Biznesa kompetences. Abstrakti 2018.g. 1. sējums by Business Competence Center

Biznesa kompetences Tirdzniecības tirgvedība Uzņēmējdarbības vide 10. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences Biznesa kompetences 12.12.2018. 7. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences Tirdzniecības tirgvedība 13.12.2018. 6. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferencesUzņēmējdarbības vide 14.12.2018. Abstrakti

1.sējums Biznesa kompetences

Rīga Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs 2018

Biznesa kompetences Tirdzniecības tirgvedība Uzņēmējdarbības vide Trīs starptautisko zinātniski praktisko konferenču abstrakti Trīs sējumos

Business Competences Trade Marketing Business Environment Abstracts for the Three International Scientific Practical Conferences The Three Volumes

Biznesa kompetences Tirdzniecības tirgvedība Uzņēmējdarbības vide

Abstrakti Ineses Spīčas redakcijā

1. sējums Biznesa kompetences 10. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference 2018. gada 12. decembrī

Rīga Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs 2018

Business Competences Trade Marketing Business Environment

Abstracts Edited by Inese Spica

Volume I Business Competences 10th International Scientific Practical Conference 12 December 2018

Riga Scientific institution Business competence centre 2018

UDK 658(062) Bi 983 Biznesa kompetences. Tirdzniecības tirgvedība. Uzņēmējdarbības vide: Abstrakti. I.Spīčas red. 1. [ sēj. ]. Biznesa kompetences. 10.Starptautiskā zinātniski praktiskā konference Biznesa kompetences, 2018.gada 12.decembris. Rīga: Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs, 2018. 44 lpp. Starptautisko zinātniski praktisko konferenču krājumā ievietotie abstrakti ir aizklāti recenzēti. Zinātniskās institūcijas (ZI) Biznesa kompetences centrs Zinātniskā padome, Latvija: Priekšsēdētājs: Dr.sc.ing. Romāns Djakons, ZI Biznesa kompetences centrs; Informācijas sistēmu mnedžmenta augstskola; Locekļi: Dr.oec. Marga Živitere, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola; Dr.oec. Inese Spīča, ZI Biznesa kompetences centrs; Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola; Dr.sc.ing. Viktors Gopejenko, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola. Biznesa kompetences. Tirdzniecības tirgvedība. Uzņēmējdarbības vide: Abstrakti. I.Spīčas red. 1. [sēj.]. Biznesa kompetences, apstiprināts izdošanai Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs Zinātniskās padomes sēdē 2018.gada 10.decembrī, protokols Nr.3. 10.starptautiskās zinātniski praktiskās konferences “Biznesa kompetences” programmu padome: Priekšsēdētāji:Dr.oec.Inese Spīča, ZI Biznesa kompetences centrs; Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Latvija; Dr.sc.ing. Romāns Djakons, ZI Biznesa kompetences centrs; Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Latvija; Dr.oec. Bernds Haljērs, Eiropas Mazumtirdzniecības akadēmija, Vācija; Locekļi: Dr.hab.paed., Dr.oec Rasma Garleja, Latvijas Universitāte, Latvija; Dr.hab.oec. Baiba Rivža, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija; Dr.hab.sc.ing. Aleksandrs Urbahs, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija; Dr.sc.ing.Marianna Mattejeva Petrova, Sv.Kirila un sv.Metodija Veliko Turnovas universitāte, Bulgārija; Dr.sc.ing. Ravils Muhamedijevs, Starptautiskā Informācijas tehnoloģiju universitāte, Kazahija; Dr.hab.oec. Vitautas Pranulis, Viļņas Universitāte, Lietuva; Dr.oec. Regina Virvilaite, Kauņas Tehniskā universitāte, Lietuva; Dr.sc.ing. Rostislavs Kopitovs, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Latvija; Dr.oec. Juri Sepp, Tartu Universitāte, Igaunija; Dr.oec. Urmas Varblane, Tartu Universitāte, Igaunija; Dr.oec. Oliver Parts, Tallinas Tehnoloģiskā universitāte, Igaunija; Dr.sc.ing. Jevģēnijs Garbuzs, ZI Biznesa kompetences centrs, Latvija; Dr.biol. Simona Larsona, ZI Biznesa kompetences centrs, Latvija; Dr.oec. Lada Kaļiņina, ZI Biznesa kompetences centrs, Latvija. Rīcības padomes priekšsēdētāji: Dr.Inese Spīča, ZI Biznesa kompetences centrs direktore; Dr.Deniss Djakons, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas rektors; Locekļi: Dr. Natālija Vorobjova, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas prorektore; Dr. Valentīna Djakona, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas prorektore; Dr. Olga Verdenhofa, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas prorektore; Natālija Burlucka, Informācijas sistēmu menedzmenta augstskolas portāla vadītāja, Ernests Spīčs, ZI Biznesa kompetences centra pētnieks; Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas studenti: Marta Bleija, Marija Bukovska, Maija Minalto, Normunds Orlovs. Abstrakti pēc konferences tiks piedāvāti iekļaušanai EBSCO, SCPOUS, RePec datu bāzēs. Abstraktu noformējumā izmantots Johana Andrea Ēzena zīmējums Rīga. 1786. gads, Latvijas Valsts vēstures arhīvs © Zinātniskā institūcija SIA Biznesa kompetences centrs, 2018 Salikums Ernests Spīčs, 2018 ISBN 978 - 9934 - 8808 - 0 - 3 ISSN 2592 - 8287

UDK 658(062) Bi 983 Business Competences. Trade Marketing. Business Environment: Abstracts. Edited by I.Spica. 1 [ vol ]. Business Competences. 10th International Scientific Practical Conference on Business Competences, 12 December 2018. Riga: Scientific institution Business Competence Centre, 2018. 44 p. Abstracts submitted to this conference have been double-blind peer reviewed before final acceptance to the conference. Scientific Board of the Scientific Institution (SI) Business Competence Centre, Latvia: Chairman: Dr.sc.ing. Romans Djakons, SI Business Competence Centre, ISMA University; Members: Dr.oec. Marga Zivitere, ISMA University; Dr.oec. Inese Spica, SI Business Competence centre, ISMA University; Dr.sc.ing. Viktors Gopejenko, ISMA University. Business Competences. Trade Marketing. Business Environment: Abstracts. Edited by I.Spica. 1 [ vol ]. Business Competences, accepted to publishing by the Scientific Board of the SI Business Competence Centre 10/12/2018, protocol Nr.3. 10th International Scientific Practical Conference on Business Competences Scientific Committee: Chairpersons: Dr.oec. Inese Spica, SI Business Competence Centre, ISMA University; Dr.sc.ing. Romans Djakons, SI Business Competence Centre, ISMA University; Dr.oec. Bernd Hallier, European Retail Academy, Germany; Members: Dr.hab.paed., Dr.oec Rasma Garleja, University of Latvia, Latvia; Dr.hab.oec. Baiba Rivža, Latvian University of Agriculture, Latvia; Dr.hab.sc.ing. Aleksandrs Urbahs, Tehnical University of Riga, Latvia; Dr.sc.ing.Marianna Mattejeva Petrova, St.Cyril and st.Methodius University of Veliko Turnovo, Bulgaria; Dr.sc.ing. Ravil Muhamedyev, International University Information Technology, Kazakhstan, Dr.hab.oec. Vitautas Pranulis, Vilnius University, Lithuania, Dr.oec. Regina Virvilaite, KaunasUniversity of Technology, Lithuania, Dr.sc.ing. Rostislavs Kopitovs, ISMA University, Latvia, Dr.oec. Juri Sepp, University of Tartu, Estonia; Dr.oec. Urmas Varblane, University of Tartu, Estonia; Dr.oec. Oliver Parts, Tallinn University of Technology, Estonia; Dr.sc.ing. Jevgenijs Garbuzs, SI Business Competence Centre, Latvia; Dr.biol. Simona Larsona, SI Business Competence Centre, Latvia; Dr.oec. Lada Kalinina, SI Business Competence Centre, Latvia. Steering Committee: Chairpersons: Dr. Inese Spica, SI Business Competence Centre, director; Dr.Deniss Djakons, ISMA University, chancellor; Members: Dr. Natalija Vorobjova, ISMA University, vice-chancellor; Dr. Valentina Djakona, ISMA University, vice-chancellor; Dr. Olga Verdenhofa, ISMA University, vice-chancellor; Natalija Burlucka, ISMA Univesity, web-site manager, Ernests Spics, SI Business Competence Centre, researcher; ISMA University students: Marta Bleija, Marija Bukovska, Maija Minalto, Normunds Orlovs. After the conference the abstracts will be offered for including in EBSCO, SCOPUS, RePec. Drawing by Johann Andreas Oesen, 1786, Property of the National Archive of the History of Latvia © Scientific Institution Business Competence Centre Ltd., 2018 Compound by Ernests Spics, 2018 ISBN 978 - 9934 - 8808 - 0 - 3 ISSN 2592 - 8287

Saturs. Contents.

10th International Scientific Practical Conference on Business Competences

Programma 12.12.2018. Program Plenārsēde: Mūsdienu biznesa kompetences

8 8

1. sekcija: Speciālista biznesa kompetences dejas jomā

2. sekcija: Speciālista biznesa kompetences dažādās jomās

3. sekcija: Vadītāja biznesa kompetences

Priekšvārds Forewords

Autori Authors

Plenārsēde. Plenary Session.

Mūsdienu biznesa kompetences. Contemporary Business Competences

Knowledge and Innovation Determinants in Baltic Firms• Antonella Biscione, Annunziata de Felice, Isabella Martucci 13 Latvijas Biznesa savienības aktivitātes mazā biznesa atbalstam • Eduards Filippovs • The Business Union of Latvia Activities for Small Business Support 14 Latvijas Biznesa Eņģeļu tīkls un tā pieredze biznesa kompetences veidošanā • Marta Matisone • The Latvian Business Angel Network and its Experience in Developing Business Competences 15 1. sekcija. Section I

Speciālista biznesa kompetences dejas jomā. Specialist Business Competences on Dance Branch

Tradīcijas un novatorisms latviešu skatuviskajā tautas dejā • Rita Spalva • Traditions and Innovations in the Latvian Scenic Folk-Dance 17 Mūzikas un dejas korelācija tradicionālajā un skatuves dejā• Ilmārs Pumpurs • Music and Dance Correlation in Traditional and Stage Dance 18 Tradicionālās dejas stilistika un tās atjaunošanai nepieciešamās kompetences • Ernests Spīčs • Traditional Dance Stylistics and Competences Required for its Restoration 19 Dejas svētki Dziesmu svētkos • Dita Jonīte • Dance Celebration at the Song Celebration

Tautas dejas tradīcijas saglabāšanas iespējas Eiropiādes kontekstā • Indra Filipsone • Possibilities of Preservation of Folk-Dance Traditions within the Framework of the Europeade

Dejas projekti ‘’Simts danči simtgadē’’ un ‘’Danču krātuve’’ • Sandis Zučiks • Dance Projects ‘’Hundred Dances at the Centenary’’ and ‘’Dance Depository’’

40 gadi – vai pietiekams laiks, lai atjaunotos izzūdoša tradīcija? • Ernests Spīčs • 40 Years – is it Enough for Restoration of a Vanishing Tradition? 23 No muzikantes par dančmeistari – jauniegūta pieredze • Rozīte Katrīna Spīča • From Musician to Dancing Master – Newly Acquired Experience 24 Par dančiem ārpus Latvijas – 18. novembrī Minhenē. Pieredzes piemērs • Linards Kalniņš • About Dancing Outside Latvia – on 18 November in Munich. Experience Example 25 Profesionālās identitātes attīstība studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs” • Paula Gorobeca • Professional Identity Development in the Studies Programme “Dance and Rhythmic Teacher”

2. sekcija. Section II

Speciālista biznesa kompetences dažādās jomās. Specialist Business Competences on Different Branches

The Aspects of Provision of Social Services for Elderly Persons in Care Facilities • Vladimiras Gražulis, Janina Čižikienė 28 The Implementation Persons with Disabilities Rights to Decent Work• Zaiga Oborenko, Marga Zivitere

