas finansu ministrs

Kriškers Francis, vācu mākslinieks, gravieris ( 2 0 . gs.ļ.

" 523-1844).

Krūklis Aivars ( 1 9 4 4 ) , latviešu dizaina mākslinieks.

Kārkliņš Aleksandrs (1 8 9 2 - ? ) , Latvijas Finansu ministrijas Kredīta

Krūmiņš Vilhelms (Vilis) (1 8 9 1 - 1 9 5 9 ) , latviešu grafiķis (no 1 9 4 4 -

oecartamenta direktors ( 1 9 2 1 - 1 9 2 7 ) , Latvijas Bankas padomes

emigrācijā).

Dcekiis ( 1 9 2 2 - 1 9 2 5 ) ,

Kulrihs Reinhards (1 8 6 9 - ? ) , vācu mākslinieks, gravieris.

Kārlis ( 1 7 3 1 - 1 7 9 6 ) , Saksijas princis, Kurzemes un Zemgales hercogs

Leimuss Ivars ( 1 9 5 3 ) , Dr. hist., igauņu numismāts.

1758-1763).

Liberts Ludolfs (1 8 9 5 - 1 9 5 9 ) , latviešu gleznotājs, Latvijas Valstspapīru

Kārlis V (1 5 0 0 - 1 5 5 8 ) , Vācu nācijas Svētās Romas impērijas ķēniņš (no

spiestuves direktors ( 1 9 3 5 - 1 9 4 0 ; 1 9 4 1 - 1 9 4 4 ) .

" 5 ' 9 ) , Spānijas karalis (Kārlis I; 1 5 1 6 - 1 5 5 6 ) .

Loringhofens (Loringhofen) Johans Freitāgs fon ( 3 - 1 4 9 4 ) , Livonijas

Kārlis X Gustavs ( 1 6 2 2 - 1 6 6 0 ) , Zviedrijas karalis ( 1 6 5 4 - 1 6 6 0 ) ,

ordeņa mestrs ( 1 4 8 3 - 1 4 9 4 ) .

Kārlis XI ( 1 6 5 5 - 1 6 9 7 ) , Zviedrijas karalis (patstāvīgi no 1 6 7 2 ) .

Loze (Lohse) Hinrihs (1 8 9 8 - 1 9 6 4 ) , Austrumzemes reihskomisārs

Kārlis XII ( 1 6 8 2 - 1 7 1 8 ) , Zviedrijas karalis ( 1 6 9 7 - 1 7 1 8 ) .

(1941-1944).

Katrina I ( 1 6 8 4 - 1 7 2 7 ) , Krievijas ķeizariene ( 1 7 2 5 - 1 7 2 7 ) .

Ludvigs I, Slikas grāfs, Ungārijas un Bohēmijas valdnieks ( 1 5 1 6 -

Katrīna II (1 7 2 9 - 1 7 9 6 ) , Krievijas ķeizariene (1 7 6 2 - 1 7 9 6 )

1526).

Kehris Ojārs ( 1 9 5 6 ) , Dr. o e c , Latvijas Augstākās padomes Ekonomikas

Ludviķis IX Svētais ( 1 2 1 4 - 1 2 7 0 ) , Francijas karalis (1 2 2 6 - 1 2 7 0 ) .

• emisijas priekšsēdētājs ( 1 9 9 0 - 1 9 9 3 ) , Latvijas N a u d a s reformas

Lūsis Gunārs ( 1 9 5 0 ) , latviešu grafiķis.

• cm;tejas loceklis ( 1 9 9 1 - 1 9 9 3 ) .

Ļeņins (īst.v. Vladimirs Uļjanovs;

Kerenskis Aleksandrs ( 1 8 8 1 - 1 9 7 0 ) , krievu jurists, Krievijas Pagaidu . a d ī b a s premjerministrs ( 0 8 . 0 7 . 1 9 1 7 . - 0 7 . 1 1 . 1 9 1 7 . ) .

M a d e r n i e k s Jūlijs (1 8 7 0 - 1 9 5 5 ) , latviešu grafiķis un lietišķās mākslas

Ketlers (Kettler) Fridrihs ( 1 5 6 9 - 1 6 4 2 ) , Kurzemes un Zemgales hercogs "587-1642). Ketlers (Kettler) Fridrihs Kazimirs ( 1 6 5 0 - 1 6 9 8 ) , Kurzemes un Zemgales

1 8 7 0 - 1 9 2 4 ) , PSKP organizētājs,

Padomju valsts dibinātājs. meistars. AAajorova Lidija, krievu māksliniece ( 2 0 . gs.ļ. Maksimiliāns II (1 5 2 7 - 1 5 7 6 ) , Vācu nācijas Svētās Romas impērijas

-ercogs ( 1 6 8 2 - 1 6 9 8 ) .

( n o l 5 6 2 ) , Ungārijas ( n o l 5 6 4 ) ķeizars.

284

P E R S O N U

S A R A K S T S

M a r k s Aurēlijs (Marcus Aurelius Antonius; 1 2 1 - 1 8 0 ) , Romas

Plotka Aivars ( 1 9 5 8 ) , latviešu grafiķis.

imperators ( 1 6 1 - 1 8 0 ) .

Pomanskis S., krievu mākslinieks ( 2 0 . gs,).

Meiers Gotlībs Daniels, tipogrāfijas (dib. 1 9 . gs. vidū) īpašnieks

Portanciusjohannus, flāmu astronoms ( 1 6 . gs.).

Liepājā.

Punga Hermanis (1 8 7 7 - ? ) , Latvijas finansu ministrs ( 1 9 2 3 - 1 9 2 ¿ '

M e j ņ i k o v a Alla, krievu numismāte ( 2 0 . gs.).

Rainis (īst. v.Jānis Pliekšāns; 1 8 6 5 - 1 9 2 9 ) , latviešu dzejnieks, dramaturgs.

M e p e O t o , Rīgas monētu meistars ( 1 6 0 9 - 1 6 2 2 ) . Miesiņš Voldemārs (1 8 8 2 - 1 9 5 1 ) , numismāts (no 1 9 4 4 - emigrācijā).

Ramme (Ramme; Rhame; Ramm) Tomass, Rigas monētu meistars (no 1 5 5 7 ) .

M i h a e l s Hildebrands ( 1 4 3 3 - 1 5 0 9 ) , Rīgas arhibīskaps ( 1 4 8 4 - 1 5 0 9 ) . Mihejevs N . , krievu mākslinieks ( 2 0 . gs.).

Raške, Vācijas pilnvarotais banku pārvaldnieks Latvijas

Mikvics Gunnars, somu vēsturnieks ( 2 0 . gs.).

ģ e n e r ā l a p g a b a l ā (no 1 9 4 1 )

Misāns Ilgvars ( 1 9 5 5 ) , Dr. hist., latviešu vēsturnieks.

