Latvija

REPRESIJAS LATVIJAS LAUKOS 1944-1949 DOKUMENTI UN MATERIĀLI

Redkolēģija Daina Kļaviņa Aija Kalnciema Jānis Riekstiņš Valdis Rūsiņš Līga Vītola

1

LVA 2000

SATURS Priekšvārds I nodaļa Sagādes parādnieku sodīšana II nodaļa Nodokļu politika – zemnieku izputināšanas līdzeklis III nodaļa Zemnieku dzīšana meža darbos IV nodaļa “Kadru tīrīšana” V nodaļa Represīvo iestāžu darbinieku patvaļa Saīsinājumi Dokumentu saraksts

2

Priekšvārds Var droši apgalvot, ka no staļiniskā totalitārisma režīma visvairāk cieta zemniecība, it īpaši tās turīgākais slānis. Zemnieku saimniecības postīja dažādas saimnieciskās un politiskās kampaņas, lauksaimniecības kolektivizācija, deportācijas, kā arī varas vīru patvaļa.

Latviešu zemniecība šo staļinisko likumu bardzību un režīma pārstāvju patvaļu visvairāk un smagāk izjuta laika posmā no 1944. līdz 1949. gadam, t. i. - līdz lauksaimniecības “vienlaidus” kolektivizācijai.

Pēc 1949. gada 25. marta deportācijas akcijas un kolhozu masveida dibināšanas Latvijas laukos tradicionālās individuālās zemnieku saimniecības faktiski vairs nepastāvēja. Līdz ar to izmainījās arī lauksaimniecības produktu sagādes sistēma, nodokļu maksājumi, kokmateriālu sagatavošanas uzdevumi, samazinājās arī citu pret lauku iedzīvotājiem vērsto represiju apjomi. Šajā krājumā aplūkoti tie dokumenti, kuri attiecas uz visplašāk pielietoto represiju veidiem.

Pirmajos pēckara gados saskaņā ar pastāvošajiem PSRS likumiem latviešu zemnieku saimniecībām nebija svarīgāka un atbildīgāka uzdevuma kā nodot valstij “pēc iespējas ātrāk un vairāk” visdažādākos lauksaimniecības produktus, vispirms jau trieciena tempos paveikt labības sagādes kampaņas. No varasvīru saietu tribīnēm un laikrakstu lappusēm nemitīgi skanēja pamudinājumi ātrāk nopļaut labību, izkult un aizvest graudus uz sagādes punktiem, “uzbrukt kulakiem”, “sagraut sabotierus”.

“Labības frontē” tika izputinātas daudzas zemnieku saimniecības un salauzti to īpašnieku likteņi.

Labības sagāde Latvijā tika veikta ar tādām pat drakoniskām metodēm un nežēlīgiem līdzekļiem, kādi PSRS tika pielietoti divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā, kad katra sagādes kampaņa pārvērtās par īstu karagājienu pret zemnieku saimniecībām. Spēkā bija PSRS Tautas Komisāru Padomes 1942. gada 24. novembra lēmums Nr. 1882 par to personu saukšanu pie kriminālatbildības, kuras “vairākkārt un ļaunprātīgi nepilda lauksaimniecības produktu piegādes”. Komunistiskās partijas un padomju iestāžu darbinieki par galveno līdzekli sagādes paātrināšanai un noteiktā daudzuma lauksaimniecības produktu saņemšanai uzskatīja visplašāko un nežēlīgāko represiju pielietošanu pret parādnieku saimniecībām, t. s. sabotieriem. Tās sankcionēja paši augstākie tā laika Latvijas Komunistiskās partijas, Ministru Padomes, Prokuratūras, PSRS Sagādes ministrijas, kā arī citu iestāžu darbinieki.

Ar “kulaku pretestību” un “kulaku sabotāžu” tolaik izskaidroja arī pašu kļūdas, neizdarības, nespēju zemnieku saimniecībām ātri un bez 3

iebildumiem izpildīt milzīgos sagādes plānus. Par “kulaku-sabotieri” varēja pasludināt jebkuru zemnieku. Šos “sabotierus” tiesāja gan apriņķu tautas tiesas, gan arī kara tribunāli. Daudzos pagastos tika sarīkotas t. s. paraugtiesas. Sagādes kampaņās tika pieļauta klaja patvaļa, ņirgāšanās par zemniekiem, nereti arī smagi kriminālnoziegumi.

Represiju apjomu un raksturu lielā mērā noteica arī cenšanās katrā ziņā noteiktā laikā, bet vislabāk - jau pirms termiņa - izpildīt “biedram Staļinam doto solījumu”. Šāds saistību un plānu izpildes veids tolaik tika plaši popularizēts un pielietots.

To pasākumu vidū, kuri pirmajos pēckara gados Latvijā tika izmantoti, lai ekonomiski un politiski sagrautu turīgāko zemnieku slāni, paātrinātu lauksaimniecības kolektivizāciju un iegūtu pēc iespējas lielākus līdzekļus PSRS budžetam, liela vieta bija ierādīta nodokļu piedziņai, it īpaši lauksaimniecības nodokļa iekasēšanai. Galvenais nodokļu smagums bija uzvelts “kulaku” saimniecībām, kaut arī sākumā kaut kādi speciāli nodokļu pieskaitījumi nepastāvēja. Bet 1947. gada augustā Latvijā, tāpat kā savulaik vecajās PSRS republikās, tika noteiktas īpašas “kulaku” saimniecību pazīmes. Par tādām līdz 1947. gada 1. novembrim no kopējā Latvijas zemnieku saimniecību skaita - 266187 par “kulakiem” tika atzītas 10924 saimniecības jeb 4,1 %. Sākot ar 1947. gadu līdz pat 1953. gadam “kulaku” saimniecībām nodokļu pieskaitījumu palielināja regulāri, arvien lielākos apjomos. Par nodokļu parādiem zemnieku saimniecībām, it īpaši “kulakiem” aprakstīja mantu, atņēma lopus, lauksaimniecības inventāru, kā arī citu īpašumu bet viņus pašus nodeva tiesai. Arī 1949. gada 25. marta deportācijas akcija galvenokārt tika iecerēta un īstenota, lai sagrautu “kulaku” saimniecības un paātrinātu lauksaimniecības “vienlaidu” kolektivizāciju. Plašas represijas pret nodokļu parādniekiem turpinājās arī vēlākajā laika periodā. Tā, piemēram, LK(b)P CK birojs 1949. gada jūlijā noteica personālu kontroli par lauksaimniecības nodokļu nomaksāšanu “kulaku” saimniecībās un uzdeva parādniekus saukt pie kriminālatbildības. Īstenojot staļinisko nodokļu politiku, daudzi tūkstoši zemnieku saimniecību tika pilnīgi izputinātas, bet to īpašnieki notiesāti ar dažādiem cietuma sodiem vai izsūtīti “mūža nometinājumā” uz Sibīriju.

Smags slogs lauku iedzīvotājiem bija arī kokmateriālu obligātā sagatavošana un izvešana. Darbaspējīgo iedzīvotāju mobilizāciju dažādiem darbiem noteica PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1942. gada 13. februāra un 1943. gada 7. jūlija dekrēts. Pie PSRS Tautas Komisāru Padomes izveidoja īpašu Darbaspēka uzskaites un sadales komiteju, bet republikās - darbaspēka uzskaites un sadales birojus. Tādus birojus Latvijā izveidoja arī pie pilsētu un apriņķu izpildu komitejām.

Otrā pasaules kara laikā iedzīvotāju mobilizāciju dažādiem klaušu darbiem veica arī ar PSRS Valsts aizsardzības komitejas un Tautas 4

Komisāru Padomes lēmumiem. Tā, piemēram, Valsts aizsardzības komitejas 1944. gada 20. novembra lēmums Nr. 7028 noteica, ka darba klausības kārtībā ir jāsagatavo gulšņi dzelzceļam, balsta koki Donbasam, aviokoksne aviācijas rūpniecībai, malka Ļeņingradai. Saskaņā ar šo lēmumu Latvijā 1945. gada sākumā kokmateriālu sagatavošanai vajadzēja mobilizēt 9400 strādniekus-kājiniekus un 6380 vedējus ar zirgiem. Tos, kuri izvairījās no šās mobilizācijas, nodeva tiesai.

Arī pēckara periodā kokmateriālu sagatavošanā un izvešanā obligātā kārtā vajadzēja strādāt visiem darba spējīgajiem lauku iedzīvotājiem. Lai zemniekus aizdzītu uz meža cirsmām, plaši tika pielietotas dažāda veida represijas. Visbiežāk tos, kuri nevarēja izpildīt kokmateriālu sagatavošanas un izvešanas plānus, sauca pie tiesiskās atbildības.

Lai panāktu totalitārās sistēmas netraucētu funkcionēšanu, tās direktīvu bezierunu izpildīšanu, kā arī padomju režīma nostiprināšanu Latvijā, nepārtraukti tika izdarītas t. s. kadru tīrīšanas. Staļina režīma īstenotājiem likās, ka visu nozaru, iestāžu un organizāciju kadri ir “piesārņoti ar šķiriski naidīgiem elementiem” un tieši šā iemesla dēļ panākumi dažādās jomās ir tik pieticīgi. Stingri vadoties no Staļina tēzes, ka “kadri izšķir visu”, tika darīts viss, lai šos “naidīgos kadrus” atrastu, atmaskotu un padzītu no darba vai represētu. “Kadru tīrīšanas” skāra arī visplašākos lauku iedzīvotāju slāņus.

Jau 1944. gada novembrī LK(b)P Centrālā Komiteja uzdeva LK(b)P apriņķu komiteju sekretāriem un apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem “pārbaudīt pagastu izpildu komiteju sastāvu, nostiprinot to ar drošiem, politiski sagatavotiem cilvēkiem, kuri varētu uz vietām vadīt tautas saimniecības atjaunošanu”. Līdz 1945. gada 1. oktobrim Latvijā tika nomainīti 356 pagastu izpildu komiteju priekšsēdētāji, no tiem 79 - politisku motīvu dēļ. Tikai Rīgas apriņķī vien šajā laikā nomainīja 26 pagastu vadītājus, no kuriem puse tūdaļ pat nokļuva cietumā. 1945. gada 8. oktobrī LK(b)P CK un LPSR Tautas Komisāru Padome pieņēma īpašu lēmumu, ar kuru uzdeva “attīrīt vietējos padomju kadrus no šķiriski svešiem un nacionālistiskiem elementiem”. Pavisam pārbaudīja 2746 cilvēkus, tajā skaitā 431 pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju, 1127 ciema padomju priekšsēdētājus un 729 citus padomju aparāta darbiniekus. Pārbaudes procesā no darba atbrīvoja 522 cilvēkus, no tiem 255 - politisku motīvu dēļ. Atsevišķos pagastos izpildu komitejas priekšsēdētājus īsā laikā nomainīja 5-6 reizes.

Līdz 1948. gada oktobrim laukos no darba pavisam atbrīvoja 1100 vietējos darbiniekus. Kā atbrīvošanas iemesls galvenokārt tika minēti tieši politiskie motīvi. No darba tika padzīti daudzi agronomi, zootehniķi, veterinārārsti, lauksaimniecības produktu sagādes aģenti,

5

lauksaimniecības kooperācijas, mašīnu un traktoru staciju, mašīnu un zirgu izmantošanas punktu darbinieki. Īpaši plaša “kadru tīrīšana” tika izvērsta zemnieku saimniecību kolektivizācijas laikā. Par “kulakiem” atzītos zemniekus kolhozos uzņemt nedrīkstēja, bet tos, kuri tajos bija uzņemti, no kolhoziem padzina. Līdz 1950. gada martam dažādu iemeslu dēļ no darba tika padzīti 610 kolhozu priekšsēdētāji.

Dažādās “specpārbaudēs” kompromitējoši materiāli tika meklēti ne tikai par pašu pārbaudāmo cilvēku, bet arī par viņa radiniekiem, piederīgajiem, paziņām. Lai paveiktu kārtējo “specpārbaudi”, LK(b)P apriņķa komitejas darbinieki sastādīja plašus sarakstus un nosūtīja tos Valsts drošības ministrijas un Iekšlietu ministrijas apriņķu daļu pārbaudei. Tās savukārt sarakstos minēto cilvēku “uzticamību” pārbaudīja gan pēc savas “specinformācijas”, gan pieprasot ziņas no LPSR Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajiem arhīviem un citām iestādēm.

1944. gada vasarā un rudenī, līdz ar Sarkanās armijas karaspēka daļu ienākšanu Latvijā un padomju varas institūciju atjaunošanu, atsāka darboties arī visi staļiniskā totalitārā režīma likumi, pēc kuriem pie atbildības sauca un ar bargiem sodiem sodīja “dzimtenes nodevējus”, “tautas ienaidniekus” un citus “pretpadomju elementus”. Valsts drošības tautas komisariāta (vēlāk - ministrijas), Iekšlietu tautas komisariāta (vēlāk - ministrijas), Sarkanās armijas pretizlūkošanas dienesta “ Smerš ”, milicijas un prokuratūras darbinieki, iznīcinātāju bataljonu kaujinieki, kā arī LK(b)P un padomju iestāžu darbinieki pret lauku iedzīvotājiem izvērsa plašu un nežēlīgu represiju kampaņu. Viņi izdarīja nelikumīgus arestus un kratīšanas, atņēma zemniekiem lopus, lauksaimniecības inventāru un citas mantas, mobilizēja viņus un vilcējspēku dažādos klaušu darbos. Bieži tika pieļauta rupja administrēšana, zemnieku iebiedēšana, draudi saukt viņus pie atbildības, sodīt pēc “kara laika likumiem” vai “izsūtīt uz Sibīriju”. Daudzos gadījumos notika arī fiziska izrēķināšanās ar zemniekiem un citiem lauku iedzīvotājiem. Šo noziegumu virkne bija tik plaša un kliedzoša, ka to novēršanai dažkārt bija spiestas iejaukties visaugstākās varas iestādes. Tomēr šī noziedzīgā varasvīru patvaļa turpinājās. Īpaši daudz smagu noziegumu izdarīja Sarkanās armijas pretizlūkošanas dienesta “Smerš” darbinieki, kuri nerēķinājās pat ar LPSR oficiālajām varas iestādēm un par savu “darbību” tām neatskaitījās.

Daudzus lauku iedzīvotājus kā “dezertierus” represēja dzelzceļa kara tribunāls. Galvenais iemesls bija tas, ka viņiem, dzelzceļa transporta strādniekiem, laukos piederēja arī zemnieku saimniecības, kuras vajadzēja apstrādāt un norēķināties par valsts obligātajām piegādēm.

6

Aizejot lauku darbos, viņi tika pasludināti par “dezertieriem” un nodoti kara tribunālam.

Lauku iedzīvotāji smagi cieta arī no iznīcinātāju bataljonu kaujinieku noziedzīgās patvaļas. Daudzos gadījumos viņi ieročus vērsa pret mierīgajiem iedzīvotājiem, izdarīja slepkavības un citus smagus noziegumus. Īpaši daudz noziegumu, meklējot “bandītus” un citus “tautas ienaidniekus” izdarīja valsts drošības un iekšlietu iestāžu darbinieki.

Apcietinātos, bez apsūdzības uzrādīšanas un tiesas, ieslodzījuma vietās turēja mēnešiem, pat gadiem ilgi. Izmeklēšanas laikā daudzi apcietinātie tika smagi piekauti, bet viņu liecības sagrozītas un falsificētas. Nereti bija arī gadījumi, kad aizturētos izmeklēšanas laikā noslepkavoja.

Prokuratūras, it īpaši apriņķu prokuratūras, darbinieki bieži vien deva nepamatotas sankcijas arestiem un sankcionēja pavirši sagatavotus, pat rupji falsificētus izmeklēšanas materiālus.

Krājumā galvenokārt tiek publicēti Latvijas Valsts arhīvā esošie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālas Komitejas, Latvijas PSR Ministru Padomes, prokuratūras, kā arī dažādu ministriju oficiālie dokumenti, kuri atklāj represiju raksturu un apjomu pret lauku iedzīvotājiem. Diemžēl, lauku iedzīvotāju sūdzības par iestāžu patvaļu arhīva fondos saglabājušās ļoti fragmentāri. Šā iemesla dēļ atsevišķos gadījumos represiju aina varētu būt arī nepilnīga. Krājumā ievietotas arī dažas laikrakstu publikācijas, kuras papildina iestāžu dokumentos pausto viedokli, atklāj komunistu partijas un dažādu varas iestāžu nostāju pret dažāda veida represijām.

Dokumentu krājumam ir 5 nodaļas. 1. nodaļā “ Sagādes parādnieku sodīšana” apkopoti dokumenti par sagādes kampaņās pieļauto patvaļu pret zemniekiem un kriminālnoziegumiem pret lauku iedzīvotājiem.

Dokumenti par staļinisko nodokļu politiku, kas izputināja zemnieku saimniecības, it sevišķi tā saukto kulaku saimniecības, ievietoti nodaļā “ Nodokļu politika - zemnieku izputināšanas līdzeklis”. Pēckara periodā Latvijas zemnieki tika obligātā kārtā iesaistīti arī kokmateriālu sagatavošanā un izvešanā. Kokmateriālu sagatavošanas un izvešanas plāni bija ārkārtīgi lieli. Par šo plānu neizpildi cilvēki bieži vien tika notiesāti. Šiem notikumiem veltīta 3. nodaļa ”Zemnieku dzīšana meža darbos”. 4. nodaļā ”Kadru tīrīšana” ievietoti dokumenti par “ neuzticamo cilvēku” vajāšanas kampaņām. Dokumentu krājuma pēdējā nodaļā “ Represīvo iestāžu darbinieku patvaļa” atrodami dokumenti par Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta, Iekšlietu tautas komisariāta, Sarkanās armijas pretizlūkošanas pārvaldes “Smerš”, milicijas, prokuratūras darbinieku, iznīcinātāju bataljonu kaujinieku, arī LK(b)P un padomju iestāžu patvaļu un kriminālnoziegumiem pret lauku iedzīvotājiem.

7

Krājumā apkopotie dokumenti aptver laika posmu no 1944. līdz 1949. gadam. Taču daži dokumenti pārsniedz minētos hronoloģiskos ietvarus, jo ir ārkārtīgi būtiski minētā perioda represiju rakstura un apjoma rezumēšanai.

Krājumā ietvertie dokumenti galvenokārt ir pirmpublicējumi.

Dokumentu arheogrāfiskā apdare veikta saskaņā ar vēstures avotu publicēšanas tradīcijām. Publicētajiem dokumentiem ir vienota numerācija, katram no tiem ir redakcijas virsraksts, kurā norādīts dokumenta autors, veids, adresāts, raksturots dokumenta saturs, kā arī dokumenta sastādīšanas laiks(ja to ir bijis iespējams noteikt).Dažiem dokumentiem sastādīšanas laiks noteikts pēc dokumenta satura. Tādos gadījumos sastādīšanas laiks ietverts kvadrātiekavās. Ja dokuments ir parakstīts, tad norādīts tās personas uzvārds kursīvā, kas dokumentu parakstījusi. Ja dokuments nav parakstīts, tad personas uzvārds, kurai tas būtu jāparaksta, ir apaļajās iekavās. Redakcijas virsrakstos galvenokārt lietoti iestāžu saīsinātie nosaukumi. Pēc dokumenta sniegta tā leģenda ar norādi par dokumenta autentiskumu un to, kādā arhīva fondā, aprakstā, lietā dokuments glabājas (Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas Partijas vēstures institūta Partijas arhīva fondu numuriem pievienoti burti - PA). Lielākā daļa dokumentu ir krievu valodā, par ko liecina norāde leģendā “tulkojums no krievu val.”. Tiek publicētas arī tās atzīmes dokumentos rokrakstā, kuras atrodamas uz lapas malām vai pāri tekstam u.tml. ar norādi“ Atzīmes dokumentā”, jo satur papildinformāciju par dokumenta saturu. Zem norādes “Atzīmes dokumentā” nereti ir ar * apzīmētas norādes par pārrakstīšanās kļūdām dokumentā vai arī citi skaidrojumi.

Dokumentus publicējot, saglabātas norādes “slepeni”, “pilnīgi slepeni”. Apjomīgi dokumenti, atbilstīgi tematam, publicēti saīsinātā veidā, tad redakcijas virsrakstā ir norāde “No”. Divpunkte kvadrātiekavās [..] tekstā nozīmē, ka izlaista krājuma tematam mazsvarīga vai neatbilstīga daļa. Tekstā saglabātas valodas, tāpat dokumentu stila un leksikas īpatnības, labotas gramatiskās un pārrakstīšanās kļūdas, neprecizitātes ģeogrāfiskos nosaukumos, ja tām ir nozīme no satura viedokļa. Tā kā dokumentu lielākā daļa ir krievu valodā un tulkoti latviešu valodā, tad grūtības radīja uzvārdu, mazāk vārdu latviskā rakstība, jo krievu valodā, kā zināms, nav garumzīmju, kam latviešu valodā ir būtiska nozīme. Latviskojot uzvārdus un vārdus, jau minēto apstākļu dēļ, iespējamās kļūdas nav izdevies pilnībā novērst. Tas pats sakāms par teikuma konstrukcijām krievu valodā, kas, bieži vien, ir nepareizas. Jāpiemin arī tas, ka nedaudzajos dokumentos, kas ir latviešu valodā, arī saglabātas valodas un stila īpatnības.

Dokumentus arheogrāfiski noformējot redkolēģija vadījās no domas, ka lasītājiem papildus informāciju varētu sniegt arī dokumentu 8

vizuālā izskata noformēšana iespējami tuvu dokumenta oriģinālam, jo vairums dokumentu, kā jau iepriekš norādīts, bija domāti tikai dienesta lietošanai un bija vai nu slepeni, vai pilnīgi slepeni. Tas noteica šo dokumentu specifisko lietvedības kārtību un ārkārtīgi ierobežoto pieejamību. Lielākā daļa slepeno un pilnīgi slepeno dokumentu eksistē vienā vai divos, reizēm trijos eksemplāros. Vairumā gadījumu otrie un trešie eksemplāri nav parakstīti, tāpēc leģendā personas uzvārds, kurai tie bija jāparaksta, tiek likts apaļajās iekavās.

Dokumentu krājumu publicēšanai sagatavojusi LVA Publikāciju daļa. Dokumentu apzināšanu, atlasi un tulkojumu no krievu valodas veicis LVA Publikāciju daļas vecākais referents Jānis Riekstiņš.

J. Riekstiņš

9

I nodaļa SAGĀDES PARĀDNIEKU SODĪŠANA 1. No LPSR TKP priekšsēdētāja V. Lāča un LK(b)P CK sekretāra J. Kalnbērziņa telegrammas apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem un LK(b)P apriņķu komiteju sekretāriem par “sabotieru” sodīšanu 1944.gada 20.septembrī Valdības telegramma Apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam Partijas apriņķa komitejas sekretāram

[..]

Prasīt no Sagādes tautas komisariāta pilnvarotajiem 2 dienu laikā izsniegt saistības visām saimniecībām, kuru platība ir lielāka par 20 ha.

Pret tām šīs grupas saimniecībām, kuras sabotē obligāto saistību izpildi, pielietot 1942. gada 24. novembra lēmumu Nr.1882 [..] Par pieņemtajiem mēriem ziņot personīgi.

Latvijas TKP priekšsēdētājs Lācis

Latvijas K(b)P CK sekretārs Kalnbērziņš

LVA, 270. f., 1. apr., 287. l., 5. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

10

2. 2. LPSR AP deputāta K. Lapiņa ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR TKP priekšsēdētājam V.Lācim, LPSR AP Prezidija sekretāram K.Priežem par sagādes gaitu Daugavpils apriņķa Rudzātu pagastā Daugavpilī 30.septembrī

1944.gada

LK(b)P CK sekretāram b. KALNBĒRZIŅAM LPSR TKP priekšsēdētājam b. LĀCIM LPSR APP sekretāram b. PRIEŽEM ZIŅOJUMS Šā gada 15. septembrī sakarā ar LK(b)P CK un TKP rīkojumu tiku nosūtīts uz Daugavpils apriņķa Rudzātu pagastu palīdzēt noorganizēt ziemāju sējas, labības novākšanas, labības kulšanas darbus un palīdzēt arī noorganizēt maizes labības un citu pārtikas normu nodošanu valstij.

Ierodoties Rudzātu pagastā, izpildu komitejas priekšsēdētājam nekādu noteiktu datu par padarīto darbu nebija. Tikai pēc divām dienām viņš man varēja dot šādus skaitļus:

Gaļa Maizes labība Lopbarība Kartupeļi Piens

Jānodod (kg) 36800 192000 124000 557500 133000

Nodots (kg) 36000 85974 2894 39798 776

18. septembrī notika izpildu komitejas sēde, lai lemtu par turpmāko darbu valsts nodevu izpildīšanā. Izpildu komiteja izteicās, ka augšminētie skaitļi esot galīgi, jo arī tā esot piekrituši viņiem pirms manis palīgā atsūtītie biedri.

Neskatoties uz tādiem paskaidrojumiem, nolēmām izdalīt 4 brigādes un izbraukt uz vietām. Pēc trim dienām, atgriežoties brigādēm, 11

noskaidrojās, ka viss darbs ir veikts ļoti pavirši, ir pielaistas daudz kļūdas, piemēram: 1) 1) Nebija ievērotas nemaz cietušās saimniecības, nebija atbrīvotas no valsts nodevām daļēji vai pavisam neviena sarkanarmieša un partizāņa saimniecība, kā: 1. 1. Dubrovskis Teklas saimniecība. Vīrs atrodas Sarkanā Armijā, pašai ir 2 gadu veci bērni, zemes platība 2,5 ha, aramzeme 1 ha, raža vāja un daļēji nopostīta.

2. 2.

Pastors Broņislavas saimniecība. Vīrs Sarkanā Armijā, 3 bērni līdz 7 gadu vecumam, zemes platība 15 ha.

3. 3. Bulmeistera saimniecība. Vīrs Sarkanā Armijā, 2 bērni līdz 7 gadu vecumam, tēvs un māte darba nespējīgi.

Rudzi nodoti jau 722 kg, gaļa - 150 kg.

4. 4. Pastors Monikas saimniecība ar 2 bērniem līdz 6 gadu vecumam, zemes platība - 12 ha.

5. 5. Cakuls Jāņa saimniecība. Pats darba invalīds, zaudējis darba spējas 70 %, ar sievu, dēls Sarkanā armijā. Mājas nodedzinātas un lauki nopostīti, zemes platība 16 ha, aramzeme - 14 ha.

Visiem uzliktas nodevas normas ne pēc likuma, bet vairāk, kur vajadzēja pavisam atbrīvot un citur - daļēji.

Pagastā ir 70 saimniecības, kuras pavisam vai daļēji ir jāatbrīvo no valsts nodevām.

2) 2) Vai atkal šādas saimniecības, kur nodevas nepareizi aprēķinātas, kā: 1. 1. Savāna Jāņa saimniecība ar zemes platību 3 ha, aramzeme 2 ha. Nodeva aprēķināta: Gaļa Maizes labība Lopbarība Kartupeļi

Aprēķināts nodot 40 kg 270 kg 180 kg 360 kg

Faktiski būtu jānodod 15 kg 33 kg 22 kg 120 kg

2. 2. Dubrovskis Teklas saimniecība ar zemes platību 2,5 ha, aramzeme 1 ha.

Aprēķināts nodot Gaļa Maizes labība

40 kg 270 kg

Faktiski nekas jānodod* -

nav

12

Lopbarība Kartupeļi

148 kg 360 kg

-

[..] Tādu nepareizu aprēķinu ir desmitiem. Zemnieki domājuši, ja nespēšot nodevas nodot, tad tikšot nošauti vai nosūtīti uz Sibīriju. [..]

LPSR Augstākās Padomes deputāts K. K. Lapiņš LVA, 270. f., 1. apr., 277. l., 8.- 11. lp. Oriģināls. *Atzīme dokumentā: “Tāda likuma nav, ka no 2,5 ha saimniecības nekas nav jāmaksā”.

3. No LK(b)P CK 1944. gada 16.-17. lēmuma par sagādes parādnieku sodīšanu

novembra plēnuma 1944.gada 16.novembrī

[..]

Plēnums pieprasa [..] noteiktā veidā izbeigt liberālu attieksmi pret tiem kulaku elementiem, kuri sabotē labības parādus. Plēnums uzdod republikas tiesu un izmeklēšanas orgāniem materiālus par labības piegādes sabotieriem izskatīt triju dienu laikā un vainīgos saukt pie atbildības saskaņā ar kara laika likumiem. [..]

LVA, PA-101. f., 3. apr., 7. l., 19. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

4. No LK(b)P Jēkabpils apriņķa komitejas sekretāres M. Birkenfeldes runas LK(b)P CK 1944. gada 16.-17. novembra plēnumā par “šķiru cīņas” izvēršanu laukos 1944.gada 16.novembrī [..]

Cīņa par labību - tas nav vienkārši aģitācijas darbs, tā prasa dziļu šķiru cīņas izvēršanu līdz pašiem zemākajiem posmiem. [..] Mums, apriņķa aktīvam, pa īstam jāķeras klāt šķiru cīņai, jāņem aiz žaunām zemniecības turīgā daļa un kulaki, kuri atrodas uz vietām, jāpiespiež viņi cienīt padomju varu, izpildīt tās saistības, kuras uzliek padomju vara, padomju valsts.[..]

13

LVA, PA-101. f., 3. apr., 7. l., 29. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

5. No LK(b)P Daugavpils apriņķa komitejas sekretāra A. Ņikonova runas LK(b)P CK 1944. gada 16.-17. novembra plēnumā par labības sagādes parādnieku sodīšanu 1944.gada 16.novembrī [..]

Kulaku pretošanos mēs likvidējām ar divām metodēm. Pirmkārt, ar izskaidrošanas darbu, otrkārt - piespiedu ceļā. Mēs, noorganizējot 7 tautas tiesas paraugsēdes, sodījām 7 kulakus, kuri sabotēja labības piegādi. Un tā rezultātā labība valstij tika sākta nodot. [..]

LVA, PA-101. f., 3. apr., 7. l., 43. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

6. No LPSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska runas LK(b)P CK 1944. gada 16.-17. novembra plēnumā par sagādes parādnieku sodīšanu Ilūkstes un Abrenes apriņķos 1944.gada 16. novembrī [..] Ļoti slikti strādā Sagādes tautas komisariāta pilnvarotie, neatklājot kaitniekus, sabotierus un nenododot viņus tiesu orgāniem. Šā iemesla dēļ tiesu orgāniem nav iespējams viņus saukt pie atbildības un notiesāt pēc likuma. Šeit daži biedri sniedza interesantas liecības. Piemēram, biedri no Ilūkstes apriņķa un Abrenes apriņķa. Viņi stāstīja, ka noorganizējuši paraugprocesus un ka tie ļoti labi iedarbojušies uz tiem, kuri līdz tam laikam nebija izpildījuši savas saistības. Paraugprocess - tas ir ļoti labs paņēmiens, lai iespaidotu tos, kuri nepakļaujas padomju likumiem. [..]

LVA, PA-101. f., 3. apr., 7. l., 70. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

14

7.

Informācija laikrakstā “Cīņa” par obligātās lauksaimniecības produktu sagādes parādnieku saukšanu pie kriminālatbildības 1945.gada 26.jūlijā Republikas prokuratūrā Sakarā ar pašlaik notiekošajām saistību izsniegšanām zemnieku saimniecībām par lauksaimniecības produktu nodošanu valstij, ir gadījumi, kur atsevišķi zemnieki, izmantojot zemes ierīcības darbu ieilgšanu (sakarā ar zemes ierīcības darbinieku trūkumu) un uzticēšanos, kādu tiem izrādījušas padomju iestādes, dod apzināti melīgas un samazinātas ziņas par zemes un aramzemes daudzumu, kas atrodas viņu lietošanā.

Zemniecības neapzinīgās daļas šādas rīcības nolūks ir izvairīties no pienākumiem lauksaimniecības produktu obligātā valsts piegādē. Šajā sakarībā republikas prokurors norāda visiem Latvijas PSR apriņķu prokuroriem, kvalificēt šādu pretvalstisku rīcību kā blēdību, kuras rezultātā valstij tiek nodarīti zaudējumi, bet vainīgos apzināti melīgu un samazinātu ziņu sniegšanā par izmantojamās zemes lielumu, saukt pie atbildības sakarā ar Kriminālkodeksa 2. daļas 169. paragrāfu, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem un visa vai daļēju īpašuma konfiskāciju.

Zemnieku saimniecībām, kuru rīcībā ir vairāk zemes, kā tas ierakstīts zemes grāmatās, nekavējoties tuvākās divi trīs dienās paziņot par to pagastu izpildu komitejās un izdarīt attiecīgus grozījumus zemes grāmatās, citādi tām draud iepriekš norādītā kriminālatbildība.

Cīņa, 1945. gada 26. jūlijs.

15

8. LPSR Tieslietu tautas komisariāta Tiesu orgānu pārvaldes revidentes A. Grīnvaldes informācija LPSR tieslietu tautas komisāram A. Jablonskim par nelikumībām Cēsu apriņķī Slepeni 1945. gada 31. oktobrī Latvijas PSR tieslietu tautas komisāram b. Jablonskim Tiesu orgānu pārvaldes revidentes A.GRĪNVALDES INFORMĀCIJA Būdama komandējumā Cēsu apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesā no 18. līdz 21. oktobrim, tiesnese G. Jauntirāns man ziņoja par nelikumībām, kuras tiek pielaistas no dažiem vadošiem darbiniekiem un diskreditē sabiedrības acīs padomju un partijas orgānus.

1945. gada 9. oktobrī bija uzaicināts ierasties uz tiesas sēdi par valsts nodevu laikā neizpildīšanu pilsonis Azītis Pēteris, dzīvo Kusas pagasta “Veģos”.

Ar Kusas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāja rīkojumu 11. oktobrī Azītis tika arestēts, noturēts apcietinājumā līdz 12. oktobrim un ar milici atvests tiesā. Lietas caurskatīšana bija jāatliek, jo būdams apcietinājumā, Azītis nekādus dokumentus savā lietā nebija paņēmis.

Jaunpiebalgas pagasta partorgs b. Pētersons saziņā ar LK(b)P Cēsu apriņķa komitejas 2.sekretāru b. Freibergu izsaukuši vairākus šā pagasta zemniekus sagādes lietās un tos apcietinājuši, turot apcietinājumā no 12 līdz 24 stundām un vairāk. Tādi zemnieki bija: Cers, Cepurnieks, Strazds, Maliņš un citi.

Zemnieks Maliņš Antons griezies pie partorga Pētersona ar lūgumu, lai atļaujot samalt 50 kg graudus priekš maizes. Pētersons uzrakstījis zīmīti “Maliņam Antonam no Tīrumpuķiem” un nosūtījis Maliņu ar šo zīmīti uz pagasta izpildu komiteju, paskaidrodams, ka tur viņam izsniegšot malšanas atļauju. Ierodoties izpildu komitejā un uzrādot šo zīmīti LK(b)P Cēsu apriņķa komitejas otrajam sekretāram b.

Freibergam, pēdējais devis rīkojumu milicim apcietināt Maliņu un noturējis Maliņu apcietinājumā pusdienas.Analoģiski gadījumi bijuši Rankas un Druvienas pagastos.

Neskatoties uz valdības lēmumiem, kuri paredz atvieglojumus jauniem zemes ieguvējiem un sasniegušiem lielu vecumu zemniekiem, gandrīz visi no viņiem aplikti ar obligātām valsts nodevām.

16

Partorgs b. Pētersons, ar kuru es par šiem faktiem runāju š. g. 21. augustā, nevienu nenoliedza un paskaidroja, ka šādi fakti patiešām bijuši, kad kā pilnvarotais no partijas apriņķa komitejas atbraucis b. Freibergs, piebilstot, ka sarunās ar izsauktiem zemniekiem ir sists ar kulaku uz galda, draudēts ar arestu un ka vairāki zemnieki ir arī arestēti. Uz manu jautājumu, kāpēc par šīm nelikumībām b. Pētersons nav ziņojis augstāk stāvošiem partijas orgāniem, Pētersons atbildēja, ka rakstīt nav nozīmes, jo tādi raksti pie mērķa nenonāks un braukt uz Rīgu nav iespējams.

Sakarā ar pavēli no 1945. gada 20. jūnija Nr. 74/p, nododu šo informāciju Jūsu rīcībā.

Latv. PSR TTK Tiesu orgānu revidente A. Grīnvalde LVA, PA-101. f., 8. apr., 21. l., 87.- 88. lp. Oriģināls.

9. No apsūdzības slēdziena krimināllietā par ļaunprātībām labības sagādes kampaņas laikā Madonas apriņķī 1945.gada 2. novembrī [..]

Apsūdzības slēdziens krimināllietā Nr. 3/20 1) 1) Aleksandra Ļjaskovska, 2) 2) Artura Jundera, 3) 3) Elmāra Laukmaņa, 4) 4) Jāņa Graudiņa, 5) 5) Pētera Cielava, 6) 6) Kārļa Salenieka, 7) 7) Antona Baltā apsūdzībā noziegumos, kuri paredzēti KPFSR Kriminālkodeksa 16.-58.-7. pantā.

1945. gada 30. oktobrī Latvijas PSR Madonas apriņķa prokuratūra saņēma materiālus par Madonas apriņķa Bērzaunes pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāja Graudiņa, tā paša pagasta komsorga Cielava un citu noziedzīgo darbību.

1945. gada augusta beigās apsūdzēto Aleksandru Ļjaskovski, kas strādāja par Madonas apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja pirmo vietnieku, LK(b)P Madonas apriņķa komiteja un Madonas apriņķa izpildu komiteja norīkoja par vecāko pilnvaroto labības sagādes jautājumos Madonas apriņķa Bērzaunes,

17

Grostonas, Vestienas, Kalsnavas, Viesienas, Mārcienas un Vietalvas pagastos.

Sakarā ar labības sagādes neapmierinošo stāvokli minētajos pagastos apsūdzētais Ļjaskovskis sāka to zemnieku, kuriem piederēja 2530 ha zemes, masveida izsaukšanu pēc sarakstiem uz pagasta izpildu komiteju. Pēc apsūdzētā Ļjaskovska pavēles zemnieki tika izsaukti galvenokārt pa vakariem, pie kam, arī pēc Ļjaskovska pavēles izsaukšana notika, arestējot viņus mājās un apbruņotiem iznīcinātājiem aizvedot viņus pie Ļjaskovska uz pagasta izpildu komiteju.

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka augstāk minētās vispārējās zemnieku izsaukšanas nakta laikā uz izpildu komiteju rezultātā, kuru pavadīja aresti un piespiedu atvešana, reizē ar tiem zemniekiem, kuri nebija izpildījuši piegādes, arestam un aizvešanai pie Ļjaskovska tika pakļauti arī no valsts sagādes atbrīvoto karavīru - sarkanarmiešu ģimenes locekļi, jaunie darba zemnieki un gados veci cilvēki.

Uz pagasta izpildu komiteju izsauktos zemniekus Ļjaskovskis pavēlēja turēt atsevišķā telpā apbruņotu iznīcinātāju apsardzībā. Arestēto zemnieku turēšanai tika ierādītas speciālas aresta telpas (auksti pagrabi, bunkuri utt.). Mārcienas pagastā Ļjaskovskis, iepriekš apskatījis telpas, izteica neapmierinātību par to, ka tās esot pārāk siltas.

Iepriekšnorādītā veidā izsauktos zemniekus Ļjaskovskis pakļāva apvainojumiem, draudiem ieslodzīt cietumā, izputināt, izsūtīt uz Sibīriju, Urālu šahtām. Šos draudus Ļjaskovskis adresēja ne tikai attiecībā uz izsauktajiem zemniekiem, bet arī uz viņu ģimenes locekļiem.

Minētos noziegumus Ļjaskovskis pavadīja ar uzkliedzieniem, kulaku sišanu pa galdu, necenzētiem izteicieniem un draudiem - nosūtīt uz Madonu, lai ar viņiem izrēķinātos citā vietā.

Sarkanarmieša L.Rūtiņa gados veco māti, kas dzīvo Vietalvas pagastā, iznīcinātāji Muižaskungs un Bizāns arestēja 1945. gada septembra vidū pulksten 3 no rīta. Pēc Rūtiņas ierašanās izpildu komitejā Ļjaskovskis viņu apvainoja un viņai draudēja.

Tajā pašā pagastā, arī 1945. gada septembrī, pēc Ļjaskovska pavēles uz pagasta izpildu komiteju tika izsaukta Tēvijas kara frontē kritušā sarkanarmieša K. Jankova gados vecā māte, kas pēc ilgas gaidīšanas izsauca pie Ļjaskovska. Viņš, neuzklausot viņu par vecumu, vientulību un dēla zaudējumu frontē, pakļāva dažādiem apvainojumiem, draudēja nosūtīt uz Madonu, iznīcināt, izputināt un izsūtīt uz Sibīriju.

Vēlāk pēc Ļjaskovska pavēles Jankovu arestēja un vairākas stundas turēja tukšu dzirnavu aukstā telpā. Pēc tam viņa atkal tika izsaukta pie Ļjaskovska, kurš viņai lika parakstīties par nekavējošu visu valsts piegāžu izpildi. Baidīdamās no izsūtīšanas, Jankova Ļjaskovskim šādu parakstu arī deva.

18

Kad Vietalvas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs R. Rūtiņš mēģināja Ļjaskovski vest pie prāta, viņš tam uzbruka ar draudiem “pašu iesēdināt uz 7 gadiem”.

Tajā pašā laikā pulksten 4 no rīta Ļjaskovskis ar iznīcinātāju palīdzību arestēja darba zemnieku - jaunsaimnieku 69 gadus veco M. Farnastu un tūdaļ pat viņu kopā ar citiem zemniekiem nogādāja Vietalvas pagasta izpildu komitejā pie Ļjaskovska. Neraugoties uz Farnasta iebildumiem par to, ka viņš neesot kulaks, ka viņš 15 ha zemes saņēmis zemes reformas laikā un, ka viņš to apstrādājot kopā ar meitu, kurai ir 6 mazgadīgi bērni, pie kam, kuļmašīnas trūkuma dēļ, labība viņam neesot nokulta. Ļjaskovskis no Farnasta pieprasīja valsts piegāžu izpildi triju dienu laikā divkāršā apjomā attiecībā pret to daudzumu, kāds norādīts Farnastam izsniegtajās saistībās. Pakļaujoties Ļjaskovska draudiem, Farnasts par to parakstījās.

Tāpat, 1945. gada oktobrī Kalsnavas pagastā pie Ļjaskovska tika izsaukta darba zemniece, bijusī kalpone O. Varukina, kas zemi bija saņēmusi tikai 1945. gadā. Varukina ir vientuļa, ar trijiem bērniem, saimniecībā zirga nav. Ļjaskovskis Varukinu neuzklausīja, sāka viņu rupji lamāt, draudēja “iesēdināt tā, ka gaismu viņa neredzēs” un “bērnus nosūtīt turpat”. Ļjaskovskis Varukinu rāva aiz piedurknēm, bet pēc tam izgrūda pa durvīm tik strauji, ka Varukina nokrita un no bailēm zaudēja samaņu. No pārdzīvotā uzbrukuma Varukina saslima ar ilgstošiem sirdsdarbības traucējumiem un bija spiesta griezties pie ārsta.

Par šo gadījumu apsūdzētais Ļjaskovskis vēlāk lielīdamies stāstīja kā par savu “labības sagādes darba” lielu piemēru.

Tajos Madonas apriņķa pagastos, kurus Ļjaskovskis kā LK(b)P Madonas apriņķa komitejas un Madonas apriņķa izpildu komitejas pilnvarotais labības sagādes jautājumos apmeklēja, viņš, līdztekus augstāk norādītajai darbībai, noturēja arī vietējā aktīva apspriedes.

Tā vietā, lai vietējiem darbiniekiem sniegtu praktisku palīdzību, apsūdzētais Ļjaskovskis savā uzturēšanās reizē apspriedēs par valsts sagādes neapmierinošo gaitu aprobežojās tikai ar draudu izteikšanu sagādes tautas komisariāta aģentiem, partorgiem, desmitsētu pilnvarotajiem un citiem darbiniekiem, kuriem apvainojošā, brīžiem pat necenzētā veidā, draudēja ar cietumu, izsūtīšanu uz Sibīriju, izputināšanu, savus draudus adresējot arī apspriedē esošo ģimeņu locekļiem.

1945. gada oktobra vidū, noturot tādu apspriedi Mārcienas pagastā Ļjaskovskis bez jebkāda iemesla nosauca Sagādes tautas komisariāta aģentu, darba zemnieku T. Niedru par “šucmanu pakalpiņu” un draudēja viņam ar izsūtīšanu uz Sibīriju, pieprasot viņam vienas dienas laikā aprakstīt 30 saimniecības, lai tās nodotu tiesai, neraugoties uz to, ka šādu pasākumu nebija iespējams fiziski izdarīt, ne arī uz to, ka tam nebija 19

nekādas nepieciešamības, jo Mārcienas pagastā līdz Ļjaskovska uzstāšanās momentam 20 kulaku saimniecības bija aprakstītas un par tiem, kuri izvairījās no valsts sagādes izpildes, pagastā bija ierosinātas 14 tiesu lietas.

Tajā pašā apspriedē apsūdzētais Ļjaskovskis ar necenzētiem vārdiem nolamāja darba zemnieci, desmitsētu pilnvaroto V. Riekstiņu, kam draudēja ar arestu un viņas un māsas - Madonas apriņķa zemes daļas darbinieces, kā arī citu ģimenes locekļu izsūtīšanu uz Sibīriju.

Līdzīgā veidā apspriedē Vestienas pagastā Ļjaskovskis publiski draudēja ar cietumu partordzei L. Bērziņai un visiem desmitsētu pilnvarotajiem.

Odzienas pagastā apsūdzētais Ļjaskovskis publiski apvainoja agronomu O. Vonlauvsku.

Augstāk minētos draudus aktīvam Ļjaskovskis pavadīja ar publiskām, kategoriskām prasībām “salauzt mugurkaulu”, “salauzt ribas”, izputināt visus 30 hektāru saimniecību īpašniekus. Ļjaskovskis no vietējās varas pārstāvjiem pieprasīja tos zemniekus, kuri nepilda valsts piegādes, izsaukt pa naktīm un arestantu telpās turēt veselu diennakti.

1945. gada 18. oktobrī Ļjaskovskis ieradās Bērzaunes pagastā, kur pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājam Graudiņam un pagasta izpildu komitejas sekretāram Saleniekam deva kategorisku norādījumu izturēties vēl bargāk, pret tiem zemniekiem, kuri neizpilda valsts piegādes. Ļjaskovskis deva komandu izsaukt zemniekus pa naktīm uz pagasta izpildu komiteju un ciema padomēm un ieslēgt viņus pa nakti pagrabā.

Starp citu, Ļjaskovskis ieteica Graudiņam un Saleniekam tos zemniekus, kuri pretojas, piekaut un apliet ar ūdeni. Kā par pilnīgi pieņemamu paņēmienu Ļjaskovskis norādīja uz nepieciešamību pa naktīm braukt uz to zemnieku mājām, kuri nepilda valsts piegādes, un “iebiedēt zemniekus”.

Redzot, ka iepriekšminētās Ļjaskovska direktīvas, kuras viņš ieteica pielietot pret tiem zemniekiem, kuri nepilda valsts nodevas, ir klaji nelikumīgas, vietējie darbinieki tās nepielietoja.

Izņēmums ir Bērzaunes pagasts, kur pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs Graudiņš un pagasta izpildu komitejas sekretārs Salenieks kopā ar LK(b)P CK uz Madonas apriņķi palīdzības sniegšanai valsts sagādē nosūtīto LĻKJS CK darbinieku Laukmani, kurš bija norīkots uz Bērzaunes pagastu, tā paša pagasta komsorgu Cielavu, LK(b)P Madonas apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas pilnvaroto Junderu un iznīcinātāju bataljona vada komandieri Balto, sāka īstenot Ļjaskovska noziedzīgās direktīvas.

Graudiņš, Salenieks, Laukmanis, Cielavs un Baltais 1945. gada 18. oktobra vakarā pēc Ļjaskovska aizbraukšanas arestēja uz Boķu ciema 20

padomi (Bērzaunes pagastā) izsauktos zemniekus Zaikavu un Sproģi. Šīs personas tika ieslēgtas aukstā, tumšā pagrabā, kur viņas atradās līdz nākamās dienas rītam.

Tāpat 1945. gada 18. novembra vakarā, tieši pēc Ļjaskovska aizbraukšanas, pēc izsaukuma uz Boķu ciema padomi atnākušais zemnieks Šērs, pēc apsūdzēto Graudiņa, Cielava un Baltā iniciatīvas, tika aizvests 100 metrus no ciema padomes mājas, kur apbruņotie Cielavs un Baltais, draudot Šēram ar nošaušanu, pavēlēja viņam apsēsties uz celma un aiz viņa kažoka apkakles aizlēja 5-6 spaiņus auksta ūdens.

Uz Boķu ciema padomi 1945. gada 18. oktobra vakarā bija izsaukts zemnieks Spuņģis, kas bija slims. Viņa vietā uz ciema padomi aizbrauca viņa sieva A. Spuņģe.

Graudiņš, Cielavs, Laukmanis un Baltais viņu piekāva un aizveda uz aukstu, mitru pagrabu, kas atrodas zem ciema padomes ēkas. Pagrabā minētās personas ar varu norāva Spuņģei kažoku, pārvilka brunčus pāri galvai un pa kailu ķermeni sāka viņu sist ar siksnām. Bez tam Graudiņš Spuņģi spārdīja arī ar zābakiem.

Piekaušanas rezultātā Spuņģei tika nodarīti miesas bojājumi, nobrāzumi un zilumi. [..]

Atņēmuši piekautajai Spuņģei kažoku un šalli, iepriekš minētie apsūdzētie ieslēdza Spuņģi pagrabā, kur viņa atradās līdz nākamās dienas rītam. 1945. gada 19. oktobrī pēc Spuņģes atbrīvošanas no ieslodzījuma apsūdzētais Graudiņš viņu atkal piekāva ar siksnu. Pēc tam Graudiņš ar kājas spērienu izgrūda Spuņgi no telpas.

Zirgu un pajūgu, ar kuru Spuņģe 1945. gada 18. oktobrī aizbrauca uz ciema padomi, viņai atņēma. To nodzītu viņai atdeva tikai pēc divām diennaktīm.

1945. gada 19. oktobrī Boķu ciema padomē Graudiņš, Cielavs, Laukmanis un Baltais piekāva kuļmašīnas mašīnistu A. Lietavieti, ko bija arestējuši tajā pat naktī savās mājās un bez jebkāda pamata aizveduši uz ciema padomi.

No sākuma Graudiņš apmēram 10 reizes ar dūri iesita Lietavietim pa seju un galvu, kā rezultātā Lietavietim no deguna sāka tecēt asinis. Pēc tam iepriekšminētās personas aizveda Lietavieti uz blakus telpu, kur viņam lika noģērbties un nogulties uz rindā saliktiem krēsliem. Graudiņš, Cielavs un Baltais sāka sist Lietavieti pa kailo muguru [..] ar siksnu, pie kam tika izdarīti ne mazāk kā 60 sitieni. Lietavieša piekaušanas laikā Laukmanis stāvēja pie loga, smēķēja un ņirgājoties piekautajam prasīja: “Vai nesāp?”

Lietavieša piekaušanas laikā apsūdzētais Graudiņš savam līdzdalībniekam Baltajam pārmeta to, ka viņš nemākot stipri sist.

Pēc piekaušanas Graudiņš no Lietavieša pieprasīja samaksu, motivējot ar to, ka telpas esot piesārņotas. Lietavietis bija spiests atdot 21

Graudiņam visu viņam klāt esošo naudu – 15 rubļus. Pēc tam apsūdzētais Cielavs pielika pie Lietavieša deniņiem šautenes stobru un piedraudēja viņu nošaut, ja viņš kādam par notikušo izstāstīšot. Draudu dēļ Lietavietis pie ārsta negriezās un minētos apstākļus noslēpa šās lietas izmeklēšanas laikā, kad viņu 1945. gada 1. novembrī nopratināja kā liecinieku.

Izpildot apsūdzētā Ļjaskovska klaji noziedzīgos norādījumus, bez augstāk minētajiem Madonas apriņķa Bērzaunes pagasta zemnieku piekaušanas un viņu personīgās cieņas pazemojuma gadījumiem, bija arī vēl šādi noziegumi, kurus izdarīja apsūdzētie Graudiņš, Laukmanis, Baltais, Cielavs un Madonas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja otrais vietnieks, līdzapsūdzētais LK(b)P Madonas apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas pilnvarotais labības sagādē Junders.

Minēto personu grupa laika posmā no 1945. gada 18. līdz 24. oktobrim naktīs sistemātiski izdarīja bruņotus uzbrukumus Bērzaunes pagasta zemnieku mājām, maskējoties ar ieganstu pārbaudīt to, kā zemnieki izpilda valsts piegādes.

Apsūdzētie savos izbraukumos pa pagasta viensētām, kuri notika bez plāna un noteikta maršruta, faktiski galvenokārt vadījās no savtīgiem un huligāniskiem nolūkiem.

Apsūdzētie Graudiņš, Salenieks, Laukmanis, Baltais un Cielavs naktī uz 1945. gada 19. oktobri apbraukāja šādas mājas: “Skuticēnus”, “Skalbjus”, “Stalderus”, “Gožus”, “Zlaugotnes”, 2 “Driģeņu” mājas, “Anduļus”, “Olaiņus”, “Bindeņus”.

Naktī no 1945. gada 19. uz 20. oktobri tā pati apsūdzēto grupa apbraukāja “Baidiņu”, “Bāliņu”, “Dzērvju”, “Ramulēnu”, un “Veļķēnu” mājas.

Naktī no 1945. gada 23. uz 24. oktobri tās pašas personas atkal sāka braukāt pa pagastu un konkrēti pa “Vanteņu”, “Sēnalu”, “Gunāru”, “Rūtu”, “Gribēnu”, “Pūpolu”, “Aptieku”, “Piģenu”, “Anduļu” un “Veļķēnu” mājām.

Naktī no 22. uz 23. oktobri tie paši apsūdzētie, piedaloties apsūdzētajam Junderam, pabija “Zīliņu”, divās “Krustiņu” un “Brencēnu” mājās.

Minētās apsūdzēto grupas nakts braukāšanu pa minētajām mājām daudzos gadījumos pavadīja nelikumīgas kratīšanas, īpašuma atņemšana izkratītajiem, pārtikas un spirtoto dzērienu diedelēšana, kā arī atsevišķu zemnieku piekaušana un viņu nelikumīgi aresti.

Apsūdzētie Graudiņš, Salenieks, Baltais, Cielavs un Junders savas noziedzīgās rīcības izdarīja būdami piedzērušies. Braucienus no mājas uz māju pavadīja nemitīga, bezmērķīga šaudīšanās.

Nakti no 1945. gada 18. uz 19. oktobri piedzērušies aizbraukuši uz “Zlaugotnes” mājām pie gados vecā zemnieka A. Zlaugotņa, apsūdzētie Graudiņš, Laukmanis, Salenieks, Cielavs un Baltais tika uzskatīti par 22

bandītiem. Saimnieka meita no bailēm paslēpās skapī. Mājās tika izdarīta pamatīga kratīšana, kuras laikā apsūdzētais Graudiņš nozaga kandžas pudeli un mēģināja nozagt arī cigarešu iemuti. Apsūdzētais Graudiņš mājas saimnieku A. Zlaugotni piekāva.

Nakti no 1945. gada 19. uz 20. oktobri tā pati apsūdzēto grupa “Baidiņu” mājās arestēja pagasta vecmāti M. Ūdri, kurai lika sekot viņiem, pavēlot paņemt līdz produktus piecām diennaktīm. Pa ceļam apsūdzētais Graudiņš, pats sēžot pajūgā, sitot ar šautenes laidni Ūdrei pa muguru, kas gāja kājām, viņu steidzināja, piedraudot Ūdrei, ja viņa neiešot ātrāk, tad viņu ar grožiem piesiešot pie pajūga.

Nobraucis 2-3 kilometrus no “Baidiņu” mājām, Graudiņš pavēlēja Ūdrei nostāties uz ceļiem pie grāvja un teica, ka viņu nošaušot un lai viņa pasakot savu pēdējo vēlēšanos. Pēc tam Graudiņš pavēlēja Ūdrei lūgt piedošanu. Pēc šādas ņirgāšanās Graudiņš un Laukmanis atlaida Ūdri uz mājām. Kad Ūdre pagriezās un sāka iet uz savas mājas pusi, apsūdzētie raidīja vairākus šāvienus.

Tajā pašā naktī apsūdzētie Graudiņš, Laukmanis, Salenieks, Cielavs un Baltais ieradās “Veļķēnu” mājās pie saimnieces A. Gozītes.

Viņa, ieraugot apbruņotus, piedzērušos cilvēkus, sāka kliegt. Apsūdzētais Graudiņš sadusmojās, paķēra no plīts trauku ar ūdeni un uzlēja to Gozītei uz galvas.

Naktī no 1945. gada 22. uz 23. oktobri apsūdzētie Graudiņš, Laukmanis, Salenieks, Cielavs, Baltais un Junders ieradās “Zīliņu” mājās, kur dzīvo 75 gadus vecā A. Punka ar paralizēto radinieci K. Ādamsoni.

“Zīliņu” mājās tika izdarīta vispārēja kratīšana, kuras laikā apsūdzētais Cielavs ar šauteni uzlauza skapi. Kratīšanas laikā augstāk minētie apsūdzētie nozaga 2 šineļus, 5 vecās Latvijas armijas formas tērpus, 2 cepures, jostu, steku, radio austiņas un grāmatas.

Līdzapsūdzētais Cielavs paralizētās K. Ādamsones istabā nozaga Ādamsonei un Punkai piederošo lādīti ar dārglietām un konkrēti: zelta ķēdīti ar tādu pašu krustiņu, platu zelta aproci, 9 zelta gredzenus, zelta pulksteni ar zelta aproci, aproču pogas ar zelta apmali, dzintara cigarešu iemuti ar zelta apmali, 2 zelta brošas, 11 cara laika sudraba monētas, 1 cara laika zelta monētu un kaklarota ar 3 briljantiem.

Līdzapsūdzētais Graudiņš nozaga 2 alpaka galda nažus un papirosu kārbu, kurus kratīšanas dalībnieki tūdaļ pat nopīpēja. Līdzapsūdzētais Salenieks nozaga smaržu pudelīti.

Naktī no 1945. gada 23. uz 24. oktobri apsūdzētie Graudiņš, Laukmanis, Salenieks, Cielavs, Baltais un Junders “Aptieku” mājās tās saimniekam A. Trumkalnam izdarīja vispārēju kratīšanu, kuras laikā tika nozagts fotoaparāts “Leika”, kā arī 2 velosipēda riepas. Bez tam pēc līdzapsūdzētā Jundera iniciatīvas tika nozagta 1 konjaka pudele no trim mājās esošajām.

23

1945. 1945. gada 24. oktobra dienā apsūdzētie Junders un Graudiņš divatā, piedzērušies atgriezās “Aptieku” mājās.

Graudiņš piekāva 66 gadus veco saimnieci Trumkalni un paņēma 2 atlikušās konjaka pudeles, ko viņš vēlāk ar Junderu izdzēra.

“Aptieku” māju dienas apmeklējuma laikā apsūdzētais Junders A. Trumkalnei draudēja ar šauteni.

Pēc tam Junders A. Trumkalni un viņas slimo vīru ieslēdza atsevišķā istabā, bet mājas durvis aizslēdza ar piekaramo atslēgu un slēdzeni noslēpa aiz durvīm. Savu rīcību Junders motivēja ar to, ka negribot, lai Trumkalns aizvedot prom graudus.

Piekautā A. Trumkalne kopā ar savu slimo vīru aizslēgtajā istabā atradās diennakti.

Naktī no 1945. gada 19. uz 20. oktobri apsūdzētie Graudiņš, Laukmanis, Salenieks, Cielavs, Baltais “Driģeņu” mājās saimniecei E. Lietavietei, kas vecuma dēļ ir atbrīvota no valsts piegādēm (Lietavietei ir 69 gadi, bet viņas vīram 82 gadi), pieprasīja zeltu un kandžu, bet, kad saimniece paziņoja, ka zelta un kandžas viņai neesot, mājās tika izdarīta pamatīga kratīšana, pēc tam augstāk minētie apsūdzētie sāka draudēt vecajiem Lietaviešiem par neizpildītajām valsts piegādēm ar arestu. Tad viņi pieprasīja vakariņas, kas apsūdzētajiem tika arī pasniegtas.

1945. gada naktī no 18. uz 19. oktobri apsūdzētie Graudiņš, Laukmanis, Salenieks, Cielavs un Baltais izdarīja kratīšanu “Anduļu” mājās pie saimnieces M. Ozoliņas.

Kratīšanas laikā apsūdzētais Graudiņš nozaga 20 sērkociņu kastītes un petrolejas lampu. Kratīšanas laikā atrasto vīnu viņi izdzēra vakariņu laikā, kuras pēc apsūdzēto prasības Ozoliņa bija spiesta pagatavot.

Neapmierinoties ar sagatavotajām vakariņām, Graudiņš pats krāsnī atrada cepeti, ko apsūdzētie tūdaļ apēda.

Vakariņu laikā apsūdzētais Graudiņš jautāja Ozoliņai: “Kā uz to visu skatās pārējie pagasta iedzīvotāji?”. Uz to tika saņemta atbilde: “Visi zina, kā jūs tautu nospiežat uz ceļiem”. Apsūdzētie Graudiņš, Laukmanis, Salenieks un Cielavs par atbildi sāka smieties un paziņoja, ka “tā mēs arī rīkosimies, lai visi zinātu, kas tā padomju vara tāda ir”.

Apsūdzētais A. Ļjaskovskis, ko apsūdzētie Graudiņš, Laukmanis un Junders pilnā apjomā informēja par viņu, kā arī par apsūdzēto Cielava un Baltā izdarītajiem noziegumiem, kā, piemēram, par zemnieku piekaušanu un nelikumīgiem arestiem, par ņirgāšanos par viņiem un māju kratīšanu naktīs, kuras notika pēc viņa, Ļjaskovska kūdīšanas, izteica savu apmierinājumu par zemnieku piekaušanu un arestiem, kā arī par nakts izbraukumiem uz zemnieku mājām. Ļjaskovskis citiem apsūdzētajiem ieteica šo noziegumu iespējamās izmeklēšanas gadījumā savos nodarījumos neatzīties un “turēties no prokuratūras tālāk”.

24

Ar savām augstāk minētajām noziedzīgajām darbībām apsūdzētais Ļjaskovskis, kā arī apsūdzētie Graudiņš, Junders, Laukmanis, Salenieks, Cielavs un Baltais kā varas pārstāvji, apzināti radīja neapmierinātību plašu Madonas apriņķu iedzīvotāju vidū.

Apsūdzības slēdziens sastādīts: novembrī.

Rīgā, 1945. gada 2.

LPSR Prokuratūras svarīgo lietu izmeklētājs justīcijas jaunākais padomnieks (Vulfsons) LPSR Prokuratūras Izmeklēšanas daļas priekšnieks justīcijas vecākais padomnieks (Paegle)

LVA, PA-101. f., 8. apr., 20. l., 314. -326.lp. Apstiprināta kopija.

Tulkojums no krievu val.

10. No LPSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska raksta laikrakstā “Cīņa”- “Stingri ievērot sociālistisko likumību!”

1945. gada 2. novembrī [..] Šajās dienās padomju tiesa skatīja cauri kāda tautas ienaidnieka – Kalupes pagasta zemnieka A. Kokina lietu, kuram ir 3 zirgi, 2 govis, aitas, cūkas un lauksaimniecības inventārs, tātad pilnīga iespēja norēķināties ar valsti, bet viņš apzinīgi to nedarīja. Viņš pat mēģināja pierunāt citus zemniekus sekot viņa piemēram. Tiesa piesprieda A. Kokinam 5 gadus cietuma sodu ar visas mantas konfiskāciju un 11650 rubļu piedzīšanu par labu valstij un valsts piegādes neizpildīšanu.

Par valsts piegādes neizpildīšanu un par valsts apkrāpšanu tiesa sodīja Ļaudonas pagasta zemnieku Augustu Zosāru ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem, ar visas mantas konfiskāciju un ar tiesību atņemšanu uz 3 gadiem.[..]

Cīņa, 1945. gada 2. novembris.

25

11. No LK(b)P CK sekretāra J. Jurgena runas LK(b)P CK 1945. gada 12.- 13. novembra plēnumā par parādnieku nepamatotu sodīšanu 1945. gada 13. novembrī [..]