Digital Technologies in Tourism – a Key to Competence • Jevgenija Dehtjare

Reducing Staff Turnover: a Case Study • Ilze Briede, Zaiga Oborenko

Development of Staff Motivation System in the Conditions of Organizational Changes• Jelena Smirnova, Valentina Djakona, Marga Zivitere 32 Sabiedriskā sektora ierēdnim nepieciešamās biznesa kompetences • Baiba Bērziņa • Business Competences Required for Public Sector Officials 33 3. sekcija. Section III

Vadītāja biznesa kompetences. Manager Business Competences

Process Approach Application in Talent Management • Elzbieta Markuckiene, Andrius Valickas

Cultural Enterprise Management Evaluation • Sarmite Jegere

The Youth Employability: Issues and Solving • Marina Celika, Olga Verdenhofa, Marga Zivitere

Organization of managing the enterprise of different forms of ownership on the materials of OJSC PoltavaKonditer • Hanna Sokolova, Marga Zivitere

Biznesa kompetences transformācijas Latvijā• Inese Spīča • Transformations of Business Competences in Latvia 39 NaomiHire Competency Model• Nataly Kravtsova, Hryhoryi Kravtsov

Kopsavilkums. Summary

Plenārsēdes kopsavilkums. Summary for the Plenary Session

1. sekcijas kopsavilkums. Summary for the Section I

2. sekcijas kopsavilkums. Summary for the Section II

3. sekcijas kopsavilkums. Summary for the Section III

10th International Scientific Practical Conference on Business Competences PROGRAMMA 12.12.2018. PROGRAM Venue: Riga, ISMA University, Lomonosova street 1, building 7 Plenārsēde: Mūsdienu biznesa kompetences 14.00 –15.30 , Room 314.auditorija; Vadītāja: Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs direktore, Dr.Inese Spīča Knowledge and Innovation Determinants in Baltic Firms Antonella Biscione (Albania), Annunziata de Felice (Italy), Isabella Martucci (Italy) Latvijas Biznesa savienības aktivitātes mazā biznesa atbalstam Eduards Filippovs (Latvija) Latvijas Biznesa Enģeļu tīkls un tā pieredze biznesa kompetences veidošanā Marta Matisone (Latvija) 1. sekcija: Speciālista biznesa kompetences dejas jomā 15.45 –17.15, Room 220.auditorija; Vadītāji: Dr. Rita Spalva, Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs pētnieks, M.soc. sc. Ernests Spīčs Tradīcijas un novatorisms latviešu skatuviskajā tautas dejā Rita Spalva (Latvija) Mūzikas un dejas korelācija tradicionālajā un skatuves dejā Ilmārs Pumpurs (Latvija) Tradicionālās dejas stilistika un tās atjaunošanai nepieciešamās kompetences Ernests Spīčs (Latvija) Dejas svētki Dziesmu svētkos Dita Jonīte (Latvija) Tautas dejas tradīcijas saglabāšanas iespējas Eiropiādes kontekstā. Pieredzes apkopojums. Indra Filipsone (Latvija) Dejas projekti ‘’Simts danči simtgadē’’ un ‘’Danču krātuve’’ Sandis Zučiks (Latvija) 40 gadi – vai pietiekams laiks, lai atjaunotos izzūdoša tradīcija? Ernests Spīčs (Latvija) No muzikantes par dančmeistari – jauniegūta pieredze Rozīte Katrīna Spīča (Latvija-Vācija) Par dančiem ārpus Latvijas – 18. novembrī Minhenē. Pieredzes piemērs Linards Kalniņš (Latvija-Vācija) Profesionālās identitātes attīstība studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs” Paula Gorobeca (Latvija) Diskusija.

2. sekcija: Speciālista biznesa kompetences dažādās jomās 15.45 – 17.15, Room 314.auditorija; Vadītāja: ISMA profesore, Dr.Marga Živitere ✴The Aspects of Provision of Social Services for Elderly persons in Care Facilities Vladimiras Gražulis (Lietuva), Janina Čižikiene (Lietuva) ✴ The Implementation Persons with Disabilities Rights to Decent Work Zaiga Oborenko (Latvija), Marga Živitere (Latvija) ✴ Digital Technologies in Tourism - a Key to Competence Jevģēnija Dehtjare (Latvija) ✴ Reducing Staff Turnover: a Case Study Ilze Briede (Latvija), Zaiga Oborenko (Latvija) ✴ Development of Staff Motivation System in the Conditions of Organizational Changes Jelena Smirnova (Latvija), Valentīna Djakona (Latvija), Marga Živitere (Latvija) ✴ Sabiedriskā sektora ierēdnim nepieciešamās biznesa kompetences Baiba Bērziņa (Latvija)

3. sekcija: Vadītāja biznesa kompetences 17.30 - 19.00, Room 314.auditorija; Vadītāja: ISMA prorektore, Dr.Valentīna Djakona ✴Process approach application in talent management Elzbieta Markuckiene (Lietuva), Andrius Valickas (Lietuva) ✴ Cultural enterprise management evalution Sarmīte Jēgere (Latvija) ✴ The youth employability: issues and solving Marina Čelika (Latvija), Olga Verdenhofa (Latvija), Marga Živitere (Latvija) ✴ Organization of managing the enterprise of different forms of ownership on the materials of OJSC Poltav Konditer Hanna Sokolova (Ukraina), Marga Živitere (Latvija) ✴Biznesa kompetences transformācijas Latvijā Inese Spīča (Latvija) ✴ NaomiHire Competency Model Natalija Kravtsova (Ukraina), Grigorij Kravtsov (Ukraina) Kopsavilkums 19.00 - 19.30, Room 314.auditorija; Vadītāja: Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs direktore, Dr.Inese Spīča ✴ Konferences plenārsēdes un sekciju vadītāju ziņojumi

Priekšvārds Forewords

Abstraktu krājumā ir iekļauti trīs starptautisko zinātniski praktisko konferenču dalībnieku aizklāti recenzēti abstrakti. Visas trīs konferences rīko zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs sadarbībā ar Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu un Eiropas Mazumtirdzniecības akadēmiju. Trīs konferenču norises vieta ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Lomonosova iela 1, korpuss Nr.7, Rīga, Latvija un norises laiks ir 2018.gada 12.-14.decembris. Katras konferences norisei ir atvēlēta viena diena. 10.starptautiskā zinātniski praktiskās konference “Biznesa kompetences” notiek 2018.gada 12.decembrī un tajā 32 autori no 6 valstīm iepazīstina ar 25 darbiem, kas veltīti mūsdienu biznesa kompetencēm, speciālista un vadītāja biznesa kompetencēm. Plenārsēdē ar pārskatu par zināšanām un inovācijām Baltijas valstu uzņēmumos uzstājas Bari universitātes, Itālijā vecākā pētniece un mācību spēks Annunziata de Felice, Latvijas Biznesa savienības aktivitātes mazā biznesa atbalstam raksturo biedrības “Latvijas Biznesa savienība” valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs un pārskatu par Latvijas Biznesa Enģeļu tīklu un tā pieredzi biznesa kompetences veidošanā sniedz biedrības “Latvijas Biznesa Engeļu tīkls” izpilddirektore Marta Matisone. 7.starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Tirdzniecības tirgvedība” notiek 2018.gada 13.decembrī. Tā pulcē 33 autorus no 5 valstīm, kas referē par 24 tematiem un pievēršas tirdzniecības tirgvedības aktualitātēm, koncepcijām un praksei. Šīs konferences plenārsēdē Annunziata de Felice no Itālijas analizē Baltijas valstu tirdzniecību pārmaiņu laikā, Simona Larsona, zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs vadošā pētniece no Latvijas, pievēršas bioloģisko produktu vērtības paaugstināšanai, bet Janīna Čižikiene no Lietuvas, no Mikolas Romeris universitātes piedāvā cilvēkresursu pārvaldības modernizēšanas virzienus sabiedriskās ēdināšanas sektorā. 6.starptautiskās zinātniski praktiskās konferences “Uzņēmējdarbības vide” norises laiks ir 2018.gada 14.decembris. Šeit 37 darbus par modernu uzņēmējdarbības vidi, uzņēmējdarbības mikrovidi un uzņēmējdarbības makrovidi piedāvā 42 autori no 7 valstīm. Plenārsēdē biedrības “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš analizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iespējas un izaicinājumus, Annunziata de Felice no Itālijas raksturo Eko-inovāciju uzņēmumus Baltijā, bet profesore Sarmīte Jēgere no Liepājas universitātes, Latvijā, pievēršas izglītības iestāžu pārvaldībai un cīņai ar mobingu. Dr.Inese Spīča Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs Direktore un vadošā pētniece

Autori Authors

Dr.Antonella Biscione, Catholic University, “Our Lady of Good Counsel”, Albania Dr.Annunziata de Felice, University of Bari Aldo Moro, Italy Dr.Isabella Martucci, University of Bari Aldo Moro, Italy Eduards Filippovs, Latvian Business Union, Latvia Marta Matisone, Latvian Business Angel Network, Latvia Dr.Rita Spalva, Latvian National Culture Centre, Latvia Ilmars Pumpurs, Latvian National Culture Centre, Latvia Ernests Spics, Scientific Institution Business Competence Centre, Latvia Dita Jonite, University of Latvia, Latvia Indra Filipsone, International Committee of Europeade, Latvia Sandis Zuciks, University of Latvia, Latvia Rozite Katrina Spica, Latvian Academy of Culture, Latvia Linards Kalnins, Choir “Laima”, Germany Paula Gorobeca, University of Latvia, Latvia Dr.Vladimiras Grazulis, Mykolas Romeris University, Lithuania Janina Cizikiene, Mykolas Romeris University, Lithuania Zaiga Oborenko, ISMA University, Latvia Dr.Marga Zivitere, ISMA University, Latvia Dr.Jevgenija Dehtjare, ISMA University, Latvia Ilze Briede, ISMA University, Latvia Jelena Smirnova, ISMA University, Latvia Dr.Valentina Djakona, ISMA University, Latvia Baiba Berzina, ISMA University, Latvia Elzbieta Markuckiene, Mykolas Romeris University, Lithuania Dr.Andrius Valickas, Mykolas Romeris University, Lithuania Dr.Sarmite Jegere, University of Liepaja, Latvia Hanna Sokolova, ISMA University, Ukraine Dr.Inese Spica, Scientific Institution Business Competence Centre, Latvia Dr.Nataly Kravtsova, NaomiHire, Ukraine Dr.Hryhoriy Kravtsov, NaomiHire, Ukraine

Plenārsēde. Plenary Session.

Mūsdienu biznesa kompetences. Contemporary Business Competences

KNOWLEDGE AND INNOVATION DETERMINANTS IN BALTIC FIRMSâ&#x20AC;˘ ANTONELLA BISCIONE, ANNUNZIATA DE FELICE, ISABELLA MARTUCCI

Keywords: knowledge, innovation, Baltic Countries, manufacturing sector

Although a large body of literature has analyzed the relationship between knowledge and innovation in general (Camuffo and Grandinetti, 2006, 2011; Landry et al., 2002; Barrutia and Echebarria, 2010) and has studied the different types of knowledge and innovations so far not much specific theory has been formed about the effect of different typologies of knowledge on diverse innovations in the specific sub-categories of manufacturing sector in the Baltic Countries. The aim of this work is addressed to observe this relationship in Baltic countries- Estonia, Latvia and Lithuania by using firm-level data of Community Innovation Survey (CIS 2008 and CIS 2014). These three countries share common features and a similar history. They regained their independence from the Soviet Union in the early nineties before joining the EU in 2004 (Poissonier, 2017). Despite this, in the last years, these countries have undergone many transformations in the industrial sector and the differences emerge.

