Business Competences 2017

1

ISSN 2592-8287

Business Competences Trade Marketing Business Environment Abstracts for the

9th International Scientific Practical Conference on   Business Competences 29.11.2017 6th International Scientific Practical Conference on Trade Marketing 30.11.2017 5th International Scientific Practical Conference on Business Environment 1.12.2017

Riga Scientific institution Business competence centre

2

UDK 658(062)+33(062) Bi 983 Biznesa kompetences. Tirdzniecības tirgvedība. Uzņēmējdarbības vide: Abstraktu krājums. I.Spīčas red. 9.starptautiskā zinātniski praktiskā konference Biznesa kompetences, 2017.gada 29.novembrī.

6.starptautiskā zinātniski praktiskā konference Tirdzniecības tirgvedība, 2017.gada 30.novembrī.

5.starptautiskā zinātniski praktiskā konference Uzņēmējdarbības vide, 2017.gada 1.decembrī. Rīgā: Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs, 2017. 48 lpp.

Starptautisko zinātniski praktisko konferenču krājumā ievietotie abstrakti ir aizklāti recenzēti.

Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs Zinātniskā padome: Priekšsēdētājs: Dr.sc.ing. Romāns Djakons, Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola Locekļi: Dr.oec. Marga Živitere, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Dr.oec. Inese Spīča, Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Dr.hab.sc.ing. Jurijs Šuņins, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola,Dr.sc.ing. Viktors Gopejenko, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola.

Biznesa kompetences. Tirdzniecības tirgvedība. Uzņēmējdarbības vide: Abstraktu krājums . I.Spīčas red. apstiprināts izdošanai Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs Zinātniskās padomes sēdē 2017.gada 27.novembrī, protokols Nr.2.

9.starptautiskās zinātniski praktiskās konferences Biznesa kompetences; 6.starptautiskās zinātniski praktiskās konferences Tirdzniecības tirgvedība; 5.starptautiskās zinātniski praktiskās konferences Uzņēmējdarbības vide: Programmu padome: Dr.hab.paed., Dr.oec Rasma Garleja, Latvijas Universitāte, Latvija, Dr.hab.oec. Baiba Rivža, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija, Dr.hab.sc.ing. Aleksandrs Urbahs, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvija, Dr.sc.ing.Marianna Mattejeva Petrova, Sv.Kirila un sv.Metodija Veliko Turnovas universitāte, Bulgārija, Dr.sc.ing. Ravils Muhamedijevs, Starptautiskā Informācijas tehnoloģiju universitāte, Kazahija, Dr.hab.oec. Vitautas Pranulis, Viļņas Universitāte, Lietuva, Dr.oec. Regina Virvilaite, Kauņas Tehniskā universitāte, Lietuva, Dr.oec. Rimantas Gatautis, Kauņas Tehniskā universitāte, Lietuva, Dr.oec. Juri Sepp, Tartu Universitāte, Igaunija, Dr.oec. Urmas Varblane, Tartu Universitāte, Igaunija, Dr.oec. Oliver Parts, Tallinas Tehnoloģiskā universitāte, Igaunija.

Rīcības padome: Dr.Deniss Djakons, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas rektors, Dr. Natālija Vorobjova, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas prorektore, Olga Verdenhofa, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas prorektore, Natālija Burlucka, Informācijas sistēmu menedzmenta augstskolas portāla vadītāja, Ernests Spīčs, Biznesa kompetences centra pētnieks.

Abstraktu krājuma noformējumā izmantota Teodora Heinriha Rikmaņa litogrāfija Zāļu vakars Rīgā. 1842. gads. © Zinātniskā institūcija SIA Biznesa kompetences centrs, 2017 Salikums Ernests Spīčs, 2017 ISBN 978 - 9934 - 8574 - 6 - 1 ISSN 2592 - 8287

3

Saturs. Table of Contents

Ievadvārdi

7

Dr. oec.,prof. Inese Spīča#

7

9th International Scientific Practical Conference on Business Competences 8 29.11.2017. Program#

8

Plenārsēde: Mūsdienu biznesa kompetences#

8

1. sekcija: Speciālista biznesa kompetences#

8

2. Sekcija: Vadītāja biznesa kompetences#

9

Kopsavilkums#

9

6th International Scientific Practical Conference on Trade Marketing 30.11.2017. Program#

10 10

Plenārsēde: Tirdzniecības tirgvedības aktualitātes#

10

1. sekcija: Tirdzniecības tirgvedības koncepcijas#

10

2. sekcija: Tirdzniecības tirgvedības prakse#

11

Kopsavilkums#

11

5th International Scientific Practical Conference on Business Environment 1.12.2017. Program#

12 12

Plenārsēde: Moderna uzņēmējdarbības vide#

12

1. sekcija: Uzņēmējdarbības mikrovide#

12

2. sekcija: Uzņēmējdarbības makrovide#

13

Kopsavilkums#

13 • Programma • Program •

4

Abstrakti Abstracts

14

Lietuvas nevalstisko organizāciju sadarbība ar Latviju: “Baltu centra” gadījums • Regīna Kvašīte (Regina Kvašyte) 15 ”Baltu centra” nozīme starptautisku svētku rīkošanā • Regīna Kvašīte (Regina Kvašyte) 16 Post-War Innovations of Retail - mirrored by the exhibition of EuroShop • Bernds Haljērs (Bernd Hallier) 17 The Global House of Harmony: based on Ecology, Economics and Ethics • Bernds Haljērs (Bernd Hallier) 18 Global Networking - Case study European Retail Academy • Bernds Haljērs (Bernd Hallier) 19 Latvijas studentu kompetences intelektuālā kapitāla radīšanā • Inese Spīča 20 Intelektuālo kapitālu ietekmējošie uzņēmējdarbības vides faktori • Inese Spīča21 Intelektuālā kapitāla tirgvedības koncepcija • Inese Spīča

22

Nemateriālās kultūras mantojuma apgūšanai nepieciešamās kompetences • Ernests Spīčs 23 Vācu etnicitātes simboliskie elementi • Rozīte Katrīna Spīča

24

Latvian Etnofolk groups in a context of globalization • Džakomo Meloni, (Giacomo Meloni) 25 Latvijas likumdošanas grozījumu raisītās izmaiņas autoskolu finansiālajā darbībā • Kārlis Mednieks 26 Влияние европейских новаций в сфере FinTech на сферу розничной торговли • Dmitrijs Zaharovs (Дмитрий Захаров) 27 Discussion of questioner results on medical college graduating student’s quality satisfaction by employer’s results • Akmira Sadikova 28 Latvijas būvniecības nozares lejupslīdes problēmas un risinājumi • Marga Živitere • Jūlija Trofimova 29 IKT nozares nozīme Latvijas tautsaimniecībā • Toms Pauliņš

30

Особенности формирования и развития процессно-ориентированного yправления в медицинских организациях Республики Казахстан в условиях диверсификации • Maral Yelubayeva • Marga Zhivitere 31 Developing Disability Management Under Market Economy • Zaiga Oborenko • Marga Živitere 32 Pieejamie nodokļu atvieglojumi juriskām personām iegādājoties apdrošināšanas polises • Laura Ļaksa 33 • Programma • Program •

5

Dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu piedāvājums Latvijas tirgū • Laura Ļaksa

34

Модернизации системы управления медицинских вузов Казахстана на основе стратегического планирования • Sabīna Nurakinova (Нуракынова C.) 35 Tradīcijas un jaunrades pretnostatījums Latvijas amatierdejas kustībā • Ernests Spīčs 36 Влияние Второй Платежной Директивы на бизнес среду • Dmitrijs Zaharovs (Дмитрий Захаров) 37 Etnicitātes simbolisko elementu lietojums starpkultūru komunikācijā • Rozīte Katrīna Spīča 38 Etnicitāte kā produktu kvalitātes rādītājs • Rozīte Katrīna Spīča

39

Evaluation of the escape room industry state in the entertainment industry • Kristīne Liepiņa • Jevgenija Dehtjare 40 Sociālās uzņēmējdarbības stratēģiskā ilgtspējība lauku apvidos • Ritvars Freimanis

41

Latvijas - Ķīnas kultūratšķirību ietekme uz biznesa attiecību veidošanu • Mērija Žanga (张红戈)• Antra Dzene • 42 Современные тенденции внутреннего аудита международной компании • Lada Kaļiņina 43 Intervija kā klientu apkalpošanas veids • Baiba Bērziņa

44

Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāja kompetences • Baiba Bērziņa 45 Результаты анкетирования работодателей для оценки уровня удовлетворенности качеством подготовки выпускников медицинского колледжа • Akmira Sadikova

46

SEPA Instant payments and virtual IBANs for retailers and FMCG-companies • Dmitrijs Zaharovs (Дмитрий Захаров) 47 Rekomendāciju bizness un e-komercija • Ieva Salmiņa • Diāna Ēlerte

48

Совершенствование менеджмента в стоматологических клиниках Республики Казахстан • Gulbanu Dosberdijeva (Досбердиева Гулбану) 49

• Programma • Program •

6 Teodora Heinriha Rikmaņa litogrāfija Zāļu vakars Rīgā. 1842. gads Herbal Eve at the Daugavmala in Riga by Theodor Henrich Rikhman, 1842

• Programma • Program •

7

Ievadvārdi Būt kompetentam ir zinātnieka pienākums un atbildība DR. OEC.,PROF. INESE SPĪČA

Trīs starptautiskās zinātniski praktiskās konferences Rīgā organizē zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs (BKC) sadarbībā ar Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu (ISMA). Šo trīs konferenču mērķis ir savest kopā akadēmisko personālu, ekspertus un dažādu tautsaimniecības nozaru un uzņēmumu vadītājus, speciālistus mērķtiecīgai domu apmaiņai , jaunu atziņu gūšanai un savstarpējās sadarbības veicināšanai tādās jomās, kā biznesa kompetences, tirdzniecības tirgvedība un uzņēmējdarbības vide.mūsdienu globalizācijas apstākļos.

9.starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Biznesa kompetences” notiks 2017.gada 29.novembrī. Konferences plenārsēdē ar saviem priekšlasījumiem par starptautisku svētku rīkošanas, globāla sadarbības tīkla veidošanas kompetencēm un studentu kompetencēm intelektuālā kapitāla radīšanā referēs Šauļu universitātes Baltu centra vadītāja, profesore Regīna Kvašīte no Lietuvas, Eiropas Mazumtirdzniecības akadēmijas prezidents, profesors Bernards Halliers no Vācijas un BKC direktore, vadošā pētniece, ISMA profesore Inese Spīča no Latvijas. Konferences turpinājumā dalībnieki no Latvijas, Vācijas, Ķīnas, Itālijas, Ukrainas, Krievijas un Kazahijas pievērsīsies speciālista daudzveidīgo biznesa kompetenču un vadītāja biznesa kompetenču aktualitātēm.

6.starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Tirdzniecības tirgvedība” notiks 2017.gada 30.novembrī. Konferences plenārsēde būs veltīta tirdzniecības tirgvedības aktualitātēm.

Proti, Latvijas Degvielas tirdzniecības asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns prezentēs nozares iespējas un izaicinājumus, Eiropas Mazumtirdzniecības akadēmijas prezidents, profesors Bernards Halliers dos pārskatu par pēckara inovācijām mazumtirdzniecībā. Savukārt uzņēmējas Ieva Salmiņa un Diāna Ēlerte iepazīstinās ar rekomendāciju biznesa un e-komercijas aktualitātēm. Viena konferences sekcija būs veltīta tirdzniecības tirgvedības koncepcijām, bet otra - tirdzniecības tirgvedības praksei.

5.starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Uzņēmējdarbības vide ” notiks 2017.gada 1.decembrī. Modernas uzņēmējdarbības vides plenārsēdē par biznesa rīkiem referēs Latvijas Biznesa savienības Padomes loceklis Eduards Fillipovs, par harmoniju globālajā vidē Eiropas Mazumtirdzniecības akadēmijas prezidents, profesors Bernards Halliers, par starptautiska uzņēmuma iekšējo auditu - BKC vadošā pētniece, ekonomikas zinātņu doktore Lada Kaļiņina. Pēc tam konferences dalībnieki pievērsīsies uzņēmējdarbības mikrovides un uzņēmējdarbības makrovides mūsdienu aktualitātēm.

