replikas gapuras panakumi, balstiti
inoliciiis.
VEF MINOX FOTOAPARATS, LIDMASINU RUPNICA UN VELOSIPEDU MODELI
l..a
viens no panakumu cOlo4iem trek minits tas, kavalsts
plrvalde nemainigi bijusi
vienas un tajas paSas rokas 47 gadus.
\
ar
liberalais autoritarisms ka tads ir garantrta panakumiem? Valsts raras stabilitate kombinacrja ar inovatir,u vidi
-
daudz mazaku
birokratrjas ietekmi (korupcju ieskaitot), taisnigaku nodok]u politiku un fleksiblaku
Latvija v€sturiski bgusi diezgan sr-a
darba tirgu (ar tehniskam prasm€m apvel-
rigs tirdzniecibas un rupniecibas centrs
titi kvalihccti stradniela, talantigi zinatnieki un inZenieri) ir viena no formulam, ko
-
piedava eksperti.
RICTBPOLITIKAS 4 FAZES UN VARAS KOMUNIKACIJA AR IEDZIVOTAJIEM
Gints Turlajs,
iebkuru ricibpolitiku veido ietras fazes - dienaskartiba, formuleSana, isteno5ana un novertOiana. Latvijas nelaime - ja ar
Kas slepjas zem
pirmajam divam fazem gala
-
papira limenr
-,
r,e1
Latvijas Ekonomistu asociecijas valdes loceklis
kaut ka tiekain
tad par€jas divas Joti
ble2i tiek ignoretas. Inoraciju ricibpolitika nav iz4emums. Kap€c? Birokratrya nej0t at
bildibu par galarezultatu, politi\i neredz sevi talaka perspektive. Rezultata abas grupas maz interese kompleksa il$spejigas attistibas
politika. Jo i
vairaktapec, ka investicrjas irjaveic
tagad, bet atdeve bus vclak, kad jau bus cits parlaments ar citiem deputatiem, citu
valdibu un pat citu buokratiju. Tas nozim€, ka jamaina speles r.roteikumi, Iielaku uzsvaru
l
liekot uz konkretu darbrbas planu ar konkreI
tiem uzder.Lrmiem, konkretiem terminien.r un konkrOtu
atbildibu
ne kolektivo, bet
indlvidualo. Pedejais, bet ne mazsvarigakais faktors
ir varas komunikacijas modelis ar iedzi-
votljiem. Nenomainot komunikacrjas paradigmu, savstarp€jo varas un sabiedribas neuzticeianos ipadi mazinat neizdosies. Ta vieta, lai sabiedribu mobilizetu konkr€tu
uzdevumu veik$anai konkrOtos terminos, varas parstavji piedara refleksrju par tautas
socialpsihologisko star,okli, kas, Protams, tikai tracina sabiedribu.
No otras puses aicinajurnam sabiedribai sasprir-rgt, lai sasnie$u konkretus mer\us, butu jaizskan no parliecinoia nacionala lidera mutes, tada lidera, kura ekonomiska labidajiba nav balstita iaubigos privatizacijas darijumos, bet politiska
-
uzticeianos sen zaudOjuSo oligarhiz€to
apnndu atbalsta.
Kapitels 08/2012
[6
kodeta nosaukuma Savs kaktirli, savs sturltis zemes? Pensiju shema zinatnes nozare Latvijas panakumi inovaciju joma, kas parasti tiek raksturoti ka slikti, ieg[s tot p€dcjo vietu ES inoviciju indeksi, liek uzdot daudzus smagus jautajumus. BriZiem S\iet, ka steidzami jaglabj musu valsts no katastrofas, jo tendence visuma bijusi negativa. Ipaii smagi izj[tama at-
paliciba no musu netllajiem zieme]r'a1stu kaimiliem, kas ie4em pirmAs vietas. Lai ari daudzas inovacijas var tikt raditas ari arpus akad€miskas vides, protams, loti nozimiga inovaciju sist€mas daJa ir augstaka izglrtiba un zinatne -
gan esot Hanzas savieniba, Zviedriias
un Krievijas sastava, gan ari citos laikostad€| parasti ir z€lusi ari inovacija. Lai ar par parak senu rtsturi droSi vien runat na".v€rts, varam piemin€t, ka cariskas Krievijas sastava Latvija bila viens no visnozimigakajiem Krievijas imperijas rirpniecibas centriem. Iegrlstot neatkaribu, turpinajas dauc: kas no iepriekS uzsakta un ilka attistiti arr jauni virzieni. Jaatzist, ka m€s bie2i aizmirstam, ka pirmi Latvijas brilvalsts nebija ilglalciga - tikai 22 gadi, kurus m€s jau esam atstajuSi aiz muguras otrAs bril-valsts 1aika. Tom€r taja laika br.lam sasnieguSi sam€ra daudz. Latvrja
darboi.,
daudz uz!€mumu, augsti godati un turic bija akademi\i, kas diezgan veiksmigi sadarbojas ar uz4emumiem un pildija kon kretus to pasltijumus.
