Gints Turlajs žurnāls Bilance

r :r o rq ::E r

E f

-:o --F

:4

-r :r :J

r

wK&&ruw

RED,I

EJA

painieka neatkejig!.,.i

norm;liv6lrk1;i ekti*,.*:t;. kura Laivij;s rnai5 vir;; *2fuo,.'Uii:.kqs:j?u sacis virzrbu.vatd ,$pii.q;,:,,i2*janto savu auto gan privatd#.:.

l..1:ii?iteresantu

:..nos.5; dokumenta galvenas'nianiAs,' gan darba'ra.Jadzrbam. isumS: <T-a kE iobrid finansidli nav ieNenoliedzami, autoceliem Latvija

spejams veikr vietejo autocelu ikdie- naudas trucis gadu desmitiem, un "rrrn nas uzturasanu tade kartiba un apjo- jau pieradusi pie tercrena, ka ir valstis, ma, ka tas paredzets normativajos kuras brauc pa cela kreiso pusi, ir valstis, aktos, to prasibas paredz€ts samazi- kurds brauc pa labo pusi, bet Latvijd nat. iads priekslikums reklauts satik- brauc pa labEko cela pusi. ves vienmli smes ministrijas virzirajos g.ozTjumos esam pratusi ar humoru skatjties uz ne,241Q. gada 9. marta noteikumos kartibam, kas citas valstis neb0tu iedoNr. 224 <,Noteikumi par valsts un majamas, tomer visam ir savas robezas. paivaldibu autocelu ikdienas uzture- Un, ikiet, iis ir viens no normativajiem

ianas prasibdm un to izpildes kon- dokumentiem, kurE valsts skaidri un troli>, kas 10. maija tika izsludinati gaiii parada, ka ar vardiem ir Riga, bet

valsts sekretaru sanaksm€., ifiet, ikvienam ir skaidrs, ko faktiski 5a dokumenta j€ga nozime, kar- valstsveidu, t€jo reizi atradusi interesantu lai, rnana skaiijuma, izvairitos no savu saistlbu korektas izpildes: ja nevaram pa(i savas prasibas izpildit, nemeklesim veidus. ka to paveikt, bet gan iesim vieglako celu un noteiksim mazakas prasibas, un tad br"rs labi visiem. Protams, 5is ir tikai viens piemers, kas varb0t neskars visus Latvijas iedzivotajus, bet gan tos, kuri dzlvo Srpus lielpilsetam un lielajiem ra, jonu centriem. Tatu ir viena nianse taji paia laika valsts prasa vienadus

i:..,rrli:,

.. ,:.'-l'

ar darbiem

aizkrdsne. Ka gan lai no-

- un valstssievu paustajEm tic valstsviru rOpem par lauku regionu attistiianas

nepiecieiamibu, ja patiesJ riciba atkal ir pilnrgi pretrunE ar skaistos vdrdos teikto? protams, ne jau tikai autocefu kvalit5te ir noteicoiais, vai kads attalaks re$ions attistisies vai ne. Tas atkarigs arr no cilvekiem un vipu v€lmes sasniegt reja zultatus. Un tomer - man, nodoklu maks-tajam, nemitigi uzsver. ka nodok-

li jamaksd loti kartigi un pec

iesp€jas

vairak, bet taja paia Iaika valsts aizmirst savas saistibas pret mani, tad nevrlus sEku dorrrat kur mes Isti dzivojam: Eiropas Savienibas dalibvalsti vai tomer ne?

,

v.^.L\olct

\o.- )-)

L c):

tL

t=

Uz r. Jra

Gints Turlaj s. t\4g oec, Grant Thornton Rimess Baltic konsuirants S

lo'-,=

- tad nu, draugi, busim vienlidzigi un teiksim visi kop5 - ko ne, var celt, to nevar nest... * maksaiSji. Un

r

Foto .e' 5 i(:

- :'. =i l

ryem€1ie*r maksai .ocjokjus, pildit valsts kasi, ja patr tzvairas no saistrbu izpildes.