Inese Spīča, BKC direktore, vadošā pētniece • Programma • Program •

8

9th International Scientific Practical Conference on Business Competences 29.11.2017. PROGRAM

Plenārsēde: Mūsdienu biznesa kompetences Vadītājs: ISMA rektors, Asoc.prof., Dr. Deniss Djakons ✴ Lietuvas nevalstisko organizāciju sadarbība ar Latviju: “Baltu centra” gadījums Prof., Dr.Regīna Kvašīte (Regina Kvašyte), Lietuva ✴ Global Networking - Case study European Retail Academy Prof., Dr. Bernds Haljērs (Bernd Hallier) ,Vācija ✴ Latvijas studentu kompetences intelektuālā kapitāla radīšanā Prof., Dr.Inese Spīča, Latvija 1. sekcija: Speciālista biznesa kompetences Vadītāji: Šauļu universitātes Baltu centra vadītāja, profesore, Dr. Regīna Kvašīte, Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs pētnieks, M.soc. sc. Ernests Spīčs ✴ Vācijas etnicitātes simboliskie elementi Rozīte Katrīna Spīča, Vācija ✴ “Baltu centra” nozīme starptautisku svētku rīkošanā Regīna Kvašīte (Regina Kvašyte), Lietuva ✴ Latvijas - Ķīnas kultūratšķirību ietekme uz biznesa attiecību veidošanu Mērija Žanga (张红戈) Ķīna, Antra Dzene, Latvija ✴ Latvian Etnofolk Groups in the context of globalization Džakomo Meloni (Giacomo Meloni), Itālija ✴Tradīcijas un jaunrades pretnostatījums Latvijas amatierdejas kustībā Ernests Spīčs, Latvija ✴Sociālās uzņēmējdarbības stratēģiskā ilgtspējība lauku apvidos Ritvars Freimanis, Latvija ✴ Nemateriālās kultūras mantojuma apgūšanai nepieciešamās kompetences Ernests Spīčs, Latvija ✴ Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāja kompetences Baiba Bērziņa, Latvija

• Programma • Program •

9

2. Sekcija: Vadītāja biznesa kompetences Vadītāji: ISMA profesore, Dr.Marga Živitere, Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs vadošā pētniece, Dr. Inese Spīča ✴Выбор ключевых сотрудников для новых направлений бизнеса Sergijs Voitjuks (Сергій Войтюк), Ukraina ✴ Developing Disability Management Under Market Economy Zaiga Oborenko, Marga Živitere , Latvia ✴ SEPA Instant payments and virtual IBANs for retailers and FMCG-companies Dmitrijs Zaharovs (Дмитрий Захаров), Russia ✴ Модернизации системы управления медицинских вузов Казахстана на основе стратегического планирования Sabīna Nurakinova (Сабина Нуракынова), Kazahstāna ✴ Особенности формирования и развития процессно-ориентированного yправления в медицинских организациях Республики Казахстан в условиях диверсификации Maral Yelubayeva, Marga Živitere, Kazahstāna, Latvija ✴ Development of human resource management Saule Kozhabekova, Kazahstāna ✴ Совершенствование менеджмента в стоматологических клиниках Республики Казахстан Gulbanu Dosbrijeva (Досбердиева Г), Kazahstāna

Kopsavilkums

✴ Konferences plenārsēdes un sekciju vadītāju ziņojumi

• Programma • Program •

10

6th International Scientific Practical Conference on Trade Marketing 30.11.2017. PROGRAM

Plenārsēde: Tirdzniecības tirgvedības aktualitātes Vadītājs: ISMA rektors, Asoc.prof., Dr. Deniss Djakons ✴ Latvijas degvielas tirdzniecības nozares iespējas un izaicinājumi LDTA valdes priekšsēdētājs, Mārtiņš Stirāns, Latvija ✴ Post-War Innovations of Retail - mirrored by the exhibition of EuroShop Prof.Dr. Bernds Haljērs (Bernd Hallier),Vācija ✴ Rekomendāciju bizness un e-komercija Ieva Salmiņa, Diāna Ēlerte, Latvija

1. sekcija: Tirdzniecības tirgvedības koncepcijas Vadītāja: Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs, vadošā pētniece Dr.Inese Spīča ✴ Современная платформа для маркетологов больших компаний" Sergijs Voitjuks (Сергій Войтюк), Ukraina ✴ Intelektuālā kapitāla tirgvedības koncepcija Inese Spīča, Latvija ✴ Влияние европейских новаций в сфере FinTech на сферу розничной торговли Dmitrijs Zaharovs (Дмитрий Захаров), Russia ✴ Latvijas likumdošanas grozījumu raisītās izmaiņas autoskolu finansiālajā darbībā Kārlis Mednieks, Latvija ✴ Pieejamie nodokļu atvieglojumi juriskām personām iegādājoties apdrošināšanas polises Laura Ļaksa, Latvija ✴ Patērētāju rīcības izpēte Latvijas vieglo automobiļu tirgū Ričards Leitendorfs, Darja Volkova, Kristaps Freimanis, Latvija

• Programma • Program •

11

2. sekcija: Tirdzniecības tirgvedības prakse Vadītāja: ISMA profesore, Dr.Marga Živitere ✴ Etnicitātes simbolisko elementu lietojums starpkultūru komunikācijā Rozīte Katrīna Spīča, Vācija ✴ Intervija kā klientu apkalpošanas veids Baiba Bērziņa, Latvija ✴ Nekustamā īpašuma projekta virzīšanas tirgū komplekss Anastasija Peļņa, Inese Spīča, Latvija ✴ Evaluation of the escape room industry state in the entertainment industry Kristīna Liepiņa, Jevgenija Dehtjare, Latvija ✴ Naudas līdzekļu aprites pilnveide mazā uzņēmumā Vita Smirnova, Inese Spīča, Latvija ✴ Результаты анкетирования работодателей для оценки уровня удовлетворенности качеством подготовки выпускников медицинского колледжа Akmira Sadikova (А.М. Садыкова), Kazahstāna Kopsavilkums ✴ Plenārsēdes un sekciju vadītāju ziņojumi

• Programma • Program •

12

5th International Scientific Practical Conference on Business Environment 1.12.2017. PROGRAM

Plenārsēde: Moderna uzņēmējdarbības vide Vadītājs: ISMA rektors, Asoc.prof., Dr. Deniss Djakons ✴Latvijas biznesa rīki Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs, Eduards Fillipovs, Latvija ✴ The Global House of Harmony: based on Ecology, Economics and Ethics Prof. Dr. Bernds Haljērs (Bernd Hallier),Vācija ✴ Mūsdienu tendences starptautiska uzņēmuma iekšējā auditā Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centra vadošā pētniece, Dr.Lada Kaļiņina, Latvija

1. sekcija: Uzņēmējdarbības mikrovide Vadītāja: Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs, vadošā pētniece, Dr.oec.

Inese Spīča ✴ Как мы формируем бизнес среду для проекта AvisionRobotics Sergijs Voitjuks (Сергій Войтюк), Ukraina ✴ Intelektuālo kapitālu ietekmējošie uzņēmējdarbības vides faktori Inese Spīča, Latvija ✴ Влияние Второй Платежной Директивы на бизнес среду Dmitrijs Zaharovs (Дмитрий Захаров), Russia ✴ Klientu apkalpošana elektroniskās deklarēšanas sistēmā Baiba Bērziņa, Latvija ✴ Dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu piedāvājums Latvijas tirgū Laura Ļaksa, Latvija ✴Совершенствование операционного менеджмента в многопрофильной клинике Beriks Isatajevs (Берік Исатаев), Kazahstāna

• Programma • Program •

13

2. sekcija: Uzņēmējdarbības makrovide Vadītāja: ISMA profesore, Dr.oec. Marga Živitere

✴ The alternatives of biofuel in Latvia Simona Larsson, Latvija ✴ Analisys of Existing Altrnative Energy Sources and Possibility of Usage of Technology Data in Latvia Jevgēnijs Garbuzs, A. Garbuzs, Latvija ✴ Latvijas būvniecības nozares lejupslīdes problēmas un risinājumi Marga Živitere , J. Trofimova, Latvija ✴Informācijas komunikācijas tehnoloģiju nozares nozīme Latvijas tautsaimniecībā Toms Pauliņš, Latvija ✴Etnicitāte kā produkta kvalitātes rādītājs Rozīte Katrīna Spīča, Latvija, Vācija Kopsavilkums

• Programma • Program •

Abstrakti Abstracts

15

LIETUVAS NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU SADARBĪBA AR LATVIJU: “BALTU CENTRA” GADĪJUMS • REGĪNA KVAŠĪTE (REGINA KVAŠYTE) Šauļu Universitāte, Lietuva E-pasts: reginakvasyte@gmail.com

Keywords: Balts, Lithuania, Latvia, culture, relations “The Balts’ Centre” (further BC) is registred in Šiauliai in November 2002 as a public organisation, which in February 2004 was reconstituted into an association, uniting scholars, lecturers, cultural workers, other specialists and everyone, wishing to develop relations and implement joint projects with Latvians, study and increase awareness of the Balts’ culture.

Key directions of the activities of the BC are: * to organise the celebrations of dates and other events that are siginificant to the Lithuanian and Latvian nations; * to accumulate information about the relations with Latvian and intermediate, searching for new cooperation possibilities; * to disseminate information about Latvia; * to participate in the events, related to the topicalities of the Lithuanian and Latvian history, culture and public life; * to maintain relations with similar organisations in Lithuania and abroad; * to assemble the forces of specialists, representing various spheres, students and society in order to create and implement joint projects.

The BC welcomes everyone, who has relations with Latvians and Latvian institutions or wish to create and develop such relations, as well as those who are interested in public and cultural life of Latvia. The BC accumulates various books, as well as their translations to the Lithuanian and Latvian languages, the publications about Latvia in Lithuanian and about Lithunia in Latvian, and other materials. All activities, corresponding to the aims of the BC Association to popularise the acieverments of Latvians and Lithuanian and encourage cooperation are welcomed.

In 2005, the BC started implementation of the international project covering Šiauliai city and Šiauliai county – the folk contest-festival ‘The Flower of the Sun”.

• Abstracts • Abstrakti •

16

”BALTU CENTRA” NOZĪME STARPTAUTISKU SVĒTKU RĪKOŠANĀ • REGĪNA KVAŠĪTE (REGINA KVAŠYTE) Šauļu Universitāte, Lietuva E-pasts: reginakvasyte@gmail.com

Atslēgas vārdi: Lietuva, kultūra, “Baltu centrs”, “Saules zieds”, IOV, folklora, festivāls Asociācija “Baltu Centrs” (tālāk BC) 15 savas pastāvēšanas gados ir sarīkojusi ne vienu vien tikšanos ar ievērojamiem Lietuvas un Latvijas kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem, grāmatu un filmu prezentācijas, tekstu lasījumus, teātra izrāžu apmeklējumus, braucienus uz Latviju, kā arī valsts svētku svinēšanu. Pārsvarā sarīkojumi adresēti asociācijas biedriem un Šauļu pilsētas iedzīvotājiem un atspoguļo latviešu kultūras dzīvi vai lietuviešu un latviešu kultūru kontaktus. Taču BC rīko arī plašāka mēroga starptautiskus svētkus.

2005. gadā BC uzsāka Šauļu novadam svarīgu starptautisku projektu – Folkloras festivālu– konkursu “Saules zieds”. Šis festivāls – konkurss dod iespēju satikties un sacensties savā starpā tautas muzikantiem, dejotājiem un dziedātājiem gan pa vienam, gan grupās. “Saules zieds” tādējādi ir vienīgais šāda veida festivāls Baltijas reģionā, kur līdzās koncertiem un darbnīcām, solisti un grupas sacenšas 6 kategorijās un viņus vērtē autoritatīva starptautiska žūrija.

Folkloras festivālā-konkursā dienu un nakti valda priekpilna gaisotne – katru vakaru tiek rīkoti pasākumi, kur katras tautas pārstāvji atraktīvā veidā iepazīstina ar savu folkloru.

Saules ziedā ir pārstāvēti ļoti dauzveidīgi mūzikas žanri, tai skaitā arī sakrālā mūzika, kormūzika un kamermūzika.

Festivāla laikā Šauļos notiek arī amatnieku darinājumu un kulinārā mantojuma tirdziņš.

Apmeklētāji te var ne tikai iepirkties, bet arī pagaršot Lietuvas īpašos gardumus No 2005. līdz 2017. gadam notikuši 7 festivāli, kuros piedalījušies 59 folkloras grupas no 38 valstīm.

Festivāls-konkurss “Saules zieds” ir oficiāli starptautiski akreditēts FIDAF (International Dance Festivals Federation) un IOV (International Folk Art Organisation under the UNESCO).

Ne mazāk svarīgs ir BC ieguldījums Baltu vienības dienu rīkošanā. Kopš 2012. gada tās kopīgi tiek svinētas starpvalstu līmenī – vienu gadu tās notiek Lietuvā, otru -– Latvijā. 2013. gadā šī diena bija iekļauta festivāla “Šauļu dienas 777” programmā . Tās ietvaros notika starptautisks forums “Baltiskā vienība: komunikācijas perspektīvas”, kā arī daudzi citi sarīkojumi, koncerti, gadatirgus, amatu demonstrējumi. Viena no Baltu vienības dienas daļām bija interaktīvs lietuviešu un latviešu tautas dejas projekts Lielvārdes josta, ko vadīja latviešu horogrāfs Ernests Spīčs.

• Abstracts • Abstrakti •

17

POST-WAR INNOVATIONS OF RETAIL - MIRRORED BY THE EXHIBITION OF EUROSHOP • BERNDS HALJĒRS (BERND HALLIER) European Retail Academy, Germany E-mail: b.hallier@gmx.net

Keywords: innovation-cycles, mass-distribution, brand-marketing, shop-fitting, omnichannel-community Taken the period about 1800 the lighthouses of merchants had been the harbors like Hamburg, London; the Vienna Congress after Napoleon’s defeat changed the focus: for example the Prussian Customs Union started and about 1825 the competition changed by free access between former separated territories trading and production-infra-structures; 1850 was the start of consumer cooperatives as due to job-losses poor workers organized their own buying and selling; at about 1875 economies started to boom due to their revitalization and big department-houses started in Paris, London, or even the GUM in Moscow; small retailers reacted to the growing power of the department-houses within the next 25 years and founded the first retail cooperatives to organize bigger volumes with cheaper prices for its members like EDEKA; World War I destroyed a lot of capital: cheap distribution since about 1925 was offered by catalogue-houses like Schicke-danz/Quelle. --Those 25-years-cycles continued also after World War II. The reconstruction of West Europe started with copies from the US as the new benchmark for Life-style: mass-production based on brands and mass-distribution by self-service and supermarkets after 1950. At 1975 big outlets like hypermarkets/specialists like IKEA/ ToysRUS as well as shopping-centers outside of cities started due to mobility of consumers enjoying their own cars. The consumption hype was reflected by the (luxury)-products and by the shop-fitting of the stores.