LATVIJAS BIZNESA SAVIENĪBAS AKTIVITĀTES MAZĀ BIZNESA ATBALSTAM • EDUARDS FILIPPOVS • THE BUSINESS UNION OF LATVIA ACTIVITIES FOR SMALL BUSINESS SUPPORT

Atslēgas vārdi: Latvija, mazie un vidējie uzņēmumi, izaugsmes izaicinājumi, iniciatīva, sadarbība, indekss, pozitīvas pārmaiņas Darba mērķis ir sniegt ieskatu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu darbībā, parādīt to sociāli ekonomisko nozīmi, pamatojoties uz finanšu datiem un nodarbinātības radītājiem, definēt esošos un nākotnes izaugsmes izaicinājumus, kā arī raksturot Latvijas Biznesa savienības aktivitātes mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Darba gaitā autors analizēs iniciatīvu “Atbalsti mazo biznesu!” un “Mazā biznesa diena” praktiskos aspektus un šo iniciatīvu īstenošanas sešu gadu laikā uzkrātās atziņas. Papildu iepriekš minētajam autors raksturos Latvijas Biznesa savienība sadarbību ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Lursoft“ organizējot nepieciešamās informācijas vākšanu un apkopošanu, lai aprēķinātu indeksu „Investīcijām draudzīgākā pašvaldība“. Šis indekss ļauj novērtēt Latvijas pašvaldību ieguldījumu investīcijām un uzņēmējiem draudzīgas vides veidošanā, vienlaikus akcentējot pašvaldību nozīmību uzņēmējdarbības sekmēšanas jomā vietējā līmenī. Šī indeksa rezultāti un dati ir vienlīdz noderīgi gan pašvaldību speciālistiem, gan arī iespējamiem investoriem, kā arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Šis indekss tiek aprēķināts tikai otro gadu, bet jau var vērot vairākas pozitīvas tendences Latvijas reģionos.. Indekss stiprina pārliecību par informācijas nozīmi un to, ka, prasmīgi lietojot jauniegūto indeksā ietverto informāciju, var sekmēt pozitīvas pārmaiņas, un arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstību valstī.

LATVIJAS BIZNESA EŅĢEĻU TĪKLS UN TĀ PIEREDZE BIZNESA KOMPETENCES VEIDOŠANĀ • MARTA MATISONE • THE LATVIAN BUSINESS ANGEL NETWORK AND ITS EXPERIENCE IN DEVELOPING BUSINESS COMPETENCES

Atslēgas vārdi: Latvija, investori, riska kapitāls, biznesa enģelu tīkls, biznesa inkubators, biznesa projekts

Bezpeļņas organizācija “Latvijas Biznesa Eņģeļu tīkls” tika dibināta 2014. gadā ar mērķi savest kopā privātos investorus ar perspektīvu biznesa projektu izstrādātājiem, lai kopdarbībā paaugstinātu projektu kvalitāti un investoru kompetenci. Pašlaik organizācijā ir 70 privāti investori, kuri savu nopelnīto naudu investē perspektīvos projektos. Tādējādi ieguvuši nosaukumu “Biznesa Eņģeļi”, kas ir starptautisks apzīmējums “gudrās naudas” jeb riska kapitāla ieguldītājiem. 2017. gadā “Latvijas Biznesa Engeļu tīkls” (LatBAN) biedri investējuši 15 miljonus eiro, no kuriem 2,9 miljoni eiro ir investēti “Startup” projektos. Lai gan pašlaik Latvijā izveidot biznesu ir kļuvis vieglāk, nekā jebkad iepriekš, tas radījis apmulsumu cilvēku vidū. Viņi nezina, kur griezties ar savu projektu, kā prezentēt savu projektu investoriem un citiem partneriem. Pašlaik Latvijā ir 4 akcelerācijas fondi, 15 Latvijas Investīciju attīstības aģentūras izveidoti biznesa inkubatori un vēl ir ļoti daudz fondu, universitāšu inkubatoru, zinātnisko apvienību, kurās pašlaik var iegūt atbalstu saviem pētījumiem, projektiem, kuru mērķis ir gūt peļņu. Turklāt, autore informēs tikai par Latvijas iespējām. Jāsaprot, ka šī tendence tikai augs, jo valsts uzņēmumi un daudzi citi lielie uzņēmumi Latvijā meklē inovācijas, tāpēc definē problēmas ar ko saskaras, un soli pa solim kļūs atvērtāki “Startup” veidotājiem. Organizācijas pārstāvji ir novērojuši paradoksu. Proti, jo pieejamāka kļūst nauda, jo nekvalitatīvāk nostrādāti ir projekti. Pašlaik potenciālajiem uzņēmējiem nepietiekami tiek mācīts, kā prezentēt savu biznesa projektu investoriem. Tāpēc LatBAN izveidojis meistarklasi, kuras ietvaros biznesa projektu izstrādātāji var gūt informāciju par investīciju iespējām, par to, kā labāk sevi prezentēt investoram, kur griezties pēc palīdzības, un kā novērtēt sava projekta gatavību. Meistarklasi vada Viesturs Sosārs, kura pieredzi LatBAN vērtē ļoti augstu. Viņš ir Rīgas Ekonomikas augstskolas, Uzņēmējdarbības kursa vadītājs, viens no kopstrādes telpas “TechHub Riga” līdzdibinātājiem. Meistarklases noslēgumā LatBAN pārstāvji atlasa tos meistarklases dalībnieku izstrādātos biznesa projektus, kuru attīstīšanai vispiemērotākās būtu tieši “Biznesa Eņģeļu” investīcijas. Viņiem tiek dota iespēja sevi prezentēt klātienē LatBAN biedriem. Papildu tam tiešraidē šīs sesijas vēro NordicBAN investori. Tālredzīgākie dalībnieki savas prezentācijas veido angļu valodā. Jāatdzīst, ka vien ar atlasi ir par maz. LatBAN jauno projektu konsultants Juris Birznieks, kurš pats ir investējis vairāk kā 25 dažādos projektos, ir augstskolas "Turība", "Lietišķās informācijas dienests" un drošas braukšanas trases "333" izveidotājs. Viņš, konsultējot perspektīvos projektus, novērtē to gatavību investīciju sesijai. Bieži projektu izstrādātājiem vajadzīgs laiks, lai sagatavotos, pārplānotu prioritātes. Tikai sekmīgākie biznesa projektu izstrādātāji prezentē sevi investoriem.

1. sekcija. Section I

SpeciÄ lista biznesa kompetences dejas jomÄ . Specialist Business Competences on Dance Branch

TRADĪCIJAS UN NOVATORISMS LATVIEŠU SKATUVISKAJĀ TAUTAS DEJĀ • RITA SPALVA • TRADITIONS AND INNOVATIONS IN THE LATVIAN SCENIC FOLK-DANCE

Atslēgas vārdi: latviešu skatuviskā tautas deja, kompozīcija, dejas veidošanas principi Tautas deja 20.gadsimtā ir piedzīvojusi dažādas transformācijas un lielākā no tām saistās ar tautas dejas profesionalizāciju. Tāpēc dejas pētniecība mūsdienās piedāvā divus skatījumus uz tautas dejas eksistences veidu- tā pastāv autentiskā veidā, saglabājot reģionālās tradīcijas, izpildījuma manieri un novada tērpu, vai arī tā pastāv kā skatuves mākslas žanrs profesionālajos un amatiermākslas kolektīvos. Tautas dejas un klasiskās dejas sintēzes ceļā 20.gadsimta otrajā pusē ir radies jauns skatuves dejas žanrs, kurš ir orientēts uz nacionālo tēlu atveidi skatuves telpā. Latviešu skatuviskā tautas deja šodien apvieno tūkstošiem dažāda vecuma dejotāju- amatieru, un jautājums par repertuāra veidošanu ir īpaši aktuāls. Tajā piedalās gan profesionāli horeogrāfi, kuri regulāri nodarbojas ar deju veidošanu, kā arī horeogrāfi-amatieri, kuri to uzskata par vaļasprieku. Līdz ar tautas dejas profesionalizāciju pieaug horeogrāfa nozīme tautas deju skatuvisko versiju izveidē. Deju autoriem tiek izvirzītas prasības zināt dejas apdares principus un stilizācijas paņēmienus, kā arī izprast un lietot deju žanru un stilu sintēzi. Veidojot skatuvisko tautas deju, vienmēr pastāv pretruna starp tradicionālo un jauno, starp subjektīvo autora skatījumu uz māksliniecisko problēmu un tās iespējami objektīvo risinājumu attiecībā pret izvēlēto folkloras materiālu. Darba mērķiskonstatēt tradicionālās un novatoriskās pazīmes latviešu skatuviskajā tautas dejā. Darba uzdevums - analizēt latviešu skatuvisko tautas deju un konstatēt tās galvenos veidošanas principus. Pētniecības objekts - latviešu skatuviskā tautas deja. Pētniecības priekšmetslatviešu skatuviskās tautas dejas veidošanas principi. Pētniecības metodes- jaunrades deju konkursu rezultātu analīze. Pētniecības bāze- jaunrades deju konkursi. Pētniecības periods2008.-2018.gads. Pētījuma rezultāti - Autoram, veidojot tautas dejas skatuvisko formu, maksimāli jātuvojas izvēlēta folkloras materiāla būtībai, jāsaprot tā plastiskais vadmotīvs un citi dejas komponenti, lai radītu jaundarbu, kas ir gan piemērots skatuvei, gan arī tuvs savam prototipam. Pārveidei reizēm tiek pakļauta arī muzikāli ritmiskā formula. Horeogrāfam te ir jārīkojas ar zināmiem un varbūt arī standartizētiem izteiksmes līdzekļiem, lai radītu inovatīvu skatuves mākslas produktu. Tāpēc ir svarīgi, lai horeogrāfs ne tikai pārzinātu savu profesiju un skatuves mākslu, bet arī labi orientētos folkloras materiālos, iepriekš veicot sagatavošanās darbus muzejos, krātuvēs vai bibliotēkās izvēlētās tēmas izpētei. Izveidot skatuvisko tautas deju nozīmē ne tikai atsevišķu tautas deju elementu virknēšanu, bet gan nepieciešamās atmosfēras radīšana. Horeogrāfam reizēm ir jāatsakās no savām individuālām mākslinieciskām interesēm un subjektīvisma par labu prototipam. Protams, skatuviskā tautas deja kā žanrs objektīvi nevar saglabāt visas tautas dejas tradīcijas, jo notiek gan dejas pielāgošana skatuvei, gan dejotāju unifikācija ar dejas treniņu un vienādo tērpu izmantošanu. Laika gaitā skatuviskā deja iegūst tradicionālas aprises jau jaunā, skatuvei piemērotā veidā. Tā latviešu skatuviskā deja kā tipiskāko iegūst 8 pāru izpildītāju standartu. Lai arī folkloras materiālos šī forma nav noteicošā, mūsdienās tiek pieņemta šāda dominante. To skaidroju ar zīmējumu prioritāti skatuviskajās tautas dejās un Deju svētku tradīcijas uzturēšanu ar laukuma zīmējumiem. Latviešu skatuviskā tautas deja- žanrs horeogrāfijā, kuru raksturo latviešu tautai tipisko horeogrāfijas izteiksmes līdzekļu izvietojums laikā un telpā autora interpretācijā  • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

MŪZIKAS UN DEJAS KORELĀCIJA TRADICIONĀLAJĀ UN SKATUVES DEJĀ• ILMĀRS PUMPURS • MUSIC AND DANCE CORRELATION IN TRADITIONAL AND STAGE DANCE

Atslēgas vārdi: mūzika, deja, autors, mūzikas ieraksts, interpretācija, improvizācija Lai arī neviens nešaubās, ka mūzika un deja ir diāde, kuras elementi nav aprakstāmi viens bez otra, to attiecības var veidoties (tikt veidotas) ļoti dažādas. Var teikt, ka šis pāris satur iekšēju spriedzi, kas rada problēmsituācijas, jautājumus. Šo jautājumu analīze, savukārt var ļaut piekļūt tuvāk izpratnei par deju kā daudzveidīgu un mainīgu procesu, izvairoties no vienīgās patiesības sludināšanas. Funkcijas dominante. Mūzika, pie kuras dejo, vai deja, kurai tiek veidots mūzikas pavadījums. Konkrētā izpildījuma situācijā nozīme ir arī situācijas funkcionalitātei, kurai deja pakļaujas vai nepakļaujas. Personību sadursme. Mūziķis (autors vai izpildītājs) un horeogrāfs (autors vai izpildītājs). Cik nozīmīgs ir balanss starp mūziku un horeogrāfiju un kā tas iespaido deju. Gan uz skatuves, gan deju zālē. Mūzikas ieraksts. Iespējams, visvairāk cilātais jautājums “tradicionāļu” un “skatuvnieku” diskusijās, bez izpratnes no abām pusēm. Kā ieraksts maina horeogrāfijas (arī tradicionālās) funkcionalitāti, formu, izpildījuma māksliniecisko līmeni, dejas estētiku. Interpretācija un improvizācija. To iespējamība/neiespējamība skatuves un tradicionālajā dejā. Ko nozīmē pārmaiņas skatuves un ko tradicionālajā dejā. Attīstības perspektīvas. Laiks revolūcijai vai viss notiek, kā jānotiek?