Rekejohans fon der ( 2 - 1 5 5 1 ) , Livonijas ordeņa mestrs ( 1 5 4 9 - ' 5

Molotovs Vjačeslavs (1 8 9 0 - 1 9 8 6 ) , PSRS valsts un Komunistiskās

Rēmišs Valdemārs, vācu mākslinieks ( 2 0 . gs).

partijas darbinieks.

Repše Einars ( 1 9 6 1 ) , Latvijas Bankas prezidents (no 1 9 9 1 ) , Lcr. N a u d a s reformas komitejas loceklis ( 1 9 9 1 - 1 9 9 3 ) .

Molvigins Arkādijs ( 1 9 3 0 ) , Dr. hist., igauņu numismāts.

Riekstiņš H u g o ( 1 9 0 4 ) , latviešu arheologs (no 1 9 4 4 - emigrāc ž

Mugurēvičs Ēvalds ( 1 9 3 1 ) , Dr. habil. hist., latviešu arheologs.

Rozenbergs Alfrēds (1 8 9 3 - 1 9 4 6 ) , Vācijas politiķis, Austrumzeme reihsministrs ( 1 9 4 1 - 1 9 4 5 ) .

Nemirovičs - Dančenko Mihails ( 1 9 2 1 ) , numismāts Igaunijā. Nerons (Tiberius Claudius N e r o Drusus Germanicus; 3 7 - 6 8 ) , Romas imperators ( 5 4 - 6 8 ) .

Sedejņikovs Nikolajs ( 1 9 0 5 - ? ) , krievu grafiķis.

N i e d r a Andrievs (1 8 7 1 - 1 9 4 2 ) , "Niedras valdības" ministru prezidents

Sigismunds, Ungārijas karalis (1 3 8 6 - 1 4 3 7 ) , Vācu nācijas Svēiōs

un iekšlietu ministrs ( 1 9 1 9 ) .

Romas impērijas ķeizars ( 1 4 1 1 - 1 4 3 7 ) .

Nikolajs I ( 1 7 9 6 - 1 8 5 5 ) , Krievijas ķeizars (1 8 2 5 - 1 8 5 5 ) .

Sigismunds I Vecais (Zygmunt I Stary; 1 4 6 7 - 1 5 4 8 ) , Polijas kāto Lietuvas lielkungs ( 1 5 0 6 - 1 5 4 8 ) .

Nikolajs II (1 8 6 8 - 1 9 1 8), Krievijas ķeizars (1 8 9 4 - 1 9 1 8 ) .

Sigismunds II Augusts (Zygmunt II August; 1 5 2 0 - 1 5 7 2 ) , Polijcs • o (no 1 5 4 8 ) un Lietuvas lielkungs (no 1 5 2 9 ) ,

Ordins - Naščokins Afanasijs (ap 1 6 0 5 - 1 6 8 0 ) , Krievijas valsts un militārs darbinieks, ekonomists, diplomāts.

Sigismunds III Vasa (Zygmunt III W a z a ; 1 5 6 6 - 1 6 3 2 ) , Polijas kz~z .

Ošiņš Valdis ( 1 9 5 8 ) , latviešu dizainers.

Lietuvas lielkungs ( 1 5 8 7 - 1 6 3 2 ) , Zviedrijas karalis ( 1 5 9 4 - 1 5 9 9

O t o II ( 9 5 5 - 9 8 3 ) , Svētās Romas impērijas kēninš (no 9 6 1 ) , ķeizars

Sigismunds Vientiesīgais, Tirolés lielhercogs ( 1 4 2 7 - 1 4 9 0 ) .

(no 9 7 3 ) ,

Šiliņš Matīss (1 8 6 1 - 1 9 4 2 ) , latviešu etnogrāfs, Rīgas Latviešu b i e c _ " c c muzeja pārzinis ( 1 9 0 3 - 1 9 2 0 ) , Valsts vēsturiskā muzeja direktors (1920-1934).

O t o III ( 9 8 0 - 1 0 0 2 ) , Svētās Romas impērijas ķēniņš (no 9 8 3 ) , ķeizars (no 9 9 6 ) . Ozoliņš Ernests (1 8 8 7 - ? ) , Latvijas Bankas valdes loceklis; direktors

Silvestrs Stodevešers (Stodewescher; ? - 1 4 7 9 ) , Rīgas arhibīskaps (1448-1479).

( 1 9 2 3 - 1 9 4 0 ) , 0 6 1 9 4 1 . deportēts u z Krieviju. O z o l s Pēteris, Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs ( 1 9 4 0 ) .

Simons fon der Borhs (Borch), Rigas arhibīskapa amata kandidō's ( 1 4 7 9 ) , Reveles bīskaps ( 1 4 7 7 - 1 4 9 2 ) .

Pavilsi ( 1 7 5 4 - 1 8 0 1 ) , Krievijas ķeizars ( 1 7 9 6 - 1 8 0 1 ) . Pērns (Pärn) Franciskus ( 1 9 2 0 ) , Dr. iur., baltvācu numismāts.

SkundriķisJānis (1 8 9 7 - ? ) , Cēsu apriņķa Strādnieku deputātu p a d ~ ~ tipogrāfijas burtlicis ( 1 9 1 9 ) .

Pēteris I Lielais ( 1 6 7 2 - 1 7 2 5 ) , Krievijas cars (no 1 6 8 2 ) , ķeizars (1721-1725).

Sokolovs Nikolajs (1 8 9 2 - 1 9 7 4 ) , krievu gleznotājs, grafiķis.

Pēteris II ( 1 7 1 5 - 1 7 3 0 ) , Krievijas ķeizars ( 1 7 2 7 - 1 7 3 0 ) .

Soļarskis, krievu mākslinieks ( 2 0 . gs.).

Pēteris III ( 1 7 2 8 - 1 7 6 2 ) , Krievijas ķeizars ( 0 5 01 .1 7 6 2 , -

Spaskis Ivans ( 1 9 0 4 - 1 9 9 0 ) , Dr. hábil, hist., krievu numismāts

09.07.1762.).

Speke Arnolds (1 8 8 7 - 1 9 7 2 ) , Dr. phil., latviešu filologs, vēsturnie-.s

Platbārzdis Aleksandrs (1 8 9 9 - 1 9 7 5 ) , latviešu numismāts (no 1 9 4 4 -

diplomāts

emigrācijā).

Stalbovs Jānis (1 8 8 6 - 1 9 5 0 ) , Latvijas Bankas valdes, padomes lc~--

Plātess Emsts ( 1 8 2 1 - 1 8 8 7 ) , izdevējs, tipogrāfijas īpašnieks Jelgavā

direktors ( 1 9 2 5 - 1 9 4 0 ) ; vācu okupācijas laikā Latvijas Bankas voldes

Pleske Eduards, Krievijas Valsts bankas pārvaldnieks (1 8 9 8 - 1 9 0 4 )

loceklis; galvenais direktors ( 0 2 , 0 7 . 1 9 4 1 - 1 6 . 0 7 . 1 9 4 1 . ) ;

Pletenbergs (Plettenberg) Volters fon (ap 1 4 5 0 - 1 5 3 5 ) , Livonijas ordeņa

pārvaldnieks ( 1 7 . 0 7 , 1 9 4 1 - 2 8 0 2 . 1 9 4 2 . ) .

mestrs ( 1 4 9 4 - 1 5 3 5 ) .