The permanent growth of the shop-fitting-exhibition EuroShop reflected as a mirror the wealth of nations and also the European scope of the mind-set, because also the EuroShop exhibitors and visitors became more and more international. Also the backstage of technologies for retail changed : scanners enabled stock-control over long-distances and data-mining about customers.The next major change for retail started about the year 2000 by the internet/WLAN and B2B/B2C. The result after 20 years is an omni-channel retail/ consumer community with more and more M-commerce being the benchmark of success in 2025. To cope with the speed of transformation via technology the tria- annual EuroShop exhibition added an annual show for ComputerInformationSystems EuroCIS to support the roof-brand and to satisfy IT-providers/retailers and consumers.

• Abstracts • Abstrakti •

18

THE GLOBAL HOUSE OF HARMONY: BASED ON ECOLOGY, ECONOMICS AND ETHICS • BERNDS HALJĒRS (BERND HALLIER) European Retail Academy, Germany E-mail: b.hallier@gmx.net

Keywords: Western life-style, wealth of nations, Club of Rome, world climate, ecology/ sustainability, ethical values

After World War II within the European countries in the West consumers tried to copy the US-life style: mass distribution of brands dominated activities of the manufacturers as well as retail.

While in the 50ies still the supply of needs dominated ( to stop hunger, to offer enough textiles, to produce sufficient and modern furniture ) within the 60ies due to the new tool “Marketing” hidden wishes were stimulated to buy more than just to satisfy the basic needs.

In the 70ies for the first time scientists discussed within the Club of Rome “the limits of growth” – showing in their research that economy partly destroyed ecology. In Germany in the 80ies the terminus “Green Party” was starting politically to create awareness for sustainability and discussions about one way/multi-trip packaging; for Africa a Green Belt Model was created and in Japan one of the leading retail-players started to integrate ecology into its Corporate Social Responsibility program.

But it lasted another twenty years before it became obvious for the public that due to a misuse of ecology the globe gets a problem of “Warming Earth” - with a permanent increase of tornados, heat periods and floods – which is decreasing the supply of food and results in migration partly or hunger locally/regional/nationally which becomes an Ethical problem because it hits the poorest countries in Africa or Asia worst and due to excellerating food prices also the poorest segments of the population in developed countries.

• Abstracts • Abstrakti •

19

GLOBAL NETWORKING - CASE STUDY EUROPEAN RETAIL ACADEMY • BERNDS HALJĒRS (BERND HALLIER) European Retail Academy, Germany E-mail: b.hallier@gmx.net

Keywords: Bologna-process, vocational training, life-long-learning , global communication, EU-Research Projects

The competences for applied sciences have been assembled from 1951 onwards in a retail institute owned jointly by retailers – being organized by a mix of full-time employees and specialists from the retail-members. The topics of the research and teaching was reflecting the challenges of the Post War time restruction, then the change from Mum—and Papa service stores To self-service with supermarkets, hypermarkets and shopping centers. All research was inductive : building cases as benchmarks : being used for vocational training.

In the 80ies and 90ies topics like environmental packaging or the British Cow Desease (BSE) were brought to a level being used by politics for German or even EU-regulations.

These international flows of products plus the international/global development of the jointventure exhibition EuroShop challenged the Retail Institute in the new century to look for education platforms abroad.

Due to the lack of vocational retail competences abroad and the need of Bologna for international education platforms the Institute created in 2005 at the EuroShop exhibition its European Retail Academy.

Starting with a handful of partners in 2005 now the European Retail Academy is a joint platform of more than 230 institutions around the world. It has a variety of Special Sites in the internet for segmented target groups like Environmental Retail Management, AgriBusinessForum, Thematic University Network Food, Art, Eurasian Silk Road, Urban Revitalization.

There is a full set of tools like joint summer schools, participation in Conferences and Exhibitions, participation in EU-projects, group-exchanges of student trainees as well as individual exchanges of students : but mainly as a platform bringing input from its partners together.

• Abstracts • Abstrakti •

20

LATVIJAS STUDENTU KOMPETENCES INTELEKTUĀLĀ KAPITĀLA RADĪŠANĀ • INESE SPĪČA Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs, Latvija E-pasts: inese.spica@gmail.com

Atslēgas vārdi: Studenti, intelektuālais kapitāls, kompetences, Latvija, augstskolas

Ņemot vērā to, ka Latvija par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidi, tad būtiski ir noskaidrot jaunās paaudzes, t.i., Latvijas studentu kompetences intelektuālā kapitāla veidošanā.

Pētījuma objekts ir intelektuālais kapitāls, pētījuma priekšmets - studentu kompetences intelektuālā kapitāla radīšanā.

Darba mērķis ir izpētīt Latvijas studentu kompetences intelektuālā kapitāla radīšanā.

Iepriekš minētā mērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi uzdevumi: 1)noskaidrot intelektuālā kapitāla jēdzienu, tā veidus un galvenos ekonomiskos rādītājus; 2)veikt Latvijas augstskolu studentu vispārējo analīzi; 3)noteikt Latvijas studentu iesaistes intelektuālā kapitāla veidošanā efektivitātes rādītājus; 4)identificēt intelektuālā kapitāla radīšanai nepieciešamās studentu zināšanas, prasmes un iemaņas.

Darbā izmantotas tādas pētījumu metodes kā literatūras referatīva analīze, statistiskā un ekonomiskā analīze, aptauja, intervija, novērošana, ekonomiskais eksperiments.

Pētniecības bāze ir speciālā literatūra par intelektuālā kapitāla saturu, veidiem, kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem, Latvijas augstskolu statistiskie rādītāji, laikraksta “Latvijas avīze” veiktā Latvijas augstskolu reitinga dati, studentu aptaujas un intervijas par iesaisti zinātnisko publikāciju veidošanā, docētājas personīgie novērojumi, studentu iesaistes intelektuālā kapitāla radīšanā motivācijas paņēmienu aprobācijas rezultāti.

Pētniecības periods no 2003.gada līdz 2017.gadam.

Pētījuma rezultātā tiks noskaidrota intelektuālā kapitāla specifika Latvijas augstskolās, tiks aprēķināti dažādu Latvijas augstskolu studentu iesaistes intelektuālā kapitāla veidošanā efektivitātes rādītāji, noskaidrotas intelektuālā kapitāla radīšanai nepieciešamās Latvijas augstskolu studentu kompetences.

• Abstracts • Abstrakti •

21

INTELEKTUĀLO KAPITĀLU IETEKMĒJOŠIE UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES FAKTORI • INESE SPĪČA Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs, Latvija E-pasts: inese.spica@gmail.com

Atslēgas vārdi: Intelektuālais kapitāls, uzņēmējdarbības vide, faktori, Latvija, Eiropas Savienība Uzņēmējdarbības vide atrodas nemitīgā mainībā. Tādējādi intelektuālā kapitāla veidotājiem, attīstītājiem un apsaimniekotājiem rūpīgi jāseko līdzi izmaiņām Latvijas un Eiropas Savienības uzņēmējdarbības vidē, lai savlaicīgi varētu pamanīt uzņēmējdarbības vides piedāvātās iespējas un izvairīties no uzņēmējdarbības vides radītajām problēmsituācijām.

Pētījuma objekts ir uzņēmējdarbības vide, pētījuma priekšmets ir uzņēmējdarbības vides ietekme uz intelektuālo kapitālu.

Darba mērķis ir noskaidrot intelektuālo kapitālu ietekmējošos uzņēmējdarbības vides faktorus. Šī mērķa sasniegšanai ir jāveic šādi darba uzdevumi: 1)raksturot intelektuālā kapitāla attīstību Latvijā; 2)noskaidrot intelektuālo kapitālu ietekmējošos Latvijas uzņēmējdarbības vides faktorus; 3)noskaidrot Eiropas Savienības uzņēmējdarbības vides ietekmi uz intelektuālo kapitālu Latvijā.

Pētījumā izmantotās metodes ir literatūras referatīva analīze, ekonomiskā, statistiskā, finanšu analīze, ekonomiskais eksperiments, intervijas.

Pētījuma bāze ir speciālā literatūra par uzņēmējdarbības vidi, publiski piejamā statistika par intelektuālā kapitāla kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem Latvijā un Eiropas Savienībā, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras rīkoto semināru un kontaktbiržu materiāli, zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs darba pieredze Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Pētījuma periods ir no 2008.gada līdz 2017.gadam.

Pētījuma rezultātā tiks veikta intelektuālā kapitāla dinamikas izpēte, tiks noskaidrota Latvija uzņēmējdarbības vides faktoru un Eiropas Savienības uzņēmējdarbības vides faktoru ietekme uz intelektuālā kapitāla apjomu un kvalitāti.

• Abstracts • Abstrakti •

22

INTELEKTUĀLĀ KAPITĀLA TIRGVEDĪBAS KONCEPCIJA • INESE SPĪČA

Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs, Latvija E-pasts: inese.spica@gmail.com

Atslēgas vārdi: Intelektuālais kapitāls, mērķauditorija, tirgvedība, raksturlielumi, Latvija, tirgvedības koncepcija Mūsdienās par vienu no modernākajiem kapitāla veidiem ir kļuvis intelektuālais kapitāls. Tā satura, veidu un apjoma mērīšanai, vērtēšanai ir pievērsušies dažādu jomu zinātnieki, pētnieki, eksperti un speciālisti. Taču tik pat aktuāli tirgus ekonomikā ir noskaidrot intelektuālā kapitāla tirgvedības saturu, veidus un rezultatīvos rādītājus.

Pētījuma objekts ir tirgvedība, bet pētījuma priekšmets ir intelektuālā kapitāla tirgvedības koncepcija.

Darba mērķis ir izstrādāt intelektuālā kapitāla tirgvedības koncepciju Latvijas tirgū. Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir jāveic šādi darba uzdevumi: 1)noskaidrot intelektuālā kapitāla Latvijas mērķauditoriju; 2)veikt intelektuālā kapitāla vispārējo raksturojumu Latvijā; 3)Izstrādāt Latvijas mērķauditorijai atbilstošas intelektuālā kapitāla tirgvedības koncepcijas pamatprincipus.

Pētījuma metodes ir literatūras referatīva analīze, ekonomiskā, statistiskā, finanšu analīze, intelektuālā kapitāla tirgvedības pētījumi, aptaujas, intervija, novērošana, ekonomiskais eksperiments.

Pētījuma bāze ir speciālā literatūra par intelektuālo kapitālu, tirgvedību, tirgvedības koncepcijām, tirgvedības rādītājiem, zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs, Latvijas augstskolu, zinātnisko institūciju, kompetences centru prakse darbā ar intelektuālā kapitāla komercializāciju no 2009. gada līdz 2017.gadam.

Pētījuma rezultātā tiks noteikta intelektuālā kapitāla mērķauditorija Latvijā, tiks veikta intelektuālā kapitāla analīze pēc tirgvedības raksturlielumiem, izstrādāti intelektuālā kapitāla tirgvedības koncepcijas pamatprincipi.

• Abstracts • Abstrakti •

23

NEMATERIĀLĀS KULTŪRAS MANTOJUMA APGŪŠANAI NEPIECIEŠAMĀS KOMPETENCES • ERNESTS SPĪČS Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs, Latvija E-pasts: ernests.spics@gmail.com

Atslēgas vārdi: nemateriālās kultūras mantojums (NKM), kopiena, konvencija, nemateriālās kultūras mantojuma elements, tautas deja, ANO 2003. gada konvencija par nemateriālo kultūras mantojumu nosaka valsts atbildības robežas un kopienas iesaistes veidu savas kultūras saglabāšanā globalizācijas apstākļos.

Konvencijā teikts, ka Nemateriālais kultūras mantojums ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas ietver sevī paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos — atsevišķi indivīdi atzīst par savas kultūras mantojuma daļu.

Pētījuma mērķis: atklāt kompetences kādas nepieciešamas kopienas pārstāvjiem, kas gatavo un iesniedz valsts iestādēs pieteikumu tautas dejas praktizēšanas tradīcijas iekļaušanai NKM sarakstā.

Pētījuma uzdevumi: 1) sagatavot iesniegšanai VKKF nemateriālās kultūras elementu – divdaļīgo pāru deju dejošanas tradīciju, 2) novērot nevalstisko organizāciju pārstāvju attieksmi pret tautas dejas iespējamo iekļaušanu NKM sarakstā, 3) aptaujāt tautas dejas saviesīgu sarīkojumu rīkotājus, 4) novērot un analizēt valsts iestāžu pārstāvju darbības saskaroties ar NKM elementa iesniedzējiem, 5) Pētnicības gaitā iegūto dokumentāciju iesniegt Latvijas Folkloras krātuvē kā atsevišķu fondu.