Ar kailu administrēšanu, ar tiesu un prokuratūras aparāta palīdzību labību mēs nesagādāsim un tā nav tā jāsagādā. Tas nebūtu pareizi. Es gribu sniegt dažas ziņas. Šajā labības sagādes kampaņā ir notiesāti vairāk nekā 700 cilvēki, bet pagājušā gadā labības sagādes kampaņā tika notiesāti apmēram 40 cilvēki. Taču kā notiek šis spiediens uz kulakiem?

Kā mēs cīnāmies ar sabotieriem? Minēšu dažus piemērus. Ja ņemtu to pašu Jēkabpils apriņķi, piemēram lietu Nr. 443. Jānis Karčs, 71 gads, sievai – 66 gadi, parāds – 64 kg graudu, 400 kg siena, 1,6 kg vilnas, 60 olas. Brīdinājums viņam izsniegts 5. septembrī, īpašums aprakstīts 18. septembrī. Valsts obligātās saistības izsniedz 18. septembrī, bet tiesā 19. septembrī. [..] Lietas Nr. 444, 452, 453. Saistības izsniegtas 5. septembrī, brīdinājumi – 5. septembrī un 19. septembrī notiesāti. [..] Notiesā agrāk nekā izsniedz brīdinājumus. [..] Dažkārt LK(b)P apriņķa komitejas sekretārs, apriņķu izpildu komitejas priekšsēdētājs, arī pilnvarotie ierodas, sastāda kulaku sarakstus, ieraksta kulakos jebkuru saimniecību tādēļ, ka tā nenodod labību, bet, ja noskaidro, tad izrādās, ka “kulakam” pieder tikai 2 ha zemes, bet pats viņš ir 70 gadus vecs.

LVA, PA-101. f., 7. apr., 7.l., 169.-170. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

12.No apsūdzības slēdziena krimināllietā par izdarītajiem kriminālnoziegumiem Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā Rīgā

1946.gada 12. janvārī

[..]

Apsūdzības slēdziens: 1.Ivana Ivanova, 2.Staņislava Ancveira, 3.Ivana Pastera, 4.Antona Karnača lietā, 26

kuri apsūdzēti KPFSR Kriminālkodeksa 110. panta 2. daļas noziegumos, 5.Mihaila Bakļicka, 6.Edgara Strazdiņa lietā, kuri apsūdzēti KPFSR Kriminālkodeksa 193-17.”a” panta noziegumos, 7. 7. Prokopija Veselova lietā, kurš apsūdzēts KPFSR 193-17. ”a” panta noziegumos.

1945. gada decembrī Latvijas PSR Prokuratūra saņēma materiālus par sociālistiskās likumības pārkāpumiem Latvijas PSR Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā, kuri liecina, ka vietējie varas orgānu pārstāvji nelikumīgi atņēmuši zemniekiem īpašumu, kā arī par citiem likumības pārkāpumiem. Šie materiāli kļuva par iemeslu šās lietas ierosināšanai. Šajā lietā izdarītajā iepriekšējā izmeklēšanā ir noskaidrots sekojošais: 1945. gada augustā – oktobrī Preiļu pagasta partorgs I. Ivanovs, Preiļu pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs S. Ancveirs, viņa vietnieks I. Pasters, saskaņā ar vadošo orgānu direktīvām, tika pilnvaroti organizēt darbu, lai zemnieku saimniecības izpildītu valsts obligātās labības piegādes. Šis darbs, kuru viņi 1945. gada augustā bija atstājuši pašplūsmā, noveda pie tā, ka pagasts augusta labības sagādes plānu neizpildīja.

Sakarā ar to 1945. gada augusta beigās kā apriņķa izpildu komitejas un LK(b)P Daugavpils apriņķa komitejas pilnvarotie uz Preiļu pagastu tika komandēti LK(b)P apriņķa komitejas instruktors A. Karnačs un 308. strēlnieku divīzijas politdaļas apriņķa organizācijām palīgā aģitācijas masu darba veikšanai labības sagādes laikā nosūtītais šās divīzijas karavīrs- leitnants E. Strazdiņš.

Minētās personas – I. Ivanovs, A. Karnačs, S. Ancveirs, I. Pasters, E. Strazdiņš kopā ar pagastā atrodošos Iekšlietu tautas komisariāta Preiļu pagasta nodaļas priekšnieku M. Bakļicki 1945. gada septembrī, bet, pēc Karnača un Strazdiņa aizbraukšanas, Ivanovs, Ancveirs un Bakļickis arī oktobrī, organizējot pagasta teritorijā labības sagādi, izmantoja tikai nelikumīgas, noziedzīgas metodes, lai piespiestu zemniekus nodot valstij graudus, ko pavadīja ar likumu garantēto pilsoņu īpašuma un personīgo tiesību noziedzīgi pārkāpumi.

I. Ivanovs, A. Karnačs un S. Ancveirs labības sagādes darbā iesaistīja visai lielu pagasta un Preiļu pilsētas aktīvu un parasti izmantoja šo aktīvu, lai nosūtītu to uz ciema padomēm, sādžām un viensētām, pie kam viņi, Ivanovs, Karnačs, Ancveirs un kopā ar viņiem – I. Pasters, Strazdiņš un Bakļickis bieži vadīja tās aktīva grupas, kuras braukāja pa sādžām un viensētām. Kā liecina iepriekšējās izmeklēšanas materiāli, 27

Ivanovs, Karnačs, Ancveirs, Pasters un Strazdiņš labības sagādes laikā pilnīgi ignorēja masu izskaidrošanas darbu.

Pie tam rupjā veidā tika pārkāpts PSRS Tautas Komisāru Padomes 1942. gada 24. novembra lēmums Nr. 1882 “Par kolhoznieku un viensētu saimniecību atbildību par lauksaimniecības produktu obligāto valsts piegāžu neizpildīšanu”, sakarā ar kuru tikai Sagādes tautas komisariāta orgāniem tika piešķirtas tiesības izsniegt brīdinājumus par labības bezstrīdus izņemšanu labības parādniekiem. I. Ivanovs, S. Ancveirs, I. Pasters, M. Bakļickis, A. Karnačs un E. Strazdiņš personīgi, vai vadot aktīva grupas, kā arī orientējot aktīvu uz šādām nelikumībām, lai piespiestu zemniekus nodot valstij graudus, praktizēja nelikumīgu lopu atņemšanu zemniekiem, bet vairākos gadījumos arī pilsoņu personīgā īpašuma atņemšanu.

Darbojoties, pārkāpdami iepriekšminēto PSRS TKP 1942. gada 24. novembra lēmumu Nr. 1882, I. Ivanovs, S. Ancveirs un I. Pasters sākumā pastāvīgi, apejot Sagādes tautas komisariāta orgānus, izsniedza zemniekiem brīdinājumus par graudu bezstrīdus izņemšanu, pie kam praksē šie brīdinājumi, kā tas redzams no nopratināto I. Ivanova, A. Karnača un citu liecībām pirmkārt tika izteikti trūcīgajām sarkanarmiešu saimniecībām un bijušo partizānu saimniecībām Preiļu pagasta Gaļmuižas, Moskvinas, Augustovas un citās ciema padomēs.

Sakarā ar šo pasākumu pilnīgo neefektivitāti labības sagādes gaitas uzlabošanā Ivanovs, Ancveirs un citas augstāk minētās personas, kuras kā apsūdzētās šajā lietā sauktas pie atbildības, vēlāk vispār atteicās izsniegt zemnieku saimniecībām jebkādus brīdinājumus un lopu un cita īpašuma atņemšanu zemniekiem izdarīja bez jebkāda brīdinājuma.

Izbraucot uz operācijām, kuras bija saistītas ar lopu atņemšanu, parasti būdami apbruņoti, ar Bakļicka palīdzību šajos izbraucienos iesaistot Iekšlietu tautas komisariāta iznīcinātāju bataljona apbruņotus kaujiniekus un leitnantam Strazdiņam piekomandētos 308. strēlnieku divīzijas četrus kareivjus, Ivanovs, Karnačs, Ancveirs, Pasters, Strazdiņš un Bakļickis tādā veidā noorganizēja visai lielu apbruņotu grupu, ar kuras palīdzību viņi varēja vieglāk īstenot nelikumības.

Reizē ar nelikumīgu lopu un īpašuma atņemšanu Ivanovs, Ancveirs, Pasters, Bakļickis un Strazdiņš, lai piespiestu zemniekus nodot valstij graudus, praktizēja arī viņu nelikumīgus arestus. Bakļickis ne tikai neaizkavēja šās nelikumības, bet arī pats piedalījās tādos arestos un nelikumīgi turēja aizturētos dažkārt pat vairākas dienas Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļā, pieņemot aizturētos, kā viņš pats pratināšanā liecināja, pēc I. Ivanova personīgajām zīmītēm. Šie aizturētie Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļā netika reģistrēti, kādēļ noskaidrot visas tās personas, kuras tika nelikumīgi arestētas un turētas ieslodzījumā Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļā, nav iespējams. No šajā lietā 28

nopratināto Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļas darbinieku Veselova, Ribakova un citu liecinieku liecībām ir konstatēts, ka tādu arestu gadījumi ir bijuši ļoti izplatīti (lietas 133, 139 a., 140., 184 a., 185., 286. lpp.).

Aizturētos parasti turēja ieslodzījumā līdz tam brīdim, kamēr radinieki izpildīja viņu labības piegāžu saistības.

Bez šiem pasākumiem I. Ivanovs ieviesa un personīgi un ar pagasta aktīva palīdzību īstenoja noziedzīgu dokumentu – pasu, karaklausības apliecību, kā arī citu dokumentu - atņemšanu pilsoņiem, lai piespiestu viņus nodot valstij graudus.

Kā redzams no šajā lietā nopratināto vairāku personu liecībām, kuras apsūdz Ancveiru, lieciniece Volkova un citi, pagastu izpildu komitejas pilnvarotie, kurus uz sādžām un viensētām nosūtīja Ivanovs un Ancveirs, atgriežoties pagasta izpildu komitejā, nodeva Ivanovam veselu kaudzi zemniekiem atņemto dokumentu un parasti Ivanova kabinetā un pie kabineta sapulcējās zemnieki, kuri bija atnākuši pēc viņiem atņemtajiem dokumentiem( lietas 107., 127., 238 a., 239., 240., 254a. lpp.).

Ir jāsaka, ka dokumentu nelikumīga atņemšana bija ne tikai nelikumīgas piespiešanas veids, lai iedzīvotāji nodotu valstij lauksaimniecības produktus, bet arī veids, kas pilsoņiem, kuri bija palikuši bez dokumentiem, neļāva iesniegt sūdzības augstāk stāvošajām iestādēm par tām nelikumībām, kuras bija pieļautas pret viņiem.

Par to, piemēram, liecināja liecinieks Savelijs Gusevs, kuram 1945. gada 7. oktobrī I. Ivanovs, S. Ancveirs un I. Pasters nelikumīgi atņēma divas govis, trīs aitas un personīgos dokumentus, kamdēļ viņš, Gusevs, nevarēja aizbraukt uz apriņķa centru, lai iesniegtu sūdzību.( lietas 288. lpp.) Šis apstāklis bija par vienu no iemesliem, kuru rezultātā sūdzību skaits par Ivanova, Ancveira un citu apsūdzēto pieļautajām nelikumībām attiecībā pret kopējo nelikumību skaitu bija ārkārtīgi neliels.

Raksturojot viņa un citu apsūdzēto pieļauto nelikumību ainu, šajā lietā apsūdzētais Ancveirs nopratināšanā liecināja: “[..] es pilnīgi skaidri apzinājos, ka tās darba metodes, kuras mēs pielietojām [..] ir nelikumīgas. Ir jāsaka tā: katru dienu pagasta aktīvs tiek iztrenkāts pa sādžām un viensētām, zemniekiem masveidīgi tiek atņemti lopi, kuri baros tiek dzīti uz pagasta izpildu komiteju, zemnieki tiek arestēti, tiek atņemtas pases, katru dienu pagasta izpildu komitejā stāv zemnieku rindas, kuri atnākuši pēc atņemtajiem dokumentiem”(lietas 238a., 239.lpp.).

Izmeklēšanā arī ir noskaidrots, ka, izdarot zemnieku nelikumīgas lopu un cita īpašuma atņemšanas, I. Ivanovs, S. Ancveirs, A. Karnačs, I. Pasters un M. Bakļickis noziedzīgi pārkāpa tādu darbību elementāros 29

noformēšanas noteikumus. Par atņemto ne akti, ne apraksti netika sastādīti, un mantu un lopu īpašniekiem par to atņemšanu netika izsniegti nekādi dokumenti. Neviens neveica arī nekādu atņemtā uzskaiti. Tajos gadījumos, kad lopi tika atņemti, lai piespiestu saimniecības nodot valstij graudus, par lopu atdošanu tiem zemniekiem, kuri labības piegādi bija izpildījuši pilnā mērā, Ivanovs, Ancveirs, Pasters un Karnačs lēma patvaļīgi, kādēļ lopu īpašnieki tos atpakaļ daļēji vai pilnīgi nesaņēma.

Atņemtie lopi un cits īpašums parasti tika noziedzīgi izsaimniekoti, iztērēti, dažkārt arī sadalīti starp noziedzīgās atņemšanas dalībniekiem, pie kam, tas viss arī ne ar kādiem dokumentiem netika noformēts.

Automašīnu šoferi, kuri tajā laikā atradās pagastā, lai uz valsts noliktavām pārvadātu graudus, kurus pagastā saņēma uz valsts piegāžu rēķina, par apsūdzētajiem iedotajām automašīnām, lai braukātu pa sādžām un ciemiem pēc lopiem, kā samaksu parasti saņēma govis, cūkas un aitas. Apsūdzētie Ivanovs, Ancveirs, Strazdiņš citu zemnieku saimniecībās atņemtās cūkas parasti tika nošautas uz vietas, bet gaļa nelikumīgi atdota pārtikai vietējam iznīcinātāju bataljonam.

I. Ivanovs 1945. gada septembrī no kādā saimniecībā atņemtajiem graudiem piesavinājās 150 kg rudzu, kurus pēc tam, kad izmeklēšana šo faktu atklāja, līdz šās lietas izmeklēšanas beigām, nodeva graudu sagādes noliktavā, pie kam, sakarā ar to, ka trūka jebkādas atņemtā uzskaites, tā arī neizdevās noskaidrot, kam šie graudi bija atņemti (lietas 241., 101 a., 264.-265.lpp.).

A. Karnačs, pabeidzot darbu pagastā un izbraucot uz dzīves vietu Daugavpilī, paņēma sev aitu un cūku ( lietas 202a., 256., 278.lpp.).

Arī E. Strazdiņš, aizbraucot uz Daugavpili, no atņemtajiem lopiem sev paņēma aitu (lietas 18a. lpp.).

1945. gada septembra sākumā 15 liellopus Ivanovs un Ancveirs kā “konfiscēto” mantu nodevu vietējam Lopu sagādes kantorim bez jebkādas lopu bijušo īpašnieku norādes (skat. pievienoto dokumentu mapi).*Ancveirs, sniedzot liecības šajā jautājumā, paskaidroja, ka, trūkstot jebkādai uzskaitei, absolūti nekādā veidā nav iespējams noskaidrot, kādai saimniecībai kādi lopi atņemti.

Augstāk aprakstītos I. Ivanova, S. Ancveira, A. Karnača, I. Pastera, E. Strazdiņa, M. Bakļicka noziegumus raksturo konkrēti dati, kurus ir konstatējušas liecinieku un šajā lietā apsūdzēto liecības: 1945. gada 2. septembrī S. Ancveirs un Bakļickis kopīgi ar I. Ivanovu, Karnaču un Strazdiņu, izbraucot uz Boļšije Oriški sādžu, pēc Ivanova norādījuma Jezupa (Osipa) Brica saimniecībā nelikumīgi, bez brīdinājuma un apraksta sastādīšanas, atņēma 3 govis, zirgu ar pajūgu, 150 kg kviešus un, arestējot Bricu, nosūtīja viņu uz Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļu, kur viņu noturēja vairākas stundas un viņu atbrīvoja Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta pārstāvis. Vēlāk no 30

Bricam atņemtā atpakaļ tika atdots tikai zirgs un viens govs. Kviešus, neieskaitot tos viņa saimniecības graudu sagādē, ar Bakļicka starpniecību, bez jebkādas dokumentu noformēšanas, nodeva Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļas ēdnīcai (lietas 115., 117., 181., 182., 21 a. lpp.).

Tajā pašā dienā, atgriežoties no Preiļu pilsētas, Bakļickis, Strazdiņš, Karnačs, Ivanovs, Ancveirs ar lielu aktīvistu, iznīcinātāju bataljona kaujinieku un Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka karavīru skaitu ieradās Preiļu pagasta Zalzovas sādžā, kur, braucot gar pilsoņa Briškas māju, pamanīja, ka daži nepazīstami cilvēki no mājām dodas uz tuvējo mežu. Iznīcinātāju bataljona kaujinieki un Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka karavīri organizēja aizejošo cilvēku apšaudi, bet pēc tam arī meža apšaudi un ķemmēšanu, pie kam apkārtnes mežā trīs cilvēki tika nošauti kā bandīti, kuri bija izrādījuši bruņotu pretestību. Šajā lietā nopratinātā viensētas īpašniece Anna Briška liecināja, ka viņas mājās nav slēpies neviens no bandītiem, bet, kad sākusies šaušana, viņa pati ar bērniem aizbēgusi uz mežu.

A. Karnačs , Bakļickis un Strazdiņš, kuri viensētā ieradās tūdaļ pēc aprakstītās operācijas, tur neatrada nevienu no viensētas īpašniekiem un viņu prombūtnē paņēma 4 govis, zirgu ar pajūgu, 7cūkas, 5 aitas, apmēram tonnu graudus, nesastādot nekādu aprakstu par atņemto, un turpat pieņēma lēmumu visas viensētas ēkas nodedzināt. Viņiem atstājot viensētu, visas ēkas tika nodedzinātas. Cūkas tika nokautas (lietas 202a., 256., 278.lpp.).Briškam atņemtie lopi atpakaļ to īpašniekam netika atdoti.

1945. gada 10. septembrī Strazdiņš, Bakļickis un Karnačs īstenoja arī Preiļu pagasta Ozoliņu sādžas pilsones Virginijas Pasteres viensētas iznīcināšanu.

Iepriekšējā vakarā Iekšlietu tautas komisariāta iznīcinātāju bataljona kaujinieki organizēja apkārtnes ķemmēšanu un apšaudīja Pasteres viensētu. No rīta viensētas īpašniece tajā neatradās, kura pēc iepriekš aprakstītiem notikumiem vispār no šās vietas aizbrauca. Pēc kopīgas norunas Strazdiņš, Karnačs, Bakļickis nolēma paņemt visus šīs viensētas lopus, bet pašu viensētu nodedzināt. Tas tajā pašā rītā tika izdarīts. Pie kam viensētā paņēma 4 cūkas, kuras turpat nokāva, 4 vistas, 2 govis. Pēc tam Strazdiņš personīgi ar viņam pakļautajiem karavīriem aizdedzināja viensētas ēkas, kuras ugunsgrēks iznīcināja.

Raksturīgi, ka, neraugoties uz apsūdzēto Ivanova, Karnača, Ancveira un citu apgalvojumiem, tamlīdzīgi pasākumi tikuši veikti, lai pastiprinātu labības piegādi valstij. Neraugoties uz apriņķa direktīvo organizāciju norādījumu par to, lai aktīvs ar saviem spēkiem organizētu kulšanu tajās saimniecībās, kuras ļaunprātīgi izvairās no labības piegādēm, pēc Pasteres viensētas iznīcināšanas Ozoliņu sādžā uz lauka tika pamesta daļa no īpašnieces novāktās labības, kura, sākoties ziemai, 31

zem sniega aizgāja bojā (lietas 5., 6., 26a., 27., 28., 31., 116a., 200., 200a., 282a., 283. lpp.).

Tajā pašā 1945. gada septembrī S. Ancveirs un Pasters Pundoru sādžā pilsonim Pēterim Kozuļam nelikumīgi un kā vienmēr, nesastādot aprakstus vai aktus, atņēma 2 govis un 8 aitas. Viena govs un divas aitas Kozuļam vēlāk tā arī netika atdotas.Pēc tam nākamajā dienā I. Ivanovs Kozuļam atņēma kuļmašīnu, ko viņš bija uzstādījis kulšanai (lietas 57., 58., 77., 78., 110.lpp.)

Tajā pašā 1945. gada septembrī Ancveirs, Pasters, A. Karnačs, Bakļickis Preiļu pagasta Indrikšu sādžā Venerandai Skutelei atņēma bez apraksta sastādīšanas 2 govis, zirgu ar pajūgu, cūku, kuru uz vietas nošāva un teļu. Līnijdrošu Bakļickis paņēma Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļai un, neraugoties uz Skuteles lūgumu, neatdeva.

No Skutelei atņemtā atpakaļ atdots ir tikai zirgs (lietas 60., 62., 63., 77., 102., 103.lpp.).

Tajā pašā dienā tās pašas personas ieradās Ansputka saimniecībā, kur nevienu no ģimenes locekļiem nesatika (kā izriet no I. Pastera liecībām, visa ģimene iebēga mežā) un, īpašniekiem promesot, no saimniecības paņēma 3 govis un vairākas aitas, nesastādot ne izņemšanas aktus, ne aprakstus(lietas 77 a. lpp.).

1945. gada septembrī I. Pasters, Bakļickis, Strazdiņš arestēja Prikuļu ciema padomes iedzīvotāju Drivenieci, kuru vairākas dienas noturēja Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļā. Drivenieces aresta laikā viņai atņēma 2 maisus ar miltiem, 6 pudus ar iesalu. Miltus vispirms piesavinājās Strazdiņš, bet pēc tam Ancveirs paņēma tos uz savu dzīvokli un tos iztērēja.

Iesalu Ancveirs un Ivanovs izmantoja, lai izgatavotu alu dzeršanai pagasta izpildu komitejā (lietas 105 a., 109., 227., 241.lpp.).

Tajā pašā mēnesī I. Ivanovs un I. Pasters Preiļu pagasta Smelteru sādžā arestēja Iekšlietu tautas komisariāta ceļu satiksmes pārvaldes darbinieku Mičuli, lai piespiestu viņa radiniekus izpildīt labības piegādes.

Mičulis pēc Ivanova norādījuma vairākas dienas tika aizturēts Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļā (lietas 105a., 106., 109 a., 110.lpp.).

1945. gada 29.-30. septembrī S. Ancveirs un I. Pasters patvaļīgi atņēma lopus un citu īpašumu Preiļu pagasta Slasteniku un Plundoru sādžu iedzīvotāju Ludviga Pastera un Apolonijas Elstas saimniecībās.

Pasteram tajā gadījumā tika atņemts, kā tas ir konstatēts pēc Antoņinas Pasteres paziņojuma, zirgs ar līnijdrošku un pajūgu, divas govis, trīs aitas, cūka, sega, palagi, dažādas drēbes, apavi, sienas pulkstenis, vairākas aitādas, aitas vilna un citas mantas. Atņemšana notika nesastādot nekādu aprakstu, un vēlāk liela daļa no atņemtā vispār nebija atrodama. Pagasta izpildu komitejā bija palikušas tikai dažas aitādas un Pasteres sega. Viņai atņemto pulksteni Ancveirs atdeva pilsonim Arnsburgam, kurš bija 32

piedalījies mantu atņemšanā. Elstas saimniecībā bez akta vai apraksta sastādīšanas šajā reizē tika atņemtas 2 govis, 9 aitas, zirgs un pajūgs (lietas 55., 56., 58., 59., 66., 68., 70., 240 a. lpp.).

1945. gada septembrī A. Karnačs, Bakļickis un Ancveirs Boļšije Oriški sādžā Aloiza Brica saimniecībā, nesastādot aprakstu, paņēma zirgu ar līnijdrošku, 2 govis un teli (lietas 95., 117., 200.lpp.).

1945. gada 7. oktobrī I. Ivanovs, S. Ancveirs un I. Pasters ar iznīcinātāju bataljona kaujiniekiem ieradās Krivosolas sādžā pie pilsoņa S. Guseva, karavīra tēva, kuram nelikumīgi atņēma 2 govis un 3 aitas.

Gusevs tajā laikā bija izpildījis visas valsts piegāžu saistības, bet par lopu atņemšanas iemeslu kalpoja tikai Ivanova patvaļa, kas pieprasīja, lai Gusevs nodotu graudus trīs reizes vairāk, sakarā ar ko Ivanovs patvaļīgi izlaboja Gusevam izsniegtās saistības par graudu piegādi. Vienlaicīgi ar to Ivanovs atņēma Gusevam visus personīgos dokumentus, kas Gusevam liedza iespēju jebkur griezties ar sūdzību par nelikumībām.

Gusevam lopi netika atdoti(lietas 288.lpp.).

Tajā pašā dienā Ivanovs, Ancveirs un Pasters, tādos pašos apstākļos atņēma Guseva brālim – Kaļistratam Gusevam, karavīra tēvam, kura dēls atrodas Sarkanajā Armijā, līnijdrošku un 3 aitas, pie kam Ivanovs viņam arī atņēma personīgos dokumentus. Arī Gusevs līdz tam laikam graudu sagādes saistības bija izpildījis pilnā mērā.

Gusevam atņemto līnijdrošku Ivanovs izmantoja personīgiem izbraukumiem un Gusevam neatdeva. Arī lopi viņam netika atdoti (lietas 118.-119.lpp.).

1945. gada septembra beigās I. Ivanovs Malije Leici sādžā, kur I. Ivanovs ieradās kopā ar I. Pasteru un pagasta komsorgu Ominu Grigorija Ivanova viensētā, īpašnieka prombūtnē, kā bezsaimnieka mājās, atņēma pie Grigorija Ivanova glabāšanā esošās karavīra Nadeļa mēbeles. No atņemtajām mēbelēm Ivanovs personīgi piesavinājās dīvānu un bufeti un Ominam atdeva skapi, galdu un trīs krēslus. Neraugoties uz to, ka mēbeles tika paņemtas kā bezsaimnieka mantas, I. Ivanovs mēbeles vietējos finansu orgānos nepiereģistrēja (lietas 51.-54., 79., 81., 81.84.lpp.).

1945. gada oktobrī I. Ivanovs kopā ar minēto Ominu par graudu piegādes neizpildīšanu Prikuļu ciema padomē atņēma pilsonim Golubevam govi un teli (lietas 80.lpp.).

Bez iepriekš minētajiem nelikumīgajiem lopu atņemšanas gadījumiem bija arī vesela rinda citu gadījumu. Izmeklēšana ir noskaidrojusi, ka, piemēram, Andrejam Gatiņam atņemta govs un 2 aitas, Matrjonai Grokotjevai atņemts zirgs un rati, Jeļenai Kuzulai atņemtas 2 govis, 14 aitas, 2 cūkas. Lopi atņemti arī Ivanam Soljanekam un citiem(lietas 89., 95., 96 a., 101 a., 200a. lpp.).

33

No lietā nopratinātās liecinieces J. Volkovas, Preiļu pagasta izpildu komitejas kara uzskaites galda vadītājas, kura dzīvo pagasta izpildu komitejas ēkā, liecībām ir noskaidrots, ka pagasta izpildu komitejas pagalmā un šķūnī pastāvīgi atradās 7-8 atņemtie zirgi, 4 līnijdroškas, govis un citi lopi.

I. Ivanovs sakarā ar ārkārtīgi lielo lopu skaitu, kas bija savākts pie pagasta izpildu komitejas, stāstīja, ka viņš organizēšot sovhozu vai pagasta izpildu komitejas palīgsaimniecību.

Ancveirs, sniedzot paskaidrojumus par to, kādēļ lopu atņemšana netika noformēta ar aktiem, liecināja, ka viņi neesot paspējuši to izdarīt, jo katra jauna diena aizsākusies ar izbraukumiem pa sādžām un viensētām pēc lopiem (lietas 254., 239., 239a.lpp.).

Bijušais Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļas priekšnieks M. Bakļickis noziedzīgi pārkāpa viņam piešķirtās pilnvaras un piedaloties, kā tas iepriekš aprakstīts, nelikumīgā lopu atņemšanā zemniekiem un viņu arestos, personīgi atņēma mēbeles pilsonei A. Maļinovskai Dervanišku sādžā – skapi, dīvānu, šujmašīnu un sienas pulksteni, kuru piesavinājās. Pēc apriņķa prokuratūras iejaukšanās viņš Maļinovskai atdeva skapi, šujmašīnu un pulksteni, bet dīvānu neatdeva (lietas 192., 193., 194., 195., 196.lpp.).

1945. gada oktobrī un novembrī I. Ivanovs un S. Ancveirs pilsoņu Sokolova un Malinieka saimniecībās iznīcināja valstij piederošos un valsts ciltslietu grāmatā ierakstītos sugas bulli un kuili.

Ivanovs un Ancveirs pēc buļļa komandēja pagasta komsorgu Ominu, kas bulli aizveda uz Preiļiem, kur to pēc Ivanova un Ancveira rīkojuma nokāva, bet gaļu izmantoja iznīcinātāju bataljona un pagasta izpildu komitejas ēdnīcā.

Lai šo rīcību attaisnotu, Ivanovs nopratināšanā vienīgi atzina to, ka bullis esot kļuvis mežonīgs un sakropļojis kādu no viņa kopējiem.

Sugas kuilis, kā noskaidrots Ancveira un I. Pastera liecībās, esot nokauts pēc atbraukšanas uz viensētu. Tur ieradušies Ivanovs, Ancveirs un Pasters ar aktīvistiem un iznīcinātāju bataljona kaujiniekiem – kopumā 30 cilvēkiem. Sakarā ar to, ka viensētas īpašnieka tur nebija, tad 4-5 pudus smagais kuilis tika nokauts, lai būtu ar ko pabarot šo nodaļu (lietas 46.-50., 79., 112., 227a. lpp.).

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka visu iepriekš aprakstīto nelikumību iniciatori un vadītāji bija apsūdzētie I. Ivanovs un S. Ancveirs. Vairākas personas, tajā skaitā aktīvisti, kuri bija iesaistīti šajās nelikumībās, bija norādījuši uz šādas rīcības nepieļaujamību. Ancveirs parasti atbildēja, ka viņš ir “saimnieks” un, ka “tas ne uz vienu neattiecas”, ka viņš “ par visu atbild”. Ivanovs, kā tas noskaidrots ar Ancveira liecībām un viņa paša personīgajām liecībām, ticis brīdināts par nelikumību nepieļaušanu un pārspīlējumu nepieļaušanu labības sagādē. To 1945. gada septembra vidū 34

darījis Daugavpils apriņķa prokuratūras pārstāvis, kurš bija izbraucis uz šo pagastu. Pēc viņa aizbraukšanas Ivanovs sapulcinājis aktīvu un paziņojis, ka prokuratūras darbinieki tikai traucējot darbā, ka tagad vajagot vadīties pēc principa “soli atpakaļ – divus soļus uz priekšu un rītdien atkal spert divus soļus uz priekšu” un no rīta atkal aizsūtījis aktīvistus uz sādžām, lai atņemtu lopus (lietas 110., 110 a., 127., 139., 239., 239 a., 254 a., 256., 257., 262 a. lpp.).

Attiecībā uz šajā lietā pie atbildības saukto bijušo Iekšlietu tautas komisariāta Preiļu pagasta nodaļas priekšnieku Bakļicki ir noskaidrots, ka 1945. gada septembra beigās viņš, Bakļickis, ir noziedzīgi pārkāpis viņam piešķirtās dienesta pilnvaras, kopā ar tā paša pagasta Iekšlietu tautas komisariāta nodaļas milici P. Veselovu noslepkavojis arestēto Preiļu pagasta iedzīvotāja Ivanu Rubanu.

Kā noskaidrots no Bakļicka liecībām, un kas attiecas uz to, ka Rubanu noslepkavoja Veselovs; Rubanu par ieroča nelikumīgu glabāšanu aizturēja Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļā komandējumā esošais Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta darbinieks, par kuru lieta ir izdalīta atsevišķā izskatīšanā, un, kurš Bakļicka kabinetā un viņa klātbūtnē, Rubanu pratināšanas laikā piekāva. Pēc lietas apstākļiem Rubanu no ieslodzījuma vajadzēja atbrīvot, taču uzskatot par bīstamu smagi piekauto Rubanu atbrīvot, Bakļickis ar minēto darbinieku pieņēma lēmumu Rubanu nogalināt. Sakarā ar to, vedot viņu uz tuvējo mežu, lai meklētu tur Rubana šauteni, Bakļickis deva rīkojumu milicim Veselovam Rubanu nošaut. Veselovs ar šauteni no neliela attāluma krūtīs Rubanu mežā nošāva, inscinējot to, kā nošaušanu sakarā ar bēgšanas mēģinājumu.

Par Rubana noslepkavošanu tādos apstākļos Bakļickis tajā pašā dienā pa telefonu informēja savu tiešo priekšnieku – Iekšlietu tautas komisariāta Daugavpils pilsētas un apriņķa daļas priekšnieku.

Teikto apstiprina kā Bakļicka un Veselova personīgā atzīšanās, tā arī liecinieka, Iekšlietu tautas komisariāta Preiļu pagasta nodaļas miliča I. Ivanova liecības un tiesu medicīnas ekspertes slēdziens (lietas 155.-172., 176.-178., 213.-214., 231.-233., 271.-275. lpp.). Šajā lietā kā apsūdzētie pie atbildības sauktie I. Ivanovs, S. Ancveirs, A. Karnačs, P. Veselovs viņiem izvirzītajās apsūdzībās sevi par vainīgiem pilnīgi atzina. I. Pasters un E. Strazdiņš sevi par vainīgiem neatzina, nenoliedzot viņiem inkriminētos faktus, taču paskaidrojot, ka visas iepriekšminētās nelikumības tikušas pieļautas sakarā ar to, ka visas darbības tikušas saskaņotas ar Ivanova, Ancveira, Karnača norādījumiem, pie kam Briškas un Pasteres viensētu nodedzināšanas faktu Strazdiņš arī izskaidro ar Karnača un Bakļicka lēmumu šajā jautājumā.

M. Bakļickis sevi par vainīgu atzina daļēji, atzīstot sevi par vainīgu Rubana slepkavībā, pēc konfrontēšanas ar Strazdiņu - arī par Briškas viensētas nodedzināšanu, bet faktus par mantas nelikumīgu atņemšanu 35

zemniekiem attiecina uz Ivanovu, Karnaču un citu vainu, paskaidrojot, ka tikai gadījuma pēc kopējos braucienos piedalījies kopā ar citiem apsūdzētajiem, ka tādējādi viņam iznācis piedalīties zemnieku arestos un lopu atņemšanā. Viņš nenoliedza, ka nelikumīgi saņēmis un turējis ieslodzījumā Iekšlietu tautas komisariāta pagasta nodaļā pēc Ivanova zīmītēm tos arestētos zemniekus, kuri nebija nokārtojuši labības piegādes.

Ar iepriekšējās izmeklēšanas materiāliem visi apsūdzētie viņiem izvirzītājās apsūdzībās ir atmaskoti pilnā mērā. [..] Šī lieta jāskata Baltijas kara apgabala kara tribunālā.

Latvijas PSR Prokuratūras sevišķi svarīgo lietu izmeklētājs justīcijas jaunākais padomnieks (Drozdovs) Latvijas PSR Prokuratūras Izmeklēšanas daļas priekšnieks justīcijas vecākais padomnieks (Paegle)

LVA, PA-101. f., 9. apr., 72. l., 2. - 18. lp. Apstiprināta kopija.Tulkojums no krievu val. *netiek publicēti 13. LPSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Jurgenam par obligātās lauksaimniecības produktu sagādes parādnieku sodīšanu Slepeni Eks.Nr.1.

Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariāts Nr. 11-s

1946. gada 17. janvārī Latvijas K(b)P CK sekretāram b. JURGENAM

Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariāts decembrī izpētīja tiesu praksi par to, kā tautas tiesas izskata krimināllietas, kuras saistītas ar lauksaimniecības produktu valsts sagādes neizpildīšanu (KPFSR Kriminālkodeksa 61. panta 2. un 3. daļa).

36

Pārbaudē tika konstatēts, ka dažas tautas tiesas atsevišķās lietās ir pieļāvušas procesuālā likuma pārkāpumus, kā arī vairākos gadījumos ir piemērojušas mīkstus soda mērus. Tā, piemēram, no 17 notiesātajiem, 4 cilvēkiem ir piespriests nosacīts sods, 1 cilvēkam – labošanas darbi un 1 cilvēkam – brīvības atņemšana uz 6 mēnešiem. Tautas tiesām šajos jautājumos tiks doti atbilstoši norādījumi.

Bez tam tautas tiesas 4 cilvēkus ir attaisnojušas un attiecībā uz vienu- LPSR Augstākā tiesa lietas tiesvedību ir pārtraukusi.

Tas liecina par to, ka izmeklēšanas orgāni un prokuratūra nepamatoti ierosina krimināllietas pret tiem zemniekiem, kuri nav ļaunprātīgi valsts parādnieki.

Tā, piemēram, Liepājas apriņķa prokuratūra (prokurors Ivanovs) 1945. gada 6. oktobrī sauca pie kriminālatbildības pēc Kriminālkodeksa 61. panta 2. daļas 1906. gadā dzimušo J. Būri par atteikšanos izpildīt valsts piegādes. Būrim pieder 25 hektāri zemes, no kuriem 17,99 ir aramzeme. Viņam augustā – septembrī bija jānodod 6,33 centneri. Līdz 12. septembrim viņš nodeva tikai 80 kg graudu. Saskaņā ar grafiku kuļmašīna pie Būra atbrauca tikai 3. septembrī. Sagādes tautas komisariāta pilnvarotais 4. oktobrī iesniedza brīdinājumu par piegādes izpildi līdz 1945. gada 14. oktobrim. Prokurors krimināllietu ierosināja 6. oktobrī un Būris tika apcietināts. Lietā nav nekādu ziņu par to, ka viņš būtu atteicies izpildīt valsts piegādes, jo pēc kulšanas graudus vajadzēja iztīrīt un izkaltēt un līdz brīdinājumā norādītajam termiņam viņš saistības varēja izpildīt. Pēc aresta Rucavas pagasta izpildu komiteja paņēma atslēgas un tā iemesla dēļ lopi viņa saimniecībā kādu laiku palika bez barības.

Liepājas apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnesis Šeperis) 1945. gada 4.novembrī Būri attaisnoja un no ieslodzījuma atbrīvoja.

Tādējādi ieslodzījumā viņš nepamatoti tika noturēts 29 dienas.

Madonas apriņķa prokurora vietnieks b. Boļševs 3. oktobrī ierosināja krimināllietu pret 1900. gadā dzimušo J. Briedi pēc Kriminālkodeksa 59.-6. panta un tajā pašā dienā viņu apcietināja. Briedim pieder 30 ha zemes, no tiem 10 ha ir aramzeme. Saistības par valsts piegādes nodošanu viņam tika izsniegtas tikai 1945. gada 1. oktobrī un vienlaicīgi – arī brīdinājums par valsts piegādes izpildi 10 dienu laikā.

Pēc grafika kuļmašīnai viņa saimniecībā bija jāierodas 1. oktobrī, bet jau 3. oktobrī Briedis tika apcietināts. Lietā nav nekādu materiālu par to, ka viņš būtu atteicies izpildīt valsts piegādi.

Madonas apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnesis b. Kalme) 1945. gada 10. novembrī arī Briedi attaisnoja. Viņš ieslodzījumā nepatiesi tika noturēts 31 dienu.

Bauskas apriņķa prokurors b. Tarasovs 1945. gada 20. oktobrī ierosināja krimināllietu pret Vili Andruševiču pēc 61. panta 3. daļas. Viņš 37

tika apvainots par to, ka viņam piederot kulaku saimniecība un viņš ļaunprātīgi izvairoties no valsts piegādes izpildes.

Bauskas apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnesis b. Ancāns) 1945. gada 21. novembrī konstatēja, ka apsūdzētajam Vilim Andruševičam pieder tikai 15 ha zemes, bet pārējie 15 ha pieder viņa tēvocim Krišjānim Andruševičam, kurš jau 8 gadus dzīvo atsevišķi.

1944. gadā saistības katrai saimniecībai izrakstītas atsevišķi, bet 1945. gadā Panemunes pagasta izpildu komiteja tās apvienoja un apsūdzētajam uzlika ārkārtīgi lielas valsts piegādes. Vilis Andruševičs nepareizo aplikšanu pārsūdzēja augstāk stāvošajās instancēs.

Iepriekšējās izmeklēšanas laikā uz viņa iesniegumu prokurors nekādi nereaģēja. Brīdinājumu par valsts piegādes izpildi viņam izsniedza 24. oktobrī, t. i. 3 dienas pēc aresta. Tiesas sēdē prokurors atteicās no apsūdzības uzturēšanas pret Vili Andruševiču un tautas tiesa viņu attaisnoja, atbrīvojot no ieslodzījuma, kurā viņš nepamatoti tika noturēts 1 mēnesi.

Rīgas apriņķa prokuratūras tautas izmeklētājs b. Daukste 1945. gada 18. septembrī ierosināja kriminālo vajāšanu pret R. Krūzi pēc Kriminālkodeksa 59.-6. panta. Viņam pieder 20,90 ha zemes, no kuras aramzeme ir 10,80 ha un viņš līdz 1945. gada 17. septembrim nebija izpildījis valsts piegādes.

Saskaņā ar PSRS TKP 1942. gada 24. novembra lēmumu iedarbības pasākumi pret Krūzi netika pielietoti. Ziņu par viņa ļaunprātīgu rīcību nebija. Brīdinājums izsniegts 13. septembrī, bet viņš arestēts 19. septembrī, t. i., brīdinājuma termiņa beigām. Rīgas apriņķa prokurors b. Rempe Krūzes rīcību pārkvalificēja pēc Kriminālkodeksa 61. panta 1. daļas un LPSR prokuratūra šai kvalifikācijai piekrita, neraugoties uz to, ka Kriminālkodeksa 61. panta 1. daļa neparedz kriminālo vajāšanu.

Rīgas apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnesis b. Teika), pieļaujot kļūdu, 12. oktobrī nepareizi pieņēma šo lietu tiesvedībā.

Es šo lietu iesniedzu LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētājam, lai noprotestētu tautas tiesas sagatavošanas sēdes lēmumu. LPSR Augstākā tiesa atcēla sagatavošanas sēdes lēmumu un šās lietas tiesvedību pārtrauca. Krūze ieslodzījumā pavadīja 17 dienas.

Ierosinot kriminālo vajāšanu pēc Kriminālkodeksa 61. panta 3. daļas, kura kulakiem paredz kriminālatbildību, izmeklēšanas orgāni nepareizi nosaka apsūdzētā sociālo stāvokli, vadoties tikai no viņiem piederošās zemes platības, nenorādot, vai saimniecībā tiek pielietots algots darba spēks.

Tāpat ir atklāta novilcināšana apriņķu prokuratūrās, kur šās kategorijas lietas pēc izmeklēšanas pabeigšanas ilgu laiku netika nosūtītas uz tiesu.

38

Cecīlijas Marcinkevičas apsūdzības lietu Bauskas apriņķa tautas izmeklētājs pabeidza 1. oktobrī, bet apriņķa prokurors b. Tarasovs lietu uz tiesu nosūtīja tikai 1945. gada 21. oktobrī.

Kazimira Kalvāna izmeklēšanas lieta ir pabeigta 19. septembrī, bet Ludzas apriņķa prokurors b. Zaicevs apsūdzības slēdzienu apstiprināja tikai 1945. gada 31. oktobrī, t. i. pēc 42 dienām.

Izmeklēšana K. Mielavas un M. Laukumas lietā (Liepājas apriņķis) ir pabeigta 19. septembrī, bet tautas tiesā saņemta 1945. gada 24. oktobrī.

P. Krūzes lieta (Rīgas apriņķis) izmeklēšanas orgānos atradās no 1945. gada 18. septembra līdz 1945. gada 11. oktobrim, t. i. no visu izmeklēšanas darbību pabeigšanas līdz lietas nodošanai tiesā pagāja 21 diena.

No pārbaudītajām lietām ir redzams, ka Sagādes tautas komisariāta pilnvarotie ir izturējušies bezatbildīgi pret saimniecību aplikšanu ar valsts piegādēm. Tā, piemēram, Ventspils apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesā (tautas tiesnesis b. Otto) 1945. gada 23. novembrī, izskatot apsūdzētā K. Grīvāna lietu pēc Kriminālkodeksa 61. panta 3. daļas paziņoja, ka viņam esot 30 ha zemes, no kuriem aramzeme - 5 ha. Lieciniece* liecināja, ka Grīvānam esot 15 ha aramzemes. Dokumentus par to nepieprasīja, kā arī nepārbaudīja Grīvāna paziņojumu par to, ka okupanti esot viņu izdzinuši no mājām un, ka vācieši ar zirgiem esot iznīcinājuši viņa sējumus un izvazājuši mājsaimniecības īpašumu, ka viņš par to esot iesniedzis iesniegumu, bet neviens neesot atbraucis sējumus apskatīt. Sagādes tautas komisariāta Dundagas pagasta pilnvarotais tiesā paziņoja, ka viņš Grīvāna saimniecību neesot apskatījis, uzskatot to par niecīgu darīšanu.

Analoģisks stāvoklis ir konstatēts tajā pašā tautas tiesā 1945. gada 18. oktobrī, izskatot F. Irbiņa lietu pēc Kriminālkodeksa 61. panta 3. daļas. Ziņas par zemes platību ir pretrunīgas. Tā, piemēram, Puzes pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāja b. Šadurova parakstītajā izziņā ir norādīts, ka Irbiņam pieder 30 ha zemes, bet, nopratinot viņu kā liecinieku tiesā, viņš norādīja, ka zemes platība esot 55 ha. Tādas pat ziņas sniedz Ameļu ciema padomes priekšsēdētājs b. Meijers.

Apsūdzētais paziņoja, ka viņa sējumi kara darbības laikā daļēji tikuši iznīcināti un viņš par to esot paziņojis. Šo faktu apstiprina Sagādes tautas komisariāta pilnvarotā aģents Kalniņš un Puzes pagastā izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Šadurovs. Taču sējumu apskate nav veikta un valsts piegādes saistības ir izrakstītas pilnā mērā.

Par iepriekšminēto es esmu informējis LPSR prokuroru un Sagādes tautas komisariāta pilnvaroto b. Barjajevu.

Latvijas PSR tieslietu tautas komisārs Jablonskis 39

LVA, PA-101. f., 9. apr., 74. l., 3.-6. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. * uzvārds nesalasāms

14. LPSR prokurora A. Mišutina un PSRS Sagādes ministrijas pilnvarotā LPSR J. Barjajeva telegramma apriņķu prokuroriem, LPSR Sagādes ministrijas pilnvarotajiem par piena sagādes parādnieku sodīšanu 1946. 1946. gada 18. aprīlī Valdības telegramma Divas adreses: Apriņķa prokuroram Sagādes ministrijas pilnvarotajam Piena sagādes izgāšanos uz valsts obligātās piegādes rēķina mēs izskaidrojam ar to, ka daudzi Sagādes ministrijas apriņķu pilnvarotie un viņu aģenti pagastos nepiedodami vāji kontrolē katras saimniecības norēķināšanos ar valsti, kā arī ar to, ka apriņķu prokurori nenodrošina atbilstošu uzraudzību par to, kā tautas tiesās tiek izskatītas lietas, kuras ir noformētas par parādniekiem, obligāto piegāžu sabotieriem, par masveidīgu zemes platību, lopu noslēpšanu no aplikšanas, par valsts apkrāpšanu. Tas viss ir novedis pie piena sagādes plāna izjaukšanas, centra strādnieku apgādes izjaukšanas. [..]

Tāds stāvoklis nav ciešams. Uzdodam jums: pirmkārt – apriņķu prokuroriem pieprasīt no tautas tiesām nekavējoties izskatīt visas piena sagādes sabotieru lietas, kā arī lietas par zemes platību un lopu slēpšanu no aplikšanas. Otrkārt: sevišķi ļaunprātīgus parādniekus, kā arī tos, kuri slēpj zemes platības un lopus no aplikšanas, sauciet pie atbildības paraugkārtībā, kā par valsts apzinātu, organizētu apkrāpšanu. Treškārt: Sagādes ministrijas pilnvarotajiem piecu dienu laikā 1945. gada un 1946. gada 1. ceturkšņa parādniekiem nekavējoties izsniegt brīdinājumus, pieprasot saistību izpildi. 30. aprīlī telegrafējiet ar abiem parakstiem par veiktajiem pasākumiem šo norādījumu izpildē.

Mišutins 40

Barjajevs LVA, PA-101. f., 9. apr., 72. l., 120. lp. Apstiprināta kopija.

Tulkojums no krievu val.

15. No LPSR prokurora A. Mišutina raksta laikrakstā “Cīņa”“Pastiprināt cīņu pret budžu sabotāžu labības sagādē!”

1946. gada 26. oktobrī [..]

Latvijas darba zemnieku absolūtais vairākums apzinīgi izpilda savas saistības un jau nodod labību valstij virs plāna.

Bet tai pašā laikā budži Latvijas laukos apzināti sabotē labības sagādi. Viņi kavē un vilcina labības piegādi, ar to radot pamatotu sašutumu plašās zemnieku masās, kas prasa stingru rīcību pret sabotētājiem.

Padomju un sagādes organizāciju, tiesas un prokuratūras orgānu uzdevums tagad – nesaudzīgi salauzt šo budžu sabotāžu.

Tiem jāpierāda, ka padomju likumi stingri soda par labības piegādes sabotēšanu.

Kriminālkodeksa 58.-14. pants, pēc kura pie kriminālās atbildības saucami labības piegādes sabotētāji, paredz sodu ar ieslodzīšanu cietumā līdz 10 gadiem, visa īpašuma vai tā daļas konfiskāciju, sevišķi smagu pārkāpumu gadījumos paaugstinot sodu līdz nošaušanai, konfiscējot īpašumu.

Kriminālkodeksa trešās daļas 61. pants, pēc kura pie kriminālās atbildības jāsauc tie, kas labības piegādi neizpilda laikā, paredz ieslodzīšanu cietumā līdz 2 gadiem ar visa īpašuma vai tā daļas konfiskāciju, vajadzības gadījumā izsūtot vainīgo uz PSRS attālākiem apgabaliem.

Pagastu un ciemu izpildu komitejām, desmitu pilnvarotajiem un sagādes organizāciju darbiniekiem jāpaskaidro zemniekiem, kas draud par lauksaimniecības produktu nepiegādāšanu laikā un tie, kas kavē un jauc piegādi, jāsauc pie atbildības saskaņā ar PSRS TKP 1942. gada 24. novembra lēmumu. Šis lēmums paredz, ka zemnieku saimniecībai, kas nav laikā izpildījusi obligātās lauksaimniecības produktu piegādes valstij, tautas 41

tiesa pēc Sagādes ministrijas pilnvarotā paziņojuma piespriež maksāt soda naudu laikā nenodoto produktu divkārtīgas vērtības apmērā, aprēķinot pēc tirgus cenām.

Neatkarīgi no tā, saskaņā ar tiesas spriedumu, laikā neizpildīto saistības daļu piedzen graudā, bet labību, gaļu un kartupeļus no parādniekiem piedzen neapstrīdamā kārtā Sagādes ministrijas orgāni, pie kam labības un kartupeļu piegādē piedzen pirms termiņa arī gada saistības neizpildīto daļu.

Pirms lietas nodošanas tiesai, Sagādes ministrijas pilnvarotais apriņķī nosūta parādniekam rakstveida brīdinājumu, ka lietu nodos tautas tiesai, ja 10 dienu laikā parāds nebūs dzēsts. Līdz ar brīdinājuma iesniegšanu jāapraksta parādnieka manta, lai tā nodrošinātu parāda dzēšanu un soda naudas samaksāšanu. Tiesas spriedums par parāda un soda naudas piedzīšanu jāizpilda nekavējoties.

Ar šo pašu lēmumu noteikts, ka personas, kas vainojamas vairākkārtīgā vai ļaunprātīgā lauksaimniecības produktu obligātās piegādes neizpildīšanā, bez soda naudas uzlikšanas saucamas vēl pie kriminālatbildības. [..]

Valmieras, Cēsu, Madonas, Rīgas un citos apriņķos izdarītā pārbaude pierādījusi, ka partijas un padomju organizāciju darbs labības piegādē šeit ļoti vājš. Šajos apriņķos labības sagāde atstāta pašplūsmei.

Pārbaudē atklāti fakti, kas liecina par liberālu izturēšanos pret labības piegādes sabotētājiem.

Desmitu pilnvarotie, ciemu padomes un pagastu izpildu komitejas šajos apriņķos ļoti vāji cīnījās pret budžu sabotāžu, nav spērušas pret tiem likumā paredzētos soļus. [..]

Madonas apriņķī Vietalvas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs A. Zaharovskis, sagādes aģents Virānes pagastā J. Skride, Viesienas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs J. Zālītis un sagādes aģents V. Apinis atklāti aizstāvēja budžus, slēpa tos no saukšanas pie likumīgas atbildības un visādi centās attaisnot viņu noziedzīgo rīcību.

Par budžu aizstāvēšanu un labības piegādes sabotāžu prokuratūra visus viņus saukusi pie kriminālatbildības.

Pamatoti jājautā, kāpēc PSRS Sagādes ministrijas pilnvarotais Latvijā b. Barjajevs neievada sava sagādes aparāta darbu cīņai pret budžu sabotāžu un sapuvušo liberālismu.

Tikko notikuši Latvijas PSR Augstākās tiesas procesi, kuros izskatītās budžu sabotāžas lietas Cēsu, Rīgas, Madonas un Jēkabpils apriņķos atsedza budžu īsto seju un parādīja, ka labības piegādi viņi sabotējuši ar nolūku, lai mazinātu mūsu zemes ekonomisko varenību un vājinātu valsts aparāta darbību. Šie procesi pierādīja, ka vairākos gadījumos budžiem zināmu laiku izdevies nesodītiem darīt savus tumšos darbus.

42

Budzis J. Kiršteins, kam Augstākā tiesa piesprieda 10 gadus brīvības atņemšanu, bija Vecpiebalgas pagastā pat ticis par desmita pilnvaroto un ilgu laiku atklāti sabotējis labības piegādi. Viņam pieder kuļmašīna, ar kuru bija jāizkuļ labība sava desmita zemniekiem, bet Kiršteins tīši vilcināja kulšanu, izkuļot tikai 4 t, kamēr MTS kuļmašīna tanī pašā laikā izkūla pāri par 40 t. Kiršteins pulcēja ap sevi sava desmita budžus – Zvaigzni, Melderi un citus, un vadīja piegādes sabotāžu. [..]

Rīgas apriņķa Birzgales pagastā [..] ilgāku laiku nesodīts rīkojās desmita pilnvarotā amatā iekļuvušais budzis Janovskis. [..]

Pie sapuvuša liberālisma turas arī atsevišķi apriņķu prokurori, laikā neprotestējot pret tautas tiesneša nelikumīgajiem, ne ar ko nepamatotajiem saudzīgajiem spriedumiem.

Valmieras apriņķa prokurors b. Neilands pat ņēmis savā tiešā aizsardzībā budzi Brombacu, kas valstij nav nodevis ne kilograma graudu, lai gan izkūlis 4 t labības. Biedrs Neilands nepamatoti izbeidzis Brombaca lietu, bet pēc tam, kad es atcēlu lēmumu par lietas izbeigšanu, viņš panāca, ka tautas tiesa Brombacu attaisnoja, motivējot savu spriedumu ar to, ka Brombacs, kaut arī tam bija 4 t izkultas labības, nevarēja piegādi izpildīt, jo graudi bija mitri.

Neilands stingri sodīts.

Laiks izbeigt kaitīgo liberālismu cīņā pret budžu sabotāžu. Tie nesaudzīgi jāsauc pie likumīgas atbildības.[..]

Cīņa, 1946. gada 26. oktobris.

16. Rēzeknes apriņķa prokurora Ņ.Andrijevska ziņojums LPSR prokuroram A.Mišutinam par LK(b)P Rēzeknes apriņķa komitejas attieksmi pret prokuratūras darbiniekiem 1946.gada 6.novembrī Latvijas PSR prokuroram justīcijas 2. klases valsts padomniekam b. MIŠUTINAM ZIŅOJUMS Stāvoklis, kādā es pieņēmu Rēzeknes apriņķa prokuratūru, Jums ir zināms.

Bez pieņemtajiem, neizpildītajiem apmēram 200 materiāliem par laupīšanām, izsaimniekošanām, sūdzībām un citiem pēc pieņemšanas ir atrasti vēl apmēram 70 līdzīgi materiāli, nemaz nerunājot par to, ka 43

prokuratūrā pieņemšanas brīdī atradās slēdziena un apsūdzības slēdziena apstiprināšanai sagatavotas 20 krimināllietas.

Bez tam es nokļuvu darbā Rēzeknes apriņķa prokuratūrā labības sagādes periodā – niknas zemniecības kulaku daļas pretošanās laikā labības nodošanai valstij. Prokuratūrai tika uzticēts milzīgs uzdevums – salauzt kulaku sabotāžu. Prokuratūras labākie darbinieki – tautas izmeklētājs Solovjovs un viņa palīgs Aļeksejevs atrodas atvaļinājumā.

Taču, neraugoties uz visām grūtībām, prokuratūras kolektīvs, vadot cīņu ar kulaku sabotāžu, sauca pie atbildības 12 kulakus. Par 9 no tiem jums ir iesniegts sīks ziņojums. Viens no kulakiem, A. Troiss tiek saukts pie atbildības kā kontrrevolucionārais sabotieris pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58.-14. un 58.-12. panta.

Minētajās lietās 3 kulaki ir notiesāti pēc Kriminālkodeksa 61. panta 3. daļas un sodīti ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un īpašuma konfiskāciju un 5 lietas ir pabeigtas.

Bez tam pie atbildības ir saukts Bukaišu pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs Pursties pēc Kriminālkodeksa 109. un 110. panta par nelikumībām pret zemniekiem sagādes kampaņas laikā un 2 ciema padomes priekšsēdētāji par ļaunprātībām un bezatbildību valsts piegāžu dienās, taču, izmeklētāja trūkuma dēļ, lietas izmeklēšana ir aizkavējusies.

Prokuratūras kolektīvs daudz ir izdarījis, lai atbrīvotos no vecajiem materiāliem.

Es, kā komunists, uzskatu, ka mēs esam izdarījuši vēl nepietiekami, ka ar pareizu LK(b)P apriņķa komitejas vadību var izdarīt vēl vairāk. Šobrīd LK(b)P apriņķa komitejas vadības attieksme pret prokuratūras darbiniekiem kopumā nav pareiza un ir pretrunā ar VK(b)P CK 1946. gada 1. jūlija lēmumu Nr. 8640 un PSRS ģenerālprokurora telegrammu Nr. 6/149, kura aizliedz partijas orgāniem izmantot prokuratūras darbiniekus ārpus viņu tiešā darba.

LK(b)P Rēzeknes apriņķa komiteja ne tikai pārkāpj šo direktīvo norādījumu, bet pārkāpj arī virsvadību.

Apstiprinājumam minu faktus: 1)Par sistēmu jau ir kļuvis tas, ka prokuratūras darbiniekus Radionovu, Korotkovu, Kopeiko un citus, bez manas ziņas izsauc uz apriņķa komiteju un nosūta uz pagastiem viņiem neraksturīgā darbā. Es uzzināju par to tikai no šo darbinieku ziņojumiem. Man atliek tikai dot viņiem papildus uzdevumus par kulaku atmaskošanu un citiem materiāliem.

Tādā veidā darbs notiek stihiski. Mani vairākkārtējie mēģinājumi, savu darbu saplānot, nekādu rezultātu nav devuši.

2) Oktobra otrajā dekādē LK(b)P apriņķa komiteja nosūtīja prokurora palīdzi Korotkovu uz Rēzeknes pagastu. Es viņai devu norādījumu, atrast vienu vai divus kulakus un veikt izmeklēšanu uz 44

vietas. Taču apriņķa komitejas otrais sekretārs Žurovickis viņai nozīmēja vēl vienu ciema padomi, kur, pēc viņas paskaidrojuma, neviena kandidāta saukšanai pie atbildības nebija, un paziņoja: “Kamēr tu nepanāksi 6 tonnu labības piegādi, projām nebrauc.” Sakarā ar to manu norādījumu viņa neizpildīja.

3) Šajā pašā laikā manu vietnieku Radionovu apriņķa komiteja sakarā ar labības sagādi nosūtīja uz Barkavas pagastu. Arī viņam es devu uzdevumu atmaskot 1-2 kulakus un izmeklēšanu veikt uz vietas.

Radionovs vairākas personas arestēja, taču izmeklēšanu uz vietas neizdarīja, jo LK(b)P apriņķa komitejas 1. sekretārs Matuzs sāka viņu sūtīt no viena pagasta uz otru, bet pagasta milicija šo arestēto lietas tā sajauca, ka visas tās nācās pārstrādāt no jauna.

4) Apmēram 1946. gada 18. oktobrī apriņķa komitejas biroja loceklis Panasenkovs bez manas ziņas deva rīkojumu prokurora palīdzei Korotkovai izbraukt uz Makašēnu pagastu. Viņa aizbrauca un manu viņai doto uzdevumu nevarēja izpildīt.

5) 1946. gada 7. oktobrī prokurora palīgs Aļeksejevs saņēma manu uzdevumu kā valsts apsūdzētajam uzstāties par vairākām lietām 1. iecirkņa tiesā. Apriņķa komitejas sekretārs Žurovickis piezvanīja Aļeksejevam uz tautas tiesu un ieteica viņam visu pamest un ierasties pie viņa, lai tiktu nosūtīts uz pagastu.

Tajā pašā dienā Žurovickis piezvanīja arī prokurora palīgam Kopeiko un ieteica ierasties pie viņa, lai pēc tam arī viņu nosūtītu uz pagastu.

6) 1946. gada 26. oktobrī apriņķa komitejas birojā man ieteica izbraukt uz Makašēnu pagastu, Radionovam – uz Stirnienes pagastu, bet pēc tam atsūtīja komandējumu Korotkovai, Kopeiko un Kopilovam.

Tādējādi visiem prokuratūras darbiniekiem, izņemot sekretāri un mašīnrakstītāju, šodien, 1946. gada 27. oktobrī ir jābrauc uz pagastiem un jābūt tur līdz labības sagādes izpildei.

7) 1946. gada 21. oktobrī ar apriņķa komitejas biroja lēmumu manam vietniekam kopā ar Sagādes ministrijas pilnvaroto bija jābrauc uz Ludzu, lai pārbaudītu, kā mūsu apriņķa zemnieki tur nodod labību, bet ar prokuratūras pārstāvja Motovilova palīdzību viņš tika atbrīvots.

Bez tam apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas vadības metodes balstās vienīgi uz draudiem, uzbļāvieniem un izsmieklu, kas robežojas ar sociālistiskās likumības pārkāpumiem un personības apvainojumiem. Žargonu – bezkauņa, slaists, noziedznieks – vadītāji ar vajadzību un bez tās attiecina uz jebkuru lielu vai mazāku darbinieku.

Kā piemēru minēšu līdzīgus faktus: 1946. gada 9. oktobrī apriņķa komitejas biroja loceklis, apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs Panasenkovs ieteica man kopā ar viņu steidzami izbraukt uz Bērzgales pagastu, kur esot nepieciešams arestēt 45

vienu no ciema padomes priekšsēdētājiem – Dubrovski. Es viņam paziņoju, ka tam ir nepieciešams materiāls un republikas prokurora sankcija, taču viņš man pārmeta neuzņēmību.

Ierodoties uz vietas, sēdē izrādījās, ka Dubrovska vadītā ciema padome valsts sagādes plānu izpilda un Dubrovskis palika par priekšsēdētāju. Taču, uzstājoties, Panasenkovs viņu nosauca par noziedznieku un paziņoja, ka viņu jau gaidījis iznīcinātāju bataljona kaujinieks, lai arestētu.

Mani tas pārsteidza, un kad es pārbaudīju, izrādījās, ka iznīcinātājs patiešām ar šādu mērķi stāv pie durvīm.

Tāds pats fakts iznāca ar tā paša pagasta ciema padomes priekšsēdētāju Stambrovski. Apspriežot Stambrovski, Panasenkovs savā runā viņu nosauca par noziedznieku un izsmējīgi nosauca viņu par “ūsaino skaistuli”. Kā arī draudēja, ka ja viņš stāvokli neuzlabošot, tad dzīvs nepalikšot.