285

PERSONU

SARAKSTS

Staļins (Ist. v. Josifs Džugašvili; 1 8 7 8 vai 1 8 7 9 - 1 9 5 3 ) , Padom|u

Veciņš Ēvalds ( 1 9 3 1 ) , latviešu ekonomists.

Savienības valsts un PSKP darbinieks.

Vilders Krišjānis (1 8 8 7 - ? ) , Latvijas Bankas direktors, pārvaldr e<c

Stefans Batorijs (Batory;

palīgs ( 0 7 . 1 9 4 1 - 0 3 . 1 9 4 2 . ) .

1 5 3 3 - 1 5 8 6 ) , Polijas karalis ( 1 5 7 6 - 1 5 8 6 ) .

Stefans G r ü b e , Rīgas arhibīskaps ( 1 4 8 0 — 1 4 8 3 )

Vilhelms ( 1 4 9 8 - 1 5 6 3 ) , Brandenburgas markgrāfs, Rīgas a r h c " ; <

Strupulis Jānis ( 1 9 4 9 ) , latviešu tēlnieks, medalists.

(1539-1563).

Sāks - Stefenhägens Heinrihs (1 8 5 9 - 1 9 4 5 ) , grāmatizdevēju

Višinskis Andrejs (1 8 8 3 - 1 9 5 4 ) , jurists, Padomju Savienības valsi!

Stefenhāgenu dzimtas pārstāvis, izdevniecības un tipogrāfijas īpašnieks

darbinieks, PSRS TKP pārstāvis Latvijā ( 0 6 . 1 9 4 0 . - 0 7 , 1 9 4 0 ;

Jelgavā ( 1 8 8 0 - 1 9 1 9 ) .

Višņegradskis Ivans (1 8 3 2 - 1 8 9 5 ) , Krievijas finansu ministrs

Seifleins (Scheufelein) Hanss Leonhards ( 1 4 8 0 - 1 5 3 9 vai 1 5 4 0 ) , vācu

(1888-1892).

mākslinieks.

Vite Sergejs, grāfs (1 8 4 9 - 1 91 5 ) , Krievijas finansu ministrs

Sēnbergs Laimonis ( 1 9 4 7 ) , latviešu grafiķis.

(1893-1903).

Sipovs Ivans, Krievijas Valsts bankas pārvaldnieks ( 1 9 1 2 - 1 9 1 7 ) .

VitiņšJānis (1 8 8 5 - 1 9 3 7 ) , Cēsu apriņķa Strādnieku deputātu pad

Sliks Ludvigs I, grāfs, Ungārijas un Bohēmijas valdnieks ( 1 5 1 6 - 1 5 2 6 ) .

tipogrāfijas vadītājs ( 1 9 1 9 ) .

Slīks Stefans, grāfs ( ? - l 5 2 6 ) .

Vorkals Henriks ( 1 9 4 6 ) , latviešu tekstilmākslinieks, gleznotājs

Šmeļkovs Kirils ( 1 9 5 4 ) , grafiķis.

Vulfs (VVulffļ Heinrihs ( ? - 1 6 5 9 ) , Rīgas monētu meistars (no 1 6 3 3 1

Snore Rauls ( 1 9 0 1 - 1 9 6 2 ) , latviešu arheologs, numismāts, Rīgas

Zaksendāls (Sachssendāhl) Gustavs Pauls Johaness ( 1 8 5 1 - 1 9 3 3 )

pilsētas vēsturiskā muzeja direktors ( 1 9 3 6 - 1 9 4 1 ) .

baltvācu numismāts.

Steinbergs Jānis ( 1 9 2 8 ) , PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskā

Zaļkalns Teodors ( 1 8 7 6 - 1 9 7 2 ) , latviešu tēlnieks.

kantora Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieka vietnieks ( 1 9 6 4 - 1 9 8 3 ) ,

Zandersons Kārlis (1 8 7 6 - 1 9 7 1 ), Latvijas Bankas valdes priekšsē

galvenais grāmatvedis (1 9 8 3 - 1 9 8 8 ) .

PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskā kantora pārvaldnie<a-

Sternbergs Jānis ( 1 9 0 0 - 1 9 8 1 ) , latviešu grafiķis.

vietnieks ( 1 9 4 0 ) .

Sterns Indriķis ( 1 9 1 8 ) , latviešu vēsturnieks (no 1 9 4 4 - emigrācijā).

Zariņš Kārlis (1 8 7 9 - 1 9 6 3 ) , Latvijas diplomāts, sūtnis Lielbritār'ā ( 1 9 3 3 - 1 9 6 3 ) , ārkārtējais pilnvarotais (pēc Latvijas okupācijas " (

Svābe Arveds ( 1 8 8 8 - 1 9 5 9 ) , Dr, iur., latviešu jurists un vēsturnieks

Zariņš Rihards (1 8 6 9 - 1 9 3 9 ) , latviešu grafiķis, Latvijas Valstspcc»

(no 1 9 4 4 - emigrācijā).

spiestuves pārvaldnieks ( 1 9 1 9 - 1 9 3 3 ) .

Talibalds (Talibaldus, Thalibaldus; ? - l 2 1 5 ) , Tolovas valdnieks.

Zengbušs (Sengbusch) Reinholds fon (1 8 6 9 - 1 9 4 4 ) , baltvācu arsi

Teplovs G . , PSRS Valsts bankas pārstāvis Latvijā ( 1 9 4 0 ) .

numismāts.

TilbergsJānis Roberts (1 8 8 0 - 1 9 7 2 ) , latviešu gleznotājs, grafiķis, tēlnieks.

Z o b i ņ a Velta ( 1 9 2 5 ) , latviešu numismate, Latvijas Vēstures muzejc

Tllgmanis Ferdinands F. C. ( 1 8 3 2 - 1 9 1 1), tipogrāfijas īpašnieks Helsinkos. Timaševs Sergejs, Krievijas Valsts bankas pārvaldnieks ( 1 9 0 5 - 1 9 1 0 ) Tomass Sēnings (Schöning),

Numismātikas nodaļas vadītāja ( 1 9 7 0 - 1 9 8 7 ) . Ž o d ž i b Imants ( 1 9 5 5 ) , latviešu dizainers

Rīgas arhibīskaps ( 1 5 2 8 - 1 5 3 9 ) .