Aprakstita piemera sakara man ir ti<ar viens retorisks jautajums politifiem un ieredryiem - kadu reakciju no valsts var gaidit uzr,rem€js, kur5 konstat€s: nevaru samaksdt visus nodoklus, tap€c noteikiu mazakas iikmes un turpm5k maks55u tikai pusi? Beigu beigas esarn taiu viena iaivS gan valsts, Ean nodoklu

.:..=:::1.:,f

7i77i...Vf F:a!:.

li

::r:r:,::r jltiri:.:r,,:;:,1::l:l

Zil e

okeana strat6qiias

oraktli(a

bieliet_oj uma metodes un cenu veidoSana PopulSra zila okeana strategija, kas

veikmigi izskaidro it ka saprotamas lietas, diemZel bieii tiek pasniegta ti-

par tirgu vel neeso5iem produktiem un pakalpojumiem. lespejams, aptaujdtie, veloties ieg0t zemaku cenu, anketas atbild, ka iegaddsies to tikai par zemako, lai ari realitdte butu gatavi pirkt ari par

augstdku cenu. Vel viena iespeja

-

reala cenu mainiiana, lai prakse noteiktu pirkt6 apjoma izmair;ras, nav ipaii pievilciga. Tds ievieiana ari ir sareZglta,

un,

to praktizejot var atbaidit klientus.

TurklSt pirk5anas apjomus var ietekmet

loti daudzi faktori, un var

izrddities

gr0ti atil5.irt, cik liela ir cenu izmairyu ie-

tekme. Prakse gruti aprel,<inamas pieprasijuma liknes parasti paliek tikai akademiska un teoretiska konstrukcija.

BieZi vien, it ipaii maziem uzqemumiem, nav laika un resursu plaiai p€tniecibai par iespejamajiem pieprasijuma apjomiem, un uz4€meji cenas nosaka diezgan intuitivi pec principa: 2maksas p/us

un konkurentu cena mt-

nus (vai plus). Lai cenu noteikSanu veiktu pec iespejas efektivak, b0tu velams lietot vel kadu metodi, piemeram, zila okedna strategiju.

ZilS okeana strategijas

kai ka teoretiska konstrukcija bez konkreta pielietojuma. Iadel esmu izstra-

butiba un pielietojums

ddjis pietiekami detalizetu priekirak-

Zila okedna strategijas b0tiba ir izvairrianSs no konkurences, izveloties mazak <apdzivotus> tirgus segmentus.

Piemeram, ja konkurenti ir fokusejuiies

stu kopumu un piedavaju ar to iepazities Saja raksta. Uz4emumu strategijas vadiba ietilpst Association of Chartered Certified Accountants (ACCA) apmacibas moduli P3 Business Analysis.

uz zemas cenas pieddvaianu, izdevigSk

var izrddities piedavdt augstdku cenu, Ja visi pieddva vien6du dizainu un servisu, varbut ir verts piedavat kaut ko

Cenu noteik5ana aktudla problema -

pilnigi citu. 5o metodi izstrddajuii V. Cans Kims un Ren€ Maborna no pa-

saulslavenas biznesa augstskolas INSEAD. Turpmak tabula apkopotas galvends atSfiribas starp tradicionalo sarkana okeana strat€giju un zil2t

Ekonomisti ir pieraduii pie pieprasijuma un piedavajuma liknem, kas ir samerd liela abstrakcija un prakse sareZgiti apr6findma, turklat ar lielu k![das procentu. Mr-rsdiends reti kurS tirgus sastav no homogenam precem, katrai ir savs zimols, lldz ar to katrai precei

okedna strat6$ijas piedavaju mu.

butu jdzim6 sava

I

piepras-rjuma likne. T5s ap-

reNinaianai var izman-

tot anketeianu, aptau-

maziem uznCmumiem, uz4emeji cenas nosaka diezgan pec pnncrpa: izmaksas plus un konkurentu cena mlnus (vai plus).

jdjot

vai potencialos klientus par to, kddus preces vai pakalpoju ma a pjomus tie

l

:

.

:

I

it ipa5i

BieZi vien,

eso5os

pirks un par kadu cenu.

Tomer tas nav visai preaptaujatie var necizi

- pietiekamu vepieverst ribu Sadu anketu aizpil-

dlianai, turklat ojektivi nav sp€jlgi pateikt, cik daudz pateres, it seviS[<i

Konkuret eso55 tirgrl un ar konkurentiem vienSdS labdkas ses modelr Pdrsp6t

Radit jaunu tirgu un labdk5s prakses

modeli.

Padarit konkurenci

konku rentus.

lzmantot

eso3u

Radit un izmantot

Mainit izv6li starp vertibu vai

starp vertibu un cenu. pieddv5t

diferenciSciju un cenu.

un zemu cenu

Radit izveli

d

iferenciaciju

Optimala tirgus segmenta noteik5anai svariga ir ari katra konkurenta tir-

gus dala. Lai padaritu novertejumu

vienkdriak saprotamu, to ir iespejams attelot vizuali matricS, kurd uz horizontalas ass ir izvietotas daZadas verteianas dimensijas, bet uz vertikalas ass ir vertejumi no 1 lidz 10. Saja matricd

konkurenti tiek atteloti

k- apli,

kuru

lielums ir proporcionals to tirgus dafai.

lr iespejama tikai diskretu jeb apalu

skaitlu vertejumu pieiliiriana, lai apre-

fini nek!ltu pirak C, Co

-

sareZgiti.