Pētniecības bāze ir novērojumi, aptaujas, intervijas, NKM likumu kontentanalīze, tautas dejas sarīkojumu video filmēšana un fotografēšana.

Pētījuma veikšanas laiks 2017.g. aprīlis – augusts.

Secinājumi. 1) Sabiedrības sekmes nemateriālās kultūras mantojuma aizsargāšanā un kopšanā ir tieši atkarīgas no valsts iesaistes pakāpes, 2) kopienas atbildības robežas ir neskaidras, jo sabiedrība nav informēta par to, kas ir un kas nav definēts par nemateriālās kultūras elementu, 3) komisijai, kas apņemas izvērtēt NKM, jāiegūst tam nepieciešamās kompetences līmeni, 4) kompetence, kas nepieciešama NKM izpratnei ietver ne tikai zināšanas, prasmes un pieredzi, bet arī attieksmi.

Emocionālais vēstījums: Nemateriālās kultūras mantojuma pārvaldīšana prasa līdz šim nebijušu attieksmi pret savu kultūru. Tā ir ne tikai valsts pārvaldes atbildība. Iesaistīta tik visa sabiedrība un īpaši kopiena, kas uzņemas atbildību par savu NKM. Jāņem vērā, ka tā ir atbildība par to, kas mantots no iepriekšējām paaudzēm ir nereti kopts simtiem gadu.

Kādas tiesības mums ir to atstāt novārtā, ko par vērtīgu uzskatījuši mūsu vecāki un vecvecāki?

• Abstracts • Abstrakti •

24

VĀCU ETNICITĀTES SIMBOLISKIE ELEMENTI • ROZĪTE KATRĪNA SPĪČA

Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija, Fachhochschule Potsdam, Germany E-pasts: rozite.spicaa@gmail.com

Atslēgas vārdi: etnicitāte, simboliskie elementi, Vācija, starpkultūru komunikācija

Darba temats ir aktuāls, jo arī globalizācijas apstākļos Eiropas kultūrtelpā etnicitāte joprojām saglabā savu nozīmi. Mūsdienu sabiedrībā ir vērojama vēlme uzsvērt un izcelt savu etnicitāti, kas parasti tiek pausta ar dažādu etnosam nozīmīgu simbolisko elementu palīdzību. Vācu etniskās piederības simbolika starpkultūru kontekstā līdz šim ir bijusi problemātiska un maz pētīta tēma., Tāpēc svarīgi ir analizēt šo vācu etnicitātes aspektu.

Darba mērķis ir izpētīt vācu etnicitātes simboliskos elementus. Darba pētnieciskais jautājums: “Kādi vācu etnicitātes simboliskie elementi ir aktuāli starpkultūru komunikācijā?” Lai sasniegtu darbā izvirzīto mērķi un sniegtu atbildi uz pētniecisko jautājumu, ir izvirzīti šādi uzdevumi: 1. Izpētīt vācu etnicitātes teorētiskos aspektus; 2. Raksturot vācu etnicitātes ietekmes elementus mūsdienās; 3. Iezīmēt vācu etnicitātes simbolisko elementu lietojumu starpkultūru kontekstā.

Darba plānojums ietver teorētiskās literatūras analīzi, etnicitātes koncepta un definīciju dažādības apzināšanu, kā arī kvalitatīvo datu analīzi – simbolisko elementu pētniecību un vācu etnicitātes simbolisko elementu atlasi. Darbs ir sadalīts trīs daļās – pirmā daļa ietver etnicitātes jēdziena formulēšanu un tā skaidrojumus, otrajā daļā tiek raksturoti vācu etnicitātes ietekmes elementi. Trešā daļa piedāvā vācu etnicitātes simbolisko elementu analīzi un klasifikāciju, kā arī dod ieskatu to ilietošanas praksē Vācijā.

Darba rezultātā tika apzināti vācu etnicitātes ietekmes elementi, noskaidroti vācu etnicitātes simboliskie elementi, kā arī noteikti tie etnicitātes simboliskie elementi, kurus vācieši atzīst par piemērotiem starpkultūru kontekstā. Noslēgumā piedāvātas iespējamās etnicitātes simbolisko elementu attīstības iespējas

• Abstracts • Abstrakti •

25

LATVIAN ETNOFOLK GROUPS IN A CONTEXT OF GLOBALIZATION • DŽAKOMO MELONI, (GIACOMO MELONI) Latvian Academy of Culture, Latvia, Italy E-pasts: meloni900@live.com

Keywords: Etnofolk groups, cultural identity, folkdance, globalized society

The main aim of this etnographic research is to clarify how Latvian Etno-Folk groups are behaving today in our globalized society. In particular, the main objective is to analyse if Latvian Etnofolk groups have been influenced in performing own activities by entities that operate at global level. At the same time the research aspires to investigate if these groups, to some extent, are influencing global entities.

The study is oriented toward several groups and their own activities. The most important are youth folklore group "Kokle“, folkdance group "Dandari“ and folk singers group "Saucējas". The choice to collect information about different groups is taken in order to have as much informations as possible in a limited period of time.

The etnographic research includes participant observation, interviews, questionnaries, video, recordings, photos. These methods will be used in specific places, where Etno-folk participants usually meet together and express their cultural identity. For instance dancing, singing, and wearing traditional clothes. Currently the research is focused on the folkdance group "Dandari" and on "Saucējas", especially on their reaharsals and activities. In December the research will be aso focused on the group "Kokle".

As a result the collected etnographic material will be analysed. A final analysys could clarify if to one hand Etnofolk groups activities are influenced by global factors or entities. On the other hand the reaserch could clarify that global entities are infuenced in their activities by local groups. Such responses could be provided. The possibility of an interplay between local activities and global processes is also possible. Moreover, processes such as "Glocalization" could be conceivable.

After having collected and analysed etnographic data it will be possible to answer to the questions mentioned above and it will be possible to write a final master's thesis about that specific subject.

• Abstracts • Abstrakti •

26

LATVIJAS LIKUMDOŠANAS GROZĪJUMU RAISĪTĀS IZMAIŅAS AUTOSKOLU FINANSIĀLAJĀ DARBĪBĀ • KĀRLIS MEDNIEKS Informācijas sistēmu menedžmneta augstskola (ISMA) ,Latvija E -pasts: karlismednieks@gmail.com

Likumu izmaiņas notiek patstāvīgi, un lielākoties ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem un veicināt to veiktspēju. 2016. Gadā tika veiktas izmaiņas autoapmācības likumā, kuras tieši ietekmēja lielāko daļu autoskolu Latvijā. Autors tajā laikā strādāja autoskolā un piedzīvoja šīs izmaiņas. Grozījumi likumā stājās spēkā ar 2016. gada 1.novembri, līdz ar to būs apritējis gads kopš grozījumiem. Tas dos iespēju ieraudzīt kā autoskolas ir risinājušas finansu kārtības izmaiņu jautājumu. Kāš pētījuma objektu autors uzsver uzņēmuma finanses un kā pētījuma priekšmetu norāda - finanšu pārmaiņu vadīšanu.

Pētījumu autors veic ar mērķi izpētīt Latvijas likumdošanas grozījumu raisītās izmaiņas autoskolu finansiālajā darbībā. Lai autors varētu veiksmīgi veiksmīgi tikt līdz mērķim, ir izvirzīti trīs galvenie uzdevumi: Veikt autoskolu finansiālo darbību ietekmējošo Latvijas likumdošanas grozījumu apkopojumu; Analizēt autoskolu finansu vadīšanas praksi pirms un pēc pētāmajiem likumdošanas grozījumiem; Izstrādāt ieteikumus finanšu pārmaiņu vadīšanas jomā.

Uzdevumu izpildei autors izvēlējies sekojosās pētījuma metodes: Teorētiskā pētījuma metode; Pieejamā materiāla analīze; Empīriskās metodes; Pārrunas; Intervija; Statistiskā metode; Datu apstrāde un analīze MS Exel programmā.

Lai iegūtie rezultāti būtu kvalitatīvi, pētījuma periods izvēlēts no 2014.gada līdz 2017. gadam. Autors kā pētījuma bāzi norāda autoskolu darbību regulējošā Latvijas Republikas likumdošanu, Latvijas Republikas statistiku par autoskolām, speciālo literatūru par finanšu vadīšanu un pārmaiņu vadīšanu, autoskolu finanšu pārskatu datus un operatīvo informāciju. Darba izstrādes gaitā tiks sistematizēta autoskolu finansiālo darbību regulējošā Latvijas Republikas likumdošana, veikta divu Latvijas autoskolu salīdzinošā finansiālās darbības analīze pirms un pēc Latvijas likumdošanas grozījumiem par autoskolām, apkopota abu autoskolu pārmaiņu vadīšanas prakse finanšu jomā, izstrādāti priekšlikumi par finanšu pārmaiņu vadīšanas pilnveidi autoskolā.

• Abstracts • Abstrakti •

27

ВЛИЯНИЕ ЕВРОПЕЙСКИХ НОВАЦИЙ В СФЕРЕ FINTECH НА СФЕРУ РОЗНИЧНОЙ ТОРГОВЛИ • DMITRIJS ZAHAROVS (ДМИТРИЙ ЗАХАРОВ) Russia, ISMA university, Latvia E-pasts dmitry.zakharov@mail.ru Ключевые слова: SEPA, мгновенные платежи, виртуальные счета, розничные сети, FMCG, вторая платежная директива. В данной работе автор рассматривает перспективы влияния второй платежной директивы Европейского Союза (PSD2) и внедрения мгновенных платежей в зоне SEPA на рынок розничной торговли Европейского Союза. С ноября 2017 года в едином платежном пространстве Европейского Союза будут доступны платежи SEPA Credit Transfer Instant, а в начале 2018 года вступит в силу директива 2015/2366, более известная как вторая платежная директива (PSD2), одно из положений которой обязывает банки и финансовые компании открыть доступ к своим программным комплексам для всех участников финансового рынка. По мнению автора, сложились все предпосылки для появления новых финансовых компаний и технологических решений, позволяющих оптимизировать финансовые расчеты между участниками рынка минуя традиционные банки. С другой стороны, достаточно широко известный факт, то что финансовая бизнесмодель крупных розничных игроков не обладает финансовой прозрачностью и порой ущемляет права поставщиков. Есть косвенные подтверждения, что на рынке ритейла существуют негласные правила по взиманию дополнительных непрозрачных комиссий с поставщиков – за место на полке, за включение товара в продуктовую матрицу, за срыв сроков поставки и т.п. Также в финансовую модель розничных магазинов заложена отсрочка платежа, которая, в зависимости от типа товара, размера игрока и важности данного канала дистрибуции для поставщика, может составлять от двух недель до 3 месяцев. Как все выше перечисленные факторы и предпосылки могут повлиять на рынок розничной торговли? Какие возможности и угрозы участникам рынка принесет данное нововведение? Для ответов на эти вопросы автор применяет системный подход к анализу процесса продажи единицы товара, применяя общелогические теоретические, эмпирические методы исследования, такие как анализ нормативных документов регулирующих сферу платежей, наблюдение, идеализация и моделирование процесса поставки, учета и реализации единицы товара. Автор предлагает совместить финансовый и логистический учет в розничной торговле. Для этого автор предлагает использовать виртуальные IBANы, что позволяет реализовать данную идею на практике, оптимизировать формирование заказов новых партий товаров для поставки, обеспечить мгновенный перевод денежных средств поставщику за проданную единицу товара, создать предпосылки для перехода к прозрачному ценообразованию в предприятиях розничной торговли. Таким образом, внедрение платежных новаций Евросоюза, может кардинально изменить бизнес-модель ритейлеров и взаимодействие производителей товаров с непосредственными их потребителями.

• Abstracts • Abstrakti •

28

DISCUSSION OF QUESTIONER RESULTS ON MEDICAL COLLEGE GRADUATING STUDENT’S QUALITY SATISFACTION BY EMPLOYER’S RESULTS • AKMIRA SADIKOVA ISMA university, Latvia, Almaty University, Kazakhstan E-pasts: akmirakoblan@gmail.com]

Keywords: hospital, competence, development, quality, educational process

In this work the interviewing results of Almaty hospitals heads on the quality of on medical college graduated student’s ability was presented. There 84 officials from 42 hospitals in Almaty were asked on medical college graduated student’s professional, personal and competence development quality satisfaction due to the point of view that one of the criteria of organization of professional-technical education activity is the orientation on employers .

The obtained results could give diagnosis not only of the educational process but also could show the ways for effectively managing it. That is very important in the formation of quality management system of education organizations, especially for medicine. Data was analyzed on the base of standard statistical methods. The obtained results shows that 61% of employers highly appreciated the practical preparation level of specialists but 39% of employers noticed that their competences not enough high. In 9,5% employers says that graduated student have no ability for further development and 19% of officials show that there no desire for make a career and 6% says on low erudition among graduates.

As the conclusion it was established that the suggested monitoring system satisfies the aims and could be used as the criteria of valuation the quality. On the base of summarized results it should be developed the complex of arrangements aimed to development of communication, habits of self organization and conditions for individual development of each student himself.