Ubāns Konrāds (1 8 9 3 - 1 9 8 1 ) , latviešu gleznotājs. Ulmanis Kārlis (1 8 7 7 - 1 9 4 2 ) , agronoms, politisks darbinieks, Latvijas Ministru prezidents (1 1 . 1 9 1 8 . - 0 6 . 1 9 2 1 .; 1 2 . 1 9 2 5 . - 0 5 . 1 9 2 6 . ; 0 3 . 1 9 3 1 .-1 2 . 1 9 3 1 , ;

03.1934-06.1940.),

Valsts prezidents ( 0 4 . 1 9 3 6 . - 0 7 1 9 4 0 . ) . Umblija Ramona ( 1 9 5 0 ) , latviešu mākslas zinātniece. Urtāns Vladislavs ( 1 9 2 1 - 1 9 8 9 ) , Dr. hist., latviešu arheologs. Valentiniäns I Flāvijs (Flavius Valentinianus; 3 2 1 - 3 7 5 ) , Romas imperators ( 3 6 4 - 3 7 5 ) . Valeriāns Publijs Licinijs (Publius Licinius Valerianus) (1 9 3 - 2 6 0 ) , Romas imperators ( 2 5 3 - 2 6 0 ) . Vanags Kārlis (1 8 8 3 - ? ) , Latvijas Bankas valdes loceklis ( 1 9 2 2 - 1 9 4 0 ) ; galvenā direktora vietnieks ( 1 9 2 2 - 1 9 2 5 ) , galvenais direktors ( 1 9 2 6 - 1 9 4 0 ) , 0 6 . 1 9 4 1 . deportēts uz Krieviju

286

AVOTI UN LITERATŪRA

Bd IX ( 1 4 3 6 - 1 4 4 3 ) / hrsg. H. Hildebrand. - 1 8 8 9 ;

NEPUBLICĒTIE AVOTI

Bd. X ( 1 4 4 4 - 1 4 4 9 ) . - 1 8 9 6 ; Bd. XI ( 1 4 5 0 - 1 4 5 9 ) / hrsg.

Accetions Buch / Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der

Ph. Schwartz. - 1 9 0 5 ; Bd. XII ( 1 4 6 0 - 1 4 7 2 ) / hrsg. Ph. S c h w a r z unc

Ostseeprovinzen Russlands. - Rigas Vēstures un kuģniecības muzeja

A. Bulmerincq. - 1 9 1 0 ; Zweite Abteilung.

Zinātniskais arhīvs, U-l / 2 9 , 1 8 3 4 - 1 8 9 1 . - 1 8 1 S.; U-l / 3 0 ,

Bd. I ( 1 4 9 4 Ende M a i - 1 5 0 0 ) . - 1 9 0 0 ; Bd. II ( 1 5 0 1 - 1 5 0 5 ) . - 1 9 0 5

1 8 9 2 - 1 9 0 8 . - 2 8 4 S.; U-l / 3 1 , 1 9 0 9 - 1 9 3 6 . - 1 3 8 S .

Bd. III ( 1 5 0 6 - 1 5 1 0 ) / hrsg. L. Arbusow sen. - 1 9 1 4 ,

Buchholtz A. Sammlung baltischen Münzen und Medailen. - Rīgas gestures un kuģniecības muzeja Zinātniskais arhīvs, U-l / 2 2 .

Valdības Vēstnesis. [Latvijas valdības oficiāls laikraksts]. - 1 9 1 9 - 1 9 4 0

BrotzeJ. Ch. Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente, Prospecte, Müntzen, W a p e n etc. Bd. I. - 2 5 4 Blätter; Bd. II. Ē 5 5 Blätter. [Rokraksts glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā].

LITERATŪRA

[Latvijas Bankas padomes protokolu grāmata. - Latvijas Valsts vēstures

Ahlström B., Almer Y., Jonsson K. Sveriges besittingsmynt - Stockhc m 1 9 8 0 . - 2 0 5 s.

[arhīvs, 6 2 0 9 . fonds, 1. apraksts, 1 . lieta.

Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības vēsture.

Иверсен Ю. Список кладов по губерниям в альфавитном порядке..

1914.-1945

Stokholma, 1 9 6 8 . - 9 8 3 Ipp.

4 черновые тетради за 1 8 7 0 - 1 8 8 2 гг. [Atrodas Valsts Ermitāžā

Appelgren T. G. Gustav Vasas Mynt. Kungi. Myntkabinettet -

Sanktpēterburgā].

Stockholm, 1 9 3 3 . - 1 5 6 s., XXXII Tf.

Реестр поступлениям в Первое Отделение Императорского

Bauer N. Die russische Funde abendländischer Münzen des 1 !. und

[Эрмитажа за 1 8 7 9 - 1 8 9 2 гг. [Atrodas Valsts Ermitāžā

1 2. Jahrhunderts//Zeitschrift für Numismatik (Berlin) - 1 9 2 9 - " - : "

Sanktpēterburgā],

Bd. 3 9 , 4 0 . - S . 1 8 8 - 2 2 8 . Berga T. Daugmales pilskalna monētas ( 8 . - 1 2. gs.) // Arheoloģija un

PUBLICĒTIE AVOTI

etnogrāfija: 1 7 . laidiens. - Rīga, 1 9 9 4 . - 4 1 , - 4 6 . Ipp.

K\kten und Rezesse der livländischen Ständetage. Bd. I (1 3 0 4 - 1 4 5 9 ) .

Berga T. 1 1 . gadsimta Rietumeiropas monētu atdarinājumi Lar>. ā

[Lief. 2. / bearb. von O. Stavenhagen und L Arbusow jun. - Riga,

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. - 1 9 9 3 . - Nr. 1. - 22 - 2 9

[ 1 9 0 7 ; Lief. 3 - 7 . / bearb. von L. Arbusow jun. - Riga, 1 9 2 3 - 1 9 3 3 ;

Berga T. Numismātika par Latvijas senatni. - Rīga, 1 9 9 2

[Bd. II ( 1 4 6 0 - 1 4 9 4 ) , Lief. 1. ( 1 4 6 0 - 1 4 6 7 ) , Lief. 2. ( 1 4 6 7 - 1 4 7 2 ) /

- 68 Ipp

Ibearb. von A. Bauer. - Riga, 1 9 3 4 - 1 9 3 8 ; Bd. III ( 1 4 9 4 - 1 5 3 5 ) /

Berga T. Ein Fund westeuropäischer Münzen aus den s i e b z i g e R _ [ C " e "

b e a r b . von L. Arbusow sen. - Riga, 1 9 1 0 .

des 1 1 .Jahrhunderts im Burgberg Aizkraukle // Hamburger B e : " - a ; e zur Numismatik. - 1 9 8 2 / 8 4 . - Hf. 3 6 / 3 8 . - 1 9 9 3

Arndt J, G. Der Liefländischen Chronik Andrer Theil von Liefland unter

-S

35-46

I ":

Berga T. W a a g e n zum W a g e n von Münzsilber in Lettland // A c o

seien Herren M e i s t e r n . . . - H a l l e , 1 7 5 3 . — S. 3 1 4 - 3 2 5 .