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

TRADICIONĀLĀS DEJAS STILISTIKA UN TĀS ATJAUNOŠANAI NEPIECIEŠAMĀS KOMPETENCES • ERNESTS SPĪČS • TRADITIONAL DANCE STYLISTICS AND COMPETENCES REQUIRED FOR ITS RESTORATION

Atslēgas vārdi: tautas deja, skatuviskā deja, dejas leksika, dejas stilistika, dejas raksturs Darba aktualitāte: Sakarā ar tautas dejas tradīcijas izplatīšanos, aktuāls kļuvis jautājums par stilistiku. Stilistiski skatuviskā un tautas deja atšķiras, bet sabiedrībā šie divi dejas žanri nereti tiek jaukti. Nespēja atšķirt vienu no otra rada problēmu virkni, kas kavē abu žanru attīstību, kā arī neveicina dejas skolotāju un vadītāju kompetenci. Pētījuma mērķis ir noskaidrot tradicionālās dejas stilistikas atjaunošanai nepieciešamās kompetences. Pētījuma uzdevumi: 1. Noskaidrot tautas dejas un skatuviskās dejas stilistikas jēdzienus; 2. Apkopot kopīgās un atšķirīgās iezīmes tautas dejas un skatuviskās dejas stilistikā; 3. Definēt tautas dejas stilistikas apguvei nepieciešamās kompetences. Sabiedrībā eksistē maldīgs stereotips uzskats, ka tās dejas, kuras dejo dejas svētkos ir tautas dejas. Plašākā nozīmē, visas dejas, kuras dejo amatieru deju kolektīvi ir tautas dejas. No tā rodas maldīgs secinājums, ka tādā stilistikā dejo visa tauta, vai ka tā jādejo visai tautai. Tautas dejas tradīcijas kopēji šī iemesla dēļ tautas dejas XX gadsimta 90. gados sāka saukt par dančiem. Sabiedrības uzmanības centrā problēma nokļuva 2016. gada nogalē, kad masu mediji sāka atainot sabiedrībā sākušos satraukumu par Deju svētku koncepciju. Tautas dejas un skatuviskās dejas stilistiskās iezīmes var salīdzināt tad, ja izvēlas vienādus kritērijus – leksiku, ritmiku, raksturu, noskaņu gammu, dejas tipus jeb struktūras, attiecības ar folkloru īpaši ar tautas mūziku. Skatuviskās dejas stilistika Latvijā izveidojās pirms 2. Pasaules kara un tika plaši praktizēta Padomju okupācijas periodā. Tā bija teju vienīgā iespēja saglabāt tautiskās dejas mantojumu, kas bija iekrāts neatkarības gados, kas arī daļēji izdevās līdz XX gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Skatuviskajai dejai raksturīga izstrādāta stilistika, kas balstās raksturdejā un no tautas dejas mantotā ierobežotā leksikā. Raksturīgas iezīmes ir roku un auguma kustību paspilgtinājums, nereti arī paātrināts temps un palielināta dinamika. Dejas noskaņu veido horeogrāfs un atbilstoši savai iecerei un saistībā ar pavadījuma mūzikas noskaņu. Improvizācija nav raksturīga, bet variēšanas iespējas ir tikai horeogrāfa ziņā. Skatuviskā deja ir amatiermākslas žanrs, kur jaunradītas dejas izpilda tautas tērpu atdarinājumos vai nacionālā stilā stilizētos tērpos. Komunikācija vērsta uz skatītāju. Tautas dejas stilistikas vēsture iestiepjas tālā senatnē. Pirmās ziņas par latviešu dejas īpatnējo raksturu atrodasmas sveštautiešu publikācijās, bet, izveidojoties Rīgas Latviešu biedrībai, tautas dejas tiek praktizētas un arī publicētas. Dejas stilistika tradicionāli veidojas dejas laukumā. Katrai dejai ir noteikta noskaņu mija, kas atkarīga no dejas daļu skaita. Dejas noskaņu, atbilstoši mūzikai, dejas struktūrai veido talantīgākie dejotāji, atbilstoši savam raksturam. Stilu izplatīšanos nosaka vairāki ārējās vides faktori, starp kuriem ir arī viens iekšējās vides faktors – dejotāja statuss kopienā. Svarīgākie noteicošie ārējās vides faktori nejaušā secībā – deju un mūzikas modes ietekme, dejošanai lietotais apģērbs un apavi, tautas muzikantu prasmes līmenis. Komunikācija notiek dejotāju starpā vai vērsta uz augstāku spēku pielūgsmi. Piezīme: autors tautas dejas stilistikas paraugus ilglaicīgi novērojis folkloras ekspedīcijās un sadzīves situācijās Latvijā un pie latviešiem ārvalstīs.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

DEJAS SVĒTKI DZIESMU SVĒTKOS • DITA JONĪTE • DANCE CELEBRATION AT THE SONG CELEBRATION

Atslēgas vārdi: Deju svētki, laikmetīgā māksla, dejas teātris, skatuviskā tautas deja Aizvadītajos Dziesmu un deju svētkos piedzīvojām rekordlielu dejotāju skaitu. 18 500 dalībnieku bija tikai dejotāji. Lielākās kaislības, vēl tikai ceļā uz Dziesmu svētkiem, uzmutuļoja saistībā ar Deju lieluzvedumu “Māras zeme”. Domājot par nākamajiem svētkiem, būtu svarīgi apzināties un skaidri formulēt, kas bija dejotāju neapmierinātības cēlonis, kas izvirzāms par mērķi, gatavojot nākamo svētku programmu un saturu. Lieluzvedums “Māras zeme” gan bija tikai viens no daudziem notikumiem, kuros bija iespējams ieraudzīt dejas dažādās krāsas, iespējas, raksturu un citas izpausmes. Un jādomā, ka šī dejas panorāma mainīsies, kad no skolas sola būs izauguši tie dejotāju tūkstoši, kas patlaban nodarbojas ar mūsdienu deju. Šis ir vēl viens uzmanības vērts jautājums, jo pieprasīs spēju sadarboties vēl plašākā dejas prakšu spektrā. Aizvadītā pusgada laikā skatuviskā tautas deja veiksmīgi un regulāri spējusi integrēties dažādos ārpus Dziesmu svētku projektos, kas liecina par dejas kompetencēm plašākā kontekstā (lieluzvedums “Abas malas”, Nacionālā teātra iestudējums “Pūt, vējiņi!” u.c.). Procesa virzību allaž noteikušas konkrētas personības, kuru domāšanu, gaumi, stilu, savukārt, noteikusi pašu izglītība un pieredze. Taču laikmetīgā kultūra piedāvā radoši sadarboties ne tikai atšķirīgiem dejas žanriem, bet arī visdažādākajām mākslas jomām. Te arī vieta atklātam jautājumam: kā saglabāt savu individualitāti un savas tradīcijas, bet tai pat laikā būt mūsdienīgiem un radoši atvērtiem? Deju svētku kustības kontekstā nu jau par tradīcijām var runāt gan attiecībā uz tautas dejām, gan uz skatuvisko tautas deju. Bet domājot par tradīciju saglabāšanu, tikpat svarīgi ir atcerēties, lai svētki galu galā būtu izdevušies gan dalībniekiem, gan skatītājiem.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

TAUTAS DEJAS TRADĪCIJAS SAGLABĀŠANAS IESPĒJAS EIROPIĀDES KONTEKSTĀ • INDRA FILIPSONE • POSSIBILITIES OF PRESERVATION OF

FOLK-DANCE TRADITIONS WITHIN THE FRAMEWORK OF THE EUROPEADE

Atslēgas vārdi: tautas deja, Eiropiāde, pieredze, tradīcijas saglabāšana, Latvija, gājiens Eiropiāde ir lielākais Eiropas tautas kultūras un mākslas festivāls, kas no 1964. gada katru gadu notiek dažādās Eiropas valstīs. Eiropiādes mērķis ir veicināt Eiropas tautu vienotību, tas ir festivāls, kurā dalībnieki sekmē un attīsta paši savu kultūru, cienot arī pārējās. Eiropiādē ik gadu piedalās apmēram pieci tūkstoši dalībnieku savos tradicionālajos tērpos, tas ir, gandrīz divsimt tautas deju un mūzikas grupu no vismaz divdesmit divām valstīm. Festivāla laikā dejotāju un dziedātāju grupas uzstājas atklāšanas un noslēguma koncertos, vairākos koncertos, noteiktās pilsētas vietās uz ielas un skvēros, kā arī piedalās gājienā cauri visai pilsētai, un noslēguma vakarā - galvenajā Eiropiādes ballē. Ārpus noteiktajiem koncertiem, vairākas grupas dzied, spēlē un dejo vietās, kur tās mitinās festivāla laikā. Latvija iekļāvās šajā tautas mākslas forumā 1993. gadā, kad 30. Eiropiāde notika Dānijā – Horsenā, bet 2004.gadā Eiropiāde notika Rīgā un tika atzīta par vislabāk noorganizēto Eiropiādi tās pastāvēšanas laikā. Kā atzinības un pateicības simbols, 11. Novembra krastmalā skvērā starp Daugavas gāti un Poļu gāti, 2006.gadā tika uzstādīts, beļģu skulptora Luka Ledēna (Luc Ledene) darināts, piemineklis. Eiropiādes pamatlīnijas saglabājas, taču katra pilsēta cenšas piedāvāt un ieviest arī ko jaunu. Rīga (2004.g.) veidoja apsveikuma koncertu Skonto stadionā namā, kurā plaši tika pārstāvēta latviešu skatuviskā deja, bet tautas deja parādījās atklāšanas koncertā Rīgas Kongresu namā. Dānijā (2007.g.) rīkotāji ieviesa bērnu grupām atsevišķus koncertus. Tika pirmoreiz veidota arī bērnu grupu kopdeja, kas tika uzticēts man, un tā bija veidota izmantojot latviešu tautas dejas pamatsoļus. Toreiz dejojām Plaukstiņpolku un Tūdaliņ, tāgadiņ.Turpmāk šo pieredzi pārņēma nākošās organizatoru pilsētas un es ierosināju, ka jāmāca tās valsts tautas deja, kurā notiek Eiropiāde. Tagad jau tas notiek katru gadu. Zviedrijā (2015.g.) pirms noslēguma koncerta bija iespēja visiem izdejot pirms tam tautas deju darbnīcā apgūto repertuāru - četru valstu, tai skaitā Latvijas, tautas dejas. Somijā (2017.g.), izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, Eiropiādes mājas lapā bija ievietots, viegli uztverams video ieraksts un jebkurš varēja iemācīties somu kadriļu. Šī deja tika izdejota festivāla laikā ielās un sasniedza rekordlielu dejotāju skaitu, jo piedalījās ne tikai dalībnieki, bet arī ievērojams daudzums apmeklētāju. Šie piemēri parāda, kā saglabājot gadu desmitos iestrādāto, ierasto Eiropiādes modeli, tiek meklētas jaunas iespējas tautas dejas izplatīšanai. Noder arī Baltijas valstu deju svētku pieredze kopkoncertu veidošanai. Piemēram, dejo kopā visi vienas valsts deju kolektīvi, nevis katrs savu deju, tā tiek dota iespēja vairāk dejotājiem dejot kopā un tiek saīsināts koncerta laiks, kas kādreiz ilga pat četras stundas. Gājienā tagad dejo tikai virzībā uz priekšu nevis apstājoties. Secinājums: Eiropiāde ir iespēja tautām parādīt savus sasniegumus tautas dejas tradīcijas uzturēšanā un, kas ļoti svarīgi, dalīties pieredzē. Tā latviešu deju kolektīvi ir ieguvuši pieredzi tautas deju izplatīšanā, kas nav vēl pietiekami izmantota Latvijā.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