• Abstracts • Abstrakti •

29

LATVIJAS BŪVNIECĪBAS NOZARES LEJUPSLĪDES PROBLĒMAS UN RISINĀJUMI • MARGA ŽIVITERE • JŪLIJA TROFIMOVA Informācijas sistēmu menedžmneta augstskola, Ventspils Augstskola, Latvija julija.trofimova@gmail.com , marga.zivitere@isma.lv

Atslēgas vārdi: būvniecības nozare, finanšu koeficienti, izaugsmes tempi, SVID analīze, Latvija Būvniecības nozare ir viena no nacionālās ekonomikas noteicošajiem sektoriem. 2016. gadā tās ieguldījums Eiropas Savienības GDP sastādīja ap 9% (www.ebc-construction.eu).

Latvijas būvniecības produkcijas izlaides kopapjoms tekošajās cenās sastādīja 1.42 biljonus Eiro (www.csb.gov.lv), kas ir ap 5.7 % no Latvijas GDP (www.csb.gov.lv), un nodarbināto skaits - ap 66’100 (www.csb.gov.lv). Pētījuma aktualitāte saistīta ar būvniecības izaugsmes tempu būtisku palēnināšanos pēdējos aizvadītajos gados, atsevišķos segmentos uzrādot pat ievērojamu kritumu. Šī raksta mērķis ir izvērtēt būvniecības nozares izaugsmes tempu palēninājuma tendences cēloņus un problēmas un izdarīt secinājumus par problēmu iespējamajiem risinājumiem.

Pētījuma mērķa sasniegšanai tika izpildīti šādi uzdevumi: pamatojoties uz speciālo zinātnisko literatūru, tika izvērtētas jaunākās teorētiskās atziņas un empīriskās tendences par būvniecības nozares attīstību kavējošo faktoru īpatnībām. Konkrētu uzdevumu veikšanai tika izmantotas atbilstošas pētniecības metodes: monogrāfiskā metode tika pielietota informācijas apkopošanai un analīzei, salīdzinošā analīze tika izmantota nozari raksturojošu finanšu koeficientu un statistikas rādītāju, kas ietver nozares vidējos rādītājus, augšējās un apakšējās kvartiles, arī nozares uzņēmumu (mediānas) rādītājus, kā arī būvniecības nozari ietekmējošo iekšējo un ārējo faktoru situatīvās analīzes metode, veicot SVID analīzi u.c. pētījumu metodes Uz to arī ir pamatoti secinājumi un priekšlikumi turpmākajai nozares kavējošo faktoru ietekmes mazināšanai un straujākai attīstībai.

• Abstracts • Abstrakti •

30

IKT NOZARES NOZĪME LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBĀ • TOMS PAULIŅŠ

Informācijas sistēmu menedžmneta augstskola (ISMA), Latvija E-pasts: toms.paulinjsh@gmail.com Atslēgvārdi: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, mākoņpakalpojumi, operatīvās izmaksas.

Autors uzskata, ka viena no straujāk augošākajām un pelnošākajam nozarēm Latvijā ir Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un viss, kas ar šo nozari saistīts. Pateicoties šai nozarei Latvija iegūst ne tikai finansiālos labumus nodokļu un sociālo iemaksu formā, bet arīdzan atpazīstamību pasaulē, pateicoties mūsu speciālistu prasmēm un pieredzei, kā arī to salīdzinoši zemajām izmaksām (piemēram, ja salīdzina cik IT speciālisti izmaksā Rietumeiropā vai ASV).

Pētījuma objekts ir Latvijas tautsaimniecība un pētījuma priekšmets - IKT nozare.

Darba mērķis ir izpētīt IKT nozares nozīmi Latvijas tautsaimniecībā.

Darba uzdevumi: 1) Veikt IKT nozares vispārējo raksturojumu; 2) Apkopot informāciju par nozīmīgākajiem un lielākajiem IKT “spēlētājiem” Latvijas tirgū (kopumā, apskatot mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības kā arī IT servisa, uzturēšanas, izstrādes un ieviešanas pakalpojumu sniedzējus); 3) Noskaidrot IKT nozares ietekmi uz Latvijas IKP; 4) Apkopot informāciju par IKT nozares kopējo pienesumu Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī attiecība pret to; 5) Apkopot informāciju par nodarbināto skaits, vidējo atalgojumu nozarē un tā attiecību pret vidējo atalgojumu Latvijā; 6) Apkopot informāciju par IKT nozares riskiem un nākotnes perspektīvām.

Apkopojums un situācijas analīze veikta pamatojoties uz internetā publiski pieejamo informāciju un autora vairāku gadu darba pieredzi IKT nozarē.

Pētniecības bāze - elektroniskie resursi par IKT attīstību Latvijā un pasaulē. Pētniecības periods: no 2014. līdz 2016. gadam.

Rezultāti, secinājumi un priekšlikumi: IKT nozares uzņēmumi Latvijā nodarbina lielu skaitu cilvēku, nodrošinot augstu vidējo atalgojumu kā arī labus darba apstākļus un izaugsmes iespējas. Līdz ar to, IKT nozares pienesums Latvijas tautsaimniecībā ir vērā ņemams, un novērojama strauja izaugsme. Tāpat IKT nozare mainās, uzņēmumiem nereti pievilcīgākas šķiet operatīvas izmaksas, aug mākoņpakalpojumu un mākoņdatošanas izmantošana un tā rezultātā ir jāmainās arī pašiem IKT nozares uzņēmumiem un to piedāvāto pakalpojumu klāstam.

• Abstracts • Abstrakti •

31

ОСОБЕННОСТИ ФОРМИРОВАНИЯ И РАЗВИТИЯ ПРОЦЕССНООРИЕНТИРОВАННОГО YПРАВЛЕНИЯ В МЕДИЦИНСКИХ ОРГАНИЗАЦИЯХ РЕСПУБЛИКИ КАЗАХСТАН В УСЛОВИЯХ ДИВЕРСИФИКАЦИИ • MARAL YELUBAYEVA • MARGA ZHIVITERE Kazakhstan, ISMA University, Latvia E-mail: elubaeva_maral@mail.ru, marga.zivitere@isma.lv

Ключевые слова: эффективность бизнес-процессов, процесно-оринтированиое управление, медицинские организации, реинжиниринг, Республика Казахстан. На современном этапе cуществующий функционализм в управлении в области охраны здоровья населения в Республике Казахстан (КР) привел к росту численности управленческого аппарата, созданию функциональных барьеров, усложнению взаимодействий между подразделениями и препятствию внедрениям новых технологий. Недостатки структуры управления определили актуальность проблемы и обусловили выбор темы исследования. Цель настоящего исследования заключается в формировании и развитии процессноориентированного управления в медицинских организациях Казахстана на основе технологии реинжиниринга бизнес-процессов. Объектом исследования выступает система процессно-ориентированного управления медицинскими организациями. Предметом исследования являются управленческие отношения, возникающие в процессе формирования и развития менеджмента процессов в организациях здравоохранения. Информационная база исследования формировалась на основе международной и казахстанской статистической информации, справочных изданий, распорядительной и отчетной информации государственной власти, а также материалы интернет-ресурсов. В процессе работы использовались методы структурно-функционального, сравнительного анализа и синтеза, экономико-статистические методы ориентированные на процессы и реинжиниринг бизнес-процессов (Business Process Reengineering). На основе проведенного исследования сделаны следующие выводы и предложения: Для казахстанского здравоохранения процессно-ориентированной системы управления медицинскими организациями в качестве основной технологии предлагается использовать реинжиниринг бизнес-процессов, обеспечивающей эффективную интеграцию информационных технологий и процессного менеджмента Определены основные затрудняющие факторы для внедрения реинжиниринга бизнеспроцессов: 1) отсутствие опыта работы с аналогичными системами у руководителя и профессиональных знаний в области управленческих технологий; 2) недостаточные материальные ресурсы, необходимые для создания автоматизированной учетноаналитической системы. Сформирована поэтапная технология моделирования бизнес-процессов медицинской организации: 1) описание организационной структуры; 2) выделение бизнес-направлений деятельности; 3) построение дерева бизнес-процессов; 4) оценка и выбор бизнес-процессов для последующего описания, анализа и оптимизации; 5) выявление базовых бизнес-процессов; 6) создание регламентов, процедур действий персонала при работе с потребителями медицинских услуг, разработка на их основе пакетов руководящих документов, алгоритмов, блок-схем бизнес-процессов и информационных потоков; 7) определение ключевых показателей эффективности бизнес-процессов медицинской организации; 8) внутренний и внешний аудит..

• Abstracts • Abstrakti •

32

DEVELOPING DISABILITY MANAGEMENT UNDER MARKET ECONOMY • ZAIGA OBORENKO • MARGA ŽIVITERE University of Agriculture, Jelgava, Latvia Ventspils University College, Ventspils, Latvia E-pasts: marga.zivitere@isma.lv

Keywords: ability to work, disability management, disabled employee, Latvia, workplace.

People with disabilities are a largely untapped employment resource in Latvia. As the statistical facts and figures show, there is a problem of inadequate employment among people with disabilities and there is a negative tendency in it. The wide approach refers disability management as managing health-related absences from work and the risks that cause these absences in order to shorten or prevent them, improve workforce productivity, and reduce costs. Disability management system rapidly continues to evolve on the basis of social model thinking which is essentially different in comparison with the medical model of thinking.

The purpose of this research concerned on developing disability management in the workplace, how that could open the possibilities for work for people with disability and can be matched with the opportunities of increasing the employment rate according to the European Disability Strategy (2010-2020) objectives as well as fighting against social exclusion and practical implementation of the United Convention on the rights of this group of people. There are the specific situations of disability management in the workplaces in Latvia to compare with Old Europe, where after 25 years there partly is an influence of the heritage from the past – the Soviet system, economic, legal and social issues, which are place for this group people as the complex of barriers.

The results of the study are based on the authors’ survey and study the analytical review of the secondary resources about and interviewing of employers in order to clarify disability management problems. Interviewing experts and conducting extensive literature reviews within this context show that a considerable number of disability management problems has been developed and have been possible solved in the enterprises.

Unfortunately Latvian companies generally play a passive role in recruiting people with special needs, especially those that have never considered hiring a disabled person.

Within this context, the employers feeling is that state institutions do not consider people with disabilities as a prospective labor force. The authors view how developing disability management in the workplace could improve the ability of disabled persons to work, and can be matched with opportunities of increasing the employment in the current context, the authors examine the employers who had a possibility to develop disability management in the workplace.

Developing a disability management in the workplace, as this research shows, has been evaluated in keeping with the European Disability Strategy 2010-2020 objectives and fighting against social exclusion and practical implementation of United Convention on the rights of this group of persons • Abstracts • Abstrakti •

33

PIEEJAMIE NODOKĻU ATVIEGLOJUMI JURISKĀM PERSONĀM IEGĀDĀJOTIES APDROŠINĀŠANAS POLISES • LAURA ĻAKSA Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), Latvia E-pasts: laura.laksa@inbox.lv

Atslēgas vārdi: apdrošināšana,dzīvības apdrošināšana, veselības apdrošināšana, parakstītā prēmija, nodokļi, likumdošana nodokļu atvieglojumi.

Valsts uzņēmējdarbībā nodrošina komersantiem atvieglojumus, kuri iegādājas apdrošināšanas polises līdz ar to uzņēmējiem ir svarīgi zināt, par kuriem apdrošināšanas veidiem un kādu nodokļu atvieglojumi pienākas. Rūpējoties par saviem darbiniekiem uzņēmums iegūst arī finansiāli.

Darba mērķis ir izpētīt par kuriem apdrošināšanas veidi un kādus nodokļu atvieglojumus nodrošina valsts.

Darba uzdevumi ir: Noskaidrot juridisko personu apdrošināšanas un nodokļu likumdošanas mijattiecības teorētiskos aspektus.

Veikt juridisko personu apdrošināšanu regulējošo Latvijas nodokļu likumdošanas analīzi.

Raksturot juridisko personu apdrošināšanas polišu parakstīto prēmiju apjomu apdrošināšanas veidos, kur ir valsts atvieglojumi.

Pētniecības objekts ir ekonomika. Pētniecības priekšmets ir uzņēmējdarbības finanses.

Pētniecības periods ir no 2014. gada līdz 2016. gadam.

Pētniecības bāze ir apdrošināšanas un nodokļu literatūras referatīvā analīze, apdrošināšanas un nodokļu regulējošā likumdošana, Latvijas statistikas dati.

Secinājumi: Veicot likumdošanas apkopojumu secināts, ka valsts piedāvā juridiskām personā vairāku veidu nodokļu atvieglojumus pērkot noteikta veida apdrošināšanas polises.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem konstatēts, ka parakstīto prēmiju apjoms ir palielinājies katru gadu līdz ar to var secināt, ka vai nu aizvien vairāku uzņemumu iegādājas apdrošināšanas polises vai arī uz vinu personu parakstīto prēmiju apmērs ir palielinājies.

• Abstracts • Abstrakti •

34

DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMU PIEDĀVĀJUMS LATVIJAS TIRGŪ • LAURA ĻAKSA Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), Latvia E-pasts: laura.laksa@inbox.lv

Atslēgas vārdi: apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana, piedāvājums, likumdošana.