Universitatis Stockholmiensis. Studio Baltica Stokholmiensa. -

iHildebrand H. Das Rigische Schuldbuch (1 2 8 6 - 1 3 5 2 ) . - St. Peters

Stockholm, 1 9 9 2 . - Nr. 9. - S. 3 3 - 4 8 .

burg, 1 8 7 2 . -LXXIX, 1 5 3 S., I Tab.

Brooke G. C. A C a t a l o g u e of English Coins in the British M u s e u "

pdriķa hronika / no lat. vai. tulk. Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča

London, 1 9 1 6 . - 4 6 2 p .

priekšvārds un komentāri. - Rīga, 1 9 9 3 . - 4 5 3 Ipp., iL- Lat., latv. vai.

Buchholtz A, Die Münzen Gotthard Kettlers als Herzogs von Kurland

ļKammerei - Register der Stadt Riga / hrsg. von A. Bulmerincq. -

Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskun.ee ce

Leipzig, 1 9 0 9 . - Bd. I; München; Leipzig, 1 9 1 3 . - B d . II,

Ostseeprovinzen Russlands. 1 8 8 4 . - Riga, 1 8 8 5 . - S. 4 8 - 5 0

Latvijas Bankas 1 9 2 4 . - 1 9 3 9 . un 1 9 9 2 . - 1 9 9 3 . g a d a pārskati. -

Buchholtz A. Münzen und Medailen // Katalog der Ausstellung zum

līga, 1 9 2 5 . - 1 9 4 0 . ; 1 9 9 3 . - 1 9 9 4 .

archäologischen Kongress in Riga 1 8 9 6 . - Riga, 1 8 9 6 . - S. 21 3 - 2 2 . 2

Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch. Nebst Regesten.

Buchholtz A,, Spreckelsen A. Bibliographie der Archäologie Liv-, Esl-

Bd. I ( 1 0 9 3 - 1 3 0 0 ) . - R e v a l , 1 8 5 3 ; Bd. I I ( 1 3 0 1 - 1 3 6 7 ) . - 1 8 5 5 ;

und Kurlands von Anfängen bis 1 9 1 3 / / Baltische Studien zur

Bd. III ( 1 3 6 8 - 1 3 9 3 ) . - 1 8 5 7 ; Bd. IV (1 3 9 4 - 1 4 1 3). - 1 8 5 7 - 1 8 5 9 ;

Archäologie und Geschichte. - 1 9 1 4 . - S. 2 9 6 - 4 1 5 .

Bd. V ( 1 4 1 4 - 1 4 2 3 ) . - Riga, 1 8 6 7 ; Bd. VI (Nachträge zu fünf ersten Bänden) / hrsg. F. G. Bunge. - 1 8 7 3 ; Bd. VII ( 1 4 2 3 M a i - 1 4 2 5 Mai). -

Buchholtz A. Über die Burg Holme und die Kirche in Holme //

[Riga; Moskau, 1 8 8 1 ; Bd VIII ( 1 4 2 9 M a i - 1 4 3 5 ) . - 1 8 8 4 ;

Sitzungsberichte... 1 9 0 4 . - R i g a , 1 9 0 5 . - S . 2 0 5 - 2 2 2

287

AVOTI U N L I T E R A T Ū R A

Buchholtz A. Verzeichnis der rigaschen Münz - W a r d e i n e und Münzmeister, von 1 5 1 7 - 1 7 0 5 / / Mitteilungen aus dem G e b i e t e der Geschichte Liv-, Est- und Kurland. Riga, 1 8 5 4 . - Bd. 7. S, 4 5 7 - 4 6 1 .

Hätz G. Handel und Verkehr zwischen dem Deutschen Reich unc Schweden in der späten Wikingerzeit // Die deutschen M ü n z e " oi 1 0 . und 1 1 .Jahrhunderts in Schweden. - Lund, 1 9 7 4 . - 6 7 6 S 9 Karten, 1 2 Diagrammen, 2 Tf.

Bulmerincq A. Das Münzvesen der Stadt Riga am Ausgang des 1 5. Jahrhunderts // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. - Riga, 1 9 2 4 - 1 9 2 6 . - Bd. 2 3 . - S . 1 7 2 - 1 9 4 .

Hätz V. Zur Frage der Otto - Adelheid - Pfennige // CommenļojH de nummis saeculorum IX-XI in Suecia repertis. - Stockholm, 1 9 6 1 . Bd. I . - S . 1 0 7 - 1 4 4 .

Ceplite R. Laikā no 1 6 2 1 . līdz 1 7 0 1 . g a d a m Rīgā kaltā sīknauda un lēs apgrozība // Numismātika. - Rīga, 1 9 6 8 . - 1 1 1 . - 1 7 0 . Ipp. (Latvijas PSR Vēstures muzeja Raksti).

Hauberg P. Danmarks Myntvaesen i Tidsrummet, 1 3 7 7 - 1 4 8 1 / Aarboger for Nordisk Oldkyndighed og Historie, 1 8 8 6 . - S. 1 3 3 - 1 Hävernick W. Der Kölner Pfennig im 1 2 . und 1 3. Jahrhundert. Pe- : a der territorialen Pfennigmünze. - Stuttgart, 1 9 3 0 . — 2 1 8 S., 2 Korie;

Ceplīte R XV-XVI gs. Livonijas monētu depozīts Ružinas ciemā (jaunākā 1 5 6 4 . g a d a monēta) / / Numismātika.- Rīga, 1 9 6 8 , - 7 . - 1 1 0 . Ipp.— (Latvijas PSR Vēstures muzeja Raksti).

Hävernick W. Die Münzen von Köln. Die königlichen und erzbischöflichen Prägungen der Münzstädte Köln, sowie die Präg.rx der Münzstädten des Erzstifts Köln vom Beginn der Prägung bis 1 3ÜS Köln, 1 9 3 5 , - 2 8 0 S.

Ceplīte R XVII gadsimta dālderu un rotu depozīts Ceraukstes B a n g ā s [jaunākā monēta no 1 6 9 9 . g.) // Muzeji un kultūras pieminekli. f o g a , 1 9 7 0 , 4 4 . - 5 4 . Ipp. Dannenberg H. Die deutschen Münzen der sächsischen und fränkischen ' aserzeit. - Berlin, 1 8 7 6 - 1 9 0 5 . - Bd. I—IV. - 1 0 1 9 S. Dannenberg H. Münzgeschichte Pommerns im Mittelalter. - Berlin, " 5 9 3 . - 1 5 2 S., 4 7 Tf.