Attiecībā uz aktīvu viņš paziņoja, ka, ja aktīvs negribot strādāt šeit, tad strādāšot citā vietā, liekot saprast, ka visus ielikšot cietumā.

Attiecībā par tajā pašā sēdē runājušo skolas direktoru Vinvertu, viņš tam izteica politisko neuzticību un klātesošajam Valsts drošības ministrijas apriņķa daļas priekšnieka vietniekam ieteica “viņu pārbaudīt”.

1946. gada 22. septembrī Bērzgales pagasta izpildu komitejas sēdē viņš deva nepareizu norādījumu par to, ka bezstrīdus kārtībā ir jāizņem ne tikai attiecīgā gada norma, bet gan visi graudi. Viņš arī paziņoja, ka tad, ja kāds pēc izsaukuma uz izpildu komiteju neatnāk, tad viņš, pēc pagasta izpildu komitejas norādījuma, ir jāatved ar miliciju.

1946. gada 26. oktobrī partijas apriņķa komitejas biroja sēdē, kurā piedalījās visi pagastu partorgi un apriņķa aktīvs, Sagādes ministrijas pilnvarotais Sidorovs pēc partijas apriņķa komitejas uzdevuma deva pretvalstisku norādījumu par brīdinājumu izsniegšanu ģimenes locekļiem ar nolūku ātrāk veikt mantas atņemšanu bezstrīdus kārtībā. Es, vadoties no CK un PSRS TKP 1942. gada 24. novembra lēmuma Nr. 1882, iebildu pret tādu pretvalstisku norādījumu.

Apriņķa komitejas sekretārs Matuzs mani pārtrauca un vēlāk, šaurāka sastāva sēdē, pieprasīja no manis paskaidrojumu par to, kādēļ es graujot Sagādes ministrijas pilnvarotā Sidorova autoritāti un atzina Sidorova norādījumu par pareizu.

Ne jau nejaušības dēļ Galēnu pagasta partorgs Šuvaļs pēc sēdes paziņoja: “Rītdien es ņemu mašīnu un braucam pa mājām, lai izdarītu bezstrīdus izņemšanu”.

Tādus faktus varētu pieminēt vēl daudz.

Par vairākiem jautājumiem es mēģināju ar apriņķa komitejas sekretāru Matuzu vienoties, taču viņš nekādus argumentus neievēro.

46

Sakarā ar to es lūdzu steidzīgi noskaidrot un palīdzēt apriņķa prokuratūrai tās plānveidīgajā darbā un cīņā ar sociālistiskās likumības pārkāpumiem.

Rēzeknes apriņķa prokurors 2. 2. klases jurists (Andrijevskis) LVA, PA-101. f., 9. apr., 73. l., 184. - 186. lp. Apstiprināta kopija.

Tulkojums no krievu val.

17. No LPSR komunālās saimniecības ministra R. Ķīša runas LK(b)P CK 1946. gada 6.-7. decembra plēnumā par represiju pielietošanu pret “kulakiem” 1946.gada 7. decembrī [..] ja tu redzi, ka tavā priekšā ir īsts kulaks, kurš ir noslēpis labību, tad pret viņu vajag pielietot tiesu represijas par valsts apmānīšanu, par sējumu, platību, ražības, lopu slēpšanu, par saimniecības fiktīvu sadali utt. Tādos gadījumos tiesu represijas pārtraukt nevar. Man ir jāsaka, ka daži tādi uzskati mūsu prokuroriem ir. Viņi uzskata, ja jau mēs esam kulakiem devuši lielu triecienu, tad tagad vajag šo lietu pārtraukt un turpmāk nekādas represijas nepielietot. Es tādu līniju uzskatu par nepareizu. Ir gadījumi, kad vajag represijas pielietot un nevajag baidīties tās pielietot, ka bez tādām represijām kulaku pretošanos salauzt nevar. [..]

LVA, PA-101. f., 9. apr., 11. l., 173. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

47

18. No LPSR prokurora A. Mišutina ziņojuma LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par sociālistiskās likumības ievērošanu Rēzeknes apriņķī.

Slepeni Eks.Nr.1.

Nr. 6-1061-s

1947. gada 15. jūnijā

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram V. LĀCIM ZIŅOJUMS Par sociālistiskās likumības ievērošanu Rēzeknes,Daugavpils, Ludzas apriņķos un Daugavpilī [..]

Visraksturīgākie sociālistiskās likumības pārkāpumi Rēzeknes apriņķī [..]

Visrupjākie likuma pārkāpumi tika pieļauti, veicot labības iepirkumu.

Apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Panasenkovs apriņķa izpildu komitejas un partijas komitejas biroja sēdēs deva norādījumu uz pagastiem komandētajiem apriņķa izpildu komitejas un partijas apriņķa komitejas pilnvarotajiem: “Labību no zemniekiem dabūjat kā gribat, tikai pa purnu nesitiet.”

Saņēmuši tādu norādījumu, apriņķa izpildu komitejas un partijas apriņķa komitejas pilnvarotie paši vietējos darbiniekus mudināja uz likuma pārkāpumiem.

Tā, piemēram, apriņķa izpildu komitejas un partijas apriņķa komitejas pilnvarotā Ulanova, izbraukusi uz Sakstagala pagastu kopā ar pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju b. Škarstu, tā vietā lai zemnieku vidū veiktu masu izskaidrošanas darbu, nostājās uz rupjas administrēšanas un likumības pārkāpšanas ceļa. Ulanova un Škarsts sāka izsaukt zemniekus uz pagasta izpildu komiteju un ar draudiem piespiest viņus dot rakstiskas saistības par labības pārdošanu uz valsts iepirkuma rēķina.

Izbraucot uz zemnieku saimniecību mājām, viņi tur izdarīja kratīšanas. Tā, piemēram, tika izdarīta kratīšana zemnieces M. Stirānes dzīvoklī, kas pēc viņu prasības atteicās pārdot 100 kg graudu. Kad Stirāne

48

pēc viņas dzīvokļa kratīšanas un pret viņu pieļautās rupjības dēļ sāka raudāt, Škarsts viņai paziņoja: “Neraudi, Maskava asarām netic”.

Līdzīgas labības iepirkšanas metodes tika pielietotas pret zemniekiem F. Deičmani, K. Deičmani, Skrudišu, A. Ciniņu un citiem.

Tajā pašā pagastā ciema padomes priekšsēdētājs Stripkāns ar draudiem piespieda zemniekus parakstīt saistības par labības nodošanu valstij uz labības iepirkuma rēķina.

Stripkāns zemniekam Kuraram pieprasīja pārdot valstij 300 kg graudu. Kad Kurars atteicās pārdot tādu graudu daudzumu, Stripkāns uzsāka aprakstīt viņa īpašumu, bet pēc aprakstīšanas paziņoja, ka viņa saimniecība esot novērtēta par 33 000 rubļiem un, ja viņš labību nepārdošot, tad “rītdien saimniecība tiks konfiscēta un pārdota”. Kurars bija spiests pārdot 106 kg graudu, tajā skaitā - pusi no sēklas materiāla.

Silajāņu pagasta Timošisku ciemā partijas apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas pilnvarotie Zaicevs un Solovjovs visrupjākā veidā pārkāpa brīvprātības principu labības iepirkšanā. Viņi ieteica ciema padomes priekšsēdētājam b. Vasiļjevam sasaukt visus zemniekus ciema padomē. Kad visi zemnieki bija sapulcēti, b. Zaicevs un Solovjovs sāka viņus pa vienam saukt kabinetā un ar dažāda veida draudiem piespieda viņus parakstīt saistības par graudu nodošanu. Tos, kuri atteicās, izsauca vairākas reizes, bet, lai zemnieki neaizietu, b. Zaicevs ieteica iznīcinātāju bataljona kaujiniekam nostāties pie durvīm un nevienu no ciema padomes neizlaist.

Nākamajā dienā visi zemnieki otro reizi tika sapulcēti ciema padomē un, lai viņi neizklīstu, pie durvīm tika nolikts apbruņots iznīcinātāju bataljona kaujinieks. Daļa zemnieku tika noturēta līdz diviem naktī. Aizturēto vidū bija pilsone J. Kozuļa, kurai mājās palika zīdainis.

Kozuļa ar asarām acīs lūdza biedru Zaicevu atlaist viņu uz mājām pabarot bērnu, taču viņa netika atlaista līdz diviem naktī.

Par šiem neciešamajiem faktiem, kurus pieļāva partijas apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas pilnvarotie b.b. Zaicevs un Solovjovs, vēl š. g. februārī apriņķa prokurors partijas apriņķa komitejai izvirzīja jautājumu par viņu saukšanu pie atbildības. Taču prokurora iesniegums līdz šim laikam nav izskatīts.

Apriņķī dažkārt notiek vēl rupjāki sociālistiskās likumības pārkāpumi.

Piemēram, R. Koļesņikova, strādājot par Viļānu pagasta Rikavas un Pleskovskas ciema padomju Sagādes ministrijas pilnvarotā aģenti, četras reizes nelikumīgi arestēja pilsoni D. Janovsku par izvairīšanos no valsts piegādēm.

Izdarot graudu izņemšanu bezstrīdus kārtā pilsonei Jeļenai Rogušai no Rikavas ciema padomes Murānu sādžas, Koļesņikova ieraudzīja garām ejošo D. Janovsku un ieteica viņas pavadītājam - iznīcinātāju 49

bataljona kaujiniekam S. Siņicinam - viņu aizturēt un turēt arestā pilsoņa Raguša mājā. Janovska, izmantojot kaujinieka Siņicina prombūtni, izgāja no telpas un gribēja iet uz mājām.

Tad Koļesņikovs pavēlēja Siņicinam šaut uz pilsoni Janovsku. Ar šautenes šāvienu viņa tika smagi ievainota un pēc piecām dienām (1946. g.23.11.) nomira. [..] Sagādes ministrijas pilnvarotā aģents Gaigalavas pagastā D. Saveļjevs un Gaigalavas ciema padomes priekšsēdētājs G. Luksts, būdami piedzērušies, izbrauca uz pilsoņa Spiļva mājām Strobu sādžā, lai bezstrīdus kārtā izņemtu viņam vienu aitu.

Tajā laikā pilsonis Spiļva pilnā mērā bija norēķinājies par valsts piegādēm un par to atnācējiem uzrādīja dokumentus. Neraugoties uz to, Saveļjevs un Luksts nolēma A. Spiļvam atņemt govi, kad viņš sāka protestēt pret tādu nelikumīgu rīcību, tad viņš tika piekauts, bet govs atņemta. [..]

Latvijas PSR prokurors justīcijas 2. klases valsts padomnieks A. Mišutins LVA, 270. f., 1. s. apr., 295. l., 208., 211. - 213. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu val.

19. No LK(b)P CK biroja lēmuma par sociālistiskās likumības pārkāpšanas faktiem Alūksnes apriņķī 1947. gada 23. jūnijā [..]

Pārbaudē, kuru veica LK(b)P CK un republikas prokuratūra sakarā ar pilsones E. Ceplītes sūdzību, noskaidrots, ka Aūksnes apriņķī, īpaši labības sagādes laikā, bijuši vairāki rupji sociālistiskās likumības pārkāpšanas gadījumi attiecībā pret zemnieku saimniecībām.

Pārbaudē ir noskaidrots, ka 1946. gada 11. septembrī Alūksnes pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs V. Timofejevs, ieradies zemnieka Simona Ceplīša un viņa dēla Jāņa Ceplīša saimniecībā, kuriem dažas dienas pirms tam sakarā ar neizpildītām saistībām par augusta labības sagādes plānu bija izteicis brīdinājumu, nolēma šajās saimniecībās veikt kulšanu un labības izņemšanu piespiedu kārtā, neraugoties uz to, ka brīdinājuma termiņš zemniekiem vēl nebija 50

beidzies. Pie tam S. Ceplītis gandrīz visu augusta labības sagādes plānu bija izpildījis. Tā kā S. Ceplītis un J. Ceplītis neļāva Timofejevam izdarīt kulšanu, motivējot to ar to, ka labība vēl ir mitra, Timofejevs aizsūtīja partorgu Savinihu pēc apriņķa prokurora b. Krūma, kurš bez jebkāda pamata nolēma Jāni Ceplīti arestēt un kopā ar Timofejevu mēģināja viņu sasiet. [..] J. Ceplītis, izrāvies no Krūma un Timofejeva rokām, paķēra no Timofejeva kabatas izkritušo revolveri un metās bēgt. Timofejevs, panācis Ceplīti un atņēmis viņam revolveri, iešāva viņam divas reizes mugurā [..] un viņu nāvīgi ievainoja. Partijas Alūksnes apriņķa komiteja, izskatījusi šo lietu, aprobežojās tikai ar Timofejeva un Krūma nosodīšanu, uzdodot tam pašam Krūmam šajā lietā veikt izmeklēšanu, ko Krūms arī izpildīja.

Pārbaudē arī noskaidrots, ka Alūksnes apriņķa Dūres pagastā labības sagādes pilnvarotie ar partijas apriņķa komitejas instruktoru Trišinu priekšgalā [..] nostājušies uz padomju likumu rupjas pārkāpšanas ceļa, aizturēja zemniekus, kuri kavējās ar labības nodošanu valstij, un sēdināja tos “arestā” kartupeļu pagrabā pie pagasta izpildu komitejas un “Cepurnieku” mājās.

Apriņķī ir gadījumi, kad pilnvarotie par parakstīšanos uz 1947. gada aizņēmumu nepareizi izturējās pret zemniekiem, kad atsevišķi zemnieki tika izsaukti uz pagasta izpildu komiteju un viņiem neļāva aizbraukt līdz tam laikam, kamēr viņi nebija parakstījušies par pagasta izpildu komitejas noteikto summu.[..]

LVA, PA-101. f., 10. apr., 18. l., 184. - 185. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu val.

20. No PSRS Sagādes ministrijas pilnvarotā LPSR J. Barjajeva pavēles Nr. 610 par pasākumiem labības sagādes paātrināšanā 1947. 1947. gada 31. augustā PAVĒLE Nr. 610 Par labības sagādes neapmierinošo gaitu [..]

4. Sākot ar 1946. gada 1. septembri izsniegt brīdinājumus ar vienlaicīgu mantas aprakstīšanu tām kulaku un turīgo zemnieku saimniecībām, kuras nav izpildījušas augusta labības nodošanas normu, kā arī tām, kurām ir parādi par iepriekšējiem gadiem. Beidzoties desmit dienu termiņam, veikt labības bezstrīdus izņemšanu, lai norēķinātos par

51

labības nodošanas gada saistībām un vienlaicīgi nodotu lietas tautas tiesai.

Tos kulakus, kuri sabotē labības piegādi, ar prokurora palīdzību saukt pie kriminālatbildības.

Tos sagādes aģentus, kuri nevēlas pielietot likumā paredzētos mērus pret labības sagādes sabotieriem, atbrīvot no darba un saukt pie kriminālatbildības kā labības sagādes sabotierus. [..]

6. 6. Īpašai kontrolei pakļaut tās saimniecības, kurām tika izsniegti brīdinājumi par piena nenodošanu valstij. Viņus par labības nenodošanu valstij saukt pie atbildības pirmā kārtā. [..]

PSRS Sagādes ministrijas pilnvarotais Latvijas PSR J. Barjajevs LVA, 1033. f., 2. apr., 5. l., 87. - 88. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

21. Valmieras apriņķa izpildu komitejas Finansu nodaļas paskaidrojums Valmieras apriņķa prokuratūrai par sagādes parādu piedziņas gaitu

Nr. 29

1948. gada 12. februārī

Valmieras apriņķa Finansu nodaļa Valmieras apriņķa prokuratūrai PASKAIDROJUMS Sakarā ar LPSR Valmieras apriņķa Sagādes ministrijas pilnvarotā iesniegto sarakstu par sodu un tirgus vērtības piedziņu no parādnieku saimniecībām, ko finansu nodaļa nebūtu izpildījusi pēc stāvokļa uz 1948. gada 1. februāri. Saskaņā ar PSRS Finansu ministrijas 1946. gada 27. februāra 168. instrukcijas 80. § noteikumiem Zemāk pievedam saimniecību sarakstu[..]*, pret kurām tiesu izpildu raksti izpildīti un nosūtīti tautas tiesām, kā arī par šo izpildu 52

rakstu izpildīšanu paziņots Valmieras apriņķa Sagādes ministrijas pilnvarotajam. [..]

Par visu piedziņas gaitu Sagādes ministrijas pilnvarotajam tiek paziņots un par lietām, kuras pabeigtas līdz 1947. gada beigām izstāvošie** parādi bija norakstāmi, bet grāmatvedības darbinieku nolaidības dēļ sagādes daļā vēl tiek uzskatīti kā parādnieki.

Izpildu rakstu realizācijas gaitā atrasts, ka Sagādes ministrijas pilnvarotais obligāto nodevu parādus dzēsis, par to izsniedzot parādniekiem paziņojumus, neskatoties uz to, ka lieta bijusi nodota tautas tiesai un par sagādes nepildīšanu uzlikts sods un tirgus vērtība.

Sagādes ministrijas pilnvarotajam nebija nekādas tiesības nodevu parādu norakstīt, jo, līdz izpildu raksta realizēšanai, parāds uzskatāms par reālu un tā norakstīšanu varētu dzēst tikai pēc Finansu nodaļas paziņojuma par izpildu raksta realizāciju vai, ja maksātājs nebija pareizi aplikts, paziņojums bija jāiesniedz tautas tiesai jauna lēmuma izvešanai.

Norādītā kārtā parāds norakstīts sekojošiem pilsoņiem, sakarā ar ko varbūtējā tiesas procesa gaitā nāksies atdot šīm saimniecībām atņemto mantu un iekasētās naudas summas.

1.Balgalvis Marta – Naukšēnu pagasta izpildu raksts izpildīts 1947. gada 15. augustā, atņemot parādnieka mantu, bet parādnieks saņēmis paziņojumu par parāda dzēšanu, pieprasīja mantu atdot atpakaļ.

2.Osvalds Līze – Naukšēnu pagasta izpildu raksts izpildīts 1948. gada 25. janvārī, atņemot parādnieka mantu, tagad parādnieks piestāda dokumentu par parāda dzēšanu un pieprasa atpakaļ atņemto mantu.

3.Vilks Zenta – Naukšēnu pagasta izpildu raksts izpildīts, atņemot parādnieka mantu par uzliktā soda summu. Sakarā ar minētai pilsonei izsniegto paziņojumu par parāda dzēšanu, piedziņa par nenodoto produktu tirgus vērtību nevarēja tikt izvesta.

4.Upīte Karlīna – Naukšēnu pagasta izpildu raksts izpildīts daļēji, tagad pie mantas galīgas izņemšanas parādnieks uzrādīja paziņojumu par parāda dzēšanu, sakarā ar ko manta netika izņemta.

5.Rullis Kristīne – Naukšēnu pagastā – manta nevarēja tikt izņemta sakarā ar to, ka parādnieks uzrādīja paziņojumu par parāda dzēšanu. Ņemot vērā, ka Sagādes ministrijas pilnvarotais, piesūtot parādniekiem paziņojumus par parādu dzēšanu, arī no savas puses darbā ieved sarežģījumus, izpildu rakstu realizācija apgrūtināta tādā mērā, ka šo darbu spējīgi izvest tikai pieredzējuši finansu nodaļas [..] darbinieki, bet pagastu nodokļu inspektoru palīgiem tas nav pa spēkam.

Ja parādu norakstīšana turpināsies augstāk minētā kārtā, tad tālāk draud rasties stāvoklis, ka visas piedzītās summas vajadzēs atmaksāt. [..]

Finansu nodaļas rīcībā patlaban atrodas 15 izpildu raksti, no kuriem divos gadījumos izpildīšana aizkavēta tādēļ, ka LK(b)P Valmieras 53

apriņķa komiteja deva norādījumus par lietas pagaidu apturēšanu, jo vienā saimniecībā bija jāizņem vienīgais darba zirgs, bet otrā – sakarā ar saimniecības sevišķi grūtiem apstākļiem. [..] Izpildīšana, galvenokārt, aizkavējās tādēļ, ka par tirgus cenām lopus un lauksaimniecības produkciju neviena organizācija nevēlas pirkt un finansu nodaļa nav saņēmusi atbalstu tādā veidā, lai varētu šīs organizācijas piespiest atņemto mantu pieņemt realizācijā.

Piezīmējam, ka Sagādes ministrijas pilnvarotais, aprakstot mantu, aprakstā ietver pilnīgi visus saimniecības lopus un produkciju, neatstājot saimniecībā likumā paredzēto neizskaramo mantas daļu. Tā kā tiesas ne katru reizi izslēdz atstājamo mantas daļu, atsevišķos gadījumos saimniecības paliek pilnīgi bez jebkādiem lopiem un pārtikas līdzekļiem.

Finansu nodaļas vadītājs(paraksts nesalasāms) Nodokļu sektora priekšnieks(paraksts nesalasāms) LVA, PA-129. f., 8. apr., 8. l., 141., 142., 143. lp. Oriģināls. * sarakstā minētas 35 saimniecības, saraksts netiek publicēts ** tā dokumentā 22. 22. LPSR ziņojums J. Staļinam par labības sagādes valsts plāna izpildi pirms termiņa 1948. gada 18. septembrī Maskavā, Kremlī PSR Savienības Ministru Padomes priekšsēdētājam Biedram JOSIFAM VISARIONOVIČAM STAĻINAM Ziņojam Jums, dārgais Josif Visarionovič, ka Latvijas PSR kolhozi, padomju saimniecības, lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības un zemnieku saimniecības izpildījušas labības piegādes valsts plānu pirms termiņa. Valstij nodota labība par 3600 tūkstoš pudiem vairāk nekā tajā pašā datumā 1947. gadā.

Apsvēruši savas iespējas, republikas kolhozi, padomju saimniecības, lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības un zemnieku saimniecības uzņēmās saistības dot valstij virs plāna ne mazāk kā 500 tūkstoš pudus labības.

54

Apsolām Jums, dārgais biedri Staļin, ka arī šo saistību godam izpildīsim.

Latvijas K(b)P CK sekretārs Kalnbērziņš Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Lācis Sagādes ministrijas pilnvarotais Latvijas PSR Barjajevs Latvijas PSR Lauksaimniecības ministra vietnieks Grumslis Republikas Lauksaimniecības kooperācijas savienības prezidija priekšsēdētājs Kalniņš Cīņa, 1948. gada 18. septembris.

23. LPSR prokurora A. Mišutina ziņojums LK(b)P CK sekretāram J. Kalnbērziņam, LPSR MP priekšsēdētājam V. Lācim par “kulaku” saimniecību izvairīšanos no labības piegādēm Slepeni Eks.Nr.2.

1948. 1948. gada 30. septembrī Latvijas K(b)P CK sekretāram b. J. KALNBĒRZIŅAM Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. V. LĀCIM Par kulaku ļaunprātīgas izvairīšanās faktiem no labības piegādēm Republikas prokuratūras orgāni pēdējā laikā vairākos apriņķos ir atklājuši vairākus faktus par kulaku saimniecību ļaunprātīgu izvairīšanos no labības piegādes plāna izpildes.

Sakarā ar to, ka ir iestājies pats atbildīgākais periods cīņā par labību – labības piegādes plāna pabeigšanas periods, es uzskatu par nepieciešamu informēt Jūs par šiem faktiem, lai nepieciešamības gadījumā, savlaicīgi pieņemtu mērus šo faktu novēršanai un nedotu kulaku sabotieriem iespēju negatīvi ietekmēt labības piegādes gaitu valstij.

Vairākos republikas apriņķos ierosinātās krimināllietas liecina par to, ka kulaku saimniecības izmanto visus līdzekļus un metodes, lai

55

izvairītos no labības piegādes valstij, tieši vai netieši, atklāti vai maskēti izvairās no labības nodošanas valstij.

Izvirzījušas tādu mērķi, kulaku saimniecības, būdamas naidīgi noskaņotas pret padomju varu, neapstājas nekā priekšā, nodarbojas ar apmānu un krāpšanos, ar atsevišķu padomju darbinieku uzpirkšanu un atklātu fizisku pretošanos padomju varas pārstāvjiem, viņiem īstenojot uzliktos labības piegādes uzdevumus.

Jēkabpils apriņķī ir saukts pie kriminālatbildības un notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem kulaks Tiltiņš, kurš Neretas pagasta partorgam piedāvāja kukuli par fiktīvas izziņas izsniegšanu viņam par to, ka viņš savā saimniecībā it kā neizmanto algotu darbaspēku, bet pēc tam centās “vecuma dēļ” izvairīties no labības piegādēm.

Alūksnes apriņķī šajās dienās uz 8 gadiem ieslodzījumā labošanas darbu nometnē ir notiesāts J. Rudzītis, kurš graudu maisā iebēra smiltis un gribēja to nodot uz valsts piegādes rēķina.

Jēkabpils apriņķa Medņu pagastā Medņu ciema padomes priekšsēdētājs Kozlovs, iztopot kulakiem, ciema padomē samazināja kulaku saimniecību zemes izmantojamo platību par 120 ha. Par varas ļaunprātīgu izmantošanu viņš ir saukts pie kriminālatbildības.

Ignorējot valsts intereses, iztopot kulakiem, atsevišķos republikas apriņķos visrupjākā veidā tiek pārkāpts valdības lēmums par graudu malšanas ierobežošanu līdz labības sagādes plāna izpildīšanai.

Tā, piemēram, Ludzas apriņķī dzirnavu vadītājs Muzlāns mala zemniekiem graudus jebkurā daudzumā neatkarīgi no malšanas atļaujām.

Muzlāns ir arestēts un par sava dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saukts pie kriminālatbildības.

Liepājas apriņķī pie kriminālatbildības saukti 3 Sagādes ministrijas pilnvarotā aģenti: Medzes pagastā – Makužis, Dunikas pagastā – Kalnišķis un Vaiņodes pagastā – Veite par nelikumīgu malšanas atļauju izsniegšanu un citām ļaunprātībām.

Alūksnes apriņķī saukti pie kriminālatbildības un notiesāti: Mārkalnes pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs Krūmiņš – ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, atņemot tiesības uz 3 gadiem pēc soda izciešanas ieņemt valsts amatus un Sagādes ministrijas pilnvarotā aģents tajā pašā pagastā J. Stara – ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem. Tā vietā, lai cīnītos par labību, Krūmiņš un Stara sistemātiski nodarbojās ar dzeršanu un dienesta ļaunprātībām.

Bez augstāk minētajiem slēptas izvairīšanās faktiem no labības piegādes, ir arī labības piegādes atklātas sabotāžas fakti.

Ludzas apriņķī par ļaunprātīgu izvairīšanos no labības piegādes ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem notiesāts kulaks A. Kazicāns (Mērdzenes pagasts), kurš pēdējo 3 gadu laikā pēc kārtas nenodeva valstij pienu. Ar mērķi izvairīties no piena piegādes, viņš no trijām govīm divas nokāva.

56

Šajā gadā viņš neuzsāka graudu un kartupeļu nodošanu. Kazicāna divi dēli atrodas bandā. Šajā pašā apriņķī par labības sagādes sabotāžu ir arestēts bijušais vācu armijas brīvprātīgais Karasevs, kas gadu no gada izvairījās no graudu piegādes un paziņoja, ka viņš neesot nodevis graudus valstij un arī nenodošot.

Uz 5 gadiem ar brīvības atņemšanu par ļaunprātīgu izvairīšanos no visām valsts piegādēm vairākus gadus pēc kārtas un kukuļu došanu, lai izvairītos no piegādēm, šajā gadā notiesāta bijušā policista sieva, kas ir notiesāts par kontrrevolucionāru darbību – Jadviga Paulāne (Kārsavas pagasts).

Aizputes apriņķī par ļaunprātīgu izvairīšanos no graudu piegādes valstij pie kriminālatbildības ir saukti 4 kulaki, tajā skaitā: M. Milzarājs, kuram agrāk piederēja 63 ha zemes, bet tagad – 30 ha. Viņš dēls dienēja vācu armijā; E. Saļkova, kurai agrāk piederēja 60, bet tagad 30 ha zemes.

Okupācijas laikā viņa bija pārtikas un labības sagādes pilnvarotā.

Daugavpils apriņķī pie kriminālatbildības saukti kulaki A. Gudļevskis un A. Barkovskis.

Gudļevskim agrāk piederēja kokzāģētava un 48 ha zemes.

Patlaban viņam pieder liela kulaku saimniecība, liels lopu daudzums un lauksaimniecības mašīnas (kuļmašīna, traktors, lokomobile, sējmašīna), viņš ekspluatē algotu darbaspēku.

Gudļevska divi dēli atrodas bandā.

Barkovskis, kuram klētī ir vairāk nekā 120 pudu graudu, valstij nav nodevis ne kilograma un, kad tika veikta graudu izņemšana bezstrīdus kārtā, viņš centās piekaut Sagādes ministrijas pilnvaroto aģentu. Par 1946. gadu viņš valstij ir parādā 800 kg graudu, 223 litru piena un 100 kg gaļas; 1947. gadā viņš nav uzsācis graudu un piena nodošanu.

Līdzīgas lietas ir radušās arī citos republikas rajonos.

Zemāk sniedzu ziņas par krimināllietu un civillietu skaitu par graudu piegādēm atsevišķos apriņķos:* Apriņķi Krimināllietu Krimināllietu Civillietu skaits skaits par skaits par ļaunprātīgiem amatpersonām nepiegādātājiem 1 2 3 4 1. Alūksnes 2 3 15 2. Aizputes 5 1 8 3. Bauskas 4 4. Valkas 5 5 5. Valmieras 2 33 6. Ventspils 2 57

7. Viļakas 8. Daugavpils 9. Jēkabpils 10. Jelagavas 11. Ilūkstes 12. Kuldīgas 13. Liepājas 14. Ludzas 15. Madonas 16. Rēzeknes 17. Rīgas 18. Talsu 19. Tukuma 20. Cēsu

3 3 14 2 2 3 7 1 4 2 31 3 5 4 15 3 3 3 3 3 5 1 40 1 4 1 15 1 11 1 13 3 1 55 19 221 Uzmanību piesaista Sagādes ministrijas orgānu bezdarbība vairākos apriņķos (Bauskas, Alūksnes, Valmieras, Jelgavas, Ilūkstes, Madonas, Cēsu apriņķī), kuri līdz pat šim laikam nav iesnieguši ziņas par brīdinājumu izsniegšanu labības piegādes nepildītājiem.

Pēc esošām ziņām uz š. g. 20. septembri kopā pa republiku Sagādes ministrijas pilnvarotie apriņķos labības piegādes parādniekiem ir izsnieguši 3973 brīdinājumus, 247 saimniecībās ir izdarīta izņemšana, bezstrīdus kārtībā.

Es esmu devis norādījumu apriņķu prokuroriem reizē ar ļaunprātīgu labības piegādes nepildītāju saukšanu pie kriminālatbildības, stingri saukt pie atbildības arī amata personas, kuras ir vainīgas bezdarbībā un sabotieru atbalstīšanā, kā arī par sociālistiskās likumības pārkāpumiem un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Latvijas PSR prokurors justīcijas 2. klases valsts padomnieks A. Mišutins LVA, 270. f., 1. s. apr., 295. l., 232.-237. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. *aritmētiskās kļūdas dokumenta oriģinālā

58

24. PSRS Sagādes ministrijas pilnvarotā LPSR J. Barjajeva pavēle Nr. 2443 par sagādes parādnieku sodīšanu 1948. gada 19. oktobrī PSRS Sagādes ministrijas pilnvarotā Latvijas PSR PAVĒLE Nr. 2443 Ir sastopami gadījumi, kad no kulaku saimniecībām visus lopus izņem finansu orgāni un pēc tam realizē saskaņā ar apriņķu izpildu komiteju lēmumu. Pie kam šīm kulaku saimniecībām paliek parādi par obligātajām gaļas piegādēm.

Tāds stāvoklis ir izskaidrojams ar to, ka Sagādes ministrijas apriņķu pilnvarotie nerūpējas par savlaicīgu valsts piegāžu piedziņu no kulaku saimniecībām, nepielieto pret viņiem savlaicīgi likumā paredzētos pasākumus, neapraksta un bezstrīdus kārtā neizņem lopus, nenodod lietas tiesai.

Pavēlu: 1.Diennakts laikā pēc personīgiem rēķiniem katrā kulaku saimniecībā pārbaudīt saistību izpildi par visiem lauksaimniecības produktu piegādes veidiem par 9 mēnešiem, t. i., pēc stāvokļa uz 1948. gada 1. oktobri.

2.Visām kulaku saimniecībām, kuras nav norēķinājušās ar valsti laikā pēc izsniegtajām saistībām, izsniegt brīdinājumus ar īpašuma aprakstu un pēc 10 dienām, neatkarīgi no finansu orgānu aprakstiem, izdarīt graudu, kartupeļu un gaļas izņemšanu bezstrīdus kārtā, vienlaicīgi nodot lietas tiesai, lai viņus sauktu pie atbildības kriminālā kārtā, kā arī lai uzliktu sodus un piedzītu tirgus vērtību par citiem nenodotajiem produktiem.

3.Ne vēlāk par 1. novembri iesniegt man atskaiti par šīs pavēles izpildi ar norādi: cik kulaku saimniecībām par kādiem produktu veidiem ir parādi uz 1948. gada 1. oktobri, kādos apjomos, cik saimniecībās ir izdarīta lopu, graudu un kartupeļu bezstrīdus izņemšana laika posmā līdz 1948. gada 1. oktobrim un par cik kulaku saimniecībām lietas ir nodotas tiesai.

PSRS Sagādes ministrijas pilnvarotais Latvijas PSR J. Barjajevs LVA, 1033. f., 2. apr., 12. l., 4. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

59

25. Informācija laikrakstā “Cīņa” par valsts piegādes parādnieces sodīšanu Valkas apriņķī Sodīta valsts piegādes neizpildītāja Marta Matveja apsaimnieko budžu saimniecību Valkas apriņķī. Par izvairīšanos no obligātās valsts piegādes pildīšanas viņai aprakstīta govs.

Matveja tomēr šo govi nokāvusi un gaļu pārdevusi. Valkas apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesa sodīja Martu Matveju ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz 7 gadiem, konfiscējot viņai piederošo mantu.

Cīņa, 1949. gada 24. marts.

26. No LPSR tieslietu ministra A. Jablonska ziņojuma LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par tautas tiesu darbību lauksaimniecības produktu obligātās valsts piegādes parādnieku sodīšanā Slepeni Eks.Nr.2.

Rīga

1949. gada 19. augustā

ZIŅOJUMS Par Latvijas PSR tautas tiesu praksi sodu uzlikšanas un parādu piedzīšanas lietās par lauksaimniecības produktu obligātajām valsts piegādēm, kuras izskatītas 1948. gada 2. pusgadā un 1949. gada 1. pusgadā Lai apkopotu šās kategorijas praksi, tika izpētītas 202 lietas, kuras izskatījušas tautas tiesas Daugavpils, Ogres un Talsu apriņķos, kas sastāda 6,3 % no kopējā – 3205 pabeigto lietu skaita 1948. gada 2. pusgadā un 1949. gada 1. Pusgadā jeb 7,5 % no pabeigto 2657 lietu skaita, kuras tika izskatītas pēc būtības, pieņemot lēmumus. Lai izpētītu tiesu praksi, tika izmantoti arī LPSR Augstākās tiesas kasācijas prakses materiāli un tautas tiesu ziņojumi pēc Tieslietu ministrijas pieprasījumiem par Sagādes ministrijas orgānu darba trūkumiem.

Augstāk minēto materiālu tiesu prakses izpētes rezultāti ir šādi: I. Lietu virzība par sodu uzlikšanu un parādu piedzīšanu par lauksaimniecības produktu obligātajām valsts piegādēm 60

1.Lietu saņemšana.

1948. gada 2. pusgadā Latvijas PSR tautas tiesas pavisam saņēma 2143 un 1949. gada 1. pusgadā 915 lietas par sava soda uzlikšanu un parādu piedzīšanu par lauksaimniecības produktu obligātajām valsts piegādēm, pavisam 3058 lietas.

Lietu saņemšana atsevišķos ceturkšņos bija šāda: 1948. gada 3. ceturksnī – 1147 lietas jeb 16,9 % no visām saņemtajām lietām 1948. gada 4. ceturksnī – 996 lietas jeb 7,5 % 1949. gada 1. ceturksnī – 543 lietas jeb 5,3 % 1949. gada 2. ceturksnī – 372 lietas jeb 6,8 % No teiktā ir redzams, ka lietu saņemšana katru ceturksni samazinās.

Ja kopējo šādas kategorijas saņemto lietu skaitu, kas sastāda 3058, pieņemtu par 100 %, tad vislielākais ir 3. ceturksnī saņemto lietu skaits1147 lietas, kas sastāda 37.5 %, 4. ceturksnī – 32,5 %, š. g. 1. ceturksnī – 17,8 %, bet 2. ceturksnī – 12,2 %. Tādas saņemto lietu samazināšanās iemesls ir izskaidrojams ar kolektivizācijas straujo pieaugumu laukos, kas aptvērusi 85 % no visām individuālo zemnieku saimniecībām.

2. Lietu izskatīšanas rezultāti.

Lietu izskatīšanas rezultāti par soda uzlikšanu un parādu piedzīšanu par lauksaimniecības produktu obligātajām valsts piegādēm pa ceturkšņiem ir šādi: Par kādu laiku

Kopīgais pabeigto lietu skaits un % pret visu pabeigto sevišķās tiesvedības lietu skaitu

No kopīgā pabeigto lietu skaita par valsts piegādēm

Izskatītas pēc būtības

1948. g. 3. cet.

1948. g. 4. cet 1949. g. 1.

Pārtrauktas Nodotas citām organizācijām (atdotas atpakaļ Sagādes ministrijas pilnvarotajiem 923-80,3 % 201-17,5 % 26-2.2%

1150–17,9 % 1078-7,7 %

912-85,0 % 125-11,6 %

36-3,4 %

529-5,4 %

456-86,2 %

5-1,0 %

68-12,8 %

61

cet 1949. g. 2. cet.

Kopā

458-7,1 %

366-80,8 %

82-18,1 %

5-1,1 %

3205-8,8%

2657-82,9 %

476-14,9 %

72-2,2 %

Uz š. g. 1. jūliju palika nepabeigtas 125 lietas pret 314 lietām, kuras bija palikušas uz 1948. gada 1. jūliju.

Lietu lielākā daļa tika izskatīta pēc būtības, bet daļa – 14,9 % tika pārtraukta sakarā ar to, ka parādnieki iesniedza dokumentus par parādu dzēšanu 10 dienu brīdinājuma laikā, kas paredzēts parāda brīvprātīgai nomaksāšanai. Šis apstāklis liecina par dažu Sagādes ministrijas pilnvaroto neprecīzo darbu un parādu saņemšanas slikto uzskaiti, kuri nosūtījuši materiālus tiesai, neraugoties uz to, ka parādi nomaksāti noteiktajā desmit dienu brīvprātīgajā termiņā.

Atskaitēs norādītās 72 lietas, kā tādas, kuras atdotas citām organizācijām, patiesībā tika atdotas atpakaļ Sagādes ministrijas pilnvarotajiem, lai tās atbilstoši noformētu.

II. Tautas tiesu darba kvalitāte pēc LPSR Augstākās tiesas kasācijas prakses rezultātiem No izskatītajām 202 lietām Sagādes ministrijas pilnvarotā prasības pilnīgi tika apmierinātas 113 lietās, daļēji 52 lietās, bet atteiktas 28 lietās un pārtrauktas 9 lietās.

No minētajām 202 lietām kasācijas sūdzības no parādniekiem tika saņemtas par 39 lietām, no Sagādes ministrijas pilnvarotajiem – 1 lietā un prokurora protests – pa 2 lietām. Uzraudzības kārtā tika iesniegts 1 protests. 43 lietu izskatīšanas rezultāti LPSR Augstākajā tiesā ir šādi: Lēmumi atstāti spēkā par 28 lietām jeb 65,1 % Lēmumi izmainīti par 1 lietu jeb 2,3 % Lēmumi atcelti par 14 lietām jeb 32,6 [..]

III. Nepareiza iesaistīšana obligātās piegādēs un piegādes apmēru aprēķināšana No izskatītajām 202 lietām 12 lietās jeb 5,9 % tiesas atteica apmierināt Sagādes ministrijas pilnvaroto prasības sakarā ar to, ka atbildētāji obligātajās piegādēs bija iesaistīti nepareizi, piemēram, tādēļ, ka atbildētāji bija sasnieguši lielu vecumu un viņu saimniecībās nebija algota darbaspēka. Šā iemesla dēļ Ogres apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa atteica prasību divās lietās un Talsu apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesa – 62

četrās lietās. [..] Ogres apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesā, izskatot parādnieka Zvirgzdiņa lietu, izrādījās, ka viņam zemes platība bija aprēķināta nepareizi – 29 hektāri, bet faktiski viņam bija 19,9 ha zemes. [..]

Latvijas PSR tieslietu ministrs (A.Jablonskis)

LVA, PA-101. f., 12. apr., 84. l., 47., 48., 50. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu val.

63

II nodaļa NODOKĻU POLITIKA – ZEMNIEKU IZPUTINĀŠANAS LĪDZEKLIS 27.No Ilūkstes apriņķa tautas tiesas izpildītāja K. Jozāna iesnieguma LPSR tieslietu tautas komisāram A. Jablonskim par mantas konfiskāciju Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā 1945. 1945. gada 20. septembrī Latvijas PSR tieslietu tautas komisāram b.JABLONSKIM IESNIEGUMS 1945. gada 15. oktobrī es, Ilūkstes apriņķa II iecirkņa tautas tiesas izpildītājs, Kazimirs Jozāns apmeklēju Ilūkstes apriņķa izpildu komitejas Finansu nodaļu, lai saņemtu ziņas par izpildlapas realizāciju par mantas konfiskāciju, un man valsts ieņēmumu inspektore b. Zīļa paskaidroja, ka viņa Skrudalienas pagastā izdarījusi realizāciju. Viņa kopā ar Skrudalienas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju N. Šešoku ieradusies Skrudalienas pagasta “Strēlnieku” mājās, kur paskaidroja, ka notiesātā Antona Kursiša sieva var samaksāt viņam no kopējās saimniecības pienākušos daļu [..], kas aprēķināta Ilūkstes apriņķa Finansu nodaļai un nomaksāt divu nedēļu laikā. Otrā dienā Skrudalienas pagasta partorgs paziņoja, ka esot jāizņem lopi, bet nevis nauda. Otrā dienā tika izņemta 1 gadu veca tele, 2 cūkas[..], aitas, 1 kumode, 1 skapis, kuri tika aizvesti uz Skrudalienas pagasta izpildu komiteju. Kam nodots viss augstāk minētais, man nav zināms. Viss izņemtais īpašums tika nocenots par 1950 rbļ. un nodots par labu valstij uz Ilūkstes apriņķa Finansu daļas vārda.

Papildus: atbildētāja papildus iesniedza iesniegumu, ka viņai paņemtas pēdējās cūkas, ka viņai vairāk nepalika un, ka viņa bijusi ar mieru nomaksāt naudā, bet lai lopus atstātu viņai. Tiesu izpildītājs bija izdarījis šādu nocenošanu: cūkas – 2 – 3000 rbļ. aita – 1 – 400 rbļ. tele – 1 – 500 rbļ. kumode – 1 – 500 rbļ.

64

skapis [..] – 500 rbļ.

Kopā : 4900 rbļ.

K.Jozāns LVA, PA-101. f., 8. apr., 21. l., 81. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

28.No LPSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska ziņojuma LK(b)P CK sekretāram F. Titovam par mantas konfiskāciju Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā 1945.gada 30. oktobrī

Latvijas K(b)P CK sekretāram F.Titovam ZIŅOJUMS [..]

Ilūkstes apriņķa II iecirkņa tautas tiesu izpildītājs b. Jozāns ziņo, ka pēc tribunāla sprieduma bija jāizdara pilsoņa Antona Kursiša īpašuma konfiskācija, kurš dzīvo Skrudalienas pagasta “Strēlnieku” mājās.

Ieradies uz vietas, viņš izdarījis visas sētas aprakstīšanu. Ar tautas tiesas lēmumu bija noteikts, ka īpašuma daļa, par kuru ir jāizdara konfiskācija, ir 1950 rbļ. un par šo summu saskaņā ar aprakstu ir jāizdara mantas izņemšana. Šajā lietā iejaucās partorgs (uzvārdu nezin) un izņēma no šīs saimniecības īpašumu par 4900 rbļ., bet apriņķa finansu nodaļā nodeva 1950 rbļ.

Latvijas PSR tieslietu tautas komisārs A.Jablonskis LVA, PA-101. f., 8. apr., 21. l., 80. lp. Oriģināls.

65

29. 29. Demobilizētā vecākā leitnanta P. Kalačeva vēstule laikraksta “Sovetskaja Latvija” redakcijai par nodokļu inspektoru patvaļu Laikraksta “ Sovetskaja Latvija” redakcijai Rīgā

1947. gada 9.jūnijā

1947. gada 18. jūnijā, būdams ciemos pie savas paziņas J. Jansones Cēsu apriņķa Drabešu pagasta “Priežu” mājās, es sastapos ar kaitīgas aģitācijas faktiem, kura ir vērsta pret valsts interesēm un tās kārtību. Šie fakti ir šādi: 1874. gadā dzimusī J. Jansone saņēma uzdevumu 1946. gadā nomaksāt lauksaimniecības nodokli par summu 395 rubļi un 90 kapeikas.

Viņa šo summu līdz šim laikam nav samaksājusi, jo Finansu ministrijā viņai pateica, ka viņa ir aplikta nepareizi, jo viņa ir gados veca un algotu darbu neizmanto. Tā iemesla dēļ viņa uzskatīja, ka nodoklis viņai nav jāmaksā. Un, lūk, 1947. gada 18. jūnijā pie viņas ieradās Cēsu apriņķa nodokļu inspektore b. Treimane un Drabešu pagasta izpildu komitejas nodokļu inspektore, lai izdarītu mantas aprakstīšanu. Pilsone Jansone viņām paziņoja, ka viņa no nodokļa ir atbrīvota, bet viņai pateica, ka esot papīrs no Finansu ministrijas par to, ka viņai esot jāmaksā un ka viņas šo papīru atsūtīšot vēlāk, jo tas esot aizkavējies pagastā. Tad uzsāka mantas aprakstīšanu – apraksta slaucamu govi un novērtē to par 700 rubļiem. Bet slaucama govs ir viena, bet ir vēl gadu vecs teliņš un 2 zirgi. Pilsone Jansone aktu parakstīt atteicās, paziņojot savu nepiekrišanu govs aprakstīšanai.

Es par to ieinteresējos un savukārt b. Treimanei uzdevu dažus jautājumus. Kādēļ tika izdarīta govs aprakstīšana, ja varēja aprakstīt mājturības lietas par summu 395 rubļiem un 90 kapeikām, kuru mājās ir pietiekami un, ka ir arī vērtīgas klavieres. Viņa man atbildēja, ka apriņķa izpildu komitejā esot saņēmusi instrukciju, aprakstīt to, kas ir izdevīgi finansu nodaļai un pirmkārt jau lopus, jo tie ātri tiekot realizēti ar patērētāju kooperācijas palīdzību un apriņķa izpildu komitejas finansu nodaļa no tā saņem ienākumus, kuri par pagājušo gadu ir 50 tūkstoši rubļu. [..]

Es uzdevu arī tādu jautājumu: “Kā jūs uzskatiet, ja tiks konfiscēta slaucama govs, bet pilsonei Jansonei valstij ir jānodod 400 litri piena, vai viņa ar savu parādu valstij nenodarīs zaudējumu?”

Man atbildēja, ka uz viņām tas neattiecas, nodos viņa pienu vai ne.

Un par gaļu arī. Viņām to nevajagot un ka viņas aizstāvot naudas intereses. Lūk, aprakstīja govi, rītdien – konfiscēja un realizēja un ar to 66

segšot naudas parādus, bet pilnvarotais par piena sagādi, lai par parādiem paņemot otru govi.

Es teicu, ka tādā veidā var konfiscēt visus lopus, izjaukt visu saimniecību. Uz šo jautājumu b. Avotiņa man atbildēja, ka 1946. gadā tādā veidā esot izjauktas 10 saimniecības, 1947. gadā 4 saimniecības un līdz gada beigām tikšot izpostītas vēl vairākas saimniecības. Uz viņām tas neattiecoties. Tā vajagot padomju varai. Tā spiežot viņas tā rīkoties, bet zemniekiem uzliekot pārāk lielus nodokļus. Ulmaņa laikā tā neesot bijis.

Visi dzīvojuši labāk un bijuši apmierināti.

Par šiem nepareiziem prātojumiem es devu paskaidrojumu šādā formā: īpašuma aprakstīšana tiek izdarīta saskaņā ar PSRS TKP 1940. gada jūnija lēmumu un tiek novērtēta uz vietām, bet tiek veikta ar tādu aprēķinu, lai nemaksātājs saprastu un izjustu savu vainu un pienākumu valsts priekšā. Pie tam, aprakstot mantu pirmo reizi, jārīkojas tā, lai saimniecība neciestu, nenostātos uz izputēšanas ceļa. [..] Ja katrs pilnvarotais aizstāv savas intereses, t. i. finansu – savas un paņem govi, piena sagādes – savas un paņem otru, bet par gaļu paņem trešo, tad tas novedīs pie zemnieka izputināšanas. [..] Tad b. Treimane nolēma govs vietā aprakstīt pianīno, kurš ir novērtēts par 500 rubļiem.

P.Kalačevs

LVA, PA-115. f., 3. apr., 8. l., 16.- 17. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

67

30. No LPSR finansu ministra A. Tabaka ziņojuma PSRS Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldei par nodokļu iekasēšanas rezultātiem Rīgā

1948.gada 15. janvārī

PSRS Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldei ZIŅOJUMS Par PSRS Finansu ministrijas 1949. gada 3. decembra pavēles Nr. 909. “ Par nodokļu iekasēšanas rezultātiem Latvijas PSR”izpildi [..]

Uz 1948. gada 1. janvāri ar nodokli ir apliktas 10 565 kulaku saimniecības jeb 3,9 % no kopējā zemnieku saimniecību skaita.

Kulaku saimniecību lauksaimniecības nodokļa kopējā summa ir 99657 tūkstoši rubļu, ievākti ir 80 000 rubļu jeb 80,4 %.

Uz 1948. gada 1. janvāri lauksaimniecības nodokļa parāds ir 2428 kulaku saimniecībām, no kurām 1432 ir aprakstītas un 840 nodotas tiesai.

Apriņķu finansu nodaļām ir dots norādījums aprakstīt visus kulakus – parādniekus un lietas par viņiem nodot tiesai. [..]

Latvijas PSR finansu ministrs (A.Tabaks) LVA, 327. f., 7. apr., 154. l., 1., 2. lp. Kopija. Tulkojums no krievu val.

31. 31. Ogres apriņķa izpildu komitejas Finansu nodaļas vadītāja J. Bormaņa un nodokļu sektora priekšnieces A. Platkājas ziņojums apriņķa izpildu komitejas Lauksaimniecības nodaļas vadītājam P. Ļuļakam par parādnieku lopu pieņemšanu 1948. gada 25. februārī Ogres apriņķa Lauksaimniecības nodaļas vadītājam b.ĻUĻAKAM ZIŅOJUMS

68

Ogres apriņķa Finansu nodaļa atkārtoti pieprasa Jums nekavējoši nodrošināt uz tiesas izpildrakstu pamata izņemto lopu saņemšanu sovhoziem un kolhoziem pēc no Jums iesniegtā rakstveida norādījuma.

Nepieciešams, lai lopus saņemtu pats sovhoza vai kolhoza priekšsēdētājs vai viņa pilnvarotā persona uz rakstiskas pilnvaras pamata.

Tāpat nepieciešams Jums nokārtot steidzamā kārtā caur Lauksaimniecības ministriju un Lauksaimniecības banku naudas aizdevumu saņemšanu sovhoziem un kolhoziem lopu apmaksāšanai.

Uz tautas tiesas izpildraksta pamata izņemamie lopi atrodas pie līdzšinējiem īpašniekiem jau vairāk nekā mēnesi, kādēļ netiek kārtīgi apkopti, trūkst barības un lopu uzturētājs var vēl uzstādīt prasību atlīdzināt par kopšanu un barošanu. Ņemot vērā pievestos apstākļus, apriņķa Finansu nodaļa nevar uzņemties atbildību par izņemto lopu saglabāšanu labā stāvoklī, vēl vairāk, ar šādu vilcināšanos tiek dota iespēja kulaku saimniecībām aprakstītos lopus apmainīt pret mazvērtīgiem lopiem, tādā veidā apkrāpjot valsti.

Pievesto apstākļu dēļ apriņķa Finansu nodaļa uzaicina apriņķa Lauksaimniecības nodaļu šo jautājumu atrisināt vienas dienas laikā un par pieņemtiem lēmumiem nekavējoši ziņot Finansu nodaļai, lai vistuvākās dienās varētu aprakstītos lopus izņemt un nodot attiecīgiem kolhoziem vai sovhoziem. [..]

Finansu nodaļas vadītājs J.Bormanis Nodokļu sektora priekšniece A.Platkāja LVA, PA-138. f., 2. apr., 14. l., 32. lp. Oriģināls.

69

32. No LPSR Finansu ministrijas atskaites PSRS finansu ministra vietniekam F.Urjupinam par nodokļu maksājumu ievākšanu un parādu piedziņas stāvokli Nr.04395

1948. gada 10. maijā PSRS finansu ministra vietniekam b. URJUPINAM

Par nodokļu maksājumu ievākšanas un parādu piedziņas stāvokli

[..] 7. Saskaņā ar LPSR Ministru Padomes 1948. gada 24. marta lēmumu LPSR Tieslietu ministrija pārbaudīja vairāku tautas tiesu darbu par to, kā tās izskata parādnieku lietas un kā tiesu, tā arī finansu orgānu darbā atklāja veselu rindu trūkumu par lietu noformēšanu.

Saskaņā ar šīs pārbaudes rezultātiem Finansu ministrija uz vietām deva attiecīgus norādījumus.

Pēc informācijas no vietām piespiedu pasākumu izmantošanu nodokļu piedziņā laika posmā no 1947. gada 1. oktobra līdz 1948. gada 1. aprīlim raksturoja šādi dati (bez 3 apriņķiem) un bez republikāniskās pakļautības pilsētām.

Kulaku saimniecības 1.

Pavisam saimniecības 2. T.sk. parādnieki uz 1948.g. 10.04.

3. No 1947.g. 1.10. līdz 1948.g.10.04. izdarīta mantas aprakstīšana 4. Samaksāja parādu līdz lietas nodošanai tiesai 5. Nodotas tiesai 6. Samaksāja parādu līdz lietas izskatīšanai tiesā

8722

Zemnieku saimniecības 194259

1290

30834

2128

7270

414

2308

1641 326

4461 909

70

7. Tiesā izskatītās lietas 8. No tām prasība atteikta 9. Samazināja parādu pēc tiesas lēmuma 10. Izpildīti tautas tiesas lēmumi 11. Parādu summa, kas nav nodrošināta ar mantu tajās saimniecībās, kurām manta atņemta ar tiesas lēmumu 12.

Prokuroram nodotās lietas, lai sauktu pie kriminālatbildības, no tām: a) sauktas pie kriminālatbildī bas b) sakarā ar pārtraukšanu atdotas atpakaļ apriņķu finansu daļām

1153 27

2487 92

300

610

513

574

4686,5

3569,5

157

12

8

1

25

3

Šajā laikā (no 1947. gada 1. oktobra līdz 1948. gada 1. aprīlim) pēc izpildītiem tiesu lēmumiem parādniekiem atņemti: zirgi 640 par summu 1500 tūkstoši rubļu govis 783 par summu 896,3 tūkstoši rubļu jaunlopi 373 par summu 185,9 tūkstoši rubļu aitas un kazas 436 par summu 61,9 tūkstoši rubļu cūkas 268 par summu 129,6 tūkstoši rubļu kuļmašīnas 135 par summu 387,2 tūkstoši rubļu dzinēji 119 par summu 372,0 tūkstoši rubļu lauksaimniecības inventārs par summu 278,9 tūkstoši rubļu cits īpašums par summu 283,6 tūkstoši rubļu ______________________________________________________ _ KOPĀ:

4095,4 tūkstoši rubļu 71

Uz 1948. gada 1. aprīli tām organizācijām, kas pieņēma parādniekiem atņemto mantu, skaitījās parāds par summu 2600 tūkst. rbļ., tajā skaitā: lauksaimniecības biedrībām 2170 tūkst. rbļ. kolhoziem 279 tūkst. rbļ. citām organizācijām 151 tūkst. rbļ.

Pašlaik parādi palielinās. Sakarā ar līdzekļu trūkumu biedrības un kolhozi atsakās pieņemt šo īpašumu vai pieņemt to ar nosacījumu, ka samaksās tad, kad līdzekļi tiks saņemti.

Pēc informācijas, kas saņemta no 23 apriņķiem līdz 1. maijam, aprīlī ir izpildīti 894 tiesas lēmumi, uz 1. maiju neizpildīti palikuši 1037 lēmumi, tiesās atrodas 1275 neizskatītas lietas. Bez tam, apriņķu finansu daļās atrodas 723 īpašuma apraksti, kuri ir jānodod tiesai.

To organizāciju parādu summa, kas pieņēma īpašumu 23 apriņķos, uz 1. maiju paliek 3294 tūkst. rbļ. (uz 1. aprīli tā bija 2496 tūkstoši rubļu).

3. Plāna izpilde uz 1948. gada 1. maiju un no vietām ienākusī informācija liecina, ka vajadzīgā lūzuma darba pastiprināšanā par parādu piedziņu vēl nav un LPSR Ministru Padomes 1948. gada 24. marta lēmuma izpilde notiek neapmierinoši.

Vairākos gadījumos vietējās izpildu komitejas un finansu darbinieki nenovērtē līdzekļu ievākšanas no iedzīvotājiem politisko un saimniecisko nozīmi. Tā rezultātā vairākos apriņķos nav veikti pasākumi, kurus saskaņā ar 1948. gada 24. marta lēmumu vajadzēja organizēt apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem [..].

Republikas Finansu ministrija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pastiprinātu parādu piedziņas darbu un lai izpildītu nodokļu maksājumu ievākšanas plāna izpildi, taču lūzumu tā vēl nav panākusi. Parādu piedziņa un plāna izpilde paliek neapmierinoša.

Aprakstītā īpašuma realizācija, ievērojama daudzuma nereālo ienākumu summas esamība - tas viss negatīvi ietekmē plāna izpildi. Bez tam, pēdējā laikā daudzi parādnieki, iestājoties kolhozā, ir sabiedriskojuši lopus un inventāru un viņiem nav palicis īpašums, kuru varētu paņemt parādu vietā, bet daži parādnieki, iestājoties kolhozā, ir sabiedriskojuši aprakstīto īpašumu.

Sakarā ar to, ka plāna izpilde uz 1. maiju paliek neapmierinoša un, ņemot vērā, ka maija pirmajā pusē sakarā ar aizņēmuma realizāciju nodokļu parādu piedziņas darbs kļuva nedaudz vājāks, Finansu ministrija griezās republikas Ministru Padomē ar lūgumu apspriest šo jautājumu 24. marta lēmuma izpildes pārbaudes kārtībā.

Latvijas PSR finansu ministrs (A. Tabaks)

72

Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietnieks (Fļerovs) LVA, 327. f., 7. apr., 154. l., 87. - 90. lp. Apstiprināta kopija.

Tulkojums no krievu val.

33. LPSR finansu ministra A. Tabaka telegramma apriņķu finansu nodaļu vadītājiem par nodokļu parādnieku sodīšanu Valdības telegramma Rīga

1948.gada 19.jūnijā Apriņķu finansu nodaļu vadītājiem

Telegrafējiet par stāvokli uz 1. jūniju neizpildītajās tiesu lietās, kā arī par parādu summu atsevišķiem kolhoziem, lauksaimniecības kooperācijai un citām organizācijām nodoto īpašumu. Nekavējoties izpildiet visus tiesu lēmumus. Turpmāk katrās desmit dienās telegrafējiet par atlikumu neizpildītajos tiesu lēmumos.

Latvijas PSR finansu ministrs A.Tabaks LVA, 327. f., 7. apr., 155. l., 2. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

34. No LK(b)P Limbažu apriņķa komitejas biroja lēmuma par nodokļu finansu plāna izpildi 1948. gada 29. jūnijā [..]

Nolēma: Nosodīt kā nederīgu tādu apriņķa finansu nodaļas praksi, kad aprakstīšanai tiek pakļauti tikai liellopi, lai tiesas ceļā no kulaku saimniecībām piedzītu parādus.

Uzdot Finansu nodaļas vadītājam b. Matisonam laikā līdz 1. augustam pieņemt mērus, lai pilnā apjomā piedzītu parādus no kulaku saimniecībām, likvidējot viņu parādus valstij. Aprakstīšanas gadījumā 73

aprakstā pirmkārt iekļaut nekustāmo īpašumu kā, piemēram, drēbes, pulksteņus un citas vērtīgas lietas. [..]

LVA, 127. f., 2. apr., 4. l., 7. lp. Oriģināls.

35. LPSR finansu ministra A. Tabaka ziņojuma LPSR MP priekšsēdētājam V. Lācim par nodokļu parādnieku sodīšanu 1948 gada 5. jūlijā Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. V. LĀCIM sakarā ar LPSR tieslietu ministra b. JABLONSKA un LPSR prokurora b. MIŠUTINA dienesta ziņojumu, atbildot uz 1948. gada 24. maija Nr. 6/4026 [..]

Nodokļu piespiedu piedzīšanas darba prakse liecina, ka parādnieki, pieļaujot īpašuma aprakstīšanu un civilprasības iesniegšanu tautas tiesā, cer lietu novilcināt un saņemt nodokļu samaksas pagarinājumu vai pilnīgu atbrīvošanu no nodokļu samaksas, kā rezultātā piespiedu līdzekļu piemērošanu pret parādniekiem, sākot ar 1947. gada 3. ceturksni, palielinājās, konkrēti: 1947. gada 3. ceturksnis 1494

1.Pavisam sastādīti īpašuma apraksti 2.Dzēsuši 828 parādu līdz tiesai 3. Nodoti tiesai 648 188 4.Dzēsuši parādu pēc tiesas

1947. gada 4. ceturksnis 4103

1948. gada 1. ceturksnis 7865

1568

2322

1663 389

5063 1276

1947. gada 4. ceturksnī un 1948. gada 1. ceturksnī tika aprakstīts īpašums lielākajam kulaku saimniecību parādnieku vairākumam un lietas par viņiem (1641 lieta) nodotas tiesai.

74

Lai sauktu pie kriminālatbildības, finansu orgāni līdz 1948. gada 1. jūnijam nodeva prokuroram materiālus par 241 kulaku-parādnieku. No tiem pie atbildības saukti 35, pārtrauktas 75 lietas, pārējā 131 vēl nav izskatīta. Tautas tiesas nav arī izskatījušas līdz 1948. gada 1. jūnijam finansu orgānu civilprasības 1403 lietās.

Latvijas PSR finansu ministrs (A. Tabaks) LVA, 327. f., 7. apr., 154. l., 154. - 155. lp. Apstiprināta kopija.

Tulkojums no krievu val.

36. Informācija laikrakstā “ Cīņa” par nodokļu parādnieku sodīšanu Ventspils un Kuldīgas apriņķos 1948.gada 23.septembrī Sodīti nodokļu nemaksātāji Žanis Ķengis izvairījās no lauksaimniecības nodokļu samaksas par savu budža saimniecību. Viņš palika valstij parādā 35145 rubļus.

Ventspils apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa notiesāja Žani Ķengi ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

Ansis Heidemanis, apsaimniekojot budža saimniecību, izvairījās nomaksāt ienākuma nodokli.

Kuldīgas apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa sodīja Heidemani ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

LPSR Augstākā tiesa tiesu spriedumus apstiprināja.

Cīņa, 1948. gada 23. septembris.

75

37. 37. No LPSR ministru, pārvalžu priekšnieku, apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāju un apriņķu finansu nodaļu vadītāju sanāksmes stenogrammas par nodokļu ievākšanas plāna izpildi 1948. gada 24. septembrī [..]

A.Tabaks - LPRS finansu ministrs: [..]