DEJAS PROJEKTI ‘’SIMTS DANČI SIMTGADĒ’’ UN ‘’DANČU KRĀTUVE’’ • SANDIS ZUČIKS • DANCE PROJECTS ‘’HUNDRED DANCES AT THE CENTENARY’’ AND ‘’DANCE DEPOSITORY’’

Atslēgas vārdi: datu bāze, tautas deja, balles deja, sadzīves deja, danči, projekts Latvijas simtgadei par godu ir atbalstīti divi projekti, kuru mērķis ir veicināt dejas tradīcijas atjaunošanu sadzīvē. Latvijas Universitātes Deju folkloras kopas ‘’Dandari’’ dalībnieki un tās draugi laiku no 2017. gada 18. novembra līdz 2018. gada 31. decembrim velta brīvprātīgam, pašfinansētam sadzīves deju video projektam – veltījumam ‘’Simts danči simtgadē’’. Projekta vadītājs ir Sandis Zučiks. Iepriekš minētā projekta ietvaros tā dalībnieki apkopoja un nofilmēja 100 dažādus dančus, ko mūsdienās deju folkloras kopas, danču klubi un skatuviskās dejas kolektīvi dejo dažādos pasākumos un svētkos. Katra deja tika nofilmēta citā vietā – gan kultūrvēsturiskās vietās, gan vienkārši skaistās ainavās visā Latvijā. Nofilmētos video projekta dalībnieki publicēja divās tīmekļa vietnēs: “Facebook” kanālā – Dandari/Simts danči simtgadē un “Youtube” kanālā – Latviešu danči. Otrs projekts ‘’Danču krātuve’’, tika uzsākts 2017.gada 15.janvārī. Šī projekta ietvaros tiek apkopotas un publicētas sadzīves dejas, kas tika dejotas Latvijas teritorijā līdz Otrajam Pasaules karam. Projekta īstenošanas rezultātā tiks izstrādāta datu bāze, kurā būs iespējams meklēt dejas pēc dažādiem parametriem – vietas, uzbūves, pieraksta gada u.t.t. Pie tam varēs apskatīt dejas video formātā. Katrai dejai būs atrodami viens vai vairāki varianti un tiks dokumentēti to vēsturiskie izcelsmes avoti. Projekta attīstītāji ir Sandis Zučiks un Raitis Sondors. Projektā “Danču krātuve’’ piedalās dažādas kopas no visas Latvijas, kas rāda savas dejotās, dziedātās, spēlētās deju versijas. Projekta ietvaros tiek atjaunotas dejas no dažādiem pierakstiem, grāmatām un ekspedīcijām, kā arī dejas, kas aktīvi netiek dejotas. No 2018. gada decembra “Danču krātuve” ir pieejama sociālā tīkla “Facebook” tīmekļa vietnē – “Danču krātuve” un testa režīmā darbojas arī tīmekļa vietne “dancukratuve.lv”

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

40 GADI – VAI PIETIEKAMS LAIKS, LAI ATJAUNOTOS IZZŪDOŠA TRADĪCIJA? • ERNESTS SPĪČS • 40 YEARS – IS IT ENOUGH FOR RESTORATION OF A VANISHING TRADITION?

Atslēgas vārdi: tautas deja, jaunrades deja, Dandari, Sudmaliņas, Baltica, Pulkā eimu, pulkā teku, Mārtiņa deju grāmata Tautas dejas jēdziens tika formulēts laikā, kad, sakarā ar nacionālo valstu veidošanos XIX gadsimta pirmajā pusē, Eiropā sāka pievērst uzmanību tām sadzīves dejām, kas bija aktuālas lauku vidē. Latvijā interese par tautas deju parādījās reizē ar Rīgas Latviešu biedrības dibināšanu 1868. gadā, kad RLB saviesīgajos sarīkojumos ieviesa apmeklētāju uzvedības noteikumus ballēs un dančos. Padomju laikā valdošās ideoloģijas vajadzībām tautas dejas tradīcija tikai aizstāta ar skatuves žanriem, atstājot tautas deju kā avotu jaunrades dejām. Apzināta tautas dejas tradīcijas atjaunošana sākās Latvijas Universitātē 1978. gadā ar Fizikas un matemātikas fakultātes studentu iniciatīvām. Atjaunošanas posmi un nozīmīgi notikumi: 1)

1978.– 1980. “Pelēkais zirnis”, Idejas par latviešu tautas dejas vakariem īstenošana pēc ungāru, slovāku un zviedu parauga;

1980. – 1987. Deju folkloras kopas Dandari izveidošana un aktīvas darbības uzsākšana, tautas dejas popularizēšana klubu un lektoriju formās (Latvijas Universitātes (LU) Folkloras studija, Folkloras klubs, Kr.Barona 150.gadu sarīkojumi), Bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”;

1987.– 1992. Tautas dejas popularitātes un nozīmes straujas izaugsmes posms (“Dandari“ Jaunrades deju skatē, Folkloras festivāls “Baltica”, Baltās stundas skolās, Gadskārtu grāmata, Tautas mūzikas centrs, “Dziga” un “Musturs”, tautas dejas studijas augstskolās;

1992.–2000. Deju festivāls “Sudmaliņas”, Rīgas Danču klubs, Tautas dejas sacīkste “Vedam danci”, Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija, LU Etniskās kultūras centrs;

2000.–2015. Mārtiņa deju grāmata, Eiropiāde Rīgā, regulāri gadskārtu svētku sarīkojumi ar tautas dejām, tautas dejas izplatišanās danču klubu formā;

2015.– patreiz. Tautas dejas tradīcijas strauja izplatīšanās ārpus Latvijas, Deju svētku nemieri un sabiedrības iesaistīšanās diskusijās par tautas tradīciju klātbūtni Dziesmu un Deju svētkos, Simtgades projekti.

Secinājums. Tautas dejas tradīcija ir spējusi ilgākā laika posmā attīstīties kā alternatīva amatieru skatuviskās deju kustībai pateicoties cilvēku ieinteresētībai. Tautas deju kustībā ir iesaistījusies un turpina iesaistīties liela daļa jaunatnes. Simtgades kontekstā sabiedrības uzmanību piesaista tautas dejas iekļaušana Dziesmu un deju svētku mazajās un neoficiālajās programmās, kā arī neiekļaušana Deju lieluzvedumā.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

NO MUZIKANTES PAR DANČMEISTARI – JAUNIEGŪTA PIEREDZE • ROZĪTE KATRĪNA SPĪČA • FROM MUSICIAN TO DANCING MASTER – NEWLY ACQUIRED EXPERIENCE

Atslēgas vārdi: dančmeistars, tautas deja, rotaļa, muzikanti, Berlīnes latvieši, pieredze Autore danču meistares pieredzi guva Berlīnē, latviešu restorānā “Ķirsons”, kur pirmo reizi tautas deju vakaru vadīja 2017. gada 15.decembrī un vēlreiz 2018. gada 3.februārī. Ierosme gatavoties danču vakaram radās pēc Berlīnes latviešu folkloras kopas “Rīta Rasa” vadītājas Vinijas Folkmanes ierosinājuma, pēc deju vakariem kopā ar ciemos atbraukušajām grupām “Iļģi” un “Rikši”. Tas autorei un citiem “Rīta rasa” dalībniekiem bija liels izaicinājums, jo neviens no muzikantiem, izņemot autori, nebija spēlējis pilnu danču vakaru,bet autore nekad nebija tādu vadījusi. Papildu grūtības radīja tas, ka bija jārēķinās, ka daļa apmeklētāju nesaprot latviski. Bez tam “Ķirsons” Berlīnes restorānā nekad nekas tāds nebija noticis. Autorei tika uzticēta dančmeistares loma. Tas nozīmē, ka autorei bija jāveic repertuāra atlase, jākārto deju secība un jāvada pats vakars. No dejas pētnieka un pieredzējuša dančmeistara Ernesta Spīča autore uzzināja, kā katra tautas deja ir jādejo, kas ir īpašs, kā arī saņēma padomus, kā labāk iemācīt dejas cilvēkiem, kuri nāk no citām kultūrām un ar latviešu tautas deju sastopas pirmo reizi. Autore jau zināja, kuras tautas dejas ir guvušas popularitāti, un no tām veidoja repertuāru, bet Berlīnes muzikanti papildināja šo repertuāru ar rotaļām. Savukārt Vinnija Folkmane veidoja muzikantu sastāvu un veica pārrunas ar restorāna “Ķirsons” vadību. Lai labāk sagatavotos gaidāmajam danču vakaram, Berlīnes bērnu un jauniešu biedrība un folkloras kopa “Rīta Rasa” iegādājās jaunu vijoli un apskaņošanas iekārtu. Uz pirmo danču vakaru ieradās 80 cilvēku, bet dejas laukumā vienlaicīgi varēja dejot ne vairāk kā 20 pāru. Sagatavoto, samēģināto un pirmajā danču vakarā izdejoto deju un rotaļu saraksts: Alsungas Mugurdancis (sākuma deja), Pankūkdancis (ar tekstu par to, kādas pankūkas cep Ķirsona Lido), Varakļānu Sēņu polka, Eņģelītis jeb Helmi Eņģelītis, Aknīstes Plaukstiņpolka, Cūkas driķos, Rotaļspēle – Mēs ejam caur veco Rīgas tiltu, Krakovjaks (dancis pa trim), Igauņu Raganas meita, Rotaļa - Dindaru dandaru, Iesaistīšanas rotaļa – Es izaugu liela meita, Rotaļa - Mēs ejam, mēs ejam, Rīgas Skroders, Lietuviešu deja Dirižablis, Piltenes Rozā polka, Maza, maza ābelīte (ar koklēm), Tūdaliņ, tāgadiņ – gatvē, Vanagu Sila Juris, Vidzemes žīga (pa trīs pāriem). Izvērtējot jauniegūto pieredzi autore izdara šādus secinājumus un priekšlikumus: 1) Tika saņemtas apmeklētāju un restorāna personāla pateicības un pozitīvas atsauksmes, kas liecina, ka danču vakars izdevās; 2) Ļoti noderēja vācu un angļu valodu zināšanas, kā arī Latviešu Folkloras izrāžu ansamblī gūtā pieredze vadīt izrādes sveštautiešiem, savukārt Berlīnē gūtā pieredze noderēja pēc tam nākošajos danču vakaros (Kā kļūt par latvieti? Rīgā, 2018.g. martā; Danču vakari Minsterē, 2018.g.septembrī), kad varēja vēl vairāk pilnveidot zināšanas un prasmes tautas deju sarīkojumu vadīšanā; 3) Sekmīga tautas deju vakara rīkošana prasa sistemātisku sagatavošanās darbu, kura laikā muzikanti izveido deju vakara programmu, apgūst repertuāru un saspēlējas tā, lai dejotājiem būtu prieks dejot; Svarīgs faktors danču vakara sekmīgā norisē ir arī vietas izvēlei; 4) Sekmīga tautas deju vakara vadīšana prasa labas komunikācijas iemaņas, dejas skolotāja zināšanas un vakara vadītāja jeb dančmeistara prasmes; Pie tam danču programmas vadīšana arī dančmeistaram ir jāizmēģina laikus, plānojot laiku rotaļām, deju apgūšanai, tulkošanai un neparedzētām situācijām.  • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

PAR DANČIEM ĀRPUS LATVIJAS – 18. NOVEMBRĪ MINHENĒ. PIEREDZES PIEMĒRS • LINARDS KALNIŅŠ • ABOUT DANCING OUTSIDE LATVIA – ON 18 NOVEMBER IN MUNICH. EXPERIENCE EXAMPLE