Hess W . , Klose D. Vom Taler zum Dollar, 1 4 8 6 - 1 9 8 6 . - M ü n c - e r 1 9 8 6 . - 2 5 4 S. Hildebrand B. E. Anglosachsiska mynt i Svenska Kungliga Myntkabinettet funna i Sveriges jord. - Stockholm, 1 8 8 1 , - 5 0 2 s.J 1 4 Tab. Hildebrand H. Die Münzverhältnisse // Das Rigische S c h u l d b u c ( 1 2 8 6 - 1 3 5 2 ) . - St. Petersburg, 1 8 7 2 . - S . XLIX-LVII

DavenportJ. S. German Church and City Talers. 1 6 0 0 - 1 7 0 0 . inois, 1 9 7 5 . - 3 5 1 p 2>_cmane K. 1 5 . gadsimta monētu depozīts no Kuldīgas // Arheoloģija un etnogrāfija: 1 7 . laidiens. - Rīga, 1 9 9 4 . 6 3 . - 6 5 Ipp. Dudik B. Des hohen deutschen Ritterordens Münzsammlung. - W i e n , "358

- 2 6 7 S . , XXII Tf.

-e^gler H , G i e r o w G, Unger W. Transpress Lexikon. Numismatik. Berlin, 1 9 7 4 . - 4 3 2 S . -eedrovas G. Lobig su Lietuvos lydiniais ir monetomis topogrāfija // Lietuvas TSR Mokslu akademijos Lietuvos Istorijos instituto darbai, " 9 5 1 . - I . - P . 1 8 1 - 2 2 8 , Ikarta, Fastegneise over en stor og sjaelden Sämling baltiska Monter fra Ofdenstiden, Rigas Selvstaendighed og under Polsk Herredomme samt '.'enter fra Kurland. Sagforernes Auktioner. - Kobenhavn, " 9 3 7 . - 6 5 s. Fortegnelse over en stor og sjaelden Sämling svensk - baltiske Monter Reval - Riga - Narva og Livland). Sagfornes Auktioner. - Kobenhavn, " 9 3 7 . - 3 0 s., 8 T v .

Holtz W. Lexikon der Münzabkürzungen mit geschichtlich geographischen Erläuterungen. - München, 1 9 8 1 . - 6 0 6 S. Jaeger K, Die Deutsche Münzen seit 1 8 7 1 . - Basel, 1 9 9 1 . - 6 8 8 3, 8 Jesse W. Der Wendische Münzverein. - Lübeck, 1 9 2 8 . - 3 2 2 S

Jochumsen H. Referat über den am 9. Juli 1 9 0 2 im Dom zu Riga gemachten Münzfund / / Sitzungsberichte... 1 9 0 2 . - Riga, 1 9 0 3 . S. 9 3 - 9 9 . Jochumsen H. Verzeichnis aller bisher nachweisbaren baltischen Münzen und Desiderata der Sammlung Anton Buchholtz, bearbeitet;] herausgegeben von Dr. R. von Sengbusch // Mitteilungen aus c e " livländischen Geschichte. - Riga, 1 9 2 8 . - B d . 2 2 . - S . 2 2 1 - 2 5 9 . Kahnt H,, Knorr B. Bl-Lexikon. Alte M a s s e , Münzen und G e w i c r e . Leipzig, 1 9 8 6 . - 3 8 0 S Kardakoff N. Katalog der Geldscheine von Russland und der Bolus« Staaten, 1 7 6 9 - 1 9 5 0 . - Berlin, 1 9 5 3 . - 4 4 4 S . Kārkliņš A. Mūsu naudas reforma. - Rīga, 1 9 2 7 . - 5 4 3 Ipp. Katalog der Antiken Münzen in der Hamburger Kunsthalle / BeatbJ Postel R. - Hamburg, 1 9 7 6 - Bd. I [Text]. - 3 4 7 S , Bd II [Tafe r,] 130S

;

' edberg R. Gold Coins of the World, complete from 6 0 0 A. D. to the c e s e n t - Cloth, 1 9 7 6 . - 4 6 4 p. G a e d e c h e n s C. T. Hamburgische Münzen und Medailen. - Hamburg, " • 5 5 0 . - B d . I. - 3 3 9 S.

Kennepohl K. Die Münzen von Osnabrück. - München, 1 9 3 8 . - 59< Klīve A. Latvijas zelts un tā liktenis // Arhīvs (Austrālija). - 1 9 7 1 . -j

Sjmovski M. Podrecznik numizmatyki Polskiej. - Krakowie, 1 9 1 4 . 2 9 4 s., LXXXTab.

1 1. sēj. Zelts. Tiesības. - 9 . - 1 8. Ipp.

288

AVOTI UN L I T E R A T U R A

»Koehne B. Zur Münzgeschichte Lieflands. I. Das Bisthum Dorpat // [Zeitschrift für Münz-, Siegel-und W a p p e n k u n d e I - Berlin, 1 8 4 1 . S. 3 5 5 - 3 7 4 . ; II. Das Erzbistum Riga // Zeitschrift... II. - Berlin, Posen, Bromberg, 1 8 4 2 . - S , 7 7 - 1 1 5 , 1 4 4 - 1 6 6 ; III. Der Orden / / Zeitschrift... II. - S . 2 0 5 - 2 3 1 , 2 5 7 - 2 9 7 , 3 6 8 - 3 7 8 . KurpiewskiJ. Katalog monet Polskich 1 5 0 6 - 1 5 7 3 (Zygmunt I S t a r y FZygmunt II August - bezkrolewy 1 5 7 3 ) . - W a r s z a w a , 1 9 9 4 . - 2 4 4 s-; KurpiewskiJ. Katalog monet Polskich 1 5 7 6 - 1 5 8 6 (Stefan Batory). W a r s z a w a , 1 9 9 4 . - 1 4 2 s. lagerqvist Lars O. Svenska mynt under vikingatid och medeltid (ca ' 9 9 5 - 1 5 2 1 ) samt Gotländska mynt (ca 1 1 4 0 - 1 5 6 5 ) -Stockholm, 1 9 7 0 . - 2 2 1 s.

Rasmusson N L. Münz- und Geldgeschichte des Ostseeraumes vom Ende des 1 0 bis zum Anfang des 1 4 . Jahrhunderts. Ein numismatis. geographischer Überblick // Die Zeit der Stadtgründung im Ostseeraum. Acta Visbyensia I. - Uppsala, 1 9 6 5 . - S. 1 3 5 - 1 5 2 , Rentzmann W. Numismatisches Legenden - Lexicón. - Berlin, 1 8 6 5 2 4 7 S. Riekstiņš H. 1 9 3 5 . g a d a ieguvumi numismātikā. (Pielikumā depoziru savrupatradumu saraksts ar 2 kartēm) // Senatne un Māksla. 1 9 3 6 . - N r . 1 . - 8 5 . - 9 8 . Ipp. Sachssendahl J . , Toll R. Siegel und Münzen der weltlichen und geistlichen Gebietiger über Liv-, Est- und Curland bis zum Jahre 1 5 c nebst Siegeln einheimischer Geschlechter. - Reval, 1 8 8 7 . - 2 8 4 5 87 Tf. - ( Est-, und Livländische Brieflade. T. IV.).