Apjoms cena, kas izveidojas zila okeana piedavajuma apstaklos ar vienu piegedataju cena, kas izveidojas sarkand okeana piedavSjuma apstaklos ar vairakiem piegadetajiem

Run5jot tradicionalajos un ekonomistiem pierastajos pieprasijuma un piedavajuma likr.ru terminos, zila okeena strate$ija pec bOtlbas ir jaunas pieddvajuma liknes radiiana, kurai rodas ari jauna pieprasljuma likne.

Stastot par 5o strate$ijas vadibas metodi, parasti tiek runats vispangi un teoretiskas konstrukcijas un kon-

kretas pielietojuma metodes netiek aprakstitas. Kd vjzuilais attelojums parasti tiek lietots daudziem zinamais strategijas audekls, kas ir attelots zemEk.

Zila okedna strategijas

b0tiba ir izvairiSands no konkurences, izveloties mazek (apdztvotus)) tirgus segmentus.

Ja visi piedavd vienadu dizainu un servisu,

varbut ir verts pied-vat kaut ko pilnigi citu.

Cena lmidZs

Pieejamrba

Katrai tirgus dalai (laukiem) katrE dimensija, nemot vera tajd un tuvd-

J

kajos blakus laukos esoSos konkuren-

tus, tiek aprefinata apdzivotiba pec formulas:

A"=IK"+o,5xIK"_,,

+

+ 0,2 xIK"_, + 0,1 xIK,__,

E

o

N

kur x

€ --

konkurenti paiu produkts

DiemZel nekad netiek skaidrots, ka ieg0t Sadu rezultdtu, kas ir att€lots strate$ijas audekla. Tad€l esmu izstradajis pilnigi jaunu un pasaule unikalu detalizetu instrukciju zila okeana strate$ijas pielietojumam.

Zila okeana strategijas praktiskais pielietoju ms Lai atrastu tirgus segmentu ar maza-

ko konkurenci, kura b0tu verls pozicionet savu produktu vai pakalpojumu, ir nepiecie5ams izpetit konkurenci. Pirmais 5i procesa solis ir atrast konkurences un produktu vai pakalpojumu ipaiibu dimensijas. Da2ados tirgos tas var br-tt at-

ifirrgas, un daiadiba var pastavet pat viena tirgus un produkta ietvaros. Viena no visbieiak meritajam dimensijam ir cena. Citas dimensijas var br-rt lietoianas ertums, presti)s, pieejamiba u.c. Lai noverteianu padarrtu vienkdriaku un saprotamaku, piedavdju novertejumu veikt skala no 1 lidz 10. Katram konkurentam katra dimensija tiek pieil;irta atzime. Atzimes ieguSana ir vienkariaka kriterijiem, kurus ir iesp€jams viegli kvantificet, piemeram, cenam, bet ir sarei$ita tajos gadrjumos, kad tiek meriti kvalitatrvie kriteriji.

Kva itativo krit€riju novertejums: I

r

eksperta piei15irtas atzimes,

kas

balst5s uz vir,ra (*as) zinaianam,

r

formaliz€ta ekspertu aptauja (pie-

r

formalizeta klientu aptauja (pieme, ram, tirgus petijums ar ankete5anu).

meram, izmantojot Delfi metodi),

-

lauka numurs no 1 lrdz 10,

\-laukaxapdzrvotlba, K,

-

tirgus dala konkurentam,

kas atrodas segmentd x.

$emot vera atseviifu tirgu ipatnibas un pie4emumus par konkurentu tuvuma ietekmi, ir iespejams pieSfirt ari citu svaru blakus laukos esoiajiem konkurentiem. Kad ir ieg0ta kop€ja apdzrvotiba katram laukam (qemot vera ari blakus laukos esoSo konkurentu ietekmi), var izveleties produktu pozicionet taja lauka, kurd ir vismazSka apdzivotiba. Protams, ?emot vera papildu informdciju, kas nav bijusi ieklauta konkretaja modeli, ir iespejams planus kori$et un izveleto optimdlo segmentu mainit.

Novelu veiksmi uz4emuma strate$ijas veidoianS, labprdt palidze5u iaja darba sasniegt visizcilakos rezult6tusl t