Atslēgas vārdi: pieredze, danči, ārpus Latvijas, mūziķi, deju soļi, latvieši

Autora pieredze ar latviešu tautas deju ir sākusies dzīvojot ārpus Latvijas. Vienīgās reizes, kad biju saskāries ar tautisku dejošanu bija sadziedāšanās naktis Mežaparkā pēc skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkiem, un vienu reizi, kad netīšām Jāņus sanāca svinēt Rīgā Dzegužkalna estrādē, kur aizrautīgus Iļģuciema krievus un latviešus dancināja Iļģi. Ja Rīgā lielākoties notika vienkārši "ballīte", tad tieši dzīvojot Dānijā un Vācijā esmu iepazinies ar tādu lietu kā "latviešu ballīti” jeb dančiem.. Pēc katras diasporas koru sanākšanas un kopīgām dziesmu dienām notiek latviešu danči. Lielu daļu Eiropas latviešu diasporas kultūras aktīvistu daļu par dančiem ieinteresēja grupa “Austrumkalns” no Londonas, jau "Eslingenas Dziesmusvētkiem 70", kā arī izdancinot no visas pasaules sabraukušos latviešu dejotājus un dziedātājus Pasaules latviešu dienās Latviešu biedrības namā, 26. Vispārējo dziesmu svētku ietvaros. Danči tagad tiek dejoti ne tikai svētkos. Šogad Latvijas jauno līderu nometnē Minsterē, kurā apgūstamās tēmas bija politiskas un sabiedriskas, dančus lieliski vadīja Rozīte Katrīna Spīča un Rasa Jansone. Iedvesmojoties no šiem piemēriem un ar Minhenes kori organizējot Latvijas Republikas proklamēšanas100. gadadienas svinības, nolēmām kopā ar rokgrupu “NēNuJā”, kurā spēlē Minhenē dzīvojoši mūziķi no Latvijas un Japānas, bez nekādas iepriekšējas pieredzes iemācīties un nospēlēt danču mūziku. Pieprasījums no Minhenes latviešiem bija, jo visiem vēl labā atmiņā bija palicis pagājušo svinību danči ar “Austrumkalnu”, mums nu bija jārada piedāvājums. Dejotājiem ierādīt soļus uzņēmās Ieva Teikmane. Viņai arī šī pieredze bija jaunums, jo pēdējo reizi ar dejošanu viņai saistība bija bērnībā Tautas deju ansamblī “Dzintariņš”. Ar padomiem un uzmundrinājumiem mūs konsultēja Rozīte Katrīna Spīča un deju skolotājs Ernests Spīčs, kas mūs caur WhatsApp apgādāja ar notīm un soļu aprakstiem no nedzirdētākām un mazpazīstamām dejām, par to viņiem milzīgs paldies. “NēNuJā” iestudēja danču dziesmas, Ieva Teikmane atsvaidzināja jau zināmo un no “Youtube” video apguva vēl nezināmo danču soļus. Kopā mēs satikāmies izmēģināt tikai vienu reizi, apmēram sapratām, kas strādā, kas nestrādā, stipri novienkāršojām dziesmu aranžijas un bijām gatavi “kaujai”. Tagad atskatoties šķiet, ka pasākums izdevās lieliski. Lielākais plus bija tāds, ka nocietušos dejot gribētāju bija daudz un viņi kāri uztvēra Ievas Teikmanes rādītos soļus. No grupas viedokļa šī pieredze spēlēt dančus arī atšķīrās no vienkārša rokkoncerta, jo saķere ar klausītāju nav vairs tikai prāta, uzmanības un emociju līmenī. Daudz spēcīgāk jūtama tieša, fiziska saķere. No tā kā mēs spēlējam ir atkarīgs, vai šie acu priekšā esošie pāri būs nosvīduši, aizelsušies, apjukuši vai garlaikoti. Saite starp mūziķiem un dejotājiem strādāja abos virzienos, jo arī grupai nācās pielāgot tempus, ritmus un atkārtošanās reizes dejotāju fiziskajai varēšanai. Arī mūziķu pašu fiziskajai varēšanai, jo, kā mēs noskaidrojām uzstāšanās laikā, danči pieprasa diezgan ilgu, aktīvu spēlēšanu. Patīkami bija redzēt arī uz svinībām atnākušos citu tautību latviešu draugus metamies iekšā dejas virpuļos. Pateicos situācijai kurā nokļuvu un visiem iesaistītajiem, šī bija lieliska mācību stunda un pieredze. Darīšu vēl. Plānotais deju un dziesmu saraksts: Sākumā vairākas dziesmas,Tūdaliņ (ļoti lēns),Syla Jurs, Ragana, Mugurdancis, Pabrauc gabaliņu, Rozā polka, Pankūkas Tūdaliņ/Syla Jurs(atkārto to, kura nesanāca), Oira un dziesma Ai jel manu vieglu prātu, beigās Cūkas Driķos.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES ATTĪSTĪBA STUDIJU PROGRAMMĀ “DEJU UN RITMIKAS SKOLOTĀJS” • PAULA GOROBECA • PROFESSIONAL IDENTITY DEVELOPMENT IN THE STUDIES PROGRAMME “DANCE AND RHYTHMIC TEACHER”

Atslēgas vārdi: deju pedagogs, profesionālā identitāte, ritmikas skolotājs, studiju programma, dejas māksla

Ir svarīgi apzināties savu identitāti, lai droši sekotu saviem izvirzītajiem mērķiem, bet tikpat svarīgi ir arī apzināties savu profesionālo identitāti. Šis jēdziens mūsdienās ir aktuāls un tiek skatīts no dažādu profesiju perspektīvas. Profesionālā identitāte dejas pedagoģijā vēl nav zinātniski pētīta un atklājumi šajā jomā nav atrodami. Deju pedagoga profesionālā darbība tieši ietekmē audzēkņus gan fiziski, gan psiholoģiski. Relatīvi īsā laika posmā, ko pedagogs pavada ar audzēkņiem, ir jāpanāk maksimāli pozitīva ietekme, izkopjot fiziskos dotumus, ritma izjūtu, koordināciju, muzikalitāti, gaumes izjūtu, skatuves kultūru un daudzus citus nozīmīgus faktorus. Tādēļ, jo īpaši, būtu jāpievērš uzmanība plašākai profesijas izpratnei topošo deju pedagogu studiju procesa laikā. Darba mērķis ir analizēt topošo deju pedagogu profesionālo identitāti. Darba mērķis īstenots literatūras analīzē, kurā balstoties izveidots deju pedagoga profesionālās identitātes modelis, rasti tā vērtēšanas kritēriji un rādītāji. Vērtēšanas kritēriji un rādītāji aprobēti ekspertu intervijās un izveidota aptaujas anketa. Darbā autore aprakstīs deju pedagoga profesionālo identitāti un tās komponentus. Respondenti ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti studiju programmā “Deju un ritmikas skolotājs”. Deju pedagoga profesionālās identitātes izpratne ietekmē un sekmē plašāku redzējumu uz izvēlēto profesiju, kā arī profesijas izaugsmi, kvalitāti un profesionālos sasniegumus.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

2. sekcija. Section II

Speciālista biznesa kompetences dažādās jomās. Specialist Business Competences on Different Branches

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

THE ASPECTS OF PROVISION OF SOCIAL SERVICES FOR ELDERLY PERSONS IN CARE FACILITIES • VLADIMIRAS GRAŽULIS, JANINA ČIŽIKIENĖ

Keywords: ageing population, care facilities, elderly persons, social services, provision of services The article discusses the features of provision of social services for elderly persons in care facilities. As a result of rapidly ageing population and the growing number of elderly persons, the states must pay attention on quality of life, health promotion and socialization of elderly people, thus, properly provided social services for the elderly would help to solve social problems, maintain social relations with society, and ensure adequate quality of life at the client’s home and organizations of social services. The article analyses the influence of ageing factors on elderly people, taking into account the aspects and possibilities of provision of social services in care facilities. The article aims to highlight the efficiency of social services and to assess the services, provided for elderly persons in care facilities, on the basis of the completed theoretical analysis and empirical research. The article revealed the problems, faced by employees of care facilities, while providing social services, and the social services, expected to be received by relatives of elderly persons at care facilities. The research also identified the possibilities for organizing and improving social services in care facilities.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

THE IMPLEMENTATION PERSONS WITH DISABILITIES RIGHTS TO DECENT WORK • ZAIGA OBORENKO, MARGA ZIVITERE

Keywords: disability policy, employment disabled, human rights, Latvia

The paper analyses the employment situation and especially barriers to employment for disabled people by a changing paradigm for disability policy making from compensation towards human rights. The aims focus on research that supports implementation of the United Nations Convention on the Rights of Persons with Disabilities (UNCRPD) and the European Disability Strategy 2010-2020 towards the goal of full participation and equal opportunities for all disabled people. In this context, employers are the significant actors: employers’ practices and policies can have important implications for the hiring and retention of employees with disabilities. Despite the good economic conditions and labour shortage in Latvia during in the last years the employment rate for individuals with disabilities is less than half that of their non-disabled peers and despite state plans for measures to include people with disabilities in the labour market, results show very slow improvement. A study conducted to find out the obstacles that prevent employers from employing people with disabilities and some core principles associated with breaking the barriers and making the changes. The research carried out by analysing the situation in Latvia, as well as by compiling the statistical data, the opinions of experts and performed review of literature. The findings: the employers’ main barriers to employment of people with disabilities is identified, provided discuses and examined of possible the problems’ solutions.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

DIGITAL TECHNOLOGIES IN TOURISM – A KEY TO COMPETENCE • JEVGENIJA DEHTJARE

Keywords: digitalization, artificial intellect, internet of things, customer loyalty, mobile integration, hospitality During the recent years, we`ve been observing digitalization trends in different industries, this time tourism and hospitality industry will be researched. The scientific research objective is to analyze the actual state of the tourism and hospitality industry which is impressively developing thanks to the implementation of modern digital technologies and tools. The research problem is to determine key factors of inclusion of digital technologies into the modern hospitality business that leads to a contribution of the innovative development to the industry. The aim of the research is to foster innovative development of the local industry representatives that should lead to increase of ROI (Return on investments) as well as to positively impact region`s economy at large. Research methods are observation, analytical research, analysis of statistical sources and graphical methods. Nowadays technologies have moved booking processes from a slowly procedure taking time and physical presence at a booking office to a rapid and easy mobile process effectuated on the go. Internet also gave a chance for consumers and service providers to meet each other directly with the help of a digital distribution channel. These direct connections ensure faster and smoother communication with less risk as after the stay both sides can evaluate and rate each other, so everybody cares about the image. Main need of a nowadays hospitality buyer is to be satisfied with the most qualitative service. Digitalization tools with their impressive increase of development and worldwide dissemination are a perfect helper to achieve stated objectives. The implementation of these five basic digitalization tools, such as: the mobile integration; artificial intellect (AI) and chat-bots; integration of Internet of Things (IoT); loyalty redemption and networking with affiliated partners; and service customization and personalization leads to definitive increase of a business competence in the hospitality industry. These competitive advantages will be possible to duplicate in the future by the competing industry representatives, however the main challenge is to implement them first on a market and to ensure a long-term success accordingly.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

REDUCING STAFF TURNOVER: A CASE STUDY • ILZE BRIEDE, ZAIGA OBORENKO

Key words: stuff turnover, personnel management, training, mentor The research was done to investigate the factors affecting the company's personnel turnover and to develop proposals for its effective reduction. Secondary and primary research methods were involved: study of scientific literature, organizations documents analysed and stuff survey was conducted. According to the obtained data, the proposals for improving the personnel management process at all its stages were developed, as the main objective was defined establishment of an internal training system that will help to effectively implement the process of adaptation and integration of new employees in the company, as well as develop mentor functions and establish a long-term training process for personnel growth and development.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

DEVELOPMENT OF STAFF MOTIVATION SYSTEM IN THE CONDITIONS OF ORGANIZATIONAL CHANGES• JELENA SMIRNOVA, VALENTINA DJAKONA, MARGA ZIVITERE

Keywords: employees, employee motivation, employee incentive program, tangible incentive, intangible incentive, organizational changes. The main goal of the research is the development of staff motivation system during organizational changes in the company, as significant organizational changes adversely affect motivation of company's personnel what results in increased staff turnover and decreased efficiency. This research consists of the evaluation of theoretical approaches to the study of personnel motivation system, enterprise business analysis of the organization and a study of the personnel motivation system in organization as well as describes organizational changes and their impact on staff motivation. Based on research results recommendations on an improved system of staff motivation are provided.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