'Latvijas PSR arheoloģija / LPSR ZA Vēstures institūts. - Rīga, 1 9 7 4 . \27A Ipp., 8 0 t a b .

Sajauskas S., Kaubrys D. Lietuvos Didžiosios Kuningaikstystá numizmatika. - Vilnius, 1 9 9 3 . - 4 5 4 p .

'Leimus I. Liivimaa mündindus Lüvi sola algusaastail ( 1 5 5 8 - 1 5 6 1 ) . 'Tallinn, 1 9 8 7 . - 4 2 Ik

Salmo H. Liiviläinen raha-aarre Terijoen pitäjästä // Suomen Muse 1934. - S . 78-92.

AAatto G. Numismaatik Baltimail. - Narva, 1 93 1 . - 72 Ik.

Sammlung des Herrn L. E. Bruun in Kopenhagen // Schwedische Münzen. - Frankfurt am Main, 1 9 1 4 - I Teil. - 73 S., XXXV Tí II Teil. - 1 6 8 S., XCVTf.

ļiMeier O. Der Brakteatenfund von Bokel bei Bevern Kreis Bremervörde. 'Hannover, 1 9 3 2 - VI. - 1 6 0 S . iMolvygin A. Uber die Münz- und Geldgeschichte Estlands vom Beginn •der einheimischen Münzprägung bis zum II Viertel des 15 Jahrhunderts // Nordisk Numismatisk Ärskrift. 1 9 6 9 . - S. 3 7 - 6 5 .

Schive C. Norges Mynter i Middelalderen. - Christiania, 1 8 6 5

- 26

Schrotter Fr. Wörterbuch der Münzkunde. - Berlin; Leipzig. 1 9 5 1 7 7 7 S.„ 2 8 Tf.

JMugurēvičs E. Numismātiskais materiāls par Latvijas tirdzniecības jteliem IX—XIII gs.//Latvijas PSR ZA Vēstis. - 1 9 6 1 - Nr., 1, 1 1 - 2 4 . Ipp.

Soboleva N. A. Nalezy prazskych grošu na uzemi SSSR / / ' Sbomi Narodniho M u z e a v Praze. - 1 9 7 0 . - Sv. XXIV, cislo 3 / 4 S. 1 8 9 - 2 4 3 .

ļMugurēvičs E. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi. 3 . - 1 5 , gs. [arheoloģiskie pieminekļi. - Rīga, 1 9 7 7 . - 1 4 3 Ipp., LIV tab.

Sprandel R. Das mittelalterliche Zahlungssystem. N a c h hansisc" nordischen Quellen des 1 3 . bis 1 5. Jahrhunderts. - Stuttgart 1 9 7 5 2 2 6 Sv, 4 Karten. - (Monographien zur Geschichte des Mitte a teís Bd. 1 0 ) .

pNemirowitsch - Dantschenko M., Pärn F. Seestiinge und Scherfe. Ein Beitrag zur Münzgeschichte Livlands // Norddeutsches Jahrbuch für Münzkunde und verwandte G e b i e t e . - Hamburg, 1 9 8 0 . - Bd. 2. S. 6 1 - 9 6 .

Studio Numismática. Festschrift Arkādi Molvögin 6 5 . - Tallinn 1 9 9 5 . - 1 8 2 S., 2 2 Tf.

[Nemirowitsch - Dantschenko M. Zur Datierung estländischer 'Schatzfunde aus dem dritten Viertel des 1 4 . Jahrhunderts // Nordisk Numismatisk Ärskrift, 1 9 8 8 . - Kobenhavn, 1 9 8 8 . - S. 1 7 9 - 1 9 9 .

Suhle A. Deutsche Münz- und Geldgeschichte von den Anfänge^ o zum 1 5 . Jahrhundert. - Berlin, 1 9 7 1 . - 2 5 8 S.

North J . J . English Hammered C o i n a g e . Vol. I. Early Anglo-Saxon to [Henry III. c. 6 5 0 - 1 2 7 2 . - L o n d o n , 1 9 6 3 . - 2 0 0 p., XVI PI.

Snore R. S e n ā Rīgas nauda (Rīgas virsbīskapijas monētas) // S e n a t un Māksla. - 1 9 3 6 . - Nr. 3. - 7 7 . - 8 7 . Ipp,

Pärn F. Wolter fon Plettenberg als Münzherr - livländische G e p r ä g e keiner Zeit // Wolter fon Plettenberg. - Plettenberg, 1 9 8 5 - S. 3 4 - 4 7 .

Snore R. Seno monētu atradumi Latvijā // Vēstures atzinās un tēlo .~ Rīga, 1 9 3 7 . - 2 7 . - 4 4 . Ipp.

pelda - Ducmane K. Die Entwicklung der Numismatik in Lettland // ^Hamburger Beiträge zur Numismatik. - 1 9 7 9 / 8 1 . - Hf. 3 3 / 3 5 . f. 1 9 5 - 2 0 4 .

Snore R. Zur Tipologie der frühen Silberbarren in Lettland // C c r . e primus historicorum Balticorum Rigae, 1 6 , - 2 0 . VIII 1 9 3 7 . Acta e" relata. - Riga, 1 9 3 8 . - S . 1 6 8 - 1 9 6 .

Pick A. European Paper Money since 1 9 0 0 . - New York, 1 9 7 2 , - 3 2 0 p.

S v ä b e A. Mūsu senās naudas sistēmas // Straumes un avoti. II Rīga, 1 9 4 0 . - 2 2 1 . - 3 1 1 . Ipp,

Patbārzdis A. Die Königlich schwedische Münze in Livland. Das jAünzwesen 1 6 2 1 - 1 7 1 0 . - Stockholm, 1 9 6 8 . - 5 3 3 S .

Tender E. Müntide ja möötude areng // Eesti majandusajalugu. i Tartu, 1 9 3 7 . - 5 0 1 - 5 1 8 Ik.

[Platbārzdis A. Latvijas nauda. - Stokholma, 1 9 7 2 . - 1 9 0 Ipp.

289

AVOTI UN LITERATŪRA

nordeman В. Gotländska Skattefund frön medeltid och nyarrid //

45 -78

Gotländskt arkiv. - Wysby, 1 9 4 2 . - S . 1 2 8 - 1 4 6 . -

Ipp.

М и с а н с И. Экономическая политика городов на ливонских ланц*; т

ngström B. Plate M o n e y . The World's Largest Currency. - Stockholm,

в XV - первой половине XVI в.: Автореф. дис. на соиск. учен. с ~

' 9 6 8 . - 3 4 4 p.

канц. ист. наук. - Рига, 1988. - 18 с

_~āns V. Senākie depozīti Latvijā (līdz 1 2 0 0 . д . ) . - Rīga, 1 9 7 7 . -

Молвыгин А. Р. Датировка основных типов монет таллинского и

2 3 3 Ipp.