Neraugoties uz PSRS Ministru Padomes 1948. gada 9. augusta lēmumu un Latvijas PSR Ministru Padomes un LK(b)P CK vairākkārtējiem lēmumiem, finansu orgānu darbs nodokļu un apdrošināšanas maksājumu ievākšanā, acīm redzot, ir neapmierinošs. Tā rezultātā 3. ceturkšņa plāns uz 1948. gada 20. septembri kopumā republikā par nodokļiem ir izpildīts par 57,8 % un par apdrošināšanas maksājumiem par 62,8 %. Pastāvot iepriekšējo gadu parādam par summu 63 miljoni rubļu, ir pieļauts jauns parāds par summu – vairāk nekā 75 miljoniem rubļu.

Kulaku saimniecībām pagājušo gadu un šā gada nodokļu parāds pārsniedz 50 miljonus rubļu. [..]

Pastāvot kulaku un šķiriski naidīgo elementu sabotāžai savu nodokļu saistību izpildē valsts priekšā, finansu orgāni izrādījās nespējīgi salauzt kulaku pretošanos, bet izpildu komiteju priekšsēdētāji finansu orgāniem nesniedza nepieciešamo palīdzību, neorganizēja lauku padomju un partijas aktīva uzbrukumu kulakiem vienotā frontē. Tiesa un prokuratūra līdz pēdējam laikam pret kulakiem neveica pietiekami noteiktus pasākumus, kā rezultātā kulaku saukšana pie kriminālatbildības notika tikai retos gadījumos. [..]

Tas fakts, ka 1948. gada pirmajā pusgadā finansu orgāni izdarīja tikai 12887 parādnieku mantas aprakstīšanu, no kuriem 7747 lietas tika nodotas tiesai un pēc tiesas lēmumiem 2303 parādniekiem tika atņemta manta, izteiksmīgi runā par piedziņas piespiedu mēru atraušanos no masu izskaidrošanas darba. [..]

Plāna sekmīgu izpildi un maksāšanas disciplīnas nostiprināšanu ietekmē arī jautājums par tautas tiesu lēmumu nekavējošu izpildi un parādnieku par parādiem aprakstītā īpašuma ātru realizāciju. Taču republikā ir vairāk nekā 100 neizpildītu tautas tiesu lēmumu. Pēdējās divdesmit dienās kulaku saimniecībās aprakstīto lopu daudzums (18 apriņķos) sastāda: zirgi – 2996, govis – 4209, jaunlopi – 3100. [..]

Lai nodrošinātu LK(b)P CK biroja un LPSR Ministru Padomes lēmuma izpildi, apriņķu un pilsētu finansu daļu vadītājiem un darbaļaužu 76

deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājiem ir nekavējoties jāmobilizē visi finansu, padomju un partijas aktīva spēki, lai īstenotu dzīvē visus tos praktiskos pasākumus, kurus ieteica īstenot partijas Centrālās Komitejas birojs. Tā, piemēram, ir nepieciešams: [..]

7. Ņemt īpašā kontrolē kulaku saimniecību nodokļu saistību izpildi. [..] Noteikt kontroli par to, lai prokuratūras un tiesu orgāni ātri izskatītu lietas, kuras tiem nodotas par kulakiem, lai sauktu pie kriminālatbildības vai lai izskatītu civilo prasību kārtībā.

Nodrošināt ar tautas tiesu lēmumiem izņemamo lopu ātru izņemšanu un realizāciju, pirmkārt – kulaku saimniecībās.

Lopu izņemšanu lietderīgi izdarīt šādā kārtībā: Tiesu lēmumus izpildīt pagastos kopumā vienas – divu dienu laikā.

Līdz tai dienai uz pagastu ir jāizbrauc nepieciešamajam iecirkņa inspektoru, kolhozu pārstāvju, piensaimniecības biedru, lopu sagādes un lauksaimniecības daļas veterināro darbinieku skaitam, lai lopus novērtētu, izbrāķētu un pieņemtu pēc aktiem.

Lai piedalītos lopu izņemšanā, piešķirt pagastu izpildu komitejas un ciemu padomju pārstāvjus un nepieciešamo iznīcinātāju skaitu apsardzei, sagatavot telpas priekš izņemtajiem lopiem, kur notiks to sadale.

Vienlaicīgi ar lopu izņemšanu, ir nepieciešams izņemt arī nepieciešamo lopbarības daudzumu. [..]

Es gribu īpaši uzsvērt, ka jautājumam par lopu izņemšanu un izvietošanu ir ne tikai saimnieciska, bet arī politiska nozīme. [..]

8. Finansu daļām ir jāpastiprina piedzīšanas piespiedu pasākumi pret parādniekiem no turīgo saimniecību vidus un jānodrošina parādu piedzīšana visos gadījumos, kad parādu dzēšanai saskaņā ar likumu var tikt aprakstīts īpašums, kā arī graudi un lopbarība. [..]

9. [..] Tajos gadījumos, kad kulaki pašlikvidācijas ceļā pamet saimniecības, viss pamestais īpašums ir jāapraksta un ar aktu jānodod glabāšanā, lai šo īpašumu izņemtu ar tiesas lēmumu parādu dzēšanai, ieskaitot arī dzīvojamās un saimniecības ēkas. [..]

Biedrs Mežaraups (Ilūkstes apriņķis): Man jāsaka, ka Ilūkstes apriņķī finansu plāna izpildi daudz traucēja neskaidrības ar lopu pārdošanu. Vēl ziemā bija telegramma ar b. Lāča un b. Kalnbērziņa parakstiem, kurā bija norādīts, ka ir jāaizliedz pārdot lopus tām zemnieku saimniecībām, kuras neizpilda lopkopības plānu. Vadoties no tās, mēs pieņēmām lēmumu, ka zemnieks drīkst pārdot govi vai aitu tad, ja viņam ir izziņa par to, ka viņš lopkopības plānu ir izpildījis.

Tiesa, tur prokurors mūs pārbaudīja un norādīja, ka šis mūsu lēmums ir nelikumīgs. Mums neesot bijis tiesību tādu lēmumu pieņemt.

Es lūdzu, lai dod oficiālu protestu. Mēs devām norādījumu, lai tiem 77

zemniekiem, kam nepieciešama nauda, atļauj pārdot. Manuprāt, vajag dot skaidru norādījumu, lai mēs savukārt uz vietām, pagastos un ciemu padomēs varētu dot norādījumu. Zemnieki žēlojas, ka tamdēļ, ka viņiem nav tiesību pārdot, viņi nevar samaksāt nodokli. Es lūgtu rast skaidrību šajā jautājumā.

Ir vēl lūgums – izskatīt un atrisināt jautājumu par tirdzniecību ar maizi, tas veicinās finansu plāna izpildi. Mēs valsts labības sagādes plānu izpildījām un, manuprāt, tas ir jāizdara.

Biedrs Lācis- LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs: Uz to var atbildēt tūdaļ pat: lai atļautu brīvu maizes pārdošanu, mums ir jāsaņem Savienības valdības atļauja. Jautājums Savienības valdībai ir izvirzīts un kad atļauja tiks saņemta, mēs jums par to paziņosim. [..]

Biedrs Šlosmans (Ogres apriņķis): [..] Otrs iemesls, kas bremzēja – tā ir kulaku sabotāža. Jāsaka, ka no 325 kulaku saimniecībām norēķinājās 157, 168 kulaku saimniecības nav uzsākušas norēķinus. No tām līdz šodienai ir aprakstīti 144 kulaki. Ir aprakstīti 89 zirgi, 111 govis, 38 aitas un sīkais inventārs. Mums ir jāsedz 497 tūkstoši rubļi, bet aprakstītais īpašums ir par 288 tūkstoš rubļiem.

Iznāk, ka mēs varam nosegt mazāk kā 50 % no tās summas, kura ir jāsaņem no kulakiem. No šīm 168 kulaku saimniecībām 24 saimniecībās šobrīd vairs nav nekā ko aprakstīt. Tās tika aprakstītas jau agrāk. [..]

Biedrs Zommers (Talsu apriņķis): [..]

Pie mums ir aprakstīti 32 zirgi. Es vairākas reizes griezos pie b.

Tabaka, kur šos zirgus likt? Pie mums šos zirgus nepieņem. Ar šiem zirgiem mēs mokāmies kopš pavasara un neviens nevar pateikt, kur viņus var nodot. Mēs nevaram izpildīt Ministru Padomes lēmumu par viņu nodošanu kolhoziem, sovhoziem un kooperācijai. Kolhoziem zirgi ir.

Viņi nepērk. Lauksaimniecības kooperācija arī. Ir jāatrod izeja, kur zirgus likt.

Pēc pirmā nomaksas termiņa ir aprakstīts 241 zirgs. Kamēr neatradīsim vietu, kur zirgus likt, naudas nebūs. Ir priekšlikums nodot kolhoziem, sovhoziem un kooperācijai saglabāšanai. Bet kas samaksās par uzturēšanu? Šis jautājums ir jāatrisina. [..]

Biedrs Burkevičs (Ventspils apriņķis): [..]

Ventspils apriņķī ir aprakstīti 400 zirgi, bet viņus nav kur likt.

Lauksaimniecības kooperācijai tie nav vajadzīgi, kolhoziem arī nav vajadzīgi, bet Lopu sagādes kantoris neņem, jo ir pieņēmis zirgus no citiem apriņķiem. Es lūgtu dot norādījumu, uz kurieni šos 400 zirgus nosūtīt. [..]

78

Biedrs Jevstigņejevs (Cēsu apriņķis): Līdz šodienai mēs nodokļu plānu esam izpildījuši par 74 %, tātad atpaliekam. [..] Pavisam kulaku saimniecību ir 579, no tām 191 nav norēķinājusies. Visas 191 saimniecības 17. septembrī tika aprakstītas. Īpašums aprakstīts. No tām prokuroram ir nodotas 160 lietas, pārējās – 31 lieta tiks nodota šodien vai rīt. Pie kriminālatbildības ir saukti tikai 4 kulaki. Man ir jāpievienojas iepriekšējo biedru balsīm par to, ka prokuratūras darbinieki velkas to notikumu astē, kuri laukos ir cīņā ar kulaku sabotāžu. Cēsu apriņķī mēs pagājušā gada decembrī nodevām lietas par 54 kulaku saimniecībām un prokurors mūsu lietas “izskatīja” 89 mēnešos un līdz šai dienai no vecajiem kulakiem pie atbildības ir saukti 12. Kādi soda mēri viņiem piemēroti? Vai nu piespiedu darbi uz 3 vai 6 mēnešiem, vai labākajā gadījumā – viens ieslodzījuma gads cietumā. [..]

Es uzskatu, ka republikas prokuroram ir jādod norādījums un ne tikai jādod, bet arī jāprasa un jākontrolē, lai prokurori uz vietām ātrāk realizētu tos materiālus, kurus dod finansu orgāni.

Rodas grūtības ar īpašuma realizāciju. Pie mums tikai kulakiem ir aprakstīti 340 zirgi, 419 govis, 286 teles, 400 aitas, 150 cūkas, pļaujmašīnas, dažāds inventārs – apmēram 500 mašīnas un daudz cita dažāda īpašuma. Mūsu lauksaimniecības kooperācija jau ir parakstījusies savā nevarībā, līdzekļu trūkumā un kaut arī tai lopi ir nepieciešami, tomēr no mums lopus pieņemt nevar. Kolhozi arī tik lielu lopu daudzumu pieņemt nevar, tamdēļ ka ir jauni un lopi tiem jau ir. Lopu sagādes kantoris zirgus neņem. Ir nepieciešamība tos pārdot kaut kur citur. Tas ir jādara tā, lai notiktu centralizētā kārtībā, lai nepārdotu gadījuma, iebraukušiem pārstāvjiem.

Tāpat mēs nezinam, ko darīt ar lauksaimniecības mašīnu – arklu, ecešu, pļaujmašīnu realizāciju. Kolhozi tos nepērk, viņiem sīkais inventārs ir. Ir jāatrisina jautājums par sīkā lauksaimniecības inventāra pārdošanu individuālajiem zemniekiem.

Attiecībā par īpašumu –mēbelēm, apģērbu, kurš ir par lielu summu, jautājums netiek risināts. Es domāju, ka vajag pārdot tirdzniecībā, tāpat kā agrāk, tādēļ, ka citu izeju mēs neredzam.

Attiecībā par to jautājumu, kuru aizskāra biedrs Mežaraups. Iznāk tā, ka zemnieks nevar pārdot kartupeļus, graudus, gaļu, bet par to, ko viņš nodod sagādes orgāniem, viņš arī neko nesaņem. Bet mēs no zemniekiem prasām naudu. Bet ne patērētāju biedrība, ne lauksaimniecības kooperācija zemniekiem nesamaksā. [..]

Biedrs Lācis: Pārejam pie mūsu sanāksmes nākamā dienas kārtības punkta – par to lopu realizācijas kārtību, kuri izņemti parādniekiem.

Biedrs Ozoliņš (LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks):

79

Lielais vairums priekšsēdētāju un finansu darbinieku, kuri uzstājās, paziņoja, ka pirmstermiņa līdzekļu piedziņa kavējas, ka nav nokārtota to lopu realizācija, kurus finansu orgāni pēc tiesas lēmumiem ir aprakstījuši tajās saimniecībās, kuras savlaicīgi nemaksā. Lopi ir jāizņem, bet nav skaidrs, kā tos realizēt. Pēc nepilnīgām ziņām tādu lopu ir vairāk nekā 1015 tūkstoši.

Ministru Padome šo jautājumu Birojā apsprieda un gribētu ar jums pakonsultēties, lai nepieļautu tās kļūdas, kādas tika pieļautas pagājušajā gadā, kad daļa lopu tika izņemta un nenokļuva tajā virzienā, kur vajadzēja. Mums ir šeit jāsaglabā divi principi. Lai tie lopi, kuri tiks izņemti kulaku saimniecībās, nokļūtu pie patērētāja, kurš tos varēs izmantot. Būtu nepareizi šos labākos lopus, kādi ir kulaku saimniecībās, nodot nokaušanai. Tamdēļ ir priekšlikums, lai tos lopus, kurus apraksta finansu orgāni, nekavējoties izņemtu un nodoti tieši patērētājam.

Galveniem patērētājiem ir jābūt kolhoziem, sovhoziem, lauksaimniecības biedrībām. Liekas, tehniski tas ir vienkārši. Ja Finansu ministrija vai jūs, apriņķa darbinieki, aprakstījāt lopus, paziņojat viņiem par to, viņi atbrauca, samaksāja un paņēma. Taču prakse parādīja, ka tā tas nav. Ir daži šķēršļi. Lopi atrodas lopu sagādes kantorī, jo kolhozi, kooperācija neņem, viņi negrib šos lopus un tamdēļ lopi aiziet ne tajā virzienā, kurā vajag. Mēs gribētu pakonsultēties, ko darīt, lai šo lietu nokārtotu organizēti. Teiksim, ņemsim pagastu. Finansu darbiniekiem, speciālistiem [..] šie lopi jāizņem pagasta robežās un jāsakoncentrē pagasta centrā komisijas vadībā, kura ir jāizveido apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja vadībā. Sugas lopi ir jānosūta uz kolhoziem, piensaimniecības biedrībām un sovhoziem atkarībā no tā, kā izlems komisija. Skaidrs, ka šiem lopiem ir jāiziet karantīna un speciālistiem tie ir jāapstrādā, jo uz kolhozu fermām tūlīt nodot nevar. [..] Vienlaikus mēs uzskatam, ka kulaku saimniecībās ir jāizņem arī lopbarība. Tas ir jādara Finansu ministrijai. Ļoti daudz runu ir par to, ka vairākos apriņķos kopš pavasara nav atrisināts jautājums attiecībā uz to, ko darīt ar zirgiem. Mēs savā projektā domājam to atrisināt šādā veidā: uzdot lopu sagādes kantorim iepirkt lopus no Finansu ministrijas. Mēs tagad izpildu komitejām piešķiram tiesības paņemt šos lopus, šos zirgus, lai šie zirgi, aizietu tur, kur vajag.

Smags jautājums, kuru arī vajag atrisināt, ir tas, ka ir apriņķi, kuri sava apriņķa robežās lopus nevarēs izvietot, jo tur kolhozu skaits ir mazs.[..] Šeit apriņķa organizācijām būs savlaicīgi jāiesniedz pieteikums Lauksaimniecības ministrijai par to lopu daudzumu, kuru tās taisās izvietot savā apriņķī un par to daudzumu, kurš būs lieks vai tās pietrūks, lai Lauksaimniecības ministrija varētu organizēt un nodot citiem apriņķiem. [..]

80

LVA, 270. f., 2. apr., 3151. l., 6., 8.- 9., 11., 14., 16.-17., 20., 22.23., 27., 29., 35.- 37., 54. - 57. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

38. LPSR finansu ministra A. Tabaka ziņojums PSRS finansu ministra vietniekam Janbuhtinam par nodokļu parādu piedziņu 1948. gada 14. oktobrī PSRS finansu ministra vietniekam biedram JANBUHTINAM ZIŅOJUMS Par PSRS Ministru Padomes 1948. gada 9. augusta lēmuma izpildi Saskaņā ar PSRS valdības 1948. gada 9. augusta lēmumu Nr. 3007 par parādu piedziņas stāvokli, nodokļu un apdrošināšanas maksājumu plāna izpildi Latvijas PSR, tika ziņots Ministru Padomei un Latvijas K(b)P CK. Latvijas PSR Ministru Padome 1948. gada 18. augustā pēc republikas finansu ministra ziņojuma pieņēma izvērstu lēmumu "Par nodokļu un ieņēmumu parādu piedziņu no iedzīvotājiem". Ar šo pašu lēmumu tika apstiprināti pasākumi, kas vērsti uz parādu piedziņas uzlabošanu un maksājumu disciplīnas nostiprināšanu.

Republikas Finansu ministrijā ir apstiprināts ieņēmumu 5 dienu grafiks, kurš ir paziņots apriņķu un pilsētu finansu daļām, bet tās to ir paziņojušas nodokļu inspektoru palīgiem. 1948. gada 20. augustā finansu ministrs izdeva pavēli Nr.332 "Par nodokļu parādu un obligāto apdrošinājumu maksājumu neapmierinošo saņemšanu no iedzīvotājiem".

No 1948. gada 21. septembra ir noteikta operatīvā ikdienas informācija pa telefonu par tām summām, kas saņemtas no katra apriņķa un pagasta.

Nodokļu inspektoru palīgi par dienas ieņēmumiem pa telefonu paziņo apriņķu finansu daļām, bet tās - Finansu ministrijai. Pamatojoties uz šīm operatīvajām ziņām, republikas vadošās organizācijas katru dienu ir informētas par grafika izpildes stāvokli katrā apriņķī un pilsētā.

Panākt republikas vadošo darbinieku nosūtīšanu uz apriņķiem, lai savlaicīgi organizētu pilnīgu lauksaimniecības nodokļa saņemšanu, neizdevās.

81

Latvijas K(b)P CK sekretārs biedrs Kalnbērziņš 1948. gada 20. augusta telegrammā ieteica visiem apriņķu komiteju un pilsētu komiteju sekretāriem nekavējoties apspriest radušos stāvokli ar nodokļu un apdrošināšanas maksājumiem no iedzīvotājiem, apstiprināt līdzekļu ienākumu ikdienas grafiku un noteikt kontroli pār to izpildi.

1948. gada 21. augustā otrajā telegrammā Latvijas K(b) CK sekretārs biedrs Kalnbērziņš uzdeva visiem Latvijas K(b)P CK pilnvarotajiem, kuri atrodas apriņkos, reizē ar labības sagādes uzdevumu izpildi, ņemt savā kontrolē arī finansu daļu un apriņķu izpildu komiteju darbu par parādu likvidāciju un 1948. gada lauksaimniecības nodokļa pirmstermiņa iekasēšanu.

1948. gada 21. augustā partijas apriņķa komitejas sekretāriem tika nosūtīta arī Latvijas K(b)P CK vēstule ar ieteikumu veikt pasākumus, lai 3. ceturksnī nodrošinātu parādu piedziņu un kārtējo maksājumu saņemšanu. Šī vēstule tika adresēta arī atpalikušo pagastu partijas komitejām un to sekretāriem.

Piecu dienu telegrāfiskās ziņas un ikdienas operatīvās ziņas pa telefonu no vietējiem finansu orgāniem bija nodrošinātas. Līdzekļu ienākumu rezultātus par piecām dienām un par katru dienu analizēja kā Finansu ministrijas vadība, tā arī Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks biedrs Guļaņickis.

Sakarā ar to, ka noteikto līdzekļu ieņēmumu grafiku dienā un piecās dienās visi finansu orgāni, izņemot Rīgas, neizpildīja uz 15 atpalikušajiem apriņķiem līdz 1948. gada 20. septembrim tika komandēti LPSR Finansu ministrijas darbinieki. Apriņķu finansu daļām palīgā komandētie biedri sniedza palīdzību vietējiem finansu darbiniekiem, lai organizētu darbu to kulaku saimniecību aprakstu sastādīšanā, kuras nebija uzsākušas lauksaimniecības nodokļa samaksu pirmajā termiņā, kurš beidzās 1948. gada 10. septembrī, taču krasu lūzumu līdzekļu savākšanā nepanāca, jo šajā laikā republikā tika izsludināts labības sagādes plāna nobeiguma mēnesis un vietējo padomju izpildu komitejas un apriņķu un pagastu partijas organizācijas nespēja apvienot labības sagādes plāna izpildi ar naudas līdzekļu mobilizācijas plāna izpildi, kā to bija ieteikusi Latvijas PSR K(b)P Centrālā Komiteja.

Sakarā ar līdzekļu neapmierinošo ienākumu Latvijas K(b)P CK 1948. gada 14. septembrī apsprieda jautājumu "Par valsts budžeta un līdzekļu mobilizācijas plāna izpildes gaitu".

Centrālās Komitejas birojs pieņēma izvērstu lēmumu un apstiprināja finansu darba uzlabošanas pasākumus republikā.

Ar šo pašu lēmumu par naudas līdzekļu mobilizācijas plāna neizpildi man tika izteikts rājiens.

Lai īstenotu Latvijas K(b)P CK biroja 1948. gada 14. septembrī pieņemtos pasākumus, Ministru Padome un Latvijas K(b)P CK birojs 82

1948. gada 17. septembrī sarīkoja radio pārbaudi jautājumā par iedzīvotāju naudas maksājumu plāna izpildi un lopkopības produktu, labības virsplāna nodošanas, sējas un rudens aršanas plāna izpildi.

Jautājumā par iedzīvotāju nodokļu un apdrošināšanas maksājumu plāna izpildi pie mikrofona tika izsaukti Ogres, Talsu, Jelgavas, Kuldīgas, Bauskas un citu atpalikušo apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāji.

1948. gada 22. septembrī tika sarīkota otra radiopārbaude, kurā Latvijas K(b)P CK sekretārs biedrs Ņikonovs pieprasīja apriņķu vadošajām organizācijām nekavējoties izpildīt Latvijas K(b)P CK biroja 1948. gada 14. septembra lēmumu un mobilizēt partijas un padomju aktīvu, lai palīdzētu finansu orgāniem.

1948. gada 24. septembrī Ministru Padomē notika apriņķu izpildu komiteju, rajonu izpildu komiteju priekšsēdētāju, apriņķu un pilsētu finansu daļu vadītāju republikāniskā apspriede, kurā īpaši tika apspriests jautājums par nodokļu un apdrošināšanas maksājumu ievākšanu.

Apspriedi vadīja republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs biedrs V. Lācis.

No vairāku apriņķu izpildu komiteju (Ilūkstes, Ludzas, Ogres, Talsu, Ventspils, Krāslavas, Limbažu un Viļānu) priekšsēdētāju runām kļuva skaidrs, ka apriņķu organizācijas vēl pa īstam nav iesaistījušās nodokļu un apdrošināšanas maksājumu savākšanā, nav spējušas vienlaicīgi savienot darbu labības plāna izpildē un līdzekļu mobilizēšanas plāna izpildē.

Tajā pašā laikā tika atzīmēts, ka iedzīvotāju naudas maksājumu plāna izpildi negatīvi ietekmē aizliegums zemniekiem tirgū pārdot lopus, graudus un arī vairākus citus lopkopības produktus, kā arī radušās grūtības par parādiem aprakstīto lopu, īpaši zirgu realizācijā.

Lai novērstu šīs grūtības lopu pārdošanā un realizācijā republikas Ministru Padome atļāva tiem zemniekiem, kuri nav izpildījuši lopkopības plānu, pārdot tirgū sīklopus un liellopus, kuri nav derīgi atražošanai.

Vienlaicīgi ar to tika pieņemts lēmums par to lopu realizāciju, kuri aprakstīti par parādiem. Visi par parādiem aprakstītie lopi ir jānodod kolhoziem, sovhoziem un piensaimniecības biedrībām. Lai saglabātu sugas un produktīvos lopus, pagastos tiek izveidotas komisijas, kuras vada apriņķa izpildu komitejas pārstāvis un kurās piedalās zooveterinārais personāls.

Taču sakarā ar to, ka republikā ir 700 kolhozi un 45 sovhozi un to, ka tiem nav līdzekļu, visus aprakstītos lopus, īpaši zirgus, republikas robežās nav iespējams izvietot. Uz 1948. gada 5. oktobri republikā par parādiem skaitās aprakstīti: zirgi - 5460, govis - 7978, aitas, cūkas un jaunlopi - 9555. Turpmāk realizējamo lopu skaits palielināsies uz kulaku un turīgo saimniecību aprakstīšanas rēķina.

83

1948. gada 27. septembrī Latvijas K(b)P CK sasauca LK(b)P apriņķu komiteju un pilsētu komiteju sekretāru apspriedi. Latvijas K(b)P CK sekretārs biedrs Kalnbērziņš pieprasīja apriņķu komiteju sekretāriem veikt pasākumus, kādi ir norādīti Latvijas K(b)P CK biroja 1948. gada 14. septembra lēmumā un nodrošināt lauku maksājumu ievākšanu no iedzīvotājiem līdz Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 31. gadadienai [..]

1948. gada 3. ceturksnī republikas orgāni veica piespiedu pasākumus, lai piedzītu nodokļu parādus: izdarītas 7279 īpašuma aprakstīšanas, t. sk., par lauksaimniecības nodokli - 4720, no tiem aprakstīts īpašums 4028 kulakiem. Tautas tiesām nodotas 3405 lietas, t. sk., par lauksaimniecības nodokli - 2592, no tām - 2028 lietas par kulakiem. Lai sauktu pie kriminālatbildības, prokuroriem nodotas 2199 lietas, t.sk., 2043 lietas par kulakiem. Kriminālā kārtā sodīti 106 kulaki. Ir izpildīti 1246 tautas tiesas lēmumi. Neizpildīto tautas tiesas lēmumu skaits uz 1948. gada 1. oktobri ir 1046, galvenokārt, uz neizņemto zirgu un sīklopu rēķina, kuru pilnīga realizācija Latvijas robežās ir apgrūtināta.

Augstāk minētie pasākumi nav devuši gaidītos rezultātus un republikas finansu orgāni nav nodrošinājuši nodokļu ienākuma un apdrošināšanas maksājumu 3. ceturkšņa plāna izpildi. 3. ceturkšņa nodokļu un ieņēmumu plāns ir izpildīts par 70,9% un apdrošināšanas maksājumos - par 82,3%. Pagājušo gadu nodokļu parāds 3. ceturkšņa laikā ir samazinājies no 57 miljoniem 28 tūksošiem rubļu līdz 47 miljoniem 544 tūkstošiem rubļu jeb par 10 miljoniem rubļu. Šajā pašā laikā uz 1948. gadu lauksaimniecības nodokļa un neprecēto nodokļa rēķina izveidojās jauns parāds par summu - 61 miljons 70 tūkstoši rubļu un samazinājās citu nodokļu kārtējo maksājumu parāds par 1 miljonu 730 tūkstošiem rubļu. Parādnieku kulaku skaits sastāda 4720 par lauksaimniecības nodokļa summu - 38 miljoni 383 tūkstoši rubļu [..].

Latvijas PSR finansu ministrs (A. Tabaks) LVA, 327. f., 7. apr., 155. l., 135. - 138. lp. Apstiprināta kopija.

Tulkojums no krievu val.

84

39. No LK(b)P Valkas apriņķa komitejas sekretāra J. Vočtova runas LK(b)P CK 1948. gada 26.-27. oktobra plēnumā par “kulaku” lopu nodošanu kolhoziem 1948.gada 26. oktobrī [..]

Sakarā ar spiedienu uz kulaku, mēs izvirzījām uzdevumu, palīdzēt kolhozniekiem izveidot cūku fermas un tās cūkas, kuras aprakstīs finansu nodaļa, mēs nodosim kolhoziem. [..] Sakarā ar kulaku saimniecību likvidāciju mums ir lielas grūtības tādēļ, ka, neraugoties uz to, ka mums jau ir noorganizēti 25 kolhozi, mums ir ārkārtīgi lielas grūtības ar lopu novietošanu. [..] 200 zirgus mēs nevarējām izvietot tajos kolhozos, kuri ir noorganizēti.

Es esmu vienkārši pārsteigts par biedra Vanaga runu. Es uzskatu, ka biedrs Vanags kā lauksaimniecības ministrs, uzstājoties pēc biedra Bērziņa*, asi nokritizēja b. Bērziņa uzstāšanos, bet tagad, tā kā biedrs Vanags neko neteica par b. Bērziņa uzstāšanos, radās tāds iespaids, ka visa Lauksaimniecības ministrijas kolēģija slimo ar bailēm no kulakiem, jo biedrs Bērziņš šeit, no šīs tribīnes mums propagandēja kulaku ideoloģiju attiecībā pret kolhozu organizēšanu [..]. Biedrs Bērziņš pārdzīvo par zemniecības turīgo daļu un pierunā, lai kolhozi saņemtu lopus un par tiem maksātu turīgajiem zemniekiem, tā vietā, lai šos lopus sabiedriskotu. [..] Viņam iznāk tā, kulakam, kulaku elementam jautājums ir jāizvirza tā: ja trūcīgais zemnieks iestājas kolhozā ar 1 govi, bet man ir 4 slaucamas govis, tad es varu sabiedriskot 2, bet 2 pārdot [..] Tā ir īsta kulaku aģitācija. [..]

LVA, PA-101. f., 11. apr., 7. l., 55. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. * lauksaimniecības ministra vietnieks

85

40. No LK(b)P Talsu apriņķa komitejas sekretāra A. Sējas runas LK(b)P CK 1948. gada 26.-27. oktobra plēnumā par “kulaku” saimniecību sagraušanu 1948. gada 26. oktobrī [..]

Mūsu apriņķī no kolhozu teritorijas ir jau pārvietotas 97 kulaku saimniecības. Bez tam par vienotā lauksaimniecības nodokļa nenomaksāšanu 141 kulaku saimniecība ir aprakstīta. No tām 18 kulaki ir notiesāti kriminālā kārtā ar visa īpašuma konfiskāciju. Kulakiem atņemtais īpašums tika nodots kolhoziem.

LVA, PA-101. f., 11. apr., 7. l., 28. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

41. No LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas informācijas LK(b)P CK Sevišķajam sektoram par nodokļu parādnieku sodīšanu Slepeni Nr. 0117

1948. gada 10. decembrī

Latvijas K(b)P CK Sevišķajam sektoram [..]

Par nodokļu maksājumu sabotāžu pie kriminālās atbildības ir saukti 27 kulaki un tautas tiesā pēc civilprasības par nodokļu nenomaksāšanu izskatītas 344 kulaku saimniecību lietas.

Pēc tautas tiesas spriedumiem kulakiem atņemti un kolhoziem, sovhoziem un lopu sagādes kantorim pret samaksu nodoti 327 zirgi, 221 govs un 376 sīklopi.

Mājturības priekšmeti un lauksaimniecības inventārs tiek realizēts patērētāju kooperācijas sistēmā. [..]

LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas sekretārs A.Jurševičs LVA, PA-127. f., 6. apr., 33. l., 17. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

86

42. No LPSR Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes pārskata par “kulaku” – nodokļu parādnieku sodīšanu [ne vēlāk par 1948. gada decembrī]* [..]

Uz 1949. gada 1. janvāri ar lauksaimniecības nodokli aplikto kulaku saimniecību skaits – 8895 t.sk.,saimniecības, pret kurām pielietoti piespiedu piedziņas līdzekļi – 4709 tām uzskaitīta: aramzeme (ha) – 58902 siena pļavas (ha) – 27339 uzliktā lauksaimniecības nodokļa summa (tūkstoši rubļu) par 1948. gadu ar iepriekšējo gadu parādu pieskaitījumu 112022,8 samaksāts naudā (tūkstoši rubļu) – 9422,7 segts ar izņemtiem lopiem un īpašumu (izņemot ēkas) (tūkstoši rubļu) 24317,5 norakstīts uz pagastu izpildu komitejām nodoto ēku rēķina (tūkstoši rubļu) – 31299,3 pavisam dzēsti parādi (tūkstoši rubļu) – 65052,0 nedzēstā parāda atlikums uz 1949. gada 1. februāri (tūkstoši rubļu) – 48504,1 kulaku skaits, kuri tiesāti kriminālā kārtā 713 t. t. sk., Aizputes apriņķī – 31, Alūksnes – 30, Bauskas – 33, Valkas – 33, Valmieras – 71, Ventspils – 33, Viļakas – 9, Viļānu – 13, Gulbenes –19, Daugavpils –17, Jēkabpils – 31, Jelgavas – 13, Ilūkstes – 23, Krāslavas –15, Kuldīgas – 46, Liepājas – 49, Limbažu – 25, Ludzas – 21, Talsu – 21, Tukuma – 42, Cēsu – 55.

Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieks (V. Rotčevs) LVA, 327. f., 1. a. apr., 69. l., 1. lp.Kopija. Tulkojums no krievu val. * datēts pēc dokumenta satura

87

43. No LPSR Finansu ministrijas atskaites PSRS Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldei par nodokļu ievākšanu 1949.gada 2.janvārī [..]

1948. gada 4. ceturksnī 4206 kulaku saimniecībām ir atņemts īpašums par summu 251146 tūkstoši rubļu. Atņemtā īpašuma skaitā ir 4444 zirgi, 6280 govis, pārējie lopi – 10581.

Bez tam attiecībā pret 1196 kulakiem tiesas lēmumi vēl nav izpildīti un lietas par 1480 kulakiem atrodas tiesas izskatīšanā. [..]

Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieks (V.Rotčevs) Lauku maksājumu nodaļas priekšnieks (Fļerovs) LVA, 327. f., 7. apr., 156. l., 135. lp. Kopija. Tulkojums no krievu val.

44. 44. No LPSR Finansu ministrijas pārskata par piespiedu līdzekļu lietošanu pret nodokļu parādniekiem 1949.gada 10. janvārī [..]

N. Operācijas p. nosaukums k.

1. Sastādīts īpašuma apraksts 2. No tiem dzēsa parādu līdz lietas nodošanai tiesā 3. Tiesām nodotas lietas 4. Dzēsa parādu pēc

1.

2.

3.

4.

Kopā ceturksnis ceturksnis ceturksnis ceturksnis 1948. gadā 7865 5022 3979 12614 24530 2322

2375

1190

2837

8724

5003

2684

3897

9982

21626

881

1026

590

5202

7759 88

5.

tiesas lēmuma Parādnieku 100 skaits, kuru lietas nodotas prokuratūrai viņu saukšanai pie kriminālatbildības

140

2195

1227

3663

Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieks ( V.Rotčevs) Lauku maksājumu nodaļas priekšnieks(I.Fļerovs) LVA, 327. f., 7. apr., 156. l., 155. lp. Apstiprināta kopija.

Tulkojums no krievu val. *aritmētiskās kļūdas dokumenta kopijā

45. No LPSR finansu ministra A. Tabaka ziņojuma LK(b)P CK sekretāram F. Titovam par īpašuma atņemšanu “kulakiem “ – nodokļu parādniekiem Slepeni Nr. 9-s

1949.gada 21. janvārī

Latvijas K(b)P CK sekretāram biedram Titovam ZIŅOJUMS Par to zemes platību apgūšanu 1949. gadā , kuras neizmanto kulaku un vecuma dēļ darba nespējīgo saimniecības [..]

Līdz 1948. gada 1. jūnijam republikas finansu orgāni bija uzskaitījuši 9545 kulaku saimniecībās: aramzemi 96052 ha, pļavas – 89

47072 ha, dārzus – 1728 ha, zirgus – 13403, govis – 23651, aitas – 18386 un cūkas vecākas par 6 mēnešiem – 6864, 1948. gadā no kulaku saimniecībām vajadzēja piedzīt lauksaimniecības nodokli kopā ar iepriekšējo gadu parādiem – 130596 tūkstošus rubļus, no kuriem līdz 1949. gada 1. janvārim piedzīti – 49625 tūkstoši rubļu, bet palicis parāds par – 81481 tūkstoti rubļu jeb 62,4 % no uzrādītās summas. Šī parādu summa palika kulaku saimniecībām, kurām saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1948. gada 25. oktobra lēmumu atņemts lauksaimniecības inventārs, mājturības īpašums un lopi: zirgi – 4444, govis – 6280 un sīklopi – 10581 par kopējo summu – 25146 tūkstoši rubļi.

Kulaku nedzēstā parāda atlikums daļēji tiks saņemts uz lopu un īpašuma realizācijas rēķina par vēl nerealizētām 1196 tiesu lietām, bet parāds par summu apmēram 70 miljoniem rubļu tiks norakstīts uz kulaku saimniecību norakstīšanas rēķina, kuras pagastu izpildu komitejām tiek nodotas bez maksas.

Sakarā ar to, ka kulaku lielais vairākums sabotē lauksaimniecības nodokļa brīvprātīgu nomaksu, nodokļu maksājumu piedzīšana no kulaku saimniecībām 1948. gadā lielā mērā notika piespiedu kārtā. Līdz 1949. gada 1. janvārim vairāk nekā 5 tūkstošiem kulaku, kuriem pieder apmēram 60 tūkstoši hektāru aramzemes un 30 tūkstoši ha pļavu, atņemti ražošanas līdzekļi, lai viņi turpmāk paši nevarētu nodarboties ar lauksaimniecību. [..]

Latvijas PSR finansu ministrs finansu dienesta 3. ranga valsts padomnieks A. Tabaks LVA, PA-101. f., 12. apr., 86. l., 6.-7. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

46. No LPSR MP priekšsēdētāja vietnieka M. Guļaņicka runas LK(b)P X kongresā par nodokļu piedzīšanu no “kulakiem” 1949. gada 25. janvārī [..]

Mūsu valsts nodokļu politika un to pazīmju paplašināšana, kuras nosaka republikā, noteiktās kulaku saimniecības deva iespēju daudz pilnīgāk atrast un aplikt kulaku elementus, taču pati nodokļu summu piedzīšanas prakse un organizācija notika pilnīgi neapmierinoši. Uz 1949.

90

gada 1. janvāri kulaku saimniecību parādu summa ir vairāk nekā 81 miljons rubļu.

Galvenais iemesls tam bija nesavlaicīga piedzīšanas piespiedu mēru pielietošana, t. i., īpašuma aprakstīšana, lietu izskatīšana tiesās un ātra īpašuma izņemšana kulaku saimniecībās.

Papildus atļauja kulaku saimniecībām par parādiem ar tiesas palīdzību atņemt saimniecības ēkas nedeva mums gaidīto finansiālo efektu, jo gandrīz nav kam šīs ēkas realizēt un tās nācās nodot pagastu izpildu komiteju bilancē, bet parādus norakstīt. [..]

LVA, PA-101. f., 12. apr., 2. l., 132. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

47. No LPSR Augstākas tiesas priekšsēdētāja J.Grīnberga ziņojuma LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par nodokļu parādnieku sodīšanu Slepeni Eks.Nr.1 1949. gada 23.februārī Latvijas PSR Augstākā tiesa Latvijas K(b)P CK sekretāram b. Kalnbērziņam [..]

Republikas tautas tiesās ienākošās lietas pēc finansu orgānu iesniegumiem par īpašuma atņemšanu, lai segtu nodokļu parādus, arvien palielinās.

Ja 1948. gada 3. ceturkšņa laikā ienāca 2855 lietas par nodokļu parādu piedzīšanu, tad 4. ceturksnī tādu lietu bija jau 9610 [..].

Lielais vairākums atbildētāju šajās lietās ir vidējās un mazturīgās saimniecības.

Nodokļu piedzīšana no zemniekiem ar tiesas palīdzību tādā lielā daudzumā liecina par finansu orgānu slikto darbu, kuri tā vietā, lai darba

91

zemnieku vidū veiktu izskaidrošanas darbu, izdara īpašuma aprakstīšanu un prasa tiesas ceļā šo īpašumu izņemt.

Secinājumu par finansu orgānu slikto darbu apstiprina arī tas, ka 1948. gada 4. ceturksnī tautas tiesas pārtrauca 1385 lietas par nodokļu parāda piedzīšanu, jo parādnieki līdz tiesai parādus bija dzēsuši. [..]

Latvijas PSR Augstākas tiesas priekšsēdētājs J.Grīnbergs LVA, PA-101. f., 12. apr., 83. l., 15. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

48. No LPSR Finansu ministrijas pārskata par nodokļu piedziņu uz 1949. gada 1. aprīli [ ne vēlāk par 1949.gada martu]* [..]

Uz 1949. gada 1. janvāri tiesās atrodošos lietu skaits 3269 t. sk. par kulakiem 1522 Apriņķu finansu nodaļu neizpildītie lēmumi 2574 t. sk. par kulakiem 1068 Nodotās lietas tiesās pēc 1949. gada 1. janvāra 4452 t. sk. par kulakiem 1749 Saņemtie tiesu lēmumi pēc 1949. gada 1. janvāra 4879 t. sk. par kulakiem 2433 Izpildītie tiesu lēmumi pēc 1949. gada 1. janvāra 5238 t. sk. par kulakiem 2669 t. sk. par īpašuma izņemšanu t. sk. kulakiem 2637

4061

92

Izņemtā īpašuma vērtība (tūkstoši rubļu) 10437 t. sk. kulakiem 8789 Izņemti: zirgi - 2038, t. sk. kulakiem - 1244 govis - 22871, t. sk. kulakiem - 1959 pārējie lopi - 3561, t. sk. kulakiem - 2435 Uz 1949. gada 1. aprīli palika neizpildīti tiesu lēmumi 2215, t. t. sk. par kulakiem - 832 [..]

Latvijas PSR finansu ministrs finansu dienesta 3. ranga valsts padomnieks(A.Tabaks) Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietnieks (Zosēns)

LVA, 327. f., 1.a. apr., 68. l., 24. lp.Kopija.Tulkojums no krievu val. *datēts pēc dokumenta satura 49. Informācija laikrakstā “Cīņa” par nodokļu parādnieces sodīšanu Vecpiebalgas pagastā 1949. gada 4. martā Sodīta nodokļu nemaksātāja Vecpiebalgas pagasta “Ragažas” ir budžu saimniecība. Saimniece E. Stiprā nekārtoja saistības ar valsti, nemaksāja nodokļus, sabotēja padomju iestāžu rīkojumus. Finansu iestādes, lai piedzītu uzlikto nodokli, aprakstīja saimnieces mantu.

Cēsu apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa sodīja E. Stipro ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu.

Cīņa, 1949. gada 4. marts.

93

50.

No LPSR MP lēmuma Nr. 246 par 1948. gada lauksaimniecības nodokļa ievākšanas rezultātiem 1949.

gada

9.

martā Latvijas PSR Ministru Padome LĒMUMS Nr. 246 Par 1948. gada lauksaimniecības nodokļa realizēšanas rezultātiem [..]

Latvijas PSR Ministru Padome n o l e m j : 1.Uzlikt par pienākumu Latvijas PSR Finansu ministrijai (b. Tabakam): a) līdz 1949. gada 1. maijam likvidēt lauksaimniecības nodokļa parādus, b) stingri kontrolēt, kā iecirkņu nodokļu inspektori iekasē parādus, veikt nepieciešamos organizatoriskos darbus pagastos un praktiski palīdzēt nodokļu inspektoriem viņu darbā, c) nekavējoties sākt 1949. gada lauksaimniecības nodokļa ņemšanas priekšdarbus, līdz 1949. gada 1. jūnijam pārbaudīt šo darbu gaitu republikas apriņķos. [..]

2.Uzlikt par pienākumu apriņķu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām: [..] b) neļaut atlaist lauksaimniecības nodokļa parādus maksātspējīgām saimniecībām, c) līdz 1949. gada 10. aprīlim rīkot speciālas apspriedes ar pagastu un ciemu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājiem par lauksaimniecības nodokļa parādu likvidēšanu, kā arī par saimniecību grāmatu vešanu ciema padomēs.

3.Uzlikt par pienākumu Latvijas PSR Tieslietu ministrijai (b. Jablonskim) stingrāk kontrolēt, kā tiesas izlemj finansu orgānu nodotās lietas par nodokļa nemaksātājiem un gādāt, lai tās izlemtu likumā noteiktajos termiņos.

4.Uzlikt par pienākumu republikāniskajam Šķirnes lopu sagādes kantorim (b. Lopatinam) un Latvijas PSR Gaļas un piena rūpniecības ministrijai (b. Grāvītim) nepārtraukti pieņemt no finansu orgāniem lopus, kas atņemti parādniekiem, bet Latvijas 94

Patērētāju biedrību savienībai (b. Porjadinam) – pieņemt pārējo mantu, kas jārealizē caur tirdzniecības organizācijām, tai skaitā arī lauksaimniecības inventāru.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks (M. Plūdonis) Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks I. Bastins LVA, 270. f., 2. apr., 772. l., 24.- 26. lp. Oriģināls.

51. Informācija laikrakstā “Cīņa” par nodokļu parādnieka sodīšanu Kuldīgas apriņķī 1949. gada 24. martā Sodīts par nodokļu nemaksāšanu Budzis Jānis Neiders Kuldīgas apriņķī izvairījās no nodokļu samaksas.

Kuldīgas apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa Neideru sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

Cīņa, 1949. gada 24. marts.

52. No LPSR tieslietu ministra A. Jablonska runas LK(b)P pagastu komiteju sekretāru, pagastu partorgu un partijas lauku pirmorganizāciju sekretāru apspriedē par zemnieku sodīšanu 1949.gada 8. aprīlī [..]

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz kādu neciešamu parādību, kāda tagad laukos ir novērojama. Tā ir cenšanās saukt pie tiesas atbildības lielas darba zemnieku masas, it īpaši, piedzenot lauksaimniecības nodokli. Lūk, ko liecina skaitļi šajās lietās.

Tādu lietu ienākšana pieaug no ceturkšņa uz ceturksni. Pagājušajā gadā pie tiesas atbildības ir saukti 20839 zemnieki, no tiem pēdējā ceturksnī - 10000. No visām tautas tiesās ienākušajām civillietām 45% 95

sastāda lietas par lauksaimniecības nodokli. Tam vēl jāpieskaita tās lietas, kurās pie atbildības sauc kriminālā kārtā, kurās notiesā ar brīvības atņemšanu. Pie tām vēl jāpieskaita lietas, kurās pie atbildības sauc par valsts piegāžu savlaicīgu neizpildi un savlaicīgu kokmateriālu sagādes neizpildi [..]. Ja tā tas turpināsies arī uz priekšu, tad mēs pie atbildības sauksim visus zemniekus [..].

LVA, PA - 101. f., 12. apr., 63. l.,180. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

53. No LPSR finansu ministra V.Leča rīkojuma Daugavpils apriņķa izpildu komitejas Finansu daļas vadītājam J.Šilovam par “kulaku” saimniecību meklēšanu un aplikšanu ar nodokļiem Latvijas PSR Finansu ministrija Izraksts no cirkulāra

Nr.04-392

1949. gada 29. jūlijā

Daugavpils apriņķa finansu daļas vadītājam b. ŠILOVAM Par 1949. gada lauksaimniecības nodokli Saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1949. gada 16. jūlija lēmumu Nr. 3144 "Par lauksaimniecības nodokli Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR 1949. gadā" un Latvijas PSR Ministru Padomes 1949. gada 27. jūlija lēmumu Nr. 795, LPSR Finansu ministrija paziņo: [..]

II. Ministru Padome uzdeva darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejām: a) nodrošināt to kulaku saimniecību, kurām ir Latvijas PSR Ministru Padomes 1947. gada 27. augusta likumā Nr.761 noteiktās pazīmes, pilnīgu atrašanu, pabeidzot kulaku saimniecību sarakstu un raksturojumu sastādīšanu un apstiprināšanu ne vēlāk par 1949. gada 1. augustu.

Tās kulaku saimniecības, kuras apstiprinātas aplikšanai ar lauksaimniecības nodokli un pieskaitījumu 1948. gadā un kuras nav izslēgtas no kulaku sarakstiem pēc sūdzību izskatīšanas, kā arī tās, kuru 96

īpāšnieki nav atstājuši apriņķi, tiek iekļautas kulaku saimniecību sarakstos un apstiprinātas apriņķa izpildu komitejā, lai tās 1949. gadā apliktu ar lauksaimniecības nodokli un pieskaitījumu, sastādot jaunus raksturojumus.

Latvijas PSR finansu ministrs (V. Lecis) LVA, PA,- 116. f., 8. apr., 85. l., 4. lp. Apstiprināts izraksts.

Tulkojums no krievu val.

54. 54. LPSR finansu ministra vietnieka F. Manoilo ziņojums LPSR MP par nodokļu un apdrošināšanas parādu norakstīšanu zemnieku saimniecībām Slepeni Latvijas PSR finansu ministra vietnieks Nr. 255-s

Rīgā

1949.gada 19.septembrī

Latvijas PSR Ministru Padomē b. N. ZAHAROVAM Latvijas PSR Finansu ministrija paziņo, ka visi LPSR Ministru Padomes lēmumi 1949. gada 28.07., 29.07., 30.07., 3.08. - par nodokļu un apdrošināšanas parādu norakstīšanu saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1949. gada 25. jūnija lēmumu "Par pasākumiem sakarā ar Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR zemnieku saimniecību kolektivizāciju" ir izpildīti un parādi norakstīti.

Pavisam pēc maksātāju personiskajiem kontiem ir norakstīti parādi: 1. No tām saimniecībām, kuras iestājušās kolhozos: a) lauksaimniecības nodoklis 20062 saimniecībām par summu 30973,6 tūkstošiem rubļu; b) obligātā likmētā apdrošināšana no 9234 saimniecībām par summu 1009,6 tūkstošiem rubļu.

2. No ārpus republikas izsūtītajām saimniecībām: a) lauksaimniecības nodoklis 2290 saimniecībām par summu 20989,3 tūkstošiem rubļu; b) neprecēto, vientuļo un mazģimeņu PSRS pilsoņu nodoklis no 2069 maksātājiem par summu - 251,7 tūkstošiem rubļu; c) ienākuma nodoklis no 221 maksātāja par summu 455,7 tūkstošiem rubļu; 97

d) obligātā likmētā apdrošināšana no 1196 saimniecībām par summu 435,6 tūkstošiem rubļu; Pavisam norakstīto nodokļu parāds 52670,3 tūkstoši rubļu un obligātās likmētās apdrošināšanas parāds - 1445, 2 tūkstošiem rubļu; Uz 1949. gada 1. septembri nodokļu parāds ir 58706,0 tūktoši rubļu salīdzinājumā ar 118184,7 tūkstošiem rubļu 1949. gada 1. augustā.

Latvijas PSR finansu ministra vietnieks F. Manoilo LVA, 270. f., 1.s. apr., 440. l., 30. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

98

III nodaļa ZEMNIEKU DZĪŠANA MEŽA DARBOS 55. LPSR TKP priekšsēdētāja V. Lāča telegramma Ilūkstes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam M.Mežaraupam par iedzīvotāju mobilizāciju kokmateriālu sagādei Valdības telegramma Nr. 635

Daugavpils 1944. gada 18. oktobrī

Ilūkstes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam. Grīvā Saskaņā ar Valsts aizsardzības komitejas 10. oktobra lēmumu Nr. 6675, bez jau LK(b)P CK un LPSR TKP 1944. gada 9. oktobra lēmumā paredzētā daudzuma, nekavējoties mobilizējiet Daugavpils mežsaimniecībai kokmateriālu sagatavošanai un izvešanai no 1944. gada 1. oktobra līdz 1945. gada 1. aprīlim 76 strādniekus – kājiniekus un 60 vedējus ar zirgiem, Slates mežsaimniecībai – 21 strādnieku – kājinieku un 16 vedējus ar zirgiem. Mobilizācijas uzdevumu nekavējoties paziņojiet pagastu izpildu komitejām. Nodrošiniet noteiktā plāna izpildes kontroli ik dienas. Pēc katrām piecām dienām telegrafējiet par mobilizācijas gaitu.

LPSR TKP priekšsēdētājs V. Lācis LVA, 270. f., 1. apr., 322. l., 14. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

56. 56. No LPSR TKP Darbaspēka uzskaites un sadales biroja inspektora L. Martinova ziņojuma biroja vadītājam I. Trinkleram par darbaspēka mobilizācijas gaitu kokmateriālu sagatavošanā [ne vēlāk par 1944. gada 25. novembri]* LPSR Darbaspēka uzskaites un sadales biroja vadītājam I. TRINKLERAM inspektora L.MARTINOVA

99

DIENESTA ZIŅOJUMS Par valdības lēmuma par darbaspēka mobilizāciju kokmateriālu sagatavošanai izpildes pārbaudi [..]

Saskaņā ar LPSR TKP plānu Valkas apriņķa izpildu komitejai kokmateriālu sagādei vajadzēja mobilizēt 1126 strādniekus – kājiniekus un 601 vedējus ar zirgiem, bet apriņķa izpildu komiteja ar savu lēmumu 28 pagastu izpildu komitejām uzdeva mobilizēt 788 strādniekus – kājiniekus un 417 vedējus ar zirgiem. Šis nepareizais norādījums ir izskaidrojams ar to, ka Valkas apriņķa izpildu komiteja nesaņēma telegrammu ar papilduzdevumu par strādnieku un vedēju mobilizāciju kokmateriālu sagādei.[..]

Vairākos apriņķa pagastos, kā, piemēram, Pededzes un Valkas pagastā, izpildu komitejas ir izsūtījušas mobilizācijas paketes kokmateriālu sagatavošanai, taču darbā neviens nav ieradies un nekādi pasākumi par to netiek veikti. Prokuratūrai ir nosūtīti tikai saraksti par tiem, kuri neieradās darbā, bez jebkādiem citiem apstiprinošiem dokumentiem, bet bez tiem prokurors lietu tiesai nodot nevar.[..]

Ar silto ēdienu un speciālo apģērbu mobilizētie netiek nodrošināti. [..]

Inspektors Martinovs LVA, 270. f., 2. apr., 4049. l., 11. - 11. a. lp. Oriģināls. Rokraksts.

Tulkojums no krievu val. *datēts pēc dokumenta satura 57. LPSR TKP priekšsēdētāja V. Lāča telegramma PSRS Valsts aizsardzības komitejai par meža darbiem mobilizēto iedzīvotāju paveiktā darba rezultātiem Valdības telegramma

Nr.782 novembrī

1944.gada

27.

Maskava. Valsts aizsardzības komitejai. Atskaite par Valsts aizsardzības komitejas 1944. gada 10. oktobra lēmuma Nr. 6675 izpildi.

100

Līdz 1944. gada 15. novembrim Mežrūpniecības tautas komisariāts ir sagatavojis 122000 m3 malkas, izvedis 7600 m3, nodevis ceļam 54900 m3, sagatavojis 5900 m3 stutmalkas, izvedis 5600 m3, nodevis 5600 m3, sagatavojis 3300 m3 gulšņu, izvedis 6000 m3, nodevis 5000 m3.

Transporta un mežu saimniecība tikko uzsākusi malkas sagatavošanu. Ir mobilizēti 2600 strādnieki – kājinieki un 1038 vedēji ar zirgiem.

LPSR TKP priekšsēdētājs V. Lācis LVA, 270. f., 1. apr., 320. l., 12. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

58. Cēsu apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja R. Lapiņa ziņojums LPSR TKP priekšsēdētājam V. Lācim, LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR TKP priekšsēdētāja vietniekam I.Trinkleram par mobilizācijas meža darbiem gaitu

Nr. 144 decembrī

1944.

gada

1.

LPSR TKP priekšsēdētājam b. LĀCIM LK(b)P CK sekretāram b. KALNBĒRZIŅAM LPSR TKP priekšsēdētāja vietniekam b. TRINKLERAM Saskaņā ar LK(b)P CK un LPSR TKP lēmuma Nr. 81§ 4 no 9. oktobra 1944. g. un telegrammām no 1944. gada 18. oktobra un 19. novembra meža sagatavošanas darbos no mobilizētiem 585 kājiniekiem un 245 vedējiem uz š. g. 30. novembri no pagastu izpildu komitejām mobilizēti un nosūtīti darbā 462 kājinieki un 209 vedēji ar zirgiem, no kuru skaita mežā faktiski strādā 226 kājinieki un 116 vedēji.

Nav ziņu no Gulbenes mežsaimniecības, kura līdz šim laikam nedod atskaites.

No pagastu izpildu komitejām mobilizācija tiek izvesta ne visai apmierinoša un esmu nodevis apriņķa prokuroram izmeklēt 9 pagastu izpildu komiteju priekšsēdētāju darbību mobilizācijas lietas vilcināšanā un 7 pagastu izpildu komitejas priekšsēdētājus saukt pie atbildības. Tāpat prokuroram nodotas 38 personas, kas atsakās no mobilizācijas un meža darbu pildīšanas.

101

Apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs (R. Lapiņš) Darbaspēka uzskaites un sadales biroja vadītājs (J. Bīskaps) LVA, 270. f., 1. apr., 322. l., 222. lp. Apstiprināts noraksts.

59. 59. No delegātu runām LPSR TKP Darbaspēka uzskaites un sadales biroju vadītāju apspriedē par mežstrādnieku darba un sadzīves apstākļiem 1945. gada 15. janvārī [..]

Biedrs Urbāns (Daugavpils apriņķis): [..] Zirgi nav apkalti. Orderis pakavu saņemšanai ir, taču līdz pat šodienai preces par to saņemt nevar. Stāvoklis ir ļoti smags. Nav nekādu materiālu ratu remontam. Sadzīves apstākļi ir ļoti slikti. Nav ne apģērba, ne apavu. Karšinas mežsaimniecībai piešķīra vienu ārstu slimo apkalpošanai, bet mežsaimniecības direktors neuzskata par vajadzīgu, norādīt, kur šis ārsts strādā. Tāds stāvoklis nav ciešams. [..]

Biedrs Jansons (Rīgas apriņķis): [..] Mežsaimniecības tos strādniekus, kuri ir mobilizēti kokmateriālu sagādei, ar to, kas viņiem pienākas, neapgādā. Piemēram, Inčukalna mežniecībā. Zirgiem auzu nav, barības nav. Radies tāds stāvoklis – cilvēks ir mobilizēts darbam, bet strādāt viņš nevar tamdēļ, ka viņam nav ar ko pabarot zirgu. Bet mežsaimniecības direktors paziņo, ka barības neesot un strādniekiem neko nedošot. Viņi apgādājot tikai tos, kuri strādājot pastāvīgi. [..]

Biedrs Poluektovs (Jēkabpils apriņķis): [..] Mēs pārbaudījām dažas mežsaimniecības, kā tur strādnieki ir iekārtoti. Piemēram, Daudzes mežsaimniecība – kopmītņu nav un strādniekiem uz darbu ir jāiet 20 kilometri (..). Slates mežsaimniecībā ir 3 kopmītnes, taču tās vairāk līdzinās šķūnim vai kūtij. Cilvēki tur guļ uz salmiem. [..]

Biedrs Burbo (Ludzas apriņķis): Kārsavas mežsaimniecībā kopmītnes nav. Visi tie, kuri strādā kokmateriālu sagatavošanā, dzīvo kur katram pagadās. Strādniekus neapgādā pat ar vārītu ūdeni. [..]

102

LVA, 270. f., 2. apr., 6047. l., 1.-4., 8.-9., 11. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu val.

60. Madonas apriņķa izpildu komitejas lēmums Nr.73 par Sarkaņu pagasta iedzīvotāju iesaistīšanu apmaksāto darba klaušu kārtībā meža materiālu sagatavošanā Madonā

1947. gada 23. janvārī

Madonas apriņķa izpildu komitejas LĒMUMS Nr. 73 Par apriņķa prokurora protesta Nr. 1297 caurskatīšanu par pilsoņu iesaistīšanu apmaksātās darbu klaušu kārtībā mežmateriālu sagatavošanā 1946./47. gada ziemā Sarkaņu pagastā Caurskatot iesniegto protestu un iepazīstoties ar Sarkaņu pagasta izpildu komitejas izziņām, atrod, ka Sarkaņu pagastā ir pārkāpts lēmums par iesaistīšanu darba klaušu kārtībā pilsoņus un viņiem piederošos zirgus.

Tā pils. Priedītis Emilija, dzim. 1880. g., un pils. Gaiguls Jēkabs, dzim. 1869. gadā iesaistīti nelikumīgi izvešanā ar grūsnām ķēvēm.

Pils. Prūsis Marijai pēc saistību izsniegšanas piedzimusi meita Ilga, kādēļ viņa kā māte barotāja ir atbrīvojama.

Pils. Karmanis Jānis, dzim. 1873. g., saimniecība ir pilnīgi darba nespējīga saimniecība un nav aplikta ar obligātām nodevām par 1948. g.

Pils. Piņķis Pēteris, dzim. 1868. g., saimniecībā tāpat nav neviena darba spējīga.

Caurskatot pils. Veļiks Zelmas, dzim. 1916. g., iesaistīšanu mežmateriālu izstrādāšanā 35 kub. m, atrod, ka ģimenē ir bērni, dzimuši 1943. g., 1945. g., 1938. g. un 1935. gadā, un viņas vīrs Donats, dzim.

1907. gadā.

Pils. Sproģis Zelma, dzimusi 1915. g., iesaistīta mežmateriālu izstrādāšanā 36 kub. m, ir bērns dzimis 1942. g., un vīrs Pēteris dzimis 1915. g., dzīvo ģimenē, strādājošs par ratnieku Madonā.

103

Pils. Vīksne M., dzimusi 1910. g., iesaistīta mežmateriālu izstrādāšanas uzdevumā 36 kub. m, ir 2 bērni, dzimuši 1940. g. un 1937. g., un vīrs Jūlijs, dzimis 1905. g., kopā ar ģimeni strādā dzirnavās.

Pils. Grāps Jānis, dzimis 1871. g., ir 2 darba zirgi, ģimenē vēl meita Ozoliņš Alīne, dzimusi 1925. g., strādā ugunsdzēsēju komandā.

Grāps iesaistīts izvešanas darbos ar 22 kub. m.

Pils. Ūdris Andrejs, dzimis 1863. g., ir 2 zirgi, aplikti ar izvešanas uzdevumu 24 kub. m., saimniecībā ir meita, dzim. 1893. g., ir bijis aplikts ar obligāto graudu nodevu.

Madonas apriņķa izpildu komiteja n o l e m j : 1 ) atzīt, ka Sarkaņu pagasta izpildu komiteja ir nepareizi iesaistījusi apmaksāto darba klaušu kārtībā pils. Priedīti E. un Gaiguli J. ar grūsnām ķēvēm vešanas uzdevumā, 2) atzīt, ka, sakarā ar dzemdībām 1946. g. decembrī, pils. Prūsis M. ir atbrīvojama no darba klaušām, 3) atzīt, ka pils. Ramans un Piņķis P. saimniecības uzskatāmas par nespējīgo saimniecībām un atbrīvojamas no apmaksātām darba klaušām, 4) 4) uzdot Sarkaņu pagasta izpildu komitejai grozīt savu lēmumu un atbrīvot no apmaksātām darba klaušām p. 1., 2. un 3. uzrādītos pilsoņus, 5) 5) atzīt, ka pils. Veļiks Zelma, Vīksne Marija, Sproģis Zelma iesaistītas darba apmaksāto klaušu kārtībā, jo ģimenē ir, kas uzrauga bērnus un atteikt apriņķa prokurora protestam prasību dēļ atbrīvošanas.

6) atzīt, ka pils. Grāps J., dzim. 1871. g., un pils. Ūdris, dzim.

1863. g., saimniecībā katrā ir pa darba zirgam un saimniecības ir tikušas apliktas ar valsts obligāto uzdevumu 1946. g., jo ģimenēs ir darba spējīgi locekļi, kamdēļ likt priekšā Sarkaņu pagasta izpildu komitejai atcelt aplikumu no darba nespējīgiem, uzliekot to darba spējīgiem pilsoņiem un viņu darba spējīgiem zirgiem saimniecībās.

Madonas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs (Livdans P.) Madonas apriņķa izpildu komitejas sekretārs (Kalniņš A.) LVA, 270. f., 1. s. apr., 295. l., 42.-43. lp. Apstiprināts noraksts.