SABIEDRISKĀ SEKTORA IERĒDNIM NEPIECIEŠAMĀS BIZNESA KOMPETENCES • BAIBA BĒRZIŅA • BUSINESS COMPETENCES REQUIRED FOR PUBLIC SECTOR OFFICIALS

Atslēgas vārdi: ierēdnis, sabiedriskais sektors, uzņēmējs, biznesa kompetences, Valsts ieņēmumu dienests Sabiedriskā sektora ierēdnim mūsdienās jābūt ne tikai ar iegūtu atbilstošu izglītību, bet arī jāpiemīt vēl dažādām biznesa kompetencēm. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā lielākā daļa darbinieku nav strādājuši privātajā biznesā, tādēļ viņi nespēj iejusties uzņēmēja lomā. Komunikācija ar uzņēmējiem, ļoti bieži darbinieki - ierēdņi, neizpro, kā uzņēmējs var nemaksāt algu vai algot darbiniekus maksājot tiem minimālo algu, viņam šķiet, ka uzņēmējs krāpjas un noteikti negrib maksāt nodokļus. Ierēdnim ir tikai savs subjektīvs viedoklis, kas balstīts uz gadiem ilgo pieredzi strādājot Valsts ieņēmumu dienestā un ķerot negodīgos nodokļu nemaksātājus, bet trūkst zināšanas un izpratnes, kā tas ir būt uzņēmējam. Trūkst izpratnes, kā uzņēmējs pelna naudu, kā viņš plāno finanšu līdzekļus un kādas lietas viņam jāpagūst izdarīt un apgūt katru dienu, kamēr ierēdni sagaida paredzams darbs un paredzami ikmēneša ienākumi. Uzņēmējam, tomēr viss tik vienkārši nav, viņam katrs cents jānopelna grūtā darbā un tad no nopelnītā jāspēj gan rēķinus, gan nodokļus samaksāt un arī sev algu izmaksāt, ja sanāks. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests jau atkal ir gatavs aicināt uzņēmēju maksāt lielākas algas, jo savadāk tiks iekļauts kādā riska sarakstā. Valsts ieņēmumu dienestā ne tikai darbiniekiem trūkst izpratnes par ierēdņiem nepieciešamajām biznesa kompetencēm, bet arī vadībai trūkst izpratnes, kā tas ir būt uzņēmējam, jo arī vadībā ir darbinieki, kuri nekur cittur nav strādājuši, kā tikai valsts iestādē un viņiem trūkst šīs biznesa kompetences. Tādēļ sabiedriskā sektora darbiniekiem un vadībai būtu ieteicams iejusties uzņēmēju lomā, apgūt nepieciešamās biznesa kompetences, lai uzlabotu sadarbību ar uzņēmējiem un dažādu uzņēmumu darbiniekiem.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

3. sekcija. Section III

Vadītāja biznesa kompetences. Manager Business Competences

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

PROCESS APPROACH APPLICATION IN TALENT MANAGEMENT • ELZBIETA MARKUCKIENE, ANDRIUS VALICKAS

Keywords: talent, employee potential, employee development, talent management, process approach The only category of human resources that really affects the organization's activities is a special group of employees called talents. In majority talent literature an elitist perspective consistent with Pareto’s “law of the vital few” is adopted, which suggests that about 80% of an organizations value adding derives from about 20% of its employees (Swales, 2012). The article discusses the concept of talent in an organization and the formation of a new talent paradigm. Which, in the opinion of majority researchers, will replace traditional human resource management and will focus on the creation of a culture of high potential organization, continuous learning, focusing on the potential and the strengths of employees, orientation towards future forecasting and the prevention of potential errors and losses in the future. In this article, talent management is analyzed from the process approach, by identifying key talent management activities as well as the conditions within an organization that would enable a talent management strategy to be put in place. Also discussing how talent management can help optimally utilize the potential of employees, ensure the maintenance of the best employees. In order to find out the peculiarities of the process of talent management the authors of the paper will use systematic analysis and synthesis of scientific literature, published results of researches, talent management experience of other countries. The results disclose some ineffective practice of human resources activities, unaddressed employee’s needs, concerning promotion, training, work-life benefits, and organizational commitment, suggests how to improve it through talent management.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

CULTURAL ENTERPRISE MANAGEMENT EVALUATION • SARMITE JEGERE

Keywords: cultural enterprise, stakeholders, management, performance analysis, evaluation The notion of cultural entrepreneurship is the 21st century necessity to define new trends that develop due to changes in economic and social space. The researchers see culture as a link between economics, society and technology development that could foster research in the field of creative economy. The evaluation of cultural entrepreneurship is very topical in small and micro-enterprises in Latvia, as the small and medium enterprises form the greatest part of economy - creating the gross domestic product (GDP), employment and business environment. How to evaluate management in enterprises with bad financial ratios and outstanding artistic indicators? How to evaluate management in cultural enterprises by determining the most important indicators for a cultural enterprises’s performance improvement? The aim of the article is to work out a method for evaluation of cultural enterprise management. General and scientific literature on qualitative research methods, mixed type research, validity of qualitative research data, methods of data analysis and processing have been used in the article as well. The author has evaluated the management of cultural enterprises and accomplished their performance analysis by applying the evaluation method. The results of this article are applicable in the cultural policy of Latvia for developing the criteria and evaluation indicators for the cultural sector.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

T HE YOUTH EMPLOYABILITY: ISSUES AND SOLVING • MARINA CELIKA, OLGA VERDENHOFA, MARGA ZIVITERE

Keywords: university, business, labour market, collaboration, pre-diploma practice, professional knowledge This article aims to conduct a survey of the determination factors of the collaboration advantages and disadvantages between universities and labour market, as well as – the role of state institutions in this process. For this purpose, were analysed: youth professional knowledge adequacy in business activities, level of professional training, insufficiency, importance of study programs and course contents – such as theoretical and practical parts. Our results suggest that in nowadays the collaboration between the universities and labour market will be developed and might be more effective for transformation a knowledge’s/ results of research to industry. Therefore, in this paper we present the perspectives of the labour market and universities cooperation and we focus on advantages and disadvantages for both parts.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

ORGANIZATION OF MANAGING THE ENTERPRISE OF DIFFERENT FORMS OF OWNERSHIP ON THE MATERIALS OF OJSC POLTAVAKONDITER • HANNA SOKOLOVA, MARGA ZIVITERE

Keywords: organization, management, analysis, financial statements, balance In that work helds analysis of the financial activity of the enterprise is carried out on the basis of the financial statements and balance sheets of the enterprise. We also conduct a quantitative and qualitative assessment of the management system elements, analyze management process at the organization, determine the strengths and the weaknesses of the enterprise, and determine ways to improve business performance. According to the results of the management analysis of PoltavaKonditer, recommendations were made to improve the efficiency of the enterprise and ensure its competitiveness in the conditions of market relations. It also revealed the need for reorganization of the management system, which should contribute to a more rapid resolution of production and sales issues. It is necessary to introduce principles of democracy, humanity, science and the principle of feedback into the leadership. In that work, we considered possible aspects of improving the efficiency of production management at the enterprise, which will help improve the organization of management of PoltavaKonditer.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

BIZNESA KOMPETENCES TRANSFORMĀCIJAS LATVIJĀ• INESE SPĪČA • TRANSFORMATIONS OF BUSINESS COMPETENCES IN LATVIA

Atslēgas vārdi: biznesa kompetences, transformācijas, komandekonomika, tirgus ekonomika, Latvija.

ekonomiskā

sistēma,

Mainoties ekonomiskajai sistēmai mainās arī cilvēku vajadzības. Vai līdzīga sakarība vērojama arī starp ekonomiskās sistēmas maiņu un biznesa kompetencēm? Proti, vai mainoties ekonomiskajai sistēmai mainās arī vajadzības pēc noteiktām biznesa kompetencēm. Vai biznesa kompetences, kuras bija pieprasītas un noderīgas komandekonomikā, ir tikpat noderīgas arī tirgus ekonomikā? Pētījuma objekts ir biznesa kompetences, pētījuma priekšmets ir biznesa kompetences transformācijas. Darba mērķis ir izpētīt biznesa kompetences transformācijas Latvijā, mainoties ekonomiskajai sistēmai no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku. Iepriekš minētā mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi darba uzdevumi: • noskaidrot biznesa kompetences jēdziena transformācijas laika gaitā, • izpētīt komandekonomikai un tirgus ekonomikai raksturīgās biznesa kompetences Latvijā, • noteikt biznesa kompetences transformācijas mainoties ekonomiskajai sistēmai no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku Latvijā. Hipotēze: Mainoties ekonomiskajai sistēmai valstī mainās arī vajadzības pēc noteiktām biznesa kompetencēm. Pētniecības metodes ir literatūras referatīva analīze, ekonomiskā un statistiskā analīze, novērojumi un ekspertu vērtējumi par biznesa kompetencēm Latvijā. Pētniecības bāze ir Latvijas tautsaimniecības un izglītības sistēmas dati par Latvijas iedzīvotāju biznesa kompetences raksturojošiem rādītājiem. Pētniecības periods ir no 1983.gada līdz 2018.gadam. Rezultāti: Latvijā biznesa kompetences jēdzienu sāka lietot praksē līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo tikai tirgus ekonomikā pilntiesīgi varēja sākt attīstīt biznesa kompetences.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

NAOMIHIRE COMPETENCY MODEL • NATALY KRAVTSOVA, HRYHORYI KRAVTSOV

Keywords: Soft skills, new technologies, socio-economic shifts, competency model For many organizations, Soft skills/competencies have become the red thread that links all talent management practices together and aligns talent strategy to business strategy. Competencies provide a clear set of expectations that are aspirational in the same way a business strategy is aspirational. Competency modeling has continued to gain popularity during the past decade. This popularity was probably aided by the shift in the nature of work—from routinized tasks and activities to knowledge-based work, knowledge-based economy. Innovations of new technologies and socio-economic shifts are just a few of the reasons why the World Economic Forum (WEF) are anticipating a rise in demand for core workrelated skills. By 2020, soft skills or “human” skills that are not currently considered crucial for the job will rise by a third, meaning that employees will have to drastically adapt their skill set to keep up with the evolving demand. A lack of soft skills also is a key reason of youth unemployment. According to LinkedIn Global Recruiting Trends 2018 - 63% of employers highlights that assessing candidate soft skills are gaining favor and is one of 4 main challenges for recruiters. Most of researched competency models and frameworks were incompleteness or had malformed structures. Furthermore, employers and candidates use different terms and definitions when analyse a soft skills fit. It was the main aim for NaomiHire to solve these issues and develop the broaden and correct structured taxonomy of competencies/soft skills. NaomiHire Competency Model is a mathematically well-grounded taxonomy which consist from of 4 big clusters, 13 groups, and 280 competencies in subgroups. Each cluster answers on a question helps recruiter to provide candidate assessment pragmatically and more detailed.