тартуского чекана второй половины XIV - первой половины XVI ва Известия АН Эстонской ССР. - 1961. - Т. 10. № 3. - С. 2 6 9 - 2 /

• ēcinš E. Naudas lietas. Skaidrojošā vārdnīca. - Rīga, 1 9 9 3 . - 1 7 0 Ipp.

(Серия общественных наук).

. с a m a a j . Der livländische Münzfund von Uusiporti // Suomen '.'-.nasmuistyhdistyksen Aikakauskirja. XLXI, 2. - Helsinki, 5

Молвыгин А, Р. Денежное обращение и монетное дело на терр.'-

1945. -

Эстонской С С Р в XII - первой половине XVI вв.: Автореф. дис

'-48.

соиск. учен. степ. канд. ист. наук. - Таллинн, Ленинград, 1967. -

. cssberg F. A. Geschichte der preussischen Münzen und Siegel von

Молвыгин А. Р. Номиналы мелких монет Ливонии с середины XII:

".'"ester Zeit bis zum Ende der Herrschaft des Deutschen Ordens. -

второй половины XVI в. и некоторые вопросы денежного дела

Bei i», 1 8 4 3 . - 2 1 6 S., 2 0 Tf.

Новгорода и Пскова // Известия АН Эстонской ССР. - 1 9 6 3 . -

I e ~ z a r i s J . Mērs un svars Latvijā 1 3 . - 1 9 . gs. - Rīga, 1 9 8 1 . - 2 6 7 Ipp.

N'- 4. - С. 3 7 9 - 3 8 9 . - (Серия общественных наук).

- с - е а л о п я i нум^матыка Benapyci. Энцыклапедыя. - MÍHCK,

Пелда К. Р. Нумизматические памятники как источник экономичео

' 9 9 3 . - 7 0 2 с.

истории Латвии XII - первой половины XVI вв.: Автореф. дис. не соиск. учен. степ. канд. ист. наук. - Рига, 1 9 8 0 . - 25 с.

Берга Т. М. Монеты в археологических памятниках Латвии IX-XII вв. FWo 1 9 8 8 - 101 с , XVI таб.

Потин В. М, Древняя Русь и европейские государства в X VI —XV11 в Историю-нумизматический очерк. - Ленинград, 1 9 6 8 . - 2 3 8 с

Ее".-кий Князь Георгий Михайлович. Монеты царствования .".'-ератрицы Елизаветы I и императора Петра III. - Санкт-Петербург,

Потин В М. Золотые западные монеты на территории Русского

' 5 9 6 - Т. 1 . - 2 9 5 с. - T . I I . - 6 9 с.

государства XIV—XV11 веков // Русская нумизматика XI—XX вексг Ленинград, 1979. - С. 5 - 2 8 .

Сааошенко В В. Торговля и купечество Риги в XVII веке. - Рига, • 5 8 5 - 3 4 9 с.

Потин В. М. Монеты. Клады. Коллекции. - Санкт-Петербург, 1 9 9 3 .

Дьячков А. Р., Узденников В. В. Монеты России и СССР:

3 0 3 с.

2 "седелитель. - Москва, 1978. - 6 5 0 с.

Потин В. М. Талеры на территории Русского государства в XVI —X веках // Прошлое нашей Родины в памятниках нумизматики. -

: ; с - ' - я В, Дуцмане К. Новые поступления монетных кладов в музеи

Ленинград, 1977. - С. 5 0 - 1 0 4 .

с " 5 и й с к о й ССР // Вторая Всесоюзная нумизматическая

! знференция: Тезиси докладов. - Москва, 1987. - С. 4 0 - 4 2 .

Сенкевич Д. А. Государственные денежные знаки РСФСР и C C C : 1 9 1 8 - 1 9 6 1 . Каталог. - Москва, 1988. - 2 1 0 с.

• сс откин В, В. Клады византийских монет на территории СССР. Москва, 1 9 6 3 . - 63 с.

Спасский И. Г. Русская монетная система: Историко-нумизмат;-

• роооткин В. В. Клады римских монет на территории СССР. - Москва,

очерк. - Ленинград, 1970. - 2 5 6 с.

1961 - 1 3 6 с.

Спасский И. Г. Русские ефимки: Исследование и каталог. Новосибирск, 1988. - 2 0 9 с , С Х Х таб.

""е.Ч-ус И. А. Монетное хозяйство Ливонии в XVI веке (1515-1581/94 гг.):

г о р е а р . дис. на соиск. учен. степ. канд. ист. наук. - Таллинн, 1989. -

Узденников В. В. Монеты России 1 7 0 0 - 1 9 1 7 . - Москва, 1 9 8 5 - 5 Федоров Д. Я. Монеты Прибалтики XII-XVIII столетий: Определ.-

Пеймус И. О чеканке монет в Долеском (Даленском) замке в 1 5 7 2 и

монет - Таллинн, 1 9 6 6 . - 4 2 2 с.

1 5 7 3 годах // Известия АН Эстонской ССР. - 1 9 8 8 . - № 1. 2

Хорошкевич А. Л. Торговля Великого Новгорода с Прибалтикой и

3 5 - 9 7 . - (Общественные науки).

Западной Европой в XIV—XV веках. - Москва, 1 9 6 3 . - 3 6 5 с.

'.'а.'ышев А, И., Таранков В. И., Смиренный И. Р. Бумажные денежные

Юхт А. И. Русские деньги от Петра Великого до Александра I

знаки России и СССР. - Москва, 1991. - 4 9 2 с.

Москва, 1 9 9 4 . - 2 9 5 с , 41 рис.

".'етычикова А. С. Чеканка монет в Кукенойсе в середине XVII в. // Ссзетская археология. - 1 9 6 4 . - № 3. - С. 141-148. '.'.-сане И. Денежная политика городов на ливонских ландтагах с конца XV в. по 1561 г. // Feodālisms Baltijas reģionā. - Rīga, 1 9 8 5 . -

290

SAISINAIUMI

TEKSTĀ

LIETOTIE

SAĪSINĀJUMI

SIMBOLI

K.Ducmanc, Ē.Vcciņš " N a u d a Latvijā", 1 9 9 5

Pamanītās iespieduma kļūdas Misprints Lappuse

Rinda/sleja

Iespiests

Jābūt

111

3. no a p a k š a s

1895.g.

1905.g.

138

1. no a p a k š a s

120x80 mm

110x70 mm

138

3. no a p a k š a s

Rīgā

Liepājā.

226

7. no a u g š a s

1991. gada

1990. gada

261

8. no a p a k š a s K a u no

Kowno

261

11. no apakšas Verordnung

Verwendung

( 1 . sleja)

(2. sleja) 282

17. no a u g š a s (2. sleja)

slāvu

vācu

28 4

19. no a u g š a s

poļu

vācu