Lai ari Latvija nav bijis tik nozimigu izgudrojumu ka dinamits Zviedrlja, Rubika kubs Ungarrla vai saspraude Norveg5a, mums bija, piemeram, VEF Minox foloaparlts, lidna3inu rtpnica. un daudzas mazpilsetas tika raditi savi velosipedu modefi, valsti kopuma pastavot vairakiem desmitiem 5o braucamrik'. rr)pnicu. Panakumi brja atzistami, taiu. protams, tas nebija uzcelts pilnigi no nu1es,
jo cariska Krievrja balstijas uz daudz
ka no briva tirgus ekonomikas un
Lah'ii:
bija pamanijusies sagrabt pamatigu dalu no 5i piraga.
visa pasaul€ atzrts inovaciju sistemas
mugurkauls, kadru un ideju kalve. I ah ilai zemi ir visi inovaciju radiLaii: saikne ar uz4€m€jdarbibu, riska kapitals, augsti tehnologiskais eksports, zinatnes
finansejums, patentu skaits, publikacijas, inZenierzinatnes studejoSo ipats\-ars uLt. Lai pilniba saprastu, kadel m€s esam tur, kur mes esam, jasak ar vestures analizi. Valsts intelektualais kapitals un inovaciju sistema ir lieta, ko ne\ ar \ r(nA
diena uzcelt, un parasti ari tas sagrauiana notiek ilgaka laika posma.
DARBALAUZU LI E LVALSTS:
M ILITARAS RU PN IECTBAS
PAS0rT.rU
M_S
ATPALIKUSA E KONOM IKA Ari Padomju
Savienrbas
ekonomik,
Latvijai bija atvcleta nozimiga loma. P€c nelaimi nesoSa kara un inteiektuai*
replikas deportacijam tom€r Lah-ija kluva par tA var€tu nodro5inat tautai piedero$i nozimigu centru un intelekts Larr,ga godigu atdoSanu atpakal. Skaidras koncentrejas - tika pastavigi sagatavoti un saprotamas izsoles par naudu, ari jauni specialisti. loti liela nozime piesaistot tam arvalstu investorus, brja PSRS militAras rrlpniecibas pasuti- varbtlt varetu saglabat vismaz da[u no jumam, tadu centralizeti tika pas[titi ari darbavietAm. Daudz veiksmigik - jau ekonomikai noderigi p€tijumi, daZos 90, gadu pa5a sAkuma - arvalstu invesgadijumos sadarbiba ar uznemumiem torus piesaistija igaur.ri, tad€l ekonominotika tieii. Lawija atradas daudzi kas kritums tiem bga daudz maziks svarigi p€tniecibas centri un pielietojums to zindsanlm bu". Diemz€l ar laiku iezimejas PSRS ekonom ikas atpaliciba un izolacija.
Nesp€ja atfauties un ieviest jaunakas pasaules tehnologijas noveda pie industrijas
t, ,t
p€tnieki,lai at-
ZinAtnes
fi
nans€Sanas sistema
tika nod€veta par pensiju shcmu vai programmu Savs kaktiqt!, savs sturrtis zemes. Protams, ta neguva popularitati un zinatnes
Daudz lielsku finansidlu iit;::i;111ijfi,:L. ieVefibU gUVa aiZdOmiqi limeni rikauzskatits.ka tietprojekti un iil:i,[",ff;1;ll3ll1',;'.1; populera naudas not6resana i:illi,'J_}!'Tffliii::'
r vienkdria
un pielietojamas p€tniecibas zemas globalas konku ret-
ku16, pec starptautiskajiem
standartiem, nepiecieiams daudz doktora grdda ieguveju, saglabajas pastaviga macib-
sp€jas.