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

Kopsavilkums. Summary

Plenārsēdes kopsavilkums. Summary for the Plenary Session Plenārsēdes pirmā referāta autores Antonella Biscione no Albānijas, Annunziata de Felice un Isabella Martucci no Itālijas pētīja zināšanu un inovāciju mijattiecību teorētiskos aspektus dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī veica to aprobāciju praksē, analizējot specifiskos zināšanas un inovācijas raksturojošos rādītājus Baltijas valstīs, un noskaidroja galvenās attīstības tendences zināšanu un inovāciju jomā katrā no valstīm. Otrā referāta autors Eduards Filippovs kā biedrības “Latvijas Biznesa savienība” valdes priekšsēdētājs pārstāvēja Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus. Viņš pamatoja šo uzņēmumu lielo nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā, lietojot šim nolūkam attiecīgus statistikas datus, kā arī raksturoja galvenās aktivitātes mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam Latvijā patreiz. Kā svarīgāko nākotnē darāmo darbu viņš minēja uzņēmumu darbinieku kompetences paaugstināšanu pārdošanas jomā, it īpaši, elektroniskā vidē. Savukārt Marta Matisone kā biedrības “Latvijas Biznesa Enģeļu tīkls” izpilddirektore raksturoja situāciju investoru piesaistei paredzēto biznesa projektu sagatavošanas, izvērtēšanas un prezentācijas jomā Latvijā, iepazīstināja ar biedrības veikumu un kā vienu no problēmām investīciju piesaistes jomā minēja - uzņēmēju nepietiekamo kompetenci kvalitatīvu investīciju projektu sagatavošanā. Plenārsēdes vadītāja: Dr.Inese Spīča

1. sekcijas kopsavilkums. Summary for the Section I Konferences sekcija notika ņemot vērā pēdējo gadu aktualitātes latviešu dejas nozarē – tautas un skatuviskajā dejā. Konferences laiks sakrīt ar tādiem notikumiem kā tautas dejas tradīcijas atjaunošanas 40 gadi, dejas lieluzvedumu veiksmes Latvijas simtgades svētkos, mediju interese par speciālistu vērtējumiem tautas un skatuviskās dejas laukā, kā arī ar danču • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

popularitātes palielināšanos latviešu kopienās Eiropā. Konferences dalībnieku ziņojumi un diskusijas skāra visai latviešu dejas nozarei būtiskas lietas, kuras var sagrupēt, lai iezīmētu diskutējamās un pētāmās problēmas: 1. Dejas folkloras žanru definīciju aktualizēšana (zināmās publicētas pirms 53 gadiem H. Sūnas izdevumā “Latviešu rotaļas un rotaļdejas”) un mūsdienu latviešu dejas atšķirīgo stilu robežu noteikšana; 2. Tautas dejas interpretācijas problēmas skatuves priekšnesumu vajadzībām ņemot vērā, ka deju svētkos ir samazinājies/samazināts ierasto deju formu apjoms par labu jaunām formām; Tas liek aktualizēt un pārskatīt jaunrades un tradīcijas attiecības latviešu dejā; 3. Muzikantu saskarsmes problēmas ar horeogrāfiem, deju un folkloras kopu vadītājiem, tai skaitā autortiesību un blakustiesību administrēšanas grūtības; Jāsecina, ka muzikantu un komponistu sadarbība ar horeogrāfiem un deju kolektīvu vadītājiem vēl var uzrādīt jaunas problēmas, jo nav pietiekami pētīta; 4. Sabiedrībai iesaistoties mediju rosinātās un atbalstītās diskusijās par latviešu dejas aktualitātēm, tiek veicināta latviešu dejas nozares attīstība. Nevalstisko organizāciju, amatierkolektīvu, interešu klubu un individuāļu aktivitāte iespējams saistīta ar pieejamiem fondiem Latvijas simtgades sakarā, bet, vai tā saglabāsies turpmāk Atsevišķi izceļami vairāki problēmu loki: Latviešu skatuviskās dejas problēmu loks Skatuviskajā jeb pēc citas versijas skatuviskajā tautas dejā ir saasinājušās problēmas, kas saistītas ar horeogrāfu, deju kolektīvu vadītāju un dejotāju māksliniecisko kapacitāti. Jaunu profesionāļu nepietiekamība šajā nozarē var apdraudēt nozares attīstību līdzšinējā kvalitātē un apjomā. Tagad ir redzami jauni izaicinājumi, kas saistīti ar deju lieluzvedumu formas izplatīšanos un daļas kolektīvu atteikšanos no tā saucamā zelta fonda deju praktizēšanas par labu tā saucamajam folkbaletam. Dejas lieluzvedumi ir izaicinājums ne tikai horeogrāfiem un dejotājiem, bet arī iesaistīto nozaru pārstāvjiem, par ko liecina lielais recenziju skaits un plašās diskusijas medijos un sociālajos tīklos. Tautas dejas problēmu loks Pieaugot interesei par tautas deju, jūtams metodisko materiālu trūkums. Aktīvākie un zinošākie tautas dejas draugi ar zināmu valsts un privāti finansētu kultūras fondu atbalstu (projekti 88 Tautas dejas, 100 dejas simtgadei, danču krātuve, Mārtiņa deju grāmata) mēģina palīdzēt dejotājiem, muzikantiem un citiem interesentiem ar metodiskiem materiāliem. Līdzšinējie projekti paredzēti gandrīz tikai divdaļīgo pāru deju materiālu apkopošanai un izplatīšanai. Ņemot vērā danču vakaru popularitātes pieauguma tendences, trūkst materiālu citu tautas dejas žanru apgūšanai. Danču vakaros dejo pārsvarā latviešu divdaļīgās pāru dejas jeb dančus tikai sava prieka pēc. Danču vakaru repertuāru pēdējā laikā papildina XIX un XX gadsimtu mijas balles dejas, kas izskaidrojams ar to, ka apmeklētājus neapmierina esošais piedāvājums. Iemesli saistīti ar dejotāju vecumposma īpatnībām – balles dejas ir piemērotas vecāka gadagājuma cilvēkiem, kamēr jaunieši izvēlas straujākas un sparīgākas dejas, nevērtējot to izcelsmes apstākļus. Problēmas rodas tad, kad šādi danču vakari tiek sajaukti ar citiem, kuros dejo latviešu tautas dejas, pie tam dzied tautas dziesmas, iet rotaļas un spēles deju starplaikos. Ārpus uzmanības līdz šim palicis tas, ka sekmīgam danču vakaram nepieciešams deju vakara vadītājs jeb dančmeistars. Pie tam, ņemot vērā pieaugošo cittautiešu interesi par dančiem, dančmeistaram jāmāk komunicēt arī svešvalodās, tai skaitā jāmāk iemācīt arī dejas. Latviešu tautas dejas speciālists Ernests Spīčs sadarbojas ar latviešu tautas dejas interesentiem ārpus • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

Latvijas, sniedzot metodisku palīdzību vairākiem Vācijas latviešu danču vakaru rīkotājiem Berlīnē, Minhenē, Leipcigā un Hamburgā, kā arī tautas muzikantiem un dančmeistariem Zviedrijā un Lielbritānijā. Jauna parādība tautas dejas popularizēšana notiek arī starptautiskā mērogā un interesantas iestrādes šai ziņā ir Eiropiādē, kur jūtams arī Latvijas dejotāju pienesums. Tautas dejas un skatuves dejas, vai tās elementu izmantošana tirgvedības aktivitātēs strauji palielinājās 2018. gadā. Īpaši izceļams uzņēmuma Lido projekts “Skanīgākā tautas dancotava”. Stilistikas problēmu loks Stilistikas problēmas eksistē gan tautas dejā, gan skatuves dejā. Abām kopīgas stilistikas problēmas ir saistītas ar deju interpretēšanu jeb pielāgošanu noteiktai vajadzībai atkarībā no pieprasījuma (skatuves priekšnesums, brīvdabas festivāls, lielizrāde, danču vakars u.c.). Tautas dejas stilistika nereti tiek aizvietota ar skatuves dejas stilistiku – cilvēki, kas dejo skatuves dejas, kad saskaras ar vajadzību dejot tautas dejas, nemaina stilu, bet interpretē tautas dejas skatuviski arī tad, kad tas neatbilst situācijai. Latviešu tautas dejas stilistikas pētījumi ir tikai sākuma stadijā. Skatuves dejas stilistikas problēmas: 1) arheoloģiskā tērpa atdarinājumu izmantošana nesaskan ar mūzikas un dejas izteiksmes līdzekļu lietojumu, 2) tautas dejas leksikas stereotipa neiederība jaunrades dejās, 3) skatuves dejas stilistikā kompetentu, profesionāli izglītotu deju kolektīvu vadītāju trūkums, 4) deju kolektīvi izvairās no grūtākām dejām, kuras veidojuši iepriekšējo paaudžu baletmeistari, jo Deju svētkos šīs dejas nedejo, 5) labāko skatuvisko deju mantojuma jeb “zelta fonda” izveides kritēriju neskaidrības. Sekcijas vadītāji: Dr. Rita Spalva, Mg. Ernests Spīčs

2. sekcijas kopsavilkums. Summary for the Section II Sekcijas dalībnieki pievērsās speciālista biznesa kompetenču izpētei vairākās tautsaimniecības jomās. Šeit tika analizēta Lietuvā dzīvojošo vecākās paaudzes cilvēku apgādātība ar dažādiem sociālajiem pakalpojumiem, to ietekme uz cilvēku labklājību, tika piedāvāti risinājumi sociālo pakalpojumu pilnveidei. Turpinot šo cilvēku labklājības tematiku, liela uzmanība tika pievērsta Latvijas darba tirgus izpētei un cilvēku ar speciālām vajadzībām iekļaušanai tajā, šim nolūkam tika pētīti gan normatīvie un plānošanas dokumenti, gan arī statistikas rādītāji. Liela vērība tika pievērsta dažādu jauno, tikai elektroniskā vidē pieejamo tehnoloģiju lietošanas kompetencēm tūrisma nozarē, detalizēti izvērtējot, kādas tehnoloģijas, kādā veidā un kāpēc tūrisma uzņēmumu darbinieki lieto, un ko vēl vajadzētu apgūt. Divi referāti tika veltīti cilvēkresursu problemātikai uzņēmumos. Pirmajā referātā tika analizētās tās kompetences, kas ir nepieciešamas, lai darba kolektīvā integrētu jaunus darbiniekus, kā arī tika piedāvāta speciāla apmācības programma šim nolūkam. Savukārt otrajā referātā vairāk uzmanības tika veltīts darbinieku motivēšanas kompetenču pilnveidei uzņēmumā pārmaiņu laikā. • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

Sekcijas noslēgumā uzmanība tika pievērsta arī sabiedriskajā sektorā nodarbināto biznesa kompetencēm. Šeit kā piemērs tika analizēts Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests un tā darbinieku - ierēdņu biznesa kompetences. Tā rezultātā tika konstatēts, ka daudziem darbiniekiem trūkst teorētisko zināšanu un praktiskā darba pieredzes uzņēmējdarbībā. Tas neļauj izprast uzņēmējdarbības specifiku un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus uzņēmējiem.

3. sekcijas kopsavilkums. Summary for the Section III Vadītāja biznesa kompetences sekcijā pirmie divi referāti bija veltīti talantu pārvaldībai un kultūras uzņēmuma pārvaldībai. Abi temati ir maz pētīti un analizēti Latvijā. Talantu pārvaldība tika analizēta gan no teorētiskā, gan praktiskā aspekta, gala rezultātā tika izstrādāti ieteikumi, kā talantu pārvaldības procesa ietvaros pilnveidot cilvēkresursu pārvaldību uzņēmumā kopumā. Savukārt kultūras uzņēmuma pārvaldības procesa, specifikas, ekonomisko rādītāju un attīstības perspektīvu izvērtējums var kalpot par pamatu valsts kultūrpolitikas izstrādei un arī radošās ekonomikas attīstībai Latvijā. Sekcijas darba turpinājumā konferences referenti pievērsās jaunatnes nodarbinātības problemātikai, izvērtējot jauno speciālistu profesionālās sagatavotības atbilstību darba tirgus prasībām un analizējot universitāšu devumu šajā procesā. Papildu tam tika padziļināti pētīts viena Ukrainas uzņēmuma pārvaldības process, šī uzņēmuma finanšu rādītāji un uzņēmuma vadītāju kompetence ar mērķi pilnveidot šī uzņēmuma darbību, padarīt to efektīvāku. Sekcijas noslēgumā konferences dalībnieki noskaidroja, kādas biznesa kompetences bija nepieciešamas komandekonomikā un kādas tirgus ekonomikā Latvijā. Savukārt Ukrainas referenti prezentēja savu izstrādāto modeli biznesa kompetences vērtēšanai informācijas komunikācijas tehnoloģiju jomas speciālistiem un iepazīstināja ar tā aprobācijas praksē rezultātiem. Tādējādi parādot biznesa kompetences attīstības perspektīvas nākotnē.

Sekcijas vadītāja v.i.: Dr.Inese Spīča

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •

Business Competences Trade Marketing Business Environment Abstracts for the 10th International Scientific Practical Conference on Business Competences 12.12.2018 7th International Scientific Practical Conference on Trade Marketing 13.12.2018 6th International Scientific Practical Conference on Business Environment 14.12.2018

Volume I Business Competences

Riga Scientific institution Business competence centre 2018

• Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti • • Abstracts • Abstrakti •