104

61. No LPSR TKP priekšsēdētāja V. Lāča runas LPSR zemnieku sanāksmē par meža izstrādāšanas darbiem 1945. gada 7. februārī [..] Īpaši es gribu apstāties pie jautājuma par mežu izstrādāšanas darbiem, kas, manuprāt, patlaban ir viens no vissvarīgākajiem un atbildīgākajiem uzdevumiem nevien mūsu apriņķiem un pagastiem, bet visas republikas nozīmē. Sakarā ar Valsts aizsardzības komitejas lēmumu mūsu republikai jāsagatavo noteikts daudzums malkas un gulšņu dzelzceļu vajadzībām un Ļeņingradas pilsētai un stutmalkas Doņecas un Maskavas ogļraktuvju vajadzībām. Tāpat noteikts daudzums malkas un būvmateriālu jāgatavo Rīgas pilsētai, mūsu republikas rūpniecības vajadzībām un atjaunošanas darbiem. Visas šīs vajadzības ir ārkārtīgi svarīgas. Uzdevuma neizpildīšana draudētu ar smagām sekām. Ja dzelzceļam trūks kurināmā, nebūs iespējams piegādāt frontei nepieciešamo apbruņojumu, munīciju, pārtiku un papildinājumus, radīsies sarežģījumi ogļraktuvju darbā un samazināsies ražoto ogļu daudzums, bet mēs zinām, ka katra tonna ogļu ārkārtīgi svarīga un nepieciešama mūsu rūpniecībai, elektrostacijām, transportam un pilsētu komunālai saimniecībai. Tāpat mēs nevaram pieļaut, ka mūsu skolas, slimnīcas, galvaspilsētas saimniecība paliek bez malkas. Mežu izstrādāšanas darbu plāns katrā ziņā un par katru cenu jāveic simtprocentīgi, bet kalendārs ir nepielūdzams, laiks ir ierobežots un katra nokavēta diena var maksāt ļoti dārgi. Viens nesagatavots kubikmetrs malkas nozīmē, ka tai pašā laikā kāda rūpnīca izlaidīs mazāk savas produkcijas, ka kādam vilcienam būs dīkā jānostāv zināms laiks un vajadzīgā krava netiks laikā nogādāta tur, kur tā nepieciešama. Viena kļūda, viens trūkums velk sev līdzi veselu neveiksmju rindu. Lūk, kāpēc katra padomju un partijas darbinieka, katra strādnieka un zemnieka pienākums darīt visu, lai kādam apriņķim vai pagastam dotais uzdevums par darbaspēka mobilizāciju, par meža materiālu sagatavošanu un izvešanu tiktu laikā pilnīgi izpildīts.

Mums jāsaprot, ka tas ir tiešais darbs uzvarai, ka katra nolaidība vai paviršība nāk par labu ienaidniekam. Tāpēc ikviens uzdevums par meža materiālu sagādi un izvešanu jāuzskata kā negrozāms lēmums, un jādara viss iespējamais un dažreiz pat tas, kas liekas neiespējams, lai šo uzdevumu veiktu. Pagastu izpildu komitejām jānodrošina darba spēka pareiza un savlaicīga mobilizācija, jāgādā par to, lai meža darbos nodarbinātie strādnieki būtu apgādāti ar mājokļiem, lai piederīgās iestādes tos apgādātu ar pārtiku. Šur un tur mēs varam sadurties ar sabotāžu, ar ienaidniekam pārdevušos ļaužu negodīgu, kaitniecisku

105

rīcību. Tādā gadījuma nedrīkst noskatīties, bet tūliņ jāiejaucas, traucētāji jānovāc no ceļa, vai jāziņo par tiem attiecīgām iestādēm. [..]

Latvijas PSR Augstākā Padomes Prezidija Ziņotājs, 1945. gada 7. februāris.

62. 62. No LPSR prokurora A.Mišutina ziņojuma LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par nelikumīgu Rēzeknes apriņķa zemnieku iesaistīšanu meža darbos

PSRS Prokuratūra Latvijas PS republikas prokurors

Slepeni Eks.Nr.1

Nr.6- 1061-s Latvijas V.LĀCIM

PSR

1947. gada 15. jūnijā Ministru

Padomes

priekšsēdētājam

biedram

ZIŅOJUMS Par sociālistiskās likumības stāvokli Rēzeknes, Daugavpils, Ludzas apriņķos un Daugavpilī [..]

Rēzeknes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Panasenkovs apriņķa izpildu komitejas sēdēs, apspriedēs un izbraukumos uz vietām mežmateriālu sagādes laikā deva norādījumus par to, lai darba klausībā iesaistītu visus tos zemniekus, kuriem ir zirgi un ieteica noformēt materiālus un nodot tos tiesu - izmeklēšanas orgāniem par visiem tiem, kuri neizpildīs mežmateriālu sagādes uzdevumus.

Saņēmušas tādu norādījumu, pagastu izpildu komitejas un ciemu padomes sāka vispārēju visu zemnieku iesaistīšanu meža materiālu sagatavošanā un izvešanā, neatkarīgi no viņu darba spējām, zirgu daudzuma saimniecībās utt.

Tikai 2 mēnešu (februāra un marta) laikā apriņķa prokuratūrai tika nosūtīti 62 materiāli, lai vainīgos sauktu pie kriminālatbildības.

106

Gandrīz pa visiem šiem materiāliem prokuratūra atteica kriminālās vajāšanas uzsākšanu pret vainīgajiem šādu apstākļu dēļ: 1. Meža materiālu izvešanā bija iesaistītas saimniecības, kurās bija grūsnas ķēves, kas atbrīvotas no darbiem 78 materiāli; 2.Meža materiālu izvešanā bija iesaistītas saimniecības, kurām ir tikai sugas kumeļi 3 materiāli; 3. Meža materiālu sagatavošanā iesaistītas darba nespējīgo saimniecības 6 materiāli; 4. 4. Meža materiālu sagatavošanas un izvešanas plāna izpildes motīvu dēļ 4 materiāli. [..]

Latvijas PSR prokurors justīcijas 2. klases valsts padomnieks A.Mišutins LVA, 270. f., 1. s. apr., 295. l., 208., 210. - 211. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu val.

63. 63. No Dobeles ciema padomes priekšsēdētāja A. Vēja runas LPSR zemnieku – pirmrindnieku sanāksmē par kokmateriālu sagādes valsts plāna izpildi 1947. gada 25. jūlijā [..] mums ir meža plāns uzlikts. Meža plānu mēs izpildījām par 100 % un pārpildījām. 5000 m3 mums bija uzlikts uz nepilniem 500 zirgiem. Manā ciemā uz 150 darba zirgiem 2000 m3 meža plānu uzlika malkas izvešanai Izvedām pirms vēlēšanām. Devām solījumu un izvedām. Tad virs plāna 185 ciešmetrus mēs izvedām. Tas ir diezgan liels skaitlis uz 150 zirgiem. To visu mēs izvedām. Bet tas vēl nebūtu nekas.

Mums ir sāpīgs tas apstāklis, ka mums ir tāds centrs Dobelē, kur ir daudz skolu, vidusskola, tad vēl slimnīca, tad sanatorija un tml. iestādes. Otrs tāds meža plāns iznāk, kas jāizpilda. Mēs esam izpildījuši valsts plānu un arī šo otru, bet tas viss gulstas uz zemnieku pleciem. Tas ir smagi. [..]

LVA, 611. f., 3. apr., 729. l., 73. lp. Oriģināls.

107

64. LK(b)P CK sekretāra J. Kalnbērziņa telegramma LK(b)P Ogres apriņķa komitejai par transporta mobilizēšanu meža materiālu izvešanai Valdības telegramma 1947. gada 9. decembrī. 21.38 LK(b)P Ogres apriņķa komitejai b. KUKAINIM PSRS Ministru Padomes lēmumā, kuru parakstījis biedrs Staļins, ir atzīmēts Latvijas PSR pilnīgi neapmierinošais darbs stutmalkas sagatavošanā, izvešanā un iekraušanā. Ar to pašu lēmumu atbildība par stutmalkas piegādi uzdota Latvijas K(b)P Centrālajai Komitejai un personīgi man. Pēdējo divu gadu laikā Latvijā nav bijis tik saspringts stāvoklis. Šis jautājums ir izskaidrojams ar to, ka partijas apriņķu komitejas un to pirmie sekretāri ir pavājinājuši savu uzmanību. Latvijas K(b)P Centrālā Komiteja iesaka mobilizēt visu meža materiālu izvešanas transportu no mašīnu un zirgu iznomāšanas punktiem, mašīnu un traktoru stacijām un saimnieciskajām organizācijām stutmalkas izvešanai. Jūsu apriņķim ir noteikts katras dienas iekraušanas plāns stacijās – 4 vagoni.

Uzdodam jums par pienākumu veikt visus pasākumus iekraušanas organizēšanai, pārbaudīt plāna izpildi un par rezultātiem katru dienu ziņot Latvijas K(b)P Centrālajai Komitejai.

Latvijas K(b)P CK sekretārs Kalnbērziņš LVA, PA-138. f., 1. apr., 7. l., 6. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

108

65. 65. LPSR ārlietu ministra P. Valeskalna ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim, LK(b)P CK sekretāram I.Ļebedevam par meža materiālu sagatavošanas gaitu Krāslavas un Daugavpils apriņķos Nr. 113

1947. gada 21. decembrī

Latvijas K(b)P CK sekretāram b. J. KALNBĒRZIŅAM Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam b. V. LĀCIM Latvijas K(b)P CK sekretāram b. I. ĻEBEDEVAM Latvijas K(b)P CK uzdevumā es izbraucu uz Krāslavas apriņķi, lai sniegtu palīdzību apriņķa darbiniekiem meža materiālu sagatavošanas organizācijā. Tur es atrados 1 nedēļu: no š. g. 14. līdz 21. decembrim.

Pa to laiku tika sasaukta partijas apriņķa komitejas sēde, kura speciāli bija veltīta meža materiālu sagatavošanas jautājumiem. Uz to bija izsaukti partijas pagastu organizāciju sekretāri un pagastu izpildu komiteju priekšsēdētāji. Uz pagastiem tika nosūtīti partijas apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas pilnvarotie. Es pats personīgi pabiju Indras un Skaistas pagastos, kur noturēju pārrunas ar zemniekiem, kopā ar ciema padomju priekšsēdētājiem un desmitsētu pilnvarotajiem piedalījos pagasta izpildu komitejas sēdēs.

Veikto pasākumu rezultātā strauji palielinājās cirtēju un, jo sevišķi, vedēju izbraukšana. Tikai 17. un 18. decembrī uz meža materiālu izvešanu izbrauca 180 pajūgi. Ir pamats cerēt, ka Krāslavas apriņķis savu uzdevumu meža materiālu sagatavošanā pabeigs janvāra pirmajā dekādē.

No sarunām ar tiem zemniekiem, kuri atgriežas no meža materiālu sagatavošanas, kā arī ar apriņķa darbiniekiem noskaidrojās, ka Jēkabpils mežniecībā, kurai meža materiālu sagādē ir piesaistīts Krāslavas apriņķis, ir pieļauta vesela rinda nelikumību un noziedzīgi pavirša attieksme no mežrūpniecības saimniecības puses pret cirtēju un vedēju sadzīves apstākļu organizāciju. Zemnieki sūdzas par to, ka šajā mežniecībā trūkstot pašu elementārāko dzīves apstākļu: vairākās vietās zemniekiem nav kur naktīs izžāvēt slapjo apģērbu un apavus, nākas vārtīties uz slapjas grīdas, nav kur sagatavot siltu ēdienu utt. No mežniecības puses nav rūpju arī par cirtēju nogādāšanu no dzelzceļa stacijām līdz ciršanas vietām. Ir arī gadījumi, kad cirtējus piespiež sagatavot meža materiālus virs normas, piemēram, 20 m3 vietā 25 m3, bet izziņu izdod tikai par paredzētajiem 20 109

m3. Izveidojušos pārpalikumu mežrūpniecības saimniecības darbinieki ieskaita citiem, daudz turīgākiem zemniekiem par naudu 700-800 rubļus par normu. Par tādiem gadījumiem zemnieki runā visos pagastos. Kā konkrētu piemēru man norādīja uz to, ka tādā veidā par naudu savu sagatavošanas “normu” izpildījis Daugavpils apriņķa Aglonas pagasta Leitānu sādžas zemnieks I. Tulišs. Par naudu daži zemnieki noformē arī savus dokumentus par meža materiālu izvešanu. Daudzi zemnieki sūdzas arī par to, ka no viņiem ņem naudu arī par sagatavotās koksnes izmērīšanu. [..]

Iepriekšminētajos apstākļos es uzskatīju par vislietderīgāko sūtīt kā cirtējus, tā arī vedējus pa grupām ar speciālu pagasta izpildu komitejas pilnvaroto. Pēc mana priekšlikuma uz Jēkabpils mežniecību tika nosūtīts arī partijas apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas pilnvarotais.

Uzskatu, ka uz Jēkabpils mežniecību ir jānosūta speciāls LK(b)P CK un LPSR Ministru Padomes pilnvarotais kopā ar prokuratūras darbiniekiem, lai atklātu noziedzīgos faktus un vainīgos sauktu pie stingras atbildības.[..]

Nobeigumā [..] es izvirzu jautājumu par to, vai būtu lietderīgi nākamajos gados sūtīt zemnieku pajūgus meža materiālu izvešanai 200 un vairāk kilometru tālu. Tas rada lielas grūtības. Pie tam, pagājušajā gadā vairāki tagadējā Krāslavas apriņķa zemnieki izbrauca ar ragavām un, iestājoties atkusnim, bija spiesti atgriezties bez ragavām. Šajā gadā, tieši otrādi, vairāki zemnieki, kuri izbrauca ar ratiem, bija spiesti savus ratus atstāt mežniecībā. Uzskatu, ka šis jautājums pelna uzmanību.

Latvijas PSR ārlietu ministrs P. Valeskalns LVA, 270. f., 2. apr., 4390. l., 9. - 11. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

110

66. 66. LPSR Zvejnieku savienības Pāvilostas zvejnieku arteļa valdes priekšsēdētāja A. Makrušina lūgums LPSR MP priekšsēdētāja vietniekam M.Plūdonim par zvejnieku atbrīvošanu no meža darbiem Latvijas PSR Zvejnieku savienība Pāvilostas zvejnieku artelis 1947. gada 31. decembrī

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam Ziņoju, ka mūsu arteļa Jūrkalnes nodaļas zvejnieku zirgiem uzlikta pilna norma malkas izvešanā, kamēr blakus esošo Sārnates zvejnieku zirgi (Ventspils apr.) nav aplikti nemaz ar meža izvešanas normām.

Piezīmēju, ka Jūrkalnes zvejniekiem zirgi nepieciešami ūdu un zivju nogādāšanai uz punktiem, kamēr Sārnates zvejniekiem zivju pieņemšanas punkts ir klāt pie pričalas*.

Lūdzu Jūs paskaidrot rīkojumus attiecībā uz zvejnieku zirgu aplikšanu ar normām un spert soļus, lai Jūrkalnes zvejniekiem izvešanas tiktu noņemtas.

Lūdzu Jūsu attiecīgu rīkojumu Aizputes apriņķa priekšsēdētājam b. Dunduram.

Valdes priekšsēdētājs A. Makrušins LVA, 270. f., 2. apr., 4393. l., 11. lp. Oriģināls. *piestātnes- krievu val.

111

67. 67. LPSR Zivju rūpniecības ministrijas republikāniskās Zvejnieku savienības priekšsēdētāja F. Berga ziņojums LPSR MP priekšsēdētāja vietniekam M.Plūdonim par zvejnieku dzīšanu meža darbos Nr. 63

1948.gada 8. janvārī

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam biedram M. PLŪDONIM Neraugoties uz Latvijas PSR Ministru Padomes 1947. gada 19. novembra lēmumu Nr. 1037, kurš aizliedz obligātajā meža materiālu sagatavošanā un citos darbos iesaistīt zvejniekus, visas partijas apriņķu komitejas un apriņķu izpildu komitejas, bet, it īpaši, Ventspils, Rīgas un Limbažu partijas apriņķu komitejas un apriņķu izpildu komitejas arestē un piespiedu kārtā aizdzen zvejniekus obligātajos meža materiālu sagatavošanas darbos.

Ventspils apriņķa izpildu komiteja arestēja Mazirbes zvejnieku arteļa zvejniekus, kuri, izpildot Ministru Padomes lēmumus, visu laiku zvejoja.

Tāpat piespiedu kārtā aizdzen uz mežu Doles krāču zvejnieku arteļa zvejniekus [..].

Republikāniskās Zvejnieku savienības priekšsēdētājs F. Bergs LVA, 270. f., 2. apr., 4393. l., 29. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

68. LPSR MP Lietu pārvaldes meža, kurināmā un enerģētikas rūpniecības grupas priekšnieka F. Petuškova rīkojums sodīt iedzīvotājus, kuri neizpilda meža darbus 1948. gada 16. janvārī Jelgavas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja vietniekam b. J. ĀBOLIŅAM Lūdzu paziņot, kādi pasākumi veikti pret tiem palīgsaimniecību vadītājiem, kuras nav uzsākušas meža materiālu izvešanu.

112

Tās personas, kuras ignorē Latvijas PSR Ministru Padomes un LK(b)P Centrālās Komitejas lēmumu, apspriediet apriņķa izpildu komitejas sēdē un par svarīgākās saimnieciski politiskās kampaņas izjaukšanu un uzlieciet sodu. [..]

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes meža, kurināmā un enerģētikas rūpniecības grupas priekšnieks F. Petuškovs LVA, 270. f., 2. apr., 4393. l., 12. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

69. No LK(b)P Limbažu apriņķa komitejas biroja lēmuma par meža materiālu sagatavošanas un izvešanas paātrināšanu 1948. gada 21. janvārī [..]

LPSR Ministru Padome un LK(b)P Centrālā Komiteja savā š. g.

13. janvāra lēmumā uzskata, ka meža materiālu sagādes gaita Limbažu apriņķī notiek neapmierinoši un meža materiālu sagatavošana un izvešana nenodrošina mūsu apriņķa saistību izpildi, kuras dotas vēstulē biedram Satļinam.

Lai noteikti izpildītu meža materiālu sagatavošanas plānu un tās saistības, kuras dotas vēstulē biedram Staļinam, Latvijas PSR Ministru Padome un LK(b)P Centrālā Komiteja ir pagarinājusi meža materiālu sagatavošanas mēnesi līdz 1948. gada 15. februārim.

Saskaņā ar LPSR Ministru Padomes un LK(b)P CK lēmumu nolēma: Visiem partijas apriņķa komitejas 1.

1. pilnvarotajiem pagarināt komandējuma termiņu pagastos līdz 1948. gada 15. februārim.

Uzdot pagastu partorgiem, partijas apriņķa 2.

2. komitejas pilnvarotajiem izvērst masu politisko darbu to zemnieku vidū, kuri ir atbrīvoti no darba klausības un to, kuri

113

3.

4.

5.

6.

jau ir izpildījuši savas saistības meža materiālu sagatavošanā, lai iesaistītu viņus meža materiālu virsplāna izpildē.

Piesaistīt meža materiālu sagatavošanas 3. darbos visu pagastu partijas, komjaunatnes un padomju aktīvu, desmitsētu pilnvarotos, iznīcinātāju vadu komandierus un kaujiniekus, transporta, palīgsaimniecību, zirgu iznomāšanas punktu, MTS, sovhozu un citu uzņēmumu strādniekus.

4.

Triju dienu laikā pa desmitsētām organizēt cirtēju un vedēju brigādes un šo brigāžu priekšgalā ielikt komunistus, komjauniešus, pagastu un ciemu aktīvu.

Nodrošināt to zemnieku, kuriem ir izsniegtas 5. saistības darba klausībā, iziešanu darbā, lai noteikti izpildītu laikā vēstulē biedram Staļinam dotās saistības.

Pastiprināt cīņu ar kulaku un turīgo 6. zemnieku elementiem, kuri sabotē meža materiālu sagatavošanu.

[..]

LVA, PA-137. f., 2. apr., 3. l., 13. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

70. Alūksnes apriņķa izpildu komitejas lēmums Nr. 133 par meža materiālu sagatavošanas un izvešanas plānu Zeltiņu pagastā 1948. gada 1. aprīlī Alūksnes apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas LĒMUMS Nr. 133 Par meža materiālu sagatavošanas un izvešanas plānu 1947/ 1948. g. sezonā Zeltiņu pagastā Uzklausot Zeltiņu pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja b. Skrodeļa ziņojumu par meža materiālu sagatavošanas un izvešanas gaitu, apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja atzīmē, ka Zeltiņu pagastā no plānā paredzētajiem 208 cirtējiem saistības izsniegtas 132 cirtējiem no kuriem saistījušies darbā 114

104 cirtēji. Uzliktais ciršanas plāns 6650 m3, no kuriem uz 31. martu sagatavots 3010 m3 jeb 64 % un no plānā paredzētiem 134 vedējiem saistības izsniegtas 75 vedējiem, no kuriem saistījušies darbā 52 vedēji.

Uzliktais izvešanas plāns 7975 m3, no kuriem uz 31. martu izvests 3904 m3 jeb 49,8 %. Biedrs Skrodelis nav kontrolējis meža materiālu sagatavošanas un izvešanas darba gaitu. Tā, piemēram, pa visu 1947./48. g. sezonas laiku ir bijis cirsmā tikai divas reizes. Nav sperti soļi likumīgi arī pret meža materiālu sagatavošanas un izvešanas darbu sabotētājiem, kā rezultātā daudzas saimniecības, tai skaitā arī kulaku saimniecības, nav izpildījušas uzlikto plānu. Pagastā pie meža materiālu sagatavošanas un izvešanas plāna sadales, plāns nav uzlikts daudziem cirtējiem, kuru pēc b.

Skrodeļa paskaidrojumiem pagastā ir 69 cilvēki. Biedrs Skrodelis nav organizējis pagasta aktīvu uz šī svarīgā valsts uzdevuma sekmīgu veikšanu, nav organizējis starp ciemiem, desmitiem un atsevišķiem darba zemniekiem sociālistisko sacensību. Meža materiālu sagatavošanas un izvešanas darbs pagastā ir bijis palaists pilnīgai pašplūsmai. Biedrs Skrodelis 1946./47. g. sagatavošanas un izvešanas darba plānu arī nebija pienācīgi organizējis, par ko jau saņēmis apriņķa izpildu komitejas brīdinājumu.

Sakarā ar teikto apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja n o l e m j : 1 ) Atzīt par neiespējamu atstāt b. Skrodeli turpmāk Zeltiņu pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja amatā.

Jautājumu apspriest Zeltiņu pagasta darbaļaužu deputātu padomes kārtējā sesijā.

2) Noskaidrot b. Skrodeļa noziedzības pakāpi valsts meža materiālu sagatavošanas un izvešanas plāna noraušanā un, ja tam ir ļaunprātīgs raksturs, saukt pie likumīgas atbildības.

Alūksnes apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs (Mihailovs) Sekretārs (Tučs) LVA, 270. f., 2. apr., 4393. l., 143.-144. lp. Apstiprināts noraksts.

115

71. LPSR prokurora A. Mišutina ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR MP priekšsēdētājam V. Lācim par likumu pārkāpumiem meža materiālu sagādes kampaņās PSRS Prokuratūra Latvijas PSR prokurors

Pilnīgi slepeni

Nr. 5-1126-ps

1948.gada 2.jūlijā

Latvijas K(b)P CK sekretāram biedram KALNBĒRZIŅAM Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram V. LĀCIM PSRS Prokuratūras brigādes kopā ar Latvijas PSR Prokuratūru veiktā pārbaude ir konstatējusi, ka, veicot 1947.-1948. gada meža materiālu sagādi, vietējās organizācijas ir pieļāvušas PSRS Ministru Padomes 1947. gada 29. septembra lēmuma “Par rudens – ziemas meža materiālu sagādi” un Latvijas PSR 1947. gada 7. oktobra lēmuma par šo jautājumu rupjus masveida pārkāpumus.

Pretēji valdības norādījumiem par zemnieku sētu personālu iesaistīšanu darba šķūtīs, dažos apriņķos tika doti bezpersoniski uzdevumi zemnieku sētām par meža materiālu sagatavošanu un izvešanu neatkarīgi no saimniecības jaudas un ģimenes sastāva.

Vairākās vietās daži partijas apriņķa komiteju, apriņķu izpildu komiteju, pagastu izpildu komiteju un ciema padomju darbinieki meža materiālu sagādes laikā pieļāva administrēšanas faktus.

Plaši tika praktizēta nelikumīga gados vecu vīriešu un sieviešu, kuri vecuma dēļ nav pakļauti darba klausībai, iesaistīšana meža materiālu sagatavošanā un izvešanā.

Meža materiālu sagatavošanā tika iesaistītas invaliditātes un slimību dēļ darba nespējīgas personas. Bija gadījumi, kad meža materiālu izciršanas un izvešanas uzdevumi tika izsniegti mātēm, kurām ir mazgadīgi bērni, kā arī uzņēmumu un iestāžu strādniekiem un kalpotājiem, kuri ir sarāvuši tiešus sakarus ar lauksaimniecību.

Bauskas apriņķī darba klausībā meža materiālu sagatavošanā bija iesaistīts A. Smoļkis - 60 gadi, Minna Vilciņa - 72 gadi, Jānis Strušis - 72 gadi, Kārlis Aveiks - 75 gadi un viņa sieva-62 gadi, Kārlis Ronis - 75 gadi un viņa sieva - 67 gadi, Ella Steņģe -70 gadi, Juris Pierka - 80 gadi un viņa sieva - 65 gadi un citi.

116

Darba klausībā un šķūtīs tika iesaistīti vecie cilvēki arī daudzos citos apriņķos (Kuldīgas, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Aizputes, Alūksnes, Cēsu, Jēkabpils, Valkas u. c.). Viņu vidū bija ne tikai kulaki, bet arī vidējie darba zemnieki un trūcīgie.

Tā, piemēram, Alūksnes apriņķī darba klausībā un šķūtīs bija iesaistīts vidējais zemnieks R. Zupa - 68 gadi; Cēsu apriņķī – vidējais zemnieks Kārlis Sutelis - 62 gadi; Rēzeknes apriņķī – vidējais zemnieks D. Svikšs - 70 gadi; Jēkabpils apriņķī – vidējais zemnieks J. Pašuns - 64 gadi; Jelgavas apriņķa Kalnciema pagasta izpildu komiteja 85 gadus vecajai D. Putriņai (ģimenes viņai nav, zirga nav, ir 5 ha zemes, kuru apstrādā pie viņas dzīvojošie īrnieki) uzdeva izcirst 17 m3 kokmateriālu.

Ludzas apriņķī meža materiālu sagatavošanā bija iesaistīta A. Laganovska, kurai ir 2 mazgadīgi bērni, kurus nav ar ko atstāt mājās; Bauskas apriņķa Cēraukstes ciema padomē meža materiālu sagādē bija iesaistīta R. Sīle, kurai ir 4 mazgadīgi bērni vecumā no 1 līdz 6 gadiem.

Cēsu apriņķī – Anna Puķīte, kurai ir 4 mazgadīgi bērni un 66 gadus veca slima māte.

Tādi pat fakti bija Kuldīgas apriņķī (Turlavas pagastā) utt.

Meža materiālu sagatavošanas un izvešanas uzdevums pagastu izpildu komiteju un ciemu padomju darbinieki noteica patvaļīgi. Pie tam vairākās vietās tika pieļauti šķiriskās, politiskās līnijas izkropļojumi.

Ir gadījumi, kad trūcīgiem un vidējiem zemniekiem meža materiālu sagatavošanā un izvešanā tika doti neizpildāmi uzdevumi, bet kulakiem un turīgajiem zemniekiem šādas saistības netika uzliktas.

Tā, piemēram, Ludzas apriņķa Ciblas pagasta izpildu komiteja kulakam A. Katkovičam, dz. 1901. gadā (skaitās kulaku sarakstos), tika dots uzdevums izvest tikai 5 m3 kokmateriālu, Rēzeknes apriņķī darba spējīgam kulakam L. Platočam (sastāv kulaku sarakstā) dots uzdevums izvest tikai 10 m3 kokmateriālu, bet Viļakas apriņķī vidējam zemniekam J. Gorozam (viņam ir tikai viens 20 gadus vecs zirgs, kulaku sarakstos nesastāv) ir dots uzdevums izvest 610 m3 kokmateriālu utt.

Sakarā ar to, ka LK(b)P CK un Latvijas PSR Ministru Padomes 1947. gada 7. oktobra lēmumā par meža materiālu sagatavošanu nav tiešu norādījumu par kārtību kādā darba klausībā un šķūtīs ir jāiesaista tās kulaku saimniecības, kurās nav darba spējīgu ģimenes locekļu, vietējie varas orgāni daudzos gadījumos, izsniedzot uzdevumus gados vecākiem kulakiem, nelikumīgi uzlika viņiem pienākumu nodot savus zirgus un pajūgus ciema padomes rīcībā, lai tos izmantotu meža materiālu izvešanai. Bet, ja viņi atteicās, tad prasīja prokuroram viņus saukt pie kriminālatbildības (Kuldīgas, Tukuma, Valkas, Cēsu un citi apriņķi).

Vairākos apriņķos darbs, lai zemniekus iesaistītu meža materiālu sagatavošanas darba klausībā un šķūtīs, notika neorganizēti, pārkāpjot to kārtību, kāda ir noteikta ar LK(b)P CK un valdības lēmumu.

117

Daudzos gadījumos meža materiālu izciršanas un izvešanas uzdevumi zemniekiem tika doti ar lielu nokavēšanos (1947. gada novembrī un decembrī). Paziņojumos ceturkšņa uzdevumi un to izpildes termiņi, bieži vien, netika uzrādīti, trūka pagastu izpildu komiteju un ciemu padomju kontroles par to, lai zemnieki savlaicīgi dotos uz mežu un par meža materiālu izciršanas un izvešanas uzdevumu izpildi.

Vairākās vietās pagastu izpildu komitejas patvaļīgi samazināja valdības noteiktos meža materiālu sagatavošanas uzdevumu izpildes termiņus.

Tā, piemēram, Tukuma apriņķa Praviņu pagasta izpildu komiteja 1947. gada 18. novembrī pieņēma lēmumu, ar kuru noteica materiālu sagatavošanas un izvešanas plāna izpildi pabeigt līdz 1947. gada 1. decembrim, bet, neizpildot uzdevumu līdz šim termiņam, “vainīgie tikšot nodoti tiesai un viņu īpašums aprakstīts”.

Līdzīgu lēmumu pieņēma arī Engures pagasta izpildu komiteja, kura norādīja, ka tie zemnieki, kuri uzdevumu neizpildīs līdz 1947. gada 1. decembrim “tiks iekļauti vainīgo sarakstos un viņu manta tiks aprakstīta”.

Vairākās vietās apriņķu izpildu komitejas plaši praktizēja soda uzlikšanu tiem zemniekiem, kuri nebija izpildījuši uzdevumus darba klausībā un šķūtīs, pēc Kriminālkodeksa 61. panta 1. daļas (nepamatoti uzlika sodus veciem cilvēkiem un personām, kuras nebija pakļautas darba klausībai un šķūtīm, nepietiekamā mērā noskaidroja uzdevumu neizpildīšanas iemeslus, noteica pārlieku lielus sodu apmērus, kurus zemnieki nevarēja nomaksāt utt.).

Bija arī daudz gadījumu, kad nepamatoti tiesai tika nodoti materiāli par zemniekiem, lai sauktu viņus pie kriminālatbildības.

1947. gadā un 1948. gada 1. ceturksnī tautas tiesas pārtrauca lietas un pieņēma attaisnojušus spriedumus attiecībā uz 178 zemniekiem.

Lietas pārtrauca un attaisnojošus spriedumus pieņēma galvenokārt sakarā ar to, ka zemnieki darba klausībā un šķūtīs bija iesaistīti nelikumīgi (sakarā ar vecumu, slimībām, darba nespēju vai sakarā ar uzdevumu izpildi), kā arī citu iemeslu dēļ (paziņojumos nebija norādīti uzdevumu izpildes termiņi utt.).

Reizē ar to, tautas tiesas daudzos gadījumos, tādas lietas izskatīja bez materiālu pienācīgas pārbaudes un nereti pieņēma nepamatotus apsūdzības spriedumus.

Tā, piemēram, no 116 šīs kategorijas lietām, kuras kasācijas kārtībā izskatīja Latvijas PSR Augstākā tiesa 1948. gada 1. ceturksnī, spēkā tika atstāti tikai 40 spriedumi jeb 35 %, bet 76 spriedumi jeb 65 % tika atcelti, no tiem 30 spriedumi atcelti ar lietu pārtraukšanu (t. i. 25 % no kopējā kasācijas lietu skaita jeb 40 % no kopējā atcelto spriedumu skaita). [..]

Lūk, daži fakti: 118

1.

Jēkabpils apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnesis Voins) 1947. gada 26. decembrī vidējam zemniekam J. Pašunam 64 gadi, par meža materiālu sagatavošanas uzdevumu neizpildīšanu pēc Kriminālkodeksa 61. panta. 2. daļas piesprieda 6 mēnešus labošanas darbus; “taču, ņemot vērā, ka notiesātais vecuma dēļ ir darba nespējīgs, nomainīja viņam piespiedu darbus ar brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem”.

Augstākā tiesa spriedumu šajā lietā atcēla un lietas ražošanu pārtrauca.

2.

Ludzas apriņķa tautas tiesa (tautas tiesnesis Belozerovs) 1947. gada 16. decembrī A. Laganovskai, kurai ir 2 mazgadīgi bērni, pēc Kriminālkodeksa 61. panta 3. daļas piesprieda brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un mantas konfiskāciju par to, ka viņa neizpildīja uzdevumu par darba klausību un šķūtīm, kas bija uzrakstītas uz viņas vīra vārda, kurš atradās Rīgas slimnīcā.

Augstākā tiesa spriedumu atcēla.

3. Alūksnes apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnese Drozdova) pēc Kriminālkodeksa 61. panta 2. daļas par meža materiālu izvešanas plāna neizpildīšanu vidējam zemniekam R. Zupam, 68 gadi, piesprieda brīvības atņemšanu uz 1 gadu.

Spriedumā norādīts: “ja pats nevarēja izvest, vajadzēja zirgu atdot kaimiņam”.

Augstākā tiesa lietu ir pārtraukusi.

4. Cēsu apriņķa 3. iecirkņa tautas tiesa pēc Kriminālkodeksa 61. panta 3. daļas par meža materiālu sagādes uzdevumu neizpildīšanu 70 gadus vecajam D. Linteram piesprieda 6 mēnešus piespiedu darbus.

Lietu Augstākā tiesa ir pārtraukusi.

5.

Kuldīgas apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnesis Māliņš) pēc Kriminālkodeksa 61. panta 3. daļas par meža materiālu izvešanas plāna neizpildīšanu notiesāja 67 gadus veco Annu Treiguti ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu.

Augstākā tiesa lietu pārtrauca.

6.

Cēsu apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnesis Ūdris) pēc Kriminālkodeksa 61. panta 2. daļas par 20 m3 meža materiālu izvešanas uzdevuma neizpildīšanu notiesāja ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu Annu Puķīti, kurai ir 4 mazgadīgi bērni un 66 gadus veca slima māte.

Spriedums atcelts. [..]

Vairākos gadījumos tautas tiesas pieļāva zemnieku nepamatotu notiesāšanu par lietām, kuras saistītas ar meža materiālu sagatavošanu, pakļaujoties vietējo organizāciju darbinieku un dažādu meža materiālu sagatavošanas pilnvaroto spiedienam. [..]

119

Latvijas PSR prokurors A. Mišutins LVA, PA-101. f., 11. apr., 70. l., 39.-47. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

72. 72. No LK(b)P CK sekretāra J. Kalnbērziņa runas LPSR kolhozu priekšsēdētāju sanāksmē par meža darbiem 1948.gada 30. decembrī [..]

1949. gada18. janvārī notiks Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas X kongress.* Visas Latvijas darbaļaudis gatavojas ar lieliem darba sasniegumiem sagaidīt šo kongresu. Darbs spraigs notiek fabrikās, MTS, kolhozos, sovhozos, uz celtnēm, un visur norit spraigs darbs. Bet tanī pašā laikā mums ir zināma atpalicība ar meža darbiem. Mēs esam solījuši biedram Staļinam, un līdz šim vēl nav bijis neviena gadījuma, kad solījumu neesam izpildījuši. Bet šoreiz ir zināmi draudi, ka solījums, izpildīt meža darbus termiņā, paliks uz papīra. Meža darbus izpildīt solīja lielākā daļa apriņķu uz X partijas kongresu, un tas ir ierakstīts vēstulē biedram Staļinam – izpildīt līdz šim termiņam izciršanu un izvešanu.

Mums šogad gadījās slikta ziema. Daži domā, ļoti daudzi domā tā – ja kārtīgas ziemas nav un arī ceļa nav, varbūt ka mūs varēs žēlot. Nekādas žēlošanas nebūs. Mēs dzīvojam Padomju Savienībā pēc plāna, plānsaimniecība netiek celta, izejot no tā, vai būs slikta vai laba ziema.

Biedram Staļinam dotais solījums jāizpilda neatkarīgi no tā, kāda būs ziema un tas arī jāizpilda neatkarīgi no tā, vai būs labs, vai slikts ziemas ceļš.

Tāpēc gribu teikt [..], lai jūs ņemtu uz kolhoznieku pleciem vienu daļu no šī grūtā uzdevuma. Pieliksim vislielāko spēku valsts darbā un lai vai plīst, vai lūzt, šis lielais meža plāns jāizpilda! Meža materiāli mums tagad valsts saimniecības atjaunošanai vajadzīgi tik pat kā maize un pārējie pārtikas produkti. Bez meža materiāliem nevar dabūt no zemes ārā ogles, nevar bez meža materiāliem mājas celt, fabrikas celt, elektriskās stacijas celt utt. Tāpēc mans lūgums būtu un priekšlikums – aizbraucot mājās, ar visu kolhoznieku degsmi ķerties šim darbam klāt. Nekāds ļaunums nebūs, ja lieku reizi mežā aizbrauks un lieku kubikmetru malkas izcirtīs un izvedīs. [..]

LVA, 116. f., 3. apr., 95. l., 194., 195. lp. Oriģināls.

120

* LK(b)P X kongress notika no 1949. gada 24.-27.janvÄ rim

121

IV nodaļa “KADRU TĪRĪŠANA” 73. No raksta laikrakstā “Cīņā” - “Vairāk modrības pret darbaļaužu ienaidniekiem!”

1945.gada 15. septembrī [..] Padomju Latvijas jaunu uzplaukumu un tautsaimniecības atjaunošanu cenšas traucēt darbaļaužu ienaidnieki: budži, spekulanti, bijušie šucmaņi un citi latvju tautas nodevēji. Dažos gadījumos šie padomju varas ienaidnieki, labi maskēdamies, iekļuvuši padomju aparātā un no šejienes strādā savu tautas interesēm kaitīgo darbu. Bet ir arī gadījumi, kad tie darbojas atklāti un apmāna tās padomju iestādes, kuras vada darbinieki, kas nav pietiekoši modri pret savas šķiras ienaidniekiem. Šie padomju varas ienaidnieki ar savu kaitniecisko darbu un rīcību cenšas bremzēt mūsu tautsaimniecības atjaunošanu un normālu apstākļu iestāšanos laukos un pilsētās. Tos atmaskot un darīt galu viņu noziedzīgai rīcībai ir katra padomju cilvēka pienākums.

Padomju varas un darbaļaužu ienaidnieku atmaskošanā liela nozīme ir presei. Tai jābūt modrai, tai asi jāreaģē un jāsit trauksme visos gadījumos, kur lieta grozās ap šķiras ienaidnieka kaitniecisko darbu.

Nevienu padomju likuma burtu nedrīkst aizskart darbaļaužu ienaidnieka netīrie pirksti.

Jau pagājušajā preses apskatā mēs aizrādījām uz modrības trūkumu laikraksta “Komunists” slejās. LK(b)P Cēsu apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas orgānam “Cēsu Stars” (atbildīgais redaktors Emīls Ādamsons) šis nopietnais aizrādījums aizgājis garām nepamanīts. Avīze vēl līdz šai dienai nepiegriež vērību, necenšas atmaskot šķiras ienaidnieka rīcību, kas izpaužas padomju likumu izkropļošanā un darba zemnieku interešu neievērošanā.

Izsekojot “Cēsu Stara” pēdējiem desmit numuriem, atklājas bēdīga aina. Avīze gan raksta par ražas novākšanu un lauksaimniecības produktu sagādi, bet daļa no šā materiāla ir bez virzoša spēka, bez noteiktas kritikas. [..]

Viens no “Cēsu Stara” galvenajiem uzdevumiem ir pastiprināt modrību pret darba tautas ienaidniekiem, asi, jo asi atklāt pretpadomju elementus, kas aprāpj valsti, bremzē padomju iestāžu darbu un traucē arī godīgos darba ļaudis. Pret šiem elementiem ir jāvērš prese, kas ir viens no visasākajiem ieročiem darba tautas rokās. Šo ieroci jāprot pienācīgi izmantot cīņā pret darbaļaužu ienaidniekiem. “Cēsu Stars” līdz šim vēl to 122

nav pratis. Pēdējos desmit numuros šķiras modrībai veltīts viens vienīgs rakstiņš (67. numurā) un tas pats ar politiski kļūdainu virsrakstu.

Ne labāka aina atklājas “Madonas Arāja” slejās. [..] Modrības jautājumu pret padomju varas ienaidniekiem nedrīkst atdalīt no pārējiem jautājumiem. Cīņa par savlaicīgu ražas novākšanu un sagādes plāna izpildīšanu cieši jāsaista ar cīņu pret šķiras ienaidnieku. Tiem tumšajiem elementiem, kas izmanto vietējo padomju un partijas darbinieku modrības trūkumu un dažādu mahināciju ceļā cenšas apkrāpt valsti un sēt neapmierinātību darba ļaužu vidū, presei jādod stingra un noteikta atbilde. [..]

Cīņa, 1945. gada 15. septembris.

74. LPSR TKP lietu pārvaldnieka O. Stankes paskaidrojums Madonas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam J.Baronam par idzīvotāju ieskaitīšanas kārtību “tautas ienaidnieku “ kategorijā SLEPENI Eks. Nr.2.

Rīga Nr. 890-s

1945. gada 29. oktobrī

Madonas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam Atbildot uz Jūsu Nr. 3634 no 1945. gada 15. oktobra Jūsu iesniegtie materiāli par apriņķu izpildu komitejas š. g. 22. jūnija lēmumu (protokols Nr. 8), lai ieskaitītu par tautas ienaidniekiem un atņemtu mājas pilsoņiem: Nergelim, Eglītim, Sieceniekam, Dellem, Kļaviņam, Siliņam, Milleram, Šeferim, Cimdiņam, Lābanam un Strazdiņam pēc būtības ir nepareizs, jo atzīšana par tautas ienaidniekiem var tikt izdarīta tikai ar tiesas lēmumu, kura ar savu lēmumu izdara arī īpašuma konfiskāciju.

Jūsu lēmums ir pieņemts nebalstoties uz attiecīgo tiesu orgānu lēmumiem, tādēļ ir nepieciešams to pārskatīt.

Tās mājas, kuru īpašnieki ir aizgājuši ar vāciešiem, pamatojoties uz likumu, pilsētas izpildu komitejai ir jāpieņem kā bezsaimnieka mājas.

123

Par saviem turpmākajiem lēmumiem paziņojiet Tautas Komisāru Padomei, lai par to paziņotu valdībai.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks O. Stanke LVA, 270. f., 1. s. apr., 141. l., 14. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

75. 75. Talsu apriņķa izpildu komitejas atskaite par apriņķa padomju iestāžu kadru pārbaudi Slepeni Talsi, 1945. gada 15. decembrī ATSKAITE Par paveikto darbu, lai pārbaudītu Talsu apriņķa zemāko padomju orgānu vadošos kadrus Saskaņā ar Latvijas PSR un Latvijas K(b)P CK 1945. gada 12. oktobra lēmumu Nr. 200 “Par Latvijas PSR zemāko padomju orgānu vadošo kadru pārbaudi” tika izveidota speciāla komisija šādā sastāvā: 1) partijas apriņķa komitejas pirmais sekretārs b. Sēja, 2) partijas apriņķa komitejas kadru sekretāre b. Jātniece, 3) apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Zommers, 4) Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieks b. Skarainis, 5) Valsts drošības tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieks b. Antonovs. Tika sastādīti pilsētu un pagastu izpildu komiteju priekšsēdētāju un sekretāru, kā arī ciemu padomju priekšsēdētāju saraksti ar sīkām ziņām par viņu personībām. Šie saraksti tika iesniegti Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta daļām, lai pārbaudītu augstāk norādīto vadošo darbinieku politisko uzticamību.

Pagastu izpildu komiteju un ciemu padomju vadošo darbinieku pārbaude notika uz vietām, izbraucot uz turieni arī atbildīgajiem partijas apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas darbiniekiem.

Komisija rūpīgi izpētīja katru pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju un sekretāru, kā arī ciema padomes priekšsēdētāju, kā no viņa politisko, tā arī lietišķo īpašību puses, īpašu vērību pievēršot viņa 124

agrākajai darbībai dzīves un darba vietā un atsauksmēm par viņu no vietējiem iedzīvotājiem. Katrs pārbaudāmais darbinieks tika izsaukts arī uz komisijas sēdi.

Pārbaudot visu 4 pilsētu un 18 pagastu izpildu komiteju priekšsēdētājus un sekretārus, visus 45 ciema padomju priekšsēdētājus par viņu darba lietišķo un politisko kvalitāti, izrādījās, ka nepieciešams nomainīt: 1. Mērsraga pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju Kirilu Pāvu, kurš sistemātiski nodarbojas ar dzeršanu, rupji izturas pret jaunsaimniekiem, slikti izpilda savus dienesta pienākumus, ar to diskreditējot padomju varu.

2. Lībagu pagasta izpildu komitejas sekretāru Pauli Ziemeli, bijušo aizsargu, kuram nav autoritātes sava pagasta darba zemnieku vidū.

3.Lubezeres pagasta izpildu komitejas sekretāri Valeriju Jansoni, kura agrāk bija sastāvējusi aizsargu organizācijā.

4.Valdemārpils pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāju Līnu Gercu, kura agrāk sastāvēja aizsargu organizācijā.

5. Ārlavas pagasta Lubes ciema padomes priekšsēdētāju Jāni Jeriku, kurš agrāk sastāvēja aizsargu organizācijā un savā darbā pieļāva rupjas kļūdas, ar ko diskreditēja padomju varu.

6. Ārlavas pagasta Īves ciema padomes priekšsēdētāju Eduardu Leju, kurš izmantoja savu dienesta stāvokli, no zemnieku saimniecībām piesavinājās sev un saviem tuviem radiniekiem izdalīja lauksaimniecības produktus. Ir nepieciešams viņu nekavējoties atbrīvot no darba un saukt pie tiesas atbildības.

Partijas apriņķa komiteja ieteica apriņķa izpildu komitejai izraudzīties pārbaudītus kadrus, lai nomainītu augstāk minētos un apriņķa izpildu komitejas sēdē apstiprināt visus darba spējīgos pagastu izpildu komiteju un ciemu padomju darbiniekus un par katru darbinieku materiālus apstiprināšanai izsniegt partijas apriņķa komitejā.

Talsu apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks A. Kauliņš Sekretārs J. Lagzdiņš LVA, 270. f., 1. s. apr., 141. l., 133., 134. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

125

76. No laikraksta “Cīņa” ievadraksta - “Nostiprināsim ciemu izpildu komitejas!”

1945.gada 18.decembrī [..]

Neapšaubāmi, ka padomju aparāts jāiztīra no visiem politiski un morāli kaitīgiem cilvēkiem, kuri ieviesušies vienā otrā iestādē. Lai radītu tautā neapmierinātību, viņi tīšām grauj iestādes godu, politisko stāju un darba veiksmi. Šie kaitnieki neapmierina padomju cilvēku vajadzības, neievēro viņu tiesības, bet paši sev zvejo bagātīgu lomu. Padomju iestāžu darbā neder tādi cilvēki, kurus padomju tautas ienaidnieks var uzpirkt un samaitāt ar degvīnu un “kukuļiem”, kā arī visi tie snaudēji un gļēvuļi, kas nav modri un drosmīgi cīņā pret padomju likumu lauzējiem un kam trūkst kvēla spara savu padomju darbinieka pienākumu izpildīšanai. Apriņķu izpildu komitejas šajā virzienā jau rīkojušās ar stingru roku; piemēram, Viļakas apriņķa padomju iestādēs kā nederīgas atsijātas 64 personas, bet Jelgavas apriņķī nomainīts 31 izpildu komitejas priekšsēdētājs un 32 sekretāri. [..]

Cīņa, 1945. gada 18. decembris.

77. Ludzas apriņķa izpildu komitejas ziņojums LPSR TKP Lietu pārvaldes Kadru daļas priekšniecei O.Augustei par apriņķa padomju iestāžu kadru pārbaudes rezultātiem Slepeni [ne vēlāk par 1945. gada 24. decembri]* Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes Lietu pārvaldes kadru daļas priekšniecei b. AUGUSTEI ZIŅOJUMS Par Ludzas apriņķa izpildu komitejas zemāko padomju kadru pārbaudi uz 1945. gada 24. decembri Pavisam izskatīti: pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāji Apstiprināti Neapstiprināti Pavisam izskatīti: pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju vietnieki

12 cilvēki 11 cilvēki 1 cilvēks 7 cilvēki 126

Apstiprināti 6 cilvēki Neapstiprināti 1 cilvēks Pavisam izskatīti: pagasta izpildu komitejas sekretāri 11 cilvēki Apstiprināti 9 cilvēki Neapstiprināti 2 cilvēks Pavisam izskatīti: ciema padomes priekšsēdētāji 73 cilvēki Apstiprināti 62 cilvēki Neapstiprināti 11 cilvēks Pavisam izskatīti: pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāji 2 cilvēki Apstiprināti 2 cilvēki Pavisam izskatīti: apriņķa izpildu komitejas darbinieki 34 cilvēki Apstiprināti 33 cilvēki Neapstiprināti 1 cilvēks Kopā izskatīti: 139 cilvēki Apstiprināti: 123 cilvēki Neapstiprināti 16 cilvēks 16 cilvēku neapstiprināšanas iemesli ir sekojoši: 1. Sistemātiska dzeršana un pilnīga bezatbildība - 6 cilvēki 2. Par sakariem ar kulakiem un palīdzības sniegšanu represēto aizsargu ģimenēm - 4 cilvēki 3. Dēls bijis vācu armijā - 1 cilvēks 4. Strādāja vācu pusei (pagasta vecākais, nocietināto robežu celtniecības vadītājs utt.), nerada politisku uzticību - 5 cilvēki [..]

No apriņķa izpildu komitejas darbiniekiem apstiprināti 33 cilvēki, 2 cilvēki apstiprināti zemākos amatos sakarā ar viņu nepietiekamo kvalifikāciju (apriņķa izpildu komitejas sekretāre b. Golubcova apstiprināta par Protokola daļas vadītāju un apriņķa izpildu komitejas Protokolu daļas vadītājs b. Brics apstiprināts par pagasta izpildu komitejas sekretāru).

Ludzas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs( Pelšs) LVA, 270. f., 1. s. apr., 141. l., 136. lp. Kopija.Tulkojums no krievu val. *datēts pēc dokumenta satura

127

78. LPSR MP priekšsēdētāja vietnieka palīga Grigorjeva prasība LPSR MP Lauksaimniecības kooperācijas Galvenās pārvaldes priekšniekam A.Kalniņam sniegt paskaidrojumu par “ kadru tīrīšanu” Slepeni 1947. gada 6. februārī Latvijas PSR Ministru Padomes Lauksaimniecības kooperācijas Galvenās pārvaldes priekšniekam b. A. KALNIŅAM No Latvijas PSR Milicijas pārvaldes sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas aizsardzības daļas ziņojuma ir redzams, ka Jūs līdz šim neesat izpildījis LK(b)P CK un Latvijas PSR Ministru Padomes norādījumu par kadru rūpīgu izraudzīšanos un visa tirdzniecības aparāta iztīrīšanu no bijušajiem tirgotājiem un privāto uzņēmumu īpašniekiem.

Centrālajā tirgū lauksaimniecības kooperācijas stendos gaļu pārdod bijušais privātais tirgotājs Išķiless, kuram agrāk piederēja privātais veikals.

Arī Matīsa tirgū ar gaļu tirgojas bijušie privātīpašnieki – Vents, Traubahs, Reiss, Kūns un citi, kuri tikai nesen slēdza savus veikalus, uzsākot tirdzniecību ar precēm, kuras viņiem nepieder, zem valsts izkārtnes.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs b. M. Plūdonis lūdz Jūs līdz š. g. 10. februārim iesniegt paskaidrojumu par to, jo Jūs dariet, lai no tirdzniecības tīkla padzītu bijušos tirgotājus un tirdzniecības uzņēmumu īpašniekus.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka palīgs Grigorjevs LVA, 270. f., 1. s. apr., 297. l., 41. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

128

79.

No laikraksta “Cīņa” ievadraksta -“Vairāk šķiras modrības partijas lauku organizāciju darbā!”

1947. gada 18. martā [..]

Neviena partijas lauku organizācija, neviens komunists nedrīkst vienaldzīgi paiet garām šķiras ienaidnieku mēģinājumiem jaukt darbu.

Bet, lai šo mēģinājumu laikā atklātu, komunistiem allaž jātur savas redzes aplokā visas lauku dzīves nozares. Partijas organizācijām jāsaprot, ka padomju varai naidīgie elementi cenšas izmantot savos nolūkos katru trūkumu padomju aparāta darbā, katru nenoteiktību un mīkstčaulību atsevišķu padomju darbinieku rīcībā, katru mūsu kļūdu, katru modrības trūkumu. Tādēļ partijas organizācijām jācīnās pret pašapmierinātību, birokrātismu un mīkstčaulīgo liberālismu attiecībā uz darba jautājumiem un sabotieriem. Vai nu tā būtu pagasta vai ciema izpildu komiteja, lauku kalve vai tautas nams, vai tas būtu agronoms, mūrnieks vai ārsts – visas šīs iestādes un personas veic vajadzīgu darbu. Tādēļ no svara, lai to nevarētu jaukt vai traucēt šķiras ienaidnieka rīcība un propaganda. [..]

Tāpēc partijas organizācijām vēl jo vairāk jānodrošina zemnieku darbam vislielākas sekmes un ar sevišķu asumu un noteiktību vēršoties pret tiem, kas cenšas šo darbu aizkavēt. Miegainība, kūtrums un mīkstčaulība ir lielākie ļaunumi boļševiku darbā. Tikai revolucionārā modrība un nelokāmi stingra partejiska pieeja spēj nodrošināt panākumus ne vien šā gada sējā, bet arī visā Padomju Latvijas tautas saimniecības attīstībā. [..]

Cīņa, 1947. gada 18. marts.

80. No LK(b)P CK sekretāra A. Ņikonova runas LPSR zemnieku – pirmrindnieku sanāksmē par “šķiru cīņu” laukos 1947. gada 26. jūlijā [..]

Un kas attiecas uz kulaku, budžu mierīgo ieaugšanu sociālismā, man liekas, ka te jautājums ir pilnīgi skaidrs. To pierādīja ļoti skaidri un gaiši Ļeņina un Staļina mācība, to pierādīja citu republiku prakse, simtiem un tūkstošiem faktu pierāda arī mūsu Latvijas republikas praksē, mūsu dzīvē, ka kulaki mierīgi sociālismā neieauga, neieaug un neieaugs, 129

un mēs neesam ieinteresēti, lai kulaki ietu kolhozā, viņi ies tikai tāpēc, lai grautu šo kolhozu. Viņi grauj pat kooperāciju, nevien kolhozus, pašu augstāko formu. Tātad, runāt par to, ka mēs pastrādāsim un gaidīsim, kad paši kulaki pie mums nāks, tas ir nepareizi. Tāda pieeja tiem cilvēkiem, kas to gaida, nekādu godu nedara.

Saimnieciskās un politiskās pārmaiņas, kas notiek sabiedrībā, visur izsauc asu cīņu un vecā šķira, šai gadījumā kulaku šķira, kam buržuāziskā Latvijā bija lielas priekšrocības, šī šķira negrib, pats par sevi saprotams, brīvprātīgi paklanīties un teikt: “Jūs, bezzemnieki un kalpi, jums tagad jāiet valdībā”. Viņi cīnās – sākumā atklāti, pēc tam paslepus, pēc tam mēģina iespiesties arī kolhozā, un visur cenšas iespiesties, lai grautu no iekšienes. Tas ir skaidrs. Arī šoreiz, arī šai konkrētā gadījumā, kad mums uz laukiem notiek nopietnas pārmaiņas, kad latviešu tauta un latviešu zemnieki strauji progresē, iet pa progresa ceļu, te nevar būt bez cīņas, bez šķiru cīņas, un cīnās pirmā kārtā kulaki. To mēs nedrīkstam aizmirst, un tas mums ir jāzin. Katra klanīšanās un gaidīšana, kad kulaki nāks, ir nederīga. Tas ir aplam. [..]

LVA, 611. f., 3. apr., 72. l., 176. lp. Oriģināls.

81. 81. No LK(b)P CK vēstules pagastu partijas komitejām, pagastu partijas organizatoriem, pagastu, MTS, padomju saimniecību partijas pirmorganizācijām, MTS un padomju saimniecību direktoru vietniekiem politlietās par cīņas pastiprināšanu pret “ kulakiem” un “nacionālistiskiem elementiem “ 1947.gada 2. septembris [..]

Latvijas K(b)P Centrālā Komiteja vērš partijas organizāciju uzmanību uz to, ka nepieciešamās politiskās modrības iztrūkšanas dēļ vairākās vietās kulaki un buržuāzisko nacionālistu elementi aktivizējuši savu naidīgo darbību. Atsevišķos pagastos atzīmēti labības bojāšanas un aizdedzināšanas, kuļmašīnu salaušanas fakti, palielinājušies labības piegādes sabotāžas gadījumi. LK(b)P CK brīdina, ka patreiz labības sagādes periodā, vairāk kā nekad, jāpaceļ politiskā modrība un uzmanība pret naidīgo kulaku – nacionālistisko elementu darbību. Partijas vadītājiem un padomju organizācijām personīgi ir uzlikts par pienākumu nodrošināt kontroli pār valsts, sabiedrības un zemnieku labības diennakts 130

uzticamas sardzes organizēšanu. Labības sagādes izvešanā partijas organizācijām jānodrošina noteikta šķiru līnijas izvešana attiecībā pret zemnieku saimniecību dažādām grupām, jāatmasko un noteikti jāsalauž kulaku sabotāža un pretvalstiskās tendences – pieturēt labību; piespiest kulaku – pārtikušās saimniecībās pirmā kārtā pilnīgi norēķināties ar valsti labības nodošanā līdz 20. septembrim. Kuļmašīnām iztrūkstot, uzlikt par pienākumu šīm saimniecībām labības kulšanu izvest ar rokām, lai to varētu nodot valstij. Sekot, lai Sagādes ministrijas apriņķu pilnvarotie savlaicīgi izsniegtu visām kulaku – pārtikušām saimniecībām, kuras nav izpildījušas augusta mēneša uzdevumus labības nodošanā, oficiālus brīdinājumus, sastādot īpašuma aprakstus, bet pēc brīdinājuma termiņa notecēšanas saimniecības, kuras nav izpildījušas saistības labības piegādē, saukt pie atbildības. [..]

J. Kalnbērziņš LVA, PA-134. f., 2. apr., 8. l., 51. lp. Oriģināls.

82. No LK(b)P CK ziņojuma VK(b)P CK par “kadru tīrīšanu” Kuldīgas apriņķī 1948. 1948. gada 15. maijā VK(b)P Centrālās Komitejas sekretāram biedram Ždanovam [..]

Centrālās Komitejas veikto pasākumu rezultātā valsts drošības orgāni Kuldīgas apriņķi lielā mērā ir attīrījuši no pretpadomju elementiem – aktīvajiem bandītu atbalstītājiem. [..] No padomju un saimnieciskajām organizācijām un apriņķa tautas izglītības orgāniem ir iztīrīti vairāk nekā 200 bijušo aktīvo fašistisko organizāciju biedri, vācu atbalstītāji un citas personas, kuras nebauda politisku uzticību. [..]

Latvijas K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš LVA, PA-101. f., 11. apr., 48. l., 56. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

131

83. 83. No LK(b)P Daugavpils apriņķa komitejas sekretāra P.Žukova informācijas LK(b)P CK Lauksaimniecības nodaļai par “kulaku” padzīšanu no kolhoziem 1948. gada 18. maijā Latvijas K(b)P CK Lauksaimniecības nodaļai INFORMĀCIJA Par paveikto darbu LK(b)P CK š.g. 20. aprīļa plēnuma lēmuma ” Par kulaku iekļūšanas faktiem Talsu apriņķa kolhozos” izpildē [..]

Ar LK(b)P Centrālās Komitejas lēmumu “Par kulaku iekļūšanas faktiem Talsu apriņķa kolhozos” tika iepazīstināti visi LK(b)P apriņķa komitejas biroja locekļi [..]. Kolhoziem apstiprinātie LK(b)P apriņķa komitejas biroja locekļi un apriņķa atbildīgie darbinieki kopā ar partijas pagasta komitejām uz vietām kolhozos veic sistemātisku darbu, lai paaugstinātu kolhoznieku politisko modrību, virzot kolhozu valžu darbību tā, lai nepieļautu kulaku un citu naidīgo elementu iekļūšanu kolhozos.[..]

Personīgi partijas pagastu komiteju sekretāriem uzdots līdz š. g. 25. maijam pārskatīt kolhozu biedru sociālo sastāvu, iztīrīt kolhozus no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem, kur tādi ir, un kolhozniekiem izskaidrot, ka kulaki un buržuāziskie nacionālisti traucēs kolhozu veidošanu, mēģinās iekļūt kolhozos. [..]

LK(b)P CK Daugavpils apriņķa komitejas sekretārs Žukovs LVA, PA-116. f., 7. apr., 9. l., 40. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

132

84. No LK(b)P Limbažu apriņķa partijas sapulces lēmuma par cīņas pastiprināšanu pret “’kulakiem” un “buržuāziski nacionālistiskiem elementiem” 1948.gada 6.jūnijā [..]

9. Ņemot vērā, ka, sakarā ar zemniecības labākās pirmrindas daļas pāreju uz kolhozu iekārtas ceļa, kulaki, buržuāziski nacionālistiskie elementi cenšas izmantot visus līdzekļus cīņai pret kolhozu iekārtu un padomju varu, kopējā sapulce uzdod partijas apriņķa komitejai, pagastu komiteju sekretāriem un partijas pirmorganizāciju sekretāriem pastiprināt politisko modrību, stingri sekot, lai pareizi tiktu realizēta partijas šķiriskā līnija, dot pretsparu jebkuriem kulaku un viņu atbalstītāju mēģinājumiem ielīst kolhozos un padomju organizāciju darbā. Noteiktā veidā pārtraukt reakcionārās un kulaku – nacionālistiskās ideoloģijas ievazāšanu [..].

Partijas organizācijām ir jāaudzina visus darbaļaudis augstas politiskas modrības un boļševistiskas nesamierināšanās garā pret kulakiem, buržuāziskajiem nacionālistiem un citiem naidīgiem elementiem. [..]

LK(b)P CK Limbažu apriņķa komitejas sekretārs Paškevičs LVA, PA-137. f., 2. apr., 1. l., 14. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

85. 85. No LK(b)P CK biroja padzīšanu no kolhoziem

lēmuma par ” kulaku”

Latvijas K(b)P CK biroja sēdes protokols Nr. 326 1948. gada 30. jūnijā [..]

LK(b)P CK birojs n o l e m j : [..]

2. 2. Uzdot partijas Jēkabpils, Cēsu un Bauskas apriņķu komitejām: a) divu nedēļu laikā veikt darbu, lai iztīrītu kolhozus no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem, 133

b) b) apspriest visās partijas pagasta komitejās un partijas lauku pirmorganizācijās LK(b)P CK š. g. 20. aprīļa lēmumu par Talsu apriņķi un veikt praktiskus pasākumus, lai kolhozus nostiprinātu organizatoriski un saimnieciski, lai iztīrītu tos no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem. [..]

3. 3. Brīdināt partijas Jēkabpils, Cēsu un Bauskas apriņķa komitejas, par to, ja tās tuvākajā laikā neveiks nepieciešamos pasākumus, lai iztīrītu kolhozus no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem, tad vainīgie tiks saukti pie stingras partijas atbildības. [..]