Sabiedrībai ir svarīgi apzināties, kas ir dzīvības apdrošināšana un kādi ir apdrošināšanas veidi, jo tie sniedz drošības sajūtu ģimeni, tuviniekus pašu nāves gadījumā kā arī sbiedz iespēju veidot uzkrājumus gan priekš sevis, gan bērnu nākotnei. Valsts veicina uzkrājumu veidošanu atbalstot dzīvības apdrošināšanu t.i. atgiežot par iemaksāto prēmiju iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Darba mērķis ir izpētīt, kuras apdrošināšanas sabiedrības piedāvā dzīvības apdrošināšanu Latvijā, kādi ir dzīvības apdrošināšanas veidi, kā arī izpētīt dzīvības apdrošināšanas attīstīas tendences.

Darba uzdevumi: Noskaidrot dzīvības apdrošināšanas teorētiskos aspektus.

Apkopot dzīvības apdrošināšanas piedāvājumu regulējošo likumdošanu.

Raksturot dzīvības apdrošināšanas attīstību.

Pētniecības objekts ir apdrošināšana. Pētniecības subjekts ir dzīvības apdrošināšana.

Pētniecības periods: no 1999. gada līdz 2016. gadam.

Pētniecības bāze ir apdrošināšanas literatūras referatīvā analīze, dzīvības apdrošināšanas kompēniju noteikumi, Latvijas apdrošināšanas tirgu regulējošā likumdošana. Latvijas statistikas dati.

Apkopojot dzīvības apdrošināšanas tirgus piedāvājumus var secināt, ka apdrošināšanas tirgū ir pieejamas vairākas dzīvības apdrošināšanas formas.

Izpētot pieejamos statistikas datus secināts, ka dzīvības apdrošināšana kļūst aizvien aktuālāka starp Latvijas iedzīvotājiem.

Veikts likumdošanas apkopojums no kā secināts, ka ar 2018. gadu mainīsies likumdošana attiecība uz dzīvības apdrošināšanas minimālajiem termiņiem, lai saņemtu no valsts Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par iemaksāto prēmijas daļu.

• Abstracts • Abstrakti •

35

МОДЕРНИЗАЦИИ СИСТЕМЫ УПРАВЛЕНИЯ МЕДИЦИНСКИХ ВУЗОВ КАЗАХСТАНА НА ОСНОВЕ СТРАТЕГИЧЕСКОГО ПЛАНИРОВАНИЯ • SABĪNA NURAKINOVA (НУРАКЫНОВА C.) ISMA university, Latvia, Health services management Institute of Kazakhstan E-pasts: nsabinas@mail.ru

Ключевые слова: Стратегическое планирование, система управления, модернизация медицинских Вузов, образовательная деятельность, инновационно-ориентированный. Актуальность темы. В статье рассматриваются основы стратегического управления с точки зрения его применения в сфере образования. Обоснована необходимость перехода вузов к новым методам управления, обеспечивающим успешность их деятельности в условиях формирования рынка образовательных услуг. Концептуальной основой настоящего исследования является концепция стратегического управления вузом. XXI век требует от казахстанской высшей школы модернизации системы образования и организации управления в том числе. Медицинские вузы все в большей степени становятся субъектами рынка, а системы управления вузами отстают от этого процесса. Целью исследования является научное обоснование и разработка эффективной модели управления медицинскими вузами на основе стратегического планирования. Задачи исследования.

1) Анализ состояния разработки стратегических планов в вузах Казахстана.

2) Идентифицировать существующую систему управления медицинским вузом.

3) Изучить мнение управленческого персонала о системе стратегического планирования вуза. 4) Обосновать и разработать подходы для формирования модели управления медицинским вузом. Объектом исследования выбран менеджмент в Казахском Медицинском Университете (КазНМУ) им. С.Д. Асфендиярова.

Национальном

Предметом исследования является стратегическое планирование КазНМУ. Методы исследования. Контент-анализ, качественные исследования (анкетирование, глубинное интервью, фокус-группы). База исследования. Казахский (КазНМУ) им. С.Д. Асфендиярова.

Национальный

Медицинский

Университете

Период исследования. 2013-2017гг. Результаты. В ходе исследования, была разработана анкета, состоящая из 22 вопросов. Результаты проведенного опроса среди руководителей структурных подразделений, показали, наиболее сильные и слабые стороны стратегического плана. На основе результатов анкетирования менеджеров среднего звена, были определены основные приоритеты для подготовки следующего этапа исследования - проведения глубинного интервью среди руководителей вуза. Определено, что существующая модель менеджмента медицинского вуза недостаточно направлена на взаимодействие управленческой команды для достижения поставленных целей и задач. Разработка и реализация стратегического плана вуза является актуальной задачей для определения уровня эффективности управления организацией..

• Abstracts • Abstrakti •

36

TRADĪCIJAS UN JAUNRADES PRETNOSTATĪJUMS LATVIJAS AMATIERDEJAS KUSTĪBĀ • ERNESTS SPĪČS Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs E-pasts: ernests.spics@gmail.com

Atslēgas vārdi: tradīcija, kompetence, deju svētki, tautas deja, jaunrades deja, etnoprodukti, Latvijai 100 Keywords: tradition, competence, dance festival, folk dance, choreographed dance, ethnoproducts, Latvia 100 Darba aktualitāte. Gatavojot Latvijas 100 gades deju svētkus, rīkotāji sastapās ar ļoti aktīvu sabiedrības iesaistīšanos diskusijā par deju svētku lomu, saturu un ārējo veidolu, tai skaitā dejotāju tērpiem. Īpaši asas diskusijas izraisīja vairāku svētku programmā iekļauto deju neatbilstība dejotāju un skatītāju priekšstatiem par tautas deju.

Pētījuma mērķis bija atklāt un analizēt tautas dejas tradīcijas un jaunrades pretnostatījuma radītās sekas par piemēru izmantojot gatavošanos gaidāmajam amatierdejas spilgtākajam notikumumam – Latvijas 100gades Deju svētku uzvedumam 2018. gadā.

Pētījuma uzdevumi: 1) noskaidrot galvenos sabiedrības iesaistīšanās iemeslus, 2) izpētīt mediju lomu diskusijas rosināšanā un virzībā, 3) analizēt sociālo tīklu nozīmi sabiedrības interešu paušanai, 4) novērtēt svētku rīkotāju reakciju uz sabiedrības aktivitātes izpausmēm.

Pētījuma veikšanas periods: 2016. – 2017. gadam.

Pētniecības bāze ir Latvijas laikrakstu, ziņu portālu, TV un radio raidījumu referatīvā analīze, novērojumi, diskusijas, Pētījuma gaitā noskaidrots, ka 1)sabiedrība aktīvi iesaistījās diskusijā pēc tam, ka Kultūras ministrijas (KM) pakļautībā esošais Nacionālais Kultūras centrs (NKC) 2016.g. rīkoja konferenci, kurā prezentēja topošo deju svētku tērpu modeļus. 2) mediji NKC izplatīto preses relīzi kopā ar fotogrāfijām pārpublicēja, lai sabiedrība ir informēta, 3)kā reakcija uz šo ziņu sociālajos tīklos sākās diskusijas, kuros piedalījās vairāki simti cilvēku un kopējo ziņojumu un komentāru skaits pārsniedza 3000. 4) ar stipru nokavēšanos, bet ļoti asi uz sabiedrības saviļņojumu reaģēja KM un NKC pārstāvji, Secinājumi 1) sabiedrības iesaistīšanās kultūras politikas viedošanā bija pārsteidzoši liela, 2) sociālie tīkli kalpoja kā interesi pastiprinošs faktors un bija piemērota platforma diskusijām. 3) pirmo reizi Latvijas vēsturē mediji pievērsa tik lielu uzmanību tautas dejai, 4) Svētku rīkotāji uz sabiedrības iesaistīšanos reaģēja autoritārā stilā, 5) tautas dejas tradīcijas un jaunrades pretnostatījums valsts kultūrpolitikā izraisa sabiedrības pretnostatījumu.

• Abstracts • Abstrakti •

37

ВЛИЯНИЕ ВТОРОЙ ПЛАТЕЖНОЙ ДИРЕКТИВЫ НА БИЗНЕС СРЕДУ • DMITRIJS ZAHAROVS (ДМИТРИЙ ЗАХАРОВ) Krievija, ISMA University, Latvija E-pasts dmitry.zakharov@mail.ru

Keywords: PSD2, SEPA Instant, FinTech, open bank API, PISP, AISP В данной работе автор рассматривает перспективы влияния второй платежной директивы Европейского Союза (PSD2) и внедрения мгновенных платежей в зоне SEPA на бизнес среду Европейского Союза. С ноября 2017 года в едином платежном пространстве Европейского Союза будут доступны платежи SEPA Credit Transfer Instant, а с 13 января 2018 года вступит в силу директива 2015/2366, более известная как вторая платежная директива (PSD2), одно из положений которой обязывает банки и финансовые компании открыть доступ к своим программным комплексам для всех участников финансового рынка. По мнению автора, сложились все предпосылки для появления новых финансовых компаний и технологических решений, позволяющих оптимизировать финансовые расчеты между участниками рынка минуя традиционные банки. Вторая платежная директива, помимо новаций, применяемых к традиционным финансовым учреждениям, вводит совершенно новых игроков на данный рынок, что может привести к потере полного контроля банком за своими клиентами. Широкомасштабное внедрение новаций второй платежной директива позволит клиентам быстро и безболезненно переводить свои операции из одного банка в другой, из одного мобильного сервиса в третий и т.п. Появляются компании, которые смогут предоставлять клиентам сервис по агрегированию информации о всех банковских счетах/продуктах клиента в разных банках в одном «небанковском» мобильном приложении. Данное нововведение существенно сокращает маркетинговое влияние банка на клиента, клиент получает возможность свободно «мигрировать» между банками, банк становится только инструментом, невидимой частью айсберга в мире финансов. Как все выше перечисленные факторы и предпосылки могут повлиять на рынок финансовых продуктов и услуг? Какие возможности и угрозы участникам рынка принесет данное нововведение? Для ответов на эти вопросы автор применяет системный подход к анализу процесса взаимодействия клиента с финансовыми учреждениями и провайдерами, применяя общелогические теоретические, эмпирические методы исследования, такие как анализ нормативных документов регулирующих сферу платежей, наблюдение, идеализация и моделирование процесса предоставления и потребления финансовых услуг.Автор делает вывод, что, внедрение платежных новаций Евросоюза, может кардинально изменить бизнесмодель классических банков и их взаимодействие с клиентами.

• Abstracts • Abstrakti •

38

ETNICITĀTES SIMBOLISKO ELEMENTU LIETOJUMS STARPKULTŪRU KOMUNIKĀCIJĀ • ROZĪTE KATRĪNA SPĪČA Latvijas Kultūras akadēmija, Fachhochschule Potsdam, Vācija E-pasts: rozite.spicaa@gmail.com

Atslēgas vārdi: etnicitāte, simboliskie elementi, Vācija, starpkultūru komunikācija

Darba temats “Etnicitātes simbolisko elementu lietojums starpkultūru komunikācijā” ir aktuāls, jo neraugoties uz mūsdienu pasaulē novērojamo globalizācijas vilni, etnicitāte ieņem dominējošu lomu starpkultūru komunikācijas norisēs.

Starpkultūru komunikācija ir tā, kas nodrošina etnicitātes izpausmi, un caur to ir iespējams novērot dažādus etnicitātes simboliskos elementus (ESE). Ikviens enticitātes simboliskais elements ietver sevī kādu konkrētās etnicitātes marķieri, kas ir raksturīgs tikai noteiktam etnosam. Personiski piedaloties dažādās starpkultūru komunikācijas norisēs, tiek novērota to dalībnieku neapzināta vai apzināta vēlme uzsvērt un izcelt savu etnicitāti, kas parasti tiek pausta ar dažādu etnosam nozīmīgu simbolisko elementu palīdzību.

Darba mērķis ir atklāt ESE lietojumu starpkultūru komunikācijā.

Lai sasniegtu darba izvirzīto mērķi ir izvirzīti šādi uzdevumi: 1. Noskaidrot starpkultūru komunikācijas jēdzienu interpretācijas; 2. Raksturot vācu etnicitātes simbolisko elementu lietojumu komunikācijā; 3. Noskaidrot etnicitātes simbolisko elementu nozīmju interpretācijas starpkultūru komunikācijas kontekstā.

Darba rezultātā tika apzināti etnicitātes ietekmes elementi un izšķirti etnicitātes simboliskie elementi, kā arī noteikti tie etnicitātes simboliskie elementi, kurus var izmantot starpkultūru komunikācijā. Noslēgumā piedāvātas iespējamās etnicitātes simbolisko elementu attīstības iespējas.