olRA
sp€ku novecodanas tendence,
BRIVVALSTS: VISSAVIE NTBAS TIRGUS SABRUKUMS UN PRIVATIZACIJAS REZU LTATI protams, ir vissvarigakais analiz€, un daudz kasjau no iepriek3 notiku$a sniedz milzumu informacijas. Sabrnkot kop€jai aizsardzibas, Sis posms,
Saja
rupniecibas un p€tniecibas sist€mai, petniecibas instituti iepriekSejo darbfuu vareja saglabAt vien isu bridi. Driz vien darbu tajos zaudcjaap 213 stradajo3o - parsvara tie, kam nebija doktora grida, bet tie, kam grads brja un kas palika, turpin aja diezgan no2eloj amu eksistenci. Lielaka negativa ietekme bija n-rilitaras rupniecibas pasutijuma
PSRS nebija pieejamas,
taisnotu savu eksistenci, centds pirkvali{iccties no ta saucamas pielietojamas petniecibas konkr€tiem produktiem uz teor€tisko p€tniecrbu un sevi saka d€vet par fundamentalajiem p€tniekiem.
beigim.
Saikne ar praksi un pasutitajiem liela m€rA bija zudusi. Vienlaicigi sabruka an Latvijas rDpnieciba. Lielie, globali
nekonkuretsp€jigie Vissavienibas uz4emumi zaudeja tirgu, un privatizetaji nebija ieinteres€ti par v€rtspapiriem un spejigi ieviest jaunas v€smas uz4€mumos un tos restrukturiz€t. BieZi vien tos intereseja vien istermi4a pef4as gu5ana, atri pardodot aktivus. Privatizacij a par sertifi kitiem droSi vien bija kluda, lai ari teoretiski
Petniecibai Lawrjd liela mera nebija kam piedavat savus pakalpojumus. Saja laika iedibinajas p€tniecibas un realas ekonomikas attiecibas pEc palieciet jus
Tadcjadi radas butiskl lautajumi par 5is sisGmas eksistenci nakotn€. Sads izglrtrbas un zinatnes modelis neguva
popularitati ari lemumu pier,rem€jos, tatu ta vietA. lai to reformetu. savas vietas, mEs paliksim savas modefa, kur5 izradijies negribeti ilgtspejigs. par labako terapiju tika arzira asi4u Sakis tradicija industrijai pilnigi neinte- nolai$ana finans€juma samazinAianas res€ties par p€tniekiem un otrddi. vai iesaldcianas kritiski zema limeni Par veiksmigi sar.u darbibu restrukturiz€juSu vareja uzskatiti, vien Organiskas sintczes institutu, kas atrada saviem p€tijumiem noietu arpus Latvijas un sp€ja ar laiku darbiniekiem maksat cilv€ka cienigu atalgojumu. Ne velti radas Mildronats un citas inovAci-
veida. Protams, ka Sida terapija nedeva rezultatus, un droii var€ja lietot tddus apzim€jumus ka apburtais loks un
jas labus eksporta rezultatus uzrado3aja
Preti augstskolas salema milzigu autonomiju, kas gala rezultata noveda pie neredz€ti nevienm€riga ienakumu sadalijuma - lektora un augstskolas vaditaja alga vareia mierigi at5kirties vairakus desmitus reiZu, kas, piem€ram, socialistiskaja Skandinivrja nekad nebutu iedomajams. Pozitivais Saja bija Latvijas tautas parsteidzoia v€lme macities, kas, neraugoties uz zemo izglitibas kvalitati un to, ka ta bija par maksu, izradijas milziga. Ari augstskolas veiksmigi izmantoja 5o situiciju un uz4ema daudz mak-
farmacijas joma. Thtu tas izrddijds teju vienigais pozitivais iz4€mums.
VIENTANSN CINA PAR NOVECOJ UsO ZINATNIEKU EKSISTENCI Protams, jaunatni SajA vispdr€ji situacija neviens ipaSi piesaistit nesp€ja
un nev€lejas, turpinajas vienkdrSa ci4a par novecojo$o zinatnieku eksistenci. Pieligoties jaunajiem apstakliem, kad valsts negaranteja iztiku un nepasrltija petijumus no augias, daudziem vecds raudzes zinatniekiem nebij a iesp€jams. Ta ki to piedavatais produkts nebija pieprasits un modernakas tehnologijas
Iejupejoia spirale. Daudz lielaku finansialu iev€ribu guva aizdomigi lielprojekti un vienkar5a populara naudas notdr€Sana.
sas studentu. DiemZ€l nepiecie5amAs
izdabaianas maksijo5ajiem studentiem
un iznrcinatis raZojoSas industrijas d€f studiju virziena izv€le foti izteikti notika par labu socialajam zinatn€m.