Latvijas K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš LVA, PA-101. f., 11. apr., 13. l., 107. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

86. No ievadraksta laikrakstā lauksaimniecības uzdevumu izpildīšanā !”

“Cīņa”

-

“Modrību

1948.gada 21. augustā [..]

Lauku politiskās dzīves pacēlums, zemniecības masu ciešā saliedētība ap boļševiku partiju un Padomju valdību radījusi naidu budžos, piespiedusi tos daudzos gadījumos mainīt savas cīņas paņēmienus, pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Bet budžu niknums nespēj apturēt vēstures garu. Partijas organizācijas, balstoties uz darba zemnieku masām, stāvējušas un stāv nomodā, atmasko un satriec budžu mēģinājumus kaitēt tautas un valsts interesēm.

Budži vietvietām cenšas izmantot zemnieku tieksmi apvienoties kolhozos, lai arī paši tur ielīstu. Ir konstatēti gadījumi, kur atsevišķiem budžiem vietējās vadības modrības trūkuma dēļ izdevās ielavīties kolhozā vai kooperatīvajā sabiedrībā un kaitēt tiem. Nesen Bauskas apriņķī Zālītes pagastā no kolhoza “Vienība” padzina budzi J. Salaputru. Ko šis Salaputra meklēja kolhozā? To rāda notikumi: pavisam īsā laikā nobeidzās govs, kuru viņš nodeva kolhozam, “nozaga” tā zirgu. Bet budzis taisīja nevainīgu seju: “Nelaime! Ko tur var darīt?” Kolhoznieki

134

zināja, ko darīt – viņi iztrieca budzi no kolhoza, lai tas netraucē pārējiem godīgi strādāt.

Tas ir atsevišķs gadījums, bet no tā jāmācās visām partijas un padomju organizācijām. Jāiegaumē, ka budzis tagad ļoti bieži būs “par” kolektivizāciju, bet patiesībā par to, lai iekļuvis lauksaimniecības artelī, grautu to no iekšienes. Viņš būs arī “par” visu valsts uzdevumu izpildīšanu, bet atradīs desmitiem atrunu un izrunu, kādēļ to nevar izdarīt.

Budži ir sakauti un atmaskoti uz visas līnijas, tādēļ viņi ķeras pie salmiņa – “pielāgojas”, lai patiesībā mēģinātu kaitēt. [..]

Boļševistiskā modrība nedrīkst atslābt ne uz mirkli. Boļševistiskā modrība nav tikai atsevišķu darbinieku uzdevums. Boļševistiski modri par savām interesēm jāstāv visai padomju tautai. [..]

Būsim modri! Tāds ir aicinājums visiem lauku darbaļaudīm, visiem sagādes un transporta darbiniekiem.

Cīņa, 1948. gada 21. augusts.

87. No LPSR prokurora A. Mišutina ziņojuma LK(b)P CK sekretāram biedram J. Kalnbērziņam par pasākumiem “kontrrevolucionāro, naidīgo elementu palieku “ likvidācijā Pilnīgi slepeni 1948. gada 21. septembrī Latvijas K(b)P CK sekretāram biedram J. KALNBĒRZIŅAM ZIŅOJUMS Par pasākumiem, lai Latvijas PSR likvidētu kontrrevolucionāro, naidīgo elementu paliekas [..]

Fakti liecina par to, ka līdz pat šim laikam Latvijas PSR teritorija vēl nav atbrīvota no naidīgiem, kontrrevolucionāriem elementiem.

Pēc ziņām uz 1948. gada 15. septembri republikā ir 10127 kulaki un 5000 legalizējušies bandīti [..].

Pēc Latvijas PSR Finansu ministrijas ziņām 1941. gadā tika izdotas 20372 atļaujas par tiesībām nodarboties ar privātu tirdzniecību un mājrūpniecību (ar algota darba spēka pielietošanu, izņemot mājamatniekus [..] un 1946. gadā – 1293.

Pēc LPSR Iekšlietu ministrijas Milicijas pārvaldes ziņām Latvijas PSR lauku iedzīvotāju dokumentēšanas un pierakstīšanas laikā tika atklāti 14206 cilvēki ar kompromitējošiem materiāliem, tajā skaitā: 135

tiesātie, uz kuriem attiecas “Nolikuma par pasēm” 38. pants 195 cilvēki uz kuriem attiecas “Nolikuma par pasēm” 39. pants 158 cilvēki tiesātie pēc citiem Kriminālkodeksa pantiem 829 cilvēki vācu okupācijas laikā dienējušie policijā 673 cilvēki no policistu ģimenēm 941 cilvēki dienējušie SS karaspēkā 3754 cilvēki SS karaspēkā dienējošo ģimenes 197 cilvēki bijušie militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedri 1815 cilvēki bandītisko formējumu dalībnieki 1179 cilvēki vācu armijā dienējošie 1681 cilvēki citi 1005 cilvēki Pašlaik šķiriski naidīgie un svešie elementi ir izvirzījuši mērķi: 1) 1) iekļūt padomju valsts iestādēs, uzņēmumos un organizācijās, lai grautu šo organizāciju darbību, veiktu saimniecisko un politisko pasākumu sabotāžu [..], nodarbotos ar kaitniecību, spiegošanu un sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu; 2) 2) veikt kontrrevolucionāru aģitāciju pret republikā izvērsto kolhozu celtniecību, iekļūtu kolhozos, lai tos sagrautu, iebiedētu tos zemniekus, kuri iestājas kolhozos, veikt plēsonīgu lopu izkaušanu; 3) 3) dažādos veidos (paslēpjot zemi un lopus no aplikšanas, atstājot zemi bez apstrādāšanas, atsaucoties uz neražu un lietu un saimniecību sadalīšanu) sabotējot nodokļu un lauksaimniecības produktu piegādi valstij; 4) 4) veikt kontrrevolucionāru darbu jaunatnes un skolu audzēkņu vidū, savervēt jaunatni naidīgam darbam; 5) 5) diskreditēt vietējos partijas un padomju vadītājus, censties izmantot naidīgos nolūkos vismazākos trūkumus un kļūdas viņu darbā; 6) 6) censties uzkurināt nacionālās nesaskaņas un naidu republikas iedzīvotāju vidū un saliedēt buržuāziski nacionālistiskos 136

naidīgos elementus ap prasībām pēc “neatkarīgās Latvijas”, kuras izvirza vairākas atmaskotās kontrrevolucionārās organizācijas; 7) censties piesaistīt savā pusē padomju varai nenaidīgo iedzīvotāju daļu no lauku vidējo zemnieku un pilsētas inteliģences puses, izplatot dažādas melīgas baumas par “gaidāmo karu”, par “kapitālistisko valstu palīdzību Latvijas atbrīvošanai”, radot iedzīvotāju mazapzinīgajā daļā nervozitāti, šaubas par rītdienu, izsūtot anonīmas draudu vēstules par atbildību par aktīvu palīdzību padomju varai utt. [..]

Ar visiem iespējamiem līdzekļiem naidīgie kontrrevolucionārie elementi cenšas iekļūt un iekļūs tajā darbā, kurš ir saistīts ar materiālajām vērtībām, kā arī tajās organizācijās, kuru darbība ir noteicoša, lai izpildītu tos vai citus partijas un valdības pasākumus vai skar plašu iedzīvotāju masu intereses (pagastu un ciemu izpildu komitejas, zemes un sagādes orgāni, Izglītības ministrijas orgāni un citi), lai valsts aparāta iekšienē veiktu naidīgu, graujošu darbu [..].

Tikai pēc Latvijas LK(b)P CK iejaukšanās Kuldīgas apriņķī tika atklāti un politisku iemeslu dēļ no darba atbrīvoti vairāk nekā 200 cilvēki [..].

Latvijas PSR prokurors justīcijas 2. klases padomnieks A. Mišutins LVA, PA-101. f., 11. apr., 70. l., 88.- 89., 94., 96., 98. lp.

Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

88. No laikraksta “Cīņa” ievadraksta “Augstāk revolucionāro modrību!”

1948.gada 18. decembrī [..]

“Cīņas” redakcija saņem darbaļaužu vēstules, kurās tie atmasko budžus, brīdina par viņu nelietībām, mahinācijām un noziegumiem. Šīs vēstules stāsta, kā budži un to rokaspuiši cenšas ielīst kolhozos, padomju un saimnieciskās organizācijas, lai tur izvērstu savu graujošo darbu.

Visvairāk brīdinājumu nāk no lauksaimniecības kooperatīvajām 137

sabiedrībām, mežrūpniecības saimniecībām, patērētāju biedrībām. Ne mazums budžu ir aizgājuši no savām saimniecībām un tagad tur, kur trūkst boļševistiskās modrības, uzstājas zem dažādām maskām. Vietām viņi pārvērtušies par traktoristiem un kuļmašīnu vadītājiem, meža meistariem un sargiem. Viņi cenšas kaitēt, dezorganizējot darbu, radīt nekārtības. [..] Latvijas K(b)P CK vairākkārt brīdinājusi partijas organizācijas, lai tās būtu modras, audzinātu visos darbaļaudīs revolucionāro modrību, nesamierināšanos ar trūkumiem. Tieši aiz dažādiem trūkumiem un nebūšanām parasti slēpjas budži un viņu rokaspuiši. [..]

Cīņa, 1948. gada 18. decembris.

89. No LK(b)P CK sekretāra J. Kalnbērziņa runas Latvijas kolhozu priekšsēdētāju sanāksmē par cīņu pret “kulakiem” 1948. gada 30. decembrī [..]

Bet mūsu jaunajiem kolhoziem ir arī lieli trūkumi. Pirmais – kolhozos līda iekšā, visādi lokoties, melojot, maskējoties cenšas, tiecas iekšā kolhozos ar nolūku graut un ārdīt šos kolhozus no iekšienes kulaki.

Daļa kolhoznieku, sevišķi vidējie zemnieki, liberāli, samierinoši izturas pret kulakiem, balso par tiem kopējās kolhozu sapulcēs, aizstāv tos un vietām pat ievēl par priekšsēdētājiem. Šis ir galvenais politiskais trūkums mūsu kolhozu organizēšanā, kolhozu dzīvē. Un tas ir jāizgriež laukā ar asu nazi. Kulaki kā lauku lielsaimnieki, kā pelēkie baroni ir nesamierināmi padomju varas un kolhozu ienaidnieki, tos nedrīkst laist pie kolhoziem tuvumā par lielgabala šāviena attālumā. Kolhoziem ar kulakiem jāved nesaudzīga cīņa un šajā cīņā jāuzvar. [..]

LVA, 611. f., 3. apr., 95. l., 185. lp. Oriģināls.

138

90.

No LK(b)P Valmieras apriņķa komitejas sekretāra J.Meļņikova informācijas LK(b)P CK Lauksaimniecības nodaļai par “naidīgo elementu” iekļūšanu kolhozos 1949.gada 10. janvārī Latvijas K(b)P CK Lauksaimniecības nodaļa biedram Baranovam INFORMĀCIJA Par Valmieras apriņķa kolhozu organizatoriski saimniecisko stāvokli uz 1949. gada 10. janvāri [..]

Sakarā ar to, ka ir atklāta naidīgo elementu - aizsargu un kulaku iekļūšana kolhozos, LK(b)P apriņķa komitejas birojs noklausījās partijas Ternejas pagasta komitejas sekretāres b. Langes un partijas Mazsalacas pagasta sekretāra b. Daņilova atskaiti par to, kā partija vada kolhozus.

No darba kolhozā “Druva” atbrīvota bijusī aizsardze Buive un kulaks Galviņš, kurš bija Rencēnu pagastā ielavījies par kolhoza “Zelta vārpa” priekšsēdētāju. [..]

Latvijas K(b)P Valmieras apriņķa komitejas sekretārs J.Meļņikovs LVA, PA-129. f., 9. apr., 161. l., 108.-110.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

91. No LK (b)P X kongresa vēstules J. Staļinam 1949. gada 28. janvārī No Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas X kongresa Maskavā, VK(b)P Centrālajā Komitejā biedram JOSIFAM VISARIONOVIČAM STAĻINAM [..]

Mēs apsolam Jums, biedri Staļin, celt vēl augstāk partijas organizatoriskā un partijas politiskā darba līmeni, darīt visu nepieciešamo, lai tālāk paceltu visus ideoloģiskās frontes iecirkņus, 139

cīnīties pret visiem buržuāziskā nacionālisma izpaudumiem, pret zemošanos ārzemnieciskā priekšā, neatlaidīgi izravēt kapitālisma atliekas no cilvēku apziņas, audzinot darbaļaudis staļiniskās padomju tautu draudzības garā, uzticībā lielās Ļeņina – Staļina partijas lietai.

Republikas partijas organizācijas un latviešu tautas vārdā Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas X kongress zvēr Jums, mūsu mīļotais vadoni un skolotāj, atdot visus savus spēkus cīņai par pēckara piecgades izpildi četros gados, par kolhozu iekārtas uzvaru republikā, nenogurstoši cīnīties par Latvijas PSR saimniecības un kultūras tālāku uzplaukumu, par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības varenības stiprināšanu. [..]

Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas X kongress Cīņa, 1949. gada 28. janvāris.

92.

No LPSR Lauksaimniecības kooperācijas galvenās pārvaldes priekšnieka A. Kalniņa runas LPSR MP biroja sēdē par cīņu pret “kulakiem” 1949. gada 2. februāris [..]

Biedrs Ponamarjovs grib man uzrādīt politisku apsūdzību jautājumā par kulakiem. Tā, piemēram, tajā dokumentā, kuru es parakstīju pirms pusotra gada, viņš uzrakstīja nepareizi, ka es formāli novērtēju CK un Ministru Padomes lēmumu. Es uzskatīju, ka var rasties neskaidrības, ka mēs tādu cilvēku skaitu ieskaitījām kulakos, kādu nevar ieskaitīt. No “Dārzkopja” pēc lielas pārbaudes tikai 10 cilvēkus atzina par kulakiem. Par viņiem bija speciāls lēmums. Pētersonu mēs tūdaļ pat atbrīvojām, viņa vietā ielikām partijas biedru. [..]

Lauksaimniecības kooperācija noorganizējās 1945. gadā un mani nevar apvainot par to, ka es neesot noteicis, kurš ir kulaks un kurš ne.

Nevar tādēļ, ka neviens nebija noteicis tādus kritērijus [..]. Kas attiecas uz cīņu pret kulakiem, tad 3000 cilvēkus mēs no kooperācijas esam padzinuši. Daudzas reizes prezidijā mēs esam klausījušies jautājumu par kulakiem, veicām vairākas pārbaudes un cīnījāmies pret šo lietu. Taču kulaki kooperācijā vēl ir, to noliegt es nevaru, tādēļ, ka kulaku izslēgšanas noformēšana notiek lēni. [..]

140

LVA, 270. f., 2. apr., 770. l., 36.- 37. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

93. Cēsu apriņķa II iecirkņa tautas tiesas darbinieces V. Pētersones ziņojums LK(b)P Cēsu apriņķa komitejas kadru sekretāram A. Baidiņam par A.Porukas “neuzticamību” 1949. 1949. gada 5. jūlijā LK(b)P Cēsu apriņķa komitejas kadru sekretāram biedram Baidiņam Cēsu apriņķa II iecirkņa tautas tiesas darbinieces Veltas Pētersones ZIŅOJUMS Ziņoju Jums, ka Cēsu apriņķa II iecirkņa tautas tiesā kā darbinieki strādā padomju varai nevēlami, buržuāziski, pretēji noskaņoti cilvēki. [..] Šādus darbiniekus visu laiku slēpj un auklē pati tautas tiesnese b. Kadišs. Šāds padomju varai nevēlams elements tiesas darbā, II iecirkņa tautas tiesā, būtu tiesas sēžu sekretāre Poruks Anna. [..] Viņa cēlusies un izaugusi Druvienas pagasta vecāku 60 ha lielajā saimniecībā [..], iemantojusi savas šķiras ulmaniskus, nacionālistiskus uzskatus. 1944. gadā, tuvojoties Sarkanajai Armijai, Poruka ar vecākiem aizbrauca uz drošāku “aizmuguri” – Vāciju. [..] Šogad martā viņas vecāki, brāļi tika represēti kā padomju varai naidīgi elementi. Bet tā kā Poruka strādā Jaunpiebalgā, vecāki Druvienā, tad izdevās izvairīties no izsūtīšanas. Druvienas izpildu komitejas pārstāvji Poruku vēlāk gan aizveda, bet, tā kā ešelons bijis aizgājis, tad viņa palika un joprojām strādā tautas tiesā kā sēžu sekretāre. Nedomāju, ka Poruka par visu to būtu samierinājusies. Atbalstu, ka pareizi darīts, izsūtot pretpadomju elementus un viņas vecākus. Poruka nebeidz raudāt un zūdīties par aizvesto “nabadziņu” likteni. [..]

Secinu, ka tādi cilvēki, kā Poruka nevar būt tik svarīgas valsts iestādes, varas orgāna tautas tiesas darbinieks.* Cēsu apriņķa II iecirkņa tautas tiesas darbiniece V. Pētersone LVA, PA-115. f., 5. apr., 7. l., 24. lp. Oriģināls.

141

94. No Iekšlietu ministrijas Madonas apriņķa Milicijas daļas priekšnieka J.Kuzņecova ziņojuma LK(b)P Madonas apriņķa komitejas sekretārei I.Čarpai par “neuzticamiem “ kolhozniekiem Pilnīgi slepeni 1949.gada 4. novembrī Latvijas K(b)P Madonas apriņķa sekretārei b. Čarpai [..]

Ziņoju, ka, pēc mūsu rīcībā esošām ziņām, Sarkaņu pagasta kolhozā “Rītausma” par posminieku strādā bijušais 30 ha zemes īpašnieks Ādolfs Elksnis, kurš sarakstās ar izsūtīto kulaku Jāni Leitānu. Viņš Elksnim raksta: “Saudzē manu zirgu. Es drīz no turienes atgriezīšos”.

Elksnis kopā ar Sarkaņu ciema padomes priekšsēdētājas vīru Pēteri Baumani un kolhoza klētnieku Pēteri Āboliņu ir nosūtījuši kulakam Leitānam paciņu.

Posminieks Elksnis patiešām saudzē kulaka Leitāna zirgu.

Nevienam no kolhozniekiem to nedod, bet izmanto tikai savām vajadzībām. Bez tam Elksnis kolhoznieku vidū veic visāda veida pretpadomju aģitāciju. [..]

LPSR Iekšlietu ministijas apriņķa daļas priekšnieks milicijas leitnants Kuzņecovs LVA-PA, 123. f., 7. apr., 5. l., 95. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

142

95. No LK(b)P CK instruktora A.Ratnieka izziņas par “ kadru tīrīšanu “ Liepājas apriņķī [ne agrāk par 1949.gada 17.maiju]* IZZIŅA Par LK(b)P CK brigādes darbu Liepājas apriņķī sakarā ar Latvijas K(b)P CK biroja 1949. gada 17. maija lēmumu “ Par darbu ar kadriem partijasLiepājas apriņķa organizācijā Sakarā ar to, ka apriņķa kolhozu, padomju un kooperatīvu kadri ir piesārņoti, pie partijas apriņķa komitejas ir izveidotas 5 komisijas, lai apsekotu un atbrīvotu tos no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem. [..] Lai šo darbu paātrinātu, pēc sīkas instruktāžas apriņķa komitejā uz visiem 29 apriņķa pagastiem tika nosūtīti kā pilnvarotie plēnuma dalībnieki un apriņķa komitejas darbinieki. [..]

Latvijas K(b)P CK instruktors Ratnieks LVA, PA-101. f., 12. apr., 263. l., 146. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. *ne agrāk par 1949. gada 17. maiju

96. LPSR Valsts drošības ministra vietnieka A.Košeļeva ziņojums LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par “neuzticamo personu” atrašanos kolhozos Pilnīgi slepeni Nr. 22/3/64-ps

1950. gada 20. janvārī

Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas Milicijas pārvalde nodaļa cīņai ar sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu DIENESTA ZIŅOJUMS Par neuzticamu personu 143

atrašanos dažos Latvijas PSR kolhozos Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram LĀCIM Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas milicijas orgāni, izdarot pārbaudi bijušā Viļakas un Daugavpils apriņķī, atklāja, ka dažu kolhozu vadībā atrodas personas, kuras nerada uzticību.

Bijušajā Viļānu apriņķī: Kolhoza “Jaunais komunārs” priekšsēdētājs 1.

1.

Leons Baklāns - Latvijas vācu okupācijas laikā strādāja par pagasta vecāko (atzīme dokumentā: Krustpils rajons) Kolhoza “Tautu draudzība” priekšsēdētājs 2.

2.

Pelšs - dienēja vācu armijas SS karaspēkā par apakšvirsnieku (atzīme dokumentā: VĻKJS biedrs, komjaunatnes organizācijas sekretārs Padomju armijā).

Kolhoza “Jauniešu druva” priekšsēdētājs 3.

3.

Ludvigs Krišobāns - Latvijas okupācijas laikā dienēja par apakšvirsnieku vācu armijā (atzīme dokumentā: Krustpils rajons).

4.

4.

Kolhoza “Saules stars” priekšsēdētājs Antons Nemotnieks - 1941.-1944. gadā dienēja vācu armijā (atzīme dokumentā: neapstiprināts).

Kolhoza “Darba zemnieks” priekšsēdētājs 5.

5.

Jānis Vilkaušs - agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Latgale” priekšsēdētājs Jāzeps 6.

6.

Broks - agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Lielais lūzums” priekšsēdētājs 7.

7.

Jāzeps Kozuls -agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Sarkanā zvaigzne” priekšsēdētājs 8.

8.

Jānis Jaunsiņš -agrāk lieltirgotājs. Latvijas okupācijas laikā Jaunsiņš dienēja vācu armijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Sarkanā zvaigzne” brigadieris 9.

9.

Arturs Stūrītis -agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs (atzīme dokumentā: dienēja Sarkanajā Armijā, strādā labi).

10.

10.

Kolhoza “Darba zemnieks” brigadieris Jāzeps Mesters- agrāk bija tiesāts pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58. panta. Mestera dēli Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja policijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

144

11.

11.

Kolhoza “Taisnība” brigadieris Jāzeps Sparāns - brīvprātīgi dienēja vācu armijā. Tā paša kolhoza brigadieris Vilkaušs Latvijas vācu okupācijas laikā bija pagasta valdes loceklis. (atzīme dokumentā: Sparāns atbrīvots, Vilkaušs [..] strādā par noliktavas pārzini).

Kolhoza “Idene” brigadieris Broņislavs 12.

12.

Skangels - Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja vācu armijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “1. maijs” brigadieris Konstantīns 13.

13.

Brenčs un tā paša kolhoza brigadieris Jānis Skraučs - dienēja vācu armijas SS karaspēkā (atzīme dokumentā: atbrīvoti).

Kolhoza “Saules stars” brigadieris Vinca 14.

14.

Dārznieks agrāk bija vācu atbalstītājs, viņa brālis notiesāts par dzimtenes nodevību. Tā paša kolhoza brigadieris Benedikts Inkevičs – viņa brāļi ir notiesāti kā bandīti (atzīme dokumentā: atbrīvoti).

Kolhoza “Gaisma” brigadieris Konstantīns 15.

15.

Strods - agrāk bija vācu atbalstītājs. Vinca Strods dienēja vācu armijas SS karaspēkā (atzīme dokumentā: atbrīvoti).

Kolhoza “Zelta druva” brigadieris Pēteris 16.

16.

Broks - agrāk bija vācu okupācijas varas atbalstītājs (..) (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Oktobris” brigadieris Vinca Strods 17.

17. agrāk dienēja vācu armijā (atzīme dokumentā: tiek pārbaudīts).

18.

18.

Kolhoza “Gaisma” fermas vadītājs Vaclavs Juška ir bijušais vācu atbalstītājs (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “1. maijs” fermas vadītājs Pēteris 19.

19.

Kalvāns - agrāk bija bandītu nacionālistiskās pagrīdes dalībnieks (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Saules stars” fermas vadītāja Tekla 20.

20.

Litovniece ir bandītu atbalstītāja, viņas vīrs un brāļi agrāk bija bandītu formējumu dalībnieki (atzīme dokumentā: atbrīvota).

Kolhoza “Padomju Zalāni” fermas vadītājs 21.

21.

Antons Leitāns - agrāk bija bandītu nacionālistiskās pagrīdes dalībnieks (atzīme dokumentā: Krustpils rajons).

Kolhoza “Saules stars” klētnieks Donāts 22.

22.

Mozuma - Latvijas vācu okupācijas laikā bija policists (atzīme dokuentā: atbrīvots).

Kolhoza “Jaunais komunārs” klētnieks Ivans 23.

23.

Indāns bija vācu atbalstītājs (atzīme dokumentā: Krustpils rajons).

145

24.

24.

Kolhoza “Darba zemnieks” klētnieks Nikodims Mesters -agrāk bija vācu atbalstītājs. Viņa dēls vācu okupācijas laikā dienēja policijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Gaisma” rēķinvedis Jāzeps Mozga 25.

25.

Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja policijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Centība” rēķinvedis Aleksandrs 26.

26.

Leitāns - Latvijas vācu okupācijas laikāi - bijušais vācu armijas brīvprātīgais (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Parīzes komūna” rēķinvedis Jānis 27.

27.

Briģis - agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs. Latvijas vācu okupācijas laikā viņš dienēja policijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

28.

28.

Kolhoza “Draudzīgā saime” rēķinvedis Leonards Juška - agrāk bija sodīts par pretpadomju aģitāciju [..].

Kolhoza “Tautu draudzība” rēķinvedis Pēteris 29.

29.

Tomiņš -agrāk bija vācu atbalstītājs (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Gaisma” posminieks Kārlis Seržants 30.

30.

- Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja policijā, posminieks Jānis Saliniks agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs (atzīme dokumentā: atbrīvoti).

31.

31.

Kolhoza “Upmalieši” posminieks Bonifācijs Struleļs - agrāk dienēja vācu armijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Zelta zvaigzne” posminieks Antons 32.

32.

Broks -buržuāziskās Latvijas laikā dienēja par cietuma uzraugu, bet vēlāk - policijā (atzīme dokumentā: atbrīvots).

Kolhoza “Tautu draudzība” rēķinvede 33.

33.

Konstancija Caune -agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedre (atzīme dokumentā: revīzijas komisijas priekšsēdētāja, ciema padomes deputāte, strādā labi). [..]

Bijušajā Valkas apriņķī: 1.

1.

Kolhoza “Rauza” priekšsēdētājs Dāvis Jansons - agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs un Latvijas buržuāziskās valdības Saeimas deputāts.

Tā paša kolhoza valdes loceklis Roberts 2.

2.

Treijers ir bijušais militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs, Latvijas vācu okupācijas laikā, bija šucmanis.

146

3.

3.

Kolhoza “Rauza” valdes loceklis Jānis Ozoliņš - agrāk bija kulaks.

Tā paša kolhoza valdes loceklis Jānis Melzups 4.

4. agrāk bija lieltirgotājs.

Milicijas orgāni, lai minētās personas atbrīvotu no ieņemamajiem amatiem kolhozos, ir informējuši partijas un padomju orgānus.

Minētais tiek ziņots Jūsu rīkojumam.

LPSR Valsts drošības ministra vietnieks 3. ranga milicijas komisārs Košeļevs LVA, 270. f., 13. apr., 610. l., 33. - 36. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

Atzīmes dokumentā: Iepazīstināt B. Ozoliņu, Černiševu, Žukovu. Vajag pieņemt mērus, lai attīrītu kolhozus no šīm [..] personām. 23.01.50. V. Lācis.

97. No LK(b)P CK sekretāra F. Titova referāta LK(b)P CK 10.-11. februāra plēnumā par LK(b)P Valmieras rajona komitejas kļūdām kadru izvēlē 1950. gada 10. februārī [..]

Darbinieku izraudzīšanā rupjas kļūdas ir pieļāvusi partijas Valmieras rajona komiteja. Partijas rajona komitejas 2. sekretārs b.

Meļņikovs un rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Paegle radīja pat savu “teoriju par nepieciešamību izmantot svešus un naidīgus cilvēkus vadošā darbā. Viņi apgalvo, ka Valmieras rajons agrāk esot bijis kulaku rajons, ka visi tā iedzīvotāji tādā vai citādā mērā esot bijuši saistīti ar dažādām partijām un buržuāziskām organizācijām, kādēļ, gribot vai negribot, bet kādam darbs esot jāuztic. Nu, bet tā kā bijušie aizsargi, policisti, vācu atbalstītāji tagad strādājot, cenšoties, tad viņus aiztikt neesot nepieciešams.

Pēc nepilnīgām ziņām šā rajona ciema padomēs un kolhozos ir atklāti vairāk nekā 90 bijušie aizsargi, Ulmaņa kulaku partijas “Zemnieku savienība” biedri un leģionāri, kuri strādā atbildīgā darbā. [..] Lauksaimniecības ministrijas aparātā no 190 darbiniekiem 43 izrādījās aizdomīgi un sveši cilvēki. [..] Ne tik sen tika arestēta bijušo

147

Lauksaimniecības ministrijas darbinieku grupa, kura nodarbojās ar pretpadomju darbību [..].

LVA, PA-101. f., 13. apr., 2. l., 6., 7. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

98. No LPSR lauksaimniecības ministra J. Vanaga runas LK(b)P CK 10.-11. februāra plēnumā par lauksaimniecības speciālistu trūkumu 1950. gada 10. februārī [..]

Kur slēpjas mūsu grūtības? Mūsu grūtības lauksaimniecībā ir tādas, ka mums trūkst speciālistu. Kādēļ tas ir tā? Tas ir tādēļ, ka mūsu speciālistu vidū, kurus mēs saņēmām no buržuāziskā laika, no 890 agronomiem palika tikai 20 %. Mēs bijām spiesti, politisku apsvērumu dēļ, atbrīvot 80 % speciālistu ar augstāko izglītību. Kādēļ? Tādēļ, ka visiem ir zināms, ka tieši fašistiskajā laikā augstāko izglītību ieguva cilvēki tikai no kulaku slāņa, tikai viņi varēja iegūt augstāko izglītību un tādēļ lielais vairākums no agronomiem ir kulaki [..].

LVA, PA-101. f., 13. apr., 2. l., 62. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

148

V nodaļa REPRESĪVO IESTĀŽU DARBINIEKU PATVAĻA 99. No LK(b)P Abrenes apriņķa komitejas sekretāra A. Ņikonova runas LK(b)P CK 1945. gada 15.- 16. februāra plēnumā par “kulaku” un “bandītu atbalstītāju” sodīšanu 1945. gada 15. februārī [..]

Es gribētu lūgt Centrālo Komiteju atļaut daudz asākus mērus pret bandītu atbalstītājiem [..]. Es gribētu lūgt partijas Centrālo Komiteju atļaut daudz enerģiskāk cīnīties ar viņiem. Ir gadījumi, kad mūsu čekisti aiztur vācu atbalstītājus, bet prokurors sankciju nedod [..] . Es gribētu lūgt, iedarboties uz prokuratūru, ņemt un sodīt gan bandītu atbalstītājus, gan ģimenes locekļus, lai šo cilvēku nebūtu mūsu vidū, lai viņi neterorizētu mūsu cilvēkus.

Es gribētu lūgt Centrālo Komiteju, iedarboties uz prokuratūru, lai tā organizētu bandītu paraugtiesas. Mēs paraugtiesā tiesājam sabotierus, tiesājam tos, kuri nepilda labības piegādes, bet kādēļ netiesāt bandītu atbalstītājus? [..]

LVA, PA-101. f., 7. apr., 3. l., 47.- 48. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

100. No LK(b)P Jelgavas apriņķa komitejas sekretāra K. Plātera runas LK(b)P CK 1945. gada 15.- 16. februāra plēnumā par Sarkanās armijas pretizlūkošanas dienesta “Smerš”veiktajām represijām pret Jelgavas apriņķa iedzīvotājiem 1945. gada 15. februārī [..]

1940. gadā Jelgavas apriņķī bija 6 tūkstoši aizsargu un tagad mūsu apriņķī viņu atliekas tiek likvidētas, tiek veikts darbs, lai šos cilvēkus izņemtu [..].

149

Pie mums lielu darbu veic armijas organizācija “Smerš”, kura daudzus jautājumus nesaskaņo ar mūsu Iekšlietu tautas komisariāta daļas priekšnieku b. Trukšānu. Dažkārt viņi izdara tādas lietas, kādas īstenībā, man šķiet, nevajadzētu darīt. Lūk, kāds gadījums. Kāds vecītis, dzimis 1888. gadā, aizsargos sastāvējis no 1919. līdz 1923. gadam. Viņu paņēma. Jājautā, kādēļ? [..] Bet viņiem ir tāds norādījums, ka visi aizsargi, neatkarīgi no tā, kad viņi sastāvēja aizsargu organizācijā un cik ilgi, ir jāpaņem.

Es aizbraucu uz pagastu. Tur paņemts pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs, sekretārs un gadās tā, ka pagasta izpildu komiteja ir aizslēgta. Es jautāju Trukšānam: “Vai tu to zini?” “Nē”, viņš saka, “es neko nezinu”. Iznāk tā, ka pulkvedis Nosovs vispirms paziņo, ka tikšot veikts liels darbs, bet, kādu darbu veic, kuru paņems, par to iepriekš nezin, nepaziņo, lai radītu viedokli, ka tie ir tautas ienaidnieki, ka viņi ir jāpaņem. Pie mums bija tāds gadījums ar daktera Čakstes sievu. Viņu paņēma. Nācās iejaukties b. Kalnbērziņam, lai viņu atbrīvotu. Pēc tam viņu atbrīvoja. [..]

LVA, PA-101. f., 7. apr., 3. l., 91., 94.- 95. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

101. 101. No LPSR TKP priekšsēdētāja vietnieka J. Roņa ziņojuma VK(b)P CK Latvijas biroja priekšsēdētājam N. Šataļinam, LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR TKP priekšsēdētājam V.Lācim par likumpārkāpumiem Ludzas apriņķī Pilnīgi slepeni [1945.gada jūnijā]* VK(b)P CK Latvijas biroja priekšsēdētājam b. ŠATAĻINAM Latvijas K(b)P CK sekretāram b. KALNBĒRZIŅAM Latvijas PSR TKP priekšsēdētājam V.LĀCIM [..] Stāvokli 8 pagastos no 12 (ar latviešu iedzīvotājiem, kur sevišķi parādās pretpadomju elementu aktivitāte), var rakstot šādā veidā: a) Zemnieku sūdzības par daudzajām mobilizācijām, dažāda veida draudi no pilsētu, pagastu un ciema padomju darbinieku puses, iznīcinātāju bataljonu neskaitāmās kratīšanas, mantas nelikumīga 150

atņemšana no milicijas un iznīcinātāju bataljonu puses, nevainīgu cilvēku piekaušana un noslepkavošana, ko izdara iznīcinātāju bataljona kaujinieki, zemnieku sistemātiska atraušana no savām saimniecībām dažāda veida šķūtīs, mobilizācijas ar zirgiem utt. [..] Apriņķa organizāciju vadības nopietns trūkums ir tas, ka dažāda veida mobilizācijas un kampaņas tiek veiktas ar administratīvām metodēm, kuras tiek pavadītas ar draudiem. [..]

Latvijas PSR TKP priekšsēdētāja vietnieks(Ronis) LVA, PA-101. f., 8. apr., 1. l., 92. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. *datēts pēc dokumenta satura 102. No LPSR iekšlietu tautas komisāra A. Eglīša raksta laikrakstā “Cīņa”- “Nodrošināt latviešu tautai mierīgu darbu un drošību!”

1945.gada 12. septembrī [..] Mums ir zināmi fakti par vairāku nacionālistisko bandu sairšanu un daudzu to dalībnieku ierašanos ar savas rīcības nožēlošanu.

Pēdējā laikā labprātīgi atgriezušies daudzu bandītu grupu dalībnieki – dezertieri, tādi, kas izvairījušies no iesaukšanas Sarkanajā Armijā, aizsargi, bijušie leģionāri, “meža kaķu” dalībnieki un citi.

Es, kā Latvijas PSR iekšlietu tautas komisārs, esmu devis IeTK apriņķu un pagastu orgāniem norādījumu nelietot represijas pret tiem, kas labprātīgi atgriežas un nožēlo savu rīcību. Viņi visi atlaisti mājās un strādā mierīgu darbu tajās pilsētās un mājās, kur viņi agrāk dzīvojuši. [..]

Atgriezties pie godīgas darba dzīves iespējams katram nacionālistisko bandu, kā “meža kaķu” dalībniekam, bijušajiem SS latviešu leģiona leģionāriem, kas kalpojuši vācu armijā, dezertieriem, tiem, kas izvairījušies no dienesta Sarkanajā Armijā, bijušiem policistiem, aizsargiem, kas ievilkti bandās utt., ja tie tuvākā laikā labprātīgi ieradīsies vietējos IeTK orgānos, nožēlojot savu rīcību. Brīdinu bandu dalībniekus un citus nelegālistus – ja viņi neapdomāsies un nenāks pie padomju varas ar nožēlošanu, tos gaida viens gals – iznīcināšana bez žēlastības.

Reizē ar to padomju varas orgāni zina tos, kas palīdz bandītiem ar pārtikas produktiem, naktsmājām, apģērbu un izpilda to uzdevumus. Līdz 151

šim padomju vara tikai brīdinājuma dēļ lietoja represijas pret atsevišķiem bandītu palīgiem.

Spraužot sev par mērķi nodrošināt pret teroristiskiem aktiem un bandītu laupīšanām iedzīvotāju mierīgo darbu, paziņoju, ka gadījumā, ja viņi nepārtrauks palīdzību bandītiem, pret viņiem lietos visstingrākos sodus, līdz pat īpašuma konfiskācijai, visas zemes atņemšanai un izolācijai.

Izsaku pateicību padomju cilvēkiem, kas nebaidīdamies no nicināmo latviešu, vācu un citu algotņu iebiedējumiem, sniedz nesamaksājamu palīdzību IeTK orgāniem un mūsu kaujinieciskajiem palīgiem – iznīcinātāju bataljonu kareivjiem bandītu grupu likvidēšanā. [..]

Esmu spēris un speršu vēl noteiktākus un tālejošākus soļus, lai visīsākā laikā likvidētu nacionālistiskās bandas, kuras terorizē iedzīvotājus, un kavē latviešu tautai iekārtot mierīgu padomju dzīvi.

Aicinu visus Latvijas darbaļaudis vēl aktīvāk palīdzēt IeTK orgāniem ar saknēm iznīdēt nacionālistiskās bandas. [..]

Cīņa, 1945. gada 12. septembris.

103. 103. LPSR prokurora A. Mišutina ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par LPSR Iekšlietu tautas komisariāta darbinieku pieļautajiem likumpārkāpumiem PSRS Prokuratūra Latvijas PSR prokurors

Nr. 1760-ps

Pilnīgi slepeni

1945. gada 14. septembrī

Latvijas K(b)P Centrālās Komitejas sekretāram biedram J. KALNBĒRZIŅAM Informēju Jūs par Iekšlietu tautas komisariāta orgānu darbinieku sociālistiskās likumības pārkāpumiem, kuri republikā ir notikuši pēdējā laikā.

1945. gada 13. augustā Iekšlietu tautas komisariāta Daugavpils pilsētas daļas Vārkavas pagasta nodaļas milicijas iecirkņa pilnvarotais Ivans Sļepčenko ar pieciem iznīcinātāju bataljona kaujiniekiem Saveliju 152

Kirilovu, Boļeslavu Surguntu, Ivanu Ņikiforovu, Romānu Grigorjevu un Anastasiju Bogdanovu dienesta darīšanās apbraukāja pagastu.

Sļepčenko un kopā ar viņu esošie iznīcinātāju bataljona kaujinieki pie Savelija Kirilova sarīkoja iedzeršanu un piedzērās. Netālu no pilsoņa Antona Ribuļa mājas, gar kurām viņi brauca, Sļepčenko un viņa pavadoņi pamanīja zemniekus, kuri strādāja uz lauka. Ieraugot piebraukušos, viens no viņiem no lauka aizgāja.

Sļepčenko iznīcinātāju bataljona kaujiniekiem deva rīkojumu nepazīstamo aizturēt, kurš izrādījās vietējais pilsonis Džeriņš. Viņš bija izvairījies no savlaicīgas ierašanās uz malkas sagādi, kurai viņš bija mobilizēts. Sļepčenko pavēli par Džeriņa aizturēšanu izpildīja Ņikiforovs, Kirilovs, Bogdanovs un Grigorjevs, kuri Džeriņu atrada netālu, viņa mājā, kur pats Džeriņš, viņa sieva, meitas un pilsone Znotiņa, tika piekauti.

Kad Džeriņu aizveda pie Sļepčenko, kas bija palicis pie pilsoņa Ribuļa mājas, Sļepčenko atstājis Džeriņu pie pajūga Surgunta apsardzībā, pavēlēja pārējiem iznīcinātājiem pie mājas sapulcējušos zemniekus sadzīt Ribuļa mājā.

Tas tika izdarīts visrupjākā veidā un tā Sļepčenko ar kaujiniekiem iedzina mājā Antonu Ribuli un viņa kaimiņus – 65 gadus veco Andreju Slavinski, viņa sievu un meitu (tā ir ar ordeni apbalvotā Latviešu divīzijas karavīra ģimene).

Tur Sļepčenko sāka šās personas izprašņāt, kamdēļ Džeriņš slēpjoties, bet kad viņi atbildēja, ka nezinot, tad Sļepčenko sāka šos pilsoņus piekaut, dodot rīkojumu Ņikiforovam, Kirilovam, Bogdanovam un Grigorjevam, lai arī viņi šos cilvēkus piekautu.

Tā rezultātā Ribulis, Slavinskis, viņa sieva un meita tika piekauti, pie kam piekaušana tika izdarīta ar šauteņu laidnēm, gumijas nūjām, dūrēm un arī kājām.

Andrejs Slavinskis tika piekauts līdz asinīm, līdz samaņas zaudēšanai.

Tikai pēc tam, piekaušanu pārtraukuši, Sļepčenko ar saviem pavadoņiem, paņemot līdz arestēto Džeriņu, viensētu atstāja.

Pēc tam, apbraukājot apkārtnes viensētas, ar nolūku sameklēt tur paslēpušos bandītus, Sļepčenko ar iznīcinātāju bataljona kaujiniekiem tajā pašā dienā bija Ivana Mozuļa, Ludviga Vilcāna - Spuļa un Venerandas Znotiņas mājās un, turot šās personas aizdomās par sakariem ar bandītiem, kopā ar kaujiniekiem piekāva arī viņas.

Beigās, aizbraucot no Vilcāna – Spuļa mājas, Sļepčenko no automāta nošāva pie ķēdes piesieto suni.

Tā paša gada 13. augustā Andrejs Slavinskis par šo notikumu paziņoja Daugavpils apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam b.

Luriņam, kurš pagasta izpildu komitejā noturēja aktīva apspriedi.

153

Slavinskis uz šo apspriedi, iesniegt paziņojumu, ieradās pēc piekaušanas, noasiņojis.

Saņēmis apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja informāciju, partijas apriņķa komitejas sekretārs b. Ņikonovs apriņķa prokuroram un Iekšlietu tautas komisariāta pilsētas daļas priekšniekam b. Titovam pieprasīja šā gadījuma izmeklēšanu.

Apriņķa prokurors nekavējoties devās uz notikuma vietu un veica izmeklēšanu, kurā aprakstītie apstākļi pilnīgi apstiprinājās.

Iekšlietu tautas komisariāta pilsētas daļas priekšnieks b. Titovs, atbildot uz apriņķa prokurora uzaicinājumu, braukt kopā ar viņu, atteicās izmeklēšanā piedalīties, paziņojot: “Tas ir sīkums, pagaidīs”.

Pēc tam b. Titovs noteiktā veidā ņēma Sļepčenko savā aizstāvībā un ilgāku laiku kavēja prokuratūru Sļepčenko arestēt, kā arī to iznīcinātāju bataljona kaujinieku arestu, kuri piedalījās pilsoņu piekaušanā.

Apriņķa prokurors b. Kokins 18. augustā, pabeidzis izmeklēšanu un, atrodoties Vārkavas pagastā, pa telefonu lūdza Titovu līdz viņa atbraukšanai Sļepčenko aizturēt. Šī prokurora prasība netika izpildīta.

Kad augusta beigās sakarā ar vairākām citām lietām Daugavpilī ieradās republikas prokuratūras sevišķi svarīgo lietu izmeklētājs b.

Drozdovs, kurš pēc republikas prokurora vietnieka b. Čerkasova rīkojuma izmeklēšanā paņēma Sļepčenko lietu, Iekšlietu tautas komisariāta Daugavpils pilsētas daļas priekšnieks b. Titovs ne tikai atteicās izsaukt Sļepčenko no pagasta un sūtīt viņu uz izmeklētāja nopratināšanu, bet arī viņam paziņoja, ka Sļepčenko aresta gadījumā nedošot konvoju, lai Sļepčenko konvojētu uz cietumu un došot rīkojumu, lai Sļepčenko cietumā nepieņemtu.

Tā rezultātā biedrs Drozdovs bija spiests bez Iekšlietu tautas komisariāta pilsētas daļas palīdzības sameklēt Sļepčenko mājas adresi.

Viņš š. g. 30. augustā ieradās tā dzīvoklī, kur Sļepčenko atbruņoja (līdz tam laikam viņš nebija no darba atbrīvots) un arestēja. [..]

Iznīcinātāju bataljona kaujinieki Grigorjevs, Bogdanovs un citi, kuri kopā ar Sļepčenko piedalījās pilsoņu piekaušanā, pēc Iekšlietu tautas komisariāta pilsētas daļas bezrezultatīvās izmeklēšanas, tika izsaukti ar pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāja palīdzību un arestēti tikai 3. septembrī. [..]

Pēc savām sekām ārkārtējs revolucionārās likumības pārkāpums ir noticis Madonas apriņķī. Šā gada 20. augustā Kraukļu pagasta “Vidussviķu” mājās ieradās iznīcinātāju bataljona kaujinieku grupa ar grupas komandieri jaunāko seržantu Ivanovu priekšgalā. Pēc ierašanās viensētā viņš pavēlēja sarīkot ballīti, uz kuru ar patafonu tika uzaicināta ierasties pilsone Elza Lūse.

154

Ballītes laikā, apmēram pulksten 23 vakarā, viens no iznīcinātāju bataljona kaujiniekiem, ballītes dalībniekiem paziņoja, ka mājai it kā esot uzbrukuši bandīti. Iznīcinātāju bataljona kaujinieki atklāja uguni, kuru drīz pārtrauca. Pēc tam ballīte mierīgi turpinājās un tika pabeigta.

21. augustā šajā viensētā ieradās Iekšlietu tautas komisariāta Madonas apriņķa daļas Kraukļu pagasta nodaļas priekšnieks Boriss Ņehajevs, kuram saskaņā ar Ivanova informāciju radās aizdomas, ka bandītu uzbrukumā viensētai vainīga esot Elza Lūse. Ņehajevs izsauca Lūsi uz nopratināšanu, pratināšanas laikā noliekot uz galda revolveri.

Pratināšanas laikā uz Ņehajeva jautājumu Lūse atbildēja, ka viņa bandītus neesot atvedusi un neko par to nezinot. Sakarā ar to Ņehajevs ar revolvera šāvienu krūtīs Lūsi ievainoja. Viņa krītot latviski iesaucās: “Par ko mani nevainīgu nogaliniet?” Ņehajevs pieprasīja, lai tur esošais iznīcinātāju bataljona kaujinieks Bogdanovs to pārtulko, bet, kad viņš izdzirdēja tulkojumu, tad uz Lūsi izšāva vēl divas reizes. Pēc tam viņš pavēlēja iznest Lūsi laukā un aprakt mežā. Kad Lūse, vēl būdama dzīva, gulēja laukā, Ivanovs, izdzirdējis viņas vaidus, izšāva uz viņu vēl vairākas reizes no automāta. Šā gadījuma sākotnējo izmeklēšanu Madonas apriņķa prokurors b.

Luss veica nekavējoties un noskaidroja šās nekaunīgās patvaļas notikumu gaitu. Biedrs Luss visus šīs lietas materiālus nodeva Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta sevišķās inspekcijas izmeklētājam, kurš Ņehajevu un Ivanovu arestēja.

Ir nepieciešams piebilst, ka arī šajā gadījumā Iekšlietu tautas komisariāta Madonas apriņķa daļas pārstāvis leitnants Tarasovs kavēja prokuratūru nokavējoties arestēt Ņehajevu un Ivanovu, apmānot prokuratūru ar paziņojumu, ka viņš it kā esot viņus aizsūtījis komandējumā. Bet kad b. Luss šo mānīšanos atmaskoja, tad Tarasovs nepieļāva Ņehajeva un Ivanova apcietināšanu, sakot, ka viņam esot citi norādījumi – ierasties ar viņiem Madonā personīgi.

Pārbaudot Iekšlietu tautas komisariāta Abrenes apriņķa daļas lietisko pierādījumu glabāšanas kameru, LPSR Prokuratūras milicijas orgānu uzraudzības nodaļas prokurors b. Koļesovs konstatēja, ka Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas darbinieki pilnīgi pretlikumīgi savā labā izmanto kamerā esošās bezsaimnieku mantas.

Lietisko pierādījumu kamerā glabājās dažādas bezsaimnieku mantas: audumi, mēteļi, uzvalki, veļa, ādas un citi priekšmeti.

Sakarā ar to, ka Iekšlietu tautas komisariātā nebija šo lietu uzskaites, nebija iespējams konstatēt, no kurienes un kad šīs mantas ir saņemtas un cik daudz tām būtu jābūt. Tā vietā, lai šīs mantas nodotu finansu orgāniem, Iekšlietu tautas komisariāta Abrenes apriņķa daļas priekšnieks kapteinis Pipo izveidoja komisiju, kurā iekļāva pats sevi un Iekšlietu tautas komisariāta darbiniekus Sučkovu un Laptjevu. Komisija 155

novērtēja visas bezsaimnieku mantas par pazeminātām cenām – par 400 rubļiem. Pēc tam Pipo sastādīja aprakstu, pēc kura visas mantas sadalīja Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas darbiniekiem. Pipo sev paņēma sieviešu mēteli, plīša segu, vīriešu kurpju sagataves, sieviešu vilnas svīteri, vilnas zeķes, 7,5 metrus auduma.

Pēc visām šīm mantām no Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas darbiniekiem tika savākta nauda, kura palika Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas kasē. [..]

Latvijas PSR prokurors justīcijas 2. klases valsts padomnieks A. Mišutins LVA, PA-101. f., 8. apr., 20. l., 252. - 255. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

104. No Latvijas dzelzceļa Kara tribunāla priekšsēdētāja vietas izpildītāja A.Semerikova ziņojuma PSRS Transporta Kara tribunāla Galvenās pārvaldes priekšniekam Pugovkinam par tribunāla darbu SLEPENI Eks. Nr.2.

Nr. 086-s

1945. gada 20. oktobrī

Transporta kara tribunāla Galvenās pārvaldes priekšniekam justīcijas ģenerālmajoram b. PUGOVKINAM ZIŅOJUMS Par Latvijas dzelzceļa kara tribunāla darbu 1945. gada 3. ceturksnī [..]

2. Dezertēšana Pēc Latvijas dzelzceļa strādnieku kadru sektora ziņām 1945. gada 3. ceturksnī bija 443 dezertēšanas gadījumi, bet 1. ceturksnī – 35 un 2. ceturksnī – 158 gadījumi. [..]

Lielā vairākumā tās personas, kuras ir dezertējušas, vispirms ir saistītas ar lauksaimniecību, tām pieder 10-20 hektāru lieli zemes gabali, bet daļa no tām zemi ir saņēmusi pirmo reizi. Kopš pirmajām Latvijas atbrīvošanas dienām no vācu iebrucējiem viņi labprāt iestājās darbā uz 156

dzelzceļa, jo tad tiem tika dota broņa no mobilizācijas armijā. Bez tam diezgan daudz strādnieku, kuriem pieder viensētu saimniecība, uz transportu atnāca mobilizācijas rezultātā. Visas šīs personas darbu dzelzceļa transportā uzskata par sezonas darbu, kā papildus peļņu. Ar to ir arī izskaidrojams, ka vislielākais dezertieru skaits ir pašā karstākajā lauksaimniecības darbu laikā (jūnijā, jūlijā un īpaši augustā). [..]

Vadoties no izskatītajām lietām atskaites periodā, var secināt, ka dezertēšana ir notikusi šādu iemeslu dēļ: 1. Ja pagājušajā ceturksnī dezertēšanas skaita pieaugumu varēja izskaidrot ar patvaļīgu aiziešanu no darba, lai apstrādātu un apsētu savus zemes gabalus, tad atskaites periodā strādnieki aizgāja uz ražas novākšanas darbiem savās saimniecībās. Daži no viņiem, savās saimniecībās pabijuši dažas dienas, atkal atgriezās transportā, citi tur strādāja tik ilgi, kamēr viņus neaizturēja izmeklēšanas orgāni, bet daļai no viņiem vispār nebija vēlēšanās atgriezties iepriekšējā darba vietā. Šā iemesla dēļ no darba patvaļīgi aizgāja vairāk nekā 40 % no notiesāto skaita. Reizē ar to ir nepieciešams norādīt, ka visas šās personas saņēma uzdevumu par valsts nodevām un brīdinājums par kriminālatbildību to neizpildīšanas gadījumā.

Kā piemēru tam var minēt šādas tiesu lietas: a) Staņislavs Žabo. Viņam pieder 10 hektāri zems. Viņa apgādībā ir 4 bērni vecumā no 1 līdz 6 gadiem un 74 gadus vecs tēvs. Ģimenē darba spējīga ir tikai sieva. Darbā transportā par remontstrādnieku viņš iestājās 1944. gada 2. augustā. 1945. gada 27. jūlijā viņš bez atļaujas darbu atstāja un aizgāja uz mājām, lai strādātu savā saimniecībā, kur atradās līdz š. g. 1. septembrim. Milicijas orgāni viņu savā saimniecībā aizturēja un apcietināja. Savās liecībās viņš saka: “1945. gada 27. jūlijā es no darba dzelzceļa transportā aizgāju, jo bija pienācis laiks novākt ražu, bet mājās to novākt neviens nevarēja.

Tēvs ir darba nespējīgs, sieva slima un ar 4 mazgadīgiem bērniem. Es meistaram lūdzu atvaļinājumu uz 7 dienām, taču atvaļinājumu man neatļāva, bet labību valstij vajadzēja nodot.” Šā gada 17. septembrī viņš pēc Kriminālkodeksa 193.-7. panta “g” punkta ir notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem nosacīti. [..] b) Roberts Šmidts dzelzceļa transporta Valmieras stacijā par svērāju iestājās 1944. gada 15. novembrī. Viņam pieder 20 hektāru zemes, apgādībā ir 7 gadus vecs dēls. Darba spējīga ir tikai sieva. 13. jūlijā viņš patvaļīgi atstāja darbu dzelzceļa transportā, aizgāja uz mājām un savā saimniecībā strādāja līdz

157

4. septembrim. Pēc tam viņu izsauca prokurors un arestēja.

Savās liecībās tiesā viņš saka: “Pēc Sarkanās Armijas ienākšanas, pabeidzis lauku darbus, es nolēmu palīdzēt saimniecības atjaunošanā un brīvprātīgi iestājos par svērāju Valmieras stacijā. Saņēmu no valsts uzdevumu – nodot valsts piegādes un nodokli. Es griezos pie stacijas priekšnieka ar lūgumu par manu atlaišanu. Stacijas priekšnieks ieteica iesniegumu par atbrīvošanu iesniegt nodaļas priekšniekam, ko es arī izdarīju. Es gribēju ātrāk novākt ražu un norēķināties ar valsti. Nesagaidījis atbildi, es 13. jūlijā aizgāju patvaļīgi.” Šā gada 15. septembrī Šmidts pēc Kriminālkodeksa 193.-7. panta “g” punkta ir notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem nosacīti. [..]

Neraugoties uz dezertēšanas pieaugumu, gala rezultātā saukšana pie tiesas atbildības par dezertēšanu sastāda tikai 14 %, bet par patvaļīgu aiziešanu no darba – tikai 5 %. Pēc dzelzceļa kara prokuratūras ziņām uz š. g. 1. oktobri no visiem 3. ceturksnī dezertējušajiem nesameklēti skaitījās 154 cilvēki, jeb 35 %, lietas ierosināšana atlikta par 111 materiāliem, kas sastāda 25 %. Tādējādi pie tiesas atbildības par dezertēšanu nav saukti 114 cilvēki jeb 25 %, bet par patvaļīgu aiziešanu no darba 137 cilvēki jeb 95 % [..].

Atskaites periodā par personām, kuras izdarījušas dezertēšanu, ienāca 70 lietas, bet 2. ceturksnī – 44 un 1. ceturksnī – 29 lietas. Ja dezertieru skaits, salīdzinot ar 2. ceturksni, ir palielinājies vairāk nekā 2 reizes, tad izskatīto lietu skaits ir palielinājies tikai par 39 %. Pēc Kriminālkodeksa 193.-7. panta “g” punkta ir notiesāti 64 cilvēki.

Soda mēri: Brīvības atņemšana no 6 līdz 9 gadiem - 6 cilvēkiem Brīvības atņemšana uz 5 gadiem - 14 cilvēkiem Brīvības atņemšana no 2 līdz 4 gadiem - 1 cilvēkam Brīvības atņemšana uz 1 gadu - 3 cilvēkiem Nosacīti sodīti - 19 cilvēki Nosūtīti labošanas darbos - 21 cilvēks ______________________________________________ Kopā: 64 cilvēki Ar brīvības atņemšanu un soda izciešanu labošanas darbu nometnē ir notiesāti 37,5 %, bet 2. ceturksnī – 45 %. Nosacīti notiesāti ir 30 %, ar labošanas darbiem – 32,5 %. Tādējādi tiesu prakse šās kategorijas lietās atskaites ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir kļuvusi vājāka.

Kopumā nav pamata uzskatīt tiesu praksi par neapmierinošu. Kā jau iepriekš norādīts, vairāk nekā 40 % dezertēšanas gadījumu ir saistīti ar aiziešanu uz ražas novākšanas darbiem. Pret šīm personām tika pielietoti tikai tādi soda mēri, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Latvijas 158

K(b)P CK uzskata, ka nebūs pareizi, bet būs politiski kaitīgi, pielietot ar brīvības atņemšanu saistītus soda mērus pret tām personām, kurām pieder sava saimniecība un kuru patvaļīga aiziešana ir saistīta ar lauku darbiem.Parasti ar brīvības atņemšanu saistītie soda mēri netika pielietoti arī pret tām personām, kuras bija pieļāvušas dažu dienu darba kavējumus un pēc tam brīvprātīgi atgriezušās darbā.

1) Jāzeps Ustāns, kurš strādāja par kurinātāju Rēzeknes depo, š. g.

26. jūlijā, atgriezies no reisa, paprasīja depo priekšnieka atļauju aizbraukt uz mājām, bet viņam atteica. Tad Ustāns 27. jūlijā patvaļīgi aizgāja pie vecākiem uz laukiem un darbā atgriezās tikai š. g. 30. jūlijā.

Pēc Kriminālkodeksa 193.-7. panta “g” punkta Ustāns notiesāts ar labošanas darbiem uz 1 gadu, ar 25 % atskaitījumu no darba algas. [..]

2) 1925. gadā dzimušā Elza Velika pēc Liepājas atbrīvošanas š. g.

18. jūnijā iestājās darbā Liepājas stacijā par svērāja praktikanti. Sakarā ar to, ka viņa slikti pārvalda krievu valodu, viņa palūdza stacijas priekšnieku pārcelt darbā par vilciena kontrolieri. Viņas lūgums, strādāt par biļešu kontrolieri, arī tika noraidīts. No šā darba viņa atteicās, patvaļīgi aizgāja no darba un 24. augustā aizbrauca uz laukiem pie saviem radiniekiem.

Uzzinājusi, ka viņu izsauc kara prokuratūra, viņa 14. septembrī atgriezās agrākajā darba vietā. Viņas tēvu nošāva vācieši, bet pati viņa 1941. gadā tika pakļauta represijām par piederību komjaunatnei. Š. g. 21. septembrī Velika pēc Kriminālkodeksa 193.-7. panta “g” punkta notiesāta ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem nosacīti. [..]

Darba disciplīnas stāvoklis uz dzelzceļa mums, tribunāla darbiniekiem, rada pamatotu satraukumu, jo pieaug dezertēšanas un darba patvaļīgas atstāšanas gadījumu skaits, bet pie tiesas atbildības tiek saukts neliels darba disciplīnas pārkāpēju skaits. Kara tribunāls ir veicis šādus pasākumus: 1) 2. ceturksnī tiesu prakse parādīja, ka galvenais tik krasas darba disciplīnas pārkāpumu palielināšanās iemesls ir to personu, kurām pieder zemes gabali, patvaļīga aiziešana no darba uz lauku darbiem. Ņemot vērā ražas novākšanas kampaņas tuvošanos un nepieciešamību tiem transporta darbiniekiem, kuriem ir zeme palīdzēt ražas novākšanas darbos, mēs dzelzceļa priekšniekam un Latvijas K(b)P Centrālajai Komitejai iesniedzām priekšlikumu, atļaut piešķirt viņiem atvaļinājumu ražas novākšanas kampaņas laikā. Pie tam, ceļa priekšniekam mēs ieteicām paziņot par to ieinteresētajiem strādniekiem un organizēti sadalīt atvaļinājuma laiku, nosakot atvaļinājumu termiņus.

Ceļa priekšnieks deva rīkojumu saimniecisko vienību vadītājiem, lai viņi dotu atļauju atvaļinājumiem ražas novākšanas laikā, taču tikai tiem, kuri to lūgs. Tāds pasākums nevarēja pilnīgi atrisināt šo jautājumu 159

ceļa un strādnieku interesēs. Daudzi nezināja, ka administrācija atvaļinājumus var atļaut, tādēļ negriezās pie tās, lai tos saņemtu, bet aizgāja no darba patvaļīgi. Atsevišķos gadījumos administrācija atļaujas nedeva vispār.

Piemēram: a) ceļa 44. iecirkņa (priekšnieks Mironovs) 5. distances remontstrādnieks Semjons Kudrjavcevs š. g. 27. septembrī tiesā stāstīja: “Vairākas reizes es meistaram lūdzu iedot man atvaļinājumu. Meistars atvaļinājumu solīja, taču to nepiešķīra. Rudzi man jau sāka birt, tādēļ es no pagasta saņēmu brīdinājumu – ja es pilnā apmērā neizpildīšot labības piegādi, tad mani saukšot pie atbildības. 14. augustā es pametu darbu un aizgāju strādāt savā saimniecībā, jo manā saimniecībā nav neviena cita, kam strādāt, jo zemes platība ir 12,5 hektāru. Man ir 8 bērni un sieva tikko kā dzemdēja. Es domāju novākt ražu, nodot labību, bet pēc tam atgriezties darbā. (27. septembrī notiesāts uz 1 gadu labošanas darbos); b) ceļa distances strādnieks Jānis Karpovs par patvaļīgu aiziešanu no darba, tiesai nodots, liecināja: “Es vairākkārt lūdzu ceļa brigadierim un meistaram piešķirt man atvaļinājumu ražas novākšanas laikā, taču man neatbildēja. No ceļa distances nekāds norādījums vēl nebija saņemts. Tagad es uzrakstīju iesniegumu, taču arī no distances atbildi nesaņēmu. Ņemot vērā, ka rudzi jau sāka birt un nepieciešamību nokārtot piegādes, es, nesaņēmis atvaļinājumu, 6 augustā no darba aizgāju un sāku strādāt ražas novākšanas darbos savā saimniecībā (viņš tiesāts ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem nosacīti) [..].

Kara tribunāla priekšsēdētāja vietas izpildītājs justīcijas majors Semerikovs LVA, PA-101. f., 8. apr., 21. l., 46., 54.- 55., 57., 61., 79. lp.

Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

160

105. LPSR iekšlietu tautas komisāra A. Eglīša ziņojums VK(b)P CK Latvijas biroja priekšsēdētāja vietniekam V.Rjazanovam, LK(b)P CK sekretāram J. Kalnbērziņam par LPSR prokuratūras traucējošo rīcību “bandītisma “ apkarošanā Pilnīgi slepeni Eks. Nr.2 LPSR Iekšlietu tautas komisariāts Nr. 1/571-ps novembrī

1945.

gada

1.