• Abstracts • Abstrakti •

39

ETNICITĀTE KĀ PRODUKTU KVALITĀTES RĀDĪTĀJS • ROZĪTE KATRĪNA SPĪČA

Latvijas Kultūras akadēmija, Fachhochschule Potsdam, Vācija E-pasts: rozite.spicaa@gmail.com

Atslēgas vārdi: etnicitāte, simboliskie elementi, starptautiskā tirdzniecība, kvalitāte

Darba temats „Etnicitāte kā produktu kvalitātes rādītājs” ir aktuāls, jo arī globalizācijas apstākļos, attīstoties starptautiskai tirdzniecībai notiek preču un pakalpojumu maiņa un tās ietvaros bieži preces un pakalpojumi tiek saistīti ar noteiktu etnicitāti. Tā rezultātā precei, kurai ir laba kvalitāte bieži vien kā raksturotājs tiek minēta tās ražotājsvalsts. No tā izriet šīs preces sasaiste ar konkrēto valsti un tās etnicitāti. Tāpēc svarīgi ir noskaidrot etnicitātes kā kvalitātes rādītāja starptautiskā apritē.

Darba mērķis ir noskaidrot etnicitātes kā kvalitātes rādītāja lietojumu starptautiskā apritē.

Lai sasniegtu darba mērķi ir izvirzīti šādi uzdevumi: 1. Noskaidrot etnicitātes un kvalitātes jēdzienus; 2. Raksturot etnicitātes kā kvalitātes rādītāja lietojumu; 3. Noskaidrot etnicitātes un kvalitātes jēdzienu savstarpējās mijattiecības starptautiskā apritē.

Darba rezultātā tika apzināta dažādu etnicitāšu sasaiste ar preču un pakalpojumu kvalitāti.

Izpētes rezultātā iegūti secinājumi par tām etnicitātēm, kuru produktus uzskata par kvalitatīviem un arī tām, kuru ražojumus patērētāji uzskata par nekvalitatīviem.

Noslēgumā piedāvātas iespējamās preču un pakalpojumu attīstības iespējas ņemot vērā etnicitāti kā kvalitātes rādītāju.

• Abstracts • Abstrakti •

40

EVALUATION OF THE ESCAPE ROOM INDUSTRY STATE IN THE ENTERTAINMENT INDUSTRY • KRISTĪNE LIEPIŅA • JEVGENIJA DEHTJARE

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), Latvija E-pasts: kristta2005@gmail.com

Keywords: macro environment, quest industry, entertainment industry, trends, characteristics, leading position

In the article are considered characteristics and main trends of development of the quest industry. This topic is very relevant in our time. To maintain the interest of consumers and expand the boundaries of intellectual entertainment there is a great demand for using new techniques.

The characteristics and main perspectives of development of the quest industry are considered. The possible influences of the factors on its development are systematized. The author of the article identifies and describes the factors of the macro environment affecting the development of quest rooms. The article provides the justification for the possibility of applying foreign experience to the escape rooms in Latvia.

Comparison of the quest business in Latvia and in other countries was held. Particular attention is paid to development trends. This field is still poorly understood and requires further research.

The author of the work developed recommendations for changing the principle of work in the escape rooms in accordance with market trends. Evaluation of the quest room state will help the owners of the escape rooms to maintain relevance and leadership in this area.

• Abstracts • Abstrakti •

41

SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS STRATĒĢISKĀ ILGTSPĒJĪBA LAUKU APVIDOS • RITVARS FREIMANIS Nevalstiska organizācija Balticyouthway, Latvija-Lietuva-Eesti E-pasts: sveiki@balticyouthway.org>

Atslēgas vārdi: radošums, lauki, jaunatne, izdoma, iespējas, sadarbība, sociālā uzņēmējdarbība Mūsdienu ekonomiskā situācija pilsētās un īpaši lauku apvidos aizvien parāda, ka ir jāmeklē jauna pieeja un iespējas ar ko radīt darba iespējas. Atbildes meklēsim ''sabiedriskās uzņēmējdarbības pieejā'' (plašāku ievērību guvusi ar anglisko nosaukumu ‘’social entrepreneurship’’).

Biedrība ‘’Baltic Youth Way’’ jau kopš 2013 gada darbojas jaunatnes jomā ar neformālās izglītības paņēmieniem. Veicinot radošumu un izdomu, iedvesmojot cilvēkus nodarbināt pašiem sevi un veicināt pašizaugsmi.

Viens no darbības galvenajiem mērķiem ir sekmēt brīvprātīgā darba pievilcību jaunatnes vidū, kas sniedz iespēju iegūt praktisku darba pieredzi. Piedāvājam prakses un starptautisku apmācību iespējas Latvijas jauniešiem, ļaujot pierādīt un izaicināt pašiem sevi dažādās jomās.

Ar sabiedriskās uzņēmējdarbības izpēti un atpazīstamības veicināšanu nodarbojamies kopš 2015 gada. Plašākai sabiedrībai zināmie projekti ‘’SOCIFACTION’’ kurā iesaistīti Latvijas un Lietuvas uzņēmēji un jaunieši. Patreiz darbojamies projektā ‘’T.R.Y.’’, kurā iesaistītas Lietuvas, Horvātijas un Latvijas organizācijas. Projekts vērsts uz iekļaušanas sekmēšanu ar jaunatnes darba metodēm un sabiedriskās uzņēmējdarbības iespēju apzināšanu šajā jomā.

Kā vienus no svarīgākajiem resursiem, lai meklētu iespējas un īstenotu sabiedriskās uzņēmējdarbības ieceres, vēlētos izcelt tieši radošumu un jaunradi. Šajā jomā īpaši svarīgi ir izvērtēt katru atsevišķo projektu un ieceri atsevišķi un apzināt visas iespējas un izaicinājumus.

Jau kopš senseniem laikiem ir pierādījies tas, ka darot iecerēto darbu neatlaidīgi agrāk vai vēlāk mērķi tiek sasniegti. Mūsdienu izpratnē to var dēvēt par stratēģisko ilgtspējību.

• Abstracts • Abstrakti •

42

LATVIJAS - ĶĪNAS KULTŪRATŠĶIRĪBU IETEKME UZ BIZNESA ATTIECĪBU VEIDOŠANU • MĒRIJA ŽANGA (张红戈)• ANTRA DZENE • Latvijas – Ķīnas kultūras asociācija, Ķīna, Latvija E-pasts: archizhang@163.com, dzene.antra@gmail.com

Atslēgvārdi: Starpkultūru komunikācija, kultūra, kultūratšķirības, biznesa attiecības, pārpratumi

Lai attīstītu abu valstu (Latvijas un Ķīnas) sabiedrības savstarpējo izpratni par otras kultūru, tādā veidā atvieglojot savstarpējo biznesa attiecību veidošanu, ir jāorganizē kultūras apmaiņas projekti, kas padziļinātu izpratni un ļautu pieņemt uztveres atšķirības abu valstu sabiedrībām.

Viens no projektiem ietver kaligrāfijas, ķīniešu valodas pamatu un kultūratšķirību apvienoto kursu organizēšanu, kā arī mākslas darbu izstādes veidošanu, kurā piedalās mākslinieki no abām valstīm, arī palīdzība abu valstu jauniešu vasaras nometnes organizēšanā, veicinot starpkultūru komunikāciju.

Līdz šim organizēti vairāki kultūras apmaiņas projekti, īpaši veiksmīga šķita foto un mākslas darbu izstāde "Show You", kas tika organizēta 2016.gada septembrī Pekinā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu un baletu, LIAA un partneriem no Ķīnas, kā arī kaligrāfijas kursu organizēšana un Ķīnas kultūras popularizēšana mākslinieku sabiedrībā.

Interesants bija projekts, kas tika radīts kopā ar Latviešu dizainerēm no "Zephyr", izveidojot tērpu kolekciju, kas ietvēra "Zephyr" dizainu un Mary's skices par Rīgas pilsētas tematiku u.c.

Gan Mērija Žanga (张红戈) jeb Mary Zhang, gan Antra Dzene, cieši kopā strādājot iepriekšminētajos projektos, atzīst, ka pastāv būtiskas atšķirības, kuras nepārzinot, var gadīties zaudēt laiku un radīt pārpratumus. Ir svarīgi saprast, ka, strādājot starptautiskā vidē, cilvēku uztvere var būtiski atšķirties, tāpēc, uzsākot veidot attiecības ar ārvalstu pārstāvi, ir jāņem vērā konkrētais kultūratšķirību fons.

• Abstracts • Abstrakti •

43

СОВРЕМЕННЫЕ ТЕНДЕНЦИИ ВНУТРЕННЕГО АУДИТА МЕЖДУНАРОДНОЙ КОМПАНИИ • LADA KAĻIŅINA Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs, Latvija E-pasts: lada.kalinina@gmail.com

Key words: внутренний аудит, система внутреннего контроля, минимизация рисков, корпоративное мошенничество, коррупция, защита личных данных В международном бизнесе внутренний аудит является необходимой частью системы внутреннего контроля предприятия. Считается, что эффективная система внутреннего контроля позволяет идентифицировать, снизить или устранить полностью наиболее существенные риски, которые могут оказать критически негативный эффект на деятельность и развитие компании. Цель данной работы – ознакомить читателя с новыми трендами при проведении внутреннего аудита в крупных европейских компаниях. С развитием глобального рынка мы наблюдаем, как меняется фокус процедур внутреннего аудита. Выводы данной статьи помогут усовершенствовать уже существующую систему внутреннего аудита или построить таковую в соответствии с актуальными мировыми тенденциями в этой сфере. Внутренний аудит обычно охватывает три основных направления: 1) Оценку эффективности процессов и оперативного управления в организации, включая ее отдельные подразделения; 2) Достоверность финансовой документации; 3) Полноту и точность соблюдения законодательства страны деятельности, а также Кодекса этики и Стандартов и внутренних политик компании. Особенное значение в последнее время придается точному соблюдению процессов и норм, связанных с борьбой с коррупцией, корпоративным мошенничеством, легализацией незаконно полученных денег, безопасностью информационных технологий, а также с защитой личных данных. Необходимо отметить, что внутренний аудит не является инструментом прямого финансового контроля, но может помочь выявить риски в финансовой и налоговой сфере. IT-аудит может проводиться как отдельно, так и в рамках общей аудиторской проверки, если уровень компетентности аудиторов это позволяет. В международных компаниях принято рассматривать процедуру внутреннего аудита не в качестве карательной экспедиции, но как один из элементов системы управления, основной целью которого является минимизация рисков, консалтинг и повышение эффективности предприятия. Без этого успех предприятия не представляется возможным или, по меньшей мере, долгосрочным.

• Abstracts • Abstrakti •

44

INTERVIJA KĀ KLIENTU APKALPOŠANAS VEIDS • BAIBA BĒRZIŅA Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests, Latvija E-pasts: baiba.spica@gmail.com

Atslēgvārdi: Valsts ieņēmumu dienests, intervija, nodokļa maksātājs, PVN, izkrāpšana, dokumenti.

Valsts ieņēmumu dienests interviju kā klientu apkalpošanas veidu izmanto ar mērķi pārliecināties par nodokļu maksātāju materiāltehniskām un finansiālajām iespējam veikt komercdarbību. Valsts ieņēmumu dienests kopš 2016. gada nodokļu maksātāju intervijas kā klientu apkalpošanas veidu izmanto, lai cīnītos ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu.

Uz interviju nodokļu maksātāji tiek aicināti ierasties Valsts ieņēmumu dienestā, kurā nodokļu maksātājam jāatbild uz vienkāršiem jautājumiem par plānoto komercdarbību.

Intervijas mērķis – pārliecināties, vai nodokļu maksātājs nav veidojis uzņēmumu, lai piedalītos Pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas. Uz minētajām intervijām nodokļu inspektori iepriekš sagatavojas, izpētot nodokļa maksātāja vēsturi, finansiālās iespējas un iepriekšējo amatpersonas darba pieredzi, kā arī tiek izpētīti nodokļu maksātāju iesniegtie dokumenti. Ierodoties uz intervijām nodokļu maksātājam jāņem līdzi dokumenti (līgumi ar sadarbības partneriem, līgumi ar grāmatvedības pakalpojuma sniedzēju un citi dokumenti), kuri apliecina, ka nodokļu maksātājs ir spējīgs veikt plānoto komercdarbību.

Lai pārliecinātos par nodokļu maksātāju nodomu, veik komercdarbību tiek uzdoti jautājumi no intervijas veidlapas. Jautājumi šajā intervijas veidlapā vairākumā veidoti pēc atvertā tipa principa.

Lielākoties ierodoties uz interviju nodokļu maksātāji ir manāmi satraukti un uzdotie jautājumi bieži vien uzreiz nav saprotami, tad nodokļu inspektori minētos jautājumus pārfrāzē vai uzdod vienkāršākā valodā, bet bieži arī tad nodokļu maksātāji nespēj īsti paskaidrot par plānoto komercdarbību. Šāda nespēja paskaidrot uzņēmuma saimniecisko darbību, liek šaubīties vai uzņēmums netiek dibināts trešo personu nolūka. Lai izdarītu šādu secinājumu nodokļu inspektoram ir jāizpēta gan iesniegtie dokumenti gan jāintervē nodokļu maksātājs un tikai tad var izvērtēt nodokļa maksātaja patiesos nodomus.

• Abstracts • Abstrakti •

45

ELEKTRONISKĀS DEKLARĒŠANAS SISTĒMAS LIETOTĀJA KOMPETENCES • BAIBA BĒRZIŅA Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests, Latvija E-pasts:baiba.spica@gmail.com

Atslēgvārdi: Valsts iņēmumu dienests, Elektroniskās deklarēšanas sistēma, lietotājs, deklarāciju iesniegšana, sistēmas brīdinājumi.

Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskā deklarēšanas sistēma jau tiek lietota vismaz 10 gadus. Salīdzinot Elektroniskās deklarēšanas sistēmas pirmo versiju un šī brīža versiju var uzreiz saprast cik daudz Valsts ieņēmumu dienests ir izdarījis, lai šī sistēma kļūtu ērta nodokļu maksātājiem.

Izvērtējot šī brīža Elektroniskas deklarēšanas sistēmas versiju var secināt, ka tā kļuvusi vienkāršāka un saprotamāka iesācējiem. Lai kļūtu par Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju fiziskai personai pietiek ar internetbankas starpniecības palīdzību apmeklēt portālu latvija.lv caur kuru ir iespējams pieslēgties Elektroniskās deklarēšanas sistēmai vai arī Valsts ieņēmumu dienestā aizpildot iesniegumu. Pēc šī iesnieguma aizpildīšanas Valsts ieņēmumu dienests piešķir Elektroniskās deklarēšanas sistemas lietotāja vārdu un paroli.

Izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu nodokļu maksātājs var iesniegt deklarācijas un veikt saziņu ar Valsts ieņēmumu dienestu esot turpat mājas un neapmeklējot pašu iestādi.

Lai sāktu lietot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu nodokļu maksātajam ir jābūt zināšanām grāmatvedībā, kā arī jābūt diezgan attapīgam, jo sākumā šī sistēma neliekas tik saprotama. Tikai to izmantojot regulāri, kā to dara grāmatveži, šī sistēma šķiet saprotamāka, bet, lai to sāktu lietot iesācējs ir jāvelta kāds brīdis laika, lai piemēram iesniegt gada ienākumu deklarāciju.

Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam ir jābūt prasmei pareizi saprast sistēmas brīdinājumus un ieteikumus, kas lielākoties ir noformulēti neskaidri un lietotājam netiek pateikts, kas jādara,lai problēmu novērstu. Sākumā lietotāji šos bridinājumus mēģina ignorēt, nesaprotot bridinājumus, tie apmāna sistēmu, lai Elektroniskās deklarēšanas sistēma pieņemtu dokumentu, bet ilgstoši tā darot tiek pieļautas kļūdas deklarācijas.

Valsts ieņēmumu dienests veicot regulāru deklarāciju pārbaudi, konstatē pieļautās kļūdas un lūdz tās labot un tajā brīdi lietotājam jāzin kā izlabot pareizi deklarāciju un iesniegt dokumentu pareizi, lai tas būtu korekti. Un tādu iegūst tikai ilgstoši lietojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tādā veidā gūstot pieredzi.

• Abstracts • Abstrakti •

46

РЕЗУЛЬТАТЫ АНКЕТИРОВАНИЯ РАБОТОДАТЕЛЕЙ ДЛЯ ОЦЕНКИ УРОВНЯ УДОВЛЕТВОРЕННОСТИ КАЧЕСТВОМ ПОДГОТОВКИ ВЫПУСКНИКОВ МЕДИЦИНСКОГО КОЛЛЕДЖА • AKMIRA SADIKOVA Kazakhstan, ISMA, Latvia E-pasts: akmirakoblan@gmail.com Ключевые слова: мониторинг качества подготовки выпускников, анкетирование работодтелей Актуальность. Мониторинг удовлетворенности работодателей компетенциями выпускников и разработка системы наблюдений за уровнем подготовки выпускников и способностью оказывать влияние на качество образовательного процесса является одной из актуальных задач менеджмента медицинского колледжа. Одним из критериев оценки деятельности организации профессионально-технического образования является ориентация на работодателей: выявление их требований к необходимым компетенциям методом анкетирования. Предмет исследования. Предметом исследования представленной работы является уровень удовлетворенности работодателей качеством подготовки выпускников медицинского колледжа г. Алматы. Объект исследования: уровень личностного, компетентностного развития выпускников, их профессиональной подготовленности. Цель: оценка результатов интервьюирования главных врачей и заместителей главных врачей по сестринскому делу стационаров и поликлиник г. Алматы. Задачи: 1) разработать анкеты для выявления удовлетворенности работодателей профессиональным уровнем выпускников; 2) провести анкетирование в медучреждениях города Алматы – непосредственных работодателей выпускников колледжа; 3) обработать результаты анкетирования, сделать заключение по степени удовлетворенности работодателей качеством подготовки выпускников медицинского колледжа г. Алматы. Материалы и методы исследования. Было проведено анкетирование путем прямого интервьюирования 84 административных работников из 42-х медицинских предприятий города Алматы. Данные были обработаны с использованием стандартных статистических методов анализа. Результаты и обсуждения. Результаты показали, что 61% руководителей медицинских организаций высоко оценили уровень практической подготовки, 39% отмечают, что уровень практической подготовки не соответствует к новым компетенциям специалистов. В 9,5% случаях Работодатели отмечают отсутствие у выпускника способности к дальнейшему развитию. 19% руководителей указывают на низкое стремление к карьерному росту, 6% руководителей отмечают низкую эрудированность выпускников. Выводы: Таким образом, было определено, что предложенная система мониторинга удовлетворенности работодателей качеством выпускников отвечает заявленной цели, удовлетворяет поставщиков и потребителей и может быть использована в качестве критерия оценки. Полученные результаты позволяют не только диагностировать образовательный процесс, но и эффективно управлять им, что очень важно при формировании системы менеджмента качества в медицинском образовании.

• Abstracts • Abstrakti •

47

SEPA INSTANT PAYMENTS AND VIRTUAL IBANS FOR RETAILERS AND FMCG-COMPANIES • DMITRIJS ZAHAROVS (ДМИТРИЙ ЗАХАРОВ) Russia, ISMA university, Latvia E-pasts dmitry.zakharov@mail.ru Keywords: SEPA, Second Payment Directive, European Parliament, retail companies, consumers In this paper, the author studies the possibilities of combining financial and logistic accounting for retailers and FMCG companies through the use of virtual IBANs and the latest innovations in the payment legislation of the European Union.

From November 2017 SEPA Instant payments will be available in the single payment space of the European Union. In early 2018, the c will be implemented, under which banks will be required to open access to their IPA to all interested parties. How will this affect the retail market? What opportunities and threats will this innovation bring? In this paper, the author models possible financial and logistic interaction between participants in the retail market.

Methods: The author in this work uses a systematic approach to the analysis of the process of selling a unit of goods, applying general theoretical, empirical research methods, such as the analysis of regulatory documents regulating payments, observation, idealization and modeling of the process of supply, accounting and sale of a unit of goods.

Research Basis: Directive (EU) 2015/2366 of the European Parliament and of the Council (PSD2),on 2015; EPC160-15 EPC Report to the ERPB on Instant Payments, EPC on 2015; Directive 2005/29/EC of the European Parliament and of the Council (Unfair Commercial Practices Directive),on 2005; ISO 13616-1:2007(en) Financial services - International bank account number (IBAN)on 2007.

Results: In this work the author suggests the method, which allows retailers and FMCGcompanies to combine the logistics and financial accounting of goods, optimize the placing of orders for new shipments for delivery, provide instant money transfer to the supplier for the sold unit of goods, create prerequisites for the transition to transparent pricing in retailers.

The introduction of this model into real retail companies can radically change the business model of retailers, bring suppliers of goods closer to their consumers, FinTech companies to press traditional banking structures, which ultimately will have a positive impact on the end user.

• Abstracts • Abstrakti •

48

REKOMENDĀCIJU BIZNESS UN E-KOMERCIJA • IEVA SALMIŅA • DIĀNA ĒLERTE

Latvijas Investīciju attīstības aģentūra, Latvija E-pasts: diana.elerte@gmail.com, ieva.salmina9@gmail.com

Keywords: macro environment, quest industry, entertainment industry, trends, characteristics, leading position Atslēgas vārdi: rekomendācija, e-Bay, e-komercija, Lai preces no ražotāja nonāktu pie patērētāja, tās iziet cauri vairākiem starpnieku posmiem – vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, loģistika un vairākas reizes reklāmas pakalpojumi.

Bieži vien tā ir tikai neliela daļa no starpniekiem. Tas viss, protams, ietekmē preces cenu. Jo vairāk ir starpnieku, jo dārgāka ir prece.

Mūsdienās cilvēki arvien vairāk iepērkas i-veikalos, kas nozīmē, ka tas ir ne tikai ātrāk un vienkāršāk, bet arī lētāk, jo atkrīt daļa starpnieku. Tomēr, lielākā daļa i-veikalu ir starpnieki.

Plaši pazīstami tādi internetveikali kā e-Bay un Amazon. Daudzi no šiem internetveikaliem piedāvā speciālas cenas reģistrētiem lietotājiem, piemēram, Membershop, kas piedāvā pazīstamus modes zīmolus par speciālu dalībnieka cenu.

Lai virzītu preci vai pakalpojumu tirgū, nepieciešams par to informēt patērētāju. Tas nozīmē, ka jāatvēl līdzekļi reklāmai. Ir dažādas iespējas: televīzija, radio, internets, avīzes, žurnāli, reklāmas bukleti. Cik tas ir efektīvi? Interaktīvā televīzija ļauj izlaist reklāmas, bet bukleti tiek izmesti tā arī neizlasīti.

Visveiksmīgāk gan biznesā, gan ikdienā šobrīd darbojas rekomendācijas, jo cilvēki vairāk uzticas draugu un paziņu ieteiktajam nekā tradicionālajām reklāmām. Bieži vien uzņēmumi motivē veikt rekomendācijas ar dažādiem bonusiem – papildus atlaidēm, dāvanām un nelieliem procentiem.

Tieši e-komercijā visbiežāk tiek piedāvāts nopelnīt vai ietaupīt, piesaistot draugu, piemēram, pūļa investīciju platforma Estateguru piedāvā trīs mēnešu garumā par 0.5% palielināt maksājumu, ja draugs reģistrējoties atsauksies uz jums.

Pārsvarā tās ir īslaicīgas kampaņas ar nelielu atlīdzību. Šobrīd arī Latvijas tirgū ir ienācis ražotājs, kas ražo ikdienai nepieciešamas preces (visu, ko mēs ikdienā lietojam) un jau gandrīz 60 gadus vairāk nekā 100 pasaules valstīs savu biznesu balsta uz rekomendācijam, no 2000.gada arī e-komercijā. Ražotājs ļauj saviem partneriem iepirkties internetā pa tiešo no ražotāja, bez starpniekiem, bez uzcenojumiem un, rekomendējot šo iespēju draugiem un paziņām, izveidot patērētāju tīklu, gala rezultātā nopelnot partnera procentus, kas ir nevis daži EUR bet pat vairāki tūkstoši EUR mēnesī.

• Abstracts • Abstrakti •

49

СОВЕРШЕНСТВОВАНИЕ МЕНЕДЖМЕНТА В СТОМАТОЛОГИЧЕСКИХ КЛИНИКАХ РЕСПУБЛИКИ КАЗАХСТАН • GULBANU DOSBERDIJEVA (ДОСБЕРДИЕВА ГУЛБАНУ) Kazakhstan E-mail: gulbanu.dos@mail.ru Ключевые слова: стоматологические услуги, стоматологические организации, стоматологическая клиника, государственное финансирование, качество услуг, система менеджмента Актуальность. Развитие рынка стоматологии в Казахстане началось в 90-х годах, когда проходила волна приватизации в переходный период. Уход стоматологических клиник из государственного сегмента повлек за собой рост числа частных стоматологий и ослабление влияния государства на рынок стоматологических услуг. В то же время ежегодно в стране отмечается снижение доступности данного вида помощи широким слоям населения и дефицит стоматологических кадров вследствие ликвидации клиник в сельской местности. Предмет исследования. Улучшение менеджмента. Объект исследования: менеджмент. Цель: выявить проблемы качества предоставляемых стоматологических услуг в зависимости от организационно-правовой формы собственности стоматологических организаций. Задачи: 1) проанализировать проблемы управления стоматологическими организациями; 2) выявить источники финансирования различных форм собственности стоматологических клиник; 3) изучить новые подходы к управлению медицинскими учреждениями. Методы исследования: наблюдение, сравнение, стандартный статистический анализ. Результаты и обсуждения. Результаты показали, что в Республике Казахстан по состоянию на 2016 год функционирует 2 611 стоматологических организаций, из них 920 (35%) имеют государственную форму собственности и 1691 негосударственную форму (65%). По сравнению с 2015 годом количество государственных организаций увеличилось на 54% за счет открытия новых стоматологических кабинетов в школах и сельской местности. Это свидетельствует о повышении доступности к стоматологической помощи широких слоев населения. В условиях конкурентной борьбы активно и повсеместно внедряются инновационные технологии, в том числе цифровые. Для современной стоматологии хотя и характерно организационно-экономическое лидерство, но при этом остаются недостаточно разработанными современные управленческие технологии, организационные и маркетинговые механизмы их реализации. В настоящее время особое внимание уделяется новым подходам к управлению медицинскими организациями. В стране произошел переход государственных и муниципальных учреждений здравоохранения на новое организационно-правовое положение, все шире внедряются принципы самоокупаемости и самофинансирования. Поэтому возрастает необходимость изучения внут ренних ре сурсов для повышения ре зульт ативно сти деятельно сти стоматологических клиник.

• Abstracts • Abstrakti •