Ka0itels 08/2012
49
replikas QUO VADTS? Daudzas no Sim
tradiciam liela mera
saglabajas vel Sodien. Par
laimi, Eiropa
un ari Latvijas gaisakie prati pamanija neizbcgamo zinatnieku un augstskolu macibspeku noveco$anos un tika raditas
doktorantu stipendrjas,
ki
nolai5anu par 50% samazinata valsts fi' nansejuma apveida ka rcgs r ar atgrieztie.
Ir jaturpina akademiskas vides un uz+cmumu sadarbibas veicina5ana ar
Ko talak? Vai turpinasim parsp€t visus negativos rekordus finans€juma kate-
daZadim metodcm. Piemcram, japarskata patentu pieifir5ana augstskolam, kas
]a ES m€ri,<a skaitlis
tos nekad nevares veiksmigi ieviest dziv€, - drizak tie bttu jlpie$l,<ir izgudrotajiem
gorijl un inovacijis?
publiska un privata sektora zinatnes, petniecibas un inovaciju finans€jumam
ka privatpersonam, un veiksmigas
ari atvieglotas prasibas gr[da iegrldanai. Situicija, kad,
lai iegutu doktora gradu, brja daudzi gadi jastrada gandrlz b ez aI hdzib as, to, kas izvelejas So nenoliedzamismago celu, nemot vera Iabo izglitibu un bieZi vien krietnas labi atalgota darba iegr.rSanas iesp€jas, izradijas ,f
kritiski maz.
Tas
radijis
cerrbu uz gaismu tunefa gala un situacijas veiksmrgu
atrisinijumu. I
Ba2as gan rada daudzas
jomas aizvien - pat 20 gadus p€c neatkaribas atguSanas - vaji reform€ta un pasaules standartiem neatbiistoia vide, kura jaunajiem talantiem ir
jiaug. Aizvien trrlkst starPI
.i
tautiskas integracijas, un zinatnieku un macibsp€ku starptautiska migracija, kas ir visai veicinama paradrba, notiek foti ierobeZotos apmcros. Tadel butu vcl
vairakveicinims, lai ibols varetu nokrist p€c iespejas tAlak no ibeles.
B[rtu veicinima ari daudzas valslis tik paSsa-
protama petniecibas darbu - tostarp doktora darbu izstradaSana anglu valoda un konkr€tu uz4emumu vajadzibirr. Ir nepiecie5ama akadcmiskas, p€tniecibas un biznesa vides savstarpCja mijiedarbi' ba, ka ari katras sastavdalas starpnozaru mijiedarbiba. Protams, saskatami daii zali asni un doktora grida ieguveju ir k]uvis vairak.
Ari arpus izglitibas un zinatnes sektora ir redzama v€lme inov€t
-
Latvija
ir raduiies tadi vertigi projektikaldeju AkadEmija un ldeju Talka.Tomlr pavasaris ir visai trausls un 5\ita - jau iznrkusi tradrcija arstet augstako izglitibu ar asins
Kapitels 08 / 201 2
procentuali no IKP ir 3%, Latvija tas ir 0,6%. Loti zems ir privatais finans€jums - uz4emumi neuzskata par vajadzigu nodarboties ar sareigitakim aktivitatcm. Protams, tikai ar augstAko izglitibu un zinatni vien nav lidz€ts, ir vajadziga speciga ar tam saistita industnja, laba ide
ju un uz4€mumu finans€5anas sistema, ka ari citi elementi. DiemZ€l daudz kas
realizacijas gadijuma augstskola
var€tu sa4emt samaksu. lapalielina riska kapitala pieejamiba. |lpanak, lai akademiska vide pastavigi pilditu
uz4€mumu pasutijumus. Pasaule populara ir ta saucama trispusejdLs sadarbibas (Triple Helix) pieeja j eb nepiecieSamd mijiedarbiba starp valsts, privato un augstakas izglitibas/
mumi v€l nav seni un bagati - ne tikai ar naudu un pieredzi, bet ari ar inovaciju
zinitnes sektoru. Mums jaizaudz€ biznesa izglitibu baudijudajiem no strategijas gramatam iik labi zinamis
tradicijam.
naudas govis un zvaigznesl
ekonomika
nik
ar laiku. Latvijas uz4€-
[d