VK(b)P CK Latvijas biroja priekšsēdētāja vietniekam biedram RJAZANOVAM Latvijas K(b)P CK sekretāram biedram KALNBĒRZIŅAM Latvijas PSR Prokuratūra daudzas mūsu izmeklētās bandītu atbalstītāju lietas atdod atpakaļ un izvirza jautājumu par neiespējamību saukt vainīgos pie atbildības, atsaucoties uz to, ka lietā neesot norādīts, kādas konkrētas slepkavības un laupīšanas esot izdarījuši tie bandīti, kurus slēpuši pie atbildības sauktie atbalstītāji: Tā, piemēram: Atsūtot mums atpakaļ lietu Nr. 2215, kurā pēc KPFSR Kriminālkodeksa 17.-59.-3. panta apsūdzēta Minna Kiepa, Latvijas PSR Prokuratūras izmeklēšanas daļas priekšnieks justīcijas vecākais padomnieks b. Paegle norāda: “Kiepa ir pietiekamā mērā atmaskota par bandas atbalstīšanu, kurā atrodas viņas dēls. Taču lietā nav iegūti nekādi pierādījumi par bandas konkrētu darbību, kādēļ nav iespējams izlemt – uzskatīt šo bandu par laupītājiem vai kontrrevolucionāriem, bet atkarībā no tā, būtu pareizi kvalificēt arī M. Kiepas apsūdzību.”

1945. gada 7. jūlijā pratināšanas laikā Iekšlietu tautas komisariātā arestētā M. Kiepa liecināja, “ka viņa savās mājās slēpa savu dēlu, kā arī citus bandas dalībniekus, sistemātiski apgādāja savu dēlu Kondrātu Kiepu ar pārtikas produktiem. Viņa zināja, ka viņš ir dezertējis no Sarkanās Armijas, pārgājis nelegālā stāvoklī un slēpjas bandā, kas darbojas Latvijas PSR Daugavpils apriņķa Kalupes pagastā”.

Par lietu Nr. 1925, kurā pēc KPFSR Kriminālkodeksa 17.-59.-3. panta apsūdzēts Pēteris Lazdāns un Veronika Lazdāne, prokuratūra norāda: “Lietā trūkst ziņu par tās bandas konkrētajiem noziegumiem, kuras slēpšana ir piedēvēta arestētajiem. Bez šīm ziņām nav iespējams izlemt jautājumu par apsūdzības kvalifikāciju un šajā lietā arestēto atbildības pakāpi.”

161

Mūsu arestētais Lazdāns š. g. 29. maijā pratināšanas laikā Iekšlietu tautas komisariātā liecināja, ka “viņa dēls Antons Lazdāns, nevēlēdamies dienēt Sarkanajā Armijā, no dienesta izvairījās, pārgāja nelegālā stāvoklī un slēpjas bandā, kas darbojas Daugavpils apriņķa Kalupes pagasta teritorijā. Bandīts Antons Lazdāns, kā viens pats, tā arī kopā ar citiem bandītiem, vairākas reizes bija atnācis uz mājām pie tēva, kurš viņu apgādājis ar pārtikas produktiem. Veronika Lazdāne savam dēlam personīgi nesusi pārtikas produktus uz bandas apmešanās vietu.”

Par izmeklēšanas lietu Nr. 2266, kurā pēc KPFSR Kriminālkodeksa 17.-59.-3. panta ir apsūdzēts Aleksejs Voleiņa un Anna Voleiņa, prokurors norāda: “Aleksejs Voleiņa un Anna Voleiņa ir atmaskoti par mežā paslēpušos bruņotu bandītu slēpšanu savās mājās, no kuriem 2 apšaudē ar Iekšlietu tautas komisariāta darbiniekiem tika nogalināti viņu mājas tuvumā. Taču lietā trūkst konkrētu ziņu par šo bandītu noziegumiem. Bez šīm ziņām nav iespējams ne tikai pareizi kvalificēt atbalstītāju noziegumus, bet tik pat neiespējami ir uzturēt pret viņiem apsūdzību par atbalstīšanu.”

Paši apsūdzētie pratināšanas laikā Iekšlietu tautas komisariātā liecināja, ka “viņu mājās vairākkārt iegājuši bandīti un, ka viņi tiem iedevuši pārtikas produktus.” Šā gada 7. jūlijā bandīti atradās šajās mājās.

Kad iznīcinātāju bataljona kaujinieki mēģināja viņus aizturēt, bandīti centās paslēpties un apšaudes laikā 2 bandīti tika nošauti. Mājas saimniekiem uzrādītos līķus Voleiņa atpazina.

No minētajām lietām ir redzams, ka visi apsūdzētie pietiekamā mērā ir atmaskoti kā bandītu atbalstītāji, par ko viņi paši arī atzinās un, ja negribētu pārgudri spriest, viņus varētu tūdaļ pat, bez vilcināšanās saukt pie kriminālatbildības, taču viņus saukt pie kriminālatbildības pēc augstāk minētiem motīviem, kā to norāda prokuratūra, it kā nevarot. Šādas prokuratūras prakses dēļ lietas ne vienreiz vien tiek atsūtītas atpakaļ un līdz ar to tiek pagarināti un pārtraukti izmeklēšanas termiņi un savlaicīgi netiek sasniegts nepieciešamais efekts.

Uzskatot šādus prokuratūras motīvus par nepareiziem un nepamatotiem, kas neveicina ātru un sekmīgu bandītisma likvidāciju republikā, bet tikai cīņu bremzē, ir lūgums pārskatīt prokuratūras līniju šajā jautājumā.

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisārs ģenerālmajors Eglītis LVA, PA-101. f., 8. apr., 20. l., 285.- 286. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

Atzīmes dokumentā:

162

b. Mišutinam. Dodiet paskaidrojumus, kādēļ prokuratūra tā rīkojas.

3.11.45. Kalnbērziņš.

106. LPSR prokurora A. Mišutina ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par prokuratūras rīcību “bandītu atbalstītāju” lietu izmeklēšanā Slepeni PSRS Prokuratūra Latvijas PSR prokurors Nr. 2243-s novembrī

1945.gada

30.

Latvijas K(b)P CK sekretāram b. KALNBĒRZIŅAM Atbildot uz 1945. gada 9. novembra Nr. 12/367.

LPSR iekšlietu tautas komisāra š. g. 1. novembra vēstulē minētās 3 krimināllietas ir nodotas atpakaļ Iekšlietu tautas komisariātam sakarā ar tiem motīviem, ka šajās lietās minētās personas sauktas pie kriminālatbildības par palīdzību bandītiem un viņu atbalstīšanu. Tajā pat laikā atsūtītajās lietās nebija nekādu materiālu par šo bandītu praktisko darbību, viņu sociālo un politisko raksturojumu un to, kāda nokrāsa ir viņu bandītiskajai darbībai.

Kara tribunāls, kuram ir šo lietu piekritība, bez šādām ziņām lietas izskatīšanā nepieņem. Izmeklētājiem iepriekšējās izmeklēšanas procesā šādas ziņas, protams, nebija iespējams iegūt. Tās var iegūt tikai operatīvajā ceļā, veicot pasākumus bandītu grupas likvidācijai, vai iegūstot ar aģentūras palīdzību konkrētas ziņas par bandas darbību.

Sakarā ar to, ka šo darbu veic Iekšlietu tautas komisariāta orgāni, lietas tika nosūtītas atpakaļ viņiem, lai tās saskaņā ar mūsu norādījumiem papildus noformētu.

Tā, piemēram, Minna Kiepa pēc Kriminālkodeksa 17.-59.-3. panta tiek apsūdzēta par to, ka viņa apgādāja ar produktiem un sagādāja paslēptuvi Kondrātijam* Kiepam, kurš slēpās mežā bruņotas bandas sastāvā. Lietā ziņu par šās grupas konkrēto darbību nebija. Tādēļ lieta tika nosūtīta atpakaļ uz Iekšlietu tautas komisariātu ar priekšlikumu, pievienot lietai ziņas par bandītu grupas konkrēto darbību – vai tā ir tikai laupītāju banda, vai tai ir politiska nokrāsa un kāda tieši, lai atkarībā no bandītu grupas raksturojuma, kurā piedalās Kondrātijs Kiepa, būtu iespējams atbilstoši kvalificēt Minnas Kiepas, kā bandas atbalstītājas, noziegumu.

163

Pēc analoģiskiem motīviem tika nosūtīta atpakaļ krimināllieta, kurā pēc Kriminālkodeksa 17.-59.-3. panta apsūdzēti vīrs un sieva Pēteris Lazdāns un Veronika Lazdāne par to, ka viņi apgādāja ar pārtikas produktiem un deva paslēptuvi savam dēlam, kurš slēpjas bruņotā bandā.

Taču lietā nav nekādu ziņu par to, kas tā ir par bandu, kurā slēpjas Lazdāna dēls.

Trešā lieta ir par Alekseja Voleiņa un Annas Voleiņas apsūdzību pēc Kriminālkodeksa 17.-59.-3. panta par to, ka pie viņu mājas Iekšlietu tautas komisariāta darbinieki nošāvuši pilsoni Modelānu un vēl otru nepazīstamo, kurš aizturēšanas mēģinājumā Iekšlietu tautas komisariāta darbiniekiem izrādīja bruņotu pretestību.

Arī šajā lietā, izņemot liecības par to, ka Voleiņa mājās iegājuši bruņoti cilvēki, nekādu citu materiālu nav. Tā kā izmeklēšanai nav iespējams noskaidrot, kas tie bruņotie cilvēki tādi ir – vienkārši laupītāji, dezertieri, spiegi, diversanti vai vēl kaut kas cits, to var noskaidrot tikai operatīvā ceļā. Bez šādām ziņām lietu uz tiesu arī sūtīt nevar. Tamdēļ šī lieta tiks nosūtīta atpakaļ uz Iekšlietu tautas komisariāta papildus noformēšanai.

Bez jau minētā ir nepieciešams norādīt, ka vienlaicīgi ar šīm trijām lietām atpakaļ tika nosūtītas vēl 14 lietas, par kurām LPSR iekšlietu tautas komisārs b. Eglītis nezin kādēļ neraksta. Acīmredzot viņš uzskata par izdevīgāku par tām noklusēt.

Visas šīs lietas tika nosūtītas atpakaļ šādu apstākļu dēļ: Šā gada jūnija beigās un augusta sākumā Iekšlietu tautas komisariāta Daugavpils pilsētas daļas priekšnieks b. Titovs tieši, apejot Iekšlietu tautas komisariāta 1. speciālo daļu, nosūtīja Daugavpils apriņķa prokuratūrai apmēram 40 bandītu lietas. Kad par to uzzināja republikas prokuratūra, tad uz Daugavpili nekavējoties tika nosūtīts sevišķi svarīgo lietu izmeklētājs b. Drozdovs. Tas tika darīts tādēļ, ka Daugavpils apriņķa prokuratūrā strādā tikai viens jauns, tikko darbu uzsākušais izmeklētājs, kuram nebija pa spēkam šīs lietas apgūt.

Pēc iepazīšanās ar šīm lietām izrādījās, ka liela daļa no tām ir novilcinātas, slikti noformētas un vairākas ir ierosinātas nepamatoti pēc ķīlnieku saņemšanas principa, bet nevis pamatojoties uz reāliem, bandītus un viņu atbalstītājus atmaskojošiem materiāliem. Tādēļ daļa – 7 lietas, kā nepamatoti ierosinātas, tika pārtrauktas un 11 cilvēki, kuri bija arestēti sakarā ar tām, no ieslodzījuma atbrīvoti. Otrā lietu daļa, kurās tomēr bija kaut kāds apsūdzības materiāls par tām personām, kuras pēc tam tika sauktas pie atbildības, tika pieņemtas izskatīšanā un tajās uzsākta izmeklēšana. Tam nolūkam, lai palīdzētu izmeklēšanai, no Rīgas tika komandēts izmeklētājs. Lietu lielāko daļu izmeklēšana ir jau pabeigusi un lietas nosūtītas uz tiesu. Ir vēl palikušas divas grupveida lietas, kurās iesaistīti vairāk nekā 30 apsūdzētie cilvēki.

164

Pārējās 17 lietas, kā jau augstāk norādīts, tika nosūtītas uz Iekšlietu tautas komisariātu papildnoformēšanai. Atpakaļ nosūtīto lietu vidū, bez jau 3 iepriekš minētajām, bija arī tādas lietas, kuras Iekšlietu tautas komisariāta Daugavpils pilsētas daļa bija ierosinājusi jau 1944. gada vasarā un kuras bez virzības gulēja vairākus mēnešus. Tā, piemēram, pēc Kriminālkodeksa 59.-3. un 193.-7. “g“ panta Benedikta Dubrovska un pēc Kriminālkodeksa 59.-3. un 193.-7. “g“ panta apsūdzētā Izidora Gorotavstska lieta, kura bija ierosināta jau 1944. gadā. To Iekšlietu tautas komisariāta pārvalde un Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka kara prokurors vairākas reizes nosūtīja Iekšlietu tautas komisariāta Daugavpils pilsētas daļai papildizmeklēšanai. Pēdējo reizi 1945. gada aprīlī ar kategorisku prasību, izmeklēšanu tajā pabeigt 15 dienu laikā. Neraugoties uz to, lieta Iekšlietu tautas komisariāta Daugavpils pilsētas daļā bez jebkādas virzības nogulēja vairākus mēnešus un 23. jūlijā tā tika nosūtīta Daugavpils apriņķa prokuratūrai.

Lieta par Voldemāra Naimiņa apsūdzību pēc Kriminālkodeksa 58.1. “a” panta ierosināta 1944. gada 30. septembrī un Daugavpils apriņķa prokuratūrai nodota 1945. gada 23. jūlijā, t. i. – 10 mēnešus pēc lietas ierosināšanas.

Bez jau minētās Naimiņa lietas, ar analoģiskiem izmeklēšanas termiņiem tika nodotas vēl vairākas citas lietas.

Lieta par Teklas Lazdānes un Veronikas Pētera meitas Lazdānes apsūdzību pēc Kriminālkodeksa 17.-59.-3. panta un lieta par Pētera Lazdāna un Veronikas Franča meitas Lazdānes** apsūdzību pēc Kriminālkodeksa 17.-58.-12. panta tika atsūtītas atpakaļ tādēļ, ka no lietas materiāliem ir skaidrs, ka visi viņi tiek turēti aizdomās par izpletņlēcēju slēpšanu un palīdzību viņiem. Taču šī lietas puse absolūti nebija izmeklēta. Tajā pat laikā Iekšlietu tautas komisariāta pilsētas daļas nodaļas cīņai ar bandītismu priekšnieka b. Mordvinova izdarītajā pārbaudē ir noskaidrots, ka viens no izpletņlēcējiem, kurš slēpies pie apsūdzētajiem, aizturēts Višķu pagastā, taču lieta par viņu nezin kādēļ no Iekšlietu tautas komisariāta pilsētas daļas ir nosūtīta uz pretizlūkošanas pārvaldi “smerš”, kas ir pilnīgi nelietderīgi. Tādēļ šīs abas lietas tika nosūtītas atpakaļ ar norādījumu, ka tās ir nepieciešams pilnīgi izmeklēt, atmaskot apsūdzētos viņu izdarītajos noziegumos un apvienot abas vienā tiesvedībā.

Tālāk noskaidrojās, ka Iekšlietu tautas komisariāta Daugavpils pilsētas daļa daudzas personas, kuras figurē tajās lietās, kuras prokuratūra nav nosūtījusi atpakaļ uz Iekšlietu tautas komisariātu, bet atstājusi savā ražošanā, bija arestējusi nepamatoti un tālākajā izmeklēšanas procesā viņas no ieslodzījuma nācās atbrīvot. Tā, piemēram, sakarā ar Kļimoviča un Naruševiča bandu lietu tika arestēti vairāki viņu atbalstītāji. Pēc tās pašas Iekšlietu tautas komisariāta pilsētas daļas iesnieguma apriņķa 165

prokuratūras izmeklētājs bija spiests atbrīvot 7 šos atbalstītājus, kurus pilsētas daļa bez pietiekama pamata bija arestējusi (Svarinskis un citi).

No iepriekšminētā ir skaidrs, ka prokuratūra šīs lietas atpakaļ Iekšlietu tautas komisariātam ir atdevusi ne jau aiz nevēlēšanās palīdzēt Iekšlietu tautas komisariātam cīņā ar bandītismu, kā šo lietu cenšas parādīt iekšlietu tautas komisārs b. Eglītis, bet gan tādēļ, lai atsevišķi Iekšlietu tautas komisariāta orgāni, šajā gadījumā Daugavpils pilsētas daļa, šās lietas noformējot, izpildītu tās prasības, kuras ir paredzētas likumā un uz šo lietu novilcināšanas rēķina vai aiz nevēlēšanās vai neprasmes organizēt operatīvo darbu noziegumu atklāšanā, nenoveltu uz prokuratūru savu pašu pieļautās neizdarības.

Latvijas PSR prokurors justīcijas 2. klases valsts padomnieks A. Mišutins Tulkojums LVA, PA-101. f., 8. apr., 20. l., 288.- 290. lp. Oriģināls. no krievu val. * 105. dokumentā - Kondrāts ** tā dokumentā 107. 107. Rēzeknes apriņķa tautas izmeklētāja N. Solovjova ziņojums par Maltas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāja M. Orehova pieļautajiem likumpārkāpumiem LPSR Iekšlietu tautas komisariāts Nr. 1/571-ps

Pilnīgi slepeni 1946. gada 27. martā

Rēzeknes apriņķa tautas izmeklētāja Nikolaja Solovjova ZIŅOJUMS Latvijas PSR prokuroram justīcijas 2. klases valsts padomniekam b. MIŠUTINAM Ziņoju, ka man uzticēta lieta par masveida nelikumībās apsūdzēto bijušo Rēzeknes apriņķa Maltas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Orehovu, kuras ierosināšanu sankcionēja Latvijas PSR prokurora vietas izpildītājs b. Čerkasovs 1946. gada 10. janvārī un kurā Latvijas PSR prokuratūra izmeklēšanas termiņu noteica 1946. gada 15. februāri, izmeklēšana vēl nav pabeigta.

166

Orehovu, kurš par nelikumībām no darba ir atbrīvots un ar izmeklēšanas materiāliem nelikumībās ir pilnīgi atmaskots, es ar apriņķa prokurora Laizāna sankciju 1946. gada 18. janvārī arestēju.

Sakarā ar Orehova arestu mani izsauca partijas Rēzeknes apriņķa komitejas 2. sekretārs, kurš mani apvainoja par Orehova nepareizu arestu un paziņoja, ka man kā bezpartejiskam neesot tiesību arestēt partijas kandidātu Orehovu un turēt rokās viņa kandidāta kartiņu (to es tūdaļ pēc Orehova aresta oficiāli nosūtīju apriņķa komitejai).

Biedrs* man arī sacīja: “Jūs droši vien negribat šeit strādāt. Es varu jūs no darba noņemt”. Es atbildēju, ka mani darbā nozīmēja republikas prokurors, ka tikai viņš var mani noņemt un aizgāju no apriņķa komitejas.

1946. gada 20. janvārī tautas izmeklētājs Ļimonovs prokurora Laizāna uzdevumā, kurš tikai divas dienas pirms tam sankcionēja Orehova arestu, viņu no ieslodzījuma atbrīvoja it kā “slimības” dēļ, kaut arī Orehovs ir pilnīgi vesels un nekādu slimības dokumentu mums nav.

Patlaban Orehovs acīm redzami apstrādā tos lieciniekus, kurus es izsaucu sakarā ar viņa lietu un es sastapos ar liecinieku, kuri izsaukti šajā lietā, masveida neierašanos.

Aprakstītās grūtības, ar kurām es sastapos, aizkavē šīs lietas izmeklēšanu.

Rēzeknes apriņķa tautas izmeklētājs (Solovjovs) LVA, PA-101. f., 9. apr., 72. l., 83. lp. Kopija. Tulkojums no krievu val. * domāts partijas Rēzeknes apriņķa komitejas 2. sekretārs

167

108. LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja J.Grīnberga ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par iznīcinātāju bataljonu kaujinieku noziegumiem Latvijas PSR Augstākā tiesa

Pilnīgi slepeni Eks. Nr.1 1946. gada 10. aprīlī

Latvijas K(b)P CK sekretāram b. KALNBĒRZIŅAM Latvijas PSR Augstākajā tiesā pēdējā laikā ir palielinājies to lietu skaits, kurās apsūdzēti Latvijas PSR iznīcinātāju bataljonu kaujinieki Jēkabpils, Daugavpils, Ilūkstes, Ludzas, Valkas, Rēzeknes apriņķos.

Ja 1945. gada pirmajā pusgadā pēc notiesāto kasācijas sūdzībām un prokuratūras kasācijas protestiem ir izskatītas krimināllietas par iznīcinātāju bataljonu 11 kaujiniekiem, tad 1946. gada pirmajos trijos mēnešos kasācijas kārtībā ir izskatītas lietas par 25 iznīcinātāju bataljona kaujiniekiem un viena lieta ir izskatīta Augstākās tiesas pirmajā instancē.

Noziegumiem, kurus ir izdarījuši iznīcinātāju bataljona kaujinieki, ir sevišķi sabiedriski bīstams raksturs, jo šiem kaujiniekiem ir šaujamie ieroči un visās krimināllietās, izņemot vienu - divas, kuras ir izskatītas kasācijas kārtībā, noziegumi ir izdarīti, lietojot šaujamieročus. Gandrīz visus noziegumus iznīcinātāju bataljonu kaujinieki ir izdarījuši, būdami piedzērušies.

No 36 kaujiniekiem - 8 kaujinieki par slepkavībām ir notiesāti pēc Kriminālkodeksa 137., 138. un 139. panta ar brīvības atņemšanas dažādiem termiņiem.

Tā, piemēram, Daugavpils apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa 1946. gada 20. februārī pēc Kriminālkodeksa 137. panta ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem notiesāja 1903. gadā dzimušo Solovjovu. Viņš 1945. gada 14. decembrī, būdams piedzēries, iegāja pilsoņa Kazimira Daukštes mājā, lai pārbaudītu zirgu skaitu. Kad pilsoņa Kazimira Daukštes meita Matilde izveda no kūts zirgus, Solovjovs sāka par viņu ņirgāties un vairākas reizes izšāva. Matilde Daukšte, pametusi zirgus, aizbēga pie kaimiņiem. Pēc tam Solovjovs pavēlēja Kazimiram Daukštem aizvest zirgus uz ciema padomi. Pa ceļam uz ciema padomi Solovjovs izšāva no šautenes un Kazimiru Daukšti nogalināja. Tiesā Solovjovs liecināja, ka slepkavību viņš izdarījis tamdēļ, ka Kazimirs Daukšte viņu esot apvainojis.

168

Latvijas PSR Augstākā tiesa krimināllietu kolēģija 1946. gada 31. martā tautas tiesas spriedumu atstāja spēkā.

Ar Jēkabpils apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesas 1945. gada 4. decembra spriedumu pēc Kriminālkodeksa 137. panta ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem un vēlēšanu tiesību zaudēšanu uz 5 gadiem tika notiesāts 1902. gadā dzimušais iznīcinātāju bataljona kaujinieks Akaijs Balaboļins par to, ka viņš 1945. gada 23. septembrī nogalināja zemnieci Minnu Freimani un nākošajā dienā piesavinājās daļu no noslepkavotās mantām.

Ar Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģijas 1945. gada 17. decembra lēmumu tautas tiesas spriedums ir atstāts spēkā.

Par huligānisku rīcību dzērumā, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskajās vietās, kautiņu un bezmērķīgu šaudīšanos ar šauteni pēc Kriminālkodeksa 74. panta ir notiesāti 3 iznīcinātāju bataljona kaujinieki.

Viļakas apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa pēc Kriminālkodeksa 74. panta ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem notiesāja iznīcinātāju bataljona kaujinieku 1925. gadā dzimušo Valerianu Kuzmani. 1946. gada 18. janvārī Kuzmanis, būdams piedzēries, kopā ar citām personām devās uz ezeru, kur zvejnieki zvejoja zivis un kur bija daudz cilvēku. Iznīcinātāju bataljona kaujinieks Kuzmanis bez jebkāda iemesla sāka aizskart klātesošos zvejniekus, bet pēc tam sāka kauties, iesita pa seju pilsonim Rozem un pilsonim Vecmanam. Pēc šās huligāniskās izdarības viņš ar kliedzieniem “Visus nogalināšu!” iemeta zvejnieku vidū granātu.

Uzsprāgusī granāta vienu zvejnieku ievainoja.

Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģija 1946. gada 7. marta tautas tiesas spriedumu atstāja spēkā.

Par varas pārsniegšanu, nelikumīgām prasībām, arestiem, pilsoņu piekaušanu, bezmērķīgu šaudīšanos pēc Kriminālkodeksa 110. panta 2. daļas ir notiesāti 5 iznīcinātāju bataljonu kaujinieki. Tā, piemēram: Ar Daugavpils apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesas 1946. gada 6. marta spriedumu pēc Kriminālkodeksa 110. panta 2. daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem notiesāts 1911. gadā dzimušais iznīcinātāju bataljona kaujinieks Jevstafijs Petrovs par to, ka viņš 1945. gada 3. augustā, būdams piedzēries, iegāja Donāta Gravāna mājās un pieprasīja pajūgu karaspēka daļas nepazīstamam leitnantam. Kad Gravāns atteicās Petrova prasību izpildīt, jo zirgu mājās nebija, Petrovs iesita ar dūri Gravānam pa seju, ar šautenes laidni pa muguru un izšāva uz Gravānu, taču netrāpīja. Izdzirdējis troksni no mājas iznāca 80 gadu vecie Gravāna vecāki, kurus Petrovs ar šautenes laidni piekāva. Pēc tam Petrovs iegāja mājā un izšāva no šautenes trīs reizes griestos.

Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģijas 1946. gada 21. martā tautas tiesas spriedumu atstāja spēkā.

169

1946. gada 22. februārī Latvijas PSR Augstākās tiesas izbraukuma sesija izskatīja krimināllietu par J. Spuģa un F. Lagzdiņa apsūdzību pēc Kriminālkodeksa 110. panta 2. daļas un pēc norādītā panta notiesāja katru ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem par to, ka Spuģis, būdams iznīcinātāju bataljona rotas komandieris, milicijā dežūrējošiem iznīcinātāju bataljona kaujiniekiem deva nelikumīgu rīkojumu par visu čigānu tautības pilsoņu un to personu, kurām ar viņiem ir sakari un kuri dzīvo Alūksnē, arestu sakarā ar to, ka mežrūpniecības saimniecībā bija nozagti divi zirgi.

Pavisam tika arestēti 20 cilvēki. No tiem piecus piedzērušies Spuģis un Lagzdiņš nopratināja un piekāva.

Trīs iznīcinātāju bataljona kaujinieki ir notiesāti par laupīšanu, kuri viņi izdarīja, cietušos iebiedējot ar ieročiem.

Divi kaujinieki ir notiesāti par izvarošanu.

Ar Ludzas apriņķa 3. iecirkņa tautas tiesas 1945. gada 17. jūlija lēmumu Pēteris Lipskis un Malkers Stutāns par sievietes izvarošanu ir notiesāti pēc Kriminālkodeksa 153.panta 2.daļas ar brīvības atņemšanu, pirmais – ar laiku uz 4 gadiem, otrais – ar laiku uz 3 gadiem un vēlēšanu tiesību atņemšanu – katram uz 2 gadiem.

Lipskis un Stutāns 1945. gada 21. martā izpildīja uzdevumu, lai atklātu Sarkanās Armijas dezertierus. Pēc operācijas pabeigšanas viņi neatgriezās atpakaļ, bet, draudot un šaudoties, 2 naktī iebruka pilsones Baranovskas mājā. Baranovskas pārbiedētie 11 un 13 gadus vecie bērni aizbēga no dzīvokļa un visu nakti nosēdēja aukstā kūtī. Lipskis un Stutāns Baranovsku izvaroja un māju atstāja tikai no rīta, brīdinot cietušo, lai viņa par notikušo nevienam nestāstot.

Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģija tautas tiesas spriedumu atstāja spēkā.

Daugavpils apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa 1946. gada 19. martā par zādzību notiesāja 4 iznīcinātāju bataljona kaujiniekus: 1902. gadā dzimušo Nazaru Bogdanovu pēc Kriminālkodeksa 162. “d” panta ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, 1927. gadā dzimušo Izotu Aleksandrovu, 1927. gadā dzimušo Osipu Andrejevu un 1927. gadā dzimušo Jefimu Grigorjevu pēc Kriminālkodeksa 162. “d” panta katru ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu un no visiem četriem par labu Daugavpils patērētāju biedrību pārvaldei nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu 7049 rubļu no katra.

Minētās personas ir notiesātas par to, ka tās vairākkārt nozaga preces no Līksnas pagasta veikala, kurā viņi iekļuva pa slikti aizvērtu logu. 1945. gada 24. decembra naktī šajā veikalā tika ierīkots slēpnis un Bogdanovs, Grigorjevs un Andrejevs tika aizturēti nozieguma vietā.

Notiesātie pavisam nozaga dažādas preces par summu - 28197 rubļi.

Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģija 1946. gada 1. aprīlī tautas tiesas spriedumu atstāja spēkā.

170

Pārējie kaujinieki ir notiesāti par varas diskreditāciju, pilsoņu piekaušanu un privātpersonu īpašuma apzinātu iznīcināšanu. Ņemot vērā to noziegumu – slepkavības, izvarošanas, zādzības, laupīšanas, huligānismu utt. – kurus ir izdarījuši iznīcinātāju bataljonu kaujinieki, bīstamo raksturu, uzskatu par nepieciešamu ziņot jums par iznīcinātāju bataljonu kaujinieku izdarītajiem kriminālnoziegumiem.

Es uzskatu, ka partijas apriņķu komitejām un Iekšlietu tautas komisariāta orgāniem ir jāpievērš lielāka uzmanība kā iznīcinātāju bataljonu kaujinieku izvēlei, tā arī audzināšanas darbam viņu vidū.

Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs Grīnbergs LVA, PA-101. f., 9. apr., 74. l., 14. - 16. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

109. no LK(b)P CK sekretāra J. Jurgena runas LK(b)P apriņķu komiteju sekretāru un apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāju sanāksmē par soda sankciju pielietošanu pret “kulakiem” 1946.gada 19. jūlijā [..]

Biedrs Jurgens: Mums ir vesela rinda faktu, ka mūsu tiesu orgāni uz vietām izkropļo pareizo padomju līniju. Mēs šajā lietā apsūdzam tiesu darbiniekus, par šo jautājumu mēs sasaucam tiesu darbinieku un prokuroru apspriedi. Taču tagad es gribu apsūdzēt arī otru pusi, - kas tā ir par cīņu apriņķī, kā, piemēram, Kuldīgā, kur Sagādes ministrijas pilnvarotais saka, ka “es visus tos, kas neizpildīs, nodošu tiesai”. Mēs uzskatām, ja apriņķī ir apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs, partijas apriņķa komitejas sekretārs, vajag pirms, tiesāt kulaku sabotieri, sanākt kopā, apspriesties, varbūt jautājumu apspriest pat slēgtā birojā, kuru no kulakiem notiesāt ar troksni. Bet tie, kuri saka, ka lietas par visiem ir jānodod tiesā, pieļauj rupju politisku kļūdu, jo, ja mēs notiesāsim veltīgi, bet, lūk notiesājam ir desmit – divdesmit radinieku, kuri nākamajās vēlēšanās balsos pret mums.

Tādēļ es uzskatu, ka, pirmkārt, nav vērsts smērēties ar trūcīgajiem, “smērēties” – to es saku tēlaini un ne jau ar šo metodi mēs piespiedīsim trūcīgos nodot pienu. Būtu muļķīgi notiesāt arī visus kulakus, ne jau

171

visus, bet pašus ļaunprātīgākos. Ir taču arī tādi kulaki, kuri labprāt nodod pienu un izpilda plānu. [..]

Attiecībā par mūsu soda politiku. Tiesu orgāni pie mums strādā ļoti slikti. Jūs saņēmāt mūsu lēmumu šajā jautājumā. Kad mēs uzsākām šo lietu, Centrālās Komitejas birojā uzstājās Augstākās tiesas priekšsēdētājs un sacīja: “Mums nekādu grēku nav un nevar būt. Mēs stingri ievērojam likumus.” Mēs apspriedāmies, sasaucām apspriedi, es uzstājos un mani gandrīz piekāva, jo es uzdrošinājos apmelot Cēzara sievu, bet viņa, kā zināms, bija bez grēkiem. Bet pēc tam, pēc nedēļas, kad pēc izpētes šī tiesu lieta birojā tika atklāta, viņi sarāvās pavisam mazi un nožēloja, ka esot pārkāpuši līniju utt. Tādēļ mums šeit ir jāiejaucas un jāpasaka priekšā, ka pašiem ir jāpasaka, par kuru lieta tomēr ir jānodod tiesā. Bez tam ir jāapspriežas varbūt arī vienu otru reizi sakarā ar spriedumu, lai nebūtu tāds stāvoklis, ka apriņķī taisījās kulaku notiesāt, bet pēc tam attaisnoja. Tas nenozīmē, ka spriedums ir jānosaka iepriekš, taču konsultēties vajag. Vai arī, ja tiesa saka, ka materiāls ir nepietiekošs, tad jums ir jāiejaucas obligāti. Pēdējo govi atņemt nevar, ir tāds likums.

Taču, ja govis noslēpj, un, ja tā ir kulaku saimniecība, jums jānoblīkšķina tāds pants, ka nepaliks ne mājas, ne govju un viņš pats atradīsies aiz Latvijas robežām. [..]

LVA, 270. f., 2. apr., 3143. l., 2. - 3. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

110. 110. No LPSR prokurora A. Mišutina ziņojuma LK(b)P CK sekretāram J. Kalnbērziņam par LK(b)P CK speciālās vienības noziegumiem Viļakas apriņķa Rugāju pagastā PSRS Prokuratūra LPSR prokurors 1

Slepeni Eks. Nr. 1946. gada 19. jūlijā

Latvijas K(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam [..]

172

I. Burcevs kā LK(b)P CK speciālās vienības vada komandieris, bet T. Brisons un A. Čakstiņš kā tās pašas vienības nodaļu komandieri bijušā Iekšlietu ministrijas Jaungulbenes pilsētas daļas priekšnieka kapteiņa Čurkina vadībā piedalījās bandītu meklēšanas operācijā. Bez tam Burcevs, Brisons un Čakstiņš Viļakas apriņķa Rugāju pagasta “Salenieku” mājās pieļāva vairākus rupjus sociālistiskās likumības pārkāpumus un konkrēti: Burcevs piedalījās operācijas laikā “Salenieku” mājās aizturētā, ko uzskatīja par bandītu grupas dalībnieku, pilsoņa Dreimaņa piekaušanā, kā arī norīkoja divus viņam uzticētās nodaļas kaujiniekus, lai izdarītu patvarīgu Dreimaņa nošaušanu. Šāda nošaušana tika arī izdarīta. Bez tam Burcevs piedalījās arī mantu nelikumīgā izņemšanā “Salenieku” mājās [..].

Brisons, zinādams par “Salenieku” mājās notikušo Dreimaņa slepkavību, tomēr vēlāk uzrakstīja fiktīvu aktu par to, ka Dreimanis it kā esot nošauts operatīvās darbības laikā. Dreimaņa piekaušanā piedalījās arī Čakstiņš. [..]

Latvijas PSR prokurors justīcijas 2. klases valsts padomnieks A.Mišutins LVA, PA-101. f., 9. apr., 51. l., 245. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

173

111. LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurora palīga Savičeva pārskats par LPSR Iekšlietu ministrijas izmeklēto speciālās piekritības lietu izmeklēšanas termiņiem un kvalitāti Pilnīgi slepeni Eks. Nr.1 1946. gada 12. augustā

PĀRSKATS Par Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas izmeklēto speciālās piekritības lietu izmeklēšanas termiņiem un kvalitāti par 1946. gada 2. ceturksni 1946. gada 2. ceturksnī republikas Iekšlietu ministrijas (kopā ar Iekšlietu ministrijas apriņķu daļām) tiesvedībā bija 331 lieta par 555 cilvēkiem.

Tajā skaitā: atlikums uz 1946. gada 1. aprīli - 153 lietas ierosinātas 2. ceturksnī - 178 lietas. Šajā laikā Iekšlietu ministrijā pa mēnešiem tika pabeigts šāds lietu skaits: aprīlī - 57 lietas par 146 cilvēkiem maijā - 46 lietas par 137 cilvēkiem Kopā - 156 lietas par 376 cilvēkiem.

Tādējādi, ja 1946. gada 1. ceturksnī tika pabeigtas 129 lietas par 254 cilvēkiem, tad 2. ceturksnī lietu skaits pieauga par 27 lietām jeb 5,5 %.

2. ceturksnī lietas,kurām pabeigta tiesvedība, ir ieguvušas šādu virzību: 1. Nodotas kara tribunālam - 115 lietas par 297 cilvēkiem 2. Nosūtītas izskatīšanai Sevišķajā apspriedē - 3 lietas par 3 cilvēkiem 3. Izmeklēšanas orgāni pārtraukuši - 36 lietas par 73 cilvēkiem 4. Kara prokuratūra pārtraukusi - 2 lietas par 3 cilvēkiem.

174

Kopā: 156 lietas par 376 cilvēkiem.

Salīdzinot šās ziņas ar 1946. gada 1. ceturksni, kad no 254 lietām par 254 cilvēkiem, kuras atradās Iekšlietu ministrijas tiesvedībā, kara tribunālam tika nodotas 124 lietas par 240 cilvēkiem, izmeklēšanas orgāni ir pārtraukuši 4 lietas par 13 cilvēkiem un kara prokuratūra – 1 lietu par 1 cilvēku jeb 3,8 % no 1. ceturksnī ienākušo lietu skaita, tad 2. ceturksnī pārtraukto lietu procents ir 24,3 % jeb 20,5 % vairāk, salīdzinot ar 1. ceturksni.

Iemesls, kādēļ 2. ceturksnī ir pārtraukts liels lietu skaits, ir tas, ka bieži vien, tās ierosina pēc nepārbaudītiem materiāliem.

Pratināšanas protokoli, kurus iesniedz prokurori, pieprasot sankcijas arestam, tiek noformēti nevīžīgi un nekonkrēti. Daudzos gadījumos tādos protokolos liecinieku liecības tiek pierakstītas stereotipa veidā, ar nepārliecinošiem formulējumiem.

Tā rezultātā, pēc lietas rūpīgas izmeklēšanas par arestētajām personām pēc tādiem nepilnīgiem materiāliem neizdodas savākt pietiekamu daudzumu atmaskojošu materiālu par tā vai cita kontrrevolucionārā nozieguma izdarīšanu. Vairākos gadījumos kā liecinieki, tā arī apsūdzētie maina savas agrāk dotās liecības, motivējot ar to, ka sākotnējās liecības pierakstītas nepareizi un neprecīzi.

Tādi fakti ir tajos gadījumos, kad pratināšana notiek ar tulka palīdzību.

Ir nepieciešams norādīt, ka liela daļa no pārtrauktajām lietām attiecas uz vecām, novilcinātām lietām, kuras tika ierosinātas 1945. gada sākumā.

Atbildība par nepamatotajiem arestiem vispirms ir jāuzņemas apriņķu prokuroriem, jo 76 cilvēki, par kuriem 2. ceturksnī izmeklēšanas orgāni un Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokuratūra pārtrauca lietas, tika arestēti ar apriņķu prokuroru sankcijām.

Republikas prokuratūra līdz pēdējam laikam nav veikusi noteiktus pasākumus attiecībā uz sankciju došanu arestiem, kā rezultātā daži apriņķu prokurori arī tagad turpina štancēt lēmumus par arestiem, kurus iesniedz Iekšlietu ministrijas apriņķu daļām.

Kā apstiprinājumu tam var minēt šādus faktus: 1. 1945. gada oktobrī – decembrī Iekšlietu ministrijas Daugavpils pilsētas daļā tika ierosināta lieta Nr. 2746, pēc kuras aizdomās par nodevīgu rīcību arestēti 42 cilvēki.

Arestu sankcijas deva Daugavpils apriņķa prokurors biedrs Kokins.

Vēlāk kriminālo vajāšanu attiecībā pret 2 cilvēkiem, sakarā ar apsūdzēto nāvi pārtrauca.

175

Šajā lietā kā apsūdzētais pie atbildības bija saukts Benedikts Vasaraudzis, nodevēju atbalstītājs, kurš vēl līdz arestam, pratināšanā liecināja, ka viņš esot garīgi slims un neko neatceroties.

Neraugoties uz to, apriņķa prokurors deva sankciju Vasaraudža arestam, bet vēl ļaunāk ir tas, ka izmeklēšanas procesā Vasaraudzis netika pakļauts tiesu psihiatriskai ekspertīzei, bet manu iesniegumu prokurors, kurš uzrauga izmeklēšanu, atstāja bez ievērības. Šā gada maijā, nosūtot lietu papildizmeklēšanai, kara prokuratūra norādīja uz vairāku personu aresta nepamatotību un deva norādījumu par lietas papildizmeklēšanu. Kaut arī izmeklēšana lietu vēl nav pabeigusi, taču 11 cilvēku kriminālvajāšana ir jau pārtraukta un visi nepamatoti arestētie no ieslodzījuma ir atbrīvoti.

2. 1945. gada 20. septembrī Aizputes apriņķa prokurors biedrs Ratiņš deva sankciju Iekšlietu ministrijas karaspēka 216. robežsargu pulkam par 6 pilsoņu – Apiņa, Marketa, Cērmaņa, Kalniņa, Pļaviņa un Šulca arestu.

1945. gada oktobrī 216. robežsargu pulku izformēja, bet augstāk minēto personu lietas Iekšlietu ministrijas Aizputes apriņķa daļa “it kā” nodeva LPSR Valsts drošības ministrijas “A” daļai, taču izdarot pārbaudi Valsts drošības ministrijas “A” daļā, norādīto lietu tur nebija.

Aizputes apriņķa prokurors biedrs Ratiņš, kurš deva sankciju šo personu arestam, ar šo lietu nenodarbojās, kā rezultātā līdz 1946. gada 25. maijam arestētos turēja cietumā Nr. 1 un nevienu reizi uz nopratināšanu neizsauca.

1946. gada jūnijā iekšlietu ministra vietnieks pulkvedis biedrs Sieks ieteica savam izmeklētājam vēlreiz uzsākt lietu par visiem 6 arestētajiem un izmeklēt viņu noziedzīgo darbību. Pēc rūpīgas izmeklēšanas 1946. gada 24. jūnijā izmeklēšana lietas par 2 cilvēkiem pabeidza un nodeva kara tribunālam, bet par 4 cilvēkiem lietas pārtrauca nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Tādējādi 4 cilvēki cietumā pilnīgi nepamatoti nosēdēja vairāk nekā 10 mēnešus.

3. 1946. gada februārī Iekšlietu ministrijas Tukuma apriņķa daļa atklāja pagrīdes kontrrevolucionāro – teroristisko jaunatnes grupu “Latvijas partizānis”, kuru vadīja Gunārs Šnibke. Kā tās aktīvie dalībnieki tika arestēti 1930. gadā dzimušie Vērmanis un Mesters. Šnidkes* aresta laikā uz aizdomu pamata par piederību šai organizācijai tika arestēti vēl 5 cilvēki- 1930.-1932. gadā dzimuši skolnieki. Sankciju par šajā lietā apsūdzēto personu arestu deva apriņķa prokurors biedrs Tučs.

Pēc 2 mēnešu turēšanas ieslodzījumā lieta par 5 cilvēkiem nozieguma sastāva trūkuma dēļ tika pārtraukta, bet 3 cilvēkus kara tribunāls notiesāja.

176

Šis fakts liecina par apriņķa prokurora virspusēju pieeju materiālu pārbaudei, dodot aresta sankciju. [..]

1. 2. ceturksnī kara prokuratūra Iekšlietu ministrijai papildizmeklēšanai nosūtīja 48 lietas par 92 cilvēkiem jeb 23,5 % no visa ienākušā lietu skaita.

Tāds pats stāvoklis ar atpakaļ papildizmeklēšanai nosūtīto lietu skaitu bija 1946. gada 1. ceturksnī, kad no šajā ceturksnī pabeigtajām 169 lietām, atpakaļ papildizmeklēšanai tika nodotas 40 lietas jeb 23,7 %.

Atpakaļ nodoto lietu lielais skaits liecina par Iekšlietu ministrijas orgānu slikto izmeklēšanas kvalitāti un Iekšlietu ministrijas vadības nepieciešamo pasākumu trūkumu, lai nepieļautu un novērstu tos cēloņus, kuru dēļ lietas ir jānodod papildizmeklēšanai.

2. No apriņķu prokuroru puses izmeklēšanas uzraudzība ir pilnīgi neapmierinoša. Visas izmeklēšanas lietas apriņķos, neatkarīgi no tā, vai tajās ir piedalījies apriņķa prokurors vai ne, tiek nodotas viņam, lai viņš tās izskatītu un dotu rakstisku slēdzienu.

Daudzos gadījumos šie slēdzieni tiek rakstīti nevīžīgi, prokuroram šo lietu nepārzinot, bet Talsu un Rēzeknes apriņķu prokurori (Januševskis un Laizāns) līdz pēdējam laikam šos slēdzienus rakstīja trafareti, uz iepriekš sagatavotām veidlapām caur koppapīru, kur tika norādīts, ka “lieta ir izskatīta pietiekamā mērā un tā ir jānosūta pēc piekritības”.

Pārējā brīvajā veidlapas vietā apriņķa prokurors tikai ierakstīja apsūdzētā vārdu, uzvārdu un tēva vārdu, kā arī Kriminālkodeksa pantu.

3. Iekšlietu ministrijas apriņķu daļu izmeklētājus pienācīgi nekontrolē un viņiem nepalīdz arī Iekšlietu ministrijas nodaļa cīņai ar bandītismu. Tas pats attiecas arī uz republikas prokuratūru, kura nepietiekami kontrolē tai pakļauto apriņķu prokuroru darbu, uzraugot izmeklēšanu speciālās piekritības lietās.

4. Visas lietas, kuru izmeklēšanu ir pabeigušas Iekšlietu ministrijas apriņķu daļas, līdz nodošanai Iekšlietu ministrijas 1. speciālajā daļā, tiek nodotas pārbaudei Iekšlietu ministrijas nodaļā cīņai ar bandītismu, kuras darbinieki vairākos gadījumos, vispusīgi pārbaudot lietas, nosūta tās Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokuratūrai, lai nodotu pēc piekritības. Daudz ir arī līdz galam neizmeklētu lietu.

Par izmeklēšanas zemo kvalitāti liecina tas fakts, ka 2. ceturksnī kara tribunāls no tiesas sēdes atdeva atpakaļ 3 lietas par 3 cilvēkiem un 1 grupveida lietu par 16 cilvēkiem. Šajā lietā 6 apsūdzētie cilvēki – bandītu atbalstītāji tika attaisnoti.

Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokuratūras iesniegto protestu par kara tribunāla attaisnoto spriedumu PSRS Bruņoto Spēku galvenais kara prokurors atstāja bez apmierināšanas.

Galvenais iemesls, kāpēc kara prokuratūra atdod atpakaļ izmeklēšanai tik lielu lietu skaitu ir tas, ka vairākos gadījumos 177

izmeklēšanas darbinieki, izmeklējot lietas, pieļauj to vienkāršošanu. Viņi lietas izmeklē virspusīgi, nenoskaidrojot apstākļus, kuriem lietā ir būtiska nozīme, pārkāpj KPFSR Kriminālprocesuālā kodeksa 111. un 115. pantu. Ļoti bieži tiek pārkāptas procesuālās normas, nesavlaicīgi, pārkāpjot KPFSR Kriminālprocesuālā kodeksa 145. pantu, uzrāda apsūdzību, pārkāpj KPFSR Kriminālprocesuālā kodeksa 134 pantu, t. i. apsūdzēto nenopratina ilgu laiku pēc viņa aizturēšanas vai aresta, lieciniekus un tulkus ne vienmēr brīdina par kriminālatbildību nepatiesu liecību došanas un nepareiza tulkojuma gadījumā, ar ko rupji pārkāpj KPFSR Kriminālprocesuālā kodeksa 164. pantu.

Kā apstiprinājumu minētajiem izmeklēšanas trūkumiem un Kriminālprocesuālā kodeksa normu rupjiem pārkāpumiem var minēt šādus konkrētus piemērus: 1. 1945. gada septembrī Iekšlietu ministrijas orgāni, veicot čekistu? karaspēka operāciju, aizturēja 8 cilvēkus, bruņotās teroristu organizācijas – Latvijas (partizānu) “Tēvijas aizstāvju apvienības” dalībniekus. Lietas izmeklēšanas procesā pie atbildības tika saukti 9 atbalstītāji.

Lietas izmeklēšana tika paveikta virspusīgi. Lietā apsūdzēto atsevišķu atbalstītāju – Pastara, Vucāna, Abaruna un Prikuļa vaina ar lietas materiāliem netika pierādīta. Taču lietu par visiem 17 cilvēkiem izmeklētājs pabeidza un nodeva Iekšlietu ministrijas karaspēka prokuratūrai nosūtīšanai pēc piekritības. 1946. gada 4. martā kara prokuratūra lietu nosūtīja atpakaļ Iekšlietu ministrijai papildizmeklēšanai, sīki norādot par šīs lietas papildizmeklēšanu. Vienlaicīgi bija norādīts, kas un par kādiem jautājumiem ir jānopratina.

Neraugoties uz šiem skaidri saprotamajiem norādījumiem, papildizmeklēšanā tie netika izpildīti un lieta neizmeklētā veidā otro reizi tika nodota kara prokuratūrai.

Sakarā ar to, ka papildizmeklēšanā norādījumi netika izpildīti, bet, tāpat kā iepriekš, 4 bandītu atbalstītāju vaina nebija pierādīta, un lietu otro reizi nosūtīja papildizmeklēšanai. Vienlaicīgi šajā jautājumā iekšlietu ministra vietniekam pulkvedim biedram Seikam tika ieteikts saukt pie atbildības tās personas, kuras ir vainīgas šās lietas novilcināšanā un neobjektīvā izmeklēšanā.

2. 1945. gada 30. jūnijā Iekšlietu ministrijas Daugavpils pilsētas daļa pēc Kriminālkodeksa 58.-1. “a” un 58.-11. panta arestēja A. Valeņu, kuru apsūdzēja par to, ka viņš kopš vācu okupācijas pirmajām dienām it kā brīvprātīgi esot iestājies pašaizsardzības grupā, bet pēc tam – militārifašistiskajā organizācijā “Aizsargi”.

1946. gada 15. aprīlī līdz galam neizmeklētā veidā lieta nonāca kara prokuratūrā. Lietā nebija noskaidrots, kā izpaudās viņa praktiskā darbība pašaizsardzības grupā un “aizsargos”. Lietā kā liecinieki bija nopratinātas 3 atsevišķas personas, kuras liecināja, ka tās esot dzirdējušas 178

no citām personām un no runām pagastā par to, ka Valeņa esot darbojies pašaizsardzības grupā un “aizsargos” un it kā esot piedalījies pilsoņa Dmitrijeva arestā.

Lietā tika pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi. Pats Valeņa sevi par vainīgu neatzina.

Sakarā ar to, ka izmeklēšana nebija savākusi pietiekamus pierādījumus, kas atmaskotu Valeņu nodevīgā rīcībā, kara prokuratūra lietu nosūtīja atpakaļ uz Iekšlietu ministriju papildizmeklēšanai. [..]

Ir sastopami fakti, kad izmeklēšanas termiņi palielinās un ievelkas Iekšlietu ministrijas darbinieku vainas dēļ, kā piemēram: 1946. gada martā Iekšlietu ministrijas orgāni Alūksnes vidusskolā atklāja pagrīdes pretpadomju organizāciju, kuru vadīja 9. klases skolniece Līvija Eglīte. Kā šīs organizācijas aktīvas dalībnieces tika arestētas Anna Prindule, Rēzija Lauce un Lūcija Sagameža.

Neraugoties uz to, ka tika konstatēti fakti, kas pilnīgi atmasko Prinduli, Lauci un Sagamežu piederībā pretpadomju jaunatnes organizācijai, viņu līdzdalību žurnāla “Kokle” rediģēšanā un izdošanā, sakaru uzturēšanā ar Rēdera nodevēju bandu, Iekšlietu ministrijas nodaļas cīņai ar bandītismu priekšnieka vietnieks biedrs Bundzis lietu par visām apsūdzētajām pārtrauca, sakarā ar viņu vaļsirdīgu atzīšanos, jaunību, viņu vecāku lielo vecumu un slimībām utt.

1946. gada 7. jūnijā Iekšlietu ministrijas kara prokuratūra lēmumu par iepriekšminēto personu lietas pārtraukšanu atcēla un ieteica viņas visas arestēt un saukt pie kriminālatbildības.

Taču līdz 1946. gada 16. jūlijam, t. i. 40 dienas minētā grupveida lieta par 13 cilvēkiem palika bez virzības sakarā ar jautājuma apspriešanu – izpildīt vai ne kara prokurora norādījumus un tikai pēc kara prokuratūras otrreizēja norādījuma Prindule, Lauce un Sagameža tika sauktas pie kriminālatbildības un 1946. gada 24. jūlijā izmeklēšanu pabeidza. [..]

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurora palīgs justīcijas majors Savičevs LVA, PA-101. f., 9. apr., 73. l., 52. - 58. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. *dokumentā uzvārds minēts divejādi

179

112. No LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurora M. Timčenko izziņas par prokurora uzraudzības stāvokli “kontrrevolucionāro noziegumu “lietu izmeklēšanā Pilnīgi slepeni 1946. gada 25. oktobrī IZZIŅA par prokurora uzraudzības stāvokli Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas un Valsts drošības ministrijas izmeklējamo kontrrevolucionāro noziegumu lietu izmeklēšanā par 1946. gada 3. ceturksni [..]

Par kriminālprocesuālā likumā noteikto normu pārkāpumiem ir nepieciešams atzīmēt, ka iepriekšējās izmeklēšanās procesā un laikā, kad lietas izskata tiesā, ir bijuši gadījumi, ka apsūdzētie paziņoja par to, ka pret viņiem pratināšanas laikā ir pielietoti fiziskās iedarbības līdzekļi, kādēļ viņi esot bijuši spiesti dot par sevi nepatiesas liecības.

Dažos gadījumos šādiem paziņojumiem bija provokatorisks raksturs un, kā vēlāk noskaidrojās, apsūdzētajiem šajos gadījumos ir bijis mērķis izvairīties no soda par viņu izdarītajiem noziegumiem. [..]

Taču, kā ir noskaidrojusi Valsts drošības ministrijas sevišķās inspekcijas izmeklēšana, nelikumīgu izmeklēšanas metožu pielietošana attiecībā pret atsevišķiem arestētajiem patiešām ir bijusi.

Par likumības rupjajiem pārkāpumiem, veicot izmeklēšanu un fiziskas iedarbības līdzekļu pielietošanu pratināšanas laikā Valsts drošības ministrijā š. g. septembrī ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem tika sodīts izmeklētājs Engelsons.

Reizē ar to ir jānorāda, ka Valsts drošības ministrijas sevišķā inspekcija lēni izmeklē materiālus par apsūdzēto iesniegumiem sakarā ar fiziskas iedarbības līdzekļu pielietošanu pret viņiem.

Kā apstiprinājumu tam var minēt šādu faktu: 1946. gada augustā valsts drošības ministram tika iesniegts norādījums par to, ka Valsts drošības ministrijas 2. daļas darbinieki pret apsūdzētajiem Sarmu, Pikšānu un Eglīti ir pielietojuši nelikumīgas izmeklēšanas metodes. Līdz šim atbilde par izmeklēšanas rezultātiem nav saņemta.

Bez tam Valsts drošības ministrijas vadība vairākus mēnešu neatbild uz kara prokuratūras iesniegumu par to, ka Valsts drošības ministrijas darbinieki pārkāpj kriminālprocesuālās normas un likumus [..].

180

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurors justīcijas apakšpulkvedis M. Timčenko LVA, PA-101. f., 9. apr., 73. l., 159. - 162. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

113. No LPSR prokurora A. Mišutina ziņojuma LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par sociālistiskās likumības ievērošanu Daugavpils apriņķī PSRS Prokuratūra Latvijas PS Republikas prokurors

Nr. 6-1061-s

Slepeni

1947.g. 15. jūnijā

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram V. LĀCIM Par sociālistiskās likumības ievērošanu Rēzeknes, Daugavpils, Ludzas apriņķos un Daugavpilī [..]

Raksturīgākie likumības pārkāpumi LPSR Daugavpils apriņķī. [..]

Visrupjākie likumības pārkāpumi ir pieļauti no atsevišķu milicijas, Iekšlietu ministrijas un iznīcinātāju bataljona kaujinieku puses. Tā, piemēram, 1947. gada 28. janvārī bez faktiskajiem materiāliem, tikai uz aizdomu pamata par miltu un graudu zādzību pēc Iekšlietu ministrijas Krāslavas pagasta daļas priekšnieka Ļeonoviča norādījuma tika apcietināti 6 maizes ceptuves darbinieki un bez prokurora sankcijas ieslodzījumā turēti 3 diennaktis. [..] Tautas tiesas Krāslavas iecirkņa 1947. gada 25. janvāra tiesas sēdē Vasitoviča un Laurinoviča lietā, kuri tika apvainoti aitu zādzībā, bija konstatēts piekaušanas fakts iepriekšējās izmeklēšanas procesā, ko bija izdarījuši Iekšlietu ministrijas Asūnes pagasta nodaļas priekšnieks Prokozovs un iznīcinātāju bataljona vada komandieris Ceplišs. Piekauti tika ne tikai par aitu zādzību aizdomās turētie Vasitovičs un Laurinovičs, bet arī liecinieki šajā lietā – Laurinoviča nepilngadīgais brālis Pēteris, kā arī Eduards Plotoks. Savas 181

liecības par piekaušanu viņi apstiprināja ar tiesu medicīniskās apskates aktiem.

Milicijas darbinieki Voitovs un Radionoks kopā ar Aizkalnes pagasta Aizkalnes ciema padomes priekšsēdētāju Petrovu uzbruka ceļa strādniekiem – zemniekiem M. Kuriņam, V. Nagļinskim un I. Gžibovskim un viņus piekāva.

Par šo piekaušanas faktu iekšlietu ministrs ar 1947. gada 3. aprīļa pavēli Nr. 257 Voitovu pakļāva arestam uz 10 diennaktīm, vēlāk pārceļot viņu darbā uz citu pagastu, tā vietā, lai vainīgos sauktu pie kriminālatbildības.

Iznīcinātāju bataljona kaujinieki K. Urbanovičs un E. Lapoško (Ludzas pagastā) noorganizēja noziedzīgu grupu no 14 cilvēkiem un nodarbojās ar Indras pagasta zemnieku īpašuma zādzību un laupīšanu.

Urbanovičs izdarīja 7 laupīšanas un zādzības, bet Lapoško – 4. [..]

Līdzīgi milicijas darbinieku un iznīcinātāju bataljona kaujinieku noziegumi ir atklāti Robežnieku un Nīcgales pagastos. [..]

Latvijas PSR prokurors justīcijas 2. klases valsts padomnieks A. Mišutins LVA, 270. f., 1. s. apr., 295. l., 208., 218. - 219. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu val.

114. LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurora Višņakova pārskats par pārtrauktajām speciālās piekritības lietām Pilnīgi slepeni Eks.Nr.1 1949. gada 12. martā PĀRSKATS par 1948. gada 2. pusgada un 1949. gada janvārī Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas orgānu pārtrauktajām speciālās piekritības lietām 1. Vispārīgas ziņas par pārtrauktajām lietām Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas orgānu 1948. gada 2. pusgadā un 1949. gada janvārī pārtraukto lietu par kontrrevolucionāriem

182

noziegumiem izpēte liecina, ka šajā laikā tika pārtrauktas 24 lietas par 39 cilvēkiem.

No tām: jūlijā - 3 lietas par 5 cilvēkiem augustā - 5 lietas par 10 cilvēkiem septembrī - 2 lietas par 7 cilvēkiem oktobrī - 1 lieta par 1 cilvēku novembrī - 4 lietas par 5 cilvēkiem decembrī - 5 lietas par 5 cilvēkiem janvārī - 4 lietas par 6 cilvēkiem Kopā: - 24 lietas par 39 cilvēkiem.

Pārtrauktajās lietās lēmumu par arestu bija pieņēmusi: VDM Rēzeknes apriņķa daļa par 7 cilvēkiem VDM Kuldīgas apriņķa daļa par 3 cilvēkiem VDM Viļakas apriņķa daļa par 3 cilvēkiem VDM centrālais aparāts par 3 cilvēkiem VDM Alūksnes apriņķa daļa par 2 cilvēkiem VDM Ilūkstes apriņķa daļa par 2 cilvēkiem VDM Krāslavas apriņķa daļa par 2 cilvēkiem VDM Madonas apriņķa daļa par 2 cilvēkiem VDM Rīgas apriņķa daļa par 2 cilvēkiem VDM Talsu apriņķa daļa par 2 cilvēkiem VDM Viļānu apriņķa daļa par 1 cilvēku VDM Limbažu apriņķa daļa par 1 cilvēku VDM Tukuma apriņķa daļa par 1 cilvēku VDM Cēsu apriņķa daļa par 1 cilvēku LPSR IeM orgāni par 7 cilvēkiem Kopā:par 39 cilvēkiem Salīdzinot 1948. gada 2. pusgadu ar tā paša gada 1. pusgadu, kad tika pārtrauktas 4 lietas par 7 cilvēkiem, ir jāsecina, ka pārtraukto lietu skaits ir palielinājies 6 reizes un ka pēdējā laikā pārtraukto lietu skaitam ir tendence palielināties (1949. gada janvārī pārtraukto lietu skaits ir tik pat liels kā 1948. gada 1. pusgadā).

Tāds stāvoklis rada nopietnu trauksmi un Latvijas PSR Valsts drošības ministrijai uzliek pienākumu uzlabot materiālu sagatavošanu, lai kara prokurors varētu sankcionēt arestus.

No 39 cilvēkiem, par kuriem lietu ražošana tika pārtraukta, no ieslodzījuma tika atbrīvoti: jūlijā – 2, augustā – 10, septembrī – 7, oktobrī – 4, novembrī – 3, decembrī - , 1949. gada janvārī – 6, bet pavisam –32 cilvēki.

Attiecībā uz pārējiem 7 cilvēkiem lietu ražošana ir pārtraukta sakarā ar viņu nāvi.

183

No ieslodzījuma atbrīvotie bija apsūdzēti: 1. Par Dzimtenes nodevību 2. Par Dzimtenes nodevēju slēpšanu un atbalstīšanu

-21 -11

Atbrīvotās personas sadalās šādi: vīrieši 28 sievietes 4 Atbrīvoto personu vecums: no 18 līdz 25 gadiem -7 no 25 līdz 35 gadiem -6 no 35 līdz 45 gadiem -6 no 45 līdz 50 gadiem -8 no 50 līdz 60 gadiem -4 vairāk par 60 gadiem -1 Atbrīvoto sociālais stāvoklis: 1. Trūcīgie zemnieki - 2 2. Vidējie zemnieki - 22 3. Kulaki 4. Strādnieki - 4 5. Kalpotāji - 4 Kopā: 32 No ieslodzījuma atbrīvoto nacionālais sastāvs: latvieši 25 poļi 4 krievi 2 irāņi 1 Atbrīvotās personas tika turētas ieslodzījumā: līdz 3 dienām -1 no 3 līdz 10 dienām -1 no 20 līdz 30 dienām -1 no 30 līdz 45 dienām -1 no 45 dienām līdz 2 mēnešiem - 1 no 2 līdz 2,5 mēnešiem -3 no 2,5 līdz 3 mēnešiem -3 no 3 līdz 3,5 mēnešiem -1 no 3,5 līdz 4 mēnešiem -1 no 4 līdz 4,5 mēnešiem -1 no 4,5 līdz 5 mēnešiem -3 184

no 5 līdz 5,5 mēnešiem -9 no 5,5 līdz 6 mēnešiem -1 Piezīme: 5 cilvēki ieslodzījumā tika turēti vairāk par 2 gadiem pēc LPSR Iekšlietu ministrijas ierosinātām lietām Ir jānorāda, ka izmeklēšanas termiņi pārtrauktajās lietās un apsūdzēto turēšana ieslodzījumā ir pārlieku ilgstoša.

2. Lietu pārtraukšanas iemesli Par kontrrevolucionāriem noziegumiem apsūdzēto lietu pārbaude liecina, ka LPSR Valsts drošības ministrijas orgāni visas lietas ir pārtraukuši pareizi.

No 39 cilvēkiem lietas par 7 cilvēkiem (18 %) ir pārtrauktas sakarā ar apsūdzēto nāvi. Pie kam no 7 cilvēkiem 4 ir nošauti aresta laikā, mēģinot bēgt.

Pārbaudot iemeslus par lietu pārtraukšanu un arestēto atbrīvošanu no ieslodzījuma, ir jānorāda, ka galvenais lietu pārtraukšanas iemesls ir tas apstāklis, ka tos materiālus, kuri tika iesniegti republikas kara prokuratūrai arestu sankcionēšanai, atsevišķi LPSR Valsts drošības ministrijas darbinieki bija sagatavojuši neobjektīvi. Vēl sliktāk. Kā tagad noskaidrots, daudzās lietās par tām personām, kuras vajadzēja arestēt tika, iesniegti falsificēti materiāli.

Falsificēto materiālu atrašana un noskaidrošana Valsts drošības ministrijas darbiniekiem un attiecīgajiem kara prokuroriem, kuri veic uzraudzību, prasīja ievērojamu laika patēriņu.

1. M. Iļjanova, V. Koltova, I. Gobranova, K. Valiņa, I. Gļaudas un I. Ķiploka apsūdzības lieta – visi seši tika apsūdzēti par Dzimtenes nodevību, diversiju rīkošanu un piedalīšanos kontrrevolucionārās organizācijās.

Materiālus par minētajām personām falsificēja bijušais Valsts drošības ministrijas Rēzeknes apriņķa daļas 2. nodaļas priekšnieka vietnieks jaunākais leitnants Sergijenko.

Iļjanova un citu personu arestu jaunākais leitnants Sergijenko sagatavoja 1948. gada februārī un martā, pielietojot pret arestētajiem un lieciniekiem draudus un fizisku vardarbību, kā rezultātā arestētie M. Iļjanovs, I. Žogota un D. Žogota, kā arī liecinieki I. Žogota, A. Žogota un P. Zaslužinskis bija spiesti dot par nevainīgiem cilvēkiem nepatiesas liecības un apmelot sevi un citus.

Lietas iepriekšējās izmeklēšanas procesā tika nopratināti 60 liecinieki, taču neviens no viņiem neatmaskoja Iļjanovu un citus noziedzīgā darbībā, bet tika noskaidrota acīmredzama apvainoto nepiedalīšanās viņiem pierakstītajos smagajos noziegumos.

185

Visi 6 apsūdzētie, kurus arestēja 1948. gada 28. februārī un 11. martā, nozieguma sastāva trūkuma dēļ 1948. gada 9. augustā no ieslodzījuma tika atbrīvoti un LPSR Valsts drošības ministrijas centrālais aparāts nozieguma sastāva dēļ lietu par viņiem pārtrauca.

2. 1892. gadā dzimušā I. Melnupa (viņš apbalvots ar medaļas “Tēvijas kara partizāns” 2. pakāpi) un 1920. gadā dzimušā S. Melnupa apsūdzības lieta par Dzimtenes nodevēju atbalstīšanu.

Ivanu un Salimonu Melnupus Valsts drošības ministrijas Viļakas apriņķa daļa arestēja 1948. gada 21. oktobrī turot viņus aizdomās par to, ka viņi 1941. gada jūnijā būdami apbruņoti ar ložmetēju un šauteni, nodarbojušies ar soda darbību pret padomju pilsoņiem, piemēram, vajājuši no nošaušanas vietas izbēgušo ebreju Paļkovu, kuram izdevās no vajātājiem noslēpties.

Materiālu par tēva un dēla Melnupu arestu gatavoja Valsts drošības ministrijas Viļakas apriņķa daļas Tilžas starppagastu nodaļas priekšnieks majors Brežņevs. No šā materiāla un konkrēti no liecinieku M. Magina, B. Barkāna, T. Gabrāna un A. Gabrāna liecībām tika uzskatīts, ka Melnupi ir izdarījuši Dzimtenes nodevību.

Iepriekšējās izmeklēšanas procesā visi liecinieki savas liecības izmainīja un Melnupu noziedzīgo rīcību neapstiprināja, apliecinot, ka protokolā ir ierakstītas nevis viņu liecības, bet izmeklētāja izdomājumi.

Tā, piemēram, 1948. gada 8. decembrī nopratinātais B. Barkāns paziņoja, ka izmeklētājs viņu pierunājis dot izdomātas liecības par Ivanu Melnupi un viņa dēlu Salimonu kā par aktīvu soda orgānu darbinieku okupācijas laikā. Jau iepriekš uzrakstītās liecības izmeklētājs viņam vairākas reizes nolasījis priekšā, lai viņš tās iegaumētu izsaukuma gadījumā uz konfrontāciju ar apsūdzēto. Bet kad viņu izsauca uz konfrontāciju, tad izmeklētājs, kurš viņu agrāk pratināja, izsaucis pie sevis un brīdinājis par to, kādas liecības viņam konfrontācijas laikā Rēzeknē ar apsūdzēto esot jādod.

Patiesībā viņš par tēva un dēla Melnupu noziedzīgo darbību neko nezināja. Arī pārējie 12 nopratinātie liecinieki nekādus faktus attiecībā uz šajā lietā apsūdzētajiem nevarēja uzrādīt.

1949. gada 6. janvārī LPSR Valsts drošības ministrijas centrālais aparāts šo lietu pārtrauca.

3. 1901. gadā dzimušā Ivana Nipera apsūdzības lieta par Dzimtenes nodevību un kontrrevolucionāro aģitāciju.

Pamatojoties uz Valsts drošības ministrijas Rēzeknes apriņķa daļas Ezernieku starppagastu nodaļas vecākā operatīvā pilnvarotā vecākā leitnanta Lužņina falsificēto materiālu pamata J. Nipers tika arestēts 1948. gada 30. augustā.

Kara prokuratūrai aresta sankcijas saņemšanai iesniegtajos materiālos bija redzams, ka Nipers 1941. gada vasarā bija parakstījis 186

iesniegumu policijai par padomju aktīvistu O. Rabšu, pusotru mēnesi viņš bija desmitnieks Bukmuižas pagasta Neikuru sādžā. 1943. gada ziemā viņš piedalījies vāciešu sarīkotajā ekspedīcijā, lai iznīcinātu padomju partizānus Baltkrievijā, bet 1948. gada vasarā sakarā ar kolhozu organizēšanu Neikuru sādžā viņš zemnieku vidū veicis pretkolhozu un pretpadomju aģitāciju.

Tādus pašus apvainojumus saturēja arī liecinieku A. Rabšas, T. Šalajevas, K. Šalajeva, M. Djatla un A. Djatla liecības.

Iepriekšējās izmeklēšanas procesā vēlreizējas nopratināšanas laikā visi augstāk minētie liecinieki paziņoja, ka tas Valsts drošības ministrijas operatīvais darbinieks, kurš viņus pratinājis agrāk, acīmredzot, viņus neesot sapratis, jo tādas liecības viņi neesot devuši.

Ievērību pelna tāds fakts, ka sākotnējos materiālos liecinieks O. Rjabša* figurēja kā padomju aktīvists, par kuru 1941. gadā it kā policijai ziņojis Nipers, bet izmeklēšanas procesā tika noskaidrots pretējais. Vēl vairāk. Kā noskaidrots ar liecinieku I. Rabšas, D. Djatla un I. Nipera liecībām, O. Rjabša 1943. gada vasarā policijai paziņojis par Neikuru sādžas tuvumā nomestajiem padomju izpletņlēcējiem un norādījis soda vienībai viņu nolaišanās vietu.

1949. gada 13. janvārī LPSR Valsts drošības ministrijas centrālais aparāts lietas tiesvedību pārtrauca, bet attiecībā pret liecinieku O. Rjabšu notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu viņa praktisko darbu.

4. Pēc KPFSR Kriminālkodeksa 17.-58.-1. “a” panta apsūdzētā Franča Bukša lieta. 1929. gadā dzimušais F. Bukša tika arestēts 1948. gada 27. jūlijā par to, ka viņš pēc atvaļināšanas no iznīcinātāju bataljona nodibinājis noziedzīgus sakarus ar Krakopa bandu, pieņēmis bandītus savā mājā, salabojis viņiem salauztā automāta laidni, iedevis 25 šautenes patronas, sarīkojis savā mājā bandītiem iedzeršanu un apsolījis viņus informēt par Valsts drošības ministrijas karaspēka parādīšanos pagastā.

Par Bukša aresta pamatu esot kalpojušas viņa atzīšanās liecības un arestētā Krakopa liecības.

Kā vēlāk izrādījis, šos materiālus bija falsificējis viens no Valsts drošības ministrijas Viļakas apriņķa daļas darbiniekiem, kurš pret Bukšu bija pielietojis nelikumīgas fiziskās vardarbības metodes un draudus.

Vēlāk Bukša un Krakops no savām liecībām atteicās.

Iepriekšējās izmeklēšanas procesā tika noskaidrots, ka F. Bukša apmēram 2 gadus bijis iznīcinātājs – kaujinieks un aktīvi piedalījies kaujās pret Dzimtenes nodevējiem.

Tādi fakti, kuri liecina par Bukša noziedzīgajiem sakariem ar bandītiem, netika atrasti. Tā rezultātā 1948. gada 22. novembrī izmeklēšanas lietu par Bukša apsūdzību pārtrauca.

5. 1888. gadā dzimušā Aleksandra Ziņavkas apsūdzība par Dzimtenes nodevību.

187

A. Ziņavka tika arestēts 1948. gada 5. martā, pamatojoties uz liecinieku J. Pastuškovas, I. Šenda, I. Bondareva, I. Samuļa, J. Ziņavkas (apsūdzētā sievas) un L. Pastuškovas liecībām, no kurām bija redzams, ka Ziņavka izdarījis Dzimtenes nodevību, sastādījis to padomju aktīvistu sarakstus, kurus bija paredzēts arestēt, bandītu uzdevumā 1945. gadā izdarījis terora aktu pret ciema padomes priekšsēdētāju.

Materiālus arestam sagatavoja Valsts drošības ministrijas Krāslavas apriņķa daļas operatīvais pilnvarotais leitnants Andrejevs.

Iepriekšminētie liecinieki, nopratināti vēlreiz, neapstiprināja Ziņavkas nodevīgo pretpadomju darbību un liecināja, ka viņš aktīvu darbību par labu okupācijas varai nav veicis, padomju pilsoņu arestos nav piedalījies, ar nodevību nav nodarbojies. Vēl vairāk. Papildus izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Ziņavka vācu okupācijas laikā ar pārtikas produktiem palīdzējis padomju partizāniem.

Izmeklēšanā neapstiprinājās fakti par to, ka Ziņavkam būtu bijuši sakari ar bandītiem un ka viņš izdarījis terora aktu pret ciema padomes priekšsēdētāju.

Apsūdzība par sakariem ar bandītiem un piedalīšanos terora aktā balstījās uz apsūdzētā Ziņavkas sievas liecībām, kura vēlāk no savām liecībām atteicās un paziņoja, ka pret viņu izmeklēšanas laikā pielietoti fiziskas iedarbības līdzekļi.

1948. gada 11. septembrī Ziņavka no ieslodzījuma atbrīvots. Lieta pret viņu ir pārtraukta.

Raksturīgi pratināšanas protokolu neobjektīvas sastādīšanas un steigas fakti atsevišķās krimināllietās, kurus LPSR Valsts drošības ministrijas orgāni iesniedz kā pamatu arestam, ir šādi: 1. 1896. gadā dzimušā Eduarda Baraka apsūdzības lieta par Dzimtenes nodevēju slēpšanu.

E. Baraks tika arestēts 1948. gada 7. jūnijā, pamatojoties uz arestēto bandītu Freimaņa un Papiņa pratināšanas protokoliem. (Lēmumu par arestu noformēja LPSR Valsts drošības ministrijas 5. nodaļas darbinieki kapteinis Avorskis un leitnants Lukins).

Pēc šiem lēmumiem un uzrādītajiem pratināšanas protokoliem tika uzskatīts, ka E. Barakam ir bijuši noziedzīgi sakari ar bandītiem, ka viņš 1948. gada maijā un jūnijā sistemātiski saticies ar bandītiem, palīdzējis viņiem ar pārtikas produktiem, slēpis bandītu noziedzīgā ceļā iegūtās mantas. Šie protokoli bija sastādīti neobjektīvi, par ko liecina tas fakts, ka Freimanis un Papiņš pēc otrreizējas nopratināšanas liecināja, ka, apmeklējot Baraka māju, viņi satikušies ar mājas saimnieka meitām Āriju Baraku un Mirdzu Circeni, bet ar E. Baraku viņi nekad neesot satikušies un nekādu palīdzību no viņa neesot saņēmuši.

188

Arestētās Ārija Baraka un Mirdza Circene sava tēva noziedzīgos sakarus ar bandītiem neapstiprināja un liecināja, ka viņas personīgi ar bandītiem Freimani un Papiņu satikušās, bet par to savam tēvam neesot stāstījušas. E. Baraks sevi viņam izvirzītajās apsūdzībās par vainīgu neatzina.

Tā rezultātā E. Baraka lieta ar centrālā aparāta lēmumu tika pārtraukta, bet 1948. gada 5. oktobrī arestētais no ieslodzījuma tika atbrīvots.

2. Jāņa Samsona apsūdzības lieta par Dzimtenes nodevību.

J. Samsons pēc Valsts drošības ministrijas Ilūkstes apriņķa daļas operatīvā pilnvarotā jaunākā leitnanta Valtera sastādītā lēmuma, tika arestēts 1948. gada 7. maijā, pamatojoties uz liecinieku J. Šurko, A. Putniņas – Kuliņas – Ancānes un S. Purvinska liecībām, kuras bija sastādījis Valsts drošības ministrijas Ilūkstes apriņķa daļas operatīvais pilnvarotais jaunākais leitnants Valters.

No jauna nopratinātie savas liecības izmainīja. Purvinskis paziņoja, ka Jāni Samsonu viņš pazīstot kopš 1947. gada, taču tas neesot tas Samsons, kurš bijis “pašaizsardzības” grupā, ka 1948. gada 13. aprīļa pratināšanā viņš pašaizsardzībnieku Samsonu pēc vārda neesot nosaucis, jo zinājis tikai viņa uzvārdu.

Lieciniece Putniņa – Kuliņa – Ancāne arī paziņoja, ka Jāni Samsonu viņa vispār nepazīstot un par viņu kā viņas dēla aresta dalībnieku nekad agrāk neesot liecinājusi. Kāpēc viņas liecībās ierakstīts Jānis Samsons, viņa nezinot. Škurko liecības tika noraidītas ar citu liecinieku liecībām. Šo apstākļu rezultātā Jānis Samsons 1948. gada 17. jūnijā no ieslodzījuma atbrīvots.

3. 1890. gadā dzimušās Jeļenas Vrockas lieta par Dzimtenes nodevību.

J. Vrocka arestēta 1948. gada 13. maijā (lēmumu sastādījis Valsts drošības ministrijas Krāslavas apriņķa daļas vecākais operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Seļutins, pamatojoties uz F. Vēvera, V. Peļņika, A. Vjatera, J. Vēvera un L. Gudroviča liecībām).

Pirms aresta liecinieku un apsūdzētās savstarpējās attiecības netika pārbaudītas, netika arī pārbaudīts, kā Vrocka izturas pret padomju varu.

Bez tam tika sagrozīta Vrockas sociālā izcelšanās, t. i. – nepareizi norādīts, ka viņa cēlusies no muižniekiem, kaut gan viņa ir cēlusies no zemniekiem.

Iepriekšējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka starp nopratinātajiem lieciniekiem V. Peļņiku, F. Vēveri, J. Vēveri, A. Vjateru un apsūdzēto Vrocku personīgo rēķinu dēļ pastāv naidīgas attiecības.

Liecinieku papildus nopratināšanā augstāk minēto liecinieku liecības neapstiprinājās.

189

Reizē ar to tika noskaidrots, ka Vrocka no 1942. gada maija līdz 1944. gada februārim savās mājās slēpusi S. Vasiļjevu, kurš izvairījies no iesaukšanas vācu armijā, ka vācu okupācijas laikā viņa sistemātiski sniegusi materiālu palīdzību no vācu nometnēm izbēgušiem gūstekņiem – sarkanarmiešiem, 3 mēnešus slēpusi Sarkanās Armijas gūstekni un sniegusi viņam medicīnisko palīdzību. Pēc izārstēšanās šis sarkanarmietis aizgājis no Vrockas un pārgājis frontes līniju. 1944. gadā bijušais karagūsteknis kopā ar Sarkanās armijas daļām gājis cauri Skotu* pagastam un pozitīvi atsaucies par Vrocku.

Sakarā ar to Vrocka 1948. gada 27. augustā no ieslodzījuma atbrīvota un lieta pret viņu izbeigta.

Izpētot iemeslus, kādēļ tiek pārtraukta lietu izskatīšana, nevar neatzīmēt, ka bez liecību neobjektīvas pierakstīšanas, kuras paredzētas arestu sankcionēšanai un atsevišķu faktu falsificēšanas , vairākas lietas tika pārtrauktas tamdēļ, ka daži LPSR Valsts drošības ministrijas darbinieki nenopietni bija sagatavojuši arestu sankcionēšanai paredzētos materiālus.

Par apstiprinājumu teiktajam var kalpot šādi fakti: 1948. gada 18. maijā (pēc Valsts drošības ministrijas Cēsu apriņķa daļas operatīvā pilnvarotā jaunākā leitnanta Sorokina lēmuma, pamatojoties uz vairāku liecinieku liecībām tika sankcionēts 1908. gadā dzimušā Cēsu iedzīvotāja Arnolda Miezīša arests.

Pēc divu dienu turēšanas ieslodzījumā A. Miezītis tika atbrīvots, jo pēc viņa nopratināšanas noskaidrojās, ka viņš nav tā persona, kuru meklē un, ka viņam ir tāds pats uzvārds un tēva vārds kā meklējamai personai.

1948. gada 17. augustā pēc LPSR Valsts drošības ministrijas izmeklēšanas daļas 4. nodaļas priekšnieka vietnieka kapteiņa Bežoka lēmuma, pamatojoties uz arestēto bandītu Jāņa Strausa un Papiņa liecībām, tika sankcionēts 1903. gadā dzimušā Jāņa Krieviņa arests par Dzimtenes nodevību. Viņš dzīvo Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagasta “Tīreļu” mājās.

1948. gada 21. augustā Valsts drošības ministrijas Kuldīgas apriņķa daļa arestēja Jāni Krieviņu, kurš dzīvo Zvārdes pagasta “Kausu” mājās un nevis “Tīreļu” māju iedzīvotāju, par kura arestu bija saņemta sankcija.

1948. gada 1. septembrī pēc 11 dienu turēšanas ieslodzījumā J. Krieviņš tika atbrīvots, jo izrādījās, ka arestēta ir cita persona un nevis tā, kuru bija paredzēts arestēt. Šeit minētās konkrētās lietas uzskatāmi liecina, ka lietu pārtraukšanas galvenie iemesli ir šādi: materiālu falsifikācija, liecinieku liecību neobjektīva pierakstīšana, dažu LPSR Valsts drošības ministrijas darbinieku nenopietna un sasteigta attieksme pret atsevišķu arestu materiālu sagatavošanu 190

3. LPSR Valsts drošības ministrijas un LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokuratūras pasākumi cīņā par arestu pamatotību.

Svarīgākais nosacījums cīņā pret nepamatotu lietu ierosināšanu un arestēto nepamatotu turēšanu ieslodzījumā ir nopietna, saprotoša attieksme pret jautājuma izlemšanu aresta sankcionēšanai.

Kara prokuratūra darīja visu, kas no tās ir atkarīgs, lai izvairītos no nepamatotiem arestiem, un lietu pārtraukšanas un lai tādējādi nodrošinātu pareizu un likumīgu arestēto turēšanu ieslodzījumā. Šajā ziņā visai raksturīgi ir tas, ka LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokuratūra LPSR Valsts drošības ministrijai atteica sankcijas par 70 cilvēku arestu (1948. gada 1. pusgadā tika atteiktas sankcijas par 40 cilvēkiem).

Ievērību pelna fakts, ka kara prokuratūra materiālu nepietiekamības dēļ 1948. gada 23. decembrī vienlaicīgi atteica LPSR Valsts drošības ministrijas Viļakas apriņķa daļai sankcijas par 18 cilvēku arestu, kurus turēja aizdomās par bandītu atbalstīšanu.

16 cilvēku apsūdzība par bandītu atbalstīšanu bija pamatota tikai ar vienu – 1948. gada 29. novembra arestētā bandīta P. Karavaičika liecību un attiecībā par 2 personām – ar vienu – arestētā D. Zeļča liecību. Nekādi citi pierādījumi, kas atmaskotu 18 cilvēkus par sakariem ar bandītiem un viņu atbalstīšanu netika iesniegti. Arestēto Karavaičika un Zeļča liecības pārbaudītas netika. Tomēr, pamatojoties uz šiem nepārbaudītajiem materiāliem, bija paredzēts arestēt 18 Viļakas apriņķa iedzīvotājus. Šos materiālus arestu sankcionēšanu bija sagatavojis majors Jusupovs.

Sankciju atteikuma dinamika ir šāda: jūlijā – 11, augustā – 3, septembrī – 5, oktobrī – 25, novembrī – 6, decembrī – 20.

Tādējādi 64,3 % aresta atteikumi attiecas uz 1948. gada oktobri un decembri.

Nav apstrīdams, ka arestu sankciju atteikumi ievērojamā mērā novērš nepamatotu arestu un lietu pārtraukšanas iespēju.

LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokuratūra un LPSR Valsts drošības ministrijas vadība, nosakot arestu nepamatotību, veica pasākumus, lai sodītu vainīgos un no ieslodzījumā atbrīvotu nepamatoti arestētos.

Tā, piemēram, 1948. gada 4. augustā pēc fakta konstatēšanas, ka Valsts drošības ministrijas Rēzeknes apriņķa daļas darbinieks leitnants Sergijenko ir falsificējis M. Iļjanova un citu – pavisam 6- cilvēku aresta materiālus, šās lietas izmeklēšanas materiālus LPSR Valsts drošības ministrija nodeva LPSR Valsts drošības ministrijas Sevišķajai inspekcijai, lai tā veiktu izmeklēšanu, bet Sergijenko tika arestēts.

191

Šā gada februārī izmeklēšana Sergijenko lietā ar kara prokuratūras līdzdalību tika pabeigta un nodota kara tribunālam, bet martā viņš tika notiesāts ar 25 gadiem labošanas darbu nometnē.

1948. gada 14. septembrī kara prokuratūra sakarā ar J. Krieviņa pārtraukto lietu, jo viņš tika arestēts kļūdaini, citas personas – ar vienādu uzvārdu – vietā, valsts drošības ministram iesniedza savu ziņojumu.

1948. gada decembrī Valsts drošības ministrijas Kuldīgas apriņķa daļas darbiniekam, kurš bija pieļāvis kļūdu attiecībā par bandītu atbalstītāju J. Krieviņu, kā rezultātā tika arestēta cita persona, LPSR valsts drošības ministrs izteica brīdinājumu.

1949. gada 5. janvārī kara prokuratūra nosūtīja LPSR Valsts drošības ministrijas Sevišķas inspekcijas priekšniekam materiālu, lai izmeklētu izmeklēšanas materiālus Franča Bukša lietā, kuru bija pieļāvis Valsts drošības ministrijas Viļakas apriņķa daļas darbinieks Beloborodovs. Izdarītajā izmeklēšanā šo faktu sakarā ar Beloborodova nāvi nebija iespējams noskaidrot.

Sakarā ar nelikumīgu izmeklēšanas veikšanu apsūdzētā Ziņavkas lietā un apsūdzētā turēšanu ieslodzījumā LPSR Valsts drošības ministrijas sevišķā inspekcija izdarīja izmeklēšanu.

Fakti par atsevišķu LPSR Valsts drošības ministrijas Krāslavas apriņķa daļas darbinieku draudu un vardarbības pielietošanu pratināšanas laikā pret lielinieci Ziņavku (apsūdzētā sievu) neapstiprinājās un šajā daļā LPSR Valsts drošības ministrijas Sevišķā inspekcija ar 1948. gada 7. decembrī izmeklēšanu pārtrauca.

Fakti par Ziņavkas nelikumīgu turēšanu ieslodzījumā un par arestētā izmantošanu iznīcinātāju bataljona saimniecības darbos apstiprinājās.

Par nelikumīgu rīcību Valsts drošības ministrijas apriņķa daļas priekšnieks kapteinis Rumjancevs ir saukts pie disciplināras atbildības.

Viņam izteikts brīdinājums.

Par materiālu falsifikāciju I. Nipera lietā ar LPSR Valsts drošības ministrijas pavēli Valsts drošības ministrijas Rēzeknes apriņķa daļas Bukmuižas starppagastu nodaļas darbinieks leitnants Iļjins arestēts uz 7 diennaktīm, bez dienesta pienākumu izpildīšanas.

Materiālu falsifikācijas fakti Ivana Melnupa un viņa dēla Salimona Melnupa lietā, kurus pieļāva majors Brežņevs atrodas LPRS Valsts drošības ministrijas Sevišķajā inspekcijā izmeklēšanas stadijā.

1949. gada 17. janvārī tika sasaukta Valsts drošības ministrijas izmeklēšanas darbinieku republikāniskā apspriede, kurā tika apspriesti izmeklēšanas un operatīvā darba trūkumi un doti konkrēti norādījumi izmeklēšanas kvalitātes paaugstināšanā, izmeklēšanas termiņu samazināšanā un līdzīgu trūkumu nepieļaušanā.

192

Secinājumi 1.LPSR Valsts drošības ministrijas orgāni iepriekšējās izmeklēšanas stadijā lietas ir pārtraukuši likumīgi un pamatoti.

2.Pārtraukto lietu un no ieslodzījuma atbrīvoto ievērojamais skaits, seškārtīgais pārtraukto lietu pieaugums 1948. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 1948. gada 1. pusi, kara prokuratūras ievērojamais atteikto arestu sankciju skaits liecina par nopietniem trūkumiem arestu sagatavošanā.

3.Iemesls pārtraukto lietu lielajam skaitam ir to materiālu falsifikācija un neobjektivitāte, kuri tiek iesniegti kara prokuratūrai arestu sankciju saņemšanai, kā arī steiga ar arestiem.

4.Izmeklēšanas termiņi pārtrauktajās lietās ir pārlieku ilgi.

5.Pārtraukto lietu izpētes rezultāti pilnīgi skaidri norāda uz to, ka ir nepieciešams kā LPSR Iekšlietu ministrijas kara prokuratūrai, tā arī LPSR Valsts drošības ministrijai paaugstināt prasības pret tiem materiāliem, kuri tiek iesniegti arestu sankcionēšanai, nodrošināt arestu sankcionēšanai iesniegto materiālu pilnu apjomu un objektivitāti.

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurors justīcijas pulkvedis Višņakovs LVA, PA-101. f., 12. apr., 82. l., 54. - 62. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val. *tā dokumentā

193

115. 115. No LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurora palīga Goroševiča pārskata par Valsts drošības ministrijas orgānu pārtrauktajām izmeklēšanas lietām un sociālistiskās likumības pārkāpumu faktiem lietu izmeklēšanā Pilnīgi slepeni Eks.Nr.3 1950.gada 28. februārī PĀRSKATS Par Valsts drošības ministrijas orgānu pārtrauktajām izmeklēšanas lietām un sociālistiskās likumības pārkāpumu faktiem lietu izmeklēšanā 1949. gada 2. pusgadā un 1950. gada janvārī 1949. gada 2. pusgadā un 1950. gada janvārī LPSR Valsts drošības ministrijas orgāni pavisam ir pārtraukuši 18 speciālās lietas par 27 cilvēkiem [..]. [..] Izpētot pārtraukto lietu un arestēto atbrīvošanas no ieslodzījuma iemeslus, nākas atzīmēt, ka lietu pārtraukšanas galvenais apstāklis ir tas, ka iepriekšējos materiālus, kurus Valsts drošības ministrijas orgāni iesniedz kara prokuratūrai arestu sankcijas saņemšanai, atsevišķi Valsts drošības ministrijas orgānu darbinieki ir sastādījuši neobjektīvi, bet atsevišķās lietās materiāli ir falsificēti, kā rezultātā ir arestēti tie cilvēki, kurus arestēt nevajadzēja.

Tālāk tiek minētas raksturīgākās pārtrauktās lietas: 1. LPSR Valsts drošības ministrijas Cēsu apriņķa daļas operatīvais pilnvarotais leitnants Petrovs 1949. gada augustā kara prokuratūrai iesniedza materiālus par pilsoņa J. Bebra arestu kā aktīvu bandītu atbalstītāju, pie kam noslēpa, ka Bebris 1948. un 1949. gadā vietējās varas pārstāvjiem vairākkārt ziņoja par to, ka viņa mājās parādās bandīti.

Petrovs noslēpa arī to, ka sakarā ar šiem Bebra paziņojumiem vietējās varas orgāni vairākkārt veica to noziedznieku meklēšanu, kuri bija iegājuši viņa mājā. Materiālu falsifikācijas dēļ, kuri kļuva par Bebra aresta pamatu, izmeklēšanas procesā lietu pret viņu pārtrauca. [..]

2. LPSR Valsts drošības ministrijas Ilūkstes apriņķa daļa arestēja pilsoni Jonasu Čuiči par aktīvu līdzdalību soda darbībā pret padomju pilsoņiem laikā, kad Aknīstes pagastu bija okupējis ienaidnieks. 7.

194

augustā Čuiči atbrīvoja, jo izrādījās, ka nav arestēta tā persona, kuru vajadzēja arestēt.

3. 1949. gada 25. maijā tika arestēts Valters Jansons, kurš 1941. gada jūnijā kopā ar bijušajiem aizsargiem pārgāja nelegālā stāvoklī un bija t. s. “zaļo bandu” dalībnieks. Šīs bandas sastāvā viņš ar ieročiem rokās cīnījās pret Sarkano armiju, apšaudīja un atbruņoja Sarkano armijas nelielas karavīru grupas, kuras bija atpalikušas no savām daļām.

Līdz ar vācu karaspēka ienākšanu Suntažu pagastā viņš brīvprātīgi iestājās pašaizsardzības grupā un šucmaņos un ar ieročiem rokās piedalījās padomju pilsoņu arestos, konvojēšanā un nošaušanā. Par Jansona aresta pamatu kļuva četru liecinieku liecības. Iepriekšējās izmeklēšanas ražošanā minētie liecinieki no jauna tika nopratināti un arestētā Jansona personības atpazīšanā paziņoja, ka viņi to nepazīstot un liecības atteicoties pavisam uz citu personu – Suntažu pagasta iedzīvotāju Osvaldu Jansonu. Vienlaicīgi sakarā ar šo lietu tika nopratināti arī citi liecinieki, kuri liecināja, ka arestēto Jansonu viņi pazīstot sen un, ka viņš visu vācu okupācijas laiku dzīvojis Madonas apriņķa Lubānas pagastā un strādājis par mežsargu.

Par Jansona aresta materiālu neobjektīvu sagatavošanu, kā rezultātā, viņš ieslodzījumā nepamatoti tika turēts 2 mēnešus, pret Valsts drošības ministrijas Ogres apriņķa daļas pilnvaroto jaunāko leitnantu Skvorcovu kara prokuratūra ierosināja disciplināru vajāšanu un viņš tika arestēts uz 10 diennaktīm. [..]

6. 1949. gada 30. augustā Valsts drošības ministrijas Rēzeknes apriņķa daļas operatīvais pilnvarotais Štekels aizturēja kolhoza rēķinvedi Donātu Skudru, kuru turēja aizdomās par sakariem ar bandītiem, un ievietoja iepriekšējā ieslodzījuma kamerā. Skudra ieslodzījumā tika turēts līdz 1949. gada 16. septembrim, bet vēlāk no ieslodzījuma viņu atbrīvoja.

Bet pēc tam atkal, 1949. gada 7. oktobrī ar prokurora sankciju Skudra otro reizi tika arestēts un ieslodzīts cietumā. Tādējādi Skudra nelikumīgi, bez prokurora sankcijas ieslodzījumā tika turēts 18 diennaktis. 1949. gada 16. novembrī Skudra pratināšanā liecināja, ka viņu laika posmā no 1949. gada 30. augusta līdz 1949. gada 16. septembrim vairākkārt nopratinājis operatīvais pilnvarotais Štekels, kurš pratināšanas laikā pret viņu pielietojis fiziskus pasākumus un par viņu 30. augustā, 31. augustā, 1. un 2. septembrī tikuši sastādīti protokoli, kurus viņš parakstījis. Taču, pārbaudot Skudras apsūdzības izmeklēšanas lietu, iepriekšminēto protokolu lietā nebija un aresta sankcijas saņemšanas momentā šie protokoli lietai pievienoti netika.

Skudras apsūdzības lietas sākotnējie materiāli izmeklēšanas procesā neapstiprinājās un 1950. gada 16. janvārī lieta pret viņu tika

195

pārtraukta un viņš no ieslodzījuma atbrīvots. Tādējādi Skudra ieslodzījumā nepamatoti tika turēts vairāk nekā 3 mēnešus [..].

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurora palīgs justīcijas apakšpulkvedis Goroševičs LVA, PA-101. f., 13. apr., 82. l., 7., 9., 10 - 11. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu val.

116. 116. No LK(b) P CK ziņojuma VK(b)P CK Partijas kontroles komisijai par cīņu pret “ bandītismu “ un “buržuāziski nacionālistisko pagrīdi “

Nr.382-s

Slepeni Eks. Nr. 1 1950. gada 5. jūnijā

[..]

Bandu atliekas, kuras ir saglabājušās atsevišķās vietās un kuras papildinās uz kulaku elementu rēķina, it īpaši pēc laukos paveiktās kolektivizācijas, līdz šim laiku pa laikam izdara diversiju un terora aktus.

Cīņa ar bandītismu un buržuāziski nacionālistisko pagrīdi arī pašlaik paliek viens no republikas partijas organizācijas vissvarīgākajiem uzdevumiem. Latvijas K(b)P Centrālā Komiteja veic pasākumus, lai ātrāk un pilnīgi likvidētu bandītismu, iznīcinātu buržuāzisko nacionālistu pagrīdes organizāciju paliekas.

Tā, piemēram, LK(b)P Centrālā Komiteja 1948. gadā nosūtīja uz Kuldīgas apriņķi brigādi, kuru vadīja LK(b)P CK sekretārs b. Ņikonovs, kura palīdzēja atrast un no vietējām padomju saimnieciskajām un citām organizācijām izņemt ievērojamu grupu bandītu atbalstītāju, kulakus un citus pretpadomju elementus, kā arī sagraut bandītu grupas. 1949. gadā nopietnas operācijas, lai likvidētu bandītu grupas un buržuāzisko nacionālistu pagrīdes organizācijas ir veiktas Alūksnes, Gulbenes, Krāslavas, Jelgavas, Rēzeknes, Rīgas un citos apriņķos un 1950. gadā – Jelgavas, Alūksnes, Talsu, Smiltenes, Saldus, Jēkabpils, Auces un citos rajonos.

Tikai 1949. gadā un 1950. gada 4 mēnešos republikā ir pilnīgi likvidētas 20 nacionālistiskās organizācijas ar 325 darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji likvidētas 87 bandītu grupas ar 879 dalībnieku skaitu. 1949.196

1950. gadā ir arestēti arī 337 vācu fašistiskās okupācijas laika soda vienību dalībnieki, arestēti 902 aktīvi bandu atbalstītāji un sakarnieki, arestēti 1879 dažāda veida pretpadomju elementi, tajā skaitā 229 ārzemju izlūkdienestu aģenti. [..]

Latvijas K(b)P CK sekretārs F.Titovs LVA, PA-101. f., 13. apr., 59. l., 24. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

117. No LPSR iekšlietu ministra I. Zujāna runas LKP CK 1953. gada 22. - 23. jūnija plēnumā par latviešu tautības darbinieku skaitu bijušajā Valsts drošības ministrijā 1953. gada 23. jūnijā [..]

Latvijas PSR bijušās Valsts drošības ministrijas vadība operatīvajam darbam Latvijā pat pēdējā laikā vervēja darbiniekus no citām Padomju Savienības republikām. Nepārvaldot vietējo valodu, nepazīstot mūsu republikas īpatnējos apstākļus, nezinot buržuāziskās Latvijas politiskos grupējumus, bijušo dažādu pretpadomju organizāciju būtību un nokrāsu, pats par sevi saprotams, ka operatīvu jautājumu pareiza izlemšana un kārtošana šiem darbiniekiem sagādāja grūtības. Bet, ja arī vadošie darbinieki nav vietējo apstākļu pazinēji, tad šīs grūtības nereti pārvērtās par operatīvām kļūdām. Sacītais sevišķi attiecas uz jautājumu par cīņu pret politisko bandītu grupām. [..]

Nepareizas vietējo nacionālo kadru izvēles un izvirzīšanas rezultātā bijušās Valsts drošības ministrijas aparātā latviešu tautības operatīvo darbinieku bija tikai 17 %. No 58 pilsētu un rajonu priekšniekiem bija tikai 4 latvieši, bet dažās rajonu daļās nebija neviena latviešu valodas pratēja un, neskatoties uz to, 1948.-1952. gados no darba Valsts drošības ministrijā atbrīvots ievērojams skaits latviešu, no tiem 25 % sakarā ar štatu samazināšanu. Kas attiecas uz miliciju, tad tur no darbinieku kopskaita latviešu ir 31 %, tanī skaitā vadošo darbinieku – 17 %. [..]

LVA, PA-101. f., 16. apr., 9. l., 257.- 258. lp. Oriģināls.

197

118. No LKP CK sekretāra J. Kalnbērziņa runas LKP CK 1953. gada 22. - 23. jūnija plēnumā par represiju apjomu 1953. gada 22. jūnijā [..]

Ir jāatzīst, ka Latvijas KP CK un republikas Ministru Padome, partijas un padomju orgāni uz vietām naidīgās nacionālistiskās pagrīdes likvidāciju uzticēja Iekšlietu ministrijas orgāniem, kuri plaši pielietoja represiju mērus. No 1945. līdz 1953. gadam republikā ir represēti 119 000 cilvēki. No tiem bijušās Valsts drošības ministrijas orgāni ir arestējuši 26 500 cilvēkus, kā bandīts nogalināts 2321 cilvēks, aiz republikas robežām izsūtīti kulaki un bandītu atbalstītāji – 43 702 cilvēki. Milicijas un prokuratūras orgāni arestējuši 46 350 cilvēkus. [..]

LVA, PA-101. f., 16. apr., 9. l., 11. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

198

Saīsinājumi apr.-apraksts apr. (dokumentu tekstā)- apriņķis b.- biedrs b.b.- biedri CK- Centrālā Komiteja f.- fonds g.- gads IeM-Iekšlietu ministrija IeTK- Iekšlietu tautas komisariāts IK- izpildu komiteja LK(b)P CK -Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālā Komiteja l.-lieta lp.- lapa lpp.-lappuse Latv.- Latvijas LPSR -Latvijas Padomju Sociālistiskā republika LKP CK -Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja LKP- Latvijas Komunistiskā partija LP- Lietu pārvalde LVA- Latvijas Valsts arhīvs MP- Ministru Padome Nr.- numurs PA- Partijas arhīvs ps- pilnīgi slepeni PSRS- Padomju Sociālistisko Republiku Savienība s.- slepeni š.g.- šā gada TKP- Tautas Komisāru Padome t.sk.-tajā skaitā tūkst.- tūkstotis u. u. c. - un citi utt.- un tā tālāk val.- valoda VDM- Valsts drošības ministija VDTK- Valsts drošības tautas komisariāts vietn.- vietnieks VK(b)P- Vissavienības Komunistiskā (boļševiku) partija VK(b)P CK- Vissavienības Komunistiskā (boļševiku) partijas Centrālā Komiteja 199

Dokumentu saraksts I nodaļa Sagādes parādnieku sodīšana 1. 1. No LPSR TKP priekšsēdētājaV.Lāča un LK(b)P CK sekretāra J.Kalnbērziņa telegrammas apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem un LK(b)P apriņķu komiteju sekretāriem par “sabotieru” sodīšanu. 1944.gada 20.septembrī 2. 2. LPSR AP deputāta K.Lapiņa ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR TKP priekšsēdētājam V.Lācim, LPSR AP Prezidija sekretāram K.Priežem par sagādes gaitu Daugavpils apriņķa Rudzātu pagastā. 1944.gada 30.septembrī 3. 3. No LK(b)P CK 1944.gada 16.-17.novembra plēnuma lēmuma par sagādes parādnieku sodīšanu. 1944.gada 16. novembrī 4. 4. No LK(b)P Jēkabpils apriņķa komitejas sekretāres M.Birkenfeldes runas LK(b)P CK 1944.gada 16.-17.novembra plēnumā par “šķiru cīņas” izvēršanu laukos. 1944.gada 16. novembrī 5. 5. No LK(b)P Daugavpils apriņķa komitejas sekretāra A.Ņikonova runas LK(b)P CK 1944.gada 16.-17.novembra plēnumā par labības piegādes parādnieku sodīšanu. 1944.gada 16. novembrī 6. 6. No LPSR tieslietu tautas komisāra A.Jablonska runas LK(b)P CK 1944.gada 16.-17.novembra plēnumā par sagādes parādnieku sodīšanu Ilūkstes un Abrenes apriņķos. 1944.gada 16. novembrī 7. 7. Informācija laikrakstā “ Cīņa” par obligātās lauksaimniecības produktu sagādes parādnieku saukšanu pie kriminālatbildības. 1945. gada 26.jūlijā 8. 8. LPSR Tieslietu TK Tiesu orgānu pārvaldes revidentes A.Grīnvaldes ziņojums LPSR tieslietu tautas komisāram A.Jablonskim par nelikumībām Cēsu apriņķī. 1945. gada 31. oktobrī 9. 9. No apsūdzības slēdziena krimināllietā par ļaunprātībām labības sagādes kampaņas laikā Madonas apriņķī. 1945.gada 2.novembrī 10. 10. No LPSR tieslietu tautas komisāra A.Jablonska raksta laikrakstā “Cīņa” -“Stingri ievērot sociālistisko likumību!”. 1945. gada 2.novembrī 11.No LK(b)P CK sekretāra J.Jurgena runas LK(b)P CK 1945. gada 12.-13. novembra plēnumā par parādnieku nepamatotu sodīšanu.

1945.gada 13. novembrī 12.No apsūdzības slēdziena krimināllietā par izdarītajiem kriminālnoziegumiem Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā. 1946. gada 12. janvārī 200

13.LPSR tieslietu tautas komisāra A.Jablonska ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Jurgenam par obligātās lauksaimniecības produktu sagādes parādnieku sodīšanu. 1946.gada 17. janvārī 14.LPSR prokurora A.Mišutina un PSRS Sagādes ministrijas pilnvarotā LPSR J.Barjajeva telegramma apriņķu prokuroriem un LPSR Sagādes ministrijas pilnvarotajiem par piena sagādes parādnieku sodīšanu. 1946. gada 18.aprīlī 15.No LPSR prokurora A.Mišutina raksta laikrakstā “Cīņa”“Pastiprināt cīņu pret budžu sabotāžu labības sagādē!”. 1946.gada 26.oktobrī 16. Rēzeknes apriņķa prokurora Ņ.Andrijevska ziņojums LPSR prokuroram A.Mišutinam par LK(b)P Rēzeknes apriņķa komitejas attieksmi pret prokuratūras darbiniekiem. 1946.gada 6. novembrī 17. No LPSR komunālās saimniecības ministra R.Ķīša runas LK(b)P CK 1946.gada 6.- 7. decembra plēnumā par represiju pielietošanu pret “kulakiem”. 1946.gada 7.decembrī 18.No LPSR prokurora A.Mišutina ziņojuma LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par sociālistiskās likumības ievērošanu Rēzeknes apriņķī.1947.gada 15.jūnijā 19.No LK(b)P CK biroja lēmuma par sociālistiskās likumības pārkāpšanas faktiem Alūksnes apriņķī. 1947.gada 23.jūnijā 20. No PSRS Sagādes ministrijas pilnvarotā LPSR J.Barjajeva pavēles Nr. 610 par pasākumiem labības sagādes paātrināšanā. 1947. gada 31.augustā 21.Valmieras apriņķa izpildu komitejas Finansu nodaļas vadītāja paskaidrojums Valmieras apriņķa prokuratūrai par sagādes parādu piedziņas gaitu. 1948.gada 12.februārī 22. LPSR ziņojums J.Staļinam par labības sagādes valsts plāna izpildi pirms termiņa. 1948.gada 18.septembrī 23. LPSR prokurora A.Mišutina ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par “kulaku” saimniecību izvairīšanos no labības piegādēm. 1948.gada 30.septembrī 24. PSRS Sagādes ministrijas pilnvarotā LPSR J.Barjajeva pavēle Nr. 2443 par sagādes parādnieku saukšanu pie kriminālatbildības.1948. gada 19. oktobrī 25.Informācija laikrakstā “ Cīņa” par sagādes parādnieces sodīšanu Valkas apriņķī. 1949.gada 24. martā 26. No LPSR tieslietu ministra A.Jablonska ziņojuma LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par tautas tiesu darbību lauksaimniecības produktu obligātās valsts piegādes parādnieku sodīšanā. 1949. gada 19. augustā

201

II nodaļa Nodokļu politika- zemnieku izputināšanas līdzeklis 27.No Ilūkstes apriņķa tiesu izpildītāja K.Jozāna iesnieguma LPSR tieslietu tautas komisāram A.Jablonskim par mantas konfiskāciju Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā. 1945. gada 20. septembrī 28.No LPSR tieslietu tautas komisāra A.Jablonska ziņojuma LK(b)P CK sekretāram F.Titovam par mantas konfiskāciju Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā . 1945.gada 30.oktobrī 29.Demobilizētā vecākā leitnanta P.Kalačeva vēstule laikraksta “Sovetskaja Latvija” redakcijai par nodokļu inspektoru patvaļu. 1947. gada 9. jūnijā 30.No LPSR finansu ministra A.Tabaka ziņojuma PSRS Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldei par nodokļu iekasēšanas rezultātiem. 1948. gada 15. janvārī 31.Ogres apriņķa izpildu komitejas Finansu nodaļas vadītāja J.Bormaņa un nodokļu sektora priekšnieces A.Platkājas ziņojums apriņķa izpildu komitejas Lauksaimniecības nodaļas vadītājam P.Ļuļakam par nodokļu parādnieku lopu pieņemšanu. 1948. gada 25. februārī 32. No LPSR Finansu ministrijas atskaites PSRS finansu ministra vietniekam F. Urjupinam par nodokļu maksājumu ievākšanu un parādu piedziņas stāvokli. 1948. gada 10. maijā 33.LPSR finansu ministra A.Tabaka telegramma apriņķu finansu nodaļu vadītājiem par nodokļu parādnieku sodīšanu. 1948. gada 19.jūnijā 34. No LK(b)P Limbažu apriņķa komitejas biroja lēmuma par nodokļu finansu plāna izpildi. 1948.gada 29.jūnijā 35.No LPSR finansu ministra A.Tabaka ziņojuma LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par nodokļu parādnieku sodīšanu.

1948. gada 5. jūlijā 36.Informācija laikrakstā “Cīņa” par nodokļu parādnieku sodīšanu Ventspils un Kuldīgas apriņķos. 1948. gada 23. septembrī 37. No LPSR ministru, pārvalžu priekšnieku, apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāju un apriņķu izpildu komiteju finansu nodaļu vadītāju sanāksmes stenogrammas par nodokļu ievākšanas plāna izpildi.

1948.gada 24.septembrī 38.LPSR finansu ministra A.Tabaka ziņojums PSRS finansu ministra vietniekam Janbuhtinam par nodokļu piedziņu. 1948. gada 14. oktobrī 39.No LK(b)P Valkas apriņķa komitejas sekretāra J.Vočtova runas LK(b)P CK 1948. gada 26.-27. oktobra plēnumā par “ kulaku “ lopu nodošanu kolhoziem. 1948.gada 26.oktobrī 40. No LK(b)P Talsu apriņķa komitejas sekretāra A.Sējas runas LK(b)P CK 1948. gada 26.-27. oktobra plēnumā par “ kulaku” saimniecību sagraušanu. 1948.gada 26. oktobrī 202

41. No LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas informācijas LK(b)P CK Sevišķajam sektoram par nodokļu parādnieku sodīšanu. 1948.gada 10.decembrī 42.No LPSR Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldes priekšnieka V.Rotčeva izziņas par “kulaku”- nodokļu parādnieku sodīšanu. [ ne vēlāk par 1948. gada decembri] 43. No LPSR Finansu ministrijas atskaites PSRS Finansu ministrijas Nodokļu un ieņēmumu pārvaldei par nodokļu ievākšanu. 1949. gada 2. janvārī 44. No LPSR Finansu ministrijas pārskata par piespiedu līdzekļu pielietošanu pret nodokļu parādniekiem. 1949.gada 10.janvārī 45. No LPSR finansu ministra A.Tabaka ziņojuma LK(b)P CK sekretāram F.Titovam par īpašuma atņemšanu “kulakiem”-nodokļu parādniekiem. 1949. gada 21. janvārī 46. No LPSR MP priekšsēdētāja vietnieka M.Guļaņicka runas LK(b)P X kongresā par nodokļu piedzīšanu no “kulakiem”. 1949.gada 25.janvārī 47.No LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja J.Grīnberga ziņojuma LK(b)P CK skretāram J.Kalnbērziņam par nodokļu parādnieku sodīšanu. 1949. gada 23.februārī 48. No LPSR Finansu ministrijas pārskata par nodokļu piedziņu uz 1949.gada 1.aprīli. [ne vēlāk par 1949. gada martu] 49.Informācija laikrakstā “ Cīņa” par nodokļu parādnieces sodīšanu Vecpiebalgas pagastā. 1949. gada 4.martā 50. No LPSR MP lēmuma Nr. 246 par lauksaimniecības nodokļa ievākšanas rezultātiem. 1949. gada 9. martā 51.Informācija laikrakstā “ Cīņa” par nodokļu parādnieka sodīšanu Kuldīgas apriņķī. 1949. gada 24.martā 52.No LPSR tieslietu ministra A.Jablonska runas LK(b)P pagastu komiteju sekretāru, pagastu partorgu un partijas lauku pirmorganizāciju sekretāru apspriedē par zemnieku sodīšanu. 1949.gada 8.aprīlī 53.No LPSR finansu ministra V.Leča rīkojums Daugavpils apriņķa izpildu komitejas Finansu daļas vadītājam J.Šilovam par “kulaku” saimniecību meklēšanu un aplikšanu ar nodokļiem. 1949. gada 29. jūlijā 54.LPSR finansu ministra vietnieka F.Manoilo ziņojums LPSR MP par nodokļu parāda norakstīšanu zemnieku saimniecībām. 1949. gada 19.septembrī

203

III nodaļa Zemnieku dzīšana meža darbos 55.LPSR TKP priekšsēdētāja V.Lāča telegramma Ilūkstes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam M.Mežaraupam par iedzīvotāju mobilizāciju kokmateriālu sagādei. 1944. gada 18. oktobrī 56. No LPSR TKP Darbaspēka uzskaites un sadales biroja inspektora L.Martinova ziņojuma biroja vadītājam I.Trinkleram par darba spēka mobilizācijas gaitu kokmateriālu sagatavošanā. [ ne vēlāk par1944.gada 25. novembri] 57. LPSR TKP priekšsēdētāja V.Lāča telegramma PSRS Valsts aizsardzības komitejai par meža darbiem mobilizēto iedzīvotāju paveiktā darba rezultātiem. 1944. gada 27. novembrī 58. Cēsu apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja R.Lapiņa ziņojums LPSR TKP priekšsēdētājam V.Lācim, LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR TKP priekšsēdētāja vietniekam I.Trinkleram par mobilizācijas meža darbu gaitu. 1944.gada 1. decembrī 59. No delegātu runām LPSR TKP Darbaspēka uzskaites un sadales biroju vadītāju apspriedē par mežstrādnieku darba un sadzīves apstākļiem. 1945.gada 15.janvārī 60. Madonas apriņķa izpildu komitejas lēmums Nr. 73 par Sarkaņu pagasta iedzīvotāju iesaistīšanu apmaksāto darba klaušu kārtībā meža materiālu sagatavošanā. 1947. gada 23. janvārī 61. No LPSR TKP priekšsēdētāja V.Lāča runas LPSR zemnieku sanāksmē par meža izstrādāšanas darbiem. 1945.gada 7.februārī 62. No LPSR prokurora A.Mišutina ziņojuma LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par nelikumīgu Rēzeknes apriņķa zemnieku iesaistīšanu meža darbos. 1947.gada 15. jūnijā 63. No Dobeles ciema padomes priekšsēdētāja A.Vēja runas LPSR zemnieku-pirmrindnieku sanāksmē par kokmateriālu sagādes valsts plāna izpildi. 1947.gada 25.jūlijā 64. LK(b)P CK sekretāra J.Kalnbērziņa telegramma LK(b)P Ogres apriņķa komitejai par transporta mobilizēšanu meža materiālu izvešanai.

1947.gada 9. decembrī 65. LPSR ārlietu ministra P.Valeskalna ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim, LK(b)CK sekretāram I.Ļebedevam par meža materiālu sagatavošanas gaitu Krāslavas un Daugavpils apriņķos. 1947. gada 21. decembrī 66.LPSR Zvejnieku savienības Pāvilostas zvejnieku arteļa valdes priekšsēdētāja A.Makrušina lūgums LPSR MP priekšsēdētāja vietniekam M.Plūdonim par zvejnieku atbrīvošanu no meža darbiem.

1947. gada 31. decembrī

204

67. LPSR Zivju rūpniecības ministrijas republikāniskās Zvejnieku savienības priekšsēdētāja F.Berga ziņojums LPSR MP priekšsēdētāja vietniekam M.Plūdonim par zvejnieku dzīšanu meža darbos. 1948. gada 8. janvārī 68.LPSR MP Lietu pārvaldes meža, kurināmā un enerģētikas rūpniecības grupas priekšnieka F.Petuškova rīkojums Jelgavas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja vietniekam J.Āboliņam sodīt iedzīvotājus, kuri neizpilda meža darbus. 1948. gada 16. janvārī 69. No LK(b)P Limbažu apriņķa komitejas biroja lēmuma par meža materiālu sagatavošanas un izvešanas paātrināšanu. 1948.gada 21. janvārī 70. Alūksnes apriņķa izpildu komitejas lēmums Nr. 133 par meža materiālu sagatavošanas un izvešanas plānu Zeltiņu pagastā. 1948. gada 1. aprīlī 71. LPSR prokurora A.Mišutina ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam un LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par likumu pārkāpumiem meža materiālu sagādes kampaņās. 1948. gada 2. jūlijā 72. No LK(b)P CK sekretāra J.Kalnbērziņa runas LPSR kolhozu priekšsēdētāju sanāksmē par meža darbiem. 1948. gada 30. decembrī IV nodaļa “ Kadru tīrīšana” 73.Raksts laikrakstā “Cīņa” - “Vairāk modrības pret darbaļaužu ienaidniekiem!”1945. gada 15. septembrī 74.LPSR TKP lietu pārvaldnieka O.Stankes paskaidrojums Madonas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam J.Baronam par iedzīvotāju ieskaitīšanas “tautas ienaidnieku” kategorijā kārtību. 1945.gada 29. oktobrī 75.Talsu apriņķa izpildu komitejas atskaite par apriņķa padomju iestāžu kadru pārbaudi. 1945. gada 15. decembrī 76. No laikraksta “ Cīņa” ievadraksta -“Nostiprināsim ciemu izpildu komitejas!”1945.gada 18.decembrī 77.Ludzas apriņķa izpildu komitejas ziņojums LPSR TKP Lietu pārvaldes kadru daļas priekšniecei O. Augustei par apriņķa padomju iestāžu kadru pārbaudes rezultātiem.[ ne vēlāk par 1945.gada 24. decembri] 78.LPSR MP priekšsēdētāja vietnieka palīga Grigorjeva prasība LPSR MP Lauksaimniecības kooperācijas Galvenās pārvaldes priekšniekam A.Kalniņam sniegt paskaidrojumu par “ kadru tīrīšanu”. 1947. gada 6.februārī 79. No laikraksta “ Cīņa” ievadraksta - “Vairāk šķiras modrības partijas lauku organizāciju darbā!”1947.gada 18. martā 205

80.No LK(b)P CK sekretāra A.Ņikonova runas LPSR zemniekupirmrindnieku sanāksmē par “ šķiru cīņu “ laukos. 1947. gada 26.jūlijā 81. No LK(b)P CK vēstules pagastu partijas komitejām, pagastu partijas organizatoriem, pagastu, MTS, padomju saimniecību partijas pirmorganizācijām, MTS un padomju saimniecību direktoru vietniekiem politlietās, visiem lauku komunistiem par cīņas pastiprināšanu pret ”kulakiem” un “nacionālistiskiem elementiem”.

1947.gada 2.septembrī 82. 82. No LK(b)P CK ziņojuma VK(b)P CK par “kadru tīrīšanu” Kuldīgas apriņķī.1948.gada 15.maijā 83. 83. No LK(b)P Daugavpils apriņķa komitejas sekretāra P.Žukova informācijas LK(b)P CK Lauksaimniecības nodaļai par “ kulaku” padzīšanu no kolhoziem. 1948.gada 18.maijā 84. 84. No LK(b)P Limbažu apriņķa partijas sapulces lēmuma par cīņas pastiprināšanu pret “kulakiem” un “buržuāziski nacionālistiskiem elementiem”.1948.gada 6.jūnijā 85. 85. No LK(b)P CK biroja lēmuma par “kulaku” padzīšanu no kolhoziem. 1948.gada 30.jūnijā 86. 86. No ievadraksta laikrakstā “Cīņa” - “Modrību lauksaimniecības uzdevumu izpildīšanā !”1948.gada 21.augustā 87. 87. No LPSR prokurora A.Mišutina ziņojuma LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par pasākumiem “kontrrevolucionāro, naidīgo elementu palieku” likvidācijā. 1948. gada 21. septembrī 88. 88. No laikraksta “Cīņa” ievadraksta - “Augstāk revolucionāro modrību!”1948. gada 18. decembrī 89.No LK(b)P CK sekretāra J.Kalnbērziņa runas LPSR kolhozu priekšsēdētāju sanāksmē par cīņu pret “kulakiem”. 1948.gada 30.decembrī 90.No LK(b)P Valmieras apriņķa komitejas sekretāra J.Meļņikova informācijas LK(b)P CK Lauksaimniecības nodaļai par aizsargu un “kulaku”iekļūšanu kolhozos. 1949.gada 10.janvārī 91. No LK(b)P X kongresa vēstules J.Staļinam. 1949. gada 28. janvārī 92. No LPSR Lauksaimniecības kooperācijas galvenās pārvaldes priekšnieka A.Kalniņa runas LPSR MP biroja sēdē par cīņu pret “kulakiem “. 1949.gada 2.februārī 93.Cēsu apriņķa II iecirkņa tautas tiesas darbinieces V. Pētersones ziņojums LK(b)P Cēsu apriņķa komitejas kadru sekretāram A.Baidiņam par A. Porukas “neuzticamību”. 1949. gada 5. jūlijā 94. No Iekšlietu ministrijas Madonas apriņķa Milicijas daļas priekšnieka J.Kuzņecova ziņojuma LK(b)P Madonas apriņķa komitejas sekretārei I.Čarpai par “neuzticamiem“ kolhozniekiem. 1949.gada 4.novembrī 206

95. No LK(b)P CK instruktora A.Ratnieka izziņas par “kadru tīrīšanu” Liepājas apriņķī.[ne agrāk par 1949. gada 17. maiju] 96.LPSR Valsts drošības ministra vietnieka A.Košeļeva ziņojums LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par “ neuzticamu personu “ atrašanos kolhozos. 1950. gada 20. janvārī 97. No LK(b) CK sekretāra F.Titova referāta LK(b)P CK 1950.gada 10.- 11. februāra plēnumā par LK(b)P Valmieras rajona komitejas kļūdām kadru izvēlē. 1950.gada 10.februārī 98. No LPSR lauksaimniecības ministra J.Vanaga runas LK(b)P CK 1950.gada 10.- 11. februāra plēnumā par lauksaimniecības speciālistu trūkumu. 1950.gada 10.februārī V nodaļa Represīvo iestāžu darbinieku patvaļa 99. No LK(b)P Abrenes apriņķa komitejas sekretāra A.Ņikonova runas LK(b)P CK 1945.gada 15.-16. februāra plēnumā par “kulaku - bandītu atbalstītāju” sodīšanu. 1945.gada 15.februārī 100.Izvilkums no LK(b)P Jelgavas apriņķa komitejas sekretāra K.Plātera runas LK(b)P CK 1945.gada 15.-16. februāra plēnumā par Sarkanās armijas pretizlūkošanas dienesta “Smerš” represijām pret Jelgavas apriņķa iedzīvotājiem. 1945.gada 15. februārī 101.No LPSR TKP priekšsēdētāja vietnieka J.Roņa ziņojuma VK(b)P CK Latvijas biroja priekšsēdētājam N.Šataļinam, LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR TKP priekšsēdētājam V.Lācim par likumpārkāpumiem Ludzas apriņķī.[1945.gada jūnijā] 102.No LPSR iekšlietu tautas komisāra A.Eglīša raksta laikrakstā “Cīņa” - “Nodrošināt latviešu tautai mierīgu darbu un drošību!”.1945.gada 12. septembrī 103.LPSR prokurora A.Mišutina ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par LPSR Iekšlietu tautas komisariāta darbinieku pieļautajiem likumu pārkāpumiem. 1945.gada 14.septembrī 104. No Latvijas dzelzceļa Kara tribunāla priekšsēdētāja vietas izpildītāja A.Semerikova ziņojuma PSRS Transporta Kara tribunāla Galvenās pārvaldes priekšniekam Pugovkinam par Kara tribunāla darbu. 1945. gada 20. oktobrī 105.LPSR iekšlietu tautas komisāra A.Eglīša ziņojums VK(b)P CK Latvijas biroja priekšsēdētāja vietniekam V.Rjazanovam, LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par LPSR Prokuratūras traucējošo rīcību “bandītisma “ apkarošanā. 1945. gada 1.novembrī

207

106.LPSR prokurora A.Mišutina ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par prokuratūras nostāju “bandītu atbalstītāju” lietu izmeklēšanā. 1945. gada 30. novembrī 107.Rēzeknes apriņķa tautas izmeklētāja N.Solovjova ziņojums Maltas pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāja M.Orehova pieļautajām nelikumībām. 1946.gada 27. martā 108.LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja J.Grīnberga ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par iznīcinātāju bataljonu kaujinieku noziegumiem. 1946. gada 10. aprīlī 109. No LK(b)P CK sekretāra J.Jurgena runas LK(b)P apriņķu komiteju sekretāru un apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāju sanāksmē par soda sankciju pielietošanu pret “kulakiem”.1946.gada 19.jūlijā 110. No LPSR prokurora A.Mišutina ziņojuma LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam par LK(b)P CK speciālās vienības noziegumiem Viļakas apriņķa Rugāju pagastā. 1946.gada 22.jūlijā 111.LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurora palīga Savičeva pārskats par LPSR Iekšlietu ministrijas izmeklēto speciālās piekritības lietu izmeklēšanas termiņiem un kvalitāti.1946.gada 12. augustā 112.No LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurora M.Timčenko izziņas par prokurora uzraudzības stāvokli “kontrrevolucionāro noziegumu” lietu izmeklēšanā. 1946. gada 25. oktobrī 113.No LPSR prokurora A.Mišutina ziņojuma LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par sociālistiskās likumības ievērošanu Daugavpils apriņķī. 1947. gada 15. jūnijā 114.LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurora Višņakova pārskats par pārtrauktajām speciālās piekritības lietām. 1949. gada 12. martā 115.No LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara prokurora vietnieka Goroševiča pārskata par Valsts drošības ministrijas orgānu pārtrauktajām izmeklēšanas lietām un sociālistiskās likumības pārkāpumu faktiem lietu izmeklēšanā. 1950. gada 28. februārī 116.No LK(b)P CK ziņojuma VK(b)P CK Partijas kontroles komisijai par cīņu ar “bandītismu” un “buržuāziski nacionālistisko pagrīdi”.1950.gada 5.jūnijā 117.No LPSR iekšlietu ministra I.Zujāna runas LKP CK 1953.gada 22.23. jūnija plēnumā par latviešu tautības darbinieku skaitu bijušajā Valsts drošības ministrijā. 1953.gada 23.jūnijā 118. No LKP CK sekretāra J.Kalnbērziņa runas LKP CK 1953.gada 22.-23. jūnija plēnumā par represiju apjomu. 1953.gada 22.jūnijā

208